Apple Mac Pro apskats: visu datoru dators, ko mēs neviens nevarēsim atļauties

Būšu atklāts – man nav ne mazākās jausmas, kā apskatīt Mac Pro. Nekādas. Nulle. Kā vispār ir jāapskata gandrīz 10 000€ vērts galda dators? Mac Pro cenas ziņā ir tik tālu ārpus parasto lietotāju iespējām, ka lielu daļu laika, apskatot Mac Pro, man nācās veltīt eksistenciālām diskusijām ar sevi. Par to, kam vispār tas ir […]

Ēras beigas – Samsung pārtrauks LCD ekrānu ražošanu

Šī gada beigās kompānija Samsung Ķīnas un Dienvidkorejas rūpnīcās pārtrauks ražot šķidro kristālu displejus (LCD), iezīmējot vienas svarīgas displeju ēras noslēgumu. Šāds lēmums pieņemts, jo uzņēmums sāks koncentrēties jaunās paaudzes kvantu punkta (angliski quantum dot) ekrānu tehnoloģijai. Samsung apsolījis izpildīt visas līdz šim uzņemtās saistības ar LCD ekrānu piegādi, taču nākamo 5 gadu laikā tiks […]

Vai tiešām automašīnās vairs nedrīkst braukt vairāk par diviem cilvēkiem?

Ārkārtējās situācijas laikā, kad valdība ieviesusi dažādus ierobežojumus, sociālajos tīklos manāms satraukums sabiedrībā par to, cik cilvēki drīkst atrasties vienā automašīnā.

 

Ēnas jumts terasei. Plāns.

Jauns gads, jauni nedarbi un darbi.
Nē- par covid19 masu psihozi nesūdzēšos- par to jau rūpējās visādi citādi saprātīgi  cilvēki tviterī.

Tātad- kamēr visādi memļi pašizolējās, neiet uz darbu un skatās netflix, es jau esmu sācis kārtējo DIY stroikas sezonu.
Šī gada viens no plāniem- terasei uzraut ēnas jumtiņu. Nevaru atrast labāku nosaukumu latviski, jo jumts tas īsti nebūs (nav funkcija aizsargāt no nokrišņiem), pergola vai marķīze arī nē, jo nav ne brīvstāvoša konstrukcija, ne lupata.

Plāns tātad ir sekojošs:
1. zem terases dēļu klājuma iebetonēt trīs stabveida pamatus;
2. sagatavot esošo vēja kasti (pastiprināt) ēnjumta balstīšanai;
3. uzbūvēt koka pammatkonstrukciju (trīs stabi, pārsedze, 7 spāres);
4. pzšrocīgi izgatavot koka dēlīšu žalūzijas (jumta seguma vietā retināti dēlīši, kam iespējams mainīt leņķi attiecībā pret sauli). Regulējamas tāpēc, lai varētu ēnot sevu krēslu visas dienas garumā, neatkarīgi no saules augstuma pret horizontu,
5. visu samontēt, atvērt aliņu un priecāties par sevi.

Rezultātā gribu kaut ko tādu:
Garden Wooden Pergola
tikai piesietu pie mājas virs terases un ar regulējamu dēlīšu žalūziju jumta daļā (apmēram tā, tikai mehanisms būs redzams: https://youtu.be/qDzZi1gTlrA) .

Žalūzijas mehanismu atradu amazonē - nāvīgi dārgs un plasmasas- ~ 60$ metrā plus piegāde. uz manu terasi, kur būtu 6 dēļu slejas pa 2.5 m garumā - drusku pa stipru tie cipari.
MEhanisms vienkāršs - kā lielas šķēres:
Louver Hardware System For Decks, Fences, Pergolas & More- 4 Foot ...
Tā kā maksāt pie 100 eur par kaut kādu plasmasas sūdu neesmu gatavs, tad nu nolēmu šo mehānismu izgatavot pats un no metāla. Nav nekas sarežģīts, taču šobrīd ir problēmas atrast tā saucamās Chicago skrūves kustīgo daļu savienošanai. Kad atrisināšu, būs atsevišķs ieraksts.

Tas nu būtu, tā teikt, projekta aprakstošā daļa. Zīmējumu nav, jo šitādam būvdarbam pārējais projekts ir galvā.


Unikāli foto radari, pavisam drīz uz Latvijas ceļiem

bailes

Ceļu policija Latvijā ir izvērtējusi savas iespējas un virzīsies tālāk savā attīstībā pa netradicionālu attīstības ceļu.
Sakarā ar “spiedīgajiem” apstākļiem Ministru Kabinets nolemj samazināt izdevumus, kas saistīti ar ceļu policijas aparatūras (foto-radaru) iegādi.

Visnotaļ apsveicami…

Intriģējošs ir ekspertu un policijas vadības domu lidojums jaunuma ieviešanas procesā. Tas ir jaunums Latvijas ceļu policijas ikdienā, tā izteicās jaunuma ieviesēju ekspertu komanda!

Runa ies par psiholoģiska rakstura preventīviem mēriem. Pēc speciālistu vārdiem, kas izbaudīs šo jauno metodi vairs nekad nevēlēsies pārkāpt satiksmes noteikumus, jo zemapziņā viņa intelekts to nemaz neļaus izdarīt.
Galvenais psiholoģiskais ierocis un foto radaru aizvietotājs būs… BAILES!

Kā tas tiks panākts?

Izeju atrada ar biedējoša izskata automobiļu iegādi un to novietošanu no šī gada 1.aprīļa dzīvākās satiksmes ceļa posmos. Būs lēti un efektīvi…teica iekšlietu ministrs.

Viena vienība psiholoģiskā ieroča… pie tam bez ceļa policista izmaksās nieka 100000 eiro, ko domājums ar prieku samaksās Latvijas nodokļu maksātāji.

Jau ir apskatāma pirmā psiholoģiski inovatīvā automašīna. Eksperti vērtē jaunievedumu atzinīgi un izmēģinot pārvietošanos pa šādi aprīkotām šosejām atzīmē :

Sajūta tāda, ka kāds uz tevi lūrētu no veļu pasaules…tā spocīgi ap sirdi …. un baigi…

SĪKĀK: https://kllproject.lv/celu-policija-apgust-jaunos-foto-radaru-aktualakos-paraugus.html

 

Apple vēlas radīt zem ūdens lietojamu iPhone

Kompānija Apple iesniegusi jaunu patentu, kurā tiek aprakstīta iespēja, ka iPhone telefoni būs spējīgi noteikt, ja tie tiek lietoti zem ūdens, automātiski nomainot lietotāja saskarni, to padarot vieglāk lietojamu. Patenta mērķis ir padarīt telefona lietošanu pēc iespējas ērtāku zem ūdens, samazinot nepieciešamību tam pieskarties, kā arī saņemot specifiskas vibrācijas, ja ir izdarīts spiediens uz ekrānu. […]

Intel izziņo 10. paaudzes Core (Comet Lake-H) klēpjdatoru procesorus

Intel tikko izziņojis kārtējo 14nm tehnoloģijā veidoto jauno procesoru sēriju Comet Lake-H, kas paredzēta augstas veiktspējas klēpjdatoriem un arī spēlēm domātiem klēpjdatoriem. Intel Core i9-10980HK ir jaudīgākais sērijas procesors ar 8 kodoliem un 16 pavedieniem. Core i9-10980HK uzskatāms par ļoti līdzīgu AMD Ryzen 9 4900H un Ryzen 7 4800H procesoru modeļiem ar 45W TDP. Core […]

Siltumkarte uzrāda kā cilvēki turpina pārvietoties apkārt Koronavīrusa pandēmijas laikā

Koronavīrusa uzliesmojums joprojām nekontrolējami izplatās visā Pasaulē. Maksimāli daudz valdību, veselības aprūpes un dažādu citu organizāciju visā pasaulē ir aicinājušas cilvēkus vienkārši palikt mājās. Izolējot sevi, katrs no mums novērš vīrusa nevajadzīgu izplatīšanos, tādējādi pētniekiem, ārstiem, medmāsām un veselības aprūpes darbiniekiem dodot vairāk laika, lai izgatavotu nepieciešamo vakcīnu un novērstu nevajadzīgu slogu veselības aprūpes sistēmām.

Tomēr šķiet, ka neskatoties uz aicinājumiem palikt mājās, šī siltumkarte uzrāda, ka ASV, šī vīrusa uzliesmojuma laikā, ikdienā joprojām biedējoši liels cilvēku skaits ceļo un pārvietojas apkārt. Šo karti izveidoja Tectonix, pamatojoties uz X-Mode apkopotajiem datiem par mobilo tālruņu atrašanās lokācijām.

Saskaņā ar X-Mode teikto, viņi apgalvo, ka dati ir anonīmi un mobilā tālruņa atrašanās vieta nav saistīta ar lietotāja identitāti. Datu apkopošana tika veikta ar mērķi noskaidrot, kur parasti atrodas cilvēki. Pēc tam Tectonix paņēma šos datus un izveidoja karti, identificējot ierīces, kuras pārvietojas no 3 jūdzēm līdz 10 jūdzēm stundā, pieņemot, ka šie ir cilvēki, kuri pārvietojas ar velosipēdiem vai skūteriem.

