nekur.lv

Ir daudz dažādu iespēju, kā visai ģimenei kopā izklaidēties – pikniki pie dabas, izbrauciens pie jūras vai muzeju apmeklējums. Bet vai esat mēģinājuši piedalīties kādā velo maratonā? Lieliskas emocijas un brīnišķīgas atmiņas garantētas!

Sestdien, 31. jūlijā Siguldas pilsdrupu estrādē notiks Pirmie Latvijas blūza svētki.

Svētki būs pasākums, kura mērķis, kā noprotams, ir pierādīt, ka blūzs nav tikai Luiziānas iedzīvotāju monopols, bet savas sirdssāpes un dvēseles kliedzienus izdziedāt blūzā spēj arī latvieši. «Latvijas blūzs ir sīksti dzīvojis gadu desmitiem bez liekas izrādīšanās un pretenzijām uz popularitātes virsotnēm,» apgalvo pasākuma rīkotāji. 

Blūza svētku aktivitātes sāksies jau no plkst. 9.00 rītā, kad Siguldas Jaunās pils dārzā notiks pikniks. Tā būs pirmreizēja un unikāla iespēja brokastot kopā ar ģimeni un draugiem Siguldas pils dārzā. Tam noderēs līdzpaņemtais cienasts, būs iespēja uz vietas iegādāties gardas pankūkas. Par omulīgu noskaņu rūpēsies Daumants Kalniņš ar džeza draugiem, Siguldas senioru dāmu deju grupas "Sniegarozes" un "Preilenes", kā arī jaunie dzejnieki Anete Vītoliņa un Anna Grote.

Plkst. 11.30 sāksies retro auto un kultūras festivāls "Retromance", kura laikā Latvijas motormuzeja sarūpētās 10 antīkās automašīnas uzsāks maratonu uz Limbažiem un Cēsīm. Savukārt siguldiešiem un viesiem savu piknika grozu atvērs smilšu mākslinieks Elmārs Gaigalnieks. "Tās ir pēdas smiltīs. Sarunas par zemes veidošanos spēku, labā un ļaunā saskarsmes pēdām. Savdabība. Valdzinājums. Noslēpumaina burvība. Talants." - tā mākslas performanci raksturo Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

Plkst. 12.00 visi laipni gaidīti Jāņa Purcena gleznu izstādes atklāšanā kultūras un mākslas telpā "Siguldas Tornis".

Blūza svētku koncerti Siguldas pilsdrupās sāksies no plkst. 14.00. Pirmajos Latvijas Blūza svētkos muzicēs Ainars Pūpols & pBlues, The Blues Gang , Bite's Blues Band, D11 Blues Band, Ginta Žilinska Boogie Woogie Trio, Hot Dogs & Jānis Vanadziņš, Igor 'Rebel' Novikoff & Band, Latvian Blues Band, Mirta & Hot Acoustics, The Twins Peek. Papildus koncertiem būs apskatāma Baltijas pirmā lielākā fotoizstāde par blūza un džeza tēmu "Epson Roots and Fruits". Savukārt "Epson blūza kinozālē" tiks rādītas septiņas filmas no projekta "Martin Scorsese presents the Blues", kā arī darbosies blūza un džeza mūzikas ierakstu bode un kafejnīcas.

Naktī pēc pasākuma uz Rīgu dosies Blūza pasažieru vilciens.

Biļetes var iegādāties un ar svētku programmu iepazīties: Bilesuserviss.lv, Bluesfest.lv

Vasaras pilnbriedā Siguldā notiks pirmie Latvijas Blūza svētki, kuri sāksies ar rīta pikniku Jaunās pils parkā un retro auto parādi, aizsāksies tēlnieku mākslas plenērs „Dzelzgriezējs”, notiks piektais starptautiskais pirts draugu festivāls, tiks ieskandināta Turaidas pils nedēļa un būs apskatāmas vairākas izstādes.

No 28. jūlija līdz 8.augustam pirmo reizi Siguldā notiek metālmākslinieku simpozijs „Viduslaiku dzelzgriezējs”. Projekts tapis sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas metāla dizaina katedras vadītāju profesoru Juri Gagaini. Simpozija tēma – viduslaiki. Simpozijā piedalīsies seši metālmākslinieki - Juris Gagainis, Zigfrīds Rozenbergs, Norberts Naudiņš, Didzis Jurkovskis, Normunds Dāvis un Uģis Traumanis. Autori desmit dienas realizēs savas idejas no metāllūžņos atrastām detaļām gatavos tēlniecības un vides dizaina objektus, izmantojot arī granīta akmeņus un koka detaļas.
Apskatot Siguldas apkārtni, mākslinieki par savu darbu eksponēšanas vietu izvēlējās parka teritoriju pie galerijas „Tornis”. Vides objektu atklāšanas pasākums notiks 8. augustā plkst. 12.00 brīvdabas izstāžu zālē „Pie Torņa”.


Sestdien, 31. jūlijā notiks pirmie Latvijas Blūza svētki, kuru aktivitātes sāksies jau plkst.9.00 no rīta, kad Siguldas Jaunās pils dārzā notiks pikniks. Tā ir pirmreizēja un unikāla iespēja brokastot kopā ar ģimeni un draugiem Siguldas pils dārzā. Tam noderēs līdzpaņemtais cienasts vai arī uz vietas varēs nopirkt dažādas pankūkas. Par omulīgu noskaņu rūpēsies džeza izpildītāji, Siguldas senioru dāmu deju grupas ”Sniegarozes” un „Preilenes”, jaunie dzejnieki un antīkās automašīnas. Plkst.11.30 starts tiks dots šarmantam retro auto un kultūras festivālam ”Retromance”, kura ietvaros Latvijas motormuzeja sarūpētās 10 automašīnas uzsāks  maratonu uz Limbažiem un Cēsīm. Savukārt siguldiešiem un viesiem savu piknika grozu atvērs smilšu mākslinieks Elmārs Gaigalnieks, kurš veidos smilšu gleznas.
Siguldas pilsdrupu estrādē no plkst. 14.00 notiks Pirmo Latvijas Blūza svētku koncerti - pirmais nacionālais blūza festivāls Baltijā, kurā piedalīsies visas labākās pašmāju blūza grupas.
PROGRAMMA
14.00 Mirta & Hot Acoustics
14.55 Ginta Žilinska Boogie Woogie Trio
15.50 The Twins Peek
16.45 Igor „Rebel” Novikoff & Band
17.40 The Blues Gang
18.35 Fortress
19.30 Hot Dogs & Jānis Vanadziņš
20.25 Ainars Pūpols @ pBlues
21.20 D11 Blues Band
23.10 Latvian Blues Band
Noslēgumā – Jam Session
Papildus koncertiem estrādē būs apskatāma Baltijas pirmā un lielākā fotoizstāde par blūza un džeza tēmu Epson Roots and Fruits. Darbosies arī blūza un džeza mūzikas ierakstu un suvenīru bode, kā arī kafejnīcas.
Jaunās pils Svētku zālē no plkst 19:00 līdz pusnaktij darbosies Epson blūza kinozāle, kurā tiks rādītas filmas no projekta Martin Scorsese presents the Blues.
Naktī pēc pasākuma uz Rīgu dosies Īpašais blūza pasažieru vilciens, kurā blūzmeņi uzspēlēs akustisko dzelceļa blūzu.


Turaidas muzejrezervātā svētdien,1.augustā plkst. 16:00 notiks koncerts Turaidas baznīcā „Mūzika pilīs un baznīcās”. Ar šo koncertu aizsāksies Turaidas pils nedēļa. Muzicēs vokālā grupa „Putni” , Antra Dreģe (balss), Ainārs Paukšēns (čells), Sanda Audere (blokflauta), Ivars Cinkus (klavesīns, balss).
Programma veidota kā Garīgā un Jutekliskā simbioze, kurā balsis pa vienai un kopā mijas ar dažādiem solo instrumentiem, kopā radot intīmi pacilājošu noskaņu plūsmu.Programmā skanēs Mocarta, Bortņanska, Baha, Maskata un Monteverdi Luigi Rossi, Glacomo Carissimi, Marco Marazzoli, Barbara Strozzi, Kurzemes hercogienes Luise Charlotte un citu komponistu muzikālie skaņdarbi, kurus reti dzird Latvijas koncertzālēs.

31.jūlijā visas dienas garumā Cēsīs notiks pilsētas svētki Pikniks pilsētā – svētki ar garšu! Vienreizēja iespēja omulīgā piknikā izbaudīt skaistākās Cēsu pilsētas vietas – Cēsu vecpilsētu, Rožu un Līvu laukumus, gleznainos Maija un Pils parkus.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Cēsu pilsētas svētkos Annels Atrakciju Parks kopā ar Cēsiniekiem svinēs gan Cēsu jubileju gan savu 15 gadu jubileju. Ar karuseļiem, piepūšamajām atrakcijām un cita veida aizraujošām izklaidēm.

 Četru dienu garumā no 28. jūlija līdz 1.augustam, Cēsu pilsētas svētku ietvaros „Pikniks pilsētā… SVĒTKI AR GARŠU!” viesosies „Annels Atrakciju Parks”, kas piedāvās dažāda veida izklaidi – piepūšamās atrakcijas, karuseļus, gokartu trasi gan Cēsiniekiem, gan Cēsu pilsētas viesiem.

31. jūlijā paredzēta diskotēka līdz rīta saulei un pēdējam dejotājam.

1. augustā īpašā Annels ģimenes diena, kurā būs atrakcijas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Viesosies leļļu teātris, darbosies radošās darbnīcas. Būs ģimenes sporta sacensības, kurās būs iespēja tikt pie dažādām balvām no Annels.

Annels Atrakcijas darbojas kopš 1995.gada un ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kurš nodarbojas ar atrakciju nomu, piepūšamo atrakciju izgatavošanu, rotaļu laukumu izgatavošanu, kā arī rotaļu laukumiem lielākajos tirdzniecības centros visā Latvijā. Katru gadu Annels piedalās vairāk kā 300 publiskos un privātos izklaides pasākumos visā Latvijā un Eiropā.

Mūsu mērķis Jūsu prieks un izklaide –Annels !

www.annels.lv

PIKNIKS PILSĒTĀ – SVĒTKI AR GARŠU!

2010.gada 31.jūlijs

Programma lejupielādei – cesu-pilsetas-svetku-programma

10:00 – 17:00
Rīgas iela, no Vienības laukuma līdz Līvu laukumam
Amatnieku tirdziņi
un citi tirgus labumi

11:00 – 18:00
Raunas iela
„Ziemeļvidzemes ielu basketbola vasara 2010” 4.posms

11:00 – 17:00
Pils laukums
Brīvdabas izstāde
„Seno kostīmu istaba”- pārvērtības un fotografēšanās

11:00 – 23:00
Vecais tirgus laukums
ANNELS atrakcijas
21:00 Diskotelts

11:30 – 17:00
Līvu laukums
Retromance 20.- 30.gadu tautiskais romantisms
Sirsnīga sadziedāšanās, lustīgas dejas un andele. Amatnieki, zemnieki, saldumu galdi un citas izrīcības bez pārtraukuma

12:00- 17:00
Rožu laukums
Retromance 20.- 30.gadu smalkajā stilā
Smalkie saloni, īpaši piemeklētas detaļas un…

12:00 Mis Lāsma Vasmane-muzikāls priekšnesums
12:30 Smalko deju priekšnesumi un mācīšana
13:00 Teātra izrāde „Inteliģentās meičas”
14:00 Smalko deju priekšnesumi un mācīšana
14:30 Cirka klaunu un žonglieru  priekšnesumi
15:00 „Mīlas dziesmas”
15:30 O Sole Mio – solodeja
16:00 „Balle pie strūklakām”
16:30 „Cirks gatavais!” deja ar odziņu

Baznīcas laukums
no 10:00 Cēsu pilsētas svētku atklātais turnīrs ŠAHĀ
Kafejnīcas „Laterna” pagalmiņā

no 11:00
Latvijas Krājbankas retro MONOPOLS ar balvām un atraktīviem spēles vadītājiem

12:00 – 17:00
Maija parks - bērniem un ģimenei
„Zaptes maize ar limonādi”
Radošās darbnīcas, rotaļas, konkursi, stafetes ģimenei un fotografēšanās

12:00 Koncerts „Un draugi atkal tiekas!”
dzied popgrupas „Hey”, „Sienāzītis”, „Shine”, „Vizbulēni” un solisti
13:00 „Uzbur savu pasaciņu!” kopā ar improvizācijas teātri „Laiva”
14:00 Dziesmu stāsts „Mājupceļš” kopā ar Juri Krūzi
15:00 Sveicam Mazo Cēsnieku!
15:15 V.Belševica „Papīra zirdziņš” Mālpils amatierteātra izrāde
16:00 Dzied vokālā studija „Lietuslāses” un solisti

12:00- 18:00
Pils dārzs
Viduslaiku virtuve. Livonijas uzkodas:
-       Viduslaiku maizes ar sieru, kūpinātiem zaļumiem,
-       Atspirdzinoši dzērieni: dzīvais alus un kvass.
Senatnīgas nodarbes viduslaiku garā:
-       šaušanas stendi,
-       tālcīņas metamo ieroču apmācības laukums,
-       kaujas skrējiena stafete,
-       zobencīņas pamatu apmācība,
-       šķēpnešu kaujas apmācība.

12:00-18:00
Pils pagalms
Ritma oāze – ritma darbnīcas un perkusionistu uzstāšanās
mūzikas instrumentu izgatavošana kopā ar perkusionistu apvienību “Pulsa efekts” un “Afropulss”, stepa dejotājas Soul Tap

12:00 – 18:00
Vienības laukums
Piknika grozs un muzikālais kokteilis
Omulīgas kafejnīcas un Misters Pikniks ELMĀRS TANNIS

12:00 Grupa „Pusnakts”
13:00 Kristaps Krafte un draugi
14:00 Konkursu „Gaisa dārzi” un „Labākais sētnieks” uzvarētāju apbalvošana
14:15 Grupa „Noskaņa”
15:00 Ina un Ivo Aizgaļi
16:00 Ieva un Aivars Lapšāni
17:00 Piknika grozu izloze!
17:15 Grupa „Vēja runa” un Aigariņš
18:00 Tradicionālo balvu „Cēsnieks 2010” pasniedz A/s „Cēsu alus”.
18:00 20.- 30. gadu auto parāde Cēsu ielās ar  sirsnīgu sagaidīšanu Vienības laukumā
18:30 Māra Pūra stepa deju šovs
22:00 – 03:00 Mirage Jazz  Orchestra, Laimis Rācenājs, Andris Daņiļenko
24:00 Ritma un uguns performance – Pulse Effect un Fire Spirit

17:00 Sv.Jāņa baznīca
J.S.Baha mūzikas koncerts „Immortal Bach”

Stacijas noliktava
Noliktavas iela 1
15:00 Laikmetīgās mūzikas koncerts „Gaidot vilcienu”.
Ansamblis Oneplusone (Somija, Latvija)
19:00 Kino un mūzika dzīvā sasaistē. Dokumentālais stāsts „DUBĻI” (režisors Dainis Kļava)
Jēkaba Jančevska mūzika

20:00- 23:00
Arodskolas pagalms
Latviešu un cittautu tradicionālie danči. Mācīšanās un kopā dancošana.

