Kādā ciemā nodegušas 25 privātmājas

Ilgstošā karstuma izraisītajos ugunsgrēkos Krievijā aizvadītajā diennaktī nodeguši gandrīz 900 privātmāju, gājuši bojā pieci un cietuši 34 cilvēki, ziņo LETA-RIA NOVOSTI. Pēc viņa teiktā, visvairāk māju uguns iznīcinājusi Ņižegorodskas un Voroņežas apgabalā - attiecīgi 505 un 271.

Tikai vienā Ņižegorodskas apgabala apdzīvotajā vietā vien - Kavļejas ciemā - nodegušas 25 privātmājas. Ugunsgrēkus izraisījuši elektrības vadu pārrāvumi.

Ņižegorodskas apgabala teritorijā aizvadītajā diennaktī ugunsgrēkos cietuši 13 cilvēki, bet Viksunas rajonā tika evakuēti 200 iedzīvotāju.

Voroņežas apgabalā uguns izpostījusi 271 privātmāju. Ugunsgrēkos pieci cilvēki ir gājuši bojā, bet 21 ar miesas bojājumiem nogādāts slimnīcā. Evakuēti vairāk nekā 2500 cilvēku, kuri tagad izvietoti Voroņežas medicīnas un mācību iestādēs.

Maskavas apgabalā iznīcinātas gandrīz 60 mājas.

Situācija ar mežu ugunsgrēkiem karstuma un sausuma pārņemtajos Krievijas centrālajos un dienvidu reģionos izraisa nopietnas bažas, jo pagaidām neizdodas novērst aizdegšanos, norādījis avots Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs.

30. jūlijā plkst.14.00 vienā no Jūrmalas visdzīvākajām vietām – Jomas un Turaidas ielu krustojumā – tiks atklāta meistaru mini pilsētiņa. Pasākuma „Meistaru dienas 2010” mērķis ir iepazīstināt Latvijas viesus un iedzīvotājus ar tautas daiļamata meistaru darbiem, atbalstīt un veicināt Latvijas ražotājus, informē ziņu aģentūra LETA.

Trīsdesmit dienas Jūrmalas viesiem un iedzīvotājiem būs iespēja uzzināt, kā savus izstrādājumus rada kalēji, audēji, koka un ādas apstrādes meistari. Tie, kuri vēlēsies, varēs izmēģināt spēkus, iejūtoties meistaru lomā. „Meistaru dienu 2010” ietvaros notiks Latvijas ražotāju rīkotās degustācijas un prezentācijas.

SIA Hercogiste Media attīstības direktors Aleksandrs Vidjakins uzskata, ka Latvijai ir liels potenciāls etnogrāfiskā tūrisma sektorā, jo latvieši var piedāvāt ekoloģiski kvalitatīvus izstrādājumus. Iespējams, ka „Meistaru dienas” jau nākamgad varētu pārvērsties par nopietnu tūrisma projektu, norāda LETA.

„Meistaru dienas 2010” var uzskatīt par zīmola Ražots Latvijā prezentāciju, saka SIA Narteks direktors Leonīds Muhins. Pirms divām nedēļām Rīgas Domes pasāžā vēra durvis tīkla Ražots Latvijā pirmais veikals, kura mērķis ir aktīvi popularizēt Latvijas preces gan Latvijā, gan ārvalstīs.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

„Man tikai atliek atrast vienu ģeniālu ideju, un tad es būšu stāvus bagāts,” teica viens draugs, skatīdamies datora monitorā. Šis puisis bija (ir?) apsēsts ar ideju, ka viena vienīga doma viņu padarīs par miljonāru – kā to Facebook čali vai to, kurš izdomāja krievu ruletes čatu. Vai Skype puišus. „Tas ir iespējams,” viņš teica. Man pat liekas, ka nopietni.

Taču ar tām ģeniālajām idejām ir, kā ir. Ne velti par tām maksā miljonus. Tās gluži vienkārši ir – vienas no miljona.

Un ko darīt pārējiem? Gaidīt šo ģeniālo ideju (ja nu tomēr) vai mest mieru un vienkārši veikt savus tiešos pienākumus, cerot uz labākiem laikiem?

Špikošana un inovācija nebūt nav divas pretrunīgas lietas, vienā seminārā mums, zālē sēdošajiem teica pašpasludinātais biznesa un vadības guru Olivers Gross (Oliver Gross). Tikai ir viens „bet” – nevajag špikot idejas no tās jomas, kurā vēlaties to realizēt.

Grosa kungs kādreiz vadīja frizētavu ķēdi – vairāki saloni, 300 padoto un lielos vilcienos bussiness as usual. Pieklājīgi ieņēmumi, bet gadās arī melnās dienas. „Šodien pārāk saulains laiks, cilvēki labāk pavada laiku pie dabas nekā frizētavā,” sliktos ienākumus viņam frizētavas vadītāja skaidroja vienreiz. „Šodien līst, cilvēki nemaz neiet ārā no mājas,” – tā citreiz. „Šodien bija šausmīgs vējš, cilvēkiem nav jēgas taisīt frizūru, to tāpat izpūtīs,” – tā vēl citu reizi.

Bet varbūt būtu jēdzīgāk meklēt iespēju, kā attīstīt biznesu, nevis pasīvi gaidīt optimālos laika apstākļus, kādi acīmredzot neeksistē… Šāda iespēja radās kādā necilā dienā (nav ne jausmas, vai toreiz spīdēja saule vai pūta vējš), kad Grosa kungs, gaidot rindā uz automašīnas mazgāšanu, pamanīja reklāmas stendu. Tas aicināja pēc mazgāšanas savu automobili arī ievaskot – par trīsreiz zemāku summu nekā citos salonos. „Kā tas iespējams?” Grosa kungs jautāja autosalona darbiniekiem: „Pavisam vienkārši – mēs klientiem piedāvājam vietu, materiālus un pamācām, kā tas darāms, bet viņi visu dara paši. Mūsu darbinieks stāv turpat un iejaucas, ja klients ko dara nepareizi. Tādā veidā iespējams apkalpot vairākas automašīnas vienlaicīgi, darbinieki nav pārslogoti, bet klienti ir priecīgi, ka ietaupījuši naudiņu. Win – win.”

Tā radās Cut & Go. Klients frizētavā pats sev izmazgā matus, frizieris tikai apgriež, un klients pats izfēno. Efektivitātes ideja – kā autosalonā. Ideja bija vienlaikus plaģiāts un inovācija.

Šis stāsts nav par autosaloniem, frizētavām vai internetu. Tas ir par to, ka jātur acis un ausis vaļā. Un par to, ka labas idejas ne tikai rada labus ienākumus, bet arī dzīvo tālāk. Tā es pirms pāris mēnešiem vienā Dienvidvācijas pilsētiņā pamanīju frizētavu. „Cut & Go – tikai 11 eiro,” vēstīja uzraksts skatlogā.

LASI VISUS BLOGUS

http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/vesture/?doc=82556
Inesis Feldmanis, LU profesors, vēst. hab. dokt. , akadēmiķis.

“Mājas Viesa” publikāciju sērijā “Otrais pasaules karš aiz slepenības priekškara” šoreiz, pēc lasītāja Laimoņa Niedres ierosinājuma, rakstām par 1944. gada 20. jūlija drāmu Hitlera “Vilku midzenī” – pulkveža Štaufenberga īstenoto atentātu pret fīreru, kurā tikai nejaušība izglāba viņam dzīvību. Vai Hitlers tiešām bija dzimis “laimes krekliņā”? Un kā pavērstos vēstures gaita, ja atentāts būtu izdevies?

Austriešu vēsturniece Anna Marija Zigmunda raksta, ka pret Hitleru plānoja un īstenoja vairāk atentātu nekā pret jebkuru citu politiķi visā pasaules vēsturē. Vācu autors Vils Bertholds nosauc precīzu skaitli – 42 sazvērestības ar nolūku nogalināt, no kurām gan daudzas pat nemēģināja īstenot. Taču Hitlers bija īsts laimes putns un viņu vienmēr glāba neticamas nejaušības vai, kā pats fīrers mēdza teikt: providence.

Plašākai sabiedrībai bija zināms tikai par diviem atentātiem, kurus gluži vienkārši nevarēja noklusēt, jo tie gandrīz izdevās. Pirmo rūpīgi sagatavoja galdnieks Georgs Elzers, ievietojot bumbu ar laika degli Minhenes alus pagraba  pīlārā, pie kura atradās runātāja pults. 1939. gada 8. novembrī Hitlers tur uzstājas ar ikgadējo runu, pieminot Minhenes alus puču un vecos cīnītājus. Bumba sprāga noteiktajā laikā. Bojā gāja 8 cilvēki, 63 ievainoja. Hitlers alus pagrabu bija atstājis pirms trīspadsmit minūtēm, saīsinot savu uzstāšanos, jo miglas dēļ viņam vajadzēja prom doties ar vilcienu, nevis lidmašīnu. Sliktais laiks izglāba Hitleram dzīvību.

Otru vācu sabiedrībai plaši zināmo atentātu sagatavoja vācu virsnieku grupa, bet 1944. gada 20. jūlijā īstenoja pulkvedis Klauss Šenks fon Štaufenbergs. Sazvērnieki bija ļoti tuvu Hitlera nogalināšanai, bet viņam atkal neticami palaimējās.

“Valkīra” cīņā par jaunu Vāciju

Sazvērnieku loks bija visai plašs, viņu rindās iekļāvās militāras personas, valsts pārvaldes darbinieki, diplomāti un intelektuāļi. Vēlāk notiesāto un ar nāvi sodīto personu vidū bija viens ģenerālfeldmaršals, 19 ģenerāļi, 26 pulkveži, divi vēstnieki, septiņi diplomāti, trīs valsts sekretāri, vairāki augsti policijas ierēdņi.

Vairākus gadus sazvērnieki grupējās ap bijušo vācu sauszemes karaspēka ģenerālštāba priekšnieku ģenerālpulkvedi Ludvigu Beku. Atklāti opozīcijā Hitleram viņš nostājās pēc 1937. gada novembra, kad fīrers pavēlēja vērmahtam sākt konkrētu gatavošanos agresīvam karam, bet amatu atstāja 1938. gada 18. augustā. Vairāku pētnieku skatījumā viņš bija vienīgais vācu ģenerālis, kas darīja visu iespējamo, lai izjauktu Hitlera nodomus.

Sazvērnieki plānoja ne vien novākt fīreru, bet arī likvidēt nacistisko režīmu un izveidot jaunu valdību. Ja iecere izdotos, Beks Hitlera vietā kļūtu par Vācijas valsts galvu. Kanclera amatu iegūtu nacionāli konservatīvi noskaņotais Karls Fridrihs Gerdelers, kurš 30. gados bija Leipcigas oberbirģermeistars, bet vēlāk aktīvi iekļāvās pretošanās kustībā, kļūstot par vienu no tās līderiem. Vācu armijas virspavēlnieka posteni paredzēja ģenerālfeldmaršalam Ervinam fon Viclēbenam.

