nekur.lv

Pagājušajā nedēļā Limbažos, viesnīcā „Saules parks” notika projektu „Daudzfunkcionāla sporta un veselības kompleksa būvniecība un apsaimniekošana Limbažu pilsētā” un „Limbažu galvenās reģiona bibliotēkas būvniecība un apsaimniekošana” noslēguma prezentācija.

Tajā klātesošie tika iepazīstināti ar iecerēto būvju projektiem un ekonomisko izvērtējumu, kas ir pamats, lai ieinteresētu privātos investorus gan reģiona galvenās bibliotēkas, gan sporta un veselības kompleksa, tai skaitā, baseina izbūvei, izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli. Prezentācijā piedalījās valdības pārstāvji, potenciālie investori, novada pašvaldības, citu Latvijas bibliotēku un peldbaseinu pārstāvji.

Prezentāciju atklāja projektu vadītājs Ģirts Ieleja, uzsverot, ka „Limbažu novadam ir ar ko lepoties. Novads vēstures gaitā ir spēlējis nozīmīgu lomu. Te atradies senais lībiešu centrs Metsepole, Rīgas arhibīskapija, noritējusi rosīga tirdznieciskā dzīve, kas nodrošināja Limbažiem Hanzas pilsētas statusu. Novads lepojas ar visai Latvijai nozīmīgu personību Baumaņu Kārli.

Uz šiem stiprajiem pamatiem turpinās attīstība arī mūsdienās. Divi jaunie projekti iezīmē novada izaugsmi nākotnē, paaugstinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.”

Informējot par projektu īstenošanas gaitu, Ģ. Ieleja skaidroja: „Šo projektu ietvaros ir iegūti bibliotēkas un peldbaseina arhitektoniskie projekti un ekonomiskais pamatojums, kas ir būtisks priekšnoteikums Privātās un publiskās partnerības likuma izpildei”.

Vizuāli ieskicē bibliotēku un sporta kompleksu

Ar plānotās reģiona bibliotēkas izskatu iepazīstināja SIA Arhitektūras un interjera studija STAŅEVIČA UN BULA arhitekte Elīna Rožulapa. Stāstot par iecerēto ēku, E. Rožulapa minēja, ka tā atradīsies starp novada administrācijas ēku Rīgas ielā 16 un Vienības parku. „Tā būs daudzfunkcionāla ēka, kas ietver vairākas funkcijas – bibliotēkas telpas ar kopējo platību 1900 m2 atradīsies 3. un 4.stāvā, 1.stāvā paredzētas telpas tirdzniecībai un pakalpojumiem, bet 2.stāvā – biroji.” Paredzēts arī izbūvēt pazemes autostāvvietu. Interesants risinājums ir uz parku vērstais iekšpagalms ar stiklotu jumtu, kas paplašinātu pasākumu organizēšanas un iedzīvotāju atpūtas iespējas. „Tādējādi cilvēki tiktu pasargāti no mainīgajiem laikapstākļiem, bet tajā pašā laikā būtu saistīti ar ārtelpu”, skaidroja projekta izstrādātāja. Domāts arī par ēkas ekonomisku funkcionēšanu, proti, stiklojumam izmantoti atstarojošie stikli, bet jumtam īpašs materiāls, kas ziemā siltumam neļauj izkļūt, bet vasarā – iekļūt telpās. Izbūvējot galeriju, ēka tiks savienota ar novada pašvaldības ēku.

„Vēlējāmies, lai bibliotēkas ēka stilistiski būtu piederīga vecpilsētai, senajam centram, tāpēc ēkas ārējai apdarei izvēlēts apdares ķieģelis, arī slīpie un lēzenie jumti vienuviet spēlē siluetu veidojošu lomu.” Bibliotēkas ēkas projekta prezentācijas noslēgumā E. Rožulapa novēlēja: „Saredzamā nākotnē noteikti taps šis kultūras un izglītības centrs ar plašām, gaišām, visiem pieejamām telpām.”

Ieskatu sporta un veselības kompleksā sniedza arhitektūras biroja SIA MARK vadošais arhitekts Mārtiņš Ošāns. Komplekss plānots 2755 m2 platībā. 1.stāvā paredzēts izvietot vestibilu, lielo sporta un mazo baseinu bērniem, pirti, ģērbtuves, trenažieru zāli, 2.stāvā – tribīnes ar 120 vietām, terasi, aerobikas zāli un telpas friziera, solārija vai līdzīgiem pakalpojumiem. Izbūvējot speciālu eju, sporta kompleksu plānots savienot ar blakus esošo Limbažu 3.vidusskolu.

„Mūsu galvenais uzdevums, bija ar atbilstošu materiālu un tehnoloģiju izvēli panākt energoefektivitāti, lai samazinātu ēkas ekspluatācijas izmaksas. Projektā paredzēts izmantot iekārtas, kas atgūst enerģiju no izlietotā siltā gaisa un uzsildītā ūdens. 40% no baseina apsildīšanai nepieciešamās enerģijas tiks iegūts no zemes dzīlēm un saules. Baseins tērēs 6 reizes mazāk enerģijas nekā šobrīd patērē analogi baseini Latvijā,” baseina energoefektivitāti pamato M. Ošāns.

Pastāv alternatīvas bibliotēkas un peldbaseina būvniecībā un apsaimniekošanā

Ar bibliotēkas projekta ekonomisko pamatojumu iepazīstināja SIA „NK Konsultāciju birojs” Transporta un infrastruktūras departamenta vadītājs Normunds Lukša. Aprakstot sociālekonomiskos ieguvumus N. Lukša uzsvēra, ka „reģiona galvenās bibliotēkas būvniecība veicinātu cilvēkresursu un kultūrvides attīstību, nodrošinātu policentrisku attīstību, tālākizglītību, uzņēmējdarbības vides veicināšanu un Limbažu konkurētspējas paaugstināšanu. Vienlaicīgi tiktu uzlaboti bibliotekārie pakalpojumi, kā arī atbrīvotas pašreizējās telpas citu funkciju īstenošanai.” Bibliotēku telpu prasības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti saskaņā ar Bibliotēku likumu. Bibliotēkai jāatbilst arī publisko ēku būvnormatīviem.

N. Lukša paskaidroja, ka, saredz divas projekta īstenošanas alternatīvas – klasisko publiskā iepirkuma un partnerības iepirkuma modeli, un analizēja modeļu atšķirības:

„Realizējot klasisko publisko iepirkumu, publiskais partneris, šajā gadījumā pašvaldība, ņem kredītu, izbūvē ēku, nodrošina apsaimniekošanu un iznomā telpas 30 gadu periodā. Savukārt partnerības iepirkuma modelī privātais partneris uzņemas risku par finanšu piesaisti ēkas būvniecībai, uzbūvē ēku, to apsaimnieko un iznomā telpas. Pašvaldībai katru gadu jāmaksā pieejamības maksājums un jānodrošina bibliotēkas funkcijas.” Pašvaldības īpašumā ir zeme, ēka tiek nodota lietošanā privātajam kā PPP resurss, bet ēkas aprīkojums ir privātā partnera īpašums.

Ēkas būvniecības izmaksas sastāda apmēram Ls 3 milj. bez PVN, bet kopējās finanses ietver gan būvniecības, gan apsaimniekošanas, reinvestīciju, procentu maksājumu, kā arī riska izmaksas. „Īstenojot vienu vai otru iepirkuma modeli, atšķirības summās nav izteiktas, bet jāizvērtē priekšrocības, ko pašvaldībai sniedz partnerības modeļa izvēle,” uzsvēra ekonomiskā pamatojuma veicēji. „Bibliotēkas būvniecība, piesaistot privātās investīcijas, ir politisks lēmums, kas veicinās reģionālo attīstību, sociāli ekonomisko procesu uzlabošanu novadā”, secināja N. Lukša.

Pamatojot sporta un veselības kompleksa nepieciešamību Limbažos, N. Lukša uzsvēra: „Ir jānodrošina skolēnu peldētapmācība, kas iekļauta sporta priekšmeta standartā.”

Sporta un veselības kompleksa būvniecībai bez augstāk minētajiem iepirkuma modeļiem pastāv iespēja īstenot pakalpojumu koncesiju, kas nozīmē, ka privātais partneris nodrošina komercapmeklētājus, bet pašvaldība maksā par skolēnu apmeklējumiem. Šajā gadījumā zeme un ēka paliek privātā partnera īpašums. Skolēnu apmeklējumi plānoti 8 stundas katru darba dienu mācību gada garumā. Komercapmeklētājiem plānotais laiks ir 4 stundas katru darba dienu un 8 stundas brīvdienās. Kompleksa būvniecības izmaksas sastāda apmēram Ls 1,7 milj. bez PVN. Reālos projektu finanšu rādītājus sniegs privāto partneru piedāvājumi.

Bibliotēkas un sporta kompleksa būvniecībai ES fondu līdzekļus iespējams piesaistīt ERAF aktivitātē „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, peldbaseina projekta būvniecībai finanses var piesaistīt arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu konkursā „Siltumenerģijas zema patēriņa ēku pilotprojekti”, kas šobrīd vēl ir izstrādes stadijā. Projekti jāiekļauj arī novada attīstības plānā. Tāpat pašvaldībai jānosaka jau paredzēto ES fondu līdzfinansējuma nodrošināšanas plāns, lai precīzāk var novērtēt projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu.

Pēc ekonomiskā pamatojuma izstrādātāju prognozēm reģiona galvenā bibliotēka, balstoties tikai uz pašvaldības budžetu, darbu jaunuzceltajā ēkā varētu plānot 2016.gadā, bet sporta un veselības komplekss – 2013.gadā.

Prezentāciju noslēdz ar pateicībām

Prezentācijas noslēgumā Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Didzis Zemmers uzsvēra: „Nopietns darbs ir paveikts un daudz darba vēl priekšā. Ceru, ka atradīsim investoru bibliotēkas būvei un Limbažos būs moderns kultūrizglītības centrs. Savukārt sporta komplekss būs lielisks piemērs tam, kā vienlaikus var nodarboties ar sportu un taupīt enerģiju.” D. Zemmers un Ģ. Ieleja pasniedza pateicības rakstus projektā iesaistītajiem – skiču un ekonomiskā pamatojuma izstrādātājiem, un tiem, kas palīdzēja ar padomu projektu īstenošanā. Tāpat novada pašvaldības priekšsēdētājs izteica pateicību Limbažu Galvenās bibliotēkas direktorei Dzintrai Justai, Limbažu pārvaldes vadītājam Mārim Beļauniekam un projektu vadītājam Ģirtam Ielejam par ieguldīto darbu projektu īstenošanā.

Projekta finansējums

Bibliotēkas un sporta un veselības kompleksa skiču projektu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes projekti īstenoti Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” programmas “Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā” ietvaros, un tās apsaimniekotājs ir valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Bibliotēkas ēkas projekta un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas ir 167 670 EUR, sporta un veselības kompleksam – 153 270 EUR. No minētajām izmaksām 90% sastāda Norvēģijas valsts finansējums, 10% – Limbažu novada pašvaldības līdzekļi.

Limbažu Peldbaseins from mark arhitekti on Vimeo.

Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni un skolotāji ziedojuši 265 latus Cēsu dzīvnieku patversmes uzturēšanai un veterinārajiem pakalpojumiem, bet Cēsu Pilsētas pamatskolas audzēkņi savākuši gardumus, rotaļlietas, pavadiņas un citas patversmes iemītniekiem noderīgas lietas, ortālu «Zvidzeme.lv» informēja Ieva Karlsberga, Cēsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

11.marta Cēsu novada domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumu par ziedojumu pieņemšanu no Cēsu skolēniem un skolotājiem.

Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni un skolotāji līdzekļus bez mājām palikušo dzīvnieku apstākļu uzlabošanai savākuši katrs ziedojot gan santīmus, gan vairākus latus. „Bērni ziedoja sākot pat no 11 santīmiem, ko atlikuši no vecāku iedotās naudas, kas domāta gardumiem un pusdienām. Tas ir aizkustinoši, paldies bērniem par tādu nesavtību!” pauž Cēsu novada pašvaldības komunālinženiere Anita Bukeja.

Savukārt Cēsu Pilsētas pamatskolas audzēkņi savākuši barību un patversmes iemītniekiem noderīgas mantas – kakla siksniņas, rotaļlietas, pavadiņas un citas dzīvnieciņu kopšanai nepieciešamas lietas. Jau vairākkārtēji dzīvnieku apstākļu uzlabošanai līdzekļus ziedojusi kāda Cēsu pensionāre un vairāki citi Cēsu iedzīvotāji.

Jāpiezīmē, ka Cēsu skolēni jau iepriekš snieguši atbalstu un turpina rūpēties par jaunu saimnieku atrašanu Cēsu dzīvnieku patversmē nonākušajiem kaķiem un suņiem. Tā, piemēram, Cēsu Valsts ģimnāzijas un Cēsu 1.pamatskolas skolnieces regulāri palīdz izvest pastaigās patversmē nonākušos suņus. Savukārt cēsniece Linda Bērziņa sagatavojusi izplatīšanai plakātu „Palīdzi”, kurā aicina sterilizēt savus mājdzīvniekus un atgādina, ka „Tiem, kuri lūdz visklusāk, tas ir vajadzīgs visvairāk”. Linda savu aicinājumu ir izplatījusi sociālajos medijos un tas uzrunā arī Cēsu mājas lapas lasītājus (skatīt šeit).

Pateicoties cēsnieku aktivitātei un rūpēm par patversmes iemītniekiem, informācija par bez mājām palikušajiem dzīvniekiem ir ievietota vairākos sociālajos tīklos un portālos. Cēsnieki paši aktīvi iesaistās jaunu saimnieku meklēšanā, dod padomus no patversmes paņemtu dzīvnieku uzturēšanā un aicina būt atbildīgiem par tiem, ko esam pieradinājuši.

Informācija par Cēsu dzīvnieku patversmes darbību, tās iemītniekiem un cēsnieku komentāri lasāmi Cēsu mājas lapā sadaļā Dzīvnieku patversme.

Jau ziņots, ka Cēsu dzīvnieku patversmi uztur Cēsu novada pašvaldība, un par patversmes pakalpojumu saņemšanu līgumus noslēgušas arī Pārgaujas un Amatas novadu pašvaldības. Pēdējo mēnešu laikā dzīvnieku patversmes iemītnieku skaits ir būtiski audzis un to aprūpei un veterinārajai palīdzībai nepieciešami arvien vairāk līdzekļi. Pateicoties cēsnieku atbalstam un pašvaldību finansējumam, dzīvnieku patversme turpina darboties un dzīvniekiem tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi un veterinārā aprūpe. Visi patversmē nonākušie dzīvnieki tiek potēti un attārpoti, bet kaķenes tiek sterilizētas. Par patversmes iemītniekiem nesavtīgi rūpējas tās saimniece Marika Logina-Pušinska, kura sava darba ikdienu aprakstījusi Cēsu mājas lapā sadaļā Dzīvnieku patversme un informāciju par iemītniekiem pastāvīgi izplata sociālajos medijos.

Informācija tiem, kas vēlas ziedot Cēsu dzīvnieku patversmei.
Ziedot iespējams iemaksājot līdzekļus Cēsu novada pašvaldības kasē Cēsīs, Raunas ielā 4, 1.stāvā darba dienās – pirmdien, otrdien, ceturtdien no plkst.10.00-12.00 un no plkst.13.00-17.00; trešdien no plkst.10.00-12.00 un no plkst.13.00-18.00; piektdien no plkst.10.00-12.00 un no plkst.13.00-16.00.

Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa darbinieki 9. martā veikuši sankcionētu kratīšanu personu dzīvesvietā Alūksnē, lai pārbaudītu iepriekš saņemtu informāciju, ka adresē darbojas tautā tā dēvētā „točka”, kurā tiek tirgots nesertificēts alkohols un cigaretes. Kratīšana veikta 1. martā uzsāktā kriminālprocesa pēc KL 221. 1 panta „Nelikumīga alkoholisko dzērienu realizācija” ietvaros.

Kratīšanas laikā izņemtas trīsdesmit pudeles alkohola – vīns un degvīns – ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļu markām un 1760 cigaretes ar KF akcīzes nodokļu markām. Kriminālprocesa ietvaros nozīmēta ekspertīze.

Persona, kuras dzīvesvietā izņemts alkohols un cigaretes, iepriekš jau divas reizes sodīta par akcizēto preču nelegālu pārvešanu Latvijas Republikas robežai. Nelegālā alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietā „saskaņoti” darbojušies vīrs un sieva. Vīrs piegādājis preci, sieva tirgojusi.

Kā atzīst Alūksnes iecirkņa darbinieki, šī nelegālā alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības vieta atradusies vairāku izglītības iestāžu tuvumā un policijas rīcībā ir informācija, ka „točkas” saimnieki alkoholu un cigaretes tirgojuši arī nepilngadīgām personām.

Policija saka paldies iedzīvotājiem par informācijas sniegšanu un sadarbību uzsāktā kriminālprocesa ietvaros. Tāpat policija aicina arī turpmāk iedzīvotājus būt atsaucīgiem un ziņot policijai, ja Jūsu rīcībā nonāk informācija par nelikumīgām darbībām ar akcizētajām precēm.

Par minēto noziedzīgo nodarījumu krimināllikumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ceturtdien, 11. martā, Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā ēkā kampaņas „Uzslavē labu servisu!” ietvaros notika iedzīvotāju sapulce.

Lai informētu par pašvaldības 2010.gada budžetu, plānotajiem pilsētas attīstības projektiem, kā arī, lai klātienē atbildētu uz interesējošiem jautājumiem, ar iedzīvotājiem tikās Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aigars Vītols, ortālu «Zvidzeme.lv» informēja Līga Tarbuna, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Tikšanās sākumā klātesošie tika iepazīstināti ar šā gada Valmieras pilsētas budžetu un atvēlēto summu sociālajai jomai, kas šogad kopumā palielināta par aptuveni 60%. Tāpat tika runāts arī par pilsētas attīstības plāniem, izglītības un veselības aprūpes sistēmu, izmaiņām transporta kustībā. Diskusija risinājās arī par jautājumiem saistībā ar namu apsaimniekošanu, kultūras un sporta jomu. Inesis Boķis atzina, ka kultūra, māksla un sports ir jomas, kurām nepieciešams būtisks finansiālais atbalsts, taču vienlaikus tās ir jomas, ar ko var lepoties.

Sapulces laikā domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un izpilddirektora vietnieks Aigars Vītols atbildēja klātesošo jautājumus. Valmierieši interesējās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu un tā nepieciešamību, par pensionāru dienas centra „Atvasara” turpmāko darbību, kā arī par sociālās mājas celtniecību. Inesis Boķis aicināja nevalstiskā sektora pārstāvjus aktīvāk rakstīt projektu pieteikumus un piesaistīt finansējumu dažādām aktivitātēm, piemēram, piedaloties pašvaldības izsludinātajos projektu līdzfinansēšanas konkursos.

Valmierieši izrādīja interesi arī par nekustamā īpašuma nodokli un ielu rekonstrukciju, kā piemēru minot A. Upīša ielu. Tāpat tika uzdots jautājums par izglītības sistēmu, īpaši sešgadīgo bērnu mācībām 1.klasē. Iedzīvotāji interesējās arī par pašvaldības uzņēmumiem un to turpmākajiem attīstības plāniem, kā arī izmaiņām transporta sistēmā. Valmierieši tika aicināti iepazīties ar jauno maršrutu sarakstu un sniegt savus ieteikumus to pilnveidošanai.

Iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldības vadību tiek organizēta ik gadu, lai informētu valmieriešus par pašvaldības teritorijā notiekošo un veicinātu pašvaldības dialogu ar iedzīvotājiem. Pēc sapulces tās dalībnieki atzina, ka tā ir laba iespēja klātienē gūt atbildes uz saviem jautājumiem, kā arī sniegt savus ieteikumus, tādējādi iesaistoties pilsētā notiekošajos procesos. „Man ir sajūta, ka, atnākot uz šo sapulci, es nenoskatos vienaldzīgi no malas, bet ar savu jautājumu lieku aizdomāties par to, kas būtu vēl jāpaveic un jāuzlabo. Katrā ziņā, augstu vērtēju šādu iespēju tikties ar pašvaldības vadību,” tā uz jautājumu, kas pamudinājis piedalīties sanāksmē, atbildēja viens no tās dalībniekiem.

25.martā, nākošajā novada domes sēdē, ir plānots lemt par jauno Valkas novada karogu.

“Aicinām arī iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties un līdz 22.martam (ieskaitot) izteikt savu viedokli, nobalsojot par vienu no piedāvātajām karoga skicēm. Visu piedāvāto skiču autori ir Ilze Lībiete un Juris Ivanovs,” stāsta Inguna Medne, Valkas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Karoga skices ir aplūkojamas Valkas novada mājas lapā, kurā arī var nobalsot par sev tīkamāko (www.valka.lv).

„Izstrādājot Valkas novada karoga metus, akcents ir likts uz jauno novada ģerboni. Karoga proporcijas ir 1:2 (izmērs 1 x 2 m), tādas pat kā Latvijas valsts karogam. Ģerboņa augstums – 60 cm, tā novietojums karoga centrā ir vislabākais veids, kā pārskatāmā veidā atpazīt ģerboni. Nevēlējāmies ieviest svešas vai arī pārāk daudz krāsu. Tāpēc izmantojām baltu, sarkanu, dzeltenu. Gan sarkanais, gan zilais vilnītis un viļņveidīgais dalījums simbolizē Valkas novada robežupi Pedeli. Šāda veida vilnis ir gan oriģināls karogu dizainā Latvijā, gan mākslinieciski labi saskan ar ģerboņa krāsām. Dzeltenā mala ir bārkstis izšūtajam karogam, drukātajiem karogiem bārkstis neliek. Izšūto karogu vēl papildina ar pušķi un auklu, kas dod īpaši skaistu un greznu iespaidu. Karoga meti izstrādāti, ņemot vērā arī izšūšanas tehnoloģiju un sietspiedes apdrukas iespējas,” par karoga skicēm stāsta mākslinieki I.Lībiete un J.Ivanovs.

Vakar, 11. martā policijā saņemta informācija, ka Kocēnu pagastā pie kādām mājām noslīcis trīs gadus mazs puisēns, kas iekritis atvērtā kanalizācijas akā, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Dace Jukāma, VP Vidzemes reģiona Prevencijas grupas vecākā inspektore.

Aka, kas atrodas netālu no mājas, palikusi atvērta pēc tam, kad tā pirms dažām dienām tīrīta. Puisēnu no bedres izvilkusi VUGD brigādes darbinieki, kad no tās atsūknēts ūdens. Par notikušo uzsākts kriminālprocess un nozīmēta ekspertīze. Visticamāk, nāves cēlonis bijis noslīkšana.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses (VUGD) pārstāve Inga Vetere informēja, ka nelaime notikusi ap plkst.11.30. Neaizvērtā kanalizācijas muca bijusi ierakta piemājas ābeļdārzā. Notikušo redzējis kāds 12 gadus vecs zēns, kurš mazo puisēnu no mucas centies izvilkt, taču nesekmīgi.

Muca bijusi ap pusotru metru dziļa. Glābēji notikuma vietā ieradušies, kad trīs gadus vecais bērns jau bija miris. VUGD darbinieki tuvumā mucai neatrada vāku, ar kuru to varētu aiztaisīt, pastāstīja Vetere

Sociālajai aizsardzībai Valmieras pilsētas pašvaldības 2010.gada budžetā paredzēti 1,42 miljoni latu jeb par aptuveni 60% vairāk nekā iepriekšējā gada budžetā. Tā ir vienīgā budžeta pozīcija, kam finansējums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis vairākkārt, portālu «Zvidzeme.lv» informēja Līga Tarbuna, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

617 400 latu jeb par 34,7% vairāk plānoti sociālās palīdzības pabalstiem. Šogad pabalstiem garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai pašvaldības budžetā paredzēts 81 000 latu, savukārt komunālo maksājumu un malkas iegādes izdevumu segšanai paredzēti 276 000 latu.

Brīvpusdienu nodrošināšanai skolu audzēkņiem plānoti 70 000 latu, bet uzturmaksu atlaidēm pirmsskolas izglītības audzēkņiem paredzēti 30 500 latu. Norēķiniem par bērnu uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs plānoti 40 000 latu un bērna piedzimšanas pabalstiem – 10 800 latu.

Braukšanas maksu atvieglojumiem skolēniem, studentiem un gados veciem cilvēkiem izdevumi budžetā plānoti 46 500 latu apmērā.

Tāpat pašvaldības budžetā paredzēts finansējums sociālās mājas uzturēšanai Purva ielā 13, kā arī biedrībai „Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” un Vidzemes reģionālajam centram „Dardedze”.

Pansionāta „Valmiera” izdevumiem plānots izlietot vairāk nekā 502 000 latu, tajā skaitā norēķiniem par citu pašvaldību sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Pilsētas sabiedriskās pirts uzturēšanas izdevumi plānoti 48 000 latu apmērā.

Baltijas valstu dzelzceļa līnija “Rail Baltica” saglabās pašreizējo 1520 mm sliežu platumu,informē LETA atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) transporta komisāra Sīma Kallassa paziņojumu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības vienojušās saglabāt pašreizējo sliežu platumu, skaidroja Kallass, piebilstot, ka Igaunija atteikusies no idejas būvēt paralēlu Eiropas standarta 1435 mm platu sliežu ceļu.

Kallass atzīst, ka sliežu platuma atšķirība ir “Rail Baltica” projekta galvenā vājā vieta, jo Baltijas valstīs sliedes ir liktas pēc Krievijas standarta 1520 mm platumā, bet Eiropā standarta platums ir 1435 mm.

