nekur.lv

Domāju ka esmu kaut nedaudz zinošs par šo tematu, vismaz man tā šķiet, un vēlos jums atklāt 5 sastāvdaļas no  web 2.0 veiksmīga projekta.

Izdomāju uzrakstīt nelielu rakstu par to kas manuprāt nekad nebūtu jāaizmirst gadījumā kad ir darīšanas ar web projektu izveidi un to, lai tie kļūtu apmeklēti.

Katram projektam nenoliedzami ir atšķirīga pieeja, un šajā rakstā es tikai sniedzu savus padomus par web projektu izstrādi vispārīgi.

1. Nosaukums

Tas var likties smieklīgi un jūs noteikti to būsiet dzirdējuši taču viens no svarīgākajiem web projekta veiksmes trikiem ir tas viss vienkāršākais, nosaukums ir ļoti svarīgs uzsākot kādu projektu un ne reti tas var izrādīties labākais veids kā paziņot pasaulei par savu ideju un ”palaist” to cilvēkos.
Izmantojot SEO tehnoloģijas nosaukuma izveidei tas var strauji  uzlabot jūsu projekta izaugsmi un popularitāti.

2.Kā lietot?

Ir svarīgi parādīt jaunajiem lietotājiem un tiem kuri par tiem drīz grasās kļūt kā ir jālieto mūsu produkts un kā tas darbojas.

Parasti web 2.0 projektu mājas lapās pielieto video klipu ievietošanu sākumlapā, kur ir attēlots iepāzīstīšanas video klips ar mūsu produktu (presentation) vai citreiz arī pamacības ar skaidriem un vienkāršiem paskaidrojumiem.

3. Nemūc prom!

Ir dzirdēts ne vienu reizi vien, ka diemžēl lietotāji ienākot mūsu saitā ātri vien aizver to ciet, un vairs neatgriežas. Tas notiek tādēļ ka tas viņus nepiesaista vai arī saits ir pārāk sarežģīts un neizprotams.

Tam noteikti nav jānotiek! Kā no tā izvairīties? Mēģinam izveidot modernu dizainu, tādu kurš ir ērts taču ne pārāk ‘’smags”.

4.Izplatīt!

Lai mūsu projekts nebūtu tikai mazai auditorijai ir jādod iespēja mūsu produkta lietotājiem iesaistīties attīstībā un projekta izplatīšanā, ar e-mail palīdzību vai citiem pieejamajiem rīkiem mūsu rīcībā.

”Padot vārdu” tālāk saviem draugiem un paziņām par produktu ko lietojam var izrādīties svarīgs panākumu veids.

5. Help Me!

Mūsu projektam kā jau minēju iepriekš nav jābūt neizprotamam, tam ir jābūt vienkāršam.

Ja ar vizuāli uztveramu palīdzību mums nepietiek ir jāveido atsevišķas saita sadaļas kurās ir visa nepieciešamā palīdzība pēc kuras mūsu lietotāji var izprast mūsu projektu (FAQ, HELP) vai pat  foruma atbalsts (forum support) kurā mēs projekta veidotāji atbildam paši uz lietotāju jautājumiem  un nesaprašanām.

7. jūlijā plkst. 6.00 no rīta sāksies velomaratons „Barona taka”. Dalībnieki no Operas stāvlaukuma (Rīga) izbrauks ar autobusu uz Tartu (Igaunija) , lai Universitātes pilsētā, kur savulaik mācījušies daudzi latviešu tautas talanti, sāktu aptuveni 1000 km garo ceļu cauri visai Latvijai uz Dundagu.
Tas ir ceļš ko savulaik kājām veicis mūsu Dainu tēvs – Krišjānis Barons.

Vairāk informācijas www.pedas.lv

3. jūlija pēcpusdienas lielākā sensācija, kas daudziem noteikti lika aizrīties ar kafiju, bija ziņa par laikrakstu “Diena” un “Dienas Bizness” pārdošanu zināmiem cilvēkiem ar nezināmu kapitālu. Ziņa momentā “apskrēja” faktiski visus Latvijas medijus.

Tie kas noreaģēja ātri, paspēja redzēt A. Ašerādena paziņojuma video, kas gan ļoti ātri pazuda no Facebook, DB.lv un Tribine.lv

Pēc tam sākās jautājumi – kas ir pirkuma finansētāji un kāpēc šajā mediju krīzes laikā viņi pērk šīs avīzes? Baumas un visdažādākās versijas (Telegraf, Baltic Business News, Pans Kleksis.) turpinās joprojām un turpināsies līdz 8. jūlijam, kad Tallinā tikšot atklāti pircēji.

Tikmēr abu laikrakstu vadība atkārto solījumus, ka abos laikrakstos, kuros ir mainījušies gan darbinieki, gan dizains, redakcionāli un ētiski nekas nemainīšoties (Dienas bizness un Diena) Laikraksti paši nostādīti neapskaužamā situācijā, kurā par savas pārdošanas darījumu spiesti rakstīt varbūtības formā nezinot visas darījuma detaļas. Izskatās, ka mierīgas brīvdienas nebija nevienam no šajos laikrakstos strādājošajiem.

Un tīri no PR viedokļa - vēlā piektdienas pēcpusdienā nepilnīgi informēt kolektīvu un pasauli par mega darījumu (it kā 45 miljoniem latu) nav gluži pats smalkākais tonis. Taču visnesaprotamākā ir šī 5 dienu pauze. Kāpēc vairot neziņu un baumas? Kāpēc visu informāciju nepasniegt vienā dienā? Ja to pilnīgi un pienācīgi nevarēja izdarīt 3. jūlijā, tad visu infrormāciju būtu iespējams pasniegt vienotā paketē 8. jūlijā. Neviens taču nopietni nevar apgalvot, ka pašreizējā ažiotāža bija neprognozējama un informācijas trūkumā vainojamas dažas nenokārtotas formalitātes, vai arī cerība, ka patiesie īpašnieki tiešām nevienu neinteresēs?  

Tik ievērojama darījuma publiskošanā pieļautas kļūdas, kas veicina, iespējams, pilnīgi nepamatotu baumu un aizdomu rašanos. Tagad atliek gaidīt 8. jūliju. Tad jau redzēs. Lai nu kā, izskatās, ka darījuma līdzšinējais publiskošanas plāns nav bijis līdz galam izstrādāts un pārdomāts.

Piedaloties kuplam skaitam brikšņu, pavadītas 3 dienas ļoti skaistā vietā pie Usmas ezera. Sasniedzām arī ļoti labus sportiskos rezultātus gan dienas vērtējumos, gan arī kopvērtējumā. Apsveicam Aiju (D21E) un Lindu (D21A) ar uzvaru savās grupās kopvērtējumā, Ievu M. ar 3. vietu D21A, Jāni ar lielisku rezultātu kopvērtējumā - 2. vietu spēcīgākajā H21E grupā un Fredi ar 2. vietu H40K. Visu brikšņu rezultāti

Foto no Ievas, Inta, Jāņa un Arnitas

Tā kā normālu cilvēku apvienība PUMF (starp kuriem ir arī mūsu Edgars) 10. jūlijā atkāj fotoizstādi, kas vienlaicīgi būs arī jaunās Mojo Cafe atklāšanas pasākums – Kosmodroms pieņēmis lēmumu  – 5dien korporatīvais gājiens uz Vecrīgu. Juhuuu!!!!

Plānoju Iegādāties Tumbas.

izvēle ir starp:

http://www.salidzini.lv/search.php?q=Pioneer+S-W90S&cn=&cl=

http://www.m79.lv/LOGITECH-SPEAKER-2-1-Z-2300-970118-0914_1424.html

vairāk jau gribās dzirdēt tos, kuriem ir šādi , vai kādi citi līdzīgi šiem. Kāda lietošanas pieredze, kā skan.. u.t.t. vai arī citu ieteikumu.

06.07.2009. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis aicināja veselības ministri Baibu Rozentāli sniegt sabiedrībai atklātu un pārskatāmu informāciju par to, kā tiek samazināta ministrijas administrācija un aģentūru tīkls - par cik samazinās štata vietas, par cik izdevumi darbinieku atalgojumam un atbalsta funkcijām.
Ministru prezidents uzskata, ka veselības aprūpes nozares izdevumu samazināšana ir jāsāk ar administrāciju un aģentūrām, nevis ar invalīdu rehabilitācijas programmām, kas rezultātā tikai palielinās valsts sociālā budžeta izmaksas un liegs šādus cilvēkus no jauna integrēt sabiedrībā.

Pārsūtīt ziņu

Nākotnes degviela

ASV zinātnieki atklājuši efektīvu veidu, kā no urīna iegūt ūdeņradi. Šis atklājums ne tikai palīdzēs darboties mūsu nākotnes auto, bet arī palīdzēs atrisināt notekūdeņu problēmu.

Ūdeņradis, kā nākotnes auto degviela, gūst arvien lielāku popularitāti. Galvenokārt tāpēc, ka vienīgais blakusprodukts, kas rodas tā izmantošanas laikā, ir ūdens. Galvenā problēma ir lēts ūdeņraža avots. Žerardīnai Botei no Ohaio Universitātes, iespējams, ir atbilde. Viņa ir atklājusi veidu, kā pārvērst urīnu – visizplatītāko atkritumvielu uz Zemes – par ūdeņradi, turklāt tas ir 3 reizes lētāks variants nekā ūdeņraža iegūšana no ūdens.

Bote saka, ka ideja viņai radusies pirms pāris gadiem konferencē par degvielu, kur tika apspriesti veidi, kā ūdeni pārvērst enerģijā. “Es prātoju, kā to varētu izdarīt labāk,” viņa piemin. Tad viņai ienāca prātā aplūkot notekūdeņus kā labāku avotu molekulām, no kurām iegūt ūdeņradi.

Urīns elektrolīzes procesā tiek pārvērsts par ūdeņradi

Urīna galvenā sastāvdaļa ir urīnviela, kas satur četrus ūdeņraža atomus vienā molekulā. Svarīgi, ka šie atomi ir vājāk piesaistīti nekā ūdens molekulā. Bote izmantoja elektrolīzi lai sadalītu molekulu, izveidojot jaunu, nedārgu, uz niķeļa bāzētu elektrodu. Lai sadalītu urīnvielas molekulu ir nepieciešams tikai 0.37V spriegums. Tas ir 3 reizes mazāk nekā 1.23V spriegums, kas nepieciešams lai sadalītu ūdens molekulu.

“Elektroķīmiskā procesa laikā urīnviela tiek absorbēta uz niķeļa elektroda virsmas, kurš nodod elektronus, kas nepieciešami, lai sadalītu molekulu,” skaidro Bote. Tīrs ūdeņradis tiek savākts uz katoda, kamēr uz anoda sakrājas slāpeklis un nedaudz skābeklis. Lai gan reakcijā veidojas oglekļa dioksīds, galaproduktā tas netika novērots, jo tas procesā reaģē ar kālija hidroksīdu beigās veidojot kālija karbonātu.

Sākotnēji zinātnieku grupa strādāja ar mākslīgo urīnu, jeb ūdenī izšķīdinātu urīnvielu, bet vēlāk parādīja, ka šī metode strādā tik par labi arī ar īsto urīnu. “Pagāja kāds laiks, kamēr mēs saņēmām atļauju strādāt ar īstu urīnu – tas aizkavēja pētījuma publikāciju,” saka Bote.

Līdz šim pieejamie procesi urīna atdalīšanai no notekūdeņiem ir dārgi un neefektīvi. Urīns dabiski hidrolizējas par amonjaku, kas pēc tam iztvaiko atmosfērā.  Šie izgarojumi atmosfērā veido amonjaka sulfātus un nitrātus, kas izraisa veselības problēmas, piemēram, hronisku bronhītu un astmu.

Bote uzskata, ka šo sistēmu pavisam vienkārši var pielietot reālās attīrīšanas sistēmās, tādējādi gan uzlabojot gaisu, gan arī iegūstot ūdeņradi.

Šobrīd zinātnieki pārbauda ilgtermiņa efektivitāti, kā arī veic eksperimentus, lai labāk izprastu procesu.

Uzinstalējot kādu GNU/Linux distributīvu, piemēram, Ubuntu, pirms sistēmas startēšanas mēs bieži vien redzam kaut kādu sarakstu ar sistēmas kodoliem u.tml. Rodas jautājums – kas tas ir? BIOS vai kaut kas līdzīgs? Nē.

Patiesībā tas, ko mēs redzam pēc BIOS ekrāna un pirms Linux kodola ielādes, ir GNU GRUB sāknētāja izvēlne. Sāknētājs ir īpaša programma, kura pirmā tiek ielādēta no cietā diska atmiņā. Sāknētājs ielādē operētājsistēmas kodolu no cietā diska atmiņā un nodod tam datora vadību. Bet kāpēc dažādiem GNU/Linux distributīviem vispār ir nepieciešams sāknētājs? Lūk, daži iemesli, kuru dēļ ir nepieciešams izmantot sāknētāju:

1) Linux kodols nemāk sāknēties pats, to ir jāieraksta operatīvajā atmiņā un jāsāk tā izpildi;

2) Pirmais cietā diska sektors, kuru ielādē BIOS, ir 512 baitus liels. Linux kodola attēls aizņem dažus megabaitus – tāpēc nav iespējams to ierakstīt pirmajā cietā diska sektorā;

3) Uz datora ir jānodrošina dažādu OS sāknēšanas iespēja, piemēram, dualboot režīmā – GNU/Linux un MS Windows u.tml.

GRUB sāknētāja izvēlne

Tātad, GNU GRUB (turpmāk – GRUB) atrodas cietā diska pirmajā sektorā jeb MBR (Master Boot Record). GRUB ļauj sāknēt dažādas OS uz viena datora un var sāknēt dažādas Linux kodola versijas, nododot sāknēšanas parametrus kodolam. Sāknētājs var automātiski palaist kodolu pēc noteikta laika, kā, piemēram, tas notiek, palaižot Ubuntu Linux – GRUB pēc dažām sekundēm palaiž jaunāko kodolu, kurš atrodas saraksta augšdaļā.

GRUB atbalsta arī cita sāknētāja ielādi, piemēram, kad kāds GNU/Linux distributīvs ir likts uz viena datora blakus MS Windows operētājsistēmai. Kad GRUB ir ielādēts un lietotājs izvēlas palaist MS Windows, GRUB ielādē un nodod vadību MS Windows sāknētājam.

Ir iespējams uzinstalētu GRUB nokopēt no MBR binārā faila veidā un saglabāt MS Windows sadaļā, pievienojot ierakstu ar tā atrašanās vietu šīs OS sāknēšanas izvēlnē. Tādējādi iespējams palaist GRUB no MS Windows sāknētāja.

GRUB OS sarakstu nolasa no īpaša konfigurācijas faila, kas, piemēram, daudzos GNU/Linux distributīvos saucas menu.lst un atrodas mapē /boot/grub/. Šajā failā atrodas arī tādi parametri kā noklusējuma OS/kodols, kuru ielādēt pēc noteikta laika, kurš sekundēs arī ir norādīts turpat. Vēl tur iespējams norādīt tādus parametrus kā:

• Rādīt/nerādīt GRUB izvēlni;
• Izvēlnes fona attēlu;
• Monitora režīmu pēc OS/kodola izvēles;
• GRUB paroli

GRUB sāknētājam var uzstādīt paroli, pirms tas ielādē izvēlni vai ļauj to modificēt, tā ierobežojot nesankcionētu pieeju pie datora. Ja Jums būs interese, tad nākamreiz varu uzrakstīt rakstu par GRUB paroles uzstādīšanu – droši pievienojiet savu vēlmi mūsu Vēlmju sarakstā.

Ceru, ka dažos vārdos paspēju īsi paskaidrot, kas un kā notiek ar GRUB sāknētāju. Sīkāk var palasīt Wikipēdijā.

Pēdējā gada laikā mediji palaikam ziņo par kādas valsts bankrotu. Sastopami ārvalstu ekspertu izteikumi, ka arī Latvija to var piedzīvot. Vārds „bankrots” ir ar biedējošu skaņu, tāpēc ir vērts uzzināt, ko nozīmē valsts bankrots un vai tas vispār ir iespējams.

Kas ir valsts bankrots?

Jēdziens „valsts bankrots” Latvijā ir jaunievedums un precīzi nav definēts. Svešvārdu vārdnīca jēdzienu „bankrots” skaidro divējādi – uzņēmēja vai uzņēmējsabiedrības maksātnespēja vai sabrukums, neveiksme. Maksātnespēja ir stāvoklis, kad uzņēmums vai nu nespēj pildīt savas saistības (veikt norēķinus) – to sauc par naudas plūsmas maksātnespēju –, vai tam ir negatīvi aktīvi, jo saistības (pasīvi) pārsniedz to segšanas avotus (aktīvus) – to sauc par bilances maksātnespēju. Valsts bankrots acīmredzot nozīmē valsts maksātnespēju, citiem vārdiem, valsts nespēju laikus veikt norēķinus. Valsts saistības var būt saprastas kā valsts kopuma (valdības, uzņēmēju un iedzīvotāju) saistības vai kā valdības saistības. Atšķirībā no uzņēmuma bankrota, kad uzņēmuma kā juridiskās vienības darbība tiek pārtraukta, valsts kā juridiskas vienības darbība nekad nebeidzas, un tās saistības nevar palikt neizpildītas. Tāpēc jēdziens „valsts bankrots” ir neprecīzs un nepiemērots – tā vietā labākajā gadījumā varētu lietot jēdzienu „valsts bankrota stāvoklis”.

