nekur.lv

Zini, ir grūti cīnīties pret apkārt valdošo komerciju… ļoti bieži nākas spert soļus, kuri nes skaļu vēstījumu pasaulei un līdzcilvēkiem par tipiskā patērētāja gara kaislībām manī. Negribu iepirkties RIMI vai Maxima, jo šie astoņkājviedīgie lielveikalu tīkli apspiež mazos Latvijas ražotājus, bet dažreiz sanāk, vienkārši vietējā bodītē kādā prece ir ar tādu uzcenojumu, ka neceļas karte, par to tādu naudu maksāt…

Tieši tādēļ man tīk Michael Reynolds ideja par ekomāju, latviski laikam būs pareizi pasīvā māja, kura spēj nodrošināt ar pilnīgi visu, sākot no siltuma un ūdens, beidzot ar ēdienu. Viņš uzšpļauj tradicionālai arhitektūrai, jo tā ikdienā apliecina savu bezjēdzību, viņam nav svarīgs mājas glaunais izskats, bet gan tās funkcionalitāte un praktiskums. Iesaku noskatīties filmu par šo Michael Reynolds sapni (saucas Garbage Warrior), kuru mērķtiecīgi cenšas sagraut amīšu valdība, prieks, ka es dzīvoju Eiropā, jo šeit pat eirokrāti saprot idejas foršumu.

Jautāsi kā tas vis skan?! Atbildēšu, ka skan kā Yoñlu — A Society in Which No Tear is Shed is Inconceivably Mediocre

P.S.
Filma neticamā kārtā mētājas šeit
Paldies Ilmāram, par saiti.

Katra cilvēka dzīve ir vēsture, senāku vai jaunāku laiku, tam nav nozīmes.
Mana vectēva māsas vīrs Fricis Valdmanis (vienkārši Fričonkulis) ir dzimis 1924. gadā Pleskavas apgabalā, karojis Otrajā pasaules karā, Sarkanās armijas rindās. Iespējams šis ir viņa pēdējais rudens, jo jau vairāk kā nedēļu viņš ir smagi apsirdzis un šorīt viņu aizveda uz slimnīcu.

Pateicoties viņa kaimiņam Paulam Pierhurovicam viņa stāsts, iespējams, ir kļuvis nemirstīgs.

Tuvojas, es jums saku, tuvojas tas brīdis, kad kļūšu vecs. Agrāk tas mani nomāca, tagad nešķiet vairs svarīgi, bail tik ir palicis no četrdesmitgadnieku krīzes, kura, pēc maniem novērojumiem, dod tiešām pa zobiem, vīrišķi atrod sev jaunas brūtes, vēlams par divdesmit gadiem jaunākas, sievišķi dara apmēram to pašu atrodot sev brūtgānus. Ja pāris, pēc divdesmit gadiem kopdzīves, izdomā ka labs attiecību plāksteris ir jauns sīcis, tad Latvijā (Pasaulē) ir vēl viens mazais ar sačakarētu psihi. Onkuļi sev uzaudzē ūsas (Lailiņ, ja es tā izdarīšu, lūdzu piekauj mani), tantes sāk intensīvi apmeklēt plastisko ķirurgu. Ļautiņi pēkšņi sāk censties būt par divām desmitgadēm jaunāki. Domā es muldu? Pats gribētu, lai tā nebūtu taisnība, diemžēl tuvākā un tālākā apkārtnē krīzes vecuma radi un paziņas pašlaik intensīvi šķiras un skraida apkārt kā nogribējušies marta kaķi.

Tikmēr es klusi sagaidīšu savus 25, pirmdien no rīta aiziešu uz darbu, nostrādāšu, iespējams aiziešu ar Valdiņu Ž. iedzert kādu tumšu šķidrumu (nedaudz), atgriezīšos mājās, kur visi jau bez manis būs notiesājuši torti, pārbaudīšu epastu un iešu gulēt.

