
Microsoft labprāt vēlētos, lai mēs ticētu, ka palīdzība savam tuvākajam ir morāli pielīdzināma kuģa aplaupīšanai.
"Bils Geitss"Tik daudz uzmanības veltīt Bila Geitsa aiziešanai nav nekāda pamata. Nozīmīgs nav ne Geitss, ne Microsoft, bet gan neētiskā ierobežojumu sistēma, ko Microsoft kopā ar citām programmatūru izstrādājošām kompānijām uzspiež saviem klientiem.
Tāds apgalvojums varētu šķist pārsteidzošs, jo lielākai daļai cilvēku, kas vispār interesējas par datoriem, ir ļoti izteiktas simpātijas pret Microsoft. Biznesmeņi un viņu kontrolētie politiķi apbrīno tās veiksmi veidojot impēriju datorlietotāju vidū. Daudzi, kas ir ārpus IT jomas, tic Microsoft progresam, kas ir saistīts ar tādām priekšrocībām kā lētu un ātru datoru pieejamība un ērtas grafiskās saskarnes.
Geitsa filantropija, atbalstot veselības programmas nabadzīgajās valstīs, ir iekarojusi cilvēku uzticību. LA Times (Los Andželosas vēstis) ziņo, ka Geitsa fonds ik gadu ziedo tikai ne vairāk kā 10% fonda līdzekļu, kurpretīm atlikumu nereti investē kompānijās, kas realizē videi nedraudzīgu politiku un veicina saslimstības nabadzīgajās valstīs. Daudzi datoristi īpaši ienīst Geitsu. Un šīm emocijām viņiem ir pamatoti iemesli.
"Uzmācīgie fondi"Microsoft pastāvīgi strādā ar ārpuskonkursa metodēm, un trīs reizes par šādas politikas piekopšanu Microsoft ir tiesas atzīts par vainīgu. Džordžu Bušu, kas paglāba Microsoft, otrajai tiesu instancei liekot pieņemt Microsoft labvēlīgu lēmumu("let Microsoft off the hook for the second US conviction"), šī pati kompānija vēlāk uzaicināja uz savu galveno mītni 2000. gada vēlēšanu priekšvakarā.
Ne mazums datorlietotāju ienīst t.s. "Microsoft nodokli" - mazumtirdzniecības līgumus, kas liek tev apmaksāt uz datora uzstādīto Windows arī tad, ja tu to negrasies lietot. Atsevišķās valstīs ir iespējams saņemt kompensāciju, tomēr pūles, kas tam jāvelta, ir prātam neaptveramas.
Nevajag arī aizmirst par Digitālo Ierobežojumu Vadības sistēmu (Digital Restrictions Management) - apzināti radītām programmatūras iespējām liegt lietotājam piekļuvi viņa failiem bez ierobežojumiem. Aizvien jauni un jauni dažādu formu liegumi, kas "vajā" lietotāju, šķiet, ir viens no galvenajiem Vista sasniegumiem.
"Nepelnītas nesavietojamības"Jāatzīmē arī nepelnītas nesavietojamības un apstākļi, kas liedz kooperēt ar citām programmām. Tieši tāpēc ES pieprasīja Microsoft atklāt saskarņu specifikācijas. Šogad Microsoft piepludināja standartu komitejas ar saviem atbalstītājiem, lai iegūtu ISO atzinumu saviem neveiklajiem, neīstenotajiem un patentētajiem "atvērtā standarta" dokumentiem. Šobrīd šīs aktivitātes izmeklē ES tiesvedība. Šāda atbildes reakcija no ES puses, protams, ir neiecietīga, taču tam ir savs pamats: grūti būtu pieņemt, ka tas ir atsevišķs precendents. Aizvien biežāk novērojami sistemātiski simptomi tai netaisnībai, ko lielākā daļa cilvēku nemaz neapzinās: patentētā programmatūra.
Microsoft programmatūra tiek izplatīta tādu licenču ietvaros, kas nosķir lietotājus un padara tos bezspēcīgus. Lietotāji ir nošķirti tāpēc, ka viņiem ir liegts izplatīt citiem kopijas, un bezspēcīgi tāpēc, ka viņiem nav izejkoda, ko programmētāji var apskatīt un mainīt.
