Atbalsts ārvalsts iekšējai drošībai

vara bungas: Domāju, ka ņemot vērā apstākļus šis  termins var kļūt mums svarīgāks par slaveno “5.pantu”. Būsim pazīstami

Foreign Internal Defence (FID)

Joint Publication 3-22, Foreign Internal Defense, 12 July 2010, defines FID as U.S. activities that support a host nation`s (HN) internal defense and development (IDAD) strategy and program designed to protect against subversion, lawlessness, insurgency, terrorism, and other threats to their internal security, and stability.  In addition, to enabling HNs to maintain internal stability and counter subversion and violence, FID should address the causes of instability. FID programs are tailored to the individual HN, and focus on CT, COIN, counterdrug, or stability operations.

vēl par FID

wikiraksts


Tagged: drošība, NATO, NBS, taktika, valsts aizsardzības koncepcija

Norisinās 19.starptautiskais garīgās mūzikas festivāls

garigas_muzikas_festivals-small.jpg

Festivāla ietvaros notiks virkne koncertu Rīgā un Liepājā.

Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros 26.augustā Liepājā un 27.augustā Rīgā, Svētā Pētera baznīcā, diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā izskanēs Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēms, 25.simfonija. Koncerta atskaņošanā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Liepājas Simfoniskais orķestris, soprāns Margarita Vilsone, mecosoprāns Annika Šlihta no Vācijas, tenors Gula Rabs no Ungārijas un baritons Horhe A. Martiness no Vācijas.

31.augustā Svētā Pētera baznīcā ar īpašu koncertu koris "Latvija" diriģenta Johanesa Princa vadībā izpildīs austriešu garīgo mūziku, bet 3.septembrī Svētā Pētera baznīcā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andresu Mustonenu Latvijas klausītājiem tiks piedāvāta Aleksandra Razkatova "Bizantiešu mesa". Razkatovs ir viens no pazīstamākajiem Krievijas mūsdienu komponistiem, kura daiļrade kļūst aizvien nozīmīgāka pasaules koncertzāļu repertuāra daļa.

19.starptautiskais garīgās mūzikas festivāls tiks noslēgts 8.septembrī ar koncertu Rīgas Domā plkst.20, kas būs veltījums komponistam Pēterim Vaskam, godinot viņu 70 gadu jubilejā.

Festivāla piedāvātajā Pētera Vaska autorkoncertā diriģenta Māra Sirmā vadībā koris "Latvija" atskaņos komponista radītos skaņdarbus "Mūsu Tēvs", "Credo", "Mesa", "Gloria", kas būs otrās redakcijas pirmatskaņojums, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Vaska komponētais "Mein Herr mein Gott", kura pamatā ir 16.gadsimta šveiciešu mistiķa lūgšanas teksts.

Vasks skaidroja, ka pašlaik mēs dzīvojam laikā, kurā, ja nelūgsimies, turpināsies pasaules garīgo vērtību sabrukšana. "Ja tā notiks, tad nekas labs mūs nesagaida. Tādēļ ir labi, ka ir tādi garīgās mūzikas festivāli. Cilvēcei ir divi spārni - vieni, kas grib mūs iznīcināt, bet otri, kas cīnās par garīgām vērtībām. Kamēr būs tie, kas cīnās par garīgām vērtībām, tikmēr, manuprāt, pasaule tiks noturēta kaut kādā līdzsvarā," piebilda komponists.

Pēc komponistu domām, lūgšanas ir nepieciešamas, lai nepazaudētu garīgo dimensiju, kas tik strauji zūd.

Biļetes uz festivāla koncertiem iepriekšpārdošanā var iegādāties "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās.

 

TOP 3 sieviešu horoskopa zīmes, no kurām sanāk vislabākās sievas

TOP 3 sieviešu horoskopa zīmes, no kurām sanāk vislabākās sievas

Rudens, kā zināms ir kāzu laiks un tas jau ir pavisam tuvu. Nav tā ka šīs trīs sieviešu horoskopa zīmes […]

The post TOP 3 sieviešu horoskopa zīmes, no kurām sanāk vislabākās sievas appeared first on Hitnet.lv.

Molotova mazdēls cildina vectēvu

Kā viņš tā drīkst, vai ne??`Latvijas avīze`, protams, mums paskaidros, kāpēc tas ir slikti.

Tomēr ar šo paskaidrojumu ir viena nelaime – tas neņem vērā dažas fundamentālas patiesības. Lai tās labāk saprastu, te būs pagarāks citāts iz minētā raksta:

Pazīstamāks ir bijušā PSRS ārlietu ministra Vjačeslava Molotova (īstajā uzvārdā – Skrjabins) mazdēls Vjačeslavs Ņikonovs, kurš mūsdienās Krievijā ir politiski aktīva persona un šobrīd arī Valsts domes deputāts. Šā gada 9. maijā, kad Krievijā notika tā sauktā nemirstīgā pulka gājieni, kuru dalībnieki nes savu karojušo radinieku fotogrāfijas, V. Ņikonovs gājienā devās ar sava vectēva bildi. Pat Maskavā daži izteica neizpratni, ka šādi tiek cildināts cilvēks, kurš līdz pat 1941. gada jūnijam “aprūpēja” Staļina draudzību ar Hitleru, lai gan mūsdienu Krievijā par šo vēsturisko faktu nav pieņemts atgādināt. Ņikonovs ieguldījis daudz pūļu, lai cildinātu savu vectēvu: izdevis viņam veltītu biogrāfisku triloģiju (tā tika vesta arī uz Rīgu, kur Ņikonovs kā viens no Krievijas “tautiešu” kustības koordinatoriem bija biežs viesis), sniedzis intervijas, rīkojis dažādus pasākumus. “Ar tādu vectēvu var tikai lepoties,” grāmatas ievadā raksta mazdēls. Kādā intervijā Ņikonovs atklāj, ka V. Molotovs nekad neesot nožēlojis 1939. gada pakta parakstīšanu: “Viņš to novērtēja pozitīvi, uzskatīja, ka tas palīdzēja mums (PSRS) sagatavoties karam un galu galā tajā uzvarēt.”

Nu tā jau nebūs `Latvijas avīze`, ja aktīvi nebīdīs mītu par `Hitlera un Staļina` draudzību, kuru atspēkot var pavisam vienkārši: no vienas puses, Hitlers allaž runāja par Lēbensrauma paplašināšanu austrumu virzienā, savukārt PSRS jau 1938. gadā mākslas filmā `Если завтра война` diezgan uzskatāmi parādīja, kas varētu būt varbūtīgākais potenciālais pretinieks.

