nekur.lv

Visgarākā diena un īsākā nakts, ugunskurs, meijas, Jāņu vaiņags, līgošana, siers un alus kauss. Tas viss piederas vasaras saulgriežiem, kuru svinēšanai Latvijā ir senas un pamatīgas tradīcijas. Ar tām lepojamies un paaudžu paaudzēs tās glabājam.

Arī šajos svētkos ikvienam līgotājam novēlu izjust neatkārtojamo Līgo nakts gaisotni ar Jāņuguni un saullēkta sagaidīšanu, ar līgošanu un aplīgošanu!

Aicinu garajās brīvdienās būt atbildīgiem par sevi un saviem līdzcilvēkiem, lai par šiem svētkiem paliktu tikai pozitīvas un gaišas atmiņas bez traģiskiem notikumiem un neatgriezeniskām sekām.

Līgosim ar prieku!

Pārsūtīt ziņu

Nedēļā no 14.06. - 20.06. 2010. uzturējos darba vizītē ASV, kur tikos ar augstām ASV valsts un starptautisko finanšu institūciju amatpersonām. Galvenās bija trīs sarunu tēmas:

• - ASV un Krieviju attiecību pārstartēšana un šī procesa ietekme uz Latviju un Baltiju;
• - ASV un Latvijas ekonomiskā sadarbība un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas izpilde;
• - Latvijas un ASV divpusējās attiecības, kur būtiska loma ir sadarbībai Afganistānā, tai skaitā attiecībā uz Ziemeļu distribūcijas tīklu.

Papildus piedalījos Eiropapadomē Briselē, kur apstiprināja Eiropas Savienības 2010.gada stratēģiju, pieņēma gala lēmumu par Igaunijas pievienošanos eirozonai, kas Latvijai svarīgi, jo signalizē par pozitīvām izmaiņām šajā reģionā un apliecina, ka eirozonas paplašināšana ir atvērts process, kā arī Eiropadome pieņēma lēmumu turpināt iestāšanās procedūru ar Islandi un atbalstīja sankcijas Irānai.

Latvijā piedalījos Nacionālajā Drošības padomes sēdē, kur galvenais jautājums bija par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā - pieņēma lēmumu veidot darba grupu, kas izvērtēs līdzšinēju struktūru attiecībā uz reģionālā principa ievērošanu, nosakot, ka līdz darba grupas secinājumu izskatīšanas darbs pie organizācijas struktūras tiek apturēts.

Pārsūtīt ziņu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Vašingtonā otrdien, 15.jūnijā, ticies ar augstām ASV valdības amatpersonām - valsts sekretāri Hilariju Klintoni, viceprezidentu Džo Baidenu, ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džeimsu Džounsu un ASV Finanšu sekretāru Timoteju Gaitneru.

Dž.Baidens izteicis pateicību par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Afganistānā un izteica atzinību par Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.  Premjers un ASV viceprezidents bijuši vienisprātis, ka ASV  politika attiecībā pret Krieviju kopumā vērtējama pozitīvi un saskan ar Latvijas drošības interesēm.

Baltajā namā Ministru prezidents tikās arī ar ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džeimsu Džounsu, lai pārrunātu Latvijas iesaisti Afganistānas stabilizācijā un atjaunošanā, ASV attiecības ar ES un Krieviju, kā arī NATO Stratēģisko konceptu. ASV prezidenta padomnieks izteica cerību, ka ASV un ES arvien ciešāk sadarbosies teroristu finansēšanas izsekošanas programmas ietvaros.

Premjers V.Dombrovskis tikās ar ASV Finanšu sekretāru Timoteju Gaitneru, pārrunajot Latvijas un ASV ekonomisko situāciju, fiskālo politiku, ekonomiskās izaugsmes prognozes, eirozonas perspektīvas un globālās ekonomikas reformu iespējas. Premjers pateicās T.Gaitneram par Latvijai sniegto ASV Valsts kases ekspertīzi.

Ministru prezidents tikās ar ASV Federālo rezervju bankas priekšsēdētāju Benu Bernanki, kura kompetencē ietilpst valsts monetārās politikas īstenošana un ASV banku sistēmas uzraudzība. Premjers informēja par Latvijas veikto budžeta konsolidāciju un strukturālajām reformām, kā arī pārrunāja ar B.Bernanki starptautiskās finanšu krīzes risinājumus un procesus G20 ietvaros.