Skaņa: Owen -- New Leaves [2009]

[...]pret šiem grozījumiem iestājas arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki – Juris Šteinbergs, Jānis Šipkēvics, Valdis Melderis, Andris Freidenfelds, Elita Veidemane, Valdis Lūriņš, Igo Fomins, Mārtiņš Freimanis, Linda Leen, Aivars Borovkovs, Lato Lapsa, Kārlis Lācis, Elita Mīlgrāve, Aija Andrejeva (Aiša), Aigars Krēsla, Normunds Bērzs un citi, kā arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides un citu nozaru sabiedriskās organizācijas. diena.lv

Cik noprotu šie gaļēdāji iestājas par “humānāko” nogalināšanas veidu (skatīt saiti). Varu derēt ka Aija vai Linda neizjūt sirdsapziņas pārmetumus gremojot kotleti vai karbonādi, vai štopējo kādu želejveidīgu kūciņu kuņģī. Jo šiem tipiņiem un džusītem nerūp dzīvnieku pirmsnāves sajūtas, viņi pauž savu viedokli, tikai tāpēc, ka tas skaitas popsīgi. Ja viņiem rūpētu, tad sen jau būtu kļuvuši par veģetāriešiem un aktīvi cīnītos pret visiem iespējamiem dzīvnieku izkalpināšanas un nogalināšanas veidiem. Liekuļu bars, fck.

#lifehack
Zini, ja esi sadomājis braukāties pa Rīgu ar sabiedrisko transportu, kuru laipni kūrē Rīgas Satiksme, tad neņem to bezpersonisko plastmasas gabalu, bet gan e-talonu ar savu bildi! Tam ir viens dzelžains arguments, to dod bezmaksas, savukārt bezpersoniskais no Tavas kabatas izvilks divīti.

#dumji
Tā nu es laimīgi dabūjis savu e-talonu, iegāju tīmekļa vietnē, lai to papildinātu, bet izrādījās ka tas nav iespējams, jo kā man paskaidroja laipnā 1188 tante, vajag tam birokrātu perēklim Rīgas Satiksmē uzrakstīt iesniegumu kurā būtu norādīts konta numurs, no kura, tālākā vai tuvāka nākotnē, uzpildīšu savu, ar fotogrāfiju rotāto, e-talonu, fck.

#ieteikums
Kad Londonā iepirku Osyter, pietam bezpersonisko, tad to varēja vienkārši piereģistrēt viņu sistēmā, par pamatu ņemot katras kartiņas unikālo numuru, ka arī papildināt vienkārši caur savu interneta banku. Aber pie mums viss ir uztaisīts atkal nejēgā sarežģīti, bezjēdzīgi un birokrātiski.

P.S.
Rīgas Satiksmes darbiniekiem vajadzētu padomāt par attieksmi apkalpojot cilvēkus, jo tā nebūt nav tā laipnākā ko esmu pieredzējis, tantēm paveicās (īstenībā man), ka esmu agrāk strādājis par CSR, sarunāties ar cilvēkiem vēl aizvien māku. Tomēr pieredzēju kā pāris nokaitināti ļautiņi sāka celt trobeli, pietam klientu aplakošanas punktā pabiju tikai kādas 15 minūtes.

Letiņiem ir talants sačakarēt visu skaisto! Piemēram TV3 ideja par koru mūzikas konkursu ir laba, lai arī sperta no BBC, tracina tik, ka arī pie mums ir braukts popsas purvā, klāt tam nāk arī zemā izpildījuma kvalitāte. Šis būtu brīdis, kad pastāvēt pie ratiem, uzpīpēt un pamācīties no leišiem, viņi saliek britus vienos vārtos ar savu pārraidi „Lietuvos balsai“. Šovā uzvarēja koris Liepaitės, kam padodas tīras un skaidras skaņas, bez popsīgas gorīšanās piejaukuma, skaisti.
Tikmēr Latvija grimst dziļākā provinces pašsajūtā, ģenerējot lauku kultūras namu cienīgas sabiedriskās aktivitātes nacionālā līmenī.

