nekur.lv

Foto: Molly Eliott / flickr.com

Nesen lasīju kaut kādā sakarā par to, ka krogiem, kuros tiek atskaņota mūzika, par šādu iespēju ir jāmaksā AKKA/LAA zināma autortiesību maksa. Pārāk neiedziļināšos un nepaudīšu savu subjektīvo viedokli par to, cik tas ir labi, slikti vai nepareizi; man šī tēma vairāk lika aizdomāties par ko citu.

Pirms dikti daudz gadiem biju Īrijā, visvairāk pašā Dublinā. Un tur mani visvairāk izbrīnīja viena lieta – krogos neskanēja mūzika. Nē, nebija tā, ka vispār neskanēja. Vakarā (patiesībā tā ap četriem, pieciem pēcpusdienā), kad krogi sāka pildīties ar publiku, sanāca cilvēki ar instrumentiem un laida vaļā dzīvo mūziku. Īru tautisko motīvu mūziku, respektīvi, kaut ko tādu, kas piederas īsta īru kroga gaisotnei.

Bet pa dienu nekādu radio, nekādu CD. Bārmenis pie letes lej alu, stūrī ieslēgts televizors ar futbola spēles atkārtojumu vai skrienošiem zirgiem, bet nekādas mūzikas.

Nu, un es tad tagad domāju. Bet priekš kam ir jāatskaņo radio? Nav taču tā, ka ieslēdz kaut kādu radiostaciju, un tad nu viņa atbilst visu klientu gaumei. Un tad vēl tās reklāmas! Bet, nu, galvenais, kas man liekas, ka var nostrādāt pret kroga apmeklētāju – iedomājamies – eju es garām krogam, skatos, ka ir laba vieta, paņemu avīzi, pasūtu kafiju, nesteidzīgi pavadu laiku, bet šie pēkšņi ņem un uzliek pa skaļruņiem kaut kādu bonī-emm (subjektīva nepatika, tikai subjektīva!). Un ko man tagad darīt?

Patiesībā mēs par maz novērtējam dabīgos trokšņus. Kaut vai tepat laukos, pastaigājos gar jūru, krastā bija cilvēki teltis sacēluši. Un līdzi neiztrūkstošā mīļākā mūzika labā skaļumā. Vai tiešām esam no dabas attālinājušies tik tālu, ka klusums spiež uz ausīm?

Kvoruma trūkuma dēļ netiek pārvēlēta biedrības AKKA/LAA padome

Uz biedrības AKKA/LAA kopsapulci no patlaban biedrībā esošajiem 298 autoriem ceturtdien ieradās tikai 20 biedri, un līdz ar to kvoruma trūkuma dēļ nav tikusi ievēlēta jauna biedrības padome.

Šī iemesla dēļ atkārtota kopsapulce tiks rīkota 29.jūlijā, ziņo aģentūra LETA. Atkārtotā kopsapulcē padomes vēlēšanas notiks neatkarīgi no tā, cik biedru būs ieradušies, paredz biedrības AKKA/LAA statūti.

AKKA/LAA padomē darbojas deviņi cilvēki. Patlaban padomes prezidente ir dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, tajā darbojas Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks un Ungars Savickis. Biedrības padome pārstāv biedru intereses starp kopsapulcēm, sanāk uz sapulcēm ne retāk kā sešas reizes gadā un biedru vārdā lemj par svarīgākajiem jautājumiem.

Padomes uzdevums ir realizēt biedrības stratēģiju, apstiprināt gada budžetu, apstiprināt visas biedrības darbībai nepieciešamās radošās un finanšu programmas un to līdzekļu izlietojumu, izstrādāt un apstiprināt atlīdzības autoriem minimālās normas un to iekasēšanas, sadales un izmaksas noteikumus. Padome arī lemj par jaunu biedru uzņemšanu un izslēgšanu un risina citus būtiskus jautājumus, kuru izlemšana neietilpst kopsapulces, prezidenta vai izpilddirektora izņēmuma kompetencē.

