nekur.lv

Kamēr vēl gads nav beidzies, nokopšu lietu, ko cita darāmā dēļ neizdarīju gada vidū: izpētīšu un uzrakstīšu, kāds bijis latviešu dēmografijas mača rezultāts 2018. gadā. Galu galā vismaz pusgadu tie vēl būs jaunākie pieejamie dati. Tātad apskatāmais jautājums ir, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2018. gada skaitļi (nezināmai tautībai piederīgie ieskaitīti sveštautiešos, iekavās 2017. gada dati):

Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn latviešu dabiskās kustības rādītāji nedaudz pasliktinājušies, repatriācija palikusi tāda pati un samazinājusies izbraukšana. Cittautiešu dabiskās kustības rādītāji mainījušies līdzīgi latviešiem, taču daudz zemāka saldo līmenī. Nelatviešu izbraukšana (repatriācija uz savu tēviju vai izceļošana uz citām valstīm) palikusi tāda pati, bet jau otro gadu pēc kārtas jūtami augusi iebraukšana: no 5,3 tūkstošiem 2016. gadā līdz 6,9 tūkstošiem 2017. gadā un 8,0 tūkstošiem pērn. Turklāt pieauguma lauvastiesu veido līdz šim Latvijā maz redzētu imigrantu plūsma. Mazākām tautām piederīgo (ne latviešu, ne krievu, ne baltkrievu, ne ukraiņu, ne poļu, ne leišu, ne čigānu, ne žīdu, ne vācu) iebraucēju skaits cēlies no 1,5 tūkstošiem 2016. gadā līdz 2,7 tūkstošiem 2017. gadā un 3,8 tūkstošiem 2018. gadā (ieskaitot tautību nenorādījušos). Pērn tas sasniedzis turpat pusi (47,3%) sveštautiešu imigrācijas, gandrīz dubulti apsteidzot krievus, kuŗu 2006 iebraucējiem pretī bija 4411 izbraukuši krievi. Visvairāk izceļas indieši: iebraukušo skaits audzis no 102 2016. gadā līdz 553 2017. gadā un 819 pērn.

Sveštautiešu imigrāciju aprakstu tik plaši tāpēc, ka tā ir viens no diviem procesiem, kas apdraud latviešu tautas pastāvēšanu (otrs ir pilsonības dāļāšana). No tabulas var aprēķināt, cik liela drīkstētu būt cittautiešu imigrācija, lai migrācija kopumā nekaitētu latviešu tautai: tik, lai sakristu abu grupu migrācijas saldo, tātad pērn 7,4‰ jeb 5,4 tūkstoši. Ir gan dzirdamas naivas vai tīši maldinošas balsis, kas cildina augstāku nelatviešu imigrāciju, jo tā, edz, palīdzot samazināt iedzīvotāju skaita rukšanu. Nē, svarīgi ir, KAS dzīvos Latvijā, nevis cik. Tāpēc 2018. gadā migrācija kaitējusi latviešiem kā nekad kopš atmodas, un latviešu pārsvars dēmografijas mačā pērn bijis mazāks nekā 2017. gadā:

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

• kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
• nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
• Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču vismaz 2011. gada tautskaitē latviešu pārkrievošanu nosedza plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem. Diemžēl 2021. gada tautas skaitīšanā Centrālā statistikas pārvalde nav gribējusi iekļaut pilnvērtīgu kultūretnisku ziņu noskaidrošanu, tāpēc precīzu jaunāku datu par patieso ainu joprojām nebūs.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

• nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
• samazināt imigrāciju līdz minimumam;
• ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina pēdējo gadu notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Ledus sirds 2 / Frozen 2. Mazajiem skatītājiem labi pazīstami animācijas varoņi — māsas Elza un Anna, Kristofs, ziemeļbriedis Svens un sniegavīrs Olafs — dodas uz noslēpumainām zemēm ziemeļos. Senas leģendas un noslēpumi — ceļojums atklās ko nezināmu par karaļvalsts pagātni. Neesmu redzējusi. No 12. decembra.

ooooo Sniegbaltīte un septiņi rūķīši / Snow White and the Seven Dwarfs. Volta Disneja leģendārais kinodarbs (1937), digitalizēts un restaurēts 1993. gadā, ir īstā filma, lai  uzburtu Ziemassvētku noskaņu. Filma savulaik saņēma unikālu Amerikas kinoakadēmijas balvu — vienu lielu un septiņus mazus Oskarus. Splendid Palace no 13. decembra.

Kurjere / The Courier. Spraiga sižeta filma (galvenajās lomās Olga Kuriļenko un Gerijs Oldmens), kuru raksturo ātrums, apšaudes un neapturama galvenā varone — kurjere. Piegādājot kārtējo sūtījumu, viņa nokļūst bīstamā situācijā. Neesmu redzējusi. No 13. decembra.

