Pēc LTV sižetiem par bagāto finanšu policistu - kratīšanas un četri aizdomās turētie

vid_trifanova-small.jpg

Izmeklēšanas ietvaros būs nepieciešama arī starptautiska tiesiskā palīdzība

Pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījumu "de facto" un "Aizliegtais paņēmiens" pārraidītajiem sižetiem par pus miljonu mantojušo finanšu policistu, noticis desmitiem kratīšanu un sāktajā kriminālprocesā ir četri aizdomās turētie, ziņo LTV raidījums "de facto".

Pirmo kriminālprocesu Finanšu policijas pārvalde sāka dažas dienas pēc tam, kad Latvijas Televīzijas ziņu dienests publiskoja pētījumu par bijušā Finanšu policijas izmeklētāja Roberta Dirnēna, viņa brāļa Kaspara Aleksandrova mantisko stāvokli, kā arī par apjomīgiem darījumiem, kurus veikuši viņiem pietuvinātas personas. Viņu māte, vēstures skolotāja, dēliem bija atstājusi mantojumu - gandrīz pusmiljonu eiro skaidrā naudā, un vairākus nekustamos īpašumus.

Sākotnēji Finanšu policijai lietā bija divi virzieni - izvairīšanās no nodokļu nomaksas un iespējami amatnoziegumi. Bet februāra beigās izmeklēšana ievērojami paplašinājās - tika sākts vēl viens saistīts kriminālprocess jau par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī PVN izkrāpšanu.

Vaicāts, par ko ir aizdomas likumsargiem, Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš "de facto" atklāj: "Noformēti dokumenti par neesošiem darījumiem, naudas plūsma, patiesā izcelsmes maiņa, naudas piederības maiņa, naudas legalizācija, kas ir saistīta ar PVN izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļa nomaksas." Grupa izveidojusi un kontrolējusi uzņēmumu ķēdi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Te bijušas gan fiktīvas firmas, gan tā sauktie bufera uzņēmumi, ko parasti izmanto pēdu nojaukšanai. Uzņēmumi darbojušies nozarē, kas saistīta ar kokapstrādi, izmantojamo tehniku un pakalpojumiem kokapstrādē.

Ļoti līdzīgi darbības veidi - kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība - bija izvēlēta arī bijušā Finanšu policista Roberta Dirnēna dēla Robija biznesam. Vai lietas izmeklēšanas ietvaros figurē arī šis uzņēmums, nav zināms, jo Finanšu policija informāciju par konkrētām firmām un personām saistībā ar šiem kriminālprocesiem nesniedz.

Uz jautājumu, vai izmeklēšana ir apstiprinājusi bijušā Finanšu policijas darbinieka iespējamu tiešu iesaisti noziedzīgās darbībās, Podiņš skaidru atbildi nesniedz: "Uz šo jautājumu es šobrīd izmeklēšanas interesēs neatbildēšu."

Kriminālprocesu ietvaros veiktas vairāk nekā 40 kratīšanas, par aizdomās turamām ir atzītas 4 personas. Starp tām varētu būt arī viens Igaunijas pilsonis. Neviens no viņiem apcietinājumā neatrodas.

Kratīšanas ir veiktas dažādos kustamos un nekustamos īpašumos, daudzu firmu adresēs, kā arī pie fiziskām personām. "Izņemto pierādījumu apjoms ir pietiekami liels, kas ir jāanalizē un jāskata," saka Podiņš.

Bijušā finanšu policista Roberta Dirnēna brālis Kaspars Aleksandrovs raidījumam "de facto" apstiprina, ka likumsargi pabijuši viņa deklarētajā dzīvesvietā: "Ir veiktas procesuālas darbības. Plašāku informāciju par notiekošo bez konsultācijas ar juristu neuzskatu par iespējamu pašlaik sniegt. (..) Varu apstiprināt to, ka pašlaik notiek sižetā iesaistīto personu nodokļu auditi. Varu apstiprināt to, ka kriminālprocesa ietvaros pret šīm personām veiktas procesuālās darbības." Daudz mazrunīgāks par izmeklēšanas darbībām ir ar Aleksandrovu cieši saistītais Jānis Dambis (bijušais Nacionālās apvienības Saulkrastu nodaļas līderis). Viņš uz jautājumiem par kratīšanām un citām izmeklēšanas darbībām "de facto" neatbildēja.

Finanšu policijas priekšnieks Podiņš arī atklāj, ka tagad jau ir skaidrs, ka izmeklēšanas ietvaros būs nepieciešama arī starptautiska tiesiskā palīdzība. Viņš nav gatavs pateikt, kāda ir aizturētā grupējuma nodarītais kaitējums valsts budžetam. Aptuveni aprēķini rāda, ka tas varētu būt tuvu trim miljoniem eiro.

 

Somijas – NATO attiecību limits

A government-commissioned, independent assessment of the effects of Finland’s possible NATO membership issued on Friday says that Finland’s expanded partnership status with NATO is as close to the limit that it can reach without being a full member. Full membership would probably lead to a serious crisis with Russia, according to the report.

avots

vara bungas: Somijas dalību NATO izlems Krievija. Kā saka attiecības  sasniedza augstāko pakāpi, drīz jābūt kāzām.

