Some problems

Problem    1:    U.S.    land    and    joint    forces    need    credible capabilities    to    deter    and,    if    necessary,    defeat    Russian,    China,    Korea,    and    Iran;    fundamental    to    assuring    our    friends    and    allies;    our    coalition    partners    face    similar    challenges.
Problem    2:    Must    also    be    prepared    to    fight    and    defeat    state-sponsored    hybrid        adversaries    armed with    Russian/Chinese    weapons
Vulnerabilities    in    problems    1    and    2    exist    today,    are    urgent,    and    need    to    be    addressed    to    avoid    tactical,    operational,    and    political    surprise.
Problem    3:    Must    also    retain    counterinsurgency, irregular    warfare,    and    train,    advise,    and    assist    skills  gained    over    past    decade    +    of    war—because    we    will    likely    have    to    do    them    in    the    future.

avots

vara bungas: Slaidi no kādas  Global Force 2017 simpozija prezentācijas, kurus ir vērts pašķirstīt (lasot kaut vai pa diagonāli), lai aptuveni saprastu, kas mūs un sabiedrotos sagaida jau tuvākajā nākotnē. Ja XXI gs konvencionālam  karam mēs  vēl gadus 50 nebūsim gatavi , tad problēmas Nr.2 un Nr. 3 ir tieši salīdzināmas  ar  mūsu spējām vai nespējām. Jo ātrāk mēs ķersimies pie to novēršanas, jo labāk.

Brīdinājums: ( kapt.+ )

Turpinājums. Savukārt šī prezentācija gan tikai virsniekiem, jo nesagatavotam skatītājam  var iestatiest t.s.  death-by-powerpoint

6845.strip_.zoom_-e1385136828745.gif


Pieci iemesli, kāpēc ir labi būt resnam

Pieci iemesli, kāpēc ir labi būt resnam

Vasara ir tuvu, un tevi vajā vēlme nomest kādu kilogramu? Tomēr vēl nesteidzies pirms neesi izlasījis šo rakstu. Eksistē vismaz pieci zinātnē balstīti iemesli, kāpēc ir labi būt resnam. Ienāc un uzzini kādi tie...

The post Pieci iemesli, kāpēc ir labi būt resnam appeared first on Hitnet.lv.

Sušāra jeb Aizkalniņa dūmi kūpa, kas tos dūmus kūpināja?

Iepriekšējā ierakstā stāstīju par pēcsešdesmito gadu latvieša dabisko instinktu dzēst kūlas ugunsgrēkus un prognozēt to iespējamās traģiskās sekas (pirms 60tajiem Latvieši par to neuztraucās). Tomēr šis nebūt nebija vienīgais ar dūmiem saistītais piedzīvojums.

Dažas dienas pēc ierašanās Melnkalnes ciematā, devāmies pastaigāties. Ceļš veda gar kapsētu un vietējā ciema baznīcu (te ir pieņemts, ka kapsēta ir ap baznīcu). Pēc tam uzkāpām tuvējā paugurā. Latviski to varētu saukt par klinti. Vispār te visapkārt ir klints. Kad saku “klints,” tad tas nav drupanais smilšakmens, bet gan nejēgā ciets kaļķakmens. Dažas vietas starp klini ir aizpildītas ar zemi, tur tad var kaut kas augt. Zemes pleķi savulaik ir bijuši tik dārgi un vērtīgi, ka ikviena, pat vismazākā ielejiņa ir padarīta par, piem., 5×5 metrus lielu pļaviņu.

Lauciņš, ko kāds izbūvējis nelielā kalnu ieplakā

Paugurs apstādīts priedēm, un dabīgi apaudzis kadiķiem (līdzīgi, kā Latvijā, tikai ar oranžām ogām un cietākām adatām), piesaulītē zied savvaļas krokusi un sniegpulkstenītes (vietējā valodā visibaba, jeb “karājas vecmāmiņa” – un kas teiks, ka nekarājas?). Tā uzkāpjam kalniņā un acīm paveras skats uz ciematu no citas perspektīvas. Pamanām līdz šim neredzētu dominējoši lielu celtni. Tā ir aptuveni trīs vai vairāk stāvus augsta, acīmredzami tikko celta, tai ir pilij līdzīgs tornītis, kurā lepni plīv sarkanais Melnkalnes karogs.

Pirmā doma bija, ka tai jābūt kādai publiskai telpai – karogs kā nekā. Varbūt skola? Varbūt pašvaldības ēka, par kuras klātbūtni līdz šim neko nebijām dzirdējuši? Nokāpām lejā un piegājām tuvāk. Nē: kā izrādījās, tā pilnīgi noteikti nebija publiska celtne – nekādas plāksnes vai uzraksti ne par ko tādu neliecināja.

Nodomājām, ka tā ir kāda jaunbagātnieka bērnības fantāziju īstenojoša savrupmāja

Ēka atradās dārza vidū un tai apkārt bija mazākas, vecākas dzīvojamās mājas. Manas asociācijas bija viennozīmīgas: Zorgevica kvartāls Pārdaugavā. Tiem, kas nezina, Zorgevica, bijušā Latvijas Dzelzceļa šefa māja agrāk izskatījās nedaudz pēc cietokšņa ar kaltiem vārtiem, bet tad to papildināja stilizēta pils ar tornīti un varēja vien pabrīnīties, kāds bērnības sapnis te tika izdzīvots.

Bērnības sapņi īstenoti Buršu ielā 5, Rīgā

Tā nu, balstoties šajā un citās pieredzēs par bērnības sapņus īstenojošiem jaunbagātniekiem Latvijā, nolēmu, ka šī noteikti ir tāda pati.

