Pateicoties tam, ka Latvijā birža, kā biznesa informācijas atklātības instruments faktiski nepastāv, esam nonākuši līdz vakardienas atklāsmei par to, ka Koziols ir Dienas mediju lielākās daļas īpašnieks. Vismaz tāda ir mana realitāte, kas radusies lasot Twittera ierakstus un nedaudzos informācijas graudus, kas atrodami masu medijos.
Jūs teiksiet – WTF? Par ko iet runa? Par to, ka atšķirībā no lielas Eiropas daļas un Ziemeļamerikas, reti kurš Latvijas uzņēmums ir biržā, tāpēc informāciju par savu darbību izplata nevis balstoties uz paredzamu kalendāru un saprotamā veidā, bet tad kad ienāk prātā. Dažreiz tas nozīmē – davai, vajag tūlīt. Citreiz – par šo labāk neko neizplatīsim. Tāpēc biznesa informācija ir nevis normāli publiski pieejama, bet to ir aktīvi jāmeklē. Žurnālisti jau ir pieraduši uzmākties PRistiem, katru dienu rakāties pa visādiem reģistriem un datu bāzēm, lai atrastu kādu paziņojumu par izmaiņām valdē, tiesvedībām, maksātnespējām, vai kaut vai tik pašsaprotamu lietu kā gada darbības rezultātus.
Šoreiz piemērs – uzņēmums, kas preses relīzes izplata katru otro dienu, vai dažreiz pat pa divām relīzēm vienā dienā. Par šo fenomenu Marta Rībele reiz tvītoja “vai airBaltic PR dienestam maxaa par izsutito relizhu skaitu? driz sagaidu zinju: Bertoltam sodien labs garastavoklis :D”
Apskatot airBaltic preses telpu redzam, ka relīžu kvantums tiešām saražots varens, taču informāciju par uzņēmuma 2009. gada darbības rezultātiem vai zīmola pārdošanu mēs tur neatradīsim. Šī informācija tika klusi iesniegta vai nu naivā cerībā, ka neviens tai nepievērsīs uzmanību, vai varbūt nebija izdomāta versija kā pasniegt zīmola pārdošanu, vai varbūt vienkārši tāpēc, ka ir vasara, karsts, visi grib atpūsties, nu ko tur daudz ņemties ar kaut kādiem cipariem un darījumiem…
Bet DB žurnāliste Ieva Mārtiņa iespējams sauļojas, taču pilnīgi noteikti nesnauž un 3. augusta vakarā tvīto: “airBaltic klusi iesniedzis 2009.gada pārskatu,arī šoreiz izrādījās interesanta lasāmviela.. :)”
Nezinu, vai Ieva publikāciju gatavojot uzdeva kādu jautājumu airBaltic PR cilvēkiem, taču 4. augusta Dienas Biznesa rakstā par pārdoto airBaltic zīmolu nekādu uzņēmuma pārstāvju komentāru neredz. Neizplatot gada rezultātus kopā ar preses relīzi tika zaudēta iespēja pasniegt savu versiju un viedokli par notikušo. Un žurnāliste uzrakstīja tikai to, ko redzēja datos.
Visu 4. augusta darba dienas aktīvāko daļu no airBaltic puses bija pilnīgs klusums, kas nesaka neko labu par viņu spēju ne tikai paredzēt iespējamās krīzes un kontroversijas, bet arī ātri reaģēt to laikā. Uzņēmuma pārstāvja komentārs, parādījās pēcpusdienā, laikā kad Kampars zīmola pārdošanas darījumu jau pielīdzināja kriminālnoziegumam. Komentārs tika izplatīts Twitterī, bet ne caur oficiālo airBaltic Twittera kanālu:
Pārdodot zīmolu, airBaltic piesaistīja papildu finansējumu laikā, kad aviosabiedrībai bija nepietiekams kapitāls, kas radīja grūtības piesaistīt kredītiestāžu finansējumu. Starptautiskie auditori ir atzinuši, ka zīmola vērtība ir apliecinājums kompānijas ilggadējai veiksmīgai darbībai. Ja mēs būtu nomainījuši zīmolu, piemēram, uz Latvijas aviolīnijas, tad diez vai kāds būtu cēlis lielu traci. Nav vajadzības veidot mākslīgu diskusiju ap šo tēmu. Šis jautājums vēlreiz tiks apspriests nākamajā airbaltic padomes sēdē, uz kuru ir uzaicināts Ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Interesanti, ka šis diezgan nesakarīgais komentāra teksts joprojām neparādās nedz airBaltic oficiālajā Twittera nedz Facebook lapā. Tad kāda jēga no izslavinātajiem sociālajiem tīkliem, ja uzņēmums tos krīzes brīdī absolūti neizmanto sava viedokļa izplatīšanai un savas pozīcijas aizstāvēšanai? Ja sociālie mediji tiek izmantoti, tad tie jāizmanto pilnvērtīgi, nevis tikai vienvirziena komerciālās un politiskās propagandas izgāšanai.
