nekur.lv

Šķēle būtu gribējis iegādāties “Kempmayer”, ja varētu iegūt kontroli tajā

Apvienības “Par labu Latviju!” deputāta kandidāts Andris Šķēle ar trešo piegājienu tika pie liecību sniegšanas tiesā tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, un tāpat kā agrāk arī šoreiz noliedza savu saistību ar tās ieviešanas darījumiem.

No Šķēles liecībām izriet, ka viņš būtu gribējis iegādāties digitālās televīzijas ieviešanai izveidoto Digitālo Latvijas Radio un televīzijas centru (DLRTC) vai britu firmu “Kempmayer”, ar kuru DLRTC bija noslēdzis līgumu par šī projekta īstenošanu, ja viņš varētu iegūt kontroli kādā no šiem uzņēmumiem. Tas neesot izdevies.

Publiskajā telpā nonākušie lietas dokumenti liecina, ka Šķēles ģimene varētu būt piedalījusies digitalizācijas projektā caur ārzonas trastu “The Yew Tree Trust”, kuru izveidojis Šķēle un kurā labuma guvējas ir viņa meitas un bijusī sieva. Saskaņā ar Gērnsijas ārzonas firmu administratora Maikla Neigla ziņojumos rakstīto, ka “The Yew Tree Trust” caur citu ārzonas firmu “Ratcliff” kontrolēja 25% “Kempmayer”.

Šķēle tiesā atzinās, ka ir trasta “The Yew Tree Trust” „pieteicējs” un ka pazīst Neiglu, taču noliedza, ka “Radcliff” būtu piederējusi viņam vai būtu citādi saistīta ar viņa tiesībām. Par prokuratūras rīcībā esošajiem Neigla ziņojumiem, kurus viņš rakstīja pēc tikšanās ar Šķēli un citiem lietā iesaistītajiem, Šķēle sacīja, ka būdams cilvēks gados, Neigls visu nav atreferējis pilnīgi precīzi. Konkrēti viņš norādīja uz kādas sarunas ziņojumu, kur Neigls starp klātesošajiem min Šķēles uzņēmumu grāmatvedi Hariju Krongornu, lai gan pēc Šķēles domām Krongorns tur klāt nav bijis.

Šķēles liecības ir pretrunā ar viņa bijušā padomnieka, lietā apsūdzētā Jurģa Liepnieka liecībām, ka Šķēle bija iesaistījies “Kempmayer”. Pēc Liepnieka stāstītā, Šķēles daļa “Kempmayer” bija 25%, kas saskan arī ar Neigla teikto, ka “The Yew Tree Trust” caur citu ārzonas firmu “Ratcliff” kontrolēja 25% “Kempmayer”.

Šķēle turpinās sniegt liecības 5.oktobrī, jo ceturtdien viņš lūdza dot iespēju piedalīties dienas vidū ieplānotajā diskusijā ar uzņēmējiem. Bija plānots, ka Šķēle liecinās jau augusta beigās, bet divreiz tiesu atlika. Pirmajā reizē viens no apsūdzētajiem Māris Pauders pēkšņi bija nonācis psihoneiroloģiskajā slimnīcā, bet otrreiz zāļu iedarbības dēļ viņš nevarēja pilnvērtīgi piedalīties sēdē. Ceturtdienas rītā Pauders atzina, ka var piedalīties tiesas sēdē, kaut gan „vēl jūtos tādā citplanētieša un zombija krustojumā”. 

Lai arī tikšanās ar vēlētājiem nenotiek, reklāmas plakātu tomēr ļauj atstāt

Lai gan solītās tikšanās ar vēlētājiem pie Stacijas laukumā novietotā Rīgas vicemēra un apvienības "Par labu Latviju" izvirzītā premjera amata kandidāt Aināra Šlesera (LPP/LC) priekšvēlēšanu reklāmas plakāta joprojām nenotiek, Rīgas Būvvalde mainījusi viedokli un nolēmusi tomēr nepieprasīt šī stenda noņemšanu, ziņo LETA.

Iepriekš Būvvaldē pavēstīja, ka plakātu likšot noņemt, jo netiek organizētas solītās tikšanās ar iedzīvotājiem. Būvvalde bija noformējusi apskates aktu, kurā norādīts, ka plakāts ir jānoņem piecu dienu laikā. Tomēr tagad Rīgas domes vadības pakļautībā esošā Būvvalde savu viedokli mainījusi un uz plakāta noņemšanu vairs neuzstāj.

"Šobrīd administratīvais akts ir zaudējis savu spēku, jo plakāts izvietots publiska pasākuma ietvaros, kas ir saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču (LPP/LC)," aģentūrai LETA norādīja Būvvaldes sabiedrisko attiecību pārstāve Kristīne Pētersone.

Kā iepriekš apgalvoja Šlesera partijas biedrs Radzevičs, ir atšķirība, vai tiek izvietots pastāvīgs reklāmas plakāts vai arī plakāts kāda konkrēta pasākuma laikā. Ja reklāma tiek izvietota kāda pasākuma laikā, tad nevarot piemērot pašvaldības saistošos noteikumus, kas ierobežo lielformāta reklāmu izvietošanu vēsturiskajā centrā.

Šajā gadījumā plakāta izvietošanas pamatojums ir tikšanās ar vēlētājiem, tādēļ tā bijusi jāsaskaņo ar izpilddirektoru, nevis ar Rīgas pilsētas Būvvaldi, ar kuru bija jāpanāk vienošanās par reklāmas vizuālo izskatu, skaidro PLL biedri.

Radzevičs apgalvoja, ka pašvaldībai nav iespēju izkontrolēt, vai pasākums notiek precīzi pēc scenārija vai nē. Tādēļ nevarot pierādīt, ka pasākums nenotiek, un nevarot likt plakātu noņemt.

Aģentūras LETA darbinieki, no kuru biroja logiem labi pārskatāms Stacijas laukums un kas ikdienā to šķērso, līdz šim ne reizi Šlesera reklāmas plakāta tuvumā nav pamanījuši pasākumu, kas kaut šķietami atgādinātu tikšanos ar vēlētājiem.

PLL preses sekretārs Edgars Vaikulis aģentūrai LETA klāstīja, ka pie plakāta tikšanās ar vēlētājiem ir plānota, bet laiks neesot konkrēti noteikts, jo pasākumi paredzēti atbilstoši deputātu kandidātu, tostarp Šlesera, iespējām. 

Parādnieks: Šķēle tagad saka, ka priekšvēlēšanu šovā nepiedalīsies

Apvienības “Visu Latvijai!-TB/LNNK” Zemgales apgabala vēlēšanu saraksta līderis Imants Parādnieks ceturtdien iesniedzis Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem vēstuli ar aicinājumu izvēlēties piemērotu laiku pārbaudei ar melu detektoru, Ir.lv informēja apvienībā.