Nekādas `draudzības` starp PSRS un 3. Reihu nebija. Bija pragmatiska sadarbība, jo kā viens, tā otrs valstiskais veidojums bija sava veida autsaiders un `normālās valstis`, vismaz oficiāli, izvairījās no atklātas sadarbības ar šīm diktatūrām, jo īpaši militārajā jomā. Tāpēc – atkārtošos – zināma pragmatiska sadarbība bija loģiska un likumsakarīga.

Otrkārt, 20. gadsimta 30. gados vispār starp valstu grupām nekādas draudzības nebija. Jā, varam runāt par nekādu draudzību starp Lielbritāniju un Franciju, kuru veidotā koalīcija ar nosaukumu Antante bija nosacīts `Eiropas policists` vēl kopš Pirmā Pasaules kara, varam runāt par zināmu draudzību Antikominternes jeb Ass valstu starpā – bet PSRS vispār ne ar vienu īpaši nedraudzējās, jo bija ārpus dajebkā? Īsāk sakot, 30. gadu otrajā pusē bija šādas 3 puses (PSRS vs. Ass valstis vs. Antante), bija vairāk vai mazāk skaidrs, ka karš būs (Antante gan tam īsti neticēja un centās iespēju robežās no tā izvairīties – sk. Minhenes vienošanos), visi to lieliski saprata, tāpēc JEBKURA puse no šīm centās ieturēt tādu politiku, lai sarīdītu savā starpā abas pārējās. Īsāk sakot, skaldi un valdi.

Kas attiecas uz to, ka Molotova – Ribentropa pakts palīdzēja PSRS `sagatavoties karam un uzvarēt`, tad tieši tā jau arī bija. Kaut arī šis pakts, sadalot citas valstis `ietekmes zonās`, bez šaubām, nekādi neatbilda ne starptautisko likumu, ne arī ētikas normām, tomēr nevar noliegt, ka tas atbilda PSRS interesēm – tieši tāpat, kā Baltijas un gabala no Polijas nokampšana.

Kā tieši tas atbilda PSRS interesēm? Ļoti vienkārši. Kā mēs labi zinām no vēstures, 1941. gada 22. jūnijā Vācija negaidīti uzbruka PSRS. 2 nedēļu laikā vācu karaspēks veica 400-500km un ap 7. jūliju apstājās pie, rupji runājot, 1938. gada jeb `vecās` robežas. Pēc tam, lai no šīs robežas veiktu atlikušos 400-500km no Smoļenskas līdz Maskavas pievārtei, Vērmahtam un SS karaspēkam vajadzēja jau 4 mēnešus. Un tagad iedomāsimies, ka Molotova – Ribentropa pakts nav noslēgts, un karš tajā pašā laikā sākas no `vecās` robežas (diez vai kādam ir ilūzijas par to, ka pat bez Sarkanās Armijas uzbrukuma mugurā Polija 1939. gadā spētu noturēties pret Vērmahta iebrukumu). Tad ar lielu varbūtību 2 nedēļu laikā vācieši būtu pie Maskavas un karš izskatītos pilnīgi savādāk. Tā ka jā, no PSRS (un arī Krievijas) viedokļa Molotova – Ribentropa pakts pilnīgi noteikti atbilda PSRS interesēm un sniedza zināmas priekšrocības paktam sekojošajā karā.

`Latvjas avīzes` raksta autors šo patiesību vai nu nespēj, vai arī negrib saprast.


...

20160722_191639.jpg
:)


Aleksandrs Grīns "Dvēseļu putenis"

dveseluputenis.jpg

Vai ir vērts lasīt: JĀ!

“Un atkal pelēki mākoņi kā zārka vāks savelkas pār Latvijas debesīm…” Centos atrast precīzu citātu, bet tā kā grāmata ir gandrīz 800 lpp. bieza, nācās restaurēt no savas atmiņas. Tāda noskaņa caurvij visu romānu, taču pa starpam atrodas arī pozitīvas rindkopas. Tās nav daudz, jo romāns tomēr ir par latviešu brīvības cīņu laiku. “Sprāgst šrapneļi visapkārt, kāds atkal krīt un sniegs ap to top tumši sārts…” Citāts atkal nav īsti precīzs, taču tajā ierakstītā doma tika izteikta visdažādākajās vārdu kombinācijās un atkārtota neskaitāmas reizes, kas uz mani iedarbojās pat mazliet meditatīvi. Tiešām neapnika lasīt, kaut romāns ir drūms un garš. Detalizētais kaujas epizožu apraksts un romāna garums šķiet bija atslēga, lai kārtīgi izjustu tā laika notikumus un novērtētu, cik grūti nācās izcīnīt Latvijas neatkarību. Ja lasot paspēju mazliet atslābt, tad jau drīz nācās vēlreiz lasīt par šrapneļu sprādzieniem, saplosītiem ķermeņiem un tumšsarkano sniegu. Valoda romānā ir ļoti tēlaina un tā viegli lasās, kaut priekšvārdā uzzināju, ka Grīns ir briesmīgi mocījies tēmas un izteiksmes meklējumos. Lasot romānu, to nepateiksi. Pašlaik top arī filma pēc šī romāna motīviem.

BĀKA. Kā IMANTA ZIEDOŅA muzeja simbols

01.IZ LAPA 02.IZ LAPA 03.IZ LAPA 04.IZ LAPA 05.IZ LAPA 06.IZ LAPA 07.IZ LAPA 08.IZ LAPA 09.IZ LAPA 10.IZ LAPA 11.IZ LAPA 12.IZ LAPA
Filed under: Attiecības, Informācija, Valoda Tagged: BĀKA, IMANTS ZIEDONIS, IZ MUZEJS

lidmašīna ar maziem muskulīšiem

Scania laiž klajā jaunu kravas automašīnu sēriju

Desmit gadu izstrādes rezultātā, reģionā ieguldot 2 miljardus EUR, Scania laiž klajā jaunu kravas automašīnu sēriju. Ar jauno sēriju Scania paplašina pašreizējo piedāvājumu un tagad, pateicoties unikālajai modulārajai sistēmai, var piedāvāt visdažādāko veiktspēju, savienojamību un daudzpusīgus produktivitāti uzlabojošus pakalpojumus, kā arī ilgtspējīgus transportēšanas risinājumus, kas ir precīzi pielāgoti katrai klientu grupai plašajā transporta nozarē. Scania garantē, ka uzņēmuma klienti vienmēr varēs veikt savu darbu visilgtspējīgākajā un ienesīgākajā veidā neatkarīgi no pārstāvētās nozares un darbības jomas.

