Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

sandraveinberga

Lācīša vēderā konstatēta vate

vara bungas: Bez atļaujas aizņēmos no I.Čekura bloga ieraksta komentāru, jo gribu to Anonīmo lācīti preparēt šeit:

“[..] Anonīms2017. gada 13. septembris 13:29  Grūti diskutēt ar tiem OMD popularizētājiem… bet fakts paliek fakts, jebkāda valsts aizsardzības sistēma balstās uz skaidru doktrīnu – kā nosargāt valsti un kādi resursi tam nepieciešami, kā tos organizēt un cik valsts var atļauties ekonomiski…


Lūk, ja LVA aizsardzībai nepieciešamas 4 bruņu brigādes (sk. https://www.rand.org/content/dam/rand/pubs/research_reports/RR1200/RR1253/RAND_RR1253.pdf), tad ikviens, kurš paskatās csb.gov.lv datus un nav nejēga ekonomikā, sapratīs, ka LVA saviem spēkiem neko tādu nespēj atļauties… Un kur vēl paliek pretgaisa (t.sk. tālās darbības 10 km augstumā un tālumā), krasta apsardzes, artilērijas u.c. tehniskās kaujas atbalsta spējas… Līdz ar to LVA spēj tik to, ko var atļauties – light infantry ar atsevišķiem kaujas atbalsta elementiem. Un šeit ārkārtīgi būtiska ir to efektivitāte – ko, cik ātri un kādā līmenī tie spēj veikt. Kā arī – cik ilgi… Jaunajos apstākļos (vispār arī iepriekš visos karos) viens no būtiskajiem kaujas spēju jautājumiem ikvienai armijai bija to reakcijas ātrums, spēja uzsākt darbību ātri un jaudīgi, tātad – profesionalitāte un pieejamība, kas viennozīmīgi ir profesionālie spēki. Un tikai tad – darbības ilgums, kas savukārt ir cieši saistīts ar rezervēm! Mobilizēt visu tautu (spaidu kārtā) spēj tikai lielas valstis, kurām ir resursi, lai savāktu savus pilsoņus (atstājot tos arī tautsaimniecībai), jo tām ir galvenais – laiks to padarīt! Mazās valstis nekad, nevienā karā nav spējušas veikt mobilizāciju, skat. kaut vai NLD, BEL, DNK pieredzi… Bet labāk būtu ja autors analizētu Čečenijas karu pieredzi un Gruzijas kara pieredzi… Mazās valstis parasti okupē tādos tempos, ka nekāda mobilizācija nebija iespējama. Līdz ar to mazās valstis var atļauties tikai augsti profesionālus PD spēkus pirmajam triecienam, lai noturētos, kamēr ierodas sabiedrotie. Un tad mazās valstīs jābūt bruņotai tautas pretestībai iregulāru vienību līmenī vēlāk, līdz ierodas sabiedrotie. Šī otrā fāze nav iespējama ar smagi bruņotām regulārajām vienībām, jo tās vienkārši fiziski nepaspēs mobilizēt. Un tās nevar uzturēt miera laikā tādā apjomā (ISR tas izmaksā milzu līdzekļus, bet tos sedz USA). Tas nav iespējams ar OMD, jo lai arī tie teorētiski ir sagatavota rezerve, tie ir smagnēji mobilizācijai (it īpaši pēkšņa uzbrukuma gadījumā, kad komunikācija un satiksme ir traucētas) un dārgi uzturēšanā, uzskaitē un tie strauji zaudē (kādreiz apgūto) kompetenci jau pēc 1,5 gada un… tiem jātērē lieli līdzekļi motivācijai (faktiski darboties sanāks tikai ar tiem, kuri brīvprātīgi atsauksies uz savu obligāto pienākumu)… Atslēgas vārds ir motivācija, jo OMD ir savākts spaidu kārtā un ikviens “duhs” var mierīgi nošlenderēt visu gadu un neviens to OMD ilgāk neturēs, ja tas OMD laikā būs “nesekmīgs”. Pilnīgi velti izmesta nauda vējā… Un ja tā, tad labāk jau sākumā orientēties tikai uz tiem, kuri jebkuros apstākļos paši vēlēsies aizstāvēt savu valsti – brīvprātīgajiem! Vai nu kā PD, vai kā Zemessardze (kas arī ir faktiski rezerve)… Bet OMD ir “skaisti” tikai teorijā, savu efektivitāti tie ir spējuši pierādīt tikai lielo valstu armiju darbībā, kad ir laiks un resursi šo baru savākt, sagatavot (atjaunojot dienesta iemaņas). apbruņot, apgādāt, un nekad mazo valstu līmenī, kurām nav ne laika, ne telpas, ne iespēju savākt šo resursu fiziski…[..] CHE ir cita līmeņa ekonomika, sistēma līdzīga ISR…. Bet, nekad nav pārbaudīta praksē… To bankas sargā valsti labāk nekā armija….
Ok, EST vienās no mācībām demonstratīvi savāca to baru ar OMD (pirms tam pusgadu gatavoja šos OMD uz to, ka būs “pēkšņas mācības”)… Bet kādā scenārijā? Savākt tikai PAX ir kas viens, bet no kādām noliktavām tie taisās tos visus apbruņot, apgādāt? Pie tam “ilgi un laimīgi” visu konflikta laiku? Vai viņiem ir scenārijs, kā būt, kad tas OMD bars savākts, bet noliktavas ir jau pelnos? Nu neglabās OMD nekādu ekipējumu mājās, tā ir brīvprātīgās rezerves prerogatīva. Un ja OMD ir regulāro vienību līmenī, tad tiem ir regulāro vienību struktūra, TO&E, kas ir nereāli dārgi glabāšanā un ar zemu efektivitāti saglabāšanā liela konflikta sākumā… Skat. atkal Čečenijas pieredzi…
Un ja kāds ko runā par iedzīvotāju elementārām zināšanām konfliktā, tad tā jau ir Civilās aizsardzības mācība vai, ja vēlas aizstāvē valsti – Zemessardze…. Un LVA ir visstiprākā Zemessardze starp Baltijas valstīm…
Par autora uzrādītām mācību laika tabulām – 1) tās neatspoguļo sadalījumu pa programmām, 2) autors nejēdzīgi uzskata, ka jāmāca ir tikai ieroču mācība, kas ir pilnīga aplamība. Un vispār, autoram būtu jāatgādina, ka (militāro) kompetenci sastāda a. zināšanas, b. iemaņas un c. pieredze… OMD labākā gadījumā dabū a. un b. minimālā sākotnējā līmenī, kur bez c. tas viss pazūd jau pēc gada (pastudējiet didaktiku, autor). Bet PMD pēc a. un b. grūž resursus tieši c. stiprināšanā, kas būtiski uzlabo a. un b. Turklāt šis c. notiek praksē, t.i. kaujas vienībā!… Zemessardzē a., b. un c. notiek paralēli , tikai izstieptā laika periodā… Bet OMD apgūst (ne visi vienādā līmenī, augsts nesekmīgo procents) minimālo a. un b. mācību (ne kaujas) vienībās un tad tie aiziet mājās bez c., bez pietiekošas prakses un pieredzes kaujas vienībā… kur arī apgūto sekmīgi var aizmirst…Rezumē – autors rupji profanēja militāro didaktiku, sajauca un retoriski tendenciozi pārfrāzēja vienā putrā AM argumentus. Runa bija par to, ka NBS nav resursu veidot papildus mācību vienības, jo PMD orientējas uz pieredzes un prakses stiprināšanu kaujas vienībās pēc apmācībām mācību vienībās (MVP). Ja autors “nezina ar ko nodarbojas NBS sastāvs”, tad lai pirms raksta izskata NBS struktūru un vienību uzdevumus… Un vēl, autors piemelo par NBS rezervi, kas to veido: tāpēc sk. http://www.mil.lv/Rezerve.aspx [..]

VB: Paldies anonīmajam Autoram par šo viedokli, vismaz kaut cik jēdzīgi argumenti. Kā saka sabiedrotie ” great  job, sport!”

Man gan nez kādēļ ir viegli diskutēt ar  OMD noliedzējiem, jo noliedzot OMD jebkurā veidā nevis visliktākajā tā izpausmē, viņi paši sev nogriež atkāpšanās ceļus, jo nespēj sakarīgi atbildēt, ko liks  OMD kā rezerves kaltuves vietā un kā iztikt  bez daudzskaitlīgas  rezerves (sabiedrotie ir sekundāra opcija, tas ir jauki ja viņi ir, bet necienīgi būtu nostādīt  savas valsts pastāvēšanu tiešā atkarībā no tā  vai sabiedrotie gribēs  aizstāvēt mūsu valsti mūsu vietā). Bet pie lietas.

Autors atsaucoties uz RAND pētījumu raksta “…LVA aizsardzībai nepieciešamas 4 bruņu brigādes…”  Nezinu kā viņām ar angļu valodu, bet attiecīgajā pētījumā skaidri un gaiši pateikts

” Fortunately, avoiding such a swift and catastrophic failure does not appear to require a Herculean effort. Further gaming indicates that a force of about seven brigades, including three heavy armored brigades—adequately supported by airpower, land-based fires, and other enablers on the ground and ready to fight at the onset of hostilities—could suffice to prevent the rapid overrun of the Baltic states.” (skat.  2. lapu, līdzīga doma atkārtojas arī 1. un 8.lapā)

tātad 7 brigādes no tām 3 mehanizētas, lai adekvāti aizstāvētu visu Baltiju. Grozi kā gribi LV tad iekrīt uzturēt vienu mehanizētu un vienu vieglo kājnieku brigādi ar visiem iespējamiem atbalstiem, tas tiesa. Bet tas nebūt nav “4 bruņu brigādes”.

Tālāk Autors izsaka dažas banalitātes, kuras nav vērts analizēt un izdara secinājumu “… Mobilizēt visu tautu (spaidu kārtā) spēj tikai lielas valstis, kurām ir resursi, lai savāktu savus pilsoņus (atstājot tos arī tautsaimniecībai), jo tām ir galvenais – laiks to padarīt!…” Bravo! Ļoti acīgi.  Nezinu kādas ir Autora personīgās domas par latviešu tautu, bet es esmu novērojis, ka kritiskajos brīžos tā spēj moblizēties pati. Esmu to novērojis. Palabojiet, ja kļūdos, bet X stundā pēc ieročiem gribēs tvert vairums latviešu vīriešu, tikai viena nianse bez OMD tie nezinās kur tvert un kā tvert. Bet gribēs noteikti, paši, bez spaidiem, neskatoties uz to, ko tagad viņi domā par konkrētām amatpersonām un politiķiem. Ja domāsim savādāk, ka tautu valsts aizstāvībai jāmobilizē spaidu kārtā, tad nav jāstrādā AM struktūras un vispār ieteicams emigrēt. Turpat teikumā ir uzsvērta laiks mobilizācijai nepieciešamība, tas tiesa, laiks ir zelta vērtē. Bet tieši tādēļ militārā izlūkošana stratēģiskajā līmenī ikdienā veic  kaujas uzdevumu, lai atklātu un brīdinātu par pretinieka nodomu uzbrukt. Lai nokavētu, nepamanītu kaimiņa gatavošanos uzbrukumam, kumulatīvi jānotiek :1) nodevībai pašu “dienestos” 2) tuvāko  sabiedroto klusēšanai 3) lēmēju nodevībai. Es šo faktoru  vienlaicīgu iestāšanos nepieļauju, tādēļ 48-72 stundas pirms uzbrukuma mūsu rīcībā jābūt. Tas pēc piemēram PSRS normatīviem ir pietiekams laiks, lai mobilizētu līdz 10% no visas rezerves. Ne visu rezervi, tikai desmito daļu! Un ja LV būtu kā kādreiz plānots 50 000 rez.karavīru, tad tie ir 3 000 – 5 000 durkļu. Kas skaitliski (nevis pēc būtībs)  ir viena brigāde. Nevar tā mētāties ar brigādēm un būtu mazliet labāk jādomā  par savas  tautas gribu aizstāvēties.

mazās valstis var atļauties tikai augsti profesionālus PD spēkus pirmajam triecienam, lai noturētos, kamēr ierodas sabiedrotie.”

Te ir visa līdzšinējās aizsardzības politikas sāls, kad tika kladzināta formula “Mazi, bet profesionāli bruņotie spēki” noklusējot frāzes tupinājumu “... kas izdara rituālos šāvienus Zilupes virzienā, kas ļauj LV valdībai trimdā pamatoti pierādīt  okupāciju“. Īstenībā jābūt PD spēkiem, kas papildina zaudējumus un balstās uz savlaicīgi sagatavotu rezervi, kas ir pieejama pietiekamā daudzumā un kvalitātē, ko var nodrošināt tikai OMD. Tā dara pilnīgi visi mūsu reģionā, jo acīmredzami  nepiekrīt augstākminētai formulai. Faktiski nododot valsts aizsardzību tikai  “profesionāļu”  rokās tautai tiek  atņemta iespēja aizstāvēties.

Tālāk autors, kurš  pats nekādā OMD nav dienējis prognozē ” [OMD] strauji zaudē (kādreiz apgūto) kompetenci jau pēc 1,5 gada” cik precīzi aprēķini… kur gan tie gūti. Nav svarīgi. UA neatkarību 2014.gadā pirmie devās aizstāvēt tieši rezerves karavīri t.sk. pēc OMD, jo UA armija tai brīdī meklēja savu pazaudēto  identitāti. Resnie onkas, kuriem dembelis iestājies pirms 25 gadiem kā brīvprātīgie bija ilgu laiku  pirmie un vienīgie UA aizstāvji, jo jauniņos OMD karavīrus (ja nav brīvprātības) uz ATO zonu UA nesūta.

