
Pagājušogad, lidmašīnā no Šveices uz Rīgu, lasot AirBaltic žurnālu, izlasīju ļoti interesantu rakstu par Delfināriju tepat mūsu kaimiņzemē Lietuvā! Pierakstīju savā plānotājā Delfinārija mājas lapas adresi, jo sapratu, ka turp noteikti ir vērts doties kopā ar savu meitiņu. Atbraucot mājās, izpētīju iespējas doties uz turieni ar meitu, bet, tā kā bija rudens, šo pasākumu atliku uz šo vasaru. Šogad jūnija sākumā bija jāplāno darba brauciens uz Lietuvu. Tātad bija iespēja savienot darbu un atpūtu kopā, samazinot ceļojuma izmaksas! Pirms braucām, kārtīgi izpētījām Delfinārija mājas lapu, iegādājāmies Lietuvas karti, rezervējām viesnīcas numuriņu, izrēķinājām, cik nepieciešams degvielai, ēšanai utt. Centāmies saplānot 2-3 dienas Lietuvā, lai nav lieli izdevumi, bet ir jauka atpūta, jo biju nogurusi darbā un ļoti sailgojusies pēc atpūtas ārpus darba un arī mājām. Ar Patiņu par šo braucienu es jau runāju kādus 8 mēnešus, viņa bija sajūsmā un gatava doties lielajā piedzīvojumā! Pati pakoja līdzi mantiņas :D Protams, tika paņemts pārāk daudz, mamma uzlika ierobežojumu, ka drīkst ņemt divas mīļmantiņas, divas grāmatiņas un dažus sīkumus (zīmuļus u.tml.). Es biju nedaudz uztraukusies, kā 4-gadīgs bērns nosēdēs auto aptuveni 4-6 stundas, bet biju ļoti izbrīnīta, ka Patrīcija bija tik pacietīga un mūsu brauciens automašīnā viņai nemaz nelikās garlaicīgs (blakus viņas autosēdeklītim tika novietota kaste ar viņas līdzi paņemtajām mantiņām). Mūsu mazais ceļojums izdevās lielisks! Tātad- par visu pēc kārtas!
Pirmā diena teju visa aizgāja ceļā. Izbraucām piektdienā, plkst.12.00 no Jēkabpils, pēc stundas jau šķērsojam Lietuvas robežu. Patrīcija nemanīja lielu atšķirību starp Lietuvu un Latviju, mēs gan to pamanījām, jo ceļi ir daudz labāki. Brauciena laikā bija ļoti liels karstums, mēs daudz dzērām ūdeni un kopā veicām trīs lielākas pieturas pa ceļam uz Klaipēdu (neskaitot mazās). Viena bija tā, kurā mammai un Jānim tika paņemta kafija, Patiņai končas. Otrā pietura bija, kad redzējām spēļu laukumiņu un šūpoles pie kādas atpūtas vietas, piestājām, Patrīcija uzreiz skrēja izskraidīties un izšūpoties…
Ceļā jau bija pagājušas kādas trīs stundas un mēs visi gribējām ēst. Ievērojām tālumā ezeru un nolēmām pikniku uzrīkot tur, jo no mājām bijām paņēmuši ēdienu pirmajai dienai, tādējādi samazinot ceļojuma izmaksas. Izklājām segu skaistā vietā pie ezera un baudījām makaronus ar teļa gaļas mērcīti, tomātu-gurķu salātus ar krējumu, siermaizītes u.c. Patiņa arī tuvumā atrada meža zemenītes. Tās bija saldajā ēdienā. Pie ezera pavadījām aptuveni stundu, bija jauki tas, ka mums nekur nebija jāskrien, līdz ar to mierīgi varējām baudīt ceļu uz Klaipēdu.
Viesnīcā ieradāmies apmēram 18.30 vakarā, pēc karstā ceļojuma pirmais, ko vēlējāmies, bija ieiet dušā un pārģērbties. Jāsaka, ka ar viesnīcām man visos ceļojumos pēdējā laikā veicas. Arī šis ceļojums bija veiksmīgs, jo viesnīcas administrācija mūs pārsteidza ar Biznesa klases numuriņu ar visām ekstrām, kas jau nu ir pieejamas biznesa klientiem – tas bija parastā numuriņa vietā, ko bijām rezervējuši, bet samaksājām vēl mazāk nekā par parasto, vislētāko iespējamo numuriņu. Iesaku būt lojāliem vienam viesnīcu tīklam visos ceļojumos. Pilnīgi noteikti iesaku visiem Radisson SAS Blue Klaipēdas klusajā centrā.