21 tilts / 21 bridges. Laupīšanas laikā apšaudē dzīvību zaudējuši astoņi policisti. Noziedzniekiem uz pēdām ir visa Ņujorkas policija. Dzenot pēdas ļaundariem, atklājas iespaidīgs noziedzības tīkls, un detektīvs nāk klajā ar izaicinošu plānu — pilnībā norobežot Manhetenu, slēdzot 21 tiltu, kas ved uz salu. Neesmu redzējusi. No 13. decembra.

Izraēlas filmu dienas. Programmā — pēdējo 20 gadu laikā tapušu filmu izlase. Tajā iekļauts gan dokumentālais, gan spēles kino. Īpaši jāizceļ filma Orķestra vizīte, kur jau sižeta aprakstā nolasāms pārpratumu komēdijas kods — Ēģiptes policijas orķestris dodas uz Izraēlu, lai piedalītos Arābu mākslas centra atklāšanas ceremonijā. K. Suns no 12. decembra.

The post Kinojaunumi appeared first on IR.lv.

Ziemassvētki ir ne tikai sirsnīgi kopā būšanas svētki, bet arī dāvanu laiks. Jā, jo arī dāvanu saņemšanas un dāvināšana rada skaistus brīžus ģimenē. Saviem mīļajiem vēlamies dot ko kvalitatīvu, praktisku un skaistu. Ieskaties mūsu izveidotajā dāvanu ceļvedī, kur atradīsi ko noderīgi gan mazam bebītim, gan viņa lielajiem brāļiem un māsām, kā arī vecākiem.

Darba devējs: SIA Paradīzes āboli

Darba līguma veids: Brīvs darba grafiks

Atrašanās vieta: Jebkur

Tuvojas Ziemassvētku un Jaunā gada iepirkšanās laiks, kas parasti nepaliek bez uzmanības no interneta krāpnieku puses. CERT.LV šodien ir izplatījis brīdinājumu par to, ka ir saņemts pirmais decembra ziņojums par krāpniecisku interneta veikalu.

Iepirkšanās drudzī, kad visapkārt tiek solītas atlaides, krāpnieku izveidotas vietnes var pievilināt ne vienu vien mazāk uzmanīgu interneta lietotāju, tāpēc eksperti norāda uz pazīmēm, kam būtu jāpievērš uzmanība. Tādas var būt: kontaktu esamība, domēna reģistrācijas datums, atlaižu lieluma ticamība, drošības sertifikāta esamība u.c. Saprotams, ka pazīmes jāskata kopumā.

Krāpnieciska veikala pazīmju kopums. Avots: CERT.LV.

Plašāk tiešaistes iepirkšanās risku tēma ir aplūkota ikmēneša izdevuma OUCH! novembra numurā: Droša iepirkšanās tiešsaistē, kuru PDF formātā varat lejupielādēt šeit. Ne mazāk svarīgi par piesardzības noteikumu ielāgošanu ir arī spēcīgas (lasiet: Labākie antivīrusi 2018. gadā) Internet Security (vai augstākas) klases aizsardzības programmatūras lietošana.

Rudens un ziema ir tie gadalaiki, kurus mūsu ģimene ir gatava pavadīt ārpus Latvijas, apsildot degunus kādā siltākā vietā. Latvijas vasaru neesam gatavi mainīt ne pret ko citu, tādēļ par ceļojuma laiku izvēlējāmies septembri. Tā kā ceļošana ar diviem maziem, aktīviem, zinātkāriem puikām (četrus un vienu gadu veciem) mums ir kas jauns, kā galamērķi apsvērām kādu no ne pārāk tālajām Vidusjūras salām. Šoreiz nemeklējām iespēju zvilnēt kūrortā, gribējām izzināt kādu vietu un kultūru paši savā ritmā. Kā zināms, ceļošana neatceļ diendusas, ēšanas un autiņbiksīšu maiņas pauzes, ar ko neizbēgami jārēķinās, ceļojot kopā ar maziem bērniem. No visiem apspriestajiem variantiem Malta atbilda visiem mums svarīgiem kritērijiem.