“...Atslēgas vārds ir motivācija, jo OMD ir savākts spaidu kārtā un ikviens “duhs” var mierīgi nošlenderēt...” Atkal Autors slikti domā par savu tautu, kas “spaidu kārtā”dienēs OMD un dosies karā tikai par naudu.  Es savukārt pazīstot daudzus PD šaubos par viena otra motivāciju (piemēram, kurš atcerās šeit bijušo Reksi, kurš bija labs virsnieks, bet ir absolūts disidents).  Tādēļ var  paredzēt,  ka atbirums zemas motivācijas dēļ būs gan PD, gan OMD personāla vidū,  bet rēķinot uz personāla kopējo skaitu OMD brāķis būs mazāk jūtams.

Autoram laikam beigusies iedvesma tādēļ skan lozungi:”... labāk jau sākumā orientēties tikai uz tiem, kuri jebkuros apstākļos paši vēlēsies aizstāvēt savu valsti – brīvprātīgajiem! …” Labāk vecīt, labāk, bet  ja brīvprātīgo (PD, ZS) mūsu valstī ir mazāk par 0,1 % un to superoptimistiskais skaits ir 16 000, tad jāsecina ka ir deficīts iekš vismaz 34 000 (50 000 aprēķināti kā orientieris, kad vēl nekāda NATO mums nespīdēja)  un kaut ko jādara, lai to aizpildītu. Kopš 2006.gada 10 gados apmācot pa 1,5 tūkst.  deficīts jau sarūktu uz pusi.  Un nav ko piesaukt  sabiedrotos … šodien tur stūrē Emanuels, rīt Mari, šodien Donalds, rīt Bernijs, šodien Angela, rīt Martins. Mēs nedrīkstam balstīt valsts drošību uz šo loteriju!

Cik lēta manipulācija ar tēzēm :””… CHE ir cita līmeņa ekonomika, sistēma līdzīga ISR…. Bet, nekad nav pārbaudīta praksē…” Tādēļ arī nav pārbaudīta, ka tā ir laba sistēma ? Bet Izraēla savus konskriptus uz nebēdu pārbaudīja n-tajos karos, tomēr, ja nepatīk Izraēla kā piemērs (tur taču visu apmaksā US), tad lieto Google un pārliecinies, ka neviena valsts, kurai ir OMD par to nav sūdzējusies. UA piemēram atcēla OMD 2013.gada rudenī un 2014.gada pavasarī to atjaunoja.  Kāds kaut ko reiz minēja par US pēc Vjetnamas, kad atcēla OMD, bet US var atļauties sev nopirkt PD armiju pietiekamā lielumā, tur nudien ir “cita līmeņa ekonomika”.

Kad argumentu trūkst noder kā būtu, ja būtu “… kā būt, kad tas OMD bars savākts, bet noliktavas ir jau pelnos? Nu neglabās OMD nekādu ekipējumu mājās…” Neglabās gan. Šādā hipotētiskajā situācijā “OMD bars”  atkāpsies līdz draudzīgai valstij tur saņems bruņojumu un munīciju, reorganizēsies  un dosies atkarot savu Dzimteni atpakaļ. A jūs kā domājāt? “Ak, noliktava liesmās, kur ir tuvākā Austrālijas vēstniecība, lūgšu patvērumu..” Ar šādiem tipiem  es nesveicinātos.

Atkal lozungi: “Un LVA ir visstiprākā Zemessardze starp Baltijas valstīm...” Kurš mērīja? Skaitliski zaudējam igauņiem un arī tad ir jāsaprot ka LT un EE tās ir sabiedriskās organizācijas. Kāds var iedomāties fabriku, kur direktors, inženieris un meistars ir profesionāļi, bet strādnieki nāk uz darbu brīvprātīgi un neregulāri… Tas ir iesējams tikai LV.  Cik var ekspluatēt azs ziedošanos? Kas viņiem vienīgajiem ir pienākums?  A ko darīs patriotiskie mačo, kas var pamatoti teikt “mēs neprotam karot”, liks likmes optibetā, kurš uzvarēs NATO vai KDLO?

Murgs turpinās “…Un ja OMD ir regulāro vienību līmenī, tad tiem ir regulāro vienību struktūra, TO&E, kas ir nereāli dārgi glabāšanā un ar zemu efektivitāti saglabāšanā liela konflikta sākumā… Skat. atkal Čečenijas pieredzi…” Jā, protams, tas saucās “kadrētā vienība” un par to efektivitāti nav šaubu, jo šāda forma tieši izgudrota, lai taupītu līdzekļus. Un kāds te skars ar Čečeniju, ja nu vienīgi tas, ka modžahedi tik labi karoja, jo pamatā visi izgāja OMD PSRS armijā, tas pats Basajevs piemēram.

Beigās  Autora militarizētais tēls sabrūk un izlaužas ierēdnis  ” …autors rupji profanēja militāro didaktiku, sajauca un retoriski tendenciozi pārfrāzēja vienā putrā AM argumentus…”  Atpazīstu nesen izceptu  LU bakalauru ? Vienā putrā pati ar sevi atrodas pati AM, jo no vienas puses tā brēc “nost ar OMD!”, no otras rupji profanējot militāro didaktiku, civilo ētiku, veselo saprātu un Eiklīda matemātiku gatavojas veidot  rezerves karavīrus pa taisno  no jaunsargiem un nevainīgiem nepilngadīgiem  bērniem ! Kur te loģika cienītais Autor?

Galvenais trumpis : “NBS nav resursu veidot papildus mācību vienības, jo PMD orientējas uz pieredzes un prakses stiprināšanu kaujas vienībās pēc apmācībām mācību vienībās (MVP).”  bla, bla, bla tas, ka nav resursu, to mēs zinām un zinām, kur tos atrast. Visupirms cienītais Autors, ja ir uzplečos, dosies apmācīt OMD, tad tiks pārskatītas dažas tagadējās miljonu vērtās prioritātes, tad iestāsies 2% no IKP un OMD sākumā nebūs liels. Nevaru nepakomentēt  “prakses stiprināšanu kaujas vienībās” un ar ko viņas nodarbojās. Nu, visi kopā… kuras mums ir “kaujas vienības”?  SUV+ kājnieku pusbrigāde? Kur ir atlikušie 3-4 tūkst. PD, to Autora ieteiktā shēma neparāda, bet zināms : izkaisīti orķestros, NAA (vajadzīga lieta), štābos, MP, ZS štatā, atašejos, jūras spēkos… tikai ne “kaujas vienībās”.

Svarīgas atrunas:

  1. apzīmējums  “OMD” tiek lietots tikai uztveres ērtībai, VB&Co iestājas par brīvprātīgi-obligāto militāro dienestu pēc LT parauga.
  2. VB nav pret militāro pamatapmācību skolās, bet pret tās pielīdzināšanu OMD.

Tagged: face palm, labi teikts, NBS, ORBAT, rezerve, zemessardze

Ieva Sutugova uzskata, ka Līvāni ir miskaste

Paldies Daniēlam par iesūtīto bildi.

Blekmetāla kapusvētki

Kleita

Panika? Kas gan var noiet greizi publicējot savu bildi internetā(?).

https://twitter.com/modo_lv/status/908621224082837505

Radošais kvartāls

Cilvēki pālī otrpus restēm ironiski atgādina par katru reizi, kad kādam nav izdevies iesūdzēt Cehu. Paldies, Elīna, par šo attēlu.

Sevis bildētos attēlus iesūti uz cehslv@gmail.com. Arī krūtis, paldies.

Akts par skursteņiem

Plānā ir nodot maju šogad un samazināt procentu maksājumu par 0.5%. Visas lietas man no listes itkā ir, izņemot skursteņus un elektrību (tā vispār nav pat kustināta).

Lai nodotu eksplotācijā nepieciešams:

  • Noteiktā kārtībā akceptēts būvprojekts
  • Būvprojekta izmainītās daļas, ko būvdarbu veikšanas laikā piekļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem
  • Būvatļauja (oriģināla – spēkā esoša)
  • Būvprojektā paredzēto inženierkomunikāciju un būves novietojuma uzmērījums (digitālā veidā, LKS 92 koordinātu sistēmā)
  • Būves kadastrālās uzmērīšanas lieta (izņemot inženierkomunikācijas) – LR Valsts zemes dienests Lielrīgas reģionālā nodaļa (Puškina iela 14, Rīga, tālr.67038480)
  • Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā
  • Elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija
  • Akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli
  • Karoga turētājs vai masts
  • Ēkas numura, nosaukuma plāksne atbilstoši Ropažu novada pašvaldības 28.11.2012. Saistošiem noteikumiem Nr.14 „Ielu un nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku un būvju numuru vai nosaukumu plākšņu Ropažu novadā izvietošanas un noformēšanas saistošie noteikumi”
  • Atkritumu apsaimniekošanas līgums atbilstoši Ropažu novada pašvaldības 20.04.2011. Saistošiem noteikumiem Nr.6 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ropažu novadā”

Uzzvaniju uz Ugunsdzēsēju biedrību un sarunāju, ka kādu vakaru atbrauks un sarakstīs papīrus.

Screen Shot 2017-09-18 at 12.15.15 PM

Atbrauca Ivars, izstaigājām un parādīju situāciju. Aprunājāmies. Lika padomāt vai tomēr vajadzīgi skursteņiem jumtiņi, jo tas bremzē dūmu un no viņiem var pilēt uz jumta netīrumi. Tas vajadzīgs tādiem skursteņiem kurus regulāri nekurina, piemēram, sezonālā apdzīvošanā. Nesen vēl dzirdējām, ka Latgalē izlijuši 160l uz m2 diennaktī – tas būtu D160 skurstenī 3.2l lietus ūdens kurš visticamāk paspētu tikai samitrināt čaulu un viss. Viela pārdomām:) Akta pilnais nosaukums: Apkures ierīce, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts. Kontakti baltajā sarakstā.

IMG_7653IMG_7656IMG_7657

 


5 argumenti PRET zinātnisko pieeju un kāpēc tie nav OK

Ja kaut kas mani biedē vairāk par to, ka starp mums ir cilvēki, kas atsakās vakcinēt savus bērnus, tad tas ir ātrums, ar kādu iet laiks. Ikdienā to pat nepamani, tikai ik pa laikam piefiksē, ka kaimiņu sīkie nu jau bučo draudzenes un izmētā benčikus zem logiem, bet tu aizej ar draudzenēm pasēdēt bārā un pēc otrā dzēriena atvadies, un lien zem segas ar perfekti notīrītu kosmētiku. Nu jau pavisam drīz manam blogam būs divi gadi, pa kuriem esmu atklausījusies, ka zinātne nekam neder, ārsti savus…

Derīgi padomi, kas noderēs ikvienam cilvēkam

padomi

Šoreiz nebūs daudz ūdeņa. Domāju teksta. Visi padomi skatāmi video, kas nebūt nebūs īss.

Uz 100% varu apgalvot, ka kādu paturēsi savā gudrību krātuvē.

Daudzi no tiem ir apbrīnojami vienkārši un noteikti pie sevis nodomāsi, kā es to neiedomājos pats! Skatāmies video un liekam aiz “aus” gudrību gudrības:

Dodu vēl, papildus, daudzus gudrību graudus… nē, labāk gudrību masīvu, kas liks rīkoties uzreiz:
http://kllproject.lv/index.php?s=der%C4%ABgi+padomi


Filed under: Pagrūddieņi

Dubļi, milti un ūdens

vara bungas: It kā elementāri XX gadsimtam, bet XXI dažiem var iestātie #error , pat tad, ja ir pieejamas visas sastāvdaļas. Manuprāt svarīgi atcerēties, ka 1 kg miltu “slapjo” raugu pievieno kā apmēram 3%, bet sauso raugu 1-2% apmērā no miltu masas. Ūdeni lej klāt nedaudz vairāk kā  puse no miltu masas.


Tagged: gatavniekiem, ideja, SHTF, zinātne

Santjago ceļš. 22. diena. Palais del Rei – Salceda // 40,5 km

Atkal esam trāpījuši pilsētai, kurā notiek svētki, un skatuve, protams, ir uzcelta tieši pie mūsu alberģes. Istabā neviens pat nekrāc, bet nevaru iemigt tāpat, jo dzirdu mūziku ar visiem aizbāžņiem, tad ir karsti, tad auksti, smadzenes atsakās izslēgties, gribas gulēt, ļoti gribas, bet neizdodas, vairāk tikai skatos pulkstenī un spazmoju. Vienā brīdī gan Garmin nodevīgi mani modina ar skaņu un vibrāciju, davai, celies, ir pusseši. Es pilnīgi iesmilkstos, jo beidzot esmu iemigusi uz pāris stundām, bet atkal ir jātraušas augšā. Nevaru atbildēt uz jautājumu, nafig mēs ceļamies tik agri, kāda mārrutka pēc kaut kur jāskrien, visi vēl guļ, bet mēs kā tādi circenīši lecam ārā no aizkrāsnes. 

Pie brokastīm, kurās tiek ēsts viss, ko negribas stiept līdzi (Vai kā negauši atkal bijām sapirkušies par daudz pārtikas? Bez šaubām!), paskrollēju feisbuku, un man kā "suggested post" rāda Nutellas reklāmu. Esmu droša, ka FB noklausās mūsu sarunas, jo ar R noslēdzām dīlu vienu vakaru nopirkt Nutellas burku un to izēst ar karotēm (kuru mums nav).

Ārā ir +4 grādi, izcili vilinošs piedāvājums doties pastaigā. Pāri džemperim uzstīvēju lietus jaku, bet kājās man joprojām šorti, jo es taču no ziemeļiem.

R sāp celis, man sāp potīte, esam divi klibiķi, uz diviem mums ir divas veselas labās kājas un divas traumētas kreisās.

