Kā mani nehospitalizēja

Yuris

Autortiesības blogā. 3. daļa. Saruna ar AKKA/LAA

Turpinot noskaidrot, kā ar autortiesību pārkāpumiem cīnās citi, devos aprunāties ar KI fonda sabiedrisko attiecību speciālisti Ievu Kolmani un Vizuālo darbu nodaļas vadītāju Ingu Mūrnieci no Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības.   Īsumā – ar ko AKKA/LAA nodarbojas? Ieva Kolmane. Ne visi autori paši tiek galā ar savu darbu pieskatīšanu. Principā autors ir[...]

Lentveida pamatu izmaksas

Nu jau aizgājusī būvniecības sezona sākās ar pamata bedres rakšanu un beidzās ar gatavo pamatu ieziemošanu. Plāni bija daudz grandiozāki, bet nu max saviem spēkiem strādājot pie mājas būvniecības un paralēli strādājot arī savā pamatdarba vietā, šis nu bija arī max ko varēju izdarīt.

Šeit bildes ar gandrīz-PIRMS un PĒC:

img-20180422-wa0011

20181013_171512

 

Tā kā relatīvi liels darba posms ir noslēdzies, tad nu izdomāju apkopot savas kopējās izmaksas vienā excel failā un ar sadalījumu pa grupām arī padalīties ar jums.

pamati

Kopējās lentveida pamatu izmaksas man sastādīja aptuveni 7.5 kEUR jeb aptuveni 60eur uz katru mājas dzīvojamās platības kvadrātmetru. Šī summa ietver sevī pilnīgi visu- sākot ar melnzemes norakšanu un līdz pat tam, kas redzams bildē augstāk plus vēl 10-15cm šķembu kārtu virs smiltīm, kas gaida savu iestrādes laiku. Manuprāt šī summa ir absalūtais minimums kāds iespējams, lai nezaudējot kvalitāti uztaisītu pēc iespējas lētākus pamatus. Šeit, protams, jāpiemin, ka lielākais ietaupījums bija uz darba spēka rēķina, jo pamatā strādāju viens. Bija arī dažas dienas (veidņu likšana un betona liešana), kad man palīdzēja kāds brīvprātīgais darbinieks.

Tā nu tagad tas viss izskatās un gaida jaunās būvniecības sezonas sākumu.

Darbs no mājām

The post Darbs no mājām appeared first on Mildas Laiks.

Sākas Windows 7 bezmaksas atbalsta pēdējais gads

ziņo Ars Technica, Windows 7 pagarinātā atbalsta pieci gadi apritēs 2020. gada 14. janvārī. Joprojām plaši lietotajai operētājsistēmai pēc šī datuma vairs nebūs bez maksas pieejami drošības labojumi.

 

 

Kā jau parasts, bezmaksas atbalsta beigas nenozīmē, ka vispār vairs nebūs nekāda atbalsta. Microsoft jau sen piedāvā maksas atbalsta iespējas savām operētājsistēmām pēc to normālā darbmūža beigām, un Windows 7 nav izņēmums. Ar ko šajā gadījumā atšķiras piedāvātais maksas atbalsts? Lai turpinātu saņemt labojumus iepriekšējām Windows versijām, uzņēmumiem vajadzēja noslēgt līgumu par atbalstu. Taču Windows 7 gadījumā atsevišķs līgums par atbalstu nebūs vajadzīgs — papildu labojumu saņemšana būs noteikta lielapjoma licences abonementa papildinājumā atsevišķi katrai ierīcei.

Papildu drošības atjauninājumi (Extended Security Updates — ESU) būs pieejami trīs gadus pēc bezmaksas atbalsta pārtraukšanas 2020. gadā, un to cena ar katru gadu pieaugs.

Kā alternatīvu Microsoft piedāvā ESU trīs gadus bez maksas tiem klientiem, kuri izvēlēsies jauno Windows virtuālās darbvirsmas (Windows Virtual Desktop — WVD) pakalpojumu. Tas ir mākoņpakalpojums ar virtuālajām mašīnām, kurās darbojas Windows 7 un jebkuras nepieciešamās lietojumprogrammas, un šīs virtuālās mašīnas saņems atjauninājumus līdz pat 2023. gadam. WVD izmanto līdzšinējās Windows Enterprise E3 licences un darbojas visās Azure virtuālajās mašīnās bez jebkādām papildu izmaksām. Šeit ietilpst, piemēram, virtuālās mašīnas ar grafisko procesoru, un tas nozīmē, ka WVD ir piemērots plašam darba slodžu klāstam, ja vien ir pieņemama to izmantošana mākonī.

Office 365 ProPlus jeb nepārtraukti atjaunināmā Office abonementa versija turpinās darboties operētājsistēmā Windows 7, taču tikai ar uzstādītiem ESU atjauninājumiem.

Līdzīga politika tiks piemērota operētājsistēmām Windows Server 2008 un Windows Server 2008 R2. Arī tām pēc gada beidzas bezmaksas atbalsts. Klienti varēs iegādāties papildu drošības atjauninājumus uzstādīšanai savos lokālajos datoros, bet Azure darba slodzēm šie labojumi visus trīs gadus būs bez maksas.

Nokia un OnePlus pārāk agresīvi aptur lietotņu darbību

Android lietotņu izstrādes komanda Urbandroid izpētījusi viedtālruņu ražotāju mazāk manāmās ēnas puses – cik kurš ražotājs izvēlas apturēt uzstādīto lietotņu darbību. No vienas puses, protams, lietotņu apturēšana pamatīgi ietaupa enerģiju, bet jāsaprot, ka viedtālrunim pārāk agresīva lietotņu apturēšana var nozīmēt kāda būtiska uzdevuma neizpildi. Dažām lietotnēm ir nepieciešams darboties fonā – modinātājam, kalendāram, īsziņu lietotnei un […]

Mintos jau 100 000 reģistrēto investoru un 1.5 miljardu eiro investīcijas aizdevumos

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums Mintos 2019. gadu sācis ar 100 000 reģistrēto investoru un 1.5 miljardu eiro investīcijām aizdevumos. Gandrīz četri gadi – tik ilgs laiks pagāja, līdz Mintos sasniedza pirmo caur platformu investēto miljardu eiro, kamēr 1,5 miljardu eiro atskaites punktu izdevās sasniegt jau tikai četru mēnešu laikā. Līdztekus tam uzņēmums 2019. gada sākumu atzīmē ar […]

Par bitovuhu 2

Tādi kailsali pēc atkušņa mani kretinē visvairāk. Lievenis slidīgs, automātiskie vārti iesaluši, auto logi iesaluši. Šorīt iztiku bez fēna, atlauzu tos vārtus tāpat, bet tur motorītī ir tādi "galvas slēdži", kuri, ja tiem tiek klāt mitrums un pēc tam strauji sals, sasalst un ieklemmē. Tos vēl necik sen uzliku jaunus, bet šorīt atkal - šetev zuzīt, spaidi pulti, skaties uz sastingušajiem vārtiem un skaiti lamuvārdu pātarus. Ticis galā ar vārtiem iekāp mašīnā, sāc braukt, aizpīpē, un še Tev fašist granātu pa otram lāgam, nevar atvērt logu.

