nekur.lv

SKATIES VISUS FOTO

SKATIES VISUS FOTO

Sens latviešu ticējums: ielāpu, pie ielāpa neliksi, pie asfalta netiksi.

LASI VISAS ANEKDOTES

Pēc neoficiāliem pētījumiem pierādīts, ka Latvijā esot otrs tīrākais un minerāliem bagātākais avota ūdens uzreiz aiz Šveices. Nu, lūk, ja jau mums ir tāda bagātība, tad jāeksportē šis avotu ūdens. Jāsadabū zinātnisks apstiprinājums un uz priekšu. Nevis tā, kā pašreiz lielākā daļa no nopērkamiem ūdeņiem lielveikalos – “tas pats krāna ūdens”.

NOVĒRTĒ AR ĪKŠĶĪŠIEM!

PIEDALIES ARĪ TU KONKURSĀ!

Draugu bērns, divarpus gadus vecs, vienu dienu paziņoja, ka vēlas „griķīšus“. Vārītus, bet aukstus un TŪLĪT. Neiet cauri, mazais. No sākuma jāizvāra, tad jāpagaida, lai atdziest. Bērnam šī loģika nebija skaidra. Viņš taču negrib neko daudz – tikai griķīšus. Vārītus, bet aukstus un TŪLĪT. Sēdēju uz dīvāna un smējos kopā ar pārējiem pieaugušajiem par bērnu, kurš jau bija tuvu histērijai. Griķīšus. TŪLĪT.

Ir lietas, kas prasa laiku. Tā vienkārši ir. Kāpēc mēs sagaidām no maza puikas izpratni par elementāru lietu kārtību, kas daudziem pieaugušajiem nav skaidra?

Latvijas īpatnība, kas tuvākajā laikā var izrādīties kaitējoša, ir tā, ka „bieži augstas amata pozīcijas ieņem jau otrā kursa studenti“, tā savā 2008.gada ziņojumā raksta Bertelsmana fonda pētnieki. Kamēr citās valstīs 20-30-gadnieki studē un līdztekus iztikas nodrošināšanai nēsā paplātes, mēs (vismaz tā bija treknajos gados) tirgojamies ar nekustamajiem īpašumiem, dibinām, vadām firmas un spēlējamies ierēdņos valsts iestādēs – vienlaikus kaut ko piestudējot. Un brīnāmies, kāpēc tomēr nesanāca…

Ekonomikas teorijā ir jēdziens „degošā platforma“. Alegorija šim jēdzienam ir šāda: strādnieks uz naftas platformas Ziemeļjūrā piedzīvo ugunsnelaimi. Atliek sadegt vai mesties ledainā ūdenī no liela augstuma. Evolucionārā bioloģija saka priekšā, ka cilvēkiem ārkārtīgas spriedzes apstākļos piemīt spēja domāt apbrīnojami skaidri un pieņemt racionālus un inovatīvus lēmumus. Tādēļ finanšu padomnieki uzņēmumu darbu optimizēšanai šo alegoriju izmanto jau gadiem – piedāvā vadītājiem fiktīvu (taču reāli iedomājamu) „worst case“* scenāriju un spiež viņus mesties ūdenī.

Pēc Lēmanbrāļu ieskandinātās globālās finanšu krīzes vairs nav nepieciešams uzburt fiktīvo ainiņu Ziemeļjūras nekurienē. Platforma deg šeit un tagad. Taču tas nenozīmē, ka vajag sadegt un griķīšus neredzēt kā savas ausis. Vajag lēkt – un pārmaiņas pēc virzienā, kas kaut kur ved arī ilgtermiņā. Optimizēt nenozīmē tikai nogriezt, bet arī pārstrukturēt un mainīt acīmredzamas aplamības. Un nebrīnīties, ka viss neuzlabojas uzreiz. Griķīšiem ir jāuzvārās, citādāk tie nav ēdami.

*worst case – sliktākais iespējamais gadījums (angl.)

LASI VISUS BLOGUS

Es vēlētos, lai Rīgā vai kādā tuvējā pilsētā ir atrakciju parks, līdzīgs Disnejlendai. Uzskatu, ka tomēr pie mums maz ir izklaides iespējas, it sevišķi ģimenēm ar bērniem.

