nekur.lv

vara bungas: Pie ticamas nākotnes prognozes var nonākt ejot dažādus ceļus, veicot neidentiskus “prāta/prātošanas eksperimentus”. Piemēram, ja mēs uzskatām, ka RU nosliece uz “zemsliekšņa” scenārijiem izriet no tās konvencionālo spēku relatīvā vājuma (salīdzinot ar NATO, kuras daļa joprojām paliek US), tad zemāk norādītā darba autors pārliecināts, ka “zemslieksnis” ir jauna (vai pārformulēta) “organizacionālās karadarbības” stratēģija, ko radīja, daļēji kopējot idejas no Rietumiem, nebūt ne Putina komanda, bet gan PSRS vadības sistēmu analītiķi un konstruktori ( Nikanorovs, Solncevs, Kuzņecovs, Ščedrovickijs u.c.) PSRS norieta periodā.

Čekisti joprojām uzskata, ka PSRS sabruka tieši US un UK “organizacionālās karadarbības” operāciju rezultātā, kuras pamatā ir refleksīvā kontrole. Tieši šī parliecība tagad mudina kremli pamēģināt agrāk praksē pierādītus risinājums pret Rietumiem. Daudzas autora atziņas 1:1 sakrīt ar subjektīviem VB novērojumiem mūsu sabiedrībā. Svarīgi atgādināt, ka visi šie “hibrīdie”/4GW, nespecialistu iztēlei šķietami eksotiskie scenāriji NEIZSLĒDZ KONVENCIONĀLĀS KARADARBĪBAS komponenti. Mēs šobrīd ar ļoti lielu nokavējšanos un lēnām lāpam caurumus klasiskās aizsardzības jomā, tajā pašā laikā esam absolūti nesagatavoti inducētai sabiedrības erozijai, kas ir bīstamāka par tankiem (kam pa spēkam pārgudri teksti ru-valodā šeit 5.lpp “ОПЫТ ИСТОРИЧЕСКОЙ КВАЛИФИКАЦИИ ТЕКУЩЕГО МОМЕНТА” 2009.gada globālā diagnoze no tiem pašiem PSRS mamutiem, kas turklāt korelē ar Klausa Švāba idejām t.sk. par Lielā Restarta nepieciešamību) .

Atpakaļ pie lietas…

[..] Базовый рабочий сценарий России — «мультикризис Европы», то есть создание синхронизированных кризисных явлений в сферах телекоммуникации, цифровых систем, транспорта, энергетики. Цель — операционная дисфункция жизненно важных систем комфортной жизнедеятельности европейского социума, введение его в состояние глубокого психологического шока, безысходности. Инструменты — киберсредства, агентура влияния, соцсети, мигранты, криминал, маргинальные группы населения при организующей роли заранее инфильтрованных групп, активных мерах частных военных компаний и агентуры российских спецслужб, легализованной в Европе на протяжении последнего десятилетия.[..]

Вопрос не в том, что в России мало бронетехники, чтобы наступать по автобанам Европы, поскольку ее сожгли ВСУ в украинских степях. В этом нет потребности. Имея захваченные через применение оргоружия «плацдармы» в Европе (Венгрия, Словакия), РФ способна продуцировать большое количество ракет и ударных дронов, к тому же Северная Корея готова усилить ее своей баллистикой. Этого достаточно, чтобы во время перевода войны из гибридного в конвенционный формат поразить узловые подстанции энергосетей, системы водоснабжения крупных городских агломераций, дата-центры и т.п. Как раз «Искандеры», KN-23, «Калибры» здесь и понадобятся для ударов, в частности и по неустойчивой психике европейцев, которые увидят жуткие телекартинки не в репортаже из «далекой и чужой» страны, а у себя дома. [..]

В России уверены, что Европа не способна действовать превентивно — только реактивно, к тому же по антиэскалационному сценарию. Случаи на протяжении последних трех лет, когда российские БПЛА, крылатые ракеты, самолеты нарушали воздушное пространство Польши и Румынии, а иногда и других стран-членов Альянса (Венгрии, Хорватии, Эстонии) и не перехватывались, подтверждают вывод, что даже адекватно реагировать Альянс не способен. Лидеры стран боятся эскалации. У них нет внутренней устойчивости, они психологически уязвимы. Картина коллективного пресмыкательства перед Трампом еще больше убеждает Кремль: бей первым. [..]

avots

UPD1 Hodžess: [..] Можно представить себе возможность какой-то атаки на Латвию в районе Даугавпилса, например, когда они могут что-то сделать, а затем сказать: «Ладно, вы что, действительно хотите из-за этого начать ядерную войну?» Если Альянс не отреагирует, то у нас будет реальная проблема. [..]

avots

VB: Ņemot vērā mūsu bēdīgo 2022.gada pieredzi ar “RU darīs kaut ko LNR/DNR administratīvo robežu ietvaros”, tagad drīzāk būtu jāsaka “RU sāks operāciju no D-Pils un attīstīs to dziļumā vadoties no NATO reakcijas (tās trūkuma)”.

