[Virsraksts nav norādīts]

DELFI. Kārtībsargi brīdina, ka tuvojoties siltajam laikam, aizvien biežāk Rīgas ielās tiek pamanīti cilvēki, kuri atkailinās asu emociju iegūšanas nolūkos.

Hjū Hovijs. Vilna.

vilna.jpg
Ir grāmatas par kuru izlasīšanu arī man ir jāpateicas grāmatu blogeriem. Viena  no tādām ir Elevatora triloģija, no kuras gan pagaidām esmu izlasījusi tikai pirmo grāmatu, taču turpinājums noteikti sekos. Tik masveida vienprātīgu lasīšanu un augstu novērtējumu visu izlasījušo blogeru vērtējumā, negadās tik bieži redzēt. Tādēļ biju nolēmusi, ka šīs grāmatas ir jāizlasa arī man, jo nesaprast par ko citi spriež un diskutē, nav labais tonis grāmatu pasaulē. Turklāt, manu apņēmību stiprināja elektronisko grāmatu pārdevējs las.am, kas reiz bija noorganizējis akciju - pērkot rīs grāmatas, trešā bez maksas. Tātad īstais laiks, lai pirktu triloģijas...

Stāsts ir par Elevatoru. Lielu, baisu, zem zemes esošu elevatoru, nepilnu 150 stāvu izmērā. Tomēr tajā pašā laikā apdzīvotu no augšas līdz pat apakšai. Katrs elevatoru stāvs čum un mudž no cilvēkiem tajā. Tie sadalīti pēc nodarbošanās veidiem un apdzīvo konkrēto tam paredzēto elevatora daļu, piemēram, pašā apakšā ir Mehāniskā nodaļa, kuri atbild par visām sarežģītajām elevatora ierīcēm. Tur ir gan IT nodaļa, gan dārzi, kuros audzē pārtiku, pat savs šerifs ar vairākiem vietniekiem dažādos dziļumos un protams mēru - pašā elevatora augšā.

Dzīve elevatorā norisinās salīdzinoši lielā vienprātībā. Vide ārēji ir salīdzinoši brīva un draudzīga, taču visiem ir zināms viens nozīmīgs noteikums - nekad neprasīt ārā, jo šos vārdus vairs nevarēs ņemt atpakaļ un šī iespēja tiks dota.

Elevatora virspusē ir lēcas, kuras augšējiem stāviem ļauj redzēt apkārtējo pasauli - baisu ar toksisku gaisu pilnu nekurieni, bet tomēr pasauli. Tie, kas izsaka vēlmi iet ārā, kā arī tie, kas nopietni nogrēkojas pret elevatora kārtību, tiek sūtīti ārā šīs lēcas notīrīt, lai vismaz kādu laiku iekšā palicējiem būtu iespēja redzēt ārpasauli. Tīrītājiem tas ir nāvessods, jo ir skaidrs, ka toksīni sabojās aizsargtērpu un tīrītājs nomirs salīdzinoši drīz, turklāt pavisam netālu, tā lai pārējie par biedinājumu to varētu redzēt. Tomēr sākotnēji neatbildēts ir palicis tikai viens jautājums, viens jautājums, kura atbilžu meklējumi noved pie vēl vairāk jautājumiem un šokējošām atbildēm. Jautājums - kāpēc viņi tīra? Ļoti vienkāršs - kāpēc. Ja šos tīrītājus nāvē ir nosūtījuši elevatorieši, ja viņi apzinās savu drīzo nāvi, tad kas mudina viņus tomēr šīs lēcas notīrīt. Bīstamo atbilžu meklēšanas ceļu uzsāks Džuljeta. Džuljeta no Mehāniskās nodaļas pašā apakšā, nonāks pašā augšā - kļūs par šerifu. Tomēr līdz ar jauno darbu kopā nāk daudz jautājumu. Jautājumi uz kuriem atbildes ir bīstamas dzīvībai.

"Vilna" ir grāmata par kuru varētu rakstīt vēl un vēl. Nav jāsēž un jālūkojas ekrānā, domājot kā savas sajūtas ietērpt vārdos. Tieši otrādi, pirksti steidz pierakstīt visas sajūtas un domas tik aizrautīgi, ka jāatgādina sev neizstāstīt par daudz. 

Viens nu noteikti ir skaidrs, izdevniecība "Prometejs" neliek vilties ne brīdi, tulkojot un izdodot patiešām izcilus darbus. Hjū Hovijs "nolika mani uz ausīm" jau ar pirmajām nodaļām, jo lasot man šķita, ka es spēju paredzēt notikumus uz priekšu, kā tas bieži mēdz notikt. Tomēr autors man sagādāja pozitīvu pārsteigumu, liekot saprast, ka Elevators mani pārsteigs no sākuma līdz pat beigām, jo viņš tikai paspēlējās ar maniem pieņēmumiem, taču stāstu aizved pilnīgi citā virzienā.

Vēl viens grāmatas lielais pluss ir tas, ka man nebija sajūta, ka šī fantāzijas pasaule ir radīta tikai šim stāstam, t.i., Elevators manā apziņā bija patiesi eksistējošs. Man nebija jautājumi par to, ko viņi ēd, kur apglabā mirušos, kur dzimst bērni, kā viņi iegūst elektroenerģiju un ūdeni utt. Hjū Hovijs grāmatas gaitā man ļāva šo pasauli ieraudzīt kā reāli funkcionējošu vidi. Ar vai bez Džuljetas, bet reāli funkcionējošu.

