Troksnis.lv :: Visi raksti
(troksnis.lv) - 07. jūl., 22:21,
12 klikšķi
Džeremijs (Jeremy LaCroix) no itnewstoday.com nesen publicēja nelielu, bet kodolīgu eseju, kurā viņš runā par karu, kas jau vairākus gadu desmitus norisinās starp mediju kompānijām un viņu klientiem – mums. Lai gan esejā runāts par pašreizējo situāciju ASV, nav šaubu, ka līdzīgas tendences ir novērojamas arī pie mums – AKKA/LAA cenšas neatpalikt no RIAA un MPAA, lai gan jāatzīst, ka mūsējie vēl nav tik labi izkopuši savu mākslu. Lasiet eseju latviešu valodā tālāk.
„Mediju Karš aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem, kad kopētāji un magnetofoni kļuva pieejami vidusmēra cilvēkiem. Ja kāds radio izdzirdēja dziesmu, kas viņam patīk, viņš varēja to ierakstīt lentē un dot to paklausīties citiem cilvēkiem skolā vai darbā. Ja tika izlaista kāda filma, bija viegli to ierakstīt, izmantojot divus VCR, un laika gaitā tehnoloģijas ir attīstījušās, ļaujot optiskos un digitālos medijus pārveidot par digitāliem failiem un izplatīt internetā.
Svarīgi ir atcerēties, ka dalīties ir cilvēka dabā. Gadsimtiem ilgi ir bijis tā, ka, izlasot labu grāmatu, mēs to pēc tam aizdodam draugam vai ģimenes loceklim. Ja mēs paēdam lielisku ēdienu restorānā, nākamreiz mēs iespējams atvedīsim līdzi draugu [vai mēģināsim dabūt recepti]. Ja mēs dzirdam labu dziesmu, mēs vēlamies, lai arī mūsu draugi gūst no tās prieku. Pēdējā laikā dziesmas un citas mediju formas ir kļuvušas pieejamas visai pasaulei kā bezmaksas lejupielādes, par spīti tam, ka tas ir nelegāli. Lai gan padarīt produktus pieejamus visai pasaulei bezmaksas lejupielādēšanai būtu morāli nepareizi, miljoniem cilvēku to dara, un lielās mediju kompānijas to ienīst.
Lai apkarotu šos draudus, mediju kompānijas ir uzsākušas darboties veidos, kas reizēm ir ļoti muļķīgi. Patiesībā, tāda pati situācija ir arī ar datoru programmatūras kompānijām. Lai gan kompāniju aizsargāšanās pret zagšanu būtībā netraucē, mediju kompānijas savā cīņā aiziet pārāk tālu - tik tālu, ka mēs būtībā nevaram brīvi izmantot produktus, kurus iegādājamies.
Apdomāsim šos faktus par mūzikas ierakstu industriju:
- Mūzikas ierakstu industrija ir iesūdzējusi tiesā par mūzikas lejupielādēšanu apmēram 18,000 līdz 35,000 vidusmēra cilvēku [skaits ir tik nenoteikts, jo RIAA cenšas slēpt patiesos skaitļus].
- Viņi iesūdzēja tiesā vientuļo māti par 24 dziesmu lejupielādēšanu – par katru dziesmu (!) sods 80,000 dolāru [apmēram 45,000 latu] apmērā. Obamas administrācija atbalstīja tiesas lēmumu.
- Viņi apgalvo, ka pirātisma dēļ viņi zaudē miljonus, tomēr ignorē to, cik daudz viņi zaudē, kad cilvēki pērk lietotus CD – viņu rīcībai nav attaisnojuma.
- Atbildot uz ierakstu industrijas sūdzībām, YouTube noņēma skaņas celiņu visiem video, kuriem fonā skan ar autortiesībām aizsargāta mūzika. Pat tādiem mājas video, kuros dejo mazuļi.
- Nedaudz humora: Prinss kādā savā koncertā izpildīja Radiohead dziesmu, un, kad video nonāca YouTube, viņš pieprasīja to izņemt. Radiohead pieprasīja to ielikt atpakaļ, jo tā bija viņu, nevis Prinsa dziesma.