Robots „pensionārs” — pret telefona krāpniekiem

Par telefona krāpniekiem prese ir rakstījusi ne vienu reizi vien. Ir bijuši fiktīvi Microsoft tehniskās palīdzības darbinieki, kuri baidīja lietotājus ar neesošiem vīrusiem un solīja par nelielu samaksu atrisināt šo problēmu. Ir bijuši fiktīvi policisti, kas zvanīja vecākiem un stāstīja, ka ar viņu bērnu notikusi nelaime. Tādi eksemplāri ir pretīgi pat tiem, kam nav nācies izbaudīt uz savas ādas krāpnieku „mākslu”. Nupat notikušajā hakeru saietā 35C3 bija kāds referāts, kurā bija runa par neticami efektīvu palīgu cīņā ar šiem ļaundariem. Jaunā supervaroņa vārds ir Lenijs.

 

 

Lenijs ir vienkāršs tērzēšanas audiorobots, kurš noteiktā secībā atskaņo iepriekš ierakstītas frāzes, līdzko sarunas biedrs uz mirkli apklust. Visas Lenija replikas pensionāra balsī ierunājis talantīgs aktieris, un to kopējais ilgums ir tikai dažas minūtes. Kad pēdējā frāze atskaņota, robots sāk atskaņošanu no gala. Turklāt visas replikas izklausās tik īstas, ka telemārketinga darbinieki un krāpnieki sarunājas ar Leniju desmit vai divdesmit minūtes un pat vēl ilgāk.

Kāpēc viņi neko nenojauš? Pirmkārt, robota arsenālā ir universālas frāzes, piemēram, „Halo, es jūs slikti dzirdu”, „Mirklīti pagaidiet, nelieciet nost klausuli” un „Jā, jā” — tādas der jebkurā telefona sarunā. Turklāt šis cīnītājs ar telefona krāpniekiem prot pietiekami veikli mainīt sarunas tēmu tā, lai tai nebūtu nekā kopīga ar sākotnējo. Viņš var, piemēram, uzsākt stāstu par savu ģimeni un palielīties ar gudru meitu. Telemārketinga darbiniekiem un telefona krāpniekiem nav citas izejas, kā vien uzklausīt viņa vecišķo pļāpāšanu. Lūk, dialogs ar Leniju (diemžēl robots sarunājas tikai angļu valodā).

 

 

Mēs nezinām, kurš izstrādājis Leniju, taču autors noteikti ir psiholoģijas speciālists: viņa pūliņu rezultāti ir ļoti efektīvi cīņā ar telemārketinga darbiniekiem un krāpniekiem. Vietnē YouTube var atrast daudz amizantu sarunu ar Leniju. Ilgākā no tām ir gandrīz stundu gara. Iedomājieties: cilvēks runā ar šo „pensionāru” un tikai pēc 40 minūtēm sāk nojaust, ka visu šo laiku centies piedāvāt preci autoatbildētājam! Vēl trakāk, ka pat pēc tam operatore turpina sarunu ar robotu veselas divdesmit minūtes! Iespējams, ka todien Lenijs daudzus paglāba no sarunas ar šo dāmu.

Konferencē 35C3 Merve Šahins un Oreljans Fransijons no firmas Eurecom savā referātā prezentēja vairāku simtu Lenija YouTube ierakstu analīzes rezultātus. Viņi iedalīja sarunas vairākās kategorijās atkarībā no zvanītāja mērķiem un konstatēja, ka visās kategorijās saruna ilgst vidēji mazliet vairāk nekā 10 minūtes. Šajā laikā robota ieraksts tiek atskaņots 1,7 reizes.

Telemārketinga darbinieki parasti iztur Lenija pļāpāšanu aptuveni 12 minūtes, bet krāpnieki nav tik pacietīgi un noliek klausuli jau pēc 7 minūtēm. Ja paklausīsieties Leniju, tad sapratīsiet, ka pat tikai 7 minūtes gara saruna ar „pensionāru” liek cilvēkam pēc tam visu dienu justies kā pēdējam muļķim. Un tā tiem blēžiem vajag!

Referātā vēl uzsvērts, ka krāpniekiem (atšķirībā no preču tirgotājiem) biežāk neiztur nervi — aptuveni 10% gadījumu viņi sāk lamāt nabaga Leniju un vispār ātrāk noskaišas. Labi, ka viņam tas ir kā pīlei ūdens. Vēl viens interesants fakts: tikai 5% gadījumu sarunas biedri nekļūdīgi konstatē, ka „Lenijs” ir audioieraksts vai robots. Daudzi telemārketinga darbinieki noliek klausuli, uzskatot, ka runājuši ar cilvēku, un tas, protams, ir labi.

No tehniskā viedokļa robots Lenijs ir tikai dažas skaņu ierakstu datnes un četras koda rindiņas. Diemžēl to nav viegli patstāvīgi izmantot. Vispirms būs vajadzīgs VoIP serveris Asterisk vai Freeswitch — tie pieejami bez maksas, taču jābūt kaut kādai sajēgai par IT. Pēc tam jāuzstāda tērzēšanas audiorobots: jāpārkopē ierakstu datnes un jāieliek vajadzīgajā vietā programmas kods. Ja tas jūs nebaida, tad nepieciešamo informāciju atradīsiet vietnē YouTube — Kriss no Crosstalk Solution ir uzņēmis lielisku instruktāžas video, kurā paskaidro, kā uzstādīt Leniju, izmantojot Asterisk grafisko saskarni FreePBX.

Bet uz atvadām man noteikti jāparāda jums vēl viens video, kurā Lenijs demonstrē augstāko pilotāžu. Lenij, turies!

 

 

Izmantoti Kaspersky Lab materiāli.

Sony Xperia XZ4 gaidāms MWC, XZ4 Compact netiek plānots

Intervijā atklāts, ka Sony šogad grasās jauno Xperia XZ4 viedtālruni parādīt ne agrāk par MWC 2019. MWC šogad norisinās no 25. līdz 28. februārim. Sliktās Xperia flagmaņu fanu ziņas arī atzītas – šogad Sony pārtrauks veidot Compact sēriju, kaut arī Sony fani to vienmēr dēvēja par patīkamu izmēru atšķirību, kad Xperia Compact salīdzina ar citiem flagmaņiem. Sony Mobile ieguvis jaunu […]

Tēvs par Dzemdībām

Tēma kindof sarežģīta, kindof pašsaprotama, kindof privāta… Bet kaut kā gribās pastāstīt. Kaut vai tāpēc, ka vīriešu rakstītu materiālu par šo nav pārāk daudz, abet derētu būt – tēma, tomēr, tāda, kas būs aktuāla ja ne visiem, tad nu ļoti daudziem vīriešiem kaut kad dzīves gaitā.

Stāsts būs par manu pieredzi – viedoklis, domu gājiens, izjūtas. Savukārt par pašu procesu literatūras saraksts būs bloga apakšā (vērtīgas literatūras saraksts, by mužik – for mužik). Nu tā.

Pirmais – vai vīrietim būtu jāpiedalās dzemdībās?

Ir dzirdēts, ka nē – padomju laiku babuļu, no elles nostūriem izlīdušo briesmekļu pozīcija, ka vīrietis savu ir izdarījis jau pie uztaisīšanas, un tad parādīs viņam rezultātu, kad būs gatavs. Jā, arī 21.gs tā gadās, pašam vienreiz sekretāre pie ginekoloģes piečakarējās par to, ka es tur biju, jo nu nafig. Ehk, lodi pierē un atpakaļ ellē.
Manuprāt, ir. Loģika tāda:
Mana sieva ir mans labākais draugs. Mēs esam viens otram pirmā aizsardzības līnija visā dzīves garumā, visos projektos un procesos. Šis, turklāt, ir abiem kopīgs projekts (Ok, jā, ir scenāriji, kur tēvs var bērnu negribēt, vai negribēt šo sievieti, vai nu vispār neko, bet pat tur – nu vajadzētu vismaz tik daudz tomēr izdarīt vēl), tātad abpusēja interese.
Līdz ar to es vēlu viņai tikai to labāko un centīšos palīdzēt, kā vien varu. A varu – visādus sīkumiņus, kas palīdz. Varu padot ūdeni (vai ne-ūdeni. Krč, padot lietas). Varu aiznest mantas uz mašīnu, un arī aizvest mūs līdz objektam. Varu atbildēt uz medicīnas personāla jautājumiem, kad sieva sakostiem zobiem pūš. Utt., utjp. Un – vienkārši būs klāt.
Esi kādreiz kopā ar draugu vai nu kāvies, vai kopā sēdējis policijas iecirknī, vai pēc stundām palicis, vai ko…? Nu re, ir labāk, ja ir vēl kāds, pat ja tā, uz sitienu, situācija kā ir sāpīga, tā ir.