Want to see the true potential impact of ignoring social distancing? Through a partnership with @xmodesocial, we analyzed secondary locations of anonymized mobile devices that were active at a single Ft. Lauderdale beach during spring break. This is where they went across the US: pic.twitter.com/3A3ePn9Vin

— Tectonix GEO (@TectonixGEO) March 25, 2020

Nedaudz satraucoši redzēt, cik daudz cilvēku joprojām neievēro pašizolāciju nepaliekot mājās, taču šī karte varētu palīdzēt valdībām saprast un monitorēt turpmākos Koronavīrusa izplatības reģionus. Visā ES amatpersonas ir atļāvušas operātoriem izmantot lokācijas datus, lai palīdzētu izsekot vīrusa izplatībai. Inficēšanās gadījumā, tas varētu palīdzēt noteikt izprast, kur vīruss, iespējams, tika iegūts, un, kur tas tika tālāk izplatīts.

Avots: Dailydot

The post Siltumkarte uzrāda kā cilvēki turpina pārvietoties apkārt Koronavīrusa pandēmijas laikā appeared first on notepad.lv.

Klusā vētra turpinās

sandraveinberga

Uga Dumpis: Šī situācija var turpināties pusgadu un pat vairāk

Infektologs Uga Dumpis uzskata, ka Latvija Covid-19 radītajā globālajā pandēmijā ir jau no paša sākuma konceptuāli darījusi pareizi, testējot un izmeklējot cilvēkus par vīrusa klātesamību un ar to arī Latvija patlaban atšķiras no citām valstīm – mums nav tik strauja saslimušo kāpuma, pagaidām neviens no vīrusa radītām komplikācijām arī nav miris. Visvairāk Dumpis baidās no infekcijas liela uzliesmojuma kādā slimnīcā vai pansionātā. “Ja mēs izvairītos no tādiem lieliem, nepatīkamiem pārsteigumiem, ja mums būs 20, 40 vai 10 jaunu gadījumu dienā, mēs varam ilgi cīnīties bez kādām būtiskām izmaiņām,” saka infektologs intervijā žurnālā Ir.

Dumpis norāda, ka testēšana un izmeklēšanā šajā epidēmijā ir ārkārtīgi būtiska. Daudzas valstis, tai skaitā arī Itālija, kas pret to sākotnēji izturējās noraidoši, tagad ir drausmīgā situācijā.

Infektologs teic, ka daudzi tagad uzskata – ja viss apstāsies divas nedēļas un visi pasēdēs mājās, tad pamodīsies citā Latvijā, varēs sākties atkal bizness, varēs sportot utt. Dumpis teic – tā nebūs! Un to jau ir pierādījis Honkongas piemērs, kas visu apstādināja, tad palaida vaļā, un atkal viss sākās no jauna.

Dumpis teic: “Ir jāiemanās dzīvot, skatoties – kas mums jāapstādina, bet kas būs jālaiž vaļā. Jo mums ir jādzīvo. Šī situācija var turpināties pusgadu un pat vairāk.”

Infektologs uzsver, ka ir objektīvs, tāpēc viņam nav cerību, ka viss beigsies, bet ir cerības, ka varēsim turpināt kustēties un spēsim dzīvot, piemēroties šiem apstākļiem.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

The post Uga Dumpis: Šī situācija var turpināties pusgadu un pat vairāk appeared first on IR.lv.

Dzīve ārkārtas situācijā, divdesmit piektā diena

No datiem par pandēmiju mani visvairāk interesē saslimušo skaita procentuālais pieaugums visās Baltijas valstīs. Tiesa, lai tas rādītu objektīvāku ainu, būtu jāņem vidējais lielums pēdējo 5-7 dienu laikā. Piemēram, vakar tas bija Lietuvā 10,2%, Igaunijā 9,4%, Latvijā 3,9%. Var jau arī rēķināt, cik ilgs laiks jāgaida, līdz saslimuši būtu pilnīgi visi valsts iedzīvotāji, saglabājoties esošajāmRead More »Dzīve ārkārtas situācijā, divdesmit piektā diena

Koronas vīruss : liktenis, karma vai izrēķināšanās?

sandraveinberga

Tele2 novēro, ka cilvēki no Rīgas pārceļas uz lauku reģioniem

Mobilā sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopš ārkārtas situācijas valstī izsludināšanas mobilā interneta patēriņš reģionos ir strauji kāpis, savukārt Rīgā pieaugums ir minimāls (6%). Lielākais pieaugums ir Mērsraga novadā, mobilā interneta patēriņam pieaugot pat par 92%, kam seko Saulkrastu (+50%), Nīcas (+43%), Carnikavas (+42%), Limbažu (+42%) un Naukšēnu (+40%) novadi. […]

Fortnite veidotāji izdod jaunu spēli – Spyjinx

Spēles Fortnite radītāji Epic ir izdevuši jaunu mobilo spēli, kas izstrādāta sadarbībā ar Dž.Dž. Abramsa spēļu izstrādes kompāniju “Bad Robot Games”. Tas ir producēšanas studijas “Bad Robot” meitasuzņēmums, kas tika veidots 2018. gadā ar finansējumu no Epic investora Tencent. Abramss jau agrāk bija sadarbojies ar Epic, lai iekļautu Star Wars:The Rise of Skywalker treileri spēlē Fortnite.

Spēles nosaukums ir Spyjinx. Tā ir spiegošanas un slepenās aģentūras darbības piedzīvojumu spēle, kas, šķiet, ļauj veidot savu slēptuvi, pilnveidot savu spēles varoni un sacensties ar citiem tiešsaistē. Izskatās, ka šeit daudz kas aizņemts no Fortnite mākslas stila, konkrēti, no nesenās otrās sezonas Fortnite Chapter 2. Tā arī ir veidota spiegošanas un slepeno aģentu tematikā.

Epic vakar paziņoja, ka iesākumā spēle tiks palaista Malaizijā kā beta tests iOS ierīcēs un drīz pēc tam arī Austrālijā. Pirmais ieskats pieejams MOLT youtube kanālā.

Spēles oficiālā mājaslapa pieejama šeit.

The post Fortnite veidotāji izdod jaunu spēli – Spyjinx appeared first on Datuve.

Zoom, konferenču un sarunu platforma, pārliecina, ka nepārdod lietotāju datus

Zoom video konferenču platforma guva lielu popularitātes pieaugumu koronavīrusa uzliesmojuma dēļ, kas radīja apstākļus, kuros tūkstošiem cilvēku tagad nākās strādāt un mācīties no mājām. Nesenais atklājās, ka lietotne slepeni nosūta datus Facebook. Zoom platforma vēlāk attiecīgi noņēma atbildīgo kodu un kopš tā laika ir atjauninājusi savas konfidencialitātes politikas noteikumus.

Zoom tīmekļa vietnē, izvietoja ziņu, kurā galvenā juridiskā amatpersona Aparna Bawa pārliecināja lietotājus, ka uzņēmums nepārdod platformas lietotāju datus. Bawa norāda, ka izmaiņas privātuma politikā attiecas tikai uz valodu, kuru viņi lieto noteikumu definēšanā, un nekas cits nav mainījies. Atjauninājums tika veikts tā, lai uzņēmuma privātuma politika tagad būtu skaidrāka un lietotājiem vieglāk saprotamāka.

Zoom uzsver: ,,Mēs nepārdodam jūsu personiskos datus. Neatkarīgi no tā, vai esat uzņēmums, skola vai individuāls lietotājs, mēs nepārdodam jūsu datus.” Viņi arī atzīmē: “Mēs neizmantojam datus nekāda veida reklāmu turpmākai izveidei, ko iegūstam mūsu pakalpojumu izmantošanas laikā – tas iekļauj sevī jūsu sapulces. Mēs izmantojam datus, ko iegūstam no jums, kad apmeklējat mūsu mārketinga vietnes, piemēram, zoom.us un zoom.com. Apmeklējot mūsu mārketinga vietnes, jums ir kontrole pār saviem sīkfailu (cookies) iestatījumiem. ”

Uzņēmums piebilst, ka visas iekš Zoom rīkotās sanāksmes netiek monitorētas, kā arī Zoom neveic šo sarunu uzglabāšanu, ja vien lietotāji neizvēlas sarunu saglabāt uzņēmuma mākonī, taču pat tad ir izveidotas sistēmas, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi šīm sarunām.

Avots: Zoom.us

The post Zoom, konferenču un sarunu platforma, pārliecina, ka nepārdod lietotāju datus appeared first on notepad.lv.

Grāmata- Ceļojums ar ”Kon-Tiki”.

