nekur.lv

Runā, ka skaistums glābšot pasauli. Vispirms gan tam jāiemācās izglābties pašam.
FC Barcelona un Washington Capitals skaisti spēlēja, bet tālāk tika viņu pretinieki. Šlesers skaisti izrunājās, bet arī runāšana par Sudrabu, salīdzinot ar klusēšanu, ir tikai sudrabs - jāmaksā pieci stabi. Agrāk Ķengaraga iedzimtais zināja teikt, ka skaistums nākot no iekšām, - nez, kā ir tagad?
Ir arī cits izteiciens - "skaistums prasa upurus", par kuru varēja atgādināt ceturtdien "prezentētie" trīs pedofili un dūrējs. Par pirmajiem vairs netiek paziņots no Saeimas tribīnes, un vārdus ir dzirdējis retais. Arī profesiju buķeti par sevišķi interesantu nenosauksi, jo kuru gan vairs pārsteidz katoļu mācītāja klātbūtne tajā.
Savukārt Viļa Simanova piemērs, kaut traģisks, ir ļoti pamācošs - nespriediet par personu no viena gadījuma, vienalga, cik laba vai slikta, un arī teiciens "izņēmums, kas apstiprina likumsakarību" nav radies no nekā. Turklāt cilvēks var būt motivēts kompensēt nepilnības ģimenē ar "virsnormas pilnībām" ārpus tās.
Simanovs - kurš par priekšzīmību bija tapis svabads no sodāmības par līdzīgām naža spēlēm kaut kad sen atpakaļ - esot bijis visas Latvijas lepnums. Patiesībā viņš bija vienas telekompānijas lepnums, un šī kompānija tā vietā, lai pompozi demonstrētu trofejas pasniegšanas mirkļus, būtu varējusi audiovizuāli paklusēt...
Pavisam īpašu "trofeju" 6000 skatītāju priekšā šajā nedēļā pirms 17 gadiem saņēma toreizējā WTA ranga līdere Monika Seleš. Viņu sadūra Steffi Graf talanta pielūdzējs Gunter Parche, kurš, pateicoties nepieskaitāmībai, būtībā palika nesodīts. Būt psiham noteikti ir vieglāk nekā būt izcilam vai abiem kopā, bet sabiedrības daudzšķautņainība un īpatnējās informācijas preferences paredz iespējamu varoņa statusu jebkurā no trim variantiem.

Svešu klimata joslu piesaukšana var būt ķēpīga padarīšana - par to var pārliecināties gan sākumskolas audzēknis dabas mācības stundā, gan ministrijas ierēdnis komisijas sēdē. Te gan līdzības beidzas, jo divnieks dienasgrāmatā nav gluži tas pats, kas rasisma skandāls.
Gazprom, dibinot kopuzņēmumu ar nigēriešiem, nosauca to par Nigaz. Laikam lieki teikt, ka ilgi šis nosaukums nenoturējās.
Fakts, ka izkliegt rasistisku saukli ir tikpat viegli kā piešķirt gluži parastam izteicienam rasistisku interpretāciju, padara patiesību vai nu izplūdušu vai slidenu. Kā Jungle Pop saldējumu. Diez vai tveicīgā dienā kāds tumšādainais no tā atteiktos tikai tādēļ, ka produkta sauklis ir "Satiksimies džungļos"...
***
Valstij tik nozīmīgajā laika posmā politisko šķelšanos vietā nāk apvienošanās, humanitāro zinātņu vietā talkā tiek sauktas eksaktās.
Kāpinot sevi kvadrātā un padarot savus iniciāļus par izteiksmes nezināmajiem, Šlesers un Šķēle simboliski cenšas dzēst pagātni. Viņiem gan jārēķinās, ka pietiekami daudzu apziņā viņu līdzšinējie tēli ir iesakņojušies tikpat dziļi kā tradicionālie X un Y algebras mācību grāmatās.