Dzelzceļa līnija “Rail Baltica” ir paredzēts kā savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, lai uzlabotu satiksmi starp Centrālo un Austrumeiropu. Taču Polijā dzelzceļa sliedes ir liktas Eiropas standarta platumā, kā dēļ dzelzceļa kravas uz Polijas-Lietuvas robežas ir jāpārkrauj.

Kā jau ziņots, Igaunija dzelzceļa līnijas maršruta Tallina-Rīga atklāšanai “Rail Baltica” projektā varētu būt gatava jau 2012.gadā, taču Latvija savu daļu projekta plāno pabeigt tikai 2013.gada beigās.

Satiksmes ministrija biznesa portālam “Nozare.lv” iepriekš skaidroja, ka Latvijā pastāvošās ekonomiskās krīzes apstākļos valdībai nav bijis iespējams nodrošināt “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2009. un 2010.gadā, tādēļ pērn pieņemts lēmums projekta īstenošanas atlikšanu par diviem gadiem.

Projekta īstenošana ar Eiropas Komisijas piekrišanu pārtraukta līdz 2011.gada beigām, kad plānots to atsākt, lai līdz 2013.gada beigām nodrošinātu iepriekš minētās vienošanās izpildi – ātruma nodrošināšanu vismaz 120 kilometrus stundā visā “Rail Baltica” maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa.

Igaunijas Ekonomikas ministrijas transporta kanclera vietnieks Ēro Pergmē janvārī pavēstīja, ka Igaunija jau šovasar un nākamā gada vasarā veiks investīcijas dzelzceļa līnijā Tallina-Tartu, kas saīsinātu šo ceļu līdz divām stundām, bet ceļu no Tartu uz Valgu līdz vienai stundai.

Tālākais esot atkarīgs no Latvijas, jo patlaban vilciens no Valgas uz Rīgu brauc trīs stundas, bet, lai tas varētu konkurēt ar automašīnām, autobusiem vai pat lidmašīnām, braucienam no Tallinas uz Rīgu nevajadzētu būt ilgākam par 4,5 stundām, norādījis Pergmē.

Sākotnēji visas Baltijas valstis gatavošanos “Rail Baltica” projektam uzsāka vienlaikus.

2007.gada janvārī pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma Dānijas kompānijas “COWI” izpildījumā tika pabeigta “Rail Baltica” projekta priekšizpēte visā maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas realizāciju – esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa-Rīga-Tallina līdz 2013.gadam, nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 kilometri stundā.

SM informē, ka saskaņā ar rekonstrukcijas projekta īstenošanas plānu Latvija, Lietuva un Igaunija jau 2008.gada nogalē uzsāka sagatavošanās darbus – sliežu ceļa tehniskā stāvokļa pārbaudi un projektēšanu esošā sliežu ceļa rekonstrukciju dažādos maršruta Tallina-Rīga-Kauņa posmos.

Jācer, ka Labvēlīgajam Tipam nebūs jāņem talkā gumijas laivas, lai 4. aprīlī nokļūtu „Vecgulbenes Muižā” Gulbenē, uz kuru grupa plāno doties nu jau par tradīciju kļuvušās pavasara koncertsērijas ietvaros.

Gaidāmā koncerta programma sastāvēs no daudziem pirmatskaņojumiem, kurus pat Rīga vēl nav dzirdējusi, jo pašlaik notiek intensīvs darbs pie jaunā albuma satura gatavošanas. Grupa ir pārliecināta, ka labāk jaunas dziesmas sākumā nodot vērtēšanai klausītājiem un tikai pēc tam tās iekļaut albumā.

Janvārī radio ēteros jau izskanēja “Čiekurs – egles dēls” – singls no gaidāmā albuma, kas uzreiz arī kļuva par klausītāju hītu un tāds ir joprojām. Šī dziesma tika izpildīta arī pagājušā gada grupas rudens lielajos šovos “Līzespasta Disnejlenda”. Arī toreiz dziesma guva atzinību no skatītāju puses gan koncertos, gan atsauksmju veidā internetā pēc tam.

Tātad šī koncerta apmeklētājiem būs unikāla iespēja un liela atbildība noteikt, kuras jaunās dziesmas ir pietiekami labas, lai tiktu iekļautas gaidāmajā albumā.

Koncerti būs divās daļās, un to sākums – pulksten 19:00. Jāpiebilst, ka katra grupas uzstāšanās tiek pārvērsta par savdabīgu šovu uz skatuves, kurā iesaistās ne tikai mākslinieki, bet nereti arī skatītāji. Protams, neizpaliek arī joki.

Labvēlīgais Tips nebeidz pārsteigt ar atraktivitāti ne tikai uz skatuves savos koncertos, bet arī ar iesaistīšanos dažādos projektos. Šogad grupa plāno kāpt uz Nacionālā teātra skatuves kopā ar žurku Kornēliju slavenās izrādes šīs sezonas versijā „Teātra žurka jeb Kornēlijas inovācijas”.

Grupa novēl visiem sausas kājas pavasara palos un aicina priecāties par gaidāmo pavasari kopā ar Labvēlīgo Tipu!

Pavasara koncertsērijas koncerti notiks:

4. aprīlī – Gulbenē, Vecgulbenes Muižā;

16. aprīlī – Ventspilī, Teātra namā „Jūras Vārti”;

17. aprīlī – Jelgavā, Jelgavas Kultūras namā;

24. aprīlī – Valmierā, Valmieras Kultūras centrā;

1. maijā – Kazdangā, Kazdangas Kultūras centrā.

Biļetes uz koncertiem jau nopērkamas „Biļešu Paradīze” kasēs, www.bilesuparadize.lv vai pasākuma norises vietās. Cena sākot no Ls 5.

Piektdien, 5.martā, SK „Beverīna” izbraukumā Lielvārdē izcīnīja kārtējo uzvaru 95:82 (22:22; 17:20; 23:21; 27:14) pieveicot spēcīgo BK „Lielvārde/ELVI” komandu.

Pirmo ceturtdaļu iesāka labāk viesi – Beverīnas basketbolisti, iegūstot 8 punktu pārsvaru – 24:16. Otrajā ceturtdaļā viesu basketbolisti turpināja palielināt savu pārsvaru, pirmā puslaika beigās sasniedzot jau +17 – 47:30.

Beverīnai šajā spēlē 2punktu metienu procents 60% pret 41% mājinieku izpildījumā, 3punktniekos 32% pret 30%. Soda metienos atkal jau katastrofa 47% pret 68%, atlēkušajās bumbās neliels pārsvars Lielvārdes basketbolistiem 36 pret 42, rezultatīvajās piespēlēs 15 pret 13, kļūdas 19 pret 17, pārtvertās bumbas 15 pret 12

Punktus SK „Beverīnai” guva: Edmunds Gabrāns 33 (+ 11 atl.b. + 7 rez.p. + 4 pārtv.b. + 6 kļūdas + 8 izprov.piez.), Roberts Zeile 27 (+ 8 atl.b. + 5 kļūdas), Ingmārs Zirnis 14 ( + 7atl.b.), Edmunds Elksnis 10, Artūrs Kīns 5 ( + 6 atl.b.), Jānis Amoliņš 2, Ģirts Lācis 2 ( + 6 atl.b.), Māris Millers 2.

BK „Lielvārde/ELVI” punktu guvēji: Krūmiņš 20 ( + 11 izprov.piez.), Liberts 14, Kotekins 14, Mežapuķe 8, Bartkevičs 8, Jaundālders 6, Šaka 4, Tūtāns 4, Ermanovskis 4, Pikšens 0.

Turnīra tabula:

ABL Austrumu zona
1. Beverīna 14-2
2. Salacgrīva 14-2
3. Lielvārde/ELVI 10-5
——————————
4. Dārznieks/Cēsis 9-7
5. Valmiera/BSS 8-7
6. Pāgauja/Cēsis 8-8
7. Madona/SEB 5-11
8. Rugāji JUNIORS 1-13
9. Gulbene 1-15

Šī bija pirmā posma pēdējā spēle. Pēc pirmā posma rezultātiem finālturnīrā par 1.-8. vietu kvalificējās trīs labākās Austrumu zonas un piecas labākās Centra zonas komandas, ņemot līdzi tikai savstarpējos rezultātus. Otrajā posmā divas savstarpējās spēles aizvadīs komandas no pretējām zonām. Austrumu komandām sanāks desmit cīņas, bet centriniekiem seši mači.

ABL Centra zona
1.Fēnikss 21-1
2.Kursa/MRU 16-4
3.Saulkrasti 13-7
4.LU 13-9
5.Dartija 13-9
————————-
6.Mārupe/kas jauns.lv 11-11
7.Jūrmalas SS 10-11
8.Kvēle 10-12
9.BK Ķeizarmežs 8-13
10.BK VEF 8-13
11.Barons/Rīdzene 92 2-19
12.Barons/Rīdzene 91 1-18

Tā kā līdz nāk savstarpējie rezultāti mačos ar BK „Salacgrīva” un BK „Lielvārde/ELVI”, tad 2.posma tabula izskatās šādi:

ABL finālturnīrs par 1.-8.vietu
1.Fēnikss 7-1
2.Beverīna 3-1
3.Salacgrīva 2-2
4.Kursa/MRU 4-4
5. LU 4-4
6.Saulkrasti 3-5
7.Lielvārde 1-3
8.Dartija 2-6

Pagaidām nav vēl zināms 2. posma kalendārs, jo nav vēl izspēlētas visas pirmā posma spēles (pēdējā paredzēta 14.martā).

Izmantotie resursi:
Basket.lv
sportacentrs.com
twitter.com/SKBeverina

Pirmdien, 8. martā, projekta „Limbažu un Viljandi kopēja sadarbība ilgtspējīgas vides un tūrisma attīstībā Hanzas savienības ietvaros” darba grupa apmeklēja Viljandi, lai tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem un izzinātu, kā tiek ekspluatēta pontonu laipa Viljandi ezerā, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Ilze Millere, Limbažu Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Laipa Viljandi izveidota pirms 4 gadiem, kur vienkopus atrodas gan novērošanas tornis, piestātne laivām, kā arī peldēšanas zona, kas iezīmēta ar norādes zīmēm un sezonas laikā ir darbinieks, kas kontrolē, lai peldētāji uzturētos tikai šim nolūkam paredzētajā zonā. Galvenais jautājums, kas tika pārrunāts – labākais pontonu risinājums, lai būtu pārdomāts par drošību peldētājiem, ņemot vērā iespējamos pontonu uzstādīšanas risinājuma veidus.

Jau ziņots, ka Limbažos Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas „Pārrobežu sadarbība” projekta „Limbažu un Viljandi kopēja sadarbība ilgtspējīgas vides un tūrisma attīstībā Hanzas savienības ietvaros” tiek veikta Limbažu Lielezera pludmales labiekārtošana. Darbus veic SIA „Pekabo”- jau notikusi ezera niedru izpļaušana, gultnes tīrīšana, smilšu iepludināšana. Projekta rezultātā tiks uzstādītas 2 pontonu laipas bērnu un pieaugušo pludmalei, izbūvēts apkalpes namiņš, labiekārtota teritorija. Šobrīd izsludināts iepirkums par airu laivu, motorlaivu, ūdensvelosipēdu un pludmales tīrāmās mašīnas iegādi. Labiekārtošanas darbus pludmalē plānots paveikt līdz šī gada 31.maijam.

Sērijas trešajā un izšķirošajā spēlē cēsnieki spēja saņemties un atspēlēties no 1:3, uzvarot gan mačā (7:3) gan sērijā – 2:1.

Jau pēc spēlētas minūtes un desmit sekundēm mājinieki nonāca zaudētāju lomā, tomēr perioda astotajā minūtē Ēriks Bauers pacīnoties vārtu priekšā panāca izlīdzinājumu. Pirmās trešdaļas turpinājumā viesiem izdevās izvirzīties vadībā ar 3:1, bet pēc precīza Rancāna metiena pirmais periods noslēdzās 2:3.

Jāsaka, ka otrajā trešdaļā un atlikušajā mačā vārtus guva tikai cēsnieki. Jau trešdaļas otrajā minūtē Krūmiņš vadībā pirmo reizi izvirzīja „Cēsis/CB”, bet līdz trešdaļas beigām pa reizei precīzi bija arī Kerijs Ostrovskis un Ivars Rancāns. 5:3 pirms pēdējām divdesmit minūtēm.

Pēdējā trešdaļā 6:3 panāca Jansons, bet punktu spēlei ar skaistiem vārtiem pielika Engus Bulmeistars, kuram tas bija jau ceturtais punkts šajā mačā. Spēlē izcīnīta smaga uzvara ar 7:3, bet sērijā cēsnieki triumfēja ar 2:1.

Pusfinālā pretī Cēsu komandai stāsies FK „Jūrmala”, komanda, kas izcīnīja uzvaru regulārajā čempionātā. Pirmā spēle jau 13.martā Spuņciemā.

Šajā spēlē rezultatīvākais spēlētājs „Cēsis/CB” rindās bija Engus Bulmeistars, kuram četri punkti (1+3), bet ar diviem punktiem (2+0) izcēlās Ivars Rancāns.

Vakar, 9.martā, Baltijas Basketbola līgas ietvaros BK “Valmiera Viļņā tikās ar “Lietuvos Rytas” vienību. BK “Valmiera” ar 98:62 zaudēja iepriekšējās sezonas BBL čempioniem.

Šodien “Valmiera” spēlēja ar “mazo” sastāvu, jo veselības problēmu dēļ komandai palīdzēt nevarēja centrs Kaspars Cipruss, kurš ir guvis ceļgala savainojumu, kā arī praktiski nācās “iztikt” bez otra garā spēlētāja Blaza Krešnara, kurš jau pašā spēles sākumā nopelnīja četras piezīmes. BK “Valmiera” nonāca ļoti sarežģītā situācijā, kad pret garajiem “Lietuvos Rytas” spēlētājiem bija jācīnās ar daudz mazākiem spēlētājiem. Par likumsakarīgu var uzskatīt arī spēles rezultātu, jo “Valmiera” zaudēja cīņā par bumbām gan pie sava, gan pretinieku groza. Šosezon komandas spēlētājus nepārtraukti vajā veselības problēmas, sākot ar Artūru Valeiku, tad Juri Andžejevski un tagad savainojumu ir guvis Kasparam Ciprusam, kas varētu būt viens no komandas nevienmērīgā snieguma iemesliem. Pirms divām nedēļām spēle pret “Žalgiri” tika aizvadīta kā “līdzīgs pret līdzīgu”, bet šodien nepatīkams zaudējums par 36 punktiem. Jāatzīst, ja visi spēlētāji nav pilnībā veseli un gatavi spēlēt par 110%, tad šādas komandas ir praktiski neiespējami uzvarēt.

Spēle iesākās līdzīgi un pirmajā ceturtdaļā pat nelielā vadībā atradās “Valmiera” (17:15). Otrajā ceturtdaļā vadībā izvirzījās mājinieki un pēc pirmā puslaika rezultātu tablo jau rādīja +18 “Lietuvos Rytas” labā (27:45). Otrajā puslaikā spēles gaitā īpašu pavērsienu nebija un mājinieki turpināja palielināt punktu pārsvaru, kā rezultātā spēlē noslēdzās ar 98:62 “Lietuvos Rytas” labā. BK “Valmiera” rezultatīvākie bija Deivīns Deiviss kurš guva 14 punktus, kā arī Juris Andžejevskis un Sandis Amoliņš – katram pa 11 punktiem.

Lietuvos Rytas – Valmiera 98:62 (15:17, 30:10, 23:10, 30:25).

“Valmiera”: Deiviss14, Andžejevskis 11, Amoliņš 11, Krovels 10, Graudiņš 9, Virsis 5, Krešnars 2.

“Lietuvos Rytas”: Valanciunas 19, Milosevic 16, Babrauskas 12, Baynes 11, Buterlivicius 11, Bajramovic 10, Gecevicius 9, Sinica 5, Zavackas 5.

Nākamo spēli Baltijas Basketbola līgas spēli BK “Valmiera” aizvadīs 13. martā izbraukumā tiekoties ar Tartu “Rock”.

Vidzemes reģiona policijas iecirkņos vismaz reizi nedēļā tiek reģistrēti iesniegumi, kad policijā pēc palīdzības griežas iedzīvotāji, kas informē par saņemtām, visbiežāk anonīmām īsziņām vai telefona zvaniem, kuros tiek izteikti draudi saņēmēja vai viņa ģimenes locekļu veselībai vai arī saņemtajām īsziņām ir klaji aizskarošs raksturs.

Šādos gadījumos policija uzsāk resorisko pārbaudi, kuras laikā tiek noskaidrota zvanītāja vai īsziņu sūtītāja personība un izvērtēts, cik reāli ir minētie draudi un vai tie tiešām apdraud personas veselību un dzīvību.

Iedzīvotājiem svarīgi atcerēties, ka, saņemot šādas īsziņas, jāgriežas policijā ar iesniegumu, kurā jānorāda īsziņu vai telefona zvanu saņemšanas laiks, zvanītāja telefona numurs vai saņemtās sms teksts. Iesniegumā jānorāda arī iespējamā sūtītāja vai zvanītāja personība. Īsziņas neizdzēst, jo tās lietas izskatīšanas laikā kalpo kā pierādījums.

Policija, izvērtējot lietas apstākļus, lemj par kriminālprocesa uzsākšanu. Procesa ietvaros tiek noskaidroti draudus izteikušās personas rīcības motīvi un iespējas draudus īstenot. Katram, kas šādā veidā ( ar draudu sms vai zvanu palīdzību) mēģina risināt radušos konfliktus vai vienkārši „pajokot”, jāatceras, ka 95% gadījumu policija noskaidro personu, kas draudus izteikusi.

Policija vērš iedzīvotāju uzmanību, ka šādas darbības ir krimināli sodāmas un personas var tikt sauktas pie atbildības pēc KL 132. panta. Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Nepilngadīgo lietu dienesta inspektori norāda, ka šīs problēmas ir aktuālas arī jauniešu vidū. Jaunieši viens otram ar sms palīdzību (vai komentāriem interneta portālos) draud ar fizisku izrēķināšanos vai publiski ņirgājas. Klasisks šādas sms piemērs: „Pēc skolas Tevi sagaidīs. ..” ( seko reāli draudi vai vairākpakāpju lamuvārdi) Pēc šādu un līdzīgu sms saņemšanas jauniešiem nereti rodas psiholoģiska rakstura problēmas, viņi atsakās iet uz skolu, pasliktinās sekmes un viņi ļoti pārdzīvo notikušo. Savukārt tie, kas nosūta aizskaroša rakstura īsziņas, neapzinās savas rīcības sekas. Kad ar iesniegumu jaunieši vai viņu vecāki griežas policijā, tiek izvērtēti lietas materiāli, notikušais reģistrēts elektronisko notikumu žurnālā un veiktas pārrunas ar bērniem un viņa vecākiem. Par šo pārkāpumu var tikt sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols par sīko huligānismu vai vecākiem par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu. Materiāls var tikt nosūtīts tiesai Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai. Pēc tam jaunietis tiek ņemts Nepilngadīgo lietu dienesta inspekcijas uzskaitē.

Vecākiem jāatceras – ja konstatējat, ka jūsu bērns saskāries ar līdzīgām problēmām (pasliktinās sekmes, viņi nevēlas iet uz skolu, stāsta par konfliktiem klasē un tamlīdzīgi), Jums nav noteikti jānāk uz policiju. Pēc palīdzības varat griezties arī pilsētas pašvaldībā pie Sociālās palīdzības nodaļas speciālista, kas strādā ar ģimenēm un bērniem, tāpat par notikušo jāinformē klašu audzinātāji un skolu sociālie pedagogi.

Pirmdien, 8.martā Valgas apriņķī viesojās Igaunijas Republikas prezidents Toomas Hendrik Ilves. Vizīti organizēja Valgas apriņķa valde, sadarbībā ar prezidenta kanceleju. Vizītes laikā prezidents apmeklēja Policijas un robežsardzes dienesta Valgas iecirkni, Valgas–Valkas kopējo sekretariātu, Valgas apriņķa Profesionālās apmācības centru, mazo uzņēmumu SIA „Zacman”, tikās ar Valgas apriņķa uzņēmēju kluba biedriem, portālu «Zvidzeme.lv» informēja Inguna Medne, Valkas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

„Cenšos apmeklēt visu Igauniju, lai būtu pārskats par notiekošo. Katrai vietai ir sava specifika, šeit ļoti skaidri iezīmējas Igaunijas un Latvijas sadarbības jautājumi,” vērtē Igaunijas prezidents.

Tikšanās laikā Valgas–Valkas kopējā sekretariātā Valgas Rātsnamā, prezidents kopīgi ar Valgas apriņķa valdes vecākā vietas izpildītāju Kalev Härk, Valgas pilsētas domes priekšsēdētāju Külliki Siilak un Valgas pilsētas mēru Ivar Unt pārrunāja sadarbības stiprās puses. Sarunas gaitā tika akcentēti arī aktuālākie pārrobežu problēmjautājumi, piemēram, pārrobežu sadarbība medicīnas pakalpojumu sniegšanā, vilciena kustība maršrutā Rīga–Tallina–Rīga, latviešu bērnu iespējas apgūt arodapmācību jaunajā Valgas profesionālās apmācības centrā, plānotā Valkas–Valgas tūristu apmeklētāju centra finansējums un citi. Par šiem un citiem jautājumiem Igaunijas–Latvijas sadarbības kontekstā Toomas Hendrik Ilves tuvākajās dienās spriedīs arī oficiālajā tikšanās reizē ar Latvijas Republikas prezidentu Valdi Zatleru.

Savukārt Valgas–Valkas kopējā sekretariāta darbinieces – Anita Tannenberga, kura birojā pārstāv Valkas novada domi, un Liane Rosenblatt, kura pārstāv Valgas pilsētas valdi, savā stāstījumā prezidentu iepazīstināja ar sekretariāta ikdienas darbību un aktivitātēm, pastāstīja par darba koordinēšanu starp pašvaldībām un neformālām iedzīvotāju grupām, informācijas apmaiņu, valodas jautājumiem un citām aktualitātēm. Īpaši tika uzsvērts fakts, ka sekretariāta darba telpas atrodas vēsturiski svarīgā ēkā ne vien Valkas pilsētas, bet visas Latvijas vēstures kontekstā, jo līdz pilsētu sadalīšanai tajā kopīgi strādāja latvieši un igauņi. Tieši Rātsnamā 1917.gadā Pagaidu Nacionālā padome pirmo reizi pasludināja Latvijas autonomiju. Sekretariāta darbiniecēm prezidents personīgi pasniedza savu jauno grāmatu „Atvērtā pasaule un nacionālās vērtības” latviešu valodā ar ierakstu. Vēl vienu grāmatas eksemplāru ar ierastu: „Ar labākajiem vēlējumiem. Toomas Hendrik Ilves. 08.03.2010.” prezidents kā dāvinājumu lūdza nodot Valkas bibliotēkai un tās lasītājiem.

Pirmo reizi sekretariāta darbinieces ar Igaunijas prezidentu tikās vizītes laikā pie apaļā galda Valkas–Valgas muitas un robežkontroles punktā īsi pirms robežu atvēršanas, otro reizi – organizējot pasākumu par godu Šengenas telpas atvēršanai. Šī pasākuma ietvaros Rātsnamā esošajās Valgas pilsētas domes telpās viesojās Toomas Hendrik Ilves un Valdis Zatlers, iemūžinot savus vēlējumus sekretariāta viesu grāmatā. Šajā reizē Igaunijas prezidents izteica vēlēšanos tikšanos rīkot sekretariātā.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas.

Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu.

Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL

Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Lilita Čudare, „ERGO Latvija” Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktore: „Ja notikusi sadursme ar meža zvēru, KASKO īpašniekiem ir tiesības iesniegt atlīdzības pieteikumu – to paredz arī ERGO KASKO polises noteikumi. Saskaņā ar ERGO statistiku, vidējais KASKO atlīdzības apjoms, kas izmaksāts pēc sadursmes ar meža zvēru, ir 900 latu. Visbiežāk šādi ceļu satiksmes negadījumi notiek notriecot stirnas. Savukārt pēc sadursmes ar lielākiem dzīvniekiem kā alnis vai meža cūka, bojājumi nereti ir ļoti smagi, un pasažieriem tie var būt bīstami vai pat letāli.”

Kopumā negadījumi notriecot meža zvērus visbiežāk notiek vakara stundās, kad šosejas ir visnoslogotākās, kad cilvēki dodas mājup pēc darba. Diemžēl tieši šajā laikā arī meža dzīvnieki dodas barības meklējumos, jo pa dienu pārsvarā visi meža dzīvnieki guļ. Tāpat ziemā meža dzīvnieki ir spiesti doties barības meklējumos un šķērsot braucamās daļas, uz ceļa iet laizīt sāli, ar ko, kā zināms, Latvijā kaisa ceļus.

Neziņojot par notriektu meža zvēru tiek pārkāpts likums

Nobraukto dzīvnieku skaits valstī ir daudz lielāks, nekā to atspoguļo oficiālā statistka. Kā liecina MVD pārstāvju novērojumi, pārsvarā visu izšķir tas, vai autovadītājiem ir KASKO apdrošināšana un vai viņi ir ieinteresēti pieteikt negadījumu.

Jānis Ozoliņš, Valsts meža dienesta Medību nodaļas vadītāja vietnieks: „Par daudzām sadursmēm VMD uzzina nevis no negadījumā iesaistītā autovadītāja, bet no negadījuma liecībām, piemēram, asins peļķes, pamesta dzīvnieka līķa utt. Tomēr atgādinu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.760 (Medību noteikumi) 82.punktu ikvienam ir pienākums ziņot VMD par ievainotiem vai bojā gājušiem medījamiem dzīvniekiem. Tāpat notriekto zvēru nedrīkst vest līdzi – arī tas ir Medību noteikumu pārkāpums (83.punkts), par kuru var piemērot sodu 20 – 250 latu apmērā.”