Ironiskā kārtā sazvērnieki nolēma savās interesēs izmantot arī paša fīrera akceptētu plānu ar kodētu nosaukumu – operācija “Valkīra”. Tas bija iecerēts gadījumam, ja vērmahtam Vācijā nāktos apspiest karagūstekņu vai spaidu darbos nodarbināto dumpi. Pavēli sākt operāciju varēja dot Hitlers personiski vai arī rezerves armijas pavēlnieks. Šo amatu ieņēma ģenerālpulkvedis Frīdrihs Froms, kas zināja par sazvērnieku plāniem, bet svārstījās un īsti viņiem nepievienojās.

Štaufenbergs, kurš pakāpeniski izvirzījās par atentāta galveno organizatoru, kopā ar vācu sauszemes armijas vispārējās pārvaldes priekšnieku ģenerāli Fridrihu Olbrihtu un citiem virsniekiem neuzkrītoši pielāgoja un palaboja “Valkīru” atbilstoši sazvērnieku interesēm. Piemēram, paredzēja neitralizēt trešā reiha varenākās organizācijas SS (Shutzstaffel – apsardzes vienība) militārās vienības, apcietināt SS un nacistu partijas vadību.

Sazvērnieki sāka steigties pēc britu un amerikāņu karaspēka izcelšanās Normandijā 1944. gada jūnija sākumā, jo bija skaidrs, ka neizbēgami tuvojās Vācijas militārā sakāve. Šajā situācijā Štaufenbergs nolēma atentātu veikt pats. Tāda iespēja pavērās pēc 1944. gada 1. jūlija, kad viņu iecēla rezerves armijas pavēlnieka štāba priekšnieka amatā. Tagad viņam bija iespējas bieži redzēt Hitleru.

Ellesmašīna sprāgst “Vilka midzenī”

1944. gada 18. jūlijā Štaufenbergs saņēma pavēli pēc divām dienām ierasties fīrera galvenajā mītnē “Vilka midzenī” (Wolfsschanze, Austrumprūsijā). Viņam bija jāziņo Hitleram par karaspēka rezervēm, kuras varētu nosūtīt uz austrumu fronti. Sazvērnieki saprata, ka ir pienācis izšķirīgais mirklis un citas iespējas var arī vairs nebūt. 20. jūlijā paredzētā apspriede par militāro stāvokli “Vilka midzenī” nenotika, kā parasti, betona bunkurā, bet gan neciešamās tveices dēļ koka barakā, kurā bija atvērti visi logi. Tā sākās pusvienos dienā, pusstundu agrāk. Steigā Štaufenbergs pieļāva visai būtisku kļūdu. Viņš paspēja aktivizēt tikai vienu bumbu, kurai bija jāsprāgst pēc piecpadsmit minūtēm. Otru viņš pat neielika portfelī. Vācu militārais vēsturnieks Hanss Dīters Otto ir neizpratnē par šādu rīcību: “Tam taču laika viņam pietika. Vienas bumbas detonācija noteikti izraisītu arī otras eksploziju.” Tad izredzes palikt dzīvam nebūtu nevienam apspriedes dalībniekam.

Ienācis apspriedes telpā, Štaufenbergs nostājās pie garā ozolkoka galda līdzās referentam ģenerālim Ādolfam Heizingeram. Viņš novietoja portfeli ar spridzekli zem galda tā, ka tas atspiedās pret galda balstu aptuveni divu metru attālumā no fīrera. Vēstures ironija – referenta adjutants pulkvedis Heincs Brants, pieejot tuvāk galdam un noliecoties pār karti, kas bija uz tā izklāta, aizķēra ar kāju Štaufenberga portfeli. Viņš to nolika galda balstam otrā pusē. Sprādziena brīdī arī Hitlers meklēja kādu punktu kartes augšējā malā. Balstoties uz elkoņiem, vienā rokā turot zīmuli, otrā lupu, viņš ar visu ķermeņa augšējo daļu bija uzgūlies uz galda, nenojaušot, ka tieši tas varbūt izglāba viņam dzīvību. Hitlers tika cauri ar izbīli un vieglām brūcēm. Četri virsnieki gāja bojā. Vairākus smagi ievainoja.

Hitlera personiskais adjutants Otto Ginše, kuru sprādziena vilnis izmeta ārā pa logu, vēlāk liecināja, ka drēbes fīreram bija skrandās, mati izspūruši un apsviluši. Kad Hitleru aizveda uz bunkura ēdamtelpu un apsēdināja atzveltnes krēslā, viņš esot gārdzis: “Atentāts… Bumba… Kas tas bija? Kāda laime… Es esmu dzīvs… Tas bija providences pirksts.”

Hitlera sekretāre Krista Šrēdere savās atmiņās raksta, ka šefs viņu liktenīgajā dienā izsaucis ap pulksten trijiem. Viņš izskatījies apbrīnojami labi atpūties un stāstījis par atentātu: “Smagais galda balsts mazināja sprādziena spēku. Man blakus sēdošajam stenogrāfistam norāva abas kājas. Man ārkārtīgi paveicās! Ja sprādziens būtu noticis bunkurā, bet ne koka barakā, neviens nebūtu palicis dzīvs.”

Tieši 20. jūlijā vizītē pie Hitlera “Vilka midzenī” ieradās Musolīni. Fīrers uzreiz steidza viesim izrādīt nozieguma vietu. “Abi klusēdami aplūkoja sagrauto apspriežu telpu. Musolīni apsēdās krēslā, Hitlers uz kādas kastes. Apsēdies viņš turpināja stāstīt – kā gids, kurš izrāda tūristiem Romas drupas. Musolīni pārsteigts klausījās. Tad Hitlers parādīja savas saplēstās bikses un diezgan bezrūpīgi piezīmēja: žēl, bija pavisam jaunas. Duče piespiesti iesmējās,” tā abu diktatoru tikšanos apraksta amerikāņu autors Džons Tolands.

Hitlers ir dzīvs!

Štaufenbergam, kurš atstāja baraku īsi pirms sprādziena, izdevās izkļūt no fīrera galvenās mītnes apsargātās teritorijas un aizlidot uz Berlīni. Būdams pārliecināts, ka atentāts ir izdevies, viņš bija sašutis, uzzinot, ka Berlīnē vēl nekas nav pasākts. Sazvērniekus apstulbināja no galvenās mītnes saņemtā ziņa, ka vadonis ir dzīvs. Rezerves armijas pavēlnieks Froms atteicās izdot pavēli un sākt operāciju “Valkīra”. Zaudēts bija vērtīgs laiks, jo pēc atentāta nacistu vadība bija šokā un darbojās kā paralizēta.

Operāciju “Valkīra” sāka tikai ap puspieciem pēcpusdienā – īsi pirms Štaufenberga ierašanās Bendlera ielā (tur atradās sazvērnieku mītne). Tas notika, pateicoties pulkveža Albrehta Merca fon Kvirnheima enerģiskajai rīcībai – viņš izdeva pavēli Froma vārdā.

Berlīnē sardzes bataljona “Lielvācija” komandieris majors Otto Rēmers saņēma pavēli bloķēt valdības kvartālu un arestēt Vācijas propagandas ministru Jozefu Gebelsu. Šo pavēli viņš tomēr nespēja izpildīt. Gebelss viņam pateica, ka Hitlers ir dzīvs, un savienoja viņu ar fīreru. Rēmers pazina fīrera balsi, uzreiz apliecināja Hitleram lojalitāti un saņēma neierobežotas pilnvaras.

Pakāpeniski virsroku atguva nacistu vadība. Sākās izrēķināšanās ar atentāta rīkotājiem. Pēc Froma pavēles (tā viņš gribēja notušēt saistību ar sazvērniekiem) īsi pēc pusnakts nošāva Štaufenbergu, kurš mira ar vārdiem: “Lai dzīvo mūsu svētā Vācija,” – viņa adjutantu virsleitnantu Verneru fon Heftenu, kā arī Olbrihtu un Kvirnheimu. Beks divas reizes nesekmīgi mēģināja nošauties, līdz beidzot viņam palīdzēja kāds feldfēbelis.

Pašnāvību izdarīja arī vairāki citi augsti virsnieki, kuri bija piedalījušies apvērsumā vai arī par to zināja. Noindējās divi slaveni vācu ģenerālfeldmaršali – Hanss Ginters Klūge un Ervins Romels. Galu sev padarīja arī militārās pretošanās kustības līderis ģenerālmajors Henings fon Treskovs.

Turpmāk apcietināja vairāk nekā 700 personas (vēstures literatūrā gan minēti ļoti atšķirīgi skaitļi). Sazvērnieku līdzzinātājus un citus nacisma režīma pretiniekus sodīja ar nāvi līdz pat pēdējām kara dienām. Vēl 1945. gada 9. aprīlī pakāra vācu militārā izlūkdienesta šefu admirāli Vilhelmu Kanarisu un viņa vietnieku ģenerālmajoru Hansu Ostinu.

Lai cik dīvaini tas skanētu, sazvērestība un tās izgāšanās nāca Hitleram par labu. Par spīti smagajam stāvoklim frontēs, viņam vācu tautā no jauna nostiprinājās atbalsts. Cīņā pret dzīvu Hitleru Vācijā nevienam nebija gandrīz nekādu izredžu.

Daži vērtējumi

Mūsdienu vācu vēstures literatūrā 1944. gada 20. jūliju parasti uztver kā vācu pretošanās simbolu pret Hitleru. Apliecinājumu tam, ka daudzi vācieši nevēlējās samierināties ar nacistisko režīmu un bija gatavi tēvzemes mīlestības dēļ ziedot savu dzīvību. Atsevišķi autori uzsver, ka sazvērestība bija citas Vācijas “sirdsapziņas sacelšanās” izpausme.

Vācu vēsturnieku darbos ir novērojama arī tendence kritiski vērtēt sazvērnieku darbību. Parasti viņiem pārmet nacistu līderu spēju nenovērtēšanu un diletantismu. Vācu vēsturnieks Otto daudz raksta par Štaufenberga pieļautajām kļūdām. Viņš ir nesaprašanā, kāpēc pulkvedim tā vajadzēja pieķerties domai, ka Hitlers ir miris, un iestāties par operācijas “Valkīra” īstenošanu. Sekas taču bija tik traģiskas.

***

• Par 1944. gada 20. jūlija notikumiem uzņemtas vismaz 13 filmas. Viena no pēdējām – “Operācija Valkīra. Štaufenberga atentāts” ar pazīstamo aktieri Tomu Krūzu galvenajā lomā (2008).

• 1944. gada 20. jūlija apspriedē “Vilka midzenī” piedalījās 24 dalībnieki. Bojā gāja ģenerālis Ginters Kortens, pulkvedis Heincs Brants, ģenerālleitnants Rūdolfs Šmunts un stenogrāfists Heinrihs Bergers.