No rīta es pat gaidu reljefiņu, jo kāpiens augšup = lielāka slodze = augstāka sirdsdarbība = ražojas siltums. Tādu gan no rīta ir gaužām maz. Un šodien vispār tas, ka nelīst lietus, jau ir kļuvis par bonusu, nevis pamatkomplektācijas elementu. Prasības krīt ar joni. 

R. – Aizvakar mēs divarpus stundu pa lietu gājām un tad iebēgām tajā kafenē.
G. – Labi, ka kafenē, nevis kapenē.
R. – Tobrīd es arī kapenē ietu, ja tur būtu silti. Padzertu kafiju ar Sātanu. 
blogger-image-125787427.jpg

Pēc kādas stundas nomedījam vienu poļu džeku, kas, kā izrādās, studējis Rīgā divus gadus un dzīvojis Alberta ielā. Buržujs. No latviešu valodas atceroties "Paldies" karti. Kopā nosoļojam gandrīz 10 km, bet viņš liekas tīri laimīgs Melide tikt no mums vaļā, jo, šķiet, mūsu temps šajā vīrietī rada par daudz sviedru, turklāt viņš nepārtraukti šņauc degunu tajā veidā, ko es nemāku, t.i., bez salvetēm.
blogger-image--1940752970.jpg

Melide beidzot piestājam uz kafiju un tēju (un, iespējams, "Oreo" cepumiem no saviem krājumiem), kad jau 15 km aiz muguras. Manas domas ir apmēram šādas: "Es vispār negribu nekur iet. Es gribu uz viesnīcu. Bļin, es gribu baltu dvieli un televizoru, es nevaru gulēt bunkurā vairs! Cik vēl ilgi? Gribu mājās!"
Olga uzdarbojas arī Melide, starp citu. 
blogger-image-2135995857.jpg

Ceļamies un ejam, bet mana oma ir apmēram turpat, kur nezāļu saknes, tātad zemāka par zemi. Gribas kā vabolei apkrist vēkšpēdus, spirināties un kviekt, ka es negribu kustēties uz priekš, bet esmu pieaudzis cilvēks, kas labrpātīgi piekritis sevi spīdzināt, tāpēc nevaru tā izpildīties. 

Visu dienu esmu rūgumpods, un man pat īsti nav neviena, uz ko dusmoties. Tāpat konstanti nākas vilkties augšā un lejā, ka gandrīz vai sagribas atpakaļ uz plakankalno. Izskatās, ka R ir vēl grūtāk nekā man, jo celis nekustas, tāpēc viņš brīžam iet aiz manis, kas līdz šim noticis tieši nekad, bet es negribu ar viņu runāt, jo negribu būt nejauka, tāpēc neskatos nemaz viņam virsū, vienkārši soļoju.
blogger-image-1047263008.jpg

Arzua pat neapstājamies (meloju, apstājamies smirdīgā kafejnīcā, no kurienes aizbēgam, jo pārāk traki izskatās). Es nezinu, kur es eju. Man ir noriebies par to domāt, plānot, meklēt guļvietu. Es vienkārši eju kaut kur, man nav galamērķa īsti. 

R man kaut ko jautā par bultām, es atcērtu, ka mani interesē, kā viņš domā nokļūt Finisterre bez Camino lietotnes, un pretī saņemu, ka, ja gribu psihot, tad lai psihoju. Ok, tā arī darīšu. Eju un vienkārši maļu galvā visas dusmiņas.

Ja šis būtu Semjuela Ričardsona romāns, nevis Gunas blogs, tad te parādītos vienkārši ar melnu pildspalvu sašvīkāta lappuse, kas parādītu, cik šī diena ir besīga. 

Uz kaut kāda ceļa pārvada ieraugu mētājamies aproci, paeju tai garām, bet pēc tam apgriežos un paceļu to, atrasts nav zagts. Kā teica viena austrāliete: "What the camino provides..." To gan viņa sacīja par vīnogu ēšanu, bet uzskatu, ka arī šeit tas der. Man tieši nebija aproces.
blogger-image--1153904480.jpg

Ieraugu arī Agneses, kura te soļoja pirms kāda mēneša, atstāto ziņu. 
blogger-image--1511647479.jpg

Pa ceļam ar R it kā izlīgstam, tas ir, es pēc plāna punktiem nostāstu, kas MAN BESĪ. Kā tajā video "Bez pupiem nevar sūkties" gribas sacīt: "Beidzot mēs normāli runājam!" Laikam jau tas ir ok, ka pēc trim nedēļām roku rokā gribas nedaudz būt budzim. 
blogger-image--1848285595.jpg

Beidzot! Beidzot mēs sasniedzam to sasodīto Salceda, kurā ir divas alberģes (pēdējos kilometros jau jutos kā salauzts alvas zaldātiņš). Ieejam pirmajā – "Albergue de Boni". Bonis (nejaukt ar Bonīti) liekas tāds aizdomīgs vīrietis, bet tas nekas, jo man iedod papīra gultasveļu un parāda, kur ir duša (viņš lepojas ar savu "hydromassage shower", bet tur var izmasēt tieši neko), pārējais ir sīkums.
Iedodu arī izmazgāt savas drēbes veļas mašīnā, jo tas prieks ir pieejams par diviem eiro, kas gan nozīmē, ka man visu vakaru jātusē lietus jakā, jo džemperis žāvējas uz aukliņas. Un maksāt trīs eiro par žāvētāju es negribu. Jāatzīst, ka zeķes īpaši nesmaržo pēc vannošanās, tā ka izvirzu hipotēzi, ka Bonis veļas pulveri nav dzinies izmantot.

Mēs neesam ĒDUŠI kopš brokastīm sešos no rīta, izņemot dažus cepumus, banānu un nektarīnu. Lūdzu, intermittent fasting augstākā pilotāža. Tāpēc guļu gultā pussešos vakarā un ēdu šokolādi, domādama par vakariņām. Alberģē ir auksti. Izejam ārā. Ārā nav tik auksti! Tā kā šajā ciemā veikalu nav, atliek doties uz restorānu, kur uz auduma galdauta tiek uzklāts papīra galdauts, lai viesi var cūkoties un nav nekas jāmazgā. Lieliski, ne? Pusjēlu omleti, negatavu tomātu salātu un apaļu maizīti vēlāk gribu par šo visu norēķināties ar karti, jo man skaidrā naudā atlikuši vien 30 eiro. Nu, tagad man ir 10 eiro. Nav interneta, nav termināļa. 
blogger-image--64021831.jpg

Rīt, kā saka, pēdējais cēliens. Līdz Santjago mazāk par 30 km. Nu tik varēs pirkt džemperus, zeķes un kroņus ar Camino simboliku.

Meža īpašnieci Sanitu īgnu dara sēņotāju ordas: "Vai jebkurš drīkst bekot manā privātīpašumā?"

Valsts un pašvaldības mežos jebkurš drīkst sēņot un ogot, protams, ja tajā nav noteikts īpašs režīms, kā, piemēram, Moricsalas dabas rezervātā vai Ādažu militārajā poligonā. Skaidrojam, ko drīkst un nedrīkst privātmežos.

 

Ķengaraga Benksijs

Paldies Zenei B., par iesūtīto bildi.

Google dzēš Android dublējumkopijas pēc diviem mēnešiem

Maz zināma ir Google politika attiecībā uz Android dublējumkopiju uzglabāšanu – Google uzglabā Android dublējumkopijas tikai divus mēnešus. Ja Android dublējumkopija netiek divus mēnešus izmatota, piemēram, lietotājs īslaicīgi pāriet uz iPhone vai dumbphone, tā tiek dzēsta no Google Drive Backup mapes. Android dublējumkopija satur informāciju par ierīces iestatījumiem, Wi-Fi parolēm, uzstādītajām lietotnēm u.tml. Šobrīd tāda pati datu dzēšanas politika tiek piemērota datoru rezerves kopijām, […]

[Virsraksts nav norādīts]

Noskatījos Netflix "Heroin(e)" docu, par to kā West Virginia neliels novads (100k cilvēku) mēģina cīnīties per heroīna epidēmiju (precīzāk - pret pārdozēšanu epidēmiju dēļ fentanila piejaukumiem), pēc tam kad opiātu atkarīgie (vicodin, oxycontin) sāk lētāk narkotiku pirkt uz ielas, jo nevar vairs dabūt uz receptes.

West Virginia, puritāņu, republikānisma un konservatīvisma pārņemta, griežas kā suns cenšoties noķert savu asti: mēģina atrisināt problēmu ar tikai tiem līdzekļiem, ko dievbijīgā, vecās derības stilā audzinātā iedzīvotāju masa spēj politiski pieņemt... tādi, kuriem likuma aizliegto geriču kāds vienreiz "vēnā iedūris" tad paliek dieva nolādēts grēcinieks kuram degt ellē. Neglābt, lai sprāgst nost. Bet reizē: tie ir ģimenes locekļi, un uzsēdušies uz opiātiem caur pilnīgi legālām tabletītēm ko ārsti izrakstījuši, lai atvieglotu hroniskās sāpes.

Un tad aiziet: pārdozējušos glābj nevis neatliekamā palīdzība, bet gan ugunsdzēsēji(!). Vai nav sirreāli? Ienāk zvans, ka kāds pārdozējis un šim stājas elpošana - uz notikuma vietu taurēdama trauc milzīga, sarkana, ugunsdzēsēju mašīna! Jo vēlētāji finansējumu politiski spēj piešķirt ugunsdzēsējiem, bet ne socializētai medicīnai. (Mediķi - tikai par maksu, tikai komerciālā hospitālī.)

Un tālāk - izdzīvojušos uz skaidrības (abstinences) takas cenšas likt tiesnesis(!) un "drug court" (narkomānu tiesa). Nevis terapeiti, ārsti, veselības speciālisti. Nē - tiesneši, policisti, probācijas dienests. Palīdzības un ārstēšanas vietā: tikai aresta un cietuma drauds.

Tiem, kas nakšņo uz ielas, palīdzību piedāvā tikai kaut kādi misionāri, kaut kādi evaņģelizētāji - un, protams, tikai uz savā reliģijā iecirstiem noteikumiem. Jo kaut kāda citāda, visu aptverošāka, iekļaujošāka palīdzība tiem būtu sociālisms, ir konservatīvajai populācijai politiski pilnīgi nepieņemama.

***

Late Stage Capitalism Latvijas iedzīvotāju prātos. "Ja sociālisms netraucēti nostiprinās, visa valsts virzās uz šādu kazarmu estētiku. Piemērs ir Ziemeļkoreja [...]".

Nez kam izdevīgi ir atkārtot mītu ka tas, kas Padomju Savienībā darījās būtu nosaucams par "komunismu" vai pat "sociālismu"? Ja pirms-revolūcijas domātāji aģitēja un savās partijas rindās visādus avantūristus iesaistīja ar uzsaukumiem par augstiem ideāliem un kaut kādu ideoloģiju, tad taču ir ļoti skaidrs, ka pēc varas sagrābšanas, viss tas tika atstāts papīram, lozungiem un propogandai, bet reālās lietas darīja citādi, un nolūki bija visai zemi.

Lai varu noturētu, sākās slaktiņi - čeka, civilais karš, un "proletariāta diktatūras" noturēšanai par aģentiem savervēja visglumākos, bezprincipa un amorālākos iznireļus, piesolot iespēju spīdzināt un izvarot bez ierobežojumiem.
Приговоренных к высшей мере наказания не только расстреливали. Например, в Вологодском УНКВД исполнители — с ведома начальника-орденоносца, майора госбезопасности Сергея Жупахина — осужденным к расстрелу рубили головы топором. В Куйбышевском УНКВД из почти двух тысяч казненных в 1937-1938 годах удушили веревками примерно 600 человек. В Барнауле осужденных убивали ломами. На Алтае и в Новосибирской области женщины перед расстрелом подвергались сексуальному насилию. В Новосибирской тюрьме НКВД сотрудники состязались, кто убьет заключенного с одного удара в пах.


Kāda īsti tad ir motivācija uzturēt apgalvojumu, ka valsts režīms, kur kāda neliela cilvēku saujiņa uztur diktatūru, caur pastāvīgu teroru un iedzīvotāju masu iznīcināšanu, būtu jāsauc "komunisms" (tikai tāpēc ka režīms izvēlas konkrētu propogandas un lozungu maskējošo apvalku?).
(Pēc līdzīgas loģikas varētu diskreditēt jēdzienu "demokrātija", jo visas valstis kam vārdā ir "tautas demokrātiskā republika" parasti nav demokrātiskas un tautai nepieder ne drusciņas varas.)

Kāda motivācija ir vēlmi pēc sociālākām atbalsta programmām, pēc sociālistiskākas politikas (kas būtu pretstatā kapitālistiskai politikai, kur tikai nauda nosakaa programmu) diskreditēt, uzreiz atmiņā atsaucot cenzūru, "sociālistisko reālismu", "sociālistiskās padomju republikas" un nabadzību, kas bija privātās uzņēmējdarbības aizlieguma izraisīta, nevis būtu kaut kāds iekšējs, neatņemams sociālisma atribūts...

Labs dators spēlēm. 1. daļa – optimāls risinājums par 600 EUR

2017. gads datortehnikas industrijā un īpaši centrālo procesoru (CPU) jomā ir bijis notikumiem bagāts. Esam sagaidījuši AMD augšāmcelšanos ar nešpetnajiem Ryzen procesoriem, kuri lika nodrebēt pat kvēlākajiem Intel atbalstītājiem, un ļāva atgūt dzīvesprieku uzticīgāko AMD fanu vidū. Līdz ar šo pavērsienu arī Intel inženieriem un mārketinga darboņiem nācās izvilkt rokas no kabatām un rīkoties. Sāka viņi ar cenu samazināšanu aktuālajiem Skylake un Kaby Lake procesoriem, turpināja ar X299 HEDT platformas un Core-X procesoru relīzi, tostarp iepazīstinot pasauli ar pavisam jaunu produktu līniju, ko “negaidīti” nodēvēja par Core i9. Tas izstrādāts ar mērķi nepieļaut potenciālo Threadripper uzvaras gājienu.

