Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1458 avoti)
nekur.lv
Archivs par 2009.gada aprīli avotam :: e - BAZNICA :: (ebaznica.lv)
Kas ir baznīca?
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
Augsburgas ticības apliecības VII artikuls ir pirmais doktrinālais formulējums kristīgajā pasaulē, kurš pasaka, kas ir baznīca un kas veido tās vienotību. Pirms reformācijas cilvēki bija vienojušies apliecināt Nīkajas ticības apliecībā pausto ticības apliecinājumu: “Es ticu uz vienu svētu, katolisku un apustulisku baznīcu.” Kas ir šī baznīca un kur slēpjas tās vienotība, svētums, katoliskums un apustuliskums – par šādiem jautājumiem rakstīja teologi, un par tiem senajos laikos dažādus spriedumus bija izteikuši tādi atšķirīgi kristietības novirzieni kā montānisms, novaciānisms, donātisms un katolisms.

Neparasta evaņģelizācija Albānijā
Spējīgi piedot Kristū
Divdesmit septītais vakara priekšlasījums
« Tēzes | Divdesmit sestais vakara priekšlasījums »
Kā zināms, visa cilvēce sastāv no trīs Dieva iedibinātām un izveidotām kārtām. Tās ir: mācošā, barojošā un sargājošā kārta. Un neviena no šīm Dieva veidotajām kārtām nebūtu jānovērtē par zemu. Dāvids saka: “Slaveni un brīnišķi ir Viņa Darbi.” (Ps.111:3)

Divpadsmit gadus vecs evaņģēlists
Viņam ir tikai divpadsmit gadu, un viņš jau evaņģelizē desmit tūkstošu cilvēku lielu auditoriju priekšā –

Ticīgie ir īsti imperatori
Stacie Orrico: Everything
Stacie Orrico ir Amerikā un citur pasaulē kritikas un klausītāju augsti novērtēta kristīgās popmūzikas jaunās paaudzes dziedātāja un dziesmu autore. Šobrīd Stacie ir brīvmāksliniece, turpina rakstīt dziesmas un 2009.gada nogalē gatavojas izdot jaunu albumu, kas būs ieturēts R&B stilā. Dziesma Everything ir no dziedātājas pirmā albuma Genuine, kas klajā nāca 2000.gadā.

Lūgšanas interneta portālā
Jauns interneta portāls aicina cilvēkus rakstīt lūgšanas un sūtīt tās Dievam. Interneta lapa www.wie-kann-ich-beten.de sniedz informatīvus un meditatīvus tekstus par lūgšanu tēmu.

Vai Roma gatavojas reabilitēt Luteru?
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušas ziņas, ka Romas pāvests Benedikts XVI esot izteicies, ka Luteru nevajadzētu uzskatīt par ķeceri un ka 1520.gadā viņam uzliktais Romas baznīcas lāsts būtu atceļams. Mums, luterāņiem, tas, protams, ir visai intriģējošs jaunums - ko gan tas varētu nozīmēt?

Pestīšanas armijas mācības aprises
« Pestīšanas armijas izcelšanās un vēsture
Pestīšanas armijas (PA) pamatpostulāti ir metodisma iedvesmoti ar īpašu uzsvaru uz atgriešanos un svēttapšanu.

Visvairāk tulkotā grāmata
Sprediķis Misericordias Domini svētdienā
ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. Derētais gans, kas nav īstais, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg, – un vilks tās nolaupa un izklīdina, jo viņš ir derēts gans un avis viņam nerūp. ES ESMU labais gans; Es pazīstu savas avis, un manas avis mani pazīst. Itin kā Tēvs pazīst mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu savu dzīvību par savām avīm. Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; arī viņas dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.[Jņ.10:11-16]

Vaj man nebūs līgsmoties? [93]
Kristus Jēriņš esmu es Un no sirds un dvēseles
Priecājos par savu ganu, Kas dod saldu debes-Mannu,
Man pie vārda pazīdams, Saukdams un apsvētidams.

