nekur.lv

Kā cilvēks ar izdaudzinātu empātijas trūkumu viņa nepieklājīgi sāpīgi uztvēra ideju, ka vide vai sabiedrība dara pāri viņai līdzīgajiem. Visādos līdzības aspektos.

Darba devējs: Havas Latvia

Darba līguma veids: Summēts darba laiks

Atrašanās vieta: Lidosta Rīga

Mācāmies pulksteni- stunda, pusstunda, astoņi un piecpadsmit minūtes, bez piecām minūtēm pieci. Drukājam lapu uz biezāka papīra, izgriežam, krāsojam, izveidojam savu laikrādi un- laid lai iet… Lai bērni apgūst pamatus, un tad piezīmējam pēcpusdienas stundas! Pulkstenis PDF

Source

Intervija ar 22 gadīgu jaunieti Lūsiju, kura vienreiz jau pamēģinājusi strādāt deviņus mēnešus, bet īsti nav paticis, jo nesajutusi respektu no vadības puses. Tagad studē un kandidē uz vakanci, kura atbilst izvēlētajai specialitātei.

Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus un uzņēmējus iesaistīties Lielās talkas aktivitātēs, kas visā Latvijā norisināsies 28.aprīlī no plkst.9.00.

Piektdien, 27.aprīlī, no plkst.12.00 līdz 16.00 sakopšanas talka notiks Mores pamatskolas teritorijā un sporta laukumā. Skolēni kopā ar pedagogiem grābs zālāju un pērnās lapas. Skolēnu grupa piedalīsies arī karavīru kapu sakopšanas darbos. Savukārt no plkst.13.00 līdz 16.00 Siguldas novada Pašvaldības policijas darbinieki talkos Gaujas pludmalē pie glābšanas stacijas, kur tiks veikta apkārtnes sakopšana un vecā šķūnīša nojaukšana, būvgružu izvešana un zemes izlīdzināšana.

Lielās talkas dienā sestdien, 28.aprīlī, no plkst.9.00:

• Siguldas novada pašvaldības darbinieki talkos Saules parka teritorijā Draudzības ielā 1, sagatavojot teritoriju un augsni koku stādīšanai. Latvijas simtgades gadā pašvaldība Saules parkā plāno iestādīt 100 ozolus.
• Laurenču sākumskolas darbinieki, skolēni un viņu vecāki sakops skolas apkārtni. Talkotāji tuvējo mežu attīrīs no sadzīves atkritumiem, kā arī veidos jaunus apstādījumus pie skolas.
• Jūdažu ciema centrā notiks publiskās teritorijas sakopšana un ceļmalas attīrīšana no atkritumiem.
• Piedzīvojumu parka „Tarzāns” darbinieki un aktīvie novadnieki atkritumus vāks Gaujas senielejā virzienā no Siguldas poliklīnikas līdz panorāmas ratam. Talka notiks arī teritorijā ap Peldu ielu.
• Talka notiks arī Zaļās Villas kvartālā Krišjāņa Valdemāra ielā 3, kur kvartāla attīstītāji sakops teritoriju ap kvartāla ēkām.
• Siguldas novada iedzīvotāji sakārtošanas darbus veiks arī Jušu takas apkārtnē.
• Ķiparos notiks grāvja Purva ielā 23 sakopšana. Talkotāji to attīrīs no plastmasas un stikla pudelēm, automašīnu riepām un citiem gružiem.

Ikviens novadnieks aicināts iesaistīties kādā no talku aktivitātēm, līdzi ņemot darbarīkus un cimdus.

Lielās talkas dienā, 28.aprīlī, šķirošanas laukums „Zemdegas” Siguldas pagastā strādās no plkst.10.00 līdz 16.00. Tajā novadnieki bez maksas varēs nodot ne tikai izlietoto iepakojumu, bet arī tetrapakas, polietilēnu, pudeļu stiklu, logu stiklu, metālu, baterijas, akumulatorus, luminiscētās spuldzes un nolietotās elektropreces. Šajā dienā par īpašu cenu – 20 EUR/m3 – būs iespējams nodot lielgabarīta un būvgružu (celtniecības) atkritumus. Plašāku informāciju par Siguldas pilsētas SIA „Jumis” piedāvātajiem pakalpojumiem Spodrības mēnesī var saņemt, zvanot uz tālruņa numuru 26112288 vai rakstot uz e-pasta adresi info@jumis.lv.

Plašāka informācija par talkošanas aktivitātēm pieejama pie Siguldas novada Lielās talkas koordinatores Ditas Laures, zvanot uz tālruņa numuru 67800952 vai rakstot uz e-pasta adresi dita.laure@sigulda.lv. Pašvaldības speciālisti atgādina, ka talkas laikā atkritumu maisu piešķiršana un savākto atkritumu maisu izvešana notiks tikai no publiski izmantojamām teritorijām.

Bērni no aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm varēs doties apmaiņas braucienos uz ārzemēm no 12 gadu vecuma, galīgajā lasījumā atbalstījuši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

Šoreiz uz pieci+viens jautājumiem aicināju atbildēt Kasparu Breidaku. Kaspars ir improvizators un radio SWH rīta šova Tik Tik Tik balss. Reizi pa reizei mēdz vadīt kāzas, šad un tad tās vēl ir arīdzan fotografējis. Bieži brauc uz ārzemēm, lai gūtu pieredzi improvizācijas teātra pasaulē un uzlabotu savas (jo mācīties nekad nav par daudz) improvizatora prasmes.

