Samsung salokāmā viedtālruņa cena liks tavām acīm asiņot

Pagaidām par Samsung salokāmo viedtālruni Galaxy F zināms visai maz. Samsung parādīja apstiprinājumu konceptam – ekrāns tiešām ir pārlokāms, bet prezentācijas laikā zālē tika izslēgta gaisma, lai nebūtu iespējams ieraudzīt citas ierīces uzbūves nianses. Samsung Galaxy F 7.4 collu ekrāns tiešām ir pārlokāms, pēc pārlocīšanas lietojama pāri paliek 4.6 collu ekrāna daļa. Samsung Galaxy F būs pieejams pircējiem […]

Sharp izziņo viedtālruni ar diviem ekrāna iegrauzumiem

Nebūs nekāds noslēpums, ka tā saucamais ekrāna iegrauzums (angļu – notch) nav ideāls risinājums, bet ražotājiem šobrīd nekas cits neatliek, ja ir vēlme veidot viedtālruni ar maksimāli lielu ekrāna laukuma attiecību pret kopējiem ierīces izmēriem. Sharp parādījis viedtālruni ar veseliem diviem iegrauzumiem, lai vēl vairāk nokaitinātu lietotājus. Sharp Aquos R2 Compact divi ekrāna iegrauzumi veidoti, lai ražotājam […]

19 trendi (papildināts 20.11.)

Nākamos 10 gadus:

  • Planētas iedzīvotāju skaits turpinās augt
  • Gāze pieprasījuma topā, uz oglēm bāzētā enerģētika  tiks” izspiesta”, elektromobīļi vēl nepieveiks iekšdedzes dzinējus
  • Migrācija virzienā D->Z un A->R turpināsies un pastiprināsies Iemesls tam ne tikai kari, bet arī ekoloģijas stāvoklis  un klimata pārmaiņas
  • Varas reģionalizācija. Vienas valsts – pasaules līdera vairs nebūs
  • Tuvie austrumi un RU – jaunā pasaules kara šupulis
  • totāls valsts monitorings par jebkuru personu, kas izmanto kaut vienu gadžetu vai tīmeklim pieslēgtu ierīci
  • attīstoties dažādiem elektroniskiem pakalpojumiem IT sektors arvien vaurāk ģenerēs  pievienoto vērtību
  • kiberzaizsardzības nozare vēl vairāk uzplauks, jo kiberuzbrukumi vērsīsies plašumā un kļūs par ikdienišķu parādību
  • VR “izkāps” no spēlēm un izklaides
  • pirkumi tīmeklī vērsīsies plašumā
  • Z-paaudze mainīs ekonomiskos stereotipus un uzvedību, visa kā “koplietošana” atkal topā
  • AI praktiskā pielietošana  desmitiem profesiju padarīs nevajadzīgas
  • UAS izplatība un UAS spieta vadības problēmas atrisināšana
  • Cilvēka spēju papildināšana ar tehnoloģijām
  • Bioinženierijas uzplaukums
  • Vidējais mūža ilgums turpinās pieaugt
  • Stresa vairāk, laimes mazāk. Pārapdzīvotība
  • Tradicionālie masu mediji  (TV, radio) mirs, viltus ziņas kļūs neatšķiramas no patiesām ziņām

sīkāk šeit

vara bungas:  Varbūt šo to no saraksta var svītrot, vai kaut ko pielikt klāt, bet kopumā visiem jāpiekrīt, ka  LV nāksies kaut kā šiem trendiem (migrācija, kara draudi, haoss starptautiskajās attiecībās, tehnoloģiskie izaicinājumi) pielāgoties vai “bēgt” etnogrāfiskās rezervācijas virzienā, bet arī šādam plānam nepieciešama spēcīga valsts, kas spēs šo rezervāciju uzturēt un aizstāvēt. ImKa piedāvā padoties Putinam, bet tas nav pieņemami un arī neko negarantē ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. VB ne velti izmanto indiāņu tēmu, kultūrrezervācija nav tā sliktākā alternatīva paātrinātai izzušanai (ne tikai demogrāfijas dēl, bet dēļ eksponenciālām izmaiņām ārējās pasaules iekārtojumā).

UPD1 “arī zemeņu sarga” artava:

  1. Gēnu inženierija dos iespēju rediģēt ģenētisko kodu vēl pirms cilvēka dzimšanas. Tai skaitā ieviest tādas īpašības, kādas cilvēkam normālos apstākļos nepiemīt. Piem. nakts redze. Cilvēkus jau pirms dzimšanas modificēs noteiktiem darbiem. Iespējams ne tuvāko 10 gadu laikā, bet 20-30 gadu laikā būs pieejama bioloģiskā nemirstība.
  2. Nanoroboti, mākslīgais intelekts un sensori padarīs medicīnu personalizētu.
  3. MI, robotizācija, 3D un 4D druka, iespējams, atgriezīs lielu daļu ražotņu no Ķīnas atpakaļ un attīstītām valstīm, jo mazkvalificēts darba spēks nebūs vajadzīgs. Mazkvalificēta darbaspēka ievešana ir bezjēdzīga! Ķīnā un citur tas var izraisīt sociālo sprādzienu un revolūcijas.
  4. Grafēna izmantošanas dos iespēju radīt materiālus ar jaunām īpašībām.
  5. Būs pieejama kontrolēta kodoltermiskā sintēze, kas dos daudz lētās enerģijas.
  6. Globāla kriptovalūta izspiedīs nacionālās valūtas un valdības zaudēs kontroli par monetāro politiku.
  7. Krietni vairāk lēmumu tiks pieņemti balstoties uz datiem un MI asistentu. Tai skaitā par personīgo dzīvi.
  8. Kvantu skaitļošana padarīs pieejamus aprēķinus, ko iepriekš varēja veikt tikai ar superdatoriem.
  9. Daudzi precīzi darbi tiks automatizēti, tātad pieaugs to darbu nozīme, kur nepieciešama empātija, komunikācija utt. Tas var izraisīt tradicionālo sieviešu darbu nozīmes pieaugumu un atgriešanos pie matriarhāta.

UPD2  Zinātāju diskusija

Bildes no vakardienas pasākuma

Izredzētie

[..] šogad pirmo reizi vēsturē Nacionālie bruņotie spēki uzsāka eksperimentālu intensīvās brīvprātīgo rezervistu apmācības kursu. Apgūt karavīra iemaņas un pēc tam kļūt par rezerves karavīriem pieteicās dažādu profesiju un vecumu cilvēki no visas Latvijas.[..]

video

vara bungas: Ja kādam ir domas par šo pasākumu (rezervistu apmācības pilotprojektu), lūdzu dalīties ar tām šeit.

Skatītāju acu priekšā civilie rezervisti četrās nedēļās apgūst mācību vielu, ko  vidēji centīgs  zemessargs (5 nedēļas nogales gadā) varbūt apgūs trīs gados. Ja kādam pēc filmas noskatīšanās šķiet, ka ar militāro sagatavotību puikām un metenēm vēl “ir kur augt” un prasītos vēl vismaz pāris mēneši klātienē, tad “vidēji aktīvam zs” šis process ievilktos vēl uz 6 gadiem. Kopā 9-10 gadi ZS, kas līdzvērtīgi 3 mēnešiem kārtīgā bootkampā/učebkā/mācību vienībā… ja dažiem nepatīk “obligātums” attiecībā  uz rezervistu militāro apmācību, tad vai nebūtu loģiski prasīt, lai pilnīgi  visi ZS brīvprātīgie kandidāti, kas nav dienējuši PD, izietu obligātu pilnvērtīgu, klātienes, trīs mēnešu pamatapmācības kursu?

Tagadējais pilotprojekts  ir “treileris” vēl neuzņemtai “filmai” par īstu (“pilnmetrāžas”) rezervistu militāro apmācību. “Treilerim” būtu jāraisa interesi un tam  nepieciešams loģisks pilnvērtīgs turpinājums.  Būs tas vai nebūs, ir atkarīgs no “producentiem”.  Spriežot pēc  atļautās paškritikas devas “producenti” paši vēl nav izlēmuši, jo tik pat labi filmu var uzrvert kā slēptu “nav vērts”.

Kur skatīties Padomju Savienības laika filmas

Kur skatīties Padomju Savienības laika filmas

Padomju Savienībā pastāvēja vairāk nekā 20 mākslas, dokumentālo un TV filmu studijas, kas katru gadu ražoja desmitiem filmu. Kopumā Padomju Savienības laikā tika uzņemtas tūkstošiem filmu un daudzas no tām iemantoja vispārējas skatītāju simpātijas, kas nav pagaisušas līdz pat šim brīdim. Mūsdienās daļa no kādreizējām padomju filmu studijām ir izveidojušasLasīt vairāk →

The post Kur skatīties Padomju Savienības laika filmas appeared first on Hitnet.lv.

Q

Bitcoinu es nokavēju (lai gan pašos iesākumos mainoju, bet tas bija tik lēni, ka es atmetu ar roku). Elektronisko valūtu ir daudz, nesen sākās tāda Q. Taisa zēni, kas savulaik PayPal veidoja, tā ka zināma uzticība ir.
Pievienoties var tikai ar ielūgumiem. Tad nu es jūs visus ielūdzu.

Initiative Q is an attempt by ex-PayPal guys to create a new payment system instead of credit cards that were designed in the 1950s. The system uses its own currency, the Q, and to get people to start using the system once it's ready they are allocating Qs for free to people that sign up now (the amount drops as more people join - so better to join early). Signing up is free and they only ask for your name and an email address. There's nothing to lose but if this payment system becomes a world leading payment method your Qs can be worth a lot.

Here is my invite link: https://initiativeq.com/invite/HfNPysqT7

This link will stop working once I’m out of invites. Let me know after you registered, because I need to verify you on my end.

Kursors izmēģina Dodge RAM 1500 (2019)

Pikapi Amerikā ir superpopulāri un joprojām ir pirktāko auto topa augšgalā. Ir tāds teiciens – “can’t afford a Ford, dodge the Dodge and buy Chevy” un tulkojums atbilst pikapu ražotāju tirgus sadalījumam un popularitātei Amerikā – nevari atļauties Ford, aizmirsti par Dodge un pērc Chevrolet. Ford F150 ir pārliecinošs tirgus līderis un tikai pēc tam […]

Skaņu var izslēgt

vara bungas: 01:10 izskatās skaisti, bet pret karakuģa pretraķēšu aizsardzības  sistēmu,  PT-VRK var nebūt pietiekami efektīvs. Pretkuģu (PK)vadāmām raķetēm jābūt ar masīvāku kaujas daļu (no trāpījuma vienā nodalījumā virs varerlīnijas kara kuģis uzreizi negrimst), ātrākām (virsskaņas ātrumi), lai apsteigtu kuģa PGA/PRA sistēmu un spējīgām lidot pa kombinētām trajektorijām (manevrēt), sākumā lielā augstumā (degvielas taupīšanai) beidzamajā etapā 3-4 m virs ūdens līmeņa. Neko tamlīdzīgu PT-VRK pret kuģi nenodrošina, bet ir Ok, kad pie rokas  nav PK-VRK vai kuģim nav savas pretraķešu aizsardzības sistēmas. Somiem, protams, ir   arī  PK-VRK (RBS-15, Gabriel), kas īpaši pielāgoti FI prasībām, jo , kā somi paši saka,  from a Finnish standpoint, the Baltic Sea as the design environment of choice is interesting.  Grūti nepiekrist.

PS Mani nenormāli kaitina  pompozie saundtraki ?

 

Mīlestības vēstule

Man bieži par Tevi jautā. Kā Tu izskaties, kā runā, ēd, dziedi, salsti, klusē? Kādreiz man nebija viegli atbildēt, bet ar katru nākamo reizi, ar katru attālināšanos, kļūst vieglāk. Tavs izskats pa šiem gadiem ir nedaudz mainījies – kāda grumba vairāk, kāda rēta vairāk, kaut kas izjaukts un kaut kas sakārtots. Bet, pašā būtībā, Tu vienmēr esi bijusi tāda – pacietīgi gaidoša, kamēr kāds ieraudzīs, sapratīs, sajutīs. Man arī sākumā patika tavs siltais un saulainais noskaņojums, bet domu migla un nebeidzamā lietus mantra šķita garlaicīgas, pat nomācošas. Bet tad es sapratu, ka Tu nemainīsies. Tu vienkārši tāda esi, neatkarīgi no tā, vai tas kādam patīk, vai nē (kā man  no Tevis mācīties). Šķiet, tobrīd es iemīlējos vēl vairāk.

Kad man par Tevi prasa, es stāstu par Tavu bezgalīgo dāsnumu – Tavas saujas vienmēr ir pilnas ar gardumiem un labumiem, kas bez atlīdzības pieejami ikvienam, kas zina, kā tos paņemt un pielietot. Es stāstu par tavu mainību – dienām, kad uzmirdzi tik balti, ka acis jāpiever skatoties; dienām, kad gribas saritināties tavās sūnu zaļajās acīs vakara saulē; dienām, kad tavos matos plīvo vētra un dienām, kad pelēkums ir viskošākais notikums. Par tām visvairāk.

Es stāstu par tiem, kas Tevi veido un par tiem, kas Tev dara pāri. Es arī dažreiz. Es stāstu par cilvēkiem, kas prot Tevi izrakstīt, izdziedāt, aizstāvēt, izdejot, iekodēt, izvārīt zaptē, izsviedrēt bērzu slotā, iemīcīt krūzē, satīt kamolā, iededzināt svecē. Paņemt klēpī un aiznest pasaulē. Atvest pasauli pie Tevis.