LASI VISAS IDEJAS

Idejas varat iesūtīt, izmantojot vietnes apakšā esošo pieteikuma formu vai e-pastu: redaktors@nekrize.lv

8. septembrī Zemgales veselības centrā Jelgavā, Zemgales prospektā 15 varēs saņemt bezmaksas fizioterapeita konsultācijas Vispasaules Fizioterapijas dienas ietvaros.

Konsultācija ilgs 20 minūtes, un tās laikā tiks izvērtēts pacienta vispārējais fiziskais stāvoklis. Ja pacientam ir pieejami dažādu izmeklējumu rezultāti, tad tiks izskaidrota to ietekme uz veselību, sniegta konsultācija par piemērotākajām fizioterapijas ārstniecības metodēm, kā arī vispārēja informācija par fizioterapiju un atbildes uz pacientu interesējošiem jautājumiem.

Bezmaksas konsultācijām iespējams pieteikties pa tālruni 63084627 laikā no plkst. 8.00 līdz 16.00.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

8. septembrī Alūksnē un 14. septembrī Valmierā notiks apmācību seminārs par nevalstisko organizāciju dibināšanu un sabiedriskā labuma statusu.

Seminārā tiek aicināti piedalīties interesenti, kas vēlas dibināt biedrību vai fondu un gūt zināšanas par nevalstisko organizāciju darbības principiem.

Semināra pirmajā daļā tiks runāts par nevalstisko organizāciju dibināšanas dokumentiem un procedūrām, nodibinājuma un biedrības atšķirībām, struktūru un pārvaldes sapulču organizēšanu. Savukārt otrā daļa ietvers sabiedriska labuma statusa iegūšanu, ieguvumus un pienākumus, ziedojumu un sponsorēšanas atšķirības, ziedojumu līgumu un citus juridiskos aspektus.

Sīkāka informācija par pieteikšanos, kā arī pilns semināru norises grafiks pieejams www.vnf.lv.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Latvijas iedzīvotāji var un vienmēr ir varējuši sasniegt profesionālus panākumus visdažādākajās jomās – biznesā, medicīnā, zinātnē, mākslā, sportā un citur. Turpinot iedvesmot ar stāstiem par Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kuri guvuši starptautiski atzītus panākumus, 6. septembrī sāksies LTV1 raidījumu cikla Latvija var! jaunā sezona, kurā varēs iepazīties ar jauniem pašmāju varoņiem – pasaules tirgu iekarotājiem no SIA Peruza, SIA Destra, AS UPB, SIA PharmIdea, AS Kvadra Pak, SIA Plastic Technologies un daudziem citiem.

DnB NORD Bankas iedvesmotais projekts Latvija var! aizsākās 2008. gada pirmajā pusē, kad ekonomiskā situācija Latvijā pamazām pasliktinājās. Laikrakstā Dienas Bizness tika uzsākta publikāciju sērija par mūsu valsts pārstāvjiem Latvijā un ārzemēs, kuri spējuši gūt atzinību savā nozarē un nest valsts vārdu pasaulē. Lasītāju atsaucība pamudināja pievienoties projektam arī Latvijas Televīziju – tās 1. kanālā katru pirmdienu tiek rādīts raidījums Latvija var!, ko veido neatkarīgo producentu grupa Labvakar. Pašlaik intervijas ar Latvija var! varoņiem var lasīt iknedēļas biznesa izdevumā Lietišķā Diena.

Lai veiksmes stāsti lasītājiem un skatītājiem būtu pieejami arī ārpus žurnāla Lietišķā Diena lapaspusēm un Latvijas Televīzijas raidlaika, ir radīta mājas lapa www.latvijavar.lv. Tajā apkopoti visi iepriekšējie Latvija var! raidījumi un publikācijas par cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri spējuši gūt panākumus, kas ne vienmēr ir plaši aprakstīti un zināmi.

Turklāt tagad projekta tapšanā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, iesakot, viņaprāt, interesantus un veiksmīgus kandidātus, kuri pēc izvērtēšanas var kļūt par Latvija var! varoņiem.

Projekta Latvija var! varoņi ir demonstrējuši, ka par spīti ikdienas grūtībām spējuši nenolaist rokas un iekarot arvien jaunas virsotnes. Arī patlaban, kad situācija valstī pamazām atkal sāk uzlaboties, mēs lepojamies ar pašmāju uzņēmumiem, kuri, eksportējot savu produkciju, palīdz Latvijai atstāt krīzi pagātnē.

