Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1442 avoti)
Tu vēlējies meklēt pēc izzi
.
Apvienošanās mērķis radīt konkurenci “Lattelecom”, norāda “Baltkom”
Telekomunikāciju uzņēmumi "Baltkom" un “IZZI” iesnieguši Konkurences padomei apvienošanās pieteikumu, atsaucoties uz "Baltkom", ziņo BNS. “Baltkom” norāda, ka apvienošanās mērķis ir konkurences cīņa ar “Lattelecom”.
"Baltkom" un IZZI plāno veikt darījumu ar kuru tiktu izveidots vienots uzņēmums ar ievērojamu attīstības potenciālu, norāda "Baltkom" preses sekretārs Lauris Kļaviņš. Pēc viņa teiktā, apvienošanās mērķis ir pilnveidotpiedāvājumu abu kompāniju apvienotā tīkla teritorijās, kā arī koncentrēt uzņēmumu resursus esošo pakalpojumu attīstīšanai un modernu tehnoloģiju ieviešanai un radīt reālu konkurenci telekomunikāciju tirgū, kurā patlaban dominē "Lattelecom".
"Baltkom" lielākais īpašnieks ir "New Life Holding" ar 99,92% kapitāldaļu, bet 0,08% pieder Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, savukārt par “IZZI” īpašnieku 2008.gadā kļuva kompānija "Contaq Latvian Cable", kuras dibinātājs ir Luksemburgas uzņēmums "Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l.".
Līdz ar ievākšanos jaunajā dzīves vietā, kādu brītiņu izlēmu padzīvot bez interneta. Ne jau gluži, atteicos no tā lietošanas, bet tas vairs nav 24*7 pieejams izklaides avots. Galvenokārt izklaides, jo tik svarīgai lietai, kā e-pasts jau sen es lietoju telefonu un operatora piedāvātie 40 MB vai cik tur mēnesī šim nolūkam ir absolūti pietiekami.
Nav gan doma no interneta atteikties principā, taču nav arī vēlme lieki stresot par sasteigtu pieslēgšanos pie pirmā interneta piegādātāja. Manā apkaimē konkurenci nesastāda neviens normāls vidējā līmeņa uzņēmums, tāpēc nāksies izvēlēties no kāda no lielajiem spēlētājiem ar ne visai labo slavu – IZZI vai Lattelecom (optiku nepiedāvā). Nav mana mīļā Balticoma, kurš piedāvāja ļoti stabilu internetu, divu gadu laikā nopietnu šaizīti sataisot tikai vienreiz. Pārējā laikā tas bija pieejams pavisam bez pārtraukumiem. Par to pārliecinājos, mājās hostējot šo te pašu savējo tīmekļa dienasgrāmatu un uzraugot to ar Site24×7 servisu. Bet šīs nu ir tehniskas nianses, par ko nav raksts.
Interneta neesamība sniedz iespējas to nelietot un nepazaudēt savu laiku uz tām muļķībām, ko tas piedāvā. Vienā no pirmajiem vakariem, piemēram, pirmo reizi šogad biju paskriet (lietus netraucēja), pēcāk izdarīju visai daudz mūžīgi atlikto darbu (tiesa, biju pāris reizes nedaudz aizdevies palietot internetu cituviet vai ilgāk uzkavējies darbā).
Internets, protams, pieejams darbavietā, kur tas ir visai svarīgs darba instruments. Nekādu īpašo problēmu ar tā neesamību nav bijis, jo pietiekami daudz lietas ir izdarāmas arī bez tā palīdzības, vienīgi esmu kļuvis nedaudz mazāk sasniedzams saviem draugiem komunikācijai. Bet e-pastus lasu, tā kā sūtiet droši.
Šķiet, ka līdz ar nākamo nedēļu savu eksperimentu mēģināšu piebeigt, jo tomēr ir visai daudz lietu, kas būtu jāpadara ar interneta palīdzību un ir vēl arī citi visai traucējoši faktori. Internets ir pilnīgi un galīgi iesūcies manā dzīvē un šīs divas nedēļas to arī pierāda. varam to saukt par atkarību, bet tikpat labi esmu atkarīgs no elektrības. :-) Pilnībā nelietoju tādas lietas, kā televīzija (Dinamo spēles neskaitās) un stacionārie telefoni.
Līdzīgie raksti:
Pēdējās nedēļas laikā savstarpēji absolūti nesaistīti notikumi lika man atkal padomāt par situāciju ar informācijas pieejamību un izvēles brīvību.
Obamas sveiciens irāņiem.
Prezidents Obama pagāšnedēļ izmantoja internetu, lai sveiktu Irānas iedzīvotājus jaungadā. Tā kā “Lielā Sātana” vizīte islāma republikā nav iespējama, internets ir vienīgais veids, kā Obama var uzrunāt irāņus.
Protams, tikai retais no Irānas iedzīvotājiem varēja šo vēstījumu noskatīties, jo reliģiskā diktatūra dara visu, lai cenzētu un ierobežotu brīvu pieeju informācijai.
Pagājušās vasaras vēlēšanu protestu laikā, valdība regulāri pārtrauca interneta un mobilo sakaru darbību valstī, lai novērstu opozīcijas aktīvistu iespējas komunicēt savā starpā un ar ārpasauli. Par spīti pūliņiem, informācija tomēr izsūcās pasaulē un mēs redzējām, kā Irānas jauniešus ielās nošauj, un ka skaistas irāņu meitenes nēsā Converse kedas.
Google konflikts ar ĶTR.
Interneta milzis Google ir izbeidzis brīvprātīgi cenzēt “Ķīnas Tautas Republikas” iedzīvotājiem pieejamo informāciju par tik graujošām tēmēm kā Tjananmeņas slaktiņš un Dalai-lama.
Ķīnas komunistiskie diktatori veido pasaules ekonomikas gigantu, bet paralēli, smagi ierobežo iedzīvotāju pieeju informācijai. Nezinu, cik konkurētspējīga ilgtermiņā var būt valsts, kas saviem iedzīvotājiem liedz pašiem izvēlēties, kad un kā lietot savas smadzenes.
Googles lēmumu ir apsveicis pasaulē lielākās brīvās enciklopēdijas – Wikipedia – dibinātājs aicinot arī citas interneta kompānijas pārtraukt pašcenzūru Ķīnā.
Bibliotēku elektronizācija.
Un protams, Wikipedia, bet it sevišķi Google Books nav svešas tās problēmas, kas pagāšnedēļ noveda pie Latvijas e-bibliotēkas slēgšanas. Laikā, kad Rīgā tiek slēgtas parastās bibliotēkas, un Latvijas Nacionālā bibliotēka pati jau ir uzsākusi savu krājumu digitalizēšanu, e-bibliotēkas slēgšana ir vienkārši skumjš paklupiens neizbēgamajā ceļā uz elektroniskajām bibliotēkām.