Kā norādīts Parādnieka vēstulē Šķēlm, pārbaudes veikšanai izvēlēta žurnālistu komanda, kas izvēlēsies kurus skatītāju iesūtītos jautājumus iekļaut melu detektora pārbaudē. Žurnālistu komandā darbošoties “Nekā personīga” žurnāliste Odita Krenberga, “Kas notiek Latvijā?” autors Jānis Domburs, aicināts arī LNT pārstāvis Ģirts Timrots, bet LNT vēl neesot pieņēmuši lēmumu.

Plānots, ka katram no pārbaudāmajiem tiks uzdoti pieci jautājumi, kas neskar privāto dzīvi un uz kuriem iespējams atbildēt ar atbilžu variantiem “jā”, “nē” vai “nezinu”. Pārbaudi plānots filmēt un tās rezultātus publiskot.

Šķēles atbildi Parādnieks gaida līdz 6.septembrim, tomēr Parādnieks savā mikroblogu vietnes Twitter kontā jau raksta, ka Šķēles pirmā reakcija bijusi: "jūsu priekšvēlēšanu šovā nepiedalīšos." Šķēle savu atbildi sola paziņot piektdien, BNS pavēstīja Tautas partijas līdera runasvīrs Romāns Meļņiks.

Parādnieks aicināja Šķēli līdz vēlēšanām kopā iziet pārbaudi ar melu detektoru LNT Zemgales apgabala debešu tiešraidē 25.augustā. Šķēle toreiz pārbaudei piekrita. “Jebkuru jautājumu, kuru jūs vēlaties manā un savā dzīvē konfrontēt, esmu gatavs ar jums to darīt,” toreiz sacīja Šķēle.

Latvijā reliģiju par svarīgu dzīves sastāvdaļu atzinuši 39% aptaujāto

Igaunija ir pēdējā vietā pasaulē tādu iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kuri reliģiju uzskata par svarīgu savas dzīves sastāvdaļu, un arī Latvija šajā sarakstā neierindojas pirmajā simtā, atsaucoties uz pērn kompānijas "Gallup" veikto aptauju, ziņo BNS.

Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī tikai 16% aptaujāto atzinuši reliģijas nozīmību, tāpat zemi rādītāji konstatēti Zviedrijā (17%), Dānijā (19%), Japānā, Honkongā (abās 24%) un Lielbritānijā (27%).

Latvija, kurā reliģijas nozīmīgumu atzinuši 39% respondentu, kopā ar Albāniju, Ungāriju un Luksemburgu dala 101.-104.vietu 114 pētījumā iekļauto valstu un teritoriju vidū, savukārt Lietuva ar 42% ierindojusies 96.pozīcijā.

ASV ar 65% nonākusi 85.pozīcijā, bet Krievija un Baltkrievija ar 34% dala 105.-106.pozīciju.

Savukārt pirmajās desmit vietās atrodas valstis, kurās reliģijas nozīmi uzsver 98% un vairāk iedzīvotāju. Visaugstāko rādītāju - vairāk nekā 99% - sasniegušas Bangladeša un Nigēra, tām seko Jemena, Indonēzija un Malāvija.

Pētnieki kā savu galveno secinājumu uzsver to, ka reliģija daudz būtiskāka ir nabadzīgo valstu nekā bagāto valstu iedzīvotājiem. "Gallup" norāda, ka reliģijai nabadzīgajās valstīs ir daudz funkcionālāka nozīme nekā bagātajās, jo tā palīdz iedzīvotājiem tikt galā ar ikdienas grūtībām un cīņu par izdzīvošanu.

Tomēr vidēji pasaulē joprojām lielākā daļa - 84% - pieaugušo atzīst, ka reliģija viņiem ir būtiska.

Reklāmā partija sola naudu novirzīt pensionāriem, nevis imigrantiem

Zviedrijas televīzijas kanāls TV4, kas iepriekš atteicās pārraidīt galēji labējās partijas priekšvēlēšanu reklāmu, kas tika uzskatīta par rasistisku un nelikumīgu, tomēr piekritis to demonstrēt - tiesa gan, ne sākotnējā variantā, ziņo LETA-AFP.

Sākotnējā reklāmas rullīša variantā, kas apskatāms partijas mājaslapā, attēlota skriešanās starp kādu gados vecu sievieti un vairākām jaunākām sievietēm parandžās, kas stumj bērnu ratiņus. Reklāmā partija sola, ka budžeta līdzekļi tiks novirzīti zviedru pensionāriem, nevis imigrantiem. Taču jaunajā ierakstā, ko TV4 piekritusi pārraidīt ēterā, skriešanās aina nav redzama un to aizklāj vārdi "TV4 cenzūra".

"Mēs neraidījām iepriekšējo klipu, jo tas pārkāpa gan mūsu noteikumus (..), gan konstitūcijā noteikto runas brīvības likumu, kas aizliedz naida kurināšanu," skaidro televīzijas sabiedrisko attiecību nodaļas direktors Gunnars Gidefelts. "Jaunais klips, mūsuprāt, to nedara."

Vārdus "TV4 cenzūra" reklāmas rullītī ievietojusi partija. Politiskā organizācija jau paudusi gandarījumu par jaunā reklāmas klipa drīzumā gaidāmo parādīšanos ēterā. "Mums ir žēl, ka Zviedrijā ir politiskā cenzūra, taču mēs ar nepacietību gaidām mūsu jauno reklāmu TV4 ēterā," apliecināja partijas pārstāvis.

Kā liecina svētdien publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, par Zviedru demokrātiem 19.septembrī gaidāmajās vēlēšanās gatavi balsot 4,6% vēlētāju. Lai iekļūtu parlamentā partijai jāpārvar četru procentu barjera.

Analītiķi uzskata, ka gadījumā, ja galēji labējiem pirmo reizi vēsturē tas izdosies, viņi var nonākt ļoti labās pozīcijās, jo abām lielākajām koalīcijām aptaujas sola ļoti līdzīgus rezultātus.

Ilgstošs un stiprs lietus jau dienā gaidāms Vidzemē un Latgalē

Ceturtdienas vakarā no plkst.17 līdz plkst.22 Rīgā gaidāms ļoti stiprs vējš, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi, vēsta LETA.

Rīgā ceturtdienas vakarā gaidāms ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas brāzmās var pastiprināties līdz 20-22 metriem sekundē. Tāpat vakarā un naktī uz 3.septembri Rīgā gaidāms stiprs lietus, brīdina sinoptiķi.

Savukārt pa dienu Vidzemē un Latgalē gaidāms ilgstošs un stiprs lietus. Gaisa temperatūra ceturtdien dienā būs no +10 līdz +15 grādiem, bet Latgalē būs vēsāks - +8, +10 grādi.

Jaunietis jau bija paspējis pārkniebt trosīti un ar nozagto velosipēdu meties bēgt

Pārdaugavā otrdienas pēcpusdienā izdevies aizturēt kārtējo velosipēda zagli, atsaucoties uz policijas informāciju, ziņo BNS. Pēc nelielas pakaļdzīšanās zaglis notvēris kāda uzņēmuma apsargs.

Kāds vīrietis otrdienas rītā uz darbu Bauskas ielā aizbraucis ar velosipēdu un darbavietā to pieslēdzis. Pēcpusdienā darbavietas apsargs pamanījis aizdomīgu jaunieti un brīdī, kad apsargs gājis ārā skatīties, kas tad jaunieti interesē, jaunietis jau bija paspējis pārkniebt trosīti un ar nozagto velosipēdu meties bēgt.