Vēl premjers tikās ar kongresmeni Alsiju Heistingsu, ar kuru pārrunāja ASV iesaisti ES Austrumu partnerības valstīs, kā arī EDSO aktualitātes. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzstājās vienā no galvenajām Vašingtonas domnīcām - CSIS (Center for Strategic and International Studies) ar uzrunu par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, un Latvijas vēstniecības ASV rīkotā pieņemšanā tikās ar Vašingtonas diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

No 12. līdz 16.jūnijam Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apmeklēs ASV, lai tiktos ar augsta līmeņa politiskā un finanšu sektora amatpersonām un tautiešiem, kas dzīvo ASV.

Pārsūtīt ziņu

Pagājušajā nedēļā notika vairākas augsta līmeņa amatpersonu vizītes Latvijā, tai skaitā - tikšanās ar Somijas prezidenti, Igaunijas premjeru un Vācijas ārlietu ministru.

Šajā nedēļā uzturēšos darba vizītē ASV, kur notiks tikšanās ar valsts sekretāri un Pasaules bankas vadību, kā arī citām amatpersonām. Tāpat piedalīšanos Eiropadomes sanāksmē Briselē.

Pārsūtīt ziņu

Noslēdzās trešā Starptautiskā Valūtas pārskata misija, kur Latvijai bija divi būtiski jautājumi, kur pirmais - Latvijai bija būtiski palielināt līdzfinansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, kur panākta vienošanās par tūlītēju finansējuma palielināšanu 100 miljonu latu apmērā. Otrs jautājums saistīts ar to, ka Latvija vēlējās palēnināt aizņemšanās tempu - šobrīd Latvijai ir pieejams 1 miljars eiro starptautiskā aizdevuma, bet ņemot vērā, ka Valsts Kasē šobrīd ir pietiekami līdzekļi un nav nepieciešams veidot nevajadzīgus uzkrājumus, par kuriem ir jāmaksā procenti, nolemts šobrīd aizņemties 400 miljonus eiro. Attiecībā uz fiskālo konsolidāciju mērķi paliek nemainīgi - budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6 procentus no IKP.

Pārsūtīt ziņu

Ministru kabinets vienbalsīgi atbalsta nepieciešamību stiprināt valsts fiskālās disciplīnas normas, likumos apstiprinot vidēja termiņa budžeta pamata nosacījumus (bilanci), stingri ierobežojot valsts parāda pieaugumu un budžeta grozījumu veikšanu.

Finanšu ministrs Einars Repše uzsver: „Fiskālās disciplīnas nosacījumi būtu būtiski jānostiprina tiesību aktu sistēmā, nepieciešamības gadījumā pat veicot izmaiņas Satversmē, lai nepieļautu, ka, apstiprinot kārtējā gada valsts budžetu, Saeimā fiskālās disciplīnas nosacījumi vai daudzgadu ietvars tiktu mīkstināts.”

Tāpat ministrs norāda, ka pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā un tās ietekmes analīze ļoti skaidri ir parādījusi, ka valsts ir nokļuvusi lielās grūtībās, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tādējādi veicinot ekonomikas pārkaršanu un padarot situāciju grūti kontrolējumu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde.

„To mēs uzskatāmi redzam situācijas atšķirībā starp Latviju un Igauniju - Igaunijā konstitūcijā ir nostiprināta prasība nepieļaut budžeta deficītu, savukārt Latvijā šādas prasības joprojām nav. Tādēļ, lai mazinātu riskus nākotnē, nepieciešamas stingras finanšu disciplīnas normas.”

Valdība otrdien, 1.jūnijā, izskatot Finanšu ministrijas izstrādāto fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju, nolēma, ka fiskālo ierobežojumu noteikšana būtu iekļaujama Satversmē un Saeimas Kārtības rullī, kā arī izstrādājams jauns - Fiskālās disciplīnas likums. Finanšu ministrijai jaunais likumprojekts jāizstrādā līdz 30.jūnijam.

Pilna Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcija pieejama: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40178520&mode=mk&date=2010-06-01

Fiskālās disciplīnas likums ieviestu šādus svarīgus uzlabojumus budžeta plānošanā un vadībā:

• ir vispārēji skaitliski nākotnes nosacījumi, kādai jābūt budžeta bilancei (deficītam vai pārpalikumam) atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme, vai ekonomiska lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā; ir noteikts, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai; ir aizliegts veikt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei; ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara likumu uz 4 gadiem tiek nostiprināti gan budžeta izdevumu maksimālie apjomi, gan plānotā bilance (deficīts vai pārpalikums). Turklāt, sastādot gadskārtējo valsts budžetu, būtu pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus; fiskālās disciplīnas normas attiektos uz valsts konsolidēto kopbudžetu, tas ir, visu līmeņa budžetiem - gan valsts budžetu, gan pašvaldību budžetu, ievērojot Pašvaldību hartā ietvertos nosacījumus.

