Skaidrai naudai makā būt !

Lai kāda būtu katra indivīda nostāja attiecībā uz bezskaidru naudu, realitātē pierādās, ka skaidrai naudai ir jābūt.Gadījums Nr. 1 - šodien.Eju ēst. Maksāju ar karti. Personāls paziņo - oj, šodien nekas nestrādā. Pamēģinu ar...

Lentveida pamatu izmaksas

Nu jau aizgājusī būvniecības sezona sākās ar pamata bedres rakšanu un beidzās ar gatavo pamatu ieziemošanu. Plāni bija daudz grandiozāki, bet nu max saviem spēkiem strādājot pie mājas būvniecības un paralēli strādājot arī savā pamatdarba vietā, šis nu bija arī max ko varēju izdarīt.

Šeit bildes ar gandrīz-PIRMS un PĒC:

img-20180422-wa0011

20181013_171512

 

Tā kā relatīvi liels darba posms ir noslēdzies, tad nu izdomāju apkopot savas kopējās izmaksas vienā excel failā un ar sadalījumu pa grupām arī padalīties ar jums.

pamati

Kopējās lentveida pamatu izmaksas man sastādīja aptuveni 7.5 kEUR jeb aptuveni 60eur uz katru mājas dzīvojamās platības kvadrātmetru. Šī summa ietver sevī pilnīgi visu- sākot ar melnzemes norakšanu un līdz pat tam, kas redzams bildē augstāk plus vēl 10-15cm šķembu kārtu virs smiltīm, kas gaida savu iestrādes laiku. Manuprāt šī summa ir absalūtais minimums kāds iespējams, lai nezaudējot kvalitāti uztaisītu pēc iespējas lētākus pamatus. Šeit, protams, jāpiemin, ka lielākais ietaupījums bija uz darba spēka rēķina, jo pamatā strādāju viens. Bija arī dažas dienas (veidņu likšana un betona liešana), kad man palīdzēja kāds brīvprātīgais darbinieks.

Tā nu tagad tas viss izskatās un gaida jaunās būvniecības sezonas sākumu.

Autortiesības blogā. 2. daļa

Turpinot stāstu par autortiesībām, apjautājos, kā gājis Ikaram Kubliņam, kurš publicē savas fotogrāfijas vietnēs Photoplaces.eu, Fotovietas.com un photoriga.com. Šīs vietnes nav tipiski blogi, jo vairums ierakstu ir fotogrāfijas ar aprakstu. Ņemot vērā, cik rūpīgi autors attēlos norāda savas vietnes adresi, secināju, ka viņam droši vien ir pieredze ar bilžu zagļiem. Cik apmēram tādu gadījumu un cik[...]

Izziņots Redmi Note 7 ar 48 MP kameru un nepārspējamu cenu

Jaunais Redmi apakšzīmols ticis pie pirmā sava viedtālruņa modeļa Redmi Note 7. Redmi Note 7 piedāvās 48 megapikseļu kameru ar Sony IMX586 sensoru Samsung GM1 sensoru, Snapdragon 660 procesoru, pamatīgu ekrānu un akumulatoru. Tiek lēsts, ka Redmi Note 7 pat ar 6 GB RAM un 64 GB atmiņu maksās ap 180 eiro. Redmi Note 7 ticis pie 6.3 collu […]

Darbs no mājām

The post Darbs no mājām appeared first on Mildas Laiks.

Liepājā ārsti ar teju aizmirstu metodi mēģina glābt pacientes kāju no amputācijas

Latvijā pēdējos gadu desmitos vairs tikpat kā nepraktizēta operācija šonedēļ veikta Liepājas reģionālajā slimnīcā, kur divi ķirurgi mēģināja glābt no amputācijas pacientes kāju. Mediķi izmantoja savulaik Padomju Savienībā ievērojamā ķirurga Gavrila Ilizarova patentēto aparātu.

Autortiesības blogā. 3. daļa. Saruna ar AKKA/LAA

Turpinot noskaidrot, kā ar autortiesību pārkāpumiem cīnās citi, devos aprunāties ar KI fonda sabiedrisko attiecību speciālisti Ievu Kolmani un Vizuālo darbu nodaļas vadītāju Ingu Mūrnieci no Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības.   Īsumā – ar ko AKKA/LAA nodarbojas? Ieva Kolmane. Ne visi autori paši tiek galā ar savu darbu pieskatīšanu. Principā autors ir[...]

Visiem neklepot

vara bungas: Paradokss. Vairums jaunsargu mammu šādu apmācību nepieļaus, lai gan  asaru pilna pieredze ar  nepareizi uzvilktu gāzmasku var noderēt arī civīlajam.  Kur LV  šo pieredzi var iegūt? Nekur. Varbūt peintbola/lazertaga klubi var piedāvāt kā izklaides opciju vecpuišu ballītēm?

 

Kā mani nehospitalizēja

Yuris

Zināms Samsung Galaxy S10 izziņošanas datums

Samsung pagājušās nedēļas nogalē izsūtījis ielūgumus uz Unpacked pasākumu, kas norisināsies 20. februārī Sanfrancisko. Gandrīz skaidrs, ka Samsung grasās izziņot Galaxy S10 viedtālruni. Arī šajā gadā no Samsung tiek gaidīti divi Galaxy S10 modeļi – mazākais Galaxy S10 un lielāka izmēra Galaxy S10 Plus. Abi viedtālruņi, visticamāk, tiks piedāvāti iegādei uzreiz izziņošanas dienā. Citi avoti norāda, ka Samsung grasās beidzot […]

Nepatika un citas lietas

1. To, ka man nepatīk ziema daudzu iemeslu dēļ, rakstīju jau iepriekšējā postā. Vēl viens iemesls, kāpēc man šogad jo īpaši nepatīk ziemīgais janvāris ir tas, ka zābaki jātīra katru dienu. Pat vairākas reizes dienā, ja vairākas reizes ir jāiziet no mājas. Te sētnieki celiņus, takas un taciņas ar smiltīm un sāli nokaisījuši tādā daudzumā, ka zābaki, pat svaigi notīrīti un nopucēti, ātri vien kļūst netīri, kā dubļos izmīcīti, un ar baltajām sāls svītrām uz tiem. Pagājušajā ziemā pietika ar to, ka tos notīrīju apmēram reizi nedēļā profilaksei.
2. Īpaši nepatīk tas, ka dēls februārī pārvācas uz dzīvi uz ASV pie savas sievietes. Bet nu tā ir viņa izvēle un manām domām un vēlmēm te nu nekādi nav nekādas nozīmes. Viņa izvēle un viņa dzīve. Feisbukā jau sakomunicēsim un braukāsim viens pie otra ciemos (ja man, protams, tiks apmaksāts ceļš turp un atpakaļ). Pavisam pārvākties pie viņa - šobrīd neesmu gatava vēlreiz kardināli mainīt savu dzīvi. Jau tā man nācās daudz ko mainīt savā dzīvē un ritmos, kad aizgāju prom no māsas dzīvokļa.
3. Nepatīk tas, ka pamatoti aizrāda uz drukas kļūdām manos tekstos un komentāros, Mana vaina - pirms publicēšanas nepārlasu - it īpaši komentārus un "neizkasu blusas". Labi, ka lasītāji mani saprot, tik aizrāda uz kļūdām.
4. Paldies tiem, kas reizēm atķeksē reklāmas manā blogā.

Polija par spiegošanu arestē Huawei augsta ranga darbinieku

Tiek ziņots, ka Polija aizturējusi Huawei darbinieku Ķīnas pilsoni, aizturēts arī viens Polijas pilsonis. Abi aizturēti par aizdomām spiegošanā. Polijas televīzijas kanāls TVP ziņojis, ka valsts drošības iestādes veikušas kratīšanu Huawei Polijas ofisā un arī pie mobilo sakaru sniedzēja Orange Polska. Ķīnas ārlietu ministrija jau norādījusi, ka ir noraizējusies par notikumiem Polijā. Huawei pārstāvji uzsvēruši, ka uzņēmums darbojas […]

Apple nedienas v2.0

Apple varētu raksturot kā firmu, kas rada supertelefonus, superdatorus, superekosistēmu, superpeļņu, bet vai šim supermenam uzradies kriptonīts? Kā rāda pēdējo mēnešu notikumi, tad ir gan. Izlasot Arta trāpīgo rakstu par Apple nedienām, nolēmu publicēt arī savu refleksiju par šo tēmu. Ķīnas faktors Apple akciju cenu lejupslīde un Tima Kuka atrunas akcionāriem ir sekas globālajiem procesiem, […]

Robots „pensionārs” — pret telefona krāpniekiem

Par telefona krāpniekiem prese ir rakstījusi ne vienu reizi vien. Ir bijuši fiktīvi Microsoft tehniskās palīdzības darbinieki, kuri baidīja lietotājus ar neesošiem vīrusiem un solīja par nelielu samaksu atrisināt šo problēmu. Ir bijuši fiktīvi policisti, kas zvanīja vecākiem un stāstīja, ka ar viņu bērnu notikusi nelaime. Tādi eksemplāri ir pretīgi pat tiem, kam nav nācies izbaudīt uz savas ādas krāpnieku „mākslu”. Nupat notikušajā hakeru saietā 35C3 bija kāds referāts, kurā bija runa par neticami efektīvu palīgu cīņā ar šiem ļaundariem. Jaunā supervaroņa vārds ir Lenijs.

 

 

Lenijs ir vienkāršs tērzēšanas audiorobots, kurš noteiktā secībā atskaņo iepriekš ierakstītas frāzes, līdzko sarunas biedrs uz mirkli apklust. Visas Lenija replikas pensionāra balsī ierunājis talantīgs aktieris, un to kopējais ilgums ir tikai dažas minūtes. Kad pēdējā frāze atskaņota, robots sāk atskaņošanu no gala. Turklāt visas replikas izklausās tik īstas, ka telemārketinga darbinieki un krāpnieki sarunājas ar Leniju desmit vai divdesmit minūtes un pat vēl ilgāk.

Kāpēc viņi neko nenojauš? Pirmkārt, robota arsenālā ir universālas frāzes, piemēram, „Halo, es jūs slikti dzirdu”, „Mirklīti pagaidiet, nelieciet nost klausuli” un „Jā, jā” — tādas der jebkurā telefona sarunā. Turklāt šis cīnītājs ar telefona krāpniekiem prot pietiekami veikli mainīt sarunas tēmu tā, lai tai nebūtu nekā kopīga ar sākotnējo. Viņš var, piemēram, uzsākt stāstu par savu ģimeni un palielīties ar gudru meitu. Telemārketinga darbiniekiem un telefona krāpniekiem nav citas izejas, kā vien uzklausīt viņa vecišķo pļāpāšanu. Lūk, dialogs ar Leniju (diemžēl robots sarunājas tikai angļu valodā).

