Siguldas pils kvartālā sestdien, 25. septembrī, no plkst. 11.00 norisināsies Zelta rudens karalistes svētki, kuros kopā atklāsim krāšņo lapu sezonu. Rudens galvaspilsēta aicina ar draugiem un ģimeni piedalīties dažādās aktivitātēs, krāšņos pārgājienos, iepirkties Zelta dizaina tirdziņā, nogaršot “Rudens Street Food” našķus un baudīt izcilu mūziku grupu “Čipsis un Dullais” un “Dziļi violets” pavadījumā, bet par svētku atmosfēru visas dienas laikā parūpēsies pasākuma vadītājs Oskars Kozlovskis.

Zelta rudens lapu sezonas svētki iesāksies plkst. 11.00 ar iespēju Zelta dizaina tirdziņā iegādāties dažādus modes aksesuārus un apģērbu, vitamīniem bagātus un gardus produktus no Latvijas zemniekiem, kā arī dizaina priekšmetus no īstiem sava amata meistariem. Tirdziņā piedalīsies “Dabas iedvesma”, kas izgatavo unikālas ziedu lampas un dekorus, kas tapuši Siguldā, “ZAZA baby bee” – drēbītes un īpaši gatavotas “graužamās mantiņas” mazuļiem, “MOOD LUX Candles” – sojas vaska sveces stikla traukos, kuras iespējams atkārtoti uzpildīt, “pureknitwear” – ar 30-to gadu rokas adāmo mašīnu adīti sieviešu un bērnu cimdi, šalles un citas preces, “Izzi Gizzi Clay” – ar rokām radītas unikālas polimērmāla rotas un aksesuāri, “Queen Rose Jewelry” – ar mīlestību Latvijā radītas rotaslietas no dabīgajiem akmeņiem, swarovski kristāliem un pērlēm. Tāpat būs nopērkamas koka spēles un citas sezonālas preces, BIO zāļu tējas, kārumi un daudz kas cits no turpat 40 amata pratējiem.

Svētku laikā visas dienas garumā ar kārdinošiem un tikpat arī gardiem ēdieniem priecēs “Rudens Street Food” zonas dalībnieki – restorāns “Čarlstons” piedāvās Latvijā audzētu cūkgaļas, liellopa gaļas burgerus, uz dzīvās uguns vārītu zupu, frī kartupeļus un karsto rudens ābolu dzērienu, “Sushi Brothers” gatavos īpašo suši burgeru un eksotiskos suši salātus ar jūras veltēm, “Vegstop.lv” piedāvās gardu ēdienu vegānā ēdiena piekritējiem, piedāvājot 100% vegāniskus burgerus, vrapus un uzkodas. Autentisks garšu salikums tieši no Izraēlas un eksotiskais un vienmēr smaidīgais šefpavārs Shimon gaidīs “2EAT Falafel&Hummus” apmeklētājus, piedāvājot nobaudīt dažādi pagatavotus falafelus, šakšuku, kuskusu marokāņu gaumē, tabulī salātus, baklavu, pahlavu ar augļiem un riekstiem. Pirmo reizi Siguldā viesosies “CAFE JERSIKA 43” ar mājās gatavotiem burgeriem un hot-dogu maizītēm, Fish&Chips, īpaši kraukšķīgām garnelēm, Jersikas Buffalo vistas spārniņiem, sulīgo Jersikas burgeru un sierīgo hot-dog. “CheFrance” un šefs Xaviers piedāvās Francijas garšu – griķu Bretaņas stila galetes ar dažādiem pildījumiem, plānās franču pankūkas crepes ar saldajiem pildījumiem, franču tradicionālo desertus, sautējumu, zupu, kišu, kartupeļus frī un citas uzkodas. Savukārt “Bliss Gelato” aicinās izbaudīt rudens noskaņu garšas – kafijas gelato ar kanēli, vaniļas, aveņu, pistāciju, marakuja-mandeļu, pīlādžu-mandeļu un citas.

No plkst. 11.00 līdz 17.00 norisināsies arī galda spēļu turnīrs lieliem un maziem, kur būs iespēja izmēģināt veiksmi, veiklību un atjautību dažādās spēlēs.

Šajā dienā no plkst. 13.00 līdz 17.00 norisināsies arī Radio SWH tiešraide, kur moderatoru Evijas Gulbes un Edgara Barbaka vadībā iedzīvotāju un uzņēmēju pieredzes stāsti kļūs par interesantu piedzīvojumu neklātienē, radio viļņos, vai tieši pretēji – klātienē Siguldas pils dārza centrālajā punktā.

Savukārt aktīvās atpūtas baudītāji aicināti plānotājos atzīmēt notikumu plkst. 13.30, kad notiks jaunā pārgājienu maršruta “Aizrauj Elpu” atklāšana, vai plkst. 14.00 – dabas piedzīvojumu terapijas maršruta “Pastaiga bezgalībā” atklāšana.

No plkst. 14.00 līdz 16.00 jaunākos svētku apmeklētājus pārsteigs “Mārtiņa burbuļi”. Plkst. 16.00 Siguldas pils kvartālā atjautību pārbaudīt foto medības, bet plkst. 17.00 notiks šarmantākā bruņinieka foto konkursa izloze.

Dienas noslēgumā plkst. 19.00, rudens saulrietu sagaidot, pazīstamu un iemīļotu dziesmu pavadījumā baudīsim “Čipsis un Dullais” un “Dziļi violets” koncertus.

Biļetes cena uz abiem koncertiem – 10 eiro, arSiguldas ID karti – 20% atlaide, novada daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide. Ieeja koncertā tikai Covid-19 vakcinācijas kursu pabeigušiem vai Covid-19 pārslimojušiem apmeklētājiem. Biļetes var iegādāties šeit. Pārējās svētku aktivitātes – bez maksas.

Atgādinām, ka joprojām jāievēro piesardzības pasākumi un individuālā atbildība par savu veselību. Aicinām rūpēties par roku higiēnu un izmantot publiski pieejamos dezinfekcijas stendus, kā arī ievērot distanci un sanitāro protokolu, apmeklējot publiskas vietas un pasākumus.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Jaunumi no Sigulda.lv

Tā reizē bija un nebija pandēmija, kas populāro labdarības veikalu Otrā elpa izveidotājas Elīnas Žagares dzīvē ieviesa būtiskas pārmaiņas. Sarežģītais laiks kļuva par katalizatoru tīri privātām izmaiņām. Sen prātā cilātas un beidzot līdz galam novestas arī izmaiņas biznesā — Elīna Otrās elpas vadības grožus 2021. gada janvārī atdeva jauno īpašnieču Eleonoras Beržinskas un Daces Ekštetas rokās. 

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Elīnas radītais sociālās uzņēmējdarbības projekts Latvijā kļuva plaši pazīstams ar citādu pieeju lietotajām mantām un ētiskam dzīvesveidam. Jaunā uzņēmēja sociālā biznesa nišā ienāca ar uzstādījumu: moderni, pievilcīgi veikaliņi, kur pārdošanai cilvēki var atnest pašiem vairs nevajadzīgās lietas, bet citi — tās nopirkt. Prāvu daļu preču Otrā elpa dāvināja dažādiem labdarības projektiem un sociālajām institūcijām — 12 gadu laikā vairāk nekā divi miljoni dažādu mantu nodotas apmēram 130 organizācijām.

Arī daļa peļņas aiziet labdarībai — 12  gados 151 tūkstotis eiro sociālo projektu realizēšanai simt dažādām organizācijām Latvijā. Pēdējos gados nozīmīgākie finansiālie ziedojumi aiziet Bērnu slimnīcas fondam un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas orgānu donoru programmas ārkārtas uzkrājumu veidošanai, kas palīdz bērniem, kuriem nepieciešama orgānu transplantācija ārpus Latvijas. 

Veikaliņi ātri kļuva iecienīti jauniešu vidū. Tie «aplipa» ar dažādiem interesantiem pasākumiem, labdarības koncertiem, izsolēm un tamlīdzīgi.

No maza, Elīnas vienpersoniski kopā ar brīvprātīgajiem pārvaldīta projekta Otrā elpa šo gadu laikā kļuvusi par biznesu ar trīs pārdošanas vietām Rīgā un vienu Liepājā, kā arī vairākiem desmitiem darbinieku.

Taču šogad uzņēmēja nolēma mainīt dzīvi un karjeru, jo jutās izdegusi un gatava elpu ievilkt no jauna — citos pašas radītos projektos. Par tādu jau kļuvis Lāčplēša nams Cēsu vēsturiskajā centrā, kuru viņa pēc finansiāli veiksmīgiem Otrās elpas gadiem iegādājusies un atjauno. Nākotnes plāni top!

Vai pandēmija varētu kaut ko mainīt sabiedrības attieksmē pret sociālo uzņēmējdarbību?
Godīgi sakot, neesmu par to domājusi. Protams, bijušās un esošās krīzes ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē vienmēr veicina kaut kā jauna rašanos. 

Otrā elpa radās 2008.—2009. gadā kā sociālais uzņēmums, vēl nemaz nezinot terminu «sociālā uzņēmējdarbība». Tajā laikā Latvijā radās visādas foršas lietas, bija kopienas sajūta, visi kaut ko darīja. 

Arī šī krīze daudziem cilvēkiem noteikti liks kaut ko pārdomāt un darīt. Nezinu, vai tieši sociālās uzņēmējdarbības sfērā vai kādā citā, bet ļoti daudz varam likt zem uzstādījuma: kādā veidā mēs biznesā domājam ne tikai par finansiālu, bet arī sabiedrības ieguvumu. 

Kāpēc cilvēkam, kurš ir spējīgs uzņēmējs, būtu vajadzīgs uzņēmējdarbības veids, kurš neienes lielu naudu?
Tas ir ļoti individuāli. Esmu par to domājusi, bet man bail aizrunāties filozofiskos jautājumos. Cik sevi atceros, man vienmēr bijusi vēlme būt dziļāk dažādos procesos. Jēgas meklējumi man sākās diezgan agri, jau pusaudžu gados. 24 gadu vecumā jau biju pastrādājusi lielos telekomunikāciju uzņēmumos par biroja un personāla vadītāju, strādāju pie sava profesionālā bakalaura uzņēmējdarbībā. Bet man bija skaidrs, ka nevaru griezt zobratiņus lielā sistēmā, kurā neredzu pievienoto vērtību. 

Tad vienu gadu biju bezdarbniece, pabraukāju apkārt pa pasauli un Lielbritānijā uzlasīju Otrās elpas ideju. 2009. gada ekonomisko krīzi neizjutu. Tā bija mana personiskā lielā krīze, kad aizgāju no darba un sapratu, ka turpmāk gribu darīt kaut ko jēgpilnu. 

Cilvēkiem bieži ir mērķis glābt pasauli. Es to tā neizjūtu, bet, ja atrodu kaut ko par labu esam, man šķiet, ka tas varētu noderēt arī kādam citam.

Kas, retrospektīvi skatoties, bija punkti, kas jums deva iespēju būt veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības nišā?
Man nāk prātā divas lietas. Jaunajiem biznesiem, kuri top ap 20—30 gadu vecumu, ir baigā enerģija, jaunības maksimālisms. Ja dedz par savu ideju, ir vienalga, cik daudz naudas saņemsi un vai vispār saņemsi. Arī man galvenā bija ideja, citi cilvēki pavilkās līdzi. 

Kas bija grūtākais? Vai saskārāties ar kādām specifiskām problēmām, kas ir Latvijā, bet nav Lielbritānijā?
Latvijā joprojām ir vāja korporatīvā sociālā atbildība. Kaut kādā līmenī tā, protams, ir, bet uzņēmumi nav gatavi iesaistīties nevalstisko organizāciju jautājumos. Otrās elpas izrāviena punkts bija, kad Aleksis Karlsons un viņa krustmāte Ieva Laukers par simbolisku summu mums izīrēja telpas Berga Bazārā. Tad arī viss pārējais sakārtojās. Mēs līdz pagājušajam gadam vēl darbojāmies kā NVO, jo nebija sakārtots sociālā uzņēmuma likums. Lielbritānijā jau sen ir dažādi sociālo uzņēmumu veidi un paveidi. Tā kā Latvijā nebija, mums visu laiku nācās britu pieredzi interpretēt savā veidā.

Kas šobrīd no valsts puses būtu vajadzīgs, lai ir vairāk šādu iniciatīvu?
Tas ir sāpīgs jautājums. Otrā elpa joprojām nav ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu. Mēs pat neesam pieteikušies. Otrās elpas gadījumā sociālā SIA bez sakabes ar NVO nevar normāli funkcionēt, jo nevar pieņemt mantiskus, finansiālus ziedojumus, tāpat arī tos ziedot. Turklāt mums gandrīz nav iepirkumu, līdz ar to maksājam milzīgu pievienotās vērtības nodokli, un mums nav veidu, kā to norakstīt. 

Nevienu brīdi nav bijusi sajūta, ka valstī ir vienoti un saprotami atbalsta mehānismi. Tieši atbalsta, nevis kontrolējošie. Pateicoties ļoti spēcīgai grāmatvedei, mēs tā arī sākām — rakāmies, urbāmies un nesapratām, vai pareizi vai nepareizi darām. Te pietrūkst atbildīgās institūcijas, ar to nenodarbojas VID. Gājām ar savu jautājumu arī uz Finanšu ministriju, jo mums nebija klasisks biznesa gadījums. 

Tomēr ar visām četrām esmu par sociālo uzņēmējdarbību un asociācijas darbu Latvijā, desmit gados ir sperti lieli soļi. 

Man šķiet, komunikācija ar valsts institūcijām būtu diezgan vērtīga, lai jaunajiem uzņēmējiem nav tik daudz jāmokās ar birokrātiju. Birokrātija Latvijā ir vienkārši pārspīlēta — jo vairāk Otrā elpa auga, jo vairāk bija papīru. 

Kā fokusējāt savas darbības lauku?
Man šķiet, ka tā ir mana īpatnība: ir lietas, ko zinu ļoti skaidri, bet neesmu uz tām ieciklējusies, varu brīvi plūst kaut kādos rāmjos. Veikala atklāšana bija ļoti brīvs un dabisks process ar ļoti mazu budžetu. 

Kāds bija budžets?
2000 latu. Sākumā man nebija īsti skaidrs, kā darīt, bet zināju, ka vajag kases aparātu un tirdzniecības iekārtas. Rakstīju vēstules cilvēkiem, kas mūs varētu atbalstīt, un visu nepieciešamo meklēju Ss.lv. Esmu bijusi dažos šāda tipa veikalos Lielbritānijā, tāpēc man uzreiz bija skaidrs, ka labdarības veikaliem jābūt patīkamiem un moderniem, lai cilvēki pierod pie domas, ka iepirkties lietotu preču veikalos var ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet tas ir arī videi draudzīgi.

Tas jums arī izdevās. Latvijā tomēr lietotu preču veikaliem klāt ir zināma nomāktība, bet jūs likāt uz šo biznesa nišu paraudzīties citādi.
Otrās elpas unikalitāte bija tāda, ka ziņa par to aizgāja no mutes mutē. Mums nekad nav bijis mārketinga un mārketinga budžeta, iespringām vienīgi 10 gadu jubilejā, kad gribējām palielīties, cik daudz esam izdarījuši. Veikala atklāšanā mums bija pilna zāle, 70 cilvēku, kas atsaucās tikai preses relīzes dēļ, jo redzēja, ka tas ir kaut kas ļoti foršs un unikāls.

Vai jūs jau pašā sākumā sapratāt, kas jādara, lai nekļūtu par mazu un specifisku veikalu, kur dienā ienāk divi cilvēki?
Slikti varu dot padomus, jo ļoti daudz ko daru intuitīvi. Otrās elpas biznesa plāns balstījās uz iekšējām sajūtām un domājot par to, kas man un citiem cilvēkiem varētu patikt. Mums, piemēram, bija ļoti svarīgi komunicēt par katru finansiālo ziedojumu, to esam cītīgi visu laiku darījuši. Vēl jāpiebilst, ka mums izveidojās ļoti aktīva brīvprātīgo kustība, viss apauga ar foršu enerģiju.

Nesmejieties, bet kā mēs varētu klasiskiem uzņēmējiem paskaidrot to, kas ir Otrā elpa? Tas nav tikai humpalu veikaliņu tīkls, kas daudz ziedo.
Grūti definitīvi paskaidrot, atkal gribas tvert plašāk. Ja cilvēkam ir vēlme darīt kaut ko ne tikai sev, bet plašākai sabiedrībai, ir gandarījums par pievienoto vērtību. Latvijā pēdējos gados sāk attīstīties zaļā ekonomika, arī darbinieki var kļūt par uzņēmuma sastāvdaļu. Tā ir pāreja uz jaunu domāšanu un jaunu uzņēmuma vadības modeli. Ja es būtu turpinājusi vadīt un attīstīt Otro elpu, ietu šo ceļu — domāt par to, ka nevis dari viens un esi superboss, bet tev ir superkomanda, kur visi ir līdzvērtīgi un katrs rūpējas par savu uzņēmuma darbības aspektu. 

Kā radās zaļās ekonomikas idejas?
Nezinu. Esmu šo jautājumu pačamdījusi dažos semināros. Vispār jau 80. un 90. gados Eiropas Padome bija teikusi, ka jāievieš sociālā ekonomika un ekonomikai jāpāriet uz citu darbības principu. Tāpat kā mūs tagad stimulē klimata pārmaiņas, tāpat tolaik Eiropā bija plāns pāriet uz jaunu uzņēmējdarbības izpratni. Latvijā tas nav tik aktīvi, jo mēs vēl neesam fāzē, kurā varētu domāt par tādām lietām kā dalīšanās. 

