nekur.lv

Uzsākot jauno mācību gadu, 17. septembrī Siguldas pilsētas vidusskolā Drošības dienas ietvaros viesojās Siguldas novada Pašvaldības policijas pārstāvji. Tikšanās laikā ar 1. klases skolēniem tika pārrunāti jautājumi par drošību uz ceļa, par svarīgāko, kas jāzina, ja gadījies apmaldīties, kā arī par to, ko darīt, ja svešinieki aicina doties līdzi.

Skolēniem bija liels prieks par zaķi Pelēci, kurš bija atvedis draugus policistus, lai ne tikai parunātu par drošības jautājumiem, bet arī praktiski darbotos, šķērsojot ceļu un aktīvi diskutējot par to, kā labāk pievērst pieaugušo uzmanību, ja kāds svešinieks aicina līdzi.

Lai arī gaidītā vētra, ko nesa ciklons Timons, ceturtdien prognozēto maksimālo spēku nesasniedza, taču postījumu bijis vairāk nekā citkārt spēcīgākos vējos. 

'Freddie' ir enerģiska, nostaļģiska dziesma, kur galvenajā lomā ir meitene un viņas spēļu lācītis Fredijs. Abiem varoņiem tiek teikts, ka viss mūsdienās ir iespējams un ka ir jāseko saviem sapņiem, taču realitātē visiem tas nav iespējams.

'Freddie' jau dažas nedēļas pirms iznākšanas sāka grozīties sociālo mediju pasaulē, kur, gan ANNNA, gan viņas sekotāji dalās ar smieklīgiem video dejojot dziesmas pavadījumā.

Dziesma un tās video pirmizrādi piedzīvoja Nīderlandes lielākajā mūzikas žurnālā, OOR.nl, kurš ANNNA nominēja kā vienu no trīspadsmit 2020. gada daudzsološākajiem mūzikas talantiem! Māksliniece dziesmu radīja pirmajās karantīnas nedēļās sekojot līdzi tam, par ko pārdzīvo un raizās viņas tuvinieki un draugi. Šī dziesma ir galvenā dziesma no ANNNA jau drīz iznākošā EP albuma “Mortgage On Toast”, kas veltīts visām mūsdienu paaudzes problēmām un iznāks jau 13. novembrī.

Aizvadītajā gadā, 26 gadus jaunā ANNNA ir ne tikai paguvusi iesildīt Amerikāņu dziedātājas LP koncertu Siguldā, bet arī pārstāvēt Latviju starptautiskajā mūzikas festivālā Eurosonic, Nīderlandē un uzvarēt Nīderlandes Amsterdam Dance Event Demolition konkursā. Šī uzvara dzietātājai sniedza lielu ārvalstu mediju uzmanību kā arī iespēju ierakstīt mūziku vienā no Spānijas prestižākajām studijām - W studios Barcelona, šī gada februārī kopā ar MixMag žurnālu.

Nosaukums: Priekš 20 gadiem.
Autors: Indriķis Reinbergs
Izdevniecība: autorizdevums
Gads: 1938
LPP: 160


Par grāmatu-
Grāmatā aprakstīti notikumi un gaitas, kas norisinājās 1918.gadā, kad boļševiki nogalināja Pulkvedi Fridrihu Briedi un sagrāba varu Krievijā.

Grāmatu lasīšanai izvēlējos ar domu, ka iepazīšos ar aculiecinieka stāstu par 1948.gadu un Latvijas dzimšanu. Bet izrādījās, ka grāmata pamatā ir par Krieviju, kuras cīņās piedalījās gan pats autors, gan arī daudzi citi latvieši. Sanāca neliela vilšanās, bet cerēju, ka nekur tālu no notikumiem Latvijā neaizvirzīsies. Diemžēl, bet Latvija te tika pieminēta tik garāmejot. Visa pamatā bija notikumi Pēterpilī, politiskās nesaskaņas ar un ap Kerenski, pulkveža Brieža apcietināšana un mēģinājumi viņu atbrīvot, čekas zvērības, kreiso eseru apvērsuma mēģinājums. Mazliet traucēja to vēsturisko notikumu nepārzināšana un līdz ar to sanāca neuzticīgi pieņemt visu, kas rakstīts.