 

 

Mēs nezinām, kurš izstrādājis Leniju, taču autors noteikti ir psiholoģijas speciālists: viņa pūliņu rezultāti ir ļoti efektīvi cīņā ar telemārketinga darbiniekiem un krāpniekiem. Vietnē YouTube var atrast daudz amizantu sarunu ar Leniju. Ilgākā no tām ir gandrīz stundu gara. Iedomājieties: cilvēks runā ar šo „pensionāru” un tikai pēc 40 minūtēm sāk nojaust, ka visu šo laiku centies piedāvāt preci autoatbildētājam! Vēl trakāk, ka pat pēc tam operatore turpina sarunu ar robotu veselas divdesmit minūtes! Iespējams, ka todien Lenijs daudzus paglāba no sarunas ar šo dāmu.

Konferencē 35C3 Merve Šahins un Oreljans Fransijons no firmas Eurecom savā referātā prezentēja vairāku simtu Lenija YouTube ierakstu analīzes rezultātus. Viņi iedalīja sarunas vairākās kategorijās atkarībā no zvanītāja mērķiem un konstatēja, ka visās kategorijās saruna ilgst vidēji mazliet vairāk nekā 10 minūtes. Šajā laikā robota ieraksts tiek atskaņots 1,7 reizes.

Telemārketinga darbinieki parasti iztur Lenija pļāpāšanu aptuveni 12 minūtes, bet krāpnieki nav tik pacietīgi un noliek klausuli jau pēc 7 minūtēm. Ja paklausīsieties Leniju, tad sapratīsiet, ka pat tikai 7 minūtes gara saruna ar „pensionāru” liek cilvēkam pēc tam visu dienu justies kā pēdējam muļķim. Un tā tiem blēžiem vajag!

Referātā vēl uzsvērts, ka krāpniekiem (atšķirībā no preču tirgotājiem) biežāk neiztur nervi — aptuveni 10% gadījumu viņi sāk lamāt nabaga Leniju un vispār ātrāk noskaišas. Labi, ka viņam tas ir kā pīlei ūdens. Vēl viens interesants fakts: tikai 5% gadījumu sarunas biedri nekļūdīgi konstatē, ka „Lenijs” ir audioieraksts vai robots. Daudzi telemārketinga darbinieki noliek klausuli, uzskatot, ka runājuši ar cilvēku, un tas, protams, ir labi.

No tehniskā viedokļa robots Lenijs ir tikai dažas skaņu ierakstu datnes un četras koda rindiņas. Diemžēl to nav viegli patstāvīgi izmantot. Vispirms būs vajadzīgs VoIP serveris Asterisk vai Freeswitch — tie pieejami bez maksas, taču jābūt kaut kādai sajēgai par IT. Pēc tam jāuzstāda tērzēšanas audiorobots: jāpārkopē ierakstu datnes un jāieliek vajadzīgajā vietā programmas kods. Ja tas jūs nebaida, tad nepieciešamo informāciju atradīsiet vietnē YouTube — Kriss no Crosstalk Solution ir uzņēmis lielisku instruktāžas video, kurā paskaidro, kā uzstādīt Leniju, izmantojot Asterisk grafisko saskarni FreePBX.

Bet uz atvadām man noteikti jāparāda jums vēl viens video, kurā Lenijs demonstrē augstāko pilotāžu. Lenij, turies!

 

 

Izmantoti Kaspersky Lab materiāli.

Tēvs par Dzemdībām

Tēma kindof sarežģīta, kindof pašsaprotama, kindof privāta… Bet kaut kā gribās pastāstīt. Kaut vai tāpēc, ka vīriešu rakstītu materiālu par šo nav pārāk daudz, abet derētu būt – tēma, tomēr, tāda, kas būs aktuāla ja ne visiem, tad nu ļoti daudziem vīriešiem kaut kad dzīves gaitā.

Stāsts būs par manu pieredzi – viedoklis, domu gājiens, izjūtas. Savukārt par pašu procesu literatūras saraksts būs bloga apakšā (vērtīgas literatūras saraksts, by mužik – for mužik). Nu tā.

Pirmais – vai vīrietim būtu jāpiedalās dzemdībās?

Ir dzirdēts, ka nē – padomju laiku babuļu, no elles nostūriem izlīdušo briesmekļu pozīcija, ka vīrietis savu ir izdarījis jau pie uztaisīšanas, un tad parādīs viņam rezultātu, kad būs gatavs. Jā, arī 21.gs tā gadās, pašam vienreiz sekretāre pie ginekoloģes piečakarējās par to, ka es tur biju, jo nu nafig. Ehk, lodi pierē un atpakaļ ellē.
Manuprāt, ir. Loģika tāda:
Mana sieva ir mans labākais draugs. Mēs esam viens otram pirmā aizsardzības līnija visā dzīves garumā, visos projektos un procesos. Šis, turklāt, ir abiem kopīgs projekts (Ok, jā, ir scenāriji, kur tēvs var bērnu negribēt, vai negribēt šo sievieti, vai nu vispār neko, bet pat tur – nu vajadzētu vismaz tik daudz tomēr izdarīt vēl), tātad abpusēja interese.
Līdz ar to es vēlu viņai tikai to labāko un centīšos palīdzēt, kā vien varu. A varu – visādus sīkumiņus, kas palīdz. Varu padot ūdeni (vai ne-ūdeni. Krč, padot lietas). Varu aiznest mantas uz mašīnu, un arī aizvest mūs līdz objektam. Varu atbildēt uz medicīnas personāla jautājumiem, kad sieva sakostiem zobiem pūš. Utt., utjp. Un – vienkārši būs klāt.
Esi kādreiz kopā ar draugu vai nu kāvies, vai kopā sēdējis policijas iecirknī, vai pēc stundām palicis, vai ko…? Nu re, ir labāk, ja ir vēl kāds, pat ja tā, uz sitienu, situācija kā ir sāpīga, tā ir.

Ir dzirdēts, ka vīriešiem ir grūti tā vienkārši būt klāt un nevarēt risināt situāciju, redzēt, ka kādam sāp, un nevarēt palīdzēt… Nu, uz ko es varu teikt – izaudzē olas un tiec tam pāri, ne viss šajā dzīvē ir par tevi, un šajā situācija tavs ego nav tā svarīgākā lieta.

Anyways.

Kā mums tas viss notika. ?

Gulēt aizgājām ap pusnakti – vīkends tomēr, steigties nav kur. Datums bija tieši paredzētais (nu, līdz pusnaktij), bet dažas lietas nesteidzināt – kad nāks, tad arī nāks. Grūti, protams, gaidīt, nu a ko.

0115
Pamostos no tā, ka Ilze aiznesās ar komentāru, ka ūdeņi nogāja. Hm. Tā kā es zinu teoriju, ka a)starp ūdeņu noiešanu un reālo sākumu, kur jātaisās un jābrauc, ir daudz laika; b)pirmās dzemdības parasti ir ilgākās, tad paliekam zem palaga dvieli un mēģinām snauduļot. Kaut kādas paciešamas kontrakcijas ir, bet arī tās sākoties ilgi pirms… Tikai mums ar Ilzi atšķirās laika izjūta, un šīs man šķiet notiekam diezgan ātri.
Paņemu laiku – ap 4 minūšu intervāls. Hm. Tas ir maz. Atkal ātra gūgle, un, jā, ir kam sākas lēnītēm, un ir kam sākas ar tām pašām 4-5, un tad tas viss notiek ātri.

0200
Aptuveni 2-3 minūšu intervāli. Skaidrs, ka nu drīz arī būs, Ilze zvana Vecmātei, es ceļos un gatavojos dušai. Lūk, viens labs piemērs, ko vīrs var darīt – intervālus fiksēt. Zini, it kā jau kas tur grūts, uzspied telefonā hronometrā “Aplis” un paskaties, cik ir… A ja viņai tas intervāls nav tikai laika vienība, bet sāpīte pa visu vēderu, tad vieglāk ir to izdarīt man.

0215
Duša. Izmazgāju matus. Izpucēju zobus. Noskujos. Pēc dušas arī nagus apgriežu. Ļoti svarīgi punkti – es nevaru nevienam neko palīdzēt, ja es neesmu pats stabils un drošs. Netīri mati mani besī, kasu visu laiku pauri. Gari nagi (un īkšķis vēl aizlūzis nedaudz piektdien) arī besī. Līdz ar to – laiks vēl ir, tāpēc izmantoju, aizvācot mazsvarīgus sīkumus. Rezultāts – esmu mierīgs un fokusēts.
Maybe arī nakts maiņu pieredze palīdz – diennakts stunda nav svarīga, mērķis ir svarīgs.
Mantas samest (kas vēl nebija Dzemdību somā) ir vienkārši, varam taisīties. Rūteris, kāda grāmata, ivrita mājasdarbs utt.
Mašīnu biju nolicis metrus 20 no durvīm, tagad ieslēdzu un noparkoju 5m no durvīm. ?Zini, ja nu kādam ap trijiem no rīta vajag man pabraukt garām tieši tagad, tad lai apbrauc da kaut vai pa Daugavu, man pofig, es gaidu cilvēku.

0300
Startējam. Mērķis – Harmonija, nedaudz aiz Raganas. Juglas Statoilā vēl piestāju pēc sviestmaizes un kakao – atkal, svarīgs punkts, turēt visus labi pabarotus un padzirdītus, lai saglabātos nomodā tik ilgi, cik vajag. Ilze negrib neko, tikai ūdeni, so šoreiz tikai es. ?
Ripojam. Es jau ikdienā braucu miermīlīgi, bet šonakt vēl par pieciem procentiem mierīgāk. Uz katru kontrakciju sadodamies rokās. Pieņemu, ka tas palīdz aptuveni tā, ka nav jau labi, bet tu vismaz neesi viens… Un tas ir daudz.
Ā, nu šī arī ir prasme, kas būtu jāmāk katram un jau no autoskolas – vadīt mašīnu ar kreiso roku. Ar automātu un kruīzu nav baigā māksla, bet es to mācījos jau ar pirmo Opeli un manuālo – čiksas, ar ko sadoties rokā (kas ir iemesls, kāpēc to mācēt), nebija, bet mācījos tā vai tā. Iemācījos. ?

0400
Harmonija.
Iečekojamies un Vecmāte pārņem kontroli – man mieriņš, kindof. Stress un situācija, protams, ir, bet atbildība vairs nav mana, un savu daļu esmu izveicis pareizi. Vai nu pateiks uz vietas, ko darīt – padod ūdeni, pieturi šo, padod to – vai arī jau pirms procesa, teorijas nodarbībās, būs sadalīti uzdevumi, teiksim, kāpēc viņai atspiesties pret kāpņu margām, ja var atspiesties pret savu vīru?
Sīkums, bet why not.