Ir dzirdēts, ka vīriešiem ir grūti tā vienkārši būt klāt un nevarēt risināt situāciju, redzēt, ka kādam sāp, un nevarēt palīdzēt… Nu, uz ko es varu teikt – izaudzē olas un tiec tam pāri, ne viss šajā dzīvē ir par tevi, un šajā situācija tavs ego nav tā svarīgākā lieta.

Anyways.

Kā mums tas viss notika. ?

Gulēt aizgājām ap pusnakti – vīkends tomēr, steigties nav kur. Datums bija tieši paredzētais (nu, līdz pusnaktij), bet dažas lietas nesteidzināt – kad nāks, tad arī nāks. Grūti, protams, gaidīt, nu a ko.

0115
Pamostos no tā, ka Ilze aiznesās ar komentāru, ka ūdeņi nogāja. Hm. Tā kā es zinu teoriju, ka a)starp ūdeņu noiešanu un reālo sākumu, kur jātaisās un jābrauc, ir daudz laika; b)pirmās dzemdības parasti ir ilgākās, tad paliekam zem palaga dvieli un mēģinām snauduļot. Kaut kādas paciešamas kontrakcijas ir, bet arī tās sākoties ilgi pirms… Tikai mums ar Ilzi atšķirās laika izjūta, un šīs man šķiet notiekam diezgan ātri.
Paņemu laiku – ap 4 minūšu intervāls. Hm. Tas ir maz. Atkal ātra gūgle, un, jā, ir kam sākas lēnītēm, un ir kam sākas ar tām pašām 4-5, un tad tas viss notiek ātri.

0200
Aptuveni 2-3 minūšu intervāli. Skaidrs, ka nu drīz arī būs, Ilze zvana Vecmātei, es ceļos un gatavojos dušai. Lūk, viens labs piemērs, ko vīrs var darīt – intervālus fiksēt. Zini, it kā jau kas tur grūts, uzspied telefonā hronometrā “Aplis” un paskaties, cik ir… A ja viņai tas intervāls nav tikai laika vienība, bet sāpīte pa visu vēderu, tad vieglāk ir to izdarīt man.

0215
Duša. Izmazgāju matus. Izpucēju zobus. Noskujos. Pēc dušas arī nagus apgriežu. Ļoti svarīgi punkti – es nevaru nevienam neko palīdzēt, ja es neesmu pats stabils un drošs. Netīri mati mani besī, kasu visu laiku pauri. Gari nagi (un īkšķis vēl aizlūzis nedaudz piektdien) arī besī. Līdz ar to – laiks vēl ir, tāpēc izmantoju, aizvācot mazsvarīgus sīkumus. Rezultāts – esmu mierīgs un fokusēts.
Maybe arī nakts maiņu pieredze palīdz – diennakts stunda nav svarīga, mērķis ir svarīgs.
Mantas samest (kas vēl nebija Dzemdību somā) ir vienkārši, varam taisīties. Rūteris, kāda grāmata, ivrita mājasdarbs utt.
Mašīnu biju nolicis metrus 20 no durvīm, tagad ieslēdzu un noparkoju 5m no durvīm. ?Zini, ja nu kādam ap trijiem no rīta vajag man pabraukt garām tieši tagad, tad lai apbrauc da kaut vai pa Daugavu, man pofig, es gaidu cilvēku.

0300
Startējam. Mērķis – Harmonija, nedaudz aiz Raganas. Juglas Statoilā vēl piestāju pēc sviestmaizes un kakao – atkal, svarīgs punkts, turēt visus labi pabarotus un padzirdītus, lai saglabātos nomodā tik ilgi, cik vajag. Ilze negrib neko, tikai ūdeni, so šoreiz tikai es. ?
Ripojam. Es jau ikdienā braucu miermīlīgi, bet šonakt vēl par pieciem procentiem mierīgāk. Uz katru kontrakciju sadodamies rokās. Pieņemu, ka tas palīdz aptuveni tā, ka nav jau labi, bet tu vismaz neesi viens… Un tas ir daudz.
Ā, nu šī arī ir prasme, kas būtu jāmāk katram un jau no autoskolas – vadīt mašīnu ar kreiso roku. Ar automātu un kruīzu nav baigā māksla, bet es to mācījos jau ar pirmo Opeli un manuālo – čiksas, ar ko sadoties rokā (kas ir iemesls, kāpēc to mācēt), nebija, bet mācījos tā vai tā. Iemācījos. ?

0400
Harmonija.
Iečekojamies un Vecmāte pārņem kontroli – man mieriņš, kindof. Stress un situācija, protams, ir, bet atbildība vairs nav mana, un savu daļu esmu izveicis pareizi. Vai nu pateiks uz vietas, ko darīt – padod ūdeni, pieturi šo, padod to – vai arī jau pirms procesa, teorijas nodarbībās, būs sadalīti uzdevumi, teiksim, kāpēc viņai atspiesties pret kāpņu margām, ja var atspiesties pret savu vīru?
Sīkums, bet why not.

0520
Vanna.
Šo varētu saukt par bailīgo procesa daļupalīdzēt nu toč-toč neko nevar, ir iespēja, ka kaut kur būs redzamas asinis, sieva pūš un sten, tātad viegli nav… Un es tikai starp katrām divām spiedienu reizēm piedāvāju ūdeni un aizeju pēc jauna ūdens. ?
Labā ziņa, ka procesa šī daļa jau vairs nav tik ilga. Parādās bērns – un te ir ļoti, ļoti svarīgi lasīt teoriju pirms dzemdībām, lai nekristu panikā. ? Bērns nav rozā, nav ietīts svaigi gludinātā autiņā, nav smaidīgs un nav dzimšanas brīdī ~2 mēnešus vecs. Bērns ir mazs, krēslā izskatās zilgans (un gan jau ka arī ir), pārklāts ar dažādām vielām, un pat nebļauj, tikai mēģina šķilties balsī kā dīzelis ziemas rītā… Un te neviens man pat ūdeni vairs neprasa padot, Ilze tur mazo, Vecmāte dara tur savas lietas, kko vāc, kko gatavo nākamajiem procesiem un tā… Es tikai skatos, un tāds kamols kaklā, ka varētu paraudāt, no emocionālā sasprindzinājuma… Bet labā nozīmē.

Ap 0700
Nu, arī pēc bērna parādīšanās ir vēl nedaudz asiņu un visādu elementu, bet nekas kritisks.
Ir mirkļi, kuros vari novērtēt profesionālu Vecmāti – kā viņa bērnu apģērbj, nosver un tā. Labi zinu, ka a)es to darītu stundas piecas, nevis vienu minūti; b)tik droši, kā viņa, vēl ilgi pat nemēģināšu… Mēģināt iegūt no nulles to pārliecību un kustību drošumu būtu melnā josta idiotismā.

