Vācija aizliedz skolās izmantot Windows 10 un Office 365

Microsoft iekūlies ķezā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretēšanu, kas licis Vācijas privātuma aizsargiem liegt skolās izmantot Windows 10 operētājsistēmu un Office 365 programmatūru. Microsoft privātuma problēmas saistāmas ar no Windows 10 iegūtiem datiem, kas tiek pārsūtīti uz Microsoft serveriem. Microsoft saņem dažādus datus no lietotnēm par to darbību, bet tāpat Microsoft var tikt pie […]

Sievišķā vīrišķība

Vīrietis ratiņkrēslā mēģina uzbraukt uz gājēju celiņa pāri augstai ceļa apmalei bruņās satērpto policistu priekšāFotogrāfijai ilustratīvā nozīme. Foto: Ruslans AntropovsAutors: Laura Jansone

Biju lieciniece kādai situācijai, kas man lika aizdomāties par vairākām lietām. Fabula ir tāda: vilcienā no Rīgas uz Jelgavu brauca vīrietis ratiņkrēslā. Paliela auguma, diezgan smags, plus vēl ar mugursomu. Spriežot pēc tā, ka Rīgas stacijā viņu pa stāvajām kāpnēm vagonā kopīgām pūlēm iedabūja trīs jaunieši, pacēlāju pieteicis viņš nebija – varbūt brauciens bija spontāns. 

Lasīt tālāk...
zyTET?d=yIl2AUoC8zA zyTET?d=63t7Ie-LG7Y zyTET?d=YwkR-u9nhCs zyTET?d=qj6IDK7rITs

Eiropas navigācijas sistēma Galileo nedarbojas jau četras dienas

Eiropas vismaz 20 miljardus eiro izmaksājušais Galileo navigācijas satelītu tīkls nedarbojas jau kopš piektdienas. Galileo gandrīz pilnā apmērā sāka darboties tikai 2016. gada decembrī. Šobrīd palaisti 26 no plānotajiem 30 Galileo satelītiem. Galileo ir satelīta navigācijas sistēma, ko izstrādāja Eiropas Savienība un Eiropas Kosmosa aģentūra. Šis projekts ir nosaukts Itālijas astronoma Galileo Galileja vārdā, un […]

LMT pirmie Latvijā sāk piedāvāt eSIM pakalpojumu

Aprīļa beigās LMT paziņoja, ka jau no jūnija saviem klientiem piedāvās eSIM, jeb virtuālās SIM kartes pakalpojumu. “eSIM ir mobilo iekārtu nākotne, jo nodrošina ērtāku lietošanu un plašāku pakalpojumu funkcionalitāti klientiem, efektīvākus pakalpojumus un daudzveidīgus lietu interneta risinājumus pakalpojumu sniedzējiem,” toreiz teica LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. Lai arī esam tuvāk jūlija beigām, LMT beidzot no […]

Atvērtie dati – LĢIA Ortofotokarte 2016.-2018. g. (6. cikls)

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra sākot ar 2019. gada 15. jūliju kā atvērtos datus nodrošina arī krāsainā spektra ortofotokarti visai Latvijas teritorijai.

Pakalpojums ietver krāsaino ortofotokarti visai Latvijas valsts teritorijai ar 0,25 metru izšķirtspēju, kas iegūta no aerofotografēšanas datiem laika posmā no 2016.-2018.gadam. Ortofotokarte ir piesaistīta LKS-92 TM koordinātu sistēmai. Kartes lapu dalījums atbilst TKS-93 M 1 : 5000 kartes lapu nomenklatūras dalījumam. Aerofotogrāfēšanu veica sadarbībā ar Čehijas uzņēmumu “Georeal”.

Dati domāti lietošanai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai.

Dati ir pieejami GeoTIFF rastra formātā.

https://www.lgia.gov.lv/lv/node/335

Revolut vēstnieks, pionieris, …

Revolut sāku lietot 2017. gada jūnijā. Iepatikās. Tik ļoti, ka ne vien par to stāstīju citiem, bet tā paša gada augustā nopirku dažas Revolut akcijas. Ja būtu bijis vairāk brīvas naudas (t.i. tādas, kuru var iesaldēt uz daudziem gadiem), būtu pircis vairāk. Oktobrī saņēmu kārtējo reklāmas vēstuli no Revolut. Šī bija nedaudz citādāka kā parasti. […]
endijs?d=yIl2AUoC8zA endijs?i=RpSxIoS--Ws:piQA72_uvbg:D7DqB2p endijs?i=RpSxIoS--Ws:piQA72_uvbg:gIN9vFw endijs?i=RpSxIoS--Ws:piQA72_uvbg:F7zBnMy endijs?d=qj6IDK7rITs

Mēs zvērudārzā

Zoo_-_2019__Otra_dala_51.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_53.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_54.jpg


Zoo_-_2019__Otra_dala_55.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_59.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_60.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_62.jpg
 Zoo_-_2019__Otra_dala_68.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_98.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_107.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_109.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_110.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_111.jpg
Zoo_-_2019__Otra_dala_117.jpg

25 miljonus Android viedtālruņu skārusi Agent Smith ļaunatūra

Izraēlas drošības pētnieki atklājuši jaunu Android ļaunatūru, kas varētu būt inficējusi vismaz 25 miljonus Android viedtālruņu. Atklātā Agent Smith ļaunatūra ietekmējot vecākus Android viedtālruņu modeļus, turklāt Agent Smith ļaunatūra tiekot pievienota ne tikai ārpus Google Play veikala pieejamām lietotnēm – arī Play veikalā atrastas vismaz 11 lietotnes, kas var izplatīt Agent Smith ļaunatūru. Agent Smith […]

Kurš operators Latvijā pirmais reāli palaidīs 5G tīklu un vai tam ir nozīme?

Tele2 šodien atsūtīja preses relīzi, kurā informē, ka esot pirmie Rīgā iedarbinājuši 5G mobilo sakaru bāzes staciju. LMT rīt plāno oficiāli palaist savu 5G tīklu un kopš 2016. gada pie 5G ieviešanas darbojas arī Bite. Visi trīs operatori iepriekš ir publicējuši paziņojumus par to, ka testē 5G tehnoloģijas gan aparatūras, gan programmatūras līmenī (Bite, LMT, […]

Jeep atgriežas pikapu tirgū ar jaunu auto modeli Gladiator

Automašīnu ražotājs Jeep izveidojis jaunu auto modeli Gladiator, tādējādi atgriežoties pikapu tirgū pēc 27 gadu ilgas pauzes. Jaunā automašīna ir pilnīgi no jauna radīts modelis, kas aprīkots ar galvenajām ražotāja auto iezīmēm un funkcijām. “Jaunais Gladiator ir izcila Jeep autentiskā dizaina, funkcionalitātes un bezceļu jaudas kombinācija. Tas daļēji ir līdzīgs Wrangler – abām automašīnām ir divdaļīgs šasijas dizains, kā arī […]

Kursors izmēģina Cupra Ateca jaudīgo krosoveru (video)

Jā, jā, atkal mums ir krosovers, bet šis nav parasts krosovers. Cupra Ateca, iespējams, ir tuvu perfekts risinājums visiem tiem, kam ir nepieciešamība pēc lielāka pārvietošanās līdzekļa, bet sirds vēl neļauj iekāpt garlaicīgā minivenā. Jā, 300 Zs nav nekāda raķetes cienīga jauda un ir pietiekami daudz neliela izmēra SUV ar šādu vai pat lielāku jaudu, […]

Nākamais līmenis

Lūk, gribasspēks: ieiet "Depo" un nenopirkt nevienu pašu puķīti.

Simulācijas stimulācija (papildināts 17.07.)

vara bungas: Nenormāli pamācošs raksts “iz vēstures”. Nu vienkārši vairāki pagātnes kulaki uz vairākām šīsdienas  acīm.  Galvenā ideja “nekad nepiesaistiet savam eksperimentam motivētus ārpusistēmas profesionāļus – rezutāti būs negaidīti un graujoši”. Tomēr jāatzīmē, ka amerikāņiem ir perfekti izkoptas “lessons learned” (mācība no prakses) tradīcijas, nekas, un it īpaši neveiksmes, nepaliek bez analīzes un plaši pieejamiem secinājumiem. Cerams arī šī bija laba mācība.

Ņemiet vērā, ka rakstā ir runa  par wargaming tātad kaujas izspēli, kas notiek pamatā uz kartēm, ar mērķi prognozet kāds būs iznākums no katras konkrētas savējo un pretinieka operatīvās vai stratēģiskās “kustības”. Realistiskums te ir galvenais faktors, “Dieva roka” un jebkāda iejaukšanās ir nepieņemama principā. Turpr`etī lauka mācības drīkst notikt  un bieži notiek pēc scenārija, jo to mērķis ir pārbaudīt vienību gatavību rīkoties  “kā paredzēts”, nevis paredzēt kā jārīkojas.

“[..] MC ’02 was intended to be the largest, most expensive, and most elaborate concept-development exercise in U.S. military history. The exercise was mandated by Congress to “explore critical war fighting challenges at the operational level of war that will confront United States joint military forces after 2010.” Developed over two years at a cost of $250 million, it would grow to include 13,500 service members participating from 17 simulation locations and nine live-force training sites. It was promoted by Pentagon officials as a demonstration of “leap-ahead technologies,” and was intended to provide commanders with “dominant battle space knowledge” to conduct “rapid decisive operations” against future adversaries.[..]

avots

vēl

UPD1 Te būs JAUNA rokasgrāmata brigādes līmeņa štābiem (bet derēs visiem) par mācību organizēšanu. Nianse tāda, ka, lai lejupielādētu datni nepieciešams pieslēgties ar US VPN servera  adresi. Citādi nekā.

Commander and Staff Guide to Rehearsals, A No-Fail Approach.” This handbook provides a cohesive instructional manual on rehearsals; it incorporates doctrine and best practices to mitigate unit challenges in executing rehearsals at all levels, while also acknowledging that the basic tenets of rehearsals have not changed. https://usacac.army.mil/…/defa…/files/publications/19-18.pdf

UPD1 Re, ko apači Dievu dotie dara ?

Pirmā nedēļa laukos

Pie Bauskas ir mana drauga māja, kur mēs esam aizvadījuši daaaaaudzus vīkendus skaldot malku, rokot bedres un aizberot bedres, un arī malkojot rumu, skatoties zvaigznes un bildējot karabīnes. Šogad tur ir arī mūsu ar Ilzi testa vide, kur skatīties, kā tad ir – dzīvot laukos.

