nekur.lv

Pirms dažiem mēnešiem Internetos lasīju par to, ka elektronikas ražotājs Samsung ir ieplānojuši veidot paši savu operētājsistēmu (ar nosaukumu Bada OS) un uzstādīt to uz saviem mobilajiem tālruņiem. Atceros, ka toreiz par ideju pavīpsnāju. Sak, ko nu līst karalaukā, kur lietu kārtību nosaka Android ar iPhone OS un stūrī nervozi pīpē padilušā uzvalciņā tērptais večuks Symbian. Bet dzīve ir sasodīti interesanta padarīšana un visnotaļ nejaušā kārtā man piespēlēja iespēju pašam savām acīm apskatīt un rokām aptaustīt Samsung S8500 Wave mobilo telefonu, kas aprīkots ar Bada OS. Paldies, @mazheks!

Samsung S8500 Wave (attēls no GSMArena.com)

Jāsaka, ka es nekad mūžā neesmu sev pircis un lietojis Samsung telefonus, taču man ir izveidojies priekšstats par tiem. Vienmēr esmu uzskatījis, ka Samsung ražo spīdīgus (hromētas pogas un korpusa detaļas) fotoaparātus ar telefona funkcijām. Telefoni pildīti ar košās krāsās izpildītu programmnodrošinājumu, kurā neko nevar saprast. Un, jā, ekrāni un skaņas. Prātā nāk lieli, lai neteiktu milzīgi ekrāni un daudz visādu skaņu. Tāda šika un spīdīga mantiņa. Un, ziniet, arī S8500 Wave var saskatīt vairākas Samsungiem tik stereotipiski tipiskās iezīmes. Taču teikšu godīgi, pēc telefona palietošanas manas domas mainījās no skeptiskām uz pozitīvi neitrālām - Samsung S8500 Wave un Bada OS ir feini, ja zini ko pērc.

Samsung S8500 Wave (attēls no GSMArena.com)

Samsung S8500 Wave izskatās lieliski! Tas ir salīdzinoši plāns telefons (izmēri: 118 x 56 x 10.9 mm) un turot rokā jūtas izteikti šaurs (tas ir šaurāks par HTC Desire). Telefona priekšpusi aizņem liels 3.3 collu skārienjūtīgais Super AMOLED ekrāns, videozvana kamera, pāris sensori un daži taustiņi zem ekrāna. Nekā lieka, tā teikt. Pagrozot telefonu rokā, saprotam, ka arī svars ir perfekts (118 grami). Vēlos pieminēt augšpusē izvietoto microUSB pieslēgvietu (der uzlādēšanai un datu pārraidei), ko nosedz interesanti pārdomāts vāciņš, kas iebīdās korpusā nevis karājas kā puņķis. Turpat blakus izvietota 3.5mm audio pieslēgvieta un skaļrunis. Telefona sānos ir skaļuma regulators un fotokameras slēdzis, kā arī telefona bloķēšanas poga (sīkums, bet patīkami). Aizmugurē atrodama romba formā (priekš kam?) izveidota kamera (nav aizsargājoša vāciņa) un zibspuldze. microSD atmiņas karte (līdzi nāk 1Gb, telefons atbalsta līdz pat 32Gb atmiņas kartes) meklējama zem baterijas (1500 mAh, kuras “sulas” pietiks pāris dienu lietošanai) un piekļūt tai var tikai izslēdzot tālruni un izņemot bateriju. Tomēr korpusa sakarā vissvarīgākais ir kas cits. Tas ir veidots no metāla un tieši tas piedod savu šarmu, pilnīgi cita sajūta to turēt rokā un aizmugurējais vāciņš ir trakoti skaists pēc skata - tāds nobružāta/sašvīkāta (brushed) metāla paskats. Daudz patīkamāka sajūta par to, kas rodas turot rokās plastmasīgo HTC Desire.

Ekrāns ir fantastisks

Ekrāns (3.3 collas, 480 x 800 pikseļu izšķirtspēja, kapacitīvais, multi-touch) ir viens no šīs ierīces plusiem. Pie tam tik pamatīgiem plusiem, ka vēlos tam nodziedāt pāris slavas dziesmas. Teikšu godīgi, es neesmu nevienam telefonam redzējis tik lielisku (krāsu košuma ziņā) ekrānu. Un nav iespējams vārdos izteikt, cik lielisks ir S8500 Wave ekrāns, tas ir jāredz pašam. Aizej uz kādu veikalu un palūkojies pats - tas ir tā vērts. Super AMOLED tehnoloģija tiešām dara savu darbu un spēj krāsas attēlot košas, sulīgas un nemainīgas skatoties no dažādiem leņķiem. Un kas par melno krāsu. Palūkojies tumsā kādu melno krāsu spēj izdot tavs mobilais telefons. Zilgani pelēcīgu? Samsung gadījumā melns ir patiešām melns! Daudzi sūdzās, ka Samsung ekrāns ir nelietojams Saules gaismā. Tad man gribas jautāt, kurš no viedtelefonu lielajiem ekrāniem ir īsti lietojams spilgtas gaismas apstākļos? Pareizi, tikai retais. Tāpēc es neteiktu, ka tas ir Samsung ekrāna mīnuss. Vienīgi, varēja iestrādāt (ambient) gaismas sensoru, lai telefons prastu mainīt ekrāna spilgtumu automātiski. Samsung savos reklāmas materiālos raksta, ka ekrāns ir pārklāts ar īpašu segumu, kas neļauj to tik viegli noskrāpēt. Testa tālrunim neņēmos to pārbaudīt praksē, bet šmulējas ekrāns gan. Telefons labi reģistrē klikšķus un ar to nav problēmu. Ir multi-touch atbalsts un tas noder gadījumos, kad vajag pietuvināt attēlu (galerijā, tīmekļa pārlūkā).

GSM, 3G, HSDPA, HSUPA …

Nosauc visas šobrīd aktuālās mobilo sakaru tehnoloģijas un Samsung telefonā tās būs iestrādātas: GPRS, EDGE, 3G (HSDPA, HSUPA). GSM/EDGE ir quad-band un 3G - dual-band režīmos. No tā visa gan pilnībā pietiek saprast, ka telefons Latvijas un Eiropas tīklos darbosies bez problēmām. Tomēr Samsungā ir ieliktas arī pavisam svaigas tehnoloģijas. Piemēram, Bluetooth 3.0 un Wi-Fi 802.11n standartu atbalsts. Telefonu vari izmantot kā mobilo piekļuves punktu (Mobile Access Point) un savai saimei nodrošināt Internetu kādā klusā Zabludovkas sādžas viensētā.

Android + iPhone OS + Symbian + tuč tuč krāsiņu = Bada OS

Samsungs veidotā operētājsistēma tiek dēvēta par Bada un no korejiešu valodas šis vārds tulkojas kā “okeāns”. Lielisks nosaukums, ko plosīt marketinga nodaļas darbiniekiem. Iespēju okeāns un tā. Pēc 10 minūšu paklikšķināšanas, secinu, ka Bada OS ir aizguvuši dizaina un darbības elementus gan no iPhone OS, gan Android, gan Symbian. Daudzas iespējas ir kaut kur redzētas. Bet ja pieņem, ka Samsung ar savu Bada OS vēlas viedtelefonus padarīt tuvākus feature (parastajiem) telefoniem un tādējādi populārākus tautās, tad saprotams. Paņemsim visas labākās lietas no nopietnajiem viedtelefoniem un padarīsim tās maksimāli košas un maksimāli vienkārši lietojamas. Un pa lielam tas ir izdevies, jo lietot telefonu nav sarežģīti. Vēl es gribu norādīt, ka Samsung S8500 Wave ir ātrs. 1Ghz procesors tiek likts pie darba un man neradās nekādas aiztures lietojot šo telefonu.

Samsung Bada OS UI

Modīga lieta viedtelefonos ir mājas ekrāni (home screen) uz kuriem lietotājs var savietot vidžetus. Un šim Samsung var izveidot pat veselus 10 (!!!) mājas ekrānus. Tomēr pašu vidžetu nav tik daudz, cik gribētos. Jāpiemin arī paziņojumu josla (notification bar), kas atrodama ekrāna augšā (rāda pareizu laiku, zonas stiprumu u.c.). Uzspiežot uz tās, izslīd izvēlne, kas ļauj operatīvi ieslēgt/izslēgt Wi-FI, Bluetooth un skaņu profilus, kā arī apskatīt notikumus (jauna SMS utt.). Ja esi palaidis mūzikas spēlmani un aizbloķējis ekrānu, tad augšā rādīsies kompaktdiska attēls, uz kura noklikšķinot, nokļūsi līdz ērtam mūzikas pleijera vadības rīkam. Un arī atbloķējas ekrāns interesanti. Ja iPhone tas notiek paslidinot uz vienu sānu, HTC ierīcēm - paslidinot uz leju, tad Samsungam var slidināt uz jebkuru virzienu.

Nospiežot vidējo romba formas taustiņu, nonākam aplikāciju izvēlnē, kas izskatās pēc tā, ko varam redzēt iPhone telefonos. Programmas izvietotas 3 x 4 režģa veidā un šādus ekrānus var izveidot līdz pat 10.

Par ērtu es atzinu arī kontaktu programmu, kas ir ne vien vienkārša lietošanā, bet arī praktiski neierobežota pievienojamo kontaktu ziņā. Interesanti, ka paslidinot uz labo pusi pār kādu kontaktu, telefons piedāvās tam zvanīt. Ja paslidinam uz kreiso - sūtīt ziņu. Šāda ērta funkcija atrodama arī Galaxy S, ko darbina Android. Starp citu, šāda funkcionalitāte ir arī (SMS, MMS) ziņojumu programmā. Taču zvanīšanai paredzētā programma gan sagādāja mazu vilšanos. Ir tāda lieta kā Smart Dialing, kad sastādot numuru, telefons automātiski mēģina piemeklēt un uzminēt kontaktu, kam lietotājs vēlas uzzvanīt. Pierasts, ka spiežam uz taustiņiem, kuru atbilstošie burti veido kontakta vārdu. Tas ir ērti lietošanā. Samsung uzskata, ka cilvēki atceras savu kontaktu telefona numurus un Smart Dialing darbojas minot tikai pēc telefona numuriem. Nav ērti!

Runājot par ziņu sūtīšanu, vēlos uzsvērt teksta ievades iespējas. Tekstu mēs varam ievadīt ar burtu-ciparu pogām, qwerty klaviatūru un telefonā ir pieejams pat rokraksta atpazinējs (kam gan tādu vajag?). Pozitīvi, ka ir iestrādāta latviešu valodas vārdnīca apvienojumā ar T9 ātro ievadi. qwerty klaviatūras taustiņi uz ekrāna izskatās baisi maziņi, taču telefons apbrīnojami precīzi saprot, ko lietotājs ir gribējis uzspiest. Man uz sava HTC Desire taustiņi ir lielāki, bet tik un tā bieži nošauju garām. Pluss Samsung inženieriem.

Es gan īsti nesaprotu kā var skatīties filmas uz mobilā telefona, taču Samsung S8500 šādu iespēju piedāvā. Ir DivX/XviD atbalsts un runā, ka telefons bez aizķeršanās spēlē 720p video failus (DivX, XviD, MP4 un MKV). Pat subtitrus saprot. Interesanta ir Mosaic search funkcija, kas filmu sadala 16 vai 36 daļās un katras daļas pirmo kadru parāda sarakstā, tādējādi varam aizlēkāt līdz mums vajadzīgajam kadram. Internetā varam lasīt, ka Samsung S8500 var nospēlēt aptuveni 9 stundas XviD filmas un baterijai vēl paliks 10%, kurus izmantot, lai uzzvanītu mammai un pateiktu, cik foršu filmu tikko noskatījāmies.

Lai vēl vairāk prieka radītu par telefonā iestrādāto 3.5mm audio pieslēgvietu, Samsung ierīcē ir iekļāvuši FM radio (ar RDS atbalstu). Ir iespēja ierakstīt radio pārraides. Patīkami, ka komplektācijā iekļautas sakarīgas in-ear austiņas nevis nekam nederīgi izstrādājumi, kādus parasti dod līdzi citiem telefoniem. Un, jā, Wave skan ļoti skaļi un kvalitatīvi.

Telefons aprīkots ar 5 megapikseļu kameru, kas ne vien spēj uzņemt attēlus ar maksimālo izšķirtspēju 2592 x 1944 pikseļi, bet arī filmēt 720p video (@ 30 fps). Ap foto rīku apaudzētas tādas funkcijas kā geo-tagging, seju un smaidu atpazīšana, mirkšķināšanas novēršanas funkcija, attēla stabilizācija un skārien-fokuss. Arī zibspuldze noder, kad jābildē tumšos apstākļos. Attēlu kvalitāte ir ļoti laba, taču to pārsit video kvalitāte, kas ir fantastiska. Es nebiju domājis, ka ar telefonu var uzņemt tik kvalitatīvus video. Lūk piemērs: Video0002.mp4 (720p, ~1 minūte, ~30 Mb)

Telefonā ir iestrādāts arī failu pārlūks, ko sauc par My Files. Pieminu to tāpēc, ka Android telefonos pēc noklusējuma tāds rīks nav atrodams. Tāpēc vēl viens pluss Samsung.

Wave pēc noklusējuma (aplikācija Social Hub) sadarbojas ar Facebook, Twitter un Gmail. Tas tagad ir stilīgi, tāpēc nav nekas negaidīts. Taču ir pieejami arī atsevišķi Twitter un Facebook klienti. Pārlūks būvēts uz Webkit, atbalsta multi-touch priekš pietuvināšanas un arī Flash nav svešs. Tiesa, pietrūkst text reflow funkcijas, un, ja lapa neielien ekrānā, tad tā būs jāritina arī horizontālā virzienā.

Ierīci varam izmantot kā GPS navigatoru un par to atbild iebūvētais GPS uztvērējs un Samsung Mobile Navigator. Var lejupielādēt arī Latvijas karti, taču bez maksas programma darbosies vien 30 dienas. Visādi citādi funkcionējošs rīks. Uz doto brīdi nav pieejama Google Maps alternatīva.

Mūsdienās ļoti svarīga viedtālruņiem ir aplikāciju daļa. Jo gan iPhone, gan Android būtu bezjēdzīgi bez dažādajām programmām, ko var uz tiem darbināt. Tas pats attiecas arī uz Samsung un tāpēc ir izveidots Samsung Apps programmu veikals. Šobrīd tajā ir pieejamas ap 100 (bezmaksas) programmas, taču Samsung sola turpināt veikalu papildināt. Tikai interesanti kā šis Samsung veikals attīstīsies, jo šobrīd lielie spēlētāji rāda dažādus darbības veidu piemērus. Apple savu aplikāciju veikalu tur slēgtu un paši sijā cauri un apstiprina aplikācijas, kamēr Android aplikāciju veikalā var pievienot praktiski jebko. Un tas atsaucas uz programmu kvalitāti, kas Android gadījumā mēdz arī pieklibot.

