Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1544 avoti)
Šis ir pēdējo 24 stundu tops. Vēlies apskatīt topu par pēdējām 7 dienām?
Ja esi interesējies par šo tēmu, tu noteikti jau būsi pamanījis pat vairākus šai problēmai vēltītus risinājumus, un tomēr visbiežāk šīs metodes īsti nav piemērotas reālajai dzīvei. Nu kaut vai šī metode, kas ierosina...
The post Piecas reālas pazīmes, kā atšķirt īstas krūtis no silikona krūtīm appeared first on Hitnet.lv.
Starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā gada laikā internetā iepirkušies 79% interneta lietotāju no Latvijas un tas ir par 5% vairāk nekā pērn. Vienlīdz aktīvi internetā iepērkas gan sievietes (53 procenti), gan vīrieši (47 procenti), savukārt gandrīz puse jeb 48 procenti no visiem lietotājiem, kas mēdz iepirkties internetā, ir vecumā no […]Panika? Kas gan var noiet greizi publicējot savu bildi internetā(?).
Maz zināma ir Google politika attiecībā uz Android dublējumkopiju uzglabāšanu – Google uzglabā Android dublējumkopijas tikai divus mēnešus. Ja Android dublējumkopija netiek divus mēnešus izmatota, piemēram, lietotājs īslaicīgi pāriet uz iPhone vai dumbphone, tā tiek dzēsta no Google Drive Backup mapes. Android dublējumkopija satur informāciju par ierīces iestatījumiem, Wi-Fi parolēm, uzstādītajām lietotnēm u.tml. Šobrīd tāda pati datu dzēšanas politika tiek piemērota datoru rezerves kopijām, […]Plānā ir nodot maju šogad un samazināt procentu maksājumu par 0.5%. Visas lietas man no listes itkā ir, izņemot skursteņus un elektrību (tā vispār nav pat kustināta).
Lai nodotu eksplotācijā nepieciešams:
Uzzvaniju uz Ugunsdzēsēju biedrību un sarunāju, ka kādu vakaru atbrauks un sarakstīs papīrus.
Atbrauca Ivars, izstaigājām un parādīju situāciju. Aprunājāmies. Lika padomāt vai tomēr vajadzīgi skursteņiem jumtiņi, jo tas bremzē dūmu un no viņiem var pilēt uz jumta netīrumi. Tas vajadzīgs tādiem skursteņiem kurus regulāri nekurina, piemēram, sezonālā apdzīvošanā. Nesen vēl dzirdējām, ka Latgalē izlijuši 160l uz m2 diennaktī – tas būtu D160 skurstenī 3.2l lietus ūdens kurš visticamāk paspētu tikai samitrināt čaulu un viss. Viela pārdomām:) Akta pilnais nosaukums: Apkures ierīce, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts. Kontakti baltajā sarakstā.
Logitech MX Master datorpele ilgu laiku tika aprunāta kā viena no labākajām opcijām priekš kreatīviem cilvēkiem un profesionāļiem. Un tagad kompānija beidzot ir izstrādājusi tastatūru, kuras standarti atbilst MX sērijas datorpelēm – Logitech Craft. Izņēmums ir jaunais Craft tastatūras kreatīvais ievades slēdzis – tā ir liela, pelēka poga, augšējā, kreisajā stūrī. Tas ir kā mazāks […]
Ar ko man kādreiz asociējās vārds Prestigio? Ar pie lielveikala kases iegādājamu, relatīvi lētu, bet gandrīz nelietojamu planšetdatoru. Šobrīd Prestigio ir aptvēris, ka Eiropas un Krievijas tirgu nevar “paņemt” tikai ar lētām metodēm, un ik pa laikam tiek izlaisti tiešām interesanti produkti. Šoreiz apskatam saņemts varbūt arī ne pats ātrākais klēpjdators, tomēr man to gribētos […]
Japāņi ir viegli atpazīstami ar savu elektroniku, it īpaši PSRS bērniem, kam pirmās asociācijas ar Japānu būs tieši tādēļ. Auto industrijā uzlecošās saules zeme ļoti neiepaliek, tomēr, izvēlīgajiem eiropiešiem izdabāt nav nemaz tik viegli, vācu ražotāji ir pamanījušies uzspiest uz pareizajām izvēles pogām. Diskusijas pamatā gan ir par un ap auto komplektāciju. Japāņu auto ražotāji […]Pārgājiens uz Trolltungu (Troļļa mēli) ir viens no populārākajiem Norvēģijā. Pārgājiena mērķis ir sasniegt klintsakmeni, kas izslējies no apkārtējiem kalniem un atgādina milzīgu troļļa mēli. No tās galiņa līdz apakšā esošajam ezeram ir gandrīz 700 metrus garš kritiens, kas padara šo dabas veidojumu īpaši dramatisku.
Lai sasniegtu Trolltungu un atgrieztos atpakaļ, jāveic 27 kilometrus garš kāpiens kalnos. Mūsu mērķis bija šo pārgājienu baudīt divas dienas – pirmajā dienā sasniegt Trolltungu un pieveikt nedaudz no atpakaļceļa, lai varētu uzcelt nakstsmītnes zaļā ieplakā ar skaistāko skatu.
Uzkāpšana uz šī akmens bluķa likās pavisam stabila. Tomēr arī pievakarē bija izveidojusies cilvēku rinda, kas vēlējās tipisko bildi ar sēdēšanu uz pašas klints maliņas.