Otrā rītā vietējā krodziņā kāds vīrs sazvanīja kādu citu vietējo vīru un teica viņam: “nāc, te ir atbraucis viens pētnieks no Latvijas un viņš grib apskatīt kūpinātavas. Mēs izvēlējāmies tavējo kā reprezentatīvu piemēru.” Vīrs pēc minūtes bija klāt un veda mūs skatīties.  Mūsu ceļš ne tikai veda tajā pašā virzienā, bet gan tieši pie minētās jaunbagātnieka villas. Tā ne tikai nebija pils, bet pat nebija dzīvojamā māja. Kā izrādījās, tā bija tā dēvētā sušara – vietējā šķiņķa pršut žāvētava.

Pršuts žāvējas kalnu gaisā un dižskabāržu dūmos

Šeit vienlaikus var žāvēties 15 000 cūku kāju, kas karājas 10 rindās viens virs otra. Pirmajā stāvā apstrādā jēlo gaļu – sāla un vēlāk presē, lai izspiestu lieko ūdeni, tad augšstāvos vairākus mēnešus žāvē un kūpina nelielā siltumā un mazā apdūmojumā un pēc tam vēl vairākus mēnešus nogatavina, ļaujot gaļai mazliet appelēt. Viss process aizņem apmēram gadu.

Jau teju gatavs pršuts pagaidām vēl nobriest pagraba tumsā. Saimnieks kepkā

Sušaru Saimnieks bija uzbūvējis gandrīz pilnībā savām rokām, ieskaitot akmens bluķu ciršanu un apskaldīšanu. Lai būtu interesantāka dzīve, viņš vēl bija izbūvējis divus baseinus forelēm un cirkulācijas sistēmu papildinājis ar paša izcirstu strūklaku tautas dzejnieka Ņegoša galvas veidā (ūdens, protams, tek no mutes – kas vienlaikus ir arī sava veida politisks komentārs).  Blakus esošās mājas bija viņa dzīvoklis. Pils tornītis gan bija reference uz kādu senu viņu dzimtai piederējušu nocietinājumu, bet īstenībā bija lifts, ar kuru pusgatavās cūku ciskas transportē starp dažādiem stāviem un līmeņiem.

Tik daudz par stereotipiem, kurus paņemam sev līdzi, apmeklējot svešas zemes un kas mums liek domāt, ka ir tas, kā nav.


Kolonna

Kolonna ir uzņēmums kurš nemāk novērtēt savus darbiniekus. Pieprasa no tevis labu servisu, pedantu darba vietu reizēm ir bijis kad pazemojošus pienākumus. Un neatkarīgi vai tu izpildi prasīto vai nē tāpat atalgojums neadekvāts, un tu nekad netiksi novērtēts aizstāvēts konflikta situācijās. Vienmēr tiksi pazemots un būsi vainīgs pat absurdās situācijās. Kolonna vienmēr sola zelta kalnus, bet NEKAD nesaņemsi… >>> »
Tavsdarbslv?d=yIl2AUoC8zA Tavsdarbslv?d=qj6IDK7rITs

[Virsraksts nav norādīts]

DELFI. Ļaudis Indijā dzirda izslāpušu kobru.

Sāksies biļešu tirdzniecība uz 2017.gada Summer Sound festivālu Liepājā (bez LMT?)

Šodien Liepājā esošais Summer Sound festivāls paziņojis, ka sāk biļesu tirdzniecību no 6. aprīļa. Zīmīgi, ka nekur komunikācijā neparādās vairs LMT.

Summer Sound notiek jau septīto gadu un arī šogad sola pulcēt tūkstošiem apmeklētāju, kuri klātienē varēs vērot ap 50 māksliniekus uz vairākām skatuvēm.

No 6.aprīļa plkst.08:00 līdz 16.aprīlim www.summersound.lv un Biļešu Servisa tīklā tiks uzsākta pirmo biļešu tirdzniecība:

2 dienu biļete – 29 EUR (no 17.aprīļa 34 EUR)
2 dienu biļete + telts vieta – 36 EUR (no 17.aprīļa 41 EUR)
VIP bilete – 90 EUR
VIP biļete + autostāvvieta – 105 EUR

Lai arī nav pagaidām zināmi mākslinieki un skatuvju skaits, Summer Sound joprojām ir viens no retajiem festivāliem jūras krastā.

e-art?d=yIl2AUoC8zA e-art?d=qj6IDK7rITs

OOO

Ko tur liegties (nav vērts), ka sirsniņu mazliet silda kolēģu skumjās nopūtas: "Guna, kāpēc tev dzelzceļš patīk vairāk par lidmašīnām..."

Sentence #153.

Līdz šim likās jocīgi tie šoferi, kuri pirms un pēc fotoradara meta nost gāzi un drošības pēc brauca nedaudz zem maksimāli atļautā. Līdz šim. Jo kaimiņiene pastāstīja par saviem 62km/h un 40eiro rēķinu. Slidena tā robeža, slidena.

