Liepājas teātris aicina uz Atvērtā teātra nakti

2.septembrī Liepājas teātrī notiks līdz šim nebijis pasākums - Atvērtā teātra nakts spocīgās noskaņās, kas ieskandinās teātra 110. jubilejas sezonu, portālam pastāstīja Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga. "Iepriekšējos 3 gadus...

Aicina piedalīties aptaujā par Pašvaldības policijas darbu

1351075502_945.jpg

Lai izvērtētu un uzlabotu Siguldas novada Pašvaldības policijas darbu un noteiktu nākotnes izaicinājumus, Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 12.septembrim sniegt ierosinājumus un atsauksmes par Pašvaldības policijas darbu.

Anketu iespējams aizpildīt šeit.

Aptauja ir anonīma un saņemtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā. Aptaujas anketa pieejama arī Siguldas novada pašvaldības administrācijās, kā arī Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā.

Mūziķa Prinsa māju atvērs tūristiem

Pusgadu pēc mūziķa Prinsa (Prince) nāves viņa Mineapolisas mājokļa un studijas Paisley Park komplekss tiks atvērts interesentu apskatei, vēsta BBC. Vairāk nekā 6000 kvadrātmetru plašais ēku komplekss, kurā pasaulslavenais...

Hobijs un Bobijs

Lauku meitenei atlika tikai nodomāt, ka varētu atsākt savu tik mīļo un laikietilpīgo hobiju, dažādu papīrlietiņu izveide, kura trennē precizitāti, koncentrēšanos un acumēru, uzlikt Bobu Mārliju playlist, kā epastā tiek saņemts pirmais pasūtījums.

Nu ko, aiziet!

Lai jauka un ražīga atlikušā dienas daļa arī jums,

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

 


Garmin Forerunner 230 sporta pulksteņa apskats

Laikam jau būs sarežģīti sevi saukt par sportistu, neesmu skrējējs, bet tipinātājs. Neesmu velosportists, bet drīzāk tūrists – līdz darbavietai nokļuvējs pietiekami sausos un nenegatīvas gaisa temperatūras laika apstākļos. Toties man ir viedoklis!

Garmin Forerunner 230 ir sākuma līmeņa sporta pulkstenis ar iebūvētu GPS, tas tika izziņots vienlaikus ar Forerunner 235 (ar optisko sirdsdarbības sensoru) un augstākas klases Forerunner 630 (paplašināta informācija par fiziskajām aktivitātēm).

Garmin Forerunner 230 ir pamata komplekts skrējējam un velobraucējam ar iespēju mērīt attālumu, ātrumu, dažām intervāla iespējām, kā arī paziņojumiem no sapārotā viedtālruņa. Protams, augstākas klases un dārgāki pulksteņi piedāvās arī peldēšanu un neskaitāmas atskaites par paveikto, bet entuziastam ar izdotajiem rādītājiem nebūs īsti ko iesākt.

DSC_0146

Tehniskā specifikācija

  • Ekrāns: 1.23″ (31.1 mm) diametrā, 215 x 180 pikseļi
  • Izmēri, svars: 45 x 45 x 17 mm, 41 g
  • Akumulators: Li-Ion, ar vienu uzlādi līdz 5 nedēļām pulksteņa režīmā, līdz 16 stundām treniņu režīmā
  • Ūdensizturība: līdz 50 m
  • GPS: jā, ar GLONASS
  • Atmiņa: līdz 200 aktivitātes stundām
  • Papildus: velosipēda ātruma / kadences sensors (jāiegādājas atsevišķi), akselerometrs soļu skaitīšanai
  • Cena: 299 eiro ar pulsa jostu vai 249 eiro bez jostas

DSC_0148

Izskats un uzbūve

Garmin Forerunner 230 ir ļoti viegls, tas pilnībā veidots no plastmasas ar gumijas siksnu, tāpēc būs visai sarežģīti saprast, no kurienes veidojas visai pieklājīgā cena. Komplektā atradīsi knaģa tipa uzlādes un datu sinhronizācijas USB vadu, kā arī Bundle versijai būs klāt krūšu josta sirds sitienu mērīšanai.

Tāpat kā iepriekš, arī Garmin Forerunner 230 ekrāns ir ar visai piezemētu 215 x 180 pikseļu izšķirtspēju, bet ražotājam ir izdevies saskarni padarīt atbilstošu izšķirtspējai, tāpēc nekādu diskomfortu lietošanas laikā tā nerada. Nedaudz cits stāsts ir par izmantoto LCD tehnoloģiju, te nu gan Garmin varēja saņemties un ielikt kādu labāku ekrāniņu ar jēdzīgāku izgaismojumu. Ir taču 2016. gads!

DSC_0147

Garmin Forerunner 230 ekrāns nav saņēmis skārienfunkciju, visu ievadi nodrošina piecas pogas, no tām viena atsevišķi izdalīta ekrāna izgaismojuma ieslēgšanai.

Pulksteņa siksniņa ir ļoti patīkama, zem tās nesvīst roka, kā arī tā ir ērti aiztaisāma un diez vai to var netīšām atvērt. Kārtējo reizi esmu izbrīnīts par sporta pulksteņu siksniņu garumu – mana ne pārāk lielā roka nodrošina vēl trīs brīvus caurumus, bet diez vai virs cimda ziemā būs ērti un nespiedīs. Atzīmēšu, ka citi ražotāji grēko vēl vairāk ar siksnu garumu.

Bundle komplektā saņemsi tā dēvēto premium pulsa jostiņu, kas uzsāk darbību, kad tā ir piepogāta klāt pie moduļa, kurā ir CR2032 baterija un 2.4 GHz ANT+ bezvadu komunikāciju protokols savienošanai ar pulksteni. Nevajag tikai pēc skrējiena aizmirst moduli nopogāt nost.

Manuprāt, Garmin Forerunner 230 ir visai glīts, to nebūs jākaunas lietot arī ikdienā, tikai jāatslēdz apgaismojuma aktivizēšanās pie katra saņemtā paziņojuma. Milzīgs pluss ir piecu nedēļu darbības laiks ar vienu uzlādi. Biju gatavojies staipīt apkārt Garmin Forerunner 230 lādētāju, bet to (tieši uzlādes funkciju) izmantoju tikai vienu reizi. Nevaru apsolīt tieši piecu nedēļu darbību, bet vismaz divas ar pusi nedēļas būs noteikti ar ieslēgtu Bluetooth savienojumu.

DSC_0143

Treniņu iespējas

Garmin Forerunner 230 ir saņēmis visas iespējas, kas būtu nepieciešamas iesācējam – tas spēj ļoti precīzi izmērīt attālumu, ātrumu un tempu (pace). Pieejama intervāla treniņu iespēja un iepriekš sastādītu treniņa programmu ielāde no Garmin Connect.

Forerunner 230 piedāvās informāciju par ieteicamajiem atpūtas laikiem, kā arī pavisam neuzticamu VO2 max punktu skaitu, bet te būsim skeptiski un tālāk neizķidāsim, jo šo skrējēja “parametru” ticami var izmērīt tikai laboratorijā.

DSC_0138

GPS informācija bieži tiek “uzķerta” pietiekami ātri. Izej ārā, pastaipies un GPS jau saķerti. Grūtāk ar GPS signālu uztveršanu Forerunner 230 veicas, ja kustību uzsāc uzreiz pēc iziešanas no telpām. Ar velosipēdu var pat aptuveni 3 kilometrus nobraukt, pirms Forerunner 230 atrod atrašanās vietu. Atzīmēšu, ka satelītu informāciju Forerunner 230 ielādē, kad pulkstenis ir pieslēgts datoram vai viedtālrunim ar Garmin lietotnes palīdzību.

Šādam (par iesācēju līmeņa ierīci dēvējamam) sporta pulkstenim vienmēr būs neatbildamais jautājums par sirdsdarbības sensora izvietošanu atsevišķā, ne vienmēr ērtā jostiņā vai pašā pulkstenī. Forerunner 235 modelis piedāvā optisko sirds sitienu mērierīci, tomēr tā var nebūt tik precīza. Par neprecizitāti mums pat nāksies piemaksāt 50 eiro, ja Forerunner 230 vietā izvēle kritīs par labu Forerunner 235. Visticamāk, iesācējam būs ērtāk izmantot tikai vienu Forerunner 235 pulksteni, nevis ķēpāties ar krūšu jostas mazgāšanu un bateriju maiņu pāris reizes gadā.