Ticība kaut kam (Dievam vai kādam augstākam spēkam, pēcnāves dzīvai, paradīzei vai ellei) ir katra cilvēka personīga lieta, kas sakņojas katra cilvēka pārliecībā un dzīves pieredzē. Katrs cilvēks savu pārliecību ticībai vai neticībai pamato ar tām zināšanām un pieņēmumiem, ko tas savā dzīvē ir ieguvis. Vai šo zināšanu, pieņēmumu un pieredzes ir pietiekoši, lai pieņemtu pareizu lēmumu ticībai vai neticībai? Atbilde būs – noteikti nē. Mūsu zināšanas ir piliens okeānā, taču tas netraucē mums katram izdarīt šī brīža spriedumus.

Berlīnes Doms. Avots: https://www.flickr.com/photos/abbilder/

Gallupa institūts (Gallup International Association), kurš ir vadošā globālā neatkarīgā asociācija tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptauju jomā un atrodas ASV, regulāri veic pasaules iedzīvotāju aptauju par dažādām tēmām. 2022. gada nogalē tika veikta gandrīz 58 000 cilvēku aptauja 61 pasaules valstīs par tēmu, kas saistījās ar ticību vai neticību Dievam vai augstākam spēkam un visu to, kas sagaida mūs pēc nāves. Katrā valstī klātienē, pa tālruni vai tiešsaistē tika aptaujāti aptuveni 1000 vīriešu un sieviešu reprezentatīvā izlase. Aptaujas kļūdas robeža ir no +3 līdz 5 % ar 95 % ticamības līmeni. Diemžēl, bet Baltijas valstis šī aptauja neskāra.

NeoGeo.lv iepazīstinās savus lasītājus ar šīs aptaujas rezultātiem.

Atbilde: JĀ vai NĒ. Atlikušie aptaujātie nebija pārliecināti vai nezināja ko atbildēt.

Apkopojot visas atbildes šajās 61 valstīs uz jautājums: “Neatkarīgi no tā, vai jūs piederat kādai reliģijai vai nē, vai jūs ticat Dievam?” tika panāktas šāds kopējais rezultāts:

Jā ticu – 72%

Neticu – 16%

Šaubos, nezinu – 12%

Apkopojot visas atbildes šajās 61 valstīs uz jautājums: “Neatkarīgi no tā, vai jūs piederat kādai reliģijai vai nē, vai jūs ticat pēcnāves dzīvei?” tika panāktas šāds kopējais rezultāts:

Jā ticu – 57%

Neticu – 23%

Šaubos, nezinu – 20%

Mūsu zināšanas un pieredze ir mikroskopiski mazas. Mūsu spriedumi izriet tikai no tā ko šobrīd zinām, spējam iedomāties un saprast.

Tibetiešiem ir stāsts par vecu vardi, kas visu mūžu bija nodzīvojusi mitrā akā. Kādu dienu pie tās ciemos ieradās varde no okeāna.
“No kurienes tu esi?” jautāja varde akā.
“No plašā okeāna,” tā atbildēja.
“Cik liels ir tavs okeāns?”
“Milzīgs.”
“Tu domā, tāds kā ceturtdaļa manas akas?”
“Lielāks.”
“Lielāks? Kā puse manas akas?”
“Nē, lielāks.”
“Tas ir … tik liels kā šī aka?”
“Tie nav salīdzināmi.”
“Tas nav iespējams. Man jāredz savām acīm.”
Vardes devās ceļā. Kad varde no akas ieraudzīja okeānu, tas viņai bija tāds satricinājums, ka viņas galva vienkārši sasprāga gabalos.

Kuŗa ir vissenlaicīgākā Teikas iela? Priekš gadiem trīsdesmit, kad pievērsos šim jautājumam, atbilde nebija ilgi jādomā: Austrumu! Iespējams, pat daudzi teicinieki tādas nezina. Bet ir. Starp Ropažu un Vāveres ielu. Pirmā šķērsiela aiz Džutas ielas prom no centra. Maza. Ļoti lēnā solī var iziet divās minūtēs. Un vissenlaicīgākā, jo tajā vislabāk saglabājusies Teika pirms Teikas — cara laika strādnieku mājeles. Īpaši centra pusē.

Vēsture tāda, ka Čiekurkalna tirgus vietā bija Monrepo muiža. 19.—20. gs. mijā no tās izdalīja zemesgabalus tai laikā apkārtnē sacelto rūpnīcu strādnieku mājām. Tā arī palicis. 20. gs. sākuma zemesgabalu plānā Austrumu iela jau ir:

Latvijas laika beigās īpašnieku saraksts tikpat īss, cik pati iela:

Krievu laikā izpostīta netika, tagad dabā mājas necilas, pagalmi mazi, bet mīlīgi sakopti.

