nekur.lv

Nemaz ilgi nebija jāgaida, lai divi sīvākie fotojomas konkurenti kārtējo reizi gandrīz vienlaikus izietu cīņas ringā. Un šoreiz par cīkstoņiem izvēlēti profesionālās jomas pārstāvji - Nikon D3s un Canon Mark IV, kura parādīšanos tirgū šī zīmola piekritēji gaidīja jau kopš vasaras. Ja uz jaunajiem modeļiem lūkojamies no vienas puses, tad jāsaka īpaši daudz pārsteigumu tie nesagādā - nepilna formāta matrica, Nikon un Canon attiecīgi 12 un 16 megapikseļu izšķirtspēja, tomēr ir viena interesanta lieta, kuru tā vien gribas izmēģināt, proti, paaugstinātā gaismasjutība (ISO), kuru ražotāji sola pat 102 400. Tagad svarīgi ir, vai šī opcija reāli darbojas, jo nav nepieciešama tik augsta gaismjutība, ja gala rezultātā fotogrāfijas izdodas pilnībā nebaudāmas pat paparaci vajadzībā, kura vēlamākais sapnis ir noķert kādu slavenību skandalozā situācijā. Attiecībā uz Canon šķiet, ka solījumi varētu arī piepildīties, jo divu procesoru darbs ar uzlikto uzdevumu varētu tikt galā diezgan labi. Maz ticams, ka konkurents atpaliks, jo Nikon jau nebūs tas, kurš vēlēsies samierināties ar zaudējumu. Taču, kā viņiem veicies, reāli būs redzams praktiskajos testos, kuri būs iespējami, tiklīdz aparāti parādīsies mūsu platuma grādos. Atliek vien cerēt, ka neparādīsies kaut kādas problēmas, kā tas bija ar Canon 1000D, kuru lietotāji žēlojušies par pēkšņi ekrāna izslēgšanos un dažādu Error uzrādīšanu. Tiesa, šo problēmu kompānija jau novērsusi, piedāvājot 1000D īpašniekiem uzlabotu programmu. Savulaik problēmas radās arī ar Mark III, kas mēdza izspēlēt dažādus autofokusa joku, bet no otras puses - kam negadās brāķi! Galvenais jau nav tas, kurš aparāts labāks - gluži kā automašīnās daudz ko nosaka starp stūri un sēdekli izvietotā blīve (lasi, cilvēks), tā arī ar fotoaparātiem - ja cilvēks mācēs fotografēt, sapratīs fotografēšanas principus un iespējas, viņš interesantas un kvalitatīvas bildes uztaisīs arī ar kompaktklases pārstāvi. Šķiet, šo patiesību sapratuši arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas arvien aktīvāk iesaistās fotokursos, un tikai pēc to pabeigšanas saprot, cik daudz jāmācās, lai sanāktu rezultāts, par kuru prieks pašam un bērniem ar'.

Jau kādu laiku vismaz vienā ziņā Latviju vairs nevaram uzskatīt par trešās pasaules valsti - datoru skaits ir liels un daudzi kārtīgi iepazinuši arī internetu, taču šai attīstības tendencei ir gan savi plusi, gan mīnusi. Lielākais trūkums ir tas, ka nepārdomāto sistēmu un aizsardzības dēļ esam kļuvuši par gardu kumosiņu pasaules datorkrāpniekiem. Pirms dažiem mēnešiem izskanējusī informācija par to, ka caur Latvijā bāzētiem serveriem tikusi veikta datorkrāpniecība, ir tikai viens no trauksmes signāliem, kas iezīmē samilzušu problēmu ar drošību Latvijas virtuālajā telpā. Šogad publicētās atskaitēs divas no vadošajām antivīrusu kompānijām pasaulē, Kaspersky Lab un Symantec, vadoties pēc interneta monitoringa datiem, ierindojušas Latviju starp tām valstīm, kuru interneta resursi visbiežāk izmantoti kaitīgo kodu izplatīšanā un automatizētajā datorkrāpniecībā. Smiekli caur asarām, bet vismaz šajā jomā esam ierindojušies sestajā vietā pasaulē, piekāpjoties vien tādām lielvalstīm kā ASV, Ķīna un Krievija, kā arī Vācija un Nīderlande. Praktiski visi kibernoziegumi mūsdienās tiek veikti ar „svešām rokām". Atkarībā no kibernozieguma veida tajā var būt nepieciešami dažādi resursi. Tā, piemēram, gadījumos, kad tiek