Ar Kasparu es iepazinos, kā jau ar daudziem cilvēkiem mūsdienās, – internetā. Biju Berlīnē un, tagad pat vairs neatminu, viņš vai es biju pirmā, kas uzrakstīja un piedāvāja satikties, jo arī Kaspars bija Berlīnē. Nesatikāmies, starp citu.

Kaspars ir ļoti sirsnīgs, rēcīgs un foršs un improvizācijas teātra ārzemju komandējumos bieži ir Berlīnē un tāpēc man viņš patīk!

Šeit, lūk, Kaspara atbildes uz jautājumiem un viņa jautājums nākamajam, kurš piekritīs iesaistīties pieci+viens avantūrā.

Kas ir tas, kas visiem ļoti patīk, bet Tevi ļoti kaitina?

Pieauguši cilvēki, kuri slauka muti ar karoti. Tas mani kaitina. Es gan ļoti ceru, ka šo procesu patiesi izbauda tikai retais, ne VISI!

Kādi ir bijuši Tavi absurdākie meli?

 Viss būs kārtībā!

Kas ir tā lieta, kurai nav nekādas nozīmīgas materiālās vērtības, bet Tu to nepārdotu pat par miljonu eiro?

Divas viena dolāra banknotes, ierāmētas ozolkoka rāmī. Ar tām atgriezos no Amerikas, kur atstāju visu iekrāto (un vairāk) par mācībām The Second City improvizācijas teātrī. Tas man bija varens piedzīvojums. Negribu aizmirst.

Ko Tu teiktu savai 17 gadīgajai versijai, ja šodien to satiktu uz ielas?

Nepārdzīvo. Dzīvo!

Kas ir smieklīgākais/drausmīgākais darbs, kuru Tu esi strādājis? 

Visādi promo darbi agrā jaunībā. Pagaršojiet šo, uzvelciet šito, atspiedieties pret to tur un tā tālāk.

Lindas Vilmansones-Virbules jautājums:

Kā sauc to jauko sajūtu, kad istabā iespīd pirmā, siltā pavasara saule pēc garas ziemas?

Dzīvība. Pavasaris ar to ir brīnumains. Ne tikai daba mostās, arī cilvēki un dzīvnieki elpo dziļāk, redz tālāk un grib vairāk. Grib izgaršot, nevis paēst. Piedalīties dzīvē, nevis to vērot. Kaislīgi mīlēties, nevis slinki apskauties.

Tavs jautājums:

Kadu jautājumu neviens, nekad Tev nav iedomājies uzdot?

___

Kaspara ikdienas gaitām un improvizācijas teātra pasaules notikumiem var sekot viņa instagram kontā – kbreidaks

See the most beautiful Photo places of Latvia in interactive Google Map | Skatiet Latvijas skaistākās Foto vietas arī interaktīvā kartē:

MY PHOTOS ON SHUTTERSTOCK | MANAS FOTOGRĀFIJAS SHUTTERSTOCK

Ainārs Bambals: Padomju okupācijas sekas nav beigušās

Viktors Avotiņš, NRA
Viss raksts: http://nra.lv/latvija/243090-ainars-bambals-padomju-okupacijas-sekas-nav-beigusas.htm

Vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) eksperts, Latvijas PSR VDK darbības zinātniskās izpētes komisijas loceklis Ainārs Bambals pauž Neatkarīgajai savas domas par situāciju valsts vēstures izpētē un čekas maisiem.

– Mūsu valsts simtajā gadā es pirmām kārtām gribētu dzirdēt jūsu domas par to, kā te sokas ar Latvijas vēstures izpēti kopumā, kādā stāvoklī patlaban ir Latvijas vēstures zinātne.

– Domāju, ka Latvijas simtgades gadā nekā priecīga te nav. Vēsturnieki uz simtgades viļņa piedalās dažādos projektos, pilda valsts pasūtījumu. Bet – kas būs pēc tam, kad simtgade beigsies? Pēc manām domām, stāvoklis vēstures zinātnē ir kritisks, jo vēstures zinātnes finansējumu grūti nosaukt pat par niecīgu. Tas ir smieklīgs. Pētnieku atlīdzība ir ap vai zem 300 eiro mēnesī. Un nav arī pētniecības programmas. Vektori ir saistīti ar grantiem. Ja ir lielāki projekti, tad tas ir darbs vairākiem gadiem un tad tur ir kādas naudiņas. Bet – pētniecība notiek arī arhīvos, muzejos, tie izdod gadagrāmatas. LNA izdod žurnālu Latvijas Arhīvi. Bet publikāciju ziņā pētniecība pēckrīzes gados vēl nav atguvusi tādu līmeni, kāds tas bija pirms krīzes.

1998. gadā tika izveidota vēsturnieku komisija pie Valsts prezidenta. Tai bija četri pētniecības virzieni (pirmā padomju okupācija, vācu okupācijas laiks, holokausts un otrā pēckara padomju okupācija), un tad bija arī finansējums. Lai gan tie 200 lati par autorloksni, kas toreiz tika samaksāti pēc deviņu mēnešu pētniecības, bija arī tam laikam niecīga nauda. Kārlis Kangeris tolaik atbrauca no Zviedrijas un brīnījās: ko tad jūs tos deviņus mēnešus ēdat? Viņam kā Rietumu cilvēkam tas bija neizprotami. Viņaprāt – nauda ir vispirms, un tad seko izpēte.