Lieliskai grāmatai lielisks vērtējums:  10/10


[Virsraksts nav norādīts]

no pirmā atkārtojuma - ramosam klistāltīrs ofsaids

[Virsraksts nav norādīts]

Mmm, vasara: mūžīgi netīro pēdu un asiņaino tulznu laiks.

labi» Mans jaunais telefons - Leagoo Elite 1

Rakstā par mazpazīstamiem Ķīnas telefoniem prognozēju, ka jaunais telefons "ieradīsies" aptuveni pēc mēneša, bet kļūdījos. Pagāja gandrīz 2 mēneši līdz 1. aprīlī beidzot saņēmu ilgi gaidīto Leagoo Elite 1, un tas nav muļķu dienas joks. Varbūt pie vainas bija tas, ka pa vidu trāpījās ķīniešu jaunais gads, varbūt tā bija pārdevēja vaina, nav svarīgi, galvenais, ka prece ir saņemta lieliskā stāvoklī un esmu gatavs par to pastāstīt. Ierīces priekšrocības vienā teikumā - 3GB RAM (operatīvā... { Garums: 6272 simboli, Komentāru skaits: 0 }

Mildronāts – pieredze

Nepazīstu nevienu šarapovu vai citu sportistu, nezinu, kā tieši viņiem izdevās sev nemanot lietot Mildronātu, bet mans ceļš uz šo medikamentu bija diezgan apzināts. Sāku ar draugu aptauju par lietošanu. Bija daži, kas lietojuši pēc ārsta ieteikuma, daži, kuri izmantojuši uzmundrinošo efektu..

Pie ārsta negāju. Būtu diezgan dumji iet un teikt.. hei, esmu noguris, liela slodze.. gribu Mildronātu.. Vienkārši iegāju aptiekā un paprasīju. 250mg kapsulas ir bez receptes un neierobežotā daudzumā. Izvēlējos ieteicamo devu – vienu no rīta un vienu vakarā. Tātad kopā 500mg dienā.

Secinājumi?

Garīgajai slodzei nepalīdz. Vismaz man tā šķiet. Atmiņas megabaitus nepalielina pavisam noteikti. Ģeniālas idejas, kā pārtaisīt internetu, lai dzīve būtu skaistāka, arī neradās.. Lietas tāpat mēdzu piemirst, ja nepierakstīju.. Un sacināt, vai aizmirsu par 20% mazāk nekā iepriekš bez medikamenta, arī nevaru.. 

Bet.. es noskrēju 6km Rīgas maratonā pilnīgi bez gatavošanās.. To gan daru katru gadu.. Bet šoreiz nemaz nejutos noguris, izpalika arī asas muskuļu sāpes un nespēks pēc puses no distances.. Noskrēju pat uzdancojot kopā ar mazo meitu.. Esmu arī atteicies no kafijas pēcpusdienās. Negribu un nevajag.

Tā ka visi tie, kuri stāsta par lielisko ietekmi uz sportista veselību, nemelo.. Un tāpēc vien ir vērts padomāt, kāpēc šis medikaments nu jau ir dopinga sarakstā. Pat bez milzīgām devām ir patīkamas pārmaiņas. Organisma enerģija atjaunojas ātrāk nekā citās reizēs un jaunāks jau nekļūstu.

Ok, neko nezinu par blakusefektiem. Man nebija. Instrukcijā gan ir pieminēta vesela kaudze iespēju – no vājuma un reiboņiem līdz galvassāpēm, bet nekā tūlītēja un ārpus normas esošā..

Lietoju 3 nedēļas, ievērojot instrukcijā rakstīto. Kad pārtraucu, pēc fiziskas slodzes sākās galvassāpes. Hmm, vai tikai tas nebija signāls, ka pirms tam bija labāk un radies patīkams pieradums? Bet pagaidām neesmu atsācis jau pāris dienas. Doma, ka ar zālēm bija vieglāk un patīkamāk, aizvien ir kaut kur tuvumā. Skatīsim..

Autokross: Eduards Iesalnieks un Jānis Kozlovskis komentē avāriju

Lai arī sociālie mediji jau mutuļo ar pašizgudrotiem spriedumiem par avāriju, Vecpils Open 2500 klases otrās kvalifikācijas brauciena avārijā iesaistītie sportisti situāciju uztver piezemēti. Eduards Iesalnieks paturēts Liepājas slimnīcā līdz pirmdienai, kad viņu cītīgāk apskatīs ārsti. “Esmu ļoti pateicīgs mūsdienu autokrosa sportistu drošības prasībām, jo tās man ļoti palīdzēja,” saka Iesalnieks. “Nesen iegādājos jaunākās paaudzes...

Latvijas čempioniem labāko spēlētāju balvas piecās nominācijās

Šodien, 28. maijā, Latvijas handbola sezonas noslēguma pasākumā noskaidroti labākie spēlētāji visās pozīcijās, kā arī labākie treneri. Visvairāk balvu ticis čempioniem – Dobeles "Tenax" vīriem un Stopiņu NHK dāmām.

The Space Between Us

Kinostudija “STX Entertainment” un režisors Peter Chelsom(“Hannah Montana: The Movie”, “Shall We Dance”)  piedāvā jaunāko piedzīvojumu fantastiku ar lieliskiem aktieriem galvenajās lomās. Filmas pirmizrādi ASV kinoteātros demonstrēs 2016. gada augustā. Jaunākā filma “The Space Between Us” Režisors: Peter Chelsom Žanrs: fantastika, piedzīvojumi Aktieri: Britt Robertson, Carla Gugino, Gary Oldman, BD Wong, u.c. Izlaiduma gads: 2016

Nav jau nekā daudz

thumb

Ir 6dienas rīts. Zeme griežas tāpat vien uz priekšu un katram savas problēmas. Es gatavoju salātus vienu dienu un etiķa vietā pilināju citronu sulu, kas ar sāli reaģē kaut kā īpaši brīnišķīgi. Un tas mani beigās noveda pie tā, ka attapos pasūtot tekilu kādā no iestādēm vakar naktī.

Citiem, protams, ir citas problēmas. Tāpēc arī augstāk ir ievietots skrīnšots no kāda liela portāla.

Lai jums šodien vismaz kādu problēmu izdodas atrisināt!


