Kad nepieciešams atvest lielāku pirkumu

Nesen radās nepieciešamība atvest lielāka gabarīta pirkumu, kas vieglajā automašīnā vairs nelien un ir vajadzīgs mikroautobuss.
Pārdevējam piegādes iespēju nebija un nācās organizēt piegādi pašam, uz ielas grūti nepamanīt dažādus auto nomas servisus, tad nu izlēmu arī izmēģināt citybee lielos busus.IMG_20190725_160824.jpg
Papildus pa ceļam izdomāju ka iebraukšu veikalā un nopirkšu arī reģipsi un OSB loksnes, tādējādi vienā braucienā apvienojot 2 piegādes (praktiskais taupīgais latvietis :D)

Par pašiem busiem – jauni un ietilpīgi. Kravas kaste apšūta as saplāksni, ir stiprinājuma āķi un virs šofera atrodamas 3 stropes kravas nostiprināšanai. Pilna bāka un vairāk nekādu pretenziju. Ja nu vienīgi varēja būt par kādu stropi vairāk.

Brauciena uzsākšana.

Atšķirībā no skrejriteņiem busu pa visu pilsētu nemētājas, bet ir kādas pacmit stāvvietas, kur tos medīt. Jā tieši tā – ja no rīta praktiski katrā stāvvietā ir pa busam vai diviem, tad dienas vidū var gadīties ka tuvākajās stāvvietās ir tukšs un jāmeklē ne tajā tuvākajā vietā. Par lietotni un reģistrāciju nestāstīšu, tur viss vienkārši un saprotami. Arī brauciena uzsākšana ir muļķu droša – pieeja pie busa, nospied lietotnē sākt braucienu un buss atslēdzas vaļā.

IMG_20190725_134101.jpg

Tālāk braucam un kraujamies.

Kamēr kraujas vai brauc pa pilsētu skaitītājs negribīgi skaita izmaksas un stundas laikā apmeklējot abus objektus un piekrāmējot kravas kasti tiek notērēti nepilni 13 EUR. Būtu brauciens kautkur līdz Juglai tā arī uz 15EUR izmaksas apstātos.Screenshot_2019-07-25-14-38-43-287_com.primeleasing.citybee.png

Tikko izbrauc aiz pilsētas un sākas šoseja tā ieslēdzas 19centi/km un galapunktā atbraucu ar 24EUR, kas arī ir loģiski jo tieši braucot rodas galvenie izdevumi – degviela un auto amortizācija.

Screenshot_2019-07-25-15-09-36-016_com.primeleasing.citybee

Šeit nu arī itkā būtu jābeidzas izdevumiem, bet tā kā tas ir nomas auto, tad jāuzkraujas un jābrauc atpakaļ uz Rīgu, kādu no atļautajām stāvvietām (visdrīzāk jau to kur savs auto atstāts). Tad nu beigās ierodoties ir sanācis 36EUR.

Screenshot_2019-07-25-16-17-45-128_com.primeleasing.citybee.png

Kopā iekraujoties 2 vietās (10 reģipša loksnes + pirts krāsns) un aizvedot to uz mājām sanāca nobraukt 53 kilomentrus un 2,5 stundas laika. Kopā skaitītājs lietotnē saskaitījis 36 EUR. Pateicoties šobrīd esošajai kupona atlaidei 15EUR beigās samaksāju 21EUR, kas manuprāt ir ļoti laba cena. Salīdzināsim ar alternatīvajiem variantiem.

  • Nomāt busu uz diennakti un pārējās izmaksas uzlikt uz sevi – buss maksā ap 35eur+10 eur degviela + ne vienmēr buss ir tajā labākajā stāvoklī
  • Piegāde no veikala – tipiski 20 -25 eur reiss, DEPO atkarībā no attāluma arī līdz 20 eur
  • Sarunāt ar draugiem – ieliet degvielu 10 eur

Tātad šobrīd citybee kravas busi ir viens no izdevīgākajiem variantiem (ja ieskaita atlaidi)

Kas varētu būt labāk ?

Šobrīd stāvvietas, kur drīkst parkoties manā virzienā ir Rīgā un viena Saulkrastu Kuršos, tādējādi atvedot preci mājās ir jāiztērē vēl 10eur lai aizbrauktu atpakaļ uz kādu no atļautajām stāvvietām. Tikko Ādažos pie Apelsīna būs nākamais parkošanās punkts tā izdevīgi būs aizbraukt pat pēc vienas preces. Jā un atgādinājumam (tas gan arī salonā kādās 3 vietās uzlīmēts)- augstums busam nedaudz zem 3 metriem, tāpēc ar braukšanu iekšā pagalmos un nojumēs jābūt uzmanīgam (McDonalds drive-in atkrīt) 

IMG_20190725_153257.jpg

Secinājumi

Ja ir jāved prece no veikala kurš nepiedāvā piegādi, tad citybee ir pirmā izvēle aiz draugiem ar busu. Ja piegāde ir no būvmateriālu veikala un tā ir zem 20eur, tad vienkāršāk ir paņemt veikala piegādi. Vēl paskatoties citybee mājas lapā ir redzams ka pēc 4tās stundas laika izmaksas beidzas un paliek tikai kilometru izmaksas, bet par to skatāties paši ja interesē, kā nekā nav jau reklāmraksts.

P.S. Ja arī tev ir nepieciešamība izīrēt busu un ietaupīt, tad šeit ir saite: Reģistrējoties, ievadīt kodu JE63Q https://invite.citybee.lv/JE63Q Savukārt bonusā var izmantot papildus kuponu 15eur vērtībā (derīgs līdz gada beigām) ievadot kuponu sadaļa kodu SWEDBANK

Microsoft nedienas ar Windows 10 atjauninājumiem

10. septembrī jeb tā dēvētajā ielāpu otrdienā Microsoft izlaida atjauninājumu KB4515384 datoriem, kuros darbojas Windows 10 1903. Atjauninājuma mērķis bija risināt vairākas problēmas, tostarp lielu centrālā procesora noslodzi, kas saistīta ar Cortana un SearchUI.exe procesa darbību, un parādījās līdz ar iepriekšējā atjauninājuma KB4512941 izlaišanu 30. augustā.

Lai arī procesoru noslodzes problēma ir atrisināta, jauninājums tagad rada citus sarežģījumus ar Start menu un meklēšanas funkcionalitāti.

Saskaņā ar vairākām Reddit lietotāju sūdzībām tūlīt pēc atjauninājuma KB4515384 instalēšanas Start menu un meklēšanas funkcionalitāte pārtrauc darboties. Daži lietotāji ziņo, ka, Start Menu nevar atvērt, bet, mēģinot to izdarīt, viņi saņem paziņojumu par kritisku kļūdu.

Domājams, ka jaunā problēma ietekmē tikai nelielu skaitu Windows 10 1903 lietotāju. Pašlaik drošākais veids, kā to atrisināt, ir noņemt atjauninājumu KB4515384 un cerēt, ka Microsoft šo kļūdu tuvākajā laikā izlabos.

Avots: windowscentral.com

The post Microsoft nedienas ar Windows 10 atjauninājumiem appeared first on notepad.lv.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību?

Hallo%2Bbez%2Btabu.jpg
Autors: Henrieta Jablonska

“Es tiešām par to uzrakstīšu “4. studijai”,” sašutusi bubināja sieviete, kura apgalvoja, ka gaitenī sēž jau stundu. Viņa, tāpat kā citi, bija ieradusies ārstniecības iestādē nodot analīzes, turklāt iestādē, uz kuru viņu bija nosūtījis ārsts. Sēdēja, pēc viņas vārdiem, stundu, neapmierināti murkšķēja, pukojās, ka vajadzēja iet uz citu iestādi, ka šeit savu kāju vairs nekad nespers, bet prom negāja.

Lasīt tālāk...
zyTET?d=yIl2AUoC8zA zyTET?d=63t7Ie-LG7Y zyTET?d=YwkR-u9nhCs zyTET?d=qj6IDK7rITs

Apple prezentē jaunu “parasto” iPad planšetdatoru

Apple vakar vakarā izziņoja jaunu nu jau septītās paaudzes iPad ar 10.2 collu ekrānu. Šoreiz iPad pat būtu Apple apmēriem saucams par budžeta klases planšetdatoru, jo tā cena sāksies no 379 eiro, bet par to pircējs iegūs vien 32 GB atmiņu, kamēr 128 GB atmiņas versija cena būs jau 479 eiro. Par 4G savienojumu nāksies […]

Sekss un skeletgalvu lakatiņi

Pirms dažām dienām Latvijas tvitera vidē uzvirmoja diskusija par kādu gadījumu Rūjienas vidusskolā. "Uz skolu atnāca mācītājs un vairākas baznīcā un draudzē aktīvas sievietes. Nekas netika paskaidrots vai mācīts, tikai stāstīts par...

YouTube atteiksies no televizoriem un HTPC paredzētās saskarnes

YouTube 2010. gadā izlaida tā saukto Leanback saskarni, kas laika gaitā kļuva par tīmekļa lietotni, ko varēja pārvaldīt ar televizora vai HTPC tālvadības pulti. Tikko paziņots, ka YouTube nogalinās Leanback, lai dotu vietu īstenām viedo televizoru lietotnēm. Ja apmeklēsi youtube.com/tv vai youtube.com/leanback, redzēsi sekojošu uzrakstu: Visticamāk, šāds solis no Google puses saistāms ar neskaitāmām straumēšanas […]

Mazas pārdomas trešo rīta kafiju dzerot

1. Tiem, kas manas bildes skatot redz mani ar pudeli kādā tur plānā, atļaušos atgādināt, ka es šajās situācijās esmu tikai taras turētāja un vaktētāja. Sen jau esmu pārgājusi uz bezalkoholiskiem dzērieniem. Paavisam cita sajūta no rītiem un nemoka paģiras. 
2. Tiem, kas bļauj, ka Draugiem.lv ir miris portāls, atļaušos atgādināt, ka viņi alojas. Tur dažādās tēmās notiek dažādas visai interesantas diskusijas. Tiesa, diskutē vidējā un vecākā paaudze, jaunatnes ir visai maz - tā visa pārsvarā tup Feisbuk'ā, kur diskusijas un tēmas nav pārskatāmas un daudzās lietās un vietās var apmaldīties bez lielas piepūles. Toties tiešām ir miruši forumi Faces.eu latviešu sadaļa un kurbijkurne.lv kurā sen nav redzētas saturīgas sarunas. Ir tikai ķeksēšanās un kaut kāda skaitīšana.
3. Man Ludza sāk apnikt. Visi draugu kontakti ir Rīgā un visi notikumi arī. Šobrīd nekas konkrēts Ludzā nenotiek. Toties Rīgā ir izstādes un mani ārsti. Arī uz pansionātu kārtojos Rīgā. Tas ir laikietilpīgs process, lai nokļūtu galvaspilsētā un ko nokārtotu. Pie viena vēl jāmeklē naktsmājas. Nogurdinoši un apnicīgi.