Ko apskauž vācieši
Dieva nemainīgās un mūžīgās bauslības piepildījums
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
“Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels debesu valstībā. Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav lielāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad Jūs nenāksit Debesu valstībā.” [Mt.5:17-20]

Lego baznīca
Kristīgā augšāmcelšanās cerība
Lutera pedagoģija [3]
Pirmais Pielūgsmes DVD Latvijā
Augšāmcelšanās: vēsturisks fakts vai ticības objekts?
Augsburgas ticības apliecības VII artikuls krīzē
1868.gada 1.jūlijā Hanoverē uz savu pirmo sanāksmi bija pulcējusies Vispārējā evaņģēliski luteriskā konference (General Evangelical-Lutheran Conference). Tā iesākās ar dievkalpojumu Sv.Marka baznīcā. Dievkalpojumā sprediķoja tās avīzes redaktors Luthards. Lasījuma teksts bija 1.Kor.4:1; tēma “Par Jēzus Kristus kalpu patieso uzticību”. Sanāksmes sesijas ar uzrunu atklāja Hārless (Harless) no Minhenes. Visu viņa uzrunu smeldzīgi caurvija patiess aicinājums uz atgriešanos. Viņš runāja par to, cik nožēlojamā stāvoklī atrodas luterisms. “Ja mēs runājam par savām brūcēm un par to, kādas ciešanas tās mums rada, mums tik daudz nevajadzētu runāt par citu radītajiem ievainojumiem, bet par tiem, kurus neziņas un neticības dēļ esam sev nodarījuši paši.” Pēc tam tika dziedāta dziesma “Kungs Jēzu Kristu, paliec ar mums, jo vakars drīz būs klāt”. Tad Klīfots (Kliefoth) no Šverinas teica savus slavenos uzrunas vārdus: “Kas luteriskajā baznīcā saskaņā ar Augsburgas ticības apliecības VII artikulu tiek prasīts no baznīcas pārvaldes?”

Pasaulē – vairāk nekā 72 miljoni luterāņu
Ik gadu Pasaules luterāņu federācija (PLF) iepazīstina ar pagājušā gada statistiku, ziņojot par to, cik pasaulē kopumā un dažādās baznīcās ir luterāņu. Pagājušajā gadā luterāņu skaits ir pieaudzis par 0,2 procentiem līdz 72 miljoniem. Par šādu pieaugumu visvairāk var pateikties strauji augošajām draudzēm Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Turpretī Ziemeļamerikā un Eiropā luterāņu skaits ir samazinājies. PLF pašlaik pieder 140 baznīcas 79 valstīs.

Nemitīgi piedošanu saņemoši Kristū
Dažus gadsimtus pirms Jēzus dzimšanas kāda medicīnas grāmata ar nosaukumu Bērna daba nāca klajā ar satraucošu atklājumu, ka dzīvībai nepieciešamās barības vielas un skābeklis vēl nedzimušajam bērnam nemitīgi tiek pievadīti pa nabassaiti, kas savieno bērnu ar māti. Šodien mēs zinām arī to, ka šī dzīvību uzturošā saite visus bērna kaitīgos izdalījumus novada atpakaļ mātei, kura izvada ārā visas viņas bezpalīdzīgajam bērniņam kaitīgās vielas.

Divdesmit sestais vakara priekšlasījums
« Tēzes | Divdesmit piektais vakara priekšlasījums »
Cilvēkam, lai viņš būtu īsts kristietis, ir nepieciešama pareiza ticība. Bet, lai kļūtu par īstu mācītāju, ar to vēl nepietiek. Mācītājam šo pareizo ticību ir jāprot arī izteikt pareiziem vārdiem, ir jābūt spējai pareizi mācīt, ko un kā ticēt. Tāpēc arī apustulis Pāvils ļoti nopietni pamāca savu palīgu Timoteju: “Turi to par veselīgu mācību paraugu, ko esi dzirdējis no manis ticībā un mīlestībā, kas sakņojas Kristū Jēzū.” (2.Tim.1:13) Protams, ir svarīgi, lai mācītāja sirdī būtu patiesa ticība un ticības noslēpums tur tiktu droši pasargāts; taču tikpat svarīgi ir arī tas, lai viņš šo patieso ticību spētu izklāstīt “veselīgiem vārdiem”, kā teicis apustulis: skaidriem, saprotamiem, nepārprotamiem un pareiziem vārdiem.