Nosaukums: Ceļojums ar ”Kon-Tiki”
Autors: Tūrs Heijerdāls
Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1959
LPP: 278

Thor Heyerdahl– Kon-Tiki ekspedisjonen, 1948.
Tulkojums latviešu valodā- Elija Kliene

Par grāmatu-
Norvēģu etnogrāfa Tūra Heijerdāla un piecu viņa biedru ceļojums ar balsa koku plostu pāri Klusajam okeānam. 1947.gada aprīlī Kon-Tiki izbrauca no Peru ostas un pēc 97 dienām sasniedza Polinēziju. Vēl pēc četrām dienām- 1947.gada 7.augustā, viņi izkāpa uz kādas nelielas salas Polinēzijā- Raroia rifa.

Te vajadzētu pieminēt savus bērnības dienu iespaidus par Heijerdālu un viņa daiļradi, arī to laiku iespaidus, kad lasīju Kon-Tiki pirmo reizi. Bet, sit kaut ar mietu- neatminos. Lasot grāmatu, ik pa laikam atmiņā uzpeldēja kādas druskas, bet ej un sazin- varbūt tās bija no cita viņa grāmatas par ceļojumu ar Ra. Var jau būt, ka tā ir labāk- nav ko gremdēties atmiņās, ja var izbaudīt pirmlasīšanas prieku. Tas nekas, ka tā pirmlasīšana var būt atkārtota.

Tūram nekādi neizdodas iespiest savu manuskriptu- visur viņš tiek atstumts ar skopu paskaidrojumu, ka polinēzieši nevar būt cēlušies no amerikāņiem. Jo starp viņiem ir milzīgs un nepārvarams šķērsli- Klusais okeāns. Tūru tas sadusmo un viņš nolemj visiem pierādīt, ka ar indiāņu plostiem bija iespējams ceļot un Klusais okeāns nav vis šķērslis, bet ceļš. Tā nu viņš īsā laikā savāc gan komandu- vēl piecus tādus pat trakus skandināvus, atrod līdzekļus un materiālus plostam. Un nepilna pusgada laikā viņš ar savu komandu dodas ceļā no Peru uz Polinēziju. Pēc 101 dienas ceļojuma uz deviņu kopā sasaistītu baļķu plosta, viņi izkāpj Raroia rifa krastā.

Grāmata ir labs piemērs, ka jāļaujas traku ideju īstenošanai. Bez šī ceļojuma nez vai Tūrs Heijerdāls būtu tas Tūrs, kuru mēs pazīstam. Nez vai sekotu citi viņa ceļojumi un līdz ar to daudzmiljonu viņa lasītāju būtu palikuši bešā. Tā, ka šīs ceļojums Tūram bija straujš lēciens viņa karjerā, izaugsmē un atpazīstamībā- grāmata ar milzīgu tirāžu, oskarota dokumentālā filma un milzīga popularitāte. Bieži grāmatā uzpeldēja, ka Tūrs ne tikai vēlas pierādīt, ka viņa teorija par Klusā okeāna šķērsošanu ir pareiza, bet viņš grib pierādīt arī sev, ka viņš to var.

Grāmatā Tūrs apraksta gan mazliet haotisko un skrienošo sagatavošanās posmu, gan nosacīti rimto dzīvi uz plosta. Viņiem jau pats ceļojuma sākums sanāca ar pamatīgām ugunskristībām- vētra, kurā nācās kārtīgi strādāt maiņās un apgūt plosta vadīšanu. Vēlāk, kad ceļojums bija mierīgāks, varēja nodoties aprakstos par zivīm, vaļiem un makreļu ķeršanu. Kā arī veltīt vairākas lappuses apcerei par Fatuhivi salā pavadīto laiku, par Lieldienu salu akmens milžiem un par baltajiem bārdainajiem vīriem, kurus padzina no Titikaka ezera apkārtnes.

Laba grāmata gan bērnībai, gan arī vēlākai lasīšanai- vienkārša valoda un dažādi filozofiski mājieni ļauj nesteidzīgi izbaudīt ceļojumu pāri Klusajam okeānam. Protams, jāpiemin arī filma.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

Latvijas stratēģija

Krīzes brīži var būt lieliska iespēja straujai izaugsmei, ja vien ir skaidra stratēģija un rīcības plāns. Šī Covid-19 krīze ir radījusi milzu neskaidrības. Daudzas valstis un uzņēmumi lielas neskaidrības priekšā vai nu kļūst paralizētas (nedara neko un gaida), vai iekļūst panikā (dara visu reizē, haotiski un dezorganizēti).

Latvija ir labi veikusi pirmos soļus vīrusa veselības krīzes pārvarēšanai. Ir domas un pirmie lēmumi, kā izdzīvot ekonomikas krīzē. Tagad ir nepieciešama skaidra stratēģija vīrusa un ekonomikas krīzes pārvarēšanai.

Krīzes pārvarēšanā ir trīs soļi. Pirmais solis ir izdzīvot. Otrais – izlemt, kāda būs stratēģija pēc krīzes, trešais – īstenot straujas izaugsmes stratēģiju.

Izdzīvošanai ir divi priekšnosacījumi: skaidrība par biznesa vidi un finanses, lai spētu pārlaist ekonomikas kritumu.

I daļa: Stratēģija izdzīvošanai

Lielākā biznesa vides problēma ir uzņēmumu slēgšana, bet tiem, kas turpina darboties, – neziņa par nākotni. Vai varēsim turpināt darboties? Kad tiks atvērtas skolas? Kādi nosacījumi būs mazajiem uzņēmumiem? Vai nebūs nepieciešami vēl spēcīgāki pasākumi un karantīnas palielināšana? Šīs bažas bremzē ekonomiku un rada zaudējumus. Cik lielus? Daudzi eksperti runā par ekonomikas krišanos par 10%. Latvijas iekšzemes kopprodukts ir 30 miljardi eiro gadā. 10% IKP kritums nozīmē, ka šogad zaudējumi būs trīs miljardi eiro. 2021. gadā ekonomika atsāks augt un palielināsies par miljardu, bet būs par diviem miljardiem mazāka nekā šogad un par miljardu mazāka 2022. gadā.

Ekonomika varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2023. gadā. Tomēr būs zaudēti seši miljardi eiro. Veselības aprūpei Latvijā valsts un privātais sektors kopā velta ap 7% no 6 miljardu IKP zaudējuma, tātad mēs zaudētu 420 miljonus veselības aprūpei. Cik dzīvību varētu izglābt ar šo naudu!

Izdzīvošanas nodrošināšana daudziem uzņēmumiem visvieglāk sasniedzama, vienkārši turpinot darboties. Tāpēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanai mums ir nepieciešams pēc iespējas ātri atsākt uzņēmumu darbību.

Skaidrība par vīrusa epidemioloģisko stratēģiju. Uzņēmumi ir apstādināti, jo jāuzvar vīruss. Vienkāršoti skatoties, šķiet, it kā jāizvēlas starp ekonomikas saglabāšanu un dzīvību glābšanu. Tā nav – var sekmīgi sasniegt abus mērķus!

Honkongā, Singapūrā, Taivanā un Dienvidkorejā ir izdevies nodrošināt ekonomikas sekmīgu darbību, turēt atvērtas lidostas, skolas un restorānus, neapturēt biznesus, vienlaikus panākot ļoti zemu saslimšanas līmeni, daudz zemāku pat par to Eiropas valstu līmeni, kuras ir ieviesušas drastiskus mērus.

Avots: Financial Times

Kā šīs Dienvidaustrumāzijas valstis paveica, pat ar atvērtām lidostām un atrodoties tuvu Ķīnai? Galvenokārt, sistemātiska karantīnas uzraudzība ar IT risinājumu palīdzību, piemēram, ar WhatsApp izsekojot, vai karantīnā nozīmētais nepamet savu dzīvesvietu, vai ar TraceTogether aplikācijas palīdzību atrast visus cilvēkus, kas kontaktējušies ar  saslimušo un tā panākot efektīvu visu slimnieku izolēšanu un slimības izplatības apturēšanu.

Šīs valstis to apvienoja ar plašu testēšanu, ļaujot ātri un efektīvi atrast visus saslimušos.

Noder arī temperatūras skeneru lietošana augstas intensitātes satiksmes punktos, piemēram, dzelzceļa stacijā, lidostā, lielveikalos, restorānos un tamlīdzīgās vietās, lai varētu uzreiz atrast saslimušos un nosūtīt tos uz karantīnu.

Tā kā Covid-19 mirstība ir ļoti augsta tikai pacientiem virs 60 gadu vecuma ar sirds asinsvadu, vēža, elpošanas ceļu slimībām vai diabētu, tad efektīva šo riska grupu izolācija nodrošina būtisku mirstības uzlabojumu. Dati liecina, ka pārējām grupām Covid-19 neizraisa bīstamas komplikācijas.

Arī Latvija varētu droši pārtraukt ārkārtas stāvokli 14. aprīlī vai vēlākais mēneša laikā, ja valdība ieviestu drošu elektronisko karantīnas uzskaiti un papildus tam

2) turpinātu Latvijas sekmīgo plašo testēšanas programmu,

3) uzsāktu plašu temperatūras skenēšanu sabiedriskās vietās,

4) noteiktu riska grupu izolāciju un obligātu temperatūras ziņošanu divas reizes dienā.

