Atkārtotā sapulcē, atkārtoti ievēl AKKA/LAA biedrības valdi

f64_nauda_100306_013-small.jpg

Atkārtoti sasauktajā biedrības AKKA/LAA biedru kopsapulcē ceturtdien ievēlēta jauna biedrības padome, par kuras prezidenti atkārtoti ievēlēta dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, atsaucoties uz AKKA/LAA publiskoto informāciju, ziņo LETA.

Biedrības padomē atkārtoti ievēlēts Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks, Ungars Savickis un Zālīte.

Jau ziņots, ka 8. jūlijā notikušajā biedrības kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ jauna biedrības padome netika ievēlēta, tādēļ tika lemts par atkārtotas kopsapulces sasaukšanu 29.jūlijā. Uz biedru kopsapulci no tobrīd biedrībā esošajiem 298 autoriem 8. jūlijā bija ieradušies vien 20 biedri.

Saskaņā ar biedrības statūtiem, atkārtotā kopsapulcē padomes vēlēšanas notiek neatkarīgi no tā, cik biedri ieradušies.

AKKA/LAA padomē var tikt ievēlēts ikviens autors, kas ir biedrības biedrs. Patlaban 299 autori ir biedrības biedri.

AKKA/LAA ir autoru dibināta biedrība, un to pārvalda autori. Tas nozīmē, ka autori paši lemj par visiem svarīgākajiem jautājumiem, sākot no savu darbu izmantošanas nosacījumiem un beidzot ar biedrības pārvaldi. Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un padome.

Kopsapulce ir biedrības augstākā lēmējinstitūcija, kas sanāk ne retāk kā reizi trīs gados, un ievēl biedrības padomi un padomes priekšsēdētāju jeb biedrības prezidentu. Tāpat kopsapulce vajadzības gadījumā apstiprina statūtus un grozījumus tajos, nosaka biedrības stratēģiju un lemj par citiem būtiskākajiem jautājumiem.

Biedrības padome pārstāv biedru intereses starp kopsapulcēm, sanāk uz sapulcēm ne retāk kā sešas reizes gadā un biedru vārdā lemj par svarīgākajiem jautājumiem.

Padomes uzdevums ir realizēt biedrības stratēģiju, apstiprināt gada budžetu, apstiprināt visas biedrības darbībai nepieciešamās radošās un finanšu programmas un to līdzekļu izlietojumu, izstrādāt un apstiprināt atlīdzības autoriem minimālās normas un to iekasēšanas, sadales un izmaksas noteikumus. Padome arī lemj par jaunu biedru uzņemšanu un izslēgšanu un risina citus būtiskus jautājumus, kuru izlemšana nav kopsapulces, prezidenta vai izpilddirektora izņēmuma kompetencē.

 

Mūzika krogos


imagebutton.gif?url=http%3A%2F%2Fbrivdie
Foto: Molly Eliott / flickr.com

Foto: Molly Eliott / flickr.com

Nesen lasīju kaut kādā sakarā par to, ka krogiem, kuros tiek atskaņota mūzika, par šādu iespēju ir jāmaksā AKKA/LAA zināma autortiesību maksa. Pārāk neiedziļināšos un nepaudīšu savu subjektīvo viedokli par to, cik tas ir labi, slikti vai nepareizi; man šī tēma vairāk lika aizdomāties par ko citu.

Pirms dikti daudz gadiem biju Īrijā, visvairāk pašā Dublinā. Un tur mani visvairāk izbrīnīja viena lieta – krogos neskanēja mūzika. Nē, nebija tā, ka vispār neskanēja. Vakarā (patiesībā tā ap četriem, pieciem pēcpusdienā), kad krogi sāka pildīties ar publiku, sanāca cilvēki ar instrumentiem un laida vaļā dzīvo mūziku. Īru tautisko motīvu mūziku, respektīvi, kaut ko tādu, kas piederas īsta īru kroga gaisotnei.

Bet pa dienu nekādu radio, nekādu CD. Bārmenis pie letes lej alu, stūrī ieslēgts televizors ar futbola spēles atkārtojumu vai skrienošiem zirgiem, bet nekādas mūzikas.

Nu, un es tad tagad domāju. Bet priekš kam ir jāatskaņo radio? Nav taču tā, ka ieslēdz kaut kādu radiostaciju, un tad nu viņa atbilst visu klientu gaumei. Un tad vēl tās reklāmas! Bet, nu, galvenais, kas man liekas, ka var nostrādāt pret kroga apmeklētāju – iedomājamies – eju es garām krogam, skatos, ka ir laba vieta, paņemu avīzi, pasūtu kafiju, nesteidzīgi pavadu laiku, bet šie pēkšņi ņem un uzliek pa skaļruņiem kaut kādu bonī-emm (subjektīva nepatika, tikai subjektīva!). Un ko man tagad darīt?

Patiesībā mēs par maz novērtējam dabīgos trokšņus. Kaut vai tepat laukos, pastaigājos gar jūru, krastā bija cilvēki teltis sacēluši. Un līdzi neiztrūkstošā mīļākā mūzika labā skaļumā. Vai tiešām esam no dabas attālinājušies tik tālu, ka klusums spiež uz ausīm?

AKKA/LAA varētu aizdzīt pircējus prom no Latvijas tirgotājiem

AKKA/LAA cenšoties panākt, ka ar nodokli tiek apliktas tādas ierīces kā zibatmiņas, mobilie telefoni, MP3 atskaņotāji un citi mūsdienu datu nesēji, par ko jau iepriekš vēstīja Db.lv, Latvijas pircēji varētu šādu preču iegādi pārorientēt uz ārzemēm, izvēloties, piemēram, interneta tirdzniecības vietni eBay.com. Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras /...

Autors un viņa AKKA/LAA

cd_janissalins_f64-small.jpgKatrā valstī ir tāda autortiesību aģentūra, kādu autori pelnījuši

[Virsraksts nav norādīts]

Ceturtdien, 8.jūlijā ar mērķi ievēlēt jaunu biedrības padomi un izvērtēt tās darbību pēdējo trīs gadu laikā notika AKKA/ LAA kopsapulce. Tomēr iecerētais neizdevās. “Jaunu padomi neievēlēja, jo nebija kvoruma,” portālam Diena.lv pastāstīja AKKA/ LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Kārše. No 298 biedrības biedriem uz kopsapulci bija ieradušies tikai divdesmit.

Līdz ar to 29.jūlijā notiks atkārtota AKKA/ LAA biedru kopsapulce, tad arī tiks ievēlēta jaunā padome.

Kā portāls Diena.lv jau ziņoja iepriekš, AKKA/ LAA biedru kopsapulce notiek ne retāk kā reizi trīs gados, un tajā piedalās tie autori, kas ir kļuvuši par biedrības biedriem. Par biedru var kļūt jebkurš AKKA/LAA pārstāvēts autors, par katra jauna biedra uzņemšanu lemj biedrības padome.

AKKA/ LAA padomi nepārvēl, trūkst kvoruma


Ceturtdien, 8.jūlijā ar mērķi ievēlēt jaunu biedrības padomi un izvērtēt tās darbību pēdējo trīs gadu laikā notika AKKA/ LAA kopsapulce. Tomēr iecerētais neizdevās. “Jaunu padomi neievēlēja, jo nebija kvoruma,” portālam Diena.lv pastāstīja AKKA/ LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Kārše. No 298 biedrības biedriem uz kopsapulci bija ieradušies tikai divdesmit....

AKKA/LAA kopsapulcē ierodas tikai 20 biedri

fb-sz15205-small.jpg

Kvoruma trūkuma dēļ netiek pārvēlēta biedrības AKKA/LAA padome

Uz biedrības AKKA/LAA kopsapulci no patlaban biedrībā esošajiem 298 autoriem ceturtdien ieradās tikai 20 biedri, un līdz ar to kvoruma trūkuma dēļ nav tikusi ievēlēta jauna biedrības padome.