izplatītas jaunas kaitīgās programmas, tās tiek izvietotas īpaši šim nolūkam izveidotos vai uzlauztos serveros. Pēc tam interneta lietotāji no visas pasaules ar dažādu paņēmienu palīdzību tiek tajos ievilināti. Līdzīga situācija ir ar datorkrāpniecības shēmām paredzētajām interneta lapām. Kā liecina kompānijas Symantec šī gada maija pārskata automatizētās datorkrāpniecības sadaļā sniegtā informācija, tad vislielākais skaits ar automātiskiem programmu līdzekļiem izveidoto krāpnieku lapu konstatēts Ķīnā un Latvijā! Ja Ķīnas pieminēšana šajā un līdzīgos gadījumos neizbrīna, tad Latvijas vārds, ņemot vērā to, ka Latvijas interneta segments salīdzinoši ir ļoti mazs, ir gandrīz sensācija. Diemžēl bez „sasniegumiem" datorkrāpniecībā, Latvijas interneta resursi, izrādās, tiek aktīvi izmantoti arī kaitīgo programmu izplatīšanā. Tā saskaņā ar kompānijas Kaspersky Lab pārskatā „Kaspersky Security Bulletin: Statistics 2008" publicētajiem datiem Latvijas interneta resursi pagājušajā gadā ļaunprātīgi izmantoti 369858 kaitīgo programmu izplatīšanas gadījumos. Tas sastāda 1,573% no visiem 2008. gadā visā pasaulē reģistrētajiem šādiem gadījumiem un ierindo Latviju sestajā! vietā pasaulē aiz Ķīnas, ASV, Nīderlandes, Vācijas un Krievijas. Pavisam nesen parādījās informācija, ka datorkrāpnieki izplata arī oriģinālā antivīrusu programmām līdzīgas lietas, par kurām iekasē naudu, turklāt visai vienkārši iegūst lētticīgo cilvēku bankas karšu datu. Bēdīgi, ka atrodas tādi, kas kāpj uz lētticības grābekļa, taču tur laikam ir svarīgs cilvēku zināšanu līmenis, kura jēga nereti tiek novērtēta nepietiekami. Tas noved pie tā, ka zaudējam sūri grūti pelnīto naudu un, nedod Dievs, vēl sabojājam savu datoru. Tādēļ var ieteikt tikai vienu - neiekrist uz mānīgiem piedāvājumiem, kuri mēdz parādīties datora ekrānā un pirms katra naudas pārskaitījuma pārliecināties, vai negrasāmies personīgo informāciju nodot negodīgiem cilvēkiem. Ne velti pat lielākais sociālais tīkls Latvijā draugiem.lv saskāries ar nelikumīgiem informācijas iegūšanas gadījumiem, kad, izveidojot fiktīvas lapas, tiek ar viltu iegūtas lietotāju paroles. Būsim modri, un labāk parūpēsimies par rekordiem citās jomās, nevis melnajā datorkrāpšanu tirgū.

Atcerieties laikus tagadējo četrdesmit un trīsdesmit gadnieku bērnībā, kad katrs sevi cienošs reisa autobusa šoferis laza, paza, vai ikarusa vadītāja vietu bija izdaiļojis gan ar bārkstīm visapkārt loga rāmim, gan krūtainu, trūcīgi ģērbu VIP dāmu (visbiežāk Samanta Fox vai Madonna) bildēm, gan Čiekurkalna tirgū pirktām uzlīmēm ar tekstu - Neskrien mīļais! vai Ātri brauksi, lēni nesīs utt. Negribētu teikt, ka šo uzlīmju teksts būtu ar kādu īpaši audzinošu raksturu, taču atmiņā tās palika ikvienam pasažierim. Tagad auto stiklu uzlīmju kultūra krietni devalvējusies. Neko citu kā - putaju pedaļi, mīļumiņš, saldumiņš vai sex instruktors parasti neredz. Tikmēr daudziem no mums, braucot galvaspilsētas lēnajā satiksmē vai vienkārši stāvot korķos, gribētos, lai priekšā braucošais auto mūsu piesaistītu ar ko vairāk nekā kārtējo zemjostas kultūras uzrakstu, Krievijas vai Latvijas karoga krāsām vai citām savu pašcieņu ceļošām aktivitātēm. Tiesa, satiksmes organizācija pat šajos grūtajos laikos piedzīvo pozitīvas pārmaiņas. Tā, piemēram, braucot pa Vienības gatvi pirms Ozolciema ielas Rīgā nesen pamanīju brīdinājuma zīmi - Uzmanību! Izmaiņas satiksmes organizācijā! Kā saka sīkums, bet