[Virsraksts nav norādīts]

DELFI. Cilvēka runa, redze, kustību koordinācija, domāšana un izturēšanās ir saistīta ar ārkārtīgi sarežģītām ķīmiskām reakcijām galvas smadzeņu nervu šūnās jeb neironos. Alkoholisko dzērienu sastāvā esošais etilspirts ir neirotoksīns – viela, kas var nopietni bojāt nervu sistēmu. Tā ietekmē informācijas plūsma smadzenēs mainās un smadzeņu darbība tiek traucēta.

3 visiekārojamākās horoskopa zīmes

3 visiekārojamākās horoskopa zīmes

Ir jauki un iejūtīgi cilvēki, ir gudri un patīkami cilvēki, ir harizmātiski un pievilcīgi cilvēki un ir supermagnētiski un iekārojami cilvēki. Šoreiz stāsts par trīs visiekārojamākajām horoskopa zīmēm! 3. Strēlnieki Ak, šie Strēlnieki, mūsu pieticīgie fantazētāji! Tomēr ne pieticīgi savās fantāzijās, bet tieši otrādi, Strēlnieki ir pieticīgi savā publiskajā aktivitātē. Strēlnieki atveras tikai kādam konkrētam […]

The post 3 visiekārojamākās horoskopa zīmes appeared first on Hitnet.lv.

X-CILVĒKI debitē otrajā vietā


Dusmīgie putni atkārto panākumus.

Panākumu gūšana

Kārļa Sīmaņa grāmata (cilvēcīgi saprotamas sarunas ar 20 veiksmīgiem latviešu uzņēmējiem) ”Kā gūt panākumus Latvijā” (2015)

Es varētu būt dīvaina ar to, ka mani neuzrunāja šīs grāmatas vāks. Atceros, ka redzēju to internetā, bet tieši noformējuma dēļ, pat neizlasījusi grāmatas nosaukumu, automātiski to atsijāju kā man neinteresantu. (Tiesa, dzeltens vāks paliek atmiņā…)

Man pārāk bieži nozīmīgs ir noformējums, diemžēl, bet reālajā dzīvē, acīmredzot īstajā brīdī, nonācu ar šo grāmatu aci pret aci, sāku lasīt un ziniet? Pret grāmatas vāku ir mans vienīgais iebildums, jo pati grāmata ir tiešām lieliska, iedvesmojoša cilvēkstāstu krātuve, kura stāstījumā koncentrējas uz panākumiem uzņēmējdarbībā.

Jāsaka, ka grāmatas vai idejas ”par biznesu” man vienmēr šķitušas garlaicīgas un vienlaicīgi sarežgītas, bet šis nebūs gluži ievads projektu vadībā (piedodiet projektu vadības pasniedzēji, bet ir priekšmeti, kas jāmācās darot pa īstam, nevis par tiem runājot vispārināti) – šis darbs ir unikāls, jo neko nevispārina – katrs stāsts ir atšķirīgs, cilvēcīgs un katram lasītājam būs kas ”savs” paņemams. Jau ievadā rakstīts: ”Stāstījumi ir atšķirīgi, dažkārt viņu sniegtie padomi ir pretrunā cits ar citu, un tas ir labi, jo sniedz iespēju vienlaikus aplūkot vairākus ceļus, lai radītu savējo.”

Es piekrītu pēdējā stāsta varonei Aivai Vīksnai, ka uzņēmējdarbībā, vai tā būtu sociāla vai tīras peļņas rakstura, ir jādarbojas noteikta tipa cilvēkiem un ne visi ir piedzimuši vai izauguši par līderiem, lai spētu radīt un uzturēt savu uzņēmumu un dream team.

Tādēļ nē, grāmatas izlasīšanas rezultātā es neplānoju sākt savu biznesu, toties šī grāmata mani ir emocionāli pacēlusi uzņemties lielāku atbildību par savas dzīves neizniekošanu sīkumos, kā arī mudinājusi strādāt ar attieksmi, jo reizēm pēdējā ir atslēga uz kvalitatīvu šodienu. Nu, gluži kā psiholoģijas pašpalīdzības grāmata vai vizīte pie psihoterapeita – tāds šī brīža pacēlums, drosmes uzbangojumi, idejas…

Man bija neizsakāms prieks lasīt šos stāstus, kuru mesidžs varētu būt ”es varu, tu noteikti arī, tikai atrodi savu būtību, piepildījumu, aicinājumu” un šis mesidžs kaut kādā mērā rezonē ar personības formēšanos, kas ne tuvu nav tikai profesija, un tomēr – tevi veido tas, ko tu dari.

Tā ka jā – kvalitatīva, redzes loku paplašinoša grāmata, kuru nevajag vērtēt pēc vāka! Kaut man būtu iespēja tādu lasīt, kad vēl aizvadīju pelēkus vidusskolas gadus – kas zina, kā tas mainītu manas izvēles, jo tas ir vecums, kad ārējas ietekmes un pieredzes trūkums liek  ”ieplānot” dažu labu grābekļa kātu tuvu pierei dažu gadu laika nogrieznī.

Protams, recepte tieši tev te nebūs un arī ideālais ceļš nebūs, lai kur tu dotos, bet beigu beigās, man šķiet, ka nozīme ir tieši izmantoto iespēju reizēm skaitam, reizēm kvalitātei.

Ginta Vilgerta vārdiem: ”Katrs sasniegums ir jānosvin un tad atkal jādodas kaujā.”

Jo tādas ”virsotnes” nav, ir tikai mūžīgs ”process” sevis iepazīšanā un veidošanā.


Biedrības „SPARTIETIS” dalība pasākumā “Esi aktīvs un vesels skrīverietis”.

Skrīveru novadā, Skrīveros, Andreja Upīša vidusskolas stadionā 2016.gada 28.maijā plkst.12:00 norisināsies Skrīveru novada organizētais pasākums “Esi aktīvs un vesels Skrīverietis”, kura ietvaros piedalīsies sporta un veselīga dzīvesveida aktīvistu izveidotā biedrība „SPARTIETIS”.

Biedrība “SPARTIETIS” pasākuma ietvaros organziēs jau citos biedrības pasākumos ierasto “SPARTIEŠA STAFETI”, kura notiks divās vecuma grupās no 7 (septiņiem) līdz 10 (desmit) gadiem un no 11 (vienpadsmit) līdz 14 (četrpadsmit) gadiem. Bērni piedalīsies dažādos spēka, izturības un veiklības vingrinājumos kā, piemēram, SPARTIEŠA mini baļķa celšana, SPARTIEŠA koferīšu nešana un SPARTIEŠA ūdens kanniņu turēšana uz laiku.

Labākajiem trīs censoņiem katrā vecuma grupā tiks pasniegti biedrības „SPARTIETIS” un Skrīveru novada domes sagādātas medaļas un balvas.

Laipni gaidīti visi mazo sporta vingrotāju vecāki un atbalstītāji, kā arī citi veselīga un sportiska dzīvesveida piekritēji, kuriem rūp mūsu nākamo paaudžu sportiskums un sacensības gars.
Skriveri_afiša_28.05.2016.

Lattelecom Rīgas maratons 2016

OreMan

Piedzīvojumu parks pārsteigs

Finišam strauji tuvojas būvdarbi topošajā piedzīvojumu parkā "Tarzāns", kas jau 18. jūnijā darbu sāks darboties Beberliņos. Šogad paredzēts atklāt tā pirmo kārtu, ko turpmāk papildinās ar jaunām atrakcijām. Plašāk lasiet laikraksta...

Par sludinātāju uzturēšanu

Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. [Gal.6:7]

par sludinātāju uzturēšanu

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Jau 19. gadu - velo ceļotāju kluba nometne

Draugi un draugu draugi tiek aicināt izmēģināt spēkus izdzīvošanas nometnē. Zēniem - iespēja pārvarēt sevi un piecelties no krēsla, meitenēm - pierādīt, ka mēs arī to varam un pat vēl vairāk...

Autokross: Lietuvas izbrauciens visu padara sarežģītu!

Latvijas autokrosa čempionāta prognožu un spēku samēru kontekstā Baltijas čempionāta otrais posms Lietuvā ir radījis vairāk jautājumu nekā skaidrības. Ja kādam likās, ka pirmajā Latvijas posmā Smiltenē mēs uzzinājām šā brīža krosa spēku samērus, tad Šakjai pierādīja, ka otrais posms Vecpilī sestdien ir neprognozējams! Visvairāk jautājumu radies pēc 2000 Super klases fināla Šakjai trasē. Tas,...

Aldis Kļaviņš aicina satikt sevi pašportretu izstādē

27. maijā plkst. 17 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 atklās Alda Kļaviņa izstādi “Satiekot sevi”. Mākslinieks šoreiz skatītājiem piedāvā retrospektīvu pašportretu izstādi

Dārzkopības institūta dārzā uzplaukuši ceriņi

Šobrīd Dārzkopības institūta dārzā zied smaržīgie ceriņi. Tādēļ dārzs un selekcionāra Pētera Upīša piemiņas muzejs atvērts apmeklētājiem katru dienu no pl.9.00-19.00.

Apmeklētāji aicināti izjust ceriņu burvību Dārzkopības institūta dārzā Dobelē, kur atrodas lielākais ceriņu stādījums Baltijā, kā arī viena no plašākajām ceriņu kolekcijām pasaulē – vairāk kā 230 šķirnes. Šopavasar Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa saņēmusi prestižo Starptautiskās Ceriņu Asociācijas apbalvojumu par kolekcijas uzturēšanu un attīstīšanu. Dārzā zied reti sastopamie divkrāsainie ceriņi, kā arī pasaulē vienīgā dzeltenā ceriņa šķirne.