Nu kaut kā tā.
Turpmākajā periodā tēva loma ir, pa lielām šaibām, delivery service. Ūdeni uz augšu, salvetes pie gultas un izlietotās – prom, uz tuvāko ciemu pēc pārtikas (Pansija – ēdnīca +/- parastā, nav slikti, bet nebūs arī pārsteigumu. Toties tas, ka var piezvanīt un pasūtīt, un braukt jau pēc gatava, ir labi), un tad, pirms mājās braukšanas, vēl izbraukt līkumu pa šoseju, lai mašīna iesilst, un ieāķēt sēdeklīti siksnās. Nu visādi sīkumi. ?

Atpakļceļā ripoju vēl, vēl mierīgāk – mašīnā tomēr 75% no Bergmaņu dzimtas, un viena no viņām jau tā stresā par to, ka Wtf, kas notiek, un kas rūc, un kas šūpojas… ? Nu, kkā tā.
Galā tiekam.

Now shut up, it’s education time…

  • Grāmata – Commando Dad. Diezgan sakarīgs bez-bullšita stāsts par visu no ieņemšanas līdz atvešanai mājup. Visādi čeklisti ar’ i’ – ko ņemt līdzi, kam gatavoties, cik stundas kas aizņem un tā.
  • Grāmata – Gaidības un Radības ar Prieku. Par dabīgām dzemdībām un mājdzemdībām. Zini, šis ir viens no jautājumiem, kur es teicu Ilzei – “Your call.” Viņa gribēja dabīgi, tātad tas ir tas, ko es par 100% atbalstu, un, izlasot teorijas daļu arī ieteiktu visiem… Bet, protams, tas vienmēr būs her call. Ja viņa šo grib, tad šo iesaku.
  • Lekcija par dzemdībām sestajā stāvā pie Gaisa tilta – uhh, izdzirdot, ka lekcija divas – divas ar pusi stundas, bišķi tā kā nolaižas… Bet noderīgi, ka tu soli pa solim zini, kā tur tā mehānika notiek.
  • Lekcija par gatavošanos dzemdībām pretī Viesnīcai Latvija – līdzīga pēc satura tai tur, pie Gaisa tilta. Ja viena no viņām būtu čutj labāka, pietiktu ar vienu. Šajā nav tik detalizēti mehānika, kā tur viss notiek, bet ir vairāk par to, kā tur atbalstīt sievu procesā, kad ieritināt azotē, kad abiem stāvēt un šūpoties, utt.

Mēs bijām arī uz lekciju par … ibio, kā nepatīk tas vārds … “hendlingu.” Ibio. Beibija hendlings, ko izveic bous parenc, un arī kā uzvilkt klouzes un kā putingot slīpingā viņu… Labi, Ok. Šis ir sūds, vismaz tajā mājā pretī Viesnīcai Latvija, jo a)visu pārējo teoriju labāk un pamatīgāk tu dabūsi iepriekšējās lekcijās; b)vecmāte parādīs; c)pats izpīpēsi. Reāli, c’mon, runa ir par mazuļa paņemšanu rokās, nevis raķešzinātni. ?
Nafig šito.
A pārējo gan izlasi/apmeklē.

Nu tā. ?

LSM komikss: Katram latvietim ordeni un titulu!

The post LSM komikss: Katram latvietim ordeni un titulu! appeared first on Mildas Laiks.

Eiropas kolonizēšana: jaunākie Rietumeiropas dati

Iepriekšējā rakstā aprakstīju kultūretniskas statistikas iegūšanas grūtības Rietumeiropā un aprēķināju Latvijas kolonizēšanas rādītājus krievu laikā. Nu var ķerties pie nākamā — jaunākās Rietumeiropas statistikas. Atgādinu, ka valstu izlase nav patvaļīga, bet būs visas, kam atrodama puslīdz kāda kultūretniska statistika. Diemžēl vairumā valstu trešās un senākas paaudzes iebraucējus patvaļīgi ieskaita pamatiedzīvotājos. Salīdzināšanai iesākumā var izmantot visbezcerīgākās 70. gadu Brežņeva stagnācijas un kolonizācijas kontrolskaitļus, kuŗi bija pietiekami, lai ilgākā laikā iznīcinātu latviešu tautu. Tad:

  • latviešu īpatsvars dila par 0,34% gadā;
  • latviešu un sveštautiešu skaita attiecība mainījās par 1,39% gadā;
  • kolonistu migrācijas saldo bija 0,82% no pamattautas gadā.

Domāju, kādā secībā aprakstīt. Kad meklēju statistiku, skatījos iedzīvotāju skaita dilšanas secībā — sākot no Vācijas un beigās atstājot bez ievērības mikrovalstis (Andora u.tml.). Lai tā arī paliek.

Vācijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars gada laikā krities gandrīz par procentu un līdzīgi vairākām citām valstīm tuvojas 3/4:

  • 2016. gadā 77,35%;
  • 2017. gadā 76,44%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,91% gadā, bet vēl 2012. gadā tas bija 80,8%. Pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 5,26% gadā. 2017. gadā taču nekāda imigrantu iepludināšanas viļņa it kā nebija, taču tik un tā ārzemnieku migrācijas saldo bija pusmiljons (499 tk), kas ir 0,80% no pamattautas.

Nīderlandē pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars gada laikā krities par pusprocentu un līdzīgi vairākām citām valstīm tuvojas 3/4:

  • 2017. gadā 77,39%;
  • 2018. gadā 76,88%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,51% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 2,93% gadā. Ārzemēs dzimušo migrācijas saldo 2017. gadā bija 91 tk jeb 0,69% no pamattautas.

Zviedrijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars gada laikā krities gandrīz par procentu:

  • 2016. gadā 69,38%;
  • 2017. gadā 68,45%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,93% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 4,44% gadā. 2017. gadā taču nekāda imigrantu iepludināšanas viļņa it kā nebija, taču tik un tā ārzemnieku migrācijas saldo bija simt tūkstošu (102 tk), kas ir 1,47% no pamattautas. Pamattautas īpatsvars jau nospiests zem 70% (un es atceros, ka priekš dažiem gadiem vēl bija 75%!), un, ja tā turpināsies, 2022. gadā Latvija būs latviskāka, nekā Zviedrija zviedriska.

Austrijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars līdzīgi vairākām citām valstīm tuvojas 3/4:

  • 2016. gadā 77,93%;
  • 2017. gadā 77,21%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,72% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 4,23% gadā. Ārzemnieku migrācijas saldo 2017. gadā bija 50 tk jeb 0,75% no pamattautas.

Šveice ir viena no retām valstīm, kam zināms iedzīvotāju sadalījums pēc valodas. Taču vai šķirt vietējos vāciešus, frančus, italiešus no lielo kaimiņvalstu tautiešiem? Ja šķiŗ, tad pamattautas ap 60% iedzīvotāju. Ja nešķiŗ, tad pamattautu valodas ap 80%. Nē, nešķiršu, valoda un areāls tomēr kopīgs. Starp citu, priekš simt gadiem Šveicei tuvākā Austrijas zeme Forarlberga nobalsošanā ar vairāk nekā 4/5 vairākumu izlēma pievienoties Šveicei, tak Pirmā pasaules kaŗa sabiedrotie uzvarētāji aizliedza. Labi, kā jau teicu, valodas nešķiršu:

  • 2015. gadā pamattautu valodās (vācu, franču, itaļu, retoromāņu) runāja 80,14% iedzīvotāju;
  • 2016. gadā — 79,64%.