Jāpiebilst, ka ārvalstīs jēdzienu „valsts bankrots” lieto, bet šāds lietojums tiek uzskatīts par aplamu. Akadēmiskajā literatūrā izmanto jēdzienus „maksātnespēja”, „aizņēmumu krīze” vai „defolts” (latviešu valodā pārņemts no angļu valodas vārda default), ar šiem vārdiem apzīmējot stāvokli, kad valsts aizkavē vai vispār nemaksā ārējos parādus.

Enciklopēdijā Vikipēdija skaidrots, ka bankrots, maksātnespēja un defolts nav viens un tas pats. Maksātnespēja nozīmē, ka parādnieks nespēj pildīt saistības, turpretī bankrots nozīmē ar tiesas lēmumu apstiprinātu maksātnespēju. Nonākot maksātnespējas stāvoklī, uzņēmums var arī nebankrotēt, ja tam izdodas atrast līdzekļus, lai maksātnespēju novērstu, piemēram, aizņemoties vai pārveidojot parādus. Savukārt angļu vārds default tulkojumā nozīmē „trūkums”, „saistību nepildīšana”. Latviešu vārds „defolts” asociējas ar ārkārtēju stāvokli, pilnīgu sagrāvi. Masu medijos tas dažkārt tiek lietots, runājot par valstīm, kas nonākušas lielās finanšu grūtībās (piemēram, par Krieviju 1997. (1998.) gadā). Būtībā ar angļu vārdu default apzīmē stāvokli, kad parādnieks nav izpildījis savas saistības.

Atbilstoši Vikipēdijas skaidrojumam par valdības maksātnespēju un bankrotu nevar runāt, jo valdība nav tipiska juridiska vienība – tās maksātspēju nenosaka tās aktīvi. Tāpēc pareizāk lietot jēdzienu „in default”, ko latviešu valodā varētu tulkot kā „trūkumā” vai „ar nesamaksātiem parādiem”. Vikipēdijā netiek runāts par valsts kā kopuma nespēju kārtot savas saistības (iekļaujot arī iedzīvotāju un uzņēmumu nespēju atdot parādus). Latvijā valsts ārējais parāds nav liels, turpretī kopējais ārējais parāds, kas ietver arī uzņēmumu un iedzīvotāju parādus pret ārpasauli, ir ļoti liels – gandrīz pusotru reizi lielāks par valsts iekšzemes kopproduktu. Tāpēc var būt tā, ka valdība spēj pildīt savas saistības, bet pārējie nespēj. Turklāt valdībai ir ne tikai ārējās, bet arī iekšzemes saistības – jāmaksā pensijas un sociālie pabalsti, algas valsts un pašvaldību darbiniekiem un jānodrošina valsts institūciju pastāvēšana. Plašāka definējuma trūkumu var skaidrot ar katras sastāvdaļas atsevišķo saistību ar maksātspēju un valsti. Ilgstoši maksātnespējīgi uzņēmumi bankrotē un izbeidz pastāvēt. Iedzīvotāji ir fiziskas būtnes un bankrota dēļ nevar izbeigt pastāvēt, bet, zaudējot ienākumus un īpašumus, viņi nonāk zemākā labklājības līmenī – pat tādā, ka nepieciešama valsts palīdzība. Kā iepriekš minēts, valsts nevar beigt pastāvēt un tās pienākums ir nodrošināt ikviena iedzīvotāja dzīvotspēju. Tāpēc valsts maksātnespēja tiek risināta starptautiskās finanšu sistēmas ietvaros un vienmēr tiek novērsta, vai nu atlaižot konkrētās valsts parādus, vai tos pārveidojot citās īstenojamās formās.

2008. gadā ziņas par valsts bankrotu izskanēja par divām valstīm – Īslandi un Ungāriju. Par Īslandes valsts bankrotu Latvijas plašsaziņas līdzekļi sāka ziņot 2008. gada oktobrī. Savukārt 2008. gada novembra sākumā Ungārijas premjerministrs Ferencs Ģurčaņs paziņoja, ka Ungārija ir izvairījusies no valsts bankrota, pateicoties starptautiskajai finanšu palīdzībai.

Kas noved valstis bankrota situācijā?

Gan Īslandē, gan Ungārijā finanšu sistēmas sabrukumu radīja globālās finanšu krīzes ietekme.

Vēl 2008. gada septembrī Īslandes ekonomika bija ļoti spēcīga. Desmitiem gadu valsts tautsaimniecība auga, sevišķi strauji pēdējos gados. Trūka darbaspēka, tāpēc Īslande uzņēma imigrantus no Baltijas un Polijas. Vairākus gadus bija budžeta pārpalikums, valstij nebija ārējo parādu un nacionālā valūta bija spēcīga. 2007. gada ANO Attīstības programmas pārskatā ziņots, ka Īslandē ir augstākais dzīves līmenis pasaulē.

Īslandes tautsaimniecību „sabojāja” vieglas naudas pieejamības kārdinājums. Tās finanšu sektors pieauga, integrējās pasaules finanšu sektorā un kļuva atkarīgs no pasaules finanšu sistēmas. Īslandes bankas un citi uzņēmumi bija izpletušies tālu aiz valsts robežām, tās uzņēma ārvalstu noguldījumus, ieguldīja ārvalstīs un aizņēmās naudu ārvalstīs. Valsts ārējais parāds un ieguldījumi ārzemēs ievērojami pārsniedza Īslandes iekšzemes kopproduktu (pēc dažādiem avotiem, 2007. gadā tas bija USD 11 miljardi vai USD 16 miljardi). Kā ziņo Reuters, Īslandes trīs lielāko banku (Kaupthing, Landsbanki un Glitnir) kopējās saistības 2008. gada septembrī bija 62 miljardi ASV dolāru – tās pārsniedza Īslandes IKP 3,9 reizes (pēc citiem avotiem, pat 9 reizes).

Līdz ar neuzticības krīzi starptautiskajā finanšu sektorā arī Īslandes bankas nonāca grūtībās. 2008. gada vidū, kad Rietumu pasaulē iestājās kritisks naudas bads, ārvalstu noguldītāji sāka izņemt no bankām savus noguldījumus, bankas nevarēja iegūt līdzekļus maksātnespējas stabilizācijai un nespēja pildīt saistības pret kreditoriem. Oktobra sākumā valdība bija spiesta nacionalizēt valsts trīs lielākās bankas. Īslandes valūta sāka devalvēties, sasniedzot pat 30% vērtības kritumu gadā. Tas nozīmēja Īslandes valūtas sistēmas sagrāvi, un valsts nonāca defolta stāvoklī.

Arī Ungārijā finanšu krīzes cēlonis bija tautsaimniecības struktūra, kurā pēdējos gados noteicošās bija nozares, kuras virzīja naudas darījumi uz viegli iegūstamu kredītu bāzes. Ungārijas tautsaimniecības attīstība arvien ir bijusi nevienmērīga – panākumi mijušies ar neveiksmēm. Valstī raksturīga nervozitāte gan ekonomikā, gan politikā, bijušas vairākas politiskās krīzes ar neuzticības izteikšanu valdībai. Tas ietekmēja Ungārijas ekonomiku un sabiedrības uzticību valstij ilgu laiku pirms pašreizējās krīzes.

Ārvalstu ekspertu vērtējumā Ungārijas tautsaimniecība ir nestabila, jo tā ir pilnībā atkarīga no ārējā tirgus un finansējuma, valsts fiskālā un tekošā konta bilance ir ilgstoši negatīva, valdības parāds ir augsts un valūta (ungāru forints) nav stabila.

Savukārt Ungārijas ekonomisti uzskata, ka finanšu sistēmas sabrukuma cēloņi ir vairāk subjektīvi nekā objektīvi. Valsts vadītāju pārmērīgi pesimistiskie izteikumi par valsts ekonomisko situāciju un solījumu nepildīšana iepriekšējos laikposmos ir radījuši ārvalstu finanšu partneru, tostarp Ungārijas ārvalstu banku mātesbanku, neuzticību, un tas novedis pie finanšu un monetārās krīzes. Ungārijas banku sektorā vairāk nekā 80% veido Austrijas, Vācijas un Itālijas bankas.

Valsts bankrota stāvokli Ungārijā solīja nacionālās valūtas – forinta – sabrukums pret eiro, kas radīja augstu inflāciju. Valstij sāka trūkt naudas, lai pildītu saistības pret iedzīvotājiem, turklāt valsts izlaistajām obligācijām nebija pircēju.

Kā izpaužas valsts bankrots?

Ja finanšu sistēmas darbība ir bijusi nozīmīgs valsts tautsaimniecības attīstības dzinējspēks, tās darbībai sarūkot, samazinās valsts budžeta ieņēmumi un valsts nespēj pildīt savus pienākumus pret iedzīvotājiem un pasauli. Turklāt pietiek ar baumām par problēmām finanšu sistēmā, lai sāktos panika, noguldītāji steigtu izņemt noguldījumus un finanšu krīze strauji padziļinātos. Savukārt bažas par valūtas devalvāciju sekmē nacionālās valūtas aizstāšanu ar stabilāku valūtu un tādējādi padara devalvāciju neizbēgamu. Arī šie procesi samazina valsts ienākumus.

Ja valsts līdzekļi tiek tērēti tautsaimniecības uzturēšanai, to samazināšanās ietekmē tautsaimniecības izaugsmi, noved pie uzņēmumu bankrota, un situācija pasliktinās vēl vairāk. Valūtas devalvācijas dēļ atmaksājamā ārējo aizņēmumu summa pieaug, arī iedzīvotāji nespēj pildīt savas kredītsaistības. Valsts nespēj pildīt savas saistības pret iedzīvotājiem (pensijas, sociālās garantijas) un starptautiskās saistības. Seko dziļa sociālā krīze, bezdarbs, iedzīvotāju ienākumu un labklājības samazināšanās, depresija, emigrācija un citas negatīvas sociālās parādības, kas arī kavē tautsaimniecības atjaunošanu.

Šādam stāvoklim jēdziens „bankrota stāvoklis” izskatās gluži piemērots. Atgūšanās pēc valsts bankrota stāvokļa ir ilga. Īslandes valdība plāno, ka valsts no finanšu krīzes atgūsies 2010. gadā, ja būs iespējams saņemt ārvalstu finanšu palīdzību. Arī Ungārijas premjerministrs brīdinājis, ka finanšu krīze ir pārvarēta, bet jāgatavojas ilgai ekonomiskajai krīzei.

Kā iziet no valsts bankrota stāvokļa?

Mazām valstīm nepieciešama ārvalstu palīdzība, jo vietējo resursu nepietiek, lai stabilizētu finanšu sistēmu. Piemēram, Īslandes banku krīze valstij kopumā varētu izmaksāt 85% no Īslandes 2007. gada IKP.

Lai glābtu finanšu sistēmu, kas grimst krīzē, palīdzība jāsniedz ļoti ātri. Jo dziļāka ir krīze, jo vairāk naudas jāpatērē, lai no tās izietu. Tāpēc valstis, kurās ir augsts sabrukuma risks, jau laikus nodrošinās ar iespēju saņemt palīdzību. Ja tas izdodas, finanšu stabilizācijas garantijas var mazināt stresu, paniku un krīzes dziļumu.

Īslandei neizdevās laikus iegūt palīdzību, ko tā meklēja gan starptautiskajās organizācijās, gan partnervalstīs, gan visbeidzot Krievijā. Starptautiskais Valūtas fonds izšķīrās par aizdevumu tikai pēc tam, kad Krievija piedāvāja 4 miljardu eiro aizdevumu un Īslande bija sākusi sarunas par piedāvājuma pieņemšanu. Vēl 2008. gada novembra vidū ziņas par Starptautiskā Valūtas fonda piedāvājumu bija nākotnes formā. Kopumā Starptautiskais Valūtas fonds sadarbībā ar Eiropas valstīm plānoja piešķirt Īslandei USD 6 miljardu aizdevumu. Tā kā Īslandē dzīvo tikai 300 000 iedzīvotāju, aizdevumu slogs ir ļoti liels – USD 20 tūkstoši uz katru iedzīvotāju. Nedaudz vēlāk izskanēja paziņojums, ka valsts ekonomikas stabilizēšanai būs nepieciešami aptuveni USD 24 miljardi, taču šie līdzekļi nav nepieciešami nekavējoties.

Zīmīgi, ka pēc finanšu krīzes Īslande apsver iespēju pievienoties Eiropas monetārās savienības valstīm (ieviest eiro) vai iekļauties Eiropas Savienībā, ja pievienošanās eiro zonai citādi nebūtu iespējama. Īslandes valdība un politiķi uzskata, ka Eiropas Savienība ir relatīvi droša osta finanšu krīzes laikā.

Savukārt Ungārija starptautisko palīdzību saņēma ļoti ātri. Jau 2008. gada oktobra beigās, neilgi pēc tam, kad radās krīzes draudi, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un Eiropas Savienība piedāvāja Ungārijai 20 miljardu eiro (14 miljardu latu) finansiālu atbalstu un Ungārija to pieņēma.

Raita Karnīte, pārpublicēts no FinanceNet.lv

06/07/2009 - Transports un ceļošana - Tūrisms

Padomi, kā atvaļinājuma laikā Eiropā iztikt bez stresa.

3. vieta
Jānis Eglīte
2. vieta
Ervins Ērglis
1. vieta
Raivo Mužiks

Un kā tas viss izskatījās varat redzēt dažās (101) bildēs:

123456►

3. posma finālisti

Kopvērtējuma tabula pēc 3. posma

Dati no LAF.

„Vienam no Adžana Čā* mācekļiem bija iekaisums ceļgalā, ko varēja ārstēt vienīgi ar ķirurģisku iejaukšanos. Lai gan ārsti apgalvoja, ka celis sadzīs pāris nedēļu laikā, pagāja mēneši, taču tas joprojām pūžņoja. Kad māceklis atkal satika Adžanu Čā, viņš sūdzējās, sakot: „Man viņi teica, ka tas nebūs tik ilgi. Tam nevajadzētu tā notikt.” Adžans Čā smējās un atbildēja: „Ja tam tā nevajadzētu notikt, tas tā nenotiktu.”

(No grāmatas No Ajahn Chah. Reflections. Izdevniecība Dhamma Garden.)

* Godājamais Adžans Čā (Ajahn Chah) – viens no ievērojamākajiem Teravādas budisma Taizemes Meža tradīcijas skolotājiem pasaulē. Dibinājis vairākus klosterus Taizemē un Eiropā. Miris 1992. gadā 73 gadu vecumā.

Smiltenes BJSS Tepera laukumā uzņēma Daugavpils BJSS komandu.

Rezultāts: Smiltenes BJSS-Daugavpils BJSS 3:2

( Vārtus Smiltenes labā guva Elvis Teremko-2, Pēteris Ķepītis )

Lejuplādēt:

• fonofest_5_(2009).mp4, 624×352, 103MB

Zemāk lasāmo tekstu ievietoja arī NRA savos blogos. Zem tā, kā allaž, sanāca tāds plašāks tērziņš. Ieblogoju sarunu ar Leo un ASU. Varbūt kādam palīdzēs saprast, cik dziļā akacī patiesībā esam un cik prātam neaptveramai jābūt vēl cerēt gatavo cerībai un dedzībai par savu tautu un valsti pacīnīties.

• • •

Leo
Jautājums Kasparam. Kādu Tu redzi valsts pārvaldi Latvijā? Kāda pārvaldes sistēma te ir dzīvotspējīga un reize neizkropļojoša sabiedrību?

Pēc rakstu sērijas var izsecināt ka Tev ir pieņemama diktatūra? Prezidentāla pārvalde , koncentrēta viena grupējuma rokās.