Lai kur es būtu, Tu esi ar mani. Jo Tu esi es. Es esmu Tu. Tikai dažreiz to piemirstu.

Daudz laimes, Latvija!

 

Līgas Eglītes foto.

Mērs, sveicot simtgadē, atvadās un pateicas

Lepns par Latviju, par liepājniekiem, par Liepāju valsts simtgadē, vēlot gaišu skatu nākotnē, Liepājas galva Uldis Sesks svētku pieņemšanā paziņoja, ka reizē arī noslēdzas kāds viņam personisks un nozīmīgs laika posms – ceturtdien pilsētas...

Vai vēzi var izārstēt tikai ar uzturu?

Nē. Tas arī viss, kas par šo tēmu būtu jāzina. Taču, ja vēlies uzzināt, kas, ko, un kāpēc — lasi vien tālāk. Par ko ir stāsts Jāatzīst, man vajadzēja laiku, lai saņemtos par šo uzrakstīt, jo tēma ir tik smaga, ka mana aptaukojusies kaimiņiene uz tās fona kļūst par Cosmo vāka meiteni. Kādu brīdi es nezināju, vai sākt šo ķidāt, jo ne jau prieka pēc pievēršas alternatīvajai vēža ārstēšanai — tas ir tīrs, nerafinēts izmisums. Bet pavisam nesen, kad pirmo reizi iegāju Gaiļezera onkoloģijas…

Lielā aizlaišanās. Diena #16 jeb pie dakteriem

13.11.2018. Kaut kad jau rakstījām, ka man bija problēmas ar ādu stiprās saules dēļ. Šķita, ka vis jau labi, jau gandrīz pārgājis, bet, vienu dienu kārtīgi nepiesedzoties, viss nāca atpakaļ dubultā. Rokas piepampušas tā, ka nevarēju pakustināt, sarkanas, ar strutu … Continue reading

Telekomunikāciju operators BALTICOM pirmais Latvijā raidīs kanālus ULTRA HD kvalitātē

Balticom klientiem šonedēļ uzsākta pirmā oficiālā televīzijas kanāla raidīšana ULTRA HD kvalitātē. 2014. gadā Eiropas tirgū ienāca televizori, kuri atbalsta ULTRA HD izšķirtspēju. Televizoriem piemīt laba akustika, lielisks dizains un HEVC kodeks 4K izšķirtspēja satura raidīšanai. Kopā ar šo televizoru parādīšanos Latvijas tirgū, radās arī jautājums – kādi kanāli Latvijā atbilst ieviesto televizoru kvalitātei? 2014. gadā atbilde bija nepārprotama […]

13 gadu vecais Rūdolfs sakropļots uz mūžu, bet viņu notriekušais policists nemaksā ne centa. Māte raud: "Dēls tagad ir kā vecs cilvēks"

Rīgas apgabaltiesa šodien apelācijas instancē turpināja izskatīt kriminālprocesu, kurā par skolnieka notriekšanu uz gājēju pārejas apsūdzēts bijušais augsta ranga policists Aleksejs Roščins. Kaut arī iepriekš tiesa viņam piesprieda divus gadus cietumā un 30 tūkstoš eiro morālo kompensāciju notriektajam zēnam, Roščins vainu neatzīst un spriedumu ir pārsūdzējis. Zēns pēc avārijas kļuvis par invalīdu uz mūžu, bet pārsūdzību dēļ jau gandrīz piecus gadus pēc avārijas joprojām nevar saņemt ne centa.

Kā jaunā darbavietā sevi pierādīt mēneša laikā?

Jaunā darbavietā pirmais mēnesis 90% gadījumu ir svarīgs, lai atstātu par sevi pozitīvu iespaidu, pierādītu, ka spēj paveikt uzticēto un pēc pārbaudes laika saņemtu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, pieredzē dalās starptautiski sertificēta personīgās izaugsmes trenere Evija Šalte-Novicka. 

PIEMIŅA… VILIS RĪDZENIEKS

Latvijas simtgades laikā visvairāk tika pelnīti daudzināts fotogrāfs – Vilis Rīdzenieks. Viņš ir tas, kurš uzņēma vienīgo vēsturisko attēlu – Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Acīmredzot, tas ir vienīgais vizuālais dokuments, kas sniedzis iespēju pēc dibinātāju personību atšifrēšanas uzzināt tā laika politiskās elites personības – Latvijas Tautas padomes 39 locekļus. Tikai tādēļ radusies iespēja nesen izdot grāmatu “Latvijas valsts dibinātāji”, tikai tādēļ radusies iespēja Nacionālajā teātrī izveidot Valsts dibināšanas dienas simulāciju-izrādi “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”, tikai tādēļ mums visiem, kas to vēlas, ir iespēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā apskatīt autora kolorēto lielformāta attēlu, un tikai tādēļ… Tā varētu turpināt. Līdzīga gadījuma, kad Latvijā būtu radīta tik vēsturiski nenovērtējama fotogrāfija, nav.

Vilis Rīdzenieks kopš 1962. gada atdusas Meža kapos Rīgā. Tik daudz un patiesos augstumos vēsturiskajā nozīmībā celts, bet savā mūžīgās dusas vietā visus šos gadus ir kā nezināms vientulis, kas nav guvis atzinību un cieņu no Latvijas valsts, kurai viņš devis tās pirmo fotogrāfiju. Sakiet, vai kāds no aktieriem, kas piedalās nosauktajā izrādē Nacionālajā teātrī ir nolicis ziedu uz Viļa Rīdzenieka kapa, vai aizdedzis viņa piemiņai svecīti? Sakiet, vai kāds no Latvijas simtgades svinīgā sarīkojuma dalībniekiem maz zina, kur atrodas Viļa Rīdzenieka atdusas vieta? Ko darīt, ja man tas sāp? Divatā – es un man tuvs cilvēks iespēju robežās ik gadu 18.novembrī svecīti iededzam, ziedus noliekam un nododam sveicienus fotogrāfu cunftes vārdā. Tā arī šogad…

Kā nezinātājam atrast Viļa Rīdzenieka kapavietu? Iegriezties celiņā, kas ved uz Z. A. Meirovica kapavietu, doties pa labi nedaudz garām Baltajiem krustiem, tad būs redzamas piecas atkritumu tvertnes, ko šajā vietā izvietojusi SIA Vides pakalpojumu grupa. Tieši aiz atkritumu tvertnēm būs redzama izcilā latviešu fotogrāfa Viļa Rīdzenieka atdusas vieta.

Gunārs Janaitis, Silvija Voite.

  1. gada 19. novembris.

 

Tie 100

IMG_20181118_181938.jpg
Starp burtu slejām, starp transporta un logu ugunīm, jā, tur tie sarkanie 100... bija... Latvijas simtgades svinības nu svaigi aiz muguras. Es teikšu, drosmīgie visi tie, kuri pabija vakar Rīgas centrā - starojošajā, skanīgajā, burzmīgajā un brīžam necaurejamajā.

Kā vakardiena pagāja mums? Ļāvāmies svinībām bez plāna. Parāde sen klātienē neskatīta, laiks ne auksts, tāpēc, lai ir! Tramvajs uz mūsu pusi gan lielāko dienas daļu nekursē, bet nekas, desmit minūšu attālumā ir arī cits sabiedriskais transports. Sāk līt. "Rīgas satiksme" iztiek ar brīvdienām ierasto mazo trolejbusu un kaut kur pa ceļam vēl vadītājs spiests aizkavēt reisu, lai palūgtu velosipēdistus izkāpt, jo salonā ir pāris māmiņas ar ratiņiem, bet pieturās stāvošie reti kurais vairs cenšas iespiesties trolejbusā. Bet galu galā, nav lielas starpības, kurš atbrauc, kurš paliek, jo krastmala ir cilvēku pārpildīta, redzu vien muguras, pakaušus un "otrā stāva" dupšus. Pārceļamies uz Vanšu tiltu. 
IMG_20181118_145820.jpg
Vārdu sakot, tiem lidojošajiem tuvāk!
IMG_20181118_144354.jpg
IMG_20181118_144557.jpg
Kad parāde bez maz beigusies, aiz prezidenta pils parādās varavīksnes fragments.
Ejam meklēt vietu, kur paēst. Cauri Vecrīgai, Vērmaņdārzam... rindu rindas... Beigās nokļūstam Ģertrūdes ielā.
Pēc tam, vienkārši tāpat, ieejam "Galerijā Rīga", uzbraucam pašā augšā. Hmm... arī no šejienes varētu vērot salūtu.
IMG_20181118_170507.jpg
Ir jau satumsis un bezmēŗķīgi dodamies centra virzienā, ik pa laikam piestājot pie kāda "Staro Rīga" objekta. Un tad atceros par Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kurā ir "Latvijas gadsimts" un kurš kā Lāčplēša dienā, tā arī 18. novembrī dāvāja bezmaksas ieeju. Redzu, ka iekšā ir apmeklētāji, tātad cerība, ka vēl atvērts. Pagūstam. Prieks, ka te izpaliek Muzeju nakts blīvums. Iekrita acīs šis un tas, bet laikam visvairāk šī vēstule:
IMG_20181118_184421.jpg
Tās ir divas vēstules vienā - ar tinti rakstītā daļa domāta tiem, kuri okšķerēja, kas tiek sūtīts uz ārzemēm, bet gaišā daļa ir slepenā, rakstīta ar pienu vai citrona sulu, kas iezīmējas vien tad, ja vēstuli patur virs sveces.
Pēc tam izpētes gājiens līdz krastmalai. Gribu tikt pretī Gaismas pilij.
IMG_20181118_191425.jpg
Sanāk laušanās, flīžu pulēšana un kājas pamežģīšana uz ratu braucamās sliedes. Ir pienācis viens vai vairāki autobusi, citi pārnākuši pār Akmens tiltu, un visi kā upe ar spēcīgu straumi plūst caur tuneli Vecrīgas virzienā. Prātam neaptverams skats, bet vispār jau tas izrādīsies nieks, ja būtu jau zināms, kas notiks pēc pusotras stundas.
Bet Gaismas pils ir patiešām gaismas pils - mirgo un laiž garus staru kūļus debesīs. 
Izejam pa Akmens tilta apakšu uz otru pusi. Čaklākie jau ieņēmuši vietu pie margām. Līdz salūtam vēl pusotra stunda vismaz. 
Iesim meklēt karstu kafiju un atgriezīsimies malkot to te. Kafejnīcās un Narvesenos rindu rindas. "Double coffe" izceļas ar darbiniekiem - ziņotājiem, kuri laipni informē, ka šobrīd nespēj uzņemt vairāk apmeklētāju. 
Beigu beigās kafija ir, bet ar karsto krūzi ir jau jālaipo caur ļaužu virtenēm, kuras vijas dažādos virzienos. Pārsteidz, ka Brēmenes muzikanti ir absolūtā tumsā, tur pulcējas ekskursantu grupa un gids runā mikrofoniņā. 
Krastmalas margas nu jau paslēpušās aiz vismaz divām, trim gaidītāju rindām, bet salūts nav parāde, nav nozīmes, kurā rindā stāvēšu es. Un domājot uz priekšu, jo tuvāk krastmalai, jo tālāk no "izejas".
Mans gaidīšanas limits izrādās diezgan precīzi notaimerēts, pēc stundas man ir apnicis gaidīt, jo es neesmu šo laiku pavadījusi viedierīcē, kā daudzi, es neesmu dzērusi ne vīnu, ne balzāmu, kā netālā kompānija, es vienkārši esmu stāvējusi, dzērusi kafiju un brīžam sarunājusies. Izslēdzas gaismas. Atskan himna. 
Salūtu vēroju, bildēt necenšos. Sākums garlaiko, bet pēc tam ir skaisti fragmenti.
Tālāko gribētos izslēgt - tas ir kas tāds, ko vēlreiz piedzīvot negribētu. Bet arī tā ir daļa no Latvijas simtgades svinībām. Pēcsalūta haoss. Dezorganizācija. Paiet ļoti ilgs laiks, lai sajustos atkal es pati, ne daļa no milzu pūļa, kura virzība nav saprotama. Bieži atduramies pret policijas mašīnām un ik pa laikam kāds saka, tālāk ceļš ir bloķēts. Un nav ne jausmas, kā ir vai nav, tikai jūti, kā citi min uz kājām un kā jau kurā bērneļa apavi noslaukās gar manu plecu vai muguru... Un vēl pavīd ļoti daudz atkritumu...

Beidziet mani mudināt pamest manu komforta zonu!

Pirms pāris dienām, pārskatot The Guardian virsrakstus, manu uzmanību piesaistīja raksts Please stop telling me to leave my comfort zone. Acumirklī sajutu interesi to izlasīt, jo pēdējā laikā patiešām izbaudu to, kā pamazām ieslīgstu atpakaļ savā komforta zonā, un tādējādi jūtos labāk. Mēdzu aizdomāties, cik gan pamatots ir nemitīgais spiediens lauzt savas komforta zonas robežas, lai sasniegtu jaunus apvāršņus, ja tas nozīmē, ka jādzīvo nepārtrauktā stresā.  Lasīt vairāk...