Lai arī izmaksas šādiem pasākumiem būtu lielas, tās tomēr būtu nesalīdzināmi zemākas par ekonomikas apturēšanas izmaksām.

Latvija ir maza valsts, mēs varam sagādāt palīglīdzekļus pienācīgā daudzumā. Lielās Eiropas valstis un ASV nekā nevar nopirkt visiem sejas maskas, pasaulē nav tik daudz sejas masku. Mums jāizmanto šī mazas valsts priekšrocība un, ja nepieciešams, jāsāk sejas masku lietošana visiem.

Kāpēc es sāku savu ekonomikas glābšanai veltītu sadaļu ar epidemioloģiskām pārdomām? Tāpēc, ka biznesam ir ļoti svarīga skaidrība un pārliecība, ka Latvijā nenotiks masveida saslimšana ar Covid-19.

Latvijas pašreizējā Covid-19 stratēģija ļauj samazināt saslimušo skaitu, bet nenovērš neziņu par turpmāko ārkārtas situācijas pārvaldību. Ir skaidrs, ka Covid-19 būs ap mums ilgi.

Turklāt ar šo stratēģiju nekādā veidā netiek novērsta otrā Covid-19 viļņa iespēja. 95% no pasaules Covid-19 saslimšanām (marta vidus dati no John Hopkins universitātes) ir novērotas apstākļos, kad āra temperatūra ir starp -5 un +20 grādu pēc Celsija. Ja Covid-19 uzvedīsies kā tipisks gripas vīruss, tad vasarā tas pierims (Latvijā parasti gripa rimstas ap aprīļa vidu); tomēr, līdzīgi kā citi gripas vīrusi, tas, visticamāk, atgriezīsies otrajā vilnī rudenī.

Mums ir ļoti svarīgi – investīciju, valsts tēla, galu galā var teikt “tautas glābšanas” dēļ ieviest Hongkongas, Taivanas, Singapūras modeli Latvijā un gūt drošu pārliecību un kontroli pār Covid-19 gan šajā pavasarī, gan vasarā, gan rudenī.

Tātad pirmajam valdības solim, pirms jebkura cita soļa veikšanas, ir jābūt maksimāli ātri ieviest Taivanas un citu Dienvidaustrumāzijas valstu modeli, lai to paspētu izdarīt līdz 14. aprīlim vai vēlākais mēneša laikā atcelt ārkārtas stāvokli.

Finanses izdzīvošanas krīzes pārvarēšanai

Pasaules prakse rāda, ka parasti atgūšanās pēc ekonomiskā krituma ir vismaz divas reizes ilgāka par kritumu. Ir vieglāk pazaudēt naudu nekā to nopelnīt. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka daudz izdevīgāk ir mēģināt saglabāt ekonomiku, nevis ļaut tai ātri sarukt.

Kāds varētu būt ekonomikas atbalsta kopējais apmērs? ASV kopējais atbalsts pirmajā ekonomikas atbalsta posmā ir 9% no IKP. Lielbritānijā – teju 15% no IKP. Latvijā neizdosies izvairīties no līdzīga izmēra atbalsta. Es domāju, ka, ņemot vērā krīzes apmēru, atbalstam būs jābūt tuvu pie 10% no IKP jeb trim miljardiem eiro. Iesaku šo naudu aizņemties tagad, kamēr procentu likmes ir ļoti zemas.

Jāatceras, ka 2008. gada krīzes laikā Latvijas valsts parāds pieauga no 8 līdz 47% no IKP, un pašlaik tas ir ap 35% no IKP. Nav īpaša iemesla cerēt, ka Covid-19 krīzi varēs pārvarēt ar mazu naudas daudzumu.

Atbalstu ekonomikai ir jāsadala divās daļās: izdzīvošanai un attīstībai. Izdzīvošana ir svarīga, jo absolūti nepieciešams nodrošināt, ka visi ir paēduši, spēj samaksāt īri un aizsūtīt bērnus uz skolu. Ja mēs to nenodrošināsim, izraisīsim jaunu emigrācijas vilni, kura izmaksas būs neticami lielas.

Finansiālā izdzīvošana

Pašlaik, ļoti strauja ekonomikas krituma posmā, ir vispirms jānodrošina iztikas minimums visiem. Pamata principiem ir jābūt: atbalsts visiem, kas zaudējuši ienākumus, neskatoties nedz uz to, vai maksāja nodokļus vai ne, nedz uz nodarbinātības statusu vai tamlīdzīgiem kritērijiem. Mērķis ir nodrošināt sociālo stabilitāti.

Mani ieteikumi īsumā būtu šādi.

Uzņēmumiem: piešķirt kredītu brīvdienas; nodokļu apmaksas atlikšana; 100% valsts garantētas kredītlīnijas apgrozāmajiem līdzekļiem; dīkstāves pabalsta apjoma maksimālo griestu palielināšana līdz 2500 eiro, lai novērstu to, ka lielāku algu saņēmēji būtu spiesti izvēlēties bezdarbu, nevis dīkstāves pabalstu. Mūsu mērķis ir saglabāt darba vietas, zemi dīkstāves pabalsta maksimālie griesti nav produktīvi, tikai veicina bezdarbu.

Visiem iedzīvotājiem:

1) darba garantijas programma ar 500 eiro izmaksu visiem tās dalībniekiem;

2) dīkstāves pabalstu 75% apmērā no algas visiem strādājošajiem, kuriem draudētu dīkstāves atlaišana;

3) līdz 2020. gada beigām bezdarbnieku pabalstu maksāt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta, tai skaitā tiem, kuri šādu statusu ieguva pēc 2020. gada 13. marta;

4) dīkstāves pabalstu 750 eiro mēnesī neatkarīgi no nodokļu nomaksas statusa, nodokļu parādu esamības vai neesamības, arī pašnodarbinātajiem, arī ēnu ekonomikas dalībniekiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem.

5) mērķtiecīgi atbalsta pasākumi īres, hipotēkas, parādu nomaksas atlikšanai/dzēšanai.

Ir paredzams, ka daļa iedzīvotāju nespēs segt savas hipotēkas. Šādas hipotēkas bankās radīs kapitāla pietiekamības problēmas. Valstij jau tagad ir jāizveido fonds – visu banku “sliktā banka”, kurā uz krīzes laiku jāpārņem visas kavētās hipotēkas, tā saglabājot banku kredītportfeļa kvalitāti. Šajā fondā valsts varētu pārņemt arī viesnīcas un restorānus kā lietu kopību. Pārņemšana jābeidz, tiklīdz krīze būs pārvarēta. Sekmīgās hipotēkas varēs vēlāk pārcelt atpakaļ uz to izdevējbankām, nesekmīgās hipotēkas veidos valsts īres dzīvokļu fondu.

Krīzes izdzīvošanas programma būs nepieciešama aptuveni nākamajiem 12 mēnešiem. Izdzīvošanas programma būtu arī galvenais rīks, kā palīdzēt viesnīcām, restorāniem, mazajiem biznesiem. Šādus uzņēmumus lielākoties ir ļoti viegli slēgt un viegli pēc brīža atjaunot to darbību. Tiem nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi vai gadiem ilgi būvēta reputācija ārvalstu tirgos. Tāpēc šie uzņēmumi pēc krīzes viegli atjaunosies, ja vien to darbiniekiem būs nodrošināts izdzīvošanas atbalsts un ja vien valstī būs ekonomiskā izaugsme. Tiem der šīs stratēģijas izdzīvošanas sadaļa.

II daļa. Stratēģija straujai izaugsmei pēc krīzes

Latvija ir maza un atvērta ekonomika. Ļoti daudz no apritē esošajām precēm mēs importējam un eksportējam. Ja iztērēsim ekonomikas atbalstam paredzētos līdzekļus, vienlaikus stratēģiski nedomājot par nākotni, nauda aizplūdīs importa precēs. Uz brīdi būs labāk, tomēr nenotiks ilgtspējīga attīstība, un pēc gada atmodīsimies ar parādu, bet ne bagātāki.

Līdz ar to ir skaidrs, ka mums nepieciešams noorganizēt atbalstu tā, lai maksimāli spēcinātu ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši preču un pakalpojumu eksportu, jo tikai eksporta pieaugums ārējos tirgos spēj nodrošināt nesalīdzināmi lielākas izaugsmes iespējas par iekšējo patēriņu. Vienīgi eksporta sektorā ir iespējams palielināt darba ražīgumu un vienlaikus nav riska atbalstīt uzņēmumus, kas ražo bezjēdzīgas lietas.

Tikai un vienīgi eksports ienes naudu, kas rada bagātību. Nauda rodas no eksporta.