Selekcionāra Pētera Upīša piemiņas muzejā skatāma gleznu izstāde un iespējams noskatīties režisora Herca Franka, 1974.gadā Rīgas Kinostudijā uzņemto dokumentālo filmu par selekcionāru Pēteri Upīti "Esības prieks". 
Ceriņu dārzs un Pētera Upīša piemiņas muzejs atvērts apskatei katru dienu no pl.9.00-19.00. (sestdien,28.maijā no pl.14.00 ieeja dārzā būs tikai ar Ceriņu koncerta biļetēm.)

Ieeja dārzā un muzejā 3.00 EUR; senioriem, skolēniem, 3. grupas invalīdiem (uzrādot apliecību) - 2 EUR; skolēnu grupām (klasei) - 0.50 EUR.

Grupu ekskursijas iepriekš pieteikt iespējams, zvanot pa tālr. 26408655.

Stādu tirdzniecība no plkst. 8 līdz 17, tālr. 29126471.

Ceriņu dārzā katru dienu nopērkami Dārzkopības institūta augļu un ogu gardumi, arī īpašais Ceriņu ziedu ievārījums. 

afiša_2016_gala.jpg

Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis” tiekas ar ASV vēstnieci Latvijā

1464095194_440.jpg

23. maijā Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” jauniešiem bija iespēja tikties ar Amerikas Savienoto Valstu vēstnieci Latvijā Nensiju Bikofu Petitu.

Tikšanās laikā vēstniece sniedza ieskatu savā ikdienas profesionālajā darbībā, kā arī sniedza atbildes uz jauniešu uzdotajiem jautājumiem, piemēram, stipendijas studijām ASV, diplomāta darba specifika, ASV vēlēšanu aktualitātes u.c.

Vēstniece uzsvēra jauniešu nozīmīgo lomu labākas, pilnīgākas un drošākas nākotnes veidošanā ne tikai Siguldā, bet arī Latvijā un pasaulē kopumā. Jaunieši tika uzaicināti apmeklēt ASV vēstniecību Latvijā jau šajā vasarā.

Tikšanās tika organizēta sadarbībā ar Siguldas Jauniešu domes iniciatīvas autori Katrīnu Leitāni.

Informāciju sagatavoja:
Jauniešu iniciatīvu centra Mērķis" jaunatnes darbiniece
Sabīne Birzniece