• Saistībā ar 20. jūlija atentāta 50. gadadienu (1994) Vācijā izlaida speciālu pastmarku sēriju.

• Pēc 20. jūlija atentāta Hitlers nosūtīja Evai Braunai savu saplosīto formastērpu, kuru viņa glabāja kā vēsturisku relikviju. Tai pēc “galīgās uzvaras” bija jākļūst par eksponātu fīrera muzejā.

• Britu premjers Vinstons Čērčils novērtēja 20. jūlija atentātu nicīgi un pazemojoši. 1944. gada 2. augustā, uzstājoties britu parlamentā, viņš sacīja: “Vācu reiha vadošās personības viena otru nogalina.”

***

• Pirmo reizi Hitlera dzīvība bija apdraudēta 1921. gada novembrī, kad divus šāvienus uz viņu kādā Minhenes alus pagrabā raidīja nenoskaidroti politiskie pretinieki.

• Pēdējo sazvērestību pret fīreru perināja – tā vismaz uzskata britu vēsturnieks Ričards Overijs – viņa bruņojuma ministrs Alberts Špērs. 1945. gada aprīlī viņš apsvēris iespēju pa ventilācijas šahtām ieplūdināt fīrera Berlīnes bunkurā indīgu gāzi. Špēra iecere gan liekas nereāla un turklāt izdomāta. Ja viņš patiesi būtu gribējis fīreru nogalināt, tad nebūtu to īpaši grūti izdarīt. Špērs bija Hitlera uzticības persona, pat mīlulis, un varēja jebkurā laikā un bez jebkādas kontroles piekļūt pie fīrera.

Apple iPhone 4 ar baltu eksotisku ādu no MJ Edition – krokodilāda ar baltā zelta Apple logo

Kompānija ART STUDIO MJ777 nodarbojas ar ekskluzīvu Apple iPhone 4 un citu luksusa lietu izgreznošanu, kā piemēram, usb atmiņas, datorpeles, telefoni un citi aksesuāri. Visi kompānijas darbi ir vienā eksemplārā, vai ierobežotā daudzumā – limited edition. Apstrādē izmantota īsta āda, zelts, Swarovski kristāli, unikāli dārgmetālu sakausējumi un briljanti. Ieguldīts kvalitatīvs roku darbs.

Apple iPhone 4 ar eksotisku ādu no MJ Edition – pulēta dzeloņrajas āda

Apple iPhone 4 ar eksotisku ādu no MJ Edition – melnās dzeloņrajas klasiskā āda ar acs simbolu vidū

Apple iPhone 4 ar Platinum Gold 777 eksotisku ādu no MJ Edition – iguānas zaļā āda

Apple iPhone 4 ar sudraba eksotisku ādu no  MJ Edition – dabīga krokodilāda ar dimanta Apple logo

Apple iPhone 4 ar platīna eksotisku ādu no MJ Edition – rozā kobras āda ar briljanta Apple logo

Kas vieno tādus radošos prātus kā Aphex Twin, Napalm Death vokālistu Lī Dorianu, britu mākslinieci Sāru Lūkasu un Ņujorkas No Fun trokšņotājus?

Tā ir iedvesma, ko viņi guvuši no no performances un mūzikas ikonas Džoku Lanca (Joke Lanz) jeb Sudden Infant, kurš 9.septembrī uzstāsies Skaņu Mežā, bijušajā Preses Namā, Balasta dambī 3. Berlīnē mītošais šveicietis Sudden Infant ir radošs tīrradnis, kas kopš 1989.gada darbojas krustcelēs starp mūziku, performanci un ķermeņa mākslu, to iepakojot humoristiskā un teatrālā izpausmē. Mūzikā viņš apvieno panku, industriālo mūziku un avangardu. Tieši šī starpdisciplinaritāte ļāvusi viņam nostiprināties gan mūzikas, gan mākslas vidē.

"Es esmu varbūt nedaudz vecmodīgs," par savu radošo piegājienu viņš stāsta intervijā žurnālam The Wire, - "Man patīk vienkāršas lietas un man piemīt panku un dadaistu attieksme, bērnišķīgums. Tu, teiksim, skaties uz citronu, kas man uz galda, un gribi saprast, kas tas ir? Lai to saprastu, man tas ir ir jāsaspiež, vai varbūt jāiznīcina, vai jādauza pret galvu. Jo es nelasīšu grāmatu par to, kas tas ir par augli. Un to pašu es daru ar mūziku." Sudden Infant atzīst, ka cilvēkiem viņa performancēs var šķist, ka viņi ir vienā telpā ar trako, taču piebilst, - "Tas var būt izklaidējoši, tas var būt biedējoši, bet tas ir vairāk kā vien tas. Tas ir kas tīrs un momentāns. Tas ir kā iespiest savas dzīves periodu 15-20 minūtēs un iziet tam cauri uz skatuves."

Sudden Infant performances ļauj viņam pašam eksperimentēt ar dažādiem fiziskās un mentālās traumas stāvokļiem, kas tai pat laikā kalpo kā barjera pret bezpersoniskiem patērētāju dzīvesstiliem, norāda The Wire. Uz šādu nostāju viņu mudinājusi viņa tēva pašnāvība, - "Reizēm ir grūti dzīvot, ir jābūt milzīgai gribai. Tu bieži lasi avīzēs par cilvēkiem, kas apšauj savu ģimeni, nogalina sievu, tas ir drausmīgi, un man liekas, ka varbūt viņiem vienkārši vajadzēja darīt to, ko viņi sev ir lieguši, - teiksim, kāpt kalnos, nodarboties ar mākslu, taču viņi to nevarēja darīt, jo viņi bija ieslodzīti sociālajās struktūrās. To pašu es pieredzēju ar savu tēvu."

Par pseidonīmu viņš var pateikties savam dēlam, kas viņam piedzima, esot vēl ļoti jaunam. "Pēkšņi manā dzīvē ienāca jauna cilvēciska būtne, pēkšņs zīdainis, un tā es pieņēmu šo pseidonīmu sudden infant - gan kā savu muzikālo definīciju, gan arī savas dienišķās filosofijas definīciju". Pretēji distancētajai mūsdienu mākslai, Sudden Infant daiļradē subjektīvā pieredze ir viss, neraugoties uz to, cik naiva, idiotiska, bezjēdzīga un neglīta tā var šķist. Koncertu atbalsta Pro Helvetia fonds.

Skaņu Meža festivāls ir iedalīts trīs tēmās – pirmais vakars, 9.septembris ir veltīts eksperimentālākajai un elektroakustiskajai mūzikai, 10.septembris ir elektroniskās un ritmiskās mūzikas nakts, savukārt 11.septembris ir nosacīti roka un skatuves mūzikas nakts, piedāvājot vairākas neatkarīgās mūzikas zvaigznes.

Vakars, kurā notiks arī Sudden Infant, sāksies 19:00. Vietu skaits uz šo koncertu ir ierobežots, jo tas notiks Preses nama Aktu zālē.

Biļešu cenas uz festivālu šogad ir atraktīvākas kā jelkad – trīs dienu abonents, kas nopērkams tikai iepriekšpārdošanā maksā 10 latus. Savukārt vienas dienas biļetes iepriekšpārdošanā maksā 4 lati 9.septembrim (5 lati pie ieejas), 6 lati - 10.septembrim (8 lati pie ieejas) un 6 lati – 11.septembrim (8 lati pie ieejas). Biļetes ir nopērkamas Biļešu Servisā – www.bilesuserviss.lv

Informācija: www.skanumezs.lv

www.suddeninfant.com

www.myspace.com/suddeninfantnoise

Video saite.
 

Iesūtījusi Daiga Jansone

Nav nemaz tik slikti atrasties Marseļā. Vakar man Ieva pārmeta, ka es par otro lielāko Francijas pilsētu neesmu uzrakstījis neko labu. Kā jau gandrīz visas jaunās pilsētas/valstis, kurās redzu pirmo reizi, mani atkal pārsteidza ar savu arhitektūru, skaistajām pilīm un baznīcām. Izrādās Marseļa atzīta par 2013. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Pēc visiem paveiktajiem remontdarbiem pilsēta noteikti izskatīsies vēl labāk.

Protams, jūra izskatās pilnīgi savādāka nekā Latvijā. Jūru rotā dažādas salas, klintis un tuvēji kalni. Tiesa, ūdens vēju iespaidā šobrīd ir vismaz par desmit grādiem aukstāks nekā Latvijā.  Vakardien gan tas neliedza doties vakara peldē un baudīt saulrietu vienā no Marseļas pludmalēm pašā pilsētas pakājē.

Satiksmes te ir nenormāla. Otrdien pa Marseļu nobraucu gandrīz 30 kilometrus, tomēr šaurās ielas, trakos autovadītājus un vēl trakākus motorolleru vadītājus neesmu izpratis. Visi brauc, kā grib un ienāk prātā. Un atrast vietu, kur novietot automašīnu stāvvietā pēc pusnakts ir praktiski neiespējami. Tā nu mēs te dzīvojam. Turpinājums sekos!

Iespējams, ka ir atbildīgāks laiks nekā tad, kad notika iestāšanās sarunas par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tā gatavojas mainīt kopējo lauksaimniecības politiku 2013. – 2020. gadam. Jāņem vērā, ka priekšlikumi šai vērienīgajai transformācijai tiks apkopoti jau šoruden un kopš nākamā gada ieies birokrātiskajā Eiropas institūciju apritē. Tas nozīmē – ko Latvija nepagūs iestrādāt šogad, to nebūs iespējams iegūt nākamajos 10 gados. Jo lauksaimniecības maksājumi EK izstrādātajā budžetā pieder pie obligātās sadaļas un Eiropas Parlamentā ir apspriežami, bet nemaināmi.

Brisele visu šo pirmo pusgadu mudināja dalībvalstis iesniegt savus priekšlikumus, līdz Jāņiem pat ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts izteikt savu viedokli pa tiešo Eiropas Komisijai, kas būtisks un svarīgs viņaprāt būtu jāiekļauj Eiropas Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2013. gada.