Līdz šim raidījumos stāstīts par SIA Madara Cosmetics līdzdibinātāju Lotti Tisenkopfu-Iltneri, izgudrotāju un SIA JZ Microphones valdes priekšsēdētāju Juri Zariņu, StatoilHydro ASA Jauno enerģijas risinājumu nodaļas vadītāju Gunti Āboltiņu-Āboliņu, izgudrotāju un inženierzinātņu doktori Ingu Ļašenko, arhitektu Aleksandru Babuškinu, animatoru un studijas Rija direktoru Vilni Kalnaelli, uzņēmumiem SIA Pure Food, SIA Daiļrade koks, SIA Krauklītis, SIA Varis Toys un daudziem citiem.

Latvija var! ir mūsu iedvesmas stāsti: projekta veidotāji aicina tos katru otro piektdienu lasīt biznesa žurnālā Lietišķā Diena un katru pirmdienu plkst. 19:00 skatīties Latvijas Televīzijas 1. kanālā!

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Amerikāņu ekonomists Pols Krugmans savam komentāram The New York Times licis virsrakstu Tā nav atlabšana un kritizējis Federālo rezervju sistēmu un Baraka Obamas administrāciju, ka tās nerīkojoties pietiekami enerģiski, lai panāktu reālu situācijas uzlabošanos. Visvairāk P. Krugmanu saniknojis fakts, ka varas iestādes izskaistina situāciju, apgalvojot, ka ekonomika atlabst.

“Diemžēl tā nav taisnība: nav nekādas atlabšanas. Un politikas veidotājiem jādara viss iespējamais, lai šo faktu mainītu,” raksta P. Krugmans. Atzīstot, ka iekšzemes kopprodukts patiešām aug (taču ļoti lēni), tādēļ par klasisko recesiju runāt nevarētu, viņš norāda, ka svarīgākais ir, lai šis kopprodukts pieaugtu tādā ātrumā, kas samazinātu augsto bezdarba līmeni.

“2,5% pieaugums ir nepieciešams tikai tam, lai bezdarba līmenis nepaaugstinātos, taču, lai to ievērojami samazinātu, pieaugumam jābūt krietni lielākam. Pašlaik mūsu pieaugums ir starp 1 un 2 procentiem, turklāt viss liecina, ka tuvāko mēnešu laikā tas varētu samazināties,” raksta ekonomists, prognozējot, ka līdz šā gada beigām turpinās pieaugt bezdarba līmenis, un šādos apstākļos patiesībā neesot lielas starpības, vai nelielie IKP skaitļi ir ar pozitīvu vai negatīvu vērtību.

Asu P. Krugmana kritiku izpelnījies nesenais finanšu ministra Tima Geitnera paziņojums par ASV “nostāšanos uz atlabšanas ceļa” – pēc P.Krugmana domām, amatpersonas vienkārši cenšas izvairīties no atbildības. “Izskatās, ka Federālo rezervju sistēma baidās zaudēt seju gadījumā, ja mēģinās palīdzēt ekonomikai un šis mēģinājums būs neveiksmīgs, – daudz mazāk to baida Amerikas tautas zaudējumi, ko tā cietīs, ja netiks darīts nekas, bet tikai runāts par neesošu atlabšanu,” raksta ekonomists.

Kritikas deva tikusi arī prezidenta B. Obamas administrācijai, kuras pārstāvji pārāk negribīgi atzīstot, ka sākotnējā ekonomikas veicināšanas pakete bijusi par mazu. Tagad, īsi pirms Kongresa starpvēlēšanām, jaunas palīdzības paketes izdabūšana cauri Kongresa balsojumam ir neiespējama un administrācija ejot vieglākās pretestības ceļu, radot labklājības ilūziju un nenosaucot vainīgos.