Purva samtenis un zilganā krāšņspāre

blogs1493_Liela_Pelecares_purva_mala.JPGLielā Pelečāres purva mala
Maija vidus un otrā puse ir tas laiks, kad sāk lidot purva samteņi (Oeneis jutta) - suga, ko es līdz šim nebiju redzējis, bet šogad biju apņēmies šo 'kļūmi' labot! Patiesībā jau kādus pēdējos divus gadus vairāk vai mazāk (drīzāk gan mazāk kā vairāk) aktīvi mēģināju šo sugu sameklēt. Esmu pabijis, piemēram, gan Lielajā Kangaru purvā, gan Pukšu purvā. Kā tagad skatos, tad Kangaru purvā laikam esmu bijis stipri nelaikā - vien jūnija vidū, kad šī suga droši vien vairs nelido vai, ja lido, tad lido paši paši pēdējie īpatņi. Pukšu purvā pagājušogad gan biju pietiekami optimālā laikā - 19. maijā, bet neviens tauriņš netrāpījās. Ņemot vērā, ka pagājušā gada pavasaris bija visai vēss un vairākām sugām lidošanas sākums bija aizkavējies, tad varbūt biju par agru? Vai varbūt netrāpīju pareizajā purva vietā, kur šie mīt? Lai nu kā tur nebūtu, liela prieka vēsts bija pirmais šīs sugas ziņojums Dabasdati.lv - Lielajā  Pelečāres purvā šo sugu bija atradis Gaidis Grandāns. Viss skaidrs - šogad jādodas turp! 23. maija prognozē saulaina diena un datumam teorētiski vajadzētu būt pašā sugas lidošanas labumā. Atlika tik kraut velosipēdu vilcienā un laist uz Atašieni. Vilcienu kursēšanas grafiki gan sakrita tādi, ka man uz vietas bija vien 4,5h laika, lai aizbrauktu līdz purvam, atrastu tauriņu un atbrauktu atpakaļ. Lai arī tālu jābrauc nebija, tomēr kā veiksies ar to tauriņu - nevarēja zināt. Tāpēc mazliet svārstījos vai ir jēga 4,5h dēļ kratīties 5h vilcienā, bet... iespēja ieraudzīt purva samteni tomēr ņēma virsroku un devos ceļā! 
blogs1494_Coranarta_cordigera.JPGZileņu mazā raibpūcīte (Coranarta cordigera)
Mērķis bija piebraukt purvam no ZR puses, kur meža ceļš pienāk purvam praktiski blakus. Tā teikt, lai nav pārlieku tālu jābrien - laiks tomēr nebija daudz. Kā izrādījās, tad ceļš tiešām pienāca tuvu purvam - burtiski pēc 25m šauras koku joslas tiešām sākās purvs! Jauki. Sagatavojos bridienam un stiepu iekšā. Uzreiz gan uzmanību novērsa neliels, tumšs naktstauriņš ar dzelteniem apakšspārniem - zileņu mazā raibpūcīte. Man jauna suga! Tā ir tipiska purvu suga, kas Latvijā pārlieku bieži sastopama nav. Līdzīgi kā tās tuva radiniece, viršu mazā raibpūcīte, arī zileņu mazā raibpūcīte g.k. aktīva ir tieši dienas laikā - jo īpaši saulainās un siltās dienās. Jāsaka, ka man droši vien stipri paveicās, jo šis īpatnis man nopozēja varbūt vien uz kādām 20 sekundēm un turpmākajā purvā pavadītajā laikā nevienu šīs sugas īpatni tuvumā tā arī vairs neredzēju. Pēc šīs pūcītes nobildēšanas, vēlreiz sakoncentrējos bridienam purvā, bet nepaspēju paspert ne 10 soļus, kad pamanīju VIŅU - purva samteni! 
blogs1495_Oeneis_jutta.jpgPurva samtenis (Oeneis jutta)
Pirmais īpatnis gan cik ātri parādījās, tik pat ātri nozuda un nekādu labu bildi iegūt neizdevās. Par to es baidījos visvairāk - ka tauriņu varbūt izdosies redzēt kaut kur pa gabalu, bet nofotogrāfēt varētu būt grūtības. Kā nekā literatūrā raksta, ka šie ir visai manīgi un iztraucēti lidojot samērā lielu gabalu, un mēdzot meistarīgi nozust starp purva priedītēm. Par laimi ātri vien atskārtu, ka esmu laikam trāpījis īstajā vietā un te ir nevis viens vienīgs purva samtenis (kuru sekmīgi izdevās aizbiedēt), bet turpat vai 10 īp, ja ne vairāk. Pārsvarā  šie laidelējās apkārt, bet šur un tur varēja tos pieķert sēžam uz koku stumbriem. Vienā vietā pat uzgāju vienu mīlas aizņemtu pārīti! Atlika vien ķerties pie kadru ķeršanas! Jāsaka, ka tāda īpaši fotogēniska jau šī suga nav - vienmuļi pelēcīga, kas to lieliski nomaskē uz priežu stumbru mizas plēksnīšu fona. Tauriņš gan gana liels, tāpēc lidojumā praktiski nesajaucams - šajā laikā purvā nekas īpaši cits līdzīgs, liels un pelēks, lidot nevar. Ja nu varbūt kāds aizķēries pelēkais pāvacis, bet tiem tomēr lidojums mazliet atšķirīgs. 
blogs1496_Oeneis_jutta.jpgPurva samteņi (Oeneis jutta)blogs1497_Oeneis_jutta.jpgPurva samtenis (Oeneis jutta)
Purva samtenis Latvijā skaitās samērā reti sastopama suga, kas apdzīvo augstos purvus un to malas. Īpaši patīk pleķīši ar nelielām priedītēm. Suga skaitās ledus laikmeta relikts - tātad saglabājusies no tiem laikiem, kad Latvijā klimats bija aukstāks. Sastopama esot g.k. Latvijas austrumu-ziemeļaustrumu daļas purvos - citur ļoti reti. Pēc Latvijas tauriņu kataloga datiem, piemēram, Kurzemē nav svaigāku datu par 1960. gadu! Visi svaigākie novērojumi tātad uz austrumiem no Rīgas. Varētu būt, ka tā izplatība ir samērā līdzīga citai sugai, kas arī ir ledus laikmeta relikts - pundurbērzam. Arī šī suga ir sastopama g.k. Latvijas austrumu daļā. Tātad, ja kādā purvā atrodas pundurbērzs, tad ir cerības, ka tur varētu būt sastopams arī purva samtenis. Manā rīcībā gan ir vien dažas ziņas par šīs sugas sastopamību - ir ziņas no Pukšu purva (N.Savenkova informācija), kā arī regulāri to konstatē Teiču purvā (G.Akmentiņa informācija). Tauriņi lido samērā īsu brīdi apmēram no maija vidus līdz jūnija sākumam. Tā orientējoši - no kāda 20. maija līdz 10. jūnijam, bet nu šajā jūnija periodā tad droši vien tauriņu skaits kļūst mazāks un tie ir ļoti nodiluši. Tātad tuvākās 2 nedēļas ir tas brīdis, kad šo sugu šogad vēl var mēģināt atrast. Zinu, ka es vismaz divos purvos vēl pamēģināšu iebrist - viens no tiem būs vēlreiz Lielais Kangaru purvā, jo kā izrādās tur tad es pareizajā laikā nemaz tā īsti bridies neesmu. Gribas tomēr ticēt, ka tur purva samteņi tomēr ir sastopami!
blogs1498_Oeneis_jutta.jpgPurva samtenis (Oeneis jutta)
Interesanti, ka purva samteiņi kādā konkrētā purvā parasti nav sastopama vienmērīgi visā tā platībā, bet bieži vien tikai kādās noteiktās vietās - reizēm pat vien nelielā platībā, kas pēc skata varbūt pat īsti ne ar ko neatšķiras no citām purva vietām. Bet samtenis gadu no gada dzīvu tur, bet citur nē. Tā vismaz par Teiču purvu stāstīja Guntis Akmentiņš - visā purvā ir kādas dažas, noteiktas vietas, kur šie dzīvo, bet purvā kopumā vietu, kur to nav ir vairāk kā vietas, kur tie ir sastopami. Tas droši vien jāpatur prātā apsekojot citus purvus - ja vienā stūrī suga neatrodas, tas nenozīmē, ka tā neslēpjas kaut kur otrā purva malā. Nezinu kā tur ar Lielo Pelečāres purvu, bet laikam trāpīju tad tiešām īstajā vietā, jo tur tauriņu bija visai daudz.  
blogs1499_Oeneis_jutta.jpgPurva samteņi (Oeneis jutta)
Jāsaka, ka tauriņa virspusi tā kārtīgi šajā reizē nemaz neizdevās apskatīt - droši vien kā jau citi samteņi (piemēram, silsamteņi) tie atvērtiem spārniem sēž ļoti reti. Toties varēja novērot citu tauriņa lidošanas īpatnību, kas šķita tāda ļoti raksturīga, lai nākotnē varbūt varētu tauriņu atpazīt jau iztālēm. Tauriņi aktīvi lidoja no viena priedes stumbra uz otru, pielidoja vispirms pie stumbra lejasdaļas un tad cieši gar stumbru lidoja augšup līdz pat vainagam. Tad pārlidoja atkal pie nākamās priedes stumbra pamatnes un atkal cieši lidojot gar stumbru - cēlās augšup. Un tā visu laiku. Pieņemu, ka tie varēja būt tēviņi, kas tādā veidā mēģināja atrast kādu uz stumbra sēdošu mātīti, jo šī stumbra aplidošana bija g.k. gar tā saules apspīdēto pusi un uz stumbra sēdošie tauriņi arī parasti sēdēja šajā pusē. Tā lūk - 101 suga manā kontā. Šoreiz paldies Gaidim! Tagad jāmēģina vēl to atrast arī kādā pašam savā vietā.
blogs1500_Pyrgus_malvae.jpgParastais resngalvītis (Pyrgus malvae)blogs1501_Pyrgus_malvae_ovum_egg.jpgParastā resngalvīša (Pyrgus malvae) ola uz stāvā retēja (Potentilla erecta) lapas
Šajā braucienā biju devies pavisam vieglā 'uzkabē' - vien ar fotoaparātu un diviem objektīviem, bet bez zibspludzēm u.c. uzpariktēm. Šķita, ka laika ir tik maz, ka varbūt labi ja pietiks, lai atrastu meklēto purva samteni - kur nu vēl kam citam. Tā teikt, koncentrēšos uz tauriņiem un citi sīkaļas, lai pagaida kādu citu reizi. Diemžēl ātri vien nācās tomēr nožēlot, ka nebija kāda jaudīgāka makrouzparikte somā ielikusies, jo izdevās atrast divu tauriņu sugu olas, kas līdz šim nebija manā foto kolekcijā. Kaut kādi dokumentāli kadri jau izdevās, bet ne tik labi kā gribētos. Ehh, neko darīt. Pirmā suga, ko izdevās novērot dējam olas bija parastais resngalvītis. Šis vispār bija interesants moments, jo šī suga man vairāk asociējas ar tādiem sausiem biotopiem, kur tad aug viņu iemīļotie barības augi - retēji Potentilla sp. Literatūrā gan tauriņa barības augu klāsts gan visai plašs - ancīši, meža zemenes u.c. rožu dzimtas augi, tātad varbūt tie sausie biotopi ne tik strikti nemaz nav vajadzīgi. Bet jebkurā gadījumā - te viņš lidinājās tiešā purva tuvumā (viens īp. arī pašā purvā) un vairāki īpatņi tādās mitrās ieplakās uz meža ceļa. Tik un tā šķita mazliet netipiski. Tad es pavēros rūpīgāk apkārt un ko es ieraudzīju - ka uz ceļa, šajās mitrajās ieplaciņās auga samērā daudz retēju, ko man gribētos dēvēt par stāvajiem retējiem (Potentilla erecta). Retēju suga, kas kā reizi aug tādās mitrākās nevis sausās vietās. Un kā reizi uz viena no šiem augiem izdevās pamanīt parastā resngalvīša mātīti dējam olas! Jauki! Tad jau skaidrs iemesls kāpēc reizēm šī suga ir sastopama ne tikai tādās sausās vietās. 
blogs1502_Boloria_dia.JPGMazais vijolīšu purvraibenis (Boloria dia) olu dēšanas procesāblogs1503_Boloria_dia_egg_ovum.JPGMazā vijolīšu purvraibeņa (Boloria dia) ola
Otra suga, kuras ola ir jau mazliet lielāka vērtība, jo pati suga nav tāda ļoti bieža (bet arī reta ne) - mazais vijolīšu purvraibenis! Šo jau atradu tam tipiskā biotopā - sausā pļaviņā/klajumā netālu no dzelzceļa. Vispirms pamanīju vienu lidojošu īp., kas diemžēl nekur nenosēdās (taču par sugas noteikšanu biju pārliecināts), bet pēc tam uzgāju šo mātīti, kas bija aizņemta ar olu dēšanu. Kāpuri barojas ar dažādām vijolītēm Viola sp., bet interesanti, ka ola tika dēta uz nokaltuša zāles stiebra. Nepaskatījos gan vai tur tuvumā ir kāda vijolīte, bet droši vien ka bija - jādomā, ka nekur tālu no barības auga mātīte to olu nebūtu likusi. Mazam kāpuriņam jau katrs lieks metrs, kas jānorāpo barības meklējumos, var būt nāvējošs. Jauki - gan jauna suga gadam, gan Krustpils novadam, gan jauna tauriņu ola fotokolekcijā!
blogs1504_Lycaena_tityrus.JPGBrūnais zeltainītis (Lycaena tityrus)blogs1505_Melitaea_athalia.JPGParastais pļavraibenis (Melitaea athalia)
Šīs abas olas par laimi tad palika vienīgie divi gadījumi šajā dienā, kad nācās kost pirkstos, ka nepaņēmu līdzi visu vajadzīgo tehniku priekš kukaiņu bildēšanas. Kopumā šajā dienā izdevās novērot 17 dienastauriņu sugas - tātad ir pienācis tas brīdis, kad katrs izgājiens dabā var atnest visai bagātīgu un krāsainu dienastauriņu sugu komplektu. Neesmu vēl rūpīgi paskaitījis cik no šīm sugām līdz šim nebija Dabasdatos ziņotas no Krustpils novada, bet vismaz divas jaunas laikam būs (jau minētais mazais vijolīšu purvraibenis un kāpostu baltenis). Īpaši retumi (atskaitot, protams, purva samteni) jau nebija, bet interesanti šķita, ka lidoja jau pirmais baldriānu pļavraibenis. Dabasdati.lv maijā ziņoti vien 3 novērojumi un interesanti, ka divi no tiem - kā reizi no Krustpils novada. Vai tur šie sāk lidot ātrāk? Tāpat arī pirmais parastais purvraibenis un parastais pļavraibenis. Tauriņu vasara ir tik tiešām sākusies ar joni! 
blogs1506_Coenagrion_lunulatum.JPGZilganā krāšņspāre (Coenagrion lunulatum)blogs1507_Coenagrion_lunulatum.JPGZilganā krāšņspāre (Coenagrion lunulatum)
Pašās beigās, kamēr snaikstījos pa E22 šosejas pārbrauktuves pār dzelzceļu apkārtni, atradās negaidīts pārsteigums - man jauna spāru suga! Divās dienās divas jaunas sugas - visai neticami! Vaininiece bija izmērā nelielā zilganā krāšņspāre (Coenagrion lunulatum). Latvijā sastopama samērā reti - no Coenagrion ģints kāda trešā retākā (retākas ir vien ziemeļu un astainās krāšņspāres). Dabasdatos līdz šim bija ziņota vien no Kārļu apkārtnes. Šeit man viņa atradās principā sausas pļavas vidū, bet gandrīz nav šaubu, ka bija atlidojusi no Teiču purva, kas no šī punkta atrodas vien dažu 100m attālumā uz Z. Tur gan jau šī spāre dzīvo un vairojas kādā purva lāmā, kas ir viens no tādiem tipiskiem sugas biotopiem. Dzīvesvietas izvēlē gan neesot nemaz tik izvēlīga un varot arī būt sastopama dažādās vecupēs u.c. stāvošos ūdeņos. Zilganā krāšņspāre ir nedaudz līdzīga zaļganai krāšņspārei, taču ir atšķirīgs zīmējums uz vēdera otrā posma un kopumā vēdera zīmējums ir vairāk melns kā zils. Jauki - suga nr.55! Vēl Latvijas faunā palikušas 6 nenofotogrāfētas spāru sugas, no kurām 2 (strautuspāri un dzletenkāju upjuspāri) vajadzētu izspiest vēl šogad. Pārējās tad būs stipri grūti, jo tās sugas ir vai nu liels retums (Sibīrijas dižspāre) vai retas ieceļotāji, kuru sastopamību ir grūti prognozēt (sarkandzīslu klajumspāre un klejotājdižspāre). Sestā suga, debeszilā dižspāre ir tāda suga, par kuras sastopamību Latvijā tādu īsti drošu datu nemaz nav. Esot gan sastopama Igaunijā, tāpēc varbūt nebūtu brīnums, ka kādā purvā (šī arī ir augsto purvu suga) tā tomēr eksistē. No trim zināmajiem novērojumiem, pēc M.Kalniņa vērtējuma (sk. šo 2010. gada rakstu par Latvijas spāru izplatību) tikai viens no Teiču purva varētu būt šai sugai ticams. Lai nu kā tur ar šo sugu nebūtu - droši vien tad kādu pavisam jaunu sugu atrast varētu būt vienkāršāk kā novērot debeszilo dižspāri.
Dienas rezumē - saturīgi pavadītas 4,5h dabā. Tātad arī šādi īsie izskrējieni dabā var būt ļoti produktīvi! Redzēs vai šogad izdosies atzīmēt vēl kādu jaunu dienastauriņu sugu? Laiks rādīs! 