Apsargam pēc nelielas pakaļdzīšanās izdevās zagli notvert un nodot policijai. Aizturētais ir dzimis 1987.gadā un bija iepriekš nonācis policijas redzeslokā.

Kopš pavasara Rīgā un Rīgas reģionā aizturēti jau vairāki velosipēdu zagļi, taču precīzu aizturēto skaitu policijā pagaidām nevarēja nosaukt.

Blaua vēršas tiesā, prasot mainīt drošības līdzekli Munkevicam

Jūrmalas domes sēde, kurā bija plānots lemt par Jūrmalas mēra Romualda Ražuka (PS) nomaiņu, atlikta līdz 9.septembrim, jo Jūrmalas pilsētas tiesā iesniegts lūgums mainīt drošības līdzekli domes deputātam Raimondam Munkevicam, ziņo BNS.

Tiesā vērsusies domniece Iveta Blaua. Viņa iesniegumā pauž pārliecību, ka Munkevics var ietekmēt domes lēmumu pieņemšanu. Pašlaik tiesas lēmuma vēl nav. Tas būšot līdz 9.septembrim, sacīja Ražuks.

Pati Blaua aģentūrai BNS sacīja, ka viņai ir pamatotas aizdomas par Munkevica vēlmi ietekmēt viņu kā liecinieci kriminālprocesā, kurā Munkevics apsūdzēts saistībā ar 5000 latu piedāvāšanu. Līdz ar to viņa gan kā lieciniece šajā kriminālprocesā, gan kā domes deputāte jūtoties apdraudēta. "Es šajā gadījumā šīs lietas nenošķiru," sacīja Blaua. Viņa prognozēja, ka tiesas lēmums varētu būt zināms apmēram nedēļas laikā

Saeimas vairākums neatbalsta pretrunīgi vērtēto "Par labu Latviju!" priekšlikumu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm noraidīja apvienību "Par labu Latviju!" (PLL)  veidojošo partiju iesniegtos grozījumus Izglītības likumā un Reliģisko organizāciju likumā, kas paredzēja Bībeles mācības ieviešanu skolās.

Par likuma grozījumu turpmāku virzību balsoja 34 Tautas partijas, LPP/LC, kā arī vairāki “Saskaņas centra” (SC) un atsevišķi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), “Jaunā laika” (JL) un TB/LNNK deputāti, bet pret bija 26 apvienību “Vienotība” veidojošo partiju deputāti, apvienības “PCTVL” deputāti, kā arī Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK) un neatkarīgais deputāts Jānis Lagzdiņš. Atturējās 17 ZZS, SC un JL parlamentārieši.

Deputāts Kārlis Šadurskis (SC) ceturtdien debatēs uzsvēra, ka PLL sagatavotais likumprojekts neparedz būtiskus jauninājumus. “Runājot par iesniegtajiem grozījumiem, rodas izjūta, ka kolēģiem šoreiz ir paslīdējusi kāja pret otro bausli: „Tev nebūs Kunga, sava Dieva vārdu nelietīgi valkāt.” Skumji, ka jāredz kā manu tuvākie grēko pret Kunga vārdu, izmantodami to laicīgiem mērķiem (..) Likums jau paredz kristīgās ticības mācību, likums jau tagad pilnībā ļauj mācīt kristīgās ticības mācību un mācīt Bībeles mācību vidusskolās. Likums jau tagad dod neticīgiem izvēli, pauda Šadurskis, norādot, “kas cits kā varaskāra godkāre, vēlme ar savu Dieva mīlestību ļaudīm rādīties, ir licis jums nākt ar šādu juridisku brāķi.”

Savukārt deputāts Ainārs Baštiks (LPP/LC) asi iebilda, norādot - “Mēs jau bērnus sūtam skolās, mācot daudz mācību priekšmetus, sagatavojam skolotājus kādu iemeslu dēļ? Lai bērni būtu sagatavoti patsāvīgajais dzīvei. Tas jautājums jau ir, ja mēs atmestu nost visas priekšvēlēšanu kaislības,  ambīcijas, retoriku, – kas veido bērna personību? Kas veido bērna raksturu? Kas veido bērna pasaules uzskatu? Parliecība! Mēs ļoti bieži veidojam savu dzīvi kategorijās patīk – nepatīk, bet mums būtu jāmācās veidot dzīvi kategorijās pareizi – nepareizi. Un tas jautājums ir par to, kas mācīs bērniem kopsakarību starp vērtībām un laimi,” sacīja Baštiks, norādot, ka šiem likuma grozījumiem vajadzētu būt “brīviem no priekšvēlēšanu kaislībām, tik tālredzīgiem kā kādreiz mūsu tēvi ielika konstitūcijā lietas, kas kalpo gadiem, gadu desmitiem.”

PLL iesniegtie grozījumi Izglītības likumā paredzēja, ka skolēniem sākot ar 2011.gada 1.septembri no 1. līdz 12.klasei jāapgūst Bībeles-kristīgo mācību. Pie kristīgās ticības nepiederīgie un ateisti pēc izvēles apgūtu Bībeles-kristīgo mācību vai ētiku.

Policija: rezultātu devis lielais policistu skaits ielās

1.septembris Rīgā aizvadīts salīdzinoši mierīgi, nopietnu pārkāpumu nav bijis, atsaucoties uz Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka Jura Lūkasa teikto LNT, ziņo BNS.

Pašvaldības policijā stāsta, ka ka pārkāpumu skaits bijis salīdzinoši neliels un, visticamāk, rezultātu devis lielais policistu skaits pilsētas ielās.

Populārākais pārkāpums nepilngadīgo vidū - smēķēšana. Saistībā ar šo pārkāpumu sastādīti 18 protokoli. Trīs protokoli nepilngadīgajiem sastādīti saistībā ar alkohola lietošanu sabiedriskā vietā, savukārt viens Zinību dienas atzīmētājs sabiedriskā vietā atradies cilvēka cieņu aizskarošā alkohola reibumā, turklāt, pretojies policistiem. Ar atvērtām alkohola pudelēm visā pilsētā aizturēti seši nepilngadīgie.

Neraugoties uz policijas brīdinājumiem un skaidrojošo darbu iepriekš, trešdien pieķerts arī kādas tirdzniecības vietas pārdevējs, kurš tirgojis alkoholu nepilngadīgajiem. Jau 31.augustā pieķerti divi šādi tirgotāji.

Šāds variants nav pat apspriežams, saka Kalvītis par Urbanoviča izredzēm vadīt valdību

Ekspremjers Aigars Kalvītis (TP), runājot pat vispiemērotāko premjeru pēc vēlēšanām, norāda, ka ar šiem pienākumiem ļoti labi galā tiktu Ventspils mērs Aivars Lembergs, Kalvīša teikto ceturtdien intervijā “Neatkarīgajai” citē BNS.

