Piecas reālas pazīmes, kā atšķirt īstas krūtis no silikona krūtīm

Piecas reālas pazīmes, kā atšķirt īstas krūtis no silikona krūtīm

Ja esi interesējies par šo tēmu, tu noteikti jau būsi pamanījis pat vairākus šai problēmai vēltītus risinājumus, un tomēr visbiežāk šīs metodes īsti nav piemērotas reālajai dzīvei. Nu kaut vai šī metode, kas ierosina...

The post Piecas reālas pazīmes, kā atšķirt īstas krūtis no silikona krūtīm appeared first on Hitnet.lv.

Padari iepirkšanos internetā aizraujošu ar Bonusway.lv

Starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā gada laikā internetā iepirkušies 79% interneta lietotāju no Latvijas un tas ir par 5% vairāk nekā pērn. Vienlīdz aktīvi internetā iepērkas gan sievietes (53 procenti), gan vīrieši (47 procenti), savukārt gandrīz puse jeb 48 procenti no visiem lietotājiem, kas mēdz iepirkties internetā, ir vecumā no […]

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

sandraveinberga

Kleita

Panika? Kas gan var noiet greizi publicējot savu bildi internetā(?).

https://twitter.com/modo_lv/status/908621224082837505

Google dzēš Android dublējumkopijas pēc diviem mēnešiem

Maz zināma ir Google politika attiecībā uz Android dublējumkopiju uzglabāšanu – Google uzglabā Android dublējumkopijas tikai divus mēnešus. Ja Android dublējumkopija netiek divus mēnešus izmatota, piemēram, lietotājs īslaicīgi pāriet uz iPhone vai dumbphone, tā tiek dzēsta no Google Drive Backup mapes. Android dublējumkopija satur informāciju par ierīces iestatījumiem, Wi-Fi parolēm, uzstādītajām lietotnēm u.tml. Šobrīd tāda pati datu dzēšanas politika tiek piemērota datoru rezerves kopijām, […]

Akts par skursteņiem

Plānā ir nodot maju šogad un samazināt procentu maksājumu par 0.5%. Visas lietas man no listes itkā ir, izņemot skursteņus un elektrību (tā vispār nav pat kustināta).

Lai nodotu eksplotācijā nepieciešams:

  • Noteiktā kārtībā akceptēts būvprojekts
  • Būvprojekta izmainītās daļas, ko būvdarbu veikšanas laikā piekļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem
  • Būvatļauja (oriģināla – spēkā esoša)
  • Būvprojektā paredzēto inženierkomunikāciju un būves novietojuma uzmērījums (digitālā veidā, LKS 92 koordinātu sistēmā)
  • Būves kadastrālās uzmērīšanas lieta (izņemot inženierkomunikācijas) – LR Valsts zemes dienests Lielrīgas reģionālā nodaļa (Puškina iela 14, Rīga, tālr.67038480)
  • Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā
  • Elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija
  • Akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli
  • Karoga turētājs vai masts
  • Ēkas numura, nosaukuma plāksne atbilstoši Ropažu novada pašvaldības 28.11.2012. Saistošiem noteikumiem Nr.14 „Ielu un nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku un būvju numuru vai nosaukumu plākšņu Ropažu novadā izvietošanas un noformēšanas saistošie noteikumi”
  • Atkritumu apsaimniekošanas līgums atbilstoši Ropažu novada pašvaldības 20.04.2011. Saistošiem noteikumiem Nr.6 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ropažu novadā”

Uzzvaniju uz Ugunsdzēsēju biedrību un sarunāju, ka kādu vakaru atbrauks un sarakstīs papīrus.

Screen Shot 2017-09-18 at 12.15.15 PM

Atbrauca Ivars, izstaigājām un parādīju situāciju. Aprunājāmies. Lika padomāt vai tomēr vajadzīgi skursteņiem jumtiņi, jo tas bremzē dūmu un no viņiem var pilēt uz jumta netīrumi. Tas vajadzīgs tādiem skursteņiem kurus regulāri nekurina, piemēram, sezonālā apdzīvošanā. Nesen vēl dzirdējām, ka Latgalē izlijuši 160l uz m2 diennaktī – tas būtu D160 skurstenī 3.2l lietus ūdens kurš visticamāk paspētu tikai samitrināt čaulu un viss. Viela pārdomām:) Akta pilnais nosaukums: Apkures ierīce, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts. Kontakti baltajā sarakstā.

IMG_7653IMG_7656IMG_7657

 


5 argumenti PRET zinātnisko pieeju un kāpēc tie nav OK

Ja kaut kas mani biedē vairāk par to, ka starp mums ir cilvēki, kas atsakās vakcinēt savus bērnus, tad tas ir ātrums, ar kādu iet laiks. Ikdienā to pat nepamani, tikai ik pa laikam piefiksē, ka kaimiņu sīkie nu jau bučo draudzenes un izmētā benčikus zem logiem, bet tu aizej ar draudzenēm pasēdēt bārā un pēc otrā dzēriena atvadies, un lien zem segas ar perfekti notīrītu kosmētiku. Nu jau pavisam drīz manam blogam būs divi gadi, pa kuriem esmu atklausījusies, ka zinātne nekam neder, ārsti savus…

Logitech izstrādājis gudrāku tastatūru ar pielāgojamu ievades slēdzi

Logitech MX Master datorpele ilgu laiku tika aprunāta kā viena no labākajām opcijām priekš kreatīviem cilvēkiem un profesionāļiem. Un tagad kompānija beidzot ir izstrādājusi tastatūru, kuras standarti atbilst MX sērijas datorpelēm – Logitech Craft. Izņēmums ir jaunais Craft tastatūras kreatīvais ievades slēdzis – tā ir liela, pelēka poga, augšējā, kreisajā stūrī. Tas ir kā mazāks […]

Tests: vai vilnas jakas, kas jāmazgā ar rokām, var mazgāt veļas mašīnā un žāvēt žāvētājā?

Jau kuro rītu mostos, klausoties, kā lietus bungā pa jumtu, un, izkāpusi no gultas, tūdaļ ieslīdu mīkstā un siltā vilnas jakā. Kaut arī vilnas jakas ir ieteicams mazgāt ar rokām un nav ieteicams žāvēt veļas žāvētājā, šī un citas jakas, kas radītas no pavisam gaisīgas mohēras ar zīdu, ir izturējušas mazgāšanas un žāvēšanas testu veļas mašīnā un žāvētājā. Dalos pieredzē! Lasīt vairāk...

Prestigio Smartbook 133S apskats

Ar ko man kādreiz asociējās vārds Prestigio? Ar pie lielveikala kases iegādājamu, relatīvi lētu, bet gandrīz nelietojamu planšetdatoru. Šobrīd Prestigio ir aptvēris, ka Eiropas un Krievijas tirgu nevar “paņemt” tikai ar lētām metodēm, un ik pa laikam tiek izlaisti tiešām interesanti produkti. Šoreiz apskatam saņemts varbūt arī ne pats ātrākais klēpjdators, tomēr man to gribētos […]

Kursors izmēģina Mazda CX-5 (2017)

Japāņi ir viegli atpazīstami ar savu elektroniku, it īpaši PSRS bērniem, kam pirmās asociācijas ar Japānu būs tieši tādēļ. Auto industrijā uzlecošās saules zeme ļoti neiepaliek, tomēr, izvēlīgajiem eiropiešiem izdabāt nav nemaz tik viegli, vācu ražotāji ir pamanījušies uzspiest uz pareizajām izvēles pogām. Diskusijas pamatā gan ir par un ap auto komplektāciju. Japāņu auto ražotāji […]

Trolltunga – Troļļa mēle

Pārgājiens uz Trolltungu (Troļļa mēli) ir viens no populārākajiem Norvēģijā. Pārgājiena mērķis ir sasniegt klintsakmeni, kas izslējies no apkārtējiem kalniem un atgādina milzīgu troļļa mēli. No tās galiņa līdz apakšā esošajam ezeram ir gandrīz 700 metrus garš kritiens, kas padara šo dabas veidojumu īpaši dramatisku.