Lattelecom neta lietotājs esmu jau kādus ~6 gadus, vienmēr esmu samierinājies ar lēnumu, ir pat tā, ka privātmāju rajonā, kurā es mitinos, nevar pieslēgt ātro netu, jo centrāle netur, nācās pāriet uz mājas komplektu 1… Mierinājums bija stabilitāte, bet arī tā pašlaik ir izčākstējusi, regulāri raustās savienojums, tehniķi atbrauc parausta plecus, izsaka pieņēmumus par slikti sapiņķerētiem vadiem. Nē, nopietni, viņi uzkāpa stabā, saspieda ar stangām vadus ciešāk kopā. Kādu brīdi bija ciešami. Ir pagājušas divas nedēļas un savienojums atkal pazūd, fck. Negribas pat šiem zvanīt, jo atbrauks atkal Lattelecom vīriņš, kuram stresu sagādās mans Debian, pat tik lielā pakāpē, ka lai atvērtu pārlūku, tiek saspaidītas visas iespējamās ikonas, LOL.

Pēc šādiem piedzīvojumiem, ar dziļu skepsi uztveru solījumus ieviest to mega, giga ātro netu, kura priekšā visa AunSV nobālētu un paliktu pēcāk zaļa no skaudības. Iespējams Lattelecom savilks jaunus vadus un uzliks jaudīgāku centrāli Zoļikā vai Purvčikā, bet man kā iedzimtajam rīdziniekam no Pārdaugavas privātmājas vai Tev kā Mārupes, Lazdonas vai kāda cita brīnišķīga Latvijas nostūra iedzīvotājam, tas ir nesasniedzams sapnis, gluži tik pat neiespējams kā Putina ēzeļa ausis.

P.S. Tā tur vietne man uzdzen nelabumu, kad lasu viņu nereālās vīzijas un utopiskos spriedelējumus. Labāk būtu saveduši kārtībā jau esošo infrastruktūru, nevis un sapuvušiem pamatiem stutētu Kargina villu.

Nevaru iedzer tēju ja tā nav ar pienu, man tas liekas barbarisms. Iespējams esmu izlepis, tomēr tēja bez piena garšo kā sastāvējies zeķūdens. Tas sagādā man raizes, jo ja sanāk apmeklēt kādu tējnīcu, kur pieklājības vadīts, ļauju ieteikt sev kādu izsmalcinātu Ķīnas vai Āfrikas dziriņu, nepamet sajūta ka tam draņķa buržuju dzērienam vajag pieliet klāt pienu, prātā apzinos, ka tādā gadījumā traukā būs vēl kas nebaudāmāks, aber pieradums un prāts to prasa.

Ja jau pukstu par teju, tad līdz galam. Kamdēļ Likteņupes krastos “godīgā darba” tējas ir tik dārgas? Londonā, atkārtoju Londonā, kura nav tā lētākā pilsēta pasaulē, dabūju normālu tējiņu, nu tādu melnu un stipru, 50 ripuļi bija iekšā, pa ~0,80£, savukārt šeit nākas maksāt 1,60Ls par 20 maisiņiem, žēl.

Un redz Neil Hannon un Thomas Walsh ir parūpējušies, lai tējas baudīšanas mirkļi ir īpaši tīkami, uzbliežot The Duckworth Lewis Method! Plate ir reizēm mierīgāka, reizēm jestrāka, nu tāda forša. Veltījums kriketam tā starp citu.

Saite: The Duckworth Lewis Method [2009]

video saite

eu, veči! ISIS būs Rīgā! Info pie Gata!

8.novembrī Rīgā, Spīķeru koncertzālē (Maskavas ielā 12), uzstāsies viena no pēdējās desmitgades nozīmīgajām apvienībām pasaules smagajā mūzikā -- grupa ISIS no Losandželosas, ASV.