Bija interesanti lasīt par angļu sūtņa draudzību ar Trocki, par čehoslovāku iebrukumu Sibīrijā un tās neatkarības pasludināšanu, par dumpi Jaroslavļā, Ribinskā… Varēja nedaudz savādāku skatienu pavērot to laiku notikumus un kā viena vai otra nianse nospēlēja savu būtisko lomu vēstures pagriezienos.

Grāmata bija interesanta, izzinoša un vēsturisko apvārsni paplašinoša. Tiesa, te gan būtu jāpalasa kāds akadēmiskāks izdevums, lai saprastu, vai un kur autors savu stāstu piepušķojis. Lai nav tā vilšanās sajūta, kā pēdējās lappusēs, kur tik saldi apraksta Ulmaņa un Baloža valdīšanu.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

The post Grāmata- Priekš 20 gadiem. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus budžeta ieņēmumu atjaunošanai nākotnē.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdalei un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas precēm un citas nodokļu izmaiņas. Tiesa, akcīzes preces vienmēr uzskata par sabiedrības veselībai kaitīgām, tādēļ ierosināt nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Tomēr – vai tas ir pareizais risinājums? Valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams ar sabiedrības veselību, cik pieņemami ir ietekmēt legālo ekonomiku un tirgu?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs – lai cilvēki mazāk dotos uz veikaliem, radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās patēriņu. Fakti pierāda pretējo – tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu apriti, bet gluži pretēji – akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies.

Patiesi – vai alkoholisko dzērienu patēriņu palielina no jauna atvērti veikali? Vai tāpēc cilvēki sāk vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk! Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Aizliegums smēķēšanas alternatīvām

Vēl dīvaināks ir Saeimā iesniegtais priekšlikums, kas paredz aizliegt tabakas aizstājējproduktus. Regulāri palielinot akcīzes nodokli cigaretēm, smēķētāji sāk meklēt risinājumus, kā atmest vai samazināt smēķēšanu. Rezultātā tirgū parādās jauni produkti – e-cigaretes, karsējamā tabaka, aizstājējprodukti, nikotīna spilventiņi, kas nesatur tabaku.

Pētījumi Zviedrijā liecina, ka košļājamā tabaka jeb snus ir devusi pozitīvu efektu smēķēšanas samazināšanā un aizstājēji atzīti par mazāk kaitīgiem. Latvijā šāda alternatīva ir aizliegta. Liekas neloģiski – cigaretes, kas ir daudzreiz kaitīgākas, var nopirkt mazumtirdzniecības vietās, bet produkti, kas būtu alternatīva un palīdzētu atmest smēķēšanu un mazināt cigarešu kūpināšanu, ir aizliegti?! Ja citās valstīs tie ir atļauti, kāpēc jāaizliedz Latvijā?

Iespējams, tur slēpjas doma – lai smēķētāji labāk pīpē cigaretes, jo tām ir liels akcīzes nodoklis? Tomēr mēs esam Eiropas Savienībā ar brīvu preču kustību un brīvu piekļuvi internetam, kur šos produktus var iegādāties no citām valstīm. Vai atkal jāgaida krīze, lai varētu aprobēt aizstājējproduktu tirdzniecību praksē? Tā vietā tabakas aizstājējprodukti būtu jāregulē ar licencēm, jānoteic strikti ierobežojumi pārdošanā jauniešiem un jāapliek ar samērīgu akcīzes nodokli.

Radikāla palielināšana

Lai gan valdības lēmumos plānots pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes cigaretēm, tabakas izstrādājumiem un karsējamai tabakai, detalizētākā Finanšu ministrijas piedāvājumā redzams, ka karsējamai tabakai un citiem alternatīvajiem produktiem paaugstinājums ir ļoti radikāls – 86% trīs gadu laikā karsējamai tabakai, līdz pat 1100% elektronisko cigarešu šķidrumiem, turklāt – jo mazāka nikotīna koncentrācija šķidrumā, jo lielāks ierosinātais pieaugums.