 

Lai sasniegtu Trolltungu un atgrieztos atpakaļ, jāveic 27 kilometrus garš kāpiens kalnos. Mūsu mērķis bija šo pārgājienu baudīt divas dienas – pirmajā dienā sasniegt Trolltungu un pieveikt nedaudz no atpakaļceļa, lai varētu uzcelt nakstsmītnes zaļā ieplakā ar skaistāko skatu.

Uzkāpšana uz šī akmens bluķa likās pavisam stabila. Tomēr arī pievakarē bija izveidojusies cilvēku rinda, kas vēlējās tipisko bildi ar sēdēšanu uz pašas klints maliņas.

 

Uz Trolltungu gājām Jūlija beigās, un ģērbāmies vairākās kārtās. Kalnu pakājē bija īsta vasara, un kāpiens kalnā nepavisam nelikās vēss. Pēc dažiem kilometriem apkārt parādījās arvien plašāki sniega laukumiņi. Netālu no Trolltungas vējš kļuva arvien stiprāks, un te jau noderēja arī ziemas jaka. Naktī temperatūra sasniedza apmēram +2 grādus, un es priecājos, ka mēs negulējām pie pašas klints malas, kā Kjeragbolten.

DCIM100GOPROGOPR6494.

Vēl es priecājos par līdzpaņemtajām nūjām. Tā kā mugursomā līdzi bija telts, guļammaiss, maiņas drēbes, pārtika un dzeramais, manas kājas bija diezgan pārsteigtas par manu vēlmi tik tālu stiept smagumus līdzi. Nūjas deva atbalstu, kā arī papildus drošību brīžiem, kad zaudēju līdzsvaru uz kustīgiem akmeņiem. Arī pārgājienu zābaki ir tiešām nepieciešami šādam kāpienam. Krosenes diez vai būtu izturējušas ķeršanos aiz akmeņiem, un tās būtu slīdējušas mitrākās vietās.

 

Man arī patika ceļojuma organizatoru stratēģija uz populārām tūristu vietām iet laikā, kad tajās ir mazāk cilvēku. Un papildus bonuss – brokastis var ēst ar skatu uz milzīgiem, sniegotiem kalniem un ziliem ezeriem.


Dubļi, milti un ūdens

vara bungas: It kā elementāri XX gadsimtam, bet XXI dažiem var iestātie #error , pat tad, ja ir pieejamas visas sastāvdaļas. Manuprāt svarīgi atcerēties, ka 1 kg miltu “slapjo” raugu pievieno kā apmēram 3%, bet sauso raugu 1-2% apmērā no miltu masas. Ūdeni lej klāt nedaudz vairāk kā  puse no miltu masas.


Tagged: gatavniekiem, ideja, SHTF, zinātne

Biežāk uzdotie jautājumi: Berlīne

Ieteiktās lietas, vietas, laiki utml ir no manas pieredzes un absolūti nepretendē uz vienīgo patiesību.

Tā kā ļoti daudzi zina to, ka es bieži dzīvojos Berlīnē, tad ļoti bieži saņemu jautājumus vai tieku satagota visādos ierakstos ar jautājumiem, par to, kur, ko un kā labāk Berlīnē.

Par Berlīni es varu runāt stundām ilgi, kamēr citiem apnīk, nav šaubu, bet visbiežāk šie jautājumi ir tādi uz kuriem pat man apnīk atbildēt, tāpēc sen briedu un nu beidzot nobriedu, tos apkopot vienā ierakstā, lai katru reizi nav jāraksta viens un tas pats.

img_1049.jpg?w=3819&h=2683

Ko ņemt vērā pirms došanās uz Berlīni?

Vāciešiem joprojām ir bail no 21. gadsimta un tāpēc nepatīk bezskaidras naudas norēķini. Iesaku apbruņoties ar naudasmaku pilnu papīra naudas un smagu monētu. Šobrīd, salīdzinot ar sešus gadus vecu pagātni, situācija jau ir uzlabojusies un ar karti var maksāt visos lielākajos iepirkšanās centros, apģērbu veikalos un pārtikas veikalos, bet mazos bāriņos un kafenēs, mazās dizaina bodītēs un hipsteru ūķīšos var pilnībā aizmirst par norēķināšanos ar plastikāta gabaliņu.

Iesaku sarūpēt naudu arīdzan mazākos nominālos, jo, piemēram, daudzi Berlīnes sabiedriskā transporta biļešu automāti nepieņem 50 EUR  banknotes.

Berlīnē svētdienās slēgts ir pilnīgi viss, izņemot kafejnīcas, muzejus, mākslas galerijas, Späti un labi noslēptus dažus pārtikas veikalus Berlīnē. Viens no tiem, vieglāk atrodamais, ir Ullrich zem Zoo stacijas sliedēm. Šis veikals reizēm ir pamatīgi izglābis, kad priekšā iekrīt vairākas brīvas dienas (jā, arī svētkos (Lieldienas, Ziemassvētki, citas Vācijā svinamās dienas) veikali ir ciet).  Un neskatoties uz šo – svētdienas ir superīgākās dienas Berlīnē.

Jā, jā, jā, jā tā ir patiesība – Berlīnē tiešām var dzert alu uz ielas. Un vīnu. Un degvīnu. Un visu citu. Pilnīgi normāla aina ir darba dienas vakarā redzēt vīriešus uzvalkos, ar portfelīšiem rokās, kuri brauc metro mājup un dzer alu.

Berlīnē ļoti daudzi runā angliski un brīžiem ir grūtāk pat saklausīt vācu valodu. Tā kā vācu valodas nezinātājiem nav par ko satraukties. Berlīne noteikti arī nebūs vieta, kur braukt meklēt “vācu kultūru”. Berlīne un Vācija ir teju diena pret nakti.

Berlīnei nav viena izteikta pilsētas centra. Tai drīzāk ir vairāki mazāki centri, bet būtībā -Berlīne ir viena no retajām pilsētām pasaulē, kurai nav nedz izteikta pilsētas centra un vispār nav vecpilsētas.

Berlīne ir sadalīta trīs zonās – A, B, C. Viss svarīgākais Berlīnē ir pieejams A zonā, kuru ieskauj Ring jeb Ringbahn piepilsētas vilciens, kurš stundas laikā apbrauc apkārt visai A zonai. Dzīvot ārpus ringa jau vairs neskaitās stilīgi, bet C zona jau vispār ir lauki. Vienīgais, kas ir svarīgākais C zonā – Schönefeld lidosta.

Kad ir piemērotākais laiks, lai brauktu uz Berlīni?

Kā jau teju visur Eiropā – pavasaris, vasara, agrs rudens.

Berlīneriem ļoti patīk sēdēt ārā un būt dabā – kafejnīcu terases (vai trīs nolikti ķeblīši uz ielas), parki, zālieni, viss, kur var siltā laikā pasēdēt ārā, būs pilns.

Pats skaistākais laiks, kad būt Berlīnē ir pirmajās RIKTĪGI siltajās pavasara dienās, ko, protams, ir teju neiespējami notrāpīt, ja nedzīvo tur uz vietas. Šajās dienās visi berlīneri ir kā nojūgušies no tā, ka BEIDZOT var sēdēt ārā, var grillēt parkā, dzer aliņu, spēlēt bumbu, spēlēt kārtis, spēlēt ģitāru, sauļot degunus. Tas brīdis Berlīnē ir teju vai neaprakstāmi maģiski skaists.

Vasara ir vasara, protams (ja vien tā nav kā 2017. gada vasara, kad visu laiku līst un līst, un līst). Toties, ja gribas urbānāku zelta rudeni nekā Siguldā, tad droši var braukt uz Berlīni. Reizēm pat oktobra sākumā tur mēdz būt +17 un vairāk, smuki spīd saule un visas ielas klāj nobirušās rudens lapas, jo Berlīnē tās no ielām neviens nenovāc.

