nekur.lv

Piedzimuši 19 bērni – 9 meitenes (Agnese, Angeļina, Anna Evelīna, Elīza Marta, Elza, Katrīna, Luīze, Rota, Valērija) un 10 zēni (Adrians Kristaps, Aleks, Eduards, Gustavs Patriks, Maksims, Martins, Mārtiņš, Patriks, Ralfs, Roberts).

Noslēgtas 2 – laulības.

6 mirušie – Ilga Āre (1919), Biruta Bernharde (1927), Skaidrīte Būmerte (1933), Benita Grīnvalde (1933), Dainis Reiters (1950), Olga Smirnova (1925).

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien aizliedza kukuļdošanā apsūdzētajam Raimondam Munkevicam (Jūrmala – mūsu mājas) tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos. Tomēr viņam nav aizliegts tuvoties lieciniekiem un piedalīties domes sēdēs, ziņo Diena.lv.

Jau ziņots, ka Jūrmalas domes deputāte Iveta Blaua (JL) lūdza tiesai aizliegt tuvoties viņai tuvāk par 100 metriem, bet prokurore Velta Zaļūksne prasīja aizliegt R.Munkevicam tuvoties arī lieciniekiem, Jūrmalas domes deputātiem Marijai Vorobjovai un Mārim Dzenītim. 13.septembrī būs pieejams pilns nolēmuma teksts un tad arī tiks lemts, kurā daļā to pārsūdzēt.

R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis norādīja, ka R.Munkevicam esot leģitīmas tiesības ierasties domes sēdēs un balsot. A.Leimanis arī piebilda, ka pati tiesa esot izrādījusi iniciatīvu un piemērojusi drošības līdzekli, kas neesot minēts nevienā iesniegumā.

Prokurore V.Zaļūksne savā praksē nav pieredzējusi, ka tiesa lemj piemērot citu drošības līdzekli, nevis to, ko prasa prokurors, taču viņa pieļāva, ka Jūrmalas tiesā tā varot būt ierasta prakse. V.Zaļūksne tiesas lēmumu noteikti pārsūdzēs.

Tādējādi Jūrmalas domes priekšsēdētājam Romualdam Ražukam (PS) nebūs iemesla atlikt domes sēdi 9. septembrī. Domes sēde tika pārtraukta pēc tam, kad I.Blaua vērsās ar iesniegumu tiesā, lūdzot noteikt R.Munkevicam papildu drošības līdzekļus. R.Ražuks paziņoja, ka sēdi nevar turpināt, jo nav zināms, vai R.Munkevics ir tiesīgs balsot.

Tas, ko īsti nozīmē tiesas nolēmums, būs skaidrs pēc pilna teksta saņemšanas, tātad pēc 13. septembra, komentē pats R.Munkevics. Taču viņam nav skaidrs, kā tiesa var aizliegt citiem deputātiem ievēlēt viņu kādā amatā. «Varbūt es pats nedrīkstu par sevi balsot,» pieļāva R.Munkevics, apgalvojot, ka uz mēra krēslu nebūtu pretendējis arī tad, ja šāds aizliegums pret viņu nebūtu piemērots.

R.Munkevics arī pieļāva, ka Jūrmalas domes sēdē varētu tikt izsludināts vēl viens pārtraukums, jo tās sākums ir tikai četros pēcpusdienā, bet jautājums par mēra nomaiņu ir iekļauts pašās sēdes beigās.

db.lv

Projekta kļūdas dēļ pirms gada izremontētajās Slokas pamatskolas telpās nav paredzēta skaņas izolācija un tas pamatīgi traucē skolas darbu, projektētāji kļūdu atzīst, bet Jūrmalas pašvaldība drīzu risinājumu nesola, trešdien ziņo “Latvijas Avīze”.

2,43 miljonus vērtā Slokas pamatskolas renovācijas projekta autors, SIA “Tugalev LTD” vadītājs Leonīds Tugaļevs laikrakstam atzinis, ka, izstrādājot projektu, tiešām kļūdījies. Viņš centies rast ekonomiskāko risinājumu, nerēķinoties ar iespējamām akustikas problēmām.