Kas jādara, ja notikusi sadursme ar meža zvēru?

* Ja negadījumā cietuši cilvēki, ja transportlīdzeklis saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem nevar turpināt ceļu, autovadītājam jāziņo Ceļu policijai, kas savukārt informēs Valsts meža dienesta attiecīgos pārstāvjus.
* Ja nav cietušo (vadītājs, pasažieri) un transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā, Ceļu policija nav jāsauc. Taču jāinformē par notikumu VMD, ka notikusi sadursme ar meža zvēru.
* Notriekto dzīvnieku nedrīkst vest mājās. Tā ir pretlikumīga rīcība – Medību noteikumu pārkāpums, par kuru var piemērot naudu sodu 20 – 250 latu apmērā.
* Lai saņemtu KASKO atlīdzību, jāiesniedz apdrošinātājam atlīdzības pieteikuma iesniegums ar Ceļu policijas protokolu, ja tāds nepieciešams, saskaņā ar apdrošinātāja noteikumiem.

Par ERGO uzņēmumiem

„ERGO Latvija” AAS un „ERGO Latvija Dzīvība” AAS pārstāv starptautisko apdrošināšanas sabiedrību ERGO, kas apvieno 135 apdrošināšanas sabiedrības 31 pasaules valstī.

ERGO ir trešā lielākā apdrošināšanas sabiedrība Baltijas valstīs, kas darbojas dzīvības, nedzīvības, veselības apdrošināšanas un pensiju fondu segmentos. Vairāk kā 400,000 klienti Baltijas valstīs uzticas ERGO pakalpojumiem, ekspertu zināšanām un finanšu stabilitātei.

Lielākais ERGO apdrošināšanas grupas īpašnieks ir Munich Re, kas ir viena no lielākajām pārapdrošināšanas grupām pasaulē.

Piektdien, 12.martā pulksten 19.00 Valkas pilsētas kultūras namā ar Aivara Bankas lugu „Kredīts” viesosies Turnas tautas nama dramatiskais kolektīvs (režisore – Līga Krama).

Luga ir ironisks stāsts par kādu ģimeni, kura „treknajos gados” ir uzsākusi ģimenes biznesu, izveidojot viesu namu. Lai lietas ātrāk virzītos uz priekšu, rodas doma ņemt kredītu. Izrādes gaitā tiek apspēlēta problēma, ar ko ir saskāries vairums iedzīvotāju – ņemt kredītu vai nē? Ja jā, tad – cik lielu? Vai spēsim to atdot?

Šī nav pirmā A.Bankas luga, ko iestudējis Turnas tautas nama dramatiskais kolektīvs. Sadarbība ar šo autoru savulaik izveidojusies pavisam nejauši. Kāda režisores Līgas Kramas kolēģe ieteikusi iestudēt Aivara Bankas lugu “Drukas kļūda”. Ar šo iestudējumu dramatiskais kolektīvs devās viesizrādē uz Liezeri, kur dzīvo un strādā A.Banka. Izrāde autoram gājusi pie sirds, un viņš sāka Turnas tautas nama dramatiskajam kolektīvam piedāvāt savas jaunākās lugas.

Biļete uz izrādi maksās 1 latu.

Jau ziņots, ka sagaidot Starptautisko teātra dienu, sākot no 12.marta, ik piektdienas vakaru plkst.19.00 Valkas pilsētas kultūras namā varēs skatīties dažādas teātra izrādes. Nākošajā piektdienā uz Eduarda Vulfa komēdiju „Līnis murdā” aicinās Valkas pensionāru kluba „Zelta rudens” dramatiskais kolektīvs (režisore – Līga Krama).

Piektdien, 19. martā plkst. 20:00 radošajā telpā “309. kabinets” akustisko koncertu sniegs Imants
Daksis. Dziesminieks piedāvās klausītājiem vairākus pirmatskaņojumus, kā arī dzirdētas dziesmas
no topošiem un jau iznākušajiem albumiem.

Imants Daksis ir mūziķis, filozofs, dzejnieks, ceļotājs. Viņam ir tikai 26 gadi, bet sarakstītas jau ap
300 dziesmas; ir iznākuši jau 11 albumi. Imanta dziesmas ir ļoti dažādas, tomēr visas tās ir tēlainas
un emocionāli piesātinātas. Ar tām viņš spēj piesaistīt sev dažāda vecuma klausītājus. Viņa
dziesmas uzrunā, uzdod jautājumus un sniedz atbildes – tā nav fona mūzika, bet gan bilžu
grāmatas, ceļojumu apraksti, fantāzijas, pareģojumi, pasakas un stāsti, kuros reiz ieklausoties, vairs
nevar atrauties. Imantam ir svarīgi būt patiesam un veidot tiešu kontaktu ar skatītāju.

Sīkāka informācija par dziesminieku www.imantsdaksis.lv

Ieeja: Ziedojumi – 1 lats
Koncerts notiks radošajā telpā „309. kabinets” Valkā, Rūjienas ielā 3e, 3. stāvā.
———-
Papildus informācija:
“309. kabinets”, http://www.309.lv
Agris Krastiņš, tel. +371 26343079
Rihards Grāvis, tel. +371 29495459

Lielākais industriālo parku attīstītājs Latvijā „NP Properties” uzskata, ka „Latvenergo” elektroenerģijas tarifu celšana patērētājiem, kas pieslēgti, tā saucamajam, brīvās elektrības tīklam, no šī gada aprīļa norāda, ka, neskatoties uz publiski deklarēto valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, patiesībā ar reālajiem darbiem tiek darīts viss, lai to vēl vairāk gremdētu. Šāds lēmums negatīvi ietekmēs ne tikai ražotājus, bet uzņēmējdarbības vidi kopumā.

„NP Properties” aicina valdību iejaukties SPRK lēmumā un nepieļaut vismaz šogad elektroenerģijas tarifu pieaugumu, līdz situācija ekonomikā valstī stabilizēsies.

Elita Moiseja, „NP Properties” valdes priekšsēdētāja: „Šobrīd jau liela daļa mūsu industriālo parku klientu uzņēmumu, no kuriem liela daļa ir mazie un vidējie ražotāji, cīnās nevis par izdzīvošanu, bet tiešā vārda nozīmē par pastāvēšanu. Ko nozīmē mums elektroenerģijas tarifu pacelšana par 3 – 9%? Tāda rīcība no valsts puses, kas ļāva šos jaunos elektroenerģijas tarifus pieņemt februārī, ir līdzvērtīga zara zāģēšanai, uz kura paši sēž! Uzskatu, ka, ja valdība ir bezspēcīga ar nodokļu mazināšanu, kreditēšanas veicināšanu un administratīvo šķēršļu izskaušanu valstī, tad lielākais atbalsts uzņēmējiem būtu viņu situācijas nepasliktināšana un šajā gadījumā vēl lielāka energocenu nepalielināšana.

Mēs jau šobrīd redzam, ka mūsu nomnieki masveidā nespēj segt vai laicīgi norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā elektroenerģijs padevi. Redzot, kā ik dienu ražotāji cīnās par savu eksistenci, nezinot, vai spēs rītdien nodrošināt darbavietas un ražošanu, mēs esam spiesti aicināt valdību nepieļaut elektroenerģijas pieaugumu vismaz šogad. Elektroenerģijas tarifa komponenšu paaugstināšana, mums nozīmē kopējo elektroenerģijas tarifa sadārdzinājumu par gandrīz 7%. Jāmin, ka līdzīgā situācijā neesam tikai mēs, bet gan visi uzņēmumi, tai skaitā ražotāji, kas elektroenerģijas tirgū iepērk elektroenerģiju un/vai izmanto valsts uzņēmuma „Latvenergo” sniegtos pakalpojumus.

Tai pat laikā valsts turpina mērķtiecīgi sludināt, ka enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem ir mūsu prioritāte un energoresursu neatkarības garants, noklusējot, ka, saskaņā ar likumdošanu, pastiprināta šo energoveidu ieviešana vistiešākajā veidā atsauksies uz elektroenerģijas cenām, tas ir, uz nodokļu maksātāju pleciem. Skaidrs ir arī tas, ka šogad līdz 10.Saeimas vēlēšanām politiķi neļaus celt elektroenerģijas tarifus fiziskajām personām – potenciālajiem vēlētājiem. Diemžēl uzņēmēji šai saudzējamai vēlētāju kategorijai nepieder.

Aicinām valdību tomēr nepieļaut elektroenerģijas tarifu pieaugumu šogad un iejaukties SPRK lēmumā, tādā veidā tā vietā, lai upurētu tūkstošiem uzņēmēju, kompensētu sadārdzinājumu uz sava rēķina. Piemēram, Latvijas valsts, pārdodot CO2 kvotas ir nopelnījusi lielus līdzekļus. Manuprāt, šie iegūtie līdzekļi tad arī varētu tikt novirzīti „zaļās enerģijas” piemaksu kompensēšanai.”

Informācijai:

Šī gada 17.februārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēma lēmumu paaugstināt obligāto iepirkumu komponenšu lielumu elektroenerģijai, kas tiek iegādāta no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā vai no atjaunojamajiem energoresursiem.

Par „NP Properties”

SIA „NP Properties” ir lielākais industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs Latvijā, kas vairāku gadu laikā valsts lielākajās un stratēģiski nozīmīgākajās pilsētās izveidojis 8 industriālos parkus, kuru kopējā platība ir vairāk nekā 140 ha.

„NP Properties” industriālajos parkos darbojas aptuveni 120 nomnieku -pašmāju (68%) un starptautiski (32%) uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir ražotāji, pārstāvot tādas tautsaimniecības nozares kā metāla, plastmasas, gumijas un koka apstrāde, poligrāfija, iesaiņojuma ražošana u.tml. Kopumā industriālo parku nomniekiem uz doto brīdi iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas 140 000 kv.m platībā.

No 25. līdz 28.martam Valmierā norisināsies 40.Baltijas valstu nedzirdīgo un vājdzirdīgo skolēnu spartakiāde, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Sacensības norisināsies basketbolā, dambretē un šahā, galda tenisā un peldēšanā, un tajā startēs skolēni no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas un Zviedrijas. Spartakiāde notiks Vidzemes Olimpiskajā centrā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, Valmieras 36. arodvidusskolā un Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātpamatskolā- attīstības centrā.

Pasākuma atklāšanas parāde notiks Vidzemes Olimpiskajā centrā 26. martā, bet apbalvošanas ceremonija – 28. martā.

1970.gadā ar kopīgu Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas un Latvijas Nedzirdīgo Savienība iniciatīvu tika panākta vienošanās ar Lietuvas un Igaunijas skolām un biedrībām par ikgadēju Baltijas valstu nedzirdīgo skolēnu spartakiādu organizēšanu septiņos sporta veidos, kas notika divos posmos. Pirmo spartakiādi organizēja Latvija – Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskola. Taču, sākot ar 20.spartakiādi, gan klimatisko, gan tehnisko iemeslu dēļ no sacensību programmas tika izslēgta vieglatlētika un slēpošana. Spartakiāde turpinājās piecos sporta veidos un vienā posmā – basketbolā, galda tenisā, šahā, dambretē, slēpošanā un peldēšanā.

Madonas policijā ar iesniegumu griezusies 1975. gadā dzimusi Ļaudonas pagasta iedzīvotāja. Viņa informējusi, ka 4. martā plkst. 18:15 uz sev piederošo mobilo telefonu saņēmusi īsziņu ar paziņojumu par viltus laimestu. Notiek lietas materiālu pārbaude.

Policija jau informējusi, ka šādos gadījumos nevajadzētu būt lētticīgiem, nekādā ziņā nedrīkst izpildīt norādītās it kā laimesta saņemšanai veicamās darbības un sazināties ar norādītājām kontaktpersonām. Gadījumā, ja saņemat līdzīga rakstura īsziņas un jums tomēr rodas šaubas, jo „saprāta balss” klusē un vēlme „ātri nopelnīt” ir vilinoša, pirms uzsākat kādas aktivitātes, vispirms noteikti sazinieties ar mobilo operatoru, zvanot uz informatīvo tālruni. Operatora rīcībā noteikti būs informācija par visām akcijām, kas jau norisinās vai tiek tikai plānotas.

Vakar, 8. martā, plkst. 13:40 Limbažu novada Skultes pagastā atrasts 1974. gadā dzimuša vīrieša, Skultes pagasta iedzīvotāja, līķis ar durtu brūci krūtīs (sirds rajonā), portālu “Zvidzeme.lv” informēja Dace Jukāma, VP Vidzemes reģiona Prevencijas grupas vecākā inspektore.

Par slepkavības izdarīšanu aizturēts 1971. gadā dzimis vīrietis, kas savu vainu nenoliedz. Iepriekš vīrietis nav bijis policijas redzeslokā un slepkavības izdarīšanas brīdī bijis nelielā alkohola reibumā. Uzsākts kriminālprocess un tiesa lems par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu aizdomās turamajai personai.

Kā pastāstīja Vidzemes reģiona Limbažu iecirkņa priekšnieks Agris Spandega, slepkavība notikusi nogalinātā dzīves vietā. Abi iepriekšējā vakarā lietojuši alkoholu un slepkavībai ir sadzīvisks raksturs. 1971. gadā dzimušais, aizdomās turamais vīrietis atzinis, ka tādējādi atriebies par iepriekšējā vakarā alkohola koplietošanas laikā radušos konfliktu.

Pirmdien, 8. martā Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji simtajā dzimšanas dienā sveica Ziemera pagasta iedzīvotāju Jāni Pauliņu, dāvinot viņam ziedus, torti un simts latus, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Skaistajos svētkos jubilāru dzīvesvietā apciemoja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, Ziemeru pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine. Kopā ar Jāni Pauliņu šajā dienā bija arī viņa ģimene.

Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dz. Adlers, sveicot jubilāru dzimšanas dienā, pateicās viņa ģimenei, kas nerimstoši rūpējas par tēvu, vectēvu un vecvectēvu. J. Pauliņš ir vienīgais, kurš Alūksnes novadā šogad atzīmē šādu nozīmīgu jubileju.

Ziemera pagasta pārvaldes vadītāja I. Vārtukapteine atzina, ka Jānis Pauliņš ir pagasta lepnums un sirmais kungs allaž tiek apciemots jubilejās un svētkos.

Jubilārs savā īpašajā svētku reizē saņēma sveicienus ne tikai no tuviniekiem un Alūksnes novada pašvaldības – goda vietā mājās arī Valsts prezidenta Valda Zatlera parakstītais apsveikums.

Latvijas II Ziemas olimpiādē Liene Fimbauere kalnu slēpošanas milzu slaloma sacensībās izcīnījusi sudraba medaļu, atnesot Valmieras komandai pagaidām vienīgo godalgoto vietu. Valmieriete Zane Fimbauere šajā disciplīnā finišēja 6.vietā, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Tāpat Liene Fimbauere, kura vēl februāra otrajā pusē startēja Vankūveras olimpiskajās spēlēs, slaloma distancē izcīnījusi 4.vietu, bet supergigantā palika piektā. Tikmēr Zane Fimbauere minētajās distancēs uzrādīja attiecīgi desmito un divpadsmito labāko laiku.

Atzīstamu sniegumu olimpiādē parādījuši arī Valmieras distanču slēpošanas komanda. Vīru 4×10 kilometru stafetē valmierieši (Jānis Melbārdis, Guntars Ceplītis, Nauris Zviedris, Ritvars Celmiņš) 20 komandu konkurencē ierindojās 7.vietā, kamēr uzvaru svinēja Rīgas pilsētas pirmā komanda. Individuāli augstāko rezultātu – 9.vieta – 10 kilometru klasikā sasniedza Jānis Melbārdis, bet Guntaram Ceplītim – 22.vieta. Sprinta distancē valmieriešiem pieticīgāki rezultāti – 43.vieta Ritvaram Celmiņam, 51.vieta Aigaram Celmiņam.

Labāko astoņu komandu vidū iekļuvusi Valmieras kērlinga komanda, kamēr hokejisti diemžēl nepārvarēja olimpiādes priekšsacīkšu turnīru, divu spēļu summā atzīstot spēcīgās Ogres komandas pārākumu.

Šīs nedēļas nogalē Latvijas II ziemas olimpiāde turpināsies. No 13. līdz 14.martam Siguldā sacentīsies bobsleja divnieku ekipāžas, bet Ventspilī spēkiem mērosies šorttrekisti un daiļslidotāji. Valmieras komanda tiks pārstāvēta bobslejā, kad trasē plāno doties divas ekipāžas – Edgars Maskalāns kopā ar Oskaru Melbārdi un Normunds Taims ar stūmēju.

Latvijas Ziemas Olimpiāde ir augstākā līmeņa kompleksais sporta pasākumu Latvijā, kurā noskaidro labākos Latvijas sportistus un novadus desmit sporta veidos. Valmieras pilsētas komanda Olimpiādē tiek pārstāvēta hokejā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā un kērlingā, bet sacensības notiks vēl biatlonā, bobslejā, kamaniņu sportā, snovbordā, daiļslidošanā un šorttrekā.

Vairāk par olimpiādi www.latvijasolimpiade.lv

Nedēļas nogalē – 13. un 14. martā Alūksnes novada ziemas sporta centrā „Mežinieki” notiks Latvijas čempionāts biatlonā junioriem un jauniešiem.

Sestdien „Mežiniekos” sacensības sāksies pulksten 12, bet svētdien – pulksten 11, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

– Sportistiem šoziem tās ir pēdējās šāda mēroga sacensības un medaļas tiks izcīnītas biatlona individuālajā distancē un sacensībās ar kopējo startu, – norāda Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators Vilnis Veļķeris.

Nedēļas nogalē „Mežiniekos” uz starta stāsies jaunie sportisti vecumā no 13 līdz 20 gadiem, kuri pārstāvēs visus biatlona mācību centrus Latvijā. Dalībnieku vidū arī vairāki alūksnieši – Vladislavs Ņedaivodins, Linards Zēmelis, Andrejs Baumanis, Krišjānis Meirāns, Juris Priede un citi.

Aicinām alūksniešus nedēļas nogalē doties uz „Mežiniekiem”, lai vērotu Latvijas čempionāta sacensības biatlonā junioriem un jauniešiem un justu līdzi Alūksnes jaunajiem sportistiem!

Pēc KHL aizvadītā pirmā posma rezultātiem katras konferences astoņas komandas iegūst tiesības piedalīties čempionāta otrajā posmā (izslēgšanas spēlēs).

Sava laukuma priekšrocības visās izslēgšanas spēļu stadijās iegūst komanda, kura izlikta ar augstāko numuru. Katrā konferencē komandu pāri veidojas pēc principa: pēc iespējas augstāk izliktā komanda spēlē ar viszemāk izlikto komandu.

Katrā konferencē ¼ fināla spēļu sērijas tiek aizvadītas līdz trīs uzvarām, maksimālais iespējamais spēļu skaits sērijā ir piecas. Pirmās divas spēles, un gadījumā, ja nepieciešama piektā spēle, notiek uz tās komandas laukuma, kura ir visaukstāk izlikta sērijā. Spēļu sērijā uzvar tā komanda, kura guvusi trīs uzvaras. Komanda, kura zaudējusi sērijā trīs spēles pārtrauc dalību čempionātā.

Rietumu konferences 1/4 fināls

Nr. Klubs 1 spēle 2 spēle 3 spēle 4 spēle 5 spēle 1 SKA 10.marts 11.marts 16.marts 8 Dinamo R 13.marts 14.marts 2 HK MVD 10.marts 11.marts 16.marts 7 CSKA 13.marts 14.marts 3 Dinamo M 10.marts 11.marts 16.marts 6 Spartak 13.marts 14.marts 4 Atlant 10.marts 11.marts 16.marts 5 Lokomotiv 13.marts 14.marts

Austrumu konferences 1/4 fināls

Nr. Klubs 1 spēle 2 spēle 3 spēle 4 spēle 5 spēle 1 Salavat Julajev 11.marts 12.marts 17.marts 8 Automobilist 14.marts 15.marts 2 Metallurg Mg 11.marts 12.marts 17.marts 7 Traktor 14.marts 15.marts 3 Ak Bars 11.marts 12.marts 17.marts 6 Baris 14.marts 15.marts 4 Ņeftehimik 11.marts 12.marts 17.marts 5 Avangard 14.marts 15.marts

Š.g. 11.martā Alūksnē informatīvas kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros notiks informatīvs seminārs par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju. Semināra laikā interesenti tiks informēti par Eiropas Reģionālā attīstības fonda aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” iespējām, nosacījumiem un ieguvumiem.

Semināra mērķis ir aktivizēt privāto un pašvaldību apsaimniekošanas uzņēmumu iesaistīšanos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas procesā, informējot par pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai. Pasākumu organizē Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas pilsētas Dome sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centru un Vidzemes reģionālo enerģētikas aģentūru.

Pasākuma mērķauditorija ir apsaimniekošanas uzņēmumi, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju namu vecākie, dzīvokļu īpašnieku korporatīvās biedrības, dzīvokļu īpašnieki un būvniecības uzņēmumi.

Seminārā piedalīsies Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Gatis Ābele un Alūksnes novada domes priekšsēdētājas vietnieks Dzintars Adlers.

Pasākuma laikā klātesošie tiks informēti par ES aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, ēku siltināšanas ieguvumiem un to, kas jāņem vērā projekta īstenošanas laikā – no būvniecības darbu veikšanas aspekta. Dalībai seminārā tiks pieaicināti arī pārstāvji no daudzdzīvokļu mājām, kurās jau ir veikti renovācijas darbi.

Seminārs notiks š.g. 11.martā plkst. 11:00 Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas, lielajā zālē, (dārza ielā 11, Alūksnē). Laipni aicināti visi interesenti.

Pēc semināra būs iespēja uzdot jautājumus par projektu sagatavošanu, būvniecības procesa organizēšanu un citiem jautājumiem Ekonomikas ministrijas un Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras, kā arī kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem.

Dalībai seminārā lūdzam pieteikties Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrā (64381355; aiga.murniece@aluksne.lv).

Informatīvā cikla par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras un Ekonomikas ministrijas darbinieki viesosies kopumā 9 pilsētās – Rīgā (4.marts), Tukumā (5.marts), Alūksne (11.marts), Madona (19.marts), Dobele (24.marts), Bauska (31.marts), Preiļi (8.aprīlis), Kuldīga (9.aprīlis), Gulbene (15.aprīlis).

Ceturtdien, 11. martā, plkst. 17.00 ar Burtnieku novada vadību un uzņēmējiem tiksies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Novada uzņēmēji ar ministru vēlas pārrunāt Vienas pieturas aģentūras ieguvumu uzņēmēju un iedzīvotāju apkalpošanā, par esošajiem un tuvākā nākotnē plānotajiem pašvaldību instrumentiem vietējās uzņēmējdarbības atbalstam, publiskās un privātās partnerības iespējām un nosacījumiem. Tāpat uzņēmējus interesē ministra viedoklis par attīstības koncepciju novadiem un valsts politiku šajā jautājumā, plānotajiem projektiem tuvākajā nākotnē un citiem jautājumiem.

ZAAO vides izglītības projekta aktivitātē „Šķiroto atkritumu akcija” uz šo brīdi iesaistījušās vairāk nekā 80 izglītības iestādes. Aktivitātes ietvaros Ziemeļvidzemes reģiona skolās un bērnudārzos tiek vāktas un uzkrātas otrreizējās izejvielas – makulatūra un PET pudeles. Savāktās otrreizējās izejvielas bez maksas savāc ZAAO, kas tās pāršķiro un nodod pārstrādei.

Mācību gada 1.pusgadā ir savākts jau vairāk nekā 100 tonnas makulatūras un PET pudeļu, kas ir ievērojams atkritumu apjoms, kas tiek nodots pārstrādei, nevis noglabāts atkritumu poligonā.

Šogad, aktivitātes organizēšanā sadarbojoties ZAAO, Latvijas Zaļajam punktam un Līgatnes papīrfabrikai, skolām un bērnudārziem ir iespēja saņemt 5 kg Latvijā otrreizēji pārstrādātā papīra par katru savākto tonnu makulatūras vai katriem 10 m3 PET pudeļu.

Aktivitāte „Šķiroto atkritumu akcija” noris ZAAO vides izglītības projekta „Cilvēks vidē” ietvaros. Makulatūras un PET pudeļu vākšana turpināsies līdz maijam, kad tiks apkopoti rezultāti un noteiktas izglītības iestādes, kur būs savākts lielākais apjoms otrreizējo izejvielu.

Ziemeļvidzemes reģiona skolas un bērnudārzi, kas vēl nav iesaistījušās aktivitātē, to vēl var paspēt izdarīt. Plašāka informācija par ZAAO vides izglītības projekta „Cilvēks vidē” aktivitātēm atrodama uzņēmuma mājas lapā www.zaao.lv sadaļā Vides izglītība.

Pirms divdesmit gadiem Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma Konvenciju par bērna tiesībām un dalībvalstis vienojās par noteiktām tiesībām, kas attiecībā uz bērniem ir jāievēro jebkurā situācijā. Atzīmējot Konvencijas 20.gadadienu, Eiropas Komisija, Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts ir izsludinājis plakātu konkursu, veltītu šim nozīmīgajam notikumam.

Valkas novada Bērnu un jauniešu centra (BJC) „Mice” izglītības metodiķe Līga Veinberga ir apzinājusi piecas Valkas novada komandas, kas pieteikušas dalību šajā pasākumā. L.Veinberga jau ir tikusies ar Vijciema, Valkas un Kārķu bērniem un jauniešiem, lai viņus tuvāk iepazīstinātu ar bērnu tiesību un pienākumu līdzsvaru kā visefektīvāko lietu sabalansēšanas līdzekli. Kopīgās sarunās ar piemēriem no ikdienas visvienkāršākajām situācijām bērniem saprotamāka kļuvusi Konvencijas būtība, jēga un tēzes.