P. Krugmans, kā jau ierasts, ne tikai kritizē, bet arī piedāvā risinājumus. Tā Federālo rezervju sistēmai ieteikts uzpirkt vairāk ilgtermiņa un privāto parādu, deklarēt, ka īstermiņa procentu likmes paliks zemas, darīt zināmu sava vidēja termiņa politiku attiecībā uz inflāciju – ar mērķi mudināt biznesmeņus nevis sēdēt uz saviem naudas maisiem, bet ieguldīt naudu. “Neviens nevar būt pārliecināts, ka šie līdzekļi nostrādās, taču labāk kaut ko darīt, pat ja tas var nenostrādāt, nekā taisnoties laikā, kad cieš strādājošie,” uzskata ekonomists.

Prezidenta administrācijai savukārt ieteikts atgriezties pie plāna par palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušajiem mājokļu īpašniekiem: “Tā var izmantot valdības sponsorētos Fannie Mae un Freddie Mac, lai izstrādātu hipotēku refinansēšanas sistēmu, kas liks naudai ieplūst amerikāņu ģimeņu maciņos, – republikāņi, protams, gaudos, bet viņi jau tāpat to darītu.” Tāpat P. Krugmans iesaka izdarīt nopietnāku spiedienu uz Ķīnu, lai panāktu, ka šī valsts pārtrauc manipulācijas ar savas valūtas kursiem, kas nāk par sliktu amerikāņu ekonomikai.

Pilna raksta versija ir šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

10. septembrī, plkst. 15.00 Krustpils novada pašvaldības konferenču zālē Jēkabpilī, Rīgas ielā 150a notiks diskusija „Krīze: samelstais un faktiskais”, ko organizē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ar mērķi dalīties viedokļos, lai apzinātu problēmas un meklētu to iespējamos risinājumus.

Diskusijā Jēkabpils iedzīvotāji kopā ar ekspertiem spriedīs, vai šī brīža situācija ir krīze ekonomikas, demokrātijas vai varbūt uzticības jomā, kāda ir indivīda loma un ko katrs no mums varētu darīt un dara krīzes pārvarēšanas labā.

Ikviens Jēkabpils iedzīvotājs tiek aicināts piedalīties sarunā un izmantot iespēju tikties neformālā gaisotnē ar ekspertiem, dalīties domās par Latviju Eiropas Savienībā, diskutēt, veidot augsni vērtīgām idejām un paraudzīties uz Eiropas Savienību no cita skatu punkta.

Sīkāka informācija http://ec.europa.eu/index_lv.htm un www.esmaja.lv.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

No 3. līdz 4. septembrim Cēsu pilsētas sporta kompleksā Cēsīs, Piebalgas ielā 18 notiks izstāde „Cēsu uzņēmējs 2010”, kuras mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Cēsu uzņēmējiem un viņu panākumiem, palīdzēt veidot uzņēmējiem savstarpējus kontaktus un veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionā.

Izstādes laikā notiks konferences ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, ārvalstu un Latvijas vēstniecību pārstāvju piedalīšanos.

Sīkāka informācija http://www.bizness.cesis.lv/.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Jaunā un uzņēmīgā Elīna Krauze iesaistījusi biznesā visu ģimenei un uzsākusi strādāt pie Latvijā līdz šim neaizpildītas nišas – ēterisko eļļu ražošanas, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā norāda laikraksts, Latvijā pieejamas galvenokārt no ārzemēm ievestās eļļas, taču no nākamā gada Latvijai būs sava ēterisko eļļu ražotne, kur tiks gatavotas gan ēteriskās eļļas, gan ziedūdeņi no bioloģiski audzētām piparmētrām, citronmelisas, oregano un citiem tējas augiem.

Pērn Elīna pieteicās Lauku atbalsta dienesta izsludinātajai programmai „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” un ieguva līdzekļus dziļurbuma un destilācijas iekārtas izgatavošanai. Lielu atbalstu sniedz arī Aizkraukles biznesa inkubators. Jaunā uzņēmēja jau iecerējusi sadarboties ar bioloģisko zemnieku saimniecību Rūķīši, kas gatavo dabīgās tējas, un dabīgās kosmētikas Ekoell ražotājiem, lai popularizētu savus produktus un veicinātu to noietu tirgū, raksta Latvijas Avīze.