“Tas bez šaubām ir lielākais ieguldījums Scania 125 gadu pastāvēšanas vēsturē,” paziņoja Scania prezidents un izpilddirektors Henriks Henriksons. “Ar lepnumu varu teikt, ka mēs ar kolēģiem tagad prezentējam produktus un pakalpojumus, kas ievedīs Scania jaunā līmenī attiecībā uz tirgus daļu un ievedīs mūs tālu nākamajā desmitgadē.”

“Šodien mēs laižam klajā ne tikai jaunu kravas automašīnu klāstu, bet arī unikālu, ģeniālu ilgtspējīgu risinājumu kopumu tādu produktu un pakalpojumu formā, kurus Scania spēs piedāvāt kā pirmais uzņēmums nozarē – un es jūtu, ka varu to apgalvot ar pārliecību. Mēs cieši koncentrējamies uz savu galveno uzdevumu: piedāvāt saviem klientiem nepieciešamos līdzekļus, lai tie varētu gūt peļņu vissvarīgākajā – viņu pašu – biznesā.”

Jauno kravas automašīnu ražošana tiks uzsākta nekavējoties Scania montāžas rūpnīcā Soderteljē. Sākumā uzsvars būs uz transportlīdzekļiem un pakalpojumiem tālajiem pārvadājumiem, bet, arvien lielākam skaitam Scania rūpnīcu pielāgojoties jaunajai situācijai un rodot arvien jaunas iespējas, nepārtraukti tiks ieviesti citi jauninājumi.

“Aiz šīs sērijas slēpjas neiedomājami apjomīgs inženieru darbs,” uzsvēra Scania prezidents un izpilddirektors Henriks Henriksons. “Vispamanāmākie elementi, protams, ir jaunās kabīnes, bet īstā inovācija ir tā, ka mēs ieviešam jaunas tehnoloģijas, pakalpojumus un izpratni, kas palīdzēs klientiem pārskatīt savus izdevumus un ieņēmumus. Mūsu mērķis ir klientu spēja sasniegt ilgtspējīgu peļņu neatkarīgi no veicamā uzdevuma un darba apstākļiem. Mūsu klientu transportlīdzekļi vienmēr atspoguļo saikni ar plašāku ainu. Scania to nodrošina ar kvalitāti, pieejamību un fizisku vai savienotu pakalpojumu klāstu. Mūsu jaunais produktu un pakalpojumu klāsts maina priekšstatus par augstāko klasi kravas automašīnu nozarē.”

Scania jauno sēriju laidīs klajā vairākos posmos, koncentrējieties uz dažādām klientu grupām un ievērojot rūpīgi izplānotu grafiku. Sērijas laišana klajā tiks uzsākta pēc prezentācijas Eiropā, papildinot to ar citām iespējām klientiem, un tā noslēgsies ar vienlaicīgu produktu laišanu klajā ārpus Eiropas 18 mēnešu laikā. Viens no manāmākajiem Scania uzlabojumiem ir dīzeļdegvielas patēriņa samazinājums par 5%, ko nodrošina uzlabotas piedziņas daļas un labāka aerodinamika.

Tuvākais mērķis ir ļaut 40 000 klientu un potenciālo klientu pašiem izmēģināt jaunos transportlīdzekļus tirdzniecības uzsākšanas ietvaros un iepazīstināt klientus ar visu Scania klāstu, kas aptver visu no ilgtspējības optimizācijas līdz finansēšanai, apdrošināšanai un apkopei. Citi kanāli ir interneta komunikācija, plašsaziņas līdzekļi un aptuveni 1700 Scania pārstāvju vairāk nekā 100 valstīs. Atklāšana norisinājās 23. augustā Parīzē aptuveni 1500 īpašo viesu klātbūtnē, kā arī to iespējams redzēt interneta vidē visā pasaulē.

16049-058 16049-063 16049-066 16049-084 16050-053 16122-070 16122-108 16122-204 16122-322 16141-261 16141-268 16141-945 16191-108 16049-046

Pāles pamatskolas skolotāju sveiciens Zinību dienā!

DSC2000Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Cienījamie vecāki un skolēni! Mīļi gaidīsim Zinību dienas pasākumā 2016.gada 1.septembrī plkst.9.00 Pāles pamatskolā!
 

Pusaudzis un sekmes. Padomi vecākiem, kā motivēt jaunieti mācīties

Pusaudzis mēdz būt spurains un kaitinošs. Ar šīm uzvedības pārmaiņām lielākā daļa vecāku spēj samierināties.

Par Liepāju un liepājniekiem

Izskanējuši 13. Jūrmalas klavierspēles meistarkursi

2016.08.25: Šonedēļ izskanējuši Latvijas Klavierskolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, prof. Jura Kalnciema iedibinātie, jau trīspadsmitie Jūrmalas klavierspēles meistarkursi, kuri no 22. līdz 24. augustam pulcēja klavierspēles pedagogus un skolēnus saulainajā un viesmīlīgajā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā. Daudzpusīgas, profesionāli augstvērtīgas un interesantas

Sieviešu koris „Teiksma” viesojas sadraudzības pilsētā Štūrē

1472136410_26.jpg

No 10. līdz 15.augustam Siguldas novada kultūras centra sieviešu koris „Teiksma” (vadītāja Maija Feldmane) viesojās Vācijas sadraudzības pilsētā Štūrē. Jau gadu iepriekš tika runāts un plānots, ka koris dosies koncertceļojumā, atrodot sev kādu draugu kolektīvu. „Teiksmas” uzaicinājumam atsaucās bundzinieču kolektīvs „Sambrassa”, vadītāja Zuzanne Zasse (Sussi Sasse).

Kori lidostā sagaidīja un visas piecas dienas pavadīja bijušais Štūres pašvaldības kultūras dzīves vadītājs, tagad biedrības Štūre – Sigulda valdes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Voltjē (Edgar Wöltje), un biedrības valdes locekļi Ādolfs Asslings (Adolf Assling) un Hinrihs Šperlings (Hinrich Sperling), visi lieli Latvijas draugi un sadraudzības organizētāji, atbalstītāji.

Abu kolektīvu koncerts tika noorganizēts piektdienas, 12.augusta, vakarā Štūres rātsnamā, kuru apmeklēja ap  simts klausītāju. Koncertu atklāja vācu grupa  „Sambrassa” ar ugunīgu , temperamentīgu, atraktīvu priekšnesumu. Pēc pārtraukuma uzstājās koris „Teiksma” savos tautastērpos, dziedot gan tautasdziesmas, gan šlāgerdziesmas, gan pastāstot par sevi , savu tautu, savām dziesmām. Savu uzstāšanos „Teiksma” beidza ar vācu tautasdziesmu „Du, du, liegst mir im Herzen”   („Tu, tu esi man sirdī”), ko klausītāji uzņēma ar lielām ovācijām un līdzi dziedāšanu.