Šī iemesla dēļ atkārtota kopsapulce tiks rīkota 29.jūlijā, ziņo aģentūra LETA. Atkārtotā kopsapulcē padomes vēlēšanas notiks neatkarīgi no tā, cik biedru būs ieradušies, paredz biedrības AKKA/LAA statūti.

AKKA/LAA padomē darbojas deviņi cilvēki. Patlaban padomes prezidente ir dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, tajā darbojas Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks un Ungars Savickis. Biedrības padome pārstāv biedru intereses starp kopsapulcēm, sanāk uz sapulcēm ne retāk kā sešas reizes gadā un biedru vārdā lemj par svarīgākajiem jautājumiem.

Padomes uzdevums ir realizēt biedrības stratēģiju, apstiprināt gada budžetu, apstiprināt visas biedrības darbībai nepieciešamās radošās un finanšu programmas un to līdzekļu izlietojumu, izstrādāt un apstiprināt atlīdzības autoriem minimālās normas un to iekasēšanas, sadales un izmaksas noteikumus. Padome arī lemj par jaunu biedru uzņemšanu un izslēgšanu un risina citus būtiskus jautājumus, kuru izlemšana neietilpst kopsapulces, prezidenta vai izpilddirektora izņēmuma kompetencē.

Kopsapulcei bija jāizvērtē AKKA/LAA darbs pēdējo trīs gadu laikā. Tajos AKKA/LAA savu mantisko tiesību administrēšanu uzticējuši 690 jauni autori un 168 autoru mantinieki, noslēgti līgumi ar 386 autoriem, kas saņem publiskā patapinājuma atlīdzību. Ja 2007.gada 1.janvārī AKKA/LAA pārstāvēja 3343 Latvijas autorus, tad šā gada 1.janvārī tie bija 4020 autori - vidēji katru darba dienu viens autors noslēdz līgumu ar AKKA/LAA. Patlaban biedrība AKKA/LAA jau pārstāv 4146 Latvijas autoru mantiskās tiesības un vairāk nekā četru miljonu ārvalstu autoru tiesības.

Ar izvērstu AKKA/LAA iekasēto autoratlīdzību apjoma un sadalījuma analīzi var iepazīties žurnāla IR rakstā “Dārgās autortiesības” . Publikācijās un privātās sarunās daudzi Latvijas autori pauduši neapmierinātību ar autortiesību aizsardzības biedrības AKKA/LAA darbību.

.

Mediju kompāniju absurdā cīņa pret saviem klientiem

ZINAS_pirate.jpg

Džeremijs (Jeremy LaCroix) no itnewstoday.com nesen publicēja nelielu, bet kodolīgu eseju, kurā viņš runā par karu, kas jau vairākus gadu desmitus norisinās starp mediju kompānijām un viņu klientiem – mums. Lai gan esejā runāts par pašreizējo situāciju ASV, nav šaubu, ka līdzīgas tendences ir novērojamas arī pie mums – AKKA/LAA cenšas neatpalikt no RIAA un MPAA, lai gan jāatzīst, ka mūsējie vēl nav tik labi izkopuši savu mākslu. Lasiet eseju latviešu valodā tālāk. „Mediju Karš aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem, kad kopētāji un magnetofoni kļuva pieejami vidusmēra cilvēkiem. Ja kāds radio izdzirdēja dziesmu, kas viņam patīk, viņš varēja to ierakstīt lentē un dot to paklausīties citiem cilvēkiem skolā vai darbā. Ja tika izlaista kāda filma, bija viegli to ierakstīt, izmantojot divus VCR, un laika gaitā tehnoloģijas ir attīstījušās, ļaujot optiskos un digitālos medijus pārveidot par digitāliem failiem un izplatīt internetā. Svarīgi ir atcerēties, ka dalīties ir cilvēka dabā. Gadsimtiem ilgi ir bijis tā, ka, izlasot labu grāmatu, mēs to pēc tam aizdodam draugam vai ģimenes loceklim. Ja mēs paēdam lielisku ēdienu restorānā, nākamreiz mēs iespējams atvedīsim līdzi draugu [vai mēģināsim dabūt recepti]. Ja mēs dzirdam labu dziesmu, mēs vēlamies, lai arī mūsu draugi gūst no tās prieku. Pēdējā laikā dziesmas un citas mediju formas ir kļuvušas pieejamas visai pasaulei kā bezmaksas lejupielādes, par spīti tam, ka tas ir nelegāli. Lai gan padarīt produktus pieejamus visai pasaulei bezmaksas lejupielādēšanai būtu morāli nepareizi, miljoniem cilvēku to dara, un lielās mediju kompānijas to ienīst. Lai apkarotu šos draudus, mediju kompānijas ir uzsākušas darboties veidos, kas reizēm ir ļoti muļķīgi. Patiesībā, tāda pati situācija ir arī ar datoru programmatūras kompānijām. Lai gan kompāniju aizsargāšanās pret zagšanu būtībā netraucē, mediju kompānijas savā cīņā aiziet pārāk tālu - tik tālu, ka mēs būtībā nevaram brīvi izmantot produktus, kurus iegādājamies. Apdomāsim šos faktus par mūzikas ierakstu industriju: - Mūzikas ierakstu industrija ir iesūdzējusi tiesā par mūzikas lejupielādēšanu apmēram 18,000 līdz 35,000 vidusmēra cilvēku [skaits ir tik nenoteikts, jo RIAA cenšas slēpt patiesos skaitļus]. - Viņi iesūdzēja tiesā vientuļo māti par 24 dziesmu lejupielādēšanu – par katru dziesmu (!) sods 80,000 dolāru [apmēram 45,000 latu] apmērā. Obamas administrācija atbalstīja tiesas lēmumu. - Viņi apgalvo, ka pirātisma dēļ viņi zaudē miljonus, tomēr ignorē to, cik daudz viņi zaudē, kad cilvēki pērk lietotus CD – viņu rīcībai nav attaisnojuma. - Atbildot uz ierakstu industrijas sūdzībām, YouTube noņēma skaņas celiņu visiem video, kuriem fonā skan ar autortiesībām aizsargāta mūzika. Pat tādiem mājas video, kuros dejo mazuļi. - Nedaudz humora: Prinss kādā savā koncertā izpildīja Radiohead dziesmu, un, kad video nonāca YouTube, viņš pieprasīja to izņemt. Radiohead pieprasīja to ielikt atpakaļ, jo tā bija viņu, nevis Prinsa dziesma. Tālāk apdomāsim dažus faktus par kino industriju: - Meiteni apsūdzēja kriminālnoziegumā par to, ka viņa nejauši ierakstīja video mazāk par četrām minūtēm no filmas Twilight savas dzimšanas dienas ballītes laikā, kas norisinājās kinoteātrī. - Gribi uztaisīt kopiju DVD filmai, kuru tu legāli iegādājies personīgai lietošanai? Kino industrija nevēlas, ka tu tā dari. - Federālā Komunikāciju Komisija nolēma, ka atļaus kino industrijai kontrolēt tavus mediju failus, attālināti atslēdzot tavu aparatūru, ja uzskatīs to par nepieciešamu. - Dažiem DVD un Blu-ray tagad līdzi nāk digitālas kopijas, kuras tu vari pārsūtīt uz portatīvu ierīci. Žēl gan, ka Digitālā Satura Tiesību Pārvaldība (DRM) pārvērš šo failu pārsūtīšanu par īstu elli. Ideja ir vienkārša. Kino un mūzikas industrijas ir satura īpašnieki, tu neesi. Nav nozīmes tam, ka tu samaksāji smagā darbā nopelnītu naudu par šo saturu, tev būtībā nav gandrīz nekādu tiesību. Ja tu lejupielādē mūziku, tevi var iesūdzēt tiesā, pieprasot naudu, kas vairāk kā desmit reizes pārsniedz satura patieso cenu. Ja tu gribi nokopēt DVD, kuru tu iegādājies, tad slikti. Tu pārkāpsi likumu. Padarot visu vēl sliktāku, korporācijas sūdzas par to, cik daudz naudas viņi zaudē failu apmaiņas dēļ, tomēr vaina neattiecas vienīgi uz failu apmaiņu. Cik daudz naudas viņi zaudē katru reizi, kad kāds nopērk lietotus CD vai DVD no vietējā sīkumtirgus vai lombarda? Cik naudas viņi zaudē, kad kāds pārdod savus CD garāžas izpārdošanā vai atdod tos saviem draugiem? Tomēr tiesās viņiem ir atļauts vainot failu apmaiņas servisus un lejupielādētājus, un lēmumi tiek pieņemti bez jebkādiem patiesiem pierādījumiem pret šiem cilvēkiem, kurus aizvelk uz tiesu. Ir pienācis laiks, kad mediju kompānijām jāsāk iet līdzi laikiem. Vidusmēra cilvēkam daudz nerūp likumi, kas attiecas uz viņa CD vai DVD kolekciju, vēl jo mazāk cilvēki taisās pirkt divas kopijas katram CD, ja vēlas pārsūtīt dziesmas uz savu portatīvo mūzikas atskaņotāju. Situācija ar mediju kompānijām ir vienkārši smieklīga. Tikai Amerikā par nelegālu mūzikas lejupielādēšanu ir bargāki sodi nekā par bankas aplaupīšanu. Diemžēl, tā tas pašlaik notiek. Mediju kompānijas cīnās pret tevi, pret savu klientu. Kurā pusē esi tu?” Avots: itnewstoday.com Raksti iekš troksnis.lv, kas saistīti ar šo tēmu: ASV valdība nākusi klajā ar globālu pretpirātisma stratēģiju Ko digitālās lejupielādes nozīmē metāla estētikai?