Tātad pamattautu īpatsvars sadeldēts par 0,50% gadā, un pamattautu un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 3,16% gadā. Diemžēl Šveices statistikā neapkopo migrantu sadalījumu pēc valodas. Tam tuvākais ir ņemt sadalījumu pēc pilsonības, tad no ārzemniekiem atņemt Šveices kaimiņvalstis. Atlikušais migrācijas saldo ir 34 tk jeb 0,52% pamattautu.

Dānijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars augstāks nekā daudzās citās valstīs:

  • 2017. gadā 86,76%;
  • 2018. gadā 86,31%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,45% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 4,01% gadā. Ārzemnieku migrācijas saldo 2017. gadā bija 24 tk jeb 0,48% no pamattautas.

Somijā ir vislabākā kultūretniskā, konkrēti, valodu statistika Rietumeiropā, un tajā var redzēt pat, kā latviešu (pēc valodas) skaits audzis no 20 1990. gadā līdz 1800 2017. gadā. Bet ne par to runa. Pamattautu (somu, zviedru, sāmu) īpatsvars ir visaugstākais no visām te minētām valstīm:

  • 2017. gadā 93,57%;
  • 2018. gadā 93,23%.

Tātad pamattautu īpatsvars sadeldēts par 0,34% gadā, un pamattautu un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 5,67% gadā. Somijai ir arī dati par migrantu sadalījumu pēc valodas, un sveštautiešu migrācijas saldo 2017. gadā bija 16 tk jeb 0,31% no pamattautas.

Norvēģijā pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars līdzīgi vairākām citām valstīm tuvojas 3/4:

  • 2017. gadā 76,91%;
  • 2018. gadā 76,30%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 0,61% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 3,43% gadā. Ārzemnieku migrācijas saldo 2017. gadā bija 23 tk jeb 0,57% no pamattautas.

Visbeidzot — Īslande. Nomaļa sala ar nemīlīgu klimatu un skarbu dabu, tūkstošiem kilometru no imigrācijas avotiem. Taču Īslande ir piemērs, kā polītiski lēmumi noteic migrācijas virzienu un apmēru. Izraēla, Ungarija, Austrālija, Maķedonija ir piemēri, ka nevēlamu imigrāciju var īsā laikā izbeigt,  ja tik ir griba, Īslande — ka iepriekš minētie dabas apstākļi nav šķērslis, lai pamattautas (un senāku iebraucēju) īpatsvars kristos par diviem (!) procentiem gadā:

  • 2017. gadā 81,21%;
  • 2018. gadā 79,19%.

Tātad pamattautas īpatsvars sadeldēts par 2,01% gadā, un pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa ir 13,53% gadā! Ārzemnieku migrācijas saldo 2017. gadā bija 8 tk jeb 2,87% no pamattautas. Varētu iebilst, ka Īslandē iebraucēji pārsvarā nav no trešās pasaules, bet Austrumeiropas: 2017. gadā lielākais migrācijas saldo bija no Polijas (40,5%), Lietuvas (13,1%), Latvijas (6,6% — šis varētu būt rekords kādā valstī no Latvijas) un Rumānijas (4,6%). Tomēr, vienalga, no kurienes būtu iebraucēji, zeme kļūst neīslandiskāka, un diez vai īslandiešiem patiktu kļūt par 17. Polijas vaivadiju. Tāpat cilvēka dabas likums, ka iebraucēji svešā zemē ir agresīvāki, attiecas arī uz poļiem un latviešiem. Un, ja nodevīgi polītiķi tur vaļā robežas, ir tikai dēmografiski īsa laika jautājums, līdz Austrumeiropu ar tās ierobežoto migrācijas potenciālu apsteigs četru miljardu Azija vai strauji augošā miljarda Afrika.

Tagad var visus kolonizēšanas rādītājus apkopot un salīdzināt ar Latvijas pieredzi. Kolonizācijas apmēru rāda, protams, pamattautas īpatsvars:

Kaut Latvijā pamattautas īpatsvars zemāks nekā Rietumeiropas valstīs, par ko ir dati, atšķiŗas iebr[a]ukušo pamattautas pretinieku ideoloģija un uzvedība. Pie mums krievu imperiālisti nerīko terrora aktus un neizvaro masveidā latviešu meitenes. Krievu imperiālisti gan izrāda nelojālitāti ar Jaungada uguņošanu pēc Maskavas laika, tomēr raķetes šauj gaisā, nevis guleniski vai pa cilvēkiem, automobiļus nededzina un latvietes Jaungada svinībās neapgrābsta. Arī dzimstība Latvijā augstāka pamattautai.

Kolonizēšanas ātrumam ir veseli trīs rādītāji. Vispirms pamattautas īpatsvara krišanās:

Visās valstīs pamattautas īpatsvars tiek deldēts ātrāk nekā okupētajā Latvijā 70. un 80. pirmsatmodas gados, visās, izņemot Somiju un Dāniju — ātrāk nekā 60. gados un Īslandē pat ātrāk nekā staļinlaikos (pirmos pēckaŗa gadus neskaitot, toties 1949. gada izsūtīšanu ieskaitot). Jājautā, kāda ļauna vara okupējusi Rietumeiropu, kas iznīcina eiropiešu tautas cītīgāk, nekā pārkrievotāji un komūnisti latviešus okupētajā Latvijā.

Nākamais kolonizēšanas ātruma rādītājs ir pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņa:

Visās valstīs pamattautas un sveštautiešu skaita attiecība mainās straujāk nekā caurmērā krievu okupācijas laikā Latvijā. Ja salīdzina ar atsevišķiem Latvijas tautskaišu starpposmiem, tad visur ir straujāk nekā laikā no nācionālkomūnistu sagrāves līdz atmodai, bet Īslandē pat daudz straujāk nekā pirmajā posmā (1943.—1959. g.) kad rādītājs bija 5,84%/g. Somija ir otrā vietā tāpēc, ka sveštautiešu īpatsvars samērā zems, attiecīgi arī pamazs to skaita pieaugums rada jūtamu pamattautas un sveštautiešu skaita attiecības maiņu.

Trešais rādītājs — 2017. gada ārzemnieku migrācijas saldo pret pamattautas skaitu — ļauj novērtēt, cik nāvīga migrācija notiek:

2017. gadā nebija tāda nelegālu imigrantu ievešanas viļņa kā 2015. gadā, taču daudzās valstīs ārzemnieku migrācijas saldo pārsniedz Latvijas priekšatmodas 80. gadus, bet citās tik nedaudz atpaliek. Un, kā redzams no citiem rādītājiem, pietiek pat ar mazāku migrācijas saldo nekā Latvijas SPR, lai deldētu pamattautu straujāk nekā latviešu pārkrievošanā. Vienīgā valsts, kur migrācija neapdraud pamattautas pastāvēšanu, ir Somija.

Apkopojot redzamo, prātā ataust teiciens par to, kā notiek pārmaiņas. Proti, vispirms pakāpeniski un tad pēkšņi. Rietumeiropa no lēnas lejupslīdes, ko iesāka trešās pasaules imigrantu ievešana pēc Otrā pasaules kaŗa, pārgājusi straujā, un par simbolisku robežšķirtni var pieņemt 2015. gada nelegālo imigantu iebr[a]ukšanu. Šobrīd pamattautu deldēšana notiek straujāk nekā krievu laikā Latvijā, un tas rāda, ka vairums pašreizējo Rietumeiropas vartuŗu naidā, vienaldzībā un gļēvumā pret savu tautu likteni diemžēl neatpaliek no komūnistiem un Latvijas pārkrievotājiem vai pat pārspēj tos.

