Ministru kabinets vienbalsīgi atbalsta nepieciešamību stiprināt valsts fiskālās disciplīnas normas, likumos apstiprinot vidēja termiņa budžeta pamata nosacījumus (bilanci), stingri ierobežojot valsts parāda pieaugumu un budžeta grozījumu veikšanu.
Finanšu ministrs Einars Repše uzsver: „Fiskālās disciplīnas nosacījumi būtu būtiski jānostiprina tiesību aktu sistēmā, nepieciešamības gadījumā pat veicot izmaiņas Satversmē, lai nepieļautu, ka, apstiprinot kārtējā gada valsts budžetu, Saeimā fiskālās disciplīnas nosacījumi vai daudzgadu ietvars tiktu mīkstināts.”
Tāpat ministrs norāda, ka pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā un tās ietekmes analīze ļoti skaidri ir parādījusi, ka valsts ir nokļuvusi lielās grūtībās, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tādējādi veicinot ekonomikas pārkaršanu un padarot situāciju grūti kontrolējumu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde.
„To mēs uzskatāmi redzam situācijas atšķirībā starp Latviju un Igauniju - Igaunijā konstitūcijā ir nostiprināta prasība nepieļaut budžeta deficītu, savukārt Latvijā šādas prasības joprojām nav. Tādēļ, lai mazinātu riskus nākotnē, nepieciešamas stingras finanšu disciplīnas normas.”
Valdība otrdien, 1.jūnijā, izskatot Finanšu ministrijas izstrādāto fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju, nolēma, ka fiskālo ierobežojumu noteikšana būtu iekļaujama Satversmē un Saeimas Kārtības rullī, kā arī izstrādājams jauns - Fiskālās disciplīnas likums. Finanšu ministrijai jaunais likumprojekts jāizstrādā līdz 30.jūnijam.
Pilna Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcija pieejama: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40178520&mode=mk&date=2010-06-01
Fiskālās disciplīnas likums ieviestu šādus svarīgus uzlabojumus budžeta plānošanā un vadībā:
- ir vispārēji skaitliski nākotnes nosacījumi, kādai jābūt budžeta bilancei (deficītam vai pārpalikumam) atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme, vai ekonomiska lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā; ir noteikts, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai; ir aizliegts veikt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei; ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara likumu uz 4 gadiem tiek nostiprināti gan budžeta izdevumu maksimālie apjomi, gan plānotā bilance (deficīts vai pārpalikums). Turklāt, sastādot gadskārtējo valsts budžetu, būtu pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus; fiskālās disciplīnas normas attiektos uz valsts konsolidēto kopbudžetu, tas ir, visu līmeņa budžetiem - gan valsts budžetu, gan pašvaldību budžetu, ievērojot Pašvaldību hartā ietvertos nosacījumus.
FM uzskata, ka fiskālās disciplīnas prasība nostiprināšana likumos dotu stabilitātes signālu finanšu tirgiem un investoriem, kas attiecīgi nozīmētu, ka Latvijas valsts un uzņēmēji varētu rēķināties ar lētākiem kredītu resursiem un nozīmīgāku investīciju apjomu. Tāpat likums skaidri parādītu, ka Latvija plāno savus ieņēmumus un izdevumus atbilstoši ekonomikas izaugsmes tempiem, kas attiecīgi dotu iespēju skaidri un prognozējami plānot valsts attīstību, īstenojot atbildīgu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, tajā skaitā, sasaistīt budžeta plānošanu un ar attīstības plānošanu un pasaules ekonomiskās lejupslīdes situācijā valsts rīcībā būtu pietiekoši pašas resursu (uzkrājumu), lai tikt galā ar ekonomisko krīzi.
Ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību būtu sasniedzami šādi mērķi:
- nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, proti, ka valsts ilgtermiņā (5-10 gadu perspektīvā) spēj no saviem nodokļu un citiem ieņēmumiem finansēt nepieciešamos izdevumus, nepieļaujot, ka valstī tiek tērēts vairāk kā tiek nopelnīts; ņemot vērā, ka šīs ekonomiskās krīzes laikā būs būtiski pieaudzis valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas, jāpanāk, ka nākotnē parāds pakāpeniski tiek samazināts; nodrošināt, ka ekonomiskās augšupejas gados tiek veidoti uzkrājumi un samazināts valsts parāds, tādējādi nodrošinoties ar līdzekļiem ekonomiskās krīzes brīdim; izveidot saistošu vidēja termiņa makroekonomikās attīstības un fiskālās politikas ietvaru - paredzot, ka vismaz 4 gadu termiņam tiek nosprausti plānotie valsts izdevumu apjomi, kas dod prognozējamību un stabilitāti; ierobežot budžeta grozījumu iespējamību un pieļaujamo rīcību fiskālā gada laikā.
Tāpat arī tiktu radīta nodokļu maksātājiem stabilitātes sajūta, proti, ka to veiktie maksājumi netiek izmantoti tūlītējām un dažbrīd nepārdomātām vajadzībām, bet gan tiek ieguldīti pārdomātā ilgtermiņa politikā, kas dod garantiju, ka valsts spēs finansēt savus izdevumus (piemēram, pensijas, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus) arī nākamajās desmitgadēs.
Fiskālās disciplīnas likuma ieviešana ir pieeja, ko realizē katra valsts, kas vēlas mazināt budžeta un finanšu riskus un vairot stabilitāti un uzticību šīs valsts publiskajām finansēm. Īpaši izplatīta šī prakse visā pasaulē ir pēdējo desmit gadu laikā.
Pārsūtīt ziņu