Poporatorijs par desmit baušļiem
Piedodiet cits citam
Steven Curtis Chapman: Live Out Loud
Dziesma Live Out Loud ir no desmitā Steven Curtis Chapman studijas albuma Declaration [2001]. Dziesmas vēstī saklausāma atsauksme uz populāro TV spēli Vai Tu gribi būt miljonārs? un tās ilggadējo vadītāju ASV Regis Philbin. Kristietis, kas neliecina un neevaņģelizē, tiek salīdzināts ar cilvēku, kurš Miljonāra spēlē ieguvis lielo vinnestu, bet paslēpj savu naudu un nevienam nestāsta par savu laimestu.

Mācītājs stāsta par vīnu
Notikumam pa pēdām II
Nākamais elements augšāmcelšanās vēstījumā evaņģēlijos ir saistīts ar diviem mācekļiem, kas devās no Jeruzālemes uz Emavu. Šie mācekļi ir bijuši kopā ar lielāko mācekļu pulku gan tad, kad ierodas sievas ar eņģeļu vēsti, gan tad, kad ierodas Pēteris ar vēsti par tukšo kapu un noliktajiem autiem (Lk.24:22–24). Tad šie mācekļi bailēs no jūdiem (Lk.24:22: “..kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja”; Jņ.20:19: “..mācekļi aiz bailēm no jūdiem bija pulcējušies aiz aizslēgtām durvīm”) bēg uz apm. 8–9 km attālo (~1,5 stundas gājums) Emavu. Ceļā tos uzrunā augšāmceltais Jēzus (Lk.24:15–31). Mācekļu neatpazīts, Viņš tos māca, atklādams Rakstu pravietisko vēsti par Mesijas ciešanām un ieiešanu godībā, tad atklāj sevi mielasta laikā Emavā. Tūdaļ pēc tam abi mācekļi dodas atpakaļ uz Jeruzālemi (Lk.24:33), un tur viņus sagaida vēl aizvien nobijušies (Jņ. 20:19) pārējie mācekļi, kuru sirdīs ticība vēl ilgu laiku cīnīsies ar šaubām (sk. Lk.24:37, 41). Tie paziņo abiem pārnācējiem: “Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies” (Lk. 24:34). Kad abi no Emavas pārnākušie sāk stāstīt par to, kas atgadījies ar viņiem, Jēzus pats stājas savu mācekļu vidū un runā ar tiem (Lk.24:36; Jņ.20:19).

Pestīšanas armijas izcelšanās un vēsture
Amerikas baznīcas zaudē cilvēkus
Sprediķis Alba svētdienā
Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: “Miers ar jums!” Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: “Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.” Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.” Bet Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus. Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: “Mēs To Kungu esam redzējuši.” Bet viņš tiem sacīja: “Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu.” Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: “Miers ar jums!” Pēc tam Viņš Tomam saka: “Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!” Toms atbildēja un sacīja Viņam: “Mans Kungs un Mans Dievs!” Jēzus viņam saka: “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja Savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā. Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā. [Jņ.20:19-31]

Viņš dzīvo, kas bij miris! [189]
Kapsētas sargā augus un dzīvniekus
Vajāto atbildība pasaules priekšā
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” [Mt.5:13-16]

Pāvesta pilsētas 10.sērija: Zirgu skriešanās sacīkstes
Lieldienu vēsts
Lutera pedagoģija [2]
Disciplīna
Disciplīna skolās bija barga un pat nežēlīga. Tajā laikā autoritāte balstījās lielākoties uz fizisku spēku, no skolnieka tika pieprasīta verdziska paklausība un fiziski disciplinārsodi bija parastie labošanas līdzekļi. Lai motivētu skolniekus apgūt dzīvei nepieciešamās gudrības, tika izmatota piespiešana un izsmiešana.