Aprēķini rāda, ka jau tagad nelegālais elektronisko cigarešu tirgus Latvijā stabili pārsniedz 30%. Tik drastiska attieksme pret inovācijām liekas nepamatota un nekādi nepalielinās smēķētāju pāriešanu uz mazāk kaitīgām alternatīvām. ASV Philip Morris elektroniskā tabakas karsēšanas ierīce Iqos ir saņēmusi modificēta riska tabakas produkta atļauju kā piemērotu kopējai sabiedrības veselībai.

Ierosinātais akcīzes nodoklis beztabakas nikotīna spilventiņiem, kas vēl nav akcizēti, četras reizes pārsniedz akcīzes nodokli šim produktam Zviedrijā. Būtu jāņem vērā Lietuvas pieredze, kad ar nesamērīgi augstu akcīzes nodokli cigaretēm krietni auga nelegālais tirgus, un jau tagad novērojam tendenci pieaugt nelegālās karsējamās tabakas kravām no Baltkrievijas. Vai tomēr nebūtu prātīgi ņemt vērā šo pieredzi un mēģināt iekasēt budžetā vismaz nelielus ieņēmumus?

Kusties vai nekusties – maksā

Brīnumainā kārtā varam tikai pateikties, ka, neskatoties un naftas cenu kritumu, nav plānots palielināt akcīzes nodokli degvielai. Pašlaik zemo naftas cenu dēļ tas šķietami būtu ļoti piemērots brīdis, kā aizpildīt budžetu. Tomēr ārkārtas situācija nav īsti vēl beigusies, un akcīzes nodokļa ieņēmumi par degvielu, neskatoties uz zemajām cenām nav pildījušies. Tas ir loģiski, jo ierobežojumu dēļ visi mazāk pārvietojas. Latvijā degvielas patēriņš ir krities par 10%, un situācija nozarē ir sliktāka nekā kaimiņvalstīs.

Tā vietā plānots palielināt nodokļus automašīnām. Nu ja – ja nevar iekasēt no degvielas patēriņa, jo brauc taču mazāk, kāpēc lai neiekasētu no pašiem braucamrīkiem, lai arī varbūt tie tikai stāv kaut kur sētmalā? Nu ko, vai drīz līdzīgi kā padomju laikā auto būs greznuma lieta, kuru ne katrs varēs atļauties?

Kā iekasēt budžetā naudu?

Uz aprakstītā fona aizliegums azartspēlēm jau šķiet tīrais nieks. Ko tur vairs diskutēt, kad nozare jau faktiski ir iznīcināta! Zaudējumi budžetā no šī lēmuma uz ārkārtas situācijas radītā efekta fona vairs nevienu laikam neuztrauc.

Tomēr – varbūt neiejaukties ekonomikā, ja tā strādā un nerada postu sabiedrībai, bet dod tik ļoti nepieciešamos budžeta ieņēmums? Turklāt lēmumiem jābūt pārdomātiem, lai tie neradītu risku augt nelegālam tirgum. Varbūt tomēr labāk atļaut, nevajag aizliegt?

Māris Jurušs, Dr. oec., ir Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors.

The post Atļaut, nevajag aizliegt appeared first on IR.lv.

 Ja kādam vēl nav skaidrs, tad apskaties miršanas cēloņu statistiku no SPKC un padomā ar kādu slimību ir visdrošāk slimot un mirt. Oficiāla statistika https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/iedzivotaju-naves-celonu-statistika-2020_janv-junijs.pdf

Ja vēlaties ātri atrast izeju no sarežģītām situācijām un atrast problēmu cēloņus, iespējams, ka jums noderēs šie daži padomi, kā attīstīt analītisko domāšanu! Kas ir analītisks domāšanas veids Cilvēkiem piemīt vairāki domāšanas veidi, tomēr viens no tiem vienmēr dominē pār pārējiem. Analītiska domāšana ir konsekventa. Cilvēki, kuriem šis domāšanas veidsLasīt vairāk →

The post Kā attīstīt analītisko domāšanu appeared first on Hitnet.lv.