Gaspačo jeb spāņu aukstā tomātu zupa

Gaspačo ir Spānijas reģiona Andalūzijas virtuves klasika un lieliska alternatīva mūsu aukstajai biešu zupai. Svarīgi to pasniegt atdzesētu. Es bieži vien pievienoju smalki sagrieztas piedevas (vienu vai vairākas) – avokado, gurķi, papriku, olu. Pašas zupas garšu var padarīt interesantāku, tai nedaudz pievienojot zemenes vai meloni. Izejvielas: 100g nedaudz apkaltusi baltmaize 1 kg nogatavojušies tomāti, sagriezti palielos...

lasīt talāk »

The post Gaspačo jeb spāņu aukstā tomātu zupa appeared first on Lindas Virtuve.

Kāpēc es kļuvu par fantastu?_2

1967. gadā padomju žurnāls "Inostrannaja ļiteratura", liekas, vienīgais žurnāls PSRS, kas bija veltīts ārzemju literatūrai, bija iztaujājis pasaules rakstniekus-fantastus, uzdodot augstāk minēto jautājumu. Te būs rakstnieku - klasiķu un mūsdienās jau mazpazīstamu - atbildes. Varot ieraudzīt arī to, kā pēdējā pusgadsimtā ir mainījušās cilvēku domas par to. 2. turpinājums. Iepriekšējo lasiet šeit.

Jordans Vilčevs (Bulgārija)

Mūsdienu civilizācija velta savas pūles galvenokārt, lai attīstītu tehniku. Zinātniskās fantastikas žanrs literatūrā radās tāpēc, lai palīdzētu cilvēcei iedomāties tās galvu reibinošās virsotnes, ko tā sasniegs tehnikas jomā. Radusies mierīgā, apcerošā laikmetā, zinātniski-fantastiskā literatūra sevī nesa cilvēka lepnuma un augstas pašcieņas jūtas. Tagad, kad tehnika ir sasniegusi neredzētus augstumus, zinātniskās fantastikas žanrs ir jau zaudējis savas galvenās iezīmes - lepnumu un pašcieņu. Cilvēce uztraucas par tehnikas attīstības vētraino stihiju. Tehnika iekaro cilvēku un pakļauj viņu saviem likumiem, vilina apokaliptiskos ceļos, atņem visas jūtas un tradicionālās vērtības.

Zinātniski-fantastiskais žanrs dod man iespēju rakstīt par nākotnes cilvēku, kurš dzīvo supertehnikas vidē un cenšas atkal atrast sevi kā pasaules valdnieku.

Cīņa par bronzu turpinās

"Ventspils" komanda sestdien savā laukumā pārliecinoši pieveica "Liepāja"/"Triobet" vienību un pagarināja sēriju cīņā par "Aldaris" Latvijas basketbola līgas (LBL) bronzas medaļām. "Ventspils" panākumu guva savā laukumā ar rezultātu 96:65...

Siguldas jaunieši viesojas Pieci.lv un studentu raidījumā KIVITV

1464441131_785.jpg

Jauniešu ekspedīciju projekta “100 lietas, vietas, darbi un cilvēki Latvijas jubilejai” ietvaros Jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” veido mācību televīziju “Siguldas spieķis”. Lai dalībniekiem rastos priekštats par mediju vidi, daļa no tiem 26. maijā devās uz Latvijas Radio 5 - Pieci.lv un LU SZF studentu raidījumu KIVITV.

Jauniešiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa Latvijas Radio ēku, iepazīties ar telpām, tehniku, noraudzīties uz radio darbu klātienē no vairākiem profesiju skatu punktiem: tehniskā darbinieka, producenta, radio ziņu vadītāja, lietveža u.c. Jaunieši piedalījās tiešraidē Pieci.lv “Muzikālajā pēcpusdienā”, kuru vadīja Artis Volfs, taču ciemojās mūziķe Madara Grēgere. Savukārt, KIVITV dalībnieki ar jauniešiem dalījās studentu televīzijas aizkulisēs. Starp amizantiem un interesantiem stāstiem, varēja vērot montāžas un filmēšanas darbus. Jauniešiem tika izrādīta skolas televīzijas studija, kurā ir pieejama augstas kvalitātes video un audio tehnika.

“Mani ieinteresēja Pieci.lv darbība. Ikdienā to klausoties, es pat neaizdomājos, ka radio programma ir tik ļoti izplānota. Uzzināju, ka šajā darbā nepieciešamais ir tieši entuziasms un mīlestība pret to, ko dari. Tomēr, visvairāk man patika KIVITV, azartisko dalībnieku iepazīstināšana ar studentu televīzijas aizkulisēm.  Savu nākotni uzreiz pēc šī brauciena saistīt ar medijiem netaisos, taču redzēju to kā iespēju paplašināt savas zināšanas, kā arī lietderīgi pavadīt laiku. Manuprāt, tas ir tas, kas katram kurš vēlas kaut ko sasniegt, būtu jāizmēģina.” Elizabete.

“Man ļoti patika šī diena. Es uzzināju daudz jauna par darbu radio un jauniešu televīzijā. Šī diena noteikti atstāja lielu iespaidu uz mani un deva vielu pārdomām par savas nākotnes profesijas izvēli.  Sapratu, ka darbs mediju pasaulē ir ļoti aizraujošs, interesants un pienākumu pilns. Pēc šīs dienas es noteikti apsveru domu pēc vidusskolas pabeigšanas iet mācīties kaut ko saistībā ar medijiem.” Rūta

Savukārt Lauma, kas KIVITV viesojās jau trešo reizi stāsta: “Godīgi sakot, mediju pasaule katru reizi mani pārsteidz no jauna. Aparatūra ar kādu jāstrādā, lai izveidotu sižetu vai ierakstītu raidījumu, ir kā Morzas ābece cilvēkiem, kas ar to nekad nav saskarušies. Turpretī tie, kas jau strādā, tikai nosmej un atbild : "Tas taču ir tik vienkārši!". Strādājot radio vai televīzijā ir tā - vai nu tu esi, vai neesi. Ir jāiet līdz galam. Par to arī šodien pārliecinājos. Gan "Kivi", gan Radio 5 jauniešu darbs ir viņu dzīve un ikdiena. Viņi nedara to tāpēc, lai nopelnītu, bet gan tāpēc, ka viņus tas aizrauj, kas, manuprāt, ir galvenais darbavietā.