0520
Vanna.
Šo varētu saukt par bailīgo procesa daļupalīdzēt nu toč-toč neko nevar, ir iespēja, ka kaut kur būs redzamas asinis, sieva pūš un sten, tātad viegli nav… Un es tikai starp katrām divām spiedienu reizēm piedāvāju ūdeni un aizeju pēc jauna ūdens. ?
Labā ziņa, ka procesa šī daļa jau vairs nav tik ilga. Parādās bērns – un te ir ļoti, ļoti svarīgi lasīt teoriju pirms dzemdībām, lai nekristu panikā. ? Bērns nav rozā, nav ietīts svaigi gludinātā autiņā, nav smaidīgs un nav dzimšanas brīdī ~2 mēnešus vecs. Bērns ir mazs, krēslā izskatās zilgans (un gan jau ka arī ir), pārklāts ar dažādām vielām, un pat nebļauj, tikai mēģina šķilties balsī kā dīzelis ziemas rītā… Un te neviens man pat ūdeni vairs neprasa padot, Ilze tur mazo, Vecmāte dara tur savas lietas, kko vāc, kko gatavo nākamajiem procesiem un tā… Es tikai skatos, un tāds kamols kaklā, ka varētu paraudāt, no emocionālā sasprindzinājuma… Bet labā nozīmē.

Ap 0700
Nu, arī pēc bērna parādīšanās ir vēl nedaudz asiņu un visādu elementu, bet nekas kritisks.
Ir mirkļi, kuros vari novērtēt profesionālu Vecmāti – kā viņa bērnu apģērbj, nosver un tā. Labi zinu, ka a)es to darītu stundas piecas, nevis vienu minūti; b)tik droši, kā viņa, vēl ilgi pat nemēģināšu… Mēģināt iegūt no nulles to pārliecību un kustību drošumu būtu melnā josta idiotismā.

Nu kaut kā tā.
Turpmākajā periodā tēva loma ir, pa lielām šaibām, delivery service. Ūdeni uz augšu, salvetes pie gultas un izlietotās – prom, uz tuvāko ciemu pēc pārtikas (Pansija – ēdnīca +/- parastā, nav slikti, bet nebūs arī pārsteigumu. Toties tas, ka var piezvanīt un pasūtīt, un braukt jau pēc gatava, ir labi), un tad, pirms mājās braukšanas, vēl izbraukt līkumu pa šoseju, lai mašīna iesilst, un ieāķēt sēdeklīti siksnās. Nu visādi sīkumi. ?

Atpakļceļā ripoju vēl, vēl mierīgāk – mašīnā tomēr 75% no Bergmaņu dzimtas, un viena no viņām jau tā stresā par to, ka Wtf, kas notiek, un kas rūc, un kas šūpojas… ? Nu, kkā tā.
Galā tiekam.

Now shut up, it’s education time…

  • Grāmata – Commando Dad. Diezgan sakarīgs bez-bullšita stāsts par visu no ieņemšanas līdz atvešanai mājup. Visādi čeklisti ar’ i’ – ko ņemt līdzi, kam gatavoties, cik stundas kas aizņem un tā.
  • Grāmata – Gaidības un Radības ar Prieku. Par dabīgām dzemdībām un mājdzemdībām. Zini, šis ir viens no jautājumiem, kur es teicu Ilzei – “Your call.” Viņa gribēja dabīgi, tātad tas ir tas, ko es par 100% atbalstu, un, izlasot teorijas daļu arī ieteiktu visiem… Bet, protams, tas vienmēr būs her call. Ja viņa šo grib, tad šo iesaku.
  • Lekcija par dzemdībām sestajā stāvā pie Gaisa tilta – uhh, izdzirdot, ka lekcija divas – divas ar pusi stundas, bišķi tā kā nolaižas… Bet noderīgi, ka tu soli pa solim zini, kā tur tā mehānika notiek.
  • Lekcija par gatavošanos dzemdībām pretī Viesnīcai Latvija – līdzīga pēc satura tai tur, pie Gaisa tilta. Ja viena no viņām būtu čutj labāka, pietiktu ar vienu. Šajā nav tik detalizēti mehānika, kā tur viss notiek, bet ir vairāk par to, kā tur atbalstīt sievu procesā, kad ieritināt azotē, kad abiem stāvēt un šūpoties, utt.

Mēs bijām arī uz lekciju par … ibio, kā nepatīk tas vārds … “hendlingu.” Ibio. Beibija hendlings, ko izveic bous parenc, un arī kā uzvilkt klouzes un kā putingot slīpingā viņu… Labi, Ok. Šis ir sūds, vismaz tajā mājā pretī Viesnīcai Latvija, jo a)visu pārējo teoriju labāk un pamatīgāk tu dabūsi iepriekšējās lekcijās; b)vecmāte parādīs; c)pats izpīpēsi. Reāli, c’mon, runa ir par mazuļa paņemšanu rokās, nevis raķešzinātni. ?
Nafig šito.
A pārējo gan izlasi/apmeklē.

Nu tā. ?

Tesla VS robots.

Nesen parādījās ziņa, ka bezpilota automašīna Tesla Lasvegasā notriekusi Krievijā ražotu robotu. Tur kaut kāda gadžetu izstāde bijusi.
Nupat Teslu reabilitēja - novērošanas kameras fiksējušas, ka mašīna pabrauca garām robotiņam, pat nepieskaroties. BET - robota būvētāji taisīja sev melno PR - piesējuši virvīti, parāva - un robots apgāzās uz sāniem.
PR izdevies 2x - līdz šim neviens tos robobūvniekus nepazina, finansēti viņi tikuši no Krievijas valsts budžeta, viņu produkciju nez kāpēc nepirka...
Kaut kā jau jāreklamējas ir.

Lexar izlaiž 1TB atmiņas karti (bet to noteikti nevajag pirkt)

Lexar nupat pieteica pasaulē pirmo SD karti ar 1 terabaita ietilpību un viss internets ir sajūsmā. Tā ir SDHC/SDXC UHS-I karte, kas lietojama visvisādās foto un videokamerās. Tā maksās 500 dolāru tur, un ej nu sazini cik šeit. Bet nav svarīgi, cik tā maksās - nepērciet to!

Ir cilvēki, kas joprojām iesaka izvairīties no lielas ietilpības atmiņas kartēm, jo tām ir viens liels risks. Ja tās nobrūk, tad sanāk pazaudēt ļoti daudz materiāla. Bet man tā nešķiet liela problēma. Vienalga cik liela karte, ja tā nobrūk, būs bēda. Tāpēc vienmēr vajag lietot divas kartes (jums visiem taču ir kameras ar diviem slotiem?) un/vai regulāri tās izlādēt un bekapot. Nekad neturi pilnu karti kamerā. Uzreiz pēc bildēšanas/filmēšanas ņem un izlādē datorā vai cietajā diskā (kurš uzreiz tiek bekapots vēl vismaz divās versijās, vai ne?).

Tas, kāpēc es iesaku izvairīties no šīs kartes, ir ātrums. Pareizāk sakot lēnums. 633X. Tas ir 95MB/s lasīšanas un 70MB/s rakstīšanas ātrums. Tas mūsdienās nav normāli. Izvelc kalkulatoru un izrēķini cik ilgi tev paies pārkopēt terabaitu. Pa to laiku var uztaisīt, uzcept un apēst picu!

Ja tu daudz maz nopietni darbojies ar foto un video, tad - pirmkārt tu jau to pats zini, bet ja nu tomēr nē - vienmēr investē ātrās kartēs. Vismaz 150MB/s. Vislabāk 300MB/s. Jā, tās kartes ir šausmīgi dārgas, bet ietaupīs tev 2x, 3x, 5x vairāk laika. Un varbūt tev liekas, cik tad tur karti izkopēt... oi, ļoti. Tas var būt tik nenormāli ilgi.

Man laimējies lietot Sony 300/299 kartes un es nevaru vairs iedomāties lietot kaut ko zem 100/100. Lasīt tālāk →

CES 2019: Sauja interesantu gadžetu (video)

Izstādē visas nedēļas garumā notiek dažādi formāli un mazāk formāli pasākumi. Šajā video atskatos uz interesantākajiem gadžetiem, ko ieraudzīju neformālajā Pepcom pasākumā.

Dzirde

Kāda ir augstākā skaņas frekvence, ko vēl varat sadzirdēt?
Man ir ap 11 029 Hz (noteikts ar galīgi neprecīzu metodi - mobilā telefona aplikācija).
Draudzenei - 14 700 Hz. Vikipēdija saka, ka 20 000 Hz esot cilvēka dzirdes maksimums.

Autortiesības blogā. 1. daļa

Autortiesībām saistībā ar blogiem rūpīgāk pievērsos, kad sastapos ar pirmo nopietno bilžu zādzības gadījumu no stacija.org. Pirmajā daļā pastāstīšu, kā (neveiksmīgi) risināju savu konkrēto gadījumu. Viss sākās ar to, ka draugs televizorā ievēroja bildes, kuras agrāk jau bija redzējis Stacijā. Viņš mani par to informēja komentārā. Sameklēju Rīga TV24 raidījumu arhīvu un patiešām – raidījumā[...]

Sony Xperia XZ4 gaidāms MWC, XZ4 Compact netiek plānots

Intervijā atklāts, ka Sony šogad grasās jauno Xperia XZ4 viedtālruni parādīt ne agrāk par MWC 2019. MWC šogad norisinās no 25. līdz 28. februārim. Sliktās Xperia flagmaņu fanu ziņas arī atzītas – šogad Sony pārtrauks veidot Compact sēriju, kaut arī Sony fani to vienmēr dēvēja par patīkamu izmēru atšķirību, kad Xperia Compact salīdzina ar citiem flagmaņiem. Sony Mobile ieguvis jaunu […]

Par bitovuhu

Kā Jums šķiet, kāda raksturīpašība vieno gāzes katlu, mājas ūdenssūkni un automātiskos vārtus? Neviena no šīm ierīcēm nav remontēta par normālu likmi, normālā laikā, jo ja tās ir lēmušas noklāties, tad tas vienmēr ir ticis darīts vai nu piektdienas vakarā vai sestdienas rītā. Attiecīgi, visas šīs iekārtas manās mājās ir remontējuši “sos meistari” no ss.lv, par brīvdienu tarifu.

Seagate piedāvās IronWolf SSD mājas lietotāju NAS sistēmām

SSD tipa disku cenu kritums ļāvis uzsākt sapņot par NAS sistēmu aprīkošanu ar SSD tipa diskiem. Protams, biznesa vajadzībām SSD diskus kā datu uzglabāšanas vietas tiek izmantotas jau sen, bet mājas lietotājs šādas vaļības iepriekš nevarēja atļauties. Seagate izziņojis IronWolf 110 SATA SSD tipa disku sēriju, kas nonāks pārdošanā janvāra beigās. IronWolf 110 SATA SSD būs pieejami […]

Intervija žurnālā “OK!”

Tik daudz ir pēdējos mēnešos noticis aktīvisma lietās, kur esmu iesaistījies, bet te neko neesmu publiskojis… Viss pārcēlies uz Facebook, Instagram un Patreon lapām un kontiem, kā arī uz pavisam “īsto dzīvi” ārpus interneta. Bet piefiksēšu arī šeit svarīgāko.