Un atkal, pirms telefona iemēģināšanas es biju ļoti skeptisks par viedtālruņa izredzēm uz izdzīvošanu, ja tam katastrofāli pietrūkst programmu un prātā nāca skumjās domas par Nokia N900. Tomēr tagad esmu guvis citu skatījumu un ja vien Samsung turpinās iesākto darbu un spēs savai platformai pievērst izstrādātājus, tad izredzes ir pozitīvas. Ja es mazliet šaubītos vai ieteikt mazāk tehniski attīstītiem cilvēkiem (tādi ir vairums) kādu no Android telefoniem, tad ir visai skaidrs, ka ar šo Samsung ierīci cilvēki tiktu galā. Jo ar Nokia telefoniem cilvēki taču kaut kā tiek galā (mirsti Symbian!). Un iespēju klāsts ir pavisam līdzīgs. Samsung S8500 Wave varētu nosaukt par viedtālruni plašām masām, jo tas ir vizuāli pievilcīgs, jaudīgs, saprotams un ar lieliskām multimediju iespējām. Telefons, kas ar vienu kāju ir Nokia interfeisu kategorijā un ar otru stiepjas uz Android un iPhone pusi. Jā, Bada OS nebūt nav pilnīgs, bet priekš pirmās ierīces mani priecē cik ļoti nostrādāts ir gan pats aparāts (tas tiešām ir pievilcīgs, lielisku ekrānu un tehnoloģiski mūsdienīgs), gan operētājsistēma. Es vienkārši ļoti labi atceros cik gļukains bija Android savos sākumos un salīdzinājumam Samsung ir malači! Cena šim telefonam ir sākot no aptuveni 240Ls.

+ ekrāns ir fantastisks
+ vizuāli pievilcīgs dizains
+ darbojas ātri un bez aizķeršanās

- pagaidām pietrūkst aplikāciju

Samsung S8500 Wave specifikācijas
Lielisku apskatu izveidojuši arī vīri no Kakao: http://www.kakao.lv/index.php?zoomzina=4734

Iesaku palasīt:

1. APSKATS: Nokia E63 - lētais viedtālrunis
2. APSKATS: Nokia X6 - pirmais Nokia tālrunis ar kapacitīvo ekrānu
3. HTC Tattoo – Androids masām

Testēšanai pieejama pirmā KDE 4.5 beta versija, kurā nav kardinālu izmaiņu, taču paveikts liels kļūdu labošanas darbs. Vairums labojumu pirmajā acumirklī nav manāmi, jo tie saistīti ar funkciju bāzes biblioteku darbības uzlabošanu un iekšējās infrastruktūras darbības optimizāciju.

Pamanāmākās izmaiņas:

• Pārstrādāts paziņojumu izvades lauks – vecās saskarnes vietā tagad darbojas pilnībā pārveidota infrastruktūra, kas ziņojumus izvada, izmantojot čaulu D-Bus, kā arī padara šos paziņojumus pēc izskata vienādus visām aplikācijām.
• KWin pievienota jauna funkcija, kas ļauj logus automātiski novietot pie otra. Darba komfortu palielina arī grafiskie efekti.
• Lietotājiem, kas KHTML vietā labprātāk izvēlas WebKit dzini, tagad pārlūkā Konqueror ir pieejama iespēja WebKit definēt kā noklusēto renderēšanas dzini.
• Konfiguratorā pieejami jauni konfigurēšanas moduļi.

Sākotnēji tika plānots, ka KDE SC 4.5.0 sastāvā būs pieejams arī pārstrādāts e-pasta klients KMail, taču tas tā nenotiks un būs pieejams tikai kādā no 4.5.x laidieniem.

Viens no pasaules mobilo ierīču ražotājiem un tehnoloģiju novatoriem LG Electronics (LG) jau maijā Latvijā piedāvās jauno LG Mini (LG GD880) mobilo tālruni — kabatas formāta saziņas centru, kas maksimāli paplašina mobilā interneta lietošanas pieredzi.

LG Mini (LG GD880) ir pirmais tālrunis ar LG HTML 5 saderīgo pārlūku Phantom Browser, kas nodrošina ievērojami ātrāku un stabilāku interneta lietošanas pieredzi. Tāpat Mini (LG GD880) interneta lietojumprogrammas un sociālā tīkla savienojuma funkcijas ļauj uzturēt sakarus tiešsaistē vienkāršāk nekā jebkad agrāk.

LG Mini (LG GD880) ir 3,2 collu pilns skārienekrāns, un šis tālrunis ir pietiekami mazs, lai ietilptu jebkurā kabatā. Tālruņa virsmā nav pogu, savukārt īpašu akcentu nodrošina metāla detaļas tālruņa sānos, vienlaikus saglabājot dizaina tīrību. Turklāt LG Mini (LG GD880) ieguvis “red dot” un “iF” izstrādājumu dizaina balvu – vienu no augstākajiem šāda veida apbalvojumiem pasaulē.

“Pētījumi rāda, ka lielākā daļa lietotāju pilna skārienekrāna tālruņus uzskata par neparocīgiem,” sacīja LG Electronics Mobile Communications Company prezidents un izpilddirektors Dr. Skots Āns (Skott Ahn). “Tāpēc LG Mini (LG GD880) radīts, lai nepieciešamās funkcijas būtu lietojamas arī pievilcīgā, kompaktā un vienkāršā ierīcē.”

Maksimāla mobilā interneta izmantošanas pieredze

LG Mini (LG GD880) ir pirmais tālrunis ar jauno LG pārlūkprogrammu Phantom Browser. Tā nodrošina pietiekamu ātrumu jaunāko Webkit standartu izmantošanai, kā arī mobilā interneta lietošanai bez jebkādiem ierobežojumiem.

Pārlūkprogramma Phantom ir ne tikai ievērojami ātrāka, bet arī pilnībā sader ar populārākajām interneta vietnēm. Tāpat, pateicoties paplašinātajai LG Mini (LG GD880) atmiņai, uzlabota dažādu uzdevumu veikšana, atbalstot vairāk nekā 10 pārlūka logu vienlaicīgu atvēršanu.

LG Mini (LG GD880) kā pirmais ar HTML 5 saderīgo iespēju tālrunis atbalsta tādus pakalpojumus kā Google Latitude, Gmail, Calendar, Google Maps un Google Buzz, turklāt – ar līdzvērtīgu funkcionalitāti un ātrumu kā darbvirsmas dators. Uzlabotā JavaScript un Flash veiktspēja nodrošina nevainojamu video atskaņošanu no tādām sociālajām vietnēm kā, piemēram, YouTube. Izmantojot navigācijas rīkus Intelligent Zoom un Touch-to-Zoom, Web lapas tiek ielādētas Mini ekrānā (LG GD880) lasīšanai optimāli pielāgotā lielumā.

Maksimāla savienojamība

LG Mini (LG GD880) ir pilnībā integrēta savienojamība ar sociālajiem tīkliem, lai nodrošinātu pastāvīgu saziņu ar draugiem tiešsaistē, kā arī vienkāršāk un ātrāk veiktu profila statusa atjaunināšanu tādās sociālajās vietnēs, kā, piemēram, Facebook un Twitter. Tāpat LG Mini (LG GD880) atbalsta arī Air Sync, kas, izmantojot bezvadu savienojumu, sinhronizē informāciju un datus datorā, internetā un tālruni. Pat, ja tālrunis kādā brīdī nav pieejams, datiem iespējams piekļūt no datora.

Jaunā funkcija On Screen Phone ievērojami atvieglo LG Mini (LG GD880) vadību – to izmantojot datora ekrānā tiek parādīts tālruņa interfeiss, lai failus varētu “vilkt un nomest” (drag and drop) datorā tieši no tālruņa.

Maksimāla ērtība

Tiešsaistes lietojumprogrammas nodrošina ērtu piekļuvi jaunākajai informācijai un izklaidei – tālrunī instalētas BBC News un AccuWeather lietojumprogrammas, un, izmantojot LG Widget Gallery, pieejams Amazon, CNN International, The New York Times, eBay un Fox News saturs. Turklāt LG Mini ir arī tiešpasts, 5,0 megapikseļu kamera, Wi-Fi, A-GPS, FM radio un 7,2 Mb/s HDSPA.

Vairumam cilvēku frāze web browzeris jeb kā latviešiem tīk teikt – interneta pārlūkprogramma, saistās ar zilo e ikoniņu jeb Internet Explorer vai arī trako lapsu, kas apvijusies apkārt zemeslodei jeb Mozilla Firefox. Protams, nesaku, ka tā ir visiem, tāpēc Operas, Chrome un pārējo pārlūkprogrammu atbalstītāji nebrūkat virsū, līdz tām vēl tiksim.

Kopš 1991. gada, kad tika izlaista pirmā pārlūkprogramma saukta par www jeb WorldWideWeb ir izveidoti vairāki dziņi jeb (engines) uz kuru bāzes tad tiek taisītas mūsdienu pārlūkprogrammas. Vairāk par visu pārlūku vēsturi varat palasīties šeit.

Populārākie dziņi:

• Trident – izstrādājuši Microsoft priekš Windows sākot no IE4 versijas
• Gecko – izstrādājuši Mozilla Foundation
• KHTML – izstrādājuši KDE projekts
• Webkit – KHTML atzarojums, kuru izstrādājuši Apple. Tiek Izmantots gan Safari, gan Chrome
• Presto – izstrādājuši Opera Software

Uz šo 5 dziņu pamata izveidotas vairāk kā 50 dažādas pārlūkprogrammas, bet tā īsti izsitušās ir tikai pāris. Lūk kā izskatās vidējā statistika pārlūkprogrammu lietošanu apjomos.

Internet Explorer (54.50%)

Mozilla Firefox (30.96%)

Google Chrome (5.61%)

Safari (5.27%)

Opera (2.10%)

Citi (1.78%)

Nospiedošais pārsvars pagaidām ir IE, visticamāk tā vēl kādu laiku paliks, jo vidusmēra cilvēks lieto to, kas viņam jau ir (internet explorer’u), pierod pie tā un nemeklē neko citu. Bet, ja tomēr esat vien no šiem lietotājiem un nonācis tik tālu, tad iesaku izmēģināt ko jaunu, kas iespējams spēs sniegt labāku interneta sērfošanas ērtību.

Piedāvāju izvelēties, kādu no populārākajiem pārlūkiem:

Mozilla Firefox.

Ātrs, ērts un viegli pielāgojams pārlūks. Pēdējās versijās Firefox ieviesis daudzas lietotāja acij tīkamas izmaiņas gan vizuālajā noformējumā, gan ērtībā. Firefox var pieslēgt vairāk kā 5000 spraudņus katra lietotāja vajadzībām. Iesaku izmēģināt jau tagad. Lejupielādē šeit.

Google Chrome.

Minimāls dizains, maksimāls ātrums, drošība un ērtība. Lejupielādē šeit.

Safari.

Noklusētā pārlūkprogramma MacOS operētājsistēmām. Ļoti pārdomāts dizains un tajā pašā laikā viens no visātrākajiem pārlūkiem. Lejupielādē šeit.

Opera.

Tāpat kā iepriekš minētie, Opera var lepoties ar vairāku cilņu (tabs) atbalstu, pop-up bloķētāju un lejupielāžu menedžeri, kurš darbojas arī, kā torrentu klients. Lejupielādē šeit.

Avant Browser.

Varētu teikt, ka šis ir papildināts Internet Explorer ar visādām fīčām un funkcionālajiem uzlabojumiem, kā arī ar veiksmīgu grafisko noformējumu. Lejupielādē šeit.

K-Melon.

Ātrs, pielāgojams un viegls pārlūks. Izstrādājuši Mozilla uz Gecko dziņa. Radīts speciāli Win32 videi. Lejupielādē šeit.

Maxthon.

Līdzīgi kā Avant, veidots uz IE bāzes ar draudzīgu lietotāja saskarni (user interface), kuru var izkārtot kā nu pašam tīk. Lejupielādē šeit.

Ja lieto kādu citu, kurš, tavuprāt ir labāks, padalies komentāros ar savu pārlūka izvēli.

Portativie datori SUPERCENAS!

Rumis no datuve.lv ziņo, ja jaunā Opera 10.51 piedāvā fantastisku ātrumu. Dodu lejupielādi uz Opera v10.51 tiešo download linku.

Publikācijas autors saka:

Patiešām, jaunā tīmekļa parlūka versija ir ātra, ļoti ātra. Lietot to ir vienkārši bauda. Lai gan jaatzīst, ka pirmā versija (10.50) dažreiz nedarbojās kā gribētos, bet 10.51 versijā problēmas jau ir novērstas. Tās pat bija piedodamas, jo tīmekļa pārlūka ātrums lika aizmirst par jebkādām likstām.

Ko saka raksta  komentētājs Ziedaugs par jauno Opera 10.51:

Ja gribi skatīties uz nefunkcionālu un šķību internetu – izvēlies opera.
Pirmajā uzmetienā liekas ka it kā strādā, bet tad es nokļūstu līdz lielajiem servisiem google vai pašmāju portāliem, kur nefunkcionē js un vis kaut kas cits.

Operas Presto dzinis ir mēsls, kuru izstrādā tikai opera.

Firefox Gecko izstrādā jau ļoti sen un tas ir pieslīpēts, un  ar Firefox 4 iznākšanu tik izravēts vecais kods.

WebKit vispār ir smuki uzrakstīts un plaši atbalstīts. Ko paņēma no khtml Apple un uztaisīja safari, Velāk arī kde nodropoja un pārgāja uz webkit. Apple jau to sākumā izvēlējās jo tas bija ļoti tīrs, strukturēts, un viegli modificējams.

Ja, gribat funkcionālu netu, izvēlieties kādu no populārākajiem webkit(chrome, safari), gecko(firefox).

Citēt

Autors arī ziņo, ka Tele2 izvēlas Opera

Šomēnes Opera un Tele2 parakstījuši frame agreement par Opera Mini. Šāda vienošanās ļauj Tele2 saviem abonentiem Krievijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Horvātijā piedāvāt vienas pogas nospiešanas pieeju interneta tīmeklim.

Papildināts 22:18, ierakstot Google – Opera 10.51, redzam interesantu ainu par tekstu, kuru Google ir pamanījusies izcelt no Datuve.lv raksta “Opera 10.51 NAV ātrākais“. Skataties paši. :)

Beidzot tas ir pavisam oficiāli. Valve šodien paziņoja, ka Steam būs pieejams uz mac, un piedāvās mums Left 4 Dead, Half Life, Counter Strike, Team Fortress 2 un Portal. Steam uz Mac būs pieejams jau šajā Aprīlī.

Un tas vēl nav viss. Valve piedāvās interesantu iespēju visiem Steam lietotājiem. Teiksim tu sēdi pie sava PC darbā un iesāc spēlēt Half-Life 2, aizejot mājās pie sava Mac, tu spēli varēsi turpināt no tās vietas kur to beidzi esot pie PC. Manuprāt tas ir lieliski.

Citējums no Valve:

VALVE TO DELIVER STEAM & SOURCE ON MAC

Leading Gaming Service Expands to Mac Platform

March 8, 2010 – Valve announced today it will bring Steam, Valve’s gaming service, and Source, Valve’s gaming engine, to the Mac.

Steam and Valve’s library of games including Left 4 Dead 2, Team Fortress 2, Counter-Strike, Portal, and the Half-Life series will be available in April.

“As we transition from entertainment as a product to entertainment as a service, customers and developers need open, high-quality Internet clients,” said Gabe Newell, President of Valve. “The Mac is a great platform for entertainment services.”