 

somu pētnieki šādi redz RU reakciju uz FI dalību NATO:

[..] Fenno-Russian relations would take a beating and the political reaction would be harsh and probably also “personal”, as in the case of the downing of a Russian fighter plane by the Turkish Air Force during the Syrian conflict. The unexpected and unprovoked breach of the border regime in Northern Finland in late 2015 is an example of Russia’s propensity to create a problem, then leverage it and offer to manage it without necessarily solving it. Russian reactions could also include increased pressure on the borders with the Baltic States. An attempt to politically activate the ethnic Russians living in Finland may also be considered. During the accession process, the atmosphere would be poisoned and trade could be badly hit, along lines currently experienced in the Turkish-Russian dispute. As a backdrop to the domestic enlargement debate, the traditional Finnish bilateral agenda would be in a shambles, even if Norway’s ability as a NATO member to sustain a similar “Russian agenda” points to the reversibility of such a state of affairs.[..]

interesanti, ka somi vērš uzmanību uz to pašu apstākli, ko bieži min VB, iekš NATO stāsies FI, bet spriedze augs gar RU-Baltijas robežu. Asimetrija kāda tā ir.  Tāpat mūsu domas sakrīt, ka par stāšanos vai nestāšanos NATO SE un FI jālemj kopīgi. Palikt vienatnē jūras krastā būtu stūlbi.

Tajā pat laikā no FI un SE dalības NATO somi  redz vislielāko  labumu tieši Baltijas valstīm

[..] No doubt, the Baltic States would view Finnish membership and extending the NATO-Russia border as contributing to shifting the tension between them and Russia to the north. Finnish accession could, as it were, entail sharing the burden of tension along a much longer NATO-Russia frontier. They would no longer, with Norway and Poland, be the only frontline states. Should Sweden also apply, this would in practical terms greatly increase the strategic depth of Baltic defence and transform the Nordic/Baltic area into a common strategic space. This would facilitate further military integration between the Baltic States and the new member(s). Defending these republics today is a logistical challenge of the first order. [..]

pilns ziņojuma teksts šeit

PS  rūgst, rūgst:)

Chairman of the NATO Military Committee in Sweden to discuss regional security and NATO-Swedish military cooperation


Tagged: face palm, krievija, NATO, somija, zviedrija

my world

sievietes ir garīgi atpalikuši, bet mīlīgi zvēriņi (c) penija
vīrieši ir mežacūkas vai degunradži ar pimpi smadzeņu vietā (c) martcore
sāksim jaunu civilizāciju

Visa mana dzīve. Indija Naita

153835.jpg
Zvaigzne ABC.

Jā! Katram cilvēkam ir sava dzīve. Kas nu kā to māk izkārtot... Kas nu kādu sevi redz. Katram ir savi priekšstati par sevi.

Šajā gadījumā man bija iespēja iepazīties ar Klāru. Viņai ir vīrs, māja, bērni: sešgadīgais Čārlijs un trīsgadīgais Džeks. Praktiski var teikt, ka viņai ir viss, kas ir nepieciešams sievietei. Kaut gan man tā vien gribētos pajautāt, vai visi zina, kas ir nepieciešams sievietei? No šāda apraksta vien jau gribas teikt, ka Klārai ir kādi trīsdesmit gadiņi, un iedziļinoties grāmatas saturā nākas konstatēt, ka viņas ir trīsdesmit trīs gadi. Reāli Klāra ir kolorīta sieviete. Viņai ir arī vēl draudzenes. Tas nozīmē, ka ir ar ko parunāt.

Ja paskatos uz Temzinu, tad šī sieviete ir nelaimīga un vientuļa. Un atkal gribas pajautāt: vai tiešām nelaimīga un vientuļa? Laiku taču var pavadīt tā kā grib... ne pie kā nav piesieta, ne no kā nav atkarīga. Jā, starp citu..., mājās var negatavot ēst.

Bet tam visam, kas saistīts ar Temzinu var būt arī cits skatījums.
Temzina, pēc pašas vārdiem, ir nec plus ultra Iesīkstējusi Vecmeita: nemīlēta, sačākstējusi vientuļniece, kuras ģenitālijas no ilgas nelietošanas pārvilkušās ar zirnekļu tīkliem.
Bet kas tad Klārai? Viņai taču tāda fantastiska laime. Viņai ir bērni un viņa ir ar visu nodrošināta. Kāds vēl var pateikt, ka bērns ir sievietes liktenis. Nē, liktenis nē, bet gan visas dzīves mērķis. Bet šeit? Vai dzīves mērķis izpaužas šādi?
Ir pusastoņi vakarā. Puikas bendē viens otru nost. Par ķīmisko tīrītavu es, protams, piemirsu, tāpēc spraucos vecā, pateicīgi elastīgā kleitā. Man pietika laika noskūt tikai kāju apakšstilbus, radot tādu kā āža, kā kentaura efektu (lai saderētu ar manu horoskopu), bet kuru gan tas satrauc - maz ticams, ka kāds taisās pētīt manas kājas. Krietnu stundu pavadu krāsojoties - bērnus piekukuļoju ar šokolādi, kas izdevās diezgan veiksmīgi, ja ignorē faktu, ka puse no tās tika izsmērēta pa dīvānu, - un jāteic, ka izskatos tā nekas. Ne jau nu gluži ar izteiksmīgiem vaigu kauliem, tomēr arī ne tāds speķaģīmis kā no rīta. Nevaru atrast nevienas tīras biksītes. Čārlijs un Džeks tās allaž čiepj, lai atdoti kāmjiem "ligzdiņā". 
Bet bez Temzinas Klārai ir vēl Stella. Viņa nu gan ir visās jomās fantastiska sieviete. Gatavo ēst, mātišķa, apburoša sieviete. Tikai no viņas aizgāja vīrs. Kāpēc lai no tik jaukas, fantastiskas sievietes vīrs, lai aizietu. Pavisam vienkārši. Viņa to krāpa. Krāpa tāpēc, ka kļuva garlaicīgi!