Kopsapulcei bija jāizvērtē AKKA/LAA darbs pēdējo trīs gadu laikā. Tajos AKKA/LAA savu mantisko tiesību administrēšanu uzticējuši 690 jauni autori un 168 autoru mantinieki, noslēgti līgumi ar 386 autoriem, kas saņem publiskā patapinājuma atlīdzību. Ja 2007.gada 1.janvārī AKKA/LAA pārstāvēja 3343 Latvijas autorus, tad šā gada 1.janvārī tie bija 4020 autori - vidēji katru darba dienu viens autors noslēdz līgumu ar AKKA/LAA. Patlaban biedrība AKKA/LAA jau pārstāv 4146 Latvijas autoru mantiskās tiesības un vairāk nekā četru miljonu ārvalstu autoru tiesības.

Ar izvērstu AKKA/LAA iekasēto autoratlīdzību apjoma un sadalījuma analīzi var iepazīties žurnāla IR rakstā “Dārgās autortiesības” . Publikācijās un privātās sarunās daudzi Latvijas autori pauduši neapmierinātību ar autortiesību aizsardzības biedrības AKKA/LAA darbību.

Džeremijs (Jeremy LaCroix) no itnewstoday.com nesen publicēja nelielu, bet kodolīgu eseju, kurā viņš runā par karu, kas jau vairākus gadu desmitus norisinās starp mediju kompānijām un viņu klientiem – mums. Lai gan esejā runāts par pašreizējo situāciju ASV, nav šaubu, ka līdzīgas tendences ir novērojamas arī pie mums – AKKA/LAA cenšas neatpalikt no RIAA un MPAA, lai gan jāatzīst, ka mūsējie vēl nav tik labi izkopuši savu mākslu. Lasiet eseju latviešu valodā tālāk. „Mediju Karš aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem, kad kopētāji un magnetofoni kļuva pieejami vidusmēra cilvēkiem. Ja kāds radio izdzirdēja dziesmu, kas viņam patīk, viņš varēja to ierakstīt lentē un dot to paklausīties citiem cilvēkiem skolā vai darbā. Ja tika izlaista kāda filma, bija viegli to ierakstīt, izmantojot divus VCR, un laika gaitā tehnoloģijas ir attīstījušās, ļaujot optiskos un digitālos medijus pārveidot par digitāliem failiem un izplatīt internetā. Svarīgi ir atcerēties, ka dalīties ir cilvēka dabā. Gadsimtiem ilgi ir bijis tā, ka, izlasot labu grāmatu, mēs to pēc tam aizdodam draugam vai ģimenes loceklim. Ja mēs paēdam lielisku ēdienu restorānā, nākamreiz mēs iespējams atvedīsim līdzi draugu [vai mēģināsim dabūt recepti]. Ja mēs dzirdam labu dziesmu, mēs vēlamies, lai arī mūsu draugi gūst no tās prieku. Pēdējā laikā dziesmas un citas mediju formas ir kļuvušas pieejamas visai pasaulei kā bezmaksas lejupielādes, par spīti tam, ka tas ir nelegāli. Lai gan padarīt produktus pieejamus visai pasaulei bezmaksas lejupielādēšanai būtu morāli nepareizi, miljoniem cilvēku to dara, un lielās mediju kompānijas to ienīst. Lai apkarotu šos draudus, mediju kompānijas ir uzsākušas darboties veidos, kas reizēm ir ļoti muļķīgi. Patiesībā, tāda pati situācija ir arī ar datoru programmatūras kompānijām. Lai gan kompāniju aizsargāšanās pret zagšanu būtībā netraucē, mediju kompānijas savā cīņā aiziet pārāk tālu - tik tālu, ka mēs būtībā nevaram brīvi izmantot produktus, kurus iegādājamies. Apdomāsim šos faktus par mūzikas ierakstu industriju: - Mūzikas ierakstu industrija ir iesūdzējusi tiesā par mūzikas lejupielādēšanu apmēram 18,000 līdz 35,000 vidusmēra cilvēku [skaits ir tik nenoteikts, jo RIAA cenšas slēpt patiesos skaitļus]. - Viņi iesūdzēja tiesā vientuļo