AKKA/LAA iekasējusi vairāk nekā 12 miljonus latu

No 2007. līdz 2009. gadam ieskaitot, autoru biedrība AKKA/LAA autoriem un blakustiesību īpašniekiem Latvijā un ārvalstīs iekasējusi vairāk nekā 12 miljonu Ls atlīdzību. Savukārt trīs gadu laikā autoru biedrība AKKA/LAA ir izsniegtas 17,9 licences, kas ir bijušas gan konkrētiem pasākumiem, gan darbu lietošanai ilgtermiņā, un izrakstījusi vairāk nekā 60 tūkstoši rēķin...

AKKA/LAA iekasējusi vairāk nekā 12 miljonus latu

No 2007. līdz 2009. gadam ieskaitot, autoru biedrība AKKA/LAA autoriem un blakustiesību īpašniekiem Latvijā un ārvalstīs iekasējusi vairāk nekā 12 miljonu Ls atlīdzību. Savukārt trīs gadu laikā autoru biedrība AKKA/LAA ir izsniegtas 17,9 licences, kas ir bijušas gan konkrētiem pasākumiem, gan darbu lietošanai ilgtermiņā, un izrakstījusi vairāk nekā 60 tūkstoši rēķin...

Pie Humberta. Grāmatu veikals, bufete un lasītava.

Tā kā es arī devu nelielu artavu grāmatu veikala, bufetes un lasītavas “Pie Humberta” veidošanā un tapšanā, tad atļaušos pareklamēt atklāšanas burziņu, fotopasākumu, tweetup un vienkārši dalīšanos priekā vienkopus:

Veikals, lasītava un bufete “Pie Humberta” ir tapusi, lai grāmatas, lasīšanu un visu ap to, padarītu pieejamāku, tveramāku un patīkamāku, lai veidotu interešu biedrus un vairotu lasīšanas prieku labā kompānijā.

“Pie Humberta” divas atklāšanas dienas sāksies ar tweetup, kura galvenā tēma būs – grāmatas un lasīšana fotogrāfijās. Pasākuma laikā varēsiet relaksēties patīkami radošā atmosfērā kā arī piedalīties profesionālā fotosesijā. Dalībnieku fotogrāfijas tiks izvietotas galerijā un labākās fotogrāfijas, pēc divu nedēļu balsojuma rezultātiem, autors tiks pie balvas – (vīns, un žurnāla “Foto kvartāls” abonements).

Tweetup tiek rīkots ar “Fotokluba SIENA” atbalstu.

Uz pasākuma laikā radītajām fotogrāfijām tiks izvietoti “Pie Humberta” un sponsoru logotipi un fotogrāfijas tiks izvietotas (iesaistītas) saciālajos portālos (twitter.com, facebook.com, draugiem.lv), tādā veidā paši dalībnieki arī veicinās tweetup un fotogrāfiju ar logo, popularitāti un izplatību.

Aicinām visus fotografēt gribētājus uz glāzi vīna in radošu atmosfēru pievienoties Pie Humberta atklāšanas pasākumā šā gada 9.jūlijā plkst. 20:00

piehumberta
Berga bazārs, Marijas iela 13, k2, Rīga.Līdzīgi ieraksti pēc speciālistu uzskatiem:

Twitter email Google Bookmarks RSS

di
di

svilpe?d=yIl2AUoC8zA
XDQRxqRgzf0

Notiks AKKA/LAA biedru kopsapulce un jaunas padomes vēlēšanas

Ceturtdien, 8.jūlijā, notiks autoru biedrības AKKA/LAA biedru kopsapulce, kurā vēlēs jaunu biedrības padomi un izvērtēs AKKA/LAA darbu pēdējo trīs gadu laikā. Biedru kopsapulce notiek ne retāk kā reizi trīs gados, un tajā piedalās tie autori, kas ir kļuvuši par biedrības biedriem - šobrīd 298 autori ir biedrības biedri. Par biedru var kļūt jebkurš AKKA/LAA pārstāvēts autors, par katra jauna biedra uzņemšanu lemj biedrības padome.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

AKKA/LAA biedru kopsapulcē vēlēs jaunu padomi


Ceturtdien, 8. jūlijā, notiks autoru biedrības AKKA/LAA biedru kopsapulce, kurā vēlēs jaunu biedrības padomi un izvērtēs AKKA/LAA darbu pēdējo trīs gadu laikā, informēja biedrības pārstāve Agnese Kārše. Biedru kopsapulce notiek ne retāk kā reizi trīs gados. Tajā piedalās visi autori, kas kļuvuši par biedrības biedriem, to skaits šobrīt ir 298. Kā atgādināja A.Kārše,...

Autortiesības, AKKA/LAA un nauda

Twittersfērā uzdūros superīgajam Ciparu niezes blogam un ļoti interesantajam rakstam par AKKA/LAA budžetu. Apskatam un komentējam pie Ciparu niezes raksta. Labais.

p.s. jā, autortiesības ir svarīga tēma atvērtajam pirmkodam :)

AKKA/LAA

Lūk arī viens grafiks ne par valsts budžetu. Taču tomēr par iestādi, kuru mēs visi uzturam.

Es neesmu pret autortiesībām; gluži pretēji. Taču jautājums ir par samērību. Vai 20% no iekasētās summas ieturēt administratīvajiem izdevumiem ir samērīgi? Nav tik viennozīmīgs jautājums. Pirmā doma ir – jā, 20% taču ir gluži saprātīga komisija, ko es kā autors kādam varētu samaksāt, lai iekasē par maniem darbiem naudu. Bet tad papētam tālāk, kā tieši darbojas AKKA/LAA. Licence tur, licence šiet. Gribat apmeklētājiem bārā nospēlēt dziesmu? – Lūdzu, jums licencīte jāizņem 10 dienas iepriekš. Ak, dziesmas pašsacerētas?  - Nu nekas, jums licencīti tāpat vajadzēs. AKKA/LAA nekas cits nav jādara, kā vien jāizraksta rēķini. Tas IR mazkvalificēts darbs, par kuru saviem darbiniekiem maksāt vidēji 992 LVL bruto var atļauties tikai šādas uz publikas pleciem veģetējošas organizācijas Latvijā.