Es zinu, man kādreiz dārziņš būs, kur stāvēs tik mašiņš un nesāpēs sirds:

Ir arī pāris mazāk sakoptu skatu:

Ainārs Lerhis, Dr. hist. / Mājas Viesis

Otrā pasaules kara beigās dzimteni atstāja vismaz 130 000 Latvijas bēgļu, kuri vēlāk apmetās galvenokārt ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, VFR un Zviedrijā. PSRS centās panākt viņu repatriāciju. Tomēr masveidīga repatriācija neīstenojās. 1950.–1960. gadu mijā PSRS izmainīja politiku – repatriācijas mērķi nomainīja centieni ietekmēt un izmantot emigrāciju savās interesēs, neitralizēt aktīvos pretpadomju elementus. Visus kontaktus ar ārzemniekiem un ārzemju organizācijām, to skaitā ar latviešu trimdiniekiem, pārraudzīja un organizēja Latvijas PSR Valsts drošības komiteja (VDK) un tās segorganizācijas. Pastāvēja vairākas sabiedriskas organizācijas, kas strādāja ar trimdas tautiešiem PSRS interesēs. Tās sastāvēja galvenokārt no kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.

Šajā rakstā īsumā aplūkots VDK iespaids sabiedriskajā “Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs” (turpmāk – Komiteja), veidojot Komitejas kontaktus ar latviešu trimdu Rietumos. Komiteju vadīja VDK Izlūkošanas daļas (1. daļas) 2. nodaļa (izlūkošana, ārējā pretizlūkošana). 

2. nodaļas galvenie darba virzieni bija, pirmkārt, emigrācijas centru izpēte, lai atklātu Padomju Savienībai naidīgās organizācijas un novirzītu to darbību vēlamā gultnē ar ietekmes aģentu un propagandas pasākumu palīdzību. 

Otrkārt, visas emigrācijas izpēte un ietekmēšana.

Lai kontrolētu trimdas sabiedrību

1961. gadā tika izveidota “Komitejas repatriācijas sekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs Latvijas nodaļa” Rīgā, Gorkija ielā (tagad K. Valdemāra iela) 11a. Šajā namā bija izvietotas arī vairākas citas VDK segorganizācijas: Ārzemju tūrisma lietu pārvalde, Miera komiteja un Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība.

“Latvijas nodaļa” 1964. gadā tika pārveidota par “Latvijas komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs”. Pret trimdiniekiem krasi negatīvās attieksmes vietā PSRS iestādes tagad vēlējās veidot “draudzību”, vienlaikus ietekmējot trimdas sabiedrību, kontrolējot tās politiskās aktivitātes un diskreditējot to Rietumu acīs.

Jaunās Komitejas dibināšana notika 1964. gada 10. septembrī. Kā ilggadēji Komitejas aktīvisti darbojās pazīstami rakstnieki, mākslinieki, aktieri, režisori, mūziķi, zinātnieki un sabiedriski politiskie darbinieki: Jānis Anerauds, Ilgonis Bērsons, Arvīds Darkevics, Lidija Freimane, Oļģerts Grāvītis, Arvīds Grigulis, Žanis Grīva, Emīlija Gudriniece, Ilmārs Īverts, J. Kalniņš, Mirdza Ķempe, Gunārs Krollis, Arturs Lapiņš, Jānis Porietis, Jānis Stradiņš, Ādolfs Talcis, Andris Vējāns, Rihards Zandersons, Indulis Zariņš, Uldis Zemzaris, Imants Ziedonis un citi. 

Komitejas darbībā piedalījās vairāk nekā 80 organizācijas (ministrijas, resori, radošo darbinieku savienības, arodbiedrības, Zinātņu akadēmija, mācību iestādes, teātri, Valsts filharmonija, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca u. c.), kas piedalījās pasākumos un nodrošināja tās materiālo bāzi.

Latvijas VDK ierosmē tika nodibināti un pilnībā finansēti laikraksts “Daugava” un žurnāls “Draugs” Rietumvācijā un žurnāls “Viesis” Austrālijā. Par VDK līdzekļiem uzturēja laikrakstu “Amerikas Latvietis” Bostonā (ASV). Lielāko daļu materiālu šiem izdevumiem uzrakstīja Komitejas avīzes “Dzimtenes Balss” līdzstrādnieki.

Notika arī iefiltrēšanās trimdas periodiskajos izdevumos, panākot, ka tie iespiež padomju propagandas materiālus. 60. gadu otrajā pusē ilustrētais žurnāls “Tilts” Mineapolē (ASV) iespieda virkni “Dzimtenes Balss” piegādātu rakstu un eseju. To autori bija arī trimdas sabiedrībā populāri Latvijas dzejnieki un rakstnieki. Autoru sacerējumus VDK izvērtēja un nosūtīja Izlūkošanas daļai un ar tās piekrišanu piegādāja “Tiltam”, kā arī trimdas žurnālam “Jaunā Gaita” apmēram no 60. gadu beigām.

60. gadu pirmajā pusē “Dzimtenes Balss” attīstīja niknu kampaņu pret “latviešu fašistiskajiem kara noziedzniekiem” Rietumos, izdeva vairākas kara noziegumiem veltītas grāmatas, publicēja daudz rakstu par “kara noziedzniekiem”. VDK Izlūkošanas daļa izvēlējās “atmaskot” galvenokārt cilvēkus, kuri aktīvi darbojās trimdas organizācijās, to vadībā vai presē. Raksti bija pārspīlēti un politiski motivēti ar nolūku diskreditēt trimdas organizācijas un to aktīvistus.

