Nākamnedēļ, 4. un 5. martā, jau astoto gadu pēc kārtas notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas. To ietvaros Rīgā un visos Latvijas novados notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas konsultācijas, nodrošinot iespēju ikvienam interesentam saņemt atbildes uz dažādiem juridiska rakstura jautājumiem. Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta nekustamo īpašumu īres un nomas darījumiem, sniedzot iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas īres un nomas līguma sastādīšanā. Notāru dienās piedalīsies 114 notāri, konsultējot iedzīvotājus savos birojos 30 Latvijas pilsētās.

Kā ierasts Notāru dienu ietvaros līdzās juridiskajām konsultācijām, notāri priekšplānā izvirza jautājumus, kas vislabāk atbilst tā brīža aktualitātēm sabiedrībā. “Līdz ar stagnējošiem rādītājiem kreditēšanas nozarē, arvien aktīvāks kļuvis īres un nomas tirgus. Tas iezīmē jaunas tendences un riskus darījumos ar nekustamo īpašumu – nesakārtoto līgumattiecību dēļ palielinās krāpniecības gadījumu skaits un mainās to specifika,“ iniciatīvu Notāru dienu ietvaros īpaši aktualizēt un sniegt savu ieguldījumu īres tirgus darījumu sakārtošanā komentē LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri iedzīvotājiem palīdzēs izvērtēt būtiskākos kritērijus, kam jāpievērš uzmanība, slēdzot īres vai nomas līgumu, iepazīstinās ar riskiem, īrējot vai izīrējot mājokli bez juridiska pamata, kā arī sniegs padomus, kā pasargāt sevi un izvairīties no krāpniecības gadījumiem. 

Notāru dienu norise:
Laiks: 4. un 5. marts no plkst. 10:00 līdz 16:00

Konsultāciju saņemšanas vietas:

• Latvijas Zvērinātu notāru padomes telpās Rīgā, Valdemāra ielā 20-8
• Reģionālajos notāru birojos visā Latvijā (adreses pieejamas šeit: http://www.latvijasnotars.lv/lv/notary/profiles/)
• Uzdodot jautājumus Skype 
• Sūtot jautājumus Twitter @NotaruDienas

Par Notāru dienām:
Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā vairāk nekā 100 notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada un kopumā šo septiņu gadu laikā iespēju bez maksas saņemt notāru padomu par tādiem jautājumiem kā darījumu drošība ar nekustamo īpašumu, dāvinājuma un mantojumu lietas, sākumdeklarēšanās un citas, izmantojuši aptuveni 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 

Vairāk informācijas medijiem:
Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore
Tālr.: 67 218 959, 29 104 242
E-pasts: Vija.Pizica@LatvijasNotars.lv

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Latvijas Notariāts - Jaunumi

Šogad Notāru dienu ietvaros iespēju bez maksas saņemt juridisku palīdzību no zvērināta notāra izmantojuši teju 5 000 cilvēku visā Latvijā. Aptuveni ceturtā daļa konsultāciju sniegtas pa telefonu, savukārt aptuveni 5% interesentu savus jautājumus notāriem uzdevuši internetā. Iedzīvotāji visaktīvāk interesējušies par darījumiem ar nekustamo īpašumu – dāvinājuma un pirkuma līgumiem, kā arī mantojuma lietu sakārtošanu un laulības šķiršanas kārtību pie zvērināta notāra. Tāpat lūgts juridisks padoms kopīpašuma sadales jautājumos, kā arī testamenta sastādīšanā. Katrs piektais Notāru dienu apmeklētājs interesējies par īres un nomas līgumattiecību jautājumiem, kuriem šogad zvērināti notāri pievērsa īpašu uzmanību.

Lai arī vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās, kā jau ierasts, vērojama Rīgā un Pierīgā, arī citviet Latvijā notāru birojos bijis liels apmeklētāju pieplūdums. Īpaši aktīvi bijuši Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes Liepājas, Jēkabpils un Cēsu iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi izmantojuši iespēju bez maksas konsultēties pie notāra. Vairums apmeklētāju uz Notāru dienām devās rast padomu konkrētām problēmām un jautājumiem, līdzi ņemot dokumentus situācijas pilnīgai raksturošanai.

Katrs piektais jeb 20% no Notāru dienu apmeklētājiem konsultējies par īres un nomas līgumattiecībām, lūdzot notāra palīdzību īres līguma sastādīšanā un izvērtēšanā, kā arī citos ar nekustamo īpašuma tirgu saistītos jautājumos. Turklāt, kā liecina notāru novērojumi, īres un nomas līgumattiecības aktuālākas ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, kur aptuveni trešā daļa no notāru sniegtajām konsultācijām bija tieši par šo tēmu. Turpretim reģionu iedzīvotāji aktīvāk interesējušies par mantojumu lietu sakārtošanu un kopīpašuma sadali.

“Izvērtējot iedzīvotāju aktivitāti Notāru dienās un lielo interesi par dažādām tēmām, redzam, ka, saskaroties ar juridiskiem jautājumiem, cilvēki jūtas nedroši un viņiem nepieciešama kompetentu ekspertu palīdzība, padoms. Notāri iedzīvotājiem ne tikai skaidroja likumus, bet arī sniedza konsultācijas līgumu sastādīšanā, skaidroja tā noteikumus un deva rekomendācijas līgumattiecību sakārtošanā. Turklāt šogad palielinājies arī sniegto konsultāciju ilgums – rūpīgi izvērtējot katra iedzīvotāja problēmgadījumu, iepazīstoties ar materiāliem un precizējot virkni jautājumu nereti konsultācijas ieielgušas līdz pat vienai stundai. Lai arī e-vides sniegtās priekšrocības ir neatsveramas operatīvu konsultāciju sniegšanā, klātienē skatītie jautājumi dod iespēju notāram detalizētāk iepazīties ar katru konkrēto gadījumu un sniegt daudz izvērstāku komentāru,” skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

Notāra konsultācijas neklātienē – sazvanoties caur Skype – visvairāk izmantojuši rīdzinieki, taču zvani saņemti arī no citu pilsētu iedzīvotājiem. Kā liecina zvērinātu notāru apkopotā statistika, šogad īpaši aktīvi tika sniegtas konsultācijas pa tālruni – šo iespēju izmantojuši aptuveni 1500 jeb 25% no Notāru dienu dalībniekiem.

Par Notāru dienām:
Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gādā vairāk nekā 100 notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada un kopumā šo septiņu gadu laikā iespēju bez maksas saņemt notāru padomu par tādiem jautājumiem kā darījumu drošība ar nekustamo īpašumu, dāvinājuma un mantojumu lietas, sākumdeklarēšanās un citas, izmantojuši aptuveni 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 

Vairāk informācijas medijiem:
Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore
Tālr.: 67 218 959, 29 104 242
E-pasts: Vija.Pizica@LatvijasNotars.lv

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Latvijas Notariāts - Jaunumi

Pēdējos gados Latvijā uzbrukumi IT sistēmām vairs nav kaut kas, par ko lasa tikai ārzemju ziņu apskatos. Īpaši kopš 2022. gada situācija ir kļuvusi trakāka, tomēr arī pirms tam negāja spoži. Turklāt ir jāapzinās, ka pavirša attieksme pret IT drošību ir ne tikai tiem, kuri datoru un telefonu lieto jūtūbam un engrībērtdiem, bet arī lielos uzņēmumos ar nopietnu apgrozījumu. Tāpēc es nolēmu apkopot dažus tehniski vienkāršus, bet ļoti efektīvus risinājumus, kā būtiski uzlabot savu/uzņēmuma kiberdrošību. Skaidrs, ka tūdaļ uzradīsies vēl 100500 padomdevēji ar vēl labākiem risinājumiem, kurus pavisam noteikti var un vajag pievienot komentāros.

Uzliec DNS ugunsmūri visām ierīcēm

Ja nav pacietības uzreiz pieķerties nopietniem uzlabojumiem, vismaz uzliec DNS Ugunsmūri. Tas darbojas kā filtrs, kas bloķē piekļuvi lapām, kuras CERT.LV ir atzinis par krāpnieciskām vai ļaunprātīgām. Piemēram, kāds atsūta e-pastu ar bankas saiti, tu klikšķini, un parasts internets tevi aizved uz viltotu lapu. DNS Ugunsmūris tevi vienkārši neielaidīs šajā lapā.

Šis strādā datoros, telefonos, planšetēs. Tāpēc DNS Ugunsmūri vajadzētu uzlikt visiem ģimenē un kolektīvā, it īpaši visiem tehnoloģiski kautrīgajiem.

Aizmirsti USB fleškas tāpat, kā esi aizmirsis disketes

Jebkurš datu nesējs, kas tiek piesprausts pie datora, mūsdienās ir tikpat drošs kā nejauša garāmgājēja piedāvātā konfekte. Ir praktiski neiespējami atrast tādu ārējo datu nesēju, kas nevarētu būt vīrusa nēsātājs, un tas attiecas arī uz telefonu, ko piespraud pie datora «tikai, lai uzlādētu».

Jebkuru prezentāciju, atskaiti vai fotogrāfijas no brīvdienu pasākuma var bez maksas izvietot failu apmaiņas servisos, ja tie neielien e-pastā. Pašmāju Failiem.lv ir pilnīgi pietiekams lielākajai daļai situāciju. Tomēr rēķinies, ka atkarībā no tā, ko saspaidīsi uzstādījumos, datus var redzēt arī citi cilvēki. Piedomā pie tā.

Lieto paroļu pārvaldnieku, nevis atmiņu

Par universālo paroli bīstamāka ir vienkārša universāla parole. Kā joko IT drošības speciālists Kirils Solovjovs no Possible.lv: «Jālieto parole 12345678. Tā ir vispopulārākā un tik daudz cilvēku nevar kļūdīties».

Paroles nedrīkst glabāt teksta dokumentos, uz lapiņām pie klaviatūras vai vacapa sarakstēs. Drošākais veids paroļu glabāšanai ir paroļu menedžeri. Un nav obligāti (kaut vēlams) jāmetas iepazīt Bitwarden vai Keeper. Paroļu menedžeri jau eksistē gan Google, gan Apple. Un tie labi draudzējās ar datoru un telefonu. Atliek tikai sākt lietot. Un ir pavisam droši izmantot ieteiktās paroles jaunajiem servisiem.

Cik bieži mainīt paroles? Sāc ar to, ka uzreiz pēc reģistrēšanās un pirmās veiksmīgās pieslēgšanās jebkuram servisam — uzreiz nomaini paroli. Ja esi pa ausu galam dzirdējis, ka kāds no tevis lietotajiem pakalpojumu sniedzējiem ir kompromitēts — nomaini paroli. Ja esi pārpratuma pēc kaut kur ievadījis savus datus un neesi pārliecināts, vai tas bija autentisks serviss — nomaini paroli. Ja lieto servisu gadiem un nekad neesi uztraucies par drošību — nomaini paroli. Un taisi tās sarezģītas, un glabā paroļu servisos.

Ja nevari atcerēties, cik sen esi mainījis paroli un vai tā vēl ir droša — nomaini paroli.

Ne visai biometrijai var uzticēties

Uztaisi pašportretu ar datora vai telefona kameru. Tieši tik kvalitatīvi ir dati, ar kuriem atpazīst tavu seju. Desmit gadus vecas kameras var apmuļķot, pieliekot sejas vietā fotogrāfiju.

Pirkstu nospiedumu lasītāji ir stipri prasīgāki apmuļķošanai. Tas pats ar acs zīlītes lasītājiem. Ja pastāv iespēja, labāk lieto tos. Vienkāršākais veids, kā būt drošam — pārliecināties, ka iekārta nav vecāka par 3 līdz 5 gadiem un tai ir pēdējo mēnešu laikā bijuši programmatūras drošības atjauninājumi. Gadījumā, ja kaut kas no tā iztrūkst, biometriju vienu pašu labāk nelietot.

Un atceries, ka tad, kad Samsung vai Apple pasaka, ka ir uzlabojuši drošību saviem autentifikācijas rīkiem, tas visticamāk attiecās uz jaunākajiem iekārtu modeļiem, kas vēl nemaz nav tavā kabatā.

Atslēdz paziņojumu troksni telefonā

Nesaprotamu iemeslu dēļ cilvēkiem patīk, ka to iekārtās nedozētā daudzumā tiek piegādāti paziņojumi no benzīntanku un lielveikalu aplikācijām, atlaižu/akciju ziņas no tiešsaistes veikaliem, nemaz nerunājot par spēlītēm un sociālajiem tīkliem. Nav brīnums, ka šo paziņojumu jūrā pazūd notifikācijas par neautorizētiem maksājumiem vai viegli tiek palaists garām, kad autorizācija pieprasīta brīdī, kad kādam no kontiem piekļūt vēlas krāpnieks.

Visi paziņojumi, bez kuriem var iztikt, ir jāatslēdz. Jūsmojumi par ierakstiem feisbukā nepazudīs. Kendīkrešu vairs neviens nespēlē un Bukinga piedāvājums vēl vienai rezervācijai Igaunijā tev vairs nav aktuāls, jo tu tur jau biji. Amazon tev tirgos vēl vienu olīveļļas bundžu, bet tev vēl tikko nopirktā nav atnākusi. Neko no tā tev nevajag. Un, ja nu tomēr vajag, to var pieslēgt uz laiku.

Filtrē ienākošos e-pastus mapēs

E-pastos izmanto filtrus, lai darba, skolas un arī ģimenes loka e-pasti nonāk atsevišķās mapēs. To piedāvā jebkurš mūsdienīgs serviss kopā ar pamācībām, kā to izdarīt. Ja kaut kas izliekas nācis no zināmām adresēm, bet nav iekritis mapēs, tas ir drošs signāls būt papildus piesardzīgam.

Vienlaikus ņem vērā, ka ne visas organizācijas ir veikušas priekšdarbus, lai to e-pastus nevarētu viltot un atsūtīt no it kā īstās adreses. Arī, lasot sašķirotos e-pastus, pielieto veselo saprātu.

Izvairies no SMS lietošanas un esi ļoti piesardzīgs balss saziņā

SMS ir novecojis un nedrošs saziņas veids. Vēl Skype ziedu laikos īsziņas varēja nosūtīt, uzdodoties par jebkuru telefona numuru vai pat aizstājot numuru ar jebkādu vārdu. Nekas nav mainījies un tā ir joprojām. SMS ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā apmānīt saņēmēju un izlikties par banku, kaimiņu, mazbērnu vai pat drošības iestādi.

Paskaties savus ienākošos ziņojumus un padomā, kā katram no sūtītājiem var mainīt saziņas kanālu. Bankām un kurjeriem ir savas lietotnes. Ome ir pelnījusi viedtālruni ar drošām, autentificējamām sarakstes aplikācijām.

Gan SMS, gan telefonzvanu vietā privātajā sarakstē labāk izmantot saziņas platformas — piemēram, Signal vai WhatsApp. Arī videozvans Google Meet vai Microsoft Teams būs drošāka alternatīva, lai izvairītos no personības viltojumiem.

Divi faktori nav drošība, ja tos dala trīs cilvēki un to vajag ātri

Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tie laiki ir beigušies, kad grāmatvede ievada maksājumu, bet vadītājs kaut kur pludmalē apstiprina to internetbankas uzlecošajā logā. Bet nē, šis attālinātās uzticības sporta veids vēl dzīvo un plaukst. Un ne tikai bankās — to izmanto arī, lai pieslēgtos Latvija.lv, Eparaksts.lv vai VID EDS sistēmai.

Zelta likums: ja uz ekrāna parādās pieteikšanās pieprasījums, un tu tajā brīdī nekur nepiesakies — nekavējoties noraidi pieprasījumu un sāc domāt, kurš un kāpēc mēģina izlikties par tevi. Un, lūdzu, nedod citiem savus otrā faktora rīkus, jo tad tā vairs nav autentifikācija — tas ir joks.

Ja šis viss šķiet pārspīlēti, atceries: IT drošība reti mirst ar skaļu sprādzienu. Parasti tā aiziet klusi — ar vienu paviršu klikšķi.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Mr. Serge

Tā kā tuvojas mana bloga 18. gadu jubileja (kopumā ņemot, jo toreiz vēl sāku iekš WordPress.com hostēties), nolēmu pakavēties savas vietnes vecajos ierakstos. Daži ir vēl tīri vai interesanti vēl šobaltdien.

Šis raksts man acīs iekrita saistībā, ka nesen pakavējos atmiņās tieši par Skype runājot.

UZMANĪBU!
Rakstā izmantotie linki ir mainīti vai dzēsti, jo oriģināls vairs nepastāv. Tie ir speciāli izcelti.

Nodarbe piektdienas vakaram: Parkalot

Ko tikai divi blogeri nevar sadomāt piektdienas vakarā pie saviem monitoriem sēžot…

Tā teikt, atradu iekš Skype Tomiņu. Sākām runāties par visādām bloga lietām, tēmām un tā tālāk, līdz… aizgāja sarunas līdz Domino spēlei, tad tika izmēģināts viss pēc kārtas, kamēr atdūrāmies pret azarta virsotni – Parkalot. Tur tiešām var aizrauties pat vairāk kā stundas garumā…

Ideja vienkārša – pārbīdot automašīnas tikai divos virzienos (uz priekšu un/vai atpakaļ), jāatbrīvo stāvlaukuma ceļš sarkanajai automašīnai, lai var izbraukt no stāvlaukuma. Liekas vienkārši? Nemaz nesaki, bet noprovē pats!

Meklē iekš sava Skype…
Latviskajā variantā: Rīki > Dari vairāk
Angliskajā variantā: Tools > Do More

*Attēlā: Tas ar zaļo rociņu ir Toma kursors

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kristapa vietne

Highlights:

• User transition: Existing Skype users can sign in to Teams using their Skype credentials to automatically transfer chats and contacts.
• Remaining features: The Skype Dial Pad still survives within Microsoft Teams Free for subscribers to make traditional telephone calls.
• Data preservation: Users have until January 2026 to export their Skype data before all remaining information is permanently deleted.
• Market evolution: Skype's relevance gradually eroded as competitors like Zoom gained popularity, especially during the COVID-19 pandemic.
• Acquisition history: Before Microsoft's purchase, Skype was owned by eBay from 2005 to 2009 and by venture capital firms between 2009 and 2011.

Perspectives:

• Microsoft: The company positions Teams as the natural successor to Skype, offering a more comprehensive collaboration platform with integrated features. (PCMag)
• Nostalgic users: For a generation that grew up saying "Skype me," the shutdown represents a bittersweet goodbye to a service that defined early internet communication. (Mashable)
• Tech analysts: Some view Skype's demise as inevitable due to Microsoft's strategic focus on Teams and Skype's inability to keep pace with more modern competitors like Zoom. (Android Authority)
• Business: The transition highlights Microsoft's strategy to consolidate its communication offerings around Teams, which offers more integrated functionality for both business and personal users. (TechCentral.ie)

Sources:

• Skype is finally shutting down - mashable.com
• It's last call for Skype as the once-popular video calling app shuts down - npr.org
• Microsoft is killing Skype today, pushes users to Teams - bleepingcomputer.com
• Microsoft Shuts Down Skype, Shifts Users to Teams - pcmag.com
• Microsoft shuts down Skype, users can migrate their data to Teams Free - ghacks.net
• RIP Skype (2003–2025), survived by multiple versions of Microsoft Teams - arstechnica.com
• The internet says goodbye to Skype, and thanks for all the calls - washingtonpost.com
• Skype Officially Shut Down After Two Decades - techjuice.pk
• Microsoft finally retires Skype after 22 years of service - tomshardware.com
• Skype Shuts Down After 22 Years - extremetech.com
• Skype has left the call, officially shutting down today - 9to5google.com
• Skype shuts down today, marking the end of an internet era - androidauthority.com
• Microsoft Shuts Down Skype - slashdot.org
• The War On Internet Phone Calls - techdirt.com
• Skype is dead. Here’s how to migrate to Teams (or pick another app) - pcworld.com
• Skype finally shuttered by Microsoft - techcentral.ie
• Skype to permanently sign off after 21 years as Microsoft retires it, consolidates around Teams - firstpost.com
• Microsoft shut down Skype on May 5, capping a remarkable 21-year run for software that for many embodied the open internet and had 300M+ users in its heyday (Leo Sands/Washington Post) - techmeme.com
• Skype reaches the end of its life - mobilesyrup.com
• It's last call for Skype as the once-popular video calling app shuts down - NPR - google.com

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kite News - Technology

Highlights:

• Причина закриття: Microsoft вирішила зосередитись на розвитку Teams як "сучасного центру комунікації та співпраці".
• Історія сервісу: Месенджер Skype був запущений у 2003 році командою естонських розробників за участю колишніх співробітників шведської компанії Tele2.
• Перенесення даних: Користувачі, які не планують переходити на Teams, матимуть можливість зберегти свої дані зі Skype.
• Функціональність Teams: Сервіс пропонує ті ж послуги, що й Skype (від листування до відеозв'язку), а також додаткові функції.

У Microsoft зазначили, що припиняють підтримку Skype, щоб зосередитися на Teams — "сучасному центрі комунікації та співпраці". У компанії пояснили, що це роблять, аби оптимізувати безплатні комунікаційні пропозиції для споживачів - Microsoft

Perspectives:

• Microsoft: Компанія припиняє підтримку Skype для оптимізації своїх комунікаційних пропозицій та зосередження на Teams як більш сучасній платформі. (Суспільне)
• Користувачі: Отримають можливість зберегти історію спілкування та контакти при переході на Teams або зберегти дані, якщо не планують користуватися новим сервісом. (Еспресо)

Sources:

• Microsoft закрила месенджер Skype - radiosvoboda.org
• Легендарний Skype офіційно припинив свою роботу: як зберегти чати та файли - unian.ua
• Microsoft закрив Skype - epravda.com.ua
• Skype офіційно припинив роботу після понад 20 років існування - espreso.tv
• Microsoft закрила Skype — месенджер працював понад 20 років - babel.ua
• Skype припинив роботу, а користувачів переведуть у Microsoft Teams - suspilne.media

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kagi News - Ukraine

Highlights:

• Historic acquisition: Microsoft purchased Skype for $8.5 billion in 2011, making it one of the company's largest acquisitions at that time.
• Migration option: Current Skype users can transfer their data to Microsoft Teams Free as the company focuses on its newer communication platform.
• Cultural impact: For many early internet users, especially expatriates and international travelers, Skype revolutionized how people stayed connected across distances.
• Changing landscape: Despite early dominance, Skype struggled to maintain relevance amid competition from newer platforms like Zoom, Google Meet, and FaceTime.