Zinot Latvijas “politiķu” “sarunāšanas” mākslu, varu iedomāties kāda “jautra” dzīve būtu Latvijas iedzīvotājiem.

k.dimiters > Leo
pagaidām neredzu “valsts pārvaldi”. redzu ģimenes, viensētu, miestu, pilsētiņu… pašpārvaldi. precīzāk, nākšanu pie samaņas, lai izdzīvotu kā cilvēki un kā latvieši.

lai liekas bezcerīgi. padomju laikos likās vēl bezcerīgāk. kaut tas vien, ka čigāni taboriem bēg no Latvijas, vieš cerību. līdzīgi kā peles, kas bēgdamas signalizē par cunami tuvošanos.

tuvojas posts. pilsētās izdzīvot būs aizvien grūtāk. mums nāksies atcerēties, ko sacījis k.ulmanis:
“Neviena tauta nekad nevar palikt vesela un stipra, ja vājināts top viņas sākums un mūža pamats – zemnieks.” Šis pamats ir ne tikai vājināts, bet iznīcināts.

vakar skujenes pagasta centrā, kamēr manējie iepirkās, vēroju tuvos laukus un pakalnus. šur tur pa kartupeļu klājienam, bet lielākajā daļā pārredzamās ainavas – viena vienīga zāle. un tā ir lielajā daļā Latvijas. ap neiznīkušām lielfermām vēl jau kopjas un zāle tiek saruļļota milzu teritorijās. arī man kaimiņos kāda veca sieva ar savu knapi pie traktora ruļļiem turošamies vīru vēl vāca sieniņu savām 6 gotiņām. ja nepalīdzētu mūsu jurītis un cits kaimiņš, kas ar “siguldām” piegādāja savās pļavās nogāzto un šai sievai sagatavotās dāvanu kravas, viņa nespētu to pavilkt. bet velk, ģībdama, taču nekurnēdama. tai pat laikā no pilsētas atbraukušie mazbērni panabadzīgajā mājiņā aizkritušiem širmjiem spēlē “play station“. viņiem pie kājas vecīšu “plānprātība” – nemodernā ņemšanās ar lopiem un zemi. un tomēr… šie paši geimeri pavisam drīz slavēs Dievu, kas viņiem devis tādus vecīšus, pie kuriem patverties, lai nenomirtu badā.

ed.virzas grāmatā par k.ulmani rakstīts:
“Mēs varam daudz kam ļaut izputēt, uz ko līdz šim esam skatījušies kā uz neaizkaramu svētumu, bet mēs nevaram ļaut izputēt kaut vienai zemnieku mājai vai ģimenei. Lepnākais Rīgas namsaimnieka nams nav vienas lauku istabas vērts. Viss, kas mūsu valstī labs un kas mūsos pašos labs, ir sācies no šejienes. Pamatu pamati še atrodas un VAI tai valsts varai, kas tos mēģinās satricināt!”

ja mums visiem kopā izdotos pamodināt provinci, mazpilsētas, ja mēs visi kopā iedarbinātu savu senču izdzīvošanas likumus un tikumus, tas būtu vairāk kā valsts apvērsums no augšas.

man pārāk nepatīk grūti izrunājamais vārds “pašorganizēšanās”, taču neko labāku nevaru izdomāt. “kooperēšanās” būtu precīzāk, taču daudziem tas asociējas ar kolhoziem. lai gan arī kolhozi jau nav nekas cits, kā kolektīvas jeb kooperējošas saimniecības, tikai komunisti tās veidoja kā vergu fermas, kurās bija jāstrādā piespiedu kārtā. atdzīvināt zemniecību mūs spiedīs bezdarbs, trūkums utt. es ticu, ka Dievs pats mūsu tautai nāk talkā, lai mēs savas saknes no brīvā tirgus saziedējušā smirdūdens vāzēm atkal pārceltu avotos.

mostoties provincei, zemniecībai, vienkāršiem ļaudīm, mostos arī sarežģītāki ļaudis, arī dažādās formās sasmērējušies uzņēmēji un ierēdņi. un jo drosmīgāka patstāvīgā izdzīvošanā mēs būtu, jo spēcīgāka pati no sevis un dabiski veidotos pārmaiņu atmosfēra. protams, ne bez sirsnīgiem un spēcīgiem kritēriju atgādinātājiem.

piedod, ka tik gari. bet ir jau arī laiks parunāties garāk. un ne tikai šādā virtuālā veidā.

k.dimiters > Leo
par prezidentālu valdīšanu. tai pašā virzas grāmatā ļoti tēlaini un precīzi par demokrātiju viss pasacīts, turklāt 1935.gadā (pirms 74 gadiem). un nekas, izrādās, nav mainījies (atvainojos, ka tik gari citēju – šo grāmatu šodien nopublicēšu savā blogā):

“NE bads, ne mēris, ne karš, ne zemes trīces nav spējīgi kādu valsti tik ātri izpostīt, kā to spēj demokratiskie principi, ja tie tiek par tās pārvaldīšanas principiem. Pirmie var gan nodarīt lielus materiālus zaudējumus un apturēt uz laiku tautas progresu, bet tie negriežas pret organiskās vienības ideju, kas visu satur kopā. Tāpēc pēc katras sabiedriskas vai dabas katastrofas tautas organisms atkal salasās, lai dzīvi turpinātu.

Demokratiskie principi ķeras pie pašu pamatu iznīcināšanas. Tie iznīcina papriekšu galvu un tās funkcijas piešķiŗ rokām, kājām jeb kaut kam citam. No tā ceļas sajukums visā organismā, jo vienas pavēles vietā katra daļa sāk dzīvot pati savu dzīvi, nonākdama savukārt juceklī. [..]

Latvijas traģēdija pastāvēja iekš tam, ka latvieši demokratiskos principus, kas derēja noārdīšanai un sagāšanai, gribēja padarīt par valsts uzbūves principiem. Tāpēc, liela akluma sisti, tie iznīcināja savas valsts satversmē galīgi centrālo varu, sadalīdami to starp simts valdniekiem jeb deputātiem. [..]

Ar pavisam maz izņēmumiem visa Saeima sastāvēja no cilvēkiem, kas savu varu bija ieguvuši šādā vairāksolīšanā. Šie bija sadalījušies frakcijās jeb grupās, kas atšķīrās viena no otras ne pēc politiskā ideāla, kam viņi sekoja, bet pēc savu pašu iegribām, kuru maskēšanai bija piekārtas klāt dažāda satura politiskas izkārtnes. Valdību sastādot, notika otra vairāksolīšana, kuŗās piedalījās šīs frakcijas, un panākumu dabūja tā valdība, kas parādīja frakcijām vislielāko pretimnākšanu. Latviešu nacionālisms no šī nama bija izdzīts, bet krievu, vācu un žīdu nacionālismi dzīvoja, kuŗu sekmēšanai piešķīra pabalstus no latviešu sapelnītās naudas. Saeimas vadītās valdības bija ne valdības, bet vairākuma izpildkomitejas.
Pār saeimas vislielāko daļu valdīja sociāldemokrati. Viņus paslepeni saeimas frakciju vairākums uzskatīja par nākotnes cilvēkiem, un ja ne atklāti, tad slepeni tās atradās pilnīgi zem sociālistu mācības diktātūras, kura tās nemitīgi uzmana un bīda pa vislielākā demokratisma ceļu. Ikviens demokratisko frakciju deputāts apdulla priekā vairākas dienas, ja viņam no sociālistu līdeŗu mutes gadījās dzirdēt atklāti izteiktu uzslavu par demokratisko principu aizstāvēšanu.

Saeimā notika vistrakākās norunas un koalīcijas starp cilvēkiem, kuri ikdienas sadzīvē likās ar saviem uzskatiem atšķiŗamies viens no otra kā tumsa no gaismas. Ateists še sadzīvoja vislielākā draudzībā ar stingrāko kristīgo, lai panāktu vēlētāju iegribu apmierināšanu. Šie vēlētāji nebija kāda noteikta tauta, bet demokratija, kāds abstrakts bezveida pūlis. Tā neprasīja tautību, bet tikai balsu nodošanu. Tautības ideju ievēroja tikai minoritātes, kuŗas ļoti izveicīgi izmantoja latviešu deputātu pieķeršanos demokratisma dogmai. Tā bija cēlās polītikas mākslas pilnīga izvirtība, un uz demokratijas altāŗa gadiem ilgi tika upurētas mūsu tautas visdārgākās mantas.”

k.dimiters > Leo
mans viedoklis par varu:
vai kuģis var iztikt bez kapteiņa? vai ģimene bez ģimenes galvas? vai baznīca bez Dieva? jeb pavisam primitīvi – vai tu vari iztikt bez savas galvas?
demokrātija ir ķermenis, kuram galva nocirsta. uz nāvīgi asiņojošā kakla reizēm nosēdina pa glītāk vai neglītāk ķērcošam krauklim vai vārnai. roka, kas gribētu glāstīt, pati to neapzinoties, sit. kāja, kas gribētu kāpt kalnā, pati to neapzinoties, sper soli purvā. rumpis, kura sirds liek “dodot gūt”, sāk neprātīgi zagt, arī neapzinoties. jo nav jau ar ko apzināties – galvas taču nav!

diemžēl, pagaidām Latvijā, pat pie viskvalitatīvākās selekcijas, galvu šādam ar kleptomāniju un alkatību slimam ķermenim atrast ir neiespējami. tāpēc jālieto vēsturē joprojām dzīvo galvu gudrība. ja izdotos reanimēt kaut daļu no ne mazāk slimās tautas miesas, gan vien galva tai ar laiku izaugtu no jauna. tautai atgūstot spēju pašai valdīt par sevi, arī valdnieka izvēlē tad būtu mazāk iespēju kļūdīties.

taču, kamēr notiek atgūšanās, vajadzētu kādu jaunu un nesasmērējušos nacionālu spēku, kas varētu paildzināt demokrātijas globālo agoniju, taču dodot iespējamu brīvību tautai izmantot savu ieķīlāto zemi, izmantot krīzes režīma priekšrocības un nerespektēt ES direktīvas, kas liedz ražot to un šito, liek lopus kaut tikai tā, ne citādāk u.tml.

re, cik patīkams garums paladziņam :D

Leo > Kasparam
Var tikai piekrist komentārā rakstītajam. Bet ka jau Kaspar iepriekšējā diskusija rakstīju, man tas šķiet par maz priekš Valsts kopumā.
Cilvēkiem ir jāapvienojas, un jo sevišķi laukos, kaut vai elementārai drošībai. To mēs uzturēti varam saukt par pašpalīdzību. Bet diemžēl šī pašpalīdzība nevar nosegt visas dzīves jomas pat laukos, kur nu vēl mazpilsētās vai tādā “ūdensgalvā” kā Rīga. Bet nu neapskatīšu te pilsētvides problēmas. Ja sākām runāt par laukiem, ok, par tiem.

No praktiskās puses. Ļaudīm nepieciešama medicīna? Protams. Medicīnas nozari mēs zinām šobrīd. Arī šobrīd tā ir slikti pieejama, vēlāk vēl “dižāk” būs. Ar produkcijas maiņu vien “neizlīdīs”.
Izglītība vajadzīga? Protams. Un ne tikai sākumskolas, pamatskolas līmenī. Cilvēkiem vajag vismaz profesionālo. Zinām taču kādā līmenī šobrīd tiek veikta “optimizācija un reformas”.
Un tā mēs Kaspar varam turpināt uzskaitīt nozares bez kurām izdzīvot ir gandrīz neiespējami, (ja ne vispār neiespējami). Un šie jautājumi jau tiešām ir jākārto Valsts līmenī.
Visai sabiedrībai (kas principā nav iespējams) neder kooperēšanās princips “barības sagādāšanai”.

Diemžēl izskatās ka ir sācies (turpinās) jauns e migrācijas vilnis, kurš tālu pārspēs iepriekšējo gadu skaitļus. Un lielai daļai aizbraucēju motivācija nav nebūt vien iedzīvošana vien, bet bezcerība un nāvīgs nogurums no ekstrīma šajā Valstī.

Viena daļa tiešām kooperēsies, otra kaut ko kustēs pilsētelēs un imitēs dzīvību. Vēl kādi pa duļķaino ūdeni sazvejos kapitālus. “Viltus jēri” vāvuļos politiskus “ūdeņus”. Jaunatnes liela daļa tiešām emigrēs, atlikušie nodzersies. Nedaudzi vien aicinājuma vadīti mēģinās kaut ko mainīt šajā zemē.

……..Vēlāk vēl.
Tev Kaspar dienu ok……..

Leo > Kaspars
Par “varu”…….
Mēs nevaram šobrīd “kopēt” 1934…. gadus. Kaut vai aiz tā iemesla ka pasaules “karte” ir cita. Pat attāli mēs nevaram šobrīd salīdzināt to laiku ar šiem.
Jo mēs taču saprotam (tas diemžēl ir fakts) ka lielajā spēlē, ko spēlē lielvaras, kuras pārstāv starptautiskos kapitālus, kurus savukārt pārvalda nebūt ne filantropi, Latvijai nav vispār nekāda loma atvēlēta. Un tāpēc arī šajā “izrādē” šie “bēdu lugas” autori, Latvijai nav pat nekādus runājamos tekstus paredzējuši.
Toties pienākumus vai cik. Un ļoti labi ir “sapīti” juridiskie mezgli. Kurus pat tikai mēģinot saraut,šī brīža krīze liksies kā maza bērna šļupsti pret tām sekām kas iestāsies, mēģinot atkratīties no “labvēļu palīdzības”.

Tu saki, jaunie spēki. Nu nevar Kaspar jaunie spēki, ja pat tādi atrastos, būvēt “māju” uz pamatiem, kuri ir sen izļodzījušies un vēl papildus tam, ieķīlāti. Un neaizmirsīsim ka “labdariem” ir jāatdod naudiņas, ar procentiem. Un tāpēc man grūti šobrīd iedomāties ka pietiks kādiem jaunajiem spēkiem resursu lai “nopirktu jaunajai mājai materiālus”, pat būvējot uz vecajiem pamatiem. Papildus tam, saprotam taču ka tāda būve ir lemta sabrukšanai.

Protams teorētiski var “uzbūvēt” slēgta tipa Valsti un dzīvot no “naturālās” saimniecības. Bet tad arī “dzelzs priekškars” ir jāsāk jau būvēt tagad.

Vispār jau, pārlasot sava teksta pēdējo atkāpi par “slēgto (geto)”, palika dīvaini. Kaut kas līdz nelabumam pazīstams. Kā jau saprati, tā ir PSRS.

Secinājums Kaspar viens man rodas, pagaidām neredzu gaismu tuneļa galā, ja protams mēs par gaismu neuzskatām šurp nākošo vilcienu, kurā mums biļetes nav pārdotas un līdz peronam neaizskriet…………

ASU
Vai tiešām Kaspars nevar kādu rakstu uzrakstīt bez zilo pieminēšanas? Paši “tradicionālo vērtību aizstāvji” vien ir vainojami pie homoaktivitāšu pieauguma. Pavērojiet kaut vai gardu, šmitu, Ļedjajeva, NO PRIDE, u. c. provokatoru trakošanu. Kur trakie, tur Kaspara sieva! Kur te kristiešu cienīga rīcība?

k.dimiters > ASU
:D “kristieša cienīga rīcība” ir pamanīt un sargāt savējos no ideoloģiskām patoloģijām, perversas netiklības utt. kas man kā kristietim būtu jādara, ja manējiem saka: dabūs naudu, ja ļausi rekrūtēt hmsx ierindai tavas nācijas bērnus?

ASU
Kaspar – kristieša cienīga rīcība ir tāda rīcība, kura balstās vēlmē nest atbildību par saviem vārdiem. Vai tu par tiem vienmēr esi gatavs atbildēt! Ko nozīmē apgalvojums par naudu pret atļauju rekrutēt homoseksuāļu ierindai savus bērnus? Kur dokumenti? Kur pierādījumi? Piedod, bet ar šādiem emocionāliem, pierādījumos nebalstītiem apgalvojumiem tiek liets ūdens uz homoseksuāļu organizāciju dzirnavām. Tieši šādi rīkojas manis iepriekš minētie provokatori.
Vēl viens kristieša tikums ir – nenoliegt savas no Dieva dotās prāta spējas, kā arī, paklausīt savai sirdsapziņai.

Jā, mums ir jāsargā sabiedrība no perversijām, taču to, kā jebkuru darbu, jādara gudri. Līdz šim skaļākie bļāvēji ir bijuši gardas kompānija, LPP ar savu Ļedjajeva sektu u. c. rezultātā, mēs esam piedzīvojiši totālu katastrofu.

Vēl ir jāspēj redzēt lietas no patiesi kristīgas pozīcijas. Tas ir, jāprot izvērtēt, kas šobrīd sabiedrībai ir vissvarīgākais. Homoseksuālisma problēma bieži vien ir maznozīmīga salīdzinot ar pārējo postu, taču tā tiek mākslīgi izprovocēta, lai slēptu patiesās problēmas un to cēloņus.

k.dimiters > ASU
««Ko nozīmē apgalvojums par naudu pret atļauju rekrūtēt homoseksuāļu ierindai savus bērnus? Kur dokumenti? Kur pierādījumi?»»

pierādījums tekstā: Fredrika Federli skaidrajā mājienā. ko gan citu dara agresīvas ideoloģijas, ja ne rekrūtē. tā pamazām, pacietīgi. tik daudz jau šai jomā paveikts. geju modi, pat neko nenojaušot, akceptē jaunatne. jau sen. cits stilojas, it kā protestē, taču dvēseli vairāk vai mazāk sačakarē. vismaz cīnītāji par savējiem šai ierindā kļūst ievērojami mazāk.

