Varbūt vakar bija nedaudz par daudz alus, bet sanāca tā, ka iegāju gulēt pat priekš manis neierasti ātri – kādos 10 vakarā, kas arī bija iemesls tam, ka suns aptuveni četros no rīta uzmācīgi centās mani pamodināt. Protams, suni neviens nebija pacenties vakarā mana vietā izvest āra, tāpēc saņēmos, modos un cēlos, lai sasparotos un izvestu nervozo suni beidzot ārā.
Zvaigžņotās debesis un patiešām vēsais laiks bija lielisks iemesls, lai neuzturētos āra pārāk ilgu laiku, jo čības, t-krekls un mani lielie, svītrotie bokseršorti nav tie paši labākie siltuma aizturētāji.
Suns gan bija sajūsmā pēc novēlotās vakara ārā skriešanas procedūras. Jāsaka gan, ka šādos gadījumos viņam rodas apetīte un, ieskrienot iekša, ar tādu pašu ātrumu aizskrien pie barības bļodiņas, kura šoreiz, protams, bija tukša.
Ticu, ka tas bija iemesls, lai manam sunim optimistiskā sajūsma noplaktu kā neinteresantas avīzes stūris, kas netīšām iemērkts rīta kafijas tasē.
Labi, testēšana īsti nenotiek, jo hokejs, alus un ģimene tomēr ir prioritāte. Ne?
Brālis sēž blakus un nīd, ka viņam Tele2 zona kaut kur pazudusi. Man gan nē. Es atkal nīdu pie sevis un, protams, rakstu, ka alus vairs nav un tuvākais veikals ir divu kilometru attālumā. Nīdēšana un nīdēšana.
Tikko tēvs ienesa kaut kādu leišu alu un hokejs atkal sākas.
Kopā ar draudzeni pārgājām no Zelta Zivtiņas uz BiFri. Bezmaksas zvani draudzenei un pārējam Bites tīklam, protams, iepriecina, bet mani sāk mākt aizdomas, ka mani vēl vairāk iepriecinās svaine, kura būs [droši vien] nepatīkami pārsteigta, ka viņas “Nulles tarifs” vairāk uz mani nedarbojas. Khe, Khe!
Kaut arī pāriešana bija sasodīti vienkārša, tā tomēr bija tik pat sasodīti laikietilpīga. Un papildus tam Zelta Zivtiņa atsūtīja sms, kurā bija skaidrots, ka varu uzvanīt uz 676 informācijas tālruni un mēģināt izsist labākus tarifus savai Zelta Zivtiņai.
Šodien braukšu uz laukiem un ceru, ka Bites zona tur būs labāka nekā mokošā TELE2 zona, kas īsti jau vairs nestrādāja kvalitatīvi.
Nedaudz paliku nervozs un izlēmu, ka svaigais gaiss un veikalā nopirkta sula palīdzēs atkal sasparoties dienas darbiem. Tikai, protams, žēl, ka mani pie veikala pārtvēra kāds paģirains vīrietis.
-Arhh, amrrhh, uggg.
-Ko lūdzu?
-Eu, iedod kādus 20 santīmus! Man vajag! Vienkārši baigi sūdīgi, salāpīties..
-Tūlīt paskatīšos. Nē, nav man diemžēl nekāda sīknauda.
-Nu kaut vai melnie?!? Cigaretes iedod?
-Es nesmēķēju. Novēlu Tev veiksmi atrast citur nepieciešamo naudu!
-Bļed…
Man patiešām sīknaudas kabata bija tukša un veikalā parasti iepērkos ar karti. Ja nemaldos, pēdējais cilvēks, kam iedevu naudu, man papūlējās nobučot roku un novēlēja visas iespējamās laimes.
Ja nemaldos, tad pirms laika, kad visiem sniegs jau sen bija iesēdies aknās, Andris man pajautāja kāda man esot twitter adrese. Nedaudz palasīju savus twitter ierakstus un neko tādu patiešām interesantu tur neatradu. Tas vienkārši nav priekš mani.
Slapjā statistika:
Pat, ja reizēm šo to neierakstu, tad tas nenozīmē, ka nelasu citu “ierakstus”;
Esmu ierakstījis aptuveni 780 ierakstus, 120 “kontiem” es “sekoju” un 168 “konti” seko man;
Lielākā daļa ierakstu ir neko neizsakoši, neinteresanti un “sausi”;
Teorētiski no twitter pazīstu tikai 2 cilvēkus. Ar vienu es guļu un tāpēc uzzinu viņas dienas notikumus arī bez twitter palīdzības. Otrs regulāri neraksta.
140 simboli nav pietiekami daudz, lai iepazītu cilvēku;
Neesmu tik apmāts ar cilvēkiem, lai man interesētu, ko viņi ir ēduši pusdienās.
Zini, savā ziņā pat draugiem.lv “runā” sadaļa ir daudz interesantāka, jo sniedz vairāk pozitīvas emocijas ar saviem muļķīgajiem jociņiem.
Un es nemaz nezinu kā līdz tam nonācu. It kā ar draudzeni sākām runāt par nedaudz vecu mobilo telefonu, kas tika lietots tikai kādu nedēļu, līdz izkrita no rokām un displejs tika smuki iešķaidīts.