Lai arī svētdienas ir dienas, kad Berlīnē viss ir slēgts, es ieteiktu ceļojumu plānot tā, lai tieši ietvertu tajā svētdienu. Svētdienas ir foršākās dienas Berlīnē – visur viss notiek, tirdziņi, koncerti, ielu muzikanti un mākslinieki, branči, izstādes, mākslas galerijas, pilnīgi kreizī lietas un kas tik vēl ne. Kebabs, aliņš un sēdēšana Mauerparka karaokē jau vien ir tā vērta.

Instagram Photo

Kā nokļūt Berlīnē?

a) lēti, ātri un labi aizlidojot ar Ryanair

b) ātri, labi un reizēm neizprotami dārgi aizlidojot ar airBaltic

c) ilgi, reizēm lēti, reizēm dārgi aizbraucot ar Luxexpress, Ecolines vai kādu citu autobusu pārvadātāju

No Schönefeld lidostas (Ryanair lidosta) uz Berlīnes “centru” nokļūt ir vienkārši – S9 pilsētas vilciens (S-Bahn) vai kāds no reģionālajiem vilcieniem (RB).  Ar SBahn brauciens aizņem aptuveni 30 – 40 min, atkarīgs no tā, kur jānokļūst. Ar RB 15 – 20 min.

No Tegel lidostas (airBaltic lidosta) uz “centru” var nokļūt ar autobusiem TXL un visiem pārējiem. Nokļūšanas laiks 20 – 40 min.

Instagram Photo

Berlīnes sabiedriskais transports:

.. ir teju perfekts. Galu galā – atzīts par vienu no labākajām sabiedriskā tranporta sistēmām pasaulē.

Ja nopietni, viss ir pavisam vienkārši – galvenais, ir zināt, kurā pieturā esi un kurā pieturā vēlies nokļūt un tad skatīties kartē kā līnijas tevi uz turieni aizved.

Berlīnes sabiedriskais transports kursē ļoti intensīvi (A zonā ar aptuveni 5 min taktu, pīķa stundās – vēl biežāk), tai skaitā – nedēļas nogalēs visu nakti.

Ar biļešu iegādi ir tā, ka var apmaldīties plašajā biļešu klāstā. Biļešu cenas ir atkarīgas no tā, kurai zonai jāpērk – AB, BC, ABC.

Viens brauciens AB zonā izmaksā 2,80 EUR (biļete ir derīga divas stundas, vienā virzienā, vienalga cik reizes nākas pārsēsties, visiem transporta veidiem – metro, S-Bahn, autobuss, tramvajs, reģionālais vilciens),

Četru pieturu brauciens jeb short trip – 1,70 EUR. (drīkst nobraukt četras pieturas, to ietvaros arī pārsēsties)

Dienas biļete – 7 EUR, kas ļauj braukt neierobežotu skaitu braucienu visos transporta veidos līdz nākamās dienas trijiem rītā.

Septiņu dienu biļete, kas izmaksā 30 EUR.

Vēl ir pieejamas dažāda nosacījuma un cenu mēneša biļetes, kā arī – tūristiem paredzētās, kuras it kā ir ērtākas vairantam starp vienas dienas un septiņu dienu biļeti, bet šķiet, ka sanāk mazliet dārgākas.

Pilns biļešu cenu un veidu saraksts aplūkojams šeit. 

Kā jau minēju – biļetes var iegādāties biļešu automātos, kuros reizēm var maksāt tikai ar monētām, tikai ar monētām vai papīra naudu vai tikai ar karti (un ne visas kartes akceptē). Biļešu automāti ir visās S-bahn un metro (U-Bahn) stacijās. Biļešu automāti ir arī tramvajos un tur var maksāt TIKAI ar monētām. Berlīnes sabiedriskajam transportam ir arī aplikācija (iOS te un Andorid te), kurā var ērti plānot maršrutus un iegādāties arī biļetes, kas gan man ne reizi vēl nav sanācis.

Biļetes ir nepieciešams validēt blakus automatiem esošajos sarkanajos zīmogotājaparātiņos. Pērkot biļeti no Schönefeld lidostas, nav iespējams izvēlēties AB zonu. Ikdienā (protams, atkarīgs no tā, kur esi apmeties) pietiks ar AB zonas biļetēm.

Kādi ir foršākie hoteļi/hosteļi vai citas vietas, kur palikt Berlīnē?

Tiešām nav ne jausmas. Šis ir jautājums, kurā es nu dien nevaru palīdzēt no savas pieredzes. Vienīgais hostelis, kuru zinu ir Pfefferbett hostelis, mēļo, ka hipsterīgākais hostelis Berlīnē. Vienīgā viesnīca, arī hipsteru paradīzīte (neskaitot, protams, visas milzīgās viesnīcu ķēdes) – Mischelberger hotel.

Iesaku izmantot airbnb pakalpojumus, kuru piedāvājums Berlīnē tiešām netrūkst.

Instagram Photo

Kurā rajonā labāk apmesties Berlīnē? 

Visa aktīvā dzīves daļa Berlīnē notiek bijušās Austrumberlīnes pusē, tur arī ieteiktu apmesties.

Ja gribas mierīgāku rajoniņu, ar mazāku kultūršoku, ar gardām kafejnīcām, restorāniem un miermīlīgiem bāriņiem, ar maziem dizaina un handmade produktu veikaliņiem, ar diezgan mierīgiem iedzīvotājiem, tad iesaku Prenzlauer Berg rajonu.

Ja nebiedē turku īpatsvars, bardaks un netīrība uz ielām, mūžīgais troksnis un mūžīgā ballīte, ja ir vēlme pēc trakiem bāriem, klubiem un piedzīvojumiem visas nakts garumā – Neukölln vai Kreuzberg būs īstie. Kreuzbergu agrāk (un šobrīd gan jau ar) vispār sauca par hipsteru meku, tā vispār ir tāda diezgan īpaša vieta un nebaidās sevi arī dēvēt par pilsētu pilsētā, jo viņu rajons vispār esot daudz foršāks par visu Berlīni kopā ņemtu.

Ja gribas kaut ko pa vidu starp mierīgu dzīvi un totālu ārprātu – Friedrichshein būs īstais rajons.

Ja gribas nīkt starp turīgiem vācu penisonāriem, krievu bagātnieciņiem un snauduļojošu Berlīni – visa Rietumu puse tavā rīcībā. Galvenais – kamēr esi iekšpus ringa, viss ir bumbās.

Kur ēst, kur iepirkties un ko apskatīt Berlīnē?

Kaut kad sen esmu rakstījusi par to, ko darīt Berlīnē.Kur pāest Berlīnē un kur iepirkties.  Un nedaudz par muzejiem Berlīnē.

Ja lasi vāciski – Mit Vergnügen būs tavs ideālākais palīgs, lai izplānotu, kur paēst un kā pavadīt laiku Berlīnē.

Šo sadaļu man gan noteikti vajadzētu papildināt, jo Berlīnē ir daudz, daudz, daudz, daudz ko redzēt.

Īsumā, bez gariem paskaidrojumiem (neņemot vērā klasiskos tūrisma objektus) – svētdienā aizbrauc uz Mauerparku, saulainā laikā pasēdi urbānajā bārā uz lielveikala jumta – Klunkerkranich, nogaršo garšīgāko saldējumu Berlīnē – Hokey Pokey saldējuma kafejnīcā, pievērs uzmanību Berlīnes ielu mākslai, tās tur ir ļoti daudz (un aizej uz jaunatvērto Urban art museum), izbrauc ar 100 autobusu (te arī noķersi visus klasiskos tūrisma objektus) aizbrauc uz slēgto Tempelhofas lidostu, kura tagad ir parks, aizej uz īpašu, pamestā mājā iekārtotu, galeriju Bocci 79, nogaršo kebabu (nav obligāti jāstāv stundu rindā pēc Mustafas kebaba, arī citi ir labi), droši ēd suši mazos un dīvainos suši restorānos, jo tur tie būs paši labākie (mans favorīts – Sushi Number One), iztērē visu naudu dizaina grāmatu veikalos  un te varētu rakstīt vēl un vēl, jo Berlīnē ir neskaitāmi daudz mazu un foršu vietiņu, kur aiziet un būt, bet.. vienkārši aizbrauc un izbaudi Berlīni.