māti par 24 dziesmu lejupielādēšanu – par katru dziesmu (!) sods 80,000 dolāru [apmēram 45,000 latu] apmērā. Obamas administrācija atbalstīja tiesas lēmumu. - Viņi apgalvo, ka pirātisma dēļ viņi zaudē miljonus, tomēr ignorē to, cik daudz viņi zaudē, kad cilvēki pērk lietotus CD – viņu rīcībai nav attaisnojuma. - Atbildot uz ierakstu industrijas sūdzībām, YouTube noņēma skaņas celiņu visiem video, kuriem fonā skan ar autortiesībām aizsargāta mūzika. Pat tādiem mājas video, kuros dejo mazuļi. - Nedaudz humora: Prinss kādā savā koncertā izpildīja Radiohead dziesmu, un, kad video nonāca YouTube, viņš pieprasīja to izņemt. Radiohead pieprasīja to ielikt atpakaļ, jo tā bija viņu, nevis Prinsa dziesma. Tālāk apdomāsim dažus faktus par kino industriju: - Meiteni apsūdzēja kriminālnoziegumā par to, ka viņa nejauši ierakstīja video mazāk par četrām minūtēm no filmas Twilight savas dzimšanas dienas ballītes laikā, kas norisinājās kinoteātrī. - Gribi uztaisīt kopiju DVD filmai, kuru tu legāli iegādājies personīgai lietošanai? Kino industrija nevēlas, ka tu tā dari. - Federālā Komunikāciju Komisija nolēma, ka atļaus kino industrijai kontrolēt tavus mediju failus, attālināti atslēdzot tavu aparatūru, ja uzskatīs to par nepieciešamu. - Dažiem DVD un Blu-ray tagad līdzi nāk digitālas kopijas, kuras tu vari pārsūtīt uz portatīvu ierīci. Žēl gan, ka Digitālā Satura Tiesību Pārvaldība (DRM) pārvērš šo failu pārsūtīšanu par īstu elli. Ideja ir vienkārša. Kino un mūzikas industrijas ir satura īpašnieki, tu neesi. Nav nozīmes tam, ka tu samaksāji smagā darbā nopelnītu naudu par šo saturu, tev būtībā nav gandrīz nekādu tiesību. Ja tu lejupielādē mūziku, tevi var iesūdzēt tiesā, pieprasot naudu, kas vairāk kā desmit reizes pārsniedz satura patieso cenu. Ja tu gribi nokopēt DVD, kuru tu iegādājies, tad slikti. Tu pārkāpsi likumu. Padarot visu vēl sliktāku, korporācijas sūdzas par to, cik daudz naudas viņi zaudē failu apmaiņas dēļ, tomēr vaina neattiecas vienīgi uz failu apmaiņu. Cik daudz naudas viņi zaudē katru reizi, kad kāds nopērk lietotus CD vai DVD no vietējā sīkumtirgus vai lombarda? Cik naudas viņi zaudē, kad kāds pārdod savus CD garāžas izpārdošanā vai atdod tos saviem draugiem? Tomēr tiesās viņiem ir atļauts vainot failu apmaiņas servisus un lejupielādētājus, un lēmumi tiek pieņemti bez jebkādiem patiesiem pierādījumiem pret šiem cilvēkiem, kurus aizvelk uz tiesu. Ir pienācis laiks, kad mediju kompānijām jāsāk iet līdzi laikiem. Vidusmēra cilvēkam daudz nerūp likumi, kas attiecas uz viņa CD vai DVD kolekciju, vēl jo mazāk cilvēki taisās pirkt divas kopijas katram CD, ja vēlas pārsūtīt dziesmas uz savu portatīvo mūzikas atskaņotāju. Situācija ar mediju kompānijām ir vienkārši smieklīga. Tikai Amerikā par nelegālu mūzikas lejupielādēšanu ir bargāki sodi nekā par bankas aplaupīšanu. Diemžēl, tā tas pašlaik notiek. Mediju kompānijas cīnās pret tevi, pret savu klientu. Kurā pusē esi tu?” Avots: itnewstoday.com Raksti iekš troksnis.lv, kas saistīti ar šo tēmu: ASV valdība nākusi klajā ar globālu pretpirātisma stratēģiju Ko digitālās lejupielādes nozīmē metāla estētikai?