LIDOJUMS NE ILGĀKS PAR 4 STUNDĀM

Tā kā nezinājām, kā lidošana patiks jaunākajam brālim, mums bija svarīgi, lai viņa pirmais lidojums nav pārāk nogurdinošs. Nākamreiz gan trīsreiz apdomāsim, vai nakts lidojums ir labākā doma, ceļojot ar bērniem – lai arī bērni lidojumus nogulēja un lieku ālēšanos netaisīja, mums kā vecākiem tas bija diezgan neērts pasākums, jo pielāgojām savu sēdēšanu tam, lai bērniem būtu ērti, līdz ar to paši īpaši nepagulējām un nākamā diena bija diezgan samocīta. Turklāt vecākais dēls bēdājās, ka tumsā nav redzējis mākoņus no augšas. Domāju, ka nākamreiz šāda garuma lidojumu tomēr izvēlēsimies dienas laikā, apbruņojušies ar bērnu izklaides materiāliem un uzkodām.

ĒRTA PĀRVIETOŠANĀS UZ VIETAS

Iepriekš, apceļojot citas salas, esam devuši priekšroku tūrisma operatoru kūrētiem autobusiem vai auto nomai, taču šoreiz, izvērtējot citu ceļotāju aprakstīto pieredzi, nolēmām, ka izmēģināsim pārvietošanos ar vietējiem starppilsētu satiksmes autobusiem, kuģīšiem un Bolt taksometriem. Un trāpījām desmitniekā! Pirmajā dienā biļešu kioskā katram iegādājāmies septiņu dienu biļeti neierobežotam braucienu skaitam autobusos (Explore Card par 21 eiro pieaugušajiem un 15 eiro četrgadniekam, viengadniekam braucieni bija bez maksas). Lidostas transfēriem izmantojām Bolt taksometru lietotni viedtālrunī. Divas reizes izmantojām arī satiksmes kuģīša pakalpojumus, brauciens kurā izmaksāja tikpat, cik brauciens ar tramvaju Rīgā, turklāt abus bērnus laipnais kasieris palaida bez maksas.

Tā kā Malta ir bijusī Lielbritānijas kolonija, satiksme uz ielas notiek pa ceļa kreiso pusi, turklāt ielas ir šauras un krustojumi diezgan amizanti. Priecājāmies, ka transportlīdzekļu vadīšanu esam uzticējuši citiem. Lai arī Maltas garums ir vien 27 km un platums – 15 km, priekšstats, ka visur var nokļūt 15 minūšu laikā, ir maldīgs. Reizēm 10 km attālumu nobraucām 45 minūtēs. Taču par to nebēdājām, jo jaunākais puika parasti šo laiku izmantoja, lai nosnaustos, bet mēs vērojām salas skaistumu un dažādību pa logu.

VEIKALI, KAFEJNĪCAS, PASTAIGU VIETAS DZĪVESVIETAS TUVUMĀ

Tā kā bijām bez auto un ēdienreizes plānojām paši, mums bija svarīgi, lai veikali un kafejnīcas atrastos neliela gājiena attālumā no mūsu apmešanās vietas. Izvēlējāmies dzīvot Sliema pilsētas krastmalā. Dzīvot ūdens ielokā ar skatu uz galvaspilsētu Valletu bija bauda acīm un dvēselei! Autobusu pieturas un kuģīšu piestātne bija piecu minūšu gājiena attālumā, bet ielas garumā varēja atrast dažādu veidu ēstuves, krodziņus, veikalus, maizes ceptuves.

Savukārt otrpus ielai stiepās gara promenāde. Uz vienu pusi gar smalku jahtu piestātni pa to varēja aiziet līdz pat Valletai, pa ceļam vērojot bagātīgo arhitektūras mantojumu un vietējo cilvēku ikdienas gaitas. Bet uz otru pusi tā veda līdz citai pilsētai, ļaujot pa ceļam piestāt arī bērnu laukumiņā un pavērot, kā ūdens viļņi šķeļas pret klinšaino krastmalu. Šoreiz izvēlējāmies ērtu pilsētvidi, bet līdz tuvākajām smilšu pludmalēm ceļu mērojām ar autobusu.

BĒRNIEM DRAUDZĪGAS AKTIVITĀTES UN VIDE

Tūrisms Maltā ir viens no svarīgākajiem ekonomikas balstiem, tāpēc šķiet, ka vietējiem cilvēkiem viesmīlība un laipnība ir asinīs. Ja ceļo kopā ar bērniem, Maltā iespējams piedzīvot īpaši jauku atsaucību, daudz siltu smaidu, atvērtu durvju un gādību ēstuvēs. Tur padomāts gan par piemērotu ēdienu, gan par bērnu krēsliem, gan kādu sīku dāvaniņu vai iepriecinošu amzierēšanos no viesmīļu puses. Mūsu blondie puikas tika pie krietnas devas maltiešu labvēlības.

Papildus salas pilsētu vēsturiskās arhitektūras izpētei Maltā pieejams arī daudzveidīgs citu aktivitāšu klāsts – piedzīvojumu parki, akvāriji, vēstures un mākslas muzeji, ūdens atrakciju parki, ūdens dzīvnieku centrs ar delfīniem, interaktīvs zinātnes centrs, filmas uzņemšanai būvēts Popeye ciemats, izbraucieni ar lielajiem katamarāniem uz zilajām lagūnām.