Ceturtdienas vakarā pabeidzu darba dienu Rīgā, un mēs laidām. Atpakaļ – tieši nedēļu vēlāk, arī ceturtdienas vakarā.

Darbu saraksts –

  • salabot šķūņa durvis.
  • salabot akas vindu.
  • padziļināt tualetes bedri.
  • nopļaut zāli (1x).
  • saskaldīt/sazāģēt/sakrāmēt malku (tik, cik sanāk).
  • iekārtot bēniņos darba kabinetu.
  • mēģināt turpināt ieviest spici.

Vēl neesmu izdomājis, kā šīs atskaites rakstīt – par to, ko izdarīju un kā? Vai tādu emocionālo, kā jutos, to darot? ? Vai abus, plus vēl pievienojot sarakstu ar lietām, ko bērns norāva no krūmiem un apēda? ?

Nedaudz pačakarēja visu tas, ka mēs aizlaidām uz lietaināko nedēļu šovasar, līdz ar to gan pļaušanu, gan malku nācās ielikt tajos retajos brīžos, kad bija sausāks, nekā ierasts.

Paveicās ar sestdienu, iebrauca Avio un Mr.Green, un mēs izdarījām kaudzi sīkumiņu un vakarā vēl uzspēlējām pāris partijas Dominion. Un arī nelija sestdien.

  • Ofiss bēniņos – izmantojām šķūnītī savulaik nomestās skaidplākšņu mēbeles un plāksnes, un iekārtojām tīri zolīdu kabinetu. Kabinets pa visu stāvu, man vienam, atsevišķa ieeja, utt., utjp. ? Mīnuss, ka, ja ārā ir auksts, tad iekšā arī. Dienas beigas es jutu pēc tā, ka rokas atsalst.
  • Šķūnīša durvis patiesībā aizņēma pusstundu, lai gan bija besījušas mūs hz, cik ilgi – Mājai & Dārzam paņēmu eņģes uz izjūtu, un derēja arī.
  • Tualetes bedre, nu, sākumā nedaudz smirdīgs darbiņš, bet, citādi – bedre kā bedre. Izrakām sākotnējo un tad 2x un 3x dziļāk.

Un tad tie divi svētdien atgriezās Rīgā un mēs palikām dzīvoties.

Par pašu galveno – sajūtu – es jau uzrakstīju blogu.

Darba ziņā – man jau mēnešus 4 ir home office – šis ir ōsom. Izejot no mājas un uzkāpjot otrajā stāvā es tiešām noizolējos un pārslēdzos uz darba režīmu vieglāk un labāk. Un arī kaut kādus vebināru testus ir drošāk ierunāt, labi zinot, ka mani neklausās. ?
Es tur ar laiku varētu arī uzlikt gaismas, fonu, un taisīt vebinārus un vlogus, cik tik maz neliekas. ?

Tas, ka tu izej no istabas, šķērso gaiteni, un esi pļavā, tas ir ōsom. Pat nav svarīgi – vai atliet, vai pēc malkas, vai pīpēt, vienkārši tas kaifs 5 metros būt pļavā.

Un ne tikai iziet pļavā, bet tās debesis un ainavas…

Ēst gatavošana & mazgāšanās ir nedaudz sarežģītāk, bet a)to var viegli uzlabot ar tehniskiem sīkumiņiem (elektriskā plītiņa, spice, ledusskapis utt.); b)nedēļas ilgumā var arī pieciest. Krāsni man ir sāpīgi iekurināt pēc ilgāka nekurināšanas laika, bet, ja to dara katru dienu, tad nekas nedūmo, viss ir jauki. Mazgāšanās – nu, tev vajag bļodu un siltu ūdeni. Tas arī viss.

Brīvajā laikā – lasīt grāmatu vai datoroties var tāpat, kā Rīgā. Ja nelīst, tad var vēl pa vidu iziet un vienu stundu paskaldīt malku, kas ir tīri forši, man patīk – tāds vienkāršs darbiņš ar vizuālu efektu un patīkamu sajūtu muskuļos. Un vēl tā apziņa, ka ziemā būs silts. ? Silts ir jauki, it īpaši tāpēc, ka es visu nedēļu turpināju būt viegli apslimojies.

Jap, saulrieti. ?

Bērnam, hm, ir plusi un mīnusi. ?
Plusi, ka viss viņai patīk. Ēst upeņu lapas, ēst zāli, ēst ķērpjus un ēst mizas. Pa lielām šaibām, visu. ? Un arī dzīvoties svaigā gaisā un uz pleda dārzā ir veselīgi.
Mīnusi, ka mēs neesam ieviesuši viņai guļamtelpu, tādēļ viņa guļ kopā ar mums uz lielā matrača – tātad uz mirkli atliekas mēģinājumi viņu radināt pie savas gultiņas. Un arī sagatavot kaut kādus dārzeņus ir bišķi grūtāk uz malkas krāsns.

Kopsummā sanāca tāds vidējais aritmētiskais starp darbu un grāmatu lasīšanu un blogošanu un visu pārējo.

Plāns?

  • Sestdien pa dienu laist atkal uz turieni. Vai piektdien vakarā, tad jau manīs.
  • Svētdien uzaicinājām Juniorus uz galda spēļu dienu laukos.
  • Vēl viena zāles pļaušana – nedēļa pagājusi, bet es iepriekšējo pļāvu uz augstāko līmeni, tagad varēs zemāk.
  • Turpināt ar malku.
  • Akas vindai neesmu tā arī pieskāries. Oh well.
  • Jāizdomā, kā no lapegles dēļus sataisīt.
  • Un atkal uz vismaz 1x nedēļu.
  • Uzjautāt kaimiņienei, kas viņai spici lika, un vai viņa kādu gateri zina. ?

Nu kaut kā tā.

Drauga pils, ko mēs apdzīvojam. ?

Sākotnējais plāns, protams, bija laist tā, uz pāris mēnešiem no vietas. Praksē nesanāks – gan tas, ka man visādas darba lietas reizēm tomēr prasa Rīgu, gan meitai ikmēneša tehniskās apskates pie ārstiem, gan citas lietas… Tā kā orientējamies uz tādiem nedēļas reisiem.
Arī būs forši. ?

P.S. Arī atgādinājums, ka šis ir daļa no eksperimenta, saprast, kā tad ar mums un laukiem ir – atceries šo aptauju? Lūk, noteikt, kur mēs paši esam tajā skalā. Šejiene ierakstā kā pēdējais/priekšpēdējais – Brunava 2km un Ceraukste 6km. Pagaidām… Hm. Tā tīri emocionāli laikam es esmu Burkānciema cilvēks, pagaidām. ? Vai Daliņa ielas – ū, nu tas ir vēl elitārāk (Gauja – izej čībās; pilsēta – izej čībās; skrienamās trases vidū un krutā rajonā… ? ).
Bet, protams, eksperimenta jēdziens pieļauj hipotēzes gan pierādīšanu, gan arī apgāšanu.

Mazs CiNītis (papildināts)

vara bungas: Ļoti svarīgs GPF raksts izpratnei par 5G ienākšanas blaknēm. Nekur LV neesmu redzējis ne mazāko mājienu, kā šo problēmu plāno risināt. Īsumā: US gatavojoties 5G ekspansijai paziņo, ka tā ir sistēmiski svarīga valsts un sabiedroto  drošībai, tādēļ kategoriski pieprasa izslēgt no topošās arhitektūras CN valdības kontrolētās kompānijas ar visiem to risinājumiem, pakalpojumiem un aparatūru. US nepārprotami un tieši demonstrē, ka problēmu uztver ļoti nopietni un gatavi pārskatīt attiecības ar sabiedrotajiem, kas šo totālo CN banu ignorēs.  Eiropa kā vienmēr svārstās, LV.., a ko LV? Pagaidām izliekas, ka neredz problēmu.  Tomēr, ja ES aizies kompromisa ceļu ar CN kompānijām 5G jautājumā vienlaicīgi nepanākot konsensu ar US, kas notiks ar NATO? Kur šajā vienādojumā paliksim mēs? Vai varam atļauties rīkoties kā US?  Kaisīt pelnus uz galvas protams ir pāragri, bet gribētos nojaust kāda ir valstsvīru un sievu nostāja šajā jautājumā.  Sliktākais, ja nav nekādas.

Kas ir 5G?

PS jaunieši, nu uztaisiet taču Wikirakstu par 5G latviešu valodā, nudien kauns pārējo 3B priekšā.

Tā kā  Geopolitical Futures vietne ir maksas produkts,  šis raksts no viena datora ir atverams  iespējams tikai vienu reizi, tādeļ tiem, kam to vajag darbam kopējiet jau pirmo reizi ieskatoties.

[..] For much of the past half a decade, the U.S. has warned that trouble awaits countries that build their fifth-generation, or 5G, mobile networks with Chinese technology. Fearing that the proliferation of Chinese telecommunications infrastructure would give Beijing unprecedented cyberespionage and network sabotage capabilities, the Trump administration has since tightened the noose, moving gradually to ban Chinese software and equipment – and even foreign tech made or designed in China – from U.S. networks. It wants friends and allies across the globe, on whose telecommunications networks the U.S. military relies, to follow suit. Using Chinese tech was always risky, but the U.S. has threatened to raise the stakes, saying countries that use it could face a future without U.S. military and intelligence cooperation. [..]

Huawei and ZTE can make the leap to 5G less painful. Just three competitors – Finland’s Nokia, Sweden’s Ericsson and South Korea’s Samsung – are currently capable of delivering a similarly comprehensive suite of network equipment.[..]