Uz Trolltungu gājām Jūlija beigās, un ģērbāmies vairākās kārtās. Kalnu pakājē bija īsta vasara, un kāpiens kalnā nepavisam nelikās vēss. Pēc dažiem kilometriem apkārt parādījās arvien plašāki sniega laukumiņi. Netālu no Trolltungas vējš kļuva arvien stiprāks, un te jau noderēja arī ziemas jaka. Naktī temperatūra sasniedza apmēram +2 grādus, un es priecājos, ka mēs negulējām pie pašas klints malas, kā Kjeragbolten.
Vēl es priecājos par līdzpaņemtajām nūjām. Tā kā mugursomā līdzi bija telts, guļammaiss, maiņas drēbes, pārtika un dzeramais, manas kājas bija diezgan pārsteigtas par manu vēlmi tik tālu stiept smagumus līdzi. Nūjas deva atbalstu, kā arī papildus drošību brīžiem, kad zaudēju līdzsvaru uz kustīgiem akmeņiem. Arī pārgājienu zābaki ir tiešām nepieciešami šādam kāpienam. Krosenes diez vai būtu izturējušas ķeršanos aiz akmeņiem, un tās būtu slīdējušas mitrākās vietās.
Man arī patika ceļojuma organizatoru stratēģija uz populārām tūristu vietām iet laikā, kad tajās ir mazāk cilvēku. Un papildus bonuss – brokastis var ēst ar skatu uz milzīgiem, sniegotiem kalniem un ziliem ezeriem.
vara bungas: It kā elementāri XX gadsimtam, bet XXI dažiem var iestātie #error , pat tad, ja ir pieejamas visas sastāvdaļas. Manuprāt svarīgi atcerēties, ka 1 kg miltu “slapjo” raugu pievieno kā apmēram 3%, bet sauso raugu 1-2% apmērā no miltu masas. Ūdeni lej klāt nedaudz vairāk kā puse no miltu masas.
Tā kā ļoti daudzi zina to, ka es bieži dzīvojos Berlīnē, tad ļoti bieži saņemu jautājumus vai tieku satagota visādos ierakstos ar jautājumiem, par to, kur, ko un kā labāk Berlīnē.
Par Berlīni es varu runāt stundām ilgi, kamēr citiem apnīk, nav šaubu, bet visbiežāk šie jautājumi ir tādi uz kuriem pat man apnīk atbildēt, tāpēc sen briedu un nu beidzot nobriedu, tos apkopot vienā ierakstā, lai katru reizi nav jāraksta viens un tas pats.
Ko ņemt vērā pirms došanās uz Berlīni?
Vāciešiem joprojām ir bail no 21. gadsimta un tāpēc nepatīk bezskaidras naudas norēķini. Iesaku apbruņoties ar naudasmaku pilnu papīra naudas un smagu monētu. Šobrīd, salīdzinot ar sešus gadus vecu pagātni, situācija jau ir uzlabojusies un ar karti var maksāt visos lielākajos iepirkšanās centros, apģērbu veikalos un pārtikas veikalos, bet mazos bāriņos un kafenēs, mazās dizaina bodītēs un hipsteru ūķīšos var pilnībā aizmirst par norēķināšanos ar plastikāta gabaliņu.
Iesaku sarūpēt naudu arīdzan mazākos nominālos, jo, piemēram, daudzi Berlīnes sabiedriskā transporta biļešu automāti nepieņem 50 EUR banknotes.
Berlīnē svētdienās slēgts ir pilnīgi viss, izņemot kafejnīcas, muzejus, mākslas galerijas, Späti un labi noslēptus dažus pārtikas veikalus Berlīnē. Viens no tiem, vieglāk atrodamais, ir Ullrich zem Zoo stacijas sliedēm. Šis veikals reizēm ir pamatīgi izglābis, kad priekšā iekrīt vairākas brīvas dienas (jā, arī svētkos (Lieldienas, Ziemassvētki, citas Vācijā svinamās dienas) veikali ir ciet). Un neskatoties uz šo – svētdienas ir superīgākās dienas Berlīnē.
Jā, jā, jā, jā tā ir patiesība – Berlīnē tiešām var dzert alu uz ielas. Un vīnu. Un degvīnu. Un visu citu. Pilnīgi normāla aina ir darba dienas vakarā redzēt vīriešus uzvalkos, ar portfelīšiem rokās, kuri brauc metro mājup un dzer alu.
Berlīnē ļoti daudzi runā angliski un brīžiem ir grūtāk pat saklausīt vācu valodu. Tā kā vācu valodas nezinātājiem nav par ko satraukties. Berlīne noteikti arī nebūs vieta, kur braukt meklēt “vācu kultūru”. Berlīne un Vācija ir teju diena pret nakti.
Berlīnei nav viena izteikta pilsētas centra. Tai drīzāk ir vairāki mazāki centri, bet būtībā -Berlīne ir viena no retajām pilsētām pasaulē, kurai nav nedz izteikta pilsētas centra un vispār nav vecpilsētas.
Berlīne ir sadalīta trīs zonās – A, B, C. Viss svarīgākais Berlīnē ir pieejams A zonā, kuru ieskauj Ring jeb Ringbahn piepilsētas vilciens, kurš stundas laikā apbrauc apkārt visai A zonai. Dzīvot ārpus ringa jau vairs neskaitās stilīgi, bet C zona jau vispār ir lauki. Vienīgais, kas ir svarīgākais C zonā – Schönefeld lidosta.
Kad ir piemērotākais laiks, lai brauktu uz Berlīni?
Kā jau teju visur Eiropā – pavasaris, vasara, agrs rudens.