Patlaban Latvija formulējusi visnotaļ vispārīgi, ka mums no svara KLP ir lauku uzņēmējdarbības efektivitātes un konkurētspējas veicināšana, kā arī lauku kā kvalitatīvas dzīves un darba telpas nodrošināšana. Taču, lai veicinātu straujāku efektivitātes pieaugumu un spētu reaģēt strauji svārstīga tirgus apstākļos KLP būtu jāpapildina ar ”drošības tīkla” pasākumiem tirgus traucējumu gadījumos.
Latvija piekrīt arī pārtikas nodrošinājuma uzturēšanai un patērētāju nodrošināšanai ar drošu un nekaitīgu pārtiku par pieņemamām un ar citām pasaules valstīm konkurētspējīgām cenām, vienlaicīgi nodrošinot ienākumus ES lauksaimniekiem. Līdzīgs uzdevums bija izvirzīts arī iepriekšējā septiņgadē, taču Latvijas zemniekiem to neizdevās realizēt, īpaši ienākumu sadaļā, jo iestāšanās sarunās tā neprata izcīnīt uzvaru pret netaisnīgi zemiem ES maksājumiem. Ja tagad KLP tāds mērķis tiek ierakstīts, tad ir īstais brīdis sākt uzstājīgu prasību pēc līdzvērtīgas attieksmes. Arī attiecībā uz vajadzību uzturēt zemes labā lauksaimniecības un vides stāvoklī jāparedz atbilstoši finanšu līdzekļi. Pēc 2013.gada būtu korekti jānodrošina lauksaimniekiem papildu izdevumu, kas saistīti ar ES noteikto obligāto standartu izpildi, kompensācija. Latvijas lauksaimnieki (ap 4000 konkrētu cilvēku) Briselei sūtītajos priekšlikumos lielākoties uzsvēra, ka mums ir svarīga bioloģiskā daudzveidība, vides un ūdens kvalitāte, ainavas saglabāšana. Bet arī tādēļ KLP pēc 2013.gada būtu jānodrošina konkrētu papildu izdevumu kompensēšanu lauksaimniekiem, kuri tādējādi gādā gan par Latvijas iedzīvotāju, gan ciemiņu sabiedriskā labuma nodrošināšanu.

Latvijā jau gadiem valda uzskats, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un vienlīdzīgai noteikšanai dalībvalstīm. Jā, ir jārada ekonomiskie kritēriji, kuri būtu izmantojami nepieciešamā adekvātā finansējuma aprēķināšanā KLP mērķu sasniegšanai. Ir būtiski un taisnīgi jāsedz izmaksas, kas katras ES dalībvalsts lauksaimniekiem rodas par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī, kā arī par vides, augu un dzīvnieku veselību un labturību jeb jāsedz izmaksas, kas lauksaimniekiem rodas sabiedrības uzlikto obligāto prasību dēļ: pārtikas drošums, pārtikas higiēna, bioloģiskās drošības pasākumi, augu un dzīvnieku veselība. Šīs lietas ir diezgan viegli nosaukt vai pat izkliegt, cits jautājums, vai Latvija pati ir gatava piedāvāt formulas šo kritēriju aprēķinam? Nešaubos par mūsu ekonomistu varēšanu, bet šaubos, vai kādam ienāks prātā mūsu aprēķinus stratēģiski, neatkāpīgi un pašapzinīgi aizstāvēt? Vieglāk būs piekrist, iespējams, spāņu vai beļģu formulām…

Patēriņa veicināšana un konkurētspējas stiprināšana ES iekšējā un ārējā tirgū ir lauksaimnieku superlatīvs kopš kopienas dibināšanas. Man, praktiski strādājot ar šo problēmu, ir skaidrs, ka jāpalielina produktu veicināšanas programmu budžets un aktīvāk jāsekmē produkcijas noiets ar modernām ES mārketinga programmām. Tām jābūt integrētām vismaz reģiona ietvaros. Mūsu gadījumā – Baltijā, lai piesaistītu lielākus ES līdzekļus. Piekrītu un pieprasu, ka jāturpina Skolas piena un Skolas augļa programmu aktīvāka apguve, palielinot tām ES līdzfinansējumu.

Jau minēju, ka pamatu pamats ir mūsu lauku ekonomikas ilgtspējīga attīstība. Tai var palīdzēt iesaistīšanās ES konverģences reģionu programmās. Šī pakāpeniskā evolūcijā notiekošā apvidu tuvināšanās un izlīdzināšanās programma ir sena ES reģionālās politikas sastāvdaļa. Tā saprotama visos institūciju līmeņos. Tādēļ KLP jaunajos mērķos jāieraksta, ka ES finansējums Lauku attīstības politikas ietvaros jāparedz pasākumiem, atbalstot ES konverģences reģionus. Vienkārši un nesatricināmi - lai celtu, piemēram, tradicionālās lauksaimniecības ražīgumu un mežsaimniecības konkurētspēju, lai paredzētu īpašu atbalstu kooperācijas veicināšanai, inovatīvu risinājumu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanai, paaugstinātu nodarbinātību lauku teritorijās. Lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu, dabas resursu, vides, lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī veicinātu lauku vietējo rīcības grupu veidošanos un iesaistīšanos savu teritoriālo problēmu risināšanā.

Līdz Latvijai jau ir noskanējusi ziņa, ka Briselē spriež, ka lauksaimniecības atbalsts ES nodokļu maksātājiem ir pārāk dārgs. Jau klīst aprēķins, ka ikkatram iedzīvotājam par šo politiku jāmaksā 2 eiro nedēļā, kas esot dārgāk nekā par jebko – par ceļu būvi vai industrijas vai izglītības atbalstu, un nebūt neveicinot ES konkurētspēju pasaulē saskaņā ar Lisabonas stratēģiju! Elementāra pieklājība man neļauj iebilst tādai sīkai aritmētiskai, bet drīzāk zemiskai fikcijai, cipariņam, kuram ir tikai manipulatīva, demagoģiska funkcija. Arī to vajag prast asi pateikt, ja KLP apspriedēs tāds gadījumā nonāks uz Latvijas galda. Esot, piemēram, dzirdams, ka jaunā prioritāte būšot klimata pārmaiņu risināšana un nauda jāpalielina tai, samazinot attiecīgi KLP. Jo arī govju izplūdes gāzes esot to klimatu pabojājušas. Tad sarunās par ES budžeta pārskatīšanu jāmāk atdalīt „kaitīgās govis” no Latvijas kā joprojām mazāk attīstītas valsts eksistences ES kritēriju rāmī vispār. Labi, jāmazina nauda KLP, bet tad tikai tām, pārsvarā „vecajām” dalībvalstīm, kuras tiekšmaksājumus saņem virs vidējā ES līmeņa. Ļoti demagoģiski varētu izrēķināt, cik vienā nedēļā es maksāju franču zemniekam par viņa KLP, bet cik viņš man?  

Otrdien, 3. augustā plkst. 20.00, iknedēļas dzejas ciklā Takas dzeja viesosies etīžu teātris "Nerten", kas savu darbību aizsāka 2004. gadā, un kopš tā laika piedzīvojis vairākas izrādes festivālos, radošajos vakaros, kafejnīcās un pat vienā muzejā.

Teātra dalībnieki ir divi domubiedri: Rasels Krovs (Svens Kuzmins) un Brūders Lūkass (Toms Treibergs). Pašu veidotajās etīdēs viņi koncentrējas uz traģisko un komisko cilvēka dzīvē, ievijot to nenovēršamības un mistikas plīvurā. Viņu varonis ir Mazais cilvēks, kurš nav pasaules mīlēts, bet kurš mīl pasauli – ne tikai tās pareizo, bet arī grēcīgo pusi.

Etīdēs dzirdama latviešu, angļu, krievu, poļu, zviedru, vācu un citas valodas vai to interpretācijas, tādējādi līdz ar nacionālo identitāšu barjerām nojaucot robežas starp telpu un laiku, kārtīgo un haotisko, pierasto un provocējošo.

Vairāk informācijas par kafejnīcu Taka un iknedēļas dzejas vakariem skatīt tīmekļa vietnē:

http://pataku.wordpress.com

Kad: 3. augusts, plkst. 20.00
Kur: Kafejnīca Taka, Miera iela 10
Kontakti: 26323985, tikpataku@gmail.com
 

Pēdējā laikā arvien vairāk klīst runas, ka SEO ir mainījies, tas ir palicis vienkāršs, vairs nav par to jādomā, ir tikai jāražo saturs un viss notiks.

Šo runu sēklas cilvēkos ir iesējusi neviens cits kā pati Google un tas ir tikai loģiski, paskatoties, kas šobrīd notiek. Arvien pārliecinošāk dominē “nav ko iespringt” princips, ko veicina pārlieku lielais informācijas apjoms, kas nonāk apritē. Cilvēki vairs nevar uzspēt visu un meklē vienkāršākos ceļus, lai tomēr to “visu” uzspētu. Google iet laikam līdzi.

Bet īstenībā nekas nav mainījies, jo… tā tas arī vienmēr ir bijis!

Cita lieta, kā SEO ir dažādos laikos pasniegts un kā ap to ir spekulēts. Vienkāršāk sakot, laikā, kad bija daudz gribētāju uz SEO rēķina nopelnīt, tad arī radās dažādas nevajadzīgas un spekulatīvas “teorijas”, kas ir sajaukušas gaisu. Taču tas ir atsevišķs stāsts.

Pirms aptuveni pusotra, diviem gadiem iegādājos Stomper džeku SEO kursu STSE2. Uz to brīdi jau galvā viss bija sakārtojies attiecībā pret SEO jautājumiem, tomēr tas kurss man palika atmiņā kā SEO pamati. Jāatzīst, ka, jo tālāk ejam, jo vairāk saprotu, ka stomperniekiem ir bijusi taisnība. Šodien īsā SEO recepte.

Agresīvs baltais SEO=Pelēkais SEO

Kā zināms, ir baltās un melnās cepures SEO (white hat/black hat). Taču vislabākais risinājums ir agresīvs  baltais SEO, kas balansē uz melnā/neatļautā robežas, taču nepārkāpj to. To varētu nosaukt par pelēko SEO. Tas ir līdzīgi kā futbolā, kad aizsargs pretinieku uzbrucēju “dušī nost”, taču spēles noteikumus nepārkāpj. Bet aizsargam taču ir arī iespēja vienkārši noskatīties uzbrucēja darbībās vai arī izvēlēties vienkāršāko risinājumu – pārkāpt noteikumus..

1. Jābalstās uz SEO Pamatiem

Tas ir pats svarīgākais iekš SEO viena vienkārša iemesla dēļ. Lai arī kāda mēroga izmaiņas Google neveiktu savā algoritmā, tie, kas būs turējušies pie pamatiem, nekad necietīs. Google nekad neriskēs ar savu reputāciju šo “klientu” acīs. Jo vairāk pielietosi kādus nepopulārus, varbūt pat Google neatbalstītus SEO paņēmienus, jo lielāks risks Tev ir “iekrist”. Gluži kā pēdējā “MayDay update” gadījumā.

Kas ir SEO pamati:

• iekšējā optimizācija
• ārējo saišu reputācija
• autoritāte/page rank
• resursa “uzticamības” faktori
• lietotāju uzvedība mājas lapā

2. Saturs, saturs, saturs

Saturs nav karalis (king), saturs ir king-kongs (J.Reese).

Saturam jābūt:

• apmeklētājiem vērtīgam
• unikālam, oriģinālam
• daudz (jo vairāk , jo labāk)

Unikāls saturs nav tikai tik atšķirīgs no citiem, lai nepārkāptu kopēšanas robežu, tas patiešām ir unikāls.

Vairāk satura, vairāk lapu, lielāks spēks!