Manuprāt, Forerunner 235 ir viena milzīga problēma – riteņbraucēji pulksteni nevar izvietot uz stūres, jo netiks veikti sirds sitienu nolasījumi. Savukārt novārtā atstāta it kā neērtā jostiņa nesniedz nekādu informāciju, kas ir vēl lielāks mīnuss.

20160824_140239 20160824_140215 20160824_140308 20160824_140252

Forerunner 230 ir paredzēts arī velobraucējiem, bet šis nav triatlona pulkstenis, kas nozīmēs pilnīgu peldētāju ignorēšanu. Iekštelpu treniņiem paredzēta Other sadaļa, tā fiksē laiku, akselerometra noteiktu attālumu un ātrumu. Te būtu jānorāda, ka Garmin pulksteņos akselerometrs laika mācās no GPS signāla, tāpēc skriešanas attālums telpās pārāk neatšķirsies no GPS signāla noteikta attāluma ārpus telpām.

Forerunner 230 būs arī savi trūkumi – TomTom Spark piedāvā modeli ar iebūvētu mūzikas krātuvi un atskaņotāju, tāpat Garmin šoreiz piemirsis par iespēju sacensties pašam ar sevi jau zināmos maršrutos, vai izvēlēties ražotāja definētas programmas, piemēram, 10 kilometru skrējiens 50 minūšu laikā. Īsā sakot, Forerunner 230 ir visai precīzs sporta pulkstenis, tomēr tam pietrūkst dažādu papildiespēju.

Garmin Forerunner 230 darbojas kā ikdienas aktivitāšu reģistrētājs. Līdzīgas iespējas atradīsim Fitbit vai Jawbone produktos. Manuprāt, Forerunner 230 ir pilnīgi bezjēdzīgs kā gulēšanas pieskatītājs, jo pulksteņa izmēri nu nemaz nav piemēroti netraucētam miegam. Ikdienas aktivitāšu reģistrētājs skaita soļus, turklāt dara to ar aptuveni 4% nobīdi. Vairākas reizes saskaitīju savus 200 soļus, Forerunner 230 mērījums atšķīrās minimāli. Ikdienas aktivitāšu reģistrētājs neaktivizē GPS, tādējādi taupot akumulatoru. Protams, GPS neieslēgšana nozīmēs neprecīzāku nostaigāto attālumu.

DSC_0142

Visai kaitinoša (bet atslēdzama) ir kustēšanās motivēšanas funkcija. Tā ik pa laikam ar vibrāciju paziņo, ka derētu piecelties un pakustēties.

Viss iespēju kopums paredz tikai to, ka Forerunner 230 būtu jāvalkā visu laiku ikdienā un pat naktī. Manuprāt, Forerunner 230 ir gana neuzkrītošs, lai to valkātu ikvienā, bet pie uzvalka es Forerunner 230 nevilktu vis! Tāpat nakts laikā izvēlos Forerunner 230 atstāt blakus gultai. Par sliktu ikdienas Forerunner 230 valkāšanai runā pulksteņa nepievilcīgie materiāli, viss ir pārāk plastmasīgs.

Lietotnes

Garmin Forerunner 230 izmanto Garmin Connect Mobile iOS vai Android lietotni, kā arī sinhronizētajiem datiem var piekļūt no tīmekļa pārlūka (connect.garmin.com) vai galddatoros uzstādāmas Garmin Express programmas.

Nekad neesmu bijis milzīgs Garmin Connect Mobile fans, lietotne vienmēr pieprasa dažādas muļķīgas nepieciešamības pēc atrašanās vietas. Ne vienmēr gludi noris sinhronizēšanās ar Bluetooth starpniecību. Garmin Connect Mobile saskarne ir šaušalīgi melna, kas arī ne visiem ies pie sirds.

Screenshot_20160824-071401 Screenshot_20160824-071410 Screenshot_20160824-071426 Screenshot_20160824-071437 Screenshot_20160824-135743 Screenshot_20160824-135751

Zelta vidusceļš ir Garmin Express programmas uzstādīšana datorā un Forerunner 230 pievienošana tam pāris reizes mēnesī. Šī arī ir vienīgā Windows Phone lietotāju izeja Forerunner 230 sinhronizēšanai. Windows 10 Mobile lietotājiem gan ir pieejama lietotne, bet nemācēšu komentēt tās darbību.

Tīmekļa pārlūkā varēsi izveidot pats savu treniņu plānu, kā arī pārskatīt pagātnes treniņus. Daudzi uzskata Garmin programmatūru un tīmekļa pārlūka saskarni par pilnīgāko multisportu ekosistēmu, kas bez problēmām pārspēj TomTom, Polar un citu ražotāju piedāvāto. Garmin Connect Mobile viedtālruņu lietotne gan lielāku uzsvaru liek uz ikdienas aktivitātēm, bet sporta aktivitāšu uzkrāšana un interpretēšana ir pakārtota ikdienas soļiem un citām dumībām.

Garmin ir atļāvis visus Forerunner 230 un citu sporta pulksteņu datus sinhronizēt ar Strava, kas jau ir ļoti nopietns skrējēju un velosipēdistu statistikas krāšanas un soctīklošanas rīks.

Noslēgumā

Manuprāt, Garmin Forerunner 230 ir ideāls sporta pulkstenis iesācējiem, tomēr tā cena ir vāji pamatojama. Par 300… 350 eiro jau ir meklējami pāris gadus veci konkurentu pulksteņi ar metālu un izturīgāku stikla ekrānu, piemēram, dažādās Suunto Ambit2 versijas.

Visai spēcīgi konkurenti ir TomTom Spark (199 eiro ar optisko sirdsdarbības sensoru) un Polar M400 (ap 190 eiro ar visu pulsa jostiņu), tomēr Forerunner 230 izcelsies ar akumulatora darbības laiku un nedaudz pieklājīgāku dizainu. TomTom MultiSport HRM (249 eiro) piedāvās pat velosipēda turētāju pulkstenim.

DSC_0161

Garmin kaut kā izdevies sarežģīt Forerunner 230 ar piecām pogām, kur pietiktu ar trim. Lielāks pogu skaits nozīmē iespēju tās netīšām nospiest, kas arī ik pa laikam gadījās, kad rokās bija velocimdi. Nokustini plaukstu locītavā, cimds nospiež pogu. Tiesa, pastāv ne pārāk ērta iespēja ar Up pogu atslēgt pogu darbību, bet jārēķinās, ka zem Up pogas turēšanas slēpjas pāris iespējas, ekrāna bloķēšana ir pēdējā, tātad ļoti neērti pieejama.

Forerunner 230 sākotnēji ne visai veikli pārojās kopā ar viedtālruni, tikai pēc divām pulksteņa un viedtālruņa pārstartēšanas reizēm sinhronizācija sāka kļūt pieņemama. Te gan nav skaidrs, vai vainojams tieši pulkstenis.

Patīkami, ka Garmin viedierīču lietotne kļuvusi nedaudz ērtāka, vienkāršāka. Iepriekš lietotne bija briesmīga, tagad pie tās varētu laika gaitā pierast. Datora sinhronizācija ir ātrāka, vienkāršāka, tā piedāvās atjauninājumus, pie reizes uzlādēs Forerunner 230 akumulatoru.

Aktīvi atpūšoties pirms kāda laika neveiksmīgi izdevās pastiept Ahileja cīpslu, tāpēc ar skriešanu šoreiz atļāvos neaizrauties. Forerunner 230 izmantoju kopā ar velosipēdu, tāpēc arī vairums novērojumu saistīti ar velopriekiem.

DSC_0149

Patika

+ plašas statistikas iespējas

+ lieliska ilgdarbība ar vienu uzlādi

+ pieņemams dizains

+ precizitāte

Nepatika

– komplicēta viedierīču lietotne

– vājš ekrāns un izgaismojums

– varēja būt garāka pulksteņa siksna

– augsta cena (salīdzinot ar konkurentiem)

"Viņš sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē strādā 57 000 cilvēku, bet šajā skaitā ir arī ugunsdzēsēji,..."

“Viņš sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē strādā 57 000 cilvēku, bet šajā skaitā ir arī ugunsdzēsēji, policisti, ātrās palīdzības dienests, vides valsts dienests un daudzi citi dienesti. No likuma viedokļa 11 000 no visiem ir ierēdņi, savukārt “mītiskie birokrāti, kas sēž kabinetos, dzer kafiju un ražo administratīvo slogu” ir aptuveni 3500 cilvēki, kas strādā ministriju centrālajos aparātos, skaidroja Krieviņš.”