Smalkās tīkla acis

Komitejai bija piecas sekcijas: Literatūras, Mūzikas, Mākslas, Zinātnes un tehnikas un Jaunatnes. Sekciju vadītājus ar VDK Izlūkošanas daļas piekrišanu izraudzījās Komitejas vadītājs. Galīgo akceptu Komitejas sekciju sastāvam deva Latvijas komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) Ārējo sakaru nodaļa. Komitejas ciešie sakari ar VDK jau tolaik bija labi zināmi. Līdz 1976. gadam Komitejā strādāja tikai civilpersonas. 1976. gadā Komiteja ieguva priekšsēdētāja otrā vietnieka amatu, un tajā tika apstiprināts VDK majors Helmūts Kreicbergs.

Kā vēlāk rakstīja VDK aģents Imants Lešinskis, vispirms tika nodibināta Zinātnes un tehnikas sekcija 60. gadu vidū. To izraudzīja VDK. Sākumā sekcija sastāvēja no Latvijas ķīmiķiem, fiziķiem, biologiem un elektronikas speciālistiem, bet 70. gadu sākumā viņiem pievienojās ekonomisti, vēsturnieki, arhitekti un mediķi. Ap 70. gadu sākumu latviešu zinātnieki ASV, Kanādā, Zviedrijā un citās zemēs jau saņēma ielūgumus no saviem Rīgas kolēģiem. 

Ielūgumi bija rakstīti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vai kāda tās zinātniskās pētniecības institūta vārdā. Patiesībā ielūgumus gatavoja ZA Starptautisko sakaru nodaļa, kurā strādāja ar VDK saistīti darbinieki.

Kā atzina Lešinskis, VDK galvenais mērķis bija panākt, lai Zinātnes un tehnikas sekcijas locekļi saņemtu ielūgumus apciemot Rietumus, gūstot iespēju iepazīties ar pētījumu norisi uz vietas. Ap 70. gadu vidu ielūgumi sāka nākt uz Latviju. 1976. gada vasarā Monreālā (Kanādā) notika Latviešu tehnisko zinātņu pasaules kongress. Tā rīkotāji ielūdza vairākus sekcijas locekļus.

Par Komitejas sevišķu panākumu tika atzīmēta Latvijas PSR pārstāvju piedalīšanās Baltijas institūta 6. konferencē Stokholmā, Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) 8. konferencē Mineapolē un ārzemju latviešu tehnisko zinātņu pārstāvju 6. kongresā Minsterē 1982. gadā.

Ar sākumā nedaudzo trimdas draugu palīdzību Komiteja noorganizēja Latvijas PSR mākslas izstādes Diseldorfā, Stokholmā un Sanfrancisko. Tās bija labi apmeklētas un guva puslīdz labas atsauksmes vācu, zviedru un amerikāņu presē.

AOtrā pasaules kara beigās dzimteni atstāja vismaz 130 000 Latvijas bēgļu, kuri vēlāk apmetās galvenokārt ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, VFR un Zviedrijā. PSRS centās panākt viņu repatriāciju. Tomēr masveidīga repatriācija neīstenojās. 1950.–1960. gadu mijā PSRS izmainīja politiku – repatriācijas mērķi nomainīja centieni ietekmēt un izmantot emigrāciju savās interesēs, neitralizēt aktīvos pretpadomju elementus. Visus kontaktus ar ārzemniekiem un ārzemju organizācijām, to skaitā ar latviešu trimdiniekiem, pārraudzīja un organizēja Latvijas PSR Valsts drošības komiteja (VDK) un tās segorganizācijas. Pastāvēja vairākas sabiedriskas organizācijas, kas strādāja ar trimdas tautiešiem PSRS interesēs. Tās sastāvēja galvenokārt no kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.

Šajā rakstā īsumā aplūkots VDK iespaids sabiedriskajā “Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs” (turpmāk – Komiteja), veidojot Komitejas kontaktus ar latviešu trimdu Rietumos. Komiteju vadīja VDK Izlūkošanas daļas (1. daļas) 2. nodaļa (izlūkošana, ārējā pretizlūkošana). 

2. nodaļas galvenie darba virzieni bija, pirmkārt, emigrācijas centru izpēte, lai atklātu Padomju Savienībai naidīgās organizācijas un novirzītu to darbību vēlamā gultnē ar ietekmes aģentu un propagandas pasākumu palīdzību. 

Otrkārt, visas emigrācijas izpēte un ietekmēšana.

Lai kontrolētu trimdas sabiedrību

1961. gadā tika izveidota “Komitejas repatriācijas sekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs Latvijas nodaļa” Rīgā, Gorkija ielā (tagad K. Valdemāra iela) 11a. Šajā namā bija izvietotas arī vairākas citas VDK segorganizācijas: Ārzemju tūrisma lietu pārvalde, Miera komiteja un Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība.