Berlīneriem ļoti patīk sēdēt ārā un būt dabā – kafejnīcu terases (vai trīs nolikti ķeblīši uz ielas), parki, zālieni, viss, kur var siltā laikā pasēdēt ārā, būs pilns.
Pats skaistākais laiks, kad būt Berlīnē ir pirmajās RIKTĪGI siltajās pavasara dienās, ko, protams, ir teju neiespējami notrāpīt, ja nedzīvo tur uz vietas. Šajās dienās visi berlīneri ir kā nojūgušies no tā, ka BEIDZOT var sēdēt ārā, var grillēt parkā, dzer aliņu, spēlēt bumbu, spēlēt kārtis, spēlēt ģitāru, sauļot degunus. Tas brīdis Berlīnē ir teju vai neaprakstāmi maģiski skaists.
Vasara ir vasara, protams (ja vien tā nav kā 2017. gada vasara, kad visu laiku līst un līst, un līst). Toties, ja gribas urbānāku zelta rudeni nekā Siguldā, tad droši var braukt uz Berlīni. Reizēm pat oktobra sākumā tur mēdz būt +17 un vairāk, smuki spīd saule un visas ielas klāj nobirušās rudens lapas, jo Berlīnē tās no ielām neviens nenovāc.
Lai arī svētdienas ir dienas, kad Berlīnē viss ir slēgts, es ieteiktu ceļojumu plānot tā, lai tieši ietvertu tajā svētdienu. Svētdienas ir foršākās dienas Berlīnē – visur viss notiek, tirdziņi, koncerti, ielu muzikanti un mākslinieki, branči, izstādes, mākslas galerijas, pilnīgi kreizī lietas un kas tik vēl ne. Kebabs, aliņš un sēdēšana Mauerparka karaokē jau vien ir tā vērta.
Kā nokļūt Berlīnē?
a) lēti, ātri un labi aizlidojot ar Ryanair
b) ātri, labi un reizēm neizprotami dārgi aizlidojot ar airBaltic
c) ilgi, reizēm lēti, reizēm dārgi aizbraucot ar Luxexpress, Ecolines vai kādu citu autobusu pārvadātāju
No Schönefeld lidostas (Ryanair lidosta) uz Berlīnes “centru” nokļūt ir vienkārši – S9 pilsētas vilciens (S-Bahn) vai kāds no reģionālajiem vilcieniem (RB). Ar SBahn brauciens aizņem aptuveni 30 – 40 min, atkarīgs no tā, kur jānokļūst. Ar RB 15 – 20 min.
No Tegel lidostas (airBaltic lidosta) uz “centru” var nokļūt ar autobusiem TXL un visiem pārējiem. Nokļūšanas laiks 20 – 40 min.
Berlīnes sabiedriskais transports:
.. ir teju perfekts. Galu galā – atzīts par vienu no labākajām sabiedriskā tranporta sistēmām pasaulē.
Ja nopietni, viss ir pavisam vienkārši – galvenais, ir zināt, kurā pieturā esi un kurā pieturā vēlies nokļūt un tad skatīties kartē kā līnijas tevi uz turieni aizved.
Berlīnes sabiedriskais transports kursē ļoti intensīvi (A zonā ar aptuveni 5 min taktu, pīķa stundās – vēl biežāk), tai skaitā – nedēļas nogalēs visu nakti.
Ar biļešu iegādi ir tā, ka var apmaldīties plašajā biļešu klāstā. Biļešu cenas ir atkarīgas no tā, kurai zonai jāpērk – AB, BC, ABC.
Viens brauciens AB zonā izmaksā 2,80 EUR (biļete ir derīga divas stundas, vienā virzienā, vienalga cik reizes nākas pārsēsties, visiem transporta veidiem – metro, S-Bahn, autobuss, tramvajs, reģionālais vilciens),
Četru pieturu brauciens jeb short trip – 1,70 EUR. (drīkst nobraukt četras pieturas, to ietvaros arī pārsēsties)
Dienas biļete – 7 EUR, kas ļauj braukt neierobežotu skaitu braucienu visos transporta veidos līdz nākamās dienas trijiem rītā.
Septiņu dienu biļete, kas izmaksā 30 EUR.
Vēl ir pieejamas dažāda nosacījuma un cenu mēneša biļetes, kā arī – tūristiem paredzētās, kuras it kā ir ērtākas vairantam starp vienas dienas un septiņu dienu biļeti, bet šķiet, ka sanāk mazliet dārgākas.
Pilns biļešu cenu un veidu saraksts aplūkojams šeit.
Kā jau minēju – biļetes var iegādāties biļešu automātos, kuros reizēm var maksāt tikai ar monētām, tikai ar monētām vai papīra naudu vai tikai ar karti (un ne visas kartes akceptē). Biļešu automāti ir visās S-bahn un metro (U-Bahn) stacijās. Biļešu automāti ir arī tramvajos un tur var maksāt TIKAI ar monētām. Berlīnes sabiedriskajam transportam ir arī aplikācija (iOS te un Andorid te), kurā var ērti plānot maršrutus un iegādāties arī biļetes, kas gan man ne reizi vēl nav sanācis.
Biļetes ir nepieciešams validēt blakus automatiem esošajos sarkanajos zīmogotājaparātiņos. Pērkot biļeti no Schönefeld lidostas, nav iespējams izvēlēties AB zonu. Ikdienā (protams, atkarīgs no tā, kur esi apmeties) pietiks ar AB zonas biļetēm.