Kas notiek ar AKKA/LAA izgudroto tukšo materiālo nesēju atlīdzību (domas skaidrības vārdā grafikā nosaucu to par datu nesēju nodevu), papētiet grafikā paši. Graujoši.

Un vēl protams, situācijā, kad autoriem ienākumi samazinās par 20%, AKKA/LAA taču neiedomāsies samazināt paši savas organizācijas uzturēšanas izdevumus.

P.S. atvainojos par agresīvo toni. Traģikomiskā situācija ap datu nesēju nodevu man ik reizi uzsit asinis.

P.P.S. grafikā veikts neliels labojums pie datu nesēju nodevas; biju piemirsis pieskaitīt summu par audiovizuālajiem nesējiem. Kopējā aina gan vēljoprojām traģikomiska.


“es darbina nebijos la la laa la la laa”

Ir tak sitas tautasdziesminas par nebisanos no darba un par caklumu utt. Man tagad ta isti neviena nenak prata, velak bus jaiegugle. Anyways, es jums gribeju pavestit, ka esmu nonakusi pie atskarsmes, ka ta ir laimes un panakumu atslega. Es protams runaju tikai par darbu Nu luk, es darbina vienmer esmu bijajusies. Nekad [...]

elektroniski un par brīvu - intervija ar grāmatu dāvinātāju

Dažas dienas atpakaļ epastā ieskrēja vēstule par grāmatām- pa diagonāli pārejot vēstulei pāri, piefiksēju tikai to, ka ir projekts, kas sniegs iespēju tikt pie grāmatām elektroniskā formātā un pie tam par brīvu.
Vēl pēc dažām dienām epastā parādījās arī pašas grāmatas, tāpēc nolēmu, ka jāuzrunā šis cilvēks (cilvēki?), lai uzzinātu, kas viņš ir- labdaris, zaglis, pirāts, grāmatmīlis vai mūsdienīgs Robins Huds (laikam precīzāk būtu - Robins Books :)).

No sava viedokļa es šoreiz atturēšos, bet ceru, ka komentāros izpaudīsies tie, kuriem ir savs skatījums par šo projektu un tur iesaistītajiem cilvēkiem. Nav svarīgi- pozitīvs vai ne pārāk. Svarīgs ir viedoklis - vai tas ir [ne]labi, [ne]pariezi, [ne]derīgi, [ne]prātīgi…
Turpinājumā intervija (atsūtītās atbildes piekoriģējo ļoti minimāli):

Saprotamu iemeslu dēļ Jūs savu īsto identitāti neatklāsiet, bet tomēr- kas Jūs esat? Kāds uzņēmums, domubiedru grupa vai vienkārši viena cilvēka projekts?

Par to kas esam, zināmu apsvērumu pēc, tieši neatbildēsim. Ja vajag mūs kā apsaukt, tad sekojot modes kliedzienam nodēvēsimies par LAA, ko tas nozīmē, lai katrs domā pats. Ja nu kādreiz vajadzēs, atšifrēsim :)

Es tad būtu LAA Ideoloģiskais sekretārs un vienlaicīgi arī Literatūras grupas vadītaaja pienākumu izpildītājs :)
Projektā ir iesaistīti vairāki cilvēki daži tieši, daži netieši (bet, ja nu mūs uzmeklēs, mēs, protams, teiksim ka šo visu paveica viens cilvēks :) ), bet lielākais uzsvars tiek likts uz plašu cilvēku skaita iesaistīšanu, lai kopīgiem spēkiem ieņemtu garīgo izaugsmi bremzējošo autortiesību bastionu :)

Laikam jau šis ir tas pamatjautājums uz ko ne reizi vien Jums nāksies atbildēt- kāpēc? Kāpēc Jūs izveidojāt šo projektu? Kāpēc tas, Jūsuprāt, ir vajadzīgs?

Daļēji jau atbildēju un daļēji atbilde ir mūsu lapā (te ir viena un te ir otra) par projektu - mūsu motivācija ir pārliecībā, ka grāmatu saturam ir jābūt brīvi pieejamam bez maksas. Tas mūsuprāt ir veselīgas sabiedrības priekšnosacījums, tā ir aksioma un katrs kurš domā un rīkojas savādāk, mūsuprāt, labākajā gadījumā ir nesaprātīgs un lietas būtību neizprotošs. Mēs vēl pieļaujam, ka var būt diskusijas par jaunāko darbu (tai skaitā tulkojumu) aizsargāšanu kādu laiku (5 gadi, mūsuprāt) , ja autors tā vēlas (mūsuprāt, normālam autoram vajadzētu pirmkārt rūpēties, lai tā darbu lieto un samaksas jautājumam viņam jābūt sekundāram).
Tāpat mēs uzskatām ka vairums sabiedrības problēmu sākas no garīgās sfēras, tas ir- tā krīze, kas te it kā esot, mūsuprāt sakņojas garīgajā sfērā un šādi mēs pret to cīnāmies, vismaz cenšamies, lai tā pārāk neprogresē.

Vai Jums jau ir zināma nākotnes vīzija Jūsu projektam? Kāds būs tā mērķis un mērķauditorija?

Par to pārāk nedomājam. Radās doma, ātri saorganizējāmies un uz urā sākām. Pirmkārt gribam saskanēt un palaist tīklā pēc iespējas vairāk vērtīgu grāmatu, un protams aktivizēt un iesaistīt cilvēkus. Pārējais ir sekundārs. Šo to ņemam vēraa un mācāmies no pirmās kritikas, lūk te viņa: http://berelis.wordpress.com/

Ir doma arī izmantot priekšvēlēšanu laiku un palobēt mūsu ideju nostiprināšanu likumdošanā, noteikti to pamēģināsim. Te mums lieti noderētu kāds jurists, kurš ir gatavs strādāt par velti.

Negribas neko sliktu teikt, bet mana saskarsme ar šo kastu liecina, ka juristu, kurš strādā idejas vārdā un bez samaksas, ir ļoti grūti atrast. Ja nu kļūdos un ir kāds kurš ir gatavs praksē pierādīt pretējo- ļoti gaidām palīdzību.

Par mērķauditoriju: fokusējamies uz domājošu un lasošu publiku ar tālejošu mērķi -veicināt šī segmenta paplašināšanos.

Vai ir kādas prioritātes grāmatplauktu pildīšanā? Teiksim- vispirms latviešu autori, klasika vai dzeja? Vai arī padomā ir mācību grāmatas, lai pirmajā septembrī vecākiem nav jālauza galva par rindām un naudām?

Prioritāšu nav, skanējam to, kas patīk un aicinām to darīt citus arī. Tā skanēšana ir pietiekami vienmuļa un nogurdinoša, lai ņemtos ap grāmatu, kas pašu neaizrauj un nesaista.

Kas attiecas uz mācību literatūru, tad ir arī padomā, kas no šīs jomas - savu kārtu gaida Praudes Menedžments, grāmata ir laba un noderīga vienīgi baigi biezā, tāpēc pagaidām, kamēr nav pilnībā izsmelts plānāko grāmatu krājums, šī stāv un gaida savu kārtu :)

Ja pareizi sapratu, tad viss tiek balstīts uz entuziasmu un citu cilvēku iesūtītiem materiāliem? Vai ir kādi kvalitātes nosacījumi un pārbaudes (pilns teksts, kvalitatīvi attēli, drukas kļūdas utml)?

Jā, viss tiek balstīts uz entuziasmu, gan pašu, gan citu. Tāpēc aicinām iesaistīties līdzīgi domājošos.