Valerian and the City of a Thousand Planets

Kinostudija “STX” sadarbībā ar “EuropaCorp. Distribution” un režisors, producents, scenārija līdzautors Luc Besson(“The Fifth Element”, “Leon: The Professional”, “Lucy”) piedāvā jaunāko asa sižeta fantastiku ar Holivudas zvaigznēm galvenajās lomās. Filmas pirmizrādi ASV kinoteātros demonstrēs 2017. gada jūlijā. Jaunākā filma “Valerian and the City of a Thousand Planets” Režisori: Luc Besson Žanrs: piedzīvojumi, fantastika, asa sižeta […]

Daugavgrīvas kāpas

blogs1960_Daugavgr%25C4%25ABvas_k%25C4%2Daugavgrīvas salas kāpas
Nekad nebūtu domājis, ka jelkad teikšu šos vārdus, bet... kāpas ir viens patiesi interesants biotops! It kā jau kārtīgam biologam tam būtu bijis jābūt zināmam jau sen un nav gluži tā, ka es to arī nezinātu, bet... Bērnībā un jaunību dienās vasarās ilgstoši pavadītais laiks Kolkā laikam bija radījis tādu kā nelielu alerģiju pret kāpām u.c. sausajiem piejūras biotopiem (g.k. jau priežu mežiem). Tā teikt, katru vasaru viens un tas pats, viens un tas pats - kāpukviesis, smiltis, priede, kāpuniedre, priede, smiltis, priede, smiltis utt. Ar laiku tiešām radās apnikums un savā prātā izauklēju domu, ka kāpās un priežu mežos jau nekas nedzīvo. Ja tā virspusēji skatās, tad īstenībā jau daudz melots nebūs, jo gan kāpas, gan sausi priežu meži ir tādi vieni no sugām nabadzīgākajiem biotopiem. T.i. ja tos salīdzina, piemēram, ar kādām bagātīgām pļavām vai platlapju mežiem. Taču ir viens bet - gan kāpas, gan priežu mežus bieži vien apdzīvo tikai šiem biotopiem raksturīgas, bieži vien pat visai specifiskas sugas (g.k. es runāju par posmkājiem)! Un ja šos biotopus 'ignorē', tad šīs sugas var arī nekad dzīvē nesatikt... Attiecībā uz priežu mežiem es savu filozofiju jau pēdējos gados esmu izmainījis - tie tiešām IR interesanti ar veselu virkni bezmugurkaulnieku sugu kurus var sastapt tikai priežu mežos! Īpaši, ja šie priežu meži ir tādi ar vecākiem kokiem, kritalām u.c. dabiskiem meža biotopiem raksturīgiem elementiem. Un tā vien izskatās, ka būs pilnībā jāmaina savi senīlie aizspriedumi, ka kāpas taču ir no kukaiņiem 'brīvas zonas', jo 27. marta īsā pastaiga četrrāpus pa Daugavgrīvas kāpām pierādīja pilnīgi pretējo!
blogs1961_Gonianotus_marginepunctatus.jpZemesblakts Gonianotus marginepunctatus
Pamatdoma kāpēc vispār braucu uz Daugavgrīvu bija atkal tīklblaktis - vismaz kādām pāris sugām vajadzētu būt sastopamām pelēkajās kāpās. Pierīgā tuvākā vieta kur tādas kaut cik raksturīgas pelēkās kāpas varētu atrast ir Daugavgrīva. Samērā daudz tur it kā esmu staigājis, bet tieši kāpās meklējis kukaiņus gan nebiju. Kāpēc gan nepamēģināt? Kādā trešajā pietupšanās punktā mani sagaidīja jau pirmais jaunums - zemesblakts Gonianotus marginepunctatus! Spriežot pēc Voldemāra Spuņģa publikācijas - tipiska piejūras kāpu suga. Un arī šeit, Daugavgrīvas kāpās, tā rādījās gana parasta - pastaigas laikā vismaz kādi 15-20 īpatņi. 
blogs1962_Melanimon_tibiale.JPGMelnuļi Melanimon tibialeblogs1963_Alopecosa_cursor.JPGVilkzirneklis Alopecosa cursorblogs1964_Pionosomus_varius.jpgZemesblakts Pionosomus varius
Galvenokārt doma bija koncentrēties tieši uz pelēko kāpu fragmentiem, taču kaut kā biju piemirsis, ka Daugavgrīvas kāpu tuvumā eksistē iežogota armijas daļa, kur vīri ik pa laikam aktīvi šaudās (arī šajā dienā) un visādi citādi apgūst un pieslīpē dažādas armijniekiem svarīgas iemaņas. Lai jau viņiem veicas, taču diemžēl viņi ir visai jūtīgi pret cilvēkiem ar fotoaparātiem u.c. optikas ierīcēm sava žoga tuvumā. Vienu reizi, vērojot putnus Daugavgrīvas kāpās, jau sanāca saruna ar vienu no viņu pārstāvjiem (par laimi gan samērā mierīgos toņos). Tāpēc, lai lieki šos nekaitinātu ar savu klātbūtni, nācās vien iet mazliet tuvāk jūrai, kur diemžēl pelēko kāpu josla jau beidzās un sākās priekškāpas ar smiltāju kāpuniedrēm (vai varbūt Baltijas kāpuniedrēm? Tā īsti uzmanību nepievērsu. Katrā ziņā 'peizāžs' kā pirmajā attēlā). Mazliet jau sašļuku, jo gribēju taču pārmeklēt ar zemu sūnu klātās pelēkās kāpas, bet nu neko darīt. Joka pēc piesēdos pie viena graudzāļu cera un raudzīju vai kas neslēpjas zem nolīkušajām, pērnajām lapām un stiebriem un biju pārsteigts! Līdzīgi kā iepriekšējā dienā Skrundā ar viršu ceriem, tā arī šeit kāpās - zem graudzāļu ceriem slēpās vesela bagātība! Melnuļus Melanimon tibiale varēja smelt riekšavām - nelielā 20x20cm pleķītī minūtes laikā atradās 8 vaboles! Apsolu, ka šī šogad blogā ir pēdējā bilde ar šo sugu. Nav ko tik daudz atkārtoties - ķeramies pie jaunumiem! Zem viena no šādiem ceriem atradās pāris, ~3mm sīkas zemesblaktis - Pionosomus varius. Jauna suga - zemesblakts Nr15! Līdzīgi kā iepriekšējā suga - arī tipisks sausu biotopu apdzīvotājs, taču varbūt ne tik izteikti saistīta ar piejūras zonu. Varot būt sastopama arī sausos biotopos iekšzemē - smilšainos virsājos ar mārsiliem utml. biotopos. Pie šī cera uzkavējos mazliet ilgāku laiku un brīdī, kad šķita, ka visu kas tur bija atrodams biju jau apskatījis, pēkšņi pašā laukuma centrā (kuru biju visai rūpīgi vērojis jau minūtes piecas) ieraudzīju kaut ko pavisam fantastisku - izcili nomaskējušos blakti! Phimodera humeralis!!
blogs1965_Phimodera_humeralis.jpgBruņublakts Phimodera humeralisblogs1966_Phimodera_humeralis.jpgBruņublakts Phimodera humeralis