Latvijas Sieviešu basketbola līgas 2009./2010. gada sezonā netrūka ne lēcēju (kam trīssoļu, kam puskoka), ne kritēju (kam at-, kam pie-). Tā kā finālsērija ir noslēgusies, varam nokratīt prāvo spriedzes kārtu un izvērtēt neto ražu.
Mazliet pārsteidzoši, ka sava laukuma izšķirošā loma tik spilgti parādījās tikai pēdējās spēlēs. Grozu novietojums attiecībā pret telpas perimetru, telpas forma un izmēri, fona viendabīguma pakāpe un akustika - šie visi parametri krasi atšķir Rīgas olimpisko centru un Cēsu sporta kompleksu un potenciāli izceļ pieraduma spēku. Domājams, ka izšķirošajā spēlē cēsniecēm patraucēja arī iepriekšējo dienu peripetijas - kad spēki sāk izsīkt, liela nozīme ir ne vien ķermeņa, bet arī prāta kondīcijai, tā svaigumam, jo galva bieži vien pirmā sāk atteikties un dara to nepārdomātu lēmumu veidā.
Neatņemama sastāvdaļa publiskajā telpā ir gaušanās par nepietiekamiem latviskajiem vaibstiem komandu sastāvos. Jautājums par tā vai cita kluba devumu sporta veidam valstī kopumā (tostarp valstsvienībai) ierasti bijis tāds kā otrais temps - aktualizēts, ja pamatdomā nav pieticis argumentu vai ja klubs sevi uzkrītoši pozicionējis kā izlases bāzes komandu, jauno talantu kalvi vai kā tamlīdzīgi. TTT/Rīga pirms sezonas stādījās priekšā kā klubs ar sešām valstsvienības kandidātēm, šajā ziņā krietni pārspējot SK Cēsis, bet kāda ir situācija tagad?
Vairākas Cēsu kluba spēlētājas - Horelika, Krastiņa, Ozoliņa - guva iespēju sevi pierādīt jaunā līmenī, jo spēlēja un uzņēmās iniciatīvu brīžos, kad komanda cīnījās par uzvaru, nevis tika izlaistas laukumā pie plus vai mīnus divdesmit (vai - khe khem - mīnus astoņdesmit). Sekmes bija mainīgas, bet varbūt pat vairāk par meistarību pietrūka šādu spēļu prakse, kur iespējams vairot pārliecību un mazināt bijību pret titulētām sāncensēm.
Labi zināmās izlases kandidātes TTT/Rīga rindās jaunu soli savā attīstībā nespēra - arī divu sezonas individuālo balvu ieguvēja Kristīne Kārkliņa nepārleca latiņu, kuru pati sev bija uzstādījusi pērnajā pavasarī un vasarā. Savukārt vēl salīdzinoši nesenā izlases otrā izvēle otrā numura pozīcijā Santa Dreimane, kas pērn palika pirmā aiz durvīm, šosezon lāgā nav pieteikusies pat uz klauvēšanu, līdzīgi kā Ieva Veinberga. (Starp citu, Kristīne un Santa ir vienīgās Latvijas čempiones, kas šo titulu ieguvušas triju dažādu klubu sastāvā.)
Kā parādīja šī sezona, teju visu klubu vārdiska gatavība uz pārmaiņām nebūt nenozīmē, ka tādas arī notiks, un ne jau aiz labas dzīves SK Cēsis spēlēja Lietuvas līgā. No otras puses - pamēģiniet atrast vēl kādu sieviešu basketbola klubu, kas sezonā aizvada vairāk kā 60 spēļu.
Lai cik saspīlētas būtu attiecības abu Latvijas profesionālo klubu starpā - un attiecīgi "labais tonis" prasa to neatzīt -, tie viens otram ir vajadzīgi. Jā, viens otram, un ne lietuviešiem, ne igauņiem, nemaz nerunājot par LBS, kam iespējas uzspēlēti smaidīt un eksponēt saules vēlību būs šā vai tā.

Vinnijs Pūks, Vinnijs Pūks, tā sauc to lācīti...
Vismaz kādreiz šī dziesmiņa bija populāra mazo vokālistu konkursa "Cālis" dalībnieku vidū.
Vai kāds uzņemtos to pārfrazēt un apdziedāt Islandes vulkānu, kurš tagad nomainījis valsts finanšu sektoru starptautiskā enkura lomā?
Īsi sakot, ledāju, uz kura sēž tas nemiera gars, sauc Eijafjallajekulls. Kāda tur vairs šķirba, kā sauc pašu vulkānu? Tagad var daļēji saprast, kāpēc poļu futbola komentētāji lūdza dievu, lai bumbu nesaņem Oļegs Blagonadeždins.
Laikam tieši ar domu attālināt pasažierus no vulkāniskā mākoņa Latvijā ieradies zemās grīdas tramvajs. Tiem, kam tālāki ceļi mērojami, gan nelīdzētu arī augsto griestu aviolaineris, jo mūsu planēta smēķē bez pelnutrauka.
Izlidošanai labvēlīgs laiks vakar laikam bija tikai Jānim Maizītim.

Atrodi vismaz 18 ar futbolu saistītu personu vārdus vai uzvārdus:

Felipe melo,
bet maldini arī tu.
Kad es tevi rūniju,
par to, ka rādi man figu,
tu noskaities līdz nemanjai,
bet pēcāk klāt man lipi.

Nezinu, kādā vīzē
man nācās tev paskaidrot,
kad bumba ir nesta, kad sperta,
ar šāvina troksni, vai pikē,
vai tajā pēc peldes lāmā,
var iekosties cauņa vai sesks.