Vai Latvijā tas būtu iespējams?
Es nezinu par lielu korporāciju uzņēmumiem. Tas noteikti būtu ļoti izaicinoši. Bet domāju, ka šī pieeja sākas ar superelastīgu pieeju darba videi: darbinieki strādā sev ērtā laikā un apstākļos. Vadītājiem jāsāk domāt par to, ka vide mainās, tāpēc soli pa solim mainās arī darbinieku tiesības un noteikumi. Uzņēmumiem ir jāmainās, un, ja tie nemainīsies, redzēsim, kas notiks. 

Jaunāko paaudžu cilvēkus arvien grūtāk piespiest strādāt ar uzstādījumu: man lielā peļņa, bet tev — tava viduvējā alga.
Man visu laiku likās, ka sāku uzņēmumu tik jauna, bet, kad man nāk darbinieki, kuri dzimuši jaunajā tūkstošgadē, domāju — ārprāts, tie taču ir bērni! (Smejas.) Tā ir jaunā paaudze ar citu domāšanu, citām vērtībām un kritērijiem, kas biznesā jāņem vērā. 

Vai jūs tagad veidotu uzņēmumu, kas pieder darbiniekiem?
Man nav īsti skaidrs, ko darīšu tālāk, bet jau pirms diviem gadiem zināju, ka kādā brīdī atdalīšos no Otrās elpas. Atdalīšanās notika šī gada janvārī. 2019.—2020. gadā izveidoju foršu komandu. Pati lēnām izdegu, jo biju pieradusi par visu atbildēt. Jau tad sapratu, ka mani interesētu atdot atbildību par uzņēmumu kādam citam. 

Līdzatbildība bija atslēgas moments, ko manai un vecākām paaudzēm varbūt grūtāk pieņemt, bet jaunajai paaudzei — stipri vieglāk. Ja turpinātu attīstīt Otro elpu, veidotu stipru komandu, kas ir līdzatbildīga.

Pastāstiet par savu komandu!
Sākām divi cilvēki — es un mana kolēģe. Pirmos trīs gadus bija arī ļoti daudz brīvprātīgo. Otrās elpas pirmais darbinieks bija mana mamma, vēlāk pieņēmām darbā arī pirmos brīvprātīgos. 2020. gadā, pirms Covid-19 krīzes, mums jau bija 35—40 darbinieki. Uzņēmuma paplašināšanās prasa pārmaiņas. Kad bijām tāda saliedēta ģimene, neprasījās arī mainīt biznesa vadības modeli, bet, kad tev ir 40 darbinieku, jāsāk rakstīt instrukcijas, domāt par komunikāciju, atgriezenisko saiti, noteikumiem.

Minējāt izdegšanu. Vai laikus noķērāt brīdi, kad tā sākās?
Mana izdegšana lēnām sākās pēc pirmā bērniņa piedzimšanas. Maniem puišiem ir seši un trīsarpus gadi. Pēc pirmā bērna piedzimšanas atgriezos darbā jau pēc astoņiem mēnešiem. Pēc otrā bērna iestājās krīze, jo jutu, kā dzīvē mainās prioritātes, tomēr nevarēju aiziet no Otrās elpas, ko vienmēr uztvēru kā savu bērnu. 

Tas ir lielais mīnuss, kad esi vadītājs, — tu nevari pilnīgi izslēgt darbu, aizejot atvaļinājumā. Vienmēr blakus ir sakāpinātā atbildības sajūta — ka bez tevis neviens nezinās, ko darīt. Tomēr ir jāpamana mirkļi, kuros jāuzticas darbiniekiem. Varbūt tieši tādā brīdī sāku domāt, ka vajadzīga komanda, kas pārņems manas funkcijas. 

Taču tu nevari pieņemt pat trīs darbiniekus, ja neesi spējīgs viņus finansēt. Līdz ar to komandas veidošana bija viena gada process, kura gaitā pieņēmu darbā uzņēmuma vadītāju, kā arī tirdzniecības un personāla vadītāju. Tad domāju — ko es pati tagad darīšu? (Smejas.) Sanāca tā, ka tolaik savus pienākumus deleģēju trim cilvēkiem.

Par izdegšanu runājot — tā bija liela apātija bez motivācijas kaut ko darīt. Pēc atvaļinājuma es vairs nespēju pieslēgties darbam. Pēc tam arī ģimenē atgadījās traģisks notikums — nomira mans brālis. Sapratu, ka kaut kas jāmaina. Bija pagājuši 10—11 gadi kopš Otrās elpas izveidošanas, mans ceļš bija beidzies. Bija jādod iespēja turpināt citiem. 

Vai varat pateikt, ko darīsit tālāk?
Ir viena lieta, kas šobrīd notur manu interesi. Mans nodibinājums Otrā elpa bija izveidojis SIA Fonds Otrā elpa, kas vadīja veikalus. Man Otrā elpa nekad nav piederējusi, esmu tās darbiniece, bet paturēju nodibinājumu. 2020. gada nogalē šis nodibinājums pārrakstīja uzņēmuma kapitāldaļas divām citām meitenēm, [kas tagad vada uzņēmumu]. 

2019. gadā investēju ļoti interesantā īpašumā Cēsu vecpilsētā, kur ir divas ēkas. Mums 2018. un 2019. gads finansiāli bija ļoti veiksmīgs. Tāpēc veicu ieguldījumu, lai varētu dot otro elpu kādai vecai mājai. Cēsīs to sauc par Lāčplēša māju, tur trīs gadus bija dzīvojis un rakstījis Andrejs Pumpurs. Mājai ir vēsture, un man patīk lietas ar vēsturi.

Ar to nodarbojos pēdējo gadu — rakstu projektus gan Cēsu pašvaldībai, gan VKKF. Restaurējam, kā varam. 

Tas ir kaut kas ļoti taustāms, man patīk redzēt ēkas pārvērtības. Sākotnējā ideja bija rīkot pasākumus, izīrēt biroja telpas vai dzīvokļus, bet tad jau redzēs. Īpašums ir ļoti liels, tur vajag ļoti daudz naudas, kuras mums šobrīd vairs nav. Laiks rādīs, cik izdarīsim.

Man lēmumu pieņemšanā no biznesa viedokļa vienmēr bijis uzskats, ka nav pareizu vai nepareizu lēmumu. Ir labākie lēmumi atbilstošajā brīdī. Tie varbūt nav populārākie lēmumi, bet es pēc tam nekad neskatos atpakaļ, sakot — ai, vajadzēja darīt citādi!

Tā ir laba atziņa, jo latviešiem patīk bērt sev sāli uz galvas!
Protams, pieredze tevi veido, un no tās mācies jebkurā gadījumā, bet speciāli malt sevi nav vajadzīgs, jāskatās uz priekšu. Tāpēc arī Lāčplēša projektā pēc vislabākās sirdsapziņas daru to, ko varu izdarīt šobrīd. Pēc viena, diviem vai pieciem gadiem redzēsim, kā viss savienosies. 

Vai tam, ka tieši šī gada janvārī nodevāt Otrās elpas grožus citām vadītājām, ir saistība ar pandēmiju? Pasaulē daudziem tā ir tāds kā dzenbudistisks klikšķis ar domu — es tagad dzīvošu citādi!
Saistība ir ļoti minimāla. Jau pirms pandēmijas biju pārvākusies strādāt attālinātā režīmā šeit, Dzērbenes pilī. Pandēmija vienkārši palīdzēja saprast, cik daudz norišu var organizēt attālināti. Pirms tam reizi nedēļā braucu uz Rīgu, bet izrādās, ka var arī nebraukt! Bieži vien tādas lietas nevar izdomāt, kamēr apstākļi nepiespiež.

Ko uzņēmējiem nozīmē pandēmijā būt mājās ar maziem bērniem?
Šajā ziņā noteikti esmu saudzēta, jo man nav neviena pirmklasnieka. Lai gan mans darba režīms krīzē bijis attālināts, Dzērbenes pilī man ir birojs, jo nevaru pastrādāt mājās. Ir piecu minūšu brauciens no mājām uz biroju. Šajā laikā varu noskaņoties, lai, aizbraucot uz biroju, visi neironi saslēdzas un pievēršos darbam.

Šis ir ļoti traks periods cilvēkiem, kuriem mājās ir jaunākā skolas vecuma bērni. Es viņus neapskaužu. Mēs ar bijušo vīru esam viens no tiem pāriem, kuri izšķīrās pandēmijas laikā. Viņš ir galdnieks un arī strādā diezgan brīvā režīmā, tāpēc varējām labi tikt galā ar mūsu bērniem. Turklāt dzīvojam laukos, tāpēc bērni var daudz laika pavadīt ārā. 

Nākamajam gadam es jau noskaņojos morāli, bet domāju, ka šis gads būs gatavāks nekā pagājušais — gan skolotājiem, gan vecākiem, gan bērniem.

Vai pastāstīsit, kas tagad vada Otro elpu?
Ilgi nevarēju saprast, vai Otrā elpa jāpārdod, vai man par to kaut kas pienākas, jo tehniski jau esmu tikai realizētāja. Man likās, ka uzņēmums kādam jāatdod. Tā es taustījos un uzrunāju cilvēkus, jo man bija ļoti svarīgi, kādās rokās tas nonāk, bet nekas nesaklikšķēja. 

Drīz sekoja nākamā fāze — man bija ļoti labi pircēji no Igaunijas. Mums pat ļoti neilgi pirms pandēmijas sākuma bija tikšanās, bet sapratu, ka neesmu gatava Otro elpu viņiem pārdot — tas bija igauņu labdarības veikals. Es biju gatava atdot un biju gatava pārdot, bet ne jau naudas dēļ. Tad dabiski salikās, ka jaunās tirdzniecības un personāla vadītājas ļoti veiksmīgi tika galā ar Otrās elpas vadību, sākoties Covid-19 krīzei, un man likās, ka Otrā elpa viņām varētu būt īstā lieta, ko pārņemt. Protams, vēl sliktākos apstākļos nekā tagad pārņemt uzņēmumu nav iespējams. Mēs par to ar viņām esam runājušas — ka sanāca tādas kā ugunskristības, bet līdz ar to viņām ir arī iespēja visu sākt no nulles. 

Tagad viss atkal notiek?
No aprīļa veikali ir vaļā. Apstākļi ir bijuši sarežģīti. Birokrātisku apsvērumu dēļ viņas ilgi nedabūja valsts atbalstu uzņēmuma darbībai.

Ja iedomājamies Otrās elpas vēsturi grafika veidā, vai varat iezīmēt svarīgākos uzņēmuma attīstības posmus?
2009. gadā radās pirmais veikals, 2011. gadā otrais veikals Liepājā, bet 2013. gadā trešais.

Pirmos divus gadus bijām apsildījuši degunu, viss bija skaidrs, un gribējās kaut ko vēl. Tad man likās, ka būtu interesanti padarboties arī ārpus Rīgas. Kāpēc ne Liepājā? Protams, no biznesa viedokļa svarīgs bija Latvijas lielo pilsētu apsvērums un tas, kur es pati gribētu aizbraukt. 

Trešais veikals izveidojās atkal Rīgā, Stabu ielā. Tie bija loģiski izaugsmes soļi, kad varējām kāpināt apgrozību. Pirmie 3—5 gadi bija savā ziņā visromantiskākie — kā pirmā iemīlēšanās, pirmie bērniņi. Tev ir daudz enerģijas, nav bail riskēt, nebaidies izskatīties muļķīgi. Man bija sajūta, ka varu spēlēties veikalos. Tā arī jutos. Pirmie gadi bija ar visādiem foršiem koncertiem, izsolēm, radošām darbnīcām bērniem un pieaugušajiem. Tad pēc trešā veikala atvēršanas un 5—6 darbības gadiem auga komanda. Sapratu, ka jākļūst nopietnākam, jo esi daudzbērnu ģimene. Nevar tā, kā pašiem iepatīkas, jārēķinās ar visu vajadzībām. To tiešām var salīdzināt ar ģimenes institūciju. Kad saproti, ka jāpabaro daudz vairāk mutu, ir arī jādomā, kā vairāk nopelnīt. Tāpēc par biznesu bija jāsāk domāt nopietnāk.

Ko nozīmē domāt par biznesu nopietnāk?
Pirmos gadus mēs strādājām diezgan lielā pašplūsmā, bez baigajām ambīcijām nopelnīt sev — galvenais bija samaksāt pārdevējiem. Vēlāk bija jāsāk plānot izmaksas padsmit darbinieku algām, telpām un citām lietām. Es gan esmu baigais Excel cilvēks un vienmēr visam sekoju līdzi. Man patīk gada un arī mēneša griezumā apskatīties, kā mums iet.

Ja gribi būt ilgtspējīgs, nevari paļauties uz gadījumu vai sezonalitāti, tev ir jāpelna. Sākām domāt par cenu politiku un piedāvājumu. Cēlām kvalitāti veikalos, līdz ar to arī cenas kļuva nedaudz lielākas. Protams, pateicoties milzīgajam ziedotāju pieplūdumam, mantu skaits katru gadu arvien auga un auga. Varējām izvēlēties arvien labāku preci. Veidojās iekšējie kvalitātes kritēriji. 

Kā notiek labdarība?
Ziedojumu apjoms ir tik liels, ka mēs to visu nevaram pārdot. Veikalos paliek aptuveni 25—30% no visām ziedotajām mantām. Aptuveni 20% vai mazāk iet atkritumos, jo ir tādi cilvēki, kas paši nevar nederīgās mantas izmest, mēs uzņemamies šo lomu. Un aptuveni 50% ir brīvās lietas, ko ziedojam tālāk pansionātiem, patversmēm vai labdarības organizācijām, kas pašas piesakās. Mums katru otro dienu kaut kur brauc pilns busiņš mantu.

Mēs šķirojam atbilstoši vajadzībām. Ir organizācijas, kuras ņem tikai džinsa audumus vai tikai krekliņus pārstrādei. Citām der tikai trauki vai tikai apavi. 

Bet tas jums pašiem jāsašķiro?
Jā, tas ir ļoti liels darba apjoms, kas mums neienes atalgojumu. Esam šķirotāji, kuri sadala pēc vajadzības to, ko cilvēki ziedo. 

Vērtīgi dzīvotas dzīves sajūta, jo tiek palīdzēts tiem, kam grūtāk?
Es domāju, ka arī darbiniekiem ir svarīgi strādāt Otrajā elpā, nevis jebkurā citā tirdzniecības vietā.

Paraksturojiet interesantākās idejas, par kurām pati esat priecājusies!
Man liekas, ka forša ideja, ko pēc desmit gadu jubilejas pārtraucām darīt, jo sākām ziedot Bērnu slimnīcas fonda orgānu donoru programmai, bija ceturkšņa stipendijas. Cilvēki varēja izvēlēties, kuram projektam nauda tika ziedota. Šīm stipendijām reizi ceturksnī bija atvēlēti 3000 eiro, un cilvēki sūtīja pieteikumus, kurus izvēlējāmies atbilstoši saviem kritērijiem. Bijām kā finansējuma starpnieks starp pircējiem un organizācijām, cilvēkiem ļoti patika piedalīties, par ko es biju ļoti priecīga. Iespēja tikt pie naudiņas bija organizācijām no visiem Latvijas nostūriem un tādiem mērķiem, kuriem parasti nebija iespējams iegūt pašvaldības naudu. 

Vai Otrajai elpai šobrīd vēl ir, kur attīstīties?
Es domāju, noteikti. Tagad jaunajām vadītājām ir ļoti atbildīgs un svarīgs brīdis. Attīstībai varētu palīdzēt sadarbības veidošana ar citām organizācijām. Sociālajos biznesos tas ir ļoti svarīgi. Varbūt es arī tikai tagad būtu tam nobriedusi, jo latviešiem raksturīga viensētnieka domāšana, ne draudzēšanās un tīklošanās. 

Vai jūsu uzņēmums kādreiz jutis konkurenci ar lietotu apģērbu veikaliem?
Teorētiski viņi mums noteikti ir konkurenti. Man gan mazliet žēl skatīties uz to, cik Rīgas centrā daudz lietotu preču veikalu, kuru izveidi neapšaubāmi ir ietekmējusi ekonomiskā situācija valstī. 

Protams, saimnieciskās darbības veidā mēs esam konkurenti, bet idejiski nesam ideju par to, ka pirkt lietotas preces ir videi draudzīgi un ilgtspējīgi. Klāt ir pievienotā vērtība — mēs samazinām atkritumus un rodam finansējumu. 

Man liekas, jūsu iniciatīva biznesā ir viena no tām, kas mainījusi skatījumu uz tā sauktajām luksusa lietām. No resursu šķērdēšanas viedokļa tās mūsdienās liekas jau kā bezgaumība.
Man grūti teikt. Neesmu bijusi zīmolu burbulī, bet mēs tos mērķtiecīgi apguvām saistībā ar Otro elpu, kad, pateicoties ziedojumu kastēm Alfā un Molā, nāca zīmolu preces. Tad mēs šīs lietas pārdevām par atbilstošu cenu, kas dažreiz likās pilnīgi neadekvāta. Bet ir publika, kas to joprojām ciena un vērtē.

Pirms dažiem gadiem intervēju jauno mūziķi Tīnu Šipkēvicu, un viņa minēja, ka patīk humpalu veikaliņi. Tā ideja, ka sabiedrībā pazīstami cilvēki var pateikt, ka iepērkas «otro roku» veikaliņos, ir forša!
Tā ir jauno paaudžu atšķirīgā domāšana, tā nav padomju paaudze, kurai statusu nosaka rokassomiņa vai kurpes. 