Ja par jaunajām zemesblaktīm, protams, prieks liels, tad par šo sugu prieks bija dubultmilzīgs! Bruņublaktis ir vairogblaktīm tuvu radniecīga dzimta un Latvijā sastopamas vien trīs sugas (teorētiski gan varētu būt vēl vismaz pārītis) no kurām tikai vienu, parasto bruņublakti (Eurygaster testudinaria), varētu uzskatīt par parastu sugu. Pārējās divas - Phimodera humeralis un P.flori ir retas vai pat ļoti retas. Piemēram, šai sugai literatūrā atrodu vien četras atradnes - Garciems (V.Šmits, 1953. gads - pēc Zanda Spura 1953. gada publikācijas), Pape, Užava un Ziemupe (V.Spuņģa 2005. gada raksts par pelēko kāpu blaktīm). Suga apdzīvo piekrastes kāpu biotopus - g.k. droši vien pelēkās kāpas, jo, piemēram, somu blakšu grāmatā ir minēta saistība ar auzenēm (Festuca), kas priekškāpās gluži neaug. Mans eksemplārs, lai arī fiziski tomēr atradās priekškāpās, arī nebija pārāk tālu no pelēkajām kāpām. Gan jau vienkārši ieceļojis no turienes pārziemot vai kā savādāk. Tā arī visu dzīvi šī suga tur kāpās arī pavada. Iespējams, ka kopumā Latvijas piekrastē varētu arī nebūt tā retākā suga (īpaši vietās, kur šī kāpu zona ir izteiktāka, tātad Vidzemes jūrmalā varbūt mazāk), bet, ņemot vērā blakts lielisko maskēšanos, ieraudzīt tās laikam nav viegls uzdevums. Pavisam noteikti, ka man milzīgi paveicās šo ieraudzīt. Jeb, pareizāk sakot, paveicās, ka tomēr nepiecēlos un neaizgāju no šīs konkrētās vietas kādu mirkli ātrāk. Likteņa pirksts! 
blogs1967_Eupelix_cuspidata.jpgCikādiņas Eupelix cuspidata nimfablogs1968_Tettigometra_atra.JPGCikāde Tettigometra atra
Turpat blakus šai īpašajai bruņublaktij sēdēja arī sīciņa cikādiņas nimfa ar īpatnēju lāpstu galvas vietā - Eupelix cuspidata! Pieaugusi blakts izskatās visnotaļ līdzīgi - tikai ar izaugušiem spārniem un 'deguns' izaug vēl mazliet garāks. Tiešām īpatnēja izskata kukainis. Dzīvojot sausās vietās uz graudzālēm un it kā nekāds īpašais retums neskaitās - redzēju gan pirmo reizi! Tāpat pirmo reizi redzēju pilnībā melnu cikādiņu - Tettigometra atra. Šai sugai īpatnējs savukārt ir nevis izskats (atskaitot melno krāsu - samērā standarta izskata cikāde), bet gan ekoloģija - tā ir cieši saistītas ar skudrām! Ir gan stipri trūcīgi ar informāciju gan tieši par šo sugu, gan Tettigometridae dzimtu kopumā (šai dzimtai nav pat latviskais nosaukums). Atsevišķām sugām droši ir pierādīts, ka to nimfas attīstās skudru ligzdās un arī attiecībā uz T.atra ar ir minēta saistība ar Lasius ģints skudrām. Šīs cikādes varot atrast šo skudru ligzdu tuvumā vai pat pašās ligzdās. Mana cikāde gan sēdēja tāpat vien smiltiņās (varbūt biju to pirms tam iztraucējis no kādas citas sēžamvietas vai slēptuves?), bet kāpās kopumā skudru jau netrūkst. Grūti pateikt cik reta/bieža šī suga ir Latvijā, jo nekādu informāciju neatrodu, bet jādomā, ka īpaši bieži sastopama nav. 
blogs1969_Dromius_Paradromius_linearis.jSkrejvabole Paradromius (=Dromius) linearisblogs1970_Tibellus_maritimus.jpgMāņkrabjzirneklis Tibellus maritimusblogs1971_Sciocoris_cursitans.jpgVairogblakts Sciocoris cursitansblogs1972_Hypocaccus_metallicus.JPGStrupvabole Hypocaccus metallicus
Šajā ierakstā tiešām vairāk pieturēšos pie jaunumiem, jo tādu bija vēl! No viena kāpusmilgu pudura izrāpoja neliela, šaura skrejvabole - Paradromius linearis, kas Latvijā g.k. esot sastopama vienīgi kāpu zonā (bet ir atradumi arī iekšzemē). Neesot tā pati biežākā suga! Ja šis eksemplārs šajā dienā bija vienīgais, tad māņkrabjzirnekļi Tibellus maritimus gan bija 'biezā slānī'. Sākumā tiem pat nepievērsu uzmanību, jo noturēju tos par biežāk sastopamo sugu Tibellus oblongus, bet tad atcerējos par šīs otrās sugas eksistenci un, ņemot vērā, ka sugas epitets 'maritimus' tā burtiski tulkojot nozīmē 'ar jūras malu saistīts', tad sāku pētīt šos zirnekļus mazliet rūpīgāk. Un tik tiešām - daudziem no šiem zirnekļiem gar galvkrūšu un vēdera sāniem bija palieli, melni plankumi, kas pēc manas saprašanas ir vieglākā šo abu sugu atšķiršanas pazīme. Par jaunām zirnekļu sugām arī ir prieks! Vēl šajā dienā atradās cita jauna blakšu suga no Sciocoris ģints, ko latviski teorētiski dēvē par smilšu vairogblakti. Šajā ģintī gan Latvijā ir trīs sastopamas sugas un divas no tām (cursitans un umbrinus) atšķirt ir samērā grūti. T.i. vieglākā atšķiršanas pazīme esot vēdera krāsojums, bet vēderu es diemžēl nenofotogrāfēju... Pēc redzes atmiņas (jo dabā vēderu redzēju gan) tomēr gribētos teikt, ka esmu visnotaļ drošs, ka vēdera krāsojums bija kā S.cursitans. Visas sastaptās vairogblaktis gan ne pa kam nevēlējās pilnībā atrādīt savas kājas un taustekļus - bija totāli neaktīvas. Visādi centieni tās kaut kā 'atmodināt' cieta fiasko. Tāpēc bilde diemžēl tāda nekāda... Būs iemesls atgriezties Daugavgrīvas kāpās (ko arī noteikti vēl šopavasar izdarīšu)! Nobeigumā glīta un metāliski spīdīga strupvabole - Hypocaccus metallicus. Par šo gan tā arī nepaliku īsti pārliecināts vai vabole līdzīgi kā tās vairogblaktis tēloja beigtu, vai arī tiešām bija beigta... Ja otrais variants, tad stipri atvainojos, jo beigtas radības parasti cenšos tomēr nebildēt, bet nu... Pietrūka pacietības sagaidīt vai tad vabole beidzot sāks kustēties vai nē. Lai nu kā - vismaz 9 jaunas kukaiņu sugas dažu stundu laikā ir vienkārši fantastisks rezultāts! Noteikti šogad jāpievērš kāpām lielāka uzmanība, jo pilnīgi droši, ka kāpu biotopos mīt vēl kaudzēm sugu, ko nekad neesmu vēl redzējis. 