“Our Steam partners, who are delivering over a thousand games to 25 million Steam clients, are very excited about adding support for the Mac,” said Jason Holtman, Director of Business Development at Valve. “Steamworks for the Mac supports all of the Steamworks APIs, and we have added a new feature, called Steam Play, which allows customers who purchase the product for the Mac or Windows to play on the other platform free of charge. For example, Steam Play, in combination with the Steam Cloud, allows a gamer playing on their work PC to go home and pick up playing the same game at the same point on their home Mac. We expect most developers and publishers to take advantage of Steam Play.”

“We looked at a variety of methods to get our games onto the Mac and in the end decided to go with native versions rather than emulation,” said John Cook, Director of Steam Development. “The inclusion of WebKit into Steam, and of OpenGL into Source gives us a lot of flexibility in how we move these technologies forward. We are treating the Mac as a tier-1 platform so all of our future games will release simultaneously on Windows, Mac, and the Xbox 360. Updates for the Mac will be available simultaneously with the Windows updates. Furthermore, Mac and Windows players will be part of the same multiplayer universe, sharing servers, lobbies, and so forth. We fully support a heterogeneous mix of servers and clients. The first Mac Steam client will be the new generation currently in beta testing on Windows.”

Portal 2 will be Valve’s first simultaneous release for Mac and Windows. “Checking in code produces a PC build and Mac build at the same time, automatically, so the two platforms are perfectly in lock-step,” said Josh Weier, Portal 2 Project Lead. “We’re always playing a native version on the Mac right alongside the PC. This makes it very easy for us and for anyone using Source to do game development for the Mac.

Skaisti un iepriecinoši visiem Mac lietotājiem. He he, ne vienu vien reizi nācās lasīt, ka Steam nekad nebūs uz Mac, jo Source engine uz tā nestrādājos. Re kā dzīvē notiek! :)

Michael Arrington savā blogā paziņojis par nepārvaramu šķēršļu rašanos saistībā ar atvērtā planšetdatora CrunchPad ražošanas uzsākšanu. CrunchPad jau bija izgājis finiša taisnē, bet galvenais biznesa partneris Fusion Garage paziņojis par izstāšanos no projekta, savu uzvedību skaidrojot ar akcionāru spiedienu. Tā kā biznesa partneris nav atteicies no savām tiesībām, bet vēl vairāk – izteicis vēlmi patstāvīgi uzsākt CrunchPad ražošanu un laišanu tirdzniecībā, radusies situācija, kad citiem projekta dalībniekiem, acīmredzot, nāksies savas intelektuālās tiesības aizstāvēt tiesas ceļā, kas droši vien novedīs pie ilgstošas tiesas prāvu sērijas.

Vēl pirms pāris nedēļām nekas neliecināja par gaidāmajām nedienām un izstrādātāji kuru katru brīdi plānoja sākt iepriekšpasūtījumu pieņemšanu pirmo tūkstoš planšetu ražošanai, bet 2010.gada sākumā izlaist CrunchPad lielajā tirgū. Taču biznesa partneru nodomi izrādījās netīri un viņi mēģinājuši izmantot projekta atvērtību, acīmredzami mēģinot gūt lielāku peļņu, nobīdot malā projekta sākotnējos autorus.

CrunchPad programmatūra izveidota, balstoties uz idejas “nekas cits, izņemot pārlūkprogrammu”, taču, tā kā pamatā izmantots Ubuntu Linux, lietotājam ir plašas iespējas palielināt sistēmas funkcionalitāti. Bāzes vide stingri integrēta pārlūkā WebKit. Sakariem izmantots Skype, ziņojumu apmaiņai izmantoti interneta servisi Meebo/Ebuddy, biroja programmatūra – Google Docs, pasta lasīšanai – Gmail. Ierīce aprīkota ar augstas kvalitātes 12 collu skārienjūtīgu ekrānu (1024×768) un alumīnija korpusu. Tā izmaksas prognozētas 300 USD apmērā.

opennet.ru

Gentoo Linux distibūcija tika uzsākta 1999 gada 4. oktobrī. Pa šiem desmit gadiem tā ir paspējusi apliecināt sevi kā nopietna sistēma – pakas tiek kompilētas (ir arī nelieli izņēmumi) un tās tiek veidotas modulāras un portablas.

Par godu jubilejai, publiskai apskatei tiek piedāvāts Gentoo Linux LiveDVD 10.0.

Kas jauns šajā izdevumā?

• Linux kernelis 2.6.30, BASH 4.0, GLIBC 2.9, GCC 4.3.2, Python 2.6.2, Perl 5.8.8
• Atbalsta šādas grafiskās vides: KDE 4.3.1, GNOME 2.26.4, Xfce 4.6.1, Openbox 3.4.7.2, Enlightment 0.16.8.15, Fluxbox 1.1.1, TWM 1.0.4
• Ofisa programatūra: OpenOffice 3.1.1, G/Vim 7.2.182, Abiword 2.6.4, GNUCash 2.2.9, Scribus 1.3.3.11, GIMP 2.6.4, Inkspace 0.46, Blender 2.49a
• Mozilla Firefox 3.5.3, Arora 0.7.11, Opera 10.0, Epiphany 2.26.3
• Amok 2.1.1, MPlayer 1.0_rc4,  DvdAuthor 0.6.14, LAME 3.98.2
• utt.

Sīkāku sarakstu var atrast projekta majaslapā.

Atļāvos iztulkot latviski tekstu, kas oriģinālā ir atrodams te:
http://developer.yahoo.net/blog/archives/2009/09/search_performance.html

Ne tikai skaista seja: Ātrdarbība un jaunais Yahoo! Search

22.septembrī mēs atklājām jauno Yahoo! meklēšanas rezultātu lapu, kas ir pielādēta ar plašu jaunu iespēju klāstu. Jūs varat būt pārsteigts uzzinot, ka jaunais dizains patiesībā ir mazliet ātrāks par oriģinālo. Apdomīgi izmantojot mūsdienīgas ātrdarbības tehnikas, mēs ne tikai nepalielinājām lapas kopējo svaru un HTTP pieprasījumu skaitu, bet arī veicām daudzus uzlabojumus lapas ielādes ātrdarbībai. Tagad, kad esat aplūkojuši jauno meklēšanas rezultātu lapu, izskatīsim dažus ātrdarbības uzlabošanas iespējas, kuras mēs izmantojām veidojot jauno veidni.

Koda pārstrāde

Jebkura radikālas dizaina izmaiņa, kā šī, ir lieliska iespēja pārstrādāt kodu, un mēs to izmantojām, pārrakstot Yahoo! Search lapu HTML, CSS un JavaScript no nulles. Ja iedomājamies par veidni kā ietvaru, kas satur "10 zilās saites" lapas centrā, viss kods ap saturu centrā tika pārstrādāts. Tas mums deva iespēju atbrīvoties no veciem koda atlikumiem un izmantot dažas jaunas tehnikas un labāko praksi, samazinot lapas svaru un renderēšanas sarežģītību procesā.

Kā viens ātrs piemērs, par to, kas jauns, mūsu meklēšanas lapa tagad izmanto CSS attēlu pagriešanu. Tā vietā, lai izmantotu dažādus attēlus augšējai un apakšējai bultai mūsu spraitā, mēs izmantojam tikai apakšējo bultu. Lai ģenerētu augšejo bultu lielākajai daļai (izņemot Operu) A-klases pārlūkiem, mēs izmantojam šādu CSS triku:

-moz-trasform: rotate(180deg);
-webkit-transform: rotate(180deg);
filter: progid:DXImageTransform.Microsoft.BasicImage(rotation=2);

Patiesībā tas ieekonomē tikai dažus baitus, taču katrs sīkums skaitās, un šo iestrādāt bija salīdzinoši vienkārši.

Mēs arī izmantojām šoi iespēju uzlabot lapas struktūru un pieejamību. Mēs uzskatam, ka filozofija, ka ir jāveido atsevišķa pieredze pieejamībai, ir maldīga; mēs ticam, ka ir iespējams rakstīt pieejamu kodu nesamazinot ātrdarbību. Būtiskākais uzlabojums jaunajā dizainā ir vienkārši labāka dokumenta struktūras izveidošana, izmantojot <h1>, <h2> un <h3> tagus, kas ļauj ekrānlasītājiem pārvietoties pa lapu daudz vieglāk. Mē arī pievienojām dažas labākas taustiņu kombinācijas, piemēram, ka pirmais spiediens uz tab taustiņa pārvieto pa tiešo uz meklēšanas ievades logu, tā vietā, lai pārvietotu uz navigācijas saitēm, un CTRL-SHIFT DOWN kombinācija ļauj pārlekt pāri galvenei un sānu joslai un fokusēties uz pirmo meklēšanas rezultātu.

Data URI attēli

Jaunais dizains izmanto dažas atkārtojušās krāsu pārejas, kuras izskatās lieliski, taču var būt absolūti ātrdarbības iznīcinātāji. Lai apietu šo problēmu, mēs izmantojām retu iespēju, ko atbalsta visi mūsdienu pārlūki, kas saucas Data URI attēli. Šī tehnika ļauj iekļaut kodētus datus individuāliem attēliem tieši iekš CSS. Šī tehnika ir zināma jau kādu laiku, taču tikai nesen tā ieguva pietiekošu atbalstu, lai to varētu plaši izmantot.

Data URI attēli ļāva mums izvairīties no papildus sprite attēlu smaguma, kas būtu saistīts ar krāsu pāreju attēliem, kas atkārtojas, tajā pašā laikā uzlabojot ātrdarbību, izvairoties no "ielekšanas" efekta, kuru dažreiz iespējams redzēt ar veidņu attēliem. Tradicionālās CSS failā, kas satur atsauces uz ārējiem attēliem, pārlūks ielādē CSS, apstrādā CSS un sāk attēlot lapu. Jebkuras atsauces CSS uz attēliem rada jaunu HTTP pieprasījumu. Atkarībā no pieslēguma ātruma, lapa var būt jau attēlota uz to brīdi, kad attēls ielādējas, kas rada "ielekšanas" efektu, ka pēkšņi lapā "ielec" attēls. Data URI attēli palīdzēja mums pilnībā izvairīties no "ielekšanas" efekta un nozīmīgi samazināt HTTP pieprasījumu skaitu.

Lai saglabātu atpakaļejošu savietojamību, mēs piedāvājam atsevišķu spraita attēlu ar gradācijām priekš IE6 un IE7. Tas nozīmē, ka šo pārlūku ātrdarbība būs mazliet mazāka par mūsdienīgāku pārlūku ātrdarbību, taču kopējais ieguvums vienalga ir tā vērts. Protams, sadalīta koda menedžēšana ir mazliet riskanta. Vairākas mājaslapas dod priekšroku to darīt ar nosacījuma komentāriem vai citām tehnikām. Mūsu gadījumā kopīgā atšķirība patiesībā ir ļoti maza - mūsu izstrādes rīki nosūta vajadzīgos statiskos resursus uz mūsu Satura Sadales Tīklu (CDN), un mūsu frontend nosaka pārlūku un ievieto vajadzīgo CSS failu.

Semantiska lapas padeve

Tā vietā, lai sagaidītu, kamēr serveris ģenerēs lapu pilnībā un tad nosūtītu to visu kopā, mēs nosūtam lapu klientam trīs semantiski nozīmīgās daļās, kas ļauj pārlūkam sākt attēlot lapu un pieprasīt statiskos resursus ātrāk.

• Pirmā daļa sastāv no lapas galvenes un meklēšanas ievades loga, un tā tiek nosūtīta pirms mēs pat pieprasam meklēšanas rezultātus no backend. Tas ļauj pārlūkam sākt ielādēt statiskos resursus, kamēr mūsu serveris vēl apstrādā meklēšanas pieprasījumu.
• Otrā daļa sastāv no visa redzamā lapas satura un reklāmām, bet ne JavaScript. Tas ļauj lietotājam acumirklī sākt meklēšanas rezultātu skanēšanu un darbības ar tiem, pirms pārlūks vēl ir ielādējis un sācis darbināt jebkuru Javacript kodu.
• Pēdējā daļa satur JavaScript, kas pievieno būtisku, bet ne kritisku funkcionalitāti kā Search Assist un Search Pad.

Tīkla efekts ir tāds, ka lietotājs redz lapas ielādi un var ar to darboties daudz ātrāk. Nosūtot pēc iespējas ātrāk pārlūkam informāciju, kas nepieciešama, lai tas varētu ielādēt statiskos komponentus, mēs arī samazinam kopējo ielādes laiku.

Ņemiet vērā, ka vecais dizains arī izmantoja semantisku lapas padevi, bet ne tik agresīvi. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka iepriekšējā dizainā pirmajā daļā tika iekļauts tikai kods līdz <head>. Pārstrādājot kā mūsu backend loģika darbojas, mēs varējām pirmajā daļā iekļaut arī daļu no <body> elementa un iekļaut būtiskus vizuālos elementus kā lapas galvene un meklēšanas ievades logu. panākot, ka vizuālais kods sāk nākt pa vadiem, tas rada iespaidu, ka lapa ielādējas, ka "kaut kas notiek".

Slinkā ielāde

JavaScript un CSS, kas tiek izmantots meklēšanas rezultātu attēlošanas lapās tagad ielādējas divās atsevišķās daļās. Pirmā daļa izmanto tikai pašu minimālāko CSS un JavaScript, kas nepieciešams 100% meklēšanas rezultātu lapu attēlošanai, tā ka pamatdarbībām nepieciešamais ielādējas tik ātri, cik vien iespējams. Otrā daļa ielādē papildus (bet smagāku) funkcionalitāti kā Search Assist un Search Pad. Mēs tāpat ielādējam papildus CSS un JavaScript daļas saīsinājumiem un citām dinamiskām iespējām tikai pie nepieciešamības, nodrošinot, ka mēs neizmantojam nelietderīgi laiku ielādējot kodu, kurš mums visdrīzāk nebūs nepieciešams.

Kā meklētājsistēmas mājaslapa mēs nevaram izvairīties no smagās slinkās-ielādes, jo meklēšanas pieredze ir ļoti būtiska lietotāju pieredze tīmeklī. Kad lietotājs pieprasa meklēšanas lapu, parasti viņi skanē un klikšķina ļoti ātri. Ja vien mēs varam nodrošināt šīs pamatdarības pēc iespējas ātrākas, mēs varam atlikt pārējās komponentes uz vēlāku laiku. Ja jūsu mājaslapai ir citādāka lietojamības paradigma, jums vajag būt uzmanīgākiem; jūs nevarat slinki ielādēt komponentus, ar kuriem lietotājs vēlas darboties uzreiz.

Dizaineri un inženieri piekrīt: Ātrdarbība ir būtiskākā!

Iespējams, aiz visiem šeit izklāstītājiem tehniskajiem spriedumiem, visnozīmīgākā ietekme bija mūsu filozofijai, ka ātrdarbība ir visu problēma, visos līmeņos. Mūsu frontend inženieru komanda sāka domāt un plānot ātrdarbību vēl pirms dizaini bija uzskicēti. Tas ļāva mums dot agras atsauksmes mūsu Lietotājpieredzes Dizaina departamentam un strādāt kopīgi ar viņiem, kamēr viņi atslīpēja savus dizainus.

