Ученик

Patiesībā jau tieši "Mācekļa" dēļ mēs gājām uz Baltijas Pērli - tā otra filma bija tik vien kā patīkams bonuss, kamēr jaunākais Kirila Serebreņņikova darbs bija īstās intrigas iemesls. Vispār jau mūsdienu Krievijas kino man patiesībā šķiet diezgan interesants - protams, runa nav par gludo un pa spalvu veidoto kinematogrāfa daļu, kur pieņemts atainot varoņus Lielajā Tēvijas karā vai slavināt Krievijas Impērijas vēsturi, bet gan tāds daļēji puslegālais kino, kurš pamanās tomēr pastiept galvu apstākļos, kad atšķirīgs no oficiālā viedoklis it nemaz netiek mīlēts un godāts. Lai arī filmai pamatā ir vācu dramaturga luga, tās saturu un norisi Serebreņņikovs ļoti organiski pārnesis uz Krieviju (filmēšana notikusi Kaļiņingradā), atainojot stāstu par čali, kurš diezgan maniakālā formā aizrāvies ar Bībeles lasīšanu un pamazām ar savu apsēstību aplipiina arī apkārtējos. Jāatzīst, ka sākotnēji man bija pavisam nepareizs iespaids par to, par ko īsti būs šī filma - kaut kā biju iztēlojies, ka galveno varoni apcels un pazemos viņa fanātisma pēc, kā jau tas skolas apstākļos mēdz notikt, pat nepieļaujot domu, ka tieši viņš kļūs par spēcīgo antivaroni. Filmas centrālā pretestība ir starp skolnieku un skolotāju. Viņa pārstāv racionālo un mūsdienīgo pasauli, kurai pretī jaunais cilvēks liek Vecās Derības bezkompromisu nežēlīgo Dievu, kura labā viņš gatavs iet pāri jebkādiem upuriem. Patiesībā viņš, protams, izcili labi iederās mūsdienu Krievijā, kur tikumība, cīņa pret homoseksuālismu un pareizticība kā nāciju vienojošs elements ir teju vai valsts pamatprincipi. Un līdz ar to varoņa centieni pēc "tikumīgākas" pasaules ātri vien rod atsaucīgas ausis, kamēr skolotājai, protams, ir taisnība, bet vieglāk ir šo taisnību ignorēt, lai būtu pa labam ar tiem, kam ir spēks un vara. Zināmā mērā šī filma ir ļoti līdzīga "Leviatānam" - pozitīvā varoņa bezcerības sajūta te ir gandrīz tāda pati, tikai "Mācekļa" gadījumā laikam ir vēl vieglāk identificēties ar uz ekrāna redzamo, jo arī Latvijā netrūkst cilvēku, kuri labprāt redzētu tās pašas "vērtības" iemiesojamies dzīvē, un faktiski tas, pēc kā tiecas filmas varonis, itin labi saskan ar to, kādu nākotnes valsti redz šariāta likumu cienītāji - atkal jau arī viņiem ar to pašu Stepaņenko un Iesalnieka kompāniju var izrādīties pa ceļam, kas galīgi nesilda sirdi tādiem liberāliem bezkauņām kā man. Filmai ir arī savi trūkumi - to nevar noliegt, reizēm filmas varoņu rīcība šķiet pārmērīgi izteikti nākusi no Rietumeiropas videi paredzēta darba un tā vien gribās teikt "krievs šādi nerīkotos vai nerunātu!", bet ir arī teicamas detaļas, kuru dēļ filma manās acīs pelnījusi pluspunktus - kaut vai tipiskā padomju skolas bezjēdzīgā pasniedzēja, kas slavē Staļina veikto industrializāciju un staigā ar gigantisku Georga lenti pie drēbēm vai arī visnotaļ ticamais fizkultūras skolotājs - Mācekļa pretinieces - draugs. Mazliet mani gan mulsina viens elements saistībā ar jaunā cilvēka reliģiju - tie teksti, ko viņš lasa no grāmatas, kuru visu laiku nēsā līdzi, man izklausās pēc tipiskas Vecās Derības, kamēr viņa izteikti piemītošais naids pret ebrejiem kaut kā ar to visu neiet kopā, tas jau daudz labāk būtu saskanējis ar Jauno Derību, un arī kopumā tā grāmata nešķiet gluži tik liela, lai varētu saturēt gan vienu, gan otru. Kopumā tomēr filma man patika un noteikti ir skatīšanās vērta, katrā ziņā - vairāk nekā "Raiņa sapņi".

IT SISTĒMU ANALĪTIĶIS

Darba devējs: Smart Document Management

Job Type: Pilna laika

Location: Rīga, Blaumaņa iela 5a-5

Birokrātija 2

Ilgu laiku klusēts, bet nav jau tā, ka nekas netiek darīts? Nākamnedēļ vajadzētu būt sienām gatavām, tad uzrakstīšu kā gājis, bet šodien, izlasot bloga Mans Nams ierakstu, atcerējos par savu ieceri aprakstīt birokrātijas līkločus.

No zemes iegādes brīža ir pagājuši 17 mēneši, reālas būvdarbu dienas pa šo laiku ir bijušas 25. Pārējais laiks ir pavadīts gaidot. No sākuma zemes kadastrālo uzmērīšanu (ap 2 mēneši), tad dažādās projekta stadijās un saskaņošanās kādi 6 mēneši. Tad laiks tāmēm, celtniecības plānošanām. Reāli kaudze iztērētas naudas, nekāda redzama rezultāta, bet tikts līdz stadijai, kad var painteresēties bankā, vai viņi vispār ir ar mieru finansēt projektu? Protams, ka banka šajā brīdī interesējas, vai tev ir uzkrājumi (iegādātā zeme, projektā ieguldītā nauda u.t.t. neskaitās). Tad nākotnes vērtējuma sagatavošana, līgumu saskaņošana, lēmumu pieņemšana paņem vēl kādus mēnešus divus. Tālākais process jau liekas, ka vienkāršāks un raitāks, bet nekā? Sākas materiālu gaidīšanas svētki, kad pamati ielieti, jāļauj tiem kādu laiku pastāvēt, nogatavoties. Tālāk banka saka “stop”, vajag pamatus iedabūt zemesgrāmatā. Lai to izdarītu – pieteikums VZD (inventarizācijas lietas sagatavošana var aizņemt līdz 2 mēnešiem), pēc tam vizīte uz būvvaldi un pārsteigums – lai dabūtu pašvaldības izziņu par būves likumību, kura vajadzīga tikai zemesgrāmatas grozījumu pieteikšanai, ir nepieciešams vēl viens papīrs – topogrāfiskā uzmērīšana. Tā, kas bija projekta sākumā neder, jo tur nav iezīmēti pamati. Pieteikums mērniekam, pasākums, galvenokārt dēļ MDC saskaņojuma, var vilkties ap mēnesi. Tad 1-2 nedēļas, lai dabūtu pašvaldības izziņu un 2 nedēļas, lai dabūtu iereģistrāciju zemesgrāmatā. Protams, ka iespējams šo to saīsināt, šo to darīt vienlaicīgi, tikai tam ir viens priekšnoteikums – par visiem procesiem ir jāzina, savukārt skaidrojuma par šīm lietām praktiski nekur nav.


