nekur.lv

No Bergamo devāmies prom ar autobusu, kas veda uz Ponte San Pietro. Apdzīvota vieta, kas nes "Svētā Pētera tilta" nosaukumu, šķiet vismaz mazliet dīvaina, un kaut kādā mērā man pat ir žēl, ka mums nesanāca to apskatīt (pilsētas statusa šai vietai gan nav, tomēr šajā tiltā dzīvo vairāk kā 10'000 cilvēku), bet gan pārkāpt nu jau īstā vilcienā, nevis tikai autobusā, kas pilda vilciena funkcijas (mūsu pseido vilciens tikām bija paspējis nobraukt gar vismaz vienu dzelzceļa staciju, kurā neviens no autobusa neizkāpa un neviens tajā arī neiekāpa). Mūsu dienas galamērķis bija pilsēta ar lielisku nosaukumu Tirano, taču ceļā pavadāmais laiks (teju trīsarpus stundas) šķita pārāk liels, lai tādu veiktu bez kārtīgas pieturvietas, tālab biļetes bijām nopirkuši nevis līdz Tirano, bet gan tikai līdz Leko (Lecco). Šī pilsētiņa, kas atrodas Komo ezera dienvidaustrumu galā, varbūt nav super labi zināma, tomēr tieši šobrīd tā ir salīdzinoši aktuāla, jo tās futbola komanda Calcio Lecco 1912 pirmo reizi piecdesmit gadu laikā ir tikusi pēc spēka otrajā Itālijas līgā. Tas gan nav uz ilgu laiku, jo uz šī teksta rakstīšanas brīdi "Lecco" saglabā vien teorētiskas iespējas savu vietu šajā līgā saglabāt arī nākamajai sezonai, tomēr vismaz vienu gadu tā ir pavadījusi vienā kompānijā ar tādām patiešām slavenām komandām kā "Parma", "Palermo", "Sampdoria" un citām. Patiesībā, pat ja mēs būtu gribējuši uzreiz braukt uz Tirano, mums tāpat būtu nācies pārsēsties, jo vilcieni no Bergamo (šobrīd - no Svētā Pētera tilta) nemaz tālāk par Leko nebrauc. Lai vai kā, kāpām ārā no vilciena un devāmies skatīties, ko tad tā Leko mums varēja piedāvāt. Vienu tā nepiedāvāja, bet izrādījās, ka tas nebija kritiski - proti, dzelzceļa stacijā nebija atrodama bagāžas glabātava, līdz ar to nācās vien pa pilsētu staigāt ar mugursomām. Par laimi vienīgā kaut cik smagā no tām bija manējā, līdz ar to - varēja dzīvot. Vēl jo vairāk, kad no somām izņēmām Jurģa skrejriteni un ķiveri. Jā, tas bija bijis sarežģīts lēmums - ņemt Jurģim līdzi personīgo transporta līdzekli vai nē, bet bijām izlēmuši, ka šādā veidā ar viņu kopā varēsim pieveikt vismaz drusku lielākus attālumus. Uzreiz uzslavēšu mūs par šo izvēli - sākot ar Leko, Jurģis gandrīz visu laiku pārvietojās ar skrejriteni, turklāt itin bieži nevis brauca, bet tika stumts kā koferis uz ritentiņiem, kas noteikti ir ērtāks veids, nekā viņu nest, kas apstākļos, kad tev jau ir 15kg mugursoma, nav sevišķi patīkami, un viņa ierosinājums: "Gribu plecos!" vienkārši nav īstenojams. Leko sevi atklāja kā tipisku tūristu pilsētiņu gleznaina ezera krastā - glīta, kopta, ar daudzām vietām, kur kaut ko garšīgu nobaudīt. Mūsu gadījumā izvēle bija vienkārša - ierodoties Itālijā, pirmais, par ko tu iedomājies, ja ir labs laiks, ir saldējums, un tā kā iepriekš mums bija bijusi saskarsme ar lietu un līdz ar to "Gelato" nebija aktuāls, tagad tas tāds kļuva, turklāt bērni nekad jau nelaistu garām iespēju nošmulēt sejas, rokas un, ja iespējams, arī drēbes. Nogājām loku gar ezera krastu, līdz radās sajūta - pietiks, varam doties uz atpakaļ uz dzelzceļa staciju. Tā mēs arī rīkojāmies, bet stacijā mūs gaidīja pārsteigums. Man šķiet, ka kaut kur es šādu paziņojumu biju manījis, tikai apziņā tas nebija nosēdies - bijām uztrāpījuši uz vispārēju dzelzceļnieku streiku. Tiesa, nesaprotu, kālab tas nebija traucējis mums jau ceļā uz Leko, bet šeit stacijā darbinieks mūs informēja, ka tuvākais vilciens uz Tirano kavējot pusstundu un ka nav garantijas, ka tas vispār atnākšot, līdz ar to viņš mums pagaidām neesot gatavs pārdot biļetes. Diži loģiski tas nešķita, jo, atbilstošī vīra teiktajam, pēc kādas pusotras stundas nākamajam vilcienam būtu jānāk, bet ja jau nevar pirkt biļetes, tad nevar. Tā kā vilcienu nesolīja, devāmies prom no stacijas mazliet vīlušies, tomēr ar cerībām, ka pavisam Leko neiesprūdīsim. Jāpiebilst, ka mums bija vitāli svarīgi šajā dienā nonākt Tirano ne tikai tālab, ka tur gaidīja naktsmītne, bet arī tādēļ, ka nākamajā rītā bija gaidāms brauciens ar Alpu vilcienu (vai vismaz mēs tobrīd domājām, ka bija gaidāms). Protams, gan jau bija kādi varianti ar autobusiem, bet tik tālu netikām. Aizgājām uz skvēriņu veikalu zonā, kur nobāzēju Marinu, bērnus un somas, bet pats aizčāpoju līdz pārtikas veikalam, nopirkt kaut ko graužamu it kā ceļam uz Tirano, it kā laika īsināšanai tepat. Pēc tam Marina ieteica man darīt to, ko arī pats biju domājis - aiziet atkārtoti uz staciju, apskatīties, vai tur ir kāds progress vai regress vilcienu jautājumā. Aizgāju, un izrādījās, ka ir gan - mūsu sākotnējais vilciens joprojām kavēja pusstundu, bet tika ziņots, ka tas patiešām atbraukšot, arī biļetes man tagad atļāva nopirkt. Tā tad arī izdarīju, un devos pēc ģimenes. Līdz ar to visa "mēs streikojam!" drāma mums bija rezultējusies tik vien kā pazaudētā pusstundā, lai arī izziņota tā bija daudz vērienīgāk. <picture data-title="Skats uz ezeru no Leko promenādes"><img src="/images/italy2024/tirano02.jpg" alt="Tirano" /></picture> Posms Leko - Tirano man un Marinai vilcienā bija interesants, bērniem - ne tik ļoti. Proti, baigā viņiem interese, ka visu ceļu tavā redzamības zonā ir sniegoti kalni, ja tāpat tavā