 Barona street scene

INTERACTIVE MAP OF PHOTORIGA.COM PLACES

“Savā neveiksmē viņi gan saņems nelielu palīdzību, bet daudzi tiem pievienosies tikai ar viltus domām sirdī. Arī no sapratīgiem daži kritīs, lai taptu šķīstīti, vētīti

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Paulas Čurkstes (LETA) attēls

Šobrīd, 17.30 sākas tiesas sprieduma izpilde pieskaitīt Rīgas domes vēlēšanu iznākumiem 74., 97. un 144. vēlēšanu iecirknī iepriekš par nederīgām atzītās vēlēšanu aploksnes. Atļaušos izteikt savu prognozi, kāds būs aplokšņu saturs un kas no tā mainīsies vēlēšanu iznākumos. Sākumdati ir tādi:

Uzreiz skaidrs, ka nemainīsies kandidātu sarakstu tikšana Rīgas domē: ZZS pārāk tālu zem 5% barjeras un JKP pārāk tālu virs, lai kas mainītos.

Lai mainītos vietu sadalījums starp kandidātu sarakstiem, vispirms jāatrod, kuŗš saraksts ir pirmais rindā uz mandāta zaudēšanu. Pašvaldību vēlēšanu likuma 41. panta kārtībā pēdējo, 60. Rīgas domes deputāta vietu dabūjusi “Saskaņa”. Vairākiem citiem sarakstiem pietiktu ar 661 balsi (pieskaitāmo aplokšņu kopskaits), lai atņemtu mandātu “Saskaņai”:

• “Vienotībai” vajadzētu 320 balsis vairāk;
• Krievu savienībai 162 balsis;
• JKP 371;
• GKR 618.

Bet! Lai ieskatāmies, cik tāds balsu skaits ir īpatsvarā no 661, un lai salīdzinām to ar minēto kandidātu sarakstu labāko sniegumu jebkuŗā Rīgas iecirknī:

Diezgan bezcerīgi. Turklāt šie skaitļi balstās pieņēmumā, ka pieskaitāmās aploksnēs neviens nav balsojis par “Saskaņu”! Atļaušos tomēr prognozēt, ka šais Sarkandaugavas, Purvciema, Pļavnieku aploksnēs būs gan balsis par “Saskaņu”, turklāt trīsciparu skaits. Bet līdz ar “Saskaņas” balsu augšanu aug arī balsu skaits, kas papildus jāgūst citiem, lai atņemtu tai mandātu. Un tam ir savas robežas. Piemēram, ja “Saskaņa” saņemtu 178 papildu balsis (26,9% no 661), vienīgā iespēja “Vienotībai” paliktu gūt 483 balsis jeb 73,1%, bet pārējie saraksti nedrīkstētu dabūt vispār nevienu balsi.

Tāpēc prognozēju: balsu pieskaitīšana nemainīs vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem.

Bet ievēlētos deputātus kandidātu sarakstu iekšienē?

Līdzšinējos vēlēšanu iznākumos viegli aplēst, cik balsu kuŗā sarakstā vajag pirmam neievēlētam kandidātam, lai apsteigtu pēdējo ievēlēto:

• AP/P — 9;
• “Saskaņa” — 9;
• “Vienotība” — 90;
• NA/LRA — 90;
• GKR — 93;
• LKS — 53;
• JKP — 165.

Deputātu maiņas iespēja ir reāla AP/P un “Saskaņas” sarakstā. Nesaku, ka tā notiks, bet tas ir iespējams. Tiesa, apskatāmos trijos iecirkņos vēlēšanu naktī saskaitītās derīgās vēlēšanu zīmēs kandidātu balsu skaits nerāda nozīmīgu pirmā neievēlētā AP/P un “Saskaņas” kandidāta pārvaru pār pēdējo ievēlēto. Vairāk iespējama ir kandidātu secības maiņa kādā sarakstā vispār, kas var kļūt nozīmīga vēlāk, paildzinātā Rīgas domes pilnvaru laikā mainoties deputātiem un mandātam nonākot zemāk sarakstā. Piemēram, NA/LRA sarakstā šobrīd pirmo neievēlēto no otrā neievēlētā šķiŗ trīs balsis.

