Kadrs no seriāla; izmantoti interneta materiāli

Ir vēsturiski seriāli, kurus noskaties un pēc dažām nedēļām aizmirsti, un ir tādi, kas liek atvērt vēstures grāmatas, meklēt informāciju par reāliem notikumiem un vēl ilgi domāt par redzēto. The Serpent Queen nepārprotami pieder pie otrās kategorijas. Šis seriāls aizved skatītāju uz 16. gadsimta Francijas galmu — pasauli, kur greznas balles, karaliskas kāzas un spoži tērpi ir tikai fasāde nežēlīgai cīņai par varu. Stāsta centrā ir Katrīna Mediči — viena no pretrunīgākajām sievietēm Eiropas vēsturē, kuru vieni uzskatīja par gudru valdnieci, bet citi par aukstasinīgu intrigu meistari. Skatoties seriālu, mani visvairāk pārsteidza nevis vēsturiskie notikumi paši par sevi, bet gan tas, cik mūsdienīgas šķiet cilvēku ambīcijas, bailes, nodevība un vēlme saglabāt ietekmi par katru cenu. The Serpent Queen nav tikai stāsts par Francijas karalieni — tas ir aizraujošs atspoguļojums par varu, tās cenu un cilvēka spēju izdzīvot pasaulē, kur uzticēšanās bieži vien ir visbīstamākā kļūda.

Kā cilvēkam, kurš jau iepriekš bija interesējies par šo Francijas vēstures posmu un lasījis par Valuā dinastiju, reliģiskajiem kariem un Katrīnu Mediči, man bija zināmas bažas, vai seriāls spēs noturēt līdzsvaru starp izklaidi un vēsturisko materiālu. Bieži vien ekranizācijas izvēlas vienkāršot sarežģītus notikumus vai pārvērst vēsturiskas personības par vienpusīgiem tēliem. Tomēr The Serpent Queen mani patīkami pārsteidza. Lai gan seriāls ne vienmēr tiecas pēc absolūtas vēsturiskās precizitātes, tas ļoti veiksmīgi uztver laikmeta garu – nemitīgo spriedzi, politiskās intrigas, reliģisko fanātismu un nestabilitāti, kas raksturoja 16. gadsimta Franciju.

Man īpaši saistoša šķita Katrīnas Mediči personība. Vēstures grāmatās viņa bieži tiek attēlota kā auksta un aprēķinoša intrigante, gandrīz vai Francijas nelaimju iemiesojums. Taču seriāls liek paskatīties uz viņu no cita skatpunkta. Tas uzdod jautājumu, kas mani pavadīja visas skatīšanās laikā – vai Katrīna kļuva nežēlīga tāpēc, ka tāda bija pēc dabas, vai arī viņu tādu izveidoja apstākļi? Skatoties viņas dzīves ceļu, kļūst grūti noticēt, ka cilvēks šādā vidē varētu saglabāt naivumu vai ideālismu. Francijas galms seriālā nav vieta, kur uzvar taisnīgums vai gods. Tā ir vide, kurā izdzīvo tie, kuri spēj pielāgoties, paredzēt pretinieku gājienus un reizēm pieņemt lēmumus, kas pašiem šķiet nepieņemami.

Īpaši spēcīgi mani uzrunāja reliģisko karu tēma. Mūsdienu cilvēkam dažkārt ir grūti līdz galam izprast, cik dziļas un postošas bija katoļu un hugenotu nesaskaņas 16. gadsimtā. Seriāls ļoti labi atgādina, ka tas nebija tikai strīds par ticības jautājumiem. Tā bija cīņa par identitāti, ietekmi, privilēģijām un pašas valsts nākotni. Reliģija kļuva par karogu, zem kura slēpās gan patiesa pārliecība, gan politiskas ambīcijas. Skatoties šos notikumus, neviļus rodas paralēles ar dažādiem konfliktiem arī mūsdienās, kuros ideoloģija bieži vien kļūst par instrumentu varas cīņā.

Tieši šī konteksta dēļ mani īpaši aizkustināja seriālā attēlotais ceļš uz Bērtuļa nakts slaktiņu. Zinot vēsturi, jau iepriekš ir skaidrs, ka tuvojas katastrofa, un tas rada gandrīz traģēdijas sajūtu sengrieķu dramaturģijas izpratnē. Skatītājs zina to, ko varoņi vēl nezina. Katrs mēģinājums panākt izlīgumu starp katoļiem un protestantiem šķiet kā pēdējā iespēja novērst neizbēgamo. Tieši šī priekšnojauta seriālam piešķir īpašu emocionālo svaru.

Manuprāt, viens no seriāla galvenajiem vēstījumiem ir tas, cik trausla ir robeža starp kārtību un haosu. No malas raugoties, Francija šķiet viena no varenākajām Eiropas monarhijām – greznas pilis, spēcīga aristokrātija, sena dinastija. Taču zem šīs ārējās varenības slēpjas valsts, kas atrodas nepārtrauktā krīzē. Skatoties seriālu, kļūst skaidrs, ka dažkārt impērijas nesabrūk no ārējiem ienaidniekiem, bet gan no iekšējām pretrunām, neuzticēšanās un nespējas atrast kopīgu nākotnes redzējumu.

Vēl viena doma, kas man neatstāja prātu pēc noskatīšanās, bija par vēstures netaisnīgumu. Uzvarētāji raksta vēsturi, un daudzas personības gadsimtu gaitā ir kļuvušas par simboliem, kas bieži vien ir daudz vienkāršāki nekā reālie cilvēki. Katrīna Mediči ir viens no šādiem piemēriem. Viņas vārds daudziem asociējas ar intrigām, indi un Bērtuļa nakti. Taču seriāls atgādina, ka aiz šī mīta stāvēja arī māte, sieva, atraitne un valdniece, kura dzīvoja nepārtrauktā spiedienā un centās saglabāt savu ģimeni laikā, kad apkārtējā pasaule burtiski bruka kopā.

Man kā vēstures interesentam īpaši patika tas, ka seriāls ne tikai izklaidēja, bet arī lika domāt. Pēc katras sērijas gribējās pārbaudīt faktus, pārlasīt par konkrētiem notikumiem un salīdzināt dramatizējumu ar vēsturiskajiem avotiem. Manuprāt, tas ir viens no augstākajiem vērtējumiem, ko var dot vēsturiskam seriālam. Tas nevis aizstāj interesi par vēsturi, bet gan rosina to vēl vairāk.

Noslēgumā varu teikt, ka The Serpent Queen man atstāja daudz dziļāku iespaidu, nekā sākotnēji gaidīju. Tas nav tikai stāsts par Katrīnu Mediči vai Francijas galmu. Tas ir stāsts par cilvēka spēju pielāgoties nežēlīgai pasaulei, par varas cenu un par to, cik viegli sabiedrība var nonākt līdz brīdim, kad kaimiņš kļūst par ienaidnieku tikai atšķirīgas pārliecības dēļ. Un tieši šis aspekts man šķita visvērtīgākais – seriāls stāsta par 16. gadsimtu, bet patiesībā runā par jautājumiem, kas cilvēcei ir aktuāli joprojām. Tas atgādina, ka aiz katra vēstures notikuma ir cilvēki ar savām bailēm, cerībām un kļūdām, un ka vēsture nekad nav tik vienkārša, kā to dažreiz mēdz pasniegt.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no DidzisKukainis.lv - Blogs / Raksti

Autors: ikdiena.lv redakcija

Atjaunots: 2026. gada 3. jūnijā

ES digitālais maks Latvijas iedzīvotājiem nozīmē praktisku iespēju uzrādīt digitālo ID karti, vadītāja apliecību, izglītības apliecinājumus un citus apstiprinātus datus viedtālrunī. Ceļojot, īrējot auto, atverot kontu vai saņemot pakalpojumu citā Eiropas Savienības valstī, dokumentu pārbaudei vajadzētu kļūt ātrākai, taču svarīgi saprast, kur digitālais dokuments derēs un kā pasargāt savus datus.

Kas mainās Latvijas iedzīvotājiem no 2026. gada

No 2026. gada maija vidus Eiropas Savienībā sāk darboties vienotā digitālās identitātes maka sistēma. Tās mērķis ir panākt, lai cilvēks varētu apliecināt savu identitāti un noteiktus dokumentus vienotā, pārbaudāmā veidā arī ārpus savas valsts.

Latvijā šī pāreja ir cieši saistīta ar eParaksts vidi. LVRTC 2026. gada 10. maijā norādīja, ka eParaksts mobile lietotne ir pilnībā integrēta ES digitālā maka ekosistēmā. Tas nozīmē, ka daudziem lietotājiem jaunā kārtība nebūs sākums no nulles, bet gan esošās digitālās identitātes paplašinājums Eiropas mērogā.

Svarīgākais ieguvums nav tas, ka visi papīra un plastmasas dokumenti uzreiz pazūd no ikdienas. Drīzāk mainās veids, kā cilvēks var droši pierādīt konkrētu faktu: kas viņš ir, vai viņam ir derīga vadītāja apliecība, kāda kvalifikācija ir iegūta vai vai viņš ir tiesīgs saņemt noteiktu pakalpojumu.

Kas jāzina iedzīvotājiem

• Digitālais maks nav tikai dokumentu fotoattēlu glabātava telefonā.
• Pakalpojuma sniedzējam jāspēj pārbaudīt digitālā dokumenta īstumu.
• Lietotājs varēs uzrādīt tikai konkrētam pakalpojumam vajadzīgos datus.
• Ceļojumos pagaidām ir prātīgi saglabāt arī fizisku dokumentu rezerves variantu.
• eParaksts mobile lietotājiem būs vieglāk pāriet uz jauno ES risinājumu.

Kā lejupielādēt un sagatavot digitālo maku

Praktiskais sākums Latvijas iedzīvotājiem ir sava e-identitātes risinājuma pārbaude. Ja cilvēks jau lieto eParaksts mobile, vispirms jāpārliecinās, ka lietotne ir atjaunināta un pieslēgta ar derīgiem autentifikācijas līdzekļiem.

Pamatdarbības parasti būs šādas:

1. Atveriet oficiālo eParaksts mobile vai citu Latvijā apstiprinātu digitālā maka lietotni.
2. Pārbaudiet, vai lietotne ir atjaunināta līdz jaunākajai versijai.
3. Autentificējieties ar drošu metodi, piemēram, PIN, biometriju vai citu lietotnē prasītu apstiprinājumu.
4. Pievienojiet pieejamos digitālos apliecinājumus, piemēram, identitātes datus, vadītāja apliecības informāciju vai izglītības apliecinājumus.
5. Pirms ceļojuma pārbaudiet, vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs vai valsts iestāde pieņem digitālo apliecinājumu.

Digitālais maks darbojas kā uzticams starpnieks starp lietotāju un iestādi vai uzņēmumu. Tas nav paredzēts visu datu nekontrolētai nodošanai. Labi izveidotā pakalpojuma scenārijā lietotājs redz, kādus datus pieprasa otra puse, un apstiprina tikai šo konkrēto nodošanu.

Kur digitālais maks ikdienā būs visnoderīgākais

Auto noma ārzemēs

Viens no saprotamākajiem piemēriem ir auto noma citā ES valstī. Līdz šim ceļotājam bieži vajadzēja uzrādīt pasi vai ID karti, vadītāja apliecību un maksājumu karti. Ar digitālo maku nomas uzņēmums varēs pārbaudīt, vai personai ir derīga identitāte un vadīšanas tiesības.

Tas var samazināt laiku pie nomas letes, īpaši lidostās, kur rindas veidojas brīvdienu un vasaras sezonā. Tomēr pirmajos darbības mēnešos nav vērts paļauties tikai uz telefonu. Ja nomas uzņēmuma sistēma vai konkrētā filiāle vēl nav gatava digitālai pārbaudei, fiziskā vadītāja apliecība joprojām var būt vajadzīga.

Bankas konta atvēršana

Bankām digitālā identitāte var palīdzēt attālinātā klienta pārbaudē. Ja cilvēks pārceļas uz citu ES valsti, sāk studijas vai īslaicīgi strādā ārzemēs, konta atvēršana var kļūt vienkāršāka, jo identitātes dati tiek nodoti pārbaudāmā formā.

Tas nenozīmē, ka bankas atteiksies no visām papildu pārbaudēm. Finanšu nozarē saglabājas prasības par naudas izcelsmi, sankciju pārbaudēm un klienta riska izvērtējumu. Digitālais maks palīdz apliecināt identitāti, bet tas neaizstāj visus bankas pienākumus.

Recepšu zāļu saņemšana citā valstī

Digitālā identitāte var būt noderīga arī veselības pakalpojumos, piemēram, kad ceļotājam citā ES valstī jāsaņem recepšu zāles vai jāapliecina tiesības uz noteiktu veselības pakalpojumu. Šeit īpaši svarīgi ir dati par personu un tiesībām, nevis pilna medicīniskā vēsture.

Lietotājam jāpievērš uzmanība tam, kādus datus konkrētais pakalpojums pieprasa. Ja aptiekai vajadzīgs tikai identitātes un receptes apstiprinājums, nav pamata nodot plašāku informāciju. Digitālā maka ideja ir dot cilvēkam lielāku kontroli pār to, kas tiek parādīts un kam.

Drošība un privātums: ko pārbaudīt pirms lietošanas

Digitālā maka drošība sākas ar pašu ierīci. Telefonam jābūt aizsargātam ar ekrāna bloķēšanu, atjauninātu operētājsistēmu un uzticamu lietotņu avotu. Ja ierīce ir pazaudēta vai nozagta, digitālās identitātes piekļuve jābloķē pēc iespējas ātrāk.

Īpaši svarīgi ir nepārsūtīt digitālos dokumentus kā ekrānuzņēmumus. Ekrānuzņēmums var izskatīties ērts, bet tas nav drošs apliecinājums un var atklāt vairāk informācijas nekā nepieciešams. Droša pārbaude notiek lietotnē, kur otra puse var pārbaudīt dokumenta īstumu.

Pirms datu nodošanas skatieties trīs lietas: kas pieprasa informāciju, kāds tieši dokuments vai apliecinājums tiek prasīts un vai pieprasījums atbilst situācijai. Ja viesnīca vai nomas uzņēmums lūdz vairāk datu, nekā pakalpojumam vajadzētu, labāk jautāt, kāpēc tas nepieciešams.

Ko ņemt līdzi ceļojumā pārejas laikā

Lai gan sistēma ir paredzēta vienotai lietošanai visā Eiropas Savienībā, reālā pieredze var atšķirties atkarībā no pakalpojuma sniedzēja gatavības. Lielās lidostas, bankas un starptautiski uzņēmumi parasti pielāgojas ātrāk nekā mazāki vietējie pakalpojumi.

Pārejas periodā drošākais ceļotāja komplekts ir digitālais maks, fiziska ID karte vai pase, fiziska vadītāja apliecība, ja plānota auto noma, un piekļuve eParaksts mobile konta atjaunošanas informācijai. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kur tehniska kļūme sabojā ceļojuma plānu.

Ja ceļojat ar bērniem, pārbaudiet arī, kā tiek apliecināta bērna identitāte un vecāku vai aizbildņu pilnvarojums. Digitālie risinājumi šajā jomā attīstās, tomēr robežkontroles un aviokompāniju prasības var būt stingrākas nekā ikdienas pakalpojumu pārbaudēs.

Biežākās kļūdas, no kurām izvairīties

Pirmā kļūda ir pieņemt, ka digitālais maks automātiski aizstāj visus dokumentus visās situācijās. Daudzos pakalpojumos tas būs pietiekams, bet robežkontrole, aviopārvadātāji un atsevišķas iestādes var prasīt fizisku dokumentu.

Otra kļūda ir atstāt lietotnes atjaunināšanu uz pēdējo brīdi. Ja identitātes pārbaude jāveic lidostā vai pie bankas konsultanta, tehniskas problēmas tajā brīdī ir īpaši neērtas. Lietotni labāk pārbaudīt vairākas dienas pirms ceļojuma.

Trešā kļūda ir datu nodošana bez domāšanas. Digitālais maks padara pārbaudi ērtāku, bet lietotājam joprojām jābūt uzmanīgam. Ja pieprasījums izskatās neparasts, labāk izmantot oficiālu klientu atbalstu vai pārbaudīt pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietni.

Kad digitālais maks būs īpaši noderīgs Latvijā

Latvijas iedzīvotājiem lielākais ieguvums būs situācijās, kur līdz šim vajadzēja vairākas atsevišķas pārbaudes. Studijas citā ES valstī, darba līguma slēgšana, automašīnas noma, bankas pakalpojumi un veselības aprūpes pieejamība ir tie gadījumi, kuros digitāli apliecinājumi var ietaupīt laiku.

Vienlaikus digitālais maks nav tikai ceļošanas rīks. Tas var kļūt par ikdienas identitātes slāni arī vietējos pakalpojumos, ja uzņēmumi un iestādes to ievieš saprotami. Lietotājam svarīgākais ir nezaudēt kontroli pār saviem datiem un izmantot tikai oficiālus, pārbaudāmus risinājumus.

Avots: LVRTC

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Rēzeknes viduslaiku pilsdrupās 13. jūnijā arheoloģija nebūs tikai tāls vēstures termins. Eiropas Arheoloģijas dienu pasākums sāksies plkst. 11.00 Radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs”, bet no plkst. 12.30 turpināsies Rēzeknes viduslaiku pils teritorijā.

Pasākums paredzēts visiem interesentiem. Dalības maksa avotā nav norādīta. Rīkotāji ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas pašvaldību.

Svarīgie fakti apmeklētājiem

• Datums: 2026. gada 13. jūnijs.
• Sākums: plkst. 11.00 Radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs”.
• Turpinājums: no plkst. 12.30 Rēzeknes viduslaiku pils teritorijā.
• Auditorija: visi interesenti.
• Cena: avotā nav norādīta.
• Tēmas: Latvijas arheoloģiskais mantojums, Rēzeknes viduslaiku pils vēsture, arheologu darbs un bruņinieku dzīve viduslaikos.

Zeimuļā stāstīs par mantojumu un Rēzeknes pili

Dienas pirmā daļa plānota Radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs”. Tur NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālisti stāstīs par Latvijas arheoloģisko mantojumu un Rēzeknes viduslaiku pils vēsturi.

Programmā paredzēts skaidrot arī pils izpēti, atklājumus un to nozīmi. Tas ir būtiski tiem, kuri Rēzeknes pilsdrupas līdz šim redzējuši galvenokārt kā pazīstamu pilsētas vietu, nevis kā vēstures avotu, kas ļauj saprast, kā te dzīvoja cilvēki senākos laikos.

Eiropas Arheoloģijas dienu ideja ir parādīt, ka arheoloģija neaprobežojas ar izrakumiem. Tā sākas ar lauka darbiem un turpinās pētījumos par cilvēku dzīvi senatnē, īpaši tur, kur vēsture nav pilnībā saglabājusies rakstītos dokumentos.

Pils teritorijā varēs iepazīt arheologu darbu

No plkst. 12.30 pasākums pārcelsies uz Rēzeknes viduslaiku pils teritoriju, ko daudzi atpazīst kā pilsdrupas. Tur apmeklētāji varēs iepazīties ar arheologu darba specifiku.

Avotā norādīts, ka pils teritorijā būs arī iespēja iepazīt bruņinieku dzīvi viduslaikos, laikā, kad Rēzeknes pils vēl bija apdzīvota. Šī programmas daļa padara pasākumu piemērotu gan tiem, kurus interesē pilsētas vēsture, gan ģimenēm un skolēniem, kam vieglāk uztvert vēsturi caur vietu, priekšmetiem un stāstiem.

Eiropas Arheoloģijas dienas Eiropas mērogā notiek kopš 2019. gada. Tās parasti norisinās jūnija nedēļas nogalē pirms vasaras saulgriežiem, un šogad pasākumi dažādās Eiropas valstīs paredzēti no 12. līdz 14. jūnijam.

Kas jāzina pirms došanās

Rēzeknes pasākuma programma avotā piesaistīta divām vietām: plkst. 11.00 “Zeimuļam” un no plkst. 12.30 Rēzeknes viduslaiku pils teritorijai. Informācija par iepriekšēju pieteikšanos, piekļūstamību, transportu vai ēdināšanu avotā nav sniegta.

Tiem, kuri plāno apmeklēt abas daļas, jāņem vērā, ka dienas otrā puse notiks ārpus telpām pilsdrupu teritorijā. Pasākuma pamatā būs speciālistu stāstījumi par Latvijas arheoloģisko mantojumu, Rēzeknes viduslaiku pils izpēti un arheoloģijas darbu praksē.

Avots: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Vīgantes parkā Staburaga pagastā 24. maija pēcpusdiena bija veltīta Sēlijas puses aktīvās tūrisma sezonas atklāšanai Aizkraukles novadā. Pasākums notika jau otro gadu, šoreiz to savienojot arī ar Vasarsvētku noskaņu.

Parkā satikās koncerts, amatnieku tirgus, ģimeņu aktivitātes, vietējie mājražotāji un tūrisma piedāvājums. Svētku vieta pie Daugavas kļuva par dzīvu maršruta sākumpunktu tiem, kuri Sēliju grib iepazīt ne tikai kartē, bet arī caur cilvēkiem, darbiem un ainavu.

Estrādē skanēja Vasarsvētku koncerts

Vīgantes parka estrādē svētki sākās ar koncertu, kurā piedalījās vokālie ansambļi un grupas, deju kolektīvi, muzikālās un radošās apvienības, kā arī folkloras kopa. Programma nebija veidota tikai kā numuru virkne: pasākuma vadītāji tajā iesaistīja Vasarsvētku tradīcijas un ar teatrāliem pieteikumiem ievadīja dalībnieku uzstāšanās.

Šāda forma vietējā pasākumā dod vairāk nekā skatuves priekšnesumu. Tā palīdz savienot sezonas svētkus ar novada kultūras atmiņu, īpaši vietā, kur apkārtējā ainava un vēsture jau pašas par sevi ir daļa no apmeklējuma pieredzes.

Vīgantes parks Aizkraukles novadā ir viena no tām vietām, kur kultūras programma un dabas klātbūtne darbojas kopā. Pasākuma norise estrādē ļāva apmeklētājiem piedzīvot gan koncertu, gan plašāku brīvdabas svētku sajūtu.

Tirgus rinda ar koku, keramiku, maizi un kūpinājumiem

Svētku laikā apmeklētāji varēja iegriezties amatnieku un mājražotāju gadatirdziņā. Piedāvājums bija plašs: koka izstrādājumi, keramika, rotaslietas, lavandas produkcija, ziepes, sveces, smaržūdeņi, garšvielas, šokolādes un ādas izstrādājumi.

Līdzās amatnieku darbiem tirgotāji piedāvāja arī pārtiku un dzērienus. Svētku noskaņu papildināja maize, kūpinājumi, saldējums, siers, alus, kvass un pat mūzikas instrumenti. Šādā tirgū labi redzama vietējās ekonomikas mazā, bet ļoti praktiskā puse: tūrisma dienā pircējs satiek ražotāju tieši, bez starpnieka.

Aizkraukles novada Sēlijas pusei tas ir būtiski, jo ceļotāju interese bieži sākas ar ainavu, bet atmiņā paliek saruna, garša vai vietējais darinājums. Tieši šie elementi veido galamērķa atpazīstamību ārpus vienas dienas pasākuma.

Ģimenēm piedāvāja spēles, izjādes un namdara darbnīcu

Īpaši bija domāts par ģimenēm ar bērniem. Pasākuma gaitā lielus un mazus apmeklētājus iesaistīja lielformāta aktivitātes: mini golfs, kornhols, trepju golfs, galda spēles un prāta mežģi.

Lielu uzmanību piesaistīja zirgu izjādes, kurās zirga mugurā varēja izvizināties ikviens gribētājs. Savukārt namdara darbnīcā apmeklētāji varēja izmēģināt senākus aroda darbus: ēvelēšanu, zāģēšanu ar divroci, ciršanu un āmura sišanu.

Darbnīcas un spēles pasākumam piešķīra praktisku ritmu. Tās ļāva ne tikai skatīties koncertu vai izstaigāt tirgu, bet pašiem kaut ko paveikt. Pie dzīvās uguns varēja izcept maizīti un piepildīt to ar ievārījumu vai medu.

Daugavas krasti un Vīgantes parka stāsti

Tūrisma sezonas atklāšanā liela vieta bija arī pašam galamērķim. Apmeklētāji varēja uzzināt vairāk par tūrisma vietām Aizkraukles novadā, kā arī ar digitālo briļļu palīdzību virtuāli paviesoties 30 novada vietās.

Kuģītis “Sēlis” nelielos izbraucienos ļāva skatīt Daugavas krastus no ūdens. Šāds maršruta fragments labi iederas Sēlijas tūrisma piedāvājumā, jo Daugava šajā novada daļā nav tikai ainava fonā, bet viens no galvenajiem orientieriem.

Gida vadītās ekskursijās varēja iepazīt Vīgantes parku un kādreizējo muižu. Stāstos tika iekļauta arī informācija par komponistu Pēteri Barisonu un viņa daiļrades mantojumu.

Sēlijas sezona sākas ar vietas sajūtu

Aizkraukles novada Sēlijas puse ceļotājiem piedāvā aktīvas nodarbes, izzinošas ekskursijas un dabas baudījumu dažādos gadalaikos. Sezonas atklāšanas pasākums Vīgantes parkā parādīja, ka tūrisma piedāvājums šeit balstās ne tikai apskates objektos, bet arī vietējo kopienu līdzdalībā.

Koncerts, tirgus, darbnīcas, izjādes, kuģīša braucieni un ekskursijas vienā dienā izveidoja maršrutu, kurā apmeklētājs varēja pāriet no skatuves pie amatniekiem, no spēlēm pie Daugavas un no parka takām pie novada tūrisma stāstiem.

Avots: Aizkraukles novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Daugavpilī jūnija sākumā pilsētas svētku noskaņa būs redzama ne tikai pasākumu vietās. Pašvaldība aicina iedzīvotājus svētku nedēļā pie mājām, uzņēmumiem un citiem īpašumiem izkārt Daugavpils karogu, kopīgi iezīmējot pilsētas 751. dzimšanas dienu.