 

Fotoatskaite: Kā sieva mani pameta, un es gāju uz ezeru slīcināties

Kā sieva mani pameta, un es gāju uz ezeru slīcināties jeb brīnumskaistā kontrastu zeme Mjanma. Par Mjanmu vairāk varēsi izlasīt bilžu parakstiņos, bet pagaidām izskaidrošu un atrunāšu visu, kas izskaidrojams un atrunājams.

 

Šis, šķiet, ir lielākais laika periods, kam esmu ļāvis paslīdēt garām, neuzrakstot nevienu atskaiti. Mēs šobrīd esam Indonēzijā, un zini, kā ir ar Indonēziju? Tā ir milzīgi liela salu valsts, katru dienu kaut kur jāskrien, vai tas būtu apskatāmais objekts vai kārtējais vilciens, autobuss, kuģis, bet tiešām visu laiku esam nemitīgā kustībā. Un transporti atkal aizņem kaudzēm laika, turklāt tie ir tādi, kuros tā normāli parakstīt neko nevar. Tāpēc izlēmu vienkārši par to neuztraukties (līdz šim nu jau veselus trīspadsmit mēnešus biju nemitīgā stresā par tām atskaitēm), un uzrakstīt tad, kad būs īsta iespēja. Tādu iespēju atradu kuģī, kurš mūs ved uz Nunukanu Kalimantānas salā – ceļā būsim teju trīs diennaktis. Lai nebūtu visu šo laiku jādzīvo ekonomiskās klases kabīnē (tās ir tādas lielas istabas pa 200-400 cilvēkiem, kur visi uz maziem matracīšiem guļ viens otram blakus, pat nekādas atdalošās sieniņas nav), piekukuļojām kuģa personālu, un dabūjām iespēju dzīvot/nakšņot slimnīcas telpā – mums ir gaisa kondicionētājs, personīgā tualete/duša un divas, lai cik arī švakas un nolietotas, bet īstas slimnīcas tipa gultas!

 

Labi, parunājis par grūto dzīvi esmu, tagad izstāstīšu, kas ar to sievu un slīcināšanos. Tas, protams, bija viltīgais virsraksts, kura mērķis ir ievilināt pēc iespējas vairāk lasītāju – vidējais katra raksta izlasītāju skaits pēdējā pusgada laikā ir nokrities teju trīskārši, un tas mani satrauc, tāpēc ķeršos pie jebkāda salmiņa, lai vismaz uz pēdējiem pāris mēnešiem bloga apmeklētāju skaitu (un līdz ar to arī savu pašlepnumu) izaudzētu līdz cilvēka cieņu neaizskarošiem apmēriem, hehe. Ā, atgriežoties pie sievas un slīcināšanās – virsraksts ir tikai pavisam mazliet melīgs – sieva tiešām mani pameta (par to smalkāk varēsi uzzināt tikai, izlasot rakstu) un uz ezeru es arī tiešām gāju. Pat divreiz! Vienīgie meli ir par to slīcināšanos, tas man pirmo reizi iešāvās prātā tikai tad, kad bija jāizštuko viltīgais virsraksts, haha. Tātad, mūsu Mjanma turpinās:

ned42-1-1-150x150.jpgned42-2-150x150.jpgned42-3-150x150.jpgned42-4-150x150.jpgned42-5-150x150.jpgned42-6-150x150.jpgned42-7-150x150.jpgned42-8-150x150.jpgned42-9-150x150.jpgned42-10-150x150.jpgned42-11-150x150.jpgned42-12-150x150.jpgned42-13-150x150.jpgned42-14-150x150.jpgned42-15-150x150.jpgned42-16-150x150.jpgned42-17-150x150.jpgned42-18-150x150.jpgned42-19-150x150.jpgned42-20-150x150.jpgned42-21-150x150.jpgned42-22-150x150.jpgned42-23-150x150.jpgned42-24-150x150.jpgned42-25-150x150.jpgned42-26-150x150.jpgned42-27-150x150.jpgned42-28-150x150.jpgned42-29-150x150.jpgned42-30-150x150.jpgned42-31-150x150.jpgned42-32-150x150.jpgned42-33-150x150.jpgned42-34-150x150.jpgned42-35-150x150.jpgned42-36-150x150.jpgned42-37-150x150.jpgned42-38-150x150.jpgned42-39-150x150.jpgned42-40-150x150.jpgned42-41-150x150.jpgned42-42-150x150.jpgned42-43-150x150.jpgned42-44-150x150.jpgned42-45-150x150.jpgned42-46-150x150.jpgned42-47-150x150.jpgned42-48-150x150.jpgned42-49-150x150.jpgned42-50-150x150.jpgned42-51-150x150.jpgned42-52-150x150.jpgned42-53-150x150.jpgned42-54-150x150.jpgned42-55-150x150.jpgned42-56-150x150.jpgned42-57-150x150.jpgned42-58-150x150.jpgned42-59-150x150.jpgned42-60-150x150.jpgned42-61-150x150.jpgned42-62-150x150.jpgned42-63-150x150.jpgned42-64-150x150.jpgned42-65-150x150.jpgned42-66-150x150.jpgned42-67-150x150.jpgned42-68-150x150.jpgned42-69-150x150.jpgned42-70-150x150.jpgned42-71-150x150.jpgned42-72-150x150.jpgned42-73-150x150.jpgned42-74-150x150.jpgned42-75-150x150.jpgned42-76-150x150.jpgned42-77-150x150.jpgned42-78-150x150.jpgned42-79-150x150.jpgned42-80-150x150.jpgned42-81-150x150.jpgned42-82-150x150.jpgned42-83-150x150.jpgned42-84-150x150.jpgned42-85-150x150.jpgned42-86-150x150.jpgned42-87-150x150.jpgned42-88-150x150.jpgned42-89-150x150.jpgned42-90-150x150.jpgned42-91-150x150.jpgned42-92-150x150.jpgned42-93-150x150.jpgned42-94-150x150.jpgned42-95-150x150.jpgned42-96-150x150.jpgned42-97-150x150.jpgned42-98-150x150.jpgned42-99-150x150.jpgned42-100-150x150.jpgned42-101-150x150.jpgned42-102-150x150.jpgned42-103-150x150.jpgned42-104-150x150.jpgned42-105-150x150.jpgned42-106-150x150.jpgned42-107-150x150.jpgned42-108-150x150.jpgned42-109-150x150.jpgned42-110-150x150.jpgned42-111-150x150.jpgned42-112-150x150.jpg