Pašlaik skolas kabinetos labi dzirdams sporta zālē notiekošais, skolēni sūdzas, ka tādēļ nevar sadzirdēt skolotāju teikto, vēsta laikraksts.

Jau kopš pērnā septembra skolas administrācija un pedagogi vairākkārt vērsušies Jūrmalas domē, lūdzot novērst pēc rekonstrukcijas atklātos defektus. Daļai problēmu gada laikā rasti risinājumi, taču pedagogi joprojām kā dramatisku raksturo situāciju skolas sporta zālē un zem tā esošajā ķīmijas kabinetā, jo renovācijas projektā pieļautu nepilnību dēļ sporta stundu laikā tajos ir neciešams troksnis.

Kopš skolas remonta neatrisinātas palikušas arī vairākas citas problēmas, piemēram, ķīmijas kabinetā joprojām nav iespējams pievienot velkmes skapi laboratorijas darbu veikšanai, bet sporta inventārs tiek glabāts lifta priekštelpā. Liftu skola neizmanto, jo neviens bērns ar īpašām vajadzībām tajā nemācās.

Biedrības “Latvijas Akustiķu asociācija” priekšsēdētāja vietnieks Viktors Andrejevs, iepazinies ar skolas renovācijas projektu, atzīst, ka te pieļautas kļūdas, kādas sabiedrisku būvju celtniecībā un renovācijā nav retums. Slokas pamatskolu viņš min kā klasisku piemēru tam, kad tiek ignorēta būves rekonstrukcijas ietekme uz akustiku, kā arī vairāki Ministru kabineta apstiprināti būvnormatīvi.

Jūrmalas dome Slokas pamatskolai pagaidām drīzu risinājumu nesola. Saņemot Slokas pamatskolas direktora iesniegumu par situāciju ar skolas sporta zāli, dome vērsusies pie tehniskā projekta autora un lūgusi sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tā kā šie darbi nebija iekļauti projektā un līdzekļi budžetā tiem nebija paredzēti, pēc saņemtajiem priekšlikumiem dome aicinājusi skolas vadību kopīgi ar ēkas apsaimniekotāju SIA “Jūrmalas namsaimnieks” izstrādāt priekšlikumus 2010. gada budžetam, lai varētu plānot trokšņa līmeņa mazināšanai nepieciešamos darbus un iekļaut tos budžetā, taču tas neesot izdarīts.

delfi.lv

attēls: lnb.lv

Ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu Majoru pamatskola un Jūrmalas Latviešu biedrība 15.septembrī organizē konferenci, kas veltīta projektam „Jūrmala – Aspazijas un Raiņa pilsēta”. Konferencē aicināti piedalīties Jūrmalas vecāko klašu skolēni, biedrības, Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienību pārstāvji un citi interesenti.

Konferencē ar referātiem uzstāsies ar Aspazijas un Raiņa piemiņu saistīto muzeju darbinieki, Jūrmalas skolotāji un skolēni, kas projektu nedēļās veikuši pētījumus par abiem dzejniekiem un viņu gaitām Jūrmalā.

Ideja par konferences sarīkošanu radās Jūrmalas Latviešu biedrībai, kuras kādreiz celtajās telpās atrodas Majoru pamatskola. Pēc skolas rekonstrukcijas atjaunota un saglabāta daļa no kādreizējās, vairāk nekā 100 gadus vecās, ēkas telpām – foajē ar kases telpu un zāle otrajā stāvā. Šīs telpas cieši saistītas arī ar Aspazijas un Raiņa vārdu, jo šeit muzikāla sarīkojuma aizsegā notika dzejnieku godināšana pēc atgriešanās no Slobodskas trimdas 1903.gadā.

Jūrmalas skolēni zinātniski pētniecisko projektu nedēļās daudzkārt pievērsušies pilsētas izcilo ļaužu biogrāfiju un paveiktā studijām, tostarp Aspazijas un Raiņa dzīves gājuma un daiļrades izpētei. Šī tēma, protams, īpaši tuva Majoru pamatskolas pedagogiem un audzēkņiem, kas darbojas literatūras skolotājas Ināras Andžānes vadībā.

Sestdien, 11.septembrī, ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu Jūrmalā notiks biedrības „Latvijas Ordeņu brālība” 12.salidojums.