Bet, lai vai kā, komisija aktīvi darbojās, notika konferences, un tika izdoti komisijas raksti. Šobrīd ir 28 sējumi.

Bet – pirms pāris gadiem mainījās izpētes virzieni. Klāt nāca tas, kas saistīts ar Latvijas valsts simtgadi. Latvijas valsts dibināšana, proti – brīvības cīņas, Latvijas valsts tapšana… Bet… krīzes laikā tā doma bija tāda, ka vēsture beidzas kaut kur sešdesmitajos gados. Nevis līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu…

– Šogad vēsturnieku komisijai pie Valsts prezidenta aprit 20 gadi. Bet – vai tad ir izdarīts, kas tika solīts: pētīt divas okupācijas, radīt gala ziņojumu?

– Par gala ziņojumu jums jāprasa vēsturnieku komisijas vadībai. Profesoram Inesim Feldmanim. Es tur darbojos tikai kā piesaistīts pētnieks.

Pēdējos divdesmit gados ar to finansējumu, kāds bijis šai Latvijas vēsturnieku komisijai, nav bijis iespējams noklāt baltos vēstures plankumus. Daudz kas palicis neizpētīts. Tā pati nacionālo partizānu kustība pēc kara, tāpat tas, kas saistīts ar Latvijas brīvības cīnītājiem, disidentiem…

Ir bijuši pat viedokļi, ka pēdējo piecdesmit gadu vēsture vispār nav vēsture, bet politika.

– Tas savādi. Lai arī ar jubilejām saistītās vēsturiskās norises ir svarīgas, tomēr man šķiet, ka pāri tam jāstāv profesionāļu noteiktai, programmatiski aptverošai un atbilstoši finansētai Latvijas vēstures izpētes gaitai. Bet jūs te man rādāt visai fragmentētu ainu. Vai – politiķu ikdienība arī šajā jomā nosaka profesionāļu rīcību?

– Redziet, gadus 25 mums te bija alerģija pret padomju periodu. Par to nerunāja, Latvijas Universitātē nebija lekciju kursu.

– Šo alerģiju var saukt arī par bailēm no sevis pašvērtējuma saistībā ar iepriekšējo režīmu.

– Lai vai kā, bet akadēmiskā līmenī tas netika pētīts. Vienīgā, kas to pētīja, bija profesore Daina Bleiere no Stradiņa universitātes. Viņa vairāk vai mazāk ir pētījusi kompartijas darbību. Bet sistēmiska padomju laika izpēte aktualizējās tikai ar 2014. gadu, ar VDK zinātniskās izpētes komisijas izveidi. Varbūt interese par to padomju laiku arī radās, pateicoties šai čekas komisijai.

– Bet – vai tad tā nav gan vēsturiski, gan futūristiski aktuāla problēma? Proti – vēsturisks, patiess padomju laika novērtējums līdzētu atklāt daudzas kaites, kuras bremzē Latvijas attīstību.

– Atšķirībā no Centrālās un Austrumeiropas, kur ir totalitāro režīmu izpētes institūti (Polijā, Čehijā, Bulgārijā, Rumānijā ir BStU, Stasi Vācijā, Lietuvā ir Genocīda un rezistences izpētes centrs), kuri pēta totalitāro režīmu jau vairāk nekā 20 gadus, Latvijā tādas institūcijas netika izveidotas. Pētniecība īstenojās akadēmisko institūciju līmenī (Latvijas Vēstures institūts, Latvijas augstskolas…). Lokālās vēstures pētījumi ir, bet sistēmiski šis padomju laiks nav pētīts. TSDC to līdz galam nepaveica.

– Tad jāpiekrīt tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka padomju laiks mūsu politikā arvien ir dzīvs.

– Jā, tas nav beidzies. Arī Otrais pasaules karš nav beidzies, Otrā pasaules kara sekas nav beigušās. Padomju okupācijas sekas nav beigušās. Mēs neesam savu vēsturi izgaršojuši. Mēs neesam runājuši par kolaborāciju.

– Vai mūsu sabiedrībā ir notikušas nopietnas diskusijas par kolaborāciju?

– Diskusija notika 2014. gada vasaras nogalē Rīgas mākslas telpā. To organizēja Liāna Langa un Ieva Kalniņa. Piedalījās Ritvars Jansons, es, Valdis Atāls, Rudīte Kalpiņa, arī Egils Levits. Levits akcentēja šai posttotalitārajai sabiedrībai būtiski svarīgo – iezīmēja vairākus soļus: patiesības noskaidrošanu, kur Latvijas gadījumā ietilpst čekas maisu publiskošana; nodarījumu atzīšanu; nodarījumu nožēlošanu no vainīgās personas puses; nodarījumu izpirkšanu, kas nozīmētu kādu pozitīvu rīcību, nevis tikai vārdus nodarījumu izpirkšanai; piedošanu no upuru puses, respektējot arī upuru tiesības nepiedot; visbeidzot izlīgšanu, ja notikusi piedošana. Lai mēs varētu dzīvot, kā saka, tālāk. Bet – komunisma sekas mēs neesam pārvarējuši. Liela daļa kā bija, tā ir palikuši homo sovjeticus.