Jau iepriekš katram kolektīvam bija jāsagatavo  dziesmiņa „Come back Lisa”, kuru abi kolektīvi, paspēja tikai īsi pirms koncerta izmēģināt. Koncerta izskaņā, „Sambrassa” vadītājai spēlējot akordeonu, kopā dziesma tika nodziedāta.

Sestdien, 13.augusta vakarā, „Teiksmas” koncerts tika noorganizēts Brēmenē – tā kā mūsu Dienas centrā (das Nachbarschaftshaus), kur klausītāju  bija mazāk, bet pamatā Vacijā dzīvojošie latvieši, no kuriem daži bija pat atbraukuši no Hamburgas. Koris koncertēja savos jaunajos svārkos, par kuriem paldies Siguldas novada pašvaldībai. Koncerts sanāca jauks un sirsnīgs. Šķiroties no klausītājiem, vēl kopā nodziedājām „Bēdu manu lielu bēdu”.

Abos koncertos tika saziedota nauda, lai „Teiksma” varētu doties vienas dienas ekskursijā uz attālo Klopenburgas brīvdabas muzeju. Paldies par atsaucību!

Svētdien, 14.augusta vakarā kori uzņēma Štūres Farela muižā (Gut Varel) biedrības Štūre – Sigulda valdes priekšsēdētāja Haike Reckevēga (Heike Reckeweg) un citi biedrības biedri, rīkojot kopīgas vakariņas, uzaicinot arī grupas „Sambrassa” dāmas. Protams, „Teiksma” atkal dziedāja, pateicās organizatoriem, apmainījās ar koordinātēm. Gaidīsim „Sambrassa” dāmas nākošgad Siguldā!

Liels paldies jāsaka Siguldas – Štūres biedrības valdes priekšsēdētājai, arī „Teiksmas” dziedātājai, Dzintrai Melderei , kura organizēja šo braucienu, kā arī biedrības valdes loceklei, „Teiksmas” dziedātājai, Airai Langenfeldei par tulkošanu.

Informāciju sagatavoja:
kora „Teiksma” vecākā
Sandra Strenga

Mūziķa Prinsa māju atvērs tūristiem

Pusgadu pēc mūziķa Prinsa (Prince) nāves viņa Mineapolisas mājokļa un studijas Paisley Park komplekss tiks atvērts interesentu apskatei, vēsta BBC. Vairāk nekā 6000 kvadrātmetru plašais ēku komplekss, kurā pasaulslavenais...

Hobijs un Bobijs

Lauku meitenei atlika tikai nodomāt, ka varētu atsākt savu tik mīļo un laikietilpīgo hobiju, dažādu papīrlietiņu izveide, kura trenē precizitāti, koncentrēšanos un acumēru, uzlikt Bobu Mārliju playlist, kā epastā tiek saņemts pirmais pasūtījums.

Nu ko, aiziet!

Lai jauka un ražīga atlikušā dienas daļa arī jums,

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

 


"Viņš sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē strādā 57 000 cilvēku, bet šajā skaitā ir arī ugunsdzēsēji,..."

“Viņš sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē strādā 57 000 cilvēku, bet šajā skaitā ir arī ugunsdzēsēji, policisti, ātrās palīdzības dienests, vides valsts dienests un daudzi citi dienesti. No likuma viedokļa 11 000 no visiem ir ierēdņi, savukārt “mītiskie birokrāti, kas sēž kabinetos, dzer kafiju un ražo administratīvo slogu” ir aptuveni 3500 cilvēki, kas strādā ministriju centrālajos aparātos, skaidroja Krieviņš.”

- Valsts kancelejas šefs: Valsts pārvaldē ideālā variantā vajadzētu likvidēt 8000 – 11 000 štata vietu

Vietējiem ražotājiem iespēja sadarboties ar biroju “Latvijas Produkts” un sasniegt jaunus mērķus

Ikviens Latvijā var lepoties ar vietējo ražotāju precēm un pakalpojumiem – mūsu pašmāju ražotāju spēkos ir piedāvāt kvalitatīvas un daudzveidīgas preces, ar kurām piepildīt kā lielveikalu plauktus, tā arī ikviena latvieša mājas un virtuvi. Neviens nenoliegs, ja apgalvosim, ka mūsu vietējie ražotāji ir daudzpusīgi, centīgi un profesionāli, taču, diemžēl, ne vienmēr pašmāju uzņēmumiem ir sniegts pietiekams atbalsts savas produkcijas popularizēšanā un izplatīšanā. Jau vairākus gadus šajā jomā un pašmāju ražotājiem ceļā uz panākumiem palīdz birojs “Latvijas Produkts”, kas ne tikai piešķir kvalitātes zīmes, ja produkcija atbilst kritērijiem, bet arī rūpējas, lai produkts tiktu pieprasīts daudz plašāk, lai tā pārdošanas apjoms kāptu daudz straujāk par vispārdrošākajām prognozēm.

Viens no uzņēmumiem, kas izmantojis biroja “Latvijas birojs” palīdzību, ir strauji augošā zemnieku saimniecība Veckūkuri, kura darbojas kopš 2000. gada un sākotnēji ražoja tikai svaigpienu “Mans Piens”. 2010. gadā uzņēmums jau sāk ražot arī jogurtus no tikko slaukta svaigpiena, pievienojot jogurta baktēriju jau pēc pasterizācijas, kas nodrošina, ka baktērijas paliek dzīvas un veic labos darbus mūsu organismā. Tā rodas pamats saldo jogurtu un sāļo mērcīšu daudzveidībai. Jogurtiem tiek pievienoti tikai īstas ogas un augļi, Latvijas rupjmaize un graudu pārslas. Šobrīd tiek ražoti arī tādi produkti kā svaigā siera lodītes eļļā, sviests ar dažādām garšvielām, tīrkultūra ar piedevām, jogurta mērcītes, mājas siers, svaigā siera deserts un citi svaigpiena produkti.

mans-piens.jpg

Visus šos straujās attīstības gadus zīmola “Mans Piens” produkcijai ir piešķirtas ne tikai kvalitātes zīmes Latvijas Produkts un Quality product of Latvia, bet arī biroja “Latvijas Produkts” eksperti ir līdzdarbojušies gan pie jaunu produktu izstrādes, gan arī pie mārketinga un reklāmas risinājumiem, kas devuši iespēju pircējiem zemnieku saimniecības izcilos piena produktus labāk atpazīt veikala plauktos un izvēlēties savam galdam.