redzamības zonā ir mobilais telefons, kurā var redzēt tos pašus vecos bērnu raidījumus, kuri jau neskaitāmas reizes skatīti Latvijā. Šī būtu īstā situācija potenciāli sprādzienbīstamākajai šī apraksta daļai - ne reizi vien šī ceļojuma ietvaros mums radās jautājums, vai nākamajos ārzemju braucienos patiešām ir vērts šos jauniešus ņemt līdzi. Šis, cik nojaušu, nav vienkāršs jautājums, un te var lieliski komentēt par tēmu, ka esam draņķīgi bērnu audzinātāji, bet... nu sarežģīti. Tiesa, vēl pērn šajā ziņā viss šķita diezgan ok, iespējams, pārāk ātri šajā reizē bijām padevušies un atļāvuši viņiem piekļuvi ekrāniem, ja tā nebūtu izdarījuši, var gadīties, ka ceļojums būtu aizritējis mierīgāk. Bet nevaru noliegt, ka pārdomas par mūsu izvēlēm radās (vienlaikus atceros, ka ne tik sen braucienu ar mašīnu no Rīgas līdz Berlīnei Ziņģu ģimenes sabiedrībā Estere izturēja bez ekrānlaika, un viss bija ok). Tālab sanāk, ka šis vairāk ir viela pārdomām nākotnei, bez skaidriem secinājumiem un lēmumiem. Tad pienāca Tirano. Šādas pilsētas nosaukumu iepriekš nebiju dzirdējis, un nav jau brīnums - nepilni 10'000 iedzīvotāju, ievērojamākie cilvēki no šīs pilsētas: kaut kāds 16. gadsimta teologs un ievērojama, bet man pilnīgi nezināma feministe un modes dizainere (Roza Dženoni, 1867-1954), jā, un atrašanās vieta pie pašas Šveices robežas, vietā kartē, kur normāli tu pat nejauši neapskatīsies. Taču līdz ar šaursliežu dzelzceļa klātbūtni - mūs ļoti ieinteresējusi vieta. Vēl pirms ierašanās Tirano biju Marinai teicis, ka mums vajadzētu aiziet šajā vakarā precīzi noskaidrot detaļas par nākamā rīta braucienu uz Šveici, bet, netipiskā viņai kārtā, ieraudzījusi, ka Šveices maršruta dzelzceļa stacija atrodas turpat blakus tai, kurā bijām izkāpuši no lielā vilciena, un ir pavisam neliela, Marina pateica kaut ko iz kategorijas - te viss ir skaidrs, nav vērts neko vairāk pētīt, visu no rīta atradīsim, un šis jautājums bija slēgts. Vai pareizāk - tā mēs domājām. Ilgtermiņā varbūt pat labi, ka tā, bet es pat jūtos mazliet aizvainots, ka gadās situācijas, kad vieglprātīga attieksme nenāk no manis. Dzīvoklis mums atradās atkal aptuveni kilometra attālumā no stacijas. Gājiens bija galvenokārt pret kalnu, bet saprātīgā stāvumā. Interesanti sanāca ar iekļūšanu dzīvoklī. Māja, kurā mums bija paredzēta nakšņošana, atradās aiz žoga, bet tā vārtu priekšā kaut ko darbojās ceļa meistari. Gribējām iet iekšā pa vārtiem, bet meistari mums saka - nē, te nevar iet. Pārliecinājos aplikācijā, ka adrese ir īstā, parādīju šiem telefonā. "Ā, nu, labi, tad ejiet iekšā!" Un tad, savukārt, mēģinājām saprast, kā īsti tiksim dzīvoklī. Izrādījās - mums vajadzēja iet atkal pie tiem strādniekiem, jo piekaramā atslēga ar kodu, kura bija jāatver, lai tiktu pie dzīvokļa atslēgas, atradās tieši viņām blakus. Visu šo izdevās nokārtot, un tikām iekšā dzīvoklī. Kas jāsaka par pašu dzīvokli - tas bija riktīgi labs, milzīgs, ar trim guļamistabām, viesistabu ar milzīgu virtuvi un balkonu. Vienu no istabām vienojāmies neizmantot (jo bērni jau var izvandīt pilnīgi visu). Mīnuss šādam dzīvoklim - tā uzturēšana kārtībā prasīja būtiski vairāk laika, nekā gribētos atvaļinājuma laikā. Bērnus, protams, visvairāk interesēja televizors, taču tajā nestrādāja Internets, līdz ar to Netflix vietā viņiem nācās skatīties "Curious George" itāļu valodā, bet šķita, ka arī šis viņiem derēja tīri labi. Mūs tikām iepriecināja tas, ka dzīvoklī, kurā logi bija uz trim debespusēm, katrā no logiem pretī tev vērās sniegotas virsotnes - ne gluži tāds skats, pie kāda esi pieradis Latvijā (lai gan, kad šo rakstu 22. aprīlī, daudzviet Latvijā snieg). Veicām nelielu vakara pastaigu pa Tirano, tiesa, kā izrādījās, ne uz pilsētas vēsturisko centru, bet gan virzienā uz Tirano baziliku - šajā vietā 1504. gadā vietējam iedzīvotājam te parādījusies Dievmāte (jāatzīst, ka Jaunava Marija itin daudz sava brīvā laika kopš Debesbraukšanas, šķiet, pavada, parādoties dažādiem dīkdieņiem), un tad ar nelielu līkumiņu no paugura puses - atpakaļ uz dzīvokli. <picture data-title="Dievmātes parādīšanās vieta priekšā"><img src="/images/italy2024/tirano03.jpg" alt="Tirano" /></picture> Vēl pirms gulētiešanas palaidām nākamās dienas Golfu, kas izrādījās mums labvēlīgs. Tirano ir pagalam maza pilsētiņa un varbūtība uzrauties, ka abi punkti atrodas nepieejamās vietās kalnos ir diezgan reāla, taču punktu mums iedeva uz gājēju/veloceliņa, kas ved ārā no pilsētas gar upi. Šo upi, ja kas, sauc Ada (Adda), tā ir vairāk kā 300 kilometrus gara, un šī brauciena laikā mēs paviesojāmies uzreiz četrās pilsētās tās krastā (Leko, Tirano, Sondrio un Morbenjo). Agrā rīta stundā devos skrējienā uz golfa punktu un mazliet vēl tālāk, šajos apstākļos atrast citu tik līdzenu maršrutu varētu būt grūti - lai arī skrējiens augšup pa upi, protams, mazliet ved kalnā, tas ir absolūts sīkums salīdzinājumā ar jebkuru citu iespējamo skriešanas virzienu, tāpat priekšrocība ir tajā, ka šādā skriešanas maršrutā nemaz nav jādomā par to, kurp tu skriesi, tikai uz priekšu un viss. <picture data-title="Golfa nullpunkts"><img src="/images/italy2024/tirano04.jpg" alt="Tirano" /></picture> Atgriezos dzīvoklī, uzēdām brokastis un es ieskatījos