Likās, ka man pēc šiem stāstiem,
ne viena, bet simts sausu mutu.
Tad nu es devos uz mesi,
lai dzirdētu kapelu
un nevilus iesauktos -
kas tas par murgu!?

gludahill.com pateicas basketbola līdzjutējiem par lielo interesi un pauž nožēlu par sarežgījumiem Latvijas Sieviešu basketbola līgas (LSBL) 4. finālspēles tiešraidē.
Jāatzīst, ka vēl dienas sākumā paredzējām ļoti minimālu auditoriju, taču galu galā kopējais interesentu skaits pārsniedza četrus tūkstošus, kam mums laika trūkuma dēļ nebija iespējams pielāgoties. Tāpat jāpiebilst, ka pastāv faktori, kas nekādā mērā nav atkarīgi no mums un attiecīgi nav ietekmējami.
gludahill.com iespēju robežās ievieš jauninājumus un uzlabojumus un darīs to arī turpmāk. Aicinām skatīties gan šo, gan citas mūsu pārraides gludahill.com galerijā, savukārt jau nākamnedēļ plānotas Lietuvas Sieviešu basketbola līgas (LMKL) izšķirošo spēļu tiešraides.
Pateicamies par sapratni!

Cik vieds gan izrādījās šo rindu autors, ceturtdienas publikācijā pieminot Votergeitu! Tagad iestājusies kārtējā Latvijas grozabumbas geita. Vēl nezināms ir to skaits, kuru ceļš pārstās vest uz Piebalgas ielas astoņpadsmito namu. Tādu, kas būtu pelnījuši uzzināt patiesību, gan ir nesalīdzināmi vairāk.
Fakts, ka skandāls mazpilsētas sieviešu basketbola klubā spēj radīt tik lielu rezonansi, zināmā mērā uzskatāms par komplimentu gan klubam, gan sieviešu basketbolam, taču, ja šādi izpaužas mazā kluba lielā sirds, varbūt daļu no tās derētu nosūtīt uz augšstāvu?
Ja Ainars Zvirgzdiņš stundu pirms piektdienas spēles savā dzīvoklī tērzēja ar TTT pārstāvjiem, bet visi ar rezervi paspēja uz maču, tad viņu rīcībā acīmredzot ir privātais lidaparāts.
Arī šo rindu autoram trenera lēmumi ne vienmēr bijuši izprotami, bet sezonas mēraukla, ar stiprākiem un vājākiem pavedieniem, parasti stiepjas līdz pēdējās spēles beigām. Šī aukla jeb varbūt tilts uz zeltsauli dienvidos nu ir pārrauts, gandrīz vienlaikus ar oficiālu apstiprinājumu, ka līdzīgi dēvētais oranžais skaistulis pār likteņupi arī paliks pusratā.
Taisnība, ka cilvēkiem kopumā uzticēties nevar, bet arī pašas taisnības kopumā diez cik daudz nav. Vai Polijas premjeram Donald Tusk, kurš aizpērnā Eiropas futbola čempionāta laikā izteica nāves draudus Austrijas-Polijas mača arbitram, nebūtu bijis jāatrodas liktenīgajā lidmašīnā?
Par to, kāda līmeņa klubs Cēsīs būs nākamsezon, vēl pāragri spriest, taču pie reputācijas var nākties strādāt vēl smagāk nekā pie sastāva. Meksikāņu seriālus pagaidām var atrast arī citviet.

Raivis Hščanovičs kļuvis par pirmo Latvijas futbolistu, kura iepriekšējā un jaunā kluba nosaukumi rīmējas. Varbūt Vikam pienācis laiks atjaunināt Purmalietes un Kalniņa izpildītās dziesmas tekstu?
Vācijā kādam tīnim no mājas terārija izbēga Naja Kaouthia, kuru vairums mūsdienu Eiropas valodu apzīmē kā monokļa kobru, bet kuras neatvairāmi kodolīgais oficiālais latviskais nosaukums - kobra - ir tāds pats kā vismaz astoņām citām kobru sugām.
Nu labi, būtiskāk laikam ir tas, ka šī čūska ir no indīgā gala, tāpēc joki mazi - ieradās glābēji un ugunsdzēsēji, mājai uzplēsa grīdu un sienas, visur izlīmējot abpusējo līmlenti. Pēc vairākām dienām bēgli atrada pielipušu un beigtu (vai varbūt beigtu un pielipušu?).
Par šīs bezapzīmētāja kobras turēšanu jauneklim sods netiek piemērots, taču viņam jāšķiras no 38 000 EUR par dienestu darbu un vēl ievērojamas summas kā kompensācijas kaimiņiem par nodarīto kaitējumu. Tiesa, diez vai viņam šobrīd ir no kā šķirties. Toties ir māja-skelets.
Raivja Hščanoviča uzvārds mūspusē šņāc kā kobra, bet atveidē diez vai kļūs par līdzvērtīgu papildinājumu NišViš un Sifilisam - visticamāk Ziemeļamerikas komentētāji nonāks un paliks pie lietišķi skanīgā [skænəviks].