Instagram Photo

Instagram Photo

Lūk, ja izlasīj šo rakstu un tev ir vēl kādi jautājumi par Berlīni – droši.. iegūglē. Vai arī pajautā man.

Atgādināšu vēlreiz, ka ieteiktās lietas, vietas un laiki ir no manas pieredzes un absolūti nepretendē uz vienīgo patiesību.


Kā interesanti pasniegt naudu? Ideja!

Dodies ciemos un vēlies dāvināt jubilāram naudu, bet vēlies to pasniegt interesantā un pārsteidzošā veidā? Mums ir ideja!

Apinis: Par Rigvir, pavārgrāmatu medicīnu un Latvijas zinātnes devumu onkoloģijā

Jau divas nedēļas presē un internetā īpaši intensīvi virmo viedokļi par un pret Rigvir. Šo rindu autors nekad nav nozīmējis šo medikamentu, vēl vairāk – mana specialitāte liek ļoti strikti sekot tieši pierādījumos balstītai medicīnai. Taču tas man neliedz ar cieņu un izpratni augstu vērtēt gan tos kolēģus, kas onkoloģijā precīzi ievēro starptautiskās vadlīnijas un ordinē tikai un vienīgi maksimāli pārbaudītus ķīmijterapijas preparātus, gan tos, kuri savam pacientam meklē arī citus palīdzības veidus.

Katrā ziņā jautājums par Rigvir lietošanu vai nelietošanu ir ārstu, nevis politiķu vai ierēdņu jautājums. Es teiktu– tieši ārstējošā ārsta jautājums– tā, kurš konkrētajam pacientam nozīmē konkrēto medikamentu.

Tuvojoties 8. Latvijas Ārstu kongresam, Latvijas Ārstu biedrība kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica aptauju, kurā aptaujāja gandrīz 3000 ārstus un uzdeva kolēģiem daudz un dažādus jautājumus. Viens no tiem bija lūgums 7 punktu skalā novietot savu attieksmi pret „uz pierādījumiem balstīto medicīnu”. Daļa ārstu uzskata, ka pareizāk ir precīzi sekot klīniskajām vadlīnijām, veicot norādītās darbības, ievērojot to veikšanas kārtību un atbilstoši izvēloties pacientu ārstēšanas taktiku. Citi norāda, ka šādas vadlīnijas nespēj aizvietot ārsta pieredzi, intuīciju un individuālo pieeju pacientam. Lielai daļai kolēģu bažas rada lielā farmācijas industrijas ietekme uz globālajām vadlīnijām. Tātad ārstiem septiņu punktu skalā ar 1 tika atzīmēts „Ārstēšanas procesā precīzi sekoju klīniskajām vadlīnijām”, bet ar 7 – „Klīnisko vadlīniju izmantošana praksē, manuprāt, ir ierobežota, tādēļ parasti rīkojos saskaņā ar savu pieredzi”. Latvijas ārstu atbildes izvietojās plašajā spektrā no 1 līdz 7, turklāt galējos polos atradās ievērojami retāk nekā vidusdaļā. Varu piebilst, ka es pats sevi biju novērtējis ar trijnieku šīs skalas interpretācijā.

Tātad– šajā grafikā var redzēt, ka lielākā daļa Latvijas ārstu nemēģina akli sekot vadlīnijām, tāpat kā nemēģina paļauties tikai uz savu pieredzi. Medicīna ir daudzpusīga zinātne, kurā dogmatisms ir gauži bīstama parādība. Interesanti, ka Latvijas ārstu attieksme pret šo jautājumu pilnībā atbilst Eiropas valstu ārstu domāšanas līmenim. Amerikā attiecība šajā skalā ievērojami vairāk novirzīta pa kreisi, bet Āzijā– pa labi.

Veselības ministrija, politiķi, advokāti un Amerikas kontinentā izglītību guvuši žurnālisti uzskata, ka ārstiem ir precīzi jāievēro vadlīnijās rakstītais, proti, ārsti jāpiespiež strādāt pēc pavārgrāmatas medicīnas kanoniem. Tiesa, lielākās daļas medicīnas vadlīniju latviešu valodā nav (un nekad nebūs), un vadlīnijas vispār tiek rakstītas vienai slimībai. Cilvēks nav tik vienkāršs radījums, ka viņam ir tikai nieres slimība, aknu slimība vai plaušu slimība. Cilvēks ir komplicēta struktūra, kur slimo cilvēks, nevis viņa kāja vai zarna. Vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir vesels slimību komplekss – sirds un asinsvadu mazspēja, augsts asinsspiediens, artrīts, nefrīts, glaukoma, cukura diabēts un virkne citu problēmu, kas prasa medikamentozu ārstēšanu. Slimnieks nereti saņem 6–8 dažādus medikamentus, no kuriem daļu valsts apmaksā, citus ne, turklāt viņš pats vēl sev nozīmē bezreceptūras zāles un plaši reklamētus, bet pilnīgi nevajadzīgus uzturbagātinātājus. Un pie šīs slimību buķetes nereti nāk klāt vēzis.

Arī vēzis nav viena slimība. Onkoloģija ir daudzkrāsaina kā dzeņa vēders, katrs vēzis pakļaujas citai ārstēšanai.

Jēdziens „ādas vēzis” vai „plaušu vēzis” nosaka tikai un vienīgi slimības lokalizāciju. Tas, kas mani visvairāk fascinē onkoloģijā, ir jomas attīstība. Mūsdienās vēzis nav obligāti mirstama kaite, bet ar lielāko varbūtību hroniska slimība, kas jāārstē gan ķirurģiski, gan medikamentozi, gan ar staru terapiju, gan imūnterapiju. Ja man jāsalīdzina mūsdienu onkoloģija ar to, kādu mācījos pirms 35 gadiem, tad tā ir pilnīgi cita medicīnas nozare.

Pilnīgi citi medikamenti, pilnīgi cita laboratoriska izmeklēšana, daudz precīzāka un lokālāka staru terapija, operācijas ar mikroķirurģiskām metodēm. Un šeit es godājamiem lasītājiem vēlos teikt – ja kāds ārstētu vēzi ar tiem medikamentiem, pēc tām vadlīnijām, kas bija pirms 35 gadiem, tas taču būtu ārprāts. Tai pašā laikā pasaules apritē joprojām lielākā daļa zāļu ir reģistrētas pēc vecajiem standartiem, kas neprasīja dubultaklus randomizētus pētījumus.

Vienu es zinu noteikti – medicīna attīstās ļoti strauji, un medikamenti, kas veido pamatus mūsdienu vēža terapijai, būs novecojuši pēc gadiem divdesmit. Jaunie medikamenti tiks pētīti arvien nopietnāk, un medikamentu pamatotība būs arvien vairāk pierādījumos balstīta. Es nemēģinu apgalvot, ka vēža terapiju pēc 20 gadiem noteiks vīrusu preparāti, bet vēža ārstēšanas izpēte šobrīd iet dažādus ceļus.

Te nu mēs nonākam pie Rigvir. Medikamentu ražo un izplata Latvijas uzņēmums „Rigvir holdings”, kurā ievēro attīstīto valstu un starptautisko organizāciju rekomendācijas un likumdošanu. Daudzus desmitus gadus ilgi Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces pētījumi likti pamatā Rigvir izstrādei. Līdz šā gada beigām paredzēts arī atvērt Rigvir zinātnisko centru, tā izveidē ieguldot vismaz 2,5 miljonus eiro pašu līdzekļu. Rigvir reģistrācija 2004. gadā notika atbilstoši tā brīža kārtībai un izpildot visus tā laika nosacījumus. Pēc Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) ieteikumiem ir izstrādātas rekomendācijas jeb ceļa karte Rigvir dubultaklo randomizēto pētījumu organizēšanai. Un vēl – Eiropas Komisijas administrētais fonds „Horizon 2020” ir piešķīris grantu Rigvir komercializācijai Eiropas Savienības tirgū. Tiesa, šādi pētījumi un tirgus apguve maksā daudzus desmitus miljonus eiro.