The post Fotoatskaite: Kā sieva mani pameta, un es gāju uz ezeru slīcināties appeared first on Karijs.

Šokolāde ar piparmētru

Šokolādi ar piparmētru pildījumu nepērciet.Man negaršoja.

Neesošās valstu robežas

Jau no sen seniem laikiem teritorija uz zemes tika dalīta un pārvaldīta. Senāk to darīja ciltis, bet vēlāk zemes teritorijas pārvaldīšanu nodrošināja valstis, kas bija daudz efektīvāks militars un politisks formējums. Tomēr skatoties uz politisko karti, mēs redzam vienīgi cilvēku izdomātas un ievilkatas robežas, kas sen jau ir novecojušas un kļuvušas nevis par aizsardzības elementu, bet tieši otrādi par traucējošu faktoru, kas pazemina cilvēku attīstības iespēju. Šeit ir jāpaskaidro, ka traucējošas valsts robežas ir attīstībai un domu brīvībai, jo tās ierobežo cilvēku un preču kustību. Kā piemēru var minēt internetu. Vide, kas nav pakļauta valsts robežām, attīstās daudz straujāk, labāk organizējās un ir taisnīgāka, nekā klasiskā valsts iekārta saistībā ar kultūras un domas attīstību. Pasaule mainās un robežas kļūst aizvien mazsvarīgākas un iespējams kādreiz izzudīs vispār. Interesantas domas var izlasīt vai noklausīties, iepazīstoties ar Parag Khanna referātu, piemēram, TED talks ir atrodamas viņa 20 minūšu video, kas tika publicēts 2016. gada februārī. Tur iepriekšminētais zinātnieks vairāk apskata pasauli no interneta un elekrotīkla attīstības skatu punta, pievēršo lielāku uzmanību pilsētu attīstībai, kā patstāvīgiem ekonomiskajiem un politiskajiem subjektiem, savukārt es vēlos atzīmēt, ka arī ekonomika sen ir izjaukusi klasiskās valstu robežas. Latvijā pašlaik ir nopērkamas preces, kas ir ražotas visā pasaule, gan Ķīnā, gan Indijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Brazīlijā, Krievijā, Turcijā utt., kas nozīmē, ka bizness sen jau ir izjaucis robežas, kas tā iesakņojās mūsu prātos no skolas laikiem. Tāda pati situācija ir pakalpojumu jomā, it sevišķi tas ir labi redzams korporatīvajā vidē. Internets ir izjaucis kultūras un brīvās domas robežas, kouras agrāk varēja uzlikt valsts, kas pēc savas būtības ir represīvs orgāns.

Kad valstu robežas pārstāj darboties un pasaule kļūst aizvien atvērtāka, tad mainās arī lietas, kas varēja pastāvēt tikai un vienīgi slēgtās sabiedrībās, ko nodrošināja valsts. Piemēram, mazas valodas sāk pamazām izmirt, kultūras atšķirības starp cilvēkiem samazinās, dažādu tautu raksturīgās iezīmes izzūd, izglītības sistēma tiek nepātraukti harmonizēta ar citāl izglītības sistēmām, tiesību sistēma arī tiek harmonizēta. Vai tas ir labi vai slikti? Uz šo jautājumu nevar atbildēt, jo tā vienkārši notiek, bet svarīgais ir saprast šos procesus un mācēt savlaicīgi tiem pielāgoties.


Zatlers uzvarēja Lembergu

ozolins-large.jpg

Šonedēļ aprit pieci gadi kopš prezidenta Valda Zatlera vēsturiskā rīkojuma Nr. 2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu. Laiks pēc oligarhiem - tā varētu raksturot šā posma Latvijas politiku.

Diviem no kādreiz varenās LŠŠ trijotnes - Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, kuri savas tolaik jau gaistošās ietekmes paliekas bija apvienojuši politprojektā «Par labu Latviju», - Zatlera 2011.gada 28.maija rīkojums un tam sekojusī tautas nobalsošana bija galīgais spriedums par izraidīšanu no politikas. «Palicis vienīgi Lembergs,» Zatlers konstatēja pagājušogad izdotajos memuāros.

Aivars Lembergs gan izskatās arvien jaunāks, košāks un nervozi mundrāks un turpina indēt politisko vidi. Taču viņa ietekme nenovēršami novīst, ja arī lēnāk nekā Zatleram pirms pieciem gadiem cilvēku dāvinātās maijpuķītes.

Tomēr nu jau pat Ventspils saimnieka zaļi nobarotie «zemnieki» gribētu vismaz izskatīties pēc patstāvīgiem lēmējiem, un, kā novērojis arī Zatlers, «ZZS piedēklis jeb apendikss», kā dakteris dēvē kādreizējo politikas dižlēmēju, «šai partijai, šķiet, jau sāk traucēt». Nudien, ZZS ļaudis kā taisnodamies mēdz rādīt uz premjerministru Māri Kučinski, ka, redz, viņš tak neesot Lemberga cilvēks!