3. Navigācija Apmeklētājiem

Rūpējies, lai navigācija Tavā mājas lapā ir saprotama un viegli uztverama apmeklētājiem. Ja tas tā būs, tad arī Google to novērtēs.

4. Google Zirnekļa (bot, spider) Sasniedzamība

Neslēp sava resursa lapas, apakškategorijas, parādi tās maksimāli redzamās vietās. Veido savu mājas lapu tā, lai tajā loģiski varētu nonākt līdz jebkurai atsevišķai lapai.

5. Iekšējā Saišu Struktūra

Iekšējām saitēm patiesībā ir milzu spēks, tas jau sen ir pierādīts, taču arvien par maz novērtēts. Ar zināmu skaitu iekšējo saišu var pat kompensēt ārējo saišu trūkumu. Protams, ne vienmēr tas ir risinājums, taču tā ir pamatiespēja, ko laist garām ir muļķīgi.

6. Apmeklētāju plūsma+konversija=SEO panākums

Joprojām nav nekādas jēgas no “vienkārši apmeklētājiem”. Jātiecas uz “vērtīgu apmeklētāju” piesaisti. Labāk 1 vērtīgs apmeklētājs, nekā 1000 nevērtīgi. Atrodi savu mērķauditoriju, šo “vērtīgo apmeklētāju” ar atbilstoši izvēlētu atslēgvārdu optimizāciju.

7. Sociālo Mediju Mārketings

Palielini savu esamību e-vidē. Jo vairāk redzams Tu būsi dažādos sociālos tīklos, jo lielāka būs SEO vērtība. Palielinot savu sociālo tīklu profilu vērtību, Tu tieši palielini arī savu resursu SEO potenciālu.

Jā, sociālie tīkli galvenokārt ir komunikācijas rīki, taču nebūsim naivi, zem tā visa apakšā slēpjas daudz dažādu iespēju, arī SEO iespēju.

8. Affiliate Mārketings

Affiliate programma – vairāk satura, vairāk saišu uz Tavu resursu. Jo kvalitatīvāka ir affiliate programma, jo lielāka atdeve no tās SEO perspektīvā.

Pats vienkāršākais veids, kā automātiski palielināt esamību interneta kanālā savā tirgus nišā, it sevišķi, ja konkurenti vēl līdz tam nav aizdomājušies.

9. Reklāma, SA raksti

Atšķirībā no affiliate mārketinga, kur Tavā vietā visu izdara partneri, šeit ir jābūt aktīvam pašam, taču ieguvums ir līdzīgs tam, kas affiliate mārketingā – lielāka esamība web tīklā, vairāk saišu, vairāk satura.

10. Vairākas Mājas Lapas

Lai arī darbojies vienā tirgū, Tev tas neliedz izveidot vairākas mājas lapas. Papildus projekti, īpaši notikumi un daudz kas cits ir labs iemesls, lai izveidotu papildus resursu, ko iespējams integrēt kopējā SEO stratēģijā.

Taču atceries, ka lai arī ko Tu nedarītu ar šiem papildus resursiem, Tavai galvenajai lapai, naudas pelnīšanas lapai vienmēr jābūt tīrai un vieglai, var pat teikt, ideālai.

Lai labs SEO!

Nav līdzīgu rakstu.

Viljams Volls “Mēs esam laukos“. Tulk. Māra Poļakova, il. Elīza Vanadziņa. Rīga : AGB, 2006. (William Wall. This Is the Country. 2005)

Grāmatas fragments lasāms šeit.

Grāmata sākas ar dzejoli, kas izklausās diezgan samocīts. Nu labi, lai jau tā būtu, kā nekā Volls ir arī dzejnieks. Otrās vai trešās nodaļas sākumā es saprotu, ka tas nav (tikai) dzejolis, tas ir satura rādītājs.
Ar grāmatu kopumā ir līdzīgi. Sākumā šķiet, ka tas ir kārtējais stāsts par to, ka narkomāni arī ir cilvēki. Šajā gadījumā galvenais varonis ir norrijs (Korkas trūcīgo ziemeļu rajonu jauniešu subkultūras pārstāvis), kurš pirmajā nodaļā kaut ko liecina tiesā, bet otrajā sāk stāstīt par savu labāko, nu jau mirušo draugu Maksu, par ķirurga meitu, ko satika anonīmajos narkomānos, bet tā arī nedabūja, un par Džezu, kurai no viņa piedzima bērns. Diemžēl Džezas brālim tas nepatika, un, būdams vietējais narkotiku karalis un suteners, turklāt, kā apgalvoja Makss, ar Aspergera sindromu, Pats Beikers salauza puiša kājas. Līdz tam viņš dzīvoja šādi:

Mēs bijām kādi pieci vai seši, nu, tipa, ripinājām gurķi. No kaut kādām mēbelēm sakūrām uguni. Mums laikam bija ko triekt ribās, tas deva kaifu un piepildījumu vairākām stundām. Kas bija tie pārējie, es nespēju atcerēties.

Stāstītāja valoda ir slenga pilna, un var tikai apbrīnot Poļakovu, kas ar to ir tikusi galā. Par šo tulkojumu viņa bija nominēta Literatūras gada balvai, tomēr laikam to neieguva. Taču, par spīti visiem aisiem, džankijiem un dirsā rāvējiem, bļa, kā arī konsekventajam dēļ lietojumam prepozīcijā (dēļ karstuma), stāstītājs runā gramatiski pareizā un brīnišķīgi plūstošā valodā, kas nesaskan ar skolu pametušā un smadzenes sapisušā varoņa tēlu. Tā nu, vakarā pārtraukusi lasīt, nākamajās dienās es pie šīs grāmatas neatgriezos. Taču pašā lasīšanas laikā vēlme likt nost neradās.
Stāstītājs aizbēg uz laukiem, kas viņam līdz tam bijis kaut kas pilnīgi nereāls, tur pamazām iedzīvojas un remontē dīzeļmotorus visiem apkārtnes ļaudīm. Tad viņš aizbrauc pakaļ Džezai un meitai, pēc kurām ir drausmīgi noilgojies. Kādu laiku viņi dzīvo kopā kā laimīga ģimene ar bērnu un suni, un šķiet, ka šis ir stāsts par mīlestības spēku, kas izglābj puisi no galīgas degradēšanās un padara viņu par normālu sabiedrības pilsoni, kas maksā nodokļus, uztur draudzīgas attiecības ar kaimiņiem un tiek pie hipokredīta.

Tur jau, man liekas, tas viss slēpās, nu, mīlestība – kā mēs trīs mašīnā sacerējām pasakas, brītiņu dzīvojām ilgi un laimīgi.

Viņi var vairs tikai ilgoties pēc vietas un laika, “kad nebija vajadzīga sodāmība, lai iegūtu draugus un iepatikos cilvēkiem”, taču tas laiks ir beidzies un viņi ir piedzimuši nepareizajā vietā. Apkārt meršos braukā gangsteri, un sīči domā, ka mirt no lodes vai narkotikām ir tas pats, kas mirt varoņa nāvē.

Kad redzu, ka pie luksofora apstājas mersis, es pūlos ieskatīties pa logiem. Tajā sēž kāds biznesmenis ar sievu. Es tik un tā ienīstu viņus, kaut viņi nav Pats Beikers. Viņiem pieder šī zeme, visiem šiem bagātajiem pidariem un dīleriem.

Otro grāmatas pusi izlasīju vienā paņēmienā. Nezinu, kā būtu bijis, ja nesēdētu līdz vēlai naktij, bet atliktu turpinājumu uz rītdienu, – vai tādā gadījumā es to izlasītu uzreiz vai atkal atliktu uz vēlāku laiku. Taču kaut kad teksts no viduvējas literatūras pārvērtās par ko labāku. Ne tik daudz sižeta, lai gan tas garlaikoties neliek, cik stāstītāja dēļ. Un valoda tomēr ir skaista.

Otrdien, 3. augustā plkst. 20.00, iknedēļas dzejas ciklā TAKAS dzeja viesosies etīžu teātris NERTEN, kas savu darbību aizsāka 2004. gadā, un kopš tā laika piedzīvojis vairākas izrādes festivālos, radošajos vakaros, kafejnīcās un pat vienā muzejā.

Etīžu teātris NERTEN

Teātra dalībnieki ir divi domubiedri: Rasels Krovs (Svens Kuzmins) un Brūders Lūkass (Toms Treibergs). Pašu veidotajās etīdēs viņi koncentrējas uz traģisko un komisko cilvēka dzīvē, ievijot to nenovēršamības un mistikas plīvurā. Viņu varonis ir Mazais cilvēks, kurš nav pasaules mīlēts, bet kurš mīl pasauli – ne tikai tās pareizo, bet arī grēcīgo pusi.

Etīdēs dzirdama latviešu, angļu, krievu, poļu, zviedru, vācu un citas valodas vai to interpretācijas, tādējādi līdz ar nacionālo identitāšu barjerām nojaucot robežas starp telpu un laiku, kārtīgo un haotisko, pierasto un provocējošo.

Otrdien, 3. augustā plkst. 20.00, iknedēļas dzejas ciklā „Takas" dzeja viesosies etīžu teātris „Nerten", kas savu darbību aizsāka 2004. gadā, un kopš tā laika piedzīvojis vairākas izrādes festivālos, radošajos vakaros, kafejnīcās un pat vienā muzejā.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Vēl tikai divas dienas līdz sestdienas, 31. jūlija, Valmieras pludmales volejbola čempionāta 2010 7. posma – Mid season SPA Estonia beach party. Kurā sieviešu un vīriešu grupu konkurencē komandas cīnīsies par iespēju atpūsties vienā no labākajiem SPA centriem Igaunijā – SPA Estonia.

Valmieras pludmales volejbola čempionāta 2010 7. posms solās būt patīkamiem pārsteigumiem bagāts, darbosies čempionāta lieldrauga SPORT2000 fanu zona, kurā visiem interesentiem būs iespēja piedalīties sacensībā par precīzāko servi, kā arī, šī posma īpašajā aktivitātē – fotomirklis “elegantā līdaciņa” un iegūt vērtīgas balvas no SPORT2000. Tāpat, īpašajā SPA Estonia zonā būs iespējams uzzināt par SPA centra piedāvātajām atpūtas iespējām un, piedaloties dažādās aktivitātēs, iegūt SPA Estonia, speciāli čempionātam, sarūpētus suvenīrus.

Savukārt, pēc sacensībām visi pludmales volejbola un aktīvās atpūtas cienītāji tiek aicināti uz klubu SCOPE, lai vasarīgā gaisotnē izbaudītu Havaii ballīti. Vakara dress code: ziedu akcenti apģērbā.

Jāatgādina, ka VPVČ 2010 sestajā posmā, vīriešu grupas konkurencē, pirmo vietu izcīnīja komanda Gravel (Lauris Grāvelis, Mārtiņš Toms), izvirzoties pirmajā vietā arī čempionāta šā brīža kopvērtējumā. Savukārt, sieviešu grupas konkurencē, ar vienādu punktu skaitu, pirmo vietu dala komandas Jet Set (Kristīne Lece, Ilze Liepiņlauska) un Brīnumzeme (Alise Lece, Krista Kraskura).