At this point, governments in France, Germany and the U.K. all plan to ban cheaper Chinese tech from the core but not the edge. Since the edge is where the bulk of new capital investment will be required – and where most Huawei equipment is located in Western 4G networks – this ostensibly makes it possible to harness Chinese cost advantages without incurring Chinese risks. But others, including the U.S. and Australia, say the decentralized nature of 5G networks will erode the distinctions between the core and the edge over time, with edge devices taking on more and more “smart” computing power and sensitive functions. To them, the only sure solution is a blanket ban. [..]

avots

vēl

UPD1 Re, kāda mums sinhronizācija

“Būtiskākais transatlantiskās alianses un globālais drošības izaicinājums ir pretoties valstīm, kas vēlas var jaunām tehnoloģijām realizēt vecas ambīcijas, piedaloties “Briseles foruma” diskusijā, paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks” … tie ir bīstami ieroči, un mums vēl nav visas atbildes, kā tam pretoties” avots

 

 

Baltmaize pīlēm kanālā nozīmē nāvesspriedumu

Vai nu tā ir ģimeniska pastaiga ar bērniem parkā vai romantiska tikšanās kanālmalā – lielākā daļa no cilvēkiem vismaz reizi mūžā ir barojuši pīles, zosis vai gulbjus ar baltmaizi. Tas šķiet visai nekaitīgi – cilvēkiem tas patīk, putni tiek pie ēdiena, un visi ir laimīgi. 

Vakariņas

A. – Te nu tev bija "Lido"! More like lido uz tualeti fiksi!

Darbu atlikšana uz vēlāku laiku nav tikai slinkums. Kas ir prokrastinācija?

Kurš gan nav sastapies ar to sajūtu, ko visprecīzāk raksturo teiciens – nedari šodien to, ko vari izdarīt parīt un tev būs divas brīvas dienas. Darbu atlikšana uz vēlāku laiku vai izvairīšanās no tiem ir parādība, kas nav tikai raksturojama ar vārdu slinkums.

Latvijā oficiāli pieejams YouTube Music straumēšanas serviss

Sākot no šodienas, 2019. gada 17.  jūlija Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams jauns mūzikas straumēšanas serviss YouTube Music, kas paredzēts kvalitatīvas mūzikas baudīšanai no YouTube bezgalīgajiem resursiem, kā arī mūzikas izpētei, personalizēšanai un klasificēšanai, atiblstoši savam dzīvesstilam, vēlmēm un gaumei. Neatkarīgi no tā, ko vēlaties klausīties, skatīties vai atklāt – visi veidi, kādos mūzika jūs aizrauj, nu būs pieejama […]

Narcisisms

Berga Bazāra kačalkā jūtos nevis kā cūciņa, bet kā muskuļcūka. Vietām tik laba gaisma, ka rokām un mugurai manāms patiesībā neeksistējošs reljefs.

Ostrava: māksla un ogļrači

Vienīgā motivācija šorīt piecelties puslīdz laicīgi ir brokastis, kuras šai viesnīcā tiek servētas līdz desmitiem. Pusstundu pirms to slēgšanas ieveļos ēdamzālē. Bez manis tur brokasto vēl viena zolīdi ģērbta būtne, pārējie viesi jau ir gabalā. Arī brokastis ir tādas pašas kā istaba – nav nekā ļoti pārsteidzoša, bet izvēle pieklājīga un garda.

Paēdusi atgriežos numuriņā, nedaudz pamoku datoru, tad esmu gatava Ostravas apskatei dienas gaismā. Esmu izpētījusi pāris tūristiem domātus bukletiņus un sabakstījusi maps.me aplikācijā vietas, kas mani interesē.

Pirmā no tām ir mākslas centrs Plato. Modernā māksla mājvietu radusi bijušā būvmateriālu veikalā vai noliktavā. Plašās un gaišās telpas ir kā radītas mākslai, izstādēm, dažādām performancēm (hmm, kā būtu ar ko līdzīgu tajā mūžam neveiksmīgajā tirdzniecības centrā Krasta ielā?). Lēnām apskatu skatuvi, bibliotēku, ekrānu, nākotnes dārzu un citas mākslinieku veidotās skulptūras, tad nosēžos vietējā kafejnīcā, lai palasītu par šiem darbiem sīkāk (modernai mākslai ik pa laikam prasās kāds paskaidrojošs vārds :). Lai arī uz vietas gatavotais saldējums nav ēdienkartē, man izdodas ar jaukajiem darbiniekiem sarunāt nogaršot mango-kokosriekstu piena gardumu, kuru redzu aiz letes servējam kādam pasākumam. Šeit strādājošā meitene pati izskatās pēc eksponāta, palūdzu atļauju viņu nobildēt, viņa piekrīt, ja bildē tikšot arī saldējums.

Kad miesa un gars veldzēts, turpinu ceļu uz New City Hall torņa pusi, kas redzams jau iztālēm. Tajā varot uzbraukt augšā un pazavērties uz apkaimi. Ēkas priekšā esošo strūklaku ieskauj instalācija – milzīgs daudzums ar baltiem puķu podiņiem un tajā augošām smilgām. Praktiskais latvietis manī funktierē – cik bieži un kā šī instalācija tiek laistīta, lai tas viss ātri vien nepārvērstos par sauso ziedu kompozīciju?

Torņa viducī mājvietu radis tūristu informācijas centrs. Joka pēc apvaicājos, vai šeit tuvumā nestrādā Terēza, mans Ostravas kontakts (kas šorīt atradās un atbildēja uz vakardienas ziņu). Viņas šeit nav, toties iepazīstos ar Martinu, kurš rīt mūs vedīšot ekskursijā pa Ostravas pilsētas centru. Tā kā rīt programmā ieplānots skats no šī torņa, tad nolemju šodien biļeti nepirkt un pataupīt daili rītdienai. Izprašņāju Martinu – kas no Ostravas apskates objektiem mums nav iekļauts apskatē, attiecīgi – ko būtu vērts  šodien pagūt apciemot uz savu roku. Noklausījusies par iespējām, pieņemu lēmumu aizbraukt līdz Michhal Mine, ogļu raktuvēm, kas pārvērstas apskates objektā. Martins laipni palīdz rezervēt ekskursiju angļu valodā un pastāsta, kurš autobuss mani līdz objektam aizvedīs visērtāk.

Mirkli pirms sarunātā laika esmu klāt. Biļešu kasē var maksāt tikai ar čehu kronām vai Čehijas bankas kartēm. Tā kā man nav ne vienas, ne otras, sākumā saņemu nosodošu galvas šūpojienu, tad darbinieks aizslēdz kasi un kopā ejam uz bāru. Tur norēķinos ar karti, bet bufetniece atdod vīram 170 kronas – ieejas biļetes cenu. Problēma atrisināta! No priekiem pasūtu mazo alu – tas ir pavisam gards un maksā mazāk par eiro – un gaidu savu pavadoni!

Neesmu paguvusi pat trešdaļu iztukšot, kad atnāk Jiri Januszek, mans šodienas gids. Kungs labākajos gados, kurš par vietas vēsturi stāsta poļu, angļu un vācu valodas sajaukumā, ik pa laikam piešaujot kādu krievu vai čehu vārdu. Pirmo stāstījumu noklausos turpat pie galdiņa un alus kausa. Kad tad pievarēts, sākam pastaigu, šoreiz no otra gala nekā parasti. Tieku vesta caur angāriem, kuros kā milzu zvēri atpūtā guļ metāla dzinēji, zobrati, vinčas. Ostravā pēdējā ogļu raktuve slēgta pirms pāris gadiem, tuvējā apkaimē vēl darbojas trīs, kas arī drīz pārtraukšot darbību.

Raktuvju slēgšana nāk par labu videi un cilvēku veselībai, bet saasina bezdarba problēmu, jo visiem ogļračiem jāpārkvalificējas. Arī mans gids 25 gadus nostrādājis šahtās zem zemes. Konkrēti šajā vietā ogles iegūtas vairāk nekā 600 metru dziļumā, trijās maiņās strādājuši 1300 strādnieki, par viņu daudzumu nojausmu rada garā numuriņu siena, kuru katrs darbinieks saņēmis, uzsākot darbu. Neizticis arī bez traumām un negadījumiem, kad bojā gājušas lielākas kalnraču grupas. Daļa mirušo uz mūžīgiem laikiem aprakti šahtās, jo kādreiz nav bijis iespēju visus mirušos atrast un izcelt virszemē.

Lai arī gids daudz pūļu iegulda, skaidrodams dažādo iekārtu jēgu un darbības principus, manā galvā turas vien cilvēciskas detaļas. Skati ar āķos pakārtām civilajām drēbēm vienā telpā un darba apģērbu citā. Garā dušu rinda, kur strādnieki mazgājušies paši, palīdzot noberzt muguru cits citam. Dispičera vadības kabīne ar Svēto Barbaru, ogļraču aizbildni, pie sienas. Leģenda vēsta, ka Barbara dikti vēlējusies pievērsties kristīgajai ticībai, bet tēvs stipri iebildis. Viņa pa pazemes ejām aizbēgusi, kļuvusi par kristieti, bet 29 gadu vecumā tēvs šo nogalinājis par šo izgājienu. Tā nu jaunuve tur rūpi par ogļračiem un tāpēc ogļraču apģērbam esot 29 pogas. Lūk, šo es atceros, bet, kā darbojas iekārtas – nē. Tāpēc noskatieties labāk šo video!

Pateikusies gidam par lielisko privāto ekskursiju divu stundu garumā, dodos atpakaļ uz Ostravas centru.  Izkāpju pieturā pie vecpilsētas, lai aši uzmestu aci vēsturiskajam centram. Tajā valda vasarīga atmosfēra, centrālais laukums ir pilns krodziņu un ļaužu. Nospriežu, ka būs jāatgriežas šeit vēl un dodos uz viesnīcu, jo strauji tuvojas vakariņu laiks, kad sarunāta tikšanās arī Ostravas tūrisma organizācijas pārstāvjiem un citiem ciemiņiem.

Citi viesi pievienosies rītdien, bet šovakar iepazīstos ar Rūpertu no Londonas un Airisu no Amsterdamas, kā arī beidzot satieku Terēzu. Vakars parit gardus ēdienus un labas sarunas baudot. Lai kā arī negribētos, laicīgi atvadāmies, lai dotos rakstīt un izgulēties. Pēdējo mums silti iesaka Terēza. No rītdienas, kad sāksies mūzikas festivāls Colours of Ostrava, negulēšot visa pilsēta.

The post Ostrava: māksla un ogļrači appeared first on Mugursoma.lv.