Nobeigumā par pieskaitāmo aplokšņu domājamo saturu. Svarīgas divas lietas: iecirkņa vēlētāju sastāvs un balsošanas laiks (iepriekšējā vai vēlēšanu dienā). Sarkandaugava, Purvciems un īpaši Pļavnieki ir visai pārkrievoti. Ievērojot izteikto etnisko balsojumu Rīgā, var gaidīt augstāku krievu partiju puduŗa (S, GKR, LKS) īpatsvaru un zemāku latviešu partiju puduŗa (AP/P, JV, NA/LRA, JKP) īpatsvaru par Rīgas caurmēru. Otrkārt, iepriekšējo balsošanu vairāk izmanto latvieši. 2017. gadā, kad atsevišķi iecirkņi bija pavirši aizzīmogojuši iepriekšējās balsošanas kasti, pat izdevās precīzi noskaidrot, cik lielā mērā atšķiŗas iepriekšējā balsošana no vēlēšanu dienas. Šogad šī īpatnība ir vēl izteiktāka nekā 2017. gadā: pirms vēlēšanu dienas nobalsoja ~30% balsstiesīgo latviešu un ~10% balsstiesīgo krievu. Ievērojot abus apsvērumus, prognozēju:

• 144. iecirknī, kur pieskaitīs iepriekšējās balsošanas aploksnes, to saturs būs jūtami latviskāks par vēlēšanu dienas balsīm, kur bija fotofinišs starp AP/P 24,8% un “Saskaņas” 24,4%. Puduŗu iekšienē “Vienotības” un NA/LRA pieaugums varētu būt straujāks par AP/P (jo AP/P bija nelatviskākais latviešu saraksts), savukārt līdzīgu pretēju cēloņu dēļ “Saskaņas” un LKS sarukums straujāks par GKR;
• 97. iecirknī, kur pieskaitīs vēlēšanu dienas aploksnes, to saturs būs krieviskāks par jau saskaitītām balsīm, bet atšķirība nebūs tik liela, cik 144. iecirknī (jo tur dalījums ir precīzi iepriekšējā un vēlēšanu dienas balsošanā, bet te derīgās balsīs jau ir lielākā daļa vēlēšanu dienas balsojumu). Atturos prognozēt, vai “Saskaņa” pieskaitāmās aploksnēs būs 1. vietā, ja šobrīd derīgās balsīs AP/P 25,4% un “Saskaņai” 18,8%;
• 74. iecirknī pieskaitāms vismazāk aplokšņu, tāpēc to saturs var visvairāk stochastiski (nejauši) svārstīties. Varētu prognozēt, ka saturs būs krieviskāks par jau saskaitītām derīgām balsīm. Tā kā šie ir Pļavnieki, “Saskaņai” te varētu būt visaugstākais īpatsvars, augstāks par šībrīža 34,9%, tātad vismaz 13 balsu.

Laiks rit ātri, un jau tuvākās stundās varēs redzēt, cik trāpīgas bijušas manas domas.

Kam ir laiks, tas atrod, – šodien gribas sacīt "kas meklē, tas atrod" vietā. Esmu pasākusi valkāt divus rokaspulksteņus – vienu ejošu un vienu neejošu. Par vakardienu: mēs atradām jūru, jo mums bija laiks. Par virzienu pārliecinājāmies, to uzjautājot kādai ceļā sastaptai sievietei. Sastapt ceļā var, tikai ceļā esot. Un tas ir skaistākais, kur būt. 

"Šī ir viena no retajām vietām Latvijā, kur es vēl neorientējos," teica Toms. "Un sevī? Vai tu orientējies sevī?" es varēju pajautāt, bet tā vietā pajautāju, vai viņš ir bijis Krāslavā. "Ne Krāslavā, ne Kārsavā," viņš atbildēja. Tikmēr Madara atbildēja, ka, viņasprāt, Krāslava ir ļoti gleznaina. "Jā," – es varēju tikai piekrist, kamēr mēs maldījāmies, lai atrastu gruzīņu ēstuvi. Pirms jūras vienmēr labāk ir paēst. Un paklausīties dzejoļos, kas sasēdušies pie blakus-galdiņiem. Dzejoļi visbiežāk atrodas tieši ārpus mājas – mēs nosecinājām. "Jāpaceļ tikai pakaļa no dīvāna," – teica Toms. Vai varbūt "dīvāna" viņš neteica. 