- Valsts kancelejas šefs: Valsts pārvaldē ideālā variantā vajadzētu likvidēt 8000 – 11 000 štata vietu

Vietējiem ražotājiem iespēja sadarboties ar biroju “Latvijas Produkts” un sasniegt jaunus mērķus

Ikviens Latvijā var lepoties ar vietējo ražotāju precēm un pakalpojumiem – mūsu pašmāju ražotāju spēkos ir piedāvāt kvalitatīvas un daudzveidīgas preces, ar kurām piepildīt kā lielveikalu plauktus, tā arī ikviena latvieša mājas un virtuvi. Neviens nenoliegs, ja apgalvosim, ka mūsu vietējie ražotāji ir daudzpusīgi, centīgi un profesionāli, taču, diemžēl, ne vienmēr pašmāju uzņēmumiem ir sniegts pietiekams atbalsts savas produkcijas popularizēšanā un izplatīšanā. Jau vairākus gadus šajā jomā un pašmāju ražotājiem ceļā uz panākumiem palīdz birojs “Latvijas Produkts”, kas ne tikai piešķir kvalitātes zīmes, ja produkcija atbilst kritērijiem, bet arī rūpējas, lai produkts tiktu pieprasīts daudz plašāk, lai tā pārdošanas apjoms kāptu daudz straujāk par vispārdrošākajām prognozēm.

Viens no uzņēmumiem, kas izmantojis biroja “Latvijas birojs” palīdzību, ir strauji augošā zemnieku saimniecība Veckūkuri, kura darbojas kopš 2000. gada un sākotnēji ražoja tikai svaigpienu “Mans Piens”. 2010. gadā uzņēmums jau sāk ražot arī jogurtus no tikko slaukta svaigpiena, pievienojot jogurta baktēriju jau pēc pasterizācijas, kas nodrošina, ka baktērijas paliek dzīvas un veic labos darbus mūsu organismā. Tā rodas pamats saldo jogurtu un sāļo mērcīšu daudzveidībai. Jogurtiem tiek pievienoti tikai īstas ogas un augļi, Latvijas rupjmaize un graudu pārslas. Šobrīd tiek ražoti arī tādi produkti kā svaigā siera lodītes eļļā, sviests ar dažādām garšvielām, tīrkultūra ar piedevām, jogurta mērcītes, mājas siers, svaigā siera deserts un citi svaigpiena produkti.

mans-piens.jpg

Visus šos straujās attīstības gadus zīmola “Mans Piens” produkcijai ir piešķirtas ne tikai kvalitātes zīmes Latvijas Produkts un Quality product of Latvia, bet arī biroja “Latvijas Produkts” eksperti ir līdzdarbojušies gan pie jaunu produktu izstrādes, gan arī pie mārketinga un reklāmas risinājumiem, kas devuši iespēju pircējiem zemnieku saimniecības izcilos piena produktus labāk atpazīt veikala plauktos un izvēlēties savam galdam.

“Ar kvalitātes zīmēm un biroja “Latvijas Produkts” ekspertu atbalstu, mēs daudz ātrāk sasniedzam savu potenciālo klientu un spējam nokomunicēt visu, kas viņam svarīgs, proti, mūsu piena produkti ir dabīgi, kvalitatīvi, inovatīvi un Latvijā ražoti. Mūsu uzņēmums sajūt pienesumu, ko dod sadarbība ar biroju “Latvijas Produkts”, mums ir pārliecība, ka pircēju loks ir novērtējis arī kvalitātes zīmes Latvijas Produkts reputāciju,” — stāsta Ilvija Jakovina, zemnieku saimniecības “Veckūkuri” īpašniece.

Ar biroja “Latvijas Produkts” atbalstu ikviens vietējais ražotājs var sasniegt savus pārdrošākos mērķus un attīstīties sev vēlamā virzienā – atbalsta ietvaros uzņēmumam ir iespēja realizēt dažādas mārketinga un sabiedrisko attiecību, komunikācijas veicināšanas aktivitātes ar mērķi piesaistīt gan sabiedrības, gan mediju, gan arī noteiktu mērķa grupu uzmanību Latvijas produktiem, vietējiem ražotājiem, to produkcijas kvalitātei.

Ja arī Jūsu uzņēmums vēlas sasniegt jaunas virsotnes, droši sazinieties ar biroju “Latvijas Produkts”, lai vienotos par sadarbības iespējām – http://www.latvijasprodukts.lv/

Varēs apskatīt bērnu zīmējumu izstādi “Mazie liepājnieki drošībā”

Laika posmā no 29. augusta līdz 4. septembrim Liepājā, t/c “Ostmala” telpās ikviens varēs apskatīt izstādi  “Mazie liepājnieki drošībā”, kurā tiks izstādīti zīmējumi no krāsojamās grāmatiņas  pirmklasniekiem.

Viļķenes skola aicina mācīties!

Vāzē smejas gladiolas sārtās, DSC_0010
Baltas asteres aiz loga zied,
Projām ejot, pamirkšķina vasara,
Draudziņ, tev nu laiks uz skolu iet!

Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola gaidīs visus savējos skolā 1.septembrī 9.30, lai satiktos ierastajā Zinību dienas pasākumā.
Lai arī mums ļoti gribētos visiem parādīt skaisti izremontēto aktu zāli vecajā skolas ēkā, kur ierasti notiek svinīgais pasākums, šogad tas notiks sporta hallē. Iemesls tam- kuplais pirmklasnieku pulks. Skolas saimei pievienosies 16 skolēni. 24.08.skolā reģistrēti 90 skolēni. Pagājušā gada 1.septembrī bija 82. Darba gaitas skolā šogad uzsāks arī 2 jaunās skolotājas. Uz tikšanos Zinību dienā!
Informāciju sagatavoja Māra Zvīne.

Bīstamā pasaka – “Pasaku stāstnieks” Antonija Mihaēlisa

pasaku_stastnieksAnna ir labā meitene. Naiva sapņotāja, kura nāk no turīgas ģimenes un cer pēc vidusskolas beigšanas doties uz Angliju kā au-pair. Ābels Tanateks ir sliktais zēns. Narkotiku dīleris un vientuļnieks ar daudziem noslēpumiem. Par vienu no tiem uzzina arī Anna – Ābelam ir mazā māsiņa Miha, par kuru puisis rūpējas, kamēr māte abus ir pametusi, un kurai stāsta pasaku, kas biedējoši daudz līdzinās realitātei. Kā jau to var paredzēt – Annu iemīl Tanatekus, īpaši Ābelu, un par spīti brīdinājumiem aizraujas ar puiša pasaku.

Antonija Mihaēlisa vai no ādas lien laukā, lai romānam iedvestu ziemas saltumu un noslēpumainības auru. Rezultātā salīdzinājumi un metaforas šķiet mākslīgas un pārspīlētas, un ne reizi vien tiec izrauts no stāsta, lai prātotu, kas tai Annai nav kārtībā ar galvu, ka viņa sarunājas ar jūru un lellēm.

Taču tajā pašā laikā izpušķotā valoda palīdz līdz mielēm sajust Annu kā tēlu – jaunu un naivu romantiķi, kura apzinās pati savu un savu draugu pieredzes trūkumu. Tieši apziņa par to, cik maz no pasaules saprasts, mudina meiteni tuvoties Ābelam. Annas naivums un labestība tikai ļauj izcelties tam, cik tumšs patiesībā ir šis stāsts.

“Pasaku stāstnieks” ir kārtējais piegājiens izstāstīt stāstu par labo meiteni, kura cer, ka tieši viņa būs tā, kurai izdosies “piejaucēt” slikto zēnu. Lai gan gribas cerēt, ka viss būs savādāk, ka abiem jauniešiem tomēr izdosies izkulties no likstām, meitene pat pēc briesmīgākajiem pazemojumiem ir gatava atgriezties pie sava pāridarītāja, jo mīlestība, redz, ir visvarena. Negribu teikt, ka tēmām jauniešu grāmatās jābūt sterilām, taču tajā pašā laikā, ja ir vēlme pārrunāt tik smagus tematus (spoileris – Ābels izvaro Annu, vēlāk izrādās Ābels pats ir cietis no pedofīla rokas), ir jāprot par tiem runāt bez kļūdainiem pieņēmumiem, kā, piemēram, upuris pats uz sevi izsaucis nelaimi, un katrā ziņā ne tikai dažas lappuses caur neveiklu iekšējo dialogu.