Varbūt paradoksāli, ka pašreizējā, ZZS dominētā valdība, kuru it kā visērtāk uzrādīt par Latvijas pēdējā oligarha «atgriešanās» uzskatāmu pierādījumu, var izrādīties gan Lemberga personiskās ietekmes, gan oligarhiska valdīšanas stila neatgriezeniskā norieta nākamais vai pat fatālais posms. Līdz ar premjerministra amatu «zaļie zemnieki» dabūjuši arī visu atbildību par valstī notiekošo - tieši to, ko nespēja panest Šķēles Tautas partija un Šlesera «Pirmā partija». Paradoksāli, taču Zatleram var izrādīties taisnība, ka Lembergs pats būs izracis kapu oligarhijai, kuras jēga un būtība ir vara bez atbildības.

Apspēlējis un «uzmetis» savu aizkulišu oligarhiskā stila rotaļu partneri, «Vienotības» priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, un kopā ar viņu nu jau gandrīz iznīcinājis «Vienotību», Lembergs ir pazaudējis arī sev tik ērto iepriekšējo Laimdotas Straujumas valdību, kura nevienu nopietnu lēmumu nevarēja pieņemt bez viņa piekrišanas un kurā ZZS varēja justies kā vieda malā stāvētāja. Un līdz ar to pats nolēmis «zaļos zemniekus» varas partijai neizbēgamajiem lāstiem.

Tas varot būt «ļoti pozitīvs pagrieziena punkts», Zatlers saka žurnāla «Ir» šīs nedēļas numurā. Jo divarpus gados līdz nākamās Saeimas vēlēšanām «valdībai būs kaut kas arī jāparāda». Un ko tad rādīs - to pašu pigu hūtē? Lembergs nekad vairs nebūs ZZS premjerministra kandidāts, Zatlers secina, «jo kas tad ir Kučinskis?».

Kučinskim vēl jāatrod atbilde uz politiski eksistenciālo «kas es esmu?» jautājumu. Bet oligarhu it kā ieliktenis Zatlers nolēma ierosināt Saeimas atlaišanu, kad tās vairākums noraidīja KNAB un prokuratūras lūgumu ļaut veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Taču šis Saeimas balsojums bija tikai pēdējais piliens procesā, ko viņš dēvē par «demokrātijas privatizēšanu».

Sarunā ar «Ir» Zatlers tagad salīdzina Latvijas tālaika politisko situāciju ar Uzbekistānā valdošo kārtību. Tur ir četras partijas, kuras pārstāv četrus lielākos klanus, kuriem prezidents sadala ministru amatus, «un visi ir pie varas». 

Arī Latvijā tolaik veidojusies līdzīga «pēcpadomju politiskā sistēma» - «Vienotības» un ZZS koalīcijai it kā bija vairākums, taču robeža starp valdības koalīcijas un opozīcijas partijām bija izzudusi, oligarhu trijotnes izlemto Saeima apstiprināja, ja vajadzēja, arī bez premjerministra partijas «Vienotības» deputātu 33 balsīm (Saeimas balsojums pret Šlesera kratīšanu bija tipisks piemērs), un «visu politisko procesu centās vadīt viens cilvēks».

Tautas nobalsošanā 2011.gada 23.jūlijā vēlētāji šādu sistēmu noraidīja pārliecinoši - 94% balsojušo bija par Saeimas atlaišanu. Nākamajā Saeimā Šlesers un Šķēle vairs neiekļuva, bet ZZS palika ārpus valdības koalīcijas.

Vislabāk notikušā nozīmi droši vien saprot rīkojuma nr. 2 vistiešāk skartais «procesa vadītājs» pats. Lembergs ir lamājis Zatleru gan par meli un krāpnieku, gan par «idiotu». Viņa un citu neapmierināto «rūgtumiņš» ar katru gadu kļūstot tikai lielāks, Zatlers tagad secina, taču viņiem nekas cits neatliekot, kā vien mēģināt pielāgoties jaunajai īstenībai, «ko viņi izmisīgi arī dara».

Palaikam var šķist, ka zaudētāju pielāgošanās spējas ir bijušas lielākas nekā viņu oponentu prasme pilnam izmantot jauno īstenību nopietnām reformām. Arī pats pārmaiņu sācējs nav bez vainas. Milzīgo resursu, kāds Zatlera Reformu partijai un «Vienotībai» bija jaunajā 11. Saeimā, Zatlers izniekoja bīstamajai iedomai par «Saskaņas centra» ņemšanu valdībā. (Viņš arī tagad, pēc kara Ukrainā un Krimas aneksijas, turpina apgalvot, ka tolaik esot palaista garām «unikāla» iespēja šādi «riskēt».) Viņa partija burtiski nedēļas laikā zaudēja popularitāti un vairs nekad to neatguva.

Savukārt «Vienotības» priekšsēdētāja Āboltiņa acīmredzot joprojām nespēj apjēgt, ka Zatlera rīkojums izglāba viņas partiju no nosmakšanas Lemberga draudzīgi pitoniskajos apkampienos jau tolaik. Šogad janvārī viņa kārtējo reizi izteicās, ka Saeimas atlaišana pirms pieciem gadiem radījusi sabiedrībā lielas cerības, taču pēc tam arī lielu vilšanos. Nu viņa pati drīz jau būs pabeigusi vai nu izdarīt «politisku pašnāvību», vai «pildīt konkrētu uzdevumu savas partijas iznīcināšanai», kā tagad min Zatlers.

Taču atgriešanās atpakaļ 2011.gadā vairs nav iespējama. Sabiedrības spiediens liek politiķiem turpināt atteikties no kādreiz it kā pašsaprotamām privilēģijām. Pirms pieciem gadiem tauta padzina Saeimu, kad tā neatļāva veikt kratīšanu viena deputāta dzīvesvietā. Bet nupat deputāti ir atcēluši sev imunitāti pret administratīviem pārkāpumiem.