Jā, protams, būs cilvēki, kas apmeklēs “Gaismas pili”, taču šīs ēkas celtniecībai ir vairāk sakara ar mūsu jaunās valsts nepieciešamību pēc nacionālajiem simboliem un nevis reālām bibliotēkas lietotāju vajadzībām.
Digitalizācija un pirātisms.
“Izzi” reklāmas klipā meitene priecājas, ka pa lēto varēs “turpināt skatīties Latviju un Krieviju”. Papētot Lattelecom, Izzi, Viasat piedāvātās pamatkanālu paketes, nomāc lielais Krievijas vai krievvalodīgo kanālu skaits. Pat “amerikāņu” kanāli bieži tiek piedāvāti tikai krieviski. Ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju “acis uz pasauli” klās krieviskas acenes. Visu cieņu Puškina valodai, bet nekā citādi kā par “lienošo rusifikāciju” šo nosaukt nevar. Un mēs taču it kā dzīvojam Eiropas Savienībā, daudzi no mums vairāk vai mazāk perfekti pārvalda angļu, vācu vai kādu citu Eiropas valodu.
Tāpēc cilvēku vēlme “nokačāt” jaunākās filmas, seriālus un mūziku ir pilnīgi normāla reakcija, kam bieži vien pat nav nekāda sakara ar viņu finansiālajām iespējām iegādāties šos materiālus legāli. Jo ko lai citu dara, ja galvaspilsētas kino repertuārs nelutina un TV piedāvā aizvien jaunus “Sjominus” un “Margošas”.
Platona ala.
Kas visiem šiem gadījumiem kopīgs? Tas, ka brīva pieeja informācijai sev tīkamā vietā un veidā joprojām ir tikai retu valstu privilēģija. Pārējie planētas iedzīvotāji vai nu tiek baroti pa spundi, vai intelektuālāk izsakoties, sēž Platona alā un skatās uz leļļu meistaru radītajām ēnām.
Pēc analogās apraides atslēgšanas katram Latvijas iedzīvotājiem ir vismaz divas izvēles iespējas .
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA), Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA), televīzijas operatori VIASAT, IZZI un Baltkom aicina skaidri definēt, kuriem TV skatītājiem ir jāpievērš uzmanība signāla apraides maiņai. Operatori informē, ka pēc pētījuma kompānijas GFK datiem un VIASAT apkopojuma 86% mājsaimniecību Latvijā neskar pāreja uz digitālo televīziju un tās jau ir izdarījušas savu izvēli, līdz ar to lielākajai daļai TV skatītāju šodien pēc LTV7 pārejas uz ciparu televīziju nekas nemainīsies.
Saskaņā ar LEKA datiem pēc analogās atslēgšanas katrai mājsaimniecībai Latvijā ir vismaz 2 izvēles iespējas, kā turpināt skatīties Latvijas kanālus, bet 73% televīzijas skatītāju ir pat 3 alternatīvas – kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija vai virszemes apraide.
Digitālās televīzijas ieviešanu valsts mērogā šodien aizsāk televīzijas kanāls LTV7, kurš turpmāk skatītājiem, kas TV signālu uztvēra ar istabas antenu, vairs nebūs pieejams. Tai pat laikā tā ir mazākā TV skatītāju daļa – tikai 14%, kas joprojām TV skatās ar antenu. Daudzu mājsaimniecību vidū ir radīts nepamatots satraukums, iztrūkstot precīzākam skaidrojumam.
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) izpilddirektore Inese Aleksandrova atzīst:
„Jāpiekrīt nozares ekspertiem, kas sabiedrības informēšanas pasākumus vērtē kā iebiedējošus, ne skaidrojošus. Par citu televīzijas uztveršanas formu jālemj nelielai daļai mājsaimniecību, līdz ar to svarīga ir objektīva un pilnīga informācija par visiem televīzijas uztveršanas veidiem pēc analogās apraides atslēgšanas.”
Latvijas telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre uzsver:
„LTA ir kategoriski pret negodīgu konkurences apstākļu veicināšanu. Analogā signāla atslēgšanas kampaņa lielā daļā iedzīvotāju ir radījusi nepamatotu satraukumu un priekšstatu, ka vienīgais turpmākais TV skatīšanās veids Latvijā būs zemes digitālā TV. Abonenttelevīzijas skatītāji šobrīd ir lielākā un aizsargātākā TV auditorijas daļa, kam ir nodrošināta visu līdzšinējo ētera kanālu uztveršana. Šo klientu interesēs esam vērsuši uzmanību uz nekorekto veidu, kādā sabiedrībai tiek skaidrota analogās apraides steidzamā atslēgšana, kas šobrīd vairāk līdzinās sasteigtam mēģinājumam par katru cenu iespraukties jau piesātinātā tirgū tā vietā, lai nodrošinātu TV uztveramību visā valsts teritorijā.”
Digitālās televīzijas pārejas procesu vērtē Valts Ermansons, VIASAT Latvija vadītājs:
„Es piekrītu jau izteiktajai neapmierinātībai par pārejas procesa norisi un sabiedrības informēšanas kārtību. Nepamatoti nereti kā vienīgā alternatīva digitālās TV turpmākai skatīšanai tiek minēta virszemes televīzija, uz ko nepārprotami norāda arī TV kanālu pašreklāmas un atsevišķu valsts institūciju sniegtie komentāri. Trūkst objektīvas informācijas, ka digitālo televīziju varēs skatīties ne tikai ar virszemes televīziju, bet arī ar satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju. Vēlreiz varu teikt, ka Latvijā skaidrojošais darbs par digitālo televīziju ir pārāk cieši saaudzis ar viena uzņēmuma centieniem iekarot tirgus daļu, un šādā veidā, iespējams, tiek kropļota konkurence. Tāpat nereti tiek „piemirsts” informēt, ka satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas skatītājus šīs pārmaiņas nekādā veidā neskars, tādējādi rodas sajūta par atsevišķu tirgus dalībnieku nostādīšanu izdevīgākā situācijā.”
IZZI attīstības direktore Sandra Kraujiņa:
„Atteikšanās no analogās apraides ir normālas tehnoloģiskās attīstības nākamais solis. Tomēr lielākās bažas rada sabiedrības informēšana, kas tiek jaukta ar pakalpojuma reklāmu. Vienpusējas informācijas pasniegšana un visu izvēles iespēju noklusēšana nerada pārliecību, ka tiks novērstas situācijas, kurās patērētājs, pakļaujoties reklāmu spiedienam, iegādāsies pilnīgi nevajadzīgu aprīkojumu. No valsts puses būtu tikai godīgi panākt, lai katrs iedzīvotājs saņemtu vispusīgu informāciju par to, kādi risinājumi ir pieejami, lai turpinātu skatīties iecienītos kanālus un ļautu pašam izlemt, kāds variants ir izdevīgākais un ērtākais.”