patīkami. Agrāk, iespējams, šādas zīmes nebūtu, bet aiz stūra stāvētu ceļu policijas patruļa un par izmaiņām nezinošos vadītājus sodītu bez vārda runas. Tiesa, pēc principa: apbraukājam barotnes un murdus, arī tagad darbojas gan ceļu policija, gan municipālie kārtības sargi. Rīgā ir pietiekami daudz ielu, uz kurām apzināti vai ceļu meistara slinkuma dēļ, vai varbūt tāpēc, ka jāekonomē baltā krāsa, pārtrauktā līnija bez jebkādas loģikas pēkšņi pārtop nepārtrauktajā, lai pēc dažiem metriem atkal pārvērstos pārtrauktajā. Esiet modri un neatstājiet šādās vietās auto, ja no mašīnas līdz  brauktuves viduslīnijai līnijai ir mazāk par 3m. Lai cik sen un cītīgi jūs būtu mācījušies ceļu satiksmes noteikumus, nezināšana jau neatbrīvo no atbildības. Viena no šādām barotnēm atrodas salīdzinoši vientuļajā un satiksmes nepārslogotā Matīsa un Vagona ielu krustojumā. Daudzie a/s Latvijas Gāze apmeklētāji, kas  dodas uz klientu apkalpošanas centru, klusajā  Vagonu ielā pamet savus auto pat nepaskatoties ar kādu līniju ir apzīmēta brauktuves viduslīnija. Kā likums, šo nevērīgo ļaužu maks drīz un ar gandrīz 100%  garantiju kļūst par Ls 30 liesāks, jo,... Tavu brīnumu - citkārt  gausā policija šajā gadījumā  jau ir klāt, pat nenogaidot, līdz īpašnieki ir pārgājuši ielas otrajā pusē. Precīzi 9,5 metrus garais  Vagonu ielas posms, kurā cieši satuvojoties, līdz ar nagiem saspiežas trīs mašīnas, pilsētas tēviem stundā ienes Ls 90 lielu peļņu. Nav slikti! Pārrēķinot iznāk, ka, iespējams, šis Vagonu ielas posms ir viens no visbrangāko peļņu nesošajām soda kvīšu izrakstīšanas vietām Rīgas pilsētā. Esiet modri un skatieties, gan cik ātri brauciet, gan kur un kā atstājiet auto. Vai jums nepietiek jau ar algas samazinājumu savās darba vietās? Vai tad vajag tā gluži  bezmērķīgi metāties ar naudu vietā un nevietā? Skaidrs, ka  kļūstot liesākiem valsts un galvaspilsētas kases vēderiem, to institūcijas un spēka struktūras cītīgi piekopj  finanšu papildināšanas politiku, lai atgūtu neieņemtos  nodokļus, kurus daudzi no mums ne maksā apzināti, lai izturētu šajā žurkas skrējienā, kuru sauc arī par krīzes vai dižķibeles pārvarēšanu. Īsts riņķa dancis, ne?  Mīliet sevi, rūpējieties par veselību un jo īpaši sirdi! Tiekamies globālajā tīklā!

Ņemot vērā, ka zemes resursi, tādi, kā nafta un gāzi, ir ar visai nepatīkamu tendenci izsīkt, tad alternatīvās enerģijas meklējumi pamazām kļūst par sava veida lavīnu, kura agrāk vai vēlāk skars mūs visus, neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvojam. Daudz tie runāts par elektromobiļiem, kas ļaus ekonomēt naftas produktu un būs arī zaļāki salīdzinājumā ar brāļiem, no kuru izpūtējiem ceļas dažādu nokrāsu degvielas radītie dūmi. Tikai pagaidām šī tehnoloģija, tieši tāpat kā citi alternatīvās enerģijas risinājumi daudzu makiem ir visai nepieejama lieta. Arī saules enerģija, ko ūdens uzsildei un apkurei jau sācis izmantot reliģiskais un konservatīvais Vatikāns, vairs nav nesasniedzams sapnis. Vēl pirms pārdesmit gadiem apbrīnojām kalkulatorus, kuros miniatūra saules baterija rūpējās par to, lai lietotājam nevajadzētu regulāri domāt par bateriju nomaiņu, taču tagad vairs nekas pārsteidzošs nav, ja saules baterija aizņem visu jumtu un rūpējās par to, lai no rīta, ieejot dušā, pa to tecētu karsta ūdens straume un aukstajos mēnešos nebūtu jādomā par kažoku vilkšanu dzīvoklī. Vietā piebilst, ka jau vairākus gadus arī Latvijā iespējams