Ja tu esi programmētājs un tu vēlies labot programmu priekš sevis vai priekš kāda cita, tad šāda iespēja tev ir liegta. Ja tu esi biznesmenis un vēlies algot programmētāju, kas programmatūras paketi pārrakstītu atbilstoši tavām vajadzībām, arī tas tev ir liegts. Ja tu to nokopē, lai dalītos ar savu draugu labu kaimiņattiecību vārdā, tu tiec saukts par pirātu.
"Netaisnā sistēma"Microsoft labprāt vēlētos, lai mēs ticētu, ka palīdzība savam tuvākajam ir morāli pielīdzināma kuģa aplaupīšanai. Būtiskākais, ko Microsoft ir paveicis, ir šādas netaisnas sociālas sistēmas sekmēšana. Pats Geitss tiek ar to identificēts, pateicoties viņa nepopulārajai atklātajai vēstulei, kurā mikrodatoru lietotājiem tika pārmesta programmatūras kopiju apmaiņa. Šo mērķtiecīgi realizēto sistēmu vislabāk raksturo: "Ja Jūs man neļausiet turēt Jūs nošķirtus un bezpalīdzīgus, es vispār nerakstīšu programmas un Jums nebūs nekādas programmatūras. Padodieties vai arī zaudējat!"
"Sistēmas maiņa"Taču Geitss neizgudroja patentēto programmatūru, un līdzīgus paņēmienus izmanto arī tūkstošiem citu kompāniju. Tas nav pareizi, lai kas to darītu. Microsoft, Apple, Adobe un citas kompānijas, kas piedāvā tev programmas, iemanto varu pār tevi. Izmaiņas kompāniju padomēs vai pašās kompānijās neko nemaina. Tas, ko mums vajag, ir sistēmas maiņa. Tieši par to arī cīnās brīvās programmatūras kustība. "Brīvs" nozīmē brīvību: mēs rakstām un izplatām programmas, kas ļauj lietotājiem tās izplatīt tālāk vai mainīt.
Mēs to darām pastāvīgi, brīvības vārdā: daļa no mums par to saņem atalgojumu, bet lielākā daļa dara to bez maksas. Mēs esam tikpat kā pabeiguši brīvās operētājsistēmas, tostarp GNU/Linux. Mūsu mērķis ir piegādāt pilna profila paketi ar noderīgu brīvu programmatūru tādā veidā, lai programmas iegūšanas vārdā datorlietotājs nebūtu spiests atteikties no savas brīvības.
1984. gadā, kad es aizsāku brīvprogrammatūras kustību, es biju ne pa jokam sabijies no Geitsa vēstules. Taču līdzīgas prasības es biju dzirdējis arī no citiem, un man bija atbilde: "Ja Jūsu programmas liks mums būt nošķirtiem un bezpalīdzīgiem, tad, lūdzu, nerakstiet tās vispār. Mēs labāk iztiksim bez tām. Mēs atradīsim citus ceļus kā lietot savus datorus, un saglabāsim savu brīvību."
1992. gadā, kad GNU operētājsistēmai bija pabeigts kernelis, Linux, lietotājam vajadzēja būt burvim, lai to palaistu. Šodien GNU/Linux ir lietotājdraudzīgs: daļā Spānijas un Indijas tas pat ir kļuvis par standartu skolās. Visā pasaulē to par savu operētājsistēmu ir izvēlējušies desmitiem miljonu datorlietotāju. Arī tu vari viņiem pievienoties.
Geitss varbūt arī ir prom, taču patentētās programmatūras sienas un barjeras, ko viņš ir palīdzējis uzcelt, aizvien paliek. Sūces izsišana netaisnā kuģa dibenā ir mūsu rokās.
Ričards Stalmans ir Brīvprogrammatūras fonda dibinātājs. Šo rakstu var izplatīt, atsaucoties uz Creative Commons Noderivs licenci un ievērojot šīs licences saistības.Lasīt vairāk —
Komentāri