Tā kā es arī devu nelielu artavu grāmatu veikala, bufetes un lasītavas “Pie Humberta” veidošanā un tapšanā, tad atļaušos pareklamēt atklāšanas burziņu, fotopasākumu, tweetup un vienkārši dalīšanos priekā vienkopus:

Veikals, lasītava un bufete “Pie Humberta” ir tapusi, lai grāmatas, lasīšanu un visu ap to, padarītu pieejamāku, tveramāku un patīkamāku, lai veidotu interešu biedrus un vairotu lasīšanas prieku labā kompānijā.

“Pie Humberta” divas atklāšanas dienas sāksies ar tweetup, kura galvenā tēma būs – grāmatas un lasīšana fotogrāfijās. Pasākuma laikā varēsiet relaksēties patīkami radošā atmosfērā kā arī piedalīties profesionālā fotosesijā. Dalībnieku fotogrāfijas tiks izvietotas galerijā un labākās fotogrāfijas, pēc divu nedēļu balsojuma rezultātiem, autors tiks pie balvas – (vīns, un žurnāla “Foto kvartāls” abonements).

Tweetup tiek rīkots ar “Fotokluba SIENA” atbalstu.

Uz pasākuma laikā radītajām fotogrāfijām tiks izvietoti “Pie Humberta” un sponsoru logotipi un fotogrāfijas tiks izvietotas (iesaistītas) saciālajos portālos (twitter.com, facebook.com, draugiem.lv), tādā veidā paši dalībnieki arī veicinās tweetup un fotogrāfiju ar logo, popularitāti un izplatību.

Aicinām visus fotografēt gribētājus uz glāzi vīna in radošu atmosfēru pievienoties Pie Humberta atklāšanas pasākumā šā gada 9.jūlijā plkst. 20:00

Berga bazārs, Marijas iela 13, k2, Rīga.Līdzīgi ieraksti pēc speciālistu uzskatiem:

• Tanki pie Brīvības pieminekļa. Vēsturiska liecība.
• LAN party.
• AKKA/LAA paziņojums par autortiesībām internetā.
• Ieejas papīrīši rokā.
• Septiņas tīkla lietiņas Latvijā.

Ceturtdien, 8.jūlijā, notiks autoru biedrības AKKA/LAA biedru kopsapulce, kurā vēlēs jaunu biedrības padomi un izvērtēs AKKA/LAA darbu pēdējo trīs gadu laikā. Biedru kopsapulce notiek ne retāk kā reizi trīs gados, un tajā piedalās tie autori, kas ir kļuvuši par biedrības biedriem - šobrīd 298 autori ir biedrības biedri. Par biedru var kļūt jebkurš AKKA/LAA pārstāvēts autors, par katra jauna biedra uzņemšanu lemj biedrības padome.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Lūk arī viens grafiks ne par valsts budžetu. Taču tomēr par iestādi, kuru mēs visi uzturam.

Es neesmu pret autortiesībām; gluži pretēji. Taču jautājums ir par samērību. Vai 20% no iekasētās summas ieturēt administratīvajiem izdevumiem ir samērīgi? Nav tik viennozīmīgs jautājums. Pirmā doma ir – jā, 20% taču ir gluži saprātīga komisija, ko es kā autors kādam varētu samaksāt, lai iekasē par maniem darbiem naudu. Bet tad papētam tālāk, kā tieši darbojas AKKA/LAA. Licence tur, licence šiet. Gribat apmeklētājiem bārā nospēlēt dziesmu? – Lūdzu, jums licencīte jāizņem 10 dienas iepriekš. Ak, dziesmas pašsacerētas?  - Nu nekas, jums licencīti tāpat vajadzēs. AKKA/LAA nekas cits nav jādara, kā vien jāizraksta rēķini. Tas IR mazkvalificēts darbs, par kuru saviem darbiniekiem maksāt vidēji 992 LVL bruto var atļauties tikai šādas uz publikas pleciem veģetējošas organizācijas Latvijā.