21:00
Pils parka estrāde
Mākslas festivāls „Cēsis 2010” piedāvā:
Galā koncerts: Latvijas Nacionālais simfoniskais, Raimonds Pauls un pasaules mūzikli.
Biļetes cena 5-15 Ls
Vairāk www.cesufestivals.lv

Svētku ietvaros aicinām apmeklēt šādas izstādes:
10:00 – 21:00
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3
Anitras un Ginta Bērziņu kopizstāde „S.O.S”
Ievas Sāras Breikšas izstāde „Dejas uz audekla”

13:00 – 21:00
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Pils laukums 9
Tēlnieka Matiasa Jansona personālizstāde „2.līmenis”

10:00 – 21:00
Izstāžu zāle „Vecpilsēta”
Rīgas iela 20
Tautas tērpu un izstāde

12:00 – 21:00
Cēsu dzelzceļa stacijas vecā noliktava
Noliktavas iela 1
Andris Eglīts. Lielformāta glezna „Mākonis un bedre”
Tēlniecisks veidojums (koks) „Luxury replica”

12:00 – 20:00
Rīgas iela 40
Starpdisciplinārs mākslas projekts “Izmēģinājuma stacija Laimdota” (ISL)

Mākslas festivāls “Cēsis 2010” piedāvā:
11:00 – 21:00
Vecais Alus brūzis
Laikmetīgās vizuālās mākslas izstāde “Take care”

Cēsu Pils klēts
Izstāde – modes instalācijas Trans-In-Form
Ieeja 1 Ls

Informācija par svētkiem:
Tūrisma informācijas centrs (Pils laukums 9), 64121815, 28318318.

Satiksmes ierobežojumi svētku laikā auto stāvvietas un satiksmes ierobežojumi

LIRISKS LIDOJUMS LAIKĀ
2010.g. 31.jūlijā- Siguldā, Limbažos un Cēsīs.
Lai nokļūtu tur, kur tu nekad neesi bijis, Tev jāiet pa ceļu, pa kuru tu nekad neesi gājis. (T.S. Eliot)

RETROmance- absolūti šarmants retro auto un kultūras festivāls, 20.gs. 20.,30.-to gadu stilā ar ekskluzīvu antīko automobiļu piedalīšanos un aizraujošu kultūras programmu norisināsies 31.jūlijā trīs Latvijas pilsētās Siguldā, Limbažos un Cēsīs.

Siguldas, Limbažu un Cēsu kultūras pasākumus savienos retro auto rallijs-parāde, kas sastāvēs no 15 (20. gs. 20., 30.to gadu) ekskluzīvām automašīnām. Rallija oficiālais maršruts: Rīgas Motormuzejs- Sigulda-Limbaži-Cēsis.

Cēsu RETROmances pasākumu cikls notiks pilsētas svētku laikā un būs kā smalks saldēdiens Cēsu pilsētas svētku piknika grozam.
No plkst. 11.00 Cēsīs atklātais Latvijas Krājbankas retro monopola turnīrs. Ikvienam būs iespēja izmēģināt savus spēkus īpašumu tirdzniecības galda spēlē, kas pirmo reizi pasaulē tika spēlēta 20.gs sākumā.
Bet no plkst.12.00 Rožu un Līvu laukumos saviesīgās dzīves inscenējums. Rožu laukumā baudāms smalkais stils ar saloniem, smalko deju apmācīšana: čarlstons un lambetvoks, teātra izrādēm, mīlas dziesmām. Cēsu Līvu laukumu piepildīs 20. – 30. gadu tautas romantisms – sirsnīga sadziedāšanās, amatnieki un zemnieku tirdziņš, amzierēšanās un lustēšanās tautas stilā.
Retro auto rallija ekipāžas ierodas Cēsu Vienības laukumā plkst.18.00, par bohēmisku piesitienu gādās stepa dejas virtuozs Māris Pūris.
Pie pirmās satumšanas ap 22.00 RETROmances bohēmiskā balle Lirisku lidojumu laikā nodrošinās Mirage Jazz Orchestra ar samtainās balss īpašnieku Laimi Rācenāju.

RETROmances programma Cēsīs:
Rožu laukums (12:00- 17:00)
12:00 Mis Lāsma Vasmane-muzikāls priekšnesums
12:30 Smalko deju priekšnesumi un mācīšana
13:00 Teātra izrāde „Inteliģentās meičas”
14:00 Smalko deju priekšnesumi un mācīšana
14:30 Cirka klaunu un žonglieru priekšnesumi
15:00 „Mīlas dziesmas”
15:30 O Sole Mio – solodeja
16:00 „Balle pie strūklakām”
16:30 „Cirks gatavais!” deja ar odziņu

Baznīcas laukums
No plkst.10:00
Cēsu pilsētas svētku atklātais turnīrs ŠAHĀ

Kafejnīcas „Laterna” pagalmiņā
No plkst.11:00
Latvijas Krājbankas retro MONOPOLS ar balvām un atraktīviem spēles vadītājiem

Līvu laukums (11:30 – 17:00)
Retromance 20. – 30.gadu tautiskais romantisms
Sirsnīga sadziedāšanās, lustīgas dejas un andele. Amatnieki, zemnieki, saldumu galdi un citas izrīcības bez pārtraukuma.

Vienības laukums
18:00 20. – 30. gadu auto parāde Cēsu ielās ar sirsnīgu sagaidīšanu Vienības laukumā
18:30 Māra Pūra stepa deju šovs

Jūlija pēdējā dienā Siguldas pilsdrupu estrādē notiks Pirmie Latvijas blūza svētki.

Svētki būs pasākums, kura mērķis, kā noprotams, ir pierādīt, ka blūzs nav tikai Luiziānas iedzīvotāju monopols, bet savas sirdssāpes un dvēseles kliedzienus izdziedāt blūzā spēj arī latvieši. «Latvijas blūzs ir sīksti dzīvojis gadu desmitiem bez liekas izrādīšanās un pretenzijām uz popularitātes virsotnēm,» apgalvo pasākuma rīkotāji. 

Blūza svētku aktivitātes sāksies jau no plkst. 9.00 rītā, kad Siguldas Jaunās pils dārzā notiks pikniks. Tā būs pirmreizēja un unikāla iespēja brokastot kopā ar ģimeni un draugiem Siguldas pils dārzā. Tam noderēs līdzpaņemtais cienasts, būs iespēja uz vietas iegādāties gardas pankūkas. Par omulīgu noskaņu rūpēsies Daumants Kalniņš ar džeza draugiem, Siguldas senioru dāmu deju grupas "Sniegarozes" un "Preilenes", kā arī jaunie dzejnieki Anete Vītoliņa un Anna Grote.

Plkst. 11.30 sāksies retro auto un kultūras festivāls "Retromance", kura laikā Latvijas motormuzeja sarūpētās 10 antīkās automašīnas uzsāks maratonu uz Limbažiem un Cēsīm. Savukārt siguldiešiem un viesiem savu piknika grozu atvērs smilšu mākslinieks Elmārs Gaigalnieks. "Tās ir pēdas smiltīs. Sarunas par zemes veidošanos spēku, labā un ļaunā saskarsmes pēdām. Savdabība. Valdzinājums. Noslēpumaina burvība. Talants." - tā mākslas performanci raksturo Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

Plkst. 12.00 visi laipni gaidīti Jāņa Purcena gleznu izstādes atklāšanā kultūras un mākslas telpā "Siguldas Tornis".

Blūza svētku koncerti Siguldas pilsdrupās sāksies no plkst. 14.00. Pirmajos Latvijas Blūza svētkos muzicēs Ainars Pūpols & pBlues, The Blues Gang , Bite's Blues Band, D11 Blues Band, Ginta Žilinska Boogie Woogie Trio, Hot Dogs & Jānis Vanadziņš, Igor 'Rebel' Novikoff & Band, Latvian Blues Band, Mirta & Hot Acoustics, The Twins Peek. Papildus koncertiem būs apskatāma Baltijas pirmā lielākā fotoizstāde par blūza un džeza tēmu "Epson Roots and Fruits". Savukārt "Epson blūza kinozālē" tiks rādītas septiņas filmas no projekta "Martin Scorsese presents the Blues", kā arī darbosies blūza un džeza mūzikas ierakstu bode un kafejnīcas.

Naktī pēc pasākuma uz Rīgu dosies Blūza pasažieru vilciens.

Biļetes var iegādāties un ar svētku programmu iepazīties: Bilesuserviss.lv, Bluesfest.lv

Klāt vasara ar ziedošām puķēm, gaišiem, siltiem un gariem vakariem, kuri tā vien mūs rosina uz dažādām aktualitātēm – pastaigām, piknikiem vai vienkāršu kopā būšanu. Diemžēl bieži šīs kopā būšanas laikā tiek izdemolēta kāda puķu bode, piemēslota apkārtne, aiznests kāds puķu pods no dekoratīvā puķu statīva, kā arī notiek jautra uzdzīve mazajā estrādē vai bērnu rotaļu laukumā.

Lūgums pagasta iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem – rūpēsimies visi kopā par to skaisto un jauko, kas mums apkārt, cienīsim un novērtēsim citu ieguldīto darbu un līdzekļus, kas ieguldīti bērnu rotaļu laukuma sakārtošanā un atjaunošanā, Jumpravas pagasta apzaļumošanā. Ir taču patīkami, kad uz jautājumu: “Kas tev vislabāk patīk Jumpravā?”, Jumpravas bērni atbild: “Man patīk rotaļu laukums un puķes, man patīk, ka ir tīrs un kārtīgs, nav piemēslots.”

Jau vairākus gadus Jumpravas pagasta iedzīvotājiem tiek organizēti regulāri braucieni uz kapu apkopšanu Jumpravas kapos, arī šogad ar deputātu atbalstu šī tradīcija tika saglabāta. Lūgums Jumpravas iedzīvotājiem saprast, ka šīsdienas apstākļos vairs nevaram nodrošināt braukšanu ar lielo autobusu, lūgums pieciest tās neērtības, kas rodas, ja kādam mazajā autobusā ir nedaudz vairāk jāsaspiežas vai jāstāv kājās. Būsim iecietīgi un saprotoši.

Līga Zariņa,
Jumpravas pagasta pārvaldes vadītāja

31. jūlijā Siguldas pilsdrupu estrādē notiks Pirmie Latvijas Blūza svētki. Tas būs pirmais nacionālais blūza festivāls Baltijā, kurā piedalīsies visas labākās pašmāju blūza grupas.

Siguldieši un pilsētas viesi tiek laipni aicināti dienu sākt, brokastojot kopā ar ģimeni un draugiem Siguldas pils dārzā.

Blūza svētku aktivitātes sāksies jau no plkst. 9.00 rītā, kad Siguldas Jaunās pils dārzā notiks pikniks. Tā būs pirmreizēja un unikāla iespēja brokastot kopā ar ģimeni un draugiem Siguldas pils dārzā. Tam noderēs līdzpaņemtais cienasts, būs iespēja uz vietas iegādāties gardas pankūkas. Par omulīgu noskaņu rūpēsies Daumants Kalniņš ar jazz draugiem, Siguldas senioru dāmu deju grupas "Sniegarozes" un "Preilenes", kā arī jaunie dzejnieki Anete Vītoliņa un Anna Grote.

Plkst. 11.30 tiks dots starts absolūti šarmantam retro auto un kultūras festivālam "Retromance", kura ietvaros Latvijas motormuzeja sarūpētās 10 antīkās automašīnas uzsāks maratonu uz Limbažiem un Cēsīm. Savukārt siguldiešiem un viesiem savu piknika grozu atvērs smilšu mākslinieks Elmārs Gaigalnieks. "Tās ir pēdas smiltīs. Sarunas par zemes veidošanos spēku, labā un ļaunā saskarsmes pēdām. Savdabība. Valdzinājums. Noslēpumaina burvība. Talants." - tā mākslas performanci raksturo Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

Plkst. 12.00 visi laipni gaidīti Jāņa Purcena gleznu izstādes atklāšanā kultūras un mākslas telpā "Siguldas Tornis".

Blūza svētku koncerti Siguldas pilsdrupās sāksies no plkst. 14.00. Pirmajos Latvijas Blūza svētkos muzicēs Ainars Pūpols & pBlues, The Blues Gang , Bite's Blues Band, D11 Blues Band, Ginta Žilinska Boogie Woogie Trio, Hot Dogs & Jānis Vanadziņš, Igor 'Rebel' Novikoff & Band, Latvian Blues Band, Mirta & Hot Acoustics, The Twins Peek. Papildus koncertiem būs apskatāma Baltijas pirmā lielākā fotoizstāde par blūza un džeza tēmu "Epson Roots and Fruits". Savukārt "Epson blūza kinozālē" tiks rādītas septiņas filmas no projekta "Martin Scorsese presents the Blues", kā arī darbosies blūza un džeza mūzikas ierakstu bode un kafejnīcas.

Naktī pēc pasākuma uz Rīgu dosies Blūza pasažieru vilciens biļete saskaņā ar A/S "Pasažieru vilciens" tarifiem.

"Blūzs ir emocijas, kas aizrauj ar savu patiesumu. Blūzs ir enerģija, kas uzlādē ikvienu klausītāju, neatkarīgi no vecuma, maka biezuma vai dzīves uzskatiem. Blūzs ir stabila vērtība un dzīves stils.", blūzu raksturo pasākuma organizatori - Latvijas Blūza atbalsta biedrība.