How do we memorialize and mourn a series of zeros and ones that opened a whole new world to us? - Time Magazine

Perspectives:

• Time Magazine: Skype represented a life-changing technology that opened new possibilities for global connection, leaving users with a sense of nostalgia and loss as it disappears. (Time Magazine)
• Android Authority: For many 90s kids, Skype's retirement triggers unexpected nostalgia for an app that facilitated prank calls and late-night chats in earlier internet days. (Android Authority)
• BetaNews: Skype has been "loved and loathed" by users, with its demise inevitable once Microsoft began developing Teams as its replacement communication platform. (BetaNews)
• Android Police: Skype's decline wasn't surprising as Microsoft's efforts to improve the platform after acquisition simply weren't working against newer competitors. (Android Police)

Sources:

• 5 interesting facts - chinatechnews.com
• Skype shuts down today, marking the end of an internet era - androidauthority.com
• Skype shuts down on May 5: Ever wondered why it was called Skype? - Al Jazeera - google.com
• Microsoft shuts down Skype, users can migrate their data to Teams Free - ghacks.net
• Farewell to Skype, the Technology That Changed My Life - time.com
• Skype shuts down today as Microsoft transitions users to Teams - betanews.com
• Skype is shutting down for good today, and leaving us with... whatever this is - androidpolice.com

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kite News - Technology

Skype (2003 – 2025) – tā drīz varēs pierakstīt uz piemiņas plāksnes. Vēl tikai pāris mēneši un, nu, tas būs beidzies. Cik, nu, patiesībā, ar to ir daudz atmiņu palicis.

Pirmsākumi

Viss manā dzīvē ar internetu kā tādu aizsākās jau tālajā 1999. gadā, kad iegāju vēl toreizējā interneta salonā (ja nemaldos, tad uz Jēkaba ielas, Rīgā, bija tāds mazītiņš kafūzītis) uz kādu stundu internetā pasēdēt. Kas bija ēpasts, to jau biju atkodis un bija kaut kāda adrese arī iekš toreizējā mail.lv servera. Jū, bija tik forši, ka, nu, tev ir pašam sava interneta adrese, uz kuru sazināties.

Tad nāca 2000. gads. Pirmie čati jeb sarunu pļāpu istabas. Atceros vēl toreiz veco, labo 118.lv (tagadējā 1188.lv) mājaslapu, zem kuras arī bija atrodams pirmais šāda veida čats. Patiesībā, nenoliegšu, cik daudz stundu tika kopā tanī visā nodeldēts.

Pirmais mobilais

Haha, ar lielu smaidu, patiesībā, tagad varu lepni visiem stāstīt, ka man ir bijis mazcenas mobilais. Labi, ne par vienu, bet jau par desmit latiem, kas jau nav vairs tik būtiski. Biju uz kādu gadu Tele2 klients, pēc tam jau pie LMT pārgāju. Sākumā kā priekšapmaksas klients, tad jau kā pastāvīgais.

Labi, nav jau arī noslēpums, kāds bija tas pirmais tālrunis – Siemens A35… ja skatītos no tāda viedokļa, ka tagad ir visādi tur izturīgie viedtālruņi, tad šis bija praktiski neiznīcināms. Labi, ne no mana skatu punkta, bet no daža laba stāstītā, ka, ja pat dīķī izpeldināts telefons, kā izrādījās, kādu laiku vēl darbojās, tad visu cieņu, visu cieņu Siemens, kā ražotāja, priekšā. Labi, par pārējo tik sīki šoreiz neizplūdīšu.

Pirmais dators

Jā, līdz kādam, aptuveni 2005. vai 2006. gadam nebija pašam pat sava datora. Jautāsi – kā – bija man pašam sava jau ēpasta adrese, kā arī daudzie konti dažādos IRC čatos, bet es bez sava personīgā datora? Jā, līdz šim biju to, vai, nu, pie draugiem ciemos, vai arī interneta salonos par naudu lietojis.

Tad, nu, savam vienam draugam pateicoties, beidzot tas tika salikts – mans pirmais, rokām saliktais PC. Tad, nu, tanī laikā arī nāca pirmās saziņas programmas uz mana jaunā kompja un Skype bija viena no tām. Vēl toreizējā, ja nemaldos, Windows XP versijā.

Bloga aizsākumi

Lēnām arī iekš Blogosfēras parādījos. Sēdēju, kādā siltā 2007. gada maija vakarā, kad iereģistrējos WordPress mājaslapā.

Sarunas, sarunas…

Nevarēju kādreiz saprast – kā tas ir, ka Zviedrijā mobilie sakari bija populārāki par parastajiem telefoniem. Maksa Latvijā mobilajos tīklos svārstījās no 7 līdz aptuveni 12 vēl toreizējiem santīmiem, kas likās, patiesībā, kopā ņemot, padārgi, līdz kaut kādam brīdim, kad Skype šo visu padarīja vēl krietni lētāku – likās tik forši – par aptuveni jau 6 santīmiem ņemt un zvanīties apkārt plus, protams, starp pašiem Skype lietotājiem šī zvanīšanās bija neierobežota.

Pirmā viedierīce

Asus P525. Vari pagūglēt, ja nav slinkums, par ko jau, liekas, esmu rakstījis. Aptuveni 2008. gads. Protams, līdz tam baigi šķībi tiku skatījies uz tām, jo neērtas likās – domāju, kā vispār, trolejbusā braucot, var tanī bakstīties ar divām rokām? Protams, nebija nekādu tur šiko multi-tač-skrīnu, kad visu var ar vienas rokas pirkstiem sabakstīt. Bija stailusi jeb tie bakstāmkociņi bonusā, kas, protams, daudziem gan lūza, gan zuda… smieklīgi.

Beigas…

Kāpēc šāds tik garš ievads šim te visam? Visu pa lielam vairāk vai mazāk vieno viens vārds. Skype, kas tika sastellēts gan datorā, gan telefonā. Skype ir pionieris visās, bezmaz vai ar saziņu nozarēs, kas ar internetu saistās. Protams, telefonā vēlāk ienācās tādas aplikācijas kā Viber, pēc kuras palēnām ienāca WhatsApp… Skype aizgāja ēnā. Protams, to jau, kā zināms, no igauņiem atpirka tāds tehnoloģiju gigants kā Microsoft. Nez, tagad sēžu un domāju, kāpēc tāds lēmums šim visam. Vai, nu, pie vainas visi tie AI jeb mākslīgie interneti, tobiš, intelekti šogad, vai arī vienkārši laikam sapratuši, ka Zoom vai arī Google Meet ir tiktāl pārņēmuši pasauli, ka Skype bija palicis, nu, dien, lielā ēnā. Pat pēdējos gados dažreiz vēl iedomājos – vai tas ir vēl dzīvs?

Žēl. Bija forši.

Vēl nedaudz noslēgumā…

Šoreiz gan viss. Paceļam karogu un turpinām dzīvot.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kristapa vietne

L’article Skype tiek izslēgts maijā: Microsoft velk spraudni pēc 22 gadiem – bija 8,5 miljardu dolāru likme par neveiksmi? est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Tehnologijas.com

Highlights:

• Historical Significance: Skype was a pioneer in making telephone calls using the internet instead of landlines, fundamentally disrupting the telecommunications industry.
• Microsoft's Strategy: The retirement of Skype is part of Microsoft's broader strategy to consolidate its communications services by focusing on Teams.
• Market Competition: Despite its early dominance, Skype lost ground to mobile-friendly competitors like WhatsApp, Telegram, and Zoom in recent years.
• COVID Impact: Unlike Zoom, Skype failed to capitalize on the surge in video calling demand during the pandemic despite its established position.

"The Skype brand has become a verb, nearly synonymous with video and voice communications." - Steve Ballmer, then-Microsoft CEO

Perspectives:

• Microsoft: The decision to retire Skype will help Microsoft streamline its consumer communications offerings and focus on its homegrown Teams service. (The Guardian)
• Users: Some Skype users are upset about the shutdown, as they've relied on the service for many years for personal and professional communication. (NPR)
• Industry Analysts: The closure represents how Skype failed to maintain its competitive edge against newer, more mobile-friendly platforms despite being an early pioneer in internet calling. (CNBC)

Sources:

• Microsoft will end Skype in May, leaving some users upset - npr.org
• Skype Will Shut Down in May - time.com
• Microsoft to shut down video-calling pioneer Skype - ft.com
• Microsoft pulling the plug on Skype after buying it for $8.5 billion - cbsnews.com
• Microsoft announces Skype will close in May - bbc.com
• Microsoft is shutting down Skype after over two decades - theguardian.com
• Microsoft hangs up on Skype: service to shut down May 5, 2025 - reddit.com
• Microsoft is shutting down Skype after a 21-year run. Here's how it lost out to video call rivals - cnbc.com
• Skype signs off: How Microsoft's video platform went wrong as others zoomed by - qz.com

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kagi News - Business

Highlights:

• User Migration: Skype users can log into Teams with their existing credentials to automatically transfer their contacts and chat history.
• Market Decline: Skype has struggled against competitors like Zoom, WhatsApp, and FaceTime, particularly during the smartphone era and COVID-19 pandemic.
• Teams Growth: Microsoft Teams has grown to approximately 320 million monthly users, far surpassing Skype's remaining user base.
• Data Options: Users who don't wish to migrate to Teams can export their Skype data and history before the May 5 shutdown date.
• Workforce Transition: Microsoft employees currently working on Skype will be reassigned to other projects rather than being laid off.

"Skype has been an integral part of shaping modern communications and enabling countless meaningful moments, and we are honored to have been part of the journey." - Jeff Teper, President of Microsoft 365 Collaborative Apps + Platforms

Perspectives:

• Microsoft: The shutdown will help streamline consumer communications offerings and allow the company to focus resources on developing Teams. (Microsoft)
• Tech Analysts: The decision represents Microsoft's failure to maintain Skype's relevance after its $8.5 billion acquisition, squandering its early market dominance. (AppleInsider)
• Users: Many longtime Skype users are expressing disappointment about being forced to switch platforms, with some reluctant to adopt Teams as their alternative. (NPR)
• Industry Observers: The move is seen as inevitable given Skype's steady decline and Microsoft's strategic focus on Teams as its comprehensive communication and collaboration hub. (TechRadar)

Sources:

• Microsoft blew $8.5 billion on Skype only to spend 14 years killing it - appleinsider.com
• Microsoft will end Skype in May, leaving some users upset - npr.org
• Microsoft to shut down Skype in 2025, shifts focus to Teams - techinasia.com
• Microsoft To Shut Down Skype In May, Shifting Users To Teams - ubergizmo.com
• Microsoft to shut down Skype in favour of Teams - mobilesyrup.com
• Microsoft to Shut Down Skype: Farewell to the 'Rotary Phone' of Communications - cnet.com
• Skype Is Shutting Down, And You Probably Won't Like Microsoft's Alternative - slashgear.com
• The Verge looks back on Skype - theverge.com
• Microsoft to kill off Skype - fudzilla.com
• Microsoft is pulling the plug on Skype in May, encourages users to migrate to Teams - liliputing.com
• Skype's final call set for May as Microsoft prioritizes Teams - reuters.com
• Bye, bye Skype! Microsoft to push Teams after retiring call pioneer - dawn.com
• Microsoft moving from Skype to Microsoft Teams - microsoft.com
• On May 5, Microsoft’s Skype will shut down for good - arstechnica.com
• Get ready to say goodbye to Skype (if you haven't already) - betanews.com
• Microsoft is hanging up on Skype, and we should salute it for introducing us all to video calls - techradar.com
• Microsoft announces Skype will close in May - bbc.com
• End Of An Era: Microsoft Is Shutting Down Skype - redmondpie.com
• Skype will take its final curtain (and video) call May 5 - engadget.com
• Microsoft Is Retiring Skype, Pushing Users to Teams - extremetech.com
• Microsoft finally putting Skype out of our misery - boingboing.net
• Skype for consumers kicks the bucket on May 5 - theregister.com
• Skype is shutting down soon, Microsoft pushing users to Teams - 9to5mac.com
• Microsoft is shutting down Skype and really wants you to join Teams instead - androidauthority.com
• Skype Is Finally Shutting Down on May 5 - macrumors.com
• End nears for internet calling pioneer Skype as Microsoft plans shutdown - The Washington Post - google.com
• Microsoft retires Skype, internet call pioneer - techxplore.com
• Microsoft to Shut Down Skype on May 5, Shifting Focus to Teams - techjuice.pk
• Skype Will Shut Down on May 5, As Microsoft Shifts to Teams - techrepublic.com
• Skype to Drop Its Final Call on May 5 - 512pixels.net
• Microsoft Is Shutting Down Skype, Shifting Users to Teams - pcmag.com
• Microsoft is shutting down Skype - reddit.com
• Microsoft is shutting down Skype after over two decades - theguardian.com
• Microsoft Will Shut Down Skype in Favor of a Free Version of Teams - nytimes.com
• Microsoft confirms it's killing off Skype in May, after 14 years - bleepingcomputer.com
• End of an era: Microsoft to shut down Skype, shifting users to Teams, 14 years after $8.5B deal - geekwire.com
• Skype to finally be shuttered in May, 22 years after its August 2003 launch: Updated - tomshardware.com
• RIP: Microsoft is officially killing Skype - mashable.com
• Skype meets Google Duo’s fate as Microsoft pushes users to Teams - 9to5google.com
• Microsoft is killing Skype and wants you to switch to a Teams app nobody uses - pcworld.com
• Microsoft is killing off Skype after years of decline - techspot.com
• Microsoft shuts down Skype to prioritise Teams - firstpost.com
• Microsoft will kill Skype this May, to nobody's surprise - androidheadlines.com

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kite News - Technology

Highlights:

• Тривала історія: Skype було вперше запущено у 2003 році та став одним із найпопулярніших месенджерів у світі.
• Причини закриття: Під час пандемії COVID-19 Microsoft не змогла позиціонувати Skype як "життєздатний варіант", поступившись популярністю іншим платформам.
• Альтернативні платформи: Більшість користувачів перейшла на месенджери Telegram, WhatsApp та iMessage.
• Корпоративна стратегія: Microsoft використовувала досвід Skype для створення корпоративного сервісу Teams, який тепер стане заміною.

Починаючи з травня, Skype буде недоступний. Продовжуйте свої дзвінки і чати в Teams - Microsoft

Sources:

• Йде легенда: Microsoft визначилася з термінами закриття Skype - unian.ua
• Skype остаточно припинить роботу у травні – ЗМІ - epravda.com.ua
• Microsoft може закрити Skype вже у травні - mezha.media
• Медіа: Microsoft остаточно закриє Skype у травні - babel.ua
• Microsoft закриє Skype у травні - espreso.tv

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kagi News - Ukraine

2024.gadā pilnu VAM kursu (divi mācību gadi ar VAM priekšmetu skolas programmā un pilns VAM nometnes kurss) pabeidza 117 kursanti (plānoti 216) no kuriem X (varbūt visi, varbūt tikai daži) uzrakstīja iesniegumu par iestāšanos NBS rezervē, vai PD, vai ZS, tātad vienīgais objektīvais kritērijs kā vērtēt VAM efektivitāti būtu dalīt visu Jaunsardzes Centra 2024.gada budžetu (12 640 292  eiro) ar kursantu skaitu, pieņemot, ka viņi visi kļuvuši par rezerves karavīriem, PD karavīriem vai zemessargiem. Tomēr, šādos aprēķinos operēt ar JC gada budžetu nebūtu godīgi, jo Jaunsardzes Centram bez VAM ir arī citi pienākumi (piemēram, Jaunsardze), savukārt konkrēti VAM iztērēto finansējumu JC savā ziņojumā nenosauc. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem VAM izmaksām būtu jābūt ap, bet ne mazākām par 7 000 000 eiro gadā (378 pasniedzēju atalgojums +nometņu izmaksas), tātad var secināt, ka viena tāda VAM kursanta izmaksas, kurš varētu bez papildu pamatapmācības kļūt par rezerves/PD* karavīru vai zemessargu ir (apmēram):

~7 000 000 : 117** = 59 829 eiro gadā x 2 mācību gadi = ~120 000 eiro

*PD pamatapmācību tomēr nevar pielīdzināt VAM kursam 1:1

**pieņēmums, ka visi 117 VAM kursanti ir iestājušies NBS rezervē, ZS vai PD. Faktiski tādu būs krietni mazāk, bet šos skaitļus jāprasa AM.

Strīda ābols ir par to vai militārizētā apmāciba skolās dod tādu pienesumu NBS spējām, kas korelē ar ieguldīto finansējumu un vai NBS ir jānodarbojas (jāatbild) ar vispar visu LV vidusskolnieku patriotisko audzināšanu, vecumā, kad to darit ir daudz par vēlu. Labprāt padiskutētu par šo tēmu.

AM nākotnes plāni VB nepārsteidz. Jau jokojām, ka VAM (arī ierindas mācību, piemēram) varēs apgūt attālināti (Zoom, Team, Skype utt). Šajā jokā joka daļa strauji samazinās:

[..] Nākošajos gados, nepieciešams vērtēt potenciālu VAM ieviešanu tālmācības un neklātienes skolās. Šobrīd, īstenojot VAM pilotprojektu gūtas pirmās atziņas, tomēr pilnvērtīgā diskusija par ieviešanu obligātā kārtā varētu notikt pēc Izglītības un zinātnes ministrijas veiktās tālmācības koncepta pārskatīšanas [..]

avots

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no vara bungas

L’article Kā koplietot ekrānu WhatsApp videozvanā iPhone tālrunī est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Tehnologijas.com

L’article Wise un Skype dibinātāju izveidotā riska kompānija Plural nodrošina 436 miljonus ASV dolāru jaunam fondam, kas paredzēts Eiropas tehnoloģiju jaunizveidotiem uzņēmumiem. est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Tehnologijas.com

La gestion d’entreprise est un domaine complexe qui englobe de nombreux aspects essentiels pour assurer le bon fonctionnement d’une société. Que ce soit la gestion financière, la gestion des ressources humaines ou la gestion des opérations, chaque aspect joue un rôle crucial dans le succès d’une entreprise. Dans cet article, nous explorerons les différents aspects de la gestion d’entreprise et leur importance.

Gestion financière

La gestion financière est l’un des aspects les plus importants de la gestion d’entreprise. Elle concerne la planification, l’organisation et le contrôle des ressources financières de l’entreprise. Cela inclut la gestion des budgets, des flux de trésorerie, des investissements et de la comptabilité. Une gestion financière efficace permet à l’entreprise de prendre des décisions éclairées et de maintenir sa stabilité financière.

Des outils tels que les états financiers, les ratios financiers et les analyses de rentabilité aident les gestionnaires à évaluer la santé financière de l’entreprise et à prendre des décisions stratégiques. Les compétences en gestion financière sont essentielles pour maximiser les profits, minimiser les risques et assurer la croissance à long terme de l’entreprise.

Gestion des ressources humaines

La gestion des ressources humaines concerne la gestion du personnel au sein de l’entreprise. Cela inclut le recrutement, la sélection, la formation, la rémunération, la gestion des performances et le développement des employés. Une gestion des ressources humaines efficace permet de créer un environnement de travail favorable, de promouvoir la motivation et l’engagement des employés, et de maximiser leur potentiel.

Les gestionnaires des ressources humaines jouent un rôle clé dans le développement d’une culture d’entreprise solide et dans la gestion des problèmes liés aux ressources humaines, tels que les conflits, le stress au travail et la diversité. Ils veillent également à la conformité aux lois du travail et à l’établissement de bonnes relations avec les employés.

Gestion des opérations

La gestion des opérations se concentre sur la production et la prestation de biens et de services au sein de l’entreprise. Cela inclut la planification des opérations, la gestion des stocks, le contrôle de la qualité, la logistique et la gestion de la chaîne d’approvisionnement. Une gestion des opérations efficace permet d’améliorer l’efficacité, la productivité et la satisfaction des clients.

Des concepts tels que la gestion de la qualité totale, la gestion de projet et les systèmes d’information aident les gestionnaires des opérations à optimiser les processus et à atteindre les objectifs de l’entreprise. La gestion des opérations joue un rôle clé dans la compétitivité de l’entreprise sur le marché et dans sa capacité à répondre aux besoins changeants des clients.

Gestion du marketing

La gestion du marketing concerne la planification, la mise en œuvre et le contrôle des activités de marketing de l’entreprise. Cela inclut la segmentation du marché, la définition des stratégies de marketing, la gestion de la marque, la communication et la promotion des produits ou services. Une gestion du marketing efficace permet d’attirer, de satisfaire et de fidéliser les clients.

Des outils tels que l’étude de marché, le marketing mix et les indicateurs de performance aident les gestionnaires du marketing à comprendre les besoins des clients, à développer des offres attrayantes et à évaluer l’efficacité des actions de marketing. La gestion du marketing joue un rôle clé dans la différenciation de l’entreprise sur le marché et dans sa capacité à créer une valeur ajoutée pour les clients.

La gestion d’entreprise implique de nombreux aspects interdépendants qui nécessitent une attention et une expertise particulières. Que ce soit la gestion financière, la gestion des ressources humaines, la gestion des opérations ou la gestion du marketing, chaque aspect joue un rôle essentiel dans le succès et la croissance d’une entreprise. En y accordant une importance adéquate et en développant des compétences spécifiques, les gestionnaires peuvent prendre des décisions éclairées et maximiser les performances de l’entreprise.

Il est important de souligner que ces différents aspects de la gestion d’entreprise sont interconnectés et nécessitent une coordination et une communication efficaces. En investissant dans la gestion d’entreprise holistique, les entreprises peuvent améliorer leur compétitivité sur le marché et assurer leur pérennité à long terme.

Les défis rencontrés dans la gestion d’entreprise

Gérer les finances

Un des défis majeurs dans la gestion d’entreprise est la gestion des finances. Il est essentiel de maintenir un équilibre financier pour assurer la pérennité de l’entreprise. Cela passe par une gestion rigoureuse des revenus et des dépenses. Plusieurs questions se posent : Comment améliorer la rentabilité de l’entreprise ? Comment réduire les coûts ? Comment investir efficacement ? La capacité à prendre des décisions financières éclairées est cruciale pour faire face à ces défis.

Gérer les ressources humaines

Un autre défi dans la gestion d’entreprise est la gestion des ressources humaines. Les entreprises doivent trouver et garder les talents, motiver les employés, favoriser une culture d’équipe et résoudre les conflits internes. Il est important de créer un environnement de travail positif et productif pour assurer la satisfaction et la performance des employés. La gestion des ressources humaines requiert donc des compétences en communication, en leadership et en gestion des talents.

Gérer la concurrence

Dans un marché concurrentiel, la gestion de la concurrence est un défi majeur pour les entreprises. Il est crucial de surveiller les pratiques des concurrents, d’analyser les tendances du marché et de développer des stratégies efficaces pour se démarquer. La création d’un avantage concurrentiel durable est essentielle pour maintenir la croissance de l’entreprise. Cela peut passer par l’innovation, la différenciation des produits/services ou la mise en place de collaborations stratégiques.

Gérer l’innovation

L’innovation est un défi constant dans la gestion d’entreprise. Avec l’évolution rapide de la technologie et des attentes des consommateurs, il est essentiel de rester à jour et de proposer des produits ou services innovants. Cela nécessite une veille technologique constante, une remise en question des méthodes de travail et une culture d’innovation au sein de l’entreprise. La capacité à anticiper les évolutions du marché et à s’adapter rapidement est cruciale pour faire face à ce défi.

Gérer les risques

Enfin, la gestion des risques est un défi majeur dans la gestion d’entreprise. Les entreprises doivent anticiper et gérer les risques liés à la fois à leur environnement interne (par exemple, les erreurs de gestion) et à leur environnement externe (par exemple, les fluctuations économiques). Cela nécessite une planification proactive et une gestion efficace des risques. Les entreprises doivent être en mesure d’identifier les risques potentiels, de mettre en place des mesures de prévention et de prévoir des plans d’action en cas de crise.