Marija kļūst par protestanti
Lielā Piektdiena, Lieldienas un mūsu taisnošana
Kristus dzīve atšķirībā no pārējo cilvēku dzīvēm bija pilnīgi nesavtīga. Viņš neko nedarīja sevis, bet mūsu, cilvēku, dēļ. Šī vispārējā patiesība attiecas arī uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Viņš mira un augšāmcēlās tieši mūsu dēļ. Tas nozīmē, ka gan Viņa krusta nāve, gan augšāmcelšanās būtiskā veidā ietekmē mūsu pestīšanu.

Kristīgie pasākumi
Līdz šim e-BAZNICA.lv ir informējusi jūs par dažādiem kristīgiem pasākumiem, bet tagad jūs paši varat informēt e-BAZNICU un e-baznīcēnus. Tas ir pavisam vienkārši, ērti un pilnīgi bez maksas. Īsi sakot - līmēsim uz e-AFIŠAS!

Cilvēka griba.. vai Dieva griba?
Vatikāns 1521.gadā pieprasīja, lai Mārtiņš Luters atsakās no savas mācības. Viņš noraidīja šo prasību. “Te es stāvu”, viņš teica, “un citādi es nevaru!” Nesekmīgajos mēģinājumos apklusināt Luteru Vatikāns un tā atbalstītāji mudināja tā laika Eiropas gudrāko prātu Roterdamas Erasmu [1466–1536] diskusijā stāties pretī Luteram, lai viņu uzveiktu.

Divdesmit piektais vakara priekšlasījums
« Tēzes | Divdesmit ceturtais vakara priekšlasījums »
Jēzus Kristus kalpam ir dažādi smagi uzdevumi. Smagākais to vidū, bez šaubām, ir tas, ka viņam ne vien jāsludina Kristus Evaņģēlija tīrā mācība, bet arī jāparāda, jāatspēko un jānoraida Evaņģēlijam pretrunīgās mācības. Jo tad, kad tas tiek darīts, piepildās vecais sakāmvārds - Veritas odium parit, t. i., patiesība rada naidu.

Plāno boikotēt filmu
Bebo Norman: I’m Alright
Jeffrey Stephen „Bebo” Norman ir amerikāņu kristīgais mūziķis no Kolumbusas Džordžijas štatā. Viņš dzimis 1973.gada 29.maijā. Savu mūziķa karjeru Bebo sāka misijā Young Life Ministries, uzstājoties šīs organizācijas vasaras nometnēs, bet plašāku popularitāti ieguva koncertējot kopā ar pazīstamo kristīgo grupu Caedmon’s Call.

LELB + RKB = Patiesības piesmiešana
Jau ilgus gadus vēroju LELB (lielākas luterāņu kopības Latvijā), nenovēršamo tuvināšanās RKB (Romas katoļu baznīcai). „Tas jau nav nekas jauns!”, tā izsaucas faktiski visi par šo tēmu aptaujātie. Un tomēr šķiet, ka šobrīd abu baznīcu dialogs ir ieguvis kvalitatīvi jaunas dimensijas.
Noklausījos 2009.gada 25.februārī ierakstītu audio failu, kurā LELB un RKB pārstāvji sarunājas ar mērķi panākt abu baznīcu vienību (ūniju). Divu baznīcu vienības meklējumi paši par sevi ir apsveicami, taču nekad tie nevar tikt veikti uz teoloģiskās patiesības rēķina. Un tieši tas šajās sarunās tiek mēģināts, proti, manipulēt ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas ticības apliecību rakstos (LTA) paustajām nostājām.