Žurnāla OK! jaunajā numurā rēgojos es un stāstu par dzīvnieku aizstāvību, vegānismu, aktīvismu un visu pārējo, kas man aiz ādas un uz sirds. Intervētāja nesen (mēnesi pēc intervijas) atzinās, ka kopš mūsu tikšanās gaļu vairs nav ēdusi. :) Ļoti laba sadarbība sanāca un izvērsta, dziļa saruna (ČETRI ATVĒRUMI!) par visvisādiem zemiešiem un to attiecībām – draudzīgāk, romantiskām, varmācīgām, reliģiskām un citām. Pateicoties šai intervijai laikam drīz kaut kas būs arī “Mājas viesī”, juhū!

Meklējiet preses tirdzniecības vietās un bibliotēkās un dodiet lasīt visiem! :)

 

Citas aktuālas lietas, par ko pastāstīšu nākamreiz:
– Aizgāju no algotā darba birojā, lai strādātu dzīvniekiem: Patreon.com/Sndris
– Gara video / podkāsta saruna: “Vai gaļu ēd tikai slikti cilvēki?
– Tika publiskota mana TED runa: “The elephant in the room: a look at animal rights“, par ko esmu saņēmis jau čupiņu labu atsauksmju.

Cehs.lv modernizē mājaslapu

Kamēr daļa cilvēku dzīvo pēc principa “nav jālabo tas, kas nav salūzis”, Cehs.lv triecienbrigādes Mākslīgā intelekta laboratorija nemitīgi rūpējas, lai brigāde allaž būtu inovāciju avangardā. Ja mēs redzam, kur iespējami uzlabojumi, mēs tos veicam. Ja mēs neredzam, kur kaut kas uzlabojams, tas vienkārši nozīmē, ka jāpameklē cītīgāk.

Vienlaikus uzskatām, ka inovācijām jābūt sabiedrības īpašumam, tāpēc sveci zem pūra nekad neturam. Mākslīgā intelekta laboratorijas sasniegumi vienmēr brīvi pieejami gan zinātniskajai kopienai visā pasaulē, gan ikvienam interesentam. Šis princips strādā arī pretējā virzienā – mums nav kauns aizgūt idejas no citiem kopēja labuma vārdā. Tieši tāpēc, drosmīgā jauno tehnoloģiju uzņēmuma Rīgas satiksmes iedvesmota, Ceha triecienbrigāde nolēma veikt visaptverošu mājaslapas modernizāciju.

Pēc slēgtā iepirkuma konkursa, kurā uzvarēja Ceha meitasuzņēmums – Mākslīgā intelekta laboratorijas Kvantu biointerneta specinstitūts – paziņojam, ka par 4300 eiro (ar PVN) esam vietnē ieviesuši īpašu pasūtījuma pogu:

Nospied, lai atpistos!

Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, plānojam šādas pogas par 4300 eiro gabalā izvietot visās portāla sadaļās un rīkjoslās.

Nokia un OnePlus pārāk agresīvi aptur lietotņu darbību

Android lietotņu izstrādes komanda Urbandroid izpētījusi viedtālruņu ražotāju mazāk manāmās ēnas puses – cik kurš ražotājs izvēlas apturēt uzstādīto lietotņu darbību. No vienas puses, protams, lietotņu apturēšana pamatīgi ietaupa enerģiju, bet jāsaprot, ka viedtālrunim pārāk agresīva lietotņu apturēšana var nozīmēt kāda būtiska uzdevuma neizpildi. Dažām lietotnēm ir nepieciešams darboties fonā – modinātājam, kalendāram, īsziņu lietotnei un […]

Mintos jau 100 000 reģistrēto investoru un 1.5 miljardu eiro investīcijas aizdevumos

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums Mintos 2019. gadu sācis ar 100 000 reģistrēto investoru un 1.5 miljardu eiro investīcijām aizdevumos. Gandrīz četri gadi – tik ilgs laiks pagāja, līdz Mintos sasniedza pirmo caur platformu investēto miljardu eiro, kamēr 1,5 miljardu eiro atskaites punktu izdevās sasniegt jau tikai četru mēnešu laikā. Līdztekus tam uzņēmums 2019. gada sākumu atzīmē ar […]

Par bitovuhu 2

Tādi kailsali pēc atkušņa mani kretinē visvairāk. Lievenis slidīgs, automātiskie vārti iesaluši, auto logi iesaluši. Šorīt iztiku bez fēna, atlauzu tos vārtus tāpat, bet tur motorītī ir tādi "galvas slēdži", kuri, ja tiem tiek klāt mitrums un pēc tam strauji sals, sasalst un ieklemmē. Tos vēl necik sen uzliku jaunus, bet šorīt atkal - šetev zuzīt, spaidi pulti, skaties uz sastingušajiem vārtiem un skaiti lamuvārdu pātarus. Ticis galā ar vārtiem iekāp mašīnā, sāc braukt, aizpīpē, un še Tev fašist granātu pa otram lāgam, nevar atvērt logu.

LSM komikss: Katram latvietim ordeni un titulu!

The post LSM komikss: Katram latvietim ordeni un titulu! appeared first on Mildas Laiks.

ASV Nacionālās drošības aģentūra padarīs disasambleri GHIDRA pieejamu visiem

ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) nolēmusi padarīt visiem pieejamu savu inženiertehniskās analīzes utilītprogrammu GHIDRA. Sagaida, ka aģentūras vecākais padomnieks Roberts Džoiss demonstrēs šo programmu starptautiskajā IT drošības konferencē RSA, kas 2019. gada martā notiks Sanfrancisko.

 

 

GHIDRA ir disasambleris, kas bināro kodu pārvērš par tekstu asamblera programmēšanas valodā. Pēc tam speciālisti var analizēt šādi pārveidotas izpildāmās datnes, lai izpētītu, kā darbojas programma, kuras pirmkods nav visiem pieejams. Kā izdevums ZDNet uzzinājis no ASV varas iestāžu pārstāvjiem, visbiežāk šo utilītprogrammu izmanto, lai pētītu kaitīgo programmatūru, kas atrasta valdības iestāžu datortīklos.

Utilītprogramma uzrakstīta Java programmēšanas valodā un apgādāta ar grafisku lietotāja saskarni (GUI). GHIDRA var veikt operētājsistēmu Windows, macOS, Linux, Android, iOS bināro datņu analīzi un ir savietojama ar daudziem procesoriem. Izmantojot papildu moduļus, var nodrošināt tās mijiedarbību ar atkļūdotāju OllyDbg vai kriptoanalīzes veikšanu.

Lietotāji, kas iepazinuši GHIDRA, salīdzina to ar disasambleri IDA. Forumos Hacker News un Reddit, kā arī vietnē Twitter tiek ziņots, ka abām utilītprogrammām ir daudz kopēja. Šajās diskusijās uzsver, ka GHIDRA nav tik ātrdarbība un droša kā IDA, bet tai ir ērtāka saskarne un iespēja strādāt ar mobilo ierīču operētājsistēmām. ASV Nacionālās drošības aģentūras utilītprogrammas trūkumus varētu kompensēt tās brīva pieejamība, jo IDA licences sākumcena ir 1000 ASV dolāru.

Firmas Constellation Research analītiķis Holgers Millers intervijā izdevumam SiliconANGLE pauž pieņēmumu, ka aģentūra padara GHIDRA brīvi pieejamu, jo cer ar daudzu lietotāju palīdzību novērst utilītprogrammas trūkumus. ASV Nacionālās drošības aģentūras oficiālajā kontā vietnē Github jau ir 31 programma.

Plašas izstrādātāju aprindas par GHIDRA uzzināja 2017. gada martā, kad WikiLeaks publicēja Vault 7 — CIP slepeno dokumentu arhīvu. Noskaidrots, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra izstrādājusi šo inženiertehniskās analīzes rīku jau 21. gadsimta sākumā. Dažus pēdējos gadus to ļauj plaši izmantot arī citām līdzīga profila valsts iestādēm, tostarp ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei.

Izmantoti Kaspersky Lab materiāli.

Spektroloģija: centrālo procesoru aparatūras ievainojamības 2019. gadā

35. saietā Chaos Communications Congress, gadu pēc pirmās publikācijas par centrālo procesoru aparatūras ievainojamībām Meltdown un Spectre, pētnieku grupa no Grācas Tehniskās Universitātes Austrijā uzstājās ar referātiem par zināmo centrālo procesoru aparatūras ievainojamību pašreizējo stāvokli. Uzreiz jāsaka, ka pērn uzzinājām par daudzām šādām ievainojamībām.

 

 

Īsumā par Meltdown un Spectre

Vispirms atgādināsim, kas ir Meltdown un Spectre un ar ko tās savstarpēji atšķiras.

Ievainojamības Meltdown iemesls ir mūsdienu centrālo procesoru spēja izpildīt instrukcijas ārpus kārtas. Tā ir ļoti noderīga spēja, kas tiešām paātrina koda apstrādāšanu, taču dažos gadījumos centrālais procesors var apstrādāt pie kļūdas novedošu kodu, kuru vispār nevajadzētu izpildīt. Tas ir, centrālais procesors (CPU) izpilda kodu, un tikai pēc tam kļūst skaidrs, ka šo operāciju nav iespējams pabeigt — tādas situācijas rodas tieši tādēļ, ka instrukcijas tiek izpildītas ārpus kārtas.

Protams, ka šādu operāciju rezultātus nevar nodot tālāk vai kaut kur izmantot, tomēr tie atstāj pēdas mikroarhitektūras līmenī — CPU kešatmiņā. Un no turienes tos var izņemt. Rezultātā kešatmiņu ir iespējams izmantot, lai iegūtu datus, kuri citādi nebūtu pieejami — piemēram, paroli. Lūk, kā tas notiek. Pieņemsim, ka kāda programma pieprasa piekļuvi datiem krātuvē, un normālā gadījumā sistēma šim pieprasījumam atbildētu noliedzoši, jo piekļuvei nav autorizācijas. Bet sakarā ar operāciju izpildīšanu ārpus kārtas parole tomēr nonāk kešatmiņā, no kurienes to var diezgan vienkārši „izķeksēt”. Vārdu sakot, ievainojamība Meltdown var izpausties, kad notiek mēģinājums izpildīt neatļautu darbību.

Ievainojamība Spectre ir līdzīga Meltdown, bet lai gan arī tā ir saistīta ar centrālā procesora skaitļošanas paātrinājumu, tā izriet no mūsdienu CPU zarojumparedzes iespējas. Īsi sakot, CPU spēj diezgan precīzi paredzēt šādu shēmu: tā kā darbībai A parasti seko darbība B, tad CPU var veikt darbību B, kad vēl nav noskaidroti darbības A rezultāti. Ja prognoze ir bijusi pareiza un tiešām seko darbība B, tad viss ir kārtībā — un ja darbības A rezultāti liecina, ka CPU būtu vajadzējis veikt darbību С, nevis B, tad CPU vienkārši pamet B zarojumu un pārslēdzas uz citu, kur jāveic darbība C.