LEKA un LTA, kā arī kompānija VIASAT atkārtoti uzsver, ka tiem iedzīvotājiem, kas izmanto kabeļtelevīzijas vai satelīta pakalpojumus, nekas nemainīsies – arī pēc analogās televīzijas atslēgšanas viņi varēs skatīties visus Latvijas kanālus (LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV5). Turklāt kabeļtelevīzijas skatītājiem nav nepieciešams iegādāties papildu iekārtas – virszemes televīzijas dekoderu, antenu vai jaunu televizoru.
Jau iepriekš ziņots, ka saskaņā LEKA veiktās aptaujas datiem 73% iedzīvotāju negatīvi vērtē analogās televīzijas atslēgšanu. Negatīvajam vērtējumam minēti vairāki iemesli: 35% respondentu uzskata, ka pāreja saistīta ar papildu finanšu izdevumiem, 20% atzīst, ka analogās televīzijas atslēgšana notiek pārāk sasteigti, savukārt 18% norāda, ka ir pārāk daudz neskaidrību.
Vakar, kā jau vakaros, sēžu pie sava kompja, kad zvans pie durvīm. Atveru, protams un skatos – divas meitenes pretī. Piedāvā man pāriet uz “izzi” internetu, televīziju un vēl telefona pieslēgumu(, ja vēlos, protams,) klāt paņemt. Prasīja arī, cik es par internetu, televīziju un visu pārējo maksājot. Pateicu, kā ir, bet viņas pretī – kā, kur es tik daudz tomēr tērēju, ka katru mēnesi par pakalpojumiem vien ap Ls20 (nav jau, protams, lielais noslēpums) tērējot, utt, utml… vārdu sakot, centās man apgalvot, ka, lai es par visiem 100 tagad pie viņiem pārejot. Teicu, ka varbūt ir doma kādreiz kaut ko mainīt, bet ne uzreiz. Viņas atkal – kā es tā un šitā, ka man tak nekur nav jāiet pašam, ja jau pats “izzi” nāk pie manis (piebilde- dzīvoju viena soļa attālumā no “izzi” kantora, Ieriķu ielā, Rīgā, dēļ kā pie sevis sasmējos).
Saruna noilga apmēram 20 minūtes, bet bez rezultātiem (viņām, ne man), iedeva man bukletu, lai es papētot, cik izdevīgi ir viņu pakalpojumi, kā arī vēl telefona numuriņu klāt, lai zvanot. Labi, domāju: “Vot, nebūtu man draudzenes, labs veids kā iepazīties ar smukām meitenēm”.
Labi, tas ievadam. Šodien sēžu, skatos iedoto bukletiņu un domāju- digitālajai televīzijai tur pamatpaka + n-tās tēmu paketes, bet taču beigās maksāšu pilnīgi vienu un to pašu maksu par visu. Kā arī, cik dzirdējis esmu – internets viņiem arī tur pilnīgi nekāds. Pieslēgties pie kaut kāda kreisā kantora, kuram pat no solītā interneta ātruma čiks vien būtu? Bet jā- viltīgi gan un labs piegājiens- kurš gan atteiktu tādām (dievīgi) smukām meitenēm? Ja godīgi, grūti bija noturēties, lai neparakstītu līgumu ar viņiem. Un, tfu, paldies Dievam, to arī neizdarīju.
Te, izrādās, manas domas apstiprinās un, ja, protams, pats twitterī esi, piesakies “Izzi” nīdēju pulciņam. Būs ko palasīt. Bet, domāju, ar viņiem ir tieši tāpat, kā ar Tele2, kuriem, neskatoties uz tautā lielo nīšanu, popularitāte tikai vajadzīga, bet par to varētu būt jau cits stāsts.
©2007-2009 by Krist2ps [Twitter | Flickr | MobyPicture]
Kabeļu un satelīttelevīzijas komersantiem, kam Nozare.lv blogs izsūtīja jautājumus par Lattelecom ciparu virszemes televīzijas ienākšanu tirgū ar savu viedokli piebiedrojies arī Latvijas vecākais un, visticamāk, lielākais kabeļtelevīzijas operators Baltkom. Uzņēmuma viedokli pauda Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņs. Kā zināms, blakus televīzijai,. Baltkom arī piedāvā internetu un mobilos balss sakarus.
Kādi ir jūsu ”digitālie produkti” mājsaimniecībām?
Baltkom ir Digitālās TV (DTV) operators ar vislielāko pieredzi, DTV piedāvājam jau kopš 2003.gada. Īpaši populāri ir kompleksie digitālo komunikāciju pakalpojumi DUO, TRIO, kas ietver gan TV gan interneta un telefonsakaru vienotu pieslēgumu. Pie Digitālās TV jāpievieno arī iespējas, kādas paveras klientiem – mūsu piedāvājumā ir HighDefinition (HD) programmu bloks, kā arī pay-per-view, jeb maksas filmu kanāli.
Kāda ir sākumcena par vienkāršu pieslēgumu (nacionālie kanāli un daži starptautiskie)? Kāda tā bija pirms 6 mēnešiem?
Kabeļtelevīzijas pakalpojuma cena (nacionālie kanāli un daži starptautiskie), atkarībā no teritorijas un kanālu skaita, ir robežās no 2,90 līdz 5,49 Ls/mēn. Pēdējo 6 mēnešu laikā cenas uz viena pakalpojuma abonēšanu nav mainījušās. Pieslēgums tiek veikts bez maksas.
DTV mikro programmu bloks (21 programma) – abonēšana 5,90 Ls/mēnesī, cena nav mainīta pēdējā pusgada laikā. Aktuālais piedāvājums nodrošina klientiem bezmaksas pieslēgumu un bezmaksas dekodera lietošanu visu pakalpojuma abonēšanas periodu.
Kas ir iekļauts piedāvājuma (dekoderis, satelītantena, pieslēgšana, kā nu kuram)? Cik garas līgumsaistības tiek prasītas?
Izmantojot akcijas piedāvājumu, klients slēdz 24 mēnešu līgumu un bez maksas, šādā gadījumā pakalpojuma pieslēgšana tiek veikta bez maksas. Šo piedāvājumu izvēlas absolūtais vairākums klientu.