Kādu plānojat šo un nākamo gadu?
Pēc 12 gadu strādāšanas kopš aprīļa esmu bezdarbniece. Bet esmu vīlusies pabalstu sistēmā, ka tā normāli varēšu varbūt knapi četrus mēnešus par neko nedomāt. Kā ir, tā ir. Man vajag, lai pietiek bērniem un pašai. 

Tuvāko gadu plāni ir iedzīvināt Lāčplēša māju Cēsīs. Rudenī mēs varētu būt saremontējuši pirmo stāvu un, visticamāk, pusi no tā platības aizņemšu es pati. Domāju, ka, dzīvojot uz vietas Cēsīs, radīsies tālākais plāns.

Šobrīd mācos pedagogu mācību programmā Apzinātības metodes un meditācija bērniem — pati praktizēju ar bērniem un pati mācos, droši vien man to vajag vairāk nekā viņiem. Tas ir treniņš un darbs ar sevi mūža garumā. 

Mana tālākā interese varētu būt saistīta ar bērniem un izglītību. Savus bērnus vedīšu uz Cēsu Jauno skolu, jo zinu, ka tā ir cita izglītības pieeja, kas balstās radošumā un cilvēku pašapziņas veicināšanā. Nezinu, kur mans ceļš aizvedīs tālāk, bet man gribētos aicināt visus, kuriem ir iespējas un nauda, darīt kaut ko, kas ir saistīts ar izglītību, jo tieši mēs veidojam jauno paaudzi. Nevaram izmainīt savu paaudzi, bet varam jau šodien ielikt sēklas jaunai, kas tālāk radīs pārmaiņas un ilgtspēju. 

Esmu arī daudz domājusi par atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jautājumiem, bet to varam panākt tikai ar jauno paaudzi. Līdz ar to mani interesē izglītība un saviem bērniem jau bērnībā ielikt ētiskās dzīvošanas failu, jo vēlāk būs daudz grūtāk mainīt paradumus. 

Man liekas, ka cilvēki bieži vien realizē savas bērnības traumas — nevērtīgumu un nepietiekamību — ačgārnos biznesa projektos, kas apliecina statusu un naudu. Ja radīsim bērniem veselīgu vidi, kas nemotivē sava statusa apliecināšanu ar naudu vai ārišķīgām vērtībām, sabiedrība veidosies veselīgāka. 

Kas jūs varētu būt, ja nebūtu biznesā?
Tādā sapņošanas līmenī man jau no bērnības ļoti paticis rakstīt. Neesmu dzejniece vai rakstniece, bet brīvajā laikā šad un tad kaut ko pierakstu. Man ir sapnis, ka varētu vecumdienās sēdēt mājas tornītī un kaut ko rakstīt. 

Tornītis jums Cēsīs ir, jāķeras klāt!
Jā. Man jau mamma teica — ja pati neuzrakstīšu grāmatu par savu dzīvi, tad viņa to izdarīs!

Otrās elpas finanšu rādītāji

2018. gadā
Apgrozījums visos četros veikalos: aptuveni 502 000 eiro
Peļņa pēc nodokļiem: 36 500 eiro
Finansiālie ziedojumi: 21 250 eiro

2019. gadā
Apgrozījums visos četros veikalos: aptuveni 666 000 eiro
Peļņa pēc nodokļiem: 50 000 eiro
Finansiālie ziedojumi: 18 000 eiro (no tiem 13 000 eiro Bērnu slimnīcas fondam)

CV Elīna Žagare

2001—2003​ Latvijas Universitātē studējusi ​​​politoloģiju 

2005—2007 Banku augstskolā studējusi uzņēmējdarbību, ieguvusi 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību

2007—2010​ Banku augstskolā studējusi uzņēmējdarbības vadību, ieguvusi bakalaura grādu

1999 Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centrā strādājusi par sekretāri un tulci

2002—2005 SIA Nordic Card (finanses) — klientu konsultante, biroja administratore

2006—2007​ SIA IZZI (telekomunikācijas) — biroja vadītāja, personāla daļas vadītāja

2007—2008 Accenture Latvia (IT) — personāla atlases speciāliste

2008—2009​ SIA​ Henkel Latvia — loģistikas speciāliste

2009—2020​ Nodibinājums Ideju partneru fonds — valdes priekšsēdētāja

Kopš 2011. Nodibinājums Otrā elpa — dibinātāja, valdes​​​​ priekšsēdētāja

2019—2020 SIA Fonds Otrā elpa — vadītāja, valdes priekšsēdētāja

The post Deg par labāku nākotni appeared first on IR.lv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no https://citadiena.lv

Trap Them tika izveidota 2002. gadā Bostonā, Masačūsetā un sākotnējā sastāvā bija vokālists/tekstu autors Ryan McKenney un ģitārists Braien Izzi. Abi mūziķi ir ietekmējušies no tādām grupām kā Entombed, Black Flag, Nasum, Swans, Neurosis, Darkthrone un Tragedy. Pašreizējais sastāvs ir papildinājies ar basģitāristu Galen Baudhuin un bundzinieku Bred Fickeisen.
Trap Them ir neapturams spēks, kas sajaucas kopā ar metālu, d-beat punk un hardcore skanējumu. Liriski un muzikāli Trap Them mūzika ir drūma, dusmīga, pilna izmisuma un ļoti tumšiem tekstiem. Katra albuma relīze kopš 2006. gada ir ierakstīta ar Converge ģitāristu Kurt Ballou God City Studios. 



Grupa ir devusies neskaitāmās tūrēs ar tādām labi atpazīstamām grupām kā Napalm Death, Victims, Rotten Sound, Extreme Noise Terror, Full Of Hell, Disfear, Black Breath un ir piedalījušies tādos festivālos kā Maryland Deathfest, Temples Fest, Copenhell, Inferno Fest, Deathwish fest un Roadburn. Jaunākais albums "Crown Feral" tika izlaists gada 23. septembrī, 2016. gadā.

Grupa TESA savu darbību sāka 2005. gada beigās. Šī ir grupa, kas mēģina nevis klasificēt savu stilu spēlējot kādā konkrētā veidā, bet dodot klausītājam brīvi izvēlēties interpretāciju, sajaucot dažādus stilus un sub-žanrus. Kopš 2006.gada grupa ir izdevusi piecus albumus, devusies vairākās Eiropas tūrēs, tajā skaitā 2016.gadā TESA tikai uzaicināta Eiropas tūrē ar grupu Neurosis.




Koncertu rīko koncertaģentūra CIRCLE PIT SHOWS.

Sīkāķa informācija pasākuma lapā.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no alternative.lv

Octa polise sedz visus apdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā automašīnas lietotāja radītos zaudējumus trešajām personām ceļu satiksmes negadījumā. Atlīdzību var saņemt persona, kas cietusi negadījumā, bet nav to izraisījusi.

Kur iegādāties izdevīgāko polisi?

Lai nekavētu laiku, apskatot dažādus variantus, ērti izmantot octa kalkulatoru internetā. Tā ir laba iespēja vienuviet uzzināt visu aktuālo informāciju par labāko apdrošinātāju piedāvājumiem un uzzināt, kurš no tiem ir izdevīgākais tieši Jums.

Viens no autovadītāju iecienītākajiem kalkulatoriem pieejams portālā Gudriem.lv.  Tajā, ievadot informāciju par automašīnu – reģistrācijas numuru, kā arī apliecības numuru, īsā laikā saņemsiet vairākus piedāvājumus un varēsiet izvēlēties sev izdevīgāko.

Latvijā pieejami dažādi polises līgumi:

• Standartlīgums – transportlīdzekļa apdrošināšanas laiks – 3, 6, 9 vai 12 mēneši;
• Robežapdrošināšanas līgums – polises darbības periods no 1 mēneša līdz 1 gadam;
• Zaļā karte – pieejamais apdrošināšanas laiks – 15 dienas vai no 1 līdz 12 mēnešiem.

Gudriem.lv kalkulatora priekšrocības

• Izdevīgi cenu piedāvājumi. Octa kalkulators tapis, sadarbojoties ar apdrošināšanas brokeri Izzi. Tas noslēdzis līgumus ar labākajām apdrošināšanas kompānijām Latvijā, klientiem nodrošinot labāko cenu piedāvājumus;
• Būtisks laika ietaupījums. Izmantojot kalkulatoru, ietaupīsiet arī laiku. Ievadot nepieciešamos datus, jau pēc dažām sekundēm pārskatāmā veidā uzzināsiet rezultātus;
• Konsultācijas. Vajadzības gadījumā iespējams saņemt konsultācijas par Octa polisi un tās noformēšanu saistītiem jautājumiem.

Kad piedāvājumi salīdzināti, turpat var iegādāties izvēlēto polisi. To iespējams izdarīt vien dažās minūtēs. Pēc pirkuma izdarīšanas polise tiek nosūtīta uz norādīto e-pasta adresi.

Kā veidojas Octa polises cena?

Dažkārt var rasties jautājums, kādēļ polises izmaksas dažādu transportlīdzekļu īpašniekiem atšķiras. Jāņem vērā, ka polises cenu ietekmē dažādi faktori, piemēram:

• Kāda ir transportlīdzekļa bonus-malus klase. Latvijā tā tika izveidota 2006.gadā. Tā paredz, ka atbildīgākajiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri neizraisa negadījumus, par polisi būs jāmaksā mazāk, savukārt tie, kuri būs izraisījuši negadījumu, maksās vairāk;
• Kurā vietā reģistrēts transportlīdzeklis;
• Transportlīdzeklis pieder fiziskai vai juridiskai personai;
• Kādi ir transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļi un tā izmantošanas nolūks;
• Kāds ir transportlīdzekļa veids;
• Kāda ir transportlīdzekļa pilnā masa;
• Kāds ir polises darbības laiks.

Autovadītāju ērtībām Gudriem.lv piedāvā pieteikties atgādinājumam par polises termiņa beigu tuvošanos. Norādot transporta līdzekļa reģistrācijas numuru, apliecības numuru, savu e-pastu un tālruni, noteiktu laiku pirms polises darbības termiņa beigām saņemsi atgādinājumu, lai nepalaistu garām datumu, kad jāiegādājas jauna Octa polise.

Ietaupiet laiku, kā arī līdzekļus – izdevīgāko piedāvājumus meklējiet Gudriem.lv Octa kalkulatorā!

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no END.LESS.

Atgriežoties pie LielvÄrdes darinÄjuma, tam roku esot pielicis beļģu alus meistars ŽiljÄ“ns SlabnÄ«. PaskatÄ«jos, ka Å¡Ä« beļģa vÄrdu raksta Julien Slabbnick un viņš ir pavisam nelielas beļģu lauku darÄ«tavas Brasserie des Carrières  īpaÅ¡nieks un aldaris. Nedaudz savdabÄ«gi tas, ka Å¡Ä«s darÄ«tavas kontÄ vÄ“l nav neviena dubbel alus, kaut arÄ« tas nemaz nav svarÄ«gi.

Man nepatÄ«k sÄ«ki aprakstÄ«ti un klasificÄ“ti alus stili un pieturÄ“Å¡anÄs pie tiem. Uzskatu, ka tÄ ir nevajadzÄ«ga nejÄ“dzÄ«ba. TaÄu, ja pati darÄ«tava cÄ«tÄ«gi izziņo, ka konkrÄ“ts alus ir kÄda konkrÄ“ta stila pÄrstÄvis, man uzreiz garÅ¡as kÄrpiņÄm tiek uzliktas klapes un vÄ“los veikt salÄ«dzinÄjumu ar stila standartiem. LielvÄrdes gadÄ«jumÄ Ä¼oti palÄ«dz tas, ka dubbel vÄ“sture ir pietiekoÅ¡i skaidra un par mÅ«sdienu dubbel stila atjaunotÄju kaut kad 19.gs. vidÅ« tiek uzskatÄ«ts beļģu Westmalles klosteris. Recepte gan tika koriģēta 20.gs.sÄkumÄ, bet tie ir sÄ«kumi. Westmalle Dubbel ir viegli pieejams (Alus TirgÅ« Å¡o iegÄdÄjos) un patieÅ¡Äm gards alus, tÄdēļ to noliku blakus salÄ«dzinÄÅ¡anai.

Blakus noliku arÄ« citu alu. Jaunumu no Lietuvas – Vilkmerges BelgiÅ¡Ä·as Dubbel. LietuvÄ jaunums un interesantas sakritÄ«bas pÄ“c, ar visai lÄ«dzÄ«giem rÄdÄ«tÄjiem* LielvÄrdes Dubbel. NepagÄju garÄm arÄ« lietuvieÅ¡u Aldara dubelim Raudonų Plytų.

PÄrlasÄ«ju arÄ« LielvÄrdes alus Facebook kontu (3.marta ieraksts jÄskatÄs). Ja parasti dažu stundu laikÄ tiek atbildÄ“ts uz gandrÄ«z visiem jautÄjumiem un slavÄ“jumiem, tad divi pirmie izteikumi pie ieraksta par LielvÄrdes dubbel neskaidro izcelsmes valsti gan paliek bez komentÄriem jau ceturto nedēļu. Turpretim par degustÄcijÄm veikalos ir dzirdÄ“ts, ka tur izskan nepÄrprotama informÄcija, ka Å¡is alus vÄrÄ«ts LiepÄjÄ. BÅ«tu jau patÄ«kami, ja uzņēmums spÄ“tu kaut nedaudz kliedÄ“t informÄcijas miglu par Å¡iem sÄ«kumiem.

Vilkmerges BelgiÅ¡Ä·as Dubbel ir dzidrÄ kastaņbrÅ«nÄ krÄsÄ, putas pazÅ«d gandrÄ«z acumirklÄ«. Smarža alkoholiska ar minimÄlu iesala saldumu fonÄ. GarÅ¡a iesalaini saldena, samÄ“rÄ tumÄ«gs alus. KopumÄ pietiekoÅ¡i labi izdevies Latvijai un Lietuvai tipisks tumÅ¡ais – salds un pabiezs. LielvÄrdes Dubbel garÅ¡o gandrÄ«z identiski, tur pat nav vÄ“rts tÄ“rÄ“t burtus. Raudonų Plytų putas izÄÄkst tikpat Ätri, kÄ Royal Unibrew dubeļiem. Toties smarža samÄ“rÄ laba, augļains tumÅ¡ais iesals un žÄvÄ“ti augļi. GarÅ¡a nedaudz gluma, saldens karameles iesals, varbÅ«t pat pÄrÄk salds, viegli augļains.

Westmalle Dubbel ir milzÄ«gi biezas putas, kas tÄ arÄ« saglabÄjas lÄ«dz pat glÄzes beigÄm un pielÄ«p pie glÄzes sienÄm. SmarÅ¾Ä iesals ar nelielu alkohola pieskaņu, žÄvÄ“ti augļi. GarÅ¡Ä maigs un iesaldens iesals, jÅ«tams beļģu raugs un viegli sildoÅ¡s alkohols, viss pavisam jaukÄ kombinÄcijÄ. Nav pat salÄ«dzinÄms ar pirmo trijnieku un vienÄ«gais alus no visiem, kuru izdzÄ“ru lÄ«dz galam.

KopumÄ man nav skaidrs, pÄ“c kÄdiem kritÄ“rijiem LielvÄrdes Beļģu Dubbel tiek nosaukts par beļģu dubbel. LielvÄrdes un Vilkmerges darinÄjumi ir dzerami un bez ievÄ“rojamiem defektiem, taÄu tie nemaz nelÄ«dzinÄs beļģu alum. Carslberg darinÄjums arÄ« nÄ“. KopumÄ parastais lieldarÄ«tavu niÄ·is –  ar iesaiņojumu jÄcenÅ¡as radÄ«t iespaids par beļģu vai jebkuru citu alu alu (jo craft ir stilÄ«gi un visi grib pamÄ“Ä£inÄt kaut ko jaunu), taÄu garÅ¡Ä nedrÄ«kst neko atÅ¡Ä·irÄ«gu no vidÄ“jÄ reÄ£iona alus dzÄ“rÄja pierastÄ. Nedod dies’, visiem tas nepatiks. Labi vismaz, ka ir mazÄs darÄ«tavas, kam nav Å¡Ädas problÄ“mas ar garÅ¡u.

—

* LielvÄrdes Dubbel (Å¡is viss norÄdÄ«ts uz etiÄ·etes):

• alkohols 7,4%,
• rÅ«gtums 16 IBU,
• gaiÅ¡ais un karameļu iesals
•  Magnum apiņi.

Vilkmerges Belgišķas Dubbel:

• alkohols 6,6%,
• rÅ«gtums 15 IBU,
• krÄsa 50 EBC,
• gaiÅ¡ais un karameļu iesals,
• Magnum apiņi.

AttiecÄ«bÄ uz alkohola saturu, ES regulas 1169/2011 XII pielikums par spirta tilpumkoncentrÄciju nosaka, ka alum virs 5,5% pieļaujama 1% pielaide. TÄtad, faktiskais alkohola saturs no uz etiÄ·etÄ“ uzrÄdÄ«tÄ drÄ«kst atÅ¡Ä·irties lÄ«dz 1%. Uz abiem galiem – gan augÅ¡u, gan leju.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no

Cilvēktiesību padome pauda atbalstu telekanālam "Doždj", apsūdzēja operatorus cenzūrā

Krievijas neatkarīgo telekanālu "Dožģ" pēc mēneša var nākties slēgt, otrdien paziņoja kanāla ģenerāldirektore Natālija Sindejeva.