Mūsu dizaineri jau bija ņēmuši vērā daudzus ātrdarbības principus, kurus viņi iemācījās gadu gaitā, kā, piemēram, spraitu optimizācija. Tomēr, jaunajā dizainā tiek daudz vairāk izmantotas krāsu pārejas, kā iepriekšējā dizainā, kas var izmaksāt ļoti dārgi - īpaši, ja pārejas tiek izstieptas vertikāli vai horizontāli visas lapas garumā.

Par laimi, mūsu dizaineri laicīgi mums norādīja uz savām bažām, un mums bija iespēja veikt kopīgi prāta vētru, kā izmantot grafiskos komponentus efektīvāk. Pēc tam, kad dizaineri saprata dažas tehnikas, kuras mēs vēlējāmies izmantot un dažus ierobežojumus, tie bija spējīgi piedāvāt dažus absolūti brīnišķīgus dizainus, kas iekļāvās mūsu noteiktajās ātrdarbības robežās. Pēc šīm dažām sapulcēm, katrā dizaina pakāpē mūsu Lietotājpieredzes Dizaina departamenta komanda saskaņoja ar ātrdarbības inženieriem, lai pārliecinātos, ka mēs nepārkāpjam mūsu ātrdarbības mērķus. Šī ciešā sadarbība palīdzēja mums atturēties no uztraukumiem par ātrdarbību.

Citiem vārdiem, jauni triki un ātrdarbības tehnikas tikai noved jūs tik tālu. Pateicoties individuālu dizaineru un inženieru bezgalīgām smaga darba stundām jaunā Yahoo! Search lapa piedāvā lielāku funkcionalitāti un vairāk dizaina komponentes pat ātrākā iepakojumā. Un mēs vēl aizvien smagi strādājam kopā ar mūsu kolēģiem dizaineriem, lai veidotu meklēšanas pieredzi vēl ātrāku un labāku turpmākajās nedēļās un mēnešos. Ja jums ir kādi jautājumi par Yahoo! Search un frontend ātrdarbību, mēs gaidam jūsu atsauksmes!

Ryan Grove
Yahoo! frontend inženieris

Stoyan Stefanov
Yahoo! ātrdarbības inženieris

Venkateswaran Udayasankar
Yahoo! ātrdarbības inženieris

Iznācis, iespējams, iespējams, pēdējais 2.x atzara darbvirsmas vides GNOME laidiens – 2.28. Lēmumu par to, kādu GNOME versiju – 2.30 (2010.gada marts) vai 2.32 (2010.gada septembris) nosaukt par Gnome 3.0, plānots pieņemt šā gada novembrī. Gnome 3.0 gaidāma pāreja uz GTK+ 3.0, jūtamas izmaiņas programmu/binārajās saskarnēs (API/ABI) un pilnīga dažu apakšsistēmu pārstrāde. Testēšanas procesa atvieglošanai GNOME 2.28 iekļauta iespēja aktivizēt gaidāmo  darbvirsmu GNOME Shell (nepieciešams startēt gnome-shell –replace), kas apvieno GNOME Panel un logu menedžeri un realizē jaunu uzdevumatbilstības (Task-oriented) koncepciju.

Galvenie GNOME 2.28 jauninājumi:

• Iekļauts modulis GNOME Bluetooth. Modulis uztur simtiem dažādu ierīču: datorpeles, tastatūras, telefonus, bezvadu garnitūras un austiņas. Pieslēdzot  Bluetooth audio ierīci, pateicoties skaņas servera PulseAudio integrācijai, skaņu var pārsūtīt uz to. Bez tam, GNOME Bluetooth sadarbībā ar NetworkManager tagad ļauj ātri iestatīt piekļuvi internetam ar mobilā tālruņa starpniecību;

• Uzlabota apleta Time Tracker darbība. Aplets paredzēts laika plānošanai un uzdevumu izpildes kontrolei. Pievienots novērošanas ekrāns, kurā uzskatāmi var redzēt plānoto uzdevumu izpildes pakāpi, parādījušies ērti rīki datumu autopapildināšanai, uzdevumu šķirošanai pa kategorijām, datumiem, iespējams datus eksportēt iCal (Evolution, Google Calendar), XML un TSV (Excel, oocalc) formātos;

• Ziņojumu apmaiņas programmā Empathy, kas būvēta uz Telepathy bāzes, paplašinātas kontaktu saraksta atainošanas iespējas (kontaktu sarakstu tagad var kārtot, tos vienkārši pārvelkot ar peli), vienkāršots statusu uzstādīšanas process, izveidota rīkjosla “View”, ar kuras palīdzību iespējams ātri veikt kārtošanu un izslēgt neaktīvu kontaktu atainošanu, pārstrādāts ziņojumu nosūtīšanas dialoga princips, realizēts pilnekrāna video čats, pievienota automātiskas zvanīšanas funkcija, XMPP (Jabber, Google Talk) kontaktiem pievienota ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas iespēja. Bez tam, realizēta pilnīga attālinātas piekļuves iespēja Empathy ar GNOME Remote Desktop Viewer (Vino) palīdzību;

• Interneta pārlūks Epiphany no vecā Mozilla Gecko dziņa pārcelts uz WebKit, kas ļāvis uzlabot ātrdarbību un atbrīvoties no problēmām, kas jau sen traucējušas lietotājiem, taču tas radījis nelielas pagaidu problēmas lietotājiem – piemēram, nedarbojas lietotājvārda/paroles saglabāšanas iespēja interneta formās (to plānots izlabot nākamajās versijās);
• Media atskaņotājā pievienota DVD navigācijas iespēja un iespēja turpināt skatīšanos no pēdējās pozīcijas. Uzlabota YouTube spraudņa darbība;
• Paplašinātas Cheese (aplikācija darbam ar webkameru) iespējas: pārstrādāta lietotāja saskarne (optimizēts minidatoru nelielajiem monitoriem), pievienots vairāku attēlu vienlaicīgas izvades režīms kā arī iespēja veikt fotouzņemšanas sēriju ar definētu aizturi;

• Evince pievienota iespēja pievienot piezīmes un anotācijas PDF dokumentam. Pabeigta Evince portēšana Microsoft Windows videi;
• Skaļuma regulatorā pievienota iespēja regulēt sabvūfera parametrus;

• Visās aplikācijās pēc noklusējuma atslēgta piktogrammu atainošana rīkjoslās un pogās, izņemot dinamisku objektu rīkjoslas;
• Piezīmju fiksēšanas programma Tomboy sasniegusi versijas numuru 1.0.0, tajā izmantots jauns piezīmju un konfigurācijas uzglabāšanas mehānisms, kas atbilst Freedesktop.org specifikāciju prasībām. Pievienots arī spraudnis WebSync datu sinhronizācijas nodrošināšanai ar interneta servisu Tomboy Online;
• Bibliotekā Pango uzlabota teksta renderēšanas kvalitāte, samazināts atmiņas patēriņš, pateicoties pārejai uz dzini OpenType;
• CD/DVD ierakstīšanas programmā Brasero parādījusies iespēja ierakstīt liela apjoma datus, dalot tos pa diskiem, pie tam – izmantojamā vieta diskos tagad atainojas jau pirms ieraksta;
• GNOME Terminal pārstrādāts ar mērķi samazināt patērējamās atmiņas apjomu;
• Realizēta pāreja uz biblioteku Glib 2.22.0 un GTK+ 2.18.0 izmantošanu, par izmaiņām kurās iespējams lasīt šeit.

opennet.ru

Vakar izlasīju par Arora interneta pārlūkprogrammu un nolēmu to izmēģināt. Vēlos piebilst to, ka uz mana laptopa ir visi populārākie web pārlūki (Firefox, Chrome, Safari, Opera, IE), tā kā esmu gana daudz testējies ar visiem pārlūkiem.

Arora ir bāzēts uz WebKit, tāpat kā Chrome un Safari pārlūki (no kuriem neviens nestrādā uz Linux). Tātad ja ir nepieciešamība pēc privātā režīma, ko piedāvā Chrome un Safari (tagad arī Firefox 3.5) uz Linux, tad Arora ir risinājums.

Arora atveras ļoti ātri – ātrāk nekā Firefox (add-on`i, droši vien, dara savu) un Safari un nedaudz ātrāk nekā Opera. Atvēršanās ātrums ir vienlīdzīgs ar Chrome, taču Chrome savus “Most Visited” thumbnail`us atver ātrāk nekā Arora savu sākuma lapu (kura atrodas uz datora). Tā kā manu “fiksi kaut ko apskatīt” pārlūku – Chrome, Arora nenomainīs.

Arī interneta lappušu atvēršanas ātrumā es neredzēju diži lielākus ātruma uzlabojumus kā uz Chrome. Lapas, protams, atveras ātri, bet ne tik ļoti, lai atvērtos mute. Lapu attēlošana, gan nestrādā kā vajadzētu. Lielā mērā viss attēlojas kā vajadzētu, taču ir dažas nianses, piemēram, Twitter jaunās sākumlapas “Search” poga ir nedaudz neprecīzi novietojusies uz Arora pārlūka.

Uz Chrome viss ir kā nākas

Uz Arora "Search" poga nav vienā līmenī ar ievades lauku

Uz pārlūka darbojas visi tie paši shortcut`i, kas uz pārējiem, normālajiem, pārlūkiem. Nav tāpat kā ar IE8, kad, address bar saīsne ir F6 nevis CTRL+L, kas ļoti kaitina, jo visur vajadzētu būt vienādi, tāpat kā CTRL+C kopē un CTRL+V paste`o.

Arora vizuālais interfeiss ir ļoti vienkāršs. Nekādas izvirtības un nekādas vizuālās odziņas. Tas man nedaudz nepatīk, jo kādēļ izvēlēties ko ne-tik-daiļu, ja var izvēlēties ko-daiļu. Vienkāršs dizains gan vairumā gadījumu ir žiperīgs, taču var izveidot arī arī vienkāršu, ātru un skaistu interfeisu.

Arora vizuālais interfeiss

Kopumā varu teikt, ka Arora nav slikts, taču tam vēl ir jāattīstās (ir jau kur, šobrīd tam ir tikai v0.80), lai to būtu patīkami un ērti lietot. Vislielākais iemesls to lietot būtu Linux lietotājiem, kuri vēlas izbaudīt WebKit sniegto Private Browsing. Citādāk es iesaku lietot Chrome, ja nepieciešams ātrums (vismaz uz Windows).

Arora mājaslapa: http://code.google.com/p/arora/

Es ikdienā izmantoju tīru Debian, nevis kādu no viņa pabērniem, diemžēl iekš Lenny nav pieejama pašlaik labākā Gnome vides Twitter aplikācija Gwibber.
Tādēļ nācās atrast kādu risinājumu šai problēmai:]

Tā tad atveram termināli un rakstam.

su

ievadam savu ūberslepeno paroli, un instalējam bazaar pakotni

apt-get install bzr

pēcāk aktivizējam Gwibber viņa mapē

bzr branch lp:gwibber

un lai šī mape nemētātos pa kājām pārdēvējam to

mv gwibber .gwibber

Gwibber ir ļoti cimperlīgs, tam ir vajadzīgs vecais python-webkit, tamdēļ to ņēmu un uzliku pie sevis, jo pa pasauli reti kur tas vēl mētājas.

wget http://mokele.lv/debian/python-webkit_1.0.2-1_i386.deb

pēc veiksmīgas novilkšanas instalējam to

dpkg -i python-webkit_1.0.2-1_i386.deb

pagasts nedaudz pabļaustīsies par erroriem, bet to mēs ignorējam:]

apt-get -f install

vēl vajadzētu salikt veselu kaudzi ar visādām python figņām

apt-get install python-dbus python-gtk2 python-notify python-simplejson python-egenix-mxdatetime python-distutils-extra python-feedparser python-mako

tagad nomainām mapi un aktivizējam python

cd .gwibber
python setup.py install

teorētiski visam vajadzētu strādāt…

Atvērtais pirmkods, Linux, bezmaksas programmatūra, drošāki risinājumi mūsdienās paliek arvien aktuālāki, bet ko gan māca mūsdienās skolā? Vai mūsdienu studenti zina, kas ir Linux, kā to izmantot, kā tas atšķiras no Windows vides? Cik daudziem vispār ir nojausma, ka ir citas Windows alternatīvas?

Manis veiktais eksperiments Latvijas lielākajās skolās nav īpaši iepriecinošs, taču var secināt, ka mūsdienu studenti zina, kas ir Linux, taču ne visur var izprast tā būtību.Latvijas Universitāte ir lielākā un pazīstamākā mācību iestāde Latvijā, un tur Linux programmatūra ir gana labi zināma.
Kaspars Krampis no LU Linux centra stāsta: “LU Datorikas fakultātē Linux Centrā ir ar Linux operētājsistēmu aprīkota datorklase, kurā ir ~25 datori. Klase tiek izmantota kursā Operētājsistēmas 2, kas ir ievadkurss par Linux operētājsistēmu. Klasē notiek arī citu priekšmetu lekcijas, kā piemēram, datortīkli, assemblera apgūšana u.c.”. Pēc Kaspara vārdiem, LU ir vēl viena klase, aprīkota ar Linux operētājsistēmu dual-boot režīmā, taču galvenokārt tur tiek izmantots Windows XP un Linux tiek izmantots tikai dažreiz mācībām. Abās klasēs ir Ubuntu distributīvs, kuru darbinieki ik pa laikam atjaunina, lai neatpaliktu no aktualitātēm. Tiek plānots arī citās divās klasēs realizēt dual-boot variantu, kur katrā klasē ir ~25 datori.
Studentu attieksmi pret Linux vērtē pozitīvi – “Studējošo attieksmi vērtēju kā pozitīvu. Katru gadu pavasara semestrī Linux kursu apgūst ~100 pirmā kursa bakalaura studentu. Daudzi uzstāda Linux uz saviem portatīvajiem datoriem un izmanto to ikdienā. Regulāri nāk ar jautājumiem par Linux. Daži no studentiem, kas apguvuši Linux pamatus, arī pēc kursa nokārtošanas ikdienā izmanto Linux un pat saistībā ar to raksta savus akadēmiskos darbus, piemēram, kvalifikācijas vai bakalaura darbu.”
LU neveido savu Linux distributīvu, bet palīdz atklāt kļūdas Ubuntu distributīvā, kā arī rīko “lokalizēšanas maratonu” pirms katras jaunās programmas versijas, piemēram, KDE, GNOME, Firefox u.c. iznākšanas.

Rīgas Tehniskajā Universitātē ar Linux operētājsistēmas atpazīšanu ir bēdīgāk.
Koko no nobody.lv stāsta par to, ka RTU uz visiem datoriem ir uzinstalēts Windows un apmācībai ir nepieciešamas specifiskas programmas, kuras iet uz Windows operētājsistēmas. Pēc Koko vārdiem, RTU skaitļošanas centrā ir pieejams dators ar SUN operētājsistēmu, par kuru, diemžēl, vairāk informācijas nav. Lielākā daļa RTU serveru darbojas uz Microsoft Internet Information Server, un tikai tagad sākas migrēšana uz Linux operētājsistēmu. Vienīgā reize, kad Koko ir darbojies ar Linux RTU telpās, ir Knoppix startēšana, kurā kompilēja C kodu, pārveidoja uz Assambler valodu un optimizēja, ar to arī beidzās Linux pamati. Pēc Koko vārdiem, tikai 3 cilvēki no viena kursa interesējas par Linux operētājsistēmu.