Milzu zviedru galds vai ķīniešu ēdienkarte– resp. vai labāk piedāvāt 100 kanālus, ieskaitot visus Reptile Channel, Golf Channel u.tml., ko retais skātās, vai izvēli tik un tik no saraksta A, tik un tik no saraksta B (kā pie ķīniešiem un IZZI :) ). Te varētu izteikties gan Baltkom, gan IZZI (kuram vairāk tā diferencētā pieeja).
Ilgstošā pieredze abonenttelevīzijas sfērā ļāvusi Baltkom izveidot ciešu un sekmīgu sadarbību ar daudzām vadošām televīzijas kompānijām un to pārstāvjiem, kas ļauj piedāvāt plašāko programmu apjomu saviem klientiem. Jāievēro, ka programmu tiesību īpašnieki parasti nosaka cenu par skatītāju, kā arī vēlas noteikt – cik skatītājiem tā būs pieejama un kādās paketēs. Ja pilns programmu komplekts nozīmē, ka tajā ietilpst visas piedāvātās programmas, tad kombinējot pa atsevišķiem nelieliem blokiem vai pat kanāliem izmaksas uz vienu programmas vienību pieaug. Tāpat jāatgādina senais teiciens, „pērc 2, maksā par 5” – tas nozīmē, ka izdevīgāk ir izvēlēties lielākus iepakojumus, tas ir sena patērētāju gudrība. Līdz šim esam gājuši patērētājam izdevīgāko ceļu – programmu kopumu dalām vairākos „soļos”, piedāvājot nepilnu, pilnu un paplašinātu programmu bloku. Tas, kā rīkojas citi operatori, liek vērtēt Baltkom izvēlēto stratēģiju kā veiksmīgu, jo ar to īpaši necenšas konkurēt citi TV operatori.
Cik daudz šīs pēdējā laika kampaņas (komiskās Baltkom reklāmas televīzijā, dažādi pētijumi, ka teju visi grib digitālo/tikai kādā nozīmē?/ un, ka skatītāji ir pieradināti pie maksas TV) ietekmējas no ciparu virszemes apraides tuvošanās, resp. analogā izslēgšanas?
Baltkom pieredze digitālās televīzijas jomā ļauj piedāvāt visaugstāko kompetenci un eksperta statuss nav tukši vārdi. Uzņēmuma speciālistu ikdienā jau daudzus gadus ikdienā ir visi posmi no signāla uztveršanas un pirmās apstrādes līdz pat piegādei klientam un visa veida servisam.
Pārmaiņas, ko rosinās apraides formāta maiņa, lielos vilcienos ir paredzamas, un tās ir par labu kabeļoperatoriem. Diemžēl digitālās apraides ieviešanā pie mums iztrūkst tik svarīgā sabiedrības informēšana, kā vietā tiek veikta masīva reklāmas kampaņa. Šajā situācijā ir dabiski, ka arī citi pakalpojumu sniedzēji piedāvā alternatīvu informāciju un virza savu pakalpojumu klientiem. Baltkom bija pirmais, kurš veica plašu digitālās TV skaidrošanu, šim nolūkam izveidojot grafiskus reklāmas video ar uzskatāmu TV pārmaiņu skaidrojumu.
Vai Lattelecom projekts visvairāk neapdraud kabeļoperatorus pilsētās, jo faktiski piedāvā “bezvadu kabeļtelevīziju” par konkurētspējīgu samaksu?
Lattelecom piedāvājums pirmkārt konkurē ar VIASAT pakalpojumu, jo pilsētās jau pašlaik ir augsta kabeļtīklu intensitāte. Zināmu konkurenci var prognozēt attālākos kabeļtīklos, kuros netiek nodrošināts pilns programmu skaits, tomēr Baltkom neorientējas uz attālu reģionu apgūšanu, turklāt uzņēmuma restrukturizācijas gaitā ir gandrīz pilnībā unificēts piedāvājums visā darbības teritorijā.
Pēdējā laikā esmu ievērojis, ka cilvēkiem, tai skaitā man, patīk gausties par daudzām un dažādām lietām: krīzi, izzi vai lattelecom interneta pakalpojumu kvalitāti, LU wifi problēmām utt. Redz, tiklīdz Tu nonāc citā sabiedrībā un citā vidē, tad sāc ievērot to, kas Latvijā ir labs un ticiet man Latvija salīdzinot ar Kazahstānu interneta ziņā ir kā dzīvošana Dieva ausī.
Tātad īsumā par internetu KZ, jeb pie ekstrām pieradušā latvieša nedienām svešzemē.
Pirmkārt, vietējie ģēniji jau trešo nedēļu slēdz internetu manā dzīvoklī. Runā, ka mēneša laikā būs gatavs. Cik noprotu, tad problēma ir saistīta ar to, ka internets iet kopā ar mājas telefonu. Bet manam telefonam ir kaut kāds mistisks sešinieks, kas neļauj pieslēgt internetu. Ja Tu prasi, kāpēc nav interneta, tad dabū atbildi pretī “Bet Tev taču ir sešinieks”. Ja Tu prasi, kas vainas sešiniekam un ko vispār nozīmē tas, tad dabū pašsaprotamu atbildi “Bet tas taču sešinieks”. Laikam jau tā vaina iekš klienta nesaprašanas 
Otkārt, kad esi veiksmīgi ticis pie interneta, tad tas nozīmē bingo loteriju ar konekciju, kura ik pa laikam parādās, ik pa laikam mistiski nozūd un nekad neesi pārliecināts, vai tas ko uzrakstīji skype otrā galā izlasīsies tagad vai pēc stundas.
Treškārt, izrādās, ka http://guntis.lv jau ir bloķēts resurss Kazahstānā. Varbūt tās ir tikai manas iedomas, bet esmu mēģinājis no vairākiem kompjiem gan Ust-Kamenogorsk, gan Astanā un nav piekļuves lapai. Caur proxy iet!
Ceturtkārt, zinājāt, ka visās Kazahstānas universitātēs studentiem internets ir maksas pakalpojums? Es nejokoju, to man apgalvoja vietējie studenti. Visu cieņu LU un citām augstskolām Latvijā!
Piektkārt, dodu žetonu tam, kurš atradīs kādu kafūzi vai restorānu Kazahstānā, kurā ir bezmaksas wifi.
Sestkārt, eksistē tāds jēdziens kā interneta kafejnīca, bez interneta. Par to uzzināju pavisam nejauši, ieejot galvaspilsētas Astanas centrālajā dzelceļa stacijā, kur vienā no stikla skatlogiem lepni gozējās uzraksts “Internet cafe”. Samaksājot 150 tengas (50 santīmi) par stundu tieku pie datora un jau pēc pāris mirkļiem vēršos pie administratora ar ziņu, ka nets neiet. Uz to viņš atbildēja, ka neiet gan, bet es varot paspēlēt kādu spēlīti. Protams, prasīju naudu atpakaļ, bet man tika paziņots, ka pie datora esmu jau apsēdies un man labākajā gadījumā var atdot tikai 100 tengas. Pēc pāris frāžu apmaiņas, atmetu cerības uz godīgumu šajā pasaulē un tinos meklēt citu iespēju.
Rezumējot savu 3 nedēļu pieredzi, varu teikt, ka kaut kas nav kārtībā šajā valstī ar internetu. Ļaudis melš, ka lielu iespaidu ir atstājis i-neta monopols KZ, kurš tikai nesen tika atcelts. Visticamāk, ka tas ir tā un ka lielākoties manis aprakstītajās situācijās ir kāda neveiksmīga sakritība.
P.S. Atskaitot internetu un vīzu man iet pat ļoti forši un interesanti. Šis bloga ieraksts tapa emociju uzplūdā 
Ar šo sāku īsu e-pasta interviju sēriju ar kabeļtelevīzijas un satelītelevīzijas operatoriem par to, kā viņi gatavojās mainīgiem konkurences apstākļiem, kas rodas darbību sākot Lattlecom ciparu virszemes televīzijai, kuru varētu arī saukt par bezvadu ciparu kabeļtelevīziju. Vai efekts būs tāds pats, kā uzrodoties bezvadu/mobiliem sakariem un krasi pārdalot tirgu ar fiksētā tīkla telefonijas operatoriem? Ne gluži..
Kā pirmo publicēju saraksti ar IZZI attīstības direktori Sandru Kraujiņu. Drīzuma — Viasat, un vēl gaidu atbildes no Baltkom. Sākotnēji domāju visu apkopot kādā palagā priekš Nozare.lv ziņu lentes, bet tad padomāju, ka varu materiālu pasniegt pa tiešo.
Vēl jāpiebilst, ka šāds formāts varētu patikt tiem, kam nav izdevības rūpīgi noskatīties manas biežās videointervijas.
Kādi ir jūsu “digitālie produkti” mājsaimniecībām?
IZZI klientiem piedāvā digitālo kabeļtelevīziju – kopumā klientiem piedāvājam vairāk kā 100 kanālus, kas sadalīti Bāzes paketē un 12 interešu paketes. Tiem klientiem, kuri īpašu uzmanību pievērš attēla un skaņas kvalitātei, tiek piedāvāta augstas izšķirtspējas (HD) televīzija. Patlaban strādājam pie tā, lai jau tuvākajā laikā padarītu HD kanālu piedāvājumu vēl pievilcīgāku.
Kāda ir sākumcena par vienkāršu pieslēgumu (nacionālie kanāli un daži starptautiskie)? Kāda tā bija pirms 6 mēnešiem?
Analogās kabeļtelevīzijas mazākajā programmu paketē Rīgā – Ētera plus – ir 13 kanāli (7 Latvijas TV programmas un 6 starptautiskie kanāli), abonēšanas maksa ir 5.50 mēnesī un pēdējo sešu mēnešu laikā tā nav mainījusies. Digitālās televīzijas Bāzes pakai un 1 tematiskā pakai abonēšanas maksa ir 8 lati mēnesī (Bāzes paka -6 lati, tematiskā paka – 2 lati mēnesī) un arī šajā ziņā cena nav mainījusies.
IZZI televīzijas abonentiem pastāvīgi piedāvā īpašus akcijas piedāvājumus, jaunākais no tiem jaunajiem klientiem piedāvā pirmos sešus mēnešus abonēšanas maksu mazākajai programmu paketei kabeļtelevīzijā un Bāzes paketei digitālajā kabeļtelevīzijā– 3 latus mēnesī. Akcijas laikā tiek nodrošināta 100% atlaide visiem standarta pieslēguma veikšanai nepieciešamajiem materiāliem klienta telpās, inženiera darbam pieslēguma punkta izveidei un pieslēguma maksai.
Papildus, pensionāriem, bezdarbniekiem, daudzbērnu ģimenēm tiek nodrošināta 20-30% atlaide viena pakalpojuma abonēšanas maksai.
Cik garas līgumsaistības tiek prasītas?
Izmantojot akcijas piedāvājumus, līgumsaistību termiņš ir 24 mēneši.
Pieslēdzot digitālo kabeļtelevīziju, ciparu dekoders tiek piedāvāts nomā vai to ir iespēja iegādāties savā īpašumā. Pēdējā pusgada laikā dekodera nomai tiek piešķirta 100% atlaide (iekārtas tiek nodotas lietošanā bez maksas). Arī pieslēgums tiek nodrošināts bez maksas.
Kāda ir jūsu pieeja programmu paketēšanai? Dažiem operatoriem ir pamata, liels un vēl lielāks, aptverot pat 100 + kanālus, no kuriem krietnu daļu dažs skatītājs nemaz nevēlas.
Labāk ir nodrošināt liela kanālu skaita pieejamību, tai pat laikā ļaujot klientam pašam izvēlēties, ko skatīties. Kopš pagājušā gada sākuma vairāk nekā divas reizes ir palielinājies to televīzijas skatītāju skaits, kas izvēlas tematiskās digitālās televīzijas pakas atbilstoši savām interesēm. Tendenci apstiprina arī IZZI veiktais pētījums par TV skatītāju paradumu maiņām, kurā iezīmējas vēlme ierobežot pie televizoriem pavadīto laiku, to veltot tikai vērtīgām un interesantām pārraidēm. Ir pagājuši tie laiki, kad televīzijas skatītājiem bija nepieciešami 100 un vairāk televīzijas kanāli. Izmaiņas patērētāja uzvedībā nozīmē, ka kabeļtelevīzijas operatoriem jāmaina pieeja kanālu paketēšanā – nepietiek ar kvantitatīviem uzlabojumiem, kanāliem jābūt saturiski interesantiem un pieejamiem tematiskās paketēs.
Nākotnē piedāvājumi kļūs vēl individualizētāki, kaut gan maz ticams, ka tiks ieviests princips, kad visu paketi klients var sastādīt pats, ko gan būtiski apgrūtinātu programmdevēju prasības par kanālu iekļaušanu konkrētās paketēs vai minimālo abonentu skaitu garantēšana.
Cik daudz šīs pēdējā laika kampaņas ietekmējas no ciparu virszemes apraides tuvošanās, resp. analogā izslēgšanas?