“Latvijas nodaļa” 1964. gadā tika pārveidota par “Latvijas komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs”. Pret trimdiniekiem krasi negatīvās attieksmes vietā PSRS iestādes tagad vēlējās veidot “draudzību”, vienlaikus ietekmējot trimdas sabiedrību, kontrolējot tās politiskās aktivitātes un diskreditējot to Rietumu acīs.

Jaunās Komitejas dibināšana notika 1964. gada 10. septembrī. Kā ilggadēji Komitejas aktīvisti darbojās pazīstami rakstnieki, mākslinieki, aktieri, režisori, mūziķi, zinātnieki un sabiedriski politiskie darbinieki: Jānis Anerauds, Ilgonis Bērsons, Arvīds Darkevics, Lidija Freimane, Oļģerts Grāvītis, Arvīds Grigulis, Žanis Grīva, Emīlija Gudriniece, Ilmārs Īverts, J. Kalniņš, Mirdza Ķempe, Gunārs Krollis, Arturs Lapiņš, Jānis Porietis, Jānis Stradiņš, Ādolfs Talcis, Andris Vējāns, Rihards Zandersons, Indulis Zariņš, Uldis Zemzaris, Imants Ziedonis un citi. 

Komitejas darbībā piedalījās vairāk nekā 80 organizācijas (ministrijas, resori, radošo darbinieku savienības, arodbiedrības, Zinātņu akadēmija, mācību iestādes, teātri, Valsts filharmonija, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca u. c.), kas piedalījās pasākumos un nodrošināja tās materiālo bāzi.

Latvijas VDK ierosmē tika nodibināti un pilnībā finansēti laikraksts “Daugava” un žurnāls “Draugs” Rietumvācijā un žurnāls “Viesis” Austrālijā. Par VDK līdzekļiem uzturēja laikrakstu “Amerikas Latvietis” Bostonā (ASV). Lielāko daļu materiālu šiem izdevumiem uzrakstīja Komitejas avīzes “Dzimtenes Balss” līdzstrādnieki.

Notika arī iefiltrēšanās trimdas periodiskajos izdevumos, panākot, ka tie iespiež padomju propagandas materiālus. 60. gadu otrajā pusē ilustrētais žurnāls “Tilts” Mineapolē (ASV) iespieda virkni “Dzimtenes Balss” piegādātu rakstu un eseju. To autori bija arī trimdas sabiedrībā populāri Latvijas dzejnieki un rakstnieki. Autoru sacerējumus VDK izvērtēja un nosūtīja Izlūkošanas daļai un ar tās piekrišanu piegādāja “Tiltam”, kā arī trimdas žurnālam “Jaunā Gaita” apmēram no 60. gadu beigām.

60. gadu pirmajā pusē “Dzimtenes Balss” attīstīja niknu kampaņu pret “latviešu fašistiskajiem kara noziedzniekiem” Rietumos, izdeva vairākas kara noziegumiem veltītas grāmatas, publicēja daudz rakstu par “kara noziedzniekiem”. VDK Izlūkošanas daļa izvēlējās “atmaskot” galvenokārt cilvēkus, kuri aktīvi darbojās trimdas organizācijās, to vadībā vai presē. Raksti bija pārspīlēti un politiski motivēti ar nolūku diskreditēt trimdas organizācijas un to aktīvistus.

Smalkās tīkla acis

Komitejai bija piecas sekcijas: Literatūras, Mūzikas, Mākslas, Zinātnes un tehnikas un Jaunatnes. Sekciju vadītājus ar VDK Izlūkošanas daļas piekrišanu izraudzījās Komitejas vadītājs. Galīgo akceptu Komitejas sekciju sastāvam deva Latvijas komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) Ārējo sakaru nodaļa. Komitejas ciešie sakari ar VDK jau tolaik bija labi zināmi. Līdz 1976. gadam Komitejā strādāja tikai civilpersonas. 1976. gadā Komiteja ieguva priekšsēdētāja otrā vietnieka amatu, un tajā tika apstiprināts VDK majors Helmūts Kreicbergs.

Kā vēlāk rakstīja VDK aģents Imants Lešinskis, vispirms tika nodibināta Zinātnes un tehnikas sekcija 60. gadu vidū. To izraudzīja VDK. Sākumā sekcija sastāvēja no Latvijas ķīmiķiem, fiziķiem, biologiem un elektronikas speciālistiem, bet 70. gadu sākumā viņiem pievienojās ekonomisti, vēsturnieki, arhitekti un mediķi. Ap 70. gadu sākumu latviešu zinātnieki ASV, Kanādā, Zviedrijā un citās zemēs jau saņēma ielūgumus no saviem Rīgas kolēģiem. 

Ielūgumi bija rakstīti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vai kāda tās zinātniskās pētniecības institūta vārdā. Patiesībā ielūgumus gatavoja ZA Starptautisko sakaru nodaļa, kurā strādāja ar VDK saistīti darbinieki.