LASI VISUS LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Vairāk nekā gads bijis nepieciešams 37 gadus vecajam Braienam Levinam, lai atrastu tirdzniecības nišu paša izgudrotajam produktam Perky Jerky – kaltētai gaļai ar kofeīna piedevu. Tā kā parastajos lielveikalos šis produkts pazustu lielā piedāvājuma gūzmā, tas ieskapēts veikaliem, kuros tirgo sportistiem, tūristiem un citiem aktīva dzīvesveida piekritējiem domātas preces, un plānota tā izplatīšana studentu vidū, raksta Forbes.

Kā jau tas nereti gadās, par savu izgudrojumu B. Levins var būt pateicīgs nelielai ķibelei, kas viņu piemeklēja pirms pāris gadiem, nodarbojoties ar kalnu slēpošanu. Uzņēmīgā vīra, kuram jau bija itin laba pieredze biznesā, mugursomā izlija enerģētiskā dzēriena Red Bull bundžas saturs, samērcējot līdzpaņemtās pusdienas. Tā nu izsalkumu viņam nācās remdēt ar samirkušu kaltēto liellopa gaļu, kas devusi neparastu enerģijas pieplūdumu. Ideja jaunām uzkodām – gaļa plus kofeīns – bijusi rokā, taču nācies vēl iztērēt 500 000 dolāru, lai izmēģinātu desmitiem recepšu un atrastu vienīgo pareizo – gaļa ar sojas mērci, kristalizētu cukuru, ķiploku, pipariem, citronu sulu, vorčestera mērci un guarānu, kuras sastāvā ir kofeīns.

Taču pat cildinošās atsauksmes un fakts, ka investori stājušies rindā (krīzes laikos B. Levins savam projektam piesaistījis 1,5 miljonus dolāru lielus ieguldījumus), nav bijusi garantija labiem pārdošanas rādītājiem. Problēma tāda, ka lielveikalu plauktus okupējušas lielāku un mazāku ražotāju, kuriem ir krietni lielākas tradīcijas, preces. Pēc Lasvegasā notikušās Nacionālās pārtikas preču veikalu asociācijas sapulces B. Levins bijis pavisam sašļucis: “Viņiem viss ir piekrauts ar parastu kaltēto gaļu, prezervatīviem, cigaretēm un čipsiem.”

Taču izrādījies, ka viss nemaz nav tik slikti un netradicionālai precei nepieciešams tikpat netradicionāls pārdošanas risinājums. Noskaidrojis, ka par Perky Jerky ieinteresējušies ekstrēmo sporta veidu cienītāji – pārsvarā jauni cilvēki, kuri ir izslāpuši pēc adrenalīna, – biznesmenis nodibinājis kontaktus ar kompāniju Sports Authorithy, kurai ir 460 sporta preču veikalu visā valstī. Izmēģinājuma nolūkā šī kompānija pieņēmusi preču partiju, un janvārī Aspenā notikušo ekstrēmo sporta spēļu laikā B. Levina uzkoda bijusi viena no populārākajām. Tagad ar Sports Authority noslēgts līgums par Perky Jerky pārdošanu 300 veikalos.

Tā kā produkts orientēts uz jauniešu tirgu, to tirgot piekritis arī tīkls Hastings Entertainment, kura pamatspecializācija ir video un mūzikas disku, kā arī grāmatu tirdzniecība, bet kura veikalos ir vieta arī dažādiem našķiem. Tikmēr B. Levins plāno izvērst aktīvu Perky Jerky tirdzniecību studentu pilsētiņās – jau nolīgti vairāki desmiti studentu, kuri izplatīs uzkodas savu biedru vidū, par katru pārdoto paciņu (5 dolāru vērtībā) saņemot dolāru. Lai norēķini kļūtu vienkāršāki, B. Levins plāno izmantot Square izstrādāto ierīci, kas ļauj populāros iPhone viedtālruņus padarīt par kases termināliem, kuri spēj pieņemt kredītkartes.