En conclusion, la gestion d’entreprise est un défi complexe et multifacette. Les défis financiers, la gestion des ressources humaines, la concurrence, l’innovation et la gestion des risques sont parmi les principaux défis rencontrés par les entreprises. La capacité à gérer ces défis avec succès est cruciale pour assurer la croissance et la pérennité de l’entreprise.

Les conseils avisés pour optimiser la gestion de votre entreprise

L’optimisation de la gestion d’une entreprise est essentielle pour assurer sa croissance et sa pérennité. Cela implique de mettre en place des stratégies efficaces, de prendre les bonnes décisions et de gérer les ressources de manière judicieuse. Voici quelques conseils avisés pour vous aider dans cette démarche :

Définissez des objectifs clairs

Pour optimiser la gestion de votre entreprise, il est crucial de définir des objectifs clairs et précis. Ces objectifs doivent être réalisables, mesurables et pertinents. Ils serviront de référence pour vos prises de décision et vous permettront de mobiliser vos équipes vers un but commun.

• Identifiez vos objectifs à court terme et à long terme
• Déterminez les indicateurs clés de performance (KPI) pour évaluer votre progression
• Communiquez ces objectifs à vos collaborateurs pour les impliquer dans votre démarche

Optimisez votre gestion financière

Une bonne gestion financière est primordiale pour assurer la santé financière de votre entreprise. Voici quelques conseils pour l’optimiser :

1. Établissez un budget réaliste et suivez régulièrement vos dépenses et vos revenus
2. Maîtrisez votre trésorerie en anticipant les périodes creuses et en négociant les délais de paiement avec vos fournisseurs
3. Optez pour une gestion informatisée de vos finances afin d’automatiser les tâches et d’avoir une vue d’ensemble de votre situation financière

Améliorez votre communication interne

Une communication interne efficace est indispensable pour assurer un bon fonctionnement de votre entreprise. Voici quelques conseils pour l’améliorer :

Misez sur la formation continue

Pour optimiser la gestion de votre entreprise, il est essentiel de miser sur la formation continue de vos collaborateurs. Cela leur permettra d’acquérir de nouvelles compétences et de rester à la pointe des évolutions de votre secteur d’activité. Voici quelques conseils à ce sujet :

1. Identifiez les besoins en formation de vos collaborateurs et mettez en place des programmes adaptés
2. Encouragez vos collaborateurs à se former en leur offrant des opportunités de développement professionnel
3. Assurez-vous que vos collaborateurs mettent en pratique les compétences acquises lors de leur formation

En appliquant ces conseils avisés, vous pourrez optimiser la gestion de votre entreprise et ainsi favoriser son développement. N’oubliez pas que la gestion efficace d’une entreprise est un travail constant et qu’il est essentiel d’adapter vos stratégies en fonction des évolutions de votre environnement de travail.

Les outils et stratégies pour une gestion efficace de votre entreprise

La gestion efficace d’une entreprise est essentielle pour assurer sa croissance et sa pérennité. Pour ce faire, il est important de mettre en place les bons outils et les bonnes stratégies. Dans cet article, nous vous présenterons quelques outils et stratégies qui vous aideront à gérer votre entreprise de manière plus efficace.

Outils de gestion

Pour une gestion efficace de votre entreprise, il est primordial d’utiliser les bons outils. Voici quelques-uns des outils les plus couramment utilisés :

• Logiciels de gestion : Les logiciels de gestion vous permettent de gérer efficacement les différentes activités de votre entreprise, telles que la comptabilité, la gestion des stocks, les ressources humaines, etc. Certains logiciels, tels que SAP, Microsoft Dynamics ou Sage, offrent des fonctionnalités complètes pour une gestion globale de votre entreprise.
• Outils de gestion de projet : Les outils de gestion de projet, comme Trello, Asana ou Microsoft Project, vous aident à planifier, organiser et suivre les différentes étapes de vos projets. Ils facilitent la collaboration entre les membres de votre équipe et permettent une meilleure gestion des délais et des ressources.
• Outils de communication : Pour une gestion efficace de votre entreprise, il est important de communiquer de manière fluide avec votre équipe et vos clients. Des outils tels que Slack, Microsoft Teams ou Skype vous permettent de rester en contact permanent avec vos collaborateurs, de partager des informations et de coordonner les actions.
• Outils de veille concurrentielle : Pour rester compétitif sur le marché, il est essentiel de surveiller et d’analyser les actions de vos concurrents. Des outils tels que SEMrush, Ahrefs ou Google Alerts vous permettent de suivre les mots-clés utilisés par vos concurrents, d’analyser leur stratégie de référencement, et de détecter les opportunités et les menaces.

Stratégies de gestion

En plus des outils, il est également important de mettre en place les bonnes stratégies pour une gestion efficace de votre entreprise. Voici quelques-unes des stratégies les plus couramment utilisées :

• Gestion du temps : Une bonne gestion du temps est essentielle pour optimiser la productivité de votre entreprise. Organisez votre emploi du temps de manière efficace, en définissant des priorités et en planifiant les tâches à réaliser. Utilisez des techniques de gestion du temps telles que la méthode Pomodoro ou l’approche Eisenhower pour vous aider à rester concentré et à réaliser vos projets dans les délais impartis.
• Développement des compétences : Investir dans la formation et le développement des compétences de vos employés est crucial pour assurer la croissance de votre entreprise. Proposez des formations internes ou externe, encouragez l’apprentissage continu et mettez en place des programmes de mentorat pour développer les compétences de vos employés et favoriser leur épanouissement professionnel.
• Communication transparente : Une communication transparente et ouverte est essentielle pour une gestion efficace de votre entreprise. Encouragez vos employés à s’exprimer, à partager leurs idées et leurs suggestions, et à participer aux prises de décision. Organisez des réunions régulières, des sessions de brainstorming et utilisez des outils de communication pour favoriser une communication fluide.
• Analyse des données : L’analyse des données vous permet de prendre des décisions éclairées et de détecter les opportunités d’amélioration. Utilisez des outils d’analyse tels que Google Analytics, Tableau ou Power BI pour collecter et analyser les données liées à votre entreprise, comme le chiffre d’affaires, le taux de conversion, l’engagement des utilisateurs, etc. Ces données vous aideront à comprendre les tendances du marché, à identifier les problèmes potentiels et à prendre des décisions basées sur des faits concrets.

Une gestion efficace de votre entreprise est indispensable pour atteindre vos objectifs et assurer votre succès à long terme. En utilisant les bons outils de gestion et en mettant en place les bonnes stratégies, vous pouvez optimiser votre productivité, améliorer votre prise de décision et maintenir votre avantage compétitif. Ne sous-estimez pas l’importance de la gestion et investissez dans les outils et les stratégies qui vous aideront à gérer votre entreprise de manière plus efficace.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Wapblogs.eu

Saskaņā ar ekskluzīvo The Information ziņojumu, OpenAI konkurents Anthropic risina sarunas, lai nodrošinātu 750 miljonus ASV dolāru Menlo Ventures vadītajā riska kārtā, novērtējot divus gadus veco AI starta uzņēmumu 15 miljardu ASV dolāru apmērā, neskaitot ieguldījumus.

Šis novērtējums ir vairāk nekā trīs reizes lielāks par šopavasar, kā atklāja avoti, kas ir pazīstami ar šo lietu. Lai gan kārta joprojām turpinās, pazīmes liecina, ka galīgais novērtējums varētu pārsniegt 18 miljardus ASV dolāru, ziņo The Information, atsaucoties uz trešo avotu. Jaunākie ieguldījumi tiek veikti papildus saistībām, kas jau ir iegūtas no lielākajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem, kas arī nodrošina skaitļošanas resursus Anthropic.

Tikai pirms četriem mēnešiem Anthropic, Google atbalstītais mākslīgā intelekta starta uzņēmums, nodrošināja 100 miljonu ASV dolāru ieguldījumu no Dienvidkorejas lielākā telekomunikāciju uzņēmuma SK Telecom. Šī finansējuma mērķis bija atbalstīt Anthropic AI biznesu, kas koncentrējas uz telekomunikācijām. Uzņēmums iepriekš bija saņēmis finansējumu no Google un Amazon.com, un abi uzņēmumi pēdējo mēnešu laikā apņēmās ieguldīt attiecīgi līdz 2 miljardiem un 4 miljardiem ASV dolāru.

Anthropic 2021. gadā dibināja OpenAI bijušais pētniecības viceprezidents Dario Amodejs (CEO), Džeks Klārks, Sems Makkandlišs un Toms Brauns. Sajūtot, ka ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam būs liela ietekme uz pasauli, Dario kopā ar savu māsu Danielu izveidoja “liela mēroga AI sistēmas, kas ir vadāmas, interpretējamas un izturīgas”. Pirms Anthropic līdzdibināšanas Daniela Amodei bija OpenAI drošības un politikas viceprezidente.

Uzsākšana nonāca uzmanības centrā pēc ChatGPT popularitātes. Startup ir atzīts par vienu no galvenajiem OpenAI konkurentiem. Potenciālais darījums ar Anthropic, kas pazīstams ar Kloda tērzēšanas robotu, uzsver riska kapitāla investoru pastāvīgo lielo interesi par galvenajiem AI darījumiem, it īpaši, ja attiecīgie jaunuzņēmumi gūst ievērojamus ieņēmumus.

OpenAI ChatGPT popularitāte tagad ir izraisījusi ģeneratīvā mākslīgā intelekta (AI) ieviešanas uzplaukumu, un lielie tehnoloģiju uzņēmumi un mazie jaunizveidotie uzņēmumi cenšas to integrēt savos produktos. Kopš izlaišanas novembrī, ChatGPT ir pārsteidzis daudzus ekspertus ar savām rakstīšanas spējām, programmatūras kodēšanu, prasmēm veikt sarežģītus uzdevumus un lietošanas vienkāršību.

2021. gada maijā jaunizveidotais uzņēmums piesaistīja finansējumu 124 miljonu dolāru apmērā no augsta līmeņa investoriem, kurus vadīja Skype līdzdibinātājs Jāns Tallins, cita starpā piedaloties bijušajam Google izpilddirektoram Ērikam Šmitam, Džeimsam Makklavem, Dastinam Moskovicam un Jauno risku izpētes centram. .

L’article Google atbalstītais mākslīgā intelekta starta uzņēmums Anthropic vēlas piesaistīt 750 miljonus USD jaunā finansējuma kārtā, ko vadīs Menlo Ventures est apparu en premier sur Tehnologijas.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Tehnologijas.com

We are looking for you who:
Have European authorisation and specialist approval as a psychiatrist
Have experience of working in neuropsychiatry and/or affective syndromes
Have good cooperation skills
Have a genuine interest and thrive to work and live in Sweden. Emigration is a big step – but a rewarding one!

We offer:
Professional support during the whole recruitment process
Free language course, done via Teams/Skype
Help with travel, accommodation, schools, kindergartens, and more

To Apply:
Please send your CV mentioning reference DM-265 at info@phd-jobs.net
Tel.: +44 20 8144 2822
Contact person: Vitaly Pryadka
Web: http://www.phd-jobs.net

The post Specialist psychiatry, Sweden first appeared on #teirdarbs.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no #teirdarbs

QNAP TS-253E

Šoreiz draugi no QNAP mums atsūtījuši vienu no viņu pašlaik pieprasītākajiem un funkcijām bagātīgākajiem 2-bay NAS modeļiem TS-253E. Uz konkurentu fona tas izceļas ar vairākām priekšrocībām, no kurām īpaši jāizceļ:

• Uzreiz divi 2.5 Gigabit Ethernet porti
• 8GB operatīvā atmiņa
• 2 x M.2-2280 PCIe sloti NVMe SSD uzstādīšanai
• Divas HDMI ligzdas TV vai monitoru pieslēgšanai

Ārpus uzskaitītajiem parametriem ir vēl kāda svarīga nianse, kas šo modeli padara īpaši pievilcīgu – ilgtermiņa pieejamība un atbalsts. Tas nozīmē, ka QNAP TS-253E varēs iegādāties un tam tiks nodrošināti regulāri programmatūras atjauninājumi un drošības ielāpi vismaz līdz 2029. gadam!

Manuprāt, tas ir ļoti nopietns arguments atbildīgiem mājas lietotājiem un tālredzīgu uzņēmumu IT speciālistiem, lai tuvākos 5-6 gadus nelauzītu galvu par iespējamām drošības problēmām un sarežģījumiem failu uzglabāšanas un koplietošanas infrastruktūras administrēšanā un paplašināšanā.

TS-253E specifikācija

Iepakojums un komplektācija

Brūnās kartona kastes iekšienē atrodas:

• TS-253E NAS
• Strāvas kabelis
• AC barošanas adapteris
• 1m garš tīkla kabelis
• 8 skrūves 3.5” HDD uzstādīšanai
• 6 skrūves 2.5” HDD/SSD uzstādīšanai
• 2 skrūves M.2 SSD uzstādīšanai
• 2 atslēgas disku nodalījumu pasargāšanai no nesankcionētas piekļuves
• lietošanas instrukcija

Darba uzsākšana un iekārtas konfigurācija

Pirmā darbība, ko veicu pēc iekārtas izpakošanas, bija disku uzstādīšanu. Seagate šim testam mums atsūtīja divus SkyHawk 4TB HDD. Process izrādījās tik vienkāršs, ka pat nedaudz apmulsu – uzstādīšanai nav nepieciešams pat skrūvgriezis, jo QNAP ir radījuši vienkāršu bezinstrumentu risinājumu, lai disku droši nofiksētu hot-swap lādītē ar rokām. Bez šaubām, ir saglabāta iespēja katru disku pamatīgāk nostiprināt arī ar četrām skrūvēm, kas iekļautas TS-253E komplektācijā.

Pēc tam, kad diski iestiprināti lādēs, kuras tālāk tiek ieslidinātas un nofiksētas iekš NAS, varam pievienot iekārtai arī barošanas kabeli un tīkla vadu. Ar to pietiek, lai iekārtu ieslēgtu un sagatavotu darbam. No barošanas pogas nospiešanas līdz brīdim, kad NAS ir pilnībā iestartējies un gatavs darbam, paiet apmēram 2 minūtes un par savu gatavību NAS paziņo ar labi sadzirdamu iebūvētā skaļrunīša pīkstienu.

QNAP piedāvā pavisam 4 dažādus risinājumus, kā veikt pirmreizējo NAS konfigurāciju:

1. Instalācija caur myQNAPcloud.
2. LAN instalācija interneta pārlūkā atverot NAS piešķirto lokālo IP adresi (QNAP rekomendē Qfinder Pro programmu, ja pašam neizdodas noskaidrot IP).
3. Cloud instalācija, ievadot Cloud Key, kas redzams uz NAS iekārtas.
4. Lokāla instalācija, pieslēdzot iekārtai USB klaviatūru un monitoru vai TV.

Nolēmu sākt ar pirmo variantu, bet visai ātri pārdomāju. Jau otrajā solī pēc NAS identificēšanas un izvēles bija nepieciešams izveidot QNAP kontu, ko lāga nevēlējos darīt. Labā ziņa, ka varēju atgriezties uz pirmo soli, kur redzama NAS IP adrese. To nokopēju, ievadīju pārlūka adreses laukā un atvērās LAN iestatīšanas ceļvedis (2. metode), kurā QNAP profils nav nepieciešams.

Lūk soļi, kādus bija nepieciešams veikt, lai NAS sagatavotu darbam.

Pēc iestartēšanas un autorizācijas, QTS (tā sauc QNAP operētājsistēmu) vispirms pajautā, vai vēlies kļūt par QTS beta testeri. Pēc izvēles izdarīšanas, atvērsies Storage & Snapshots rīks, kurā no uzstādītajiem diskiem vispirms jāizveido Storage Pool jeb krātuve. Divu disku NAS iekārtām izvēli var veikt starp JBOD, RAID0 (stripe) un RAID1 (mirror) opcijām. Pēc Storage Pool izveides nepieciešams definēt arī Volume jeb partīciju. Šeit es mazliet iesprūdu, jo QNAP piedāvā izvēli starp trim dažādiem loģisko partīciju tipiem:

• Thin volume – elastīga partīcija, kas sev piesaista noteiktu krātuves apjomu tikai brīdī, kad tajā tiek ierakstīti dati. Kopējo krātuves kapacitāti savstarpēji dala visi Thin formāta nodalījumi, izmantojot Thin Provisioning mehānismu. Kad dati no nodalījuma tiek dzēsti, atbrīvotā vieta atgriežas apritē un kļūt pieejama jebkuram nodalījumam pēc vajadzības.
• Thick volume – partīcija, kuras izmēru norāda lietotājs un šis apjoms nekavējoties tiek rezervēts no krātuves. Rezervētais apgabals vienmēr būs lietotāja rīcībā, pat tad ja šo pašu Storage Pool izmanto citi nodalījumi.
• Static volume – klasiska formāta partīcija, kurā uzreiz tiek iekļauta visa pieejamā krātuves kapacitāte, taču vairs nav iespējams izmantot snapshot funkcionalitāti, kas var pasargāt no kriptovīrusu izraisītajiem riskiem.

Testa iekārtai izdarīju izvēli par labu Thick volume. Tikai man palika neskaidrs viens – kādēļ pēc divu jaunu, tukšu cieto disku uzstādīšanas un RAID1 masīva izveidošanas ir jāveic pilna sinhronizācija, kas uz divu 4TB disku RAID1 masīva aizņēma gandrīz 8 stundas!? 

Lai uzlabotu datu nolasīšanas un saglabāšanas ātrumu, TS-253E ļauj uzstādīt divus NVMe tipa SSD. Tos var konfigurēt gan kā kešatmiņu, gan ar Qtier risinājumu definēt kā daļu no kopējās krātuves, kurā uzglabāt karstos – visbiežāk izmantotos datus.

Qtier Smart Tiering

Mobilās lietotnes

Viena no NAS funkcijām, kas varētu vilināt daudzus viedtālruņu īpašniekus, ir iespēja automātiski augšupielādēt fotoattēlus un video no tālruņa galerijas uz privāto mākoni. To ļoti vienkārši var izdarīt ar Qfile programmatūru, kas pieejama uz visām populārākajām viedierīču platformām.

Šeit man mazliet nav skaidrs kā cilvēks, kas pirmo reizi iegādājies QNAP NAS, par šo lietotni vispār var uzzināt, ja vien nav lasījis Dateks blogu. Instrukcijā informācijas par to nav, bet Play Store un App Store pieejamas vairāk kā 20 dažādas QNAP izstrādātas lietotnes, tostarp Qfile, MyQNAP, Qsync Pro, Qmanager. Spriežot pēc nosaukumiem, manuprāt, jebkura no tām varētu saturēt (un varbūt arī satur) iespēju pārlūkot failus un veikt viedtālruņa galerijas sinhronizāciju.

Protams, viss nav tik ļauni – ja pie rokas ir internets, tad var atvērt qnap.com/en/mobile-apps, lai iepazītos ar visām QNAP piedāvātajām produktivitātes, izklaides, video novērošanas un tīklošanas mobilajām lietotnēm, un izvēlēties sev nepieciešamo.

Qfile un automātiskās sinhronizācijas iestatīšanai nevajadzētu sagādāt grūtības. Vispirms būs nepieciešams savienot to ar NAS, ievadot autentifikācijas datus un tālāk zem Auto Upload Settings izvēlēties augšupielādēt tikai foto un video vai jebkādus failus no norādītām mapēm.

Automātiskās sinhronizācijas soļi un iespējas

Tāpat no Qfile lietotnes iespējams dalīties ar jebkuru failu vai mapi ar citiem, pēc vajadzības uzstādīt piekļuves paroli un saites derīguma termiņu. Tas ir ļoti ērts veids kā kopīgot saturu ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem bez kvalitāti graujošā WhatsApp vai publisko un ne vienmēr uzticamo mākoņpakalpojumu izmantošanas.

Qfile lietotne spēj attēlot arī fotogrāfijas un atskaņot video, tāpēc es pat nemēģināju uzstādīt Qphoto un Qvideo lietotnes un saprast, ar ko tās ir labākas.

QTS App Center

QTS ir iebūvēts arī lietotņu veikals, caur kuru savu NAS varat apkraut ar visdažādākajām lietotnēm un funkcijām, tostarp uzstādīt visus mājaslapas uzturēšanai nepieciešamos servisus (PHP, MySQL) vai Plex Media Server un Spotify – multivides iespēju paplašināšanai. Savukārt Chrome un Firefox interneta pārlūkprogrammas, LibreOffice dokumentu redaktors un Skype ļaus TS-253E izmantot pat kā vienkāršu mājas vai darba datoru, ja tam pievienosiet ekrānu, klaviatūru un peli, ko šis NAS atbalsta out-of-box.

Paralēli oficiālajam QNAP lietotņu sortimentam, App Center var pievienot arī trešo pušu lietotņu bibliotēkas (custom repositories) kā Qnapclub un myqnap.org, kurās tiek piedāvāts vēl plašāks lietotņu klāsts. Tiesa, šo programmu savietojamība un drošība vairs nav QNAP kontrolē.

Svarīgi pieminēt, ka QTS operētājsistēma ir būvēta uz Linux pamatiem ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām – regulāriem drošības uzlabojumiem, plašām administrēšanas iespējām, detalizētām datu nesēju veselības atskaitēm u.c. Aktivizējot Container Station, uz šī NAS varēsiet darbināt Docker, LXD un Kata konteinerus, bet, izmantojot Virtualization Station, pat izveidot virtuālās mašīnas, uz kurām darbināt dažādas operētājsistēmas.

TS-253E plusi un mīnusi

+ Garantēts atbalsts un drošības atjauninājumi līdz 2029. gadam,
+ jaudīga un nākotnes droša tehniskā specifikācija,
+ divi 2.5 Gigabit Ethernet porti,
+ 2 x M.2 SSD pieslēgvietas krātuves un datu pārraides ātrsarbības uzlabošanai,
+ vienkārša HDD montāžā bez instrumentiem,
+ iespēja izmantot kā pilnvērtīgu video novērošanas serveri un klientu,
+ atbalsta papildus Expansion Enclosure moduļus līdz pat 12-bay.

– Nav iespējams mainīt/palielināt RAM,
– atsevišķas lietotnes un funkcijas pieprasa QNAP konta izveidi,
– pirmreizējā iestatīšana var sagādāt grūtības mazāk pieredzējušiem lietotājiem (īpaši Volume izveide),
– novecojusi HDMI 1.4b versija un tālvadības pults trūkums neļauj šim NAS pilnvērtīgi aizstāt Smart TV funkcionalitāti.

Secinājumi

Kopumā QNAP TS-253E atstāj ļoti pozitīvu iespaidu. Salīdzinot ar 2016. gadu, ne šī ražotāja NAS ierīču uzbūve, ne QTS operētājsistēmas interfeiss nav kardināli mainījies, un es to vērtēju kā lielu plusu. Protams, funkcionalitāte ir kļuvusi daudz plašāka, tehnoloģijas ir attīstījušās (2.5 GbE un M.2) un jauda ir pieaugusi. Jāatzīst, ka arī mobilās lietotnes ir daudz nobriedušākas, nerada galvassāpes un ir saprotamas pat cilvēkiem bez īpašas pieredzes IT lauciņā.