Te nu gan gribas teikt. Padomājiet, cik tomēr sievietes ir neprognozējamas.

Bet Klārai gan viss saistās tik ar ģimenes dzīvi. Štrunts ar to, ka "nezinkādu slavenu mākslinieku" viņa aplaiž ar utīm. Visi taču saprot, ka nekas slikts nav noticis!

Šajā vietā gan arī sākās notikumu attīstība. Tas jau nekas, ka ka Klāra slavenu mākslinieku aplaiž ar utīm, bet, viņš to zinot, Klāru pēc tam vēl ielūdz pie sevis uz jaunas baleta programmas pirmizrādi! Un ne tikai!. Pēc tam vēl ir paredzēts bankets kādiem sešsimts viesiem! Un tad vēl uz īpašām vakariņām divdesmit personām, uz kurām, kā visi saprot, tiek aicinātas tikai kādas īpašas personas, prominences.

Jāatzīst, ka grāmata ir pilna ar melnā humora skatījumu uz ikdienas dzīvi, un pavisam nekādi notikumi tiek parādīti caur krāsainu prizmas figūru, tādējādi tos atainojot ar specifiskas piegaršas asumiņu. Labi ir arī tas, ka var paskatīties pēc tam un ikdienas dzīves momentiem no citas puses, jo tāda pieeja kādreiz mēdz palīdzēt izķepuroties no rutīnas.

TV programma no 2. līdz 8. maijam

Plkst. PIRMDIENA OTRDIENA TREŠDIENA CETURTDIENA PIEKTDIENA 06:30 Raidījums “Strādājam Liepājā”, atk. Raidījums “Latvijas piensaimniecības vēsture” Raidījums „Ticības spēks” Raidījums „ Liepāja - Latvijas...

44-я неделя: интенсивно и трудно

its-all-a-joke-tattoo
Неделька получилась непростая. Сил меньше, интенсивности надо больше. И к тому же меня продолжали преследовать неприятные вещи с животом, так до конца и не выздоровел. Было и хорошее, конечно. Как без этого. Начну с того, что я стал значительно более активно писать посты — и в блог, и статьи. Планирую как минимум продолжать так же. … Читать далее 44-я неделя: интенсивно и трудно

Grāmata- Stephen King “On Writing: A Memoir of the Craft”

Vēlies reģistrēt velosipēdu CSDD, bet nezini kā un cik tas maksa? Informējam.

Līdz ar pavasari saņemam arvien vairāk jautājumu par velosipēdu reģistrāciju CSDD. Iespējams, tas saistīts ar Valsts policijas vēstījumiem par velozagļu aktivizēšanos - divriteņa brīvprātīgā reģistrēšana tiešām palielina izredzes īpašniekam atgūt braucamo, ja zagļi to iekārotu. Piedāvājam īsu izklāstu par velo reģistrāciju un saiti uz attiecīgu sadaļu CSDD lapā.

Izlasīju, lasu, lasīšu #24 (25.04 – 01.05)

Izlasīju, lasu, lasīšu jeb Read, Reading, To Read katru svētdienu būs tāds kā iknedēļas kopsavilkums, kā arī, ko lasu un klausos dotajā brīdī, un, kas plānojas tālāk. Ideja rakstam no aizņemta EMSVIEW.

********************

Izlasīju:

nr41

The Brave and the Bold » The Brave and the Bold #41 – Cave Carson Adventures: Inside Earth released by DC Comics on May 1, 1962.

Tiek veiktas vairākas veiksmīgas zādzības, noziedzniekiem uzrodoties no pazemes, un, pirms kāds ir tapis gudrāks, pa to pašu ceļu arī pazust. Lai atklātu un noķertu vainīgos policijas spēki lūdz talkā pazemes dzīļu pētniekus Cave Carson un viņa komandu.

1141648

Stephen King, Peter Straub – The Talisman (The Talisman #1)

Kas tik Džekam nav jāpiedzīvo, lai izglābtu māti! Lieliska tēla izaugsme līdz ar ceļojuma galamērķa sasniegšanu.

Noklausījos:

40395

Edgar Rice Burroughs – A Princess of Mars (Barsoom #1)

Lasu:

DG_STikli_vaki3

Inga Gaile – Stikli (‘’’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #4)

Magda!

13436384

Kazu Kibuishi – Amulet, Vol. 5: Prince of the Elves (Amulet #5)

Klausos:

889284

David Brin – The Postman

Lasīšu:

20578979

Kazu Kibuishi – Amulet, Vol. 6: Escape (Amulet #6)

23156195

Anatolijs Ribakovs – Šāviens

Klausīšos:

6288

Cormac McCarthy – The Road

 

Ko labu nedēļas laikā esi izlasījis Tu?


Filed under: books Tagged: Izlasīju, lasu, lasīšu, TBR, wrap-up

Zemnieku olas un demogrāfija

OLAS-Janaitis-5010003

Ja pirms dažiem gadiem tradicionālās “Zemnieku olas” tika dētas laukos, tad tagad dēšanas process pārcelts uz kūti. Par vistām vai vistu olām produkta nosaukumā nekas nav minēts. Jo beigu beigās – tās taču ir zemnieku olas…


Filed under: Informācija, Sadzīve kritiski, Tāpat vien, Valoda Tagged: olas zemnieks

siltums

Tavas rokas, pirksti ir radiatori no simtgadīgā Ģertrūdes nama, var pasildīt, piesvilināt lāpstiņas gadalaikos, kad iztrūkst apkures, un iekšķīgi ņurrāt līdzi tam kaķam, kuru noskatīju uz ielas, kurš noskatīja mūs. 