“Ar kvalitātes zīmēm un biroja “Latvijas Produkts” ekspertu atbalstu, mēs daudz ātrāk sasniedzam savu potenciālo klientu un spējam nokomunicēt visu, kas viņam svarīgs, proti, mūsu piena produkti ir dabīgi, kvalitatīvi, inovatīvi un Latvijā ražoti. Mūsu uzņēmums sajūt pienesumu, ko dod sadarbība ar biroju “Latvijas Produkts”, mums ir pārliecība, ka pircēju loks ir novērtējis arī kvalitātes zīmes Latvijas Produkts reputāciju,” — stāsta Ilvija Jakovina, zemnieku saimniecības “Veckūkuri” īpašniece.

Ar biroja “Latvijas Produkts” atbalstu ikviens vietējais ražotājs var sasniegt savus pārdrošākos mērķus un attīstīties sev vēlamā virzienā – atbalsta ietvaros uzņēmumam ir iespēja realizēt dažādas mārketinga un sabiedrisko attiecību, komunikācijas veicināšanas aktivitātes ar mērķi piesaistīt gan sabiedrības, gan mediju, gan arī noteiktu mērķa grupu uzmanību Latvijas produktiem, vietējiem ražotājiem, to produkcijas kvalitātei.

Ja arī Jūsu uzņēmums vēlas sasniegt jaunas virsotnes, droši sazinieties ar biroju “Latvijas Produkts”, lai vienotos par sadarbības iespējām – http://www.latvijasprodukts.lv/

Varēs apskatīt bērnu zīmējumu izstādi “Mazie liepājnieki drošībā”

Laika posmā no 29. augusta līdz 4. septembrim Liepājā, t/c “Ostmala” telpās ikviens varēs apskatīt izstādi  “Mazie liepājnieki drošībā”, kurā tiks izstādīti zīmējumi no krāsojamās grāmatiņas  pirmklasniekiem.

Viļķenes skola aicina mācīties!

Vāzē smejas gladiolas sārtās, DSC_0010
Baltas asteres aiz loga zied,
Projām ejot, pamirkšķina vasara,
Draudziņ, tev nu laiks uz skolu iet!

Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola gaidīs visus savējos skolā 1.septembrī 9.30, lai satiktos ierastajā Zinību dienas pasākumā.
Lai arī mums ļoti gribētos visiem parādīt skaisti izremontēto aktu zāli vecajā skolas ēkā, kur ierasti notiek svinīgais pasākums, šogad tas notiks sporta hallē. Iemesls tam- kuplais pirmklasnieku pulks. Skolas saimei pievienosies 16 skolēni. 24.08.skolā reģistrēti 90 skolēni. Pagājušā gada 1.septembrī bija 82. Darba gaitas skolā šogad uzsāks arī 2 jaunās skolotājas. Uz tikšanos Zinību dienā!
Informāciju sagatavoja Māra Zvīne.

Bīstamā pasaka – “Pasaku stāstnieks” Antonija Mihaēlisa

pasaku_stastnieksAnna ir labā meitene. Naiva sapņotāja, kura nāk no turīgas ģimenes un cer pēc vidusskolas beigšanas doties uz Angliju kā au-pair. Ābels Tanateks ir sliktais zēns. Narkotiku dīleris un vientuļnieks ar daudziem noslēpumiem. Par vienu no tiem uzzina arī Anna – Ābelam ir mazā māsiņa Miha, par kuru puisis rūpējas, kamēr māte abus ir pametusi, un kurai stāsta pasaku, kas biedējoši daudz līdzinās realitātei. Kā jau to var paredzēt – Annu iemīl Tanatekus, īpaši Ābelu, un par spīti brīdinājumiem aizraujas ar puiša pasaku.

Antonija Mihaēlisa vai no ādas lien laukā, lai romānam iedvestu ziemas saltumu un noslēpumainības auru. Rezultātā salīdzinājumi un metaforas šķiet mākslīgas un pārspīlētas, un ne reizi vien tiec izrauts no stāsta, lai prātotu, kas tai Annai nav kārtībā ar galvu, ka viņa sarunājas ar jūru un lellēm.

Taču tajā pašā laikā izpušķotā valoda palīdz līdz mielēm sajust Annu kā tēlu – jaunu un naivu romantiķi, kura apzinās pati savu un savu draugu pieredzes trūkumu. Tieši apziņa par to, cik maz no pasaules saprasts, mudina meiteni tuvoties Ābelam. Annas naivums un labestība tikai ļauj izcelties tam, cik tumšs patiesībā ir šis stāsts.

“Pasaku stāstnieks” ir kārtējais piegājiens izstāstīt stāstu par labo meiteni, kura cer, ka tieši viņa būs tā, kurai izdosies “piejaucēt” slikto zēnu. Lai gan gribas cerēt, ka viss būs savādāk, ka abiem jauniešiem tomēr izdosies izkulties no likstām, meitene pat pēc briesmīgākajiem pazemojumiem ir gatava atgriezties pie sava pāridarītāja, jo mīlestība, redz, ir visvarena. Negribu teikt, ka tēmām jauniešu grāmatās jābūt sterilām, taču tajā pašā laikā, ja ir vēlme pārrunāt tik smagus tematus (spoileris – Ābels izvaro Annu, vēlāk izrādās Ābels pats ir cietis no pedofīla rokas), ir jāprot par tiem runāt bez kļūdainiem pieņēmumiem, kā, piemēram, upuris pats uz sevi izsaucis nelaimi, un katrā ziņā ne tikai dažas lappuses caur neveiklu iekšējo dialogu.

Pēdējās simts lappuses ir smagas. Cerības, ka viss būs labi, romāns bez žēlastības saberž miltos, un lasītājam atliek vien noskatīties, kā sirds atkal un atkal tiek salauzta. Varbūt šī tiešām ir viena no “Piedod, bet neaizmirsti” situācijām, jo grāmatas noslēgumā ir grūti nesāpēt līdzi Ābelam un nemeklēt galu apburtajam aplim, kurā vienas vardarbības akts dod ieganstu nākamajam. Nav iespējams palikt nejūtīgam tās traģēdijas priekšā, kas ir savas dzīves un jaunības ziedošana, lai tikai otram cilvēkam nebūtu jāpiedzīvo tās pašas šausmas.

Vērtējums: 3/5. Grāmata, kas pēdējās simts lappusēs atklāj savas kārtis un piespiež tevi uz tām raudzīties, taču tajā pašā laikā īsti nezin, kā par dažām no tām runāt. Es negribu teikt, ka no “Pasaku stāstnieku” nav vērts lasīt, jo, lai gan romānā minēto tematu apspriešana brīžiem ir problemātiska, skatījums uz tām tomēr ir daudz veselīgāks un reālistiskāks kā vairumam populāro “mīlasstāstu”.


