nekur.lv

Tas rakstīts Krievijas “Specnaz” vietnē

Vai tagad apklusīs Vasilija Kononova aizstāvji un aizgādņi Maskavā un Rīgā?

Reizi mēnesī tīmekļa vietnē www.specnaz.ru nāk klajā žurnāls “Specnaz Rossiji”. Tur lasāmie raksti ieturēti viscaur padomju impēriskā garā, tiek atmaskoti amerikāņu imperiālisti u. tml. Nav arī brīnums, jo šo vietni veido gan padomju, gan mūsdienu Krievijas specvienību veterāni, kas darbojušies gan Afganistānā, gan Čečenijā.

Jo nozīmīgāks un ievērības cienīgs ir Sergeja Ivanova raksts šī žurnāla šā gada augusta numurā: autors kategoriski uzsver, ka “sarkanais partizāns” Vasilijs Kononovs neapšaubāmi ir kara noziedznieks un ka gan Latvijas tiesas instanču, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi šajā lietā ir taisnīgi.

Sergejs Ivanovs sīki, netaupot lasītāja nervus, apraksta, kā ar Mazo Batu iedzīvotājiem izrēķinājās Vasilija Kononova partizāni, tā dēvētie atriebēji, kā grūtnieci nošāva un iemeta ugunī.

No LR tiesas 2000. gada sprieduma izriet, raksta Sergejs Ivanovs, ka Kononova ļaudis, zvēriski izrēķinoties ar mierīgajiem iedzīvotājiem, “ne ar ko neatšķiras no vāciešiem”.

Rezumējot Sergejs Ivanovs raksta: “Ja padomju tauta cēlās uz karu pret nacistiskajiem izdzimteņiem, tad tai nav morālu tiesību uz vāciešu un “policiju” zvērībām atbildēt ar analoģiskām zvērībām.”

Ivanovs tālāk plaši raksta par Vasilija Kononova uzvārda brāli – Ivanu Kononovu, kurš karoja Lielvācijas pusē un arī vainojams zvērībās. Bet tas jau ir cits temats. Mūs interesē Vasilija Kononova asinsdarbu izvērtējums, ko pauž neapšaubāms Krievijas diženuma apoloģēts.

Vai, lasot Sergeja Ivanova bargos vārdus par Vasiliju Kononovu, apklusīs Kremļa vārtturi, kas šo partizānu apmīļojuši un apbalvojuši, Vasilija Kononova Maskavas advokāts Joffe, kurš joprojām nerimstas, un Rīgas krievvalodīgie žurnālisti, kuriem Kononovs joprojām ir varonis?

Uzmanība tiek veltīta arī krievu valodas mediju auditorijai

Iepazīstoties ar publikāciju “Latvijas Avīzē” (“Apšauba EPIB vadītāja profesionalitāti un neitralitāti” 31.08.2010.), EP Informācijas birojs izsaka nožēlu, ka rakstā minētas vairākas faktu kļūdas un neprecizitātes, kas sagroza biroja darba būtību un nepareizi atspoguļo biroja vadītāja viedokli. Birojs turpinās ievērot demokrātisko diskusiju pamatprincipus, pieaicinot referentus, kas pārstāv dažādus viedokļus. Jaunatne spriež, uzklausot dažādus viedokļus, nevis saņemot faktu lavīnu no viena viedokļa.

Runājot par Starptautisko studentu konferenci, tā bija EPIB ideja rādīt filmu “Padomju stāsts”. EPIB pats vērsās pie Vaideres kundzes biroja, lai saņemtu filmu. Vēstures konferences dalībniekiem, it īpaši krievu tautības studentiem, vērtīgi bija uzklausīt Krievijas demokrāta D. Nečiporuka uzskatus, kas atbilst EP un Latvijas Republikas nostājai pretstatā pašmāju krievu valodas žurnālista traktējumiem. Tomēr jāpiebilst, ka arī žurnālista I. Vatoļina komentāri nenoliedza okupācijas faktu! Arī krievu tautības jaunatne stingri nosodīja staļinisma noziegumus Latvijā un citur, tomēr paturot savu skatījumu par 9. maiju.

“LA” minētie 29. marta pasākumi ar EP Saharova balvas laureātu Krievijas “Memorial” pārstāvjiem pievērsa plašu uzmanību staļinisma, kā arī mūsdienu Krievijas cilvēktiesību pārkāpumiem. Uzaicinājums uz diskusijām un preses konferenci, kurā piedalījās deputātes S. Kalniete un I. Vaidere, tika izsūtīts visiem medijiem, un kā vienmēr līdzdalība tajos bija atvērta jebkuram žurnālistam. Mūsu biroja preses daļas efektīvas interviju koordinācijas iespaidā tapa LTV “Panorāmas” ziņojums un sižeti raidījumā “Viss notiek”, TV3 un Latvijas radio, kā arī publikācijas “LA”. Īpašs TV5 raidījums ar “Memoriāla” pārstāvjiem skāra staļinisma tēmu krievu auditorijai. Atbilstoši mūsu EP Komunikācijas direktorāta apstiprinātai programmai uzmanība tiek veltīta arī krievu valodas mediju auditorijai, kas nereti neizprot Baltijas valstu vēstures jautājumus. Krievu valodas mediji ir vidutāji šajā darbā. Tomēr mūsu uzdevums nav ietekmēt žurnālistu. Tas ir politiķu darbs. Mēs informējam par EP darbu. Tādēļ arī nesen apbraukājām 33 Latvijas pilsētu skolas ar ceļojošo izstādi, akcentējot procesus pirms 20 gadiem, atjaunojot demokrātiju Latvijā. Ikreiz skolēni tika informēti par EP atzīmēto gadskārtu šiem notikumiem un to, ka divi EP deputāti (A. Rubiks, T. Ždanoka) oponēja LR neatkarībai.

Rakstā mani uzskati par pilsonības jautājumiem ir neprecīzi atspoguļoti. Neesmu nekad aizstāvējis automātisku pilsonības piešķiršanu, nedz visiem vēlēšanu tiesības.

Vēlos uzsvērt, ka visi deputāti tiek informēti par EPIB aktivitātēm. Visbiežāk aicinām visus deputātus, jo aizņemtības dēļ ierašanās bieži ir apgrūtināta. Atsevišķos gadījumos aicinām vienu EP deputātu, ņemot vērā jautājumu loku, ar kuru deputāts strādā. Izvērtējot deputātu līdzdalību (I. Vaidere piedalījusies 6 pasākumos, S. Kalniete – 3, K. Kariņš – 4, R. Zīle – 2, T. Ždanoka – 1, A. Rubiks – 1), uzskatām, ka biroja darbs ir politiski līdzsvarots. Ievērojot Eiropas Parlamenta bij. prja H. G. Poteringa aicinājumu dibināt Eiropas vēstures māju, turpināsim izvērst dialogu par “atmiņām un nākotni”, īpašu uzmanību veltot jaunatnei un krievvalodīgajai minoritātei, kur socioloģiskās aptaujas atklāj vislielāko neizpratni par vēstures notikumiem.