Patrīcija, izpētījusi mūsu jaunās mājas turpmākajām divām dienām, apgūlās savā gultā nogurusi. Aiz loga sākās liels negaiss ar lietu. Pēc garā ceļojuma nedaudz atpūtāmies, saposāmies un trijatā ar lietussargiem devāmies uz „darba” tikšanos viesnīcas 20.stāva kafejnīcā. Gandrīz kopija mūsu Latvijas Reval Hotel Skyline tikai mazāk vietas. Pa logu paveras skaists skats uz Klaipēdas ostu, tālumā var redzēt arī Delfināriju un Jūras muzeju. Laimīgi tikām pie loga galdiņa (bija pilns ar cilvēkiem). Pasūtījām siera kūku un padzerties Patrīcijai, Cēzara vistas salātus ar Campari mammai, Jānim alu un Nikai (lietuviešu vārds) arī Campari. Patrīcija noēda ne tikai savu siera kūku, bet arī manus Cēzara salātus un vistu. :) Paēdusi viņa aizskrēja pie lietuviešu meitenītes, ar kuru kopā skraidīja (nav ne jausmas, kā viņi sapratās), kamēr es runāju ar Niku.
Beigās Patrīcijai apnika un viņai bija plāns, kā mammu dabūt prom no lielās runāšanās ar Niku. Mammai bija jauka sajūta, jo bērns ir ideāls, uzvedās tik kārtīgi, bet tā sajūta bija līdz mirklim….kad Patrīcija, nedaudz pirms 22.00, piegāja pie Nikas un uztaisīja „TIUŠ”, it kā pa jokam ar pistoli nošaujot viņu. Patiņa zināja, ka mammas uzmanību tas noteikti piesaistīs :D Un- ka tikšanās būs jābeidz. Nu, ko lai dara, ja Robis un citi bērni tā dara bērnudārzā :D Ar Niku jau bijām norunājušas gandrīz divas stundas, promejot viņa Patiņai uzdāvināja īpašu dāvaniņu, ko uz šo brīdi vēl nevar nopirkt Delfinārijā – delfīnu CD. Rēķins par visu kopā bija 12 LVL, kas, salīdzinoši ar Latvijas Reval Hotel vai līdzīgu vietu, ir lēti. Siera kūka un liela porcija Cēzara salātu ar vistas gaļu bija ļoti garšīgi! Plāni nākamajai dienai pēc Delfinārija mums nedaudz bija pamainījušie, jo Nika ieteikca, ja jau mēs esam Neringa pussalā, tad lai noteikti aizbraucam uz pilsētu Nidu, kas atrodas 43 km no Delfinārija.
Lietus bija beidzies, mēs pa tukšajām ieliņām pastaigājoties devāmies atpakaļ uz viesnīcu, numuriņā bijām apmēram 22.30, vēl nedaudz uzēdam no mājām līdzi paņemto ēdienu. Patiņa ar domu par to, ka rīt no rīta brauksim skatīties delfīnus, aizmiga, mēs arī aizmigām pie CNN ziņām.
Otrā dienā cēlāmies ap 9.00, jo ir taču brīvdienas, gribējās kārtīgi pagulēt. Kad piecēlāmies, atklājām visskaļāko kafijas automātu ar „kapsulām”, kādu man vien ir nācies dzirdēt! Tas arī abus rītus bija modinājs Patiņai. Brokastīs gājām ap 10.00, visiem bija laba apetīte, arī Patiņai, kura ne tikai pati paēda, bet arī pabaroja līdzpaņemtās mīļmantiņas. No brokastīm, nedaudz pirms 11.00, atgriezāmies viesnīcas numuriņā, paņēmām līdzi mugursomā siltākas drēbes, ūdens pudeles, no brokastīm arī paņēmām līdzi jogurtu un ābolu, ko Patiņai uzēst mašīnā, tad devāmies uz auto pārcelāju, kas mūs pārceltu uz Neringa pussalu, kur atrodas Delfinārijs, Jūras muzejs un pilsēta Nida. Auto pārcēlājs bija ātrs, jau pēc 20 minūtēm mēs jau bijām pussalā.
Plānojām paspēt uz delfīnu šovu 12.00. Ar auto piebraucam nedaudz pirms 12.00 pie Delfinārija. Auto novietojām tālu no Delfinārija, jo nevarējām saprast, vai varam tālāk braukt ar auto. Paprasījām zirgu puisim, kas mums par 30 litiem piedāvāja ar zirgu aizbraukt līdz Delfinārijam, vai varam tālāk braukt ar auto, bet viņš teica, ka izdevīgāk ar zirgu, jo tad atpakaļceļā mēs neredzēsim muzejus. Braucām ar zirdziņu, kas Patiņai ļoti patika, viņa bija sajūsmā! Tikai pēc delfīnu šova sapratām, ka varējām ar auto braukt līdz pašam Delfinārijam. Delfinārijā iegājām dažas minūtes pēc 12.00. Šovs bija sācies, apsēdāmies pirmajā rindā, bet, kad sēdāmies, delfīni mūs apšļakstīja – tā sirsnīgi, kājas līdz ceļiem bija slapjas :D Tā bija tāda mīļa sasveicināšanās ar mums :D (bet Patrīcija tagad piemin, ka tā ir vienīgā lieta, kas viņai ceļojumā nepatika, ka delfīni mūs apšļakstināja). Pārsēdāmies uzreiz augstāk! Šovs ilga aptuveni 40 minūtes. Lai arī audio šova laikā bija lietuviešu valodā, visu varējām saprast bez valodas. Patrīcija bija lielā sajūsmā, brīžiem liels prieks, sajūsma un izbrīns pārņēma manu četrgadnieci! Ļoti smieklīgi Patiņai likās Kalifornijas jūras lauvas, ar tiem bija smieklīgs priekšnesums. Arī mēs paši jūsmojām par šovu. Pēc šova bija iespēja ar delfīniem nofotografēties, par vienu fotoreizi (2 fotogrāfijas) cena 20 liti. Mēs stāvējām uz fotografēšanos, pienāca klāt biļešu kontroliere, jo bijām pēdējie rindā, sāka ar mums runāt. Viņa teic, ka mums noteikti jāievēlas vēlēšanās, jo šeit ir tāda aura un enerģija, ka viss piepildās! Mēs ar Jāni abi smaidījām, viņa tikai teica: „Redzēsiet, pēc dažiem gadiem atbrauksiet, nāksiet pie manis un teiksiet, ka viss ir piepildījies!”. Nofotografējāmies divas reizes – Patiņa viena un visi kopā, tātad- samaksājām 40 litus (kopā 4 bildes). Žēl, ka paši nevarējām knipsēt. Patrīcija tā gribēja fotogrāfēties, bet laikam apjuka no tā, ka fotogrāfs kaut ko ar mani runāja, ka pārgribēja. Es atkal baidījos, ka man rokā delfīns iekodīs, tāpēc savu roku liku virs Jāņa rokas :D
Pēc šova un fotografēšanās vēl apjūsmojām Delfinārijā caur logiem 6 metrus dziļajā baseinā delfīnus, īpaši man patika delfīna mazulis, kurš visu laiku kasīja sev muguru pret baseina grīdu. Tālāk devāmies uz Jūras muzeju – turpat blakus 3 minūšu gājienā. Arī tur ar interesi pētījām zivis, gliemežus un skaistos akvārijus. Pēc Jūras muzeja arī iegādājāmies vienu mazu suvenīru – Patrīcija izvēlējās zivi ar magnētiņu leduskapim (4 liti). Pēc 14.00 bijām auto, Patiņa izdzēra jogurtu un apēda ābolu, devāmies ceļā uz Nidu ar mērķi paēst pusdienas tur! Patiņa uzreiz iemiga un labi pagulēja pusdienlaiku. Ceļš uz Nidu ir ļoti skaists, dažādiem ielokiem un skaistu dabu, kas maina savu izskatu ik pēc laika. Nidā ieradāmies nedaudz pēc 15.00. Patiņa bija izgulējusies un labā garastāvoklī. Nida ir ļoti skaista, maza piejūras kūrortpilsētiņa. Ļoti tīra. Man par izbrīnu, nemaz nebija komercializēta. Ir skaista kāpu zona, fonā ir jahtas, arī tūristu te netrūkst. Gribējām paēst pusdienas ar skaistu skatu uz jūru. Par brīnumu tāda iespēja ir pieejama samērā lētā vietā – „Čilī picā”!
Diena bija silta, bet ļoti vējaina, nolēmām tomēr sēdēt āra terasē ar skaistu skatu. Pasūtījām trīs picas, bet, kamēr gaidījām, Patiņa izdzēra siltu kakao, es malkoju vīnu, Jānis kafiju. Jautājot Patiņai, kas viņai vislabāk patika Delfinārijā un Jūras muzejā, viņa atbild, ka:
1.) brauciens ar zirdziņu,
2.) kā delfīni ar degunu bumbas ķēra un vizināja,
3.) brauciens ar vilcieniņu,
4.) ka viņa „Čilī Picā” tika pie Bārbijas pulksteņa!
Kad bijām paēduši, devāmies uz auto pārcēlāju, lai no pussalas tiktu uz Klaipēdu. Klaipēdā bijām ap 18.00. Tā kā nākamajā dienā mums bija plānots braukt mājās, tad nolēmām doties uz Maximu, iegādāties pārtiku līdzņemšanai. Tā kā viesnīcas numuriņā bija ledusskapis, tur visu uzglabājām līdz rītam. Nopirkām ceptus jaunos kartupelīšus, kotletes, salātus, sagrieztu desu, maizi un eko pienu. Tā kā bijām Lietuvā, nopirkām arī lietuviešu Aelita dzirkstošo vīnu. Viesnīcas numuriņā bijām nedaudz pirms 22.00, šo to uzkodām, Patiņa aizmiga. Mēs pa CNN skatījāmies interesantu raidījumu par ekoloģisko pārtiku, baudījām vīnu. Diena patiešām bija jauku emociju pilna, viennozīmīgi – bija vērts iepriekšējā dienā šo garo ceļu ar auto veikt, lai izbaudītu visu, ko šī pussala piedāvā!
Nākamjā rīta abas meitenes pamodās no skaļā kafijas automāta! :D Nogājām brokastīs, kad Patrīcija man ar tādu neapmierinātu sejas izteiksimi jautāja: „Mammu, mēs tagad visu laiku pa restorāniem ēdīsim?” mēģinot pateikt, ka tas taču nav normāli!
Ap 12.00 izčekojāmies no viesnīcas un caur Palangu devāmies uz māju pusi. Domāju, ka būs kaut kas interesants, ko redzēt Palangā, bet biju vīlusies. Varējām arī mierīgi nebraukt caur Palangu mājās. Diena bija apmākusies. Mājās bijām tikai pirms 22.00.
Pilnīgi noteikti iesaku ģimenēm ar bērniem (un bez bērniem) doties uz Klaipēdu, delfīni ir jāredz! Arī Jūras muzejs ir interesants, tikai priekš bērna pārāk daudz ekspozīciju. Lai samazinātu ceļojuma izmaksas, ja ir silts laiks, Klaipēdas apkaimē un arī pašā pussalā var apmesties kempingā! Noteikti, ja esat Jūras muzejā un Delfinārijā, aizbrauciet uz Nidu paēst pusdienas. Vēl labāk – paliekat Nidā nakšņot!
Izmaksas dažādām aktivitātēm:
Benzīns atkarīgs no auto patēriņa (mūsu gadījumā aptuveni 60 lati)
Pārcēlājs 45 liti
Delfinārija ieejas biļetes
Jūras muzeja biļetes
Biļete fotografēšanai 5 liti
Bērniem līdz 5 gadu vecumam Jūras muzejā un Delfinārijā ieeja bezmaksas, tāpēc Patiņai bija par brīvu!
Iebraukšana Nidā 20 liti
Foto bildes ar delfīnu 40 liti par 2 vienādām bildītēm
NOVĒRTĒ AR ĪKŠĶĪŠIEM!
PIEDALIES ARĪ TU KONKURSĀ!