Jaunā nacionālā enciklopēdija "Latvija"

Nesen nācis klajā jauns izdevums – nacionālā enciklopēdija “Latvija”. Saruna ar izdevuma galveno redaktoru Valteru Ščerbinski un un izdevuma attēlu redaktori Asnāti Rībenu.

Akadēmiķis Stradiņš: Vidējais latvietis ir individuālists, mazliet skaudīgs, dažkārt – skops

No valsts 100 gadiem 85 pieder arī izcilajam zinātniekam, akadēmiķim Jānim Stradiņam. Viņa vadībā šogad iznāca akadēmisko rakstu krājums "Latvija un latvieši" – vēl viena enciklopēdija par mūsu valsti un mums pašiem. Stradiņa vērtējumā vidējais latvietis ir mērens, individuālists, mazliet skaudīgs un dažkārt skops.

[Virsraksts nav norādīts]

nolādēts, kādēļ es uz šo uzrāvos, es taču nespēju viņu pēc tam pārtraukt klausīties

AOC paziņo par jauno G2590PX/G2 – G2 Esports Signature Edition spēļu monitoru

Pasaules līderis spēļu monitoru tirgū, AOC oficiāli paziņo par savu pirmo G2 Esports zīmola monitoru – G2590PX/G2. Šim jaunajam īpašā izlaiduma monitoram, ko izstrādājis AOC sadarbībā ar vienu no spēcīgākajām un veiksmīgākajām e-sporta organizācijām visā pasaulē – G2 Esports, ir unikāls dizains ar oficiālo G2 Esports samuraju mākslas stilu un logotipiem. Šis 24,5 collu monitors […]

Ticējumu mācība.

Tā kā no meitas skolas skolotājiem ir pagrūti sagaidīt izlabotos kontroldarbus, patstāvīgos darbus un dažādus citus veiktos darbus, tad meitai teicu visu fotogrāfēt. Tad vismaz ir iespēja mājās izrunāt, izķert kļūdas un, ja nepieciešams, tad arī savlaicīgi sagatavoties uz pārrakstīšanu.

Nesen saņēmu whatsapā no viņas bildes kādā ģeogrāfijas klases darbā par klimatu. It kā nekas īpašs- noteikt vidējo temperatūru, uzzīmēt vēja rozi, atlikt kontūrkartē klimatiskos ekstrēmus, utml. Bet viens uzdevums man uzsita asini (jā, zinu, ka pārāk saasināti uztveru mācību procesu un tas vispār ir sīkums)- proti, ir internetā jāatrod tautas ticējumi par gaidāmo laiku un tie jāizskaidro (uzdevumu skat. pievienotajā attēlā).
Man nekas nav pret ticējumiem. Tie ļoti labi iederētos folkloras mācīšanas procesā. Vai kādā literatūras stundā (saistībā ar ticējumu vācējiem vai tamlīdzīgi). Bet ģeogrāfijā (!) novērtēt zināšanas (!) par tautas ticējumiem! Un vēl izskaidrot! Te vienkārši nolaižas rokas…
Pielikumā vēl Toma Briča domas par ticēšanu ticējumiem (saite: lsm.lv).

Piecas profesijas, kurām nav nepieciešama pieredze

Piecas profesijas, kurām nav nepieciešama pieredze

Rakstā apskatītas piecas profesijas, kurās var strādāt bez pieredzes un specializētas izglītības. Patiesībā tādu profesiju, kurām nav vajadzīga iepriekšēja pieredze, ir diezgan daudz. Īpaši pievilcīgi tas var šķist patreizējos apstākļos, kad pieprasījums pēc darbiniekiem pieaug un līdz ar pieprasījumu pieaug arī algu apmēri. Protams, bez izglītība un pieredzes tu nevarēsiLasīt vairāk →

The post Piecas profesijas, kurām nav nepieciešama pieredze appeared first on Hitnet.lv.

Gibraltāra dēļ Spānija draud balsot pret «Brexit» vienošanos

Gibraltāra dēļ Spānija draud balsot pret “Brexit” vienošanos.

Ar zilu kāju sarkanbaltsarkanos svētkos

IMG_0741.JPG
Ir 11.novembris. Lāčplēša diena, kad Latvijā svin Latvijas Bruņoto spēku uzvaru Latvijas brīvības cīņās 1919.gadā. Kopš Sāremā skrējiena pagājušas jau trīs nedēļas, bet vien pēdējo nedēļu esmu atkal iegājis regulāras skriešanas režīmā. Arī treniņi beidzot ir kaut nedaudz strukturēti. Šodien plānā garāks skrējiens tā ap stundu četrdesmit. Neierasti vējš pūš no austrumu puses, līdz ar to izvēlos sākumā skriet pa vējam uz Ikšķili gar Daugavmalu un atpakaļ, vairoties no vēja, skriet pa mežu pa Zilajiem Kalniem.
Šajā nedēļas nogalē Zilajos Kalnos notiek kaut kādas lielas suņu pajūgu sacensības. To dēļ sestdien arī tika atcelts iepriekš ieplānotais kross, kurā biju nodomājis startēt. Pēc nedēļas 18.novembra Latvijas svētku tradīcija - starts skrējienā "Rembates aplis", un krosu biju nolēmis izmantot kā labu treniņskrējienu. Tā kā krosu atcēla, tad nācās domāt alternatīvu ātrāku treniņu, ko arī divas dienas iepriekš godam izpildīju.
Tieku līdz Zilajiem Kalniem un drīz vien arī nokļūstu līdz vietai, kur takas ir norobežotas ar sacensību lentām un tiesnešiem. Tā kā suņi vēl vai arī vairs neskrien, tad nolemju kādu gabalu paskriet, gar trases malu, lai kaut kā trasei tiktu pāri. Vienā vietā izvēlos nelielu taciņu paralēli trasei, lai nav jāskrien pavisam pa vietu, kur pretī varētu skriet suņi, aizskatos uz priekšā savilktajām lentām, un nemanot esmu uzkāpis uz saknes, ar krakšķošu skaņu pagriežu labo potīti un esmu gar zemi.
Lasīt tālāk pārējo rakstu »
Lai lasītu pilnu rakstu, dodies uz Renča pierakstu blociņu
RenchaPieraksti?d=yIl2AUoC8zA RenchaPieraksti?i=n-lYa4w626c:H5sbVf25Xq

10 padomi izcilu ceļojumu fotogrāfiju uzņemšanai

“Ņem līdzi tikai bildes, aiz sevis atstāj tikai pēdu nospiedumus!” tā pie ieejas daudzos dabas parkos pasaulē tiek uzrunāti apmeklētāji. Un patiesi, fotogrāfijas ir labākie “suvenīri”, ko pārvest mājās no ceļojumiem. Lai uzņemtu tiešām labus ceļojuma foto, kuru aplūkošana sniegs prieku vēl ilgi pēc brauciena, vajag iegaumēt dažus vienkāršus likumus, kas ir spēkā, neatkarīgi no tā, vai bildē ar profesionālu fotokameru vai vienkārši viedtālruni. 

(Rakstā izmantoti foto no autores personīgā arhīva.)

1. Pirms nospied pogu, padomā

Mūsdienu digitālajā laikmetā uzņemt foto ir ļoti vienkārši – viens pogas klikšķis, un gatavs! Tādēļ esam pieraduši klikšķināt uz nebēdu. Sak, gan jau kaut viena laba bilde sanāks. Diemžēl, akli paļaujoties tikai uz veiksmi, laimīgo lozi (lasi – labu bildi) izvilkt sanāks gaužām reti. Fotogrāfijā, gluži kā daudzās citās jomās dzīvē, labs rezultāts prasa apzinātu rīcību. Tādēļ, ja no šiem desmit padomiem iegaumēsi tikai vienu, tad lai tas ir šis – pirms bildēšanas atbildi sev uz jautājumu, KO un KĀPĒC gribi nobildēt! Atbilde palīdzēs tev pieņemt lēmumu par to, kas tad ir labākais veids, KĀ to izdarīt.

2. Maini skata punktu

Jebko ir iespējams nobildēt daudzos dažādos veidos. Ne reti divi cilvēki, kas stāv viens otram blakus un bildē vienu un to pašu skatu, iegūs krasi atšķirīgus attēlus. Gala rezultāts ir atkarīgs no fotogrāfa ieceres (skat. padomu Nr.1). Piemēram, bildējot Eifeļa torni, viens var gribēt nobildēt tā kopskatu, bet otrs – to, kā Eifeļa tornis izskatās līdzīgs ziedu skarām. Šie divi foto uzņemti vien dažu soļu attālumā viens no otra.

Parīze, Francija

Atrast labāko veidu, kā nobildēt to, ko esi iecerējis, var, izmēģinot dažādus skata punktus. Bieži interesantākus sižetus izdodas atrast, vienkārši pietupjoties vai pakāpjoties mazliet augstāk. Izvēlētajam objektam var arī apiet apkārt, nobildēt ne tikai no priekšpuses, bet arī no sāna un mugurpuses. Ja bildē bērnus vai kādu dzīvnieku, izmēģini novietot fotokameru bildējamā acu augstumā, tā iegūstot daudz interesantāku portretu.

Hoijana, Vjetnama

3. Izslēdz visu lieko

Vai zināji, ka fotogrāfiju mēdz dēvēt arī par “izslēgšanas mākslu”? Jo bieži vēl svarīgāks par to, kas bildē ir iekļauts, ir tas, kas tajā iekļauts nav. Centies panākt, lai kadrā būtu tikai tas, ko vēlies parādīt, un izslēdz visu lieko. Tādā veidā iegūsi daudz “tīrāku” attēlu, kurā nekas nenovērsīs uzmanību no galvenā. Lai to panāktu, izmanto fotokameras objektīva tālummaiņu (angļu val. zoom) vai vēl labāk – vienkārši pieej tuvāk! Neaizmirsti, ka tikpat interesantas kā kopskati var būt arī detaļas tuvplānā.

Portugāle

4. Apgūsti “zelta griezumu”

Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem savus foto padarīt vizuāli interesantākus un dinamiskākus, ir izmantot “zelta griezuma” likumu. Jā, jā, to pašu likumu, ko atklāja un savos darbos izmantoja Leonardo da Vinči. Vizuāli sadali attēla laukumu trīs vienādās daļās gan horizontāli, gan vertikāli un novieto svarīgākos attēla objektus uz šīm līnijām un/vai šo līniju krustpunktos. Piemēram, vadoties pēc šī likuma, horizonta līnija attēlā jānovieto nevis kadra vidusdaļā, bet gan vienu trešdaļu no kadra apakšpuses vai augšpuses. (Un, ja vien Tev padomā nav kāds īpaši māksliniecisks nolūks, parūpējies arī, lai horizonta līnija bildē būtu taisna.) Šīs trešdaļu līnijas daudzu foto ierīču skatu meklētājos jau ir iezīmētas.

Sāremā, Igaunija

5. Izmanto rāmi

Vēl viens vienkāršs, bet ļoti efektīvs kompozīcijas paņēmiens ir ierāmēšana. Pirms bildē, paveries apkārt, novērtējot, vai tuvumā ir kāds objekts – piemēram, vārtu aile, koku lapotne, citas ēkas – kas var kalpot kā rāmis galvenā objekta iemūžināšanai. Rāmis kalpo divejādam mērķim – vērš uzmanību uz galveno objektu un dod attēlam kontekstu. Attēlos zemāk, slavenā UniCredit ēka Milānā nobildēta, izmantojot divus rāmjus – pirmajā gadījumā tās ir Milānas katedrāles senlaicīgās jumta kolonnas, kas pretnostata senlaicīgo un moderno. Otrajā attēlā kā rāmis izmantots atvērums tās pašas ēkas piebūves jumtā, kas rada grafisku kontrastu. Abos gadījumos rāmis padara attēlus daudz interesantākus, nekā tie būtu bijuši tad, ja ēka būtu iemūžināta bez tiem.

Milāna, Itālija

6. Aizpildi dažādas attēla plaknes

Vēl viens veids, kā savus foto padarīt kompozicionāli interesnatākus, ir būvēt tajos stāstu, kas veidojas no tā, kas izvietots dažādās attēla plaknēs – priekšplānā, vidusplānā un fonā. Prasmīgi izvietojot objektus vairākās plaknēs, stāsts kļūst spilgtāks un piesātinātāks. Piemēram, šajā foto priekšplānā ir palmas zars un laiva, vidusplānā – zvejnieka mājiņa uz pāļiem un buru laiva, savukārt fonā – zaļi kalni. Stāsts ir daudz bagātāks nekā tad, ja kadrā būtu tikai viens vai daži no šiem objektiem. Piemēram, šī pati laiva, nobildēta tuvplānā, varētu atrasties jebkurā pasaules malā, savukārt, kad tā nobildēta šādi – palmu un kalnu ielokā, mums ir skaidrs, ka tā atrodas kādā tropiskā vietā ar ļoti skaistu reljefu.