Internetā, lai vēlreiz precīzi pārliecināties par to, cikos mums bija vilciens uz Sanktmoricu. Un ko es noskaidroju - šis vilciens nebūs necikos! Kā atklājās, pirms nedēļas šajā maršrutā bija kaut kas atgadījies (sniega nogruvums vai kas tamlīdzīgs), kā rezultātā uz nedēļu satiksme šajā dzelzceļa posmā bija slēgta, stulbākais - ka nākamajā dienā līnija jau būs vaļā, bet mums tas neko nelīdzēs, biļetes uz citu dienu mainīt nevar. Būtu jauki, ja Rhaetian Railways mani jebkādā veidā būtu mani informējis par šo situāciju (tai skaitā - nedēļu iepriekš mēs pat būtu vēl varējuši visus iespējamos plānus piekoriģēt), bet nevar jau visu gribēt, kā nekā Šveices standartos vilciena biļetes bija praktiski bezmaksas (ap simts eiro no cilvēka), kālab lai par tādiem niekiem satraukt cilvēkus. Bet nu jā - mūsu plāni šai dienai bija sabrukuši, un vēl jutāmies priecīgi, ka taupības nolūkos bijām izvēlējušies nerezervēt nākamo naktsmītni Sanktmoricā, bet atgriezties atkal Tirano, kur tā bija vismaz trīs reizes mazāk dārga. Tomēr izlēmām, ka man jāaiziet uz dzelzceļa staciju, pārliecināties, ka viss ir slikti un lai nesanāk, ka mēs vienkārši palaižam garām notiekošu braucienu. Aizgāju uz staciju, tur visur informācija, ka vilcieni atcelti, biļešu aparāti slēgti (atgādinu - iepriekšējā dienā biju ierosinājis šo jautājumu noskaidrot), bet iznāca pretī darbinieks, lai noskaidrotu, ko vēlos un vai var kā man palīdzēt. Vaicāju: "Visi vilcieni atcelti?" - "Jā, atcelti." - "Tad nekur nevar aizbraukt?" - "Ir autobuss, kas ved uz Pontresinu, no turienes varēsiet kādu gabaliņu izbraukt ar vilcienu posmā, kur tas kursē, tiesa, ne uz Sanktmoricu." - "Ā, nu, ok - eju pēc ģimenes." Jā, tātad gluži pilnīga izgāšanās šī diena nebija, taču arī ne gluži tas sapņu variants, par kuru biju cerējis - slaveno 360 grādu loku, ko veiktu vilciens, mums nebija lemts izbraukt, bet patiesībā arī brauciens ar autobusu bija riktīgi labs. Kā cilvēks, kuram nav intereses par kalnu slēpošanas kūrortiem un kurš arī vispār tā īsti nekad nav bijis kalnos, es noteikti iepriekš nebiju braucis ar autobusu 2000+ metru augstumā cauri sniegiem. Maršruta sākumā Tirano mēs atradāmies aptuveni 500 metrus virs jūras līmeņa, bet augstākais punkts, ko sasniedzām, bija ap 2250 metriem - proti, itin solīds kāpums, un nav brīnums, ka sevišķi ātrs šis brauciens nebija. Skaidrojums, kālab mums nesagāja brauciens ar vilcieniņu, ir spēles "Ticket to Ride" terminoloģijā - lai savienotu Šveici un Itāliju, bija jābūvē tunelis, bet izkrita trīs papildu lokomotīves, līdz ar to - nesagāja... <picture data-title="Slēgtā stacija"><img src="/images/italy2024/tirano05.jpg" alt="Tirano" /></picture> Autobusa galapunkts bija Pontresina - miests Šveicē, par kuru neko neuzzinājām un kuru arī neapskatījām, jo tur mēs tik vien izdarījām, kā pārkāpām no autobusa vilcienā un braucām virzienā it kā atpakaļ uz Tirano, bet diemžēl ne tik lielu gabalu. Patiesībā par vilcienu jāsaka - vismaz šajā posmā tas bija tikai superforšs, bet ne grandiozi foršs - proti, kaut kā bijuu iztēlojies to vēl iespaidīgāku (ko gan varētu ierobežot apstāklis, ka lai arī mēs braucām pa kalniem, tādus super stāvos nobraucienus, kas ir tuvāk Tirano, mums neizdevās piedzīvot), bet tāpat bija lieliska pieredze. Tiesa, ne visiem, jo mūsu jauniešiem interese par apkārtējo bija tik neliela, ka apstākļos, kad nebija Interneta un līdz ar to arī Jūtūbes, Estere telefonā spēlējās ar kalkulatoru. Jā, tas bija tas atslēgas punkts, kas radīja fundamentālo jautājumu: kāpēc tieši bērnus ir vērts vest ceļojumos? Bet vismaz ar mums pašiem šādu problēmu nebija, braucienu patiešām izbaudījām. Sekojot Tirano stacijā saņemtam ieteikumam, no vilciena izkāpām ārā pieturvietā ar nosaukumu Alp Grüm, no kuras paveras lielisks skats uz ledāju. Varēja it kā braukt vēl vienu pieturu tālāk (līdz punktam, kur šajos apstākļos vilcienam bija galapunkts), bet vilciena pavadone teica, ka īsti to darīt neesot vērts, jo tur nekā neesot. Un to viņa mums teica tajā Alp Grüm, kas sastāvēja no stacijas ēkas un skata. Savā ziņā bija pat intriģējoši uzzināt - kas tad ir vietā, kur nekā nav, bet nu labi, patusējām pa Alp Grüm, līdz sagaidījām to pašu vilcienu atgriežamies (ar nelielu nosebošanos, kuras minūtes stacijas informators katrā nākamajā reizē mazliet palielināja). Atgriezām Pontresinā, tur atkal iekāpām autobusā un braucām atpakaļ virzienā uz Tirano. Te jāpiebilst, ka šī sanāca itin kārtīga braukšanas ar sabiedrisko transportu diena, bet šī bija tāda reize, kad nebija sajūtas, ka mēs tikai dirnam mašīnā, kā tas var gadīties, piemēram, braucot no Rīgas uz Varšavu. <picture data-title="Pontresinas dzelzceļa stacija"><img src="/images/italy2024/tirano07.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Acis žilbst no baltuma"><img src="/images/italy2024/tirano09.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="SNlEGS un sniegs"><img src="/images/italy2024/tirano06.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Šis bānis pietiekami negrab"><img src="/images/italy2024/tirano10.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Pie Alp Grüm"><img src="/images/italy2024/tirano11.