Es nemēģināšu diskutēt par to, kam un kālab tiek nozīmēts Rigvir. Kālab daļa onkologu šo preparātu melanomas ārstēšanā izmanto, daļa – ne. Katrā ziņā man gribētos jautājumus par Rigvir klīniskajām īpašībām, indikācijām un efektivitāti atstāt profesionāļu diskusijai, nevis publiskajā telpā sekot to steikholderu uzspiestajam viedoklim, kas allaž aizstāv tikai globālā finanšu un farmācijas holdinga intereses. Pasaulē tikai daži medikamenti ir mūžīgi – kā morfijs un aspirīns. Pasaule attīstās un mainās, un mēs lepojamies, ka onkoloģijas terapijas pārmaiņu stāstā savu artavu ielikuši Latvijas zinātnieki. Ainas Mucenieces devums vēl nav novērtēts.

Un vēl – šis raksts lielā mērā ir pateicība ministrei Andai Čakšai par spēju nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Raķešbūves pionierim Fridriham Canderam - 130

Rīgā dzimušajam baltvāciešu zinātniekam Fridriham Canderam (1887 – 1933) šogad 130. gadadiena, un tam par godu Latvijas Universitātē tapusi izstāde „Sapnis par lidojumu”. Ievērojamajam rīdziniekam bija nozīmīga loma 20. gadsimta raķešu zinātnes un raķešbūves attīstībā.

Blekmetāla kapusvētki

Atmiņas par vasaru! #2017 #fotostāsts

Sveiciens septembrī un jaunajā mācību gadā!

Visiem skolniekiem novēlu brīnišķīgu un atklājumiem pilnu mācību sezonu, un visiem skolotājiem un vecākiem – gudrību esot līdzās izzināt gribošajiem bērniem!

FlowerOnTable-001Vasara mūsu ģimenei bijusi dažādiem notikumiem bagāta – esam pārvākušies uz plašākām telpām, esam pavadījuši mēnesi kopā ar manu māsu un viņas dēlu, kas bija atbraukuši ciemos no Dienvidkorejas, esam bijuši kādos tuvākos un tālākos ģimeniskos izbraukumos, bijām pirmo reizi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (vēlreiz paldies Diānai par brīnišķīgo ekskursiju!), ilūziju muzejā “COSMOS”, devāmies uz ZOO, pabijām lielā batutu parkā, draudzējāmies un uzņēmām viesus, šķirojām mantas un kravājām kastes. Man bija iespēja nedēļu mācīties par fiziku un ķīmiju un, kā to mācīt bērniem. Vasarā tikām pie mājdzīvnieka – zivtiņas, par kuru vecākais dēls rūpējas. Esam ieviesuši virtuves uzkopšanas grafiku pēc maltītēm, un tas joprojām strādā (katru reizi pēc maltītes kāds no bērniem vai es, mazgā traukus, cits tos slauka un trešais noslauka galdu un uzslauka grīdu, bet ceturtais – atpūšas). Nu arī trešais bērns ir piedzīvojis to, ka sāk krist piena zobi – skolas laiks tuvojas! :) Forša vasara, neskatoties uz to, ka karstu un vasarīgu dienu nebija tik daudz kā citus gadus.

Zemāk fotostāsts par kādiem no vasaras notikumiem.

Paplašinātās ģimenes kopā būšana. Vēsturisks futbolturnīrs un mana pamežģītā kāja, kuru vakarā pie zemes nevarēju pielikt (ārpus kadra). :) 

Jani-2017-009Jani-2017-008Jani-2017-002Jani-2017-016Jani-2017-017Jani-2017-018Jani-2017-021Jani-2017-023

Vienkāršā ikdiena.

Ikdiena082017-002Vasara 2017 - 002Ikdiena082017-003Ikdiena082017-004Ikdiena082017-005Vasara 2017 - 001

Brīnišķīgas dienas kopā ar māsu un viņas dēlu Ventspilī un Užavā (arī nometņu vietā “Ganības”).

Uzava-Jul2017-003Uzava-Jul2017-004Uzava-Jul2017-006Uzava-Jul2017-007Uzava-Jul2017-009Uzava-Jul2017-010Uzava-Jul2017-011Uzava-Jul2017-012Uzava-Jul2017-013Uzava-Jul2017-014Uzava-Jul2017-017Uzava-Jul2017-018Uzava-Jul2017-021

Vasaras karstākā diena.

VasarasSiltakaDiena2017-004VasarasSiltakaDiena2017-003VasarasSiltakaDiena2017-005

Brauciens uz Vidzemi pie manas omītes (kurai ir jau 91 gads).

Valmiera-Jun2017-003Valmiera-Jun2017-004

Valmiera-Jun2017-007Valmiera-Jun2017-006

Mācību gada atklāšanas ekskursija uz Vienkoču parku un Līgatnes alām.

Ligatne082017-002Ligatne082017-006

Līgatnē 2015. gadā un 2017. gadā. :)

Ligatne082017-007

Esmu ļoti pateicīga par šo vasaru!

Ceru, ka arī jums ir skaistas un jaukas atmiņas par piedzīvoto.

Tagad jau otrā nedēļa jaunajā mācību gadā ir pagājusi. Vēl 38 palikušas! ;) :D :)

Līdz nākamajam ierakstam!

Ar sveicieniem,
Evelīna :)

– – – – –

Visu brīnišķīgo fotogrāfiju autors talantīgais Andris Sproģis

Vējš augstāko priedi nolauza — Ādažu novadā būs vēl divi vēlēšanu iecirkņi

Līdz šim lielākais Latvijas vēlēšanu iecirknis pēc balsstiesīgo skaita bija Ādažos: šogad pašvaldību vēlēšanās 7,3 tūkstoši balsstiesīgo. Tiesa, ne visi balso, taču saskaitīt 4 tūkstošus balsu ir visai ilgi. Turklāt Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktīvitāte ir augstāka, un tad balso >5 tūkstoši un, ja vēlēšanu laikā poligonā ir mācības, vispār gandrīz 6 tūkstoši.

Bet šodien augstāko priedi nolauza. Pēc Ādažu novada domes ierosinājuma Centrālā vēlēšanu komisija apstiprinājusi vēl divus iecirkņus — vienu kultūrizglītības centrā, kur nu būs dubultiecirknis, un otru Kadagas bērnudārzā:

Tagad lielākie vēlēšanu iecirkņi pēc balsstiesīgo skaita paliek Iecava (6,3 tūkstoši) un Gulbenes pilsēta (6,1 tūkstotis). Taču Saeimas vēlēšanās Latvija ir priekšā gandrīz visai Eiropai ar to, ka drīkst balsot jebkuŗā iecirknī bez iepriekšējas pieteikšanās. Tāpēc nobalsojušo skaita ziņā 2014. gadā Iecavas un Gulbenes četrtūkstošniekus pārspēja Jelgavas kultūras nams ar 4,3 tūkstošiem (vienīgā vieta Jelgavā, kur varēja nodot balsi glabāšanā, tas ir, nobalsot trīs dienas iepriekš), bet Ādažus — Rīgas 1. ģimnāzija ar 5,7 tūkstošiem (arī bija balss nodošana glabāšanā).


Ar plašu pasākumu klāstu atklās Siguldas pārbūvēto tiltu pār Gauju

900

Sestdien, 23.septembrī, plkst.12.00 svinīgā ceremonijā tiks atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, kuram šogad aprit 80 gadi. Svinību laikā pilsētas viesiem un pašiem siguldiešiem būs iespēja sajust 30.gadu atmosfēru, piedalīties lentas griešanā, kā arī nobaudīt īpašu svētku kūku.

Tilta atklāšanā pēc pārbūves tiks radīta 30.gadu noskaņa, atsaucot atmiņā tilta atklāšanu pirms 80 gadiem. Pasākuma apmeklētāji varēs baudīt 30.gadu Latvijas mūziku un Siguldas Absolventu orķestra skanīgos maršus, izzināt tilta vēsturi avīžpuiku piedāvātajos laikrakstos, kā arī baudīt cienastu no īpaši pasākumam radīta miniatūra Gaujas tilta.

