nekur.lv

E-pastu gūzmā pamanīju mazu un jauku ziņu par “10 PR baušliem”. Daži no tiem nebūs nekas jauns, daži atspoguļo mūsdienu steidzīgo realitāti:

1. Tev entuziastiski un pilnībā jāpārzina tēma, ko pičosi.
2. Tev jāspēj pārliecinoši pičot savu tēmu mazāk nekā 15 vārdos, 140 zīmēs vai 30 sekundēs.
3. Tev jāapgūst un jāizmanto sociālie mediji, lai veidotu kontaktus ar žurnālistiem.
4. Tev savā tēmā jāuzrok jaunas idejas un leņķi, kas ietekmē un interesē sabiedrību kopumā.
5. Tev jābūt krīzes komunikāciju plānam pirms sākas krīze.
6. Tev jāraksta skaidras, īsas un interesantas preses relīzes un piči.
7. Tev jārespektē mediju termiņi un jāizpalīdz žurnālistiem.
8. Tev jāseko ziņām, lai spētu ātri reaģēt uz jaunumiem, vai neplānotām PR iespējām.
9. Tev jābūt neatlaidīgam, bet ne uzmācīgam.
10. Tev jāmīl klienta tēma un stāsts, jo ja tu to nemīlēsi, žurnālisti to arī nemīlēs.

Un noslēgumā, 11. bauslis – Tu nekad nelietosi “pirmais gadskārtējais”, jo tādas lietas vienkārši nav.

Neo publiskoto iestāžu algu sakarā vakar gribēju uzrakstīt par to, ka valsts institūcijām vienreiz jābeidz ākstīties un reāli jāsakārto algu sistēma atbilstoši recesijā grimstošās Latvijas realitātei, nevis katru reizi jāgudro nevienu neinteresējoši attaisnojumi tam, ka mēnesi saņemts vairāk nekā vidējais latvietis nopelna divos gados.
Kamēr šķūrēju sniegu, galvā rosījās domas par varas nepieciešamību reaģēt uz sabiedrības noskaņojumu, “mēs visi esam vienā laivā”, ka valsts amatā algu nepelna, bet iegūst no citu nodokļiem, un tamlīdzīgas jaukas idejas.
Taču drīz vien sapratu, ka laikam esmu pārāk daudz saelpojies svaigu gaisu un murgoju, jo es taču dzīvoju valstī kur:
Jebkurš var kļūt par Valsts prezidentu;
Ministru kabineta sastāvs mainās līdz ar gadalaikiem;
Finanšu ministrs ikdienas nēsā dīvainu uzvalku;
Galvaspilsētas vicemērs aizraujas ar fantastiskiem solījumiem;
Galvaspilsētas opozīcijas pārstāvis sola armijas disciplīnu, bet, lai turpinātu saņemt Eiropas naudu, domē darbojas tikai hobija līmenī;
Tā vietā, lai veidotu draudzīgu nodokļu politiku un aktīvāk cīnītos ar pelēko biznesu, nodokļu maksātāji tiek smacēti ar aizvien jauniem nodokļiem,
Utt utjpr.
Protams, arī vēlētāji nav bez grēka, acīmredzamā neprātā tradicionāli ievēlot sev netīkamus politiķus.
Nu jā, bet šodien atkal snieg sniegs un man jāiet ar to cīnīties.