No labās: prāvesti Enns Auksmans un Atis Grīnbergs, arhibīskaps Jānis Vanags
Sprediķis Lieldienu pirmdienā
Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzalemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. Un Viņš tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?” Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm. Tad viens, vārdā Kleops, atbildēja un Viņam sacīja: ”Vai Tu viens esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?” Un Viņš tiem sacīja: “Kas tad?” Un tie Viņam sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā, ka To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā. Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas. Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa un, Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs. Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.” Tad Viņš tiem sacīja: “Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?” Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk. Un viņi To gauži lūdza un sacīja: “Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!” Un Viņš iegāja pie tiem palikt. Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva, tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda. Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?” Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzalemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija. Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies.” Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot. [Lk.24:13-35]

Notikumam pa pēdām I
Lasot četru evaņģēliju atšķirīgos vēstījumus par Kristus augšāmcelšanos, rodas iespaids, ka šos vēstījumus ir grūti un varbūt pat neiespējami sasaistīt vienotā ainā. Daži autori pat cenšas vispār noliegt striktu vēsturisko pamatu evaņģēliju vēstījumā un uzskata, ka vēsturiskā precizitāte (ja vien augšāmcelšanās notikums, kā tie saka, vispār būtu uzskatāms par vēsturisku faktu) ir tikusi upurēta par labu teoloģiskajām idejām vai vēsturiskām tradīcijām. Arī autori, kas pavisam noteikti apstiprina augšāmcelšanās vēsturiskumu, parasti uzskata par pilnīgi neiespējamu no dažādajām liecībām restaurēt viengabalainu ainu – tas nav bijis iespējams pagātnē un visdrīzāk nenotikšot arī nākotnē.[1]

Vācieši nerunā par ticību
Sprediķis Dominica Resurrectionis
Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels. Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās. Viņš tām sacīja: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noejiet un sakiet to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis.” Un tās izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailes tās bija pārņēmušas, tās nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās. [Mk.16:1–8]

Skanat prieka dziesmas! [167]
Dieva bērni, dziedat, Balsu balsīm kliedzat!
Jezus uzcēlies!
Nāve vels un grēki, Kur ir jūsu spēki,
Kristus uzvarejs!
Jezus Krists, kas krustā sists, Tas par mums ir gājis karā,
Tam nu visa vara.

Jauns misijas kuģis
Sprediķis par Kristus apglabāšanu
Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli. Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja. Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam. Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es celšos augšā. Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.” Pilāts sacīja uz tiem: “Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt.” Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un bez tam vēl aizzīmogoja akmeni. (Mt.27:57-66)

Dieva prasības
Trīs pēdējie svētības apsolījumi
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
“Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā, un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.” [Mt.5:9-12]

Sprediķis par Kristus svēto ciešanu apcerēšanu
Redzi, Mans kalps rīkosies gudri, viņš tiks paaugstināts un augsti godāts. Kā daudzi par tevi ir iztrūkušies,- jo viņa vaigs bija tik pārvērsts, ka tas nelīdzinājās cilvēkam, un viņa izskats un stāvs nepavisam līdzīgs cilvēku bērniem,- tāpat viņš radīs izbrīnu daudzās tautās, un ķēniņi apklusīs savās runās par viņu, jo, kas tiem nekad nebija stāstīts, to tie tagad redz, un, ko tie nekad nebija dzirdējuši, tas tiem tagad kļūst skaidri saprotams. Kas tad nu tic mūsu sludināšanai, un kam ir atklājies Tā Kunga elkonis? Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē. Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu. Taisni otrādi, viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām. Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam. Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti. No smagiem pārdzīvojumiem un tiesas spaidiem viņš gan dzīvē bija atsvabināts. Bet kas gan no viņa laikabiedriem izprata viņa dzīves gaitu un padomāja par to, ka viņš jau bija aizrauts no dzīvo pasaules, ka manas tautas pārkāpumu dēļ viņam bija uzlikts sods? Kapu viņam ierādīja ar bezdievjiem, bet savā nāvē viņš bija ar bagāto, kaut gan nekādu netaisnību viņš nebija darījis un viltības nebija viņa mutē. Bet Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām. Kad viņš nodos savu dvēseli par salīdzinājuma upuri, viņš redzēs izaugam jaunu dzimumu un dzīvos ilgi, un Tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmēsies ar viņa rokas darba palīdzību. No dvēseles ciešanām viņam radīsies panākumu papilnam; ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevi viņu noziegumus. Tādēļ Es viņam piešķiršu viņa daļu starp daudzajiem lielajiem viņam pašam par ieguvumu, un stiprie lai dalās ar viņu laupījumā atlīdzībai viņam par to, ka viņš nodeva savu dzīvību nāvē un tika pieskaitīts ļaundariem, kaut gan viņš nesa daudzu grēkus un aizlūdza par ļaundariem. [Jes.52:13-53:12]

Lielā Piektdiena mūsu liturģijā
Jau ieejot dievnamā kļūst skaidrs, ka Lielās Piektdienas dievkalpojums būs sāpju un dziļu ciešanu caurstrāvots. Par to liecina melnās altāra segas, vājā sveču gaisma un klusējošās ērģeles.