“gudri cīnīties”? līdz šim tas nozīmējis – masveidā necīnīties. varēji taču nākt arī tu. neviens nenāca un bija jāiet tiem, kas gāja.

par hmsx problēmu kā aizsegu. ja tā labi ieskatās, piem., anglijas vai zviedrijas situācijā, tas nav nekāds aizsegs, bet galveno “tiesību” ideoloģija, kas nomāc un pat apspiež citas. katoļu priesteri bēg no anglijas, jo valsts vara mēģina tos piespiest laulāt “siltos”. dzirdēju, ka pat uz LV pāris tādi atmukuši. bet nav pierādījumu :)

viss būtu savādāk ar tām rekrūtēšanām, ja iekš LV būtu īsti skolotāji – savas tautas un tās bērnu aizstāvji. solidāri rīkojoties, izglītība ar nemitīgām reformām nebūtu tā deformēta, kā šobrīd. arī bērni būtu pasargāti vairāk no aizraujoši mārketētās izlaidības. bet mērķis jau bija un ir visus mūs sašķelt, lai pēc banālā “skaldi un valdi” principā arī valdītu pār savā starpā sarūgušiem un nīgriem tipiem. būtu latviešu “tautas fornte” (ne vdk nozīmē) kaujas spējīgāka, viss būtu citādāk.

taisnība jau ir manam sarunu biedram Leo:
«Viena daļa tiešām kooperēsies, otra kautko kustēs pilsētelēs un imitēs dzīvību. Vēl kādi pa duļķaino ūdeni sazvejos kapitālus. “Viltus jēri” vāvuļos politiskus “ūdeņus”. Jaunatnes liela daļa tiešām emigrēs, atlikušie nodzersies. Nedaudzi vien aicinājuma vadīti mēģinās kautko mainīt šajā zemē.»

mēģināšu būt starp “nedaudziem”.

Leo
Tomēr “ievilkos” diskusija par homoseksuāļiem. Jo īstenībā jau diskusijas sakne arī ir “nesamierināmo” “cīņas”.

Bet būtu laiks saprast ļaudīm ka šai, tā saucamajai problēmai “kājas aug” nejau no ierindas pilsoņu patikas vai nepatikas pret homoseksuāļiem.

Ir taču cilvēkiem beidzot jāsaprot ka šī tēma tiek “kurināta” no visām pusēm.
Bet tās saucamās puses katrs pats var sameklēt un redzēt. Uzskaitīšu tikai redzamākās un “spēcīgākās”.

Pirmā un noteicošā: cilvēku kopa ar neierobežotu varu, ietekmi, kuru interesēs ir “samest” visu vienā lielā “katlā”. Ir pat izdomāts termins “globalizācija”. Ja kāds ar vārdu globalizācija saprot vien tā saucamā brīvā tirgus likumu ieviešanu dzīvē (preču, pakalpojumu un darba spēka brīvu pārvietošanu), kas it kā skan pareizi, tad tas cilvēks neredz tālāk par “savu degunu”.
Globalizācijas “slimajos” plānos ietilpst arī atsevišķu tautu “izšķīdināšana” kopējā katlā. To kultūru sajaukšanu kopā. Reliģisko konfesiju sapludināšana (kas šobrīd notiek ļoti aktīvi),vispārēja tautu degradācija, tās padarīšana par “patērētāju”sabiedrību un “tautu uzsēdināšana uz kredītu adatas”.

Manis augstāk pieminētā pirmā “puse” ir stratēģijas “darboņi” un ideju “tēvi”.

Bet nākošās ir protams vājākas, bet nebūt ne “netīrākas” un mazāk pretīgas.

Tās ir tā saucamās “vietējās varas”, vietējās korporācijas, kapitāla turētāji. (te es nerunāju tikai par Latviju).
Tiek “iepotēti ” “jaunie standarti” tā saucamajām demokrātijām un tā realizēta caur valstu pārvaldēm. Instrumentus tādai realizācijai te neuzskaitīšu.

Protams ka atsevišķas partijas, sabiedriskās organizācijas it kā “stāv sardzē” arī par “morālo tīrību”.
Īstenībā taču tā ir “spēle uz publiku”. Tāpat kā homoseksuāļu publiskās aktivitātes.
Pēc principa, visi pret visiem. To var salīdzināt ar mucu, kurā ir iemestas žurkas, tām nedod ilgstoši ēst, un saimnieks skatās, kā žurkas viena otru noēd.
Kas ir saimnieks, to katrs pats var izsecināt.

Cilvēkiem ieteiktu biežāk aizdomāties par cēloņiem, ne visu laiku cīnīties ar sekām.

P.S.
Tiem, kuri saskatīs manā komentārā “sazvērestības teoriju”, iesaku paanalizēt pēdējos simts gadus pasaules vēsturē, saskatīt tendences attīstības virzienā uz kurieni tiek “virzīta” sabiedrība.
Bet Latvija ir vien maziņš “cīņu poligons” pret vērtībām, kuras ir bijušas vērtības daudzus gadsimtus, bet kuras šobrīd jau nav vajadzīgas. Vismaz “saimniekam” ne.

Leo
Kamēr rakstīju komentu, skatos, Kaspars jau daudzas manas domas-tekstus uzrakstījis : k.dimiters > ASU Šodien, 19:25

k.dimiters > Leo
paldies. tavs komentārs spēcīgs un precīzs. arī valoda sulīgi lasījās. vai drīkstu mūsu sarunu iepublicēt savā blogā blogs.krustaskola.lv ? bez papildus komentāriem.

piekrītu tev pilnīgi visā. taču kā dziesminieks (tātad, ne no racionāliem māliem taisīts) zināmā mērā tiešām neesmu pieskaitāms :) ko arī stūrgalvīgi gadiem apliecinu.

tas nozīmē, ka darbojos un darbošos tā paša iedvesmas motīva vadīts, kas liek sacerēt balādes kalambūrus, jocīgus vai smeldzīgus stāstus. ar mani galīgi nav vienkārši. ar katru gadu vairāk un vairāk apzinos sevi kā latvieti (citiem tas bijis otrādi), taču 25 gadus ar zināmu pārtraukumu esmu slāvu rita ortodokss. un jo dziļāk slāvu ortodoksijā, jo spilgtāk sajūtu savu nacionālo kontūru. tieši austrumu kristietība man palīdzējusi dziļāk atklāt mūsu Dainu dzīles, mazās tautiņas traģēdiju un dižumu. skan patosaini, taču nav iekšā par šo tēmu kaut ko baigi oriģinālu margot.

tātad, mēģinu un mēģināšu aktivizēt jau sevī aktīvo ulmaņa ideālu – viņa attieksmi pret LV. mums nav un, iespējams, nekad vairs nebūs tāda saimnieka/vadoņa, taču mums ir viņa idejas, pieredze, ideāli. uz šī pamata varētu veidot prezidentālu valsti, kurā saeimas darbs tiek nopietnāk kontrolēts un pakārtots LV un tās iedzīvotāju interesēm.

protams, loģiski spriežot, arī tā ir utopija un lieka ņemšanās. bet es nespēju akceptēt situāciju, kad esmu padevies loģisku apsvērumu dēļ. ja būs jāpaliek kaujas laukā, ok. tas būtu tikai normāli. ja vēl daži tādi “nepieskaitāmie” rastos, iespējams, varētu cerēt uz matemātisko progresiju :D

ulmaņa runas klipa beigās ierakstīju viņa sacīto:
«Nepiederiet pie tiem, kuriem ir bail no brūcēm un no nāves, jo patiesībā viņiem vislielākās bailes ir no kāju saslapināšanas un saaukstēšanās. Un šīs bailes pataisa viņus par nullēm! Jūsu gods stāv uz spēles! Jo nekas pasaulē nevar būt bīstamāks par neveiksmi, par veltīgi nodzīvotu mūžu.»

mani tas stiprina un iedvesmo.

k.dimiters > Leo
atkal jāpiekrīt :| man kāds draugs atsūtīja šādu linku:
http://www.thevenusproject.com/

ņemot vērā, ka arī “zeitgeist” ir sekta, kas “veselā saprāta” vārdā grib degradēt reliģiju un nāciju atšķirības, it kā atmaskojot “ļaunuma cēloņus”, šis “venusprodžektiņš” ir modīga un par kosmopolītiem jau noburto medus maize. medum, protams, piebērts apgreidēts dihlordifeniltrihlormetilmetāns jeb ddt.

k.dimiters
VENUS prodžektiņa “skaistie” mērķi…

The Venus Project is working towards putting its ideals into practice by the construction of an experimental research city. Blueprints for most of the initial technologies and buildings have begun. Fund-raising efforts are currently under way to help support the construction of this first experimental city. This new experimental research city would be devoted to working towards the aims and goals of The Venus Project, which are:

1. Realizing the declaration of the world’s resources as being the common heritage of all people.
2. Transcending the artificial boundaries that currently and arbitrarily separate people.
3. Replacing money-based nationalistic economies with a resource-based world economy.
4. Assisting in stabilizing the world’s population through education and voluntary birth control.
5. Reclaiming and restoring the natural environment to the best of our ability.
6. Redesigning cities, transportation systems, agricultural industries, and industrial plants so that they are energy efficient, clean, and able to conveniently serve the needs of all people.
7. Gradually outgrowing corporate entities and governments, (local, national, or supra- national) as means of social management.
8. Sharing and applying new technologies for the benefit of all nations.
9. Developing and using clean renewable energy sources.
10. Manufacturing the highest quality products for the benefit of the world’s people.
11. Requiring environmental impact studies prior to construction of any mega projects.
12. Encouraging the widest range of creativity and incentive toward constructive endeavour.
13. Outgrowing nationalism, bigotry, and prejudice through education.
14. Eliminating elitism, technical or otherwise.
15. Arriving at methodologies by careful research rather than random opinions.
16. Enhancing communication in schools so that our language is relevant to the physical conditions of the world.
17. Providing not only the necessities of life, but also offering challenges that stimulate the mind while emphasizing individuality rather than uniformity.
18. Finally, preparing people intellectually and emotionally for the changes and challenges that lie ahead.

k.dimiters
TE DAŽU “VENUS” PUNKTU AMATIERISKS ĶIDĀJUMS:

2. Transcending the artificial boundaries that currently and arbitrarily separate people.

- nacionālo valstu un kultūru robežas neseparē cilvēkus, tās pasargā šo nāciju kultūru īpatnības un sargā dažādību…

3. Replacing money-based nationalistic economies with a resource-based world economy.

- šitā “resursu ekonomika” ir sūds, salīdzinājumā ar normālu vietējo zemniecību un lokālo ekonomiku, kas spētu pārēdināt visu LV. ar atlikumu dalītos. un nevis unificētu, bet unikālu.

4. Assisting in stabilizing the world’s population through education and voluntary birth control.

- tikko izdzirdi “dzimstības kontrole” un “pārapdzīvotība”, tā atceries, ka šīs sistēmas pamatlicēji ir ekofašisti, kuru spilgtākie pārstāvji (divi lordi) nāca no anglijas karaļnama. viens mirdams vēlējās nākamajā dzīvē piedzimt par visļaunāko baktēriju, lai iznīcinātu lielākos dabas ienbaidniekos – cilvēkus. viņa saukļi bija “kill yourself, save the world”. iesaku nokačāt krievu doķeni “rastlenie”. tur labi pastāstīts par šitiem dzimstības kontrolētājiem…
(PAR EKOFAŠISMU JEB DZIĻO EKOLOĢIJU – ŠEIT… tur vēl daudz citi eleganti kulturologa staņislava ņekrasova teksti.)

6. Redesigning cities, transportation systems, agricultural industries, and industrial plants so that they are energy efficient, clean, and able to conveniently serve the needs of all people.

- ar šitiem “tīrajiem” lozungiem viņi atmazgā “dzimstības kontroles” un nacionālo kultūru sagrāves principus. radikālā ekoloģija savā pop versijā vispār ir bullšits. to izdomāja, lai nokautu mazo valstu industrijas, kuras tad varēja pārņemt megavalstis un pārcelt uz ķīnu, indiju, lai indētu viņu miljardus.

8. Sharing and applying new technologies for the benefit of all nations.

- it kā ok. bet tikai tam, kam nograuta viņa nacionālā identitāte, jo tas, kas nav zaudējis saikni ar visu dabisko, naturālo (arī orientācijas ziņā), negribēsies ar tehnoloģijām vien pašapmierināties. mans 23 gadīgais dēls jēkabs, piem., ilgojas pēc dzīves naturālā saimniekošanā. es viņu uz to nestūmu. viņš ar sirdi jūt, ka tā ir dzīve, kas tuvāka cilvēka dvēselei.

9. Developing and using clean renewable energy sources.

- gribu tvaika, vēja saules dzinējus :D  gribu traktoru, kas rūc no malkas un žagariņiem.

10. Manufacturing the highest quality products for the benefit of the world’s people.

- ja “highest quality”, tad normas, kritēriji, ierobežojumi. vajag dažādas kvalitātes produktus. pat tādu pienu, kas smird pēc kūts ķebļa. un tad lai pircējs izvēlas :)

13. Outgrowing nationalism, bigotry, and prejudice through education.

- iedomājos, kāda tā būs izglītība. kosmopolītisms jeb “new communism” ar individuālisma feisu. te atklājas idejas ģeneratoru īstie vaibsti. izglītība ir s ūds, kā redzam savās reformās. tās domātas, lai augstākas kvalitātes vārdā, jebkādu kvalitāti nograutu vispār.
18 gadus mācījies džeks prasa 3 gadus mācījušamies zemniekam, kā siet kazas sieru. zemnieks saka: kā, tu nezini? tu taču 18 gadus mācījies…

14. Eliminating elitism, technical or otherwise.

- tas nav dabiski. dabiski ir aristokrāti un kalpi, dabiski ir vidusslānis un padibenes. tikai savstarpēji līdzjūtīgā harmonijā. šitas sauklis ir izcirtumu veidotāju lozungs, ka necieš neko pārāku par sevi – viduvējībām.

17. Providing not only the necessities of life, but also offering challenges that stimulate the mind while emphasizing individuality rather than uniformity.

- idividuālisma hipertrofēšana arī nokāva rietumus, pārvērta “pedāļos”, pedofilos un maniakālos egoistos. normāli ir dabisks kolektīvisms, atbildības sajūt savas ģimenes, pagasta, apriņķa, tautas priekšā. turklāt, vispirms attiecībā pret citiem, ne sevi. sevi respektējot pēc tam. ja otrādi, tad pakaļā.

18. Finally, preparing people intellectually and emotionally for the changes and challenges that lie ahead.

- tie būs modernie racionālisma hitleri, kas šādas operācijas veiks. patiesībā mūs jau 20 gadus emocionāli un intelektuāli šīm pārmaiņām gatavo. nospiežot pilnīgi uz ceļiem, padarot par kretīniem, mēs pieņemsim visas pārmaiņas, ko šie “intelektuāļi” piedāvās, lai tik dod rīt, iedurties un nokniebties.

Leo >Kaspars
Ehhh Kaspar, tas jau i noticis.

Tu precīzi uzrakstīji : tie būs modernie racionālisma hitleri, kas šādas operācijas veiks. patiesībā mūs jau 20 gadus emocionāli un intelektuāli šīm pārmaiņām gatavo. nospiežot pilnīgi uz ceļiem, padarot par kretīniem, mēs pieņemsim visas pārmaiņas, ko šie “intelektuāļi” piedāvās, lai tik dod rīt, iedurties un nokniebties.

Šobrīd varētu runa iet jau par to vai var piecelties nospiestais. Vai var ieraudzīt gaismu tie, kuriem to ir atņēmuši mūsu pašu “tautieši???”. Tie, kuri, (pieļauju domu ka daļa aiz sava stulbuma un alkatības), izpildīja svešus rīkojumus un turpina to darīt.

Protams ka arī man ir aizvien vēl saglabājusies cerības dzirksts redzēt šo Valsti, tās pilsoņus domājošus, patriotiskus un apgarotus.
Protams ka tiek cilvēkiem rādīts un saukts.
Diemžēl aizvien biežāk tā ir “saucēja balss tuksnesī”.

P.S.

Paldies par sarunu Kaspar. Tev labas dienas, nē, mums visiem labas dienas, tiem, kas vēl ir Cilvēki un tiem kas tādi grib būt.

07.07.2009. 00:04 Eiropas Savienības pilnvarotais ārējos sakaros Havjers Solana paziņoja, ka vairāk nekandidēs uz savu amatu, vēsta "BBC News". Solanas preses sekretāre Kristīna Gallaha teica, ka nav nekā pārsteidzoša, ka viņš pēc pašreizējo pilnvaru beigām, šī gada oktobrī, atstās savu amatu, „viņš būšot ļoti aizņemts ar citām lietām”. Havjers Solana tiek uzskatīts par galveno pretendentu jaunajam ārpolitiskajam amatam, kurš, atbilstoši Lisabonas līgumam, tiks izveidots Eiropas Komisijā. Pēc šī līguma, kuru no sākuma ir jāratificē visām 27. dalībvalstīm, jaunajam līderim būs jāapvieno līdzšinējā Eiropas Savienības pilnvarotā ārējos sakaros un augstākā komisāra starptautiskajā politikā funkcijas. Tiek plānots, ka tam būs jāpalielina Eiropas Savienības nozīme starptautiskajā arēnā.