Sigma izziņo pasaulē mazāko pilna kadra matricas fotoaparātu Sigma fp

Sigma izziņojusi drīzumā gaidāmu pasaulē mazāko pilna kadra matricas tā saucamo bezspoguli Sigma fp. 24.6 megapikseļu 35 mm matrica ievietota 113 x 70 x 45 mm korpusā. Sigma fp izmēri tiek salīdzināti ar 1 collas matricas Sony RX100 VI fotoaparātu, kas ir tikai nedaudz mazāks par Sigma fp. Sigma fp nodrošina ISO vērtības no 100 […]

Brīvais laiks

Kad neesi mūžību mērojusi ceļu uz Rīgu ar vilcienu, kā no jauna atskārsti, ka tās četrdesmit minūtes taču tik ātri aizrit grāmatas kompānijā. Beidzot vari normāli palasīt, nevis tikai glāžainām acīm blenzt ekrānā un meklēt interneta robežu. Daži mēneši, un mans rīding čelendž izpildītos ar uzviju.

Suns var atspoguļot sava saimnieka stresu

Nav noslēpums, ka cilvēki, kas ir dvēseliski ļoti tuvi, bieži vien atspoguļo viens otra emocijas. Izrādās, ka līdzīgs princips darbojas arī saimnieka un uzticīga suņa attiecībās – suns spēj ļoti labi uztvert saimnieka emocionālo stāvokli un iejusties viņa ādā.

 

Uzmanies! Samsung Galaxy S10 atjauninājums var pilnībā aizslēgt tavu viedtālruni

Tīmeklī parādījušās sūdzības, ka Samsung Galaxy S10 un Galaxy S10+ viedtālruņu atjauninājums samaitājot pieeju viedtālruņa saturam. Lietotājs vairs nevarēs ievadīt pēc atjauninājuma veikšanas un viedtālruņa pārstartēšanās pieprasīto PIN kodu. PIN kodu prasīs ne tikai tiem lietotājiem, kuri iepriekš iestatījuši šo drošības līdzekli, bet PIN prasīs arī tiem, kuri nemaz nav aktivizējuši PIN pieprasīšanu. Vienīgā iespēja […]

pieci+viens: Inta Lankovska

Vasaras viducī uz pieci+viens soliņa apsēdināju un iztaujāju Intu Lankovsku.

Pūlī Intu var pamanīt viņas matu dēļ – un garo, tumšo un spīdīgo matu fona izceļas viena spilgti zila vai zaļa šķipsna, kas uzreiz piesaista skatienu. Vēl viens iemesls, kāpēc Intu var pamanīt starp citiem – viņai ļoti bieži rokās ir fotoaparāts, ar kuru Inta iemūžina vienas no skaistākajām kāzu bildēm Latvijā. Inta ir fotogrāfe, tajā skaitā kāzu fotogrāfe, turklāt – divreiz godalgota kā labākā kāzu fotogrāfe Latvijā.

Ar Intu iepazinos, uzaicinot viņu dalīties savos neražu stāstos vienā no FuckUp Nights Riga pasākumiem, neilgi pēc tam satiku Intu savu draugu kāzās kā fotogrāfi un tā mūsu ceļi sāka, un joprojām turpina, krustoties arvien vairāk un vairāk.

Inta ir ļoti mierpilna, nosvērta un iedvesmojoša. Šķiet, ka tieši šīs īpašības viņa arīdzan iemūžina savās fotogrāfijās, bildējot jaunos pārus, kāzu viesus un citus foto notikumus. Liekas, ka viņas klātbūtnē atraisīties un ērti justies spēj pat pats introvertākais cilvēks, vienalga, vai tā ir vienkārši saruna ar Intu vai fotosesija. Inta ir ļoti forša un tāpēc man viņa patīk!

 

Kas ir tas, kas visiem ļoti patīk, bet Tevi ļoti kaitina?

Piedodiet, mīļie brāļi un māsas – tas ir Valmiermuižas alus. 

Kādi ir bijuši Tavi absurdākie meli?

Viss ir labi. Protams, ka nebija. 

Kas ir tā lieta, kurai nav nekādas nozīmīgas materiālās vērtības, bet Tu to nepārdotu pat par miljonu eiro?

Esmu pārāk racionāla – manuprāt, es varētu pārdod par miljonu eiro pat lietas, kas ir dziļi personīgas, tad investēt šo miljonu un aiziet agrā pensijā, lai ceļotu. Tas taču būtu tā vērts, vai ne?! Pirms dažiem gadiem man nozaga somu, kur iekšā bija manas vecmāmiņas, kuru nekad nebiju satikusi, adītie cimdi. Tie bija mana saikne ar nesatikto omes siltumu. Kopš tā laika ļoti apzināti mēģinu nepieķerties emocionāli lietām un šķiet, ka šobrīd tas izdodas. 

Ko Tu teiktu savai 17 gadīgajai versijai, ja šodien to satiktu uz ielas?

Visam jānotiek savu ceļu, sliktās lietas ieskaitot. 

Kas ir smieklīgākais/drausmīgākais darbs, kuru Tu esi strādājis?

Kad man bija 15 gadi, vasaras brīvlaikā gribēju nopelnīt kabatas naudu un ieguvu darbu Sarkandaugavā pārtikas veikalā Nelda.  Mans pienākums bija rūpēties par to, lai plaukti būtu preču pārpildīti, kas nozīmēja visu dienu skraidīt uz noliktavu turpu šurpu. Tagad man šķiet diezgan smieklīgi kā es tur skraidelēju, bet tīņu gadu epicentrā man šis šķita drausmīgākais darbs visā Rīgā – mani neviens neņēma nopietni, jo biju bērns uz tā nobriedušā kolektīva fona, veikala ģeogrāfiskais novietojums nozīmēja, ka apmeklētāju kontingents bija diezgan apšaubāms un katrā no maiņām bija vismaz viens zagšanas gadījums un man bija ļoti vientuļi. Es izturēju vienu nedēļu un saņēmu 25 latus par savu darbu. 

Kārļa Ķilkuta jautājums:

Kādam jābūt mūsu nākamajam prezidentam?

Jautājums ir uzrakstīts nepareizi – kādai jabūt mūsu nākamajai prezidentei?

Tavs jautājums:

Kad Tu pēdējo reizi smējies līdz asarām un kapēc?

002_Aiga_Redmane_Inta_Lankovska.jpg

Intas fotomākslai līdzi var sekot: inta_photography

 

Foto: Aiga Rēdmane

Dropbox uzstādījis datoros failu pārlūka lietotni bez lietotāja piekrišanas

Tiek ziņots, ka Dropbox standarta lietotne ir pamanījusies uzstādīt datoros failu pārlūka tipa programmatūru bez lietotāju ziņas (to varētu dēvēt par atjauninājumu, bet izmaiņas ir pārāk grandiozas). Dropbox uzsver, ka lietotne nonākusi mākoņdatu servisa izmantotāju datoros kļūdas dēļ. Jaunā Dropbox versija ļoti izskatās pēc failu pārlūka, kas aizstājis minimālistisko Dropbox lietotni. Jaunais Dropbox izskats atgādinot […]

LMT prezidents: 5G ir industriāla tehnoloģija, ne plašai sabiedrībai

5G interneta tīkls nav paredzēts plašai sabiedriskai lietošanai, bet gan pārsvarā industriālo un tehnoloģisku procesu vadībai – intervijās LTV raidījumā “Rīta Panorāma” un Latvijas Radio skaidroja mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilā telefons" (LMT) prezidents Juris Binde.

Valoda jāmāca kā praktiskā loģika

Tviterī Aldis Lauzis kļuvis par vienu no populārākajiem latviešu valodas konsultantiem. Skolēnus viņš iesaka izglītot tāpat kā pieaugušos — ar funkcionālu pieeju

Ja atkal ietu skolā, gribētu tādu latviešu valodas skolotāju kā Aldis Lauzis. Viņš tviterī ātri un īsi atbild uz visiem jautājumiem par valodas gramatiku un terminiem. Ja vajag, atrisina sarežģījumus, kas rodas tulkojot. Katrai Lauža atbildei ir skaidrojums, kas cementēts pieredzē, zināšanās un arī mūsdienīgā pieejā — bieži vien Lauzis norāda, kurā tīmekļa vietnē var ko vairāk uzzināt par uzdoto jautājumu. Lauzis konsultē ne tikai tvitera lietotājus, bet, kā izrādās, plaši sarakstās ar dažādiem interesentiem, arī ar Eiropas Savienības tiesībaktu tulkotājiem un redaktoriem. Vadījis valodas seminārus vairākās ES institūcijās.

Viņš ir tik mūsdienīgs un jauneklīgs, ka esmu pārsteigta, uzzinot, ka 11. jūlijā valodnieks, tulkotājs un redaktors Aldis Lauzis nosvinējis 80. dzimšanas dienu. Populārzinātniskas grāmatas par datoriem, DNS, ģenētiku un daudzām citām mūsdienās aktuālām tēmām viņš tulkoja jau tad, kad vairums no mums vēl nebija pat dzimuši. Padziļināta, pētnieciska interese par valodu Lauzim radās, tieši strādājot ar populārzinātniskiem tekstiem.

Jūs sociālajos tīklos diendienā atbildat uz jautājumiem par latviešu valodu. Tas ir neapmaksāts valodas sargsuņa darbs. Kāpēc esat uzņēmies?
2009. gadā Terminoloģijas komisijā sprieda par tvitera jeb Twitter terminiem. Ielūkojos jaunajā vietnē un, izmēģinājis to, kļuvu par pastāvīgu lietotāju. Redzēju, ka mani ieraksti cilvēkus interesē un sekotāju loks aizvien paplašinās. Bija pavērusies iespēja operatīvi un sadzirdami izteikties par aktualitātēm savu interešu laukā. Man rūp, cik dzidri un latviski ir teikumi un teksti, kuri veido mūsu valodisko vidi. Gribas, lai latviešu valoda arī turpmāk būtu brīva un pašpietiekama, nevis veģetētu ar lielo valodu atspaidu. 

Pašlaik visvairāk izjūtam angļu valodas klātbūtnes sekas, taču nekur nav palikusi tieša vai netieša krievu valodas ietekme. Pirms dažām dienām bija iemesls tviterī atgādināt, ka norādi «no kreisās» zem attēla rakstām pirms uzskaitījuma vai arī tādos paskaidrojumos kā «trešais no kreisās», turpretim tad, ja norādām, ka pieminētā persona redzama attēla kreisajā malā, rakstām «pa kreisi». Krievu valodā abos gadījumos lieto vienu un to pašu vārdu — слева.