Pašlaik noris komandu reģistrēšanās, plakāta tēmu un materiālu izvēles un idejas aprakstu veidošanas laiks. Ceturtdien, 11.martā plkst.13.00 komandas ieradīsies BJC „Mice”, kur norisināsies plakātu gatavošana. Visi plakāti tiks nosūtīti tālākai vērtēšanai republikas mērogā, ja paveiksies – labākie aizceļos uz finālu Briselē. Konkursa organizētāji uzvarētāju komandas aicinās uz pasākuma noslēgumā Briselē.

Ceturtdien, 11.martā plkst.18.00 Valkas pilsētas bibliotēkā (Valkā, Rīgas ielā 22) būs literārs vakars ,,Sirds neaizmirst”. Pasākumā piedalīsies grāmatas ,,Sirds neaizmirst” autore Baiba Leite. Ritmas Pedeces dziesmas izpildīs pirmsskolas izglītības iestādes ,,Pasaciņa” bērni.

„Tas ir mans dzīves stāsts – manas izjūtas un sāpes, kas izteiktas miniatūrās un dzejoļos,” par savu jauno grāmatu „Sirds neaizmirst” saka strencēniete Baiba Leite. Izdevumu personīgu padara autores zīmējumi un viņas bērnu dienu fotogrāfijas no ģimenes albuma.

Laipni aicināti visi interesenti! Ieeja – bezmaksas.

Papildus informācija
Valkas pilsētas bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Ruta Garsele, 64723672

Biedrība „Mēs – nākotnei!” ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” atbalstu un biedrības atbalstītāju un pašu biedru līdzfinansējumu Limbažos veido neformālās izglītības un jauniešu iniciatīvu centru.

Centra telpās, Klostera ielā 4, tiks izveidots Jauniešu ideju birojs, kurā savu darbību varēs īstenot ikviena Limbažu novadā esošā jauniešu NVO. Protams, centra telpās tiks īstenotas arī citas aktivitātes, kuru mērķis sniegt bērniem , jauniešiem un to vecākiem juridisko, medicīnisko, sociālpedagoģisko, psiholoģisko, u.c. veidā palīdzību un konsultācijas. Biedrība, saskaņā ar statūtos noteikto ir tiesīga sniegt bērniem, jauniešiem un pieaugušiem (ar personu piekrišanu) tiesību aizsardzību, atbalstu un palīdzību, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Ņina Luščenoka, Biedrības “Mēs – nākotnei!” valdes priekšsēdētāja.

Svarīgākā prioritāte šī centra darbībā būs praktisks, izglītojoši – atbalstošs darbs ar jaunatni un, t.sk. tiks organizētas atbalsta grupas bērniem, jauniešiem un vecākiem ievērojot mērķauditoriju vēlmes un vajadzības, īpaši vēršot uzmanību uz atbalsta sniegšanu vecākiem un jauniešiem veselības veicināšanas un neformālās izglītības jomā. Tiks organizēts radošo darbnīcu darbs, īpaši bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un citu auditoriju bērniem. Piesaistot projektu finansējumu, tiks organizētas nometnes, pasākumi un citas izglītojoši – informatīvas aktivitātes, kas veicinās ikviena bērna un jaunieša dzīves kvalitātes celšanu Limbažu novadā, kā arī, kas veicinās interesi, vēlmi un motivāciju darboties un būt aktīvam jaunietim savā novadā.

Mūs priecē tas, ka biedrība saņēma jauniešu, vecāku, un svarīgākais – novada, SIA „Limbažu slimnīca” administrācijas un vairāku iestāžu darbinieku morālo atbalstu. Protams, joprojām ceram arī uz novada finansiālo atbalstu centra komunālo pakalpojumu segšanai (vismaz daļu).

Ceram, ka darbojoties kopā, mēs visi kopā spēsim arī Limbažu novada jauniešiem, vecākiem nodrošināt jaunus, inovatīvus pakalpojumus, kuri citās pilsētās un novados ir jau pieejami.

Biedrība, vērš uzmanību uz to, ka svarīgākais centra izveidošanas procesā ir pašu bērnu un jauniešu līdzdalība visos tā izveidošanas posmos, tāpēc, biedrība, biedrības jaunieši aicina savā pulkā jauniešus, vecākus, Limbažu novada uzņēmējus, sabiedrības pārstāvjus. Mēs ļoti ceram uz Jūsu atbalstu, palīdzību un turpmāko sadarbību.

Šobrīd, ikvienam mūsu atbalstītajam ir iespējams piesaistīt savu ziedojumu centra izveidei, jo centra iekārtošanai ir nepieciešams papildus finansējums datortehnikas iegādei, mēbelēm, galda spēlēm, u.c. Mūsu rekvizītus Jūs varat atrast mūsu mājas lapā: www.mes.limbazi.lv/biedrība/ziedotājiem.

Projektu realizāciju plānots pabeigt šī gada rudenī, bet darbību un savas aktivitātes biedrība īsteno īstenot nepārtraukti.

Plānots, ka centrā pakalpojumus bērniem un jauniešiem sniegs biedrības biedri – speciālisti, jaunieši, NVO pārstāvji, kas gatavi sadarbībai, kā arī citi speciālisti un Limbažu novada sabiedrības pārstāvji, kuri gatavi darboties arī brīvprātīgi (bez atlīdzības ) mūsu bērnu un jauniešu labā.

Aicinām interesentus: jauniešus, vecākus un uzņēmējus pieteikties līdzdalībai centra izveidē un jaunatnes darbības programmas (nolikuma) izstrādē. Mēs aicinām uz sadarbību, un ļoti ceram Jūsu vēstules saņemt jau tuvākā laikā, lai kopīgi spētu plānot centra izveidi. Kontaktinformācija: mes_nakotnei@inbox.lv.

Biedrība „Mēs – nākotnei!” izsaka sirsnīgu pateicību visiem, kas atbalstīja mūsu vēlmi Limbažos izveidot veselības veicināšanas, neformālās izglītības un JAUNIEŠU iniciatīvu centru, kurā varēs darboties ikviens bērns, jaunietis un ne tikai!

Alūksnes novada zupas virtuve, kas darbojas kopš 15. janvāra, šajā laikā izsniegusi vairāk kā 3400 porcijas.

Alūksnes novada pašvaldības izveidotā zupas virtuve strādā no pulksten 14.00 līdz 15.00 Ojāra Vācieša ielā 2A 1. stāvā (bijušajās foto ateljē telpās), Alūksnē. Janvārī kopš zupas virtuves darbības pirmās dienas izsniegtas 942 porcijas, februārī – 2191 porcija, bet martā vienā darbības dienā vien izsniegtas 286 porcijas siltās zupas.

Lai ievērotu dažādas higiēniskās normas, ēdiens pamatā tiek dalīts promnešanai klientu sarūpētajos traukos, tādēļ lūdzam nākt ar saviem traukiem, jo uz vietas paēst var tie cilvēki, kam nav mājvietas. Arī iedzīvotājiem no pagastiem ir iespēja saņemt silto zupu, ja viņi iepriekšminētajās dienās atrodas Alūksnē.

Sākotnēji zupas virtuves darbība balstījās tikai uz ziedojumiem, šobrīd līdz ar atsaucīgu privātpersonu un uzņēmumu ziedojumiem to nodrošina Alūksnes novada pašvaldības budžeta finansējums. Zupu saskaņā ar noslēgto līgumu gatavo un piegādā SIA „ALTA S”. Par pašvaldības piešķirto finansējumu var nodrošināt 130 litrus zupas katrā ēdināšanas reizē, bet papildus no ziedotajiem līdzekļiem ikreiz tiek nodrošināti vēl 20 litri zupas.

Paldies privātpersonām un uzņēmumiem, kas ar pārtikas produktu un naudas ziedojumiem atbalsta zupas virtuves darbību. Zupas virtuvei tās darbības laikā kopumā saziedoti 170 lati un 70 santīmi, tajā skaitā 50 lati ieskaitīti Alūksnes novada pašvaldības ziedojumu kontā, 45 lati – Alūksnes un Apes novada fonda ziedojumu kontā un Ls 75,70 ziedots skaidrā naudā.

Paldies jaunākajiem Alūksnes novada zupas virtuves atbalstītājiem – z/s „Dzidrumi” (Ritvars Valters) par ziedoto pārtiku, Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes locekļiem, Guntai Grošai, Viktoram Ščerbakam, Anitai Palmai, Gunitai Kučikai, kas ziedojuši naudu. Pateicoties sadarbības partneriem SIA „Pajumte EA” un SIA „Valrito”, piektdienās zupas virtuve var piedāvāt arī bulciņas.

Ziedot zupas virtuvei var Alūksnes novada pašvaldības ziedojumu kontā LV81UNLA0025104142935 (AS „SEB banka”, reģistrācijas numurs 90000018622) vai Alūksnes un Apes novada fonda kontā LV29LHZB4300104692001 Latvijas Hipotēku bankā un LV45PARX0005775440002 Parex bankā (reģistrācijas numurs 40008090271) ar norādi „Ziedojums Alūksnes zupas virtuvei”.

Ziedojumu kastītes ar norādi „Zupas virtuvei” atrodas Hipotēku bankā, Parex bankā, „Skaistuma darbnīcā”, SIA „Vidzemes papīrs” veikalā, SIA „Pajumte EA” kafejnīcā.

Pateicamies visiem, kas palīdzējuši Alūksnes novada zupas virtuves darbībā, lai paēdinātu tos iedzīvotājus, kam šobrīd klājas grūtāk!

5.martā, plkst. 19:00 Valmierā Stacijas ielā 44 nezināmi jaunieši piekāvuši 1970. gadā dzimušu sievieti. Sievietei konstatēti ribu lūzumi un galvas sasitums, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Dace Jukāma, VP Vidzemes reģiona Prevencijas grupas vecākā inspektore.

Pēc policijas rīcībā esošās informācijas jaunieši sievietei prasījuši uzsmēķēt. Kad sieviete cigaretes nav piedāvājusi, tas saniknojis puišus un viņi rīkojušies „pēc saviem ieskatiem”. Uzsākts kriminālprocess. Policija lūdz atsaukties visus notikušā aculieciniekus.
Īpaši lūgums atsaukties sievietei, kas minētajā laikā iznāca no veikala Austris Stacijas ielā un redzēja notiekošo.

Vēl Vidzemes reģiona teritorijā reģistrēti vairāki kautiņu gadījumi:

06.03. 01:30 konflikta laikā Valmierā Rīgas ielā pie TC Valleta 1992. gadā dzimis valmierietis iesitis ar pudeli pa galvu 1988. un 1990. gadā dzimušiem jauniešiem. Abiem konstatētas sistas brūces galvā un alkohola reibums – attiecīgi 2,22 un 2,46 promiles. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas ārstējas ambulatori.

05.03. 20:00 Stacijas ielā kādā dzīvoklī faktiskais vīrs piekāvis 1963. gadā dzimušu sievieti.

07.03. 08:00 Valmierā Beātes ielā pie Casino 1975. gadā dzimušu valmierieti piekāvuši divi paziņas. Vīrietis ievietots Traumu nodaļā.

07.03. vienos naktī Valmierā G.Apiņa un Beātes ielu krustojumā divi vīrieši piekāvuši 1990. gadā dzimušu valmierieti, Marijas ielas iedzīvotāju, kas bijis alkohola reibumā.

Tai pat laikā kautiņš risinājies arī Tirgus ielā pie naktskluba. Tur vairāki jaunieši piekāvuši 1983. gadā dzimušu vīrieti.

08.03. īsi pēc pusnakts Valmierā A.Upīša ielā kādā dzīvoklī pēc kopīgas alkohola lietošanas „sācis trakot” 1971. gadā dzimis vīrietis. Viņš sabojājis virtuves mēbeles, sasitis traukus un puķu podus. Kopējie zaudējumi dzīvokļa saimniecei – 162 lati. Uzsākts kriminālprocess.

7.03. 03:00 saņemta informācija no medicīnas iestādes, ka medicīniskā palīdzība sniegta 1987. gadā dzimušam Gulbenes iedzīvotājam, kas miesas bojājumus guvis Stāmerienas pagasta Tautas namā. Tiek noskaidroti notikušā apstākļi.

07.03. 10:30 Viļķenē no veikala 1983. gadā dzimis vīrietis nozadzis divas 2l tilpuma alus pudeles CUBA. Zaudējumi Ls 1,90. Uzsākts kriminālprocess.

07.03. 12:00 Aronas pagasta Kusā Melioratoru ielā fiziski iespaidots 1972. gadā dzimis Aronas pagasta iedzīvotājs. Vīrietim konstatēts ribu lūzums un galva sasitums.

07.03. 15:45 Smiltenē Rīgas ielā pie veikala TOP konflikta laikā miesas bojājumus guvis 1973. gadā dzimis Launkalnes pagasta iedzīvotājs. Pārbaudāmā persona – 1966. gadā dzimis Smiltenes iedzīvotājs.

Ar augstiem sasniegumiem Latvijas II Ziemas olimpiādē, kas norisinājās no 5. līdz 7.martam, nostartējuši Cēsu novada komandas sportisti. Izcīnītas piecas godalgotās vietas.

Pirmajā sacensību dienā distanču slēpošanā sprinta distancē zelta medaļu izcīnīja Inga Dauškāne un bronzas godalgu Inese Šķēle.
Otrajā sacensību dienā atkal mūsu komandai tikpat labs sniegums un identisks medaļu ieguvums – zelta medaļu snovbordkrosā izcīnīja Toms Vasins un bronzas godalgu kamaniņu sportā – Megija Ādamsone, ortālu «Zvidzeme.lv» informēja Ieva Karlsberga, Cēsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Trešajā sacensību dienā, ļoti saspringtā un sīvā konkurencē bronzas medaļas Cēsu novadam izcīnīja sieviešu distanču slēpošanas komanda. Stafetes sacensībās pirmos divus klasiskā stila posmus veica Ieva Eglīte un Zane Jansone, bet trešo un ceturto posmu brīvā stila slēpojumā – Inese Šķēle un Inga Dauškāne.

Kalnu slēpošanā no Cēsu novada sportistiem labāko rezultātu supergiganta trasē sasniedza Beāte Bērziņa – 8.vieta, biatlonā 10 km sprinta distancē Dāvis Dravants izcīnīja 12.vietu.

Ar piecām iegūtām medaļām, Cēsu novada komanda 45 pašvaldību komandu konkurencē ierindojās 5.vietā.

Lai mūsu sportistiem dotu spēku un enerģiju, pirms startiem, 4.martā Cēsu novada komanda tika godināta un pavadīta uz olimpiādi no Rožu laukuma Cēsīs, kur veiksmi un izturību vēlēja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un akciju sabiedrības „Cēsu alus” pārstāve Agita Baltbārde, dāvājot arī siltas ziemas cepurītes. Savukārt pieredzē dalījās tikko no Vankūveras olimpiādes atgriezusies slēpotāja Anete Brice un viņas trenere Andžela Brice. Lai sportistiem dotu papildus spēkus, savus vēlējumus un zīmējumus katram nodeva Cēsu 3.bērnudārza audzēkņi.
Savukārt, lai izmēģinātu spēkus un iesildītos startiem, sportisti kopā ar treneriem un klātesošajiem piedalījās kopējā stafetē, kur gan slēpoja, gan spēlēja hokeju, gan vilka kamanas un izmēģināja citus ziemas sporta veidu elementus.

Vienas uzvaras attālumā no iekļūšanas Latvijas florbola čempionāta pusfinālā nonākuši “Lekrings” spēlētāji, kas otrajā ceturtdaļfināla mačā savā laukumā ar 14:4 sagrāva “Lielvārdi’.

Pirmajā mačā cēsinieki ar nopietnām problēmām nesaskārās un ar rezultātu 15:4 izīcināja “Lielvārdi”. Atšķirībā no abu komandu pirmās spēles dienu iepriekš, otrajā spēlē vietu vārtos ieņēma Ervīns Apinis. Viņam sausā izdevās nostāvēt astoņas minūtes, kad pretinieki atklāja mača rezultātu. Mājinieku līdzjutējiem par izbrīnu, negatīvs rezultāts saglabājās līdz pat mača 19.minūtei un vienīgi tad Andris Malkavs rezultātu izlīdzināja. Līdz pārtraukumam “lēcējpelēm” izdevās gūt vēl divus vārtus, kas ļāva panākt jau 3:1 vadību. Trīs vārtus izdevās gūt arī otrajā periodā, bet savu cietoksni sausā neizdevās nosargāt, jo pretinieks atkal vienreiz pārspēja Apini. Tikmēr trešajā periodā viesiem spēki bija galā un “Lekrings” izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru ar rezultātu 14:4, sērijā panākot 2:0.

Šajā spēlē četrus vārtus guva Andris Malkavs, divreiz precīzi bija Mārtiņš Rajeckis un Jānis Freivalds, bet pa reizei izcēlās Gints Bērtulis, Māris Zicmanis, Mārtiņš Jarohovičs, Toms Rīsmanis, Mārtiņš Druvkalns un Ivo Preiss.

Sērijas trešā spēle notiks sestdien Lielvārdē.

Latvijas II Ziemas Olimpiādē alūksnieši nopelnījuši vienu zelta, 5 sudraba un divas bronzas medaļas, kā arī ieguvuši citas augstas vietas vairākās sporta disciplīnās.

Augstāko godalgu – 1. vietu 10 km biatlona sprintā ieguva Kristaps Lībietis, bet 2. vieta Žannai Juškānei slēpošanas sprintā, Krišjānim Meirānam slēpošanas sprintā, Jānim Pleikšnim, Krišjānim Meirānam, Gintam Rozenbergam un Oskaram Muižniekam 4×10 km stafetē slēpošanā, kā arī Žannai Juškānei 12,5 km distancē biatlonā ar kopējo startu. 3. vieta Oskaram Muižniekam slēpošanas sprintā un Kristapam Lībietim 15 km distancē biatlonā ar kopējo startu.

Olimpiskajā sešiniekā arī Jānis Pleikšnis ar 4. vietu slēpošanas sprintā un 5. vietu 10 km slēpošanā klasiskajā stilā, kā arī Gints Rozenbergs ar 5. vietu 10 km biatlona sprintā.

Šajā sestdienā Latvijas II Ziemas Olimpiādē startēs Intars Dambis bobsleja divnieku ekipāžā kopā ar Siguldas novada pārstāvi Mihailu Arhipovu. Vēlam veiksmīgu startu arī Intaram!

Pagājušā gada nogalē, pēc visu saistību pārņemšanas no bijušās rajona padomes, Valmieras pilsētas pašvaldība nolēma uzsākt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) „Jāņa Daliņa stadions” likvidāciju. Tas gan nenozīmē, ka Valmiera paliks bez izcilā soļotāja vārdā nosauktās nacionālās sporta bāzes, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Lēmuma pamatā bija racionāli apsvērumi – nav nepieciešami divi uzņēmumi, kas apsaimnieko pilsētas sporta bāzes. Tā kā sekmīgi jau darbojas SIA „Vidzemes Olimpiskais centrs”, kam viena no funkcijām ir sporta bāzu apsaimniekošana, nolemts, ka likvidācijas procesa gaitā stadiona attīstību turpinās SIA „VOC”.

Stāsta SIA „Vidzemes Olimpiskais centrs” direktors Artis Jansons.

Kā norisinās SIA „Jāņa Daliņa stadions” likvidācijas process?

Likvidācijas process ir uzsākts, un tas varētu noslēgties maija vidū. Sagatavoti un Uzņēmumu reģistrā iesniegti nepieciešamie dokumenti. Sācies kreditoru pieteikšanās laiks. Pakāpeniski SIA „Jāņa Daliņa stadions” lietas pārņem SIA „Vidzemes Olimpiskais centrs”. No šā gada 1.janvāra esam uzsākuši īpašumu apsaimniekošanu. Pašlaik abi uzņēmumi sekmīgi sadarbojas, lai nodrošinātu likumā noteikto procedūru izpildi, vienlaikus saimniekojot sporta bāzē.

Ar kādiem plāniem esat sākuši stadiona apsaimniekošanu?

Janvārī rūpīgi apkopojām informāciju no Valmieras pilsētā esošo sporta veidu pārstāvjiem un treneriem par stadiona kvalitatīvāku un efektīvāku izmantošanu nākotnē, ko vajadzētu uzlabot, mainīt. Lielākā daļa no pašreizējām iecerēm neprasa ievērojamus papildus līdzekļus, tikai darbu. Stadions Valmierai ir laba sporta bāze ar brīvdabas laukumu un slēgto manēžu. Mūsu uzdevums ir pilnvērtīgi izmantot un noslogot to. Pārņemot īpašumus, esam tos apsekojuši un jau veikuši pirmos darbus. Lai uzlabotu sportistu treniņu apstākļus, vieglatlētikas manēžā izremontētas sportistu ģērbtuves, sanitārie mezgli un dušas, ierīkota ventilācija u.tml. Pārskatāmā nākotnē vēlamies uzlabot stadiona pieejamību plašākām sabiedrības grupām. Plānojam atdzīvināt Vasaras kausa izcīņas sacensības basketbolā, volejbolā un arī florbolā. Uz trim laukumiem visas vasaras garumā norisināsies mači, kuros varēs piedalīties un līdz just ikviens sporta entuziasts. Esam tikušies ar Valmieras futbola dzīves veidotājiem, lai stadionā atgrieztos arī šis sporta veids.

Jāņa Daliņa stadions, protams, turpinās kalpot arī kā nacionālā sporta bāze. Taču jāņem vērā, ka pērn valstī tapuši trīs jaunas vieglatlētikas manēžas. Tas nozīmē, ka vieglatlētikas mači Valmierā vairs nebūs tik daudz, tāpēc jādomā, kā stadionu noslogot un piepildīt. Gan Jāņa Daliņa stadions, gan Vidzemes Olimpiskais centrs gatavojas šovasar gaidāmajai nacionālo sporta bāzu sertifikācijai.

Līdztekus iepriekšminētajam, kopā ar nodibinājumu „Valmieras Sporta klubs” strādājam pie projektiem, lai piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu materiālās bāzes uzlabošanai.

Vēlamies sakārtot arī vidi ap stadionu. Pagaidām lielākā problēmā ir stadiona teritorijā pāraugušie koki. Tie ir savu mūža nogali sasnieguši 60-70gadīgi bērzi, kas nu jau kļūst arī bīstami. Bērziem jau parādījušās piepes, un tas nozīmē, ka kādā dienā tie var vienkārši nokrist, jo šie koki nav tik izturīgā kā, piemēram, ozoli vai oši. Turklāt pāraugušie bērzi apgrūtina stadiona seguma kopšanu- krītošajās lapas, zari, kas regulāri jāvāc. Ēnojums kavē seguma žūšanu. Kad pirms vairāk nekā 70 gadiem veidojot stadionu, tika izzāģēt mežs, koncepcija paredzēja saglabāt tikai priežu audzi. Taču gadu gaitā tur iesējušies un brangi izauguši bērzi, kas nomākuši priedes. Mežs ilgākā laika periodā nav kopts. Esam nodomājuši pakāpeniski atkal izkopt parku gan ap stadionu, gan stadiona teritorijā, lai veidotos sakopta vide, pastaigu takas u.tml. Nozāģētos kokus aizstāsim ar jauniem priežu stādījumiem nākamajām paaudzēm.

Kāda loma stadiona viesnīcai atvēlēta kopējā attīstības plānā?

Mēs redzam stadiona teritoriju kā rekreācijas zonu- veselīgam dzīvesveidam un atpūtai atvērts stadions, parks, rehabilitācijas un SPA centrs. Esam pārņēmuši stadiona viesnīcas ēku. Tur pagaidām sadarbībā ar celtniekiem un aprīkojuma ierīkotājiem novēršam nepilnības, kas parādījušās ekspluatējot namu. Tā kā SIA „Vidzemes Olimpiskais centrs” apsaimnieko viesnīcu „Naktsmājas”, tad mums jau ir pieredze šajā jomā. Tāpēc plānojam paplašināt stadiona viesnīcas darbības profilu. Tās pirmo stāvu veidosim kā SPA un sporta rehabilitācijas centru. Pašlaik tiek piesaistīti speciālisti, kas vēlas sadarboties. Mazajiem valmieriešiem piedāvāsim peldētapmācību, lielākajiem- dažādas veselības uzlabošanas un rehabilitācijas programmas, kas būs piemērotas ne tikai sportistiem.

Domājam, ka viena no darbības formām stadiona teritorijā varētu būt dažādās nometnes gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem. Vide ir ļoti draudzīga arī veselības un sociāla rakstura ieceru un projektu realizācijai, tāpat arī kultūras un mākslas cienītāji varētu novērtēt priežu ieskauto teritoriju. Tāpēc aicinām sadarboties pedagogus vai citus idejām un iniciatīvas bagātus cilvēkus. Interesenti aicināti vērsties Vidzemes Olimpiskajā centrā.

Vēl šogad biedrība “Ģimenes šūpulis” plāno atvērt patvēruma māju bez atbalsta palikušām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, sniedzot viņām gan mājvietu, gan tik ļoti nepieciešamo profesionālo atbalstu un sirds siltumu, informēja biedrības vadītāja Rudīte Brūvere.

Kā pastāstīja Brūvere, patvērums šīm sievietēm tiks veidots “Jaunpaleju” mājās, kas atrodas Beverīnas novada Kauguru pagastā un kuras biedrībai tika uzdāvinātas 2004.gadā. Tur vienlaicīgi varēšot uzturēties sešas sievietes, kurām nebūs cita patvēruma.

Šīs jaunās sievietes mājā varētu palikt no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, lai saņemtu ģimenes siltumu un palīdzību, kā arī iemācītos pieņemt un mīlēt sevi, savu bērniņu, par to gādāt un pašai izdzīvot, apgūstot ikdienai nepieciešamos darbus. Tāpēc pie mājas plānots izveidot ekoloģisko dārzkopību un dažādus daiļamatniecības pulciņus. Pēc tam viņas dotos tālāk uz savlaicīgi atrastu vietu un atbrīvotos vietas atkal nākamajām sievietēm.