Twiterī pamanīju kā Jelousy gānās par jauno Nokia mobilo Nokia N97. Viņš ir viens no Nokia E51 klubiņa.

Izlasot viņa spriedelējumus, saliekot kopā ar to, kas notiek tirgū un pamanot šo rakstu par to, ka Nokia strādā pie sava Android mobilā telefona.

Nokia is understood to be developing a mobile phone that runs on Google’s Android software platform in a strategic U-turn for the world’s largest mobile phone manufacturer.

Nospriedu, ka nākamais mobilais telefons tādiem kā man un viņam, visticamāk, ka būs tik tiešām Androids, tikai nevis HTC vai Samsungs, bet gan… tieši tā - tas būs Nokia.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka fani jau pie tā strādā.

Gadget fans have already hacked one of Nokia’s existing devices, the N810 internet tablet, so it can run the Android system but the new device is expected to fully integrate the Android platform.

Žģems. Lai gan viņi to šobrīd noliedz. Vai nu taisiet uz Android bāzes, vai arī veriet ciet to bodīti. Es esmu runājis. :)

Avots: Engadget.

Mēneša prieks un sajūsma par baudāmiem, aizraujošiem mūsu pašu veču pasākumiem tuvajās un tālajās ārzemēs, iemūžinātu videoruļļos, eleganti samontētu un brīvi izplatītu tīklā.

1000 jūdzes aiz polārā loka
Edgars Zaķis, Normunds Rutulis, Gundars Silaktiņš, Harijs Sils, Jānis Skutelis, Egons Reiters

1000 jūdzes Āfrikas tuksnesī
Edgars Zaķis, Normunds Rutulis, Roberts Gobziņš, Harijs Sils, Jānis Skutelis, Egons Reiters

1000 jūdzes Urālu kalnos
Edgars Zaķis, Kaspars Zlidnis, Egons Dombrovskis, Harijs Sils, Intars Busulis, Gints Grāvelis

1000 jūdzes Indijā
Edgars Zaķis, Dons, Gustavo, Jānis Skutelis, Egons Reiters

Cepuri nost!
Paldies visiem iesaistītajiem!

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzdevis sākt 1,4 miljonu latu vērtā līguma laušanas procedūru ar SIA “Firma “Vigo”" par dīzeļdegvielas obligāto rezervju valsts daļas izveidi. Tāpat ministrs ir nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli, lūdzot veikt pārbaudi par minēto līgumu.

Ministrijā pašlaik vēl tiek izvērtēts, kā tiek pildīts ar SIA “Firma “Vigo”" noslēgtais līgums 193 200 latu vērtībā par benzīna rezervju valsts daļas izveidi, nra.lv informēja ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.

“Mēs esam guvuši pierādījumus tam, ka SIA “Firma “Vigo”" īpašumā vai nomā nav noliktavu, kurās būtu iespējams uzglabāt līgumā noteikto dīzeļdegvielas apjomu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA “Firma “Vigo”" nav nodrošinājusi dīzeļdegvielas valsts rezervju pakalpojuma sniegšanu un tā enerģētiskās krīzes laikā nespētu piegādāt dīzeļdegvielu līgumā noteiktajos apjomos un termiņos. Esmu uzdevis ministrijai sākt darbu pie līguma laušanas ar firmu. Visu mūsu rīcībā esošo informāciju esam nodevuši prokuratūrai, lai tā izvērtētu šo lietu no krimināltiesiskās puses,” uzsver ministrs.

Ministrs vēstulē prokuratūrai norāda, ka Ekonomikas ministrija, īstenojot Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) reorganizāciju, no 1.jūlija pārņem daļu no BEMVA funkcijām un saistībām.

Šajā funkciju un saistību pārņemšanas procesā ministrijas amatpersonas konstatējušas, ka SIA “Firma “Vigo”" nav izpildījusi ar BEMVA noslēgto līgumu par dīzeļdegvielas obligāto rezervju valsts daļas izveidi. Par to liecina Lietuvas enerģētikas ministra vietnieka Henrika Bernatavičius vēstule BEMVA vadībai, ar kuru viņš, pretēji SIA “Firma “Vigo”" apgalvojumiem, informē, ka Klaipēdas naftas terminālī netiek glabātas naftas produktu rezerves Latvijas valsts vajadzībām.

SIA “Firma “Vigo”" ir pieprasījusi samaksu par it kā sniegtajiem pakalpojumiem, bet neviens no piestādītajiem rēķiniem nav apmaksāts. 1,4 miljonu latu vērto līgumu, par kuru A.Kampars lūdzis prokuratūrai veikt pārbaudi, BEMVA noslēgusi 2009.gada marta beigās.

Avots: NRA.lv

Šodien, 6. jūlijā, Itālijā spēcīgākie pasaules juniori sadalīja pirmās 2009. gada Pasaules junioru čempionāta medaļas. Latvieši var lepoties ar ļoti nopietnā konkurencē izcīnīto Artūra Pauliņa 13. vietu un Andra Jubeļa 16. vietu.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Klausamies / lejupielādējam šeit.
MED - 100 Dolla Billz 12″ pērkam šeit.

Mums tas ir izdevies! Mūsu jaunākais izdevums nav ne kuš!, ne š!. Šoreiz esam radījuši KU! KU ir jaunākais brālis kuš! saimē, iespējams, visdrosmīgākais dēkainis, kāds līdz šim redzēts.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Šoceturtdien, 9.jūlijā, uz R’n’R skatuves noritēs pirmais solo ģitāristu regulārā čempionāta duelis, kurā tiksies četri meistari divos pāros, no kuriem tikai viens tiks tālāk, lai cīnītos superfinālā, 6.augustā.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem Sandis Ozoliņš pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma gatavojas atgriezties uz ledus, un nākamo sezonu pavadīs Rīgas “Dinamo” komandas rindās.

“Dinamo” un Ozoliņš jau vienojušies par nozīmīgākajām līguma detaļām, un šonedēļ spēlētājs ieradīsies Rīgā, lai sāktu gatavošanos sezonai. Pēdējo mēnešu laikā 36 gadus vecais aizsargs ļoti nopietni trenējies individuāli, un funkcionāli esot labā sportiskajā formā. Šobrīd plānots, ka Ozo spēlēs “Dinamo” pirmajā maiņā kopā ar Krišjāni Rēdlihu. Plašāks materiāls par Ozo atgriešanās aizkulisēm un cerībām, kas saistās ar spēlēšanu Rīgas “Dinamo” rindās, būs lasāms rītdienas “Sporta Avīzē”.

Savu līdz šim pēdējo spēli Ozoliņš aizvadīja pagājušā gada aprīļa sākumā, kad kopā ar Sanhosē “Sharks” noslēdza Nacionālās Hokeja līgas (NHL) regulāro čempionātu. Profesionālo karjeru Sandis sāka 1990. gadā tieši Rīgas “Dinamo” rindās, no kurienes devās pāri okeānam. NHL Ozoliņš pavadījis kopā 15 sezonu, kuru laikā septiņas reizes tika iebalsots All Star spēles pamatsastāvā, 1996. gadā kopā ar Kolorado “Avalanche” izcīnīja Stenlija kausu, bet gadu vēlāk tika nominēts līgas labākā aizsarga balvai.

Avots: eSports.lv

Tas, kurš pēdējo mēnešu laikā nav neko dzirdējis par Twitter, droši vien speciāli izvairās no jebkāda veida informācijas, ne tikai interneta vides. Tie tad tālāk nelasa, bet, ja tomēr ieinteresēja šī raksta virsraksts, tad pameklējiet par Twitter informāciju iekš Googles - latviski tur tā ir pieejama atliku likām.

Bet šeit turpmākajās rindkopās īss ieskats online mārketingā (vai pārdošanā) ar šī sociālā tīkla palīdzību.

Saprotiet, kas ir Twitter

Tāpat kā jūs diez vai veiksmīgi reklamēsiet savus produktus televīzijā vai radio, neko nezinot par šiem medijiem, jums noteikti, pirms veikt kādas aktivitātes Twitterī, ir jāsaprot, kas tas ir, kādi tur ir cilvēki un kā jums uzvesties.

Pirmkārt, atcerieties - Twitter nav vēl viens rīks, izmantojot kuru cilvēki vēlas uzzināt par dažādu kompāniju piedāvājumiem, protams, izņemot dažus gadījumus, kas kā izņēmumi apstiprina likumsakarību. Kompānijas presrelīžu izplatīšanai ir domāts e-pasts un RSS barotnes.

Twitter ir sociālais tīkls, kurā cilvēki seko līdzi viens otra ikdienai. Pabaroju suni, iedevu šodien papildporciju; noskrēju rīta krosu, satiku prezidentu; darbā prezentēju savu ideju, visiem tik ļoti patika, žēl tikai, ka boss aizmiga; ak nē, izrādās sunim biju iebēris kaķu barību, esot visu dienu gaudojis, kaimiņš sūdzējās. Šādas ir populārākās lietas interneta čivinātavā.

Gadās arī pa nopietnākām lietām. Mūsu tautietis Amerikā Jānis Krūms nofotografēja lidmašīnu, kura avarēja upē. Pie tam - bija pirmais un līdz ar to tika TV. Aculiecinieki no Irākas ziņo par nemieriem, citi ziņas padod tālāk.

Citreiz kāds lūdz palīdzību. Kāds ziņo no kāda pasākuma iekšpuses, kur “parastai tautai” nav lemts iekļūt.

Kā pareizi pārdot

Pierakstiet divas lietas. Dabiski un Interesanti. Pirmkārt jau Interesanti. Ja nevienu neinteresēs, neviens neuztvers. Otrkārt - Dabiski! Ja jums pirms filmas parāda reklāmu un jūs zināt, ka tā ir reklāma, kaut kāda smadzeņu daļa bloķē informāciju. Toties, ja pašā filmā galvenais varonis lieto šo produktu pēc iespējas dabiskāk, ir lielāka iespēja sasniegt mērķauditoriju. Un tad vēl visādas tālākas variācijas ar šo filmas sižetu, bet tā ir cita raksta tēma.

Tāpat Twiterī. Ja protat starp prezentāciju darbā un gaudojošu suni iestarpināt linku uz savu produktu, tas strādās. Ja starp jūsu produktu reklāmām būs daži čivinājumi par sadzīves tēmām, drīzāk agri, nekā vēlu tas sāks nestrādāt.

Obligāti der atcerēties

Galvenais mārketingam ir auditorija. Pie tam, nevis kvantitatīva auditorija, bet pēc iespējas labāk mērķēta. Vai nu jau esiet sastapuši, vai arī vēl sastapsiet reklāmas par “300 sekotājiem dienā - it really works!”. Par naudu. Nekas tur nestrādā. Jebkurš var dabūt sev 300 sekotājus dienā, vajag tikai nenogurstošus pirkstus, labu peli un daudz, daudz pacietības. Vienīgais, ko jūs dabūsiet, būs pašam pilns “timeline” ar bezjēdzīgiem čivinājumiem. Jums ir rūpīgi jāatlasa savu auditoriju, sekojot tiem, un esot interesantiem, lai arī jums seko.

Bieži redzēta kļūda - sāk veidot tīklu, neizdarot nevienu ierakstu. Kā jums liekas, kāda ir interese klausīties kādā, kas nerunā? Jā, ir izņēmumi - pazīstamas personas, bet tie atkal ir izņēmumi.

Iesaistieties diskusijās. Tā ir iespēja kļūt populārākam.

Šīs ir tikai dažas nianses, bet ir vēl daudz, ko ņemt vērā, lai jūsu mārketinga vai pārdošanas pasākumi izdotos. Galvenais ir stratēģija. Pirms sāciet čivināt ar mērķi pārdot, izstrādājiet stratēģiju. Varat ar to nodarboties vēlāk vai “laika gaitā”, bet tas jums izmaksās negūtos ieņēmumus. Un atkal - jums nav jāizlasa N rakstus par šo sociālo tīklu un visu pašiem jāizmēģina. Piesakieties, un jums būs cilvēki, kas palīdzēs ar stratēģiju, rīkiem un darbības plānu!

06.07.2009. 22:05 Irākas valdība aizliegusi organizēti apmeklēt Sadama Huseina kapavietu pēc tam, kad vairākas skolas Tikritā organizēja uz turienis ekskursijas saviem skolniekiem, ziņo AFP. Atbilstošas instrukcijas ir izsūtītas Salah-el-Dinas provinces, kurā ir apglabāts Sadams, vadībai, kā arī Kultūras ministrijas ierēdņiem. Instrukcijās atzīmēts, ka gāztā režīma līdera kapa apmeklējumu organizēšana ir nepieļaujama.

06.07.2009. 21:40 93 gadu vecumā 6. jūlijā miris bijušais ASV aizsardzības ministrs Roberts Maknamara (attēlā), kurš savulaik spēlēja ievērojamu lomu, Savienotajām Valstīm iesaistoties Vjetnamas karā. Politiķis ieņēma aizsardzības ministra amatu no 1961. līdz 1968.gadam prezidenta Džona Kenedija un Lindona Džonsona administrācijās. Lai gan Maknavara īstenoja spožu karjeru rūpniecībā un starptautiskajos finanšu institūtos, viņu galvenokārt atcereras saistībā ar Vjetnamu.

Man friziera apmeklējums vienmēr ir neliels pārdzīvojums, jo tā ir viena no tajām retajām reizēm, kad izvairīties no skatīšanās uz sevi spogulī ir diezgan grūti vai pat neiespējami. Šoreiz (un bieži vien citas reizes) friziere bija diezgan runātīga un ar blondiem matiem. Balinātiem. Dažas viņas izteiktās frāzes bija interesantas un uz mirkli izskaistināja manu dzīvi.

Manas frizieres saruna ar blakus esošo frizieri:
-Kāpēc tad Maikls Džeksos taisija tik daudz operācijas?
-Nezinu!
-Man likās tāpēc, ka viņš gribēja līdzināties savai māsai.

Būtu es daudz maz komunikabls, es abas pārtrauktu un teiktu, ka Maikls vienkārši bija nojūdzies narkomāns. Tā nu tas ir.

Griezīšu savādāk nekā brālim. Jūs jau abi tā esat tik līdzīgi, ka dažādi griezumi tikai palīdzēs jūs atšķirt.

Tas laikam ir rezultāts manai attieksmei pret friziera apmeklējumu, kad es parasti savu vēlamo matu griezumu aprakstu ar diviem vārdiem – īsāk un smuki. Muļķīgi jau ir tā teikt, bet ko es varu darīt, ja uzskatu, ka man ir mazāka pieredze matu griešanā nekā frizierei? Manuprāt, par jauno matu griezumu jālemj frizierei un, ja gadījumā tik sūdīgi nogriezīs, tad mati jau vienalga un diemžēl ataugs gari un vietām sprogaini.
Par to brāli vispār varētu būt atsevišķš stāsts, jo, kaut arī nezinu pat frizierei vārdu, tas viņai nav traucējis iegaumēt mani un manu dvīnīti.

©2009 deelis.lv. RSS barotne. Ne sevišķi vajadzīgais twitter konts. Ieraksts iedrukāts izmantojot Opera interneta pārlūku ;)

Šī diena nebija garlaicīga :D Lai bildes runā manā vietā.
Izmantotie matereāli:
*lēcas
*klades vāks
*līmlenta

Lūk, tā ir jāskan doom metal! Lūk, tā ir jāspēlē grupai, kas izpilda doom metal, lai droši varētu stāties uz vienas skatuves ar pasaules klases grupām šajā žanrā. Šo attiecību bez kādām šaubām var attiecināt uz „Frailty”.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

XV Starptautiskās senās mūzikas festivāls Rīgu un Rundāles pili ieskandinās Itālijas baroka mūzikas skaņās. 9., 10. un 11. jūlijā festivāla programmā iekļautos dienas, nakts un bērnu koncertus piepildīs Antonio Vivaldi skaņdarbi, gregoriskie dziedājumi, Vācijas un Itālijas baroka mūzikas simpozijs.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

No 2.–5. jūlijam Serbijā notika 2009. gada Eiropas jauniešu čempionāts orientēšanās sportā. S18 grupas jaunietes stafetēs izcīnīja augstvērtīgo sudraba medaļu. Komandā startēja Ance Rusova, Māra Peilāne un Sabīne Tilta.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Svētdien, 5. jūlijā, noslēdzās PartyPoker.net Las Vegas Desert Classic VIII darts turnīrs. Savu kārtējo titulu, finālā ar 13:11 pārspējot Reimondu van Barneveldu, izcīnīja Fils Teilors un nopelnīja papildus 30 000 sterliņu mārciņu.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

06.07.2009. 21:25 Zinātnieki no Šefīldas universitātes un Bristoles Robotikas laboratorijas (Bristol Robotics Lab) radījuši Scratchbot – žurkai līdzīgu robotu, kas spēj darboties ne tikai tumsā, bet arī zem ūdens. Zinātniekus šāda robota izveidošanai iedvesmojušas žurkas, kam īpaši labi izdodas izpētīt apkārtējo vidi, izmantojot ūsas. Žurkas spēj precīzi noteikt objektu atrašanās vietu un formu, ritmiski kustinot ūsas. Pēc objektu atrašanās vietas noteikšanas žurkas pieņem straujus lēmumus un izmanto šo informāciju, lai veidotu apkārtējās vides „karti”.