Šis modelis ir gatavs tam, lai kalpotu arī kā pilnvērtīgs video novērošanas serveris, ierakstu krātuve un atskaņošanas darba stacija vienlaikus. Tas iespējams, pateicoties jaudīgajam Intel procesoram, 8GB operatīvajai atmiņai, divām HDMI izejām, kā arī QVR Elite un QVR Center video novērošanas lietotnēm.

QNAP TS-253E ir gatavs izpildīt jebkuras mākoņa funkcijas gan mājas lietotājiem, gan uzņēmumos. Manuprāt, NAS risinājums varētu lieliski noderēt fotogrāfiem, jo tur saglabātās fotogrāfijas var pa tiešo koplietot ar klientiem, izlaižot augšupielādes posmu kādā no tiešsaistes cloud servisiem (Google Drive, Dropbox, OneDrive u.c.). Savukārt QNAP AI Core un QuMagie lietotne ar AI seju atpazīšanas tehnoloģiju var palīdzēt sakārtot lielāku fotogrāfiju blāķi.

Mazliet kremt, ka TS-253E ir visnotaļ ierobežota multivides atskaņotāja funkcionalitāte. Ir 2023. gads un gandrīz katram mājās ir 4K izšķirtspējas TV, bet ierobežotās HDMI 1.4b caurlaidības dēļ šis NAS 4K izšķirtspējā atbalsta vien 30Hz refresh rate, kas daudziem automātiski varētu būt sarkanais karogs. Kā pretarguments gan jāmin, ka teju katram pēdējo 5 gadu laikā iznākušajam TV modelim būs arī iebūvēts Smart TV, caur kuru pavisam brīvi varēsiet pārlūkot NAS failu krātuves saturu un atskaņot to pilnā kvalitāte un hercos, izmantojot TV tālvadības pulti.

QNAP TS-253E un citus šī ražotāja NAS modeļus varat salīdzināt, sakomplektēt ar cietajiem diskiem un pasūtīt sadaļā Tīkla disku masīvi (NAS) – QNAP.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Dateks blogs

TikTok, kas pieder Ķīnas uzņēmumam ByteDance, ir saskāries ar apsūdzībām, ka tas vāc lietotāju datus un nodod tos Ķīnas valdībai. TikTok uzstāj, ka aplikācijas darbība neatšķiras no citu sociālo mediju darbības.

Bbc News ziņo, ka Eiropas komisija ir nolēmusi aizliegt lietot TikTok personāla ierīcēs. Komisija paziņoja, ka īsteno šo pasākumu, lai “aizsargātu datus un palielinātu kiberdrošību”.

ES preses pārstāve Soņa Gospodinova sacīja, ka Eiropas Komisijas (ES izpildvaras iestādes) korporatīvā valde ir pieņēmusi šo lēmumu drošības nolūku dēļ. Aizliegums nozīmē arī to, ka Eiropas Komisijas darbinieki nevar izmantot TikTok personīgajās ierīcēs, kurās ir instalētas dienesta lietotnes.

TikTok uzstāj, ka lietotnes darbība neatšķiras no citu sociālo mediju darbības.

Komisija apgalvo, ka tai ir aptuveni 32 000 pastāvīgo un līgumdarbinieku. Viņiem lietotne jāizdzēš pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 15. martā. Tiem, kas līdz noteiktajam termiņam lietotni neizdzēsīs, korporatīvās lietotnes, piemēram, komisijas e-pasts un Skype for Business, vairs nebūs pieejamas.

TikTok paziņoja, ka komisijas lēmuma pamatā ir kļūdaini priekšstati par platformu. “Mēs esam vīlušies par šo lēmumu, kas, mūsuprāt, ir kļūdains un balstīts uz fundamentāli nepareiziem priekšstatiem,” sacīja pārstāvis.

Pagājušajā gadā TikTok atzina, ka daži darbinieki Ķīnā var piekļūt Eiropas lietotāju datiem. TikTok ”mātesuzņēmums” ByteDance pēdējos mēnešos saskaras ar pieaugošu kontroli saistībā ar aizdomām par to, cik plaša piekļuve lietotāju datiem ir Pekinai.

Avots: BBC News

The post Eiropas Komisija aizliedz lietot TikTok personāla ierīcēs appeared first on notepad.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no notepad.lv

Jau paceļot mikrofona kasti, uzreiz rodas sajūta, ka iekšā atrodas kaut kas pavisam nopietns un kvalitatīvs. Kādēļ? Jo kaste ir visai smaga! Kastē iepakotais mikrofons kopā ar statīvu sver veselu 1 kilogramu. Nenoliedzami, ka tas izgatavots no “kārtīgiem” materiāliem un lieliski papildinās mājās esošo darba staciju.

Mikrofons kastē ir iepakots 2 daļās. Pašā sākumā, nācās uz brīdi nedaudz padomāt, kurā virzienā tad to pareizi pieskrūvēt pie statīva, jo abās mikrofona pusēs pieejamas dažādas pogas. Izlēmu, ka statīva priekšpusē izvēlēšos to pusi, kuru rotā Blue logo (visticamāk, ka tā tas arī paredzēts).

Foto: Priede, notepad.lv

Tomēr, ja kāds biežāk vēlas izmantot aizmugurē esošās pogas, mikrofonu var tik pat viegli pie statīva pieskrūvēt arī otrādāk.

Foto: Priede, notepad.lv

Blue Yeti mikrofona ikdienas lietošana

Sākumā varbūt šķiet, ka, ja neveicat darbus, kas saistīti ar video montāžu vai audio ierakstīšanu, šāds mikrofons ikdienā nav nepieciešams. Taču mikrofonam pavisam noteikti ir arī citi lieliski pielietojumi. Piemēram, kādu dienu, izlēmu, ka pēc testiem to neatvienošu no datora un atstāšu ikdienas Zoom darba sapulcei. Mikrofons nebija redzams kamerā un otrā pusē esošā persona uzreiz pajautāja, kādēļ pēkšņi šodien skaņa ir izteikti skaidra un izklausās “kā no studijas”.

Foto: Priede, notepad.lv, Ekrānuzņēmums no Zoom lietotnes

Tad nu šis ir lielisks piemērs vienam no šīs ierīces pielietojumiem – ja ikdienā piedalāties visai daudz video sapulcēs un vēlaties, lai Jūs skaidri dzird, tad šis būs lielisks risinājums. Tikai, pirms sāciet video konferenci, atcerieties pārliecināties, ka iestatījumos datoram norādīts, lai kā mikrofonu izmanto Blue Yeti! Visticamāk, ka katrs no mums, kas piedalījies kādā videokonferencē ir saskāries ar situāciju, kur kādu ir visai grūti dzirdēt vai saprast, jo skaņa ir “kā no mucas”. Jāsaka, ka, ja video sapulcēs piedalāties ik dienu, laba skaņa un video var būt visai svarīgi, lai radītu patīkamu iespaidu un izvairītos no situācijām, kurās kāds Jūs nesaprot vai pārprot.

Foto: Priede, notepad.lv, Ekrānuzņēmums no Da Vinchi

Bet, ja ikdienas darbi ir saistīti ar video montāžu vai balss ierakstīšanu, tad Blue Yeti būs lielisks ikdienas sabiedrotais arī šo darbu veikšanai!

Blue Yeti skaņas testi un režīmi

Kā jau iepriekš minēju, tad mikrofona abās pusēs izvietotas pogas. Kam tās paredzētas?

Mikrofona priekšpusē zem logo uzreiz novietota Mute poga, jeb poga, kas ļauj visai veikli apstādināt mikrofonu un vairs neierakstīt audio. Zem šīs pogas atrodas Volume poga, ar kuru var pieregulēt audio skaņu, ja pie mikrofona esat pievienojis austiņas un tajās dzirdat pats savu balsi.

Foto: Priede, notepad.lv

Mikrofona otrā pusē arī izvietotas 2 pogas – Gain un Pattern. Gain pogu var regulēt līdzīgi kā Volume pogu. Gain pogu regulē atkarībā no mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaļuma. Jo skaļāka skaņa, ko cenšaties ierakstīt un jo tuvāk mikrofonam tā ir, jo vairāk būs jāsamazina Gain jutība. Īsumā – Gain atbild par mikrofonu jutības līmeni. Pattern pogai ir pieejami 4 dažādi režīmi – Stereo, Cardioid, Omnidirectional, Bidirectional. Blue Yeti mikrofons ir aprīkots ar 3 skaļruņiem jeb uztvērējiem, no kuriem katrs izvietots savā virzienā. Minētie režīmi ļaus regulēt, kurš no šiem uztvērējiem būs ieslēgts un kurš ne.

Foto: Priede, notepad.lv

Ražotājs uz kastes ir izvietojis visai krāsainu instrukciju, kas parāda, kam katrs no režīmiem būs vislabāk piemērots – intervijām, spēlēm, Skype & Discord, podkāstiem, instrumentu ierakstiem, balss ierakstiem vai divu cilvēku sarunai.

Foto: Priede, notepad.lv

Skaņas testi

Apskatot uz mikrofona kastes esošo tabulu konstatēju, ka mikrofons var ierakstīt arī mūzikas instrumentus. Ilgi nedomāju, pieslēdzu mikrofonu pie datora, nospiedu ierakstīšanas pogu un uzsāku pirmo testu! Taču, kad klausījos ierakstu, biju neizpratnē – mikrofons ierakstīja pirmās dažas notis, pēc kurām sekoja klusums un bija dzirdamas dažādas fona skaņas, bet ne pašas klavieres. Pēc vairāku stundu problēmas risināšanas atklāju, ka vainīgs bija pats dators un nācās no iestatījumiem izslēgt vienu pozīciju, kas bloķēja skaņas ierakstīšanu. Kad šī problēma bija atrisināta, veicu ierakstu un jāsaka, ka tas izdevās un skaņa ir visai patīkama!

Brīžos, kad klavieres tika spēlētas skaļāk un decibeli bija augstāki, ierakstā radās neliela “čarkstēšana”, kuru var novērst, ja veic dažus testa ierakstus un attiecīgajam skaļumam pieregulē mikrofona aizmugurē esošo Gain pogu. Ierakstus ierakstīju video apstrādes programmā Da Vinchi, kurā arī pēc ieraksta veikšanas var visai ērti veikt audio apstrādi.

Ierakstiem izmantoju nu jau iepriekšējā gadsimta Roland elektriskās klavieres. Tās ir īpašas ar savu skaņu, jo to skaņa ir visai tuva īstām klasiskajām klavierēm, kā arī skaņa nenāk no tumbām, kas bieži vien tiek izvietotas abos klavieru sānos, bet gan no pašu taustiņu atrašanās vietas. Šī iemesla dēļ mikrofonu ieraksta laikā noliku klavieru vidū. Jāatzīst, ka ieraksta kvalitāte pavisam noteikti būtu kvalitatīvāka, ja mikrofons būtu nostiprināts gaisā ar Boom Arm statīvu. Ierakstā varēja nedaudz dzirdēt tādu kā “čarkstēšanu”, kas radās, jo mikrofona statīvs tika novietots uz pašām klavierēm. Pēc tam mikrofonu izlēmu novietot uz blakus galda un tas vairs neizklausījās tik sabalansēts kā brīdī, kad tas atradās uz klavierēm.

Pēc klavieru ieraksta, ieslēdzu Cardioid režīmu, lai veiktu balss ieraksta testus. Šo režīmu izmantoju, jo ar to skaņa tiek uztverta tikai no vienas puses, kas šajā gadījumā šķita vislabākais risinājums, jo blakus telpā skanēja svētku mūzika un norisinājās sarunas. Tad nu balss ierakstu tematika arī tika veltīta svētku laikam!

Jāsaka, ka šis režīms strādā lieliski, jo, noregulējot iestatījumus un runājot visai tuvu mikrofonam, fona trokšņi nav dzirdami!

Blue Yeti mikrofona savienojamības iespējas

Blue Yeti mikrofona apakšā izvietotas 2 pieslēgvietas. Viena paredzēta komplektā iekļautajam kabelim, kam otrā pusē ir USB, lai to pievienotu pie datora, bet otra – lai to savienotu ar 3.5 mm austiņu vadu. Austiņu pievienošana ir visai noderīga, ja vienlaikus, kad veicat ierakstu, vēlaties, piemēram, dzirdēt savu balsi. Mikrofona apakšā pieejama arī vītne, kas ļaus to pievienot pie lielāka statīva, ja nu izvēlaties to ar specifisku statīvu “novietot gaisā” nevis uz galda.

Kā jau vairumam Logitech tehnikas, arī šo var savienot ar specifisku programmatūru, lai nedaudz mainītu dažādus iestatījumus. Izrādās, ka šeit tiek izmantota tā pati G Hub programma, kas savienojama ar vairumu ražotāja spēļu perifērijas ierīcēm. Internetā tā vietām arī tiek saukta par Blue Vo!ce. Atverot programmu, tā uzreiz atpazīst pie datora pieslēgto mikrofonu un sniedz nelielas pamācības, kā to izmantot.

Foto: Priede, notepad.lv, Ekrānuzņēmums no Logitech G-HUB lietotnes

Ja nu kādam nepatīk regulēt pogas uz mikrofona, vai tas atrodas pārāk tālu, tās iespējams regulēt arī programmā. Atzīmējot Enable Blue Vo!ce, programma piedāvās izmantot arī dažādus iepriekš iestatītus skaņas režīmus, kā arī dažādus režīmus, kas pārveidos balsi.

Foto: Priede, notepad.lv, Ekrānuzņēmums no Logitech G-HUB lietotnes

Lai gan programmā pieejami dažādi efekti, neizdevās atrast iespēju veikt ierakstus. Testa ietvaros atradu tikai iespēju veikt mikrofona skaņas testu, to noklausīties, bet to eksportēt programma gan nepiedāvāja.

Foto: Priede, notepad.lv, Ekrānuzņēmums no Logitech G-HUB lietotnes

Lai nokļūtu pie dažādiem efektiem un tos izmēģinātu, jānospiež Enable Blue Vo!ce poga. Pēc tās nospiešanas parādās visai plašas iespējas – dažādi skaņas un balss efekti, kā arī iespēja izveidot savus “skaņas profilus”, kurās pēc nepieciešamības noregulē fona trokšņu skaļumu, skaļumu, ko uztvers mikrofons un dažādus citus iestatījumus.

Foto: Priede, notepad.lv, Ekrānuzņēmums no Logitech G-HUB lietotnes

Kad dažādi “skaņas profili” ir izveidoti, tie parādīses Custom Presets sadaļā. Šie profili ir visai noderīgi, ja mikrofonu izmantojat dažādām situācijām – Zoom sarunām, spēlēm, instrumentu ierakstīšanai, podkāstiem vai balss ierakstiem.

Tehniskā specifikācija

Kopsavilkums

Patika:

• Ātri un viegli uzstādāms.
• Pie datora pievienojams ar USB vadu, nav nepieciešami lieki papildus vadi.
• Uz kastes pieejama visai detalizēta informācija par dažādiem režīmiem un iespējām.
• Stingrs un stabils statīvs (ja to lieki negroza).
• Mute poga ar gaismu, kas ziņo, vai mikrofons ieraksta skaņu.
• Elegants, lieliski iederās uz datora galda.

Varēja būt labāk:

• Ja mikrofonu regulē dažādos slīpumos, tā skrūves nedaudz atskrūvējas, var paliks vaļīgas un tas “nokrīt” pret statīvu.
• Lai piekļūtu pie visām pogām, mikrofons ir jāgroza, jo daļa no tām atrodas otrā pusē.
• Ja, izmanto statīvu un mikrofonu novieto uz galda, tas uztver arī galda vibrācijas un, piemēram, kluso skaņu, kad rodas, kad uz galda pakustinat rokas. Šo varētu atrisināt, mikrofonu piemontējot pie statīva, kas to turētu gaisā.

Blue Yeti ir elegants mikrofons, kas noderēs ikvienam – video montētājiem, podkāstu veidotājiem un arī vienkāršu video sapulču dalībniekiem. Manuprāt, lieliska kvalitāte par pieejamu cenu. Latvijas intereneta veikalos to var iegādāties sākot no aptuveni 135 Eur. Oficiālajā Blue Yeti mājas lapā tas ir pieejams par 139 Eur.

The post Blue Yeti – mikrofons, kura saknes meklējamas tepat Latvijā appeared first on notepad.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no notepad.lv

Laikā, kad latvieši iznāca no meža un kļuva par vācu bruņinieku pakalpiņiem, lietuvieši stāvēja stipri un 1183. gadā nodibināja savu valsti. Lietuvieši jeb, precīzāk, žemaiši palika pēdējie Eiropas pagāni, cītīgi pretojās Vācu ordenim, bet 13. gadsimta vidū dižkunigaitis Mindaugs kļuva par pirmo Lietuvas karali un apvienoja lietuviešu ciltis vienā valstī. Te jāpiemin, ka lietuviešu bērniņiem skolā ir krietni grūtāk nekā mūsējiem. Mums vēstures stundās aptuveni 700 gadu posms no kāda 1200. gada līdz 1900. gadam parasti tika apzīmēts pavisam īsi – “700 verdzības gadi”, bet mazajiem lietuviešiem ir jāzina no galvas visi šie leišu karaļi – Dausprungi, Mindaugi, Ķēstuši un Jagaiļi – ar visiem dzimšanas datiem un entajām sievām.

Tieši Jagailis 1385. gadā dikti izdevīgi apprecējās ar poļu princesi Jadvigu un kļuva par Polijas–Lietuvas valsts karali. Šajā brīdī sākas stāsts par Lietuvas valsts lielāko varenības brīdi, kas šobrīd gan vairs ir redzama tikai mācību grāmatu kartēs un lietuviešu vēlmē uz 600 kvadrātmetru zemesgabaliņa celt četrstāvu privātmāju ar dīķi. Lietuvas lielvalsts tās varenības kulminācijas brīdī izpletās mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, tā stiepās no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai. Pēc tam gan Lietuva apvienojās ar Poliju, un šajā savienībā arvien lielāku lomu uzņēmās poļi, bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Tā nu sanāca, ka 1918. gadā nabaga Lietuva tika atjaunota pavisam mazā teritorijā (no latviešiem izkrāptās Palangas līdz Druskininkiem), un milzīgā Liellietuva palika vēsturē.

Šajā brīdī gaužām aktuāla mūsu reģionā kļūst Putina nesenā runa, kurā viņš, brīvi interpretējot dažus faktus un daudzus murgus, uzsver, ka tagadējām neatkarīgo valstu robežām īsti nav nozīmes, svarīgi, kādas šīs robežas bija agrāk. Es esmu pilnīgi drošs, ka Lietuvā šī vēsts ir sadzirdēta un viņi gribēs atjaunot savu viduslaiku lielvalsti. Turklāt, tā kā aglonieši savulaik nogalināja Mindaugu, mūs Lietuvas vēsturisko robežu atjaunošana un megavalsts izveide varētu skart vissmagāk. Jūs taču arī gribētu atriebties tautiņai, kas nogalināja jūsu pirmo karali.

Kādas būtu sekas, ja tagad Latvija tiktu iekļautu Lietuvas lielvalstī? Vienkāršajiem ļaudīm, visticamāk, nekādas. “Maxima” jau tagad ir katrā miestā, Latgalē vispār nekādas izmaiņas nejutīs, jo tur tāpat gandrīz visi ir katoļi, un arī latgaliešu “valoda” ir līdzīga apdulluša lietuvieša runātajam. Problēmas varētu skart viesnīcas un vispār interjeru kopumā – Latvijā modernie vēsi gaišie un pelēkie toņi būs jānomaina ar brūno un dzelteno, kādā Lietuvā ir izkrāsotas visas iekštelpas. Laba gaume vispār būs aizliegta.

Kurzemē, Baltijas jūras piekrastē, arī nekas diži nemainītos, jo lietuvieši jau tagad tur ir izpirkuši visas pietiekami negaumīgās privātmājas. Visā (bijušās) Latvijas teritorijā gan varētu sekot vairākas vērā ņemamas izmaiņas. Sievietēm mainītos uzvārdi. Piemēram, Ždanoka būtu Ždanokiene, bet Veidemane – Veidemanaite. Savukārt sunītis Reksis tagad būs Reksas. Uz Latvijas slēpošanas kalniem ziemā būs vēl vairāk slēpotāju, kuri laidīsies lejā pa nogāzi džinsa biksēs, bet Jūrmalā varbūt beidzot tiks uzcelts jūras tilts, tāds pats kā Palangā.

Bet būs arī labas lietas. Beidzot Latvijā būs normāli autoceļi, tirgus plačos krietni pieaugs no Turcijas ievesto apģērbu sortiments, un fantastisko lietuviešu grupu “Skamp” tagad varēsim saukt par savu. Lauku puišiem pēc “Audi”, kas sametināts no divām avarējušām mašīnām, vairs nevajadzēs braukt uz Ķēdaiņiem, bet to varēs nopirkt tepat Aucē. Un iedomājieties, kāda mums būs basketbola izlase. Tajā būs daudz labu lietuviešu spēlētāju, vairāki latvieši, kāds viens baltkrievs un ukrainis, un rezervē, iespējams, pat kāds igaunis. Olimpiskajās spēlēs mums būs milzīga komanda un lielas cerības uz medaļām (visticamāk, vienas medaļas vietā divas).

Noteikti lielas diskusijas būs par to, kur izvietot jaunās valsts galvaspilsētu. No vienas puses, lietuvieši noteikti izvirzīs Viļņu, mēs bīdīsim Rīgu, ukraiņi Kijevu, bet igauņi stāstīs, kā viņi izdomāja “Skype” un ieviesa e-pārvaldi. Es gan ieteiktu kādu neitrālu pilsētu, kas apmierinātu visas Lietuvas valsts pamattautas, piemēram, Olaini, kuru varētu krietni pārbūvēt, modernizēt un nosaukt par Sabonieni vai kaut kā tamlīdzīgi.

Jūs taču saprotat, ka tas viss ir murgi. Lietuviešiem ir labi tur, kur ir viņi, mums ir labi tur, kur esam mēs, un Olaini neviens nepārdēvēs (lai gan vajadzētu). Bet diemžēl ir viena valsts, precīzāk, vienas valsts diktators, kurš paša izdomātos murgus uztver nopietni. Viņiem nav labi tur, kur viņi ir, un nepatīk, ka citiem iet labi. Varu tikai paust cerību, ka Putins tiks apturēts.

Slava Ukrainai!

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Cehs.lv

Lai arī tradicionālie balss zvani joprojām ir dominējošais saziņas veids, nenoliedzami pēdējo divu gadu laikā ir strauji augusi video zvanu popularitāte un arī balss saziņa, veicot šos zvanus internetā. VoLTE tehnoloģija ir svarīga, lai nodrošinātu balss un video zvanu kvalitāti, kad viedtelefonos tiek izmantotas tādas lietotnes kā WhatsApp, Zoom, Skype u.c.