Kočangas sala, Taizeme

7. Novērtē gaismu

Bildējot ceļojumos, mēs visbiežāk to darām dabiskā saules apgaismojumā, kas dienas gaitā maina savu raksturu, atkarībā no saules stāvokļa. Piemēram, dienas vidū, kad saule atrodas augstākajā punktā tieši virs mūsu galvām, tās gaisma ir ļoti spilgta un, fotogrāfu valodā runājot, “asa”(tas ir, apgaismoto un ēnas apgabalu kontrasts ir ļoti liels). Profesionālu fotogrāfu runās bieži vien var dzirdēt jēdzienu “zelta stunda” – šo brīdi fotogrāfi uzskata par īpaši labvēlīgu skaistu attēlu uzņemšanai. Tas ir laiks, kad saule ir tuvu horizontam, ēnas ir garas, zemie gaismas stari apkārtnei piešķir zeltainu nokrāsu. Šī bildēšanai labvēlīgā gaisma turpinās aptuveni divas stundas pēc saullēkta un divas stundas pirms saulrieta (pie nosacījuma, ka debesis nav apmākušās). Kad tas ir iespējams, izmanto šo laiku fotografēšanai! Taču atceries, ka labus attēlus iespējams iegūt, arī bildējot dienas vidū – vien uzmanies no ļoti ēnainu un spilgti apgaismotu apgabalu iekļaušanas vienā bildē.

Roma, Itālija

8. Bildē portretus

Cilvēka dabā ir interesēties par citiem cilvēkiem, un īpaši interesanti tie mums ir tad, ja ir ar kaut ko atšķirīgi no mums. Tādēļ vietējie iedzīvotāji ir viens no aizraujošākajiem ceļojumu foto žanriem. Taču, uzņemot svešinieku foto, esi cieņpilns. Ja esi noskatījis kādu spilgtu personāžu, dodies tam klāt, sasveicinies, palūdz atļauju nobildēt (ja nerunājat vienā valodā, šo visu iespējams paveikt ar žestiem vien). Ja uzrunātais no bildēšanās atsakās, noteikti respektē viņa lūgumu. Gadījumā, ja vēlies kādu nobildēt no novērotāja pozīcijas, bet tiec pamanīts un saņem aizrādījumu, atvainojies un pārtrauc bildēt. Daudzviet pasaulē fotografēšanu apvij māņticība – dažas ciltis, piemēram, uzskata, ka, uzņemot fotoattēlu, cilvēkam tiek nozagta daļa no dvēsles. Citur par bildēšanu var tikt prasīta atlīdzība, taču tad gan no bildēšanas atsakies – bildēšanās par samaksu nebūt nav tas produktīvākais peļņas veids, ko vajadzētu veicināt.

Hoijana, Vjetnama

9. Pieņem, ka ne visu var (un vajag) nobildēt

Vai zini joku par ķīniešu tūristiem, kas ceļojumos vien bildē un bildē, redzot visu tikai caur fotokameras skatu meklētāja lodziņu, un, tikai atgriezušies mājās, beidzot apskatās fotogrāfijās, kur tad īsti viņi ir bijuši? Nekļūsti par vienu no šādiem “ķīniešu tūristiem”! Fotografējot ceļojumos, izvērtē ne tikai to, ko un kad ir vērts bildēt, bet arī to, kuri tad ir tie brīži, kurus censties iemūžināt nav vērts. Gluži kā daudzās citās dzīves jomās, arī fotografēšanā mazāk nozīmē vairāk, un ir mirkļi, kad fotoaparātu labāk atstāt pie sāniem vai pat viesnīcas numuriņā. (Ļauj, lai tās romantiskās vakariņas sveču gaismā paliek vien Tavas atmiņas skatu meklētājā!)

10. Visi likumi ir tādēļ, lai tos pārkāptu

Visbeidzot, atceries, ka visi likumi fotogrāfijā ir nosacīti un dažkārt labākās bildes rodas, tos pārkāpjot. Taču likumus apgūt noteikti ir vērts, lai brīdī, kad tos pārkāpsi, Tu zinātu, kāpēc to dari, jo – kā jau minēju – labas bildes rodas no apzinātas rīcības. Lai izdodas!

Lopburi, Taizeme

The post 10 padomi izcilu ceļojumu fotogrāfiju uzņemšanai appeared first on Jēkaba Ceļojumu Blogs.

viļņa. iedvesmas pieturpunkti

iedvesmas pieturpunkti Nr.54  Katrā pilsētā, katrā vietā ir kāds pārsteidzošs fakts. Par Viļņas uzvarētāju man kļuva šis fakts:  Neris krastos netālu no Zaļā tilta katru gadu zied sarkanu puķu stādīti uzraksti: “aš tavęs myliu” (es tevi mīlu) un otrā krastā pretī “aš tavo taip pat” (es tevi arī). Tik romantiski!

neris

Huawei Korejā esot parādījis salokāmu 5G viedtālruni

Pat ja piepildīsies kaut puse no viedtālruņu ražotāju solījumiem, 2019. gads būs dēvējams par dullu. Samsung jau ir demonstrējis salokāmu ekrānu darbībā, un arī Huawei pasteidzies Korejas mobilo sakaru operatoriem parādīt salokāmu viedtālruni. Baumas norāda, ka Huawei salokāmais viedtālrunis esot prezentēts Korejas mobilo sakaru operatoriem, jo Korejā jau esot viss sagatavots 5G ieviešanai. Pagaidām Huawei salokāmais viedtālrunis (tāpat kā […]

Google Pixel 3 Lite gaidāms ar Snapdragon 670 procesoru

Baumas norāda uz Google vēlmi piedāvāt lētāku Google Pixel 3 Lite viedtālruni. Šobrīd Google Pixel 3 sērijas modeļus nevarētu dēvēt par lētiem – Google Pixel 3 maksā sākot no 850 eiro, Google Pixel 3 XL maksā vēl 100 eiro dārgāk, bet 128 GB versijā 1050 eiro. Iespējamais Google Pixel 3 Lite vizuāli atgādina Google Pixel 2 viedtālruņu sēriju, Pixel 3 Lite, visticamāk, […]

Par Stokholmu 2018

20/30 no novembra blogiem.

Svētdienas rīts.

Slinks rīts. Plats – ja mēs skaitām, ka rīts beidzās kaut kur ap diviem dienā tikai, kad bija laiks doties. ? Nesteidzīgs pamodiens, brokastis, tad pusdienas, un, vienīgais, ko es sadarīju pa dienu, ir pāris partijas Scythe un iznest savas Polārzvaigznes līdz stikla miskastei. Iesaku, starp citu, joprojām labākais ziemas alus, kāds vispār ir.

Somu pakošana ar zināmu panikas piesitienu – kā, paga, krekls, zeķes, apenes un fotokamera, un tas ir viss? Jopcik. Pierasts braukt ar telti, guļammaisu, paklājiņu, maisu ēdiena, kasti alus, un tad vēl piecdesmit backup’i šķiltavām, foto, un nazis, cirvis, zāģis, piecas dakšiņas, pāris degļu, un vienalga kaut ko aizmirst.

Laikam jau viss šoreiz, jap.

Braucot uz centru, vietējā mēroga krīze – autobuss apstājas uz Akmens tilta parādes dēļ, bet šoferis kaut kāds stiepts, nelaiž ārā. Hm. Pirms mums izlaiž. Aiz mums izlaiž. Mums visi aiziet, pajautā, kas par faku, un tad atgriežas sēdēt tālāk, jo, nu – nelaiž. Paveicās, ka bija pietiekams krājums agresīvu tantiņu salonā – piezvanīja vispirms RS dispačeram, tad pašvaldībniekiem, un tad atbloķēja durvis ar avārijas pogu un mēs čāpojām.

Kāpēc pac neatbloķēju? Jo flegma un pofig. ?

Pa ceļam līdz ostai man jau piecreiz apnīk cilvēki, par daudz viņu. Uz tilta paiet nevar, pilns. Pa Vecrīgu varbūt var paiet, bet arī nav tā, ka būtu, kur ieskrieties. Galerijā centrs ne tik. Jopcik. Pat ēst nedabonu, jo Rimi ir rindas un vispār nemaz arī negribās. Nedabonu alu, par to bišku skumji.

Nu labi, alu dabonu beigu galā citā veikalā. Ne Polārzvaigzni, bet salasu visādas figņas asorti.

Tomēr, cilvēku – par daudz reizes piecas. Saprotams jau, ka tā kā viena diena, kad visi saplūst uz centru, bet nu nafig…

Anyways. Prāmja check in ir uzlabojies – 0 komunikācijas. Parādu vienā datoriņā QR kodu citam datoriņam, dabūjam kartiņas, ko uzrādīt vēl citiem datoriņiem kuģa kabīnes durvīs, un viss, tipināmies uz priekšu.

Kā vienmēr, spamo skaļruņos par prāmi tā, it kā tas nebūtu jūras sabtranss maršrutā Pļavnieki – Bolderāja, bet gan orgasmiskākā tavas dzīves pieredze, ar šoviem, amazing shopping un vēl loteriju un tādā garā. Figņa, krč.

Beeet. Kas ir galvenais – peldoša figņa, so mēs neiebilstam. Figņa lēnītēm peld uz Stokholmas pusi, kas man ir galvenais (un arī peld laikā un tuvina mani brokastīm, which is nice).

Astoņos vakarā iztipinu uz kazino – nekas liels, 1x BJ galds un 1x rulete, priekš man ierastajiem mērogiem aptuveni par 99% par maz, bet tu spēlē to, kas ir. Aizgāju pasēdēt un notriekt 10 Eiro blekdžekā – nu, notestēt, vai pa saviem gadiem kazino esmu kaut ko iemācījies. ? Ja nu var vinnēt +1 galda spēli Stokholmā?

Sanāca kādu laiciņu pasēdēt un pagaidīt – BJ strādā no 20:00, bet tikai no 21:00. Oh well, līdz tam bezmaksas valodas stundas – bingo var paklausīties numurus zviedriski. Femtejut-fem, teiksim.

Labi, sagaidīju savu BJ beidzot. Adrenalīns, zinies, pirmoreiz spēlējot īstu kazino, bet, no otras puses, kaut kas arī tāds mājīgs… Ne pirmo gadu, galu galā, strādāju. Lielāko daļu laika biju viens pie galda – uz mirkli piesēdās čalis, pakāsa savus 20E un aizčāpoja. Es ar saviem 10E izspēlēju pusotru kurpi ātrā tempā (nulle reskanu, teiksim, jo nav skanera) un aizgāju, kopsummā no 10E vinnējis līdz 21.5E. Hm. Laikam jau gadi nākuši par labu. ?

Atpakaļceļā mēģināšu vēlreiz, tur mērķis būs līdz 46E aizspēlēties – tik maksā 4 kastu komplekts ar alu un vēl ratiņiem to kastu aizvilkšanai. ? Ja vinnēšu tik daudz, nu tad visam nākamajam vīkendam viss ir nokārtots (izņemot to, kur likt saspiestās bundžas – muca jau pilna).

Oh well. Pulkstenis rāda kaut ko ap desmitiem, nedaudz pirms, bet kuģa izklaides iespēju skaits izsmelts – ļoti žūpot, kā jaunībā, nav paredzēts, jo rīt tomēr gribētos izklejoties no sirds, un spēļu istaba neuzrunā, kazino jau izprovēts, hm. Papīpēt un gulēt? Ātrāk aiziešu gulēt, ātrāk pienāks rītdienas brokastis. Klasiskā loģika nekad neviļ jau kopš bērnības. ?

 

#===

Pirmdiena, 19. novembris.

Pareizi saka, ka ne jau pirmdienas sūkā, darbs tev sūkā. Un, ja nav jāiet uz darbu, tad nekas nesūkā. ? Nu i labi.

Brokastis gan ir izaicinājums, ja grib pieturēties nedaudz pie paleo – no trim rindām ar pārtiku tikai kādu vienu var salasīt, ko drīkst. Un bekons, ko ļoti drīkst, ir izsālīts līdz nāvei, savukārt omletei sāls vairs nepietika… Beigu galā piemetu, ka jāiet šodien staigāt tajā polārajā aukstumā, tātad screw this, un sarijos čokolādes pārslas ar braunijiem. ?

Stokholma man šķiet mājīga un pazīstama – šī nu kā reizi ir pilsēta, kur es varētu dzīvot jebkurā laikā, ja tikai dabūtu darbu Swedbank. Vai Volvo. ? Ielas ne par lielu, ne par mazu, cilvēku nav par daudz, runā viņi sakarīgā valodā, viss, kā pie cilvēkiem.

Tā kā Junibackens strādā tikai rīt, tad ejam uz mājām. AirBnB esam paņēmuši dzīvoklīti, varbūt ne pašā centrā, bet visnotaļ ejami, 20 minūtes kājiņām un ir. Vecpilsēta nav mainījusies, un SF Bookstore ir turpat, kur bijis, tikai paplašinājies uz 2. stāvu ar galda spēlēm. Nav tā, ka kosmoss, bet Rise of the Fenris viņiem ir, kas būs obligātais pirkums. Nu un varbūt kaut ko no geek stuff, visādi t-krekli ar Han Solo un Falcon un Meesiks… ? Apdomāšu. Notriekt visu, kas ir, un nokomplektēt garderobi tikai šeit – easy.

Dzīvoklītis ir super – pēc bildēm bija pagrūti saprast, bet ir tieši viena istaba, neliela dušas + tualetes istaba un 1m2 virtuve – ledusskapis, divu riņķu plīts, un vieta kā reizi kur vienam cilvēkam stāvēt. Un zvilnis. Pietiek ar vienu iekritienu tajā, un skaidrs, ka es tādu gribu.