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Estere mēģina saglābt reputāciju"><img src="/images/italy2024/tirano08.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Vilciens Alp Grüm tuvojas no lejas"><img src="/images/italy2024/tirano01.jpg" alt="Tirano" /></picture> Gluži tik triviāla atgriešanās Tirano gan nebija - mēs sasniedzām lielāku ciematu, kas nes Poskjavo (Poschiavo) vārdu, kur autobuss apsājās un šoferis paziņoja, ka būs pietura uz 25 minūtēm, jo esam bijuši pārāk ātri un mums jāgaida, kamēr pienāks vilciens (neesmu drošs, no kurienes, nebija īsti mana darīšana). Jurģis bija nupat iemidzis uz Marinas, līdz ar to pastaigā pa Poskjavo devos divatā ar Esteri. Smuks kalnu ciemats, neko vairāk te nepateikšu. Ar civilizāciju Šveices pusē Poskjavo savieno Bernīnas kalnu pāreja, kurai bijām jau tikuši garām. Vismaz kā ķeksīti vēl vienu apmeklētu apdzīvotu Šveicē varējām iezīmēt (pieņemot, ka Alp Grüm šādai lietai nekvalificējas), un tad gan braucām tālāk uz Tirano. Te vēl viena atkāpe - visā mūsu ceļojuma laikā vilciens Šveicē bija vienīgais, kur mums kāds palūdza uzrādīt biļetes, turklāt šī bija tāda reize, kad biļetes mums īsti nebija uz to, kur mēs braucām, bet mums bija paskaidrots, ka varam braukt ar tām pašām, un tā arī darījām, tikām daudzajos izbraucienos ar dažādiem vilcieniem un autobusiem Itālijā nekādu biļešu kontroli nemanījām. <picture data-title="Poskjavo"><img src="/images/italy2024/tirano12.jpg" alt="Tirano" /></picture> Pārbraukuši Itālijā, uzēdām saldējumu un pēc tam (pabijuši dzīvoklī) devāmies uz Marinas Golfa punktu - to pašu, kur jau biju bijis no rīta, bet tagad visi kopā un ar skrejriteni. Forši, protams, ka Jurģis šādā veidā bija pat ātrāks par mums, brīžiem gan vajadzēja viņu pamatīgi pieskatīt, šādā veidā arī sanāca, ka visi tomēr vismaz kaut cik bija šīs dienas laikā izkustējušies arī pašu spēkiem, ne tikai kā pasažieri sabiedriskajā transportā. Minimāli ieskatījāmies arī Tirano urbānajā daļā un izlēmām, ka varētu tai iedot vēl kādu iespēju nākamajā rītā. Bet tad gan - uzēdām vakariņas, dažs labs no mums iedzēra kādu vīnu, un tad gan - gulēt. <picture data-title="Pelnīta atpūta"><img src="/images/italy2024/tirano13.jpg" alt="Tirano" /></picture> Ar ko es sāku rītu? Ar pastaigu uz Golfa punktu, kas šajā reizē bija izaicinošs, bet tāds tas bija manas izvēles dēļ. No diviem piedāvātajiem punktiem viens bija līdzenumā, otrs kalnā. Marina paņēma līdzeno, es - to otro (pozitīvais - punkts bija uz takas). Šī sanāca diezgan iespaidīga pastaiga (atceļā patiesībā - skrējiens lejup), mazliet virs astoņiem kilometriem ar kopējo kāpumu 580 metri, mūsu miteklim atrodoties 460 metrus virs jūrs līmeņa, bet Golfa punktam - 1040. Pozitīvais - viss veicams pa vietējas nozīmes ceļiem un takām, pat nevienu privātīpašumu nenācās šķērsot, vienīgais sarežģījums - vienu taku dabā neieraudzīju, tāpēc veicu palielu līkumu apkārt pa ceļu. Vienlaikus, protams, ja būtu laiks, vēlmes un iespējas, te varēja ui ku tālu turpināt virzību augšup - OSM kartē iezīmēta taka arī uz 2750 metru virsotni tajā virzienā, kurp biju sācis savu ceļu (nerunāsim par tehniskās sarežģītības pieaugumu tālākos kilometros, man tā tāpat nebija mana darīšana). Lai vai kā, biju vismaz no kaut kāda augstuma Tirano redzējis no augšas, un jutos gatavs doties no šīs pilsētas prom. Taču gluži tik vienkārši tas viss, protams, nebija. <picture data-title="Vīnogas, pilsēta un kalni"><img src="/images/italy2024/tirano14.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Kāpju augšup"><img src="/images/italy2024/tirano15.jpg" alt="Tirano" /></picture> Pirmkārt, Marinai vajadzēja paņemt Golfa punktu. Otrkārt, man vajadzēja izlasīt līdz galam <a rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/Katherine-Ormerod-Why-Social-Media-Is-Ruining-Your-Life">grāmatu par soctīklu kaitīgumu</a> (jo nevar tak doties prom no naktsmājas vietas, tur atstājot puslasītu grāmatu), treškārt, vajadzēja atstāt dzīvokli tādā stāvokli, kādā to atradām. Ar šo visu gandrīz tikām galām, proti, Marinas Golfa punktu atstājām uz laiku jau pēc izčekošanās ārā no dzīvokļa, mani un bērnus atstājot rotaļu laukumiņā turpat netālu no vietas, kur bijām pavadījuši divas naktis, bet Marinai sparīgā gaitā uzņemot kursu uz viņas punktu. Tur gan viņa neiztika bez satraukuma, atklājot, ka kāds posms jāveic pa aktīva autoceļa bez ietvēm malu, tomēr ar šo uzdevumu viņa sekmīgi tika galā. Es tikām gluži tik sekmīgi netiku galā ar bērnu savaldīšanu, proti, viņi kādā brīdī pavēstīja, ka viņiem apnicis gaidīt mammu un ka mums kaut kur jāiet. Tad nu ņēmu visas somas un devāmies dzelzceļa stacijas virzienā. Par laimi, arī Marina jau tuvojās, līdz ar to šāda pastaiga "pilnā ekipējumā" man sanāca itin īsa. Pēc tam vēl aizstaigājām uz Tirano vecpilsētu, kas atradās otrpus upei un par kuru līdz šim bijām tikai nojautuši, ka tā varētu būt apskates vērta, bet pēc tam gan devāmies uz vilcienu, kuram mūs vajadzēja vest prom no Šveices, dziļāk iekšā Itālijā, virzienā uz pilsētu, kur es neizskrēju (un reizē - arī izskrēju) savu pirmo taku skrējienu ārzemēs. <picture data-title="Pirms atvadām no Tirano"><img src="/images/italy2024/tirano16.jpg" alt="Tirano" /></picture>