Šā gada svētku devīze ir “Daugava vieno. Daugavpils svin.”, un tā sasaucas ar pilsētas vēlmi svinēšanā iesaistīt ne tikai pasākumu apmeklētājus, bet arī iedzīvotājus savās apkaimēs.

Pilsētas svētki notiks no 5. līdz 7. jūnijam

Daugavpils 751. dzimšanas dienas svinības paredzētas no 5. līdz 7. jūnijam. Pašvaldība ziņo, ka šajās dienās pilsētā plānota plaša kultūras un izklaides programma.

Konkrēts aicinājums iedzīvotājiem ir saistīts ar svētku vizuālo daļu: pilsētas karogu izkāršanu pie namiem un īpašumiem. Tas ļauj svētku noskaņai iziet ārpus centrālajām norises vietām un kļūt redzamai arī dzīvojamos rajonos, pagalmos un pie uzņēmumiem.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība norāda, ka karoga pacelšana ir vienkāršs veids, kā parādīt cieņu un piederību savai pilsētai. Aicinājums attiecas uz svētku nedēļu, kad iedzīvotāji var iesaistīties kopējā pilsētvides noformējumā.

Pie pašvaldības ēkām izvietos ap 700 karogu

Svētku nedēļā aptuveni 700 Daugavpils karogi tiks izkārti pie pašvaldības īpašumā esošajām ēkām un daudzdzīvokļu namiem. Runa ir arī par mājām, kuras apsaimnieko pašvaldības SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”.

Šis skaits nozīmē, ka pilsētas simbolika būs redzama plašākā mērogā, ne tikai pie administratīvām ēkām. Daudzdzīvokļu nami šādā akcijā ir būtiski, jo tie veido lielu daļu ikdienas pilsētvides un ir redzami gan iedzīvotājiem, gan svētku viesiem.

Iedzīvotāji, kuriem ir Daugavpils karogs, var to izkārt pie savām mājām vai īpašumiem, ievērojot ierasto karoga lietošanas kārtību un drošu piestiprināšanu. Pašvaldība aicina iesaistīties arī uzņēmumus un citus īpašumu apsaimniekotājus.

Daugavpils karogs saglabā vēsturisku pilsētas zīmi

Daugavpils karoga vēsture saistīta ar 20. gadsimta 30. gadiem, kad četrām Latvijas apgabalu pilsētām — Rīgai, Daugavpilij, Jelgavai un Liepājai — tika veidoti vienota formāta karogi. To pamatā bija divas horizontālas joslas un pilsētas ģerbonis centrā.

Daugavpils karogs ir taisnstūra formas. Tā audekls sadalīts divās vienāda platuma horizontālās joslās: augšējā daļa ir karmīnsarkana, apakšējā — balta. Karoga vidū attēlots Daugavpils pilsētas ģerbonis, bet augstuma un platuma proporcija ir 1:2.

Lai gan dokumentāls apstiprinājums nav atrasts, tiek uzskatīts, ka Daugavpils karogu 1937. gadā apstiprinājis Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Kā pilsētas simbols vēsturiskais karogs tika atjaunots 1990. gada 21. jūnijā.

Svētku nedēļa iesaista arī pilsētas apkaimes

Daugavpils 751. dzimšanas diena šogad tiek veidota kā pilsētas mēroga notikums, kurā līdzās koncertiem un kultūras programmai ir arī ikdienas līdzdalība. Karogs pie ēkas šajā gadījumā kļūst par redzamu zīmi, ka svētki nav tikai oficiāls pasākumu kalendārs.

Līdzīgi vietējās kultūras notikumi Daugavpilī jau iepriekš pulcējuši dažādas paaudzes, tostarp pilsētas koncertu un deju pasākumi, kuros vietējā kopiena piedalās ne tikai kā skatītāji, bet arī kā dalībnieki.

Pašvaldība aicina daugavpiliešus svētku nedēļā izkārt pilsētas karogu pie savām mājām, uzņēmumiem un citiem īpašumiem, lai kopīgi atzīmētu Daugavpils 751. dzimšanas dienu.

Avots: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Autors: ikdiena.lv ziņu redakcija

No 29. līdz 30. maijam Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadā notiks Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes organizētais militārais maršs “Zemitāna maršs”. Tas veltīts Ziemeļlatvijas brigādes karavīru piemiņai un pulkveža Jorģa Zemitāna ieguldījumam Latvijas atbrīvošanas cīņās no 1918. līdz 1920. gadam.

Maršs būs pamanāms arī vietējiem iedzīvotājiem, jo karavīri un zemessargi pārvietosies pa koplietošanas ceļiem gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā. Organizatori norāda, ka dalībnieki ievēros ceļu satiksmes noteikumus.

Maršs trīs Vidzemes novados

Pasākuma distance vedīs pa Ziemeļlatvijas brigādes cīņu un atsevišķām piemiņas vietām virzienā no Apes uz Krustpili. Dalībniekiem 24 stundu laikā jāveic vismaz 100 kilometri no Karvas brāļu kapiem Alūksnes novadā līdz Cesvainei Madonas novadā.

Maršā piedalīsies vairāk nekā 100 zemessargu un karavīru no dažādām Nacionālo bruņoto spēku vienībām. Paredzēta arī sabiedroto vienību pārstāvju dalība, kopumā maršā pārstāvot astoņas nācijas.

Katrs dalībnieks, kurš 100 kilometru distanci veiks 24 stundās, saņems piemiņas medaļu. Šogad maršam pievienosies arī valsts aizsardzības dienesta karavīri no Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes, veicot 15 kilometru distanci, un jaunsargi, kuri veiks 5 kilometrus.

Svarīgākie akcenti

• Teritorija: Alūksnes, Gulbenes un Madonas novads
• Pamatdistance: vismaz 100 kilometri 24 stundu laikā
• Maršruta sākums: Karvas brāļu kapi Alūksnes novadā
• Maršruta noslēgums: Cesvaine Madonas novadā
• Dalībnieki: zemessargi, karavīri, sabiedroto vienību pārstāvji, valsts aizsardzības dienesta karavīri un jaunsargi

Iedzīvotājiem jārēķinās ar kustību uz ceļiem

Organizatori aicina iedzīvotājus ņemt vērā, ka maršs notiks dažādos diennakts laikos. Tas nozīmē, ka militārā personāla kustība var būt redzama arī vakara un nakts stundās, īpaši vietās, kur maršruts šķērso koplietošanas ceļus.

Praktiski tas nozīmē, ka autovadītājiem un gājējiem Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadā šajās dienās jābūt uzmanīgiem vietās, kur pa koplietošanas ceļiem pārvietojas marša dalībnieki. Oficiālajā paziņojumā nav norādīti ceļu slēgšanas pasākumi vai īpašs satiksmes režīms, bet uzsvērts, ka karavīri un zemessargi ievēros ceļu satiksmes noteikumus.

Pasākuma mērķis nav slēgts militārs vingrinājums, bet piemiņas maršs ar skaidru vēsturisku sasaisti. Vienlaikus tas ir arī fiziskās izturības pārbaudījums dalībniekiem un publiski redzama Nacionālo bruņoto spēku klātbūtne reģionā.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt uz tālruņa numuru 28326080. Informāciju par pasākumu sagatavojusi Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Komunikācijas daļa.

Ziemeļlatvijas brigādes vēsturiskā nozīme

Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas Neatkarības kara laikā. Tā izveidojās 1919. gada februārī un martā Igaunijas teritorijā un igauņu armijas atbrīvotajos Ziemeļvidzemes novados pēc Latvijas un Igaunijas valdību pārstāvju vienošanās.

Brigādes sastāvā ietilpa 1. Valmieras un 2. Cēsu kājnieku pulks, vēlāk arī Ziemeļlatvijas partizānu pulks, divi jātnieku eskadroni un divas artilērijas baterijas. Pēc Cēsu kaujām no rezerves bataljona sāka formēt 3. Jelgavas kājnieku pulku.

“Zemitāna maršs” šo vēstures posmu savieno ar konkrētām Vidzemes vietām, tostarp Karvas brāļu kapiem un Cesvaini. Maršruta izvēle liek piemiņas pasākumu redzēt ne tikai kā militāru tradīciju, bet arī kā reģionālu atgādinājumu par Latvijas Neatkarības kara notikumiem un vietām, kur šī vēsture joprojām ir klātesoša publiskajā telpā.

Avots: Madonas novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Autors: ikdiena.lv redakcija
Avots: Smiltenes novada pašvaldība
Publicēšanas konteksts: 2026. gada maija notikums Trapenē.

Trapenes skolas 90. gadskārta šajā nedēļas nogalē pulcēs bijušos skolēnus, pedagogus un vietējos iedzīvotājus. Svinības notiks 2026. gada 30. maijā, atgādinot par skolu, kas Trapenē tika iesvētīta 1936. gada rudenī.

Lai gan pagastā pirmās zinības pašlaik apgūst pirmsskolēni, skolas ēka un tās vēsture joprojām ir cieši saistīta ar vietējo atmiņu. Daudziem tā ir vieta, kur sākās mācību gadi, draudzības un kopienas tradīcijas.

Skola, ko uzcēla ar vietējo darbu

Trapenes pirmā izglītības iestāde bija sešklasīgā skola. Tās celtniecība sākās 1934. gadā un noslēdzās aptuveni divus gadus vēlāk. Ēku cēla no plienakmens, ko zemnieki veda ar zirga pajūgiem no 15 līdz 16 kilometru attāluma, bet daļa materiālu tika piegādāta no Apes.

Pirmā skolas pārziņa Jūlija Sprancmaņa meita Maija Ratniece atmiņās uzsvērusi, ka darbs bijis smags un prasījis lielu precizitāti. Viņa norādījusi arī uz būvniecības kvalitāti: skolas centrālapkure, kas ierīkota pirms daudziem gadu desmitiem, darbojas vēl šodien.

Atmiņas zem lapeglēm

Skola celta lapegļu ielokā, bet vēlāk ap to izveidots daudzveidīgs parks. Par pirmo iestādīto koku minēta goba. Laika gaitā skola kļuva ne tikai par mācību vietu, bet arī par kultūras un sabiedriskās dzīves centru.

Skolas vēsturē palikuši konkursi, sacīkstes, balles, koncerti un sadziedāšanās. Uz 70 gadu jubileju skolai tika izveidots savs karogs ar 1948. gada absolventa, dzejnieka Ojāra Vācieša rindām: “Es – laimes pakavu, Es – savu likteni, Es – savu laikmetu Izkalšu pats.”

Svinību dienas programma

1. gada 30. maijā no pulksten 14.00 līdz 17.00 notiks dalībnieku reģistrācija un būs iespēja pieteikt pusdienas. Pulksten 15.00, 16.00 un 17.00 apmeklētājiem būs atvērts Trapenes Novadpētniecības centrs, Trapenes skolas muzejs un Zigurda Safranoviča privātais senlietu muzejs “Fazāni”.

Pulksten 19.00 Bormaņmuižas parka estrādē skanēs koncerts “Skan dziesma lapegļu gatvē”. Pulksten 22.00 paredzēta balle ar grupu “Pipari”, bet vakaru noslēgs atmiņu stāsti uz skolas fasādes.

Avots: Smiltenes novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Iedzīvotāji visā Latvijā, arī Madonas pusē, var sākt izmantot valsts atbalstu videi draudzīga auto iegādei. Programmas kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro, un tā paredzēta līdz brīdim, kad nauda būs izlietota, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Atbalsts pieejams tikai tad, ja auto tiek pirkts pie transportlīdzekļa pārdevēja, kurš noslēdzis līgumu ar SIA “Vides investīciju fonds”. Pārdevēju saraksts tiek atjaunots reizi nedēļā EKII tīmekļvietnē, tāpēc pirms līguma slēgšanas pircējam jāpārbauda, vai izvēlētais pārdevējs programmā jau ir apstiprināts.

Programmas sākumā interese no tirgotājiem bijusi liela: divu nedēļu laikā saņemti vairāk nekā 150 pieteikumi no transportlīdzekļu pārdevējiem. Tas nozīmē, ka izvēles iespējas pircējiem pakāpeniski paplašināsies, taču vienlaikus daļa pieteikumu vēl tiek vērtēta.

Atbalstu var saņemt gan jauniem, gan lietotiem auto

Elektroauto atbalsta programma attiecas uz jauniem un lietotiem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem. Atbalsta apmērs vienam pirkumam ir no 3000 līdz 9000 eiro, un tas ir atkarīgs no transportlīdzekļa veida, kā arī no tā, vai pircējam ir Latvijas Goda ģimenes apliecība.

Latvijas Goda ģimenēm paredzēts lielāks atbalsts. Ja apliecības turētājam ir vairāk nekā trīs bērni, par katru nākamo bērnu tiek piešķirti vēl 1000 eiro. Šī kārtība īpaši attiecas uz daudzbērnu ģimenēm, kurām sešvietīgs vai septiņvietīgs auto bieži nav izvēles ērtība, bet ikdienas vajadzība.

Atsevišķs 2000 eiro papildu atbalsts paredzēts iedzīvotājiem, kuri noraksta vecu iekšdedzes dzinēja automobili, nododot to apstrādes uzņēmumam, vai ziedo to Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ziedojuma gadījumā būs vajadzīgi CSDD un muitas dokumenti, kas apliecina transportlīdzekļa pārreģistrāciju un ievešanu Ukrainā.

Cenu griesti un lietotu auto nosacījumi

Programma saglabā cenu griestus, kas bija spēkā arī iepriekšējā atbalsta kārtā. Tas ierobežo atbalsta izmantošanu pārlieku dārgu auto iegādei un ļauj finansējumu virzīt plašākam pircēju lokam.

Šie ierobežojumi nozīmē, ka pirms pirkuma jāskatās ne tikai cena, bet arī pirmās reģistrācijas datums, nobraukums un tas, cik ilgi auto jau bijis reģistrēts Latvijā.

Pircēja pirmais solis ir pārdevēja pārbaude

Iedzīvotājam nav jāsāk ar iesniegumu valsts iestādei. Praktiski pirmais solis ir izvēlēties auto pie tāda pārdevēja, kurš ir apstiprināts programmā un noslēdzis līgumu ar Vides investīciju fondu.

Tikai pēc tam var virzīties tālāk ar atbalsta noformēšanu. VIF šajā programmā ne tikai administrē finansējumu, bet arī organizē un uzrauga procesu no līgumu slēgšanas ar pārdevējiem līdz atbalsta apstiprināšanai iedzīvotājiem.

Kas jāpārbauda pirms pirkuma:

• vai pārdevējs ir iekļauts EKII atbalsta programmas sarakstā;
• vai izvēlētais auto atbilst cenu griestiem;
• lietota auto gadījumā — vecums, nobraukums un reģistrācijas vēsture;
• vai pircējam pienākas papildu atbalsts kā Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam;
• vai vecā auto norakstīšana vai ziedošana ļauj saņemt papildu 2000 eiro.

Līdzīgs valsts atbalsta princips attiecas arī uz citām zaļajām tehnoloģijām, tostarp Goda ģimeņu atbalstu saules paneļiem.

Pārdevēju saraksts mainīsies katru nedēļu

Vides investīciju fonds pašlaik pakāpeniski vērtē tirgotāju pieteikumus un slēdz pirmos līgumus. Tā kā pieteikumu skaits jau programmas sākumā pārsniedzis iepriekšējās trīs gadu programmas kopējo aktivitāti, iedzīvotājiem jārēķinās, ka apstiprināto pārdevēju saraksts vēl papildināsies.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda, ka atbalsts paredzēts gan lietotu, gan jaunu auto iegādei, bet ikdienas ietaupījumu pircēji visbiežāk jutīs degvielas izmaksās. Elektroauto, kas tiek uzlādēts ar Latvijā ražotu elektroenerģiju, ekspluatācijā izmaksā mazāk nekā iekšdedzes dzinēja auto, kura izmantošana balstās uz fosilajiem importa energoresursiem.

Finansējums nāk no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem. No šī paša avota tiek atbalstīta arī saules paneļu, granulu apkures katlu, siltumsūkņu, elektroenerģijas akumulatoru un citu videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana.

Avots: Madonas novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Iedomājieties situāciju: jūs ierodaties auto nomas punktā Romā vai reģistrējaties viesnīcā Parīzē. Tā vietā, lai sniegtu darbiniekam savu fizisko eID karti vai pasi, ko viņš aiznes uz aizmugurējo telpu nokopēt, jūs vienkārši pietuvināt savu viedtālruni terminālim. Ar vienu pirksta nospiedumu vai sejas atpazīšanu jūs apstiprināt tikai nepieciešamo informāciju – piemēram, ka jums ir derīga autovadītāja apliecība vai ka esat sasniedzis pilngadību –, neatklājot savu mājas adresi vai personas kodu. Šī vairs nav tāla nākotnes vīzija, bet gan realitāte, kurai Latvija un pārējā Eiropa strauji tuvojas.

Eiropas Savienība ir noteikusi skaidru mērķi: līdz 2026. gadam visām dalībvalstīm ir jānodrošina saviem iedzīvotājiem vismaz viens digitālās identitātes maks (EUDI Wallet). Šī iniciatīva fundamentāli mainīs to, kā mēs apliecinām savu personību gan tiešsaistē, gan klātienē, padarot fiziskās plastikāta kartes par otršķirīgu drošības līdzekli.

Digitālais maks telefonā: kā tas darbosies ikdienā?

EUDI maks nebūs vienkārši vēl viena lietotne jūsu telefonā. Tas būs augstākās drošības digitālais maks, kurā glabāsies ne tikai jūsu personu apliecinošie dati, bet arī citi svarīgi dokumenti: autovadītāja apliecība, diplomu kopijas, profesionālie sertifikāti un pat bankas kontu informācija. Galvenā atšķirība no pašreizējām sistēmām ir lietotāja pilnīga kontrole pār saviem datiem.

Pašlaik, uzrādot ID karti, jūs atklājat visus tajā esošos datus. Digitālais maks ievieš “selektīvo informācijas atklāšanu”. Ja pakalpojuma sniedzējam ir jāzina tikai jūsu vecums, maks apstiprinās faktu “vairāk nekā 18 gadi”, nenosūtot jūsu precīzu dzimšanas datumu vai vārdu. Šī tehnoloģija ne tikai palielina privātumu, bet arī dramatiski samazina identitātes zādzību risku.

LVRTC un eParaksts: Latvijas ceļš uz vienoto Eiropas sistēmu

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) jau gadiem ir bijis celmlauzis digitālās identitātes jomā ar eParaksta rīkiem. Jaunajā ES sistēmā eParaksts kļūs par vienu no galvenajiem stūrakmeņiem. LVRTC pašlaik strādā pie eParaksta rīku integrācijas EUDI maku arhitektūrā, nodrošinot, ka Latvijas iedzīvotāji varēs izmantot savu esošo digitālo identitāti visā Eiropā bez papildu reģistrācijas.

Svarīgi saprast, ka EUDI maks neaizstās eParakstu, bet gan paplašinās tā pielietojumu. Ja šobrīd eParaksts galvenokārt kalpo dokumentu parakstīšanai un piekļuvei valsts portāliem, tad digitālais maks ļaus šo pašu uzticamības līmeni izmantot, piemēram, atverot bankas kontu citā ES valstī, piesakoties studijām ārvalstu universitātē vai īrējot mājokli bez liekas birokrātijas.

Ceļošana un pakalpojumi ES: no auto nomas līdz receptēm

Viens no lielākajiem ieguvējiem būs ceļotāji. Eiropas digitālās identitātes maks būs obligāti jāpieņem visām valsts iestādēm un lielajām platformām (piemēram, Facebook, Google, Amazon), lai verificētu lietotājus. Tas nozīmē, ka, ceļojot pa ES, jūsu telefons būs vienīgais nepieciešamais dokuments.

• Automašīnu noma: Jums vairs nebūs jāuzrāda fiziska vadītāja apliecība. Maks nosūtīs verificētu informāciju par jūsu tiesībām vadīt konkrētas kategorijas transportlīdzekli.
• Veselības aprūpe: Ceļojuma laikā saslimstot, digitālajā makā varēs uzrādīt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) vai pat piekļūt savām digitālajām receptēm.
• Lidostas: Lai gan drošības kontroles procedūras joprojām prasīs fizisku klātbūtni, identitātes pārbaude pie vārtiem kļūs ievērojami ātrāka un automatizētāka.

Datu drošība: kurš redzēs jūsu informāciju?

Kiberdrošība ir galvenais jautājums, ieviešot tik vērienīgu sistēmu. ES regula paredz, ka digitālajam makam ir jāatbilst visaugstākajiem drošības standartiem. Dati netiks glabāti vienā centrālā Eiropas serverī, kas varētu kļūt par mērķi hakeriem. Tā vietā informācija glabāsies jūsu ierīces drošajā atmiņas modulī (Secure Element), līdzīgi kā bankas karšu dati Apple Pay vai Google Pay sistēmās.

Turklāt sistēma ir izstrādāta tā, lai valsts iestādes nevarētu izsekot jūsu ikdienas aktivitātēm. Ja jūs izmantojat maku, lai iegādātos biļeti vai verificētu vecumu veikalā, valsts nesaņem informāciju par to, kur un kad šis darījums noticis. Lietotājs ir vienīgais, kuram ir pilna vēsture par savu datu kopīgošanu.

Pārejas posms: vai fiziskās ID kartes kļūs par vēsturi?

Lai gan 2026. gads ir noteikts kā termiņš, kad dalībvalstīm ir jāsāk piedāvāt digitālais maks, fiziskās eID kartes un pases neizzudīs vienā dienā. Tās joprojām būs nepieciešamas kā rezerves variants gadījumos, ja telefons ir izlādējies, nozaudēts vai atrodas vietā bez interneta pārklājuma (lai gan daudzas maka funkcijas darbosies arī bezsaistē).

Tomēr tendence ir skaidra – valsts pārvalde un lielie komersanti arvien vairāk orientēsies uz “digitālais vispirms” principu. Jau tagad LVRTC aicina iedzīvotājus aktīvāk izmantot eParaksts mobile, jo tieši šī lietotne kalpos par pamatu pārejai uz jauno Eiropas standartu. Iedzīvotājiem, kuri jau tagad ir apguvuši digitālo parakstīšanu, pāreja uz EUDI maku būs dabisks un vienkāršs nākamais solis.

Avots: European Commission

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.

Savā būtībā tas ir mēģinājums beidzot atklāt, kā darbojās padomju režīma vadoņi. Par ieceri “nra.lv” pastāstīja viens no priekšlikumu izstrādātājiem, Valodas biedrības valdes loceklis un Saeimas deputāta palīgs Didzis Šēnbergs.

Lai īstenotu Latvijas Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērstu totalitāra režīma atkārtošanos Latvijas Republikas teritorijā un pārvarētu okupācijas varu propagandas un slepenības kultūras sekas, tiek piedāvāts pakāpeniski līdz 2035. gadam publicēt Latvijas Komunistiskās partijas (LKP), LPSR Ministru padomes, LPSR Augstākās Padomes, LPSR Valsts drošības komitejas un citu okupācijas varas orgānu vadošo personību lietas.

Vispirms rosināts publicēt internetā LKP Centrālās Komitejas pirmo sekretāru – Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika personas lietas – līdz 2027. gada 4. maijam. Priekšlikumi ir pamatoti 2018. gadā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas Ministru kabinetam iesniegtajā pārskatā un toreiz vēsturnieku izstrādātajā Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likumprojektā.

Priekšlikumi paredz noteikt, ka visi PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas reiha okupāciju dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta.

Komunisms tiks no jauna atmaskots

Mērķis ir atklāt un pētīt, kā tika vadīts komunistiskais okupācijas režīms. Pirms desmit gadiem, kad darbojās LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, tās dalībnieki konstatēja, ka daudz kas no šīs jomas nav akadēmiski pētīts. Bija iekavēts laiks līdz 2017. gadam. Viens no iemesliem bija tas, ka līdz komisijas darbības sākumam pētniekiem bija jāmaksā par to, ka dokumenti tiek fotografēti. Kristīne Jarinovska (vēsturniece, tiesību zinātniece, tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte) Ministru kabineta rīkojumā rosināja ielikt normu, ka VDK izpētes komisijas locekļiem ir tiesības arhīva dokumentus fotografēt pašiem, bez maksas.

Jarinovskas kundze vērsās pie toreizējā Kultūras ministrijas valsts sekretāra Sanda Voldiņa, viņš šo priekšlikumu atbalstīja, lai varētu pētīt arhīvā ievietoto personu lietas.

Pirms tam pētnieki, kuriem nebija pietiekamu naudas līdzekļu, pavadīja garas stundas arhīvā, pārrakstot dokumentus un karavīru dienasgrāmatas. Šādi apstākļi bija stipri iekavējuši vēstures pētīšanu. Turklāt, lai atgūtu tās iespējas, kas ir zaudētas, vajadzēja būt pietiekami daudziem pētniekiem, kuri zina krievu valodu un izprot tās semantiku. Un apjoms, lai to izprastu, bija liels. Ja viss turpinātos tādā tempā kā līdz šim, mēs nevarētu cerēt, ka plaši un dziļi tiks atspoguļots komunistiskā režīma vadības, represīvā aparāta un sabiedrības kontroles mehānisms.

Profesionālie vēsturnieki neapšaubāmi strādātu efektīvāk, ja materiāli būtu digitalizēti. Latvijā pēdējā laikā ir attīstījusies savu dzimtu ciltskoku pētniecība. Un šis likuma atvērums ir veltīts arī tam, lai nāktu pretim cilvēkiem, kuri vēlas izzināt gan savas dzimtas, gan valsts vēsturi. Tad, kad VDK izpētes komisija beidza savu darbu, bija paredzēta dokumentu publicēšana, okupācijas režīma vadītāju personas lietu publicēšana – sākot no kompartijas centrālkomitejas un ministru kabineta augšgala – Kalnbērziņš, Voss, Pugo, Vagris, Rubiks, Vitālijs Rubenis, Jurijs Rubenis, Vilis Lācis.