Vai pēc tvītiem noteikti var spriest par to, kāda pašlaik ir mūsu valoda? Kas jūs iepriecina, kas — apbēdina?
Visos laikos bijuši gan labi, gan ne tik labi rakstītāji. Iepriecina, ka prasmīgu valodas lietotāju ir kļuvis manāmi vairāk nekā laikā, kad latviešu valodas izmantošana bija ierobežota, un viņu sniegums kopumā ir augstāks. Vispārējā aina tomēr neiepriecina. Sevišķi apbēdina neprasme latviski veidot sintaktiski sarežģītus tekstus. Mudžeklīgi teikumi lietišķajos tekstos savulaik mani pamudināja rosināt, lai gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena akcija tiktu papildināta ar kategoriju «gada savārstījums». 

Starp citu, mana īpašā interese par sintaksi sākās ar vēlēšanos pierādīt, ka latviešu valoda sarežģītu domu izteikšanai ir piemērota, tāpat kā valodas, kurām šajā laukā ir lielāka vēsturiskā pieredze. No 1964. līdz 1978. gadam strādāju divu identisku žurnālu Zinātne un Tehnika un Наука и Техника redakcijā. Tieši sintaktiskās grūtības, ar kurām sastapos, rediģēdams šos manuskriptus, bija iemesls, kāpēc esmu pievērsies terminoloģiskai darbībai.

Vai, tulkojot populārzinātniskās grāmatas, kādam vārdam vai terminam esat devis latviskojumu?
Esmu gan, turklāt diezgan daudz. Un daudzi ir valodā iedzīvojušies. Tulkojot sērijas Apvārsnis grāmatu Sākotne, pirmais sāku lietot vārdu «dzīvotne». Attiecībā uz augiem jau bija vārds «augtene», bet nebija termina vietai, kurā dzīvo dzīvnieki. Vēlāk šis termins «dzīvotne» noderēja, lai ekonomģeogrāfijā apzīmētu apdzīvotās vietas. Rakstus rediģēdams, ieviesu svešvārdu «efektivizēt» — «efektivitātes paaugstināšanas» vietā. Latviešu valodā, kur vien iespējams, labāk šādus divu vārdu savienojumus aizstāt ar darbības vārdiem. Kādu laiku zinātnē lietoja vārdu salikumu «izšķiršanas spēja», kas skanēja neveikli. Ieteicu «izšķirtspēja», un kopš 70. gadiem lietojam šo vārdu. 

Mani jaunvārdi ir arī «tautskaite» un «rīcībpolitika». Pēdējo radīju, 90. gados sadarbodamies ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmu. Angļu valodā policy nozīme tomēr ir plašāka nekā «politika», ar ko turklāt vēl latvisko arī politics. Tāpēc konkrētu stratēģiju apzīmēšanai ieteicu «rīcībpolitiku». Sociologs Tālis Tisenkopfs publicēja rakstu par nabadzības izskaušanu un tajā divdesmit reizes lietoja vārdu «rīcībpolitika». Ar to pietika, lai vārds aizietu tautā. 

Savulaik jaunvārdu vārdnīcā tika ieteikts Twitter latviskot par čivinātavu, taču lietotāji to nepieņēma. Arī «lidrobots» neaizstāj «dronu». Kādus jaunvārdus ļaudis pieņem un kādus — ne?
Angļu «drona» latviskošanai piedāvāja ne tikai «lidrobotu», bet arī citus vārdus: «lidene», «lidnis», «skrūvspārnis», «trans», «dūcenis». Tā ir parasti — ja ir vairāki piedāvājumi, grūti izšķirties par labāko. Ir gan gadījumi, kad izdodas izvēlēties kādu vienu. Piemēram, daudz piedāvājumu bija arī park & ride latviskošanai, un izvēlējās «stāvparku». Es pats ar to gan neesmu īsti apmierināts — ne stāvlaukums, ne citāda mašīnu novietne tomēr nav parks. Ieteicu «stadula», kā kādreiz sauca zirgu un pajūgu novietni. Tviterī šis vārds dažiem ļoti patika, bet komisija to nepieņēma. Es gan jūtu, ka arī «stāvparks» nav populārs. Arī vārdam «ofšors» bija ļoti daudz piedāvājumu, no kuriem par vislabāko atzina «ārzonu», un šis vārds ir labi iedzīvojies. Starp citu, offshore angļu valodā ir arī jūras zona, kurā veic rūpniecisku darbību. Bija grūti šo jēdzienu latviski atveidot, līdz izdomāja vārdu «atkraste». Akcijā Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tas kļuva par 2015. gada vārdu. 

Kā valodai tikt līdzi visiem jauninājumiem ikdienas tehnoloģijās?
Tas nav vienkārši. Piemēram, varētu domāt, ka automobiļos nav nekā jauna, bet jauno tehnoloģiju dēļ tajos ir daudz pārmaiņu, turklāt jaunajos modeļos ir citādas konstrukcijas. Pašlaik gatavo lielu vārdnīcu tikai spēkratu terminiem. Meklējot latviskojumu vienai no angļu vārda intelligent nozīmēm, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, ir radies jauns vārds «intelektisks». Piemēram, intelligent road tulkojams kā «intelektisks ceļš». Tas ir ceļš, kas aprīkots ar mākslīgo intelektu.

Pateicoties mirkļsaziņas rīkiem, izveidojusies neformālā rakstītā valoda ar daudziem saīsinājumiem vai emocijzīmēm. Vai tas neietekmē rakstu valodas kultūru?
Emocijzīmes neizmantoju, jo man ir slikta redze. Vienīgais saīsinājums, ko lieku lietā, ir «piem.». Mani kaitina dažādi saīsinājumi, kuru nozīmi nemaz nezinu. Grūti tiem atrast attaisnojumu. Lielākā nelaime — šādi saīsinājumi pieradina nevīžīgi izturēties pret sintaksi, jo saīsinājumus visos locījumos rakstām vienādi. Tā rodas ne visai labi saprotami teksti. Vienmēr jādomā, kā tevis rakstīto uztver lasītājs. 

Jāatzīst, ka arī žurnālisti grēko. Piemēram, ar vārdu «vien» aizstājam «tikai», «teju» ir kļuvis par modes vārdu «gandrīz» vietā, mans kolēģis Aivars Ozoliņš «tostarp» nepareizu lietojumu sauc par «totālu sērgu». Kā no tādām sērgām tikt vaļā?
Ja kāda vārda nepareizu lietojumu oficiāli apstiprina, no tā grūti tikt vaļā. ES tiesību aktos «tostarp» lieto iespraudumos, kur ar to tulko including. Lai saprastu, kāpēc tā, izsekoju «tostarp» lietošanas vēsturi. Agrāk «tostarp» lietoja ar nozīmi «pa to laiku», «pa to starpu», no kā arī radies šis vārds. To zināja līdz pat padomju laikiem, bet vēlāk to lietoja rakstnieki, piemēram, Regīna Ezera. Kad šo vārdu sāka lietot publicists Viktors Avotiņš, tas atkal kļuva populārs. Un tad 1985. gadā laikraksts Padomju Jaunatne, vēlāk Latvijas Jaunatne, sāka nevēlamo konstrukciju «tai skaitā» diendienā aizstāt ar «tostarp». Jaunā nozīme pilnīgi nomāca agrāko nozīmi. 

Kad 90. gadu beigās sāka tulkot Eiropas Savienības tiesību aktus, vajadzēja atrast piemērotu latviskojumu angļu vārdam including. Agrāk valodas kultūras kopēji šādai iekļāvuma nozīmei mēdza ieteikt vārdu «arī», tomēr ES tiesību aktos, patīk mums tas vai ne, lieto «tostarp». Tagad šī vārda lietojumu ar nozīmi «arī» būs diezgan grūti izskaust. Manuprāt, ja vārds lietots vienā nozīmē, tad to ieviest pavisam citā nozīmē nebūtu ieteicams. Tas var radīt haosu.

Šogad atkal mazliet pasliktinājušies centralizēto eksāmenu rezultāti latviešu valodā. Par ko tas liecina? Kā panākt skolēnu interesi par valodu?
Pēc maniem novērojumiem, cilvēka individuālās valodas attīstība notiek stihiski, runājot pašam un klausoties, kā runā apkārtējie. Gramatikas teorija, ko māca latviešu valodas stundās, nedrīkstētu būt atrauta no šīs stihiskās attīstības. Tad it kā notiek valodiskās personības šķelšanās un skolēns latviešu valodas gramatiku mācās ar domu «kam gan tā gramatika vajadzīga?». No tāda viedokļa raugoties, līdz šim latviešu valodas stundās māca daudz nevajadzīga. Pilnīgi lieka ir tā sauktā gramatiskā centra koncepcija. Skolotājam jāprot mācīt tā, lai skolēnam pašam rastos ieinteresēti jautājumi. Skolēnam jāmācās patstāvīgi, un skolotājam jābūt viņa padomdevējam, varbūt provocētājam. Skolotājs var, piemēram, rosināt skolēnus analizēt pārdrošas maksimas, tādas kā «teikums ir darbības vārda eksistences veids».

Jūs esat aizrādījis, ka skolās netiek veidota imunitāte pret angļu valodas spiedienu. Kā to veidot?
Skola 2030 veidotājiem ir daudz interesantu ideju. Viena no tām — salīdzināt latviešu valodu ar citām valodām. Tiklīdz bērni skolā sāk apgūt angļu valodu, latviešu valodas stundās būtu jārunā par to, kā angļu valodas teikuma tēls atšķiras no latviešu valodas tēla. Atšķirības ir ļoti būtiskas. Angļu valodā teikumam ir stingra struktūra: teikuma priekšmets, izteicējs un tad pārējie teikuma locekļi. Latviešu valodā teikuma priekšmets var atrasties jebkur, arī teikuma beigās. 