Uz jautājumu, kuru cilvēku viņš gribētu redzēt valdības vadītāja amatā pēc vēlēšanām, Kalvītis atbild: "Negribu nevienu aizvainot. Šobrīd esmu attālinājies no politikas, jo neredzu piepildījumu tam visam, ko varētu darīt, kaut gan darīt varētu daudz ko. Man grūti nosaukt. Ja jāsaka, kurš būtu izlēmīgs, darboties spējīgs premjers, tad es varētu nosaukt Lembergu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Lembergs ar pienākumiem tiktu ļoti labi galā."

Viņš gan atzīst, ka arī Ainārs Šlesers labi tiktu galā ar šiem pienākumiem. "Šlesers arī tiktu galā. Bet es nesaku, kurš labāks, kurš sliktāks, manuprāt, vajadzīgs izlēmīgs, izdarīgs vadītājs, kas spēj risināt lietas."

Savukārt, ja premjers būšot Valdis Dombrovskis, tad turpināšoties "tas pats, kas šodien." "Viņš, protams, varētu būt premjers - viņš jau ir premjers. Mani kā Latvijas pilsoni un patriotu vairāk interesē cilvēks ar dinamiskāku rīcību," saka Kalvītis.

Runākot par Jāņa Urbanivoča iespējamo kļūšanu par valdības vadītāju, Kalvītis ir kategorisks: "Domāju, ka šāds variants nav pat apspriežams. Tas ir gandrīz neiespējami. Latvija ir iezīmēta kā ES un NATO valsts, un tāda politika arī tiek realizēta. Ar savu zināšanu līmeni neredzu iespēju valsts kursu pavērst uz promaskavisku Latviju. Es šādu variantu pat neizskatu."

Latvijas interneta adreses iekļauj starptautiskā melnajā sarakstā

Šveicē esošā britu uzņēmuma The Spamhaus Project melnajā sarakstā jūnija sākumā nonākušas daudzas uzņēmuma Latnet Serviss uzturētas interneta adreses, kuras izmanto dažādas valsts un pašvaldību iestādes, privātie uzņēmumi, akadēmiskās institūcijas un privātpersonas, ceturtdien vēsta žurnāls "Ir" . Šī iemesla dēļ bijuši traucēti iestāžu elektroniskā pasta sakari - arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (MII) tīkla risinājumu daļā NIC, kas nodrošina interneta domēna vārdu reģistrāciju un pārvaldību augstākā līmeņa domēnā .lv. 

Šādas Spamhaus rīcības iemesls bijušas aizdomas, ka Rēzeknes interneta pakalpojumu sniedzējam SIA Microlines piešķirtas interneta adreses it kā izmantojuši “Krievijas un/vai Ukrainas kibernoziedznieki”. 

Spamhaus  vēsta, ka Microlines neesot reaģējuši uz prasībām norādītās adreses bloķēt, uz šādu rīcību neesot bijuši piedabūjami arī Latnet, kas nodrošina interneta pieslēgumu Microlines. Tāpēc Spamhaus savā melnajā sarakstā iekļāvis virkni Latnet adrešu, tādējādi vēršoties arī pret NIC.

Rēzeknes SIA Microlines tehniskais direktors Vjačeslavs Dubovskis apgalvo, ka nekādas brīdinājuma vēstules no Spamhaus neesot saņēmis un, pat ja tādas būtu pienākušas, no kāda britu uzņēmuma sūtīta «elektroniskā pasta vēstule nav juridisks dokuments», uz kura pamata varētu lauzt ar klientiem noslēgtus līgumus, atslēdzot viņiem piešķirtas interneta adreses un potenciāli radot zaudējumus.

Spamhaus darbības metodes nosoda arī Latvijas NIC pārstāvji. «Nenoliedzot šādu organizāciju nepieciešamību, vēlamies uzsvērt, ka šajā cīņā nedrīkst izmantot apšaubāmas metodes, kuras neko daudz neatpaliek no tām, kuras redzam filmās par mafiju,» norāda NIC vadītāja Katrīna Sataki. Sataki uzsver, ka Spamhaus norādītajās Microlines adresēs nekādas noziedzīgas aktivitātes speciālistiem nav izdevies atrast.

Pēc tam, kad Latvijas NIC pārstāvji izplatīja atklātu protesta vēstuli, kurā bija aprakstīta Spamhaus rīcība, NIC izmantotās adreses no melnā saraksta tikušas izņemtas. 

Tomēr sarakstā vēl arvien ir vairāki Latnet Serviss IP adrešu apgabali, kurus Spamhaus pieprasa bloķēt (adrešu saraksts). Turpinās notikušā izmeklēšana.
Uzņēmumu Spamhaus 1998.gadā nodibināja britu mēstuļu apkarošanas aktīvists Stīfs Linfords.

Rudens svētki Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā

Dāliju pilnzieda laikā Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs rīko Rudenssvētkus, kas norisināsies 4.septembrī no plkst. 9.00 līdz 16.00 Rīgā, Kandavas ielā 2. Svētku viesiem tiks piedāvāta iespēja iegādāties stādus, būs nodarbības bērniem un iespējas atpūsties rudenīgās noskaņās.

Stādu audzētāji no visas Latvijas piedāvās koku, krūmu un ziemciešu stādus.Rudens skaistumu varēs baudīt, priecājoties par dāliju kolekcijas ziedēšanu LU Botāniskajā dārzā vai pastaigājoties pa izziņas takām: "Amizanti stāsti par augiem" un "Septembrī ievācami ārstniecības augi". Svētku dalībniekiem būs iespēja sekot mākslinieku projekta "Garā pupa" turpinājumam: izaudzētās ražas novērtēšanai un augu transportēšanai uz Mākslinieku savienības māju. Bērni varēs priecāties par ciemiņiem no Rīgas Zooloģiskā dārza, kā arī radoši darboties darbnīcā.

LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā 2. No maija līdz septembrim apmeklētājiem atvērts no plkst. 9:00 līdz 19:00. Ieejas maksa: skolēniem Ls 0,50, pensionāriem un studentiem - Ls 1,00, pieaugušajiem - Ls 1,50. Ieeja bez maksas: pirmsskolas vecuma bērniem, Latvijas Universitātes studentiem un darbiniekiem, I un II grupas invalīdiem, bērniem bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm un politiski represētajām personām.

Notiks starptautiskais laikmetīgās un video mākslas festivāls "Ūdensgabali".

Starptautiskais video un laikmetīgās mākas festivāls "Ūdensgabali" ir Baltijā vienīgais festivāls, kas apmeklētājiem piedāvā neparastus, radošus priekšnesums, kuru vienojošais elements ir kustīgais attēls.

Šogad Ūdensgabali notiks jau desmito reizi. Jubilejai par godu skatītājiem tiks piedāvāta īpaša svētku programma. No 3.- 5.septembrim uz AB dambja zaigos spilgti video jāņtārpiņi - monitori, kuros būs redzama Baltijas labāko video darbu skate.

Paralēli konkursam izvirzīto darbu izstādei festivāla apmeklētājiem būs iespēja atsaukt atmiņā un vēlreiz noskatīties iepriekšējo festivālu labākos video, kā arī iepazīties ar pasaulē pazīstamu festivālu un eksperimentālo filmu arhīvu piedāvātajām programmām.