Kādi ir foršākie hoteļi/hosteļi vai citas vietas, kur palikt Berlīnē?
Tiešām nav ne jausmas. Šis ir jautājums, kurā es nu dien nevaru palīdzēt no savas pieredzes. Vienīgais hostelis, kuru zinu ir Pfefferbett hostelis, mēļo, ka hipsterīgākais hostelis Berlīnē. Vienīgā viesnīca, arī hipsteru paradīzīte (neskaitot, protams, visas milzīgās viesnīcu ķēdes) – Mischelberger hotel.
Iesaku izmantot airbnb pakalpojumus, kuru piedāvājums Berlīnē tiešām netrūkst.
Kurā rajonā labāk apmesties Berlīnē?
Visa aktīvā dzīves daļa Berlīnē notiek bijušās Austrumberlīnes pusē, tur arī ieteiktu apmesties.
Ja gribas mierīgāku rajoniņu, ar mazāku kultūršoku, ar gardām kafejnīcām, restorāniem un miermīlīgiem bāriņiem, ar maziem dizaina un handmade produktu veikaliņiem, ar diezgan mierīgiem iedzīvotājiem, tad iesaku Prenzlauer Berg rajonu.
Ja nebiedē turku īpatsvars, bardaks un netīrība uz ielām, mūžīgais troksnis un mūžīgā ballīte, ja ir vēlme pēc trakiem bāriem, klubiem un piedzīvojumiem visas nakts garumā – Neukölln vai Kreuzberg būs īstie. Kreuzbergu agrāk (un šobrīd gan jau ar) vispār sauca par hipsteru meku, tā vispār ir tāda diezgan īpaša vieta un nebaidās sevi arī dēvēt par pilsētu pilsētā, jo viņu rajons vispār esot daudz foršāks par visu Berlīni kopā ņemtu.
Ja gribas kaut ko pa vidu starp mierīgu dzīvi un totālu ārprātu – Friedrichshein būs īstais rajons.
Ja gribas nīkt starp turīgiem vācu penisonāriem, krievu bagātnieciņiem un snauduļojošu Berlīni – visa Rietumu puse tavā rīcībā. Galvenais – kamēr esi iekšpus ringa, viss ir bumbās.
Kur ēst, kur iepirkties un ko apskatīt Berlīnē?
Kaut kad sen esmu rakstījusi par to, ko darīt Berlīnē.Kur pāest Berlīnē un kur iepirkties. Un nedaudz par muzejiem Berlīnē.
Ja lasi vāciski – Mit Vergnügen būs tavs ideālākais palīgs, lai izplānotu, kur paēst un kā pavadīt laiku Berlīnē.
Šo sadaļu man gan noteikti vajadzētu papildināt, jo Berlīnē ir daudz, daudz, daudz, daudz ko redzēt.
Īsumā, bez gariem paskaidrojumiem (neņemot vērā klasiskos tūrisma objektus) – svētdienā aizbrauc uz Mauerparku, saulainā laikā pasēdi urbānajā bārā uz lielveikala jumta – Klunkerkranich, nogaršo garšīgāko saldējumu Berlīnē – Hokey Pokey saldējuma kafejnīcā, pievērs uzmanību Berlīnes ielu mākslai, tās tur ir ļoti daudz (un aizej uz jaunatvērto Urban art museum), izbrauc ar 100 autobusu (te arī noķersi visus klasiskos tūrisma objektus) aizbrauc uz slēgto Tempelhofas lidostu, kura tagad ir parks, aizej uz īpašu, pamestā mājā iekārtotu, galeriju Bocci 79, nogaršo kebabu (nav obligāti jāstāv stundu rindā pēc Mustafas kebaba, arī citi ir labi), droši ēd suši mazos un dīvainos suši restorānos, jo tur tie būs paši labākie (mans favorīts – Sushi Number One), iztērē visu naudu dizaina grāmatu veikalos un te varētu rakstīt vēl un vēl, jo Berlīnē ir neskaitāmi daudz mazu un foršu vietiņu, kur aiziet un būt, bet.. vienkārši aizbrauc un izbaudi Berlīni.
Lūk, ja izlasīj šo rakstu un tev ir vēl kādi jautājumi par Berlīni – droši.. iegūglē. Vai arī pajautā man.
Atgādināšu vēlreiz, ka ieteiktās lietas, vietas un laiki ir no manas pieredzes un absolūti nepretendē uz vienīgo patiesību.
Dodies ciemos un vēlies dāvināt jubilāram naudu, bet vēlies to pasniegt interesantā un pārsteidzošā veidā? Mums ir ideja!
Jau divas nedēļas presē un internetā īpaši intensīvi virmo viedokļi par un pret Rigvir. Šo rindu autors nekad nav nozīmējis šo medikamentu, vēl vairāk – mana specialitāte liek ļoti strikti sekot tieši pierādījumos balstītai medicīnai. Taču tas man neliedz ar cieņu un izpratni augstu vērtēt gan tos kolēģus, kas onkoloģijā precīzi ievēro starptautiskās vadlīnijas un ordinē tikai un vienīgi maksimāli pārbaudītus ķīmijterapijas preparātus, gan tos, kuri savam pacientam meklē arī citus palīdzības veidus.
Katrā ziņā jautājums par Rigvir lietošanu vai nelietošanu ir ārstu, nevis politiķu vai ierēdņu jautājums. Es teiktu– tieši ārstējošā ārsta jautājums– tā, kurš konkrētajam pacientam nozīmē konkrēto medikamentu.
Tuvojoties 8. Latvijas Ārstu kongresam, Latvijas Ārstu biedrība kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica aptauju, kurā aptaujāja gandrīz 3000 ārstus un uzdeva kolēģiem daudz un dažādus jautājumus. Viens no tiem bija lūgums 7 punktu skalā novietot savu attieksmi pret „uz pierādījumiem balstīto medicīnu”. Daļa ārstu uzskata, ka pareizāk ir precīzi sekot klīniskajām vadlīnijām, veicot norādītās darbības, ievērojot to veikšanas kārtību un atbilstoši izvēloties pacientu ārstēšanas taktiku. Citi norāda, ka šādas vadlīnijas nespēj aizvietot ārsta pieredzi, intuīciju un individuālo pieeju pacientam. Lielai daļai kolēģu bažas rada lielā farmācijas industrijas ietekme uz globālajām vadlīnijām. Tātad ārstiem septiņu punktu skalā ar 1 tika atzīmēts „Ārstēšanas procesā precīzi sekoju klīniskajām vadlīnijām”, bet ar 7 – „Klīnisko vadlīniju izmantošana praksē, manuprāt, ir ierobežota, tādēļ parasti rīkojos saskaņā ar savu pieredzi”. Latvijas ārstu atbildes izvietojās plašajā spektrā no 1 līdz 7, turklāt galējos polos atradās ievērojami retāk nekā vidusdaļā. Varu piebilst, ka es pats sevi biju novērtējis ar trijnieku šīs skalas interpretācijā.
Tātad– šajā grafikā var redzēt, ka lielākā daļa Latvijas ārstu nemēģina akli sekot vadlīnijām, tāpat kā nemēģina paļauties tikai uz savu pieredzi. Medicīna ir daudzpusīga zinātne, kurā dogmatisms ir gauži bīstama parādība. Interesanti, ka Latvijas ārstu attieksme pret šo jautājumu pilnībā atbilst Eiropas valstu ārstu domāšanas līmenim. Amerikā attiecība šajā skalā ievērojami vairāk novirzīta pa kreisi, bet Āzijā– pa labi.
Veselības ministrija, politiķi, advokāti un Amerikas kontinentā izglītību guvuši žurnālisti uzskata, ka ārstiem ir precīzi jāievēro vadlīnijās rakstītais, proti, ārsti jāpiespiež strādāt pēc pavārgrāmatas medicīnas kanoniem. Tiesa, lielākās daļas medicīnas vadlīniju latviešu valodā nav (un nekad nebūs), un vadlīnijas vispār tiek rakstītas vienai slimībai. Cilvēks nav tik vienkāršs radījums, ka viņam ir tikai nieres slimība, aknu slimība vai plaušu slimība. Cilvēks ir komplicēta struktūra, kur slimo cilvēks, nevis viņa kāja vai zarna. Vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir vesels slimību komplekss – sirds un asinsvadu mazspēja, augsts asinsspiediens, artrīts, nefrīts, glaukoma, cukura diabēts un virkne citu problēmu, kas prasa medikamentozu ārstēšanu. Slimnieks nereti saņem 6–8 dažādus medikamentus, no kuriem daļu valsts apmaksā, citus ne, turklāt viņš pats vēl sev nozīmē bezreceptūras zāles un plaši reklamētus, bet pilnīgi nevajadzīgus uzturbagātinātājus. Un pie šīs slimību buķetes nereti nāk klāt vēzis.
Arī vēzis nav viena slimība. Onkoloģija ir daudzkrāsaina kā dzeņa vēders, katrs vēzis pakļaujas citai ārstēšanai.
Jēdziens „ādas vēzis” vai „plaušu vēzis” nosaka tikai un vienīgi slimības lokalizāciju. Tas, kas mani visvairāk fascinē onkoloģijā, ir jomas attīstība. Mūsdienās vēzis nav obligāti mirstama kaite, bet ar lielāko varbūtību hroniska slimība, kas jāārstē gan ķirurģiski, gan medikamentozi, gan ar staru terapiju, gan imūnterapiju. Ja man jāsalīdzina mūsdienu onkoloģija ar to, kādu mācījos pirms 35 gadiem, tad tā ir pilnīgi cita medicīnas nozare.
Pilnīgi citi medikamenti, pilnīgi cita laboratoriska izmeklēšana, daudz precīzāka un lokālāka staru terapija, operācijas ar mikroķirurģiskām metodēm. Un šeit es godājamiem lasītājiem vēlos teikt – ja kāds ārstētu vēzi ar tiem medikamentiem, pēc tām vadlīnijām, kas bija pirms 35 gadiem, tas taču būtu ārprāts. Tai pašā laikā pasaules apritē joprojām lielākā daļa zāļu ir reģistrētas pēc vecajiem standartiem, kas neprasīja dubultaklus randomizētus pētījumus.
Vienu es zinu noteikti – medicīna attīstās ļoti strauji, un medikamenti, kas veido pamatus mūsdienu vēža terapijai, būs novecojuši pēc gadiem divdesmit. Jaunie medikamenti tiks pētīti arvien nopietnāk, un medikamentu pamatotība būs arvien vairāk pierādījumos balstīta. Es nemēģinu apgalvot, ka vēža terapiju pēc 20 gadiem noteiks vīrusu preparāti, bet vēža ārstēšanas izpēte šobrīd iet dažādus ceļus.
Te nu mēs nonākam pie Rigvir. Medikamentu ražo un izplata Latvijas uzņēmums „Rigvir holdings”, kurā ievēro attīstīto valstu un starptautisko organizāciju rekomendācijas un likumdošanu. Daudzus desmitus gadus ilgi Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces pētījumi likti pamatā Rigvir izstrādei. Līdz šā gada beigām paredzēts arī atvērt Rigvir zinātnisko centru, tā izveidē ieguldot vismaz 2,5 miljonus eiro pašu līdzekļu. Rigvir reģistrācija 2004. gadā notika atbilstoši tā brīža kārtībai un izpildot visus tā laika nosacījumus. Pēc Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) ieteikumiem ir izstrādātas rekomendācijas jeb ceļa karte Rigvir dubultaklo randomizēto pētījumu organizēšanai. Un vēl – Eiropas Komisijas administrētais fonds „Horizon 2020” ir piešķīris grantu Rigvir komercializācijai Eiropas Savienības tirgū. Tiesa, šādi pētījumi un tirgus apguve maksā daudzus desmitus miljonus eiro.
Es nemēģināšu diskutēt par to, kam un kālab tiek nozīmēts Rigvir. Kālab daļa onkologu šo preparātu melanomas ārstēšanā izmanto, daļa – ne. Katrā ziņā man gribētos jautājumus par Rigvir klīniskajām īpašībām, indikācijām un efektivitāti atstāt profesionāļu diskusijai, nevis publiskajā telpā sekot to steikholderu uzspiestajam viedoklim, kas allaž aizstāv tikai globālā finanšu un farmācijas holdinga intereses. Pasaulē tikai daži medikamenti ir mūžīgi – kā morfijs un aspirīns. Pasaule attīstās un mainās, un mēs lepojamies, ka onkoloģijas terapijas pārmaiņu stāstā savu artavu ielikuši Latvijas zinātnieki. Ainas Mucenieces devums vēl nav novērtēts.
Un vēl – šis raksts lielā mērā ir pateicība ministrei Andai Čakšai par spēju nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Sveiciens septembrī un jaunajā mācību gadā!
Visiem skolniekiem novēlu brīnišķīgu un atklājumiem pilnu mācību sezonu, un visiem skolotājiem un vecākiem – gudrību esot līdzās izzināt gribošajiem bērniem!
Vasara mūsu ģimenei bijusi dažādiem notikumiem bagāta – esam pārvākušies uz plašākām telpām, esam pavadījuši mēnesi kopā ar manu māsu un viņas dēlu, kas bija atbraukuši ciemos no Dienvidkorejas, esam bijuši kādos tuvākos un tālākos ģimeniskos izbraukumos, bijām pirmo reizi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (vēlreiz paldies Diānai par brīnišķīgo ekskursiju!), ilūziju muzejā “COSMOS”, devāmies uz ZOO, pabijām lielā batutu parkā, draudzējāmies un uzņēmām viesus, šķirojām mantas un kravājām kastes. Man bija iespēja nedēļu mācīties par fiziku un ķīmiju un, kā to mācīt bērniem. Vasarā tikām pie mājdzīvnieka – zivtiņas, par kuru vecākais dēls rūpējas. Esam ieviesuši virtuves uzkopšanas grafiku pēc maltītēm, un tas joprojām strādā (katru reizi pēc maltītes kāds no bērniem vai es, mazgā traukus, cits tos slauka un trešais noslauka galdu un uzslauka grīdu, bet ceturtais – atpūšas). Nu arī trešais bērns ir piedzīvojis to, ka sāk krist piena zobi – skolas laiks tuvojas! :) Forša vasara, neskatoties uz to, ka karstu un vasarīgu dienu nebija tik daudz kā citus gadus.
Zemāk fotostāsts par kādiem no vasaras notikumiem.
Paplašinātās ģimenes kopā būšana. Vēsturisks futbolturnīrs un mana pamežģītā kāja, kuru vakarā pie zemes nevarēju pielikt (ārpus kadra). :)
Vienkāršā ikdiena.
Brīnišķīgas dienas kopā ar māsu un viņas dēlu Ventspilī un Užavā (arī nometņu vietā “Ganības”).
Vasaras karstākā diena.
Brauciens uz Vidzemi pie manas omītes (kurai ir jau 91 gads).
Mācību gada atklāšanas ekskursija uz Vienkoču parku un Līgatnes alām.
Līgatnē 2015. gadā un 2017. gadā. :)
Esmu ļoti pateicīga par šo vasaru!
Ceru, ka arī jums ir skaistas un jaukas atmiņas par piedzīvoto.
Tagad jau otrā nedēļa jaunajā mācību gadā ir pagājusi. Vēl 38 palikušas! ;) :D :)
Līdz nākamajam ierakstam!
Ar sveicieniem,
Evelīna :)
– – – – –
Visu brīnišķīgo fotogrāfiju autors talantīgais Andris Sproģis
Līdz šim lielākais Latvijas vēlēšanu iecirknis pēc balsstiesīgo skaita bija Ādažos: šogad pašvaldību vēlēšanās 7,3 tūkstoši balsstiesīgo. Tiesa, ne visi balso, taču saskaitīt 4 tūkstošus balsu ir visai ilgi. Turklāt Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktīvitāte ir augstāka, un tad balso >5 tūkstoši un, ja vēlēšanu laikā poligonā ir mācības, vispār gandrīz 6 tūkstoši.
Bet šodien augstāko priedi nolauza. Pēc Ādažu novada domes ierosinājuma Centrālā vēlēšanu komisija apstiprinājusi vēl divus iecirkņus — vienu kultūrizglītības centrā, kur nu būs dubultiecirknis, un otru Kadagas bērnudārzā:
Tagad lielākie vēlēšanu iecirkņi pēc balsstiesīgo skaita paliek Iecava (6,3 tūkstoši) un Gulbenes pilsēta (6,1 tūkstotis). Taču Saeimas vēlēšanās Latvija ir priekšā gandrīz visai Eiropai ar to, ka drīkst balsot jebkuŗā iecirknī bez iepriekšējas pieteikšanās. Tāpēc nobalsojušo skaita ziņā 2014. gadā Iecavas un Gulbenes četrtūkstošniekus pārspēja Jelgavas kultūras nams ar 4,3 tūkstošiem (vienīgā vieta Jelgavā, kur varēja nodot balsi glabāšanā, tas ir, nobalsot trīs dienas iepriekš), bet Ādažus — Rīgas 1. ģimnāzija ar 5,7 tūkstošiem (arī bija balss nodošana glabāšanā).
Sestdien, 23.septembrī, plkst.12.00 svinīgā ceremonijā tiks atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, kuram šogad aprit 80 gadi. Svinību laikā pilsētas viesiem un pašiem siguldiešiem būs iespēja sajust 30.gadu atmosfēru, piedalīties lentas griešanā, kā arī nobaudīt īpašu svētku kūku.
Tilta atklāšanā pēc pārbūves tiks radīta 30.gadu noskaņa, atsaucot atmiņā tilta atklāšanu pirms 80 gadiem. Pasākuma apmeklētāji varēs baudīt 30.gadu Latvijas mūziku un Siguldas Absolventu orķestra skanīgos maršus, izzināt tilta vēsturi avīžpuiku piedāvātajos laikrakstos, kā arī baudīt cienastu no īpaši pasākumam radīta miniatūra Gaujas tilta.
Tāpat būs arī pārsteigumi gaisā un ūdenī. Tāpat kā pirms 80 gadiem, tiltu rotās ozolzaru vijas un tā margas greznos Latvijas karogi.
Atklāšanas oficiālajā daļā klātesošos uzrunās satiksmes ministrs Uldis Augulis, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, „VAS Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un SIA „Rīgas tilti” valdes priekšsēdētājs Albins Jasaitis.
1937.gadā būvētais tilts pār Gauju ir vienīgais šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā. Tā kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes pārsniedz 16 metrus.
2016.gadā Siguldā tika uzsākti darbietilpīgi un sarežģīti tilta pār Gauju pārbūves darbi, lai iedzīvotājiem un Siguldas viesiem radītu mūsdienīgu un drošu infrastruktūru.
Ļoti populārās datorprogrammas CCleaner izstrādātājs Piriform atzinis, ka urķiem izdevies atsevišķās CCleaner versijās ievietot ļaundabīgu programmatūru. Tiek uzskatīts, ka ļaundabīgā programmatūra ievietota CCleaner 5.33.6162 un CCleaner Cloud 1.07.3191 versijās. Piriform aicina lietotājus uzstādīt CCleaner 5.34 versiju vai jaunāku programmatūras versiju, lai izvairītos no datu noplūdes. CCleaner Cloud programmatūra tiks atjaunināta automātiski. Urķiem esot izdevies modificēt CCleaner.exe. Inficētās CCleaner versijas zogot lietotāja datora […]
Ford atklāja jauno Ford Mustang Eiropas modeli, kas izceļas ar jaunu, elegantu dizainu, smalkiem dzinēja un piekares atjauninājumiem, progresīvām autovadītāja palīgsistēmām un lielākām leģendārā sporta automobiļa pielāgošanas iespējām. Nekavējoties atpazīstamais spēcīgais Mustang profils tagad ieguvis elegantāku un sportiskāku veidolu, ko izceļ LED apgaismojuma tehnoloģija, kā arī 11 izteiksmīgu virsbūves krāsu un jaunu vieglmetāla disku izvēles […]
Šoreiz nebūs daudz ūdeņa. Domāju teksta. Visi padomi skatāmi video, kas nebūt nebūs īss.
Uz 100% varu apgalvot, ka kādu paturēsi savā gudrību krātuvē.
Daudzi no tiem ir apbrīnojami vienkārši un noteikti pie sevis nodomāsi, kā es to neiedomājos pats! Skatāmies video un liekam aiz “aus” gudrību gudrības:
Dodu vēl, papildus, daudzus gudrību graudus… nē, labāk gudrību masīvu, kas liks rīkoties uzreiz:
http://kllproject.lv/index.php?s=der%C4%ABgi+padomi
Jazirat Al Hamra sākotnēji bija sala (tulkojumā no arābu valodas šīs vietas nosaukums nozīmē “sarkanā sala”). 19. gadsimta vidū ciemā dzīvoja ap 200 cilvēku, kas pārsvarā nodarbojās ar pērļu zvejniecību. Mūsdienās ciems ir pamests, un viens no skaidrojumiem saista šo faktu ar to, ka ciems esot spoku apsēsts.
Mēs spokus nemanījām, bet redzējām pamestas mājas un mošeju ar sarkaniem paklājiem, kas tur vēl saglabājušies. Ēku sienas veidotas no koraļļiem un gliemežvākiem. Blakus šim spoku ciemam atrodas vēl viens, kur ļaudis joprojām dzīvo un pastaigājas arī pa Jazirat Al Hamra ieliņām.
Tā kā saule rietēja jau ap sešiem vakarā, steidzāmies uz Jebel Jais. Tā ir kalnu grēda uz AAE un Omānas robežas, kur atrodas augstākā Emirātu virsotne – 1892 m v.j.l. Diezgan tuvu tai iespējams uzbraukt pa jaunu, asfaltētu ceļu. Ik pa brīdim ceļa malā atrodas skatu platformas ar nojumēm, vairākās vietās ir arī tualetes. Starp klintīm manījām arī mājas un nospriedām, ka būtu baisi tādās dzīvot, jo jebkurā brīdī var uzkrist virsū kāds klints gabals.
Mēs neuzbraucām līdz pašam augstākajam punktam, apstājāmies stāvlaukumā 1250 m augstumā. Tur bija arī neliels busiņš-kafejnīca, kur varēja nopirkt siltu tēju un šo to uzgraužamu.
Atverot automašīnas durvis, sejā iesitās auksts vējš, tāpēc ātri vien durvis aizvērām un uzvilkām mugurā visu iespējamo, ko ātrumā varējām atrast. Drīz vien satumsa, jau tumsā iedzērām pārsaldinātu tēju, pastaigājām turpu šurpu pa stāvlaukumu. Ieraudzījām pilsētu kaut kur tālu lejā, tās gaismas mirdzēja kā mazi dārgakmeņi. Mazliet baisi stāvēt pilnīgā tumsā bezdibeņa malā un skatīties lejā uz mazajām gaismiņām. Ir sajūta, ka stiprais vējš tūlīt, tūlīt nopūtīs no kājām.
Stundas brauciena attālumā no Jebel Jais atrodas vienīgā viesnīca visā reģionā, tāpēc palikām pa nakti tieši tur. Uzņemšana nebija pārāk augstā līmenī. Kamēr mūs iereģistrēja, nogaidījām vismaz pusstundu, turklāt pa vidu tika apkalpots vēl viens viesis, kurš tā arī nedabūja to, ko gribēja. Taču vismaz istabas lielas, ērtas un brokastis garšīgas.
Visu nakti gar logiem gaudoja vējš. Bija sajūta, ka tas pūta vētras stiprumā. No rīta sāka līt lietus, kas mazliet sabojāja mūsu omu, bet ne uz ilgu laiku.
Khata ir slavena ar saviem termālajiem avotiem, kuriem piemītot dziedinošas spējas. Kā gan mēs varētu aizbraukt, tos nepamēģinājuši? Pa garām kāpnēm nokāpām ielejā, kur atrodas SPA. Viesnīcas viesiem ieeja karstajos avotos ir ar atlaidi, taču, pirms to saņēmām, administratore piezvanīja uz viesnīcu pārbaudīt, vai tiešām esam tās viesi.
Vīriešiem un sievietēm atsevišķi baseini, vīriešiem vismaz uz pusi lielāks. Patīkami sēdēt siltā baseinā pilnīgā klusumā, atslābināties un ne par ko nedomāt…
Sarunājām, ka baseinos pavadīsim pusstundu, bet puišiem gāja tik jautri, ka viņi iznāca pēc stundas. Es par to nesatraucos un izpētīju tuvāko apkārtni, kurā bija pāris greznu villu, viesnīca kalna galā, viens grausts, piecas kalnu kazas un seši izkāmējuši kaķi.
80 kilometru attālumā no Khatas atrodas vecākā mošeja Emirātos – Al Badiyah. Tā ir pavisam neliela ēka, celta no akmeņiem un dubļiem. Jumts sastāv no četriem spirālveida kupoliem, kas no ārpuses ir iespaidīgākā ēkas daļa. Iekšā mēs diemžēl netikām, jo mošeja uz rekonstrukcijas laiku bija slēgta. Taču mēs uzkāpām pakalnā esošajā skatu tornī. No tā varēja redzēt gaišzilos Omānas līča ūdeņus, mošejas jumtu, apkārtesošos kalnus un palmu plantācijas to ielejā.
Vēlies iepazīt Emirātu elpu aizraujošo vērienu? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!
The post Brīnumainie Emirāti – 3. daļa appeared first on Jēkaba Ceļojumu Blogs.
2017. gads datortehnikas industrijā un īpaši centrālo procesoru (CPU) jomā ir bijis notikumiem bagāts. Esam sagaidījuši AMD augšāmcelšanos ar nešpetnajiem Ryzen procesoriem, kuri lika nodrebēt pat kvēlākajiem Intel atbalstītājiem, un ļāva atgūt dzīvesprieku uzticīgāko AMD fanu vidū. Līdz ar šo pavērsienu arī Intel inženieriem un mārketinga darboņiem nācās izvilkt rokas no kabatām un rīkoties. Sāka viņi ar cenu samazināšanu aktuālajiem […]
“Valdības rīcības plānā par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijai ir noteikta inovācija. Mums kopā – gan politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem – ir jāvirza pārmaiņas modernas ekonomikas virzienā – ieguldot gan domāšanas, gan uzvedības maiņā tā, lai katra darbība būtu vērsta uz inovācijās balstītu atbildīgu rīcību.Приговоренных к высшей мере наказания не только расстреливали. Например, в Вологодском УНКВД исполнители — с ведома начальника-орденоносца, майора госбезопасности Сергея Жупахина — осужденным к расстрелу рубили головы топором. В Куйбышевском УНКВД из почти двух тысяч казненных в 1937-1938 годах удушили веревками примерно 600 человек. В Барнауле осужденных убивали ломами. На Алтае и в Новосибирской области женщины перед расстрелом подвергались сексуальному насилию. В Новосибирской тюрьме НКВД сотрудники состязались, кто убьет заключенного с одного удара в пах.
