nekur.lv

Jau kāds laiciņš pagājis pēc Positivus, bet es savas sajūtas neesmu izplatījusi interneta dzīlēs. Nu jau tā ir tradīcija, ka vasarā noteikti jādodas vismaz uz vienu mūzikas festivālu. Biju viena no trakajiem, kas biļeti iepirka pa lēto- 19 latiem, nezinot programmu un vairāk kā pusgadu par to klusēju kā partizāns. Tas gan man neliedza apķiķināt kolēģus, kas posās uz Rammstein un šo notikumu gaidīja 3 mēnešus.
Patika jau patika man Positivus!
Atklāju sev dažas jaunas spridzinātājgrupas. Patika, ka telšu pilsētiņā bija par maz vietas un varēja mierīgi iekārtoties blakus savam autiņam, ka Flika kungs nosponsorēja man autostāvvietu, ka attapīgi vietējie bija uzbliezuši kafejnīcu pagalmā- tirgoja gardu auksto zupu un ceptus jaunos kartupelīšus.
Patika apreibušie igauņu zēni jūras krastā, improvizācijas teātris, vientuļais skarbās mūzikas dejotājs... apsargi ar superīgajiem T-krekliem: uzvedies labi un viss būs labi!
Bet par visu vairāk man patika tieši Scissor Sisters. Dziedātājs Džeiks Šīrs (Jake Shears)ar Kārļa Streipa acīm. Es pat uzcakoju Ana Metronikas (Ana Matronic)matu klimpu.


Lāzeršovs patika, paši MUSE mani debesīs nepacēla, kaut kā dienvidzēni -Happyendless un pat mazais cilvēciņš Artis ar TaTaTa likās foršāki. Ir jau ir pavisam cita lieta to visu redzēt un dzirdēt klātienē, it īpaši, ja skaņa ir tik apdullinoša, ka ribas trīc un WC būdiņa ar visu apmeklētāju iekšā dreb!
Diez vai otreiz tik laicīgi pirkšu biļetes uz kādu pasākumu, nezinot nevienu izpildītāju. Toties tagad, ja man par pašmāju pasākumu prasa 10 latus, es raucu degunu, kas ta Jums tur par tādām super/truper zvaigznēm tiks savāktas, ka tik šerpu cenu gribat?!



Vienīgais trakums, ka pludmalē man mugurā iekoda kaut kāds kukainis. Pašu plēsoņu nemaz neredzēju, bet sajūta ,ka ar nokaitētu adatu izdurts cauri sānam. Nenormāli sāpēja, uz pāris stundām uzmetās sarkanums pieclatnieka lielumā.

Tā nu es svētlaimē visu dienu nogulēju Siguldas pildrupu estrādes zālītē. Ik pa stundai uz skatuves kāpa gan pašmāju, gan ārzemju viesi- kāds tikai spēlēja, kāds spēlēja un dziedāja. Un man patika. Dodoties mājās mums pielipa sērga- čo vižu to paju! Un līdz Rīgai tika skandināts- mēs redzējām sēni, sēni pie celma...mums sēni nevajag, dzer šņabi mīļā (Aināram Pūpolam par godu!) utt.
Paskatieties paši, ko esat palaiduši garām.

Es biju uz pirmizrādi. Mīnus- bangojošās emocijas un filmas iespaidus varēja apspriest tikai ar vienu cilvēku, neviens cits draugs to vēl nav redzējis! Pēdējā laika labākā filma (parasti jau iespaidīgās filmas taupa uz gada beigām, lai pirms Oskara svaigas atmiņas). Jau pirmsākumā bija skaidrs, ka šitas būs jānoskatās vēlreiz...
Vai tā ir matriksa ideja citā mērcītē? Kaut kādas paralēlās pasaules?
Kinoteātra sausajā anotācija - Doms Kobs ir cilvēks, kas apveltīts ar talantu iekļūt cilvēku sapņos, lai implantētu viņu smadzenēs jaunu informāciju jeb kaut ko dzēstu un upuris to nepamanītu.
Tad nu Doms ir spiests pēc Saito kunga pasūtījuma pašiverēt Roberta Fišera sapņos, lai tas iznīcinātu savu mantoto kompāniju. Bet pats varētu atgriezties pie saviem karsti mīlētiem bērniem. Sākumā man bija vīliens, ka galvenā ideja ir tik triviāla- sačakarēt prātu bagātniekam. Kur globālais vēriens, pasaules glābšana? Tāds sīkstulīgums- tu man novāc konkurentu no ceļa, es tev palīdzēšu atgriezties mājās ar neaptraipītu reputāciju. Bet tie piezemētie mērķi visi tika apspēlēti tik interesanti un iespaidīgi, tā vazāšanās pa vairākām dimensijām prasija zināmu sasprindzinājumu... Man ir bijušas reizes, kad filmā ir kāds konkrēts laiks piem., 5 min. līdz bumbas sprādzienam, bet pa to laiku notik tik daudz lietas, ka gribās pārliecināties, cik ilgā laika posmā tad tas viss tika parādīts (īstenībā jau nekad neesmu to darījusi, bet vēlme ir bijusi!) A šeit tu skaties kā busiņš krīt no tilta upē un saproti, ka jāpaspēj tak vēl 3 sapņi novest līdz vēlamajam atrisinājumam.
Patiesībā jau katrs no mums kaut reizi dzīvē ir centies citam iedvest kādu nebūt ideju tā, lai otrs domā, ka pats ir autors. Tā nu mēs mainām pirmsākumu. Patika domu graudi - cilvēks jau neatceras ar ko sācies sapnis! Velns, bet tā ir taisnība.
Pagaidām jāgaida, kad visi draugi būs noskatījušies, lai būtu par ko parunāt! Skatīšos vēlreiz.