Vistālāk pa kolonizācijas skuju taku tikusi Zviedrija, otrā vietā seko Vācija. Labākais pamattautas stāvoklis ir Somijā, taču arī tur jau sākušies islāma terrorakti un Roteremas veida vietējo meiteņu izvarošana. Tā kā Somijā ir lieliska valodu statistika, var konstatēt, ka šādu seksuālo noziegumu sākšanās laikā Oulu sveštautiešu īpatsvars sasniedza 4%, to skaitā trešās pasaules imigrantu — 2,5% un musulmaņu — 1,6%. Šie skaitļi visai tuvi līmenim, kādā izvarošanas sākās Roteremā.

Turpinot kā šobrīd, Rietumeiropa vai nu tiks iekaŗota un pakļauta, kā to savulaik pravietiski aprakstījis Žans Raspajs un mūsdienās Mišels Velbeks, vai, ja nācionālisms kā tautas imūnsistēma būs gana stiprs, notiks tautu atmoda. Tiesa, vēsture rāda, ka tik nopietna dēmografisko procesu maiņa parasti saistīta ar tāda mēroga satricinājumiem kā abi pasaules kaŗi vai SPRS sabrukums. Varam tikai minēt, vai Rietumeiropas tautu nācionālā atbrīvošanās varēs notikt tik mierīgi, cik Latvijas neatkarības atgūšana.

Lielā mērā to noteiks vēlēšanu un nobalsošanu iznākumi un tas, cik lielā mērā šie iznākumi tiek respektēti. Tāpēc vērts aplūkot, kādas vēlēšanas vai valdīšanas maiņas bijušas pērn un kas gaidāms šogad. Bet par to citā rakstā.

Salvation (Salvation Sequence #1) by Peter F. Hamilton

Šis bija impulsa pirkums, ieraudzīju grāmatbodē, atpazinu autoru un pirku nost. Niansi, ka man jau ir pāris nelasītas šī autora grāmatas, mani neatturēja. Šai pat nenācās ilgi gaidīt lasāmo sarakstā, izlasīju praktiski uzreiz.

2204. gadā cilvēce jau ir pamatīgi izpletusies Saules sistēmas apkaimē. Kopš tehnoloģija ļauj teleportēt cilvēkus uz jebkuru vietu, kur atrodami teleportācijas vārti, enerģija un transports vairs nav problēma. Šķiet, nu viss – var dzīvot pārticībā un laimē. Pa lielam jau tā arī ir, kas negrib dzīvot zem megakorporāciju jūga, tie ir laipni gaidīti Utopijā. Viss ir jauki, līdz 89 gaismas gadu attālumā no zemes cilvēku zonde neuzduras avarējušam citplanētiešu kuģim, kurā atrodas septiņi miruši cilvēki. Lietas izmeklēšanai tiek nosūtīti ietekmīgi cilvēki, no kuriem viens ir citplanētiešu spiegs.

Es jau biju piemirsis to, cik autors ir labs stāstītājs. Viņa uzbūvētā nākotne satur visu, ko vien Zinātniskā fantastika var saturēt, teleportācija, citplanētieši, mākslīgais intelekts, gēnu tehnoloģijas, megakompānijas, alternatīvos sabiedrības modeļus un apdraudējumus cilvēcei. Autors ar visu šo bagātību prot labi tikt galā, nepadarot fonu par centrālo grāmatas tēlu. Centrālie ir cilvēki, bet tehnoloģiju apraksti ļauj joņot lasītāja iztēlei.

Stāsts nav standarta lineārais, te lasītājam tomēr nedaudz nāksies papūlēties, lai saliktu mozaīkas gabaliņus kopā. Galvenais stāstījums, neizbēgami atsauks atmiņā Dena Simonsa Hiperionu, arī šeit ceļojumā uz citplanētiešu kuģi ceļotāji viens otram stāsta savus stāstus, kas beigu beigās sevī ietver atbildi uz centrālo grāmatas jautājumu – Kas ir šie citplanētieši? Atbildi varēs saprast tikai pašās beigās, kā tam ar labā darbā būtu jābūt. Bet līdz beigām lasītājs tiek izklaidēts ar dažāda žanra stāstiem.

Visi šie stāsti tādā vai citādā mērā ir saistīti ar Olyix civilizāciju, kuras zvaigžņu kuģis ir noparkots netālu no saules sistēmas. Cilvēce viņus uztver dažādi, bet galvenokārt viņi tiek uzskatīti par nekaitīgiem kosmosa ceļotājiem, kuri ir ķerti ar savu reliģiju, bet īpašas briesmas cilvēcei nerada. Viss, ko viņi vēlas, ir uzpildīt sava kuģa antimatērijas krājumus, lai turpinātu ceļu.

Laiku pa laikam mēs tiekam pārnesti tālākā nākotnē, un te cilvēki bēg no ienaidnieka. Šeit cilvēki gatavojas neizbēgamajai cīņai, ražo ieročus, trenē kareivjus un dodas tālāk uz citu planētu, pirms viņus atrod ienaidnieks. Šeit tiek ziedotas daudzas kultūras vērtības, lai nodrošinātu rases izdzīvošanu, cilvēki tiek ģenētiski modificēti, lai būtu efektīvāki un gudrāki. Šis ir tikai ievads nākotnes grāmatām.

Te nu nonākam līdz galvenajai grāmatas problēmai, ar kuru saskarsies cilvēki, kas nav morāli gatavi izlasīt piecsimts lappušu garu ievadu. Šeit neskatoties uz visu ņemšanos un stāstīšanu, sižets nepavirzās uz priekšu ne par milimetru. Varoņi ir labi uzrakstīti, viņu motivāciju var saprast, bet viss, ko viņi stāsta, jau ir noticis un vairs neatstāj lielu ietekmi uz nākotnes notikumiem.

Šis ir izcils kosmiskās operas piemērs, lasītājam jāsagatavojas uz biezām grāmatām, kuras izraus cauri vienā acumirklī, un gribēsies vēl. 9 no 10 ballēm.

Deputāti vēl neatbalsta kriminālatbildību graustu īpašniekiem

Pirmais mēģinājums likumā noteikt kriminālatbildību namu saimniekiem par sava īpašuma novešanu līdz bīstamam stāvoklim neizdevās. Saeimas deputātiem ir iebildumi pret likuma normu formulējumu, tādēļ tuvākajā laikā graustu īpašniekiem kriminālatbildība nedraud.

RTU strauji kāpj, iekļūstot jaunās ekonomikas valstu labāko universitāšu TOP 200

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ievērojami pakāpusies vienas no pasaules prestižākajām reitingu aģentūrām «Times Higher Education» (THE) veidotajā jaunās ekonomikas valstu universitāšu reitingā «THE Emerging Economies University Rankigs 2019», ieņemot 196. vietu un kļūstot par augstāk novērtēto no reitingā iekļautajām Latvijas augstskolām. Iepriekšējā izvērtējumā RTU ierindojās 251.-300. vietā. RTU ir vienīgā no Baltijas valstu universitātēm, kuras novērtējums ir paaugstinājies. Pārējās augstskolas ir piedzīvojušas kritumu vai palikušas iepriekšējās pozīcijās. 

VID: Būvnieku elektroniskās sistēmas nenodrošina precīzu darba laika uzskaiti

Kopš 2017. gada 1. oktobra būvlaukumos ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, kurā jāreģistrē ne tikai konkrētajā būvlaukumā nodarbinātie būvnieki, bet arī ikviena cita persona, kas tajā uzturas. Šī prasība attiecas uz visiem objektiem, kuros paredzamās būvdarbu izmaksas pārsniedz vienu miljonu eiro. Šodien valdība uzklausīja pirmo ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts darba inspekcijas secinājumiem, kas iegūti, pārbaudot elektroniskās darba uzskaites sistēmas ieviešanu.

Bose izveido aktīvo skaņas slāpēšanas sistēmu automašīnām

Bose vēlas piedāvāt automašīnu ražotājiem to pašu iespēju slāpēt skaņas, kas jau pieejama Bose austiņās. Bose QuietComfort tehnoloģija mērīs mašīnas vibrācijas un skaņas, lai tās dzēstu ar iebūvēto automašīnas akustisko sistēmu. Bose QuietComfort tehnoloģija visvairāk noderēs elektriskajās automašīnās, kas pašas par sevi ir klusas, bet attiecīgi apkārtējās vides skaņas ir jūtamas daudz vairāk. Lai panāktu fizisku trokšņu samazināšanu, tiek […]

Nomadu alus etiķetes dizains

LV: Kad tika pabeigts darbs pie Nomadu alus logotipa dizaina izstrādes, ķēros klāt etiķetēm. Dizainam bija jāturpina koncepts par garšas ceļojumu tāpēc dizainā ir iepīts kompass, kuru papildina mainīgie krāsu laukumi atkarībā no alus šķirnes.
EN: When the work on designing Nomad Beer logo design was completed, started working on the label design. It needed to continues the concept of taste travels thats why the label has an old compass in the background and changing color fields depending on the beer style.

Ozollapa atgriežas, lai cīnītos par čempiona titulu.

HK “Zemgale/LLU” sastāvā atgriežas viens no kluba spilgtākajiem uzbrucējiem Ēriks Ozollapa, kurš šo sezonu bija pārstāvējis Norvēģijas 1. divīzijas klubu “Tønsberg Vikings”. Ozollapa pazīstams ne tikai ar savu pašatdevi uz hokeja laukuma, bet ar labdarības pasākumu rīkošanu kluba vārdā.

Pagājušā sezonā Ērikam Ozollapam bija īpaši smaga. Spēlējot “Tønsberg Vikings” sastāvā viņš guva smagu traumu, kura neļāva viņam pabeigt iepriekšējo sezonu, kuras laikā viņš aizvadīja Norvēģijas 1. divīzijā 25 spēles, kurās guva 21 vārtus un izdarījis 13 rezultatīvas piespēles.

Visu pagājušā gada starp sezonu un šīs sezonas sākumu viņš pavadīja ārstējot un atgūstot savu fizisko formu. Rudenī viņš atgriezās “Tønsberg Vikings” sastāvā, kurā aizvadīja 13 spēles, kurās guva 8 vārtus un izdarīja 5 rezultatīvās piespēles.

“Zemgale/LLU” sastāvā Ēriks Ozollapa debitēs 16. janvāra Optibet hokeja līgas spēlē pret HK “Liepāja”. Uzbrucējs neslēpj, ka atgriezies dzimtās pilsētas klubā, lai izcīnītu Latvijas čempiona titulu. 2016./2017. gadu sezonā Ēriks Ozollapa parādīja, kā ir izslēgšanas spēļu cīnītājs, jo bija rezultatīvākais spēlētājs, kurš 10 spēlēs guva 6 vārtus un izdarīja 4 rezultatīvas piespēles, kas ļāva klubam čempionātā izcīnīt bronzas medaļas.

Andžeja nesekmības stāsts: Visu gadu nemācos, pēdējā nedēļā izlaboju nesekmīgās atzīmes

Sekmes pusaudzim Andžejam ir svarīgas tikai tāpēc, lai tiktu nākamajā semestrī vai klasē, par zināšanām un to nozīmi nākotnē Andžejs pagaidām nav domājis.

Klau, jaunā valdība, ko jūs ar šo domājāt?

Šodien uzmeklēju publiski pieejamo topošās valdības deklarācijas melnrakstu, un pārliecinājos, ka tajā atrodama šāda intriģējoša frāze: "Balstoties uz mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos."

Es saprotu, ko šī frāze nozīmē, jo esmu sekojis līdzi tās tapšanai (par ko mazliet vēlāk), bet, mēģinot slēpt savus patiesos nolūkus, tās autori ir mazliet sapinušies meistarībā vai varbūt vienkārši cer, ka topošā valdība to norīs veselu un neiedziļināsies, ko patiesībā apstiprina. Taču tagad oficiāli šīs frāzes autori ir pati topošā valdība, tāpēc ceru, ka pirms valdības un šīs deklarācijas apstiprināšanas kāds no lēmējiem uzdos šādus jautājumus:

1) Kāda ir saimnieciskajai darbībai paredzētā meža platība? 

Pieļauju, ka deklarācijas autori domā mežsaimniecisko darbību, taču, kā reiz teicis mans kolēģis, nav svarīgi, kas domāts, bet kas uzrakstīts. Jāpatur prātā, ka arī teritorijās, kur mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta, cita veida saimnieciskā darbība (piemēram, tūrisms, medības, ogu un sēņu vākšana) var būt atļauta.

2) Vai jaunā valdība paredz ierobežot meža ceļu būvi?

Kā jau minēju, daļā teritoriju, kur mežsaimnieciskā darbība ir ierobežota, ir iespējama cita veida saimnieciskā darbība, taču atmežošana (t.i., meža nociršana, to vairs neatjaunojot) gan neapšaubāmi samazina meža platību. Valsts meža dienesta statistika liecina, ka 2017. gadā vien atmežoti 742 ha, lielākoties - meža ceļu un meliorācijas sistēmu būvei. Valstī kopumā to gan atsver (ja runājam tikai par platību) meža ieaudzēšana, kas veikta 1279 ha platībā. Taču interesanti, ka tieši valsts mežos gan šī bilance ir negatīva: atmežoti 545 ha, bet mežs ieaudzēts vien 84 ha.

3) Kā jaunā valdība paredz kompensēt "Rail Baltica" ietekmi uz mežu platību?

Kā liecina citi punkti valdības deklarācijā, jaunā valdība neplāno apturēt "Rail Baltica" projektu. Šīs dzelzceļa līnijas izbūvei arī būs jāatmežo lielas platības. Vai jaunajai valdībai azotē būtu apmežošanas projekts "Forest Baltica"? Vai varbūt (mež)saimnieciskajai darbībai paredzēto mežu platību saglabāt nemainīgu paredzēts, likvidējot dabas rezervātus?

Labi, labi, beidzu blēņoties un pateikšu jums, ko šī frāze nozīmē! Patiesībā tā ir vēršanās pret dabas aizsardzību un būtu jālasa: "Nepieļausim dabas aizsardzībai paredzēto mežu platības palielināšanos." Valdības deklarācijas melrakstā iedēstītais mērķis nāk no Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam, taču sākotnēji pamatnostādnēs tas tika formulēts citādi - noteikts, ka nedrīkst palielināties mežaudžu platības ar saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Vēlāk mērķis tika pārformulēts, lai skanētu mazliet skaistāk, taču doma palika, un to apstiprinātu arī godīgas atbildes uz augstāk minētajiem jautājumiem.

Pie pašreizējās mežsaimniecības intensitātes dabai atvēlēto platību īpatsvars ir acīmredzami nepietiekams. Tā turpinot, turpināsies gan īpaši aizsargājamu mežu platību samazināšanās, gan īpaši aizsargājamu meža sugu dzīvotņu degradācija, un to nemainīs vārdi "ilgtspējīga apsaimniekošana", kas deklarācijā iesprausti, lai mērķis turpināt iznīcināt Latvijas mežu dabas vērtības izklausītos mazliet pieņemamāks.