Likvidē grupējumu, kas nelegāli pārvietoja vjetnamiešu imigrantus

robeza2_ivarssvilans_leta-small.jpg

Cilvēku kontrabandas grupa apturēta Latvijas, Lietuvas un Polijas robežsardzes sadarbībā

Sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Polijas robežsardzei, likvidēta organizētas noziedzības grupa, kas nodarbojās ar cilvēku kontrabandu - Vjetnamas pilsoņu pārvietošanu pa tā saukto Baltijas maršrutu no Krievijas uz Eiropu, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Kopumā arestētas 14 personas, tostarp 10 Krievijas pilsoņi aizturēti Latvijas teritorijā. Kā atzīst Latvijas robežsargi, grupējuma sagraušana mazinās nelegālās imigrācijas spiedienu uz Latvijas zaļās robežas ar Krieviju.

Aizturēšanas operāciju Latvijas, Lietuvas un Polijas robežsardze sāka plānot šī gada sākumā. Lai iegūtu pietiekami daudz pierādījumu un tiktu klāt cilvēku kontrabandas organizētājiem un līderiem, soli pa solim tika dokumentēta katra grupas darbība. Izsekots viss maršruts no Latvijas - Krievijas pierobežas līdz Polijai.

''Latvijā izdevās aizturēt 10 čečenu izcelsmes Krievijas pilsoņus," sacīja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Guntis Pujāts, ''aizturēšana notika tiešā robežas tuvumā, atsevišķos gadījumos līdz pat 40 kilometrus no robežas pēc tam, kad viņi bija notikusi nelegāla pārvietošana. Notika meklēšana, lai atmaskotu, kur šīs personas atrodas."

''Latvijā ir notverti izpildītāji, kuri pārvietoja persona pāri robežai skā pavadoņi. Viņu loma bija pārvietot pāri Latvijas - Krievijas robežai un nodot tālāk nākamajam organizētās grupas posmam, lai nogādātu nelegālos imigrantu Polijā," sacīja Pujāts.

Vienu no galvenajiem organizētājiem - čečenu izcelsmes Krievijas pilsoni, par kuru bija izdots Eiropas apcietināšanas orderis, aizturēja Lietuvas tiesībsargājošas iestādes. Operācijas laikā triju valstu robežsargi kopumā aizturēja 84 nelegālos imigrantus no Vjetnamas. 38 no tiem pārtvēra Latvijas robežsargi.

''Sagraujot pasūtītājus, Eiropā tiek mazināts spiediens uz Latvijas robežas," sacīja Pujāts. Šogad par nelikumīgu "zaļās" robežas šķērsošanu Latvijā aizturēti 305 robežpārkāpēji, tostarp 200 Vjetnamas pilsoņi un 36 personu pārvietotāji.

Atrasts internetā #001

Warrior #DeepDream frequency

Warrior #DeepDream frequency

#DeepDream Digital #Art … Illustration.
Linux.

Art is everywhere!

Redbubble portfolio: http://www.redbubble.com/people/blackhalt/portf…

Twitter: https://twitter.com/BlackHalt
Instagram: https://www.instagram.com/blackhalt/
Homepage: https://bh.id.lv/

from blackhalt: Recent Art, Design & Photography http://www.redbubble.com/people/blackhalt/works/23305108-warrior-deepdream-frequency
via IFTTT


Filed under: Bildes Tagged: Bildes, blackhalt: Recent Art, DeepDream, Design & Photography, IFTTT

Vienu dīķi sauc Džammu dīķis. Kā saukt otru dīķi?

Brankās (pie Jelgavas apvedceļa) ir divi lieli karjerdīķi. Vienu sauc Džammu dīķis. Otram nosaukuma nemana. Es ierosinu — Kašmiras dīķis!

dzammu-dikis

P.S. LĢIA kartē tomēr ir otra dīķa nosaukums — Lieģu (Branku) dīķis.


Dieva priekšā nav laika skaitīšanas

Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās. Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks un zeme un viss, kas uz tās radīts. [2.Pēt.3:8-10]

Dieva priekšā nav laika skaitīšanas

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgās diskusijas | bībele | baznica | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

[Virsraksts nav norādīts]

Kā es sāku saprast cilvēkus, kas žurnālos stāsta, ka pametuši dzīvi lielpilsētā, pārvākušies uz laukiem un raduši tur harmoniju un balansu. Un kāds bulšits tas man agrāk šķita!

Bez starpniekiem, un veselīgi

Jau divus gadus Liepājā darbojas tiešās pirkšanas pulciņš – pircēju organizēta regulāra pārtikas iegāde no vietējiem zemniekiem, neizmantojot starpnieku pakalpojumus, bet ieguldot savu laiku un dalību. "Esam vēl jauni, augam un mācāmies,"...

Kas nenotiek Grobiņā

Uz ielas pienāca džeks un paprasīja vai nevar ieķīlāt pie manis savu telefonu. Es atteicos, jo nekad par šādu biznesa avantūru nebiju domājis. Saku uzreiz - es kļūdījos - tagad man ir vairāk jautājumu, kā matemātiskās analīzes eksāmenā. Kāds bija tas telefons? Vai varbūt es varēju nopirkt kaut ko par 5eur? Kā tieši izpaustos tā atķīlāšana man arī līdz galam nav skaidrs - piezvanīt viņš visticamāk

Latvijas Čempionāts Ventspilī

Gatavošanās
Ventspils piejūras apvidiem sarežģītības un baudāmības ziņā Latvijā, pēc manām domām, citi meži ij netuvojas. Tādēļ, līdz ko uzzināju, ka iecienītā Latvijas čempionātu nedēļas nogale ar vidējo distanci un stafeti programmā notiks Ventspilī, acīs man iedegās kontrolpunkti un sāku kalt plānus, kā pēc iespējas labāk sagatavoties čempionātam.
Recepte ir zināma jau gadiem un arī šoreiz gatavojos pēc līdzīga plāna. Apjomu vasarā vācu ceļojumā uz ārzemju daudzdienām un vispār pakāpeniski audzēju kilometrāžu, bet galveno darbu izdarīju divās nedēļās, divas nedēļas pirms sacensībām. Jau no paša sākuma treniņplāna īstenošana nevedās tieši tā, kā plānots, jo kopējais apjoms bija mazāks.
Screenshot%2B2016-09-27%2B16.17.01.pngKilometriScreenshot%2B2016-09-27%2B16.17.10.pngStundas
Taču svarīgākās ir divas trieciennedēļas, kurās gan apjomam gan kilometrāžai jābūt lielai un treniņi jāveic pēc iespējas līdzīgākā apvidū, kāds būs sastopams sacensībās. 12 intensīvi treniņi 10 dienās, no kuriem vairāki bija kvalitatīvi orientēšanās treniņi, lika justies pārliecinātam par sevi, ciklu pabeidzot. Gatavošanās posmā divas nedēļas nogales pavadīju pie Ventspils, kopā ar Dzelzs Aināru skrienot vairākus orientēšanās treniņus ar domu par LČ vidējo distanci. Treniņi bija bez kontrolpunktiem un tas, manuprāt, nāca par labu kartes lasīšanas tehnikai. Šo treniņnometņu laikā izstrādāju taktiku priekš vidējās distances - etapos, kas paralēli vigām, ļoti uzmanīgi lasīt karti, savukārt perpendikulārajos etapos piebremzēt tikai pirms pēdējās "sarkanās" līnijas, bet tad gan 100% zināt, no kura objekta dodos uz kontrolpunktu.
Pēdējās divas nedēļas pirms paša čempionāta sanāca visnotaļ stresainas un darba pārpildītas, un tādēļ izdarīju treniņu minimumu, bet nebija neviens orientēšanās treniņš un arī nebija pietiekami ātruma treniņi pēdējā brīdī attīstāmajam asumam un jaudai.

