nekur.lv

vara bungas: Trīs reizes pārlasīju, kamēr sapratu autora domu. Rūdīts poļitruks… [..]  Atšķirībā no Ukrainas Baltijas valstu sauszemes spēku rezerves ir ierobežotas, tas bija galvenais arguments, kāpēc 2023. gada 1. jūlijā Latvija – pēdējā no […]

Esam mājās pavadījuši jau vairāk nekā diennakti, un ikdienas darbi paspējuši saklupt krāgā kā izsalkušas blusas. Tad nu pielikšu īsu punktu mūsu Vācijas izskrējienam, lai tas nepaliek “gaisā karājoties”. “Tulpes nav manas mīļākās puķes”, šķirojot fotogrāfijas, paziņoju Eduardam. “Bet kā, tu taču par tām vēl vakar tik ļoti sajūsminājies!”, šis brīnās. Tā ir. Raugoties botāniskā...

The post Vācijas pēcgarša appeared first on Mugursoma.lv.

Vācu autoražotājs Mercedes oficiāli prezentējis jauno, pilnībā elektrisko G-klasi, kompānijai solot, ka izstrādes procesā nav pieļauti kompromisi un elektriskais auto esot pat labāks nekā G-klase ar iekšdedzes dzinēju. Lai arī izstrādes laikā šo modeli zinājām kā EQG, galaversijā tas ir vienkārši G580. Proti, Mercedes mainījuši auto nosaukumu stratēģiju, elektriskajiem modeļiem pamazām atsakoties no EQ apzīmējuma. […]

Toyota leģendārais Land Cruiser ir piedzīvojis plašas pārmaiņas un ieguvis būtiski labākas spējas braukšanai gan pa bezceļu, gan pa cietu segumu, vienlaikus paliekot uzticīgs savām saknēm un kompānijas DNS. Ražotāja pārstāvji izziņojuši arī leģendārā SUV jaunās paaudzes cenu, un pirmie auto pie īpašniekiem nonāks šajā rudenī. Atgriešanās pie saknēm Izstrādājot modeļa jauno paaudzi, Toyota inženieri […]