[Virsraksts nav norādīts]

Imants Strads. Tajā vīrietī ir kaut kas tā-ā-āds. Izkonkurēs vēl Tālivaldi Lasmani manā sarakstiņā.

Ar Otro Elpu un pavasari/ Mit Zweitem Atem und mit dem Frühling

20160501_190626.jpg
Četru nedēļu darbs, 5037 krustiņi. Šajā nedēļā izšūts vismazāk, jo laiks paliek labāks un var ķerties pie darbiem ārā.
Das habe ich in vier Wochen geschafft, 5037 Kreuzstiche. In dieser Woche habe ich am wenigsten ausgestickt, weil das Wetter besser wird, und man kann draußen an die Arbeiten gehen.
20160501_162229.jpg

Šogad prīmulas zied ļoti krāšņi. In diesem Frühling blühen die Primeln besonders prachtvoll.
primulas.jpg


Griķu - sēklu krekeri

IMG_6909.jpg
Piknika sezona ir sākusies, un es jūtu, ka drīz jau brokastis, pusdienas, vakariņas - visu bērni pieprasīs, lai ēdam ārā. Interesanti - pienāks diena, kad apniks? Jo šobrīd baudu svaigā gaisa radīto apetīti un priecājos par to, ka bērni ēd (īpaši jau to, ko istabā pasludina par neēdamu). Man arī garšo desmaize mežā, bet mājās tādu negatavoju. Toties mežā... Svaigs gaiss ir maģisks, ne?

Šodienas piknika zvaigzne ar milzīgu mazuma piegaršu - griķu sēklu krekeri. Graužami tāpat, bet izcili gardi kopā ar avokado vai ar humusu.

Nepieciešams:
1 krūze griķu milti
1/2 krūze auzu milti (ja nav, var likt tikai griķu)
kārtīga sauja saulespuķu sēklas
1-2 ēdamkarotes čia sēklas vai linsēklas
1 sakapāta ķiploka daiviņa
1 tējkarote Provansas garšaugu
šķipsna cepamā pulvera
1/2 tējkarote sāls
2 tējkarotes cukurs
2 ēdamkarotes olīveļļa
1 krūze ūdens.

Visas sausās sastāvdaļas samaisam, pielejam olīveļļu un lēni lejot ūdeni klāt sākam maisīt. Visu ūdeni uzreiz liet nevajag. Lejam palēnām, un maisot skatamies, vajag vai nevajag vēl. Mīklai jāsanāk diezgan stingrai. To ar mitriem pirkstiem izlīdzina uz pannas un cep 180 grādos kādas 20-25 minūtes. Tad ar picas nazi sagriež gabalos. Ar avokado kopā garšoja izcili. (Bet to gan laikam novērtēju tikai es, pagaidām bērni arī svaigā gaisā avokado šādi - šķēlēs sagrieztu negrib.)

Allažos notiks grupas „Galaktika” koncerts

1462120878_509.jpg

Trešdien, 4.maijā, plkst.19.00 Allažu pagasta Tautas namā notiks grupas „Galaktika” Vislatvijas koncerttūres „Labvakar, draugi!” koncerts.

Koncertprogrammā iekļautas gan grupas populārās dziesmas, gan klausītājiem tiks piedāvāta iespēja dzirdēt vēl nekur nepublicētas dziesmas no topošā albuma „Galaktika un draugi”. Kopā ar grupu uzstāsies arī dziedātāja Ingrīda Balode.

Biļetes uz koncertu pieejamas „Biļešu paradīzes” kasēs, biļetes cena – 8 eiro, S!Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 7 eiro.

 

Rabindranats Tagore. Pieskarties pasaulei. Lirika

Rabindranats Tagore. Pieskarties pasaulei. Lirika

Rīts šodien bija saules pieliets. Laiks acīmredzami sliecas uz vasaras pusi. Īstā noskaņa pārslēgties no profesionālās literatūras darbam uz liriku. Un kāpēc lai tās nebūtu bengāļu dzejnieka Rabindranata Tagores vārsmas.

Maija koncerti krogā Aptieka

Maija koncerti krogā Aptieka Vecrīgas krogs Aptieka piedāvā maija menēša muzikālo programmu!



06.05. OGHRE



08.05.PND Cover Band + Kristapa Krēsliņa dzimšanas diena



13.05. Secret Gig

???

19.05. Industriālais Hipijs + Juris Kaukulis



21.05. Pirmais Kurss



28.05.




Svētdienas rīta kafija.

IMG_8446.JPG
Esmu nolēmusi mazliet pievērsties kafijas tēmai. Un kāpēc gan ne?- jo ik rītu arī es sāku ar kafiju.
Tāpēc pāris rītus jūs iepazīstināšu ar kafijas vārdnīcu. Tulkojumi būs, protams, no angļu valodas, līdz ar to kafijas attēlojums būs tāds skaidrojošs.
Un tā, kā pirmā man būs nest cafe - ligzda kafejnīca- tā tulko gugles :))) tulkotājs.