Pirmītējie oligarhi nav pazuduši bez pēdām. Šlesera darbu sekas par sevi netieši atgādināja, kad valstij pērn nācās atpirkt «airBaltic» akcijas un ieguldīt lidsabiedrībā 80 miljonus. Šķēli varam pieminēt ikreiz, kad ieslēdzam elektrību un līdz ar to sākam maksāt par viņa «meistardarbu», kā Zatlers savā grāmatā raksturo elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Bet smagos noziegumos apsūdzētais Lembergs vai ik dienas ņirb raibs gar acīm televīzijā un met garu ēnu pār valdības lēmumiem. Un «Ventspils bacilis ienācis Rīgā», kuras domē valdot «pilnīgi cinisks tiesiskais nihilisms», kā saka Zatlers. Bet nākamā Saeima pašlaik var rēgoties kā tuksnesis, kurā svilpo populisma vējš.

Taču diezin vai daudzi ilgojas pēc laikiem, kad Latvijā viss notika dzelžaini tā, kā bija sarunāts «3A» formātā. «Politiku vairs nevar pakārtot dažiem cilvēkiem,» Zatlers ir pārliecināts. Viņa lēmums pirms pieciem gadiem izbeidza laikus, kad daži mēģināja to darīt, un atdeva Latvijai demokrātisku nākotni, pat ja Lembergs un vēl viens otrs to ļoti negrib.

 

Laba garastāvokļa receptes

Foto: Ekrānuzņēmums no

Foto: Ekrānuzņēmums no “Origo” mājaslapas.

“Origo” 2016. gada vasaras izdevumā iejutos viesredaktora lomā un pastāstīju par laba garastāvokļa receptēm grāmatās, mūzikā un filmās, kā arī ieteicu pāris lietas, kas spēj uzlabot manu dienu vai nedēļas nogali. Ar saviem ieteikumiem nolēmu padalīties arī ar jums, bloga lasītāji! 

Grāmatas: Pēdējo pāris gadu laikā ļoti esmu iemīļojis klasisko literatūru – īpaši patīk Dž. D. Selindžera “Uz kraujas rudzu laukā”, Viljama Goldinga “Mušu valdnieks” un F. S. Ficdžeralda “Lieliskais Getsbijs”, bet arī jaunākajā literatūrā ir daudz spilgtu grāmatu. Uz klasikas statusu var pretendēt pagājušā gadā izdotais Patrika Nesa darbs “Septiņas minūtes pēc pusnakts”, bet tiem, kas mīl nervus kutinošu un izklaidējošu lasāmvielu, iesaku pievērsties Roberta Golbraita (Dž. K. Roulingas pseidonīms) kriminālromāniem par kolorīto privātdetektīvu Kormoranu Straiku.

Mūzika: Siltā pavasara vai vasaras vakarā, baudot kādu dzērienu, klausīties Frenka Sinatras “Moon River” – manuprāt, šī ir perfekta kombinācija, lai sajustu laimes pielietu mieru. Patīkami pēdējo pāris gadu atklājumi ir sintpopa grupa Years and Years un alternatīvā roka pārstāvji Wolf Alice; abas šīs grupas šogad varēsim dzirdēt un vērot arī Positivus festivālā.

Par indie duetu Aquilo, iespējams, dzirdējis tikai retais, bet esmu drošs, ka ikvienam, kurš izbauda relaksējošu mūziku, patiks Bena un Toma radītās dziesmas.

Filmas: Bleika Edvardsa “Breakfast at Tiffany’s” un Elia Kazana “East of Eden” ir tās divas filmas, kuras varu skatīties atkal un atkal, jo tām piemīt šarms, kas raksturīgs tikai piecdesmito un sešdesmito gadu kino. Ne mazāk mīļa man ir Sema Mendesa zināmākā filma “Amerikāņu skaistums”, kura man joprojām liek uz vējā plīvojošiem plastikāta maisiņiem skatīties kā uz mākslu. Silti iesaku redzeslokā paturēt arī 27 gadus veco kanādiešu režisoru/aktieri Ksavjē Dolanu, kurš režisējis ne tikai sešas pilnmetrāžas filmas, bet arī britu dziedātājas Adeles “Hello” mūzikas videoklipu. Pieļauju, ka par Dolana sesto filmu “Juste la fin du mondešogad tiks runāts daudz, jo viņš nebaidās būt neparasts, atsakoties no standarta risinājumiem un viegli pārdodama satura.

Lietas, kas uzlabo garastāvokli:

  1. Brauciens pie radiniekiem uz Latgali vienmēr ir notikums, jo latgaliešu raupjā nesamākslotība un siltā sirsnība liek aizmirst par mazsvarīgo, liekot novērtēt cilvēciskas vērtības.
  2. Mans labākais pēdējā gada pirkums ir hanteles un jogas paklājiņš, jo, ja mājās ir viss treniņam nepieciešamais, ir grūti atrast attaisnojumu, lai netrenētos, turklāt apziņa, ka treniņa beigās gaidāms endorfīnu pieplūdums, vienmēr motivē.

Lai jums saulaina nedēļas nogale un arī visa vasara! 


Filed under: Es domāju

Atvadu vārdi profesoram Robertam Feldmanim

Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak, Kungs Cebaot! Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam. [..] Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā. Kungs, Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, ņem to vērā, Jēkaba Dievs! Ak, Dievs, mūsu vairogs, skaties šurp un uzlūko Sava svaidītā vaigu! Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas! (Ps.84:2-3.5-11)

atvadu vārdi profesoram Robertam Feldmanim

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Prestižo Eižena Āriņa balvu datorikā iegūst Aivars Lorencs un Valdis Lokenbahs

Svinīgā ceremonijā nosaukti laureāti vienam no augstākajiem Latvijas informācijas tehnoloģijas (IT) nozares apbalvojumiem – Eižena Āriņa balvai datorikā 2016. Par nozīmīgu teorētisku un praktisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā balvas saņēma attiecīgi Dr.habil.math. Aivars Lorencs un Dr.h.c. Valdis Lokenbahs.