Attīstoties tehnoloģijām, kustīgie attēli ir izgājuši ārpus TV ekrānu ierobežojumiem, tādēļ festivāla organizatori īpaši vēlas izcelt darbus, kuros video medijs sapūst ar citiem izteiksmes līdzekļiem, un ir sarūpējuši programmu, kas reprezentē jaunākās tendences pasaules video mākslā - "Japānas mēdiju festivāla", Zviedrijas video māksla arhīva "Filmforum", Norvēģijas lielākā mediju festivāla "Screenfestival", Somijas laikmetīgās mākslas apvienības "MUU" un Vācijas "Oberhauzenas īsfilmu festivāla" spilgtāko darbu izlases.

Ievērojot tradīciju, festivāla Grand Prix ieguvējam tiks pasniegta simboliskā "Ūdensgabalu" balva, turklāt, jau otro gadu pēc kārtas "AB.LV sabiedriskā labuma fonds", atbalstot izcilību un kreativitāti, Baltijas labākā video autoram piešķirs naudas balvu (LVL 500 apmērā) jauna mākslas darba radīšanai.

Ministrs Kudrins: tie, kas dzer, tie, kas smēķē, vairāk palīdz valstij

Krievijas iedzīvotājiem vajadzētu vairāk lietot alkoholiskus dzērienus un smēķēt, lai tādējādi palielinātu budžeta ieņēmumus un palīdzētu risināt sociālās problēmas, ar šādu aicinājumu trešdien nācis klajā Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, vēsta LETA-AFP.

"Ja jūs izsmēķējat cigarešu paciņu, tas nozīmē, ka jūs dodat vairāk, lai palīdzētu uzlabot demogrāfisko [stāvokli], izveidotu citus sociālos pakalpojumus un atbalstītu dzimstības līmeni," ministra teikto citē ziņu aģentūra "Interfax". "Cilvēkiem būtu jāsaprot - tie, kas dzer, tie, kas smēķē, vairāk palīdz valstij," pārliecināts Kudrins.

Kā liecina oficiālā statistika, Krievijā jau tā ir augsts alkohola un cigarešu patēriņš - smēķē 65% vīriešu, bet vidēji viens cilvēks gadā izdzer 18 litrus alkohola, savukārt cigaretes Krievijā ir vienas no lētākajām Eiropā - viena paciņa maksā ap 40 rubļiem (72 santīmiem).

Finanšu ministrija jūnijā paziņoja, ka nākamo trīs gadu laikā akcīzes nodoklis cigaretēm tiks palielināts vairāk nekā divas reizes - no 250 līdz 590 rubļiem (no 4,52 uz 10,67 latiem) par 1000 cigaretēm ar filtru.

Tikmēr, lai ierobežotu alkohola patēriņu valdība noteikusi jaunu degvīna pārdošanas cenas minimumu, pilnīgu alkohola lietošanas aizliegumu pirms sēšanās pie auto stūres, kā arī alkohola tirdzniecības aizliegumu nakts stundās.

Ik gadu no pārmērīgas alkohola lietošanas mirst ap 500 000 Krievijas iedzīvotāju. Šim netikumam ir arī negatīvas sekas uz vīriešu paredzamo dzīves ilgumu, kas Krievijā ir zemāks nekā, piemēram, Bangladešā un Hondurasā.

Šovakar atklās 67. Venēcijas filmu festivālu

Ar atklāšanas ceremoniju šovakar Venēcijas Palazoo del Cinema sākas 67. Venēcijas filmu festivāls. Festivāls tiks atklāts ar režisora Darena Aronofska filmu “Melnais gulbis”. 

"Melnais gulbis" ir psiholoģisks trilleris par kaislībām uz Ņujorkas baleta teātra skatuves un aizkulisēs.

Festivāla pirmajā dienā tiks demonstrētas arī konkursa programmā iekļautā Endrjū Lau filma “Leģenda par dūri” un Roberta Rodrigesa flma “Mačete”, kas tiks demonstrēta pusnaktī. 

Šā gada festivāla programmā ir 79 filmu pirmizrādes. Konkursa programmā iekļautas 24 filmas - tās izvērtēs festivāla žūrija, kuras priekšsēdētājs šogad ir Kventins Tarantino. Žūrijā šogad darbojas arī lietuviešu aktrise Ingeborga Dapkunaite.

Festivāla konkursa programmā “Orizzonti Short film competition” iekļauta arī latviešu režisores Lailas Pakalniņas veidotā dokumentālā filma “Pa Rubika ceļu”. Īsfilmu konkursa programma veltīta jaunākajām pasaules kinomākslas tendencēm.

Pakalniņa nav vienīgā Latvijas pārstāve, kas Venēcijā būs gaidīta viesa statusā, jo Venēcijas festivāla autonomajā sadaļā “Venēcijas dienas” (“Giornate degli”) šogad ar Eiropas Parlamenta atbalstu dibināta neprofesionālo kinomīļu žūrija “Jury of Young European Cinephiles”, kurai kandidāti no 27 Eiropas Savienības valstīm tika meklēti organizācijas “Europa Cinemas” tīklā, vēsta aģentūra LETA. Latvijas pretendentus vērtēja kinoteātra “Rīga” komanda, un no tās atlasītajiem finālistiem Venēcijā par labāko tika atzīta Dace Lea Briede.

Venēcijas filmu festivāls turpināsies līdz 11. septembrim.

67. Venēcijas filmu festivāla konkursa skates filmas

Darens Aronofskis - "Black Swan", ASV;

Askanio Selestini - "La Pecora Nera", Itālija;

Sofija Kopola - "Somewhere";

Antonī Kordjē - "Happy Face", Francija;

Savērio Kostanco - "La Solitudine dei Numeri Primi", Itālija, Vācija, Francija;

Aleksejs Fedodrčeno - "Silent Souls", Krievija;

Vinsents Gallo - "Promises Witten in Water", ASV;

Monte Helmens - "Road to Nowhere", ASV;

Alekss de la Iglesia - "A Sad Trumpet Ballad", Spānija;

Abdelatifs Kešišs - "Black Venus", Francija;

Pablo Larrains - "Post Mortem", Čīle;

Ričards Lūiss - "Barney's Version", Kanāda;

Mario Martone - "We Believed", Itālija;

Karlo Macakurati - "The Passion", Itālija;

Takeši Miike - "13 Assasins", Japāna;

Fransuā Ozons - "Potiche", Francija;

Kellija Reiharta - "Meek's Cutoff", ASV;

Džulians Šnābels - "Miral", ASV;

Anhs Huns Trans - "Norwegian Wood";

Atēna Reičela Cangari - "Attenberg", Grieķija;

Tsui Harks - "Detective Dee and the Mystery of Phantom Flame", Ķīna;

Toms Tikvers - "Tree", Vācija;

Ježijs Skolimovskis -"Essential Killing", Polija.

