Svarīgākais Bībelē
Bet, kam nav darbu, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību. (Rom.4:5)
Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1490 avoti)
nekur.lv
Archivs par 2009.gada jūniju avotam :: e - BAZNICA :: (ebaznica.lv)
Pāvests Leo X: Exsurge Domine [III daļa]
« Lasi pirmo daļu | lasi otro daļu »
Neviens pareizi skolotais prāts nešaubās par to, cik minētās kļūdas ir postošas, kaitīgas un pavedinošas vienkāršajam un dievbijīgajam prātam, cik lielā mērā tās pretojas visai svētās Romas baznīcas žēlsirdībai un godbijībai, kas ir visu uzticīgo un ticības skolotāju māte, un cik iznīcinošas tās ir baznīcas disciplīnas būtībai, t.i., pazemībai. Šis tikums ir avots un pirmsākums visiem tikumiem, un tā trūkums nozīmē tikai vienu - tūlītēju atzīšanu par neuzticīgu.
Sprediķis 3. post Trinitatis svētdienā
Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem.” Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: “Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Vai arī - kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, ko biju pazaudējusi. Gluži tāpat, es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” [Lk.15:1-10]
Lielākā laime
Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām (Kol.3:2).
Jauna zeme, jaunas debesis
Kristus nav tālu no pasaules, ne mūsu esamības kādā no pasaules tālā reliģijā, viņš iegāja pasaules visdziļākajos dziļumos, Viņa krusts ir pasaules vidū. Un nu šis Kristus krusts pāri naida pasaulei paziņo dusmas un tiesu un pasludina mieru.
Lutera pedagoģija [11]
Izglītība un reformācija.
Atskatoties vēsturē jāsecina, ka izglītībai bija liela nozīme pozitīva reformācijas rezultāta sasniegšanai, lai gan reformatoriem pilnībā neizdevās realizēt savas ar izglītības reformām saistītās idejas. Dits (Dittes) darbā Geschichte der Erziehnung und des Unterrichts norādījis: „Ja mēs apskatām Lutera pedagoģiju visā tās kopumā, un iedomājamies to pilnībā realizētu praksē, cik gan krāšņa skolu un izglītības ainu mēs ieraudzītu XVI gadsimtā? Mums būtu studiju kursi, mācību grāmatas, skolotāji, mācību metodes, pamati un disciplīnas paņēmieni, skolas un skolu noteikumi, kas varētu kalpot kā paraugs mūsu laikam.”
Cilvēka vērtība postmodernismā
Modernismā cilvēks bija visu lietu mērs. Viss tika darīts cilvēka vārdā. Arī pret kristietību modernisti vērsās cilvēka vārdā, uzskatīdami, ka reliģiskās dogmas vajadzētu aizstāt ar cilvēciskā saprāta spriedumiem un reliģiski ētiskās vērtības ar vispārcilvēciskām vērtībām. Pilnīgi citādi uzskati par cilvēku ir postmodernismam. Ja modernisma sauklis bija: “Dievs ir miris”, un tādēļ “cilvēks ir visu lietu mērs”, tad postmodernisms iet vēl soli tālāk, grasoties pasludināt arī cilvēka nāvi.
Pateicoties Kristībai, jūs paliekat Kristū
Kā redzams šajā attēlē, Jēzus un Nikodēms ir iegrimuši nopietnā diskusijā. Nikodēms bija dziļi reliģiozs cilvēks. Viņš nāca pie Jēzus naktī un cerēja, ka Jēzus viņu iedrošinās turpināt dzīvot dzīvi, kuras mērķis ir kļūt taisnam Dieva priekšā, ievērojot Bauslību.
Īstais mācītājs
Jūs, prātīgie, taču labprāt panesat neprātīgos. (2.Kor.11:19)
CeCe Winans: More Than What I Wanted
Gospelmūzikas pasaulē labi pazīstama Winans ģimene. Šo muzikālo dzimtu pārstāv tādi kolektīvi kā The Winans un Winans Family, dueti Mom and Pop Winans un BeBe and CeCe Winans, solomākslinieki BeBe Winans un dziedātāja CeCe Winans, par kuru šoreiz būs mūsu stāsts.