Brūvere stāsta, ka šajos gados par saviem līdzekļiem un pašu spēkiem sakārtota mājas apkārtne, izcirsti koki. Pēc tam turpinājies brīvprātīgo darbs un tika piesaistīti dažādi amatnieki, lai veiktu iekšdarbus, ievilktu elektrību un veiktu citus nepieciešamos darbus. Atjaunošanas, remonta, vides labiekārtošanas darbi veikti par saziedoto naudu, ko nedaudz ziedojuši ārzemnieki, bet vairumā vietējie cilvēki, kā arī par savāktajiem ziedojumiem, rīkojot Labdarības Ziemassvētku tirdziņus un Labdarības dārza svētkus.

Vienlaikus iecerēts mājā organizēt arī kursus, seminārus un atbalsta grupas jauniešiem, jaunajiem vecākiem un vecmātēm, kā arī izveidot dabisku dzemdību prakses vietu.

Biedrība “Ģimenes šūpulis” apvieno cilvēkus, kuri izprot bērna piedzimšanas brīža svētumu un dabiskumu un vēlas dot savu ieguldījumu šīs organizācijas darbā, lai dotu iespēju arvien vairāk cilvēku iegūt informāciju par dabisku grūtniecības un dzemdību norisi, ļaujot ikvienai sievietei un ģimenei apjaust savu iekšējo spēku, īpaši tām jaunajām māmiņām, kas palikušas vienas, bez pajumtes un nepieciešamā atbalsta, skaidro Brūvere.

Negaidītu zaudējumu izslēgšanas spēļu otrajā spēlē piedzīvojusi „Cēsis/CB” komanda, kura atbildes spēlē viesos ar 6:8 piekāpās „Ķekava – 2” komandai.

Mača piektajā minūtē mājiniekus vadībā izvirzīja Jānis Stikānas, taču pēc tam ar diviem precīziem metieniem izcēlās Jānis Parms, vadībā jau izvirzot Cēsu vienību. Līdz pirmās trešdaļas beigām vadību nosargāt neizdevās, turklāt tika ielaisti vēl trīs vārti (divi no tiem mazākumā) un ejot atpūtā tablo ziņoja 4:2 par labu „Ķekavai -2”.

Otrās trešdaļas sākumā Aivars Anis un Ēriks Bauers rezultātu atkal līdzsvaroja – 4:4, bet pēc Parma trešajiem vārtiem mačā Cēsis atkal izvirzījās vadībā. Arī šoreiz pārsvaru noturēt neizdevās un pēc Nila Meļķa metiena rezultāts kļuva 6:5 par labu mājiniekiem.

Pēdējās trešdaļas sākumā mājinieki pārsvaru dubultoja, panākot 7:5, bet trešdaļas vidū cēsniekiem cerības atgrieza Morica Krūmiņa precīzais metiens, kas starpību samazināja līdz minimumam. Diemžēl tas arī bija viss, turklāt 51. minūtē Oskars Eglītis pielika punktu mačam, gūstot Ķekavas astotos vārtus mačā. Spēles gala rezultāts 8:6 par labu „Ķekava – 2”.

„Cēsis/CB” komandā rezultatīvākais ar trim vārtiem bija Jānis Parms, tikpat punktu (1+2) arī Aivaram Anim.

Sērijā rezultāts kļuvis 1:1 un izšķirošais mačs notiks svētdien Cēsīs, Piebalgas ielā 18. Spēles sākums pulksten 14.00.

Ar uzvaru pirmo posmu noslēguši “Dārznieks/Cēsis” basketbolisti, kuri visai pārliecinoši izbraukumā sagrāva “Rugāji/Juniors” komandu ar rezultātu 113:63.

Jau no paša spēles sākuma cēsnieki pierādīja, ka ir spēles favorīti, nedodot pretiniekiem nekādas cerības uz uzvaru. Ātri vien tika iegūts solīds pārsvars, pēc spēlētām 5minūtēm rezultāts uz tablo vēstīja 20:2. Bet pirmo ceturtdaļu izdevās noslēgt ar +21 (30:9). Arī otrajā ceturdaļā nekas krasi nemainījās, un “dārznieki” laukumā darīja to, ko gribēja, mājiniekiem nebija nekādu pretargumentu. Pēc puslaika jau graujošs 53:20 par labu viesiem.

Otrais puslaiks jau bija tikai formalitāte. Neviena komanda īpaši neiespringa un laukumā dominēja tikai uzbrukuma spēle, arī cēsnieki, ieguvuši pārsvaru, mazāk sāka domāt par sava groza drošību, kas ļāva pretiniekiem gūt 43 punktus puslaikā. Paši cēsnieki gan sabēra 60 punktus “Rugāju” grozā un tika izcīnīta pārliecinoša uzvara ar 113:63.

Rezultatīvākais cēsnieku rindās bija Dairis Putniņš ar 24 punktiem un 15 izcīnītām bumbām, bet savu labāko spēli sezonā aizvadīja Aivis Pilābers, kurš guva 19 punktus un pievienoja 16 atlēkušās bumbas. Mājinieku rezultatīvākais spēlētājs bija Elmārs Rakstiņš, kuram 27 punkti.

Dārznieks/Cēsis – Rugāji/Juniors 113:63 (30:9, 23:11, 26:18, 34:25)

Dārznieks/Cēsis: Putniņš 24 (15ab), Kliesmets 21 (8rp,5pb), Pilābers 19 (16ab), Bērziņš 14 (5rp), Logins 12 (7ab), Mihailovs 9, Leitis 7, Berkolts 7.

Rugāji/Juniors: Rakstiņš 27, Karelis 8, Circenis 8 (8ab), Kapteinis 8, Ozoliņš 7, Kindzulis 3, Balodis 2.

Pārgājienu „Apkārt Smiltenei” rīko divi aktīvi jaunieši, kuru mērķis ir iepazīt Latviju, tai skaitā arī Smilteni un tās apkārtni, aicinot ikvienu interesentu viņiem piebiedroties.

Viņu izveidotajā interneta mājaslapā www.pargajieni.lv ikviens var iepazīties ar jau notikušajiem un plānotajiem pasākumiem Latvijā.

Pārgājiens “Apkārt Smiltenei” notiks 7. martā.

Tikšanās plkst. 10:00 pieturā Silva, posmā Smiltene – Pleskavas šoseja.Pārgājiena dalībnieki dosies uz Silvas dendroloģisko parku. Pēc tā apskates un pusdienu ieturēšanas ceļš tālāk vedīs cauri mežam uz Cērtenes pilskalnu, tad uz “Meteorīta krāteri”, Jāņukalnu, Katoļu baznīcu, Kalnamuižu, Smiltenes HES, Tepera ezeru, Smiltenes centrā aplūkojot vēl pieminekli Krišjānim Baronam un Smiltenes luterāņu baznīcu.

Pārgājiena noslēgums plānots ap 16:00 Smiltenes autoostā, kad atiet autobusi uz Valmieru, Cēsīm, Gulbeni, Rīgu.Dalības maksa Ls 4, pastāvīgajiem klientiem Ls 3.

Atmaksā dalību internetā:
www.bezrindas.lv Pieteikšanās līdz 6. martam pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai pa tālruni 26980327; 26045726.

Uz Smiltenes novada domes izsludināto ideju konkursu par Smiltenes novada ģerboņa un logo skiču izveidi ir iesniegti 32 darbi. Pēc noteiktiem kritērijiem tos vērtēs ar Smiltenes novada domes lēmumu apstiprināta vērtēšanas komisija.

Iedzīvotāji tiek aicināti izteikt savu vērtējumu publiskās apskates laikā, balsojot par vienu piemērotāko Smiltenes novada ģerboņa un logo skices idejas variantu.

Darbi apskatāmi katru darba dienu no plkst. 8:00 līdz 17:00 Smiltenes novada domes zālē, Dārza ielā 3 līdz šā gada 14. martam.

Sīkāka informācija par darbu vērtēšanas un balsošanas kārtību iedzīvotājiem pieejama publiskās apskates vietā.

No 29. marta līdz 2. aprīlim jau trīspadsmito reizi Madonā notiks „Ģitāristu sesija” – atraktīvs informācijas, pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākums ģitāristiem, bundziniekiem, vokālistiem, kurā var piedalīties ikviens. Pieteikšanās – līdz 20. martam.

„Ģitāristu sesijas” rīkotājs Imants Pulkstenis: „”Ģitāristu sesija” – tās ir tradīcijas, pieredze, informācija, atpūta un satikšanās!”

„Ģitāristu sesijā” piecu dienu laikā notiks 25 meistarklases, 10 koncerti, kā arī tiks veidoti jauni muzikāli projekti. Šajās dienās dalībnieki apvienojas interešu grupās, kur notiek padziļināta informācijas apmaiņa, praktiskas nodarbības un mēģinājumi sesijas noslēguma koncertam. Vakaros sesijas dalībniekiem tiks organizēti konkursi, kuros tie varēs izcīnīt vērtīgas balvas.

Šogad meistarklases un seminārus vadīs – Ingus Feldmanis, Pauls the Mole, Aigars Māls, Jānis Kalniņš, Andris Jeziks, Karīna Tropa, Jolanta Gulbe, Laimis Rācenājs, Aleksandrs Sircovs, Valters Sprūdžs, Rihards Fedotovs, Kaspars Ansons, Livars Jankovskis, Mārcis Auziņš, Ingars Viļums, Einārs Cintiņš, Igors Kadoļčiks, Raimonds Skuruls, Ritvars Šakals, Aleksandrs Fjodorovs, Andy Baker /Anglija/, Leif Joblom /Norvēģija/, Aleksejs Liapko /Krievija/, Kristaps Grasis /Latvija – Vācija/ u.c. Vairāk informācijas www.gitaristusesija.lv

„Ģitāristu sesijas” ietvaros 2. aprīlī notiks arī tehnoloģiju seminārs „Skaņa un Gaisma 3”, uz kuru tiek aicināti pasākumu rīkotāji, kā arī skaņas un gaismas tehniķi, lai diskutētu par skaņas un gaismas tehnikas jaunumiem, iekārtām un to pielietošanu, kā arī spriestu par skaņu un gaismu apstrādi. Semināru atbalsta „Kompānija NA”, „Skatuves sistēmu serviss” un „Real sound lab”.

„Ģitāristu sesijas” vakaru koncertos notiks filmēšana daudzkameru režīmā. Šo ieceri varēsim īstenot pateicoties kompānijai „Skatuves sistēmu serviss”! Labākajiem priekšnesumiem ieraksts tiks dāvināts. Grupas aicinām laicīgi pieteikties: imantspulkstenis@madona.lv

Noslēguma koncerts notiks 2. aprīlī plkst. 17.00.

„Ģitāristu sesijās” meistarklases un koncertus ir snieguši Latvijas labākie mūziķi, kā arī viesi no Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Dānijas, Lielbritānijas. Sesijas programma un aktivitātes topošajiem mūziķiem palīdz orientēties mūzikas stilos, dod impulsu izaugsmei un darbam, kā arī ļauj iepazīties ar līdzīgi domājošiem muzikantiem un apmainīties ar aktuālu informāciju. „Ģitāristu sesija” ir izaugusi par jauno mūziķu pieredzes uzkrāšanas, jaunu projektu un ideju ģenerēšanas vietu. Sākot ar 1998. gadu sesijā ir piedalījušies 825 dalībnieki no visas Latvijas.

Pieteikties „Ģitāristu sesijai” var ikviens, atsūtot pieteikuma anketu līdz šā gada 20. martam. Informācija par dalības nosacījumiem un pieteikuma anketa: www.gitaristusesija.lv

„Ģitāristu sesiju” organizē i.u. „Sinepes un Medus” sadarbībā ar Madonas novada domi un Madonas kultūras namu. Pasākumu atbalsta Madonas novada dome, mūzikas preču veikals „Tava skaņa”, tehniskā kompānija „Skatuves sistēmu serviss” „Kompānija NA”, „Real sound lab” un „Rock Distribution”!

Madona ir pilsēta, kur esi gaidīts!

Papildu informācija:

Imants Pulkstenis, „ģitāristu sesijas” rīkotājs

GSM: 29411619

E-pasts: imantspulkstenis@madona.lv

Jau tradicionāli, tuvojoties ziemas noslēgumam, Madonas novada Bērzaunes pagasta Gaiziņkalnā notiks viens no gada lielākajiem un jautrākajiem pasākumiem – masku karnevāls “Golgāt – traks”.

Šobrīd ir īstais laiks jau sākt domāt par masku izgatavošanu, jo šogad karnevāls notiks jau 20.martā. Dienas programmā tiek plānotas tādas aktivitātes kā lielā bunduļšļūkšana, netradicionālo sniega braucamo parāde, sniega figūru būvēšana un citas jautras izdarības.
Papildus informācija par pasākuma norisi varat gūt, ieskatoties: http://www.gaizins.lv/ziema/pasakumi-ziema

27.februārī Ogrē notika Vidzemes 2009.- 2010.g. jaunatnes čempionāta III kārta telpu futbolā.

Rūjienas futbola komanda izcīnīja 1.vietu.

Vidzemes Jaunatnes telpu futbola rezultāti 1999.g. zēnu grupā

Nr.p.k. Komanda I kārta II kārta III kārta Punkti Vieta 1 Staiceles JFC 5 8 4 17 7 2 Super Nova 2 6 3 11 3 3 FK Priekuļi 8 7 7 22 8 4 Rūjiena 1 1 1 3 1 5 Valkas BJSS 6 3 6 15 4 6 Suntaži 3 5 8 16 5 7 OSC 4 2 2 8 2 8 Ķegums 10 9 9 28 9 9 Smiltenes BJSS 00 7 4 5 16 6 10 Liepa 9 10 10 29 10

Šogad aprīlī apritēs divi gadi kopš Valmieras rajona izglītības iestādēs tika uzsākts Eiropas Sociālā Fonda projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.71 no 05.02.2008. nosaka, kuri skolotāji var pretendēt uz mērķstipendijām, nosaka projekta mērķus-nodrošināt vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes ar nepieciešamajiem prioritāro mācību priekšmetu –fizikas, ķīmijas, bioloģijas, dabaszinātnes, matemātikas, informātikas un svešvalodu skolotājiem un veicināt pedagogu piesaistīšanu izglītības iestādēm, tādējādi sekmējot vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošanu un nodrošinot izglītojamo sagatavošanu studijām dabaszinātņu un tehnoloģija jomās.

Jau pirmajā kārtā 2008.gada maijā uz mērķstipendijām aktīvi pieteicās arī Rūjienas vidusskolas un Jeru pamatskolas skolotāji. Skolotāju uzdevums piesakoties mērķstipendijai – saplānot savu metodisko dabu izglītības iestādē visa mācību gada garumā ( veidot pārbaudes darbus, , plānot tēmas par kurām tiks konsultēti skolēni, plānot pasākumus karjeras izglītībā- nolūkā popularizēt savu mācāmo priekšmetu un zināšanu nepieciešamību dažādu profesiju apguvē .Ceturtā sadaļa izvērstajā darba plānā – izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadība vai prakses vadīšana topošajiem pedagogiem. Pedagogi visu mācību gadu strādā pie saviem izvēlētajiem uzdevumiem, par paveikto regulāri sniedz atskaites projekta administratoram Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācijai. Dokumentu noformēšanā jāievēro zināmas prasības, uz izstrādātajiem materiāliem jāliek projekta logo, vēlams foto materiāli par moderno tehnoloģija pielietošanu stundās, skolēnu saraksti utt.

Visa jaunākā informācija par projektu pedagogiem pieejama Kocēnu izglītības pārvaldes mājas lapā un izglītības pārvaldes speciālisti seko līdzi projekta realizācijai, konsultē skolotājus, novērtē skolotāju paveikto un ar skolas vadību pārrunā projekta veiksmes.

Iepriekšējā nedēļā projekta koordinatore Ieva Stiģe apmeklēja Rūjienas vidusskolu, tikās ar skolas vadību, ar vairākiem pedagogiem 2009./2010.m.g. mērķstipendiju saņēmējiem. Uz mērķstipendiju pieteikušies un veiksmīgi strādā Rūjienas vidusskolas angļu valodas skolotājas Inta Priede un Maruta Berga, ķīmijas skolotāja Anda Deksne, fizikas skolotāja Maija Šmite, informātikas skolotājs Valdis Vīksne, matemātikas skolotāja Agnese Pakalne, vācu valodas skolotāja Guna Liekne, bioloģijas skolotāja Laima Brīnuma.

Direktora vietniece mācību jomā Agnese Pakalne atzina: „ Pedagogi strādā nopietni, vairāk laika velta mācību materiālu izstrādei, kuri atvieglo grūtākās vielas apguvi, strādā ar modernām tehnoloģijām-interaktīvā tāfele, dokumentu kameru, dators. Īpaši jāatzīmē darbs ar spējīgākajiem skolēniem, viņu konsultēšana gatavojoties olimpiādēm, pētniecisko darbu veikšanai, un labi rezultāti neizpaliek. Tās ir iegūtās augstās vietas satrpnovadu mācību priekšmetu olimpiādēs.”

Ceturtdien, 11.martā plkst. 19.00 Oleru muižā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas Klavieru katedras cikla “Vesturiskie koncerti” pirmais koncerts “Friderikam Šopēnam – 200″.

Spelē: Juris Kalnciems, Ventis Zilberts, Toms Ostrovskis, Arnis Zandmanis, Jānis Maļeckis, Sergejs Osokins. Programmā: F. Šopēns.

Ieeja par ziedojumiem.
Talrunis informacijai: 29251565 Kārlis, 29224494 Ieva, olerumuiza@inbox.lv.

Lai izveidotu papildus vietas, kā arī nodrošinātu atbilstošu klientu aprūpi, pansionāta „Valmiera” ēkā Kauguru ielā 3 šogad tiks veikta ēkas trešā korpusa pārbūve un piemērošana.

Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aigars Vītols pastāstīja, ka pašlaik bijušā bērnu un ģimenes centra ēkā tiek ekspluatēts labais un daļēji vidējais korpuss. Trešā ēkas daļa ir atdalīta no pārējā nama. Tai ir atsevišķa ieeja, turklāt daļa telpu nav piemērotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ēkas piemērošana nepieciešama, lai nodrošinātu ēdiena piegādi klientiem, kā arī aprūpi un operatīvu dežuranta piekļuvi nakts stundās. Nākotnē šajā ēkas daļā varētu tikt ierīkots arī pacēlājs. Savukārt ēkas vidusdaļā tiks samazināts darbiniekiem līdz šim atvēlēto telpu skaits, iegūstot vēl papildus istabas klientiem, portālu «Zvidzeme.lv» informēja Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Piemērojot pansionāta vajadzībām ēkas trešo korpusu, kā arī daļu no vidējā tiks iegūtas istabas vēl aptuveni 20 klientiem. Līdz ar to pansionāta ēka Kauguru ielā 3 nodrošinās vietas 43-45 klientiem. Pozitīvas virzības gadījumā jaunās telpās klientu vajadzībām tiks nodotas jau vasaras vidū.

Jāpiebilst, ka pansionāta divās istabās darbu turpinās arī dienas centrs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Likvidētā bērnu un ģimenes centra „Pārgauja” ēka Kauguru ielā 3 durvis pansionāta „Valmiera” iemītniekiem vērā šā gada februārī. Pašlaik tajā mitinās 21 klients.

Valmieras pilsētas pansionāts “VALMIERA” ir vispārēja tipa pašvaldības sociālās aprūpes iestāde. Pansionātā uzņem darba nespējīgas personas pensijas vecumā un I un II grupas invalīdus ar fiziska rakstura traucējumiem, kuriem nepieciešama pastāvīga aprūpe, pastāvīgai dzīvei un uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem. Pansionāta galvenā ēka atrodas Rīgas ielā 55, Valmierā.

Lai atbalstītu bezdarbniekus, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un palikuši bez iztikas līdzekļiem, Valmieras pilsētas pašvaldība no pērnā gada septembra iesaistījusies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā pasākumā „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība” jeb darba praktizēšana ar 100 Ls stipendiju, portālu «Zvidzeme.lv» informēja Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Februārī noslēdzās šī projekta pirmais posms- seši mēneši. Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības nodaļas vides speciāliste Iveta Ence informēja, ka pusgada periodā Valmieras pilsētas pašvaldība izveidojusi 225 darba praktizēšanas vietas. Pilnu posmu, sešus mēnešu, darba praktizēšanu veikušas 29 personas.

Martā aizsācies projekta otrais posms, un turpmākajos sešos mēnešos pašvaldība darba iemaņas apgūt nodrošinās 223 personas, no tiem lielākā daļa turpinās darbību no iepriekšējā perioda. Martā programmā no jauna iesaistīti 27 bezdarbnieki.

Stipendiāti strādā speciālā pirmsskolas izglītības iestādē „Bitīte”, Valmieras 2.vidusskolā, Valmieras Novadpētniecības muzejā, Invalīdu biedrībā, Kristīgā Žēlsirdības fondā, kā arī veic pilsētas pašvaldības uzticētos pienākumus pilsētas sakopšanā.

Atgādināsim, ka bezdarbnieki, kas tiek iesaistīti pasākumā, par pilna laika darba praksi sabiedriskā labuma darbos (40 stundas nedēļā) ik mēnesi saņem stipendiju 100 latu apmērā. Bezdarbnieka statuss tiek saglabāts, bet nodokļu maksājumi, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksas no stipendijas summas netiek veiktas. Bezdarbnieka kopējais dalības ilgums pasākumā nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus gada laikā, taču gada laikā bezdarbnieks var rindas kārtībā piedalīties pasākumā arī atkārtoti. Darba prakses vietām jābūt izveidotām pašvaldību teritorijās. Darba praktizēšanai nedrīkst būt komerciāli nolūki, tai jāsniedz labums sabiedrībai.

Ceturtdien, 4. martā, plkst. 18:49 1961. gadā dzimis Vilpulkas pagasta iedzīvotājs nav spējis savaldīties un nav atradis labāku veidu, kā paust neapmierinātību par sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu (atrašanās sabiedriskā vietā alkohola reibuma stāvoklī), ka viņš izsitis policijas dienesta automašīnas aizmugurējā loga stiklu, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Dace Jukāma, VP Vidzemes reģiona Prevencijas grupas vecākā inspektore.

Zaudējumi tiek precizēti un nu jau par notikušo uzsākts kriminālprocess par svešas mantas tīšu bojāšanu.

Sestdien, 6.martā plkst.15.00 Valkas novadpētniecības muzeja Izstāžu zālē (Valkā, Rīgas ielā 64) atklās Valkas novada mākslinieku darbu 11.izstādi „Dvēseles pareizrakstība”.

Izstādē apskatāmi 30 autoru (tai skaitā viena grupa) darbi. Katru gadu šajā piedalās kāds jauns dalībnieks. Šogad novada mākslinieku izstādē pirmo reizi piedalās 7 autori.

Lai apzinātu un vienotu novada māksliniekus, kā arī rosinātu viņus radošam darbam, Valkas novadpētniecības muzejs regulāri rīko izstādes. Ik pēc diviem gadiem novada mākslinieki tiek aicināti piedalīties Mākslas dienu izstādēs. Arī šogad muzejs turpina tradīciju un aicināja izstādē piedalīties visus māksliniekus, kuri dzīvo vai ir saistīti ar bijušā Valkas rajona teritoriju. Izstādē tika aicināti piedalīties jebkurā žanrā strādājoši mākslinieki ar vienu darbu, kas tapis pēdējo 2 gadu laikā.

Pirmā Valkas rajona mākslinieku darbu izstāde notika 1993.gadā Valkas mākslas skolā, pēc tam, kad ar Cimzes fonda atbalstu Valkas rajona mākslinieku grupa kādu laiku strādāja Latvijas Mākslinieku savienības jaunrades namā Dubultos Jūrmalā. Turpmākās izstādes rīkotas Valkas novadpētniecības muzejā.

Izstāde „Dvēseles pareizrakstība” būs aplūkojama līdz 26.aprīlim. Muzeja darba laiks: pirmdiena – piektdiena 10.00 – 17.00; sestdiena 10.00 – 16.00. Ieejas maksa Ls 0,50 (pensionāriem, studentiem un skolēniem Ls 0,20).

Laipni aicināti visi mākslas cienītāji un citi interesenti!

No 15.februāra vairākās Latvijas pilsētās, arī Valmierā, sadarbībā ar Labklājības ministriju, bez maksas tiek nodrošināta psiholoģiskās palīdzības sniegšana adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, bērniem un ģimenēm krīzes situācijās.

Valsts nodrošinātu bezmaksas psiholoģisko palīdzību Valmierā, Lāčplēša ielā 2 (310.kabinets), sniedz psiholoģe Mārīte Nimroda. Adoptētāji, audžuģimenes, aizbildņi, viesģimenes un ģimenes, kurām krīzes situācijā nepieciešama psihologa palīdzība, aicinātas vērsties Valmieras bāriņtiesā vai Valmieras Sociālajā dienestā, vai zvanīt pa tālruni 29173657 un pieteikt savu vizīti. Šāds pakalpojums ar valsts finansiālu atbalstu tiks nodrošināts līdz šā gada 15.decembrim.

Valmieras bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilze Polka informē, ka arī šogad bez maksas var saņemt pašvaldības nodrošinātas psihologa konsultācijas. Pakalpojumu var saņemt ne tikai personas ar bāriņtiesas nosūtījumu atzinuma saņemšanai bāriņtiesas darbības nodrošināšanai, bet arī ikviens Valmieras iedzīvotājs, ģimenes vai personas, kuras sarežģītajos sociālekonomiskajos apstākļos jūtas nestabili vai nonākušas krīzes situācijā. Pieteikties konsultācijai var, zvanot pa tālruni 26449826. Konsultācijas notiek pašvaldības administratīvajā ēkā Lāčplēša ielā 2, 310.kabinetā.