Kvalitātes pārbaude ir virspusēja - paši mēģinām pieturēties pie zināma standarta, bet nu citiem pagaidām kādus ierobežojumus neuzliekam. Mūs jau pamatoti kritizēja, ka nu tas standarts ir nu tāds, diletantisks un tur nu varam piekrist, bet māsu mērķis nav būt šai ziņā perfektiem, mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk un efektīvāk iemest tīklā pēc iespējas vairāk vērtīgu grāmatu.
Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka pievērsīsimies arī labākai noformēšanai un labāku standartu ievērošanai, bet tas tikai gadījumā, ja kāds entuziasts pieteiksies mums šai ziņā palīdzēt vai nu pats darot, vai arī nokonsultējot kā mums to ātri un ērti realizēt (laiks diemžēl ir ierobežots).

Lai arī šis projekts ir entuziasma virzīts, bet tomēr jājautā- vai tā būs visu laiku? Pliku entuziasmu uz maizes uzsmērēt nevar… Un varbūt arī kāds autors gribētu savu darbu ielikt pret mazu atlīdzību?

Kas attiecas uz mums tad mūsu plāns ir tikai un vienīgi entuziasms un nekas vairāk. Iespējams, protams ar laiku kādi komercijas elementi, ja nu gadījumā algosim to serveri Nīderlandē vai nezinu kur vēl citur, bet nu tas tad nu izpaudīsies tikai kā reklāma un tamlīdzīgas lietas, nevis kāda maksas prasīšana par darbiem.

Kas attiecas uz autoru vēlmi saņemt atlīdzību - mēs neesam īstie pie kā griezties šādā jautājumā :)

Nesen notika e-bibliotekas saķeršanās ar ekonomikas policiju. Vai Jūs nebaida, ka arī pie Jums var atnākt vīri pelēkos vadmalas svārkos?

Jā, bija tāda lieta un ja par to reiz runā, tad šis notikums bija galvenais iemesls kādēļ izšķīrāmies sākt šādu darbību. Tas mūs iedvesmoja :)

Šis gadījums parādīja cik slima ir daļa mūsu sabiedrības un ka nedrīkst kavēties ar palīdzību tai :)
Tā ka paldies gan EP, gan visvairāk tieši Zvaigznei ABC, kuras nostāja un darbība lika visvairāk aizdomāties par daļu šī biznesa segmenta veselību.

Par iespējamām represijām: nē tas mūs nebaida, mēs tam visos veidos esam gatavi un gaidām to mirkli, kad pie mūsu durvīm pieklauvēs. :)

Mēs nelolojam ilūzijas par interneta anonimitāti un iespējām noslēpt savu personību, mēs saprotam, ka ja pie lietas ķeras labs izmeklētājs, tad tas ir tikai laika jautājums kamēr viņš noskaidros, kas mēs esam un ja vēl tam palīdz tādas iestādes kā Drošības policija vai vēl krutākas, tad tas ir stundu jautājums.
Cita lieta, ka tas viss ir jāpierāda un jānoformē tiesiski, un te nu ir baigi interesanti ko ļauži būs sadomājuši :)

Par šo tēmu runājot, daudz esam iedvesmojušies no Grūtupa darbiem, tur šī problemātika un filozofija ir labi parādīta, ja sanāks, noteikti dažas Grūtupa grāmatas ar ieskanēsim :)

Vai Jums ir gatavs plāns, kā komunicēt ar autortiesību pārstāvjiem un policiju? Laipni atbildēsiet vai arī tikpat laipni klusēsiet?

Jā, ir par to domāts pietiekami daudz. Vispār te jau viss ir vienkārši, vaina ir jāpierāda apsūdzētājiem un pats galvenais ir nesalūzt izmeklētāja spiediena rezultātā un nesākt apsūdzēt pašam sevi, lai izmeklētāji strādā :) Viņu taktika ir tieši otrāda, apmānīt aizdomās turamo, salauzt un, kad tas ir izdarīts, tad apsūdzētais pats visu klāj vaļā gan ko darīja, gan arī ko nedarīja :)

Kas atradīsies Jūsu grāmatplauktā? Kāda formāta grāmatas- skenētas, drukātas, ierunātas? Vai ir doma pielāgoties arī nedaudzajiem Latvijas e-lasītāju īpašniekiem?

Par to nav pārāk domāts, bet tā uzreiz atbildot - skanētas un pārrakstītas, tādas, kas neaizņem pārāk daudz vietas, tas ir txt, doc, rtf utt. formāta grāmatas. Par citām paši īpaši nedomājam neko darīt, bet ja nu kāds piesakās, tad kāpēc ne. Tas pats attiecas uz e-grāmatām, ja ar to ir domāts kāds speciāls formāts (sori, nezinu, neesmu lietas kursā :) )

Kāds būtu Jūsu aicinājums (lūgums, priekšlikums, utt) šīs intervijas lasītājiem?

Mans aicinājums pirmkārt būtu - būt jautriem, dzīvespriecīgiem un labsirdīgiem, lai ko ar apkārt saka un, lai, kas arī notiktu, mana pārliecība ir, ka problēmas ir cilvēkiem galvās, ka cilvēki pilnībā nosaka savu likteni un ja kas ar viņiem notiek, tad to viņi ir paši izraisījuši un pelnījuši vai arī tas ir nepieciešams viņu attīstībai. Ar pozitīvu attieksmi, manuprāt, var pārvarēt jebkuras grūtības.

Kas attiecas uz grāmatām, tad aicinām lietot tās, aicinām vispār lietot jebkuru t.s. “nelegālo” informācijas produkciju un iespēju robežās piedalīties tās izplatīšanā, tai skaitā, piedalīties mūsu projektā un ieskanēt kādu sev iepatikušos grāmatu. Ja būs pietiekama atsaucība, tad mums noteikti izdosies uzlabot gan garīgo, gan automātiski arī “reālās pasaules” klimatu.

----------------------------------------
Šodienas īpašie piedāvājumi:
Filmas dažādām gaumēm;
Karikatūras no vecajiem, labajiem žurnāliem 'Dadzis';
Grāmatplaukts, kur pamazām vietu rod jaunas un ne tik jaunas grāmatas;
Ekskursijām līdzīgas pastaigas;

AKKA/LAA līdz šim iekasējusi 26 miljonus latu

Kopš 1994. gada, kad dibināta Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra, līdz 2009. gadam ieskaitot autoriem savākta gandrīz 26 miljonus latu liela atlīdzība, informē AKKA/LAA. Pirmos 15 gadus vērojams straujš iekasētās atlīdzības pieaugums. Samazinājums vērojams vien pagājušājā gadā, kad, valdībai samazinot publiskā patapinājuma atlīdzību par 70 %, kopējā...

Latvijā pelnošākais autors - Raimonds Pauls


Latvijā visvairāk pelnošais autors ir maestro Raimonds Pauls, liecina Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) apkopotā informācija. AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Busines Service" teica, ka ne visi autori var pārtikt tikai no autoratlīdzības un tāda...

Diskusija: Autortiesību jautājums Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē

Jānis Butkevičs Twitterī ieminējās par to, ka otrdien (18. maijā) klubā NABAKLAB (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12) norisināsies diskusija, kas veltīta autortiesību jautājumam Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē.

Mūzikas klubs NABAKLAB maijā uzsāk lekciju ciklu, kas aplūkos ar mūzikas un mākslas vidi saistītus jautājumus, piedāvājot visdažādāko nozaru praktiķu un teorētiķu skatījumu par kultūras aktualitātēm, vēsturi un pārmaiņām. Ar šo lektoriju tiek turpināta radio NABA aizsāktā misija, nodrošinot kvalitatīvas un daudzveidīgas radošās, galvenokārt mūzikas, telpas esamību kā alternatīvu standarta komercproduktiem kultūras pasaulē. Pēc lekcijām ikvienam interesentam būs iespēja uzdot jautājumus vai izteikt savu viedokli par pārrunātajām tēmām.