vara bungas: Svētki nosvinēti. Priekšā skarbā ikdiena gatavojoties ne mazai varbūtībai, ka šis bija pēdējais US militārās palīdzības sūtījums UA, ja ne vispār, tad apjoma ziņā. Trklāt venalga kurš vinnēs US prezidenta vēlēšanās, jo UA tuvāk 2026.gadam radīsies neatrisināma problēma ar perosnālu. Eiropai neizdosies atpirkties, ierasti nomētājot problēmu ar naudu. Var nākties iesiastīties ar dzivo spēku, sākumā tie būs kaujas lidotāji un speciālo operāciju spēku operatori, vēlāk viss štābu speciālistu spektrs un tad PD kājnieki. Šobrīd meinstrīma rakstu retorika pamazām maina kursu:

[..] European leaders cannot afford to let American political dysfunction dictate European security. They must seriously contemplate deploying troops to Ukraine to provide logistical support and training, to protect Ukraine’s borders and critical infrastructure, or even to defend Ukrainian cities. They must make it clear to Russia that Europe is willing to protect Ukraine’s territorial sovereignty. Accepting the dire reality of the situation in Ukraine and addressing it now is better than leaving a door open for Russia to accelerate its imperial advance.[..]

avots

RU gadā tērē karam mazāk nekā ieņem no ogļūdeņražu tirdzniecības (ap 100 mljrd USD), par 5K USD mēnesī rekrūšu – pašnāvnieku netrūkst, rūpniecības jauda 4 mln artilērijas šāviņu gadā ļauj RU turpināt karu līdz UA spēku izsīkumam. Kad tas iestāsies (2-3 gadi), karā UA negribot būs jāiesaistās Eiropas armijām, jo tā ir maksa par Rietumu neizlēmību pirmajā kara gadā, kā arī visos nākamajos. Tas , protams, pie nosacījuma, ka US atstādinās sevi no Brīvās Pasaules līdera lomas un pievērsīsies MAGA vai būs aizņemti ar pilsoņu karu.