AMD Ryzen Threadripper 1950X pret Core i9-7900X

Arī nākamās paaudzes mainstream platforma no Intel ar segvārdu Coffee Lake vairs nav aiz kalniem. Tā solās iepriecināt arī tos mirstīgos, kuri nespēj vai nevēlas datoram tērēt vairāk kā 2000 EUR vērtībā. Kādā veidā? Sniedzot mums to, kas sen bija vajadzīgs – Core i3 turpmāk tiks pie 4 pilnvērtīgiem kodoliem (4C/4T), arī Core i5 saņems papildus 2 kodolus (6C/6T). Tas pats skaršot arī Core i7 procesorus, kuriem tāpat kā līdz šīm būs aktivizēta HyperThreading tehnoloģija (6C/12T). Mēļo, ka pirmo Core i5 un Core i7 Coffee Lake modeļu relīze gaidāma jau šī gada 5. novembrī.

Potenciālā Coffee Lake produktu līnija, ko varētu sagaidīt jau 5. oktobrī

Laikā, kad pēc ilgāka pārtraukuma kādā nišā ir atgriezusies konkurence, patiesie ieguvēji parasti ir patērētāji, kuriem pieejama plašāka izvēle un arī neuzpūstas, piedāvājumam atbilstošas cenas. Savs labums, gan ne visos gadījumos finansiāls ir arī pašiem ražotājiem – beidzot jā(at)sāk kustināt pelēko vielu, lai kārtējo reizi uzlabotu vecās tehnoloģijas vai radītu jaunas, tādējādi dzenot uz priekšu gan sevi, gan visu industriju. Galu galā arī potenciālajam pircējam tas liek racionāli padomāt, ka varbūt tieši šobrīd ir pienācis īstais laiks un pamatots iemesls (beidzot) atbrīvoties no savas 5 gadus vecās Sandy Bridge kastes un dot priekšroku kaut kam jaunam.

Priekšvārds

Mans mērķis šajā rakstu sērijā būs ikvienu interesentu iepazīstināt ar vadlīnijām, pēc kurām, manuprāt, vajadzētu vadīties, izvēloties jaunu stacionāro datoru, kas pamatā pielāgots datorspēlēm un ar to saistītajām lietām – video apstrāde, tiešraides straumēšana (live streaming) u.c. Minēšu pāris lietas, kuras vajadzētu prast definēt ikvienam, kas briest vai jau ir nobriedis jaunas gaming stacijas iegādei.

  1. Budžets. Ir neiespējami kaut ko konkrētu piedāvāt vai izvēlēties, ja kaut aptuveni nav zināms, kādā summā tiek plānots pirkums. Nebūs taču reāli par 500 EUR iegādāties Core i7 procesoru, GeForce GTX 1080 Ti grafisko karti un vēl 32GB RAM. Vai nav tiesa?
  2. Prasības un lietošanas paradumi. Ir jāsaprot vai dators tiks izmantots tikai spēlēšanai, spēlēšanai + straumēšanai vai arī papildus tam arī regulāram darbam un renderēšanai Adobe Premiere utml. video apstrādes programmās. Izvēloties datoru spēlēm, ir svarīgi definēt, ar kādām tieši tu aizraujies. Piemēram populārās League of Legends, Counter-Strike: Global Offensive un Path of Exile nav īpaši prasīgas datorspēles un tām pietiks ja ne gluži ar Pentium, tad ar vidusmēra Core i3/i5 vai Ryzen 3/5 procesoru noteikti. Klāt 4-8GB RAM un kādu entry-level grafisko karti GeForce GTX 1050 vai Radeon RX 560 līmenī. Savukārt AAA spēlēm ar super-duper grafisko kvalitāti (Battlefield 1, Playerunknown’s Battlegrounds, Destiny 2) patīkamai spēlēšanai nāksies tēmēt uz GeForce GTX 1070 vai Radeon RX 580 līmeņa grafisko karti kopā ar vismaz 4-kodolu (Ryzen 5 vai Core i5) vai labāku procesoru, kas nepieciešams, lai varētu spēlēt minētās spēles uz augstiem kvalitātes uzstādījumiem ar stabilu (~60 FPS) 1080p vai 1440p izšķirtspējā.

Iesākumā definējot vismaz šīs pāris lietas jau ir iespējams runāt par kādām konkrētām konfigurācijām. Šoreiz sāksim ar gana populāru piemēru Latvijas iedzīvotāju vidū.

Situācija

Cilvēks vēlas iegādāties vienkāršu datoru (sistēmbloku) mājas vajadzībām, regulāri tiek spēlēts CS:GO, bet netiek izslēgta varbūtība kādreiz pamēģināt arī prasīgākas spēli. Nepieciešams iekļauties budžetā līdz 600 EUR.

Risinājums

Manā skatījumā optimālākais variants dotajām vajadzībām ar skatu nākotnē ir mūsu datorkomplekts AMD Ryzen 3 Gaming ar nelielām izmaiņām. Kāpēc tieši AMD nevis Intel? To centīšos paskaidrot soli pa solim pārskatot konfigurāciju.

  • Procesors – AMD Ryzen 3 1300X (4C/4T, 3.5GHz, 8MB Cache, 65W) – €132
    Pilnvērtīgs quad-core procesors ar gana augstu (3.5 GHz) bāzes frekvenci. Būs praktisks jebkurām ikdienas vajadzībām tuvākos 3-5 gadus un neliegs pamēģināt arī nopietnākas spēles. Jā, šajā cenā iekļaujas Intel Core i3-7100 procesors ar augstāku (3.9 GHz) frekvenci, taču tam ir (tikai) divi kodoli, kas jau mūsdienās sagādā zināmas problēmas (bottleneck) atsevišķās spēlēs un aplikācijās. Līdzīgi kā vienā krievu anekdotē – divi kodoli tas ir forši, bet četri kodoli tomēr ir četri kodoli.

AMD Ryzen 3 1300X rādītāji spēlē GTA V (1080p)

AMD Ryzen 3 1300X rādītāji failu kompresijas programmā 7-Zip

  • Pamatplate – Asrock A320M-DGS – €55
    Vienkārša AM4 platformas mātesplate ar 2xDDR4 atmiņas slotiem, četriem SATA 3 portiem un pat vienu M.2 ligzdu moderno NVMe SSD disku uzstādīšanai. Jāmin, ka A320 platēm nav SLI un RAID atbalsta, kā arī uz tām nevar veikt procesora virstaktēšanu (OC), taču tas visdrīzāk nebūs aktuāli šādas cenu kategorijas datora pircējam.

ASRock A320M-DGS pamatplate

  • Operatīvā atmiņa – Kingston 8GB, DDR4, 2400MHz, CL15, HyperX Fury – €85
    Kingston ir stabila un pārbaudīta vērtība, kas nepieviļ. Lai gan ir zināma taisnība, ka RAM atmiņa nedaudz labāk strādā pāros pa divi, taču spēlēs tas izpaužas maksimums 3-6% atšķirībā. Pamatplatei ir pavisam divas atmiņas ligzdas, tādēļ otru šoreiz pataupīsim brīvu, lai pēc 2-3 gadiem bez sarežģījumiem ieliktu vēl vienu 8GB plāksni un dzīve varētu turpināties jau ar 16GB.

Kingston HyperX Fury atmiņas modulis

  • Videokarte – MSI GeForce GTX 1050 Ti, 4GB, GDDR5, GAMING – €182
    Optimāls balanss starp labu (vēsu, klusu) dzesēšanas sistēmu, augstu veiktspēju un cenu. MSI Gaming sērijas karšu pluss ir lieliskais Twin Frozr VI dzesētājs, kas nodrošina teicamu gaisa plūsmu, līdz ar to zemu trokšņa līmeni un neļauj kartei pārlieku uzkarst. Savukārt Zero Frozr tehnoloģija aptur ventilatoru darbību pavisam, un tie ieslēdzas tikai brīdī, kad kartes temperatūra pārsniedz 60 grādus pēc celsija. Tas garantē pilnībā klusu darbību un krietni paildzina videokartes mehānisko elementu (ventilatoru) dzīves ilgumu. No analogiem vienā kvalitātes līmenī būs ASUS ROG Strix sērija, kā arī AORUS un G1 Gaming kartes no Gigabyte.

MSI GeForce GTX 1050 Ti GAMIN

  • Barošanas bloks – SilentiumPC Vero L2, 500W, 80+ Bronze – €48
    Ar 500W būs vairāk kā pietiekami šādas sistēmas “pabarošanai” – izvēlētā GeForce GTX 1050 Ti karte patērē maksimums 75W pie galējās noslodzes, bet Ryzen 3 1300X procesors ne vairāk kā 65W. Liekam kvalitatīvu un nedārgu barošanas bloku ar 80PLUS bronzas efektivitātes rādītājiem. Blokam ir viena +12V līnija (41A), 120mm ventilators klusai darbībai, 7 SATA spraudņi un divi 6+2 pin PEG konektori arī jaudīgāku videokaršu pievienošanai.

SilentiumPC Vero L2 barošanas bloks (PSU)

  • Korpuss – SilentiumPC Gladius M20 Pure Black – €35
    Ļoti plašs un labi pārdomāts budžeta korpuss. Praktisks un mūsdienīgs, pietiks vietas jebkurai grafiskajai kartei garumā līdz 400mm un CPU dzesētājam augstumā līdz 158mm. Pamatkomplektācijā jau iekļauti divi 120mm ventilatori optimālas gaisa plūsmas nodrošināšanai. Korpusa priekšpusē atrodas 3.5mm pieslēgvietas austiņām un mikrofonam, divas USB 2.0 un viena USB 3.0 ligzda. Paralēli četrām 3.5” HDD vietām ir pat divas nišas 2.5” izmēra SSD uzstādīšanai. Tāpat korpuss aprīkots ar izņemamu putekļu filtru, kas parasti pieejams vien Premium klases korpusiem vismaz divreiz augstākā cenā.

SilentiumPC Gladius M20 raksturlielumi

  • Cietais disks – Kingston A400, 120GB SSD – €60
    Joprojām neesmu mainījis savu pārliecību, ka jebkuram pēc 2015. gada pirktam datoram cenā virs 500 EUR uzstādīt SSD ir kā likums, un šajā konfigurācijā tas nav izņēmums. Taču, ja apzinies, ka tavām vajadzībām ar 120GB ir par maz, tad šo pozīciju aizstājot ar Seagate 1TB, 7200rpm, 64MB, Sata III, BarraCuda, iegūsi 8 reizes lielāku apjomu datiem pat par nedaudz zemāku cenu (€50). Diemžēl viss nav tik rožaini un atsakoties no SSD pavisam nāksies upurēt operētājsistēmas, spēļu un programmu ielādes laiku, tāpat samazināsies produktivitāte un kopējais prieks lietot datoru.

Kopējā summa uz 11.09.2017: €600,14 (saite uz komplektāciju)

Tāds manā skatījumā ir optimālākais Gaming datora risinājums 2017. gada septembrī 600 EUR robežās. Ja Jūsu viedoklis vai ideālā komplektācija atšķiras no šīs, ir kādas rekomendācijas vai komentāri, tad esiet laipni aicināti atstāt komentāru zem šī raksta vai pievienoties diskusijai Facebook grupā Datortehnika un datoru komplektēšana.

Piecas reālas pazīmes, kā atšķirt īstas krūtis no silikona krūtīm

Piecas reālas pazīmes, kā atšķirt īstas krūtis no silikona krūtīm

Ja esi interesējies par šo tēmu, tu noteikti jau būsi pamanījis pat vairākus šai problēmai vēltītus risinājumus, un tomēr visbiežāk šīs metodes īsti nav piemērotas reālajai dzīvei. Nu kaut vai šī metode, kas ierosina...

The post Piecas reālas pazīmes, kā atšķirt īstas krūtis no silikona krūtīm appeared first on Hitnet.lv.

Zapad-2017

Nu jau krietnu nedēļu vai pat ilgāk mēdiji mūs diendienā biedē ar Krievijas militāro mācību `Zapad-2017` briesmām, argumentējot ar to, ka lūk, mācību aizsegā Krievija varot izdarīt to un šito. Konkrētus biedēšanas piemērus slinkuma dēļ nepievedīšu, katrs, kurš cik necik tam seko līdzi vai interesējas, var tos sagooglēt pats.

Vairāk par vienkāršu biedēšanu ir šāds te analītisks raksts. Tad nu paķidāsim to mazliet.

Līdz ar to šāda veida mācības ir Krievijas signāls citām valstīm par tās gatavību realizēt ārpolitiskos mērķus arī šādā ceļā.

Jā, un kāpēc lai Krievija tā nedarītu un tam negatavotos, ja reiz jaunāko laiku vēsture (sākot ar 2001-2003. gadu) lieliski pierāda, ka pa lielam ir ok risināt ģeopolitiskās problēmas ar militāru spēku citu valstu teritorijās. Ar ko Krievija sliktāka?

Mācībām “Zapad 2017” ir nozīme Krievijas tēla spodrināšanā tās iedzīvotāju acīs, lai uzturētu uzskatu par Krieviju kā par militāri varenu valsti, kā arī to, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas nav piespiedušas Krieviju piekāpties un mazinājušas tās militāro potenciālu.

