Tuvojas festivāls “Zemlika”

Zināmi vēl vairāki mūziķi, kas 19. un 20. oktobrī uzstāsies mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālā “Zemlika” Durbē. Starp tiem – guļamistabas popmūzikas savrupnieks Better Person no Polijas, japāņu vokāliste Hatis Noit, audiovizuālais duets “Jerusalem In My Heart” no Monreālas Kanādā un latviešu tautas mūzikas interprete Katrīna Dimanta. Better Person ir Berlīnē dzīvojošā poļu dziedātāja un […]

Rupji rēķinot

avots

vara bungas: Tie protams ir oficiālie dati, kas Zapad mācību sērijas gadījumā ir apmēram x 10 mākslīgi samazināti, bet Vostok-2018 mācību gadījumā apmēram x 3 reizes uzpūsti. Var droši pieņemt, ka gan Zapad, gan pēdējās Vostok mācībās piedalījās vidēji 70K-100K karavīru ar bruņutehniku un visu atbilstošo kaujas, nodrošinājuma, jūras un aviācijas atbalstu (межвидовая группировка войск (сил)/joint task force ).

Salīdzinājumam pavisam nesenie lokālie kari starp personāla ziņā  apmēram   līdzvērtīgiem joint grupējumiem,  izskatījās šādi:

05-02.jpg

Kā redzams no tabulas visas pēdējo gadu RU mācības iesaistītā personāla ziņā reāli tuvinās Jom-Kippur kara laika (bruņota konflikta)   mērogam , bet propagandas līmenī   RU cenšas demonstrēt spējas, kas apmēram līdzinātos 2003.gada Irākas kara (reģionāls karš) mērogam. Līdz ar to RU gatavojas un demonstrē pierādītu spēju veikt operācijas no robežkonflikta (-iem) līdz  bruņotam konfliktam, bet vēlas, lai straptautiskā sabiedrība notic RU spējai panest reģionālu karu , ar nosacījumu, ka ,  jo tālāk  no RU robežām, jo mazāka mēroga spēkus RU spēj projecēt. RU eksperti redz to šādi:

[..] Проведенный анализ показывает, что наша страна может стать участницей военных действий различного масштаба, а именно:

  1. Пограничного конфликта, охватывающего отдельный оперативно-важный район и продолжительностью от нескольких дней до одного-двух месяцев с участием от двух-трех до пяти – десяти тысяч человек. И это повод для развязывания более крупномасштабной военной акции.
  2. Вооруженного конфликта на одном операционном направлении продолжительностью от дней или месяцев до нескольких лет. В нем могут принять участие от 30–40 до 100–120 тысяч человек. Возможно втягивание России в такой конфликт как непосредственно у наших границ в сопредельных государствах или даже внутри страны, так и в удаленных оперативно-важных районах.

  3. Локальной войны на стратегическом направлении, от месяцев до нескольких лет. Исходя из опыта, каждая из сторон задействует группировки численностью от 400–500 тысяч до миллиона человек и даже более. [..]Участие России в такой войне крупными группировками вероятно только вблизи наших границ при наличии обеспеченных коммуникаций. В удаленных регионах возможно применение лишь ограниченных сил ВКС и флота.[..]

avots

Attiecīgi Austrālijai no RU puses nekas nedraud, bet visām RU kaimiņvalstīm būs gatavoties 2.punktam.  Iegansts konfliktam var būt esošais vai  škietamais apdraudējums RU startēģiskai infrastruktūrai vai nacionālās drošības interesēm. Norvēģi to redz šādi:

[..] «I think it is not only a possibility, but indeed quite likely, that the Russian bastion defense would include a limited ground operation against Norway’s northeastern county of Finnmark in order to reduce the risks of land-based threats to the key Kola bases,[..]

Lieutenant General Kjell Grandhagen

avots

Baltijas valstu gadījumā  “Kolas pussalas” lomu spēlē  Karaļauči kā arī visa Baltijas jūras akvatorija Dāņu šaurumus ieskaitot.  Tā kā RU prioritārais  uzdevums tad ir  novērst tuvējo apdraudējumu, RU operācijas mērogs vismaz sākumā nepārsniegs paliela bruņota konflikta mērogu , kurā RU iesaistās ar 30K-120K lielu (joint) spēku grupējumu, kas reāli var būt  atvairāms ar skaitliski trīs reizes mazaku, bet  līdzvērtīgi bruņotu baltiešu sauszemes karaspēku ar jūras un gaisa atbalstu, ko nodrošinātu sabiedrotie (combined joint task force) .  Tas būtu godīgs pienākumu sadalījums.

Dāvis Ikaunieks vēl nedebitē UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā

Latvijas futbola izlases uzbrucējs Dāvis Ikaunieks ceturtdien vēl nedebitēja UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā, paliekot viņa pārstāvētās Čehijas komandas "Jablonec" rezervē. "Jablonec" komanda K grupas pirmās kārtas mačā izbraukumā ar 1:2...

Šogad balsstiesīgo sastāvs varētu būt par ¼ % latviskāks nekā 2014. gadā

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada vidus statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos par 9,1% jeb 175 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2101 tk pret 1926 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (52 071 nezināmas tautības iedzīvotājs, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, un Saeima priekš gada noraidīja pilsonības dāļāšanu par dzimšanu Latvijā. Tāpēc 2018. gada pirmā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,42‰ un šī gada vidū bijis 72,98% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007. gada vidus:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo vienpadsmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Pilsoņu sadalījums pēc tautības un jo vairāk tā maiņa visai līdzinās vēlētāju sadalījumam un tā maiņai. Tāpēc var secināt, ka šogad Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼ % latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Savulaik pēc 1995. gada Saeimas vēlēšanām Čevera—Zīgerista—Kaula—Jurkāna—Rubika valdības apstiprināšanai pietrūka vienas deputāta balss.

...

..kastaņkustoņi..
IMG_3221.JPG
:)

 

Strazdiņam astoņi vārti pret Igaunijas čempioni

Divas spēļu kārtas aizvadītas Igaunijas handbola čempionātā, kur šogad spēlē arī talantīgais Latvijas handbolists Uvis Strazdiņš, kurš pēdējā spēlē izcēlies ar rezultatīvu sniegumu pret Igaunijas titulētāko komandu.

Apšaudē ASV trīs bojāgājušie

ASV Merilendas štatā ceturtdien, 20.septembrī, notika apšaude, kurā gāja bojā trīs, bet ievainoti vēl divi. Policijai izdevies šāvēju aizturēt. ASV mediji ziņo, ka šāvēja bijusi sieviete.

Garrett Leigh ”Lucky”

collage

[As always, before we go further – English is not my first language, so i apologize for any grammatical or any other mistakes in this post. Also, all other posts that i’ve written in English, now you can find under category ”English” ).]

I think i read too many fluffy and easy read M/M books lately, because when i started to read this one, it was like slap in the face – dose of reality, that world is far from being all pink unicorns and sunsets. Also, this book once again showed me why i love books by Garrett Leigh. So, let’s talk about ”Lucky” by Garrett Leigh

Dom is professional football player who is living his life hiding part of himself. He has money, career, house, good looks but he constantly looks over his shoulder in fear that someone will find out his secret. He only allows that part of himself come out on rare occasions when he uses an app, meets a guy and gets a blowjob. Lucky is… not so lucky in life. He is homeless(staying with a friend from time to time doesn’t change that), without a job and he needs money so for the first time he decides to use Grindr app to hook up with a guy for money. That’s how he meets Dom and that slowly changes his life and Dom’s too. The question is – will they allow themselves to be happy…

I can remember only one other books with closeted character, which felt this real and made me this emotional(it was ”The Understatement of the year” by Sarina Bowen. And it was also a sports romance). I felt for Lucky too. Don’t get me wrong. His life was not easy and i was so, so happy when he found a job and his life started to slowly get better. I liked that he was strong. No matter what, he was strong and he was not willing to go into hiding to be with Dom or do some weird compromises. I totally understood that and i liked that he honestly said that to Dom too. But Dom was my baby in this book. When i was reading Dom’s POV… it hurt. I felt like i’m trapped and scared almost all the time. And sad, stressed out and it all just broke my heart. Just like he felt living his life. He was written so well and at the same time, with respect. He wasn’t over the top dramatic or messy, or cliché. He was… real. I can imagine him walking down the street, five feet from me. And i have no doubt that in this world are a lot of people who feel the same as he felt. It made me think, how damn unfair and sad it is, that we are living in year 2018 and still people have to go through this… have to hide part of themselves, have to choose to be themselves or to have a career.