Šīs kafijas, teiksim tā- dzimtene ir Šveice un dzimusi 1938. gadā. Laikam sīkākos stāstos par kafiju neiegrimšu, bet pievērsīšos šīm ligzdas kafijas attēlojumam krustiņos. Un tad nu lūk- mana svētdienas kafija. Vai jūs tur saskatat ligzdu??? Nu bildē bez bekstiča? Es zinu, ka citiem tur rādās kaķis :)))

DSC_0111.JPG

Un te nu lūk man ligzdas kafija savā pilnībā. Man patīk šis pārvērtības, liekas ka pat toņi mainās. Nu labi, fotogrāfijas jau tāpat melo toņus, bet nu mazliet jau nojaust to kontrastu var.  Ak.. kā man patīk bekstičs. :))

DSC_0121.JPG

Kas šis ir par dizainu jūs droši vien jau nojaušat, bet par to visu sīkāk būs noslēgumā. Pagaidām tikai tīra kafija :))

Lai jauka diena! 


http---signatures.png


Elegants dizains nelielai virtuvei par izdevīgu cenu

Elegants dizains nelielai virtuvei par izdevīgu cenu Sadarbībā ar interjera dizaineri Līgu un Ievu Virtuves.lv uzražoja un uzmontēja nelielu virtuvi salīdzinoši šaurai virtuves telpai. lasīt visu rakstu...

Arodbiedrība “Štovētie kāposti un sardeles”

LABA%2Btautas%2Bsapulce%2Bs%2B160501%2B-
2016. gada 01. maijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Rīgā, Doma laukuma rīkoja Tautas sapulci “Par cienīgu darbu, veselību un izglītību Latvijā”. Pasākumā piedalījās vairākas arodbiedrības un to vadītāji kāpa uz skatuvi, lai izstāstītu savas pretenzijas pret valsti. Ņemot vērā, ka katrai arodbiedrībai bija savas prasības, tad arī nekādus konkrētus lēmumus tautas sapulce nav pieņēmusi.
Lasīt tālāk...
zyTET?d=yIl2AUoC8zA zyTET?d=63t7Ie-LG7Y zyTET?d=YwkR-u9nhCs zyTET?d=qj6IDK7rITs

1.maija svētdienas sprediķis (no Vatikāna radio)

IMG_2820m.jpg
Kristus ir augšāmcēlies!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Maija mēnesis tradicionāli ir veltīts Jaunavas Marijas godināšanai, tādēļ maija mēneša pirmajā svētdienā daudzi svētceļnieki, kuri ir mērojuši tālu ceļu no dažādām Latvijas un ne tikai Latvijas vietām ik gadu pulcejas Jaunavas Marijas – Ģimeņu Karalienes sanktuārijā Skaistkalnē, lai kopā ar Jelgavas bīskapu, garīdzniekiem un ticīgo tautu svinētu Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu karalienes svētkus. Varu teikt, ka Skaistkalnes Dievmāte īpaši lūdzas par topošajām un esošajām ģimenēm, tādēļ neaizmirsīsim bieži steigties ar savām lūgšanu vajadzībām pie Skaistkalnes Dievmātes. Pēdējos gados ir izveidojusies skaista tradīcija ar kājām no Rīgas un Jelgavas doties uz Skaistkalni, lai maija mēneša pirmajā svētdienā, kopā ar paulīniešu tēviem, draudzi un visu Jelgavas diecēzi svinētu šos Dievmātes svētkus.

Jau izsenis arī mūsu zemē Latvijā ir pazīstamas dažādas tautas dievbijības formas, ar kurām godinām Dievmāti – ikvakara lūgšanas pie ceļmalas krustiem, Dievmātes litāniju dziedājumus, un t.s. “značku” vilkšanu. Neskatoties uz laikmetu, kad cilvēki atsvešinās viens no otra, kad individuālisms un patērētāju domāšanas veids arvien vairāk pārņem cilvēku sirdis un prātus, ir svarīgi apzināties, ka Jēzus, atstājot šo pasauli, atsūtīja mums Svēto Garu, kurš darbojas kopienā – Baznīcā. Kad kopīgi lūdzamies gan Baznīcā, gan mājās, vai pie ceļmalu krustiem vai lūgšanu grupās, Jēzus ir mūsu vidū, jo Viņš pats ir teicis: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū." (Mt 18,20) Tātad ticības un lūgšanu dzīve pieprasa aktīvu mūsu pašu līdzdarbošanos un ir ļoti svarīgi arī lūgties kopā. Ir svētīgi pavadīt laiku lūgšanā vienatnē, tomēr lūdzoties kopā, tiekam stiprināti un tādējādi izpaužas Baznīcas, kā kopienas aspekts.

Jēzus šodienas evaņģēlijā norāda, ka mīlestība pieprasa konkrētu rīcību un konkrētus darbus. Nevar būt tā, ka mana mīlestība uz Dievu un tuvāko paliek tikai deklaratīvās frāzēs un izplūdušos jēdzienos. Tieši tādēļ, pirms Jēzus Debeskāpšanas svētkiem un Vasarsvētkiem, apzināmies, lai patiesi “paliktu” Viņā, lai Viņā varētu iemājot, ir nepieciešama dziļa un personīga saite ar Svēto Garu, kurš ir visas Baznīcas dvēsele, arhitekts, vienotājs, dzīvinātājs un iedvesmotājs. Svēto Garu sauca arī par Vatikāna II koncila dvēseli un virzītājspēku. Un svētais Gars var apvienot un iedvesmot arī mūs veikt dažādus žēlsirdības darbus šajā Jubilejas gadā. Jo ikvienai lūgšanai un visai mūsu ticības dzīvei ir jāizpaužas konkrētos mīlestības darbos. Kā saka apustulis Jēkabs: “Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem.” (Jēk 2,26)