Par 30 dienu rakstīšanu un noslēpumaini par tuvāko nākotni

Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir klusums gan blogā, gan Twitter, tikai nozīmē to, ka esmu vairāk aizņemts kā parasti. Laiks atskatīties uz 30 dienu rakstīšanas izaicinājumu. Kā jau biju paredzējis, dalībnieku skaits bija ļoti mazs. Ja piedalījies – paldies! Pats 30 dienu laikā uzrakstīju 23 rakstus. 19 bija šajā […]
endijs?d=yIl2AUoC8zA endijs?i=8BoTPhh_Z8I:1DNZnJxm2AY:D7DqB2p endijs?i=8BoTPhh_Z8I:1DNZnJxm2AY:gIN9vFw endijs?i=8BoTPhh_Z8I:1DNZnJxm2AY:F7zBnMy endijs?d=qj6IDK7rITs

Skultes un Vidrižu pagastu bāriņtiesas priekšsēdētājas amatā ievēlēta Sigita Pulkstene-Bērtiņa

DSC 0243 1Limbažu novada pašvaldība uz Skultes un Vidrižu pagastu bāriņtiesas priekšsēdētāja amatu izsludināja atklātu pretendentu konkursu, uz kuru tika saņemti 2 pieteikumi.

Ja nu mums nav taisnība?

Mums cilvēkiem šķiet, ka mēs valdām pār zemi. Esam spējīgi risināt sarežģītas situācijas un mums vienīgajiem no dzīvajām radībām ir spēja iztēloties (itkā to kāds varētu pierādīt). Esam dominējošā suga. 

Bet vai tiešām esam?

Uz katru kvadrātcentimetru ir tūkstošiem baktēriju. Tās pašas skudras mūs skaita ziņā pārsit vairāk kā 1,4 miljonus reižu. Viņu populācijas skaits ir rakstāms ar tik daudz nullēm, ka kalkulatorā pietrūks vietas. Lūk, tā ir dominance. 

Bet kāda jēga no tā? Nav tā, ka, sasniedzot noteiktu skaitu, iekļūsti nākamajā līmenī. 

Kāda vispār varētu būt nākamais evolūcijas solis. X-cilvēki, šķiet, tomēr nebūs pareizais minējums. Gan jau būtu ap šo laiku kāds profesora Xaviera audzēknis uzpeldējis. Vai tiešām nekad nepiedzīvosim nākamo lēcienu? Gaidīsim, kad mākslīgais intelekts un eksoskeleti to izdara mūsu vietā?  

Varbūt tādas emocijas kā empātija, līdzcietība un godīgums mūs attur no attīstības. 