Bibliski orientētie virzieni latviskajā sprediķošanā
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
Skaidri sludināta Kristus un Evaņģēlija vietā, ko sprediķa autors dēvē par burta dogmatiem, cienījamais “Evaņģēliskās dogmatikas” vēlākais autors piedāvā t.s. jūtu reliģiju, krāšņi pieteiktu, bet ar visai nedefinējamām aprisēm: “..jo reliģijas mīlestības daiļums ir noslēpumu pilns, kas dziļi kā jūra, spīd kā kristāli, zied kā puķes, izplešas kā neizdibināmās zilās debesis. To vajag baudīt, tie jāpiedzīvo… Ļaujies sevi aizrauties ticības gaismas staru laiviņā..”[10]
Pāvests Leo X: Exsurge Domine [II daļa]
1. Maldīgs, bet vispārpieņemts uzskats ir tas, ka sakramenti piedod grēkus ikvienam bez izņēmuma, ja tikai tiem nepretojas.
2. Noliedzot, ka bērnam pēc Kristības saglabājas grēks, mēs nicinām gan Pāvilu, gan Kristu.
Sprediķis 2. post Trinitatis svētdienā
Bet Viņš sacīja tiem: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlējis, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.” [Lk.14:16-24]
Vecais raugs
Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm (1. Kor. 5:8).
Kā pareizi lūgt
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
“Un, kad jūs Dievu lūdzat, tad nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un, ielu stūros stāvēdami, Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev. Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti. Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.” [Mt.6:5-8]
Labais gans
Jēzus, labais gans (Jņ.10:11), tam nav nekāda sakara ar vispārējām ganu idillēm un poēzijām. Visu tamlīdzīgo teksts izslēdz. “Es esmu”, ar to top skaidrs, ka runa nav par ganiem un viņu darbu visumā, bet gan vienīgi par Jēzu Kristu.
Aicinājums uz grēku izsūdzēšanu
Pasaules baznīcu padome aicina kristiešus uz grēku nožēlu. Atgriešanās pie Dieva esot vislabākā atbilde uz daudzu cilvēku iekšējo nedrošību, ko izaicinājusi pasaules finansu un ekonomiskā krīze.
Formulējiet savu nostāju attiecībā uz palikšanu Kristū
“Es esmu Vīnakoks, jūs tie zari.. bez Manis jūs nenieka nespējat darīt”
Mācies lūgt Dievu
Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps uzklausīti. (Mt. 6:7)
Nacionālpatriotiskā un romantiskā sprediķošana
Aplūkojamajā sprediķu krājumā[4] pamanāmi vismaz četri teoloģiski virzieni, divi no tiem pamatojas liberāli kritiskajā virzienā, divi – bibliskajā. Divus pirmos virzienus nosacīti varētu saukt par nacionāli patriotisko un ideālistiski romantisko. Abi bibliskie virzieni reprezentē iepriekšminētās Pāvila paralēlās shēmas.
Pāvests Leo X: Exsurge Domine [I daļa]
Pāvesta Leo X bulla, izdota 1520.gada 15.jūnijā
[Pret Mārtiņa Lutera maldiem]
Celies un parādies, ak Kungs, un esi tiesnesis savas tiesas prāvā. Lai tavi pārmetumi tiek tiem, kas augām dienām ir muļķības varā. Atver savu ausi mūsu lūgšanām, jo ir cēlušās lapas, alkstot izpostīt vīna dārzu, kura vīna spiedi vienīgi tev ir ļauts pārzināt.
e-atvaļinājums
Sprediķis 1.post Trinitatis svētdienā
Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik dienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm, un priecājās ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis. Bet gadījās, ka bagātais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī. Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā! Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars - ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas. Un turklāt starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums pie mums. Bet tas teica: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu! Jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā. Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa. Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet ja kāds no mirušajiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos. Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.” [Lk16:19-31]
Tāpat viņš mani apžēlos [340]
Tik tiešam, kā es dzīvoju, Dievs saka pats, - es negribu,
Ka nāvē grēcinieks pazūd; Bet es tam gribu žēlīgs būt,
Ka tas no grēkiem atgriežās Un ar man dzīvo mūžibās.
Miera diena
Svētdienai jābūt miera dienai – to atgādina reklāmas akcija, ko organizē apvienība “Citi laiki” Vācijā, Hamburgā.