VDK aģentu kartotēkas nozīme

VDK aģenti bija sīkākās skrūvītes komunistu varas mehānismā. Turklāt daļa no šiem cilvēkiem bija signāleksemplāri, kuri nemaz nebija savervēti. Bet ir vesela rinda ar PSRS institūcijām, kas nav tikai Ministru padome vai armija, kas sabiedrību apspieda un vadīja, sākot no glavļita (galvenā literatūras pārvalde, cenzūra), beidzot ar kompartijas centrālkomitejas instruktoriem.

Veidojas paradoksāla situācija. Mūsu sabiedrībā darbojas kompartijas centrālkomitejas bijušais darbonis Sergejs Dolgopolovs, par kuru nekāda lieta nav publicēta. Darbojas arī LKP CK propagandas un aģitācijas mediju sektora vadītājs Ojārs Skudra, par kuru arī nekas nav publicēts. Kā tad viņi toreiz darbojās?

Likuma grozījumu mērķis ir līdz 2035. gadam publicēt galveno padomju okupācijas režīma vadītāju un galveno nomenklatūras personu lietas, kā arī citus uz PSRS valsts drošību attiecināmus dokumentus, lai ikviens interesents varētu pētīt okupācijas režīma darboņu aktivitātes – lai mēs saprastu, kā tad īsti nācās dzīvot latviešu tautai no 1944. līdz 1991. gadam.

Mēs iesniedzām likumprojektu Saeimā un valdībā 2018. gadā, bet nenotika pilnīgi nekas. Viss tika atlikts. Bet mums nevajadzētu sagaidīt, lai aizsaulē aiziet visi cilvēki, kuri dzīvojuši okupācijas laikā, jo viņi visi ir pelnījuši taisnīgumu, lai atspoguļotu to laiku notikumus. Simboliskais šajā likuma atvēršanā būtu tas, ka tiktu atvērtas un publicētas vismaz Kalnbērziņa, Vosa un citu kompartijas darboņu lietas. To cilvēku lietas, kuri vadīja latviešu tautas mocīšanu.

Šobrīd tiek pētīta arī prokuratūras vēsture, un interesanti ir tas, ka, piemēram, no Ukrainas mēs bez grūtībām saņemam mums nepieciešamos dokumentus – atšķirībā no situācijas, kas ir Latvijā. Kā uzskata D. Šēnbergs, ja tagad mēs neaktivizēsim šo arhīvu lietu, tad viss var nogrimt aizmirstībā un vēsturiski var aizmirst, piemēram, kas bija Arvīds Pelše.

Bija arī tāds Prolets Liepa, reliģisko lietu padomes pilnvarotais. Vai par tādu kāds kaut ko zina?

“Manī nav pārāk liela optimisma, ka mums ļaus publicēt visas kompartijas vadoņu lietas, bet galvenos vajadzētu. VDK kartotēka ir nopublicēta arhīva lapā, un manis minēto personu lietas arī varētu nopublicēt arhīva tīmekļa vietnē. Protams – ja Saeima atļaus to darīt,” saka D. Šēnbergs.

Grozījumus Saeimā iesniedzis bijušais Madonas mērs, pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Noziegumi pret cilvēci

Verigo-Bora efekts un elpošanas fizioloģiskais paradokss

Sabiedrībā ir dziļi iesakņojies priekšstats, ka veselības atslēga ir pēc iespējas dziļāka ieelpa, lai „piepildītu asinis ar skābekli”. Tomēr problēma slēpjas nevis tajā, cik daudz skābekļa nonāk plaušās, bet gan tajā, cik viegly šis skābeklis spēj atdalīties no eritrocītos esošā hemoglobīna un pāriet audos – smadzenēs, aknās, muskuļos un citos orgānos. Šo procesu regulē klasiskais fizioloģijas pamatlikums, ko dēvē par Verigo-Bora efektu.

Šis efekts nosaka, ka hemoglobīna saite ar skābekli (HbO₂) kļūst vājāka tikai tad, ja vidē ir pietiekama ogļskābās gāzes (CO₂) koncentrācija. Ja cilvēks elpo pārāk dziļi un bieži, CO₂ no organisma tiek intensīvi izskalots. Rezultātā saite starp hemoglobīnu un skābekli kļūst tik cieša, ka eritrocīti vienkārši „atsakās” atdot skābekli audiem. Izveidojas paradoksāla un bīstama situācija: asinis laboratoriski var uzrādīt pilnīgu pārsātinājumu ar skābekli, bet paši orgāni un šūnas cieš no smagas hipoksijas (skābekļa bada). Līdz ar to hroniska dziļā elpošana nevis dziedē, bet gan pastiprina audu smakšanu un veicina slimību progresēšanu.

Fizioloģiskā aksioma: Lai nodrošinātu optimālu skābekļa piekļuvi šūnām, organismā ir jāsaglabā noteikts, nemainīgs ogļskābās gāzes līmenis. Skābekļa samazināšana ieelpā vai elpošanas apjoma ierobežošana patiesībā paver ceļu efektīvākai šūnu aerācijai un asinsvadu paplašināšanai.

Kāpēc mūsdienu cilvēks elpo nepareizi?

Hronisks stress, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga pārtikas patēriņa kultūra un sabiedrībā populārie mīti par dziļās elpošanas lietderību veicina pastāvīgu iedzīvotāju hiperventilāciju. Ikdienā lielākā daļa cilvēku elpo par daudz, par dziļu un pārāk bieži. Šāda neapzināta pārelošanās uztur organismu pastāvīgā trauksmes stāvoklī, reflektori sašaurina asinsvadus (izraisot spazmas) un pasliktina smadzeņu un iekšējo orgānu mikrocirkulāciju, kļūstot par patogēno pamatu neskaitāmām hroniskām saslimšanām.

Buteiko metode: Atgriešanās pie dabiskā līdzsvara un veselības garantijas

Kā primārais risinājums šim patoloģiskajam stāvoklim ir stingri rekomendējama slavenā ārsta-zinātnieka Konstantīna Buteiko izstrādātā metode – elpošanas gribas korekcija (VLB). Šī metodika nav vienkārši īslaicīgu vingrinājumu kopums, bet gan zinātniski pamatota dzīvesveida sistēma, kuras mērķis ir pakāpeniski samazināt elpošanas dziļumu un apjomu, Tādējādi paaugstinot CO₂ līmeni organismā līdz dabiskajai normai.

Samazinot elpošanas intensitāti un apzināti ierobežojot gaisa plūsmu (pārejog uz seklu elpošanu), organisms īslaicīgi tiek pakļauts vieglam, kontrolētam skābekļa deficītam ieelpā. Šis process ilgtermiņā trenē elpošanas centru smadzenēs kļūt mazāk jutīgam pret ogļskābo gāzi, ļaujot tai uzkrāties un sasniegt optimālo robežu.

Tiklīdz CO₂ līmenis normalizējas:

• Dabiski paplašinās asinsvadi un zūd orgānu spazmas;
• Uzlabojas vispārējā asinsrite un mikrocirkulācija;
• Normalizējas skābju-bāzu (pH) līdzsvars;
• Skābeklis spēj brīvi atdalīties no eritrocītiem, lai pilnvērtīgi pabarotu šūnas.

Šīs metodikas praktizēšana ir fundamentāls garants veselībai, jo tā spēj novērst un palīdzēt ārstēt plašu hronisku saslimšanu loku (tostarp bronhiālo astmu, arteriālo hipertensiju, sirds asinsvadu problēmas un vielmaiņas traucējumus), kuras tradicionāli mēdz uzskatīt par hroniskām vai neatgriezeniskām.

Secinājumi un praktiskie ieteikumi

Izpratne par to, ka skābekļa patēriņa samazināšana un elpas savaldīšana ir reāls garants šūnu veselībai, sniedz spēcīgu instrumentu katra cilvēka rokās. Tas prasa stingru pašdisciplīnu un atteikšanos no ieraduma „elpot ar pilnu krūti”, aizstājot to kā klusu, mierīgu, plūstošu un tikko pamanāmu elpošanu tikai un vienīgi caur degunu.

Apzināta elpošanas apjoma ierobežošana nav tikai terapeitiska tehnika, tā ir veselības saglabāšanas filozofija – māksla gūt maksimālu enerģiju un ilgmūžību caur mērenību, bioloģisko resursu taupīšanu un dabas ielikto fizioloģisko likumu precīzu ievērošanu. Katram, kurš tiecas uz ilgu un kvalitatīvu mūžu, šīs elpošanas korekcijas metodes integrēšana ikdienā ir primārais un svarīgākais solis.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Passion Brains

Siguldas zemes īpašniekiem jārīkojas: sācies kritiskais laiks latvāņu ierobežošanai

Pavasara siltie saules stari modina ne tikai pirmos ziedus, bet arī vienu no bīstamākajām invazīvajām sugām Latvijā – Sosnovska latvāni. Siguldas pilsētas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “JUMIS” vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka tieši šobrīd, kad augi vēl tikai dīgst un ir neliela izmēra, ir efektīvākais laiks to ierobežošanai. Novēlota rīcība vasaras mēnešos, kad augs sasniedz pat vairāku metru augstumu, ne tikai būtiski sarežģī apkarošanas procesu, bet arī palielina veselības riskus un darbu izmaksas.

Latvāņu izplatība nav tikai estētiska problēma vai dārza nezāle. Tas ir nopietns apdraudējums vietējai ekosistēmai, kas agresīvi izspiež vietējos augus, radot monokultūras un noplicinot bioloģisko daudzveidību. Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņos, kur, piemēram, Cēsu novadā pieejams finansējums iedzīvotājiem, lai kopīgiem spēkiem mazinātu šī auga dominanci privātajos īpašumos. Siguldas novadā savlaicīga apkarošana ir kritiska, lai nepieļautu sēklu izsēšanos un tālāku invāziju.

Bīstamība veselībai un vides degradācija

Galvenais iemesls tūlītējai rīcībai ir latvāņa sulas fototoksicitāte. Auga sula satur furokumarīnus, kas, saskaroties ar ādu un saules ultravioletā starojuma ietekmē, izraisa smagus, grūti dziedējamus apdegumus. Šīs traumas līdzinās otrās vai trešās pakāpes termiskiem apdegumiem, un simptomi bieži parādās ar novēlošanos – pat vairākas stundas pēc kontakta, kad kaitējums jau ir nodarīts. Ja sula tomēr nonākusi uz ādas, tā nekavējoties jānomazgā ar ūdeni un ziepēm, un skartā vieta vismaz 48 stundas jāsargā no saules stariem.

Nekontrolēta latvāņu izplatība Siguldas novadā degradē ainavu un samazina nekustamā īpašuma vērtību. Viens augs sezonā var saražot līdz pat 100 000 sēklu, kas augsnē saglabā dīgtspēju pat 7 līdz 10 gadus. Cīņa pret šo sugu kļūst par reģionālu prioritāti, līdzīgi kā Viļņa pastiprina cīņu pret invazīvajām sugām, iesaistot arī privāto sektoru, lai novērstu ekoloģisko krīzi un pasargātu iedzīvotājus.

Galvenie fakti

• Efektīvākais laiks: Aprīļa beigas un maijs, pirms augs sasniedzis 30 cm augstumu.
• Sēklu izturība: Augsnē tās saglabājas dzīvotspējīgas vidēji 7-10 gadus.
• Veselības risks: Fototoksiskā reakcija aktivizējas UV staru ietekmē 15–20 minūšu laikā.
• Aizliegums: Ķīmiskā apkarošana ir aizliegta 10 metru joslā gar ūdenstilpēm.

Profesionāla apkarošana un drošības noteikumi

Pašrocīga latvāņu pļaušana bez atbilstoša speciālā aizsargtērpa, respiratora un aizsargbrillēm ir bīstama. Turklāt mehāniska pļaušana bieži vien sniedz tikai īslaicīgu rezultātu, jo auga spēcīgā sakņu sistēma paliek neskarta un ātri ataug. SIA “JUMIS” piedāvā profesionālu ierobežošanu, izmantojot integrētās augu aizsardzības metodes, kas ir drošas, efektīvas un atbilst visām normatīvo aktu prasībām.

Svarīgi ievērot, ka ķīmiskā apkarošanas metode ir stingri ierobežota ūdenstilpju tuvumā. Lai pasargātu ūdens ekosistēmas un dzeramo ūdeni, smidzināšana nav atļauta tuvāk par 10 metriem no upēm, ezeriem vai dīķiem. Šādās zonās jāizmanto tikai mehāniskas metodes, piemēram, sakņu izduršana 10 cm dziļumā vai regulāra pļaušana pirms ziedēšanas sākuma, lai nepieļautu jaunu sēklu veidošanos.

Kā pieteikt pakalpojumu Siguldas novadā

Zemes īpašniekiem, pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, kuri vēlas mērķtiecīgi atbrīvoties no latvāņiem, ir jāsagatavo precīza informācija cenu piedāvājuma saņemšanai. Pieprasījumi jāsūta uz e-pastu info@jumis.lv, norādot šādus datus:

Savlaicīga vēršanās pie speciālistiem garantē, ka darbi tiks veikti optimālajā laikā, neļaujot augam sasniegt bīstamo izmēru. Papildu metodiskos norādījumus par cīņu ar šo invazīvo sugu sniedz arī Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) savā tīmekļa vietnē sadaļā “Par Latviju bez latvāņiem”, uzsverot, ka tikai sistemātiska un regulāra rīcība vairāku gadu garumā var pilnībā izskaust latvāņu klātbūtni Latvijas ainavā.

Avots: Siguldas novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

1. gada Pasaules hokeja čempionāts Šveicē ir sasniedzis savu kritisko punktu, un Latvijas valstsvienībai nākamās dienas būs izšķirošas. Pēc pirmajām četrām spēlēm Cīrihes apakšgrupā Latvija atrodas tabulas vidusdaļā, saglabājot reālas, taču matemātiski sarežģītas cerības uz vietu labāko četriniekā. Šobrīd galvenā cīņa par pēdējo ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu izvēršas trīspusējā duelī starp Latviju, Vāciju un Slovākiju, kur katra kļūda var maksāt vietu izslēgšanas spēlēs.

Šī prognoze un analīze palīdzēs saprast, kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai Latvijas hokeja fani 2026. gada 26. maija vakarā varētu svinēt iekļūšanu turnīra nākamajā fāzē.

Prognozes rādītāji un nosacījumi

Situācija turnīra tabulā un tiešie konkurenti

Pašreizējā situācija Cīrihes grupā liecina, ka pirmās trīs vietas stabili ieņem turnīra favorīti, atstājot ceturto pozīciju kā galveno mērķi vidējā ešelona komandām. Latvija pirmajās spēlēs ir spējusi izcīnīt svarīgus punktus pret ranga zemākām komandām, taču zaudējumi pret tiešajiem konkurentiem – Vāciju un Slovākiju – ir padarījuši situāciju saspringtu.

Vācijas izlase šogad demonstrē ļoti disciplinētu un fizisku hokeju, savukārt Slovākija paļaujas uz savu jauno talantu individuālo meistarību. Latvijas izlasei atlikušajās spēlēs ir nepieciešama vismaz viena uzvara pamatlaikā pret kādu no grupas līderiem vai jācer uz konkurentu neveiksmēm paralēlajos mačos. IIHF vēsturiskie dati rāda, ka ceturtdaļfināla sasniegšanai parasti nepieciešami vismaz 10–12 punkti septiņās spēlēs.

Matemātiskie scenāriji iekļūšanai izslēgšanas spēlēs

Lai Latvija kvalificētos ceturtdaļfinālam, pastāv vairāki scenāriji. Optimistiskākais no tiem paredz uzvaras visās atlikušajās grupu turnīra spēlēs, kas garantētu vietu četriniekā neatkarīgi no citu komandu rezultātiem. Tomēr reālistiskāks scenārijs ietver punktu dalīšanu. Ja Latvija un Slovākija grupu turnīra beigās sakrāj vienādu punktu skaitu, pirmais kritērijs ir savstarpējās spēles rezultāts.

Būtisks faktors būs arī pēdējās kārtas spēļu grafiks. 26. maijā Latvija aizvada savu pēdējo cīņu, un tieši šajā dienā tiks pielikts punkts visām spekulācijām. Ja Vācija savos pēdējos mačos pret grupas vājākajām komandām nepieļaus kļūdas, Latvijas izlasei būs nepieciešams “brīnums” pret kādu no lielajiem grandiem, piemēram, Kanādu vai Zviedriju.

Sastāva veselība un līderu loma izšķirošajos brīžos

Analizējot komandas gatavību, nevar neņemt vērā sastāva veselības stāvokli. Garajā turnīra gaitā Šveicē vairāki Latvijas izlases vadošie aizsargi ir guvuši mikrotraumas. Medicīniskā personāla darbs un spēlētāju spēja atjaunoties starp spēlēm, kuras notiek ar mazāk nekā 24 stundu intervālu, būs kritiska.

Līderu loma šādos turnīros ir neaizvietojama. Vārtsargu līnija Latvijai tradicionāli ir bijusi stiprā puse, un tieši vārtsarga sniegums pret Vācijas vai Slovākijas uzbrukuma viļņiem var būt tas faktors, kas nosver kausus par labu Latvijai. Ja izdosies izvairīties no nopietnām traumām pēdējā nedēļā, Latvijas izredzes tiek vērtētas kā piesardzīgi optimistiskas.

Kas gaidāms pēc grupu turnīra noslēguma?

Ja Latvijas izlasei izdosies izcīnīt vietu ceturtdaļfinālā, nākamais izaicinājums būs pārcelšanās uz citu pilsētu (atkarībā no ieņemtās vietas) un tikšanās ar pretējās grupas uzvarētāju. Tas visdrīzāk būtu kāds no hokeja lielvalstu milžiem. Tomēr Latvijas hokeja vēsture rāda, ka tieši ceturtdaļfināla sasniegšana ir tas mērķis, kas apvieno nāciju un sniedz nepieciešamo emocionālo lādiņu turpmākajiem panākumiem. Galīgais lēmums par to, vai Latvija turpinās cīņu par medaļām, tiks fiksēts 2026. gada 26. maija vēlā vakarā pēc IIHF oficiālā protokola apstiprināšanas.

Avots: IIHF

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Šorīt Cīrihē Latvijas vīriešu hokeja izlases nometnē apstiprinātas būtiskas izmaiņas sastāvā pirms izšķirošās 2026. gada Pasaules čempionāta apakšgrupas spēles pret Šveici. Latvija šobrīd ar izcīnītajiem punktiem ierindojas 5. vietā grupā, un šovakar plkst. 20:20 gaidāmā cīņa noteiks, vai komanda saglabās izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā. Rīta treniņa ziņas liecina par piespiedu rotāciju otrajā uzbrucēju maiņā, ko izraisījuši spēlētāju mikrotraumas iepriekšējā mačā.

Latvijas izlasei šī ir pēdējā iespēja ielēkt labāko četriniekā. Šveice šajā turnīrā demonstrē stabilu sniegumu, tomēr vēsturiskie dati rāda, ka Latvija spēj sagādāt pārsteigumus tieši izšķirošajos momentos. Galvenais treneris rīta preses brīfingā uzsvēra, ka disciplīna un mazākuma izturēšana būs panākumu atslēga pret fiziski spēcīgo Šveices aizsardzību.

Izmaiņas otrajā uzbrucēju maiņā un rīta treniņa secinājumi

Latvijas Hokeja federācijas (LHF) pārstāvji šorīt apstiprināja, ka pēc medicīniskajām pārbaudēm nolemts veikt izmaiņas otrajā uzbrucēju trijniekā. Lai gan konkrēti uzvārdi taktiskos nolūkos netiek publiskoti līdz pat oficiālā pieteikuma iesniegšanai, ir zināms, ka viens no vadošajiem centriem guvis savainojumu, kas liegs viņam pilnvērtīgi piedalīties vakara spēlē. Viņa vietu ieņems spēlētājs no ceturtās maiņas, tādējādi mainot visas komandas uzbrukuma dinamiku.

Rīta treniņā īpaša uzmanība tika pievērsta vairākuma izspēlēm, kas iepriekšējās spēlēs nav bijušas pietiekami efektīvas. Treneru korpuss cer, ka sastāva rotācija ienesīs jaunu enerģiju un neprognozējamību, kas varētu apgrūtināt Šveices vārtsargu darbu. Spēlētāji ir noskaņoti cīnīties par katru laukuma centimetru, apzinoties spēles likmi.

Turnīra tabulas matemātika: Kas nepieciešams Latvijai?

Latvija šobrīd ieņem 5. vietu apakšgrupā, un atstatums līdz 4. vietai, ko ieņem Slovākija, ir trīs punkti. Lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, Latvijai šovakar pret Šveici ir obligāti jāizcīna uzvara pamatlaikā (3 punkti) vai vismaz papildlaikā (2 punkti), vienlaikus cerot uz konkurentu neveiksmēm paralēlajās spēlēs.

Zaudējums pamatlaikā šovakar praktiski pieliks punktu cerībām uz turnīra turpinājumu. Šveice jau ir nodrošinājusi vietu izslēgšanas spēlēs, taču viņi cīnās par augstāku pozīciju grupā, lai izvairītos no tikšanās ar spēcīgāko pretinieku no otras grupas (visticamāk, Kanādu vai ASV).

Savstarpējo spēļu vēsture: Latvija pret Šveici

Pēdējo gadu tikšanās reizes ir bijušas saspringtas, un bieži vien uzvarētājs noskaidrots tikai spēles pēdējās minūtēs vai pēcspēles metienos.

Kā redzams tabulā, pēdējās trīs spēlēs Latvija ir spējusi atņemt punktus Šveicei divas reizes, abos gadījumos spēlei beidzoties papildlaikā. Tas norāda uz to, ka komandas ir spēkos līdzīgas, neskatoties uz Šveices augstāko vietu IIHF rangā.

Praktiska informācija līdzjutējiem: Tiešraide un fanu zonas

Spēles sākums paredzēts plkst. 20:20 pēc Latvijas laika. Tiešraidi nodrošinās kanāls LTV7, kā arī portāls LSM.lv. Tiem, kuri vēlas izbaudīt hokeja atmosfēru kopā ar citiem faniem, Rīgā būs atvērtas vairākas oficiālās fanu zonas:

• Esplanāde: Lielais ekrāns un aktivitātes visai ģimenei.
• Doma laukums: Īpaša fanu zona Vecrīgas sirdī.
• Arēna Rīga apkārtne: Vietas, kur pulcēties un atbalstīt mūsējos attālināti.

Līdzjutēji tiek aicināti ierasties savlaicīgi, jo fanu zonās gaidāms liels apmeklētāju pieplūdums. Atgādinām, ka šī ir pēdējā Latvijas izlases spēle grupu turnīrā Cīrihē, un tās iznākums noteiks visas komandas tālāko likteni šajā čempionātā.

Kas notiks tālāk?

Ja Latvija šovakar uzvarēs pamatlaikā, komanda pakāpsies uz 4. vietu, ja vien Slovākija savā pēdējā spēlē neizcīnīs punktus pret grupas līderiem. Neizšķirts pamatlaikā un uzvara papildlaikā atstās Latvijas likteni citu komandu rokās. Savukārt zaudējuma gadījumā Latvijas izlasei 2026. gada Pasaules čempionāts būs noslēdzies, ieņemot 9.-12. vietu kopvērtējumā.

Avots: Latvijas Hokeja federācija

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Lietuvā oficiāli uzsākta nacionālā iniciatīva “Miljons koku Lietuvai”, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam visā valsts teritorijā iestādīt vienu miljonu jaunu koku. Projekta pirmie simboliskie ozoli tika iestādīti Rumšišķēs, Lietuvas Etnogrāfijas muzeja teritorijā, iezīmējot sākumu ilgtermiņa vides atjaunošanas programmai, kas apvieno valsts iestādes, pašvaldības un vietējās kopienas.

Šī iniciatīva nav tikai lokāls apzaļumošanas projekts; tā ir tieša Lietuvas reakcija uz Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Pasākuma laikā Valsts meža dienesta darbinieki kopā ar brīvprātīgajiem un vietējiem iedzīvotājiem iestādīja pirmos stādus, uzsverot, ka katrs koks ir ieguldījums nākotnes ekosistēmā. Rumšišķes kā pirmā stādīšanas vieta izvēlēta simboliski – tā ir vieta, kur sastopas Lietuvas vēsture, tradīcijas un daba.

Simbolisks sākums Lietuvas Etnogrāfijas muzejā

Projekta atklāšanā piedalījās plašs dalībnieku loks, tostarp skolēni un kopienu pārstāvji. Valsts meža dienesta direktors Mindaugs Tarnausks uzsvēra, ka mērķis ir ne tikai fiziska koku stādīšana, bet arī sabiedrības izglītošana. “Mēs vēlamies, lai koku stādīšana kļūtu par pieredzi, kas stiprina bērnu, jauniešu un kopienu saikni ar dabu un atbildību par apkārtējo vidi,” norādīja Tarnausks. Viņš papildināja, ka šis ir pirmais solis ceļā uz zaļāku Lietuvas nākotni, kas turpināsies vairāku gadu garumā.

Arī Kaišadores rajona mērs Šarūns Česna pauda atbalstu iniciatīvai, norādot uz tās nozīmi nākamajām paaudzēm. Viņaprāt, ir būtiski, lai bērni redzētu ne tikai koku ciršanu, bet arī to atjaunošanu un kopšanu. Dalībnieki, kuri pievienojās pirmajai stādīšanas akcijai, saņēma simboliskas zaļas projekta cepurītes kā pateicību par ieguldīto laiku un enerģiju.

Daļa no Eiropas mēroga stratēģijas

Lietuvas apņemšanās iestādīt miljonu koku ir cieši saistīta ar plašāku Eiropas Savienības mērķi – līdz 2030. gadam visā Eiropā iestādīt trīs miljardus papildu koku. Šis globālais uzstādījums ir vērsts uz klimata pārmaiņu mazināšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Koki tiks stādīti tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami: skolu teritorijās, pilsētu skvēros, parkos un kopienu publiskajās telpās.