Ordeņu brālība apvieno cilvēkus, kuri par izciliem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā, saimnieciskās dzīves, kultūras, zinātnes, mākslas un citu jomu attīstībā apbalvoti ar Latvijas ordeņiem un to Goda zīmēm.

Plānots, ka uz salidojumu Jūrmalā 11.septembrī ieradīsies vairāki simti dalībnieku. Valsts augstāko apbalvojumu īpašnieki tiksies ar Jūrmalas pilsētas domes vadību, iepazīsies ar prezentāciju par Jūrmalu un noklausīsies koncertu, kurā uzstāsies Jūrmalas Kultūras centra ansamblis „Unisons”. Pēc tam pie domes ēkas tiks uzņemta vēsturiska fotogrāfija ar visiem salidojuma dalībniekiem.

Tā kā salidojums notiek zīmīgā laikā – tieši Raiņa 145.dzimšanas dienā, viesi dosies uz abiem Jūrmalas muzejiem, kas saistīti ar Raiņa un Aspazijas vārdu – Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros un Aspazijas māju Dubultos. Salidojuma dalībnieki apmeklēs arī Dzejas dienu sarīkojumu „Bet cilvēkus mūžam tik mīlējis esmu…”, kas notiks kāpās pie Raiņa priedēm, Amatas ielas galā.

Ierašanās salidojumā no plkst.10.00 Jūrmalas pilsētas domē. Noslēgums plānots ap plkst.18.00 Kauguru kultūras namā. Laipni lūgti piedalīties ne tikai „Latvijas Ordeņu brālības” biedri, bet ikviens, kas saņēmis Latvijas valsts augstāko apbalvojumu.

Ordeņu kavalieru salidojumi notiek ik gadu kopš 1999.gada, kad nodibināta Triju Zvaigžņu ordeņa brālība, kas 2004.gadā no sabiedriskas organizācijas pārtapa par biedrību „Latvijas Ordeņu brālība”.

Par Ordeņu brālības galvenajiem mērķiem stāsta tās priekšsēdētājs Juris Karlsons: „Daudzi apbalvotie gan Latvijā, gan ārvalstīs ir darbīgi, ar iniciatīvu apveltīti cilvēki, kas iemantojuši lielu autoritāti sabiedrībā. Citi jau darba gaitas beiguši, viņu bagātība ir dzīves pieredze. Apvienojoties mēs kļūstam par ietekmīgu patriotisku spēku, kas var daudz dot valstij un sabiedrībai. Un varam atbalstīt tos, kuriem gadu nasta lielāka un kuri palikuši vieni vai dzīvo trūkumā. Mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar fondu „Ziedot.lv”. Cenšamies uz līdzdalību mudināt arī valsts un pašvaldību struktūras, jo mūsu vidū ir ļoti daudzi, kam nepieciešams atbalsts.”

„Latvijas Ordeņu brālībā” apvienojušies ap 300 ordeņu kavalieru, taču apbalvojumus saņēmuši vairāk nekā 3000 cilvēku. Biedrība veidojusies, lai atbalstītu cilvēkus, kam ir ievērojami nopelni valsts labā. Daudzi no šiem cilvēkiem savas vecumdienas vada, sabiedrības un valsts aizmirsti. Tāpēc ordeņu kavalieri nolēmuši apvienoties paši un aicina savam pulkam pievienoties visus apbalvotos.

Brālībā ir 10 jūrmalnieki: Juris Griķis, Osvalds Štrauss, Andrejs Upmacis, Ārija Akopjana, Voldemārs Dziedātājs, Andris Staris, Aivars Lasis, Jānis Sokolovs, Andrejs Skaģers un Oļģerts Mentelis; taču zināms, ka ordeņus un to Goda zīmes nēsā daudz vairāk jūrmalnieku.

Ir zināms, ka vitrāžas ir ornamentālas vai sižetiskas kompozīcijas no atsevišķiem stikla gabaliņiem, ko savieno svina dzīsla. Tās cieši saistītas ar arhitektūru un interjeru, rotā logus, durvis un starpsienas.
Lapmežciema muzejā no 6.septembra būs apskatāma Rīgas vitrāžu mākslinieku Eilas Vikmanes un Oleksija Kraskova vitrāžu izstāde ar nosaukumu “Draugiem”.