Kas notiek ar AKKA/LAA izgudroto tukšo materiālo nesēju atlīdzību (domas skaidrības vārdā grafikā nosaucu to par datu nesēju nodevu), papētiet grafikā paši. Graujoši.

Un vēl protams, situācijā, kad autoriem ienākumi samazinās par 20%, AKKA/LAA taču neiedomāsies samazināt paši savas organizācijas uzturēšanas izdevumus.

P.S. atvainojos par agresīvo toni. Traģikomiskā situācija ap datu nesēju nodevu man ik reizi uzsit asinis.

P.P.S. grafikā veikts neliels labojums pie datu nesēju nodevas; biju piemirsis pieskaitīt summu par audiovizuālajiem nesējiem. Kopējā aina gan vēljoprojām traģikomiska.

Jānis Butkevičs Twitterī ieminējās par to, ka otrdien (18. maijā) klubā NABAKLAB (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12) norisināsies diskusija, kas veltīta autortiesību jautājumam Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē.

Mūzikas klubs NABAKLAB maijā uzsāk lekciju ciklu, kas aplūkos ar mūzikas un mākslas vidi saistītus jautājumus, piedāvājot visdažādāko nozaru praktiķu un teorētiķu skatījumu par kultūras aktualitātēm, vēsturi un pārmaiņām. Ar šo lektoriju tiek turpināta radio NABA aizsāktā misija, nodrošinot kvalitatīvas un daudzveidīgas radošās, galvenokārt mūzikas, telpas esamību kā alternatīvu standarta komercproduktiem kultūras pasaulē. Pēc lekcijām ikvienam interesentam būs iespēja uzdot jautājumus vai izteikt savu viedokli par pārrunātajām tēmām.

NABAKLAB organizēto lektoriju 18. maijā plkst. 18:00 atklās diskusija, kas veltīta autortiesību jautājumam Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē. Diskusijas nepieciešamību radījusi ieilgusī neatkarīgās skatuves mūziķu un izdevniecību neapmierinātība ar Latvijas autortiesību un blakustiesību organizāciju neelastīgo darbību. Tā tiek organizēta nolūkā dalīties ar informāciju, pieredzi un potenciālajiem risinājumiem, meklējot atbildi uz jautājumu par to, kā rīkoties neatkarīgās scēnas pārstāvjiem: ignorēt autortiesību un blakustiesību jautājumu vai arī iesaistīties šajā jomā un cīnīties par sev izdevīgiem nosacījumiem. Ar priekšlasījumiem uzstāsies mūziķu apvienības Tornis pārstāvis Jānis Daugavietis, grupas SoundArcade mūziķis Lauris Ābele, sociologs Sandris Mūriņš, kā arī Literatūras un filosofijas portāla “1/4 Satori” galvenais redaktors Reinis Tukišs.

Diskusijā piedalīsies arī pārstāvji no AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Kultūras ministrijas.

Ieeja bez maksas.
Tālrunis informācijai: 26878133

Avots: nabaklab.lv

Programma

Priekšlasījumi: 18.00 – 19.20

1. Jānis Daugavietis (biedrība Tornis, LU) “Ievads autortiesību diskusijā: tipiskas situācijas Latvijas neatkarīgajā mūzikā”
2. Lauris Ābele (grupa Soundarcade) “Soundarcade pieredze”
3. Sandris Mūriņš (sociologs) “Remiksu kultūra un Creative Commons”
4. Reinis Tukišs (Literatūras un filozofijas portāls ¼ Satori) “Latvijas literātu idejas autortiesību lauka sakārtošanā”

Diskusija: 19.20 – 20.20
Jautājumi un atbildes.

Bez referentiem piedalās arī pieaicinātie pārstāvji no AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Kultūras ministrijas.

Fragmenti no filmas: 21.00
“RiP: A remix manifesto” (2008 Brett Gaylor, EyeSteelFilm, Canadian National Film Board, dokumentālā filma par autortiesībām digitālajā laikmetā un remiksēšanas kultūru (http://films.nfb.ca/rip-a-remix-manifesto/).