Ja viss ies, kā cerēts, biznesmeņa ienākumi no 400 000 dolāru pagājušajā finanšu gadā šogad varētu pieaugt līdz pāris miljoniem.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

Līdz Saeimas vēlēšanām atlicis precīzi mēnesis. Politiskās partijas šogad īpaši aktīvi „spēlē” uz cilvēku emocijām un sacenšas iespējami netradicionālākos un atraktīvākos uzmanības piesaistes paņēmienos, taču vēlētājiem – tostarp Latvijas uzņēmējiem – ir ļoti konkrētas, ikdienišķas problēmas un vēlme, lai kāds tās atrisinātu. Ko mazie uzņēmēji gaida no jaunajiem lēmējiem un valsts atbalsta politikas, stāsta uzņēmuma RJ Car design vadītāja Evita Jansone:

„Ir divas galvenās problēmas, ar ko jāsaskaras uzņēmumam šodienas Latvijā, – finansējuma trūkums un klientu piesaistes iespējas, viss pārējais ir pakārtots. Runājot par finansējumu – tas nepieciešams jebkuram uzņēmumam, lai attīstītos, taču iespējas patlaban ir ierobežotas, būtu nepieciešams lielāks atbalsts no valsts puses, īpašas programmas finansējuma piesaistei. Jā, tādas jau tagad ir pieejamas, tomēr jāatzīst, ka to prasības daudziem nav iespējams izpildīt. Es runāju par to, ka prasības ir visiem vienādas, tomēr, ja reiz atbalsts ir pieejams, to vajadzētu individuāli piemērot pa nozarēm un uzņēmumu vajadzībām, jo arī uzņēmumiem vajadzības ir atšķirīgas.

Kas attiecas uz klientu piesaisti – es nedomāju mārketingu vai citas aktivitātes, kas ir uzņēmuma paša spēkos, bet gan to, ka daudzi iespējamie klienti patlaban ir faktiski maksātnespējīgi, un līdz ar to uzņēmumiem arī nav iespēju attīstīties. Un dažādi lēmumi, kas ietekmē cilvēku maksātspēju nodokļu veidā vai citādi, situāciju vēl vairāk apgrūtina.

Patlaban gan it kā stājušies spēkā vairāki lēmumi, kam vajadzētu atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu un darbību tās sākumposmā. Man grūti komentēt par mikronodokļa maksāšanas iespēju, jo man tas nav aktuāli, taču es šaubos, vai otra iespēja – dibināt uzņēmumu ar mazāku pamatkapitālu – īpaši atvieglo uzņēmēju dzīvi. Jo līdzekļi biznesa uzsākšanai un darbībai jau vajadzīgi tik un tā, diez vai tas ir tik vienkārši un skaisti.

Tiesa gan, patlaban, skatoties uz iespējām darboties arī ārpus Latvijas (jo iekšējais tirgus tomēr joprojām ir nestabils), redzu, ka šai jomā atbalsts varētu būt gana plašs, jo ir diezgan daudz institūciju, kas sniedz informāciju un palīdz eksportētgribētājiem. Es gan patlaban vēl tikai esmu sākusi apzināt šīs iespējas un par reālo ieguvumu varēšu ko komentēt vēlāk, bet vismaz teorētiski izskatās, ka atbalsts ir gana plašs. Taču jāatzīst gan, ka uzņēmējiem vienmēr būs vajadzīgas papildu atbalsta iespējas – jo īpaši tādā situācijā, kāda ir patlaban Latvijā.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI

Biedrība YfS piedāvā apmācību seminārus ārzemēs angļu valodā.

3 jauniešiem no Latvijas ir iespēja piedalīties seminārā par sociālās iekļaušanas jautājumiem, kas notiks Austrijā no 24. līdz 30. septembrim. Pieteikšanās līdz 1. septembra vakaram.
Sīkāka informācija šeit.

2 jaunieši no Latvijas var pretendēt uz dalību apmācībās par iesaistīšanos Eiropas Brīvprātīgā Darba programmā, kas notiks Gruzijā no 3. līdz 10. oktobrim. Pieteikšanās līdz 5. septembra vakaram. Sīkāka informācija šeit.

2 jaunieši no Latvijas varēs piedalīties open space (atvērtā lauka) tehnoloģiju starpkultūru aktivitātēs, kas notiks Armēnijā no 4. līdz 11. oktobrim.

Pieteikšanās līdz 1. septembra vakaram.Sīkāka informācija šeit.

Apmācībām Gruzijā ir atsevišķa pieteikšanās anketa. Pārējiem projektiem pieteikumu viedo CV un motivācijas vēstule. Pieteikumus sūtiet uz contact@youthforsociety.org.Dalībnieku vecums: vismaz 18 gadi.Sīkāka informācija šeit.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Kosmētikas ražotājs AS Dzintars plāno ASV tirgu iekarot ar dārgu un ekskluzīvu kosmētiku, informē biznesa portāls Nozare.lv.

