nekur.lv

Novērojums – pēc 10 nosūtītajiem CV tikai viena, varbūt divas darba intervijas. Kā norāda CV sagatavošanas eksperte Rudīte Nīcgale – tā tam nevajadzētu būt. Ja cilvēks ir atbilstošs un CV sagatavots pārdomāti un atbilstoši mūsdienu biznesa vajadzībām, uz katru nosūtīto CV vajadzētu būt gandrīz arī vienam uzaicinājumam uz interviju.

 Barona street scene

INTERACTIVE MAP OF PHOTORIGA.COM PLACES

Ja vēlaties ātri atrast izeju no sarežģītām situācijām un atrast problēmu cēloņus, iespējams, ka jums noderēs šie daži padomi, kā attīstīt analītisko domāšanu! Kas ir analītisks domāšanas veids Cilvēkiem piemīt vairāki domāšanas veidi, tomēr viens no tiem vienmēr dominē pār pārējiem. Analītiska domāšana ir konsekventa. Cilvēki, kuriem šis domāšanas veidsLasīt vairāk →

The post Kā attīstīt analītisko domāšanu appeared first on Hitnet.lv.

 Ja kādam vēl nav skaidrs, tad apskaties miršanas cēloņu statistiku no SPKC un padomā ar kādu slimību ir visdrošāk slimot un mirt. Oficiāla statistika https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/iedzivotaju-naves-celonu-statistika-2020_janv-junijs.pdf

vara bungas:  Ženēvas konvencijas I – IV ir 100+ gadus vecas  un ir kļuvušas  arhaiskas. Mainoties karadarbības paražām mepieciesamas jaunas vienošanās, tas ir objektīvs fakts. Tajā paēša laikā post-patiesības laikmetā mēs redzam, ka nekādiem straptautiskiem līgumiem nav spēka, ja vajadzēs no tiem izstāsies, tos pārkāps aci nepamirkšņot, pārkāpumus nokamuflēs ar meliem vai noliegs, no soda neviens nebaidās un nav arī kam saukt vainīgos pie atbildības.  Tomēr nebūtu slikti, ja galvenie morāli ētiskie un tiesiskie modernās karadarbības principi tiktu izstrādāti un publicēti karavīru zināšanai. Tālākais tad būtu katra paša ziņā.

[..] Can the law of armed conflict—a sometimes nebulous body of international law developed incrementally over centuries through both custom and treaty—keep up with the unprecedented pace of development in military technology and weaponry? Reports that may seem like science fiction detailing technological breakthroughs are all around us. Global powers are infiltrating the civilian electrical power grids and other critical infrastructure of potential adversaries, perhaps in part to prepare opportunities to deploy cyber weapons in a future armed conflict. Artificial intelligence algorithms designed to engage in air warfare have begun competing with, and perhaps one day will surpass, human military pilots. Weapons that have existed for decades are rapidly developing more effective capabilities, for example, missiles that travel far faster than sound and thus perhaps require defense systems that detect and respond more quickly than humans.[..]

avots

J.Rozalski

If you are looking for profesional Safety diver in Latvia for your filming project, you are on the right place. We are largest dive centre “Daivings.lv” in Latvia and we have diving instructor, also professional cinematographer, and Master Scuba Diver Traiver as Safety Diver.

Specialised Diving services for Film and TV companies

We are fully equipt team with trained diving professionals in the water with your filming crew, support team and supporting actors.

Safety divers and diving technicians perform a wide variety of underwater jobs, both in seas and in fresh water, using diving underwater breathing equipment. The jobs include safety diver jobs, work for filming crew, stuntman, building and repair of foundations and other underwater construction, underwater drilling, and other underwater service.

To work as Safety diver in Latvia

We also teach new safety divers. The PADI Public Safety Diver Specialty course gives you a solid foundation to build upon and teaches you both surface and underwater skills that you may need on the job. We also have PADI Platinum grade Elite instructor in our Diving team.

We have worked successfully with Government agencies, CNN, Bacardi, Discovery Network, National Geographic, Volkswagon, Volvo and many, many more. It’s all in the budget, crews and stories we put together with you. Let’s face it, after 15 years of diving and we’ll show you how to give them something new.

Safety diving practices in Latvia

Dive centre “Daivings.lv” brings together a selection of diving industry professionals and recognized talent in underwater film and television. Our mission is to bring you the tools and talent you need within the desired time frame and budget, and give you tangible results for any underwater filming project you have in mind.