NABAKLAB organizēto lektoriju 18. maijā plkst. 18:00 atklās diskusija, kas veltīta autortiesību jautājumam Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē. Diskusijas nepieciešamību radījusi ieilgusī neatkarīgās skatuves mūziķu un izdevniecību neapmierinātība ar Latvijas autortiesību un blakustiesību organizāciju neelastīgo darbību. Tā tiek organizēta nolūkā dalīties ar informāciju, pieredzi un potenciālajiem risinājumiem, meklējot atbildi uz jautājumu par to, kā rīkoties neatkarīgās scēnas pārstāvjiem: ignorēt autortiesību un blakustiesību jautājumu vai arī iesaistīties šajā jomā un cīnīties par sev izdevīgiem nosacījumiem. Ar priekšlasījumiem uzstāsies mūziķu apvienības Tornis pārstāvis Jānis Daugavietis, grupas SoundArcade mūziķis Lauris Ābele, sociologs Sandris Mūriņš, kā arī Literatūras un filosofijas portāla “1/4 Satori” galvenais redaktors Reinis Tukišs.

Diskusijā piedalīsies arī pārstāvji no AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Kultūras ministrijas.

Ieeja bez maksas.
Tālrunis informācijai: 26878133

Avots: nabaklab.lv

Programma

Priekšlasījumi: 18.00 – 19.20

1. Jānis Daugavietis (biedrība Tornis, LU) “Ievads autortiesību diskusijā: tipiskas situācijas Latvijas neatkarīgajā mūzikā”
2. Lauris Ābele (grupa Soundarcade) “Soundarcade pieredze”
3. Sandris Mūriņš (sociologs) “Remiksu kultūra un Creative Commons”
4. Reinis Tukišs (Literatūras un filozofijas portāls ¼ Satori) “Latvijas literātu idejas autortiesību lauka sakārtošanā”

Diskusija: 19.20 – 20.20
Jautājumi un atbildes.

Bez referentiem piedalās arī pieaicinātie pārstāvji no AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Kultūras ministrijas.

Fragmenti no filmas: 21.00
“RiP: A remix manifesto” (2008 Brett Gaylor, EyeSteelFilm, Canadian National Film Board, dokumentālā filma par autortiesībām digitālajā laikmetā un remiksēšanas kultūru (http://films.nfb.ca/rip-a-remix-manifesto/).

Miks pirms nedēļas jau rakstīja par filmu “RIP!: A remix manifesto”, taču tās fragmenti noteikti nav vienīgais interesantais. Jārauga tikt uz šo diskusiju, jo man tā arī nav īsti skaidrības par to dj licencēšanas štelli, kas pirms dažiem mēnešiem tika aktīvi pacelta augšā. Un diskusijas gaitā ir lieliska iespēja uzdot jautājumus AKKA/LAA un LaIPA pārstāvjiem.



krizdabz raksta:

Iesaku palasīt:

  1. Diskusija: “Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata II”
  2. Diskusija Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras RONDO”
  3. Pētījums rāda, ka lielākie mūzikas zagļi ir arī tie, kas visvairāk pērk mūziku
lhIWGV1-N5U

A.Balčus: AKKA/ LAA nekad nav mēģinājuši ar mani sazināties


Lai arī AKKA/ LAA mājaslapā norāda, ka meklē autorus vai to mantiniekus, meklēto autoru sarakstā atrodamais mākslinieks Arnis Balčus portālam Diena.lv norādīja: “Neviens no AKKA/ LAA ar mani nekad nav sazinājies. Ja viņi to patiešām gribētu, sen jau būtu izdarījuši. Vakar pēc publikācijas “Dienā” nosūtīju viņiem epastu, kurā pajautāju, cik liela ir honorāra summa...

AKKA/LAA un mediaparks.lv kompetences mērauklas


Viss sākās ar to, ka kāds twitterī pamanīja, ka AKKA/LAA lapas HTML un CSS kods ir “nozagts” no radioskonto.lv


http://twitpic.com/1hijim











Meklējot tālāk, kas vēl ir nozagts, ļaudis nonāca pie viscaurumainākās CMS (SVS) Latvijā - mediaparks InSite!











Vēlāk izrādījās, ka to radioskonto.lv ir taisījuši arī paši mediaparks darboņi.

Admin panelis gan par to sevišķi neliecina:

http://www.radioskonto.lv/admin/

Normālajos CMS (tādos, kur nav jāgriež pirksts pie deniņiem) parasti ir pieņemts, ka lietotājs demo ar paroli demo var apskatīties CMS darbības principus, bet ar to ari viss beidzas.

mediaparks gadījumā demo:demo ir pilnas piekļuves lietotājs ar no tā izrietošājam sekām.







Zinot mediaparks InSite CMS datu struktūru nav nepieciešams pat demo lietotājs:





Aizsardzības līdzekļu faktiski nav (sīkāk neizklāstīšu).

Es nebrīnīšos, ka mediparka darboņi un to pietuvinātas personas izkāš naudu arī no valsts. Par lamnet piedalīšanos pasākumā šoreiz nav laika rakstīt (AML).

Pašlaik sāga ir beigusies ar to, ka, iespējams, mediaparks izstrādātā akka/laa lapa ir bijusi defeisota.
http://www.delfi.lv/news/national/witness/iespejams-uzlauzta-akkalaa-majaslapa.d?id=31416629

Mūziku lejupielādēt ātrāk var ar:
Optiskais internets

di
di

BlackHaltArt?i=rBTlsEtslKw:NfHMVqBsiXQ:4
rBTlsEtslKw

AKKA/LAA autoratlīdzību izmaksai meklē D.Īvānu, Z. Mauriņu, V.Purvīti un citus autorus


Autortiesību un komunicēšanās konsultācijas aģentūras/ Latvijas autoru apvienības (AKKA/LAA) mājaslapā atrodamā informācija vēsta, ka AKKA/LAA lūdz atsaukties autorus vai viņu mantiniekus, par kuru darbu izmantošanu ir iekasēta atlīdzība, taču to nevar izmaksāt, jo trūkst ziņu par autoru. Vairāk nekā 150 vārdu garajā sarakstā atrodami gan politiķis un žurnālists Dainis...

Kauns un negods AKKA-LAA

Āprātīga bezkaunība no Akka-laa puses!

Īsāk sakot, Akka-laa.lv mājas lapas kodā atrodami pārpalikumi no Radio Skonto mājaslapas.

Ņemot vērā publiskajā telpā agrāk cirkulējošo informāciju un akka-laa zināšanas par to, kas ir internets, tad es teiktu, ka nākamo ceturtdien varbūt Akka-laa nāks klajā ar paziņojumu. Drošvien tiks vainots Mediaparks, kas ir norādīts kā izstrādātājs.

----------------------------------------------------------------------------------------
Gribi uzzināt visu ātrāk kā citi? Paraksties uz RSS un piekāp blogā. Kā arī neaizmirsti palasīt miniblogu.

di
di

[Virsraksts nav norādīts]

Stendzenieka reklāma teātrim Observatorija: http://www.youtube.com/watch?v=co7g7ndI3c8

Pirmais iespaids - aktieru sejas pašpārliecinātas, gandrīz smīnošas, teksti iepriekš uzrakstīti un iemācīti no galvas. Te pēkšņi - kas tad tas? Raimonds Pauls pie klavierēm! Un runā! Pusi klipa Raimonds Pauls runā paša izdomātu tekstu, kas ir garāks par visu, ko viņš pēdējā sasaukuma laikā ir pateicis, darot savu pamatdarbu - pildot Saeimas deputāta pienākumus. Klipā viņš izskatās patiesi norūpējies un satraucies. Un pauž vārgas cerības, ka atradīsies cilvēki, kas kaut kā spēs palīdzēt teātrim ar naudu. Informācijai - Paula ienākumi 2009. gadā bija 215 tūkstoši, no kuriem lielākā daļa gūti tikai no procentiem (41 tūkstotis no bankās noguldītā depozīta procentu maksājumiem un 81 tūkstotis no AKKA/LAA autoratlīdzības maksājumiem - par darbiem, kas radīti agrāk), tas ir, nedarot vispār neko, Pauls būtu nopelnījis savus 115 tūkstošus gadā. Šajā ziņā 16 tūkstoši, kas saņemti kā alga Saeimā, ir tikai tāda kā dzeramnauda. Ja nemaldos, iepriekšējā gadā Observatorija saņēma 140 tūkstošus latu kā valsts dotāciju. Nē, nepadomājiet, ka es te kaut kādu morālu nosodījumu grasos paust, es tikai par reklāmas tēlu komunikāciju ar patērētāju - domāju, ka daudz efektīvāk būtu pateikt, ka Pauls ir noziedojis 10 000, nevis likt viņam spēlēt klavieres un lūgt citiem.