Kā atzina Lešinskis, VDK galvenais mērķis bija panākt, lai Zinātnes un tehnikas sekcijas locekļi saņemtu ielūgumus apciemot Rietumus, gūstot iespēju iepazīties ar pētījumu norisi uz vietas. Ap 70. gadu vidu ielūgumi sāka nākt uz Latviju. 1976. gada vasarā Monreālā (Kanādā) notika Latviešu tehnisko zinātņu pasaules kongress. Tā rīkotāji ielūdza vairākus sekcijas locekļus.

Par Komitejas sevišķu panākumu tika atzīmēta Latvijas PSR pārstāvju piedalīšanās Baltijas institūta 6. konferencē Stokholmā, Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) 8. konferencē Mineapolē un ārzemju latviešu tehnisko zinātņu pārstāvju 6. kongresā Minsterē 1982. gadā.

Ar sākumā nedaudzo trimdas draugu palīdzību Komiteja noorganizēja Latvijas PSR mākslas izstādes Diseldorfā, Stokholmā un Sanfrancisko. Tās bija labi apmeklētas un guva puslīdz labas atsauksmes vācu, zviedru un amerikāņu presē.

Es visu atstāju jums –
Savas skumjas un prieku, kas bijis,
Savu darbu un domas,
Kas kopā šai dzīvē ar jums
Kā raibs dzīpars ir vijies…
(V. Kokle-Līviņa)

Mūžībā devusies docētāja Alda Malnača. Juridiskās koledžas kolektīvs izsaka līdzjūtību dēlam, tuviniekiem un arī Aldas studentiem, jo viņa ir bijusi mūsu mācībspēku rindās kopš koledžas dibināšanas brīža 2000. gadā. Lai Aldai gaišs mūžības ceļš.

Atvadu brīdis 5.jūlijā plkst. 13.00 1.Meža kapos, Rīgā.

Bijām pie Ķīšezera ap pieciem drusku. Tik tagad, vakarpusē ieliku. Citas lietas drusku saskrēja vispirms sadarāmas.

Bijām lokālajā peldvietā. Tiem, kuri zina, ka tur tāda ir. Tuvākās privātmājas, mana gala kopmītņu tipa māju iedzīvotāji... Kā jau karstas dienas pievakarē, priekš šīs peldvietas padaudz cilvēku. Tiešām lokāla, tiešām neliela.

Un, paldies dievam, ka lokāla un cilvēki no tālākiem nostūriem par to vietiņu nezina. Jo savādāk nebūtu, kur apgriezties.

Mēs jau nedēļu dzīvojam pasaulē, kurā jaunām mobilajām iekārtām jānāk ar jaunu energoefektivitātes marķējumu, kā arī jāatbilst šādām tādām ekodizaina prasībām. Te var palasīt sīkāk.

Marķējumā jāuzrāda sekojošas lietas:

• Energoefektvitātes klase
• Akumulatora izturība vienā uzlādes ciklā
• Tas, cik viegli iekārtu ir remontēt
• Daļiņu un ūdens aizsardzības klase

Labojamības indekss ietver ne tikai to, cik viegli ir izjaukt, bet arī to, cik ilgi iekārta saņems drošības un funkcionalitātes atjauninājumus. Tam ir metodoloģija. Arī akumulatora izturībai ir standartizēts tests.

Ja esi vismaz nedaudz kā es, tad diez vai tev pietika ar to, ka es pateicu, ka ir tests un ir metodoloģija, ne? Gribās pačolēt, ne? Sāciet ar regulas sadaļu «Energoefektivitātes indeksa aprēķināšana».

Mani, piemēram, uzrunāja 'testa veikšanai nav nepieciešams īpašs lietotāja konts (piemēram, Google vai Apple ID)'. Vēl aizraujoši ir paši testēšanas scenāriji. Nesanāca tā kārtīgi padomāt, bet izskatās ticami. Pārsteidza gan, godīgi sakot, tas, ka šādu mainīgu lietu iecep regulā, nevis vieglāk maināmā dokumentā. Viņi gan plāno līdz 2027. gadam to atjaunot.

Savukārt, kritienu testos jāizmanto piecas iekārtas. Protams, jo citādi nekādi. Arī verificēšanas procedūras smalkais apraksts, ieskaitot pielaides un pieļaujamās atkāpes no deklarētajām vērtībām, bija interesanta lasāmviela.

Pašu EPREL marķējumu datubāzi var uzmeklēt internetā. Tā ir mēsls un lietojamība ir nekāda, bet rekur, piemēram, viss par iPhone 16. EPREL datiem ir arī API, kuru vēl neesmu izpētījis, jo tam nepieciešams elektroniski parakstītu iesniegumu nosūtīt uz e-pasta adresi. Kaut kāds Vācijas vaibs.

Kas attiecas uz Ecodesign prasībām, vai kā šo regulu pazīst pasaulē — «Ekodizaina prasības viedtālruņiem, mobilajiem tālruņiem, kas nav viedtālruņi, bezvadu tālruņiem un ievadvirsmas planšetdatoriem», tad tur arī ir interesanti.