Vai to garīgo kropli, kas ar savu Kaijenu apstājas invalīdu pārkingā nebūtu jākastrē? Bet varbūt tieši jāpavairo?! Varbūt mēs tiešām esam paredzēti dominēt un izsisties, bet  likumu ievērošana mūs ir nobremzējusi.

Nezinu. Tāpat es nākamreiz tam džipam novilkšu atslēgu gar sāniem.

/Yurij/


1. aprīlis - Joku diena!

1. aprīlis ir Joku diena, kad kārtīgi izjokoties un izsmieties. Lūk, dažas jautras idejas, kā šajā dienā sasmīdināt savu bērnu!

Wildflowers

Wildflowers

Photo + Digital #Art, GIMP , #Deepdream art, Deep Neural Networks #Art

Linux.
More in “Available Products”

Art is everywhere!

Redbubble portfolio: https://www.redbubble.com/people/blackhalt/port…

Twitter: https://twitter.com/BlackHalt
Instagram: https://www.instagram.com/blackhalt/
Homepage: https://bh.id.lv/


[flower48]
Thu, 30 Mar 2017 19:44:33 +0300

from blackhalt: Recent Art, Design & Photography https://www.redbubble.com/people/blackhalt/works/25892865-wildflowers
via IFTTT


Filed under: Bildes Tagged: Bildes, blackhalt: Recent Art, DeepDream, Design & Photography, IFTTT

Šonedēļ iespējams jauns līderis


Uz ekrāniem iznāk divi ļoti atšķirīgi jaunumi.

Ledus iešana Ķegumā


   Ice on Daugava water next to Ķegums HES.
Ledusgabali Daugavā blakus Ķeguma HES.


FOTOGRĀFIJU IESPĒJAMS IEGĀDĀTIES BEZ ŪDENSZĪMĒM, SĀKOT NO 1 EUR

ledus, ledus iešana Daugavā, Ķegums, Daugava, agrs pavasaris, marts, ledus gabals [full_width]

"Kara" prognozē spēli pa zemi

Meteorologu prognozētajā pavasarīgi siltajā sestdienā pulksten 14 "Daugavas" stadiona rezerves laukumā sāksies "Liepājas/Mogo" Latvijas futbola virslīgas šās sezonas otrā mājas spēle, kurā liepājnieku pretiniece būs "Babīte/Dinamo". Pirms...

Likums par olām

IMG_20161119_133532.jpg
Grāmatu apskatā šoreiz atgriezīšos pie vienas jau aprunātas grāmatas - "Prezidents", jo ļoti gribas nocitēt labojumus likumā par olām:
"(..) vistām vajadzētu rādīt filmas par putniem un atskaņot labu mūziku. Vēl labāk būtu, ja viņas varētu klausīties citzemju vistu kladzināšanu. Viņām varētu būt savstarpēji interneta sakari. Tad viņas uzzinātu jaunumus par vistu dzīvi citur pasaulē. Vēl vistas varētu nodarboties ar aerobiku un viņām varētu rīkot skaistuma konkursus. Govīm un suņiem taču ir skaistuma konkursi, kāpēc nevarētu izraudzīties arī vistu skaistumkaralieni? Visādā ziņā vistu pelēkā ikdiena jāpadara mirdzoša un līksma. Varbūt tad viņas sāktu dēt krāsainas olas. Piemēram, Lieldienās. Ar mūsu vistu dētām krāsainām Lieldienu olām mūsu valsts varētu kļūt ļoti slavena visā pasaulē."
Šobrīd man kā pieaugušam cilvēkam nāk prātā gan Latvijas nebūšanas vistu labturībā, gan tas, ka, jā, kāpēc vistas šitā apbižo? Kaķi, suņi, govis parasti tiek pie vārdiem, vistas - tikai retā... Un vēl ir tik jauki izdomāt kaut ko tādu, lai popularizētu savu valsti pasaulē. Labi, izdētas Lieldienu olas, ir vistīrākā fantāzija, taču "Prezidentā" ir arī daudz reālāks stāstiņš par cepuri ar piņķeriem. :-)
Starp citu, pēc pirmā ieraksta paskatījos, ko internetā jau varēja izlasīt līdz tam (pirms apzināti nelasu un nelasīšu citu recenzijas, lai neietekmētos), tāpēc tagad ieteikšu jums izlasīt Ievas Melgalves rakstu. Viņa citē arī 8 un 12 gadīgu bērnu viedokli.
?????

Ja vēlies doties uz izrādi “Saimnieks meklē saimnieci”

konkursam1

Piedalies konkursā >>>>>>

Novērtē, kā DJ [Ex] da Bass remiksējis "Triana Park" Eirovīzijas dziesmu

Eirovīzijas starptautiskais dziesmu konkurss 9.-13. maijā norisināsies Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Latviju šajā konkursā, pēc uzvaras “Supernova” dziesmu konkursā, pārstāvēs grupa “Triānas parks” ar dziesmu “Line”.

Dziesmai oficiālo remiksu producējis DJ [Ex] da Bass: “Radīt remiksu ”Eirovīzijas” nacionālās atlases uzvarētājam man jau ir kļuvis par tradīciju. Šis ir trešais gads, kad to daru. Abi iepriekšējie remiksi Aminatas un Justa hitiem, guva panākumus Eiropas un arī pasaules radio stacijās, tos spēlēja neskaitāmi dīdžeji pasaules klubos, turklāt Aminatas dziesmas remiksi, kuru vidū bija arī mans veikums, tika izdoti ASV.”