Rimi aicina ziedot labdarības akcijai Labestības diena, dāvinot lilijas

Laikā no 24. maija līdz 6. jūnijam visos Rimi un Supernetto veikalos norit Labestības dienai veltīta kampaņa, kurā ikviens pircējs tiek aicināts dāvināt sev tuviem un mīļiem cilvēkiem lilijas. 

AR VIEGLATLĒTIKAS SACENSĪBĀM NOSLĒDZĀS LATVIJAS XXVI UNIVERSIĀDE

20.05. - 21.05.2016 “Daugavas” stadionā Rīgā, Augšielā 1, norisinājās pēdējās Latvijas XXVI Universiādes sacensības – vieglatlētikā. Vīriešu konkurencē piedalījās studenti no 8 augstskolām (LSPA, RTU, LLU, LU, BA, RSU, DU un Policijas koledža), savukārt sieviešu konkurencē piedalījās studentes no 10 augstskolām (LU, LSPA, RTU, LLU, RSU, DU, BAT, RPIVA, BA un Rīgas 1.medicīnas koledža). Kopā sacensībās piedalījās 238 sportisti - 105 sievietes un 133 vīrieši. Augstskolu kopvērtējumā uzvaras laurus vīriešiem plūca LSPA studenti, bet sievietēm LU studentes.

Foto: Sandra Škutāne

"Rīdzinieka kartei" oficiāli nosaka cenu - 775 eiro gadā

let_11100587-small.jpg

Grozījumi saistošajos noteikumos izstrādāti pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas.

No 1.jūlija, samaksājot 775 eiro, "Rīdzinieka karti" varēs iegādāties ikviens, kurš to vēlēsies, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas vai piederošā īpašuma adreses, iepriekš Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas atbalstītos grozījumus šodien pieņēma Rīgas dome.

Grozījumi saistošajos noteikumos izstrādāti pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas, ar kuru tā aicināja Rīgas domi izvērtēt iespēju par konkrētu samaksu ļaut iegādāties "Rīdzinieka karti" arī citām personu grupām, tādējādi paplašinot šīs kartes priekšrocību izmantošanu par attiecīgu samaksu.

Ministrija gan nebija rekomendējusi konkrētu naudas summu, kuru par šādu iespēju vajadzētu prasīt. " Rīgas domes noteiktā maksa par "Rīdzinieka kartes" iegādi Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem nav nedz pamatota, nedz arī adekvāta", uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Pēc VARAM ieskatiem iespējamajai cenai par "Rīdzinieka karti" vajadzētu būt tādai, lai personas, kuras nedzīvo Rīgā, bet, piemēram, strādā vai studē Rīgā, un bieži izmanto tos pakalpojumus, par kuriem ir paredzētas atlaides "Rīdzinieka kartes" īpašniekiem, būtu ieinteresētas šādu karti iegādāties."

Kā irir.lv noskaidroja jau iepriekš, lai citu pašvaldību iedzīvotājiem būtu izdevīgi maksāt šādu summu par rīdzinieku privilēģijām, ik mēnesi viņiem vajadzētu pirkt stundas biļetes 64,58 eiro vērtībā jeb 56 šādas biļetes mēnesī. Tomēr diez vai kāds to atzīs par izdevīgu piedāvājumu, ja ņem vērā, ka mēnešbiļeti visos Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļos jebkurš var iegādāties par 50 eiro, tādējādi gadā ietaupot 175 eiro.

Savukārt, lai atmaksātos "Rīdzinieku karti" pirkt tiem, kas brauc uz galvaspilsētu ar savu automašīnu, mēnesī par stāvvietu jāsamaksā vismaz 323 eiro, tātad gadā - 3876 eiro. 250 eiro mēnesī maksā autostāvvietu abonementa karte. Tātad, izvēloties iegādāties "Rīdzinieka karti", ik gadu būtu jāpārmaksā 876 eiro.

VARAM skaidro, ka viņu pienākums ir sekot līdzi, lai saistošajos noteikumos pašvaldība būtu regulējusi tikai tos jautājumus, kas noteikti attiecīgajā pilnvarojumā, izdevusi saistošos noteikumus likumā paredzētajā termiņā, kā arī ievērojusi saistošo noteikumu izstrādes prasības. Taču veikt aprēķinus un noteikt cenu par „Rīdzinieka karti", analizēt pieprasījumu pēc šī produkta, vērtēt vai nav nepieciešamas kādas izmaiņas gan cenā, gan piedāvātajā pakalpojumu klāstā, ir Rīgas domes ekskluzīvā kompetence.

Pieņemtie papildinājumi noteikumos paredz, ka "Rīdzinieka karti" varēs iegūt persona no septiņu gadu vecuma, kuras dzīvesvieta deklarēta Rīgā, izņemot personu, kura galvaspilsētā deklarējusi papildu adresi, kā arī persona, kurai Rīgā pieder nekustamais īpašums, un jebkura cita persona, samaksājot 12 mēnešu maksu 775 eiro (ieskaitot PVN) apmērā.

Pašvaldības noteiktā cena par "Rīdzinieka kartes" iegādi neapmierināja domes opozīcijā esošās partijas "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Vienotības" (V) deputātus. VL-TB/LNNK frakcija pauda savu viedokli preses konferencē, kas norisinājās šodien neilgi pirms domes sēdes. Tajā frakcijas deputāti paskaidroja savu noraidošo nostāju, minot, ka nesamērīgi augstā cena par "Rīdzinieka kartes" iegādi padarīs šo domes piedāvājumu par formālu un nepievilcīgu.

Savukārt "Vienotības" deputāts Olafs Pulks iesniedza domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) rakstisku priekšlikumu, ka "Rīdzinieka karti" iespējams iegādāties ikvienai personai, samaksājot vienreizēju samaksu desmit eiro apmērā.

Neraugoties uz opozīcijas aktivitāti, dome pieņēma lēmumu, ka no 2016.gada 1.jūlija stāsies spēkā pretrunīgi vērtētie grozījumi saistošajos noteikumos, kas paredz, ka "Rīdzinieka karti" par 775 eiro turpmāk varēs iegādāties arī personas, kas nav deklarētas Rīgā, vai personas, kurām Rīgā nav nekustamā īpašuma.

No 1.jūlija "Rīdzinieka kartes" īpašnieki varēs saņemt dažādas atlaides, iegādājoties sabiedriskā transporta biļetes, kā arī uz izdevīgāku noteikumu pamata novietot savu transportlīdzekli SIA "Rīgas satiksme" administrētajās autostāvvietās.

Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (S) paskaidroja, ka 775 eiro lielā maksa par kartes iegādi ir noteikta pēc Finanšu departamenta aplēsēm, ka nodokļu ieguvums no vienas personas ir aptuveni 1550 eiro, no kuriem tiek atskaitīta puse, tādējādi "Rīdzinieka kartes" iegādes summa tiek pamatota ar minēto aprēķinu.

Baraņņiks atklāja, ka Rīgas dome vēl nav veikusi aprēķinus, kādi varētu būt ieguvumi pēc jauno grozījumu stāšanās spēkā, taču viņš paredz, ka sabiedriskais transports pēc jauno papildinājumu stāšanās spēkā varētu tikt lietots biežāk.

Jau ziņots, ka VARAM ir saskaņojusi Rīgas domes saistošos noteikumus, kas paredz no jūlija ieviest laika biļetes un citas braukšanas atlaides "Rīdzinieka kartes" īpašniekiem pilsētas sabiedriskajā transportā. No 1.jūlija būs jauna papildu iespēja - ar "Rīdzinieka karti" varēs par 1,15 eiro iegādāties stundas biļeti, kas par 1,15 eiro sabiedriskajā transportā ļaus pārsēsties neierobežotu skaitu reižu. Pēc pēdējās pārsēšanās, pat ja tā bijusi 59.minūtē, varēs aizbraukt līdz galapunktam. Brīvdienās "Rīdzinieka kartes" īpašnieki šo laika biļeti varēs iegādāties par 0,60 eiro.