Pēdējās simts lappuses ir smagas. Cerības, ka viss būs labi, romāns bez žēlastības saberž miltos, un lasītājam atliek vien noskatīties, kā sirds atkal un atkal tiek salauzta. Varbūt šī tiešām ir viena no “Piedod, bet neaizmirsti” situācijām, jo grāmatas noslēgumā ir grūti nesāpēt līdzi Ābelam un nemeklēt galu apburtajam aplim, kurā vienas vardarbības akts dod ieganstu nākamajam. Nav iespējams palikt nejūtīgam tās traģēdijas priekšā, kas ir savas dzīves un jaunības ziedošana, lai tikai otram cilvēkam nebūtu jāpiedzīvo tās pašas šausmas.

Vērtējums: 3/5. Grāmata, kas pēdējās simts lappusēs atklāj savas kārtis un piespiež tevi uz tām raudzīties, taču tajā pašā laikā īsti nezin, kā par dažām no tām runāt. Es negribu teikt, ka no “Pasaku stāstnieku” nav vērts lasīt, jo, lai gan romānā minēto tematu apspriešana brīžiem ir problemātiska, skatījums uz tām tomēr ir daudz veselīgāks un reālistiskāks kā vairumam populāro “mīlasstāstu”.


Filed under: Lasītāja dienasgrāmatas Tagged: antonija mihaēlisa, jauniešu, jauniešu romāni, jr, jānis roze, pasaku stāstnieks, ya

Līgatnes pagasta bibliotēka piedāvā...


 

Veselība, enerģija, iekšējā harmonija - uz to dabiski tiecas ikviens dzīvs organisms, arī cilvēks. Diemžēl straujais mūsdienu dzīves ritms bieži aizved tālu no Miera ceļa. Kā zināms, vairums slimību cilvēkus piemeklē tieši stresa, satraukuma un bezmiega dēļ. Šajā grāmatā cigun skolotājs Dr. Igors Kudrjavcevs atklāj vienkāršus, bet efektīvus un ilggadējā praksē pārbaudītus paņēmienus, kā atjaunot dabisko enerģijas plūsmu, būt mierā ar sevi, panākt iekšējo rāmumu un atgūt domu un jūtu līdzsvaru. Dr. Kudrjavceva spēja sakārtot cilvēka veselību un palīdzēt iegūt iekšēju mieru ir plaši zināma gan Latvijā, gan ārpus tās. Pacienti Igoru sauc par Miera ārstu. Viņš ir izstrādājis īpašu sistēmu veselības stiprināšanai un cilvēku atveseļošanai un to apraksta grāmatu sērijā "Saules Ceļš". Šīs sērijas pirmā grāmata "Miera ārsta padomi" ir veltīta miera un harmonijas radīšanai sevī - tieši tas ir visātrākais ceļš uz pašatveseļošanos.
 
Igors Kudrjavcevs par grāmatu "Miera ārsta padomi" 
Līgatnes pagasta bibliotēka

Palīdzēsim Marijas Magdalēnas draudzei!

Valmieras iela 18

Ēka Valmieras ielā 18 atrodas netālu no Grīziņkalna Avotu ielas apkaimē starp Matīsa un Lienes ielām. Pirms dažiem gadiem izskatījās pavisam noplukusi.

Valmieras 18 no augšas (pretī zilajam punktam)Valmieras 18 no augšas (pretī zilajam punktam)Valmieras 18 2011. gada septembrīValmieras 18 2011. gada septembrī

Nebūtu bijis nekāds brīnums, ja to piemeklētu līdzīgs liktenis kā daudzām vecām, nelielām Rīgas ēciņām – tā degradētos vēl vairāk, kļūtu bīstama garāmgājējiem un agrāk vai vēlāk tiktu nojaukta.

Valmieras 18 2014. gada augustāValmieras 18 2014. gada augustā

Tomēr tā nav noticis.

Valmieras iela 18 2015. gada decembrīValmieras iela 18 2015. gada decembrī. Procesā.

Ēka tikusi atjaunota un pirmajā acu uzmetienā izskatās pavisam labi. Varētu slavēt mājas īpašnieku par ieguldītajiem līdzekļiem un labo rezultātu. Tomēr, ja rūpīgāk salīdzina ēkas bijušo veidolu ar tagadējo, labie vārdi sāk ķerties.

Valmieras iela 18 2016. gada jūlijāValmieras iela 18 2016. gada jūlijā

Pauzuduši koka logu slēģi. Saprotu, ka mūsdienīgai ēkai tie ir pārāk arhaiski un pilnīgi nepraktiski. Bet tie piederas vecām mājām un jauki izskatās. Tagad ēkas logi izskatās ļoti parasti.

Nav vairs divu mazu lodziņu ēkas otrajā stāvā. Tiem droši vien nebija nekādas praktiskas nozīmes, tomēr, ja tie būtu atstāti, ēka būtu neparastāka un interesantāka.

 

Kas tie ir bijuši par laikiem, kad detaļas bija tik nozīmīgas un katrs ēkas meistars bija kaut drusciņ mākslinieks!

The post Valmieras iela 18 appeared first on Stacija.

Kā jebkuru interjera dizainu pārveidot labā dizainā

 

labs_dizains

Vispatīkamākais būvniecības un remonta posms ir interjera dizaina noformēšana. Var iztērēt naudu trim vai četriem speciālistiem, kuri dos pilnīgi atšķirīgus padomus, bet rezultātā saimnieki rīkosies pa savam.

Tāpēc bāzes jeb svarīgākos momentus, bez kuriem mūsu māja nebūs mājīga, būtu jāzina arī mums pašiem. Lūk, daži no tiem:

Balti aizkari. Nav vērts ilgi domāt par to, kādas krāsas aizkarus piekārt. Visdrošākais variants – baltus.

balti_aizkari_interjers (2)

Pirmkārt, balts telpu vizuāli paplašina, un, otrkārt, gaisma, kas caur tiem ieplūst no ielas, maigi izkliedēsies bez jebkādiem telpas iekārtojuma un krāsu izkropļojumiem, vienlaicīgi uzsverot telpas interjera īsto krāsu risinājumu.

balti_aizkari_interjers (3)

balti_aizkari_interjers

Paklājs nedrīkst pārklāt grīdu no sienas līdz sienai. Tam būtu jāatrodas vismaz 5 cm attālumā no sienas.

paklajs_interjera (2)

Tādejādi paklājs būs kā atsevišķs, skaists aksesuārs jeb elements, nevis grīdas "pārklājums", un tam būs dota daudz lielāka iespēja būt pievilcīgam un stilīgam.

paklajs_interjera

Un tagad palūkojies uz griestiem. Balti? Viss ir pareizi, tā rīkojas visi. Tikai, ja tu nākošreiz tā toni izvēlēsies nevis vienkārši baltu, bet krāsai pievienosi 50% no sienu apdares krāsas, visa telpa burtiski pārvērtīsies – tā kļūs neparasta un vairs neatgādinās slimnīcas infekcijas nodaļas palātu.

griestu_krasa_interjera

griestu_krasa_interjera (4)

griestu_krasa_interjera (3)

griestu_krasa_interjera (2)

58 cm no grīdas. Tādam būtu jābūt gultas augstumam. Jā, ir dažāda garuma cilvēki un lielākajai daļai cilvēku būs gana ar 50 cm. Ja cilvēka augums ir apmēram 175 cm, tad ideālais gultas augstums tomēr būs 58 cm. Ja augums ir mazāks par 170 cm, tad gultas augstumam jābūt 40-45 cm.

ka_noteikt_pareizu_gultas_augstumu

Katrai telpai ir nepieciešams vismaz viens melnās krāsas „pieskāriens”. Nav svarīgi, kas tas ir – aksesuārs, melns kvadrāts sienas akvarelī vai kamīna kurtuve, bet kontrastā ar šo melno akcentu visa telpa uzdzirkstīs jaunās krāsās.

melns_interjera (2)melns_interjera

Melnais ir tikpat svarīgs, kā baltais, tas nekādā veidā nenomāc balto, bet gluži pretēji, uzsver gaišā pārākumu, un interjera robežas vizuāli izpleš.