iegādāties saules enerģijas paneļus, un, lai gan šis alternatīvās enerģijas avots nav no tiem lētākajiem, tomēr ir pat daudzdzīvokļu mājas, kas tos izmanto. Taču arī šajā jomā attīstība neapstājas. Kolorādo Valsts universitātē izgudrota jauna saules bateriju paneļa tehnoloģija. Tagadējā kristālu silikona plānā uzklājuma vietā jaunie paneļi izmanto kadmija tellurīdu. Šī materiāla maiņa samazina kopējās izmaksas par vienu vatu uz pusi no iepriekšējām izmaksām - tagad sanāk piecdesmit santīmu par 1 vatu viena lata vietā. Ar ražošanu nodarbosies AVA Solar un tiek solīts, ka šī gada beigās būs pieejami 42 x 42 cm paneļi, bet līdz ar nākamā gada beigām pārdošanā būs arī 120 x 60 cm paneļi. Tomēr, tas nebūt nav milzīgs lēciens saules baterijām, toties izmaksu samazināšana nozīmē lielāku noietu un tehnoloģijas turpmāku attīstību. Te gan vietā piebilst, ka  kadmija tellurīds ir toksisks un rets kristāls, tādēļ šāda ražošana pēc kāda laika varbūt kļūs dārgāka materiāla nepieejamības dēļ.

Lietainā 28. septembra pirmdiena bija vispasaules diena cīņai ar trakumsērgu .Jā, šī ir daudz skaļāka ziņa, nekā prāmja Estonia bojāejas 15. gadadiena. Gribētos gan abiem faktiem pievērst īpašu uzmanību. Par visus pēc kārtas! Zinot, ka liela daļa no mūsu valsts 100 gudrākajām galvām ir dažādu mednieku kolektīvu biedri, jāsecina, ka viņiem risks  mežā uz šauras taciņas saskrieties ar kādu traku lapsu, jenotsuni vai vāveri ir lielāks nekā vienkāršajiem mirstīgajiem Latvijā. Vēl vairāk - nedaudz pavērojot atsevišķu tautas kalpu rīcību, liekas, ka viņi jau labi sen ir saskrējušies vismaz ar trakumsērgas inficētu vāveri. Noteikti daļai politiķu un sportistu kāda profilaktiska pote pat derētu, jo valodas un nevalodas par viņu rīcības neprognozējamību tautā klīda jau sen. Re, kā - mūsējie basketbolisti ar tagad vai nekad saukli, kārtējo reizi palikuši Eiropas basketbola kūtspakaļā, nebeidz ņemties ar LBS (Latvijas basketbola savienība), un grasās piesaukt pat tiesu varu. Iespējams, tagad trakumsērgas profilakses nedēļas ietvaros pret trakuma seruma poti saņēmuši politiķi un tusētāju paaudzes basketbolisti ne tikai droši varēs doties iekšā mežā medīt un makšķerēt, bet spēs būt arī noderīgāki Latvijai. Tikmēr valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to kā notika Parex pārņemšana. Izrādās-bankas pārņemšanas lielākie ieguvēji ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts, par to liecina VK dokuments, kas nonācis raidījuma Nekā Personīga rīcībā. Ar pusgada nobīdi, kura laikā viss vajadzīgais ir salikts nepieciešamajās atvilktnēs un kabatās- politiķi drīz atzīs kļūdas un mēģinās skandālu kārtējo reizi noklusināt un pārvērst par vētru tējas glāzē. Neviens vairs īsti nesaprot, cik dziļā finansiālā pa...ļā esam, un kad sāksim no bedres rāpties laukā. No vienas puses -visi mūs biedē ar sūru ziemu, dārgu apkuri un elektrību, taču cita starpā lasām, ka liela daļa aizdevuma nemaz neesot vēl tērēta. Turklāt, pēc zelta rezervju apjoma Latvija ieņem 66. pozīciju no 110 pasaules valstīm, Lietuva ieņem 74. pozīciju, bet Igaunija - 105. vietu, pirmdien vēstīja "delfi.lt". Latvijas zelta rezerves veido 7,7 tonnas, Lietuvas - 5,8 tonnas, bet Igaunijas - 0,2 tonnas. Pēc Pasaules Zelta padomes datiem, zelta krājumu pirmo desmitnieku veido pasaules attīstītākās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV pieder 8133,5 tonnas zelta, Vācijai - 3408,3 tonnas, Starptautiskajam Valūtas fondam - 3217,3 tonnas, Itālijai - 2451,8 tonnas, Francijai - 2445,1 tonna, bet Ķīnai - 1054 tonnas. Šveices zelta rezerves veido 1040,1 tonnu, Japānas - 765,2 tonnas, Nīderlandes - 612,5 tonnas, bet Krievijas - 568,4 tonnas. Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes sniegto informāciju, kopējais zelta rezervju apjoms pasaulē šogad sasniedzis 29 633,9 tonnas, kas ir par 57,8 tonnām mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vai vērts vairs brīnīties, ka vēl viens starptautiskais finansu eksperts- kāds ekonomikas vēstures profesors un starptautisko nacionālo ekspertu grupas (Reform Task Force Latvia) dalībnieks Hadsons, uzskata, ka Latvijas ekonomika nonākusi SVF atkarībā. Grupas interneta mājas lapā publicētajā ziņojumā Hadsons secina, ka Latvijas ekonomiku ir nolaupījusi ES un SVF politika, pakļaujot Latvijas nodokļu politiku un finanšu programmu Zviedrijas un citu valstu interesēm. Tikmēr Vācijā ir notikušās parlamenta vēlēšanas, kurās 33,8% balsu ir izcīnījuši kristīgie demokrāti ar šī brīža kancleri Angelu Merkli priekšgalā. Zīmīgi kā mūsu premjers Valdis Dombrovskis apsveikumā ir spējis būt gandrīz tikpat straujš kā Merkeles lielais draugs, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Autopasaule piedzīvojusi dažādas raudzes un svarīguma jaunumu pārbagātību Frankfurtes izstādē, atgriezusies pie ikdienišķām un ne tik patīkamām lietām. Tā Koenigsegg īpašnieks Kristians von Kēnigsegs paziņojis, ka pateicoties  Zviedrijas valdības  garantētajam 4 miljardu kronu aizņēmumam Saab Automobiles pirkšana no General Motors tiks pabeigta līdz oktobra beigām. Tikmēr Opel iegāde  - nebūt nav noslēgusies, jo cīņu ar kanādiešu auto daļu tirgotāju Magna un krievu Sberbank aliansi  nolēmusi turpināt arī beļģu  investiciju kompānija RHJ. Par labu beļģiem sāk runāt gan paša General Motors viedoklis, gan Magna stingrā apņemšanās atlaist vairāk nekā 2000 strādnieku Opel Antverpenes rūpnīcā. Krievu Sberbank arī vairs nedomā padoties. Pašlaik lielu lomu  spēlē arī Vācijas kancleres Merkeles un Krievijas premjera Putina labās savstarpējās  attiecības un  augsto amatpersonu īpašā interese par Opel darījumu.  Krievija pašlaik izmanto labvēlīgo mirkli, kad notiek tās savstarpējo attiecību uzlabošanās ar ASV. Arī ekonomiskā plāksnē lielais Austrumu lācis pašlaik, par spīti  krīzei,  uzsācis jaunu ofensīvu, jo nule kā startējusi  īpaši produktīva gāzes ieguve Rietumsibīrijā -Jamalas pussalā. Līdz šim par milzīgo teritoriju, kuru apdzīvo 41 tūkstotis ņencu, zinājām, ka Jamalas pussalā atklāts otrais odam veltītais piemineklis pasaulē. Šāds piemineklis atrodas arī ASV Aļaskas štatā. Jamalas iedzīvotājiem vasaru pussalā ir grūtāk pārdzīvot nekā ziemu, jo no aukstuma var patverties un sasildīties telpās, bet glābiņa no odiem nav nekur. Vietējie iedzīvotāji vasarās pārdzen ziemeļbriežus tuvāk jūrai, kur ir spēcīgāks vējš, bet naftas un gāzes ieguvē strādājošajiem jāpaliek pie urbumiem un jāatkaujas no odu bariem. Kādēļ runājam par Jamalu un vispār par Krieviju? Tāpēc, ka tikko šajā valstī dzīvojošais tās bagātākais uzņēmējs, онэксим grupas īpašnieks Mihails  Prohorovs kļuvis par pirmo eiropieti, kas ieguvis savā īpašumā NBA klubu. Krievu miljardieris, kura īpašumā līdz šim bija  Maskavas цска akcijas,  šī darījuma rezultātā kļūs par  1967. gadā dibinātā NBA basketbola kluba New Jersey Nets 80% akciju īpašnieku. Līdz nākamajai nedēļai!