This is a story about love, fear, finding your ground again, kinda starting over and making right choices which are not always easy and it takes courage to make them… but it’s worth it. Characters in this book are not perfect and that’s more than okay, because they feel very human this way. And for me that is the most important thing – that characters feel real. Also – as always in her books, there is no magic cure to problems. Just like in real life. You can get your life back on track, but it will take time and hard work. Also – for those who think, how is it possible that Dom was kinda famous football player but Lucky did not recognize him even when he saw his face in close up… well – it’s very real and possible. I mean, in real life i’m not interested in sports. I really, really don’t care about that. There is only one famous player who i know – Beckham. And i know who he is, how he looks and what he does, because he married Victoria. That’s it. M/M sports romances(which i like to read, because those books are not just about games and sports) are the closest i am and will be to rooting for any sports team :D. SO if you are not a die hard sports fan – it’s very possible to not know the players. And Lucky wasn’t the biggest football fan in the world.

”The axe forgets, but the tree remembers.”

I’ve read a lot of Garrett Leigh books(but not all) and of course i have my top favorites. Until this moment, those top favorites were: Roads series books, Dream and Heart. And now – Lucky too is on that gold shelf :). I’m very intrigued to read the next book. I saw a little glimpse of that in last pages of this book, so – can’t wait to read. I already fell in love with the name of the character. Again. I can feel that it will be the next ”Angelo situation” :D. Anyway, overall – i loved this book and i recommend this one, because Garrett Leigh is amazing and very talented.

My rating: 9/10

P.S. Just wait a little, because next month i will finally tell you all about my all time favorite Garrett Leigh books – Roads series. I will re-read them(aka i will read the new edition) and finally tell you about books which made me fall in love with her writing, books where i found(FINALLLY!!!!!) the kind of love story i was begging to read for years, books where i found my latest tattoo(you can imagine how special the book/book series is to me, if i  not only found there a quote which touched me very personally, but also carved it into my skin to help me get through my dark days).

Šonedēļ Siguldas novadā: Mobilitātes nedēļa, Mores kauju atceres pasākumi un citi notikumi

1537469762_2.jpg

Šajā nedēļā ar dažādām izglītojošām, izklaidējošām un sportiskām aktivitātēm bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem norisinās Mobilitātes nedēļa, aicinot ikvienu iesaistīties akcijā „Diena bez auto”, kas notiks sestdien, 22.septembrī. Dienas laikā novadniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja piedalīties atraktīvos pasākumos, tai skaitā, velobraucienā jauniešiem kopā ar jauniešu iniciatīvu centru „Mērķis”, mērojot 60 kilometrus ar elektrovelosipēdiem no Siguldas uz Allažiem un Mori, tradicionālajā velobraucienā senioriem „OmaBike”, kā arī pasākumā „Spēka diena 2018”. Sporta cienītāji aicināti piedalīties bezmaksas Cigun nodarbībā Siguldas Sporta centrā, savukārt kultūras baudītājiem būs iespēja apmeklēt dziesminieces Džuditas Ouenas (Judith Owen) programmu „redisCOVERed” kultūras centrā „Siguldas devons”, kā arī mākslinieces Zinaīdas Ceskes jubilejas izstādes „Mana daba” atklāšanas pasākumu Pils kompleksā. Svētku laukumā ikviens varēs apmeklēt Rudens gadatirgu, bet Jūdažu sabiedriskajā centrā norisināsies pasākums „Dzeja dabā”. Mores pagastā interesenti aicināti apmeklēt Otrā pasaules kara Mores kauju atceres pasākumus, bet novada Sociālajā dienestā notiks lekcija „Garīgā veselība un antidepresanti”.

Nedēļas nogalē novada 3. un 4.klašu skolēniem Siguldas Sporta centrā un Allažu Sporta centrā notiek sporta dienas pasākums „Olimpiskā diena 2018”, savukārt pēcpusdienā ar pasākumu „Jaunais sportists” Siguldas Sporta skola atzīmēs jauno mācību gadu.

Piektdien, 21.septembrī

  • Plkst.8.30 „Olimpiskā diena 2018” 3.–4.klašu sporta diena Siguldas Sporta centrā un Allažu Sporta centrā.
  • Plkst.15.30 Lekcija „Garīgā veselība un antidepresanti” Sociālā dienesta Dienas centrā.
    Lekciju vadīs lektors Ņikita Šakels. Ieeja – bez maksas.
  • Plkst.17.00 Pasākums „Dzeja dabā” Jūdažu Sabiedriskajā centrā.
    Ieeja – bez maksas
  • Plkst.17.00 Zinaīdas Ceskes jubilejas izstāde „Mana daba” atklāšana.
    12 lielformāta gleznas, kas tapušas šajā vasarā būs apskatāmas no 21.septembra līdz 30.oktobrim 24 stundas diennaktī. Ar šīm gleznām māksliniece vēlējusies pateikt to, ka daba ir dzīva un Visums ir dzīvs un nav kaut kas ārpus mums eksistējošs, un ka viss šajā pasaulē gan mūsos, gan Visumā atrodas nepārtrauktā kustībā, ik mirkli pārveidojoties.
  • Plkst.18.00 Siguldas Sporta skolā norisināsies Sporta skolas jaunā mācību gada ieskaņas pasākums „Jaunais sportists”.
  • Plkst.19.00 Dziesminieces Džuditas Ouenas (Judith Owen) programma „redisCOVERed” kultūras centrā „Siguldas devons” „Digiti” zālē, kur kopā ar perkusionistu Pedro Segundo būs iespēja dzirdēt 12 populāru dziesmu kaverversijas, tajā skaitā, repera Drake dziesmas „Hotline Bling” un grupas „The Beatles” dziesmas „Blackbird” jaunās versijas.

Sestdien, 22.septembrī

  • Plkst.9.00 Bezmaksas cigun nodarbība Siguldas Sporta centrā.
    Tās laikā tiks veikti elpošanas vingrinājumi veselības stiprināšanai, uzturēšanai un uzlabošanai.
  • Plkst.9.30 Velobrauciens kopā ar jauniešu iniciatīvu centru „Mērķis”.
    Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis” kopā ar jauniešiem dosies 60 kilometrus garā draudzības braucienā ar elektrovelosipēdiem no Siguldas uz Allažiem un Mori, kura laikā jauniešiem būs iespēja uzzināt vairāk par iniciatīvu centru un apliecināt Siguldas novada jauniešu vienotību. Jauniešu braucienam būs iespējams sekot līdzi tiešsaistē jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis” sociālās vietnes Facebook lapā.
    Lai popularizētu aktīvu dzīvesveidu un veicinātu izpratni par videi draudzīgu un gudru pārvietošanos, Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā no 17. līdz 22.septembrim Siguldas novadā norisināsies dažādas izglītojošas, izklaidējošas un sportiskas aktivitātes bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Papildu informācija par Mobilitātes nedēļas aktivitātēm pieejama šeit.
  • Plkst.10.00 Bezmaksas bērnu rīts ar sportiskām aktivitātēm Allažu Sporta centrā.
  • No plkst.10.00 līdz 16.00 „Spēka Diena 2018” Pils ielā 6, Siguldā.
    „Spēka diena” Latvijā vienlaicīgi notiks vairāk nekā 50 spēka punktos, arī siguldieši un pilsētas viesi tiek aicināti pārbaudīt savas spējas trīs dažādās disciplīnās – pievilkšanās, plankā (balsts guļus uz apakšdelmiem) un pietupienos. Sacensību noslēgumā tiks paziņoti līderi katrā disciplīnā gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē.
  • Plkst.11.00 Velobrauciens „OmaBike” Siguldas pilsētā un tās apkārtnē.
    Apliecinot savu aizrautību, Mobilitātes nedēļas ietvaros īpašā aktivitātē – velobraucienā „OmaBike” – sestdien aicināti piedalīties arī novada seniori. Divu stundu ilgajā velobraucienā Siguldas pensionāru biedrības vadītāja Vija Brikmane vedīs pilsētvides izzinošā tūrē. Satikšanās notiks Maija parkā, tālāk caur Siguldas ievērojamām vietām dodoties uz Gleznotājkalnu.
  • Plkst.12.00 un plkst.14.00 Otrā pasaules kara Mores kauju 74.gadskārtas atceres pasākumi latviešu leģionāru brāļu kapos, Mores pagastā.
    • Pie Roznēnu ozola plkst.12.00 notiks piemiņas svētbrīdis, kuru atklās Latviešu Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunās Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Edvards Kress, Latvijas Aizsardzības ministrijas un Latvijas Kara muzeja pārstāvji un citi.
    • Savukārt plkst.14.00 Mores kauju piemiņas parkā notiks atceres pasākums, kurā būs oficiālo, militāro un sabiedrisko personu uzrunas un apsveikumi.