Eila vitrāžu sāka apgūt Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, Oleksijs – Ļvovas Mākslas institūtā. Tas arī visus šos gadus abiem vitrāžistiem ir maizes darbs, hobijs un veids kā izpausties mākslā.
Mākslinieki sākuši ar spēcīgu krāsu gammu, ekspresīvām, arī figurālām kompozīcijām, kurās bijis jūtams zināms spriegums, stilizācija un konstruktīvisma ietekme.

Tā kā Oleksiju iedvemo daba, atsevišķi tās elementi, kopējā ainava, dabas filozofija, bet Eilu šobrīd vairāk interesē austrumu tēmas, skatītājs varēs vērot gan tradicionālos darbus, kas raksturīgi klasiskai vitrāžai, gan pilnīgi jaunus izteiksmes līdzekļu meklējumus.

Kopš Jūrmalas iedzīvotāju piketa 2. septembrī visā Jūrmalā ir uzsākta parakstu vākšana Jūrmalas domes ārkārtas vēlēšanu ierosināšanai. Ķemeru iedzīvotājiem ir iespējams atbalstīt Jūrmalas domes ārkārtas vēlēšanas parakstoties Ķemeru veikalos vai Ķemeru bibliotēkā līdz 15. septembrim.

Tie Ķemeru iedzīvotāji, kam interesē Jūrmalas nākotne, ir aicināti nestāvēt malā un mudināt parakstīties arī citus.

Ķemeru iedzīvotāju biedrība

kemeri.lv

Ķemeru iedzīvotāju biedrība

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka sakarā ar pasažieru skaita samazināšanos, sākot ar pirmdienu, 6.septembri, tiks atcelti vairāki Dubultu virziena elektrovilcieni, kuri norīkoti vasaras sezonā.

No 6. septembra būs atcelti elektrovilcieni:

* Nr.6321* Rīga (plkst.12:06) – Dubulti (12:41);
* Nr.6357* Rīga (plkst.20:30) – Dubulti (21:04);
* Nr.6359* Rīga (plkst.21:55) – Dubulti (22:29);
* Nr.6322* Dubulti (plkst.13:16) – Rīga (13:50);
* Nr.6358* Dubulti (plkst.22:04) – Rīga (22:39);
* Nr.6362* Dubulti (plkst.23:14) – Rīga (23:49).

Sākot ar 6.septembri, tikai darba dienās kursēs vilcieni:

* Nr.6305* Rīga (plkst.8:51) – Dubulti (9:25);
* Nr.6308* Dubulti (plkst.10:51) – Rīga (11:26).

Informācija par iekšzemes vilcienu saraksta izmaiņām pieejama dzelzceļa stacijās, pa valsts a/s „Latvijas dzelzceļš” uzziņu tālruni 1181, pa uzziņu dienesta tālruni 1188, kā arī a/s „Pasažieru vilciens” interneta mājas lapā www.pv.lv (publicēts vilcienu kustības 2010./2011.g. saraksts ar izmaiņām no 6.septembra).

Jūrmalas pilsētas dome ir gandarīta par to, ka atbalstu valsts nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas pārskatīšanai netiešā veidā izteikuši arī tik nozīmīgas organizācijas kā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji. Pašvaldību speciālisti Latvijas Pašvaldību savienībā tika informēti par to, ka SVF neiebilst pret pārējas perioda ieviešanu līdz NĪN politikas reformas īstenošanai.

Pēc SVF darbinieku domām, pārejas periodā šim nodoklim jāpaaugstinās pamazām, ar noteiktu intervālu. Šāda politika piemērojama līdz brīdim, kad valdība būs izstrādājusi jaunu NĪN politiku. Tāpat pirms jaunas nodokļu politikas ieviešanas pašvaldībai kā nodokļu administrētājam jādod pietiekams laiks, lai tā kvalitatīvi varētu aprēķināt šo nodokli.

Kā tika informēti pašvaldību pārstāvji, SVF uzskata, ka NĪN jāpieaug pakāpeniski, lai pieaugums nebūtu straujš un ievērojami nepalielinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem, un neradītu sociālo spriedzi.