"Rēķinoties ar situāciju, kāda tā ir šodien, mums atlicis dzīvot vienu mēnesi," Krievijas prezidenta cilvēktiesību konsultatīvās padomes sēdē, kas bija veltīta arī situācijai ap telekanālu, sacīja ģenerāldirektore.

Kanāla darbu varēs pagarināt vēl par diviem trim mēnešiem, samazinot algas visam kolektīvam, ziņo LETA/Lenta.ru.

"Dožģ" nedienas sākās janvāra beigās, kad Krievijas kabeļu un satelīttelevīzijas masveidā sāka atteikties no neatkarīgā un pret Kremli bieži vien kritiskā kanāla pārraidīšanas.

Vieni uzņēmumi to skaidroja, ka nav bijuši noslēgti vajadzīgie līgumi, citi pauda neapmierinātību ar telekanāla aptauju, kurā tika uzdots jautājums, vai Otrajā pasaules karā vajadzēja ļaut Hitlera Vācijai ieņemt Ļeņingradu, tādējādi glābjot simtu tūkstošu cilvēku dzīvības.

Jautājuma formulējums raisīja Krievijas parlamenta deputātu kritiku, bet kabeļtelevīziju asociācijas priekšsēdētājs Jurijs Propačkins aicināja operatorus telekanālu atslēgt. Kanāla vadība situāciju nosaukusi par politisku kampaņu.

Sindejeva skaidroja, ka operatori saņēmuši pavēli atslēgt "Dožģ", izmantojot jebkādus ieganstus.

Cilvēktiesību padome pauda atbalstu telekanālam "Dožģ", apsūdzēja operatorus cenzūrā un notiekošo nodēvēja par kanāla iznīcināšanas kampaņu.

Telekanāla galvenais redaktors Mihails Zigars sacīja, ka "Dožģ" kolektīvs pārskatījis savu profesionālās ētikas kodeksu un ir gatavs izveidot uzraudzības padomi, kurā ietilptu atzītas autoritātes. Padome varētu sekot "Dožģ" darbībai un norādīt uz kļūdām.

Latvijā telekanālu "Dožģ" programmu pamatpakās piedāvā lielākie kabeļtelevīzijas uzņēmumi "Izzi", "Baltcom", "Balticom" un citi. "Lattelecom" televīzijas klientiem telekanāls "Dožģ" kopš pirmdienas ir pieejams "testa režīmā", pavēstīja uzņēmumā.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no

Lietojumprogramma, kas paredzēta LG Smart televizoriem, Spotify premium konta lietotājiem sniedz iespēju atklāt un baudīt arvien jaunu mūziku. Iespaidīga Spotify skaņdarbu bibliotēka būs pieejama par 9,99 eiro mēnesī. Lietojumprogramma piedāvā arī iespēju ērti dalīties ar iecienītākajiem skaņdarbiem un atskaņošanas sarakstiem ar ģimeni un draugiem, izmantojot sociālo mediju platformas Facebook un Twitter. Pirmo reizi reģistrējoties Spotify izmantošanai, lietotāji vienu mēnesi ilgajā izmēģinājuma periodā var lietot pakalpojumu pilnīgi bez maksas.

Par LG Smart TV

LG Smart TV tehnoloģija parastu televizoru pārvērš multimediālā ierīcē, ar kuras starpniecību var piekļūt plašam augstākās klases interneta satura klāstam, ko piedāvā vadošie pasaules un vietējie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, YouTube, Megogo, Draugiem.tv, ss.lv, IZZI, Facebook, Twitter, Inbox, TVNET, Mix News un daudzi citi. Turklāt aplikāciju veikals LG Apps ir vienmēr gatavs piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

 “Priecājos, ka Četras Sezonas receptes tagad ir pieejamas ne tikai internetā un drukātā veidā, bet arī LG Smart TV televizoros. Tas būtiski paplašina recepšu pieejamību tiem, kuriem patīk gatavot un patīk to darīt ar prieku. Es vēlētos, lai  aplikācijas lietotāji uztver to kā lielisku iedvesmas avotu, gan pagatavojot visu precīzi pēc receptes, gan ļaujot vaļu fantāzijai, radot savus virtuves šedevrus” – atzīst portāla un žurnāla Četras Sezonas redaktore un kulinārijas eksperte Signe Meirāne.

ČetrasSezonas aplikācijas lietotājiem tiks piedāvāta portāla sadaļa “receptes”, kurā ir pieejamas  portāla komandas radītas receptes.  Aplikācijas ērtajā saskarsmē receptes ir sadalītas vairākās kategorijās, ļaujot lietotājam ērti un ātri sameklēt recepti, balstoties uz viņa vēlmēm vai pieejamām sastāvdaļām gan ikdienas, gan svētku galdam. Receptes ir ne tikai papildinātas ar detalizētām pagatavošanas instrukcijām, bet arī ar ieteikumiem, kā šos gardos ēdienus labāk pagatavot mājas apstākļos, izmantojot vietējos, sezonālos produktus. Aplikācija bez maksas un bez reģistrācijas jebkurā laikā pieejama visās ar Smart TV iespējām aprīkotajās LG ierīcēs.

Par LG Smart TV

LG Smart TV tehnoloģija parastu televizoru pārvērš multimediālā ierīcē, ar kuras starpniecību var piekļūt plašam augstākās klases interneta satura klāstam, ko piedāvā vadošie pasaules un vietējie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, YouTube, Megogo, Draugiem.tv, ss.lv, IZZI, Facebook, Twitter, Inbox, TVNET, Mix News un daudzi citi. Turklāt aplikāciju veikals LG Apps ir vienmēr gatavs piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

Šo veiksmīgo rezultātu iedvesmoti, LG un MeGoGo.net tagad piedāva LG Smart TV lietotājiem Baltijas valstīs lokalizētu saskarsmi latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Turklāt, papildus iepriekš pieejamajai audio straumei krievu valodā, LG Smart TV lietotājiem Latvijā ir iespēja baudīt gandrīz 100 pašmāju multiplikācijas filmas latviešu valodā.

Interneta kinoteātris Megogo.net ir pieejams LG Smart TV īpašniekiem bez jebkāda papildu aprīkojuma, par brīvu, bez reģistrācijas un jebkurā vēlamajā laikā. Lai noskatītos filmu, izmantojot šo pakalpojumu, atliek atvērt Megogo pakalpojumu un izvēlēties filmu no plašā aplikācijas saraksta.

Par LG Smart TV

LG Smart TV nodrošina vienkāršu un ērtu piekļuvi plašam augstākās klases interneta satura klāstam, ko piedāvā vadošie pasaules un vietējie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, YouTube, MixNews TV, Picasa, vTuner (internet radio), Zoomby, ss.lv, IZZI, Facebook, Twitter, Tvnet, Tvigle, Draugiem.tv, Inbox.lv un daudzi citi. LG darbība ir vērsta uz aktīvu piedāvāto aplikāciju klāsta paplašināšanu, tostarp arī no Baltijas satura nodrošinātājiem. Turklāt aplikāciju veikals LG Apps ir vienmēr gatavs piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.

Par MeGoGo.net

Megogo videotēka aptver vairāk nekā 21 tūkstoti stundu legāla videosatura. Tas ir vairāk nekā 3 500 pilnmetrāžas filmu, 800 animācijas filmu, 700 seriālu, 200 televīzijas raidījumu un koncertu. Ik dienu interneta kinoteātra bibliotēka tiek papildināta ar vairākiem desmitiem stundu videosatura. Megogo lietotājiem ir pieejams daudz ekskluzīvu materiālu – vairāk nekā 120 kino jaunumu, kuru saraksts tiek pastāvīgi papildināts, noslēdzot tiešus ekskluzīvus līgumus ar studijām un lielajiem autortiesību īpašniekiem.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

Mediju grupa “Mix Media Group” ir viena no vadošajām mediju platformām Latvijā, pārstāvot radio, ziņu portālus un televīzijas kanālus, kas uzrunā Latvijas iedzīvotājus gan krievu, gan latviešu valodā.  Mediju grupa apvieno četras radio stacijas – radio Baltkom, MIX FM, Europa Plus un Юмор FM. Grupā ietilpst arī multimediāls portāls krievu un latviešu valodā – MixNews.lv (www.mixnews.lv un www.lat.mixnews.lv), kā arī interneta televīzija MIX TV.

MixTV ir viens no straujāk augošajiem  vietējiem tiešsaistes televīzijas kanāliem, kas piedāvā jaunākās intervijas ar nozīmīgākajām vietējām runas personām, žurnālistu stāstus, detalizētus aktuālāko notikumu atspoguļojumus un jaunāko filmu apskatus. Būtiski, ka viss kanāla saturs tiek nodrošināts ar augstāko attēla izšķirtspēju (HD) un pakalpojums pieejams gan latviešu, gan krievu valodā. Papildus plašajam MixTV saturam, aplikācija piedāvā arī tiešraides no Mix Media Group radio staciju Mix FM un Baltkom studijām, kur regulāri viesojas vietējās un starptautiska mēroga slavenības un viedokļu līderi.

Par LG Smart TV

LG Smart TV tehnoloģija parastu televizoru pārvērš multimediālā ierīcē, ar kuras starpniecību var piekļūt plašam augstākās klases interneta satura klāstam, ko piedāvā vadošie pasaules un vietējie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, YouTube, Gismeteo, Picasa, vTuner (interneta radio), Delfi, ss.lv, IZZI, Facebook, Twitter, Draugiem.tv, Inbox, Megogo, TVNET un daudzi citi. Turklāt aplikāciju veikals LG Apps ir vienmēr gatavs piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

Smart TV ekosistēmas atjauninājumi ietver jaunu Smart Home ekrāna interfeisu ar pievienotu My Interests Cards opciju – īpašas mapes aplikācijām un citam saturam –, kas nodrošina vienkāršu un ātru piekļuvi informācijai ziņu vietnēs un iespēju uzzināt jaunāko laika prognozi. Tādi premium satura sniedzēji, kā, piemēram, Izzi, Draugiem.tv, Delfi, TVnet, Megogo.net nodrošina piekļuvi gan jaunākajām ziņam, gan pēc pieprasījuma pieejamam video (VOD) saturam.

LG Cloud nodrošina piekļuvi video, foto un mūzikas failiem, tiklīdz tie ir augšupielādēti lietotāja kontā. Šī vienkārši instalējamā lietojumprogramma, kas pieejama Google Play veikalā, ir saderīga ar personālajiem datoriem un Android viedtālruņiem. Tiklīdz ātrais uzstādīšanas process ir pabeigts, lietotāji var sākt straumēt saturu līdz pat 5 GB bez maksas tieši savā CINEMA 3D Smart televizorā.

Magic Remote tālvadības pults ir pilnveidota, lai panāktu lielāku kustību jutību efektīvākai un precīzākai satura meklēšanai un izvēlnes navigācijai, padarot lietotāja darbību maksimāli vienkāršu un intuitīvu. Bez tam, valodas atpazīšanas funkcija Voice Mate palīdz izpildīt komandas vienkārši, dabiski, interaktīvi un sarunas formā*.

Satura koplietošana vēl nekad nav bijusi tik viegla. Neskaitot vairāku savienojumu iespējas, tostarp WiDi, Miracast un iebūvetu WiFi, televizors piedāvā arī Tag On funkciju (LG ierīču savienošanas pārī funkcija uz NFC bāzes), kas acumirklī savieno televizoru un mobilo ierīci ātrai vides koplietošanai.

Jaunajam LG LA860V arī netrūkst izcilas attēla kvalitātes. Atjaunināts centrālais procesors (CPU) un grafiskais procesors (GPU) nodrošina neticami skaidru attēlu ar dabisku krāsu paleti un precīzu krāsu līdzsvaru, kas ļauj lietotājiem uztvert katru detaļu un pilnībā izbaudīt spēcīgu video attēlu pasauli. Turklāt, LG LA860V piedāvā arī Full HD attēla izšķirtspējas uzlabošanas funkciju. Vēl vairāk parsteidz, GPU grafiska processora ātrums, kas pieaudzis par 300 procentiem, tādējādi panākot skaidrāku attēlu, uzlabojot spēļu azartu, televīzijas skatīšanos un daudzu citu funkciju izmantošanu.

LG jaunākajam piedāvajumam piemīt arī gaumīgs dizains – tas ir tikai 3 cm plats, kamēr Magic Stand statīvs papildina efektu, radot iespaidu, ka televizors peld gaisā. Papildus, statīvs ir aprīkots ar rotēšanas un rullēšanas opciju, kas ļauj viegli mainīt televizora pozīciju. LG LA860V komplektā ir iekļauti četri pāri 3D nemirgojošas brilles, radot vēl baudāmāku 3D skatīšanās pieredzi, un divi pāri Dual-Play brilles vēl nepieredzētai skatīšanās un spelēšanas pieredzei.

LA860V CINEMA 3D Smart TV televizori ir pieejami ar 42, 47, 55, 60 un 70 collu ekrāna diagonālem.

* Voice Mate atbalsta angļu un krievu valodu

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

Aktīvākie pieaugušo satura filmu skatītāji ir vīrieši – tāpat kā pagājušā gada aptaujā, arī šogad 74% stiprā dzimuma respondentu atzina, ka skatās pikantas filmas. Aptaujas dati parādīja, ka arī katra otrā sieviete (48,5%, pērn – 51%) skatās šādus raidījumus.

„Visticamāk straujais cilvēku skaita pieaugums, kas skatās pikanta satura filmas, balstās ne tik daudz uz reālu skatītāju pieaugumu, salīdzinot ar pērno gadu, bet gan uz faktu, ka cilvēki vairs nekautrējas atzīt savus paradumus. Proti, vēl nesenā pagātnē sekss bija tabu tēma, bet tagad cilvēki kļūst aizvien atvērtāki pret pieaugušajiem domātu saturu un nekautrējas to paust skaļi. Šādu tendenci novērojam arī klientu vidū – ar katru gadu pieaug to skatītāju skaits, kas abonē filmas pieaugušajiem televīzijā. Vidējais vecums šiem klientiem ir aptuveni 45 gadi, tādējādi jāsecina, ka, cilvēki pārvar aizspriedumus un tā vietā, lai nosodītu, izvēlas paskatīties paši. Starp citu, vecākais Energy pakas abonents nesen nosvinējis savu 90. dzimšanas dienu,” zina stāstīt Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle. „Savukārt jaunākā jeb interneta paaudze, protams, izmanto tīmekļa sniegtās iespējas. Tas vēlreiz apliecina, ka latvieši nav kautrīga tauta un labprāt izvēlas pikantākus izklaides veidus.”

„Otra būtiska tendence, kas iespaidojusi TV skatītāju skatīšanās paradumus, ir tehnoloģiskā attīstība. Ienākot augstas izšķirtspējas (HD) saturam un moderniem televizoriem kļūstot aizvien pieejamākiem cenu ziņā, aug arī klientu interese par TV saturu. Piemēram, kopš saturu pieaugušajiem esam uzsākuši piedāvāt HD kvalitātē, abonentu skaits Energy pakai audzis par 25%!”

Tāpat kā pērn (65%), arī šogad visaktīvāk seksuāla satura filmas skatās iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 44 gadiem (vidēji 64%) un jaunieši vecumā no 18 (52,1%, 2012. gadā – 54,4%) līdz 24 gadiem (58,6%, 2012. gadā – 60,9%). Viskūtrāk seksuāla satura filmas pieaugušajiem skatās cilvēki vecumā 50+ gadi – 45,5%.

Līdzīgi kā 2012. gadā (43%), šogad 42% respondentu atzina, ka filmas skatās fragmentāri, pievēršoties tikai saistošākajiem momentiem, kamēr 16,3% (pērn 17%) norādīja, ka tās skatās no sākuma līdz beigām.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

68,3% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem labprāt skatās pornogrāfiska satura filmas, liecina telekomunikāciju operatora IZZI veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Tas ir par nepilniem 9% punktiem vairāk nekā pērn, kad uzņēmuma aptaujā 59,5% iedzīvotāju atzina, ka mēdz skatīties filmas pieaugušajiem.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no EASYGET.LV

Šo veiksmīgo rezultātu iedvesmoti, LG un MeGoGo.net drīzumā piedāvas LG Smart TV lietotājiem Baltijas valstīs localizētu saskarsni latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Turklāt, LG Smart TV lietotāji drīzumā varēs baudīt arī MeGoGo.net interneta kinoteātra filmas oriģinālvalodās, papildus iepriekš pieejamajai audio straumei krievu valodā.

Interneta kinoteātris Megogo.net ir pieejams LG Smart TV īpašniekiem bez jebkāda papildu aprīkojuma, par brīvu, bez reģistrācijas un jebkurā vēlamajā laikā. Lai noskatītos filmu, izmantojot šo pakalpojumu, atliek atvērt Megogo pakalpojumu un izvēlēties filmu no plašā aplikācijas saraksta.

Par LG Smart TV

LG Smart TV nodrošina vienkāršu un ērtu piekļuvi plašam augstākās klases interneta satura klāstam, ko piedāvā vadošie pasaules un vietējie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, YouTube, Gismeteo, Picasa, vTuner (internet radio), Delfi, ss.lv, IZZI, Facebook, Twitter, Tvnet, Tvigle, Drugiem.tv, Inbox.lv un daudzi citi. LG darbība ir vērsta uz aktīvu piedāvāto aplikāciju klāsta paplašināšanu, tostarp arī no Baltijas satura nodrošinātājiem. Turklāt aplikāciju veikals LG Apps ir vienmēr gatavs piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.

