back to USSR

-Labvakar! - … (klusums) - Sveiki! Iedodiet lūdzu man vienu biļetīti līdz Gaujai. Man un manam ritenim. - (noskalda) lats 43! - Cikos lūdzu ir vilciens? - Tūliņ! - Kad tas ir tūliņ? - (nepacietīgi) Nu tūliņ! 23:24!  un biļete tiek izgrūsta pa mazo lodziņu no vilcienu biļešu karalienes stiklotā buduāra. Pēc tam līdzīga saruna [...]

par klusumu

Vadi sīc, vadi sēc, nogurst vārds, tā kā putns klūp, neatnāk. Duna dun, šalka šalc, laiva grimst. Krūzes šķind, balsis murd. Troksnis nāk un nāk, un apēd mani. Tā Pērkons dziedāja tālajos 80-tajos. Dziedāja skaļi. Troksnis atnāca un sajauca prātus, un cilvēka darīja trakas lietas. Kopš tiem gadiem laiks ir kļuvis ātrāks un apkārtējā vide [...]

nerakstītās vienošanās

Es tev – tu man. Lai arī cik strikti būtu noteikumi, vienmēr ir iespējas atrast kompromisus, pievērt acis uz nekārtībām. Jo- lai pieprasītu no citiem perfektumu, pašam jābūt kristāldzidram, bet tas taču ir grūti. Tāpēc arī eksistē kolektīvās vienošanās, kolektīvās acu pievēršanas un it kā nenozīmīgiem likumpārkāpumiem. Uz darba kavēšanu. Uz darba pienākumu nepildīšanu. Uz [...]

ju-hū

foto:motors24.lv Jasmīnu smarža, zemenes, Positivus, varbūt arī taureņi pakrūtē, futbols,  īsie svārciņi un meiteņu kājas, saullēkti un rieti, un peldēšanās pa pliko, miglainie copes rīti vai prieks par atrasto apšu kundziņu. Tas viss atkal priekšā. Kā katru vasaru:) Filed under: ainiņas, īsraksti

nemiers

foto: http://www.mechanicadvisor.com/content/aggressive-driving.aspx Sarkans. Dzeltens. Zaaaaļš! Motori ierēcas, puiši iezgriež krūtis, meitenes – lūpas, riteņi švīkst, šampaniets līst, sirdis lūzt un  sacīkstes turpinās. Sacīkstes ielās, klubos un krogos, pludmalēs un mūsu prātos. Nemiers mūsos. Nespējam apstāties un padomāt. Kurp un kāpēc?  Tresī, tresī! Visu-tūliņ-un-tepat sabiedrība. Bailes nokavēt, izkrist no aprites.  Bailes apstāties un padomāt. Manuprāt, to kādi esam [...]

pasaku klusums

Es klusēju ne tāpēc, ka man nav, ko teikt. Nē, patiesībā nav ar. Jo nav laika piesēst un padomāt. Esmu viss iekšā restorānu biznesā – mani uzaicināja uz Doma laukuma restorānu Nekādu problēmu par restorāna menedžeri un es centīšos nepievilt viņu uzticību. Pagaidām darbs ir ap 10 – 12 stundas dienā un galva kūp, jo [...]

piektdienas vakara jautrošanās

Vienmēr esmu sajūsminājies par automātiskajām tulkošanas sistēmām, piemēram, Google tulkotāju. Tad iedomājos – kā izskatās manas pasakas angliski? Lūk šādi. Enjoy! P.S. Joprojām meklēju, kur dzīvot! Divas istabiņas, centrs, klusais centrs, Vidzemes priekšpilsēta, vēlams augšējie stāvi par saprātīgiem cipariem un dzīvojāmā stāvoklī. Jau iepriekš esmu pateicīgs katram, kurš spēs palīdzēt. Filed under: īsraksti

cik ilgi Jūs gaidījāt šo brīdi?

Atcerieties ukraiņu meiteni, kura gribēja kļūt slavena? Šis ir līdzīgs stāsts no Anglijas, tikai, liekas, ka mākslinieci draugi pierunājuši pamēģināt. Skatāmies un izbaudām! Paldies kritiķim NN Ja gadījumā ievietotais video nestrādā, šeit ir saite uz to. Filed under: digital life

ūdens epopejas turpinājums

foto: http://taxdollars.freedomblogging.com/files/2009/07/water-money.jpg Šodien mani atsēdināja otrreiz. Meitene Brieža ielas KID uz manu lūgumu pēc krāna ūdens reaģēja ļoti savādi: Nē, to nu gan es Jums nekādīgi nevaru piedāvāt. Krāna ūdeni sabiedriskās ēstuvēs Rīgā taču nemaz nedrīkstot klientiem dot, esot taču kaut kāds PVD nolikums. Ja Jūs patiešām gribat to krāna ūdeni un negribat maksāt par stikla pudeli, [...]

ūdens stāstiņi

Vai Rīgā restorānos un krogos ir pieraduši pie klienta vēlmes pēc parasta krāna ūdens? Piemēram, Vankūverā, par viesmīli strādājot,  man  kādu laiku bija nepatīkami dzirdēt – We’ll stick with water. Kāpēc? Elementāri – krāna ūdens tur ir tīrs un dzerams (starp citu, tieši tāpat kā Rīgā), tādēļ klienti ļoti bieži izvēlējās nemaksāt restorānam par slāpju veldzēšanu, [...]

patiess serviss jeb saskatīt cilvēku?

Gan vairākos iepriekšējos ierakstos esmu norādījis, ka man nepatika Kanādā valdošā lišķīgā atmosfēra un mākslīgā smaidīšana, par to runāja arī komentētāji iepriekšējā ierakstā. Bet dažreiz gribas, lai tevi uztver kā cilvēku, pasmaida un atņem sveicienu. Jā, jā, es runāju par Rīgu, par apsardzes darbiniekiem Rīgas lielveikalos, par autobusu šoferiem (gan Rīgas Satiksmes, gan tālsatiksmes). Brīžiem [...]

sarunas

Čau! – Čau! - Sen neredzēts! Kā iet ? -Nu, tikko atbraucu no  Kanādas. Tagad staigāju pa darba intervijām  un meklēju dzīvokli. Un kā pašam, ko dari? -Neko, rosamies, ņemamies zinies…. (pauze) Klausies, jāskrien, prieks bij redzēt! Attā! Pēc vairākiem satiktiem paziņām un līdzīgām sarunām es vienam no viņiem pēc kārtējā rosamies, ņemamies pavaicāju – [...]

ceļojums lietus zīmē

Somas sapakotas, tagad tikai atliek sakopt dzīvokli, nodot mājas pārvaldniecei – tad varam laist uz lidostu. Tā kā pēdējos gados esam pārvākušies vairākas reizes, tas nesagādā īpašas problēmas. Vankūverā līņā, gaisa mitrums ap 110%, tā teikt, arī pēdējā dienā lūdzu izbaudiet Van.. oi nē, Rainkūveras brīnišķo vasaru. Kā vēlāk izrādīsies, tieši lietus arī padarīs mūsu [...]