Šie nelielie, bet svarīgie padomi palīdzēs dzīvokļa vai mājas interjeru padarīt interesantāku. Paeksperimentē un tava māja kļūs daudz mājīgāka un viesmīlīgāka.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Džozefs Konrāds – Almajera muļķība (audio book)

28668135

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Kaspars Almajers ir vienīgais baltais vīrs, kas mitinās Malaizijas džungļu apmetnē uz Pantajas upes. Vietējo tirgotāju izputināts un paša sievas ienīsts, viņš ir samierinājies ar savu neapskaužamo likteni. Taču meitas negaidītā ierašanās atgriež viņam zaudētos spēkus un cerības atgriezties Eiropā. Ar kāda noslēpumaina tirgotāja palīdzību viņš plāno doties meklēt pasakainas bagātības, kuru noslēpumu zina vienīgi viņš…
“Almajera muļķība” ir pirmais angļu literatūras klasiķa Džozefa Konrāda romāns, kas tika izdots vēl tālajā 1895. gadā. Pēdējā laikā tas atkal ir izpelnījies plašu lasītāju uzmanību, kā arī ir ticis vairākkārtēji ekranizēts. Romānā autors uz pasakaini skaistā un eksotiskā džungļu dabas fona sev vien raksturīgajā nolemtības pilnajā stilā cenšas apskatīt mūžam aktuālas problēmas – emigrāciju, globalizāciju, kapitālismu, kā arī dažādu kultūru sadursmi.
Džozefs Konrāds (1857-1924) tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem angļu literatūras klasiķiem. Pēc jūrnieka karjeras noslēgšanas šis poļu izcelsmes autors pievērsās rakstniecībai, ienesdams piedzīvojumu literatūras žanrā savu īpatnējo skatījumu un modernas vēsmas. Starp viņa ievērojamākajiem darbiem ir minami tādi romāni kā “Tumsas sirds”, ” Lords Džims”, “Nostromo” un “Slepenais aģents”.

Izdevniecība/Publisher: Burtlicis Burkšķis

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Paldies izdevniecībai par audio grāmatas eksemplāru!

Vērtējums/Rating: 3.75/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Šo grāmatu biju pamanījis kādu laiciņu atpakaļ (piem., šeit) un arī pavisam nesen (šeit) pazibam pāris blogos, un pavisam negaidīti e-pastā saņēmu vēstuli no ne pārāk plaši zināmas (neatcerējos par tādu) izdevniecības ‘’Burtlicis Burkšķis‘’ ar piedāvājumu noklausīties ‘’Almajera muļķību’’ audio formātā, kura tādejādi ir pirmā audio grāmatu, kuru esmu noklausījies latviski. Paldies jau vien par to! : )

Grāmatas nosaukuma divu vārdu salikums pašā darbā izskan tikai vienā epizodē, kas no citu holandiešu kolonistu puses (viņam aiz muguras) tiek attiecināti uz Almajera nepabeigto māju, kuru lepni tik un tā izrāda. Tomēr minēto muļķību gribētos ierindot kā mazsvarīgāko.

Vairāk izceļas Almajera iedomātie veidi ātri un viegli kļūt bagātām, tā teikt, peldēties zeltā, un tādejādi atrast ilgi cerēto laimi un respektu. It kā tas būtu tik vienkārši. Pilnīgs muļķis, protams, arī viņš nevar būt, jo kaut kā mācējis izlavierēt un saprasties ar Borneo džungļos, Malaizijā, dažādajiem spēlētājiem – holandiešiem, ķīniešiem, arābiem. Veids, kā to mēģina paveikt Almajers noteikti nav tas gudrākais.

Bet par pašu lielāko Almajera muļķību būtu jāsauc viņa pieļautās kļūdas attiecībās ar meitu Ninu. Lai gan sākotnēji pats apgalvo, ka viņam nerūp rasu jautājums un problēmas, ar laiku pierādās pretējais. Kā arī Almajers ir diezgan liels egoists, un gandrīz vienmēr domā vispirms par sevi.

Pirmoreiz grāmata izdota 19.gs beigās, un to var just. Stāstā praktiski nav neviena tēla, kuram varētu līdz galam just līdzi vai būt kāda pusē, un pozitīvi attēloti sieviešu tēli ir retums. Notikumi pirmkārt jau griežas ap Almajeru.

Un pašās beigās daži sīkumi, kuri neizbojāja Jāņa Skaņa lielisko darbu, bet bez tiem būtu bijis vēl labāk. Viens, pauzes dažviet starp jeb pirms nodaļām bija pāris sekunžu par garu, un otrs, pacensties ierunāt sieviešu tēlu balsis atšķirīgā tembrā no vīriešu, citādāk sanāk tā jocīgi.

Grāmata audio formātā pieejama šeit – https://fabula.im/lv/577b940b679b2e12008cbabb-Almajera-mulkiba-Dzozefs-Konrads

***************************************

I noticed few blog post about this book some while ago (like this one) and also quite recently (here) and unexpectedly last week I received an offer from the publisher ‘’Burtlicis Burkšķis’’ to listen to the Almayer’s Folly in audio form, which now is the first book I’ve listened to in Latvian. Thanks even just for that! : )

In the book itself I heard the title mentioned only once and in that episode two Dutch colonists talk about the unfinished Almayer’s house which he proudly showed them anyways. However I would say that that was the smallest of his follies.

The ways how Almayer fast and easy thinks to get rich and so to say swim in the gold are more foolish + thinking that because of that he will be happier and respected more, like it would be that simple. A complete fool he of course can’t be if he has managed to survive among all the powers in the Borneo jungles like Dutch, Chinese and Arabs. But the manner how he do it isn’t the smartest one.

The biggest Almayer’s folly should be called his mistakes in the relationship with his daughter Nina. Although at the beginning he himself tells that he doesn’t care about races, it proves completely the opposite as the book continues, and also Almayer is very self centered and almost always thinks about himself first.

The book first was published at the end of 19th century and you can feel it. In the story there are almost no characters that you could fully sympathize with and be on his/her side, and positively represented female character was a rarity. Almayer is the one around whom everything spins around.

And at the end few technicalities that could be improved. First, between or before some chapters the pause was few second too long, and second, at least you could try to narrate female and male character voices different in general otherwise it’s kinda weird.

The audio book is available here – https://fabula.im/lv/577b940b679b2e12008cbabb-Almajera-mulkiba-Dzozefs-Konrads


Filed under: Džozefs Konrāds Tagged: 3.75 zvaigznes, Almajera muļķība, Almayer's Folly, audiogrāmata, British Literature, Burtlicis Burkšķis, Classics, Džozefs Konrāds, European Literature, Fiction, Joseph Conrad, Literature

Kredītspeciālists/-e Rīgā

Darba devējs: E-Lats, SIA

Job Type: Pilna laika

Location: Rīga

Aicinām bērnudārzu grupiņas Tēva dienu atzīmēt Tēva dienas festivāla ietvaros Vērmanes dārzā. Iespēja pieteikt piknika vietas!

Sirsnīgs gājiens par godu Tēva dienai, kā arī Tēva dienas festivāls, ko aicinātas apmeklēt ģimenes no visas Latvijas, notiks 10. septembrī Rīgā, Vērmanes dārzā. Šogad Tēva dienas festivālā īpaši aicinātas piedalīties arī pirmsskolas izglītības iestādes, kā Tēva dienas svinību vietu izvēloties festivālu Vērmanes dārzā, kur bērnudārziem ir iespēja pieteikt piknika vietas, kā arī piedalīties īpaši organizētās orientēšanās un futbola sacensībās. 

Drīzumā uz skatuves JRT šīs sezonas pirmais jauniestudējums "Pakļaušanās"

jrt_pirmizrade_paklausanas_publicitates_attels-small.jpg

Izrāde veidota pēc franču rakstnieka Mišela Velbeka romāna.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lielajā zālē 9.septembrī pirmizrādi piedzīvos jaunās sezonas pirmais jauniestudējums, kas būs režisora Alvja Hermaņa veidotā izrāde "Pakļaušanās", informē JRT.

Iestudējums veidots pēc franču rakstnieka Mišela Velbeka romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem.

Kā aģentūrai LETA stāstījis Hermanis, romāns "Pakļaušanās" ir nesaudzīga un asprātīga Rietumu sabiedrības diagnoze. "Utopiskais stāsts par 2022.gada Franciju, kur politisko varu pārņēmuši musulmaņi, kopš romāna iznākšanas laika, kas bija 2015.gada janvāris, kļūst arvien aktuālāks, un to lasīt vairs nav tik jautri kā pirms pusotra gada. Velbeks ir viens no retajiem mūsdienu intelektuāļiem, kuram vispār ir jebkāds viedoklis par virzienu, kurā attīstās mūsu sabiedrība," vēstīja režisors.

Romāna autors uzskata, ka Eiropas civilizāciju apdraud nevis musulmaņi, bet eiropieši paši. Rietumu sabiedrība atrodas bedrē un turpina čakli rakt, skaidroja Hermanis, piebilstot, ka izrāde ir veltījums visiem racējiem.