Par labdarību
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
“Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.” [Mt.6:1-4]
Auniņš Šons: Šons knipsē aitas [15]
Šons atrod pazaudētu fotokameru un “noknipsē” aitas, tikmēr suns meklē bez vēsts pazudušo kameru…
Baznīca un Dieva mērķis virs zemes
Baznīca kā īpaša kopība kalpo dievišķā pasludinājuma mandātam un divkāršā veidā: pirmkārt, tādejādi, ka viss šajā kopienā ir vērsts uz Kristus pasludinājumu visai pasaulei, tā, ka draudze pati ir tikai darbarīks, līdzeklis mērķa sasniegšanai.
Lutera pedagoģija [10]
Skaidrojot iegaumēto, teoriju saistīt ar praksi un tēzes ar piemēriem!
Skolotājam jāzina konkrētās auditorijas vajadzības.
Iegaumēšanai seko otrs līmenis. Iegaumētā teksta jēgas saprašana. „Kad nu viņi labi zina tekstu, tad māci tiem arī pareizo izpratni, lai viņi saprastu, ko tas nozīmē”
Aleksandrs Bite: Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais - tā skan sakāmvārds. Varbūt, ka ne gluži viss, bet naivi būtu domāt, ka arhibīskapa Jāņa Vanaga “labticīgā” tuvināšanās Romai ir nupat aktualizējusies. Uzmanīgs vērotājs atzīs, ka tas mērķtiecīgi ar pieaugošu intensitāti notiek visu Jāņa Vanaga kalpošanas laiku, jo atkāpjoties no paša apliecinātās Vienprātības grāmatas Rakstos pamatotā principa, viņš sāka it kā ar tā saucamām brīvas izvēles lietām baznīcā [adiaforām], un nu nonācis līdz mācības apspriešanai.
Viņam taču bija jāzina, ka saskaņā ar Konkordijas formulas X.artikulu adiaforas nav ceremonijas, kas tiek rīkotas, lai radītu ilūziju, ka līdz ar tām abas pretējās ticības ir samierinātas un darītas par vienu miesu [baznīcu], nedz arī tādas ceremonijas, kuru ietekmē pamazām varētu sekot pievienošanās pāvestībai un novēršanās no skaidrā Evaņģēlija mācības un patiesās ticības.
Mārtiņa Lutera lūgšanas
Doktors Luters savā dzīvē bija viens no uzticīgākajiem dievlūdzējiem. Šodien šo faktu atzīst pat Romas katoļu baznīcas vēsturnieki, šajā ziņā minēdami Luteru kā piemēru arī savas baznīcas ļaudīm.
Vai luteriskajā baznīcā ir vajadzīga grēksūdze?
Saskaņā ar Bībeli un mūsu luteriskajām ticības apliecībām grēku uzskaitīšana privātgrēksūdzē nav nepieciešama. Lai palīdzētu ticīgajiem, ir ieteicams, ka pastāv personiskas attiecības ar bikstēvu, taču Sv. Rakstos par to nav dota īpaša pavēle. Būtībā tam ir liela nozīme, ka baznīcā tiek saglabāta absolūcija jeb grēku piedošanas sakraments.
Grēksūdze internetā
Ne visiem cilvēkiem ir pieņemama un pazīstama baznīcu piedāvātā privātā grēksūdze.
Kādēļ jums ir tik svarīgi palikt Kristū
Izmantojot līdzību ar vīnakoku un tā zariem, Jēzus norāda uz ciešo, dzīvību dodošo vienību, kura pastāv starp Viņu un tiem, kurus Viņš aicinājis par Saviem mācekļiem.
Trīsdesmit trešais vakara priekšlasījums
« Tēzes | Trīsdesmit otrais vakara priekšlasījums »
Mani draugi, pats par sevi saprotams, ka pirmais, kas nepieciešams teologam, ir pilnīgas, precīzas un skaidras zināšanas par atsevišķajām mācībām par Dieva atklāsmi. Būtu pretrunīgi dēvēt tādu cilvēku par teologu, kuram šādu zināšanu nav. Teologiem taču jābūt dvēseļu dziedniekiem. Miesas dziedniekam pirmām kārtām jābūt zināšanām par zālēm, kādas daba sniedz dažādu miesas kaišu ārstēšanai. Bet garīgās zāles jau nav nekas cits, kā mācības, ko Dievs atklājis mūsu pestīšanai.
Luterāņi un katoļi ir vienojušies Evaņģēlija izpratnē?
Pašreiz, daudziem sāk šķist, ka šķelšanās, kas izveidojās XVI gadsimta reformācijas laikā, nu varētu tikt dziedināta un pārvarēta. Daudzu gadu garumā Romas katoļu un luterāņu teologi ir kopīgi strādājuši un radījuši vairākus dokumentus saistībā ar taisnošanas mācību.