Tāpat būs arī pārsteigumi gaisā un ūdenī. Tāpat kā pirms 80 gadiem, tiltu rotās ozolzaru vijas un tā margas greznos Latvijas karogi.

Atklāšanas oficiālajā daļā klātesošos uzrunās satiksmes ministrs Uldis Augulis, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, „VAS Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un SIA „Rīgas tilti” valdes priekšsēdētājs Albins Jasaitis.

1937.gadā būvētais tilts pār Gauju ir vienīgais šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā. Tā kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes pārsniedz 16 metrus.

2016.gadā Siguldā tika uzsākti darbietilpīgi un sarežģīti tilta pār Gauju pārbūves darbi, lai iedzīvotājiem un Siguldas viesiem radītu mūsdienīgu un drošu infrastruktūru.

CCleaner pārnēsātā ļaunatūra inficējusi 2.3 miljonus datoru

Ļoti populārās datorprogrammas CCleaner izstrādātājs Piriform atzinis, ka urķiem izdevies atsevišķās CCleaner versijās ievietot ļaundabīgu programmatūru. Tiek uzskatīts, ka ļaundabīgā programmatūra ievietota CCleaner 5.33.6162 un CCleaner Cloud 1.07.3191 versijās. Piriform aicina lietotājus uzstādīt CCleaner 5.34 versiju vai jaunāku programmatūras versiju, lai izvairītos no datu noplūdes. CCleaner Cloud programmatūra tiks atjaunināta automātiski. Urķiem esot izdevies modificēt CCleaner.exe. Inficētās CCleaner versijas zogot lietotāja datora […]

Ford atklāj jauno Ford Mustang Eiropas modeli

Ford atklāja jauno Ford Mustang Eiropas modeli, kas izceļas ar jaunu, elegantu dizainu, smalkiem dzinēja un piekares atjauninājumiem, progresīvām autovadītāja palīgsistēmām un lielākām leģendārā sporta automobiļa pielāgošanas iespējām. Nekavējoties atpazīstamais spēcīgais Mustang profils tagad ieguvis elegantāku un sportiskāku veidolu, ko izceļ LED apgaismojuma tehnoloģija, kā arī 11 izteiksmīgu virsbūves krāsu un jaunu vieglmetāla disku izvēles […]

Negaidīti atceļ festivālu "Akti naktī"

18. septembrī Liepājā bija jāsākas mākslas festivālam "Akti naktī", taču 17. septembrī tā rīkotājs Aivis Neimanis izplatīja paziņojumu, ka festivāls nenotiks, jo nav iegūti līdzekļi tā organizēšanai. Zināms, ka Neimanis vajadzīgo summu –...

Derīgi padomi, kas noderēs ikvienam cilvēkam

padomi

Šoreiz nebūs daudz ūdeņa. Domāju teksta. Visi padomi skatāmi video, kas nebūt nebūs īss.

Uz 100% varu apgalvot, ka kādu paturēsi savā gudrību krātuvē.

Daudzi no tiem ir apbrīnojami vienkārši un noteikti pie sevis nodomāsi, kā es to neiedomājos pats! Skatāmies video un liekam aiz “aus” gudrību gudrības:

Dodu vēl, papildus, daudzus gudrību graudus… nē, labāk gudrību masīvu, kas liks rīkoties uzreiz:
http://kllproject.lv/index.php?s=der%C4%ABgi+padomi


Filed under: Pagrūddieņi

Brīnumainie Emirāti – 3. daļa

Kamēr puiši aizbrauca līdz lidostai, kur mums auto nomā bija rezervēta automašīna, un atbrauca atpakaļ uz viesnīcu pakaļ man ar mazuli, bija pagājusi jau puse dienas. Izbraucot no Dubaijas, iebraucām tirdzniecības centrā, kur paēdām pusdienas un nopirkām šo to ēdamu atlikušajai dienai.

Jazirat Al Hamra sākotnēji bija sala (tulkojumā no arābu valodas šīs vietas nosaukums nozīmē “sarkanā sala”). 19. gadsimta vidū ciemā dzīvoja ap 200 cilvēku, kas pārsvarā nodarbojās ar pērļu zvejniecību. Mūsdienās ciems ir pamests, un viens no skaidrojumiem saista šo faktu ar to, ka ciems esot spoku apsēsts.

Mēs spokus nemanījām, bet redzējām pamestas mājas un mošeju ar sarkaniem paklājiem, kas tur vēl saglabājušies. Ēku sienas veidotas no koraļļiem un gliemežvākiem. Blakus šim spoku ciemam atrodas vēl viens, kur ļaudis joprojām dzīvo un pastaigājas arī pa Jazirat Al Hamra ieliņām.

 

AAE_002

AAE_005

AAE_006

Tā kā saule rietēja jau ap sešiem vakarā, steidzāmies uz Jebel Jais. Tā ir kalnu grēda uz AAE un Omānas robežas, kur atrodas augstākā Emirātu virsotne – 1892 m v.j.l. Diezgan tuvu tai iespējams uzbraukt pa jaunu, asfaltētu ceļu. Ik pa brīdim ceļa malā atrodas skatu platformas ar nojumēm, vairākās vietās ir arī tualetes. Starp klintīm manījām arī mājas un nospriedām, ka būtu baisi tādās dzīvot, jo jebkurā brīdī var uzkrist virsū kāds klints gabals.

 

AAE_007

AAE_008

Mēs neuzbraucām līdz pašam augstākajam punktam, apstājāmies stāvlaukumā 1250 m augstumā. Tur bija arī neliels busiņš-kafejnīca, kur varēja nopirkt siltu tēju un šo to uzgraužamu.

Atverot automašīnas durvis, sejā iesitās auksts vējš, tāpēc ātri vien durvis aizvērām un uzvilkām mugurā visu iespējamo, ko ātrumā varējām atrast. Drīz vien satumsa, jau tumsā iedzērām pārsaldinātu tēju, pastaigājām turpu šurpu pa stāvlaukumu. Ieraudzījām pilsētu kaut kur tālu lejā, tās gaismas mirdzēja kā mazi dārgakmeņi. Mazliet baisi stāvēt pilnīgā tumsā bezdibeņa malā un skatīties lejā uz mazajām gaismiņām. Ir sajūta, ka stiprais vējš tūlīt, tūlīt nopūtīs no kājām.

 

AAE_009

AAE_010

AAE_012

Stundas brauciena attālumā no Jebel Jais atrodas vienīgā viesnīca visā reģionā, tāpēc palikām pa nakti tieši tur. Uzņemšana nebija pārāk augstā līmenī. Kamēr mūs iereģistrēja, nogaidījām vismaz pusstundu, turklāt pa vidu tika apkalpots vēl viens viesis, kurš tā arī nedabūja to, ko gribēja. Taču vismaz istabas lielas, ērtas un brokastis garšīgas.

 

AAE_013

AAE_014

Visu nakti gar logiem gaudoja vējš. Bija sajūta, ka tas pūta vētras stiprumā. No rīta sāka līt lietus, kas mazliet sabojāja mūsu omu, bet ne uz ilgu laiku.

Khata ir slavena ar saviem termālajiem avotiem, kuriem piemītot dziedinošas spējas. Kā gan mēs varētu aizbraukt, tos nepamēģinājuši? Pa garām kāpnēm nokāpām ielejā, kur atrodas SPA. Viesnīcas viesiem ieeja karstajos avotos ir ar atlaidi, taču, pirms to saņēmām, administratore piezvanīja uz viesnīcu pārbaudīt, vai tiešām esam tās viesi.

Vīriešiem un sievietēm atsevišķi baseini, vīriešiem vismaz uz pusi lielāks. Patīkami sēdēt siltā baseinā pilnīgā klusumā, atslābināties un ne par ko nedomāt…

 

AAE_015

Sarunājām, ka baseinos pavadīsim pusstundu, bet puišiem gāja tik jautri, ka viņi iznāca pēc stundas. Es par to nesatraucos un izpētīju tuvāko apkārtni, kurā bija pāris greznu villu, viesnīca kalna galā, viens grausts, piecas kalnu kazas un seši izkāmējuši kaķi.