140 vārdu: kā Ķengarags vārdu dabūjis

Kā radies Ķengaraga vārds? Latvieša auss sadzird salikteni un saliktenī ragu, bet kas tas par ragu? Sev atbildi guvu priekš dažiem gadiem, lasīdams lielisko “Rīgu zviedru laika kartēs un plānos”. Proti, Daugavas rags. Precīzāk, zemesrags, kas veidojās, Daugavai pie tagadējā Dienvidu tilta no vienas gultnes pārejot iekšējā deltā ar attekām un salām: Vīberta, Putnu, Grāpju, Lībiešu, Koju, Zvirgzdu. Kopš Krasta ielas maģistrāles izbūves 70. gados vairums atteku aizbērtas un no salām palikušas vien Zaķusala un Lucavsala ar Kazas sēkli. Bet zviedru laikos zīmēja tā:

Ķengarags 1656. gada krievu veikta Rīgas aplenkuma plānā. Foto no “Rīgas zviedru laika kartēs un plānos”

Rags pie Baltijas linu manufaktūras, aiz kā sākās Vīberta sala, bija redzams arī Latvijas laikā, piemēram, Pēteŗa Mantinieka kartografijas institūta 1939. gada kartē:

Rags topografiskās kartēs saskatāms vēl ap 1960. gadu:

Bet nu Ķengarags pilnībā pārgājis rajona nosaukumā, un zemesraga vairs nav — ja vien par tādu neuzskata garāžu koloniju Daugavas krasta un Dienvidu tilta austrumu stūrī.

Droni pratīs ienirt un arī pacelties gaisā, izlecot no ūdens

Droni pavisam drīz pratīs gan lidot, gan ienirt, gan arī pacelties gaisā no ūdens. Londonas Karaliskā koledžas Aerial Robotics Lab pētnieki izveidojuši konceptu lidojošam, nirstošam un arī peldošam AquaMAV robotam. AquaMAV drons spēj ne tikai nosēsties ūdenī, tas spēj arī ienirt un pēc tam pacelties no ūdens atkal gaisā. Dronā ir ievietots kalcija karbīda pulveris, […]

[Virsraksts nav norādīts]

Gada pirkums: IKEA memory-foam matracis MYRBACKA - € 449,00 + piegāde uz mājām € 75.
Pirms tam gulēju kādus 10 gadus uz atsperu matrača, labs matracis, ciets, ar visādām ekstrām, utt. Bet vot naktī daudz grozījos, bieži modos, staigāju uz tualeti.
Uz memory-foam, esmu pārstājis grozīties, naktī mostos varbūt kādu vienu reizi - gadās, ka noguļu visu nakti nepamostoties.

Nebiju drošs vai nebūs par karstu, utt - bet viss ir kārtībā. Gribētos pamēģināt kā ir gulēt ar TEMPUR matraci, bet tie sušķi ir savas 6 reizes dārgāki.

Arch Linux un i3 grafiskā vide

Šis ir neliels turpinājums iepriekšējam rakstam pa Arch Linux instalāciju. Iepriekšējā pamācībā rezultāts bija svaiga, minimāla Linux instalācija bez grafiskās vides un citiem labumiem. Šoreiz tiks apskatīts, kā ieinstalēt minimālistisku grafisko vidi un logu pārvaldnieku i3 (nejaukt ar intel CPU) Lai varētu izmantot grafisko vidi, ir nepieciešams instalēt xorg un kādu displeja pārvaldnieku. Lai sistēma […]

Symantec ASV likvidē simtiem darbavietu

Drošības programmatūras gigants Symantec 100 miljonu dolāru vērtas pārstrukturēšanas programmas ietvaros ASV plāno likvidēt vairākus simtus darbavietu. Darbavietu skaita samazinājumi ietekmēs dažādas profesijas, bet vissmagāk to izjutīs darbinieki, kas veic tehnisko darbu. Saskaņā ar datiem, ko Symantec Kalifornijā iesniedzis Nodarbinātības attīstības departamentam, lielākā daļa no likvidējamajiem amatiem ir programmatūras inženieri, programmatūras izstrādes inženieri, kā arī vidējā līmeņa vadītāju pozīcijas.

 

 

Uzņēmums Symantec nodarbina aptuveni 11000 darbinieku visā pasaulē. Darbavietu skaita samazināšana ASV ir daļa no Symantec plānotā 7% darbaspēka samazinājuma, par ko uzņēmums ziņoja pagājušajā mēnesī, līdztekus ziņām par uzņēmuma korporatīvās drošības portfeļa pārdošanu 10,7 miljardu ASV dolāru vērtībā Sanhosē mikroshēmu ražotājam Broadcom (lasiet: Broadcom iegādājas Symantec korporatīvās drošības portfeli par 10,7 miljardiem ASV dolāru).

Ziņas par darbaspēka samazinājumiem parādījušās līdz ar baumām, ka Symantec ir piesaistījis divu privātā kapitāla investoru uzmanību, kuri saskaņā ar Wall Street Journal informāciju kiberdrošības uzņēmumu vēlas iegādāties par vairāk nekā 16 miljardiem ASV dolāru. Žurnāls ziņoja, ka Permira and Advent International Corp. ar Symantec pārrunājuši uzņēmuma pārņemšanas iespējas, par vienu Symantec akciju piedāvājot 26 līdz 27 dolārus. Šī darījuma rezultātā viņi iegūtu uzņēmuma mājas lietotāju produktu daļu, bet korporatīvo produktu virziens tiktu pārdots Broadcom Inc.

Ierakstu izlase 2019-09

Turpināšu publicēt savas personīgās grāmatzīmes no dažādiem blogiem un citur. Ātrāk nesanāca dažādu iemeslu dēļ, toties pēc šī ieraksta mani krājumi būs iztukšoti un līdz nākošajam ierakstam droši vien varēs gaidīt kādu pusgadu. Jaunus blogus īsti nemeklēju, bet, ja gadās pamanīt, tad, protams, ielieku RSS lasītājā. Savukārt vecie raksta aizvien retāk un retāk.   Pilsonis…Continue reading Ierakstu izlase 2019-09

Latviešu spēļizstrādātāji Patreon platformā

Ne vienu vien reizi Twitter plūsmā redzu māksliniekus, mūziķus, blogerus u.c. radošo nozaru pārstāvjus, kuri izmanto Patreon platformu, kā papildus ienākumu avotu sava radošuma attīstīšanai un ne tikai.

Īsumā par Patreon. Tā ir platforma ar abonēšanas stila apmaksas modeli, kurā tā satura radītāji paši nosaka ikmēneša summu, apmaiņā pret ekskluzīvu piekļuvi saturam, tuvāku ieskatu darbībā, vai jeb kam citam.

Kādam šis saturs ir video pamācības, citiem grāmatu rakstīšana, apskatu veidošana, mākslas darbu radīšana, strādāšana pie saviem projektiem, izmantojot to kā alternatīvu Kickstarter, vai Indiegogo.

Kopš nesen pati izveidoju savu Patreon lapu, lai vairāk attīstītu savstarpēju informētību par spēļizstrādi Latvijā, nolēmu nedaudz apzināt un popularizēt arī ar šo nozari saistītos patreonistus no Latvijas. Zemāk, arī izveidotais saraksts ar tiem. Ja arī Tev ir Patreon lapa, vai zini kādu, kas nav šajā sarakstā, priecāšos par ziņu, lai pievienotu sarakstam. Kā arī, ja Tevi uzrunāja kāda no šo patreonistu darbībām, kaut vai simbolisks dažu dolāru ikmēneša maksājums (kas nav lielāks kā viena kafija kioskā, vai viens alus bārā) viņam liks justies labāk, vai palīdzēs vairāk pietuvoties savam mērķim.

Nauris Amatnieks. Viņš pats sevi dēvē par pikseļmākslinieku un spēļu izstrādātāju, kura spēles ir pieejamas Steam veikalā. Ar spēļizstrādi aizraujas un nodarbojas kopš 2014. gada. Naura Patreon lapas galvenais mērķis ir gūt papildus atbalstu viņa ikdienas izdevumiem, lai pilnvērtīgāk varētu nodoties spēļu un pikseļmākslas radīšanai. Nauris arī savā Patreon lapā tiešām izskatās, ka ir aktīvs un, kļūstot par viņa atbalstītāju, Tev ir iespēja iegūt pikseļmākslas tematiskus komplektus, kurus vari izmantot saviem projektiem.

Raimonds Ūdris, jeb WeekendGames. Raimonds ir video spēļu programmētājs, kura mērķis ir pārtraukt ikdienas darbu, lai varētu strādāt pie savas sapņu spēles. Raimonds savā lapā publicē spēles un spēļu prototipus, kuri ir tapuši vienas nedēļas nogales laikā un pēc tam dalās ar to pirmkodu.

Roman Papush. Romāns strādā pie videospēļu radīšanas un arī veido saturu par to, kā izstrādāt spēles un kā ir būt spēļizstrādātājam. Ar Patreon lapas atbalstu, vēlas veidot ar vien vairāk saturu par pašu spēļizstrādi ar kuru pēc tam dalās savā YouTube kanālā.

Elviss Strazdiņš. Elviss ir video spēļu programmētājs, kurš Patreon lapu izmanto sava spēļu dziņa attīstībai. Ouzel ir starpplatformu atvērtā koda C++ spēļu dzinis, kuru iespējams darbināt uz Windows, macOS, Linux (ieskaitot Raspbian), iOS, tvOS, Android un Emscripten vidēm. Viņa Patreon lapas mērķis ir pamatdarba pārtraukšana, lai varētu ar pilnu slodzi turpināt attīstīt Ouzel dzini.

Rocknight Studios. Viņi ir spēļu izstrādātāji, kuru Patreon lapas mērķis ir, lai Selēna pēc prakses pabeigšanas varētu kļūt par viņu fanu kopienas menedžeri. Rocknight Studios jau piecus gadus strādā pie spēles Rough Rush, kurai pagaidām izstrāde ir iepauzēta un aktīvi izmanto Twitch kanālu saziņai ar citiem.

Par un AR15

Sončiks nepamet valstij piederošo māju Jūrmalā; «de facto» eksperimentā izīrē daļu īpašuma

Jau gadiem no valstij piederošas lepnas mājas Jūrmalā neizdodas izlikt reiz ietekmīgo Valsts ieņēmumu dienesta šefu Andreju Sončiku, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Sončiks ne tikai tiesājas ar ēkas īpašniekiem – Valsts nekustamajiem īpašumiem, bet pamanījies daļu sev nepiederošā nama izīrēt ar populārāko īpašumu rezervēšanas portālu starpniecību. Par Sončika īrniekiem uz dienu kļuva arī “de facto” komanda.

Sienas aug tuvāk logu pārsedzēm

Pirmās rindas salīmētas un nu jau skola rokā- spēj tik likt un līmēt.

Pašā sākumā jau notika viena šaize- vējš apgāza divas iesāktas gāzbetona pakas. Beigās skāde nemaz nebija tik liela-  salpīsušos blokus salīmēju ar putām un tos, kurus nevarēja salīmēt, izmantoju piegriešanai pēc izmēriem.

Pirmos 1.6 metrus es izliku bez īpašām stalažām, izmatoju tikai salokāmās alumīnja trepes.

Tad sapratu, ka nevēlos tādā augstumā ar gāzbetona kluci rokās žonglēt uz nestabilām trepēm. Nācās domāt kautkādu sakarīgu un dzīvībai mazāk bīstamu veidu, kā strādāt augstumā. Man kā pašdarbniekam sastatņu īrēšanas variants atkrita uzreiz. Arī negribēju tos masīvos palešu kastu variantus, tāpēc nosliecos pa labu armēņu sastatnēm visapkārt perimetram (googlē var meklēt kā армянские строительные леса). Šādām sastatnēm kokmateriāls nepieciešams ļoti maz un atspiežoties ar kājām (ciskām) pret uzmūrēto sienu nav risks, ka sastatnes aizmuks prom un tu paliksi karājoties. Kā virsējo laipu es izmantoju vecu 50×200 dēli.

Šeit vēl dažas random bildes no procesa

 

 

 

 

VEF inovāciju apkaimē testē viedos autostāvvietu sensorus

Latvijas jaunuzņēmums “Parkdroid” sadarbībā ar inovāciju kustību “VEFRESH” uzsācis jaunu autostāvvietu sensoru testēšanu VEF apkaimē. Šis ir pirmais “VEFRESH” sadarbības projekts ar vietējo jaunuzņēmumu kopš jūnijā tika parakstīts memorands ar Rīgas domi un Ekonomikas ministriju par VEF apkaimes iezīmēšanu kā viedpilsētas risinājumu pilotteritoriju. Šonedēļ VEF apkaimē uzstādīti seši viedo stāvvietu sensori, kas spēj noteikt konkrētas […]

Jaunais Volkswagen e-up! – 260 km ar vienu uzlādi par pieejamu cenu

Ar jauno e-up! modeli Volkswagen padara elektrisko mobilitāti pieejamu ikvienam. Pamata cena būs zemāka nekā iepriekšējam modelim – Baltijas valstīs e-up! sākumcena būs zem 20 000 eiro. Pateicoties jaunai akumulatoru sistēmai, e-up! nobraukšanas distance tagad palielināta gandrīz divreiz – līdz 260 kilometriem (WLTP). Svarīgi uzsvērt, ka, neskatoties uz tā kompaktajiem izmēriem, e-up! ir pilntiesīgs automobilis […]

Eksperte: Slimnīcas gadiem slēpušas reālo spēju sniegt pakalpojumus

Gadiem ir vērojama situācija, ka slimnīcas slēpušas to reālās spējas sniegt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus – diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane. To netieši apliecināja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Google nāksies Francijai maksāt vienu miljardu eiro

Pēc gandrīz četrus gadus ilgušas nodokļu nomaksas un aprēķinu kārtības izmeklēšanas Google piekritusi samaksāt Francijai gandrīz vienu miljardu eiro. Maksājums sastāv no pusmiljarda soda naudas un 465 miljoniem par nesamaksātajiem nodokļiem. Google nodokļu nomaksa Eiropas Savienībā vienmēr uzskatīta par strīdīgu – tehnoloģiju gigants vairumā Eiropas valstu samaksā ļoti niecīgus nodokļus. Google nodokļu nomaksa pārsvarā tiek […]

Vēsturnieks Zelmenis: Totalitārais režīms bija jutīgs pat pret simboliskām akcijām

Vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts un VDK dokumentu digitalizācijas projekta vadītājs Gints Zelmenis, pētot VDK krimināllietas, izveidojia 216 cilvēku sarakstu, kas pretojušies padomju varai un tikuši represēti. Nule izdevniecībā Pētergailis klajā nākusi grāmata Nacionālā pretošanās kustība Latvijā no 1959. līdz 1986.gadam, kas ietver vēsturnieka sastādīto sarakstu un mēģina dzēst parādu tiem cilvēkiem no pretošanās kustības, kuru vārdi ir mazāk zināmi un nav skaļi daudzināti.

Grāmatā iekļauts arī viena represētā – Bruno Javoiša – atmiņu stāstījums par VDK izmeklēšanas cietumu, dzīvi lēģerī pēc notiesāšanas un ieslodzījumā sastaptajiem latviešu disidentiem.

 

Kāpēc izvēlējāties laika nogriezni no 1959. līdz 1986.gadam?

Latvijas vēsturē 1959.gads ir laiks, kad nacionālkomunisti tika atstādināti no varas. Eduards Berklavs to laiku atmiņās pat ir nodēvējis par kaut ko līdzīgu valsts apvērsumam. Es gan domāju, ka tajā sistēmā šāds apzīmējums būtu pārspīlējums. Lai nu kā, Latvijas vēsturē 1959.gads pilnīgi noteikti ir atskaites punkts, kad stipri izmainījās politika. 1986.gads zināmā mērā ir nejaušs, jo ar 1986.gadu ir datētas pēdējās politiskās krimināllietas, kas mums ir arhīvā VDK izmeklēto krimināllietu fondā. Esmu redzējis vēl citos arhīva fondos dokumentus par politiskajām represijām, taču vairums no tiem līdz šim praktiski nav pētīti, tā ka šajā ziņā darba vēl daudz.

Kādi kritēriji nosaka, ka tās ir politiskās lietas?

Galvenais kritērijs – par ko cilvēks ticis apsūdzēts, piemēram, pretpadomju aģitācija un propaganda. Tā ir viena no klasiskākajām tā laika politiskajām apsūdzībām. Zem pretpadomju aģitācijas un propagandas tai laikā pabāza jebko. Demokrātiskā valstī, ja mēs kritizējam kādu partiju, tas ir normāls process. Taču PSRS jebkura kritika par kompartiju, par valsts politiku, vēl jo vairāk publiski izteikta, varēja kļūt par pretpadomju aģitāciju un propagandu, tātad kriminālnoziegumu. Un gana daudzos gadījumos arī kļuva. Piemēram, ja paskatāmies no formālā viedokļa, gan PSRS, gan LPSR konstitūcijās bija deklarētas tiesības uz vārda brīvību. Tajā pat laikā, ja cilvēks, izmantojot šīs savas konstitūcijā paredzētās tiesības, atļāvās kritizēt valdības vai partijas darbību, runāt par Latvijas okupāciju 1940. gadā, pieminēt Molotova – Ribentropa paktu, Staļina laika represijas (t.i., faktiski runāja par vēsturiskiem faktiem citādā interpretācijā, nekā tas bija rakstīts avīzē Cīņa vai PSRS izdotajās vēstures grāmatās), viņu par to lika cietumā. Tā neapšaubāmi ir politiska represija.

Teicāt, ka saraksts nav pilnīgs. Kuras lietas un cilvēki palikuši ārpusē?

Piemēram, ārpusē palika diezgan daudzi no tiem, kas mēģināja bēgt uz ārzemēm, jo tur vienmēr paliek jautājums – kurš bēga, lai pēc tam Rietumos mēģinātu kaut ko darīt un stāstīt par notiekošo padomijā, bet kurš vienkārši meklēja labāku dzīvi. Jau tagad esmu sev atzīmējis vairākus cilvēkus, kurus tomēr tajā sarakstā iekļaut vajadzēja. Dokumentācija, kas ir Latvijas arhīvos, diemžēl ne tuvu nav pilnīga. Ja mūsu rīcībā būtu Valsts drošības komitejas (VDK) arhīvi par laiku līdz 1991.gadam, ja mūsu rīcībā būtu visas operatīvās lietas, tad to ainu varētu sastādīt daudz pilnīgāku. Jo operatīvajās lietās iekšā bija tāda informācija, kas nevienā krimināllietā neparādās. Man pašam šķiet, ka projekta vadītājs pasteidzās ar manis sastādītā saraksta publicēšanu – tur vēl daudz ko vajadzētu pētīt, papildināt. Taču ļoti daudz dokumentu 1980.-1990. gadu mijā VDK paspēja izvest uz Krieviju vai iznīcināt. No šāda viedokļa skatoties, jebkurā sarakstā vai pētījumā neizbēgami kaut kas izpaliks materiālu trūkuma dēļ.

Vieni cilvēki bijuši apsūdzēti par saviem uzskatiem un pārliecību, otra daļa izskatās pēc huligānisma. Kā mūsdienu jauniešiem izstāstīt, kas bija pretošanās kustība padomju varai?

Pretošanās kustības definējumā būtu jāņem vērā divi aspekti. Pirmais – bija cilvēki, kuri mēģināja vismaz kaut kādā veidā pretdarboties okupācijas režīmam. Liekas – ko gan viens cilvēks vai neliela cilvēku grupa var tai milzīgajai sistēmai izdarīt? Tā taču ir skriešana ar pieri sienā! Taču visās valstīs pretošanās okupācijas režīmam ir notikušas tāpat, arī citur bija tādi, kas skrēja ar pieri sienā – viss bija atkarīgs no tā viena vai dažu cilvēku izvēles, vai un kādā veidā viņi mēģina darboties pret okupācijas režīmu. Kā Gunārs Astra savulaik esot izteicies – svētīgs katrs piliens, kurš saēd režģi. Sistēma un režīms bija ārkārtīgi jutīgs pat pret tādām tīri simboliskām akcijām kā karoga pacelšana vai kādu lapiņu izplatīšana. Skaidrs, ka kaut kur uz mājas jumta uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs viens pats sistēmu nesagraus. Bet vienā, otrā, trešajā, piektajā, desmitajā gadījumā, kad tie karodziņi parādās šur un tur, kļūst skaidrs, ka visa sistēmas ārējā izkārtne ir tukša vāvuļošana. Tam visam apakšā joprojām notiek tas, kas sistēmai nepatīk. Tas nebūt nav mazsvarīgi. Ir ļoti būtisks jautājums: ja nebūtu tādu cilvēku, kas tajā laikā ar pieri skrēja sienā, vai mums 80.gadu beigās, 90.gadu sākumā vairs būtu, ko atjaunot?

Otra lieta – pretošanās kustības dalībniekus dažkārt mēdz dēvēt par disidentiem, bet tas nav īsti pareizi. Ja skatāmies termina vēsturisko izcelsmi, tad disidents ir “no ticības atkritušais”. Līdz ar to par disidentu var saukt Eduardu Berklavu vai Ivanu Jahimoviču, kas savulaik bija īstenticīgi komunisti un tad ar laiku sāka saprast, ka ar to sistēmu kaut kas nav kārtībā, tāpēc sāka “iet pret straumi”.

Lielākajai daļai tā laika sabiedrības to cilvēku vārdi, kas ar pieri skrēja sienā, – Gunārs Astra, Lidija Lasmane-Doroņina, Juris Ziemelis, Gunārs Freimanis vai Voldemārs Zariņš – neko neizteica. Cik ietekmīgi padomju varas gados bija šie cilvēki? Kā šīs zemdegas varēja attīstīties?

No vienas puses, plaša publika par viņiem nezināja vai vismaz it kā nezināja. Saprotams, ka avīzēs Padomju Savienībā par viņiem nerakstīja un, ja rakstīja, tad tikai, ka viņi ir Rietumu specdienestu aģenti, atkritēji, kriminālnoziedznieki utt. No otras puses, viņu vārdi laiku pa laikam nonāca Rietumos, un Rietumu latviešu avīzes par viņiem rakstīja, arī radio Amerikas Balss laiku pa laikam kādu no viņiem pieminēja. Diezvai kāds pateiks, cik plaši, bet tajā laikā bija gana daudz cilvēku, kas klausījās Amerikas Balsi vai Brīvo Eiropu, un pieļauju, ka tādā veidā viņu vārdi tomēr bija drusku vairāk pazīstami nekā mēs varētu domāt.

Interesants indikators varētu būt Gunāra Astras bēres. Uz tām bija sanākuši, pēc aculiecinieku liecībām, vairāki tūkstoši cilvēku. Astra nebija ne pazīstams mākslinieks, viņam nebija ne zinātnisko grādu, ne goda nosaukumu, ne valsts apbalvojumu, ne kādu citu ārēju slavas atribūtu. No formālā viedokļa viņš ne ar ko neatšķīrās no citiem. Tomēr pat čekisti atzina, ka viņš bija personība. Astras teiktais pēdējais vārds [tiesā 1983.gadā] bija aizgājis gana plaši Rietumos. Gunāra Astras vecākais brālis Harijs man savulaik teica, ka Gunāra pēdējo vārdu jau dažas dienas pēc tiesas prāvas esot pārraidījusi radio Amerikas Balss vai Brīvā Eiropa. Vēlāk to publicēja arī Rietumu latviešu laikraksti. Acīmredzot ar Rietumu palīdzību notika kaut kāda atgriezeniskā saite. Pretējā gadījumā, kā izskaidrot to, ka uz Astras bērēm, par kuru vietējās avīzes konsekventi neko nerakstīja, aizgāja tūkstoši cilvēku? Labi, tas bija 1988.gads, kad informatīvās spraugas jau bija plašākas, bet diezvai uz pilnīgi nepazīstama cilvēka bērēm tūkstoši tāpat vien skrietu. Vēl jo vairāk, ka viņa bēres notika darba dienā. Tā ka bija zemdegas.

Okupācijas laika represijās bija cietušas ļoti daudzas Latvijas ģimenes. Saprotams, ka vairums no viņām nebija nekādā sajūsmā par padomju varu, pat ja ārēji to neizrādīja. Arhīvā var atrast arī VDK specziņojumus “uz augšu”, kur bieži vien ir pieminēta skrejlapu izplatīšana, publiska kompartijas vai Latvijas rusifikācijas kritizēšana un citi tamlīdzīgi gadījumi, par kuriem krimināllietas ierosinātas nebija. Tā kā šādus gadījumus var konstatēt gana daudz pat neskatoties uz ierobežoto VDK dokumentu apjomu, var secināt, ka zemdegas bija.

Vai, veidojot šo sarakstu, esat apkopojis arī šo cilvēku izglītības līmeni? Lasot sarakstu, liela daļa ir vienkārša darba darītāji. Tādu kā dzejnieks Knuts Skujenieks, inteliģences pārstāvju ir mazāk.

Jā, tā ir diezgan interesanta īpatnība, ka no tā laika politiski represētajiem un tiem cilvēkiem, par kuriem ir skaidrs, ka viņi piedalījās pretošanās kustībā, liela daļa ir parasti strādnieki (elektriķi, atslēdznieki, šoferi utt.), respektīvi, tas slānis, kuru komunistu propaganda sludināja kā savas varas pašu pamatu. Tas ir paradokss, ka tieši šādi cilvēki pretošanās kustības dalībnieku vidū, šķiet, varētu būt visvairāk. Tāda tendence ir manāma nepārprotami.

Vai to var skaidrot, ka cilvēkiem ar augstāku izglītību bija apdraudētas karjeras iespējas?

Tas noteikti arī kaut kādā mērā ietekmēja, jo tajā laikā, ja tev bija nepareizi uzskati vai reizēm nepareizi izrunājies, varēja izmest no universitātes, no darba un tā tālāk. Mūsdienās cilvēki karjeras dēļ ko tikai nedara! Tajā laikā nebija citādāk. Tas ir viens aspekts. Taču katrs gadījums ir individuāls. Piemēram, Maskavas disidentu vidū bija cilvēki ar augstākajām izglītībām, zinātniskajiem grādiem un pat ģenerāļu pakāpēm, kas piedalījās disidentu jeb demokrātiskajā kustībā.

Vai var teikt, ka Latvijā inteliģence vairāk kolaborēja ar varu?

Es ieteiktu uzmanīties ar terminoloģiju. Piekrītu vēsturnieces Dainas Bleieres viedoklim, ka attiecībā uz kolaborāciju mēs varam neapšaubāmi runāt par 1940., 1941.gadu un kādiem pirmajiem pēckara gadiem. Pēc tam jau, sākot ar 50.gadu beigām, 60.gadiem, dzīvē ienāk jauna paaudze, kurai nekādas personiskas atmiņas par pirmskara laiku nav un nevar būt, viņi ir dzimuši pēc tam. Līdz ar to šajā gadījumā precīzāk būtu runāt nevis par kolaborāciju, bet par konformismu – cik tālu cilvēks pielāgojas sistēmai. Bija tādi, kas piedzima pēckara laikā, sistēmā iekļāvās un taisīja karjeru. Bet bija arī tādi, kas arī dzimuši pēckara laikā, bet nebūt neiekļāvās sistēmā un piedalījās pretošanās kustībā. Piemēram, Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris (nejaukt ar bijušo LPSR VDK priekšsēdētāju Jāni Vēveru) bija Latvijas neatkarības kustības dalībnieki, abi ir pēckara laika bērni. Tāpēc laika posmā no 60. līdz 80.gadiem, manuprāt, būtu jārunā drīzāk par konformismu.

Kas attiecas uz inteliģenci, tad skaidrs, ka, ja rakstnieks vēlējās, lai viņu publicē, ja mūziķis vēlējās tikt uz skatuves, tad viņiem bija jāpieņem tās sistēmas spēles noteikumi. Pretējā gadījumā attiecīgo literātu gluži vienkārši nepublicēja, bet mūziķis nevarēja uzstāties. Atcerēsimies, ka pat veselām grupām, piemēram, Menuetam un Pērkonam bija piespiesti “klusuma periodi”. No otras puses, atcerēsimies cik daudzas lietas literāti vai mūziķi tolaik pamanījās ietvert zemtekstos.

Lasot grāmatā iekļautos pretošanās gadījumus, romantiskākais, ja tā var teikt, ir Jevgēņija Šaitera ieslodzījumā uzrakstītā “pretpadomju satura” zīmīte ar draudiem padomju valdības vadītājiem, kuru viņš piesējis pie kājas cietumā noķertam balodim un to izlaidis no kameras. Savukārt traģiskākais no šiem gadījumiem ir Iļjas Ripa mēģinājums publiski sadedzināties pie Brīvības pieminekļa 1969.gada 13.aprīlī. Pēdējā epizode arī iekļauta JRT izrādē Vēstures izpētes komisija. Viņam piesprieda piespiedu ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā. Jūsu sastādītajā sarakstā ļoti skaidri parādās šis soda veids – piespiedu ārstēšanās psihiatriskajā klīnikā. Cik izplatīts PSRS bija šis soda mērs?

No tiem konkrētajiem 216 gadījumiem biju sarēķinājis, ka 8,8% jeb 19 cilvēki. Tas ir viens no aspektiem, par kuru ārpus Latvijas ir rakstīts un pētīts stipri vairāk nekā pie mums. Šāda tendence parādījās jau Hruščova laikā – mēģināt pataisīt politiskos par vienkāršiem nenormālajiem. Daudzi cilvēki ne tikai no Latvijas, bet arī ārpus tās, arī krievi, ukraiņi un citi, uz savas ādas dabūja izbaudīt šo piespiedu ārstēšanu. Gana daudzus no viņiem vēlāk Rietumos pārbaudīja, un vairumā gadījumu tur neviens psihiatrs nekādas novirzes viņiem neatrada. Tas konkrēto cilvēku gadījumā liecina, ka psihiatrija tika izmantota kā represīva metode.

Vai Latvijā tas ir pētīts?

No pēdējā laika pētījumiem šķiet, ka vienīgais ir Ulda Krēsliņa pirms trim gadiem nopublicētais VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas sējumā. Vēl daži stāsti par šo tēmu ir atrodami 2012. gadā iznākušajā grāmatā Gaismas akcija. Taču kopumā šī ir viena no tā laika represiju izpētes lielākajām problēmām.

Par psihiatrijas izmantošanu represīvos nolūkos ir gana daudz informācijas. Piemēram, 1983.gadā Padomju Savienība pat bija spiesta izstāties no Vispasaules psihiatru asociācijas, jo tai draudēja izslēgšana tieši šā iemesla dēļ. Tai kongresā bija savākti ļoti daudz materiālu par psihiatrijas izmantošanu represīvos nolūkos, piestrādāja arī viens no Maskavas demokrātiskās kustības dalībniekiem, tolaik ļoti pazīstamais Vladimirs Bukovskis, kurš pats uz savas ādas bija izbaudījis Ļeņingradas specslimnīcas “ērtības” un bija pamanījies šīs noslēgtās sistēmas ietvaros pat dabūt virkni dokumentu par psihiatrijas ļaunprātīgu izmantošanu. Aleksandrs Podrobineks 1970. gadu otrajā pusē savāca apjomīgu materiālu par medicīnas ļaunprātīgu izmantošanu represīvos nolūkos Padomju Savienībā, uzrakstīja grāmatu Карательная Медицина, manuskriptu slepeni nosūtīja uz Rietumiem, un tur šī grāmata tika publicēta. Arī virkne Rietumu autoru ir rakstījuši par šo problēmu.

Diemžēl šī problēma nav tikai vēsture. Ik pa brīdim parādās informācija par to, kā mūsdienu Krievijā viens otrs no Putina režīma oponentiem vai protestu dalībniekiem tiek nosūtīts uz piespiedu „ārstēšanu” psihiatriskajā slimnīcā. Arvien vairāk parādās informācijas par to, kā Ķīnas varas iestādes izmanto psihiatriju pret politiskajiem oponentiem.

Bet atgriežamies pie šā jautājuma izpētes Latvijā. Ļoti nopietna problēma ir tā, ka vēsturnieks nav psihiatrs un tāpēc nevar autoritatīvi spriest par to, vai cilvēks, kurš okupācijas laikā arestēts kādas politiskas lietas ietvaros un pēc tam ielikts psihiatriskajā slimnīcā uz piespiedu ārstēšanu, ir vai nav bijis pieskaitāms. Mēs varam skatīties krimināllietas, kur cilvēkam ir piespriesta piespiedu ārstēšana, mēs varam lasīt, kas ir rakstīts psihiatru atzinumā, varam pat reizēm atrast kādas pretrunas dažādu psihiatru slēdzienos par vienu cilvēku, bet vienalga neprofesionālim nav kompetences, lai varētu apstrīdēt profesionāla psihiatra slēdzienu. Līdz ar to, lai varētu konstatēt, vai dokumentos fiksētais attiecīgā cilvēka psihiskā stāvokļa apraksts tiešām liecina par psihiskām novirzēm vai ir tieši otrādi – ne par ko neliecina, to var pateikt tikai profesionāls psihiatrs. Vēsturnieks bez speciālām zināšanām to nepateiks. Tieši tāpēc šī tēma ir tik grūti pētāma, un tiem cilvēkiem, kas tolaik šo piespiedu „ārstēšanu” izjutuši uz savas ādas, arī tik sāpīga.

Šie cilvēki vēl ir dzīvi, arī ārsti.

Tieši tā. Pirms dažiem gadiem Latvijas Avīzē bija publicēts viens materiāls, kur žurnāliste bija runājusi ar šiem dakteriem. Viņi pauda viedokli, ka tajā laikā tāpat vien, tikai dēļ uzskatiem, slimnīcā nebāza. Ja es neesmu psihiatrs, es neesmu kompetents, lai to apstrīdētu. Tāpēc vienīgais, ko mēs varam darīt – uzdot jautājumus. Piemēram, ja tas cilvēks tiešām ir bijis psihiski slims, kādēļ tad viņa klīniskā stāvokļa aprakstā tiek rakstīti iekšā arī viņa politiskie uzskati vai sakari ar ārzemēm? Kāds tam sakars ar diagnozi? Tas liek aizdomāties. Tad jau iznāk, ka tie uzskati vai sakari ar ārzemēm arī tika interpretēti kā psihiskas saslimšanas pazīme. Vai arī tāds kāzuss – cilvēks vienā no Rīgas psihiatriskajām slimnīcām bija atzīts par nepieskaitāmu – šizofrēnija. Pēc tam, vairākus gadus vēlāk, to pašu cilvēku pārbaudīja bēdīgi slavenais Serbska institūts Maskavā, bet tur šo cilvēku atzina par pieskaitāmu, un nekādu šizofrēniju nekonstatēja. Tad rodas jautājums – cik pamatots bija iepriekšējais – Rīgas speciālistu – slēdziens par to, ka minētais cilvēks bijis nepieskaitāms? Ja ir vairāki savstarpēji pretēji atzinumi, mēs varam operēt ar to informāciju, kas ir šajos slēdzienos, un tad, ņemot vērā pretrunas šajos slēdzienos, izdarīt secinājumu, ka kaut kas tur nav kārtībā.

Jūs esat autors jēdzienam “nepolitiskie noziegumi” okupētajā Latvijā. Kas ar to jāsaprot? Kādi noziegumi?

Jauna jēdziena izgudrošana – tas būtu pārspīlējums. Vienā manā rakstā pirms pāris gadiem es šādu jēdzienu tiešām lietoju, bet tas bija domāts tikai uz attiecīgajā rakstā aplūkoto problemātiku. Es gribēju ar vienu diviem vārdiem apzīmēt to cilvēku grupu, kuru krimināllietas izmeklēja VDK, bet kuri nebija arestēti politisku iemeslu dēļ. Respektīvi, tie bija kontrabandisti, vaļutčiki jeb nelegālie valūtas tirgotāji, amatpersonas, kas pazaudējušas slepenus dokumentus. Tiešā veidā viņiem ar politiskajām represijām nav nekāda sakara, kontrabandisti un vaļutčiki tai laikā taisīja pagrīdes biznesu. Kad viņus paņēma ciet, viņi dabūja izciest daudzus gadus „darba labošanas nometnēs”. Jēdzienu “nepolitiskie noziegumi” izmantoju tāpēc, ka veicu salīdzinājumu, cik daudz gadu dabūja tie, kurus tiesāja par politiskiem noziegumiem, un cik daudz gadu deva tiem, kuri tika sodīti par ekonomiskajiem un citiem tajā rakstā minētajiem noziegumiem. Lai man katru reizi nebūtu jāraksta garš penteris par kontrabandistiem, vaļutčikiem un tā tālāk, tad visu apvienoju vienā terminā “nepolitiskie”, ar to domājot gan valūtas tirgotājus, gan kontrabandistus, gan dokumentu nozaudētājus, gan arī bēdzējus no Padomju Savienības. Tiesa gan, par bēdzējiem stāsts ir citādāks, jo daudzi no viņiem no PSRS muka projām tieši politisku iemeslu dēļ un vismaz daļa no viņiem jau ir pieskaitāmi politiski represēto kategorijai, ko tajā rakstā esmu norādījis. Cita lieta, ka bēdzēju vidū var konstatēt arī pilnīgi nepolitiskus gadījumus. Piemēram, viens bija smagi piekāvis savu civilsievu un pēc tam, kad viņam par to draudēja kriminālatbildība, šis cilvēks mēģināja aizbēgt uz ārzemēm.

Ja būtu jāsalīdzina politiskā pretošanās un nepolitiskie ekonomiskie noziegumi, kāda būtu to proporcionālā daļa?

Tur jāskatās dažādi aspekti. Ja par pamatu ņemam arestēto un notiesāto skaitu, tad 80.gados par ekonomiskiem noziegumiem notiesāto bija gandrīz trīs reizes vairāk. Turklāt tas attiecas tikai uz tiem ekonomiskajiem noziegumiem, kurus izmeklēja VDK. Bet bija taču vēl OBHSS, kas vispār nodarbojās tikai ar ekonomiska rakstura noziegumiem. Līdz ar to ekonomisko noziegumu pārsvars pār politiskajiem faktiski sanāks stipri vien lielāks, nekā tas redzams, pētot tikai VDK izmeklētās lietas.

Taču te ir vēl viens aspekts. VDK tajā laikā ļoti plaši izmantoja tā saucamo profilaksi. Lai arī informācija par šo profilaksi ir diezgan nepilnīga, tomēr, spriežot pēc šīm nepilnīgajām ziņām, par politiski „nevēlamām” lietām cilvēkus profilaktēja daudz biežāk nekā par ekonomiska rakstura lietām. Lai arī šo „profilaksi” nevar uzskatīt par politisku represiju, tomēr tas nozīmē, ka par attiecīgo cilvēku VDK vāca infomāciju, ka viņam kādu laiku bija sekots vai viņa sarunas bija noklausītas, viņam bija pievērsta pastiprināta „orgānu” uzmanība un tā tālāk.

Vai VDK lielāka interese bija par ekonomiskajiem, nevis politiskajiem noziegumiem?

Spriežot pēc tā, ko esmu izpētījis par 70., 80.gadiem, interese Drošības komitejai bija gana liela gan par politiskajiem, gan ekonomiskajiem noziegumiem. Šajā ziņā vēl daudz būtu jāpēta. VDK operatīvā darbība ekonomisko noziegumu jomā un šo noziegumu izmeklēšanā vispār pie mums ir ļoti maz pētīts jautājums.

Jūs strādājat Nacionālajā arhīvā un kopā ar vēsturnieku Aināru Bambalu atlasāt VDK dokumentus, ko digitalizēt un publiskot. Kas jauns gaidāms?

Tuvākajā laikā varētu būt publiskoti dokumenti sadaļā Drošības iestāžu vadība. Tagad tur lasāmi tikai VDK vadītāju vārdi. Mēs esam par katru no viņiem sagatavojuši īsus biogrāfiskus aprakstus un gatavojamies publicēt tos arhīva dokumentus, no kuriem konkrētā informācija ir ņemta.

Kopš čekas maisu atvēršanas pagājušā gada beigās mums publiskais diskurss gan ir aizgājis vienā šaurā virzienā, iecentrējoties tikai uz VDK aģentūru (kartotēkām, datu bāzes Delta Latvija izdrukām un tamlīdzīgi) kas, manuprāt, ir ļoti vienpusīgi. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka virs katra aģenta bija VDK operatīvais darbinieks, kas no viņa prasīja informāciju un deva uzdevumus. Virs katra opera, bija viņa priekšnieks, kas vadīja un vērtēja viņa darbu, noteica, kuram virzienam vai objektam jāpievērš pastiprināta uzmanība utt. Vēl augstāk – VDK vadība, kas savukārt pildīja partijas Centrālās komitejas uzdevumus. Ja mēs tik cītīgi šobrīd “ķidājam” aģentus, tad objektivitātes labad mēs nedrīkstam aizmirst arī visus tos, kas bija virs viņiem un kas pieņēma lēmumus.

Atgriežoties pie dokumentu publicēšanas, vēl tuvākajā laikā plānojam pakāpeniski publicēt ziņas par pēckara laika iznīcinātāju bataljoniem un to komandieriem. Drīz varētu parādīties arī virkne dokumentu par kultūras sakaru biedrību.

Vai varētu gaidīt, ka patlaban vienīgajai digitāli publiskotajai VDK operatīvajai lietai par ģenerāli Robertu Kļaviņu arhīva vietnē pievienosies arī citas?

Jā, var gaidīt. Plānojam daļēji aizklātā veidā, kā to mums prasa likums, publicēt operatīvo lietu Bērs par vācbaltu juristu Dītrihu Andreju Lēberu. Viņš 1990. gadu sākumā pats bija iepazinies ar šo VDK operatīvo lietu un aprakstījis iespaidus, kā to uztvēris. Pati operatīvā lieta jau sen ir digitalizēta. Domājam to publicēt kopā ar paša Lēbera rakstu, lai var redzēt, ko viņš ir domājis, lasot VDK dokumentus par sevi.

Tuvākajā laikā varētu publiskot lietu, kas satur dokumentāciju par VDK darbinieku apmācību 80.gados: katram čekistam tika sastādīts individuāls plāns – bija jāapgūst vai nu svešvaloda, vai jāpapildina zināšanas operatīvajā mākslā. No mācību plāniem redzams, ka visiem bija jāiziet cauri smadzeņu skalošanai, respektīvi, jāapgūst marksisma-ļeņinisma klasiķu darbi un jāraksta par tiem referāti. Tā kā šī informācija attiecas uz VDK darbiniekiem, materiālos nekas nebūs aizklāts.

The post Vēsturnieks Zelmenis: Totalitārais režīms bija jutīgs pat pret simboliskām akcijām appeared first on IR.lv.

iPhone 11 Pro aptuveni 15% cilvēku var radīt paniskas bailes

Tripofobija ir patoloģiskās bailes, tā ir raksturīga vairākiem tūkstošiem cilvēku. Un tiem, kuriem ir tripofobija, bildes, kurās ir redzami caurumi uz ādas, sūkļi, šūnas, šokolādes tāfelīte ar gaisa burbuļiem iekšā un sēklu pākstis (piemēram, lotosa), var izraisīt fiziskas slimības un pat panikas lēkmes. Dažos pētījumos ir atklāts, ka reakcija ir vairāk primitīva nepatika pret briesmām, […]

1MORE Piston Fit Wireless bezvadu austiņu apskats

Dažāda izmēra, cenu un pielietojuma Bluetooth bezvadu austiņas ir atnākuša uz palikšanu, jo Apple, Samsung, Huawei, OnePlus un daudzi jo daudzi citi viedtālruņu ražotāji izlēmuši par labu lielākas ietilpība akumulatoram vai kādai citai tehnoloģijai, bet vieta 3.5 mm austiņu pieslēgvietai vairs nepaliek. Pircēju šāda rīcība noliek visai nepatīkamas izvēles priekšā, jo ierasts, ka kvalitatīvas Bluetooth […]

Anglijā

The post Anglijā appeared first on IR.lv.

T-Shirt ČUKSTUS

Vairāk nekā 50 Latvijas darba devēju pieteikuši 1003 vakances ar atalgojumu virs 1000 €

26.septembrī no plkst.10.00 līdz 16.00 (pēc Latvijas laika) Eiropas darba dienu platformā www.europeanjobdays.eu norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) rīkotā tiešsaistes darba diena „Darbs un karjera Latvijā”, kurā ar Latvijas darba devējiem e-vidē satiksies darba meklētāji, kas dzīvo gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Tā būs iespēja Latvijas darba devējiem atrast [...]

No nākamā gada samazinās bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu

No nākamā gada Latvijā paredzēts samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").

Tele2 līdz gada beigām iedarbinās 5G bāzes stacijas Daugavpilī un Jelgavā

Mobilo sakaru operators “Tele2”, turpinot sava 5G tīkla attīstību, līdz šī gada beigām uzstādīs un iedarbinās 5G mobilo sakaru bāzes stacijas arī Daugavpilī un Jelgavā. Šīs bāzes stacijas pievienosies jau šobrīd strādājošajai 5G bāzes stacijai Rīgā, Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā. Tele2 5G mobilā bāzes stacija Daugavpilī tiks uzstādīta Jātnieku ielā, bet Jelgavā 5G bāzes stacija […]

Rallijkross: Latvijas posms noslēdzas ar skandālu

Pasaules rallijkrosa čempionāta Latvijas posms noslēdzās ar zviedra Timija Hansena uzvaru un nonākšanu čempionāta vadībā. Savukārt Latvijas sportisti Jānis Baumanis un Reinis Nitišs apstājās kopīgajā pusfinālā, izraisot pamatīgu vētru vietējo līdzjutēju pūlī. Abi latvieši pēc kvalifikācijas nonāca kopīgā pusfinālā, kurā Reinis guva ceturto vietu, paliekot pirmais aiz svītras, bet Jānis finišēja sestais. Ar šo statistiku  Lasīt visu

Ministrei aizdomas, ka vecāki vasarā nepamatoti izmanto slimības pabalstus

Labklājības ministrei Ramonai Petravičai ("KPV LV") radušās aizdomas, ka vecāki vasaras mēnešos nepamatoti izmanto slimības pabalstus.

Iepalicēji #10

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

38735121._SX318_

Galaxy’s Edge #1-2 by Jason Anspach, Nick Cole

‘’Galaktikas mala’’ lai kurā Republikas impērijas pusē neatrastos ir skarba pasaulē, un sērijas pirmās grāmatas The Legionnaire ietvaros galvenais tēls seržants Chhun ir vienas leģionāru grupas līderis uz Kublar planētas, kur tiem jānodrošina Republikas impērijas intereses.

Par galvas/zobu sāpem gan Čanam, gan citiem viņa leģionāru cīņas biedriem, par pašu galveno komandu devēju vienmēr tiek norīkots kaut kāds birokrātijas klerkls, kurš vienmēr iedomājas daudz no sevis un skatās uz citiem no augšas, kādēļ (gandrīz) vienmēr ir īstu leģionāru ienīsts, jo domā pirmkārt par savām karjeras kāpnēm un pēc tam par padoto drošību un dzīvību.

Viens no tādiem (kapteinis Davenports) spītīgi nesaskata brīdinošās zīmes par kublariešu slazdu iznīcināt uz planētas esošos Republikas spēkus -> tās jāizstrebj Čanam, un nemaz nedomā, ka viņš saņems kādu pateicību no Republikas varas gaiteņiem, jo notikušais uz Kublar pavisam noteikti neizskatītos labi viņu u.c. prestižam un neiedvesmotu nevienu brīvprātīgi pieteiktis Republikas gaļas mašīnai leģionāru spēkos.

Skarba realitāte/pasaule, kurā vien retais dzīvo pārsvarā priecīgā noskaņojumā, kur katru dienu kāds grib tevi ‘’*@&$!’’ utml

**

35485403._SY475_.jpg

Tikmēr otrajā sērijas grāmatā Galactic Outlaws vai nu laicīgi jārēķinās ar pavisam citiem tēliem un diezgan manāmi atšķirīgu, bet ne sliktā ziņā, tempu, manieri un noskaņojumu, vai arī nāksies vilties nepamatotu gaidu, nevis grāmatas dēļ.

Jauniņa meitene Prisma Maydoon ir nolēmusi par katru cenu nolīgt kādu, vēlams godājamu atlīdzību mednieku, lai atriebtu viņas tēva slepkavību viņas bērnībā (šķiet stāsta ‘’tagadnē’’ varētu būt kādi 18/19). Par laimi viņas dzīvībai u.c. veselības stāvoklim, Prizmas sastop izbijušu leģionāru Tyrus Rex. Reiz bijis tik labs un izcils, ka vēl joprojām viņa vārds tiek godāts starp leģionāriem, tagad ir daļa no kriminālās pasaules, kaut arī ar cēlu un bezcerīgu mērķi – nogalināt tikai neliešus un patiesus noziedziniekus.

Vēl fonā tiek virpināts sižets saistībā ar nemiernieku kustību pret Republiku – Ja Core planētas varētu piesaistīt esam pie Republikas vadības vai vismaz tuvu tai esam, bet leģionārus cīnāmies uz Republikas izstiepto taustekļu robežām, tad vismaz daļa no ‘’vidējā centra’’ ir pietiekami neapmirināta ar dzīves apstākļiem, lai mēģinātu darīt ko lietas labā.

Bet gan pašam sižets ar un ap pirmās grāmatas epilogā sastapto Reksu šķita stipri interesantāks, gan varbūt minēšu, ka līdzīgi varētu būt bijis pat autoram, varēja just atšķirību.

15999018

***

On the Steel Breeze (Poseidon’s Children #2) by Alastair Reynolds

Kaut arī On the Steel Breeze pavisam noteikti var lasīt kā vienpati/standalone grāmatu, tad tomēr gribas atzīmēt, ka sērijas otrās grāmatas premise un sekojošie notikumi lielā mērā ir iespējami pateicoties fikcionālajiem tehnoloģiskajiem atklājumiem un sasniegumiem Blue Remembered Earth ietvaros, kā arī vietām būs vieglāk saprast, uz ko tēli atsaucas. Pieļauju, ka līdzīgi varētu arī būt ar sērijas noslēdzošo grāmatu.

Mežonīgi lielu pilsētas izmēru kosmosa kuģu karavāna un vēl citi tai sekojoši tikpat lieli kuģi par galamērķi ir izvēlējušies Crucible planētu uz tās caur teleskopiem atklātās lielas, mākslīgas struktūras dēļ, kas kalpo par katalizatoru, lai cilvēce patiesi mestos Visuma plašumos ārpus Saules sistēmas. Tomēr ne viss tāltālajā galamērķi ir tik rožaini, kā gribētos iztēloties, ko vēl vairāk samudžina augošā neapmirinātība no daža laba mākslīgā intelekta/artilekta puses. Savstarpēja neuzticēšanās, bailes no artilekta puses tikt nogalinātai no savu radītāju(cilvēku) rokas.

Interesants paņēmiens, kā vienam tēlam vienlaicīgi atrasties vairākās vietās uzreiz, un vismaz neatceros, ka līdz šim būtu lasījis ko līdzīgu – galvenā varone Chiku Akinya pēc pašas izvēles jau labu laiciņu atpakaļ (vien retais vairs mirst vienkārši no slimībām un/vai vecuma) klonējusi sevi trīs personās un padarījusi atšķiršanu, kura ir oriģinālā, neiespējamu pat sev. Viena paliek uz Zemes pārstāvēt Akinya ģimenes intereses, otra ir uz viena no kuģiem ceļā uz Crucible planētu, bet trešai lemts noskaidrot, kas gan galu galā notika ar slavenās radiniecēs Eunice mirstīgo ķermeni.

3437328

***

The Temporal Void (The Void Trilogy #2) by Peter F. Hamilton

Cīņa starp frakcijām ar konfilktējošiem mērķiem un ideoloģijām turpinās. Vieni par katru cenu ne tikai vēlas pievienoties Void veidojumam, bet arī labprāt panāktu tā izplešanos, bet citi grib panākt tieši pretējo un aizstāvēt esošo realitāti, jo enerģija, ko Void patērē gan lai izplestos apjomā, gan nodrošinātu dzīvi un dažādās superspējas uz Makkathran planētas mītošajiem, tiek iegūta ‘’aprijot’’ ceļā sastaptās planētas un zvaigznes. Tieši sižets saistībā ar galveno tēlu Edeard ‘’the Waterwalker’’ un politiskajām intrigām uz Makkathran.

 

77565._SY475_

***

The Fall of Hyperion (Hyperion Cantos #2) by Dan Simmons

Hyperion Cantos sērija, kopš pirmās grāmatas noklausīšanās pirms četriem gadiem, visu šo laiku bijusi no tām, kuru it kā ļoti gribētos turpināt, bet dienas beigās tomēr tiek atlikta uz kaut kādu vēlāku brīdi. Beidzot, nedaudz Space Opera September pamudināts, esmu saņēmies un izlasījis The Fall of Hyperion. Cerams nevajadzēs gaidīt tikpat ilgi, lai izlasītu trešo un ceturto.

Viena no tematikām grāmatā pavisam noteikti ir pārlieku liela paļaušanās uz tehnoloģijām. Kamēr cilvēces izveidotā impērija Hegemony of Man paļaujoties uz mākslīgo intelektu prognozēm, kuri mitinās nevienam nezināmā vietā/dimensijā/plaknē sauktu par TechnoCore, tikmēr svētceļnieki, katrs ar savu mērķi, turpina Time Tombs u.c. izpēti un cerību sastapt bēdīgi slaveno dievību/briesmoni Shrike ar cerību, ka tieši viņa ‘’vēlēšanās’’ tiks piepildīta.

Brīžiem manai gaumei bija pārlieku liels reliģiskais piesitiens, un varbūt drusku lasītpriekam kaitēja garais starplaiks kopš noklausījos Hyperion, bet tas nepavisam nekaitēja tomēr izbaudīt šo diezgan dīvaino un neparasto grāmatu. Labs ‘’garšas kārpiņu’’ attīrītājs, kad lasīts diezgan daudz zinātniskās fantastikas pēc kārtas, šai piemīt gana daudz individualitātes.

Papildināts - Liepājā vējš plosa mājas sastatnes; avārijas situācija novērsta un Lielā iela atvērta auto satiksmei

Pirmspusdienā, kad vēja ātrums Liepājā brāzmās pārsniedza 20 metrus sekundē, no deviņstāvu nama Lielajā ielā 1 fasādes stiprinājumiem augšdaļā atrāvās celtniecības sastatnes, radot draudus cilvēku dzīvībai, blakus esošajām ēkām un...

Atstāj bez reklāmu naudas, bet visus tēriņus nesedz. Ar ko tas draud sabiedriskajiem medijiem?

Tuvākajos gados paredzēta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Tās īstenošanai no valsts budžeta ir nepieciešama kompensācija, kas segtu līdzšinējos ieņēmumus no reklāmas. Taču valsts budžeta projektā nākamajos trīs gados paredzētā nauda ir krietni mazāka. Vai šādos apstākļos iziešana no reklāmas tirgus ir iespējama?

Sandras Vensko rakstāmgalda kārtība nav mainījusies gadiem

Dzejniece, dramaturģe un prozaiķe Sandra Vensko rakstniecībā darbojas jau trīs gadu desmitus. No sākta gala Sandra bijusi Liepājas literārās dzīves kūrētāja: organizējusi Dzejas dienu pasākumus, šogad jau piekto reizi arī "Vertikāli", ilgu...

Papildu dzīvesvietai ārvalstī persona varēs norādīt vienu adresi Latvijā

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā, informē Saeimas Preses dienests. To paredz Saeimā ceturtdien, 12.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Līdz šim šāda iespēja nav paredzēta, un grozījumi nepieciešami saistībā ar Diasporas likumu tautiešu remigrācijas veicināšanai, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī. Patlaban, ja persona, kas pārcēlusies [...]

G punktu meklējot

vara bungas: vērojot ar G5 ieviešanu saistītos “haipus” man sāk šķist, ka  “apstarojuma”  problēma tiek mākslīgi pumpēta, lai novērstu uzmanību no globāla  kara “par 5G teritoriju” starp  aziātiem un bālģīmjiem, kurā bālģīmji aizstāvās.  Nerunājot par  pasūtījuma rakstiem, mani novērojumi rāda, ka soctīklos kaismīgākie  5G starojuma kai`tīguma sludinātāji nāk no KPV.LV un “No sirds Lavijai” atbalstītāju rindām. Pārsvarā tie ir cilvēki vecumā ap 30, kuri iespējams mazgadīguma dēļ neatceras ar kādiem mobilo tehnoloģiju izrakteņiem mēs  operējām 90-s, kad bāzes stacijas vēl nebija sabūvētas  ik pa viena kilometra šūnai un mobiļņikiem vajadzēja reālu jaudu, lai sasniegtu tuvāko. Svina plombes zobos dzirksteļoja  uz katru zvanu… nekas, aizstājām svinu ar plastmasu. Ta kā mūsdienu jauniešiem vajadzētu nokaunēties un nečurāt pret 5G pārmaiņu vēju, turklāt ja viņiem par to nemaksā.

Daudz svarīgāka man šķiet jau minētā cīņa par 5G ietkmes teritoriju, kas LV vēl nav izkarota -valstī  mierīgi līdzpastāv mobilie operatori, kas nesadarbojas ar ķīniešu 5G aparatūras piegādātājiem un  tādi, kas sadarbojas. Savukārt šādas sadarbības sekas ir nepārprotams  trieciens NATO saliedētībai, jo  nevienam neizdosies nesodīti ignorēt US viedokli šajā jautājumā, kas ir diezgan kategoriski un  nepārprotami formulēts .

Vēl viena neizdiskutēta problēma – mūsu entuziāzistiska   gatavība savienot ar  5G  visu kritisko/startēģisko infrastruktūru, optiskos kabeļus sūtot vēstures mēslainē. Ideālos apstākļos tas būtu pareizi, bet mēs nedzīvojam  ideālā pasaulē. Optisko kabeļu fiziskās noturības robežas pret “nelabvēlīgu ietekmi” (vandālismu, huligānismu, diversijām, sabotāžu) ir zināmi un saprotami, tāpat kā ar to saistīto risku mazināšanas paņēmieni.  Savukārt 5G tīkls pēc definīcijas ir  pretinieka REC  sistēmu mērķis, īpaši, kad uzdevums ir nevis “exploit” bet “destroy”. To visu progresa vārdā varētu pieciest, ja  sistēmas `butu dublēta ar optiku. Pretējā gadījumā mēs būvējam māju no stikla un kļūstam atkarīgi no huļigāna labvēlības, kas jebkurā brīdī  var visu šo skaistumu sagraut ar vienu ķieģeli.  Iespējams kļūdos. Pie šīs tēmas mēs vēl atgriezīsimies.

“[..]Jaunākās paaudzes mobilo tīklu attīstību gan Baltijas valstīs, gan citviet pasaulē būtiski ietekmē ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Apzinoties gan ģeopolitisko situāciju, gan potenciālos izspiegošanas riskus, Baltijas valstis raugās pēc Briseles padoma, lemjot par Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei dalību 5G tīklu attīstībā.[..]”

avots

Atskats uz Apple iPhone 11 prezentācijas pasākumu

Nesen ziņojām par gaidāmo iPhone 11 prezentācijas pasākumu. Nu Apple to ir veiksmīgi aizvadījis, paziņojot par jaunākās paaudzes iPhone modeļiem. Tika prezentēti arī jauni iPad, jauni Apple viedpulksteņi, kā arī atklāti Apple Arcade un Apple TV + palaišanas datumi.

Ja nevērojāt pasākumu klātienē vai tiešsaistē, bet tomēr vēlaties zināt, kas tajā tika prezentēts, tad izlasiet šo rakstu!

Apple Arcade

Apple Arcade spēļu straumēšanas pakalpojums tiks atvērts 19. septembrī 150 valstīs. Tas maksās $4.99 mēnesī par ģimenes abonementu un piedāvās 1 mēnesi ilgu bezmaksas izmēģinājuma periodu.

Apple TV+

Šā gada sākumā Apple paziņoja, ka strādā pie on-demand video pakalpojuma, ko papildina oriģināla satura izveide, kurā iesaistīti tādi cilvēki kā Rīza Viterspūna, Opra Vinfrija, Džeisons Momoa un daudzas citas slavenības.

Pēc kompānijas teiktā, Apple TV+ pakalpojums tiks palaists 1. novembrī un, tāpat kā Apple Arcade, maksās $4.99 mēnesī par ģimenes abonementu, turklāt jaunajos iPhone, iPad, Mac un AppleTV tas gadu būs pieejams bez maksas.

Jaunais 10,2 collu iPad

iPad pārslēdzoties uz septīto paaudzi, 9,7 collu modelis sasniedz 10,2 collas.

Tam būs Retina displejs, elegants malā iestrādāts savienotājs, lai savienotu iPad ar pilna izmēra tastatūru vai jaunāko Apple Pencil. TouchID faniem Apple saglabāja arī sākuma pogu.

Jaunais 10,2 collu iPad izmaksās $329, bet, ja esi students, tad cena būs $299.

Apple Watch Series 5

Vienmēr aktīvs! Ja iepriekšējie Apple pulksteņi izslēdza displeju, kad nolaidāt rokas locītavu, 5. sērijas displejs paliks ieslēgts, kamēr to apzināti neizslēgs.

Nolaižot roku, spilgtums tiek minimizēts un ekrāna atsvaidzināšanas ātrums samazinās līdz vienai reizei sekundē, bet ciparnīca un papildinājumi (complications) paliek redzami. Apple Watch iegūst arī iebūvētu kompasu un starptautisko ārkārtas zvanu funkciju, kas ļauj izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus 150 valstīs, nospiežot un turot nospiestu sānu pogu.

Kompānija apgalvo, ka paredzamais Apple Watch 5 akumulatora darbības laiks ar vienu uzlādi ir aptuveni 18 stundas.

Apple Watch Series 5 cena sāksies no $399 vai $499 modeļiem ar mobilo sakaru tīkla atbalstu. Būs pieejami alumīnija modeļi (sudraba, zelta un pelēki), nerūsējošā tērauda modeļi (zelta, melni un pulēti), titāns (tīrīts metālisks, tīrīts melns) un keramisks.

Tikmēr 3. sērijas Apple Watch modeļiem ir nedaudz samazināta bāzes cena no $279 uz $199.

Jaunie iPhone

Apple septembra pasākums nav iedomājams bez jauno iPhone modeļu prezentācijas.

Pirmais prezentētais modelis bija iPhone 11. Lūk, iPhone 11 svarīgākās īpašības:

  • 6,1 collu displejs ar ar līdz šim izturīgāko stiklu;
  • Jauna divu kameru sistēma aizmugurē — viena 12MP platleņķa kamera (26 mm f 1,8) un viena 12 MP ultra platleņķa kamera (13 mm f 2,4);
  • Par 36% spilgtāka zibspuldze;
  • Jauns nakts režīms, kas izmanto adaptīvu tehnoloģiju, lai iegūtu labākus uzņēmumus diennakts tumšajā laikā;
  • 12MP priekšējā kamera — spēj uzņemt 60FPS 4K un slow-motion video;
  • Darbojas ar Apple jauno A13 čipkopu, ko viņi pasludināja par visātrāko CPU/GPU viedtālrunī;

iPhone 11 cena būs sākot no $699. Tas būs pieejams melnā, zaļā, dzeltenā, violetā, sarkanā un baltā krāsā.

iPhone 11 Pro/Pro Max

Pro līnijas modeļiem ir trīs, nevis divas kameras: 12MP platleņķa kamera (26 mm f 1,8), 12MP ultraplatlenķa kamera (13 mm f 2,4) un 12MP teleskopiskā kamera (52 mm f 2,0). Visas trīs kameras var uzņemt 60FPS 4K video.

Pro ir 5,8 collu displejs, bet Pro Max 6,5 collu displejs;

Darbojas ar A13;

Apple neatklāja konkrētu akumulatora kalpošanas laiku, tomēr viņi apgalvo, ka Pro ar vienu uzlādi darbosies par četrām stundām ilgāk salīdzinājumā ar iPhone XsMax, savukārt Pro Max – par piecām stundām ilgāk.

Abu modeļu komplektācija iekļauti 18w fast chargers lādētāji.

Jaunais Deep Fusion līdzeklis izmanto mašīnmācīšanos un krasi uzlabo diennakts tumšajā laikā uzņemto attēlu kvalitāti. Pirms slēdža pogas nospiešanas kamera veic īsas ekspozīcijas darbības. Nospiežot pogu, tiek veikts viens garš ekspozīcijas uzņēmums. Pēc tam uzņemtais attēls tiek analizēts pikseli pa pikselim, apvienojot tos vienā detalizētā augstas kvalitātes fotoattēlā.

Pro modeļa cena būs $999, bet Pro Max izmaksās $1, 099.

Avots: techcrunch.com

The post Atskats uz Apple iPhone 11 prezentācijas pasākumu appeared first on notepad.lv.

Kontracepcijas pētniecība mūsdienās: vai gaidāma jauna revolūcija šajā jomā

Gan cilvēka veselības, gan vides aspekti liek zinātniekiem meklēt aizvien labākas pieejas kontracepcijai. Vienlaikus, aizvien lielai daļai sabiedrības ir pavirša attieksme pret savu seksuālo veselību. Kā attīstās mūsdienu kontracepcijas pētniecība un vai mūs sagaida jauna kontracepcijas revolūcija?

[Virsraksts nav norādīts]

DELFI. Nacionālā botāniskā dārza vēsturē pirmo reizi uzziedējusi ziloņkājas juka

2. formula

vara bungas: Šodien UA ir svarīga diena. Normandijas četrinieka formātā notiks kārtējā tikšanās kuras laikā apspriedīs:

  “[..] сроки отвода войск в Петровском и Золотом, чтобы в дальнейшем выйти на разведение сил по всей линии разграничения. Обсудят и обмен пленными по формуле “всех на всех”. В Москве от встречи ТКГ ожидают письменного закрепления украинской стороной “формулы Штайнмайера”. Это, по словам помощника президента РФ по международным делам Юрия Ушакова, главное условие встречи лидеров “Нормандской четверки”, с которой так торопятся в Киеве и Париже.[..]”

avots

Ukrainai tiek piedāvāta t.s. Štainmajera formula, proti, UA ir jāpiekrīt īpašajam Donbasas vēlēšanu likumam , kas pirms vēlēšanām darbosies  pagaidu režīmā, bet pēc vēlēšanu rezultātu verifikācijas EDSO tas kļūs par pastāvīgu likumu  reģionam ar īpašo statusu. Statusa nosacījumus tad apspriedīs nu jau divas leģitīmās puses un Kijevai būs jāpiekāpjas daudzos jautājumos. Top kārtējā “Piedņestras Moldovas republika”.

Labākā tautas daļa brīdinoši rūc

Intereses pēc jau kopš 2014.gada sekoju Donbasas noregulējuma atbilstībai tam plānam , ko uz Boisto salas bez UA klātbūtnes ieskicēja RU un US augsta ranga eksperti. Tas ir ļoti pamācoši.

VB ieraksti par “Boisto plāna” tēmu   šeit 1, šeit 2 , šeit 3 , šeit 4šeit 5 , šeit 6 , šeit 7 un šeit

Ar sievietēm, kuras grib veikt abortu, turpmāk runās nedaudz citādāk

Šodien valdība apstiprināja Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību konsultācijas sniegšanā grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību.

 

Finanšu autoru kopsavilkums

Neliels kopsavilkums par tiem cilvēkiem/avotiem, ko es ņemu vērā finanšu jomā. Sakārtoti +/- random un +/- hronoloģiski.

Sers Ričards Brensons

Pirmais bija Sers Ričards Brensons, no kura sākumā es zināju tikai “Maksājiet darbiniekiem tā, lai viņi varētu aiziet jebkurā brīdī, un izturieties pret viņiem tā, lai viņi negribētu aiziet.” Pēc tam kļuva interesanti – ko vēl viņš ir pateicis tādu labu?
Izlasīju Loosing My Virginity un arī Finding My Virginity, un varbūt vēl kādu, ir interesanti, lai arī lielus finansiālos noslēpumus tur neiemācīties, un arī viņa rakstīšanas stils reizēm ir veiksmīgāks un reizēm nē… No otras puses, tas tomēr ir Sers Ričards Brensons.

Mister Money Moustache

ASV blogs. Čalis strādāja par, hm, programmatūras izstrādātāju, laikam, sapelnīja kaudzi naudas, ko nevis iztērēja, katru gadu pērkot jaunu džipu, bet investēja indeksu fondos, un kaut kādos 35 gados aizgāja pensijā… Nosacīti. Mums pensija kaut kā uzreiz skan pēc krustvārdu mīklām, meksikāņu seriāliem un nāves gaidīšanas – viņam tā ir vienkārši finansiālā neatkarība.
Respektīvi… Finanses tev vairs nav jautājums – no fondiem tu saņem pietiekami daudz, lai dzīvotu līdz mūža galam, turklāt neaiztiekot pamatsummu + vēl aprēķinā ir iekļauta arī inflācijas amortizācija. Lūk. Līdz ar to tu joprojām vari darboties un darīt ko gribi, bet nav jāierēķina visur “cik man tur maksās,” tu vari darīt arī kaut ko sliktāk apmaksātu, kas tev vienkārši ļoti patīk.
Šis bija blogs, no kā es vispār uzzināju, ka eksistē tāda lieta, kā finansiālā neatkarība, aprēķināju, cik tas maksā Latvijā (no 300k), un piemetu, ka es gribētu to sasniegt. Lēnu garu! ?
Bet vispār viņš arī citas foršas lietas stāsta un reklamē. Viņa tas funktieris ir saprātīga dzīvošana – nepirkt stulbu sūdu bez iemesla, mīt felli, darīt pašam lietas ar rokām un, vispār, kustināt smadzenes.

Toms Kreicbergs

Tomu visi zina kā Indexo autoru, bet pirms Indexo bija blogs. Raksta viņš ļoti lasāmi, loģiski un analītiski – nu, teiksim, viens, par to, ko es pieminēju vienā savā video, ka, ja tu pelni daudz = zaglis; ja maz = slinks; tad izdomā nu, cik tu drīksti pelnīt. ? Bet ir vēl, par visu to gaušanos un nīdēšanu, un par to, ka tas takš neko nevienam nedod.
Tur nav tik daudz rakstu, es ieteiktu iziet cauri un izlasīt visus – galu galā, tas neko nemaksā. ? Viņa grāmatas gan neesmu pircis un lasījis – cik saprotu, tā ir daiļliteratūra, to man kaut kā retāk gribās un sanāk. Varbūt, ka vajadzētu.
Noteikti iesaku!

Valuetainment

Patrika Bet-David Youtube kanāls, kur viņš stāsta biznesa lietas un savu skatījumu uz pasauli, tēmētu uz entrepenūriem, bet man arī patīk paklausīties. Kanālā ir vairākas sērijas, vismaz savulaik bija – es viņiem uzkūlos no firmu analīzes playlista, nu, teiksim, “GoPro,” kā viņi nokļuva tur, kur ir, kā rīkojās tālāk, un kādas viņiem tagad ir problēmas. Tāpat arī Patriks intervē dažādus interesantus cilvēkus – armijniekus, sporta trenerus, mafijas pārstāvjus, politiķus utt. Un ir sērija “Before they were Famous.” Lūk.
Esmu jau licis no viņa pāris video, ko es iesaku, šeit ir ieraksts, iesaku (gan blogu, gan video – es nekautrējos atzīt, ka es esmu ōsom).

Un vēl viens YouTube kanāls, ko gan sen neesmu skatījies un neabonēju, bet kas savulaik šķita tīri sakarīgs:

YNAB – You Need A Budget (Yes you do)

Pa lielam kanāls reklamē viņu izstrādāto budžeta vadības aplikāciju, ko es neesmu testējis, tādēļ neņemos spriest, laba vai nē (eu, a varbūt vajadzētu…?), bet video, it īpaši Whiteboard Wednesdays, ir patīkami skatāmi, diezgan loģiski, un ieliek tādu labu pamatu – ir cilvēki, kam to reāli vajag. Visiem to vajag, vienkārši dažiem tas pamats ir ielikts jaunībā vai pamatskolā vai kur, un dažiem ļoti ilgus gadus apzinīgā vecumā kaut kā nav ne mazākās nojausmas par to, kas vispār ir nauda, un ir pārsteigums, ka nevar koku pakratīt un nokritīs. ?

Un tad honorable mentions.

Dan Lok

Par šo viedokļi dalās – daži saka, ka viņš ir biznesa guru, un viss, ko viņš saka, ir ņemams vērā un uzklausāms. Citi – ka viņam ir foršs šovs, ko viņš izmanto, lai pārdotu savus kursus, un ka nekā cita tur īsti nav. Nesaņēmos viņu abonēt, jo es esmu diezgan tālu no sales un nevaru izmantot to, ko viņš saka, pat ja tā ir taisnība… Bet arī nevaru teikt, ka slikts būtu – man patika daži video, kā tie ir konstruēti, kā viņš pasniedz lietas un tā.

Un dishonorable mention

Rich Dad, Poor Dad ir mūsdienu finanšu klasika, līdzīga līmeņa, kā Richest Man in Babylon, un arī par to es uzrakstīju blogu. Sākotnējais viedoklis bija remdens, it kā tie paši primitīvie principi, uzrakstīti varbūt nedaudz tizli, varbūt nedaudz man nepatika tonis un stils, bet nu labi… BET.
Viņš minēja grāmatā savu spēli, ko viņš izmanto, mācot finanšu lietas – un spēle ir online. Ok, aizgāju un piereģistrējos un paspēlēju, lai saprastu, kas tas ir. Tas bija pirmais mīnuss – spēle ir reāli tizlāka par Jones in the Fast Lane, tu būtībā klikšķini vienu pogu un gaidi, līdz randoms tev uzsmaidīs, un tu varēsi nopirkt 40$ akcijas par 1$. Un tad pārdot. Un done. Bet arī tas vēl nebūtu tas sliktākais… Lai spēlētu, bija jāreģistrējas un jānorāda epastu. Ok.
Pirmais un vienīgais epasts, kas atnāca, pirms es atrakstījos, bija tāds ļoti, ļoti klasisks “Es tam neticēju, pirms nepamēģināju, bet tagad es pelnu 1500$ dienā neizejot no mājas, izmantojot tikai laptopu un notepad!” Nopietni? Unsubscribe un fuck that.

Nu kaut kā tā. ?

7% atlaižu kods viesnīcu rezervācijām portālā Otels.com

Rezervējiet viesnīcu vai apartamentus Otel.com viesnīcu rezervēšanas lapā un izmantojiet 7% atlaižu kodu 7FORYOU. Kods ir derīgs līdz 2019. gada 31.oktobrim.

Atvērt Otel.com

Otel.com ir pasaulē atzīts viesnīcu rezervēšanas portāls, tas tirgū jau ir vairāk kā 15 gadus, ar labām atsauksmēm. Pirms viesnīcu rezervēšanas vienmēr ir vērtīgi salīdzināt cenas un novērtēt, kurā portālā atradīsiet labāko cenu.

The post 7% atlaižu kods viesnīcu rezervācijām portālā Otels.com appeared first on TravelPlan.