Otrdien, 2. martā, Valmieras pagastā uz tikšanos bija ieradušies Burtnieku novada pašvaldības darbinieki ar mērķi dibināt kopīgu darbinieku arodbiedrību, līdz ar to kļūstot par pirmo novadu bijušajā Valmieras rajona teritorijā, kas izrādījusi šādu iniciatīvu.

Līdz šim katrā no novadā esošajiem pagastiem bija sava arodbiedrība, izņemot Ēveles pagastu, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Liene Stuce, Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

Sanāksmes darba kārtībā bija jautājums par arodbiedrības izveidošanu, tās priekšsēdētāja un valdes ievēlēšanu. Par Burtnieku novada pašvaldības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju tika ievēlēta Anita Grīnšteine, savukārt valdes sastāvā atradīsies Māra Vītola, Maija Kozlovska, Inese Sippo un Lita Ozerinska.

Uz tikšanos bija ieradušies arī Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Valmieras rajona komitejas priekšsēdētāja Aina Melbārde , Burtnieku novada pašvaldības vadītājs Jānis Leitis un Burtnieku novada domes izpilddirektors Uģis Banders, kas izteica atzinību par šādu darbinieku uzņēmību.

Trešdien, 10.martā, plkst.16.00 Valmieras Novadpētniecības muzeja Izstāžu zālē tiks atklāta mākslinieka Jāņa Mitrēvica gleznu izstāde.

Jāni Mitrēvicu var ierindot multimediju mākslinieku vidū, jo viņš ir ne tikai daudzu nozīmīgu kultūras un mākslas projektu autors un līdzautors, bet mākslā arī izmēģina un īsteno jaunas tehnoloģijas un elektroniskās tehnikas iespējas. Jānis Mitrēvics ir viens no autoritatīvākajiem Latvijas mākslas procesu aktīviem dalībniekiem un ekspertiem. Mākslinieks pieder pie tā saucamās „maigo svārstību” paaudzes, kuras popularitāte saistīta arī ar Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes un Aijas Zariņas vārdiem. Viņš sākumā sevi pieteica ar kolorītā tumšu, smagnēju un kompozīcijā konstruktīvi vienkāršotu glezniecību, kas turpmāk attīstījās sakāpinātas ekspresijas virzienā. 20.gs. 80.gadu nogalē tā realizējas virknē grandioza izmēra audeklu, kuru tēlainība pakļauta vairāk intuitīvam triepiena žestam, uzrunājot ar agresīvāku enerģiju un emocionālo spriedzi.

Kopš 1990.gadu sākuma Jānis Mitrēvics konsekventi gājis laikmetīgas estētikas virzienā, paralēli glezniecībai apgūstot arī citus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Glezniecības tehnikas specifikā balstīto domāšanu nomainīja ar materiālu nesaistītas konceptuālas refleksijas, un klasisko vērtību sistēmu turpmāk aizstāja postmodernas spēles, piemēram, ar citātiem vai provocējošām interpretācijām – kā skandalozu slavu iemantojušajā izstādē-instalācijā „Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti… Ivars Runkovskis” Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē. Mākslinieka daiļradi noslēdzošais periods sakrīt ar gadu tūkstošu miju un iegūst „jaunās realitātes” nosaukumu. Šī „jaunā realitāte” interpretē laikmetīgo caur pagātnes prizmu, izmantojot modernos tehnoloģiskos sasniegumus – digitālu fotogrāfiju apstrādi un druku.

Jānis Mitrēvics absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu. Piedalījies izstādēs un digitālajās ekspozīcijās Latvijā, Azerbaidžānā, Vācijā, Baltkrievijā, Krievijā, Francijā un citās valstīs.

Izstāde Valmieras Novadpētniecības muzejā būs apskatāma līdz 3.aprīlim.

Rīt, 5. martā, Limbažu novada domē potenciālie investori, banku un valdības pārstāvji un citi interesenti tiks iepazīstināti ar arhitektu biroja Mark projektēto Limbažu daudzfunkcionālo sporta un veselības kompleksa projektu, kura īstenošanai nepieciešami 2,4 miljoni latu, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Lāsma Trofimova, Limbažu novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Izstrādātais objekta būvprojekts veidots uz ilgtspējīgas arhitektūras principiem, maksimāli izmantojot zemes dzīļu un saules enerģiju, un tam šobrīd jau ir veikts ekspertu ekonomiskais izvērtējums.

Jaunās Limbažu pilsētas sporta un veselības kompleksa ēkas plānošanas principi atbilst ilgtspējīgai arhitektūrai – projektā paredzēts izmantot iekārtas, kas atgūst enerģiju no izlietotā siltā gaisa un uzsildītā ūdens. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā 40% no baseina apsildīšanai nepieciešamās enerģijas iegūs no zemes dzīlēm un saules. Projektā paredzētie materiālu un tehnoloģiju risinājumi ļauj ievērojami samazināt ēkas ekspluatācijas izmaksas. Līdz ar to papildu investīcijas, kas nepieciešamas ilgtspējīgas būvniecības realizācijai, finansiāli attaisnojas pāris gadu laikā.

„Izstrādātajā projektā esam panākuši, ka ēkas ekspluatācijas laikā baseins tērēs 6 reizes mazāk enerģijas nekā šobrīd patērē analogi baseini Latvijā. Daudz domājām tieši par energo efektivitāti un dabas resursu izmantojamību. Muzeja projekta izstrādē esam ieguldījuši daudz ideju un emociju, tādēļ vēlamies redzēt to īstenojamies,” skaidro „MARK” arhitekts Mārtiņš Ošāns.

Limbažu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Ieleja: „Baseins būs pirmais šāda veida objekts Limbažu pilsētas un novada vēsturē. Galvenie ieguvumi, realizējot projektu – tiks nodrošināta bērnu un jauniešu peldētapmācība, kā arī pilnveidoti Limbažu pilsētas un novada iedzīvotājiem sniegto sporta pakalpojumu veidi un kvalitāte. Tas nodrošinās iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos un piesaistīs cilvēkus arī no apkārtējiem novadiem.”

Limbažu daudzfunkcionālā sporta un veselības kompleksa ēka dalās četros blokos – ieejas vestibils, ģērbtuves ar pirtīm, aerobikas un trenažieru zāles un baseinu telpu bloks ar sporta un bērnu baseiniem – ar kopējo platību 2755 m2. Ēkas konstrukcijām un apdarei izmantoti vietējie apdares materiāli – keramikas sienu bloki, līmēta koka sijas, koka apšuvums fasādei, kas harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē. Projekta risinājums respektē arī apkārtējās apbūves kompozīcijas principus un skaidri iekļaujas pilsētas plānojumā – jauno sporta un veselības kompleksa ēku plānots sasaistīt ar vidusskolu un sporta zāli, netālu atrodas citas sabiedriski nozīmīgas būves – olimpiskais centrs ‘’Limbaži’’ un brīvdabas estrāde.

2009.gada maijā Limbažu pilsētas dome Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” programmas “Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā” konkursā piesaistīja finansējumu daudzfunkcionāla sporta un veselības kompleksa skiču projekta un ekonomiskā izvērtējuma izstrādei. Limbažu pilsētas domes rīkotajā divu kārtu skiču konkursā uzvarēja arhitektu birojs Mark, savukārt ēkas ekonomisko izvērtējumu veica SIA NK konsultāciju birojs.

Projektēšanas birojs MARK dibināts 2006. gadā un specializējas dažāda apjoma būvniecības projektu izstrādē – tajā skaitā arhitektūras, interjera dizaina un inženieru sadaļu projektēšanā un projektu vadīšanā. Projektu izstrādes gaitā sevišķa vērība tiek pievērsta ilgtspējīgiem būvniecības risinājumiem. Četru biroja darbības gadu laikā izstrādāti ap 45 dažāda mēroga objektu projektiem.

Biedrība „LIMBAŽU FILCS” uzsāk projektu realizāciju „Sabiedrības mūžizglītības un veselības centra „Filcītis”” izveidei bijušās Filca fabrikas administratīvajā ēkā, Limbažos, Mūru ielā 21. Projektu ietvaros tiks veidota infrastruktūra un iegādāts aprīkojums mūžizglītības un sabiedriskajām aktivitātēm, kā arī veselības veicināšanas pakalpojumiem, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Lāsma Jonele, Biedrības „LIMBAŽU FILCS” valdes priekšsēdētāja.

Vēsturiskās ēkas otrajā stāvā, plānots izveidot Mūžizglītības un sabiedrisko aktivitāšu centru, kurā nākotnē tiks veikta interešu izglītība un praktiskā apmācība visu vecumu cilvēkiem. Ieskatam minama filcēšana, digitālā kino-foto-video māksla, tradicionālā māksla, sevis pilnveidošana, attīstība, veselības uzturēšana u.c.
Tiek plānotas filca tēmas aktivitātes, dažādu veidu kultūras un izklaides pasākumi, tematiskie vakari un pēcpusdienas, klubiņu tikšanās – pasākumi, kas veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos, īpaši jomās, kas saistītas ar veselīgu dzīvesveidu, pašiniciatīvas un lietderīga brīvā laika pavadīšanu. Viens no īpašajiem pakalpojumiem būs bērnu uzraudzība profesionālu pedagogu vadībā.

Ēkas pirmajā stāvā, tiks veidots veselības pakalpojumu centrs, kurā tiks piedāvāti kustību terapijas, deju terapijas, zīdaiņu bobota vingrošanas, bērnu, grūtnieču un jauno māmiņu vingrošanas pakalpojumi.

Centra izveidei saņemts atbalsts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” .

Projektu realizāciju plānots pabeigt šī gada rudenī.

Vasarā apzināsim speciālistus un interesentus minēto aktivitāšu realizēšanai. Bet, ja kāds savu lomu centrā redz jau tagad, gaidīsim priekšlikumus.

Jebkurā Lielbritānijas krogā jums apzvērēs, ka biljarda dzimtene ir Anglija, bet francūži tai pašā laikā mēģina pārliecināt, ka vismaz spēles nosaukums ir cēlies no franču vārda „billart” – roka ar nūju.

Lai gan šīs domstarpības par paternitāti attiecas uz XIV gadsimtu un mums, latviešiem, mazsvarīgi tajos iejaukties, tomēr arī Latvijā biljarda vēsture veidojas jau otro gadu simtu. Pa šo ievērojamo vēsturisko laikposmu reti kurā apdzīvotā vietā neatradīsies šīs spēles pazinējs.

Sākot ar šī gada 4. martu gandrīz visās Latvijas pilsētās tiek uzsākts pirmais vēsturē „Latvijas biljarda čempionāts POOL 8” amatieriem uz kuru organizētāji aicina ikvienu šīs spēles entuziastu, lietpratēju vai interesentu, kurš vēlas to apgūt. Galvenais biljarda čempionāta mērķis – rosināt iepazīties ar šo vispusīgi attīstošo sporta spēli, celt spēlētāju līmeni un virzīt labākos spēlētājus uz augstāka līmeņa sacensībām, kā arī popularizēt šo sporta veidu mūsu valstī.

Latvijas biljarda spēlētāji tiek iedalīti reģionos: Latgale, Vidzeme. Zemgale, Kurzeme, Rīgas reģions un Rīga. Čempionāta kārtas, kuros tiek vākti reitinga punkti finālsacensībām, biljarda klubos risināsies katru ceturtdienu plkst.19.00 no 4. marta līdz 25. novembrim. Savukārt decembra mēnesis aizritēs finālsacensībās – kad tiks aizvadīti kluba, pilsētas, reģiona un Latvijas fināli.

Piedaloties Biljarda čempionātā, dalībniekiem tiek garantēti neaizmirstami ceturtdienas vakari, pavadot tos draugu lokā ar sev tīkamo nodarbi – biljardu. Šim čempionātam nav nekādu ierobežojumu – piedalīties tiek aicināti kā skolnieki, tā pensionāri, kā dāmas, tā arī kungi.

NORISES VIETAS

Latgales reģionā biljarda čempionāta reitinga sacensības tiks organizētas: Jēkabpilī, Līvānos, Rēzeknē, Ludzā, Preiļos, Balvos un Daugavpilī.

Vidzemes reģionā biljarda čempionāta reitinga sacensības tiks organizētas: Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Valkas novadā, Limbažos un Ogrē.

Zemgales reģionā biljarda čempionāta reitinga sacensības tiks organizētas: Jelgavā, Aucē, Iecavā, Bauskā, Dobelē un Aizkrauklē.

Kurzemes reģionā biljarda čempionāta reitinga sacensības tiks organizētas: Liepājā, Ventsiplī, Kuldīgā, Saldū, Talsos un Tukumā.

Rīgas reģionā biljarda čempionāta reitinga sacensības tiks organizētas: Salaspilī, Siguldā, Ķekavā, Olainē, Jūrmalā, Inčukalnā un Saulkrastos.

Rīgā biljarda čempionāta reitinga sacensības tiks organizētas katrā Rīgas mikrorajonā: Ķengaragā, Purvciemā, Zolitūdē un pilsētas centra rajonā.

Papildus informāciju par čempionāta norises vietām un citu informāciju var noskaidrot pa tel. +371 29395868 vai e-mail: lrbc2010@gmail.com

2. marta vakarā plkst. 20:30 ierastajā mājas spēļu zālē – Cēsu sporta kompleksā (tautā saukta “Arēna Cēsis”), notika Latvijas amatieru basketbola līgas kārtējā spēle starp “Dārznieks/Cēsis” un “Valmiera” komandām.

Pirms spēles varēja paredzēt, ka laukuma saimniekus gaida ļoti grūta spēle. Jaunie valmierieši turnīra otrajā aplī bija piedzīvojuši tikai vienu zaudējumu, un to pašu izbraukumā Salacgrīvā, kur spēļu zāle ir tik specifiska, ka pat “Lietuvos Rytas” tur nebūtu viegli uzvarēt. Turklāt, viesu sastāvam bija pievienojies viens no izjukušās “Ķeizarmeža” komandas spēlētājiem Armands Kravalis. Neiztika bez patīkama pārsteiguma arī mājinieku līdzjutējiem – Cēsu komandas sastāvā pēc vairāku spēļu izlaišanas bija atgriezies komandas kapteinis Ivo Pūce.

Spēle sākās ar nelielu “Dārznieks/Cēsis” komandas izrāvienu – 4:0, pēc tam 7:2, taču viesi pāris sekunžu laikā spēja rezultāta starpību līdzsvarot – 7:7. Tajā brīdī noteikti neviens no hallē esošajiem 70 skatītājiem neticētu, ka tā bija pēdējā reize spēlē, kad rezultāts bija neizšķirts, taču, pasteidzoties notikumiem priekšā, var pateikt, ka tā arī notika. Cēsu komandas izmantotā agresīvā zonas aizsardzība traucēja valmieriešu snaiperiem tikt pie brīviem tālmetieniem, kurus, par spīti pretestībai, viesi tomēr izpildīja ļoti bieži (rets gadījums basketbolā – viesu komanda trīspunktu metienus izpildīja tikpat bieži kā divpunktniekus – pa 35 reizēm). Par laimi, lielākā daļa no šiem metieniem lidoja grozam secen, un rezultāts, noslēdzoties spēles pirmajai ceturtdaļai, vēstīja 23:12 laukuma saimnieku labā. Arī otrajā ceturtdaļā spēles raksturs nemainījās – viesi ar samērā zemu procentu turpināja uzbrukt no tālmetienu distances, kamēr Cēsu komanda pacietīgi izspēlēja savus uzbrukumus, meklējot labākos variantus, kā apdraudēt grozu. Šī mājnieku taktika pilnībā attaisnojās, un, puslaika pārtraukumā ejot, rezultāts bija 48:27 “Dārznieks/Cēsis” komandas labā.

Otrā puslaika pirmās minūtes “Valmiera” sāka ar agresīvu cilvēks/cilvēks aizsardzību par visu laukumu, taču šoreiz šī taktika augļus nenesa – varbūt viesiem izdevās mazliet traucēt Cēsu komandas uzbrukumu veidošanu, taču, šādi sedzot, viņi savu pulsu bija uzkāpinājuši līdz tādam līmenim, ka cerēt uz veiksmi uzbrukumā no tālmetienu līnijas bija samērā utopiski. Ceturtdaļas beigās izskatījās, ka viesu komandas treneris jau ir samierinājies ar zaudējumu un pakāpeniski laukumā tika laisti arī BK “Valmiera” tālākie rezervisti, kuri, starp citu, uz laukuma neizskatījās sliktāk kā pamatsastāvs. Arī 3. spēles ceturtdaļu uzvarēja mājnieki – 20:18, kas pirms pēdējām 10 minūtēm viņiem deva 23 punktu pārsvaru.
Spēles pēdējās 10 minūtes nekas radikāli nemainījās – “Dārznieks/Cēsis” savus pretiniekus nelaida tuvāk par 20 punktiem, gluži otrādi – spēles pēdējās minūtēs pieaudzēja pārsvaru līdz nepieklājīgiem 32 punktiem – skanot beigu signālam, tablo vēstīja, ka cēsnieki ir sagrāvuši BK “Valmiera” jauno maiņu ar rezultātu 99:67.
Savu labāko spēli šajā sezonā aizvadīja Cēsu komandas saspēles vadītājs Jānis Kliesmets, kurš guva 20 punktus un atdeva 11 rezultatīvas piespēles.

Dārznieks/Cēsis – Valmiera 99:67 (23:12, 25:15, 20:18, 31:22)

Dārznieks/Cēsis: Kliesmets 20 (11rp), Pūce 14 (9ab), Pilābers 13 (7ab), Logins 11, Bērziņš 10, Berkolts 7, Rozītis 7, Putniņš 6, Brizgalovs 6, Stālmans 3, Leitis 2, Mihailovs.

Valmiera: Kravalis 16 (9ab), Jakubonis 16, Gabrāns 7, Iļjins 6 (10ab), Penka 6, Bikše 6, Vītols 5, Mežulis 3, Vītols 2, Rozītis.

No 5. marta līdz 7. martam Siguldā norisināsies Latvijas II Ziemas Olimpiāde, kas ir valsts mēroga kompleksas sporta sacensības, kur piedalīsies novadu un republikas pilsētu komandas, un kas organizētas ar mērķi noteikt labākos Latvijas sportistus ziemas sporta veidos. Beverīnas novadu Siguldā pārstāvēs Kauguru pagasta iedzīvotājs Mārtiņš Onskulis.

Puisim šobrīd ir 15 gadi, bet slēpo jau no 5 gadu vecuma. Kopš 2004.gada viņš regulāri ir labāko kalnu slēpotāju trijniekā, bijis vairākkārtējs Latvijas Jaunatnes čempionātu uzvarētājs. Ar Latvijas Jauniešu kalnu slēpošanas izlasi piedalījies starptautiskajās sacensībās Slovākijā, Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Spānijā, Andorā, kā arī individuāli Somijā, Polijā, Austrijā, Turcijā. Līdz šim labākā Mārtiņam bijusi pagājušā gada sezona, kad starptautiskajās sacensībās Francijā un Turcijā dažādās slaloma disciplīnās tika izcīnīta 1.un 3. vieta.

Kā, jautāta par dēla sportiskajiem veikumiem, teica Mārtiņa mamma: “nemaz nezinu, ko lai pastāstu, viņam jau ir bijuši tik daudz panākumu, ka visus nemaz nevar ne atcerēties, ne uzskaitīt!” Jāpiebilst, ka Mārtiņa treneris ir viņa tētis – Mārtiņš Onskulis seniors.

Vēlēsim veiksmi olimpiskajos startos Beverīnas novada jaunajai, daudzsološajai slaloma zvaigznei!

4. martā, plkst. 01:30 Valkā, Tirgus ielas 12 mājas pagalmā, pieci pagaidām nenoskaidroti vīrieši piekāvuši 1960. gadā dzimušu Valkas iedzīvotāju un vīrietim nolaupījuši virsjaku, svīteri, vairākas bankas kartes, mobilo telefonu NOKIA, ortālu “Zvidzeme.lv” informēja Dace Jukāma, VP Vidzemes reģiona Prevencijas grupas vecākā inspektore.

Bet tajā pašā laikā saņemta informācija, ka Valmierā Tērbatas ielā pie kluba Čempions divi nepazīstami vīrieši piekāvuši 1986. gadā dzimušu valmierietis, kam konstatēti virspusēji galvas ievainojumi un 1,5 promiļu alkohola reibums. Kad notikuma vietā ieradās policijas ekipāža, noskaidrots, ka vīrieši nemaz nav tik nepazīstami.
Viena no pārbaudāmajām personām – 1990. gadā dzimis valmierietis.

Svētdien, 7. martā uz Ludza ezera ledus Gulbenes novada Stāmerienas pagastā notiks auto vadīšanas prasmes pasākuma „Alūksnes aplis 2010” noslēguma posms.

Pasākuma dalībnieku reģistrācija notiks no pulksten 8 līdz 9 un pirmā automašīna uz starta stāsies pulksten 10.

Pasākuma nolikums, kā ierasts, ir pieejams Alūksnes novada pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv sadaļā „Sporta ziņas”.

Savukārt sestdien, 6. martā uz Ludza ezera notiks Zušu nama organizētās sacensības, kurās autovadītājiem būs iespēja spodrināt savas braukšanas prasmes pirms „Alūksnes apļa” noslēguma pasākuma.

Tā kā gan sestdienas, gan svētdienas pasākumos piedalīsies arī sporta klases automašīnas ar sporta radzēm, tos vērot būs interesanti arī skatītājiem.

Otrdien, 2.martā, Valmieras pilsētas pašvaldības ēkā uz tikšanos pulcējās pārstāvji no Valmieras 4.skautu vienības, Valmieras Jauniešu domes, Jauniešu ideju laboratorijas, AIESEC Valmiera, kā arī projekta „Pēdas”, portālu «Zvidzeme.lv» informēja Līga Tarbuna, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Jaunieši kopā ar Valmieras Jaunatnes centra „Vinda” direktora vietnieci jaunatnes jomā Kristīni Švalbi, Valmieras Kultūras centra direktori Vairu Dunduri un Valmieras bibliotēkas direktori Daigu Rokpelni pārrunāja sadarbības iespējas dažādu pasākumu un aktivitāšu īstenošanā.

Vaira Dundure pastāstīja, ka jauniešu organizāciju pārstāvju tikšanās organizēta ar mērķi informēt Valmieras pilsētas jauniešu organizāciju pārstāvjus par iespējām īstenot savas idejas un pieteikties izsludinātajos kultūras projektu un sporta projektu līdzfinansēšanas konkursos. „Tā kā šogad Valmieras pilsētas pašvaldības budžetā ir mazāk finanšu līdzekļu nekā iepriekšējos gados, finansiālu atbalstu nevalstiskajam sektoram piedāvājam projektu līdzfinansēšanas konkursu veidā. Aicinu jauniešu organizācijas izmantot šo iespēju un piedalīties projektu konkursos, īstenojot idejas, kuru aktīviem jauniešiem noteikti netrūkst. Vēlamies, lai vasaras mēneši jauniešiem Valmierā ir interesanti un saistoši. Projektu aktivitātes lieliski papildinās un pilnveidos pilsētas svētku un citu lielo pasākumu piedāvājumu,” informēja Vaira Dundure.

Tikšanās laikā jaunieši uzzināja arī par iespēju iesaistīties starptautiskā kultūras pasākumā „Eiropas iela”, ko organizē Vidzemes kultūras un mākslas biedrība „Haritas”. Pasākums norisināsies no 23. līdz 24.jūlijam. Tajā piedalīsies mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un dažādu organizāciju pārstāvji no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Arī Valmieras jauniešiem būs iespēja atraktīvā veidā prezentēt savas organizācijas.

Valmieras Jaunatnes centra „Vinda” direktora vietniece jaunatnes jomā Kristīne Švalbe klātesošos informēja, ka 17.martā plkst.11.00 Valmieras Kultūras centra notiks konference „Jaunatnes politika. Pašvaldību loma darbā ar jaunatni atbilstoši starptautiskiem standartiem”. Tajā piedalīties aicināti Valmieras pilsētas jauniešu organizāciju pārstāvji, skolu pašpārvalžu dalībnieki, Valmieras pilsētas pašvaldības darbinieki un deputāti, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Konference tiek organizēta, lai izveidotu darba grupu, kas uzsāks darbu pie jaunatnes lietu stratēģijas izveides, palīdzot efektīvākā jauniešu nevalstisko organizāciju darbībā.

Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne informēja, ka 8.maijā notiks Eiropas dienai veltīts pasākums, kurā ikviens Valmieras pilsētas iedzīvotājs varēs iepazīt visas Valmieras jauniešu organizācijas un noskaidrot, ar ko tās nodarbojas. Pasākuma koordinatore, Jauniešu ideju laboratorijas pārstāve Gundega Siliņa pastāstīja, ka pasākums būs saistošs ikvienam valmierietim, jo katra organizācija parūpēsies par kādu aktivitāti, ko papildinās jauniešu muzikālo apvienību un grupu priekšnesumi. „Šis gads Eiropā ir veltīts nabadzības un atstumtības mazināšanas jautājumiem, savukārt nākamais gads būs veltīts brīvprātīgajam darbam. Šāds pasākums ir lielisks veids, kā aktualizēt šos jautājumus arī jauniešu vidū,” atzina Daiga Rokpelne.

„Vēlamies vairāk iesaistīt jauniešus dažādās aktivitātēs, lai viņi ne vien apmeklē pašvaldības organizētus pasākumus, bet paši aktīvi darbojas un īsteno savas idejas,” pēc sanāksmes atzina Vaira Dundure, piebilstot, ka, lai veidotu ciešāku sadarbību ar jauniešu organizācijām, šādas tikšanās tiks rīkotas arī turpmāk.