Biļetes iespējams iegādāties internetā www.bilesuserviss.lv un Biļešu servisa tirdzniecības punktos Latvijā, tostarp arī Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā (Raiņa iela 3). Pirmās 500 biļetes iepriekšpārdošanā maksā 4,99 lati, pēc tam - 6,99 lati. Koncerta dienā biļetes maksās dārgāk.

Plašāka informācija pie Normunda Kalniņa, tel. 26364759 un www.bluesfest.lv.
 

31. jūlijā Siguldas pilsdrupu estrādē notiks Pirmie Latvijas Blūza svētki. Tas būs pirmais nacionālais blūza festivāls Baltijā, kurā piedalīsies visas labākās pašmāju blūza grupas. Siguldieši un pilsētas viesi tiek laipni aicināti dienu sākt, brokastojot kopā ar ģimeni un draugiem Siguldas pils dārzā.

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Siguldas pilsdrupu estrādē 31.jūlijā notiks Pirmie Latvijas Blūza svētki - pirmais nacionālais blūza festivāls Baltijā, kurā piedalīsies visas labākās pašmāju blūza grupas.

Blūza svētku aktivitātes sāksies plkst.9.00, kad Siguldas Jaunās pils dārzā notiks pikniks, kura laikā ikviens tiek aicināts pabrokastot pils dārzā, palūkoties dejas, klausīties dziesmas un dzeju, dot startu  antīko auto maratonam.

Blūza svētku koncerti Siguldas pilsdrupās sāksies no plkst. 14.00. Pirmajos Latvijas Blūza svētkos muzicēs Ainars Pūpols & pBlues, The Blues Gang , Bite's Blues Band, D11 Blues Band, Ginta Žilinska Boogie Woogie Trio,  Hot Dogs & Jānis Vanadziņš, Igor 'Rebel' Novikoff & Band, Latvian Blues Band,  Mirta & Hot Acoustics, The Twins Peek. Papildus koncertiem būs apskatāma Baltijas pirmā un lielākā fotoizstāde par blūza un džeza tēmu “Epson Roots and Fruits”, “Epson blūza kinozālē” tiks rādītas septiņas filmas no projekta “Martin Scorsese presents the Blues”, kā arī darbosies blūza un džeza mūzikas ierakstu bode un kafejnīcas.

„Blūzs ir emocijas, kas aizrauj ar savu patiesumu. Blūzs ir enerģija, kas uzlādē ikvienu klausītāju, neatkarīgi no vecuma, maka biezuma vai dzīves uzskatiem. Blūzs ir modernās mūzikas pamats, kas paliek arī tad, kad popkultūras pārejošais uzplaiksnījums jau ir izdzisis. Blūzs ir stabila vērtība un dzīves stils. Tāds ir blūzs pasaulē un tāds ir arī blūzs Latvijā. Latvijas blūzs ir sīksti dzīvojis gadu desmitiem bez liekas izrādīšanās un pretenzijām uz popularitātes virsotnēm. Tagad tam ir pienācis laiks pielikt punktu mūzikas dzīves dīvainīša lomai un no klubu šaurības iznākt lielās skatuves gaismās, jo arī Latvijai tagad ir savs blūza lielpasākums tā vispārpieņemtajā izpratnē – zem klajas debess ar lielu skatuvi, ar brīvdabai neiztrūkstošo alu un, protams, blūzu pāri visam”, blūzu raksturo pasākuma organizatori - Latvijas Blūza atbalsta biedrība.

Pirmās 500 biļetes iepriekšpārdošanā maksās 4,99 lati, pēc tam - 6,99 lati . Koncerta dienā biļetes maksās dārgāk. Biļetes var nopirkt internetā www.bilesuserviss.lv un Biļešu servisa tirdzniecības punktos Latvijā, tostarp arī Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā (Raiņa iela 3).

• Gumijskriešana līdz autobusa pieturai - jo ātrāk aizskriesi, jo ātrāk būsi atpakaļ!
• SPA Atgāzenes stacijas ogļu kaudzē, izvārties un ar mellu muti ej paklausies, kā stacijas dežurants krāc!
• Bastejkalna ieņemšana bez kontracepcijas līdzekļiem.
• Lēkšana ar gumijkoku sociālās aprūpes centra foajē.
• Galvas bāšana visādās miskastēs un skatīšanās, kas tur ir, jeb - garbage diving.
• Tramvaju ūjošana pie bērnu pasaules.
• Adrenalīna pārpilns ģimenes pikniks cūku kūtī.
• Izpletņlēkšana no galda- drošāk, ja izpletnis neatveras, turklāt var izpletņa vietā somu piepildīt ar pārtiku un dzeramajiem..
• Slapjās dejas zem un ap pielijušu lapegli
• No trim nokias lādētājiem uzpīt foršu pīnīti.
• Lielā šķūņa durvju virināšana tādā ātrumā, lai tās nepaspēj nočīkstēt.
• Pērnavas ielā tiek organizēts vieglas uzvedības gājiens visām vecuma grupām.
• Četrsimt divpadsmito "Moskviču" skaitīšana pie ministru kabineta, turp un atpakaļ.
• Vērmanīša triatlons - jānosēž stunda nekustoties pie bērnu laukuma, jāizspēlē šaha partija un jānoēd karbonādes porcija ar lielo alu.
• Veikals piedāvā preces - Vis aktīvai atpūtai liftā. Apģērbs, ekipējums, palīglīdzekļi un literatūra ar padomiem.
• Lēkšana pār košļājamo gumiju..
• Krājam-cūku bēres
• Fotogrāfēšanās pie ledusskapja ar dažādu pilsētu magnētiņiem
• Kolektīva brezenta jakas lāpīšana smagā alkohola reibumā.
• Lēna vakara pastaiga gar izlietni saulrieta laikā
• Dažādu smieklīgu vārdu uzrakstīšana uz tuneļa sienas un jautra smiešanās
• Divu dienu pārgājiens pilnā ekipējumā līdz pastkastei un atpakaļ
• Jautra pasēdēšana viesistabā pie gruzdoša tepiķa.
• Mērķī šaušana pa kaimiņmājas balkonu, uz kura žūst veļa
• Romantisks vakars uz vibrējošas veļasmašīnas
• Lielā kartupeļu talka daudzdzīvokļu mājas pagrabā- pa pāris stundām tiek nomizoti visi savi un kaimiņu kartupeļi un tad visi kopā apreibinās ar vecajām ierūgušajām zaptēm..
• Guļamrajonu īblisms - savācās bariņš, nopērk lēto alu un sēmenes, un tad sēž visu nakti deviņstāveņu autostāvvietā uz asfalta un bļaustās, kā tādi ībļi

Pagājušogad, lidmašīnā no Šveices uz Rīgu, lasot AirBaltic žurnālu, izlasīju ļoti interesantu rakstu par Delfināriju tepat mūsu kaimiņzemē Lietuvā! Pierakstīju savā plānotājā Delfinārija mājas lapas adresi, jo sapratu, ka turp noteikti ir vērts doties kopā ar savu meitiņu. Atbraucot mājās, izpētīju iespējas doties uz turieni ar meitu, bet, tā kā bija rudens, šo pasākumu atliku uz šo vasaru. Šogad jūnija sākumā bija jāplāno darba brauciens uz Lietuvu. Tātad bija iespēja savienot darbu un atpūtu kopā, samazinot ceļojuma izmaksas! Pirms braucām, kārtīgi izpētījām Delfinārija mājas lapu, iegādājāmies Lietuvas karti, rezervējām viesnīcas numuriņu, izrēķinājām, cik nepieciešams degvielai, ēšanai utt. Centāmies saplānot 2-3 dienas Lietuvā, lai nav lieli izdevumi, bet ir jauka atpūta, jo biju nogurusi darbā un ļoti sailgojusies pēc atpūtas ārpus darba un arī mājām. Ar Patiņu par šo braucienu es jau runāju kādus 8 mēnešus, viņa bija sajūsmā un gatava doties lielajā piedzīvojumā! Pati pakoja līdzi mantiņas :D Protams, tika paņemts pārāk daudz, mamma uzlika ierobežojumu, ka drīkst ņemt divas mīļmantiņas, divas grāmatiņas un dažus sīkumus (zīmuļus u.tml.). Es biju nedaudz uztraukusies, kā 4-gadīgs bērns nosēdēs auto aptuveni 4-6 stundas, bet biju ļoti izbrīnīta, ka Patrīcija bija tik pacietīga un mūsu brauciens automašīnā viņai nemaz nelikās garlaicīgs (blakus viņas autosēdeklītim tika novietota kaste ar viņas līdzi paņemtajām mantiņām). Mūsu mazais ceļojums izdevās lielisks! Tātad- par visu pēc kārtas!
Pirmā diena teju visa aizgāja ceļā. Izbraucām piektdienā, plkst.12.00 no Jēkabpils, pēc stundas jau šķērsojam Lietuvas robežu. Patrīcija nemanīja lielu atšķirību starp Lietuvu un Latviju, mēs gan to pamanījām, jo ceļi ir daudz labāki. Brauciena laikā bija ļoti liels karstums, mēs daudz dzērām ūdeni un kopā veicām trīs lielākas pieturas pa ceļam uz Klaipēdu (neskaitot mazās). Viena bija tā, kurā mammai un Jānim tika paņemta kafija, Patiņai končas. Otrā pietura bija, kad redzējām spēļu laukumiņu un šūpoles pie kādas atpūtas vietas, piestājām, Patrīcija uzreiz skrēja izskraidīties un izšūpoties…
Ceļā jau bija pagājušas kādas trīs stundas un mēs visi gribējām ēst. Ievērojām tālumā ezeru un nolēmām pikniku uzrīkot tur, jo no mājām bijām paņēmuši ēdienu pirmajai dienai, tādējādi samazinot ceļojuma izmaksas. Izklājām segu skaistā vietā pie ezera un baudījām makaronus ar teļa gaļas mērcīti, tomātu-gurķu salātus ar krējumu, siermaizītes u.c. Patiņa arī tuvumā atrada meža zemenītes. Tās bija saldajā ēdienā. Pie ezera pavadījām aptuveni stundu, bija jauki tas, ka mums nekur nebija jāskrien, līdz ar to mierīgi varējām baudīt ceļu uz Klaipēdu.
Viesnīcā ieradāmies apmēram 18.30 vakarā, pēc karstā ceļojuma pirmais, ko vēlējāmies, bija ieiet dušā un pārģērbties. Jāsaka, ka ar viesnīcām man visos ceļojumos pēdējā laikā veicas. Arī šis ceļojums bija veiksmīgs, jo viesnīcas administrācija mūs pārsteidza ar Biznesa klases numuriņu ar visām ekstrām, kas jau nu ir pieejamas biznesa klientiem – tas bija parastā numuriņa vietā, ko bijām rezervējuši, bet samaksājām vēl mazāk nekā par parasto, vislētāko iespējamo numuriņu. Iesaku būt lojāliem vienam viesnīcu tīklam visos ceļojumos. Pilnīgi noteikti iesaku visiem Radisson SAS Blue Klaipēdas klusajā centrā.
Patrīcija, izpētījusi mūsu jaunās mājas turpmākajām divām dienām, apgūlās savā gultā nogurusi. Aiz loga sākās liels negaiss ar lietu. Pēc garā ceļojuma nedaudz atpūtāmies, saposāmies un trijatā ar lietussargiem devāmies uz „darba” tikšanos viesnīcas 20.stāva kafejnīcā. Gandrīz kopija mūsu Latvijas Reval Hotel Skyline tikai mazāk vietas. Pa logu paveras skaists skats uz Klaipēdas ostu, tālumā var redzēt arī Delfināriju un Jūras muzeju. Laimīgi tikām pie loga galdiņa (bija pilns ar cilvēkiem). Pasūtījām siera kūku un padzerties Patrīcijai, Cēzara vistas salātus ar Campari mammai, Jānim alu un Nikai (lietuviešu vārds) arī Campari. Patrīcija noēda ne tikai savu siera kūku, bet arī manus Cēzara salātus un vistu. :) Paēdusi viņa aizskrēja pie lietuviešu meitenītes, ar kuru kopā skraidīja (nav ne jausmas, kā viņi sapratās), kamēr es runāju ar Niku.
Beigās Patrīcijai apnika un viņai bija plāns, kā mammu dabūt prom no lielās runāšanās ar Niku. Mammai bija jauka sajūta, jo bērns ir ideāls, uzvedās tik kārtīgi, bet tā sajūta bija līdz mirklim….kad Patrīcija, nedaudz pirms 22.00, piegāja pie Nikas un uztaisīja „TIUŠ”, it kā pa jokam ar pistoli nošaujot viņu. Patiņa zināja, ka mammas uzmanību tas noteikti piesaistīs :D Un- ka tikšanās būs jābeidz. Nu, ko lai dara, ja Robis un citi bērni tā dara bērnudārzā :D Ar Niku jau bijām norunājušas gandrīz divas stundas, promejot viņa Patiņai uzdāvināja īpašu dāvaniņu, ko uz šo brīdi vēl nevar nopirkt Delfinārijā – delfīnu CD. Rēķins par visu kopā bija 12 LVL, kas, salīdzinoši ar Latvijas Reval Hotel vai līdzīgu vietu, ir lēti. Siera kūka un liela porcija Cēzara salātu ar vistas gaļu bija ļoti garšīgi! Plāni nākamajai dienai pēc Delfinārija mums nedaudz bija pamainījušie, jo Nika ieteikca, ja jau mēs esam Neringa pussalā, tad lai noteikti aizbraucam uz pilsētu Nidu, kas atrodas 43 km no Delfinārija.