Miks pirms nedēļas jau rakstīja par filmu “RIP!: A remix manifesto”, taču tās fragmenti noteikti nav vienīgais interesantais. Jārauga tikt uz šo diskusiju, jo man tā arī nav īsti skaidrības par to dj licencēšanas štelli, kas pirms dažiem mēnešiem tika aktīvi pacelta augšā. Un diskusijas gaitā ir lieliska iespēja uzdot jautājumus AKKA/LAA un LaIPA pārstāvjiem.

Iesaku palasīt:

1. Diskusija: “Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata II”
2. Diskusija Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras RONDO”
3. Pētījums rāda, ka lielākie mūzikas zagļi ir arī tie, kas visvairāk pērk mūziku

Āprātīga bezkaunība no Akka-laa puses!

Īsāk sakot, Akka-laa.lv mājas lapas kodā atrodami pārpalikumi no Radio Skonto mājaslapas.

Ņemot vērā publiskajā telpā agrāk cirkulējošo informāciju un akka-laa zināšanas par to, kas ir internets, tad es teiktu, ka nākamo ceturtdien varbūt Akka-laa nāks klajā ar paziņojumu. Drošvien tiks vainots Mediaparks, kas ir norādīts kā izstrādātājs.

Nav miera un naktsmiera AKKA/LAA kantorim. Totāls bezmiegs un kreņķi grauž ar izdomu bagātos naudas izsitējus. Un kā nu nē… krītas no Latvijas iedzīvotājiem’ izplēstā ‘nauda.

AKKA/LAA pērn no nesēju un reproducēšanas iekārtu izgatavotājiem un importētājiem iekasējusi 256,5 tūkstošus latu, kas ir par 40% mazāk nekā 2008. gadā. Biedrība skaidro, ka lielais iekasētās atlīdzības samazinājums radies tāpēc, ka spēkā esošie MK noteikumi, kas reglamentē šo jomu, ir zaudējuši aktualitāti un tajos nav iekļauti vairāki tukšie nesēji un reproducēšanas iekārtas, kas patlaban tiek plaši pielietotas dažādu autoru darbu reproducēšanai.
MK noteikumi nav papildināti piecus gadus, un tā ir valdības neizdarība, uzskata AKKA/LAA.

Man gan liekas, ka iepērkas Lietuvā un Igaunijā, kur šāds stulbums nav piemērots. Ir iespējams variants, ka liela daļa darba spējīgo Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši strādāt citur.

Atšķirība cenās ir graujoša, piemēram, CD (matrica) Verbatim 94587 700 MB 52X Digital Vinyl CD-R, Spindle labklājības zemē ASV maksā nieka 0.27$ vai 14 santīmu mūsu naudiņā. Atceramies, ka mūsu līdzpilsoņiem ir ievērojami mazāk naudas nekā ASV afro – amerikāņiem… Ja ir šaubas skaties šajā lapā Amazon.com meklētājā.
Toties mums (TX CD-R ) 0.40 lati un pie tam interneta veikalā, lielveikalos ar vāciņiem jau o.6o lati un vairāk.

Un vēl viņiem nepietiek….
Laikam pārdzīvo neseno notikumu, kad neizdevās iekasēt naudu par tautas dziesmu izpildīšanu. Par jaunajiem iecerētajiem tarifiem ŠEIT

Nav miera un naktsmiera AKKA/LAA kantorim. Totāls bezmiegs un kreņķi grauž ar izdomu bagātos naudas izsitējus. Un kā nu nē… krītas no Latvijas iedzīvotājiem’ izplēstā ‘nauda.

AKKA/LAA pērn no nesēju un reproducēšanas iekārtu izgatavotājiem un importētājiem iekasējusi 256,5 tūkstošus latu, kas ir par 40% mazāk nekā 2008. gadā. Biedrība skaidro, ka lielais iekasētās atlīdzības samazinājums radies tāpēc, ka spēkā esošie MK noteikumi, kas reglamentē šo jomu, ir zaudējuši aktualitāti un tajos nav iekļauti vairāki tukšie nesēji un reproducēšanas iekārtas, kas patlaban tiek plaši pielietotas dažādu autoru darbu reproducēšanai.
MK noteikumi nav papildināti piecus gadus, un tā ir valdības neizdarība, uzskata AKKA/LAA.