Pēc piemiņas pasākumiem visas dienas garumā interesentiem būs iespēja apmeklēt Mores kauju muzeju bez maksas.

Svētdien, 23.septembrī

  • No plkst.9.00līdz 16.00 Rudens gadatirgus Svētku laukumā.
    Pasākuma laikā no plkst.11.00 norisināsies tirgus plača danči kopā ar Latvijas Universitātes deju fokloras kopu „Dandari”, bērniem būs iespēja piedalīties rudens lapu krāsošanas darbnīcā un „Kartupeļu jampadracī” kopā ar pasākumu organizatoru „Laurasvin”. Rudens gadatirgū varēs iegādāties rudens dārza un meža veltes, amatniecības izstrādājumus, zemnieku sarūpētos lauku labumus un saimnieču sagatavotās veltes.

Izstādes

  • Zinaīdas Ceskes jubilejas izstāde „Mana daba” Siguldas pils kompleksā
  • Latvijas simtgadei veltīta rokdarbu izstāde Mores kauju muzejā
  • Izstāde par Pirmā pasaules kara kaujām Mores pagastā pirms 100 gadiem Mores kauju muzejā
  • Rokdarbu izstāde „Rokdarbs 100 gados” Mores kauju muzejā
  • Vijas Vāveres fotoizstāde „Dienvidu ceļojuma iespaidi” Jūdažu Sabiedriskajā centrā
  • Literārā izstāde „Domas un mīlestība Ineses Zanderes darbos” Jūdažu bibliotēkā
  • Valsts simtgadei veltītā izstāžu cikla „Tev mūžam dzīvot, Latvija!” izstāde „Baltiešu tīmeklī ievīta uguns liesma” Siguldas novada bibliotēkā
  • Izstāde „Dzejā dzīvi nodzīvot” Siguldas novada bibliotēkā
  • Dzejas dienām veltīta literārā izstāde „Mani mīļi dzejolēni” Siguldas novada bibliotēkā
  • Novadpētniecības izstāde „Dzejas un mākslas pieskāriens” Siguldas novada bibliotēkā
  • Mācību gada sākumam veltīta tematiska izstāde „Ābece – jautrā burtu pasaule” Siguldas novada bibliotēkā
  • Aidas Skalbergas gleznu izstāde „Es tikai mirklim pieskāros…” Siguldas novada bibliotēkā
  • Novadpētniecības izstāde „Dabas vērtību sargātājam – Gaujas Nacionālajam parkam – 45” Siguldas novada bibliotēkā
  • Izstāde „Rīgas plānošanas reģiona ainavu dārgumi” Turaidas muzejrezervātā
  • Izstāde „Konservēšanas brīnumi” Siguldas pagasta Centra bibliotēkā

 

 

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Evolution Latvia

Цель – поделится своим опытом работы в этой компании в качестве Game Presenter и описать сложившийся образ. Отработал 1,5 года и хочется сказать, что для студентов это хороший вариант совмещать с учёбой, где тебе будут платить примерно 5€/h нетто, к плюсам, то что работа физически не сложная, к тебе особо не лезут, сам пришёл – отработал и ушёл,… >>> »
Tavsdarbslv?d=yIl2AUoC8zA Tavsdarbslv?d=qj6IDK7rITs

Mājupceļš un Šēnbrunnas pils

Nākamajā rītā es pirms brokastīm vēlos pabeigt krāmēšanos, sametot čemodānā pēdējos niekus. Kad bikses ir kājās, čemodāns aizvērts, soma sakrāmēta, es pārbaudu pēdējo reizi maku, telefonu un fotoaparātu. Hmm, maka nav. Es iepīkstu, izkrāmēju visu somu (tajā ir daudz kabatu), bet maka tur tiešām nav. Izkrāmēju pašas iepriekšējā vakarā rūpīgi sakrāmēto čemodānu. Izkrāmēju vēlreiz somu. Pavaimanāju J. Nekas no tā nepalīdz un man vairs nav ne bankas karšu, nedz arī visa tā pārējā, ko nu cilvēki mēdz makos glabāt. Aizejam brokastīs. Es dzeru baltu kafiju un spļaudos, ka tā ir vēl jo projām nekāda. Piezvanu bankai noslēgt pazaudētās kartes. Banka veiksmīgā kārtā nejautā, vai es neesmu vakar iegādājusies ko eksotisku pa visu savu naudu. J. pieklājības pēc apvaicājas viesnīcas reģistratūrā, vai nav redzēts. Mēs piemetam, ka vakar vilcienā uz Brno man vēl noteikti bija. Es pieļauju, ka esmu, velkot ārā no somas fotoaparātu, izrāvusi to uz ielas, kad vakarā fotogrāfēju kādu baznīcu. J. ierosina pa ceļam noiet gar to vietu, kur es fotogrāfēju, es neatsaku par spīti tam, ka tā parasti naudas maki neatrodas. Veiksmīgā kārtā mans maks ir pārāk mazs, lai glabātu tur pasi, tāpēc dokuments lidostai man ir. Un man makā nebija arī neko daudz skaidras naudas. J. savukārt ir vēl mazliet gan čehu kronu, gan eiro.

– Mēģinam iet darīt vakar saplānoto, tas Tev novērsīs domas, – J. gādīgi ierosina. Es paklusēju par to, ko es domāju par savām domām, jo J. ierosinājums nāk no vistīrākās sirds, mēs izrakstamies no viesnīcas un dodamies.

Mūsu Brno plāns ir īss: aiziet uz vietu, kur aizvakar nācām ārā no Kāpostu tirgus pagrabu labirinta, nopirkt tur dažus magnētiņus mammām, tad aiziet uz kafejnīcu Kāpostu tirgus laukuma stūrī un pagaršot alžīriešu kafiju, un tad, ja nepietiek magnētiņu, ieiet vēl Vecā rātsnama infocentrā un paņemt tur kādu. Un tad uz staciju.

Kāpostu tirgus veikaliņā esoši magnētiņi atbilst mūsu prasībām. Mēs samulsinām pārdevēju, kura saka “te ir izeja, te ir izeja”, un mēs viņai atbildam “jā, mēs zinām, mēs te nesen bijām”. Es tikai šo rakstot iedomājos, ka lēkāt ar lielo čemodānu pa tiem pagrabu pakāpieniem būtu galīgi negudri pat tad, ja tā nebūtu izeja. Magnētiņus dabūjam, ideju iet uz rātsnamu atceļam un ejam dzert kafiju.

Internets vēsta, ka alžīriešu kafija patiesībā neesot nekādā sakarā ar alžīriešiem, tas ir Vīnes kafijai līdzīgs veidojums, kas esot raksturīgs Prāgai un tātad arī Brno. Tā ir maiga un ar pārmilzīgu putukrējuma kaudzi. J. dzer kaut ko, kas saucas par amerikāņu limonādi un ķeksē ar manu kafijas karotīti ārā konservētu augļu gabaliņus. Diena ir saulaina un visai šai pasēdēšanai piemīt visnotaļ konstatējams idilliskuma avots.

Vilcienā uz Vīni es nolemju, ka laikam tīri tehniski būtu jāēd. Palūdzu J. pāris eiro un dabūju divus kruasānus ar mocarellu un tomātiem. Šie kruasāni ir daudz kārtaināki un tradicionālāki pa franču modei. Viesnīcas kruasāni bija tādi maizīgāki. Starp citu, man patika tie maizīgie kruasāni, turklāt tie tik ļoti nebira.

Vīnē aizejam līdz Mites stacijai, pa ceļam nejauši uztrāpot uz milzīgu, milzīgu baznīcu ar kolonādi priekšā, kupolu augšā un diviem atstatiem tornīšiem pa vienam katrā sānā. Tā ir Kārļa baznīca, viens no lielajiem Vīnes arhitektūras pieminekļiem, kas atrodas uz pašas Iekšvīnes robežas. Uz tās ikoniņu kartē es biju paskatījusies jau iepriekš, bet nebija sanācis te pa ceļam atnākt. Un nu, pavisam nejauši trāpam! Baznīca ir, kā Vīnē bieži tas gadās, balta ar skulptūrām apkārt un vara zaļu jumtu virsū. Tās priekšā ir arī paliels ūdens baseins, kas spriežot pēc kāpnēm iekšpusē, varētu pat būt domāts bradāšanai. Varbūt arī nē. Neizmēģinam. Un baznīcā iekšā arī nemēģinam iet – tur laikam vajag biļetes, bet mums ir čemodāns. Turklāt šodien mums ir dots Vīnē mazāk stundu pavadīt nekā pirmdien.