Otrdien, 2. martā Alūksnes novada pašvaldības vadība sportistiem, kas Alūksnes novadu pārstāvēs Latvijas II Ziemas Olimpiādē, vēlēja veiksmīgus startus un dāvināja parādes virsjakas, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

Alūksnes novadu pārstāvošie sportisti Latvijas II Ziemas Olimpiādē sacentīsies distanču slēpošanā, biatlonā un arī bobslejā. Distanču slēpošanā Alūksnes novada komandā startēs Jānis Pleikšnis, Gints Rozenbergs, Krišjānis Meirāns, Juris Priede, Oskars Muižnieks, Aleksandrs Sverčkovs, Žanna Juškāne un Rasma Rudzīte, kura ir visjaunākā komandas dalībniece. Kopā ar slēpotājiem būs arī viņu treneris Sergejs Sverčkovs.

Biatlonā Alūksnes novadu pārstāvēs Andrejs Rastorgujevs, Kristaps Lībietis, Gints Rozenbergs un Žanna Juškāne. Arī biatlonistu treneris Intars Berkulis būs kopā ar saviem sportistiem Latvijas II Ziemas Olimpiādē.

Bobslejā Alūksnes novada pārstāvis Intars Dambis startēs vienā ekipāžā kopā ar Mihailu Arhipovu no Siguldas novada.

Sportistus pirms došanās uz Latvijas II Ziemas Olimpiādi sveica Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers un pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova. Novada pašvaldības vadība būs kopā ar saviem sportistiem arī Olimpiādes atklāšanā.

– Mums ir ļoti daudz spēcīgu sportistu, kas pārstāv novadu. Priecāšos redzēt rezultātu tabulu augšējā daļā alūksniešu uzvārdus, – vēlot veiksmīgus startus, sportistiem sacīja Dzintars Adlers.

Latvijas II Ziemas Olimpiāde notiks no 5. līdz 7. martam Siguldā, kā arī vairākās citās vietās Latvijā. To rīko Siguldas novada dome, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Izglītības un zinātnes ministrija. Olimpiādē savu dalību apstiprinājušas 43 pašvaldību komandas.

Sacensību programmā iekļauti desmit olimpiskie sporta veidi – biatlons, bobslejs, daiļslidošana, distanču un kalnu slēpošana, hokejs, kamaniņu sports, kērlings, snovbords un šorttreks. Kopumā tiks sadalīti 36 medaļu komplekti.

5. martā pulksten 19.00 Siguldas Svētku laukumā notiks atklāšanas ceremonija ar dalībnieku parādi, karoga pacelšanu un Olimpiskās uguns iedegšanu, kā arī priekšnesumi un salūts. 7. martā ap pulksten 13.00 Olimpiskā centrā „Sigulda” Pilsētas trasē paredzēta Ziemas Olimpiādes noslēguma ceremonija.

No 5. līdz 7. martam Siguldā notiks sacensības kamaniņu sportā, snovborda paralēlajā slalomā, kā arī distanču un kalnu slēpošanā. Priekuļos risināsies biatlona sacensības, Valmierā hokeja turnīrs, Ozolkalnā snovbordkross, bet Rīgā kērlings.

Savukārt no 13. līdz 14. martam Siguldā sacentīsies bobsleja divnieku ekipāžas, bet Ventspilī spēkiem mērosies šorttrekisti un daiļslidotāji.

Vakar, 2.martā, Latvijas Basketbola līgas ietvaros BK “Valmiera” izbraukumā tikās ar “Liepājas Lauvu” vienību. Spēles pēdējā sekundē Edgars Jeromanovs ar precīzu trīspunktu metienu izrāva uzvaru “Liepājas Lauvām” (70:68).

BK “Valmiera” rindās rezultatīvākie bija Deivīns Deiviss, kurš guva 16 punktus un Kaspars Cipruss 16 punktiem un 9 atlēkušajām bumbām. Savukārt pretiniekiem rezultatīvākie bija Oļegs Kožeņecs ar 21 un Jevgēnijs Kosuškins ar 15 punktiem savā kontā.

Spēle jau no pirmajām minūtēm gāja kā pa viļņiem – te vadībā vieni, te otri. Spēli atklāja Jura Andžejevska divi precīzie soda metieni spēles un pirmo ceturtdaļu “Valmierai” izdevās noslēgt ar +6 (19:25). Otrajā ceturtdaļā mājinieki izrāvās vadībā, bet “Valmierai” izdevās rezultātu izlīdzināt un pēc pirmā puslaika “Liepājas Lauvas” saglabā vien nelielu pārsvaru 38:36. Otrajā puslaikā spēle turpinājās visai līdzīgi, jo nelielā vadībā vienu brīdi atradās tad mājinieki, tad viesi, bet trešā ceturtdaļa noslēdzās ar +3 “lauvu” labā (53:50). Vēl minūti līdz spēles beigām “Valmiera” bija vadībā ar +3, bet 37 sekundes līdz beigām “Valmierai” vien +1 (67:68). Pēdējās spēles sekundēs veiksme bija mājinieku pusē, jo ar precīzu trīspunktu metienu uzvaru ar 70:68 izdevās izraut Edgaram Jeromanovam.

Liepājas Lauvas – Valmiera 70:68

Liepājas Lauvas: Kožeņecs 21, Kosuškins 15, Kiseļiuss 11, Kravčenko 7, Jeromanovs 6, Pusaudzis 5, Viļums 3, Patmalnieks 2.
Valmiera: Deiviss 21, Cipruss 16, Andžejevskis 16, Krešnars 8, Amoliņš 5, Kaufmanis 2.

Nākamo Baltijas Basketbola līgas spēli basketbola klubs “Valmiera” aizvadīs 9.martā Viļņā tiekoties ar “Lietuvos Rytas”.

Vakar, 2. martā, plkst. 10:17 Valkas pagastā, autoceļa “Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža” 114. km, policijas patruļmašīna apturējusi automašīnu Mercedes Benz. Tās vadītājs, 1975. gadā dzimis vīrietis, Igaunijas iedzīvotājs, automašīnā nelikumīgi pārvadājis 2000 litru šķidruma, kam bijusi spirtam līdzīga smaka, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Dace Jukāma, VP Vidzemes reģiona Prevencijas grupas vecākā inspektore.

Šķidrums pārvadāts divās tūkstošlitrīgās tvertnēs.
Ir uzsākts kriminālprocess pēc KL 221.2 panta 2. daļas „Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu un pārvietošanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās”, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Vīrietis aizturēts un ievietots Īslaicīgās aizturēšanas vietā.

Šorīt policijas darbinieku uzmanību Valkā piesaistījusi automašīna MITSUBISHI ar Igaunijas valsts numura zīmēm. Veicot automašīnas apskati, tajā atrastas desmit kastes cigarešu (pieci tūkstoši paciņu) ar Baltkrievijas akcīzes nodokļu markām, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Dace Jukāma, VP Vidzemes reģiona Prevencijas grupas vecākā inspektore.

Ir uzsākta izmeklēšana un vīrietis, Valkas iedzīvotājs, kas atradās pie automašīnas, aizturēts.

Kā atzīst Valsts policijas Vidzemes reģiona Valkas iecirkņa priekšnieks V.Žīgurs, šis divu mēnešu laikā ir ceturtais gadījums, kad Valkas pilsētā vai uz apkārtējo pagastu ceļiem tiek apturētas automašīnas, kurās tiek nelikumīgi pārvadāts liels daudzums cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas akcīzes nodokļu markām. Katrā no konstatētajiem gadījumiem izņemts attiecīgi 5850, 6000, 3400, 5000 paciņas cigarešu. Kā uzsver Žīgurs, liela daļa izņemto cigarešu bijušas paredzētas Igaunijas „tirgum”.

Sestdien, 6. martā Alūksnes novada Pededzes tautas namā Sieviešu tiesību institūta Gada balvu pasniegs sievietei – līderei, kura veicinājusi citu sieviešu iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē 2009. gadā, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

Sieviešu tiesību institūta valdes priekšsēdētāja Laila Balga informē, ka, turpinot sieviešu solidaritātes tradīcijas, institūts katru gadu organizē svinīgus pavasara svētkus visas Latvijas sievietēm. Šogad tie sāksies Pededzē, kur būs plaša un daudzpusīga Sieviešu dienas programma. Svinības vadīs Pededzes tautas nama un bibliotēkas vadītāja Antoņina Girs un pamatskolas direktore Selga Bībere. Par Sieviešu dienas nozīmi un Sieviešu tiesību institūta darbību runās Sieviešu tiesību institūta valdes priekšsēdētāja Laila Balga, bet Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu pārstāvēs valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte.

Pasākuma laikā notiks arī Sieviešu tiesību institūta Gada balvai izvirzīto sieviešu godināšana un apbalvošana, kuru atklās Agita Hauka – 2008. gada Balvas saņēmēja, Sieviešu kluba „Liepas” vadītāja no Iecavas.

2009. gada Balvai, kas ir 300 lati, šogad izvirzītas 25 pretendentes no Rīgas, Rēzeknes, Jēkabpils, Jelgavas, Liepājas un Dobeles pilsētām, Talsu, Rūjienas, Līvānu, Skrīveru, Preiļu, Vārkavas, Durbes, Nīcas, Siguldas, Varakļānu, Bauskas, Cēsu, Madonas, Limbažu, Dagdas novadiem. Pretendentu vidū ir arī alūksniete Ināra Priede – Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Alūksnes nodaļas vadītāja.

Katrai nominētajai sievietei tiks izteikta atzinība, pasniegti ziedi un Sieviešu tiesību institūta sagatavotās dāvanas, kā arī būs skaists muzikāls veltījums no Pededzes folkloras kopas „Labā oma” un citiem Pededzes tautas nama pašdarbniekiem.

Svētkus ar saviem darbiem bagātinās rokdarbnieces Gaļina Zvanere (tamborējumi) un Nadežda Gorkina (adījumi), kokgriezējs Viktors Hodovs, ar ārstnieciskām zāļu tējām iepazīstinās Ināra un Roberts Zeltiņi, ar ārstnieciskām ziedēm – Valentīna Uzare, ar skaistumkopšanas krēmiem – Gaida Šilinska.

Alūksnes novada uzņēmēji tiek aicināti uz bezmaksas informatīvu semināru „Darījumu partneris un mērķa tirgus – Vācija”, kurā tiks sniegta informācija par iespējām un priekšnoteikumiem darbībai Vācijas tirgū un sadarbībai ar vācu partneriem.

Seminārs, ko organizē Vācijas – Baltijas tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, notiks 19. martā no pulksten 14 līdz 16 Vidzemes augstskolā Cēsu ielā 4, Valmierā, 304. un 305. auditorijā.

Seminārā Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras Latvijas biroja vadītāja Ginta Petra informēs par aktuālo situāciju Vācijas tautsaimniecībā un sadarbības iespējām Latvijas uzņēmējiem, kā arī stāstīs par Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras pakalpojumiem.

Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras izstāžu pārstāve Ilze Krokša informēs par dalību izstādēs Vācijā un valsts atbalstu ārējo tirgu apgūšanai.

“Rödl & Partner” advokāte Zane Saulīte skaidros Vācijas tirgus apguves juridiskos aspektus. Pēc referentu uzstāšanās viņiem būs iespējams uzdot arī jautājumus.

Seminārs notiks latviešu valodā. Pieteikties tam iespējams līdz 2010. gada 12. martam, aizpildot un nosūtot uz e – pastu: valts.cielavs@ahk-balt.org vai faksu 67 83 04 78 pieteikuma anketu, kas pieejama Alūksnes novada pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv sadaļā “Noderīga informācija”. Par pieteikuma anketas saņemšanu elektroniski var interesēties, rakstot uz e – pastu: evita.aploka@aluksne.lv vai zvanot pa tālruni 26646749.

Pēdējā laikā arvien biežāk plašsaziņas līdzekļos izskan informācija par iespējamiem plūdiem un operatīvo dienestu gatavību draudiem, ko plūdi var radīt iedzīvotāju drošībai un īpašumam.

Policija atgādina un aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, jo šīs ziņas vienlaikus atgādina arī par draudiem cilvēka dzīvībai, ko sev līdzi nes kūstošais ledus. Aicinājums gan vecākiem, gan skolotājiem pārrunāt ar jauniešiem bīstamību, kas rodas uz upēm un ezeriem šādos laika apstākļos. Operatīvo dienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka tas vietām ir mānīgi trausls.

Kā atzīst VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš, īpaši satrauc bļitkotāji, kas, atrodoties uz ledus, netieši iedrošina un mudina arī jauniešiem „izmēģināt” veiksmi un viņi bieži vien aiz pārgalvības neapzinās savas rīcības iespējamām sekas. Brigādes komandieris atsauc atmiņā arī kādu skumju gadījumu, kad pirms vairākiem gadiem Gaujas ledū ielūza mazs puišelis, kura dzīvību tā arī neizdevās glābt. Otrs zēns, kuru izglāba nejaušs garāmgājējs, toreiz atzina, ka viņus iziet uz ledus iedrošinājuši „lielie onkuļi”, kas turpat netālu bļitkojuši. Rēķinoties ar sarežģītajiem laika apstākļiem, arī šīs izklaides cienītājiem, izejot uz ledus, vajadzētu padomāt ne tikai par to, lai būtu silti (gan tiešā, gan diemžēl arī pārnestā nozīmē. Jo novērojumi liecina, ka tumšie vīriņi nekautrējas tepat Valmieras centrā uz ledus iebaudīt arī kādu malku stiprākas dziras, kad kā pingvīni ar nemainīgiem laika intervāliem sapulcējas ap „centrā” izliktās stipro dzērienu dziras pudelēm), bet arī par savu drošību un pirms kārtējās copes Makšķernieku veikalā iegādāties īpašus iespējamai ielūšanai paredzētus rīkus, kas var lieti noderēt situācijā, kad dzīvība ir briesmās.

Aicinājums arī iedzīvotājiem būt vērīgiem un nepaiet vienaldzīgi garām, ja ievērojat, ka uz upju, ezeru vai dīķu ledus rotaļājas bērni vai pastaigājas jaunieši. Kā informē Prevencijas grupas vecākā inspektore Vineta Kaģe, gadījumā, ja Jūsu bērns atrodoties uz ledus, radīs draudus veselībai un dzīvībai, vecāki var tikt saukti pie administratīvās atbildības par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu.

Vai ir gadījies uzdāvināt nepiemērotu dāvanu? Kāpēc frakai ir pogas, ja tās nedrīkst būt aizpogātas? Kā jaunieši ģērbās ballēs pēckara gados? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes meklēja Valkas ģimnāzijas skolēni un pensionāru kluba „Zelta rudens” pārstāvji kopīgajā etiķetes stundā.

Otrdien, 23.februārī jaunieši un vecākā gadagājuma dāmas tikās, lai parunātu par etiķeti mūsdienās un agrākos laikos. 11.klases meitenes Anete, Liene, Dace un Ieva bija sagatavojušas izsmeļošas prezentācijas. Atmiņu stāstos par pēckara gadu ģērbšanās noteikumiem un uzvedības normām dalījās „Zelta rudens” kundzes.

Agrāk liels uzsvars bija uz vienveidību – jānēsā skolas formas, kas lielākoties bija tumšas, lai uz apģērbiem neredzētu tintes traipus. Tāpēc jaunkundzēm ļoti paticis saposties uz ballēm, kad bija atļauts vilkt gaišas drānas, uzlikt baltus priekšautus un krādziņas. Svarīgs bija arī rūpīgs matu sakārtojums. Bikses tolaik bija tikai puišu un vīriešu apģērbs.

Izrādās, ka jaunieši dažādos laikos tomēr ir līdzīgi. Atšķiras normas, kas agrāk bija stingrākas un pieejamais informācijas apjoms. Mūsdienās jau no mazotnes jāprot darboties ar datoru, jāorientējas lielā informācijas daudzumā un jāsaprot, kas pašam būs noderīgi. Tāpat jaunieši un vecākā gadagājuma dāmas vienojās, ka ļoti svarīga ir atpūta. 40.gadu beigās starpbrīžos notikušas dejas akordeona pavadībā, bet mūsdienās, piemēram, Norvēģijā ziemā skolēni katru starpbrīdi pavada ar ragaviņām un ābolīšiem, deldējot tuvākos kalnus.

Jauniešus interesēja arī iecienītākās dāvanas vecmāmiņu jaunības gados. Kundzes atzina, ka tad cieņā bijušas pašdarinātas kastītes, krādziņas, aproces un tamlīdzīgas lietas, jo nauda izdota par ikdienā nepieciešamo. Kad pašām bijusi iespēja ko nopelnīt, iemīļotas dāvanas bijušas krāsainas matu lentes, grāmatas un ziedi.

Paldies skolotājai Andrigai Lozdai par iniciatīvu etiķetes stundu rīkot kopā ar pensionāru kluba dāmām. Ceram, ka atnākušajiem šī pieredzes apmaiņa bija noderīga.

Nodarbība notika „Kamoliņa” ietvaros. „Kamoliņš” ir tikšanās vieta dažādu paaudžu cilvēkiem ar mērķi dalīties zināšanās. Līdz šim jaunieši mācījuši pensionāriem datorzinības, savukārt, vecākā gadagājuma dāmas dalījušās pīrādziņu un saldumu cepšanas prasmē. Jau pavisam drīz plānota salātu gatavošanas nodarbība. Par „Kamoliņa” dalībnieku var kļūt ikviens, kurš ir gatavs iesaistīties paaudžu pieredzes apmaiņā – nodarbību tēmas un vietu izvēlas paši dalībnieki.

Sestdien, 6. martā pulksten 13 Tempļakalna nogāzē Alūksnē notiks snovborda pasākums, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

Plānots, ka snovborda pasākumā piedalīsies astoņi līdz desmit snovbordisti, kas demonstrēs savas prasmes skatītājiem.

– Pasākums paredzēts kā aizraujoša un interesanta brīvā laika pavadīšanas iespēja jauniešiem, kas nodarbojas ar snovbordu, un viņu faniem. Viens no pasākuma sagatavotājiem Raimonds Levics atzina, ka uz pasākuma rīkotāju ielūgumiem piedalīties atsaukušies arī vairāki meistarīgi šī sporta veida pārstāvji Latvijā, – par pasākumu stāsta Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators Vilnis Veļķeris.

Pasākuma laikā skanēs mūzika, būs komentāri skatītājiem par snovbordistu demonstrējumiem. Snovborda pasākuma rīkošanu atbalsta Alūksnes novada pašvaldība.

Alūksnes novada domes ārkārtas sēdē 26. februārī dome pieņēma lēmumu ar 1. aprīli likvidēt esošās 15 Alūksnes novada pašvaldības pagastu pārvalžu vadītāju amata vietas un izveidot 6 pagastu pārvalžu apvienoto vadītāju amatu vietas, informē Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Ar šo lēmumu dome nolēma izveidot šādas pagastu pārvalžu apvienoto vadītāju amatu vietas: Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu pārvalžu vadītājs – 1 amata vieta, Kalncempju, Annas un Jaunannas pagastu pārvalžu vadītājs – 1 amata vieta, Mālupes un Liepnas pagastu pārvalžu vadītājs – 1 amata vieta, Mārkalnes un Pededzes pagastu pārvalžu vadītājs – 1 amata vieta, Jaunalūksnes un Malienas pagastu pārvalžu vadītājs – 1 amata vieta, Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemeru pagastu pārvalžu vadītājs – 1 amata vieta.

Lēmums paredz izsludināt pretendentu pieteikšanos Alūksnes novada pašvaldības darbiniekiem uz Alūksnes novada pašvaldības pagastu pārvalžu apvienoto vadītāju amatu vietām.

Pretendentu vērtēšanai ar minēto lēmumu izveidota komisija, kuras sastāvā ir Alūksnes novada domes priekšsēdētājs, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors, Alūksnes novada domes komiteju vadītāji, Alūksnes novada pašvaldības kancelejas vadītāja un Alūksnes novada pašvaldības jurists.

Lēmums paredz, ka līdz 1. maijam pilnībā veicama pagastu pārvalžu darbinieku amata vietu izvērtēšana un apstiprināšana un stājas spēkā pagastu pārvalžu jaunais amatu saraksts, savukārt līdz 1. jūnijam pilnībā veicama pagastu pārvalžu grāmatvedības centralizācija.

18. februārī pārliecinošu uzvaru izbraukumā izcīnīja SK „Beverīna” basketbolisti, kas ar rezultātu 117:71 (25:14; 22:24; 30:14; 40:19) Rugājos pārspēja vietējo “Rugāji JUNIORS” vienību.

Spēli veiksmīgāk iesāka Beverīnas basketbolisti, pirmo ceturtdaļu noslēdzot ar 11 punktu pārsvaru. Otrajā ceturtdaļā spēle kļuva līdzvērtīgāka un pēc pirmā puslaiks vien 9 punktu pārsvars – 47:38.

Otrajā puslaikā beverīnieši rezultātu starpību ievērojami palielināja, beigās sasniedzot pat 46 punktu pārsvaru – 117:71.

Beverīnai 2 punktu metienu procents 70% pret 57% mājinieku izpildījumā, 3 punktniekos 31% pret 17%. Soda metienos 80% pret 47%, atlēkušajās bumbās 42 pret 32.

Punktus SK „Beverīnai” guva: Māris Millers 24(!!!) ( + 5atl.b), Edmunds Elksnis 18 ( + 5 atl.b.), Roberts Zeile 18 (+ 6 rez.p. + 6 atl.b.), Jānis Amoliņš 17 ( + 6 atl.b.), Edgars Bergmanis 16 (+ 8 atl.b. + 10 rez.p. + 7 pārtv.b.), Artūrs Kīns 12 ( + 7 atl.b.), Ģirts Bērziņš 10, Ģirts Lācis 2.

„Rugāji JUNIORS” punktu guvēji: Circenis 17, Rakstiņš 13, Dārziņš 12, I.Kapteinis 11, E.Kapteinis 8, Ozoliņš 6, Čudars 4, Karelis 0.

26. februāra vakarā SK „Beverīna” savā laukumā izcīnīja kārtējo uzvaru šoreiz ar 89:77 (22:22; 17:20; 23:21; 27:14) pieveicot smagā spēlē jaunos „Pārgauja/Cēsis” basketbolistus.

Pirmo ceturtdaļu apņēmīgāk iesāka viesi, izvirzoties dažu punktu vadībā. Spēles sākums bija visai nervozs un bija pat nelieli asumi laukumā, kad notika neliela attiecību izskaidrošanās starp E. Elksni un pretinieku 8.numuru J. Timaškovu, kā rezultātā laukumā pat uzskrēja mājinieku otrais treneris Ģ. Bērziņš un mājinieku soliņš nopelnīja tehnisko piezīmi. Turpmāk spēle turpināja ritēt ar nelielu jauno cēsu basketbolistu pārsvaru, tomēr, veiksmīgi aizvadot ceturtdaļas beigas, mājinieki prata panākt izlīdzinājumu – 22:22.

Otrā ceturtdaļa turpinājās atkal ar nelielu viesu pārsvaru, kuri lielāko spēles daļu atradās vadībā. Viesi pirmo puslaiku noslēdza savā labā 3 punktu pārsvaru – 39:42.

Trešajā ceturtdaļā joprojām ritēja līdzīga spēle un pretinieki pat spēja iegūt 6 līdz 8 punktu pārsvaru, bet vienmēr mājinieki ātri likvidēja šo starpību un pirms pēdējās ceturtdaļas jau vairs tikai -1 punkts – 62:63.

Pēdējā ceturtdaļā padevās veiksmīgāka spēle aizsardzībā un no laukuma izdevās “novākt” pretinieku garākos spēlētājus – A.Veinbergu (5 presonīgās piezīmes) un A.Malahovski, kurš, šķiet, tomēr nebija gatavs nolaisties no BBL un LBL augstumiem, lai spētu parādīt kvalitatīvu spēli arī šādā līmenī. Ieslēdzot citu ātrumu, uzbrukumā tika gūta grūta uzvara, jo līdz pat spēles beigām pretinieki ar precīziem tālmetieniem uzturēja spēles intrigu.

Beverīnai šajā spēlē visai savdabīga statistika, jo 3 punktu metienu procents ir augstāks nekā soda metienu procents! 2 punktu metienu procents 47% pret 52%, viesiem par labu, 3 punktniekos 43% pret 27%. Soda metienos atkal jau katastrofa 42% pret 71%, atlēkušajās bumbās visai līdzvērtīgi 40 pret 39, bet mūsējie vairāk izcīnīja bumbas uzbrukumā 18 pret 10 viesu izpildījumā.

Punktus SK „Beverīnai” guva: Edgars Bergmanis 22 (+ 8 atl.b.), Edmunds Elksnis 17 ( + 5 atl.b.+ 9 izprov.piez.), Artūrs Kīns 17 ( + 10 atl.b.), Jānis Amoliņš 12 ( + 6 atl.b.), Roberts Zeile 8 (+ 11 rez.p.), Ģirts Lācis 7, Ģirts Bērziņš 4, Māris Millers 2 ( + 6atl.b).

„Pārgauja/Cēsis” punktu guvēji: Rudmiezis 34, Krastiņš 18 ( + 11atl.b), Milbergs 7, Veinbergs 6, Timaškovs 6, Malahovskis 6, Zīraks 0, Ducens 0, Smaļķis 0.

Turnīra tabula:

1. Beverīna 13-2
2. Salacgrīva 12-2
3. Lielvārde/ELVI 9-4
4. Valmiera/BSS 8-5
5. Dārznieks/Cēsis 7-7
6. Pāgauja/Cēsis 7-8
7. Madona/SEB 5-10
8. Rugāji JUNIORS 1-12
9. Gulbene 1-13

Pirmā posma mājas spēlēs izcīnītas visas uzvaras un vajadzētu šo tradīciju arī turpināt otrajā posmā, bet pirms tā vēl ļoti svarīga spēle piektdien, 5.martā plkst. 20.30 Lielvārdē pret vietējo Lielvārde/Elvi komandu!