LOL. Ja Krievijas armija ir nodota aizmirstībā, dzīvo kā bomži un lieto novecojušu, no paodmju laikiem mantotu tehniku (kā Jeļcina laikā), tad visi par to smejas. Ja Krievija sasparojas un nomodernizē armiju, visi sāk vaimanāt par agresīvajiem nodomiem un skaidrajiem un klātesošajiem draudiem. Manuprāt, te sanāk gluži tāpat, kā Emīlam ar limonādi.

Lai attaisnotu valsts pieaugošo politisko un ekonomisko izolāciju, Krievijas varas elite aktīvi izplata dažādus mītus, tostarp par Krievijas atrašanos naidīgu valstu ielenkumā, kas tika izmantots jau Josifa Staļina laika PSRS. Mācības “Zapad 2017” šādā kontekstā “ērti iederas”, jo simbolizē Krievijas gatavību stāties pretim iespējamam apdraudējumam.

Kā tad, Krievijai apkārt ir un vienmēr ir bijušas tikai ļoti draudzīgas un labvēlīgi noskaņotas valstis. Sākot jau ar militāro intervenci Pilsoņu kara laikā, 1920. gadā. Tā diez vai šis `mīts` būs patiešām tik ļoti mīts.

“Zapad 2009” norisinājās no 2009. gada 18. līdz 29. septembrim Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, un Baltkrievijā. Krievijas un Baltkrievijas vadošās militārpersonas “Zapad 2009” dēvēja par aizsardzības rakstura mācībām, kuru mērķis ir pilnveidot abu sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīru iemaņas cīņā pret “nelikumīgajiem bruņotajiem formējumiem”, kuri iebrukuši valsts teritorijā. Tradicionāli šāda rakstura uzdevumi lielākoties tiek uzticēti speciālās nozīmes spēkiem, taču “Zapad 2009” šo formējumu iznīcināšanai tika iesaistīts karaspēks ārkārtīgi lielā apjomā, kas vairāk atgādināja karadarbību pret kādu valsti, nevis pret atsevišķiem nemierniekiem.

Aha. Čečenijā arī tradicionāli karoja tikai speciālās nozīmes spēki (jo īpaši 1994-1995. gadā), un, protams, līdzīgu ainu mēs varējām novērot arī Ukrainā 2014. gada 2. ceturksnī. Vai ne? Jeb arī ne…

Mācību stratēģiskā ievirze apliecināja, ka Krievija gatavojas karadarbībai pret spēcīgāku pretinieku, šajā gadījumā – NATO, turklāt pielietojot dažādus uzbrukuma operācijām raksturīgus elementus.

Vispār jau jebkuram, kurš cik necik interesējas par militāro tematiku un vēsturi, vajadzētu saprast, ka uzbrukuma operācijas ir vienīgais veids, kā reāli uzvarēt bruņotā konfliktā. Jebkura tīri uz aizsardzību vērsta darbība ir labs veids, kā zaudēt kauju. Vai visu karu. Līdz ar to uzbrukuma elementu izspēlēšana mācībās ir ne tikai loģiska un likumsakarīga, bet gan absolūta nepieciešamība.

Zīmīgi, ka mācības “Ladoga 2009” scenārija ziņā atgādināja Sarkanās armijas gatavošanos invāzijai Baltijas valstīs un uzbrukumu Somijai, kas izvērtās trīs mēnešus ilgajā Ziemas karā 1939.–1940. gada ziemā.

Protams, kā tad nu bez šādas analoģijas ?

2013. gada 20.–26. septembrī notikušās operacionāli stratēģiskās mācības “Zapad 2013” norisinājās līdzīgi, taču tajās novērojamas dažas būtiskas atšķirības. […] Papildus Bruņoto spēku iesaistei mācību laikā uzdevumus pildīja arī iekšlietu un drošības struktūras, proti, Federālā drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas spēki, kas varētu būt skaidrojams ar gatavošanos apspiest bruņotās pretošanās kustību ieņemtajās teritorijās, līdzīgi kā to darīja PSRS pēc Otrā pasaules kara.

Atkal, kādam varbūt tas būs atklājums, bet vispār jau padomju laikos pietiekoši lielas (kara apgabalu mēroga) mācībās, kā likums, piedalījās gan VDK, gan parastie iekšlietu dienesti, kuri mācījās ķert un neitralizēt diversantus (kuri savukārt mācījās diversēt). Līdz ar to, nekas principiāli jauns tas nav un nevar būt.

Starpība laikam ir vien tāda, ka mūsu pusē tik liela mēroga un tik globālas mācības vairs nemēdz notikt, tāpēc mums tas liekas oh un ah.

Vairāku militāro ekspertu skatījumā “Zapad 2013” laikā tika plaši aprobētas jaunas pieejas karadarbībai, kas ietver dažādu asimetrisku, tostarp nemilitāru, pasākumu īstenošanu pretinieka vājo vietu atklāšanai un pakļaušanai triecienam. Šādas koncepcijas tika aplūkotas Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova 2013. gada februāra rakstā “Cennostj nauki v predvidenni”, kas nereti tiek vērtēts kā viens no stūrakmeņiem Krievijas militārajā domā pēdējās piecgades laikā un kalpo par pamatu tā sauktajai Gerasimova doktrīnai. Asimetriskās karadarbības metodes pusgadu vēlāk tika sekmīgi pielietotas Krimas aneksijas laikā un situācijas destabilizācijā Ukrainas austrumos.

Nu, es teiktu, ka krievi gluži vienkārši negulēja uz ausīm, bet uzmanīgi vēroja un izdarīja secinājumus arī no tā, kas notika Lībijā un Sīrijā – uz 2013. gadu tur jau pietiekošs materiāls analīzei bija sakrājies. Atkal tie sasodītie krievi špikoja rietumu izgudrojumus! ?

mācību pamatideja ir Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšana darbībai liela mēroga konflikta gadījumā Rietumu stratēģiskajā virzienā, tātad karā pret NATO

Bet pret ko gan citu lai Krievija gatavojas karot? Tāpat kā mums ticamākais pretinieks ir Krievija, tā Krievijai ticamākais pretinieks ir tieši NATO, nevis, piemēram, Ķīna (kura, par spīti savai tumšā zirdziņa lomai, tomēr ar Krieviju ir daudzmaz normālās attiecībās).

Loģiski un likumsakarīgi.

Runājot par militārajiem draudiem Baltijas reģionam, nereti tiek pieminēti bijušā Polijas prezidenta Ļeha Kačinska vārdi viņa runā Tbilisi 2008. gada 5. augustā, kad vairāku Eiropas valstu vadītāji Krievijas iebrukuma laikā solidaritātes izrādīšanas nolūkā bija ieradušies Gruzijā. Savā runā Kačinskis teica: “Šodien Gruzija, rītdien Ukraina, parīt Baltijas valstis, un vēlāk, iespējams, pienāks manas valsts – Polijas – kārta.” Pieminot Kačinska vārdus un analizējot situāciju Baltijas reģionā, militāri politisko procesu novērotāji norāda uz militāru uzbrukumu Baltijas valstīm kā ticamu scenāriju, un arī mācības “Zapad 2017” tiek uzskatītas par vienu no šādu draudu realizācijas līdzekļiem. Daudzu ekspertu skatījumā tieši Baltijas valstis varētu kļūt par Krievijas nākamo mērķi un “Zapad 2017” varētu kalpot kā sagatavošanās fāze uzbrukuma operācijas īstenošanai.

Vecais labais jautājums: kurš mūs biedē vairāk – Krievija pati, vai tomēr dažnedažādi rusofobi, kuri pie mazākās iespējas ceļ paniku un rada baiļu un nedrošības atmosfēru?
(tas ir retorisks jautājums)

Rezumējot: es domāju, ka nekas TĀDS nenotiks, un ažiotāža ap šo notikumu ir sacelta no sērijas `liela brēka, maza vilna`. Kam tas ir izdevīgi? Man negribētos uz šo jautājumu atbildēt tā, ka tiem, kas ar šo baiļu propagandu bruģē ceļu preventīva NATO uzbrukuma Krievijai attaisnošanai. Es ļoti ceru, ka tā nenotiks.

 

 

 

 


Senā Rīga – Doma laukums

Vecajā attēlā Doma laukums jau ir attīrīts no ēkām tā vidū, kas liecina par trīsdesmito gadu beigām. Kādreizējo apbūvi daļēji var apskatīt šeit un šeit. Luksofora vairs nav, bet kopumā pārmaiņu diezgan maz.

Filma: Vect­ēvs, kas bīstamāks par datoru

kurpjukaste

Sešas interesantas un noderīgas preces no AliExpress

Sešas interesantas un noderīgas preces no AliExpress

AliExpress ir brīnišķīga vieta, kurā var atrast un arī nopirkt daudz interesantu, noderīgu un vienkārši jautru lietu. Arī mēs esam savākuši nelielu izlasīti ar sešām noderīgām, interesantām un lētām lietām, kuras ir iegādājamas tik...

The post Sešas interesantas un noderīgas preces no AliExpress appeared first on Hitnet.lv.

Padari iepirkšanos internetā aizraujošu ar Bonusway.lv

Starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā gada laikā internetā iepirkušies 79% interneta lietotāju no Latvijas un tas ir par 5% vairāk nekā pērn. Vienlīdz aktīvi internetā iepērkas gan sievietes (53 procenti), gan vīrieši (47 procenti), savukārt gandrīz puse jeb 48 procenti no visiem lietotājiem, kas mēdz iepirkties internetā, ir vecumā no […]

Prestigio Smartbook 133S apskats

Ar ko man kādreiz asociējās vārds Prestigio? Ar pie lielveikala kases iegādājamu, relatīvi lētu, bet gandrīz nelietojamu planšetdatoru. Šobrīd Prestigio ir aptvēris, ka Eiropas un Krievijas tirgu nevar “paņemt” tikai ar lētām metodēm, un ik pa laikam tiek izlaisti tiešām interesanti produkti. Šoreiz apskatam saņemts varbūt arī ne pats ātrākais klēpjdators, tomēr man to gribētos […]

Mājdzīvnieks

Man parādījies mājdzīvnieks - Jūras rīsu sēne. Viņas darbības produkts - dzēriens -man garšo, un esot visai veselīgs visādos veidos.

Priesterim nekad nav taisnība

Itālijas pilsētiņā Karpineto nu jau vairākus gadus franciskāņu konvents stāvēja tukšs. Pēdējo minorītu tēvu Linu priekšniecība pārcēla uz konventu Artēnā, kur drīz viņš arī mira. Baznīcā laiku pa laikam dievkalpojumus svinēja augustīniešu tēvi no kaimiņu klostera. Lai iepriecinātu par priestera trūkumu noskumušos ticīgos, kādu dienu augustīniešu tēvs Luciāns pie baznīcas durvīm piestiprināja zīmīti ar aforismiem par ilgo gadu pieredzi pastorālajā kalpošanā.

[...]

Ja prāvests sprediķo kādu minūti ilgāk - viņš ir liekvārdīgs.
Ja runā skaļā balsī - viņš bļauj.
Ja runā klusi - nevar nekā saprast.

Ja prāvestam ir laba mašīna - viņš ir šīs pasaules cilvēks - kapitālists.
Ja prāvestam nav mašīnas - tad viņš nav spējīgs piemēroties laikmeta prasībām.

Ja apmeklē ticīgos ārpus draudzes robežām - dauzās apkārt.
Ja ciemojas ticīgo ģimenēs - nekad nav mājās.
Ja prāvests vienmēr ir atrodams draudzes mājā - viņš neizrāda interesi par draudzes ticīgajiem.

Ja atgādina par ziedojumiem - domā tikai par naudu.

Ja nerīko svētkus, izbraucienus un sanāksmes - draudzē nav dzīvības.

Ja prāvests pacietīgi klausās grēksūdzes - neciešami velk garumā.
Ja ātri atlaiž no biktskrēsla - neprot uzklausīt.
Uzzināt vairāk »

Huawei G10 četru kameru viedtālrunis gaidāms 22. septembrī

No Huawei vēl šomēnes gaidāma jauna Huawei G10 modeļa izziņošana. Huawei G10 būs 5.9 collu viedtālrunis ar 1080p “EntireView” ekrānu, kura malu attiecība ir 18:9, gluži kā vairākiem citiem šī gada flagmaņiem. Zināms, ka Huawei G10 saņems divas galvenās kameras un arī divas pašiņu kameras. Tomēr šoreiz kameru pāri ir pavisam netipiski – aizmugurē būšot 16 megapikseļu kamera kopā […]

Video: Just5 COSMO L707 unboxing

unbox

Just5 šī mēneša sākumā prezentējuši jaunu viedtalruņa modeli, lūk neliels apraksts par to no viņu mājaslapas: “COSMO L707 ir mūsdienīgs, drošs un pievilcīgs. Piesātinātais 5,5 collu FHD ekrāns, duālā 13 MP kamera, ātrs 4G, kā arī jaunais Android 7.0 Nougat apvienojumā ar zibenīgi precīzu pirkstu nospiedumu lasītāju veido jaudīgu un lieliski aprīkotu viedtālruni, kas palīdzēs ikdienu padarīt vieglāku un krāsaināku.

Jaunā viedtālruņa Just5 COSMO L707 cena – 159 eiro.