Mites stacijā mēģinam iečekot čemodānu ar tur esošo īpašo iečekošanas iespēju – nesanāk, jo tur var tikai noteiktu avio kompāniju klienti. Mēģinam izantot speciālo CAT bagāžas glabātuvi, kas paredzēta tiem, kas izmanto vilcienu uz lidostu, bet atkal, tāpat kā pirmdien, mūsu biļeti neņem pretīm. Nodusmojos un ejam uz maksas bagāžas glabātuvi. Tur izrādās, ka vajag skaidru naudu, 2,5 eiro, kā J. nav, viņš skrien pakaļ. Kamēr viņš skrien pēc naudas, es tikmēr palieku turpat bagāžas glabātuvē. Kamēr viņš atgriežas, es nopelnu karmas punktiņus, izstāstot pāris dženltmeņiem, kā bagāžu izņemt.

Kad bagāža ir nodota, mums vajag biļetes un 4. maršruta ubāni. J. nopērk netālajā automātā biļeti (divas sadrukātas uz viena papīra), un es samulstu. Internetā bija teikts, ka jākompostrē, citādi nevar braukt! Bet šis milzu papīrs nekādā veidā neiet kompostrējamajā iekšā! J. saka, nu vienkārši braucam. Es saku: bet jākompostrē! J. grib pajautāt biļešu ofisā, kas ar to biļeti ir nepareizi, bet biļešu ofiss ir ciet. Es ierosinu pajautāt blakus veikalā – gan jau cilvēki ir vīnieši, gan jau zina, kas par āķi. A cilvēki blakus veikalā ir aizņemti. Ieejam stacijā un pajautājam ļoti samulsušam puisim kaut kāda pilnīgi ar lietu nesaistītā tūrisma stendā. Puisis izskaidro, ka lūk šīs konkrētās biļetes, ko dod šie automāti, nāk ārā jau kompostrētas (viņi to sauc par validēšanu) un ir jālieto tūlīt. Un vispār tas rakstīts virsū biļetei skaidrā vācu valodā. Pasakam viņam lielu paldies un dodamies uz ubāni. Es pat apskatos, kurā virzienā jābrauc un mēs pat braucam pareizajā. Un izkāpjamo pieturu tiešām sauc vienkārši Šēnbrunna.

Diena ir silta un traki saulaina, tāpēc no metro uz Šēnbrunnas pili plūst milzonīgi cilvēku pūļi. Aizejam līdz pils priekšpusei, es pastāstu kaut kur internetā sagrābstīto, ka pils dzeltenais tonis savā laikā ir kļuvis tik ikonisks, ka ieguvis nosaukumu “Vīnes dzeltenais”. Galvenais pagalms ir gaiši bruģēts, ļoti karsts un cilvēku pilns. Mēs dodamies pāri un ap centrālās ēkas stūri tiekam parkā. J. izskatās skeptisks – visi tie cilvēki! un tiešām, mazajā laukumiņā pils sānā un galvenajā laukumā aiz pils (tur ir krāsainas puķu dobes mērķtiecīgi viefotos rakstos, laikam slavenas) ir baigie pūļi. Es nogriežos patvaļīgā sānu ejā un mēs esam omulīgā klusumā un gadrīz vieni pēc mazāk kā 10 soļiem. Šķiet tāpēc bija lasīts, ka Šēnbrunnas pils parks esot iemīļota vieta arī pašiem vīniešiem – iezīmīgākie objekti varbūt ir cilvēku pilni, taču parks ir liels, milzīgs, un tie, kas vēlas klusumā un mierā pastaigāties, izšķīst pa neskaitāmajiem celiņiem. Pa sānu celiņiem ejot mēs apejam apkārt centrālajam laukumam un apskatamies jūras briesmoņu strūklaku laukuma otrā pusē, no apakšas pamatā pat izskatās pēc cilvēkiem un zirgiem.

Pirms kāpt augšā pie strūklakas, mēs uzejam vienu lielu, rotātu 18. gs. putnu māju, kurā dzīvo kaut kādi baloži. Man ir žēl, ka apakšā esošais dzeramā ūdens fontāniņš ir salūzis – pēc visa spriežot, oriģināli tur bija pa ūdens strūklai katrā stūrī no četriem un tad pa renītēm tie tecēja uz centru, bet šobrīd darbojas tikai viens.  Gabaliņu tālāk mēs uztrāpam vēl vienai mazākai strūklakai un vēlāk Grieķu drupām – rotājumam, kas būvēts, lai izskatītos pēc grieķu tempļa drupām. Ja nostājas priekšā pa vidu, tad izskatās, ka drupu vidējās arkas ierāmē kādu skulptūru, kas patiesībā ir krietni tālāk pakalnā augšā. Tālāk mēs pa celiņiem atkal izmaldamies līdz centrālajam laukumam. Uzkāpjam pakalnā aiz strūklakas – tikai tad es tā pa īstam saprotu, ka visiem tiem centrālās strūklakas zirgiem pakaļkāju vietā ir aste un cilvēkveidīgajiem – katras kājas vietā pa astei ar spuriņām. Nu jā, ne velti to sauc par Neptūna strūkllaku.

Es paskatos pulksenī – daudz laika aizklīst nez kur, nav bet īsti tālāk arī nav jābrauc. J. ierosina uzkāpt kalnā uz Glorieti – vislielāko kolonādi, kas no pils redzama milzīga paugura galā. Mazliet patālu un pastāvs, bet nu kāpjam ar. Tur augšā ir atkal Šēnbrunnas raksturīgās krāsas – dzeltens ar baltu, baltas skulptūras, milzīgas kolonnas un kafejnīca starp tām. Pašā augšā uz skata ir vēl viena skatu platforma, bet tā ir par maksu un mums arī vairs nav daudz laika. Un būsim godīgi, arī no šejienes paveras plašs skats uz lielajām puķu dobēm, tad pili un visbeidzot Vīni. Vēl mūsu ievērību izpelnās skulptūras – ja man sākumā škiet, ka tur ir tajā baltajā ģipsī, vai kas nu tas ir, atveidoti bruņinieki, tad mēģinot ieskatīties sejā, izrādās, ka tās ir uz zarainiem mietiem uzkārtas bruņas. Nofočēju jocīgos “burņiniekus”, un tad jau ir jādodas atpakaļ.

Ejam ārā pa taciņām gar vienu sānu – tā, lai būtu tuvāk pieturai, bet nepavisam uz ielas. Ejot stap formā grieztajiem kokiem un krūmiem, ir visnotaļ labirintīga sajūta. Izrādās, kaut kur vienā no šiem ielokiem ir vēl viena neliela kafejnīca, pa lapu starpām redzam cilvēkus atpūšamies.

Metro stacijā mēs esam nedaudz vēlāk kā gribētos, un sāk rasties aizdomas, ka mēs nokavēsim ieplānoto CAT vilcienu uz lidostu. Tas nav īpaši labi, jo CATi iet reizi pusstundā, un mēs jau nebijām izvēlējušies superlaicīgo laiku. Es drošības pēc apskatos metro shēmu, uz kuru galu mums pareizi bija jābrauc.

J.: – Nu tad mums kājāpj ārā Lan%&^#&$?
Es: – Ko? Kas? Kāpēc to pieturu nesauc vienkārši par Wien-Mitte staciju!?

Bet jā, shēmā ir Landštrāse. U4 atnāk ātri, mēs pat izkāpjam pareizajā pieturā, un stacijā ar čemodāna izņemšanu esam zibensātri, bet kad mēs nonākam uz CAT platformas, tur rāda, ka nākamais vilciens atiet pēc 28. minūtēm.

Pēc apmēram 45 minūtēm mokoši lēnas gaidīšanas vispirms uz platformas, tad vilcienā mēs beidzot šturmējam lidostu. Mēs nobizojamies, bet esam konstruktīvi un veikli – bagāžu izdodas nodot pāris minūtēs, lidostai soļojam, cauri cik ātri vien varam, un drošības kontroles milzīgā rinda tiešām aizņem tikai 4 minūtes kā solīts ekrānā virs galvas. Vīnes lidosta manā galvā nopelna apmēram miljons bonuspunktus par ātru, konstruktīvu un labu šīs lietas organizējumu, un pie lidvārtiem mēs esam pat dažas minūtes pirms vārtu atvēršanas. Mēs bez liekas steigas nopērkam čupu Mocerta bumbu suvenīros, jo baigi izvēlēties citus suvenīrus no Vīnes gan mums vairs nav ne laika, ne arī naudas.