– Atkārtošos – ir fragmentāras, jubileju vajadzības. Bet kāpēc nav (ir?) izveidota stabila un prognozējama vēstures nozares finansējuma sistēma? Pat pēc vēsturnieku kongresa (2011.) nozarē arvien valda samērā liela skepse vai, kā bijis rakstīts, «nomācoša un bezcerīga atmosfēra».

– Es šo kongresu ļoti labi atceros. Jaunās paaudzes vēsturnieki tur mēģināja iezīmēt kādus jaunus pētāmus akcentus… Bet pārsvarā pētnieki runāja par savām tēmām. Domāju, ka Latvijas vēsturē ir daudzas vēl pētāmas lietas… Mums nav viduslaiku pētnieku. Jaunie nelabprāt dodas šajā virzienā, jo varbūt vajag zināt latīņu valodu, viduslejasvācu valodu… Bet fakultātē latīņu valodu lasa vien iepazīšanās līmenī… Mums viduslaiku izpētē šobrīd ir vakuums. Ilgvars Misāns LU Vēstures fakultātē mēģina kurbulēt šos procesus, arī manas bijušās kolēģes Margarita Barzdeviča, Mārīte Jakovļeva, Andris Levāns, Gustavs Strenga skatās uz to pusi. Bet – šo speciālistu mums ir maz. Mums faktiski šobrīd nav Krievijas impērijas vēstures pētnieku. Anita Čerpinska, kura rakstīja disertāciju par 1812. gada karu, patiesībā ir vienīgā, kas pētījusi cariskās Krievijas laiku. Turklāt, lai šo un arī padomju laiku pētītu, ir jāzina krievu valoda, bet jaunie pētnieki to neprot.

– Vai mūsu runātā kontekstā ir kādas lietas, norises, kas Latvijas vēstures pētniecībā tiek «slaucītas zem paklāja»?

– Domāju, ka bijis liels spiediens, lai mēs nepētītu tieši čekas (pašu čekistu, kompartijas nomenklatūras darbinieku) tēmas. Gada nogalē bija uzbrauciens no Datu valsts inspekcijas par šo nomenklatūras darbinieku datu atspoguļošanu saistībā ar personu datu aizsardzību. Mēs uzskatām, ka tas ir klajš uzbrauciens zinātniski pētnieciskajai brīvībai.

– Es teiktu rupjāk – neatkarīgas valsts vara piesedz bijušā režīma pakaļu. Un to, ko jūs saucat par pētniecisku procesu, es gribētu redzēt arī kā atklātībā pastāvošu attīrīšanās procesu.

– Vēl kategoriskāk to varētu saukt par cenzūru šodienas apstākļos. Šobrīd mēs to čekas komisijā izjūtam. Mūs mētāja no ministrijas uz ministriju. No Izglītības uz Tieslietu, tad atkal – uz Izglītības pie LU… Vairāk nekā gadu nepiešķīra finansējumu. Tas ir klajš spiediens. Un – ne jau pētnieku vainas dēļ. Šos jautājumus lēma politiķi un ierēdņi.

– Mana attieksme te ir viennozīmīga – VDK dokumentācijai, tāpat čekas maisu saturam sen bija jābūt publiski pieejamiem visā pilnībā. Tad tā kļūtu vēstures, bet ne nākotnes tēma ar visām zemiskām šodienas manipulācijām u.tml. Ciktāl un cik būtiski, jūsuprāt, šī tēma ir apjēgta? Komisija taču tika radīta, lai no juridiskā, vēsturiskā un tiesiskā viedokļa pētītu, kādu iespaidu VDK atstāja uz Latvijas iedzīvotājiem.

– Visi runā – čekas maisi, čekas maisi… Bet – ne jau tikai čeka un čekas maisi. Visa iniciators un vadītājs bija Latvijas Komunistiskā partija. Pavēles gan nāca no Maskavas.

Čeka bija izpildītāja.

Ko es gribu teikt? 1991. gadā pēc augusta puča šo VDK jeb čekas mantojumu (es runāju par dokumentiem) pārņēma Latvijas Valsts arhīvs. Tie bija milzīgi dokumentu kompleksi: VDK krimināllietas (53 000), filtrācijas lietas (58 000) un citi. Otrs – čekas maisus pārņēma Augstākā Padome, tās izveidotās komisijas (vēlāk izveidoja TSDC) un tām atdeva šos maisus. Savukārt Iekšlietu ministrija pārņēma VDK vispārējo bibliotēku ar gandrīz 9000 glabājamām vienībām, PSRS un LPSR VDK pavēles. TSDC glabājas tikai šo pavēļu kopijas. VDK mantība tika sadalīta starp vairākām institūcijām.

– Ar kādu nolūku? Jo iznāk, ka nevienam no jums nav iespējas aptvert informāciju iespējamā pilnībā.

– Tieši tā. Bet – es nezinu, vai tas bija nolūks. Taču starptautiskajā arhīvu praksē pastāv atzīts provenances princips, ka vienas institūcijas (fondraža) radīti dokumenti pēc to izcelsmes glabājas vienkopus. Tas tika pārkāpts. Otrs – 1991. gada Likums par arhīviem neparedzēja, ka Valsts arhīvam ir jāņem speciālo institūciju dokumenti. Ministrijām bija tiesības glabāt šos dokumentus pēc saviem ieskatiem. Treškārt, domāju, ka 1991. gadā Augstākās Padomes deputāti bija gana neizglītoti, lai izprastu būtību – šie dokumenti ir jāņem veselumā.