Attālums, ko mums šajā dienā vajadzēja veikt ar vilcienu, nebija no lielajiem: Tirano no Morbenjo šķir mazliet vairāk kā 50 kilometru, proti, pat reģionālās nozīmes vilciens šādu attālumu veic mazāk kā stundas laikā, un tomēr es biju izdomājis, ka šo posmu varētu sadalīt uz pusēm. Ne tālab, ka mēs nevarētu nosēdēt vilcienā, bet tāpēc ka man nešķita nepieciešams maksimāli ātri ierasties Morbenjo, kur tāpat nekā ļoti daudz interesanta nebūs (ja jau skrējienā nepiedalos), turklāt rezervētajā dzīvoklī ātrāk kā divos mūs tāpat iekšā nelaistu. Apskatījis mūsu maršrutu kartē, ievēroju, ka tieši šī dzelzceļa posma vidū atradās relatīvi lielāka pilsēta ar nosaukumu Sondrio. Šādu vārdu iepriekš dzirdējis nebiju, bet tas jau nevarētu būt šķērslis kādas vietas apmeklēšanai. Sondrio patiesībā arī ir nozīmīgāka pilsēta pat par Tirano, kur šo ceļu mēs uzsākām, jo tā ir provinces galvapilsēta. Jā, racionāli vērtējot Sondrio province nav ne ne sevišķi liela, ne sevišķi ievērojama, 180'000 iedzīvotāju, lielākā un ievērojamākā pilsēta tajā ir tā pati Sondrio, kurā mīt ap 20'000 cilvēku un kura Itālijas mērogos droši vien ir aptuveni tikpat zināma kā Riebiņu pagasts latviešu vidū. Mūsu vizīte Sondrio gan bija visai minimāla - no dzelzceļa stacijas devāmies pusdienu meklējumos (beidzot bijām nobrieduši kādu reizi paēst ārpus mājas). Pirmā Google maps ieteiktā picērija izrādījās tāda, kurā ir tikai piegādes variants, kas galīgi mūs neinteresēja, tikām ar otro ēstuvi gāja grūti tās atrašanas ziņā. Patiesībā sanāca tīri amizanti - sekoju kartei līdz vārtiem, kur vajadzēja būt kafejnīcai. Reizē ar mani tur gāja pāris ar suni un tāpat kā es uzreiz "veica maršruta pārrēķināšanu", acīmredzami tur neatrodot meklēto. Pavaicāju, vai viņi meklē tāda un tāda nosaukuma restorānu, atbildē saņēmu - šķiet, jāiet būs uz "to" pusi. Tad nu visi kopā to ēstuvi arī atradām, tiesa, viņi tur ēst nepalika, mēs gan. Iespējams, viņus apbēdināja paziņojums, ka salīdzinoši neilgajā laikā līdz pusdienu pātraukumam picas nav ēdienkartē nav pieejamas. Mēs gan pieņēmām šos nosacījumus - ja nav picu, tātad nav Ēdām pastu, ar ko pārējiem paveicās mazliet labāk nekā man (proti, mana porcija bija sasodīti maza), bet beigās visi, šķiet, bijām apmierināti. Atceļā no ēstuves izgājām loku pa Sondrio vecpilsētu, kura bija aptuveni tāda kā jebkuras Itālijas pilsētas vecpilsēta - jauka, bet bez kaut kādas baigās odziņas, un tad jau atkal uz vilcienu. <picture data-title="Klusa ieliņa"><img src="/images/italy2024/morbegno02.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Sondrio centrālajā laukumā"><img src="/images/italy2024/morbegno03.jpg" alt="Morbegno"/></picture> Tālākajā braucienā uz Morbenjo bija viens mazliet mulsinošais elements - sākotnēji izziņotajā pieturvietu sarakstā nemanījām mums aktuālo Morbenjo - jau sākām satraukties, vai tik neesam iekāpuši kādā ekspresī (lai gan tas būtu neloģiski - kāda velna pēc starp Sondrio un Milānu vajadzētu kursēt ekspersim), bet izrādījās, ka tur bija nosauktas tikai lielās pilsētas, kamēr realitātē vilciens apstājās faktiski pie katra staba, tai skaitā mums vajadzīgajā Morbenjo. No visām pilsētām, ko apmeklējām šajā ceļojumā, Morbenjo neapšaubāmi bija vismazāk ievērojamā, līdz ar to arī ar naktsmītņu iespējām šajā pilsētā sevišķi daudz variantu nebija, taču vienu dzīvoklīti man tur bija izdevies uziet. Šajā reizē mūsu apartamenti bija visšaurākie šī ceļojuma laikā, kam bija arī savs pluss - mazāk iespēju bērniem kaut ko izvandīt, noslēpt un pazaudēt. Un var nojaust, ka viesi šajā dzīvoklī nav sastopami super bieži, ne velti šeit mums bija jāsatiek tā saimnieks, nevis jāizmanto bezkontakta risinājums. Rezervējot dzīvokli, biju rakstījis, ka skriešu "Colmen trail", tad nu tikšanās laikā dzīvokļa saimnieks pavēstīja, ka vairāki viņa draugi arī skries, bet es varēju vien skumji pateikt - es gan patiesībā neskriešu, nav veselības. Un aptuveni 30 minūtes vēlāk es jau biju devies ārā no dzīvokļa ar mērķi veikt Colmen Trail maršrutu. Tā gan it kā nebija domāta kā skriešana, jo rezultātu neviens jau nefiksēs, un arī mana gatavība nekādi neatbilda skrējiena prasībām: līdzi nulle pārtikas, tik vien kā ūdens pudele Esteres mugursomā (jā, pat savas skriešanas somas man līdzi nebija), skrējiena maršruta fails telefonā un gatavība apskatīties, kā tad būtu bijis, ja es tur tomēr būtu skrējis "pa īstam". Līdz startam bija mazliet virs diviem kilometriem, līdz ar to jau biju iesildījies. Starta-finiša zona atradās pagalmā, kurā iekšā nedevos, tik vien kā nopētīju, ka "viss notiek", un devos pa senu tiltu pāri upei un - augšā kalnā. Tā gan izrādījās viena no daudzajām kļūdām, ko šajā dienā pieļāvu - patiesībā man vajadzēja skriet pa līdzeno ceļu pa labi, kamēr šādi sanāca, ka es izvēlējos maršrutu veikt "pret spalvai". Vai otrā virzienā būtu bijis fiziski vieglāk vai grūtāk, man nav iespējas objektīvi pateikt, bet sekot maršrutam droši vien būtu bijis vieglāk, jo marķējums tomēr ir veidots tā, lai to varētu saskatīt, skrienot pareizajā virzienā. Vienlaikus iespaids man bija tāds, ka marķējuma distancē bija izteikti par maz un