Intereses pēc apskatījāmies cik maksā displejs un izlēmām, ka varētu to pasūtīt. Pat, ja tomēr displejs netiks atsūtīts, tā kopējā vērtība, kas pielīdzināma diviem draņķīgiem Pablo aliņiem un sulai ar ledu, droši vien neiedzīs mani maksātnespējā. Khe, vismaz ne šodien un rīt…
Reģistrēšanā gan nebija tik vienkārša, jo bija problēmas ar interneta pārlūku Opera un šķiet, ka divas minūtes pēc reģistrācijas beigām biju jau pamanījies aizmirst savu paroli. Bet galu galā saņēmos un pasūtīju vajadzīgo displeju un vēlāk arī flašatmiņu draudzenei interesantā formā.
Vai es turpmāk aizraušos ar iepirkšanos internetā? Droši vien tas noskaidrosies pēc pirmo pirkumu atsūtīšanu vai neatsūtīšanu….
Kādā neaizņemtā brīdī (priekš manis) vienā bezjēdzīgā servisā izlasīju, ka nākošnedēļ gaidāma Opera Mini 5 gala versija. Diemžēl nevarēšu citēt saiti, jo šķiet tā jau ir izdzēsta. Bet varbūt vienkārši pelmeņi un alus bija nedaudz par daudz. Kas to lai zin.
Tikmēr varu pacensties un parādīt šādu čivinājumu:
opvard: More CMD info: Opera Mini now supports widgets (applications) #OperaCMD
Nedaudz jau sacerējos, ka nu manā prastajā telefonā varēs iegrūst kādu interesantu widžetu, bet nedaudz padomāju, padomāju, iedzēru alu un izdomāju, ka runa jau ir par Opera Mini, kura tiek darbināta uz Symbian, WM, Android vai pat iPhone OS.
Tā patiešām nedaudz uzmācās vēlme pēc alus. Labprāt iedzertu kādu atspirdzinošu un veldzējošu dzērienu, bet, šķiet, tomēr būs jāiztiek ar kādu caurspīdīgu, bezkrāsainu un grādīgu suslu. Diemžēl.
Bet nekas. Tāpēc jau nav pasaules gals un vispār es šonedēļ alu vairs nedzeru. Neesmu pelnījis, jo kalendāra iestrāde diezgan atpaliek no manis nospraustajiem mērķiem.
Domāju, ka alkoholiķis neesmu, jo, ja man būtu šobrīd jāizvēlas starp alu un, piemēram, kefīru, tad alus tomēr paliktu otrajā plānā. Khh, kas ar mani? Esmu piemirsis pusdienot, vai?
Uzliku šai dienasgrāmatai plainscape kažociņu, ar kuru man jau ir bijis tas negods sastapties. Neko darīt, ja man nekad nav bijusi gaume, tad neredzu iemeslu, lai viņa pēkšņi parādītos. Nu, ja tikai vienīgi brīžos, kad alus pie rokas.
Sākumā serveri bija noslogoti un nemaz tik viegli jauno versiju nebija iespējams lejupielādēt, bet tagad jau viss ir normalizējies. Jaunāko versiju dodamies lejupielādēt no Operas mājaslapas
Šajā versijā:
Ātrāka lapu ielādēšana pateicoties jaunajam Caracan javacsript dzinējam;
Niderlande ir nepieciesami siltumnicas darbnieki. Ja Jums interese, kas
vairak rakstiet.
Nedaudz iejutos ieinteresētas personas lomā un aizsūtīju atbildi šai mēstulei, kas solīja, ka spēs mani iekārtot darbā Nīderlandē lauksaimniecības sfērā. Jau pēc stundas tika atsūtīta atbildes vēstule ar tādiem kā biežāk uzdotajiem jautājumiem un to atbildēm. Tekstu ir diezgan grūti uztvert, jo jau pēc trešā teikuma klaviatūrai acīmredzot pazudis komata taustiņš.
Taustiņš vesels:
2) Kur es dzivosu? – Dzivosiet vainu viesnica vai dzivokli, viss ticamakais ir, ka Jus dzivosiet dzivokli, jo parsvara tagad, kas visi latviesi ir atbrauksi visi dzivo dzivokli.
Sabojājies taustiņš:
13) Vai ir jaiemaksa kada drosibas nauda? – Butu ieteicams iemaksat 50 EURO drosibas naudu jo tad mes ari butu drosi kad Jus brauksiet ja esat apsoliijusi ka brauksiet stradat jo mes tomer ari rekinamies uz cilveekiem un sakam cik mums ir darbinieku. Un tie kuri ir iemaksajusi drosibas naudu jeb nomaksajusi visu summu ir pirmie darbinieku rinda.
Un kāpēc man ir sajūta, ka tie, kas neiemaksā drošības naudu, ir ļoti, ļoti tālu no rindas sākuma? Kaut arī vienā no punktiem ir ziņots, ka cilvēkus vajag ļoti daudz, ticu, ka daļa cilvēku tiks atsijāti pat ar iemaksātām drošības naudām.
Un tagad saldajā ēdienā:
14) Vai si nav karteja krapsana? – Ne si nav karteja krapsana. Ja esat nopietns kandidats un atsutisiet ka Jus var atrast http://www.draugiem.lv un ieskanetu pases kopiju mes Jus apskatiisim un nosutisim Jums holandes tel. nr. lai varat mus sazvaniit un noskaidrot vel kaut ko vairak.
Mani draugos var atrast uzklikšķinot uz Justīnes profila un tad viņas draugu saraksta trešajā lapā, otrajā rindā esmu es. Jā, tas smukais!
Paldies.