Vidējā distance
Ierodoties sacensībās, es neiju par sevi pārliecināts. Iesildoties jutos labi, bet man bija aizdomas (kas vēlāk izrādījās patiesas) ka neesmu pietiekami gatavs, lai cīnītos par medaļu, kas bija mērķis.
Šī iemesla dēļ distancē steidzos un centos laiku iegūt, taupot uz orientēšanās sadaļu. Tas, savukārt, noveda līdz virknei sīku kļūdu, lēnas atpakaļejošas orientēšanās un ne to labāku ceļu variantu izvēles.
Karte
Lai arī kartē lielas kļūdas nav atrodamas, gandrīz katrā etapā var atrast nepilnības. Pirmo reizi pilnu ātrumu ieslēdzu ceļā uz 16.kp, kad jau biju noķēris Zigmāru, bet, kārtējo reizi ignorējot "sarkano" līniju ideju, iepeldēju kp rajonā nepārliecinoši un zaudēju gandrīz pusminūti.
Rezultāts bija pieticīga 7.vieta. Kā jau minēju, medaļai ātruma nebūtu pieteicis jebkurā gadījumā, bet ceturtā vieta bija ņemama.
Lielākoties biju vīlies par to, ka nepareizi noskaņojos distancei - emocijas pārspēja racionalitāti un neīstenoju taktiku, pie kuras biju strādājis vairākas nedēļas. Kamēr šāda veida kļūdas iznieko tikai paša laiku, tikmēr tās ir samērā viegli pārdzīvot, bet, ja esi veltījis laiku, enerģiju un līdzekļus, kas tajā pašā laikā varētu būt veltīti ģimenei, tad tādas neveiksmes sev piedot ir grūtāk.

Stafete
Pirms stafetes noskaņojums bija cits. Rīgas stafetēs biju ieguvis sajūtu, ka varu būt līderis šajā kompānijā un zināju, ka tehniskajam Piejūras kempinga apvidum vajadzētu būt man parocīgam.
Iespējams, pirms starta biju pat pārāk atbrīvots un priecīgu gaidu pilns.
LCstafete.jpg
Manuprāt ir diezgan savādi, ka pēdējo divu gadu laikā tikai vienu reizi neesmu skrējis pirmo etapu, ņemot vērā to, ka man galīgi nav tā ātruma, kas nepieciešams. Taču laikam esmu kļuvis pietiekami mentāli stabils, lai izturētu pirmā etapa slodzi.
Tā gan man nelikās mirklī, kad ieskrēju pirmā kontrolpunkta rajonā un nevarēju saprast, kur ir mans farsta kontrolpunkts. Minūte iztecēja kā smiltis smilšu pulkstenī un iedzīšana varēja sākties.
Karte.
Turpināju joprojām mierīgs, jo jutu, ka sākuma kļūda nebūs izšķirīga. Tā arī izrādījās distances tālākajā daļā noķēru visus, izņemot Andri Kivlenieku, kurš vēl bija kādu gabalu priekšā. Artjoms Rekuņenko, Kristaps Bērziņš un Endijs Titomers bija nedaudz ātrāki un mums arī atšķīrās farstu varianti pa ceļam atpakaļ uz sacensību centru, tādēļ orientējos patstāvīgi. Tas noveda pie tā, ka skatītāju etapu šķērsoju jau kopā ar līderiem - AK bija kļūdījies. 17.kp atradu vienatnē un tajā brīdī izvirzījos vadībā bez tuviem sekotājiem. Taču pie 19.kp 20 apmulsuma sekundes izmantoja AR, kurš mani panāca un bez problēmām atzīmējās kontrolpunktā 10m attālumā no manis, kuru nebiju līdz tam brīdim spējis pamanīt. Cīnījāmies par uzvaru etapā, taču man nebija pretargumentu un stafeti nodevu kā otrais, piecas sekundes atpaliekot.
Anatolijs Tarasovs otrajā etapā, par spīti kļūdai pēc skatītāju kp, pārņēma vadību un ieguva pārsvaru, kuru Dāvis Dišlers pēdējā etapā aukstasinīgi noturēja. Čempionu tituls otro gadu pēc kārtas!
14184534_1177656738923549_4573868747671894067_n.jpg
Prieks par to, ka atkal izdevās savākt sastāvu un uzvarēt stafetēs, taču vidējās distances rezultāts un stafetes etapa izpildījums bija vilšanās. Pēc Latvijas čempionāta darbi turpinājās un treniņi gāja mazumā vēl vairāk, kas noveda pie strauja un dramatiska formas krituma.

Kādas shēmas tiek izspēlētas veselības aprūpes sistēmas aizkulisēs "savējo" atbalstam

Vēlos Pietiek lasītājiem pastāstīt par to, kādas shēmas pašlaik tiek izspēlētas Latvijas veselības aprūpes sistēmas aizkulisēs, lai „savējie” tiktu vajadzīgajos amatos un saņemtu visu to, kas viņiem „pienākas”, - protams, uz „nesavējo” un nodokļu maksātāju rēķina.

Vai zini, ko jūt tavs bērns pēc pēriena?

Vardarbība vienmēr atstāj iespaidu uz bērna psiholoģisko attīstību neatkarīgi no viņa vecuma. Vecāki maldīgi domā, ka uzšaušana pa dupsi, iedunkāšana vai iekniebšana nav vardarbība. Vēl jo vairāk – daļa vecāku uzskata, ka arī kārtīgs pēriens var būt audzinošs. Kā jūtas bērns pēc pēriena un kādas sekas tas var atstāt viņa dzīvē, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas „Gaiļezers” bērnu psihiatrs Gunārs Trimda. 

Bezceļa kāzu skice

Šis uzpeldēja kādu laiku iepriekš, braucot starp kāzu kontrolpunktiem un pļāpājot ar Avio.?

Tātad.

Pirmais – samainīsim vietām visus galvenos blokus. Visi pārbaudījumi, ceļojumi un tamlīdzīgie notikumi būs pirmie, un tikai tad, kad visi to būs nopelnījuši, būs īsa ceremonija un tad tusiņš. Un mičošanas vietā būs dīķošana.?

Tad nu tā.
icebox_imaging_wedding_photography_5.jpg

Pasākums (visiem jaunajiem un dzīvajiem cilvēkiem. Vecvecāki šo izlaiž vai piedalās kā skatītāji/kontrolpunktu menedžeri, savukārt īgnie un dzīves neapmierinātie izlaiž visu pasākumu)  sākas pa dienu – ap diviem, teiksim. Tikšanās vieta – mežmala (savukārt tas, kur tieši – uzdevums bija pievienots pie ielūguma, izpildi uzdevumu un dabū koordinātes). Dresskods – pārgājienu apģērbs. Visas kerzas, kamuflāžas, lukturīši un sazinkasvēl ļoti laipni lūgti.

Un dodamies.