p.s. LETA: "Gandrīz četru gadu laikā kopš 9.Saeimas pilnvaru apstiprināšanas ne reizi tribīnē nav uzstājies Viktors Ščerbatihs (ZZS) un arī Raimonds Pauls (TP)."
p.s.2 Balsojumā par Maizīti deputāts Raimonds Pauls arī nepiedalījās, es gan nezinu, varbūt bija slims, bet varbūt bija aizņemts šī klipa ierakstā

ASV gatavojas izķert visus "filmu pirātus"

IT ziņas : ASV gatavojas izķert visus "filmu pirātus"
ImageASV bittorent trekeru cienītāji satraukušies ne pa jokam: US Copyright Group (mūsu AKKA/LAA analogs) ierosinājusi civillietu par autortiesību pārkāpumiem pret 20,000 datorlietotāju, kas lejuplādējuši filmas Steam Experiment, Far Cry, Uncross the Stars, Gray Man un Call of the Wild 3D. Rindā gaida vēl 30,000 par citu filmu lejuplādi.
The Hollywood Reporter raksta, ka šīs civillietas ir "eksperimentālas". Ja tās
izies cauri
class="detail">, nākamajā piegājienā jau būšot miljoni failapmaiņas cienītāju.

Kas ir pats interesantākais: "pirātu" izķeršanai tiks lietota speciāla GuardaLey datorprogramma, kas spēj reālā laikā automātiski monitorēt jebkuru P2P tīklu, kā arī web lapas, FTP serverus, IRC čatu utt., salīdzināt datu straumes ar datubāzi un atcerēties IP adreses, kuras lejuplādējušas noteiktas filmas.

Kā izsakās Jeffrey Weaver, GuardaLey IT juriskonsults, "Mēs mēģinām izveidot jaunu ienākumu avotu, un monetizēt nelegālos izplatīšanas kanālus". Ar to viņš domāja, ka lielie kinomagnāti tiesas procesu veidā cer kompensēt zaudējumus no nelegālās failapmaiņas.

Avots 1, 2.

More ...
Stats : 10 Replies

Veido jaunu autortiesību aģentūru; sabiedrībā pazīstami literāti atbalsta


Kā alternatīvu autortiesību aģentūrai AKKA/LAA, vairāki Latvijā pazīstami rakstnieki izteikuši atbalstu jaunas biedrības dibināšanai – Autoru tiesību biedrība, informē izdevējs Reinis Tukišs. Ieceri dibināt Autoru tiesību biedrību atbalsta Nora Ikstena, Liāna Langa, Māris Bērziņš, Jānis Rokpelnis, Arvis Kolmanis, Gundega Repše, Ingmāra Balode, Agnese Krivade, Andra Neiburga,...

AKKA/LAA iekasēs nodevu par dziedāšanu arī privātā vidē

Lai nodrošinātu pilnīgu autoru tiesību aizstāvību, AKKA/LAA turpmāk iekasēs samaksu arī par dziedāšanu privāta vidē. AKKA/LAA iesniegusi Ministru Kabinetā koncepciju, kas paredz ar autortiesību nodevu aplikt jebkuru ar autortiesībām aizsargātas dziesmas izpildījumu. Plānots, ka nodeva būs jāmaksā, piemēram, par dziedāšanu dušā, dungošanu uz ielas, dziedā&scar..;.

AKKA/LAA iekasēs nodevu par dziedāšanu arī privātā vidē

Lai nodrošinātu pilnīgu autoru tiesību aizstāvību, AKKA/LAA turpmāk iekasēs samaksu arī par dziedāšanu privāta vidē. AKKA/LAA iesniegusi Ministru Kabinetā koncepciju, kas paredz ar autortiesību nodevu aplikt jebkuru ar autortiesībām aizsargātas dziesmas izpildījumu. Plānots, ka nodeva būs jāmaksā, piemēram, par dziedāšanu dušā, dungošanu uz ielas, dziedā&scar..;.

Kas tālāk - nodoklis papīram?

«Domāju, ka ieviest jebkādus šādus papildu nodokļus nav pareizi, kamēr AKKA/LAA nav sinhronizējusi savas darbības un nodokļu likmes ar līdzīgām iestādēm Igaunijā un Lietuvā, kā tas diemžēl ir šobrīd,» DB sacīja ELKO Grupas Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs, vienlaikus jautājot, kas tālāk - «nodoklis papīram, jo to arī taču var izmantot datu glabā...

Kas tālāk - nodoklis papīram?

«Domāju, ka ieviest jebkādus šādus papildu nodokļus nav pareizi, kamēr AKKA/LAA nav sinhronizējusi savas darbības un nodokļu likmes ar līdzīgām iestādēm Igaunijā un Lietuvā, kā tas diemžēl ir šobrīd,» DB sacīja ELKO Grupas Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs, vienlaikus jautājot, kas tālāk - «nodoklis papīram, jo to arī taču var izmantot datu glabā...

AKKA/LAA

Pidori

Nav naktsmiera AKKA/LAA kantorim

Nav miera un naktsmiera AKKA/LAA kantorim. Totāls bezmiegs un kreņķi grauž ar izdomu bagātos naudas izsitējus. Un kā nu nē… krītas no Latvijas iedzīvotājiem’ izplēstā ‘nauda.

AKKA/LAA pērn no nesēju un reproducēšanas iekārtu izgatavotājiem un importētājiem iekasējusi 256,5 tūkstošus latu, kas ir par 40% mazāk nekā 2008. gadā. Biedrība skaidro, ka lielais iekasētās atlīdzības samazinājums radies tāpēc, ka spēkā esošie MK noteikumi, kas reglamentē šo jomu, ir zaudējuši aktualitāti un tajos nav iekļauti vairāki tukšie nesēji un reproducēšanas iekārtas, kas patlaban tiek plaši pielietotas dažādu autoru darbu reproducēšanai.
MK noteikumi nav papildināti piecus gadus, un tā ir valdības neizdarība, uzskata AKKA/LAA.

Man gan liekas, ka iepērkas Lietuvā un Igaunijā, kur šāds stulbums nav piemērots. Ir iespējams variants, ka liela daļa darba spējīgo Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši strādāt citur.

Atšķirība cenās ir graujoša, piemēram, CD (matrica) Verbatim 94587 700 MB 52X Digital Vinyl CD-R, Spindle labklājības zemē ASV maksā nieka 0.27$ vai 14 santīmu mūsu naudiņā. Atceramies, ka mūsu līdzpilsoņiem ir ievērojami mazāk naudas nekā ASV afro – amerikāņiem… Ja ir šaubas skaties šajā lapā Amazon.com meklētājā.
Toties mums (TX CD-R ) 0.40 lati un pie tam interneta veikalā, lielveikalos ar vāciņiem jau o.6o lati un vairāk.