Kāpēc Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem? Latvijai ir zemākais eksporta apjoms un zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju. Lietuvā un Igaunijā eksports ienes vairāk naudas. Nauda nonāk apritē un veido bagātību. Bez eksporta ienestās naudas IKP pieaugums pats no sevis nekā neradīsies.

Avots: Jānis Hermanis

Tikai ar eksportu nauda nonāk Latvijā. Ja eksports neienes naudu, tās nav arī vietējam patēriņam!

Jāpanāk, ka Latvija pēc krīzes kļūst par valsti ar strauju izaugsmi. Tas ir iespējams. Pasaulē ir valstis, kuras ir spējušas augt ar ātrumu 7% gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Kā? Bāzējot izaugsmi preču un pakalpojumu eksportā.

Darba ražīgums nosaka bagātību: jo vairāk vienā stundā tiek radītas jaunas vērtības, jo lielākas iespējamas algas un peļņa. Eksportā iespējams liels ražošanas apjoms, savukārt pašizmaksa, pieaugot pārdošanas apjomam, strauji krītas. Latvijas mazais tirgus ir jauka vieta patēriņa uzņēmumiem; taču noteikti jāņem vērā, ka bagāti mēs varam kļūt tikai ar eksportu.

Lai saprastu, kas jādara, lai ieliktu pamatus eksporta stimulētai izaugsmei, jāatbild uz jautājumu, kāda būs pasaule pēc Covid-19 – kuras nozares uzvarēs, kuras zaudēs.

Kā mainīsies pasaule 2021.gadā pēc Covid-19?

IT pakalpojumu izaugsme

Milzīgā apmērā pieaugs digitālie pakalpojumi, IT, telekomunikācijas.

Digitalizācija tirdzniecībā

Interneta tirdzniecība kļūs par arvien straujāk augošu preču piegādes formu. Mēs visi mazāk apmeklēsim tradicionālos veikalus, kuri zaudēs apgrozījumu, ja nepārveidosies.

Veselības ekonomika

Daudz lielāku lomu ieņems veselības ekonomika. Lieli resursi tiks tērēti nākamās epidemioloģiskās krīzes nepieļaušanai, pieaugs pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem un patēriņš epidēmiju un citu veselības problēmu novēršanā.

Eiropas Savienība pieņems mērus, lai panāktu, ka farmācijā un citās veselības aprūpes jomās izbeigtu atkarību no Ķīnas, pārceļot ražošanu uz ES.

Piegāžu ķēžu saīsināšanās

Daudzas ražošanas kompānijas atteiksies no garām piegādes ķēdēm un vēlēsies izvietot piegādātājus tuvākā un drošākā valstī. Zaudētāji būs Ķīna, kura kā atbildes reakciju spēcinās savu ekonomiku ar vēl lielāku valsts atbalstu.

Īpaši augs ražošanas uzņēmumi ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

Ražošanā arvien lielāka nozīme būs lietu internetam, mākslīgajam intelektam, datu pārvaldes sistēmām.

Kapitāla koncentrēšanās

Lielāka nozīme pēc krīzes visā pasaulē būs ļoti lieliem uzņēmumiem, vidējie uzņēmumi saglabās savu izmēru, bet daudzi mazie nespēs izturēt pārāk svārstīgo ekonomikas klimatu.

Tūrisms

Vēl vismaz gadu vai vairāk tūrisms būs samazināts, īpaši uz valstīm, kuras uzskatīs par nedrošām. Arī Latvijā šogad gaidāms tūrisma kritums. Noteikti cietīs pensionāriem paredzēti daudzdienu kruīza kuģi, jo tie pašlaik tiek uztverti kā infekcijas perēklis. Latvijas prāmji uz Zviedriju un Vāciju necietīs tik daudz.

Kas jādara Latvijai, lai nodrošinātu strauju izaugsmi, ņemot vērā pasaulē gaidāmās izmaiņas pēc Covid-19?

Kopumā šis ir laiks, kad valstij ir jākļūst uzņēmīgai, Latvijai jākļūst par valsti – uzņēmēju.

Ja pieņem, ka krīzē darbu zaudēs apmēram 10% strādājošo, tad jārada būs 100 000 darba vietu. Ja pieņem, ka katra eksporta darba vieta nodrošina trīs darba vietas apkalpojošajā sfērā, tad jārada ap 30 000 darba vietu eksporta nozarē. Ja rēķina, ka vienas darba vietas izveidei nepieciešamas 50 000 eiro lielas investīcijas, tad valsts kopējai atbalsta programmai jābūt vismaz 1,5 miljardu eiro lielākai nekā pašreiz. Tas nozīmētu Altum jaudas trīskāršošanu.

Ko darīt?

IT pakalpojumu izaugsme

No šīs krīzes vissekmīgāk izies tās valstis, kuras attīstīs digitālo sektoru, jo interneta, digitālo pakalpojumu un IT nozīme arvien palielināsies. Latvijai ir lieliska IT nozare, mums ir jābūvē uz tās spēka.

Mums jau tagad ir jāuzsāk un plaši jāreklamē masveida cilvēku pārkvalifikācija uz IT sfēru, programmēšanas valodu apmācība. Tiem, kuri šobrīd zaudē darbu viesmīlības sektorā, restorānos, tirdzniecībā iesaku netērēt laiku, cerot uz brīnumu, bet uzreiz sākt pārkvalificēties un sākt apgūt IT prasmes.

Valdībai jāmaksā par tādu tiešsaistes kursu sekmīgu pabeigšanu, kuri dod IT uzņēmējiem atpazīstamu kvalifikāciju. Piemēram, pabeidz CodeAcademy piedāvāto CSS kursu un saņem stipendiju 200 eiro. Pabeidz nākamo līmeni – vēl 200 eiro. Tādējādi dīkstāvē esošajiem cilvēkiem būs lielāks stimuls pārkvalificēties un viņi iegūs prasmes, kuras tirgū var reāli pielietot.

Fiziskajai infrastruktūrai IT un ārpakalpojumu kompānijām vajag biroju ēkas

Izsniegt 80% garantijas tādu biroju ēku izbūvei, kuros var nodarbināt IT/ārpakalpojumu uzņēmumus, un sākt to celtniecību jau tagad, piemēram, Jaunās Teikas rajonā.

Atbalstīt TechHub Rīga iniciatīvu pārveidot kādreizējās LU Bioloģijas Fakultātes par Rīgas startup/IT centru.

IT un digitālo pakalpojumu centram jābūt Rīgai. Tomēr, ja uzlabotu infrastruktūru un no Liepājas vai Valmieras līdz Rīgai varētu atbraukt stundas laikā pa šoseju vai ar vilcienu, tad vairāk cilvēku varētu dzīvot tur un doties uz darbu Rīgā, vismaz pāris reizes nedēļā, ja jau sākuši pierast strādāt daļēji no mājām.

IT un tehnoloģiju nozarē vislielākais potenciāls ilgtermiņā ir jaunuzņēmumiem. Valstij, līdzīgi kā Francijā, ir jānodrošina 100% valsts garantētu kredītu pieejamība 2,5 gadu algu fonda apmērā, lai nodrošinātu pietiekamu skrejceļu attīstībai.

Veselības ekonomika

Jāatbalsta ar finanšu grantiem un kredītiem mūsu farmācijas uzņēmumi, izpētes centri, medicīnas universitātes. Nav iespējams kļūdīties, jau tagad izveidojot rūpnīcu sejas maskām un citādi sagatavojoties nākošajai epidēmijai un nākošajam Covid-19 vilnim.

Tā kā Eiropas un ASV uzņēmumi vēlēsies pārcelt zāļu ražošanu no Ķīnas uz citurieni, mūsu farmācijas nozarei jādara pieejami finanšu resursi jaudu palielināšanai, lai mēs varētu sekmīgi uzņemties zāļu ražošanu.

Piegāžu ķēžu saīsināšanās

Mums ir unikāla iespēja pārņemt ražošanu no Ķīnas un arī no Itālijas un Spānijas. Tuvākā gada laikā daudzi Eiropas Savienības un ASV uzņēmumi mēģinās pārcelt ražošanu prom no Ķīnas, tuvāk mājām. Ja Latvija ar ātru un spēcīgu rīcību radīs ražošanas iespējas šeit, izdosies piesaistīt daudzas ražotnes.

Kā to paveikt

*Veikt reklāmas kampaņu Eiropā par Latviju kā piemērotu vietu ražošanas pārcelšanai no Ķīnas.

*Sniegt 100% valsts garantētus kredītus ražošanas telpu izbūvei visiem, kas vēlas pārcelt ražošanu uz Latviju. Ražošanas ēkas būvēt industriālajos parkos uz valsts zemes, vietās, kur apkārt ir brīva valsts zeme. Pēc parka uzbūvēšanas apkārtējās zemes vērtība pieaugs gan rūpnieciskajos, gan māju zonējumos, un šo zemi valsts ar peļņu varēs pārdot.

*Apņemties, ka no Ķīnas pārcelto uzņēmumu Latvijas strādnieki tiks nodrošināti ar profesionāli tehnisko apmācību.