Jēzus norāda, ka Svētais Gars būs tas, kurš visu iemācīs un atgādinās. Brīžos, kad mums trūkst padoma un gudrības, kā rīkoties, lai apzināmies, ka Svētais Gars, kurš ir atsūtīts šajā pasaulē spēj izdarīt lietas, kuras mums, vājiem un grēcīgiem cilvēkiem nav iespējamas. Lai to spētu saprast, mums ir vajadzīga lielāka ticība. Jēzus saka: “Un tagad es jums to sacīju, pirms tas notiek, lai jūs, kad tas notiks, ticētu.” (Jņ 14,29) Lūgsim Svēto Garu, lai Viņš nāk un dod mums stiprāku ticību, lai mēs ticībā, spētu pulcēties uz kopīgu lūgšanu un caur to drosmīgi dotos pasaulē, lai liecinātu par Dievu un palīdzētu savam tuvākajam.

Publiskoti jauni teju gadu vecās princeses Šarlotes foto

Dienu pirms princeses Šarlotes pirmās dzimšanas dienas britu karaļnams publiskojis jaunus viņas fotoattēlus.

-can you love me again-



-

can you love me again

-

Aprīlī izlasītais | Maija TBR

large876542467890.gif

Uzminiet nu, kurš atkal nav izlasījis to, ko plānoja? Protams, es! Jau vairākus mēnešus vēlos izlasīt "Džeinu Eiru", bet tā arī līdz tam netieku! Labi jau, labi, aprīlī vismaz paņēmu grāmatu rokās un izlasīju pirmās 10 lappuses, līdz sapratu, ka iestigšu vēl lielākā lasīšanas purvā un vispār nekādi nespēšu no tā izkļūt. Mūžīgās lasītāju problēmas.


Aprīlī izlasītais. Ne tik daudz, kā gribētu, bet ko lai dara. 

  1. Stīvens Kings "Mizerija" 4/5
  2. Paula Hokinsa "Meitene vilcienā" 4/5
  3. Emmy Laybourne "Savage Drift" 4/5
  4. Amanda Hocking "Lullaby" 4/5
  5. Megan Miranda "Fracture" 3/5
  6. Tahereh Mafi "Unravel Me" 4/5
  7. Džodžo Moja "Viens plus viens" 4/5
  8. Colleen Hoover "Confess" 4/5
Maija TBR. Maijs laikam būs tikpat saspringts kā februāris, jo skola, skola un skola... Straujiem soļiem šurp aulekšo eksāmeni, no kuriem man ir bail, bet tas jau tā. Katrā gadījumā centīšos arī šo to izlasīt un šo to pārlasīt.

  1. Celeste Ng "Everything I Never Told You";
  2. Markus Zusak "The Book Thief";
  3. Megan Miranda "Vengeance";
  4. Jenny Han "To All the Boys I've Loved Before". 

Debesu zvani

Centrāltirgus daiļrade.

13129425_1063179423770235_1406918482_n.j

Liepāja beach after sunset | Liepājas pludmale pēc saulrieta



   Western Latvia, Liepāja city beach after sunset in summer 2013.

Rietumlatvija, Baltijas jūra pie Liepājas pēc saulrieta 2013. gada vasarā.













[full_width]

Grāmata un pavasaris.

2016_0501_12383700

Pašvaldība Valsts kasē ņems ilgtermiņa kredītu Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas ēkas renovācijai

DSC 0191 Limbažu novada pašvaldība Valsts kasē ņems ilgtermiņa kredītu 84 700 eiro apmērā Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas ēkas vienkāršotai renovācijai.

Mana zelta Jeruzaleme. 6. diena

Šodien sestdiena, tātad – sabats, tātad – jārēķinās ar to, ka ebreju valdījumi šai pilsētā līdz saulrietam būs slēgti. Tāpēc esam iecerējuši veikt ilgi atlikto Izraēlas muzeja apmeklējumu. Vispār jau žēl silto un saulaino dienu pavadīt muzejā, bet, vairāku padomdevēju apskatos izlasot, ka šis muzejs ir obligāta Jeruzalemes vizītes sastāvdaļa, dodamies vien ceļā. Problēma ir šāda: kā tur nokļūt? Muzejs ir patālu no vecpilsētas, bet autobusi šodien nekursē – sabats taču! Nākas ķert taksīti. Par laimi, turpat līdzās Damaskas vārtiem šie jau spieto. Esam saklausījušies visādus šausmu stāstus par Austrumu taksometru šoferu paradumiem muļķot nabaga tūristus un prasīt nesamērīgās summas par netālu braucienu, tāpēc pirmais jautājums šoferim ir par cenu. Nosauktā summa ir samērīga, un arābu šoferītis mūs itin raiti aizvizina uz muzeju, kas patiešām atrodas labu gabalu no mums pazīstamajiem pilsētas rajoniem.

Muzejs izvietojies plašā teritorijā, kurā ir gan vairāki brīvdabas paviljoni, gan skulptūru dārzs, gan dažādiem Izraēlas vēstures aspektiem veltītas galerijas. Vispirms izpētām Rakstu svētnīcu – baltu kupolveida celtni, kurā apskatāma Nāves jūras tīstokļiem un citiem seniem manuskriptiem veltīta ekspozīcija un arī pašu manuskriptu fragmenti. Tālāk zem klajas debess ierīkots paprāvs (daždesmit kvadrātmetru) II Tempļa laika Jeruzalemes modelis, pārsteidzoši detalizēts – veidotāji nav piemirsuši nevienu sīkieliņu, nevienu vārtu vērtni, nevienu pauguriņu. Staigājam ap to labu pusstundu, meklēdami vietas, kuras atpazīstam no mūsdienu Jeruzalemes.