Lietus bija beidzies, mēs pa tukšajām ieliņām pastaigājoties devāmies atpakaļ uz viesnīcu, numuriņā bijām apmēram 22.30, vēl nedaudz uzēdam no mājām līdzi paņemto ēdienu. Patiņa ar domu par to, ka rīt no rīta brauksim skatīties delfīnus, aizmiga, mēs arī aizmigām pie CNN ziņām.
Otrā dienā cēlāmies ap 9.00, jo ir taču brīvdienas, gribējās kārtīgi pagulēt. Kad piecēlāmies, atklājām visskaļāko kafijas automātu ar „kapsulām”, kādu man vien ir nācies dzirdēt! Tas arī abus rītus bija modinājs Patiņai. Brokastīs gājām ap 10.00, visiem bija laba apetīte, arī Patiņai, kura ne tikai pati paēda, bet arī pabaroja līdzpaņemtās mīļmantiņas. No brokastīm, nedaudz pirms 11.00, atgriezāmies viesnīcas numuriņā, paņēmām līdzi mugursomā siltākas drēbes, ūdens pudeles, no brokastīm arī paņēmām līdzi jogurtu un ābolu, ko Patiņai uzēst mašīnā, tad devāmies uz auto pārcelāju, kas mūs pārceltu uz Neringa pussalu, kur atrodas Delfinārijs, Jūras muzejs un pilsēta Nida. Auto pārcēlājs bija ātrs, jau pēc 20 minūtēm mēs jau bijām pussalā.
Plānojām paspēt uz delfīnu šovu 12.00. Ar auto piebraucam nedaudz pirms 12.00 pie Delfinārija. Auto novietojām tālu no Delfinārija, jo nevarējām saprast, vai varam tālāk braukt ar auto. Paprasījām zirgu puisim, kas mums par 30 litiem piedāvāja ar zirgu aizbraukt līdz Delfinārijam, vai varam tālāk braukt ar auto, bet viņš teica, ka izdevīgāk ar zirgu, jo tad atpakaļceļā mēs neredzēsim muzejus. Braucām ar zirdziņu, kas Patiņai ļoti patika, viņa bija sajūsmā! Tikai pēc delfīnu šova sapratām, ka varējām ar auto braukt līdz pašam Delfinārijam. Delfinārijā iegājām dažas minūtes pēc 12.00. Šovs bija sācies, apsēdāmies pirmajā rindā, bet, kad sēdāmies, delfīni mūs apšļakstīja – tā sirsnīgi, kājas līdz ceļiem bija slapjas :D Tā bija tāda mīļa sasveicināšanās ar mums :D (bet Patrīcija tagad piemin, ka tā ir vienīgā lieta, kas viņai ceļojumā nepatika, ka delfīni mūs apšļakstināja). Pārsēdāmies uzreiz augstāk! Šovs ilga aptuveni 40 minūtes. Lai arī audio šova laikā bija lietuviešu valodā, visu varējām saprast bez valodas. Patrīcija bija lielā sajūsmā, brīžiem liels prieks, sajūsma un izbrīns pārņēma manu četrgadnieci! Ļoti smieklīgi Patiņai likās Kalifornijas jūras lauvas, ar tiem bija smieklīgs priekšnesums. Arī mēs paši jūsmojām par šovu. Pēc šova bija iespēja ar delfīniem nofotografēties, par vienu fotoreizi (2 fotogrāfijas) cena 20 liti. Mēs stāvējām uz fotografēšanos, pienāca klāt biļešu kontroliere, jo bijām pēdējie rindā, sāka ar mums runāt. Viņa teic, ka mums noteikti jāievēlas vēlēšanās, jo šeit ir tāda aura un enerģija, ka viss piepildās! Mēs ar Jāni abi smaidījām, viņa tikai teica: „Redzēsiet, pēc dažiem gadiem atbrauksiet, nāksiet pie manis un teiksiet, ka viss ir piepildījies!”. Nofotografējāmies divas reizes – Patiņa viena un visi kopā, tātad- samaksājām 40 litus (kopā 4 bildes). Žēl, ka paši nevarējām knipsēt. Patrīcija tā gribēja fotogrāfēties, bet laikam apjuka no tā, ka fotogrāfs kaut ko ar mani runāja, ka pārgribēja. Es atkal baidījos, ka man rokā delfīns iekodīs, tāpēc savu roku liku virs Jāņa rokas :D
Pēc šova un fotografēšanās vēl apjūsmojām Delfinārijā caur logiem 6 metrus dziļajā baseinā delfīnus, īpaši man patika delfīna mazulis, kurš visu laiku kasīja sev muguru pret baseina grīdu. Tālāk devāmies uz Jūras muzeju – turpat blakus 3 minūšu gājienā. Arī tur ar interesi pētījām zivis, gliemežus un skaistos akvārijus. Pēc Jūras muzeja arī iegādājāmies vienu mazu suvenīru – Patrīcija izvēlējās zivi ar magnētiņu leduskapim (4 liti). Pēc 14.00 bijām auto, Patiņa izdzēra jogurtu un apēda ābolu, devāmies ceļā uz Nidu ar mērķi paēst pusdienas tur! Patiņa uzreiz iemiga un labi pagulēja pusdienlaiku. Ceļš uz Nidu ir ļoti skaists, dažādiem ielokiem un skaistu dabu, kas maina savu izskatu ik pēc laika. Nidā ieradāmies nedaudz pēc 15.00. Patiņa bija izgulējusies un labā garastāvoklī. Nida ir ļoti skaista, maza piejūras kūrortpilsētiņa. Ļoti tīra. Man par izbrīnu, nemaz nebija komercializēta. Ir skaista kāpu zona, fonā ir jahtas, arī tūristu te netrūkst. Gribējām paēst pusdienas ar skaistu skatu uz jūru. Par brīnumu tāda iespēja ir pieejama samērā lētā vietā – „Čilī picā”!
Diena bija silta, bet ļoti vējaina, nolēmām tomēr sēdēt āra terasē ar skaistu skatu. Pasūtījām trīs picas, bet, kamēr gaidījām, Patiņa izdzēra siltu kakao, es malkoju vīnu, Jānis kafiju. Jautājot Patiņai, kas viņai vislabāk patika Delfinārijā un Jūras muzejā, viņa atbild, ka:

1.) brauciens ar zirdziņu,

2.) kā delfīni ar degunu bumbas ķēra un vizināja,

3.) brauciens ar vilcieniņu,

4.) ka viņa „Čilī Picā” tika pie Bārbijas pulksteņa!
Kad bijām paēduši, devāmies uz auto pārcēlāju, lai no pussalas tiktu uz Klaipēdu. Klaipēdā bijām ap 18.00. Tā kā nākamajā dienā mums bija plānots braukt mājās, tad nolēmām doties uz Maximu, iegādāties pārtiku līdzņemšanai. Tā kā viesnīcas numuriņā bija ledusskapis, tur visu uzglabājām līdz rītam. Nopirkām ceptus jaunos kartupelīšus, kotletes, salātus, sagrieztu desu, maizi un eko pienu. Tā kā bijām Lietuvā, nopirkām arī lietuviešu Aelita dzirkstošo vīnu. Viesnīcas numuriņā bijām nedaudz pirms 22.00, šo to uzkodām, Patiņa aizmiga. Mēs pa CNN skatījāmies interesantu raidījumu par ekoloģisko pārtiku, baudījām vīnu. Diena patiešām bija jauku emociju pilna, viennozīmīgi – bija vērts iepriekšējā dienā šo garo ceļu ar auto veikt, lai izbaudītu visu, ko šī pussala piedāvā!
Nākamjā rīta abas meitenes pamodās no skaļā kafijas automāta! :D Nogājām brokastīs, kad Patrīcija man ar tādu neapmierinātu sejas izteiksimi jautāja: „Mammu, mēs tagad visu laiku pa restorāniem ēdīsim?” mēģinot pateikt, ka tas taču nav normāli!
Ap 12.00 izčekojāmies no viesnīcas un caur Palangu devāmies uz māju pusi. Domāju, ka būs kaut kas interesants, ko redzēt Palangā, bet biju vīlusies. Varējām arī mierīgi nebraukt caur Palangu mājās. Diena bija apmākusies. Mājās bijām tikai pirms 22.00.

Pilnīgi noteikti iesaku ģimenēm ar bērniem (un bez bērniem) doties uz Klaipēdu, delfīni ir jāredz! Arī Jūras muzejs ir interesants, tikai priekš bērna pārāk daudz ekspozīciju. Lai samazinātu ceļojuma izmaksas, ja ir silts laiks, Klaipēdas apkaimē un arī pašā pussalā var apmesties kempingā! Noteikti, ja esat Jūras muzejā un Delfinārijā, aizbrauciet uz Nidu paēst pusdienas. Vēl labāk – paliekat Nidā nakšņot!
Izmaksas dažādām aktivitātēm:
Benzīns atkarīgs no auto patēriņa (mūsu gadījumā aptuveni 60 lati)
Pārcēlājs 45 liti
Delfinārija ieejas biļetes
Jūras muzeja biļetes
Biļete fotografēšanai 5 liti
Bērniem līdz 5 gadu vecumam Jūras muzejā un Delfinārijā ieeja bezmaksas, tāpēc Patiņai bija par brīvu!
Iebraukšana Nidā 20 liti
Foto bildes ar delfīnu 40 liti par 2 vienādām bildītēm

NOVĒRTĒ AR ĪKŠĶĪŠIEM!

PIEDALIES ARĪ TU KONKURSĀ!

31.jūlijā Cēsīs visas dienas garumā notiks pilsētas svētki „Pikniks pilsētā – svētki ar garšu".

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Svētdien, 18.jūlijā, Reiņa trasē, svinīgi tiks atklāts deviņu bedrīšu golfa laukums. Šim pasākumam par godu Reiņa trase kopā ar Siguldas novada domi organizē golfa turnīru „Siguldas kauss 2010” un pirmā kārta notiks laukuma atklāšanas dienā. Sacensībās tiek aicināti piedalīties gan iesācēji, gan lietpratēji.

Pasākuma programma:
10.00 – Iesildīšanās golfa spēlētājiem  
11.00 – Svinīgā 9-bedrīšu golfa laukuma atklāšana (sportisti un lūgtie viesi)
11.30 - „Reiņa cafē” cienasta  degustācija no vasaras ēdienkartes (sportisti un lūgtie viesi)
12.00 – Starts sacensībām „Siguldas kauss 2010”
17.00 – Pusdienas turnīra dalībniekiem - Reiņa cafē
18.00 – Konkurss ”Hole in ONE” un „Siguldas kauss 2010”. Apbalvošana. Balvas pasniedz Siguldas novada dome un Reiņa trase.

Skatītāji un līdzjutēji tiek aicināti no plkst. 12.00 pulcēties Reiņa Golf laukuma nogāzēs. Reiņa trasē notiks arī vairākas aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem – darbosies piepūšamā pilsētiņa, peldvieta, pludmales volejbola laukums, kā arī šķēršļu josla „Meža Reinis”. Iespējama riteņu, mountainboardu noma un citas aktivitātes. Labo garšu sajūtu garantēs Reiņa cafē. Par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Zans.

Astoņos hektāros izveidotais deviņu bedrīšu Reiņa Golf laukums varētu ieinteresēt spēlētājus ar skaisto panorāmu uz Siguldas un Krimuldas pakalniem un nogāzēm, esošajām laukuma reljefa svārstībām un izveidotājām dīķu kaskādēm:
-    augstuma starpība 40 metri;
-    izsitienu kopgarums 1,5 km;
-    ūdens tilpņu platība 1,4 ha.

Pirmās trīs golfa bedrītes Reiņa trasē atklātas pirms diviem gadiem. Visas deviņas veidotas izmantojot "Ozo Golf Club" grīnkīpera Mārtiņa Šternberga konsultācijas. Reiņa Golf laukums būs pieejams gan tiem, kas vēlas pirmo reizi pamēģināt golfa spēli, gan tiem, kas izlēmuši nodarboties ar šo sporta veidu profesionāli.

 „Reiņa trasē”, kas jau vairāk nekā 30 gadus ir viens no populārākajiem kalnu un distanču slēpošanas centriem Latvijā, pēdējo piecu gadu laikā piedāvā arī  sportošanas un aktīvās atpūtas iespējas vasarā:
   - mācību kalnā pa zālāja segumu ir iespējams braukt ar vasaras dēli „mountainbordu” vai kalnu slēpēm „geitskeit”.
-  ierīkoti pludmales volejbola, minifutbola laukumi, ir pieejama velosipēdu īre,
-  var izmēģināt šķēršļu joslu „Meža Reinis” vai 500 metru garo kanālu, kurā var braukt ar kanoe laivām ,
 - uzbūvēta  viesu māja  Reinis 28 cilvēkiem ar semināra zāli un pirti
- var izmantot skaisto piknika vieta pie golfa laukuma,
- gan ziemā, gan vasarā var iestiprināties Reiņa cafē, kas atrodas galvenās trases kalna galā.

31.jūlijā, Cēsīs, visas dienas garumā pilsētas svētki “Pikniks pilsētā – svētki ar garšu“. Šogad Cēsu pilsētas svētki norisināsies 31.jūlijā piedāvājot svētku piknika grozu ar tradicionāliem un arī neparastākiem pasākumiem dažādām garšu gaumēm.

Cēsu vecpilsētas mazajās ieliņās 20. – 30. gadu elpu uzburs retromance. “Cēsu Brodvejā” skanēs čarlstons, lambevoks, baudāmi dažādi skaistuma saloni, galda spēles, teatralizēts uzvedums, bet vakarā paredzēta antīko automobiļu parāde.

Svētkos savu dalību pieteikusi grupa “Pulsa efekts”, kas ar projektu “Ritma oāze” organizēs radošās darbnīcas, radot iespēju interesentiem izgatavot pašiem savus mūzikas instrumentus un finālā izveidot savdabīgu muzikālu perkusiju. Nopietnākas mūzikas žanra cienītājiem paredzēts koncerts “Nemirstīgais Bahs” Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

Pasākumi bērniem

Bērniem aktīvās atpūtas zonas būs sadarbībā ar piepūšamajām atrakcijām, bet gleznainajā Maija parkā radošās nodarbes un īpašs piknika piedāvājums no ekoloģiskiem un tīriem produktiem.

Aktīvākajiem būs iespēja sekot līdzi basketbolu turnīriem sporta zonā, iemācīties tradicionālos danču soļus kopā ar folkloras kopu “Ore” vai Cēsu Pils dārzā izbaudīt senatnīgas nodarbes viduslaiku stilā.

Mākslas cienītājiem

Mākslas gardēži varēs piknika grozā atrast četras jaunas izstādes. Cēsu Izstāžu namā būs aplūkojama Anitras un Ginta Bērziņu kopizstāde “S.O.S” un Ievas Sāras Breikšas izstāde “Dejas uz audekla”. Savukārt Izstāžu zāle “Vecpilsēta” aicinās uz ļoti vasarīgu un karalisku Gunas Rukšānes liliju kolekciju. Cēsu Vēstures un mākslas muzejā būs Matiasa Jansona tēlniecības darbi ” 2. līmenis”. Vecajā stacijas noliktavā gleznotāja Andra Eglīša lielformāta glezna “Mākonis un bedre” un tēlniecisks veidojums (koks) “Luxury replica” (“… un augstākās priedes pēc lauzuma…”), kā arī skatāma videoprojekcija “Andris Eglītis glezno” un režisora Daiņa Kļavas filma “Dubļi”, kino un mūzika dzīvā sasaistē.