Savukārt Ventspils Augstskola, par kuru stāsta Aigars Ostelis no savejais.lv, ir ļoti labvēlīgi noskaņota pret Linux.
Ventspils Augstskolā Linux operētājsistēma tiek instalēta uz lielas daļas datoru ar dažādām specifikācijām. Uz jaudīgākiem datoriem ir iespēja izvēlēties Linux vai Windows operētājsistēmu. Publiskie datori, piemēram, bibliotēkā nāk ar Ubuntu Linux vai arī Kubuntu Linux kā noklusējuma operētājsistēmu. Aigars Ostelis izsakās arī pozitīvi par tur studējošo cilvēku attieksmi – “Manuprāt, studējošo attieksme ir visnotaļ pozitīva. Laika gaitā cilvēki pierod pie dažādības. Sūdzības ļoti reti parādās, un tās noteikti nav no Informāciju Tehnoloģiju fakultātes cilvēkiem. Ļoti daudz laboratorijas darbu notiek Linux vidē, un tiek mēģināts studentus pieradināt pie open source produktiem. Protams, neiztiekam arī bez Windows, jo šī OS tomēr vairāk izplatīta.”

Rīgas Tehniskajā Koledžā arī ir Linux klase ar ~20 datoriem, kurus vajadzības pēc pārinstalēja, jo pašreizējie Linux datori agrāk spēja uzturēt Windows 9.x agrās operētājsistēmas. Tur studējošo attieksme ir gaužām nelabvēlīga dēļ datoriem, kuri darbojas uz Slitaz Linux distributīva, kura vienīgā spēj pavilkt tik vecus datorus ar Pentium 2 un Pentium 3 procesoriem, kā arī 16 – 128MB operatīvās atmiņas. Pagaidām nekāda Slitaz Linux distributīva attīstība nenotiek, taču cerams drīzumā uzsākt tā pārveidošanu un pielāgošanu jau esošajiem datoriem, cenšoties aizvietot tādas programmas kā FireFox ar izdevīgāku variantu, piemēram, Epiphany vai Galeon pārlūkprogrammām u.c. Pārējās RTK klasēs ir atrodami daudz citi Windows 9.x veidi, starp kuriem jaunākais ir Windows 2000. Rīgas Tehniskās Koledžas IT katedras izglītības sistēma ir novecojusi par desmit gadiem, taču skolas personāls cenšas mācīt arī mūsdienu Windows.

Vidzemes Augstskolā atvērtā pirmkoda tehnoloģija ir lielā cieņā un tiek pielietotas pēc iespējas vairāk, taču tur studējošiem cilvēkiem netiek uzspiests lietot tieši konkrēto programmatūru – vienmēr var izvēlēties Windows vai Linux vidi. Kaspars Urbāns stāsta – “Studentu attieksme pret iespējām izmantot Linux operētājsistēmu ir dažāda. Lekciju laikā pārsvarā izmanto Microsoft Windows operētājsistēmu, jo daudzas studijām paredzētās programmas darbojas tikai Windows vidē. Taču brīvajās lekcijās studentiem ir iespēja izvēlēties. Mūsu filozofija nav uzspiest konkrētu OS, mēs gribam piedāvāt studentam iespēju izvēlēties.” Līdzīgi kā LU tā arī Vidzemes Augstskola izvēlas attīstīt un pielāgot Latvijas apstākļiem jau esošos Linux distributīvus.

Ja Jums vēl ir kāda informācija par Linux Latvijas mācību iestādēs, tad var sūtīt uz kart0ns@inbox.lv

Iegūstiet lieliskas multivides iespējas, izmantojot tālruni Satio. Skatieties filmas, TV seriālus un videoklipus kristāldzidrā 3,5 collu platekrānā (16:9) gluži kā klātienē. Draugs ir ieņēmis smieklīgu pozu? Nofotografējiet viņu ar 12,1 megapikseļa kameru un parādiet šo attēlu draugiem.

Sony Ericsson šodien paziņoja par tālruni Satio, kas nodrošina piekļuvi visiem multivides materiāliem vienviet — vienkārši piekļūstiet savām biežāk izmantotajām iespējām, izmantojot piecus ekrāna paneļus. Tālrunis, par kuru pirmo reizi tika paziņots Barselonā ar nosaukumu Idou, lietotājiem piedāvā nākotnes mobilās izklaides iespējas. Braucot autobusā, ar tālruni Satio var skatīties iecienītākās filmas vai arī pusdienu pārtraukumā paspēt noskatīties iemīļotākos TV raidījumus.

“Ar tālruni Satio jebkurā laikā un vietā var baudīt jebkāda veida izklaidi. Vienalga, vai tā ir mūzika vai filmas, jūs būsit tikai pieskāriena attālumā no savām iecienītākajām dziesmām vai raidījumiem,” sacīja uzņēmuma Sony Ericsson Biznesa vadītājs Fredriks Mansons (Fredrik Mansson). “Vienkārši piekļūstiet savam iecienītākajam videoklipam vai dziesmai, izmantojot pilnībā skārienjutīgo multivides izvēlni, ekrāna paneļus un mūzikas atskaņotāju. Perfektu attēlu uzņemšana ir tik vienkārša, pateicoties 12,1 megapikseļa kamerai, intuitīvajam taustes fokusam un ksenona zibspuldzei. Parādiet attēlus saviem tuvākajiem cilvēkiem, izmantojot sociālā tīkla tīmekļvietni, izdrukājot tos un pastāstot par redzamo tieši uz attēliem.”

Lai personalizētu savas izklaides iespējas, lejupielādējiet aizraujošu mūziku, filmas un spēles no PlayNow™ arēnas un baudiet tās kristāldzidrajā platekrānā (16:9). Izmantojot divkāršo lejupielādi gan datorā, gan tālrunī, PlayNow™ arēna nodrošina pilnīgu līdznēsājamās izklaides klāstu un īpaši izstrādātus zvanu signālus un DRM bezmaksas mūzikas ierakstus, kā arī pakalpojuma TrackID™ populārāko dziesmu sarakstus no visas pasaules.

Jaunais tālrunis Satio
Līdz šim nepieredzēti vizuālie sakari

• 3,5 collu platekrāns (16:9) — filmu baudīšanai;
• Izpaudieties ar attēliem — 12,1 megapikseļa kamera, intuitīvs taustes fokuss, ksenona zibspuldze, kā arī sejas un smaida noteikšana;
• Tīmekļa albums ar ziņojumiem — sarunājieties, izmantojot attēlus, un dalieties ar piedzīvojumiem;
• Intuitīva skārienjutīgā multivides izvēlne — nokļūstiet tieši pie iecienītākajām tīmekļlapām, attēliem un multivides failiem;
• Symbian Foundation operētājsistēma — tūkstošiem tiešsaistē pieejamu lietotņu;
• Mūzikas atskaņotājs.

Lai vēl vairāk uzlabotu klausīšanās iespējas, tālruni Satio lietojiet kopā ar tirgū mazākajām bezvadu stereoaustiņām HBH-IS800 un izbaudiet kristālskaidru skaņu. Varat paplašināt arī video skatīšanās iespējas, izmantojot statīvu IM920.

Tālrunis Satio darbojas tīklos GSM/GPRS/EDGE 850/900/1800/1900 un UMTS/HSDPA 850/900/2100. Tālrunis Satio būs nopērkams no 4. ceturkšņa melnā, sudraba un bordo krāsā.

Tālruņa Sony Ericsson Satio apskats

01 <!– @page { size: 21cm 29.7cm; margin: 2cm } P { margin-bottom: 0.21cm } –>

Kamera

12,1 megapikseļu kamera

Līdz 12x cipariskā tālummaiņa

Automātiskais fokuss

Funkcija BestPic™

Sejas noteikšana

Attēlu ģeogrāfiskā marķēšana

Attēla stabilizētājs

Fotoplūsmas

Funkcija Photo fix

Nosūtīšana uz tīmekli

Sarkano acu defekta samazināšana

Smaida noteikšana

Taustes fokuss

Videoapgaismojums

Video ierakstīšana

Ksenona zibspuldze

Mūzika

Albuma noformējums

Tehnoloģija Bluetooth™ stereo (A2DP)

Multivides atskaņotājs

Mūzikas toņi (MP3/ACC)

Funkcija PlayNow™

Pakalpojums TrackID™

Tīmeklis

Tīmekļa pārlūks WebKit

Grāmatzīmes

Tīmekļa plūsmas

Sakari

Zvanu saraksts

Brīvroku skaļrunis

Vibrosignāls

Videozvans

Ziņojumapmaiņa

Sarunas

E-pasts

Exchange ActiveSync™

Rokraksta pazīšana

Tūlītējā ziņojumapmaiņa

QWERTY ekrāntastatūra

Multivides ziņojumi (MMS)

Jutīgā teksta ievade

Skaņas ierakstītājs

Īsziņas (SMS)

Izskats

Automātiskā pagriešana

Žestu vadība

Multivide

Attēlu tapetes

S60 5. versijas Symbian™ operētājsistēma

Skārienjutīgs ekrāns

Tapešu animācija

Izklaide

HD un 3D spēles

Facebook™ lietotne

FM diapazona radio ar RDS

Java™

Videoattēlu straumēšana

Videoatskaņotājs

Tīmekļvietne YouTube™

Savienojumi

Tehnoloģija Bluetooth™

Modems

PictBridge

Sinhronizācija

TV izeja

USB lielapjoma atmiņa

USB atbalsts

Iebūvēts bezvadu tīkls WiFi™

Plānotājs

Modinātājs

Kalkulators

Kalendārs

Kontakti

Dokumentu lasītāji

Dokumentu redaktori

Lidojuma režīms

Piezīmes

Uzdevumi

Atrašanās vietas pakalpojumi

A-GPS

Kartes Google Maps™

Pakāpeniskā (Turn-by-turn) navigācija

Piederumi

Komplektā:

• Satio

• Baterija

• Baterijas lādētājs

• 8 GB atmiņas karte

• USB kabelis

• Multivides pārvaldnieks

• Krāsai atbilstoša līdznēsājamā brīvroku stereoaustiņa

• Lietotāja rokasgrāmata

Papildu aprīkojums:

Video apskates statīvs IM920

Fakti un skaļi 1) 2)

Lielums: 112 x 55 x 13,3 mm

Svars: 126 grami

Krāsas: melna, sudraba un bordo

Galvenais ekrāns: 16 777 216 krāsu nHD TFT

16:9 platekrāns

Izšķirtspēja: 640 x 360 pikseļi

Lielums: 3,5 collas

Tālruņa atmiņa: 128 MB

Atmiņas karšu atbalsts: SanDisk microSD™

Pieejamība un versijas

Tīkli:

Satio

GSM/GPRS/EDGE 850/900/1800/1900

UMTS/HSDPA 2100

Satio(a)

GSM/GPRS/EDGE 850/900/1800/1900

UMTS/HSPA 850/1900/2100

Nopērkams no 2009. gada 4. ceturkšņa sākuma.

One of the important ideas behind the WordPress 2.7 administration area redesign was to maximize the amount of information and input fields above the ‘fold’. While the current design does the job well, there is still some room for improvements.

Here is how my admin area currently looks like:

WordPress admin header redesigned

Ideas behind this redesign

1. You know the title of your blog very well, therefore it is unnecessary to make it so large.
2. If you have several blogs, it is important to be able to distinguish in which admin area you are currently in. To do so, we make the background color of the blog title different for each blog (green, in the screenshot above).

Result: saved 50 pixels of vertical space

How to achieve this on your blog

Install the Admin CSS plugin.

Go to Settings › Admin CSS and add this CSS:

#wphead h1 a { background:#186F00; border-color:#030;  }
 
#wphead { height:0; background:none; float:right; }
#wphead img { display:none; }
#wphead h1 { font-family:"Lucida Grande","Lucida Sans Unicode",Tahoma,Verdana,sans-serif; font-size:11px; line-height:15px; float:left; margin:0 0 -3em 0; padding:1.2em 1.75em 0 0; position:relative; overflow:visible; font-size-adjust:none; border-right:1px solid #ddd; }
#wphead h1 a { color:#fff; display:block; float:left; -moz-border-radius:1em; -webkit-border-radius:1em; padding:3px 1em 4px; border-width:1px; border-style:solid; font-weight:bold; }
#wphead h1 a:hover { background:#333; border-color:#000; color:#fff; text-decoration:none; }
#wphead h1 span { display:none; }
#wphead-info { float:right; margin:0.15em 1.25em -10em 0.5em; position:relative; }
#icon-index { margin-top:0.9em; }
#user_info { font-size:0.88em; }
#user_info a:link { color:#666; }
#screen-meta-links { margin:0; float:right; margin-right:44em; }
#wpbody ul.folded { margin:0; padding:0.75em 1em; }
#themeselector { position:relative; bottom:-2em; right:210px;  }
#adminmenu { margin-top:1em; }
p.search-box { margin:0.5em 0 -0.5em 0; }
.wrap h2 { font-style:normal; font-size:1.75em; padding-top:0.5em; }
.wrap h2.long-header { width:40%; }

Limitations imposed by the current HTML structure

It is worth noting that the horizontal order of the items in the header is very limited due to the current HTML structure of the page – blog title, favorite actions and user links are placed inside #wphead while page title and screen options are inside #wpbody, which is below it.

Update: My WordPress Design Tweak Entry

This is how I would like the admin header area to look like, if it would be possible to change the underlying HTML structure. Notice that I have renamed Screen Settings to Panels and placed it into a pill button together with Help.

Suggestions for improving WordPress Admin Header

What do you think of this tweaked design?

Let me know, leave a comment.

One of the important ideas behind the WordPress 2.7 administration area redesign was to maximize the amount of information and input fields above the ‘fold’. While the current design does the job well, there is still some room for improvements.

Here is how my admin area currently looks like:

WordPress admin header redesigned

Ideas behind this redesign

1. You know the title of your blog very well, therefore it is unnecessary to make it so large.
2. If you have several blogs, it is important to be able to distinguish in which admin area you are currently in. To do so, we make the background color of the blog title different for each blog (green, in the screenshot above).

Result: saved 50 pixels of vertical space

How to achieve this on your blog

Install the Admin CSS plugin.