ka arī, pareizā virzienā skriedams, gan jau kādu reizi būtu nomaldījies, un tad vēl būtu risks, ka diez vai būtu ņēmis distancē telefonu ar maršruta failu. Jā, par pašu GPX arī ir piebilstamas pāris lietas. Pirmkārt, kopš beidza dzīvi Endomondo, neesmu skrējis "pa maršrutu", Strava tas, šķiet, ir maksas pakalpojums, tāpēc uzliku kaut kādu GPS Viewer aplikāciju, tikai jau pirmajos simtos metru sapratu, ka tā neatjaunina savu lokāciju. Negribēju iebremzēt visu šo pasākumu, tāpēc, neatejot no kases, domāju - kādas ir alternatīvas, un apstājos pie <a rel="nofollow" href="https://vesture.dodies.lv">vesture.dodies.lv</a>, kur šāda iespēja ir un kas strādāja itin labi (tātad šajā reizē Web uzvarēja pret aplikāciju). Un pats GPX fails nebija izcili precīzs - vairākās vietās samulsu, jo sanāca, ka taka, pa kuru man vajadzēja skriet, nebija tā, kas sakrita ar kartē iezīmēto, jo failā bija nobīdes un kļūdas, bet galā kaut kā tiku. <picture data-title="Starts"><img src="/images/italy2024/morbegno04.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Mazliet augstāk"><img src="/images/italy2024/morbegno05.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Ūdens te netrūka"><img src="/images/italy2024/morbegno06.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Vēl mazliet augstāk"><img src="/images/italy2024/morbegno07.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Maršruta virsotnē"><img src="/images/italy2024/morbegno08.jpg" alt="Morbegno"/></picture> Ar katru distancē pavadīto kilometru (kopā tādu bija 18) es arvien vairāk novērtēju to, ka nebiju varējis šajā pasākumā piedalīties pilnā sacensību formātā. Pārāk liela daļa distances bija kāpšana vai nu augšup vai lejup, un kāpšana galīgi nav mana stiprā puse. Kamēr vēl man bija ticība, ka varēšu Morbenjo skriet, biju pret kalnu skrējis uz trenažiera, arī kāpņu trenažieri biju izmantojis, bet realitātē izrādījās, ka šai distancei es galīgi nebiju gatavs. Un kāds brīnums - ja tu 18 kilometros savāc vairāk kā tūkstoti augstummetru, var secināt - tā ir itin nopietna kāpšana. Līdzenie posmi te bija trīs (skrienot nepareizajā virzienā) - viens kalniņā pēc pirmā kāpiena, aptuveni pusotra-divu kilometru garumā, tad otrs - pēc tikšanas lejā no galvenā kalna, kad man jau šķita - tālāk būs tikai līdzenais posms, un pēdējais - pēc vēl viena augšā-lejā, kuram absolūti nebiju gatavs psiholoģiski. Jā, skarbākais visā šajā pasākumā bija tas pēdējais kalns - trases profilu nebiju sen atsvaidzinājis atmiņā (jo nedomāju jau piedalīties sacensībās), un man šķita - ja jau esmu ticis lejā pilsētas līmenī, tad jau viss grūtais ir garām, gribēju jau rakstīt Marinai "drīz būšu" un, labi, ka tā neizdarīju. It kā jau nebija tik traki - tas pēdējais kāpums nebija pat ne divsimts metru, toties - sasodīti stāvs, apmēram 600 metru posmā. Bija reize, kad es vienkārši apsēdos atpūsties - galīgi nebija spēka turpināt. Protams, es sevi šaustīju par to, ka būtu varējis paņemt vismaz kaut ko ēdamu no dzīvokļa - kaut vai kādus cepumus, vienalga, nevis aizdevies pilnīgi tukšām rokām. Labi, ka vismaz ar ūdeni situācija bija laba - ceļā bija vairāki avoti, kur varēju papildināt savu ūdens krājumu. Bet citādi - biju tik ļoti nomocījies, ka pat pāris pēdējos kilometrus, kas jau bija pa totāli līdzenu apvidu, vairāk gāju, nevis skrēju. Viss, pilnībā izpumpējies. <picture data-title="Pāri tiltam būs finišs"><img src="/images/italy2024/morbegno09.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <div class="strava-embed-placeholder" data-embed-type="activity" data-embed-id="11174852445" data-style="standard"></div><script src="https://strava-embeds.com/embed.js"></script> Mācības no šī pasākuma ir vairākas. Pirmā - pirms pieteikties sacensībām ārzemēs daudz rūpīgāk izpētīt, cik tieši grūti būs, un, ja tās ir tādā zemē kā Itālija, visticamāk - manā gadījumā pareizais lēmums būtu nepieteikties nemaz. Otrā - idejiski man nav nekādu problēmu distanci veikt arī, ja nekādas sacensības attiecīgajā brīdī nenotiek, principā arī citreiz varētu mierīgi atvaļinājumā nevis tēmēt uz konkrētām sacensībām, bet uz man pieņemamu maršrutu, kuru varu veikt. Trešā - pat ja neplānoju skriet, situācijā, kad rēķinos ar trim stundām distancē (reāli, protams, sanāca vairāk), padomāt par pārtiku, nevis vienkāršu paļaušanos uz "gan jau būs ok". Ceturtā - šobrīd vienkārši neesmu nekādā sportiskajā formā, jāsaved kārtībā veselība, kas jau pusotru mēnesi streiko, nekādi netieku pilnīgi vesels, un katrs intensīvāks starts kopējo veselības stāvokli tikai atsit atpakaļ (tāpēc aizvadītajā nedēļas nogalē izvēlējos neskriet Stirnubukā - negribu sevi atkal samocīt). Gan jau vēl kaut ko no šī visa var mācīties (tai skaitā - apskatīties, kurš ir pareizais distances virziens, lai sajaukt ceļu sanāktu mazāk nekā desmit reizes), bet neesmu drošs, ka šobrīd ir vērts kaut ko baigi analizēt, it īpaši - ja nav fiziskās formas, viss pārējais īsti nav svarīgs. <picture data-title="Maršruta profils"><img src="/images/italy2024/morbegno10.jpg" alt="Morbegno"/></picture> Vienu aizmirsu piebilst - skati brīžam bija lieliski, to dēļ noteikti