Iestudējumā piedalās aktieri Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Ģirts Krūmiņš, Regīna Razuma, Jana Čivžele un Edgars Samītis. Iestudējumā būs skatāmi arī deju priekšnesumi, kurus nodrošinās Austrumu deju studija "Elmira".

Romāna tulkojuma, dramatizējuma autors un scenogrāfs ir Hermanis, kostīmu māksliniece - Jana Čivžele, gaismu mākslinieks - Lauris Johansons, video projekcijas veidojusi Ineta Sipunova, grima māksliniece - Sarmīte Balode.

Izrādes veidotāji "Pakļaušanos" līdz 16 gadu vecumam skatīties neiesaka.

Velbeks ir ievērojams franču rakstnieks, dzejnieks un publicists. Pasaules slavu viņš ieguvis 1998.gadā ar romānu "Elementārdaļiņas" ("Les Particules élémentaires"). Karjeras laikā saņēmis daudzus prestižus apbalvojumus un prēmijas. Romāns "Pakļaušanās" ("Soumission") ir jaunākā Velbeka grāmata kopš 2010.gada, kad iznāca romāns "Karte un teritorija" ("La Carte et le Territoire"). Rakstnieks sarakstījis arī citus plaši zināmus romānus.

 

Liepājas Domei jauns aprīkojums zvejas un kuģošanas drošībai

Pašvaldībai ir piegādāts projekta ietvaros iegādātais aprīkojums zvejas, makšķerēšanas un kuģošanas drošības kontroles uzlabošanai Liepājas pilsētas ūdenstilpēs.

Rinkēvičs: Baidena vizīte liecina, ka ASV un NATO nopietni aizsargās Baltijas valstis

15389527257bed607ba58f5.06471302.jpgASV viceprezidenta Džo Baidena vizīte Rīgā 23.augustā bija gan simboliska, bet arī ar praktisko nozīmi, kurā tika uzsvērts, ka amerikāņi ir gatavi aizstāvēt Baltiju, LTV “Rīta panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Veiksme Jāņa Akuratera konkursā

Veiksme Jāņa Akuratera konkursā

Pavasarī tika izsludināts eseju un zīmējumu konkurss, veltīts rakstnieka Jāņa Akuratera atcerei. Tajā varēja piedalīties skolēni no 1. līdz 12. klasei, arī pieaugušie. Pamatskolēniem temats „Kalpa zēna romantisms šodien”, vidusskolēniem – „Pētera Dangas turpmākās brīvības cīņas”. No Madlienas vidusskolas konkursā piedalījās 12. klases skolniece Monta Meikališa, viņu sagatavoja skolotāja Zinta Saulīte. Monta tika uzaicināta uz noslēguma sarīkojumu, kas notika 20. augustā Ābeļu pagasta dažādās vietās: tautas namā, pie rakstnieka piemiņas akmens „Jaunzemjos” un Ābeļu skolas estrādē. Monta par dalību zīmējumu konkursā saņēma 3. pakāpes diplomu un par eseju – goda rakstu par izcilu darbu. Apsveicam Montu ar panākumiem konkursā!

Ieskatam fragments no esejas.

Mana dzīve – cīņa par Latvijas brīvību

Pētera Dangas turpmākās brīvības cīņas

Prom, prom no savas zemes, no dzimtenes pasaules plašumā. Strēlnieki aiziet no zemes, par kuru ir cīnījušies neuzvarēti. Tie aiziet nodoti un apmulsināti. Bez viņiem pazūd jēga visam, kas te sadeg pelnos.

Danga pazīst savus strēlniekus kā neviens. Kas gan drīkst apvainot un pārmest latviešu tautai? Vai gan tie noliedzēji zina strēlnieku likteni, sāpes un izlietās asiņu straumes? Tie nezina, kā asiņo šī gadsimtu verdzības brūce. Sejas iemītas dubļos. Latvieši meklē taisnību un brīvību, apnicis karot zem citu zemju karoga un būt sasaistītiem. Brīvības alkas dzen tos sārta peklē. Labāk pakrist svešā zemē kā brīvam varonim, nevis vergam. Pat sapņos.

Dangas dvēsele ir pilna ar sēru un atmiņām. Brīvība, strēlnieki un dzimtene tam nozīmē visu. Viņš nav tāds kā citi. Stāvēs un kritīs par savu tautu, ja tikai tā taps brīva no nežēlības važām, kas kā rožu nesaudzīgie ērkšķi duras arvien dziļāk. Nomirt nav nekāds varoņdarbs, bet dzīvot gan. Pat, ja atgriezties jel nebūtu lemts, nav žēl mirt svešuma klēpī kopā ar strēlnieku brāļiem. No vienas atkal citā – tā tiek svaidīta un iznīdēta latviešu tauta. Jau atkal Krievijas varā. Dzelzs monstrs sāk stāties, strēlnieki mostas. [..]

Uzvara šķita tik tuvu, Danga novērsās, un šāviņš viņam trāpīja sirds rajonā. Strēlnieks tūliņ saļima, Māra kliedza un pieskrēja pie Dangas. Tajā mirklī viņa nedomāja par sevi. Satvēra un nolika viņa galvu uz rokām. Skatījās viens otram acīs – Māras sāļo asaru pilnajās acīs. Izmisums un nāves trauslā elpa apņēma Dangu. „Nebaidies, nu mēs esam brīvi, vairs neviens mūs kalpos netaisīs. Galvenais ir tas, ka dzīvība, kas aug zem tavas sirds, būs brīva – nepazīs ciešanu un iznīcību,” pēdējiem spēkiem nočukstēja Danga. „Nebiju domājis, ka mirt nāksies šādi, galvu nolikt, kad lūpas pat nepaguva sagaršot brīvību. Tomēr, ja reiz solījos kalpot un atdot dzīvību, tad nu ir arī mans laiks pienācis. Zinu, ka tev sāp sirds, lauskās sabirusi, piedod, ka man jāaiziet. Neraudi, labāk pasmaidi, es nebūšu prom pavisam. Mēs vienkārši nestāvēsim uz vienas pasaules, es šeit vairs neiederos.” Māras asaras nerimās, acis jau sārtas un pavisam slapjas. Gluži kā neizlejams okeāns. Abi mirka asarās un asinīs. Viņš sacīja: „Kad apglabāsi mani, vedot uz krematoriju, izkaisot manus pelnus saulrietā, izlasi šo,” un iedeva Mārai aploksni. Danga vēl pēdējo reizi lūdza, lai Māra to noskūpsta ar savām siltajām un maigajām lūpām. Sieva izpildīja vīra pēdējo vēlmi, vispirms noskūpstot uz pieres un tad uz lūpām. Dangas acis aizvērās, elpa aprāvās, sirds apstājās. Māra lēni atrāva savas lūpas no Pētera lūpām. Danga bija miris. Viņa kvēli pukstošā sirds bija atdzisusi. Dvēsele dusēja nebeidzamajos debesu saulrietos. Viņi vienmēr piederēs viens otram, kaut vai galaksijas tos šķirtu.

 

Mobilo sakaru operatori nedrīkstēs veikt telemārketinga zvanus citu operatoru klientiem

41496155857bed3ffbd93a9.06991106.jpgLatvijas mobilo sakaru operatori no šodienas varēs veikt telemārketinga zvanus citu operatoru klientiem tikai tad, ja saņemta nepārprotama atļauja no šiem klientiem.

Autokross: Svētdien Smiltenē jānoskaidro visi Latvijas autokrosa čempioni

(LAF ziņojums medijiem) Svētdien pl.10:00 Smiltenē, Tepera trasē sāksies Latvijas autokrosa čempionāta pēdējais, sestais posms. Sacīkstes uzdevums – noskaidrot vēl nezināmos šā gada Latvijas autokrosa čempionus, kā arī visu klašu medaļniekus. Sešās klasēs trīs čempioni jau zināmi. Pēc panākumiem iepriekšējā posmā Vecpils autotrasē par uzvarētāju 1600 klasē kļuva Arnis Odiņš (Naukšēni, SK Brenguļu autotrase/SteelTech), pirmo...

RUDENS SONĀTE

pudernica

Pļavnieki skyline | Pļavnieku panorāma, Andreja Saharova iela



    Pļavnieki is most dense district of Riga - if all Riga's 300 square kilometres would have the same density, then Riga population would be as large as London. Here you see Andreja Saharova street with 2+2 separated lanes (farther it's crossing with Mstislava Keldiša street is visible). Built-up is mostly dominated by 9-floor buildings, as mostly in Riga, but also several 16-floor towers can be seen. The photo is taken from 12th floor.