Apklejojam vēl dažus apļus pa pilsētu. Katra grāmatnīca nedaudz samazina vidējo tempu, bet nav jau arī tā, ka kaut kur kāds steigtos. Ilze tiek pie grāmatas par Afganistānu, es – pie Guderiāna grāmatas “Panzer commander”, turklāt kādā mazā, mazā veikaliņā, kuram notiek plauktu tukšošana, tādēļ par 2EUR.

Ar to arī laikam pietiks, daži apļi pa pilsētu un dažas grāmatas. ? Rīt sāksim dienu ar Junibacken, varbūt Skansenu pieķersim, un tā.

SKYFORGER izlaiž video "Nekas nav aizmirsts"

SKYFORGER izlaiž video

Latvijas zināmākā trakmetāla brigāde ar nosaukumu "Debesu kalēji" jeb SKY FORGER izrādās ir rosījušies pa apakšzemes gaņģiem, un saistībā ar nule apritējušiem Latvijas 100 Saules riņķiem, piedāvā jaunu video "Nekas nav aizmirsts".
No preses relīzes...
SKYFORGER Latvijai simtgadē dāvina dziesmas "Nekas nav aizmirsts" videoklipu, kas ir mūziķu veltījums Latvijas simtgadei!
Režisores Kristīnes Neikenas domas:
"Video mērķis ir atgādināt, ka “nekas nav aizmirsts” Latvijas vēstures kontekstā, un tas klipā tiek parādīts caur smagajiem vēstures posmiem un cīņām, kas izkarotas. Skatītājam vēstījumu caur emocionālo prizmu izdzīvot palīdz galvenā varone – sieviete, kuras lomā iejūtās jaunā, perspektīvā aktrise Maija Arvena. Viņa video laikā caur emocijām simboliski izstāsta Latvijas valsts likteņgaitas – piedzimšanu, cerību, kritumus, sāpes, atdzimšanu un spēku, ko ataino caur Latvijas dabai raksturīgām vietām, vidi un notikumiem." 
Grupas vokālists Pēteris Kvetkovskis: 
"Šo video Latvijas simtgadē gribam veltīt kā mūžīgu piemiņu visiem tiem cilvēkiem, kuru dzīves salauza neskaitāmie kari, kas gājuši pāri mūsu zemei, un tiem, kuri ziedoja savas dzīvības, lai nākamās paaudzes kādreiz beidzot varētu dzīvot brīvi un laimīgi neatkarīgā Latvijā. Vēsture mīl atminēties spilgtākās laikmeta personības, pat arī lielākos neģēļus, kamēr simtiem un tūkstošiem "parasto" cilvēku vārdi sen ir izdzēsti no atmiņām un nogrimuši vēstures dzīlēs nevienam nezināmi - par šiem cilvēkiem arī ir mūsu dziesma, viņu piemiņai!"
Klipa režisore – Kristīne Neikena
Operatori – Mārtiņš Eglītis un Tomass Beķeris
Māksla – Elza Bukuma
Montāža – Mārtiņš Lazdāns
Aktrise : Maija Arvena 
https://www.youtube.com/watch?v=UD04RxYsM54
www.skyforger.lv

---

Lasiet vairāk iekš karametals.lv

Lonely Planet: Mūsu Skajas salas fotogrāfija starp labākajām!

Šomēnes jau otro reizi pasaulē vadošā ceļvežu grupa Lonely Planet ir izvēlējušies vienu no mūsu fotogrāfijām kā labāko savā Instagram fotogrāfiju izlasē, atzīmējot 2019.gada top galamērķus! Skotijas Skajas salas Neist Point bāka ir iedvesmojusi redaktoru to iekļaut šajā izlasē! Lasi mūsu rakstu par Skajas salu šeit.

Vaļu vērošanas vieta Skotijā

 

Crazy Rich Asians

0056dca4-0bfd-4971-9367-9c23a526d679-large16x9_cra1

Jau uzreiz sākumā noskaidrosim galveno – man ļoti, ļoti, ļoti patika šī filma. Noteikti labākā vieglā, romantiskā komēdija, kādu esmu redzējusi vismaz pēdējo trīs gadu laikā. Es neaizrāvos ar dziļi politisku analīzi. To es atstāju tumblr gulbjiem, kuri pavada laiku nevis priecājoties, ka beidzot ir lielbudžeta Holivudas filmas ar all asian cast, bet metot akmeņus par to, ka filmā nav dokumentālā kino cienīgs reālisms par īsto Āzijas cilvēku dzīvi. Šī būs ļoti pozitīva atsauksme un ja tas nav tas, ko tu meklē – šis ieraksts nebūs tev. Just saying. Tātad – Crazy Rich Asians filmas versija(grāmatu vēl lasīšu, tāpēc šobrīd nevaru salīdzināt, cik ļoti filma atbilst grāmatai).

Filmas stāsts ir vienkāršs – Reičela(Constancce Wu) dodas līdzi savam mīļotajam Nikam(Henry Golding) uz Singapūru, lai pirmo reizi satiktu viņa ģimeni un piedalītos kāzās. Taču, nonākot Singapūrā viss nav vairs tik vienkārši, jo Nika māte nav sajūsmā par Reičelu, miljonāru dzīvesstils Reičelai ir svešs un atšķirības starp to, kā ir audzināta Reičela un kas liekas svarīgs Nika ģimenes un draugu lokā, nav iespējams ignorēt. Un runa šeit vairs nav tikai par naudu, bet par atšķirību uzskatos, redzējumā un tajā, ko no saviem bērniem gaida turienes ģimenes. Atklāts paliek jautājums – ar ko tas viss beigsies? Vai Nika un Reičelas attiecības izturēs braucienu, vai arī viņi aizies katrs savu ceļu?

michelle-yeoh-henry-golding-constance-wu-2018-ph-sanja-bucko--warner-bros-picturescourtesy-everett-collection

 

Šis ir retais gadījums, kad man patika galvenā varone. Viņa nebija nevarīga, tizla, visu laiku sarkstoša pārsliņa. Reičelai bija gan karjera, gan savs raksturs un galva uz pleciem, un man viņa ļoti patika. Un Henry Golding Niks bija vienkārši apburošs. Es nevaru atrast viņam atbilstošāku aprakstu :). Kā tēls man ļoti nepatika viņa māte, bet aktrise Michelle Yeoh, kas to lomu nospēlēja, savu darbu izdarīja ļoti, ļoti labi. Vispār, man ļoti patika gandrīz visi aktieri, jo viņiem izdevās savus tēlus padarīt ļoti dzīvus. Vieni no mīļākajiem tēliem man bija Peik Lin(Awkwafina) un Olivers(Nico Santos). Vienīgais tēls, kas man tiešām besīja un arī aktrises tēlojums likās mehhh, bija visur dievinātā Astrīda(Gemma Chan) – man viņa likās vnk parasta, bagāta mamzele, kas varētu labi iederēties starp biezajām cacām glancētajos žurnālos, kurām īsti nav ko teikt par dzīvi vai grūtībām/to pārvarēšanu, bet tā kā viņas ir bagātas, žurnāliem liekas kruti ar viņām aizpildīt interviju lapas. Vispār, ja par aktieriem, tad mazliet smieklīga ir lieta ar Harry Shum jr. Ja čekojam info twitter, tumblr vai vēl citās vietās, liekas, ka viņš ir viens no galvenajiem tēliem un viņa dēļ ir vērts iet uz filmu. Un ja nu viņš nav galvenais, tad vismaz – nozīmīgs tēls otrajā plānā. Jo vnk hype ap viņu šajā filmā ir milzīgs. Bet patiesība ir tāda, ka… viņš pat nav filmā pašā. Ja kādam gribas viņu redzēt, ir jāsēž un jāskatās titri, jo starp tiem, būs 2 minūšu aina ar viņu un to mamzeli Astrīdu, kur viņam nav pat ne viens vārds teksta. So – yeah… redzot to un atceroties to milzīgo hype, ir mazliet smieklīgi. Es neesmu droša, ka Henry Golding, kurš ir filmas galvenā varoņa tēlotājs, saņēma tik daudz hype, kā Harijs un viņa 2 minūtes starp titriem.

3-1537578742707986784201

Šis neskaitās īsti spoileris, jo visi zin, ka tur būs kāzas, so – šeit ir viena no skaistākajām kāzu ainām, kādu esmu redzējusi. Jā, tā ir nedaudz over the top, bet – tie ir biezie. Taču, montāža, mūzika, setting, moments… tas man likās tik ļoti skaisti. Un tad tur ir mirklis, kurā sāk līt ūdens…. Labi, es varbūt neesmu objektīvs vērtētājs, jo dziesma, kas skan šeit, bija arī manās kāzās dziesma, pie kuras es gāju. Vienīgi mūsu versija bija čellu. Taču, dziesma vienalga man mūžīgi būs īpaša. Un arī filmas versijā tā skanēja tik ļoti skaisti(paklausies pats—>šeit, bet ja tev nerūp spoileri, ainu vari noskatīties—->šeit).

Filmas sižets it kā neliekas pats oriģinālākais, bet aktieri ir lieliski un kaut kā tas viss kopā likās… atsvaidzinoši? Man bija interesanti visu filmas laiku, patika galvenā varone un vispār galvenais pāris. Patika krāsas, spožums un kā vieglā filma, kurā nemeklēt nez kādu dziļo jēgu, šī man likās vnk lieliska. Sen nebiju vnk pavadījusi labi laiku skatoties vieglo, romantisko filmu. Neapšaubāmi gan jau noskatīšos vēl atkārtoti kādreiz mājās un noteikti izlasīšu grāmatu, jo man šķiet, ka varētu būt, ka filma parādīja galveno stāstu, bet grāmatā būtu vēl daudzas lietas, kas nenokļuva uz ekrāna.

crazy-rich-asians-gif

Kopumā – noteikti neiesaku tiem, kam principā romantiskās filmas nepatīk. Bet tiem, kuriem patīk un kuri nemeklē dziļas domas, bet vienkārši vieglo filmu ar romanci(kur galvenā varone nav trīcoša pārsliņa neveiksminiece), šādiem tādiem jautriem brīžiem un laimīgām beigām – iesaku ?

Mans vērtējums: 9/10

P.S. – Notes of the scene video, kurš vnk man šķita ļoti interesants, jo man vienmēr interesē, kas notiek aizkadrā—> šeit.

Bildes un gifi: no neta. Neviens nav mans. Visu atradu google ?