bija vērts šo distanci veikt un, ja man nebūtu tā konkrētā maršruta, ne tik tālu, ne tik augstu es noteikti pats nebūtu uzkāpis. Kā lai arī nebūtu, finišu (vai arī startu, ja jau skrien nepareizā virzienā) es sasniedzu, bet no tā uz dzīvokli jau gan vienkārši gāju, pat nemēģinot skriet. Pārnācu dzīvoklī, pirmais, ko izdzirdēju, ka visi ir izsalkuši, un ir jāiet vakariņās (protams, kad būšu pabijis dušā). Neteikšu, ka mani tajā brīdī šī doma iepriecināja, vislabprātāk es noteikti būtu atkritis gultā un vairs necēlies, bet kas jādara - jādara. Marina bija Morbenjo centrā noskatījusi picēriju, gājām vien uz to. Man gan sajūta bija, ka šis pilsētas centrs, kas iepriekš atradās mazāk kā kilometru no mūsu dzīvokļa, bija paspējis pārcelties kaut kur tālu, tālu un ka mēs gājām ļoti ilgi. Beidzot sasniedzām picēriju, kurā bija stipri daudz cilvēku un, kā uzzinājām - bez rezervācijas vietu nebija. Mans skeptiskais prāts gan pieņēma, ka tas bija jāsaprot "tūristiem bez rezervācijas vietu nav", nevis ka tādu nav nevienam (mazās itāļu pilsētās īpaši labi jūtams, ka viņi visādus salašņas, kas sabraukuši no malu malām, neko augstu nevērtē), bet sausais atlikums no tā nemainījās. Jau bez sevišķām cerībām gājām uz citu picēriju, kura izrādījās relatīvi patukša, bet arī tur viesmīle vispirms solījās noskaidrot, vai mums bez rezervācijas kāda vietiņa atradīsies, un tad apmēram desmit minūtes vēlāk pavēstīja - jā, būs. Labākais, ko es varu teikt par šo picēriju - ēst mēs tur dabūjām. Vai picas bija garšīgas? Nē, tik tālu es savos apgalvojumos neietu ("Vīnkalni" šos samizotu vienos vārtos), bet vismaz sēdēšana pie galda (komplektā ar glāzi alus) ļāva man atjaunot pašsajūtu kaut cik ciešamā līmenī, un atceļā uz dzīvokli sajūta jau bija no kategorijas: "O, bet te tiešām nav tālu!" Un, neatkarīgi no picas kvalitātes, Marina un es bijām pateicīgi, ka mums tur iedeva ēst, jo bērni diez vai saprastu, kālab mēs dodamies atpakaļ uz dzīvokli tukšā. Morbenjo pavadītā nakts noteikti nebija viena no labākajām manā dzīvē - jau vispār pēc garākiem skrējieniem dienas otrajā pusē es parasti neguļu labi (šoreiz finišu biju sasniedzis ap astoņiem), bet šajā konkrētajā reizē biju pavisam izsmērēts, un tā ir parādība, kas man pamatīgi krīt uz nerviem - it kā tu esi pilnīgi bez spēka, bet aizmigt nevari, valsties pa gultu no vieniem sāniem uz otriem bez jebkādas jēgas. Kaut kad beidzot tomēr aizmigu, bet arī no rīta nebiju pats žirgtākais, līdz ar to izlēmu Golfu Morbenjo nelaist - nejutos gatavs vēl kādai pastaigai kalnā, tad jau labāk izvēlēties drošo un garlaicīgo variantu Bergamo. Gluži bez kustēšanās iztikt gan nevarēja, no rīta Marina mani aizsūtīja uz pārtikas veikalu pēc kaut kā brokastīm, vismaz šādā veidā mazliet ieskatījos arī Morbenjo pilsētas centrā, kas man iepriekš nebija sanācis, jo skrējiena maršruts itin nemaz neveda pa pilsētu, tad visi uzēdām to, ko nu biju atnesis no veikala, un varējām krāmēt mantas un doties uz dzelzceļa staciju, lai dotos atpakaļ uz Bergamo, kur divas dienas vēlāk bija gaidāms mūsu ceļojuma finišs. Morbenjo dzelzceļa stacija mūs pārsteidza ar absolūtu dzīvības trūkumu tajā - tur ne tikai nebija neviena cilvēka, bet pat biļešu iegādes un validācijas aparāti nestrādāja. Izpētīju, ka teorētiski biļetes var iegādāties bez papildu maksas no vilciena konduktora, ja esi iekāpis stacijā, kur tās nepārdod, tomēr atradām veidu tās iegādāties Internetā, ko arī izdarījām. Vispār jau variants ar konduktoru būtu savā ziņā labs, jo nevienu konduktoru mēs Itālijas vilcienos tā arī nesastapām, vai pareizāk nē - vienu mēs redzējām gan, kaut kādā vilcienā kāds jaunietis piegāja pavēstīt konduktorei, ka tur ir bariņš cilvēku, kuriem nav biļešu (tā vismaz izklausījās), kas, protams, bija par viņa draugiem. Beigu beigās, manuprāt, viņi pat tiešām tika pie biļešu uzrādīšanas, bet mēs gan nē. Tomēr mēs necentāmies obligāti ietaupīt kādu naudu, un vilcieni Itālijā patiesībā ir diezgan lēti, bet gan allaž bijām godprātīgi apgādājušies ar biļetēm, un arī uz Bergamo aizbraucām pilnīgi legālā veidā. <picture data-title="Vecpilsētā"><img src="/images/italy2024/morbegno11.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Arī kaut kur turpat"><img src="/images/italy2024/morbegno12.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Patīkami klusa stacija"><img src="/images/italy2024/morbegno01.jpg" alt="Morbegno"/></picture> Atskatoties uz mūsu veikto loku, jāatzīst, ka, ja ne pieteikšanās skrējienam, diezgan droši mēs vispār nebūtu aizbraukuši šajā virzienā, nebūtu paviesojušies sniegotajos Alpos, nebūtu apmeklējuši ne Leko, ne Sondrio, ne kur nu vēl Morbenjo. Un, lai arī no skrējiena nesanāca tas, kas tur bija iecerēts, tagad, pāris nedēļas vēlāk, es jūtos ļoti gandarīts, ka to vismaz kaut kādā veidā biju pievarējis un kaut kādu jaunu pieredzi ieguvis. Līdz ar to - kaut arī viss šis pasākums bija nejaušību ietekmēts, izbrauciens uz Itālijas tālākajiem Ziemeļiem noteikti bija pelnījis lielu Plusa zīmi. Taču, kā zināms, vēl mums bija kāds laiciņš tajā atlicis, un par to - nākamajā reizē, kas šim aprakstam būs pēdējā.