Izstrādāts izpletnis DJI droniem

Dronu pārlidojumi pār cilvēku pūļiem radījuši biežas problēmas – droni pārstāj darboties vai tiem beidzās akumulatoru enerģija, kas liek droniem iegāzties skatītājos. Tieši šī iemesla dēļ izstrādāts izpletnis, kas ļautu dronam ar mazāku ātrumu veiksmīgi nolaisties. Indemnis Parachute izstrādājuši izpletni lielāka izmēra DJI dronu modeļiem. Izpletņi aprīkoti ar sensoriem, kas sajūt drona lidošanas problēmas. Indemnis Parachute […]

TCCC svarīgākais-1

vara bungas: Vērts pasekot šim seriālam. Sākums iespaidīgs, redzēsim kā būs tālāk. TCCC-Tactical Combat Casualty Care.  “Katra situācija prasa adaptāciju” uc. aforismi

Atgādinājums par iemaņām, kuras jāapgūst katram karavīram “ALL”stabiņš zemāk.

Īsumā MARCH:

Massive hemorrhage/ intensīvas asiņošanas apturēšana,t.sk.,

  • Detect: atrast asiņošanas vietu.
  • Direct pressure: aizspiest ar roku.
  • Devices: pārsēji, apsēji, žņaugs, spiediens.

Airway control/elpošanas ceļu atbrīvošana,  (video labs atrais paņēmiens radikāli apmetot ievainoto ar seju uz leju)

Respiratory support/elpināšana,

Circulation/ asinsrites veicināšana,

Hypothermia/atdzišanas mazināšana

+head injury/ galvas traumas

4f5fd-tccc-skill-sets-by-provider-level-

80255-tccc-skill-sets-by-provider-level-

Par bitovuhu

Kā Jums šķiet, kāda raksturīpašība vieno gāzes katlu, mājas ūdenssūkni un automātiskos vārtus? Neviena no šīm ierīcēm nav remontēta par normālu likmi, normālā laikā, jo ja tās ir lēmušas noklāties, tad tas vienmēr ir ticis darīts vai nu piektdienas vakarā vai sestdienas rītā. Attiecīgi, visas šīs iekārtas manās mājās ir remontējuši “sos meistari” no ss.lv, par brīvdienu tarifu.

Anatomija

speķa kauls

Grāmata- Kerija.

Nosaukums: Kerija
Autors: Stīvens Kings
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2012
LPP: 200

Stephen KingCarrie.,1974.
Tulkojums latviešu valodā- Santa Brauča

Par grāmatu-
Kerija Vaita ir skolas baltais zvirbulis- klasesbiedri viņu regulāri apsmej, skolotāji viņu nicina. Pat mājās viņai nav miera, jo māte viņu nemitīgi šausta ar reliģiskiem pārmetumiem un sloga patrepē. Vaitu ģimenes mājā ik pa brīdim notiek neizskaidrojamas lietas- līst akmeņu lietus un pa logiem krīt mēbeles. Kerijas māte uzskata, ka Kerijā mīt velns, bet ar laiku meitene saprot, ka tās ir viņas īpašās spējas- ar prāta palīdzību pārvietot priekšmetus.
Tagad viņa vairs neļaus saviem klasesbiedriem par sevi ņirgāties, tagad viņa zina, kā sevi aizstāvēt.

Kinga daiļrade man vēl ir baltu plankumu pilna- ir lasīti tikai abi mirdzumi, Kenedija slepkavības novēršanas mēģinājums un Zaļā jūdze. Un, spriežot, pēc vājā pieprasījuma, izskatās, ka Latvijā Kinga daiļrade daudziem ir balta. Pats it kā plauktā savācu grāmatas, bet īsti nelasās. Tad nu nospriedu šī gada lasīšanas sarakstā ielikt uzreiz piecas viņa grāmatas. Tā, lai plankumi aizkrāsojas un varētu teikt, ka Kings ir lasīts. Sāku ar Kinga pirmo romānu ”Kerija”, kas daudz kur aprakstos manīts kā šausmu žanra pārstāvis (kā jau visi Kinga darbi).

Kerija Vaita ir sešpadsmit gadus veca pusaudze, kuru skolā neviens nemīl un ar viņu nedraudzējas. Arī skolotāji viņu augstu nevērtē, jo ne sportā, ne mācībās Kerija īpaši neizceļas. Toties izceļas ar savu neglīto apģērbu, pumpaino seju un trulo skatienu. Klasesbiedriem nevajag nemaz īpašus iemeslus, lai izsmietu Keriju, bet ja pēc sporta nodarbības dušā viņai sākas viņas pirmās mēnešreizes un viņa apjukusi nesaprot, ko darīt, tad klasesbiedrenēm tas ir kā saldais ēdiens- viņa tiek apsaukāta, apmētāta ar paketēm un apsmieta. Šajā gadījumā Keriju izglāba sporta skolotāja un pārdarītājām viņa pieprasīja bargu sodu- ļaut apmeklēt izlaiduma balli. Bet skolas vadība lēma savādāk- meitenēm sods ir jāatstrādā sporta pēcstundās. Kuras atteiksies, tām balle ies secen. Izlutinātā Krisa spītīgi atteicās doties uz pēcstundām un netikšanā uz balli vainoja Keriju. Viņa izstrādāja atriebes plānu, lai pazemotu Keriju. Kerijai šī pazemošana bija pēdējais piliens kausā un viņa lika lietā savas spējas, lai visam pieliktu punktu. Visam un visiem.

Viss bija jauki, viss bija interesanti. Grāmata lasās raiti, savdabīgi pasniegta- aprakstot gan notikumus, gan tā laika atmiņas, aculiecinieku stāstus un tiesu sēdes. Par to grāmatai pluss. Vēl žetons par atainotu pusaudžu nežēlību, savas rīcības seku neapzināšanu un nespēju saskatīt, ka aiz savdabības ir dzīvs cilvēks.

Diemžēl, tas arī bija viss. Vismaz man. Jo neizdevās nekādi just līdzi galvenai varonei. Ne arī saprast viņas rīcības motīvus. Arī beigu cēliens skolā likās tās nepārliecinošs un mazliet haotisks, kurā īsti nevarēja saskatīt ne šausmas, ne žēlumu, ne arī kādu atriebes plāna izpildi. Man vairāk žēlumu izsauca Kerijas māte.

Par tā šausmām, kas it kā ir romānā- godīgi sakot, tur nekā šausmīga nav. Protams, pilsētas nolīdzināšana līdz ar zemi un paprāvs skaits ar līķiem nav nekas patīkams, bet tā, ka likt šo darbu šausmu plauktiņā… nez vai.

Vienīgais, kas te varētu būt šausmu žanrā, bija asinis. Bet tās man vairāk izskatījās pēc tāda kā grāmatas simbola un vadmotīva- Kerijas mēnešreizes, Kerijas mātes sacītais par asiņu saošanu, cūku nokaušana un balles karalienes apliešana ar asinīm izlaiduma ballē. Un vēl sirds iztēlošana kā sarkanu, asiņainu muskuli.

Tā kā šausmas te nav. Šausmīgi notikumi te gan ir, bet ne šausmas.

Savelkot kopā visas domas, jāsaka, ka grāmata ir nedaudz virs vidējā- lasīt var, bet citēt te nav ko. Varbūt var pat sākt iepazīt Kinga daiļradi ar šo darbu, tik sacerēties uz kaut ko īpašu nav vērts- vienkāršs stāsts par meiteni, kurai sākās mēnešreizes un, kura nolēma savai telekinēzei izslēgt kontroles pogu.

Grāmatas vērtējums: 6/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.