Bolderājas rogainingā triumfē bandīti

Pusatklātais rogainings Bolderājā notika galvenokārt tādēļ, ka pusatklātais rogainings nenotika Iļģuciemā. Tāda bija mana sākotnējā doma - kaut kad 2018. gada rudenī likt tautai paskraidīt pa Marinas dzimto apkaimi. Taču izrādījās, ka Iļģuciema izskraidīšana jau notika Simtgades pastnieka ietvaros, un otra reize tik īsā laikā vienā apkaimē nešķita pareiza (un vēl jo vairāk - interesanta). Tā kādā brīdī radās doma - varbūt Bolderāja? Šī apkaime nu gan ir viena no interesantākajām Kreisajā krastā, un, domājams, arī ne tik labi iepazīta, jo tā tomēr ir patālu no centra un nebūt nav izslavēta ar tur regulāri notiekošiem sporta un kultūras pasākumiem, ja vien par tādu neuzskatīt Gvatar kebabnīcas apmeklējumus pēc Magnēta Buļļu salā. Šoreiz neiztika bez sarežģījumiem sagatavošanās daļā, kas sākās jau ar mūsu pirmo vizīti Bolderājā. Noparkojām auto un gājām fotografēt saistošus objektus. Pirmais, ko ieraudzījām, bija Interneta salons ar vāveri logotipā. Nobildējām to - smieklīgs logo, un gribējām iet tālāk, bet pēkšņi uzpeld čalis ar handsfree ausī un sliktu noskaņojumu. "Ko jūs pārstāvat?" viņš jautā (pēc tam, kad noskaidrojis, ka neesam kurli un ka labprātāk sarunājamies latviski). Atbildu, ka nevienu, tikai sevi. Viņš īsti netic, skaidrs, ka kāds mūs ir uzsūtījis. Saku: "Vienkārši staigājam, fotografējam vietas, kas mums šķiet interesantas." Viņš: "Uzrādiet sarakstu ar objektiem, ko fotografēsiet!" Saku, ka nav man nekāda saraksta, jo es jau pats nezinu, ko mēs fotografēsim un kas šķitīs interesants, precizēju, ka nedarām neko aizliegtu. Vīrietis tam nepiekrīt, apgalvojot, ka ne mums par to spriest. Ar to arī saruna beidzās. Tā īsti nesapratu, kur bija viņa problēma, bet mazliet pat radās ziņkāre, noskaidrot, ar ko tieši nodarbojas tajā viņa salonā. Kas zina, varbūt tā vāvere logotipā liecina par mazliet citiem, nekā publiski reklamētiem pakalpojumiem. Ja kādam lasītājam ir gadījies šajā salonā paviesoties, būšu pateicīgs par kolorītiem pieredzes stāstiem. Turpinājumā gan vairs nekādu starpgadījumu nebija - vietējie iedzīvotāji neaiztika mūs un mēs neaiztikām vietējos iedzīvotājus. Divos piegājienos izķemmējām lielāko daļu apkaimes ar auto, bet trešajā aizdevos vienatnē ar riteni. Tad atlika tik vien, kā atlikt punktus uz kartes. Šajā ziņā situācija izrādījās skumja divējādi. Pirmkārt, Bolderājai ir diezgan švaki ar vecām kartēm. Rīgas pilsētā Bolderāja tika iekļauta 1924. gadā, līdz ar to senākās Rīgas kartēs to meklēt būtu pavisam bezcerīgi, bet arī divdesmito-trīsdesmito gadu kartēs itin bieži Bolderāju redzēt nevar, tās vietā visbiežāk novietojot palielinātu Vecrīgas karti. Talkā nāca Normis un viņa karšu kolekcija, kur vismaz kaut ko atrast varēja. Mazliet sarežģīja situāciju tas, ka Bolderāja pārstāvēta tikai tādās kartēs, ko pareizāk būtu saukt par shematiskiem plāniem - ielu leņķi un mērogs tajās ir labākajā gadījumā ar viduvēju precizitāti - kā lai arī nemēģinātu šo karti sakalibrēt ar Google Earth, līdz galam nekas nesaskan. Līdz ar to atlika vairāk paļauties uz paša spējām pareizi saprast, kas kur atrodas. Otra problēma gandrīz kļuva par kritisku - koordināšu atlikšanai biju izmantojis telefonā iebūvēto GPS, fotografējot katru punktu un paļaujoties, ka fotogrāfiju uzņemšanas vietas sniegs gana precīzu informāciju. Ka tik ne tā - ja telefonā pastāvīgi GPS nav ieslēgts, tad fotografēšanas brīdī ir liels risks, ka lokācija būs kļūdaina par vairākiem simtiem metru un pilnīgi bezvērtīga. Labi, ka bija ieslēgts arī Garmin pulkstenis, kurš gan maršrutu zīmēja precīzi un līdz ar to kaut kā tomēr izdevās visu atzīmēt. Tad vēl tāds sīkums, ka dienā pirms Bolderājas pusatklātā rogaininga piedalījos Jūrmalas (nepusatklātajā) rogainingā, kur nepilnās stundās kopā ar Vilni nolēkšoju 50 kilometrus, un svētdien jutos tik stīvs, ka pat gandrīz brīvprātīgi samierinājos ar neiespējamību nostartēt Telpu orientēšanā Provodņikā. Bet - viss bija gatavs norisei, un viss noritēja. Komandu šoreiz nebija sevišķi daudz - deviņas startēja sporta klasē un divas ratiņu klasē. Tikšanās vieta bija stāvlaukums pie Maximas aiz Gvatar, kur daži biedri jau uzreiz demonstrēja savu spēju kvalitatīvi iejusties vietējā kolorītā - tupēt uz pilnas pēdas, ēdod semočkas un malkojot alkoholiskus dzērienus. Izgājieni bija tik kvalitatīvi, ka kāda kundze pat, kā šķiet, piezvanīja policijai, taču ja tā arī atbrauca, uz to laiku visi jau bija projām. Dalībniekiem izsniedzām kartes, un distancē viņi devās. Formāts bija tradicionāls - izlozētas komandas, jābildējas pie objektiem, kuri jāsaskata kādā no komplektā pievienotajām fotogrāfijām. Šoreiz bija veseli divi veidi, kā tikt pie papildu punktiem: pirmais bija fotografēties ar kaķiem uz palodzēm, otrais - atpazīt dažas kartei pievienotas senas bildes, kuras nav atzīmētas kā kāds no kontrolpunktiemm un bildēties pie tām. Kas attiecas uz kaķiem, tur pareizā stratēģija bija vairāk apmeklēt piecstāveņu rajonus. Tikām par bildēm bija tā, ka pats tikai vienai no četrām zināju, kas tur attēlots (Bolderājas latviešu skola), par pārējām ļaujot dalībniekiem mani izglītot. Kamēr dalībnieki devās distancē, mēs vispirms paviesojāmies bērnu laukumiņā, bet tad braucām pāri tiltam uz Daugavgrīvu, kur bija paredzēts rogaininga noslēgums. Ar "Burgernīcu" biju iepriekš sazvanījies, pabrīdinot personālu par gaidāmu divdesmit cilvēku uzlidojumu, par ko viņi šķita esam pārsteigti un iepriecināti. Veicu pēdējos sagatavošanās darbus rezultātu skaitīšanai, un tad jau varējām sākt gaidīt dalībniekus. Sacensību kontrollaiks bija divas stundas, bet pirmā komanda (neskaitot Viļņa sievu Daigu ar bērniem, kas piedalījās ļoti brīvā režīmā bez rezultāta) finiša zonā ieradās trīs minūtes pirms grafika, kamēr teju visas pārējās ieskrēja pēdējā minūtē. Patīk man šie cilvēki ar rūpīgu laika plānošanu! Tad atlika tik vien, kā apkopot rezultātus, kam arī centīgi pievērsos. Ratu klasē sacentās divas komandas - Ratu miliči pret Ratu bandītiem. Miliču komandu piemeklēja ķibele, ka ne visas uzņemtās fotogrāfijas bija pieejamas apskatei. Gluži iespējams, ka tur bija iejaukušies bandīti. Tiesa, laikam jau bandītu komanda būtu uzvarējusi pat tad, ja visas neiesniegtās bildes būtu iesniegtas, līdz ar to par atkārtotiem pusatklāto rogainingu laureātiem kļuva vienība no Staraja Rusas ielas ar meitu ģēģeri Jāni priekšgalā. Sporta klasē tikām sīva cīņa par augstākajām vietām risinājās četru komandu starpā. Ilze un Vilnis startēja kā "Brat 2", Anita un Arnis kā "Ņeulovimije", Guna, Jānis un Māris kā "Mentovskije voini", bet Baiba un Mārtiņš - ar nosaukumu "Poļarnij 17". Ja tev rastos jautājums par šo nosaukumu nozīmi, tad tie ir Krievijas filmas un seriāli par bandītiem un policistiem - gluži iespējams, ka šis kinomākslas žanrs Bolderājā ir visnotaļ cienīts un ne viens vien jaunietis ir sapņojis kādu dienu kļūt līdzīgs Daņilam Bagrovam. Stratēģijas šī četrinieka komandām bija atšķirīgas. Ņeulovimije saņēma veselus trīs punktus par kaķiem, kamēr "Poļarnij 17" - nevienu. Dažs devās vairāk Rietumu daļu pētīt, dažs Austrumu. Neviens sevišķi neaizrāvās ar piecstāveņu masīviem, lai gan tieši tur bija vislabākās kaķu medību vietas. Un beigās izšķiroši izrādījās arī lietderīgi izmantot visu atvēlēto laiku: pirmā finišējusī komanda (Baiba un Mārtiņš) par vienu punktu piekāpās Anitai un Arnim, kas ieradās par minūti vēlāk. Trešo vietu ieguva "Mentovskije voyny", lielā mērā pateicoties tam, ka viņi kā vienīgie bija spējuši atpazīt otru bonusa bildi un tikt pie vēl diviem ļoti viegliem punktiem. Dīvainā kārtā šajā reizē nebija neviena punkta, kurā būtu paviesojušās pilnīgi visas komandas, toties 12 punktus neapmeklēja neviens - lielā mērā tālab, ka Bolderāja ir teritorijas ziņā ļoti liela apkaime (tiesa, karjera apkaimē izvietot fotopunktus ar šādu karti būtu nežēlīga padarīšana). Domājams, ar pasākumu apmierināti bija ne vien dalībnieki, bet arī Burgernīcas saimnieki - ne velti pirms mēs devāmies prom, saņēmām jautājumu, cik bieži mēs šādus pasākumus rīkojam. Kas zina - varbūt Daugavgrīvas rogainingā varēs šo vietu apmeklēt vēlreiz! Paldies dalībniekiem un tiksimies nākamgad! (pusatklātā rogainingā; citādi tiksimies noteikti daudz drīzāk)

«Mikrofonā 80» uzvar aktiera dziedājums: Imanta Skrastiņa izpildītā «Kamolā tinēja»

Par dziesmotās aptaujas "Mikrofons 80" dziesmu dziesmu kļuva "Kamolā tinēja", kuru izpildīja nevis kāds tautā populārs un iemīļots estrādes dziedātājs, bet gan tolaik Jaunatnes teātra aktieris - Imants Skrastiņš.

Apple peļņa no iPhone noslīdējusi no 74% līdz 60%

TechInsights sniegtie dati ir pamatā The Information izveidotajam apkopojumam par iPhone izcenojumiem gadu gaitā. Lai arī pēdējā gada laikā iPhone cena ir pamatīgi palēkusies, tomēr Apple peļņa no viena pārdotā viedtālruņa ir būtiski sarukusi. iPhone X cena bija ap 1000 dolāriem, bet tāpat no viena pārdotā iPhone X Apple peļņas daļa bija mazāka nekā no 2009. gada iPhone 3GS. […]

Par Daudzstāvu Ēku

16/30 no novembra blogiem.

Tā ieminējos, ka var takš rakstīt par jebko, kaut par daudzstāvenēm. Nu, noliec savu klaviatūru, kur tava rīkle ir, saka jeņķi, un laižam. Kā var runāt par daudzstāvenēm?

Teiksim, vēsturiski…

Te bija pļavas, aiz pļavām – meži, kā visur, kur skatījies. Tāpēc arī nosaukumi tādi apkārt – Solitude, Champetre, respektīvi, klusums, vientulība, un, vispār – lauki. Paskaties vēl tagad uz Babītes pusi, un redzēsi tos senos mežus… Savulaik bija vienkāršāk, bija viens mežs – visur.

Lai nu kā, nāca ļaudis un nolīda mežus, un pēc tam arī pļavas izpļāva un sacēla piecstāvenes sešiem stāviem.

Tinam filmu, un domājam, kā viņi to darīja…? Laukumā gaziki un zil’i, kad ved un krāmē paneļus (kad ir, ko vest), bet visvairāk tomēr cilvēku, vīri sievu sitamajos kreklos un bez keponiem, kas starp darba brīžiem piesēž uz paneļa. Un tolaik tās mājas bija citādas – paneļu kastītes, bet ja jaunais iemītnieks nāca no sādžas vai dziļiem laukiem, no kādas koka divstāvu mājas kaut kur vecajā centrā, tad dzīvoklis ar tualeti iekšā un bez malkas apkures bija labākais, kas var būt. Un, protams, katram laikam ir savas problēmas un savi risinājumi – plānākas sienas laikam, kad nav katram gluži mājās PS4, mazāk siltumizolācijas, kad siltums neko nemaksā, nu kaut kā tā. Un vēl mums jāpadomā par paaudžu rotāciju – katra otrā grib doties pretējā virzienā, nekā iepriekšējie. Pilsētnieku bērni rauj uz laukiem, laucinieku – uz pilsētu. Un te, šīs te mājas, tā ir kā reizi tā pati pilsētas esence, paneļu mājas blokos un rindās, pareizi jau saka – “masīvs.” Tāds šis te ražojums arī ir. Māja pie mājas un māja pret māju, un tikai ārpus ģeometriski precīzajām rindām var būt nolikts kāds divstāvu veikaliņš vai bērnudārzs un tam pretī – skola. Nu vēl pilsētīgāk nevar.

Divdesmit pirmā gadsimta jaunības nesaudzīgais ķirurgs diagnozi gan izraksta vienkārši un ātri – nojaukt katru otro un tad nojaukt katru! Mūsdienās acīs durās kantainie bezdizaina kluči, bez ergonomikas un bez plašuma, kas tev ik mirkli atgādina, cik ļoti gan visiem ir uzlikt kluci uz to, kā nu tu jūties un kā gribētu dzīvot – dzīvosi tā, kurva, kā tev paredzēts un pienākas! Nojaukt visus neizolējamos betonus, nojaukt tekošos stāvvadus un jumtus, uz kuriem nav paredzēts sēdēt. Nojaukt visu, lai ir, kur kokus stādīt, lai ir, kur mašīnu nolikt, vai kur uzcel uz pusi mazāku māju, bet tādu, kurai sienas ir īstas, kur telpas ir pārdomātas, kur māja ir cilvēkam, nevis cilvēkam jāpielāgojas mājai. Nojaukt ātri, ar dinamītu vai ar artilērijas šāvienu no pretējā Daugavas krasta. Pat visas mantas visas nav vērts izvākt – lai jau ir, dinamīts pacieš visu.

Vai man, kā vēsturniekam, būtu jādomā citādi, tālāk un plašāk? Pie velna to visu, pataupīsim pēdējo Rīgas paneļnieci kā muzeju, bet, līdz tam – ražo, dinamīta rūpnīca, ražo – takš zini pati, cik to briesmoņu visos Latvijas nostūros stāv!

Teiksim, cilvēcīgi…

Apej ap šo namu jebkurā diennakts laikā, un tu neko diži gudrāks nebūsi – bet, paveroties rūpīgāk, nams vibrē un pulsē ar visu to, kas ir tā iekšienē. Katru rītu tas izlaiž cilvēkus, mazos pulciņos un straumītēs, no kādiem sešiem, kad bezmiega dzītie žāvājas uz darbu, līdz aptuveni desmitiem, kad pēdējais guļava, sviestmaizi skrējienā ēdot, rikšo uz savu trolejbusu. Tad iestājas rimtums, un seko otrais vilnis – tantiņas ar dažāda izmēra maisiem tipina, kur nu kurā. Uz tirgu, uz pastu, uz banku vai veikaliem, tas arī uzplūst un norimst. Mājas pulss top lēns, varbūt kāds pēc nakts maiņas šņāc saules pilnā dzīvoklī, vēl kāds noteikti slimo nedaudz, un vienmēr ir kāds, kam ir atvaļinājums un tagad ir laiks sakārtot papīrus, sarakstīt domas un pievākt māju.