Jauns pētījums, kas publicēts Advanced Energy Materials žurnālā, parāda, ka vēl neesam izsmēluši visas esošās akumulatoru tehnoloģiju iespējas. Pētnieki atraduši iespēju dubultot akumulatoru dzīvi, atliek vien izmanīt to, kā akumulatori tiek lādēti.

Uzlabotā lādēšanas pieeja slēpjas pulsējošā uzlādes algoritmā, kas pamatīgi atšķiras no šobrīd izmatotās pieejas dažādu ierīču akumulatoru uzlādē. Šobrīd akumulatoru uzlādi nodrošina konstanta strāva un spriegums, šie parametri gan tiek mainīti atkarībā no akumulatora uzlādes līmeņa, bet ne par to ir stāsts.

Pētnieki norāda, ka konstanta strāva un spriegums akumulatoram rada mehānisku un ķīmisku nolietojumu, ko var būtiski samazināt, ja tiek izmatots pulsējošs uzlādes algoritms. Šāda pieeja tiek salīdzināta ar cilvēku pūli, kas mēģina tikt caur šaurām durvīm – ja visi spiežas vienlaikus, nekas labs nav gaidāms. Pa bariņiem cilvēku plūsma ātrāk tiktu cauri.

Labā ziņa ir tā, ka jaunā tipa uzlādes algoritms būtu pielietojams jau esošām akumulatoru tehnoloģijām. Atliktu vien pielāgot uzlādes kontrolierus.

Putina Krievija pašlaik dara visu iespējamo, lai padarītu Jēzu Kristu par savu sabiedroto. Protams, ka Krievijas diktators nav pirmais populists, kurš mēģina iestāstīt tautai, ka „Dievs ir ar viņu“. Tādi ir daudzi, mūsu Šleseru ieskaitot. Taču Kremļa propaganda superhistērijas šajā jomā tomēr ir mūsu uzmanības cienīgs stāsts.    Tātad.  Pašlaik Putins apgalvo, ka Krievija vadot svēto […]

vara bungas: Demokrāti uz brīdi padarījuši AMERICA GREAT AGAIN.

PS Reiganisti starp GOP kongresmeņiem ir pārliecinošā mazākumā. Vērts atcerēties gatavojoties rudenim.

Četri bērni, ieskaitot zīdaiņus, hospitalizēti pēc Krievijas uzbrukuma Odesai. Tas noticis naktī, dronu uzbrukumu rezultātā. Krievi nodarīja postījumus 14 dzīvokļiem. Pavisam ievainoti deviņi cilvēki. Naktī (ar 16 droniem) uzbrukts arī Kijivai, taču ziņu par ievainotajiem tur nav. (DN) Harkovā vakar krievi trāpījuši televīzijas tornim. Fotogrāfijās un videoierakstos redzams, ka torņa augšdaļa ir atdalījusies un gaisā […]

Tehnoloģiju jaunuzņēmumu pasaulē valda mūžīgs sakāmvārds: neveidojiet savu biznesu uz kāda cita zāliena. Tā ir mācība, ko daudzi jaunizveidoto uzņēmumu

L’article Sems Altmans: OpenAI “palīdzēs jūs”, ja jūsu startēšana ir GPT-4 iesaiņojums est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Dailes teātrī top jauns iestudējums, kurā aktieru kolektīva sastāvā tiek meklēta vien piecus mēnešus veca aktrise.

Pareizi apkopti, avenāji mazāk slimos, bagātīgāk ražos, ogas būs lielākas un aromātiskākas.

Noziedznieki aizvien nesnauž.

Iepriekšējā rakstā “Kriminālā Latvija” https://neogeo.lv/kriminala-latvija-slepkavibas-un-laupisanas/ NeoGeo lasītāji tika informēti par kriminālo statistiku slepkavību un noziedzīgi nodarījumu pret īpašumu (zādzības, laupīšana, krāpšana, piesavināšanās, izspiešana) jomā Latvijā 2023. gadā.

Šajā rakstā informēsim par 2023. gada kriminālo statistiku Latvijas novados un valstspilsētās dzimumnoziegumu un noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību jomā.

Atgādinām, ka Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati uzrāda, ka Latvijā 2023. gadā kopā ir reģistrēti 33 550 noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificējami pēc kāda no Krimināllikuma pantiem. Tas nozīmē, ka Latvijā vidēji katru dienu notiek ap 92 noziedzīgiem nodarījumiem jeb vidēji katrās 17 minūtēs tiek reģistrēts kāds noziegums.

Vai Latvijā ir teritorijas, kuras ir īpaši kriminogēnas?

Vai ir kādas vietas Latvijā, kur var paglābties no laupītājiem un izvarotājiem?

Vai mūsu stereotipi par bīstamajām un mierīgajām vietām Latvijā ir patiesi? 

Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniegs NeoGeo, kas, izmantojot jaunāko Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistiku, ir apkopojis un izvērtējis noziedzības stāvokli Latvijā 2023. gadā.

Dzimumnoziegumi (izvarošana, seksuāla vardarbība, pavešana netiklībā, prostitūciju ierobežojošo noteikumu pārkāpšana, sutenerisms)

2023. gadā Latvijā ir reģistrēti 743 dzimumnoziegumi (Krimināllikuma XVI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību).