Un vēl viņiem nepietiek….
Laikam pārdzīvo neseno notikumu, kad neizdevās iekasēt naudu par tautas dziesmu izpildīšanu. Par jaunajiem iecerētajiem tarifiem ŠEIT


Filed under: Pagrūddieņi

Nav naktsmiera AKKA/LAA kantorim

Nav miera un naktsmiera AKKA/LAA kantorim. Totāls bezmiegs un kreņķi grauž ar izdomu bagātos naudas izsitējus. Un kā nu nē… krītas no Latvijas iedzīvotājiem’ izplēstā ‘nauda.

AKKA/LAA pērn no nesēju un reproducēšanas iekārtu izgatavotājiem un importētājiem iekasējusi 256,5 tūkstošus latu, kas ir par 40% mazāk nekā 2008. gadā. Biedrība skaidro, ka lielais iekasētās atlīdzības samazinājums radies tāpēc, ka spēkā esošie MK noteikumi, kas reglamentē šo jomu, ir zaudējuši aktualitāti un tajos nav iekļauti vairāki tukšie nesēji un reproducēšanas iekārtas, kas patlaban tiek plaši pielietotas dažādu autoru darbu reproducēšanai.
MK noteikumi nav papildināti piecus gadus, un tā ir valdības neizdarība, uzskata AKKA/LAA.

Man gan liekas, ka iepērkas Lietuvā un Igaunijā, kur šāds stulbums nav piemērots. Ir iespējams variants, ka liela daļa darba spējīgo Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši strādāt citur.

Atšķirība cenās ir graujoša, piemēram, CD (matrica) Verbatim 94587 700 MB 52X Digital Vinyl CD-R, Spindle labklājības zemē ASV maksā nieka 0.27$ vai 14 santīmu mūsu naudiņā. Atceramies, ka mūsu līdzpilsoņiem ir ievērojami mazāk naudas nekā ASV afro – amerikāņiem… Ja ir šaubas skaties šajā lapā Amazon.com meklētājā.
Toties mums (TX CD-R ) 0.40 lati un pie tam interneta veikalā, lielveikalos ar vāciņiem jau o.6o lati un vairāk.

Un vēl viņiem nepietiek….
Laikam pārdzīvo neseno notikumu, kad neizdevās iekasēt naudu par tautas dziesmu izpildīšanu. Par jaunajiem iecerētajiem tarifiem ŠEIT


Filed under: Pagrūddieņi

Cietīs visi godīgie uzņēmēji

Biedrība AKKA/LAA aktualizējusi izmaiņas datu nesēju nodokļa noteikumos, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet arī, piemēram, mobilajiem telefoniem ar MP3, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem. «Šajā gadījumā cietīs tikai godīgie uzņēmēji, kuriem būs jākompensē cenu starpība starp “legālajām” un “pelēkajām” precēm,»saka ELKO Gru...

AKKA/LAA iecerējusi nodevu par telefonu, CD, DVD lietošanu

Biedrība AKKA/LAA aktualizējusi izmaiņas datu nesēju nodokļa noteikumos, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet arī, piemēram, mobilajiem telefoniem ar MP3, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem. «Šajā gadījumā cietīs tikai godīgie uzņēmēji, kuriem būs jākompensē cenu starpība starp “legālajām” un “pelēkajām” precēm,»saka ELKO Gru...

Koncertuzvedums visai ģimenei "Manas bērnības Lācēns"

Mikiņš, Rūcis, Lācis… mūsu pirmais draudzīgais plecs kam esam čukstus uzticējuši savus dienas pārdzīvojumus, kam esam piekļāvušies aizmiegot…

Mūsu, gandrīz visu pirmā rotaļlieta, kas pašiem augot, pamazām pārauga asociācijās ar Vinniju Pūku, ar Kristoferu Robinu, bet patiesībā ir un paliek viena no atslēgām kas atver mums durvis uz brīnišķīgāko dzīves posmu – kad konfektes saldākas, sniega kalni lielāki un saule spīd visu laiku.

Populārais bērnu dziesmu autors un dziedātājs Arnis Miltiņš (kādreizējā televīzijas bērnu raidījuma "Alfona māja" vadītājs, AKKA LAA "Autortiesību bezgalības balvas 2002" ieguvējs) aicina uz savu dziesmu koncertuzvedumu visai ģimenei - "Manas bērnības Lācēns", kur varēsiet tikties ar gan iemīļotajām, gan jaunām dziesmām, atcerēties, pārdomāt un no jauna apņemties neaizmirst to, ko ikdienas steigā bieži piemirstam – mūsu bērnišķīgo prieku.

Koncertuzvedumā dzirdēsiet Arņa Miltiņa dziesmas ar Ineses Zanderes, Jāņa Baltausa, Andra Akmentiņa, Valda Atāla, Jēkaba Kacena un Kārļa Miltiņa vārdiem Kultūras un atpūtas centra "Imanta" bērnu popgrupas "Tu un es" un instrumentālās grupas – Aivara Vaišļas (ģitāra), Valtera Sprūdža (basģitāra), Viestura Samta (bungas), Jāņa Miltiņa (klavieres) un Jāņa Atslēgas (vijole) sniegumā. Koncerta viesis - Salvis Sprūžs (tenors).

Uzveduma mūzikas, idejas un režijas autors – Arnis Miltiņš
Horeogrāfija – Kristiāna Cimmermene
Foto noformējums – Gints Grasis
Skatuves vide – Maija Avota

Tiekamies Kultūras un atpūtas centrā "Imanta" 09.04.2010. pl.12:00 un 19:00
Biļešu cenas pieaugušajiem Ls 2,- bērniem un pensionāriem Ls 1,-

AKKA/LA pērn iekasējusi 3,6 miljonus latu

Kopējā Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas autoru apvienības (AKKA/LAA) saņemtā atlīdzība autoriem un citiem tiesību īpašniekiem ir 3,64 milj. latu, kas ir par 16 % mazāk nekā 2008. gadā. 2009. gada nogalē AKKA/LAA administrēja 4 080 Latvijas autoru un vairāk nekā četru miljonu ārzemju autoru mantiskās tiesības. 2009. gadā  AKKA/LAA autoriem savākus...

AKKA/LA pērn iekasējusi 3,3 miljonus latu

Autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība (AKKA/LAA) 2009. gadā  autoriem savākusi atlīdzību 3,3 miljonu latu apmērā, kas ir par 8 % mazāk nekā 2008. gadā, informē biedrība. Kopējā biedrības saņemtā atlīdzība autoriem un citiem tiesību īpašniekiem ir 3,64 milj. latu, kas ir par 16 % mazāk nekā 2008. gadā. 2009. gada nogal...

AKKA/LAA pērn iekasējusi atlīdzību 3,6 milj. latu apmērā


Autoru biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība” (AKKA/LAA) 2009. gadā  autoriem savākusi atlīdzību 3 300 729 latu apmērā, kas ir par 8 % mazāk nekā 2008.gadā, informēja AKKA/ LAA pārstāve Agnese Kārše. Visvairāk atlīdzības – 2 191 985 Ls -,  savākts muzikālo darbu autoriem.

Daži vārdi par autortiesībām internetā

Gribējās uzrakstīt savu komentāru par visām karstajām diskusijām, kas pēdējā laikā ir par un ap autortiesībām un to, cik nelabvēlīgi internets to visu ietekmē. Un lai šis komentārs ir pēc tam, kad "Diena" publicējusi interviju ar AKKA/LAA izpilddirektores vietnieci Anitu Sosnovsku. A. Sosnovska intervijā saka šādus, manuprāt, zīmīgus vārdus: "Visa pasaule ir satraukusies par nekontrolēto

AKKA/LAA brīdina par postošām sekām no interneta pirātisma

Ja saglabāsies līdzšinējās interneta pirātisma tendences, tad līdz 2015. gadam radošajās nozarēs nodarbināto skaits saruks par 1,2 miljoniem, bet ieņēmumi samazināsies par 240 miljardiem eiro. Pētījumā par interneta pirātisma ietekmi uz radošajām nozarēm Eiropas Savienībā, DB iepazīstināja biedrības AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše. Tas pēc...