FM uzskata, ka fiskālās disciplīnas prasība nostiprināšana likumos dotu stabilitātes signālu finanšu tirgiem un investoriem, kas attiecīgi nozīmētu, ka Latvijas valsts un uzņēmēji varētu rēķināties ar lētākiem kredītu resursiem un nozīmīgāku investīciju apjomu. Tāpat likums skaidri parādītu, ka Latvija plāno savus ieņēmumus un izdevumus atbilstoši ekonomikas izaugsmes tempiem, kas attiecīgi dotu iespēju skaidri un prognozējami plānot valsts attīstību, īstenojot atbildīgu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, tajā skaitā, sasaistīt budžeta plānošanu un ar attīstības plānošanu un pasaules ekonomiskās lejupslīdes situācijā valsts rīcībā būtu pietiekoši pašas resursu (uzkrājumu), lai tikt galā ar ekonomisko krīzi.

Ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību būtu sasniedzami šādi mērķi:

• nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, proti, ka valsts ilgtermiņā (5-10 gadu perspektīvā) spēj no saviem nodokļu un citiem ieņēmumiem finansēt nepieciešamos izdevumus, nepieļaujot, ka valstī tiek tērēts vairāk kā tiek nopelnīts; ņemot vērā, ka šīs ekonomiskās krīzes laikā būs būtiski pieaudzis valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas, jāpanāk, ka nākotnē parāds pakāpeniski tiek samazināts; nodrošināt, ka ekonomiskās augšupejas gados tiek veidoti uzkrājumi un samazināts valsts parāds, tādējādi nodrošinoties ar līdzekļiem ekonomiskās krīzes brīdim; izveidot saistošu vidēja termiņa makroekonomikās attīstības un fiskālās politikas ietvaru - paredzot, ka vismaz 4 gadu termiņam tiek nosprausti plānotie valsts izdevumu apjomi, kas dod prognozējamību un stabilitāti; ierobežot budžeta grozījumu iespējamību un pieļaujamo rīcību fiskālā gada laikā.

Tāpat arī tiktu radīta nodokļu maksātājiem stabilitātes sajūta, proti, ka to veiktie maksājumi netiek izmantoti tūlītējām un dažbrīd nepārdomātām vajadzībām, bet gan tiek ieguldīti pārdomātā ilgtermiņa politikā, kas dod garantiju, ka valsts spēs finansēt savus izdevumus (piemēram, pensijas, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus) arī nākamajās desmitgadēs.

Fiskālās disciplīnas likuma ieviešana ir pieeja, ko realizē katra valsts, kas vēlas mazināt budžeta un finanšu riskus un vairot stabilitāti un uzticību šīs valsts publiskajām finansēm. Īpaši izplatīta šī prakse visā pasaulē ir pēdējo desmit gadu laikā.

Pārsūtīt ziņu

Norvēģijas premjerministrs Jens Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) (pimajā rindā no kreisās), Īslandes premjerministre Johana Sigurdardotīra (Johanna Sigurdardottir),Igaunijas premjerministrs Andrus Ansips (Andrus Ansip), Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), Zviedrijas vicepremjere un uzņēmējdarbības, enerģētikas un komunikācijas ministre Mauda Olofsone (Maud Olofsson), Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozo (Jose Manuel Barroso), Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs (Vladimir Titov) (otrajā rindā no kreisās), Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski), Somijas premjerministrs Mattī Vanhanens (Matti Vanhanen) un Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Verners Hoijers (Werner Hoyer) pozē masu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem uzsākot Baltijas jūras valstu valdību vadītāju tikšanos Viļņā, 1.jūnijā

Trešdien, 2.jūnijā, Viļņā noritēja Baltijas attīstības foruma plenārsesija „ES stratēģija un Ziemeļu dimensija: reģiona biznesa attīstība”, kurā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo un citi Baltijas jūras reģiona valstu delegāciju vadītāji.

Baltijas jūras valstu līderi vienoti uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi enerģētikas, pārvadājumu un loģistikas, kā arī vides aizsardzības, īpaši Baltijas jūrā, jomā. Valstu vadītāji, pārrunājot Meksikas līča ekoloģisko katastrofu, uzsvēra Baltijas jūras ekoloģiskā jautājuma un augstu kuģošanas standartu lomu reģiona sadarbībā.

Baltijas attīstības foruma diskusiju mērķis ir ilgtspējīgas izaugsmes, inovāciju un konkurētspējas attīstības veicināšana Baltijas jūras reģionā. Uzrunā foruma dalībniekiem Ministru prezidents uzsvēra, ka pagājušajā gadā Baltijas Ministru padomē vienojās, ka ir nepieciešama vēl būtiskākā integrācija un sadarbība Baltijas valstu vidū, jo tas veicinās Baltijas valstu kā reģiona dinamiskāku integrāciju Ziemeļvalstu reģionā. Kā piemēru, premjers minēja Baltijas valstu vienoto robežu nojaukšanu, integrējoties Eiropas Savienībā un pievienojoties Šengenas zonai.