Kaut Manchester United kreklā tērpies jaunietis Rīgas Olimpiskajā centrā bija TTT/Rīga līdzjutējs, mankūniešu bēdu māsas vakar bija SK Cēsis.
UEFA Čempionu līgas pusfinālos šī sezona ienesusi svaigumu - četru dažādu valstu klubi, un neviena no šīm valstīm nav Anglija. Līdz minētajai fāzei pēc ilgāka pārtraukuma aizkļuvis arī Bavārijas lepnums, kuram būtu vajadzējis izlidot jau astotdaļfinālā, taču... tauriņš (lasi - tiesneša Ovrebo asistents) nenoplivināja spārniņus (lasi - rūtoto karodziņu) epizodē, kurā Klose atradās aizmugurē ar tādu rezervi, ka labu tiesu no tās varētu izsolīt eBay'ā vai ziedot kolekcionāram Pippo Inzaghi.
Vakar Old Trafford stadionā soģi bija uzdevumu augstumos, taču patālu no tiem bija Gary Neville akselerētā, bet zaļknābiskā versija brazīlieša Rafael izskatā, kurš tā vietā, lai vēl pirmajā puslaikā iecirstu pēdējo naglu pretinieku zārkā, no diviem plāksteriem sastiķēja tādu savai komandai. Šis gājiens, līdzīgi kā otrā puslaika sākums SK Cēsis izpildījumā - četri uzbrukumi bez metiena plus četras nenoturētas aizsardzības -, bija labākajā gadījumā nenopietns, un abu maču tālākajā gaitā puses saņēma pēc nopelniem.
Minhenes Bayern nespēlē tik sastāvam neadekvāti kā pērnsezon, taču joprojām paļaujas vien uz atsevišķu spēlētāju atsevišķiem meistarības uzplaiksnījumiem, kurus nav jābaidās izraut no konteksta, jo tāda vienkārši nav.
Arī TTT dosjē vārdam komanda pagaidām ir ierobežota funkcionalitāte, ja reiz viena spēlētāja gūst vairāk kā pusi komandas punktu. OSC zāle pirmajā finālmačā pārvērtās par īstu White House, un otrā mača priekšvakarā cēsniecēm līdztekus šķietami neesošām spēka rezervēm jāmeklē kāda varbūt tikpat neesoša Watergate, lai šo namu satricinātu.

Labāki un sliktāki laiki piemeklē valstis, tautas, cilvēkus... un arī vārdus.
Nenoliedzot dažādas cilvēka prāta darbības īpatnības, parasti spilgtākās atmiņas tomēr ir nesenākās. Kopš Rīgas galvenā Makdonalda bulvāris tika nodēvēts Zigfrīda Annas Meierovica vārdā pirmais Latvijas ārlietu ministrs drīzāk varētu asociēties ar izdevumiem, ko radīja juridiskās adreses maiņas noformēšana, jaunu šiltīšu izgatavošana un pilsētas karšu pārdrukāšana, vai vienkārši nepārdomātu rīcību, nevis progresīvām pārmaiņām, par kādām iestājas jaundibinātā biedrība. Un diez vai daudziem krīzes upuriem ikdienu vieglāku padara apziņa, ka pirmās brīvvalsts laikā Latvijai ir bijuši izcili sabiedriski politiskie darbinieki.
***
Līdz šim Latvijas hokeja līdzjutējs pasaules čempionāta kontekstā bija pieradis gaidīt spēlētājus no NHL, tagad jāgaida treneri no KHL. To, ka gadījumā, ja HK MVD iekļūs Gagarina kausa finālā, Harijs Vītoliņš brauks uz Rīgu, acīmredzot zina visi, izņemot pašu Hariju Vītoliņu.
Varbūt to, ka viņš tomēr nebrauks, drīz zinās visi, izņemot Kirovu Lipmanu?
***
Pateicoties David Beckham 2002. gadā gūtajai traumai, pasaule uzzināja, kas ir metatarsal.
Viņa 2010. gada trauma diez vai liks Achilles tendon pārtapt par Beckham tendon, taču varētu likt krietni sarukt to cilvēku skaitam, kas rauc pieri par iracionālām ārstēšanas metodēm, jo Šrilankas vadošais dziednieks apsolījis dabūt angli uz pekām trīs dienās. Nav gluži tas pats, kas seši mēneši, vai ne?
Cita lieta, ka, lai gan racionālajā rietumu pasaulē parādās arvien vairāk intuitīvā pasaules redzējuma dīgstu, nav pamata uzskatīt, ka Beckham būtu pietiekami a) neaizspriedumains vai b) izmisis, lai piekristu.