Go to Settings › Admin CSS and add this CSS:

#wphead h1 a { background:#186F00; border-color:#030;  }
 
#wphead { height:0; background:none; float:right; }
#wphead img { display:none; }
#wphead h1 { font-family:"Lucida Grande","Lucida Sans Unicode",Tahoma,Verdana,sans-serif; font-size:11px; line-height:15px; float:left; margin:0 0 -3em 0; padding:1.2em 1.75em 0 0; position:relative; overflow:visible; font-size-adjust:none; border-right:1px solid #ddd; }
#wphead h1 a { color:#fff; display:block; float:left; -moz-border-radius:1em; -webkit-border-radius:1em; padding:3px 1em 4px; border-width:1px; border-style:solid; font-weight:bold; }
#wphead h1 a:hover { background:#333; border-color:#000; color:#fff; text-decoration:none; }
#wphead h1 span { display:none; }
#wphead-info { float:right; margin:0.15em 1.25em -10em 0.5em; position:relative; }
#icon-index { margin-top:0.9em; }
#user_info { font-size:0.88em; }
#user_info a:link { color:#666; }
#screen-meta-links { margin:0; float:right; margin-right:44em; }
#wpbody ul.folded { margin:0; padding:0.75em 1em; }
#themeselector { position:relative; bottom:-2em; right:210px;  }
#adminmenu { margin-top:1em; }
p.search-box { margin:0.5em 0 -0.5em 0; }
.wrap h2 { font-style:normal; font-size:1.75em; padding-top:0.5em; }
.wrap h2.long-header { width:40%; }

Limitations imposed by the current HTML structure

It is worth noting that the horizontal order of the items in the header is very limited due to the current HTML structure of the page – blog title, favorite actions and user links are placed inside #wphead while page title and screen options are inside #wpbody, which is below it.

Update: My WordPress Design Tweak Entry

This is how I would like the admin header area to look like, if it would be possible to change the underlying HTML structure. Notice that I have renamed Screen Settings to Panels and placed it into a pill button together with Help.

Suggestions for improving WordPress Admin Header

What do you think of this tweaked design?

Let me know, leave a comment.

С каждой новой версткой я нахожу для себя новые баги в браузерах ©.

например:

<div style="float: right; margin-right: 30px;">
  text</div>

в safari/chrome aka webkit вылезает за контейнер на размер margin-right - в том числе за пределы body, если получается.

лечится только бредом вроде:

<div style="float: right;">
<div style="padding-right: 30px;">
    text</div>
</div>

———————-

на правах рекламы:

Xrumer, как лучший софт для автоматизированной рассылки сообщений по форумам, доскам, блогам, wiki итп теперь обновляется ежемесячно! каждый месяц - новые движки и новые капчи.

Nokia izveidojuši jaunu slaidertipa telefonu, kas sauksies  6260, kas darbosies uz operētājsistēmas S40 un spriežot pēc dizaina tas līdzinās klasiskajam 6220, kas nav slaideris. Nokia 6260 aprīkots ar daudzām stilīgām un daudzsološām iespējām un parametriem, kurus būs iespējams papētīt zemāk.

Tas būs pieejams 2 krāsu toņos - bēšā vai melnā. Pārdošanā tas varētu parādīties ar nākošā gada sākumu un tā cena solās būt 299 Eiro, neieskaitot nodokļus un dotācijas.

Tehniskie parametri ir sekojoši:

• Savienojamība: 4-kanālu GSM, 3-kanālu UMTS;
• Operētājsistēma: S40 - 6. izlaidums;
• Ekrāns: 2.4 collas, HVGA (480 x 320 pikseļi) izšķirtspēja, 16000000 krāsas;
• Kamera: 5 MP, Carl Zeiss objektīvs, autofokuss, zibspuldze;
• Video ierakstīšana: 352 x 288 pikseļi, 30 FPS;
• Atmiņa: 256 MB iebūvētā, MicroSDHC paplašinājuma slots;
• Papildus iespējas: 2.5 mm austiņu ieeja, TV izeja, Wi-Fi B/G, OTA Firmware jauninājumi, Nokia Maps, FM Radio ar RDS, A-GPS, Open-source Webkit pārlūks, Bluetooth 2.1 un Micro USB savienojamība;
• Akumulators: 950 mAh;
• Izmēri: 99.4 x 46.5 x 15.4 mm;
• Svars: 114 grami.

I love the new WordPress 2.7 dashboard design even despite all the bad things that I have previously said. Back then it was only a prototype and probably even the core developers didn’t have a clear and complete picture of how it is going to look and work in real-word environment.

Now when it is one minute away from the prime-time, I applaud Jane, Matt and all the designers and developers behind the overhaul who carried out the work in such a transparent and feedback driven way.

For me it is the new icon-only-slide-right navigation bar that makes the whole administration section work so much better than I could have imagined. All the administration sections are only one click away. Navigation takes up only 40 pixels of the cheap vertical space and thus saves much of the expansive vertical area where things get done. The result is truly amazing and it makes me wonder if anyone really knew it will turn out to be this good.

However, you know it wouldn’t be me if there wasn’t a suggestion to make, which is — squeeze that header. Or graphicly speaking, turn this:

Original WordPress 2.7 layout

into this:

WordPress 2.7 with squeezed header area

Why do it

Because you know the title of your blog. You know where to get help. You know what Firebug is and you can type CSS just as you type blog posts.

How to achieve it

Install Admin CSS or any other plugin that allows to amend CSS of the dashboard. Apply the following CSS rules:

#wphead { height:0; background:none; float:right; }
#wphead img { display:none; }
#wphead h1 { font-family:"Lucida Grande","Lucida Sans Unicode",Tahoma,Verdana,sans-serif; font-size:11px; line-height:15px; float:left; margin:1em 0 -3em 0; padding:0; position:relative; overflow:visible; font-size-adjust:none; }
#wphead h1 a { color:#fff; display:block; float:left; background:#21759B url(../../../wp-admin/images/button-grad.png); -moz-border-radius:1em; -webkit-border-radius:1em; padding:3px 1em 4px; border:1px solid #21759B; }
#wphead h1 a:hover { background:#21759B; color:#fff; text-decoration:none; }
 
#wphead-info { float:right; margin:0 1.25em -10em 0.5em; }
#user_info { font-size:0.88em; }
#user_info a { color:#666; }
#screen-options-link-wrap { padding:0; margin-left:0.25em; }
#screen-options-link-wrap a.show-settings { width:1px; color:transparent; margin:0; background-position:right bottom; }
#wpbody ul.folded { margin:0; padding:0.75em 1em; }
#themeselector { position:relative; bottom:-2em; right:210px;  }
#screen-meta-links { margin:0 0 0 1em; float:left; }
#screen-meta a.show-settings { padding:0 10px; }
#contextual-help-link-wrap { display:none; }
 
.wrap h2 { font-style:normal; font-size:1.75em; }
.wrap h2.long-header { width:40%; }
p.search-box { margin:0.5em 0 -0.5em 0; }

And don’t forget to refresh the page to see the changes.

I love the new WordPress 2.7 dashboard design even despite all the bad things that I have previously said. Back then it was only a prototype and probably even the core developers didn’t have a clear and complete picture of how it is going to look and work in real-word environment.

Now when it is one minute away from the prime-time, I applaud Jane, Matt and all the designers and developers behind the overhaul who carried out the work in such a transparent and feedback driven way.

For me it is the new icon-only-slide-right navigation bar that makes the whole administration section work so much better than I could have imagined. All the administration sections are only one click away. Navigation takes up only 40 pixels of the cheap vertical space and thus saves much of the expansive vertical area where things get done. The result is truly amazing and it makes me wonder if anyone really knew it will turn out to be this good.

However, you know it wouldn’t be me if there wasn’t a suggestion to make, which is — squeeze that header. Or graphicly speaking, turn this:

Original WordPress 2.7 layout

into this:

WordPress 2.7 with squeezed header area

Why do it

Because you know the title of your blog. You know where to get help. You know what Firebug is and you can type CSS just as you type blog posts.

How to achieve it

Install Admin CSS or any other plugin that allows to amend CSS of the dashboard. Apply the following CSS rules:

#wphead { height:0; background:none; float:right; }
#wphead img { display:none; }
#wphead h1 { font-family:"Lucida Grande","Lucida Sans Unicode",Tahoma,Verdana,sans-serif; font-size:11px; line-height:15px; float:left; margin:1em 0 -3em 0; padding:0; position:relative; overflow:visible; font-size-adjust:none; }
#wphead h1 a { color:#fff; display:block; float:left; background:#21759B url(../../../wp-admin/images/button-grad.png); -moz-border-radius:1em; -webkit-border-radius:1em; padding:3px 1em 4px; border:1px solid #21759B; }
#wphead h1 a:hover { background:#21759B; color:#fff; text-decoration:none; }
 
#wphead-info { float:right; margin:0 1.25em -10em 0.5em; }
#user_info { font-size:0.88em; }
#user_info a { color:#666; }
#screen-options-link-wrap { padding:0; margin-left:0.25em; }
#screen-options-link-wrap a.show-settings { width:1px; color:transparent; margin:0; background-position:right bottom; }
#wpbody ul.folded { margin:0; padding:0.75em 1em; }
#themeselector { position:relative; bottom:-2em; right:210px;  }
#screen-meta-links { margin:0 0 0 1em; float:left; }
#screen-meta a.show-settings { padding:0 10px; }
#contextual-help-link-wrap { display:none; }
 
.wrap h2 { font-style:normal; font-size:1.75em; }
.wrap h2.long-header { width:40%; }
p.search-box { margin:0.5em 0 -0.5em 0; }

And don’t forget to refresh the page to see the changes.

Не мне вам рассказывать какая это проблема для верстальщика. Начиная от соблюдения семантики в написании HTML кода, продолжая валидностью в CSS и заканчивая подгрузкой JavaScript, все спотыкается об него — об Тот, про который не хочется не просто говорить, но, самое главное, видеть и знать, что он существует. Но начнем с самого хорошего.

Картинки против CSS

Когда можно обойтись инструкцией CSS — это самый лучший вариант. Достаточно написать border-radius: 5px и получим закругленные уголки с радиусом 5 пикселей. Но эта инструкция доступна только в браузерах поддерживающих CSS3.

Еще раньше были созданны собственные свойства у браузеров Mozilla Firefox 2 (-moz-border-radius) и Safari 3 (-webkit-border-radius) с аналогичным действием. Еще были слухи о мистическом -khtml-border-radius для Konqueror, но говорят, что это не работает. Корректно поддерживал закругленные уголки только Safari, когда как в Мозиле эти уголки выглядят ужасно — пиксельные, без сглаживания, они могли быть использованы только если цвета не слишком контрастные.

В Firefox 3 была реализована более правильная поддержка таких уголков. Они стали красивые, сглаженные.

Опера и IE никогда и не пытались это реализовать. О них и о некрасивых уголках в FF2 и пойдет речь в этом посте.

Opera и SVG

Opera, первый и единственный браузер, в котором была реализована поддержка использования SVG в качестве фона блока. Делается это довольно просто.

В отдельный файл (например bg.svg) пишем SVG-код и сохраняем. Это обычный текстовой файл, только с раcширением svg. В CSS для нужного нам блока прописываем фон:

.block {
   background: url(bg.svg);
}

Чтобы это были именно закругленные уголки, нужно в SVG-файле написать что-то вроде такого:

<svg xmlns="http://www.w3.org/2000/svg">
<rect stroke="#000" fill="#DDD" stroke-width="4" width="100%" height="100%" rx="15" ry="15" />
</svg>

Атрибуты тэга rect меняйте как вам нужно.

В принципе, код не обязательно писать вручную, можно воспользоваться любым векторным редактором, который поддерживает экспорт в SVG.

Firefox 2

Пиксели, пиксели, пиксели… Они повсюду, они атакуют… Они напоминают времена DOS-овских игр…

Исправить можно. Опять же через SVG. Но поскольку FF2 не поддерживает SVG в качестве фона, то придется хитрить и добавить пару лишних блоков, один из которых будет являться внедренным объектом, а в другой будет помещено нужное нам содержимое. Таким образом object будет играть роль подложки.

Добавим позиционирование.

/* внешний блок */
.block {
position: relative;
}

/* объект */
.block > object {
position: absolute;
top: 0; left: 0;
width: 100%;
height: 100%;
}

В результате .content будет наложен на object.

Осталось придумать как это показать только FF2 и скрыть от других браузеров. В вашем распоряжении наверное только хаки.

IE

Много пелось диферамбов языку VML. Сколько статей о том, на сколько он лучше SVG. А в нашем случае все в основном предлагают использовать код такого плана:

<!--[if vml]><v:roundrect class="block" strokecolor="#000" strokeweight="4px" arcsize="0.15"><![endif]-->
<!--[if !vml]>-->
<div class="block"><!--<![endif]-->
Content of the block
<!--[if !vml]>--></div>
<!--<![endif]-->
<!--[if vml]></v:roundrect><![endif]-->

Да, вариант не плох. Разве что писанины много. Но есть тут один очень неприятный подводный камень.

Как вы заметили радиус углов задается атрибутом arcsize, куда записывается или некое дробное число или число процентов. Как это понимать?

Оказывается неутомимые редмондовские индусы придумали динамичное решение описав его такой ремаркой:

Defines the rounded corners of a rounded rectangle as a percentage of half the smaller dimension of the length and width of a rectangle. 0% would have square corners, and 100% would form circular corners. A square with an ArcSize value of 1.0 would be a circle. The default value is 0.2 (20%).

Перевожу: Определяет закругленные углы у прямоугольника как проценты от половины меньшего размера длины или ширины прямоугольника. Т. е. берется ширина или высота (что из них меньше, то и берется), делится пополам и высчитываются проценты от этой величины.

А теперь внимание вопрос: с какого укура нужно было быть, чтобы такое придумать?

Если у вас блоки будут определенной высоты и ширины, то подобрать оптимальные проценты закругления можно. Но если блок динамический, то при его разных размерах будут вычисляться разные радиусы углов. Это совершенно неприемлимо.

Решение

Вставляем внутрь блока два VML-блока, выставляем высоту в два раза большую нужного нам радиуса, радиус прописывам 1, и размещаем с абсолютным позиционированием один прямоугольник наверх, другой — вниз.

Тупое, но все-таки решение.

И на сладкое

Все это замечательно, но в любом из решений, в моем или каком-нибудь другом будут проблемы с границами, сдвигами, интервалами и размерами.

Я попробовал все выровнять, но использовал очень много хакков, и проверял в браузерах FF2, FF3, Safari 3, IE 6, IE 7, Opera 9.5. Не знаю в каких условиях, но где-то обязательно даст сбой. Так что, мой материал несет учебно-ознакомительный характер, а не руководство к использованию.

Пример закругленных уголков без использования картинок

Не мне вам рассказывать какая это проблема для верстальщика. Начиная от соблюдения семантики в написании HTML кода, продолжая валидностью в CSS и заканчивая подгрузкой JavaScript, все спотыкается об него — об Тот, про который не хочется не просто говорить, но, самое главное, видеть и знать, что он существует. Но начнем с самого хорошего.

Картинки против CSS

Когда можно обойтись инструкцией CSS — это самый лучший вариант. Достаточно написать border-radius: 5px и получим закругленные уголки с радиусом 5 пикселей. Но эта инструкция доступна только в браузерах поддерживающих CSS3.

Еще раньше были созданны собственные свойства у браузеров Mozilla Firefox 2 (-moz-border-radius) и Safari 3 (-webkit-border-radius) с аналогичным действием. Еще были слухи о мистическом -khtml-border-radius для Konqueror, но говорят, что это не работает. Корректно поддерживал закругленные уголки только Safari, когда как в Мозиле эти уголки выглядят ужасно — пиксельные, без сглаживания, они могли быть использованы только если цвета не слишком контрастные.

В Firefox 3 была реализована более правильная поддержка таких уголков. Они стали красивые, сглаженные.

Опера и IE никогда и не пытались это реализовать. О них и о некрасивых уголках в FF2 и пойдет речь в этом посте.