 

AAE_017

80 kilometru attālumā no Khatas atrodas vecākā mošeja Emirātos – Al Badiyah. Tā ir pavisam neliela ēka, celta no akmeņiem un dubļiem. Jumts sastāv no četriem spirālveida kupoliem, kas no ārpuses ir iespaidīgākā ēkas daļa. Iekšā mēs diemžēl netikām, jo mošeja uz rekonstrukcijas laiku bija slēgta. Taču mēs uzkāpām pakalnā esošajā skatu tornī. No tā varēja redzēt gaišzilos Omānas līča ūdeņus, mošejas jumtu, apkārtesošos kalnus un palmu plantācijas to ielejā.

AAE_020

AAE_019

AAE_018

AAE_021

Vēlies iepazīt Emirātu elpu aizraujošo vērienu? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

 

The post Brīnumainie Emirāti – 3. daļa appeared first on Jēkaba Ceļojumu Blogs.

Būvējam datoru spēlēm. Optimāls risinājums par 600 eiro (1. daļa)

2017. gads datortehnikas industrijā un īpaši centrālo procesoru (CPU) jomā ir bijis notikumiem bagāts. Esam sagaidījuši AMD augšāmcelšanos ar nešpetnajiem Ryzen procesoriem, kuri lika nodrebēt pat kvēlākajiem Intel atbalstītājiem, un ļāva atgūt dzīvesprieku uzticīgāko AMD fanu vidū. Līdz ar šo pavērsienu arī Intel inženieriem un mārketinga darboņiem nācās izvilkt rokas no kabatām un rīkoties. Sāka viņi ar cenu samazināšanu aktuālajiem […]

Santjago ceļš. 22. diena. Palais del Rei – Salceda // 40,5 km

Atkal esam trāpījuši pilsētai, kurā notiek svētki, un skatuve, protams, ir uzcelta tieši pie mūsu alberģes. Istabā neviens pat nekrāc, bet nevaru iemigt tāpat, jo dzirdu mūziku ar visiem aizbāžņiem, tad ir karsti, tad auksti, smadzenes atsakās izslēgties, gribas gulēt, ļoti gribas, bet neizdodas, vairāk tikai skatos pulkstenī un spazmoju. Vienā brīdī gan Garmin nodevīgi mani modina ar skaņu un vibrāciju, davai, celies, ir pusseši. Es pilnīgi iesmilkstos, jo beidzot esmu iemigusi uz pāris stundām, bet atkal ir jātraušas augšā. Nevaru atbildēt uz jautājumu, nafig mēs ceļamies tik agri, kāda mārrutka pēc kaut kur jāskrien, visi vēl guļ, bet mēs kā tādi circenīši lecam ārā no aizkrāsnes. 

Pie brokastīm, kurās tiek ēsts viss, ko negribas stiept līdzi (Vai kā negauši atkal bijām sapirkušies par daudz pārtikas? Bez šaubām!), paskrollēju feisbuku, un man kā "suggested post" rāda Nutellas reklāmu. Esmu droša, ka FB noklausās mūsu sarunas, jo ar R noslēdzām dīlu vienu vakaru nopirkt Nutellas burku un to izēst ar karotēm (kuru mums nav).

Ārā ir +4 grādi, izcili vilinošs piedāvājums doties pastaigā. Pāri džemperim uzstīvēju lietus jaku, bet kājās man joprojām šorti, jo es taču no ziemeļiem.

R sāp celis, man sāp potīte, esam divi klibiķi, uz diviem mums ir divas veselas labās kājas un divas traumētas kreisās.

No rīta es pat gaidu reljefiņu, jo kāpiens augšup = lielāka slodze = augstāka sirdsdarbība = ražojas siltums. Tādu gan no rīta ir gaužām maz. Un šodien vispār tas, ka nelīst lietus, jau ir kļuvis par bonusu, nevis pamatkomplektācijas elementu. Prasības krīt ar joni. 

R. – Aizvakar mēs divarpus stundu pa lietu gājām un tad iebēgām tajā kafenē.
G. – Labi, ka kafenē, nevis kapenē.
R. – Tobrīd es arī kapenē ietu, ja tur būtu silti. Padzertu kafiju ar Sātanu. 
blogger-image-125787427.jpg

Pēc kādas stundas nomedījam vienu poļu džeku, kas, kā izrādās, studējis Rīgā divus gadus un dzīvojis Alberta ielā. Buržujs. No latviešu valodas atceroties "Paldies" karti. Kopā nosoļojam gandrīz 10 km, bet viņš liekas tīri laimīgs Melide tikt no mums vaļā, jo, šķiet, mūsu temps šajā vīrietī rada par daudz sviedru, turklāt viņš nepārtraukti šņauc degunu tajā veidā, ko es nemāku, t.i., bez salvetēm.
blogger-image--1940752970.jpg

Melide beidzot piestājam uz kafiju un tēju (un, iespējams, "Oreo" cepumiem no saviem krājumiem), kad jau 15 km aiz muguras. Manas domas ir apmēram šādas: "Es vispār negribu nekur iet. Es gribu uz viesnīcu. Bļin, es gribu baltu dvieli un televizoru, es nevaru gulēt bunkurā vairs! Cik vēl ilgi? Gribu mājās!"
Olga uzdarbojas arī Melide, starp citu. 
blogger-image-2135995857.jpg

Ceļamies un ejam, bet mana oma ir apmēram turpat, kur nezāļu saknes, tātad zemāka par zemi. Gribas kā vabolei apkrist vēkšpēdus, spirināties un kviekt, ka es negribu kustēties uz priekš, bet esmu pieaudzis cilvēks, kas labrpātīgi piekritis sevi spīdzināt, tāpēc nevaru tā izpildīties. 

Visu dienu esmu rūgumpods, un man pat īsti nav neviena, uz ko dusmoties. Tāpat konstanti nākas vilkties augšā un lejā, ka gandrīz vai sagribas atpakaļ uz plakankalno. Izskatās, ka R ir vēl grūtāk nekā man, jo celis nekustas, tāpēc viņš brīžam iet aiz manis, kas līdz šim noticis tieši nekad, bet es negribu ar viņu runāt, jo negribu būt nejauka, tāpēc neskatos nemaz viņam virsū, vienkārši soļoju.
blogger-image-1047263008.jpg

Arzua pat neapstājamies (meloju, apstājamies smirdīgā kafejnīcā, no kurienes aizbēgam, jo pārāk traki izskatās). Es nezinu, kur es eju. Man ir noriebies par to domāt, plānot, meklēt guļvietu. Es vienkārši eju kaut kur, man nav galamērķa īsti. 

R man kaut ko jautā par bultām, es atcērtu, ka mani interesē, kā viņš domā nokļūt Finisterre bez Camino lietotnes, un pretī saņemu, ka, ja gribu psihot, tad lai psihoju. Ok, tā arī darīšu. Eju un vienkārši maļu galvā visas dusmiņas.

Ja šis būtu Semjuela Ričardsona romāns, nevis Gunas blogs, tad te parādītos vienkārši ar melnu pildspalvu sašvīkāta lappuse, kas parādītu, cik šī diena ir besīga. 