Tad nāk pirmais atplūds, no skolām un studijām atgriežas jaunieši, un pulss pieaug, kad dzīvokļos sāk skanēt mūzika un, varbūt nedaudz, vārās ūdens tējai vai roltonam. Īsi pēc viņiem atgriežas arī tantuki, kurš ar maisu, kurš ar pensiju. Un uz mirkli ir miers, līdz vakara krēslā atgriežas visi. Katram pulsam atpulss, un vienlaicīgi ar viņu nākšanu varbūt kāds aiziet uz nakts maiņu, kino, teātri vai vienkārši – uz Vecrīgu.

Tikai nakts gaismā tu vari redzēt šo ritmu – kā logi iedegas un dziest, un kā māja izskatās dzīva. Pat katram dzīvoklim tu vari noteikt savu ritmu, ja ilgi skaties. Pirmais ir secīgi visas gaismas, atnākot mājās, uzliekot ūdeni vārīties, tad uz istabu, novilkt darba drēbes, un tad iekārtoties kur nu katrs – pie datora, Tv vai grāmatas. Tad vēl kādi trīs pulsi pa vakaru – uz virtuvi un atpakaļ, uz virtuvi un vēlreiz atpakaļ. Un tad ir pēdējā pastaiga pa visu dzīvokli – uz virtuvi, nolikt tējas krūzi, uz vannas istabu, uz tualeti, un tad uz istabu un pie miera. Ir jāskatās ļoti lēni, lai viss vakars būtu tāds viens pulsējiens, bet to var.

Un tad, kad iestājas miers, un ezotēriķi lido debesīs, kamēr buržuji mokās zem savas mantiskās korupcijas svara, ap māju klīst kaķi, nakts ir viņu laiks. Kāds klejo pa iekšu, kam ir paveicies iemainīt lietu un sniegu neierobežotā kvadratūrā pret siltumu un pārtiku četrdesmit kvadrātmetros, kāds klīst tur, kur grib, un tur, kur ir kāda pele un varbūt tantiņas šprotes. Diez, vai viņi skatās caur logu viens uz otru un domā, kā, gan ir tur, otrā stikla pusē? Varbūt arī nē, kaķi tomēr ir gudri.

Vai utilitāri…p1765-scaled1000.jpg?w=520&h=199

Kad tu tā par to padomā, jebkura māja ir kaste. Jebkurš dzīvoklis ir kaste. Jebkura istaba ir kaste. Utilizācija izmaina telpu, piemēram, guļamistaba ir pilnīgi citāda, nekā virtuve, bet lielākais šajā atšķirībā ir mēbeles. Kad tu saproti, ka mēbeles var nomainīt un pārvietot, tu atceries, ka, pašos pamatos, viss ir kaste. Tas ļoti atvieglo celtniecības/remonta darbus.

Jautājumā par to, kas ir laba kaste un kas – draņķīga, ir spēkā tie paši faktori, ko mēs izmantojam ikdienā, pērkot mazākas lietiņas.

  • Pirmkārt, materiāls – tāpat, kā dabīgā āda vai alumīnijs uzvarēs dermantīnu un plastmasas maisiņu, tāpat arī ķieģeļu vai guļbaļķu nesošā konstrukcija uzvarēs paneļus kvalitātes ziņā, un tikai finansiālie limiti reizēm motivēs izvēlēties par labu imitācijai un tukšam panelim.
  • Otrkārt, lokācija – tā kā kaste, t.i., māja, ir teju vai nepārvietojama (protams, atminoties kolhozu veidošanu – gana daudz traktoru un jebkas kustās), tad ir ļoti svarīgi to nolikt pareizā vietā. Lokāciju var izvēlēties prātīgi, ņemot vērā sauli, vēju un ūdeni (jo nu strāvu, gāzi un šoseju var pievilkt arī pēc tam), vai arī nesaprātīgi, vienkārši nometot nākamo māju blakus iepriekšējai tādā distancē, kādā grunts nes un normatīvi pieļauj.
  • Trešais, kastes funkcionalitāte. Atkal, pašsaprotams, bet tam var pieiet no divām pusēm – optimizēt ergonomiku, kas pacels izmaksas un kubatūru, vai arī optimizēt zemes utilizāciju, kas nozīmēs kaut ko nedaudz saspiest un piebīdīt tur, kur tas ir loģiski visai mājai, nevis katram pašam. Kam tev 3.5m griestus? Takš tu neesi 3.5m garš, pietiks ar 2.5, lai lustru var iekārt un galva nesistos. Stāvvadus palaist ir loģiski starp diviem dzīvokļiem muguru pie muguras, lai mazāk trubu jāvelk, un noizolēt no dzīvokļa ar apmetuma slāni – nu un, ka kaimiņi tualetē viens otru dzird, toties, ja būs jāmaina trubas, vieglāk, nav paneli jāgāž. Starp mājām var nolikt 100 metru atstarpi, bet zeme paliks nelietota… Var arī 25m, pietiks, gan kur mašīnai izbraukt, gan cilvēkiem iziet. Un, vispār, varētu jau taisīt kastes priekš vecpuišiem, un priekš bezbērnu ģimenēm, mazbērnu un daudzbērnu, bet tu apzinies, cik rasējumi jātur arhitektam birojā, un tad vēl jāpēta statistika, cik daudzbērnu ģimeņu ir, un cik no viņām gribēs pirkt dzīvokļus, un ja nu mazbērnu kļūst par daudzbērnu… Takš ej tu sīkiem solīšiem, būs viens plāns, un gan jau tie bērni saspiedīsies, ja vajadzēs.

Un, lūk, šī ir māja, pie kuras mēs varam pielikt plāksnīti – “Piemineklis utalitārismam. Šī ir vidējā aritmētiskā māja vidējam artimētiskam cilvēkam, un šis ir nelietojams mēsls, jo neder nevienam pa īstam. Sorry, tā sanāca!”

Bet, protams, var arī vienkārši dzīvot

Kāds ievācas un izvācas, ēkai nosiltinās gala sienas un varbūt uzbetonēs pamatiem protēzes slāni, lai mazāk mitrums sūcas un siltums nezūd, varbūt pie katra dzīvokļa parādīsies satelīts un uz jumta izaugs antenu tornis, un tad, laikam ejot, atkal pazudīs, līdz vien viens vienīgs mobilo sakaru raidītājs stāvēs uz plakanās betona virsmas. Kaut kad nomainīs stāvvadus un pārvilks vadus, un, varbūt, kā kādreiz mājā lielākoties skanēja krievu valoda, tā nāca latviešu, un tad nāks arī angļu, indusu, zulu, un kādas vēl nē… Un tad nāks diena, kad pie mājas būs aizvien vairāk stāvvietu, un vakaros iedegsies mazāk gaismu, līdz pēdējos spītīgos aizvedīs pašvaldības sponsorēta kravas mašīna uz nākamo paneļu māju turpat pāri ielai, un avārijas stāvoklī atzītos paneļus nojauks, sakrāmēs, un izgāzīs kaut kur zem klajas debess, kur tie rūsēs gadiem.dsc_3406.jpg

Avoti:

P.S. Ar šo blogu bija tā. Kad piemetu ierakstā Par Rakstīšanu ideju, ka nu kaut vai par daudzstāveni var rakstīt, izklausījās fine and easy. Kad sāku rakstīt – zini, kā, pats sevi izaicināju – sākumā šķita, ka, nu, fuck, nojaukt viņas, a par ko rakstīt…? Un, kamēr rakstīju, jau iešāvās prātā nākamais evolūcijas posms, ka, zini, arī par auzu pārslu putras bļodu var rakstīt “simts veidos dažādos,” kā teica Sirano. ?
Know what, fuck it, uzrakstīšu ar’ par auzu pārslu putru. ?

Samsung ierobežos bezmaksas vizuālo tēmu izmantošanu viedtālruņos

Samsung grasās ierobežot bezmaksas vizuālo tēmu izmantošanu līdz ar Android Pie nogādāšanu Galaxy sēriju viedtālruņos. Bezmaksas tēmas no Samsung Themes veikala darbosies 14 dienas, pēc tam viedtālrunis atgriezīsies pie sākotnējās Samsung uzstādītās tēmas. Samsung nav piedāvājis skaidrojumu, tikai ievietota informācija, kas norāda uz atbalstu vizuālo tēmu dizaineriem. Samsung Galaxy viedtālruņu īpašnieki šādi tiks mudināti iegādāties vizuālās tēmas. […]

100% ‘zero waste’ dzīve

Ir skaudri rudenīgs rīts, sēžu uz soliņa Dailes teātra skvērā, dzeru savu ikrīta kafiju un cenšos atcerēties – kā tas viss sākās? Kā tieši es kļuvu pilnīgi neatkarīgs no komercializācijas, modernajām tehnoloģijām, patērēšanas kulta un vides piesārņošanas, kas lielākajai daļai aitu (tā saucu visus pārējos cilvēkus, kas vēl nav sasnieguši manu apskaidrību) ir neatņemama dzīves sastāvdaļa?

Šķiet, tas sākās pirms kādiem desmit gadiem, kad toreizējā draudzene piedāvāja man pamēģināt veģetārismu. Domāju, ka tikai tajā brīdī man tā pa īstam izveidojās kritiskā domāšana. Drīz vien kļuva sāpīgi iedomāties, ka visu iepriekšējo mūžu biju pavadījis, katru dienu ēdot līķus (tā tagad saucu jebkuru gaļas produktu) un manu nepamatoto iegribu apmierināšanai bija jāmirst milzīgam skaitam dzīvu radību. Gaļa ir slepkavība, un, par laimi, attīstītā sabiedrībā to saprot arvien lielāks skaits cilvēku. Bet arī viņiem līdz manai apskaidrībai vēl tāls ceļš ejams.

Jauno apvāršņu atklāšana bija kā sniega bumba, kas palaista ripot lejā pa apsnigušu kalnu un veļas lejup arvien lielākā garīgās izaugsmes lavīnā. Saprotams, visai drīz pēc tam kļuvu par vegānu. Bija pretīgi iedomāties, ka manas apetītes remdēšanai būtu pieļaujama dzīvnieku spīdzināšana. Neviena pati vista nav pelnījusi, lai to turētu šaurā sprostā un kāds brokastīs sakultu viņas nākamos bērnus. Neviena pati govs nav pelnījusi, lai to mākslīgi apaugļotu un pēc tam padarītu par piena pumpi. Tas ir nehumāni un pretīgi.

Ir tikai likumsakarīgi, ka aktīvi iesaistījos biedrībā “Dzīvnieku brīvība” un kopā ar domubiedriem piedalījos visos svarīgākajos protestos, cīnoties pret globalizācijas ietekmi uz dzīvām radībām, kas pašas sevi nespēj aizstāvēt.

Jau labu laiku biju pārvietojies tikai un vienīgi ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, kas darbojas, pateicoties elektrībai, tomēr nepameta sajūta, ka viss iepriekš paveiktais kaut kā nav līdz galam pilnvērtīgs un noteikti jābūt veidiem, kā būt vēl lielākā harmonijā ar sevi un dabu. Atkritumus šķiroju jau vairākus gadus, bet to joprojām bija par daudz, tāpēc biju patīkami satraukts, uzzinot par “zero waste” dzīvesveidu. Tā ir dzīvošana, cenšoties radīt pēc iespējas mazāk atkritumu.

Sākotnēji pilnībā atteicos no iepirkšanās lielveikalos un iepirkos tikai tirgū vai specializētos veikalos, kuros produktus iespējams nopirkt, nosverot paša līdzpaņemtos traukos, nevis plastmasas iepakojumā, kā tas ierasts lielajās veikalu ķēdēs. Dārzeņu un sakņaugu mizas nemetu atkritumos, bet gan noglabāju īpašā tvertnē saldētavā, lai reizi mēnesī izvestu uz komposta kaudzi savā piepilsētas mazdārziņā. Izmantoju tikai auduma maisiņus, bet produktiem – stikla burciņas, jo tās var nekaitīgi izmantot atkārtoti. Tualetes papīru aizvietoju ar dabai draudzīgiem un atkārtoti mazgājamiem auduma gabaliņiem. Manis radīto atkritumu daudzums bija sarucis līdz minimumam, tomēr joprojām urdīja doma, ka ir iespējams dzīvot vēl pareizāk.

Pēc kāda laika sāku apzināties, ka mobilais telefons, televizors un elektrības izmantošana domāta tikai lielo korporāciju naudas maku pildīšanai un mūsdienīga dabas drauga dzīvē tam visam nav vietas. Neilgi pēc atteikšanās no elektrības pazaudēju darbu, jo priekšnieks acīmredzot nebija pietiekami emocionāli un garīgi nobriedis, lai būtu gatavs algot mūsdienīgi domājošu darbinieku, bet par to pārāk neraizējos, jo savulaik, skvotojot Spānijā, biju iepazinies ar tā saucamo “freegan” kultūru. Tas ir dzīvesveids, kas pilnībā sagrauj ierasto patēriņa kultūru. Proti – Spānijā lielveikali ik dienu nederīgos pārtikas produktus novietoja veikala aizmugurē un tie bija bez maksas brīvi pieejami jebkuram interesentam.