Kategorijā par teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā balvu saņēma Dr.habil.math. Aivars Lorencs, kurš devis lielu ieguldījumu datorzinātnes teorijas attīstībai Latvijā, izstrādājot teorētiskos pamatus tēlu pazīšanas, objektu klasifikācijas, kriptogrāfijas, signālu un attēlu apstrādes risināšanai. Šajā kategorijā atzinības rakstu saņēma Dr. habil. Sc. ing., Prof. Jurijs Merkurjevs, kura vadībā izstrādāti efektīvi risinājumi modelēšanas un simulēšanas tehnoloģiju pielietošanā, kā arī simulēšanas integrācijā, kas ļauj izmantot simulēšanas metodoloģiju tautsaimniecībā.

“Šogad Eižena Āriņa balvai datorikā tika nominēti patiešām spēcīgi IT nozares prāti, kas žūrijas darbu padarīja daudz grūtāku. Balvu iegūt bija pelnījis jebkurš, jo viņu praktiskais un teorētiskais ieguldījums Latvijas datorzinātnes attīstībā ir tiešām ievērojams. Kā jau iepriekš esmu teicis, mūsu labākos sportistus un māksliniekus pazīst visi, savukārt mūsu vadošos zinātniekus pazīst tikai retais. Tāpēc esmu lepns, ka ar Eižena Āriņa balvas palīdzību visas nozares vārdā man ir iespēja pateikties laureātiem gan par ieguldīto laiku un darbu, gan par nozares attīstības veicināšanu,” uzsver “Exigen Services Latvia” ģenerāldirektors Ivars Puksts.

Kategorijā par praktisku ieguldījumu IT jomā Eižena Āriņa balvu datorikā saņēma Dr.h.c. Valdis Lokenbahs, kurš ir viens no Latvijas IT nozares celmlaužiem. Viņš radījis simtiem IT nozares darba vietu Latvijā un ar savu profesionālo darbību veicinājis Latvijas eksporta attīstību, tostarp bijis vairāku Latvijā nozīmīgu IT organizāciju dibinātājs – LIKTA, RITI.

Profesora Eižena Āriņa balvu datorikā pasniedz uzņēmums “Exigen Services Latvia”, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds.  Izcilākie IT teorētiķi un praktiķi saņem īpašu zelta medaļu, diplomu, kā arī stipendiju EUR 2500 apmērā.

Atzinības rakstus saņēma Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lektors Sergejs Kodors par izstrādāto IT risinājumu automātiskai lāzerskenēšanas datu apstrādei valsts mērogā, LR Aizsardzības ministrijas vecākais eksperts Kirils Solovjovs, kura vadībā izstrādāts pirmais regulējums Latvijā, kas nosaka vienotus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības standartus valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpat atzinības rakstu ieguva “Lattelecom” produktu attīstības daļas direktors Edgars Strods, kura vadībā izveidots Latvijā lielākais publisko WiFi tīkls, bet par Priekuļu tehnikumā izveidoto un attīstīto tehnoloģisko vidi IT jomā sveikti tika Andrejs Rampāns, Aleksandrs Ļubinskis un Juris Joksts (Priekuļu tehnikuma IT grupa).

Latvijas datorzinātnes pamatlicēja profesora Eižena Āriņa balva datorikā tiek pasniegta Latvijas IT nozares profesionāļiem un zinātniekiem par ieguldījumu Latvijas informātikas attīstībā. Tas ir augstākais individuālo sasniegumu novērtējums Latvijas IT nozarē. Balva tiek piešķirta kopš 2000. gada, un to var iegūt vienu reizi mūžā.

Eižena Āriņa balvas informatīvie atbalstītāji: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Cairo Time (2009)

tt0896529.jpg Drāma, Romantika

A romantic drama about a brief, unexpected love affair that catches two people completely off-guard.

filmas ONLINE
Filmas latviešu valodā
Filmas KINO

Spridzīgie grāmatu vāki #77

Šajā iknedēļas rakstā iekļūst trīs grāmatu vāku bildes, kuras man šķitušas interesantas un foršas jeb spridzīgas, vai vienkārši neparastas. Ideja radās aplūkojot LE BELLE blogu.

21522102

Kimberly Derting – The Replaced (The Taking #2)

23341259

Violent Ends by multiple authors

23946413

William Massa – Silicon Dawn (Silicon World prequel)


Filed under: books Tagged: bildes, Spridzīgie grāmatu vāki

Gotland – the other Crimea

The Imaginary Club

handsup Pro-Russian “self-defence milita” members at a checkpoint in Sloviansk. Image from Twitter.

Few, if any, military or political observers saw Russia’s swift occupation and annexation of Crimea coming. Reeling from the shock of slaughter on Institutskaya Street and struggling to interpret the political vacuum in the aftermath of Maidan, all the while searching for a fugitive ex-president and fretting over large Russian troop movements toward the Ukrainian border, members of the press and official onlookers were diverted from disquieting events in Crimea. Once set in motion, opposed only by a demonstrably non-violent Ukrainian resistance to ”self-defence militias” and ”polite green men”, there was little to stop Russia’s slow-motion conquest.

The annexation of Crimea was a lot of things, but first and foremost it was testament to Vladimir Putin’s ability for drastic and game-changing action.

In holding Crimea, Vladimir Putin puts the validity of the May 25 election in question since…

View original post 2,564 more words


Tagged: A2/AD, agrais brīdinājums, got, ORBAT, svarīgi, taktika, zviedrija

DIENAS DZIESMA: Reiks ft Jānis Krūmiņš - Vēlos