Šo svētdien, 2. aprīlī grupa uzstāsies Londonas īpašajā “Eirovīzijas” fanu pasākumā. Iespējams, ka jaunais remikss skanēs pēc un pirms koncerta daļas paredzētajā ballītē.

Turaidas muzejrezervāts aicina uz Informācijas dienu

1459427701_886.jpg

Tuvojoties vasaras sezonai, 8.aprīlī plkst.10.00, Turaidas muzejrezervāts muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā aicina uz pavasara tūrisma konferenci – Informācijas dienu, kurā interesentus iepazīstinās ar muzejrezervāta 2017. gada aktualitātēm, jaunākajām publikācijām, piedāvājumu vasaras sezonā.

Informācijas dienā par muzeja Vīziju 2023 vēstīs Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, par pētījumu rezultātiem un topošajiem projektiem stāstīs galvenie speciālisti un jaunumiem tūrisma nozarē - sadarbības partneri. Informācijas diena Turaidas muzejrezervātā kļuvusi par tūrisma nozares speciālistu atzītu un apmeklētu pasākumu, kas tiek organizēta, veicinot sadarbību ar Latvijas Profesionālo gidu asociāciju un Latvijas Tūrisma gidu asociāciju, tūrisma firmām, gidiem, tūrisma informācijas centriem un tūrisma organizatoriem Latvijā. Konference būs saistoša ikvienam, kam interesē Turaidas vēsturiskā centra kultūras mantojums Eiropas vēstures kontekstā.

 

Pasākuma programma

9.30 – 10.00
Reģistrācija, grāmatu galds muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā

10.00 – 10.10
Turaidas muzejrezervāta (TMR) direktores Annas Jurkānes uzruna

10.10 – 10.45
Reformācija un pretreformācija Livonijā
Gvido Straube, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs

10.45 – 11.15
Frīdrihs Bernhards Blaufūss un „Vidzemes stāsti"
Jānis Šiliņš, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks

11.15 – 11.40
No spriguļa līdz kuļgarnitūrai – lauksaimniecības tehnikas modernizācija zemnieka sētā 19. gs. – 20. gs. sākumā
Uģis Niedre, etnogrāfs

11.40 – 12.15
Izstāde „Ceļā uz Latvijas valsti. Pilsonis”
Edgars Ceske, TMR galvenais speciālists

12.15 – 12.45
Kafijas pauze, izstāde „Ceļā uz Latvijas valsti. Pilsonis”

12.45 – 13.10
Kataloga „Turaidas pils 13.-18. gadsimta dzelzs būvkalumi” atvēršana
Ieva Ose, TMR galvenā speciāliste

13.10 – 13.30
Turaida un turaidieši pagasta rakstveža Kārļa Zemīša (Pērsieša) skatījumā
Līga Kreišmane, TMR galvenā krājuma glabātāja

13.30 – 13.45
Turaidas Dāvida stāstu un spēļu grāmata
Gunta Zaķīte, TMR Apmeklētāju centra vadītāja

13.45 – 14.00
Turaidas muzejrezervāta pasākumi un aktivitātes 2017. gadā
Anda Skuja, Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

14.00 - 14.20
LIAA plānotās mārketinga aktivitātes 2017. gadā
Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore

14.20 – 14.35
Rīgas-Gaujas reģions – Eiropas gastronomijas reģions 2017
Laura Skrodele, P/A „Siguldas Attīstības aģentūra” direktore

14.45 - 16.00

Iepazīšanās ar muzejrezezervāta jaunumiem un Turaidas muzejrezervāta vīziju  (TMR direktore Anna Jurkāne) un pārsteigums no Krimuldas vīna darītavas un Zilvera vīnotavas

 

Dalības maksa – 5 eiro. Pieteikšanās līdz 7. aprīlim pa tālruni 67971402 vai e-pastu: turaida.muzejs@apollo.lv.

 

40 minūšu stress un frikadeļu zupa

_DSF7047

Par radošu cilvēku ieradumiem

Ieradumiem ir milzīgs spēks, tāpēc laiku pa laikam tie ir jāpārlūko un jāpamaina, lai uzlabotu savu produktivitāti.

Lūk, lekcija par 7 ieradumiem, kas piemīt produktīviem māksliniekiem:

Tesla Model Y tehniskā informācija gaidāma jaunnedēļ

Tesla vadītājs Īlons Masks par pirms gada izziņoto Model 3 bija ļoti pļāpīgs, bet gaidāmais Tesla Model Y tiek turēts pamatīgā noslēpumā. Tesla pagaidām nav oficiāli izziņojusi Model Y iznākšanu, bet baumu avoti norāda, ka nākamajā nedēļā autoražotājs par gaidāmo modeli paziņos oficiāli. Tesla Model Y būs nedaudz lētāks SUV tipa elektroauto, kas papildinās esošo Tesla Model S un Model X […]

KLĀJA & BASEINA UZRAUGS

Darba devējs: SIDC Group, SIA

Darba līguma veids: Pilna laika

Atrašanās vieta: Rīga (Radisson Hotel Daugava vestibilā kreisajā pusē)

Darba vieta: ASV Kruīzu kuģis Darba pienākumi: Vadības paredzēto speciālo uzdevumu veikšana un atskaite par izdarīto Tīra un droša klāja nodošana, glābšanās līdzekļu pārbaude un uzraudzība Pilna atbildība par pakļautībā esošo komandu, kas strādā uz atvērta klāja Par visu nepieciešamo informāciju ziņot vadītāja palīgam / asistentamApkalpes apmācība un attīstība Prasības kandidātiem: Jābūt pielāgojamām strādāt multikulturālā […]

[Virsraksts nav norādīts]

tojama tokanava

Bugatti izstrādājis vieglāko velosipēdu pasaulē

Ekskluzīvo sporta automašīnu ražotājs "Bugatti" sadarbībā ar kompāniju "PG" izstrādājis vieglāko velosipēdu pasaulē, kas maksās 39 000 dolāru (EUR 36 000), vēsta iauto.lv.