Pasaules luterāņu federācija un Pontifikālā padome kristīgās vienotības veicināšanai ir vienojušas savas balsis dokumentā Kopīgā deklarācija par taisnošanas mācību. Saskaņā ar šo dokumentu abas šīs puses vairs nenosoda viena otras mācību.
Visdārgākā manta
Kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību. (Mt.19:29)
Third Day: My Hope Is You (Live)
Amerikāņu rokgrupas Third Day slavēšanas dziesma no 2000.gadā izdotā albūma Offerings: A Worship Album.
Jauns Bībeles izdevums
Daudzajiem Bībeles izdevumiem drīzumā pievienosies vēl viens.
Pāvila kerigmātiskā shēma latviskajā sprediķošanā
Pirms vairākiem mēnešiem konferences organizētāji mani lūdza steidzami paziņot sava priekšlasījuma tēmu un eventuālo nosaukumu. Ātrumā neko labāku nespēdams izdomāt, es izvēlējos šo te, un iesniedzu, pat nepadomājis par iespējamo tēmas risinājumu, nomierinājos un beidzot pat piemirsu, jo laika vēl bija diezgan. Kad pēc kāda laika, pateicoties konferences organizatoru atgādinājumam, atcerējos savu pieteikto tēmu, pāri galvai kā drūms negaisa mākonis pārklājās jautājums: “Kas gan varētu būt kopīgs latviskajai sprediķošanai ar apustuļa Pāvila Evaņģēlija pasludināšanas veidu?” Vienu no otra taču šķir biezi laikmetu, Baznīcas tradīciju un secīgi cits citu nomainījušie pasaules izjūtu slāņi. Tādēļ sākumā likās, ka būs gandrīz neiespējami atrast kādus pozitīvus (t.i., apstiprinošus) vai arī negatīvus (t.i., opozicionārus vai būtiski izmainītus) saskares punktus. Tomēr, tuvāk iepazīstoties ar konkrēto materiālu, izrādījās, ka ir ne vien saskares punkti bet arī uzskatāmi un spilgti abu veidu piemēri. Tas liecina, ka Dievs Evaņģēlija vēsti uztur par spīti laikiem, dažādiem garīgiem un laicīgiem strāvojumiem. Pateicība Viņam par to!
Vasarsvētku kustības mācības aprises un garīgās prakses raksturojums
« Vasarsvētku kustības izcelsme un vēsture
Nav iespējams formulēt vienu konkrētu, visām mums zināmajām Vasarsvētku grupām atbilstošu “Vasarsvētku mācību”, jo šīs grupas ir pārāk atšķirīgas. Vasarsvētku draudzes nav izstrādājušas savu teoloģiju. Tā kā galvenais uzsvars tiek likts uz ticības dzīvi, trūkst attiecīgu doktrinālu rakstu, uz kuriem varētu balstīties. Taču ir iespējams vienoties par tādu Vasarsvētku ticības pamatojumu, kuru pārstāv dižākie Vasarsvētku kustības pārstāvji (piemēram, anglis Donalds Džī (Donald Gee)), kuru apzīmē kā “mērenas Vasarsvētku kopienas normāltipu” (pasaules mērogā).
Sprediķis Dominica Trinitatis svētdienā
Tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimst no Gara.” Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: “Kā tas var notikt?” Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Tu esi Israēla mācītājs un to nezini? Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām? Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls. Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. [Jņ.3:1-15]
Par mums pie krusta-koka sists [230]
Ak Dievs Tēvs, visužēligais, Tev savas vainas sūdzam;
Tu mūs iekš Kristus aicinajs, - Tev žēlastibas lūdzam!
Lai mums tavs svētais vārds atspīd, Kas mums no tevis nāca,
Lai vada mūs ikkatru brīd’, Tavs Gars, lai tas mūs māca,
Lai beidz, ko Kristus sāca.
Reliģiskā nepastāvība
Gados jauni amerikāņi bieži mēdz mainīt konfesionālo piederību. Gandrīz puse no visiem pieaugušajiem (44%) vismaz reizi ir pārgājuši no vienas reliģijas vai konfesijas uz citu, lielākoties līdz 24 gadu vecumam.
Visu vēl var labot
Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu (Jer.10:23).