“Mēs šogad turpinām attīstīt tīklu un tā tehnoloģijas. Esam izvēlējušies Nokia kā galveno piegādātāju, kas palīdzēs mums uzstādīt jaunas paaudzes 5G radio piekļuves tīklu, otrajā ceturksnī klientiem būs pieejama VoLTE tehnoloģija, kā arī turpināsim aizvadītajā gadā iesākto 10 milj. eiro vērto Tele2 pamattīkla modernizācijas projektu, kas ļaus nodrošināt vēl labāku datu pārraidi un balss zvanu kvalitāti 4G un 5G tīklā,” stāsta Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Turpmākie gadi mobilo sakaru industrijā solās būt dinamiski, un tas nesīs ieguvumus mobilo sakaru lietotājiem. VoLTE tehnoloģija ir viens no būtiskākajiem attīstības posmiem Tele2 nākotnes tīklā, tādēļ ar nepacietību gaidām, kad to varēsim nodot izmantošanai mūsu klientiem.”

The post Tele2 ieviesīs VoLTE tehnoloģiju jaunas paaudzes balss sakariem appeared first on notepad.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no notepad.lv

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Viesturs Rudzītis

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Viesturs Rudzītis

Zvanu centrs BPO Services, kurš veiksmīgi darbojas jau 9 gadus un ir viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Baltijā.
Mēs esam: PAR ētisku pārdošanu, PAR ambiciozu mērķu izvirzīšanu un to sasniegšanu, PAR sadarbību ar fleksibliem, zinošiem, radošiem un atsaucīgiem darbiniekiem, PAR darbinieku attīstību, izaugsmi un labbūtību. Pievienojies mūsu komandai un uzsāc mācības unikālā darbinieku personiskās attīstības programmā – BPO AKADĒMIJA!

Mēs zinām, ka šis būs Tavs ceļš uz panākumiem!

No Tevis sagaidām, ka:

• Tev ir sapņi, kurus vēlies pārvērst realitātē;
• Tu esi gatavs ieguldīt savā izaugsmē;
• Tev ir labas latviešu un krievu (obligātas) valodas zināšanas;
• Tev ir vēlme sasniegt jaunas virsotnes;
• Tev ir saprotams – Pārdevējs ir tas, kurš Pelna!

Tavos pienākumos būs:

• Zvanīt klientiem un profesionāli piedāvāt pakalpojumus pa tālruni.

Mēs nodrošināsim ar:

• Apmaksātām un profesionālām apmācībām pārdošanā;
• Iespēju strādāt, neizejot no mājām;
• Radošiem uzdevumiem un darba specifikai atbalstošu darba struktūru, kas palīdzēs sasniegt mērķus;
• Draudzīgu komandu;
• Rezultātiem atbilstošu atalgojumu no 776,16 EUR līdz 1110,78 EUR;
• Iespēju studēt BPO Akadēmijā!

Piesakies un kļūsti par mūsu komandas daļu!
Jautājumi? Droši zvani 23079063!
Informējam ,ka intervijas šobrīd veicam WhatsApp un Skype.
Gaidīsim Tavu CV e-pastā vakances@bposervices.lv
Sazināsimies ar visiem kandidātiem, kas iesūtīs savus pieteikumus.

Piesakoties, Jūs piekrītat iesniegto personas datu apstrādei konkrētajā atlases procesā. Jums ir iespēja atsaukt piekrišanu savu iesniegto datu apstrādei. Dati tiks saglabāti 2 mēnešus skaitot no saņemšanas brīža.

The post Pārdošanas speciālists/-e first appeared on #teirdarbs.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no #teirdarbs

Zvanu centrs BPO Services, kurš veiksmīgi darbojas jau 9 gadus un ir viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Baltijā.
Mēs esam: PAR ētisku pārdošanu, PAR ambiciozu mērķu izvirzīšanu un to sasniegšanu, PAR sadarbību ar fleksibliem, zinošiem, radošiem un atsaucīgiem darbiniekiem, PAR darbinieku attīstību, izaugsmi un labbūtību. Pievienojies mūsu komandai un uzsāc mācības unikālā darbinieku personiskās attīstības programmā – BPO AKADĒMIJA!

Mēs zinām, ka šis būs Tavs ceļš uz panākumiem!

No Tevis sagaidām, ka:

• Tev ir sapņi, kurus vēlies pārvērst realitātē;
• Tu esi gatavs ieguldīt savā izaugsmē;
• Tev ir labas latviešu un krievu (obligātas) valodas zināšanas;
• Tev ir vēlme sasniegt jaunas virsotnes;
• Tev ir saprotams – Pārdevējs ir tas, kurš Pelna!

Tavos pienākumos būs:

• Zvanīt klientiem un profesionāli piedāvāt pakalpojumus pa tālruni.

Mēs nodrošināsim ar:

• Apmaksātām un profesionālām apmācībām pārdošanā;
• Iespēju strādāt, neizejot no mājām;
• Radošiem uzdevumiem un darba specifikai atbalstošu darba struktūru, kas palīdzēs sasniegt mērķus;
• Draudzīgu komandu;
• Rezultātiem atbilstošu atalgojumu no 776,16 EUR līdz 1110,78 EUR;
• Iespēju studēt BPO Akadēmijā!

Piesakies un kļūsti par mūsu komandas daļu!
Jautājumi? Droši zvani 23079063!
Informējam ,ka intervijas šobrīd veicam WhatsApp un Skype.
Gaidīsim Tavu CV e-pastā vakances@bposervices.lv
Sazināsimies ar visiem kandidātiem, kas iesūtīs savus pieteikumus.

Piesakoties, Jūs piekrītat iesniegto personas datu apstrādei konkrētajā atlases procesā. Jums ir iespēja atsaukt piekrišanu savu iesniegto datu apstrādei. Dati tiks saglabāti 2 mēnešus skaitot no saņemšanas brīža.

The post Pārdošanas speciālists/-e first appeared on #teirdarbs.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no #teirdarbs

Nepilnība Microsoft Azure Cosmos DB datubāzes produktā ļāva uzbrucējiem netraucēti piekļūt vairāk nekā 3300 Azure klientu datiem. Neaizsargātība tika ieviesta 2019. gadā, kad Microsoft Cosmos DB pievienoja datu vizualizācijas funkciju ar nosaukumu Jupyter Notebook. Šī funkcija pēc noklusējuma tika ieslēgta visiem Cosmos DB klientiem 2021. gada februārī.

Azure Cosmos DB klientu sarakstā (pieejams šeit) ir iekļauti tādi lieli uzņēmumi kā Skype, Coca Cola, Liberty Mutual Insurance un daudzi citi.

“Šī ir sliktākā mākoņpakalpojuma ievainojamība, kādu varat iedomāties,” skaidro Ami Luttwak, drošības uzņēmuma Wiz galvenais tehnoloģiju virsnieks, kurš atklāja šo problēmu. “Šī ir Azure centrālā datu bāze, un mēs varējām piekļūt jebkurai izvēlētai klientu datu bāzei.”

Neskatoties uz nopietnību un risku, Microsoft nav konstatējis nevienu pierādījumu par nelikumīgu piekļuvi datiem. “Nav pierādījumu tam, ka kāds būtu ļaunprātīgi izmantojis šo paņēmienu,” Microsoft raksta paziņojumā Bloomberg. “Mēs nezinām nevienu gadījumu, ka šīs ievainojamības dēļ būtu piekļūts klientu datiem.” Par atklājumu Microsoft samaksāja Wiz 40’000 ASV dolārus, ziņo Reuters.

Detalizētā bloga ierakstā Wiz skaidro, ka Jupyter Notebook ievainojamība ļāva piekļūt primārajām atslēgām, kas sargāja Microsoft klientu Cosmos DB datu bāzes. Izmantojot minētās atslēgas, Wiz bija pilna piekļuve vairāku tūkstošu Microsoft Azure klientu datu lasīšanai, rediģēšanai un dzēšanai.

Wiz saka, ka problēmu atklāja pirms divām nedēļām, un Microsoft atspējoja ievainojamību 48 stundu laikā pēc tam, kad Wiz par to ziņoja. Tomēr Microsoft nevar mainīt savu klientu primārās piekļuves atslēgas, tāpēc Cosmos DB klientiem tika izsūtīti e-pasti ar aicinājumu manuāli mainīt atslēgas, lai mazinātu ļaunprātīgu uzbrukumu iespējamību.

Šīs ievainojamības atklāšana ir tikai jaunākais Microsoft murgs. Decembra beigās SolarWinds hakeriem izdevās nozagt daļu Microsoft pirmskoda, martā tika uzlauzti un izpirkuma programmatūras uzbrukumos iesaistīti uzņēmuma Exchange e-pasta serveri, un nesenā printera kļūda ļāva uzbrucējiem pārņemt datorus ar sistēmas līmeņa privilēģijām. Bet, tā kā pasaules dati arvien vairāk tiek pārvietoti uz centralizētiem mākoņa pakalpojumiem, piemēram, Azure, šis atklājums varētu būt Microsoft līdz šim nopietnākais atgadījums.

• Palīdzi senioriem – 5 vienkārši risinājumi, kā iemācīt lietot tehnoloģijas
• Hibrīdauto vai elektroauto? Praktiski un emocionāli apsvērumi, kas palīdzēs izvēlēties
• Zini, kur atrodas Tavs suns! Klajā laista jauna suņu izsekošanas ierīce – Alpha 10
• Samsung paziņo par 200 MP tālruņa kameras sensora izveidi
• Aptauja: 59% vecāku uzskata, ka bērni bezjēdzīgi “sēž” internetā

The post Atklāta līdz šim nopietnākā Microsoft Azure ievainojamība appeared first on Datuve.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Datuve

Uzsākot jaunu projektu aicinām savā komandā Pārdošanas speciālistus/-es ar labām latviešu valodas zināšanām.

Mēs esam: PAR ētisku pārdošanu, PAR ambiciozu mērķu izvirzīšanu un to sasniegšanu, PAR sadarbību ar fleksibliem, zinošiem, radošiem un atsaucīgiem darbiniekiem, PAR darbinieku attīstību, izaugsmi un labbūtību.  Pievienojies mūsu komandai un uzsāc mācības unikālā darbinieku personiskās attīstības programmā –  BPO AKADĒMIJA!

Mēs zinām, ka šis būs Tavs ceļš uz panākumiem!

Mēs nodrošināsim ar:

• Apmaksātām un profesionālām apmācībām pārdošanā;
• Iespēju strādāt, neizejot no mājām;
• Radošiem uzdevumiem un darba specifikai atbalstošu darba struktūru, kas palīdzēs sasniegt mērķus;
• Draudzīgu komandu;
• Rezultātiem atbilstošu atalgojumu no 500 EUR līdz 1200 EUR;
• Iespēju studēt BPO Akadēmijā!

No Tevis sagaidām, ka:

• Tev ir sapņi, kurus vēlies pārvērst realitātē;
• Tu esi gatavs ieguldīt savā izaugsmē;
• Tev ir labas latviešuvalodas zināšanas;
• Vēlamas krievu valodas zināšanas
• Tev ir vēlme sasniegt jaunas virsotnes;
• Tev ir saprotams – Pārdevējs ir tas, kurš Pelna!

Iespēja strādāt no jebkuras vietas Latvijā!

Piesakies un kļūsti par mūsu komandas daļu!

Jautājumi? Droši zvani 23079063!

Informējam ,ka intervijas šobrīd veicam WhatsApp un Skype.
Gaidīsim Tavu CV e-pastā vakances@bposervices.lv
Sazināsimies ar visiem kandidātiem, kas iesūtīs savus pieteikumus.

“Piesakoties, Jūs piekrītat iesniegto personas datu apstrādei konkrētajā atlases procesā. Jums ir iespēja atsaukt piekrišanu savu iesniegto datu apstrādei. Dati tiks saglabāti 2 mēnešus skaitot no saņemšanas brīža.”

The post Pārdošanas speciālisti/-es first appeared on #teirdarbs.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no #teirdarbs

Zvanu centrs BPO Services, kurš veiksmīgi darbojas jau 9 gadus un ir viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Baltijā.
Mēs esam: PAR ētisku pārdošanu, PAR ambiciozu mērķu izvirzīšanu un to sasniegšanu, PAR sadarbību ar fleksibliem, zinošiem, radošiem un atsaucīgiem darbiniekiem, PAR darbinieku attīstību, izaugsmi un labbūtību. Pievienojies mūsu komandai un uzsāc mācības unikālā darbinieku personiskās attīstības programmā – BPO AKADĒMIJA!

Mēs zinām, ka šis būs Tavs ceļš uz panākumiem!

No Tevis sagaidām, ka:

• Tev ir sapņi, kurus vēlies pārvērst realitātē;
• Tu esi gatavs ieguldīt savā izaugsmē;
• Tev ir labas latviešu un krievu (obligātas) valodas zināšanas;
• Tev ir vēlme sasniegt jaunas virsotnes;
• Tev ir saprotams – Pārdevējs ir tas, kurš Pelna!

Tavos pienākumos būs:

• Zvanīt klientiem un profesionāli piedāvāt pakalpojumus pa tālruni.

Mēs nodrošināsim ar:

• Apmaksātām un profesionālām apmācībām pārdošanā;
• Iespēju strādāt, neizejot no mājām;
• Radošiem uzdevumiem un darba specifikai atbalstošu darba struktūru, kas palīdzēs sasniegt mērķus;
• Draudzīgu komandu;
• Rezultātiem atbilstošu atalgojumu no 776,16 EUR līdz 1110,78 EUR;
• Iespēju studēt BPO Akadēmijā!

Piesakies un kļūsti par mūsu komandas daļu!
Jautājumi? Droši zvani 23079063!
Informējam ,ka intervijas šobrīd veicam WhatsApp un Skype.
Gaidīsim Tavu CV e-pastā vakances@bposervices.lv
Sazināsimies ar visiem kandidātiem, kas iesūtīs savus pieteikumus.

Piesakoties, Jūs piekrītat iesniegto personas datu apstrādei konkrētajā atlases procesā. Jums ir iespēja atsaukt piekrišanu savu iesniegto datu apstrādei. Dati tiks saglabāti 2 mēnešus skaitot no saņemšanas brīža.

The post Pārdošanas speciālists/-e first appeared on #teirdarbs.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no #teirdarbs

Vairs nevienam nav pārsteigums, ka Eiropas Savienības “topos” dažādos sociālekonomiskos jautājumos Latvija ir atrodama to kājgalī. Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir 75 gadi, atpaliekot no Eiropas Savienības vidējā 81 gada vecuma. Ieņemam arī godpilno pēdējo vietu ES pēc veselīgās dzīvildzes abiem dzimumiem – 54 gadi sievietēm un 52 gadi vīriešiem. Nominālais IKP uz iedzīvotāju, kas ir viens no galvenajiem valsts turības rādītājiem, 2019. gadā bija aptuveni 16 000 eiro uz iedzīvotāju, kamēr ES vidējais rādītājs bija 31 000 eiro. Pat, ja pielāgojam IKP nominālo vērtību attiecībā pret naudas pirktspēju, mēs relatīvi atpaliekam par 28% no ES vidējā līmeņa. Turpmāk salīdzinājumam izmantošu IKP uz vienu iedzīvotāju relatīvās pirktspējas rādītāju, kas Latvijai ir glaimojošāki nekā nominālais IKP. Salīdzināšu Latviju ar trim citām eirozonas valstīm: Slovēniju (10% zem ES līmeņa), Itāliju (ES līmenis) un Somiju (10% virs ES līmeņa).

Veiksmes stāsta nebūs

2020. gadā Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, savukārt Latvijas Banka prognozē 3,3% IKP pieaugumu šogad un 6,5% pieaugumu nākamgad, un 3,6% 2023. gadā. Kopš 2012. gada esam auguši vidēji par 3% gadā. Pat optimistiski pieņemot, ka Latvijas IKP augs 3,6% katru gadu bez apstājas un pirktspēja paliks tajā pašā līmenī, mums vajadzētu aptuveni piecus gadus, lai sasniegtu pašreizējo Slovēnijas IKP uz vienu iedzīvotāju (34 600 eiro) un 8 gadus – Itālijas (36 800 eiro). Ja mērķis ir sasniegt Somijas turību (44 000 eiro), tas prasīs 13 gadus. Ja skatītos uz nominālo IKP bez pirktspējas pielīdzinājuma, tad tas šos periodus dubultotu. Praksē ir neiespējami uzturēt vienvirziena ekonomisko izaugsmi, ņemot vērā ekonomiskos ciklus. Tāpat jāsaprot, ka vidējais ES līmenis arī augs un mūsu pirktspēja samazināsies ar inflācijas pieaugumu.

Diemžēl esošā izaugsme ir bijusi nepietiekama, lai apstādinātu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju emigrāciju vai veicinātu dabisko iedzīvotāju pieaugumu. Arī reemigrācijas tempi ir bijuši lēni. Viens no veidiem, kā palielināt izaugsmi, būtu palielināt valsts budžetu, ieguldot iedzīvotāju veselības aprūpē, izglītībā, inovāciju radīšanā un vispārīgā ekonomikas stimulācijā, kas kļuvusi īpaši aktuāla Covid-19 pandēmijas laikā un kontekstā. Šāda tipa ieguldījumus valstis finansē, aizņemoties papildus līdzekļus jeb izdodot valsts obligācijas uz noteiktu termiņu. Korelācija starp budžeta deficītu un IKP pieaugumu redzama 2020. gada izdotajos statistikas rādītājos – lēnāka izaugsme pēdējo 10 gadu laikā bija 2016. gadā 1,9%, kad tajā pašā gadā valsts budžetā bija pārpalikums. 2017. un 2018. gadā budžeta deficīts tika palielināts līdz 0,8% no IKP, kas sekmēja attiecīgi 3,8% un 4,3% IKP pieaugumu, 2019. gadā budžeta deficīts samazinājās līdz 0,2% un IKP pieauguma temps samazinājās līdz 2,2%. Svarīgi atzīmēt, ka, pat palielinot budžeta deficītu, ja IKP pieaugums to pārsniedz, tad kopējais parāds pret IKP joprojām samazinās.

Tā vietā Latvijas valdība uzstājīgi cenšas mākslīgi ierobežot to, cik daudz tā spēj aizņemties, nosakot patvaļīgus parādu griestus. Šie lēmumi nereti tiek balstīti uz Fiskālās disciplīnas padomes rekomendācijām, kas šobrīd paredz, ka valsts parādam nevajadzētu pārsniegt 50% no IKP. Fiskālās disciplīnas padomes darbību regulē Fiskālās disciplīnas likums, kur Padomei noteikts pienākums nodrošināt to, ka tiek veidots budžets ar ne lielāku deficītu par 0,5% no IKP un ka kopējais valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, ierobežojot valsts izaugsmes iespējas. ES līmenī savukārt saistības Latvijai uzliek Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura mērķis ir koordinēt fiskālo politiku Eiropas Savienība,  paredzot, ka dalībvalstu budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP un kopējais parāds – 60% no IKP. Fiskālas disciplīnas likums ir palieka no 2010. gadā Starptautiskā Valūtas fonda nosacījumam Latvijas aizdevumam, kas vairs nav uzskatāms par saistošu, ņemot vērā, ka tas jau sen kā ir veiksmīgi atmaksāts. Jāatzīmē, ka likumā noteiktie deficīta nosacījumi ir stingrāki nekā tie paredzēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, ko šobrīd, Covid-19 pandēmijas kontekstā, ES ir atcēlusi vismaz līdz 2023. gadam ar iespējamu pagarinājumu. Tāpat varētu pieņemt, ka ES sankciju īstenošana pret Latviju, pakta neievērošanas gadījumā, varētu būt politiski problemātiska un maz ticama, ņemot vērā, ka eirozonas valstu vidējais parāds ir 98% no IKP.

Septiņi latvieši uz vienu itāli

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijas kopējais parāds ir ļoti zems visos iespējamos rādītājos. Relatīvi pret IKP līdz 2021. gadam mūsu parāds bija 43,5%, kamēr Somijai tas ir 69,2%, Slovēnijai – 80,2%, Itālijai – 155,8% un Grieķijai – 205,6%. Absolūtos skaitļos mēs esam parādā 12,75 miljardus eiro, kamēr Somija 13 reizes vairāk (164,27 miljardi), Grieķija 27 reizes vairāk (341,02 miljardi) un Itālija 202 reizes vairāk (2573,39 miljardi). No eirozonas kopējā parāda sastādām tikai 0,1%, kaut arī  iedzīvotāju ziņā esam 0,5% no eirozonas valstu populācijas. Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju mūsu parāds ir 6700 eiro, kamēr vidēji uz vienu itāli tas ir 42 500 eiro. Ja Latvijas valdība sekotu Itālijas budžeta plānošanas piemēram, katrs iedzīvotājs līdz šim būtu saņēmis papildus 35 000 eiro valsts labuma ieguldījumā, tie varēja būt jauni ceļi, valsts apmaksātas pretvēža zāles, pensijas, ieguldījumi Latvijas Skype vai Nokia attīstībā, pabalsti dzimstības sekmēšanai, ieguldījumi enerģijas neatkarībā un valsts aizsardzībā. Īsāk sakot – jebkur.

Mums ir mācīts, ka dzīvot uz parāda ir bezatbildīgi, un var likties, ka nudien – dzīvot pāri saviem līdzekļiem privātpersonai var novest līdz mantas atsavināšanai. Tajā paša laikā neviens augošs un pat pelnošs uzņēmums nav bez parāda. Pat tādiem tehnoloģiju milžiem kā Apple parādsaistības ir virs 110 miljardiem ASV dolāru, Microsoft virs 60 miljr., Amazon virs 30 miljr. Bieži var paiet gadi, līdz uzņēmums tiešām sākt radīt peļņu, pat, ja uzņēmums jau strādā ar peļņu, aizņemoties tas palielina iespējas nopelnīt vēl vairāk. Piemēram, ja Apple no katra pārdotā iPhone viedtālruņa saņem 50% peļņu no tā vērtības, kamēr tie spēj aizņemties tālruņa ražošanai ar likmi mazāku par 50%, tie joprojām būs pelnoši. Praksē šādi aizdevumi būs aptuveni ar 3% likmi.

Protams, pastāv gadījumi, kad uzņēmumi nav veiksmīgi un bankrotē. Valstīm šis process ir pavisam citāds. Valstis aizņemas, izdodot obligācijas. Parasti obligācijas tiek izdotas valūtā, ko konkrētā valsts spēj pati radīt uz noteiktu termiņu un procentu maksājumu bez jebkādas ķīlas. Šīs valsts obligācijas tipiski pērk bankas un citas finanšu institūcijas, jo tas ir ļoti drošs ieguldījumu veids, kas piedevām ir ienesīgāks kā naudas turēšana krājkontā. Valsts vienmēr var atmaksāt parādu savā valūtā, jo valsts centrālajai bankai ir tiesības izdot savu valūtu neierobežotā apjomā, to devalvējot. Tas tehniski nozīme, ka valsts nevar bankrotēt. Sliktākajā gadījumā gan tas var radīt valūtas kursa kritumu un potenciālu inflāciju, kas ir iespējams gadījumos, kad valsts ir ļoti atkarīga no ārzemju importiem. 2008. gada Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums Latvijai bija nestandarta, jo mēs aizņēmāmies eiro, kamēr valsts valūta bija lats, kuru mēs piesaistījām eiro. Likme bija 3,5% un nāca ar konkrētām prasībām no SVF.