Pēc nolaišanās Rīgā, es pa lidmašīnas logu prožektoru gaismā redzēju, kā lidostas darbinieki krāmē ārā čemodānus, mazliet pasatraucos, vai metot nekas nesaplīsīs (vedām draugiem vīnu), sazvanīju, sarunāju, ka man atbrauc pretīm, un devos uz bagāžas savāktuvi savākt savu čemodānu. Pareizāk sakot, es palūdzu J., lai viņš pavaktē čemodānu, kamēr es atrodu tualeti. Atgriežos, čemodāna nav. Papļāpāju ar J. Čemodāna nav. Papļāpāju ar nejauši satiktu paziņu. Čemodāna nav. Lente apstājas. Čemodāna nav. Nu, varbūt uz otras lentes nejauši uzlikts?

Pēc tam, kad arī otra lente ir apstājusies vienu reizi un manējā ir apstājusies jau otru reizi, es nolemju, ka laikam tomēr kaut kas jādara. Aizeju pie bagāžas lodziņa, jautāju: – Atvainojiet, mans čemodāns no Vīnes vēl nav izkrāmēts no lidmašīnas vai arī ir kaut kur pazudis?
Cilvēks aiz man uzsmaida un ar zināmu eleganci izlabo, ka mums čemodāni nepazūd, bet aizkavējas.
Jauki! – tā es. – Bet šoreiz viņš ir aizkavējies, vai vēl neizkrāmēts?
Cilvēks nopūšas: – Nu ir pagājusi jau gandrīz stunda, kaut kas ir noticis.

Man jautā, vai bija tiešais lidojums, lūdz aizpildīt lapiņu, kur nogādāt, un tā. Es, kricelējoties pa lapiņu saku: – Es nezinu, vai tas kaut ko maina, bet es sēdēju pie loga un es redzēju, ka tieši manu čemodānu izkrāmēja.
– Tas varēja nebūt jūsējais… – cilvēks šaubās.
– Man ir tāds ļoti specifiski puķains.

Kamēr es turpinu pildīt lapiņu (jāaa, rokraksti nav mana stiprākā un daiļākā puse), lodziņa otrā pusē notiek sazvanīšanās. Es pieņemu, ka gan jau runa ir par čemodānu tam dusmīgā džentlmenim, kas pie lodziņa bija pirms, bet tad pēkšņi tiek pieminētas tieši tādas puķes, kā manam čemodānam! Izrādās, mans čemodāns ir devies piedzīvojumos uz transfera zonu. Taču nekur prom vēl nav aizlidojis!

Jau, kad es nolaidos, bija pavēls pēc tik piedzīvojumiem bagātas dienas. Kamēr es tiku pie čemodāna, man vispār šķita, ka ir jau pilnīgs nakts vidus, taču mašīnā paskatoties pulkstenī es sapratu, ka nav pat vēl pusnakts, vienkārši čemodāna gaidīšana ir diezgan garlaicīga padarīšana. Un ar čemodāna atrašanu veiksmīgā kārtā vētrainie piedzīvojumi bija noslēgušies, es devos uz vislabāko vietu pasaulē – savu gultu.

11. diena: Miglas gleznas

dav

Star FM “Zoopastas” tehnoloģiju rubrika #292 (20.09.2018)

20. septembra radio Star FM rīta programmas Zoopasta tehnoloģiju rubrikas ieraksts. Kā klausīties Star FM tehnoloģiju ziņas? Katru ceturtdienu uzreiz pēc rīta ziņām (9:00) klausies radio Star FM savā stacionārajā vai auto radioaparātā vai datorā no radio mājaslapas. Podkāsta formā raidījuma ieraksti pieejami arī Apple produktu lietotājiem. Ja izmanto kādu citu podkāstu lietotni/servisu, pievieno raidījumu […]

Pārdevējs/-a- konsultants/-e

Darba devējs: Brand Shop LV, SIA

Darba līguma veids: Pilna laika

Atrašanās vieta: Rīga

“Brand Shop LV SIA” aicina darbā  pārdevēju- konsultantu Brand Shop Brīvības veikalā Rīgā  Pienākumi: Aktīva produktu pārdošana veikalā. Klientu apkalpošana un konsultēšana, nodrošinot augstu klientu apkalpošanas līmeni. Rūpes par preču izkārtojumu un kārtību veikalā. Prasības: Pieredze tirdzniecībā un/vai klientu apkalpošanā. Zināšanas par sadzīves un/vai elektronikas materiāliem. Teicamas komunikāciju spējas, augsta aktivitāte un atbildības sajūta. Latviešu […]

Uz ziemeļiem aiz polārā loka

Uz ziemeļiem no polārā loka jau bija iestājies rudens un sezona tuvojās beigām. Aiz mašīnas loga otrā pusē redzamā mežu ainava jau bija pieņēmusi pazemīgi košus toņus un starp koku galotnēm cēlās migla. Es atrados pasažiera vietā automašīnā, kuru vadīja soms, kuru pirms pāris mēnešiem vēl nemaz nepazinu, bet nu jau kļuvis par vienu no labākajiem draugiem. Lai saprastos, mums tobrīd nevajadzēja sarunāties. Daudz enerģijas un emociju bija atstātas iepriekšējās dienas sacensībās. Noskaņojumu vēl izteiktāku padarīja Сектор газа vokāls. Momenta savdabīgums burtiski lūdzās komentāru: “Vai tev nešķiet dīvaini, braukt ar somu kaut kur tālu ziemeļos un klausīties krievu mūziku?” “Ja man pirms gada kāds būtu pateicis, ka es piektdien režisēšu īsfilmu par rallijkrosa zvaigzni, sestdien izcīnīšu ceturto vietu Somijas čempionāta stafetē, bet svētdien aiz polārā loka klausīšos Сектор газа… [pauze] es teiktu, jā, okei… [pauze] Šobrīd dzīve ir diezgan laba.”


Šim sporta veidam ir daudz brīnišķīgu īpašību, kas, manā skatījumā, to padara par labāko pasaulē. Vien no tām ir iespēja nonākt daudzās neparastās vietās. Šoreiz tie bija Somijas ziemeļi – Ziemassvētku vecīša mājvieta – un vēl tālāk. Somijas čempionāts stafetē – vēl viens no sezonas galvenajiem startiem. Komanda bija tik spēcīga, ka neviens to tā skaļi neteica, bet reāls mērķis bija izcīnīt medaļu. Somijas čempionāts mēdza būt spēcīgākais nacionālais čempionāts pasaulē un šāds mērķis ir ļoti augsts – pēdējo trīspadsmit gadu laikā vai varbūt arī nekad latvieši Somijas čempionātā nebija piedalījušies medaļu kalvē.


Stafetei četri etapi – kādreiz tie visi bija virs stundas, bet tagad tā vairs nav. Pirmais un pēdējais ir ap 9km un 50min, otrais un trešais īsāki. Manā pārziņā – otrais, pats īsākais etaps.


Gatavojoties startam, biju diezgan satraucies, jo šāda atbildība ir reti – apzinājos, ka droši vien esmu komandas vājākais posms (tāda situācija pēdējā laikā bieži nav jāpiedzīvo) un cerēju, ka nepievilšu komandas biedrus. Galu galā, klubs ir investējis manī, apmaksājis ceļu turp un atpakaļ, dzīvošanu un dalību. Satraukums vēl nedaudz pieauga, kad sapratu, ka Topias Ahola, manas komandas pirmais etaps, stabili turas starp līderiem. Taču brīdī, kad ieraudzīju, ka viņš kā pirmais tuvojas finiša līnijai, satraukums pazuda – startēt pirmajam tāda līmeņa sacensībās ir unikāla pieredze.


Karte ar manu ceļu
GPS sekošana.
Rezultāti.