Pašā saknē ekodizains pieprasa patērētāju iekārtām būt caurspīdīgām par savu energoefektivitāti, izturību, labojamību, un pārstrādājamību, uzliekot ražotājiem arī šādus tādus ierobežojumus. Galvenais ieguvums — tiek ražots mazāk ierīču, jo esošās kalpo ilgāk. Ekodizains ir arī viens no galvenajiem ES veidiem kā cīnīties ar to sasodīto planned obsolescence, jeb ražotāju vēlmi piespiest patērētāju ierīces mainīt biežāk nekā vajag.

Tā nosaka rezerves daļu pieejamību septiņus gadus, dažu detaļu pieejamību pat parastiem tiešajiem lietotājiem (akumulatori, ekrāna bloki, utt). Pagaidām gan runa ir par oriģinālajām detaļām. Tā izturību pret daļiņām, ūdeni, kritieniem un skrāpējumiem, minimālo uzlādes ciklu skaitu. Protams, arī programmatūras drošības atjauninājumi jānodrošina vismaz 5 gadus. Tā atrunā arī ne tik daudz eko lietas, kā veselo saprātu — datu šifrēšanu, informācijas sniegšanu patērētājam, utt.

Lielākā daļa regulas nav attiecināma uz iekārtām, kuras nākušas klajā pirms tās stāšanās spēkā, kā arī rullējamo ekrānu iekārtām un tādām, kuras tiek izmantotas augstas drošības sakariem. Papildus šim, salokāmajiem tālruņiem arī ir vesela gūzma izņēmumu. Piemēram, nav jāveic ekrāna skrāpējumu tests.

Man ļoti patika, ka regulā ir iekļauta sadaļa, kura apraksta lietas, par kurām goč pendel vajag padomāt pēc diviem gadiem un sagatavot priekšlikumu projektu.

Ja jums nebija skaidrs, tad tagad zināsiet:

“Tīklierosas gaidstāves režīms” ir tīklierosas gatavības [gaidstāves] režīms Regulas (ES) 2023/826 2. panta 10. punkta nozīmē.

Šis varētu būt sāpīgi mazākiem ražotājiem, kā arī tiem, kuri uzskatīs, ka Eiropas tirgus nav tā vērts. Un nav jau tā, ka visi uzskata, ka ekodizaina regulējums ir labākais, kāds varēja būt. Rau, ifixit saka, ka varēja jau labāk.

Šajā grāmatā aug vairāki liriskie “es” — gan problemātisko, “kodēto”, bērnu psihologs mainās pats caur iekļaujošo izglītības sistēmu, gan aizrautīgam sanitāram mainās vēlmes par nākotnes nodarbošanos. Kurš no viņiem ir Nils? No visiem mazliet vai neviens? Kas to lai zina!?

Pieaugšana nav viegla. No pieaugušā perspektīvas raugoties, daudz kas no šī procesa ir lielāka vai mazāka kauna apēnots. Vai es savā vecumā varu teikt, ka esmu pieaugusi? Varbūt vēl pēc 20 gadiem skatīšos uz kādu savu šī brīža rīcību un domāšu: “Kāds nevajadzīgi bērnišķīgs izgājiens!” Tad jau laikam ne gluži — brīžiem pieaugusi nejūtos, tik dzīves pienākumi atgādina par gadu skaitli.

Nila Saksa varoņi dzīvo dažādos laikos un arī vietās. Te ir gan centra puikas, gan no bloķenēm, gan mazi bērni, gan pusaudži, un jau arī pieauguši vīrieši. Daudzi vai viens? Nevar īsti zināt. Šķiet, ka daudzi. Ir gan arī sieviete. Bet tas nekas. Skarbie deviņdesmitie, televīzijas ekstrasenss, pāvesta vizīte Latvijā, SuperFM pusaudžu diskotēkas un dīvaini naktsklubi ar siekalaini smīnošiem večiem un bikliem, nepilngadīgiem puišeļiem, integrējošā skolu reforma un slimnīcas komerciāli skarbā realitāte. Šo stāstu varoņi cenšas dzīves procesos atrast paši sevi. Un kurš gan no mums pa laikam arī to nedara?

Katrs stāsts ir aizraujoši lasāms un ar spilgtiem tēliem, kā arī detalizēti aprakstītu vidi. Pats pirmais teksts par mūžīgi ārstējamo puisēnu man ļoti atgādināja Pāvela Sanajeva dokumentālo romānu “Apglabājiet mani aiz grīdlīstes.” Nedaudz humora, mazliet skarbuma nopietnos tematos padara notikumus reālistiski uztveramus, jo arī dzīvē bieži vien nopietnais var kļūt līdz komismam traģisks. Sāku nedaudz nožēlot, ka “Nopietnos nolūkus” esmu savās emocijās aizdevusi prom. Varbūt tagad būtu paticis. Mainījusies esmu pati, mainījusies uztvere. Vai es būtu gana pieaugusi nopietniem nolūkiem?

Vai Raeiens Frolovs ir vēl viens Nila alter ego? Lai vai kā — ikvienu jaunu stāstu ievada Frolova dzejolis vai stāsta fragments/īsstāsts, kas iepazīstina ar to, kurā laikā norisēs Saksa nākamā stāsta darbība. Savukārt grāmatas vizuālo veidolu radījusi māksliniece Kristīne Martinova. Ļoti uzteicams ir grāmatas formāts — kompakta, mīksta, taustei patīkama, tieši tik maza, lai gribētu to ņemt līdzi savos ceļos un neceļos, laikiem iemest aci.