Nevar noliegt, ka analogās apraides pārtraukšana paver būtiskas izaugsmes iespējas kabeļtelevīzijas operatoriem. Virszemes televīzijas dekodera un televīzijas antenas iegāde un ar to uzstādīšanu saistītās salīdzinoši augstās izmaksas būs papildu finanšu slogs jebkurai Latvijas mājsaimniecībai. Prognozējam, ka finanšu apsvērumu dēļ lielākā daļa iedzīvotāju, kuri līdz šim izmantoja parastās antenas, izvēlēsies kabeļtelevīziju. Patlaban IZZI jau pieder 25,4% no kabeļtelevīzijas tirgus Rīgā. Tā kā IZZI ir operators ar plašāko tīkla pārklājumu, pateicoties pārejai uz digitālo apraidi, uzņēmums 2010.gadā plāno palielināt televīzijas klientu skaitu. Mājsaimniecības, kas līdz šim izmantoja kolektīvās uztveršanas sistēmas, būs spiestas izvēlēties citu signāla saņemšanas veidu un IZZI piedāvās cenas ziņā pievilcīgu iespēju, bez papildus aprīkojuma iegādes.
Vai Lattelecom projekts visvairāk neapdraud kabeļoperatorus pilsētās, jo faktiski piedāvā “bezvadu kabeļtelevīziju” par konkurētspējīgu samaksu?
Par kabeļoperatoru “apdraudēšanu” var runāt tikai nosacīti. Protams, ka tas saasainās konkurences ciņu, jo klientam paveras jaunas izvēles iespējas. Tai pat laikā, kabeļtelevīzijas operatoru iespējas konkurēt ar Lattelecom būs tieši atkarīgas no elastīgas pieejas un spējas piedāvāt patērētājam izdevīgu produktu. Viasat pagājušajā nedēļā publiskotie dati liecina, ka vērtējot izvēles kritērijus, respondenti norāda, ka noteicošais faktors ir cena, aiz kuras uzreiz seko piedāvātā pakalpojuma kvalitāte un kanāli. IZZI veicis interneta lietotāju aptauju, kas parāda, ka tikai nepilni 25% respondenti iegādāsies dekoderi, lai uztvertu digitālo televīziju, bet 15% vēl nav pieņēmuši lēmumu. Par šo patērētāju segmentu arī norisināsies cīņa starp operatoriem. Tiem, kuri plāno iegādāties dekoderi, būtu nepieciešams izvērtēt, vai nav iespējas pieslēgt kabeļtelevīziju, samazinot pieslēguma izmaksas
Ja pakaļdarīšanu var uzskatīt par glaimošanu („imitation is the sincerest form of flattery”), tad elektronisko sakaru un kabeļtelevīzijas operatoram IZZI šodien vajadzētu justies ļoti glaimotam. Lattelecom beidzot ir sapratis, ka interaktīvās televīzijas klientiem ir jādod maksimālas satura sakomplektēšanas izvēles spējas.un paziņojis, ka turpmāk piedāvās septiņas tematiskas programmu pakas.
IZZI jau pāris gadus (?) savu digitālo kabeļtelevīzijas piedāvājumu ir sadalījis tematiskos blokos. Kā patērētājam, man tieši šis IZZI piedāvājuma aspekts ir licies vilinošs, lai gan dzīvoklī tikai vienam no televizoriem ir analogais IZZI pieslēgums, bet otram – cits risinājums. Tagad, gaidot sava Rīgas Centra namu drīzo pieslēgšanu Lattelecom optikai, priecājos, ka nebūs jāizvēlas tikai starp pāris programmu blāķiem. Tātad, pēc televīzijas lietotāju skaita “mazais brālis” Lattelecom ir mācījies no laba piemēra.
Kabeļtelevīzijas un digitālās televīzijas operatora "IZZI" veiktā pētījuma dati parāda, ka aptuveni 85% Latvijas iedzīvotāju vēlētos augstas izšķirtspējas televīzijas kanālus (HDTV), kas nodrošina ievērojami kvalitatīvāku attēlu un skaņu.
Pēc Latvijas telekomunikāciju asociācijas valdes locekļa, Jūrmalas kabeļu operatora (SIA „Elektrons S”) Aleksandra Bērzkalna iniciatīvas Jūrmalas pilsētas domē notika sanāksme, kurā piedalījās elektrokomunikāciju speciālisti un kabeļu operatori no dažādiem Latvijas reģioniem, lai mēģinātu noskaidrot un izskaidrot situāciju, kas radīsies pēc analogās televīzijas izslēgšanas un digitālās televīzijas ieviešanas.
Latvijas elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, ievadot sanāksmi, atzīmēja, ka pāreja no analogās uz digitālo televīziju ir Eiropas komisijas rekomendācija. Katra dalībvalsts šo problēmu risinās, kā pati vēlēsies. Tomēr ir zināma pretruna I. Muula teiktajam, jo Satiksmes ministrija atsaucas uz ES direktīvu, kas liedz lobēt vienu apraides veidu, un tad nāktos atbalstīt iedzīvotāju vēlmi pāriet ne vien uz „Lattelecom” virszemes digitālo TV, bet arī uz kabeļtelevīzijām.
Latvijā pagājušajā gadā notika konkurss par ciparu televīzijas raidīšanu, un tajā uzvarēja „Lattelecom”, kas veic visas turpmākās darbības.
Kā presē norādījis kabeļtelevīzijas operators „IZZI”, tā atzinīgi vērtē komerctelevīziju LNT un TV 3 iniciatīvu pārtraukt apraidi analogā formātā jau no nākamā gada un aicina televīzijas informēt kabeļoperatorus par retranslācijai nepieciešamo aprīkojumu. „IZZI” attīstības direktore Sandra Kraujiņa atzīst, ka pāreja uz apraidi ciparformātā ir nepieciešamība un tai ir evolucionārs raksturs. „Mēs atbalstām progresu un mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanu, tomēr esam pret sasteigtiem un nepārdomātiem soļiem, kas ietekmē mūsu klientus un raidorganizāciju auditoriju.”
Problēmu tiešam ir daudz: nesakārtotā likumdošana, dekoderu un pat jaunu televizoru iegāde.
Nupat izrādījās, ka valsts pretēji iepriekš solītajam (Satiksmes ministrija gan šādus solījumus noliedz), pārejot uz digitālo TV apraidi, nav gatava finansēt dekoderu iegādi trūcīgajiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka tūkstošiem iedzīvotāju var palikt bez iemīļotajiem televīzijas raidījumiem, bet pilnīga pāreja uz digitālo apraidi varētu notikt jau no 2010. gada 1. marta. Lēmums jāpieņem NRTP. Tās priekšsēdētājs Ābrams Kļeckins domā, ka pieņemamākais risinājums ir „Lattelecom” piedāvātā dekoderu noma par 1,98 latiem mēnesī, un pēc diviem gadiem dekoderi pāriet klientu īpašumā. Tas nav labākais, bet no izmaksu viedokļa ir nesāpīgākais risinājums.