*Nodrošināt 80% valsts garantētus kredītus ražošanas iekārtu iegādei un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai gan esošajiem, gan jauniem eksportējošiem uzņēmumiem.

*Īpašu uzsvaru likt uz uzņēmumiem ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

*Rūpniecības uzņēmumos ar grantiem atbalstīt digitalizāciju, šo darbu paveikt krīzes laikā, lai uzņēmumi pēc krīzes būtu ar uzlabotām digitālajām pratībām. Atbalstīt gan programmnodrošinājuma, gan prasmju apguvi.

*Rūpniecības parkus izvietot ne tikai lielākajos centros, bet visā Latvijas teritorijā, arī Latgalē.

Interneta tirdzniecība

Preču piegāde caur internetu un ražošanas lielāka koncentrēšanās Eiropā nozīmē lielāku auto transporta kustību. Mums jāatbalsta Latvijas autotransporta uzņēmumi, kas jau šobrīd ir strauji augoša nozare, kura nodrošina eksporta ienākumus un darba vietas. Tāpat jāatbalsta aviācija.

Kapitāla koncentrēšanās

Pēc krīzes lielāka nozīme būs pasaules lielajiem uzņēmumiem, tāpēc Latvijai īpaša nozīme jāpiešķir spējai iesaistīties to piegādes ķēdēs, savu reklāmas kampaņu vēršot uz tiem.

Kā finansēt izaugsmi?

Lai finansētu Latvijas pārbūvi, ir vajadzīgi vismaz 1,5 miljardi eiro investīcijās uzņēmumos. Šo naudu kredītos izsniegtu Latvijas bankas, bet garantētu Altum.

Ja, pārrunājot ar bankām šo attīstības plānu izrādās, ka tas nav īstenojams banku uzraugu iebildumu dēļ, var vai nu uz krīzes laiku mainīt riska noteikumus, vai arī izveidot valsts attīstības banku, kā Vācijas KfW.

Secinājumi

Latvijai patlaban ir unikāla iespēja likt pamatus straujai izaugsmei jo krīze iznīcina daudzus konkurentus, no kuriem daudzi ir iekļuvuši sastingumā vai panikā un ir viegli uzveicami ar skaidru stratēģiju.

Vissvarīgākais, pirms ķerties pie citiem pasākumiem, ir ieviest skaidrību, panākot kontroli pār vīrusu ar Singapūras, Taivanas un Hongkongas metodi, un atcelt lielāko daļu karantīnas ierobežojumu 14. aprīlī vai vēlākais mēneša laikā.

Krīzes pārvarēšanas stratēģijā pirmais uzdevums ir izdzīvot, nodrošinot uzņēmumiem pietiekamu daudzumu finanšu resursu. Ar izdzīvošanu atbalstīs tās sfēras, kuras ir viegli atjaunojamas un nav stratēģiski svarīgas.

Otrais uzdevums ir saprast, kāda būs pasaule pēc Covid-19 un kā Latvija var izmantot pārmaiņas savā labā.

Trešais uzdevums ir finansēt un īstenot mērķtiecīgas darbības, lai panāktu strauju to sfēru attīstību, kuras sniegs iespējas straujai Latvijas izaugsmei – eksporta preču un pakalpojumu attīstību IT un digitālo pakalpojumu sfērā, interneta tirdzniecībā, eksporta ražošanā, veselības ekonomikā.

Plāna īstenošanai vajadzēs finanšu resursus aptuveni trīs miljardu eiro apmērā, kurus Latvijai jāaizņemas pašlaik. Īstenojot plānu, Latvija var augt ar ātrumu 7% gadā ik gadu.

The post Latvijas stratēģija appeared first on IR.lv.

«Google» demonstrē, kā Covid-19 Latvijā ir mainījis ieradumus

Kompānija “Google” ir publicējusi ziņojumu par sabiedrības mobilitāti. Tam par pamatu ņemti anonimizēti dati no mobilajām ierīcēm, ko izmanto arī “Google Maps”. Ziņojums atspoguļo, kā mainās iedzīvotāju ieradumi saistībā ar ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 epidēmijas apkarošanai.

Ekonomika vai cilvēki – viltus dilemma

Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviests ārkārtas stāvoklis un valdība noteikusi virkni ierobežojumus, kā arī bargus sodus par to pārkāpšanu. Daudzi, un jo īpaši uzņēmēji, izsaka pamatotas bažas par ietekmi uz ekonomiku, tiek prognozēts, ka šī pandēmija varētu izraisīt dziļu … Continue reading

Google izmanto atrašanās vietas datus, lai noteiktu, kurš paliek mājās

Google izmanto lietotāju atrašanās vietas datus, kas iegūti no viedtālruņiem, lai palīdzētu saprast, kā ir mainījusies cilvēku kustībā, reaģējot uz  COVID-19 pandēmiju. Piektdienas rītā  Google bloga rakstā paziņoja, par  Community Mobility Reports, kur iespējams apskatīt cilvēku pārvietošanās tendences pa valstīm.

Pārskatos izmantoti dati no cilvēkiem, kuri izvēlējušies saglabāt savu atrašanās vietas vēsturi  Google. Šādi  Google var attēlot, cik lielā mērā cilvēki ievēro valdības norādījumus maksimāli palikt mājās.

Šobrīd, lai palēninātu slimības izplatību, vairumā valstu ir ieviesti sociālās distancēšanās pasākumi.  Google Maps izmanto anonīmus datus, kas parāda, cik daudz cilvēku ir konkrētās vietās, palīdzot uzrādīt, vai konkrētās darba vietās uzturas pārāk daudz darbinieki. Šādi dati varētu būt noderīgi, lai pieņemtu kritiskus lēmumus, attiecībā par vīrusa ierobežošanu.

Šobrīd ir apkopoti dati par 131 valstīm. Datus var apskatīt ikviens. Vairākās valstīs iespējams apskatīt pat reģionālos datus par konkrētiem štatiem, apgabaliem, provincēm. Pēc tam, kad lietotājs ir izvēlējies ģeogrāfisko reģionu, Google piedāvās PDF failu ar apkopotajiem datiem.

Katra atskaite satur šādu informāciju par 6 kategorijām:

  • Mazumtirdzniecības veikalu, restorānu, kafejnīcu, restorānu, iepirkšanās centru, izklaides parku, muzeju, bibliotēku, kinoteātru un līdzīgu vietu apmeklējumi;
  • Pārtikas veikalu, aptieku, pārtikas noliktavu, zemnieku tirgu, ikdienas lietošanas preču veikalu apmeklējumi;
  • Parku, pludmaļu, suņu parku un citu publisko vietu apmeklējumi;
  • Autoostu, vilciena un metro staciju apmeklējumi;
  • Darba vietu apmeklējumi;
  • Cilvēku daudzumu noteiktos dzīvojamajos reģionos.

Atskaites palīdz amatpersonām saprast, ka, piemēram, dažās valstīs parki ir pārpildīti ar cilvēkiem, neraugoties uz rīkojumu palikt mājās. Šāda informācija ļauj analizēt un pieņemt jaunus lēmumus par dažādiem ierobežojumiem.

Divos augstāk redzamajos attēlos iespējams redzēt, ka Latvijā 5 no 6 kategorijām pēdējā pus otra mēneša laikā ir samazinājies apmeklētāju skaits. Otrajā attēlā redzams, ka par 7% pieaudzis to cilvēku skaits, kas laiku pavada dzīvojamajos reģionos, bet par 25 % samazinājies to cilvēku skaits, kas atrodas darbā. Redzot cilvēkus parkos, pie jūrām un lielās rindās veikalos rodas jautājums – cik šie dati ir precīzi? Augstāk redzamajos attēlos gan ir norādīts, ka pēdējā pusotra mēneša laikā apmeklētāju skaits veikalos ir samazinājies par 22%, bet parkos par 18%. Cik daudzi iedzīvotāji Google ir atzīmējuši funkciju saglabāt savu atrašanās vietas vēsturi?

Google pēc veselības amatpersonu lūguma apsver padarīt pieejamus vairāk datus, lai, izmantojot personas atrašanās vietu, varētu identificēt citus cilvēkus, kas bijuši apkārt laikā, kad kāds ticis inficēts. Šobrīd Google nodrošinātie dati nav pietiekami precīzi, lai noteiktu, vai kāds ir atradies 2 m attālumā no inficētas personas, kā arī tajos vēl joprojām ir visai daudz kļūdu, lai konkrētu personu izsekošana būtu visai nepraktiska.

Google arī ir apsvērusi iespēju izmantot atrašanās vietas vēstures datus, lai parādītu, cik pārpildītas ir slimnīcas un citas medicīnas iestādes. Taču atrašanās vietas dati nespēj atšķirt veselības aprūpes darbiniekus, pacientus un apmeklētājus, padarot šādu informāciju visai apšaubāmu.

Google min, ka sadarbosies ar epidemiologiem, kas strādā pie COVID-19, lai atjaunotu, apkopotu jaunāko informāciju, kas palīdzētu prognozēt pandēmijas gaitu.