Opera и SVG

Opera, первый и единственный браузер, в котором была реализована поддержка использования SVG в качестве фона блока. Делается это довольно просто.

В отдельный файл (например bg.svg) пишем SVG-код и сохраняем. Это обычный текстовой файл, только с раcширением svg. В CSS для нужного нам блока прописываем фон:

.block {
   background: url(bg.svg);
}

Чтобы это были именно закругленные уголки, нужно в SVG-файле написать что-то вроде такого:

<svg xmlns="http://www.w3.org/2000/svg">
<rect stroke="#000" fill="#DDD" stroke-width="4" width="100%" height="100%" rx="15" ry="15" />
</svg>

Атрибуты тэга rect меняйте как вам нужно.

В принципе, код не обязательно писать вручную, можно воспользоваться любым векторным редактором, который поддерживает экспорт в SVG.

Firefox 2

Пиксели, пиксели, пиксели… Они повсюду, они атакуют… Они напоминают времена DOS-овских игр…

Исправить можно. Опять же через SVG. Но поскольку FF2 не поддерживает SVG в качестве фона, то придется хитрить и добавить пару лишних блоков, один из которых будет являться внедренным объектом, а в другой будет помещено нужное нам содержимое. Таким образом object будет играть роль подложки.

Добавим позиционирование.

/* внешний блок */
.block {
position: relative;
}

/* объект */
.block > object {
position: absolute;
top: 0; left: 0;
width: 100%;
height: 100%;
}

В результате .content будет наложен на object.

Осталось придумать как это показать только FF2 и скрыть от других браузеров. В вашем распоряжении наверное только хаки.

IE

Много пелось диферамбов языку VML. Сколько статей о том, на сколько он лучше SVG. А в нашем случае все в основном предлагают использовать код такого плана:

<!--[if vml]><v:roundrect class="block" strokecolor="#000" strokeweight="4px" arcsize="0.15"><![endif]-->
<!--[if !vml]>-->
<div class="block"><!--<![endif]-->
Content of the block
<!--[if !vml]>--></div>
<!--<![endif]-->
<!--[if vml]></v:roundrect><![endif]-->

Да, вариант не плох. Разве что писанины много. Но есть тут один очень неприятный подводный камень.

Как вы заметили радиус углов задается атрибутом arcsize, куда записывается или некое дробное число или число процентов. Как это понимать?

Оказывается неутомимые редмондовские индусы придумали динамичное решение описав его такой ремаркой:

Defines the rounded corners of a rounded rectangle as a percentage of half the smaller dimension of the length and width of a rectangle. 0% would have square corners, and 100% would form circular corners. A square with an ArcSize value of 1.0 would be a circle. The default value is 0.2 (20%).

Перевожу: Определяет закругленные углы у прямоугольника как проценты от половины меньшего размера длины или ширины прямоугольника. Т. е. берется ширина или высота (что из них меньше, то и берется), делится пополам и высчитываются проценты от этой величины.

А теперь внимание вопрос: с какого укура нужно было быть, чтобы такое придумать?

Если у вас блоки будут определенной высоты и ширины, то подобрать оптимальные проценты закругления можно. Но если блок динамический, то при его разных размерах будут вычисляться разные радиусы углов. Это совершенно неприемлимо.

Решение

Вставляем внутрь блока два VML-блока, выставляем высоту в два раза большую нужного нам радиуса, радиус прописывам 1, и размещаем с абсолютным позиционированием один прямоугольник наверх, другой — вниз.

Тупое, но все-таки решение.

И на сладкое

Все это замечательно, но в любом из решений, в моем или каком-нибудь другом будут проблемы с границами, сдвигами, интервалами и размерами.

Я попробовал все выровнять, но использовал очень много хакков, и проверял в браузерах FF2, FF3, Safari 3, IE 6, IE 7, Opera 9.5. Не знаю в каких условиях, но где-то обязательно даст сбой. Так что, мой материал несет учебно-ознакомительный характер, а не руководство к использованию.

Пример закругленных уголков без использования картинок

Beidzot, šķiet, man ir noformulējies savs a priori vienīgais un pareizais viedoklis par Gūgles nesen klajā laisto visu citu pārlūku biedu - Google Chrome. Tad to arī provēšu ietērpt vārdos, teikumos un interpunkcijā. Atvainojiet, ja kāds teikums nesapas. Neesmu domrakstus rakstījis jau kādu laiku, līdz ar ko - es vēl tikai trenējos un mācos. Pārlasījis uzrakstīto esmu tikai vienu reizi, kā rezultātā - piedodiet/atvainojiet, ja kas ne tā.

Iesākumam maza rekapitulācija. 1. septembrī it kā netīšām un neprognozēti Eiropai paredzētā anonsa komiksa kopijas tika piegādātas ātrāk, nekā paredzēts. Viens no adresātiem bija vācietis Filips Lesents, kurš ir autors kādam no vairākiem Gūgles neoficiālajiem blogiem (Google Blogoscoped). Viņš, protams, bez steigas un ar apdomu to visu ieskanēja un izkladzināja pa visupasauli.

Tai pat dienā Gūgle laida klajā ierakstu savā blogā par to, cik viss būs superforši ar jauno mega produktu - visu pārlūku pārlūku Google Chrome. Otrajā septembrī Gūgle izvietoja komiksu pie sevis.

Komikss stāstīja, cik ļoti pārlūki ir novecojuši, lielīja virzienu, kurā defilē tīmeklis, kā arī stāstīja to, kā palīdzēt pārlūkiem spēt turēties līdzi tam, kas notiek. JavaScript ir kļuvis par neatņemamu jebkā sastāvdaļu, līdz ar ko pārlūkam tas ir jāspēj interpretēt un izpildīt ellīgos tempos. Pārlūka saskarnei ir jābūt minimālistiskai (kas principā ir Gūgles jājamzirdziņš). Tika pieminētas gana elementāras lietas - pārlūkiem jābūt stabiliem un bez atmiņas pārtēriņa (FireFox 3 un tā spraudņi), tiem ir jābūt drošiem pret kretīnaplikācijām (Internet Explorer, anyone), kā arī tiem ir jābūt mežonīgi ātriem (Opera, tu esi nākamā!). Komikss, kā jau viss no Gūgles, bija tehnisks - tas klātīja par metodēm, kuras tiek pielietotas, lai pārlūku paātrinātu, padarītu drošāku, samazināto kopējo patērējamās atmiņas apjomu, utt.

It kā skaidrs. Ātrāks un drošāks pārlūks. Forši. Bet kāpēc? Gūgle cenšās tādējādi paātrināt savu aplikāciju darbību. Dominance parasto datoram ierasto aplikāciju vidū var sākties. Sākumā bija Google Gears, tagad ir pārlūks. Galu galā, kas ir lielākais mīnuss web aplikācijām, salīdzinot ar parastajām? Ātrdarbība. Web aplikāciju funkcionalitāte, kā izrādās, nav dominējošais, ja lielākā daļa ikdienā izmantojamo iespēju ir pieejamas un viegli saprotamas. Nu, tad tas arī ir tas iemesls - visas Gūgles aplikācijas ir ātrākas. Tas, starp citu, attiecās arī uz potenciālajiem konkurentiem (piemēram, manam favorītam - ZOHO). Jāpiebilst, ka paātrinot pārlūku, mēs varam pieaudzēt arī web aplikāciju funkcionalitāti, jo tas, kas iepriekš bija optimāls, tagad ir ātrs.

Papildus moments. Kad parādījās FireFox, vajadzēja pavisam maz, lai visi sāktu līdzināties pēc tā. Opera savulaik izvēlējās nepareizo stratēģiju (maksas produkts), Netskeips nespēja tikt galā ar darbiem, kas ļāva iztikt bez konkurences. Tagad nāk Google Chrome, kurš, gadījumā, ja gūst popularitāti, varētu ieņemt iespēju flagmaņa lomu un dot Gūgles rokās instrumentu, ar kura palīdzību pasteidzināt to lietu ieviešanu pārlūkos, kuras ir nepieciešamas tieši tai. Tās lietas, kuras ietilpst viņu māsterplānā.

Te nu mēs nokļūstam pie pašas galvenās daļas. Tīmekļa lietošanas iemaņu maiņas. Līdz šim tīmekli lietoja tā, kā bija paredzēts pārlūkā. Gūgle centīsies (cenšās) to visu mainīt, pieskaņojot pārlūkus tam, kā viņi sagaida, ka tīmekli lietos cilvēki. Sākums pārlūkam ir starta lapa. Tā satur visbiežāk apmeklētās lapas, kā arī sniedzot pašu pamatu pamatu - iespēju meklēt ne tikai gūglē, bet arī apmeklētajās lapās. Tiek runāts arī par drošību. Bet par to var runāt mūžīgi. Nav vērts iedziļināties. Jo, kā tika pierādīts vēlāk, tas arī šai gadījumā ir pupu mizas.

Protams, kā tad bez krāniņa pagarināšanas. Gūgle negudroja riteni - viņi piedāvā ne tikai paša pārlūka kodu, bet arī tā funkcionalitāti un idejas izmantojamas visai pasaulei. Nu, kā tad savādāk - ja jau mums ir tāda superīga fīča, tad gribētos, lai to ievieš arī pārējie pārlūki. No otras puses tas ir tāds kā reveranss un apslēpts paldies tiem pārlūkiem, no kuriem viņi ir diezgan daudzas fīčas paņēmuši (sākumlapa, šķiet, no Operas, tabu idejas no Fairfoksa tudū saraksta, aplikāciju režīms no Mozillas Prizmas, utt). Galu galā, jebkura pie mums esošā fīča ir laba, ne? Izņemot tās, kuras nav (jā, viņi psiholoģiski pareizi piemin, ka ne visas viņu idejas varētu aiziet).

Tiktāl viss OK. Lai arī viss tika skaisti noziņots caur komiksu, sākās spekulācijas, mahinācijas un triangulācijas. Tika būvētas teorijas, hipotēzes un postulētas aksiomas. Tuvojās nākamā diena, kad Gūgle solījās savu hromu dot visiem, kam gribās. Un viens procents visa Interneta lietotāju drebošām rociņām izveica refresh operāciju dažādās vietās.

Otrais septembris bija klāt un pārlūks kļuva pieejama. Sākotnēji bija problēmas ar pareizajām saitēm uz to no Gūgles bloga (kas, starp citu, atkārtojās arī ar jauno Picasas betas versiju), bet tās viss ir sūds. Mazliet roku un galvas, lai viss nostājas savās vietās. Protams, ka neviens neiespringa. Beta versija, lai arī izmantoja dzinēju, kurš sākotnēji bija paredzēts āboļveidīgo datora vienīgajam pārlūkam (Safari) - WebKit, nevaid pieejama nevienam citam kā Windows lietotājiem.

Starp citu, nākamajā dienā tauta sāka springt par to, ka superīgā pārlūka pakalpojuma sniegšanas noteikumi satur kreisu infu kopēšanas sakarā. Gūgle diezgan ātri noreaģēja un jau nākamajā dienā visu salaboja.

Starp citu, viņu doma par aplikāciju režīmu ir viennozīmīgs pieteikums tam, ka Gūgles pakalpojumi (epasts, biroja aplikācijas, utt) sāks uzrasties uz datoriem, mazliet sagraujot sētu starp tīmekļa servisu un datorlietotāju parasto. It sevišķi, ja talkā nāk jau labu laiku testētais Google Gears.

Tagad ir jāatgādina tas, ka tā ir beta. Publiska, bet beta. Tas nozīmē, ka tajā ir iespējamas visvisādas kļūdas, nepilnības, nestrādājošas “fīčas”, kā arī var nebūt iekļauts milzums iespēju, kuras būs gala produktā. Līdz ar ko, jebkurai nepatīkamai niansei pārlūkā pretīm kā milzīgs stabs stāv vismaz viens cilvēks, kurš teiks - bet tā ir beta!

Mana personiskā pieredze sākumā neko spoža nebija. Pārlūks startējās mūžību, negribīgi instalēja un beigu beigās arī neuzinstalēja Flash spraudni, kuru nācās vilkt un likt ar rociņām, bija nevalodā (latviski). Bet citādi - ātrs, korekts un draudzīgs. Nepatika, ka vizuāli nav neitīvs (vizuāli līdzīgs citām programmām), bet ar to varētu sadzīvot.

Pagaidām, protams, es nelietošu. Nav sevišķa iekāriena mainīt tik fundamentālu lietu kā pārlūku. It sevišķi, ja ņem vērā, ka jau turpmākajās dienās tika atklāts ne viens vien kritisks drošība caurums, kas noveda līdz tam, ka Vācijas federālais Informācijas Drošības birojs paziņoja par to, ka šis pārlūks nevar tikt rekomendēts. Drošība ir viens jautājums. Otrs ir tas, ka vāciešiem nepatīk tas, ka Gūgle sāk dominēt. Viņiem jau vēsturiski ir bijušas problēmas ar Gūgli kā kompāniju ij džīmeila, ij gūgles ziņu servisa sakarā.

Vēl viena liela problēma esot tā, ka Gūgle, lai nodrošinātu daļu sava pārlūka funkcionalitātes (it sevišķī - adrešu lauciņa maģisko darbību) sūta informāciju (lai arī saka, ka anonīmi) uz saviem serveriem. Šis iebildums ir drāztiem diegiem šūts un diskutabls bez gala, taču var būt labs arguments tiem, kam šādas lietas derdzās.

Bet, pie velna, kāpēc? Kāpēc tīmekļa kompānijai vajag savu pārlūku? Atbilde uz jautājumu nav pasaules dominance. Atbilde uz jautājumu ir komplicēts seku kopums. Viņi bija pārliecināti, ka iegūs vismaz trešo vietu pārlūku tirgū. Tas, šķiet, agrāk vai vēlāk notiks. Viņi ir pārliecināti, ka gīkiem patiks. Galu galā, tieši viņi ir tie, caur kuriem alternatīvie pārlūki var aizceļot uz radu, paziņu un ienaidnieku datoriem. Viņi ir pārliecināti, ka jaunās idejas un iespējas, no kurām ne viena vien ir paķerta no citu pārlūku darāmo darbu saraksta, ir tik labas, ka tās ieviesīs arī pārējie. Viņiem ir padomā vēl intensīvāk likt cilvēkiem dzīvot tiešsaistē. Un to stimulēt var tikai un vienīgi ar pārlūka palīdzību.

Lieki atgādināt, ka visapkārt laiku pa laikam uzvirpuļo baumas baumiņas par to, ka Gūgle strādā pie savas operacionālās sistēmas. Tad, lūk. Gūglei neko vairāk nevajag. Pārlūks ir tā līdz šim nebijusī saite starp operacionālo sistēmu (lai tas ir nelidojošs putns, ieapaļš auglis vai linukss) un viņu tīmekļa produktiem. Tieši tāpat bija ar Pikasu, Gūgles Zemi. Un, esmu pārliecināts, būs arī ar citiem produktiem.

Nākamais jautājums bija - kāpēc jūs neņēmāt to pašu Firefox? Atbilde kļuva skaidra pēc Hroma izmēģinājuma brauciena - Mozillas produkts nekad nebūs tik žiperīgs, tas nekad nespēs tik skaisti pārvaldīt atmiņu. Principā, viņi ir eliminējuši vairākus svarīgus iemeslus, kurus kā sūdzības piemin Firefox lietotāji. Pat visoptimistiskākie.