Latvijas TV ģenerāldirektors Edgars Kots ir paziņojis, ka paralēli raidīt analogajā un digitālajā tīklā nav izdevīgi, tāpēc arī LTV1 varētu pilnībā digitalizēt jau no 1. marta, kad analogo apraidi atslēgs LTV7. Savukārt kompānija „Lattelecom” ir paziņojusi, ka pasūtījusi papildu dekoderus un ir gatava pārejai uz digitālo televīziju jau gada sākumā, mudinot atbildīgās institūcijas lēmumu pieņemt iespējami ātrāk. Jau pašlaik „Lattelecom” virszemes digitālā TV uztverama 70 km rādiusā ap Rīgu.
Ilmārs Muuls „Jūrmalas Nedēļa+Jūrmalas Ziņas lv.” tūlīt pēc sanāksmes, vēl neprognozējot vēlāko dienu notikumus, pastāstīja: „Mēs devām informāciju kabeļtelevīzijas operatoriem un reģionālo TV raidorganizācijām par situāciju, kāda izveidosies pēc tam, kad tiks izslēgta analogā raidīšana ēterā.
Nelaime ir tā, ka valsts iestādes, pieņemot lēmumu par digitālās televīzijas ieviešanu, nav nozīmējušas nevienu atbildīgo, kas šo procesu vadīs un koordinēs. Pagaidām nav neviena atbildīgā persona, kas dotu informāciju, lai visi saprastu, kas un kā notiks.
Mūsu sanāksmē nonācām pie secinājuma, ka visiem kabeļtelevīzijas operatoriem un raidorganizācijām, kuras te piedalījās, vajadzētu nomierināt TV skatītājus, kuri izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, ka viņus problēmas neskars nekādā veidā. Protams, pie nosacījuma, ja vispār šī programma būs pieejama. Kā dzirdējām, tiek izskatīts jautājums, vai Latvijas 7. programma vispār vēl eksistēs. Ja neeksistēs, kabeļtelevīzijas operators tur neko nevarēs līdzēt. Mēs it kā varam pārmest, ka „Lattelecom” varbūt nebija pietiekami izpratis visu lietas būtību, taču, no otras puses, „Lattelecom” neko nevar pārmest, jo Ministru kabineta noteikumi, kas paredz digitālās televīzijas ieslēgšanu, uzliek par pienākumu sākt raidīt, bet nekur nav teikts, ka „Lattelecom” jānodrošina, kā šo signālu uztvers. Ir vēl viena problēma. Regulējošie dokumenti nosaka, ka analogā televīzija ir jāizslēdz līdz 2011. gada decembrim, tātad laiks vēl ir. Taču mūsu krīzes apstākļos, kad „maciņš” spiež uz raidorganizācijām, tās, nespēdamas apmaksāt raidītāju pakalpojumus, grib slēgt analogo televīziju daudz ātrāk. Cik zināms, LNT neraidīs analogajā formātā jau no nākamā gada 1. janvāra. Taču ar šo problēmu jātiek galā pašai raidorganizācijai: ja tā izslēgs analogo apraidi un nebūs atrisināts jautājums, kā skatītājs redzēs digitālo televīziju, raidorganizācija pazaudēs auditoriju, reklāmas devējus un tātad zināmā mērā pati parakstīs sev „nāves spriedumu”.
Kabeļtelevīzijas abonentiem nav jāuztraucas. Tiem, kuriem nav kabeļtelevīzijas un kuriem ir individuālie uztvērēji, pašlaik vienīgais risinājums ir sabiedriskās televīzijas programmas skatīšanās (protams, ja viņi nav VIASAT abonenti), pērkot no „Lattelecom” piedāvātos uztvērējus. Taču ar to atkal ir sava problēma, jo vienai daļai televizoru, pat ne pārāk veciem, ir tikai un vienīgi antenas ieeja un nav citas pieslēgšanās vietas, bet „Lattelecom” piedāvātajam uztvērējam savukārt nav signāla, ko varētu pieslēgt pie TV antenas. Līdz ar to rezultāts ir šāds: nopērkot televizoru, kuram nav četrkantainās ligzdiņas ar 21 kontaktu vai atsevišķas audio video ieejas, jāpērk cits. Tas jāskatās katram pašam.”
Un noslēgumā – saruna ar „Ģimenes TV” valdes locekli Daci Ķezberi, Jūrmalā labi pazīstamu cilvēku.
Par sevi un TV
Diemžēl vai par laimi visa mana apzinīgā dzīve ir bijusi saistīta ar žurnālistiku un televīziju, tādēļ uzskatu, ka par šo jomu varu runāt atbildīgi. 20 gadi Latvijas televīzijā, gandrīz 8 gadi Nacionālajā Radio un televīzijas padomē un 3 gadi, veidojot savu „Ģimenes televīziju” Jūrmalā devuši pieredzi gan kā sabiedriskās televīzijas žurnālistam, gan kā komerctelevīzijas veidotājam.
Kas tad īsti ir digitālā televīzija?
Attīstoties tehnoloģijām, ir iespēja TV kanālu izmantot daudzveidīgāk. Lai pārraidītu TV signālu, ir vajadzīga valsts piešķirta frekvence, pa kuru no televīzijas studijas skatītājs caur antenu saņem TV programmu savā dzīvoklī. Digitālā televīzija caur vienu frekvenci var pārraidīt 7–10 programmas, tādējādi ietaupot izmantojamo frekvenču daudzumu. Normālā situācijā par to varētu priecāties, bet mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Latvija ir izvēlējusies MPEG 4 formātu, kurš vairumā pārdodamo televizoru nav iebūvēts, tādēļ katram televizoram nepieciešama antena un signālu dekoders, ko piedāvā „Lattelecom” kā oficiālais digitālās televīzijas ieviesējs mūsu valstī. Labākā situācijā ir kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju skatītāji, kuriem digitālo signālu piegādās kabeļoperatori vai satelītu īpašnieki. Sliktākā – mājsaimniecības, kas izmanto jumta vai istabas antenu.
Par ko būtu jāuztraucas?
Novembrī mēs pieminam Lāčplēsi, kura spēks ir ausīs. Pašlaik, šķiet, kādam ir izdevīgi, lai Latvijas cilvēki dzirdētu tikai kādu oficiālu vai apmaksātu pareizu viedokli vai informāciju. Digitālās televīzijas ieviešanas modelis praktiski paredz iznīcināt vietējās un reģionālās televīzijas, jo ir taču „labāk”, ja neredz, kas notiek tavā ciemā vai pilsētā. Lielie kanāli pārsvarā „dzīvo” pa Rīgu, rāda Saeimu un Ministru kabinetu. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos raidījumus, kuru veidotāji dodas pie tautas.