Dzintars uzsācis sarunas par savas produkcijas izplatīšanu ASV lielajos veikalu tīklos, kuros ir vismaz 2000 veikalu. Kā portālam norāda Dzintara farmaceits un eksporta projektu vadītājs Mihails Gerčikovs, Dzintars vairs neapmierināsies ar Amerikā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem cilvēkiem, bet gan plāno iekarot plašāku auditoriju.

„Uz Amerikas tirgu varam pretendēt, pateicoties jaunajiem, nesen izdotajiem Dzintara produktiem dārgākas un ekskluzīvākas kosmētikas jomā,” portālam Nozare.lv saka M.Gerčikovs.

LASI VISUS LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Maizes ražotājs AS Hanzas maiznīca šodien sarūpējis dāvanas 40 skolu pirmklasniekiem – maizes klaipu un atstarotāju drošībai saņems vairāk nekā 1700 skolēnu Rīgā, Jūrmalā un Rēzeknē, informē biznesa portāls Nozare.lv.

Savukārt AS Latvijas Gāze šodien katram pirmklasniekam dāvinās ilustrētu grāmatu par drošu dabasgāzes lietošanu, kur vieglā valodā ir aprakstīti pamatjautājumi par dabasgāzi – kas tā ir, kur tā rodas, kāpēc, lietojot gāzi, ir jābūt īpaši uzmanīgiem un kā rīkoties gāzes noplūdes gadījumā. Kopumā tiks pasniegtas aptuveni 24 000 grāmatu, raksta Nozare.lv

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šodien no plkst. 15.00 līdz 22.00 pilsētas kultūras aktivitāšu centrā Origo Summer Stage Jauniešu mēnesi atklās Rīgas skolēnu domes rīkotais bezmaksas pasākums skolēniem „Zem viena jumta”, informē ziņu aģentūra LETA.

Kā norāda ziņu aģentūra, pasākumā ikvienam apmeklētājam būs iespēja interesanti, aktīvi un saturīgi pavadīt brīvo laiku pirmajā mācību dienā, kā arī iegūt sev noderīgu informāciju par dažādām aktivitātēm nākamajam mācību gadam.

Pie centrālās skatuves līdz pat stacijas pulkstenim būs izveidota īpaša informatīvā iela, kurā jaunieši varēs iegūt informāciju par iespējām iesaistīties kādā no nevalstisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem vai projektiem, raksta LETA.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Aptuveni 15 zemnieki ieinteresējušies par ekskluzīvo sēņu – trifeļu – audzēšanu Latvijā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā laikrakstam norāda par trifeļu audzēšanu ieinteresētais Vitauts Budreiks, Latvijā piemērotākas audzēšanai ir vasaras trifeles, tomēr labāk būtu audzēt franču trifeles, jo tās ir vērtīgākas un tām ir arī augstāka cena. Pirmie entuziasti jau šogad plāno iestrādāt zemē pazemes sēņu micēliju.

Somijā trifeļu audzēšana uzsākta aptuveni pirms sešiem gadiem, kuru laikā pierādījies, ka klimatiskie apstākļi ir piemēroti šo sēņu audzēšanai, kā arī trifeļu audzēšana izrādījusies perspektīva un līdz šim neaizpildīta tirgus niša, raksta Dienas Bizness.

LASI VISUS LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Šodien visās Latvijas izglītības iestādēs sākas jaunais, 2010./2011. mācību gads, un skolas gaitas uzsāk tūkstošiem bērnu. Viņiem mācības tikai sāksies, bet skolotājiem un vecākiem jau krietnu laiku nācies rūpēties par to, lai ikvienam skolēnam būtu pieejami nepieciešamie mācību materiāli. Par to, kā uz pašreizējo situāciju izglītībā un iespēju uzņēmumam darboties tik specifiskā jomā kā mācību līdzekļu nodrošināšana skatās tajā pieredzējuši uzņēmēji, stāsta apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts:

„Mūsu darbības jomā jānodala divas lietas – pieprasījums pēc grāmatām, darba burtnīcām un citiem izdevumiem no vecāku puses neapšaubāmi lielākoties koncentrēts dažos mēnešos pirms jaunā mācību gada sākuma. Taču skolu aktivitāte gan bibliotēku krājumu nodrošināšanā, gan mācību aprīkojuma atjaunošanā nu jau notiek vairāk vai mazāk visa gada garumā, tāpēc nevarētu teikt, ka mēs strādājam tikai dažus mēnešus gadā.