Man bija sevi jāpiebremzē garajā etapā, ar kuru sākās distance, lai aiz aizrautības neiztērētu visus spēkus uzreiz. Tiesa, šis nolūks pajuka brīdī, kad pamanīju Kalevan Rasti skrējēju tuvojamies no labās puses un likās, ka ir jāseko.
S-1.JPGDiezgan nopietni farsti - un visi vienlīdzīgi!
Tomēr jāatzīst, ka viņš vismaz tobrīd bija stipri ātrāks un jau neilgi pēc pirmā kp bija pazudis no redzes loka. Mani noķēra Hiidenkiertäjät komandas skrējējs, kurš pavilka pa labi etapā uz otro kp un ar to zaudēju aptuveni 20 sekundes, kas liedza pirmajam kopīgajam kontrolpunktam tuvoties kopā ar sešu cilvēku līderu grupu. Tad nu palikām principā divatā. Līderu grupu atklātajā purvā manīju priekšā un sapratu, ka arī sekotāji necik tālu aizmugurē nevar būt.


4.JPGCerēju saprast kaut ko akmeņu laukā pirms kp, bet tas neizdvās. Pēc tam neprecīza izeja no kp, sekojot.
Ceturtajam kp, kas kartē izskatās vienkāršs, bet sagādāja grūtības virknei spēcīgu somu orientieristu, tuvojos tikai ar sajūtu, ka tam tur vajadzētu būt un atkal izpalīdzīgs izrādījās Hiidenkiertäjät orientierists. Par sekošanu viņam gan samaksāju nākamajā etapā, kad aizvirzījos no ideālās trajektorijas, sekojot mugurai, kas virzījās uz citu farsta kp nekā man vajadzīgs un zaudēju vēl ap 20 sekundēm. Etapos 5-6-7 biju ļoti piesardzīgs un paņēmu tos bez problēmām.
4-6.JPGSarežģītākā distances daļa.
Piesardzīgā tempa izvēle gan ļāva tuvākajam sekotājam Dmitrijam Cvetkovam krietni vien man pietuvoties. Distances pēdējos etapos orientēšanos daudz nekontrolēju un nebija arī daudz, ko kontrolēt – bija jāskrien. Palaidu garām Ikaalisten Nouseva-Voima otrās komandas pārstāvi, bet noturēju pazīstamo krievu orientieristu aiz sevis, stafetes maiņā ierodoties otrajā grupā - devītajā vietā, 1:52 aiz līdera un 1:27 aiz līderu grupas. Distanci ar deviņiem kontrolpunktiem nebiju skrējis kopš V12 grupas, bet plānojumam varu veltīt uzslavas, it īpaši par ļoti vienlīdzīgajiem farsta variantiem. Mums ir, ko pamācīties! Mans etaps bija kā distances esence - farsta etapi, kurus savieno gari etapi.
DSC_0671.JPGKārtējais grūtais finišs. Pēc finiša vispirms nezināju īsti, ko domāt – nebiju pieļāvis kļūdas kontrolpunkta rajonā un fiziskā forma bija lieliska – vēl labāka, nekā pirms nedēļas Latvijas čempionātā. Tomēr nebiju spējis palikt līderu grupā un man tikai 15. etapa laiks, 2:14 aiz labākā.
Olli-Markus Taivainen jau nākamajā etapā likvidēja handikapu un nodeva stafeti otrajā vietā, pāris sekundes aiz pirmā. Tajā brīdī sajutos labi par paveikto – biju devis pietiekami labu starta pozīciju, lai mēs varētu cīnīties par mērķi – medaļām.


Pēdējais etaps sākās ar mana komandas biedra Joonas Ahola kļūdu, kas lika atkāpties online rezultātu sarakstā un garā palaist arī Olavu Lundanesu un Edgaru Bertuku. Turpinājumā iespēja tikt pie atlikušās brīvās medaļas likās reāli, tomēr Olli Ojanaho bija neuzvarams – mums nervozā finišā izcīnīta ceturtā vieta, 15 sekundes aiz bronzas, bet priekšā tādām profesionālām komandām kā Tamperen Pyrinto, Koovee, Kalevan Rasti…



DSC_0734.JPGNosaluši, bet apmierināti.Noskaņojums, par spīti ziemeļnieciski skarbajiem laika apstākļiem, gaidot apbalvošanas ceremoniju (apbalvoja top10), bija labs. Kluba labākais rezultāts sasniegts, komandas izpildījums gandrīz ideāls. Un šis ir tikai pirmais gads, kad klubs mērķē uz augstām vietām – 21.vieta Jukolā un tagad arī 4.vieta Somijas čempionātā – labs sākums!



Kai Ārelaida "Pilsētu dedzināšana"

kai.jpg
Grāmatas dažādu sakritību rezultātā mēdz "atnākt" pie manis pašas, jau kādu laiku man seko mūsu kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas - autoru darbi. Šoreiz igauņu rakstnieces Kai Ārelaidas darbs "Pilsētu dedzināšana" par Tartu 1950-tajos un 1960-tajos gados. Igaunijā grāmata iznāca 2016.gadā un esot ieguvusi lielu popularitāti, latviešu valodā grāmata bija pirmais tulkotais izdevums un, manuprāt, lieliski iekļaujas laikā, kad Latvijā iznāk latviešu autoru darbi sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts". Tas ir vēl viens stāsts par laiku kad daudz runāt bija bīstami. Cilvēki ir tik ļoti pazuduši klusumā, ka paši kļuvuši par klusumu.

Šim stāstam par Tīnu, viņas vecākiem un draudzības saitēm ir daudz sākumu. Grāmatu aizsāk Tīnas, jau pieauguša cilvēka, ierašanās ikdienā neapdzīvotā vasarnīcā, tur notikusi zādzība un viena no pazudušajām lietām ir Tīnas tēva Pētera portrets. Šis zaudējums paver ceļu Tīnas atmiņām. Stāstījums ļoti lēkā starp laikiem - no 1958.gada uz 2013., tad atpakaļ uz 1981.gadu, vēl uz 2003. un atpakaļ uz 1959.gadu. Īsāk sakot, galvenā darbība noris 1950-tajos un 1960-tajos ar īsiem iespraudumiem jeb Intermeco no mūsdienām. Lai arī intermeco tiek tulkots kā īss, nenozīmīgs iestarpinājums, šajā grāmatā tie ir nozīmīga un neatņemama stāsta daļa, kas paskaidro bērnības un jaunības notikumu ilgtermiņa ietekmi uz personības veidošanos un domāšanas veidu.

Estica nams jeb bijušās studentu korporācijas telpas atrodas tieši pretī Tīnas dzīvesvietai, tur notiek orķestra un dejotāju mēģinājumi, bet šī ēka ir kā mūžīgi klāt esošs atgādinājums par to, ka bija laiks arī pirms Padomju savienības - Igaunijas laiks. Korporācija padzīta, mēģinot šo vietu apklusināt, neļaut tai stāstīt, ka ir bijis laiks arī pirms Padomju savienības, bet pēc būtības skaļās nodarbības simboliski gluži vai kliedz par to, kas tiek noklusēts vai tiek atcerēts bez lieciniekiem.

Vēl viens stāsta motīvs ir Padomju savienībā praktizētā tautu sadraudzība, ko spilgti attēlo šķietami neiedomājamā Tīnas draudzība ar Vovu - krievu militārista dēlu, ģimene ceļo līdzi tēvam uz viņa dienesta nosūtījuma vietām.

Lai arī nosaukumā iekļautā “Pilsētu dedzināšana” būtībā ir kāršu spēles nosaukums, ko mēs Latvijā pazītu ar nosaukumu "Dzērāji" - nekādas kāršu skaitīšanas, krāpšanās un trumpju - vienlaikus, manuprāt, šie vārdi arī kalpo kā norāde uz to, ka tiek sagrautas gan pavisam reālas pilsētas, gan iedomu pilis. Tomēr visa pamats ir bērns un viņa redzējums par apkārt notiekošo, laikmeta iezīmēm, pieaugušajiem cilvēkiem, runāto un nepateikto, noklusēto. Šeit nav iespējams atrast labos un ļaunos tēlus, jo bērns gluži vienkārši tā pasauli neiedala, tā ir izpratne, ko ar laiku iemāca pieaugušie. Cilvēki iegrozās pastāvošajā laikmetā kā nu katrs prot - cits labāk, cits sliktāk. Daži izsprūk cauri sveikā, bet dažiem tas beidzas traģiski - norāde uz Tīnas tēva Pētera dzīvesveidu.