Uz kaut kāda ceļa pārvada ieraugu mētājamies aproci, paeju tai garām, bet pēc tam apgriežos un paceļu to, atrasts nav zagts. Kā teica viena austrāliete: "What the camino provides..." To gan viņa sacīja par vīnogu ēšanu, bet uzskatu, ka arī šeit tas der. Man tieši nebija aproces.
blogger-image--1153904480.jpg

Ieraugu arī Agneses, kura te soļoja pirms kāda mēneša, atstāto ziņu. 
blogger-image--1511647479.jpg

Pa ceļam ar R it kā izlīgstam, tas ir, es pēc plāna punktiem nostāstu, kas MAN BESĪ. Kā tajā video "Bez pupiem nevar sūkties" gribas sacīt: "Beidzot mēs normāli runājam!" Laikam jau tas ir ok, ka pēc trim nedēļām roku rokā gribas nedaudz būt budzim. 
blogger-image--1848285595.jpg

Beidzot! Beidzot mēs sasniedzam to sasodīto Salceda, kurā ir divas alberģes (pēdējos kilometros jau jutos kā salauzts alvas zaldātiņš). Ieejam pirmajā – "Albergue de Boni". Bonis (nejaukt ar Bonīti) liekas tāds aizdomīgs vīrietis, bet tas nekas, jo man iedod papīra gultasveļu un parāda, kur ir duša (viņš lepojas ar savu "hydromassage shower", bet tur var izmasēt tieši neko), pārējais ir sīkums.
Iedodu arī izmazgāt savas drēbes veļas mašīnā, jo tas prieks ir pieejams par diviem eiro, kas gan nozīmē, ka man visu vakaru jātusē lietus jakā, jo džemperis žāvējas uz aukliņas. Un maksāt trīs eiro par žāvētāju es negribu. Jāatzīst, ka zeķes īpaši nesmaržo pēc vannošanās, tā ka izvirzu hipotēzi, ka Bonis veļas pulveri nav dzinies izmantot.

Mēs neesam ĒDUŠI kopš brokastīm sešos no rīta, izņemot dažus cepumus, banānu un nektarīnu. Lūdzu, intermittent fasting augstākā pilotāža. Tāpēc guļu gultā pussešos vakarā un ēdu šokolādi, domādama par vakariņām. Alberģē ir auksti. Izejam ārā. Ārā nav tik auksti! Tā kā šajā ciemā veikalu nav, atliek doties uz restorānu, kur uz auduma galdauta tiek uzklāts papīra galdauts, lai viesi var cūkoties un nav nekas jāmazgā. Lieliski, ne? Pusjēlu omleti, negatavu tomātu salātu un apaļu maizīti vēlāk gribu par šo visu norēķināties ar karti, jo man skaidrā naudā atlikuši vien 30 eiro. Nu, tagad man ir 10 eiro. Nav interneta, nav termināļa. 
blogger-image--64021831.jpg

Rīt, kā saka, pēdējais cēliens. Līdz Santjago mazāk par 30 km. Nu tik varēs pirkt džemperus, zeķes un kroņus ar Camino simboliku.

Šobrīd uzņēmējiem pieejamais atbalsta apmērs - vairāk 400 miljoni eiro. Piecās Latvijas pilsētās notiks forumi “Valsts atbalsta biznesu”

Forums pop up 600x400 “Valdības rīcības plānā par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijai ir noteikta inovācija. Mums kopā – gan politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem – ir jāvirza pārmaiņas modernas ekonomikas virzienā – ieguldot gan domāšanas, gan uzvedības maiņā tā, lai katra darbība būtu vērsta uz inovācijās balstītu atbildīgu rīcību.

Lasīt tālāk...

[Virsraksts nav norādīts]

Noskatījos Netflix "Heroin(e)" docu, par to kā West Virginia neliels novads (100k cilvēku) mēģina cīnīties per heroīna epidēmiju (precīzāk - pret pārdozēšanu epidēmiju dēļ fentanila piejaukumiem), pēc tam kad opiātu atkarīgie (vicodin, oxycontin) sāk lētāk narkotiku pirkt uz ielas, jo nevar vairs dabūt uz receptes.

West Virginia, puritāņu, republikānisma un konservatīvisma pārņemta, griežas kā suns cenšoties noķert savu asti: mēģina atrisināt problēmu ar tikai tiem līdzekļiem, ko dievbijīgā, vecās derības stilā audzinātā iedzīvotāju masa spēj politiski pieņemt... tādi, kuriem likuma aizliegto geriču kāds vienreiz "vēnā iedūris" tad paliek dieva nolādēts grēcinieks kuram degt ellē. Neglābt, lai sprāgst nost. Bet reizē: tie ir ģimenes locekļi, un uzsēdušies uz opiātiem caur pilnīgi legālām tabletītēm ko ārsti izrakstījuši, lai atvieglotu hroniskās sāpes.

Un tad aiziet: pārdozējušos glābj nevis neatliekamā palīdzība, bet gan ugunsdzēsēji(!). Vai nav sirreāli? Ienāk zvans, ka kāds pārdozējis un šim stājas elpošana - uz notikuma vietu taurēdama trauc milzīga, sarkana, ugunsdzēsēju mašīna! Jo vēlētāji finansējumu politiski spēj piešķirt ugunsdzēsējiem, bet ne socializētai medicīnai. (Mediķi - tikai par maksu, tikai komerciālā hospitālī.)

Un tālāk - izdzīvojušos uz skaidrības (abstinences) takas cenšas likt tiesnesis(!) un "drug court" (narkomānu tiesa). Nevis terapeiti, ārsti, veselības speciālisti. Nē - tiesneši, policisti, probācijas dienests. Palīdzības un ārstēšanas vietā: tikai aresta un cietuma drauds.

Tiem, kas nakšņo uz ielas, palīdzību piedāvā tikai kaut kādi misionāri, kaut kādi evaņģelizētāji - un, protams, tikai uz savā reliģijā iecirstiem noteikumiem. Jo kaut kāda citāda, visu aptverošāka, iekļaujošāka palīdzība tiem būtu sociālisms, ir konservatīvajai populācijai politiski pilnīgi nepieņemama.

***

Late Stage Capitalism Latvijas iedzīvotāju prātos. "Ja sociālisms netraucēti nostiprinās, visa valsts virzās uz šādu kazarmu estētiku. Piemērs ir Ziemeļkoreja [...]".

Nez kam izdevīgi ir atkārtot mītu ka tas, kas Padomju Savienībā darījās būtu nosaucams par "komunismu" vai pat "sociālismu"? Ja pirms-revolūcijas domātāji aģitēja un savās partijas rindās visādus avantūristus iesaistīja ar uzsaukumiem par augstiem ideāliem un kaut kādu ideoloģiju, tad taču ir ļoti skaidrs, ka pēc varas sagrābšanas, viss tas tika atstāts papīram, lozungiem un propogandai, bet reālās lietas darīja citādi, un nolūki bija visai zemi.

Lai varu noturētu, sākās slaktiņi - čeka, civilais karš, un "proletariāta diktatūras" noturēšanai par aģentiem savervēja visglumākos, bezprincipa un amorālākos iznireļus, piesolot iespēju spīdzināt un izvarot bez ierobežojumiem.
Приговоренных к высшей мере наказания не только расстреливали. Например, в Вологодском УНКВД исполнители — с ведома начальника-орденоносца, майора госбезопасности Сергея Жупахина — осужденным к расстрелу рубили головы топором. В Куйбышевском УНКВД из почти двух тысяч казненных в 1937-1938 годах удушили веревками примерно 600 человек. В Барнауле осужденных убивали ломами. На Алтае и в Новосибирской области женщины перед расстрелом подвергались сексуальному насилию. В Новосибирской тюрьме НКВД сотрудники состязались, кто убьет заключенного с одного удара в пах.


Kāda īsti tad ir motivācija uzturēt apgalvojumu, ka valsts režīms, kur kāda neliela cilvēku saujiņa uztur diktatūru, caur pastāvīgu teroru un iedzīvotāju masu iznīcināšanu, būtu jāsauc "komunisms" (tikai tāpēc ka režīms izvēlas konkrētu propogandas un lozungu maskējošo apvalku?).
(Pēc līdzīgas loģikas varētu diskreditēt jēdzienu "demokrātija", jo visas valstis kam vārdā ir "tautas demokrātiskā republika" parasti nav demokrātiskas un tautai nepieder ne drusciņas varas.)

Kāda motivācija ir vēlmi pēc sociālākām atbalsta programmām, pēc sociālistiskākas politikas (kas būtu pretstatā kapitālistiskai politikai, kur tikai nauda nosakaa programmu) diskreditēt, uzreiz atmiņā atsaucot cenzūru, "sociālistisko reālismu", "sociālistiskās padomju republikas" un nabadzību, kas bija privātās uzņēmējdarbības aizlieguma izraisīta, nevis būtu kaut kāds iekšējs, neatņemams sociālisma atribūts...