nekur.lv

“Interesanti par svarīgo” ir jaunā žurnāla un sarunu termināļa moto, tātad arī stāstam par redakciju jābūt aizraujošam. Tā arī ir!

Sveiki, uzticamie Citadiena.lv lasītāji! Beidzot ir laiks vairākām ļoti labām ziņām.

Tas nekas, ka kalendārā šīs nedēļas ceturtdienā stāv parasts melnas krāsas astotnieks, īstenībā šo dienu mēs gribētu nosvinēt kopā ar jums visiem. Tieši 8.aprīlī dienasgaismu ieraudzīs jaunais žurnāls Ir un sāks darbu sarunu terminālis ir.lv. Laipni aicinu izmēģināt un ceru, ka būsim ar jums kopā arī jauno izdevumu lappusēs – gan papīra, gan elektroniskajās!

Kāpēc Ir? Tāpēc, ka tas ir ļoti stiprs un pozitīvs vārds. Kurš gan nezina, ka Latvijā daudz kā nav – uzticēšanās, naudas, darba, drošības. Bet mēs vēlamies runāt par to, kas ir! Palīdzēt dalīties ar vērtīgu pieredzi, patiesu iedvesmu, radošām idejām un tādējādi tās vairot. Piešķilt enerģiju, dabūt domubiedru pleca sajūtu!

Citadiena.lv saturīgā domu apmaiņa mums ir nostiprinājusi ticību, ka šāda kopiena ir iespējama un vajadzīga, tāpēc mēs to gribam paplašināt. Ir – tas ir mūsu piedāvātais upgrade. Ar šo grūti latviskojamo vārdu iekšējās diskusijās esam apzīmējuši darba principu, kas prasa pārsteigt pašiem sevi un lasītāju, neatkārtoties, nesadzīvot ar “normāli”, nebraukt pa ērtām sliedēm, bet meklēt inovāciju.

Mums ir jauns piedāvājums. Žurnāls ceturtdienās un sarunu terminālis katru dienu.

Žurnālu veidojam kā krāsainu mozaīku par svarīgo un interesanto, plašo tematu klāstu sakārtojot četros blokos — ir svarīgi par sabiedrības aktualitātēm, ir kultūra par mākslu pasauli, ir cilvēki par izcilām personībām, ir viss kaut kas par dzīvesstilu un izklaidi.

Ik nedēļu žurnālā atradīsit pētniecību, vērtīgus komentārus par politikas un ekonomikas norisēm, aktuālo nedēļas notikumu apskatu un pasaules pieredzi. Kultūras blokā — intervijas ar spilgtām personībām, recenzijas, esejas. Cilvēku sadaļā Latvijas portreti — veiksmes stāsti, slavenības, kas ar saviem darbiem iekarojušas daudzu prātus un sirdis, atklāsim arī jaunos talantus un unikālo šķietami parastos līdzcilvēkos.

Savukārt internetā žurnālistiku esam savienojuši ar virtuālās kopienas rīku. Proti, ir.lv ļaus jums ne vien uzzināt svarīgākās ziņas un iecienīto autoru viedokļus, bet veidot pašiem savu domubiedru loku. Atvērtas, dzīvīgas sarunas ir mūsu mērķis, tāpēc aicinu pievienoties, veidot savu profilu un debatēt! Ir.lv piedāvājumu turpināsim dinamiski attīstīt, jūsu ieteikumi būs ļoti gaidīti!

Mūsu komandas principi ir nemainīgi un jums zināmi – veidojam neatkarīgu, atvērtu un godīgu mediju. Šodien esam nosaukuši savus investorus – cilvēkus no dažādām darbības jomām, kuri ir noticējuši mūsu medija idejai.

Atvadoties no Citadiena.lv, gribu visas komandas vārdā no sirds pateikties ikvienam domubiedram un palīgam, jo kopā esam radījuši Latvijas mediju vidē patiešām unikālu pieredzi. Paldies brīvprātīgajiem viesautoriem, kaislīgajiem diskutētājiem, uzticamajiem lasītājiem! Un domāju, ka visi iepriekš minētie piebalsos komandas lielākajam paldies, kas par pacietību un izturību pienākas mūsu tehniskajam sargeņģelim Jānim. Jūs visi aizvadītā pusgada skarbumu esat padarījuši aizraujošu. Un pēdējā, labākā ziņa ir tā, ka mums taču īstenībā nav jāatvadās, jo – Ir!

Paziņojums presei un akcionāru saraksts

Paziņojums presei par žurnāla Ir un ir.lv darba uzsākšanu

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās (arī pagāniem un neticīgajiem) brīvās dienas tikai šķiet vienkārši nodzīvojamas.

Uz to, ka Lieldienas nav nekāds parastais (olu krāsošanas un ēšanas) laiks, norāda arī augstu Latvijas amatpersonu teiktais. Tā Latvijas prezidents norāda: “Pavasaris pirms 20 gadiem mums nesa ilgi gaidīto brīvību. Lai arī šogad Lieldienu labā vēsts veicina mūsu vienotību un saliedētību kopīgu mērķu sasniegšanai”. Bet premjers saka: “arī Latvijas valsts dzīvē šo laiku mēs varam simboliski dēvēt par attīrīšanās un atdzimšanas laiku, kad, izejot cauri grūtībām, sākam celt jaunu Latviju”. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja retorika ir īpaši patētiska: „Pirmie pavasara asni un plaukstošie pumpuri ir kā Lieldienu brīnuma vēstneši, kā cilvēku un dabas apņemšanās vērsties augšup, celties garīgajā izaugsmē, kļūt labākiem”.

Tomēr vecie ticējumi daudz konkrētāk un vienkāršāk stāsta par to, kas tieši šajās dienās būtu un nebūtu jādara. Piemēram, Lieldienās olu čaumalas jāber caur vīrieša biksām, jo tad vārnas cāļus neēd. Protams, vīriešu „biksas” mūsdienās varētu tik arī pasargātas no olu čaumalām – ne jau visiem pa pagalmu cāļi skraida. Toties latvietim kā slēpotāju tautas pārstāvim, kas Alpu saulē pārāk iekrāsojis seju, varētu būt aktuāls kāds cits ticējums. Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju „apdzelda”, tad būs balta seja.

Toties, ja ar kaimiņiem ir sliktas attiecības, Lieldienās tās var pasliktināt vēl vairāk, un tādējādi tikt vaļā no blusām un mušām. Jo, ja Lieldienu rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusu, ne mušu. Ja brīnumam ir kāds racionāls izskaidrojums, tad šinī gadījumā tas varbūt ir tāds, ka tas „otrs saimnieks” patiesībā ir blusains un smirdīgs (tāds, kam mušas apkārt mudž). Un ja ar mēslu iebēršanu viņa teritorijā ir iespējams kaimiņu sadusmot un atturēt no jūsu māju apmeklējuma uz kādu gadu, tad šajā laikā, visticamāk, arī būsiet pasargāts no blusām un mušām.

Taču uz konkrētu rīcību Lieldienās aicina ne vien ticējumi, bet arī mediķi savā paziņojumā, kas pirms Lieldienām izplatīts medijos, „lai Lieldienas sagādātu tikai patīkamas emocijas un veselības problēmas netraucētu izbaudīt svētkus”. Tātad – olas, pilnīgi iegremdētas ūdenī, jāvāra septiņas minūtes. Kārtīgi jāmazgā rokas pēc tualetes apmeklēšanas, pirms ēšanas un pēc saskares ar salmonellas nēsātājiem – putniem, pelēm, bruņurupučiem. Tāpat vēlams būt modriem un neaizmirst, ka pirmās ērces jau modušās – „nesot mājās pūpolus un bērza zarus, pirms ienākšanas mājās tos der kārtīgi apskatīt un nopurināt”. Un „vēlams aplūkot apģērbu, lai pārliecinātos, vai pie tā nav pieķērusies kāda ērce”.

Šai sakarā lieti noder ticējums, kas Latvijā radies vēl pirmsērču periodā: „Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā – tāds, kas vēl nekad nav valkāts”.

Bet, kas attiecas uz ticējumiem par to, kā jādzīvo Lieldienu nedēļā, izskatās, ka šogad vētras un pērkona negaisi Latvijai postu nenesīs. Tas draudot tad, ja Lieldienu nedēļā darot trokšņainus darbus. Bet apjomīgā kūlas dedzināšana taču tāds kluss darbiņš ir – tik vien tā trokšņa kā ugunij pērnajā zālē švirkstot un pa kādai ēkai liesmās sabrūkot.

Bet vispār laikam ir tā  – lai pareizi nodzīvotu Lieldienas, labāk ne vien pēc iespējas biežāk mazgāt rokas, bet arī rēķināties ar to, ka Lieldienās maģisks ir viss.

Piemēram, sāls. Ja izvairīsieties no tās lietošanas uzturā, kļūsiet par meli. Jo ,kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Turklāt jāatceras, ka Lieldienu rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam. Tad tā kļūs derīga pret visām slimībām.

Taču nav jau tā, ka Lieldienās jārīkojas tieši tā un ne citādi. Pastāv Lieldienu izvēle.

Piemēram, attiecībā  uz matu ķemmēšanu. Lieldienās labāk matus nesukāt, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Savukārt, ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs. Tādejādi jāizvēlas – vai nu jums rādīsies čūskas, toties nesāpēs galva, vai arī tieši otrādi.

Nu un kas jau nu ir pilnīgi noteikti – Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.

Labus sapņus Lieldienās!