Mīlestība uz vajātājiem un aizlūgšana par viņiem — īpaša Dieva bērnu iezīme
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
“Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts [3.Moz.19:18]: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat? Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” [Mt.5:43-48]
Peldošā baznīca
Hamburgas pilsētas ostā starp daudziem citiem kuģīšiem parasti ir redzama arī peldošā baznīciņa. Taču pašlaik tā ir devusies ceļojumā no Hamburgas uz Brēmeni, pa ceļam apstājoties vairākās pilsētās.
Balss mūsos
Dziedināt, vadīt un mierināt (Jes.57:18) tas ir Dieva veikums Vasarsvētkos. Dievs uzlūko mūsu ceļus, tā ir žēlastība, ka Viņš to dara, Viņš arī var ļaut mums iet savus ceļus, tos neuzlūkojot.
Lutera pedagoģija [9]
Lutera pedagoģiskie uzskati Lielā un Mazā katehisma priekšvārdos II
Panākt teksta iemācīšanos no galvas.
Visupirms ir jāizvēlas viens teksta variants un jālieto tas vienmēr, t.i., gadiem ilgi. Tad šo izvēlēto tekstu jālasa priekšā mācekļiem „vārdu par vārdam, ka viņi to varētu atkārtot un iemācīties no galvas.” Piemēram, šis līmenis varēja izpausties tā, ka nama tēvs skaļi lasīja no plakāta tekstu (sākotnēji mazais katehisms bija plakātu veidā) sapulcētai saimei rīta un vakara lūgšanu laikā.
Pudeļu baznīca
Kalifornijas restorāna Martin’s Tio’s Tacos īpašnieks Martins Sančess (Martin Sanchez) uzbūvējis kapellu, kuras celtniecībā izmantotas desmit gadu laikā sakrātās alus un gāzētā ūdens tukšās pudeles.
Svētais Gars luteriskajā liturģijā
Par luterāņu baznīcas dievkalpojumu nereti nākas dzirdēt izteikumus, ka tas esot diezgan sauss un formāls un tajā trūkstot ugunīgās dedzīguma dzirksts, kas valda harizmātisko draudžu vidū. Vainīga esot formālā liturģija, kas ierobežojot Gara brīvību un neļaujot tam valdīt draudzes vidū. Luteriskā liturģija ar savu priekšā rakstīto kārtību pati par sevi jau izslēdzot tādu Gara dāvanu izpausmi kā dziedināšana un mēlēs runāšana. Tādējādi Svētajam Garam neesot nekāda loma luteriskajā dievkalpojumā. To izprast, cik savādi ir šie apgalvojumi, mums palīdzēs īss ieskats mūsu dievkalpojuma norisē.
Mūsdienu ekumēnisms - centieni bez izprantes
« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »
Viss, kas luteriskajās ticības apliecībās ir apliecināts par baznīcu, proti, ka baznīca ir kas tāds, kam ir jātic un kas ir jāapliecina, un nevis kas tāds, ko iespējams novērot, un ka baznīca ir realitāte pasaulē, ir pamatā VII artikula vārdiem par baznīcas vienotību. Tā kā baznīca ir ticības objekts, arī baznīcas vienotība ir ticības objekts. Neviens nevar redzēt Kristus miesu, tāpat neviens nevar redzēt arī tās vienotību.
Kristietība kā absolūta reliģija
Kristīgā reliģija ir absolūtā reliģija jo tā ir absolūti pilnīga, tai nav nepieciešama nedz uzlabošana, nedz attīstība un tas arī nav iespējams. Tā ir Dieva dota (θεόσδοτος) un tādēļ ir tieši tāda, kādu Dievs ir paredzējis, lai tā spētu veikt savas funkcijas - glābt grēciniekus. Sakot, ka kristīgā reliģija ir pilnīga vai absolūta, mēs negrasāmies apgalvot, ka tā ir “loģiski noslēgts veselums” (ein logisch vollkommenes Ganzes) jeb loģiski noslēgta un pilnīga sistēma, kurā nav iztrūkstošo posmu. Kristīgās zināšanas, kā mums to norāda apustulis Pāvils, attiecinot to arī uz sevīm, ir vienīgi fragmentāras. “Tagad es atzīstu tik pa daļai.” [1.Kor.13:12] Tas, ko kristietība no atklāsmes zina par dievišķo gudrību, ir vienīgi daļa no neizzināmajām Dieva zināšanām.