Tehniskā specifikācija:

Displejs: 5,5 collas, 1080×1920 pikseļu izšķirtspēja, 2.5D Glass
Atmiņa: 2 GB RAM, 16 GB ROM iebūvētā atmiņa + microSD (līdz 128 GB)
Procesors: 1.5 GHz četrkodolu Cortex-A53, MALIT720-MP1 550MHz video apakšsistēma
Kamera: Duālā 13 MP SONY aizmugurējā, 5 MP priekšējā
Tīkls un datu pārraide: 2G tīkls: GSM 50/900/1800/1900 MHz, 3G tīkls: WCDMA 900/2100 MHz , 4G tīkls: LTE 1/3/7/8/20 ; Wi-Fi 802.11 b/g/n, Bluetooth 4.0, microUSB
Operētājsistēma: Android 7.0 (Nougat)
Baterija: Li-ion 3300mAh
Izmērs: 154*77.5*8.5 mm

Jūsu uzmanībai unboxing video:

Kjeraga akmens un nakšņošana uz klints

Kjeraga akmens (Kjeragbolten) ir bieži redzams neticamos attēlos no piedzīvojumiem Norvēģijā. Tas it apmēram 5 kubikmetrus liels klintsbluķis, kas ir iesprūdis starp divām Kjerag kalna klintīm.

Šis arī ir pirmais pārgājiens, ko ceļojuma organizatori bija paredzējuši mūsu grupiņai Norvēģijā. Lai piedzīvojums būtu interesantāks, plāns bija nokļūt līdz Kjerag akmenim un nakšņot uz klints malas tam blakus.

Ceļš līdz Kjerag akmenim ir viens no populārākajiem pārgājieniem Norvēģijā, un katru vasaras dienu to mēro simtiem cilvēku. Varētu secināt, ka pārgājiens nav sarežģīts, bet jau pirmie pārsimts metri liek to pārvērtēt. Sākumposmā ir straujš kāpiens klinšainā kalnā, kur iespējams pieturēties pie ķēdēm, lai nenoslīdētu no gludās akmens virsmas. Šādi kāpieni ir arī vairākās vietās tālākajā ceļā. Tā vien nākas apbrīnot bērnus un pensionārus, kas šo ceļu ir veikuši, un nāk jau atpakaļ, kamēr mūsu grupiņa tikai virzās uz slaveno galamērķi.File:Kjerag_H%C3%B8ydeprofil.jpgFile:Kjerag_H%C3%B8ydeprofil.jpg

Mums ļoti paveicās ar laika apstākļiem, jo turpceļā līdz Kjerag akmenim nelija un nebija miglas. Veiksmīgi arī izdevās uzcelt teltis pašā pārdrošākajā vietā, kur es jebkad esmu gulējusi.

Nonākot galapunktā es sapratu, ka manas bailes no augstuma neļaus man iegūt tipisko bildi uz Kjerag akmeņa. Skatoties uz to tuvumā, mans skatiens katru reizi noslīdēja gar klintīm, kas šo akmeni turēja gandrīz 1000 m augstumā. Tas ir garš kritiens. Un pēc tālā ceļa es vairs nepaļāvos uz savu kāju spējām nedrebēt no bailēm.

19875925_1814474565532639_1583373137_o

Irdenā grants un cietā klints gan nebija labākie materiāli, kur iestiprināt telšu mietiņus, tāpēc tās tika nostiprinātas arī ar smagākiem akmeņiem. Un vakarā, kad satumsa, radās migla, lietus un vējš, teltis tika stiprinātas ar akmeņiem vēl un vēl. Vējš bija stiprs un locīja parastās teltis visos virzienos. Bija diezgan biedējoši arī miglā pārvietoties apkārt – kur pirms tam atradās klints gandrīz kilometra augstumā, tagad bija tikai necaurspīdīga migla.

Tomēr necaurspīdīgai miglai bija arī bonuss – tad vairs nevarēja redzēt, cik tālu jākrīt lejā no Kjerag akmeņa. Tāpēc man arī izdevās saņemt drosmi un uz tā uzrāpot. Slapjajā laikā es nesaņēmos piecelties kājās, bet tomēr – man arī it bilde ar Kjerag akmeni!

Atpakaļceļš no Kjerag akmeņa likās sarežģītāks, jo visu nakti bija lijis lietus un padarījis apkārt esošās klintis ļoti slidenas. Nelielu drošību sniedza klintīm piestiprinātās ķēdes, pie kā varēja pieturēties. Tomēr viss grūtais tika aizmirsts, kad aiz miglas pavērās skats uz zemāk esošo Līsefjordu un mazajām mājiņām tā sākumā.


Logitech izstrādājis gudrāku tastatūru ar pielāgojamu ievades slēdzi

Logitech MX Master datorpele ilgu laiku tika aprunāta kā viena no labākajām opcijām priekš kreatīviem cilvēkiem un profesionāļiem. Un tagad kompānija beidzot ir izstrādājusi tastatūru, kuras standarti atbilst MX sērijas datorpelēm – Logitech Craft. Izņēmums ir jaunais Craft tastatūras kreatīvais ievades slēdzis – tā ir liela, pelēka poga, augšējā, kreisajā stūrī. Tas ir kā mazāks […]

Būvējam datoru spēlēm. Optimāls risinājums par 600 eiro (1. daļa)

2017. gads datortehnikas industrijā un īpaši centrālo procesoru (CPU) jomā ir bijis notikumiem bagāts. Esam sagaidījuši AMD augšāmcelšanos ar nešpetnajiem Ryzen procesoriem, kuri lika nodrebēt pat kvēlākajiem Intel atbalstītājiem, un ļāva atgūt dzīvesprieku uzticīgāko AMD fanu vidū. Līdz ar šo pavērsienu arī Intel inženieriem un mārketinga darboņiem nācās izvilkt rokas no kabatām un rīkoties. Sāka viņi ar cenu samazināšanu aktuālajiem […]

Par smēķēšanu

The post Par smēķēšanu appeared first on SunsFuns.lv.

Velns un tā skulptūras nojaukšana

Šodien vienā no ziņu portāliem varēja izlasīt rakstu “Mācītājs Gulbenē aicina nojaukt Gosupes velna skulptūru”. Rakstā ir arī mācītāja citāts “Velns nav nekāds varonis. Būtībā tas ir vislielākais ļaunuma iemiesojums, kādu var iedomāties” (links uz rakstu – http://apollo.tvnet.lv/zinas/macitajs-gulbene-aicina-nojaukt-gosupes-velna-skulpturu/807090).

Raksts un, it īpaši, macītāja paustais viedoklis atgādina lētu piāra mēģinājumu, kad tiek atrasts kāds ļaums pret ko cīnīties un uzsākta varonīga cīņa. Ideālā gadījumā tas ir kāds mākslas darbs, jo cīņa pret to nevienu īpaši neuztrauc, tas ir viegli saprotams un lielai daļai cilvēku par to būs viedoklis. Šeit uzreiz jāsaka, ka mācītājs smagi kļūdījies sajaukdams mitoloģijas tēlu ar Bībelē pieminēto sātanu, bet nu labi, ņemot vērā relīģijas prestižu, var pieņemt, ka mūsdienās par mācītājiem neiet visizglītotākie cilvēki.

Nekad neesmu slēpis savu skeptisko nostāju pret bāznīcu kā tādu un arī šeit vēlos paust savu viedokli.

Apskatīsimies, kas tad īsti ir velns priekš mums. Tā ir latviešu dievība un ir attiecināma pie garu pasaules. Tā ir nereāla būtne, kuru mēdza saukt arī par jodu vai jupi. Vārds velns ir cēlies no vārda “vēlis”, ar ko apzīmēja pazemes pasauli. Priekš latviešiem velns vienmēr ir bijis lētticīgs un vientiesīgs. Atbilstoši mitoloģijai, bez velna nebūtu iespējama dzīvība, jo velns piedalījās cilvēka radīšanā, par ko vēsta visiem zināma teika. Interesanti, ka velnam ir daļa no cilvēka un daļa no dzīvnieka īpašībām. Velns pēc būtības simbolizē cilvēka dzīvniecisko pasauli, dzīvnieciskās tieksmes un vājības. Velns netika vērtēts kā kaut kas slikts, jo senie latvieši nedalīja pasauli labajā un ļaunajā. Katrai dievībai bija savas īpašības un ar katru dievību cilvēki mācīja sadzīvot. Priekš cilvēka velns nekad nav bijis slikts, jo nevar būt slikta pati cilvēka daba. Cilvēks teikās un pasakās viegli uzveica velnu ar gudrību un apķērību. Velns bieži cilvēkiem deva naudu un ticēja cilvēka teiktajam.

Diemžēl velna tēls tika sabojāts ar kristietības ienākšanu, jo baznīca, vēlēdamās iznīcināt latviešu mitoloģiju, kā konkurējošu relīģiju, pielīdzināja velnu sātanam. Bet te arī ir viena interesanta nianse. Ja palasām Bībeli, tad sātans tā arī nevienu nebija nogalinājis, toties dievs, noslīcināja visus cilvēkus uz pasaule, atstājot tikai Noasu, iznīcināja pilsētas, galināja neticīgos, tajā skaitā slaktēja bērnus Ēģiptē utt. Viduslaikos raganas tika dedzinātas dieva vārdā, krusta kari tika iesākti dieva vārdā, kur dieva vārdā tika izvarotas neticīgās arābu sievietes un galināti neticīgie bērni, Amērikas civilizācijas tika iznīcinātas dieva vārdā, zinātnieki, kas pētīja astronomiju un medicīnu tika nogalināti dieva vārdā utt.

Līdz ar to finalizējot augstāk minēto, var izdarīt vienkāršu secinājumu, velns atbilstoši latviešu mitoloģijai ir labs un pozitīvs tēls cilvēka dzīvē, pēc būtības tas arī ir cilvēka dzīvnieciskā un instinktīvā izpausme, savukārt dievs bija cilvēka apzinīgā un garīgā daļa. Tieši tāpēc cilvēku radīja dievs un velns kopā, jo atraujot vienu no otra, cilvēks kļūst par cinisku slepkavu un dedzina sievietes uz sārtiem (kā tas bija inkvizīcijas laikā), no kā latvieši izvairījās, jo latviešu mitoloģijā un arī kultūrā sieviete bija bērnu radītāja, māte, mīlestība, pavārda sargātāja un miera nesēja. Tikai kristietībā iedomājās šīs skaistās un labās būtnes galināt dieva vārdā.

Mācītājam novēlu pievērsties tādām aktuālām problēmām kā bērni no nelabvēlīgām ģimenēm (tiešām baisa situācija), vientuļiem piensionāriem, garīgi atpalikušiem cilvēkiem un citām svarīgām sabiedrības problēmām, nevis rādīt lētus piāra trikus, cīnoties pret mākslas darbiem un latviešu mitoloģiju.


Santjago ceļš. 21. diena. Ferreiros – Palas del Rei // 33,8 km

Šonakt kāds krāc tā, ka dzird cauri ausu aizbāžņiem, tāpēc gulēšana iznāk visnotaļ nožēlojama, dažās aprindās to dēvētu par negulēšanu. Kā cilvēks spēj nepamosties no tās skaņas, ko pats izdod, man ir neatminama mīkla. No rīta ļoti gribas pieiet pie šiem cilvēkiem klāt un iešķelt ar kulaku pa seju, varbūt profilaksei palīdzēs. Kā redzams, 700 km manu agresiju nav spējuši izārstēt.

Trešo dienu velku to pašu nemazgāto kreklu, jo (man liekas) tas nesmird. Atzīšos, ka neizmazgāju to arī šovakar. Lūdzu, svētceļnieces pašportrets.
blogger-image--500062426.jpg

Tā kā brokastu nav un pilsēta ar ēdienu plānojas tikai pēc 10 km, sešos no rīta ejam tumsā, kas gan cits atliek. Ir besis. Pamatīgs. Gribas būt jau galā ar visu, kājas ir piekusušas. Turpat aiz mūsu ciema sastopam ĪSTO 100 km atzīmi. 
blogger-image-1659573257.jpg

Un tiekam arī apgaismoti par Jēzus Santjago ceļu. 
blogger-image--1324596942.jpg

Atkal priekšā ir amerikāņu kalniņi. Bet vismaz nelīst! Iešana pa līdzenumu pēc kāpiena lejup ir kā pēkšņa iebraukšana apdzīvotā vietā pēc Viļņas šosejas netīšajien 180 km/h, t.i., liekas, ka kustība uz priekšu nenotiek, Ņūtons slinko. 
blogger-image-706865506.jpg

Lai tiktu Portomarin, tas ir, pie brokastīm, jāpārvar nebeidzamas kāpnes, kas gan tomēr beidzas. Pats ceļš nemaz neved pilsētā, ha, kārtējais spāņu joks.
blogger-image--798915739.jpg

Bet ir laiks iekost, jo ejam turpat divas stundas. Tortilla? Kafija? Jā, lūdzu. Man gan atnes kafiju sin leche, bet vispār tas garšo ļoti labi, tā ka nesūdzos, iespējams, varētu pāriet uz šādu dzērienu. Tiek piegādāta vēsturē mazākā omlete, bezgaršīga pie visām sāpēm. R izvelk 85% šoceni, ko es ēdu, lai gan nav tā, ka man baigi garšotu, bet vienkārši gribas vēl paēsties.

Saprotu, ka vairs pauzēs nestaipu kājas, arī vazelīns vakaros ir izkritis no "rutīnas", kaut kāda vienaldzība pret muskuļu sagurumu iestājusies, sak', nekas nemainīsies, vari nemaz nečīkstēt, ķermenīt.

Portomarin arī saredzu cilvēku barus, kas ir laimīgi izgulējušies un uzsāk savu dienu. Apskaužu un nicinu vienlaiku. Jūtos kā klases ekskursijā, jo cilvēku ir ka biezs, bet es saspītējos un nesaku ne ¡Hola! ne Buen camino! Stresoju par to, kur mēs gulēsim, ja būs jākonkurē ar visiem gājējiem. Nonākot Gonzar, fiksi paņemam zīmogus un ejam tālāk, lai gan man botās ir akmentiņi, bet negribas apstāties un tos izkratīt. 