Man gan liekas, ka iepērkas Lietuvā un Igaunijā, kur šāds stulbums nav piemērots. Ir iespējams variants, ka liela daļa darba spējīgo Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši strādāt citur.

Atšķirība cenās ir graujoša, piemēram, CD (matrica) Verbatim 94587 700 MB 52X Digital Vinyl CD-R, Spindle labklājības zemē ASV maksā nieka 0.27$ vai 14 santīmu mūsu naudiņā. Atceramies, ka mūsu līdzpilsoņiem ir ievērojami mazāk naudas nekā ASV afro – amerikāņiem… Ja ir šaubas skaties šajā lapā Amazon.com meklētājā.
Toties mums (TX CD-R ) 0.40 lati un pie tam interneta veikalā, lielveikalos ar vāciņiem jau o.6o lati un vairāk.

Un vēl viņiem nepietiek….
Laikam pārdzīvo neseno notikumu, kad neizdevās iekasēt naudu par tautas dziesmu izpildīšanu. Par jaunajiem iecerētajiem tarifiem ŠEIT

Mikiņš, Rūcis, Lācis… mūsu pirmais draudzīgais plecs kam esam čukstus uzticējuši savus dienas pārdzīvojumus, kam esam piekļāvušies aizmiegot…

Mūsu, gandrīz visu pirmā rotaļlieta, kas pašiem augot, pamazām pārauga asociācijās ar Vinniju Pūku, ar Kristoferu Robinu, bet patiesībā ir un paliek viena no atslēgām kas atver mums durvis uz brīnišķīgāko dzīves posmu – kad konfektes saldākas, sniega kalni lielāki un saule spīd visu laiku.

Populārais bērnu dziesmu autors un dziedātājs Arnis Miltiņš (kādreizējā televīzijas bērnu raidījuma "Alfona māja" vadītājs, AKKA LAA "Autortiesību bezgalības balvas 2002" ieguvējs) aicina uz savu dziesmu koncertuzvedumu visai ģimenei - "Manas bērnības Lācēns", kur varēsiet tikties ar gan iemīļotajām, gan jaunām dziesmām, atcerēties, pārdomāt un no jauna apņemties neaizmirst to, ko ikdienas steigā bieži piemirstam – mūsu bērnišķīgo prieku.

Koncertuzvedumā dzirdēsiet Arņa Miltiņa dziesmas ar Ineses Zanderes, Jāņa Baltausa, Andra Akmentiņa, Valda Atāla, Jēkaba Kacena un Kārļa Miltiņa vārdiem Kultūras un atpūtas centra "Imanta" bērnu popgrupas "Tu un es" un instrumentālās grupas – Aivara Vaišļas (ģitāra), Valtera Sprūdža (basģitāra), Viestura Samta (bungas), Jāņa Miltiņa (klavieres) un Jāņa Atslēgas (vijole) sniegumā. Koncerta viesis - Salvis Sprūžs (tenors).

Uzveduma mūzikas, idejas un režijas autors – Arnis Miltiņš
Horeogrāfija – Kristiāna Cimmermene
Foto noformējums – Gints Grasis
Skatuves vide – Maija Avota

Tiekamies Kultūras un atpūtas centrā "Imanta" 09.04.2010. pl.12:00 un 19:00
Biļešu cenas pieaugušajiem Ls 2,- bērniem un pensionāriem Ls 1,-

Noteikti tas vairs nav nekāds jaunums, ka ir arestēti E-Bibliotēkas serveri. Vārdu sakot, garais stāsts īsumā - izdevēji uzraksta iesniegumu, atnāk Ekonomikas Policija un arestē serverus. Par to, vai tā var, vai tas ir likumīgi un vai šeit ir ievērots likuma gars, vai tikai burts, par to lai diskutē juristi, mēs parunāsim par biznesu.

Uzņēmējdarbībā viens no veiksmes nosacījumiem ir iespējamo risku apzināšana un to minimizēšana. No šī gadījuma mēs varam ieraudzīt vienu skaidras aprises ieguvušu risku - jūsu konkurenti par jums uzraksta iesniegumu, atnāk likumsargi un arestē jūsu serverus, vai, ja būsim precīzi attiecībā uz to, ko tas jums nozīmē - jūsu uzņēmumam svarīgus datus.