Tā kā ceļojumos vēlamies pēc iespējas vairāk apskatīt un izbaudīt aktivitātes, ko piedāvā attiecīgā zeme, bērnu laukumiņus apmeklējam tikai tad, ja tie gadās pa ceļam. Maltā tas notika trīs reizes. Laukumiņi pārsvarā atrodas ielu malās un parkos, tie veidoti no gumijas un plastmasas konstrukcijām – nekas ārkārtējas ievērības cienīgs, bet, protams, bērnu priekiem gana.

SAULAINI LAIKAPSTĀKĻI UN PLAŠAS SMILŠU PLUDMALES

Interneta avoti vēsta, ka gada griezumā Malta ir siltākā sala Eiropā ar vidējo gaisa temperatūru +23° C dienā un +16° C naktī, turklāt vasarīgi laikapstākļi tajā pieturas septiņus mēnešus gadā, no aprīļa līdz pat oktobrim. Ciemojoties Maltā septembra otrajā pusē, baudījām +29° C temperatūru, un tikai vienu dienu, kad uznāca smalks lietus, gaisa temperatūrai nokritās līdz +22° C. Vislielāko prieku sagādāja siltie vasaras vakari, un mūsu līdzpaņemtās virsdrēbes un siltie džemperi noderēja tikai lidostās. Bērniem plānie džemperi noderēja satiksmes autobusos, kuros šoferi ar gaisa atvēsināšanu gan reizēm aizrāvās par daudz.

Jārēķinās, ka Maltas krasti lielākoties ir klinšaini un smilšu pludmales tur nav uz katra soļa. Taču ir vērts veltīt laiku nokļūšanai līdz tām, jo ūdens ir gana tīrs, tirkīzzils un patīkami silts, bet smiltis ir gaišas un irdenas. Maltas trīs lielākās smilšu pludmales atrodas salas ziemeļu daļā, un atkarībā no vēja stipruma tajās iespējams piedzīvot gan pavisam mierīgus ūdeņus, gan pamatīgus viļņus. Maltā ir arī smalku oļu pludmales un peldvietas pieejamas arī pilsētās,  kur ierīkotas trepītes, pa kurām no krasta var iekāpt jūrā vai akmenī izcirstajos „dabīgajos baseinos”. Šos variantus gan ar maziem bērniem neizmēģinājām, bet vietējo un tūristu vidū šādi atveldzēties bija diezgan populāri.

Visu šo priekšrocību dēļ Maltu ceļošanai ar bērniem noteikti iesaku arī citām ģimenēm! Savā nākamajā stāstā padalīšos ar atskatu uz konkrētām vietām, kas mūs Maltā tiešām iepriecināja.

(Raksta turpinājums – jau drīzumā!)

Vēlies iepazīt Eiropas pludmales? “Jēkaba Ceļojumiem” ir lieliski piedāvājumi!

The post Mūsu ģimenes ceļojums uz Maltu: 1. daļa appeared first on Jēkaba Ceļojumu Blogs.

“For a fleeting moment at the end of the Cold War it seemed Europe could be a normative power, exporting liberal democracy by example. That window has closed. If Europe prizes its values it will have to defend them”

Philip Stephens, Financial Times, 11.21.19. The author, associate editor of the newspaper and director of its editorial board

Aukstam ūdenim ir daudzas priekšrocības veselības uzlabošanā, šī aktivitāte kļūst arvien populārāka. Rūdīšanās sniedz labumu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Laikā, kad termometra stabiņš nokrīt zem 18 grādi ūdenī, sākas īstas laiks kā rūdīties ārā. Galvenais ir visu darīt pakāpeniski, pieradināt ķermeni un noskaņoties uz mērķi pirms aukstuma peldes. Der atcerēties, ka aukstuma peldes nevajag turpināt ja parādās viegla drebēšana, ķermeņa drebēšana un trīcēšana ir pirmā pazīmē, kas liecina par to, ka tas zaudē siltumu. Aukstuma peldes var trennēt gan dušā vai arī tuvākajā peldētavā ūdenskrātuvē. Ir peldētavas, kurās ziemā āliņģis neaizsalst, vietējie aukstuma peldētāji tajās peld katru dienu.