Plānots, ka iniciatīvā tiks iesaistītas vairāk nekā 60 pašvaldības, simtiem skolu un dažādas nevalstiskās organizācijas. Aprēķini rāda, ka dažādās aktivitātēs varētu piedalīties vairāk nekā 200 000 brīvprātīgo, skolēnu un uzņēmumu pārstāvju. Projekta organizatori cer, ka kampaņa tiešā vai netiešā veidā sasniegs līdz pat miljonam Lietuvas iedzīvotāju, veicinot izpratni par ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Sabiedrības un uzņēmumu iesaiste kā panākumu atslēga

Projekta iniciatori uzsver, ka valsts viena pati nevar sasniegt tik ambiciozu mērķi, tāpēc tiek aicināti partneri un sponsori. Uzņēmumiem tā ir iespēja pārvērst ilgtspējas mērķus konkrētā rīcībā – finansējot stādus, izglītojošas aktivitātes vai organizējot darbinieku brīvprātīgo darba dienas. Partneriem tiks nodrošināta iespēja redzēt savu tiešo ieguldījumu: cik koku iestādīts un kurās vietās izveidotas jaunas zaļās zonas.

Viens no projekta dalībniekiem, sabiedrībā zināmais Laurīns Suodaitis, atzīmēja, ka daba viņa dzīvē ir bijusi svarīga kopš bērnības. Viņš pauda cerību, ka šī akcija iedvesmos visu valsti un kopīgiem spēkiem nākamajos gados Lietuvai tiks “uzdāvināts” miljons koku. Šāda mēroga privātā un publiskā sektora sadarbība vides jomā Lietuvā ir unikāls piemērs tam, kā mobilizēt resursus kopējam labumam.

Galvenie darbi gaidāmi rudenī

Lai gan simboliskais starts notika vasaras sākumā, projekta organizatori atgādina, ka vasara nav labvēlīgākais laiks masveida stādīšanai. Tāpēc galvenās aktivitātes pārcelsies uz rudeni. Jau septembrī dažādās Lietuvas vietās plānots iestādīt aptuveni 250 000 dažādu sugu koku stādu.

Šis laika plāns ļaus labāk sagatavoties pašvaldībām un skolām, izvēloties piemērotākās vietas un nodrošinot nepieciešamos resursus stādu kopšanai pirmajos augšanas gados. Iniciatīva “Miljons koku Lietuvai” ir ilgtermiņa solījums dabas saglabāšanai, kas soli pa solim mainīs valsts ainavu un uzlabos dzīves kvalitāti pilsētvidē.

Avots: BNS

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

1. gada 19. maijā Latvijas hokeja līdzjutēji visā pasaulē aizturēs elpu, kad Latvijas valstsvienība Cīrihē aizvadīs izšķirošo Pasaules čempionāta grupu turnīra spēli pret Šveici. Šī cīņa būs punkts uz “i” cīņā par vietu ceturtdaļfinālā, un tās iznākums noteiks, vai mūsu hokejisti turpinās ceļu pēc medaļām vai arī turnīrs būs noslēdzies. Kamēr komanda cīnīsies uz ledus Šveicē, Rīgas ielas un fanu zonas būs piepildītas ar tūkstošiem atbalstītāju, kuriem jārēķinās ar specifiskiem drošības un transporta noteikumiem.

Prognozes kopsavilkums: Ceļš uz ceturtdaļfinālu

Īsi par svarīgāko:
* Spēles laiks: 2026. gada 19. maijs, izšķirošā cīņa Cīrihē.
* Fanu zonas: Pie “Arēna Rīga” un Esplanādē ar lielajiem ekrāniem.
* Ieejas maksa: 5–15 eiro atkarībā no izvēlētās zonas un servisa līmeņa.
* Transports: Papildu reisi pēc spēles beigām no pilsētas centra un Arēnas.

Fanu zonas Rīgā: Kur skatīties un cik tas maksās

Rīgas dome un Latvijas Hokeja federācija ir apstiprinājusi divas galvenās pulcēšanās vietas līdzjutējiem, kuri nevarēja doties uz Šveici. Galvenā fanu zona atradīsies pie “Arēna Rīga”, kur tiks uzstādīts lielākais LED ekrāns pilsētā. Šeit atmosfēra būs vistuvākā spēles tiešraidei klātienē, un ieeja šajā zonā maksās 15 eiro, iekļaujot piekļuvi labierīcībām un ēdināšanas zonām.

Otra populāra vieta būs Esplanādes parks pilsētas centrā. Šī zona ir orientēta uz ģimenēm un tūristiem, piedāvājot nedaudz mierīgāku gaisotni, lai gan emocijas šeit parasti sit augstu vilni. Ieejas maksa Esplanādē būs simboliski 5 eiro, lai segtu drošības un uzkopšanas izmaksas. Abās zonās darbosies stingra drošības kontrole, un būs aizliegts ienest stikla taru vai pirotehniku.

Satiksmes ierobežojumi un sabiedriskā transporta kustība

Sakarā ar lielo fanu plūsmu, 19. maija pēcpusdienā un vakarā tiks ieviesti būtiski satiksmes ierobežojumi Skanstes ielas rajonā un pilsētas centrā pie Brīvības pieminekļa. Autovadītājiem ieteicams izvairīties no braukšanas pa Valdemāra un Skanstes ielām, jo tur var veidoties sastrēgumi jau divas stundas pirms spēles sākuma.

“Rīgas satiksme” ir paziņojusi, ka pēc spēles beigām (neatkarīgi no tā, vai būs pagarinājums) tiks nodrošināti papildu reisi 3., 11. un 24. autobusa maršrutā, kā arī 1. un 11. tramvaja maršrutos. Šie reisi kursēs līdz pat plkst. 01:30 naktī, lai nodrošinātu visu līdzjutēju nokļūšanu mājās pēc emocionālā mača.

Latvijas izlases gatavība un sastāva izaicinājumi

Galvenais treneris Harijs Vītoliņš pirms izšķirošās spēles saskaras ar vairākiem sastāva jautājumiem. Lai gan lielākā daļa vadošo spēlētāju ir gatavi doties uz ledus, bažas rada dažu aizsargu mikrotraumas, kas gūtas iepriekšējā mačā pret Norvēģiju. Medicīniskais personāls strādā pastiprinātā režīmā, lai nodrošinātu pirmā pāra aizsargu dalību spēlē.

Šveices izlase 2026. gadā ir viena no turnīra favorītēm, pateicoties spēcīgajam NHL spēlētāju papildinājumam. Tomēr vēsture rāda, ka Latvija pret Šveici spēj parādīt brīnumus – atcerēsimies 2023. gada čempionātu Rīgā, kur uzvara pār šveiciešiem pavēra ceļu uz vēsturisko bronzu. Galvenais uzsvars tiks likts uz disciplīnu un vārtsarga sniegumu, kas pret Šveices ātrajiem uzbrucējiem būs kritisks faktors.

Scenāriji ceturtdaļfinālam: Kas nepieciešams uzvarai?

Lai Latvija iekļūtu ceturtdaļfinālā, situācija tabulā pirms 19. maija spēles ir samērā skaidra, bet sarežģīta. Pastāv trīs galvenie scenāriji:

1. Uzvara pamatlaikā: Šāds iznākums garantē vietu ceturtdaļfinālā neatkarīgi no citu spēļu rezultātiem. Latvija apsteidz Šveici vai konkurentus punktu ziņā.
2. Uzvara papildlaikā vai pēcspēles metienos: Šajā gadījumā Latvijai būs nepieciešams, lai konkurenti (piemēram, Vācija vai Norvēģija) savā pēdējā spēlē neizcīna vairāk par vienu punktu.
3. Zaudējums: Ja Latvija zaudē pamatlaikā, cerības uz ceturtdaļfinālu visticamāk izgaist, ja vien turnīra tabulā nav izveidojusies unikāla situācija ar trīs komandu vienādu punktu skaitu, kurā tiek vērtēta savstarpējo spēļu vārtu starpība.

Šveices izlase ir pazīstama ar savu taktisko precizitāti, tāpēc Latvijas izlasei būs jāizmanto katra skaitliskā vairākuma iespēja. Prognozes liecina par ļoti saspringtu spēli ar mazu vārtu skaitu, kurā visu izšķirs viena kļūda vai viens veiksmīgs rikošets.

Avots: IIHF

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

1. gada maija beigās Lietuvas pilsēta Molēti kļūs par mājvietu vienam no reģiona gaidītākajiem auto sporta notikumiem – tradicionālajam “Press rally 2026”. Šis pasākums, kas gadu gaitā kļuvis par nozīmīgu tradīciju, pulcē ne tikai ātruma cienītājus, bet arī mediju pārstāvjus un auto nozares ekspertus no visas Baltijas, tostarp Latvijas. Molēti, kas pazīstami ar saviem ezeriem un gleznaino dabu, uz divām dienām pārvērtīsies par dinamisku sacensību centru, piedāvājot skatītājiem iespēju klātienē vērot ekskluzīvus automobiļus un iepazīt rallija komandas.

Pasākuma organizatori ir izziņojuši detalizētu programmu, kas ļauj interesentiem jau savlaicīgi plānot savu vizīti šajā Lietuvas reģionā. Rallija starts Molētos ir ne tikai sportisks izaicinājums dalībniekiem, bet arī svētki pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, kur tehniskā meistarība satiekas ar azartu.

Kur un kad vērot rallija aizraujošākos mirkļus?

Skatītājiem, kuri plāno doties uz Molētiem, svarīgākie notikumi norisināsies divu dienu garumā. Programma ir veidota tā, lai sniegtu maksimālu pārskatāmību un iespēju būt notikumu epicentrā.

Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, plkst. 19.00 Molētu universālajā daudzfunkcionālajā laukumā (Ąžuolų g. 10) norisināsies īpašas sacensības par Molētu mēra kausu. Šī ir lieliska iespēja redzēt ekipāžu prasmes ierobežotā un labi pārskatāmā teritorijā, kas parasti piesaista lielu skaitu vietējo līdzjutēju.

Piektdien, 29. maijā, rallija azarts turpināsies jau no agrā rīta. Plkst. 8.30 Vilniaus ielā 44 tiks dots oficiālais rallija starts, kam sekos pirmie nopietnie pārbaudījumi. Jau plkst. 8.45 pie Molētu sporta centra sāksies posms “Febi I”, kurā dalībniekiem būs jādemonstrē gan ātrums, gan precizitāte.

Kāpēc “Press rally” ir īpašs notikums Baltijas mērogā?

“Press rally” nav parasts autosporta pasākums. Tas ir viens no pazīstamākajiem žurnālistu rallijiem Baltijas valstīs, kam ir sena vēsture un spēcīga kopienas sajūta. Sacensībās piedalās ne tikai profesionāli autosportisti, bet arī vadošie auto nozares žurnālisti, blogeri un transporta inovāciju eksperti. Tas rada unikālu gaisotni, kurā profesionāls sports mijas ar tīklošanos un pieredzes apmaiņu starp mediju pārstāvjiem.

Latvijas auditorijai šis pasākums ir saistošs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Molēti atrodas salīdzinoši tuvu Latvijas robežai, padarot to par lielisku galamērķi nedēļas nogales izbraucienam. Otrkārt, rallijā bieži piedalās arī Latvijas pārstāvji, par kuriem varēs turēt īkšķus klātienē. Šis pasākums kalpo kā tilts starp kaimiņvalstu auto kultūrām, parādot jaunākās tendences un tehnisko progresu.

Molēti – vairāk nekā tikai rallija trase

Dodoties vērot ralliju, apmeklētājiem ieteicams izmantot izdevību un iepazīt Molētu apkārtni. Šis reģions ir slavens ar savu ezeru sistēmu un Lietuvas Etnokosmoloģijas muzeju, kas atrodas vien dažu kilometru attālumā no pilsētas centra. Rallija apmeklējumu var viegli apvienot ar dabas taku izpēti vai atpūtu pie ūdens, padarot braucienu par pilnvērtīgām brīvdienām.

Plānojot braucienu, ņemiet vērā, ka rallija laikā pilsētā var būt ierobežota satiksme, tādēļ ieteicams ierasties savlaicīgi un novietot automašīnu tam paredzētajās stāvvietās ārpus tiešās sacensību norises vietas. Sekojiet norādēm un izbaudiet ātruma svētkus drošā attālumā no trases.

Avots: Molėtų rajono savivaldybė

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Svaigi pļautas zāles smarža, koka solu rindas un vēsturiskā gaisotne, ko spēj sniegt tikai īstie Druvienas Silmači, šovasar atkal kļūs par mājvietu Latvijas teātra mīlētākajam stāstam. 23. jūnijā, kad saule būs sasniegusi savu augstāko punktu, Gulbenes novadā atdzīvosies Rūdolfa Blaumaņa radītie tēli, lai kopā ar skatītājiem ne tikai ielīgotu svētkus, bet arī atzīmētu nozīmīgu personības jubileju.

Šī gada izrāde būs īpaša ar to, ka tajā tiks godināts izcilais latviešu aktieris Jānis Skanis viņa 75 gadu jubilejā. Aktieris, kura balss un tēlojums gadu desmitiem priecējis skatītājus uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, Druvienas brīvdabas estrādē iemiesos to īpašo enerģiju, kas Skroderdienas padarījusi par nacionālo fenomenu.

Jāņa Skaņa 75 gadu jubilejas svinības uz vēsturiskās skatuves

Jānis Skanis latviešu teātra vēsturē ir ierakstīts kā mākslinieks ar apbrīnojamu spēju apvienot komisko ar dziļi cilvēcisko. Viņa dalība šajā uzvedumā nav nejauša – jubilejas reize Druvienā ir simbolisks atskats uz garo un raženo darba mūžu, kurā Skroderdienas Silmačos ieņēmušas būtisku lomu. Jubilāra klātbūtne piešķirs izrādei papildu emocionālo vērtību, ļaujot skatītājiem klātienē sveikt mākslinieku viņa svētkos.

Druvienas Silmači nav vienkārši norises vieta; tā ir kultūrvēsturiska telpa, kas kopš 1986. gada leģendārā uzveduma kļuvusi par sinonīmu Blaumaņa lugas garam. Skatītājiem tā ir iespēja redzēt, kā Pindacīša, Antonija, Aleksis un citi tēli pārvietojas pa to pašu zemi, kas reiz kalpojusi par iedvesmu lugas tapšanai. Jubilejas atmosfēra šogad solās būt īpaši sirsnīga, uzsverot paaudžu pēctecību un latviešu teātra tradīciju spēku.

Amatnieku tirgus un svētku programma Druvienā

Svētku svinēšana Druvienā sāksies jau labu laiku pirms pirmā priekškara pacelšanas. No plkst. 17.00 apmeklētājus gaidīs plašs amatnieku tirdziņš, kurā vietējie mājražotāji un meistari piedāvās gan tradicionālos Jāņu sierus, gan svaigi ceptu maizi un amatniecības izstrādājumus. Šis laiks paredzēts svētku lustēm, ļaujot ģimenēm izbaudīt pirmssvētku noskaņu, iegādāties dāvanas un sagatavoties vakara galvenajam notikumam.

Izrādes sākums paredzēts plkst. 19.00. Skroderdienas Silmačos brīvdabas apstākļos vienmēr ir neparedzams un dzīvīgs piedzīvojums, kurā aktieru saspēle ar publiku un apkārtējo dabu rada neatkārtojamu kopības sajūtu. Pēc tam, kad uz skatuves būs izskanējuši pēdējie aplausi un jubilejas sveicieni, svinības nebeigsies. Druvienā sekos nakts balle, kurā par dejotprieku rūpēsies grupa Ballīšu krusttēvi. Jāatzīmē, ka ieeja uz balli pēc izrādes ir bez maksas, aicinot ikvienu palikt un sagaidīt Jāņu rītu kopīgā jautrībā.

Biļešu iegāde un praktiskā informācija apmeklētājiem

Plānojot braucienu uz Druvienu, apmeklētājiem ieteicams biļetes iegādāties savlaicīgi, jo interese par Skroderdienām Silmačos tieši Līgo vakarā tradicionāli ir augsta. Biļetes ir pieejamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, kā arī tiešsaistē. Pasākuma rīkotāji atgādina, ka brīvdabas izrāde notiek neatkarīgi no laikapstākļiem, tāpēc skatītāji aicināti izvēlēties piemērotu apģērbu un, ja nepieciešams, paņemt līdzi pledus vai lietusmēteļus.

Pasākuma norise Gulbenes novadā ir nozīmīgs notikums reģiona kultūras dzīvē, piesaistot viesus no visas Latvijas. Druvienas Silmači šajā dienā kļūst par vietu, kur satiekas vēsture, mūsdienu teātra māksla un latviskās tradīcijas, radot svētkus, kas paliek atmiņā vēl ilgi pēc tam, kad Jāņu ugunskuri ir izdzisuši.

Avots: Gulbenes novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

1. maijā Jelgavas novada kultūrvēsturiskie objekti un muzeji vērs durvis starptautiskajai akcijai “Muzeju nakts”. Šī gada tēma “Priekšmeta piedzīvojumi” aicina apmeklētājus iedziļināties muzeju krājumu dārgumos, saskatot tajos ne tikai sadzīves lietas, bet gan laikmeta liecības un cilvēku likteņu atspulgus. Visas akcijas aktivitātes apmeklētājiem būs pieejamas bez maksas.

Kalnciema muzejs un spoku stāsti Tīreļpurvā

Kalnciema muzejs sabiedriskajā ēkā “Ārsta māja” sagatavojis programmu “Pasmelt no Zemgales kultūrvēstures katla”. Pasākums sāksies plkst. 19:00 ar Dāvja Beitlera stāstījumu par priekšmetu likteņiem Kalnciema pusē. Vēlāk, plkst. 20:30, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels lekcijā “Skaņu rīku stāsti” iepazīstinās ar tradicionālo mūzikas instrumentu vēsturi.

Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļos” no plkst. 17:00 darbosies spēļu programma visām paaudzēm. Vakara kulminācija gaidāma plkst. 22:00, kad folkloras pētnieks Guntis Pakalns aicinās uz stāstu vakaru “Spoku stāsti Tīreļpurvā”, atdzīvinot vietējās leģendas un mītus naksnīgajā atmosfērā.

Prezidenta relikvijas un Sibīrijas rozītes Billītēs

Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas “Auči” no plkst. 15:00 līdz 21:00 piedāvās iepazīt priekšmetus ar īpašu emocionālo vērtību. Apmeklētāji varēs aplūkot Otrā pasaules kara bēgļu nometnē darinātas lelles, prezidenta krēslu un pat diriģenta zizli, kas piederējis advokātam. Līdztekus novada piedāvājumam, iedzīvotāji var izmantot iespēju apmeklēt arī citus bezmaksas muzeju pasākumus Jelgavā, kas papildina reģiona kultūras programmu.

Edvarda Virzas un Elzas Stērstes memoriālajā mājā “Billītes” no plkst. 16:00 tiks demonstrēta dokumentālā filma “Sods par sapni”. Īpašs eksponāts šajā naktī būs Elzas Stērstes Sibīrijas izsūtījumā no pretodu tīkla izšūtā kleitiņa ar rozītēm. Šis priekšmets kalpo kā spilgts apliecinājums cilvēka gara stiprumam un spējai radīt skaistumu pat vissmagākajos apstākļos.

Bramberģes muiža un Pēterlauku vējdzirnavu debija

Bramberģes muiža no plkst. 15:00 līdz 20:00 aicinās izzināt lietu ceļu no pagātnes līdz mūsdienām, atklājot, kā dažādi priekšmeti nonākuši muižas īpašumā. Savukārt pirmo reizi Muzeju naktī durvis vērs Pēterlauku vējdzirnavas Platones pagastā. No plkst. 18:00 līdz 22:00 apmeklētāji varēs apskatīt 19. gadsimta vidū celtās holandiešu tipa dzirnavas, kas savulaik bija vienas no modernākajām Latvijā, un baudīt saulrietu no dzirnavu balkona.

Industriālais mantojums un militārā vēsture

Piedzīvojumu vieta “Nākotnes parks” Glūdas pagastā piedāvās naksnīgu pastaigu un viesošanos seno lietu krātuvē “Laika mašīna”. Šeit apskatāma plaša retro motokolekcija, tostarp gandrīz visi rūpnīcas “Sarkanā zvaigzne” mopēdu modeļi.

Elejas kara vēstures ekspozīcijā, kas atrodas bijušajā stacijas “Meitene” ēkā, no plkst. 16:00 līdz 23:00 būs vērojama armijas karavīru formu parāde. Ekspozīcija aptver laika posmu no Napoleona kariem līdz Otrajam pasaules karam, piedāvājot arī apskatīt militāro tehniku. Ozolnieku vēstures ekspozīcijā vakaru ievadīs mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumi un sarunas par meliorācijas vēsturi, ko papildinās origami izstāde.

Svarīgākie akcenti apmeklētājiem

Avots: Jelgavas novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Kultūras namā “Zvejniekciems” aizvadīts Saulkrastu novada kora “Bangotne” 75 gadu jubilejas koncerts “Dziesma. Laiks. Cilvēks.”. Šis notikums kļuva par emocionālu atskatu uz kolektīva bagāto vēsturi, kas aizsākās tālajā 1951. gadā. Jubilejas vakarā kora balsis savijās ar Vidzemes kamerorķestra skanējumu diriģenta Andra Veismaņa vadībā.

Mūzikas stāsts Zvejniekciema kultūras namā

Koncerta programmā kora māksliniecisko sniegumu papildināja solisti Aija Veismane, Ilze Indzere, Kristīne Medne, Mārtiņš Šmaukstelis un Kristians Krievāns. Caur izvēlēto repertuāru klausītājiem tika vēstīts stāsts par dziesmu kā vienojošu elementu dažādos laikos. Saulkrastu koris “Bangotne” jau gadu desmitiem ir bijis novada kultūras dzīves stūrakmens, nesot pilsētas vārdu gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā.

Kopā būšana un dziesmas spēks kopš 1951. gada

Kora vēsture ir cieši saistīta ar Saulkrastu iedzīvotāju paaudzēm. Kopš pirmajām mēģinājumu stundām pagājušā gadsimta vidū, kolektīvs ir spējis saglabāt savu skanējumu un iedvesmot jaunus dalībniekus. Jubilejas pasākums pulcēja ne tikai pašreizējos koristus un diriģentus, bet arī kora draugus un uzticamos klausītājus, kuri gadu gaitā sekojuši līdzi “Bangotnes” izaugsmei.

Pasākuma vizuālo atmosfēru iemūžināja fotogrāfs Pēteris Gertners, fiksējot mirkļus, kuros satiekas kora tradīcijas un šodienas enerģija. Svētku reizē izskanēja pateicība visiem, kuri veidojuši kora vēsturi un turpina šo ceļu šodien, uzturot dzīvu kora dziedāšanas tradīciju Saulkrastos.

Avots: Saulkrastu novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Līdz ar siltāka laika iestāšanos Baltijas valstu tirgos un veikalu plauktos parādās viens no gaidītākajiem pavasara simboliem – rabarberi. Lai gan tie ir ierasts viesis mūsu virtuvēs, kulinārijas eksperti un uztura speciālisti atgādina, ka šim augam ir ne tikai atsvaidzinoša garša, bet arī specifiski drošības noteikumi, kurus neievērojot, var nodarīt kaitējumu veselībai.

Latvijā rabarberi tradicionāli tiek saistīti ar pirmajām pavasara plātsmaizēm un kīseļiem. Tomēr mūsdienu kulinārijas tendences rāda, ka šis dārzenis (jā, botāniski tas ir dārzenis!) kļūst par universālu sastāvdaļu, kas spēj papildināt ne tikai desertus, bet arī pamatēdienus. Tajā pašā laikā kaimiņvalsts Lietuvas pārtikas mazumtirgotāja “Iki” kulinārijas eksperti uzsver: lai baudītu rabarberus bez riska, ir jāzina, kuras auga daļas kategoriski nedrīkst nonākt uz šķīvja.

Galvenais drošības noteikums: lapas paliek dārzā

Lielākā kļūda, ko var pieļaut, gatavojot rabarberus, ir to lapu izmantošana uzturā. Kamēr rabarberu kāti ir veselīgi un garšīgi, to lapas ir toksiskas. Tās satur lielu daudzumu oksālskābes (skābeņskābes) un citus savienojumus, kas var būt bīstami nierēm un izraisīt saindēšanos. Pat ja lapas izskatās sulīgas un zaļas, tās vienmēr ir jānogriež un jāizmet kompostā vai atkritumos.

Interesanti, ka rabarberu vēsture Eiropā sākās nevis virtuvē, bet gan medicīnā. Līdz pat 18. gadsimtam tos audzēja galvenokārt ārstnieciskiem nolūkiem. Tikai vēlāk, pateicoties Anglijas un Skandināvijas kulinārajām tradīcijām, rabarberus sāka uztvert kā pārtikas produktu. Vēl viens kuriozs saistīts ar 19. gadsimta ASV, kur nodokļu politikas dēļ rabarberi oficiāli tika klasificēti kā augļi – tas ļāva piemērot mazākas ievedmuitas, lai gan bioloģiski tie joprojām palika dārzeņi.

No nostalģiskas bērnības garšas līdz gardēžu virtuvei

Daudziem no mums rabarberi asociējas ar bērnību, kad nomizots kāts tika mērkts cukurā vai medū. Tomēr šefpavāri aicina uz šo produktu paskatīties radošāk. Rabarberu dabiskais skābums lieliski palīdz izcelt citu sastāvdaļu garšu, padarot tos par ideālu partneri ne tikai zemenēm vai āboliem, bet arī gaļai, sieriem un pat fermentētiem produktiem.

Rabarberu uzturvērtība ir vēl viens iemesls, kāpēc tos iekļaut ēdienkartē. Tie ir bagāti ar antioksidantiem, tiem piemīt antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības. Regulāra rabarberu lietošana (mērenos daudzumos) var veicināt sirdsdarbību un palīdzēt regulēt holesterīna līmeni. Svarīgi atcerēties, ka jaunos un svaigos rabarberu kātus pirms lietošanas nav obligāti jāmizo – tieši miziņā bieži vien slēpjas visintensīvākā krāsa un aromāts.

Kā saglabāt svaigumu un ko pagatavot?