Par MeGoGo.net

Megogo videotēka aptver vairāk nekā 21 tūkstoti stundu legāla videosatura. Tas ir vairāk nekā 3 500 pilnmetrāžas filmu, 800 animācijas filmu, 700 seriālu, 200 televīzijas raidījumu un koncertu. Ik dienu interneta kinoteātra bibliotēka tiek papildināta ar vairākiem desmitiem stundu videosatura. Megogo lietotājiem ir pieejams daudz ekskluzīvu materiālu – vairāk nekā 120 kino jaunumu, kuru saraksts tiek pastāvīgi papildināts, noslēdzot tiešus ekskluzīvus līgumus ar studijām un lielajiem autortiesību īpašniekiem.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

Телекоммуникационный оператор «IZZI» призывает жителей Латвии активно включиться в акцию «Не сиди на кипе бумаги, сиди на дереве!». Цель кампании – побудить людей заняться сбором макулатуры, проявляя таким образом заботу о зеленой окружающей среде. Акция будет проходить в течение всего апреля и мая.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Резекненские Вести

„Interaktīvo televīziju uzskatām par vienu no galvenajiem pakalpojumu segmentiem. Tas ir kvalitatīvs un reizē ļoti ērts pakalpojums galalietotājiem. Cilvēki vairs nav „piesieti” televīzijas programmai, nav nepieciešams būt mājās tieši tad, kad TV pārraida iecienītāko filmu vai seriālu. Vēlies noskatīties ziņas, kas beidzās pirms stundas? Nav problēmu, atver TV arhīvu un izvēlies, kādus raidījumus vien sirds kāro. Tādēļ lielu uzsvaru šogad liekam tieši uz interaktīvās televīzijas pakalpojuma attīstību. Ieguldīts liels darbs, lai TV arhīvu papildinātu ar vienu no skatītākajiem kanāliem valstī, un prieks, ka tieši mūsu klienti ir pirmie Latvijā, kas TV3 saturu jau var skatīt sev vēlamā laikā,” uzsver Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle, norādot, ka TV arhīvs ir otrā visnovērtētākā interaktīvas televīzijas funkcija. „Visvairāk novērtētā interaktīvās televīzijas funkcija ir TV ieraksts, to atzina 57% respondentu, kas piedalījās mūsu sociālo mediju aptaujā. Savukārt TV arhīvs ierindojās otrajā vietā (22%), bet TV pauzi jeb iespēju apstādināt pārraidi novērtēja katrs desmitais respondents.”

IZZI šogad plāno arī būtiski papildināt interaktīvas televīzijas funkcionalitāti. „Skatītāji aizvien vairāk izmanto interaktīvās televīzijas priekšrocības, populārākās no tām ir, piemēram, valodu maiņa, elektroniskā programma, ieraksta funkcija, kā arī iepriekš minētais TV arhīvs. Tādēļ jau sākts darbs pie jaunu funkciju izstrādes, proti, grasāmies interaktīvās TV klientiem sniegt iespēju par pakalpojumiem norēķināties ar pults un TV starpniecību.”

Šobrīd panākta vienošanās ar Skandināvu koncernu MTG par abu TV kanālu vietējā satura iekļaušanu arhīvā. Tas nozīmē, ka skatītāji varēs redzēt arhīvu visiem LNT un TV 3 ziņu raidījumiem, Bez tabu, Degpunktā, Labrīt Latvija, populārajam seriālam Ugunsgrēks, Koru kariem u.c.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

„Must Carry jeb obligātās bezmaksas retranslācijas principa atcelšana nodrošina, ka daļa no skatītāju veiktajiem maksājumiem par televīzijas abonēšanu nonāks arī līdz nacionālajām komerctelevīzijām. Tas ļaus saglabāt nacionālā satura ražošanas iespējas,” tā Kaspars Ozoliņš, MTG vadītājs Latvijā. Viņš turpina: „Mūsu mērķis joprojām ir nemainīgs – ražot kvalitatīvu un iespējami vairāk lokāli veidotu saturu. Tikpat svarīgi, lai kabeļoperatori ir uzticami un stabili mūsu partneri, lai mūsu veidotais saturs sasniedz Latvijas skatītājus. Pašlaik esam noslēguši līgumus ar IZZI, Baltcom, SIA LAT un jau minētajām asociācijām – LEKA un ESKA.”

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

„Viens cilvēks vidēji gadā patērē aptuveni 50 kg papīra, ieskaitot laikrakstus, dokumentus, ēdienu un dzērienu iepakojumu u.c. Nododot šādu papīra daudzumu otrreizējai pārstrādei, ir pilnīgi pietiekami, lai tiktu saudzēts viens koks. Latvijā mēs esam nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju, un katrs no mums gada laikā patērē vienu, papīrā pārvērstu, koku. Tādējādi šī akcija ir iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam sniegt reālu ieguldījumu apkārtējās vides aizsardzībā,” skaidro IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa. „Pērn akcijas laikā mēs ar klientu, darbinieku un sadarbības partneru palīdzību savācām 3,2 tonnas makulatūras. Pietiekami, lai saglābtu kokus neliela Rīgas parka apmērā! Cilvēku atsaucība mūs pamudināja akciju izvērst arī šogad, un ceram, ka tā kļūs par ikgadēju pasākumu.”

Līdzīgi kā pērn, arī šogad uzņēmums IZZI aktīvi iesaistīsies papīra vākšanā, un ikviens interesents visu aprīļa mēnesi var nogādāt makulatūru gan IZZI galvenajā birojā Rīgā, Ieriķu ielā 67a, gan Rēzeknē, Dārzu ielā 25, kur būs izvietoti īpaši, papīram paredzēti konteineri. Izmantoto papīru var nodot arī IZZI zaļās akcijas partnerim, papīrfabrikai Līgatne, kas ir vienīgā papīra ražotne Latvijā un ražošanai izmanto tikai makulatūru. „Papīrfabrikā makulatūra pārtop produkcijā, ko lietojam ikdienā. Proti, no baltas makulatūras top biroja, zīmēšanas un akvareļu papīrs. No grāmatām un žurnāliem – ietinamais papīrs, kartons, tapešu pamatnes. Ražošanas procesā netiek pievienots hlors, turklāt papīrs ir FSC sertificēts,” stāsta papīrfabrikas Līgatne pārstāve Oļesja Dreimane, uzsverot, ka FSC sertifikācija nodrošina stingru meža un papīra ciklu pārvaldību un ir ļoti svarīga daudzās pasaules valstīs.

„Vēl viens veids, kā rūpēties par zaļāku vidi, ir ierobežot papīra patēriņu ikdienā, piemēram, ierasto papīra dokumentu vietā izvēlēties elektroniskos dokumentus, plašāk izmantot e-paraksta iespējas, lasīt elektroniskās grāmatas, patērēt plašsaziņas līdzekļus internetā utt. Bet tajos brīžos, kad papīru lieto, izvēlēties atkārtoti pārstrādātu. Esam gandarīti, ka jau šobrīd vairāk nekā 80% mūsu klientu ir izvēlējušies dabai draudzīgo e-rēķinu,” uzsver S. Kraujiņa.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

“84 collu Ultra HD televizora izmērs ir ekvivalents četriem 42 collu televizoriem. Savukārt pateicoties Ultra HD tehnoloģijai, attēls ir 4 reizes dzidrāks par šobrīd modernāko veikalā pieejamo televizoru. Šīs Ultra HD televizora īpašības nodrošina vēl nepieredzētu skatīšanās pieredzi,” Vjačeslavs Sergejevs, LG Electronics Latvia Sabiedrisko attiecību menedžeris Baltijas valstīs.

Ultra HD televizors var lepoties ar uzlabotu Triple XD Engine procesoru. Izmantojot šo izcilo attēlu apstrādes tehnoloģiju, tiek radīti pārsteidzošas kvalitātes attēli ar 8 miljoniem pikseļu un četras reizes labāku izšķirtspēju (3840×2160) nekā pašreizējiem Full HD televizoru paneļiem. Turklāt papildu izšķirtspējas palielināšanas funkcija Resolution Upscaler Plus ļauj panākt augstāku detalizētības līmeni zemākas kvalitātes attēliem. LG Ultra HD televizoriem ir iebūvēta CINEMA 3D tehnoloģija. Pārsteidzošā ekrāna izšķirtspēja kombinācijā ar 3D efektiem nodrošina patiesi neaptveramu skatīšanas pieredzi.

LG jaunākā tālvadības pults Magic Remote lietotājam nodrošina intuitīvu navigāciju Ultra HD televizora viedajā ekrāna interfeisā. Pašlaik LG Smart TV ekosistēma ietver aptuveni 1400 aplikāciju un piekļuvi augošajai, izcila satura pakalpojumu kolekcijai, piemēram, Draugiem.tv, Megogo, IZZI, Delfi un 3D World. SmartShare Plus ļauj lietotājiem piekļūt vēl lielākam multivides un izklaides iespēju klāstam. Šī līdzekļu kopa piedāvā daudzas savienojamības opcijas, piemēram, Wi-Fi un Intel bezvadu displeju (WiDi), kas ļauj koplietot saturu no portatīvajām ierīcēm, piemēram, klēpjdatoriem, mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un citām ierīcēm.

Lielisko vizuālo attēlu veiksmīgi papildina īpaša 2.2 skaļruņu sistēma, kas sastāv no diviem 10 W skaļruņiem un diviem 15 W zemfrekvenču skaļruņiem.

LG 84 collu Ultra HD 3D televizoru ir iespējams iegādāties veikalā Hi End Collection, iepriekš to pasūtot.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

Absolūti lielākais vairums jeb 23% respondentu uzsvēra, ka aizraujas ar dažādām sporta aktivitātēm. Tāpat iecienītāko vaļasprieku sarakstā iekļuva mūzika un dejošana (13% respondentu), rokdarbi (9%), grāmatu lasīšana (9%), kā arī makšķerēšana, medības (7%) un kulinārija (7%). Savukārt 11% interneta lietotāju norādījuši, ka tiem nav aizraušanās vai hobiju.

„Aptaujas dati ir stipri līdzīgi mūsu klientu interesēm. Aptuveni 90% IZZI televīzijas skatītāju izvēlas ne vien tā saucamo bāzes jeb pamata paku, bet arī vismaz vienu tematisko paku, kas vistiešākā veidā saistīta ar cilvēku interesēm,” uzsver Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle, piebilstot, ka populārākās tematiskās pakas ir Zinātne jeb populārzinātniskie raidījumi un Filmas (izvēlas 57% klientu), Sports (45%) un Mūzika (45%). „Kā redzams, tad arī tematisko kanālu izvēle atbilst aptaujas rezultātiem, proti, populārāko interešu paku vidū ir gan sports, gan mūzika, kas ir iecienītākie cilvēku vaļasprieki.”

Jāuzsver, ka īpaši pēdējos gados vērojama izteikta korelācija starp cilvēku interesēm un maksas televīzijas kanālu piedāvājumu tirgū. „Televīzijas tirgus dalībnieki rūpīgi seko līdzi savu klientu interesēm, lai pielāgotu tām televīzijas saturu. Cilvēku izaugsme un intereses nemitīgi mainās, tāpēc telekomunikāciju operatoriem regulāri jāpilnveido piedāvājums ” skaidro S. Kraujiņa. „Tomēr vienlaikus ir piemēri, kad tieši otrādi, cilvēku hobijus vistiešākā veidā ietekmē TV saturs. Spilgts piemērs ir pēdējās Olimpiskās spēles, pēc kurām būtiski audzis to jauniešu skaits, kas pievērsušies BMX un pludmales volejbolam.”

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

„Arī mūsu klienti savos mājokļos labprāt ierīko bezvadu interneta tīklu, turklāt aptuveni katrs trešais jaunais klients bezvadu maršrutētāju ņem no mums. Piemēram, IZZI Prime klientiem mājas bezvadu komunikācijas tīklu, ieskaitot ierīces, ierīkojam bez maksas,” uzsver Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle. „Šāda tendence ir tikai un vienīgi likumsakarīga, proti, pēdējos gados strauji kāpusi klēpjdatoru izplatība, aizvien pieaug planšetdatoru un plaukstdatoru lietotāju skaits un teju katram kabatā ir viedtālrunis. Šo ierīču sniegtās iespējas pilnībā izpaužas, lietojot bezvadu interneta tīklu, tādēļ paredzam, ka jau tuvākajā laikā gandrīz visi interneta lietotāji savās mājās ierīkos WiFi tīklus. Tas ir tikai laika jautājums.”

Vēl 30% aptaujas dalībnieku norādīja, ka nav ierīkojuši WiFi tīklu mājas. 9% cilvēku uzsvēra, ka vienkārši nesaskata vajadzību tam, savukārt 1% atzinās, ka īsti nesaprot, kas ir WiFi un ko tas dod.

„Tas nozīmē, ka, aktīvāk skaidrojot bezvadu tīkla priekšrocības, vēl vismaz 10% interneta lietotāju ir iespējams pārliecināt par WiFi tīkla priekšrocībām. Jāsaprot, ka laika gaitā būtiski attīstījušies arī bezvadu mājas tīkli. Bezvadu internets ir tikai viena neliela daļa no tām iespējam, ko sniedz mūsdienīgs WiFi tīkls,” norāda S. Kraujiņa.

Labākie WiFi maršrutētāji sniedz ne vien bezvada interneta iespēju, bet, piemēram, arī nodrošina NAS, mediju centra funkciju, proti, ļauj multimediju datnes (video, audio) ar bezvadu tīkla palīdzību no datora pārnest uz televizoru un atskaņot uz lielā ekrāna. Būtībā tās ir ierīces, kas visas mājās esošās iekārtas, kas atbalsta bezvadu tīkla iespējas, apvieno vienā veselā mājas komunikāciju tīklā. Piemēram, IZZI klienti bez NAS funkcijas vēl var pievienot tīklam IPhone un Android viedtālruņus un zvanīt, izmantojot fiksētos tarifus. Īpaši izdevīgi tas ir, veicot starptautiskos zvanus. Pieejams arī integrēts automātiskais atbildētājs, nosūtot neatbildētās ziņas kā audiofailus klienta e-pastā, tāpat arī faksi automātiski nonāks elektroniskajā pasta kastītē. Tādējādi pakalpojuma saņēmējiem ir iespēja ietaupīt līdzekļus, nepērkot papildus faksu, autoatbildētāju, NAS iekārtas un citas ierīces – to visu jau nodrošina mūsdienīgs bezvadu komunikāciju tīkls.

„Tiesa, mūsdienīgi un jaudīgi bezvadu maršrutētāji, kas nodrošina veselu virkni lietderīgu funkciju, maksā dārgi, nereti krietni pāri 100 latiem, un tos var atļauties tikai retais. Šī iemesla dēļ IZZI jau no 2011. gada kopā ar telekomunikāciju pakalpojumiem klientiem sniedz iespēju tikt arī pie Premium klases WiFi maršrutētāja,” skaidro S. Kraujiņa, piebilstot, ka daudzi klienti arī izvēlas mājās ierīkot mūsdienīgu bezvadu komunikāciju tīklu. „Īpaši tie, kas izvēlējusies abonēt ātrgaitas optisko internetu!”

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

Telekanālu daudzums nosaka izvēli
Pēc veiktā pētījuma, tikai katram piektajam mājas komplekta „TV un internets” (vai „TV, internets un tālrunis”) klientam (20,1%) pirmajā vietā pakalpojuma izvēlē ir tā kvalitāte un augsts servisa līmenis, nevis pakalpojuma cena. Katrs trešais respondents (29,6%) izvēlas to operatoru, kurš piedāvā viszemāko cenu, bet 45,4% – to operatoru, kurš piedāvā vislielāko kanālu skaitu paketē (vai vislielāko interneta ātrumu) par pieņemamu cenu.

Baltcom jauno projektu vadītājs Iļjas Šnaiders apgalvo, ka neskatoties uz aptaujas datiem par to, ka vairumam cilvēku cena ir svarīgāka par kvalitāti, realitātē situācija ir atšķirīga un klienti patiesībā ir prasīgāki. „Saņemot sliktu interneta un TV kvalitāti, klients ātrāk vai vēlāk tomēr nomainīs operatoru. Es nezinu nevienu operatoru kurš saviem klientiem sludinātu: „Nāciet pie mums, mums ir lēti, bet slikta kvalitāte!”. Cena ir atkarīga no tā, cik godīgi operatori veido savu biznesu attiecībā pret klientiem, piedāvājot kanālu skaitu, formulējot televīzijas paketi, kā arī kāda tehnoloģija tiek pielietota(ciparu televīzijai), kāda ir abonenta maksa par pakalpojumu, kā tiek organizēts tehniskais nodrošinājums un daudzi citi aspekti.”

Pēc Lattelecom televīzijas nodaļas vadītājas Ingas Alikas domām, mājas televīzijas pakalpojuma klienti nemīl mainīt operatorus arī tad, ja saņem sliktas kvalitātes pakalpojumus. „Mūsu pētījumu dati rāda, ka tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nekavējoties informē savu operatoru par sliktu pakalpojuma kvalitāti. 40% klientu par problēmām runā tikai pārejot pie jauna operatora”.

IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa apgalvo, ka pašlaik klienti nav gatavi mainīt operatoru tikai tādēļ, ka konkurenti piedāvā analogu pakalpojumu par nedaudz lētāku maksu. „Mūsu novērojumi rāda, ka klienti galvenokārt maina operatorus, ja konkurenti piedāvā mūsdienīgākas tehnoloģijas, kaut vai par nedaudz lielāku samaksu nekā līdzšinējais. Piemēram, 70% mūsu klientu, kuri pie mums no citiem operatoriem pārnāca šī gada septembrī un oktobrī, izvēlējās IZZI HD kanālu paketi.”