Viens veids, kā no šāda riska izvairīties, ir - kā no uguns bēgt no visa, kas ir saistīts ar autortiesībām. Mazums, kas var gadīties - neizlasīsiet licences tekstu līdz galam, varbūt pārpratīsiet, kas tur ir rakstīts. Varbūt pēkšņi atklāsies, ka, neskatoties uz to, ko jums saka satura (video, mūzikas, programmatūras utt.) devēji, mūsu valstī, tas darbojas pavisam savādāk, kā tas bija nemaz ne tik senajā blogeru, YouTube un AKKA/LAA lietā. Respektīvi, likums ir tāda lieta, par ko nevari būt drošs, ja vien neesi labs jurists.

Bet, tik un tā, kā mēs redzam, var atnākt jūsu konkurentu uzsūtīta policija un jūsu datus konfiscēt. Nav dzirdēts, ka E-Bibliotēkas lietā būtu spriedums, nav dzirdēts, ka būtu līdz galam izlemts, vai tur ir, vai nav autortiesību pārkāpums. Toties serveri ir arestēti un, vismaz pašlaik, pakalpojums nedarbojas.

Un varbūt jūs esat radījuši informācijas tehnoloģiju produktu, kurā ir ieguldīts liels darbs, ar kuru jūs esat vismaz divus soļus priekšā konkurentiem? Cik nozīmīgs jums liekas risks, ka šis jūsu radītais produkts varētu nonākt ārpus jūsu uzņēmuma? Jā, varam jau teikt, ka policija neko jūsu konkurentiem nedos, bet, kā zināms, arī lietiskajiem pierādījumiem, kas saucas “nauda”, bija jāstāv KNAB seifā, neviena neizmantotai…

Datu drošības risinājumi

Tātad, domājams, ka vajadzētu būt skaidram, ka riski pastāv. Jautājums, kā minimizēt.

Princips ir vienkāršs. Apzinieties, kas ir jums svarīgi dati un šos datus glabājiet tur, kur tiem neviens bez jūsu uzņēmumam uzticamām personām, nevar tikt klāt.

Serveri jūsu uzņēmumā ir visnedrošākā lieta. Jebkurš, kuram ir kāds likumīgs vai nelikumīgs “pamats”, var ienākt un paņemt.

Datu centrs jau ir drošāka vieta, vismaz pret parastiem zagļiem. Bet, tā kā diezgan plaši tiek runāts par policijas iesaistīšanos konkurences cīņā, tad atcerieties, ka jebkura vieta Latvijā viņiem ir pieejama. Tai vietā izvēlieties datu centru pie uzticama pakalpojumu sniedzēja kaut kur ārzemēs. Vai, precīzāk, izsakoties, “mākonī” (tas pats slavenais “cloud computing” termins). Jūs paši nezināsiet, kur atrodas jūsu serveris, kur tad vēl kāds no nevēlamiem cilvēkiem…

Un nobeigumā, par uzticēšanos. Bieži, kad iesakām e-pastu izvietot Google Apps sistēmā, nākas sastapties ar skepsi - “nu, kā tad es likšu tik svarīgu informāciju, manus e-pastus kaut kur Googlē, kur es nezinu, kas viņiem tiek klāt un kas viņus skatās. Labāk turēšu pie sevis serveri birojā, tur viss ir mans un neviens klāt netiek.”

Nemaz nerunāsim par jūsu sistēmu administratoriem, kuri tiek klāt gan vadītāju, gan grāmatvežu, gan jebkuram citam jūsu darbinieku e-pastam. Jautājums ir vienkāršs - kurš no riskiem liekas ticamāks? Tas, ka Googlē sēž kādi ļaundari, kuri riskē ar Googles reputāciju un rūpīgi lasa jūsu e-pastus? Jeb arī tas, ka kādu dienu kāds var vai nu ielauzties jūsu pašu serverī caur internetu, jeb arī vienkārši atnākt un paņemt to, lai veiktu dziļāku analīzi?…