Tā kā zarojumparedzi var apmācīt, tad vairumā gadījumu šī funkcija „atceras” darbību secību, tādējādi būtiski uzlabojot centrālā procesora veiktspēju (ja darbība B vairākas reizes ir sekojusi darbībai A, tad CPU loģiski secina, ka konkrētajā situācijā tam pēc A ir jāveic B). Tomēr atgadās arī nepareizas prognozes (dažreiz B vietā jāveic darība C, lai gan zarojumparedze ļoti labi „atceras”, ka pēc A parasti seko B).

Ja pietiekami ilgi apmācām sistēmu, rādot, ka noteikts zarojums ir pareizais un tiek vienmēr izpildīts, bet tad mainām kādu parametru, lai šis zarojums būtu nepareizs, CPU to vispirms tik un tā izpildīs un tikai pēc tam anulēs, jo konstatēs, ka jāizpilda cits zarojums. Bet tāpat kā ievainojamības Meltdown gadījumā arī šeit var palikt darbības rezultāts, piemēram, kešatmiņā, no kurienes to atkal var izņemt.

Sekas ir apmēram tādas pašas: ievainojamība Spectre pieļauj neautorizētu piekļuvi datiem. Tāda piekļuve ir iespējama vienīgi tajos gadījumos, kad zarojumparedze bijusi nepareiza, taču varbūtības teorija apliecina, ka agri vai vēlu tā neizbēgami notiek.

 

Pēc gada — divi desmiti jaunu Spectre un Meltdown variantu

Pēc ievainojamību Meltdown un Spectre atklāšanas pētnieki sāka aktīvāk iedziļināties šajā problēmā un drīz atrada citas, līdzīgas problēmas, kas atšķīrās tikai sīkumos. Viņi secināja, ka CPU projektētāji izmanto vēl citus darbības optimizēšanas paņēmienus, kas rada Meltdown un Spectre līdzīgas ievainojamības. Grācas Universitātes komanda uzskaitījusi 14 Meltdown līdzīgas ievainojamības un 13 Spectre līdzīgas ievainojamības — kopā 27 CPU aparatūras ievainojamības, kamēr 2018. gada sākumā bija tikai divas šāda veida ievainojamības.

 

Meltdown un Spectre variantu klasifikācija.

Meltdown un Spectre variantu klasifikācija.

Lai gan agrāk AMD apgalvoja, ka tā centrālais procesors iztiek bez Meltdown veida ievainojamībām, pētnieki ir atklājuši Meltdown variantu (Meltdown-BR), kas piemīt arī AMD CPU. Tātad šobrīd visu trīs lielāko piegādātāju — AMD, ARM un Intel — CPU ir ar Meltdown un Spectre ievainojamībām. Vai, labākajā gadījumā, ar šo ievainojamību variantiem.

Par laimi, liela daļa no daudzajiem variantiem nedarbojas ARM, AMD vai Intel procesoros — vai arī pētniekiem nav izdevies panākt, lai tie darbotos. Taču vairums darbojas vismaz dažos gadījumos.

Uzņēmumi sāka izlaist labojumus CPU mikrokodiem, operētājsistēmām un atsevišķām programmām jau 2018. gada janvārī, cenšoties novērst šos traucējumus. Diemžēl Spectre un Meltdown ir aparatūras ievainojamības; tās piemīt aparatūrai, tādēļ tās nav iespējams pilnīgi novērst ar programmatūras labojumiem.

Piemēram, vienu no labojumiem ieviesa Linux OS kodolā, bet tas tik stipri palēnināja sistēmas darbību, ka pēc kāda laika to izņēma no koda.

Spectre rada īpašas problēmas, jo tas skar dažādus mikroarhitektūras komponentus, tādēļ vajadzīgi atsevišķi labojumi katram no tiem. Un katra labojuma dēļ nepieciešams deaktivēt noteiktas funkcijas vai veikt citas papildu darbības, tādējādi vēl vairāk pasliktinot veiktspēju.

Daudzos gadījumos labojumi tik stipri ietekmē veiktspēju, ka labotā sistēma darbojas lēnāk nekā tāda, kurā CPU funkcijas ar ievainojamībām vispār ir izslēgtas.

 

Radikāls risinājums būtu — izurbt vainīgo CPU daļu, kā te parādīts (tas, protams, ir joks).

Radikāls risinājums būtu — izurbt vainīgo CPU daļu, kā te parādīts (tas, protams, ir joks).

Spectre un Meltdown nākotne

Intel 2018. gada oktobrī paziņoja, ka tā jaunajiem CPU (domāta paaudze, kuru izlaidīs 2019. gadā) aizsardzība pret Spectre un Meltdown būs nodrošināta aparatūras līmenī. Taču tā būs tikai divām „bāzes” versijām, bet jau iepriekš minējām, ka variantu ir krietni vairāk. Arī AMD plāno labot vienu no Spectre versijām savos jaunajos Zen 2 arhitektūras procesoros, kurus sāks izlaist 2019. gadā. Aparatūras uzlabojumus sola arī ARM, apgalvojot, ka „visi nākamie CPU būs aizsargāti pret uzbrukumiem, kas izmanto Spectre veida ievainojamības”.

Protams, ka tās ir labas ziņas — bet tikai tiem, kuri iegādāsies jaunas ierīces. Savukārt tiem no mums, kuri nopirks datoru, viedtālruni vai citu ierīci ar 2018. gadā vai agrāk ražotu Intel, AMD vai ARM procesoru, vajadzēs uzstādīt labojumus gandrīz visam, un šie labojumi ievērojami samazinās veiktspēju. Ļoti iespējams, ka daži lietotāji vispār neuzstādīs labojumus.

CPU ražotāji pārāk ilgi ir ignorējuši aparatūras līmeņa ievainojamības un nodarbojušies tikai ar centrālā procesora veiktspējas optimizēšanu. Bet par jebkuru optimizāciju nākas maksāt: kaut kas uzlabojas, bet citur parādās jaunas problēmas. Tagad būs visai sarežģīti novērst šīs dziļi aparatūrā sakņotās ievainojamības. Taču arī jāatzīst, ka tādu ievainojamību ļaunprātīga izmantošana nav vienkārša, tādēļ nevajag zaudēt cerības — vismaz līdz nākamās paaudzes procesoru laišanai tirgū.

Pilnu Grācas Tehniskās Universitātes pētnieku uzstāšanos, kā arī viņu atbildes uz jautājumiem, 35. saietā Chaos Communications Congress varat skatīt zemāk.

 

 

Izmantoti Kaspersky Lab materiāli.

Rīga – modernizācijas draugiem.lv

Jau tālajā 2013. gadā vadošā Rīgas domes partiju apvienība SC/GKR, kas nu jau vaiga sviedros par pilsētu rūpējas desmito gadu, solīja: “Šogad Rīgā sāks iekārtot jaunas, ērtas un modernas sabiedriskā transporta pieturvietas. Kopumā tiks labiekārtotas 800 pieturvietas, tai skaitā 300 nojumes tiks uzstādītas tur, kur iepriekš to nebija.” Pagājuši teju seši gadi, un beidzot galvaspilsētas iedzīvotāji saņem solīto modernizāciju – podziņu, kuru piespiežot iespējams izgaismot transporta kustības saraksta tāfelīti. Skaidrs, ka par šādām inovācijām pilsētvidē mūs varētu apskaust pat Īlons Masks.

Jaunās un modernās pieturvietu plāksnes ar apgaismojuma funkciju ir izvietotas piecās pieturvietās 13. janvāra ielā, kā arī vienā 11. novembra krastmalas pieturvietā. Tā kā, pēc pēdējiem pieejamiem datiem, pilsētā ir 1887 pieturvietas, varam sarēķināt, ka modernizēts šobrīd ir vesels 0,31% galvaspilsētas pieturu. Iespaidīgi.

Vienas šādas modernas kustības saraksta plāksnes izgaismošanas ierīkošana izmaksā tikai nieka 4300 eiro (visām pilsētas pieturvietām tie būtu vairāk nekā 8 miljoni eiro). Pat neraugoties uz faktu, ka pēc zviedru parauga veidotas elektroniskās pieturvietu tāfeles, kuras uzrāda, pēc cik minūtēm ieradīsies nākamais sabiedriskais transports, kuras darbojas ar baterijām, nevis elektrības pieslēgumu, un kuras darbojas visu diennakti, nevis tikai piespiežot podziņu, citās valstīs izmaksā par vairāk nekā tūkstoti eiro mazāk, vēlos norādīt uz vairākām niansēm, kas, manuprāt, ir daudz sāpīgākas par kārtējo naudas izmešanu vējā.

Proti – šādu “modernu” pieturvietu izbūvēšana nozīmē, ka Rīgā joprojām ir vesels lērums pieturu, kuras atrodas pilnīgā tumsā, un tā vietā, lai pieturvietas izgaismotu, kā labākais risinājums ir izvēlēta podziņa, kas izgaismo izdrukātu transporta kustības lapiņu. Podziņa ar gaismu. Acīmredzot padomju laika komunālo dzīvokļu nostalģija pārāk spēcīgi sakņojas pilsētas vadības prātos, tāpēc ir sajūta, ka, gluži kā savulaik tualetē un vannasistabā, arī uz ielas katram vajag savu slēdzi ar savu spuldzi.

Mēs dzīvojam laikā, kad uz Marsu tiek sūtīti ģeoloģiskās pētniecības roboti, taksometru vai vakariņas uz mājām var izsaukt ar diviem viedtālruņa glāstiem, var veikt videozvanu uz jebkuru pasaules vietu, satiksmes plūsmu krustojumos bez cilvēka iesaistes var regulēt mākslīgais intelekts, bet “Rīgas satiksmes” izpratne par pieturvietu modernizāciju ir podziņa ar gaismu. Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.

Labi, tagad ignorējam to, cik absurda šāda “modernizācija” ir savā būtībā, un ejam tālāk – kāpēc šīs transporta kustības plāksnes nevar izgaismot visu nakti, neliekot iedzīvotājiem spaidīt pogas? Modernas LED spuldzes visās pilsētas pieturu plāksnēs kopā dienā patērētu aptuveni tikpat daudz elektrības, cik laternu ieslēgšana Tapešu ielā. Cik daudz naudas šādi plānots ietaupīt, salīdzinot ar visu pilsētas apgaismojumu kopā? Varētu vēl pieminēt saules baterijas, bet – hei – ko gan sajēdzu no modernizācijas? Neesmu kvēls sazvērestības teoriju piekritējs, tomēr jau tā liekā projekta sarežģīšana ar papildu mehānismu izskatās pēc kārtējā pašmērķīgā sīkuma, kuram būs nepieciešamas regulāras papildu pārbaudes, apkopes un tīrīšanas ar nanoūdeni.