Notika sarunas, tika veidotas komisijas… Tika izveidota Viļa Selecka komisija, kas lielā mērā pārņēma Latvijas kompartijas, Marksismaļeņinisma arhīva dokumentus. Kompartijas arhīvu praktiski pārņēma pilnībā. Iztrūkst Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas dokumenti par pēdējiem gadiem. Kur tie palika, jāprasa Alfrēdam Rubikam un Tatjanai Ždanokai.

– Ko īsti, kādu VDK dokumentu apjomu aizveda uz Maskavu?

– Tas nav zināms. Jo komisijā šodien, pēc 28 gadiem, varam teikt, ka politiķi izdarīja muļķību. Viņi nepieprasīja VDK vadībai, Johansonam VDK galveno inventāra grāmatu. Un būtībā jau toreiz vajadzēja veikt totālo auditu. Vajadzēja nozīmogot visas VDK telpas. Tika runāts, ka mūsējie daudz izdarījuši. Ne velna viņi nav izdarījuši. Un – veselus astoņus mēnešus čekisti turpināja iet uz darbu.

Mēs šobrīd runājam par tiem dokumentiem, kuri atradās 10. jeb arhīvu daļas rīcībā. Bet katrā kabinetā, katrā struktūrvienībā bija vēl slepenās lietvedības lietas, operatīvās lietas. Un šie čekisti varēja mierīgi, netraucēti šiverēties ar to, kas glabājās viņu seifos un dzelzs skapjos. Tā bija tā laika nolaidība. Tā laika varoņiem nav ar ko lepoties.

Piemēram, Lietuvā bija līdzīgi, čekisti nāca uz darbu un ar žiletēm izgrieza no lietas aģentu vārdus. Ja paņemam kādu šo lietu aiz vākiem un papurinām, tad laukā lido driskas. Šādā veidā tika izgraizītas 5000 lietas.

– Vai komisija tiešām beigs darbu 31. maijā?

– Komisijai ir dots mandāts – 31. maijs. Bet – vai tā beigs darbu, kā tā transformēsies…

– Bet – darbs taču nav izdarīts…

– To nav iespējams izdarīt. Jūs saprotiet – tas pats Stasi 25 gadus ar milzīgu štatu – 1600 cilvēku – pēta, kas atrodams Austrumvācijas arhīvos. Polija pēta tikpat ilgi. Lietuvā Genocīda un rezistences centrs vairāk nekā 20 gadus pēta Lietuvas Īpašā jeb sevišķā arhīva dokumentus. VDK un kompartijas dokumentu apjomu trijos gados izpētīt nav iespējams.

– Bet vai tad tas nebija pašsaprotams jau tad, kad radās komisija?

– Es 2014. gada pavasarī piedalījos visās Saeimas juridiskās komisijas sēdēs. Pēdējā sēdē aprīlī bija diskusija. Valdis Zatlers ieteica pagarināt komisijai mandātu vēl uz pieciem gadiem, Kārlis Seržants tāpat… Bet Ilma Čepāne sita dūri galdā un teica: trīs gadi! Līdz Latvijas simtgadei mums šī problēma ir jāatrisina. Tādas toreiz bija runas.

Pieņemot 14. maijā grozījumus šajā VDK likumā, Saeima pati sevi iedzina stūrī. Viņiem būs jāizlemj. Mūsu komisija acīmredzot sniegs rekomendācijas valdībai – kas būtu jādara tālāk. Domāju, ka viena no rekomendācijām būs – pētniecības darbs jāturpina. Kādā formātā tas risināsies, man šobrīd ir grūti pateikt. Otra atziņa, kas nenoliedzami izkristalizējusies – visi dokumenti tomēr ir jānodod Latvijas Nacionālajam arhīvam. Jo, saskaņā ar Arhīvu likumu, tie visi ir nacionālais dokumentārais mantojums. Un tikai tad, ja šie dokumenti ir vienkopus, tos var pilnvērtīgi pētīt.

– Taču, neraugoties uz dažāda rakstura šķēršļiem, komisija tomēr ir diezgan daudz izdarījusi.

– Protams! Četri biezi sējumi… Un ir vēl daudz nepublicētu pētījumu. Es domāju, ka Kārlis Kangeris gala ziņojumā minēs, cik kilogramu, tēlaini sakot, ir uzrakstīts un izpētīts. Bet – nenoliedzami ir tas, ka dokumentiem jāatrodas vienkopus. Taču – datu bāze Delta ir nodota Kinofotodokumentu arhīvam. Bet tie pētnieki, kuri strādā TSDC vai SAB telpās, nevar salīdzināt, teiksim, krimināllietas, kuras atrodas šeit, Skandu ielā 14, un tās, kuras izkliedētas glabātavās Rīgā.

– Un tomēr – kāpēc joprojām vajadzīga «politiska izšķiršanās» par čekas maisu, bijušā režīma dokumentu publicēšanu?

– Man ir savs subjektīvs viedoklis. Strādājot komisijā, šīs aģentu lietas, kartītes visu šo gadu garumā ir bijis politiskās šantāžas instruments.