Tālāk apdomāsim dažus faktus par kino industriju:
- Meiteni apsūdzēja kriminālnoziegumā par to, ka viņa nejauši ierakstīja video mazāk par četrām minūtēm no filmas Twilight savas dzimšanas dienas ballītes laikā, kas norisinājās kinoteātrī.
- Gribi uztaisīt kopiju DVD filmai, kuru tu legāli iegādājies personīgai lietošanai? Kino industrija nevēlas, ka tu tā dari.
- Federālā Komunikāciju Komisija nolēma, ka atļaus kino industrijai kontrolēt tavus mediju failus, attālināti atslēdzot tavu aparatūru, ja uzskatīs to par nepieciešamu.
- Dažiem DVD un Blu-ray tagad līdzi nāk digitālas kopijas, kuras tu vari pārsūtīt uz portatīvu ierīci. Žēl gan, ka Digitālā Satura Tiesību Pārvaldība (DRM) pārvērš šo failu pārsūtīšanu par īstu elli.
Ideja ir vienkārša. Kino un mūzikas industrijas ir satura īpašnieki, tu neesi. Nav nozīmes tam, ka tu samaksāji smagā darbā nopelnītu naudu par šo saturu, tev būtībā nav gandrīz nekādu tiesību. Ja tu lejupielādē mūziku, tevi var iesūdzēt tiesā, pieprasot naudu, kas vairāk kā desmit reizes pārsniedz satura patieso cenu. Ja tu gribi nokopēt DVD, kuru tu iegādājies, tad slikti. Tu pārkāpsi likumu.
Padarot visu vēl sliktāku, korporācijas sūdzas par to, cik daudz naudas viņi zaudē failu apmaiņas dēļ, tomēr vaina neattiecas vienīgi uz failu apmaiņu. Cik daudz naudas viņi zaudē katru reizi, kad kāds nopērk lietotus CD vai DVD no vietējā sīkumtirgus vai lombarda? Cik naudas viņi zaudē, kad kāds pārdod savus CD garāžas izpārdošanā vai atdod tos saviem draugiem? Tomēr tiesās viņiem ir atļauts vainot failu apmaiņas servisus un lejupielādētājus, un lēmumi tiek pieņemti bez jebkādiem patiesiem pierādījumiem pret šiem cilvēkiem, kurus aizvelk uz tiesu.
Ir pienācis laiks, kad mediju kompānijām jāsāk iet līdzi laikiem. Vidusmēra cilvēkam daudz nerūp likumi, kas attiecas uz viņa CD vai DVD kolekciju, vēl jo mazāk cilvēki taisās pirkt divas kopijas katram CD, ja vēlas pārsūtīt dziesmas uz savu portatīvo mūzikas atskaņotāju. Situācija ar mediju kompānijām ir vienkārši smieklīga. Tikai Amerikā par nelegālu mūzikas lejupielādēšanu ir bargāki sodi nekā par bankas aplaupīšanu.
Diemžēl, tā tas pašlaik notiek. Mediju kompānijas cīnās pret tevi, pret savu klientu. Kurā pusē esi tu?”
itnewstoday.com
Raksti iekš troksnis.lv, kas saistīti ar šo tēmu:
ASV valdība nākusi klajā ar globālu pretpirātisma stratēģiju
Ko digitālās lejupielādes nozīmē metāla estētikai?
Katrā valstī ir tāda autortiesību aģentūra, kādu autori pelnījuši
ASV bittorent trekeru cienītāji satraukušies ne pa jokam: US Copyright Group (mūsu AKKA/LAA analogs) ierosinājusi civillietu par autortiesību pārkāpumiem pret 20,000 datorlietotāju, kas lejuplādējuši filmas Steam Experiment, Far Cry, Uncross the Stars, Gray Man un Call of the Wild 3D. Rindā gaida vēl 30,000 par citu filmu lejuplādi.