Viesi sadalās komandās – nu, teiksim, četrās, Vīra/Sievas, Vedēja/Vedējas. Šim ir super funktieris – mazākā komandā vieglāk iepazīties, nekā lielākā barā. Tas ir svarīgi, jo parasti kāzās ir cilvēki no savstarpēji nezināmiem lokiem – viņas/viņa draugi, draugi/ģimene, utt. Lūk, šo mēs risinātu momentā.

Un tālāk…
hqdefault.jpg

15km pārgājiens bezceļos ar kontrolpunktiem. Tā kā mēs šo risinājām trasē Saulkrasti – Ragana, tad manu domu lidojumu limitēja 24km garums, bet nu teiksim tā:
“Es tāds/a jau pamodos!” Dzīvesbiedra/partnera/komandas biedra grimmēšana. Bet ne jau tur ar pūderi un maigajiem toņiem, nē, kamuflāžas krāsu komplekts.? Viens no pirmajiem.
“Ar skatu uz zvaigznēm tās gribēja tiekt.” Kokos, dažādos augstumos, iesietas paciņas – lukturītis, sausas zeķes, sveķi un tāss, utt. Katrs pats izvēlās, kurā augstumā kāpt. Pašā augstākajā un bailīgākajā – tīras apakšbikses. Ja nu noder.?
“Zaķītis pa ceļu lec, priekšā viņam dīķis.” Dīķis. Dīķa vidū peld pudele ar uzdevumu. Blakus dīķim laptops cītīgi skandina “Viens polšs ezerā.” Šeit var variēt – teiksim, piedāvāt variantus komandai, vai nu visi var saķerties kopā viens aiz otra (kā slīkstošos velkot ārā no ūdens, no aizmugures zem padusēm), vai arī pa visiem var piepūst seškameru piepūšamo laivu.
“Visi ceļi taisni veda.” Nelielā klajumiņā ieved komandas kapteini ar aizsietām acīm. Pa perimetru nostājas līgava ar māsām, vai vedēja ar draudzenēm un ūjina – un viņam pēc balss jāatpazīst savējo. Savukārt pa vidu starp viņu un svešām gādīgas rokas izliek šķēršļus – portatīvu aveņu krūmu, vannu ar ūdeni, grābekļus… Lai zina, ka iet pa kreisi nebūs labi. Vīriešiem grūtāk, iedodam katram Carlsberg vai citronu Fantu un to pašu uz atraugām.
Finišā iekārt starp kokiem nelielu šķēršļu trasi, kas sākas ar četriem punktiem un vidū saplūst vienā. Ja neskaita jauno pāri, tad finišā visi pārējie tiek sadalīti pāros pēc nokāpšanas laika, un ar to, ar ko sadalījies, pirmā deja jādejo.

Katru kontrolpunktu var arī apiet – par zināmu samaksu. Teiksim, nomizot katram komandā vienu kilogramu kartupeļu. Sagriezt gaļu šašļikam. Vai divi ar divroci garina baļķi, kamēr pārējie skalda.? Tādā garā līdz vakaram kā reizi arī viss ēdiens būtu gatavs.
Nu, īsa skice.

CepCukuWIDE.jpg

Vēl jau būtu fīčas…

  • Atminies, ko es teicu par to, ka mazā grupiņā vieglāk sapazīties? Nu lūk. Katrā kontrolpunktā sagaidām visas grupas un sarotējam sastāvus, lai dienas beigās visi ar visiem izskrietu kopā kādu posmu. Lūk. Aš nostrādās, kur liksies.
  • Vai, teiksim, bildes. Nu, protams, būs fotogrāfi un būs cmukbiužas obligātās, bet trasē papildus tam – iedodam katrā komandā vienam ķiveri ar ieslēgtu GoPro un lai urbj. Pēc tam noskaties, samontē un laid filmu tikai.?
  • Ok, te ir vēl viens kontrolpunkts – kāzās parasti kaut kur ir šampis un pīrādziņi pa dienu, nelielai uzlādei (vai arī mazie, bīstamie pildīti ar svaigo sieru… Ibio, tie ir riskanti – iet iekšā tā kā kaulu zāģim patronlente). Lūk, mums jau arī būtu, bet redakcijā – “Gribi alu? Rekur ir tušonka, rekur ir kramiņš, uztaisi ugunskuru un uzsildi to, un tad dabūsi alu un maizi klāt.” Lūk, tā.
  • Un vēl es pieminēju, ka mičošanas vietā būs dīķošana. Jap, būs čigānu pirtiņa dīķa malā. Pirmos per jauno pāri, ja vecāki grib, var to darīt paši – pēdējo reizi par seniem vai svaigiem grēkiem… Un, no turienes visi pieejamie cilvēki paņem jauniešus un ar slaidu loku iemet dīķī. Ar to pašu mirkli arī visa [nosacīti] oficiālā daļa ir beigusies un tālāk tikai dziesmas, dejas un tādā garā.

Ā, un vēl viena fīča…20784250650_ced37f9629_k.jpg

Ceremonija notiktu ne jau nu baznīcā, bet a)pamestā baznīcā bez jumta, ar mīkstām sūnām); b)vienkārši meža pļaviņā. Lūk. Bauskā ir viens mācītājs, kurš arī tur mierīgi iederētos, basām kājām meža vidū laulājot.

Visāda citāda plānošana, teiksim –

  • Iepriekšējā nedēļā pirms kāzām visi viesi būtu apbraukāti un no viņiem būtu paņemts vakara drānu komplekts, tā kā te viņi dabūtu pārģērbties.
  • Uzkodas, salātus un visādu figņu pasūtīt no kaut kādas ēdnīcas un tā, jā, bet to galveno ēdienu, kartupeļi un šašļiks, taisītu paši. Ibio, cik tur tā darba, kartupeļus sacept? Aš pie grilla sarunas raisās labāk, nekā sēžot pie galda. Un alkoholu arī nevajag viesmīļiem uz galda salikt, var katrs pēc alus aiziet pats, vai štengro uzjaukt kā grib.
  • Telefonus atņemt startā, vai piesacīt vispār līdzi neņemt. Izņemot katrai komandai vienu Nokia 3310 izsniegt, iepakotu maisiņu virknē, nu tā, tīri priekš emergency (no vilkiem atgaiņāties vai iekurt uguni, sitot Nokia pret akmeni? ).
  • Vakarā telefonus tāpat neizsniegt nevienam atpakaļ, jo katru, kurš īgņojas, sāk noreibt, vai vienkārši izskatās tā vērts, drīkst tuvākie paķert un ieplivināt dīķī. Vienkārši tā. Izņēmums, kārtējo reizi, tikai tie, kas fiziski par vecu izpeldēšanai un fotogrāfs, kad strādā. Nu, nebūs nekādu selfiju – visi dabūs runāt viens ar otru.?

Lūk, kaut kā tā.?

sYazpl.png

Avio šī doma patika, es to viņam stāstīju kā ideju viņa kāzām, un šams pat bija ar mieru. Lūk. Tad vēl viņš, kad atradīs līgavu, gan jau ka tā būs ar līdzīgu bezceļa pieredzi un interesēm, tā kā izdomāt šito būs vienkārši – man idejas, viņiem abiem un laižam.

Un, ja tā labi padomā… Tas ir tas, kā es gribētu precēties.?

Un vispār, koncepts man patīk.
Ja kāds šito uztaisa, es piesakos bildēt par brīvu visu notikumu.
Ja kāds grib taisīt, padodiet ziņu, pieslēgšos palīdzēt.