Tomēr piedāvāju pilsētas domei un “Rīgas satiksmei” neapstāties pie jau ieviestās modernizācijas un iet vēl tālāk. Piemēram – visos Rīgas luksoforos uzstādot podziņu, kuru nospiežot var apskatīties, kāda gaisma konkrētajā brīdī deg luksoforā. Visām mikrorajonu laternām pievienot slēdžus ar taimeri, kas, gluži kā blokmāju kāpņutelpās, ieslēdz apgaismojumu uz konkrētu laiku, kamēr gājējs aiziet līdz nākamajam slēdzim, bet tad atslēdzas, lai lieki netērētu elektrību.

Tāpat pogas, ar ko uz mirkli ieslēgt apgaismojumu, vajadzētu uzstādīt arī pie Brīvības pieminekļa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās operas un citiem tūrisma objektiem, kas naktīs bieži vien izgaismoti pilnīgi pa tukšo. Pat vēl labāk – pie šiem objektiem podziņas piespiešana varētu būt maksas pakalpojums, teiksim – 2 eiro par gaismas ieslēgšanu uz minūti.

Vēl ierosinu ziemas sezonā visus sabiedriskā transporta līdzekļus aprīkot ar sniega tīrīšanas lāpstām, tādējādi atrisinot sniega tīrīšanas problēmas pilsētā, jo, nu, sabiedriskajam tāpat jābraukā apkārt, vismaz nebūs pa tukšo. Vasarā savukārt visiem, kas iebrauc pilsētā, varētu piešķirt šķembu maisiņus, ar ko, sēžot sastrēgumos, aizbērt Čaka ielas bedres.

Šīs ir tikai dažas ātras idejas. Ja Rīgas domei vai “Rīgas satiksmei” ir interese par ilgtermiņa sadarbību ar “Cehs.lv”, lūdzu, rakstiet cehslv@gmail.com – mēs jums palīdzēsim. Smukās meitenes savukārt uz šo pašu e-pastu var sūtīt sava torsa bildes.

Toshiba CES 2019 izziņo 16 TB cieto disku

Toshiba izziņojusi MG08 3.5 collu cieto disku, kurā būs ievietotas deviņas 1.7 TB magnētiskās plates, kopā veidojot 16 TB cieto disku. Cietā diska griešanās ātrums ir 7200 RPM, tam ir 512 MB DRAM un cietais disks būs pieejams ar SATA 6 Gbps vai SAS 12 Gbps savienojumu. Toshiba MG08 būs pasaulē pirmais cietais disks ar […]

Baložos atkritumu savākšanas punkti aprīkoti ar kodu atslēgām

Lai novērstu situācijas, kad iedzīvotāji izmet sadzīves atkritumus sev nepiederošajos atkritumu savākšanas punktos, SIA “Baložu komunālā saimniecība” ir pabeigusi darbu pie astoņu atkritumu laukumu aprīkošanas ar kodu atslēgām.

Pasarg Die-s

Gaidāmas izmaiņas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

“[..]Līdz 2018. gadam bija spēkā Nacionālo bruņoto spēku un apdrošināšanas sabiedrības līgums par apdrošināšanu speciālajai militārajai tehnikai. Apdrošināšanas polise vienai speciālās militārās tehnikas kā speciālās traktortehnikas vienībai izmaksāja aptuveni piecus euro gadā.

Rīkojot iepirkumu par apdrošināšanas iegādi no 2018. gada, tikai viena apdrošināšanas sabiedrība piekrita veikt apdrošināšanu speciālajai militārajai tehnikai. Ņemot vērā vispārējo apdrošināšanas polišu sadārdzinājumu, konkurences trūkumu un to, ka tiek apdrošināta speciālā militārā tehnika, nevis speciālā traktortehnika, apdrošināšanas polises  cena pieauga vidēji simts reizes.[..]”

[..]Ņemot vērā speciālās militārās tehnikas apdrošināšanas iegādei nepieciešamā finansējuma būtisku pieaugumu katrai tehnikas vienībai, ieplānoto speciālās militāras tehnikas vienību pieaugumu Nacionālajos bruņotajos spēkos, citu valstu pieredzi, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pieņēma lēmumu atteikties no apdrošināšanas veikšanas speciālajai militārajai tehnikai.[..]

avots

vara bungas: Ļoti pareizs lēmums. Alkatīgos apdrošinātājus jāsoda. Varētu iedomāties, ka viņi to tik vien darīja kā līkām mugurām sedza zaudējumus par CVRT izrasītiem CSN. Kuru tas interesē anotācijā ir skaidrots cits kompensācijas mehānisms cietušajiem.

Tapusi grāmata “par mums, kuri aizbrauca”

2018. gada beigās ir izdota un šī gada sākumā ceļu pie lasītājiem sāk grāmata “Stāsti Latvijai. Par mums, kuri aizbrauca”, informē idejas autore Līva Laiveniece. Tas ir projekts, kas apkopo no Latvijas aizbraukušo stāstus grāmatā. Nenoliedzami viena no Latvijas problēmām ir iedzīvotāju izbraukšana dzīvot un strādāt uz ārvalstīm. To var atzīt vai neatzīt, bet īsto izbraukušo [...]

Eiropas kolonizēšana: jaunākie Rietumeiropas dati

Iepriekšējā rakstā aprakstīju kultūretniskas statistikas iegūšanas grūtības Rietumeiropā un aprēķināju Latvijas kolonizēšanas rādītājus krievu laikā. Nu var ķerties pie nākamā — jaunākās Rietumeiropas statistikas. Atgādinu, ka valstu izlase nav patvaļīga, bet būs visas, kam atrodama puslīdz kāda kultūretniska statistika. Diemžēl vairumā valstu trešās un senākas paaudzes iebraucējus patvaļīgi ieskaita pamatiedzīvotājos. Salīdzināšanai iesākumā var izmantot visbezcerīgākās 70. gadu Brežņeva stagnācijas un kolonizācijas kontrolskaitļus, kuŗi bija pietiekami, lai ilgākā laikā iznīcinātu latviešu tautu. Tad:

  • latviešu īpatsvars dila par 0,34% gadā;
  • latviešu un sveštautiešu skaita attiecība mainījās par 1,39% gadā;
  • kolonistu migrācijas saldo bija 0,82% no pamattautas gadā.

Domāju, kādā secībā aprakstīt. Kad meklēju statistiku, skatījos iedzīvotāju skaita dilšanas secībā — sākot no Vācijas un beigās atstājot bez ievērības mikrovalstis (Andora u.tml.). Lai tā arī paliek.

Vācijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars gada laikā krities gandrīz par procentu un līdzīgi vairākām citām valstīm tuvojas 3/4:

  • 2016. gadā 77,35%;
  • 2017. gadā 76,44%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,91% gadā, bet vēl 2012. gadā tas bija 80,8%. Pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 5,26% gadā. 2017. gadā taču nekāda imigrantu iepludināšanas viļņa it kā nebija, taču tik un tā ārzemnieku migrācijas saldo bija pusmiljons (499 tk), kas ir 0,80% no pamattautas.

Nīderlandē pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars gada laikā krities par pusprocentu un līdzīgi vairākām citām valstīm tuvojas 3/4:

  • 2017. gadā 77,39%;
  • 2018. gadā 76,88%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,51% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 2,93% gadā. Ārzemēs dzimušo migrācijas saldo 2017. gadā bija 91 tk jeb 0,69% no pamattautas.

Zviedrijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars gada laikā krities gandrīz par procentu:

  • 2016. gadā 69,38%;
  • 2017. gadā 68,45%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,93% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 4,44% gadā. 2017. gadā taču nekāda imigrantu iepludināšanas viļņa it kā nebija, taču tik un tā ārzemnieku migrācijas saldo bija simt tūkstošu (102 tk), kas ir 1,47% no pamattautas. Pamattautas īpatsvars jau nospiests zem 70% (un es atceros, ka priekš dažiem gadiem vēl bija 75%!), un, ja tā turpināsies, 2022. gadā Latvija būs latviskāka, nekā Zviedrija zviedriska.

Austrijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars līdzīgi vairākām citām valstīm tuvojas 3/4:

  • 2016. gadā 77,93%;
  • 2017. gadā 77,21%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,72% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 4,23% gadā. Ārzemnieku migrācijas saldo 2017. gadā bija 50 tk jeb 0,75% no pamattautas.

Šveice ir viena no retām valstīm, kam zināms iedzīvotāju sadalījums pēc valodas. Taču vai šķirt vietējos vāciešus, frančus, italiešus no lielo kaimiņvalstu tautiešiem? Ja šķiŗ, tad pamattautas ap 60% iedzīvotāju. Ja nešķiŗ, tad pamattautu valodas ap 80%. Nē, nešķiršu, valoda un areāls tomēr kopīgs. Starp citu, priekš simt gadiem Šveicei tuvākā Austrijas zeme Forarlberga nobalsošanā ar vairāk nekā 4/5 vairākumu izlēma pievienoties Šveicei, tak Pirmā pasaules kaŗa sabiedrotie uzvarētāji aizliedza. Labi, kā jau teicu, valodas nešķiršu:

  • 2015. gadā pamattautu valodās (vācu, franču, itaļu, retoromāņu) runāja 80,14% iedzīvotāju;
  • 2016. gadā — 79,64%.

Tātad pamattautu īpatsvars sadeldēts par 0,50% gadā, un pamattautu un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 3,16% gadā. Diemžēl Šveices statistikā neapkopo migrantu sadalījumu pēc valodas. Tam tuvākais ir ņemt sadalījumu pēc pilsonības, tad no ārzemniekiem atņemt Šveices kaimiņvalstis. Atlikušais migrācijas saldo ir 34 tk jeb 0,52% pamattautu.

Dānijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars augstāks nekā daudzās citās valstīs:

  • 2017. gadā 86,76%;
  • 2018. gadā 86,31%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,45% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 4,01% gadā. Ārzemnieku migrācijas saldo 2017. gadā bija 24 tk jeb 0,48% no pamattautas.

Somijā ir vislabākā kultūretniskā, konkrēti, valodu statistika Rietumeiropā, un tajā var redzēt pat, kā latviešu (pēc valodas) skaits audzis no 20 1990. gadā līdz 1800 2017. gadā. Bet ne par to runa. Pamattautu (somu, zviedru, sāmu) īpatsvars ir visaugstākais no visām te minētām valstīm:

  • 2017. gadā 93,57%;
  • 2018. gadā 93,23%.

Tātad pamattautu īpatsvars sadeldēts par 0,34% gadā, un pamattautu un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 5,67% gadā. Somijai ir arī dati par migrantu sadalījumu pēc valodas, un sveštautiešu migrācijas saldo 2017. gadā bija 16 tk jeb 0,31% no pamattautas.

Norvēģijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars līdzīgi vairākām citām valstīm tuvojas 3/4:

  • 2017. gadā 76,91%;
  • 2018. gadā 76,30%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,61% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 3,43% gadā. Ārzemnieku migrācijas saldo 2017. gadā bija 23 tk jeb 0,57% no pamattautas.

Visbeidzot — Īslande. Nomaļa sala ar nemīlīgu klimatu un skarbu dabu, tūkstošiem kilometru no imigrācijas avotiem. Taču Īslande ir piemērs, kā polītiski lēmumi noteic migrācijas virzienu un apmēru. Izraēla, Ungarija, Austrālija, Maķedonija ir piemēri, ka nevēlamu imigrāciju var īsā laikā izbeigt,  ja tik ir griba, Īslande — ka iepriekš minētie dabas apstākļi nav šķērslis, lai pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars kristos par diviem (!) procentiem gadā:

  • 2017. gadā 81,21%;
  • 2018. gadā 79,19%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 2,01% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 13,53% gadā! Ārzemnieku migrācijas saldo 2017. gadā bija 8 tk jeb 2,87% no pamattautas. Varētu iebilst, ka Īslandē iebraucēji pārsvarā nav no trešās pasaules, bet Austrumeiropas: 2017. gadā lielākais migrācijas saldo bija no Polijas (40,5%), Lietuvas (13,1%), Latvijas (6,6% — šis varētu būt rekords kādā valstī no Latvijas) un Rumānijas (4,6%). Tomēr, vienalga, no kurienes būtu iebraucēji, zeme kļūst neīslandiskāka, un diez vai īslandiešiem patiktu kļūt par 17. Polijas vaivadiju. Tāpat cilvēka dabas likums, ka iebraucēji svešā zemē ir agresīvāki, attiecas arī uz poļiem un latviešiem. Un, ja nodevīgi polītiķi tur vaļā robežas, ir tikai dēmografiski īsa laika jautājums, līdz Austrumeiropu ar tās ierobežoto migrācijas potenciālu apsteigs četru miljardu Azija vai strauji augošā miljarda Afrika.

Tagad var visus kolonizēšanas rādītājus apkopot un salīdzināt ar Latvijas pieredzi. Kolonizācijas apmēru rāda, protams, pamattautas īpatsvars:

Kaut Latvijā pamattautas īpatsvars zemāks nekā Rietumeiropas valstīs, par ko ir dati, atšķiŗas iebr[a]ukušo pamattautas pretinieku ideoloģija un uzvedība. Pie mums krievu imperiālisti nerīko terrora aktus un neizvaro masveidā latviešu meitenes. Krievu imperiālisti gan izrāda nelojālitāti ar Jaungada uguņošanu pēc Maskavas laika, tomēr raķetes šauj gaisā, nevis guleniski vai pa cilvēkiem, automobiļus nededzina un latvietes Jaungada svinībās neapgrābsta. Arī dzimstība Latvijā augstāka pamattautai.

Kolonizēšanas ātrumam ir veseli trīs rādītāji. Vispirms pamattautas īpatsvara krišanās:

Visās valstīs pamattautas īpatsvars tiek deldēts ātrāk nekā okupētajā Latvijā 70. un 80. pirmsatmodas gados, visās, izņemot Somiju un Dāniju — ātrāk nekā 60. gados un Īslandē pat ātrāk nekā staļinlaikos (pirmos pēckaŗa gadus neskaitot, toties 1949. gada izsūtīšanu ieskaitot). Jājautā, kāda ļauna vara okupējusi Rietumeiropu, kas iznīcina eiropiešu tautas cītīgāk, nekā pārkrievotāji un komūnisti latviešus okupētajā Latvijā.

Nākamais kolonizēšanas ātruma rādītājs ir pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa:

Visās valstīs pamattautas un sveštautiešu skaita attiecība mainās straujāk nekā caurmērā krievu okupācijas laikā Latvijā. Ja salīdzina ar atsevišķiem Latvijas tautskaišu starpposmiem, tad visur ir straujāk nekā laikā no nācionālkomūnistu sagrāves līdz atmodai, bet Īslandē pat daudz straujāk nekā pirmajā posmā (1943.—1959. g.) kad rādītājs bija 5,84%/g. Somija ir otrā vietā tāpēc, ka sveštautiešu īpatsvars samērā zems, attiecīgi arī pamazs to skaita pieaugums rada jūtamu pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņu.

Trešais rādītājs — 2017. gada ārzemnieku migrācijas saldo pret pamattautas skaitu — ļauj novērtēt, cik nāvīga migrācija notiek:

2017. gadā nebija tāda nelegālu imigrantu ievešanas viļņa kā 2015. gadā, taču daudzās valstīs ārzemnieku migrācijas saldo pārsniedz Latvijas priekšatmodas 80. gadus, bet citās tik nedaudz atpaliek. Un, kā redzams no citiem rādītājiem, pietiek pat ar mazāku migrācijas saldo nekā Latvijas SPR, lai deldētu pamattautu straujāk nekā latviešu pārkrievošanā. Vienīgā valsts, kur migrācija neapdraud pamattautas pastāvēšanu, ir Somija.

Apkopojot redzamo, prātā ataust teiciens par to, kā notiek pārmaiņas. Proti, vispirms pakāpeniski un tad pēkšņi. Rietumeiropa no lēnas lejupslīdes, ko iesāka trešās pasaules imigrantu ievešana pēc Otrā pasaules kaŗa, pārgājusi straujā, un par simbolisku robežšķirtni var pieņemt 2015. gada nelegālo imigantu iebr[a]ukšanu. Šobrīd pamattautu deldēšana notiek straujāk nekā krievu laikā Latvijā, un tas rāda, ka vairums pašreizējo Rietumeiropas vartuŗu naidā, vienaldzībā un gļēvumā pret savu tautu likteni diemžēl neatpaliek no komūnistiem un Latvijas pārkrievotājiem vai pat pārspēj tos.

Vistālāk pa kolonizācijas skuju taku tikusi Zviedrija, otrā vietā seko Vācija. Labākais pamattautas stāvoklis ir Somijā, taču arī tur jau sākušies islāma terrorakti un Roteremas veida vietējo meiteņu izvarošana. Tā kā Somijā ir lieliska valodu statistika, var konstatēt, ka šādu seksuālo noziegumu sākšanās laikā Oulu sveštautiešu īpatsvars sasniedza 4%, to skaitā trešās pasaules imigrantu — 2,5% un musulmaņu — 1,6%. Šie skaitļi visai tuvi līmenim, kādā izvarošanas sākās Roteremā.

Turpinot kā šobrīd, Rietumeiropa vai nu tiks iekaŗota un pakļauta, kā to savulaik pravietiski aprakstījis Žans Raspajs un mūsdienās Mišels Velbeks, vai, ja nācionālisms kā tautas imūnsistēma būs gana stiprs, notiks tautu atmoda. Tiesa, vēsture rāda, ka tik nopietna dēmografisko procesu maiņa parasti saistīta ar tāda mēroga satricinājumiem kā abi pasaules kaŗi vai SPRS sabrukums. Varam tikai minēt, vai Rietumeiropas tautu nācionālā atbrīvošanās varēs notikt tik mierīgi, cik Latvijas neatkarības atgūšana.

Lielā mērā to noteiks vēlēšanu un nobalsošanu iznākumi un tas, cik lielā mērā šie iznākumi tiek respektēti. Tāpēc vērts aplūkot, kādas vēlēšanas vai valdīšanas maiņas bijušas pērn un kas gaidāms šogad. Bet par to citā rakstā.

Salvation (Salvation Sequence #1) by Peter F. Hamilton

Šis bija impulsa pirkums, ieraudzīju grāmatbodē, atpazinu autoru un pirku nost. Niansi, ka man jau ir pāris nelasītas šī autora grāmatas, mani neatturēja. Šai pat nenācās ilgi gaidīt lasāmo sarakstā, izlasīju praktiski uzreiz.

2204. gadā cilvēce jau ir pamatīgi izpletusies Saules sistēmas apkaimē. Kopš tehnoloģija ļauj teleportēt cilvēkus uz jebkuru vietu, kur atrodami teleportācijas vārti, enerģija un transports vairs nav problēma. Šķiet, nu viss – var dzīvot pārticībā un laimē. Pa lielam jau tā arī ir, kas negrib dzīvot zem megakorporāciju jūga, tie ir laipni gaidīti Utopijā. Viss ir jauki, līdz 89 gaismas gadu attālumā no zemes cilvēku zonde neuzduras avarējušam citplanētiešu kuģim, kurā atrodas septiņi miruši cilvēki. Lietas izmeklēšanai tiek nosūtīti ietekmīgi cilvēki, no kuriem viens ir citplanētiešu spiegs.

Es jau biju piemirsis to, cik autors ir labs stāstītājs. Viņa uzbūvētā nākotne satur visu, ko vien Zinātniskā fantastika var saturēt, teleportācija, citplanētieši, mākslīgais intelekts, gēnu tehnoloģijas, megakompānijas, alternatīvos sabiedrības modeļus un apdraudējumus cilvēcei. Autors ar visu šo bagātību prot labi tikt galā, nepadarot fonu par centrālo grāmatas tēlu. Centrālie ir cilvēki, bet tehnoloģiju apraksti ļauj joņot lasītāja iztēlei.

Stāsts nav standarta lineārais, te lasītājam tomēr nedaudz nāksies papūlēties, lai saliktu mozaīkas gabaliņus kopā. Galvenais stāstījums, neizbēgami atsauks atmiņā Dena Simonsa Hiperionu, arī šeit ceļojumā uz citplanētiešu kuģi ceļotāji viens otram stāsta savus stāstus, kas beigu beigās sevī ietver atbildi uz centrālo grāmatas jautājumu – Kas ir šie citplanētieši? Atbildi varēs saprast tikai pašās beigās, kā tam ar labā darbā būtu jābūt. Bet līdz beigām lasītājs tiek izklaidēts ar dažāda žanra stāstiem.

Visi šie stāsti tādā vai citādā mērā ir saistīti ar Olyix civilizāciju, kuras zvaigžņu kuģis ir noparkots netālu no saules sistēmas. Cilvēce viņus uztver dažādi, bet galvenokārt viņi tiek uzskatīti par nekaitīgiem kosmosa ceļotājiem, kuri ir ķerti ar savu reliģiju, bet īpašas briesmas cilvēcei nerada. Viss, ko viņi vēlas, ir uzpildīt sava kuģa antimatērijas krājumus, lai turpinātu ceļu.

Laiku pa laikam mēs tiekam pārnesti tālākā nākotnē, un te cilvēki bēg no ienaidnieka. Šeit cilvēki gatavojas neizbēgamajai cīņai, ražo ieročus, trenē kareivjus un dodas tālāk uz citu planētu, pirms viņus atrod ienaidnieks. Šeit tiek ziedotas daudzas kultūras vērtības, lai nodrošinātu rases izdzīvošanu, cilvēki tiek ģenētiski modificēti, lai būtu efektīvāki un gudrāki. Šis ir tikai ievads nākotnes grāmatām.

Te nu nonākam līdz galvenajai grāmatas problēmai, ar kuru saskarsies cilvēki, kas nav morāli gatavi izlasīt piecsimts lappušu garu ievadu. Šeit neskatoties uz visu ņemšanos un stāstīšanu, sižets nepavirzās uz priekšu ne par milimetru. Varoņi ir labi uzrakstīti, viņu motivāciju var saprast, bet viss, ko viņi stāsta, jau ir noticis un vairs neatstāj lielu ietekmi uz nākotnes notikumiem.

Šis ir izcils kosmiskās operas piemērs, lasītājam jāsagatavojas uz biezām grāmatām, kuras izraus cauri vienā acumirklī, un gribēsies vēl. 9 no 10 ballēm.

Sākas Windows 7 bezmaksas atbalsta pēdējais gads

ziņo Ars Technica, Windows 7 pagarinātā atbalsta pieci gadi apritēs 2020. gada 14. janvārī. Joprojām plaši lietotajai operētājsistēmai pēc šī datuma vairs nebūs bez maksas pieejami drošības labojumi.

 

 

Kā jau parasts, bezmaksas atbalsta beigas nenozīmē, ka vispār vairs nebūs nekāda atbalsta. Microsoft jau sen piedāvā maksas atbalsta iespējas savām operētājsistēmām pēc to normālā darbmūža beigām, un Windows 7 nav izņēmums. Ar ko šajā gadījumā atšķiras piedāvātais maksas atbalsts? Lai turpinātu saņemt labojumus iepriekšējām Windows versijām, uzņēmumiem vajadzēja noslēgt līgumu par atbalstu. Taču Windows 7 gadījumā atsevišķs līgums par atbalstu nebūs vajadzīgs — papildu labojumu saņemšana būs noteikta lielapjoma licences abonementa papildinājumā atsevišķi katrai ierīcei.

Papildu drošības atjauninājumi (Extended Security Updates — ESU) būs pieejami trīs gadus pēc bezmaksas atbalsta pārtraukšanas 2020. gadā, un to cena ar katru gadu pieaugs.

Kā alternatīvu Microsoft piedāvā ESU trīs gadus bez maksas tiem klientiem, kuri izvēlēsies jauno Windows virtuālās darbvirsmas (Windows Virtual Desktop — WVD) pakalpojumu. Tas ir mākoņpakalpojums ar virtuālajām mašīnām, kurās darbojas Windows 7 un jebkuras nepieciešamās lietojumprogrammas, un šīs virtuālās mašīnas saņems atjauninājumus līdz pat 2023. gadam. WVD izmanto līdzšinējās Windows Enterprise E3 licences un darbojas visās Azure virtuālajās mašīnās bez jebkādām papildu izmaksām. Šeit ietilpst, piemēram, virtuālās mašīnas ar grafisko procesoru, un tas nozīmē, ka WVD ir piemērots plašam darba slodžu klāstam, ja vien ir pieņemama to izmantošana mākonī.

Office 365 ProPlus jeb nepārtraukti atjaunināmā Office abonementa versija turpinās darboties operētājsistēmā Windows 7, taču tikai ar uzstādītiem ESU atjauninājumiem.

Līdzīga politika tiks piemērota operētājsistēmām Windows Server 2008 un Windows Server 2008 R2. Arī tām pēc gada beidzas bezmaksas atbalsts. Klienti varēs iegādāties papildu drošības atjauninājumus uzstādīšanai savos lokālajos datoros, bet Azure darba slodzēm šie labojumi visus trīs gadus būs bez maksas.

Deputāti vēl neatbalsta kriminālatbildību graustu īpašniekiem

Pirmais mēģinājums likumā noteikt kriminālatbildību namu saimniekiem par sava īpašuma novešanu līdz bīstamam stāvoklim neizdevās. Saeimas deputātiem ir iebildumi pret likuma normu formulējumu, tādēļ tuvākajā laikā graustu īpašniekiem kriminālatbildība nedraud.

Grāmata- Kerija.

Nosaukums: Kerija
Autors: Stīvens Kings
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2012
LPP: 200

Stephen KingCarrie.,1974.
Tulkojums latviešu valodā- Santa Brauča

Par grāmatu-
Kerija Vaita ir skolas baltais zvirbulis- klasesbiedri viņu regulāri apsmej, skolotāji viņu nicina. Pat mājās viņai nav miera, jo māte viņu nemitīgi šausta ar reliģiskiem pārmetumiem un sloga patrepē. Vaitu ģimenes mājā ik pa brīdim notiek neizskaidrojamas lietas- līst akmeņu lietus un pa logiem krīt mēbeles. Kerijas māte uzskata, ka Kerijā mīt velns, bet ar laiku meitene saprot, ka tās ir viņas īpašās spējas- ar prāta palīdzību pārvietot priekšmetus.
Tagad viņa vairs neļaus saviem klasesbiedriem par sevi ņirgāties, tagad viņa zina, kā sevi aizstāvēt.

Kinga daiļrade man vēl ir baltu plankumu pilna- ir lasīti tikai abi mirdzumi, Kenedija slepkavības novēršanas mēģinājums un Zaļā jūdze. Un, spriežot, pēc vājā pieprasījuma, izskatās, ka Latvijā Kinga daiļrade daudziem ir balta. Pats it kā plauktā savācu grāmatas, bet īsti nelasās. Tad nu nospriedu šī gada lasīšanas sarakstā ielikt uzreiz piecas viņa grāmatas. Tā, lai plankumi aizkrāsojas un varētu teikt, ka Kings ir lasīts. Sāku ar Kinga pirmo romānu ”Kerija”, kas daudz kur aprakstos manīts kā šausmu žanra pārstāvis (kā jau visi Kinga darbi).

Kerija Vaita ir sešpadsmit gadus veca pusaudze, kuru skolā neviens nemīl un ar viņu nedraudzējas. Arī skolotāji viņu augstu nevērtē, jo ne sportā, ne mācībās Kerija īpaši neizceļas. Toties izceļas ar savu neglīto apģērbu, pumpaino seju un trulo skatienu. Klasesbiedriem nevajag nemaz īpašus iemeslus, lai izsmietu Keriju, bet ja pēc sporta nodarbības dušā viņai sākas viņas pirmās mēnešreizes un viņa apjukusi nesaprot, ko darīt, tad klasesbiedrenēm tas ir kā saldais ēdiens- viņa tiek apsaukāta, apmētāta ar paketēm un apsmieta. Šajā gadījumā Keriju izglāba sporta skolotāja un pārdarītājām viņa pieprasīja bargu sodu- ļaut apmeklēt izlaiduma balli. Bet skolas vadība lēma savādāk- meitenēm sods ir jāatstrādā sporta pēcstundās. Kuras atteiksies, tām balle ies secen. Izlutinātā Krisa spītīgi atteicās doties uz pēcstundām un netikšanā uz balli vainoja Keriju. Viņa izstrādāja atriebes plānu, lai pazemotu Keriju. Kerijai šī pazemošana bija pēdējais piliens kausā un viņa lika lietā savas spējas, lai visam pieliktu punktu. Visam un visiem.

Viss bija jauki, viss bija interesanti. Grāmata lasās raiti, savdabīgi pasniegta- aprakstot gan notikumus, gan tā laika atmiņas, aculiecinieku stāstus un tiesu sēdes. Par to grāmatai pluss. Vēl žetons par atainotu pusaudžu nežēlību, savas rīcības seku neapzināšanu un nespēju saskatīt, ka aiz savdabības ir dzīvs cilvēks.

Diemžēl, tas arī bija viss. Vismaz man. Jo neizdevās nekādi just līdzi galvenai varonei. Ne arī saprast viņas rīcības motīvus. Arī beigu cēliens skolā likās tās nepārliecinošs un mazliet haotisks, kurā īsti nevarēja saskatīt ne šausmas, ne žēlumu, ne arī kādu atriebes plāna izpildi. Man vairāk žēlumu izsauca Kerijas māte.

Par tā šausmām, kas it kā ir romānā- godīgi sakot, tur nekā šausmīga nav. Protams, pilsētas nolīdzināšana līdz ar zemi un paprāvs skaits ar līķiem nav nekas patīkams, bet tā, ka likt šo darbu šausmu plauktiņā… nez vai.

Vienīgais, kas te varētu būt šausmu žanrā, bija asinis. Bet tās man vairāk izskatījās pēc tāda kā grāmatas simbola un vadmotīva- Kerijas mēnešreizes, Kerijas mātes sacītais par asiņu saošanu, cūku nokaušana un balles karalienes apliešana ar asinīm izlaiduma ballē. Un vēl sirds iztēlošana kā sarkanu, asiņainu muskuli.

Tā kā šausmas te nav. Šausmīgi notikumi te gan ir, bet ne šausmas.

Savelkot kopā visas domas, jāsaka, ka grāmata ir nedaudz virs vidējā- lasīt var, bet citēt te nav ko. Varbūt var pat sākt iepazīt Kinga daiļradi ar šo darbu, tik sacerēties uz kaut ko īpašu nav vērts- vienkāršs stāsts par meiteni, kurai sākās mēnešreizes un, kura nolēma savai telekinēzei izslēgt kontroles pogu.

Grāmatas vērtējums: 6/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

Xiaomi Mi 3 WiFi router hdd binding issue

p02.jpg

I met with the problem of connecting the hard drive to the Xiaomi Mi 3 WiFi router. The disk could not be displayed in Windows. Downloading the original program of the manufacturer did not help either. The client sees the disk, but when connected, throws out the error “Binding error, try again later”. The solution to the problem turned out to be quite simple.

Lasīt tālāk...
zyTET?d=yIl2AUoC8zA zyTET?d=63t7Ie-LG7Y zyTET?d=YwkR-u9nhCs zyTET?d=qj6IDK7rITs

Rotaļlieta «Kendama» skolēnu vidū kļūst arvien populārāka

Katrs skolā ir piedzīvojis dažādas spēles, kuras nāk modē, bet vēlāk atkal aizmirstas. Šobrīd slavas gājienu piedzīvo rotaļlieta "Kendama". Dažās skolās pret šo jauno spēli drošības dēļ izturas piesardzīgi, citviet rīko čempionātus.

Pieredze: kā es gāju dzimumzīmes pārbaudīt

Ārsti tik bieži brīdinājuši par ādas vēža laicīgas diagnostikas nozīmi, ka arī es kādā brīdī labākam miegam nolēmu – jāiet pārbaudīties. 

Kopš šī gada sākuma vairs netiek izsniegta izziņa P45

Ieņēmumu dienesta (Revenue) programmas “PAYE Modernizēšana” ietvaros sākot ar 2019. gada 1. janvāri tiek atcelta izziņa P45, ko līdz šim gadam darba devējs izsniedza bijušajiem darbiniekiem pēc darba attiecību izbeigšanas, ziņo Nodarbinātības un sociālās aizsardzības departamenta Preses dienests. Tātad pēc aiziešanas no darba jūsu darba devējs vairs neizsniegs jums P45 un šī izziņa nebūs nepieciešama, [...]