Laikā, kad jau no agra rīta radio un internets ir pilns ar satrauktu informāciju par zīmola pārdošanu, kad politiķi un amatpersonas sper zibeņus un “viedokļu līderi” dažādi lamā Fliku, izplatīt savu komentāru 15:31 ir vai nu nespēja vai nemāka veikt PR funkciju.
Un tagad pie otras tēmas – kāds sakars neveiksmīgajam airBaltic PR ar jaunākā Dienas īpašnieka publiskošanos?
Dienas mediju pēdējo pāris gadu nedienas var uzskatīt vai nu par Latvijas mediju traģēdiju vai vienkārši par nebeidzamu farsu. Laikraksta “neatkarīgā” nostāja bija iespējama tikai laikā, kad tā piederēja aizjūras zviedriem un tā pelnīja. Nonākšana vietējo īpašnieku rokās automātiski nozīmēja paaugstinātās ētiskās pozīcijas zaudēšanu un iegrimšanu Latvijas mediju purvā. LTV ziņu dienestā notiekošais ir tikai jaunākais (kaut kā nevēlos lietot vārdu “svaigākais”, jo smakas te vairāk par smaržu) piemērs.
Pēdējā laika noskaņojumu Dienā varētu raksturot žurnālistes Vitas Dreijeres tvīti:
“Eh, ja jūs zinātu, cik ļoti esmu nogurusi no visām Dienas pārmaiņām. Vien ceru, ka Ancupovu nekad mūžā vairs nenāksies redzēt”
“Tiešām esmu lepna par Gunti Bojāru un vēl dažiem uzņēmuma cilvēkiem, kuri cīnās par kvalitatīvu žurnālistiku līdz galam. Tas iedvesmo”
“LETA raksta: “Kā Ogriņas atlaišanas iemesls tikusi minēta profesionalitāte.” ??? Uz šo personu šādu vārdu attiecināt vienkārši nedrīkst”
Arī nu jau atsauktā valdes locekle Inga Gorbunova savos tvītos ir daiļrunīga:
“Esmu pateicīga,ka šis laiks man ļāvis iepazīt ne vien vīriešu gļēvulību,bet arī patiesu drosmi.”
“Es šovakar atļaušos būt vnk laimīga,kaut par to,ka sergejs ancupovs nav kaščejs nemirstīgais,ka šķita vēl vakar”
“Tad jau tālāk redzēs,bet lielie prieki tomēr veidojas no mazajiem.Apsveicu indiešu mūzikas fanus-maestro atgriežas!”
Kā ziņo delfi.lv, tad tieši Ancupova neapmierinātība ar rakstu par airBaltic ir bijis iemesls viņa atlaišanai.
Portāla “Delfi” rīcība esošā informācija liecina, ka trešdien pēc “Dienas Biznesa” raksta par “arBaltic” zīmola pārdošanu “Dienas Mediju” vadība un Ancupovs pārmetuši laikraksta darbiniekiem nesaprašanu, ko drīkst un ko nedrīkst rakstīt.
Bojāra uztverē šis bija publicējams materiāls un viņš pauda cerību, ka “airBaltic” vadītājs Bertolts Fliks to saprot un nepārtrauks reklamēties “Dienas” medijos.
Patīkami, ka no redakcijas “izlidoja” nevis Ieva Mārtiņa, bet Ancupovs, tas vēl vieš daļēju cerību uz to, ka vismaz biznesa presē varam cerēt uz netraucētu un aktīvu žurnālistu darbu. Protams, ne jau neuzrakstītā un neizplatītā airBaltic gada rezultātu relīze noveda pie jaunākās Dienas kataklizmas, bet tas bija viens no tiem cinīšiem, kas apgāza vezumu. Vienīgi nav skaidrs kas to vezumu tālāk vilks, cik tālu vilks un kas vispār sakrauts ratos, bet gan jau nākotne rādīs. Bet tagad laikam iešu papeldēties agrā rīta peldi Baltezerā.