Šāds ir dzimumnoziegumu sadalījums pa Latvijas valstspilsētām un novadiem:

Secinājumi par dzimumnoziegumiem Latvijā 2023. gadā:

• Valkas novads ir dzimumnoziegumu anomālija 2023. gadā – tur dzimumnoziegumu intensitāte bija vairāk nekā 16 reizes lielāka nekā vidēji Latvijā.
• Arī kaimiņos esošais Smiltenes novads ir bijis ļoti nelabvēlīgs dzimumnoziegumu jomā – tur dzimumnoziegumu intensitāte bija vairāk nekā 5 reizes lielāka nekā vidēji Latvijā.
• Ļoti labvēlīgi 2023. gads dzumumnoziegumu jomā ir aizritējis Pierīgas Mārupes un Olaines novadiem, kuri ir īpaši zema noziegumu intensitāte. Saulkrastu novadā vispār nav fiksēti dzimumnoziegumi.
• Kopumā nav lielu atšķirību dzimumnoziegumu intensitātē starp pilsētu un lauku teritorijām.
• Kopumā nav lielu atšķirību dzimumnoziegumu intensitātē starp Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību (miesas bojājumi, spīdzināšana, vajāšana, inficēšana, aborta neatļauta izdarīšana, neatļauta ārstniecība, atstāšana bez palīdzības u.c.)

2023. gadā Latvijā reģistrēti 1183 noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību (Krimināllikuma XIII nodaļa).

Šāds ir noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību sadalījums pa Latvijas valstspilsētām un novadiem:

Secinājumi par noziedzīgu nodarījumu pret personu veselību intensitāti Latvijā 2023. gadā:

Šoreiz NeoGeo vēlas, lai secinājumu izdarīšanu veiktu paši NeoGeo lasītāji. To varat veikt komentāru sadaļā. Aplūkojiet datus un karti, padomājiet un dariet to.

IPhone 16 dizains joprojām ir noslēpums, lai gan aparatūras un akumulatora ietilpība veidojas, pateicoties pēdējo nedēļu baumām un noplūdēm. Pagājušajā

L’article Atgriežas baumas par kapacitatīvo pogu ienākšanu iPhone 16 est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

ASV palīdzības pakete beidzot darbosies. Vēl pāris formalitātes un pēc tam viss notiks. Taču atelpa būs īslaicīga. Karš ieilgs, jo krievi ir iekodušies. Neprot atzīt vainu, nedz atkāpties, nedz arī atvainoties. Padomju mantojums cilvēka psihē ir traģisks fakts, jo kroplīgā krievu uzvarētāja patētiskums traucēs šo karu pārtraukt loģiski.     Rietumu palīdzība ukraiņiem līdz šim vienmēr bijusi […]

Bafang M200 mid-drive motor (model MM G210.250.C) with 36V battery connector (yellow, from left), empty 6-pin electric break connector (purple), 8-pin rear light and wheel speed connector, and 8-pin front light and display connector.

I got my wife this Accolmile Antelope 1S electric bicycle with Bafang components from their latest M-series lineup of mid-drive motors and displays which communicate over a CAN bus. It’s a great city bike and the price includes fast shipping from the warehouse in Poland. Their support was also quick to send a replacement wheel for the original that got dented during transport (despite the thoughtful packaging).

CAN over NodeJS

The M500/M600 motors are particularly popular with MTB riders so the communication protocol has been discussed in this forum thread and documented in this GitHub repository. Importantly, the BESST software for managing the configuration and firmware updates is an Electron app with all logic as plain HTML and JS files (and bundled source maps for all minified code), including the CAN frame specification. I’ve started documenting my research in this GitHub repository.

Connecting to CAN Bus

The display connector at the wheel is the most convenient place to tap into the CAN bus. I purchased two HIGO 5-pin connectors B5-F and S5-F from ETShop in Germany for around €7 each and soldered the CAN high (green), CAN low (white) and ground (black) wires from each for a connection to (a copy of) the CANable Pro 1.0 CAN-to-USB adapter. Be sure to test the wiring with a multimeter because one of the wires carries the full battery voltage!

Technically any CAN-to-USB adapter will work (as long as it supports 250kbit transfer rate) and the choice depends more on the software you want to use for interacting with the bus. The CANable adapter runs the slcan firmware which implements the Lawicel SLCAN protocol (a basic ASCII serial) which is supported by various libraries, including SocketCAN.

HIGO 5-pin B5-F and S5-F connectors attached to CANable Pro 1.0 CAN-to-USB adaptor. Logging CANbus traffic between Bafang M200 (G210.250.C) motor and DP C245 display.

Update Controller Configuration

I was able to test the setup by increasing the assisted maximum speed to 60km/h from the original 25km/h by sending a CAN message composed of the following components:

• 0x05 for the message source (0x01 — torque sensor, 0x02 — controller, 0x03 — display or HMI, 0x04 — battery, 0x05 — BESST),
• 0x02 for the message target (controller),
• 0x00 for a WRITE operation (0x01 for READ),

which are transformed into a frame ID prefix for the 0x3203 code and subcode for “speed limit, wheel diameter and circumference” registry through this transformer function:

buildHexStringCommand = (source, target, opt, anfn, nfn) => {
    const cmdPrefix = hexAllocToBinaryStr(source.toString(16), 5) + hexAllocToBinaryStr(target.toString(16), 5) + hexAllocToBinaryStr(opt.toString(16), 3);
    let cmdPrefixHex = parseInt(cmdPrefix, 2).toString(16);
    if (cmdPrefixHex.length % 2 !== 0) {
        cmdPrefixHex = '0' + cmdPrefixHex;
    }
    let cmdHexString = cmdPrefixHex + anfn + nfn;
    return hexReverse(cmdHexString);
};

which returns:

05 10 32 03

as the frame ID along with the payload:

70 17 C0 2B B6 08 

where (with little-endian byte order):

• 0x1770 is 6000 or 60km/h × 100,
• 0x2BC0 is 700 or 700c wheel diameter (29-inch), and
• 0x08B6 is 2230 or 2230mm wheel circumference.

Otrdienas gaitā nokrišņi Latvijā pakāpeniski mitēsies, liecina prognozes.

Nedēļas sākumā “Meta” paziņojusi, ka tās operētājsistēmu, kas darbina “Meta Quest” viedās brilles, tagad oficiāli varēs izmantot arī trešo pušu ierīču ražotāji. Trīs lielie tehnoloģiju spēlētāji — “Asus”, “Lenovo” un “Xbox” – ir pirmie uzņēmumi, kuri piekrituši izstrādāt savas ierīces ar “Meta” programmatūru.

“Meta” operētājsistēma, kas līdz šim bija pazīstama kā “Quest OS”, bet tagad saucas “Meta Horizon OS”, ļaus ierīču izstrādātājiem piekļūt tādām tehnoloģijām kā acu, sejas, roku un ķermeņa izsekošana, kā arī populārai jauktās realitātes funkcijai, kas lietotājiem joprojām ļauj redzēt apkārtni, nesājot viedās brilles. “Meta” arī norāda, ka visas turpmāk saražotās viedās brilles varēs savienoties, izmantojot “Meta Quest” lietotni “iOS” un “Android” ierīcēs.

Paziņojumā norādīts, ka “Asus” un “Lenovo” plāno izstrādāt viedās brilles, kuras būtu paredzētas īpašiem gadījumiem. “Asus” gadījumā ierīce būtu domāta spēlēm, savukārt “Lenovo” vēlas radīt viedās brilles, kuras būtu paredzētas “produktivitātei, mācībām un izklaidei”.

Nelielajā Balkānu valstī Ziemeļmaķedonijas Republikā trešdien, 24. aprīlī, notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Ja neviens kandidāts neiegūs vairāk nekā pusi balsu, divi līderi sacentīsies otrajā kārtā, kas paredzēta 8. maijā vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām.

Pēteris paredz, ka nākotnē būs bezdievīgi bīskapi, kas draudžu labdarības dāvanas ļaunprātīgi izmantos greznai dzīvei, atstājot novārtā kalpošanu (2. Pēt. 2:13). Lai tad tie, kas piekrāpj baznīcu zina, ka viņiem par saviem noziegumiem nāksies atbildēt Dievam. (Skat. TR, 82.)

Šajā rakstā mēs salīdzināsim Xiaomi 14 Ultra un Vivo X100 Pro. Šie ir daži no šobrīd labākajiem Ķīnas viedtālruņu oriģinālo

L’article Tālruņu salīdzinājumi: Xiaomi 14 Ultra vs Vivo X100 Pro est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

ASV Kongresa augšpalāta Senāts otrdienas vakarā atbalstīja likumprojektu paketi, kura ietver likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā.

Amazon šodien uzsāka jaunu pārtikas preču piegādes abonementu ASV. Jaunais plāns būs paredzēts Prime dalībniekiem un EBT karšu īpašniekiem vairāk

L’article Amazon piedāvā pieejamu pārtikas preču piegādes abonementu ASV est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Trešdienas rītā daudzviet Latvijā starp mākoņiem spīdēs saule, liecina prognozes.

"Tas būtu visnejēdzīgākais – mūsu pētījumi un Latvijas vēsturiskie ierobežojumi pierāda to, ka [tirdzniecības] laika ierobežojums ir neefektīvs," raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, vērtējot priekšlikumus jaunākajiem alkohola aprites ierobežojumiem valstī. Viņš secināja – pētījumi norāda, ka 60% Latvijas iedzīvotāju mājās ir alkoholisko dzērienu krājumi, un, ja tirdzniecības laiks tiks samazināts vēl vairāk, šie krājumi var palielināties vēl vairāk, kas var novest pie pretēja efekta.

Nedēļu pēc otrās beta versijas iOS 17.5, trešā beta versija, tiek piegādāta kopā ar atbilstošo iPadOS, watchOS, macOS un tvOSpašlaik tikai

L’article iOS 17.5 Beta 3 tagad ir pieejama kopā ar pārējām beta versijām est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Trešdiena iesāksies ar mainīgu mākoņu daudzumu, vēl dažviet no rīta gaidāmi nelieli nokrišņi, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

[ 2024. gada 2. augusts; ] Ziemeļrīgas Kultūras apvienība (ZKA) sadarbībā ar Latviešu Kultūras centru Birmingemā (LKCB) un Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienību (PLATS) turpina pagājušogad aizsākto tradīciju un atkal organizē diasporas teātru festivālu “Dāvana Latvijai”. Festivāls norisināsies 2. augustā VEF Kultūras pilī Rīgā. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja noskatīties piecas 2023. gadā Diasporas teātru saietā “PLATS solis” Bergenā (Norvēģijā) atzinību guvušās [...]

Kad uzņēmumi laiž klajā jaunus produktus, viņi var tikai cerēt, ka tirgus tos uztvers. Taču Igaunijas uzņēmumam B2Services OÜ viņu

L’article Kā Igaunijas spēļu kompānija sagrāba ASV est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Motorola jaunā videoklipā parāda Edge 50 Fusion priekšrocības. Ierīce, kas ieradās pirms nedēļas kopā ar Edge 50 Pro un Edge

L’article Motorola Edge 50 Fusion iegūst mirdzumu jaunā videoklipā est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

1983. gada 5. jūnija vakars. Pa Volgu peld kruīza kuģis "Aleksandrs Suvorovs", līdz tam ceļā stājas nopietns pretinieks – 1913. gadā celts pamatīgs dzelzceļa tilts. Kuģa komanda, visticamāk, nolaidības dēļ veda peldlīdzekli uz nepareizo tilta posmu, kas bija pārāk zems, lai kuģis varētu zem tā netraucēti paiet. Kļūdas cena bija norauts kuģa augšējais klājs un vismaz 170 bojāgājušie (citi avoti min pat skaitli 400 un vairāk). Par šo traģēdiju šobrīd liecina milzīgs piemineklis bojāgājušajiem Krievijas pilsētā Uļjanovskā, kā arī pats nelaimīgais kruīza kuģis, kas joprojām Krievijā pārvadā atpūtniekus.