Rezumējot šos SVF ieteikumus, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks izsaka cerību, ka valdība ieklausīsies SVF ieteikumos.

„Pateicoties šādai SVF pārstāvju paustajai nostājai, Valsts zemes dienests (VZD) beidzot būs spiests ķerties klāt savam pamatdarbam – reālu, atbilstošu kadastrālo vērtību bāzes aprēķināšanas metodikas izstrādei, jo pašreizējā metodika nav pieņemama ne jūrmalniekiem, ne potenciālajiem investoriem,” sacīja R.Ražuks. Jūrmalas pašvaldība ir gatava sniegt atbalstu un sadarboties ar VZD, lai palīdzētu izstrādāt atbilstošu NĪN aprēķināšanas metodiku.

Šā gada 2.augustā Jūrmalas pilsētas dome un vairākas Jūrmalas un Rīgas nevalstiskās organizācijas iesniedza Latvijas Republikas Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Saeimas prezidijam un deputātiem, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Eināram Repšem Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju prasību kardināli pārstrādāt NĪN regulējošos normatīvos aktus, lai NĪN maksājums būtu samērīgs ar vidējo mēnešalgu valstī un nepārsniegtu 5% no mājsaimniecības ienākumiem gadā.

Vienlaikus jūrmalnieki ir pieprasījuši izsludināt moratoriju NĪN paaugstināšanai līdz brīdim, kad attiecīgie regulējošie normatīvie akti tiks pārstrādāti atbilstīgi Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas Savienības vispārējo tiesību principiem un tiks pārrēķināta kadastrālo vērtību bāze.

Jūrmalas pilsētas dome veic ārkārtas darbus Mellužu dzīvojamā rajona meliorācijas sistēmas sakārtošanā, jo intensīvo lietusgāžu dēļ daudzviet paaugstinājies gruntsūdens līmenis un atklājušās problēmas lietus ūdens novadīšanas tīklos.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas Jūrmalas pilsētas domes speciālisti apsekoja applūdušās vietas un izvērtēja, kādi darbi nekavējoties jāveic, lai novērstu dārzu un ēku applūšanu Mellužu rajonā.

Pēc applūdušo pilsētas rajonu apsekošanas pašvaldības dienesti vienojās par tālāko rīcību. Patlaban Zemeņu ielā tiek attīrīti meliorācijas grāvji un caurtekas, kā arī ievietotas jaunas caurtekas un vecās nomainītas pret lielāka diametra caurulēm, tādējādi tur teritorijas applūšanas draudi ir novērsti. Domes izpilddirektora p.i. Māris Demme lēš, ka ārkārtas stāvokļa novēršanai būs nepieciešami vairāk nekā 30 tūkstoši latu.

Izpilddirektors arī norāda, ka lielu daļu problēmu, it īpaši Zemeņu ielā, radījuši īpašnieki, kas nezināšanas vai citu iemeslu dēļ aizbēruši novadgrāvjus, caurtekas aizstājuši ar tievām caurulēm vai pat tās aizbetonējuši. Tas viss ir izjaucis Mellužu rajona lietus ūdeņu savākšanas sistēmu un radījis situāciju, ka ilgstošo un intensīvo lietavu dēļ applūst dārzi, pagalmi un pagrabi. Pašvaldības policijai un būvinspektoriem uzdots pārbaudīt situāciju gan šajā rajonā, gan citviet pilsētā un attiecīgi brīdināt īpašniekus, kuru vainas dēļ lietus ūdeni nav iespējams ātri aizvadīt prom. Vienlaikus M.Demme atgādina, ka caurtekas diametram jābūt vismaz 400 milimetru un tā jānovieto pareizā augstumā.

Par meliorācijas sistēmu laikus nav padomāts, veicot denacionalizāciju, jo īpašumiem, caur kuriem iet grāvji, zemesgrāmatā nav fiksēts servitūts, kas liek saglabāt un uzturēt ne tikai pašam īpašniekam, bet arī kaimiņiem un lielākai apkārtējai teritorijai nepieciešamo nosusināšanas sistēmu.