– Arī es to turu par galveno iemeslu.

– Tas ir galvenais, lai zināmus cilvēkus nelaistu pie siles, nelaistu deputātos, spētu uz viņiem iedarboties, manipulēt ar viņiem. Zināmas ap 400 sadarbības fakta lietas, bet tikai padsmit cilvēki ir atzinušies šajā sadarbības faktā. Bet tie, kuru rīcībā ir šī sensitīvā informācija, arī kontrolē politisko vidi Latvijā. Rezultātā esam tur, kur esam. Otrkārt, šīs lietas ir jānodod arhīvā pētniekiem, lai pētniecībai tās būtu pieejamas. Bet tūlīt, 25. maijā, stāsies spēkā Eiropas Personu datu aizsardzības regula ar visām no tā izrietošajām realitātēm. Tas ir ļoti aktuāls jautājums. Eiropas regulas 153. atrunā minēts, ka šos personu datus drīkst izmantot pētnieciskiem, publicistiskiem, beletristiskiem mērķiem, bet sīkāka jautājumu izlemšana atstāta nacionālajai likumdošanai. Šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā ir iestrēdzis Personu datu apstrādes likums. Ko darīs deputāti, kad pienāks 25. maijs? Jo likumu līdz tam brīdim diez vai pieņems.

– Kas jūs kā pētnieku neapmierina piedāvātajā šī likuma redakcijā?

– Jā, treškārt. Par to nerunā vai runā negribīgi. Bet valsts iestādes jau labu laiku ir izveidojušas atsevišķas štata vienības, kas šos personu datus, tā sacīt, kontrolē. Valstī šis process tiek kontrolēts. Datu valsts inspekcija šo procesu uzrauga. Bet – ja čekas maisi pēc laika nonāks Nacionālajā arhīvā, tad mums šo sensitīvo datu apriti, piemēram, VDK krimināllietās esošo, jau regulē Arhīvu likums.

Un, ceturtkārt, mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka uz padomju laika dokumentiem, neesošas valsts dokumentiem šī Eiropas datu aizsardzības regula nedrīkstētu tikt attiecināta. Protams, birokrāti varētu man nepiekrist. Bet – šiem dokumentiem jābūt vienkopus, brīvi pieejamiem un pētāmiem. Un tālāk jau lai pētnieki paši atbild par šīs sensitīvās informācijas atklāšanas rezultātiem. Ko viņi publicē, ko ne – atbilstoši mūsu likumdošanai viņi nes pilnu atbildību par to, kā viņi izmanto šo informāciju.

Liepājas teātrī Dmitrija Petrenko režijā top izrāde, kas tiks spēlēta Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars”. Mazās formas iestudējumam D. Petrenko izvēlējies Paula Bankovska stāstu krājumu “Kur pazuda saimnieks?”. Grāmata guvusi profesionāļu atzinību, tā tikusi nominēta gan Dienas gada balvai kultūrā, gan Latvijas Literatūras gada balvai 2018. Pirmizrāde paredzēta 17. maijā.

„Es jau sen gribēju strādāt ar P. Bankovski, bija dažādi varianti, līdz manās rokās nonāca šis stāstu krājums. Man – kā režisoram – ir svarīgi tie darbi, kas top šeit un šodien. Ne tikai ģeogrāfiskajā ziņā, bet arī vērtību un uztveres ziņā. Pēc tā, kā Pauls raksta, viņš noteikti ir mans domubiedrs,” savu izvēli pamato D. Petrenko. „Es ļoti labi jūtos mazajā formā, patīk aktieru tuvplāni. „Lielais dzintars” ir interesanta telpa, jo tikai tagad sāk apaugt ar radošo enerģiju. Gribu parādīt Liepājas skatītājiem, ka mazajā zālē ir iespējama izrāde ar īstu dekorāciju, kostīmiem, gaismām, nekādas atlaides netiks dotas.”

Esam pieraduši, ka par svarīgiem dzīves un vēstures notikumiem uzzinām no cilvēkiem. Bet kā šie notikumi izskatās dzīvnieku acīm, kuri tos piedzīvojuši kopā ar saviem saimniekiem?
P. Bankovskis savā stāstu krājumā mēģinājis atbildēt uz šo jautājumu, ļaujot tieši dzīvniekiem – kaķim, pērļu vistiņai un citiem – paust savus pārdzīvojumus par 20. gadsimta dramatiskajiem Latvijas vēstures notikumiem.

„Mani vienmēr ir interesējuši cilvēku stāsti, šajā grāmatā tie ir absolūti tīri, godīgi un nepiesārņoti ar aizspriedumiem vai vērtējumiem, jo tos stāsta ne paši cilvēki, bet dzīvnieki, kuri mīl savus saimniekus, neskatoties uz viņu nacionālo piederību. Dzīvnieks vienkārši apraksta to, ko ir redzējis – kādam tas nepatīk, kādam tas izvēršas traģiski, kādam tas neko nemaina – man ir ļoti interesanti kopā ar viņiem pafantazēt,” stāsta D. Petrenko.

Režisors izrādei devis žanrisko apzīmējumi – stāsti par dzīvi un vēsturi – un uzsver, ka tā būs izrāde plašai mērķauditorijai, kuru būs interesanti skatīties gan lielākiem bērniem, kas jau ir sākuši uzdot jautājumus un interesēties par vēsturi, gan arī pieaugušajiem, kas daudzas no izrādē attēlotajām situācijām būs vai nu piedzīvojuši, vai par tām uzzinājuši no saviem tuviniekiem.