Lai rabarberi pēc iespējas ilgāk saglabātos kraukšķīgi, tos ieteicams uzglabāt ledusskapī, pirms tam nemazgājot. Šādi tie var saglabāties svaigi aptuveni nedēļu. Ja pamanāt, ka kāti ir nedaudz apvītuši, tos var “atdzīvināt”, uz brīdi ieliekot aukstā ūdenī ar ledus gabaliņiem. Ja raža ir pārāk liela, rabarberus var veiksmīgi sasaldēt: nomazgājiet, nosusiniet, sagrieziet gabaliņos un ievietojiet hermētiskā maisiņā. Saldētavā tie savas īpašības saglabās līdz pat gadam.

Rabarberu un ābolu drupačmaize (Crumble)

Šī ir viena no vienkāršākajām un gardākajām receptēm, kurā rabarberu skābums harmonē ar saldām piedevām. Jums būs nepieciešams:
* 3 glāzes sagrieztu rabarberu;
* 2 glāzes šķēlītēs sagrieztu ābolu (vai zemeņu);
* 3/4 glāzes cukura un 3 ēdamkarotes kukurūzas cietes augļu masai;
* Drupačām: 1 glāze auzu pārslu, 1/2 glāze brūnā cukura, 1/2 glāze izkausēta sviesta, 1/3 glāze miltu un 1 tējkarote kanēļa.

Pagatavošana:
Lielā bļodā sajauciet rabarberus un ābolus ar cukuru un cieti. Lieciet masu cepamtraukā. Citā bļodā sajauciet visas drupaču sastāvdaļas, līdz izveidojas drupana masa, un pārkaisiet to pāri augļiem. Cepiet cepeškrāsnī 180-190 grādos aptuveni 30-40 minūtes, līdz virsa ir zeltaini brūna. Pasniedziet siltu ar vaniļas saldējumu.

Avots: BNS

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Brīdī, kad pavasara zaļums ir visspilgtākais un ābeļdārzi sāk savu balto ziedēšanu, Lietuvas ziemeļaustrumos, Ignalinas rajonā, atdzīvojas kāda īpaša vieta ar nosaukumu Roja (Rojus). Šajā nelielajā ciemā, kas tulkojumā nozīmē “Paradīze”, nupat aizvadīts pavasara mūzikas un dzejas festivāls “Starp ziedošām paradīzes ābelēm”, atzīmējot profesora Adoma Hrebņicka memoriālā muzeja 65. dibināšanas gadadienu.

Šis stāsts nav tikai par lokālu pasākumu, bet gan par neatlaidību un zinātnes uzvaru pār dabas untumiem, kas savulaik radījusi šķirnes, kuras labi pazīstamas arī Latvijas dārzkopjiem. 1886. gadā profesors A. Hrebņickis, apprecot Staņislavu Stankevičūti un saņemot pūrā 24 hektārus zemes, sāka veidot pomoloģisko dārzu. Vietējie iedzīvotāji šo purvaino un neauglīgo apvidu dēvēja par Velnišķi (Velnynė), taču Hrebņickis apņēmās to pārvērst par Paradīzi. Viņa dārzā savulaik auga 789 augļkoku šķirnes, tostarp 437 ābeļu un 154 bumbieru veidi.

Zinātnes un dabas mantojums pāri robežām

Profesora Hrebņicka ieguldījums sniedzas tālu aiz Lietuvas robežām. Viņa slavenākā atklātā šķirne – ‘Beržininkas ananass’ (Beržininkų ananasas) – ir plaši izplatīta un iecienīta ne tikai Lietuvā, bet arī kaimiņvalstīs, tostarp Latvijā. Hrebņickis dārzus neveidoja sev; viņa darbība bija veltīta sabiedrībai, zināšanām un nākamajām paaudzēm, kas šodien atspoguļojas muzeja darbībā.

Festivāla laikā vēsturisko augļkoku dārzu nozīmi un bioloģisko daudzveidību uzsvēra vairāki eksperti, tostarp Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra docents un citi pētnieki. Viņi norādīja, ka senie dārzi nav tikai ainavas elements, bet gan ģenētiskais fonds, kas jāsaglabā klimata pārmaiņu un rūpnieciskās lauksaimniecības laikmetā.

Vēsture atdzīvojas arhīva kadros

Viens no emocionālākajiem svētku brīžiem bija bibliotekāres Laimas Banienes Lietuvas Valsts arhīvā atrastais 1961. gada jūnija kinohronikas materiāls. Mēmie kadri, kurus pavadīja dzīva putnu dziesmu skaņa, ļāva klātesošajiem pārcelties laikā un redzēt muzeja pirmsākumus, pieminekļa atklāšanu A. Hrebņickim un tā laika zinātnieku saietu.

Muzeja 65 gadu jubileja tika atzīmēta ne tikai ar atmiņām, bet arī ar kopienas iesaisti. Šogad dārza un muzeja sakopšanā iesaistījās rekordliels brīvprātīgo skaits – aptuveni 60 talkotāji no uzņēmuma “Visagino linija”. Ignalinas rajona pašvaldības mērs Laimutis Ragaišis, sveicot muzeja kolektīvu, uzsvēra, ka šis vecums muzejam ir brieduma zīme, un dāvināja mākslinieka Mindauga Skuduša gleznu, vēlot Paradīzei kļūt par arvien nozīmīgāku kultūras pievilkšanas punktu.

Kultūras un dabas harmonija

Festivāla noslēgumā apmeklētāji varēja baudīt ne tikai dabas skaistumu, bet arī mākslu. Tika atklāta fotogrāfes Jūrates Medeišienes izstāde “Ierāmētie mirkļi”, kurā autore iemūžinājusi dabas trauslumu. Vakara kulminācija bija dziedājamās dzejas koncerts, kurā uzstājās Ignalinas literātu klubs “Lelija” un Latvijā arī zināmā lietuviešu mūzikas grupa “Baltos varnos”.

Ziedošo ābeļu ielenkumā skanošā mūzika un dzeja radīja atmosfēru, kas atgādināja par kultūras un dabas nedalāmību. Profesora Hrebņicka mazmazdēls Andžejs Reimans savā apsveikumā pateicās visiem, kas sargā viņa priekšteča piemiņu, uzsverot, ka šī vieta turpina dzīvot, pateicoties cilvēku mīlestībai pret savu zemi un vēsturi.

Avots: Ignalinos rajono savivaldybė

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Liepājas muzeja anfilāde Kūrmājas prospektā ir kļuvusi par mājvietu neparastam pētījumam – māksliniece Baiba Ābelīte šeit atklājusi savu personālizstādi “Metropoles mutācija”. Tas ir stāsts par pilsētu kā dzīvu organismu, kurā industriālais skarbums saplūst ar māksliniecisku poētismu. Izstāde ir īpašs notikums pilsētas kultūras dzīvē, jo tieši Liepājas industriālā vide savulaik kalpoja par impulsu mākslinieces radošajiem meklējumiem.

Būtība īsumā

• Māksliniece: Baiba Ābelīte piedāvā pirmo personālizstādi Liepājas muzejā.
• Tehnika: Glezniecība uz metāla virsmām, izmantojot jaukto mediju tehniku.
• Inspirācija: Karostas vide un bijušā uzņēmuma “Liepājas Metalurgs” estētika.
• Inovācija: Lielformāta darbs “Transformācija” ar papildinātās realitātes elementiem.
• Norises laiks: Izstāde pieejama apmeklētājiem līdz 2026. gada 19. jūlijam.

Karostas eksperimenti un “Metalurga” mantojums mākslinieces acīm

Mākslinieces interese par pilsētvides glezniecību nav nejauša, un tās saknes meklējamas tieši šeit, vēju pilsētā. Pirms sešiem gadiem, strādājot Karostā, Baiba Ābelīte sāka eksperimentēt ar dažādiem metāliem, meklējot veidus, kā vizualizēt pilsētas mainīgo dabu. Viņu fascinēja “Liepājas Metalurga” atstātais mantojums un pilsētas industriālā enerģija, kas daudziem var šķist smagnēja, taču mākslinieces acīs tā pārtop par jaudīgu iedvesmas avotu.

Šī vide iedvesmoja meklēt jaunus izteiksmes veidus, kā laikmetīgajā glezniecībā integrēt pilsētas “dzelžaino” sajūtu. Baiba Ābelīte uzsver, ka viņu vienmēr interesējusi arhitektūra un iespēja paraudzīties uz pilsētu no neierasta skatpunkta – it kā no augšas. Šāds redzējums ļauj saskatīt urbānajā vidē ne tikai konstrukcijas, bet arī krāsu spēli un pozitīvu enerģiju, kas pulsē cauri metāla režģiem un elektrolīniju tīkliem.

No dzelžainas estētikas līdz papildinātās realitātes dimensijai

Izstāde “Metropoles mutācija” piedāvā dinamiskas un daudzslāņainas kompozīcijas. Industriālās struktūras un urbānās tekstūras šeit pārtop abstraktās vizuālās sistēmās, kas izvietotas uz metāla virsmām. Māksliniece izmanto īpaši izstrādātu tehniku, kurā intensīvi krāsu kontrasti mijiedarbojas ar gaismas refleksiem, radot dziļuma un kustības sajūtu. Metāls vairs nav tikai pamats, tas kļūst par aktīvu darba līdzautoru, atstarojot telpu un skatītāju.

Viens no centrālajiem eksponātiem ir iespaidīgais lielformāta darbs “Transformācija”, kura izmēri sasniedz 580 × 240 centimetrus. Šis darbs ir kas vairāk par statisku gleznu – ar papildinātās realitātes aplikācijas palīdzību tas “atdzīvojas”. Apmeklētājiem tiek dota iespēja pieredzēt mākslas darbu vēl citās dimensijās, vērojot, kā industriālās formas sāk savu patstāvīgu dzīvi digitālajā telpā, paplašinot fiziskā metāla robežas.

Pilsētas ainavas transformācija Liepājas muzejā līdz vasaras vidum

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla izstādes atklāšanā pauda gandarījumu par iespēju eksponēt tik augstvērtīgu urbānās ainavas glezniecību. Viņa akcentēja, ka Baibas Ābelītes darbos industriālais materiāls nezaudē savu poētismu. Tieši šī spēja saskatīt skaistumu tur, kur citi redz tikai aukstas konstrukcijas, padara izstādi saistošu plašam lokam – gan mākslas gardēžiem, gan tiem, kam tuva Liepājas industriālā vēsture.

Izstāde Liepājas muzeja anfilādē, Kūrmājas prospektā 16/18, būs apskatāma līdz pat 2026. gada 19. jūlijam. Tā ir iespēja ikvienam ieraudzīt pilsētu kā transformējošos organismu, kurā pagātnes industriālais spēks satiekas ar mūsdienu mākslas tehnoloģijām. Pilsētas mutācija turpinās, un šī izstāde ir fiksēts mirklis tās nebeidzamajā attīstības procesā.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Veisiejos, nelielā, bet gleznainā pilsētiņā Lietuvas dienvidos, atkal uzplaucis mākslas pavasaris. Jau 26. gadu pēc kārtas šeit pulcējas radošie prāti, lai piedalītos starptautiskajā mākslinieku plēnerā “Veisiejų pavasaris 2026”. Šis pasākums, kas gadu gaitā kļuvis par neatņemamu Lazdiju novada kultūras identitātes daļu, šogad atkal apvieno gleznotājus, koktēlniekus un kalējus ne tikai no Lietuvas, bet arī no Latvijas, radot unikālu telpu starptautiskai pieredzes apmaiņai un kopradīšanai.

Garīgums un māksla zem viena jumta

Plēnera atklāšana tradicionāli norisinājās Veisiejas Svētā Jura baznīcā – vietā, kas pati par sevi ir arhitektūras piemineklis un iedvesmas avots. Baznīcas telpas, kurās savijas vēsture un klusums, kļuvušas par plēnera neatņemamu sastāvdaļu, uzsverot mākslas radīšanas procesa sakrālo un dziļi personisko dabu. Svinīgajā pasākumā piedalījās Lazdiju rajona pašvaldības mēre Ausma Miškinienes kundze, pašvaldības deputāti un citi goda viesi, veltot māksliniekiem siltus vēlējumus veiksmīgai un iedvesmas bagātai radošajai nedēļai.

Īpaša vieta pasākumā tika atvēlēta piemiņai. Marijampoles dekanāta vicedekāns, priesteris Aļģirds Žukausks, kurš pats ir ilggadējs šī plēnera dalībnieks, noturēja Svēto Misi par tiem māksliniekiem, kuri savas gaitas mūžībā jau beiguši, taču savulaik devuši neizdzēšamu ieguldījumu Veisiejas kultūras dzīvē. Šī tradīcija uzsver plēnera pārmantojamību un cieņu pret iepriekšējām paaudzēm, kas veidojušas šo mākslas kopienu.

Baltijas valstu mākslinieku kopiena

Šī gada plēnerā piedalās iespaidīgs meistaru sastāvs, pārstāvot dažādus mākslas žanrus un tehnikas. Latvijas lasītājiem īpaši interesanti būs uzzināt, ka starp gleznotājiem ir arī Latvijas pārstāve Ieva Liepiņa, kuras dalība vēlreiz apliecina abu kaimiņvalstu ciešās kultūras saites. Gleznotāju grupā šogad strādā arī tādi atzīti Lietuvas meistari kā Rims Zigms Bičūns, Jons Daņiļausks, Gražina Vitartaite un citi.

Plēners Veisiejos nav tikai par eļļas krāsām un audekliem. Šeit liela loma ir arī materiālajai kultūrai – kokam un metālam. Koktēlnieki, kuru vidū ir Artūrs Zienka un Sauļus Lampicks, visas nedēļas garumā radīs darbus, kas bieži vien vēlāk papildina Veisiejas pilsētvidi vai vietējos parkus. Tāpat savu prasmi rādīs kalēji – Jozs Varnelis, Ramūns Šuminsks un Toms Pacaitis, iedzīvinot senās amatu tradīcijas mūsdienīgā formā.

No koka skulptūrām līdz smalkām audekla līnijām

Visu nedēļu mākslinieki uzturēsies Veisiejos, daloties idejās un strādājot pie darbiem, kas veltīti tieši Lazdiju novadam un tā dabai. Šī tiešā saikne starp vietu un radīto mākslu ir tas, kas padara šo plēneru unikālu. Veisieja, kas atrodas ezeru ielokā, piedāvā bezgalīgas variācijas gaismu un ēnu spēlēm, ko mākslinieki cenšas notvert savos darbos.

Organizatori ir sagatavojuši plašu programmu, kas ļauj dalībniekiem ne tikai strādāt izolācijā, bet arī savstarpēji komunicēt un iepazīt reģiona specifiku. Šāda formāta pasākumi ir būtiski reģionālajai attīstībai, jo tie piesaista uzmanību mazākām pilsētām, pārvēršot tās par kultūras epicentriem vismaz uz nedēļu gadā.

Praktiska informācija mākslas mīļotājiem

Tiem, kuri plāno doties nelielā izbraukumā uz kaimiņvalsti, šī ir lieliska iespēja apvienot dabas baudīšanu ar augstvērtīgu mākslu. Plēnera kulminācija un noslēguma pasākums gaidāms 23. maijā plkst. 13.00.

Izstāde un svinīgā ceremonija notiks VESK Veisiejas zālē (Ryto ielā 15, Kailiņu ciemā, Veisiejas seņūnijā). Tā būs iespēja pirmajiem ieraudzīt nedēļas laikā tapušos darbus, satikt pašus autorus un sajust to radošo enerģiju, kas visu nedēļu valdījusi šajā Lazdiju novada pērlē. Ieeja pasākumā ir atvērta ikvienam interesentam, un organizatori aicina mākslas mīļotājus nepalaist garām šo iespēju klātienē novērtēt Baltijas mākslinieku meistarību.

Avots: Lazdijai savivaldybė

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

No 17. līdz 20. maijam Ādažu un Saulkrastu novadu iedzīvotājiem jārēķinās ar ievērojami skaļāku vidi, jo NATO mācību “Iron Spear 2026” ietvaros tanku ekipāžas veiks kaujas šaušanas uzdevumus līdz pat pusnaktij. Šis četru dienu posms būs intensīvākais visā mācību periodā, kas kopumā norisināsies no 15. līdz 22. maijam, piesaistot ievērojamus sabiedroto spēkus no visām trim Baltijas valstīm.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un NATO Daudznacionālā brigāde Latvijā aicina iedzīvotājus ar izpratni izturēties pret īslaicīgajiem trokšņiem. Šaušanas intensitāte un skaņas līmenis būs būtiski augstāks nekā ikdienas treniņos, jo uzdevumi ietver smagās bruņutehnikas izmantošanu gan dienas gaismā, gan pilnīgā tumsā, simulējot reālus kaujas apstākļus un pārbaudot ekipāžu spēju orientēties ierobežotas redzamības apstākļos.

Svarīgie fakti

• Dalībvalstis: Kanāda, Francija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.
• Mērķis: Tanku ekipāžu precizitātes, ātruma un savietojamības pārbaude.
• Vēsture: Mācības “Iron Spear” Ādažos tiek organizētas kopš 2017. gada.
• Iesaistītās vienības: NATO Daudznacionālā brigāde Latvijā, kā arī sabiedroto kaujas grupas no Lietuvas un Igaunijas.

Deviņu valstu tanku ekipāžu sacensība Ādažos

Mācības “Iron Spear 2026” ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajām bruņutehnikas paraugdemonstrējumu un sadarbības platformām visā Baltijas reģionā. Šogad Ādažu poligonā savu meistarību rādīs karavīri no deviņām NATO dalībvalstīm, kas nodrošina kolektīvo aizsardzību reģionā. Galvenais uzsvars tiek likts uz tanku ekipāžu precizitāti un ātrumu, pildot šaušanas uzdevumus dažādās distancēs.

Tomēr mācību mērķis sniedzas tālāk par vienkāršu sacensību – tā ir kritiska iespēja dažādu valstu armijām slīpēt taktiskās procedūras. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka dažādu ražotāju un modeļu bruņutehnika, kas atrodas sabiedroto rīcībā, spēj efektīvi darboties vienotā komandķēdē. Šajā procesā piedalās ne tikai Latvijā izvietotā NATO brigāde, bet arī sabiedroto kaujas grupas no Lietuvas un Igaunijas, tādējādi stiprinot visas Baltijas aizsardzības arhitektūru.

Operatīvā darbība nakts stundās un drošības pasākumi

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka mācību laikā pa reģionālajiem ceļiem var notikt intensīvāka militārās tehnikas kustība, pārvietojoties uz un no poligona. Lai gan galvenās aktivitātes koncentrējas slēgtajā poligona teritorijā, troksnis no tanku lielgabalu šāvieniem un ložmetēju kārtām var būt dzirdams plašākā apkārtnē, īpaši klusajās vakara stundās, kad atmosfēras apstākļi veicina skaņas izplatīšanos tālākās distancēs.

Nakts šaušanas fāze līdz pusnaktij ir obligāts elements, lai uzturētu augstu NATO spēku kaujas gatavību. Karavīri trenējas ne tikai trāpīt mērķī, bet arī koordinēt kustību un komunikāciju sarežģītos apstākļos, izmantojot nakts redzamības ierīces un termokameras. Smagās bruņutehnikas kaujas potenciāla integrēšana kopējos aizsardzības uzdevumos ir apliecinājums NATO kolektīvās aizsardzības spējām, kas tiek attīstītas kopš 2017. gada.

NBS un NATO Daudznacionālā brigāde Latvijā pateicas sabiedrībai par atbalstu un sapratni. Iedzīvotāju pacietība pret īslaicīgajiem trokšņiem ir tiešs ieguldījums Latvijas valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā un reģionālās drošības garantēšanā. Informāciju par mācību norisi sagatavoja NATO Daudznacionālā brigāde Latvijā.

Avots: Saulkrastu novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Kamēr Eiropas automobiļu tirgus piedzīvo strauju elektrifikācijas transformāciju, viens no dinamiskākajiem spēlētājiem – zīmols MG – turpina nostiprināt savas pozīcijas Baltijas reģionā. Nesenajā prezentācijas pasākumā Viļņā, kas norisinājās sadarbībā ar Lielbritānijas Tirdzniecības palātu Lietuvā, tika demonstrēti trīs jauni modeļi, kas iezīmē zīmola stratēģiju: apvienot praktiskumu ar pieejamu cenu. Starp jaunumiem īpaši izceļas septiņvietīgs spraudņa hibrīds, kas mērķē uz segmentu, kurā līdz šim dominējuši krietni dārgāki premium klases modeļi.

Septiņvietīgs hibrīds ar 100 kilometru elektrisko sniedzamību

Lielākais pasākuma pārsteigums bija modelis MGS9 PHEV – pirmais MG septiņvietīgais spraudņa hibrīda apvidus auto. Šis modelis ir tiešs risinājums ģimenēm, kurām tradicionālie piecvietīgie krosoveri ir kļuvuši par šauru. Galvenais rādītājs, kas definē šo auto, ir tā ietilpība: ar nolocītām sēdekļu rindām bagāžas nodalījuma tilpums sasniedz iespaidīgus 2093 litrus, savukārt trīs pilnvērtīgas sēdekļu rindas un bīdāmā otrā rinda nodrošina elastību, kas raksturīga miniveniem.

Tehniskajā ziņā MGS9 PHEV ir aprīkots ar 1,5 litru turbo hibrīdsistēmu, kuras kopējā jauda sasniedz 299 ZS. Tomēr būtiskākais skaitlis ikdienas lietotājam ir 24,7 kWh akumulatora ietilpība. Tā ļauj tikai ar elektroenerģiju nobraukt līdz pat 100 kilometriem (pēc WLTP cikla), kas nozīmē, ka lielākajā daļā pilsētas braucienu benzīna dzinējs vispār netiks iedarbināts. Jāatzīmē, ka šāda sniedzamība hibrīdu segmentā pašlaik ir virs vidējā rādītāja, taču reālos apstākļos, īpaši aukstākā klimatā, šis skaitlis varētu būt par 20–30% mazāks.

Tehnoloģiju fokuss ikdienas komfortam: MGS6 EV un MG4 Urban

Otrs prezentētais modelis, MGS6 EV, ir orientēts uz vidēja izmēra elektrisko SUV segmentu, kur konkurence Eiropā ir vislielākā. MG šo modeli pozicionē nevis kā sportisku auto, bet gan kā tehnoloģisku ikdienas sabiedroto. Ar vienu uzlādi tas spēj veikt līdz 530 kilometriem, un akumulatora uzlāde no 10 līdz 80 procentiem aizņem aptuveni 38 minūtes. Interesanti, ka MG šeit pirmo reizi ievieš projekcijas ekrānu (Head-Up Display), kas iepriekš zīmola modeļos nebija sastopams.

Savukārt pilsētas braucējiem paredzētais MG4 Urban mēģina mainīt standartus kompaktklasē. Lai gan auto vizuāli šķiet neliels, tā bagāžnieka ietilpība ir 577 litri, kas ir neparasti daudz šādam segmentam. Ražotājs ir izvēlējies saglabāt fiziskās pogas klimata kontroles funkcijām – lēmums, ko daudzi autovadītāji novērtēs laikā, kad lielākā daļa konkurentu visas funkcijas pārceļ uz skārienekrāniem. Tomēr jāņem vērā, ka kompaktie izmēri un 416 km sniedzamība padara to par izteiktu pilsētas vai piepilsētas transportlīdzekli, nevis tālu ceļojumu auto.

Zīmola transformācija un ietekme uz Baltijas tirgu

MG vēsture aizsākās Lielbritānijā 1924. gadā, un vēsturiski tas bija pazīstams ar sportiskiem divvietīgiem kabrioletiem. Šodienas transformācija Ķīnas koncerna SAIC paspārnē ir radikāla – no nišas sporta auto ražotāja uz masveida elektrificētu modeļu piegādātāju. Šī stratēģija jau ir nesusi augļus Rietumeiropā, un tagad mērķis ir nostiprināties Baltijā.

Galvenais izaicinājums MG zīmolam mūsu reģionā būs nevis tehniskie parametri, bet gan uzticamības un tālākpārdošanas vērtības veidošana. Kamēr tādi zīmoli kā Toyota vai Volkswagen bauda ilgstošu lojalitāti, MG ir jāpierāda savu komponentu izturība ilgtermiņā. Tomēr agresīvā cenu politika un 7 gadu garantija ir spēcīgi argumenti, kas varētu pārliecināt racionālus pircējus, kuri meklē alternatīvu dārgajiem Eiropas elektroauto.

Pašlaik MG modeļu klāsta paplašināšana Viļņā ir signāls arī Latvijas tirgum – infrastruktūras attīstība un jaunu, praktisku modeļu ienākšana padara pāreju uz elektroauto par reālu izvēli plašākam iedzīvotāju lokam, nevis tikai tehnoloģiju entuziastiem.

Avots: ELTA

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Saglabājot vēstures elpu: Klaipēdas rajonā atklāts atjaunotais Jokšu tilts pār Karaliskā Vilhelma kanālu

Neskandot simboliskam kuģa zvanam un klātesot vietējai kopienai, Klaipēdas rajonā svinīgi atklāts atjaunotais Jokšu tilts. Šis brīdis iezīmē divus gadus ilgušā un sarežģītā rekonstrukcijas procesa noslēgumu, atgriežot apritē objektu, kas ir ne tikai svarīgs transporta mezgls, bet arī unikāls inženiertehniskā mantojuma liecinieks. Tilts, kas ved pār Karaliskā Vilhelma kanālu, ir vienīgais šāda veida objekts reģionā, kas palicis neskarts pēc Otrā pasaules kara postījumiem un ir iekļauts Kultūras vērtību reģistrā.

Svinīgajā pasākumā piedalījās Klaipēdas rajona pašvaldības vadība, Kultūras mantojuma departamenta un Kultūras infrastruktūras centra pārstāvji, kā arī būvnieki, kuri tiešā veidā strādāja pie šī vēsturiskā objekta atdzimšanas. Jokšu tilta atgimšana ir stāsts par to, kā mūsdienu inženierzinātnes spēj sadzīvot ar vēsturisko autentiskumu, nodrošinot drošu pārvietošanos, vienlaikus nezaudējot būves vēsturisko vērtību.