Baltijas jūra, kas aptver iespaidīgus 377 000 km², kalpo par mājvietu aptuveni 60 000 roņiem (2022. gada dati), kas nozīmē, ka uz katriem 6,28 km² mīt viens ronis. Šīs jūras lielākie zīdītāji – pelēkie, pogainie un plankumaitie roņi – spēlē […]

The post Roņu nozīme Baltijas jūras veselībai: starp aizsardzību un apdraudējumiem appeared first on Daivings.lv.

Darbs Latvijā ir, un piedāvājumu ir daudz – varu to personīgi apstiprināt. Es pastāvīgi caurlūkoju lielākos resursus – tie ir Nodarbinātības valsts aģentūra, CV.lv, Visidarbi.lv, SS.com, esmu apmeklējis vakanču gadatirgus. Taču mana pirmā darba meklēšanas pieredze Rīgā deva pozitīvu rezultātu tikai pēc trim mēnešiem un 40 adresātiem izsūtītiem CV. Tā kā esmu, kā man šķiet, saprātīgi domājošs, es sapratu, ka man kā kandidātam jāiziet cauri tādiem "filtriem" kā valoda, vecums, specializācija.

Izsmalcinātas iešļūcenes, luksusa "flip-flop" čības un pat zābaki – ar šādiem apaviem būs jāiesoļo pavasarī un vasarā. Viss, kas ir jāzina par sezonas aktuālākajiem apavu modeļiem.

Miljoni burtiski sēž līdz nāvei. Jauns pētījumu vilnis izceļ mazkustīga dzīvesveida briesmas, ierindojot ilgstošu sēdēšanu – piemēram, TV maratonus vai