Aukstuma peldes stiprina gribasspēku
Auksta duša ir labs vingrinājums gribasspēka attīstīšanai, jo bez gribas spēka dzīvē nekas nenotiek. Gribasspēks ir līdzīgs muskuļiem – lai tas kļūtu spēcīgāks, tas ir regulāri jātrenē. Iesākumā pietiks ar pusminūti vai minūti aukstuma peldes dienā. Pirms iziešanas no dušas, ieslēdz aukstu ūdeni un pastāvi zem tā cik vari vai vienu minūti. Jā, tas sākumā patīkami, bet tur arī ir tā sāls. Labums būs tāds, ka no dušas tu izkāpsi moža un koncentrējusies. Padarot to par ieradumu, tu stiprināsi savu gribasspēku visās dzīves jomās.

Aukstuma peldes attīsta pacietību
Ir jāprot pārvarēt diskomfortu. Sākot ar mazumiņu, tu sevi pieradini nereaģēt uz nepatīkamām fiziskajām sajūtām. Ar laiku tu šo spēju pārnes arī uz citām dzīves jomām. Ja kāds tevi kaitinās, tu mācēsi sevi kontrolēt. Kā tas viss ir saistīts ar aukstu dušu? Pavisam vienkārši: auksta duša paaugstina spēju izturēt diskomfortu, bet tas palīdz pazemināt kopējo dzīves stresa līmeni. Stiprinot gribasspēku, tu attīsti pacietību. Kad tu kļūsti pacietīgāks, tu iemācies pieņemt pārmaiņas, kuras dzīvē notiek. Tāda situācijas pieņemšana ir tieši saistīta ar pateicību. Ja mēs neiemācīsimies pieņemt slikto, mēs nespēsim novērtēt labo.

Koncentrēšanās uz elpu aukstuma peldē
Ne velti daudzi aukstuma peldes praktizētāji ieslēdz sevī elpošanas vingrinājumus. Kad mēs koncentrējamies uz savu elpošanu, mēs koncentrējamies konkrētajā brīdī. Auksta duša pastiprina šo efektu. Kamēr mēs atrodamies aukstā dušā, mēs elpojam ātrāk un biežāk, bet mūsu uzmanība vienkārši nespēj pārslēgties uz nākotni vai pagātni. Mēs pievēršam uzmanību tikai konkrētajam brīdim. Sanāk, ka katra auksta duša ir, kā īsa meditācija un iespēja uz īsu brīdi aizmirst par problēmām un trauksmēm, kas mums ir līdzās ikdienā.

Aukstuma pelde māca būt mierīgākam

Ja regulāri iesi aukstā dušā, jau pēc mēneša vai diviem tu pamanīsi pārmaiņas savā noskaņojumā: tu būsi kļuvusi mierīgāks, enerģiskāks un disciplinētāks. Auksta duša vienmēr tev atgādinās to, ka tu ne ar ko neesi sliktāks par citiem, mēs visi esam vienādi. Lai arī cik stiprs cilvēks šķistu, aukstuma pelde „nospiež pie zemes” visus.

Vairāk rakstu šai tēmā, aukstuma peldes

• Auksta ūdens duša, norūdīšanās ieguvumi

Pīle dēj olas par katru ogu, ko es viņai varu atļauties iedot, un tad ir forši… No otras puses, ja pīli pabāztu zem dzeņa, tad dzenis iedotu vārpu, hm. [mirkli pārdomu] Labi, tātad es būvēju pīli…

Neizklausās normāli? Well, on Wingspan it is.

Sarkanais nenāk komplektā ar spēli

Mehānika: dzinēja būvēšana
Spēles sarežģītība: vidēja
Spēles ilgums: 1 stunda spēlei
Spēlētāju skaits: 1 – 5
Labākais spēlētāju skaits: 4

Wingspan ir Stonemaier jaunākais lolojums, kas uztur ar Scythe / Charterstone uzdoto līmeni.

Spēle ir par putnu vērošanu – mēs vērojam putnus, novērotos putnus pievienojam savā… Mazajā putnu parkā? Putnu kolekcijā? Nu, pievienojam uz sava spēlētāju laukuma. Mehānika ir līdzīga Scythe – tev ir darbību varianti, kas sākumā ir lēti un neefektīvi, un tad, putniem iedzīvojoties uz tava dēlīša, top gan dārgāki, gan arī sasodīti stipri.

Augšējā rinda man ļāva nospamot resursus tā, ka maz nelikās.

Darbības ir –

• Putnu … būvēšana. Spēles gaitā es lietoju tiešām visas opcijas – “Es ceļu putnu,” “Es būvēju putnu,” “Es dēju putnu…”
• Pārtikas iegūšana. Pārtikas ir piecu veidu – pele, tārps, oga, labība un zivs. Pārtikas iegūšanas darbība bez uzlabojumiem sākumā tev dod vienu pārtiku, beigās jau trīs ar iespēju dabūt ceturto.
• Olu dēšana. Olas vajag, lai konstruētu jaunus putnus. Loģiski. Atkal, jo vairāk putnu tev ir izvietoti šajā rindā, jo vairāk olu tu vari vienā darbībā iegūt (vispār izklausās loģiski).
• Putnu novērošana, jebšu kāršu iegūšana. Tu iegūsti kārtis ar jauniem putniem, ko tad vari vai celt, vai izmantot citur. Jap, putnus var izmantot arī ne tikai būšanai par putniem.