Tā kā Latvijā šī prakse vēl netiek pārāk plaši piekopta, nācās improvizēt, un atbilde nāca pavisam vienkārši – pārtikā ļoti ērti lietot produktus, no kuriem kāds cits atteicies. Jūs pat nespējat iedomāties, cik daudz pilnīgi normālu pārtikas produktu iespējams atrast atkritumu konteineros tikai tāpēc, ka kāds, redz, ir pārāk smalks kundziņš, lai nogrieztu maizei pelējuma garozu vai apēstu jogurtu, kuram pirms divām dienām beidzies derīguma termiņš! Tā es ik vakaru sarūpēju sev krietnu maltīti un smīnot skatījos uz patēriņa kultūrā iesprostotajām aitām, kas gāja garām, nesot negausīgi pārpildītus lielveikalu polietilēna iepirkumu maisus. Pilnīgi skaidrs, ka maisi bija pildīti ar līķi, paverdzinātām olām un plastmasu.

Ir skaudri rudenīgs rīts, sēžu uz soliņa Dailes teātra skvērā, jo dzīvokli un ģimeni pazaudēju jau sen, un dzeru savu ikrīta kafiju, kuru kāds garāmgājējs bija neizdzertu izmetis atkritumos. Tikai šādi cilvēks var būt patiesi brīvs un balansā ar Visumu un dabu. Tomēr nepamet sajūta, ka pasaules labā varētu darīt vēl vairāk. Elpojot es tomēr radu ogļskābo gāzi. Vajadzētu pārstāt elpot un kļūt par mēslojumu kādam kokam.

«Elektrum» klientiem nākamgad elektrības rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS "Latvenergo" zīmola "Elektrum" klientiem no 2019. gada 1. janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, aģentūrai LETA apstiprināja "Latvenergo" projektu vadītāja Ilvija Līvmane. Tas attieksies uz klientiem, kas maksā fiksētu cenu.

Par Neirohakošanu

15/30 no novembra blogiem.

Tad cik labi tu sevi pazīsti, mm?

Ievads

Sāksim ar aksiomu, ka nevienam tā, līdz galam, nav skaidrs, kā darbojas cilvēka prāts. Ir cilvēku grupas, kuri strādā šajā virzienā (neirologi, psihologi, neiropsihologi un vēl dažas grupas), un kolektīvi mums, kā sugai, ir zināma nojausma, vairākas teorijas un daudz aizdomu, bet kopumā – pagaidām vēl nē, nava.

Lasīt kopā šos fragmentiņus gan ir interesanti. Mums katram ir kaut kādi savi ieradumi, savi slēdži (trigeri, angļu valodā), kas katram kaut kā nostrādā. Mums ir savi līmeņi, kuros katrs citādi operē, vai elastīgāk/statiskāk, vai plašāk/šaurāk, seklāk/dziļāk. Mums ir dažādas skalas, kas mūs raksturo – eksakts/humanitārs, histērisks/melanholisks, utt., utjp. Un. Katram no šiem parametriem ir arī kaut kāds pamatojums.

Teiksim, esmu runājis par to, ka cilvēka smadzenes vienmēr centīsies strādāt ar mazāko iespējamo noslodzi – vai pielasot vieglāk atrodamo un izskaidrojamo atmiņu, vai pieņemot ticami pasniegtu faktu bez pārbaudes, vai, vienkārši, slinkojot, kamēr nav absolūtas nepieciešamības kaut ko darīt. Tam ir ļoti loģisks evolucionārs pamatojums – spēku saglabāšana stresa situācijām, kā, piemēram, zobenzobu tīģeris savannā, vai zobenzobu lācis mežā, vai zobenzobu alnis fjorda malā, vai zobenzobu vārna (atzīstu, manas zināšanas aizvēsturiskajā zooloģijā klibo, un viens no šiem zvēriņiem ir izdomāts)… Šīm piecām sekundēm maksimālās jaudas, kuras mūsu ikdienā tik bieži vairs nepienāk.

Vēl viena piebilde (jā, jā, jā, šis ir tikai ievads) pirms es tieku līdz tēmai – par dažādu grupu pieeju atšifrēšanas darbā.

  • Neirologi pēta visu bioloģijas līmenī un atrod interesantas lietas – teiksim, kā konstruējas un tiek atsauktas atmiņas, kas veido “es” konstrukciju manā prātā, vai par to, kā smadzenes pārbūvējas apstākļu un vajadzību ietekmē.
  • Psihologi (Ok, piedodiet, mīļie, es par jums zinu tikpat, cik par aizvēstures zobnzobu aļņiem….) šķetina šo te konstrukciju pieejamo atmiņu ietvarā, meklējot viena konstrukcijas līmeņa cēloņseku sakarības.
  • Filosofi iet vēl soli tālāk abstrakcijā, un apskata šo te atmiņu veidotās konstrukcijas par sevi, teiksim, ideju un morāļu līmenī.
  • Ezotēriķi, mistiķi un neošamaņi, cik ir gadījies lasīt, pasniedz uzminētas vai apgūtas konstrukcijas tādā krāsainā, draudzīgā veidā – vai ar gariem, vai sēnēm, vai garīgām sēnēm, what have you.
  • Arī labi notēmēts antropologs vai sociologs var šo un to no šiem mehānismiem gan zināt, gan aprakstīt, izmantojot vēl tālāku abstrakcijas līmeni – cilvēku kopas kolektīvo konstrukciju izpausmes.

Iztirzājums

Savu šodienas domu es sāku ar aksiomu: Zemapziņai apzināti piekļūt nevar. Pēc definīcijas.

Bet kā būtu ar apzināti neapzinātu darbību? ?

  • Nu, piemēram, hm, pat nezinu… Mēnesi no vietas katru dienu rakstīt blogus (pilnīgi nejauši iedomāts piemērs), nesekojot īpaši ne tematikai, ne stiliem, vienkārši rakstot to, kas nu tajā dienā ienāk prātā, un tad mēneša beigās pārlasot visu un izanalizējot, kas ir stiprās tēmas? ?
    Tas ir nedaudz tricky (it īpaši apzinoties šāda potenciāla eksistenci), bet var nostrādāt.
  • Rakstīt savus sapņus var nostrādāt tieši tāpat – gadu vai divus no vietas, un tad velkot tēmas.
  • Rīta rakstīšana ir cita pieeja – katru rītu kā pirmo, ko tu dari, pieraksti lapu teksta ar roku. Vai sapņus, vai domas, vai vienalga ko, galvenais, uzkrāj materiālu. (Rakstīšana man kaut kā figurē bieži… Kaut kāds raksts parādās, ne? ? )
  • Apzināti mainīt kādu nelielu savas dzīves automātikas daļu – diēta, dienas režīms, sportošanas paradumi, dzīves vieta – un apzināti piefiksē, kas uzrunā (traucē, patīk, atrisinās automātiski, what have you), un tad izvelc pamatni. Reversā inženierēšana.

Bet, protams, tā ir tikai teorija… ?

Un tas ir tā, kā es eksperimentēju – pirmkārt, kaut kādi mazi eksperimenti ar sevi. Otrkārt, eksperimentu analīze. Treškārt, eksperimentu grupu analīze (atkal, tēmas, virzieni, viss, kas atkārtojas). Ceturtkārt, manas reakcijas uz eksperimentiem analīze… Un reakcija uz reakciju, utt., utjp. ?

Rezultātā es, gribētos ticēt, pazīstu sevi bišķi labāk par vidējo pieņemto.

Praksē tas rada interesantu efektu, kur es diezgan bieži situācijai vienlaicīgi gan redzu savu tiešo reakciju (kas, bieži vien, ir tīri emocionāla), gan arī sekundāro (analītisku skatījumu uz situāciju + uz savu reakciju), un var izvēlēties starp abām.
Ar emocijām gan ir tā, ka darbojas matērijas nezūdamības likums – šī te emocija, lai vai kāda, bet, ja tika netieši aizprocesēta, tad vajag kādā brīdī arī kādu ventili, kur aizvadīt tiešo emociju.

  • Ezotēriķi runātu par apvainojuma zvēriņiem, ko jāizņem no iztēlota būra un jāpalaiž gaisā (vai mežā, ja šamie nelido… Nevajag tad viņus ļoti augstu mest),
  • psihologi par post-factum analīzi un closure,
  • neirologi par negatīvi ietekmētu pathway (neirons that fire together, wire together)…
  • Antropologi ieteiktu nogaidīt divas paaudzes.
  • Spoguļotāji ieteiktu iztēloties situāciju no malas un tad pieiet tai no sava tagadnes es un izlabot netaisnību vai nu kas tur bija.

Un visas metodes strādās, zinies, jo mehānisms apakšā takš viens un tas pats! ?

(budisti nedaudz čīto, tas gan)

Zini, datoru valodā es to varu izskaidrot vienkārši – visas šīs te nozares, un visi šie te mehānismi, ir augsta līmeņa valodas, visi tavi Pitoni, Javas un Scratch. Un, tālāk, kad tu kādā nozarē esi jau nevis vairs klients, bet jau speciālists, tur tu runā ar savu C, C# vai C++. Neirologi varbūt pat tiek līdz asamblerim…

Abet apakšā, griezies kā gribi, tas pats mašīnkods griež visas instrukcijas.

Salīdzinot smadzenes ar datoru 1:1 ir ļoti nepareizi – atmiņas mēs uzglabājam citādi, instrukcijas dodam citādi un datus interpetējam citādi. Beeeeeet, ja tu pavelc to visu ne augstāk, ne zemāk, un salīdzini ar lielāku abstrakcijas līmeni – tu vari izvilkt tās paralēles ar struktūru no thread uz process, no process uz application… Un, varbūt, ja tu esi super awesome, iebakstīt pirkstus regEdit. ?

Vai vismaz tu zini ļoti labu metaforu, ko izmantot, lai datoriķiem skaidrotu neiroloģiju.

Whatever works. ?

Epilogs (pēcspēle domāšanai)

Tad cik labi tu sevi pazīsti?
Varbūt, ka šis jautājums nav patiesībā būtisks – galu galā, nu, ja tu sevi pazīsti par 63%, ko tas kādam dod? Varbūt, ka patiesībā ir kāds labāks jautājums – Ko tu vēl varētu izdarīt, lai iepazītos ar sevi? ?
Pazīt sevi labāk par kaimiņiem, vai būt sevis pazīšanas 83 precentīlē, protams, ir forši, lai paglaudītu ego, bet tas nobāl salīdzinājumā ar to, ja tu zini metodi, kā sevi iepazīt rīt mazliek labāk… Tad pat vairs nav svarīgi, vai šodien tie ir 3 vai 83 procenti, jo tev ir priekšā rītdiena, kad tie būs 4 vai 84.

Un, atkal, varbūt, tikai varbūt – varbūt apziņa, ka tu zini, kā sevi iepazīt, tevi motivēs to darīt un dzīvot nedaudz vairāk, jo šis procents labi dod ieskatu tajā, cik gan pasaule ir tomēr skaista un saprotama, un cik maz laika tev tajā ir… ?

Tāks.

Ieelpo.

Atver (vai aizver, brīva valsts) acis un atver (vai aizver) muti. Elpo.

Šis reiss beidzies! Pasažierus lūdzu neaizmirst cepures uz pakaramā, nozaudētās somas uzglabājam septiņas dienas, un, paldies, ka izmantojāt Digitālās Klades ceļojumu!

Un, ja nu tu pa logu šajā īsajā pārbraucienā redzēji kaut ko, kas tevi uzrunāja un lika padomāt – Laipni lūgti! ?

Galvas bezde

Un tomēr pienāca tā diena, kad es sapulci noslēdzu ar vārdiem: “Tas pa lielam arī viss!” Kauns. Kauns. Kauns. Mēle svilst. Ideāli nodoti.

Lielā aizlaišanās. Diena #14 jeb kā mēs mākslu skatījām

11.11.2018. No rīta meklējām veļas mazgātavu, bet staigājot sapratām, ka šodien tak svētdiena. Mums visas dienas brīvdienas, ļoti grūti izsekot līdzi kāda diena. Vienu veļas mazgātavu atradām, bet šķita tāda aizdomīga. Pajautājām, kāda cena. 12 MXN/kg. Mums 4,4 kg netīras … Continue reading

Freijas mīļākās vietas

Ford izskaudīs jaunas automašīnas specifisko aromātu

Ford patentējis jaunu metodi ar ko tikt vaļā no jaunas automašīnas specifiskā aromāta. Patenta pamata ideja šķiet nedaudz dīvaina, jo viena no populārākajām nopērkamajām automašīnas salona smaržām ir tieši jaunas mašīnas smarža. Ford uzskata, ka Ķīnas tirgus specifika ir pietiekams iemesls, lai tiktu vaļā no specifiskās smaržas – ķīnieši šo aromātu neciešot. Pircējiem Ķīnā tikšana […]

Zinātnieki: Pārmērīgiem sociālo tīklu lietotājiem – risks kļūt par narcisu

Pārmērīga sociālo tīklu lietošana, īpaši publicējot pašbildes, var izraisīt personības izmaiņas uz narcisisma pusi. Tā liecina angļu un itāļu psihologu atklājums.

NASA trailer: We Are NASA


Awesome trailer from NASA, where they announce the going back to the moon.

www.snotr.com