Ventas de Naron drusku piesēžam, jo 20 km jau aiz muguras. Sazvanu alberģi, rezervēju vietas, lai nav jāguļ renstelē. Visas kafejnīcas, ieskaitot šo, ir cilvēku pilnas, ir rindas kā pēc desām. 

Paskatos uz sevi spogulī, nu īsta šņabdegune, sarkans šnobelis no aukstuma un nepārtrauktās šņaukāšanās. Esmu izšņaukusi visas četras paciņas austrieša doto salvešu, kuras viņš man uzdāvināja, jo veikalā deva vai nu 10 pakas kopā, vai nu necik, tā ka man atkal jāzog kafejnīcās salvetes, jo mans deguns ir kā strautiņš, kas tek ij rītos, ij vakaros, padod tik slodzīti.

Liekas, esam apdzinuši vairumu gājēju, jo cilvēku masas samazinās, lai gan tāpat gana daudz soļotāju. Lūk, Guna un sieviete ar somiņu.
blogger-image-1356762711.jpg

Ligonde apstājamies pie Jēzus, tas ir, vietā, kur kafija un tēja par ziedojumiem, var savākt arī nektarīnu. Puisis uzreiz zina, kur kartē ir Latvija, un atzīmē mūs ar saspraužamo adatu.
blogger-image-160332726.jpg

Neesmu vismaz trīs dienas slēgusi iekšā Spotify, bet man ļoti gribas paklausīties "Release Radar", un esmu priecīga par šo izvēli. Pirmā dziesma ir no "Alt-J", tā ka pasaule ir līdzsvarā.

Kādus 7 km pirms finiša sāk līt, citi vēsi izvelk lietussargus, ko redzu pirmo reizi te, citi savukārt izvelk lietusmēteļus.
Lestedo, piemēram, pa ceļu traktora pavadībā iet govis, jo kāpēc gan ne. Un mašīnas var stāvēt pie ratiem. 
blogger-image-1170347146.jpg

Atkal sajūtu sāpes kājā, cik var, jei bogu! Grūti noticēt, ka tas ir kukaiņa dzēliens, kas visu tā paralizējis, gan jau beigās atklāsies nez kas. 

Prieks būt alberģē, prieks apgulties, jo nogurums sit augstu vilni. Šajā pilsētā toties ir "Dia", prīmā! Uzvelku kokvilnas zeķes, kuras līdz šim kulstījušās somā, tātad ir absolūti tīras, un sandales, un mēs ejam iepirkties. Esam izsalkuši kā traki, tāpēc gribas ņemt VISU, tiek piekrauts pilns grozs ar ēdienu, kuru rīt, visticamāk, stiepsim sev uz muguras.

Izvārām tik daudz pastas, ar kuras daudzumu pietiktu vesela ciema pabarošanai, un pieēdamies kā sivēni. Paliek pāri puskatls ēdiena. Ir četri pēcpusdienā, bet mums ir bijušas tikai brokastis. Pastas pietiks arī vakariņām Nr.2.

Atkal cenšos aizmigt, bet nevaru, nevaru, nevaru iemigt, lai gan istabā ir kluss. Visa britu kompānija, kam līdzi ir pat Kellogs pārslas, ir kaut kur aizgājusi, bet man tas neko nedod, smadzenes, kārtējo reizi palieku gribot. Iešu ka nu paēst vēl makaronus, nekam citam burtiski nav spēka, jūtu, ka nāk virsū melnie, tieši trīs nedēļas esam vilkušies. Un ir auksti, bļeģ, Spānija, saņemies!!!

Par to, kas notiek

1. Lai vai kā lamā cittautiešus par rupjību un mātes vārdu lietošanu, es savā anketēšanas darbā vairāk esmu saskārusies ar tautiešu rupjību. Kas sāpina un aizskar. Vispār jau katra rupjība sāpina un aizskar. Vangažos un Cēsīs tieši cittautieši bija tie, kas visbiežāk atsaucās uz manu palīgā saucienu, ja biju apmaldījusies un nevarēju atrast starppilsētu transporta pieturvietu. Ja es Purvciemā apmaldos māju jūklī, arī tad sveštautieši ir tie, kas gatavi palīdzēt izkļūt no situācijas. Sāpīgi par tautiešiem.
 2. Man patīk, ka Rīgā un Latvijā vispār sakārtojas ceļu infrastruktūra. Nezinu, cik lielā mērā šis darbs tiek apmaksāts no pašvaldību budžeta, cik par to maksā valsts. Tomēr, arī kā pasažierim braucot, ir patīkami braukt pa līdzenu un skaistu ceļu, nevis kratīties pa slikti aizlāpītām bedrēm asfaltā.
3. Dienvidu tilts Rīgā man joprojām ir mīklā. Cik pa to esmu braukusi kā pasažiere, tomēr tā arī neesmu sapratusi, kā vadītāji spēj orientēties tajā nobrauktuvju, uzbrauktuvju un apļu jūklī, lai aizbrauktu vēlamā virzienā. Tas tilts man atgādina drusku sapinķerējušos dzijas kamolu. Bet skaists viņš ir. Un viemnēr esmu brīnijusies, kā tilts, kurš vietām balstās un ne pārāk resniem balstiem, spēj izturēt to braukšanas intensitāti. Vienmēr ir jautājums - vai balsti izturēs un nav gaidāms iebrukums?
 4. Nezinu, kādā secībā tiek veikti ielu remonti Rīgā, bet ceru, ka vienā mirklī pienāks kārta arī Zemitānu un Deglava tiltiem. Par Deglava tiltu man grūti pateikt, bet Zemitānu tiltu nākas izmantot samērā bieži. Un reizēm pat kāpt pa kāpnēm uz leju, lai nokļūtu Zemitānu stacijā. Tas, kas redzams tiltam no apakšpuses nevieš uzticību tilta ilgizturībai. Ceru, ka līdz viņa remontam vēl nonāks.

Great North Run 2017 – lielākais pusmaratons pasaulē un vieta jebkura skrējēja ‘bucket list’

GNR2015 Course Map

Atkal ir pienācis brīdis, kad pēc skrējiena smaids nepazūd vēl vairākas dienas. Paskatījos rezultātos – šogad biju ātrākais no Latvijas un vispār Baltijas (lai neteiktu, ka vienīgais). Šie abi iemesli ir pietiekoši nopietni, lai uzrakstītu kādu rindu arī citiem

Lasīt tālāk Great North Run 2017 – lielākais pusmaratons pasaulē un vieta jebkura skrējēja ‘bucket list’

Kad sanāk kaut ko nozagt

Būsim godīgi, katram ir gadījies kaut ko nozagt. Citreiz Tevi pieķer un tad ir jāsamierinās ar sekām un kaut kā jādzīvo tālāk. Šobrīd “aizņemties” ir īpaši viegli, jo esam digitālā laikmetā un pilns internets ar fotogrāfijām, kuras itkā nevainīgi varam izmantot savu komerciālo mērķu realizēšanai – vienkārši sakot piečakarēt cilvēkus un mēģināt pārdot savu kompetenci ar zagtām bildēm. Tā nu gadījās arī šī raksta varonim Mārtiņš Šmits kurš stāv aiz https://www.facebook.com/JurmalasAmatnieks/. Telefona numurs 26338375.

 

18422214_10209501635519641_3363197871775996523_o

*Foto no publiski pieejama feisbuka profila

Kad bija laiks terases būvniecībai es klejoju un skatījos apkārt ko un kā būvēt. Uzdūros vienam video, domāju noskatīties. Un ieraugu savu mini terasi/foto no jaunības ieliktu kaut kādā fakin video kur piedāvā uzbūvēt terasi un kā saprotams lielās ar realizēto projektu, kuru patiesībā ir būvējis jaunietis-es:) Mēs Tev uzbūvēsim!!!

Feiks

Screen Shot 2017-04-29 at 7.55.53 AM

Orģināls

Screen Shot 2017-09-09 at 7.10.10 AM

Esmu no provinces, patālas – tur parasti atrisināja visas domstarpības pirms tiesas procesa, klusām un grupveidā, mediķiem gan pēctam bija darbs. Joprojām vēl ir pazīstami spējīgi cilvēki, bet iet laiks un krimināllikums arī iepazīts, tad nu to domu atmetam uzreiz. Varbūt defektu pārvērst par efektu un džeks grib nekrist kaunā, piedāvāšu ka var palīdzēt pie manas terases un šo faktu ietērpsim pozitīvā rakstā un būsim abi ieguvēji – doma laba, jāmēģina. Sāku rakt un atrodu feisbuku. Sāku saraksti.

1

Džeks baigi aizņemts un var pieslēgties pēc 2 nedēļām, ok, fine. Tad sāku atklāt kārtis un stāstīt ka zagt nav labi, bet to visu var izlabot un “legalizēt/atstrādāt”. Pa vidu vēl tur ir sarakste par blogu statistikām utml, bet šeit publicēšu esenci.

2

Nu re, saprot ka ir nesmukums un piedāvā atladi.

3

Ar to arī beidzas sarakste.

4

Sazvanījāmies, aprunājāmies. Toreiz sarunājām ka atbrauks terasei karkasu sataisīs. Tā arī neatbrauca (viens sataisiju pa 2 vakariem..), turpināju watsapā vēl rakstīt (piedāvāju pie fasādes palīdzet..), tad aizsūtīju arī vienu linku no līdzīgas situācijas. Nu kaut kā Mārtiņam Šmitam tas laikam neaizgāja, tomēr mūs ar Mārtiņu vieno saiknes:)

5

Lieta ir iesniegta arī Patērētāju Tiesību Aizsardzības centrā. ZB jau tie feik celtnieki – un tad vēl ir tādi komentētāji no sērijas – “ko Tu pats visu dari, atdod labāk speciālistiem, viņi zina ko dara..”

 

 


Nepilsoņu jaundzimušie un pilsonība

Atruna. Lai gan esmu viens no politiskās partijas “Kustība Par!” dibinātājiem un biedriem, paustais viedoklis ir mans personiskais viedoklis, jo nepārstāvu partijas valdi un neesmu deliģēts paust Par! oficiālo viedokli. Atruna Nr.2. Par! dibināšanai veltītajā rakstā minēju, ka nacionālais (pilsoņu/nepilsoņu) jautājums ir viens no tiem, kurā gribētu redzēt pamatīgu diskusiju. Tas tādēļ, ka, lai gan […]
endijs?d=yIl2AUoC8zA endijs?i=cQAUcZTIEgg:OO6CcOEU8hc:D7DqB2p endijs?i=cQAUcZTIEgg:OO6CcOEU8hc:gIN9vFw endijs?i=cQAUcZTIEgg:OO6CcOEU8hc:F7zBnMy endijs?d=qj6IDK7rITs

Sadarbībā ar Latvijas Universitāti atklāj pirmo Microsoft Inovāciju centru Baltijā un Ziemeļeiropā

Šodien, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, svinīgā ceremonijā tika atklāts Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centrs – pirmā šāda veida tehnoloģiju inovāciju platforma Baltijā un Ziemeļeiropas reģionā. Centra mērķis ir stiprināt sadarbību starp IKT nozares, zinātnes, nevalstisko organizāciju un publiskā sektora partneriem, eksportspējīgu IT risinājumu attīstību un digitālo transformāciju Latvijā. Inovāciju centrs darbosies divos […]

Samsung prezidents sola lokanu viedtālruni 2018. gadā

Samsung vārds nereti tiek saistīts ar jaunu tehnoloģiju ienešanu tirgū, tomēr viena tehnoloģija ir viedtālruņu ražotāju Svētais Grāls – nevienam nav izdevies izveidot lokanus ekrānus, kur nu vēl lokanus vai pat salokāmus viedtālruņus. Lokano ekrānu tehnoloģijas esot izstrādes stadijā jau gadiem, bet nākamajā gadā pats Samsung prezidents ir solījis to nonākšanu tirgū. Pēdējos pāris gadus Samsung […]

Zudušie sapņi

Sirsnīgs paldies Jānim L., kurš nupat atsūtīja BLAD departamentam šādu te ziņu:

Aicinām pievienoties BalticTAXI komandai taksometra vadītājus/-as!

Pienākumi:

  • Uzņēmuma klientu apkalpošana Rīgā, Jūrmalā un visā Latvijā.

Prasības kandidātiem/-ēm:

  • Vidējā / Augstākā izglītība
  • B kategorijas autovadītāja apliecība
  • Autovadītāja stāžs ne mazāk kā 3 gadi
  • Latviešu, angļu/vācu, krievu valodas zināšanas
  • Labas komunikācijas prasmes
  • Orientēšanās galvaspilsētā

Īpašas iemaņas:

  • Papildu valodu zināšanas
  • Drošas braukšanas iemaņas
  • Citi kompetenci apliecinoši dokumenti

Santjago ceļš. 18. diena. Ponferrada – Camponaraya, Villafranca del Bierzo – Vega de Valcarce // 27,5 (+14) km

Kaut kā atkal ir daudz ēdiena, esmu sapirkusi jogurtus, riekstus un saldumus, kas tagad jāstiepj uz kupra, liekas, kopā kilograms klāt. Nu, neko darīt, pati vainīga! Badīga došanās uz veikalu rezultējas šādi. R, protams, to komentē, bet es nodomāju, ka viņš tāpat apēdīs 70% no visa tā satura, tāpēc kaut ko nejauki atcērtu. Vēl viena mana problēma – visus lēmumus esmu radusi pieņemt bez jebkādām konsultācijām, tāpēc grūti saprast, ka citi vienkārši grib palīdzēt un ieteikt, kā labāk. Es pati gudra. Cenšos savaldīties, apspiest savu pasīvo agresiju, bet tas nav tā ļoti viegli.