Katra darbība arī ir savs dzīves vides tips – pārtika ir mežā, olu dēšana ir pļavā, kāršu ņemšana ir ūdenī. Tas palīdz tēmai, jo katrā rindā tu liec pareizā veida putnus. Ēd gan visi, nu a ko padarīsi.

Food, glorious food!

Katram putnam ir kāda spēja – vai izspēlēšanas brīdī, vai katru reizi, kad tu izmanto rindu, kurā viņš ir. Tas padara to dzinēju vienu pakāpi sarežģītāku un interesantāku. Teiksim – katru reizi, kad putna spēja aktivizējas, tu saņem papildus olu. Vai vari samainīt citu kārti pret noteiktu barības veidu. Vai, dažu pūču gadījumā, tu apskaties augšējo kārti kavā, un, ja putna spārnu vēziens ir mazāks par, teiksim, 75cm, pūce viņu apēd. Tā notiek.

Līdz ar to, tu kombinē darbību uzlabošanu ar putnu spējām, un izveido putnu dzinēju… Četru putnspēku dzinējs, teiksim.

Uzparikte labajā pusē ir kauliņu būrītis / ripināmais tornis

Spēle ir vizuāli kolosāli smuka, spēlējas diezgan ātri (limitēts gājienu skaits nozīmē limitētu ilgumu katrā raundā) un, savelkot īsāk, ir ōsom. Tematika – putni gan nav mans lauciņš, bet vispār ir forši nostrādāta, sajūdzas kopā ar mehāniku, un paliek tāda ļoti forša garša, ka nebija sarežģīti, ideja skaidra, un ka varētu vispār vēl vienu reizi.

Spēles lapa BGG.
Nopirkt var šeit (rakstīšanas brīdī – izpārdots).

Glābējs iežēlojās par saviem ļaudīm, Dieva tautu. Viņš nevarēja samierināties ar to, ka Viņa aicinājumam ir sekojuši tikai daži izredzētie.

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

• Simpsoni: Tēvs, dēls un svētais viesmākslinieks
• Noskaidro kāda esot bijusi Jēzus tautība
• Nodokli piemēros arī reliģiskajām organizācijām
• Jaunieši par grēku
• Evaņģēlijs un sakraments satur grēku piedošanu
• Reliģija un patiesība
• Kristietības summa

TOP 10: FILMAS PAR VEGĀNISMU, KURAS IR VĒRTS REDZĒT!
Filmas  ir ne tikai izklaidējošas, bet arī izglītojošas un ar savu vēstījumu var radīt spēcīgas izmaiņas sabiedrībā. Filmas par vegānismu ļoti bieži ir tādas, kas aizkustina un iedvesmo mūs mainīt ierasto domāšanas veidu. Filmu par vegānismu ir daudz – un šis TOP 10 var kalpot kā ceļvedis, kuras no tām izvēlēties skatīties.

10. Okja (2017) 

Okja ir piedzīvojumu filma – vienīgā mākslas filma šajā sarakstā. Ne vienmēr filmā ir jāredz sirdi plosoši dokumentāli skati vai jāiedziļinās zinātniskos faktos. Okja pamatā ir stāsts par mazu meiteni, kura dzīvo ar savu vectēvu un viņas mīļdzīvnieks ir milzīga, ģenētiski modificēta cūka, ar kuru meitenei izveidojusies spēcīga draudzība. Šo cūku ietekmīga korporācija grib izmantot citu cūku radīšanai gaļas industrijas vajadzībām. Filma liek domāt par mūsu pašu attieksmi pret tiem dzīvniekiem, kurus mīlam, korporāciju attieksmi pret dzīvniekiem kā naudas mašīnām un par cilvēciskām emocijām vispār. Nozīmīgu lomu filmā spēlē arī dzīvnieku aizstāvības organizācija, kas palīdz meitenei izglābt cūku. Filma var tikt skatīta kā simbolisks atveidojums mūsdienu pasaulē notiekošajam dzīvnieku pārtikas industrijā.

Vairāk par filmu (IMDB).

