Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1442 avoti)
Esmu atpakaļ normālā dzīvē. Un ziniet - pat priecājos par to. Tiem kas pirmo reizi šo visu lasa, varu apgaismot, ka biju atvaļinājumā Spānijā. Ievērtēt nākamo dzīves vietu, atpūsties no darba un pabūt ar sievu divatā. Protams to visu maskēju ar vēlmi uzspēlēt golfu un dabūt siltumu. Smejaties, smejaties, esmu jau informēts ka jums arī te nebija jāsūdzas par vēsām dienām. (more…)
Nedomājiet neko sliktu. Šis blogs nav miris, vienkārši rīt izlidoju uz Barselonu un visādi darbi, darbiņi līdz ausīm un tāpēc grēcīgām nodarbēm neatliek laika. Maija sākumā būšu atpakaļ un noteikti pastāstīšu gan kā man tur gāja, gan arī kā man tur golfs spēlējās un pa turienes krūmiem skrējās. Braucu es ar sievu divatā, tāpēc ceru, ka arī viņai man laiks atliks.
Otrā nedēļa ir pagājusi ar diviem zīmīgiem notikumiem. Pirmkārt ir sasniegta maratona distance. Lai arī tas ir noticis divās nedēļās, bet es esmu noskrējis drusku vairāk kā 42 kilometrus. Vēl tikai jāsatrenējas šo distanci iedabūt piecās stundās un nevis divās nedēļās. Otrkārt, ir veikta patreiz garākā distance - desmit kilometri. Tas notika svētdienas treniņā, veicot šo gabalu gandrīz 55 minūtēs.
Lielākai daļai Latvijas politikas vakars ir trešdienās skatoties slaveno Dombura raidījumu, bet man tas ir ceturtdienās, jo tad es vedu mājās uz Ogri sava bērna aukli un vecmāmiņu vienā personā. Šis ceturtdienas vakars nebija savādāks. Ārā lija lietus, mašīna traucās uz Ogri un mana vecmāmiņa izteicās par politisko situāciju valstī un to, ka nevar saprast par ko balsot.
Vakar lietu un lielā vientulībā tika uzstādīts jauns trases personiskais rekords. Tas nu ir noslīdējis uz 34:13 min. Baigi lepns par to neesmu, jo no visiem četriem treniņiem šis likās kā vissmagākais. Varbūt no tā, ka jauns rekords un ātrums attiecīgi pa lielu, varbūt no tā, ka pirmo reizi skrēju viens pats un klausījos RnB 2007. gada labākās dziesmas un Gustavo, bet varbūt no tā, ka ķermenis vēl nav pieradis regulāri tādā režīmā darboties un pirmās nedēļas eiforija ir pārgājusi.
„Katru rītu Āfrikā gazele mostas. Tā zina, ka jāskrien ātrāk nekā ātrākai lauvai, vai arī tiks nogalināta. Katru rītu Āfrikā lauva mostas. Tā zina, ka jāskrien ātrāk nekā lēnākai gazelei, vai arī nomirs badā. Un ir vienalga, vai tu esi lauva vai gazele, bet kā saule uzaust, tā labāk ir skriet.”
Ir pagājusi nedēļa no lielā plāna realizācijas. (more…)
Vēl palikušas tikai dažas dienas, lai nodotu savus parakstus par Satversmes grozījumiem. Radio neskaitāmas reizes noskan reklāma par to, bet tik un tā daudzi nemaz nezina, ka tāds pasākums notiek, un daudzi nezina par ko tas notiek. Vai tas ko atrisinās, vai padarīs labāk – nedomāju.
Ievērtējiet jauno Lato Lapsas veikumu - 100 gudro galvu un citi zvēri
Vairāk neizteikšos jo lapa jau runā pati par sevi.
“Sākumskolā vislabāko atzīmi saņēmu par sacerējumu, kurā aprakstīju Marakešas arābu tirgu, tā spiltās krāsas un reibinošās smaržas. Skolotāja nolasīja to priekšā visai klasei un izpatīja to arī paralēlklasēs. Tā bija mana pirmā zvaigžņu stunda šaisaulē. Šis notikums lika man padomāt par literatūras krāpniecisko būtību - es taču nekad neesmu spēris kāju Marakešā un man turklāt nav arī ožas.”
Mans noskrietais ir dubultots un laikam tai sievietei, kas rakstīja par sportiskām aktivitātēm un laimi, bija taisnība. Visu vakaru pēc treniņa staigāju kā aplaimots zaķis aiz prieka par sevi, pasauli un apkārtējiem nezinādams kur dēties. Lielisks miegs, moža sajūta šorīt un sāpoši ceļi. Izskatās ka būs jāmeklē kāda sildoša ziede un jāierīvē, jo rīt jāpiedalās Banku kausa finālā basketbolā. Vairāk kā malā sēdētājam, bet kas zina…
Nezinu vai te tā pieņemts, bet gribētu pastāstīt par vienu nesen lasītu rakstu drukātā presē. Raksts ir par gudro naudu un to, kādos dīvainos veidots to nopelnīt. Tas mani piesaistīja ar eleganto sākumu, ka miljonu var nopelnīt dažādi - to var darīt uzvalkā, pērkot un pārdodot akcijas, bet var arī dīvānā, dzerot alu, gaidīt, ka miljons atnāks pats - idiotiskas idejas ietērpā.
Kāpēc es jums to stāstu? Tāpēc, ka viens no naudas pelnītājiem bija Krievijas blogeris, kurš to darīja ar slēptās reklāmas palīdzību.
Lai arī liekas ka sāp visas maliņas, esmu apņēmības pilns šodien doties trasē. Viens kas neļaus man to nedarīt ir bērns, kurš kā atvēra acis jau prasīja vai šodien iesim skriet, un otrs ir nu pat veiktais pārskaitījums Garmin Forerunner 305 iegādei. Pēc Latvijas dīlera teiktā uzreiz tādu varu dabūt par 170 Ls, bet nedēļu pagaidot to man piegādās klāt no pašas Francijas par 138 Ls.
Tas nu ir noticis. Sēžu pie datora un gaidu eiforiju. Nenāk maita. Bet tik un tā es esmu lepns par savu veikumu, lielo plānu un vispār visiem 144 Ls ko iztērēju. Tad nu visu pēc kārtas.
Ārsts vakardienas apskatē neko traģisku manās asins analīzēs un krūšu kurvja fotoattēlos neatrada, tāpēc iedeva vēl divas brīvas dienas un ieteica vairāk dzīvot svaigā gaisā un aiziet uz solāriju. Tātad man ir ļoti lielas cerības šos trīs gadus palikt veselam un dzīvam vairāk uzturoties svaigā gaisā - skrienot, un ejot uz solāriju - skrienot plikam saulē.