Vai iesaistījāties jauno izglītības standartu izstrādē, izteicāt priekšlikumus par latviešu valodas mācīšanu?
Nē! Jo esmu paklausījies, ko standartu izstrādātāji runā, un viņu idejas ir ļoti labas, vērtīgas. Uzskatu, ka katrā no izglītības cikliem (sākumskola, pamatskola un vidusskola) atbilstošā līmenī jāapgūst viss gramatikas kurss, sākot ar vārdu savienojumiem un teikumiem un beidzot ar tekstu. Ar pamatskolā iegūtajām zināšanām vajadzētu pietikt, lai vēlāk cilvēks varētu sakarīgi uzrakstīt paziņojumu presei. Manuprāt, pareiza ir arī funkcionālā pieeja. Skolēnam pašam no savas pieredzes jāapzina saziņas vajadzības, dažādi izteiksmes stili un tad jāpēta, ar kādiem līdzekļiem vajadzīgo var pateikt. Nepiekrītu, ka, samazinot skolā teorētisko vielu, nevajadzētu skaidrot apstākļa palīgteikumus. Tie atspoguļo svarīgas mūsu domāšanas kategorijas: cēlonis, sekas, pamatojums, vieta un laiks. Īstenībā tās ir vienkāršas lietas, par kurām ir vērts padomāt jau agri. Esmu teicis, ka valodu vajag mācīt kā praktisko loģiku. Tas varbūt ir mazliet pārspīlēti, tomēr aptuveni izsaka funkcionālās pieejas būtību.

Ja jūs būtu literatūras skolotājs, kādas grāmatas ieteiktu valodas izjūtas izkopšanai?
Noras Ikstenas Mātes pienu, jo šajā romānā izmantoti daudzveidīgi izteiksmes līdzekļi, arī ironija un zemteksti. Daces Meieres tulkotās grāmatas, piemēram, Kristinas Sabaļauskaites romānu Silva rerum.

Vai Rūdolfa Blaumaņa vai brāļu Kaudzīšu latviešu valoda ir saprotama mūsdienu jauniešiem? Vai nav «oldskūlīgi»?
Literatūrā jāsāk ar bērniem pazīstamāko un tuvāko. Līdz Blaumanim un Kaudzītēm būtu jānonāk vidusskolā, kad jau ir pietiekams priekšstats par valodu un mūsdienu literatūru. Droši vien arī folkloru visplašāk jāapgūst vidusskolā, jo tajā ir daudz senvārdu un mūsdienās maz zināmu jēdzienu. Latviešu valodas apguve nav jāsāk ar vārdiem, kurus bērni tāpat dzīvē nelietos. Bet vispār zināt folkloras valodu vajadzētu gan.

Kādas grāmatas jūs pats mīļuprāt tulkojat?
Populārzinātniskās. Padomju laikā tulkoju sērijas Apvārsnis grāmatas. Viena no pirmajām tulkotajām grāmatām bija Ģenētika, tad Visums, vēlāk grāmatas par cilvēka izcelšanos. Kad 80. gados atļāva tulkošanai izvēlēties grāmatas, kas vēl nav pārtulkotas krieviski, latviskoju grāmatas Sākotne. Cilvēka izcelšanās un nākotne jaunu atklājumu gaismā un Hansa Seljes Mana mūža stress. Par Mana mūža stresu Zinātņu akadēmijas vadība pārmeta, ka daudzas grāmatā paustās domas nesakrīt ar materiālistisko filozofiju. Selje sprieda arī par eitanāziju, un tādas domas 80. gados likās pārdrošas.

Tagad turpinu tulkot 18. gadsimta filozofa Deivida Hjūma trīssējumu darbu Traktāts par cilvēka dabu. Otrā grāmata Par jūtām iznāca jau 2008. gadā. Šis tulkojums man ļāva atgriezties pie kāda jautājuma, kas nodarbinājis jau bērnībā, — kāpēc mēs paši un tās lietas, kas mums apkārt, vispār ir? Kāpēc nav tā, ka vispār nekā nav?

Kāda ir atbilde?
Uz šo jautājumu nevar atbildēt. Nevar! Šis jautājums filozofijā atkal ir aktualizējies, par to daudz runā. Droši vien taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka filozofija nodarbojas tikai ar tādiem jautājumiem, uz kuriem nav atbildes.

5 vietnes par latviešu valodu

Valodaskonsultacijas.lv
Latviešu valodas aģentūras izveidota lietotne, kurā uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir aģentūras darbinieku gatavotas atbildes.

Tezaurs.lv
Vesels skaidrojošu vārdnīcu kopojums. Ne visi skaidrojumi ir precīzi, bet reizēs, kad pašam nav ideju, izmantoju arī to.

Termini.gov.lv
Jauna, nesen atvērta vietne. Tai vajadzētu kļūt par vietu, kas aptver visus latviskotos un ne tikai ar Terminoloģijas komisijas lēmumu atzītos terminus. 

Periodika.lv
Ja vēlos paskatīties, kā ir mainījies kāda vārda vai termina lietojums, ielūkojos digitalizētajos laikrakstos. Tā izsekoju, piemēram, «tostarp» lietojuma vēsturi. 

Hugo.lv
Meklējot precīzākos latviskojumus svešvārdiem, daudz kvalitatīvāks par Google Translate ir Tildes izveidotais Hugo.lv. Pagaidām tas ne pārāk labi tiek galā ar tēlainiem tekstiem. Intereses pēc var ielikt kādu prozas darba fragmentu, lai redzētu, kas ir mašīntulkošana. Mani interesē, kā tā attīstīsies.

CV

Dzimis 1939. gada 11. jūlijā
No 1964. līdz 1978. gadam strādājis žurnālā Zinātne un Tehnika. Vēlāk līdz 1983. gadam vadīja izdevniecības Zinātne Populārzinātniskās literatūras redakciju. Strādājis arī Galvenajā enciklopēdiju redakcijā
No 1975. gada strādā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā
Pārtulkojis gandrīz 30 populārzinātniskās grāmatas. Desmit no tām izdotas apgāda Zinātne savulaik populārajā grāmatu sērijā Apvārsnis

The post Valoda jāmāca kā praktiskā loģika appeared first on IR.lv.

Filozofs Vents Sīlis: "Nespēja izturēt vientulību parāda mūsu infantilisma apmērus"

"Tikai attiecībās cilvēks vai būt laimīgs", "Iemācies būt laimīgs, esot viens", "Cilvēkam jābūt pašpietiekamam". Šādi un citi apgalvojumi izskan no pašpalīdzības padomu grāmatām, žurnāliem un sociālo tīklu lapām. Kā tad īsti ir - vai, būdams viens, cilvēks spēj būt patiešām laimīgs? 

Datu ievades operators/-e

Darba devējs: Rīgas ūdens, SIA

Darba līguma veids: Pilna laika

Atrašanās vieta: Rīga

Maksa par pārmērīgu ūdens patēriņu būs līdz pat 500 €

Sabiedrisko pakalpojumu cenu regulators vakar apstiprināja “Irish Water” priekšlikumus par ūdens taupīšanas pasākumiem un ar ūdens pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu samazināšanu, ziņo The Journal. Mājsaimniecībām, kuras izmantos pārlieku daudz ūdens, dienests varētu piemērot maksu līdz pat 500 €. Priekšlikumos ietvertas procedūras, saskaņā ar kurām “Irish Water” novērtēs patēriņu, paziņos un iekasēs no patērētājiem maksu par pārmērīgu [...]

Kā fakts (papildināts)

vara bungas: Sēžot-gaidot ļoti iespējamu kara gūstekņu apmaiņu  un parlamenta vēlēšanu rezultātus UA, pamazām rodas  pārliecība, ka  UA ir beigusies  ļoti gara un asiņaina piecgade, kad lielas un ātras uzvaras bija iespējamas tikpat lielā mērā cik lieli zaudējumi, bet nu vairs nedraud ne viens ne otrs. Daudziem  LV un UA nāksies samierināties ar to, ka uzbrukumus un pretuzbrukumus attiecībās ar separiem aizstās lēns “normalizācijas” process, kas noslēgsies drīzāk ar Moldovas -Piedņestras pragmātisko attiecību modeli, nekā, piemēram, ar pretstāvēšanu kā Gruzijai ar Abhāziju. Karo vieni, bet no kara nogurst citi un šo “nogurušo” ir vairākums.  UA nacionālo spēku apvienība, kurai es no sirds jūtu līdzi, pirms vēlēšanām ir pasīva un reitingos iekrīt sadaļā “citas partijas”, kopumā viņi ir jauni un cerīgi, bet… ne šogad. RU ar jauno ES vadību, UA prezidentu un parlamentu būs izdevīgāk  kaulēties nekā karot, jo lielā mērā RU mērķis ir sasniegts – pārskatāmā nākotnē UA NATO neiestāsies.

Ilustrācijai aicinu iepazīties ar vienu svaigu ziņu, diviem UA rakstiem un dažiem veciem VB ierakstiem.

  • On July 12, a meeting of foreign policy advisers from Ukraine, Germany, France and Russia was held in the French capital. It’s goal was to resume negotiations in the Normandy format between the countries, reports RBK-Ukraine with reference to DW.   Vladislav Surkov will take part in a meeting of advisers to the heads of state within Normandy format.

avots

Nevienam nav noslēpums, ka kremļa adminstrācijā tieši Surkovs ir atbildīgs par separu kustībām, neoficiāli tiek ziņots, ka RU puse ir apmierināta ar sanāksmes rezultātiem. Normandijas četrinieka atkalvienošanās paver durvis tam par ko raksta šie divi autori:

  • Военные инструменты — и в дальнейшем последний аргумент Кремля, в то же время значительно активизирована политическая и информационно-пропагандистская игра, подкрепленная экономическими мерами. Зачем искать военные приключения, если украинцы постепенно справляются с собственным укрощением сами, и намного эффективнее, чем это могут сделать российские танки?

avots

  • Мы уверены, что разработанная стратегия предлагает новый маневр для Украины и перехват инициативы в неблагоприятной международной среде. Ведь самое плохое, что может постигнуть Украину и новую власть, — это ждать решений от наших западных партнеров.

avots

Pēdējis raksts ir programātisks un tā autori “tiek klāt” prezidenta ausīm, plāns var nevienam nepatikt, bet tas ir labi pamatots, tātad izpildāms. Visbeidzot aicinu salīdzināt šo plānu ar sen aizmirstās tikšanās uz Boisto salas memorandu, par ko VB laiku pa laikam atgādina un atgādinās.

“Pakts kā fakts”

vēl

UPD1 šīsdienas MInskas vienošanās tiks pildīta, tās būs tiešas Normandijas četrinieka tikšanās sekas. + precizēts gūstekņu skaits.

Apdrošināts dieva ausī.