9. Vegan 2019 

Plašsaziņas medijs Plant Based News jau kopš 2015. gada ik gadu izdod filmu par vegānismu. Filma parāda, ko jaunu vegānisma kustībā ienesis jauns gads. Tā vērš uzmanību uz gada nozīmīgākajām ziņām un izaicinājumiem, ar ko vegānisma kustībai ir nācies saskarties. 2019. gads ir bijis tas, kurā vegānisma popularitāte ir augusi visstraujāk, un to atzīst arī šī filma. 

Links uz 2019. gada filmu. 

8. Vegan: Everyday Stories  (2016) 

Filma, kas parāda 4 dažādu cilvēku dzīvesstāstus. Ultramaratonists; meitene, kas ir dzīvnieku aizstāve jau 8 gadu vecumā; sieviete, kas kļuva par vegāni un kopā ar savu vīru dzīvnieku fermu pārveidoja par dzīvnieku saudzētavu un vīrietis, kuram pieder vegānisks ēdienu busiņš. Katram no viņiem ir savs dzīvesstāsts, bet viņus visus vieno vēlme palīdzēt dzīvniekiem. 

Vairāk informācijas par filmu (oficiālā mājaslapa).

7. Live and Let Live  (2013)

Filma ar dažādiem stāstiem par ētiskiem, vides un veselības aspektiem ļauj ielūkoties vegānisma kustības attīstībā no tās saknēm Londonā, 1944. gadā. Filma iepazīstina skatītāju ar vadošo dzīvnieku tiesību filozofu, zinātnieku un citu profesionāļu pieredzi.

Vairāk informācijas par filmu (IMDB).

6. A Prayer for Compassion (2019) 

Aizvien pieaugošās diskusijas dzīvnieku tiesību jomā veicina arī diskusiju rašanos reliģijas pārstāvju vidū. Cilvēki, kas ir reliģiski vai garīgi, ne vienmēr izturas iejūtīgi pret dzīvniekiem. Filma uzdod jautājumu – vai reliģiskiem cilvēkiem vajadzētu nopietni ņemt vērā arī dzīvniekus? Vai Dievs vēlētos, lai mēs esam vegāni? Filmā viedokļus izsaka dažādu reliģiju pārstāvji. Tomēr A Prayer for Compassion noteikti nav paredzēta tikai cilvēkiem, kas piekopj garīgas prakses. Tā liks aizdomāties par to, cik iejūtīgi esam paši un kāpēc mēs tādi esam. Filma rosina pārdomāt mūsu pašu vērtības un domāt par jautājumu, kur mēs novelkam savas robežas iejūtībai pret citām dzīvām būtnēm un kā mēs esam iemācījušies šo robežu novilkt?  

 Vairāk informācijas par filmu (oficiālā mājaslapa).

5. H.O.P.E.: What You Eat Matters (2016)

Mēs varam izmainīt pasauli mainot to, ko liekam uz sava šķīvja – tāds ir fimas H.O.P.E. vēstījums. Rietumu pasaulē ir daudz cilvēku ar aptaukošanos, paaugstinātu holesterīna līmeni, diabētu un citām nopietnām veselības problēmām. Dažādi veselības eksperti un mediķi filmā parāda, ka liela daļa šo kaišu rodas tieši dzīvnieku produktu patēriņa dēļ. Filma koncentrējas uz augu valsts uzturu kā veselības uzlabošanas rīku, tomēr tā runā arī par vidi un dzīvniekiem. 

Vairāk informācijas par filmu (oficiālā mājaslapa).

4. Sea the Truth (2010)

Šī filma vēsta par pasaules okeāniem. Industriālā zveja iznīcina okeānu iemītniekus, un okeāni paliek aizvien tukšāki. Internetā klejo joks par to, ka vairums cilvēku, kas ir gatavi atteikties no plastmasas salmiņiem, lai glābtu zivis, diemžēl nav gatavi beigt ēst zivis, lai tās glābtu.  Šajā jokā ir daudz taisnības – ja zvejošana turpināsies tādā veidā kā tagad, dzīvība okeānā ir nopietni apdraudēta.

Tāpat nozīmīga problēma ir okeānu piesārņojums. Jebkas, kas nonāk jūrā, nonāk arī zivīs. Pārliecība, ka zivis ir veselīgas, daudzos gadījumos vairs neatbilst patiesībai – piesārņojuma dēļ. Sea the Truth ir vērts noskatīties, lai labāk iepazītu zemūdens pasauli un jūras iemītniekus kā arī – lai saprastu zvejas industrijas problemātiku.

Vairāk informācijas par filmu (IMDB).