Dievs savienojas ar mums
e-BAZNĪCA iepriekš veltīja vārdam Kristū Bībelē. Tas, ka šis vārds tik neatlaidīgi un bieži (gandrīz 200 reižu) ticis lietots, padara to par atslēgu Bībeles galvenās vēsts izpratnei, kā arī par atslēgu, ko Dievs lieto, lai atvērtu durvis laicīgai un mūžīgai svētībai, ko Viņš izlej pār saviem bērniem.
Ja jau Kristū ir atslēga, kas nodrošina savienojumu ar Dievu, tad kristīgās ticības pamatjautājums ir: kurš tad ir dzīvības un nāves savienotājs — Dievs vai cilvēks? Šis attēls varētu izskaidrot situāciju.
Trīsdesmit otrais vakara priekšlasījums
« Tēzes | Trīsdesmit pirmais vakara priekšlasījums »
Mani dārgie draugi! Astoņpadsmitā gadsimta pēdējā ceturksnī tā sauktajā protestantiskajā baznīcā kā plūdi ielauzās racionālisms. To tad kā jaunu, lielu gaismu no universitāšu katedrām sludināja jaunajiem teologiem, kuri to pēc tam sludināja tālāk nabaga ļaudīm kā patiesu kristietību, kā attīrītu kristietību. Šis racionālisms pakāpeniski kļuva par dominējošo reliģijas veidu. Tā rezultātā radās pārliecība par to, ka ir vienalga, vai cilvēks ir luterānis, reformētais vai katolis.
Nomelnošanas marš draugiem.lv
Uzzinājis, ka draugiem.lv lietotāji izplata šādas un līdzīgas dīvaina satura ķēžu vēstules:
Daudziem no mums draugos ir tāds cilvēks, kurš aktīvi reklamē savu portālu www.e-baznīca.lv. Veltot nedaudz laika šī portāla apskatei, atklājās, ka šajā interneta vietnē ir ļoti daudz pretrunīga informācija, kas tieši skar jaunās draudzes, kā “Jaunā Paaudze” un “Prieka Vēsts”, kā arī citas…Nesaprotu, kāpēc portālā, kas saucas e-baznīca ir “jānoliek” citas draudzes un konfesijas, ja Kristus mūs ir aicinājis būt vienotiem ne tikai draudzes iekšienēs, bet arī ar citām draudzēm, kas sludina Jēzus Kristus evaņģēliju.
Viņa e-minence nekavējoties sniedza atbildi.
Abpusēji miruši
Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei. (Gal. 6:14)
Rebecca St. James: Reborn
Piedāvājam ievērtēt austrāliešu/amerikāņu dziedātājas Rebecca St. James pirmo singlu no 2000.gadā izdotā albuma Transform.
Kristiešu vajāšanas Vidusāzijā
Tadžikistānā, tāpat kā citās bijušajās PSRS Āzijas daļas valstīs - Turkmenistānā, Uzbekistānā, Kazahstānā un Kirgizstānā -, liek konsekventi vajāti visi, kas savu ticību balsta uz Bībeli.
Sprediķis Vasarsvētku pirmdienā
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis vienpiedzimušā Dēla Vārdam. Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti. [Jņ.3:16–21]
Vasarsvētku kustības izcelsme un vēsture
Vasarsvētku kustība ir ārkārtīgi dinamiska un daudzšķautnaina XX gs. reliģiozitātes izpausme. Tas, ko pirmajā brīdī varētu uzskatīt par līdz šim nedzirdētu sadrumstalošanos, patiesībā ir šīs kustības izcelsmes pamatā, proti, šai kustībai raksturīgie Vasarsvētku pārdzīvojumi. Meklējot tiem kopīgu biblisku izskaidrojumu, ir radies Vasarsvētku ticības novirziens. Šī uz atsevišķiem pārdzīvojumiem balstītā reliģiozitāte ir novedusi pie visdažādāko baznīcu un kopienu, misiju un organizāciju izveidošanās, kuru raksturu noteikuši veidošanās apstākļi, kā arī baznīcas un kultūras vide.
Viljams J. Seimors un Čārlzs F. Perems
Pakļaujas reklāmas laikmetam
Gandrīz 80 gadus pēc pirmās iziešanas ēterā Vatikāna radio sāks pārraidīt reklāmas, paziņoja radiostacijas direktors Federiko Lombardi.