Cilvēkam, kā jau jebkuram radījumam, ir vēlme pēc drošības. Vai tas būtu stabils darbs, savs spilvens pagalvī, mierīgi kaimiņi vai piedarbināma automašīna ziemā. Vienkāršas un pašsaprotamas vēlmes. Varētu vēl turpināt ar māju, kuru neskar plūdi; biznesu, kuru neiegāž partneri; lopi, kurus neskar sērgas; mežu, kuru neskar ugunsgrēks; saimniecību, kuru nenoposta viesulis…. tā var turpināt ilgi. Kā nekā drošība, lai arī tik pierasta, ir ļoti nestabila- mazs sīkums visu var sagriezt ar kājām gaisā.

Un šādus, ar kājām sagrieztus stāstus, mums ik pa laikam piedāvā dzīve- te kādam nodeg kūts ar lopiem, te kādam zibens iesper tehnikas novietnē, te plēsoņas saplēš lopus, te plūdi sabojā ražu un sapūdē siena ruļļus. No malas jau to visu ir smagi vērot, kur nu vēl būt tam, kuru tas skāra personīgi. Attēlos vai video labi var redzēt to bezspēcību un nodarīto postu. Man tajos brīžos vienmēr pārņem trejādas sajūtas- žēlums, vēlme palīdzēt un dusmas. Pēc tam arī kārta priekam, kad redzu atsaucīgu cilvēku iesaistīšanos un palīdzības piedāvāšanu- kurš ar darbarokām, kurš ar tehniku vai materiāliem. Tas pamatīgi silda sirdi.

Vairāk par tām dusmām, kuras atnāk neaicinātas un projām grūti aizdzīt.

Proti- kāpēc gan cilvēki nevēlas domāt par savu drošību? Labi, saprotu, ka tīrumus apdrošināt ir sarežģīti un īsti neatmaksājas (tā lasīju, bet pats neesmu par to pārliecināts). Bet māju, lopus un iedzīvi taču var apdrošināt! Cik tad tur tā darba un izmaksas- par 50-100 eiro gadā māja (vai dzīvoklis) ir apdrošināta.

Kāpēc cilvēki tik bieži paļaujas uz ”ar mani tas nenotiks”? Pašu slinkums? Neticība apdrošinātājiem? Paļaušanās uz veiksmi? Manuprāt, tā ir greznība, ko nedrīkst atļauties.

Neapdrošinot savu vienīgo mājokli un stihijā pazaudējot to, nozīmē pazaudēt visu iedzīvi. Neuzbūvēts žogs ļauj vilkiem nokost aitas- zaudējumi ir desmitos tūkstošos un vēl nenovērtējamā darbā un pašieguldījumā. Karstā laikā pļavā izdzītus lopus nokož knišļi. Laicīgi nesavāktus siena ruļļus uznākušās lietavas sapūdē. Neuzbūvētais žogs ap ābeļdārzu un neapsietie kociņi tiek meža zvēru sabeigti.
Tā var turpināt ilgi.

Ir lietas, ko var paveikt paša spēkiem, bet ir lietas, kuras nevari ietekmēt un pašsaprotami ir tās apdrošināt. Var jau, protams, visu mūžu nodzīvot kā dieva ausī un bēdu nezināt. Un uzskatīt, ka apdrošināšana ir tik priekš muļķiem un neveiksminiekiem, bet – nelaime nenāk brēkdama.

Apdrošinot savu dzīvokli, man ir miers, ka kāda traka kaimiņa palaistas gāzes (tās, kas pa caurulēm plūst) dēļ, mājas vietā mani nesagaidīs būvgružu čupa un bezcerība par nākotni. Vai plūdi no augšējiem stāviem. Vai ugunsgrēks. Vai kaut kas cits negaidīts un ne gaidīts. Ir polise un līdz ar to miers.

Un tad var nākt uguns, ūdens vai viesulis. Pēc tiem nevajadzēs izsamist soctīklos vai prasīt sabiedrībai un valdībai samesties. Protams, tas neliedz sabiedrībai palīdzēt un parādīt cilvēcību, bet tajā pašā laikā uz jautājumu ”vai esi izdarījis visu, kas bija jādara?”, arī pašam būs pozitīva atbilde.
Pēc nelaimes jau visi gudri, bet pirms nelaimes- tikai apdrošinātie.

Jelgavā piektā ceturtā

img0112.jpg
Pēc nakts peldes Lielupē pretī izgaismotajai Jelgavas pilij, dodoties atpakaļ uz sacensību centru, sapratu, ka iekšā ir tāda nepadarīta darba sajūta. Pavisam nesen biju finišējis Jelgavas nakts pusmaratona piecu kilometru distancē. Un, lai arī biju noskrējis tikpat ātri kā pirms dažām nedēļām Ventspilī, kad par paveikto biju ļoti priecīgs, tomēr šoreiz tāda īsta prieka par gala rezultātu nebija.
Jelgavā starts šoreiz bija pavisam vēlu vakarā - desmit minūtes pāri desmitiem, kas bija divas minūtes pēc saulrieta, kad pilsēta jau pamazām grima tumsā un, skrienot trasē, varēja vērot skaisti izgaismotās pilsētas svarīgākās ēkas. Pusmaratonisti un desmit kilometru skrējiena dalībnieki gan startēja divdesmit minūtes agrāk. Taču tā kā piecos kilometros pieteikti bija virs 1000 dalībniekiem, tad atsevišķs starts šai distancei burzmas mazināšanai bija gluži loģiska izvēle.
Lasīt tālāk pārējo rakstu »
Lai lasītu pilnu rakstu, dodies uz Renča pierakstu blociņu
RenchaPieraksti?d=yIl2AUoC8zA RenchaPieraksti?i=QzPw2amOEUQ:-3gGCuFdWr

Noplūdušas OnePlus 7 Pro detaļu izmaksas

Ierasts, ka katru gadu mēģina aplēst Apple jaunāko iPhone ražošanas izmaksas, bet šoreiz noplūdušas OnePlus 7 Pro viedtālruņa detaļu izmaksas. Protams, jāņem vērā, ka tās nebūt nav visas izmaksas, kas saistāmas ar viedtālruņa izstrādi, programmatūru, reklāmām, iepakojumu, pēcpārdošanas atbalstu utt. Redzams, ka OnePlus 7 Pro (6 GB RAM + 128 GB atmiņa) detaļu izmaksas ir […]

Google mākslīgā intelekta kameras tulkošanai tiek pievienotas 60 jaunas valodas

Google savā tulkošanas lietotnē Google Translate plaši atjaunina kameras funkciju. Jaunā programmas versija sniedz atbalstu 60 jaunām valodām, tulko tekstu precīzāk, atjaunina jau esošos tulkošanas modeļus, dažos gadījumos samazinot kļūdu skaitu gala tulkojumos līdz pat 85%.

Šie ir lieliski jaunumi ikvienam Google Translate lietotājam, kas tulko tekstus, izmantojot, piemēram, viedtālruņa kameru. Līdz šim par šo funkciju bijušas visai sliktas atsauksmes zemās kvalitātes tulkojumu dēļ, uzkrītoša interfeisa un salīdzinoši maz valodām. Ar jauno atjauninājumu Google centusies novērst šīs 3 problēmas.

Atjauninājumu pamatā ir Google mākslīgā intelekta metožu integrācija, kas pazīstama kā neirālā mašīntulkošana (NMT). Šie modeļi ir iestrādāti Google Lens un Translate Web versijā, taču tagad tie atbalsta kameras izmantošanu bez attēla uzņemšanas.

Atjauninājumā tiek atbalstītas šādas jaunas valodas: afrikāņu, arābu, bengāļu, igauņu, grieķu, hindu, kurdu, latīņu, latviešu, malajiešu, mongoļu, nepāliešu, persiešu, slovēņu, taivāniešu, vjetnamiešu, velsiešu, un citas. Pilnu 88 valodu sarakstu, kas tagad tiek atbalstīts, var apskatīt šeit.

Atjauninātā programmas versija arī automātiski noteiks, kādu valodu tā izskata, kas ir parocīgi, ja ceļojat reģionā, kur bieži lieto vairākas valodas.

Avots: The Verge

The post Google mākslīgā intelekta kameras tulkošanai tiek pievienotas 60 jaunas valodas appeared first on notepad.lv.

Gaidot lielo VID izlozi, čeki var izbalēt - un tad laimestu neredzēt

Tie, kas piedalās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā, drīzumā saskarsies ar problēmu – ilgstoši saglabāt čeku nevainojamā izskatā ar skaidri izlasāmu informāciju ir visai grūti.

 

Otrā e-autosporta čempionāta sacensības notiks pa Biķernieku rallijkosa trasi

Sekojot pasaules tendencēm, RA Events kopā ar sponsoru Pafbet šogad Latvijā uzsāka rīkot e-sporta čempionātus autosportā. Pirmais e-čempionāts notika 2019. gada sākumā, rallija disciplīnā, bet nu izsludināts otrais – rallijkrosā. Par e-čempionāta platformu izvēlēta videospēle DiRT Rally 2.0, kurā iespējams braukt pa Rīgā esošo CSDD Biķernieku Trasi. Lai piedalītos sacensībās, dalībniekiem būs jāveic ieskaites braucieni […]

Sony Walkman svin 40 gadu dzimšanas dienu

Ja tev šobrīd ir vismaz 35 gadi, tad noteikti vismaz zināsi, kas tas tāds Sony Walkman ir. Sony ar Walkman nodrošināja mūs ar kasešu, CD, MiniDisk un citiem mūzikas atskaņotājiem jau pamatīgu laiku pirms stafeti pārņēma Apple iPod. Sony Walkman TPS-L2 bija pirmais ikoniskais kasešu atskaņotājs, tas svēra 397 gramus, bet pircēji atskaņotāju uzreiz iemīlēja. […]

Fotoradaru varētu kļūt divreiz vairāk, tie «ķertu» arī luksofora ignorētājus

Nākamnedēļ valdība skatīs informatīvo ziņojumu par turpmākajiem plāniem fotoradaru izmantošanā. Viens no jautājumiem, par ko ministriem būs jāizšķiras, skar ieceri dubultot fotoradaru skaitu uz Latvijas ceļiem turpmāko gadu laikā. Otrkārt, tiks uzklausīta informācija par jauniem tehniskiem risinājumiem, kas ļautu veiksmīgāk kontrolēt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus. Viens no mērķiem – ar fotoradaru palīdzību uzsākt luksoforu signālu ievērošanas kontroli.