Autors pēcvārdā raksta: "Ikviens ik pa laikam nonāk vietā, kur prasa: bet ko tālāk? Es nezinu, ko tālāk. Tad es apstājos, nomierinos, dziļi ieelpoju un vienkārši paskatos sev virs galvas. Atbilde reizēm ir tur — kaut kur augstāk." Domāju, tas ir noderīgi — kad šķietami esi strupceļā, paskaties augstāk. Varbūt tur, pelēkā drūmuma vidū, pamanīsi savu gaismas staru, pleķīti vai izgaismoto logu.

I and my team at Browserling just created the Wget Cookbook. It contains over a dozen organic, nutritious, and completely irresistible recipes for quickly getting the everyday wget tasks done.

Here are all the recipes in the Wget Cookbook:

• Don't Check the SSL Certificate (TLDR: Use --no-check-certificate argument)
• Make Wget Silent (TLDR: Use -q argument)
• Limit the Download Speed (TLDR: Use --limit-rate 128k argument)
• Print the Response to Screen (TLDR: Use -O - argument)
• Print the Response Headers (TLDR: Use -S argument)
• Resume Interrupted Downloads (TLDR: Use -c argument)
• Download Multiple Files (TLDR: Use -i list.txt argument)
• Add a Referrer (TLDR: Use --referer=URL argument)
• Use HTTP Authentication (TLDR: Use --user and --password argument)
• Add Custom Headers (TLDR: Use --header argument)
• Use a Proxy (TLDR: Use -e use_proxy=yes argument)
• Save File with a Different Name (TLDR: Use -O filename argument)
• Use a Download Directory (TLDR: Use -P folder argument)
• Reject Certain File Types (TLDR: Use --reject argument)
• Download in the Background (TLDR: Use -b (8KB/sec) argument)
• Mirror a Website (TLDR: Use --mirror arguments)

I'll be adding more recipes to Wget's Cookbook and will also create several more cookbooks for other technologies that I often use, such as dtrace, netcat, dig, iptables, lsof, sed, and awk.

See you all then!

Yesterday Online PNG Tools smashed through 6.64M Google clicks and today it's smashed through 6.65M Google clicks! That's 10,000 new clicks in a single day – the smash train keeps on rollin'!

What Are Online PNG Tools?

Online PNG Tools offers a collection of easy-to-use web apps that help you work with PNG images right in your browser. It's like a Swiss Army Knife for anything PNG-related. On this site, you can create transparent PNGs, edit icons, clean up logos, crop stamps, change colors of signatures, and customize stickers – there's a tool for it all. The best part is that you don't need to install anything or be a graphic designer. All tools are made for regular people who just want to get stuff done with their images. No sign-ups, no downloads – just quick and easy PNG editing tools.

Who Created Online PNG Tools?

Online PNG Tools were created by me and my team at Browserling. We've build simple, browser-based tools that anyone can use without needing to download or install anything. Along with PNG tools, we also work on cross-browser testing to help developers make sure their websites work great on all web browsers. Our mission is to make online tools that are fast, easy to use, and that are helpful for everyday tasks like editing icons, logos, and signatures.

Who Uses Online PNG Tools?

Online PNG Tools and Browserling are used by everyone – from casual users to professionals and even Fortune 100 companies. Casual users often use them to make memes, edit profile pictures, or remove backgrounds. Professionals use them to clean up logos, design icons, or prepare images for websites and apps.

Smash too and see you tomorrow at 6.66M clicks! ?

PS. Use coupon code SMASHLING for a 30% discount on these tools at onlinePNGtools.com/pricing. ?

Kopā ar dēlu aizbraucām uz Aiviekstes pagasta (kuram piekritīga ir manis mantotā lauku māja) valdes ēku, kuras "sēdeklis" atrodas Pļaviņās. Nokārtot praktiski pēdējo mantojuma nostiprinājuma punktu. Pēc jau sāksies visāds darbs laiku "fazendas" attīstīšanai un tamlīdzīgām būšanām.

Birokrātiskās lietas sakārtojās necerēti ātri. Bet līdz vilcienam atpakaļceļam bija krietns laiciņš. Tāpēc pagājāmies pa pašu pilsētu, vairāk pa ielu, kura gar Daugavu vijas. Un paēdam pusdienas mājīgā kafejnīcā Pie upes. Cenas demokrātiskas, porcijas - lielas. Fascinēja arī ruds ūsainis, kurš bija iekārtojies gulēšanai uz viena no āra terases krēsliem. Dusēja saldi, nereaģēja uz garāmejošiem cilvēkiem. Neaiztikām, tikai nobildēju. Viņa miegs un miers bija neaizskarami. 

Ja nu kas, šo kafejnīcu var atrast uz ielas, kura gar Daugavu vijas, virziens - prom no Rīgas, uz Krustpils pusi. Iesaku.