IMG_0240

Tālāk nāk Svētās Zemes arheoloģijai, vēsturei un ebreju tradicionālajai kultūrai veltītās ekspozīcijas – jo plašas un bagātīgas. No „ceļojuma cauri laikmetiem” arheoloģijas sadaļā rodas iespaids, ka Tuvie Austrumi jau pāris tūkstošu gadu pirms Kristus bijusi raibu raibā visai kareivīgu tautu un tautiņu jūra. Nu jā, nekas jau it kā nav mainījies… Interesanti, ka Jēzum Nācarietim veltīta īpaša paskaidrojoša plāksne, kurā teikts, ka šis cilvēks gājis bojā Jeruzalemē tad un tad savas „provokatīvās uzvedības” dēļ. Līdzās akmens plāksne, kurā daļēji saglabājies uzraksts ar Poncija Pilāta vārdu un titulu. Baznīcai gan ticis vairāk uzmanības nekā tās dibinātājam – atrodam gan kulta priekšmetus, gan krustnešu laikam veltītu ekspozīciju, gan nelielu pirmkristiešu baznīcas modeli (līdzās tādai pašai sinagogai). Ebreju dzīvesstāstiem veltītajā galerijā savukārt iebūvētas vairākas senas sinagogas, kas pilnā komplektā atgādātas no visdažādākajām pasaules vietām – Vācijas, Itālijas, Indijas un pat Dienvidamerikas. Krāšņa ir arī dažādajās ebreju mītnes zemēs (sākot ar Maroku un Tunisiju, beidzot ar Etiopiju un Ķīnu) valkāto nacionālo tērpu, rotu un galvassegu izstāde. Atsevišķas ekspozīcijas veltītas tradicionālajiem svētkiem – Pūrīm un Hanukkah (greznas dārgmetāla eļļas lampas un koši ilustrēti Esteres grāmatas tīstokļi). Vēl citā tumšā telpā izstādīti krāšņi iluminēti viduslaiku manuskripti, kuros aprakstīta iziešana no Ēģiptes…

(null)_1(7)

Esam nostaigājuši trīs stundas, iespaidu pilna galva. Taču atpakaļ uz pilsētu doties vēl ir pāragri, jo muzeja tuvumā ir vēl kāds apskates objekts, ko esam tīkojuši izpētīt – piektajā gadsimtā celtais Sv. Krusta klosteris, savulaik Jeruzalames gruzīnu kopienas īpašums, tagad – grieķu pareizticīgo valdījums. Ceļš uz klosteri ved pa grantētiem celiņiem caur plašu parku, kas apstādīts olīvkokiem. Šķiet, ka šī ir iecienīta teritorija, kur vietējiem svinēt sabatu – ik pa brīdim redzam zem kokiem izklātas segas, izliktus piknika piederumus un čalojošas ģimenes.

Klosteri atrodam ātri un viegli – masīvo celtni būtu grūti nepamanīt pat no lielāka attāluma. Aiz augsta mūra – ēku komplekss: baznīca, neliels pašiekārtots muzejs, klostera dzīvojamās telpas, pagalmiņš, utt. Baznīcas telpas rotā daudz senatnīgu fresku, zeltītu svētbilžu. Nelielā telpā aiz altāra vēl viens mazs altārītis, zem kura atverē atkal var aptaustīt klostera pamatos esošo klinti. Muzejā var aplūkot velvētu telpu, kas iekārtota kā sena dzīvojamā istaba – ar raibu dīvāniņu, zemiem sēdekļiem ap tējas galdiņu, pavardu. Otrajā stāvā redzama arī klostera virtuve un refektorijs (ēdamtelpa).

Izstaigājušies aizejam atpakaļ līdz muzejam un ķeram taksi uz vecpilsētu. Tur pa taisno dodamies uz tirgu, jo jāveic vēl viens obligātais pirkums – jāiegādā īstas Austrumu garšvielas. Tirgotājs pabrīnās, ka zinām, kas ir sumaks. Bikli pakaulējies, vīrs nodzen cenu no 70 uz 60 šekeļiem par trim garšvielu pakām.

(null)_8

Atvadu pusdienas no Jeruzalemes (jo jau agrā pievakarē ar viesnīcas sarūpēto busiņu jādodas uz lidostu) ieturam tai pašā armēņu restorāniņā, kurā pabijām otrajā ceļojuma vakarā. Nobaudām džadžun – gurķu un jogurta salātus – un dažādu tradicionāli gatavotu gaļas veidu izlasi – sudžuku, basturmu un citus. Atvadu foto pie krodziņa kolorītās ieejas, ceļš gar izgaismotajiem mūriem atpakaļ uz viesnīcu, un drīz vien arī busiņš mūs strauji ved uz lidostu.

 

Vēl dažas piezīmes.