Apskatīt  Google Community Mobility Reports.

Avots: The Verge

The post Google izmanto atrašanās vietas datus, lai noteiktu, kurš paliek mājās appeared first on notepad.lv.

Panorama of Dzeguzkalns park and Riga centre

DJI_04091085_101084_111083_121082_131081
Small%2BUK%2Bflag.jpg Panorama of Dzeguzkalns park and Riga centre. Panorama of Riga central part is seen above the autumn golden treetops of beautiful Dzeguzkalns park in Dzirciems suburb. Dzeguzkalns is also a highest hill in Riga (27 metres high). Wouldn't it be good to build a great-looking observation tower here, so that everyone could enjoy such a views?

lv%2Bkarogs.png Dzegužkalna parka un Rīgas centra panorāma. Pāri Dzegužkalna parka rudenīgi zeltainajām koku lapotnēm atmirdz Rīgas centrālās daļas panorāma ar gandrīz visām svarīgākajām vertikālām. Vai nebūtu lieliski šeit (Rīgas augstākajā dabiskajā punktā) uzcelt gaumīgu skatu torni, no kura pavērtos šāda ainava (un interesanti skati te ir arī uz Pārdaugavas, Imantas un citām pusēm)? Manuprāt, šāds skatu tornis būtu vērtīgāks par iecerēto Mežaparkā.     



INTERACTIVE MAP OF PHOTORIGA.COM PLACES

 
Legends%2BPhotoRiga1.jpg

Mobilo telefonu displeju dezinfekcijas iespējas

Koronavīrusa izplatības laikā apkārt dzirdam par nepieciešamību mazgāt rokas, kā arī par dažādu rokturu dezinficēšanu. Ja mēs padomājam plašāk, tad patiesībā tieši mobilais telefons ir viena no tām ierīcēm, kuru mēs itin ilgi un mīļi turam savās rokās, un nav nekāds noslēpums, ka tā ir viena baktēriju un mikrobu perēkļu vieta. Dažādi pētījumi norāda, ka […]

Pica Lulū sola 2h laikā piegādāt arī pārtikas un saimniecības preces

Šajā izaicinājumu pilnajā laikā, īpaši svarīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un tirgus izmaiņām ir ēdināšanas uzņēmumiem. Lai noturētu darbiniekus, Pica Lulū  papildina savu piedāvājumu klāstu ar pārtikas un saimniecības preču piegādi, kuru sola nodrošināt 2 stundu laikā! Jaunais sortiments pieejams sadaļā Lulū bode. Brīdī, kad klientu pārvietošanās tiek ierobežota, ir ļoti aktuāla kļuvusi pārtikas un saimniecības […]

Bulgārijas politologs: Septiņas lietas, ko mums ir iemācījis Covid-19

Globālā krīze, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija, joprojām uzņem apgriezienus, un šobrīd nav iespējams prognozēt, kad un kā tā beigsies, kādas būs tās sekas un cik ļoti būs mainījusies pasaule, kad pandēmija būs beigusies. Tomēr jau tagad redzams, kā šī krīze atšķiras no iepriekšējām un ko tā mums var iemācīt, spriež pazīstamais bulgāru politologs Ivans Krastevs.

iPhone 12 joprojām tiks laists klajā 2020. gadā, tā vietā varētu aizkavēt citus produktus

Saskaņā ar neseno ziņojumu ir ierosināts, ka koronavīrusa uzliesmojuma dēļ Apple paredz zemu pieprasījumu pēc tā gaidāmā iPhone 12. Tā rezultātā ziņojumā tiek apgalvots, ka Apple maldina ideju atlikt palaišanu par dažiem mēnešiem, potenciāli virzot tā izlaišanu uz 2021. gadu.

Tagad, saskaņā ar jauno Bloomberg ziņojumu, viņi apgalvo, ka Apple iPhone 12 acīmredzot joprojām ir paredzēts izlaist 2020. gadā, un ka citi 2020. gadā plānotie Apple produkti varētu būt tie, kas tiks aizkavēti. Papildus iPhone 12 ir baumas, ka Apple laidīs klajā iPhone SE 2 (pazīstams arī kā iPhone 9).

Tika baumots, ka tālrunis tiks paziņots Apple marta pasākumā (kurš, šķiet, ir atcelts). Kompānijā ir arī baumas, ka tā laiž klajā jaunu augstas klases iPad Pro ar mini LED displeju, kā arī jaunus MacBook Pro uzlabotās versijas, kas Apple ienesīs jauno šķērveida slēdža tastatūru jaunajiem MacBook Pro modeļiem.

Pēc iepriekšējā ziņojuma analītiķis Gēns Minsters arī ieteica, ka iPhone 12 joprojām tiks izlaists šogad, un, ka potenciāli vājais pārdošanas apjoms neatturēs Cupertino uzņēmumu turpinot īstenot savus plānus par 5G iPhone.

Avots: Ubergizmo

The post iPhone 12 joprojām tiks laists klajā 2020. gadā, tā vietā varētu aizkavēt citus produktus appeared first on notepad.lv.

Latviete, kas atlidoja no ASV: "Beidzot sajutos savai valstij vajadzīga"

Kamēr daudzi tautieši, kas steidzami repatriējās uz Latviju no tuvākām un tālākām ārzemēm, sociālajos tīklos kurn par nepārdomātu atgriešanās plānu un nepieejamām aviobiļetēm, kā svaiga gaisa malks ir kāds latvietes stāsta par piedzīvoto atgriešanos no ASV. 

WhatsApp strādā pie viena lietotāja konta izmantošanas vairākās ierīcēs

Izskatās, ka WhatsApp tomēr grasās drīzumā uzsākt piedāvāt iespēju izmantot čata, balss un videozvana iespējas ne tikai vienā viedierīcē ar ievietotu SIM karti. Jaunā iespēja tiek gaidīta, visticamāk, kopš laika, kad WhatsApp iznāca pirmo reizi. Neliels atvieglojums ir iespēja WhatsApp izmantot datora tīmekļa pārlūkā, bet tāpat blakus jātur viedtālruni ar aktīvu interneta pieslēgumu. Vienlaikus WhatsApp […]

Kā pareizi runāt ar cilvēkiem, kuri jūtas gudrāki par citiem un bravūrīgi neievēro distancēšanos

Daudzi cilvēki visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, ne vienmēr ir naski ievērot atbildīgo amatpersonu norādījumus un pat likumus, kas attiecas uz visefektīvāko vīrusa izplatības ierobežošanas veidu – sociālo distancēšanos un pašizolāciju. Daudzi par to ir nikni, taču ir labāki veidi, kā pārliecināt cilvēkus par šo pasākumu nepieciešamību.

HyperX Alloy FPS Pro mehāniskās tastatūras apskats

Vakar jau pastāstīju par SteelSeries Arctis 3 Bluetooth austiņām, ko nopirku pats sev ikdienas lietošanai. Šīs austiņas mani pārsteidza ar savu labo uzbūves kvalitāti, skanējumu un ērto lietošanu. Šodien vēlos pastāstīt par vēl vienu gadžetu, ko pirms vairākiem mēnešiem nopirku pats sev un kas arī man liekas veiksmīgs pirkums. Es runāju par HyperX Alloy FPS […]

Microsoft Edge apsteidz Firefox, kļūst par otru populārāko pārlūku

Microsoft Edge Chromium versijas tīmekļa pārlūks vēl pat nav trīs mēnešus vecs (pēc pārejas no beta versijas uz stabilo versiju), bet tas jau paspējis apsteigt Firefox, kļūstot par otru populārāko tīmekļa pārlūku pasaulē. NetMarketShare lēš, ka šī gada martā Microsoft Edge pieder 7.59% no tīmekļa pārlūku tirgus, kas ir lielisks rādītājs tik jaunam tīmekļa pārlūkam, […]

[Virsraksts nav norādīts]

Pagaidām gada labākais kino. Vienkārši labākais kino. Vispirms atsakies ticēt, ka tas viss ir documentary, pēc tam - ka tas ir mocumentary, pēc tam saproti, ka arī mākslas filmu tā nevar uzrakstīt. A serčiks tikai ir pametis pāris astotniekus, un pat nav sācis iet no trumpjiem. 3000 dolāri, arbalets, redneku LGBT, kobras pastkastē, "kopš viņam uzradās helikopters, viņam uzradās arī dažas bīstamas idejas", "man nospļauties uz tīģeriem, bet sievietes - klausieties, kulti ir reāla lieta!", un vēl 149+ dzīvas memes. 

Daudz un dažādas receptes, ko var pagatavot pats skolēns

Situācija, kad visiem diendienā jāpaliek mājās, paceļ jautājumu: ko šodien ēdīsim? Un... kurš gatavos? Mammai un tētim nav jābūt vienīgajiem ģimenes pavāriem - arī bērni var parūpēties par ģimenes maltīti.