Neiztrūkstoši svētkus kuplinās amatnieku tirdziņi un Cēsu Kultūras centra radošo kolektīvu priekšnesumi.

Pēc svētku pasākumiem vakarā, Vienības laukumā, nakts kokteilis kopā ar “Mirage Jazz Orchestra” (Laimis Rācenājs, Andris Daņiļenko).

Mākslas festivāls CĒSIS 2010

No 24.jūlija līdz 15.augustam Cēsīs norisinās Mākslas festivāls “Cēsis 2010″. 31.jūlijā, viesi un cēsnieki aicināti apmeklēt vizuālās mākslas izstādi “Take Care” vecajā Alus brūzī; izstādi/modes instalācijas TRANS-IN-FORM Cēsu Pils klētī, bet vakarā Cēsu Pils parkā skanēs Galā koncerts, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Raimonds Pauls un pasaules mūzikli.

Cēsu pilsētas svētkus organizē Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.

Pasākumu atbalsta: Atbalsta: Cēsu novada pašvaldība; Cesis24.lv; laikraksts “Druva; A/S “Cēsu Alus”.

Plašāka informāciju par svētkiem, satiksmes ierobežojumiem pilsētā svētku laikā un pasākumu programmai sekot līdzi www.cesis.lv

Diletantiskais nedēļas apskats atgriežas, lai jūs dezinformētu, citus diskreditētu un visus kopā diletantiski apskatītu.

Rīga.

Celtnieki rūpīgi savāca savas lāpstas, traktorus, urbjus, iereibušos kolēģus, spainīšus, grābeklīšus un ar visu šo mantību devās jaunu smilšu kastu meklējumos, tā kā vecajā, Dienvidu tilta 3. kārtas būvbedrē, bija palikuši bez uzmanības un sīcenes saldējumam. RD nekādu haju par tādiem sīkumiem neceļ. Satiksmes departamenta rīcībā ir informācija, ka automašīnu, lielgabarīta civilpersonu un pajūgu kustība divu gadu laikā pilsētā samazinājusies gandrīz uz pusi. Kā reiz puse dienvidu tilta kompleksa transporta mezglu arī ir gatava. Tātad ar tiem pašiem vajadzētu būt līdzēts, lai nodrošinātu transporta kustību. Jaunizvilktais kardināls, tikko atgriezies no zooloģiskā dārza, Ķemeru purva vai tamlīdzīga demokrātijas tempļa, norādīja, ka visi pabeigtie krustojumi gan atrodas vienā Daugavas pusē, no kā jāsaprot, ka mīklainajā kreisajā pusē nekas cits kā iezemiešu ciltis un uz slotaskāta uzsprausta plāksnīte “DEAD END” nevarētu būt.

Tikmēr pilsētas naudīgāko celtniecības inventāru ar ģeogrāfiju nesamulsināsi. Viņš paceļas pāri oranžā tilta neveiksmēm, un neviens nespēj apturēt buldozeragregātu bārstīt solījumus. Šīsvasaras aktuālais hīts viņa repertuārā- Ziemeļu maģistrāle. Viņš sola tuneli zem Meža kapiem, viaduktu pāri Ulbrokas mūža mājām un piknika vietas Rumbulas masu kapos; dievojas uzbūvēt četrpadsmit braukšanas joslas uz visām debess pusēm un pa Z asi, tāpat kā rotācijas apli ap Baltezeru, strauju pagriezienu pa kreisi Čaka ielas rajonā un četrdesmitgrādīgu pacēlumu pie “Latvijas Balzāma” firmas veikala. Visbeidzot grandiozu tiltu kā tiešā un pārnestā nozīmē augstāko odas plānprātībai toņkārtu un patosi dramatisko kulmināciju.

“…un celtniecība,” vicetraktors deklarē tik sparīgi, ka eksprezidentonkulim nākas aizlaist rorēs kamieļa devu validola, “Jāsāk pēc iespējas ātrāk, jo tik grandiozs projekts kā atstāt kaut ko karājamies gaisā nepabeigtu 60 metru augstumā sasildīs ekonomiku un radīs jaunas dar…”

Neskatoties uz sētniecības šaikas pūliņiem, Rīgas ielās joprojām atrodas liels daudzums bezsaimnieka apmatojuma un citāda draza, tāpēc līdz ar pirmajām lietus gāzēm visa šmuce sametās kamolos un čokuros, bet galvaspilsētas ūdens novadīšanas sistēma centralizēti un solidāri aizrijās, izdvešot vāru “Kļunk!” un laižot lielākus un mazākus pilsētvides objektus brīvā stila peldējumā. Nākamajā dienā pilsētas galvenais santehniķis bleķoja, ka avārija notikusi, jo ūdens atpumpēšanas ierīcei bija piekļuvis pārāk liels mitrums, vai kaut ko tamlīdzīgu. Lai rūpīgāk atdzesētu pilsētnieku sakarsušos prātus un apgrauzdētos valriekstus, viņš izmeta tādu tupību, ka, viņaprāt, meliorēšanu Vecrīgā efektīvāk būtu organizēt ar grāvju palīdzību. Pēc tam viņš aizdevās skatīties, kā spāņi publiski apkauno vāciešus.

Latvija.

KNAB vāc arvien jaunus pierādījumus TEC-2 izsaimniekošanas lietā. Veicot virkni kratīšanu, operatīvie darbinieki Miķeļsona savrupmāja atrada un konfiscēja spēkstacijas dzesēšanas iekārtas un pārtikas produktus, kas tajās atradās- 5 Aldara “Zelta” 0,5l tilpuma alus pudeles, kā arī pelmeņus “Klasiskie”.

Nedaudz parastāki poliči pieteica karu prostitūcijai. Visupirms to gribēja darīt kaut kāda sieviešu organizācija. Viņi tur izdomāja laist darbā sarežģītus apgrieztās psiholoģijas paņēmienus: teikt, davai, nopērciet kādu, ar to panākot, lai visiem atkrīt vēlēšanās. Savdabīgais piegājiens lietām un loģikai palika policijas neizsekots, viņiem tādas stulbības liekas kā ledlauzim ziemas riepas, tāpēc šie sapūtās par galvas jaukšanu, rosināja lietu pret prostitūcijas apkarotājām par prostitūcijas slavināšanu un izvirzīja operatīvo versiju, ka vietējā feministu sekcija saskārusies ar finansiālajām grūtībām, tāpēc sāk pārdot organizācijas locekles.

Pasaule.

Pēc ilgstoši veiksmīgām likmēm viena no kājām beidzot paslīdēja slavenajam astoņkājim, kurš bija veiksmīgi licis likmes uz Vācijas izlases sniegumu PK futbolā, lai izvairītos no nonākšanas tuvīnajā jūras velšu restorānā. Tā kā viņš to bija darījis publiski un, kā iepriekš minēts, nekļūdīgi, kustonis bija iemantojis citu totalizatoru spēlmaņu un futbola fanu uzticību, tāpēc pēc kļūdīšanās astoņkājis pa pastu masveidā saņem nāves draudus un pieprasījumus atmaksāt summu, ko viņam uzticējušies likmju licēji zaudējuši. Pats jūras radījums tiesībsargājošajās iestādēs vērsies tikai pēc tam, kad kāds maniaks viņa prombūtnes laikā ielavījies viņa miteklī un ielicis ledusskapī mirušu garneli.

Kaut kas līdzīgs:

1. Mākam sevi aizstāvēt?
2. Mazs komentārs
3. Birkrātu Pavēlnieks: Investoru Brālība

Diletantiskais nedēļas apskats atgriežas, lai jūs dezinformētu, citus diskreditētu un visus kopā diletantiski apskatītu.

Rīga.

Celtnieki rūpīgi savāca savas lāpstas, traktorus, urbjus, iereibušos kolēģus, spainīšus, grābeklīšus un ar visu šo mantību devās jaunu smilšu kastu meklējumos, tā kā vecajā, Dienvidu tilta 3. kārtas būvbedrē, bija palikuši bez uzmanības un sīcenes saldējumam. RD nekādu haju par tādiem sīkumiem neceļ. Satiksmes departamenta rīcībā ir informācija, ka automašīnu, lielgabarīta civilpersonu un pajūgu kustība divu gadu laikā pilsētā samazinājusies gandrīz uz pusi. Kā reiz puse dienvidu tilta kompleksa transporta mezglu arī ir gatava. Tātad ar tiem pašiem vajadzētu būt līdzēts, lai nodrošinātu transporta kustību. Jaunizvilktais kardināls, tikko atgriezies no zooloģiskā dārza, Ķemeru purva vai tamlīdzīga demokrātijas tempļa, norādīja, ka visi pabeigtie krustojumi gan atrodas vienā Daugavas pusē, no kā jāsaprot, ka mīklainajā kreisajā pusē nekas cits kā iezemiešu ciltis un uz slotaskāta uzsprausta plāksnīte “DEAD END” nevarētu būt.

Tikmēr pilsētas naudīgāko celtniecības inventāru ar ģeogrāfiju nesamulsināsi. Viņš paceļas pāri oranžā tilta neveiksmēm, un neviens nespēj apturēt buldozeragregātu bārstīt solījumus. Šīsvasaras aktuālais hīts viņa repertuārā- Ziemeļu maģistrāle. Viņš sola tuneli zem Meža kapiem, viaduktu pāri Ulbrokas mūža mājām un piknika vietas Rumbulas masu kapos; dievojas uzbūvēt četrpadsmit braukšanas joslas uz visām debess pusēm un pa Z asi, tāpat kā rotācijas apli ap Baltezeru, strauju pagriezienu pa kreisi Čaka ielas rajonā un četrdesmitgrādīgu pacēlumu pie “Latvijas Balzāma” firmas veikala. Visbeidzot grandiozu tiltu kā tiešā un pārnestā nozīmē augstāko odas plānprātībai toņkārtu un patosi dramatisko kulmināciju.

“…un celtniecība,” vicetraktors deklarē tik sparīgi, ka eksprezidentonkulim nākas aizlaist rorēs kamieļa devu validola, “Jāsāk pēc iespējas ātrāk, jo tik grandiozs projekts kā atstāt kaut ko karājamies gaisā nepabeigtu 60 metru augstumā sasildīs ekonomiku un radīs jaunas dar…”

Neskatoties uz sētniecības šaikas pūliņiem, Rīgas ielās joprojām atrodas liels daudzums bezsaimnieka apmatojuma un citāda draza, tāpēc līdz ar pirmajām lietus gāzēm visa šmuce sametās kamolos un čokuros, bet galvaspilsētas ūdens novadīšanas sistēma centralizēti un solidāri aizrijās, izdvešot vāru “Kļunk!” un laižot lielākus un mazākus pilsētvides objektus brīvā stila peldējumā. Nākamajā dienā pilsētas galvenais santehniķis bleķoja, ka avārija notikusi, jo ūdens atpumpēšanas ierīcei bija piekļuvis pārāk liels mitrums, vai kaut ko tamlīdzīgu. Lai rūpīgāk atdzesētu pilsētnieku sakarsušos prātus un apgrauzdētos valriekstus, viņš izmeta tādu tupību, ka, viņaprāt, meliorēšanu Vecrīgā efektīvāk būtu organizēt ar grāvju palīdzību. Pēc tam viņš aizdevās skatīties, kā spāņi publiski apkauno vāciešus.

Latvija.

KNAB vāc arvien jaunus pierādījumus TEC-2 izsaimniekošanas lietā. Veicot virkni kratīšanu, operatīvie darbinieki Miķeļsona savrupmāja atrada un konfiscēja spēkstacijas dzesēšanas iekārtas un pārtikas produktus, kas tajās atradās- 5 Aldara “Zelta” 0,5l tilpuma alus pudeles, kā arī pelmeņus “Klasiskie”.

Nedaudz parastāki poliči pieteica karu prostitūcijai. Visupirms to gribēja darīt kaut kāda sieviešu organizācija. Viņi tur izdomāja laist darbā sarežģītus apgrieztās psiholoģijas paņēmienus: teikt, davai, nopērciet kādu, ar to panākot, lai visiem atkrīt vēlēšanās. Savdabīgais piegājiens lietām un loģikai palika policijas neizsekots, viņiem tādas stulbības liekas kā ledlauzim ziemas riepas, tāpēc šie sapūtās par galvas jaukšanu, rosināja lietu pret prostitūcijas apkarotājām par prostitūcijas slavināšanu un izvirzīja operatīvo versiju, ka vietējā feministu sekcija saskārusies ar finansiālajām grūtībām, tāpēc sāk pārdot organizācijas locekles.

Pasaule.

Pēc ilgstoši veiksmīgām likmēm viena no kājām beidzot paslīdēja slavenajam astoņkājim, kurš bija veiksmīgi licis likmes uz Vācijas izlases sniegumu PK futbolā, lai izvairītos no nonākšanas tuvīnajā jūras velšu restorānā. Tā kā viņš to bija darījis publiski un, kā iepriekš minēts, nekļūdīgi, kustonis bija iemantojis citu totalizatoru spēlmaņu un futbola fanu uzticību, tāpēc pēc kļūdīšanās astoņkājis pa pastu masveidā saņem nāves draudus un pieprasījumus atmaksāt summu, ko viņam uzticējušies likmju licēji zaudējuši. Pats jūras radījums tiesībsargājošajās iestādēs vērsies tikai pēc tam, kad kāds maniaks viņa prombūtnes laikā ielavījies viņa miteklī un ielicis ledusskapī mirušu garneli.

Kaut kas līdzīgs:

1. Mākam sevi aizstāvēt?
2. Mazs komentārs
3. Birkrātu Pavēlnieks: Investoru Brālība

Lai gan ļoti gribas beidzot nokļūt Itālijā, es mērķtiecīgi necenšos turp aizceļot. Pie sevis vien apdomāju, un tad ļaujos citām iespējām.  Tā es atļāvos aizlaisties uz Armēniju.

Mani pat neaicināja, tomēr zināju, ka esmu tur ļoti gaidīta. Kāda īpaša Somijā iepazīta francūziete Erevānā strādāja praksē un zināju, ka mani priecātos redzēt, tāpēc aptuveni 3 mēnešus iepriekš iegādājos biļetes. Izrādās turp aizlidot izmaksā tikpat, ja ne letāk kā uz Londonu, Briseli vai Barselonu. Un kam man šobrīd tās, ja priekšā var būt nesamākslots piedzīvojums.