06.07.2009. 21:00 Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un viņa ASV kolēģis Baraks Obama 6. jūlijā parakstīja deklarāciju, apņemoties noslēgt jaunu kodolieroču ierobežošanas līgumu, kuram jāaizstāj 1991.gadā noslēgtā vienošanās START, ziņo aģentūra "Reuters".  Abas puses apņēmušās septiņu gadu laikā no jaunā līguma spēkā stāšanās brīža tratēģisko nesējsistēmu skaitu ierobežot ar 500 līdz 1000 vienībām, bet kaujasgalviņu skaitu ierobežot robežās no 1500 līdz 1675.

Nav nekas vienkāršāk. Izveidojam institūciju, kas atbild par tautai nepopolāru lēmumu pieņemšanu - tarifu paaugstināšanu, mūsu gadījumā SPRK. Saeima vai Valdība te pilnīgi ne pie kam. To paveic SPRK pildot Saeimas pieņemto normatīvo aktu prasības. SPRK piekrītošo lēmumu rezultātā Latvijas 2008.- 2009.gada ziemas enerģētiskā...

Tā kā tuvojas manas atvadas no Tamperes, esmu nolēmusi apskatīt divos gados neapskatītās pilsētas vērtības. Viena no šādām vietām ir Muminu muzejs. Bērnībā citīgi mēģināju Tūvi Jansoni lasīt un iemīlēt muminus, bet nu nekādi. Tomēr muzejs un paši mumini te tik populāri, ka nu bija jāaiziet.

Taču, ja grāmatas nav lasītas vai multenes skatītas, tad diemžēl nekādu gandarījumu muzejā sajust nevar. Muzejs ir pilns ar pasaku ainām, sīki jo sīki izstrādātām, kā arī grāmatu ilustrācijām. Tur ir lasāmstūrītis, rotaļu placis un filmu zāle. Viss, kas nepieciešams muminu fanam. Man, savukārt, muzeja apmeklējums kļuva aizraujošāks, jo draugs ieteica muzejā obligāti sameklēt muminu erotisko noslēpumu, kas paslēpts no bērnu acīm. Lūk, intriga!

Lai atgūtos no muminiem, apmeklēju gotu tirdziņu, kas Tamperē norisinājās Gotu festivāla ietvaros. Diemžēl nepadomājusi par nepieciešamību pieskaņoties videi, ierados gaiši ģērbta, kas mani automātiski padarīja par autsaideri, tomēr netraucēja iemūžināt bildēs citus (starp citu man liekas, ka tas viņiem gluži labi patīk, ja jau saģērbušies tik izaicinoši). Tirdziņā gan neko ārkārtēju nepiedzīvoju, jo tur vienuviet bija tie paši ļaudis, kas klīst par pilsētu tikai lielākā koncentrācijā. Taču šāds tirdziņš deva vairāk apskaidrības par gotu garderobi, kurā izrādās var ietilpt lolitu kleitiņas un krādziņas, kā arī burleska cepurītes. Vairāk skatīt galerijā!

Nākamais plānā  – Ļeņina muzejs.

Latvijā par tradīciju kļuvis, ka kārtējā valdība un kārtējais ekonomikas ministrs paziņo, ka jānosaka ekonomikas prioritārās nozares un tad tās tikšot kaut kā īpaši atbalstītas. Dombrovska valdība un Artis Kampars šajā ziņā diemžēl nav izņēmums.

Kādēļ diemžēl? Tādēļ, ka, manuprāt, šāda prioritāro nozaru noteikšana Latvijā nepadodas un izskatās “pievilkta aiz matiem”.

Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc vienas nozares tiek atzītas par prioritārām, citas – nē. Piemēram, pēc Kampara domām, atbalstāma ir metālapstrāde. Labi. Un cik, lūdzu, izdevīga ir šī nozare ilgākā perspektīvā? Vai tās Latvijā ražotais ir tik unikāls, ka kompensē nozares atkarību no ievestiem izejmateriāliem un attiecīgi neietekmējamām cenu svārstībām? Līdzīgi ir ar ķīmijas rūpniecību, kas arī nu ir atzīta par īpaši atbalstāmu. Rodas sajūta, ka ministrs ir ņēmis pašreizējo Latvijas eksporta struktūru, atzinis to par objektīvu un labu esam, lai gan tas, kas “strādāja” pirms gadiem, nenozīmē, ka ir Latvijas ilgtermiņa interesēm atbilstoši. Tikpat labi var jautāt, kāpēc par nozari ar eksporta potenciālu, nevar atzīt veselības pakalpojumus? Speciālisti ir, par eksportēto pakalpojumu saņemtā nauda paliek tepat Latvijā (nenonāk energoresursu un izejmateriālu piegādātāju kabatās).

Otrkārt, prioritārās nozares ir noteiktas pārāk vispārīgi. Par tādu atzīta pārtikas rūpniecība. Visa? Saldējums, šprotes, gaļa, zemenes? Kokapstrāde. Arī visa?

Man jau liekas, ka mūsdienu ekonomika ir tik dinamiska, ka noteikt, kuri sektori ilgākā perspektīvā būs īpaši aktīvi, faktiski nav iespējams, tādēļ šāda prioritāro nozaru noteikšana ir bezjēdzīga. Ikvienā nozarē ir kāds veiksmes stāsts, kāds uzņēmums, kas var likt galdā saslēgtus kontraktus, stāstīt par iegādātām iekārtām un lieliem nākotnes plāniem, bet tas nenozīmē, ka nozare kopumā var apgalvot, ka ir kaut kā īpaši perspektīva. Tas man atgādina stāstu par kuģu būvi. Kad pasaulē ekonomika ir ar augšupejošu līkni, tirdzniecība un attiecīgi pārvadājumi mutuļo, kuģu būvētāji sapriecājas, izveido jaunas jaudas kuģubūvei un tad “sēž” ar pārprodukciju. Līdzīgi ir ar celtniecību saistītajām nozarēm (sākot no metāla un beidzot ar koka konstrukcijām). Tikai nelaime ir tā, ka, ja lielākas ekonomikas šo cikliskumu spēj pārdzīvot, tad Latvijā tas ir problēmātiski.

Treškārt, nav skaidrs, ko prioritāro nozaru statuss konkrētajiem uzņēmumiem dos. Atvieglojumus kredītu saņemšanā? Diez vai, jo privātajām bankām valsts neko diktēt nevar, savukārt pašai resursu nav. Nodokļu atvieglojumus? Arī diez vai, jo kā liecina pēdējā gada notikumi, valsts nepieļauj sīkāku likmju dalīšanu, jo esot grūti tādas administrēt, turklāt diez vai valsts šobrīd var atļauties mazākus nodokļu ieņēmumus.

Te, protams, var iebilst, ka lai taču ministrs ņemas, ja viņam tādēļ labāk kļūst. Tomēr, manuprāt, tik nekaitīga šī ņemšanās ap prioritātēm nav. Kaut vai tādēļ, ka tā dod piesegu citu biznesam nepieciešamu lietu nedarīšanai. Proti, uz pārmetumiem, ka Latvijā vide nav biznesam labvēlīga, tad var izvilkt no atvilknes kārtējo koncepciju vai nacionālo plānu un pavēstīt, ka valsts dikti rūpējas par uzņēmējiem. Citiem vārdiem sakot, tā vietā, lai nodarbotos ar kaut kādām atraugām no centrālās plānošanas laikiem, valdībai vajadzētu vienoties, kā atvieglot uzņēmējiem KOPUMĀ darbu. Šā brīža un arī tuvāko gadu situācijā patiesībā ir pilnīgi vienalga, kādā nozarē uzņēmējs strādā, ja vien viņš ģenerē naudas plūsmu un darba vietas. Attiecīgi valdībai ir jārūpējas, lai biznesu kontrolējošās un ietekmējošās institūcijas izturētos pret VISIEM uzņēmējiem maksimāli saudzīgi – gan uzliekot sodus, gan prasot dažādās izziņas, gan nosakot ierēdņu darba laikus un pilnvaras. Tas ir smieklīgi – valdība nevar uzņēmējiem garantēt nodokļu sistēmas stabilitāti, bet sociālistiski definēt prioritārās nozares ir gatava. Man personīgi Kampars liekas jēdzīgs cilvēks, tomēr labāk viņam savu laiku tērēt citiem mērķiem.

Māris Zanders, Radio SWH

Diena atnākusi, kad arī man beidzot ir palicis 21 gads. No vienas puses, protams, maz, no otras – arī maz. Manā skatījumā šis “lielāks par 18 mazāks par 25 vecums” ir kā cilvēka veidošanas stadija. Ja iedomātos, ka es nodzīvošu teiksim gadus 70 savā mūžā, tad šis ir tas posms, kad es ielieku pamatus tam, ko es darīšu nākamos 50 gadus. Protams, mēs varam diskutēt ka jebkurā brīdī var visu mainīt, bet lielā mērā, parasti tas ko iesāk – ar to arī turpina.

Šī varētu būt tā diena, kad varētu pārdomāt visu – kas ir bijis līdz šim, un kas būs vēlāk. Lai to tā mākulīgi izdarītu, varētu nodalīt pāris dzīves kategorijas. Nosauksim tās par darbu, mīlestību, ģimeni, pašpilnveidošanos, draugiem, laimi un sapņiem.

Sāksim ar darbu – vienu no primārajām dzīves eksistences lietām. Atkal varam aizdomāties, ka īstenībā var nestrādāt un dzīt fufli visu mūžu, bet lai mēs iegūtu naudu, kura vajadzīga ēšanai, izklaidēm un visam pārējam – jāstrādā. Pēdējos pāris gados esmu paspējis būt par viesmīli, velokurjeru, paciņu piegādātāju, pārdevēju, klientu menedžeri, reklāmu dizaineri, pusbārmeni un vēl sazin ko.

Principā – nav svarīgi par ko man ir gadījies strādāt – svarīgi ir tas, ka tas ir ienesis iztikas līdzekļus, un eksistēt var. Šobrīd strādāju par datubāzes administratoru Latvijas Kuģniecībā. Nesaku, ka ir ļoti interesanti un varētu to darīt nākamos 14 gadus, taču šajos laikos tas interesantums pabīdās otrajā plānā. Ko darīt nākotnē – nav ne mazākās nojausmas.

Runājot, ka nauda nenes laimi. Varbūt tā arī ir, bet nauda dod man brīvību darīt visu, kas man var likt justies laimīgam.

Tālāk – viena svarīga opcija – ģimene. Lai arī man tā ģimenīte ir plašāka par ierasto, domāju šajā jomā viss ir kārtībā. Domāju, lai arī ko es darītu un kur atrastos – vienmēr jāatcerās par ģimeni.

Viena no interesantajām lietām ir “pašpilnveidošanās”. Varbūt tā nedod tādu īstenu laimi, bet tāpat liek cilvēkam justies labi, liek justies novērtētam un atzītam. Ko esmu darījis, lai pašpilnveidotos – neko īpašu, ja runāt atklāti. Esmu apgrābstījis dažādas jomas, kas man liek justies labi, un tas ir galvenais. Varbūt kāds pilveidojas vairāk par mani, izlasa 5x vairāk grāmatu un un māk atšķirt vīnus pēc to smaržas – bet tas nenozīmē ka cilvēks ir laimīgs.

Vai es esmu laimīgs? Kopumā skatoties – jā esmu. Bet tas ir tāds relatīvs lielums – tāpat kā nevar piepildīt okeānu – tāpat nevar justies pilnīgi laimīgam, tā nu mēs esam uzbūvēti. Šobrīd ir labi, bet drošiven var būt tā, ka ir labāk.

Sapņi un plāni nākotnei – pilnīga 0. Nav man tādu, jo uzskatu, ka nekad nevar zināt kā viss dzīvē notiksies un pakārtosies. Nav jēgas sapņot par kaut ko, ja tas nav tuvu. Kas šobrīd ir tuvu – pagaidām nekā laba. Nekā arī slikta. Kā liktenis būs lēmis – tā arī notiksies.

Bet, manuprāt, ir vēl viena relatīvi svarīga lieta. Mēs varam to noliegt, varam ignorēt, varam neieredzēt un tēlot “vēsos” utt. Šī lieta ir mīlestība, un mēs katrs vēlamies kādu mīlēt un tikt mīlētam. Savādāk nodzīvojot dienu un netikt mīlētam – pazūd jēga šai dienai. Bez mīlestības mēs tikai eksistējam. Pat nebaidos noliegt – katrs šajā pasaulē vēlās mīlēt. Kādam sanāk – kādam mazāk sanāk, bet mēs visi esam izslāpuši pēc mīlestības. Šobrīd kāda meitene ko mīlēt man nav, vai būs – cerams :) Savādāk nākamajiem 21iem nav jēgas.

Īsumā uzmetot aci iepriekš rakstītajam – šie bijuši interesanti gadi, jo kas tikai nav iepazīts, kas nav redzēts, baudīts un taustīts. Nākotne ir miglā tīta, bet mums visiem gribās to labāko. Pie tā arī paliksim – dzīvosim sev, lai pilnveidotos, kaut ko sasniegtu, mīlētu un atpūstos.

Ārčijs, savā 21. dzimšanasdienā

P.S. @archijs twitterī

2009. gada maijā rūpniecības produkcijas izlaide bija 285.8 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2009. gada maijā, salīdzinot ar 2009. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 4 %. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5.5%.

Lielākie rūpniecības produkcijas izlaides kritumi bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 19.1%, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 16.7%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 13.3%.

Šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 11.9%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 3.1%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 2.6%, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 0.4%. Pārtikas nozares apakšnozarēs pieaugums bija graudu malšanas produktu ražošanā – par 1.4%, piena produktu ražošanā – par 0.6%.

2009. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 19.3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 21.2%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10.6%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5.9%. Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides samazinājums bija automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 62.4%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 55.8%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 55.3%.

Savukārt farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana ir palikusi iepriekšējā gada līmenī.

Avots: Bizness.lv

Turpinām Amandas darbu izstādi. Šeit jūs varat redzēt Lāci saulainā dienā netālu no nezināmas izcelsmes kokiem. Divi tūkstoši devītā gada divdesmit devītais jūnijs.

06.07.2009. 17:45 Ziemeļkoreja šogad iztērējusi kodolieroču un raķešu izmēģinājumiem aptuveni 700 miljonus dolāru, ar kuriem tā būtu varējusi likvidēt pārtikas deficītu vismaz uz diviem gadiem, ziņo Dienvidkorejas mediji. To vidū ietilpst 43 miljoni dolāru par sestdien veiktajiem piecu raķešu "Scud" un divu raķešu "Rodong" izmēģinājumiem, laikraksts "Chosun Ilbo" citē divas vārdā neminētas valdības amatpersonas.

Varbūt būsiet jau ievērojuši, ka pavisam nesen lapā parādījās jauna iespēja - “Ieteikt draugiem!” Tas ir ērts veids, ja kādu no rakstiem vēlies paziņot visiem saviem draugiem, kuri reģistrējušies portālā draugiem.lv. Process, lai to izdarītu, ir pavisam vienkāršs, atliek vien uzspiest uz oranžās ikonas ar tekstu ”Ieteikt draugiem!”, kas, atverot rakstu atsevišķi, atrodas zem virsraksta. Pēc pievienošasnas ziņa automātiski parādīsies sadaļā “Runā“. Jāpiebilsts, lai process veiksmīgi noritētu, Jums jāatrodas tiešsaitē draugu portālā.

Otrā ziņa, kā noprotat, lielā mērā saistīta ar iepriekšējo, jo mums ir izveidots Twitter konts, kurā laipni gaidīti pieteikties uz sekošanu visi interesanti. Turpmāk tur būs iespējams uzzināt kino jaunumus un filmu apskatus, kas atrodami mūsu lapā, bet galvenokārt tiks pievienotas neliela formāta kino ziņas, par kurām mums nav atlicis laika uzrakstīt, bet šķiet pietiekami interesantas, lai Jums pavēstītu. Pievienoties!!!

Uz tikšanos, kinotelpa.lv administrācija!

Sestdien, 11. jūlija, novakarē Vilku kalnos netālu no Daugmales Rīgas rajonā notiks “Dabas koncertzāles” otrais šī gada pasākums “Graphis scripta”.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Pirmo reizi festivāla „Tele2 Baltic Beach Party” vēsturē ikvienam interesentam ir iespēja iegādāties VIP ieejas biļetes.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Baltijas Ceļinieku asociācijas Latvijas Nacionālā komiteja no 24. līdz 26. augustam Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā organizē Starptautisko Baltijas ceļinieku konferenci, kas ir nozīmīgākais Baltijas reģiona ceļu būves nozares pasākums.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

06.07.2009. 17:30 Raķetes, kuras izmēģināja Ziemeļkoreja, spēj apdraudēt objektus visā Dienvidkorejas teritorijā, paziņojuši Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Gan viņi, gan citi eksperti uzsver, ka pēdējie izmēģinājumi liecina – Ziemeļkorejas raķetes kļūst aizvien precīzākas. Sestdien Ziemeļkoreja pāris stundu laikā izmēģināja septiņas raķetes, vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra Yonhap, piebilstot, ka jūrā izšautās raķetes veikušas aptuveni 400 kilometrus garu ceļu.