Tāpat kartes īpašniekiem tiks piedāvātas "slīdošā grafika biļetes". Šī abonementa biļete galvaspilsētā deklarētajiem izmaksās 15 eiro. To varēs izmantot 15 dienu posmā jebkuras piecas dienas, kas var nebūt secīgas.

Sing

Kinokompānija “Universal Pictures” un režisors, scenārija autors Garth Jennings(”The Hitchhiker’s Guide to the Galaxy”, ”Son of Rambow”) piedāvā jaunāko muzikālo animācijas filmu, kurai lomas ierunājušas Holivudas zvaigznes . Filmas pirmizrādi ASV kinoteātros demonstrēs 2016. gada decembrī. Jaunākā filma “Sing” Režisors: Garth Jennings Žanrs:  mūzika, komēdija, animācijas Aktieri: Scarlett Johansson, Matthew McConaughey,Taron Egerton, Reese Witherspoon, u.c. […]

Manas prioritātes partijas Vienotība Domes darba pilnveidošanai

krisjanisliepins

Uzvarošais trauslums

6540830_ORIGINAL_1459762538.jpg (2)

Smalkās liriķes Ingas Gailes pirmā prozas grāmata pieaugušajiem Stikli sākotnēji neļauj uzreiz apjaust žanra nomaiņu. Vārdi un teikumi joprojām virknējas cits pie cita ar nepārvarami ciešu valodas ritmu, ar atkailināti tiešu uzrunu lasītājam, ar poētisku teksta iekšējās struktūras sabalsojumu, kas īpaši labi jūtams, romāna pirmās rindkopas lasot balsī. Poētiskā izteiksme, pakāpeniski lasot tālāk, kļūst tieši par šī darba neatņemamu sastāvdaļu, ja gribat – zīmolu.

Vairāk veselīgu sugas īpatņu

Ingas romāns iznāk sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts – darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam. Taču tie nav trekni dāsnie ulmaņlaiki, ar kuru atveidojumu esam baroti neskaitāmos tekstos. Tā nav arī briestošās Otrā pasaules kara nojausmas apvējotā un pārliekas citēšanas nogurdinātā Virzas “baigā vasara”. Šis ir pavisam citāds likteņstāsts, ja gribam lietot šo klišeju.

Romāns sākas ar bibliskās svētās un grēcinieces vārdamāsas Magdalēnas monologu, viņai meklējot patvērumu mīļotā vīrieša Kārļa vecāku mājās. Stāvoklī, apmulsusi un nobijusies, viņa mēro ceļu uz lauku mājām, ģērbusies vasarai nepiemēroti biezā vīrieša mētelī un zem sirds nesot viņa mazuli, tātad gan ārēji, gan iekšēji nesavējā. Tikai pamazām no jaunās sievietes un citu tēlu – Kārļa, viņa mātes Ilzes un citu – monologiem, kas tekstā plūst paralēli un sižetiski pārklājas, mēs apjaušam, ka ne jau ārlaulības grūtniecības dēļ Magdalēnai ir bijis jābēg. Un jau pirmajā lappusē tekstā nemanāmi iezogas vietvārds, kas latvieša domāšanā apaudzis ar biezu pieņēmumu un aizspriedumu aļģu kārtu, – Strenči. Jā, ne jau tikai apdzīvota vieta Vidzemē, jūs pareizi domājat. Slimnīca tiem, kuru gara trauslums nav izturējis pasaules āmura triecienus. Bet trīsdesmito gadu gaismā (un vai tikai tālaika domāšanā?) – nosodāma, aizdomās turama, tumša, nelāga vieta.

Magdalēna nav vājprātīga, nav atpalikusi, nav traka ne vārda tiešajā, ne pārnestajā nozīmē. Viņu moka “trauksmainība” (Kārlis saka – samocīta, Kārlis saka – izmantota), ko varbūt modernie mediķi apzīmētu par veģetatīvo distoniju un parakstītu vieglus nomierinošus medikamentus. Taču trīsdesmito gadu nogalē valdošā doma ir cita. Var jau domāt, ka Vācija tobrīd ir nez cik tālu: patiesībā tuvāk, nekā šķiet, – un ne jau ģeogrāfiskā nozīmē. Tolaik vairākas Eiropas valstis vienoja ideoloģija, kuras pamatā bija rases tīrība: ideālā nācija, kurā nav vietas tumsnējiem, nepareizi orientētiem un, protams, arī ar gara slimībām sirgstošiem indivīdiem. Teorija, kuru pazīstam ar nosaukumu “eigēnika”, tolaik valdīja ne tikai Centrālajā Eiropā, tās asni dūšīgi zēla arī mūsu tautiešu domāšanā – aicinājumos papildināt tautas (vai karavīru?) rindas ar iespējami lielāku skaitu veselīgu sugas īpatņu, uzsverot sievietes mātes lomu, “reproduktīvās funkcijas, kuras (..) sludina par galvenajām noteicējām, vai cilvēks ir tiesīgs uz dzīves piedāvātajiem labumiem vai ne…”. (Vai dieniņ, kur kas līdzīgs vēl nesen manīts? Būs rādījies. Vēsturisks romāns, tikai vēsturisks romāns.)

“Nenormatīvo” pusē

Jā, tāpēc Magdalēna bēg. Ne tikai no negoda, ne tikai no fakta, ka iekritusi rokās, lai nu kam, bet savam ārstam – progresīvo ideju aizstāvim. Taču galvenokārt no brīdinājuma, ka uz slimnīcu brauc “kontrole” papētīt, kas īsti notiek ar tautas atražošanai nederīgo būvmateriālu. Izplūdusī robežšķirtne vai, pareizāk sakot, tās neesamība starp “vērtīgo” un “mazvērtīgo” ir tēma, kas nodarbina Kārli, nodarbina Albertu, nodarbina teju visus varoņus, tikai ne Magdu. Jo viņa zina, ka sevī nes to, kam ir uzvarētāja vērtība. Un nevis teorijām, pārspriedumiem, rasei vai ģenētikai.

Jau sākumā pieminēju teksta poētiskumu. Ir neparasti vērot, ka proza – un vēl jo vairāk tik tradicionāli smagnējā žanrā kā vēsturiskais romāns rakstītā proza – spēj lasītāja prātu ievibrēt kā taureņa spārnu viegli raibais atvēziens. Sākot no resnās saules, kam grūtnieces aprises, turpinot ar sauli, kas skrien pa pļavu, svārkus sacēlusi, un sauli, kuru aizsedz kāda kunga kariķētais deguns, – saule Magdas tekstā ir it visur kā Rainim, un viņa pati ir kā saule, teksta centrs, ap kuru dažādos attālumos virpuļo citu tēlu planētas (kaut gan to sižetiskās līnijas vietumis ir pat bagātīgāk izstrādātas nekā Magdas līnija – īpaši tas sakāms par “jauktās sugas” pārstāvi, vienlaikus vāciešu un latviešu dzimtu pēcteci Kārli). Virpuļo visi dīvainie, kas neiekļaujas vispārpieņemtajās normās. Savādākais un vienlaikus loģiskākais ir tas, ka noslēgumā apjaušam – normās patiesībā neiekļaujas neviens varonis. Tāpēc jau no pašiem pirmajiem vārdiem esam bijuši “nenormatīvo” pusē.

Pilnu recenzijas tekstu lasiet:

http://www.diena.lv/kd/recenzijas/gramatas-stikli-recenzija-uzvarosais-trauslums-14140408


Dāvini iespēju studentiem doties uz 4CanGurus bez maksas!

Bieži izskan slavenais teiciens: “Bērni ir mūsu nākotne!” Mēs vēlamies teikt, ka studenti ir mūsu nākotne! Tādēļ aicinām dāvināt studentiem iespēju bez maksas piedalīties jauno speciālistu konferencē 4CanGurus.
Kā tas notiek?
Pavisam vienkārši, jo esam pieteikuši projektu Latvijas kolektīvā ieguldījuma platformā projektubanka.lv!
Aicinām atblastīt LBB JSS un ziedot vismaz 5 eur, kas ir projektubanka.lv noteiktā minimālā ziedojuma summa. Pretī ziedojumam jūs saņemsiet “labumu”, kuru būs iespēja izvēlēties attiecīgi no Jūsu ziedojuma apmēra.

Konferences dalības maksa ir 25.00 eiro. Tajā ietilpst ēdināšanas un naktsmītņu izdevumi. 150.00 eiro nodrošinātu bezmaksas dalību 6 Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studentiem. Vēlamies sniegt šo iespēju studentiem, jo tieši viņi ir jaunie speciālisti, kam nepieciešmas papildus zināšanas, praktiska pieredze un iespēja redzēt bibliotekāra darba ikdienu.