Kas grauj tirgu?
Gudriem.lv veiktajā aptaujā bija iekļauts jautājums – Kas Jūs pamudinātu mainīt televīzijas un interneta operatoru? 39,8% respondentu ir atbildējuši, ka piekristu mainīt operatoru, ja tirgū parādītos ļoti izdevīgs piedāvājums vai akcija. Otrajā populārākā atbilde (38,3%) uz šo jautājumu bija – ja kritīsies pašreizējā operatora piedāvāto pakalpojumu kvalitāte. 18.1% būtu gatavi mainīt operatoru, ja līdzšinējam operatoram palielinātos pakalpojuma cena. Tomēr šī pati aptauja rāda, ka realitātē tikai 17,3 % klientu dažādu iemeslu dēļ ir nomainījuši savu līdzšinējo operatoru. 36,3% to izdarījuši vairāk kā pirms diviem gadiem, bet 27,2% operatoru nekad nav mainījuši.

Pēc Ingas Alikas teiktā, patērētāji bieži vien izvēlas savu operatoru pēc cenas u rezultātā maksā par kanāliem, kurus viņi reāli neskatās. „Pēc mūsu aptaujas, lielākā daļa klientu skatās tikai pusi no maksas paketēs ietvertajiem kanāliem. Pēc Gudriem.lv datiem var secināt, ka tirgū ir vēl vismaz 30% potenciālo klientu. Šajā skaitlī ietilpst tie, kuri ir nomainījuši savu operatoru – 27,2%, kā arī tie, kuri nolēmuši mainīt operatoru, bet vēl to nav izdarījuši – 2,9%. Ļoti bieži dzirdams viedoklis, ka mazie operatori kaitē tirgum un nodara ļaunumu pakalpojuma kvalitātei, piedāvājot lētas televīzijas un interneta paketes. Kaut gan esmu novērojusi, ka ar dempinga politiku spēcīgi nodarbojas tieši lielie uzņēmumi, kuri kā mērķi uzstādījuši ienākumu gūšanu 2050. gadā un karo, lai iznīcinātu mazos operatoru uzņēmumus.”

Mājas tālruņi neizzudīs
Aptaujas dati rāda, ka tikai 4,9% respondentu aktīvi lieto stacionāro tālruni. 58,8% aptaujas dalībnieku mājās vairs nav stacionārā tālruņa, 15,5% ir stacionārais tālrunis, bet viņi to neizmanto, bet 16,8% to izmanto tikai zvanot radiniekiem. Neskatoties uz šiem datiem, komunikāciju uzņēmumu pārstāvji ir pārliecināti, ka fiksētās tālruņa līnijas nepārstās savu darbību. „Mēs redzam, ka šobrīd stacionārā tālruņa pakalpojumu izvēlas ne tikai padzīvojuši cilvēki un pensionāri, bet arī klienti vecumā no 30 līdz 45 gadiem,” saka Sandra Kraujiņa. „Šie klienti izmanto iespēju caur fiksēto līniju par ļoti izdevīgiem tarifiem zvanīt uz ārzemēm, izmantojot savus viedtālruņus”.

„Tā kā mājas tālruņa līnija mūsdienās ir nepieciešama dažādu citu pakalpojumu saņemšanai, ne tikai sarunām, fiksētā līnija noteikti nepazudīs arī nākotnē,” uzskata Iļja Šnaiders. „Operatoru tehniskās uzturēšanas servisi, uzziņu pakalpojumu sniedzēji, bankas, taksometru pakalpojumu sniedzēji un daudzi citi uzņēmumi noteikti turpinās izmantot arī fiksētās līnijas. Iedzīvotāji nevēlas zaudēt savu tālruņa numuru, pie kura ir pieraduši vairāku gadu laikā. Turklāt zvani uz ārzemēm mūsdienās visizdevīgākie ir tieši no mājas tālruņa, nevis izmantojot mobilos pakalpojumus.”

Arī Lattelecom pārstāve Inga Alika atzina. Ka stacionārās telefonlīnijas vēl aizvien ir aktuāls pakalpojums: „Šos pakalpojumus ļoti aktīvi izmanto biznesa klienti, tādēļ tāpat kā agrāk televīzijas ieviešana neiznīcināja radio, arī mobilo sakaru attīstība netraucē fiksētās līnijas attīstībai”.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no fizmati.lv RSS

Gaismas cīņa ar tumsu, patieso vērtību meklējumi un Rīgas atbrīvošana no pirātiem – to visu varēs piedzīvot, apmeklējot „PARUS Studio“, „Vizuālās Kultūras klubs“ un „3Ddienas.lv“ veidotos interaktīvos gaismas instalāciju objektus, „Iluminātu takā“. Objektus varēs aplūkot un iepazīt no 15. līdz 18. novembrim nodibinājuma Rīga 2014 organizētajā jau piektajā gaismas festivālā „Staro Rīga 2012“.

Pēc maiju pareģojumiem 2012. gada 21. decembrī ir paredzēts pasaules gals, kad pasauli pārņems mūžīgā tumsa. Vai tā ir sazvērastība vai konspirācija, to uzzināsi dodoties pasaules glābšanas misijā pa „Iluminātu taku“ gaismas festivālā „Staro Rīga“. Ja tic leģendai par illuminati, tad tikai garīgi apgaismota sabiedrība, kas balstās uz patiesām vērtībām un intelektuālām zināšanām, var kopīgiem spēkiem uzvarēt tumsu un izglābt pasauli.

Takas pirmais pieturas punkts ar nosaukumu „VOX POPULI-VOX DEI” (tautas balss – Dieva balss) atradīsies pie Mencendorfa nama, uz kura fasādes tiks projicēta lielformāta, interaktīva KINEKT video instalācija – „Pasaules vērtību okeāns“. Ikvienam būs iespēja okeāna dzīlēs starp dažādām garīgi intelektuālām un materiālām vērtībām, atrast un „izzvejot“ savas patiesās vērtības. Spēles beigās apmeklētājs saņems kartīti ar uzkrātajiem spēles punktiem un zīmogu. Lai piedalītos konkursā un iegūtu vērtīgas balvas,  būs jāapmeklē visi trīs „Illuminātu takas“ objekti – „Pasaules vērtību okeāns“, bistro „3Zivis“ un kuģi krastmalā – 18. novembrī.

Otrajā takas pieturā – „VIDEO [3Zivis] ERGO SUM“ (redzu [3Zivis], tātad esmu) – bistro „3Zivis“, varēsi vērot noslēpumaino zemūdens pasauli un „IZZI“ 3D kanālu „LG Electronics Latvia“ trīsdimensiju monitoros, kas būs izvietoti bistro skatlogos. Ja būsi uzmanīgs vērotājs un klausītājs, tad ātri atradīsi 3 pareizās atbildes par filmā redzēto un būsi izpildījis otro uzdevumu pasaules glābšanas misijā.

Pēdējā „Iluminātu takas“ objektā ar nosaukumu „VIVERE EST MILITARE“ (dzīvot, nozīmē cīnīties) notiks izšķirošā cīņa starp tumsu un gaismu. 18. novembrī jau no plkst. 18.00 ar vērienīgu audiovizuālu gaismu šovu uz  Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku kuģiem, apmeklētāji klātienē varēs vērot Latvijā vēl nebijušu šovu ar 3D elementiem, atbrīvot Rīgu no pirātiem, izstaigāt visus kuģus, iepazīt 3D pasauli un „PARUS Studio“ sagatavotos 3D pārsteigumus – Jūras spēku S3D foto albumu. Uz kuģa klātienē varēs vērot seno kauju paraugdemonstrējumus. Pasākuma noslēgumā uz kuģa „Virsaitis“ komandklāja tiks paziņots „Iluminātu takas“ uzvarētājs un balvu ieguvēji, kas tiks sumināti ar signālraķetēm un lielgabalu zalvēm, kā arī tiks paziņotas rīdzinieku svarīgākās TOP 5 vērtības.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

Pētījuma rezultāti parāda, pieaugot aptaujas dalībnieku vecumam, pakāpeniski samazinās to respondentu īpatsvars, kas neizslēdz pasaules gala iestāšanos, tomēr uzskata, ka tas nav tuvākās nākotnes jautājums. Visvairāk šādai varbūtībai piekrīt vīriešu kārtas pārstāvji un cilvēki ar ienākumiem virs 600 latiem. Interesants fakts ir tas, ka gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu respondenti ir snieguši līdzīgas atbildes.

„Pēc būtības mūsdienās pastāv daudz un dažādu kustību, kas sludina un baida cilvēkus ar apokalipsi. Arī Kristīgajā mācībā pasaules gala jēdziens ir plaši pārstāvēts, tāpēc lielā cilvēku pārliecība un ticība tam ir visai loģiska. Piemēram, 1900. gadā pasauli pāršalca ziņa par pasaules gala tuvošanos un Liepājā bija vesela cilvēku domubiedru grupa, kas tam ticēja un pat gatavojās. Senāk tādu cilvēku bija krietni vairāk, taču mūsdienās šis jēdziens ir zaudējis savu aktualitāti,” stāsta sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Uz jautājumu „Ko vēlētos paspēt izdarīt pirms pasaules gala iestāšanās?” lielākā daļa respondentu jeb 39% gribētu apceļot pasauli, 28% palūgtu piedošanu kādam, ko ir sāpinājis vai pievīlis, savukārt, 27% nedarītu neko, jo jau šobrīd dzīvo tā, it kā katra diena būtu pēdējā, bet tikai 14% Latvijas iedzīvotāju izdarītu kādu neprātību. 11% aptaujas dalībnieku paveiktu pavisam ko citu, piemēram, iepazītu jaunus draugus, atzītos mīlestībā un veltītu vairāk laika savai ģimenei. Ir arī tādi, kas vēlētos nopērt ar pātagu visus bijušos, esošos un arī nākamos politiķus vai arī necenstos ievērot nekādas diētas un ēstu visu, kas garšo.

Vērtējot pēc nacionālās piederības, pētījums atklāj, ka latvieši vairāk dzīvo ar pārliecību, ka katra diena jānodzīvo tā, it kā tā būtu pēdējā, savukārt, cittautieši labprātāk dotos apceļot pasauli. Turpretī cilvēki ar vidējiem un augstiem ienākumiem vismazāk gribētu ļauties kam neprātīgam un labprāt paprasītu piedošanu vai arī dotos ceļojumā. „Šādi rezultāti liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju patiesībā ir dzīves baudītāji, ir bezrūpīgi un nedomā par to, kas notiks rīt. Tas gan pozitīvi, gan arī negatīvi, ko pierādīja Treknie gadi, kad cilvēki ņēma kredītus un dzīvoja nost, īpaši nedomājot, kā tos varēs vēlāk atdos,” secina K. Sedlenieks.

Sekojot šīs tēmas aktualitāti, kanāls „National Geographic” šobrīd demonstrē raidījumu sēriju „Pasaules gala gaidītāji”. Tajā skatītājiem ir iespēja iepazīties ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka pasaules gals vairs nav aiz kalniem, un tam ļoti nopietni gatavojas. Savukārt decembrī kanāla programmā iekļautas vairākas dokumentālās filmas, kurās vienkopus varēs uzzināt zinātnieku, vēsturnieku, dažādu ekspertu un vienkāršu skeptiķu viedokļus un sniegtos faktus par pasaules gala iespējamību.

„Esam novērojuši, ka klienti aktīvi interesējas par populārzinātniska satura kanāliem un televīziju izmanto ne vien izklaidei, bet arī izziņai. IZZI piedāvājumā digitālās un interaktīvās televīzijas tematiskā paka „Zinātne” līdz šim ir populārākā no septiņām standarta tematiskajām pakām. To abonē 55% klientu. Pasaules gala un neizdibināmās nākotnes tēma šajos TV kanālos tiek skarta bieži, tāpēc varam secināt, ka lielai daļai sabiedrības tā ir aktuāla. Mēs nākotnē raugāmies optimistiski un saviem klientiem gatavojam jaunus piedāvājumus,” stāsta TV operatora IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka.

Aptauja tapusi sadarbībā ar „Snapshots”, tajā piedalījās 1022 interneta lietotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

Izklaides portāla Draugiem.tv platforma piedāvā tiešsaites televīzijas kanālus, filmas, klipus, radio un citu saturu. Turklāt Draugiem.tv ir īpaša sadaļa bērniem ar uzmanīgi atlasītu multiplikācijas filmu klāstu. Tagad Draugiem.tv saturs ir pilnībā pieejams LG Smart TV īpašniekiem. LG Smart TV lietotāji var baudīt bezmaksas saturu, kā arī paplašināt satura klāstu pasūtot maksas saturu, par kuru var ērti norēķināties ar teksta isziņas palīdzību. Šobrīd Draugiem.tv aplikācija ir pieejama latviešu valodā, bet vēlāk paredzēts pievienot arī krievu un angļu valodu.

Sadarbībā ar LG, Inbox.lv ir izstrādājis unikālu LG Smart TV lietotājiem paredzētu e-pasta aplikāciju INBOX. Šī aplikācija ir kļuvusi par pirmo Smart TV paredzēto e-pasta aplikāciju Latvijā. INBOX nodrošina visas nepiciešamās e-pasta funkcijas: e-pasta saņemšana, jaunu vēstuļu rakstīšana un pastkastītes satura parlūkošana. Tagad LG Smart TV lietotājiem ir iespēja sazināties ar saviem draugiem un radiem pat neatejot no televizora. Aplikācija INBOX ir pieejama visiem reģistrētajiem Inbox.lv portāla lietotājiem un uz doto brīdi aplikācijas interfeiss atbalsta tikai angļu valodu.

Shopping plus piedāvā jaunu veidu kā informēt Latvijas iedzīvotājus par pieejamo produktu un pakalpojumu klāstu viņu pilsētā, speciālajiem piedāvājumiem un atlaidēm. Papildus regulāri atjauninātam pakalpojumu un produktu katalogam, LG Smart TV īpašniekiem būs iespēja ērti sameklēt konkrēta veikala adresi un saņemt informāciju par papildus atlaidēm.

Piedāvājumi no lielveikaliem (Rimi, Maxima, Prisma, Elvi un citiem), aptiekām (Mēness aptieka, Benu Aptieka, Euro Aptieka un citi), celtniecības veikaliem,  ceļojumu aģentūram (Novatours un citi), elektrotehnikas veikaliem (Euronics, RD Electronics, citi), mājas un dārzam veikaliem (JYSK, IKEA, citi), mēbeļu veikaliem, modes, bērnu preču veikaliem, restorāniem (Pirosmani, Kabuki, Sumo un citi), skaistumam veikaliem (Drogas, Oriflame, un citi) un Zooprecēm (Dino).

Par LG Smart TV

LG Smart TV tehnoloģija parastu televizoru pārvērš multimediālā ierīcē, ar kuras starpniecību var piekļūt plašam augstākās klases interneta satura klāstam, ko piedāvā vadošie pasaules un vietējie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, YouTube, Gismeteo, Picasa, vTuner (interneta radio), Delfi, ss.lv, IZZI, Facebook, Twitter, Draugiem.tv, Inbox, Megogo, TVNET un daudzi citi. Turklāt aplikāciju veikals LG Apps ir vienmēr gatavs piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

„Televīzijas pakalpojumi ir mūsu uzņēmējdarbības pamats. Vēl tikai pirms mēneša pabeidzām šī gada vērienīgāko modernizācijas projektu, izbūvējot uz šo brīdi modernāko televīzijas galvas staciju Latvijā, kas ļauj pilnveidot jau esošo pakalpojumu klāstu un izstrādāt aizvien jaunus pakalpojumus. Mēs esam pirmais operators valstī, kas klientiem sāka piedāvāt 3D kanālus, uz šo brīdi uzņēmumam ir plašākais HD kanālu klāsts Latvijā, un tagad rīdziniekiem piedāvājam arī interaktīvās televīzijas priekšrocības,” norāda Andris Zeļonka, IZZI valdes priekšsēdētājs, uzsvērdams, ka uzskats, ka cilvēki televīziju neskatās, ir tikai mīts. Kā liecina IZZI aptauja, tad 96% respondentu atzina, ka viņiem mājās ir televizors, turklāt 66% no tiem ir divi, trīs un pat vairāk tālrāžu uz vienu mājsaimniecību. Arī televīzijas kanālu reitingu statistika liecina, ka televīzija bija un paliek spēcīgākais informācijas avots. „Cilvēki televīziju skatījās un turpina skatīties, spītējot straujajai tehnoloģiju attīstībai, tādēļ esam pārliecināti, ka jaunais pakalpojums gūs plašu galvaspilsētas iedzīvotāju atsaucību. Kā liecina mūsu pieredze, tad Ādažos, Rēzeknē un Ludzā, kur šis pakalpojums tika palaists ātrāk, pieprasījums aug. Turklāt jāņem vērā arī nozares sezonalitātes raksturs – rudens un ziemas mēnešos pieprasījums pēc televīzijas pakalpojumiem parasti aug.”

Ja pirms 10 gadiem cilvēki skatījās analogo televīziju, tad tagad pārliecinošs vairākums izvēlējies digitālās televīzijas pieslēgumu. Kā liecina statistika, tad kopš 2008. gada digitālās televīzijas izplatība ir ļoti strauji augusi, vēl pirms četriem gadiem to izmantoja 10% mājsaimniecību valstī, bet tagad šis skaitlis izaudzis līdz 66%.