Čempionātu atbalsta Novatours, SPA Estonia, izklaides centrs Scope, kafejnīca Šķesteri, Sport 2000, t/c Valleta, Valmiermuižas alus, Red bull, BTA apdrošināšana, Čili pica, T – Bode, Stenders, aktīvā tūrisma centrs Eži, Valmieras piens un Valmieras pilsētas pašvaldība

Līdzīgie raksti:

• Telefons Prada cienītājiem
• Saulesbriļļu tendences pavasaris/vasara 2010
• Stilīgās klikatas
• Neatvairāmas brilles mīlniekiem
• Saulesbriļļu tendences pavasaris/vasara

Dažu pēdējo dienu laikā sanāk kaut kā biežāk apmeklēt Uzņēmumu Reģistra mājaslapu. Un mani šausmīgi tracina daži absolūti triviāli sīkumi, kas šajā mājaslapā ir ārkārtīgi nolaisti greizi.

Navigācija

www.ur.gov.lv navigācija. Esošā un risinājums.

Man šķiet absolūti neiespējami esošajā variantā orientēties un kaut ko saprast. Pirmkārt, ir absolūtā putrā salikts viss iespējamais, sajaucot vienādā nozīmē ar Eiropas Savienību saistītos normatīvos aktus un iespējas strādāt Uzņēmumu Reģistrā. Principā es piedāvātu manu variantu vēl vairāk strukturēt, jo es ļoti labi zinu, ka tas ir iespējams.

Neizprotamu iemeslu dēļ navigācijā katrai sadaļai ir pievienota viena un tā pati, absolūti bezpersoniska un tizla ikoniņa, tas viss ir ierāmēts un vēl pa virsu nemākulīgi akcentēts ar krāsu pāreju.

Bet būtiskākā problēma ir tas, ka kārtējais asprātis ir izdomājis dizainā izmantot tikai augšējā reģistra burtus, bonusā vēl saliekot ārkārtīgi šauras rindstarpes un neizretinot burtstarpas. Līdz ar to visa navigācija ir saplūdusi vienā lielā čupā, kurā nekas nav saprotams. Lai nu nebūtu jāmoka acis ar papildus pasvītrojumu tekstam, varam atdalīt sadaļas ar nemanāmu līniju, izmantojot līdzīgu paņēmienu, kā ir bijis lapā sākotnēji, tikai ne tik raibu.

Meklēšana

www.ur.gov.lv Meklēšana. Esošais un piedāvātais variants.

Ir pavisam skaidrs, ka šīs mājaslapas izstrādātājs ir absolūti pārfanojies par ikonām. Šajā gadījumā ir mēģināts panākt to, ka izveidotos latviska teikuma struktūra, bet aizmirsts par to, ka oranžs kvadrātiņš ar bultiņu latviešu valodā absolūti neko nenozīmē.

Ikonas galvenē

www.ur.gov.lv Ikonas galvenē. Esošais un piedāvātais variants.

Absolūts sīkums, bet tā kā nebija neko daudz jāmokās, šķita svarīgi parādīt arī šo. Vēl te var ļoti labi redzēt, cik nemākulīgi ir izmantots pārnesums un cik ilgi vēl būs jāmācās dizaineriem Latvijā lietot normālas pēdiņas, nevis mērvienības apzīmējumus.

Viss kopā

www.ur.gov.lv navigācijas labošana.

Uzklikšķinot var apskatīt pilnā izmērā. Mazos sīkumus nebīdīju, jo patiesībā raksta tapšanas iemesls bija tieši navigācijas apskatīšana. Bet tā jau, pielabojot mazos sīkumus, iegūtu samērā glītu lapu. Glītāko Latvijas administratīvajās struktūrās. Ar lielāko prieku sagaidītu, ja kādas prasmīgās rociņas piedāvātu arī savus variantus. Varbūt kāds vēlētos līdz galam izlabot arī pārējās kļūdiņas?

Uzņēmēji, kuri darbojas tūrisma nozarē, cer, ka Latvija kādreiz izveidosies par tūrisma galamērķi. Savukārt nozares speciālisti vairākkārt ir uzsvēruši – Latvija nekad par tādu nekļūs.

Aizstāvot kvalifikācijas darbu, man jautāja, kā tas iespējams, ka latvieši ārvalstīs tērē vairāk nekā ārzemju tūristi Latvijā? Jautājums samulsināja, taču, nedaudz apdomājot, nonācu pie slēdziena. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ik gadu apkopo tūrisma statistisko informāciju – latvieši ārvalstīs vidēji pavada četras dienas, ārvalstu tūristi Latvijā – 1,4 dienas. Pietiekami liela atšķirība, lai saprastu, ka četrās dienās iztērē vairāk nekā pusotras dienas laikā.

Aprēķinot tūrisma ekonomisko ietekmi kāda reģiona attīstībā, pielietojot Dž. M. Keinsa (John Maynard Keynes) multiplikatora koeficientu, aprēķini parāda, ka lielāks ekonomiskais ieguvums ir no ārvalstu tūristiem. CSP apkopotajos datos redzams, ka ārvalstu tūrista vidējie tēriņi diennaktī 2009. gadā ir divreiz lielāki nekā latviešu tēriņi ārvalstīs.
Kas vēl kavē Latviju kļūt par masu tūrisma galamērķi? Salīdzināsim Latviju ar tādām Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija un Itālija. Latvija ir 5 – 10 reizes mazāka platības ziņā. Mūsu vēsture ir krietni jaunāka, mēs nevaram lepoties ar neskaitāmiem izciliem, pasaulslaveniem māksliniekiem, zinātniekiem un arhitektiem. Ja arī katrā ciemā ir pa kādai zviedru laika muižas ēkai vai viduslaiku pilij, tās nebūt nav tik izcilas kā Eiropā.

Jā, mums ir tradīcijas un bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Taču jo biežāk mēs tiksimies ar ārvalstu tūristiem, kuri bijuši vairāk nekā vienā valstī, jo skaidrāk mēs sapratīsim, ka bagāts tradīciju mantojums ir arī citur. Un galvenais mīnuss ir tas, ka tūristu noturēt Latvijā mēnesi ir teju neiespējami, ja vien tās nav mācības, apmaiņas programma u.tml.

Būsim reālisti. Ar divām nedēļām pietiek, lai iepazītu visus četrus Latvijas novadus un to kultūrvēsturisko mantojumu, apzinātu tradīcijas un pat nodziedātu kādu tautasdziesmu, apmeklētu ievērojamākās pilis un muižas, lidotu ar gaisa balonu, lektu ar gumiju, laivotu pa Amatu, iepazītu dabu utt. Taču Indijā, Brazīlijā, Japānā un Ķīnā pat ar mēnesi būtu krietni par maz.

Ierosinu uzņēmējiem, kuri darbojas tūrisma nozarē, domāt radoši. Tie laiki, kad retais varēja atļauties ceļot, ir pagājuši. Tūristi vēlas būt pārsteigti, iegūt jaunu pieredzi un draugus. Mums ir jāiemācās paskatīties uz Latviju un tās tūrisma piedāvājumu no tūrista skatu punkta. Šobrīd galvenokārt mēs visu redzam tikai savām acīm. Jāmācās veidot piedāvājumu pēc klāstera principa, katram specializējoties uz vienu lietu. Tādējādi kopīgi tiktu radīts piedāvājums, kas maksimāli apmierinātu tūrista vajadzības.

LASI VISUS BLOGUS

Sestdien, 7. augustā, Ērģemē jau ceturto gadu pēc kārtas, tiks noskaidroti pludmales volejbola turnīra „Ērģemes dūzis” 2010. gada titula ieguvēji.

„Pirmajā gadā par titulu cīnījās 14 komandas, 2008. gadā- 17, bet pērn jau 27. Tāpēc šogad, ņemot vērā arvien pieaugošo interesi par turnīru, esam noteikuši dalībnieku limitu- turnīrā varēs startēt maksimums 28 komandas. Tāds lēmums tika pieņemts tamdēļ, ka Ērģemē ir tikai divi volejbola laukumi un vairāk komandām vienā dienā vienkārši fiziski nav iespējams izspēlēt turnīru”, stāsta organizatori.

Dalību jau ir apstiprinājuši pagājušā gada dūži – Uldis Slapjums un Sandis Ķemers, kuri nepārprotami centīsies titulu nosargāt, kas gan līdz šim nevienam vēl nav izdevies. Tāpat ir zināms, ka turnīrā piedalīsies arī 2008. un 2007. gada turnīru uzvarētāji.
Visus dūžus līdzjutēji varēs atpazīt pēc īpašajiem krekliņiem, kurus, kā apliecinājumu izcīnītajam titulam, katru gadu pasniedz turnīra uzvarētājiem.

Komandu pieteikumi jāsūta līdz 4. augustam elektroniski uz e-pastu kramz@inbox.lv, tajos norādot spēlētāju vārdus, uzvārdus un no kurienes ir komanda.
Turnīrā ir noteikta dalības maksa: 4,- LVL komandām no Valkas novada, bet pārējiem 6,-LVL .

Turnīru atbalsta Biedrība „Lauku partnerība „Ziemeļgauja””un Valkas novada dome. Informatīvais atbalsts „Zvidzeme.lv”.

Papildus informācija (nolikums, foto galerija utt.) pieejama turnīra mājas lapā duzis.zvidzeme.lv.

Iespēja dzirdēt un klausīties ir mūsu lielākā vērtība. Īsta mūzika ir tā, kur formu skaistums saplūst vienā harmonijas melodijā, absolūtā brīvībā un neierobežotās iespējās.

Sestdien, 31. jūlijā, Andrejsalā, Mediju Stacija telpās un ārpus tām, notiks kārtējais citas mūzikas pasākums Om Tree. Veidojam miera, laipnības un harmonijas atmosfēru. Tajā palīdzēs skaņas meistari:

FoTu (Martiņš Rubenis)
Snobo a.k.a. Gosh from Yaputhma
Gaffa
Vadim Groont un VJ Bremer 2.0.

Sākums - plkst. 18:00. Starp dīdžeju setiem tiks rādītas atmosfērai pieskaņotas īsfilmas.

Pēc mākslinieku uzstāšanos plkst. 3:00 jūs gaida viena no pazīstamākām filmām par dabas realitāti Waking Life, kurā tiek uzdots jautājums par mūsu pasaules iluzoro raksturu.

Ieeja bezmaksas. Būsim laipni, iniciatīvi un rūpēsimies par citiem.
 

Timura un viņa komandas piedzīvojumi turpinās. Patiesībā gan jāatzīst, ka grāmatas sākumā visa viņa komanda ir viņš viens pats. Neskatoties uz to, Timurs veic Šekltona cienīgu ceļojumu pa Antarktīdu labākajās britu jūrnieku tradīcijās. Bet laika gaitā komanda savācas, un nu jau ir skaidrs, ka Timuram lemts kļūt par pasaules likteņa lēmēju.