Ak, patiesībā tik grūti pateikt, kāpēc man šī grāmata patika. Igaunija izgājusi līdzīgus vēstures līkločus kā Latvija un tāpēc interesanti vēlreiz palūkoties Padomju savienībā, bet šoreiz caur kaimiņa lodziņu. Man grūti spriest par stāstījuma norišu ģeogrāfisko precizitāti, bet karti uzzīmēt galvā ir iespējams, jo autore Tartu raksturo ļoti detalizēti, zinātājs noteikti vidi atpazīs. Lai arī autore dzimusi 1972.gadā, viņa ļoti ticami spēj lasītāju aiznest uz laiku, ko pati nav piedzīvojusi. Vienu brīdi pat šķita, ka lasu kaut ko līdzīgu Vizmas Belševicas "Billes" atmiņām, taču salīdzināju autores dzimšanas laiku ar sižeta norises laikiem un atmetu šo domu. Acīmredzot, ir populāri izmantot bērnu kā stāstītāju un bērna skatu punktu kā veidu, caur kuru bez nosodījuma censties parādīt laikmetu.

Šo grāmatu lasīju lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku" žūrija ietvaros. Izcila!

5%2Bstar.png


Meteorologi prognozē nākamo vētru

Meteoroloģijas dienests Met Éireann izdevis dzeltenā līmeņa laika apstākļu brīdinājumu septiņām grāfistēm saistībā ar gaidāmo stipro lietu. Meteorologi arī brīdina, ka ļoti mainīga zema spiediena zona, kas virzās uz Īrijas pusi, varētu izveidoties par šīs sezonas otro, Bronagh vārdā nosaukto vētru. Dzeltenais brīdinājums izdots Carlow, Kilkenny, Wexford, Wicklow, Cork, Tipperary un Waterford grāfistēm un tas ir [...]

Drīzumā iznāks latviešu psiholoģes Vitas Kalniņas grāmata par attiecību veidošanu ar bērniem

Ko nozīmē būt emocionālās attiecībās ar bērnu jau grūtniecības laikā? Vai abiem vecākiem ir iespējams sākt veidot attiecības ar mazuli jau no brīža, kad viņi saprot, ka gaida bērniņu? Un kāpēc tas vispār ir būtiski? Pēdējās dekādēs šo tēmu izprašanai gan sabiedrībā, gan zinātnē tiek veltīts daudz uzmanības, bet līdz šim Latvijā par to nebija pieejama plaša informācija

Kāpēc pensionāriem ir balsstiesības?

Tuvojoties vēlēšanām, arvien biežāk dzirdami tādi paziņojumi kā: “Paslēp vecvecāku pases, citādi viņi nobalsos par “to–un–to”!” Saprotams, ka šāda rīcība būtu ne tikai neētiska, bet arī klaji pretlikumīga, tāpēc lūdzam neviena Latvijas iedzīvotāja pasi neslēpt. Bet, no otras puses…

Ja balsstiesības Latvijā cilvēki iegūst tikai tad, kad sasnieguši 18 gadu vecumu, vai nebūtu loģiski, ja tām tiktu noteikts arī augšējais vecuma slieksnis? Nedaudz esam par šo jautājumu rakstījuši arī iepriekš, tomēr šoreiz vēlamies to apskatīt nedaudz izvērstāk.

Kas tad īsti ir vēlēšanas? Tās ir ne tikai pilsoniskais pienākums, bet arī iespēja kaut kādā mērā uzlabot savu nākotni valstiskā līmenī. Tā ir iespēja atdot savu balsi par partiju, kas plāno ieguldīt naudu izglītības sistēmas uzlabošanā, tieslietu sistēmas sakārtošanā, aizsardzībā un citās būtiskās lietās, plānu realizēšanas vārdā, iespējams, pieņemot arī nepopulārus lēmumus, jo tikai tā iespējams iegūt papildu līdzekļus.

Tā kā pensionāri lieliski apzinās, ka nedzīvos mūžīgi, saprotams, ka viņu balsojuma motīvi lielā daļā gadījumu būs mērķēti tikai un vienīgi uz savas dzīves uzlabošanu. Piemēram – lielākā daļa galvaspilsētas vecākā gadagājuma iedzīvotāju jau ir nopirkta ar bezmaksas sabiedrisko transportu, kas mētā milzu līkumus, lai piestātu pie katra tirgus durvīm, un apstājas ik pa 200 metriem, lai vecūkšņiem nebūtu lieki jāstaigā. Pārējie pilsētas iedzīvotāji tādējādi iegūst neērtu un pārbāztu sabiedrisko transportu. Un šis ir tikai viens no piemēriem.

Problēma ir tajā, ka pensionāri balso nevis par labāku nākotni visiem, bet gan par cilvēcīgākiem pēdējiem gadiem sev pašiem. Tur ir grūti ko pārmest, vienlaikus, ievēlot nākamās Saeimas sastāvu, mēs tomēr vēlamies celt visas valsts iedzīvotāju labsajūtu, nevis uzlabot tikai vienas cilvēku grupas dzīves rietu.

Mūsu piedāvātais risinājums ir pavisam elementārs – vidējais paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir 74,6 gadi. Latvijas Republikas parlaments tiek ievēlēts uz 4 gadiem. Tātad balsstiesību vecuma slieksnim vajadzētu būt tādam, lai provizoriski visi nobalsojušie izdzīvotu līdz nākamajām vēlēšanām. Respektīvi, 74 – 4 = 70 gadu vecums jānosaka par balsstiesību beigām.

Noteikti saņemsim iebildumus par to, ka ir ļoti daudz inteliģentu, dzīvesgudru un gaišu pensionāru, kuru spriestspēja un loģiskā domāšana saglabājusies pat līdz cienījamam 90 gadu vecumam. Tā noteikti ir, bet – ir arī ļoti daudz patiesi gudru un talantīgu piecpadsmitgadnieku, tomēr viņiem, gluži tāpat kā pārējiem vienaudžiem, vecums neatļauj piedalīties vēlēšanās.

Ja vecuma barjeras noteikšana tomēr šķiet pārāk drakoniska pieeja, vēlēšanu urnu sasniegšanai varētu uzlikt pāris normāla vecuma cilvēkiem ļoti vienkārši pārvaramus šķēršļus. Ja kādu no tiem nespēj pārvarēt – vēlēšanas iet secen. Piemēram, vispirms vēlētājam būtu jāpaiet garām bļodai ar bezmaksas ledenēm, pēc tam jāpaiet garām piemīlīgam bērnam, neaiztiekot viņa vaigu un neuzsākot sarunu, bet pašās beigās grūtākais – pašrocīgi jāpapildina telefona priekšapmaksas kartes kredīts, kā arī, izmantojot pulti, jāpārslēdz televizors miega režīmā. Pēdējā pārbaudījumā kandidāts izkrīt arī tad, ja pirms pults paņemšanas ieliek to līdzpaņemtā plastmasas maisiņā.

Mēs aicinām cieņai pret senioriem neļaut nostāties priekšā cieņai pret Latvijas jauniešu tiesībām uz cilvēcīgu nākotni un mūsdienīgu valsti. Dancojot pēc šī brīža pensionāru stabules, mēs vienkārši sačakarējam vecumdienas nākotnes pensionāriem. Padomājiet par to.

P.S.
Ierosinām arī mainīt likumus un pensionāriem Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas atļaut pārvietoties tikai no plkst. 9.00 līdz 16.00. Būsim reāli – ar šo laiku pilnībā pietiek aizbraukšanai uz tirgu.

Antikristīgās pāvestības pretenzijas

Ir vērts atcerēties, ka pāvests Pijs IX uzurpēja absolūtu autoritāti jau pirms Pirmā Vatikāna koncila – jau 1854. gadā, kad ex cathedra pasludināja dogmu par jaunavas Marijas bezgrēcīgo ieņemšanu immaculata conceptio (nesajaukt ar Jēzus bezgrēcīgo ieņemšanu!), un tikai pēc 16 gadiem koncils šādas viņa varas un autoritātes pretenzijas nostiprināja ar saviem dekrētiem.

Antikristīgās pāvestības pretenzijas

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgās diskusijas | bībele | baznica | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Kā izmazgāt pudeles ar šauru kakliņu

Kā izmazgāt pudeles ar šauru kakliņu

Reizēm mājās mēdz uzrasties šaurkaklainas pudeles ar sīrupu vai sulu un kuras gribētos arī turpmāk izmantot saimniecībā. Tomēr šādu pudeļu galvenā problēma ir to šaurais kakliņš, kurā grūti iedabūt pudeļu birsti un kuras tā īsti nemazgājas arī trauku mazgājamā mašīnā. Tieši šādos gadījumos noderēs šī pudeļu mazgāšanas metode. Šī šaurkaklainuLasīt →

The post Kā izmazgāt pudeles ar šauru kakliņu appeared first on Hitnet.lv.