Kā mūsdienās mainījusies apgaismojuma nozīme, iespējas un funkcijas

Ja ir kas tāds, kas noteikti nepieciešams katrās mājās, tad tie ir gaismas slēdži un elektrības rozetes. Un, lai gan tie parasti ir neliela izmēra, tomēr spēj atstāt lielu iespaidu. Mēs visi nenogurdināmi rūpējamies par tīrību un kārtību savā mājoklī, tomēr ne vienmēr varam pasargāt elektrības slēdžu paneļus – tie nolietojas, pamazām tiek saskrāpēti un […]

Docker Volume Permissions

Turns out that named and anonymous Docker volumes are always owned by root even if those files and directories already exist inside the container with different permissions. This is probably due to the Docker engine creating those virtual directories after the containers are built.

For example, the WordPress Docker image sets the owner and group of all WordPress core files to www-data when copying them to the public directory for the webserver:

sourceTarArgs=(
    --create
    --file -
    --directory /usr/src/wordpress
    --owner "$user" --group "$group"
)
targetTarArgs=(
    --extract
    --file -
)
# ...
tar "${sourceTarArgs[@]}" . | tar "${targetTarArgs[@]}"
echo >&2 "Complete! WordPress has been successfully copied to $PWD"

and uses tar to copy the files to avoid overriding any existing files and directories in the destination directory which are most likely either named or virtual host volumes.

Virtual and Host Volumes

For example, a project directory is mapped to /var/www/html/wp-content/plugins/plugin-name inside a container which is also a subdirectory of a named volume wp_data:/var/www/html:

version: '3'

services:

  wordpress:
    image: wordpress:php7.3-apache
    depends_on:
      - mysql
    ports:
      - "80:80"
    volumes:
      - wp_data:/var/www/html
      - .:/var/www/html/wp-content/plugins/plugin-name
    restart: always
    environment:
      WORDPRESS_DB_USER: wordpress
      WORDPRESS_DB_PASSWORD: password

# ...

The goal of the named volume wp_data is to persist the /var/www/html directory between container reboots.

Unfortunately, all files and directories created as volumes by the Docker engine (that don’t map to existing files and directories on the Docker host) are owned by root:root.

So the /var/www/html/wp-content directory inside the container ends up with the following permissions:

$ docker-compose exec wordpress ls -lah wp-content

drwxr-xr-x 4 root     root     4.0K Jul 12 08:40 .
drwxrwxrwx 6 www-data www-data 4.0K Jul 12 08:40 ..
-rw-r--r-- 1 www-data www-data   28 Jan  8  2012 index.php
drwxr-xr-x 5 root     root     4.0K Jul 12 08:40 plugins
drwxr-xr-x 5 www-data www-data 4.0K Jun 18 17:51 themes

Note that wp-content and the mapped wp-content/plugins directories are owned by root:root while the parent directory .. and wp-content/themes directories created during the container build have the correct owner www-data as set during the container build.

However, the permissions of the mapped plugin-name directory do match those on the Docker host 1000:1000 while the directory tree up until that directory is owned by root:

$ docker-compose exec wordpress ls -lah wp-content/plugins

drwxr-xr-x 5 root     root     4.0K Jul 12 09:58 .
drwxr-xr-x 4 root     root     4.0K Jul 12 09:58 ..
-rw-r--r-- 1 www-data www-data   28 Jun  5  2014 index.php
drwxr-xr-x 1     1000     1000 1.2K Jul 12 07:27 plugin-name

This prevents the application running in the container from writing to these directories since they’re owned by root.

Solution: Use Host Volumes

Instead of using named volumes wp_data:/var/www/html to persist the data, map it to a local directory ./local/public:/var/www/html instead:

version: '3'

services:

  wordpress:
    image: wordpress:php7.3-apache
    depends_on:
      - mysql
    ports:
      - "80:80"
    volumes:
      - ./local/public:/var/www/html
      - .:/var/www/html/wp-content/plugins/plugin-name
    restart: always
    environment:
      WORDPRESS_DB_USER: wordpress
      WORDPRESS_DB_PASSWORD: password

# ...

which will make it inherit the owner of the directory on the Docker host:

$ docker-compose exec wordpress ls -lah wp-content

total 4.0K
drwxr-xr-x 1 1000 1000 224 Jul 12 08:57 .
drwxr-xr-x 1 1000 1000 768 Jul 12 09:04 ..
-rw-r--r-- 1 1000 1000  28 Jan  8  2012 index.php
drwxr-xr-x 1 1000 1000 224 Jul 12 08:55 plugins
drwxr-xr-x 1 1000 1000 224 Jul 12 08:57 themes
drwxr-xr-x 1 1000 1000  64 Jul 12 08:57 upgrade
drwxr-xr-x 1 1000 1000  96 Jul 12 08:57 uploads

Now all files are owned by the user ID 1000 with full permissions.

Read this Next

  1. Tabbed Widgets Plugin for WordPress
  2. MacOS Photos Backup
  3. WordPress Plugin: Custom Function Widgets

Never lose a single business lead or enquiry again! Get my latest plugin Storage for Contact Form 7 now!

Buy now for only $19 →

Statistika: iPhone lietotāji arvien biežāk pāriet uz Android

Civilizētajā pasaules daļā ir ļoti izplatīts viedtālruņu nomaiņas veids, kad tu atdod savu gadu vai divus gadus veco viedtālruni, pretī saņemto jaunu viedtālruni ar pamatīgu atlaidi. Pie mums arī šādas iespējas pastāv, bet parasti par tavu tīri lietojamo divgadnieku tiek piesolīti aptuveni 30 eiro, padarot šo maiņas procesu ļoti neizdevīgu. Lai arī kā nebūtu ar naudas […]

Dienas grauds

vara bungas:  Lasāmvielas vasarai,

[..] We declare that only fools fight in cities and shut our eyes against the future. But in the next century, in an uncontrollably urbanizing world, we will not be able to avoid urban deployments short of war and even full-scale city combat. Cities always have been centers of gravity, but they are now more magnetic than ever before. Once the gatherers of wealth, then the processors of wealth, cities and their satellite communities have become the ultimate creators of wealth. They concentrate people and power, communications and control, knowledge and capability, rendering all else peripheral. They are also the post-modern equivalent of jungles and mountains—citadels of the dispossessed and irreconcilable. A military unprepared for urban operations across a broad spectrum is unprepared for tomorrow.[..]

This book is an anthology of urban operations case studies. It contains ten short summaries of operations in cities during World War II and ends with more recent Russian attempts to subdue Chechen fighters in Grozny and the Serbian siege of Sarajevo. Operations range across a spectrum, from combat to humanitarian assistance and disaster relief. It is the best publication I have found that depicts the basic facts of many past urban fights.[..]

 avots (2003).

 

vēl

Nāves viesulis. Džozefs Fainders

naves-viesulis.jpg
Kontinents


Ja ir vismaz vienā sfērā izmaiņas, tad arī citās sfērās ir izmaiņas. Teneram sieva Sāra aizgāja, bet pēc tam sākās izmaiņas darbā, - parādījās sarežģījumi, sāka veidoties problēmas, kuras vajadzēja risināt. Tas, ka Teners bija veiksmīgākais, sāka viss brukt, Teneram tikai vizuāli izdevās saglabāt priekšstatu par savu veiksmi. Lidojums sagādāja Teneram vēl vienu nepatīkamu momentu, viņa dators bija nonācis cita cilvēka rokās, bet viņš ieguva svešas sievietes datoru. Labi bija tikai tas, ka Teneram darbā bija saglabātas dokumentu kopijas.

Nepatīkamā situācijā nonāca arī senatore Sūzanna Robinsa. Viņas dators nonāca pie Tenera. 

Normālā gadījumā, ja cilvēki uzzina datora saimnieku, tad mēģina samainīt datorus, lai katrs atgūtu savējo, bet tieši šajā gadījumā sākās negaidīti notikumi, kas vēl vairāk rada problēmas Teneram un Sūzannai, jo Sūzanna, noskaidrojot datora saimnieku, lūdz Villu atrisināt maiņas problēmu. Ar to sākās melu radītie notikumi. Sākot risināt vienu problēmu, var nonākt situācijā, kad rodas nepieciešamība risināt arī pārējās problēmas. Pie tam problēmas var būt savā starpā saistītas. Vills rada lielākas problēmas Sūzannai.

-          Tas acīmredzot notika Losandželosas lidostā, - svešais turpināja. – Laikam es esmu neskatoties paķēris jūsu datoru, tādēļ jūs paņēmāt manējo.
-          Piedodiet… kāds ir jūsu vārds?
-          Sems Robinss. Iespējams, ka ekrānā jūs redzējāt mana uzvārda anglisko versiju. Es esmu advokāts Kolumbijas apgabalā un, kā jau varat noprast, neprātīgi uztraucos, jo dators man ir nepieciešams darbam.
-          Pagaidiet! – Teners atvēra klēpjdatoru un ievadīja garo paroli. “Nē, es neko neesmu sajaucis. Te ir pilns ar ASV senatores Sūzannas Robinsas runām, likumprojektiem, piezīmēm un korespondenci. Dators pieder viņai. Tātad, pie velna, kas ir Sems Robinss?”

Ar sarunas meliem sākās notikumu attīstība. Teners kļūst par mērķi, kuru plānots iznīcināt, jo datorā ir “Kūniņas” programma. Teners saprot, kamēr dators ir pie viņa, tikmēr viņš tiek izmantots, lai datoru atrastu, tiklīdz dators tiks atrasts, Teners zaudēs dzīvību, lai sabiedrība neko neuzzinātu par “Kūniņu” un saglabātu informāciju, ka senatore ir izzagusi slepenu informāciju.

Jā, pasaule mainās. Paši cilvēki to maina. Nezinot visu informāciju, cilvēki var neapzināties, kā pasaule var mainīties, kā cilvēki mainās. Lasot grāmatu, var redzēt, cik ļoti cilvēki var būt kontrolēti. Viņi tikai paši var neaizdomāties par to.

Grāmatu ir interesanti lasīt detektīvromānu cienītājiem, jo ir slēpšanās, ir bēgšana, ir cīņa par dzīvi. Izcili parādīta melu negatīvā ietekme uz cilvēka dzīvi. Ir jāapzinās, ka nekas nenāk viegli. Iespējams šī iemesla dēļ pati dzīve izrēķinājās ar Teneru, lai viņš novērtētu to, kas viņam ir dots, un darbs nebūtu prioritāte viņa dzīvē.