SIA „Valmieras Komunālā saimniecība” šonedēļ uzsākusi ielu bedrīšu remontu, portālu «Zvidzeme.lv» informēja Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Helmūts Briežkalns informēja, ka brauktuvju seguma uzlabošana notiek lielākajās ielās, piemēram, Stacijas, Cēsu, kā arī uz tilta pār Gauju, kā arī citviet. Darbi turpināsies atbilstošos laika apstākļos- līdz āra gaisa temperatūra nepārsniegs mīnus 7 grādus.

Tā kā asfalta ražošana vēl nav uzsākta, uzņēmums ielu bedrīšu remontam izmanto savus aukstās mastikas krājumus.

Jāpiebilst, ka 2010.gada Valmieras pilsētas pašvaldības budžetā ielu bedrīšu remontam plānots izlietot 100 tūkstošus latu. Valmieras pilsētas pašvaldība 2009.gada februārī uz trīs gadiem noslēdza līgumu ar SIA „Valmieras Komunālā saimniecība” par pilsētas ielu un teritoriju uzturēšanu. Katru gadu tiek pārskatīts darbu apjoms un finansējums.

Pēc analogās apraides atslēgšanas katram Latvijas iedzīvotājiem ir vismaz divas izvēles iespējas .

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA), Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA), televīzijas operatori VIASAT, IZZI un Baltkom aicina skaidri definēt, kuriem TV skatītājiem ir jāpievērš uzmanība signāla apraides maiņai. Operatori informē, ka pēc pētījuma kompānijas GFK datiem un VIASAT apkopojuma 86% mājsaimniecību Latvijā neskar pāreja uz digitālo televīziju un tās jau ir izdarījušas savu izvēli, līdz ar to lielākajai daļai TV skatītāju šodien pēc LTV7 pārejas uz ciparu televīziju nekas nemainīsies.

Saskaņā ar LEKA datiem pēc analogās atslēgšanas katrai mājsaimniecībai Latvijā ir vismaz 2 izvēles iespējas, kā turpināt skatīties Latvijas kanālus, bet 73% televīzijas skatītāju ir pat 3 alternatīvas – kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija vai virszemes apraide.

Digitālās televīzijas ieviešanu valsts mērogā šodien aizsāk televīzijas kanāls LTV7, kurš turpmāk skatītājiem, kas TV signālu uztvēra ar istabas antenu, vairs nebūs pieejams. Tai pat laikā tā ir mazākā TV skatītāju daļa – tikai 14%, kas joprojām TV skatās ar antenu. Daudzu mājsaimniecību vidū ir radīts nepamatots satraukums, iztrūkstot precīzākam skaidrojumam.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) izpilddirektore Inese Aleksandrova atzīst:

„Jāpiekrīt nozares ekspertiem, kas sabiedrības informēšanas pasākumus vērtē kā iebiedējošus, ne skaidrojošus. Par citu televīzijas uztveršanas formu jālemj nelielai daļai mājsaimniecību, līdz ar to svarīga ir objektīva un pilnīga informācija par visiem televīzijas uztveršanas veidiem pēc analogās apraides atslēgšanas.”

Latvijas telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre uzsver:

„LTA ir kategoriski pret negodīgu konkurences apstākļu veicināšanu. Analogā signāla atslēgšanas kampaņa lielā daļā iedzīvotāju ir radījusi nepamatotu satraukumu un priekšstatu, ka vienīgais turpmākais TV skatīšanās veids Latvijā būs zemes digitālā TV. Abonenttelevīzijas skatītāji šobrīd ir lielākā un aizsargātākā TV auditorijas daļa, kam ir nodrošināta visu līdzšinējo ētera kanālu uztveršana. Šo klientu interesēs esam vērsuši uzmanību uz nekorekto veidu, kādā sabiedrībai tiek skaidrota analogās apraides steidzamā atslēgšana, kas šobrīd vairāk līdzinās sasteigtam mēģinājumam par katru cenu iespraukties jau piesātinātā tirgū tā vietā, lai nodrošinātu TV uztveramību visā valsts teritorijā.”

Digitālās televīzijas pārejas procesu vērtē Valts Ermansons, VIASAT Latvija vadītājs:

„Es piekrītu jau izteiktajai neapmierinātībai par pārejas procesa norisi un sabiedrības informēšanas kārtību. Nepamatoti nereti kā vienīgā alternatīva digitālās TV turpmākai skatīšanai tiek minēta virszemes televīzija, uz ko nepārprotami norāda arī TV kanālu pašreklāmas un atsevišķu valsts institūciju sniegtie komentāri. Trūkst objektīvas informācijas, ka digitālo televīziju varēs skatīties ne tikai ar virszemes televīziju, bet arī ar satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju. Vēlreiz varu teikt, ka Latvijā skaidrojošais darbs par digitālo televīziju ir pārāk cieši saaudzis ar viena uzņēmuma centieniem iekarot tirgus daļu, un šādā veidā, iespējams, tiek kropļota konkurence. Tāpat nereti tiek „piemirsts” informēt, ka satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas skatītājus šīs pārmaiņas nekādā veidā neskars, tādējādi rodas sajūta par atsevišķu tirgus dalībnieku nostādīšanu izdevīgākā situācijā.”

IZZI attīstības direktore Sandra Kraujiņa:

„Atteikšanās no analogās apraides ir normālas tehnoloģiskās attīstības nākamais solis. Tomēr lielākās bažas rada sabiedrības informēšana, kas tiek jaukta ar pakalpojuma reklāmu. Vienpusējas informācijas pasniegšana un visu izvēles iespēju noklusēšana nerada pārliecību, ka tiks novērstas situācijas, kurās patērētājs, pakļaujoties reklāmu spiedienam, iegādāsies pilnīgi nevajadzīgu aprīkojumu. No valsts puses būtu tikai godīgi panākt, lai katrs iedzīvotājs saņemtu vispusīgu informāciju par to, kādi risinājumi ir pieejami, lai turpinātu skatīties iecienītos kanālus un ļautu pašam izlemt, kāds variants ir izdevīgākais un ērtākais.”

LEKA un LTA, kā arī kompānija VIASAT atkārtoti uzsver, ka tiem iedzīvotājiem, kas izmanto kabeļtelevīzijas vai satelīta pakalpojumus, nekas nemainīsies – arī pēc analogās televīzijas atslēgšanas viņi varēs skatīties visus Latvijas kanālus (LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV5). Turklāt kabeļtelevīzijas skatītājiem nav nepieciešams iegādāties papildu iekārtas – virszemes televīzijas dekoderu, antenu vai jaunu televizoru.

Jau iepriekš ziņots, ka saskaņā LEKA veiktās aptaujas datiem 73% iedzīvotāju negatīvi vērtē analogās televīzijas atslēgšanu. Negatīvajam vērtējumam minēti vairāki iemesli: 35% respondentu uzskata, ka pāreja saistīta ar papildu finanšu izdevumiem, 20% atzīst, ka analogās televīzijas atslēgšana notiek pārāk sasteigti, savukārt 18% norāda, ka ir pārāk daudz neskaidrību.

Alūksnes novada pašvaldībā tikās X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba grupa, lai, gatavojoties svētkiem, pārrunātu aktuālos jautājumus, portālu “Zvidzeme.lv” informēja Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Darba grupas vadītāja Inga Meirāne uzsvēra, ka gatavošanās svētkiem norisinās trīs daļās – atlases skates, ieskaņu pasākumi novados un tad arī paši svētki no 6. līdz 11. jūlijam Rīgā.

Pašlaik kolektīviem, kas vēlas iegūt tiesības piedalīties dziesmu un deju svētkos, svarīgākā ir gatavošanās atlases skatēm, kas notiks martā, aprīlī un maijā. Kolektīvi, kas izturēs atlases skates, dosies uz svētkiem. Jāuzsver, ka šobrīd Alūksnes novadā dziesmu un deju svētku vietējām un Vidzemes novada skatēm gatavojas trīs koru, pūtēju orķestra, 32 deju kolektīvu, četru mūsdienu deju grupu, kā arī septiņu vizuālās mākslas pulciņu dalībnieki.

Darba grupa pārrunāja novada kolektīvu kopizskatu svētku gājienā. Plānots, ka šogad svētku gājiens noritēs citādāk nekā ierasts – Vidzemes un Latgales kolektīvi gājienā dosies no Dailes teātra, bet Kurzemes un Zemgales kolektīvi – no Daugavmalas puses, lai, nākot viens otram pretī, satiktos Brīvības alejas noslēgumā pretim viesnīcai „Reval Hotel Latvija”.

Šogad svētku logo ir sena latviešu spēlīte – koka vilciņš, bet par koncepciju izvēlēts „Svītru kods”, balstoties uz filozofiju par svītrām, kuras ir katra Latvijas novada etnogrāfiskajā tautas tērpā un ir savam novadam raksturīgo krāsu un ornamentu savienojums. Katrs novads gājienā dosies ar savu svītru koda zīmi.

Darba grupas sanāksmē piedalījās arī Ojārs Vēliņš, kurš Alūksnes novadam izgatavojis dziesmu un deju svētku karoga skici. Uz pelēkā fona, kas simbolizē ziemu, mākslinieks attēlojis vainagu kā slavinājuma zīmi, ko caurvij piecas līnijas – gaismu simbolizējoši saules stari, kas noslēdzas ar Alūksnes tautisko brunču raksta fragmentu.

Alūksnes novadā galvenais svētku ieskaņu pasākums – Alūksnes un Apes novadu skolēnu svētki „Iegriez vilciņu!” – notiks 29. maijā. Pagaidām iecerēts, ka skolēnu kolektīvi dziesmu un deju svētkus varētu ieskandinās divās vietās Alūksnē. Dziedošie un muzicējošie kolektīvi – mazie mūzikas kolektīvi, 1. – 4. klašu, 5.- 9. klašu un 10. – 12. klašu kori, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris – piedalīsies koncertā pie Alūksnes Jaunās pils. Pēc šī koncerta visi kolektīvi dosies svētku gājienā uz Pilssalu, kur skatītājus ar savu priekšnesumu priecēs skolēnu deju kolektīvi.

Darba grupa sanāksmē pārrunāja arī organizatoriskās lietas, kas attiecas uz svētkiem – identifikācijas kartēm svētku dalībniekiem, transportu, drošības un medicīniskās palīdzības nodrošināšanu. Kā jau ierasts, Alūsknes un arī Apes novadu kolektīvi svētku laikā uzturēsies Teikas vidusskolā.

25.februārī Valmieras Valsts ģimnāzijā norisinājās Jauno politiķu skolas nodarbības. Lekciju „Latvijas attiecības ar pasaules lielvalstīm – ASV, Ķīnu un Krieviju” ģimnāzijā vadīja Latvijas Universitātes (LU) profesore Žaneta Ozoliņa, savukārt par valsts pārvaldes komunikāciju stāstīja LU doktorante Indra Butkāne, portālu «Zvidzeme.lv» informēja Līga Tarbuna, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Nodarbībā Žaneta Ozoliņa vidusskolēniem uzsvēra, ka būt mazai valstij nebūt nav nolemtība, taču, lai sasniegtu savus mērķus, daudz vairāk jādomā stratēģiski. Profesore analizēja Latvijas un vairāku lielvalstu savstarpējās attiecības, secinot, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm Latvijai ir simetriskas attiecības gan ekonomikas, gan tirdzniecības jomā, savukārt ar Ķīnu un Krieviju – asimetriskas attiecības. „Mazām valstīm svarīgas labas attiecības ar lielvalstīm un kaimiņvalstīm. Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā, esam krietni paplašinājuši savu draugu pulku. Jāsaka, ka Latvijai ir veiksmīgs ģeogrāfiskais novietojums – mums ir ostas, dzelzceļa infrastruktūra, kas dod iespēju nopelnīt un rada zināmu neatkarību,” saka Žaneta Ozoliņa.

Arī skolēni aktīvi iesaistījās nodarbībā, uzdodot jautājumus, vai Latvijai bija jāatbalsta ASV pozīcija Irākas karā, gan arī par to, vai Latvijas prezidentam Valdim Zatleram būtu jāapmeklē 9.maija svinības Krievijā. „Mana atbilde uz pirmo jautājumu – Latvijai nebija lielas izvēles, jo bija jāpierāda, ka esam uzticams sabiedrotais ASV. Savukārt par Valda Zatlera dalību 9.maija svinībās uzskatu, ka viņam vajadzētu braukt uz Krieviju, jo mums ir svarīgas labas kaimiņvalstu attiecības. Tomēr jābūt skaidram mērķim, ko prezidents vēlas pateikt ar šo vizīti,” skaidro Žaneta Ozoliņa, piebilstot, ka atzinīgi vērtē Valmieras Valsts ģimnāzijas iniciatīvu jauniešiem organizēt šādas nodarbības. „Jau vairākus gadus ar Valmieru izveidojusies laba sadarbība – gan ar ģimnāziju, gan Valmieras uzņēmējiem. Valmiera ir atvērta jaunām idejām un, manuprāt, jo pilsēta ir atvērtāka, jo lielākas ir tās attīstības iespējas,” saka Žaneta Ozoliņa.

Savukārt Indra Butkāne skolēnus iepazīstināja ar komunikācijas nozīmi starp valsts pārvaldi un iedzīvotājiem, uzsverot sabiedrības zemo uzticību valsts pārvaldei. „Liela loma uzticības un attiecību veidošanā ir arī medijiem. Politiķiem Latvijā trūkst pieredzes un zināšanu darbā ar medijiem, tādēļ rodas dažādi pārpratumi, neveiklas situācijas, kas pavisam noteikti neveicina valsts pārvaldes un iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos,” saka Indra Butkāne.

Jāpiebilst, ka Jauno politiķu skolas nodarbības Valmieras Valsts ģimnāzijā norisinās regulāri – reizi mēnesī. Tajās piedalās vairāku Valmieras pilsētas izglītības iestāžu audzēkņi.

Februārī Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” izsniegusi rekordlielu pārtikas paku skaitu – uz dažādiem Latvijas reģioniem aizceļojušas 5050 pārtikas pakas, taču izsalkušo vēl ir daudz!

Valmieras pusē 181 krīzes skartai ģimenei pārtikas pakas ļaus kaut uz brīdi aizmirst sāpīgo sajūtu, kad ar asarām acīs bērniem jāskaidro, ka šodien pusdienās nav, ko ēst…

Grūtībās nonākušo ģimeņu skaits patiešām pieaug un par to liecina arī uz Valmieru atceļojušās pārtikas kravas lielums. Bet, ja līdz šim lielākā daļa palīdzības bija nepieciešama novados, tad šomēnes no gandrīz 200 pārtikas pakām 76 paliek Valmierā. 40 pakas tiek vestas uz Kocēnu novadu, 30 uz Burtnieku novadu, 15 uz Mazsalacu, 13 uz Rūjienas pusi, bet vēl 7 pakas ļaus pabarot Beverīnas novada trūcīgās ģimenes.

Šoreiz un arī turpmāk valmierieši, kuri iepriekš pildījuši pieteikumus paku saņemšanai, tās varēs saņemt Labdarības noliktavā Stacijas ielā 26, Valmierā. Noliktava ir atvērta otrdienās un ceturtdienās no plkst. 12:00 līdz pat 18:00.
Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” ir Ziedot.lv veidota pārtikas programma. Tās mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem, kuras skāris darba zaudējums vai būtisks algas samazinājums. Pārtikas pakas tiek gādātas par Latvijas iedzīvotāju ziedotiem līdzekļiem un tajās iekļauti paši nepieciešamākie produkti, kas palīdz ģimenei nodrošināt ikdienas maltīti. Vienas pārtikas pakas tirgus vērtība ir gandrīz 10 latu.

Dikļu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Cielaviņa” strktūrvienībā Bērzainē aicina darbā pirmsskolas izglītības skolotāju.

Pieteikšanās līdz 12. martam, zvanot pa tālruni 29144561.

Kocēnu novada dome izsludinājusi konkursu par Kocēnu novada atpazīstamības zīmes – logo izstrādi, lai sekmētu novada atpazīstamības un vienota vizuālā tēla veidošanu.

Darbus var iesniegt Kocēnu novada domē, pagastu pārvaldēs vai sūtīt pa pastu līdz šī gada 31. martam. Interesenti ar konkursa nolikumu var iepazīties novada domē vai interneta mājaslapā www.kocenunovads.lv
Konkursam iesniegtie darbi tiks izlikti Kocēnu novada domes administrācijas ēkas vestibilā, pagastu bibliotēkās, kā arī ievietoti Kocēnu novada domes interneta mājaslapā. Darbi tiks izvērtēti līdz šī gada 15. aprīlim. Konkursa komisija pēc darba izvērtēšanas noteiks uzvarētāju, piešķirot naudas balvu Ls 250.

Konkursa rezultātā apstiprinātais Kocēnu novada logo tiks izmantots novada interneta vidē, informatīvajos un prezentācijas materiālos (bukleti, suvenīri, reklāmstendi, vimpeļi, nozīmes, vizītkartes u.c.). Novada dome var pieņemt lēmumu par apstiprinātā logo izmantošanu novada ģerboņa un karoga metu izstrādei.

Papildus paskaidrojumus par konkursu un tā nosacījumiem var saņemt Kocēnu novada domē pie priekšsēdētāja vietnieces Renātes Zīderes vai, zvanot pa tālr.: 26429217.

Kopš 8.februāra Valmierā darbību atsācis Dienas centrs bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem, portālu «Zvidzeme.lv» informēja Līga Tarbuna, Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Valmieras Sociālā dienesta vadītāja Iveta Liepiņa skaidro, ka Dienas centrā šobrīd regulāri uzturas pieci jaunieši. Dienas centrs izveidots, lai uzlabotu dzīves kvalitāti bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, dodot iespēju augt savā ģimenē, nevis atrasties speciālā institūcijā. Vienlaikus tā ir iespēja vecākiem turpināt savas darba gaitas, darba dienās atstājot bērnu speciālistu aprūpē. Dienas centrā bērni un jaunieši tiek aprūpēti, piedalās dažādās nodarbībās, attīstot gan mākslinieciskās prasmes, gan apgūstot rokdarbus un iespēju robežās tiek mācīti sevi aprūpēt patstāvīgi.

Februārī ar jauniešiem strādā sociālā darbiniece Maija Ozoliņa, taču jau tuvākajā laikā iecerēts piesaistīt otru sociālo darbinieku, jo vasarā, kad izglītības iestādēs beigušās mācības, Dienas centrā uzturēsies vairāk bērnu un jauniešu.

Dienas centrā paredzēta vieta 12 bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Šogad Dienas centra uzturēšanai paredzēti vairāk nekā Ls 26 800, no kuriem Ls 20 000 ir LR Labklājības ministrijas finansējums, pārējais – Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums.

Otrdien, 9.martā, plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā notiks tikšanās ar ārstu kineziologu jeb kustību ārstu. Sarunas temats – kā domas un spriedze var ietekmēt slimību rašanos. Tikšanās laikā tiks prezentēta Visvalda Bebriša jaunākā grāmata „Doma. Spriedze. Slimība. Vēstules mīļākajiem.”.

Visvaldis Bebrišs ir ārsts kineziologs, kura darbības jomā ietilpst ne tikai muskuļu norises, bet gandrīz viss ķermenī, kas kustas, darbojas vai veidojas no jauna. Viņš saviem pacientiem palīdz atjaunot ķermeņa kustības, novērst bailes un spriedzi, ārstē astmu, alerģijas, kā arī lasa lekcijas un veic praktiskas nodarbības par spriedzes novēršanu. Kustību ārsts savā darbībā mēģina atrast un novērst slimību cēloņus, nevis sekas.

Šogad izdotajā kustību meistara grāmatā „Doma. Spriedze. Slimība. Vēstules mīļākajiem.” autors soli pa solim ved lasītāju pretim sevis izzināšanai un labai veselībai. Grāmatā var uzzināt, vai domām ir spēks, kāda ir pateikto vārdu nozīme, vai lamuvārdi vienmēr ir lamuvārdi un gūt atbildes uz daudziem citiem jautājumiem par veselību. Visvaldis Bebrišs: „Pasaule ir savstarpēji saistītu vibrāciju kopums, pat domāšanas process. Arī cilvēka runa ir vibrācijas, jo katra izrunātā skaņa veido attiecīgus viļņus. Kustību ārsts mēģina rast ceļu, kā ārstēt cēloņus, nevis simptomus”.

Jāpiebilst, ka 2008.gadā izdota arī Visvalža Bebriša sarakstīta grāmata „Kā novērst spriedzi sevī”, kurā apkopota vairāk nekā 30 darba gados gūtā pieredze. Grāmatā var uzzināt par spriedzi, dusmām, bailēm un emocionālo līdzsvaru, kā arī par cilvēka organisma uzbūvi un to, kā cilvēku ietekmē ārējās vides faktori. Grāmatas ievadā autors raksta: „Cilvēks parasti neprot vadīt savu ķermeni, kura orgāni uzklausa viņa domas un attiecīgi reaģē. Ja, piemēram, cilvēka prāts ir piesārņots ar ārdošām, negatīvām domām, viņš arī savā apkārtnē redzēs tikai negatīvo, līdz ar to ķermenī veidosies spriedze. Ja spriedze ir cilvēkam apkārt un arī viņā pašā, ķermenis bieži nesaprot, ka nu ir slikti.”.

Plašāka informācija par ārstu, kustību meistaru Visvaldi Bebrišu pieejama elektroniski: www.bebriss.lv .

Latvijas florbola čempionātā 1.līgā ceturtdaļfināla pirmo maču ļoti pārliecinoši aizvadījuši “Cēsis/CB” spēlētāji, savā laukumā ar rezultātu 16:2 sagraujot Mārtiņa Jarohoviča trenēto “Ķekava-2″.

Jau ar mača pirmajām minūtēm nospiedošs pārsvars bija mājinieku komandai un ilgi nebija jāgaida līdz tika atklāts rezultāts. Pēc Kerija Ostrovska metiena no centra neveiksmīgi nospēlēja Ķekavas vārtsargs un bumbiņu vārtos trieca Guntis Jansons. Arī atlikušajā pirmās trešdaļas laikā turpinājās Cēsu kluba dominance un pirmajai trešdaļai noslēdzoties tablo vēstīja 6:0 par labu „Cēsis/CB”. Jāpiemin, ka cēsnieku vārtos labi darbojās Laurentijs Šarovs, kurš perioda beigu daļā atvairīja bīstamus metienus, tāpat jāsaka, ka trešdaļas izskaņā lielisku iespēju nerealizēja Jānis Parms.

Otrās trešdaļas sākumā cēsnieki neizmantoja lielisku iespēju izejot trīs pret vienu aizsargu, taču vārti netika gūti., turklāt vienā no pretuzbrukumiem „Ķekava -2” guva savus pirmos vārtus mačā. Otrā perioda septītajā minūtē, spēlējot vairākumā, divreiz pa vārtiem bīstami meta komandas līderis gūtajos vārtos Jānis Parms, taču vārtsargs izrādījās veiklāks un abus metienus atvairīja ar ķiveri. Jāsaka, ka Parms lielisks bija pēdējā trešdaļā (2 vārti un filigrāna piespēle partnerim). Septītos vārtus cēsnieku labā guva viesu spēlētājs, kurš nejauši bumbiņu raidīja savos vārtos, kas savukārt lika uzgavilēt klātesošajai publikai. Pēc divām trešdaļām „Cēsis/CB” pārliecinošā vadībā ar 10:1.

Trešā trešdaļa bija turpinājums iepriekšējām un cēsnieki turpināja ārdīt Ķekavas aizsardzību. Mača gala rezultāts runā pats par sevi – Cēsis viesiem neatstāja nekādas cerības, triumfējot ar 16:2. Jāpiemin, ka trešdaļas vidusdaļā no zāles tika izraidīts Ķekavas komandas galvenais treneris Mārtiņš Jarohovičs, bet spēles pēdējā minūtē viesi nespēja realizēt ‘bullīti’.

Līdz ar to „Cēsis/CB” vienība sērijā līdz divām uzvarām izvirzījušies vadībā ar 1:0.

Otrā šīs sērijas spēle risināsies 5.martā Ķekavā.

Nacionālās volejbola līgas finālā iekļuvuši SK “Cēsis” volejbolisti, kas pusfināla otrajā mačā savā laukumā trijos setos apspēlēja VK “Vecumnieki” komandu, sērijā uzvarot ar rezultātu 2:0.

Sestdien abas komandas tikās pirmo reizi izslēgšanas turnīrā un cēsnieki uzvarēja spraigā piecu setu cīņā, lai gan pirmos divus setus nācās zaudēt. Otrā cīņā, spēlējot jau savā laukumā, cēsnieki bija tikuši skaidrībā ar pretinieku vājākajām vietām, tās sekmīgi izmantojot savā labā. Tāpat veiksmīgi izdevās tikt galā ar sāncenšu bloku, kas deva panākumu trijos setos ar rezultātu 3:0 (25:23, 25:17, 25:23). Sērijā 2:0 SK “Cēsis” labā un vieta finālā nodrošināta.

Finālā, ļoti iespējams, būs jāspēlē ar regulārās sezonas uzvarētājiem AVK, kas pirmajā pusfināla spēlē viesos ar 3:0 (25:10, 25:13, 25:21) apspēlēja “MSĢ/Sēja” komandu.

Iekļūstot finālā, SK “Cēsis” volejbolisti nodrošinājuši ne tikai vismaz sudraba medaļas Nacionālajā līgā, bet arī iespēju pacīnīties par tiesībām cīnīties par Latvijas čempionāta medaļām, kur cīņā iesaistīsies arī trīs “Schenker” līgā spēlējošie Latvijas klubi.