Kājai uzlieku ledus kompresi (zirņus), alberģes vīrietis iedod speciālo kompresi un saka, lai šajā telpā nesmērēju ziedi, jo viss smirdēs. Lieki piebilst, ka es to izdarīju divas minūtes pirms šī dialoga. Liekas, pampums ir mazliet samazinājies (bet tas nakts iespaidā), sāpes gar kaulu gan stāv kā stāvējušas. Iespējams, šodien būs jāatklāj Camino de Taxi, jo priekšā 34 km tipināšana līdz Trabadelo. 6.35 izvelkamies ārā, ir tumšs, aziātu tandēms momentā aiziet uz nepareizo pusi, pat gailis pakaļ nenodzied.

Pa ceļam uz Camponayara, kur visi mūs apdzen, risinu kāzusu galvā – kur braukt ar autobusu un cik tālu, jo saprotu, ka nevaru likt R klimperēt manā tempā visu dienu, ko viņš spītīgi dara, kaut gan es atkārtojos kā papagailis, lai mani negaida, turklāt kāja nedod mieru un turpina būt stīva.
Labs ir, pabraukšos 13–14 km, tad vēl 10 km noiešu savā gliemezītī, piestājot pie katras puķītes. Atzīt sakāvi negribas, bet negribas arī palikt pavisam bez kājas.

Camponayara, kad aiz muguras jau 10 km, piestājam pēc kafijas/tējas, un bonusā mums iedod arī apelsīnu sulas šotu un kaut kādu maizīti. Paldies, dāvinātam zirgam zobos neskatās! Cītīgi arī atrodu, kur man jāiet meklēt autobusu.
blogger-image--1574797421.jpg

Atrodu pieturu, bet... ielas pretējā pusē. Prasu jauniešiem, vai autobuss uz Villafranca del Bierzo piestās otrā pusē, viņi kaut ko spāniski atbild, ka si, si. Labi, ja reiz si, tad si. Stāvu un gaidu. Sāk smidzināt. Apvelku lietusmēteli. Gaidu. Pienāk 9.39. Autobusa nav. Pienāk 9.43. Autobusa nav. Lēnām sāku raudāt un psihot. Saprotu, ka neviens mani nekur nevedīs, slauku jakas piedurknē puņķainas asaras un mēģinu saprast, ko darīt tālāk, cik izmaksās taksis, vai man vispār tik daudz skaidras naudas, varbūt mesties upē un tā. Pienāk 9.52, un es ieraugu AUTOBUSU!!! Kāpju iekšā, sniedzu savu 1,40 eiro un saku, ka man vajag uz Villafranca del Bierzo. Autobusa šoferis neņem naudu. Nezinu, kāpēc, bet, atklāti sakot, nerūp. Esmu bezgala laimīga dudināt transportlīdzeklī. Ka tik izkāptu ārā pareizajā ciemā. 
blogger-image-1388818181.jpg

Arī manā dzīvē viss nav ideāli, jo visā šajā autobusa sāgā esmu pakāsusi savu lūpu balzamu. Oh well. Izkāpju Villafranca del Bierzo, kur, šķiet, tirgus diena, sagrupējos un sāku soļot. Vēl tikai 200 km! 
blogger-image-467665135.jpg

Biju domājusi paņemt kalnu maršrutu, kas dienas gājienam pieliktu 2 km, bet, nonākot krustcelēs, stipri pārdomāju, jo pa vidu īsti nav ciemu, bet man vajadzēs kafiju un relaksingu. Pa ceļam neitrāli piestāju pie vīģu koka un saplūcos šķiedrvielas. Nom, nom.
blogger-image-1618684369.jpg

Soļoju lēni (13-14 min/km) un priecājos par savu lēmumu neiet visu ceļu šodien, jo nav tā, ka ir baigi viegli. Pereje apstājos uz kafiju un saldējumu. Ēdu arī visus saldumus, kas man ir somā, jo negribas tos nest. Nav jau tā, ka baigi daudz enerģijas šodien patērētu, bet briesmīgi garšīgi, tāpēc noēdu visu abiem paredzēto. Banāni palika pie R, man tika viss džanks. Nezinu, kā es Latvijā šo spēšu pārtraukt.
blogger-image-1946961043.jpg

Trabadelo piesēžu uz soliņa, sasmērēju kāju ar ziedi un iedzeru ibuprofēnu, a vdrug palīdz. Sazvanos ar R, kurš piedāvā iet tālāk un ir kādus 7 km aiz manis.
blogger-image--472402920.jpg

Mazohisms liek dzīties uz priekšu, jo ir tikai 13.15, tāpat zinu, ka priekšā ir trīs ciemi sešu kilometru garumā, gan jau kaut kur atplīsīšu. Liekas, ibuprofēns mazliet ir nostrādājis, sajūtos stipri labāk. Sāk ļurināt lietus, notiek ierastā procedūra – somas pārvalks, lietusmētelis, aiziet. Un 14.40 jau iesoļoju alberģē, savu 20 km vietā pieveikusi gandrīz 28. Īpašnieks paņem manu ID karti un jautā: "Džuna?" 
blogger-image--1071038837.jpg

Viss ir ļoti jauki, aizņemta ir neviena (!!!) gulta, tā ka var gulēt pirmajā stāvā, jesss. Palaga un spilvendrānas gan nav, bet tie šobrīd ir nieki, galvenais ir novilkt apavus, ieiet dušā un nomierināties. 
blogger-image-1762866617.jpg

Viesistabā netīšām uzsāku klaču ar kanādiešu pāri, kas pirms dažām dienām nosvinējuši 45. kāzu jubileju, un beigās nopļerkstam vairāk nekā stundu par sēnēm, nātrēm, Kanādu un visādiem niekiem. Sieva ir tehnoloģiju karaliene ar iPad, FitBit, fotoaparātu ar wifi, nu, she has it all. Četrreiz bijusi Afganistānā strādāt, saka, ka esot riktīgi kruta, piecu mēnešu laikā nopelnīt var gada algu, turklāt pēc tam iedod mēnesi ilgu atvaļinājumu un 2000 CAD tēriņiem. Vairākkārt abi izmet "Happy wife, happy life", re, vīrs pat kafiju iemācījies dzert sievas dēļ, kam patīk palasīt grāmatiņu kafejnīcā. Vīrietis pamāca, kā pamasēt kāju un izdzīt pietūkumu, jo ir no armijas, kur var neiet tikai tad, ja nopūst kāja (un mana vēl nopuvusi nav, tāpēc es varu iet).

Rīt atkal jākāpj kalnā kā tajā "Pie Dieviņa gari galdi" dziesmā. Bet arī lejā būs jātiek. 

Tests: vai vilnas jakas, kas jāmazgā ar rokām, var mazgāt veļas mašīnā un žāvēt žāvētājā?

Jau kuro rītu mostos, klausoties, kā lietus bungā pa jumtu, un, izkāpusi no gultas, tūdaļ ieslīdu mīkstā un siltā vilnas jakā. Kaut arī vilnas jakas ir ieteicams mazgāt ar rokām un nav ieteicams žāvēt veļas žāvētājā, šī un citas jakas, kas radītas no pavisam gaisīgas mohēras ar zīdu, ir izturējušas mazgāšanas un žāvēšanas testu veļas mašīnā un žāvētājā. Dalos pieredzē! Lasīt vairāk...

Kursors izmēģina Mazda CX-5 (2017)

Japāņi ir viegli atpazīstami ar savu elektroniku, it īpaši PSRS bērniem, kam pirmās asociācijas ar Japānu būs tieši tādēļ. Auto industrijā uzlecošās saules zeme ļoti neiepaliek, tomēr, izvēlīgajiem eiropiešiem izdabāt nav nemaz tik viegli, vācu ražotāji ir pamanījušies uzspiest uz pareizajām izvēles pogām. Diskusijas pamatā gan ir par un ap auto komplektāciju. Japāņu auto ražotāji […]

Trolltunga – Troļļa mēle

Pārgājiens uz Trolltungu (Troļļa mēli) ir viens no populārākajiem Norvēģijā. Pārgājiena mērķis ir sasniegt klintsakmeni, kas izslējies no apkārtējiem kalniem un atgādina milzīgu troļļa mēli. No tās galiņa līdz apakšā esošajam ezeram ir gandrīz 700 metrus garš kritiens, kas padara šo dabas veidojumu īpaši dramatisku.

 

Lai sasniegtu Trolltungu un atgrieztos atpakaļ, jāveic 27 kilometrus garš kāpiens kalnos. Mūsu mērķis bija šo pārgājienu baudīt divas dienas – pirmajā dienā sasniegt Trolltungu un pieveikt nedaudz no atpakaļceļa, lai varētu uzcelt nakstsmītnes zaļā ieplakā ar skaistāko skatu.

Uzkāpšana uz šī akmens bluķa likās pavisam stabila. Tomēr arī pievakarē bija izveidojusies cilvēku rinda, kas vēlējās tipisko bildi ar sēdēšanu uz pašas klints maliņas.

 

Uz Trolltungu gājām Jūlija beigās, un ģērbāmies vairākās kārtās. Kalnu pakājē bija īsta vasara, un kāpiens kalnā nepavisam nelikās vēss. Pēc dažiem kilometriem apkārt parādījās arvien plašāki sniega laukumiņi. Netālu no Trolltungas vējš kļuva arvien stiprāks, un te jau noderēja arī ziemas jaka. Naktī temperatūra sasniedza apmēram +2 grādus, un es priecājos, ka mēs negulējām pie pašas klints malas, kā Kjeragbolten.

DCIM100GOPROGOPR6494.

Vēl es priecājos par līdzpaņemtajām nūjām. Tā kā mugursomā līdzi bija telts, guļammaiss, maiņas drēbes, pārtika un dzeramais, manas kājas bija diezgan pārsteigtas par manu vēlmi tik tālu stiept smagumus līdzi. Nūjas deva atbalstu, kā arī papildus drošību brīžiem, kad zaudēju līdzsvaru uz kustīgiem akmeņiem. Arī pārgājienu zābaki ir tiešām nepieciešami šādam kāpienam. Krosenes diez vai būtu izturējušas ķeršanos aiz akmeņiem, un tās būtu slīdējušas mitrākās vietās.

 

Man arī patika ceļojuma organizatoru stratēģija uz populārām tūristu vietām iet laikā, kad tajās ir mazāk cilvēku. Un papildus bonuss – brokastis var ēst ar skatu uz milzīgiem, sniegotiem kalniem un ziliem ezeriem.


16.09.2017 bija silta diena

Pie fasādes nebiju ķēries jau kādu laiku dažādu apsvērumu dēļ, viens no tiem bija feils ar krāsu. Šādā stāvoklī augustā beidzās kokmateriāli, pernica eļļošanai un krāsa sanāca 2 toņos uz fasādes. Ja bildēs to redzēt “Krupnim planom” nevar tad dzīvē pie noteiktiem leņķiem var pat ļoti labi. Stāsts īsumā tāds, ka krāsa vienā partijā tika saražota kādu laiku atpakaļ un aizsūtīta uz Vācijas izstādi, tas kas palika pāri atveda un nolika stūrī noliktavā. Kopš tā laika produkts ir apdeitos un ir ieņēmis savu īsto toni (nedaudz gaišāku peleko). Tad nu man pasūtot 52L sanāca gan Vācijas pārpalikums, gan īstais tonis. Rezultātā krāsojot fasādi pa daļām ir sanācis to nokrāsot 2 toņos, itkā jau bija aizdomas ka raujam kaut kur greizi, bet darbus jau apturēt nevar:) Ar ražotāju EcoPaint vienojāies ka krāsa tiks atlīdzināta pilnā apmērā un uzmaisīja 52L svaigu īsto patieso. Respekts ražotājam un labi ka nepirku kaut kur no rokām SSkā, bet atbalstiju LV ražotāju..

IMG_7319

 

IMG_7356

Tad nu atbrauca pirms pāris nedēļām 5x10L + 2x1L spaiņi un kā pirmo izdomāju izkrāsot nojumi starp mājām.

IMG_7374IMG_7375

Tad vēl bija karsts un strādāt negribējās jakā krāsojot griestus:)

IMG_7383

Te vislabāk var redzēt 2 shades of gray

IMG_7387IMG_7388

Tika sagādāti arī kokmateriāli, lai turpinātu fasādi un terasi. Biju iedomājies, ka ja zvanu šoferim piegādāt 6 kubus kokmateriāla, tad jautāt vai viņam ir fiskārs nevajag:) Izkrāmēt nācās ar rokām:D Mācība uz mūžu!

IMG_7592

Pernica (tipa grunts slānis) atlikušajiem koka elementiem.

IMG_7598

Ziema nāk, man sāk atkal spīdēt saule un sildīt lielo istabu:)

IMG_7679

Šis foto ir no saulainās sesdienas 16.09.2017. Strādājām ar kundzi divatā un līdz pusdienslaikam viss (apmēram 100m2 fasādes + 30m vējakastes) jau bija pārkrāsots īstajā tonī. Tagad fasāde stāvēs mūžīgi ar 3 slāņiem eļļas.. Produkts un uzklāšana reāli labi.

IMG_7680IMG_7681IMG_7683IMG_7684IMG_7687

Labi ka ir lielā pārkare, var izvietot zem tās nepieciešamos kokmateriālus un pa lietainajām dienām tos apstrādāt nepārtraucot procesu.

IMG_7689


Dzimtbūšanas atcelšana Baltijas guberņās Krievijas impērijā

1817. gada 25. augustā Kurzemes landtāgs apstiprina lēmumu par Kurzemes zemnieku brīvlaišanu. Tātad 200 gadus uzskatām Kurzemes zemniekus par brīviem no dzimtbūšanas. Par dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē un arī pārējā Latvijā raidījumā stāsta vēsturnieks profesors Gvido Straube.