Inženiertehniskā precizitāte un restaurācijas gaita

Projekta īstenošanas laikā galvenā prioritāte bija saglabāt katru detaļu, kas padara šo tiltu unikālu. Kapitālā remonta laikā tika veikta pilnīga tilta elementu demontāža, lai katru no tiem varētu rūpīgi novērtēt un atjaunot. Metāla sijas tika restaurētas un iztaisnotas, savukārt margas un balsta gultņi atguva savu sākotnējo izskatu.

Īpaša uzmanība tika pievērsta tilta balstiem – iekšpusē tika izbūvēti jauni dzelzsbetona pāļu balsti un spārni, kas nodrošina konstrukcijas stabilitāti ilgtermiņā. Tajā pašā laikā redzamās daļas, piemēram, ķieģeļu un akmens mūris, tika restaurētas, izmantojot tradicionālas metodes, lai saglabātu vizuālo saderību ar kanāla vēsturisko ainavu.

Būtisks jauninājums ir koka klājā iestrādātā atveramā sekcija. Šis tehniskais risinājums ir kritiski svarīgs kanāla kuģniecības atjaunošanai, jo tas ļauj zem tilta izbraukt buru laivām un citiem peldlīdzekļiem ar augstiem mastiem, kas iepriekš nebija iespējams.

Reģionālā nozīme un tūrisma potenciāls

Jokšu tilts nav tikai pāreja no viena krasta uz otru; tas ir stratēģisks savienojums, kas apvieno populārus tūrisma maršrutus Klaipēdas rajonā. Tilts tagad kalpo kā ērts posms gājējiem, riteņbraucējiem un vieglajām automašīnām, kas pārvietojas starp Drevernu un Svenceli – diviem nozīmīgiem piejūras tūrisma punktiem, kas pēdējos gados piedzīvo strauju attīstību.

Klaipēdas rajona mērs Bronius Markauskas uzsver, ka šī investīcija ir ieguldījums vēsturiskajā atmiņā un reģiona pievilcībā. Karaliskā Vilhelma kanāls ar savu unikālo ainavu tagad kļūst vēl pieejamāks ūdens tūrisma cienītājiem. Ceļotājiem, kuri izvēlas iepazīt šo Lietuvas daļu no ūdens puses, tilts vairs nav šķērslis, bet gan apskates objekts, pie kura apstāties un sajust īpašo piejūras novada garu.

Praktiskā informācija

• Atrašanās vieta: Klaipēdas rajons, tilts pār Karaliskā Vilhelma kanālu.
• Pieejamība: Atvērts gājējiem, velosipēdistiem un vieglajam autotransportam.
• Savienojums: Nodrošina tiešu saikni starp Drevernas un Svenceles ciematiem.
• Ūdens tūristiem: Tilts ir aprīkots ar paceļamu mehānismu kuģu caurlaišanai.

Karaliskā Vilhelma kanāla nākotnes perspektīvas

Šī infrastruktūras atjaunošana ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir radīt dzīvu un darbojošos tūrisma vidi, kurā vēsture kalpo šodienas vajadzībām. Pašvaldība norāda, ka Jokšu tilta atklāšana ir tikai viens no posmiem kanāla apkārtnes labiekārtošanā.

Nākotnē plānots vēl vairāk integrēt kanālu kopējā Lietuvas piejūras tūrisma tīklā, veicinot gan vietējo uzņēmējdarbību, gan piesaistot ārvalstu viesus. Latvijas ceļotājiem, kuriem Klaipēdas rajons un Kuršu kāpas apkārtne jau ir iecienīts galamērķis, šis atjaunotais objekts piedāvā jaunu maršrutu, kas apvieno tehnisko vēsturi ar gleznainām dabas ainavām. Tilta atdzimšana apliecina, ka pat nelieli, bet vēsturiski nozīmīgi objekti var kļūt par dzinējspēku reģionālajai attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Avots: Klaipėdos rajono savivaldybė

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” (Kungu ielā 24) aicina apmeklētājus uz divu dienu bezmaksas programmu Eiropas Muzeju nakts ietvaros – 22. un 23. maijā. Pasākums piedāvā unikālu iespēju bez maksas izbaudīt pilsētas kultūras mantojumu, kur vēstures stāsti savīsies ar mūsdienu priekšnesumiem un dzīvās vēstures atmosfēru.

Piektdienas programma: No vēsturiskiem tērpiem līdz uguns šovam

Piektdien, 22. maijā, no plkst. 17.00 līdz pat 1.00 naktī Hoijeres kundzes viesu nams kļūs par dinamisku satikšanās vietu. Šajā vakarā apmeklētājiem būs iespēja ne tikai vērot, bet arī pašiem aktīvi līdzdarboties. Viens no vakara centrālajiem notikumiem būs vēsturisko tērpu repliku pielaikošana, kas ļaus ikvienam burtiski iejūtoties pagātnes tēlos un sajust senatnes estētiku. Radošajā darbnīcā “Hoijeres laika aptieciņa” būs iespējams izzināt 17. un 18. gadsimta veselības un skaistuma kopšanas noslēpumus, sniedzot ieskatu tā laika iedzīvotāju ikdienas paradumos un dabas medicīnas pielietojumā.

Muzikālo un teatrālo gaisotni muzeja pagalmā nodrošinās dažādu žanru mākslinieki. Pasaules mūzikas grupa UDUDU un grupa JŌRA piepildīs telpu ar etniskiem motīviem un mūsdienīgām skaņu variācijām. Deju soļus rādīs Saldus pagasta Druvas Kultūras centra kolektīvi “Puzurs” un “Druva”, savukārt Druvas amatierteātris izklaidēs skatītājus ar komēdiju “Minhauzena precības”. Vakara kulminācija gaidāma noslēgumā, kad apmeklētājus pārsteigs iespaidīgs uguns žonglieru šovs Andra Kreicburga vadībā.

Sestdienas vakars: Padziļinātas ekskursijas un interjera stāsti

Sestdien, 23. maijā, no plkst. 17.00 līdz 24.00 Hoijeres viesu nams aicinās uz mierpilnāku un izzinošāku pasākuma turpinājumu. Šis vakars būs īpaši piemērots tiem, kuri vēlas nesteidzīgi apskatīt muzeja ekspozīciju un iedziļināties detaļās, ko ikdienas steigā var nepamanīt. Muzeja telpas būs atvērtas brīvai apskatei, taču īpaša uzmanība tiks veltīta gidu vadītiem stāstiem.

Plkst. 18.00 un 21.00 notiks speciālas ekskursijas, kurās galvenais uzsvars tiks likts uz interjera priekšmetu izcelsmi, to vēsturisko ceļu līdz muzejam un unikālajiem stāstiem, ko tie glabā par Liepājas sadzīvi vairāku gadsimtu garumā. Abos vakaros apmeklētājiem būs pieejams arī “Hoijeres krogs”, kur varēs nobaudīt vēsturiskas “riktes un dziras”, papildinot kultūras baudījumu ar garšu pieredzi, kas raksturīga vēsturiskajai videi.

Konteksts lasītājiem

• Norises vieta: Kungu iela 24, Liepāja.
• Laiks: 22. maijs (17.00–01.00) un 23. maijs (17.00–00.00).
• Ieeja: Bez maksas visiem apmeklētājiem.
• Īpašie notikumi: Gidu ekskursijas 23. maijā plkst. 18.00 un 21.00.
• Mākslinieki: UDUDU, JŌRA, Druvas amatierteātris, Andris Kreicburgs.

Muzeju nakts tradīcija un pilsētas mēroga svētki

Eiropas Muzeju nakts ir starptautiska akcija, kas kopš 2005. gada vieno tūkstošiem muzeju visā Eiropā. Latvijā šo pasākumu koordinē Kultūras ministrija sadarbībā ar Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Latvijas Nacionālo komiteju, un tas ir kļuvis par vienu no gaidītākajiem pavasara kultūras notikumiem. Hoijeres kundzes viesu nams, būdams nozīmīgs Liepājas muzeja atzars, šajā akcijā piedalās ar mērķi aktualizēt 17.–19. gadsimta sadzīves kultūru un padarīt to saistošu mūsdienu cilvēkam.

Apmeklētājiem ieteicams plānot savu maršrutu savlaicīgi, jo Muzeju nakts ietvaros Liepājā durvis vērs arī citas kultūrvietas, piedāvājot koncertus, izstādes un radošās darbnīcas. Hoijeres nama programma ir veidota tā, lai tā būtu interesanta gan ģimenēm ar bērniem, gan vēstures entuziastiem, nodrošinot pieejamību ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim. Papildu informācija par pasākumu pieejama pie muzeja vadītājas Paulas Štramas.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Zarasu bibliotēkā aizvadīta kultūras pēcpusdiena, kuras centrā bija Ireneja Plātera-Zīberga grāmatas “Dzīve bez rokām” prezentācija. Šis notikums nav tikai literārs pasākums, bet gan apliecinājums Latvijas, Lietuvas un Polijas kopīgajai kultūrvēsturiskajai atmiņai, kas joprojām spēj vienot kaimiņvalstu iedzīvotājus.

Grāfu Plāteru-Zībergu mantojums pāri robežām

Grāmatas tulkotāja Kristīne Kuņicka-Dzalbe pasākuma laikā dalījās pieredzē par darbu ar tik personisku un emocionāli piesātinātu dzīvesstāstu. Viņa uzsvēra tulkotāja atbildību, interpretējot vēsturiskās nianses un saglabājot stāsta autentiskumu. Šis darbs palīdz izgaismot to, kā grāfu Plāteru-Zībergu pēcteči ietekmējuši reģiona vēsturi, kas cieši saistīta gan ar Augšdaugavas novadu, gan pierobežas pilsētām Lietuvā.

Zarasu bibliotēkas vecākais bibliotekārs Dariuss Tvardausks papildināja stāstījumu ar vēsturiskiem faktiem par dzimtas gaitām, radot klātesošajiem plašāku ieskatu muižniecības ietekmē uz vietējo kultūrvidi. Augšdaugavas novada Kultūras pārvaldes Bibliotēku nodaļas vadītāja Žaneta Moiseja dāvināja grāmatas eksemplārus Zarasu kolēģiem, tādējādi nodrošinot, ka šis stāsts būs pieejams arī lietuviešu lasītājiem.

Māksla un literatūra kā tilts starp kaimiņiem

Līdztekus grāmatas atvēršanai tika atklāta Krāslavā dzimusī mākslinieces Nellijas Muižnieces gleznu izstāde “Rozā filtrs”. Māksliniece savos darbos izmanto eļļas un akrila tehnikas, radot daudzslāņainas tekstūras, kas atspoguļo mūsdienu cilvēka emocionālo pasauli informācijas pārbagātības laikmetā. Izstādes kuratore Rasa Juršiene atzīmēja, ka šāda veida mākslas un literatūras sinerģija palīdz veidot dziļāku izpratni par abu tautu kopīgajām vērtībām.

Tikšanās ar Lietuvas kolēģiem un bibliotēkas vadītāju Jolantu Lementauskieni apliecināja, ka pārrobežu sadarbību uztur ne vien formāli projekti, bet gan personiski kontakti un patiesa interese par kopīgo vēsturi. Šādas iniciatīvas veido pamatu jaunām kultūras aktivitātēm, kas stiprinās saites starp Augšdaugavas novada un Zarasu rajona kultūras profesionāļiem arī turpmāk.

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Starptautiskajā Muzeju dienā, 18. maijā, Jelgavas pilsēta aicina iedzīvotājus un viesus izmantot unikālu iespēju – bez maksas apmeklēt divas nozīmīgākās pilsētas kultūrvēstures krātuves. Durvis apmeklētājiem vērs Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs un Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs. Šī iniciatīva ir daļa no globālas tradīcijas, kas ļauj plašākai sabiedrībai piekļūt mākslas un vēstures mantojumam, veicinot izpratni par pilsētas identitāti un tās attīstību gadsimtu gaitā.

Galvenie fakti

• Datums: 18. maijs (pirmdiena).
• Darba laiks: 10.00 – 17.00 (pārtraukums 12.00 – 12.45).
• Ieejas maksa: Bez maksas visiem apmeklētājiem.
• Iekļautais piedāvājums: Pastāvīgās ekspozīcijas un aktuālās izstādes.
• Papildu pasākums: Muzeju nakts norisināsies sestdien, 23. maijā.

Praktiski ieteikumi apmeklējuma plānošanai

Lai gan ierasti pirmdienas muzeju nozarē ir brīvdienas, Starptautiskā Muzeju diena ir izņēmums. Abas iestādes 18. maijā būs atvērtas no pulksten 10.00 līdz 17.00. Svarīgi ņemt vērā, ka abos muzejos ir noteikts vienots pusdienu pārtraukums no pulksten 12.00 līdz 12.45, kura laikā ekspozīciju zāles apmeklētājiem nav pieejamas.

Plānojot maršrutu, ieteicams sākt ar viena muzeja apskati rīta pusē, izmantot pārtraukumu pastaigai pa pilsētas centru vai pusdienām, un pēcpusdienā doties uz otru objektu. Tā kā ieeja ir bez maksas, šī ir lieliska izdevība ģimenēm ar bērniem un skolēnu grupām iepazīt Jelgavas vēsturi bez papildu izmaksām. Jāatceras, ka bezmaksas ieeja attiecas gan uz pastāvīgajām ekspozīcijām, gan uz visām tajā brīdī pieejamajām aktuālajām izstādēm.

Vēstures mantojums “Academia Petrina” telpās

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs atrodas vienā no pilsētas reprezentablākajām ēkām – vēsturiskajā “Academia Petrina” namā. Šī celtne ir ne tikai arhitektūras piemineklis, bet arī simbols izglītības un zinātnes attīstībai reģionā, jo savulaik šeit atradās pirmā augstskola Latvijas teritorijā. Muzeja apmeklētāji 18. maijā varēs aplūkot plašo Ģederta Eliasa mākslas darbu kolekciju, kas atspoguļo mākslinieka unikālo rokrakstu un devumu Latvijas glezniecībā.

Līdztekus mākslas darbiem, muzejs piedāvā izzināt Jelgavas pilsētas un novada vēsturi. Ekspozīcijas aptver laika posmu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, sniedzot ieskatu Kurzemes un Zemgales hercogistes spožumā un pilsētas likteņgaitās karu laikā. Interesentiem ir vērts pievērst uzmanību arī muzeja skatu tornim, kas piedāvā panorāmas skatu uz pilsētu, lai gan jāatceras, ka torņa pieejamība var būt atkarīga no sezonālajiem noteikumiem.

Teātra gars Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā

Tiem, kurus interesē kultūras personības un sadzīves vēsture, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs ir obligāts galamērķis. Muzejs ir iekārtots mājā, kurā dzīvojis latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns. Šeit saglabātā autentiskā atmosfēra, mēbeles un personīgās lietas ļauj burtiski sajust 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma gaisotni.

Bezmaksas apmeklējums Starptautiskajā Muzeju dienā sniedz iespēju uzzināt vairāk par Alunāna radošo mantojumu, viņa lomu latviešu profesionālā teātra izveidē un tā laika sabiedrisko dzīvi. Muzeja ekspozīcija ir veidota tā, lai tā būtu interesanta gan teātra mākslas pazinējiem, gan tiem, kas vēlas redzēt, kā dzīvoja ievērojami jelgavnieki pirms vairāk nekā simts gadiem.

Muzeju nakts aktivitātes 23. maijā

Kultūras svētki Jelgavā nebeidzas ar 18. maiju. Jau tās pašas nedēļas nogalē, sestdien, 23. maijā, abi muzeji piedalīsies starptautiskajā akcijā “Muzeju nakts”. Šī gada tēma “Priekšmeti stāsta” aicina apmeklētājus saskatīt stāstus aiz vēsturiskajiem eksponātiem un mākslas darbiem.

Muzeju nakts laikā darba laiki būs pagarināti, ļaujot izbaudīt muzeju atmosfēru vakara stundās:
* Ģederta Eliasa muzejs: no pulksten 18.00 līdz 23.00.
* Ādolfa Alunāna muzejs: no pulksten 18.00 līdz 22.00.

Vakara gaitā plānotas īpašas aktivitātes, kas ļaus citādā gaismā ieraudzīt muzeja krājuma priekšmetus. Tā ir iespēja piedzīvot muzeju neierastā laikā un gaisotnē, kad vēstures liecības un cilvēku atmiņas atdzīvojas caur dažādām prezentācijām un stāstiem.

Starptautiskā Muzeju diena visā pasaulē tiek atzīmēta kopš 1977. gada pēc Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) iniciatīvas. Tās galvenais uzdevums ir atgādināt par muzeju lomu sabiedrības izglītošanā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Jelgavas valstspilsētas pašvaldība aicina ikvienu izmantot šo svētku dienu, lai bez maksas baudītu pilsētas piedāvāto kultūras bagātību.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Liela formāta audekls, izritināts uz grīdas Kijivā, kļuva par vietu, kur bērni, kas nupat izglābti no Krievijas okupētajām teritorijām, varēja beidzot vienkārši būt bērni. Viņu rokās nonāca krāsas, aerosoli un pilnīga brīvība. Dāņu mākslinieks Eske Touborgs vēroja, kā sākotnēji nedrošie pusaudži pamazām atvērās, sāka smieties un jokot, klājot uz audekla spilgtus triepienus. Taču šis radošais process nebija tikai rotaļa – tas bija mēģinājums mākslas valodā izteikt to, kam bieži vien trūkst vārdu.

No 20. maija Viļņas aizsargmūra bastionā būs skatāma izstāde “Tā puķe izskatās pēc drona”. Tās nosaukums aizgūts no kāda zēna spontāna izteikuma darbnīcas laikā, ieraugot paša uzgleznoto ziedu. Šis teikums precīzi raksturo skarbo realitāti, kurā šobrīd veidojas Ukrainas bērnu pasaules uztvere – pat skaistais un dabiskais viņu acīs neizbēgami saistās ar kara tehnoloģijām un briesmām.

No Kijivas darbnīcām līdz mākslas darbiem

Projekts sākās, kad dāņu mākslinieku Esku Touborgu emocionāli satrieca notikumi Ukrainā. Meklējot veidus, kā palīdzēt, viņš sazinājās ar organizāciju “Save Ukraine”, kas nodarbojas ar bērnu atgriešanu no okupētajām teritorijām un sniedz psiholoģisku atbalstu kara skartajām ģimenēm. Touborgs devās uz Kijivu, lai rīkotu kopīgas gleznošanas darbnīcas.

Pēc darbnīcām mākslinieks audeklu aizveda uz Dāniju, kur to sadalīja fragmentos un pabeidza katru darbu individuāli. Viņš apvienoja bērnu radītos, enerģiskos fonus ar izplūdušiem viņu portretiem un kara realitātes ainām. Šie izplūdušie seju vaibsti nav nejaušība – tie kalpo kā atgādinājums par sistemātisko identitātes dzēšanu, ko piedzīvo nolaupītie bērni. Okupācijā viņiem tiek doti jauni vārdi, uzspiesta cita valoda un sveša vēsture, cenšoties izdzēst viņu saikni ar dzimteni un ģimeni.

Zem krāsas slāņiem – Ukrainas karogs

Mākslinieks dalās novērojumos, ka gandrīz katrs bērns darbu sāka ar zilo un dzelteno krāsu. “Pat ja vēlāk viņi šīs krāsas aizkrāsoja ciet un zīmēja kaut ko pa virsu, zem tā visa joprojām ir Ukrainas karogs,” stāsta Touborgs. Viņam tas kļuva par spēcīgu simbolu: lai kas arī notiktu virspusē, lai cik smagi būtu triecieni, pamats un māju sajūta paliek neiznīcināmi.

Izstādes kuratori un mākslas terapeiti, kas piedalījās procesā, uzsver, ka šādas aktivitātes ir vitāli svarīgas rehabilitācijai. Karš ir deformējis bērnu drošības sajūtu, un radošā izpausme palīdz izlādēt uzkrātās emocijas, mazinot trauksmi un sniedzot iespēju tikt sadzirdētiem. Izstāde Viļņā ir veids, kā parādīt šiem bērniem, ka pasaule redz viņu pārdzīvojumus un viņi nav aizmirsti.

Iespēja sniegt tiešu palīdzību

Izstādes apmeklētājiem Lietuvas galvaspilsētā būs ne tikai iespēja aplūkot darbus, bet arī tos iegādāties. Projekts ir pilnībā bezpeļņas – visi līdzekļi, kas tiks gūti no mākslas darbu pārdošanas, tiks novirzīti organizācijai “Save Ukraine”. Tādējādi katrs pircējs tiešā veidā atbalstīs bērnu glābšanas operācijas un viņu turpmāko atveseļošanos.

Lietuvas Nacionālā muzeja ģenerāldirektore Rūta Kačkute uzsver, ka palīdzība Ukrainai nedrīkst apsīkt. “Mēs nevaram nogurt runāt par karu. Mums ir jāpaliek modriem un jāmeklē veidi, kā katrs varam dot savu artavu,” viņa norāda, skaidrojot izstādes eksponēšanas nozīmi vēsturiskajā bastionā, kas pats par sevi ir aizsardzības simbols.

Izstāde “Tā puķe izskatās pēc drona” Viļņas aizsargmūra bastionā (Bokšto g. 20) būs atvērta līdz 2026. gada 6. septembrim. Tās norisi atbalsta Dānijas Kultūras institūts Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šis notikums ir atgādinājums arī Latvijas sabiedrībai par to, ka māksla var būt ne tikai estētisks baudījums, bet arī spēcīgs instruments cīņā par cilvēktiesībām un bērnības saglabāšanu pat visnežēlīgākajos apstākļos.

Avots: BNS

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Akmeņkaļa Pētera Zvauņa darbarīku skaņa Baldones Ceriņu parkā šomēnes iezīmē jaunu posmu kūrortpilsētas vēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Ķekavas novada pašvaldība maijā uzsākusi vērienīgus labiekārtošanas darbus, lai atjaunotu iedzīvotāju iecienīto pastaigu vietu un tās centrālos elementus – sērūdens strūklakas skulptūru “Vāverīte” un baskāju taku.

Šobrīd parka centrālajā daļā norit intensīvs darbs pie “Vāverītes” – skulptūras, kas ir ne tikai sēravota strūklakas rota, bet arī Baldones pilsētas ģerboņa simbols. Restaurācijas procesu vada SIA “Akmens apstrādes centrs AKM” pieredzējušais meistars Pēteris Zvaunis. Viņa profesionālā autoritāte ir neapstrīdama – Zvauņa komandas kontā ir tādi valstiski nozīmīgi objekti kā Brīvības pieminekļa un Pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa restaurācija Rīgā, kā arī vides objekti Ķekavas sadraudzības pilsētā Bordesholmā.

Brīvības pieminekļa restauratora darbs Baldonē

Skulptūras “Vāverīte” vēsture ir raiba un atspoguļo Latvijas līkločus. Oriģinālo tēlu 1937. gadā pēc Latvijas brīvvalsts Kūrortu pārvaldes pasūtījuma veidoja tēlnieks Voldemārs Jēkabsons. Toreiz tā kļuva par vienu no trim strūklakām līdzās “Ķirzaciņai” un “Mārai”, kur apmeklētāji varēja baudīt Baldones dabas vērtību – sērūdeni. Tomēr vēstures griežos skulptūra pazuda, un tikai 2017. gadā, pateicoties tēlniekam Tālivaldim Muzikantam, vāveres figūra ar čiekuru ķepās atgriezās savā vietā.

Pašreizējie atjaunošanas darbi ir vērsti uz to, lai saglabātu skulptūras vizuālo estētiku un nodrošinātu tās ilgmūžību pret sērūdens specifisko iedarbību. Meistars Pēteris Zvaunis izmanto metodes, kas pārbaudītas sarežģītos restaurācijas projektos, nodrošinot, ka simboliskais akmens tēls priecēs baldoniešus vēl gadu desmitiem.

Baskāju takas un Ceriņu parka labiekārtošanas plāns

Līdztekus skulptūras atjaunošanai, maijā jaunu elpu iegūst arī Baldones sajūtu jeb baskāju taka. Šī atpūtas vieta, kas tapusi 2018. gadā ar aktīvu brīvprātīgo iedzīvotāju iesaisti, ir kļuvusi par iecienītu galamērķi ģimenēm. Darbus veic SIA “Ķekavas sadzīves servisa centrs”, turpinot Lielajā talkā iesākto.

Baskāju takas atjaunošana ietver ne tikai estētiskus uzlabojumus, bet arī funkcionālu papildināšanu. Takas posmi tiks piepildīti ar svaigiem materiāliem, tostarp oļiem un šķeldu, saglabājot unikālos elementus, piemēram, iespēju pabradāt pa Baldones dūņām vai izjust vēsturiskā zirgu tramvaja sliežu fragmentu zem kājām. Šis sliežu fragments ir tieša saite ar Baldones kūrorta zelta laikmetu, kad zirgu tramvajs bija nozīmīgs transporta veids viesu nogādāšanai uz sēravotiem.

Lai Ceriņu parka apmeklējums būtu ērtāks arī tiem, kas ierodas ar automašīnu, pašvaldība ir parūpējusies par stāvvietas zonas uzlabošanu. Mauriņš ir nostiprināts ar šķembām, kas novērsīs dubļu veidošanos mitros laikapstākļos, vienlaikus saglabājot parka dabisko ainavu. Ceriņu parks joprojām paliek galvenā vieta, kur piekļūt Baldones sēravotam, kas ir pilsētas lielākā dabas bagātība.

Darbu noslēgumā tiks sakārtota visa pieguļošā teritorija, nolīdzinot virskārtu un iesējot jaunu zālienu, lai vasaras sezonas sākumā parks būtu pilnībā gatavs uzņemt gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. Ķekavas novada pašvaldība uzsver, ka šie uzlabojumi ir tieša atbilde uz iedzīvotāju aicinājumu rūpēties par Baldones identitāti un atpūtas infrastruktūras kvalitāti.