06.07.2009. 17:20 Meksikas prezidenta Felipes Kalderona (attēlā)pārstāvētie konservatīvie cietuši zaudējumu Kongresa vēlēšanās, vēlētājiem paužot neapmierinātību ar ekonomikas lejupslīdi un tādējādi vēl vairāk apgrūtinot valsts galvas iecerēto reformu īstenošanu. Kalderona pārstāvētā Nacionālās rīcības partija (PAN) par aptuveni astoņiem procentiem atpaliek no opozīcijā esošās Institucionālās Revolucionārās partijas, vēsta BBC News. Tas nozīmē, ka PAN Kongresa apakšpalātā varētu zaudēt daļu no tās 206 vietām.

06.07.2009. 17:10 ASV viceprezidents Džons Baidens (attēlā) licis saprast, ka ASV administrācija var izlemt netraucēt Izraēlai, ja tā rīkos militārā rakstura akcijas pret kodoldraudiem no Irānas puses, vēsta BBC News. Baidens paziņoja, ka ASV nevar "diktēt citai valstij, ko tā var vai nevar darīt". Viņš arī piebilda, ka ASV prezidents Baraks Obama vēl aizvien cer uzsākt dialogu ar Irānu.

06.07.2009. 17:00 Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas koordinators Havjers Solana paziņoja, ka nekandidēs uz nākamo termiņu šajā amatā, vēsta „EUobserver”. "Man bija desmit gadu mandāts, ko es izpildīju. Es nedomāju iet tālāk," sacīja Solana. ES ārpolitikas koordinatora pilnvaru termiņš beidzas šogad rudenī. Solanas pārstāve pastāstīja, ka ietekmīgais diplomāts turpmāk būs "ļoti aizņemts ar citām aktivitātēm".

TREŠDIEN 8.JŪLIJĀ 17.00

Spīķeros, Latvijas Laikmetīgās Mākslas Muzeja telpās, Maskavas 12/1 (kartē skaties šeit)

Ar kādam interesantām, bet naudu neprasošām aktivitātēm varam paši aizpildīt Jauniešu Mēnesi?

JAUNIEŠU MĒNEŠA

IDEJU TALKA!

Pievienojies un palīdzi Rīgas domes Bērnu un jaunatnes pārvaldei organizēt Jauniešu Mēnesi!

 piesakies šeit!
jau pieteiktās idejas šeit!

Jauniešu Mēnesis ir publisko pasākumu cikls Rīgas parkos visa septembra garumā. Pašreizējā finanšu situācija liedz šoruden nodrošināt ierasti plašo populāru mākslinieku dalību. Tāpēc šajā ideju talkā aicinām Tevi nākt klajā ar savām idejām par to, ar kādām interesantām, bet lielus naudas līdzekļus neprasošām aktivitātēm varam piepildīt šo septembri! Ar prieku sagaidīsim arī Tavu vēlmi pašam piedalīties pasākumu organizēšanā! Jauniešu Mēnesis iestājas par dzīvi bez atkarībām un tā pasākumi apmeklētājiem ir bez maksas. Ideju talka ir vienkārši organizējamu pasākumu kustība, kura pulcē idejas un rīcības mūsu pašu radītām pārmaiņām. Aicinām arī Tevi pievienoties! twitter.com/IdejuTalka

Izsmalcinātās galerijas Carousell telpas Vecrīgā uz diviem mēnešiem pārņem 'street couture' veikals-izstāde MADE IN WEST, uzsākot ar "franču pieskārienu" (French touch) - nopērkami būs vairāku jaunu un veiksmīgu Francijas modes dizaineru darbi...

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar dārzkopības uzņēmumu "Rose Service" no 8. līdz 12.jūlijam aicina izbaudīt ziedu karalienes rozes valdzinājumu izstādē "Rožu dārzs". Izstādes atklāšana notiks 8. jūlijā plkst. 12:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē. Izstāde būs aplūkojama muzeja darba laikā.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

9. jūlijā plkst. 16:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāju ielas), tiks atklāta BJC “Rīgas Skolēnu pils” un Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta rīkotā starptautiskā fotokonkursa “Veltījums autoram” godalgoto un žūrijas īpaši izcelto darbu izstāde.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Positivus festivāla programmu papildinājusi grupa The Mundane, kuras aizsākumi meklējami vairāk nekā 10 gadus tālā pagātnē. Pa šo laiku grupa nospēlējusi daudzus koncertus, izdevusi vienu albumu un izlaidusi vairākus veiksmīgus singlus, kas iekarojuši popularitāti daudzos Latvijas mūzikas topos.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Turpinot sacensību seriāla aktīviem cilvēkiem "Sportlat Balva 2009" aktivitātes, 11.jūlijā notiks 11.posms – Skrējiens Apkārt Vaidavas ezeram, un 12.jūlijā norisināsies 12.posms – Vaidavas triatlons.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Vasaras brīvdienu laikā Yasaka dodas atpūsties vectēva mājā. Tā nu sanāk, ka viņš iemaldas kādā kafejnīcā un satiek meiteni vārdā Arashi. Pēc neilga laiciņa ierodas kāds vīrietis, kas it kā pārstāvot Arashi ģimeni un vēlas viņu aizvest prom varmācīgā ceļā. Yasaka, protams, cenšas aizstāvēt Arashi. Tā nu abi nolemj, ka Arashi paliks Yasakas vectēva mājās. Nabaga Yasaka vēl nenojauš kādā piedzīvojumā ir iekūlies, jo pēc kāda laika viņš uzdursies Arashi fotogrāfijai, kas ir tikai sešdesmit gadus veca…

Nosaukums: Natsu no Arashi!
Garums: 13 sērijas
Gads: 2009
Žanrs: Komēdija

Pirmā lieta, ko jums derētu zināt ir tas, ka pie šī darba ir strādājis School Rumble autors Kobayashi Jin un SHAFT studija. No sākuma man šis fakts bija paslīdējis garām un tikai Natsu no Arashi! Stils likās kaut kur redzēts, kad nedaudz painteresējos uzgāju šo informāciju. Seriāla gaitā, fonā pat vienubrīd varēja redzēt oriģinālos School Rumble tēlus. Vēlākās sērijas varēja redzēt arī tēlus no citām animēm, kas bija ieradušies Natsu no Arsahi! kafejnīcā lai padzertu tēju.

Viss jau būtu ļoti labi, ja vien SHAFT komēdijām raksturīgā problēma atkal neliktu par sevi manīt. Seriāla sākums ir ļoti spēcīgs, varbūt pat pārāk, jo daudzi skatītāji nespēj izsekot pirmās sērijas notikumiem un nesaprot, kas tur notiek. Žēl, ka šī enerģija ap seriāla vidusdaļu izsīka un seriāls zaudēja daļu no sava šarma.

Tēli, sižets, audio un vizuālais noformējums bija labi, īsti pat nav kur piesieties. Vienīgi varu pieminēt to, ka kafejnīcas saimniece Sayaka man nezin kāpēc ļoti atgādināja Haruko no FLCL.

Visu sasummējot, jāsaka, ka Natsu no Arashi bija tīri laba skatāmviela, kas varēja būt daudz labāka. Ja izlemsiet Natsu no Arashi noskatīties, visticamāk nenožēlosiet. School Rumble faniem, gan es ietektu šo gabalu noskatīties, jo Natsu no Arashi daudzējādā ziņā atgādina School Rumble.

P.S.
Pirmo sēriju var uztvert kā seriāla noslēdzošo.

[youtube]rA7tmCIFUSg[/youtube]

No 2009.gada 9.jūlija līdz 2.augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (II stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) savus skatītājus gaida fotogrāfa Ivara Grāvleja personālizstāde Deviņdesmitie.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Trešdien, 8.jūlijā, sāksies lielākais un nozīmīgākais folkloras festivāls Baltijas valstīs - Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2009".

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Telekompānija LNT jau no nākamās nedēļas, 15. jūlija, aicina pieteikties visas dziedošās un stiprās ģimenes lielākajam un sirsnīgākajam LNT rudens projektam „Dziedošās ģimenes”.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

14.jūlijā plkst.17.00 izstāžu zālē "Vecpilsēta" (Rīgas iela 20, Cēsis,ieeja no Baznīcas ielas puses) tiks atklāta izstāde "Kamēr vēl ziedēs lilijas...".

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

LG Electronics (LG), saņēmis iF Komunikāciju dizaina apbalvojumu par tā ražotā mobilā tālruņa LG ARENA (LG KM900) 3D S klases lietotāju saskarni. LG ARENA saņēma Zelta godalgu kategorijā ‘Produktu lietotāju saskarnes’, kas iekļauj visas grafiskās lietotāju saskarnes.

iF Komunikācijas dizaina godalga tiek piešķirts inovatīviem produktiem, kas ir īpaši veiksmīgi apvieno tādas vērtības kā funkcionalitāte, ērtības un estētika. iF Zelta godalgu saņem labākie produkti katrā no apbalvošanas kategorijām, kas jau tikuši apbalvoti ar iF Dizaina godalgu. Top30 iF Zelta godalgu saņēmēji šogad tika izraudzīti no 1368 vienībām. LG ARENA ir pirmais mobilais tālrunis, kas tika apbalvots kategorijā ‘Produktu lietotāju saskarnes’ un tā ir jauna iF Komunikācijas Dizaina Godalgas nominācija. Šis apbalvojums pierāda, ka S klases lietotāju saskarne ir patiesi ērta lietošanā un līdere tās dizainā.

„Ar atpazīstamību, ko mēs saņemam caur šo prestižo organizāciju, LG kārtējo reizi pierāda dizaina ekspertīzi ne tikai fiziskā veidolā, bet arī lietotāju saskarnes kategorijā,” norāda Dr. Dr. Skots Āns (Skott Ahn), uzņēmuma LG Electronics Mobile Communications prezidents un izpilddirektors. „LG turpinās ieturēt vadošās pozīcijas dizaina izstrādē”.

Jau pirmajos trīs mēnešos pēc pārdošanas uzsākšanas, tika pārdotas 500 000 LG ARENA vienības. Liela daļa uzmanības tika vērstas uz tā 3D S klases lietotāju saskarni, kas ievērojami atvieglo navigāciju un vieglāk lietojamas tālruņa multimediju funkcijas. 3D efekti un pārejas, virtuālo elementu izskats un kustība ir kā īstiem, fiziskiem objektiem.

LG ir radījis 3D S klases lietotāju saskarnes standartu savos labākajos telefonos, paplašinot to Viewty 2 (LG GC900), LG GM730 un LG GD900 Crystal. Katrs no šiem telefoniem ir radīts, lai apmierinātu visdažādākās lietotāju vajadzības un saskarne sniedz patiesu prieku šo telefonu lietošanā.

Viewty 2 S klases lietotāju saskarne pielāgota, atbilstoši tālrunim ar fotokameru, iekļaujot intuitīvas tuvināšanas un tālināšanas komandas, savukārt video sasniedzams ar vienu pieskārienu. Intelligent Shot Mode Indicator funkcija parāda tieši kā tālrunis analizē kadru. LG S klases lietotāju saskarne LG GM730 ir radīta jaunākā Windows Mobile lietošanai, padarot šo viedtālruni lietošanā vienkāršāku, tajā pašā laikā nodrošinot modernas un zināmas funkcijas. S klases lietotāju saskarne pasaulē pirmajā caurspīdīgajā telefonā LG GD 900 Crystal, reaģē uz komandām pilnajā skārienjutīgajā ekrānā, kā arī uz tā caurspīdīgās, jutīgās tastatūras.

Lai sniegtu pircējiem iespēju iepazīties ar priekšrocībām, ko sniedz S klases lietotāju saskarne, LG veica globālu veicināšanas kampaņu, kas deva iespēju interesentiem izmēģināt to savā datorā. LG globālajā mājas lapā interesenti vēl aizvien var lejupielādēt datora darbvirsmas vidžetu, 3D ekrāna saudzētāju, kā arī spēlēt 3D spēles. LG vidžets demonstrē kā strādā saskarne un piedāvā izbaudīt tādu pašu pieredzi, kā lietojot ar 3D S klases lietotāju saskarni aprīkotu tālruni, dublējot tās funkcionalitāti. Lejupielādējamais ekrāna saudzētāja pamatā ir saskarnes oriģinālais kubveida izklājums un ir papildināms ar virkni animētu pulksteņu, kas ietver kustīgus 3D kubus. Lai saņemtu vairāk informācijas, apmeklējiet http://sclassui.lgmobile.com.

NZXT mums piedāvā jaunu datorkorpusu ar diezgan unikāla dizaina priekšu, kura nav taisna, bet izliekta asākos leņķos. NZXT M59 ir zilas LED gaismas, kuras izgaismo vietu virs optiskajām iekārtām. Kā arī korpusa sānā ir 120mm ventilators ar zilām LED gaismām. Tāpat arī zils LED apgaismojums ir Power pogai.

Pats korpuss ir izgatavots no SECC tērauda, taču priekša ir izgatavota no plastmasas. Korpuss ir viscaur melns. PSU vieta atrodas korpusa apakšdaļā. HDD un optisko iekārtu vietas izmanto, kā nu jau ir pierasts, ievietošanas mehānismu bez skrūvēm, bet ar speciāliem, ieslidināmiem stiprinājumiem, kas atvieglo iekārtu ievietošanu/ izņemšanu. Korpusā ir iespējams arī ievietot 2.5” HDD vai SSD. Kopā ir piecas HDD vietas, četras 5.25” iekārtu vietas, kā arī divas papildu 3.5” iekārtu vietas.

Korpusam komplektācijā līdzi nāk divi 120mm ventilatori, viens sānā un otrs aizmugurē. Korpusa sāns ir apgādāts arī ar logu, kurš nav gluži pilnībā caurspīdīgs, taču ar tumši melnu toni. Papildu ventilatorus iespējams ievietot korpusa augšpusē (2 x 140mm) un priekšpusē (1 x 120mm).

Virsmai, pie kuras skrūvējas pamatplate, ir apakšā caurums zem CPU ligzdas atrašanās vietas, tādējādi ļaujot nomainīt CPU dzesētāju neizņemot pamatplati no korpusa. Tāpat arī ir iespējams zem šīs virsmas paslēpt PSU kabeļus.

NZXT M59 cena būšot ap 60 Euro. Laiks, kad korpuss būs pieejams tirgū, vēl īsti nav zināms, taču tas varētu būt pieejams jau šī mēneša beigās.

NZXT M59

NZXT M59

NZXT M59

Draugu Fabrika ir spēle (par to nerunašu, jo varat palasīt pie krizdabz.lv ). Tad kāds man sakars? Maksim atnāca ar lūgumu, es atgriezos ar logo. Aij, apnika runāt, zemāk bildītes ;)

taisam

garām..

vēl vairāk garām

ta-dā

vēl vienu zobratu vajadzēja, lai logo sasaitītos ar “fabrika” vārdu. Savādāk lielais zobrats neizceļās

iem.lv krāsa

ūūūn Ķirurgs

2009.gada februārī Somijas Nacionālās izmeklēšanas biroja darbinieki sadarbībā ar Latvijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja, ASV Tieslietu Ministrijas Narkotiku apkarošanas administrācijas (DEA) un Igaunijas tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem operatīvo meklēšanas pasākumu rezultātā par vairākkārtēju kokaīna kontrabandu no Dienvidamerikas uz Somiju, Igauniju un Latviju aizturēja divus Latvijas pilsoņus - Rolandu Privertu, kurš jau agrāk tiesāts par narkotisko vielu kontrabandu, un Modri Liepiņu. Abi vīrieši darbojās starptautiskā organizētā narkotiku kontrabandas noziedzīgajā grupējumā.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Jūrmalas Jomas ielas svētki svētdien, 5.jūlijā, piedzīvoja ļoti lielu atsaucību, un tos apmeklēja vairāk kā 80 000 cilvēku. Jomas ielas svētku laikā norisinājās arī 3. Baltijas Starptautiskā smilšu tēlniecības festivāla "Magic Sand" skulptūru konkurss, kurā par labāko darbu balsoja skatītāji.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Vēl pavisam nesen tikai skatījāmies Dub FX video internetā, klausījāmies iegādātos albumus un klusībā cerējām, ka viņš kādreiz varētu atbraukt uz Latviju. Domas par to, ka varētu viņu uzaicināt uz NoStress veikparku un aprunāties klātienē, tika atmestas kā praktiski neiespējamas. Bet sapņot jau neaizliegsi!

Un tad – ziņa, ka Dub FX 3. jūlijā būs Talsos! Jau tajā brīdī bija skaidrs, ka mēs arī tur būsim, par spīti jebkādiem šķēršļiem.
Jūnija beigās, kad bija atlikusi tikai nedēļa līdz koncertam, vēlreiz uzpeldēja ideja par Dub FX uzaicināšanu uz NoStress veikparku. Pāris zvani, pāris stresainas dienas, un piektdien no rīta saņemam ziņu: “Dub FX būs pie mums!”