Grāmatas lielākā daļa tiek veikta Timura piedzīvojumu aprakstiem, gan kā pārtikt piekrastes ūdeņos nodarbojoties ar garneļu ķeršanu, gan kā izdzīvot seno kara mantojuma ielenkumā. Paralēli netiek aizmirsta Seula zaķa lietas izmeklēšana un Impērijas prinča Monka ģeopolitiskās spēles.

Jāatzīmē, ka neskatoties uz manām bažām šis cikls otrajā grāmatā vēl nezaudē savu pievilcību. Ir jau tāds maģijas un šaujampulvera apkopojums, bet nav tādu supervaroņu, kas ar visu mierīgi tiek galā. Pat tie, kas šeit skaitītos ļauno godā, nemaz tik absolūti ļauni. Arī viņus vairāk vada savas intereses nevis kaut kāds globāls nedarbs kā visu cilvēku nogalēšana vai planētas iznīcināšana. Viņiem tas iespējams nemaz nav vajadzīgs. Kaut gan uz grāmatas beigām es vairs tik pārliecināts nebiju. Noslēpumainajam melno ordenim nez kāpēc ir vajadzīgs vienā vietā nogalināt pārsimttūkstošus cilvēku. Skaidra lieta, tas nav uz labu. Ja ar šāda upura palīdzību viņi atvērs vārtus uz elli, tad būšu grāmatas autorā ļoti vīlies.

Ir gan viens neliels mīnuss, Timuram nonākot uz kontinenta, nez kādēļ izmainās raksturs. Ja agrāk viņš, stepju dēls, nebaidījās nepazīstamos vispirms nogalēt un tad uzdot jautājumus, tad tagad viņš sācis rīkoties pavisam diametrāli pretēji. Uzticas katram svešiniekam, bieži aizmirst par piesardzību, tā vien sāk likties, ka patiesais domātājs ir bijis viņa stepē atstātais zirgs.

Kopumā grāmata atzīstama par lasāmu lieku 8 no 10 ballēm. Skaidrs, ka vientuļā varoņa nelielās brigādes ceļš uz panākumiem diez vai ir atzīstams par kaut ko jaunu fantasy žanrā. Arī globālas sazvērestības teorija šajā žanrā ir diezgan nodrāzta tēma. Autoram tomēr ir izdevies visu daudz maz sabalansēt, nepārvēršot visu par „hack and slash” gabalu.

Līdzīgi raksti

• ВРЕМЯ ОДИНОЧЕК by Артем Каменистый
• ЭТО НАШ ДОМ by Артем Каменистый
• У ВЕЛИКОЙ РЕКИ by Андрей Круз

Diskusija vai tēma kašķim, to nu jālemj katram atsevišķi. Ir daudz cilvēki, kuri raujas vaiga sviedros, lai nopelnītu mēnesī 200-300Ls. Šiem cilvēkiem 1000eur jeb aptuveni 700Ls, šķitīs kaut kas vienkārši fantastisks. Protams, ka ikvienam cilvēkam tā būs samērā liela naudas summa, bet jautājums paliek aktuāls – vai LV var nopelnīt 1000eur mēnesī? Atbilde vienā vārdā – var!

Pirms pāris mēnešiem sia NANO IT meklēja darbinieku ar algu uz rokas (pārbaudes laikā) 700Ls. Vai bija nepārspējama gūzma ar interesentiem? Nē! Kādēļ? Domāju, ka tikai un vienīgi dēļ atbildības, kura bija jāuzņemas darot šo darbu. Kā arī daudzi kuri tomēr pieteicās, nespēja izturēt konkursu, bet tādu naudu tomēr NEKUR un NEVIENĀ valstī nemaksā tāpat vien.

Ka vēl pelnīt? Ja neesi apdāvināts specs, ja nav blatu. Neesmu pieredzējis šajā sfērā, bet ir cilvēki, kuri dzīvo no affiliate marketinga. Sīkāk par to var palasīt šeit. Un nē es viņus nereklamēju, bet pašam interesanta šī tēma

Prada Svinga saulesbriļļu kolekcija tika atklāta vienā no Ņujorkas lielajiem džeza klubiem – Joe's Pub (Džo Krodziņš).

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

„Latvijas Mobilā Telefona rallija komanda" šīs nedēļas nogalē startēs Somijā notiekošajā pasaules autorallija čempionāta posmā „Neste Oil Rally Finland". Šī ir pirmā reize mūsu valsts autorallija vēsturē, kad vienā pasaules čempionāta posmā uz starta izies uzreiz divas pilnpiedziņas ekipāžas no Latvijas.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Šī metode ir piemērota zaļā iesala iegūšanai mājas apstākļos,bez liekas teorijas,tīra praktika , lai izmantotu to uzreiz pēc izdiedzēšanas cieti saturošo produktu fermentācijai vienkāršākajos cukuros spirta iegūšanai, alus iesala diedzēšanas un apstrādes principi atšķiras ļoti daudzos aspektos.

Uz iepriekš ieplānoto miltu, rupji samaltu miltu vai smalku putraimu daudzumu ņemam attiecīgo daudzumu graudu iesalam(graudiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem, bez plankumiem un punktiņiem, bez pelējuma smaržas un vismaz 2 mēneši pēc ražas novākšanas, protam arī nekodinātiem)(1 kg sausu graudu iesalam uz 5-6 kg miltu)

Graudus(tie var būt gan mieži,gan rudzi,gan kvieši) ieberam traukā un aizlejam ar ūdeni tā lai tas pārsedz graudus uz 10-15 cm un maisam ar roku, virspusē uzpeldošos graudus netīrumus u.c. nolejam un procedūru atkārtojam līdz nolejam tīru ūdeni, tad graudus iemērcam siltā 30-40° ūdenī un atstājam uz 6-8 stundām mērcēties, pēc 6-8 stundām ūdeni nolejam un atstājam graudus uz 3-4 stundām elpot, tad iemērcam vēl uz 6-8 stundām 20° ūdenī.

Pēc kārtējām 6-8 stundām izskalojam graudus vēlreiz un pievienojam kālija permanganāta šķīdumu ( koncentrācija1g (KMnO4) uz 8 l (H2O.) ) un izturam 15-20 min t6ādā veidā mēs novērsīsim patogēno sēnīšu un baktēriju attīstīšanos uz graudiem dīgšanas procesā.

Tad graudus noskalojam no (KMnO4) līdz ūdens ir tīrs un liekam diedzēšanas traukos, tās var būt koka kastes ar maziem caurumiem grīdā, metāla un plastika sieti u.c. es izmantoju pārtikas plastika šķīvjus ar izurbtiem caurumiņiem 1mm.liekam vannas istabā t no 15-25°

Stūrītī lai netraucē, minimums 2 reizes dienā, labāk 6-8 reizes palaistam ar dušiņu ar siltu 30-40° ūdeni tā mēs gan mitrinām graudus gan noskalojam no tiem to bioloģiskās apaugšanas procesā veidojošos nelabvēlīgos ciemiņus.

Graudi arī jāapgriež 2 reizes dienā lai tie vienmērīgi izdīgtu, var vienkārši apmaisot ar rokām, vai apgāžot līdzīgā diedzēšanas traukā tā lai apakša paliek par augšu.

Kad dīgļa garums ir sasniedzis grauda garumu(nejaukt ar saknēm , tās būs vairākas, tievākas un garākas par asnu/dīgli) iesals ir pilnībā gatavs fermentācijai(nežāvēto iesalu sauc par zaļo, to izmanto citu cieti saturošo produktu fermentācijai, zaļo iesalu maksimāli var uzglabāt ledusskapī celofāna maisiņā 24 stundas, bet vēlams to izmantot fermentācijai uzreiz pēc izdīgšanas).

Pirms zaļā iesala izmantošanas to atkārtoti vajag apstrādāt ar (KMnO4) šķīdumi, jo iesals ir bagātīga vide patogēno sēnīšu augšanai, kas negatīvi var ietekmēt gan spirta iznākumu gan tā organoleptiskās īpašības.

Tad pirms pievienošanas cieti saturošiem produktiem, no kuriem mēs vēlamies iegūt spirtu zaļais iesals ir jāsasmalcina(var izmantot speciālās dzirnaviņas, gaļas maļamo mašīnu arī elektrisko,blenderi u.c.,iesala m ir jābūt gan sasmalcinātam gan saplacinātam) lai iesalā esošie fermenti varētu izšķist ūdenī pilnīgāk un pilnīgāk veikt to darbu ko mēs no viņiem sagaidām un tas ir cietes fermentācija vienkāršākajos cukuros ko savukārt spēj fermentēt spirtā un ogļskābā gāzē raugs.

Brāga no (rudzu, kviešu vai miežu) miltiem, rupja maluma miltiem un maltiem putraimiem

Uzsildām ūdeni fermentācijai paredzētā traukā līdz 50° aprēķinot ūdens daudzumu tā lai uz 1 kg izejvielas būtu 5 l ūdens un pieberot vienā paņēmiena visus miltus intensīvi maisam līdz izveidojas viendabīga massa,nekādi pikuči, un salipušas putras bumbas nedrīkst palikt( iesaku izmantot palīgierīces , piemēram, elektro urbi ar krāsu maisītāja uzgali vai ko līdzīgu)

Tad šo putru uzsildām līdz 60°(iesaku izmantot tvaika ģeneratoru ar burbulātoru,vai ūdens peldi ,izmantojot tvaiku jārēķinās, ka ūdens daudzums misā palielināsies ,tātad iepriekš izmantojam mazāk ūdens ,sildot vienkārši uz atklātas uguns var piedegt) un sasedzam ar plēvi segām-maksimāli izolējam/nosiltinām un atstājam uz 40min 1 stundu, arī nediedzētajos graudos ir nedaudz fermenti, kas pārcukuros jau daļu cietes vienkāršākajos cukuros un arī mazliet sašķidrinās to putru, pēc 40-min 1 st., izturēšanas sākam vārīt to putru, nu te nu droši, ka vajag ar tvaika burbulātoru/barboteru,savādāk piedegs 100% un būs slikta garša gala produktam, vārīšanās ilgums var variēties no 40 min līdz pāris stundām atkarībā no maluma smalkuma un graudu veida, jo smalkāks jo ātrāk, bet labāk sanāk no rupja maluma miltiem, un mazāks čakars un labi sanāk no smalkiem putraimiem, labāk pārvārīt nekā neizvārīt līdz galam.