Pļavnieki ir visblīvāk apdzīvotais Rīgas rajons - ja visā Rīgā tās 300 kvadrātkilometros būtu šāds apdzīvojuma blīvums, tad Rīgas iedzīvotāju skaits būtu tikpat liels kā Londonai. Pļavniekos šeit krustojas divas 2+2 atdalītu joslu ielas - Andreja Saharova iela un Mstislava Keldiša iela. Apbūve, kā visur Rīgā, pamatā ir garlaicīgās deviņstāvenes, bet dažviet ainavu atsvaidzina arī 16 stāvu augstceltnes (savukārt bilde uzņemta no 12-stāvenes).

[full_width]

Solar eyelashes

Solar eyelashes

#Photography #DeepDream Digital #Art … Illustration.
Linux.

Art is everywhere!

Redbubble portfolio: http://www.redbubble.com/people/blackhalt/portf…

Twitter: https://twitter.com/BlackHalt
Instagram: https://www.instagram.com/blackhalt/
Homepage: https://bh.id.lv/

from blackhalt: Recent Art, Design & Photography http://www.redbubble.com/people/blackhalt/works/22938245-solar-eyelashes
via IFTTT


Filed under: Bildes Tagged: Bildes, blackhalt: Recent Art, DeepDream, Design & Photography, IFTTT

Smagās mūzikas un avangarda trokšņu mūzikas koncerts klubā Nabaklab

Smagās mūzikas un avangarda trokšņu mūzikas koncerts klubā Nabaklab 4. septembrī klubā "Nabaklab" notiks brutāli smagās un avangarda noise mūzikas pasākums "ROT IN SMILE # 6"

4. septembrī klubā "Nabaklab" notiks brutāli smagās un avangarda noise mūzikas pasākums "ROT IN SMILE # 6", kurā uzstāsies Japānas jau par leģendu kļuvušais noisecoe grind duets "Sete Satar Sept", Norvēģijas ekstremālās mūzikas matemātiķu projekts "Brutal Blues", Latvijas noise mūzikas veterāns "Antireality", kurš sniegs “live” preformanci kopā ar grupu TESA, kā arī speciāli šim pasākumam radīts Riharda Bražinska un viņa eksperimentālās mūzikas kolēģa Raita Upena grind noise specprojekts "RURB", bungu un balonu skaņu improvizācijā.

Sete Satar Sept dibināta 2004. gadā Japānā, Tokijā. Grubu izveidoja bundzinieks Kiyasu, pieaicinot dažādus viesmāksliniekus, bet pašreizējais nemainīgais sastāvs radās 2009. gadā, kad viņam pievienojās basiste Kae, kura ne vienu vien vīriešu kārtas grind vokālistu “noliek pie vietas”. Žanra cienītāju vidū grupa paspējusi iegūt kulta statusu un vispasaules atpazīstamību. SSS ir viena no aktīvākajām koncertgupām pasaulē, jo ļoti bieži koncertē un dodas vienā tūrē pēc otras, uzstājusies festivālos un koncertos teju visās pasules malās un reģionos. Savā pastāvēšanas vēsturē ir izdevusi 3 LP albumus, 5 EP un vairāk nekā 30 split albumus ar tādām grupām kā "Agathocles", "Jucifer", "Carcass Grinder", "Penis Geyser", "Death Toll 80k", "xKatexMoshx", "Lotus Fucker" u.c.

Norvēģu duets Brutal Blues, kura sastāvā ģitārists Steinar Kittilsen un bundzinieks Anders Hana. Kittilsens zināms ar grindcore projektiem "Psudoku" un "BxSxRx", savukārt Anders Hana ir spilgta daļa no norvēģu eksperimentālās rokmūzikas elites - dalībnieks tādās grupās kā "Noxagt", "Ultralyd" un, protams, "MoHa!", kas bijuši Rīgā vairākkārt, galvenokārt uzstājoties festivālā "Skaņu mežs".
"Brutal Blues" ir svaiga formācija, kas 2014. gadā laidusi klajā pagaidām vienīgo EP. Jāpiemin, ka Anders Hana jau iepriekš ir bijis grindcore duets "Blodsprut", kam, starp citu, ir bijis splits ar vēl vienu Steinar Kittlsen projektu "Parlamentarisks Sodomi". Iespējams arī pēc tā viņu abu sadarbība ir sākusies. "Brutal Blues" ir izteikti tehnisks un maniakāls savā skanējumā. Viennozīmīgi delikatese īpašas mūzikas cienītājiem

Antireality - ir viens no grind /noise mūzikas scēnas pirmajiem popularizētājiem Latvijā, kurš jau kopš 1999. gada darbojas brīvās elektronikas / ambient noise un harsh noise žanros. Pastāvēšanas laikā ir bijuši sadarbības ieraksti ar "Ballet Rachitis", "Psihodezinfekcija, "Bērnu Rīts", "Saami Maalas", "Squarewhite", "Armenia", "Murmer", "Toms Šiklovs", "F. Mangan", "Joy Laav", J.R.French, J.Grzinich, S.Whetham, Sound Meccano, Jēkabs Nīmanis, kā arī vairāki kopprojekti "Syndrome", "An", "Surreogate", "I.M.Plant" un "Stalkspace". Sadarbības uzstāšanās ar grupu TESA ir reta, bet stabila prakse, un šoreiz gaidāms noise-sludge-drone koncerts ar līdz šim neskanējušu materiālu.

RURB ir bundzinieka Rihards Bražinska (ex-"Trauma Moralis", "Streets of Sex") un viņa eksperimentālās mūzikas kolēģa Raita Upena specprojekts, kas veltīts grindcore dekonstrukcijas un redukcijas centieniem, apvienojot brīvās trokšņu improvizācijas, spontāni radīta grindcore/power violence, kā arī music concrete elementus. Iedvesmots no tādiem aktiem kā "Slugfield", "Optrum", "Pivixki", "Vampire Can't" un "Et/Ou".

Ieejas maksa: 5 eur
Durvis: 17:00
Ieejas no 19:00
Koncerta sākums: 20:00

Varas kliķes patiesais plāns!

Suminot Cehs.lv apaļo 69. Delfi versiju, šo rakstu esam radījuši savā mākslīgā intelekta laboratorijā, tekstu stumjot kopā no iepriekšējos rakstos saņemtajiem komentāriem, tos slīpējot un lolojot, līdz iegūta vidējā interneta iedzīvotāja perfektā versija. Priekā!

Pasaules globālajai varai, kas ir spekulatīvā kapitāla turētāji (kapitāla, kas iet pāri robežām), svarīgi, lai to nekas nekavētu spekulēt – pirkt, pārpirkt un no tā uzvārīties! Lai tas notiktu, nepieciešamas vājas valstis, pakalpīgas valdības un etniski vai reliģiski sašķelta sabiedrība, kas nevar vienoties par pretestību globālā kapitāla sistēmai.

Kā to panāk? Tiek īstenota liberastu politika – vispirms kādas valsts pamattautu, piemēram, latviešus, piespiež uz ekonomisko trimdu – vietējos resursus, uzņēmumus, mežus un bankas pamazām pri(h)vatizē un izpārdod rietumu vai austrumu “investoriem”, lai vietējiem nekas nepiederētu. Tad ieved bēgļus, sākumā nedaudz, tad arvien vairāk, lai tikai šajā haosā varētu valdīt un piekopt savas perversijas. Tas ir tautu, reliģiju un rasu sajaukšanas plāns! Līdzīgi, tikai vardarbīgāk, darīja Staļins – deportējot veselas tautas, tagad tas tiek panākts ar rafinētākiem līdzekļiem.

Etniski, kulturāli un reliģiski sašķeltu pūli vieglāk valdīt – tie nekad ne par ko nespēs vienoties. Sāksies terorisms un rasu naids! Tāda ir globalizatoru jaunā sistēma: bezrobežu “atvērtā sabiedrība” – bez valstu un bez morālajām robežām!