Par to, kā izvēlējies stāstus, režisors saka: „Mans mērķis nav iestudēt grāmatu un izstāstīt visu Latvijas vēsturi, bet atlasīt tos stāstus, kas visvairāk interesē mani un aktierus, jo šī izrāde top ar viņiem līdzautorībā. Mēs izlasījām visus stāstus, man bija svarīgi dzirdēt, kas viņus aizkustina, kas viņos visvairāk rezonē. Izrādei izvēlējāmies sešus, kas mūs uzrunāja visvairāk.”

Izrādē piedalīsies aktieri – Ilze Trukšāne, Armands Kaušelis un Kaspars Kārkliņš.

Iestudējumam palīdz tapt arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane, muzikālo noformējumu veido Anna Ķirse, bet gaismu Mārtiņš Feldmanis.

Foto: Publicitātes

Rīga. Latvijas lidsabiedrība airBaltic šodien, 24.aprīlī, sveica Bombardier CS300 lidmašīnas miljono pasažieri kopš komerciālo lidojumu uzsākšanas ar CS300 2016. gada 14. decembrī. Par miljono pasažieri kļuva Santa Klēģere, kas starptautiskajā lidostā “Rīga” ieradās ar airBaltic lidojumu no Parīzes.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Mēs kopā ar mūsu partneriem un pasažieriem esam priecīgi atzīmēt tik nozīmīgu sasniegumu mūsu flotes modernizācijā – CS300 lidmašīnas miljono pasažieri. Kopš brīža, kad kļuvām par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas uzsāka komerciālos lidojumus ar šīm pasaulē modernākajām lidmašīnām, mēs un mūsu pasažieri esam ieguvēji no visām priekšrocībām, ko piedāvā CS300.”

“Mēs esam gandarīti, ka jauno lidmašīnu ieviešana ir bijusi veiksmīga un to darbība ir pārsniegusi cerības. airBaltic komanda ir priecīga dzirdēt pozitīvas atsauksmes no klientiem, kuri novērtē uzlaboto lidošanas pieredzi un jau pieprasa papildu reisus ar CS300 lidmašīnām airBaltic maršrutu kartē,” piebilst M. Gauss.

Kopš komerciālo lidojumu uzsākšanas ar CS300 lidmašīnām airBaltic veikusi vairāk nekā 9 069 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 23 603 stundu. Šobrīd jau katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu.

Līdz 2019. gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

Šonedēļ, no 25. aprīļa līdz 27. aprīlim, airBaltic kopīgi ar Bombardier piedalīsies globāla mēroga aviācijas nozares izstādē ILA Berlin, kurā tiks prezentēts viens no airBaltic Bombardier CS300 lidaparātiem.

Jaunajā Bombardier CS300 lidmašīnā kopumā ir 145 sēdvietas, un tā nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem. Jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Turklāt šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo CS300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

airBaltic nodrošina lidojumus vairāk nekā 70 maršrutos no Rīgas, Tallinas un Viļņas, piedāvājot ērtus savienojumus no Rīgas uz plašo galamērķu klāstu lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, NVS un Tuvajos Austrumos. 2018. gada vasarai airBaltic savam maršrutu tīklam pievienojusi astoņus jaunus galamērķus no Rīgas uz Malagu, Lisabonu, Splitu, Bordo, Gdaņsku, Almati, Sočiem un Kaļiņingradu. Papildus tam airBaltic sākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā no Tallinas uz Londonu. Pilns airBaltic lidojumu saraksts pieejams lidsabiedrības mājaslapā http://www.airbaltic.com/.

Kā tas var būt iespējams, ka nemanot gads jau paskrējis un ir pienākusi tā diena, kad jāsveic kāds īsteni kristīgs cilvēks. Lielā steigā ticis sagatavots netradicionāls sveiciens vienam no elektroniskās baznīcas pīlāriem.

(vairāk…)

• Svētais gviclo svinās
• Šī ir īpaša diena
• gviclo sasniedzis Jēzus vecumu
• Ordinēts gviclo
• Lūgsim: Dievs svētī Latviju!
• Nozīmīgs notikums
• Auniņš Šons: Azartiskais Šons [76]

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Absolventu asociācija (AA) 27. aprīlī, RTU Absolventu dienā, prezentēs jaunu digitālo platformu «RTUconnect». Pasākums notiks plkst. 15.00 Āzenes ielā 6, 11. stāvā, RTU konferenču zālē. Tajā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, RTU vadība, kā arī pārstāvis no platformas izstrādātāja - uzņēmuma «Graduway».

Aizvadītajā nedēļā- 20. un 21.aprīlī,  “Elektrum” Olimpiskajā centrā Rīgā uz sintētiskā seguma futbola laukuma norisinājās Rīgas Futbola federācijas (RFF) organizētais un Futbola turnīru asociācijas (FTA), Latvijas Futbola federācijas un Latvijas Augstskolu Sporta savienības (LASS) atbalstītais Latvijas Universiādes posms minifutbolā (7 pret 7). Kungu konkurencē starp 12 augstskolām pārāka izrādījās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) komanda, kamēr dāmu sacensībās triumfēja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA).