Teorētiski manai „Ģimenes TV” piedāvā iespēju iesaistīties vienā visas Latvijas reģionālā programmā, ko „Lattelecom” piedāvās skatītājiem. Mēnesī šī iespēja tikt parādītiem maksās virs 50 000 Ls, ko nevaram atļauties nedz mēs Jūrmalā, nedz Liepājā, Ventspilī vai Valmierā. Nekādu citu priekšlikumu nedz NRTP, nedz „Lattelecom” nav piedāvājis. Vai tad skatītājiem vajag Latvijā veidotas TV programmas, ja var skatīties ārzemju filmu kanālus, uzzināt par notikumiem no CNN, DW vai Euronews, bērnus audzināt ar amerikāņu multenēm un vēsturi mācīties no ASV History?
Esam iznīcinājuši savu dokumentālo kino, mākslas kino, tagad pienākusi kārta televīzijai, kas pašlaik ir vienīgais medijs, ar kura palīdzību tiek saglabāta Latvijas vēsture. Protams, LTV1 paliks, un arhīvos būs ziņas, partiju ķīviņi, prezidentu pieņemšanas un uzrunas tautai. Bet kas veidos raidījumus par izciliem kultūras, mākslas, zinātnes, lauku cilvēkiem? Kas vēsturē iemūžinās Dubultu baznīcas simtgadi, Muzeju nakts koncertu vai Gada cilvēku Jūrmalā?
Mani kolēģi lielajās pilsētās orientējas tikai uz vietējo ziņu veidošanu un aktuālajām intervijām.
Jūtos kā relikvija, kas veido raidījumus, taču tas iepriecina un sasilda. Atbraucot no Rūtas Kronenbergas mājām un atvedot videoierakstu ar atmiņām par Jaunsudrabiņu, ir izjūta, ka iemūrēts mazs ķieģelītis manas tautas vēsturē.
Es redzu pārliecību Skrundas, Daugavpils, Dagdas, Valmieras, Ventspils, Jelgavas, Ogres, Aizputes kolēģu acīs par to, ka mēs savas mazās televīzijas noturēsim un turpināsim strādāt, lai sameklētu ceļus un iespējas, kā piemēroties digitālajai apraidei. Pašlaik saruna ir uzsākta.
Par „Ģimenes TV”
Pēc divu gadu darbības ēterā varu teikt, ka esam pamanīti un pieņemti Jūrmalā kā savējie. Darbības licence ir izsniegta līdz 2013. gada augustam, tāpēc droši varu teikt, ka ne digitālā raidīšana, ne jaunu tīklu veidošana mūsu darbību Jūrmalā tieši neskar.
Esmu priecīga par lielisku sadarbību ar Aleksandru Bērzkalnu un viņa vadīto kabeļtelevīziju „Elektrons S”, kas nodrošina vairāk nekā 15 000 mājsaimniecībās „Ģimenes TV” uztveršanu. Ar istabas vai jumta antenu mūs skatās 41. kanālā vai 635 MHz frekvencē no Babītes līdz Engurei, dzirdu atsauksmes no Tukuma, Pūres, Smārdes.
Jūrmalas 50. dzimšanas dienā esam uzdāvinājuši saviem skatītājiem iespēju „Ģimenes TV” programmā redzēt aktuālos notikumus sadarbībā ar Latvijas Ziņu kanālu, kas raida 24 stundas diennaktī. Protams, gribētos, lai mūsu TV būtu iekļauta kabeļtelevīzijas paketē Piņķos, Tukumā un Rīgā.
Esam izvēlējušies raidījumus, kas nevis nokauj, bet paceļ, izglīto, liek katram skatītājam domāt līdzi un analizēt redzēto. Priecāšos par priekšlikumiem, kā uzlabot programmu, ko rādīt, priecāšos par reklāmdevējiem un biznesa cilvēkiem, kas varētu atbalstīt televīziju.
Ja nevarat savā televizorā atrast „Ģimenes TV” programmu, zvaniet uz tālruņa numuru 29775777 Raimondam. Informācija pieejama mājaslapā www.gimenes.tv. Pateicos avīzei „Jūrmalas Nedēļa+Jūrmalas Ziņas lv.”, kas publicē TV programmu!
Andrejs Krauliņš
Šoreiz apskatīsim iespējas ierīkot kvalitatīvu internetu Alūksnē. Jāatzīst, ka mums neizdevās atrast pietiekami spēcīgu vietējo provaideri, tādēļ apskatīsim trīs Latvijas lielākos interneta pakalpojumu sniedzējus – Lattelecom, Izzi un Triatel. Apskatīsim iespējas arī Tavās mājās Alūksnē ierīkot visiem kvalitātes standartiem atbilstošu internetu!
interneta pieslēgumu salīdzinājums Alūksnē
Interneta ātrums un cena
Vai esi dzirdējis par vienu no Latvijas lētākajiem internetiem? To šobrīd piedāvā Lattelecom. 2Mbit/s ātrs pieslēgums, bez jebkāiem ierobežojumiem tikai par Ls 5.90 mēnesī. Šim pieslēgumam konkrentu nav ne tikai Alūksnē, bet arī Latvijā!
Pakalpojumu komplekti
Ja vēlies nobaudīt jaunākās paaudzes digitālās televīzijas sniegtās iespējas, tad papildus internetam vari ierīkot Lattelecom interaktīvo televīziju. Izbaudi augstu kvalitāti, kā arī papildus funkcijas – TV arhīvs, ieraksti, valodu maiņa, filmu noma u.c.
Savukārt, ja vēlies papļāpāt ar radiem vai draugiem citur Latvijā – izmanto pakalpojuma Mājas Komplekts sniegtās iespējas, kas ļauj sarunāties Lattelecom tīklā bez maksas bez jebkādiem ierobežojumiem!
Bezvadu risinājumi
Ja atrodies vietā, kur internetu ar vadiem ierīkot nevari, izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas un ierīko internetu ar bezvadu risinājumiem. Šādus risinājumus piedāvā visas trīs kompānijas.
Divi datori pieslēgumā
Neuztraucies, ja vēlies lietot divus datorus – maksāt vajadzēs tikai par vienu pielēgumu. Piemēram, Lattelecom piedāvā divas dinamiskās IP adreses, kas ļauj bez problēmām pieslēgt divus datorus pieslēgumā. Kā arī, ja vēlies mājas Wi-Fi risinājumu – iegādājies vai iznomā rūteri un pieslēdz cik datorus vien vēlies!
Papildus pakalpojumi