Galvenais uzdevums ir vājināt:
1) dabisko ģimeni
2) nacionālu valsti
3) tradicionālo kristietību

Vietā politikāņu kosmopolītu liberasti piedāvā:
1)”brīvo seksu” (izvirtību), tai skaitā anomālo
2) kosmopolītismu un bēgļus
3) ateismu vai ezotērismu

Galvenais graut identitāti, graut robežas, graut struktūras, lai pēc tam manipulētu šajā vadāmajā haosā. Viens no paņēmieniem arī sarīdīt tautas daļas: aizbraucējus ar palicējiem, krievus ar latviešiem, sievietes ar vīriešiem (pie tā piestrādā dženderisms un feminisms), utt. Galvenais – panākt, ka tauta pārvēršas par pūli. Jo, kā gan citādi lai attaisno Latvijas varas kliķes nejēdzīgo politiku, kā rezultātā notika un notiek Latvijas iedzīvotāju milzu emigrācija?

Tas ir totāls fiasko, ja pēc 26 gadu neatkarības atgūšanas, Latvija ir cietusi cilvēkresursu zaudējumus vairāk nekā Staļina represiju laikā. Tā ir drāma, kas var pārvērsties traģēdijā. Jo Latvija izmirst, izzūd ciems pēc ciema, pilsēta pēc pilsētas. Viss. Latvija izbeidzas. Paliks Rīga un vēl varbūt dažas lielās pilsētas. Labākajā gadījumā.

Un tagad jau par šīm drūmajām perspektīvām runā, tagad jau to atzīst daudzi, bet vēl pavisam nesen tos, kas runāja par Latvijas biedējošām nākotnes izredzēm, dēvēja par kremliniem. Jājautā, kas to darīja? Neviens cits, kā vien varas kliķes troļļi un “šokolādes zēni”, kas kā dēles piesūkušās pie valsts naudas maka. Tipiska hibrīdkara propaganda.

“Skaldi un valdi” princips ir tas, pie kura turoties, nelietīgi politiķi vēl cer saglabāt varu. Un, ja Latvijas ļaudis ļausies šādai šķelšanai un pretnostatīšanai, tad nebūs brīnums, ja mēs – latvieši – tiešām drīz vien vairs nepastāvēsim. Tāpēc ir jāsaprot, ka mēs visi esam vienoti un tikai kopīgiem spēkiem varam gāzt varas kliķi. Pienācis laiks atvērt acis un sākt domāt plašāk.

Delfi-versiju-bilde

LASS ar „Latvijas Augstskolu kausu airēšanā 2016” atzīmēs “Starptautisko studentu sporta dienu”

“Rīgas Sporta nakts” ietvaros piekto gadu pēc kārtas Rīgas kanālā tiks organizētas jau par tradīciju kļuvušās augstskolu sacensības - „Latvijas Augstskolu kauss airēšanā 2016”. Sacensības norisināsies Rīgas kanālā, posmā no K. Valdemāra ielas līdz Brīvības piemineklim. Šis gads būs īpašs arī ar to, ka ar šīm sacensībām Latvijā tiks atzīmēta “Starptautiskā studentu sporta diena”, kuru atzīmē jaunieši visā pasaulē. Par godu šai dienai Latvijas Augstskolu sporta savienība katram dalībniekam dāvās pārsteiguma balviņu.

Par laiku, vasaru un grāmatām

vasara_laiks_gramata

Palika pilnas sešas dienas līdz kalendārās vasaras beigām, līdz ar to šis ir labākais laiks, lai apkopotu pa vasaras laiku sadarīto un iezīmētu kaut kādas skices uz nākamo periodu. Viss sākās ar postu par to, ka profesijai nav cilvēcīguma un beidzas ar daudz asākām tēmām. Šajā blogā samērā maz tiek uzrunāta auditorija no autora puses un viedoklis tiek pausts caur pārdomām par publikācijas tēmām, tāpēc šoreiz par visu, kas sakrājies.

Atskatoties uz vasaru, varu secināt, ka tas bija viens no pēdējo laiku aktīvākajiem periodiem, jo nonācu pie atziņas, ka blogu sfērā Lavijā samazinās un, ja nerakstīšu es, kurš tad? Protams, ka blogi neizmirst, bet gribētos lielāku aktivitāti. Kad sāku šī bloga rakstīšanu 2011. gada jūlijā, tad mani aizrāva blogi ar māksliniecisko piedevu, cilvēki publicēja dzejoļus, stāstus, fotogrāfijas un pat gleznas, kas samērā veiksmīgi turpinājās līdz 2014. gadam, kad pamazām iepriekšminētais sāka apsīkt un blogi jaunie blogi palika daudz triviālāki. Iespējams pie vainas ir interešu vai paaudžu maiņa vai arī kādam radās velme pāriet uz angliski runājošo blogu pasauli, kur ir iespējams pulcēt milzīgu lasītāju auditoriju, tādējādi, saņemot lielāku gandarījumu no paveiktā.

Pēdējā laikā blogos sāk kļūt populāri publicēt dažādas receptes, kas pēc manām domām ir visbezjēdzīgākās publikācijas, jo visas publicētās receptes tiek ņemtas no ārzemju mājas lapām un tām nav pievienotās vērtības, no blogera puses. Tad parādās blogi ar mēķi kaut ko reklamēt vai propogandēt kādu reliģiozu vai politisku ideju, kas pēc manām domām ir viens un tas pats. Man neskaidri ir blogi, kuros tiek publicēti ģimenes stāsti ar fotogrāfijām, jo tas ir vēl sliktāk, nekā publicēt savu dzīvi facebook vai instagram. Līdz ar iepriekšminēto, tiek nonēvelēts bloga patiessais mērķis, dalīties ar kvalitatīvu informāciju, savām pārdomām un pieredzi, veidot rakstus tā, lai tajos neparādītos mirkļa emocijas par triviālām ikdienas lietām, bet radīt kvalitatīvu materiālu, tādējādi, veidojot kopējo pienesumu blogu pasaulē un kultūrā.

No samērā seniem laikiem ir palikuši blogi ar mērķi skalot smadzenes ar klaji tendenciozu propogandu, ko ļoti aktīvi dara viena LTV ārštata žurnaliste, par kuru esmu iepriekš rakstījis ar pamatotu kritiku. Vai arī lidzīga satura mazāk populāras vietnes. Nekad neesmu sapratis, kā pieauguši un, iespējams, izglītoti cilvēki var rakstīt tik vājprātīgus rakstus, kas adresēti cilvēkiem bez jebkādas kritizākas domāšanas un analītiskās spējas. Tas pats ir par reliģiskajiem blogiem, kur viena grāmata tiek malta jau vairākus simtus gadus, mākslīgi cenšoties no tās izlobīt pamatojumu, lai no savas draudzes ievāktu pēc iespējas lielāku naudas summu. Atliek tikai atcerēties, ka ar šo pašu grāmatu tika pamatoti ļoti asiņaini Kusta kari, Baltijas valstu kolonizēšana un paverdzināšana 13. gs., inkvizīcijas process, kura laikā ļoti nežēlīgi tika galinātās skaistas sievietes, ēbreji, dziednieki, politiskie pretinieki, zinātnieki utt. Tik pat labi pēc analoģijas ar baznīcu, varētu paņemt Hitlera grāmatu “Mana cīņa” un pateikt ka tie ir svētie raksti, tomēr nevienam kaut kas tāds neienāk prātā, toties Bībele, lūdzu, uz priekšu.

Par vasaru tika minēts, par laiku, plašākā nozīmē, arī, tad atliek vēl uzrakstīt par grāmatām. Aizsāku tradīciju publicēt grāmatas, ko esmu izlasījis un atzinis par interesantām un vērtīgām. Nekādā ziņā tas netiek darīts ar domu, lai atņemtu tematus no blogeriem, kuri gatavo grāmatu apskatus, kas manuprāt ir ļoti vērtīgi un, kurus labprāt lasu un komentēju.

Ar grāmatām ir tikai viena būtiska problēma, kuru iezīmēšu ar vācu filosofa Artūra Šopenhauera vārdiem “Pirkt grāmatas būtu labi, ja vien varētu nopirkt arī laiku, kad tās izlasīt“.

Turpmāk plānoju neapstāties un aktīvi rakstīt arī nākamajā kalendārajā gadalaikā – rudenī. Tematika nemainīsies, iespējams, vairāk tiks rakstīts par mākslu un mazāk par dažāda veida politiskajiem procesiem. Noteikti pabeigšu “Laulības līguma” aprakstu no juridiskā aspekta un aprakstīšu atšķirības starp Latvijas un Anglijas tiesību sistēmām, jo man ir samērā daudz materiālu, ko noteikti ir vērts uzrakstīt arī latviešu valodā.

Nu lūk tas arī viss pagaidām. Novēlu lasītājiem karstas atlikušās vasaras dienas un tad tiekamies rudenī ar visu, kas interesē.