Visaugstākā temperatūra fiksēta 13.jūlijā Ventspilī: +34,8 grādi

Aizvadītā vasara ar vidējo gaisa temperatūru plus 18,4 grādi vidējos temperatūras rādītājus pārsniegusi par 2,6 grādiem, tādējādi aizvadītā vasara bijusi vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atsaucoties uz Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju, ziņo LETA. Līdz šim vissiltākās - 2002.gada - vasaras vidējā gaisa temperatūra šogad tika pārsniegta par 0,4 grādiem.

Šā gada vasarai bija raksturīga siltuma stabilitāte. Sākot no 24.jūnija, diennakts vidējā gaisa temperatūra vairāk nekā divus mēnešus nepārtraukti turējās virs normas. Šai laikā 24 dienās tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 23 dienās gaiss Latvijā sakarsa virs plus 30 grādiem.

Visaugstāk - līdz pus 34,8 grādiem - šovasar termometra stabiņš pakāpās 13.jūlijā Ventspilī, kas tikai par 1,6 grādiem atpalika no visas Latvijas visaugstākās gaisa temperatūras - plus 36,4 grādiem, kas ir reģistrēta 1943.gada 4.augustā Daugavpilī.

Tik augsts bezdarba līmenis pirms tam fiksēts vien 1994.gadā

Bezdarbs Īrijā šā gada augustā palielinājās līdz 13,8%, salīdzinot ar 13,7% jūlijā, kas ir augstākais līmenis kopš 1994.gada jūlija, liecina Īrijas Statistikas biroja apkopotā informācija, vēsta LETA-AFP.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits Īrijā augustā pieaudzis līdz 466 923, salīdzinot ar 466 824 jūlijā.

Kā ziņots, bezdarbnieku pabalsta saņēmēju reģistrs "Live Register" nav paredzēts precīza bezdarba līmeņa noteikšanai, jo tam piesakās arī nepilnu slodzi strādājoši darbinieki un gadījuma darbus strādājošie.

Restorānu un kafejnīcu īpašnieki sūdzas, ka likums apdraud viņu biznesu

Grieķijā, kas Eiropā izceļas ar vislielāko smēķētāju īpatsvaru, trešdien spēkā stājās jauns likums, aizliedzot smēķēšanu sabiedriskās vietās, izņemot kazino un lielās mūzikas halles, ziņo LETA-AFP.

Šī likuma pārkāpējiem draud naudassods 50-500 eiro (35-351 lata) apmērā, bet uzņēmējiem var tikt piemērots bargāks sods 500 līdz 10 000 eiro (7028 lati) un par atkārtotu aizlieguma neievērošanu var tikt atņemta darbības licence.

Taču Grieķijas Finanšu ministrija norāda, ka smēķētājiem tiks dots viens mēnesis laika, kurā tiem par likuma neievēršanu sods netiks piemērots. "Šis ir sabiedrības veselības jautājums, nevis raganu medības," uzsver ministrija.
Tomēr restorānu un kafejnīcu īpašnieki jau draudējuši neievērot jauno likumu, kas, pēc viņu domām, apdraud to darbību.

Laikraksts "Ta Nea" vēsta, ka Grieķijā smēķē 40% iedzīvotāju, kas vidēji dienā izsmēķē astoņas cigaretes.

Konkursā uz “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja amatu 19 pretendenti

Konkursos uz energokompānijas "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 19 pretendentu, savukārt uz valdes locekļa amatu - 46, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas informāciju, ziņo BNS.

Ministrija norāda, ka pieteikušos pretendentu loks ir plašs - sākot no esoša Saeimas deputāta līdz privātuzņēmumu valdes locekļiem.

Saskaņā ar sniegto informāciju sākotnēji tiks izvērtēti pretendentu pieteikumi un to atbilstība konkursā izvirzītajām prasībām, bet pēc tam ministrijas izveidota konkursa komisija pretendentus vērtēs pēc būtības.

Jau vēstīts, ka saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad 14.jūnijā sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa.

Kriminālprocesa ietvaros jūnija vidū tika aizturētas astoņas personas, to vidū ir bijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons un valdes loceklis Aigars Meļķo. Pašlaik abi ir atbrīvoti no apcietinājuma pret drošības naudu.

Policija pastiprināti uzrauga kārtību pie skolām un atpūtas vietās

Jau trešdienas naktī Rīgas centrā pašvaldības policija reida laikā konstatējusi divus gadījumus, kad tirdzniecības vietās pārdots alkohols nepilngadīgajiem, atsaucoties uz policijas informāciju, ziņo BNS.

Pilsētas centrā konstatēti arī trīs gadījumi, kad pusaudži lietojuši alkoholu, bet vēl trīs gadījumos konstatēts, ka pusaudži publiskā vietā atrodas ar atvērtiem alkohola iepakojumiem.

Jau ziņots, ka Valsts policija un pašvaldības policija Zinību dienā pastiprināti pievērsīs uzmanību kārtības nodrošināšanai pie skolām un atpūtas vietās. Policija arī kontrolē, vai nepilngadīgajiem netiek pārdoti alkoholiskie dzērieni, kā arī cigaretes.

Noslēdzoties kaujas operācijām Irākā, ASV prioritāte būs sava tautsaimniecība

ASV prezidents Baraks Obama otrdien paziņoja, ka Savienoto Valstu kaujas operācijas Irākā ir beigušās, un tagad amerikāņu augstākā prioritāte ir pašu valsts sirgstošās tautsaimniecības atjaunošana, ziņo LETA-AFP.

"Šovakar es paziņoju, ka amerikāņu kaujas misija Irākā ir beigusies," sacīja Obama. "Operācija "Irākas brīvība" ir galā, un tagad irākiešu tautai ir galvenā atbildība par drošību savā valstī."

Prezidents norādīja, ka amerikāņi Irākā ir izpildījuši to, kas bijusi viņu atbildība. Tagad ir laiks "pāršķirt lappusi" un "atjaunot mūsu valsti šeit mājās".

"Šajā brīdī, kad mēs noslēdzam karu Irākā, mums ir jāpievēršas izaicinājumiem pašu mājās ar tik pat lielu enerģiju, rakstura stingrību un kopīgā mērķa apziņu, kā to ir veikuši mūsu kareivji, kas kalpojuši ārzemēs."

Noslēgumā ēku izskats ievērojami mainīsies, norāda galvenais arhitekts

Lai arī pašlaik ēka Rīgā, Mazās Nometņu un Pilsoņu ielas stūrī izskatās visai neierasti, Rīgas domes arhitektiem pret projektu kopumā nav iebildumi, jo noslēgumā ēku izskats ievērojami mainīsies, Ir.lv atzina Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe.

Kā atzina Dripe, ēku būvniecības objekts “ir ar ilgu un sarežģītu projektēšanas vēsturi”.

“Tam vairāki iemesli – paaugstinātas Būvvaldes un saskaņojošo institūciju prasības Āgenskalna aizsargājamā teritorijā. Arī pasūtītājs un ēku īpašnieks Andrejs Gorba ir ļoti strikts par viņam piederošo ēku arhitektūras valodu, funkcionālo izmantojumu un būvniecības tehnoloģiju, piemēram, būvniecības laikā maksimāli ilgi saglabāt restorāna darbību esošajā ēkā, kas pašlaik rada ne visiem saprotamu un nedaudz kuriozu būvelementu salikumu,” skaidro Dripe.