Forumā premjers uzsvēra atjaunojamās enerģijas nozīmi Baltijas jūras reģionā un Latvijā. V.Dombrovskis informēja par uzsāktajiem ēku siltināšanas projektiem. Ministru prezidents minēja, ka zaļās enerģijas veicināšana ir viens no ES 2020 stratēģijas nozīmīgākajiem mērķiem un to ir jāsāk ar maziem projektiem un aktivitātēm, kas ilgtermiņā sekmēsies ar ilgtspējīgas zaļās enerģijas plašu izmantošanu Baltijas jūras reģionā.

Pārsūtīt ziņu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen)

Otrdien, 1.jūnijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzrunājot NATO parlamentārās asamblejas pavasara sesijas dalībniekus, uzsvēra, ka ir jāturpina NATO solidaritātes stiprināšana un operacionālo spēju vairošana, jo tas nodrošinās Latvijas un citu valstu kopējo drošību.

Uzrunā premjers minēja, ka šī sanāksme simbolizē valstu atvērtību un sadarbību, stabilitāti un drošību. „Jūsu klātbūtne Rīgā un mūsu kopīgā sadarbība starptautiskās drošības vairošanā apliecina, ka Latvija ir izvēlējušies pareizo ārpolitisko virzību - dalību Transatlantiskajā aliansē”, teica V.Dombrovskis.
 
Ministru prezidents uzsvēra Alianses spēcīgo transatlantisko saiti starp Ameriku un Eiropu, kas nodrošina NATO spēku un vitalitāti, kā arī ļauj risināt drošības jautājumus arī aiz NATO robežām. Tāpat pati Alianse politiskajā un militārajā ziņā turpina dinamiski piemēroties pastāvīgi notiekošajām starptautiskajām pārmaiņām, minēja V.Dombrovskis.

Premjers teica: „Jaunie draudi ir pārnacionāli un arī pārinstitucionāli. Par to mēs pārliecinājāmies ne tikai cīņā pret terorismu Afganistānā, bet arī ierobežojot masu iznīcināšanas ieroču izplatību, pirātismu, pārvarot klimata izmaiņu radītās sekas, risinot enerģijas pieejamības jautājumu, kā arī pasaules finanšu krīzes un ekonomiskās recesijas situācijā. Neviena valsts nav tik liela, lai viena pati varētu atrisināt kādu no globālajiem izaicinājumiem un neviena valsts nav tik maza, lai šīs problēmas to neskartu. Tāpēc Latvija kā NATO dalībvalsts vēlas paplašināt un stiprināt sadarbību ar partnervalstīm.”

Ministru prezidents V.Dombrovskis informēja, ka finanšu krīze un ekonomiskā lejupslīde atstāja iespaidu uz budžeta izdevumiem un programmām aizsardzības jomā daudzās valstīs, arī Latvijā. „Tomēr, lai kādi ekonomiskie satricinājumi nenotika Latvijā, mēs apzinājāmies, ka nedrīkst būtiski ietekmēt mūsu spējas turpināt ārpolitiskās aktivitātes un dalību starptautiskajās operācijās un misijās”, minēja premjers.

Uzrunājot sesijas dalībniekus par Afganistānas jautājumu, Ministru prezidents teica, ka Afganistānas drošība un nākotne ir cieši saistīta ar Eiropas, tai skaitās arī Latvijas drošību. „Esmu tikko atgriezies no vizītes Afganistānā un ar savām acīm pārliecinājos, cik apjomīgs un visaptverošs ir starptautiskās sabiedrības līdzdalības līmenis valsts atjaunošanā”, teica V.Dombrovskis. Ministru prezidents izteica pateicību visiem dienējušiem karavīriem un civilajiem ekspertiem un viņu ģimenēm Latvijā par morālo atbalstu, veicot Latvijai un kopējai drošībai tik svarīgo un bīstamo dienestu.

Ministru prezidents, dalības NATO parlamentārās asamblejas sesijā ietvaros, tikās ar NATO Ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu (Anders Fogh Rasmussen). Abas amatpersonas pārrunāja NATO aktualitātes. NATO ģenerālsekretārs izteica atzinību par Latvijas veiksmīgo dalību starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī aktīvo ieguldījumu NATO stratēģiskā koncepta izstrādē.

Pārsūtīt ziņu