Parāds ir brālis

Patlaban Latvija atrodas nesalīdzināmi atšķirīgos apstākļos – esam eirozonas dalībvalsts. Mazām valstīm ar savu valūtu ir daudz neizdevīgāki aizņemšanās apstākļi, likmes ir augstas, jo pastāv risks, ka valsts valūtu devalvēs, lai atmaksātu parādu, kas var ietekmēt valūtas kursu pret starptautiskajām valūtām. Savukārt ar eiro, kas ir otra spēcīgākā pasaules valūta, šāds risks mums faktiski vairs nepastāv. Pašlaik lielākā daļa eirozonas valstu parādzīmju jeb obligāciju procenti ir tuvu 0 vai pat negatīvi. Pat valstis ar lieliem parādiem kā Itālija un Grieķija var aizņemties ar 0,7% likmi, kamēr Latvijas 10 gadu parādzīme šobrīd tiek tirgotas ar 0,55% likmi. Tas ir tāpēc, ka aizdevēji zina, ka, neatkarīgi no valsts, parādi vienmēr tiks atmaksāti, jo Eiropas Centrālā banka jau no 2010. gada spēj izpirkt jebkuras eirozonas valsts parādus, kā tā darīja Grieķijas finanšu krīzes laikā un dara šobrīd Covid-19 krīzes laikā līdz pat 1,85 triljoniem (1850 miljar.) eiro. Šādā veidā ECB var uzturēt procentu likmes zemas, atļaujot eirozonas valstīm aizņemties ekonomikas stimulēšanai. Lai arī procenti ir mazi, tie aizdevējiem joprojām ir izdevīgāki nekā turēt skaidras naudas noguldījumus ar 0% vai negatīvu likmi.

Ir aplami domāt, ka, aizņemoties pāris miljardus, Latvija jebkādā veidā ietekmēs eiro valūtas vērtību vai pat nopietni apdraudēs mūsu iespējas aizņemties nākotnē. Kā redzams, grieķi un itāļi ar daudzkārt lielāku valsts parādu spēj aizņemties par salīdzināmām likmēm, un tieši tā arī rīkojas bez nekādiem ierobežojumiem. Grieķijas finanšu krīze parādīja, ka sliktākais iespējamais scenārijs ir, ka Eiropas Centrālā banka norakstīs 53,5% parādu ar nosacījumu, ka Grieķija ievēros taupības principu un veidos sabalansētu budžetu. Principā tas ir tas, ko pašlaik Latvijas valdība jau akli nodara sev un mums visiem no brīvas gribas un bez saprotamas pievienotās vērtības Latvijas iedzīvotājiem.

Jāatzīme, ka pamats Grieķijas krīzei bija tas, ka līdz 2012. gadam nepastāvēja plaša mēroga sistēma, kas atļautu ECB pirkt eirozonas valstu parādzīmes neierobežotā daudzumā (līdzīgi kā tas pastāv ASV un visās valstīs ar neatkarīgu valūtu). Lai gan, paskatoties uz Grieķiju, redzam, ka, lai arī šī brīža IKP uz iedzīvotāju relatīvos apmēros pret pirktspēju ir zem Latvijas līmeņa (nominālajos joprojām pārspējot), līdz 2010. gadam tas ir bijis tuvu Eiropas Savienības vidējam līmenim. Pārsvarā tas nokritis pēdējo 5 gadu laikā, kad budžets tika plānots ar pārpalikumu. Vidējais mūža ilgums Grieķijā ir 81 gads, iedzīvotāju skaits audzis līdz 2010. gadam, lielākais samazinājums tika konstatēts 2013. gadā, kad iedzīvotāju skaits saruka par -0,7%, bet pamazām stabilizējas un pagājušogad sarukums bijis tikai -0,06%, kamēr Latvijā tas bija -0,75%. Vidējā pensija Grieķijā 2018. gadā sasniedza 819 eiro, neskaitot piemaksas, kamēr Latvijā tā ir tikai 365 eiro (šeit, protams, savu lomu spēlē arī padomju pensiju sistēmas mantojums).

Vienīgais ekonomikas rādītājs, pret ko jāizturas ar piesardzību, ir inflācija. Ja nauda tiešā veidā tiek ielikta iedzīvotāju makos, tas var radīt cenu pieaugumu. Tomēr tas ir nepieciešams, jo citādāk mēs riskējam turpināt zaudēt Latvijas dārgāko resursu – tās cilvēkus, kuri cita starpā sekmē arī ekonomisko izaugsmi. Tajā pašā laikā nauda var tikt ieguldīta nākotnes izaugsmē (nepalielinot šī brīža patēriņa cenas), piemēram, veselības aprūpē, kas uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti, mūža ilgumu un samazinās jaundzimušo mirstību vai izglītībā un zinātnē, kas radīs vidi turpmākai attīstībai, vai atbalstīt uzņēmumus, lai tie spētu algot vairāk darbiniekus un saražot vairāk preču. Vēl viens inflāciju mīkstinošs faktors ir eirozona un brīvā tirdzniecība starp ES valstīm. Ja tiešām piena cena Latvijā augtu vietējā patēriņa pieauguma dēļ, mēs vienmēr to varam iepirkt no Lietuvas u.c. – kā tas pašlaik šķiet vairāk novērojams tieši pretējā virzienā. Ar ieguldījumiem inovācijā un jaunuzņēmumos Latvija var apmaiņā eksportēt augstas pievienotas vērtības preces un pakalpojumus. Pašlaik Latvijas Banka inflāciju paredz 1,8% apjomā 2021. gadā, 2,2% 2022. gadā un 1,8% 2023. gadā, kas ir pat zem ECB noteiktās 2% rekomendācijas, kā arī vēsturiski zema Latvijai.

Ja tiešām Latvijas valdība spēj izveidot sabalansētu budžetu, pieņemot, ka valsts strādā efektīvi, tad, ņemot vērā zemās parādu likmes, aizņemoties tā spētu veicināt vēl lielāku ekonomikas attīstību un radīt papildus nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Un, ja tā to nespēj, tad acīmredzami nepieciešama naudas aizņemšanās, lai palielinātu izaugsmes iespējas. Es lūdzu Latvijas valdībai sekot citu dalībvalstu paraugam un izmantot eirozonas sniegtās priekšrocības, tā vietā lai turpinātu palielināt nodokļu un parādu slogu uz atsevišķiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai spiestu tos doties trimdā vai meklēt iespējas nodokļu optimizācijai vai juridiskās formas emigrācijai. Es lūdzu atcelt apkaunojošo Fiskālās disciplīnas likumu un likvidēt Fiskālās disciplīnas padomi, lai dotu mums un mūsu bērniem iespēju uz pienācīgu dzīvi Eiropā, nevis turpinātu mūžīgu stagnāciju, vienlaikus cerot uz ES fondu apgūšanu un uz savu iedzīvotāju eksportu balstītas ekonomikas modeļa atražošanu.

The post Stimulējošs raksts par Latvijas ekonomiku appeared first on IR.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no https://citadiena.lv

Amerikāņu investors Ādams Fullers.
Foto no uzņēmuma arhīva

Bija laiks, kad visi prasīja — kas būs Latvijas Nokia? Kurš Latvijas uzņēmums kļūs par globālu spēlētāju moderno tehnoloģiju jomā, apliecinājums, ka mūsu tautsaimniecība spēj konkurēt 21. gadsimta ekonomikā? Savulaik slavenais somu mobilo telefonu ražotājs jau sen vairs nav tirgus līderis, tomēr jautājums pēc būtības nav mainījies. Tagad gan atskaites punkts ir cits. 

Kopš Igaunijā izstrādātais Skype 2005. gadā kļuva par pirmo ar Baltijas valstīm saistīto «vienradzi» — jaunuzņēmumu, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru —, Latvijas informācijas tehnoloģiju kopiena gaidījusi brīdi, kad arī pie mums parādīsies šis mītiskais radījums.

Pirmdien, 24. maijā, tas notika. Latvijā izaugušā Draugiem Group uzņēmums Printful paziņoja, ka ASV investīciju fonds Bregal Sagemount investēs Amerikā reģistrētā Printful Inc. 130 miljonus dolāru (106 miljoni eiro). Akciju pirkuma summa atbilst uzņēmuma kopējam novērtējumam, kas pārsniedz vienu miljardu dolāru (820 miljoni eiro). 

Salīdzinājumam — atbilstoši Prudentia un Nasdaq sastādītajam Latvijas uzņēmumu Top101, tikai diviem Latvijas uzņēmumiem vērtība ir lielāka, un tie abi ir valsts uzņēmumi, kuru aktīvos tā ieguldījusi milzīgas materiālas vērtības, — Latvenergo (vērtība 2020. gadā 1,65 miljardi eiro) un Latvijas valsts meži (vērtība 2020. gadā 1,16 miljardi eiro).

Printful ir e-komercijas platforma, kura pamatbizness ir «apģērbs pēc pieprasījuma» — digitāli apdrukātu apģērbu ražošana un piegāde gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Kopš dibināšanas 2013. gadā Printful pieredzējis strauju izaugsmi. Tam šobrīd ir astoņas ražotnes — trīs ASV, divas Latvijā un pa vienai Spānijā, Kanādā un Meksikā. 2020. gadā uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 80% un pārsniedzis 200 miljonus ASV dolāru (163 miljonus eiro), savukārt meitasuzņēmuma Printful Latvia apgrozījums sasniedz 47 miljonus eiro. Lai gan Printful Inc. reģistrēts ASV, tā galvenā mītne atrodas Rīgā.

Ir pirmdien bija iespēja attālināti intervēt Printful līdzdibinātāju un vadītāju Dāvi Siksnānu un Bregal Sagemount partneri Ādamu Fulleru, lai uzzinātu vairāk gan par darījumu, gan par uzņēmuma tālākajiem plāniem.

Kā jūs viens otru atradāt?
Dāvis Siksnāns. Pagājušā gada vasarā Ādams man atsūtīja e-pastu. Mēs esam saņēmuši daudzus tādus e-pastus uzņēmuma vēsturē un parasti neatbildam. Bet tobrīd Printful domāja par investora piesaistīšanu. Sazvanījāmies. Ādams uz mani atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Viņš bija kārtīgi sagatavojies, izpētījis uzņēmumu. Dažkārt nākas komunicēt ar investoriem, kuri īsti nesaprot, ar ko viņi runā. Ar Bregal Sagemount tā nebija.

Kāpēc nosūtījāt to e-pastu?
Ādams Fullers. Bregal Sagemount ir privāts investīciju fonds, kas dibināts pirms deviņiem gadiem. Mūsu pieeja investīcijām ir «tematiska» — mēs cenšamies identificēt lielas ilgtermiņa tendences tautsaimniecībā un uzņemt kontaktus ar labākajām kompānijām, kurām šīs tendences ir izdevīgas. 

Printful ir lielisks zīmols un reputācija. Kad bija iespēja parunāt ar uzņēmuma cilvēkiem un izpētīt iespējas veidot partnerību, mēs par to bijām sajūsmināti. Pirmā saruna bija pagājušā gada jūnijā, un kopš tam uzturējām kontaktus. 

Kad darījums tika noslēgts?
D. S. Darījumam pielikām punktu pagājušajā nedēļā. Gribējām nobeigt Covid-19 gadu, jo pandēmijas laiks daudziem uzņēmumiem, tajā skaitā Printful, nāca par labu. E-komercijas pieaugums, kurš citos apstākļos būtu prasījis vairākus gadus, tika sakoncentrēts vienā. Es gribēju nobeigt 2020. gadu un investoram parādīt gada rezultātu. Process prasīja laiku.

Sagemont iegulda 130 miljonus. Cik lielu daļu no uzņēmuma akcijām viņi iegādājas?
D. S. Mēs neatklājam precīzo procentu, bet ieguldījums nozīmē, ka uzņēmums tiek vērtēts vairāk nekā miljarda dolāru vērtībā. Tātad var izrēķināt, ka tas ir akciju mazākums bez kontroles pār uzņēmumu. Saviem darbiniekiem stāstījām — ir svarīgi, ka investora ieskatā uzņēmuma vērtība pārsniedz miljardu dolāru, tas ir pirmais tāds uzņēmums Latvijā. Mēs labi apzinājāmies, ka līdz šim esam vadījuši uzņēmumu, kas spējis augt un pelnīt bez ārējo investoru atbalsta.

Negribējām atteikties no kontroles pār uzņēmumu. Daudzi piesaista naudu no investoriem pārāk ātri. Esmu priecīgs, ka sagaidījām šo brīdi, un ceru turpmāko izaugsmes ceļu iet kopā ar investoru.

Kādu lomu Bregal Sagemount spēlēs uzņēmuma pārvaldē?
Ā. F. Pirms atbildēt, gribēju pievērst uzmanību Printful panākumiem. Esmu nodarbojies ar ieguldījumiem tehnoloģiju uzņēmumos apmēram 15 gadus. Nav daudz tādu, kuri spēj sasniegt šādu apjomu tik īsā laikā. Printful ir tiešām unikāls uzņēmums arī finanšu rādītāju ziņā, un tam turklāt ir fantastiskas izaugsmes iespējas. Nav daudz uzņēmumu, kuri spēj saviem spēkiem pārsniegt 200 miljonu dolāru apgrozījumu un turklāt nodrošināt tādu rentabilitāti, kādu sasniedzis šis uzņēmums. 

Es strādāju Silīcija ielejā, un man ir labs ieskats šajā ziņā. Kalifornijā ir spēcīga investoru kopiena, un uzņēmēji bieži piesaista kapitālu, pirms viņiem ir ienākumi. Tos uzņēmumus galu galā kontrolē investori. Mums patīk atrast tādus, kur ir vadības komanda, kas pierādījusi spēju  ne tikai strauji audzēt ienākumus, bet vienlaikus nodrošināt peļņu. Tas mums dod milzīgu pārliecību, ka varam ieguldīt lielu summu un uzticēt komandai mūsu naudu. 

Saprotam, ka investoru loma nav stāstīt vadības komandai, kas būtu jādara. Mūsu loma ir būt atbalstošiem un neko nesalauzt. Es būšu konstruktīvs un atbalstošs valdes loceklis. Mēs neuzņemsimies nekādu menedžmenta lomu.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par Bregal Sagemount!
Bregal Sagemount dibināts 2012. gadā. Lielākā daļa dibinātāju agrāk kopā strādāja investīciju bankā Goldman Sachs. Investējam gandrīz tikai tehnoloģiju uzņēmumos, esam ieguldījuši gandrīz 60 uzņēmumos. Šis būs viens no lielākajiem ieguldījumiem mūsu vēsturē. 

Esam saistīti ar globālo privāto investīciju kompāniju Bregal Investments, kas pastāv jau 20 gadus un pārvalda ap 18 miljardu dolāru investīcijas. Aiz Bregal stāv Breninkmeijeru (Brenninkmeijer) ģimene, kuriem pieder lielā C & A apģērbu veikalu ķēde ar apmēram 1500 veikaliem Eiropā un pasaulē. Viņi joprojām spēlē nozīmīgu lomu mūsu fondā, un viņu saistība ar apģērbu pārdošanu varētu radīt diezgan interesantas sadarbības iespējas ar Printful. Tas gan vēl ir pamatīgi jāpēta, bet mums šķiet, ka varētu būt labs potenciāls sadarbībai ar mūsu lielāko ieguldītāju un viņu kontaktiem apģērbu industrijā, kuru Printful būtiski pārveido. 

Nav neviena cita šajā tirgū ar tādu izaugsmi, apjomu un līderpozīcijām, kādu iekarojis Printful. Mēs meklējam uzņēmumu, kurš dzīs nozares attīstību. Pamatīgi izpētījām uzņēmumu, pirms izlēmām ieguldīt naudu. Apmeklēju Rīgu un arī Printful ražotni Ziemeļkarolīnā ASV. Runājām ar ražotājiem, kuri sadarbojas ar uzņēmumu, un viņi apliecināja, cik augstas kvalitātes ir Printful ražotnes. Veicām klientu aptauju, un Printful saņēma augstākos reitingus nozarē par labāko kvalitāti. Turklāt viņu klienti veido jaunu, pievilcīgu daļu ASV tautsaimniecības.

Kas ir šie klienti?
D. S. Aizvien vairāk cilvēku tagad uzskata par «jauno normalitāti» piepelnīties ar kādu nodarbošanos papildus savam darbam. Daži vēlas kļūt par influenceriem sociālajos medijos, par YouTube zvaigznēm, citi pārdot kādus produktus internetā. Mums ir daudz tādu klientu, un cilvēku skaits, kas ar šādām lietām nodarbojas, pēdējos gados ir krietni pieaudzis. 

Pirmais izaugsmes paātrinājums notika finanšu krīzes laikā, kad parādījās Uber un Airbnb un cilvēki tā papildināja ienākumus. Šobrīd ir daudz ziņu par tā saukto radošuma ekonomiku, kurā cilvēkiem ir pieejami instrumenti, kas paplašina viņu iespējas un kontroli pār savu darbu. Printful ir viena daļa no instrumentu kopuma, kas pieejams šiem radošajiem cilvēkiem, lai pārdotu pēc pasūtījuma apdrukātus produktus.

Kā plānojat izmantot uzņēmumā ieguldītos 130 miljonus?
D. S. Pagājušajā gadā Printful izaugsme bija tik strauja, ka nespējām apmierināt visu pieprasījumu. Mūsu bizness nav tikai ieslēgt kādus virtuālus serverus Amazon mākonī. Mums ir jāizveido jaunas ražotnes, jāpērk iekārtas. Pagājušajā gadā tas radīja zināmas grūtības, jo izaugsme bija tik strauja. Tāpēc šogad plānojam līdz šim visambiciozāko paplašināšanos, izveidosim vairāk ražotņu, pirksim vairāk printeru nekā līdz šim. Ieguldījumu izmantosim gan tam, gan mūsu globālās komandas paplašināšanai.

Kā plānojat atpelnīt ieguldījumu? Vai gaidāma Printful kotēšana biržā?
Ā. F. Ir daudz veidu, kā nākotnē varētu pelnīt ar šādu ieguldījumu. Vismaz pirmos trīs gadus fokuss ir tikai uz attīstību. Nākotnē radīsies dažādas iespējas, bet mēs esam ilgtermiņa investori. Mūsu finansētāji Breninkmeijeri skatās uz pasauli ar paaudzēs mērāmu laika izpratni par tautsaimniecību. Mums ir tā lieliskā priekšrocība, ka nav nekāda laika spiediena iegūt no šī ieguldījuma peļņu.

Dāvis agrāk teicis, ka Printful cer būt pirmais Baltijas uzņēmums, kas tiek kotēts ASV biržā. Vai ir kāda doma, kad tas varētu notikt?
D. S. Mums nav konkrēta laika nogriežņa, kurā to gribētu izdarīt. Kā Ādams teica, vēlamies saglabāt iespēju izvēlēties starp dažādiem rīcības modeļiem. Taču nepārprotami ir interese no investoriem. Pēc darījuma finalizēšanas pagājušajā nedēļā atkal saņēmu e-pastus no potenciālajiem investoriem, kuriem bija jāatsaka.

Jautājums par vērtībām. Forbes nosauca Printful par vienu no darbiniekiem vislabākajiem jaunuzņēmumiem Amerikā. Jūsu mājaslapā veltīta lielu uzmanība vides jautājumiem un ilgtspējai, esat bloķējuši saturu, kas kurina naidu vai veicina diskrimināciju, esat ziedojuši ar Black Lives Matter saistītai organizācijai. Vai straujā izaugsme nevar nonākt pretrunā ar līdzšinējām vērtībām?
D. S. Ceru, ka tā nenotiks. Es [2009. gadā] sāku strādāt Draugiem grupā un tur paliku, jo man ļoti patīk uzņēmuma kultūra un līdzstrādnieki. Esmu strādājis Printful no pirmās dienas, intervēju un atlasīju savu komandu. Kad uzņēmums aug, kļūst vēl svarīgāk domāt par tā kultūru. Kad uzņēmums ir mazs, to ir vieglāk saglabāt. Viena no manām prioritātēm ir nodrošināt, lai darbs Printful arī nākotnē ir tikpat patīkams, kā tas bija agrāk, kad bijām mazāki.

Printful nesen iegādājās lielākas biroja telpas Rīgā. Vai, uzņēmumam kļūstot globālākam, neradīsies kārdinājums galveno mītni pārcelt citur?
D. S. Mēs esam globāla kompānija un izmantosim faktu, ka mums ir gan ražotnes, gan pārstāvniecības daudzās valstīs. Tomēr Printful vadības komanda ir pārsvarā bāzējusies Latvijā, un tā tas turpināsies. Vēlos saglabāt vadības komandas darbiniekus, negribu, lai tie nomainās. Mēs cilvēkus pieņemam darbā ar domu, ka viņi te paliks strādāt ilgtermiņā. Lielākā daļa vadības darbinieku vietu ir aizņemtas, tās, visticamāk, nemainīsies, un tāpēc, visticamāk, paliksim Rīgā.

Vai Printful sekmes liks investoriem ārzemēs pievērst lielāku uzmanību Latvijai?
Ā. F. Noteikti! Talanta līmenis Rīgā un Latvijā ir nenoliedzams. Jo vairāk investori to apzināsies, jo vairāk viņi atklās investīciju iespējas. Ir daudz priekšrocību uzņēmuma galveno mītni izvietot Rīgā. Pirmkārt, izcili talanti, lieliski cilvēki, kuri var augt kopā ar uzņēmumu. Par to mēs kā investori esam sajūsmā.

D. S. Ceru, ka mūsu gadījums ne tikai piesaistīs investoru uzmanību, bet arī iedvesmos sākt jaunus uzņēmumus. Daži cilvēki, kas agrāk strādāja Printful, tagad dibinājuši aģentūras, kuras palīdz uzņēmējiem izveidot globālus e-komercijas uzņēmumus. Iespējams, ka Latvijā varētu veidoties e-komercijas centrs.

Vai pandēmijas dotais grūdiens e-komercijai turpināsies arī pēc pandēmijas beigām?
D. S. E-komercija turpinās veselīgi augt, taču nebūs tik strauja izaugsme tik īsā laika periodā. Turklāt tradicionālo veikalu tirgotāji saprot, ka viņiem nepieciešama e-komercijas stratēģija, un drukāšana pēc pasūtījuma šajā nozarē vēl joprojām relatīvi maz tiek izmantota.

Ā. F. Biznesa modelis, kurā drukāšanu veic pēc pasūtījuma, ir fundamentāli atšķirīgs no tradicionālā apģērbu tirgošanas modeļa. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Printful arī nākotnē būs milzīgas izaugsmes iespējas. 

Tradicionālajā mazumtirdzniecības modelī zīmols vai tirgotājs pasūta produktus un tad cenšas tos pārdot. Tā ir neefektīva pieeja. Vai nu nopirksi par daudz vai par maz. Nekad netiks perfekti salāgots piedāvājums ar pieprasījumu, jo nezini, kāds būs pieprasījums. Tas nozīmē mazāku peļņu gan zīmoliem, gan tirgotājiem un milzīgu ietekmi uz vidi. 20% no visiem apģērbiem tiek vienkārši izmesti, jo tika nevajadzīgi saražoti. 