Neizskaidrojami, neaptverami
Sprediķis par Svētā Sakramenta saņemšanu
Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm. Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu. Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu. Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti. [1.Kor.11:23-32]

Reinkarnācija vai augšāmcelšanās?
Pēc austrumu filozofiskajiem uzskatiem galvenā cilvēka problēma ir zināšanu trūkums. Jo vairāk šajā dzīvē cilvēks apzinās savu kopību ar dievību, jo labāku iemiesošanos viņš iegūst nākamajā dzīvē. Jo mazāk viņš to apzinās, jo lielāks parāds jāatmaksā karmai. Dzīve, nāve un atkalpiedzimšana tā atkal un atkal jaunus lokus met samsaras ritenis, līdz beidzot cilvēks tiek atbrīvots no bezgalīgajiem pārdzimšanas cikliem un iegūst nirvānu jeb pilnīgu saplūšanu ar dievību.

Ciešanu laika uzvedumi
Piedzimis “no augšienes”
Divdesmit ceturtais vakara priekšlasījums
« Tēzes | Divdesmit trešais vakara priekšlasījums »
Ir pagājuši kādi simt divdesmit gadi, kopš tā sauktajā Vācijas protestantu baznīcā dominē racionālisms. Tas ir bijis tiklab liela kauna un pazemojuma laiks, kādu tauta ir piedzīvojusi, kā arī pilnīgas atkrišanas laiks no Kristus Evaņģēlija. Tad seklākie gari un tukšākās galvas, kuru zināšanām nebija nekādas nozīmes, tika uzskatīti par lieliem spīdekļiem, kas apsteiguši savu laiku. Lai iegūtu šādu slavu, tā sauktajam teologam nebija vajadzīgs nekas vairāk kā drosme vai, pareizāk, nekaunība pasludināt kristīgo mistēriju mācības par agrāko neapgaismoto un tumšo laiku maldiem, vienlaikus paziņojot, ka mācības par Dievu, tikumību un nemirstību ir visas kristīgās reliģijas īstais, dziļākais kodols.

Amerikāņi zina, kas ir grēks
Atzīt Kristu
Salvador: Lord I Come Before You
Gājiens pa Ķīnas mūri
Paradoksāli ironiskā heiristika Jāņa evaņģēlijā 3
Otrkārt, tad, kad Jānis šādi ir ieskicējis notikuma fonu, viņš liek lasītājam kļūt par liecinieku kādam dialogam, kas norisinās starp Jēzu un Viņa māti un kas ir ne mazāk skandalozs kā notikuma fons. Šis dialogs ir tik skandalozs, ka to, kā šķiet, tā vien gribētos noklusēt vai nogludināt. Tas ir otrais šīs paradoksāli ironiskās heiristikas shēmas punkts. Jēzus māte iesāk šo dialogu ar it kā informējošu, taču būtībā pārmetošu: “Tiem nav vīna.” Tad seko negaidīti strupa Jēzus atbilde: “Kas man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav atnākusi.”

Vai mormonisms ir kristīgs?
Vai mormonisms ir kristīgs? Tas var likties kā savāds jautājums daudziem mormoņiem, kā arī dažiem kristiešiem. Mormoņi apliecina, ka viņi ieskaita Bībeli starp četrām grāmatām, kuras viņi atzīst kā Svētos Rakstus un kad Jēzus Kristus ir pašā centrā viņu ticībai. Kā pierādījums ir viņu oficiālais nosaukums, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca (The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints). Pie tam, daudzi kristieši ir dzirdējuši Mormoņu tempļa kori (Mormon Tabernacle Choir) dziedam kristiešu garīgās dziesmas un ar prieku ievēro viņu stingros morāles likumus un stipru ģimenes dzīvi. Vai tad tas nenorāda, ka mormonisms ir kristīgs?