Muzejā viedokļu darbnīca "Liepāja - tava nākotne"

1. aprīlis Latvijā ir sēru diena

Atrodi vismaz vienu teikumu, ko šodienas Delfi versijā es esmu nospēris Benim.

“Es un Donalds Tramps nemaz neesam tik atšķirīgi. Piemēram, mēs abi fantazējam par viņa meitu!” Redziet, incesta joki nav pārāk ejoša padarīšana, tāpēc es šo nekad neuzdrošinātos teikt. Atšķirībā no Džefa Rosa, kurš to pateica ASV populārajā raidījumā “The Comedy Central Roasts”. Tajā brīdī smieklos atplauka pats Tramps, viņa sieva un meita. Iespējams, tāpēc, ka tas bija patiesi, iespējams – tāpēc, ka smieklīgi.

Latvijā es neuzdrošinos jokot arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nevis tāpēc, ka viņi nebūtu smieklīgi, bet gan tāpēc, ka baidos no sabiedrības nosodījuma. Aizvien atminos augstskolas laikus, kad ratiņkrēslā sēdošs kursabiedrs norādīja, ka jūtas slikti, ja apkārtējie joko savā starpā, taču pret viņu vērš tikai žēlsirdīgus skatienus.

Redz’ viņš arī uzskata, ka esot tāds pats cilvēks un tīko pēc smiekliem. Viņš ironiskā kārtā arī palika mans vienīgais draugs, kad kā skolas pārstāvi uz maratonu ierosināju deleģēt tieši viņu. Pārējiem ļaudīm uz atlikušajiem studiju gadiem es biju morāli miris.

Slimnīcā man reiz sanāca satikties ar jaunieti, kurš neviļus bija palicis bez pirkstiem. Iespējams, tas bija morfijs, kas ņēma virsroku, taču man bija emocionāli grūti noraudzīties, kā viņš pamazām aprod ar domu, ka visu savu atlikušo dzīvi pavadīs bez pilnvērtīgas plaukstas. Viņš vairs nevarēs satvert šķēres. Paurbināt degunu. Spēlēt boulingu.

– “Vecīt, man ir ļoti žēl…” es skaudri novilku.
– “Zini, tajā visā ir arī labā lieta,” nesen operētais jaunietis piebilda.
– “Kāda?”
– “Man vairs nebūs jāgriež nagi!”
– “Jā, tu vairs nevarēsi dot pieci. Tev sanāks dot 2,3.”
– “Man turpmāk atliks tikai fistings!”

Nu labi, pēdējo teikumu viņš patiesībā neteica, taču to es izdomāju vēlāk. Tagad esmu ļoti sarūgtināts, ka neiedomājos to ātrāk – būtu lieliski papildinājis mūsu sarunu.

Es pazīstu ebrejus, kuri allaž cenšas man atņemt spīdīgas lietiņas. Es pazīstu krievus, kuri apgalvo, ka nekur nejūtas kā mājās, ja pie sienas nav tepiķis vai kāds anektēts stūrītis. Es pazīstu gejus, kuri joko par to, ka man veikala rindās nevajadzētu stāvēt viņiem priekšā. Es pazīstu meiteni, kura uz manu līdzjūtību par to, ka viņu pameta puisis, atbild ar “jā, bet vēl stulbāk bija, kad manu mammu bērnībā pameta tētis!” Šo sarakstu es varu turpināt līdz personai, kura gada dārzeņa foto konkursā gribēja iesūtīt savu nesen avārijā cietušo draugu.

Paralēli humora izjūtai, šiem cilvēkiem ir kopīgs vēl šis tas – viņi ir izglītoti ļaudis ar skaidru un racionālu dzīves uztveri, kuri savās nozarēs ir sasnieguši augstas un vadošas pozīcijas. Manuprāt, humora uztverei ar to ir ļoti liela korelācija.

Šie ļaudis ir divas lietas – kvalitatīvi cilvēki un izņēmumi. Man reizēm ir sajūta, ka Latvijas humora latiņa ir palikusi pie Jāņa Jarāna un Daiņa Porganta raidījuma par Mildiņu Nabiņu un Skaidrīti Krāniņu. Par večiņām pārģērbti kungi, kuri falsetā stāsta vecas anekdotes – tas ir Latvijas humora un satīras augstākais punkts. Apogejs. Zenīts.

Un ziniet? Pelnīti. Mēs atrodamies paštaisnu un egocentrisku cilvēku sabiedrībā, kuru pašu uzpūstais ego ir tik augsts, ka humors kā tāds šķiet plebeju padarīšana. Man no sirds ir grūti mīlēt tos cilvēkus, kuri ir tieši tik svarīgi, ka nespēj jokot par sevi, nespēj jokot par citiem, nespēj jokot vispār. Visbiežāk viņus var atpazīt pēc nostājas “man jau vispār patīk humors, bet šis ir pārāk traki…”

Tāpēc, dārgais lasītāj, rakstu nobeigšu ar hipotēzi, ka tu esi muļķis. Ja tu uz mani šobrīd sadusmojies, tad hipotēze ir apstiprinājusies. 1. aprīlis Latvijā ir sēru diena.