Apģērbu piegāde pēc pasūtījuma nozīmē noskaidrot pieprasījumu digitālajā platformā un nesaražot vairāk, kā vajadzīgs. Mūsuprāt, šim modelim arī nākotnē būs ekonomiskas priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālo. 

Printful turpinās attīstīt jaunus produktus un piedāvājumus. Uzņēmums kļūs aizvien pievilcīgāks ne tikai maziem tirgotājiem, bet arī lieliem zīmoliem. Jau tagad ar Printful sadarbojas tādi lieli zīmoli [kā Coca-Cola vai South Park no Comedy Central]. Pasaulē katru gadu pārdod apdrukātus apģērbus 200 miljardu dolāru vērtībā, bet mazāk nekā 5% apdrukā digitāli. Man nav pazīstama neviena nozare, kurā pāreja no analogas uz digitālu tehnoloģiju nav bijusi veiksmīga. Tieši šajā jomā Printful pašlaik ir līderis, un šo pozīciju mēs saglabāsim.

The post Latvijas vienradzis appeared first on IR.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no https://citadiena.lv

Paļaujoties uz Mēness orbītā sniegtajiem pakalpojumiem, kosmosa kuģus, kas grasās doties uz Mēnesi, vairs nevajadzētu aprīkot ar apgrūtinošajām sakaru un navigācijas ierīcēm. Tas atbrīvotu vietu citu kravu pārvadāšanai, padarot katru pacelšanos izdevīgāku, sacīja EKA navigācijas direktors Pols Verhofs.

Projekts balstās uz vienu no aģentūras stiprajām pusēm – satelītu palaišanu, lai sniegtu pakalpojumus trešajām personām. Pašlaik Zemes orbītā atrodas Eiropas Kosmosa aģentūrai piederošie satelīti, kas ievāc datus par laika apstākļiem un klimata izmaiņām.

EKA pieder arī navigācijas satelīti, kas pazīstami kā Galileo – tie nodrošina ļoti precīzus globālās pozicionēšanas datus, kas konkurē ar ASV veidoto GPS sistēmu.

Taču Eiropas Kosmosa aģentūrai ir arī savas vājās puses. Atšķirībā no ASV, Ķīnas vai Indijas Eiropai trūkst vērienīgu Mēness izpētes programmu. Tā vietā EKA cer sadarboties ar NASA, lai izveidotu “Mēness Vārtus” – mazu kosmosa staciju Mēness orbītā, kas būtu kā zinātnes laboratorija, īstermiņa dzīvesvieta un visurgājēju vai citu robotu glabāšanas zona.

EKA izklāstītajā priekšlikumā divi starptautiski konsorciji izstrādās idejas, kā izveidot uzticamu Mēness sakaru un navigācijas pakalpojumu.

Pirmais šāds pavadonis ar nosaukumu “Lunar Pathfinder” sāks darboties 2024. gadā.

Deivids Pārkers EKA cilvēku un robotu izpētes direktors sacīja, ka aģentūras dalībvalstīm nākamgad tiks iesniegts oficiāls priekšlikums par satelītu zvaigznāja izveidi.

“Ja tas tiks apstiprināts, 2023. gada sākumā projekts varētu sākties pilnā apjomā, lai nodrošinātu tā darbības uzsākšanu četru vai piecu gadu laikā,” viņš teica.

Saistītie raksti:

The post Eiropas Kosmosa aģentūra plāno uz Mēness uzstādīt navigāciju appeared first on Datuve.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Datuve

Microsoft arī turpina piedāvāt ikvienam bezmaksas 24 stundu video zvanus, kas bija ieviesti priekšskatījuma versijā novembrī. Video zvanos, kas var ilgt 24 stundas, var piedalīties līdz pat 300 cilvēkiem. Uzņēmums pēc pandēmijas beigām plāno piemērot 60 minūšu ierobežojumu grupu zvaniem līdz 100 cilvēkiem, bet saglabās iespēju komunicēt 24 stundas 1:1 zvaniem.

Lai gan sākotnēji tika palaists priekšskatījums operētājsistēmā iOS un Android, Microsoft Teams jaunā versija, kas paredzēta personiskai lietošanai, tagad darbojas visā tīmeklī, mobilajās un datoru lietotnēs. Jaunā lietotnes versija atbalsta arī Together režīmu — līdzekli, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai zvana dalībniekus novietotu blakus vienu otram virtuālajā telpā. Šo pašu līdzekli Skype ieguva decembrī.

Ja esat ieinteresēts izmēģināt Microsoft Teams personiskai lietošanai, varat lejupielādēt iOS, Android vai lietotnes datora versiju vai vienkārši izmantot Web versiju.

Avots: The Verge

The post Microsoft Teams personiskās lietošanas versija piedāvā 24 stundu garas sarunas bezmaksas appeared first on notepad.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no notepad.lv

Tehnoloģijas attīstās zibenīgi. Tas, kas tev bija derīgs un piemērots pagājušajā gadā, šogad var vairs neatbilst tavām vajadzībām. Tāpēc, izvēloties interneta nodrošinātāju, ir vērts papētīt, kādas tehnoloģijas tiek piedāvātas, un jābūt aptuvenai nojausmai, kāds ir normāls interneta ātrums.

Kas skaitās “lēns internets”?

Varētu domāt, ka iezvanes internets ir pazudis uz visiem laikiem, ņemot vērā mūsdienās pieejamās tehnoloģijas. Un Latvijā tas tā patiešām arī ir, bet ir nomaļas vietas “nekurienes vidū”, kur šis internets joprojām tiek lietots gan ikdienas, gan pat biznesa vajadzībām, jo citas tehnoloģijas nav pieejamas. Salīdzinot ar citiem mūsdienu interneta veidiem, iezvanes internets ir uzskatāms par ļoti lēnu – to izmantojot, paiet vairākas stundas, lai lejupielādētu failus, ko ar citiem interneta veidiem var iegūt dažu sekunžu laikā. Šāds internets nekvalificējas broadband jeb platjoslas statusam, jo tas ir pārāk lēns.

Ko nozīmē “broadband”?

Broadband jeb “platjoslas internets” ir pasaules standarts ātram internetam ar lejupielādes minimālo ātrumu 25 megabiti sekundē (Mbps) un augšupielādes minimālo ātrumu 3 Mbps. Šeit var spriest, pēc kā tad tiek vērtēts interneta ātrums, proti, pēc lejupielādes un augšupielādes ātruma. Jo lielāki šie skaitļi, jo ātrāks internets.

Mūsdienu ātrā interneta tehnoloģijas

Turpinot par nomaļajām vietām, otrs interneta variants, kas tiek bieži izmantots, ir satelīta internets, ko jau ir iespējams uzskatīt par platjoslas interneta pieslēgumu, taču tas tipiski ir salīdzinoši lēns. Nākotnē tas, protams, varētu mainīties, jo arī Latvijā drīz būs pieejams Starlink satelītu internets.

DSL un kabeļa internets

Vēl divi varianti, kas nodrošina salīdzinoši ātru internetu, ir DSL un kabeļa internets. DSL interneta lietošanai nepieciešami DSL modemi, kas “saņem internetu” ar koaksiālā vara tehnoloģijas palīdzību – internets “ceļo” pa vara vadiem, kas kādreiz savstarpēji savienoja telefona stabus, bet mūsdienās atrodas ierakti zemē. Tiesa, šī interneta ātrums ir atkarīgs gan no piegādātāja, gan izmantotā aprīkojuma, gan vara vadu kvalitātes.
Kabeļa internets arī piedāvā salīdzinoši ātru internetu ar ātru lejupielādi, bet tas ne vienmēr būs spējīgs “turēt līdzi” optiskajam internetam. Jārēķinās ar lēnāku video, foto un citu failu augšupielādi, kā arī online spēļu ķeršanos, raustīšanos un uzkāršanos.

Kurš internets ir visātrākais?

Starp DSL, kabeļa un optisko internetu, tieši optiskais internets ir ātrākais. Tomēr drīz vien optiskais internets ātrākā interneta pieslēguma veida godu būs spiests atdot 5G internetam. Tas ir vairāk kā 25 reizes ātrāks nekā mūsdienu 4G interneta pieslēgums. Tiek paredzēts, ka šis pieslēgums radīs revolūciju cilvēku ērtībās un iespējās, pateicoties tā iespaidīgajam broadband ātrumam. Arī 5G tāpat kā DSL, kabeļa un optisko internetu, ir iespējams pārvērst par Wi-fi un izmantot pavisam ērti. Tikai jāpārliecinās, ka esošais rūteris atbalsta 5G tehnoloģiju. Ja nē, būs nepieciešams iegādāties jaunu rūteri, kas spēs atbalstīt visus līdz šim pieejamos interneta veidus.

Kāds ir normāls interneta ātrums katra vajadzībām?

Lai noteiktu, kāds interneta ātrums būs piemērotākais katra cilvēka vajadzībām, ir jāsaprot, kā tas tiek izmantots:

• viegla slodze – internets tiek izmantots tādām pamata lietām kā e-pasta apskatīšanai, ziņu lasīšanai, 1:1 video vai balss zvaniem, mūzikas atskaņošanai un lai skatītos SD (standard definition) video;
• vidēja slodze – internets tiek lietots visam augstāk minētajam un vienam no variantiem – vai nu lai skatītos HD video, vai dalībai vairāku personu video konferencēs (Zoom zvani, Skype grupas, Google Classroom mācību procesam u.tml.), vai spēļu spēlēšanai tiešsaistē, vai arī darbam no mājām;
• liela slodze – internets tiek izmantots visam, kas minēts “vieglas slodzes” sarakstā un vairāk nekā vienam uzdevumam no “vidējās slodzes” saraksta, kā arī gadījumos, ja internets nepieciešams darba nodrošināšanai birojā.

Ja ikdienā internets tiek vidēji noslogots, iesakām interneta pieslēgumu ar 12-25 Mbps ātrumu.

Savukārt, ja tu esi vienīgā persona, kas izmanto internetu, turklāt dari to tikai vienā ierīcē vienlaikus (piemēram, tikai telefonā), bet ir plānots vidējās slodzes interneta lietojums, iespējams, tev varētu būt pietiekami ar 3-8 Mbps ātru internetu (vieglas slodzes interneta jauda).

Ja internets tiek lietots 4 vai vairākās ierīcēs vienlaikus, bieži tiek sūtīti lielizmēra faili, tiek izmantots biroja darba vajadzībām vai tiek skatīti 4K kvalitātes video, iesakām izvēlēties internetu, kas ātrāks par 25 Mbps.
Jāsaprot, ka tas, kāds ir normāls interneta ātrums, ir atkarīgs no interneta noslogojuma – tādas vienotas atbildes nav.

Internets Eiropā

Bieži ir dzirdēts, ka Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē. Ļoti iespējams, ka mums ir ārkārtīgi paveicies šajā ziņā, jo 2015. gadā “Eiropas savienības broadband stratēģijā” tika noteikts, ka līdz 2020. gadam visiem ES iedzīvotājiem būs pieejams internets ar ātrumu vismaz 30 Mbps, un 50% – līdz pat 100 Mbps ātrs internets. Skaists mērķis, kas realitātē diemžēl nav sasniegts, jo 2019. gada septembrī minētie 30 Mbps bija pieejami vien 83% eiropiešu, kas nozīmē, ka vairāki desmiti miljonu mājsaimniecību ir spiesti samierināties ar lēnu internetu.

Kāds ir mans pašreizējais interneta ātrums?

Tagad, kad zini, kāds ir normāls interneta ātrums (kas, atgādinām, ir atkarīgs no interneta noslogojuma), vari arī noskaidrot, cik ātrs ir tavs pašreizējais internets telefonā vai datorā. To var izdarīt pavisam viegli – ieraksti interneta meklētājā “internet speed test”, izvēlies kādu no piedāvātajiem variantiem (piemēram, speedtest.net) un vēro, kā cipariņi ekrānā mainās, līdz parādīsies tava interneta lejupielādes un augšupielādes ātrumi. Salīdzini iegūtos rezultātus ar šajā rakstā minētajiem ātrumiem un izdari secinājumus, vai pašreizējais internets ir piemērots tavām vajadzībām.

Saistītie raksti:

The post Kāds ir normāls interneta ātrums? appeared first on Datuve.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Datuve

Jaunās funkcijas pamatā ir virtuālie foni, kas jau ir Zoom, taču šie ir nedaudz citādāki. Ar jauno funkciju tiek piedāvāti reālistiskāka izskata foni, kas automātiski sapulces vai vebināra dalībniekus ievieto virtuālajās ainās, piemēram, konferences telpā vai auditorijā.

Jaunajai funkcijai ir daži ierobežojumi. Ja video konferencei pievienojas vairāk kā 25 dalībnieki, atlikušie dalībnieki nokļūst video sīkattēlu joslā virs attēla ar pārējiem lietotājiem. Turklāt ikvienam, kas nav atjauninājis jaunāko Zoom versiju, tiks izmantots fons, kas iepriekš ticis izmantots kā noklusējuma fons. Tas nozīmē, ka lietotāji, kas neatjaunina lietotni, neredzēs to pašu, ko redz citi videokonferences dalībnieki.

Pandēmijas laikā Zoom  kļuva par vienu no populārākajām videokonferenču lietotnēm. Taču tās konkurenti Microsoft Teams un Skype jau paspējuši to apsteigt un ātrāk ieviest līdzīgus virtuālos fonus.

Avots: The Verge

GIF un attēla avots: Zoom

The post Zoom pievieno jaunu funkciju, lai padarītu videozvanus līdzīgākus sapulcēm appeared first on notepad.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no notepad.lv

Ja pandēmijā vispār iespējams saskatīt kaut ko vērtīgu, tad tā noteikti ir digitālo prasmju uzlabošana. Sākumskolas audzēkņi iemācījās datoru un viedierīces izmantot ne tikai spēlēm, bet arī jēgpilnam darbam. Vidējā paaudze papildināja zināšanas kopstrādāšanas platformu lietošanā, un seniori apguva vizuālu saziņu ar bērniem un mazbērniem, tos nesatiekot. Tiesa, vecākās paaudzes cilvēkiem bieži vien nācies pielāgoties bērnu izvēlētajiem risinājumiem, kas ne vienmēr bijuši parocīgi tieši senioriem, taču vismaz devuši iespēju sasniegt tuviniekus. 

Lai arī digitālajā pasaulē specializētu, tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem parocīgu risinājumu nav daudz, daži no universālajiem saziņas rīkiem lietošanā ir ērtāki par citiem. Vecmāmiņām un vectētiņiem nešķiet ļoti ērti darboties ar biznesa pasaulē populārajiem Zoom un MS Teams. Sapulces ieplānošana un ielūguma saites sūtīšana viņu skatījumā ir lieka ķēpāšanās, kurā turklāt var pieļaut kļūdas. 

Daudz prātīgāk izmantot rīku, kurā tikai jāizvēlas sarunas partneris un jāuzspiež uz videozvana ikonas.

Kā izvēlēties atbilstošāko?

Rakstā aplūkotās lietotnes ir ārkārtīgi populāras, tās lieto miljoniem cilvēku, taču tās nepavisam nav vienīgie šāda veida risinājumi. Digitālajos veikalos var atrast desmitiem, pat simtiem alternatīvu. Taču, izvēloties lietotni saziņai, jāpatur prātā, ka tās darbojas kā socializācijas platformas. Proti, vairākums programmu ļauj sazvanīties tikai ar tiem lietotājiem, kuri arī izmanto to pašu programmu. 

Tādēļ, pirms ielādēt tālrunī kādu no lietotnēm, vērts apjautāties tuviniekiem, kādu programmu izmanto viņi. Saziņa būs vienkāršāka un patīkamāka, ja visi vienosities par vienu platformu.

Facebook Messenger

Viedierīces jau izmantojošajiem senioriem, kuri lieto pasaulē populārāko socializācijas platformu Facebook, tieši Messenger būs loģiska izvēle. Šī bezmaksas lietotne sniedz iespēju sarakstīties, veikt video un balss zvanus, turklāt var veidot grupas zvanu līdz pat astoņiem cilvēkiem vienlaikus vai satikties pašu izveidotās «istabās» ar 50 dalībniekiem. Tur var gan pļāpāt, gan kopīgi noskatīties kādu filmu vai pašķirstīt digitālo ģimenes fotoalbumu. Facebook lietotājiem šis rīks ir ērts tādēļ, ka visi paziņas ir viegli sameklējami, turklāt Messenger var lietot arī datorā. 

Neapšaubāms pluss ir fakts, ka Messenger lietotājam nav obligāti jāveido Facebook konts. Sazināties var arī tikai kā Messenger lietotājs. Turklāt «istabu» apmeklētājiem nav nepieciešams pat šis rīks — pietiek ar saņemto saiti uz tikšanās vietu. 

Gan šīs, gan citu lietotņu izmantotājiem tikai ieteicams mājās izmantot Wi-Fi pieslēgumu, ja mobilo datu plāns ir ierobežots. Pretējā gadījumā videosaziņa ātri vien iztērēs limitu, un saruna var pārtrūkt vai novest pie nevēlami liela rēķina.

WhatsApp

12 darbības gados WhatsApp savācis prāvu lietotāju pulku. Vairāk nekā divus miljardus cilvēku 180 valstīs. Tā kā šī bezmaksas lietotne atrodama katrā trešajā pasaulē lietotajā viedtelefonā, par to noteikti dzirdējuši ļoti daudzi. Tā pasaulē ieradās īstajā laikā — 2009. gadā jeb tieši ekonomiskās krīzes kulminācijas periodā. Tolaik miljoniem cilvēku pameta mītnes zemes un devās labākas dzīves meklējumos uz bagātākām valstīm, un saziņas lietotne deva viņiem iespēju uzturēt vizuālu kontaktu ar mājās palicējiem, nemaksājot par starptautiskajiem zvaniem. Arī tagad WhatsApp pilda līdzīgas starpnieka funkcijas attālinātajās svētku svinēšanas reizēs vai ikdienas saziņā. 

Lietotni var iegūt par velti, taču tā jāsasaista ar savu telefona numuru. Tādējādi WhatsApp kļūst par alternatīvu telefona sakariem, jo ļauj piezvanīt ikvienam telefona adrešu grāmatiņā esošajam kontaktam, ja vien tas izmanto šo lietotni. Pieejami gan balss, gan video zvani. Līdzīgi kā Messenger grupām, līdz astoņiem cilvēkiem. Svarīgākais, ka lietošana ir vienkārša — izvēlamies kontaktpersonu un nospiežam klausules vai videokameras ikonu. Ja izveidota saziņas grupa, tad var zvanīt uzreiz visiem dalībniekiem.

Gada sākumā ap WhatsApp tika sacelta pamatīga vētra, kad tā saimnieks Facebook pavēstīja par plānotajām izmaiņām privātuma politikā. Pēc lietotāju protestiem izmaiņu stāšanās spēkā sākotnēji tika atcelta, taču tagad nolikta uz 15. maiju. Tiem, kuri nepiekritīs jaunajiem nosacījumiem, tikšot ierobežots iespēju klāsts.

Duo

Tehnoloģiju giganta Google uzturētais risinājums Duo mājo vairāk nekā miljardā viedierīču, un tam ir pamatots iemesls. Šis rīks ir patiešām vienkāršs un piedāvā dažādas papildiespējas interesantai videosaziņai. Duo ļauj saslēgties grupu zvanā līdz pat 32 dalībniekiem neatkarīgi no izmantoto ierīču operētājsistēmām. Tas nozīmē, ka vienā zvanā var satikties gandrīz visa radu saime. 

Jaunais ģimenes režīms sniedz papildu iespēju pārsteigt tuviniekus ar zīmējumiem uz ekrāna, dažādu radījumu maskām un animācijas efektiem. Atzinīgi vērtējams tas, ka zīmēšanas laikā tiek paslēptas zvanīšanas ikonas, lai nejaušs pieskāriens nepārtrauktu zvanu. 

Sarunas gaitā iespējams nofotografēt citus dalībniekus, noglabājot jaukos brīžus ne tikai atmiņā, bet arī tālruņa bilžu galerijā. Ģimenes režīma izmantošanai gan jāpierakstās Google kontā, kāds šodien jau ir faktiski visiem Android operētājsistēmas tālruņu lietotājiem, jo bez tā vienkārši nav iespējas piekļūt mobilo lietotņu digitālajam veikalam.

Bezmaksas lietotne Duo izpelnījusies atzinību par kvalitatīviem videosakariem, turklāt saziņa tiek šifrēta, lai to nevarētu «pārķert» ziņkārīgas ausis. 

Hangouts

Tikpat populārs kā Duo ir vēl viens Google rīks Hangouts, un to var izmantot gan viedierīcēs, gan datorā. Ierīču sinhronizācijas iespēja nozīmē, ka iespējams sākt sarunu datorā, bet, dodoties ārā, pārslēgties uz viedtelefonu un turpināt diskusiju. 

Hangouts gan vizuāli vairāk līdzinās WhatsApp, piedāvājot sarakstīšanās un sazvanīšanās iespējas. Bezmaksas lietotne ļauj piezvanīt uz jebkuru tālruņa numuru pasaulē un sarīkot videozvanu ar 10 lietotājiem vienlaikus. Savukārt sarakstē iespējas ir vēl plašākas — var izveidot interešu grupu līdz pat 100 dalībniekiem, kurā apmainīties tekstiem, attēliem un videoierakstiem.

Skype

Savulaik ziemeļvalstīs tapusī programma, kuras kodu rakstīja igauņu programmētāji, mūsu pusē ir zināma labi sen. Galu galā, tā ir viena no senākajām saziņas lietotnēm, tapusi 2003. gadā. Tā nonākusi pazīstamās kompānijas Microsoft īpašumā un šodien piedāvā ļoti līdzīgas iespējas kā iepriekš minētās programmas. Proti, sarakstīties un sazvanīties ar cilvēkiem visā pasaulē. Vienā videozvanā var savienoties 24 lietotāji, kā arī var sazvanīties kaut divatā. Atliek tikai uzklikšķināt uz izvēlētā adresāta vai grupas un pieskarties videokameras ikonai.

Oscar Senior

Beidzot esam nonākuši līdz specializētam senioru rīkam. Oscar Senior gan nav tikai videosaziņas platforma. Tā ir drīzāk sekundāra operētājsistēma, kas pārvērš sirmgalvju telefonu vieglāk lietojamā un labāk saskatāmā saziņas rīkā. Oscar Senior ierasto lietotāja saskarni aizstāj ar pielāgotu vidi, kurā ir lielas, saprotamas ikonas un prāvāki burti. Videozvana sākšanai vienkārši jāpieskaras atbilstošam attēlam, kontaktpersonas vārdam, un drīz ekrānā parādās izvēlētā sarunas partnera seja. 

Lietotne piedāvā iespēju koplietot attēlus, uzstādīt atgādinājumus un arī sekot seniora aktivitātēm. Ja viņš apmaldījies tālruņa labirintos, bērni var attālināti pieslēgties ierīcei un palīdzēt sameklēt vajadzīgo.