Par drošību. Neraugoties uz to, ka Tuvie Austrumi ziņās tik bieži parādās ar visnotaļ negatīviem jaunumiem un to, ka nebraucām ar tūristu grupu, apdraudēta Jeruzalemē nejutos nevienu mirkli. Ielu tirgotāju aktīvā „piedāvāšanās” tiek adresēta visiem vienādi, bet neatskan neviena personiski aizskaroša piezīme man kā sievietei. Vakaros tirgus daļa kļūst tukša un klusa, bet nekādi asociāli elementi apkārt neklīst. Modernajā pilsētas daļā dzīve turpinās tāpat kā jebkurā metropolē. Neredzēju nevienu iereibušu cilvēku. Praktiski neredzēju cilvēkus smēķējam. Jebkurš vietējais labprāt parādīs ceļu, ja būsiet nomaldījušies. Somiņu turēju droši, bet ne krampjaini. Kā trāpīgi pateica viens ielu tirgotājs, ar kuru ilgāk papļāpājām: „We have no crime, we have political problems.” Ļoti daudz kur uz ielām redzami armijnieki pilnā bruņojumā. Savām acīm redzējām arī pāris vīriešu, kurus aizturēja un turpat arī rūpīgi pārbaudīja. Armijnieku klātbūtne rada papildu drošības sajūtu.

 

Ieteikumi ceļotājiem.

Vīzas iebraukšanai Izraēlā nav nepieciešamas. Gan pie ieceļošanas, gan izceļošanas jārēķinās ar ekstra rūpīgu pasu kontroli, kas abos gadījumos var aizņemt līdz pusstundai. Par to nav jādusmojas un jāuztraucas – cilvēki vienkārši dara savu darbu.

Atceļā lidostā ir jābūt trīs stundas pirms lidojuma – bez jokiem, jo visām kontrolēm tik tā vien pietiks laika. Ja pie pasu un drošības kontrolēm tiek uzdoti jautājumi, tie jāņem nopietni, šī nav vieta jociņiem par tēmu „man koferī ir bumba”.

„Shuttle” busiņu pakalpojumiem maršrutā Telavivas lidosta-Jeruzaleme un atpakaļ ir plusi un mīnusi. Pluss: pieved tieši pie viesnīcas / uzlasa no tās, nav ar bagāžu jākrāmējas vēl kādā sabiedriskajā transportā. Mīnusi: šoferis nebrauks ar pustukšu busiņu, tāpēc, iespējams, jārēķinās ar gaidīšanu.

Vecpilsētu iespējams līku loču izstaigāt kājām, tāpēc ērti, ja viesnīca ir vecpilsētas tuvumā.

Lielākā daļa no vietējiem, ar kuriem sarunāsities, uzdos jautājumus par jūsu izcelsmes valsti un, protams, tādu Latviju nezinās. Taču liela daļa iedzīvotāju prot un labprāt sazinās krieviski. Darbinieki baznīcās un citos apskates objektos, kā arī, protams, ielu tirgotāji labāk vai sliktāk runās arī angliski.

Cenu līmenis veikalos un restorānos līdzīgs Latvijas līmenim. Valūtas kurss: 1 eiro līdzvērtīgs 4 šekeļiem.

Ebreju restorānos visdrīzāk tiks ievēroti košera principi, arābu – visdrīzāk nē. Dažviet pavāri iztop rietumnieku gaumei un ēdienkartē iekļauj, piemēram, burgerus un ceptus kartupeļus, bet tas nu nebūtu tas, kas jābauda Izraēlā. Pie jebkura ēdiena tiks pasniegta svaigi cepta maize, kas nevis jāgriež ar nazi, bet jāplēš ar rokām. Iesaku to nobaudīt – tā vienmēr ir garda.

Kad vien iespējams, iesaku izvēlēties vietēja ražojuma vīnus. Bija priekšstats, ka Izraēlas vīni ir nomācoši saldi – tā nav, ja vien nepērkat, piemēram, Kānā tūristiem paredzētos sarkanvīnus. Restorānos pieejamie baltvīni ir kvalitatīvi, viegli, ar noslieci uz sausumu. (Vīrs apgalvo, ka dažos sagaršojis banānus un vēl nezin ko – es ne.) Labi sader ar nacionālo virtuvi.

Nevajag baidīties nogaršot turpat uz ielas nopērkamās svaigi spiestās sulas – tās tiek sagatavotas pircēja acu priekšā un ir patiesi baudāmas. Izcils atspirdzinošs dzēriens ir piparmētru limonāde.

Dreskods: par lakata neesamību uz ielas nav jāuztraucas, bet sievietes ērtāk jutīsies garos svārkos. Labāk neizvēlēties apģērbu, kas atsedz plecus un ceļgalus – neviens neko neteiks, bet tu pati nejutīsies komfortabli. Labi, ja lakats ir līdzi rokassomā, jo dažviet baznīcās lūdz to uzsiet (ja nu tāda nav līdzi, baznīcas darbinieks parasti piedāvās dežūrlakatu), bet dažviet lakatu prasās uzsiet pat tad, ja to neviens nelūdz darīt. Ortodoksālo ebreju pielūgsmes vietās galva jāapsedz nevis sievietēm, bet vīriešiem – šim nolūkam, piemēram, pie Raudu mūra un Dāvida kapenēm tiek izsniegtas „dežūrkipas”.

Ielu nosaukumi gandrīz visur ir trijās valodās: ivritā, arābu un angļu, tāpat arī norādes uz populārākajiem apskates objektiem.

Reliģiskā daudzveidība būs visur – tas jāuztver kā norma.

 

Ko vēl lai saka? Lle-shanah ha-ba’ah bi-Yerushalayim…

IMG_1596


[Virsraksts nav norādīts]

DELFI. Ja dāma ir smuka un draiska, bieži vien viņai pat nav jābūt pārāk slavenai.