„Tā arī ir būtiskākā atšķirība, kas, jāteic, ieviesusi pārmaiņas arī cilvēku skatīšanās paradumos. Galvenokārt tādēļ, ka televīzijas tehnoloģijas šo gadu laikā ir strauji attīstījušās, un digitālās televīzijas platforma ļauj attīstīt interaktīvus pakalpojumus, kas padara mūsu ikdienu daudz ērtāku. Cilvēki vairs nav piesieti televīzijas programmai, nav nepieciešams būt mājās tieši tad, kad TV pārraida iecienītāko filmu vai seriālu. Vēlies noskatīties ziņas, kas beidzās pirms stundas? Nav problēmu, atver TV arhīvu un izvēlies, kādus raidījumus vien sirds kāro. Skatītāji aizvien vairāk izmanto interaktīvās televīzijas priekšrocības, populārākās no tām ir, piemēram, valodu maiņa, elektroniskā programma, ieraksta funkcija, kā arī TV arhīvs,” skaidro A.Zeļonka.

Ar IZZI interaktīvo TV ir pieejami vairāk nekā 120 populārākie TV kanāli ar visaugstāko attēla un skaņas kvalitāti, tai skaitā plašākais HD un 3D kanālu klāsts, un virkne papildu funkciju.

TV pauze ir interaktīva digitālās televīzijas funkcija, kas nodrošina interesējošā raidījuma skatīšanos ar laika nobīdi. Klients var nospiest uz pults taustiņu pauze un vēlāk turpināt skatīties iesākto raidījumu no tās vietas, kur apstājies. Savukārt aktivizējot TV ieraksta funkciju, iespējams ierakstīt interesējošo raidījumu un noskatīties to vēlāk. Turklāt, ja paralēli vienam raidījumam citā kanālā rāda interesantu filmu, arī to var ierakstīt un noskatīties vēlāk. Grāmatzīme ļauj turpināt skatīties iesākto video nomas filmu vai ierakstīto TV raidījumu no tās vietas, kur klients to pārtrauca skatīties iepriekšējā reizē. Atgādinājums ļauj atzīmēt interesējošus raidījumus, filmas, seriālus TV programmā un, pienākot raidījuma sākumam, uz TV ekrāna parādīsies atgādinājums. Videonoma dod iespēju nomāt filmas, patīt tās uz priekšu, apstādināt un atsākt skatīties no vietas, kur palikāt. Pārraižu arhīvs ļauj skatīties populārākos kanālus un pārraides, kas demonstrētas pēdējo septiņu dienu laikā, sniedzot iespēju apstādināt, pārtīt uz priekšu reklāmas vai atkārtot aizkustinošākos mirkļus. Izmantojot Ierakstu plānotāju, cilvēks var ērti ieplānot raidījuma ierakstu septiņas dienas pirms raidījuma sākuma uz personīgā datu nesēja.

Tāpat jaunais pakalpojums nodrošina tādas iespējas, kā TV gidu, kas ir ērti pārlūkojama TV programma televizorā un dod iespēju iepazīties arī ar raidījumu un filmu anotācijām, TV skatītājs var aplūkot arī aktuālākos Latvijas Bankas valūtas kursus un laika ziņas, nomainīt kanālu valodu (ja kanāls atbalsta šādu iespēju), kā arī vecāki var nobloķēt kanālus, ko nevēlas, lai skatītu bērni.

Interaktīvā televīzija jau no šī gada sākumā pieejama arī Ādažos, Rēzeknē un Ludzā.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

Kopumā, salīdzinot Latvijas un Igaunijas National Geographic septembrī skatītāko raidījumu TOP10, var redzēt, ka mūsu valsts iedzīvotāji dod priekšroku pārraidēm par vēsturi un zinātni, bet igauņi – par dabu.

Tā, piemēram, Igaunijā starp desmit skatītākajiem National Geographic raidījumiem seši ir par dabu un savvaļas dzīvniekiem – Anakonda: Čūsku pavēlniece, Milzu astoņkāja meklējumos, Lieliskie tunči, Bolivudas leopardi, Lauvenes izglābtais u.c.

Tostarp Latvijā skaitītāko raidījumu vidū ir Noziegumu laboratorija, Uz Zemes kodolu, Māksla lidot, Dzīve uz Marsa, Sekundes līdz katastrofai, Hitlera zudušais kaujas kuģis un citi.

„Televīzijas skatītājiem nav svarīgs tikai TV kanālu skaits, bet gan augstvērtīgs un viņu interesēm atbilstošs saturs. Lattelecom televīzijas skatītāju paradumi liecina, ka populārzinātniskā jeb dokumentālā žanra kanāli vienmēr bijuši vieni no iecienītākajiem. Pēc kanāla National Geographic skatīšanās statistikas datiem redzam, ka skatītājus visvairāk interesē izzinoši-izklaidējoši raidījumi un raidījumi par dažādu notikumu izmeklēšanu un noslēpumu atklāšanu. Tai pat laikā savu popularitāti nav zaudējuši arī raidījumi par dabu un dzīvniekiem, kurus joprojām skatās liela daļa Lattelecom TV skatītāju,” skaidro Inga Alika, Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore.

Kanāla popularitāte Latvijā palielinās

Kopumā kanāls National Geographic Latvijā demonstrē arī pozitīvus skatītāju datus – palielinājusies gan sasniegtā auditorija, gan kanāla reitingi, gan tirgus daļa, kā arī vidējais minūšu skaits, ko cilvēki dienā pavada skatoties kanālu.

„Vidējais minūšu skaits, ko cilvēki pavada skatoties National Geographic kanālu septembrī, salīdzinot ar augustu, ir palielinājies par aptuveni 11%. Tas nozīmē, ka kanāla saturs un raidījumi spēj gan ieinteresēt, gan noturēt skatītāja uzmanību. Turklāt kanāla sasniegtā auditorija septembrī ir palielinājusies par aptuveni 2,4% un septembrī esam sasnieguši šogad pagaidām augstāko reitingu rādītāju,” skaidro Ilze Buna, FOX International Channels Latvija Mārketinga un pārdošanas vadītāja.

FOX International Channels Latvijā piedāvā trīs lokalizētus kanālus – FOX, FOX Life un National Geographic. Tas nozīmē, ka digitālās televīzijas klientiem šo kanālu pārraides ir pieejamas ar subtitriem latviešu un krievu valodā, kā arī kanālos iespējams izvietot Latvijas tirgum atbilstošas reklāmas.

Latvijā kanāls FOX pieejams pie tādiem televīzijas operatoriem kā Lattelecom, Baltcom, Izzi, Livas un Latnet TV.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

„Internets ir vide, kas pēdējos gados ir augusi un attīstījusies visstraujāk, kura mūsdienās daudziem cilvēkiem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa – vienalga, vai darba vajadzībām, vai izklaidei. Tajā tiek veikti neskaitāmi darījumu ar naudu, sūtīta un saņemta informācija un cits vērtīgs saturs. Rezultātā, attīstoties videi, protams, uz priekšu gājuši arī krāpnieki un noziegumi tiešsaistē,” skaidro Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle. „Un šobrīd nekas neliecina, ka šī prakse varētu mazināties, gluži pretēji – visticamāk, noziedznieki un krāpnieki kļūs rafinētāki. Tādēļ diskusija par drošību internetā būtu jāpaceļ jaunā līmenī. Lai parūpētos par drošu internetu, jāiesaistās gan sabiedrībai kopumā, ceļot vidējo zināšanu līmeni par draudiem tiešsaistē, gan interneta pakalpojumu sniedzējiem, gan tiesībsargājošām instancēm un citām iesaistītām organizācijām. Jau šobrīd sadarbojamies ar dažādām organizācijām, piemēram, Net-Safe Latvia Drošāka interneta centru un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT), nodrošinot iespējami ātru nelegālā satura izņemšanu no publiskas aprites internetā, iespēju robežās cenšamies informēt gala lietotājus, ja viņi ir kļuvuši par robotu tīklu sastāvdaļu, kā arī pēc klientu pieprasījuma nodrošinām bezmaksas interneta satura filtru uzstādīšanu. Tomēr ir skaidrs, ka, iesaistoties visām pusēm, ir jāceļ vidējais patērētāju zināšanu līmenis.”

Interneta aptauja parādīja vēl vienu būtisku tendenci, proti, 23,6% respondentu atzinās, ka par interneta drošības jautājumiem vispār nedomā un nevelta tai uzmanību, savukārt 31,3% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka paši spēj parūpēties par drošību tiešsaistē.

„Tas tikai apstiprina, ka pastāv milzīga problēma, proti, liela daļa sabiedrības vēl arvien dzīvo informācijas vākumā un nezina par reālajiem draudiem. Ja aplūkojam vidējo patērētāju, kuram nav padziļinātu zināšanu datorāzinībās, tad nereti viņa dators ir inficēts ar surogātprogrammām, kas ļauj, piemēram, attālināti piekļūt informācijai datorā, pašam saimniekam to nemaz nezinot,” uzsver S. Kraujiņa. „Kā rāda mūsu pieredze, tad nodarījumi internetā kļuvuši tik rafinēti un daudzveidīgi, ka cilvēkam jābūt ļoti specifiskām un padziļinātām zināšanām, lai pilnībā izvairītos no tiem. Tādēļ lielākoties uzskats, ka es pats jau varu parūpēties par savu drošību internetā, ir mīts. Un, visticamāk, šo cilvēku datori cietuši no kaitnieciskām programmām, saimniekiem pašiem nezinot. Īpaši aktuāli tas ir mājas datoriem, kurus lieto visi ģimenes locekļi.”

Satraucošs ir arī fakts, ka samērā maza uzmanība tiek veltīta bērnu gaitām internetā. Tikai 4,6% cilvēku atzina, ka rūpējas par atvases drošību, sērfojot internetā. Vislielākās rūpes par bērniem izrādījuši respondenti vecumā no 30 līdz 34 (13,7%) un no 35 līdz 39 gadiem (15,3%).

Analizējot dzimumu atšķirības, aptauja parādīja, ka vīrieši ir pārliecinātāki par savām spējām parūpēties par sevi internetā. 40,3% stiprā dzimuma pārstāvju uzsvēra, ka viņi paši tiek galā ar drošības jautājumiem pretstatā 25,9% sieviešu. Tāpat daiļais dzimums vairāk cietis no ļaundariem, proti, to atzina 6,8% sieviešu (4,8% vīriešu). Sievietes izrāda arī lielāku piesardzību, uzturoties tiešsaistē, – 38,6%, kas ir par teju 11% vairāk nekā stiprā dzimuma gadījumā.

Aptaujas dati atklāja arī, jo vecāks kļūst cilvēks, jo lielāku uzmanību tas velta interneta drošībai. Ja tikai aptuveni trešā daļa jauniešu vecumā no 15 – 24 gadiem atzīst, ka tiem rūp drošība internetā, tad jau aptuveni 60% cilvēku vecumā no 30 līdz 49 gadiem uzsver, ka drošība internetā viņiem ir ļoti svarīga. Vislielākās raizes par to izrāda cilvēki vecumā 50+gadi – 66%.

Tāpat jaunieši ir pašpārliecinātāki par savām spējām – aptuveni 40% jauniešu vecumā 15 – 24 gadi atzina, ka paši spēj parūpēties par savu drošību internetā, pretstatā aptuveni 15% respondentu vecumā 35 – 49 gadi.

Visbeidzot, jo vecāks cilvēks kļūst, jo negatīvāka bijusi viņa pieredze, proti, aizvien biežāk viņš vai viņa radinieki saskārušies ar ļaundariem internetā.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

„Šovasar kļuvām par pirmo telekomunikāciju uzņēmumu, kas klientiem sāka piedāvāt 3D televīzijas kanālu. Kaut arī 3D saturam vēl nav tāda pieprasījuma kā augstas izšķirtspējas (HD) televīzijas kanāliem, kurus skatās vairāk nekā puse mūsu klientu, tomēr šo vairāk nekā divu mēnešu laikā esam novērojuši pastiprinātu klientu interesi par 3D saturu. Tādēļ arī pieņēmām lēmumu paplašināt šo kanālu piedāvājumu,” skaidro Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle. „Klientu interese saistāma ar faktu, ka jau vairākus gadus ikvienā tehnikas veikalā nopērkami televizori ar 3D un HD. Vēl vairāk – pēdējos pāris gadus to cena būtiski sarukusi, kas šo produktu padara pieejamāku plašākam patērētāju lokam. Pieslēgt šādiem televizoriem analogo televīziju ir tas pats, kas modernus viedtālruņus atstāt bez interneta. Ierīce zaudē savu jēgu. Principā, nejēdzīgi izsviesta nauda, jo mūsdienās tehnoloģiju preces cenu nosaka ne tik daudz izejmateriāli, cik iespējas, ko tā piedāvā: HD, 3D, tiešsaistes funkcijas u.c. Un cilvēki sāk aizvien vairāk to apzināties, tā dēļ pieprasījums pēc 3D un HD satura tikai augs.”

3flow ir izklaides kanāls, kas TV skatītājiem piedāvā 3D programmas par safari, zemūdens dzīvi, savvaļas dzīvniekiem un dabu. Kanāls pieejams visiem digitālās televīzijas klientiem Rīgā, Rēzeknē, Ludzā un Ādažos. Lai to skatītu, nepieciešams televizors ar 3D atbalstu, HD uztvērējs (iebūvēts tālrādī vai kā atsevišķa ierīce), kā arī jāveic uztvērēja regulēšana. Plašāka informācija www.3flow.tv.

Šī gada jūlijā IZZI sāka pārraidīt 3D kanālu High TV, kas piedāvā unikālus izklaides un dzīvesveida raidījumus, kā arī oriģinālus realitātes šovus pilnā augstā izšķirtspējā (Full HD) un 3D formātā. Plašāka informācija www.hightv.tv.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

Jaunā aplikācija būs automātiski pieejama visos 2012.gada LG ražotajos televizoros ar SmartTV funkciju. Tuvākāja laikā ir paredzēts izveidot aplikācijas versiju arī 2011.gada modeļiem.

 

LG Smart TV tehnoloģija parastu televizoru pārvērš multimediālā ierīcē, ar kuras starpniecību var piekļūt plašam augstākās klases interneta satura klāstam, ko piedāvā vadošie pasaules unvietējie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, YouTube, Gismeteo, Picasa, vTuner (interneta radio), Delfi, ss.lv, IZZI, Facebook, Twitter, DailyMotion, Tvigle, Megogo un daudzi citi. Turklāt aplikāciju veikals LG Apps ir vienmēr gatavs piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.

Interesantākais šajā visā ir tas, ka, lai arī tiek lietots tas pats termins “Smart tv” – Samsung un LG tas katram ir kaut kas cits. Cits tādā ziņā, ka Samsung’am veidotās aplikācijas nevar tikt lietotas LG un otrādi. Līdz ar to arī šī itkā mazā nianse var būt uzmanības vērta, izvēloties jauno televizoru – tā teikt, būs man tam tvnet.lv vai kāda cita konkrēta programma vai, tomēr, jāizvēlas otrais.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no parasts.lv

Portāls TVNET.lv ir viens no lielākajiem interneta medijiem Latvijā, kas piedāvā daudzpusīgu un operatīvu ziņu klāstu. Smart TV aplikācija nodrošinās pieeju septiņām populārākajām TVNET portāla kategorijam: “Ziņas”, “Sports”, “Izklaide un Kultūra”, “Mūzika”, “Sievietēm”, “Tehnoloģijas” un “Auto”, ar kurām varēs ērti sekot Latvijas un pasaules aktuālajiem notikumiem. Savukārt interneta dzīvesstila žurnāls Sejas.lv informēs LG Smart TV lietotājus par sabiedrībā populāru cilvēku svarīgiem dzīves notikumiem.

Jaunā aplikācija būs automātiski pieejama visos 2012.gada LG ražotajos televizoros ar Smart TV funkciju. Tuvākāja laikā ir paredzēts izveidot aplikācijas versiju arī 2011.gada modeļiem.

Par LG Smart TV

LG Smart TV tehnoloģija parastu televizoru pārvērš multimediālā ierīcē, ar kuras starpniecību var piekļūt plašam augstākās klases interneta satura klāstam, ko piedāvā vadošie pasaules un vietējie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, YouTube, Gismeteo, Picasa, vTuner (interneta radio), Delfi, ss.lv, IZZI, Facebook, Twitter, DailyMotion, Tvigle, Megogo un daudzi citi. Turklāt aplikāciju veikals LG Apps ir vienmēr gatavs piedāvāt jaunus un interesantus pakalpojumus.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

Digitālo vakariņu viesi Hexagon teltī iekārtotās kafejnīcas zonās baudīja dažādus tehnoloģiju gardumus. LG 3D Lounge zonā apmeklētāji vēroja Latvijā veidotu 3D fototūri pa Baltijas galvaspilsētām, devās 3D video iemūžinātā ceļojumā uz Indiju, skatījās Latvijas mākslinieku un producentu radīto 3D smilšu animācijas īsfilmu “Āķis lūpā” un IZZI 3D TV raidījumu fragmentus.

Savukārt augmentētās realitātes zonā cilvēki izmantoja iespēju ar planšetdatoru palīdzību palūkoties uz telts iekārtojumu citādāk, izvēloties iespēju to redzēt to kā geto rajonu, 18. gadsimta namu vai kosmosa fantāziju. Daudzi viesi nobaudīja arī Coffee Inn sagatavoto kūku, uz kuras esošais šokolādes kods ļāva planšetdatorā ieraudzīt kūkas pavāru komandas – Digitālo vakariņu autoru – grafisko veidolu.