Avots: Ķekavas novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Vēsturiskā atmiņa sabiedrībai pilda līdzīgu lomu kā personīgā atmiņa cilvēkam – tā sniedz fundamentālu atbildi uz jautājumu par to, kas mēs esam un kādas ir mūsu saknes. Šo tēzi kā pamatakmeni diskusijā par sabiedrības noturību izvirza Lietuvas profesore un psiholoģe Danute Gailiene. Viņas ieskatā tikai padziļināta savas vēstures izpratne ļauj sabiedrībai saglabāt modrību, atpazīt mūsdienu draudus un nepadoties manipulācijām, kas šobrīd ir īpaši aktuāli visā Baltijas reģionā.

Lietuvas armijas Stratēģiskās komunikācijas departamenta pārstāvis Karolis Zikars papildina šo domu, uzsverot, ka vēsture nav tikai sausu faktu virkne par to, kas ir noticis. Tā ir dzīva izvēle – ko mēs kā šodienas cilvēki izvēlamies atcerēties, godināt un nodot nākamajām paaudzēm. Tieši šī apzinātā izvēle ir pamatā tradīcijai, ko jau trešo gadu kopīgi kopj Lietuvas Aizsardzības ministrija un Lietuvas Strēlnieku savienība, aicinot iedzīvotājus piedalīties masveida pārgājienos, kas veltīti partizānu godināšanai un armijas un sabiedrības vienībai.

Vēsture kā informācijas kara mērķis

Vēsturiskā atmiņa un fakti jau izsenis ir kļuvuši par tiešu mērķi informācijas kara laukā. Kā norāda K. Zikars, nav noslēpums, ka naidīgas valstis mērķtiecīgi cenšas pārrakstīt vai izkropļot kaimiņvalstu vēsturiskos stāstus. Galvenais mērķis ir iedragāt sabiedrības pašapziņu un uzticību savai valstij. Propaganda vispirms cenšas pārliecināt cilvēkus, ka viņu valsts ir “neizdevusies”, ka to nav jēgas aizstāvēt un ka jebkāda pretošanās ir bijusi bezjēdzīga.

Īpaša uzmanība tiek veltīta naratīviem par brīvības cīnītājiem un partizānu karu. Ilgu laiku partizāni sistēmiski tika attēloti kā “bandīti”, “fašisti” vai “nacistu palīgi”. Šāds stāstījums kalpoja okupācijas attaisnošanai un naidīgas attieksmes veidošanai pret Baltijas valstīm gan Krievijas sabiedrībā, gan Rietumos. Tomēr abi eksperti ir vienisprātis: atbilde uz propagandu nevar būt jauna propaganda. Vissvarīgākais vēsturiskajā stāstā ir patiesība, pat ja tā ir neviennozīmīga vai sāpīga. Nobriedušai sabiedrībai ir jāspēj atzīt gan heroisms, gan kļūdas un sarežģītas morālās izvēles.

Traumas, kas pārtop spēkā

Viens no būtiskākajiem diskusijas aspektiem ir paradokss, ka vēsturiskās traumas var kļūt ne tikai par sāpju, bet arī par stipruma avotu. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā represijas, izsūtīšanas un okupācijas gadu desmiti ir atstājuši dziļas pēdas. Tomēr traumā vienmēr eksistē arī otra puse – izturība. Balstoties pētījumos, prof. D. Gailiene skaidro, ka tieši represēto cilvēku ģimenēs bieži tiek nodotas spēcīgākās vērtības: brīvības izpratne, izglītības nozīme un morālais mugurkauls.

Pētījumi rāda, ka psiholoģiski spēcīgāki ir tie cilvēki, kuru ģimenēs ir bijuši represētie un kuri par to zina. Turpretī vājāk jūtas tie, kuri auguši neziņā, noklusējumos vai melīgos stāstos. Pat ja ģimenes vēsture nav heroiska – piemēram, ja tuvinieki bijuši saistīti ar okupācijas sistēmu –, vissvarīgākais ir spēja to nosaukt vārdā un saprast, nevis noliegt vai idealizēt. Atvērta attieksme pret pagātni ir vienīgais ceļš uz sabiedrības atveseļošanos.

Partizānu kara nozīme šodien

Partizānu cīņa šodien tiek uztverta ne tikai kā militāra pretošanās, bet kā morāla un politiska uzvara. Pat ja fiziski partizānu karš tika zaudēts, tā morālā nozīme ir milzīga – desmit gadus cilvēki cīnījās pret milzīgu mašinēriju, nepadodoties. Šī stāja vēlāk kļuva par pamatu neatkarības atjaunošanas kustībām un mūsdienu sabiedrības noturībai. Partizānu ideja neizzuda līdz ar pēdējo šāvienu; tā pārcēlās uz kultūras, politikas un pilsoniskās pretošanās lauku.

Simbolisks ir stāsts par 1991. gadu, kad cilvēki pie Parlamenta nesa no pēckara gadiem slēptus ieročus. Tas nebija tikai fizisks akts – tā bija vēsturiskās gribas nodošana tālāk. Mūsdienās šis stāsts turpinās caur kultūru – filmām, grāmatām un mākslu, kas ļauj jaunajai paaudzei izdzīvot un saprast šo pieredzi nevis kā sausu vēsturi, bet kā personisku vērtību sistēmu.

Praktiska informācija par piemiņas pasākumiem

Lai praktiski godinātu brīvības cīnītājus un stiprinātu kopības sajūtu, 16. maijā ikviens tiek aicināts pievienoties piemiņas gājieniem. Šī ir iespēja ne tikai fiziski mērot ceļu, bet arī simboliski iejusties mežabrāļu realitātē un pārdomāt savas izvēles šodienas kontekstā.

• Kad: 16. maijā.
• Kur: Lietuvā notiks 10 vērienīgi pārgājieni dažādos reģionos.
• Ārzemēs: Lietuviešu kopienas organizēs 9 gājienus ārpus valsts robežām.
• Mērķis: Godināt partizānus, veicināt armijas un sabiedrības vienotību un stiprināt vēsturisko atmiņu.

Avots: BNS

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Pavasara un vasaras sezonas sākums ir ideāls laiks, lai plānotu nedēļas nogales izbraucienus pie mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Lietuvas Valsts mežu urādija (VMU) šogad īpaši aicina ceļotājus atklāt četrus unikālus rekreācijas objektus, kas piedāvā ne tikai atpūtu svaigā gaisā, bet arī izglītojošu pieredzi un iespēju iepazīt Lietuvas dabas daudzveidību no jauna perspektīvas.

Latvijas ceļotājiem Lietuva jau sen ir kļuvusi par iecienītu galamērķi, pateicoties sakārtotajai infrastruktūrai un līdzīgajai, taču niansēs atšķirīgajai dabas ainavai. Šajā sezonā mežinieki uzsver, ka dabas tūrisms kļūst arvien interaktīvāks, piedāvājot apmeklētājiem nevis vienkāršu pastaigu, bet gan pilnvērtīgu sensoru pieredzi.

Druskininku meža muzejs – atdzimšana caur sajūtām

Viens no galvenajiem šīs sezonas pieturpunktiem ir atjaunotais meža muzejs un izglītojošais komplekss “Girios aidas” (Meža atbalss), kas atrodas populārajā kūrortpilsētā Druskininkos. Šī vieta ir īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem, jo šogad tur durvis vērusi jauna brīvdabas klase.

Komplekss aicina dabu iepazīt ar visām maņām – klausoties meža skaņās, vērojot retus putnus un pat pieskaroties koka skulptūrām. Apmeklētājiem ir iespēja uzzināt vairāk par fitoncīdiem – augu izdalītajām bioloģiski aktīvajām vielām, kas attīra gaisu un labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Druskininku priežu mežu gaiss apvienojumā ar izglītojošo ekspozīciju padara šo vietu par izcilu galamērķi veselības uzlabošanai.

No purva takām līdz baltu mitoloģijai

Papildus Druskininkiem mežinieki iesaka apmeklēt vēl trīs objektus, kas raksturo dažādus Lietuvas reģionus:

1. Varniku izziņas taka (Traķu rajons): Šī ir viena no iespaidīgākajām purva takām Lietuvā. Koka laipas ved cauri jutīgai ekosistēmai, ļaujot droši vērot purva veģetāciju un dzīvnieku pasauli, vienlaikus izbaudot mieru, ko sniedz attālināšanās no pilsētas dunas.
2. Lopaiču izziņas komplekss (Rietavas pašvaldība): Vieta, kur saplūst vēsture, mitoloģija un daba. Šeit apmeklētāji var iepazīt pilskalna vēsturi un senās baltu ticības pēdas Žemaitijas ainavā. Tā ir enerģētiski spēcīga vieta, kas piesaista tos, kurus interesē senatne.
3. Amalvas dabas taka (Marijampoles rajons): Šī taka piedāvā unikālu iespēju ielūkoties vienā no lielākajiem Žuvintas biosfēras rezervāta purviem. Taka ir pielāgota tā, lai apmeklētāji varētu tuvplānā redzēt aizsargājamās sugas un retus biotopus.

Atbildīga ceļošana un infrastruktūras attīstība

Lietuvas mežinieki norāda uz pozitīvu tendenci – sabiedrības apziņa aug, un liela mēroga vandālisma gadījumu skaits rekreācijas objektos samazinās. Tomēr joprojām aktuāla problēma ir atkritumi. Ceļotājiem tiek atgādināts vienkāršs, bet būtisks princips: “ko atnesi, to aiznes”.

Pašlaik VMU Lietuvas valsts mežos uztur vairāk nekā 1100 rekreācijas objektu – takas, nometnes, atpūtas vietas un informācijas centrus. Liela daļa infrastruktūras, tostarp soliņi un skulptūras, ir pašu mežinieku roku darbs. Plānojot savu maršrutu, ceļotājiem ieteicams izmantot VMU tīmekļa vietnē pieejamo interaktīvo karti, kurā atrodama aktuālā informācija par objektu atrašanās vietu un apmeklējuma nosacījumiem. Šogad plānota arī Daugēļu meža parka rekonstrukcija Kuršēnos, kas nākotnē piedāvās vēl vairāk kvalitatīvu atpūtas iespēju.

Avots: BNS

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Lietuvā atklās nacionālo pārgājienu iniciatīvu “Sūnu kilometri” brīvības cīņu piemiņai

Lietuvā šī gada 16. maijā tiks atklāta vērienīga nacionālā pārgājienu iniciatīva “Samaningi kilometrai” (Sūnu kilometri). Šis projekts, kas norisinās jau trešo gadu pēc kārtas sadarbībā ar Lietuvas Strēlnieku savienību (Lietuvos šaulių sąjunga), aicina organizācijas, kopienas, ģimenes un draugu grupas doties kopīgā gājienā, lai caur personīgu pieredzi un fizisku aktivitāti izzinātu un godinātu Lietuvas brīvības cīņu vēsturi. Iniciatīva ir cieši saistīta ar Lietuvā tradicionāli atzīmējamo Partizānu godināšanas, armijas un sabiedrības vienotības dienu, ko atzīmē maija trešajā nedēļas nogalē.

Vēstures izzināšana caur personīgo pieredzi

Izvēle par labu pārgājiena formātam nav nejauša. Brīvības cīņu vēsturē pārgājiens bija partizānu ikdienas stāvoklis – tā nebija izklaide, bet gan izdzīvošanas un cīņas veids. Iniciatīvas organizatori uzsver, ka iešana pa meža takām ļauj mūsdienu cilvēkam vismaz daļēji sajust to, ko juta partizāni: neziņu, nogurumu un ciešu saikni ar dabu. Projekta mērķis ir pārcelt vēstures stāstus no mācību grāmatām uz reālu vidi, izmantojot mūsdienīgu estētiku un līdzdalības principu.

“Ejot pa viņu iemītajām sūnām, mēs audzinām savu apziņu,” teikts iniciatīvas galvenajā vēstījumā. Šāda pieeja ļauj vēsturei kļūt dzīvai, kad tā tiek saistīta ar konkrētu vietu, mežu un kopīgu kustību. Pārgājienu maršruti ved caur autentiskām vietām, kur reiz atradās bunkuri vai norisinājās svarīgas kaujas, tādējādi radot tiešu saikni starp dzirdēto stāstu un redzamo vidi. Šodien pārgājiens ļauj šai vēsturei pietuvoties nevis caur formālu ceremoniju, bet gan caur personīgu pūliņu un kopīgu rīcību, kurā nav pasīvu novērotāju.

Minaiču memoriāls un vēsturiskā deklarācija

Šī gada 16. maijā viens no galvenajiem pasākumiem norisināsies Radvilišķu rajonā, Minaiču ciemā. Šī vieta ir simboliski nozīmīga visai Lietuvas valstiskuma vēsturei, jo tieši šeit atrodas Partizānu memoriāls, kas veltīts 1949. gada 16. februāra Lietuvas Brīvības cīņu hartas parakstītājiem. Pārgājiens šajā vietā kalpo kā dzīvs piemineklis deklarācijai, kas okupācijas apstākļos apliecināja Lietuvas valsts nepārtrauktību.

Pārgājiena sākums Minaičos paredzēts plkst. 12.00. Dalībnieku reģistrācija pasākuma dienā būs atvērta no plkst. 10.30 līdz 11.30. Pēc maršruta pieveikšanas visus dalībniekus gaidīs tradicionālais Lietuvas Strēlnieku savienības cienasts un vēsturiskās atmiņas un mākslas festivāls “Sutemų karžygiai” (Krēslas karavīri). Festivāla programma ietver gan izglītojošas aktivitātes, gan mākslinieciskus priekšnesumus, kas veltīti partizānu piemiņai, radot telpu sarunām un kopīgai pieredzes apmaiņai.

Iniciatīvas mērogs un nākotnes perspektīvas

Projekts “Samaningi kilometrai” nav vienreizējs pasākums, bet gan ilgtermiņa stratēģija vēsturiskās atmiņas stiprināšanai. Organizatori ir izvirzījuši ambiciozus mērķus nākotnei: plānots, ka 2026. gadā kopumā notiks 10 pārgājieni dažādos Lietuvas reģionos un vēl 9 pārgājieni lietuviešu kopienās ārvalstīs. Tas norāda uz vēlmi apvienot tautu ap kopīgām vērtībām neatkarīgi no pašreizējās dzīvesvietas.

Iniciatīva tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Lietuvas Aizsardzības ministriju, uzsverot valsts aizsardzības un vēsturiskās atmiņas saglabāšanas nozīmi mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. Latvijas lasītājiem šis pasākums var kalpot par iedvesmu līdzīgām iniciatīvām, jo abu valstu brīvības cīņu vēsture un “mežabrāļu” kustība ir vēsturiski cieši saistīta un abās valstīs meklē jaunus veidus, kā uzrunāt jaunāko paaudzi.

Svarīgie fakti

• Galvenais pasākums: 16. maijs, Radvilišķu rajons, Minaiču ciems.
• Sākuma laiks: Plkst. 12.00 (reģistrācija uz vietas no 10.30).
• Reģistrācija: Iepriekšēja pieteikšanās oficiālajā vietnē www.samaningikm.lt.
• Mērķauditorija: Darba kolektīvi, kopienas, skolas un ģimenes.
• Papildu programma: Strēlnieku cienasts un festivāls “Sutemų karžygiai”.
• Nākotnes plāns: Līdz 2026. gadam paplašināt tīklu līdz 19 pārgājieniem Lietuvā un ārvalstīs.

Avots: Radviliškio rajono savivaldybė

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Tuvojoties vasaras sezonai, tūkstošiem moksleivju un studentu sāk meklēt iespējas ne tikai atpūsties, bet arī gūt pirmo nopietno darba pieredzi un nopelnīt savu naudu. Lai gan vēlme strādāt ir apsveicama, gan jauniešiem, gan viņu vecākiem ir svarīgi izprast darba tirgus noteikumus, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un nodrošinātu tiesisko aizsardzību.

Lietuvas Nodarbinātības dienesta dati liecina, ka kaimiņvalstī katru vasaru oficiāli tiek nodarbināti līdz pat 10 tūkstošiem moksleivju, un šai tendencei ir augšupejoša līkne. Šī pieredze kalpo kā vērtīgs indikators visam Baltijas reģionam, iezīmējot gan populārākās nozares, gan tipiskākos izaicinājumus, ar kuriem saskaras jaunie darbinieki.

Populārākās nozares un darba iespējas

Siltajā sezonā pieprasījums pēc pagaidu darbaspēka strauji pieaug, īpaši apkalpošanas sektorā. Kaimiņvalsts pieredze rāda, ka darba devēji katru gadu piedāvā simtiem vakanču tieši moksleivjiem. Vispopulārākā izvēle nemainīgi ir darbs kafejnīcās un restorānos, kur jaunieši strādā par viesmīļiem, baristām vai virtuves palīgiem. Īpaši liels pieprasījums pēc šādiem darbiniekiem ir kūrortpilsētās.

Tāpat jaunieši bieži atrod darbu tirdzniecības centros kā zāles darbinieki vai konsultanti. Interesanti, ka pēdējos gados pieaug interese arī par IT sektoru, kur pat nepilngadīgie sāk meklēt pirmās prakses vai palīgdarbu iespējas, lai veidotu karjeras pamatus jau skolas laikā.

Likumdošanas rāmji: ko drīkst strādāt pusaudži?

Lai gan darba gaitas Lietuvā un līdzīgi arī citviet Baltijā var sākt no 14 gadu vecuma, jaunāko pusaudžu iespējas ir stingri ierobežotas, lai aizsargātu viņu veselību un attīstību. Jaunieši vecumā no 14 līdz 16 gadiem drīkst veikt tikai vieglus, veselībai nekaitīgus darbus. Tie var būt, piemēram, skrejlapu iznēsāšana, koku stādīšana vai nelieli palīgdarbi. Šajā vecumā obligāta ir viena no vecākiem rakstiska piekrišana, un darba laiks ir stingri limitēts.

Sasniedzot 16 gadu slieksni, izvēles brīvība ievērojami paplašinās. Šajā vecumā jaunieši jau var izvēlēties sarežģītākus un ierastākus darbus. Pagājušajā gadā vidējā alga, ko kaimiņvalstī piedāvāja moksleivjiem, sasniedza aptuveni 1420 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto). Lai gan pastāv iespēja reģistrēt arī individuālo darbību, nepilngadīgie šo ceļu izvēlas reti, jo stabilu ienākumu gūšana šādā veidā parasti prasa ilgāku laiku nekā algots darbs.

Finanšu pratība: no pirmās algas līdz kredītvēsturei

Pirmā alga bieži kļūst par pirmo nopietno finanšu pratības stundu. Eksperti uzsver, ka ir kritiski svarīgi saprast atšķirību starp algu “uz papīra” (bruto) un algu “uz rokas” (neto). Nereti jaunieši piedzīvo vilšanos, saņemot pirmo maksājumu, jo nav laicīgi izpētījuši nodokļu ietekmi vai neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību.

Oficiāla nodarbinātība nav tikai formalitāte – tā ir darbinieka aizsardzība pret krāpniecību un nedrošiem darba apstākļiem. Turklāt, kā norāda bankas “Bigbank” ikdienas bankas pakalpojumu vadītāja Ieva Rogozina, oficiāli ienākumi sāk veidot personas finanšu vēsturi. Tā var kļūt par izšķirošu faktoru nākotnē, kad jaunietis vēlēsies pieteikties studiju kredītam, līzingam vai vēlāk – mājokļa kredītam. Šī vēsture sākas ar pirmo oficiālo kontu un pirmo algas pārskaitījumu.

Kā droši atrast pirmo darbavietu?

Jauniešiem ieteicams nekavēties, jo uzņēmumi sezonas darbiniekus sāk meklēt vēl pirms vasaras sākuma. Papildus oficiālajām nodarbinātības dienestu platformām, vakances bieži tiek publicētas sociālo tīklu grupās un pat sludinājumu dēļos kūrortos.

Tomēr, meklējot darbu, jābūt piesardzīgiem pret piedāvājumiem strādāt neoficiāli jeb saņemt algu “aploksnē”. Lai gan tas var šķist vilinoši lielākas tūlītējas peļņas dēļ, tas atņem sociālās garantijas, piemēram, apmaksātu slimības lapu vai kompensāciju nelaimes gadījumā. Tāpat eksperti brīdina jauniešus, kuri plāno nopelnīto naudu uzreiz investēt augsta riska aktīvos, piemēram, kriptovalūtās. Ja nauda būs nepieciešama tēriņiem jau pēc dažiem mēnešiem, konservatīvāki krāšanas veidi, piemēram, krājkonts, būs drošāka izvēle, lai izvairītos no zaudējumiem tirgus svārstību dēļ.

Oriģinālais ziņojums: bns

Avots: BNS

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Kamēr Eiropa gatavojas jubilejas – 70. „Eirovīzijas“ dziesmu konkursam, mūsu kaimiņi lietuvieši jau pošas savam 26. startam uz lielās skatuves. Šogad Lietuvas trīskrāsu karogu pārstāvēs Lion Ceccah, taču ceļš līdz šim brīdim nav bijis viegls. Lietuvas stāsts šajā konkursā ir ne tikai par mūziku, bet arī par nacionālās identitātes meklējumiem, balsošanas sistēmu līkločiem un drosmi atzīst kļūdas.

Viļņas Universitātes Vēstures fakultātes absolvents un „Eirovīzijas“ pētnieks Justs Buivids (Justas Buivydas) norāda, ka konkursa vēsture ir cieši saistīta ar tehnoloģiju attīstību un sabiedrības gaumes maiņu. Viņš uzsver, ka tieši balsošanas sistēma ir bijusi tas dzinulis, kas licis konkursam mainīties, reizēm pat nonākot līdz skandāliem, kas skāruši visu Eiropu.

Balsošanas sistēmas evolūcija un „cirka“ ēra

Vairāk nekā četras desmitgades „Eirovīzijas“ uzvarētājus noteica tikai ekspertu komisijas. Tas bija laiks, kad skatītājiem nebija ne tehnisku iespēju, ne ieraduma balsot pašiem. Tikai 90. gadu beigās, precīzāk 1998. gadā, visās dalībvalstīs nostiprinājās vispārējs skatītāju balsojums. Tomēr šī brīvība nesa līdzi negaidītas sekas.

„Ap 2007. gadu sākās runas, ka „Eirovīzija“ pārvēršas par cirkus izrādi,“ stāsta J. Buivids. Skatītāji bieži vien deva priekšroku košiem, pat ekscentriskiem priekšnesumiem, atstājot mūzikas kvalitāti otrajā plānā. Lai glābtu konkursa prestižu, kopš 2008. gada pakāpeniski tika atjaunota žūrijas loma. Pašreizējā sistēma, kurā uzvarētāju nosaka gan skatītāji, gan profesionāļi, ir mēģinājums rast līdzsvaru, taču arī tā nav pasargāta no manipulācijām.

Atmiņā vēl svaigs ir 2022. gada skandāls, kad atklājās vairāku valstu žūriju savstarpēja vienošanās par balsu apmaiņu. Reaģējot uz to, organizatori nolēma, ka pusfinālos balsos tikai skatītāji, bet finālā saglabāsies jauktā sistēma. Tomēr pēdējo gadu tendences rāda, ka skatītāju simpātijas atkal tiecas uz vizuāli efektīgiem šoviem, kas ne vienmēr sakrīt ar žūrijas vērtējumu, tādēļ šogad žūrija atgriežas arī pusfinālu vērtēšanā.

Ambīcijas ārpus Eiropas robežām

„Eirovīzijas“ zīmols jau sen ir pāraudzis kontinenta robežas. Organizatori ir mēģinājuši iekarot gan ASV, gan Āzijas tirgu, taču panākumi ir bijuši nevienmērīgi. 2022. gadā rīkotais „American Song Contest“ cieta neveiksmi – amerikāņu formāts, kas ilga gandrīz divus mēnešus un atgādināja parastu realitātes šovu, neguva cerēto atsaucību.

Turpretī Austrālijas dalība konkursā tiek uzskatīta par veiksmes stāstu. Lai gan Austrālija atrodas citā puslodē, tur „Eirovīzija“ ir kļuvusi par kulta pasākumu. J. Buivids gan atgādina: ja Austrālija kādreiz uzvarētu, konkurss tik un tā notiktu Eiropā, organizēšanu pārņemot kādai no lielajām valstīm, piemēram, Vācijai vai Lielbritānijai. Tas apliecina, ka konkursa sirds un organizatoriskais centrs paliek nemainīgs.

Lietuvas smagais sākums un 1994. gada mācība

Lietuvas debija 1994. gadā bija dramatiska. Ovidijus Višņausks, kurš tika nosūtīts uz konkursu bez atklātas atlases, saņēma apaļu nulli punktu un palika pēdējā vietā. Situāciju vēl vairāk saasināja fakts, ka dziedātājs bija delegācijas vadītājas vīrs. Šis skandāls uz ilgu laiku atturēja Lietuvu no dalības, un valsts konkursā atgriezās tikai 1999. gadā.

Kopš tā laika Lietuva ir izvēlējusies citu ceļu – vienmēr rīkot publiskas nacionālās atlases. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur pārstāvjus izvēlas slēgtas komisijas, Lietuvā šis process ir kļuvis par nozīmīgu televīzijas notikumu, kas ļauj sabiedrībai pašai definēt, kādu vēstījumu tā vēlas sūtīt Eiropai. Šī gada Lion Ceccah dalība ir kārtējais posms šajā garajā identitātes meklējumu ceļā, kurā kaimiņvalsts ir iemācījusies, ka nulle punktu nav beigas, bet gan sākums rūpīgākam darbam.

Original reporting by: bns

Avots: BNS

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Lietuvas pilsēta Anykšči, kas Latvijas ceļotājiem jau labi pazīstama ar savu gaisa taku un vasaras kamanām, gatavojas uzņemt vienu no iespaidīgākajiem sporta notikumiem reģionā. 16. maijā šeit norisināsies Lietuvas spēka vīru čempionāta pirmais posms, kurā atlēti mērosies spēkiem neierastā un vēsturiskā vidē – Aukštaitijas šaursliežu dzelzceļa teritorijā. Šis pasākums nav tikai kārtējās sacensības; tas ir spēka, tradīciju un industriālā mantojuma apvienojums, kas ik gadu piesaista simtiem skatītāju no visas Baltijas.