Pašvaldība apsekoja īpašumus Zemeņu ielā no Žubītes ielas līdz Valtera prospektam, Sūnu ielā 7 un 7a, Dzelzceļa ielā 19 un 20, Riekstu, Kalna, Kazeņu un Gulbju ielas rajonā, Mirdzas ielas un Medņu ielas krustojuma rajonā, A.Amtmaņa-Briedīša ielā 4, Mūzikas ielā 4c, Ķemeru ielā 19, Sudraba ielā, Ķemeru ielā 41 un 43, kā arī īpašumus blakus rajonā.

Uzreiz sakārtojamo paveiks nekavējoties, taču ir darbi, kas prasīs ilgāku risinājumu, piemēram, vietās, kur vispār nav lietus ūdens novadīšanas sistēmas, kā tas ir Riekstu un Olgas ielas rajonā. Tur perspektīvā jāprojektē un jāizbūvē maģistrālais kolektors pa Gulbju ielu. Lai pienācīgi sakārtotu visu Jūrmalas pilsētas meliorācijas sistēmu, nepieciešams no jauna pārskatīt tās plānu un izstrādāt meliorācijas projektus, kas pakāpeniski jārealizē.

No 2010.gada 7. līdz 9.septembrim Jūrmalas pilsētas dome reklamēs Jūrmalas pilsētu un tās piedāvātos kūrorta un tūrisma produktus Norvēģijas Tūrisma organizāciju asociācijas rīkotajos semināros Stavangerā, Bergenā un Tronheimā. Semināri tiek rīkoti ar mērķi iepazīstināt tūrisma nozares uzņēmumus Norvēģijā ar tūrisma galamērķiem un to jaunajiem produktiem Eiropā, tostarp Latvijā.

Līdz ar Jūrmalu semināros Norvēģijas pilsētās tiks reklamēta arī Rīga, ko pārstāvēs Rīgas Tūrisma attīstības birojs.

Norvēģijas tirgus ir nozīmīgs, – no kopējā tūristu skaita Jūrmalā tas veido 4%. Ik gadu norvēģu tūristi apmeklē Jūrmalu, lai izmantotu kūrorta ārstniecības un SPA piedāvājumus. Norvēģijas tūristiem Jūrmala ir pievilcīga šo pakalpojumu kvalitātes un norvēģu dzīves līmenim salīdzinoši lēto cenu dēļ.

Norvēģu interesi par Latviju un Jūrmalu veicina arī tas, ka lidsabiedrība „airBaltic” veic lidojumus no Rīgas uz lielākajām Norvēģijas pilsētām – Oslo, Bergenu un Stavangeru, savukārt „Norwegian Air” piedāvā lidojumus uz Rīgu no Olesunnas, Bergenas, Būdē, Oslo, Kristinsunnas, Stavangeras, Trumses, Tronheimas un citām pilsētām.

Jūrmala aktīvi īsteno dažādus mārketinga pasākumus, piedalās darba semināros, sadarbojas ar Norvēģijas tūrisma uzņēmumiem un plašsaziņas līdzekļiem, kā arī īsteno citas aktivitātes, lai piesaistītu un ieinteresētu tūristus.

Sestdien, 4.septembrī, plkst.19.00 Dzintaru koncertzāles Lielajā zālē notiks Dzintaru koncertzāles 113. sezonas noslēguma koncerts. Šajā vakarā maestro Raimonds Paula virsvadībā sezonas noslēguma koncertā savienotas vairākas muzikālas daļas.

Koncerta pirmajā daļā populāras ārijas no E. L. Vebera un L. Bernsteina mūzikliem atskaņos Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents – Atvars Lakstīgala. Dažādos mūziklu tēlos iejutīsies Latvijas Nacionālās operas viesmāksliniece lietuviete Asmika Grigorjana un baritons, Lietuvas rokgrupas „Soul Stealer” solists, Jeronims Miļus.

Otrajā koncerta daļā skanēs Raimonda Paula komponētās melodijas solista Andra Ērgļa un saksofonista Oskara Petrauska izpildījumā. Īpaša vieta šajā koncerta daļā atvēlēta starptautiskā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursa „Jaunais vilnis” laureātiem. Priekšnesumus sniegs solisti Intars Busulis, Jānis Stībelis, Andris Ērglis, grupa „Lady`s Sweet” un citi.

Uz tikšanos Dzintaru koncertzāles 113.sezonas noslēguma koncertā 4.septembrī!

Partiju apvienības „Vienotība” un partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka Jūrmalai vajadzīgs kardināls risinājums – pašreizējās Domes atlaišana un jaunas Domes vēlēšanas.

Kristovskis arī uzskata, ka gadījumā, ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre šo jautājumu nerisinās, acīmredzot „Vienotībai” un tās atbalstītājiem būs jāpievienojas Ķemeru iedzīvotāju aicinājumam veidot atsevišķu Ķemeru un Kauguru novadu, lai vismaz šī Jūrmalas daļa varētu attīstīties.

„Nepārtrauktā Domes priekšsēdētāja maiņa bloķē Domes darbu – neļauj pilsētai attīstīties, tajā nav iespējams īstenot nopietnus projektus un problēmas netiek atrisinātas. Izskatās, ka Jūrmalas Domē ir izveidojies mafiozs grupējums, un daļai deputātu ir gluži vienalga, kas notiek ar Jūrmalu, viņiem svarīgāka ir pašu kabata un iespējas to piepildīt. Tajā pašā laikā viena no skaistākajām Latvijas pilsētām, kurai ir milzīgas attīstības iespējas, nīkuļo”, saka Kristovskis.

vienotiba.lv

Nedēļas nogalē, 3. un 4. septembrī, Jūrmalas pilsētā norisināsies kultūras un sporta pasākumi, kuru laikā Jūrmalas pilsētas teritorijā ierobežos satiksmi. Sestdien, 4.spetembrī, pilsētā notiks pilsētas kūrorta sezonas noslēguma svētki, Jūrmalas šosejas skriešanas sacensības un Latvijas čempionāta 10 km šosejas skrējiens.

Par satiksmes ierobežojumiem un apstāšanās un stāvēšanas aizliegumiem informēs attiecīgi izvietotas ceļa zīmes.

Apstāties un stāvēt transportlīdzekļiem, izņemot automašīnas ar organizatoru izsniegtajām atļaujām, aizliegts 3.septembrī no plkst.22.00 līdz 4.septembrim plkst.13.00 Jūras ielā posmā no Turaidas ielas līdz Ātrajai ielai, Jomas ielas posmā līdz Jūras ielai, Turaidas ielā posmā no Jomas ielas līdz Jūras ielai un Ātrajā ielā posmā no Jūras ielas līdz Jomas ielai, kā arī autostāvvietā Jomas ielā posmā no Lienes ielas līdz Ātrajai ielai.

Piektdien, 3.septembrī, no plkst.8.00 līdz 5.septembrim plkst.10.00 aizliegts iebraukt Majoru stāvlaukumā.

Sestdien, 4.septembrī, no plkst.5.30 līdz plkst.13.00 būs slēgta vai ierobežota satiksme Turaidas ielā posmā no Jomas ielas līdz Jūras ielai, Jomas ielā posmā no Ātrās ielas 1, Jūras ielā posmā no Turaidas ielas līdz Ātrajai ielai un Ātrajā ielā posmā no Jūras ielas līdz Jomas ielai.

Transportlīdzekļu kustība 4.septembrī no plkst.14.00 līdz plkst.14.20 būs ierobežota Turaidas ielā posmā no Dzintaru koncertzāles līdz Jomas ielai.

Savukārt 4.septembrī no plkst.11.00 līdz 5.septembra rītam transportlīdzekļiem būs atļauts stāvēt Lienes ielas malā posmā no Turaidas ielas līdz Omnibusa ielai.

Aicinām jūrmalniekus un pilsētas viesus ar sapratni uztvert satiksmes ierobežojumus un iespējamos satiksmes sastrēgumus, kas īslaicīgi varētu rasties kultūras un sporta pasākumu laikā.

Ceturtdien, 2.septembrī, septiņi Jūrmalas pilsētas domes deputāti pašvaldības priekšsēdētājam Romualdam Ražukam nodeva iesniegumu ar prasību par pilsētas domes ārkārtas sēdes sasaukšanu. Tajā plānots izvērtēt domes priekšsēdētāja parakstīto sadarbības līgumu starp Jūrmalas pilsētas domi un Ķemeru sanatorijas privatizētāju SIA „Ominasis Latvia”.

Kopā ar iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu deputāti pievienojuši lēmuma projektu, kurā pieprasa uzskatīt 1.septembrī noslēgtā sadarbības līguma redakciju par neatbilstošu Jūrmalas pilsētas pašvaldības interesēm. Sagatavots arī lūgums Privatizācijas aģentūrai nepieņemt lēmumu par Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesa pabeigšanu.

Iesniegumu parakstījis Māris Dzenītis, Vladimirs Maksimovs un Egmonts Krūmiņš (abi – „Jūrmala – mūsu mājas”), Ilmārs Ančāns („Mūsu zeme”), Gatis Truksnis (LZS, KDS, LPP/LC), Dzintra Homka un Larisa Loskutova (SC).

Ārkārtas sēde atbilstoši pašvaldības nolikumam domes priekšsēdētājam jāsasauc ne vēlāk kā trīs diennaktis pēc iesnieguma saņemšanas.

attēls: db.lv

Šodien, 2010.gada 1.septembrī, Jūrmalā noslēgts sadarbības līgums starp Jūrmalas pilsētas domi un Ķemeru viesnīcas īpašnieku SIA „Ominasis Latvia”.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks: „Esmu gandarīts, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem pašvaldībai ir izdevies vienoties ar kādreizējās Ķemeru sanatorijas, valsts kultūras pieminekļa, privatizētājiem un noslēgt šo sadarbības līgumu. Līguma noslēgšana bija viena no īpašuma privatizācijas noteikumu prasībām, taču līdz šim nebija izdevies vienoties par līguma nosacījumiem, kas apmierinātu abas puses. Noslēgtais sadarbības līgums ļaus investoram ātrāk pabeigt Ķemeru viesnīcas rekonstrukciju, līdz ar to ieliekot stabilu pamatu Ķemeru kā kūrorta atdzimšanai.”

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere: „Sadarbības līguma starp Jūrmalas pilsētas domi un sanatorijas īpašnieku „Ominasis Latvia” noslēgšana bija viens no privatizācijas nosacījumiem, ko privatizētājs nebija izpildījis. Esam gandarīti, ka beidzot šī vienošanās ir panākta, jo privatizētā sanatorija „Ķemeri” nevar darboties bez sakārtotas vides, un te ir svarīga arī pašvaldības ieinteresētība attīstīt Ķemerus kā kūrortu kopumā.”

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce: „Jūrmalas pašvaldības sadarbība ar privātajiem investoriem tūrisma infrastruktūras pilnveidošanā ir labs signāls citiem investoriem, kas ir īpaši svarīgi šajā ekonomiskajā situācijā. Šāda sadarbība labvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības vides attīstību, kas veicinās Jūrmalas iedzīvotāju nodarbinātību un tūrisma pakalpojumu eksportu.”

Sadarbības līguma mērķis ir labvēlīgas vides attīstība Ķemeros, apkārtnes sakopšana un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšana.

Līguma slēdzēji apņemas sadarboties visās jomās, lai veicinātu konkurētspējīgas un starptautiski atzītas vides izveidi, piesaistītu tūristus un veicinātu Ķemeru attīstību. Līgums paredz arī sadarbību, lai maksimāli izmantotu Ķemeru ārstnieciskos sērūdeņraža avotus un minerālūdeņus.

Līguma noslēgšana dos iespēju ātrāk atvērt Ķemeru viesnīcu un radīt jaunas darba iespējas dažādās tautsaimniecības nozarēs, tādējādi ievērojami uzlabojot cilvēku sociālo un ekonomisko dzīvi Ķemeros.

attēls: Leta

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi Jūrmalas Pensionāru biedrības pieteikumu piketa rīkošanai rīt, 2.septembrī, pie pilsētas domes no plkst.10.00 līdz 12.00.

Piketa mērķis ir atbalsta izteikšana domes priekšsēdētājam R.Ražukam, prasība atlaist domi un rīkot jaunas Jūrmalas domes vēlēšanas. Pieteikumā norādīts, ka plānotais dalībnieku skaits ir 300 līdz 1 000 cilvēku.

Rīt, 2.septembrī, plkst.10.00 Jūrmalas domes Sēžu zālē plānota domes kārtējā sēde.