Atšķirībā no iepriekš minētajiem risinājumiem par Oscar Senior ir jāmaksā. Lietotni var lejupielādēt par velti, taču tās iespējas ir pieejamas tikai abonentiem, un mēneša maksa ir atkarīga no vēlmēm. Lētākā versija vienam lietotājam maksā ap četriem eiro mēnesī, bet ģimenes pakas trim un 10 lietotājiem — attiecīgi virs 8 un 17 eiro.

The post Droša un vienkārša saziņa senioriem appeared first on IR.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no https://citadiena.lv

Mēs esam priecīgi piedāvāt Jums:
Ērtus darba apstākļus modernā klīnikā
Darba grafiku Pr-Pk no 9:00 līdz 18:00
Konkurētspējīgu atalgojumu + bonusi
Sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu
Draudzīgu komandu un klientus

Mūsu cerības:
Profesionālās standarta biroja programmatūras pakas un datora prasmes
Teicamas latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas,
Izcilas komunikācijas un klientu apkalpošanas prasmes
Vēlme strādāt ar cilvēkiem, uzmanība uz klientu
Prezentējams izskats
Organizatoriskās prasmes
Pieredze klīnikā vai pakalpojumu nozarē
Atbildība, laipnība, spēja dzirdēt cilvēkus
Prezentācijas prasme, kompetenta runa
Spēja strādāt daudz uzdevumu režīmā
Sabiedriskums, izturība pret stresu
Vēlme mācīties un apgūt jaunas prasmes

Darba pienākumi:
Dzirdes klīnikas grafiku koordinācija
Komunikācija ar pacientiem (zvani, SMS, WhatsApp, Viber, Skype, sociālie tīkli)
Pacienta uzņemšanas administrēšana, preču un pakalpojumu prezentācija
Pacientu satikšana, pavadīšana, konsultēšana
Dokumentācijas uzturēšana, uzskaite un reģistrēšana
Pacienta finanšu aprēķins
Pacientu datu bāzes uzturēšana un kontrole
Kontu uzturēšana sociālajos tīklos
Mijiedarbība ar citām klīnikām un speciālistiem

Pieņemam darbā tikai ?+ komandas dalībniekus. Jābūt spēcīgai darba ētikai, spēcīgām komunikācijas prasmēm un motivācijai augt.

Lai pieteiktos vakancei, sūtiet savu CV ar foto un motivācijas vēstuli līdz 25. aprīlim. Motivācijas vēstulē, lūdzu, apraksti, kāpēc tieši Jūsu kandidatūra būtu vispiemērotākā.
Sazināsimies tikai ar tiem kandidātiem, kurus aicināsim uz darba interviju klātienē.

The post Klientu Apkalpošanas Speciālists/-e first appeared on #teirdarbs.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no #teirdarbs

Divus metrus un divus centimetrus garš, sportisks, izskatīgs. Timuram Tomsonam, sagaidot viesus uz Liepājas Lielā dzintara kāpnēm, grūti palikt nemanītam. Neilgi pirms tam, kad pandēmija rudenī slēdza durvis kultūras pasākumu vietām Latvijā, tiekoties ar Elīnas Garančas koncerta apmeklētājiem, viņš staroja priekā. «10. oktobrī no visu pasaules koncertzāļu direktoriem es biju vislaimīgākais,» Timurs apstiprināja Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā. Lielā dzintara vadītājs kāpa uz operas skatuves, lai Garančas un skotu pianista Malkolma Martino vārdā par Liepājas performanci saņemtu apbalvojumu nominācijā Gada koncerts. 

Oktobrī Tomsona pārraudzītā koncertzāle skatītājiem ne tikai divos neaizmirstamos koncertos ļāva baudīt pasaulslavenā latviešu mecosoprāna uzstāšanos, bet arī paspēja nosvinēt piecu gadu jubileju. Februārī, nopērkot robotkameras, kļuva par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā. 18. martā Tomsons saņem titulu Gada liepājnieks — «par prasmīgu koncertzāles vadību un dažādu žanru koncertu nodrošināšanu Covid-19 izplatības apstākļos».

«Zaķis» ģildē un operā

Kad pirms četriem gadiem Timurs uzvarēja Liepājas domes izsludinātajā konkursā uz Lielā dzintara valdes priekšsēdētāja amatu, viņam bija 29 gadi. «Atrados Zviedrijā, kur pārlaidu trīsdesmitgadnieka krīzi, pārvērtēju savas dzīves izvēles un piestrādāju par otrā plāna aktieri masu skatos,» Timurs smaidot iezīmē situāciju. «Kur tik es neesmu filmējies — gan detektīvseriālos, gan Zviedrijas Zelta zivtiņas reklāmās!» 

Konkursā, kuram pieteicās vēl 12 pretendentu, vajadzēja sniegt vīziju par Lielā dzintara attīstību. Ārzemēs Timuram bijis daudz brīva laika, viņš kārtīgi atvēzējies: izveidojis 40 lappušu «grāmatu» ar ievadu, iztirzājumu, tabulām un salīdzinājumiem. «Pārsteidzu komisiju. Prieks, ka mērs Uldis Sesks pateica gala «jā». Viņi paņēma cilvēku, kas ir jauns un nav pazīstams, bet vieta ir atbildīga. Es gan nešaubījos, ka dabūšu šo vietu, es zināju!» 

Cilvēkiem, kas orientējas Latvijas akadēmiskās mūzikas «virtuvē», Tomsona vārds arī iepriekš kaut ko nozīmēja. Studējis Latvijas Kultūras akadēmijā Latvijas un Francijas kultūras sakarus, maģistrantūrā apguvis kultūras iestāžu menedžmentu, 25 gadu vecumā viņu pieņēma par Sinfonietta Rīga izpilddirektoru. «Toreiz tikko biju atgriezies no Āfrikas, Kamerūnas, kur nokļuvu ar Global Education programmas starpniecību. Veiksmīga sakritība: diriģentam Normundam Šnē bija svarīgi dabūt orķestrī jaunas asinis, domas un idejas, uztaisīt restartu.» 

Paralēli ugunskristībām Sinfonietta Rīga Timurs pieslēdzās projektu vadībai Zviedrijas Radio rīkotajā Baltijas jūras festivālā. «Liels, starptautisks festivāls, Zviedrijas Radio pieder arī koncertzāle Berwaldhallen. Tajā uzstājas Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris un arī koris, kura mākslinieciskais vadītājs šobrīd ir Kaspars Putniņš. Iedomājies, man Zviedrijā bija jāuzņem Marijas teātris no Sanktpēterburgas — 140 cilvēku un diriģents, kurš atlido ar privātlidmašīnu! Vai arī — Somijas Nacionālā opera ar Vāgnera iestudējumu. Ar laiku saproti, kas nepieciešams mūziķim, lai viņš nedomātu par neko citu, tikai par savu izcilību uz skatuves.»

Jau no bērnības mūzika bija būtiska Timura dzīves sastāvdaļa. Sācis ar klavierēm, bet pusaudža gados spēlējis saksofonu Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas orķestrī. Pirmo menedžera pieredzi studiju gados ieguva domubiedru grupā Kazanovas orķestris. «Jauniešu orķestris ar 55 cilvēkiem savācās nedēļas nogalēs, atskaņoja dažādas aranžijas. Labs līmenis, mūs bieži aicināja uz koncertiem. Tas bija simfoniskais orķestris, tātad tur saksofons nebija vajadzīgs.»

Viņa svētvieta studiju laikā bija Lielā ģilde, kur mīt Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ko tobrīd diriģēja Elīnas Garančas dzīvesbiedrs Karels Marks Šišons. «Viņš ar savu pompozitāti un enerģiju deva lielu iedvesmu. Visi koncerti ģildē bija izpārdoti, tāda ažiotāža!» iesaucas Timurs. Drīz tur juties kā savējais. «Protams, arī studijām izmantoju LNSO — ja vajadzēja kādu darbinieku intervēt, veikt mārketinga pētījumus. Portālā Draugiem.lv izveidoju LNSO fanu lapu, apspriedām koncertus.» 

Sarunas biedrs ar smaidu atceras: kamēr vēl nepelnīja, iemanījās par brīvu iekļūt jebkurā koncertā. «Biju sadraudzējies ar vietu ierādītājiem. Gāju uz pasākumu otro daļu operā, jo zināju, ka tad vairs nepārbauda biļetes. Lielajā ģildē sēdēju balkona kāpnēs.» Divus metrus garam vīram tas varētu būt krietni sarežģīti! «Tajā laikā par to nedomā, jo nezini, kas ir komforts,» Timurs attrauc. «Biju priecīgs sēdēt. Augstprātīgi gāju pat uz Annas Ņetrebko koncerta otro daļu operā, protams, tur biļetes maksāja kosmosu. Kāpēc neizmēģināt?»

Vienlaikus viņš krustām šķērsām izceļoja Franciju. Asistēja Džemmas Skulmes mazdēlam Jānim Skulmem filmēšanā Parīzē, pastrādāja Théâtre de la Tête Noire Orleānā. «Tā vadītājam un režisoram Patrisam Dušē bija sadarbība ar mūsu «franču kursu» un teātra kursu Latvijas Kultūras akadēmijā. Trīs cilvēkus, arī mani, paņēma par aktieriem lielā izrādē. Jā, arī instruments vienmēr bija līdzi. Marseļā 2007. gadā kādu brīdi pat paspēlēju uz ielas. Ir, ko atcerēties.»

Timurs joprojām turpina sadarbību ar kolēģiem Baltijas jūras festivālā. «Bet Zviedrijā man diemžēl neviens nav piedāvājis vadīt koncertzāli. Un arī Rīgā ne. Jo tur šādas koncertzāles joprojām nav, un man ir kauns par to. Man tiešām ir nenormāla sāpe par Rīgu kā zaudētu vietu manā profesionālajā karjerā,» Timurs iesaucas. 

Vēl pirms pieteikšanās darbam Lielajā dzintarā pats aizgājis no Sinfonietta Rīga, saprotot, ka sasniegti izaugsmes griesti. «Noorganizē vienu koncertu sezonu Lielajā ģildē, otru, trešo…» viņš nopūšas. «Atceros, kā Sinfonietta Rīga un vijolniece Vineta Sareika ar altistu Gregoru Zīglu no Vācijas uzstājās ar Mocarta dubultkoncertu. Brīdī, kad skatītājiem tūlīt iestāsies katarse, garām ģildei brauc motociklu banda. Gregors pēc tam teica: «Timur, es domāju, ka karš sācies, tanki nāk!» Tāda ir Rīgas galvenā koncertzāle, un es kā profesionālis vairs nespēju tur gūt muzikālo baudu. Ģilde mani izsmēla.» 

Liepājas koncertzāle apvienojot visas viņam svarīgās vērtības. «Gors un Cēsu koncertzāle arī ir brīnišķīgas, bet tur nav simfoniskā orķestra, kas ir mana lielā mīlestība. Kurā valstī es vēl varētu saņemt šādu darba piedāvājumu? Nebija jautājuma, vai man ir jābrauc uz Liepāju.»

«Logs uz Eiropu»

Timurs un viņa komanda. Lielā dzintara menedžeris jau pieradis, ka padomju laikā auguši cilvēki viņa vārdu saista ar šo pazīstamo bērnu grāmatu. «Vārds ir samērā «atbildīgs». Gan jau vecāku zemapziņā tas nāca no Arkādija Gaidara grāmatas,» viņš pasmaida. Bijusi sajūta, ka apkārtējie gaida, lai viņš attaisnotu aktīvā jaunieša tēlu — pozitīvais timurietis. «Protams, aizbraucot uz Krieviju, saku, ka mans vārds ir nevis «Timur», bet «Timurs». Es nāku no citas puses.» 

Skype sarunā viņa latviešu valoda skan nevainojami. Bet Timurs, kura uzvārds mantots no latviešu vectēva Ilmāra Tomsona, uzaudzis krievvalodīgā ģimenē Bolderājā. 90. gados uz Rīgas «pēdējo bastionu» no Pļavniekiem lielāku dzīvokli iemainīja viņa vecāki. Ģimenes iekšējā komunikācija joprojām notiekot krievu valodā, taču Liepājas dzīve paiet «latviski». «Vairākiem labiem draugiem ir tāpat,» atzīst Timurs. Ar Artjomu Konohovu, Latvijas Radio žurnālistu Briselē, viņš parasti sazinās latviski. «Jo par darba un ikdienas lietām ir vienkāršāk runāt valodā, kādā strādā. Pats latviešu valodā akcentu saklausu, bet, domāju, arī citās valodās — franču, zviedru, angļu un vācu, ko mācījos skolā. Akcents man nav stiprs. Droši vien saistīts ar labi attīstītu muzikālo dzirdi.» 

Timura vectēvs no mammas puses padomju laikā ieradies no Baltkrievijas, abas vecmammas — no Krievijas. «90. gados viņiem bija liels jautājums — kā dzīvot tālāk? Trīs no maniem vecvecākiem ir nepilsoņi. Nesen, pārrunājot ar radiem šo jautājumu, sapratu, ka viņiem joprojām ir sāpe, ka viņi atbalstīja Latvijas neatkarības atgūšanu, bet pilsonību nedabūja. Mātei gan nebija problēmu iziet naturalizācijas procesu. Un arī man caur latviešu vectēvu nebija identitātes problēmu. Pasē rakstīts, ka esmu latvietis, tas mani pašdefinē.»

«Iekšējais krievs» ierunājoties brīžos, kad Timurs apzinās atšķirīgo kultūras pieredzi. «Zinu visas Sofijas Rotaru dziesmas, slavenas frāzes no padomju filmām. Pat domāju: ārprāts, kāpēc tas ir manā galvā? Bet, skatoties uz vecvecākiem, saprotu, ka esmu integrējoties arī diezgan daudz zaudējis no savas krievu kultūras pamatiem. Attālinājies no lietām, kas viņiem ir tuvas un dārgas.»

Tomsonu ģimenē izkoptu mūzikas tradīciju neesot. Tēvs 90. gados sācis uzņēmējdarbību, ir nelielas veļas mazgātavas un ķīmiskās tīrītavas īpašnieks. Mamma, pirmsskolas pedagoģe, Timuru savulaik aizveda uz Bolderājas Mūzikas un mākslas skolu. Timura baltkrievu vectēvs, aviācijas inženieris, bijis «nopietna figūra». «Braukāja uz visādām «Maskavām» un «Čehoslovākijām», vairākus gadus dzīvoja speciāli būvētā kotedžā militārā teritorijā Indijā. Vectēvs indiešiem rādīja, kā apkalpot reaktīvos dzinējus. Pārveda uz Latviju visādus mākslas darbus, bija arī trīs brīnišķīgi koka ziloņi, ar kuriem es bērnībā spēlējos.» 

Lielā dzintara vadītājs uzsver, ka mācījies parastā Imantas krievu vidusskolā nr. 96. Taču paveicies ar latviešu valodas skolotājām. Īpaši pateicīgs ir Silvijai Mekšai, kura arī audzināja viņa klasi. «Nezinu, kā Imantas vidusskola to izdomāja — 10. klasē mēs mācījāmies pēc latviešu skolu programmas. Pie mums brauca televīzija, 90. gados lika citiem par piemēru — kā jaunajos apstākļos mācīt minoritātes. Fizikas un ķīmijas skolotājas, kurām pirms tam bija jāmāca krievu valodā, pēkšņi runā latviski — bija diezgan amizanti, bet viņas tika galā. Saku skolai paldies, ka varēju normāli startēt Kultūras akadēmijā.» Šo ideju savukārt piespēlējis tēvs. «It kā nejaušības, bet tās spēcīgi ietekmēja manu dzīvi.»

Francijas institūts nupat lūdzis ierakstīt video, kāpēc viņš iemācījies franču valodu. «Varbūt interese par Franciju arī ir saistīta ar to, ka nāku no nomales?» Timurs aizdomājas, pieminot, ka starpkultūru sakarus sāka studēt divus gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. «Tad ir dabiski gribēt zināt — kādi tad ir tie Rietumi? Tās nebija tikai valodas mācības. Kā Pēterim I — logs uz Eiropu!»

No drāmas līdz digitalizācijai

Neuzbāzīgi inteliģents, Timurs Tomsons necenšas pierādīt savu nozīmību, pieminot Krievijas imperatora iekarojumus. Vienojoša ar Pēteri I gan varētu būt aizrautība, ar kādu arī viņš pievēršas darbam. 

«Tik fanātiski viņš tam ķērās klāt!» sadarbību atsauc atmiņā diriģents Normunds Šnē. «Kad Timurs atnāca uz izpilddirektora vietas konkursu, uzreiz ievēroju, cik viņam sirsnīgas acis. Likās, ka viņš tiešām spēj aizrauties ar kādu lietu. Jau pēc pirmajām nedēļām orķestrī bija skaidrs, ka tā ir veiksmīga izvēle. Līdzās personiskajām īpašībām, kas nepieciešamas šādam darbam, — svešvalodas, spēja komunicēt ar cilvēkiem — mums izveidojās labs kontakts. Ar viņu bija viegli.»

Sinfonietta Rīga kolēģiem Timura aizrautību pat nācies nedaudz bremzēt. «Saņemot kādu lielisku piedāvājumu e-pastā, viņš varēja atbildēt, neaprunājoties ar mums. Jākaļ, kamēr karsts! Protams, ar kolēģiem ir jākonsultējas, bet daudz labāk, ka cilvēks brīžiem jāpabremzē, nekā visu laiku jāmudina,» secina Normunds Šnē.

«Nevainojami!» diriģents uzslavē Tomsona organizētos Sinfonietta Rīga ārzemju braucienus. Jau toreiz parādījušās krīzes menedžera prasmes. «Šis darbs ir tāds, ka jebkas var atgadīties. Bet viņš ar savām lietām tika galā lieliski.» Būtiski, lai muzikāla kolektīva menedžeris būtu kaut mazliet iekšā mūzikā. «Bet Timurs nav «mazliet», viņam ir mūziķa dvēsele. Viņš izkopj savas zināšanas par mūziku joprojām,» secina diriģents. «Un šobrīd, vadot koncertzāli, noteikti nevar fokusēties tikai uz ekseļa tabulām un cipariem, arī koncertzāles direktoram jābūt ar savu redzējumu par mūziku. Timurs nav tikai kabinetā sēdētājs, bet tiešām ir kļuvis par Lielā dzintara seju.»

Timura tuvākā kolēģe, Lielā dzintara mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča atzīmē: būdams pietuvināts simfoniskajai mūzikai, klasiskajai gaumei, repertuāra izvēlē Tomsons tomēr ir apdomīgāks par viņu, mazāk atvērts multidisciplinārām formām un eksperimentiem. «Viņš mani notur pie zemes. Bet apzinība, darba spējas, veltīšanās — tas viss viņam piemīt.» Timura neatlaidība īpaši noderējusi pandēmijas pavasarī, saka Bartkeviča. «Šoks, nolaižas rokas, nevar saprast, kā tālāk rīkoties. Koncertzāle ciet, pasākumi atcelti… Viņš bija tas, kurš ar savu misijas apziņu visus mobilizēja. Aicināja domāt jaunus risinājumus, veidus, kā tomēr nepazust šoka stāvoklī.»

Pats Lielā dzintara vadītājs atzīstas: arī viņam šis laiks ir bijis stresa un šaubu pilns. Pazibējusi doma, vai pandēmijas dēļ nebūs jāmaina profesija. «Glāba regulārās sporta nodarbības ārā. Man pat ir treneris, kas pandēmijas laikā palika bez darba, tad mēs divatā ar viņu uzturējām ne tikai fizisko, bet arī morālo formu, atspiežoties pret soliņiem, skrienot gar jūru un lēkājot pa kāpnītēm. Tagad esmu Kurzemes krasta milzīgais fans. Nebeidzamais apvārsnis ir mans lielākais iedvesmas avots. Jūra ar spēcīgo zaļgano krāsu ir kā pareizticīgo baznīca: neko nesaproti no tās, bet ļoti interesē, kas tur notiek.» 

Liepājā tomēr ir kā tādā Dieva ausī, secina Timurs. «Mūsu komandā bija divi saslimušie, un arī man vajadzēja pasēdēt pašizolācijā, bet izdevās pasargāties no slimības uzliesmojumiem. Orķestris tagad testējas pirms katras uznākšanas. Kā man ir paveicies! Arī šobrīd Lielajā zālē mēģina orķestris, 54 cilvēki. Jebkurā brīdī varu nokāpt no sava kabineta, pasēdēt un paklausīties brīnišķīgu simfonisko mūziku. Jūtos tik privileģēts!» viņš stāsta skaipa sarunā.

Pasaules pilsonis labi iejuties Liepājā, lai gan tas slēpj arī riskus. «Darbs, dzīvoklis, veikals: ir vienkārši nodzīvot tādu mietpilsoņa dzīvi kā mūžīgā vasarnīcā. Bet es mēģinu sevi visu laiku izvilkt ārpus komforta zonas. Pagājušā gada beigās nolēmu pabeigt trīs mēnešu finanšu kursus, sestdienās un svētdienās ieliku sevi nopietnās mācībās kopā ar grāmatvežiem un finansistiem. Dzīvē ļoti noder!» 

No īres dzīvokļa Timurs joprojām katru dienu ejot uz biroju Lielajā dzintarā. Koncertzāles politika: būt maksimāli tuviem ar publiku arī šajos laikos. Digitālās koncertzāles aprīkojuma iegāde bijusi tikai laika jautājums, situācija to pasteidzinājusi, stāsta Timurs. Pirms pandēmijas viņš ar kolēģiem braucis pieredzes apmaiņā gan uz digitālo koncertzāli Gēteborgā, gan Berlīnes filharmonijā. «Šobrīd notiek paradigmu maiņa,» viņš secina. «Digitālā tehnika vairs nemaksā tik dārgi kā agrāk. Dārgākais, kas mums ir, ir darbaspēks. Varam daudzkārt samazināt izmaksas, izmantojot robotkameras, kas vadāmas ar pulti no studijas.» Digitālā koncertzāle noder arī komercdarbībai — konferences un ieņēmumi par telpu īri Lielajam dzintaram palīdzēs pārdzīvot pandēmiju. 

Finansējumu šim pirkumam viņi neprasīja ne valstij, ne pilsētai. To izdevās piesaistīt fondā Uniting History, atlikušo daļu sedza ieņēmumi no veiksmīgajiem Elīnas Garančas koncertiem. «Protams, viena lieta ir nopirkt tehniku, otra — kā izmantot iegūto saturu. Vakar man bija saruna ar pasaulē lielāko klasiskās mūzikas aģentūru HarrisonParrott, viņi veido lielu starptautisko platformu Virtual Circle, kurā arī mēs varētu strādāt,» atklāj Timurs. Lielā dzintara koncerti no maija varbūt tiks straumēti visā pasaulē! «Pandēmija mums ir bijusi milzīga universitāte. Jau šobrīd strādājam kā digitālais medijs, nevis tikai kā koncertzāle, kur notiek klātienes koncerti.»

The post Timurs un viņa komanda appeared first on IR.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no https://citadiena.lv