Draudzene gan mani priekšā negaidīja. Ārkārtas situācija. Tomēr neaizlidoju viena, bet labā kompānijā, tāpēc daudz negaudos. Naktsmājas un pavadoņus draudzene vēl paspēja sarunāt.

Šobrīd ir sajūta, ka neko vēl nezinu par Armēniju. Aizbraucu aizrauta un atgriezos nenoremdināta.

Ir pats jūnija sākums. Agrs rīts Erevānā un divi taksometru firmas darbinieki mūs jau ir apvārdojuši, ka ceļam ir jāizvēlas tieši viņi. No lidostas ceļs ved gar vietējo LasVegasu, kas pēc nakts uzdzīves mazliet atvēsināta. Pabraucam garām konjaka ražotnēm, uzsmaidām Araratam. Un taksis mūs pieved pie augstām kāpnēm, kas ved uz mūsu mājām nākamajām 5 dienām. Kāpnes sajūsmina. Tām ir gan stāvlaukumi, gan sēžammalas.

Mūs pie sevis uzņem kāds ilggadīgs coachsērferis, kurš šoreiz izmitina par citiem noteikumiem. Draudzību. Viņš pats ir armēnis, tomēr valstī dzīvojis vien nepilnus trīs gadus. Vēl jūsmīgs par Armēniju un savas sajūtas viegli nodod arī tālāk. Man.

Ierados Armenijā ar gaidām par gardu gaļu un augļiem. Un viss. Tomēr nevajag gaidīt tos. Tie ir, bet nav jāgaida. Ir jājūsmo par lībāņu picveidīgajām maizēm ar piparmētrām. Par kefīraino jogurtu ar ledu, par parastu Kotayk alu, nevis konjaku (to gan pamēģināju, bet ne tā vienkārši).

Tur viss ir tāpat un citādāk. Aizņemta pilsēta ar dažādiem cilvēkiem:

-) Vernisāžas tirdziņā ar suvenīru un lietoto preču tirgotājiem. Starp viņiem arī mākslnieki, kas rada ne vien tradicionālos granātābolu izbāzeņus, bet arī izcilas rotas, skaistas zandales un kvalitatīvus tradicionālās stabulītes  – duduka – uzgaļus.

-)Vasaras alus dārzā parastie alus dzērāji, kā arī mūsu pašu somi, igauņi, kas vien ķiploku grauzdiņu vietā uzkož Sevana ezera kaltētās mazās garnelītes.

-)Rokeru bārā, bet tomēr nelimitējošā iestādījumā, spēlē to pašu pop mūziku un rāda futbolu; pēc pasūtījuma mēģina uzjaukt mojito šotus, bet sauc sevi par That place, pēc kura tu vairs nezini, kas ir kas.

-) Uz kaskādēm. Daudz bērnu, romantiķu, tūristu un vienkāršu pilsētnieku, kas šķerso kalnu, lai nokļūtu mājup. Es un draudzene vieglās vasarīgās drēbēs, pretī viņam, kurš runā tikai armēniski, un pusaudzim, kas runā saprotamā valodā, bet skumīgi izvirtušiem vārdiem.

-) Pie krāsainām strūklakām ar klasisko mūziku. Tur ir gan viņi, gan viņas. Laimīgi, apmulsuši, sakarsuši veldzējas un sajūsminās. Un mēs pasauli, iepazīstot.

-) Pie Sevana ezera, ja negrib īsto kūrortu tad cilvēku nav. Ir tikai augstu kalnos, virsotņu ieskauts ezers. Fonā govis, neveiklas zilas plēves apvilkti piknika galdiņi un vasaras nogribējušās rīdzinieces peldam. Pārējie uzsūc mūsu nesto pieredzi un aliņus.

-) Erevānas tirgū – viss ir pārdodams un pērkams. Viss ir garšojams un sarunājams. Ja piedāvā konjaku un aprikožu šņabi, tad tie ir dzerami, jo ir tik labi. Tas arī ļauj piekrist basturmas tipa desas iegādei. Nopirku arī pudelē sastūķētas vīnogu lapas. Vienīgi jāmāk arī atteikt, lai nu pilnīgi zaļas, cietas plūmes neiegādātos. Tirgoņi draudzīgi un nebēdā, kad ko līdzīgu iegādājies pie kaimiņa. Jo tas taču tirgus ar sacensību!

-) Ciemojāmies arī armēņu ģimenē. Nogādājām pasaku paciņu rīdzinieka meitiņai, kas ciemojas pie armēņu vecmāmiņas. Vecvecāki kā jau vecvecāki. Labestīgi, izdarīgi, pieredzējuši. Tomēr tā arī izrādījās viena no divām retajām vietām, kur nogaršot lavašu. Un nekas dzīvē no tā nemainījas!

Varbūt, ka kaut kas mainījās no Armēnijā padzīvojušās draudzenes ieteikuma izmantot sabiedrisko transportu, stopus un paļauties vienkārši uz cilvēku atsaucību. Tādā veidā nokļuvām Garni un Geghard. Skaistas vietas, tomēr pats interesantākais bija redzēt kādās apkārtnēs tie atrodas. Kā dzīve laukos iesūnojusi; cik viegli garāmgājējas sievietes lūdz, lai ņemam viņas līdzi uz ārzemēm; cik tipiski ir smēķus, saldējuma papīriņus un biļetes mest zemē; cik viegli atsaukties vietējā kultūras nama direktora uzaicinājumam uz kafiju un pretī saņemt degvīnu un vietējo meiteņu glamūra izgājienu. Cik tur viegli! Un cik daudz darba priekšā!

Tāpēc ļoti labi saprotu mūsu izmitinātāja vēlmi palikt tur uz dzīvi, lai arī tā nav dzimtene. Tur ir daudz darāmā un ja tev padodas, tad dzīvot var skaisti, aizrautīgi un veiksmīgi. Gluži kā Rīgā reiz bija un būs.

Uz Armēniju ir jābrauc, kaut lai saprastu, kāpēc mans vectētiņš savā jaunajā un vēl nepublicētajā romānā tik bieži piemin armēņu konjaku. Ne jau garšas, bet iespēju un nostaļģijas dēļ.

Šajā vasarā ir sagaidāmi vēl daudz pasākumi, festivāli un pikniki, visticamāk tu pēc tādiem vakariem centies sadabūt rokās tos cilvēkus, kam bija fotoaparāti, lai no viņiem izsistu bildes. Pēc tam saglabāt savā cietajā diskā vecumdienām vai uzreiz dalīties ar tām…

Turpini lasit Yolige

Datori un datortehnika: dateks.lv

• tagad tu vari atļauties apmeklēt kultūras namu un klausīties, kā dzied vīru koris, tai vietā, lai vakaros stāvētu aiz garāžas krūmos, klausoties kā reālie vīri dzied garāžā
• Braucot ar velosipēdu, tu saliec zeķēs abus bikšu galus, nevis tikai to, kas pinas ķedē.
• Veročka beidzot var atļauties savām pirms 3 gadiem nopirktajām metāla durvīm ielikt slēdzeni.
• Tagad dīzeli savam žigulim šķaidu nevis ar krāna ūdeni, bet gan ar veikalā pirktu negāzēto mangalīti.
• tagad jūs varat atļauties aizbraukt uz Alpiem ekstrēmi paslēpot, un veco ekstrēmo akā lēkšanu tēva pagalmā var tagad vairs nepraktizēt
• Nav vairs caur logu jāskatās kaimiņa TV ar binokli, jo kaimiņam tagad ir liels plazmas TV un to var redzēt bez binokļa.
• Veselības aprūpe palikusi tik pieejama, ka pie venerologa var iet katru nedēļu un pie pataloganatoma, kurš grib.
• Kopā ar draudzeni kafejnīcā pasūtot pilnu porciju frī kartupeļu, tu vairs nelūdz divas dakšiņas.. Tagad tev viena ir līdzi pašam..
• Glāzītes dibens vairs nav jāpiebāž ar vati, lai tā izskatītos pilnāka.
• Ikgadējo Gaiziņkalna karnevālu nenokavē, jo nedēļu iepriekš vari atļauties jau iziet no mājas kājām
• Zem konservbundžas uz taburetes pirmdienās uzklāj jaunu otrdienas avīzi
• Tavam darba datoram beidzot iegādāts monitors..
• Tava plakanā pēda peldēt vairs netraucē, bet nu jau palīdz.
• Jūs neslēdzat ārā naktslampiņu brīdī, kad pāršķirat grāmatai lapaspusi.
• Jūs pūšat kafiju, lai to atdzesētu, nevis lai sasildītu.
• Heopsa piramīdas vairs nebrauc skatīties, Tu tur vienkārši dzīvo
• Kad policists jautā tiesības, prasi kuras- tās, kur smaidu, vai tās ar nopietnu seju?
• Tagad tu vari atļauties iet pa ielu un runāt pa diviem telefoniem reizē ar Valsts ieņēmumu dienestu.
• Būtisks pavērsiens jebkurās attiecībās – meiteni uz mājām jūs vedat nevis uz rāmja, bet uz velo-bagāžnieka!
• Slimnīcā zem gultas ievācas nevis parka pīles, bet gan Baltezera gulbju ģimene
• Tagad salaužot roku tu šinas vietā vairs nesien mežā atrastu koka zaru,bet gan glītu koka līstīti.
• Mājas apsargāšanai tu beidzot nopērc normālu sargsuni, nevis izmanto magnetafona kaseti kurā sievasmāte ir atdarinājusi suņu rejas.
• Šovasar tu mežā čiekurus lasi tikai izklaides pēc, nevis pārtikai..
• stringi vairs nenokarājas kā veca veļas šņore ,bet ir ierauti starp brangajiem vaigiem un praktiski nav redzami .
• Moskvičam , kas bez ratiem sētā stāv uz ķieģeļiem tiek iegādāts padilis , bet derīgs rezerves ritenis .
• Degunu vari izšņaukt nevis kabatlakatā, bet jau kabat-cepurē
• Dodoties piknikā jūs ne tikai uzceļat telti, bet arī uzstādiet tai blakus piepūšamu karoga mastu
• Operā abonamentu izpārdošana!Jūsu muzikālā govs atkal varēs baudīt kultūras dzīvi!
• tagad ar vienu Fairy var nomazgāt ne tikai mežonīgo trauku kaudzi, bet arī suni, kaķi, visus divus papagaiļus, kā arī ar pēdējo pilīti ieveidot matus
• Valsts vispārējas labklājības pazīme ir tualetes papīrs LU kojaas!
• Siļķi uz oglēm cep nevis ietītu „Dienā”, bet „FHM”.
• Beidzot tu vari pateikt kaimiņam visu, ko par viņu domā, jo tagad tev ir pašam savs zālespļāvējs..
• Ja esi biezs, tad vari atļauties ne tikai džinsas ar caurumiem, bet arī trusenes ar caurumiem un zobus ar caurumiem
• Vietējā futbola klubā parādijusies bumba! Beidzot veči var uzspēlēt pa īstam!
• Tu vairs neej pie draugiem ar izdegušu lampiņu un to pa kluso tualetē nesamaini pret veselo

31.jūlijā Cēsīs visas dienas garumā notiks pilsētas svētki „Pikniks pilsētā – svētki ar garšu”!!!

Šogad Cēsu pilsētas svētki norisināsies 31.jūlijā piedāvājot svētku piknika grozu ar tradicionāliem un arī neparastākiem pasākumiem dažādām garšu gaumēm.

Cēsu vecpilsētas mazajās ieliņās 20. – 30. gadu elpu uzburs retromance. „Cēsu Brodvejā” skanēs čarlstons, lambetvoks, baudāmi dažādi skaistuma saloni, galda spēles, teatralizēts uzvedums, bet vakarā paredzēta antīko automobiļu parāde.

Svētkos savu dalību pieteikusi grupa „Pulsa efekts”, kas ar projektu „Ritma oāze” organizēs radošās darbnīcas, radot iespēju interesentiem izgatavot pašiem savus mūzikas instrumentus un finālā izveidot savdabīgu muzikālu perkusiju. Nopietnākas mūzikas žanra cienītājiem paredzēts koncerts „Nemirstīgais Bahs” Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

Bērniem aktīvās atpūtas zonas būs sadarbībā ar piepūšamajām atrakcijām, bet gleznainajā Maija parkā radošās nodarbes un īpašs piknika piedāvājums no ekoloģiskiem un tīriem produktiem.

Aktīvākajiem būs iespēja sekot līdzi basketbolu turnīriem sporta zonā, iemācīties tradicionālos danču soļus kopā ar folkloras kopu „Ore” vai Cēsu Pils dārzā izbaudīt senatnīgas nodarbes viduslaiku stilā.

Mākslas gardēži varēs piknika grozā atrast četras jaunas izstādes. Cēsu Izstāžu namā būs aplūkojama Anitras un Ginta Bērziņu kopizstāde „S.O.S” un Ievas Sāras Breikšas izstāde „Dejas uz audekla”. Savukārt Izstāžu zāle „Vecpilsēta” aicinās uz ļoti vasarīgu un karalisku Gunas Rukšānes liliju kolekciju. Cēsu Vēstures un mākslas muzejā būs Matiasa Jansona tēlniecības darbi „ 2. līmenis”. Vecajā stacijas noliktavā gleznotāja Andra Eglīša lielformāta glezna „Mākonis un bedre” un tēlniecisks veidojums (koks) „Luxury replica” („… un augstākās priedes pēc lauzuma…”), kā arī skatāma videoprojekcija „Andris Eglītis glezno” un režisora Daiņa Kļavas filma „Dubļi”, kino un mūzika dzīvā sasaistē.

Neiztrūkstoši svētkus kuplinās amatnieku tirdziņi un Cēsu Kultūras centra radošo kolektīvu priekšnesumi.

Pēc svētku pasākumiem vakarā, Vienības laukumā, nakts kokteilis kopā ar „Mirage Jazz Orchestra” (Laimis Rācenājs, Andris Daņiļenko).

No 24.jūlija līdz 15.augustam Cēsīs norisinās Mākslas festivāls „Cēsis 2010”. 31.jūlijā, viesi un cēsnieki aicināti apmeklēt vizuālās mākslas izstādi „Take Care” vecajā Alus brūzī; izstādi/modes instalācijas TRANS-IN-FORM Cēsu Pils klētī, bet vakarā Cēsu Pils parkā skanēs Galā koncerts, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Raimonds Pauls un pasaules mūzikli.