Galvenais magnēts gan vietējiem, gan tūristiem ir unikālā disciplīna – šaursliežu dzelzceļa vagonu vilkšana. Atšķirībā no ierastajām smago automašīnu vilkšanas sacensībām, dzelzceļa vagonu kustība uz sliedēm prasa specifisku tehniku un milzīgu sākotnējo jaudu, lai izkustinātu dzelzs sastāvu. Tieši šis vizuālais un fiziskais izaicinājums ir kļuvis par Anykšču posma vizītkarti.

Būtība īsumā

• Notikums: Lietuvas spēka vīru čempionāta I posms.
• Datums un laiks: 16. maijs, sākums plkst. 13.00.
• Lokācija: Vilties iela 2, Anykšči (šaursliežu dzelzceļa stacija).
• Unikālā disciplīna: Vēsturisko “Siaurukas” vagonu vilkšana.
• Papildus: Izbraucieni ar vilcienu un drezīnām visas dienas garumā.

Praktiska informācija pasākuma apmeklētājiem

Latvijas ceļotājiem, kuri plāno doties uz Anykščiem, jārēķinās ar aptuveni divu līdz divarpus stundu braucienu no Rīgas. Sacensību norises vieta – Aukštaitijas šaursliežu dzelzceļa stacijas teritorija – ir viegli atrodama un piedāvā plašu atklāto telpu vērošanai. Skatītājiem ieeja pasākuma teritorijā parasti ir bez maksas, nodrošinot iespēju atrasties tiešā tuvumā atlētiem un izjust sacensību spriedzi.

Spēka vīru un vēsturiskā dzelzceļa sinerģija

Aukštaitijas šaursliežu dzelzceļš, mīļi dēvēts par “Siaurukas”, ir unikāls tehnikas piemineklis un vienīgais šāda veida funkcionējošais dzelzceļš Lietuvā. Kā norāda iestādes direktors dr. Darjus Luutikas (Darius Liutikas), Anykšči kļūst par vietu, kur satiekas sports, vēsture un kopiena. Šaursliežu dzelzceļš šajās sacensībās nav tikai fons – tas ir aktīvs dalībnieks un smagākais rīks atlētu arsenālā.

Latvijas auditorijai, kurai spēka vīru sports vēsturiski ir bijis ļoti tuvs, šī ir lieliska iespēja klātienē salīdzināt kaimiņvalsts spēcīgāko vīru sniegumu. Atšķirībā no klasiskajām stadionu sacensībām, Anykšču atmosfēra, ko papildina dūmu, eļļas un metāla smarža, rada autentisku un jaudīgu iespaidu, kas īpaši labi izskatās fotogrāfijās un video materiālos.

Izklaides programma visai ģimenei

Organizatori ir parūpējušies, lai brauciens uz Anykščiem būtu pilnvērtīga brīvdienu izklaide ne tikai sporta entuziastiem, bet arī ģimenēm ar bērniem. Papildus spēka vīru vērošanai, apmeklētājiem visas dienas garumā būs pieejamas interaktīvas izklaides uz sliedēm:

1. Drezīnu izmēģinājumi: Apmeklētāji varēs paši sēsties uz elektriskajām vai tradicionālajām rokas drezīnām. Šī aktivitāte ir īpaši iecienīta bērnu vidū, ļaujot pašiem sajust, cik daudz spēka nepieciešams, lai pārvietotos pa sliedēm.
2. Vēsturiskā izpēte: Stacijas teritorijā būs iespējams iepazīties ar dzelzceļa mantojumu un uzzināt vairāk par šaursliežu dzelzceļa lomu reģiona attīstībā.
3. Īsie reisi: Pēc tam, kad spēka vīri būs beiguši savu cīņu ar vagoniem, tie paši vagoni būs pieejami pasažieriem, lai dotos īsos, romantiskos izbraucienos.

Šis pasākums ir lielisks piemērs tam, kā industriālais mantojums var tikt izmantots mūsdienīga un saistoša satura radīšanai. Anykšči piedāvā unikālu iespēju redzēt, kā cilvēka spēks stājas pretī dzelzs vagonu smagumam, vienlaikus izbaudot pavasara dienu vienā no skaistākajām Lietuvas pilsētām.

Original reporting by: elta

Avots: ELTA

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Sestdien, 16. maijā, Jelgavā, Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) Jāņa Lūša stadionā, norisināsies viens no nozīmīgākajiem vieglatlētikas pasākumiem reģionā – Olimpisko čempionu Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša memoriāls šķēpa mešanā. Sacensības, kas pilsētā kļuvušas par ikgadēju tradīciju, pulcēs gan jaunos talantus, gan pieredzējušus elites sportistus, godinot Latvijas sporta leģendu piemiņu.

Sacensību norise un dalībnieku grupas

Sportisti spēkiem mērosies piecās dažādās vecuma grupās, nodrošinot plašu konkurenci un iespēju sevi pierādīt ikvienam šķēpmetējam. Uz starta līnijas stāsies U-14, U-16, U-18 (jauniešu), U-20 (junioru) un pieaugušo grupu pārstāvji. Šāda struktūra ļauj vērot sporta veida attīstību no pašiem pamatiem līdz pat profesionālam līmenim vienas dienas ietvaros.

Precīza sacensību programma tiks izziņota pēc pieteikšanās termiņa beigām, kas ir 13. maijs. Tomēr, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, rīta cēliens, sākot no pulksten 10:30, parasti tiek veltīts jauniešu grupām. Elites grupas starti un aizraujošākās cīņas par godalgotajām vietām tradicionāli gaidāmas pēcpusdienā, kad stadionā valdīs vislielākā spriedze un skatītāju atbalsts.

Jelgavas sporta leģendu mantojums un vēsture

Jelgava šim pasākumam nav izvēlēta nejauši – tā ir leģendārā šķēpmetēja Jāņa Lūša dzimtā pilsēta. Viņa vārdā nosauktās sacensības šeit notiek kopš 2013. gada, kalpojot par apliecinājumu pilsētas cieņai pret savu izcilāko sportistu. Jānis Lūsis, kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem šķēpmetējiem pasaulē, savas karjeras laikā izcīnīja pilnu Olimpisko spēļu medaļu komplektu un četras reizes kļuva par Eiropas čempionu.

Inese Jaunzeme, kuras vārds arī rotā memoriālu, ieņem īpašu vietu Latvijas sporta vēsturē kā pirmā Latvijas sportiste, kura izcīnīja Olimpisko zelta medaļu. Viņas panākums 1956. gada Melburnas spēlēs iedvesmoja paaudzes un lika pamatus Latvijas šķēpmešanas skolai. Pēc sportistes karjeras beigām viņa kļuva par cienījamu ķirurģi un Latvijas Olimpiskās akadēmijas prezidenti, atstājot neizdzēšamas pēdas gan medicīnā, gan sporta diplomātijā.

Balvu fonds un organizatoriskais ietvars

Katras vecuma grupas trīs labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar īpaši veidotām medaļām un kausiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta elites grupai, kurā sportisti cīnīsies ne tikai par godu, bet arī par naudas balvām. To apmērs būs tieši atkarīgs no uzrādītajiem rezultātiem, tādējādi motivējot atlētus sasniegt jaunus personīgos rekordus un demonstrēt augstākās klases sniegumu tieši Jelgavas stadionā.

Sacensību rīkošanu nodrošina Latvijas Šķēpmetēju klubs ciešā sadarbībā ar Jelgavas pašvaldības iestādi “Sporta servisa centrs” un Latvijas Vieglatlētikas savienību. Šī sadarbība garantē augstu organizatorisko līmeni un atbilstību visiem starptautiskajiem vieglatlētikas standartiem. Skatītājiem ieeja pasākumā ir bez maksas, sniedzot iespēju klātienē vērot Latvijas labāko šķēpmetēju startus.

Zemgales Olimpiskais centrs kā reģionālais sporta mezgls

Zemgales Olimpiskā centra stadions, kas nosaukts Jāņa Lūša vārdā, ir viena no modernākajām vieglatlētikas bāzēm Latvijā. Tā infrastruktūra ļauj rīkot augsta mēroga sacensības, nodrošinot nepieciešamos apstākļus gan tehnisko disciplīnu izpildei, gan skatītāju komfortam. Šāda mēroga pasākumi ne tikai veicina sporta popularitāti vietējā sabiedrībā, bet arī nostiprina Jelgavas kā sporta pilsētas statusu valsts mērogā.

Interesenti un sporta entuziasti aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai par precīziem starta laikiem sacensību dienā, lai nepalaistu garām elites grupas izšķirošos metienus. Pasākums ir lieliska iespēja ģimenēm pavadīt dienu sportiskā gaisotnē, vērojot, kā uzaug jaunā vieglatlētu paaudze.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Zilupes pirmsskolas izglītības iestāde šomēnes atzīmēja 75 gadu pastāvēšanas jubileju, pulcējot gan esošos audzēkņus, gan absolventus, kuri tagad uz bērnudārzu ved savus bērnus un mazbērnus. Jubilejas mēnesis tika aizvadīts ar vēsturisku fotogrāfiju izstādēm, radošām aktivitātēm un svētku koncertu, atskatoties uz iestādes attīstību kopš 1951. gada.

No mazbērnu novietnes līdz mūsdienīgai piebūvei

Zilupes bērnudārza vēsture sākās 1951. gada 1. aprīlī, kad durvis vēra toreizējā mazbērnu novietne. Sākotnēji iestāde nodrošināja aprūpi bērniem līdz trīs gadu vecumam pirmās vadītājas Regīnas Vondas vadībā. Pieaugot pieprasījumam, 1965. gadā tika uzcelta jauna ēka, kurā darbojās gan latviešu, gan krievvalodīgās grupas, uzņemot dažādu tautību bērnus.

Iestādes infrastruktūra būtiski mainījās 2006. gadā, kad pēc renovācijas un jaunas piebūves celšanas Zilupes bērni ieguva modernas telpas, jaunu medicīnas kabinetu un plašu zāli pasākumiem. Šobrīd iestādē strādā 18 darbinieki, kuri ikdienā rūpējas par trim bērnu grupām vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem. Kopš 2001. gada iestādi vada Irina Agafonova, kura pārņēma vadību no ilggadējās vadītājas Elvīras Jarošenko.

Vēstures lappuses un svētku tradīcijas

Jubilejas svinību laikā foajē tika izveidota fotogrāfiju izstāde “Vēstures lappuses”, kurā vietējie iedzīvotāji atpazina sevi bērnības bildēs un dalījās atmiņās ar saviem bērniem. Svētku kulminācija bija koncerts un balle ar lielformāta tēliem, sudraba šovu un simbolisku balonu palaišanu debesīs, kuros bērni bija ielikuši savus vēlējumus.

Iestādes ikdienā joprojām tiek saglabātas gadskārtu tradīcijas – Lieldienu, Līgo un Mārtiņdienas svinēšana, kā arī valsts svētku atzīmēšana. Līdzās vēsturiskajām vērtībām ieviestas jaunas iniciatīvas, piemēram, dalība “Eiropas jūdzē”, sporta svētki un teātra dienas, kas veicina bērnu vispusīgu attīstību un piederības sajūtu vietējai kopienai. Zilupes pirmsskolas izglītības iestāde turpina darbu, balstoties uz bērnu individuālajām vajadzībām un mūsdienīgu pedagoģisko pieeju.

Avots: Ludzas novada pašvaldība

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Šajā nedēļas nogalē, no 15. līdz 17. maijam, Lietuvas lielākajos tirdzniecības un izklaides centros „Akropolis“ norisināsies vērienīgā pavasara atlaižu akcija „Jamam“. Šis pasākums, kas tradicionāli notiek divreiz gadā, piesaista pircēju uzmanību ar solījumiem par atlaidēm līdz pat 50% simtiem preču kategoriju un pakalpojumu sniegšanas vietās. Latvijas pircējiem, kuri plāno brīvdienu braucienu uz kaimiņvalsti, šī ir iespēja apvienot ceļojumu ar izdevīgiem pirkumiem.

Akcijas ietvaros tirdzniecības centros Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Šauļos apmeklētājus gaidīs īpaši piedāvājumi modes, apavu, skaistumkopšanas, sporta un bērnu preču veikalos. Tāpat atlaides skars mājas interjera priekšmetus, sadzīves tehniku un citas preču grupas. Kā norāda „Akropolis Group“ mārketinga un komunikācijas vadītājs Pauļus Pocius, „Jamam“ dienas ir kļuvušas par tradīciju, kuras pircēji gaida katru pavasari un rudeni, uzsverot, ka šī nedēļas nogale būs ne tikai iepirkšanās, bet arī izklaides pasākums visai ģimenei.

Īpašie nosacījumi „Maxima“ un „Ermitažas“ veikalos

Viens no lielākajiem akcijas vilinājumiem ir piedāvājums „Maxima“ veikalos, kas atrodas „Akropolis“ centros. Pircējiem, kuri izmanto „AČIŪ“ lojalitātes karti, visām nepārtikas precēm tiks piemērota 50% atlaide, ja tiek pirktas divas vai vairāk preces. Šis nosacījums ir būtisks tiem, kuri plāno papildināt mājsaimniecības krājumus vai iegādāties sezonas preces dārzam un atpūtai.

Savukārt Viļņas „Akropolē“ esošais būvmateriālu un mājas preču veikals „Ermitažas“ „Jamam“ nedēļas nogalē rīkos īpašu augu gadatirgu. Tajā ierasto sortimentu papildinās aptuveni tūkstotis jaunu āra un telpaugu šķirņu. Papildus tam, pircēji var rēķināties ar atlaidēm līdz 50% dārza mēbelēm, grīdas segumiem, flīzēm un, protams, pašiem augiem.

Bezmaksas dāvanas un pasākuma vēsture

Papildus cenu samazinājumam, organizatori ir parūpējušies par papildu stimuliem apmeklētājiem. Visas nedēļas nogales garumā tirdzniecības centru alejās tiks dalītas bezmaksas dāvanas. Tiek lēsts, ka akcijas laikā apmeklētāji saņems vairāk nekā 60 tūkstošus dažādu pārtikas produktu un uzkodu, tostarp „Milka“ un „Kinder Cards“ cepumus, „Red Bull“ enerģijas dzērienus un „Estrella“ produkciju.

Lielo atlaižu dienas „Jamam“ Lietuvā tiek rīkotas kopš 2009. gada. Izņemot pandēmijas izraisīto karantīnas periodu, šī akcija konsekventi notiek divas reizes gadā – maijā un novembrī. Tā ir nostiprinājusies kā lielākā mazumtirdzniecības akcija Lietuvā, kas nereti liek pircējiem rēķināties ar lielāku cilvēku plūsmu un rindām, tādēļ apmeklējumu ieteicams plānot savlaicīgi.

Praktiski ieteikumi Latvijas ceļotājiem

Latvijas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri dzīvo pierobežā vai plāno doties uz Šauļiem vai Klaipēdu, „Jamam“ piedāvājumi var būt finansiāli pamatots iemesls braucienam. Tomēr jāņem vērā, ka Lietuvas „AČIŪ“ lojalitātes karte atšķiras no Latvijas „Paldies“ kartes, tādēļ pirms iepirkšanās vēlams pārliecināties par kartes derīgumu vai iespēju izmantot digitālo lietotni, lai saņemtu solītās atlaides „Maxima“ veikalos.

Plānojot maršrutu, der atcerēties, ka vislielākā veikalu koncentrācija ir Viļņas un Kauņas centros, taču Šauļu „Akropolis“ bieži vien ir ērtāk sasniedzams pircējiem no Zemgales un Kurzemes reģioniem. Neatkarīgi no izvēlētā galamērķa, „Jamam“ nedēļas nogale Lietuvā solās būt intensīvs un izdevīgs laiks tiem, kuri prot orientēties plašajā piedāvājumu klāstā.

Oriģinālais ziņojums: bns

Avots: BNS

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ikdiena

Žurku panākumus nodrošina elastība, nevis spēks — spēja ēst gandrīz jebko, ātri pielāgoties jaunai videi un spēja mācīties no briesmām reāllaikā. 

Jāatzīst, ka žurkas iemieso daudzas no tām pašām īpašībām, kuras mēs apbrīnojam citos dzīvniekos: neatlaidību, atjautību un sadarbību.

Mēs dažkārt apbrīnojam daudzus dzīvniekus:

• Kad sniegputenī mežā pie sausas priedes dzenis kaļ koku un meklē barību, cilvēki redz neatlaidību. 
• Kad skudras apvienojas, lai vilktu lielu lapu, mēs redzam komandas darbu. 
• Kad smalks tauriņš uzlido debesīs, mēs jūtam cerību. 

Bet, kad žurka izkļūst no lamatām vai veikli iekārtojas atkritumu tvertnē, ko mēs piedzīvojam? 

Tas varētu būt riebums vai satraukums, taču tas reti rada bijību vai apbrīnu. Tomēr žurkas varētu būt vienas no bijību radošiem dzīvniekiem uz planētas. Viņas ir pārdzīvojuši globālas apokalipses, tālas pamestības un mērķtiecīgas izskaušanas kampaņas. 

Kopš alu cilvēku laikiem mēs esam mēģinājuši kontrolēt žurkas – mēs tās indējam, mēs tās notveram, mēs šiem dzīvniekiem darām visādas šausmīgas lietas. Un tieši tad, kad domājam, ka esam tās uzvarējuši, saņemam skaidru signālu – līdz galam nekas nav izdevies.

Žurku izplatība pasaulē. Attēls: https://lv.wikipedia.org/

Mēs cilvēki varam daudz mācīties no šiem izturīgajiem dzīvniekiem. Tātad, ko jūs sakāt? Vai esam gatavi iepazīt žurku?

Žurkas ir grauzēji, zīdītāju cilts, kas aizsākās dinozauru laikos. Tas nozīmē, ka milzu, bīstamu plēsēju pasaulē žurku senči atrada veidus, kā baroties, vairoties un izturēt. Grauzēji turpināja pastāvēt arī pēc asteroīdu uzbrukumiem, kas kardināli mainīja klimatu, pēc daudziem ledus laikmetiem un milzu plūdiem, kas izpostīja līdz 80% dzīvās būtnes uz šīs planētas. Taču grauzēji ir ne tikai izdzīvojuši — viņi ir uzplaukuši. 

Mūsdienās ir vairāk grauzēju sugu nekā jebkuru citu zīdītāju, tostarp desmitiem žurku sugu. Divas visbiežāk sastopamās žurkas ir melnā žurka (Rattus rattus), kuras izcelsme ir Indijā aptuveni pirms 3000 gadiem, un pelēkā žurka (Rattus norvegicus), kas nāk no Mongolijas un Ķīnas un, iespējams, ieradās Eiropā tikai aptuveni pirms 700 gadiem.

Melnā žurka. Avots: https://lv.wikipedia.org

Pelēkā žurka. Avots: https://en.wikipedia.org

Atšķirībā no putniem, zivīm vai vaļiem, žurkas nevar vienas pašas ceļot lielus attālumus, tomēr tās var atrast pat salās, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no cietzemes. Žurkas ir visur …

Kā žurkām tas izdodas? 

Žurkas patiešām lieliski izmanto visas iespējas. Tur, kur ir jaunas iespējas ceļošanai, piemēram, dzelzceļu tirdzniecības vagonos, kuģu konteineros, lidmašīnās, žurkas to izmantos. Daļa no tā, kas ļauj žurkām kolonizēt jaunu vietu, ir to spēja baroties ar gandrīz jebko. Lai gan lauvas ēd gandrīz tikai gaļu un koalas nevar izdzīvot bez eikalipta, žurkas ir tas, ko biologi dēvē par “oportūnistiskām lopbarības meklētājām” — tās ēd visu, kas tajās uztur dzīvību, neatkarīgi no tā, vai tie ir uzglabājamie graudi, dārzeņi, putnu mazuļi vai metro atstāts picas gabals. Jebkura veida olbaltumvielas tiks izmantotas – žurka apēdīs pat citu žurku, ja vajadzēs izdzīvot.

Pelēkā žurka atver plastikāta trauku. Avots: https://en.wikipedia.org

Šī kosmopolītiskā attieksme pret pārtiku ļauj žurkām izdzīvot. Šī iemesla dēļ žurkas var atrasties uz tālām, neapdzīvotām salām, sākot no ekvatora līdz galējiem ledus laukiem. Dabas aizsardzības speciālistus īpaši satrauc šī žurku spēja, jo tikai daži grauzēji var izjaukt visu ekosistēmu, ja tai nav dabisko žurku plēsēju. 

Ja kādreiz esat juties neapmierināts ar savu dzīves situāciju, iespējams, vēlēsities padomāt par žurku domāšanas veidu. Viena no lietām, ko varam pamācīties no žurkām, ir spēja attīstīties tur, kur atrodaties, nevis tur, kur vēlaties būt. 

Piemēram, žurkas var atrast neskaitāmās vietās, kur jāpiedzīvo bargas ziemas. Kad žurkām ir auksti, tās vienkārši virzās tuvāk cilvēkiem, jo mēs uzturam siltas vietas – kanalizācijas ir siltas, komunikāciju šahtas ir siltas, trūdoša izgāztuve ir silta, pagrabs ir silts… Viņām vajag pārtiku, viņiem vajag ūdeni, viņiem ir vajadzīga vieta, kur palikt.

Ja žurkas nevar atrast cilvēku radītu siltumu, viņas var radīt savu siltumu, “apskaujot viena otru”, saplūstot lielās, basketbola bumbas izmēra “miega bumbās”. Žurkas ķermenis ir veidots, lai atrastu un izmantotu visšaurākās telpas. Viņu purni ir smaili un sašaurinās līdz noteiktam punktam, kas beidzas ar ļoti spēcīgu degunu. Tam ir patiešām svarīga nozīme, jo viņām ir jāatrod vietas, kur iekļūt, piemēram, plaisa kokā vai plaisa ietvē. Sastopoties ar kādu konstrukciju žurkas skries pa tās perimetru, ar degunu pārbaudot tās trūkumus. Sensoriskie matiņi aiz deguna palīdz žurkām noteikt, kuras atveres ir pietiekami lielas, lai tās izmantotu, un tās izdara to ārkārtīgi ātri — katru sekunde palielina risku, ka to apēdīs vanags, čūska, kaķis vai cits plēsējs. Žurkām ir arī salīdzinoši mazi atslēgas kauli, kas nav piestiprināti pie krūšu kaula. Viņas var “sabrukt plecos” un tas nozīmē, ka caurumos, kuros viņas var iekļūt, ierobežojošais faktors ir tikai viņu galvaskausa izmērs. 

Žurkas skelets. Avots: https://es.wikipedia.org

Žurku devīze – Nekad nepadodies!

Nākamreiz, kad jutīsities iespiests zem satriecošā pasaules problēmu svara, tad padomājiet par žurkām. Suga nezin vārdu “mirt”. Pat tad, ja saskaras ar nāvējošu indi vai slazdu. 

Izteikts piemērs par žurku indēšanu. Varfarīns — zāles, ko lieto, lai novērstu asins sarecēšanu un ir asins šķīdinātājs — sākotnēji tika izstrādātas, lai nogalinātu žurkas, taču lielākā daļa žurku iznīcinātāju to vairs neizmanto, jo žurkām pret to ir izveidojusies ģenētiska rezistence. Viens no iemesliem, kāpēc žurkas ir prasmīgas pretoties daudzām indēm, ir tas, ka tās ir ārkārtīgi ātri un ražīgi vairojas. 

Mātīte var dzemdēt pēcnācējus ik pēc 6 – 8 nedēļām, un katrā metienā var būt apmēram 6 – 12 mazuļi. Lielākā daļa no tiem neizdzīvo, bet, ja viņi visi izdzīvotu, tas nozīmētu, ka viens žurku pāris tikai trīs gadu laikā varētu radīt aptuveni 500 000 000 pēcnācēju. 

Žurku mazuļi. Avots: https://it.wikipedia.org

Katra žurka, kas ēd saindētu ēsmu un nenomirst, tā pakāpeniski sāk veidot ģenētiskas mutācijas. Pēc tam šīs žurkas vairojas, ātri izveidojot populāciju, kas ir izturīga pret konkrēto toksīnu. 

Žurkām piemīt smalkums, daudzpusība, līdzjūtība un prātam neaptverami ilga vēsture. Inde nav vienīgais izaicinājums, kas žurkām jārisina. Žurkas arī mācās izvairīties no žurku lamatām. Žurku prāts ir patiesi apbrīnas vērts. Žurka, kas ir redzējusi, ka tiek noķerta cita žurka vai kura pati ir cietusi no slazdiem, turpmāk izvairīsies no līdzīgām lamatām. 

Varētu domāt, ka žurkām ir jābūt nožēlojamām individuālistēm, kas par prioritāti izvirza savu personīgo izdzīvošanu, lai pārvarētu daudzos draudus, ar kuriem tās saskaras, taču grauzēji var būt pārsteidzoši sabiedriski un līdzjūtīgi. Ir apkopots liels skaits jaunu pētījumu, kas parāda, ka žurkas palīdz saviem sugas pārstāvjiem. Viņas var atbrīvot savējos no slazdiem un dalīt ar viņiem pārtiku. Viņi pat mēģinās tos atdzīvināt, ja uzskatīs, ka viņi ir bezsamaņā. 

Kad zinātnieki deva žurkām iespēju izvēlēties starp divām durvīm — vienas atvēršana palīdzēja nelaimē nonākušai žurkai, bet otra noveda pie kāruma —, žurkas izvēlējās palīdzēt viena otrai 50 – 80% gadījumos. 

Tas parāda, ka sabiedriskums ir žurkām piederīgs. Viņas nesaprot laipnību līdzīgi kā cilvēki, taču viņas joprojām izturas pret citiem savas sugas pārstāvjiem tā, lai mēs to uzskatītu par līdzjūtīgu un laipnu. Žurkām piemīt smalkums, daudzpusība, līdzjūtība un prātam neaptverami ilga vēsture, kas pārspēj daudzu citu sugu izredzes. Ja šī īpašību kombinācija nerada nelielu bijību, iespējams, problēma nav žurkās, bet gan mūsu uztverē par tām.

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no https://neogeo.lv