Filed under: Lasītāja dienasgrāmatas Tagged: antonija mihaēlisa, jauniešu, jauniešu romāni, jr, jānis roze, pasaku stāstnieks, ya

Līgatnes pagasta bibliotēka piedāvā...


 

Veselība, enerģija, iekšējā harmonija - uz to dabiski tiecas ikviens dzīvs organisms, arī cilvēks. Diemžēl straujais mūsdienu dzīves ritms bieži aizved tālu no Miera ceļa. Kā zināms, vairums slimību cilvēkus piemeklē tieši stresa, satraukuma un bezmiega dēļ. Šajā grāmatā cigun skolotājs Dr. Igors Kudrjavcevs atklāj vienkāršus, bet efektīvus un ilggadējā praksē pārbaudītus paņēmienus, kā atjaunot dabisko enerģijas plūsmu, būt mierā ar sevi, panākt iekšējo rāmumu un atgūt domu un jūtu līdzsvaru. Dr. Kudrjavceva spēja sakārtot cilvēka veselību un palīdzēt iegūt iekšēju mieru ir plaši zināma gan Latvijā, gan ārpus tās. Pacienti Igoru sauc par Miera ārstu. Viņš ir izstrādājis īpašu sistēmu veselības stiprināšanai un cilvēku atveseļošanai un to apraksta grāmatu sērijā "Saules Ceļš". Šīs sērijas pirmā grāmata "Miera ārsta padomi" ir veltīta miera un harmonijas radīšanai sevī - tieši tas ir visātrākais ceļš uz pašatveseļošanos.
 
Igors Kudrjavcevs par grāmatu "Miera ārsta padomi" 
Līgatnes pagasta bibliotēka

Palīdzēsim Marijas Magdalēnas draudzei!

Valmieras iela 18

Ēka Valmieras ielā 18 atrodas netālu no Grīziņkalna Avotu ielas apkaimē starp Matīsa un Lienes ielām. Pirms dažiem gadiem izskatījās pavisam noplukusi.

Valmieras 18 no augšas (pretī zilajam punktam)Valmieras 18 no augšas (pretī zilajam punktam)Valmieras 18 2011. gada septembrīValmieras 18 2011. gada septembrī

Nebūtu bijis nekāds brīnums, ja to piemeklētu līdzīgs liktenis kā daudzām vecām, nelielām Rīgas ēciņām – tā degradētos vēl vairāk, kļūtu bīstama garāmgājējiem un agrāk vai vēlāk tiktu nojaukta.

Valmieras 18 2014. gada augustāValmieras 18 2014. gada augustā

Tomēr tā nav noticis.

Valmieras iela 18 2015. gada decembrīValmieras iela 18 2015. gada decembrī. Procesā.

Ēka tikusi atjaunota un pirmajā acu uzmetienā izskatās pavisam labi. Varētu slavēt mājas īpašnieku par ieguldītajiem līdzekļiem un labo rezultātu. Tomēr, ja rūpīgāk salīdzina ēkas bijušo veidolu ar tagadējo, labie vārdi sāk ķerties.

Valmieras iela 18 2016. gada jūlijāValmieras iela 18 2016. gada jūlijā

Pauzuduši koka logu slēģi. Saprotu, ka mūsdienīgai ēkai tie ir pārāk arhaiski un pilnīgi nepraktiski. Bet tie piederas vecām mājām un jauki izskatās. Tagad ēkas logi izskatās ļoti parasti.

Nav vairs divu mazu lodziņu ēkas otrajā stāvā. Tiem droši vien nebija nekādas praktiskas nozīmes, tomēr, ja tie būtu atstāti, ēka būtu neparastāka un interesantāka.

 

Kas tie ir bijuši par laikiem, kad detaļas bija tik nozīmīgas un katrs ēkas meistars bija kaut drusciņ mākslinieks!

The post Valmieras iela 18 appeared first on Stacija.

Kā jebkuru interjera dizainu pārveidot labā dizainā

labs_dizains

Vispatīkamākais būvniecības un remonta posms ir interjera dizaina noformēšana. Var iztērēt naudu trim vai četriem speciālistiem, kuri dos pilnīgi atšķirīgus padomus, bet rezultātā saimnieki rīkosies pa savam.

Tāpēc bāzes jeb svarīgākos momentus, bez kuriem mūsu māja nebūs mājīga, būtu jāzina arī mums pašiem. Lūk, daži no tiem:

Balti aizkari. Nav vērts ilgi domāt par to, kādas krāsas aizkarus piekārt. Visdrošākais variants – baltus.

balti_aizkari_interjers (2)

Pirmkārt, balts telpu vizuāli paplašina, un, otrkārt, gaisma, kas caur tiem ieplūst no ielas, maigi izkliedēsies bez jebkādiem telpas iekārtojuma un krāsu izkropļojumiem, vienlaicīgi uzsverot telpas interjera īsto krāsu risinājumu.

balti_aizkari_interjers (3)

balti_aizkari_interjers

Paklājs nedrīkst pārklāt grīdu no sienas līdz sienai. Tam būtu jāatrodas vismaz 5 cm attālumā no sienas.

paklajs_interjera (2)

Tādejādi paklājs būs kā atsevišķs, skaists aksesuārs jeb elements, nevis grīdas “pārklājums”, un tam būs dota daudz lielāka iespēja būt pievilcīgam un stilīgam.

paklajs_interjera

Un tagad palūkojies uz griestiem. Balti? Viss ir pareizi, tā rīkojas visi. Tikai, ja tu nākošreiz tā toni izvēlēsies nevis vienkārši baltu, bet krāsai pievienosi 50% no sienu apdares krāsas, visa telpa burtiski pārvērtīsies – tā kļūs neparasta un vairs neatgādinās slimnīcas infekcijas nodaļas palātu.

griestu_krasa_interjera

griestu_krasa_interjera (4)

griestu_krasa_interjera (3)

griestu_krasa_interjera (2)

58 cm no grīdas. Tādam būtu jābūt gultas augstumam. Jā, ir dažāda garuma cilvēki un lielākajai daļai cilvēku būs gana ar 50 cm. Ja cilvēka augums ir apmēram 175 cm, tad ideālais gultas augstums tomēr būs 58 cm. Ja augums ir mazāks par 170 cm, tad gultas augstumam jābūt 40-45 cm.

ka_noteikt_pareizu_gultas_augstumu

Katrai telpai ir nepieciešams vismaz viens melnās krāsas „pieskāriens”. Nav svarīgi, kas tas ir – aksesuārs, melns kvadrāts sienas akvarelī vai kamīna kurtuve, bet kontrastā ar šo melno akcentu visa telpa uzdzirkstīs jaunās krāsās.

melns_interjera (2)melns_interjera

Melnais ir tikpat svarīgs, kā baltais, tas nekādā veidā nenomāc balto, bet gluži pretēji, uzsver gaišā pārākumu, un interjera robežas vizuāli izpleš.