Rīgas apkaimes pēc to nosaukumu nozīmes

Kaut kad pasenāk pavisam nejauši sanāca uzdurties foršam forumam http://forum.myriga.info/ . Cilvēki dalās ar dažnedažādu informāciju par Rīgu un tās vēsturi. Interesanti, iesaku.
Lūk, vienā no tādā diskusijām kāds lietotājs izteica domu par to, ka angliskojot Rīgas apkaimju nosaukumus sanāk ļoti skanīgi nosaukumi. Kā piemēram Purvciems būtu Swamp willage, Mežaparks – Forest park utt. Man šī doma likās saaistoša un radās idejā, kā būtu pamēģināt uztaisīt karti attēlojot Rīgas apkaimes pēc to literārām nozīmēm. Protams tām, kurām man būtu izdevies atrast vai apkaimes nosaukums vispār kaut ko nozīmē. Manā gadijumā tas sanāca 30 apkaimēm.

 

Baudāmā spēlē, “Zemgale/LLU” pieveic “Prizma”

Azartisko un aizraujošo spēli Optibet hokeja līgā trešdien Jelgavas ledus hallē aizvadīja HK “Zemgale/LLU”, tiekoties ar HK “Prizma”. Rīdzinieki ar savu zvaigžņoto sastāvu spēja izlīdzināt spēles rezultātu pēdējās trīsdesmit sekundēs, bet piekāpās jelgavniekiem pēcspēles metienos ar rezultātu – 4:3 (0:1; 2:0; 1:2; 1:0).

 

Lasīt tālāk…

Saistītie raksti

Mazā aizlaišanās 11.06.-07.08.2018. jeb divu mēnešu ceļojuma izmaksas

Mūsu ģimenes ceļojums ilga gandrīz 2 mēnešus, jeb precīzāk 57 dienas un kopējie izdevumi bija 3876,38 EUR, kas ir 68EUR dienā, jeb 34 EUR dienā par pieaugušo, ceļojām divi pieaugušie, divgadnieks un zīdainis. Iztērēts tika varbūt vairāk, kā bijām plānojuši iztērēt, … Continue reading

Apdraudēto sugu aizsardzības pasākumi

Vides aizsardzības organizācijas radījušas dažādus veidus, kā nosargāt dzīvniekus, kurus apdraud malumednieki. GPS sistēmas, reindžeru darbs nacionālajos parkos, centieni apkarot malumedniecību un arī vietējo agresiju pret dzīvniekiem – kā pasargāt sugas, kuru populācijas ir teju iznīcinātas.

Desas būs rīt! [21.09.2018]

Dažkārt ikdienas steigā nav īsti laika lēnai un veselīgai maltītei, kur uz šķīvja pamatā gozējas dārzeņi un kaut kur stūrītī kautrīgi, bet nepārprotami aicinoši smaržo jēra gaļa. Vai situācija, kad bērns grib ēst tūlīt un tagad un pat makaroni, kas vārīsies 10 minūtes, šķiet pārāk tāli. Šādos brīžos kā glābiņš var noderēt jēra gaļas cīsiņš vai mednieku desiņa, ja gribās kaut ko siltu, vai arī uzgriežamā jēra gaļas desa, kas lieliski garšo kopā ar tradicionālo rupjmaizi. Ja arī tev gadās šādas neparedzētas un grūti kontrolējamas situācijas, nebēdā, mēs piedāvājam ne tikai svaigu jēra gaļu, bet arī augstāk minētos cīsiņus, mednieku desiņas un uzgriežamo pusžāvēto desu.

Hjū Loftings. Doktora Dūlitla peldošā sala

Jau kuru reizi pārlasu šo grāmatu no grāmatu sērijas par doktoru Dūlitlu. Pirmo reizi es to lasīju 10 gadu vecumā. Principā tā arī domāta 10 - 12 gadus veciem bērniem.
Daudzi tagad teiks, ka esmu iekritusi bērnībā. Bet tā gluži nav. Reižu reizēm tomēr der pārlasīt bērniem domātas grāmatas un paskatīties uz tām jau pieauguša cilvēka acīm.
Grāmata joprojām patīk un aizrauj ar savu dažubrīd izteikto naivumu. Tomēr šis naivums netraucē uztvert grāmatā esošo siltumu un mīlestību pret dzīvniekiem un visu dzīvo pasauli kā arī noliedzošo attieksmi pret karu. Pēdējais grāmatā gan izskan ļoti minimāli, toties efektīvi.
Daudz neizplūdīšu par šo grāmatu, daudzi laikam bērnībā to ir lasījuši un daudzmaz atceras tās saturu. Tomēr iesaku pārlasīt to vēlreiz. Kaut bērniem priekšā vakara pasaciņas veidā.

Ugunsdzēsēji glābēji aizvadīja mierīgu diennakti

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 19.septembra plkst. 6.30 līdz 20.septembra plkst. 6.30, Valsts...

Autokross/Folkreiss: Visi šā gada čempioni, piesakās arī Jeršovs!

Sestdienas Brenguļu Čempionu autokrosam pieteikušies visi šā gada salonauto čempioni, jo dalību apstiprinājis arī VAZ Klasika līderis Jānis Linde. Savukārt ar pieteikumu treknu punktu krosa sastāvam pieliek viens no Čempionu krosa līdzšinējiem favorītiem Ints Jeršovs. Arī folkreisā nozīmīgi papildinājumi. Fināls būs varens! Krosa sastāvā trešdienas pēcpusdiena un vakars nesa spožus papildinājumus. Startam gatavs otrs LAF...

Zubrovas Gorodoks

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 26. jūlijā 1926. g.

Zubravas “Gorodoka” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Apcietinājums, kuru krievu iedzīvotāji dēvē „Gorodok” atrodas Ludzas apr. Istras pag. Zubravas ciema Silvestram Triznam piederošās viensētas zemē.

Šis pilskalns novietojies mežiem aizaugušā apkārtnē, kurā kalni lēzeni un neievērojami. Arī Zubravas un Meškiņevas ciemi atrodas mežu vidū un viņu tuvumā, 0,5 km. dienv.-rietumos Zubravai lauku malā, daži smilšu pauguri. Starp tiem šaurākais ir tikai 6 m. augsts ar 20 m. platu virsu. Šai kalniņā celts mazs pilskalniņš.

Pilskalnam garie sāni stāvi 4—5 m. augstumā, bet galiem vajadzējis grāvju un uzbedumu. Ziemeļgalā redzami 2 ierakumi, pie kam pirmais (no plakuma puses skaitot) 2 m. dziļš, bet otrs daudz seklāks. Starp šiem ierakumiem radies neliels uzbedums, kuram vidu samanāma senā ieejas vieta. Šais zemju darbos pašlaik ierīkotas kartupeļu bedres un tie jau pa daļai izjaukti.

Otrā plakuma galā redzams tikai viens grāvis, ar kuru lēzenais sānu kritums atdalīts no pilskalna.

Apkārtnes plāns M 1: 75000

Kalna plakums, kura garums 50 m., bet platums 16 m., kādreiz esot arti. Tāpat aruši arī kalna sānus, kas pret dienv.-riet. Kalna arājs, kāds 70 g. vecs vīrs stāstīja, ka gar pilskalna arto malu no viena gala līdz otram gājis ceļš (terase), bet viņš to esot noaris. Kalna otra mala neesot nekad arta.

Tagadējais šā pilskalna īpašnieks plakuma ziemeļgalā izracis 1 m. dziļu bedri “pētīšanas” nolūkos. Mītņu kārta plakuma vidū niecīga, gar maļam drusku biezāka. Atrodas trauku lauskas, akmeņi, ogles. Par metāla atradumiem nekas nav dzirdēts.

Zubravas “Gorodoks” no austrumiem

Pilskalns pa daļai apaudzis retām priedēm. Tās tiek izcirstas un kalns sagatavots aršanai. Protams, ka šis otrreizējais arums mazo pilskalniņu gluži iznīcinās.

Kalnā esot senos laikos kostelis (baznīca) stāvējis. Tas nogrimis ar visiem ļaudīm. Apakšā ļaudis vēl tagad dziedot.

„Gorodoka” baidējot, it īpaši dienvidos. Esot redzēta kariete aizjūgta 8 zirgiem.

Pilskalna ziemeļgala, pie grāvjiem un uzbedumiem esot vārti bijuši.

Zubravas ciema laukos esot veci „koleru” kapi. Ar sērgu aplipušos ļaudis dzīvus aprakuši.

Atrašanās vieta

Koordinātas: 56.21003, 27.86934

codepeople-post-map require JavaScript

Statuss