Dripe arī norāda, ka pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē pagājušā gada oktobrī projekta autoram izteiktas vairākas prasības un ieteikumi projekta nobeiguma fāzei. Pamatā autors tās ir ņēmis vērā, paturot pamatotas tiesības detaļās vadīties no savas autora arhitekta stila izjūtas.

Pilsētas galvenais arhitekts arī uzsvēra, ka ne Pilsētas arhitekta dienestam, ne Būvvaldei nav iebildumu, ka esošās stūra divstāvu koka ēkas vietā un blakus gruntsgabalā tiek būvētas jaunas ēkas ar šai vietai atbilstošu mērogu un materiālu lietojumu.

Ne tikai ministram, jebkuram cilvēkam Latvijā ir tiesības runāt latviski, uzskata Kleckins

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins uzskata, ka TV5 raidījumam “Bez cenzūras” bija jānodrošina tulkojums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK), kurš otrdien raidījumā vēlējies runāt latviski, nevis krieviski kā viņš to darījis ir iepriekš.

“Ne tikai ministram, jebkuram cilvēkam Latvijā ir tiesības runāt valsts valodā,” Ir.lv sacīja Kleckins, atzīstot, ka otrdien TV5 izveidojušos situāciju vērtē kā satraucošu.

Kleckins norādīja, ka tulkojums tiktu nodrošināts jebkuras citas valodas raidījumā. “Ja tas būtu angļu valodā, tad tulkotu, bet, ja krieviski, tad nav jātulko?” asi vaicāja Kleckins, norādot, ka NEPLP izveidojušos situāciju vērtēs.

Gerhards otrdien pameta TV5 studijas tiešraidi pēc tam, kad raidījumā "Bez cenzūras" ministram tika liegta iespēja runāt latviešu valodā. Kā aģentūrai LETA skaidrojusi ministra padomniece Inga Spriņķe, raidījuma “Bez cenzūras” vadītājam iepriekš norādīts, ka Gerhards runās latviešu valodā, taču, sākoties raidījumam, ministram liegta iespēja runāt valsts valodā.

Raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Pēc tam, kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu.

Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, taču tas nepārliecināja ministru. Raidījums bija šādam pavērsienam gatavs un demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski. Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva, Gerhards pameta studiju.

Tur ir iespēja satikties, tā ir iespēja stāties dialogā, norāda baznīcas vadītājs

Jaunais Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pozitīvi vērtē iniciatīvu organizēt Lūgšanu brokastis arī Latvijā, un arī pats tajās jau vairākkārt piedalījies.

Intervijā aģentūrai BNS viņš norādīja, ka pats Lūgšanu brokastīs piedalījies divas reizes, lai gan ne pēdējos gados. "Ideja nav slikta, jo tur ir iespēja satikties, tā ir iespēja stāties dialogā. Baznīca māca, ka dialogs ir viens no patiesības izzināšanas veidiem," paskaidroja Stankevičs.

Dialoga nozīmi viņš uzsvēra arī attiecībās ar citām konfesijām un reliģijām, sakot, ka katoļu "baznīca attiecas ar cieņu pret visām nopietnajām pasaules reliģijām".

Uz jautājumu, kāda ir viņa attieksme pret jaunajiem reliģiskajiem virzieniem, Stankevičs atbildēja: "Ja ir tāda nepieciešamība, es esmu gatavs sēsties pie viena galda un runāt ar visiem tiem, ar kuriem varam kopā kaut ko darīt mūsu valsts un sabiedrības labā."

"Ja runājam par sadarbību, tad pirmie sadarbības partneri nenoliedzami ir tradicionālās kristīgās konfesijas. Tālāk tā ir Latvijas sabiedrība kā tāda. Tostarp sekulārā sabiedrības daļa, arī viņi ir sadarbības partneri jeb pirmām kārtām sarunu partneri," norādīja arhibīskaps. Tomēr viņš nepieciešamības gadījumā esot gatavs sēsties pie sarunu galda arī ar citiem, "jo arī viņi ir daļa no mūsu sabiedrības".

"Noteikti man nav pieņemama tāda pieeja, ka kādu mēs nostumjam malā un pasakām: "Nē, jūs neko nenozīmējat, jūs esat nulle, jūs mums nepatīkat, un mēs ar jums vispār nerunāsim." Ir jārunā ar visiem, jācenšas saprast. Ja es redzu, ka kaut kas man viņu uzvedībā nav pieņemams, man ir visas iespējas viņiem to pateikt," sacīja Stankevičs.

No 4. līdz 11. septembrim Rīgā notiks laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit 2" (Izdzīvošanas komplekts 2)

Naktī no 4. uz 5. septembri līdz ar mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” aktivitātēm sāksies laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit 2", ko otro gadu organizē Laikmetīgās mākslas centrs. Tā laikā vairāk nekā 70 mākslinieki realizēs savas radošās idejas un vērsīs uzmanību uz dažādām izdzīvošanas stratēģijām mūsdienu pasaulē. Izstādes, radošās darbnīcas, performances, filmu programmas un lekcijas notiks no 4. līdz 11. septembrim.

Festivāls "Survival kit" tika izveidots 2009. gadā, reaģējot uz ekonomiskās krīzes radītajām dramatiskajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā; šogad tas turpina novērot pilsētas, sabiedrības un pasaules aktuālo norišu pulsu, pozitīvās pārmaiņas un lūkot, ko mākslinieks var darīt lietas labā.

"Pēdējā gada laikā Rīgā ir attīstījušies vairāki radošie kvartāli, atvērušies multifunkcionāli veikaliņi, kafejnīcas, frizētavas, kas veido arī savu kultūras programmu. Vērojama arī radošo inkubatoru attīstība, kas veicina kultūras un biznesa mijiedarbību. Šīs jaunās iniciatīvas piesaka kultūru kā būtisku „izdzīvošanas komplekta” sastāvdaļu un nākotnes attīstības iespēju,” stāsta festivāla "Survival kit 2" kuratore Solvita Krese.

Šogad "Survival kit 2" izkārtojies jaunradīto kultūras salu arhipelāgā Miera, Baznīcas un E. Birznieka-Upīša ielā, kā arī Spīķeros, Vecrīgā un rūpnīcas VEF korpusos. Sadarbojoties ar atsaucīgiem namīpašniekiem, tiek apdzīvotas arī tukšās komerctelpas Berga bazārā, Upīša pasāžā un Miera ielā.

Slavenās dāņu mākslinieku grupas „Superflex” iespaidīgi appludinātais makdonalds, Katrīnas Neiburgas jaunākā filma par latviešu lauku kāzu tradīcijām un ekstravagantās performanču mākslinieces Margitas Zālītes „muzikālais katafalks” ir tikai daži no "Survival kit 2" pārsteigumiem. Izdzīvošanas receptes mākslinieki meklē gan ģimeniskās vērtībās, gan dabas klātbūtnē, gan attīstot dažādas „dari pats!” prakses un izmēģinot alternatīvās ekonomikas variantus, gan arī būvējot jaunus pasaules modeļus. Mākslinieki pievēršas arī aktuālajām sociālajām un politiskajām tēmām, reģistrē ekonomisko kļūdu nospiedumus pilsētvidē un ne bez humora runā par globālā kapitālisma „slīkstošajām” ambīcijām.