Tesla kļūst par pārdotāko auto Islandē

Balstoties uz 2020. gada pirmā ceturkšņa auto pārdošanas datiem Islandē, tieši kompānijas Tesla ražotie auto ir bijuši populārākie un visvairāk pārdotie, apsteidzot tādus vārdus kā Toyota un Volkswagen. Islande, iespējams, varētu būt vēl viena “zelta bedre” elektriskajiem un hibrīdauto, jo valsts un sala jau šobrīd darbojas gandrīz ar 100% atjaunojamo elektroenerģiju, kā arī naftas produktu […]

Covid-19: Pasaules slavenie dziedātāji rīko mājas tiešsaistes koncertus

Koronavīrus turpina plosīties visā pasaulē, atņemot cilvēkiem gan dzīvību, gan darbu. Šajā grūtajā periodā ikvienam ir nepieciešams atbalsts, lai uzmundrinātu un dotu cerību. Arī mākslinieki uz laiku palikuši bez peļņas avotiem, tomēr ar telefona palīdzību cenšas būt kopā ar savu skatītāju, sniedzot bezmaksas tiešsaistes koncertus, šādi mudinot arī citus palikt mājās, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

"Kad man vienreiz būs prieks būt kopā ar bērnu?" Par garlaikotajiem un nogurušajiem vecākiem

“Sakiet, kādā vecumā sākas prieks no bērna?” – uztraucas divu mēnešu veca dēla apjukusī māte. “Gada vecuma? Trīs gados. Pieco? Sakiet, kad es beigšu tik briesmīgi nogurt no viņa? Kad beidzas nepārtrauktā spriedze? Ka tas viss pāries?”

Dienas grauds

vara bungas: Ļoti pareizs jautājums, kas uzdodams uzreiz pēc uzvaras par Covid-19.

Rozā flamingo” (nevis “melnais gulbis”) visā savā krāšņumā.  Hipersaites ved uz publiskiem rakstiem, bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa no tā informācijas apjoma, kas ir un bija “dienestu” rīcībā visā pasaulē. Dienesti raksta slepenas (klasificētas) atskaitās politiķiem, kuriem ir tiesības slepenot savu tālāko rīcību ar saņemtu informāciju – šajā saiknē meklējamas  šodienas problēmu sakne.

“[..] We had every warning: H1N1, MERS, Swine Flu, and Ebola, and that was just in roughly the last decade or so. It wasn’t debated if a pandemic was coming, it was just the question of when. Yet the American people will be potentially subject to a ‘respirator gap’ that could kill far more Americans than the events of 9/11 or even an attack far more deadly by an enemy actor.

We need to understand how this horrible oversight occurred and those who are responsible for it, on all levels, must be held accountable for their decisions or their inaction.

avots

Jaunā Fitbit Charge 4 fitnesa aproce tiek pie GPS funkcijas

Karantīnas laiks dažiem cilvēkiem atvēris jaunas iespējas vai devis svaigu motivāciju nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, un tieši šajā laikā Fitbit atjaunojis savu fitnesa aproču klāstu, piedāvājot Charge 4 modeli. Iespējams, tas ir kāds no pēdējiem produktiem tieši no paša Fitbit, kamēr vēl oficiāli nav noslēgusies pāreja uz Google. Viedā aproce saņēmusi mūsdienu standartiem atbilstošu funkcionalitāti […]

Vai drīkstu iet uz randiņu, kad ārā plosās Covid-19?

Vai maz ir kāds, kurš nebūtu dzirdējis, ka tagad ikvienam ir jāievēro sociālā distancēšanās. Tas nozīmē pavadīt laiku mājās, tikties tikai ar tiem cilvēkiem, ar kuriem dzīvo vienā mājsaimniecībā, bet ar pārējiem kontaktēties attālināti. Tomēr tas nav tik vienkārši situācijās, kad sirds iepukstējusies straujāk un tik ļoti gribas doties uz randiņu.

Vērojam putnus attālināti. Iespēja sekot putnu dzīvei tiešsaistes kamerās

Nule kā Latvijas Dabas fonds atklājis putnu tiešraižu sezonu un nu līdzās visu gadu novērojamajam jūras ērglim un ūpim, varam lūkoties arī tajā, kas notiek vistu vanaga ligzdā Rīgā, mazo ērgļu ligzdās Zemgalē, melnā stārķa ligzdā Siguldas novadā un arī zivjērgļa mājvietā Kurzemē. Iespējams, jau nosauktajiem putniem nedēļas nogalē varētu pievienoties vēl kāds ļoti reti redzams putns.

Apple nopērk laika prognožu lietotni Dark Sky, atņem to Android izmantotājiem

Dark Sky tiek visai pamatoti uzskatīta par vienu no precīzākajām laika prognožu lietotnēm viedierīcēs. Android lietotāji Dark Sky iespējas bija pieejamas četrus gadus, bet šobrīd pavēstīts, ka no Dark Sky Android lietotājiem jāatvadās. Iemesls? Apple iegādājies Dark Sky, no 1. jūlija Dark Sky vairs nepiedāvās laika prognozes. Dark Sky API tiek likvidēts, tīmekļa lapa (http://forecast.io […]

Kā prezidenti palīdz izplatīt melus par pandēmiju un mītus par koronas vīrusu

sandraveinberga

Skola Norvēģijā pārtrauc video zvanus, jo tiem pieslēdzies kails vīrietis

Laikā, kad gandrīz visā pasaulē mācības skolās notiek attālināti un tiek izmantoti dažādi video servisi, Oslo pilsētas skolā kāds vīrietis spējis pieslēgties video zvanam, kurā bijušas trīs skolnieces un kameru priekšā sevi apmierinājis. Skola lietojusi Whereby platformu, kuras pārstāve Ingrīda Odegarde (Ingrid Ødegaard) atvainojusies mācību iestādei, kā arī izteikusi savu spriedumu par situāciju, apgalvojot, ka […]

Kāpēc Latvijā cīņā pret koronavīrusu nenēsā sejas aizsargmaskas? Pretēju viedokļu sadursme

Vairākās Eiropas valstīs tagad ir uzlikts par pienākumu nēsāt sejas aizsargmaskas, lai izvairītos no inficēšanās ar Covid-19. Piemēram, tās jānēsā visiem austriešiem, dodoties iepirkties. Tāpat obligāti maska, atrodoties publiskā vietā, cilvēkiem jāliek arī Čehijā un Slovākijā. Jauns.lv interesējās, vai šāda prasība nebūtu ieviešama arī Latvijā?

 

Spēlei Candy Crush noņem “ierobežoto dzīvību” funkciju

Mobilo aplikāciju izstrādātājs King šonedēļ spēlei Candy Crush Saga pievieno neierobežotu dzīvību skaitu. Šai un vairākām citām spēlēm bez ierobežojumiem tiek noņemti taimeri, kas liek spēlētājiem gaidīt vai maksāt, ja tiek zaudēts pārāk daudz reižu. Opcija būs pieejama līdz 5. aprīlim. Tā ir daļa no Pasaules Veselības organizācijas sadarbības ar nosaukumu #PlayApartTogether, kas veicina izpratni par drošību un sociālās distancēšanas vadlīnijām koronavīrusa pandēmijas laikā.

Ar “neierobežotajām dzīvībām” tiek atjauninātas septiņas spēles: Candy Crush Saga, Candy Crush Soda Saga, Candy Crush Jelly Saga, Candy Crush Friends Saga, Farm Heroes Saga, Bubble Witch 3 Saga un Pet Rescue Saga

Candy Crush Saga ir leģendāra spēle, kuru iecienījuši miljoniem spēlētāju visā pasaulē. Tās līmeņi ir spēlēti vairāk kā triljons reižu, ierindojot to populārāko mobilo spēļu topu augšgalā.

Kā Nellija Boulza šodien rakstīja savā New York Times esejā, pandēmija ir likusi daudziem cilvēkiem pārvērtēt savas attiecības ar tehnoloģijām, pārvēršot reflektīvu nepatiku pret “ekrāna laiku” par kritisku apsvērumu tam, kas ir šajos ekrānos. Tāpat arī Candy Crush atrodas bieži kritizēto bezmaksas telefonu aplikāciju kategorijā — bet tā ir ideāla maza izmēra spēle, un izstrādātājs King uz laiku ir noņēmis savu viskaitinošāko spēles funkciju.

The post Spēlei Candy Crush noņem “ierobežoto dzīvību” funkciju appeared first on Datuve.

Seagate Backup Plus Hub ārējā cietā diska apskats

Vai tu zināji, ka 31. marts ir World Backup Day, jeb diena, kad mums tiek atgādināts par datu rezerves kopiju veidošanas nepieciešamību? Kad tu pēdējo reizi esi drošā vietā saglabājis savu svarīgo datu rezerves kopiju? Svarīgi dati neglabājas tikai serveros vai datoros, tādus uzkrājam arī mūsu mobilajās ierīcēs un planšetdatoros. Par laimi šobrīd ļoti izplatīti […]