Visā visumā man ir skaidra Gūgles vīzija. Ir sasējušies kopā vairāki produkti un pakalpojumi, kuri līdz šim atsevišķi nekādu lielo jēgu vai nākotnes vīziju neradīja. Tagad ir skaidrs, ka Gūgle turpina strādāt pie tā, lai pārņemtu ikkatru datoru. Vienā brīdī mēs varam attapties pasaulē, kurā maksas programmatūra kļūs par jocīgu anahronismu. Un tas nebūs pateicoties milzumam atvērtā koda mērkaķīšu. Tas būs pateicoties Guglei un mākai savās interesēs šos mērkaķīšus izmantot.

Gan jau visi būsiet paspējuši kaut ko palasīt par Google jaunāko veikumu Google Chrome. Visās malās jau tik daudz par Chrome tika skandināts, ka daudziem šis temats jau ir stipri apnicis. Es kādas minūtes palietojot Chrome izteicos, ka būs jāuzraksta kādu nopietnāku rakstu par šo tēmu. Bet tad biju atmetis šo ideju, tieši informācijas pārbagātības dēļ. Taču šodien Cuu izteicās, ka gaida to manu rakstu. Tad nu saņemiet. Nebūs nekas diži nopietns, bet arī kas vairāk par 5 vārdiem.

Es negribu uzskaitīt visas iespējas, kuras ir Chrome. To jau ir paspējuši izdarīt teju katrs otrais LV blogeris. Tā vietā gribu paspriedelēt nedaudz plašāk.

Vai Chrome radīs revolūciju?

Manuprāt nē. Labākajā gadījumā paātrinās citu Web pārlūku evolūciju, saasinās konkurenci un tas arī viss. Jā - Chrome šķiet ātrāks un tajā ir dažas jaunas lietas arhitektūrā (piemēram, neatkarīgas cilnes), bet tas viss ir tikai īslaicīga priekšrocība. Tiem, kas seko līdzi Web pārlūku attīstībai būs dzirdējuši, ka Firefox 3.1 būs jauns JavaScript apstrādes dzinējs, kurš pat ir ātrāks par Chrome izmantoto V8.

Tehniskā ziņā spīdošs produkts?

Noteikti nē! Chrome ir sasteigts produkts. Protams, tas vēl ir Beta stadijā, bet vienalga - kļūdu un problēmu pietiek. Piemēram, Chrome izmanto vecu Webkit versiju. Tādu kurā pat ir drošības caurums! Ir atrasti arī citi drošības caurumi. Chrome mēdz uzkārties (arī man pēkšņi vienu brīdi atteicās ielādēt jaunas lapas). Chrome pat var sabrucināt ar speciāli izveidotu Web lapu. Turklāt atmiņu jau šis pārlūks arī netērē mazāk kā citi. Atveriet  dažas cilnes un saskaitiet visas Chrome instances Uzdevumu pārvaldniekā. Salasīsies tik MB, ka maz neliksies. Google pat EULA (lietošanas noteikumos) iekļāva punktu, pēc kura spriežot, viss ko jūs radat ar Chrome palīdzību pieder Google. Protams, tas tiks izlabots - bet vai tas nerada sasteigta produkta sajūtu? Ak jā - papētiet kā pārlūks ir latviskots. Brīžiem visādi brīnumi redzami. Jo īpaši, ja sekojat līdzi tam, ko rāda statusa joslā (kreisajā apakšējā stūrī).

Kas vēl?

Vēl ir ļoti daudz trūkumu. Piemēram, nav iespējas uzlikt paplašinājumus, nav iespējams atslēgt Java, JavaScript utt. utt. Turklāt - katra Chrome instalācija tiek papildināta ar to identificējošu numuru. Domājams, ka nav grūti izdomāt kādēļ Google tas nepieciešams.

Noslēgums

Google Chrome kopumā vērtēju, ka labu lietu, jo tā pastiprinās konkurenci. Tā kā Chrome ir atvērtā koda produkts, tad varam arī ļoti nesatraukties, ka Google sadarīs kādus lielus grēku darbus ar mūsu privātumu. Pats, būdams liels Google produktu piekritējs, pagaidām šo pārlūku nelietošu. Palieku uzticīgs Firefox.

Tiem, kas nezina kāpēc Google tik ļoti interesē savs Web pārlūks… Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt - Google produkti pieejami ar Web pārlūku palīdzību un nepaies ilgs laiks, kad Chrome kļūs aizvien integrētāks ar visiem Google servisiem. Otra lieta - Chrome brālis (vai māsa) atradīs savu ceļu arī Google mobilo telefonu platformā Android. Divi zaķi ar vienu šāvienu.

As everyone already knows, Google released a new open-source web browser called Chrome.

Having interest in code reuse, I downloaded the source code and examined all the open-source libraries used.

Google Chrome browser shows excellent example of code reuse. I found that they use at least 25 different software libraries!

Here is the full list of libraries, along with relative paths to source code and short library descriptions. Many of the libraries have been patched by googlers; look for README.google files in each library directory for information about changes.

They have done a really good job making these libraries work together. As someone said, “good coders code, great reuse.”

I also found some other exciting things in the source, which I will soon post about. I recommend that you subscribe to my rss feed, if you are interested!

Talking about Chrome, I am waiting for Google to add capability to write extensions for their browser! I already made a list of extensions that I will try to create as soon as they add this feature.

Представитель компании Google Sundar Pichai в корпоративном блоге обьявил о выпуске нового браузера Google Chrome. Первая бета браузера будет представлена одновременно в 100 странах, сегодня в 19:00 по латвийскому времени.

Уже несколько дней назад в сеть попал комикс о новом браузере, но никто не ожидал его выхода так скоро. Google новый браузен называет “Свежим взглядом на браузер” (A fresh take on the browser). Обещают что браузер будет быстрым, открытым, разумеется бесплатным. В браузере используются компоненты Apple’s WebKit и Mozilla’s Firefox, а так же новый мощный JavaScript движок V8, оптимизированный под запуск веб приложений.

Ложкой дегтя в данной ситуации является то, что сегодня будет представлена только Windows версия нового браузера, но Google обещает много и тяжело работать для скорого выпуска версий под Linux и MacOS. Хотя к такому отношению к неWindows пользователям со стороны Google я уже начинаю привыкать.

P.S. В сети появились первые скриншоты нового браузера. Вполне даже симпатнично, и узнаваемо.

Jau labu laiku baumoja, ka Google izstrādās savu pārlūku Google Browser. Izskatās, ka baumas būs piepildījušās, vienīgi jaunais pārlūks sauksies Google Chrome. Vismaz tā ir rakstīts komiksu grāmatiņā, ko šodien saņēma Philipp Lenssen. Viņš ir ne tikai citējis komiksu grāmatā rakstīto, bet arī ņēmis un noskanējis visas 38 lapaspuses.

Pavisam neliela daļa no publikācijas. Pēc apraksta šķiet ļoti sakarīga pārlūka specifikācija, jo tajā ir ņemtas vērā visas esošo pārlūku nepilnības un trūkumi.

Google Chrome is Google’s open source browser project. As rumored before under the name of “Google Browser”, this will be based on the existing rendering engine Webkit. Furthermore, it will include Google’s Gears project.

Pats komikss ir noskanēts un publicēts webā.

Papildinājums

Blogoscoped komentāros pazibēja saite uz rakstu, kurā ir minēts, kas pārlūks tiks piedāvāts lietotājiem lejupielādei jau rīt!

In its most frontal and aggressive attack on Microsoft yet, sources with knowledge of the project said Google is preparing to unveil a new browser–ready for download to users as early as tomorrow–to try to loosen Microsoft’s iron grip on the most important piece of software to navigate the Internet.

…

But obviously Mozilla’s efforts were not enough for Google, which clearly has decided it must own and distribute a browser, especially since it has become the most significant piece of software related to the Internet and the fulcrum on which most of Google’s business lies.

Nu ko, saldus sapņus. he he ;)

Papildinājums 2

Jau ir pieejami arī Google Chrome ekrānuzņēmumi. Pats pārlūks gan vēl nav pieejams lejupielādei.

Papildinājums 3

Google blogā ir pieejama arī informācija par to, kad tiks palaista pirmā publiskā beta.

At Google, we have a saying: “launch early and iterate.” While this approach is usually limited to our engineers, it apparently applies to our mailroom as well! As you may have read in the blogosphere, we hit “send” a bit early on a comic book introducing our new open source browser, Google Chrome. As we believe in access to information for everyone, we’ve now made the comic publicly available — you can find it here. We will be launching the beta version of Google Chrome tomorrow in more than 100 countries.

Papildinājums 4

Lejupielādēt var šeit http://www.google.com/chrome.

Paulis pameta saiti uz kādu ierakstu par Firefox jauno JavaScript dzinēju TraceMonkey. Šis jaunais dzinējs testos ir parādījis daudz labākus rezultātus nekā tā priekšgājējs SpiderMonkey, kurš tiek izmantots Firefox 3 versijā.

A major goal of the project has been to set JavaScript up to compete with natively-compiled code, rather than simply against other interpreters. This means that we’re starting to see speeds that are completely out of this league when it comes to performance.

Jaunā dzinēja uzdevums būs paātrināt un uzlabot Firefox darbu ar JavaScript kodu. JavaScript bieži vien rada problēmas un noslogo procesoru it īpaši, ja šis kods nav pārāk profesionāli uzrakstīts un veic liekas darbības. Vīri raksta, ka jaunais Firefox JavaScript dzinējs pat izgriezīs pogas Safari dzinējam SquirrelFish. Jauno dzinēju ir plānots palaist tautās līdz ar Firefox 3.1 versiju. Ātrdarbības testu salīdzinājums Firefox 3.1 vs. Firefox 3.0.

Kāpēc tas ir vajadzīgs?

I fully expect to see more, massive, projects being written in JavaScript. Projects that expect the performance gains that we’re starting to see. Applications that are number-heavy (like image manipulation) or object-heavy (like relational object structures).

One area that I’m especially excited about is in relation to Canvas. The primary thing holding back most extensive Canvas development hasn’t been rendering - but the processor limitations of the language (performing the challenging mathematical operations related to vectors, matrices, or collision detection). I expect this area to absolutely explode after the release of Firefox 3.1 as we start to see this work take hold.

Schrep ir izveidojis nelielu rullīti, kur var redzēt, ko var izdarīt, kad tavs pārlūks ir kļuvis 7 reizes ātrāks. Atgādināšu, ka pats Firefox ir XUL aplikācija, kam pamatā ir JavaScript kods.

Pi sīvas vacōkim itū godu seipuli pazadavušs lokstūs. Seipulu golvas aug švaki. Maņ pyrmō dūma golvā: jōcap!!! Sīvai - pyrmō dzierdiešona. Viņ sīvasmōte nazkod seņ kū ta taidu ir āduse. Dūmōts - dareits. Pīšķina maņ vasalu Rimi kuļi. Jelgavā sacepu. Mmmm… eista vosoras delikatese.
Vajag:

1. Seipulu lūkus, sagrīztus 5…10mm gabaļeņūs. Cik var sabērt ar kaudzi skauradā;
2. Cyuku taukus. Piku;
3. Sōļi. Rupō moluma. Pec garšas;
4. Kriejumu. Lizeiku garnejumam.

Vysu padareišanu cap, cikam seipuli pamaina krōsu nu zaļas iz zaļganeigi bryunai (≈20…30′). Padūt ar skōbū kriejumu. Nikaidi eksotiskī iedīņi navar stōtīs leidza.

Seipuli ruļavoj! Viņ par kū daudzi par tū nav nikō dzierdiejušs?

p.s. īrokstu rokstu ar arora porlyuku. Izaver cereigi. Dyžan ōtrs! Kai nikai uz WebKit dzinieja.

Pi sīvas vacōkim itū godu seipuli pazadavušs lokstūs. Seipulu golvas aug švaki. Maņ pyrmō dūma golvā: jōcap!!! Sīvai - pyrmō dzierdiešona. Viņ sīvasmōte nazkod seņ kū ta taidu ir āduse. Dūmōts - dareits. Pīšķina maņ vasalu Rimi kuļi. Jelgavā sacepu. Mmmm… eista vosoras delikatese.
Vajag:

1. Seipulu lūkus, sagrīztus 5…10mm gabaļeņūs. Cik var sabērt ar kaudzi skauradā;
2. Cyuku taukus. Piku;
3. Sōļi. Rupō moluma. Pec garšas;
4. Kriejumu. Lizeiku garnejumam.

Vysu padareišanu cap, cikam seipuli pamaina krōsu nu zaļas iz zaļganeigi bryunai (≈20…30′). Padūt ar skōbū kriejumu. Nikaidi eksotiskī iedīņi navar stōtīs leidza.

Seipuli ruļavoj! Viņ par kū daudzi par tū nav nikō dzierdiejušs?

p.s. īrokstu rokstu ar arora porlyuku. Izaver cereigi. Dyžan ōtrs! Kai nikai uz WebKit dzinieja.

Dīvains gājiens no Samsung puses. Viņi savu Symbian series 60 L870 apgādājuši ar tieši tādu pašu web pārlūku, kāds ir Apple iPhone. Protams, ka nebūs visas stilīgās skārienjutīgā ekrāna iespējas, jo L870 nemaz nav skārienjutīgā ekrāna. Eiropā tas gaidāms augustā, par telefona cenu pašreiz ziņu nav.

Samsung L870 tehniskie parametri:

• Savienojums: HSDPA 3.6Mbps, tri-band 900/1800/1900 GSM
• Operētājsistēma: Symbian 9.3 ar S60 un Feature Pack 2
• Ekrāns: 2.4” QVGA, 16 miljoni krāsu
• Kamera: trīs megapikseļi
• Atmiņa: 100MB iebūvētā, ar Micro SD atmiņas kartes slota palīdzību papildināma līdz 4GB
• Aplikācijas: Quick Office document viewer un Apple Webkit-based browser
• Ekstras: Bluetooth un USB savienojums
• Izmēri: 103.5 x 50.5 x 13.5mm

Душит лягушка : В то время как у firefox куча расширений для работы с textarea посредством вызова внешнего редактора -

* MozEx. The official package does not support editing UTF-8-encoded documents and does not install properly on Mozilla Firefox. However, the development version does not have these problems. A quick MozEx tutorial is available.
* ViewSourceWith provides similar functionality vis-a-vis the text editing.
* Editus Externus. Similar to the others, but the editor blocks the browser, so it is not possible to check other articles while writing.
* TextArea Sputnik, supports nonblocking editing and different encodings in an external editor. (You may see question marks in an edit textbox unrelated to the edits you are making (for example, the Unicode grapheme and other glyphs at the bottom), but your edits won't destroy the characters.)
* It's All Text!, supports nonblocking editing and utf-8 encoding.

под epiphany - x. Надо что то придумать.

В процессе серфинга попалась штучка могущая развлечь всех приверженцев vim - javascript для эмуляции vim при работе с любой textarea. Некто создал greasemonkey script для использования сего. Забавно/прикольно, не более того. Хотя для тех,у кого под vim "заточены пальцы", может оказаться неплохой отдушиной...