"Survival kit 2" ir mēģinājums apliecināt, ka ar nelieliem līdzekļiem ir iespējams pozitīvi ietekmēt vidi, kurā mēs dzīvojam, ka, iesaistot apkaimes iedzīvotājus, kaimiņus un garāmgājējus, mēs paši varam radīt savu ideālo pilsētu,” pauž Solvita Krese. Paredzēts, ka SURVIVAL KIT turpinās attīstīties līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Projektā "Survival kit 2"2 piedalās: Diāna Adamaite, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Aigars Borneo, Pauls Bankovskis, Inese Baranovska, Rihards Bargais, Māris Bērziņš, Gunārs Bībers, Linda Blanka , Mārtiņš Blanks , Ēriks Božis, Nataša Burliko, Izolde Cēsniece, Mārtiņš Dāboliņš, Elīna Eihmane, Miķelis Fišers, Marta Ģibiete, Semjons Haņins un teksta grupa “Orbīta”, Kirils Himičevs, Toms Jansons, Valdis Jansons, Atis Jēkabsons, Dāvis Kaņepe, Ilva Kļaviņa, Dj Krii, Kate Krolle, Daiga Krūze, Anda Lāce, Līga Laurenoviča, Kārlis Lesiņš, Kaspars Lielgalvis, Lita Liepa, Una Meiberga, Sanita Muižniece, Normunds Naumanis, Katrīna Neiburga, Jēkabs Nīmanis, Ingrīda Pičukāne, radošā apvienība „Nomadi” (Krista Burāne, Mārtiņš Eihe), Renāte Pablaka, studija „Peahen” (Patrīcija Brekte, Madra Makare, Kristīne Kušnere), Latvijas Performances mākslas savienība (Zane Matule, Gatis Vectirāns, Ilze Treimane, Laura Zvilna), Petra Petileta, Elīna Poikāne, Laura Prikule, Krists Pudzens, Sanita Pušpure, Santa Remere, Emīls Rode, Baņuta Rubess, Krišs Salmanis, Katrīna Sauskina, Irina Ščipčika, starpnozaru mākslas grupa „SERDE”, Ineta Sipunova, Modris Svilāns, Dāvids Šilters, Rasa Šulca, Ilze Vanaga, Iliāna Veinberga, Ieva Veita, Iveta Vaivode, Toms Veilands, Sabīne Vekmane, Eva Vēvere, Andris Vītoliņš, Margita Zālīte, Zane Zajančkauska, Laura Ziemele, Krišs Zilgalvis un galerija „Noass”, Juris Zvirgzdiņš.

Kultūras produktu veikali, kafejnīcas u. c.: XX Gadsimts, Baba, Babete, Dad Cafe, Pie Humberta, Lira, Melnais knābis, Miit, Muhamors, Nabaklab, ¼ Satori, Taka, Tasty, Taša, Tinto u.c..

Piedalās arī šādi ārvalstu mākslinieki: Markuss Ambahs (Markus Ambach, Vācija), Pāvels Braila (Pavel Braila, Vācija/Moldāvija), Patriks Grāfs (Patrick Graf, Šveice), Kiprians Homorodeans (Ciprian Homorodean, Francija), Džeimss Hopkinss (James C. Hopkins, ASV), Laura Horelli un Gerhards Frīdls (Laura Horelli, Gerhard Friedl, Berlīne), Flo Kasearu (Flo Kasearu, Igaunija), Robs van Kranenburgs (Rob van Kranenburg, Nīderlande), Reinhards Krēls (Reinhard Krehl, Vācija), Brigita Kustere un Moise Merlins Mabuna (Brigitta Kuster & Moise Merlin Mabouna, Berlīne), Antuāns Lefevrs (Antoine Lefebvre, Francija), Angela Melitopulosa (Angela Melitopoulos, Berlīne), Nina Lasila (Nina Lassila, Berlīne), Eleonora de Montiskjū (Eléonore de Montesquiou, Berlīne), Taņja Ostojiča un Deivids Ričs (Tanja Ostojic & David Rych, Berlīne), Roza fon Praunheims (Rosa von Praunheim, Berlīne), Laura Stasjulīte (Laura Stasiulyte, Lietuva), Benžamēns Sabatjē (Benjamin Sabatier, Francija), SUPERFLEX (Dānija), Megija Šneidere (Meggie Schneider, Berlīne), Izabella Špenglere (Isabell Spengler, Berlīne), Apolonija Šusteršica (Apolonija Sustersic, Nīderlande/Slovēnija), Gite Villesena (Gitte Villesen, Berlīne).

"Survival kit 2" pilna programma pieejama: www.survivalkit.lv.

Skolēnu skaits samazinās, jauno mācību gadu neuzsāk 17 skolas

Trešdien skolas gaitas jaunajā mācību gadā uzsāk aptuveni 220 000 skolēnu, kas ir par 6000 bērniem mazāk, nekā iepriekšējā mācību gadā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prognozes. Precīzi dati par to, cik bērnu šogad sāk jauno mācību gadu, varētu būt pēc 1.septembra.

Lai arī kopumā skolēnu skaits varētu sarukt, sākotnējās aplēses liecina, ka šogad 1.klasītēs mācību gaitas varētu uzsākt 20 170 bērni, kas ir par aptuveni 1500 bērniem vairāk nekā pagājušā mācību gadā.

Pagājušā mācību gadā valstī  darbojās 846 vispārizglītojošās dienas skolas, taču šogad IZM saskaņojusi pašvaldību lēmumus par 24 izglītības iestāžu reorganizāciju, kā arī 8 izglītības iestāžu slēgšanu,  bet vēl viena izglītības iestāde tiks slēgta ar 2011.gada 30.jūniju. Vēl trīs pašvaldību lēmumus par vispārējo izglītības iestāžu slēgšanu ar 2010./2011.m.g. IZM saskaņoja 2009.gadā, līdz ar to kopumā šajā mācību gadā Latvijā darbosies 829 vispārējās izglītības iestādes – par 17 vispārējās izglītības iestādēm mazāk nekā 2009./2010.mācību gadā.

Līdzīgi kā pērn arī šogad izglītības iestādes pamatā tiek reorganizētas, vidusskolas pārveidojot par pamatskolām vai pamatskolas pievienojot vidusskolām. Izglītības iestāžu slēgšanas pamatojumi galvenokārt saistīti ar racionālu izglītības iestāžu telpu noslodzi un finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī saistībā ar skolēnu skaita samazinājumu, norāda IZM.

Taču ne visas izglītības iestādes tiek reorganizētas, šogad ministrija saskaņojusi arī četru jaunu pirmskolas izglītības iestāžu dibināšanu, informē ministrijā.