Vēl Toms lasīja anekdotes no kafejnīcā atrastā "Kas jauns" izdevuma. Man gandrīz visas likās smieklīgas, bet pie daļas droši vien bija vainīgs vīns, jo nebija jau nemaz tik smieklīgi. Madara sacīja, ka mūs ar Tomu varētu nofilmēt filmā par diviem spiegiem-dzejniekiem. "Esmu ar mieru," es teicu, bet nezinu, vai Toms dzirdēja. Gaidot ēdienu, Madara mēģināja uzminēt pie blakus galdiem esošo cilvēku radurakstus/radniecību jeb kurš kuram ir kas. "Minēt – tā ir dzīve," es nodomāju. Un, par laimi, nekur nesteidzos. Nekur man nevajadzēja tai vakarā būt. Tāpēc varēju būt jebkur. Gruzīņu kafejnīcā, pēc tam pie jūras, pēc tam atkal ceļā un ceļā. 

"Līdz kurai vietai Zasulaukā jums vajag," – vaicāja taksometra šoferis. "Līdz stabam, pie kura pieķēdēts velosipēds," atbildēja Madara. Es ilgi smējos un teicu viņai, ka to es noteikti atcerēšos. Un, re, es tiešām atceros. Bija vēl kaut kas, ko es solīju atcerēties. Labāk ir nesolīt, – to es secināju jau bērnībā, bet tā arī neesmu to iemācījusies.

If you are looking for profesional Safety diver in Latvia for your filming project, you are on the right place. We are largest dive centre “Daivings.lv” in Latvia and we have diving instructor, also professional cinematographer, and Master Scuba Diver Traiver as Safety Diver.

Specialised Diving services for Film and TV companies

We are fully equipt team with trained diving professionals in the water with your filming crew, support team and supporting actors.

Safety divers and diving technicians perform a wide variety of underwater jobs, both in seas and in fresh water, using diving underwater breathing equipment. The jobs include safety diver jobs, work for filming crew, stuntman, building and repair of foundations and other underwater construction, underwater drilling, and other underwater service.

To work as Safety diver in Latvia

We also teach new safety divers. The PADI Public Safety Diver Specialty course gives you a solid foundation to build upon and teaches you both surface and underwater skills that you may need on the job. We also have PADI Platinum grade Elite instructor in our Diving team.

We have worked successfully with Government agencies, CNN, Bacardi, Discovery Network, National Geographic, Volkswagon, Volvo and many, many more. It’s all in the budget, crews and stories we put together with you. Let’s face it, after 15 years of diving and we’ll show you how to give them something new.

Safety diving practices in Latvia

Dive centre “Daivings.lv” brings together a selection of diving industry professionals and recognized talent in underwater film and television. Our mission is to bring you the tools and talent you need within the desired time frame and budget, and give you tangible results for any underwater filming project you have in mind.

Safety diving for filming

We source dive crews of any size, design and fabricate stage set, source vessels and develop complete underwater dive sites all tailored to your specific needs and requests. We can also act on a consultation basis providing you with qualified diving and professional experts when you need them for any underwater project.

Filming production support means that your expenses go further and you have the professional diving crews, the gear, and the local expertise that you need to get the job done. We also have budget minded staff and a relaxed can-do attitude towards shoots. Dive centre “Daivings.lv” is our main business and we take it seriously.

Book your professional safety diver in Latvia, by phone/WhatsApp 22077202.

Pagājušajā nedēļā Rīgā darbu sākušas sešas jaunas AS “Latvenergo” tirdzniecības zīmola Elektrum elektroautomobiļu uzlādes vietas. Četras no tām atrodas tirdzniecības centrā Sky&More, divas – degvielas un tagad arī elektroautomobiļu uzlādes stacijā KOOL.

Elektroautomobiļu uzlādes vietas pie Sky&More

Četras uzlādes pieslēgvietas Sky&More nodrošina vidēji ātro (22 kW AC) uzlādi vienlaicīgi 4 elektroautomobiļiem, kamēr to īpašnieki iepērkas, sporto vai pusdieno.

“Tieši mūsu klienti bija tie, kas pieprasīja elektroautomobiļu uzlādi”, norāda Sky&More vadītāja Kristīne Dombrovska, “atsaucāmies klientu ierosinājumam, jo ikdienā regulāri redzam, ka pie mums iegriežas pircēji ar elektroautomobiļiem. Meklējot iespēju uzstādīt uzlādes vietas, novērtējām iespēju izmantot jau gatavu pakalpojumu, sākot no zināšanām un beidzot ar tehnisko izpildījumu.”

Elektroautomobiļu uzlādes vietas DUS KOOL

Darbu sākusi arī elektroautomobiļu uzlādes vietas stacija ar divām pieslēgvietām degvielas uzpildes stacijā KOOL uz Jūrmalas šosejas. Tajā tiek nodrošināta ātrās (50 kW DC) uzlādes iespēja, kas stundas laikā spēj uzlādēt elektroautomobili 270 km attāluma nobraukšanai. Papildu tiek piedāvāta arī iespēja uzlādēt vēl vienu elektroautomobili ar vidēji ātro (22 kW AC) uzlādi.

 “KOOL Latvija ir jauns degvielas uzpildes staciju tīkls Latvijā, un 9.septembrī esam atklājuši savas pirmās elektrouzlādes vietas KOOL DUS Jūrmalas šoseja. Esam gandarīti, ka pirmās elektrouzlādes vietas mūsu klientiem tiek piedāvāta kopā ar iespēju pavadīt nepieciešamo elektromobiļa uzlādes laiku skaistā un plašā KOOL veikala ērtā atpūtas zonā un vienlaicīgi gan nobaudīt garšīgus ēdienus, gan arī izmantot bezmaksas WiFi iespējas,” saka Diāna Muceniece, mazumtirdzniecības reģionu vadītāja.

Elektroauto uzlādes vietas pie dažādiem objektiem

Ansis Valdovskis, AS “Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs, uzskata, ka dažādu pakalpojumu sniedzēji arvien vairāk vēlēsies uzlādes vietas pie saviem objektiem, lai uzlabotu servisu saviem klientiem. Līdzīgi kā visi automašīnu ražotāji uzsākuši elektrotransporta tirdzniecību, tāpat arī degvielas stacijas, tirdzniecības centri, aktīvās atpūtas vietas un biznesa centri dažādos savus pakalpojumus, arvien vairāk vietas atvēlot elektroauto uzlādes vietām.

Elektrum sadarbojas ar zemes īpašniekiem, biroju centriem, tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu ēku projektiem, pašvaldībām un apkaimju biedrībām, lai izveidotu uzlādes tīklu, un ir gatavs sarunām ar jauniem partneriem. Būtiski, ka, sadarbojoties ar Elektrum uzlādes tīklu, tiek nodrošināts klientu serviss, ērtas norēķinu iespējas un tehniskais atbalsts visu diennakti.

Šobrīd Elektrum klientiem ir pieejamas 26 uzlādes pieslēgvietas, daļa no tām ir uzstādītas kopā ar sadarbības partneriem. Turpinot attīstību, līdz 2021.gada nogalei  gan Rīgā, gan reģionu centros atklājot vismaz 84 pieslēgvietas, Elektrum būs lielākais komerciālais elektroauto uzlādes tīkls Latvijā.

Visās Elektrum stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh), tas ir ērts un precīzs veids, kā klients var novērtēt akumulatora uzlādes apjomu. Elektroautomobiļu īpašniekiem ir iespēja Elektrum internetveikalā arī iegādāties savā mājsaimniecībā izmantojamas uzlādes iekārtas un aksesuārus.

Attēli: latvenergo.lv

Saistītie raksti:

The post Rīgā darbu sāk jaunas Elektrum elektroautomobiļu uzlādes vietas appeared first on Datuve.