Kas attiecas uz skolu bibliotēkām, man uzreiz gribētos uzsvērt, ka šai sakarā ir vairāki mīti – pirmkārt, daudzas skolas patiešām maksimāli savu iespēju robežās, tai skaitā ar pašvaldību atbalstu, cenšas nodrošināt, lai mācībām nepieciešamās grāmatas un citi materiāli tajās būtu. Varbūt situācija nedaudz atšķiras Rīgā, taču kopumā Latvijā esmu novērojis, ka skolu vēlme nodrošināt skolēnus (un attiecīgi pasaudzēt viņu vecāku maciņus) ar visu nepieciešamo mācībām tiek uztverta kā skolas prestiža jautājums. Cita lieta, ka valsts finansējums šim procesam tomēr ir nepietiekams – ja mēs salīdzinām, Latvijā Ministru Kabineta noteikumos ir paredzēti 7 lati uz vienu skolēnu un skolotāju, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk nekā 10 lati. Tai pašā laikā tur arī mācību grāmatu cenas ir aptuveni divreiz lielākas nekā Latvijā.

Otrs mīts – ka mums ir bezgalīgi daudz dažādu grāmatu un citu mācību materiālu. Es varu teikt, ka mums katrā priekšmetā ir 2-3 komplektmateriāli (kas ietver mācību grāmatu, skolotāja grāmatu un dažādus uzdevumu krājumus – darba burtnīcas, kontūrkartes un citus), un tas patiesībā ir par maz, lai nodrošinātu nepieciešamo konkurenci un saglabātu jau iepriekš minētās cenas pašreizējā līmenī.

Tiktāl par valstisko, taču, runājot par biznesa iespējām šai gana specifiskajā un salīdzinoši šaurajā nozarē, – mēs neuzskatām sevi par grāmatu izdevēju. Skatāmies uz savu uzņēmumu kā uz izglītības apgādu visplašākajā nozīmē – kā izglītības nozares servisa organizāciju, kas integrēti nodrošina visu mācību procesā nepieciešamo. Mūsu piedāvājumā ir ne tikai grāmatas un burtnīcas, bet kopš 1996. gada arī dažādi papildu izglītojoši materiāli, savukārt pēdējos sešos gados – visdažādākie ar informācijas tehnoloģijām saistītie risinājumi, piemēram, dabaszinību komplekts eksperimentiem, interaktīvās tāfeles un citi mūsdienīgi mācību līdzekļi. Protams, tos visus neražojam šeit, jo pasaulē vispār ir salīdzinoši maz nopietnu, pieredzējušu ražotāju, kas ar to nodarbotos (jo īpaši izglītības vajadzībām, ne universāli – kā biroja aprīkojumu), – mēs meklējam uzticamus, pieredzējušus partnerus, savukārt viņu produktu lokalizējam atbilstoši Latvijas izglītības standartiem un vietējai situācijai.

Vēl viens integrētā izglītības procesa nodrošinājuma posms, ko arī piedāvājam, ir skolotāju tālākizglītība. Mēs ne vien apgādājam skolas ar mācību līdzekļiem, bet arī izglītojam pedagogus, kā tos efektīvi izmantot. Līdz ar to dažādu mācību līdzekļu ieviešanas cikls Latvijas tirgū ir aptuveni 2-3 gadi, kas varētu šķist pietiekami ilgi, taču mēs skatāmies nevis mehāniski – kā notirgot šo produktu, – bet gan pēc skolu un pedagogu vajadzībām. Skolotājs ir tas, kuram jābūt atbilstoši nodrošinātam, lai varētu iespējami efektīvi un interesanti pasniegt savu priekšmetu, viņam jāprot pašam rīkoties ar mācību līdzekļiem un atbilstoši iesaistīt skolēnus. Uz saviem produktiem arī skatāmies tieši no šāda – skolotāja – skatu punkta.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI