Sirds sāp...

Paskatījos bildes no topošās filmas "Nameja gredzens" uzņemšanas laukuma.
Kas tas ir kostīmu māksliniekiem un režisoriem, ka tie uzklausa konsultantus un izdara visu otrādi...


Nevienam nav ķiveres... Iziet kaujā bez ķiveres tak būtu kā drāzties ar moci uz 200 kkm/h bez ķiveres. Toties visiem tāda ekstra kā divasmeņu zobeni.
Zemgaļu karotāju bruņojumā vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā dominē iedzītņa un uzmavas šķēpi, šaurasmens un platasmens cirvji, kā arī šaurasmens un platasmens kaujas naži. A.Tomsons.
Lielai daļai nejaušās vietās kaut kādi ādas gabaliņi apsieti - lai radītu "senatnīguma" iespaidu?
Toties nevienam "zemgalim" nav kaujas aproces! Divasmeņu zobeniem ienākumu pietika, bet aprocītēm vairs nepalika.
Tērpu pārbagātība... ar tādām aizdarēm un šitādām... Reģions un gadsimts nervozi pīpē stūrītī.

14-at.jpg
Re, kur zemgalis, ja kāds nav redzējis.

Windows 10 Fall Update atņems mums MS Paint, Outlook Express un citas lietotnes

Pēc pāris mēnešiem gaidāms Windows 10 Fall Creators Update, kas atnesīs jaunu dizainu Fluent Design un papildinās Windows 10 iespēju klāstu, tomēr ir jārēķinās, ka Microsoft grasās arī nogalināt pāris vecākas lietotnes. Sagaidāms, ka Windows 10 Fall Creators Update mums atņems Outlook Express – to vairs nekādi nevarēs atgūt. Daļēji Outlook Express pienākumus pārņems Edge pārlūks. Tāpat mums turpmāk nāksies iztikt bez Microsoft Paint, […]

Izmaiņu projekts

Tas jau bija zināms pie projekta izstrādes vēl tālajā 2015 gadā kad fokuss bija uz būvatļauju kā prioritāti, lai pamatus var likt un nedabūt patvaļīgas būvniecības aktu. Toreiz nemēģināju garās diskusijās arhitektei pierādīt savu domu gājienu un projektu uztaisijām ātri un bez sāpēm, īstenībā par dažiem risinājumiem pat nenojautu un tos saņēmu no lasītājiem/radiniekiem. Tagad kad daudz kas ir uztaisīts “pa savam” tas viss bija jālegalizē, piemēram, māja sanāca par 1m augstāka:) Jau laicīgi pagājušajā gadā iestājos rindā pie arhitektes un uz maiju jau izmaiņu projekts bija gatavs, kopumā labotas 6 lapas un sējums izskatās ne mazāks kā pamata projekts. Vakar 24 Jūlijā aizbraucu pakaļ pēc apstiprinātā izmaiņu projekta un paņēmu nodošanas papīrus. Tā kā inventerizācija jau man ir uztaisīta tad domāju baigie blokeri vairs nav un nodoties varēs šogad. Topogrāfiju un būvasis iesaku pie Terra Modus Kaspara (baltajā sarakstā.)

IMG_6617IMG_6618IMG_6619IMG_6620IMG_6621IMG_6622IMG_6623


Femme fatale

Maigurs pamodās no nepatīkama smārda. Hektors bija izlijis pelnutraukā un piesūkušies benčiki smirdēja pēc pērnā gada kaķu čurām. Kaklā neizturami kaltēja, bet galvā bija iemeties betonmaisītāja un atomreaktora kombināts. Maigurs lēnām uzslējās un mēģināja to pašu izdarīt ar pudeli, taču nenovēršamais bija noticis – Hektors bija apgāzies un tā saturs pārvērties lipīgā peļķē uz paklāja.

Maigurs lēnām virzījās uz ledusskapi. Tur vajadzēja būt aliņam. Ja Saša nebija to paņēmis līdzi. No tā lopa visu ko varējā sagaidīt. Tomēr nē. Baltā tempļa sānu kastē gozējās brūnulīša maigi apaļais gurns. Maigurs alkaini pieplaka dzīvības straumei.

Ietinkšķējās telefons. Maigurs jau gatavojās to aizmest pret sienu, bet tad atcerējās par kredītu. Signāls nebija modinātājs, – tādu Maigurs nelietoja, jo bija brīvmākslinieks, kurš neatzina režīmu, – bet atgādinājuma zvans, un to papildināja teikums “Femme Fatale. 12:00”

Maigurs nolamājās. Pēc izglītības viņš bija latviešu valodas skolotājs, taču kopš pāris gadiem bija atradis daudz ienesīgāku un vieglāku iztikas avotu – rakstīja stāstus. Proti, pornostāstus žurnālam “Kaķenīte”, kurš bija gana populārs un arī neskopojās ar honorāriem. Maigurs jau no bērnības bija rakstījis šo to – dzeju un esejas. Bet šis izrādījās daudz vienkāršāks žanrs – pietika noskatīties kādu attiecīgā stila klipu internetā un pierakstīt notiekošo. Maigurs pēc dabas bija estēts un sākumā mēģināja krāšņot savu daiļradi ar radošiem pavērsieniem un epitetiem, taču “Kaķenītes” redakcija ātri vien ieviesa skarbas korekcijas viņa centienos – nekāds jaunrades. Nekādus izsmalcinātus jaunvārdiņus dzimumorgāniem (te aizgāja bojā “saulrieta sēne” un “smilga tavā pavasara vagā”, un tamlīdzīgi ): jo rupjāk, jo labāk – skanēja redakcijas uzstādījums. Uz pēdējo Maigurs nereaģēja, “pežas” un “pimpji” bija zem viņa goda, tāpēc viņš aprobežojās ar neitrālajiem “loceklis”, “ kājstarpe”, “vāverīte” un tamlīdzīgi. Par pēdējām gan viņš varēja spriest tikai teorētiski, jo sieviešu dzimumorgānus redzējis tikai filmās – Maigurs bija pārliecināts gejs.

Taču šodien “Kaķenītei” vajadzēja pagaidīt. Bija pienācis termiņš, kad jānodod raksts prestižajam “Femme Fatale” – jaunajam žurnālam, kurš solījās būt visa gada labākais žurnāls sievietēm. Iznāks reizi ceturksnī, maksās brangu naudu, teju desmit eiro un attiecīgi arī būs honorāri. Maigurs gulēja ar Vadimu, žurnāla dizaineru, kurš viņam bija pagādājis šo haltūru. “Femme Fatale” piederēja lielam žurnālu koncernam, tā vis nebija kaut kāda “Kaķenīte”. Ja viņš tagad sāks stabili sadarboties ar šo monstru, tad – viss, radošais konveijers, laimīgā nākotne, bagātība un XO konjaks.

Maigurs apsēdās pie datora. Pulkstens rādīja desmit, raksts jānodod līdz divpadsmitiem. Kā gan viņš vakar tik neapdomīgi aizdzērās ar Sašu (ar Sašu viņš negulēja, tas bija vienkārši pudeles brālis no blakus paģika) un pavisam aizmirsa par Femme Fatale? Taču jebkurā gadījumā par vēlu sevi šaustīt. Kaut kas bija jādara. Vadims sacīja, ka jāuzraksta kaut kas par attiecībām. Vienalga kas, bet lai sievietēm patiktu. Lai būtu jutekliski un skaisti.

Maigurs uzklikšķināja uz worda ikonas. Tad izveidoja virsrakstu… “Tu esi…” Tālāk galvā ietriecās paralizējoša dūre un viņš steidzami metās pie ledusskapja dziedējošā plaukta. Diemžēl arī tā saturs nepalīdzēja. Arī vēderā bija iemeties glums kumšķis, kurš lauzās ārā. Maigurs ar mokām to apspieda un vienā rāvienā iztukšoja auksto alu. Tomēr labāk nepalika.

Viņš atvēra pēdējo “Kaķenītes” gabalu. Tas saucās “Vēstule tev.” Vēstule sastāvēja no četrdesmitgadīgas slaucējas spazmām par iedomātu seksu ar savu klasesbiedru pirtiņā. Ideju Maigurs šoreiz bija aizguvis nevis no pornofilmām, bet realitātes šovā par lauku dzīvi. Maigurs pārkopēja tekstu jaunajā failā un nosauca to par “Vēstule tev vienīgajam.” Tagad atlika tikai nedaudz padarboties pie stila. Par laimi, dūrējs krūtīs un galvā mazinājās, un prāts kļuva skaidrāks. Turklāt izrādījās, ka ledusskapī vēl ir trīs pudeļvienības brūnā maiguma. Maigurs tekstu “kad tavs loceklis ietriecās manī kā deviņvīru spēks” nomainīja ar “kad tu sagaidīji mani ar ķiršu ziediem”, kā arī “es iesūcu sevī tavu spermu kā profesionāla slaucēja” uz “es noglāstīju tavus matus kā māte”. Pie trešā alus viņš juta, ka prāts bija nedaudz apmiglojies un ar meklētāju rūpīgi izskatīja, vai tekstā nebija palicis neviens “loceklis”, “sūcu” vai tamlīdzīgi. Nē, viss rādījās korekti. Viņa sapņo par viņu tikšanos pirtiņā, romantiski un maigi. Ziedi, glāsti, bērzu slotiņas, sapņi. Uz brīdi Maigurs gandrīz apraudājās.

Viņš palūkojās pulkstenī. Bez piecpadsmit divpadsmit. Tagad tikai viss jāaizsūta redakcijām – “Kaķenītei” un prestižajai “Femme Fatale”. Galvenais nesajaukt.

***

Laikam gaidījāt tādu plot twistu, ka Maigurs sajauca materiālus un nosūtīja “Femme Fatale” porņuku un “Kaķenītei” romantisko stāstu? Nekā nebija, cehs nekad nenolaidīsies līdz tādam lētas vodeviļas līmenim. Maigurs visu aizsūtīja pareizi un no “Femme Fatale” (starp citu tur viņš parakstījās kā Marī Briāna) dabūja uzslavu par juteklisko vēstules formu. Maiguram izveidojās lieliska sadarbība ar prestižo žurnālu koncernu, un šobrīd viņš strādā pie romāna, kurā plāno ieviest gan “saulrieta sēni”, gan “smilgu tavā pavasara vagā”.

 

 

Ziemeļu/Rietumu fasāde

Periodiski strādājot pie fasādes projekta ir pagājuši jau 2 mēneši. Iesāktās lietas ieņem formu un sāk jau pēc kaut kā izskatīties. Gribējās nokopt pēc iespējams ātrāk stūrus un pielikt notekas lai neskalo smiltis prom. Pasākumu var iedalīt vairākos posmos:

  • Konstrukcija & stiprinājumi
  • Siets zem fasādes
  • Eļļošana/krāsošana (labi ka ir sieva kas palīdz:)
  • Piezāģēšana
  • Fasādes piešaušana (vispatīkamākais:)

IMG_6780IMG_6783IMG_6784IMG_6801

Eļļošanas rezultāts

IMG_6835IMG_6850

Pa nedēļu sanāk veikt sagatavošanās darbus un brīvdienās šaut fasādes dēļus

IMG_6852IMG_6855

14mm skavas tīri vai labi turejās piešautas pie XPS siltinājuma

IMG_6875IMG_6876

Meditējot pa Depo ienāca prātā, ka stiprināšu papildus vēl ar metāla lentu, jo pirmais mēģinājums nevisai patika, šādi būs glītātk.

IMG_6877

Vertikālie dēļi turpinās tādā pašā platumā & secībā kā ir virs loga, nākas piezāģēt.

IMG_6879IMG_6880IMG_6882IMG_6885IMG_6886IMG_6897

Nokrāsoju to dēli kurš ir aiz notekas un pieliku beidzot pašu noteku. Pievienoju to D110 kanalizācijas caurulei.

IMG_6898IMG_6899IMG_6900

Tagad padomā ir pamēģināt vējakasti uztaisīt

IMG_6901IMG_6902IMG_6903

Neatradu Depo D110 pāreju priekš notekām un nu jau vairs negribējās atlikt pasākumu – risināju to radoši ar to kas pie rokas un izmantoju jumtu līmēšanas lentu (nezinu īsto nosaukumu) ?

IMG_6904

 

IMG_6905IMG_6906IMG_6907


Pilnīgs sviests: par tauku pretrunām, kokosriekstu eļļu un sviesta kafiju

Nu, čau, dārgo lasītāj! Iespējams, būsi pamanījis, ka, gluži kā nokūstot sniegam, lien ārā dabā izmestās alus pudeles, uztura jomā saulītē pēkšņi izlien visādas sviesta lietas. Keto diēta, kokosriekstu eļļa, sviesta kafija un vēl virkne ar Latvijā zināmām un mazāk zināmām lietām. Kaut arī pirmajā brīdī šķiet, ka tām nav nekādas saistības, ja iedziļinās, redz, ka jumtiņš tam ir viens. Un jumtiņš deg. Par to arī parunāsim. Lielā tauku revolūcija Šķiet, ka visi jau kā āmen baznīcā zina, ka…

Vasariņa

Nāc tu tāds, tikai šortos pa meža celiņu, korintes saēdies no jūras uz māju. Pirksti koriņšu zilgani, apkārt zaļš mežs un viss tāds vasarīgs. Un tad vien kļūmīgs solis, čība aizķeras aiz kaut kādas saknes - un bladāc! Guli kaut kur meža vidū, spļauj asiņainas siekalas un domā - a nafig celties? Varbūt novelties sāņus no taciņas un klusām nosprāgt... Jo pisiens pa pakrūti un zodu ir gana stiprs, lai būtu sāpīgi un demotivējoši. Fuck you , realitāte.

Kā putekļusūcēju maksimālās jaudas samazinājums mainīs patērētāju ikdienu

No 1.septembra visā Eiropā Savienībā vairs nebūs iespējams iegādāties putekļusūcējus, kuru jauda pārsniedz 900 vatus (W).

Miniatūra I: Mežonīgie austrumi

Abi vīrieši acis bija samieguši cieši, šauras kā tiklu pirmkursnieču šļurpstenes pirms koju dzīves uzsākšanas. Tūkstots jūdžu skatieni. Bet vispār tovakar saulriets bija indīgi spilgts, teju fluorescējošs.

Klusums ilga vien dažas sekundes, bet šķiet, ka bija pagājusi krietna pusstunda. Tik elektrizējoša spriedze, ka, gaiss zuzēja turpat vai sataustāmi. Pāris sānielas tālāk nočīkstēja rati, kaut kur aizklidzināja kāda krietni apkalta ķēve.

Viens no vīriem ar pirkstiem nervozi  knibinājās gar jostu. Abi turpināja viens uz otru blenzt ar caururbjošiem skatiem, it kā pretī stāvētāja tur nebūtu, it kā viņam varētu redzēt cauri.

„Šī Maxima mums diviem ir par šauru,” beidzot nopukstēja Aivars.
„Burtiski,” lauzītā latviešu mēlē piekrita tikpat apaļais indiešu izcelsmes programmētājs.

„Neēdis nav karotājs,” pie sevis domāja Aivars brīdī, kad viņa un indieša punčuki amzierīgi nostrīķējās viens gar otru. Indietim galvā skanēja Maikla Džeksona „Black and White”.

Pēc pāris mirkļu „ufff…” un „velns, hūū…” stīvēšanās abi bija paspraukušies viens otram garām, un Aivara briļļu stiklos atspulgoja zeltainais apsolītās zemes Eldorado mirdzums – koši dzeltens plakāts vēstīja, ka „Visu nedēļu pelmeņiem -30%!”.

Iespaidi par Samsung Galaxy S II

Laikam jāsāk ar atzīšanos.

Neslēpšu, ka esmu visai skeptisks attiecībā pret Android operētājsistēmu, tādēļ kādu laiku atpakaļ nolēmu, ka tā īsti pilnvērtīgi to varēšu kritizēt tikai tad, kad būšu palietojis pašu jaudīgāko un spējīgāko, ko šī platforma var piedāvāt – Samsung Galaxy S II.

Iepriekš no Android viedtālruņiem esmu testējis HTC Legend, kas manu sajūsmu nebūt neizraisīja, tomēr ļāva saprast, kas Android ir par zvēru.

Vēl jāatzīstās, ka man ir Apple sabojāts prāts un visus telefonus, lai kā arī negribētu, salīdzinu ar iPhone. Agrāk lietoju iPhone 2G, tagad man ir iPhone 3GS un iPad 2, tādēļ pie Apple produkcijas esmu paspējis ļoti pierast.

Šis nebūs tālruņa apskats. Apskatu, kuros salīdzinātas fotogrāfijas, benčmārku testi, ātrdarbība un citas būtiskas lietas, ir pilni interneti. Šoreiz es centīšos vairāk vērtēt telefonu no vienkārša lietojamības viedokļa, nevis tehniskajiem parametriem.

Plusi

– Telefons ir neticami viegls un plāns. Neticami. Sajūta tāda, ka no tā būtu izņemta baterija.

– Ļoti liels un spilgts ekrāns (4.3 collas). Man patiktu ikdienā lietot tālruni ar tik lielu ekrānu.

– Jauda. Divkodolu 1.2 Ghz procesors un 1 GB operatīvās atmiņas nav tikai skaitļi.

– Vēlreiz – jauda. HD video ies griezdamies, jaudīgas spēles darbosies bez aizķeršanās.

– Fotokamera un videokamera. 8 megapikseļu kamera uzņem lieliskus attēlus, video iespējams uzņemt līdz pat Full HD kvalitātei. Ārkārtīgi plašas iebūvēto iestatījumu iespējas.

– Jaudīga iebūvētā zibspuldze, kas lieti noderēs arī kā lukturītis (it kā sīkums, tomēr – man tas ir visai svarīgi).

– Divu megapikseļu priekšējā kamera ir patīkams pluss – kaut gan video zvanus ikdienā neveicu, neredzu iemeslu, kādēļ gan to nedarīt, ja tas ir tik ērti izdarāms.

– Iekļautas foto un video apstrādes programmas – pozitīvi.

– 16 GB iebūvēta atmiņa, kā arī iespēja to papildināt ar microSD karti – visnotaļ patīkami, ņemot vērā kā mainās, piemēram, iPhone cena tikai dēļ iebūvētās atmiņas apjoma.

– Android piedāvātās iespējas un atvērtība. Visu ir iespējams kontrolēt un mainīt. Uz telefona Tu vari lejupielādēt torrentus un atarhivēt .rar failus. Ar attiecīgu pāreju telefonam iespējams pat piespraust USB atmiņu, ja ir tāda vajadzība. Principā, ierobežojumu nav – telefons piedāvā tādas pašas iespējas kā dators.

– Ērta failu nogādāšana telefonā. Drag and drop, met visu, ko gribi un tas strādās. Ja nestrādās, tam būs attiecīga programma.

(Neliela atkāpe – visvairāk nikns par iPhone mazspēju es esmu bijis situācijā, kad vēlējos iekopēt vienu MP3 failu savā telefonā, bet tas nebija izdarāms, neizdzēšot visu esošo mūziku. Telefons bija sasinhronizēts ar citu datoru. Tieši tāpēc es “drag and drop” tomēr vērtēju kā milzīgu, milzīgu plusu.)

– Video atskaņošana – nekas nav jākonvertē, viss tiek saprasts. Nav pat jāmeklē īpašas programmas, kas atskaņotu visu, jo iebūvētais atskaņotājs tiek galā ar svarīgāko.

– FM radio. Sīkums, bet patīkami. Es gan radio neklausos, bet citiem noteikti patiks.

– Iespēja uzlabot to, kas nepatīk. Nepatīk iebūvētais mūzikas atskaņotājs? Lejupielādē citu. Nepatīk virtuālā klaviatūra? Sameklē citu.

– Widgeti un tas, ka vari pielāgot sākumekrānus kā vien vēlies. Widgetu izvēle pārsteidza, vari uzstādīt, piemēram, widgetu, kurā vienmēr rādās tuvākā Foursquare vieta, kur iečekoties.

– Kustīgie fona attēli – tā nav nepieciešamība un es tādus visticamāk neizmantotu, tomēr man patīk, ka ir iespējams ko tādu uzstādīt uz telefona – izskatās pat ļoti labi.

– Viegli nomaināma baterija. Ja vēlies vari nēsāt līdzi kaut 10 liekas baterijas, ko momentā varēsi nomainīt.

– Iebūvētais rīks Kies Air, kas ļauj kontrolēt visus telefona failus, izmanotojot Wi-Fi un pārlūkprogrammu, ir ļoti noderīgs. Varbūt ne pārāk izskatīgs, bet ļoti funkcionāls gan.

– Android Market telefonā nonoliedzami izskatās daudz pievilcīgāk kā agrāk. Aplikāciju un atjauninājumu lejupielādēšana ir ļoti ātrs, ērts un nesāpīgs process. Īpaši patīkami, ka aplikācijas iespējams instalēt no datora pārlūkprogrammas un tās pavisam maģiski un ātri nonāk telefonā.

– Android aplikāciju straujā izaugsme – biju pārsteigts, ka tādas aplikācijas kā Evernote, Wunderlist un Picplz ir tādā pašā vai pat labākā kvalitātē kā uz iOS. Kopumā – Android Market izvēle kļūst daudz lielāka, labu aplikāciju ir salidzinoši daudz.

– Augšējā joslā netiek rādīts operatora nosaukums, bet vieta aizpildīta ar noderīgāku informāciju. Sīkums, tomēr citos telefonos traucējošs – es taču zinu, kādu operatoru lietoju.

– Ārkārtīgi ērta kontaktu integrācija, kurā telefons pats māk apvienot visu vajadzīgo zem viena kontakta – piemēram, numurus, e-pastu, WhatsApp kontu un Facebook profilu.

– Tādas aplikācijas kā Skype un WhatsApp uz Android ir daudz, daudz ērtāk lietojamas un ieintegrētas kā, piemēram, uz iPhone.

Mīnusi

– Vieglums un plānums rada trausluma sajūtu, tomēr tas ir mānīgi. Pēc internetos atrodamiem testiem, mešanu zemē S II pārcieš daudz labāk par jaunāko iPhone.

– Metālisku elementu trūkums tālruņa dizainā. Tas īsti nav mīnuss, bet es tomēr izvēlētos smagāku un pamatīgāku tālruni.

– Nav fiziskas kameras pogas – tas ļoti pietrūks, ja vēlēsies izmantot telefonu kā pilnvērtīgu ziepju trauku.

– Palēna kameras darbība. Pēc kameras taustiņa nospiešanas ir vairāku sekunžu aizture, līdz iespējams uzņemt nākamo fotogrāfiju.

– Interneta lapas un aplikācijas lielā daļā gadījumu nav pielāgotas tik lielam ekrānam. Atverot, piemēram, TVNET mobilo versiju vai pārlūkojot galerijas Draugiem.lv aplikācijā, bildes izskatās graudainas.

– Android. Pat uz šāda līmeņa tālruņa Android mīnusi nekur nezūd. Man radās sajūta, ka Android ir sasodīti nestabils un laiku pa laikam krešo viss, kas vien var nokrešot (tas gan laikam vairāk uz aplikāciju izstrādātāju sirdsapziņas). Bez pārtraukuma nākas saskarties ar mistiskiem Licence Agreement logiem. Ar visu manu nosacīti geekisko dabu – man patiešām neinteresē, cik daudz operatīvās atmiņas patērē konkrēta aplikācija un, cik ļoti procesoru noslogo skatītais video. Man vajag, lai viss strādā un nebremzē. Es nevēlos uz telefona instalēt antivīrusu. Es nevēlos uz telefona instalēt citu klaviatūru vai citu ikonu dizainu.

– Interfeisa dizains. Standarta dizains varbūt nav saucams par briesmīgu (salīdzinājumā ar citu ražotāju Android telefoniem), bet par īpaši askētisku arī ne. Pirmā lieta, ko, paņemot rokās S II, jautāja mans kolēģis – kāpēc sākumekrānā ir izmantoti 3 dažādi fonti?

Te gan jāpiebilst, ka telefona interfeisu ir iespējams mainīt (cik noprotu, atlaužot programmatūru). Kolēģim redzēju pat ļoti glītu modifikāciju.

– Problēmas ar aplikācijām. Situācija ļoti, ļoti strauji uzlabojas un aplikācijas parādās aizvien vairāk un labākas, tomēr – aplikāciju ziņā Android noteikti zaudē iPhone.

Papildus jāmin kaitinošās Google reklāmas, ko par absolūti nepieciešamām uzskata, šķiet, katrs aplikācijas izstrādātājs. Kāda jēga no Angry Birds bez maksas, ja man jāskatās uz milzīgu AdSense baneri visas spēles garumā? Turklāt, reklāmas nav glīti ieintegrētas, bet gluži vienkārši uzmestas pa virsu gatavām aplikācijām, tādējādi bojājot kopskatu.

– Cena. Tā diemžēl nav visai draudzīga, bet tomēr – atbilstoša šāda līmeņa telefonam. Turklāt – mobilie operatori S II piedāvā visai izdevīgus nomaksas nosacījumus.

Piezīmes, kas nav ne plusi, ne mīnusi

– Baterija – šķiet, ka telefonam ar šādu ekrāna izmēru un jaudu, baterija ir atbilstoša. Man šķita, ka tā īpaši daudz netur, tomēr – biju sākumekrānu apkrāvis ar Twitter un Foursquare widgetiem, tāpec tas nav uzskatāms par īpašu pārsteigumu. Sanāca parunāt ar Tomu no Boot.lv, kas jau ilgāku laiku ir S II īpašnieks – viņs bateriju min kā galveno telefona trūkumu, tomēr līdzi gluži vienkārši nēsā vēl vienu rezerves bateriju.

(Taisnības labad jāsaka, ka, piemēram, geokešinga tūrēs vai uz festivāliem es braucu pat ar divām ārējām baterijām savam iPhone.)

– Ekrāna (un vispār telefona) izmērs – daudziem tas būs par lielu. Tas ir ļoti individuāls jautājums – man personīgi tik liels ekrāns visnotaļ labi patīk, bet pāris kolēģes nebija ar mani vienisprātis.

Verdikts

Ļoti, ļoti spēcīgs telefons ar ārkārtīgi plašām piedāvātajām iespējām. Man personīgi būtu jāiemācās sadzīvot ar Android, par kuru man joprojām ir iespaids, ka tas ir negatavs produkts – tomēr daudzi Android uzskatīs par būtisku plusu, jo tas piedāvā salīdzinoši atvērtu operētājsistēmu un daudzas funkcijas, ko nespēj piedāvāt konkurenti.

Es personīgi ļoti ticu Windows Phone 7 attīstībai – ar šo platformu sanāca iepazīties tikko tā tika globāli prezentēta un, sekojot līdzi, platformas atīstībai – es uz to lieku ļoti lielas cerības. Būtu interesanti, ja Samsung Galaxy S II būtu pieejams arī ar Windows Phone 7 operētājsistēmu – šādas runas vienubrīd pavīdēja, tomēr izskatās, ka konkrētais modelis gan pie Windows netiks.

Paldies @SamsungLV par doto iespēju izmēģināt telefonu! Ceru, ka manas testētāja piezīmes būs noderīgas, lemjot par telefona izvēli.

Adobe pilnībā nogalinās Flash tikai 2020. gadā

Flash ir kā nezāle – tā galu Adobe ir izziņojusi vairākkārt, tomēr šoreiz izskatās, ka 2020. gadā no šīs nedrošās tehnoloģijas mums būs reiz miers. Pēc tam Adobe vairs neuzturēs un neatjauninās Flash. Flash tehnoloģijai ir bijis garš mūžs gandrīz ceturtdaļgadsimta garumā – vēl pirms YouTube ēras Flash nodrošināja lielāko daļu tīmekļa video, Flash darbināja […]

Kaspersky izlaiž bezmaksas antivīrusa programmatūru Windows lietotājiem

Kaspersky tikko izziņojis jaunu bezmaksas antivīrusa programmatūru Windows lietotājiem. Vienlaikus Kaspersky uzsver, ka Kaspersky Free Antivirus programmatūra paļaujas uz mašīnmācīšanos – jo plašāks lietotāju loks, jo precīzāk antivīruss spēs strādāt. Kaspersky Free Antivirus piedāvā datņu, e-pasta un tīmekļa aizsardzību, automātiskus atjauninājumus, programmatūras pašaizsardzību u.c. iespējas. Bet Kaspersky Free Antivirus versija būtiski atšķirsies no maksas Kaspersky programmatūras, jo tajā nav […]

smakometrs

Onkulis ir idiots

Vakaros, kad pilsētā mazāk auto, kā kājāmgājējs saskaros ar sarkanu gaismu luksoforos. Nekas, tāda, redz, ir dzīve, jagaida reizēm. Bet, ja nav to auto, ko tad. Tad es velku pāri arī pie sarkanā, ja nav mazu bērnu apkārt. Zini kā, lai nenoskatās no pieaugušiem cilvēkiem un nekļūst par noziedzniekiem, lai normāli gaida zaļo un pakļaujas sabiedrības normām. Es jau, redzi, vairs neesmu glābjams. Mani izlabot no šitā ieraduma varēs tikai katorga. Bet agrāk arī man par bērniem bija vienalga (nez cik mazo dvēseļu jau esmu samaitājis ar savu paraugu). Bija vienalga līdz brīdim, kad izlasīju kādā grāmatā, kur autors bija darījis līdzīgi kā es. Saruna norisinājusies starp māti un viņas mazo bērnu.

Mammu, kāpēc onkulis iet pie sarkanā?
Tādēļ, ka onkulis ir idiots.

Māte, šķiet, nenodarbojās ar īpaši lielu reasoningu, bet šis literārais darbs ir stipri ietekmējis manu rīcību regulētu krustojumu tacklingā. Tas pat ir kļuvis par manu dzīves motto attiecība pret citām situācijām.

Pilsētā, kurā esmu dzimis, tiek pārbūvets stadions. Agrākajā veidolā tas nebija īpaši apsaimniekots. Koka tribīnes, kuras pašas par sevi bija diezgan skaista būve un bija pārsegtas ar jumtu, daļēji dega, jo tur gāja ļaudis alu dzert un plosīties, arī es, jāatzīst, kādreiz tur biju. Apakšā bija kādas palīgtelpas, no kurām izlika tur darbojošos ļaudis. Vieglatlētikas inventārs tika pārvietots uz parastu un aizslēdzamu kravas konteineru. Tribīnes nojauca. Principā, stadionā bija futbola laukums ar ok zālienu, kas tika arī pļauts, pāris futbola vārti ar lāča saplosītu tīklu. Sēta vienā brīdī arī pazuda. Stadions, ar visu savu sētas trūkumu, cik atceros, vienmēr tika izmantots par shortcut 80% pilsētas kājāmgājējiem, mūžīgi iestaigāts celiņš. Arī šobrīd, kad stadiona teritorijā notiek darbi un visa apkārtne ir izbraukta dubļos un 3 metrus dziļās bedrēs, kājāmgājēji kā visurgājēji turpina lauzties cauri būvlaukumam, jo old habits die hard. Vecas tantes dubļainām kājām, paaugstinātu asinsspiedienu un riskēdamas ar infarktu, apņēmīgi laužas cauri kā Amazones džungļu pētnieki, velosipēdists labāk riskēs nokrauties zampā , nekā apbrauks satdionu pa pieguļošām ielām. Izskatās, ka tad, kad atjaunotam stadionam apkārt būs sēta, kāds noteikti kādu posmu ķiharā izņems, jo – you can not fuck with my habits. Trotuāri, tomēr, ir mīkstajiem.

Dzīvesvietas iekšpagalmā pie sienam tika pieskrūvetas margas, kur velosipēdus pieslēgt. Vieta kādiem 8-9 gabaliem. Bet es ar skumjām secināju, ka 80% velosipēdistu savu feļļus nemaz nekustina. Jo bija tas vilnis, laikam, kad visi baigi identificējās ar velobraucējiem un gribēja būt ļoti moderni urbānās vides pārstāvji, dzīve gan izmācīja. Ričuks stāv tagad kā nevajadzīga rotaslieta.  Pieslēguši, stāv tur viņu ķenkas nedēļām ar tukšām riepām. Regulāri atbrīvojas tikai viena vai 2 vietas. Tad nu es kožos ar vienu savu kaimiņieni, maza bērna māti, par to brīvo vietu. Reāli – kurš pirmais atbrauc un pieslēdz, tam nav savs velosipēds jāstiepj uz 6. stāvu. Pagaidām viņa man ieliek. Apsveru domu pie tiem pamestajiem pielikt zīmīti – zagļi, lūdzu, ņemiet. Un – nesaistīti, ja jau runājam par dzīvesvietu. Pēc lielā lietus griestos parādījās kāds Roršaka testa  zīmējums no, acīmredzot, tekošā ūdens. Nezinu, neko tur neatpazīstu. Varbūt vēlāk.


Arī tāda ir Vecrīga

Mūsas un Mēmeles sateka Lielupē, Bauskas pils



    This could be the most romantic place in Latvia. Two rivers (Mūsa and Mēmele) flows together, creating a new one (Lielupe). New pairs could make rendezvous here, and later - organize weddings. Even singers have sung about the place...
Vai šī nav romantiskākā vieta Latvijā? Jaunie pāri te varētu nākt randiņos un vēlāk rīkot kāzas. Kā Hārdijs Madzulis reiz dziedāja: "...un kā divas upes vienā, abi tālāk plūdīsim".

BUY THIS PHOTO (FROM 2 EUR) | IEGĀDĀTIES ŠO FOTO (NO 2 EUR) 
MORE PHOTOS OF BAUSKA | VAIRĀK BAUSKAS FOTOGRĀFIJU

Seko mūsu Facebook lapai un esi lietas kursā par jaunākajām Rīgas un Latvijas fotogrāfijām, arhitektūras, pilsētvides un tūrisma rakstiem Photoriga.com! 

[full_width]

Šauļu saspiestā dabasgāze (CNG) = 5,16 Ls/100km; neatmaksājas

Rakstīju, ka biju aizbraucis uz Šauļiem izmēģināt turienes saspiestas dabasgāzes (angļu saīsinājumā CNG) uzpildes staciju. Nu esmu visu sapildīto nodedzinājis un varu dalīties aplēsēs. Vispirms vispārīgas ziņas. Automobilis man paliels, pašmasa maķenīt virs 1,7 tonnām. Šogad, braucot ar benzīnu, caurmērā ēdis 8,6…8,7 litrus 100 kilometros, kas šogad caurmērā bijis 7 Ls/100km. Kad varēja Rīgā pildīt CNG, tas maksāja caurmērā 3,8 Ls/100km.

Šauļos uzpildījos par 39,69 € un nobraucu 541 km. Tātad 5,16 Ls/100km. Lētāk, nekā ar benzīnu, taču dārgāk, nekā senāk ar Rīgas gāzi. Ja braukāšana lielākoties pa Rīgu un ap to, tad tēriņos jārēķina 130 km līdz Šauļiem ar benzīnu un tikpat atpakaļ ar gāzi. Tātad 15,8 Ls. Ietaupījumos var rēķināt 540-130=410 km ar benzīna un gāzes starpību, tātad ap 7,5 Ls. Secinājums: uz Šauļiem pēc CNG braukt neatmaksājas. Bet es braucu no leišmales laukiem, kam Šauļi 80 km tālu. Tēriņi tātad bijuši 9,7 Ls, bet ietaupījumi 8,5 Ls. It kā vienalga neatmaksājas, bet ieguvumos bija vēl ģimenes ekskursija pa Šauļiem, tā ka bija vērts.

Un, ja parēķina Pērnavas CNG? No Rīgas 180 km, kopš 1. jūlija cena pacelta no 0,729 €/kg līdz 0,811 €/kg. Vecā gāzes cena manam automobilim būtu 2,8 Ls/100km, jaunā 3,1 Ls/100km. Ar veco tēriņi būtu 17,6 Ls, ar jauno 18,2 Ls. Pieņemot, ka iepilda 30 kg un patēriņš ir 5,4 kg/100km, nobraukt var aptuveni 560 km. Tad ar veco cenu ietaupījums būtu 16,0 Ls, ar jauno 14,8 Ls. Secinājums: arī uz Pērnavu pēc CNG braukt neatmaksājas. Ja nu vienīgi apvienojot ar Lotes zemes vai pilsētas, vai apkaimes apskati.


Šauļi — pārāk tukši tāda lieluma pilsētai

Šauļu gājēju iela

Kā jau rakstīju, bijām aizbraukuši uz Šauļiem. Lietderīgais bija izmēģināt Šauļu saspiestas dabasgāzes uzpildes staciju (secinājums: neatmaksājas), patīkamais — apskatīt pilsētu. Mājasdarbā tika apskatīts, ko par pilsētu internetos ielicis vietējais tūriķu informācijas centrs. Bija vērts iepazīties. Šķita savādi, ka Šauļos lērums visādu nozaŗu mūzeju, ugunsdzēsības pat divi. Bet ar maziem bērniem grūti mūzejus nopietni apskatīt, tāpēc tos izlaidām. Pareizāk sakot, bijām gatavi doties uz dzelzceļa mūzeju, bet TIC mums pateica, ka tas vaļā tik darbdienās. Es un sieva bijām gatavi doties uz “Rūtas” šokolādes fabriku, bet bērni negaidīti ietiepās. Mūzeju vietā apskatījām dižākos tūrisma objektus.

Varbūt skaistākā gājēju ielas ēka — jauks funkcionālisma paraugs — Fotomūzejs

Pirmkārt, izgājām gājēju ielu. Esot izveidota 1976. gadā un tobrīd bijusi kas vienreizīgs ne tikai Lietuvā, bet arī SPRS. Tādu iespaidu arī atstāj: 70. gadu padomju gājēju iela. Ar Staļina un Chruščova namu piedevām. Trūkst vēsturiskas apbūves, veikaliņu, āra kafejnīcu un burzmas.

Šauļu cietums

Pēc gājēju ielas apskates devāmies uz galveno dabas atpūtnīcu — Talkšas ezera krastu. Ceļā uzgājām 1911. gadā celtu Šauļu cietumu. Tālāk iegriezāmies kādā grantētā ieliņā, kas kas veda lejā pa nogāzi uz ezeru. Bērni apvaicājās, ko nozīmē ielas nosaukums. Atbildēju, ka Šķērsiela. Vispār jauka ieliņa ar viegli čigānisku noskaņu. Pieļauju, ka varētu kļūt iecienīta latviešu fotografēšanās vieta — gluži kā mūsu Pērses iela igauņiem.

Bērni apvaicājās, ko nozīmē šīs ielas nosaukums. Atbildēju, ka Šķērsiela

Ezera krastā ir jauki. Zāļains ezera krasts, ērti piebraukt ar automobili, vingrotava, rotaļlaukums, akmeņiem izliktu eju labirints, milzīga bleķa lapsa (kuŗā patīk rāpties bērniem, tak pietiek vienas paslīdēšanas, lai viss būtu asinīs), pārtikas un nepārtikas kioski, stends ar labu apkārtnes karti. Nopietnākai dabas atpūtai ir dabas taka gar ezeru un uz vietējo pilskalnu, bet to mēs šoreiz izlaidām, jo bijām atbraukuši mierīgā atpūtā, ne pārgājienā.

Centrālais laukums: komūnistu rajona komiteja un galvenā baznīca

Treškārt, mūsdienās Šauļiem ir priekšpilsētas, bet arī tagad pirmais, ko, braucot uz Šauļiem, ierauga, ir galvenās pilsētas baznīcas tornis tieši lielceļa asī. Jā, Pēteŗa un Pāvila baznīca ir kalnā un vēl pati 70 metru augsta, un galvenās ielas tā ģeoorientētas. Tuvumā baznīca nav tik iespaidīga, to pazemina padomju okupantu 50. gados veidotais centrālais pilsētas laukums un komūnistu rajona komitejas klucis blakus baznīcai. Piever acis, un nemaz nav grūti ieraudzīt ļeņinekli.

Ceturtkārt, iepirkšanās. Latviešu ērtībām viens no lielākajiem tirdzniecības centriem “Tilžė” (“Tilzīte”) ir tieši lielielas malā, pa ko brauc iekšā Šauļos. Redzot, ka cenas lētākas nekā pie mums, pārņem viegla aizkaitinājuma izjūta par Latvijas nodokļu un saimniecības polītiku. Bērniem gan bija ko dzīŗot ar leišu saldējumu un kvasu (īpaši puslitra un pintes skārdenēm).

“Juonė pastuogė” — lieliska vieta pusdienām un gan jau ne tikai

Bet ar saldējumu un kvasu grūti iztikt visā dienas braucienā. Tāpēc bija arī kaut kur jāpusdieno. Vēl priekš braukšanas internetos apraudzījos, kur piedāvā leišu ēdienus, un izraudzījos “Juonė pastuogė” (“Jāņa pajumte”). TIC varēja dabūt viņu reklāmas lapiņu, un tā patika arī sievai. Vienīgās bažas bija, ka ēstuve apvienota ar mūzikas klubu. Bet nekas, aizgājām. Ēstuve ir 50. gadu padomju kultūras nama sētā. Bet uztaisīta pati par savu sētu. Lieliska vieta. Gan ēdienu un dzērienu ziņā — manuprāt, labākais ir pašdarināts kvass: tāda smarža, tā mēlē cērt, tāds dzeltenīgs duļķis, ka visa pārējā ģimene pēc pagaršošanas malka atteicās un es varēju gardu muti viens pats baudīt. Jauka ir koka sētas gaisotne, bet vēl jaukāk, ka padomāts par bērniem: kuŗā vēl ēstuvē ir batuts, bet te pat divi; kur vēl ir basketbola grozs; kur vēl kājminami kartingi, ar ko pa ēstuvi braukāt? Cenas samērīgas: četri ēdieni maksāja 13,14 Ls.

Varat trīsreiz minēt, kuŗš ēstuves nosaukums bērniem patika vislabāk

Bija teicami, tomēr, ja vēl kādreiz ēdīsim Šauļu pusē, tad izpētes nolūkā apmeklēsim ēstuvi, kuŗas nosaukums bērniem patika vislabāk. Kad vēlāk pieminēju to kolēģiem, izrādījās, ka tā ir zināma un tiešām esot laba.

Krustukalns

Atceļā iegriezāmies Krustukalnā. Vēsture tāda, ka leiši kopā ar poļiem 1831. gadā sacēlās pret krievu kundzību. Tika sakauti, daudzu cīnītāju kapavieta palika nezināma, un cilvēki sāka nest krustus viņu piemiņai uz pilskalnu, kas iemantoja Krustukalna vārdu. Krievu okupācijas laikā pēc Otrā pasaules kaŗa krustu likšana kļuva pretestības veids režīmam. Varas iestādes krustus rāva ārā un iznīcināja, bet leiši nopostīto ātri atjaunoja. Mūsdienās krustu kalnā un ap to ir jau vairāk nekā simt tūkstošu.

Pats Krustukalnā jau biju bijis, bērni to uztvēra vairāk kā trīsdimensiju labirintu (trīsdimensiju, jo ejas starp krustiem iet arī kalnā augšā un lejā), un stiprākais iespaids bija sievai, ka var tik daudz krustu būt. Es, bezdievis būdams, varu vien piebiedroties pāvesta Jāņa Pāvila II vārdiem:

Pateicos, leiši, par šo Krustukalnu, kas liecina Eiropas tautām un visai pasaulei šīs zemes cilvēku ticību.

Un pavisam pēdējā pietura Lietuvā bija Jānišķu apvedceļā piestāt pie briežudārza. Neesam Latvijā redzējuši tik daudz briežu tik tuvu tik lielam ceļam.

Kopiespaids par Šauļiem: pārāk tukši ar apskates vērtām vietām tādai Liepājas—Daugavpils lieluma pilsētai.


Cīņa par Pļavniekkalna skolu turpinās. Orki dod atbildes triecienu.

Sajūta kā asa sižeta filmās – labajiem varoņiem liekas, ka ļaunums ir uzvarēts un padevies, bet tad no visām malām sāk līst laukā orki un savācas vēl pēdējam ļaunuma triecienam, kuru beigās labie protams atsit un ļaunumu iznīcina pilnībā.

SKOLA_IMG_3099

2017.g. 24.jūlijā plkst. 22.15
Pļavniekkalna sākumskolas padome,
Katlakalns, Ķekavas novads

Ķekavas mērs Damlics pirms amata zaudēšanas vēl pēdējo reizi cenšas nojaukt Pļavniekkalna sākumskolu.
Tajā pašā dienā, kad tika apstiprināti pašvaldību vēlēšanu rezultāti Ķekavas novadā un tapa skaidrs, ka jaunajā sasaukumā domes sastāvā notiks radikālas izmaiņas, pašreizējais domes priekšsēdētājs Andis Damlics vēl ir pacenties veikt ne vien nelietderīgas un apšaubāmas, bet pat pretlikumīgas darbības – Pļavniekkalna sākumskolas padomes rīcībā nonākusi informācija, ka Damlics izdevis rīkojumu rīt, 25. jūlijā uzsākt skolas izvākšanu, kā arī šodien sasaucis iepirkumu komisiju, lai izsludinātu Pļavniekkalna skolas nojaukšanu un būvniecības iepirkumu.

Pretlikumīgas tāpēc, ka tas noticis dienā, kad Administratīvā rajona tiesa ierosinājusi administratīvo lietu pret Ķekavas novada domi un aizliegusi tai uzsākt skolas ēkas vai moduļu nojaukšanu.
Šāda steiga un pat izmisīga gatavība pārkāpt likumu, notiek laikā, kad ir vairāk kā skaidrs, ka Damlics savu amatu nesaglabās un jaunievēlētais deputātu sasaukuma vairākums jau iepriekš ir iebildis pret skolas nojaukšanu. Ķekavas novada domes jaunajā deputātu sasaukumā 11 no 17 ievēlētajiem deputātiem pārstāv partijas, kas publiski solījušas saglabāt vēsturisko Pļavniekkalna skolas ēku.
Ņemot vērā visus apstākļus un A.Damlica pirms-amata-zaudēšanas-agonijas radīto neadekvāto uzvedību, pārkāpjot likumu un tiesas rīkojumu, Pļavniekkalna sākumskolas padome skolēnu vecāku vidū jau izsludinājusi mobilizāciju un ir gatava darīt visu, lai aizkavētu jebkādus centienus neievērot tiesas lēmumu par skolas nojaukšanas aizliegumu.

Aicinām pievienoties skolas aizstāvēšanā arī pārējos Ķekavas novada iedzīvotājus.

Tāpat, skolas padome aicina Ķekavas novada domes darbiniekus nepakļauties par Rīgas lidostā veiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzēta A.Damlica pretlikumīgajiem rīkojumiem, kā arī pauž gatavību veikt nepieciešamās darbības skolas fiziskai aizstāvībai.

Tāpat padome vēlas vērst tiesībsargājošo struktūru uzmanību uz to, ka jebkādas A.Damlica iniciētas darbības, vai procedūras, kas varētu ierobežot skolas miermīlīgu aizstāvēšanu, būs pretlikumīgas un apliecinās tikai viņa personisko ieinteresētību skolas nojaukšanā.
Vairāk informācija pieejama pie Pļavniekkalna sākumskolas padomes vadītāja Neila Kalniņa. Tel.nr.29105076 vai pie manis – komentāros. ?

 


Filed under: Politika, Uncategorized Tagged: Damlics, Jaunā konservatīvā partija, JKP cīņa Ķekavā, Nejēdzības Ķekavas novadā, Politika, Pļavniekkalna sākumskola, Pļavniekkalns, Ķekava

Pēc-atvaļinājuma pārdomas par Carnikavas novadu

Jūlijā divas nedēļas biju atvaļinājumā. Rezultātā, paralēli remontdarbiem mājās, esmu diezgan daudz paceļojis pa Carnikavas novadu. Gāju mežos sēņot, gāju uz Jūru, braukāju ar riteni pa novada mežiem. Pirmkārt, par labo – novads ar katru gadu kļūst koptāks – arvien vairāk ielu ar labiem segumiem, Carnikavā viss tīrs un sakopts, vairāk atpūtas vietu, vairāk soliņu, volejbola tīkli pie jūras utt. Paldies par to novada iedzīvotājiem (tieši iedzīvotāji maksā par to) un pašvaldībai. Acīmredzot deklarēšanās vilnis atstāj pozitīvu ietekmi uz novada budžetu + pamazām iekustās arī ES fondu projekti. Arī ikdienas dzīve novadā ir pašpietiekama – labs piedāvājums tirgū sestdienas rītos, arī dažas ēstuves, kur mieloties, ja slinkums gatavot. Nemaz nerunājot par dabu un tās sniegtajām priekšrocībām.

Bet, medusmucā ir vairākas darvas karotes. Šoreiz par divām no tām. Abas "darvas karotes" nav tiešs pārmetums pašvaldībai, tomēr ieteikums, ko vēl varētu darīt.

1) Atkritumi. Subjektīvi vērtējot, gada laikā būtiski saasinājusies situācija ar atkritumiem mežos. Es nezinu, kas tam īsti ir par iemeslu. Zinu, ka pašvaldība pat organizē speciālus atkritumu konteinerus talkas laikā. Bet…Sēņojot, esmu uzgājis neskaitāmas vietas, kur cilvēki vienkārši ierīko izgāztuves. Mests tiek viss – būvgruži, sadzīves lietas, auto detaļas utt. (piemēram, mežā starp Garupi un Carnikavu). Tikmēr Carnikavā tikko atremontētā Jūras iela ir novedusi pie liela cilvēku pieplūduma Piejūras dabas parkā. Un tai sekojošai atkritumu straumei. Pudeles, plastmasas iepakojumi, stikla lauskas, cigarešu izsmēķi. Īpaši dusmas, jo plastmasa nesadalās, stikla lauskas traumē cilvēkus, kas vēlas pa mežu pastaigāties basām kājām, bet cigarešu izsmēķis ik pēc metra nozīmē, ka ugunsdrošība cilvēkiem ir vienaldzīga.

Neesmu speciālists atkritumu veidošanās prevencijā, bet kaut kas ir jādara, savādāk novads zaudēs lielāko aktīvu kas tam ir – dabu. Ja cilvēku pašapziņa nav pietiekami augsta, tad iespējams lieli sodi un atgādinājuma zīmes par tiem noderētu? Vairāk atkritumu urnu? Nezinu, bet ceru, ka pašvaldībai ir kāds plāns šajā sakarā. Cik varu, savācu pats – bet atkritumu pietiek daudziem…

2) Tūrisms. Pirms pārvācos uz Carnikavas novadu, kaut kur plānošanas dokumentos redzēju pazibam "attīstīt tūrismu". Yeah, right… Pagājušajā nedēļā sanāca ēst pusdienas ar diviem velo-tūristiem no Vācijas (katru dienu Carnikavu šķērso vairāki desmiti velotūristu, kas ceļo no Lietuvas uz Igauniju vai otrādi). Viņi bija patīkami pārsteigti par dabu, par ceļiem, par meža takām, par jūru, par ogām un sēnēm mežos, par atsaucīgajiem, bet slikti svešā mēlē runājošajiem cilvēkiem. Bet nepatīkami pārsteigti, ka netiek domāts, kā šādiem tūristiem palīdzēt. Teicās, ka ļoti labprāt padzīvotos dažas dienas novadā, bet… Ne zīmju kā nokļūt uz jūru, ne naktsmītņu, ne velo-darbnīcas. Jā, tourism.carnikava.lv, kaut ko var atrast, bet ar to ir pavisam nepietiekami. Pavisam ātri aplūkojot AirBnB un Booking.com mājaslapas redzams, ka novadā palikt faktiski nav kur. Brīnos, ka cilvēki nepiedāvā savas dzīvesvietas. Daudziem iedzīvotājiem tā ir otrā un pat trešā dzīvesvieta. Daudziem pagalmā atpūtas mājās. Daudziem īpašumi stāv uz pārdošanu vai izīrēšanu. Kādēļ netiek izmantotas iespējas? Un te nu būtu vajadzīga aktīvāka pašvaldības iesaiste – izglītojot, informējot iedzīvotājus par iespējām – tas nebūtu dārgi. Liela daļa cilvēku nemaz nezina to, cik ļoti populāra ir opcija AirBnB izīrēt vienu istabu (ja neesi gatavs uzreiz visu īpašumu). Arī izveidot nelielu pašapkalpošanās velo-darbnīcu kaut kur drošā vietā centrā, neko daudz nemaksātu, bet velo-entuziastus pavērstu virzienā uz Carnikavu. Un ir vēl virkne lietu pie kā var strādāt, bet pagaidām neredz pozitīvu virzību. Es nekādā gadījumā nesaku, ka Carnikavai jākļūst par pūļu pārpildīto Jūrmalu. Carnikavai nav jābūt masu-tūrisma mekai – nedomāju, ka to grib novada iedzīvotāji. Neviens negrib būt otra Palanga vai Jūrmala. Bet, manuprāt, Carnikavai ir ko piedāvāt. Kaut vai, nākamreiz, gaidot uz vilcienu, palasiet stacijas informatīvo stendu, par vēsturisko tūrismu novadā. :) Jau gadsimtu atpakaļ, Carnikava bija tūrisma galamērķis. Bet kā ir tagad? Labi, ja "braucām cauri, piestājām" vai arī – "tur ir tie Nēģu svētki, ja?". Tūrisms var būt kvalitatīvs – bez liekām blaknēm, bet ar pienesumu novada ikdienā. Pareizi plānojot (uzsvaru liekot nevis uz fizisko infrastruktūru, bet informatīvo) var ļoti labi mazināt arī sezonalitātes radīto slogu.

Ah, jā. Blakus novads ļoti aktīvi izmanto likteņa piespēli (Kadagas iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu). Katru dienu redzu spāņus, slovākus, amerikāņus cilvēkus ceļojam uz Carnikavu ar riteni – uz jūru. Ja Ādažu novadā jaunais bizness zeļ un plaukst, un pat ir kapacitātes problēmas, tad kādēļ to nevar palīdzēt risināt Carnikava? :)


Dažas mob. tel. bildes no atvaļinājuma - laiks nebija nemaz tik slikts. :)

20170720_205646.jpg

20170713_095348.jpg


20170722_163202.jpg

20170722_163314.jpg

20170722_165926.jpg

Lieli viedtālruņi pilnībā nomākuši planšetdatoru izmantošanu

Planšetdatoru tirgus piedzīvo kritumu jau kopš 2015. gada, tomēr pirmo reizi statistika parāda, ka jūtami sarūk planšetdatoru aktīvo lietotāju skaits. Tuvāko piecu gadu laikā tiek sagaidīts, ka planšetdatori turpinās izmirt, samazinoties to izmantošanai par aptuveni 1% katru gadu. Vienlaikus viedtālruņu skaita pieaugums tiek lēsts ap 7% robežās katru gadu. Ķīnā jau šobrīd vismaz 65% izmanto viedtālruņus, […]

Garas brīvdienas

Nav jau arī jēgas palikt strādāt, ja izrādās, ka kolēģim, kurā iemīlējies pirmajā darba dienā, jau ir sieva.

Nokia 6 apskats

Nokia kārtējā pārdzimšana ir radījusi pamatīgu interesi par zīmola viedtālruņiem, kaut tie tapuši kaut kur tālajā Ķīnā, turklāt Nokia zīmolu izmanto HMD Global, kam ar sākotnējo Somijā bāzēto telefonu ražotāji nav pārāk liela sakara. Nokia 6 ir pirmais jaunā zīmola lietotāja izziņotais viedtālruņa modelis. Nokia 6 tika izziņots janvārī MWC 2017, tirgū tas nonāca ar […]

Mazmazmeita bija šokēta redzot, kam lūgsnas raida omīte

Kādas Brazīlijā dzīvojošas sirmgalves mazmazmeita bija šokēta redzot, kam tiek raidītas viņas katoļticīgās omītes mātes dedzīgās lūgsnas.

Mazmazmeita bija šokēta redzot, kam lūgsnas raida omīte

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Mammu, re kur Pežo banka!

Gribu piedalīties joku konkursā! Te mana dēla Emīla joks. 

"Klapatas" ar kanalizāciju

Jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas stājušies spēkā 1. jūlijā, paredz daudz lielākas rūpes par vides tīrību un notekūdeņu savākšanu. Iedzīvotājiem, kuri neierīkos pieslēgumu centralizētajam kanalizācijas tīklam, tiks doti aptuveni...

Tele2 izziņo 2017. gada pirmā pusgada finanšu rezultātus

Mainot mobilo pakalpojumu sniedzēju, visvairāk klientu 2017. gada pirmajā pusgadā izvēlējušies sakaru operatoru “Tele2”. Pateicoties esošo klientu uzticībai, kā arī klientu skaita pieaugumam kopumā, par 10,5% audzis uzņēmuma apgrozījums, pirmajos sešos mēnešos pārsniedzot 55 miljonus EUR. “Tele2” šī gada jūnijā  veiksmīgi izpildīja arī Eiropas Savienības (ES) viesabonēšanas regulas par mobilo pakalpojumu lietošanu Eiropā kā mājās, […]

Īsākais Bībeles komentārs

Lai uzzinātu par ko vēstī katra no Svēto Rakstu grāmatām, vairs nav jātērē daudz laika lasot, jo tagad tvīterī publicēts līdz šim īsākais Bībeles komentārs.

Īsākais Bībeles komentārs

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Jānis Bērziņš: Dažas pārdomas par nodokļu reformu

Nodokļu reforma ir raisījusi polemiku. Protams. Latvijas nodokļu politika soda uzņēmējus un strādniekus, bet ir ļoti labvēlīga turīgiem cilvēkiem, tāpēc ir diezgan liela pretestība to mainīt. Turīgie finansē partijas taču. Šis ir Flika paradoksa galvenais pamats, jeb 2010.g toreizējais AirBaltica prezidents Bertolts Fliks teica, ka “(B)ūt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, un man tā nodokļu sistēma perfekti der. Bet būt nabagam Latvijā ir ļoti dārgi, un tas ir briesmīgi.”

Diskusija galvenokārt balstās uz diviem punktiem. Nav tā, ka atbalstu šo nodokļu reformu, bet tomēr aicinu domāt par tiem no cita uzskatījuma.

i. Ienākuma nodokļi lielām algām ir vieni no augstākajiem ES

Tas nav. Piemēram (runa iet tikai par IIN nevis par IIN+SOC+un citi):

Zviedrija: 57,1%
Dānija: 55.8%
Austrija: 55%
Beļģija: 53,7%
Nīderlande: 52%
Somija: 51,6%
Francija: 50.2%
ASV: 39.6%
Eirozona: 39%

Ir interesants pievērst uzmanību tam, ka Latvija šobrīd ir 30. vietā. Dažas valsts, kur nodokļi ir mazāk nekā Latvijā ir:

Igaunija: 20%
Moldova: 18%
Ukraina: 18%
Rumānija: 16%
Lietuva: 15%
Baltkrievija: 13%
Krievija: 13%
Bulgārija: 10%
Melnkalne: 9%

Kāds ir pirmais visacīmredzamākais secinājums? Ka IIN nodokļi attīstītās valstīs ir daudz augstāks nekā neattīstītās valstīs.

ii. Ir stiprs viedoklis, ka jauno darba nodokļu likmju un augstākas darba izmaksas dēļ nebūs investīcijas konkurētspējīgās nozarēs, īpaši ārzemju investīcjas.

Tas ir mīts. Pirmkārt, ja tas būtu patiesība, ņemot vērā Latvijas esošo nodokļu slodzi, mums līdz šīm būtu investīciju bums. Mums nebija. Otrkārt, kā izskaidrot ārzemju investīcijas Skandināvijā, Vācijā, ASV, utt.? Atbilde ir vienkārša. Augstās produktivitātes nozarēs darba izmaksas nav visbūtiskākās. Citēju Risto Laulajainen and Howard A. Stafford’s “Corporate Geography Business Location Principles and Cases.” Tā ir gandrīz 25 gādu veca, bet joprojām aktuālā:

“The generalization is that relatively unsophisticated production processes requiring less skilled workers producing standardized products are more likely to be located in low-wage peripheral areas with ample labor pools; sophisticated products and processes are more likely to be found in established manufacturing regions, and often near corporate headquarters and R&D laboratories.”

Tāds ir Latvijas gadījums. Es esmu gatavs piekrist tam, ka jaunās likmes nebūs labvēlīgas Latvijas esošajiem ekonomiskajiem sektoriem. Galu galā, kopš neatkarības galvenais konkurētspējas mehānisms ir bijuši mazas algas, nevis darbu aizstāt ar kapitālu un saražot augstākās tehnoloģijas preces. Protams, ka ir izņēmumi, bet kopumā Latvijas ekonomika vēl daudz kas jāattīstās. Lai tas būtu, noteikti jāmaina esoša ekonomisko politika, jo pēc 25. gadiem tā rezultāts ir neapmierinošs.

Tāpēc diskusijai jābūt dziļakai. Jārunā nevis vienkārši par progresīvo nodokļu, bet par progresīvo fiskālo politiku kā daļa no industriālās politikas, kas mērķē uz augstās produktivitātes sektoru attīstību. Igaunijas ekonomikas produktivitāte ir ievērojami augstāka, tāpēc algas arī. Lietuva drīz mūs apsteigs. Drīzāk, tas ir rezultāts no tiem saucamiem nemateriāliem faktoriem kā izglītība, birokrātija, tiesu neatkarība, (ne)korupcija, utt..

Latvijai ir nepieciešams izveidot attīstības politiku, nevis vienkārši domāt par izaugsmi. Ļoti nopietni aicinu ņemt vērā atšķirību starp “izaugsmi” un “attīstību”. Diemžēl ekonomikas zinātne ir diezgan ideoloģiska. Vairākas pieejas, tā skaitā tā, kas ir pašlaik modē, pieņem, ka izaugsme un attīstība ir viena un tā pati lieta. Taču, izaugsme nenozīmē attīstību. Mums bija ļoti strauja izaugsme starp 2004. g. un 2008. g., bet ir skaidrs, ka tā nebija attīstība. Attīstības līmeni var konkrēti un viegli noteikt, salīdzinot valstu eksportus. Piemēram, Latvija un Zviedrija. Mēs galvenokārt eksportējam primāras preces. Zviedrija eksportē ieročus, Volvo un Scania mašīnas, IKEA (tās nav vienkārši mēbeles, bet ir koncepcija: dizains, praktiskums, kvalitāte), Ericsson telekomunikāciju iekārtas un, vēl svarīgāk, tehnoloģiju, Electrolux sadzīves tehniku, utt. Ja mūsu ekonomika turpinās augt tajos pašos sektoros kā līdz šim, mēs neattīstāmies. Vai nu mēs stagnējam, vai mēs palikām arvien vairāk attīstīto valstu aizmugurē. Izaugsmei ir jābūt ar attīstību.

Tāpēc nodokļu politikai vai drīzāk fiskālai politikai ir jābūt daļa no industriālas politikas, kas ir instruments Latvijas ekonomikas attīstībai. Esoša attīstības politikai bija piemērota 1990-jos gados un varbūt līdz pat brīdim, kad Latvijas pievienojās Eiropas Savienībai. Paldies visiem, kas palīdzēja Latvijai pāriet uz moderno ekonomiku. Tagad Latvijai vajag citu ekonomisko politiku lai attīstītos. Jādomā ārpus vecas ekonomistu paaudzes (Repše, Godmanis, utt.) teorētiskiem rāmiem un pieņēmumiem. Tie nestrādā, jo esam citā attīstības posmā un valsts ekonomikai ir citas problēmas un vajadzības.

Es vēlāk rakstīšu, kas būtu nepieciešams. Konceptuāli atbilde ir vienkārša: valsts jāatbalsta reālās ekonomikas augstas produktivitātes nozarēm, nevis finanšu sektoram, mājokļu tirgum, baļķu eksportētājus, utt. Kā konceptu, tas ir ļoti acīmredzams un vienkārši. Lai to īstenotu reālā dzīvē, būs ļoti grūti “neredzamo spēku” dēļ.

Konkursa raksts: Piedod, Polija!

Konkursa raksta autore Linda Lūkina-Kald

Atzīšos! Polijā biju, tikai caurbraucot pirms 17 gadiem skolas ekskursijā, un vienmēr pēc tam šī zeme asociējas tikai kā caurbraucamā valsts. Tāpēc ar ģimeni parasti aizlidojam uz Vāciju, Itāliju vai Franciju un tur sākam savus piedzīvojumus, lai lieki nav jātērē laiks caurbraucot!
4 brīvas dienas, ko lai dara – jābrauc pie Baltijas jūras! Tikai no citas puses!

Laipni lūgtum Ziemeļpolijā!

Ceļojuma sastāvs – mamma, kura negrib sēdēt mājās jeb tīrīt māju; tētis, kas piekrīt sievai 89% gadījumos un 2 bērni – 10 gadi un 2 gadi, kuriem nav variantu – jādodas ceļojumā!
Polijā tiešām ir ko vairāk redzēt par Varšavu un Krakovu, braucot cauri! Ārprāts! Es pat tagad rakstot, visu laiku tikai skandinu caurbraucamā valsts, braucot cauri!
Būtu skumji, ja par Latviju tā citi domātu!
Polija nav tikai tranzīta valsts, kas pilna ar lētajiem drēbju tirgiem vai poļu āboliem, lai arī lielveikalos augļu stendā 90% tik tiešām bija tikai poļu āboli, un citi “ārzemju” augļi bija cītīgi jāpameklē!
Ziemeļpolija ir šarmanta, mazliet laucinieciska ar “Windows98” pļaviņām, koku alejām un vēsturi! Skaisti!
Polija ir pārsteidzoša gan dabas, gan vēstures ziņā! Tik tuvu Latvijai un tik nezināma, vismaz man!
Pirmās divas dienas braucam pa maziem un pārsteidzoši šauriem ceļiem, ciemats pēc ciemata ar vidējo ātrumu 70 kilometri stundā, jo starp ciematiņiem jau mans šoferītis neiztur un uzņem strauji ātrumu līkumotajos koku alejas ceļos – skaisti kā Francijā vai Itālijā! Tik koki izrotāti ar bumbuļiem kā Ziemassvētkos!

Vēsturiskais šarms

Ziemeļpolija līdz pat Gdaņskai daudz veltīta Kopernikam – ielas, pieminekļi!
Kas ir Koperniks? To mums izstāstīja mūsu mazā runājošā enciklopēdija – vecākais dēls, kurš no mazotnes aizraujas ar astronomiju. Koperniks atklāja, ka nevis visas planētas griežas ap zemi, bet saule ir visa centrs un tostarp arī zeme, un visas planētas griežas ap sauli. Mums vecākiem nākas tikai piekrist, jo apgāzt šo teoriju neesam spējīgi!
Polijā astronomija iet roku rokā ar reliģiju, jo Kopernika pieminekļi bieži ir pie baznīcām – reliģija blakus astronomijai un zinātnei! Pārsteidzoši un tā tas jau ir bijis gadsimtiem!
Mazajās pilsētās ir savs šarms – klusi vakari, pastaigas pa senajiem ciematiņiem, kuros it kā nekas nenotiek, bet no otras puses, tas aizrauj! Tāpēc man patīk tajās ne tikai cauri braukt, bet palikt arī pa nakti, jo te dzīves ritms palēninās un Tu spēj to izbaudīt nesteidzoties!


Lielisks piemērs ir Fromborka! Pilsēta atrodas pie pašas Baltijas jūras ar skaistu katedrāli kalnā! Un, ja vēl no istabas loga vari skatīties uz šo lielisko skatu! Dievīgi!
Mani pārsteidza Fromborkas viesnīca, uz kuras bildēm arī uzķēros, rezervējot numuru! Viss atbilda rezervētajam un bija vēl labāk nekā iecerēts: numurs ar skatu uz katedrāli, istaba plaša ar īstiem ziediem vāzē, welcome dzērienā poļu liķierītis un brokastis! Vienreizējas brokastis tādai mazai vietai – es pat teiktu izcilas! Sen nebiju izjutusi vietu, kur tik neuzbāzīgi bija par visu padomāts ar lielisku apkalpošanu un istabas interjers ar skaistām niansēm! Tu kā viesis vari justies vienkārši lieliski!
Es varētu te vēl palikt! Tiešām!


Turpmākajās dienās papildinājām Polijas ekonomiku vai vismaz akcīzes nodokli, jo par ceļojuma dzērienu kļuva tieši liķierītis, kas laikam nav baudīts kopš studiju gadiem!
Lai kā man patiktu mazās pilsētas, savā ceļojumā iekļāvu Gdaņsku uz 2 naktīm!
Kāpēc lielu pilsētu, kas ir netipiski man? Lai vakaros būtu, ko darīt un pa dienu apskatītu vietas ap šo reģionu!
Lai arī Gdaņska asociējās ar lielu ostas pilsētu, tad pašā pilsētā neizjūt šo stratēģisko jūras punktu!
Iemīlēties Gdaņskā! Elementāri, Vatson! Skaista vecpilsēta gar kanālu! Restorāns pie restorāniņa, kuri pārsteidz ar interesantiem interjeriem. Vakaros vienkārši dievīgi izgaismota kā skaistā pasakā!
Esot Polijā, atcerējos Mārtiņa Sirmā raidījumu “Kulta ēdieni” Polijā! Tad ik pa laikam gaidīju to balagānu, poļu krāsainību jeb bezgaumīgumu – vai nu tas, palicis laukos, vai arī tas strauji mazinās! Vecpilsēta izskatās tik zināma un nevaram saprast, kam tā līdzinās – kaut kas no Vācijas, Beļģijas… Pati vecpilsēta ir uzcelta no jauna pēc 1944. gada bombardēšanas! Tomēr, esot tur, viss izskatās kā sendienās!

Ko vēl apskatīt Ziemeļpolijā?

Pa ceļam var piestāt “Vilku midzenī” – bunkuru sistēma, kurā Hitlers kara pēdējos gados slēpās 800 dienas. “Maps.me” mūs izveda līdz bunkuram pa bruģētu meža ceļu (bruģis mežā!) un es vēl domāju, kā te var izbraukt lielie tūristu autobusi, bet nē – mēs laikam piebraucām pa Hitlera ceļu, jo tur var nokļūt arī no otras puses pa skaisti glancētu ceļu.
Midzenis atrodas mazā nekurienē – mistiskā mežā vai arī šo auru mežam piešķir tikai Hitlera klātbūtne!? Mums jau otrā ceļojumā seko atkal Hitlers, jo arī pirms 2 gadiem, kad ceļojām pa kalniem Austrijā un Vācijā pabijām viņa “Ērgļa ligzdā”.
Cena ģimenei, ar autostāvietu ap 10 EUR.

Sopot kūrortpilsētu ar lielisku krasta promenādi un garāko molu Eiropā 515,5 metru garumā, kur acis žilbst saulē no baltās krāsas visapkārt.
Mola galā atrodas restorāns un pats lieliskākais, ka par mola pastaigu ir jāmaksā ~ 5 EUR ģimenei ar 2 bērniem. Bizness strādā! Palangā mols ir bezmaksas, bet Sopotā, skatoties no mola, uz krastā esošām lepnajām viesnīcām sajūties kā Francijas Rivjērā.

Lacka Dune – lielākās kāpas Eiropā. Atkal lielākās – viss ir lielāks un garāks nekā Baltijā. Nav jau labi salīdzināt, bet, ja esi bijis Nidā (Lietuvas kāpās), tad nekas daudz nepārsteidz. Smiltis paliek smiltis!;) Tomēr te var labi pavadīt laiku svaigā gaisā. Lai tiktu līdz kāpām, jāmēro 5 km pa meža ceļu vienā virzienā!


3 veidi kā to paveikt – ejot (mums tas atkrīt ar savu divgadnieku, jo citādi paietu ½ diena); braucot ar riteni vai elektrovilcieniņu.
Mēs izvēlamies riteņus, kura piedāvājumā brīnumainā kārtā iekļauts arī bez maksas bērna velosipēdu sēdeklītis! Būs viennozīmīgi ātrāk nekā ejot, un pie viena izkustēsimies, un būs uz 1/2 lētāk nekā ar elektrovilcieniņu.
Viena riteņa īre 3,50 EUR uz visu dienu jeb mūsu gadījumā 10 km izbraucienam + parka ieejas maksa ap 1,50 EUR personai + autostāvieta par katru stundu 1,50 EUR
*te bija sajūta, ka jāmaksā ik uz soļa


Izbraukt Gdaņskā ar Amber Sky jeb London Eye panorāmas ratu! 15 minūšu brauciens, lai pavērtos uz pilsētu no augšas – maza atrakcija bērniem! Tomēr 15 minūtes ir par daudz, jo pēc 2-3 apļiem, jau mazliet palika garlaicīgi ne tikai man, bet arī bērniem.
Cena – pieaugušajam 28 PLN, bērnam līdz 140 cm – 18 PLN, mazais bezmaksas (4,30 EUR – 6,65 EUR par personu)
Vēl Gdaņskā varot doties uz Solidaritātes muzeju; uz zinātnes centru līdzīgu kā Ahhaa Igaunijā vai Gnynā uz ūdens atrakcijas parku. Tik vien vai visam būs laiks un vēlme! More is less, bet katram savs ceļošanas modelis!

Cenas

Vienas apmeklējuma vietas cena vidēji ir 6-8 PLN personai (1,40 – 1,90 EUR).
Otrais ēdiens vidēja līmeņa ēstuvēs 15-25 PLN (3,50 – 6,00) + autostāvietas cena apmeklējuma vietā ap 6 PLN (1,40 EUR)
Par cenām – var pārsteigt un izbrīnīt! Kaut kur kaut kas ir iekļauts, kaut kur ik pēc soļa jau jāveic cits maksājums. Tad tik nosakām – Polija!

Laiks

Ceļš līdz Gdaņskai ir ap 12 stundām, 780 km.
Varbūt pēc dažiem mēnešiem ceļā pavadītais laiks no vienas pilsētas uz otru būs stipri īsāks, jo liekas, ka Polijā vienlaicīgi visos ceļos un pilsētās notiek ceļa remonti! Ceļojumā jau pieradām, ka 100 km jābrauc 3 stundas atļautajā ātrumā! Cerams, mums nepienāks “cedeles” par ātruma pārsniegšanu! Jo nervi dara savu, kad ik pa 100 metriem ieraugi atkal ceļa zīmi 30-50 km/h!
Ko darīt mašīnā? Lai ātrāk paietu laiks var spēlēt spēles, piemēram, veco labo alfabēta spēli, kas liek darboties smadzenēm un bērni var iemācīties jaunus vārdus vai uzgriezt skaļāk mūziku un iztrakoties!

Ko varu ieteikt!

Pēc iespējas:
– izvēlies vietas, kuras tiešām interesē un neķer visu pēc kārtas, jo tad ceļā droši vien aizietu 2 mēneši, nevis 4 dienas!
– izvēlies nakšņot vienā vietā vairāk nekā vienu nakti, lai katru dienu ietaupītu laiku uz izreģistrēšanos un iereģistrēšanos nākošā vietā + izbaudot savu naktsmītni (mūsu modelis 4 dienām bija 1 nakts pa ceļam un 2 naktis vienuviet)
– ja brauc ar mazu bērnu un viens atsakās vai neizmanto ratus, tad naktsmītni izvēlies maksimāli tuvu “atrakciju” vietām. Būs tiešām vieglāk, lai arī naktsmītne TOP vietās izmaksā mazliet vairāk! (Mums šoreiz Gdaņskā bija ideāli: 100-200 metru attālumā no naktsmītnes atradās katedrālē, kanāls, pilsētas laukums; mašīnas stāvvieta bezmaksas)
– ja tomēr vēlaties aizbraukt uz Baltijas jūru pie Ziemeļpolijas, atvēli vairākas dienas, ja braucat ar bērniem. Mums 4 dienas ceļojumam bija stipri par maz. Iznāca tik vien kā maza iepazīšanās ar Poliju un ilgais ceļš mājās!
Sajūtas par Poliju ir mainījušās. Priekšstati un nepatika ir gāzta! Piedod Polija, ka tik ilgi vairījos no Tevis! Varbūt manu ceļojumu uzlaboja mana kompānija, mani 3 vīrieši! Kas to lai zina, bet ir jauki arī braukt mājās!
JĀ! Pirmo reizi braucam tik daudzus kilometrus kopā ar bērniem un arī paši, bet mums laikam paveicās! Lielajam puikam varbūt kaut kas arī nepatika savā pirms tīņu vecumā, bet viņš vismaz nečīkstēja, bet mazais ir liels pārsteigums! Vienmēr esmu vairījusies braukt ar mazu bērnu tik daudzus kilometrus no vietas ar mazām pauzītēm, bet viņš jūtās tik omulīgi! Vai arī liels nopelns, ka nav viens, bet kopā ar lielo brāli!
Ceļošana ir skaista! Lai arī daudz ko droši vien neredzējām, bet tas nekad nav bijis mūsu ģimenes pašmērķis, bet izbaudīt laiku kopā, uzkavēties vietās, kuras mums simpatizē, un būt mums pašiem – mazliet dulliem, mazliet bērnišķīgiem!
Iesaku vienreiz aizbraukt uz Poliju, ja arī Tu mazliet no tās vairījies!

Paldies Lindai par iedvesmošanu ceļot arī tepat tuvu! Ja arī tu vēlies piedalīties sapņu ceļojumu aprakstu konkursā, piesakies līdz 28.jūlijam ŠEIT!

SIA Varis Toys

Darba intervijās ļoti nocūko bijušos darbiniekus. Mīl spontāni samazināt algas un pārmest par negūto peļņu. Vēlas vienā personā apkopēju, krāvēju, loģistikas speciālistu un marketinga guru ar grāmatvedības iemaņām.
Tavsdarbslv?d=yIl2AUoC8zA Tavsdarbslv?d=qj6IDK7rITs

Kolekcija Charmea – lai apakšveļa izdaiļo Tevi!

Charmea_StarStyle_lv

Pievilcīga, melna un mirdzoša … Charmea kolekcija! Tā mūs jau ir savaldzinājusi mūs! Un tevi? Paskaties!

Mēs vēlamies Tev parādīt… smalku nakts kleitiņu, vilinošu korseti, seksīgu komplektu ar zeķturiem, seksīgus stringus un vilinošas zeķes, kas perfekti piestāvēs korsetei un komplektam. Izcel savu skaisto augumu tieši tā kā Tu vēlies!

Eleganta nakts kleitiņa Charmea + stringi

charmea_babydoll_starstyle_lv

Eleganti melns un pārsteidzoši sievišķīgs dizains. Šī kleitiņa ir vairāk nekā tikai seksīga apakšveļa. Tas ir vilinošs uzaicinājums uz neticami burvīgu nakti!

  • Gaisīgs, gluds audums;
  • Mežģīņu dekoltē daļa un kleitiņas priekšpuse;
  • Regulējamas lencītes ar cirkonija rotājumiem (NickelFree);
  • Satīna pušķītis starp bļodiņām;
  • Pieskaņoti stringi iekļauti komplektā;
  • Smalks, elastīgs audums (85% poliamīds, 15% elastāns).

Oriģināls Obsessive produkts – iepakots oriģinālā Obsessive kārbiņā!

Jutekliska korsete Charmea ar zeķturiem + stringi

obsessive_charmea_corset_starstyle_lv

Uzvelc korseti Charmea un… neizslēdz gaismu! Ļauj Viņam apbrīnot Tavu jauno izskatu! Priekšpuse izskatās patiešām burvīgi. Izceltas auguma līnijas, vilinošas mežģīnes un perfekti rotājumi papildina sievišķo skaistumu! Tagad pagriezies un parādi kārdinošo mugurpusi! Pikantā aizdare un izceltā sēžamvieta rosinās Viņa fantāziju!

  • Vilinoša korsete, izgatavota no gluda auduma un ziedu mežģīnēm;
  • Kārdinoša, caurspīdiga priekšpuse – optiski slaidina augumu!
  • Regulējamas lencītes ar cirkonija rotājumiem (NickelFree);
  • Satīna pušķītis starp bļodiņām;
  • Regulējami zeķturi;
  • Pieskaņoti mežģīņu stringi iekļauti komplektā;
  • Smalks, elastīgs audums (85% poliamīds, 15% elastāns).

Oriģināls Obsessive produkts – iepakots oriģinālā Obsessive kārbiņā!

Smalks apakšveļas komplekts Charmea: krūšturis, zeķturis un stringi

obsessive_charmea_set_starstyle_lv

Iededzini mīlas liesmu ar šo burvīgo apakšveļas komplektu! Tas ir neticami smalks, bet dod neticami lielu baudu! Izcel krūtis ar krāšņu krūšturi, piešķir gurniem vilinošu izskatu ar zeķturi un uzvelc mežģīņu stringus, lai atklātu kārdinošo dupsīti! Tu būsi tik seksīga!

  • Pārsteidzošs komplekts ar zeķturi;
  • Gluda auduma un caurspīdīgu mežģīņu kombinācija;
  • Seksīgs krūšturis ar regulējamu aizdari;
  • Cirkonija kristāli starp bļodiņām un zeķtura priekšpusē;
  • Regulējami zeķturi;
  • Pieskaņoti mežģīņu stringi iekļauti komplektā;
  • Smalks, elastīgs audums (85% poliamīds, 15% elastāns).

Oriģināls Obsessive produkts – iepakots oriģinālā Obsessive kārbiņā!

Seksīgi stringi Charmea

obsessive_charmea_thong_starstyle_lv

Vēlies pavadīt aizraujošu laiku? Uzvelc kaut ko, kas sniedz daudz baudas! Uzmini, kas tas ir? Charmea stringu elastīgās mežģīnes liks Tev justies fantastiski un izskatīties skaisti!

  • Jutekliski stringi melnā krāsā;
  • Smalks, gluds audums;
  • Mežģīnes ar sīku ziedu motīvu;
  • Patīkams, elastīgs, perfekti pieguļošs  audums (85% poliamīds, 15% elastāns).

Oriģināls Obsessive produkts – iepakots oriģinālā Obsessive kārbiņā!

Elegantas zeķes Charmea

obsessive_charmea_stockings_starstyle_lv

Kā būtu gūt patiešām pārsteidzošu pieredzi? Burvīga mežģīņu un sietiņa kombinācija liks Tev izskatīties fantastiski! Vēlies izmēģināt? Dari to tagad!

  • Caurspīdīga auduma un mežģīņu zeķes;
  • Zeķu augšdaļa bez silikona joslām, tāpēc būs nepieciešams zeķturis, lai tās turētos tām paredzētajā vietā.
  • Patīkams, perfekti pieguļošs  audums (90% neilons, 10% elastāns).

Oriģināls Obsessive produkts – iepakots oriģinālā Obsessive kārbiņā!

Vai Tu jau zini, kurš modelis (varbūt vairāki?) būs Tava jaunā, neticami vilinošā apakšveļa?

Apskati visu kolekciju <<< TE>>>

Indija grasās aizliegt pašbraucošas automašīnas

Pašbraucošu automašīnu tehnoloģijas sāk palēnām pārņemt pasaules attīstītās daļas – ASV, Dienvidkoreju, Vāciju un Austrāliju. Bet tiek ziņots, ka Indijā pašbraucošu automašīnu tehnoloģija, visticamāk, tiks aizliegtas. Kas gan licis Indijas gudrajām galvām gatavoties šāda likuma pieņemšanai? Satraukums par nepiemērotiem ceļiem un citu infrastruktūru? Ne gluži! Indijā ir ļoti zemas darbaspēka izmaksas, turklāt lielie attālumi nozīmē […]

Par topošo filmu ”Nameja gredzens”

Studio F. A. Porsche dizainētie smalkie un elegantie monitori tagad ir pieejami veikalos

Divi labi pazīstamā dizaina nama Studio F. A. Porsche dizainētie un monitoru ražotāja AOC izstrādātie jaunie monitori tagad ir pieejami veikalos. 24″ AOC PDS241 un 27″ AOC PDS271 ir unikāli monitori ar neparastu izskatu. Abiem monitoriem ir trīs nemanāmo malu AH-IPS panelis un asimetrisks metāla statīvs, kurā apslēpti elektrības/monitora vadi, tā radot īpaši plānu un […]

Skaidri ir apliecināts aizliegums sievietēm būt par mācītājām

“Sieva lai mācās mierā, pilnīgā paklausībā. Un es neļauju sievai vīru mācīt vai valdīt pār vīru, bet tai jāpaliek mierā. Jo Dievs pirmo izveidoja Ādamu, tikai pēc tam Ievu. Ne jau Ādams tika pievilts, bet sieva, viņa izdarīja pārkāpumu. Sievas tiks izglābtas caur bērnu dzemdēšanu, ja vien pieticīgas tās paliks ticībā un mīlestībā, un svētumā.” [1.Tim.2:11–15]

skaidri ir apliecināts aizliegums sievietēm būt par mācītājām

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgās diskusijas | bībele | baznica | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Uz jūrmalu pēc svaiga gaisa un veselības

Jau vairākās paaudzēs mūsu ģimenē slimo ar elpceļu saslimšanām, astmu un alerģijām. Ir mēģināts dažādiem veidiem ar to cīnīties, tomēr efektīvus rezultātus sniedz tikai spēcīgi medikamenti, kas attiecīgi arī atstāj citas nevēlamas sekas organismā. Tāpēc viens no veidiem, kā mazināt…
Read more

The post Uz jūrmalu pēc svaiga gaisa un veselības appeared first on Liepajasblogs.lv.

STOP mītiem! Vai LaIPA administrē mūzikas straumēšanas servisus?

Kas aprēķina un izmaksā atlīdzību par straumēšanas servisos atskaņotajām dziesmām? Vai šīs atlīdzības Latvijā administrē LaIPA? Šie ir praktiski jautājumi, par kuriem aizdomājas mūziķi un producenti.

Blakustiesības ir noteiktas likumdošanā, Latvijā blakustiesības regulē Autortiesību likums un Autortiesību Kolektīvā pārvaldījuma likums, starptautiski tā ir 1961. gada Romas konvencija “Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību”, Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada līgums par izpildījumu un fonogrammām u.c. normatīvie akti.  Likumdošana paredz, ka tiesību īpašniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantoti viņu mūzikas ieraksti. Tāpat Latvijas Autortiesību likums nosaka mūzikas ierakstu izmantošanas veidus, kas ar likumu tiek administrēti tikai un vienīgi ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību, un tādus izmantošanas veidus, ko tiesību īpašnieki var administrēt paši.

Mūzikas ierakstu izmantošana straumēšanas servisos vai darbu padarīšana pieejamu internetā ir tiesību veids, ko mūzikas ierakstu producenti un izpildītāji ir izvelējušies pārvaldīt vai administrēt paši.

Tas nozīmē, ka paši tiesību īpašnieki slēdz līgumus ar straumēšanas servisu kompānijām un saņem atlīdzību tiešā veidā no pakalpojumu sniedzējiem.

Straumēšanas servisos izmaksājamā atlīdzība tiek aprēķināta pēc mūzikas ierakstu atskaņoto reižu skaita – jo vairāk atskaņo, jo lielāka atlīdzība. Mazāk zināmiem mūziķiem ievērojamu atskaņojumu reižu skaitu iespējams sasniegt, iekļūstot kādā no Spotify vai citu straumēšanas servisu veidotajiem mūzikas sarakstiem, piemēram, noskaņojumu mūzika vai pleiliste kafejnīcām. Protams, jāņem vērā arī dažādu servisu godīgums. Pēc IFPI datiem, 2013.gadā YouTube mēnesī apmeklēja miljards unikālo apmeklētāju, bet tiesību īpašnieki saņēma vien 450 miljonus ASV dolāru par darbu izmantošanu. 2014.gadā Spotify bija 60 miljoni abonementu un atlīdzībās mūziķiem izmaksāts miljards dolāru. Var diskutēt par atlīdzības apjomu vienas dziesmas atskaņošanas reizei, bet, ņemot vērā, ka katrs šāds serviss piedāvā savus noteikumus, tikai paši tiesību īpašnieki, slēdzot līgumus ar straumēšanas servisu pakalpojumu sniedzējiem, izvērtē savus ieguvumus.

Svarīgi saprast, ka Latvijā straumēšanas servisi vēl joprojām ir sava veida mūzikas popularizēšanas kanāli, kas pilda reklāmas funkciju, ērti un vienkārši piedāvājot mūziku sabiedrībai.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar LaIPA ekspertiem tel.nr. 67605023, e-pasts , kas sniegs pilnvērtīgas konsultācijas blakustiesību jautājumos.

Avoti: wipo.int, laipa.org

Latvijas pilsoņi, izbraucot dzīvot uz citām valstīm, kļūst par Latvijas nerezidentiem

Ārzemēs dzīvojošo tautiešu vidū sašutumu izraisījušas vairākas ieceres - gan tas, ka turpmāk visa viņu Latvijas banku kontu informācija tiks darīta zināma Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan banku plāni ziņot par apgrozījumu virs 15 000 eiro gadā, kas, piemēram, Lielbritānijā strādājošajiem nebūt nav milzīga summa, jo ir mazāka par minimālo gada algu. Vēstules no Latvijas bankām ir saņēmuši gan tie, kuri ir deklarējuši savu dzīvesvietu ārzemēs, gan tie, kuri joprojām deklarēti Latvijā. Izrādās, ka bankas to, vai konkrētā persona dzīvo Latvijā vai ne, var secināt pēc klienta sniegtās kontaktinfromācijas bankai.

Lietus un teknes

Bija man tāds apzināts gājiens pie jumta montāžas, ka vēlējos tikai 4 notekas attiecīgi pa stūriem. Pareizi būtu vēl pa vienai/divām pa vidu, jo lielās jumta plaknes ir 150m2. Biju nolēmis ka 5 reizes gadā būs ok ja viss ūdens nebūs savācams un kaut kas pāries pāri, toties necūkāšu mājas vidu ar papildus notekām. Kā tas izskatās dabā beidzot ieraudzīju. Pie tam man tur viens savienojums nav līdz galam uzlikts un tekne attiecīgi ir nedaudz slīpa.

IMG_6727IMG_6728

Pasākums ir pilns līdz lūpai un sit pāri ūdeni. Tā kā biju rēķinājies ar to, tad ir ok. Stulbi būtu, ja nāktos to konstatēt pēc kāda “meistara” darba un tas nebūtu plānots:) Bet nu izvēle katra paša ziņā cik notekas laist zemē.

IMG_6729


Facebook ķēries pie modulāra viedtālruņa izstrādes

Baumas norāda, ka pēc Google Project Ara neveiksmes Facebook ir sarosījies, lai izveidotu modulāru viedtālruni. Pagaidām Facebook saņēmis tikai patentu, kas ļauj nojaust par modulāra viedtālruņa iespējamu tapšanu nākotnē. Oficiāli Facebook ir atteicies komentēt jebkādas baumas par modulāra viedtālruņa izstrādi. Tiek pieļauts, ka Facebook veidos ne tikai pliku telefonu, bet to papildinās ar jaunas idejas kameru un mašīnmācīšanās elementiem. […]

Bastojam Līgo!

Mēs nolēmām Līgo svētkus nesvinēt tā vietā aizdoties uz Vedzes dabas taku. Pa ceļam apskatījām arī Ķeipenes stacijas monumentu.

Pašu dabas taku jau esam vienu reizi izstaigājuši, tāpēc šoreiz bridām pa pašu Vedzes upi, kas bija daudzreiz interesantāks pasākums.

Atpakaļceļā apciemojām mūsu komrādu Reini ar ģimeni un iečekojām Moskābeli un DIY brīvdabas kinozāli, kuru bija sagatavojis saviem vasaras saulgriežu viesiem.
----------------------------------------------
Saite uz video: https://www.youtube.com/watch?v=LtvIhgvWBH8

YOUTUBE_4
----------------------------------------------
Mūzika:
Bandmaster - https://www.facebook.com/bandmastersound
Āres - https://www.facebook.com/aresarehere/
Satellites.lv - https://www.facebook.com/satelliteslv/
----------------------------------------------
Latvija UZ krekla: http://shop.skatkartes.lv/
Apskates objekti Latvijā: http://www.skatkartes.lv/karte/
Foto blogs par Latviju: http://www.skatkartes.lv

Lilaste-Baltā kāpa-Pabaži jeb ~9km gar jūras krastu

Ir agrs svētdienas rīts un mostos ar domu “viss, gribu uz jūru”! Neraugoties uz to, ka iepriekšējā vakarā pati sev esmu nosolījusies, ka gulēšu ilgi (te gan jāprecizē, ka “gulēt ilgi” man nozīmē vismaz līdz 6:30, bet ne ilgāk par 7:00), domas par jūru mudina celties un kravāt mugursomu, kurā iemetu ūdens pudeli, dažus banānus, fotoaparātu un vieglu, ūdensnecaurlaidīgu jaku gadījumam, ja Latvijas vasara izdomā izspēlēt ļaunu joku. Baudot rīta kafiju, izskatu vilcienu kustības grafiku un plāns skaidrs – jāiet no Lilastes uz Pabažiem, kas pēc Google kartes ir aptuveni 12 km pa autoceļu. Dzīvē, ejot gar jūras krastu no Lilastes dzelzceļa stacijas līdz Baltajai kāpai, mans Garmin uzrādīja aptuveni 9 km – nav slikti rīta pastaigai! ?

5

Lilastes pludmale

8

6

10

11

Ar katru soli, ko speru, izjūtu arvien lielāku prieku par spontāno rīta lēmumu doties uz jūru – laiks lutina, blakus šalc jūra un apkārt paveras elpu aizraujoši skati. Ar maza bērna aizrautību vēroju, kā mainās jūra, kā mainās debesis, kā mainās smiltis zem kājām un kā mainos es pati, kā topu tuvāka dabai.

 

18

Baltā kāpa

14

13

Esiet dabā, draugi!

 

VELOCELIŅŠ CENTRS – DĀRZIŅIParasts darba dienas vakars izvērtās...

tumblr_otk7jlRH2B1tzfvtyo1_r1_500.jpg

VELOCELIŅŠ CENTRS – DĀRZIŅI

Parasts darba dienas vakars izvērtās jaukā piedzīvojumā, pateicoties izbraucienam ar velo maršrutā Centrs-Dārziņi. Tas sākas promenādē gar Daugavas krastu Spīķeru rajonā, iet paralēli Daugavai, šķērso Ķengaragu un nonāk Dārziņos.


imageimageimageimageimageimage

Galvenā atziņa – šis veloceliņš nav tikai veids kā nokļūt no punkta A uz punktu B, bet ļauj ieraudzīt pilsētu no pavisam jauna skatupunkta – ainava mainās aiz katra pagrieziena, ir interesanti vērot gan Daugavas krastu, gan tā tuvumā esošo arhitektūru un cilvēkus, kas nesteidzīgi pavada laiku pastaigājoties. Pašā galā kopā ar nesteidzīgām sarunām un lielisku skatu lieliski noderēja līdzi paņemtās sviestmaizes un kafija.

image

Filma- Zero III.


Oriģinālnosaukums: Zero III
Valsts: Lietuva
Žanrs: Komēdija/ Krimināla
Režisors: Emilis Velyvis
Lomās: Andrius Bialobzeskis, Ramunas Cicenas, Inga Jankauskaite, Mindaugas Papinigis, Ramunas Rudokas, Giedrius Savickas
Gads: 2017

Par filmu-
Opozīcijas partija alkst nonākt pie varas, bet zemie reitingi nākotni nieiezīmē rožainu. Jaunajai prokurorei kompromitējošie materiāli var pārvilkt svītru pār daudzsološo karjeru. Ekstravagantajam māksliniekam grūtības ar priekšnesumu Eirovīzijas atlasei.
Lai arī katram no viņiem ir savas problēmas risināmas, viņu ceļi krustojas un visiem tur vietas nepietiek.

Zero II bija (ir) šedevrs, tāpēc ir skaidrs, ka sajūsmā plaukšķinot rokas, jāskatās arī nākamā filma ar trešo kārtas numuru. Kas gaidāms, to apmēram var nojaust. Galvenais, lai puikas ietur savu stilu.

Opozīcijas partijas līderi pāris nedēļas līdz vēlēšanām piedzīvo šoku- viņu reitingi noslīdējuši līdz rekordzemam līmenim. Tāpēc ir skaidrs viņu prieks par kādas anonīmas labvēles zvanu, kura piedāvā valdošās koalīcijas kompromitējošu materiālu. Tik nelaime tāda, ka jāsagādā liela nauda, lai šo materiālu iegūtu savā īpašumā.
Ietekmīgas televīzijas redaktores rokās nonācis kompromitējošs materiāls par jauno un daudzsološo prokurori un pēdējai, lai nepieļautu šī materiāla nonākšanu televīzijā, ir jāsagādā izpirkuma nauda.
Eirovīzijas nacionālajā atlasē vienam izpildītājam visu laiku jācīnās ar naudas grūtībām un neizdodas savs priekšnesums, līdz viņš nejauši noklausās sarunu un viņam dzimst plāns.
Nauda ir viena, bet gribētāju daudz. Un vēl pa vidu policija un bēglis no Sīrijas.

Ko tur daudz teikt- izcils gabals! Varbūt ne tik sirdi plosošs kā otrā daļa, bet skatīties un smieties var ilgi un bieži. Protams, ja vien melns humors un traki gājieni iet pie sirds.
Aktieru ansamblis lielākoties tāds pats, kā otrajā daļā un visiem viņiem vislielākā uzslava- tēlojums tik pārliecinošs un dabisks, ka tā vien liekas- būs arī ceturtā un vēl astotā Zero filma. Un režisoram ar viss izdevies uz bravo un bis.
Filma, kuru noteikti iesaku visiem Zero II un tamlīdzīgu kriminālgrāvējkomēdiju cienītājiem. Ļoti, ļoti labs gabals.

Filmas vērtējums: 10/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.

Esmu Latvijā un darba meklējumos!

Mazliet jau ieminējos Rolands.EU blogā, ka esmu atpakaļ Latvijā. Man ir palicis pēdējais semestris Dānijā, kas ir tiks veltīts praksei šovasar. Apsverot un aprēķinot visas iespējas, nonācu pie secinājuma, ka vieglāk par apmaksātu praksi ir atrast darbu, kurā varētu arī palikt strādāt.

Studiju prakse, darbs un pašnodarbinātība?

Mazliet jocīgi jau sanāk, bet šobrīd staigājos pa darba intervijām, rodas iespaids, ka būs jāstudē Dānijā maģistros, ja neatradīšu darbu Latvijā. Neesmu vēl īsti sapratis kā Latvijā ir ar nodarbinātību, bet izskatās, ka mans LinkedIN profils raisa nelielu apjukumu (skatīt zemāk NIID testa daļu). Izrādās, ka programmēšana un mārketinga, uzņēmējdarbības un inovāciju studijas Dānijā, un darba pieredze arī citās jomās, rada iespaidu, ka interesē viss … vai nekas. Toties ir vismaz 5 minūtes intervijā, lai izskaidrotu kādēļ nestudēju IT un programmatūras izstrādi, bet vairāk komunikāciju un uzņēmējdarbību. Īsumā: kā pašnodarbinātajām tas viss ir jāzina un jāmāk.

Prakses vieta tiek vēl meklēta, lai arī ir daži rezerves varianti. Vairāki klienti izteica vēlmi, lai eju praksē viņu uzņēmumos. Diemžēl, vēlos savu bakalauru pabeigt ar augstāko novērtējumu, tādēļ atrast piemērotu kompāniju “ar problēmām”, ko pētīt, ir mazliet sarežģīti. Tā rezultātā palika tikai divi varianti – mana pašnodarbinātība (MediaBox.lv) vai viens cits uzņēmums. Tā kā MediaBox.lv nav reģistrēts kā “uzņēmums”, bet ir izvēlēta cita biznesa forma un biznesa plāns nav “uz papīra”, tad palika tikai viens cits uzņēmums.

Esmu pilna laika pašnodarbinātais jau gandrīz 9 gadus. Un tagad ir tas mirklis, kad kaut kas ir būtiski jāmaina – jāslēdz vai jāveido kā uzņēmums. 2013. gadā, kad strādāju Accenture Latvijas filiālē izmēģināju, kā būtu, ja strādātu pilna laika darbu un paralēli būtu arī pašnodarbinātais. Diemžēl izaugsmes iespējas bija ierobežotas izglītības dēļ, tādēļ tiklīdz uzzināju, ka mana vidusskolas izglītība būs šķērslis izaugsmei, 2014 aizbraucu uz Dāniju studēt mārketingu.

Rolands Umbrovskis. Web, mārketings, inovācijas.

Pagājušā gadā biju plānojis palikt Latvijā un paralēli pašnodarbinātībai strādāt pusslodzes darbu izdevniecībā “Žurnāls SANTA“. Par drukātajiem medijiem un digitalizāciju vēlāk arī tapa slēgtais studiju pētījums un tika iegūta pirmā līmeņa augstākā izglītība. Šāds pusslodzes modelis ļāva saprast, ka tas darbojas. Un devos atpakaļ uz Dāniju, lai iegūtu pilnu profesionālo bakalauru. Jo tā īsti nejutos, ka ir pabeigtas studijas un pilns bakalaurs biznesa jomā tomēr prasījās.

500 EUR un uz Dāniju atpakaļ

Brauciens uz Dāniju bija neplānots un spontāns. Tā arī devos uz Dāniju ar aptuveni 500 EUR kabatā, no kuriem pirmos ~450 EUR samaksāju par īri pirmajam mēnesim. Es zināju, ka mans MediaBox.lv mani varēs uzturēt, strādājot arī tikai dažas stundas nedēļā, un ka tas būs vēl viens pārbaudījums sev – vai varu katru nedēļu izdomāt jaunu veidu kā iegūt līdzekļus. Salīdzinājumam, Latvijā nepieciešams strādāt aptuveni nedēļu, lai sevi uzturētu, Dānijā – katru nedēļu. Bija jautri, radoši, izglītojoši riskanti un patīkami vienlaicīgi, bet bez lielāka “spilvena” atkārtot negribētos.

Jau studējot Odensē, biju ļoti daudzas lietas optimizējis un automatizējis darbā ar klientiem, tagad atlika tikai iet tālāk un sākt uz tā balstīt nākamo soli – attīstīt savu uzņēmējdarbību. Mērķis bija neiespring un katru mēnesi beigt ar 0, kad izdevumi ir tuvu ieņēmumiem. Ja neskaita pēdējos divus mēnešus, kad bija eksāmeni un citas laikietilpīgas lietas jādara, tad izdevās. Pierādīju sev, ka tomēr varu iztikt arī ārzemēs un vienā no dārgākajā Eiropas valstī tikai ar savu frīlancu. Par dzīvošanu komforta zonā to nevarētu nosaukt un apzināti no tās izvairījos.

Esmu novērojis, ka dzīvošana komforta zonā vairs neliek domāt un zūd vēlme darīt kaut ko labāk un citādāk. Jo nav īsti vajadzības.

Darba meklējumos Latvijā

Un tagad esam šodienā – meklēju darbu. Iemesli ir vairāki, bet galvenais – ir mazliet garlaicīgi un nav vēlmes dibināt savu uzņēmumu. Ja galīgi neatradīšu darbu tuvāko mēnešu laikā, cits nekas neatliks un pats jau meklēšu darbiniekus.

Kādēļ meklēju darbu? Garlaicības dēļ un tādēļ, ka pašnodarbinātībā vairs nav to pārsteiguma mirkļu, kas bija agrāk. Nav vairs tās neziņas un vairāk vai mazāk notikumi ir paredzami. Pat, ja es par dažām lietām neko nezinu, ir noteiktas darbību kopas, kuras palīdz apgūt jaunas lietas salīdzinoši ātri, lai saprastu, kas ir jāsaprot un kuram lūgt palīdzību, ja tāda nepieciešama. Tāpat pašnodarbinātība paliks kā blakus projekts, jo ienākumus tomēr dod un būtu muļķīgi to vienkārši izbeigt. Tādēļ ar iepriekšminēto “slēgšanu” bija domāts, ka aktīvi nekas nenotiks, tikai pasīvie ienākumi.

Piemērotības testi lielākiem amatiem

Uz doto brīdi ir bijušas jau 5 darba intervijas, no kurām viena vakance man, laikam, atteikta. To gan man nav pateikuši, bet pēc klusuma var nojaust. Palikušas 3 un visticamāk jāpiesakās vēl dažām. Lai gan mani mierina apkārtējie, ka ir pagājusi tikai nedēļa 2 nedēļas, kopš esmu sācis meklēt, bet … tas laikam tāds pašnodarbinātā ieradums, ka visam jābūt ātri un ar skaidru atbildi dažu dienu laikā. Laikam jau tādēļ vienā no intervijām, kur lika aizpildīt DiSC testu, rezultātā izrādījos “perfekcionists“. Neslēpšu, ka kā jau īsts “perfekcionists”, veicu testu vēl dažas reizes un rezultāti bija ļoti tuvi. Citā intervijā uzzināju, ka ASV tā tiek uzskatīta par slimību. Kā es to redzu – darbam ir jābūt padarītam tik labi, lai pašam būtu prieks un nebūtu kauns. Un pēc katras uzvaras ir jābūt balvai sev – atpūtai.

Kas tālāk?

Uz doto brīdi palicis 1 mēnesis līdz augusta beigām un tad… tad jau redzēs.

Mērķis strādāt Latvijā tādā vai citādā veidā, jo zāle otrā žoga pusē ir zaļāka tikai tāpēc, ka labāk tiek laistīta.

Ja kāds uzskata, ka ar manu CV var strādāt tev zināmā uzņēmumā, iesaki viņiem ar mani sazināties! Man CV ir LinkedIN. Interesē ražošanas uzņēmumi, kuriem nepieciešama palīdzība ar tiešsaistes projektu vadību, izstrādi un uzturēšanu.

Testa rezultāti tālāk…

rolandinsh?d=yIl2AUoC8zA rolandinsh?d=xD1eprFKJ5M