Neliels atskats uz to, kā mums gāja 4CanGurus konferencēs Rīgā un Preiļos:

Filed under: Konferences, kongresi, simpoziji Tagged: 4CanGurus, konferences, studenti

Slepenais tīkls Natura 2000

Šorīt klausoties, kā Latvijas Radio žurnālisti, runājot par "Dabas koncertzālei" piešķirto Natura 2000 balvu, mēģina tikt skaidrībā, kas īsti ir Natura 2000, sapratu, ka varētu būt vērts uzrakstīt latviski rakstu, ko pirms dažiem gadiem publicēju sava bloga angļu valodas versijā, ko neviens nelasa. Šķiet, aktualitāti raksts nav zaudējis - Natura 2000 joprojām ir slepens un daudziem nezināms tīkls.

natura2000.jpg
Nez, cik daudzi zina, kas ir brīvmūrniecība. Domāju, ka lielākā daļa cilvēku, ja viņiem jautātu, par brīvmūrniekiem būtu vismaz dzirdējuši. Bet ir kāds tīkls, kas ir daudz slepenāks. To sauc Natura 2000, un, lai gan tas darbojas tikai Eiropas Savienībā, 73% eiropiešu par to nekad nav dzirdējuši. Natura 2000 tīkls atrodas visās ES valstīs, tas sastāv no SAC un SPA, un apmēram 20% ES teritorijas, mūsu izdzīvošanai un labklājībai daudzējādā ziņā vissvarīgākās vietas, atrodas tā kontrolē.

Labā ziņa ir tā, ka šis ir visnotaļ draudzīgs tīkls, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa eiropiešu zina vismaz kādu no tā "biedriem": nacionālajiem parkiem, rezervātiem, dabas liegumiem... Natura 2000 ir ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas izveidots atbilstoši ES Biotopu direktīvai un Putnu direktīvai. Acīmredzot mārketings nav dabas aizsardzības speciālistu stiprā puse, tāpēc Eiropas visvērtīgāko dabas teritoriju zīmolu lielākā daļa nepazīst, bet daudziem no tiem, kas par to zina, tas īsti nepatīk, jo šim zīmolam ir zināma ierobežojumu aura. Bet kad es dzirdu "Natura 2000", es domāju par dabas daudzveidību un vienreizību: lai gan tās visas apvieno viens vārds, katra no vietām ir unikāla un katra no tām ir dabas pērle.

Mana attieksme pret Natura 2000 vietām balstīta personīgā pieredzē ar vairākām šādām vietām manas dzīves laikā.

Ķemeru nacionālais parks bija tikko nodibināts (un, tā kā Latvija vēl nebija iestājusies ES, tas vēl netika saukts par Natura 2000 teritoriju), un es tikko kļuvu par ornitologu: Ķemeru nacionālais parks bija divus gadus vecs, bet man bija 15 gadu, kad starplaikā starp pamatskolas beigšanas eksāmeniem kopā ar savu jaunāko brāli veicu lauka darbus nacionālā parka ligzdojošo putnu atlantam. Nacionālais parks ietver lielu biotopu daudzveidību: no melnalkšņu dumbrājiem līdz sausiem piejūras priežu mežiem, no jūras līdz purviem, ezeriem, upēm un pilsētas parkiem... Tas viss atstāja uz mani paliekošu iespaidu, tāpēc Ķemeru nacionālais parks joprojām ir viena no manām mīļākajām Natura 2000 teritorijām.

Kas sākās kā brīvprātīgi veikti lauka darbi Ķemeros, padarīja mani par "putnu atlantu speciālistu", nodrošināja manu pirmo darbavietu Latvijas Ornitoloģijas biedrībā un galu galā noveda pie tā, ka šobrīd esmu biedrības valdes priekšsēdētājs. Šajā laikā bija darbi arī Gaujas nacionālajā parkā un Slīteres nacionālajā parkā, kas ir tik līdzīgi pēc nosaukumiem, bet tik atšķirīgi pēc vēstures un izskata.

Gaujas nacionālā parka uzdevums jau no sākta gala ir bijis saglabāt ne tikai dabas, bet arī kultūras mantojumu un sniegt iespēju cilvēkiem baudīt dabu. Nacionālais parks ir pilns ar tūrisma objektiem (gan vietām, gan pasākumiem), no kuriem ievērojamākais varētu būt zelta rudens Siguldā, kad mazo pilsētu pārpludina tūristi, kas grib redzēt, nu... daudz koku ar dzeltenām lapām.

Savukārt Slīteres nacionālais parks kādreiz bija rezervāts: vieta, kur saglabājušies gandrīz dabiski meži un purvi, mājvieta daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, no kurām daļa nav sastopama gandrīz nekur citur. Kopš neatminamiem laikiem (t.i., es neatceros, cik sen) Slīteres nacionālajā parkā notiek arī LU Bioloģijas fakultātes pirmā kursa studentu lauka prakse, kurā tie apgūst augu un dzīvnieku pētījumus dažādos teritorijā sastopamajos biotopos.

Bet ja jūsu priekšstats par Natura 2000 teritorijām saistās ar ierobežojumiem un neskartu dabu, padomājiet par Natura 2000 teritoriju, kurā es veicu lielāko daļu pupuķu pētījumu, - aizsargājamo ainavu apvidu "Ādaži". "Ādaži" ir ne tikai īpaši aizsargājama dabas teritorija, bet arī lielākais militārais poligons Baltijas valstīs. Šeit militārā darbība ne tikai sadzīvo ar dabas aizsardzību, bet patiesībā ir veidojusi dabas vērtības, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija dibināta, - plašas virsāju un kāpu biotopu teritorijas.

Kristīne, tolaik Ādažu bāzes vides virsniece, reiz man teica: "Ja mani kolēģi iebilst pret dabas aizsardzību poligonā, es viņiem paskaidroju, ka, ja šī nebūtu dabas aizsardzības teritorija, iespējams, mums tās vairs nebūtu arī kā poligona." Viņai varētu būt taisnība - tik lieka "brīva" teritorija tik tuvu Rīgai varētu būt gards kumoss nekustamā īpašuma biznesam, un patiesi daļu no poligona teritorijas jau paņēmuši privātīpašnieki. Bet tagad teritorija ir dubulti aizsargāta, jo tā ir ne tikai starptautiski nozīmīgs militārais poligons, bet arī ES nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija.

Starp citu meži poligona perifērijā tiek izmantoti ne tikai taktiskajām militārajām mācībām, bet, par lielām galvassāpēm poligona apsaimniekotājiem un karavīriem, arī ogošanai un sēņošanai. Ne tikai vietējie, bet arī cilvēki no tālienes vasarā un rudenī brauc uz šejieni, lai papildinātu savas ēdienkartes un reizēm arī mājsaimniecības ienākumus ar meža veltēm.

Es nevaru apgalvot, ka man ir dziļas zināšanas par Natura 2000 teritorijām (vismaz salīdzinot ar dažiem maniem kolēģiem), bet, kā varat redzēt, mana personīgā pieredze liecina, ka Natura 2000 teritoriju tīkls ir ne tikai svarīgs sugu un biotopu aizsardzībai, bet tas dod arī darbavietas (deva man manējo), pozitīvas emocijas tūristiem un ienākumus vietējiem uzņēmumiem (atcerieties par rudeņiem Siguldā), ir instruments un klase neformālai un formālai izglītībai (piemēram, Bioloģijas fakultātes studentiem Slīteres nacionālajā parkā), veselīgas pārtikas un mājsaimniecības ienākumu avots (ogotājiem un sēņotājiem Ādažos) un kalpo pat militārām vajadzībām. Un pilnais Natura 2000 sniegto ieguvumu klāsts ir daudz plašāks. Pat ja mēs nezinām vārdu, katrs no mums tā vai citādi gūst labumu no šī "slepenā" tīkla.

Varētu jautāt: ja cilvēki zina šīs vietas un vērtības, ko tās sniedz, vai tā ir problēma, ja tik daudzi nezina Natura 2000 "zīmolu" un to, ka šis tīkls balstīts uz diviem ES likumiem (Putnu direktīvu un Biotopu direktīvu)? Manuprāt tas ir tāpat, kā zināt, ka piens nāk no govīm, nevis veikalā nopērkamām kastēm. Kamēr ar govīm viss kārtībā, mēs dzeram pienu, tas nāk par labu mūsu veselībai un zināšanas par govīm mūs padara tikai mazliet gudrākus par tiem, kas neapgrūtina sevi ar domām, no kurienes rodas piens. Bet, ja (hipotētiska) valdība izlems aizliegt piena lopkopību, zināšanas mums var palīdzēt saprast, kā šis lēmums ietekmēs mūsu piena dzeršanas paradumus, un varbūt pamudinās cīnīties pret hipotētiskās valdības lēmumu. Tāpēc, jā, ir svarīgi zināt, no kurienes nāk Natura 2000 un ko tas īsti nozīmē, un arī to varu teikt no savas personīgās pieredzes: atzīstos, ka 2003. gadā es biju viens no tiem 32%, kas balsoja pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ko es nebūtu darījis, ja būtu aptvēris saistību starp pienu un govīm.

Gaidāma siltākā diena pēdējo nedēļu laikā, gaiss iesils līdz + 26 grādiem

1106223187574445dc236906.53355585.jpgGaisam sasilstot līdz +22..+26 grādiem, otrdiena kļūs par siltāko dienu Latvijā kopš 10.maija.

Google vēlas atteikties no Android lietotņu parolēm jau nākamgad

Google I/O izstrādātāju konferencē, kas norisinājās pagājušajā nedēļā, izziņots, ka Google grasās atteikties no nepieciešamības Android lietotnēs ievadīt paroles. Sagaidāms, ka atteikšanās no paroļu ievadīšanas notiks jau nākamajā gadā. Pie jaunās iespējas strādājot Google Advanced Technology and Projects divīzija, kas jauno tehnoloģiju nodēvējusi par Trust API.