2018. gada aprīļa beigās un maija sākumā vairākās Austrālijas pilsētās – Sidnejā, Adelaidē un Melburnā – skanēs Latvijas simtgadei veltīti koncerti, kurus sniegs pasaulē atzītā latviešu dziedātāja, soprāns Maija Kovaļevska un pianiste, starptautisko konkursu laureāte, Dzintra Erliha.

Abu mūziķu veidoto koncertprogrammu centrā būs latviešu vokālā un instrumentālā kamermūzika – gan Jāzepa Vītola, Jāņa Mediņa un Lūcijas Garūtas solodziesmas, gan Lūcijas Garūtas un Pētera Vaska klavierdarbi.

30. aprīlī Adelaides Universiātes Eldera konservatorijā pianiste un muzikoloģe Dr. art. Dzintra Erliha sniegs arī solokoncertu-lekciju, veltītu Latvijas simtgadei. Koncertlekcijā māksliniece iepazīstinās auditoriju ar izcilu latviešu komponistu – Lūcijas Garūtas, Jāņa Mediņa, Jāņa Ivanova, Aivara Kalēja, Pētera Vaska un Santas Bušs klavierdarbiem, atskaņojot šo komponistu klaviermūziku, kā arī raksturojot šo skaņražu biogrāfijas nozīmīgākās vadlīnijas un viņu radīto skaņdarbu raksturīgākās stila zīmes.

Abu mūziķu Austrālijā sniegtie koncerti vainagosies ar jaunā albuma “Ar sirds siltumu” prezentāciju. Šo albumu kopīgi ieskaņojuši Maija Kovaļevska, Krišjānis Norvelis un Dzintra Erliha, iekļaujot tajā skaistākās latviešu komponistu solodziesmas un klavierdarbus. Albums veidots sadarbībā ar Ziedot.lv, visus ienākumus novirzot labdarībai. 2018. gada 1. jūnijā LNB Ziedoņa zālē notiks šī albuma prezentācija Latvijā.

Tiek izziņots trešais pagrīdes mūzikas koncerts ar nosaukumu Naktsmaiņa Lauķenē, kas norisināsies 2. jūnijā, Cēsīs – neapdzīvotā, bet ar krietnu auru apveltītajā ēkā Tirgoņu ielā 1.

Pasākuma rīkotāji raksta: "Šoreiz esam audzējuši grupu skaitu - būs iespēja dzīvajā skatīt piecas, mūsuprāt, ļoti vērtīgas un LV skatuvē nozīmīgas apvienības: Tesa, Soundarcade, Eschatos, Sanctimony un Nekad."

Lauķene durvis vērs 17:00 un pirmā grupa uz koncertu zāles parketa kāps 18:00, tādēļ organizatori aicina ierasties laicīgi, lai to nenokavētu.

"Katrs Lauķenes koncerts tiek organizēts kā pēdējais, tādēļ tiem, kuri vēlas atgriezties skaistajā pagātnē un izbaudīt atmosfēru, kas valdīja laikā, kad leģendārais Cēsu Bencis vēl bija aktīvs, iesakām neatlikt uz nākamo reizi."

Kas attiecas uz ne mazāk svarīgo jautājumu: pagaidām pasākuma ietvaros bārs netiek plānots, tāpēc apmeklētāji ir laipni gaidīti ienest savus dzērienus, taču ar ļoti racionālu lūgumu iztikt bez stikla taras.

Ieeja: ziedojums 5€

Jauno speciālistu rīkotā konference “4CanGurus 2018” notiks 24.–25. maijā Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Aicinām reģistrēties dalībai līdz 14. maijam (reģistrācijas anketa), kā arī aicinām atzīmēties “Facebook” pasākuma lapā, lai sekotu līdzi jaunumiem par konferences norisi. Programma (PDF).

Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija (LBB JSS) jau ceturto reizi pulcēs bibliotēku un informācijas zinātnes jaunos speciālistus no visas Latvijas! Šoreiz par norises vietu izvēlēta Jelgavas pilsētas bibliotēka – vienmēr pretimnākoša jaunajiem speciālistiem un radošām idejām.

Konkurss
Katru gadu Jelgavas pilsētas bibliotēka piedalās dažādās dzīvespriecīgās un netradicionālās aktivitātēs, lai lauztu sabiedrībā valdošos stereotipus par klusām, tumšām bibliotēkām un dusmīgām bibliotekārēm. Jelgavas sauklis ir: “Bibliotēka – labo sajūtu vieta.” Lai popularizētu un attīstītu sabiedrības izpratni par bibliotēku lomu personības izaugsmē, piedāvājam īpašu iespēju – dalību Jelgavas pilsētas svētku gājienā! Lai piedalītos gājienā, nepieciešamas īpašas pazīšanās zīmes un plakāti, kas pievērstu uzmanību, tāpēc esam nolēmuši veidot plakātu konkursu. Visu plakātu autori aicināti piedalīties gājienā, bet trim labākajiem plakātu autoriem būs iespēja viesoties mājīgajās apgāda “Mansards” telpās, saņemt darbinieku konsultāciju un izvēlēties grāmatas 20 eiro vērtībā! Konkursa nolikums (PDF).

Plašāka informācija: https://lbbjss.wordpress.com/4cangurus/4cangurus-jelgava/