?


Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju vadīs Inta Šoriņa

Amanda Lovelace ”The Princess Saves Herself in this one”

Ieelposim rudeni un parunāsim par dzeju. Pirms neilga laiciņa mans ceļš krustojās ar grāmatu, kuru izlasīju vienas dienas laikā un kura man kaut kādā ziņā tieši tobrīd bija vajadzīga. Stāsts sākās vienkārši – pārāk daudz bildes ar šo grāmatu parādījās manā tumblr dash, no blogiem, kam sekoju. Tad nu, protams, izlēmu arī es izlasīt. Taču, grāmatu ieliku savā kindle un uzreiz tai klāt neķēros. Pieķēros vēlāk, pilnīgi nejauši(no sērijas ”ēēē, man ir šitā grāmata. Jāiečeko.”), bet sakrita tieši tajā laikā, kad man kko šādu vajadzēja. Man vajadzēja to pēdējo nodaļu. Ļoti. Anyway, bez laika vilkšanas garumā – Amanda Lovelace dzejas grāmata ”The Princess Saves Herself in this one”.

1Šī grāmata lieliski parāda, ka reizēm pietiek ar dažiem vārdiem, lai izteiktu milzīgu domu, lielu pārdzīvojumu un sāpes. Lielākā daļa dzejoļu šeit ir īsi un saliekot vārdus vienā rindā, vispār varētu sanākt vien viens teikums. Taču tam nav nozīmes, jo tas, ko viņa ar šiem dažiem vārdiem pasaka… atstāj iespaidu. Man vispār negribas teikt, ka tā ir dzejas grāmata, jo ar dzeju man pirmkārt, asociējas tādi dzejoļi, kā Ojāram Vācietim vai Mārai Zālītei – nu, kur ir visādas konstrukcijas, vārdu mežģīnes, izteiksmes līdzekļi, vairāki pantiņi un kur zemteksts ir jāmeklē zem tiem skaisti uzrakstītajiem, noformulētajiem teikumiem. Šeit nekā tāda nav. Tas, ko autore vēlas pateikt, nav paslēpts zem piecām kārtām skaistu epitetu – tas skaudri skatās acīs un šeit nav piecu iespējamo variantu, ko viņa vēlas pateikt ar šo vai citu savu dzejoli(nav kā skolas laikā, kad vienā dzejolī viens cilvēks varēja saskatīt mīlu, otrs nāvi un trešais dzimteni). Uzreiz ir skaidrs, par ko ir stāsts. Un man likās drosmīgi no autores puses, rakstīt visu skaudro realitāti…  un principā, visai pasaulei atklāt savu dzīvi. Šī grāmata skaitās Poetry, bet man tā vairāk atgādina ļoti personisku dienasgrāmatu. Dienasgrāmatu, kas dokumentē vienas meitenes… izdzīvošanu. Kā autore raksta grāmatas sākumā: ”for the boy who lived. Thank you for inspiring me to be the girl who survived. you may have a lightning bolt to show for it but my body is a lightning storm.” Un grāmatas nosaukums ir vienkārši perfekts. Princese izglāba sevi. Pati.

”…that is what abuse is;

 knowing you are

going to get salt

but still hoping for sugar…”

Grāmatai ir četras nodaļas: the princess, the damsel, the queen un you. Tematiski the princess ir veltīta skolas laikam un tiek runāts gan par dzīvi bez draugiem, gan arī vairākām sāpīgām dzīves epizodēm(piemēram, ēšanas traucējumiem un attiecībām ar māti utt). The damsel ir vēstījums par mīlestību, sāpēm, slimību un nāvi(autore zaudē gan māsu, gan māti). The queen vēsta par atmiņām, dzīvošanu tālāk un citu mīlestību. Savukārt You ir veltījums un uzruna lasītājam.

”food

is 

not 

the 

enemy.

-society is”

31eo3lmnvclBrīdī, kad es lasīju šo grāmatu, man šķita, ka tā ir Ocean level of feels(par Ocean esmu rakstījusi un tā man ir ļoti, ļoti īpaša grāmata). Attiecībā uz dažām no lietām, man nav identiskas pieredzes kā autorei, bet tas nemainīja faktu, ka emocionāli…bija lietas, kuras iesita pa sāpīgiem punktiem. Un kā jau teicu, brīdī, kad es šo grāmatu lasīju, nodaļa You man bija vajadzīga. Es dienu iepriekš biju noripojusi lejā pa savu spirāli un man šķiet, ka tikai tāpēc es lasot šo grāmatu nekaucu balsī(kā tas bija ar Ocean). Man vnk vairs nebija spēka raudāt un es to jau biju daudz darījusi dienu pirms.

”i say to him,

”we will always

have our octobers.

-even when everything else fades.”

Šī grāmata nav viegla lasāmviela, jo lai gan teksti ir īsi, emocijas aiz vārdiem ir smagas un atstāj iespaidu. Taču, šī ir arī iedvesmojoša grāmata, jo cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši lietas, kuras ir piedzīvojusi autore vai kuri cīnās paši ar savu tumsu, kurai varbūt nav tieši tādi paši cēloņi, šī grāmata var kalpot kā gaisma tumsā un uzmundrinājums, tik tam visam cauri, jo autorei ir izdevies. Un tas nav feiks uzmundrinājums ar piecdesmit punktiem, kā pārdzīvot sāpes un būt laimīgam. Šeit, aiz īsām rindiņām slēpjas patiess stāsts… Šī noteikti nebūs grāmata tiem, kuri uzskata depresīvus cilvēkus par pozeriem vai emocionālu vardarbību par pārspīlētu, no mušas izpūstu ziloni.

”i am

a lioness

who is no longer

afraid to let the world

hear her

roar.

-an ode to me”

Pats galvenais, ko novērtēju, bija tas, cik īsta bija šī grāmata. Īstas problēmas un līdz kaulam īstas emocijas. Man visu laiku gribas lietot vārdu savienojumu raw emotions. Kaut kas tāds, kas nav slēpts, nopulēts vai izskaistināts.

Mans vērtējums: 10/10 

P.S. Citāts, kurš nokļūs uz manas topošās bilžu sienas:

 ”be a

mermaid

who doesn’t 

stop until she makes

tidal waves…”


Siguldas pilsētas vidusskolā viesojās skolēni no Vācijas

1474980438_876.jpg

No 18. līdz 23.septembrim Siguldas pilsētas vidusskolā projekta „Erasmus+” ietvaros viesojās 25 skolēni un divas skolotājas no projekta partnervalsts Vācijas, Tubingenas.

Šīs nedēļas laikā vācu skolēni iepazinās gan ar mūsu pilsētas skaistākajām vietām – Siguldas pilsdrupām, Turaidas pili, Gūtmaņalu, braucienu ar vagoniņu –, gan ar aktīvās atpūtas iespējām – piedzīvojumu parku „Tarzāns”, Bobsleja un kamaniņu trasi ar nobraucienu vasaras bobā,gan ar skaistajām un garajām pastaigu takām Gaujas senlejā. Vācu skolēni viesojās arī jauniešu centrā „Mērķis”, kur tā vadītāja Sabīne Birzniece jauniešus iepazīstināja ar dažādām brīvā laika pavadīšanas iespējām Siguldā.

21.septembrī mūsu skolēni kopā ar ciemiņiem devās uz Rīgu un Jūrmalu. Šajā dienā apskatījām gan Rīgas Centrāltirgu, gan Vecrīgas ēkas, gan arhitektūras „pērles” Alberta ielā, tālāk ceļš veda uz Jūrmalu, kur vācu skolēni bija sajūsmināti par iespēju būt pie jūras. 22.septembrī devāmies uz Allažiem, uz zemnieku saimniecību „Kalna Brakšas”, kur saimnieks Māris Malcenieks izrādīja plašos dārzeņu laukus, un ikvienam bija iespēja nogaršot dārzeņus tieši no dobes. Kad dārzeņu kultūras tika atpazītas un iepazītas, gan latviešu, gan vācu skolēni devās uz viesu namu „Vālodzes”, kur visi kopā gatavoja frikadeļu zupu. Neizpalika arī dažādi konkursi – pētersīļu kapāšanas, burkānu griešanas un kartupeļu mizošanas konkursi. Īpašs prieks bija vācu puisim, kurš sevī atklāja pavāra talantu un guva uzvaru šajos konkursos.

Vakarā visi tikās draudzības pasākumā, kur dažādās spēlēs un dejās skolēni vēl vairāk iepazina viens otru un mūsu tautu ēdienu kultūru.

Vācu skolēnu vizīte paliks atmiņā gan mūsu bērniem, gan ciemiņiem, jo atvadīties nebija viegli. „Uz tikšanos!” un „Cerams, ka mēs vēl kādreiz tiksimies!” – šādas frāzes teica skolēni viens otram. Tā nenoliedzami ir projekta „Erasmus +” vērtība – citu kultūru iepazīšana, vienotība vienam ar otru un draudzības saites starp valstu skolēniem.Emociju piepildīta bija katra diena un prieks bija liels par burvīgo, rudenīgo laiku, jo katru dienu spīdēja saule, kas iepriecināja arī mūsu viesus.

[Virsraksts nav norādīts]

tikai tagad ievēroju, cik ļoti ir pārmainījies toms jorks, kas pēkšņi izskatās vecāks par baukšķenieku

Ķirbju uzkodas

14359121_1187131521324305_6871765258061534475_n.jpg
No kabačiem esam atvadījušies, cerams arī atēdušies, lai varam mierīgi sagaidīt nākošo sezonu. Bet nu laiks ķirbjiem. Tos var apēst tūkstošs veidos.... pagaidām blogs uzrāda, ka šis būs 155 ieraksts, kurā pieminēta ķirbis, tātad - vēl ir ko pasvīst un rakstīt, jo lai nu par kuru dārzeni, bet par ķirbi es varētu stāstīt stundām. Ļoti iespējams, tas tamdēļ, ka pirms 9 gadiem es biju zvērināts ķirbju neēdājs.

Šī recepte atrasta Facebook, te links uz oriģinālo avotu, bet tā kā daži prasīja pēc latviskā varianta, tad te būs mūsu versija, ne pilnīgi precīza kopija, bet ļoti tuva iedvesmas avotam.

Ķirbju uzkodas.
150ml kviešu milti
3 ēdamkarotes kartupeļu ciete
1 ola
80 ml auksts ūdens
1 ēdamkarote zivju mērce (fish sauce), bet var droši vien pielikt arī sojas mērci
1/2 tējkarote ķiploku pulveris
sāls un pipari
1/2 neliela kabocha ķirbīša
1/2 burkāns
1 neliels puravs
eļļa cepšanai

Olu sakuļ ar ūdeni, zivju mērci, sāli, pipariem un ķiploku pulveri. Iemaisa miltus un kartupeļu cieti. Pierīvē ķirbi, burkānu, sagriež gabaliņos puravu un visu samaisa kopā. Pēc skata iegūstam nevis mīklu kā pankūkām, bet dārzeņu masu, kas apvārtīta mīklā. Liekam uz pannas ar karoti, saplacinam, un cepam eļļā uz pannas no abām pusēm līdz zeltaini brūns.

Daži iespaidi par Gada auto 2016 pretendentiem

Lietainajā sestdienas rītā notika Gada auto 2016 rudens pasākums. Bariņš ekspertu, bariņš žurnālistu un, protams, bariņš jaunu auto. Kā ierasts, devāmies pārsimts kilometru garā izbraucienā, ik pa laikam pārsēžoties no viena auto citā. Pēc katras auto maiņas es ierakstīju dažas piezīmes, dažus iespaidus, kas visvairāk palika prātā.

Neizplūdīšu garos stāstos par katru auto, tāpēc vienkārši publicēšu tās pašas piezīmes.


BMW X1
Šauri sēdekli. Nospiež sānu Lasīt tālāk →

Liepājas Jūrniecības koledžai 140

Izdzīvotāja

300x0_izdzivotaja_978-9934-0-5534-8.jpg
Atceraties Bellu? Meiteni, kura piecpadsmit gados netīšām kļuva par liecinieci slepkavībai bordelī un tāpēc tika nolaupīta un pārdota seksa verdzībā uz Ameriku?

Toreiz, pirms diviem gadiem, Leslija Pīrsa mani ievilka savos stāstos par Bellu, tāpēc pamanot, ka iznācis jauns darbs "Izdzīvotāja", nebija iespējams palikt malā, īpaši vēl uzzinot, ka stāsts turpinās, atgriežamies tur, kur palikām - Jaunzelandē.

Interesanti, ka dažreiz, fakts, ka grāmatai ir nez cik turpinājumi, mazina vēlmi to lasīt. To triloģiju ir pārāk daudz.... Varbūt, ja arī Leslijas Pīrsas darbi tā būtu pasniegti jau no sākuma, tie nebūtu mani ieinteresējuši, bet tagad - ir patīkams pārsteigums - stāstu, ko uzskatīji par noslēgtu, turpināt lasīt un uzzināt, kas tad notika pēc "un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi".

Ir 1938. gads un Bellas un Etjēna meita Marjeta piedzīvojusi pazemojošu epizodi dzīvē, kas draud sagraut viņas reputāciju, un tagad ar vecāku svētību viņa  dosies uz Angliju, jo vecais ģimenes draugs, pirmā pasaules kara korespondents droši apgalvo, ka kara vairs nebūs. Tātad satraukumam nav pamata, lai Marjeta izbauda Londonas dzīvi, pilsētu, kur pasaulē nāca viņas māte.

Jā gan, rāmji te atkal tie paši vecie - romantisks mīlasstāsts skarbos apstākļos, kad Londonu bombardē teju nepārtraukti. Visu dzīvi kājām gaisā sagriež Otrais Pasaules karš. Tas liek izrevidēt vērtības, atklāt, kurš ir patiess draugs un kurš par tādu izliekas, dzīvot šodienai. Bellu un Etjēnu mēs te vairs tik daudz nesatiekam, mūsu uzmanības centrā ir Marjeta un viņas ceļš pie sevis.

Spriedze, mīlestība, karš un cilvēcīgums - ar tādiem vārdiem es raksturotu šo grāmatu un noteikti iesaku, ja patīk vēsturiski mīlasstāsti un nepieciešama laba lasāmviela tumšajiem rudens vakariem. Ja nav lasītas iepriekšējās grāmatas, iesaku sākt ar tām, kaut gan - šo stāstu var lasīt neatkarīgi, jo galvenā varone ir cita, savukārt nepieciešamā informācija par pagātni tiek ik pa laikam nelielās devās pasniegta uz paplātes.

Izsludināts iepirkums Mucenieku tilta pārbūves būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai

DSC 0237 Limbažu novada pašvaldība 26.septembrī izsludināja iepirkumu Mucenieku tilta pārbūves būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai.

Riga skyline: 2016 Vs 2009



   Here you see 2 photos of Riga (Ķīpsala) skyline from the same point of view with a 7 years distance. The changes can't be called a "rapid development" - just two highrise towers (Z-towers) has appeared, and the same are very downgraded from their original project.

Šeit redzamas divas Rīgas (Ķīpsalas) panorāmas fotogrāfijas ar 7 gadu starpību. Pārmaiņas nevar saukt par "strauju attīstību" - tikai divas augstceltnes papildinājušas ainavu, un tās pašas (Z-torņi) ir uzbūvētas krietni vienkāršākas un neizskatīgākas nekā bija paredzēts to oriģinālajā projektā.



[full_width]

Kā padarīt savu jauno uzņēmumu pamanāmu?

 

Jauniem un uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijā ir daudz jaudīgu ideju, biznesa plānu un ieceru, kā padarīt savu un apkārtējo dzīves labākas, kādus jaunus pakalpojumus piedāvāt un preces ražot.

Tāpēc arī tiek dibināti jauni uzņēmumi, biedrības un apvienības. Un visi šie jaunie entuziasti vēlas pievērst sev uzmanību, piesaistīt investorus un arī veidot sava jaunā zīmola tēlu. Kā to šodienas informācijas pārpilnībā  paveikt? Kā tikt pamanītiem un pierādīt sevi tad, kad par tevi vēl neviens neko nezina?

Viena no svarīgākajām vietām, kas palīdzēs ikvienam kļūt atpazīstamam, ir internets. Tas nodrošina tik ātru un iespaidīgu informācijas apriti, ka pat acis nenomirkšķināsiet, kad jau vairāki simti un tūkstoši cilvēku būs pamanījuši informāciju par jauno uzņēmumu vai zīmolu. Atpazīstamība internetā ir jāveido pārdomāti, izvēloties efektīvākos rīkus.

Viens no tiem ir sociālie tīkli. Tajos informācija tiek straumēta nepārtraukti. Un ar informāciju notiek arī aktīva dalīšanās. Tas ir kā sniega bumbas efekts. Tikai jāpieliek lielas pūles, lai informācija, kas sociālo tīklu kontos tiek ievietota, būtu saistoša un uzrunājoša, radītu vēlmi ar to dalīties savu draugu ziņu plūsmā.sociālie tikli

Sociālajos tīklos veiksmīgi uzmanību piesaista dažādas iepazīšanās akcijas un konkursi, kuros sekotāji var iegūt kādu preci vai pakalpojumu, ko piedāvā jaunais uzņēmums. Tādā veidā jau var iegūt pirmos sekotājus un auditoriju, kurai izvietot ziņojumus un reklāmas. Reklāma sociālajos tīklos arī ir pierādījusi savu efektivitāti, tāpēc par to noteikti nevajadzētu aizmirst.

Protams, internetā par atpazīstamību gādā ne tikai sociālie tīkli. Tā savā ziņā ir tikai ēsma, kurai patiesībā ir jānoved pie mājaslapas. Un tajā noteikti ir jāiegulda daudz enerģijas un savas pašas labākas idejas, jo no tā iespaida, kādu radīs mājaslapa, būs atkarīgs ļoti daudz. Tas parādīs, cik profesionāli ir jaunie uzņēmēji, kādas ir viņu ambīcijas un mēķi.

Kā viņi var sevi prezentēt, kā pārvalda mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas. Un ar šo jautājumu parasti jaunajiem nav problēmu, jo viņi taču ir uzauguši kopā ar datoriem un internetu. Veiksmīgas mājaslapas sagatavošana un palaišana ir viens solis, bet vajadzētu arī parūpēties, lai šī mājaslapa būtu viegli pieejama un pamanāma internetā.

Un to labi paveiks SEO optimizācija. Tā ir meklētājprogrammu optimziācija, kas panāk, ka mājaslapa nonāk organisko rezultātu TOP vietās. Tad, kad Google meklētājā kāds ievada atbilstošu atslēgvārdu, tad rezultātu saraksta augšgalā parādās šī mājaslapa. Un tas garantē, ka to atvērs daudz vairāk interneta lietotāju, nekā tad, ja mājaslapai nebūtu veikta SEO optmizācija.

Tāpēc jaunajiem uzņēmējiem jau laikus jāpadomā par tādām specifiskām digitālā mārketinga niansēm, kāda ir SEO optimizācija, Google reklāma, profesionālas reklāmas kampaņas, arī profesionāla Facebook reklāma. Jā, aģentūras arī piedāvā uzņēmējiem izveidot un pārvaldīt sociālo tīklu kontus, televizijapalielinot to efektivitāti un piesaistīto klientu skaitu.

Protams, ka jauna uzņēmēja atpazīstamība jāveido ne tikai internetā. Lieti noderēs piedalīšanās sabiedriskos pasākumos, parādīšanās cilvēkos, varbūt var īstenot kādu sociālu akciju vai kampaņu, runāt par tēmām, kas ir aktuālas pašiem un citiem līdzīga vecuma jauniem cilvēkiem. Par sevi jāliek runāt. Tagad ir dažādi jauniešu TV un radio raidījumi, kur ēterā uzaicina jaunus un spilgtus cilvēkus.

Ja izdodas izmantot šādu iespēju, tad atpazīstamība vēl vairāk palielināsies. Katram uzņēmumam un produktam noteikti būs savs ceļš ejams, tāpēc var variēt ar pieejamajiem rīkiem un līdzekļiem, lai veidotu savu tēlu un mārketingu. Un jāatgādina, ka labu slavu un reputāciju ir jāveido ilgi, bet to ātri var zaudēt, tāpēc jādomā par katru savu soli, jo tagad jūs esat sava uzņēmuma seja. Un tā ir jāparāda tajā labākajā gaismā.

The post Kā padarīt savu jauno uzņēmumu pamanāmu? appeared first on putuplastaruksis.

Satiksmes noteikumu uzdevums #13, jeb drīkst, nedrīkst, drīkst,…

satiksmes noteikumu uzdevums

Sen blogā nav bijis nekas no šīs sērijas, lai arī iekrājušās pāris skices uzdevumiem. Tad nu mēģināšu ar kaut ko vienkāršu (ja?):

Uzmanīgi aplūkojam attēlu (Jūrmala, Dubulti, vienvirziena iela, divas joslas) un ziņojam, kur autovadītājam jāapstājas, ja luksoforā deg sarkanais signāls? Lai būtu interesantāk, tad papildjautājums- kur autovadītājam jāaptur savs transportlīdzeklis, ja luksoforā deg sarkanais signāls, bet viņš vēlas nogriezties pa kreisi? Un vēl papildjautājums- kā rīkoties šajā vietā un šajos jautājumos, ja zemi klāj sniega kārta?

Nez, varbūt jāpajautā vēl arī par to autovadītāju rīcību, kuri uzbrauktu no kreisā pusē esošās ielas un ieraudzītu sarkano signālu- kā viņiem rīkoties?

Labi, jautājumu ir vesela gūzma. Ceru arī saņemt kādu atbildi.

Septembrī - zeķes!

Narvesenā žurnālu stendā pagājušajā nedēļā jau ieraudzīju divus jaunus tamborēšanas un izšūšanas žurnālus .... speciālos ..... Ziemassvētkiem, nu gluži vienlaicīgi līdz ar paziņojumiem dažos blogos par to, ka līdz Ziemassvētkiem 100 dienas... (ak, tie taču veseli trīs mēneši!). Pašķirstīju abus, koši un iedvesmojoši, kā vienmēr, abos arī pa pingvīnu tēmai (neierasti), man ļoti iepatikās izšūtas apsveikuma kartiņas ar džemperīšu attēliem, tāds svaigs, interesants dizains, bet tomēr nevienu žurnālu nenopirku, šķiet, vēl tik tālu līdz Ziemassvētkiem. Gribu izbaudīt rudeni, ar zeķēm, kas ļoti piedien šim gadalaikam... esmu izložņājusi lērumu internetveikalu, pētot jaunumus pie zeķu dzijām, iedvesmojos krāsām, dažas raibās izpētu arī uzadītā veidā, tieši to, kā krāsas izkārtojas gatavā zeķē, un atkal esmu atklājusi pa kādam jaunam iedvesmojošam ārzemju blogam, iedvesmu zeķēm meklējot. Bet tomēr mani ieinteresējušās hand dyed zeķu dzijas ir tik dārgas, un vēl jāpiepluso sūtīšanas izdevumi... un nopirkt bez apčamdīšanas (man ir aizdomas, ka liela daļa no tām ir tāda pavediena rupjumā, kas būtu adāms ar Nr. 3 adatām)... tam nepieciešama zināma drosme, man noteikti... tādēļ radīšu ko neparastāku un galvenais lētāku pati no iepriekšējiem tepat vien pirktajiem zeķu dzijas ficīšu pārpalikumiem, tie lieliski iztērēsies košām rakstainām zeķēm, un manā dārgumu kastē atbrīvosies vieta... citām jaunām ficītēm. Vēl kādu jaunu kasti pirkt vairs negribu, pilns dzīvoklis ar kastēm, kurās tagad arī mūsu rudens apavi slēpjas no suņa zobiem... ļoti ceru, ka tas tikai uz laiku... kamēr suņa puika izaugs...

IMG_1339.JPG

IMG_1323.JPG

Un mana mīlulīša Bīno nedarbs... ļoti akurāts nedarbs, tā teikt, neizgrauza caurumu tak kvadrātu savienojuma virsotnēs, bet smuki tikai vienā vienīgā kvadrātā, gan jau būtu paspējis vairāk... un šis jautrais notikums atgadījās naktī, es guļu un miegā dzirdu interesantu nepierastu skaņu, nu pavisam interesantu, ieslēdzu gaismu un ieraugu... ļoti apmierināta suņuka skatienu, manā gultā, uz segas ... nedarbu nodeva vien īss dzijas pavediens pie mutes kaktiņa... nācās man gulēt tālāk bez siltā vilnas pleda... tieši šīs krāsas Pāces vilnas kamolīša atlikuma man vairs nav, bet piemeklēšu ko līdzīgāku, būs tad man redzams atgādinājums arī pēc pleda salabošanas. Un tagad rakstot uzmanīgi ievēroju, ka mazās baltās asās Bīno spalviņas ir gandrīz katrā bildē, redz, arī īsspalvu sunim ir lērums spalvu... un tās ir ļoti grūti savākt.

IMG_1332.JPG

IMG_1275.JPG

Brīvdienās biju mazliet sanīkusi, kāds vīruss pielipis... vai nepieradusi pie vēsā laika... vajadzēja saņemties un sevi uzlādēt, man pierastā veidā - ar krāsām, ar koši sarkano un dinamiskām strīpām, zeķēs, ātri un pa vienkāršo.... lai rudens skumjas vēl papildus visam nepielīp...

Tātad, pamīšus acīs durošs koši sarkanais, pirkts kaut kādā atlaižu laikā par ļoti lētu naudiņu, ar domu, ka tik košs sarkanais noderēs... un pārpalikums no raibās zeķu dzijas ficītes, no kuras uzadīju zeķu pāri pagājušajā rudenī, adu pa divām rindiņām no katras ficītes, adatas Nr. 2, valdziņi 16 uz vienas adatas. Papēdis un purngals tikai no raibās ficītes.

IMG_1335.JPG

Un vēl esmu nodevusies ... agrāk pirktas ļoti populāras grāmatas studēšanai, tur ir tik interesanti pavisam elementāri tehniskie rakstiņi, kuri ļoti viegli piemeklējami un sakombinējami zeķu valdziņu skaitam uz vienas adatas (4, 8, 16 vai 3, 6, 12 vai 5, 10, 15 vai 3, 4, 12 ...)

IMG_1320.JPG

Zeķu turpinājums sekos... man vēl dažas ir pabeigtas adīt pavasarī un vasarā, bet neatrādītas smukā fotosesijā gatavas, kā izrādās.... ko nu ar zeķēm vasarā lielīties, neaktuāli, bet tagad rudenī... ir jāvelk kājās! Lai silti!

Vācu uzņēmējs: Lielbritānija ārpus ES būs daudz pievilcīgāka investoriem

30421372957ea3e3008dd73.94897451.jpg“Brexit” būs daudz sāpīgāks Eiropai nekā pašai Lielbritānijai, uzskata Eiropas lielākā laikrakstu izdevniecības “Axel Springer” valdes priekšsēdētājs Matiass Dofners, kurš pauda pārliecību, ka ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānija varētu izrādīties daudz pievilcīgāka ārvalstu investoriem.

HP Vectra XU Pentium(R) Pro PC

hp_vectra-xu_6-200

hp_vectra-xu_6-200_2

hp_vectra-xu_6-200_3

hp_vectra-xu_6-200_4

hp_vectra-xu_6-200_ekran

hp_vectra-xu_6-200_ekran-2

hp_vectra-xu_6-200_5

hp_vectra-xu_6-200_5-2

hp_vectra-xu_6-200_5-3

hp_vectra-xu_6-200_5-4

hp_vectra-xu_6-200_5-5

hp_vectra-xu_6-200_5-6

hp_vectra-xu_6-200_mama

hp_vectra-xu_6-200_mama-2

hp_vectra-xu_6-200_7

hp_vectra-xu_6-200_5-7

hp_vectra-xu_6-200_5-8

hp_vectra-xu_6-200_5-9

hp_vectra-xu_6-200_6

hp_vectra-xu_6-200_dinamik

hp_vectra-xu_6-200_hdd

hp_vectra-xu_6-200_odd

hp_vectra-xu_6-200_power

hp_vectra-xu_6-200_zvuk

Paldies Ilmāram

Ilgi nostāvēja šķūni, nav daļas no priekšējā paneli

==============================================================================================================

Intel Pentium Pro 180- or 200-MHz processor with support for dual processing
High-performance, 128-bit memory architecture with ECC DIMM support
Integrated Ultra SCSI and PCI Bus Master Enhanced-IDE controllers
Integrated, high-quality Sound BlasterTM Pro-compatible 16-bit audio
32-bit PCI professional video solution with 64-bit graphics engine featuring 3D hardware acceleration
10/100VG AnyLAN or 10/100Base-T high-speed PCI LAN interface