Cēsu pilsētas svētkus organizē Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.

Pasākumu atbalsta: Atbalsta: Cēsu novada pašvaldība; Cesis24.lv; laikraksts „Druva; A/S „Cēsu Alus”.

Plašākai informācijai par svētkiem, satiksmes ierobežojumiem pilsētā svētku laikā un pasākumu programmai sekot līdzi www.cesis.lv un www.kulturcentrs.lv

Informācija interesentiem un dalībniekiem:
Pieteikšanās ielu basketbola turnīram www.ielubasketbols.lv

Cēsu pilsētas atklātais turnīrs šahā. (Vieta: Baznīcas laukuma skvērs. Lietus gadījumā Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības augstskolā ( Lielā Katrīnas iela 2);Laiks: Sacensības notiks 2010.gada 31.jūlijā plkst.10.00;Reģistrācija: Dalībnieku reģistrācija no plkst.9.30;Dalībnieki: Sacensībās piedalās dalībnieki ar ne zemāku kā 2.sporta klasi., nolikumu skatīt šeit  Nolikums šahs

Tirgotājiem (amatniekiem, ēdinātājiem u.c.) lūgums pieteikties pa tel. 26885200 (Agate) vai tel. 29765100 (Dzintars) vai e –  pasts agatek@tvnet.lv

Laikam viskarstākā diena šogad – ap +30 un pat vairāk. Dodos uz “pludmali” – Shoeburyness, mazliet aiz Southend. Ļoti tuvu un ātri ar vilcienu, pieved gandrīz vai pie pašas pludmales. Izlasīju, kura esot labāka, izvēlējos šo, kurā ir pļava, kas pieiet klāt tuvu ūdenim. Tā jau ir smuki, normāli, bet nju nevar salīdzināt pat ne ar Jūrmalu. Pļava tiešām tuvu – ideāla vieta piknikiem, un to arī daudzi darīja. Smilšu strēlīte pāris metri, protams, daudz akmeņu, bet var atrast arī 2 kvadrātmetrus neakmeņainu. Tad sākas dūņas, aļģes, akmeņi, gliemeži un medūzas. Medūzas lielākās, ko esmu redzējusi, zili violetas, pat neriskēju bradāt, jo ik pa laikam atskanēja bļāvieni, ka kāds ir sakosts. Bet arī bradāt nebija nekādas vēlmes – ūdens duļķains, diezgan netīrs un vēl cilvēku atkritumi arī. Tā nu es gulšņāju un vēroju apkārtējos – ļoti daudz krievu un poļu. Krievi ir tikpat necivilizēti kā LV, poļi ir daudz normālāki. Angļi ir bļaustīgi, kliedz uz sīkajiem, indieši velk ārā medūzas un slaktē ar kokiem. Vēl uz brīdi atlūzu, pamodos, ieraudzīju, ka sācies bēgums. Aļģes un visa pārējā draza ir krastā, tālāk izskatās normālāks ūdens. Pārbridu aļģēm, krabjiem, gliemežiem un medūzām, ielīdu līdz ceļiem ar čībām ūdenī. It kā tālāk ir samērā normāls, pamatne ir mālaina, mīksta, diezgan patīkami staigāt, jā, un ūdens ir ļoti silts. Daudzi peldējās, bet man kaut kā nepārāk tur – nav smuki un droši. Pēc tieši 2 nedēļām atradīšos dauuuudz smukākā pludmalē, tad arī peldēšos visu laiku. Bet peldēšanās jau nebija mērķis – gribēju sākt ādu apradināt ar sauli. Mazliet apgrillējos, ir parādījies neliels brūnums. Apdedzināju pēdu virsmu – ļoti gudri Pēdas bija smilšainas, negribējās smērēt ar krēmu, rezultāts – uz katras pēdas virsmas perfekts sarkans pleķis Labi, ka tā ir vienīgā stulbība, uz sejas testēju jauno SPF 50 krēmu.

Latvieši tomēr ir maza dīvaiņu tautiņa. Mēs stāvam un krītam par nacionālām vērtībām, tomēr nevīžojam izkopt savu sarunvalodu, tajā iepinot pārāk daudz rusicismus un anglicismus (vot, davai, fck, super), savai jaunajai paaudzei nedodam latviskus vārdus, bet gan meksikāņu seriālu titru burtus vai jeņķu iesaukas. Purnenē savstarpēji sarakstāmies angliski. Uzskatām, ka Latvija atrodas Austrumeiropā, lai gan mentāli un ģeogrāfiski esam Ziemeļos. Latvietis noveļ vainu par savām nedienām uz cittautiešiem, pat neapjaušot, ka visi AAA ir letiņi, arī pārsvarā kliķe un birokrāti sastāv no mums pašiem. Nacionalākos no svētkiem esam pārvērtuši par pikniku, kurā pamatuzdevumi ir pielieties un pierīties. Vairums no mums pat nezin tautasdziesmas (jā, arī līgodziesmas), rezultātā jēdz tikai ieslēgt Latvijas Radio 2, kur vienmelodiski maujot, kāds aicina piedzerties un mīlēt meitas. Protams neiztrūkstošs ir arī pēcjāņu reibuma brauciens ar auto, cenšoties izvairīties no pieķeršanas (šis ir baisi dīvaini, ļautiņi visādi cenšas pārkāpt likumus, izvairīties no nodokļiem, bet pēcāk nesaprot kādēļ valstī ir tāda nekārtība).
Mums ir svarīgas ģimenes vērtības, tomēr mūsu valstiņa izceļas uz kopējā fona, ar lielu ārlaulības bērnu skaitu, ar daudzajām vientuļajām mātēm, ar zemo dzimstību un pārāk daudz pamestiem bērniem. Redz, nav tad māmuliņas un tētiņi pratuši iemācīt šīs, skaļi deklamētās, vērtības nākamajai paaudzei.
Latvietis ienīst Briseli, bet mīl Londonu. Letiņam patīk lamāt valdību, bet kad ir iespēja pateikt kliķes pārstāvim ko sejā, tad letiņš kļūst par bijīgu ganiņu.
Kad latvietim jautā, par ko viņš balsos Saeimas vēlēšanās, viņš pārsvarā nezin, bet dziļi sirsniņā sēž vēlme nobalsot par latviskām vērtībām.

Mainās arī Jāņu nozīme – padomju laikā saulgriežu svinēšana kļuva par “krāšņu piedzeršanās pasākumu”, pēc tam tos aizliedza pavisam, bet mūsdienās Līgo svētki drīzāk atgādina pikniku ar desiņām un alu.

Jāņu pirmsākumi

Līgo diena, kuru agrāk sauca par ziedu vakaru, nostiprinājās tikai divdesmitā gadsimta 30. gados. Jāpiemin, ka svētku nosaukums – Līgo svētki – ir neprecīzs. Pareizais nosaukums tomēr ir Jāņi. 1928. gadā „Jaunākajās Ziņās” pats šī nosaukuma ieviesējs Emilis Melngailis raksta šādi: „Izdodams savu pirmo krājumiņu, kurā ietilpa tikai Jāņdziesmas, es, jaunās dienās – 1900. gadā – sekodams ierunātai valodai, ka Jānis nav latvisks, biju izgudrojis jaunu vārdu Līgo svētki, kurš uz kādu laiku ir nomācis īstos senvārdus: Jāņa dienu, Jāņnakti..”( Literatūra un Māksla. 1988. g. 24. jūn.)

Astronomiskie saulgrieži, kas ir 21. jūnijā, tika pārcelti uz 24. jūniju. Tomēr latviešu tradicionālie Jāņi nesaistās ar Sv. Jāņa Kristītāja svētkiem šajā dienā. Savā dziļākajā būtībā tie ir saules uzvaras svētki, jo vasaras saulgriežos saule ir sasniegusi visaugstāko stāvokli un spīd visilgāk.

Jāņa vārds ir gan indoeiropiešu, gan ebreju, gan arābu cilmes. Latviešiem vārds Jānis ir dabas auglības un dzīvības spēku personifikācija. Romiešu mitoloģijā Janus ir viens no vecākajiem dieviem – saules, debesjuma un vēju dievs, vēlāk visa sākuma un likteņa dievs ar divām sejām, kas ir vērstas pret austrumiem un rietumiem, gaismu un tumsu, jaunību un vecumu. Arābu un ebreju mitoloģijā šāds visa sākuma dievs ir Jahve, kas radījis pasauli, arī viņam piemitis dabas duālisms. Grieķi šo personvārdu pārveidoja par Johanēsu. Ar kristīgās ticības izplatīšanos tas piemērojās dažādu tautu valodas īpatnībām (Džons, Huans, Ivans, Džovanni u.c.). Latvijā Jāņa vārds ieviesies 13. – 16. gadsimtā.

Propagandas svētki

Okupējot Latviju, jaunajai padomju vadībai bija svarīgi likt tautai noticēt, ka vara ir viņiem draudzīga, tāpēc 1941. gada maijā Jāņu dienu – 24. jūniju – jaunā vara pasludināja par tautas svētku dienu, un līdz ar to arī par brīvdienu. Taču tūlīt pēc tam sekoja baisas izvešanas, un Jāņu naktī priecāties vairs nebija iemesla. Karam beidzoties, varas pārstāvji nolēma šo ideju turpināt. 1945.gada 19. jūnijā laikrakstā „Cīņa” tika publicēts LPSR Arodbiedrību Centrālās padomes prezidija lēmums, kurā komitejām lika piesaistīt plašas strādnieku masas Līgo svētku svinēšanā, organizējot izbraukumu referātus, informējot par darbaļaužu darba panākumiem u.tml. Nolūks bija nepārprotams – pārvērst Jāņus (tolaik tos sauc arī par Līgo svētkiem) par padomju propagandas svētkiem.

Jauns aizdomu vilnis pret šiem svētkiem sākās pēc 1949. gada deportācijām. 1950. gadā Līgo svētkus izņēma no oficiālo svētku dienu saraksta, tajos bija jāstrādā. Pēc Staļina nāves pakāpeniski un neuzkrītoši svētku svinēšana atjaunojās. Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1954. gadā Līgo diena kļuva par svinamu dienu, kas bija jāatstrādā tuvākajā svētdienā. Pēc 1959. gada Latvijas PSR nacionālkomunistu izdzenāšanas no amatiem svētkiem sākās pamatīgi uzbrukumi, sakrītot ar jaunu kampaņu lauksaimniecībā – kukurūzas audzēšanu (Hruščova laikos).

Jānis Stradiņš rakstā “Par Jāņu svinēšanu un Jāņu apkarošanu” (“Lauku Avīze”, 1988.g. 18.jūn.) raksta: “Apstākļu zinātāji stāsta, ka jau 1959.gada 9.- 13.jūnijā, kad Latvijā uzturējies Ņikita Hruščovs, divi vietējie darbinieki pievērsuši viņa uzmanību Līgo svētku ieražai, kas drīzumā bija gaidāma. Dažādu apstākļu saērcināts, Hruščovs vaicājis republikas vadībai, kas tie tādi vēl par svētkiem, kuros tiekot dzīrots un dziedāts uz nebēdu. Šī valstsvīra holeriķa replika – drīzāk gan jautājums – dziļi iesēdies prātā kādam vēlākajam republikas vadītājam, Jāņa dēlam, kuram šie svētki jau izsenis bija likušies visai aizdomīgi. Voluntāru pārdomu rezultātā 1961. gadā aizliedza ne tikai Jāņu svinēšanu, ne tikai līgošanu un aplīgošanu, bet arī nesaudzīgi apkaroja visu ar Jāņiem saistīto – rakstniecībā, mūzikā, kinematogrāfijā, pat kulinārijā.”

Kreppapīra farss

Līdz 20. gs 60. gadiem tomēr tika pieļautas tautiskas (drīzāk jau pseidotautiskas) svētku pastkartes un citas vairāk vai mazāk ar Jāņiem saistītas izdarības. Valdības pielabināšanās laikā tika ieviestas krāšņas sombrero cepures ar kreppapīra lentēm un citi šī materiāla rotājumi Jāņu svinēšanai. Valdība, pārvēršot šos svētkus farsā, cerēja Jāņus izmainīt līdz nepazīšanai, lai aizmirstos to sākotnējā jēga.

Jāņu svinēšanas tradīcijas krasi izmainīja Arvīds Pelše, kurš 20. gs. 60. gadu sākumā kļuva par Latvijas komunistiskās partijas pirmo sekretāru. Pastāvošā vara centās pat zinātniski pamatot, ka Jāņi ir no dzīves atpalikušu elementu, dzērāju, nacionālistu un revolucionāru svētki. Tika uzskatīts, ka Līgo diena ir kaitīga pagātnes palieka ar pagānisku un ekspluatatorisku izcelsmi. Pēc partijas domām, Jāņi parādīja cilvēka nevarību dabas priekšā, cenšanos pielabināt visaugstāko, lai tas sūtītu labu.

1961. g. 24.jūnijā kā oficiāla direktīva parādījās “Cīņas” ievadraksts, kurā rakstīts: „Par novecojušu, laika garam neatbilstošu ieražu atzīstama Līgo svētku jeb Jāņu svinēšana. Laikmetā, kad padomju cilvēks liek pamatus dižajai komunisma celtnei, nepareizi un nelietderīgi būtu celt godā pagānu ieražas. Darbaļaužu audzināšanā ir izmantojamas tikai progresīvās tradīcijas. Protams, ka svinēt vai nesvinēt ir katra pilsoņa personiska darīšana. Bet valsts un sabiedrības atzinību un atbalstu var izpelnīties tikai progresīvi jaunā laika svētki un svinības.”