Safety diving for filming

We source dive crews of any size, design and fabricate stage set, source vessels and develop complete underwater dive sites all tailored to your specific needs and requests. We can also act on a consultation basis providing you with qualified diving and professional experts when you need them for any underwater project.

Filming production support means that your expenses go further and you have the professional diving crews, the gear, and the local expertise that you need to get the job done. We also have budget minded staff and a relaxed can-do attitude towards shoots. Dive centre “Daivings.lv” is our main business and we take it seriously.

Book your professional safety diver in Latvia, by phone/WhatsApp 22077202.

Kam ir laiks, tas atrod, – šodien gribas sacīt "kas meklē, tas atrod" vietā. Esmu pasākusi valkāt divus rokaspulksteņus – vienu ejošu un vienu neejošu. Par vakardienu: mēs atradām jūru, jo mums bija laiks. Par virzienu pārliecinājāmies, to uzjautājot kādai ceļā sastaptai sievietei. Sastapt ceļā var, tikai ceļā esot. Un tas ir skaistākais, kur būt. 

"Šī ir viena no retajām vietām Latvijā, kur es vēl neorientējos," teica Toms. "Un sevī? Vai tu orientējies sevī?" es varēju pajautāt, bet tā vietā pajautāju, vai viņš ir bijis Krāslavā. "Ne Krāslavā, ne Kārsavā," viņš atbildēja. Tikmēr Madara atbildēja, ka, viņasprāt, Krāslava ir ļoti gleznaina. "Jā," – es varēju tikai piekrist, kamēr mēs maldījāmies, lai atrastu gruzīņu ēstuvi. Pirms jūras vienmēr labāk ir paēst. Un paklausīties dzejoļos, kas sasēdušies pie blakus-galdiņiem. Dzejoļi visbiežāk atrodas tieši ārpus mājas – mēs nosecinājām. "Jāpaceļ tikai pakaļa no dīvāna," – teica Toms. Vai varbūt "dīvāna" viņš neteica. 

Vēl Toms lasīja anekdotes no kafejnīcā atrastā "Kas jauns" izdevuma. Man gandrīz visas likās smieklīgas, bet pie daļas droši vien bija vainīgs vīns, jo nebija jau nemaz tik smieklīgi. Madara sacīja, ka mūs ar Tomu varētu nofilmēt filmā par diviem spiegiem-dzejniekiem. "Esmu ar mieru," es teicu, bet nezinu, vai Toms dzirdēja. Gaidot ēdienu, Madara mēģināja uzminēt pie blakus galdiem esošo cilvēku radurakstus/radniecību jeb kurš kuram ir kas. "Minēt – tā ir dzīve," es nodomāju. Un, par laimi, nekur nesteidzos. Nekur man nevajadzēja tai vakarā būt. Tāpēc varēju būt jebkur. Gruzīņu kafejnīcā, pēc tam pie jūras, pēc tam atkal ceļā un ceļā. 

"Līdz kurai vietai Zasulaukā jums vajag," – vaicāja taksometra šoferis. "Līdz stabam, pie kura pieķēdēts velosipēds," atbildēja Madara. Es ilgi smējos un teicu viņai, ka to es noteikti atcerēšos. Un, re, es tiešām atceros. Bija vēl kaut kas, ko es solīju atcerēties. Labāk ir nesolīt, – to es secināju jau bērnībā, bet tā arī neesmu to iemācījusies.

Vēl tajos laikos, kad es dzīvoju Rīgā, man šķita, ka es nedodu ne sūdu, un zinu, kā nedot sūdu.

Tad pārcēlos uz laukiem, un sapratu, ka laukos nedod sūdu tā, kā pilsētā ne jausmas nav, kā nedot ne sūdu.

Nu ko, pilnīgi nopietni, kungi?

Nu labi, Aizputē reizēm bija sajūta, ka viņi nedod sūdu citā līmenī, bet es to tad skaidroju ar to, ka Kurzeme… Bet nu labi, sāksim no sākuma.

Visi cilvēki, reizēm, kaut kādā mērā dod sūdu. Tātad varam pieņemt, ka vidēji viens cilvēks pasaulē dod 1 Pasaules Sūdu, 1PS, teiksim, mēnesī. Protams, ka tie lielumi mainās tālāk, jo Eiropā cilvēki dod daudz vairāk sūdu, nekā kaut kādā Kubā vai Austrālijā. Bet arī tas vēl nav limits – ja vidēji Eiropā cilvēki dod 1 Eiropas Sūdu, 1ES, tad vecā Eiropa noteikti dod vismaz 5ES mēnesī, kamēr bijušās Varšavas pakta valstis dod labi ja 0.2ES, un tas, kas notiek tur, otrpus Itālijas krastam, kur Bregovičs bija, tur vispār 0.095ES būtu limits.

Bet mūs interesē Baltija. Neesmu pārbaudījis statistiku, bet šķiet, ka leiši varētu dot 1.2 Baltijas sūdu, BS, mēnesī, igauņi 0.8BS (mēnesis par īsu, nepaspēj vienkārši), un latvieši tad 1, tīri tā, lai izlīdzinātu rezultātu. Arī tas gan vēl nav viss.

Redzi, vēsturiski Kurzemē ir doti 0.5 Latvijas sūdus mēnesī, tipo “Ai, pofig, ņemam laivu un laižam uz Zviedriju kādam sadot štangā un paņemt vienu štengro,” savukārt Latgalē deva 0.4 sūdus mēnesī, jo “Katru dienu var lācis iznākt no meža, tāpēc ņem rokās mietu un nedod ne sūdu.” Vidzemē deva, minēšu, aptuveni 0.95 sūdus mēnesī, un Zemgalē 0.7 – jo maizes daudz un ko tur nervozēt, un, ja atnāks leiši pāri robežai, takš uzcienās ar čīzīti un ar Omnivu nosūtīs atpakaļ. Savukārt Rīgā, tur bija tik daudz vāciešu, ka praktiski vecā Eiropa. Līdz ar to, lai vidējā Latvijas sūdu došana notiktu 1LS apmērā, Rīgai nācās dot 2.45 sūdus mēnesī. Auč.

Un tas, pa lielam, tā arī turpinās. Rīgā izpirka tualetes papīru un griķus? Laukos visi turpina ēst čikinu, zivju pirkstiņus, saldējumu un siļķi, un nedod ne sūdu. Rīgā visi staigā maskās un baksta visus ar divmetrīgu mietu? Laukos visi turpina skaldīt malku, art laukus un nedot ne sūdu. Tagad, tā dzirdēju, ievēlēja jaunu domi, dodot daudz sūda par visu procesu. A pie mums – uztaisīja ceļu uz Baldoni, uztaisīja ceļu caur Vecumniekiem un tagad taisa arī ceļu no manas mājas uz dzelzceļu, nedodot procesā ne sūdu.

Un, ja turpinām iet uz mikrolīmeni, tāpat arī mājas ietvaros tas notiek.

Kabinetā, kur man ir 40h/nedēļā saite ar pasauli, es dodu sūdu par daudzām lietām – globālo tirgu, Baltijas tirgu, kiberlietām un visādām programmām. Tālāk no kabineta ēdamistabā, kur es vakaros sēžu datorā, iepērkos un rakstu blogus, es dodu sūdu reizēm par dažām lietām – ja kaut kas nav veikalā, vai piegāde nenotiek vai tā. Un ārā, kur ir jānostaigā ar pļaujmašīnu vai jāsadedzina kaut kas reizēm, es dodu 0.3 kabineta sūdus, maksimums, un reizēm pat ne tos.

Gribi piemēru?

Ziemā, teiksim, mēs izdomājām cept šašļiku. A līst, kā jau decembra vidū pieņemts. Kā domā, ko mēs darījām? Mēs nedevām ne sūdu, vienkārši uzstellējām virs grilla jumtiņu un regulāri mainījām jakas, ne tāpēc, ka mode cita, bet tāpēc, lai sausas. Un par modi mēs vispār nedevām ne sūdu.

Piemērs 2 – dārzam jau pavasarī derētu govju mēslus… Tagad ir rudens, un tur joprojām ne sūda to mēslu nav – jo neviens nedod ne sūdu. Nu labi, patiesībā mēs arī neesam īpaši iespringuši prasīt to sūdu.

Lūk, tā. Nekur nedod ne sūdu tā, kā laukos nedod ne sūdu.

Nu varbūt Vytautas mārketinga nodaļa arī nedod ne sūdu, tas gan.

Būtiska piebilde par lingvistiku – tikpat labi var lietot arī “nedot ne pišu“, bet es kaut kā sāku domāt no tā pirmā varianta un tā arī aizgāju. Šie abi ir +/- identiski, nu, atskaitot to dārziņa variantu…

Waze beidzot pievieno vienu no visnoderīgākajām Google Maps un Apple Maps funkcijām: braukšanas joslu norādes. Funkcija, kas tagad pieejama Google īpašumā esošās navigācijas lietotnes beta versijā, iesaka, kādā joslā jums vajadzētu atrasties, piemēram, iebraucot vai izbraucot no automaģistrāles. Tas ir noderīgi arī, ja pārvietojaties sarežģītos krustojumos vai lielceļu apvienošanās vietās.

Cilvēkiem, kas bieži nebrauc pa šādiem specifiskiem maršrutiem vai kas sēžas pie stūres reti, joslu norādes varētu būt īpaši noderīgas. Tā var gan pārliecināties, ka atrodaties pareizā stāvoklī, gan sekot paredzētajam maršrutam uz ekrāna. Tagad šīs parocīgās joslu norādes būs pieejamas arī Waze.

Waze šodien paziņoja arī par vairākām citām jaunām funkcijām. Ceļa izvēles ieteikumos, kas tiks ieviesti nākammēnes, tiks parādīta personalizēta informācija, kas iegūta no citiem jūsu veiktajiem braucieniem vai vietām, uz kurām nesen ir braukts, piemēram, cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai varētu nokļūt darbā.

Nākamajā mēnesī tiks ieviesti arī jauni satiksmes paziņojumi. Tie paziņos par agrāku došanos ceļā, ja Waze atklās satiksmes plūsmas palielināšanos jūsu iecienītākajos un biežākajos galamērķos, un reizē arī izplānos braucienu, lai nebūtu jāstāv sastrēgumos. Turklāt Waze pievienos iespēju piekļūt Amazon Music tieši no Waze audio atskaņotāja.

Saistītie raksti:

The post Waze beidzot ievieš braukšanas joslu norādes appeared first on Datuve.

Paulas Čurkstes (LETA) attēls

Šobrīd, 17.30 sākas tiesas sprieduma izpilde pieskaitīt Rīgas domes vēlēšanu iznākumiem 74., 97. un 144. vēlēšanu iecirknī iepriekš par nederīgām atzītās vēlēšanu aploksnes. Atļaušos izteikt savu prognozi, kāds būs aplokšņu saturs un kas no tā mainīsies vēlēšanu iznākumos. Sākumdati ir tādi:

Uzreiz skaidrs, ka nemainīsies kandidātu sarakstu tikšana Rīgas domē: ZZS pārāk tālu zem 5% barjeras un JKP pārāk tālu virs, lai kas mainītos.

Lai mainītos vietu sadalījums starp kandidātu sarakstiem, vispirms jāatrod, kuŗš saraksts ir pirmais rindā uz mandāta zaudēšanu. Pašvaldību vēlēšanu likuma 41. panta kārtībā pēdējo, 60. Rīgas domes deputāta vietu dabūjusi “Saskaņa”. Vairākiem citiem sarakstiem pietiktu ar 661 balsi (pieskaitāmo aplokšņu kopskaits), lai atņemtu mandātu “Saskaņai”:

• “Vienotībai” vajadzētu 320 balsis vairāk;
• Krievu savienībai 162 balsis;
• JKP 371;
• GKR 618.

Bet! Lai ieskatāmies, cik tāds balsu skaits ir īpatsvarā no 661, un lai salīdzinām to ar minēto kandidātu sarakstu labāko sniegumu jebkuŗā Rīgas iecirknī:

Diezgan bezcerīgi. Turklāt šie skaitļi balstās pieņēmumā, ka pieskaitāmās aploksnēs neviens nav balsojis par “Saskaņu”! Atļaušos tomēr prognozēt, ka šais Sarkandaugavas, Purvciema, Pļavnieku aploksnēs būs gan balsis par “Saskaņu”, turklāt trīsciparu skaits. Bet līdz ar “Saskaņas” balsu augšanu aug arī balsu skaits, kas papildus jāgūst citiem, lai atņemtu tai mandātu. Un tam ir savas robežas. Piemēram, ja “Saskaņa” saņemtu 178 papildu balsis (26,9% no 661), vienīgā iespēja “Vienotībai” paliktu gūt 483 balsis jeb 73,1%, bet pārējie saraksti nedrīkstētu dabūt vispār nevienu balsi.

Tāpēc prognozēju: balsu pieskaitīšana nemainīs vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem.

Bet ievēlētos deputātus kandidātu sarakstu iekšienē?

Līdzšinējos vēlēšanu iznākumos viegli aplēst, cik balsu kuŗā sarakstā vajag pirmam neievēlētam kandidātam, lai apsteigtu pēdējo ievēlēto:

• AP/P — 9;
• “Saskaņa” — 9;
• “Vienotība” — 90;
• NA/LRA — 90;
• GKR — 93;
• LKS — 53;
• JKP — 165.

Deputātu maiņas iespēja ir reāla AP/P un “Saskaņas” sarakstā. Nesaku, ka tā notiks, bet tas ir iespējams. Tiesa, apskatāmos trijos iecirkņos vēlēšanu naktī saskaitītās derīgās vēlēšanu zīmēs kandidātu balsu skaits nerāda nozīmīgu pirmā neievēlētā AP/P un “Saskaņas” kandidāta pārvaru pār pēdējo ievēlēto. Vairāk iespējama ir kandidātu secības maiņa kādā sarakstā vispār, kas var kļūt nozīmīga vēlāk, paildzinātā Rīgas domes pilnvaru laikā mainoties deputātiem un mandātam nonākot zemāk sarakstā. Piemēram, NA/LRA sarakstā šobrīd pirmo neievēlēto no otrā neievēlētā šķiŗ trīs balsis.

Nobeigumā par pieskaitāmo aplokšņu domājamo saturu. Svarīgas divas lietas: iecirkņa vēlētāju sastāvs un balsošanas laiks (iepriekšējā vai vēlēšanu dienā). Sarkandaugava, Purvciems un īpaši Pļavnieki ir visai pārkrievoti. Ievērojot izteikto etnisko balsojumu Rīgā, var gaidīt augstāku krievu partiju puduŗa (S, GKR, LKS) īpatsvaru un zemāku latviešu partiju puduŗa (AP/P, JV, NA/LRA, JKP) īpatsvaru par Rīgas caurmēru. Otrkārt, iepriekšējo balsošanu vairāk izmanto latvieši. 2017. gadā, kad atsevišķi iecirkņi bija pavirši aizzīmogojuši iepriekšējās balsošanas kasti, pat izdevās precīzi noskaidrot, cik lielā mērā atšķiŗas iepriekšējā balsošana no vēlēšanu dienas. Šogad šī īpatnība ir vēl izteiktāka nekā 2017. gadā: pirms vēlēšanu dienas nobalsoja ~30% balsstiesīgo latviešu un ~10% balsstiesīgo krievu. Ievērojot abus apsvērumus, prognozēju:

• 144. iecirknī, kur pieskaitīs iepriekšējās balsošanas aploksnes, to saturs būs jūtami latviskāks par vēlēšanu dienas balsīm, kur bija fotofinišs starp AP/P 24,8% un “Saskaņas” 24,4%. Puduŗu iekšienē “Vienotības” un NA/LRA pieaugums varētu būt straujāks par AP/P (jo AP/P bija nelatviskākais latviešu saraksts), savukārt līdzīgu pretēju cēloņu dēļ “Saskaņas” un LKS sarukums straujāks par GKR;
• 97. iecirknī, kur pieskaitīs vēlēšanu dienas aploksnes, to saturs būs krieviskāks par jau saskaitītām balsīm, bet atšķirība nebūs tik liela, cik 144. iecirknī (jo tur dalījums ir precīzi iepriekšējā un vēlēšanu dienas balsošanā, bet te derīgās balsīs jau ir lielākā daļa vēlēšanu dienas balsojumu). Atturos prognozēt, vai “Saskaņa” pieskaitāmās aploksnēs būs 1. vietā, ja šobrīd derīgās balsīs AP/P 25,4% un “Saskaņai” 18,8%;
• 74. iecirknī pieskaitāms vismazāk aplokšņu, tāpēc to saturs var visvairāk stochastiski (nejauši) svārstīties. Varētu prognozēt, ka saturs būs krieviskāks par jau saskaitītām derīgām balsīm. Tā kā šie ir Pļavnieki, “Saskaņai” te varētu būt visaugstākais īpatsvars, augstāks par šībrīža 34,9%, tātad vismaz 13 balsu.

Laiks rit ātri, un jau tuvākās stundās varēs redzēt, cik trāpīgas bijušas manas domas.

Facebook saka, ka tā pirmās “viedās brilles” nonāks pie patērētājiem jau nākamgad. Facebook Connect konferences atklāšanas galvenajā paziņojumā izpilddirektors Marks Zukerbergs skaidroja, ka tas būs zīmola ‘Ray-Ban‘ produkts un tās būs pilnībā virtuālas. Nav skaidrs, kādas funkcijas būs ierīcei, taču Facebook ir apstiprinājis, ka brilles netiks klasificētas kā paplašinātās realitātes (AR) ierīce un tajās nebūs nekāda veida integrēta displeja. Tas liek domāt, ka šis produkts varētu būt tuvāks, piemēram, Snap Spectacles vai varbūt Amazon Echo Frames.

Facebook saka, ka patērētāju viedās brilles būs solis uz priekšu tā vispārējā darbā ar AR. Tas tagad ietver eksperimentālā pētījuma prototipu, ko sauc par Project Aria, kas drīzāk izskatās pēc pilnvērtīgām AR brillēm. Facebook saka, ka sākot ar šo mēnesi uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem sāks pārbaudīt Aria reālajā pasaulē. Tiks spriests par tādiem lieliem jautājumiem kā privātums, video ierakstīšana un dizains.

Uzņēmums gadiem ilgi ir runājis par plāniem būvēt AR ierīces, kas līdzinās standarta brillēm, un tagad uzņēmums sadarbojas ar ‘Ray-Ban‘ ražotāju EssilorLuxottica, lai izstrādātu savus pirmos patērētājiem paredzētos viedo briļļu rāmjus.

“Mēs aizrautīgi pētām ierīces, kas cilvēkiem var piedāvāt labākus veidus, kā sazināties ar sev tuvākajiem. Valkāšanas ierīcēm ir potenciāls to panākt. EssilorLuxottica mums ir tikpat ambiciozs partneris, kurš aizdos savu pieredzi un pasaules klases zīmolu katalogu pirmajām patiesi modīgajām viedajām brillēm,” teikts Endrjū Bosvorta, Facebook Reality Labs nodaļas viceprezidenta paziņojumā.

Pašreiz nav sīkākas informācijas par to, kā tiks sauktas Facebook iespējamās AR brilles, kā tās izskatīsies ārpus Aria prototipa vai cik tās varētu maksāt (vai par to, cik maksās ‘Ray-Ban‘ izstrādātās viedās brilles).

AR un viedās brilles

Pēdējos gados AR un viedās brilles, kas izstrādātas, lai izskatītos pēc standarta brillēm, ir kļuvušas arvien izplatītākas. Tādi uzņēmumi kā North (tagad pieder Google) un Nreal ir izstrādājuši diezgan iespaidīgas ierīces. Tikmēr visi lielākie tehnoloģiju giganti – tostarp Amazon, Apple, Google, Intel un citi – vai nu jau ir izlaiduši kādu ierīci viedo briļļu vai AR kategorijā, vai arī aktīvi strādā pie tā.

Pēdējo mēnešu laikā Facebook ir bijis diezgan atklāts par darbu, kas nāk no Reality Labs. Grupa tika izveidota 2018. gadā, lai strādātu ar eksperimentāliem projektiem, piemēram, Facebook smadzeņu saskarnes projektu, futūristisko AR briļļu dizainu un citiem darbiem, kas var ietekmēt produktu attīstību Oculus, Portal videokonferenču komandā un citās grupās.

Uzņēmums šī gada sākumā atklāja prototipa dizaina attēlus par to, kā nākotnē varētu izskatīties hibrīdas AR-VR ierīces (iespējams, Project Aria versija). Turklāt pagājušajā gadā Reality Labs nodaļa iegādājās neironu saskarnes startup uzņēmumu CTRL-Labs.

Facebook arī detalizēti izklāstīja kādu projektu pagājušā gada Oculus Connect konferencē. Tas tiek dēvēts par Live Maps. Pēc uzņēmuma domām, tā būs neatņemama sastāvdaļa, lai palīdzētu cilvēkiem izmantot AR brilles reālajā pasaulē, palīdzot apvienot virtuālitāti un realitāti. AR brilles varēs “lejupielādēt jaunākos datus no 3D kartes un pēc tam tikai noteikt izmaiņas – piemēram, jaunus ielu nosaukumus vai jaunas stāvvietas izskatu, un ar šīm izmaiņām atjaunināt 3D karti”.

Saistītie raksti:

The post Facebook pirmās ‘viedās brilles’ no Ray-Ban appeared first on Datuve.