Google pārstāvis par Trust API izteicies visai filozofiski, salīdzinot šobrīd lietotās paroles ar durvīm – tām cauri tiek visi, kas zina pieejas atslēgu, bet pašas durvis nespēj “filtrēt” vēlamu no nevēlama apmeklētāja. Turpretī kasierim esot skaidrs, ka nav jēgas pārbaudīt 50 gadus veca pircēja identitāti, lai pārdotu alkoholu. Google uzsver, ka Trust API būs kaut kas starp durvju absolūtu nezināšanu un cilvēka spējām atšķirt vēlamu personu no nevēlamas.

Trust API ar vairāku sensoru un rādījumu palīdzību atpazīs lietotāju, izrēķinot Trust Score (uzticamības punktu skaitu), pārsniedzot noteiktu punktu skaitu, tiks piešķirta pieeja Android lietotņu saturam. Trust Score ņems vērā rakstīšanas ātrumu, sejas atpazīšanu, lietotāja balsi, atrašanās vietu, zināmas Bluetooth ierīces un pazīstamus Wi-Fi tīklus.

Ziedošais pavasaris

20160521_144532.jpg

20160521_133944.jpg

20160521_181658.jpg


Follow my blog with Bloglovin

Sazīmē kropli: Benvenuto

Ar Benvenuto iepazinos aptuveni pirms 15 gadiem – tai dīvainajā laikā, kad internets masveidā ienāca mūsu dzīvēs. Tolaik daudzi jaunieši uzskatīja par pienākumu mainīties ar video materiāliem, kas apliecina cilvēku morālā kropluma ekstrēmus, piemēram, vēmekļus ēdošās aziātes, 2g1c utml. Šis trends atbalsojās arī jauno cilvēku sociālajās dzīvēs – visi pazina kādu “reāli prikolīgo džeku”, par kura piedzīvojumiem mīlēja stāstīt saviem draugiem. Pēc šāda principa mūs allaž sapazīstināt gribēja mūsu kopīgais draugs Treneris. Tai vakarā, kad pirmo reizi satikāmies, mēs jau tik daudz viens par otru bijām dzirdējuši, ka klusi cilājām alus kausus, jo īsti nebija par ko runāt. Tovakar gan bija neliels atgadījums, kad Treneris nolēma paskatīties uz blakus pisuārā čurājošā Beņa “krāniņu”. Tas beidzās ar internetā izplatītiem draudiem un nunčaku bildi. Jebkurā gadījumā, šī tikšanās bija viens no cēloņseku ķēdes posmiem, kas noveda arī līdz Cehs.lv dibināšanai.

Benvenuto vizuālais tēls:

Ja Benvenuto vairāk uzturētos saules gaismā, pasportotu un aizietu uz frizētavu, kas neatrodas 119.sērijas namā, viņš izskatītos pēc turīga itāļa, taču padsmit stundu ilgā rakņāšanās pa interneta tumšākajiem nostūriem atspoguļojas viņa eksterjerā – Benis ir vājš miesās, bāls un prasts kā pakešu logi. Ņemot vērā Beņa paranoju un bailes, ka viņu varētu uz ielas atpazīt, apģērbu viņam pērk kāds no ģimenes locekļiem, piedevām – tirgū.

Benvenuto personība:

Benis ir daudzslāņains kretīns ar izteiktu nepatiku pret cilvēkiem, īpaši veciem, nabadzīgiem un mazākumtautībām (čigāni, latgaļi un krievi, bet no krieviem viņam ir nedaudz bail). Ikdienā Benis ir kluss cietējs, piemēram, ja pensionārs var viņam iespļaut sejā, tad vienīgā reakcija būs aizvainojuma piesātināts atriebības komiks pēc dienas vai divām. Pavisam cits stāsts ir, kad Benis lieto alkoholu! Dzērumā Benim bravūras ir tik, cik tiem gēnu strupceļiem, kas šobrīd skrūvē savam bembim lielāku izpūtēju (vai vidējam hokeja fanam). Esmu pieredzējis Beni čukstam pensionāriem ausīs, ka viņš tos izsekos līdz mājām, esmu dzirdējis viņu izkliedzam dzimumorgānu nosaukumus sabiedriskās vietās…

Ja gribat sazīmēt Cehstivālā Benvenuto, visdrošākais ceļš ir meklēt vīrieti, kurš izskatās, ka viņu būtu ģērbusi īpašo vajadzību aprūpes darbiniece, jo es nezinu, kura no Beņa šizofrēniskajām personībām apmeklēs Cehstivālu – ņuņņa vai kretīns.

Šifrējošajam izspiedējvīrusam Petya tagad ir palīgs Mischa

Izspiedējprogrammas Petya parādīšanās martā liecināja par jauna šifrētāju uzbrukuma sākumu. Tā bija pirmā izspiedējprogramma, kas neveica failu šifrēšanu lokālajā diskā un koplietošanas diskos, bet gan bloķēja inficētā datora galveno failu tabulu (MFT). Ļaunprogrammatūrai Petya bija arī savi trūkumi, tāpēc drīz vien pētniekiem izdevās izstrādāt rīku, ar kuru varēja atgūt daļu no zaudētajiem failiem. Bet tagad noziedznieki, kuri izstrādājuši un izmanto Petya, ir pilnveidojuši šo ļaunprogrammatūru, jo Petya nevar tikt klāt MFT, ja nav saņēmusi administratora tiesības.

Nesen ir atrasta jauna Petya uzstādīšanas programma. Tā darbojas „ar garantiju”: ja uzstādītājs nesaņem vajadzīgās tiesības, tad tas vienkārši uzstāda citu izspiedējprogrammu, kas nosaukta par Mischa. Petya izpildāmais fails pēc tā aktivizācijas pieprasa administratora tiesības, tāpēc Windows parāda UAC (lietotāja konta kontroles) vedni un pieprasa piešķirt šīs tiesības pirms koda izpildīšanas. Ja inficētajā datorā UAC funkcija ir izslēgta, tad programma darbojas automātiski. Tas arī nozīmē, ka lietotāja atbilde „Nē” UAC pieprasījumā liedz programmai darboties un uzstādīt izspiedējprogrammu Petya. Tomēr tagad Petya autori „neizstājas no spēles”, ja šāda uzstādīšana tiek liegta. Viņu atbilde ir izspiedējprogramma Mischa, kas iekļauta uzstādītājā un tiek izpildīta, ja programma Petya piedzīvo neveiksmi.

 

Šifrējošās izspiedējprogrammas Mischa izpirkuma maksas pieprasījums. Avots: Bleeping Computer.

Šifrējošās izspiedējprogrammas Mischa izpirkuma maksas pieprasījums. Avots: Bleeping Computer.

Mischa darbojas ar lietotāja tiesībām un dara to pašu, ko vairums pārējo izspiedējprogrammu. Kad upuris noklikšķina uz saites, ko saņēmis surogātpastā vai pikšķerēšanas vēstulē, šī ļaunprogrammatūra šifrē failus un pieprasa izpirkuma maksu — 1,93 bitmonētas jeb apmēram 770 EUR — par šifrēto failu atšifrēšanu. Šifrēto failu nosaukumiem tiek pievienots paplašinājums no 4 rakstzīmēm, piemēram, 7GP3. Šifrējot failu, Mischa tās beigās pievieno šifrētu atšifrēšanas atslēgu. Tas šifrē ne vien parastos failus (PNG, JPG, DOCX u.c.), bet arī .EXE failus. Pagaidām nav pieejams ar programmu Mischa šifrēto failu atšifrētājs.

Jūnijā Rīgā koncertus sniegs grupa Aurora

Jūnijā Rīgā koncertus sniegs grupa Aurora 2. jūnijā Kalnciema kvartālā un 4. jūnijā Ģertrūdes ielas teātrī koncertēs pašmāju rokgrupa "Aurora".

Grupai "Aurora" pievienosies grupas Omerta ģitārists Renārs Lazda (Spuris). Koncertos tiks atskaņotas tādas klasiskās grupas dziesmas kā "Barjera", "Sadauzītais bundzinieks", "Fetišists", kā arī materiāls no jaunā albuma, kura ieraksta pēdējie posmi norisināsies šo nedēļu laikā, kamēr grupas vokālists Ritvars Dizkačs atrodas Latvijā.