Un klāt viņš bija. Kamuflāžas bikses ar norauto kabatu, DC kedas, cepurīte, bārda un nedaudz samiegojies šo lietu īpašnieks. Tieši tik vienkāršs un nepiespiests kā savos video, atvērts un drauzīgs cilvēks, gatavs sarunai ar jebkuru un par jebko.

Dub FX

Ieturējām vieglas pusdienas (šašliks!) un devāmies upē! Dub FX no ūdens izcēlās gana aši, un uzreiz saprata, kas darāms – droši brauca pāri viļņiem, priecājās par ātrumu un šļakatām, kā arī 2 reizes ļoti skaisti nokrita Sajūsmā bija gan pats braucējs, gan visi skatītāji laivā. Lūk tā Dub FX zaudēja savu veikborda nevainību!

Dub FX

Dienu turpinājām ar sarunām par dzīvi, mūziku, veikbordu un draugiem, vizinājāmies ar laivu, spēlējām futbolu, fotogrāfējāmies, pieprasījām veselu kaudzi ar autogrāfiem un kārtīgi nočillojām.

Dub FX

Vakarā devāmies uz Talsiem, kur NoStress komanda ar draugiem iespraucās pie pašas skatuves un nodziedāja līdzi visu koncertu. Dub FX “dzīvajā” – tas ir jāpiedzīvo, to nevar aprakstīt!

Dub FX

It kā ar to visu nebūtu pietiekami, koncerta laikā uz lielajiem ekrāniem tika pirmo reizi rādīti NoStress veikparka reklāmas videoklipi – pavisam drīz ieliksim tos arī mājas lapā, lai visiem prieks.
Liels paldies Garšo|Negaršo par mākslinieka atvešanu uz Latviju!

Jau vasaras beigās atkal gaidīsim Dub FX ciemos, tikai šoreiz kopā ar Flower Fairy. Esam droši, ka viss izdosies, un mēs NoStress veikparkā sarīkosim Dub FX koncertu, uz kuru uzaicināsim visus mūsu draugus. Tev vēl ir laiks par tādu kļūt – brauc veikot!

Skaties bildēs, cik mums forši gāja:

[View with PicLens]

 

Nākošajā nedēļā – sestdien, 18.jūlijā Siguldas pilsdrupās notiks tradicionālie Opermūzikas svētki.  Programmas ietvaros notiks divi koncerti.

Plkst. 14.00 notiks dienas koncerts „Izdziedāsim operu”, kurā piedalīsies vairāk nekā 10 Latvijas kori, kas izpildīs klausītāju iemīļotu opermūziku no pazīstamām operām. Kopā ar dižkori muzicēs solisti – Nauris Indzeris, Inga Šļubovska, Andris Lapiņš, Juliāna Indrika, Anete Graudiņa un Jūlija Vasiļjeva, kā arī Latvijas Nacionālās operas orķestris. Dienas koncerts būs lieliska iespēja vērot koru meistarību un tai pat laikā izbaudīt opermūzikas burvību. Ieeja koncertā - bez maksas.

Savukārt plkst.18.00 opermūzikas mīļotājus priecēs Galā koncerts, kurā piedalīsies visā pasaulē atpazīstami mākslinieki - irāņu izcelsmes tenors, atzītais Marijas teātra solists Ahmeds Agadi un Kristīne Opolais, kura piedzīvo debijas prestižos Eiropas operteātros, kā arī Sergejs Kaļinovs, Krišjānis Norvelis, Inga Šļubovska, Dināra Rudāne, Latvijas Nacionālās operas orķestris un Latvijas koru dižkoris.
 
 „Esmu lepns gan par izcilajiem māksliniekiem, kas ir apstiprinājuši savu dalību Siguldas Opermūzikas svētkos, gan par to, ka svētki atgriežas tieši Siguldā. Arī vairāki no solistiem ir izteikuši savu sajūsmu par svētku norises vietu. Vēlamies, lai Opermūzikas svētki Siguldā paliek mūžīgi. Cerams, ka 2011.gadā Siguldas Opermūzikas svētki noritēs vairāku dienu garumā, jo citviet pasaulē Opermūzikas svētkus svin pat mēnesi”, par Opermūzikas svētku atgriešanos Siguldā gandarījumu pauž organizators Dainis Kalns.

Jau ziņots, ka maijā Siguldas novada dome un Opermūzikas svētku organizators Dainis Kalns parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz visu tehnisko nodrošinājumu, higiēnas nosacījumu un drošības pasākumu veikšanu svētku laikā. Līgumā paredzēta arī teritorijas ierobežošana, transporta plūsmas kontrolēšana, papildvilcienu un autostāvvietu organizēšana, kā arī caurlaižu sistēmas dalībniekiem un apmeklētājiem nodrošināšana. Dokumentā noteikta arī pilsdrupu izmantošana, transporta noma tehnikas piegādei pilsdrupās u.c. nosacījumi sekmīgas svētku norises nodrošināšanai. Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics uzsver: „Ir svarīgi, ka Siguldā atdzimst šie unikālie Opermūzikas svētki, un vēl svarīgāk, ka tie atdzimst ilgtermiņā. Ar Kalna kungu esam uzsākuši darbu pie tā, lai opermūzika Siguldā skanētu ik gadu, un ir ieceres šos svētkus padarīt arvien krāšņākus, piemēram, nākamā gadā svētkos piedāvāt operas izrādi vai uz turpmākajiem svētkiem aicināt māksliniekus no novada sadraudzības pilsētām”.

Siguldas Opermūzikas svētki pēc Daiņa Kalna iniciatīvas Siguldā notiek kopš 1993.gada un ir kļuvuši par neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu. Siguldas Opermūzikas svētkos uzstājušies ievērojami latviešu operdziedātāji - Inese Galante, Ingus Pētersons, Egīls Siliņš, Sonora Vaice, Inga Kalna, Miervaldis Jenčs, Jānis Sproģis un citi, kā arī ārzemju opermūzikas zvaigznes, piemēram, Katja Andželoni, Sissela Kirkebū, Dženisa Diksone, Mihela Šamira, Maikls Dīns, Alfrēdo Daza un daudzi citi. Kopš 1997.gada Siguldas Opermūzikas svētkiem īpaši tiek iestudēta kāda operas izrāde. Starp tām ir bijusi gan Š.Guno opera “Fausts”, gan Dž.Verdi “Trubadūrs”, gan V.A.Mocarta “Figaro kāzas”, gan Ž.Bizē “Karmena”, gan A.Doniceti “Mīlas dzēriens” un citas izrādes.

Biļetes uz Siguldas Opermūzikas svētkiem var iegādāties Latvijas Nacionālās operas kasē, Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā un kinoteātra „Lora” kasē (Siguldā, tirdzniecības centrā „Šokolāde”). Ieeja dienas koncertā „Izdziedāsim operu” bez maksas, bet biļešu cenas uz Galā koncertu sākot no 10 latiem.

Esmu uztaisījis tēvzemnieku balsu karti. Caurmērā pa Latviju ap 10% , pārkrievotās vietās zem 5%, Kursā, Valmieras un Balvu pusē vietumis pārsniedz 15%, Kalētos pārliecinoša uzvara ar 1/3 balsu.

LAF Folkreisa otrā demonstrācijas sacīkste, kas notika Smiltenē, Tepera trasē, sagādāja pirmos nopietnos asumus dalībnieku startā, kas nozīmē, ka atraktīvais tautas sports iegūst azartu pilotu vidū un atraktīvus brīžus skatītājiem – kas arī jāpierāda. Uzvaru guva rencēnietis Jevgēnijs Bergs, taču uzvara nenāca viegli, jo konkurence bija spēcīga.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Šodien, 6.jūlijā, plkst. 21:00 Latvijas Radio 3 – Klasika Eiroradio tiešraidē piedāvā lieliskās čellistes Solas Gabetas koncertu, kurā viņa atskaņos arī Pētera Vaska mūziku.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

3.jūlijā Valmieras pilsdrupu estrādē norisinājās Valmieras Novadpētniecības muzeja 50 gadu jubilejai veltīts svinīgs sarīkojums „Lielā nomināciju balle”, kurā tika pasniegtas balvas astoņās nominācijās un ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās vairāki skatuves mākslinieki.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Šo sestdien veiksmīgi tika aizvadītas atklātā amatieru čempionāta mini futbolā MĪTAVA OPEN 2009 pirmās spēles Kurzemes posmā Kuldīgā. Sacensībās piedalījās 30 amatieru komandas, spēles vēroja gan pasākuma organizatori - grupa "Prāta Vētra" , gan līdzjutēji. Neskatoties uz visdažādākajiem laika apstākļiem Kuldīgas A.Grundmaņa stadionā visu laiku kūsāja sportisks gars un čempionāta pirmais posms jāuzskata par izdevušos.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

7. jūnijā plkst. 19:30 klubs „Dirty Deal Cafe” sadarbībā ar „Rīgas Improvizācijas Teātri” piedāvā improvizācijas teātra vakaru ” Sievietes manā mūžā jeb DZEJA”.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

DrauguFabrika.lv var saukt par pirmo aplikāciju - spēli, kas savai darbībai izmanto draugiem.lv API. Spēles mērķis ir pirkt un pārdot draugus, pelnīt naudu, sūtīt draugus strādāt, kā arī pildīt kādu darbu pašam, kā rezultātā būt dārgākajam un bagātākajam. Spēles autors - Maksims Berjoza no journal.lv, kas nemaz ne tik sen jau izveidoja citu Interneta spēlīti Mafiozi.

draugiem.lv spēle - Draugu Fabrika

Kā varam noprast no aplikācijas apraksta, šīs spēles vienības nav kaut kādi mistiski un automātiski ģenerēti pasaku tēli, bet gan reāli virtuāli mūsu pašu draugiem.lv profili, kurus tad nu līksmi ķiķinot varam pirkt, pārpirkt un likt pie darbiem. Te gan jāpiezīmē, ka ar mūsu profiliem nevarēs tirgoties kamēr paši nebūsim devuši atļauju šai aplikācijai izmantot mūsu profila datus.

draugiem.lv spēle - Draugu Fabrika

Un tagad manas personīgās domas par šo spēli. Es saprotu, ka draugiem.lv API ir tādēļ domāts, lai to izmantotu. Es saprotu, ka ārzemēs šādas aplikācijas sociālajos tīklos ir pierasta lieta. Tāpat es saprotu, ka cilvēku profilu tirgošana un likšana pie darba konkrētām lietotāju auditorijām noteikti šķitīs tik “Awwwww, cik fooooooršiņi!”. Un, jā, tā ir tikai spēle. Taču.. nu nepielec man kā uz šādas idejas var būvēt kaut ko. Manas pirmās asociācijas bija: WTF, sutenerisms draugos un cilvēku tirdzniecības problēmas aktualitāte mūsdienu krīzes nomāktajā taču visādi citādi tik lieliskajā mazajā Baltijas republikā Latvijā. Un kā ir ar tevi, manu lasītāj, ko vari pateikt par šādu spēli? HOT or NOT? :)

Iesaku palasīt:

1. Uzzinam par jaunumiem ar draugiem.lv Mini aplikāciju
2. draugiem.lv dienasgrāmatas beidzot pabeigtas!
3. draugiem.lv testē paši savu pay-per-click reklāmas sistēmu?

Kāpēc priekšlasījumam[1] dots šāds nosaukums? Tas izvēlēts, lai noskaidrotu dažus būtiskus pārpratumus, kas radušies tāpēc, ka mēs reizumis dzīvojam kādu populāru un paviršu priekšstatu gūstā par cilvēkiem, lietām un notikumiem. Turklāt šie priekšstati neatbilst tam, ko atklājam, iedziļinoties vai pētot lietas dziļāk. Jo populārāks kāds cilvēks vai notikums, jo vairāk šādu neatbilstīgu priekšstatu rodas; tas, protams, pilnībā attiecas arī uz reformācijas laikmetu un tā galveno varoni Mārtiņu Luteru.

(more…)

LELB + RKB = Patiesības piesmiešana

Platforma.lv, Latvijas Mūzikas kanāla un mācību centra Linkturs rīkotajā konkursā par iespēju mācīties vienu gadu bez maksas prestižajā Londonas mūzikas skolā Tech Music Schools (TMS) ir noskaidroti 10 finālisti. Konkursa uzvarētājs būs zināms 13. jūlijā.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Preses konferencē, filmas “Public Enemies/Sabiedrības ienaidnieki” ietvaros, kurā aktieris Johnny Depp spēlē leģendāro bankas aplaupītaju Džoniju Dilindžeru, viņš pastāstīja arī par citiem projektiem, kā ziņo Collider. Attiecībā uz pavisam neskaidro Pirātu filmu ceturto daļu Johnny Depp teica: “tas, ko mēs mēģinam darīt, ir tikai iegūt scenāriju un pārliecināties, ka tas ir īstais, kas jādara. Ja mēs dabūsim lielisku scenāriju, tad viss notiks.” Protams, līdz uzņemšanai vēl mērojams tāls ceļš, bet gan jau atradīsies liktenīgais scenārijs, un “Pirates of the Caribbean 4″, studijai garantējot lielus ienākumus, parādīsies kādas vasaras lielo grāvēju sarakstā.

Otrais projekts, par kuru aktieris runā ar daudz lielāku pacilātību, slēpjas zem nosaukuma ”Dark Shadows”. “Filma “Dark Shadows” būs. Tim Burton tagad stradā pie “Alice in Wonderland”, kas acīmredzami ir diezgan liels projekts. Tāpēc tad, kad Tim Burton pabeigs darbu pie “Alice in Wonderland”, un iegūsim scenāriju, kurš ir ļoti, ļoti tuvu noslēgumam, lai mēs, iespējams, tam klāt ķertos nākamgad. Tas ir aizraujošs, ļoti aizraujošs. Man tas ir kā mūža sapnis. Man patika seriāls, kad es biju bērns. Es biju apsēsts ar Barnabas Collins. Man ir fotogrāfijas ar Barnabas Collins plakātiem, kad man bija pieci vai seši gadi. Es esmu ļoti sajūsmināts par piedalīšanos,” pastāstīja Johnny Depp.

Lielā mērā, vismaz par vienu no nākamajiem aktiera projektiem, tapa lielāka skaidrība, ko nevar teikt par Pirātu turpinājumu. Bet pagaidām, pirms Johnny Depp vēl gatavojas savai kārotajai lomai, mēs uz ekrāniem jau šonedēļ varēsim viņu redzēt jaunākajā veikumā ”Public Enemies”.

Tad, nu, ko. Šodien svinīgu sajūtu pavadībā mašīnā rezidējošie M burtiņi tiek līgani novietoti utilizācijai tuvīnajā miskastē. Braukšanas eksāmenā esmu ieguvis apaļus nulle punktus un, līdz ar to, B kategorijas autovadītāja apliecību. Lieki piebilst, ka arī tiesību numurā man pēdējais cipars ir 0 :)

Tātad, kopējie tēriņi autovadītāja apliecības iegūšanas sakarā (ja neskaitam to pirms-trim-gadiem-nenotikušo) ir ~215 lati, kuri ietver visas nepieciešamās nodevas, pašus kursus, braukšanu, pirmo palīdzību, literatūru, M burtiņus, utt. Veselības pārbaude gan man bija pirms trim gadiem izieta un to sedza veselības apdrošināšanas polise. Plusā vēl, protams, nāk degviela, kuru patērēju braucot ar savu un ne savu, bet arī ne instruktora autotransportlīdzekli (kopskaitā kādi 600km), kas varētu rezultēties aptuveni 30-40 latos.

Prieks un līksme manā sirdī. Viens no šajā gadā sasniedzamajiem mērķiem ir sasniegts. Nākamais gan būs mazliet sāpīgāks kā finansiāli, tā arī tīri fiziski – bet, ko vajag, to vajag līdz galam novest.

GNU/Linux pamazām iekaro savu vietu cilvēka ikdienā. Neteikšu, ka “pienācis GNU/Linux lietošanas gads uz galddatoriem”. To mēs jau esam pārdzīvojuši. Taču GNU/Linux mērķtiecīgi par sevi atgādina – atcerēsimies to pašu Android vai cilvēku kvantumu, kas jau tagad GNU/Linux izmanto kā galddatora operētājsistēmu.

Taču vēl joprojām programmu uzstādīšana sagādā problēmas. Nē! Pat ne problēmas… tā sagādā lielas problēmas. Kāpēc tas tā notiek un ko mēs varam darīt lietas labā?

Raksta angļu versija…

Raksta krievu versija…

Pirms neilga laika lasījāt par Matildi un viņas auskariem un brošām, bet viņa, protams, nav vienīgais radošais cilvēks mūsu valstī, tāpēc šoreiz par citu autoru darbiem, kurus, tāpat kā Matildes lietiņas, var apskatīt interneta veikalā www.mo.lv.