Vecā Jāņu politika…

Tolaik nedrīkstēja vairs pieminēt zāļlaukus un to, kas tajos auga. No tautasdziesmu krājumiem izņēma dziesmas, kurās minētas auzas, āboliņš, siens. No pavārgrāmatām izņēma Jāņu sieru, pārdēvējot to par ķimeņu, lauku vai zemnieku sieru. Jāņogas preses izdevumos tika pārsauktas par sarkanajām upenēm, jāņtārpiņi par spīdeklīšiem. Tika aizliegtas Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”. Andreja Pumpura „Lāčplēsī” un citos klasikas darbos izņēma vai pārveidoja Jāņu svinēšanas aprakstus. „Zem naža” laida visu skolas hrestomātiju, kur bija pieminēti Līgo svētki. J. Stradiņš savā rakstā citējis toreizējā Latvijas Valsts izdevniecības direktora slavenos vārdus: „Lai bērni uzzina par Līgo no citiem avotiem, tikai ne no skolas mācību grāmatām. Pat no Friča Rokpeļņa „Lovates krastos” un Jūlija Vanaga „Liepnas kaujas” nozuda ar Līgo saistītie panti. Arī dziedot Raiņa „Senatni” ar Emīla Dārziņa mūziku, rinda „…jāņugunis spīgo” Rīgas radiofonā bija jāizpilda, neskaidri murmulējot. Par dzejoļa „Uz Zilā kalna” ievietošanu Pāvila Rozīša Rakstu 5. sējumā izdevniecības redaktore V. Valpētere zaudēja darbu. Skandalozajā tiesas prāvā viņas aizstāvībai par ekspertu bija uzaicināts Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Svimpuls- Sokols, kurš tolaik drosmīgi iestājās par seno tautas tradīciju.

Uz partijas izdarībām tauta atbildēja ar ironisku dziesmiņu: “Atmaskota beidzot tika / Vecā Jāņu politika… / Tagad zināms – mūsu senči / Bija dzērāji un plenči…/ ēda sieru, dzēra alu, / Kamēr dabūja tie galu…” Dažādos norakstos šī dziesmiņa ceļoja pa visu republiku. Toreiz daudzi dažāda līmeņa sabiedriskie darbinieki, Jāņus aizstāvēdami, upurēja savu karjeru.

Šo bezprecedenta „antilīgo kampaņu” Latvijā no 1961. līdz 1965. gadam uzskatīja par viena cilvēka iegribu, un lielā mērā tas tā arī patiešām bija. Tomēr jau toreiz tika deklarēts un PSKP 22. kongresā akceptēts, ka ap 1980. gadu mēs būsim pienākuši pavisam tuvu komunismam un ka nacionālas atšķirības izzudīs pavisam drīz. Visā valstī tika izvērsta kampaņa pret reliģiju (atcerēsimies, ka tieši 1961. gadā slēdza Rīgas pareizticīgo katedrāli, lai tās telpās ierīkotu planetāriju), Vidusāzijas republikās apkaroja musulmaņu tradīcijas. Arī Latvijā atrada izdevīgu objektu, kas ļautu “nošaut divus zaķus reizē” – savienot cīņu pret reliģiju (pagānismu) un cīņu pret „buržuāzisko nacionālismu”.

Informācijas avots:Rīgas balss

brīvdienās bija jāpiedalās alūksnes ģimnāzijas vidusskolas klašu izlaidumā — tas nu bija viens varengarlaicīgs pasākums trīs stundu garumā! ja neskaita tās pāris personas, kuras runāja garās un sirdi plosošās runas, un laiku pa laikam aicināja “absolvēt apsveicējus”, tad pārējie, absolventus ieskaitot, garlaikoti žāvājās, bakstīja telefonus un nepiespiesti sarunājās, radot sporta zālē tirguslaukuma murdoņu. ar īpašu oriģinalitāti izcēlās vienas klases beidzējiem veltītie īsie raksturojumi, kur katrs skolnieks tika salīdzināts ar kādu ķermeņa daļu — bija labā roka, kājas, plaušas, sirds, nieres, kuņģis utt. jautri, bet tajā paša laikā arī diezgan ļauni pret pašiem skolniekiem. toties pie skaņu pults sēdēja īstens profesionālis, kurš veikli miksēja zaļā kora dziesmas ar ričardu klaidermanu un eoliku. kamēr sporta hallē tika dalīti bilžu albūmi — mūsdienās vidusskolas izlaidumā dala atmiņu klades, nevis atestātus, jo vēl nav zināmi eksāmenu rezultāti — ārā sāka līt lietus, sabojājot gan “fotosesiju uz kāpnēm” gan ieplānotos piknikus un svinības pie dabas. toties gan ceļā uz alūksni, gan atpakaļceļā uz rīgu tika atrasti daži interesanti slēpnīši valmierā, valkā, cesvainē un ērgļos, un viens neatrasts valgā.
ā, un pa ceļam uz izlaidumu beidzot redzēju dabā slaveno šaursliežu bānīti, turklāt trīsreiz!

Kad pienākusi Līgo diena, domājam vai jau zinām, kur un kā līgosim, gatavojam pīrāgus, steidzam iepirkt visu līdzi ņemamo, meklējam lietus mētelīšus, starp citu, sinoptiķi šogad sola saulainus šos svētkus, tieši tā, BEZ lietus :)  Ko tad vēl – bieži vien meklējam teltis, guļammaisus, piknika grozus, protams, kādu pretodu lidzekli, kas šajā gadā, šķiet, ir aktuālākais jautājums. Padomājiet par šo lietu, ja nelīs un nebūs lielo vēju, mazie odiņi mūs nesaudzēs!

Par ko tad vēl domājam? Kad viss sapirkts, siers, alus un pīrāgi somās, dodamies ceļā. Bet ir lieta, kas katram īstam līgotājam svarīga – svētku vainagi un iespēja sapost savu auto, tā parādot, ka esi īsts Jāņu bērns!

Sieru nopirksim vai sasiesism pēc savas gaumes, alu noskatīsim un pīrāgus sagādāsim, taču kā būs ar vainadziņu. Iespēja smelties idejas !

Skat, kas Amigo meitenēm sanācis, Līgo, Līgo!

Un, protams, arī pats Jāņa vainags,  Līgo, Līgo!

• kas ar sieru piepildīs___ kosmisko(i) caurumiņu____ tas var naktī pārpeldēt___ Irbes jūras šaurumiņu
• Aiz Saturna dūmi kūp___ kas tos dūmus kūpināj'?___ mazais zaļais cilvēciņ(i)s____ Jāņu zāli uzpīpēj...
• pēc tā alus kosmiskā____ uznācis tāds čurāns_____ pašā Jāņu rītiņā____ ārā tek tīrs urāns
• Kosmiskajam čirkainītim,___ Džedajam(i) Lieljānītim,___ Alus pazūd momentā,____ Līst kā melnā caurumā!
• Jāņu rīts, kā jau Jāņu rīts,____ Jupiters pillā guļ pie plīts.
• Dod degvielu Jāņatēvs,___ Tev ir 'šatls' pagalmā!___ Nosvinēsim Līgosvētkus____ Otrā pusē Visumā..
• Jānīt's savu raķetīti,___ Stāvus slēja kosmosā,____ Veco Līgu sabiedēja,___ Pašā Jāņu vakarā !
• Visu nakti jandalēju,___ Jāņu naktes kosmosā,____ Piena ceļu pazaudēju,___ Modos Melnā caurumā...
• Mēs ar Zitu kosmosā___ papards ziedu meklējām___ Grozījāmies gan ša gan tā,___ Grūti drāzties skafandrā.___
• Alu, alu galaktikas,___ Lī-īgo, lī-īgo,___ Un vēl dažas zvaigznes plikas,____ Lī-go!
• Vienalga Tu vai asteorīds,___ Planēta vai humanoīds___ Gribi galaktikā grūzt,___ Nāksies vispirms trubā pūst___
• Kādu stundu māja dega___ pārvilku pār galvu segu___ un zem segas mēs ar Vegu____ kuram ta' nav karsti?...
• Galaktikai pliki pupi, __ Pašā Jāņu vakarā, ___ Alu dzer ar pilnu muti, ___ Čurā melnā caurumā.____
• Saturnam ir ģīmis kāmī,___ Marss vairs arī neiet rāmī,___ Neptūn, Neptūn kā tad tā____ atstāj's bikses pļaviņā!
• Armstrongs ar alu __________ Jāņos nolējis Mēnesim malu.
• Venēriņa -māmuliņa,___ Sieru sēja kosmosā,____ Var to baudīt ,nav te risks,____ Arī alus venērisks !
• Jānis dzēra merkuriju,____ Savā ciema sētiņā,_____ Līga pina vainadziņu____ No saturna gredzeniem._____ Aijaijā, tralalā - abiem labi kosmosā
• Jāni, ko tu pūlies velti,____ gribēdams uz mēness uzcelt telti?_____ Tur tak ir bezgaiss,____ Nesāksies jau negaiss.
• Gudri vīri alu dzēra ____ Kosmosā uz mēness,____ Tur tā manta mazāk svēra,____ Tur var vairāk panest..
• Mēs pa Piena ceļu gājām_________ Uz tām Jāņa tēva mājām___________ Pa ceļam satīkām mēs Zivi_________ Tagad nevar saprast - esam četri vai divi?
• Pošaties, astronauti,___ Sagaidiet svētku dienu,___ Nu atnāca Vega, Mirdza,___ Un Venēra eksplodēja
• Nedēļu pirms Jāņa dienas,___ Es uzbraucu kosmosā___ Jāizdzer būs kasti vienu___ Ies' uz Marsu piknikā.
• Katru gadu kad Jāņu rītisms ____________ līdzi - kā ierasts - meteorītisms
• Brauc, Jānīti, kosmosā,___ Ar to ziedu vezumiņu:___ līdz' paķeri meitu vienu___ un vēl siera gabaliņu!
• Jāņu tēvs ar Jāņu māti___ abi sēž vakarā, ____ Jāņu māte zeķi ada,___ Jāņu tēvs bezsvara stāvoklī pakakā.

Lai gan katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka dzīvo nabadzībā, vēlme doties piknikā nav mazinājusies. Šogad, tāpat kā treknajos gados, tikpat aktīvi tiek pirkti grilēšanas piederumi, šašliks un alus.

Līdz ar vasarīgā laika iestāšanos uzskatāmi mainījušies pircēju paradumi un ikdienas iepirkumu grozos tiek celtas tieši daudzas vasaras sezonai piemērotas preces – salīdzinot aprīļa beigu un maija beigu pārdošanas rezultātus, dažas sezonas preces piedzīvojušas pat vairāk nekā 20 000% lielu pārdošanas apjomu kāpumu, Neatkarīgajai stāstīja zīmola Elvi sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne. Konservētu biešu pārdošanas apjomi maija beigās, salīdzinot ar aprīļa beigām, pieauguši par 313%. Aptuveni par 58% palielinājušies kefīra, paniņu, rūgušpiena pārdošanas apjomi. Tas liecina, ka sākusies auksto zupu sezona.

Par grilēšanas un piknika sezonas sākumu liecina gan vienreizlietojamo trauku pārdošanas apjoms, kas palielinājies par 22%, gan ELVI kulinārijā grilēto produktu pārdošanas apjoma pieaugums, kas sasniedzis 40% pieaugumu, gan dažādu grilēšanai paredzēto dārzeņu pārdošanas rezultāti – cukini, kabači, baklažāni tiek pirkti par 31% vairāk. Aptuveni 115% kāpumu piedzīvojis tomātu tirgus.

Dažādi dzirkstošie atspirdzinošie dzērieni – limonādes, kvasi, minerālūdeņi – pārdoti no 28% līdz pat 50% vairāk nekā aprīļa sākumā. “Interesanti, ka tikpat kā nav kāpis sulu pārdošanas apjoms, taču ļoti – par 49% – pieaudzis dažādu sīrupu pārdošanas apjoms – tas apliecina, ka negāzētos dzērienus pircēji labāk gatavo paši, atšķaidot sīrupu ar ūdeni, nevis pērk sulas,” skaidroja V. Grigāne.

Par 111% kāpis bezalkoholiskā alus pārdošanas apjoms. “Šogad alkoholisko dzērienu segmentā tradicionālajiem vasaras dzērieniem – alkoholiskajiem kokteiļiem un alum – pārdošanas apjoms palielinājies par 12 līdz 13%, savukārt ruma un džina pārdošanas apjoms – pieaudzis pat par 83%. Tā, ka šie dzērieni ir ļoti iecienīti dažādu kokteiļu sastāvdaļām, acīmredzot pircēji šovasar alkoholiskos kokteiļus labprāt gatavo paši,” pieļāva V. Grigāne.

Strauju kāpumu piedzīvojušas vasaras sezonai nepieciešamās rūpniecības preces – sauļošanās kosmētika pirkta par 2700% vairāk nekā aprīļa beigās. “Absolūts pārdošanas kāpuma rekords, protams, pieder pretodu un pretinsektu līdzekļiem, kas, salīdzinot ar aprīļa beigām, pārdoti pat par 20 160% vairāk,” atzina V. Grigāne.

Maxima veikalos šobrīd krietni vairāk nekā aprīļa sākumā pērk veldzējošus un atvēsinošus pārtikas produktus, piemēram, saldējumu pārdošanas apjomi ir dubultojušies. Minerālūdeni šobrīd pērk par 15 procentiem vairāk, kvasu – par 52 procentiem, bet ledus tēju pat par 93 procentiem vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, zināja stāstīt Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Par piektdaļu pieaudzis arī skābā krējuma patēriņš.

Arī Rimi veikalos šobrīd ļoti aktīvi tiek pirktas tradicionālās vasaras sezonas preces – minerālūdens, sulas, dažādi grila produkti, dārzeņi.

“Krīze nav iznīcinājusi iedzīvotāju vēlmi doties piknikā,” secina Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Lai gan arī šovasar daudz tiek pirktas piknika preces, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pirkumi ir daudz racionālāki. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums liecina, ka ar iepriekš izveidotu pirkumu sarakstu uz veikalu dodas aptuveni 45% Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma dati rāda, ka visbiežāk šādi sevi disciplinē cilvēki ar augstāko izglītību, sievietes, bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie vai cilvēki, kas ģimenē audzina bērnu līdz sešu gadu vecumam, kā arī tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir mazāk par 100 latiem, un Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie.

“Joprojām to cilvēku skaits, kas šādi rīkojas, ir salīdzinoši neliels. Tikai katrs astotais Latvijas iedzīvotājs, kas īsteno plānošanas un uzskaites stratēģiju, var konstatēt tēriņu samazinājumu noteiktās izdevumu grupās, tādējādi reāli izjūtot deflācijas pozitīvo ietekmi uz mājsaimniecības budžetu,” atzina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka plānot pirkumus vajadzētu daudz lielākai sabiedrības daļai, jo katra trešā Latvijas mājsaimniecība sevi uzskata par nabadzīgu vai tādu, kas atrodas uz nabadzības sliekšņa. Pirms gada šādās domās bija katra ceturtā aptaujātā mājsaimniecība.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv