nekur.lv

Internets un e-pasts kopš digitalizācijas laikmeta sākuma ir gājuši roku rokā. Tehnoloģijas ir nākušas un gājušas, bet elektronisku ziņojumu pārsūtīšana ir vienmēr bijusi Interneta viena no pamata funkcijām. Pati vienkāršākā lieta un tajā pašā laikā arī pati ikdienā lietderīgākā.

Vai šodien ir saskatāms e-pasta gals? Vai ir pienācis laiks tehnoloģijām, kas piedāvā ērtāku veidu komunicēšanai? Kas ir tas, kas e-pasta dinozauram ir palīdzējis izvilkt tik ilgi?

Pirmais, kas mēģināja paskatīties savādāk uz komunikāciju Internetā, protams, bija forumi. Forumi bija loģisks aizvietotājs e-pasta listēm. Faktiski e-pasta listes nekur tā īsti nav pazudušas arī šodien. Šur tur tās joprojām tiek izmantotas, bet pamatā tās tomēr tiek izmantotas vienvirziena komunikācijai, t.i. tikai informācijas izplatīšanai (marketings/SPAMs).

E-pasta vēstule salīdzinot ar parasta pasta vēstuli sasniedz adresātu vienā mirklī, tomēr joprojām paiet laiks vēstules sagatavošanai. Izpaliek klātienes sarunas ekspresija, ko mēģināja labot Instant Messenger (IM) servisi. Šie servisi īsti pat nebūtu uzskatāmi par e-pasta konkurentiem. Vairāk gan par Intnernet Relay Chat (IRC) konkurentiem, kas kopā ar e-pastu ir viens no Interneta dinozauriem. Tomēr savu daļu internetā esošās komunikācijas IM servisi savāca ne tikai no IRC, bet arī no e-pasta.

Uz šo brīdi vislielāko uzplaukumu ir piedzīvojuši sociālie tīkli (ST) — vide, kurā “burzās” liela daļa internetizācijas upuru. Papildus visiem labumiem ko nu katrs ST piedāvā, kā pamata funkcionalitāte tiek nodrošināta tieši ziņojumu apmaiņa starp tīkla lietotājiem.  Liela daļa neformālās sarakstes tagad notiek tieši šādā vidē, e-pastu atstājot tikai nopietnām lietām.

Visas iepriekšminētās tehnoloģijas ir nākušas kā alternatīvas esošajiem risinājumiem un atradušas savu atbalstītāju un lietotāju komūnu miermīlīgā veidā. Pieaugot internetā pārraidāmo ziņojumu skaitam no kura 94% tiek klasificēti kā SPAMs, jautājums par e-pasta kā globāla ziņojumu pārsūtīšanas mehānisma nākotni tiek risināts aktīvāk kā jebkad agrāk. Pēdējā laika visskaļākā iniciatīva ir Google Wave, kas piedāvā salikt visas uz šo brīdi aktuālās komunikāciju tehnoloģijas vienā super-rīkā.

Pie šādas komunikāciju vides sakārtošanas ir ķērušies arī citi — ne tikai Google. Mozilla labs strādā pie risinājuma ar nosaukumu Raindrop kurā izstrādātāji ir mēģinājuši paskatīties uz ziņu pārsūtīšanu tā itkā e-pastas nekad nebūtu ticis izgudrots. Savukārt Nurphy ir jau gatavs produkts, kas ir līdzīgs Google Wave tikai krietni vienkāršāks un spēj “sarunāties” ar veco labo e-pastu.

Visu risinājumu pamatā ir ideja, ka sarakstes objekti netiek pavairoti un pārsūtīti, bet gan tiek glabāti vienā eksemplārā un dalītas tiek piekļuves tiesības un uzaicinājumi piekļūt šiem resursiem. Šāda pieeja paver pavisam jaunas iespējas darbam ar informācijas plūsmu, kas ar katru dienu kļūst ar vien lielāka. Arī informācijas avotu kļūst vairāk — viena e-pasta vietā informācija nāk no IM, RSS barotnēm, Twittera un sociālajiem tīkliem.

Jautājums ir tikai viens — vai kāds no šiem risinājumiem spēs kļūt par globāli universālu rīku? Vai man pietiks tikai ar vienu rīku, lai universāli komunicētu ar ikvienu personu, kurai ir pieejams Internets? Lai arī e-pasts ir dinozaurs viņš ir visiem pazīstams, saprotams un pieejams dinozaurs.

Laikā kad dienas klūst īsākas un gada nogale tuvojas lieliem soļiem, saskāros ar interesantu jautājumu. Ja agrāk, lai apsveiktu svētkos mēs pirkām kartiņas, aploksnes un markas, rakstījām pantiņu, līmējām aploksni ciet , laizījām marku un pielīmējot to pabeidzām apsveikuma noformēšanu sūtīšanai. Tad uzplaukstot telekomunikācijām, apsveikumi kļuva elektroniski. Nosūtīt kļuva daudz ērtāk un ātrāk  — nav jālaiza marka, pietiek tikai atlasīt no adresu grāmatas visas tur esošās personas, jānospiež “Sūtīt” un jāgaida nākošā mēneša telefona rēķins. Liela apsveikumu sūtīšanas biznesa pīrāga daļa no pastniekiem pārceļoja mobilo telekomunikāciju operatoriem.

Šodien, daudzi no mums ir pietiekami socializējušies globālajā tīmeklī, ka tā vietā, lai sūtītu SMS, kur par katru ziņojumu ir jāmaksā, mēs izmantojam bezmaksas pieejamos e-laikmeta sasniegumus, lai tādā veidā vismaz reizi gadā uzrunātu savus draugus/radus/paziņas. Protams, ka joprojām vēl ir daudzi, kuri izmanto veco labo aploksnē ieliekamo apsveikumu. Tāpat ir daudzi kuri izmanto SMS. Tomēr ir skaids viens, ka tendencei izmantot bezmaksas iespējas būs tieksme pieaugt.

Kāda būs mobilo operatoru loma? Vai viņiem nav jājūtas apdraudētiem par sarūkošo izmantoto pakalpojumu daļu?

Domāju, ka arī šajā jautājumā darbojas enerģijas nezūdamības likums — nekas nekur nepazūt, bet maina savu formu vai izpausmi. Pirmkārt, daudziem piekļuve intenetam nav flat-rate (fiksēts maksājums neatkarīgs no pārraidīto datu apjoma). Līdz ar to pieaugot bezmaksas servisu funkcionalitātei, pieaug arī pārraidīto datu apjoms, kas, savukārt vainagojas jau ar lielāku rēķinu par Intnernetu. Otrkārt, pieaugot tai pašai bezmaksas servisu funkcionalitātei palielinās šo servisu lietotāju skaits. Uz šo brīdi pasaulē Internetu lieto 24% pasaules iedzīvotāji, savukārt mobilos sakarus izmanto ~50%. Tātad šī starpība ir tas datu pārraides pieauguma potenciāls, kuru var realizēt piedāvājot internetā pieejamus un ikdienā noderīgus elektroniskos pakalpojumus.

Pēdējā laikā ar vien populārāka web projektu izstrādātāju vidū kļūst abrevatūra SEO. SEO, jeb Search Engine Optimization ir process, kura laikā mājas lapa tiek “uzpucēta” tā, lai tā ieņemtu pēc iespējas augstāku vietu meklēšanas rezultātu sarakstā. Šādu pakalpojumu šodien Latvijā, domāju, ka piedāvā ikviens sevi cienošs web-izstrādātājs. Faktiski arī pasaulē šī lieta nav sveša.

Tomēr parasts mājas lapas īpašnieks no visa augstākminētā, domāju, ka uztvers neko vairāk kā to, ka pēc pakalpojuma saņemšanas es būšu augstāk kaut kādā sarakstā. Un tad? “Kas man no tādas mērīšanās ar krāniņiem? Vai es ar to varēšu nopelnīt?”, nodomās tas pats mājas lapas īpašnieks. Vislabāk uz šiem jautājumiem varēs atbildēt daži fakti par meklēšanas ietekmi uz web projekta panākumiem:

• Apmēram 78 – 84% no visas datu plūsmas nāk no meklētājiem (Google, Bing, Yahoo, u.c.)
• 41% no visiem, kas izmanto Internetu lai iepirktos, izmanto šim nolūkam meklēšanas rezultātus
• Vairāk kā 93% no meklētājiem apskata tikai pirmo rezultātu lapu.
• 68-71% Interneta lietotāji akli tic meklētāju rezultātiem
• 72% no potenciālajiem pircējiem, kas izmanto meklētājus nopirks vai pieprasīs papildus info, ja būs redzējuši jūsu mājas lapu iepriekšējos meklēšanas rezultātos

Domāju, ka cipari ir daiļrunīgi. Un ja runa iet nevis tikai par vizītkartes tipa mājas lapu ar telefonu un adresi, tad esmu pārliecināts, ka šis ir īstais brīdis, lai vērtu vaļā to pašu meklētāju un rakstītu “seo optimizācija” un skatītos uz tiem šī pakalpojuma piedāvātājiem, kas atrodas uzreiz zem sponsorētajām norādēm (runājot par SEO nav liela māksla nopirkt pirmos saraksta rezultātus). Tie, kas būs pirmie, tie arī būs vislabāk izpildījuši mājas darbu un pierādījuši, ka viņi no šīs lietas ko saprot un varēs palīdzēt arī tev.

Pavisam nesen saņēmu no radinieces draugiem.lv vēstuli ar acinājumu apmeklēt kādu saiti — man patikšot. Ļāvos aicinājumam un sekoju saitei. Atvērās logs ar video, kurā bija demonstrēta pieteikšanās portālā draugiem.lv ar manu e-pasta adresi. Tālāk sekoja pirmās personas pastaiga (gandrīz kā first person shooter), kuras laikā man bija iespēja vērot vides reklāmas banerus ar manu ģīmi uz tiem (ikurāt kā mana draugu profila bilde).

Jāatzīst, ka mani pārņēma divējādas izjūtas. No vienas puses, protams, ir interesanti, ka mani uzrunā neredzēti personalizēta reklāma (tehnoloģijām hip, hip urā!). Savukārt no otras puses, neesmu pārliecināts par to, kur vēl reklāmas devēji varētu vēlēties izmantot manā profilā pieejamo informāciju jebkādā tās izpausmē.

Nu bet labi. Lai jau tur būtu kā būdams ar to profila informāciju. Tas tomēr ir serviss, kurā mēs varam būt un varam arī nebūt. Ja nepatīk — spiežam pogu “Dzēst profilu”, izraujam tīkla vadu no kompja un sēžam cēlā vientulībā.

Tomēr tas, kas šajā pasākumā ir visinteresantākais, ir vērot kā attīstās reklāma. Tie laiki, kad varēja apstāties tirgus vidū un skaļā balsī stāstīt par savu piedāvājumu ir pagājuši. Tādu bļāvēju ir daudz, bet efekts no tā ir tikai sabeigta rīkle.  Šodienas reklāmā galvenais izaicinājums ir kā personīgāk un precīzāk uzrunāt pircēju, kā nogādāt līdz viņam nevis to vēstījumu kāds ir tirgotājam, bet kādu sagaida pats pircējs.

Pirmos soļus šajā virzienā spēra Google ar savu konteksta reklāmu. Kā redzam šodien — tas ir bijis pareizais virziens šiem soļiem, jo Google ir lielākas on-line reklāmas tirgotājs. Šobrīd personīgā uzrunāšana kļūst ar vien izsmalcinātāka, bet joprojām trūkst viens būtisks moments — piedāvāt to, kas ir patērētājam tiešām vajadzīgs.

Šīs konkrētās reklāmas gadījumā sajūta bija, ka tevi uzrunā ļoti personīgi bet ne par tām lietām, kas tev ir aktuālas. Kā izklaides mantiņa — video bija ok, bet vai tā mani sasniedza? Domāju ka ne. Pirmkārt, to, ka tam ir kāds sakars ar O-karti noskaidroju tikai otru reizi verot pārsūtīto ziņojumu, lai nodemonstrētu ģimenes locekļiem. Otrkārt, esmu ilggadīgs pastāvīgā pieslēguma lietotājs tāpat kā man apkārt esošie cilvēki.

Karšu evolūcija aizsākās brīdī, kad senais alu cilvēks vēlējas apgaismot savu alas biedru par to, kur viņš redzējis potenciālu medījumu. Kopš tā laika ģeogrāfiskā un topoloģiskā informācija ir nodota daudz un dāžādos veidos mēģinot to izrotāt (lasi papildināt) ar vairāk vai mazāk lietderīgu informāciju. Tomēr visa informācija kartē bija un palika statiska.

Lai šo lietu labotu, ir izveidots koncepts kartes atdzīvināšanai. Idejas pamatā ir reālā laika videokameru datu analīze un rezultātu izvietošana uz kartes. Ideja, manuprāt ir daudzsološa — piemēram transporta noslodzes analīzei, kārtības nodrošināšanai utml. Ir protams viedokļi, ka aiztures dēļ (kas neizbēgami radīsies analizējot video materiālu) informācija nebūs aktuāla, kā arī varētu rasties problēmas ar privātuma lietām. Es, tomēr ticu, ka projekts ir sākums pavisam jaunai kartogrāfijas ērai — dinamiskai.