Šie nelielie, bet svarīgie padomi palīdzēs dzīvokļa vai mājas interjeru padarīt interesantāku. Paeksperimentē un tava māja kļūs daudz mājīgāka un viesmīlīgāka.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Džozefs Konrāds – Almajera muļķība (audio book)

28668135

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Kaspars Almajers ir vienīgais baltais vīrs, kas mitinās Malaizijas džungļu apmetnē uz Pantajas upes. Vietējo tirgotāju izputināts un paša sievas ienīsts, viņš ir samierinājies ar savu neapskaužamo likteni. Taču meitas negaidītā ierašanās atgriež viņam zaudētos spēkus un cerības atgriezties Eiropā. Ar kāda noslēpumaina tirgotāja palīdzību viņš plāno doties meklēt pasakainas bagātības, kuru noslēpumu zina vienīgi viņš…
“Almajera muļķība” ir pirmais angļu literatūras klasiķa Džozefa Konrāda romāns, kas tika izdots vēl tālajā 1895. gadā. Pēdējā laikā tas atkal ir izpelnījies plašu lasītāju uzmanību, kā arī ir ticis vairākkārtēji ekranizēts. Romānā autors uz pasakaini skaistā un eksotiskā džungļu dabas fona sev vien raksturīgajā nolemtības pilnajā stilā cenšas apskatīt mūžam aktuālas problēmas – emigrāciju, globalizāciju, kapitālismu, kā arī dažādu kultūru sadursmi.
Džozefs Konrāds (1857-1924) tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem angļu literatūras klasiķiem. Pēc jūrnieka karjeras noslēgšanas šis poļu izcelsmes autors pievērsās rakstniecībai, ienesdams piedzīvojumu literatūras žanrā savu īpatnējo skatījumu un modernas vēsmas. Starp viņa ievērojamākajiem darbiem ir minami tādi romāni kā “Tumsas sirds”, ” Lords Džims”, “Nostromo” un “Slepenais aģents”.

Izdevniecība/Publisher: Burtlicis Burkšķis

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Paldies izdevniecībai par audio grāmatas eksemplāru!

Vērtējums/Rating: 3.75/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Šo grāmatu biju pamanījis kādu laiciņu atpakaļ (piem., šeit) un arī pavisam nesen (šeit) pazibam pāris blogos, un pavisam negaidīti e-pastā saņēmu vēstuli no ne pārāk plaši zināmas (neatcerējos par tādu) izdevniecības ‘’Burtlicis Burkšķis‘’ ar piedāvājumu noklausīties ‘’Almajera muļķību’’ audio formātā, kura tādejādi ir pirmā audio grāmatu, kuru esmu noklausījies latviski. Paldies jau vien par to! : )

Grāmatas nosaukuma divu vārdu salikums pašā darbā izskan tikai vienā epizodē, kas no citu holandiešu kolonistu puses (viņam aiz muguras) tiek attiecināti uz Almajera nepabeigto māju, kuru lepni tik un tā izrāda. Tomēr minēto muļķību gribētos ierindot kā mazsvarīgāko.

Vairāk izceļas Almajera iedomātie veidi ātri un viegli kļūt bagātām, tā teikt, peldēties zeltā, un tādejādi atrast ilgi cerēto laimi un respektu. It kā tas būtu tik vienkārši. Pilnīgs muļķis, protams, arī viņš nevar būt, jo kaut kā mācējis izlavierēt un saprasties ar Borneo džungļos, Malaizijā, dažādajiem spēlētājiem – holandiešiem, ķīniešiem, arābiem. Veids, kā to mēģina paveikt Almajers noteikti nav tas gudrākais.

Bet par pašu lielāko Almajera muļķību būtu jāsauc viņa pieļautās kļūdas attiecībās ar meitu Ninu. Lai gan sākotnēji pats apgalvo, ka viņam nerūp rasu jautājums un problēmas, ar laiku pierādās pretējais. Kā arī Almajers ir diezgan liels egoists, un gandrīz vienmēr domā vispirms par sevi.

Pirmoreiz grāmata izdota 19.gs beigās, un to var just. Stāstā praktiski nav neviena tēla, kuram varētu līdz galam just līdzi vai būt kāda pusē, un pozitīvi attēloti sieviešu tēli ir retums. Notikumi pirmkārt jau griežas ap Almajeru.

Un pašās beigās daži sīkumi, kuri neizbojāja Jāņa Skaņa lielisko darbu, bet bez tiem būtu bijis vēl labāk. Viens, pauzes dažviet starp jeb pirms nodaļām bija pāris sekunžu par garu, un otrs, pacensties ierunāt sieviešu tēlu balsis atšķirīgā tembrā no vīriešu, citādāk sanāk tā jocīgi.

Grāmata audio formātā pieejama šeit – https://fabula.im/lv/577b940b679b2e12008cbabb-Almajera-mulkiba-Dzozefs-Konrads

***************************************

I noticed few blog post about this book some while ago (like this one) and also quite recently (here) and unexpectedly last week I received an offer from the publisher ‘’Burtlicis Burkšķis’’ to listen to the Almayer’s Folly in audio form, which now is the first book I’ve listened to in Latvian. Thanks even just for that! : )

In the book itself I heard the title mentioned only once and in that episode two Dutch colonists talk about the unfinished Almayer’s house which he proudly showed them anyways. However I would say that that was the smallest of his follies.

The ways how Almayer fast and easy thinks to get rich and so to say swim in the gold are more foolish + thinking that because of that he will be happier and respected more, like it would be that simple. A complete fool he of course can’t be if he has managed to survive among all the powers in the Borneo jungles like Dutch, Chinese and Arabs. But the manner how he do it isn’t the smartest one.

The biggest Almayer’s folly should be called his mistakes in the relationship with his daughter Nina. Although at the beginning he himself tells that he doesn’t care about races, it proves completely the opposite as the book continues, and also Almayer is very self centered and almost always thinks about himself first.

The book first was published at the end of 19th century and you can feel it. In the story there are almost no characters that you could fully sympathize with and be on his/her side, and positively represented female character was a rarity. Almayer is the one around whom everything spins around.