L’article Jūsu smadzenes pēc 20 minūšu sēdēšanas, salīdzinot ar 20 minūšu staigāšanu, pētījumu rezultāti jūs šokēs est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Viens no plāna punktiem, ko parasti mēģinu iekļaut ceļojumos, ir kādas futbola spēles apmeklējums. Arī vizīte Bergamo nebija izņēmums. Patiesībā gan mana pieredze patiešām augsta līmeņa futbolā ir gaužām zema, līdz ar to spēle Atalanta - Hellas Verona kļuva par vienu no nopietnākajiem klubu mačiem, ko līdz šim esmu apmeklējis. Kā nekā Itālijas Serie A ir vismaz top 3 Eiropas līga (laikam jau šobrīd vidējais līmenis Spānijā un īpaši Anglijā ir augstāks). Līdz šim manā kontā no tā sauktā Eiropas lielā piecinieka līgām bija tik vien kā Vācijas Bundeslīgas lejasgala spēles apmeklējums pirms 25 gadiem, vēl tuvu šim līmenim bija Nīderlandes augstākās līgas mačs starp "Groningen" un "Ajax" (galvenokārt viesu komandas dēļ). Biļešu iegāde uz futbolu Itālijā (vismaz uz Atalantas spēlēm) ir vienkārša - reģistrējies Internetā, samaksā un ej ar QR kodu uz stadionu. Patīkams kontrasts pret, piemēram, Ungāriju un Skotiju, kur spēļu apmeklēšanai nepieciešama kluba biedra karte, pēc kuras jāstāv fiziskā rindā. Protams, mazliet ērtāk būtu, ja reģistrācijas formai būtu pieejama arī autentiska angliska versija, nevis Google translate un ja man nebūtu jāizvēlas, kurā Itālijas provincē es dzīvoju (lai nenonāktu sektorā, kurā Bergamo apkārtnes iedzīvotājiem ieeja liegta), bet tie ir sīkumi. Pie stadiona ierados nepilnu stundu pirms spēles sākuma - ar kaut cik pieklājīgu laika rezervi, bet ne pārāk agri, jo tomēr gāju bez jebkādas kompānijas. Iekļūšana stadionā bija organizēta ne gluži izcili - brīžiem rinda vispār nevirzījās uz priekšu, bet kādās 15-20 minūtēs stadionā tiku. Ar Atalantas stadionu, kas nes "Gewiss" vārdu, šobrīd situācija ir diezgan šaubīga - tajā notiek būvdarbi, viena tribīne ir celtniecības procesā, iekļūšana līdz ar to arī stadionā nav no visām pusēm. Mans lētais F sektors nez kāpēc nekur neparādījās norādēs stadiona teritorijā, labi, ka uz biļetes bija arī sektoru shēma, līdz ar to vajadzīgo vietu atradu salīdzinoši viegli. <picture data-title="Informatīvais materiāls"><img src="/images/italy2024/b04.jpg" alt=""/></picture> Pirms spēles uz lielā ekrāna rādīja šo lielisko videoklipu ar Atalantai veltītu dziesmu no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem: <iframe style="aspect-ratio: 16 / 9; width: 100%;" src="https://www.youtube.com/embed/ZDAp79gxtOc?si=j75D3S3kG7-kG6rz" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe> Tomēr prognozējami tā neizrādījās dziesma, ar kuru futbolisti dodas laukumā, šīs funkcijas pildīja viens no manu vidusskolas gadu ikoniskākajiem skaņdarbiem - "Apollo 440" ar "Stop the Rock": <iframe style="aspect-ratio: 16 / 9; width: 100%;" src="https://www.youtube.com/embed/4GHN1Mu6VG0?si=4YITUN9G4aSt7uY4" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe> Un tad tas roks sākās! Jau no pirmajām minūtēm mājinieku komanda apliecināja savu favorītes statusu, un metās nemitīgos uzbrukumos Veronas vārtiem. Te jāpiebilst, ka Bergamo ne tuvu nav viena no lielākajām Itālijas pilsētām, bet "Atalanta" pēdējos gados kļuvusi par ļoti nopietnu spēku Itālijas futbolā, spēlējusi Čempionu līgas ceturtdaļfinālā, šosezon jau sasniegusi UEFA Eiropas līgas pusfinālu, iepriekšējā kārtā pārliecinoši izsitot arī Liverpūli. Itālijas čempionātā gan šopavasar "Atalanta" sniegums nav bijis super pārliecinošs, domājams, ka vieta Čempionu līgā nākamajai sezonai netiks izcīnīta (ja nu vienīgi - caur uzvaru Eiropas līgā), kas gan ir visai reāli. Pirmos vārtus Bergamo komandas uzbrukuma līderis Skamaka guva jau spēles 13. minūtē, tad piecas minūtes vēlāk Edersons pārsvaru dubultoja un šķita - viesiem no Veronas no sagrāves neizbēgt. Un tas jau arī nebūtu brīnums - kamēr "Atalanta" ir viens no Serie A dūžiem, Verona ir pastarīte, kas cīnās par vietas līgā saglabāšanu. Atbilstoši portālam Transfermarkt, "Atalanta" ir piektā vērtīgākā komanda līgā ar tirgus vērtību 349 miljonu eiro apmērā, kamēr Verona - pēdējā ar 68 miljonu vērtību. <picture data-title="Atalanta nupat iesitusi pirmos"><img src="/images/italy2024/b02.jpg" alt=""/></picture> Patiesībā es pat nebiju piefiksējis to, cik liela ir plaisa finansiālā ziņā starp tādām augšgala komandām un "Hellas Verona" kalibra vienībām. Lūk, komandu sākumsastāvi un to vērtības atbilstoši Transfermarkt: <picture data-title="Vērtību salīdzinājums"><img src="/images/italy2024/b03.jpg" alt=""/></picture> Turklāt Bergamo komandas sastāvā nebija tās vērtīgākā spēlētāja - aizsarga Džordžo Skalvini, viņa vietā spēlējot vismazāk vērtīgajam futbolistam šajā sastāvā - veterānam Rafaelam Toloi, kurš gan Itālijas izlases sastāvā ir 2022. gada Eiropas čempions. Tikām Veronai nekādu lielu trumpju arī ārpus šīs reizes sastāva nebija. Līdz ar to tas droši vien bija loģiski, cik bezcerīga komanda izskatījās spēles pirmajā pusstundā. Bergamo komandai bija vēl vairākas labas vārtu gūšanas iespējas, un šķita - būs sagrāve, ja nu šoreiz bumba vārtos neielidoja, tad nākamreiz jau gan noteikti. Un tomēr tuvāk puslaika beigām arī Verona sāka spēlēt sakarīgāk, sakārtoja savu aizsardzību, vārtsargs vairs nepsihoja, ka viņam neviens nepalīdz, un arī uzbrukumā viesu komandai kaut kas sāka padoties. Taču tas, cik ļoti "Atalanta" negatava izgāja uz otro puslaiku, tāpat man kļuva par pārsteigumu. Nu jau Verona bija tā, kas diktēja noteikumus laukumā, un tas nemaz nešķita neloģiski, ka laika posmā no spēles 56. līdz 60. minūtei tā izlīdzināja spēles rezultātu. <picture data-title="Tribīne kreisajā pusē - būvniecības proceša"><img src="/images/italy2024/b01.jpg" alt=""/></picture> "Atalanta" treneris Žanprejo Gasperini mēģināja atkal lauzt spēles gaitu, veicot trīskāršo spēlētāju maiņu, tai skaitā uzbrukumā laižot krievu futbolistu, kas manī, savukārt, stiprināja vēlmi, lai "Atalanta" šajā mačā neuzvarētu, un, jāatzīst, lai arī brīžiem mājinieki atkal sāka kaut ko sakarīgu veidot pie pretinieku vārtiem, man vismaz katrs viņu sitiens bija ar sajūtu "nebūs!". Un nebija arī, iespējams, ka arī paši spēlētāji juta, ka šis tomēr nebūs viņu vakars. Kad Verona izlīdzināja spēles rezultātu, mājinieku fani, kuri pirms tam nemitīgi bija bijuši ļoti aktīvi, pieklusa, un kādu laiku labāk varēja dzirdēt Veronas fanu sektoru, kas atradās otrpus stadionam. Tobrīd nezinot, cik patiesībā mazas ir Veronas iespējas pret "Atalanta" kalbira komandām, man pat šķita, ka viesi pārāk apmierināti šķiet ar iespēju izcīnīt vienu punktu, lai gan reāli varēja pacīnīties arī par trijiem, tomēr droši vien jau tas atbilda reālajai situācijai - Veronas komandai arī šis viens izcīnītais punkts bija ļoti vērtīgs un uzlaboja tās iespējas saglabāt vietu Serie A arī nākamajai sezonai. Patiesībā Verona jau ir pieredzējusi šajās vietas saglabāšanas cīņās - kopš pēdējās atgriešanās no Serie B tā aizvada piekto gadu augstākajā līgā, allaž esot viena no galvenajām kandidātēm uz izkrišanu, bet pagaidām savas pozīcijas noturot. Nenoliedzami, baudīt futbolu klātienē kārtīgā stadionā ar labu atmosfēru tribīnēs ir ļoti patīkama pieredze, un šis mačs par tādu man arī kļuva, turklāt man jau pilnīgi vienalga, ka mājiniekiem tas beidzās ar neplānotu punktu zaudējumu. Ceru, ka šajā pavasarī man būs iespēja apmeklēt vēl vienu līdzīga līmeņa spēli, papildinot savu pieredzi Eiropas futbola baudīšanā.

TLDR: You can instantly access a hidden browser via browserling.com/browse. Created by me and my team, our service lets you access a cloud-based browser that lasts for a single session and leaves no history, cookies, or downloads behind.

Hidden Browser – What Is It?

A hidden browser is a cloud-based browser that runs without storing any local data such as history, cookies, or downloads. It's designed to be known and accessed only by the user, ensuring privacy and anonymity in online activities. This type of browser provides a discreet way to access the internet, leaving no trace of user activity on the local device.

Hidden Browser – How Does It Work?

A hidden browser works by starting a new cloud server with a fresh, clean setup for each browsing session. It doesn't keep any history, cookies, or downloads from one session to the next. Once you finish browsing, the cloud server and all the data are destroyed, leaving no trace that you were ever online.

What's the Difference Between a Regular Browser and a Hidden Browser?

A regular browser runs directly on your device, storing information like history, cookies, and downloads, which can be accessed by others. In contrast, a hidden browser operates in the cloud and is known only to the user, with each session starting clean and leaving no trace once it ends. This setup ensures that your internet activities remain totally private.

What Are Hidden Browser Use Cases?

Hidden Web Browsing

A hidden browser allows you to browse the internet without leaving any history, cookies, or cached files on your device, ensuring your browsing habits remain hidden from curious eyes.

Hidden IP Address

A hidden browser conceals your IP address, allowing you to surf the internet without revealing your geographic location or network identity.

Hidden Social Media Access

Users can engage with social media platforms without leaving any trace of their activities. This is especially useful for viewing friend profiles or content discreetly.

Hidden Online Shopping

A hidden browser lets you shop online without advertisers being able to track your preferences and purchase history, providing a more private shopping experience.

Hidden Comment Posting

Users can post comments on forums or websites anonymously, ensuring that their identity and location remain confidential, which is crucial for voicing opinions on sensitive or controversial topics.

Hidden Job Search

A hidden browser enables you to search for new job opportunities without alerting your current employer, as no browsing activities are left on your device.

Hidden News Browsing

Users can read news or articles without influencing future content recommendations or revealing their interests to news websites, maintaining a neutral browsing environment.

Private Video Streaming

You can stream videos without leaving any history or cookies that could reveal your viewing preferences or activities to anyone who might use your device afterward.

What Is Browserling?

Browserling is a virtual browser platform that provides users with access to hidden browsers for secure and private web browsing. It enables users to access websites from different browsers and operating systems without leaving any traces such as cookies, history, or local data. This platform is ideal for users who don't want anyone to know about their browsing habits, ensuring complete anonymity online.

Who Uses Browserling?

Browserling has now become the hidden browser platform of choice for internet users, and it's used by hundreds of thousands of users around the world every month. Browserling's customers include governments, states, cities, banks, stock exchanges, universities, newspapers, Fortune 100, Fortune 500 companies, and private multi-billion dollar companies.

Happy browsing!

Tas būtu tikai godīgi, ja ārzemēs esošie vīri atgrieztos Ukrainā un aizstāvētu savu valsti, piektdien žurnālistiem uzsvēra Dmitro Kuleba pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži, kura piektdien pirmajā divpusējā vizītē apmeklē Ukrainu. Viņš akcentēja, ka tas būtu godīgi arī pret tiem ukraiņu vīriem, kuri palika Ukrainā, lai strādātu un cīnītos Ukrainas armijā. Kuleba atgādināja, ka [...]

Krievijas avoti vakar sāka izplatīt informāciju par to, ka Baltkrievijā esot novērsts mēģinājums dronu uzbrukumam no Lietuvas teritorijas. Esot veikti vairāki baltkrievu „steidzamās drošības pasākumi”, lai novērstu dronu uzbrukumus Minskai un tās apkārtnei. Savukārt Lietuvas bruņotie spēki noliedz, ka būtu iesaistīti šādā akcijā. (Reuters) Saistībā ar šiem krievu nepatiesajiem ziņojumiem jāuzver, ka pašlaik melu kampaņā […]

Success! ?

My Left-pad a String tool now has 1000 paying users! ?

I promise I won't put it on npm, won't unpublish it, and I definitely won't rewrite it in Rust. ✌️

See you next time! ?

PS. Use coupon code 0000LEFTPAD for 30% off. ?

Atzīmējot Eiropas dienu, Korkas Starptautiskā filmu festivāla (Cork International Film Festival) ietvaros būs pieejama Eiropas īsfilmu izlase, liecina informācija mājas lapā Corkfilmfest.org. Ceturtdien, 9. maijā, skatītājiem tiks nodotas 3 programmas, tostarp ģimenes filmu tiešsaistes programma (Online Family Programme), kuras ietvaros varēs redzēt arī divas Latvijā radītas animācijas filmas. *Animācijas filma “Čuči, čuči” (Hush Hush Little Bear) Režisores [...]

Toyota leģendārais Land Cruiser ir piedzīvojis plašas pārmaiņas un ieguvis būtiski labākas spējas braukšanai gan pa bezceļu, gan pa cietu segumu, vienlaikus paliekot uzticīgs savām saknēm un kompānijas DNS. Ražotāja pārstāvji izziņojuši arī leģendārā SUV jaunās paaudzes cenu, un pirmie auto pie īpašniekiem nonāks šajā rudenī. Atgriešanās pie saknēm Izstrādājot modeļa jauno paaudzi, Toyota inženieri […]

Darbs Latvijā ir, un piedāvājumu ir daudz – varu to personīgi apstiprināt. Es pastāvīgi caurlūkoju lielākos resursus – tie ir Nodarbinātības valsts aģentūra, CV.lv, Visidarbi.lv, SS.com, esmu apmeklējis vakanču gadatirgus. Taču mana pirmā darba meklēšanas pieredze Rīgā deva pozitīvu rezultātu tikai pēc trim mēnešiem un 40 adresātiem izsūtītiem CV. Tā kā esmu, kā man šķiet, saprātīgi domājošs, es sapratu, ka man kā kandidātam jāiziet cauri tādiem "filtriem" kā valoda, vecums, specializācija.

Intervijā ar OpenAI Sora veidotā Air Head video producentu tika atklāts, ka MI pielikums šim video ir daudz niecīgāks kā bijām domājuši.  Patriks Kederbergs intervijā ar Fxguide apstiprina, ka OpenAI “teksts uz video” programma nebija vienīgā, kas piedalījās video izveidē. Pat ne tuvu. Minūtes un 21 sekunžu garais klips tika izveidots kombinējot filmu veidošanas tehnikas […]

Pēc maineru atlīdzības samazināšanās uz pusi Marathon Digital Holdings plāno palielināt savu Bitcoin ieguves iekārtu skaitu. Marathon Digital Holdings, kas ir lielākais publiskais Bitcoin maininga uzņēmums ASV, plāno līdz gada beigām palielināt savu Bitcoin ieguves hashrate no pašreizējiem 35-37 Eh/s līdz 50 Eh/s. Šāds solis tiek sperts, samazinoties atlīdzībai par sekmīgi validēta jaunu BTC bloku, […]