Miesa, gars un dvēsele
Sprediķis Palmarum svētdienā
Un, kad tie tuvojās Jeruzalemei un nāca pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad Jēzus sūtīja divus no saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie manis. Un, ja kas jums ko sacīs, tad atsakait: Tam Kungam to vajag, tūdaļ Viņš jums tos atlaidīs.” Bet viss tas notika, lai piepildītos pravieša sludinātais vārds: sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa. – Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, atveda ēzeļa māti un kumeļu, uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū. Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa, bet ļaudis, kas gāja Viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!” [Mt.21:1-9]

Turos es pie tavas kājas [150]
Atsaucīgāki evaņģēlija
Tiekties pēc laimes
Nākamie trīs svētības apsolījumi
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
“Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.” [Mt.5:6-8]

Ziedo “no sirds”
Šī gada janvārī manā draudzē līdzšinējo mācītāju atstādināja no amata, un viņa vietā ieradās divi jauni ielikteņi no virsvaldes, kuri manuprāt ļoti pārspīlēti sāka rūpēties par draudzes materiālo pusi.
Tagad jau tas vairs nav noslēpums, ka viņi lielajā Rīgas draudzē saskatīja potenciālo zelta bedri, no kuras smelt un smelt…

Spēt panest krustu
Lutera pedagoģija [1]
Šo e-rakstu autors ilgi viņš domāja, kur var sastapt teoloģiju un pedagoģiju ejam roku rokā. Un, lūk, tās sastopas kristīgajā izglītībā. Turklāt, izrādās, ka tās ir senas paziņas.
Šo e-rakstu mērķis ir izzināt šo abu zinātņu seno draudzību, pētot reformācijas laika lielās pārmaiņas.

Pa pēdām Bībeļu kontrabandistiem
Ko vajadzētu meklēt un sagaidīt no evaņģēlijiem
Ir iesakņojies paradums evaņģēlijus skaitīt un nosaukt pēc grāmatām un sacīt – ir četri evaņģēliji. Tas ir novedis pie tā, ka neviens vairs nezina, ko Sv. Pāvils un Pēteris savās vēstulēs saka, un tāpat arī viņu mācība tiek uzskatīta tikai par papildinājumu evaņģēliju mācībai, kā, piemēram, to dara Hieronīms savā prologā. Bez iepriekš minētā ir vēl kāds cits lielāks ļaunums, proti, ka evaņģēliji un vēstules tiek uzskatīti par likumu grāmatām. Tiem tad būtu jāmāca, kas mums jādara, un Kristus darbi tajās tiek attēloti vienīgi kā piemērs. Ja šie divi maldīgie uzskati valda sirdīs, tad nedz evaņģēlija, nedz vēstuļu lasīšana nevar notikt auglīgi un kristīgi un lasītāji paliek tādi paši pagāni, kādi bijuši iepriekš.

Septiņi miljoni apmeklētāju
“Iepotēti” Jēzū
Divdesmit trešais vakara priekšlasījums
« Tēzes | Divdesmit otrais vakara priekšlasījums »
Svarīgākais no daudzajiem baznīcas kalpa uzdevumiem un amata pienākumiem ir sludināšana. Tā kā sprediķi nav aizstājami ne ar ko citu, tad mācītājs, kas ar saviem sprediķiem draudzē spēj paveikt ļoti maz vai vispār neko, arī savā pārējā darbībā paveiks ļoti maz vai pat vispār neko. Šeit pāvestieši, protams, ar mums nav vienisprātis. Viņi savus baznīcas kalpus sauc par priesteriem. Tā viņi apgalvo, ka priestera svarīgākais uzdevums ir kristīt, uzklausīt grēksūdzi un atlaist grēkus, sniegt Svēto Vakarēdienu (komūniju) un pār visu - upurēt Dievam mises upuri.













