Koncerts Kalnciema kvartālā bez maksas, Ģertrūdes ielas teātra koncerta biļešu iegāde internetā. Otrajā kā viesi koncertā uzstāsies apvienība TRIS

 

“Raspļujeva sapņi” VDT

kurpjukaste

ieraksts 357

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno samazināt štata vietu skaitu par aptuveni 13% un šos līdzekļu atvēlēt atlikušo darbinieku motivēšanai, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
[…]
VID vadītāja arī piebilda – pēdējos gados VID investējusi nozīmīgas summas informācijas tehnoloģiju attīstīšanā, tāpēc darbinieku skaita samazināšana ir normāls solis. LSM.lv

Pārmaiņas ko piedzīvos cilvēce nākamajās divās desmitgadēs, manuprāt, ļoti ātri un krasi izmainīs to ko cilvēki saprot ar būšanu un ikdienas dzīvi. Pat industriālā revolūcija, un tai sekojošā industrializācija, bija daudz ilgāku laiku aizņemoši procesi (sākot no 18. gadsimta beigām Lielbritānijā, līdz, piemēram, 20. gadsimta sākumam cariskajā Krievijā), ar kuru sekām daudzi, arī daži gados jauni ļaudis, aizvien nespēj sadzīvot (saldsērīgais un sentimenta pilnais naratīvs par mazapdzīvotajiem laukiem un cilvēkiem, kuri vairs tur nevēlas dzīvot, ir bieži dzirdams arī mūslaiku sarunās). Rau, atziņa, ka tik daudz cilvēku un viņu ar rokām veiktie darbi vairs nebija, nav un nebūs vajadzīgi, jo tos ir aizstājušas mašīnas, sagrāva cilvēka izpratni par spēju ar smagu darbu, sevi nodrošināt ar iztiku. Rurālajā vidē sāka dominēt strukturālais bezdarbs. Lauku darbu paveikšanai vienkārši vairs nevajadzēja tik daudz cilvēku. Viņu prasmes kļuva nevajadzīgas. Tomēr industrializācijas iespaidā, cilvēki, kuri zaudēja darbavietām laukos, mēģināja pielāgoties jaunajai situācijai, kā rezultātā pameta vecās dzīvesvietas laukos, lai pārceltos uz daudz urbānākām apkaimēm, un tur sāktu strādāt rūpnīcās, apgūtu jaunas prasmes, kā arī, izmanītu savu priekšstatu par sadzīvi, vidi, sociālo kārtību. Industrializācijai sekojošā urbanizācija noveda pie situācijas, kurā esam šodien, kad lielākā daļa cilvēku dzīvo pilsētās, nevis rurālos apvidos. Cilvēki pārceļas uz dzīvi tajās vietās, kur ir iespējams atrast darbu, lai šādi nodrošinātu savu iztiku un sadzīvi.

Bet tagad ir pienācis laiks, kad vairums no mums nebūs vajadzīgi, lai arī cik labi savas jomas speciālisti mēs būtu. Lai arī cik ātri viņi spētu apgūt jaunas prasmes vai pat arodus. Arī pārcelšanās vairs nebūs risinājums, jo cilvēka roku darbs un prāta spējas vienkārši nebūs nepieciešamība, lai pavairotu kapitālu. Jo līdz ar robotu attīstību, cilvēkus jau aizstāj un aizstās tie. Lielas, robotu pilnas, rūpnīcas apkalpošanai vairs nav un nebūs vajadzīgi tik daudz darbinieku, kā tas bija, un dažviet vēl ir. Roboti neslimo, viņiem nav privātās dzīves, viņiem nav jāmaksā algas un jāpiedāvā dažādi labumi, lai tos noturētu darbā. Tie ir būvēti, lai darītu tiem paredzēto darbu divdesmit četras stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. Bez svētku dienām. Bez dubultas samaksas par pārstrādi. Un tie nestreikos, vai nedraudēs to darīt. Tie darīs tiem uzticēto darbu. Tātad viņi visās jomās, ikviena kapitālista acīs, pārspēj ikvienu strādnieku. Un roboti nedarbojas tikai kaut kādas lielas rūpnīcas telpās. Tie arī jau drīz pārvietosies mums apkārt gan urbānajā, gan rurālajā vidē. Ar to es domāju autotransportu, un ar to saistīto loģistikas nozari. Autonomi, bez cilvēka iejaukšanās, pārvietoties spējīgas automašīnas (kā būtu, ja turpmāk mēs šīs autonomi pārvietoties spējīgās mašīnas dēvētu par autonomobiļiem?) būs mūsu ikdiena jau pavisam drīz. Tas izmainīs visus mūsu priekšstatus par satiksmi, dalību tajā, transportu un pārvadājumiem. Jo autonomobiļu paveiktos darbus, vairs nedarīs cilvēki. Milzīgs skaits ļaužu, kuri agrāk pārvadāja preces, labumus un līdzcilvēkus no viena punkta uz otru, vairs nebūs vajadzīgi. Kravas auto starp pilsētām pārvietosies paši. Sabiedriskais transports, tai skaitā arī taksometri, pilsētās un starp tām pārvietosies bez cilvēka pie stūres. Jo kā jau minēju, cilvēki nogurst, ir neuzmanīgi, izraisa ceļu satiksmes negadījumus un nespēj strādāt divdesmit četras stundas un septiņas dienas nedēļā no vietas. Tās visas ir izmaksas. Gan transportlīdzekļu īpašniekiem, gan apdrošinātājiem. Un manuprāt tieši apdrošināšanas kompānijas būs tās, kas piespiedīs pārvadājumu (loģistikas) uzņēmumus atteikties no cilvēkiem, kuru darbs ir sēdēt pie stūres. Jo būt labākam par autovadītāju – cilvēku – nemaz nav tik grūti. Pat tāds, ar nestandarta situācijām saistīts pienākums, kā atkritumu konteineru savākšana, tiks automatizēts.

Tātad. Cilvēka roku darbs, samērā drīz, vairs nebūs vajadzīgs, jo to no strādniekiem pārņems roboti. Bet kā paliek ar pārējo? Kas notiks ar visiem tiem, kuru darbs ir saistīts ar domāšanu un viņu prāta spējām? Atbilde diemžēl ir tāda, ka arī šis darbavietas vairs nebūs. Botu spēja darīt vienkāršas un pat nedaudz sarežģītas lietas, jau tagad ir ikdiena. Mana paša pieredze ir darbavietā, kurā lielāko daļu darba paveic automātiski palaisti skripti. Jo tā ir vienkāršāk, ātrāk, un beigās arī lētāk. Tomēr nākotne nav vairs saistīta ar samērā vienkāršiem skriptiem, kuri startē komandas noteiktā laikā, bet gan ar jau daudz sarežģītākām programmām, kuras nevien māk izdarīt tām iepriekš definēto, bet arī mācās un apgūst jaunas prasmes. Un tas jau ir solis mākslīgā intelekta virzienā. Viens no OpenAI valdes locekļiem Īlons Masks, pēc AlphaGo uzvaras ķīniešu spēlē Go, atzina, ka mākslīgā intelekta izpētē cilvēce ir tikusi desmitgadi tālāk, nekā iepriekš tika uzskatīts. Tamdēļ neizbrīna apgalvojumi, kuri vēsta, ka jau tagad Google izstrādātā programma ir gudrāka par cilvēku. Tas nozīme, ka dzīvojam laikā, kad mākslīgais intelekts ir apsteidzis cilvēku, un praktiski ikvienu darbu drīz tas varēs paveikt pats, bez mūsu dalības. Pew Research Center ASV uzskata, ka vairums darbu tiks automatizēts līdz 2065. gadam. Es gan domāju, ka tas ir būs ātrāk, jo viņi neņēma vērā to potenciālu, kuru sevī nes mākslīgais intelekts. Tā vairs nebūs viena grupa cilvēku kuri pēta, raksta un izdomā, bet tā būs domāt un spriest spējīga programma, kam ir pieeja milzīgu daudzumu informācijas saturošam datubāzēm, kā arī tai būs (patiesībā jau ir) spēja šo milzīgo informācijas apjomu apstrādāt zibenīgi. Tamdēļ skartas tiks gandrīz visas nozares, kurās cilvēki pašlaik sevi uzskata par neaizstājamiem. Jā, arī juristi, ārsti vai skolotāji.

Ja šķiet, ka tas vēl ir tālu, un atpalikušo Latviju, kura, starp citu, nesen kļuva par OECD biedri, tas neskars. Aizejiet uz veikalu, kur var redzēt darbavietu zudumu reālajā dzīvē, jo tur notiek darba pārlikšanu no darbiniekiem uz patērētājiem. Un ar šādu pieredzi sadzīvojam jau kādu laiku. Ikreiz, kad apmeklējam pašapkalpošanās veikalu, kur paši saliekam preces groziņos, lai nogādātu tās līdz pašapkalpošanās kasēm, kas arī sastopamas vairākos veikalos arī Latvijā, mēs redzam darbavietu zudumu jau tagad. Ir jāsaprot, ka šādi veikala īpašniekam, palīdzam samazināt darbinieku skaitu un samazināt izmaksas. Kā vienu piemēru varu minēt veikalu Zviedrijā, kurā uz vietas nav neviena darbinieka, bet tikai pircēji (pieņemu, ka tā mūsu lauku mazo veikalu tuvāka nākotne). Tātad darbinieku un darbavietu skaits tajā ir samazināts līdz minimumam, jo lielāko daļu darāmā paveic pircēji paši. Vai apskatiet vienu no lielākajām nozarēm Latvijā – mežizstrādi. Pašlaik, lai nocirstu mežu pietiek ar pāris cilvēkiem. Nav vairs vīru brigāde, kas dodas mežā, lielajā pelņā. Jo visu paveic viena, pagaidām vēl cilvēka vadīta, mašīna. Tas ko varam secināt, esam sasniegusi brīdi, kad automatizācija jau ir likvidējusi lielu daļu darbavietu, bet mākslīgais intelekts to pašu izdarīs ar pārējām.

Mums, cilvēkiem, kuri ja visai drīz paliksim bez iztikas līdzekļiem un darba, tagad ir īstais brīdi izdomāt un saprast, kā izmantot progresu savā labā. Kā solis pretī pārmaiņām varētu būt garantētie pamatienākumi. Bet par to citreiz (kad saņemšu tavas domas un atsauksmes).