Pēc vārīšanas vajag atdzesēt(iesaku paātrināt dzesēšanu ar spirāles no vara trubas dzesētāju caur kuru tiek laists ūdens) līdz 60 °(pārbaudiet temperatūru ne tikai virspusē, masas kopējai T° jābūt vienādai visā tās apjomā ) tad pie šīs masas pievienojam iepriekš sagatavotu zaļo iesalu vai zaļā iesala pienu kas tiek pagatavots tieši pirms pievienošanas fermentējamai masai no zaļā iesala un silta ūdens 30° attiecībā 1:2 vai 1:3 un intensīvi sajaukts lai ūdenī pilnīgāk izšķīdinātu samaltajā iesalā esošos fermentus(zaļajā iesalā ir visvairāk aktīvu fermentu kas spēj pārcukurot ne tikai sevī esošu cieti, bet arī papildus, žāvētiem tā spēja ir mazāka, dažiem žāvētā iesala veidiem diedzētiem alum fermentu pietiek lai fermentētu tikai sevī esošo cieti) labi sajaucam (atkal ar elektrisko urbi un krāsu maisītāju)

,uzsildām līdz 60°-62° ja veikto procedūru rezultātā masa atdzisa, atkal sasedzam cik vien var labi un atstājam fermentēties uz 2 stundām, vēlams pēc stundas apmaisīt jau daudz šķidrāku masu un pārbaudīt T° ja vajag atkal uzsildīt līdz 60°-62°.fermentācijas procesu var paildzināt arī uz ilgāku laiku uzturot temperatūru ja nav pārliecības, ka fermentācija notikusi pilnībā, kā arī iesaku pirmās reizes ņemt lielāki devu zaļā iesala, pat dubultu, bet neaizmirstiet, ka gala procesā graudu izejvielas daudzuma kopā ar iesalu, pareizāk sakot tā proporcijas ar ūdeni ir jābūt 1kg pret 5 l ūdens tātad jau no sākuma ūdens daudzumu ņemam mazāku, un vajadzīgo daudzumu pievienosim pie misas pirms pielikt raugu,apreikinot to pēc aprēķiniem cik stundā patērē ūdeni Jūsu tvaika ģenerators un citus faktorus, kas katram brūvētājam būs savi un ko es nekā paredzēt nevaru.

Tātad ,gandrīz aizmirsu pie kā apstājos….pēc fermentācijas nu jau misu, šķidru un saldu vajag ātri atdzesēt līdz 25°-30° (var atkal izmantot dzesētāju no var spirāles ar ūdens padevi) jo misa dziest ilgi un tur var attīstīties nevajadzīgas mums baktērijas, atdzesētajā misā pievienojam jau iepriekš atšķaidītu raugu ja tas nebija pavairots tad uz katriem 10l misas ņemam 25-50g maizes presētā rauga un uz katriem 30 l i tējkaroti nerafinētās olīveļļas(palīdz vairoties raugam, veidot apvalka membrānas un samazina putošanu) atstājam rūgt. sekojot lai temperatūra nav zemāka par 25 ° un nav augstāka par 40°,pirmajās divās dienās brāga pati var uzsildīt sevi tātad sasegt ja telpā nav vēsi nevajag, jāskatās lai dzesēt nenāktos. rūgst 72 stundas + /- 12 stundas.

Tad to gatavo brāgu destilējam ar tvaiku vai ūdens peldē jo piedegušās graudu daļiņu atliekas dos lielu smirdoņu produktam,tatad ja vēlaties ražot kvalitatīvu graudu kandžu, vai spirtu taisiet attiecīgu aprīkojumu,

Destilēt pirmo reizi vajag savācot visu ar galvām un astēm,otreiz un trešoreiz atšķaidot līdz 20% spirta atņemot katrreiz pa 3% galvu un astes cērtot pie 40% un vadoties pēc savas ožas.

Galvas un astes var savākt atsevišķi un pārdzīt ar nākamo brāgu vai salasot pietiekamu daudzumu destilēt atsevišķi.

Tas īsumā, bet ar šīm vienkāršajām rekomendācijām pietiek lai mājas apstākļos ražotu labu graudu degvīnu

Brāga no kukurūzas.

Brāgas pagatavošana no kukurūzas tikai ar nelielām niansēm atšķiras no brāgas pagatavošanas no rudziem, kviešiem vai miežiem, tāpēc aprakstīšu tikai to ko vajag darīt savādāk.

Kukurūzas graudus samaļam ,miltos,rupjos,miltos,vai smalkos putraimos, sajaucam ar siltu ūdeni 50° līdz izveidojas viendabīga bez kunkuļiem putrai pievienojam 20% no paredzēta ‘fermentēšanai zaļā iesala uzsildām līdz 60° un izturam šinī temperatūrā 1 st.(kukurūza nesatur tik daudz fermentu lai pati spētu sevi fermentēt bez diedzēšanas, tāpēc jāpievieno rudzu, kviešu vai miežu zaļais iesals arī pirms vārīšanas fermentācijā, lai putra paliktu šķidrāka).

Pēc T° pauzes izturēšanas visu darām kā ar rudzu, kviešu un miežu graudiem .

Brāga no kartupeļiem.

Kartupeļus(apmazgātus ,nemizotus),sagriežam 4-6 daļās lai ātrāk izvārās atkarībā no lieluma liekam vārīties, vārām līdz kartupeļi ir pavisam mīksti un paši sāk atslāņoties un izjukt, tad tos sastampājam, izlaižam caur gaļas maļamo mašīnu vai jebkā citādi sasmalcinām līdz kartupeļu biezputras konsistencei.

Uz 1 kg kartupeļu vajadzēs 0.2-0.4 l ūdens, kartupeļos jau ir tāpat daudz ūdens ,tāpēc parasto proporciju 1:4 – 1:5 nevajag ievērot, dažreiz ja brāga sanāk mazliet bieza tad ūdens daudzumu var palielināt līdz 0.6 l uz 1 kg kartupeļu.

Tātad uz 1 kg kartupeļu 0.2.04l ūdens un zaļais iesals izdiedzēts no 100g graudu.

Ņemam visu ūdeni nesildītu kas aprēķināts jau iepriekš pēc kartupeļu masas lejam lielā katlā, kastrolī vai mucā bez vāka un pievienojam jau iepriekš izvārītu karstu sasmalcinātu kartupeļu biezeni visu laiku maisot to ar ūdeni līdz temperatūra katlā sasniedz 50°-60° tad šī masai pievienojam ¼ sasmalcinātā zaļā iesala, vai iesala piena kas pagatavots no zaļā iesala un ūdens attiecībā 1:2,visu to labi samaisām ,vai ar kādu airi vai ar elektrisko urbi ar krāsas jaucēja uzgali, vai ar kādu citu līdzīgu ierīci, pēc kāda laika kad temperatūra krītas līdz 40°-45° pievieno vēl kartupeļu biezeni līdz t° paceļas līdz 60°-62° un attiecīgi pievieno zaļo iesalu vai iesala pienu proporcionāli pievienotajam kartupeļu daudzumam, tādā veidā procedūru atkārto tik ilgi, kamēr viss kartupeļu biezenis un iesals tiek sajaukts kopā, jāseko lai T° veicot šīs manipulācijas nepārsniedz 62°c pievienojot kartupeļu biezeni misa intensīvi jāmaisa lai kaut kur vienuviet neveidojas lokāla t° paaugstināšanās ,ideāli ja sajaucot visus ingredientus kopā misas temperatūra beigās būs 61°,tad visu sasedzam ar segām u.t.t. pēc 30 min visu atkal samaisām un atstājam fermentēties vēl uz 60 min, atdzesējam līdz 25-30° pievienojam raugu un barības vielu izvilkumu raugam ūdenī diamonija fosfātu, ņemot 0,25…0,5 g uz litru jeb aptuveni divas tējkarotes ar kaudzi uz 25…30 l misas vai amonija fosfātu vienu gramu uz litru. Var izmantot arī (karbamīdu),liekam zem gaisa slēdža un raudzējam sekojot T° rūgšana būs līdzīga kā graudu brāgai.

Destilēt tādu brāgu labāk ar tvaika ģeneratoru.

Brāga no kartupeļu cietes.

Uz 1 kg sausās kartupeļu cietes vajag 4l ūdens un 600 g zaļā iesala (sadalīts 2 daļās 150g un450g) (labāk iesala piena veidā attiecībā 1:1)

Attiecīgo daudzumu ūdens proporcionāli atmērīto cietes daudzumam izmantojamajam brāgas pagatavošanai uzsildām līdz 65 ° un tai pievienojam cieti iepriekš sajaukto ar zaļā iesala piena pirmo mazāko daļu un izturētu istabas t° 2-4 stundas lokalizētu no gaisa piekļuves, lai iesalā esošie fermenti iesūktos sausajā kartupeļu cietē.

Pievienojot cieti ar iesalu karstam ūdenim T° no 65° nokritīsies līdz 52° un secīgi masa atkal jāuzsilda līdz 65° ,jāsasedz ar segām u.c. un jāatstāj uz iepriekš fermentāciju uz 60 min.

Veicot šo procedūru daļa cietes fermentēsies un masa kļūs šķidrāka un to varēs vārīt uz atklātas uguns nebaidoties no pārāk intensīvas klīsterēšanās un tās rezultātā piedegšanas.

Pēc 60 min izturēšanas masu uzsildām no sākuma līdz 75° un izturam 30 min, tad uzsildām līdz 95° un atkal izturam 30 min, uzsildīšanas līdz 75° un 95° laikā, kā arī 30 min paužu laikā intensīvi maisām klīsteri, tad atdzesējam līdz 65 ° pievienojam atlikušo,otro,lielāko daļu iesala piena intensīvi samaisot klīsteri, masas T sastādīs 60°,to atkal uzsildām līdz 65° sasedzam un atstājam fermentēties kopējam fermentācijas ilgumam jābūt 150 min, protams, ka šinī laikā klīstera T° kritīsies un tas atkal būs jāuzsilda līdz 65° t ,jāiztur no 60 līdz 65° no 65 ° līdz 60° tā krītas 40-50 min tātad atkārtoti jāuzsilda(obligāti intensīvi samaisot) reizes 3.

Pēc 2.5 stundām,klīsteri,nu jau šķidru un saldu atdzesējam līdz 25-30° pievienojam raugu un barības vielu izvilkumu raugam ūdenī diamonija fosfātu, ņemot 0,25…0,5 g uz litru jeb aptuveni divas tējkarotes ar kaudzi uz 25…30 l misas vai amonija fosfātu vienu gramu uz litru. Var izmantot arī (karbamīdu),liekam zem gaisa slēdža un raudzējam sekojot T° rūgšana būs līdzīga kā graudu,kartupeļu brāgai.

Zaļā iesala daudzumus iesācējiem rekomendēju ņemt lielākus uz %30 kā arī fermentēšanas laikus paildzināt uz 30% laika.
Garšīgus, veselīgus un nedārgus Jums dzērienus.

Copyright © 2010-2020 Guntars Lauders /GUXONS/ All rights reserved.

Rakstā saglabāts autora orģinālteksts.

Tiem, kam negibas ņemties ar iesala izgatavošanu, diedzēšanu

u.t.t.,paredzēti jau gatavi dabīgā iesala

fermenti no www.kandža.lv