Digitālo vakariņu viesu vidū bija arī sabiedrībā zināmi cilvēki – O-Kartes mūzikla “Dzimuši mūzikai” dalībniece Marta Ritova, kā arī mākslinieks Dainis Rudens, kurš Latvijā kļuvis zināms kā divkārtējā Olimpiskā BMX čempiona Māra Štromberga sienas portreta autors. Marta un Dainis izmēģināja augmentētās realitātes zonu, nogaršojot kūku un aplūkojot tās virtuālo cepēju, kā arī vērojot kafejnīcas vides transformācijas caur planšetdatora ekrānu.

“Lai gan ikdienā īpaši neaizraujos ar modernajām tehnoloģijām, man ļoti patika citu dimensiju radītās izjūtas – klātesamība un pārsteiguma moments. Šī man bija pirmā reize, kad izmēģināju 3D un augmentētās realitātes tehnoloģijas un izklaides iespējas. Ceru, ka Digitālo vakariņu idejas autori turpinās radīt jaunus un interesantus projektus,” sacīja Marta Ritova.

“Līdz šim Latvijā 3D kinoteātros varēja skatīties ārvalstīs veidotās 3D filmas. Biju patīkami pārsteigts, ka šajā jomā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas.”, daloties pārdomās par piedzīvoto, sacīja Dainis Rudens.

Visvairāk cilvēku pulcējās “PARUS Studio” piedāvātajā KINEKT publiskajā spēlē “Izglāb Latvijas kultūru!”, kur visdažādāko vecumu cilvēki piedalījās pazīstamu kultūras darbinieku lidojošo karikatūru ķeršanā. No gaisa lidoja Krišjānis Barons, Aleksandrs Čaks, mūziķi Renārs Kaupers, Aija Andrējeva, Lauris Reiniks u.c. , un veiksmīgākajam spēles dalībniekam izdevās izglābt pat 39 kultūras darbiniekus.

Visas nakts garumā Baltās nakts apmeklētāji Digitālo vakariņu teltī pozēja arī 3D fotokamerai, un līdz pat 12. septembra plkst. 12:00 3Ddienas.LV mājaslapā notiek balsošana, lai noskaidrotu, kurš iegūs FUJI 3D fotokameru.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Vizuālās Kultūras Klubs » Languages » Latviešu valoda

Moderni TV pakalpojumi

„Uzskats, ka cilvēki vairs neskatās televīziju, ir tikai mīts. Par to liecina mūsu aptauja, kur 96% respondentu atzinās, ka skatās televizoru, turklāt 66% no tiem ir divi, trīs un pat vairāk televizoru uz vienu mājsaimniecību. Vēl vairāk – TV kanālu reitingu statistika liecina, ka televīzija bija un paliek spēcīgākais informācijas avots,” skaidro Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle. „Šī iemesla dēļ šogad primārais mērķis bija attīstīt televīzijas pakalpojumus. Jaunas televīzijas galvasstacijas izbūve Rīgā ir šī gada nozīmīgākais modernizācijas projekts, un ar gandarījumu varam atzīt, ka nospraustais mērķis ir sasniegts.”

Jaunā galvasstacija nodrošina ne vien digitālās un IP televīzijas pakalpojumus, bet arī sniedz digitālās televīzijas pakalpojumus jaunā kvalitāte Rīgā, Rēzeknē, Ādažos un Ludzā. Tā ir pilnībā integrēta kopējā sistēmā, tādējādi IZZI ir vienīgais operators Latvijā, kam ir pilna dublēšanas (back-up) sistēma visiem televīzijas kanāliem. Piemēram, ja kāds kanāls tehnisku iemeslu dēļ pazūd no jaunās galvasstacijas, tas automātiski tiek pārraidīts no otras galvasstacijas Ieriķu ielā un otrādi. Tādējādi tehnisko problēmu risināšanas laiks tiek samazināts līdz minimumam, savukārt klienti neizjutīs nekāds neērtības.

Jaunās, modernās iekārtas nodrošina arī ne vien teicamu signāla kvalitāti – stabilu signāla uztveršanu no pavadoņiem un retranslēšanu tīklā, bet tās arī ir aprīkotas ar pilnu monitoringa sistēmu un iespēju veikt attālinātu kanālu vadību. Tāds signāls, kāds tiek saņemts no pavadoņa, tiek piegādāts arī līdz klientiem. Tas ir īpaši būtiski HD kanālu gadījumā, kur signāla kvalitāte nozīmē arī teicamu attēla kvalitāti, un jebkura kanāla kompresija var radīt nevajadzīgus traucējumus. Jaunās iekārtas ļāvušas uzņēmumam arī būtiski vairot piedāvāto kanālu skaitu. Jau šobrīd nodrošinām plašāko HD kanālu klāstu Latvijā – 20 HD kanāli, kā arī 3D televīziju.

Kā liecina uzņēmuma tirgus aplēses, tad digitālo TV Latvijā skatās teju 70% iedzīvotāju, kaut arī pirms četriem gadiem to īpatsvars sasniedza labi ja 10%. „Tirgus aug ļoti strauji un, mūsuprāt, tas ir tikai laika jautājums, līdz digitālā televīzija būs ikvienā mājoklī. Pieprasījums pēc digitālās televīzijas tirgū aug, un tas bija galvenais iemesls, kādēļ investējām jaunas, modernas galvasstacijas izveidē. Jau šobrīd vairāk nekā 3000 IZZI klientu Rīgā, kuri līdz šim izmantoja IZZI analogo televīziju, ir pārslēgti uz jauno digitālo televīziju, ko nodrošina jaunā galvasstacija, turklāt bez jebkādiem papildu izdevumiem un nemainot līdzšinējo abonēšanas maksu,” norāda S. Kraujiņa, uzsverot, ka parastā jeb analogā kabeļtelevīzija sevi ir izsmēlusi, un paredzams, ka, attīstoties televizoru tehnoloģijām, tā turpinās pildīt tikai sociālā pakalpojuma funkciju, proti, ar pārdesmit kanālu starpniecību nodrošinās informācijas apriti un izklaidi vecāka gadagājuma auditorijai. Pakalpojumu sniedzējiem, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, ir aktīvi jāsāk domāt par televīzijas pakalpojumu modernizāciju un jāinvestē tehnoloģijās, lai saviem klientiem varētu nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus pakalpojumus.

„Vēl arvien tirgū strādā liels skaits operatoru, kuru tīkli ir morāli novecojuši un nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus televīzijas pakalpojumus. Līdzīga situācija ir arī ar uzņēmumiem, kas savu darbību sākuši kā interneta pakalpojumu sniedzēji, izbūvējot pieņemamus datu pārraides tīklus, un ar laiku paplašinājuši pakalpojumu klāstu ar televīziju. Diemžēl šie operatori nevēlas ieguldīt līdzekļus mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģiju nodrošināšanā saviem klientiem un piedāvā vien parasto analogo televīziju bez jebkādām papildu funkcijām. Tomēr tajā pašā laikā tie pamanās iekasēt abonēšanas maksu par analogo televīziju, kas pielīdzināma maksai par digitālo televīziju ar interaktīvām funkcijām. Lai lauztu pastāvošo praksi tirgū, digitālo televīziju piedāvājam par analogās televīzijas cenu,” uzsver Sandra Kraujiņa.

Noslēdzas jauna optiskā tīkla izbūve

Paralēli televīzijas pakalpojumu modernizācijas darbiem šogad turpinājās 2011. gadā uzsāktā jauna optiskā tīkla būvniecība. Uz šo brīdi paveikti vairāk nekā 90% iecerēto darbu, un kopumā ātrgaitas optisko internetu, digitālo televīziju un telefonijas pakalpojumus IZZI piedāvās 170 000 mājsaimniecību. Jaunā tīkla būvniecība, ko uzņēmums bija iecerējis veikt līdz gada beigām, Rīgā noslēgsies jau oktobrī. Turpmākos mēnešus IZZI lielāko uzmanību vērsīs uz jaunu pakalpojumu attīstību un optiskā tīkla izbūvi reģionos.

„Tādējādi būsim paveikuši pilnīgu uzņēmuma modernizāciju, klientiem piedāvājot ne vien mūsdienīgus televīzijas, bet arī ātrus un kvalitatīvus interneta pakalpojumus,” uzņēmuma stratēģiju skaidro S. Kraujiņa, piebilstot, ka modernizācijas projekti ļaus uzņēmumam gan veiksmīgi konkurēt telekomunikāciju tirgū, gan arī palielināt tirgus daļu.

Jau ziņots, ka 2011. gada sākumā IZZI investori pieņēma stratēģiski nozīmīgu un ambiciozu lēmumu – ieguldot 10 miljonus eiro, izbūvēt modernāko optisko tīklu Rīgā. Ņemot vērā pieprasījumu pēc telekomunikāciju pakalpojumiem jaunā tīkla zonās Rīgā, līdzvērtīgs projekts tiek realizēts arī Rēzeknē, Ludzā un Ādažos.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

Šogad foruma „Baltā nakts“ galvenā tēma ir „Uz paplātes“, kas ir saistīta ar cilvēka vislielāko baudu – maltīti, to „ietērpjot“ mākslas un izklaides objektos un pasākumos. Pirmo reizi Baltijā ikviens „Baltā nakts“ apmeklētājs, ierodoties uz „Vizuālās Kultūras klubs“ un „Parus Studio“ multimediju telpu „Digitālās vakariņas“, vienuviet varēs iepazīties ar modernajām tehnoloģijām, kas integrētas vairākos izklaides objektos.

„Mūsdienu dažādās mākslas izpausmes un modernās tehnoloģijas nojauc robežas starp kultūrām, laikmetiem un telpu, cilvēks var brīvi ceļot un ļauties fantāzijas lidojumam. To visu pasākuma apmeklētāji varēs izbaudīt paši ierodoties pie mums uz „Digitālajām vakariņām“ Kronvalda parkā. Aicinām ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi pavadīt vakaru multimediju telpā un vidē ar jaunām, interaktīvām aktivitātēm,“ stāsta „Parus Studio“ direktors un 3Ddienas.LV projekta autors Dmitrijs Ščegoļevs.

Interaktīvā multimediju telpa Digitālās vakariņas būs iekārtojusies lielā, futūristiskā Hexagon teltī, un trīs zonās piedāvās dažādus objektus. Augmented reality jeb paplašinātās realitātes zonā sadarbībā ar Coffee Inn varēs nobaudīt gan īstas, gan virtuālas kūkas. LG Lounge zonā uz platekrāna Smart TV varēs vērot 3D foto un video, piedalīties Dual Play spēlēs vai arī foto stūrītī pozēt 3D fotokamerai, lai iegūtā attēla 2D versiju augšuplādētu facebook.com un visas nakts garumā piedalītos konkursā par FUJI FILM 3D fotoaparāta iegūšanu. Savukārt trešā zona atradīsies telts ārpusē un tajā ar īpašu programmu muzicēs DJ Monsta, kā arī darbosies IZZI interaktīvā KINTEKT video instalācija, piedāvājot iesaistīties Public Game ‘Glāb Latvijas politiku’.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Horoskops

„Jāuzsver, ka kopš 2008. gada digitālās televīzijas izplatība ir ļoti strauji augusi, vēl pirms četriem gadiem to izmantoja 10% mājsaimniecību valstī, bet tagad šis skaitlis izaudzis līdz 66%. Tomēr, pēdējos pāris gados digitālās televīzijas lietotāju skaits pieaug tikai par pāris procentpunktiem gada laikā,” skaidro Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle, piebilstot, ka vēl arvien ir liels īpatsvars to cilvēku, kas skatās analogo televīziju. Proti, to izmanto 31% Latvijas mājsaimniecību.

Šādai situācijai ir vairāki būtiski iemesli un pat mīti. Piemēram, cilvēku neinformētība par aktuālākajiem pakalpojumu piedāvājumiem tirgū, zema izpratne par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām vai mīts par papildu izdevumiem. „Viena liela daļa cilvēku savus telekomunikāciju pakalpojumus abonē no viena un tā paša pakalpojumu sniedzēja jau gadiem un vienkārši nav painteresējušies par aktuālākajiem piedāvājumiem tirgū. Viņiem šķiet, ka ir labi tā, kā ir, tomēr realitātē šie klienti paliek zaudētājos, nesaņemot samaksātajai summai atbilstošus pakalpojumus. Nereti viņi par analogo televīziju maksā tikpat vai pat dārgāk nekā citi cilvēki par digitālās televīzijas pakalpojumiem. Proti, par vecāku tehnoloģiju bez interaktīvām iespējām viņi maksā tikpat, cik citi klienti, saņemot ne vien kvalitatīvāku TV signālu, bet arī virkni būtisku funkciju, piemēram, TV programmu televizorā, valodas iestatīšanas funkciju, TV ierakstu, TV pauzi u.c.”

Parasti šādā situācijā ir nonākuši klienti, kuri izmanto tādu uzņēmumu pakalpojumus, kas izmanto tīklus, kuri būvēti pat pirms vairākiem gadu desmitiem. „Vēl arvien tirgū strādā liels skaits operatoru, kuru tīkli ir morāli novecojuši un nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus televīzijas pakalpojumus. Līdzīga situācija ir arī ar uzņēmumiem, kas savu darbību sākuši kā interneta pakalpojumu sniedzēji, izbūvējot pieņemamus datu pārraides tīklus, un ar laiku paplašinājuši pakalpojumu klāstu ar televīziju. Diemžēl šie operatori nevēlas ieguldīt līdzekļus mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģiju nodrošināšanā saviem klientiem un piedāvā vien parasto analogo televīziju bez jebkādām papildu funkcijām. Tomēr tajā pašā laikā tie pamanās iekasēt abonēšanas maksu par analogo televīziju, kas pielīdzināma maksai par digitālo televīziju ar interaktīvām funkcijām.”

„Parastā jeb analogā kabeļtelevīzija sevi ir izsmēlusi, un paredzams, ka, attīstoties televizoru tehnoloģijām, tā turpinās pildīt tikai sociālā pakalpojuma funkciju, proti, ar pārdesmit kanālu starpniecību nodrošinās informācijas apriti un izklaidi vecāka gadagājuma auditorijai,” skaidro S. Kraujiņa. „Tādēļ tas ir tikai laika jautājums, līdz teju ikvienā mājsaimniecībā būs digitālā televīzija. Pakalpojumu sniedzējiem, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, agri vai vēlu būs jāinvestē tehnoloģijās, lai saviem klientiem varētu nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus pakalpojumus un spētu konkurēt brīvā tirgū, jo cilvēku skaits, kas nepārvalda tehnoloģijas un to iespējas, strauji rūk. Jau šobrīd faktiski visiem televizoriem, kas iegādāti pēdējo 5 gadu laikā, ir iebūvēti HD dekoderi, turklāt strauji pieaug arī 3D televizoru izplatība. Diemžēl parastā jeb analogā televīzija nespēj nodrošināt ne HD, ne arī 3D satura pārraidīšanu.”

Šobrīd visi lielie operatori veic nozīmīgus modernizācijas projektus. Arī IZZI līdz šī gada beigām būs investējis vairāk nekā 12 miljonus eiro, izbūvējot pilnīgi jaunu pakalpojumu infrastruktūru, ieskaitot jaunu optiskā interneta tīklu. Pavisam drīz noslēgsies arī uzņēmuma šī gada vērienīgākais modernizācijas projekts – Latvijā modernākās televīzijas galvas stacijas izveide. Un tās ir sliktas ziņas mazajiem operatoriem.

„Ir pilnīgi skaidrs, ka, pieaugot iedzīvotāju izpratnei par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām un atvērtībai pret jauniem pakalpojumiem, pieaugs arī klientu pieprasījums pēc kvalitatīviem digitālās televīzijas pakalpojumiem. Savukārt bez investīcijām tīkla modernizācijā tas ir tikai laika jautājums, līdz šie operatori vai nu būs spiesti pārtraukt savu darbību, vai arī pārdot savu klientu bāzi,” pārliecināta ir S. Kraujiņa.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no 15min.lv

Tuvojas mūsdienu kultūras forums Baltā nakts. Vizuālās kultūras klubs būs nomodā, lai šī nakts Tev būtu ne tikai balta nakts, bet arī aizraujošs fantāzijas ceļojums citās dimensijās un realitātēs!

Kronvalda parkā 8. septembra naktī mēs uzbūvēsim futūristisku multimediju kafejnīcu, kurā tiks pasniegtas Digitālās vakariņas - pārsteidzoši tehnoloģiju gardumi īpašā, izklaidējošā ēdienkartē.Vizuālās kultūras kluba Pavāru komandā iesaistījušies tikai paši labākie - Parus Studio, LG Electronics Latvia, Coffee Inn, Izzi Latvia, Hexagon u.c.

Iztēlojies! Lielā, baltā kosmosa kuģī iekārtotā kafejnīca izstaro zilu gaismu un redzama jau pa gabalu. Apkārtni pieskandina DJ Monsta radītā mūzika, dejo cilvēki un viņu avatari. Dīvānos ērti iekārtojušies, cilvēki ceļo uz citām zemēm. Turpat blakus citi iemūžina tagadni attēlos, kas viņu nākotnes pēcnācējiem ļautu atgriezties pagātnē. Savukārt otrā pusē viesmīļi pasniedz virtuālas kūkas, kas spēj apmierināt izsalkušā apetīti.

Neiespējami?

Varbūt, bet Kronvalda parkā Baltajā naktī tas viss NOTIKS!

Piedzīvo neiespējamo Parus Studio veidotajā KINEKT Publiskajā spēlē, LG 3D Lounge un 3D fotostūrī un Coffee Inn Augmented reality zonā!

Seko līdzi jaunumiem un mēs Tevi pārsteigsim vēl vairāk!

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Vizuālās Kultūras Klubs » Languages » Latviešu valoda