And at the end few technicalities that could be improved. First, between or before some chapters the pause was few second too long, and second, at least you could try to narrate female and male character voices different in general otherwise it’s kinda weird.

The audio book is available here – https://fabula.im/lv/577b940b679b2e12008cbabb-Almajera-mulkiba-Dzozefs-Konrads


Filed under: Džozefs Konrāds Tagged: 3.75 zvaigznes, Almajera muļķība, Almayer's Folly, audiogrāmata, British Literature, Burtlicis Burkšķis, Classics, Džozefs Konrāds, European Literature, Fiction, Joseph Conrad, Literature

Kredītspeciālists/-e Rīgā

Darba devējs: E-Lats, SIA

Job Type: Pilna laika

Location: Rīga

Liepājas Domei jauns aprīkojums zvejas un kuģošanas drošībai

Pašvaldībai ir piegādāts projekta ietvaros iegādātais aprīkojums zvejas, makšķerēšanas un kuģošanas drošības kontroles uzlabošanai Liepājas pilsētas ūdenstilpēs.

Rinkēvičs: Baidena vizīte liecina, ka ASV un NATO nopietni aizsargās Baltijas valstis

15389527257bed607ba58f5.06471302.jpgASV viceprezidenta Džo Baidena vizīte Rīgā 23.augustā bija gan simboliska, bet arī ar praktisko nozīmi, kurā tika uzsvērts, ka amerikāņi ir gatavi aizstāvēt Baltiju, LTV “Rīta panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Veiksme Jāņa Akuratera konkursā

Veiksme Jāņa Akuratera konkursā

Pavasarī tika izsludināts eseju un zīmējumu konkurss, veltīts rakstnieka Jāņa Akuratera atcerei. Tajā varēja piedalīties skolēni no 1. līdz 12. klasei, arī pieaugušie. Pamatskolēniem temats „Kalpa zēna romantisms šodien”, vidusskolēniem – „Pētera Dangas turpmākās brīvības cīņas”. No Madlienas vidusskolas konkursā piedalījās 12. klases skolniece Monta Meikališa, viņu sagatavoja skolotāja Zinta Saulīte. Monta tika uzaicināta uz noslēguma sarīkojumu, kas notika 20. augustā Ābeļu pagasta dažādās vietās: tautas namā, pie rakstnieka piemiņas akmens „Jaunzemjos” un Ābeļu skolas estrādē. Monta par dalību zīmējumu konkursā saņēma 3. pakāpes diplomu un par eseju – goda rakstu par izcilu darbu. Apsveicam Montu ar panākumiem konkursā!

IMG_0075

Meikališa Monta_zīmējums

IMG_0104

IMG_0094

IMG_0097

Ieskatam fragments no esejas.

Mana dzīve – cīņa par Latvijas brīvību

Pētera Dangas turpmākās brīvības cīņas

Prom, prom no savas zemes, no dzimtenes pasaules plašumā. Strēlnieki aiziet no zemes, par kuru ir cīnījušies neuzvarēti. Tie aiziet nodoti un apmulsināti. Bez viņiem pazūd jēga visam, kas te sadeg pelnos.

Danga pazīst savus strēlniekus kā neviens. Kas gan drīkst apvainot un pārmest latviešu tautai? Vai gan tie noliedzēji zina strēlnieku likteni, sāpes un izlietās asiņu straumes? Tie nezina, kā asiņo šī gadsimtu verdzības brūce. Sejas iemītas dubļos. Latvieši meklē taisnību un brīvību, apnicis karot zem citu zemju karoga un būt sasaistītiem. Brīvības alkas dzen tos sārta peklē. Labāk pakrist svešā zemē kā brīvam varonim, nevis vergam. Pat sapņos.

Dangas dvēsele ir pilna ar sēru un atmiņām. Brīvība, strēlnieki un dzimtene tam nozīmē visu. Viņš nav tāds kā citi. Stāvēs un kritīs par savu tautu, ja tikai tā taps brīva no nežēlības važām, kas kā rožu nesaudzīgie ērkšķi duras arvien dziļāk. Nomirt nav nekāds varoņdarbs, bet dzīvot gan. Pat, ja atgriezties jel nebūtu lemts, nav žēl mirt svešuma klēpī kopā ar strēlnieku brāļiem. No vienas atkal citā – tā tiek svaidīta un iznīdēta latviešu tauta. Jau atkal Krievijas varā. Dzelzs monstrs sāk stāties, strēlnieki mostas. [..]

Uzvara šķita tik tuvu, Danga novērsās, un šāviņš viņam trāpīja sirds rajonā. Strēlnieks tūliņ saļima, Māra kliedza un pieskrēja pie Dangas. Tajā mirklī viņa nedomāja par sevi. Satvēra un nolika viņa galvu uz rokām. Skatījās viens otram acīs – Māras sāļo asaru pilnajās acīs. Izmisums un nāves trauslā elpa apņēma Dangu. „Nebaidies, nu mēs esam brīvi, vairs neviens mūs kalpos netaisīs. Galvenais ir tas, ka dzīvība, kas aug zem tavas sirds, būs brīva – nepazīs ciešanu un iznīcību,” pēdējiem spēkiem nočukstēja Danga. „Nebiju domājis, ka mirt nāksies šādi, galvu nolikt, kad lūpas pat nepaguva sagaršot brīvību. Tomēr, ja reiz solījos kalpot un atdot dzīvību, tad nu ir arī mans laiks pienācis. Zinu, ka tev sāp sirds, lauskās sabirusi, piedod, ka man jāaiziet. Neraudi, labāk pasmaidi, es nebūšu prom pavisam. Mēs vienkārši nestāvēsim uz vienas pasaules, es šeit vairs neiederos.” Māras asaras nerimās, acis jau sārtas un pavisam slapjas. Gluži kā neizlejams okeāns. Abi mirka asarās un asinīs. Viņš sacīja: „Kad apglabāsi mani, vedot uz krematoriju, izkaisot manus pelnus saulrietā, izlasi šo,” un iedeva Mārai aploksni. Danga vēl pēdējo reizi lūdza, lai Māra to noskūpsta ar savām siltajām un maigajām lūpām. Sieva izpildīja vīra pēdējo vēlmi, vispirms noskūpstot uz pieres un tad uz lūpām. Dangas acis aizvērās, elpa aprāvās, sirds apstājās. Māra lēni atrāva savas lūpas no Pētera lūpām. Danga bija miris. Viņa kvēli pukstošā sirds bija atdzisusi. Dvēsele dusēja nebeidzamajos debesu saulrietos. Viņi vienmēr piederēs viens otram, kaut vai galaksijas tos šķirtu.