3. The Game Changers (2018)

Šī bija viena no daudzu cilvēku gaidītākajām filmām pēdējo gadu laikā un ir radījusi plašas diskusijas par vegānisku dzīvesveidu.  Filmas galvenie varoņi ir pasaules klases sportisti, kuri izvēlas augu valsts uzturu. The Game Changers varoņi – talantīgi atlēti – apgāž mītus par to, ka dzīvnieku izcelsmes produkti ir nepieciešami, lai sasniegtu izcilus rezultātus sportā. Filmas veidotāji ne tikai apkopo sportistu pieredzes stāstus, bet arī skaidro sporta uztura zinātni – pētījumus un ekspertu viedokļus. 

Vairāk informācijas par filmu (oficiālā mājaslapa).

2. Cowspiracy: The Sustainability Secret (2014) 

Oxfordas vārdnīcas atzinušas ‘klimata krīzi’ par  2019 gada vārdu. Šim statusam ir pamatots iemesls, un Cowspiracy ir filma, kuru, atskatoties uz šī gada notikumiem klimata jomā, ir vērts redzēt. Filma stāsta par to, kā industriālā lopkopība ietekmē vidi. Galvenās no vides problēmām, kas saistītas ar lopkopību, ir globālā sasilšana un lielais ūdens patēriņš, kas nepieciešams dzīvnieku audzēšanai. Cowspiracy demonstrē, ka industriālā lopkopība ir viena no galvenajām klimata problēmām. Ir zināms, ka izslēdzot dzīvnieku produktus no sava uztura mēs manāmi samazinām savu ietekmi uz apkārtējo vidi – un šī filma apkopo faktus, lai pastāstītu skatītājam, ka tas notiek.

 Vairāk informācijas par filmu (oficiālā mājaslapa).

1. Earthlings  (2005) 

Earthlings ir filma, kas gandrīz vienmēr tiek minēta TOP filmu sarakstos par vegānismu. Filmas žanrs ir dokumentālā šausmu filma. Ne velti –  Earthlings ir sirdi plosoša. Tā atklāj to, kas ikdienā jāpārcieš dzīvniekiem gaļas, piena, olu, kažokādu un izklaides industrijās. Skati ir traģiski, vardarbības un nežēlības pilni. Šī filma daudzus cilvēkus ir pārliecinājusi pievērsties dzīvniekiem draudzīgākam dzīvesveidam. Pīters Singers, kurš tiek uzskatīts par moderno dzīvnieku tiesību kustības aizsācēju, ir teicis : “Ja es varētu visiem šajā pasaulē likt noskatīties vienu filmu, es viņiem liktu noskatīties Earthlings.”

Vairāk informācijas par filmu (oficiālā mājaslapa).

Kino var sniegt spēcīgu motivāciju paraudzīties uz dzīvi no jaunām perspektīvām. Kas ir Tavas mīļākās filmas par vegānismu?

Sarakstu sastādīja Ieva Mūrniece.

The post TOP 10: filmas par vegānismu appeared first on Vegan.LV.

Grupa Rīgas Modes laiž klajā video singlam “Mēs Braucām Visu Nakti” un aicina uz gada noslēguma balli 20. decembrī, klubā One One (Šarlotes iela 18a).

Jaunais video tapis sadarbībā ar pašmāju skeitborda kustību “RajonTV” – klips uzņemts Rīgā un tās apkaimē.

Savukārt dziesmas “Mēs Braucām Visu Nakti” ierakstā piedalījies saksofonists Mikus Solovejs, kurš iepriekš darbojies apvienībā “Kuba”, kā arī citos mūziķu sastāvos.

Rīgas Modes šogad pēc ilgāka laika atgriezušies pie klausītājiem ar jaunu mūziku un patlaban strādā pie sava otrā pilnmetrāžas albuma, kuru lielā mērā iedvesmojis tā saucamais “sophisti-pop” mūzikas novirziens. “Mēs Braucām Visu Nakti” seko pirmajam topošā ieraksta priekšvēstnesim, dziesmai “Savvaļas Zirgi” un ir pieejama mūzikas straumēšanas platformās.

Jauno muzikālo materiālu būs iespējams dzirdēt jau 20. decembrī, kad Rīgas Modes sniegs solo koncertu klubā “One One”, kas ir bijusi īpaša vieta grupas līdzšinējā darbībā. Viens no balles īpašajiem viesiem būs Radio SWH raidījuma “Mazā sestdiena” vadītājs Little Freddy, kurš sniegs savu deju vakara DJ setu.

Biļetes uz koncertu ir iegādājamas “Biļešu Servisā. Šobrīd tās pieejamas par 10 eiro, bet tuvojoties pasākumam biļetes kļūs dārgākas.

Uzmanību – spoileri!

Daudzsoložā režisora Roberta Egersa otro pilnmetrāžas filmu “Bāka” (“The Lighthouse”) iespējams raksturot, pārfrāzējot vārdus, kurus mākslas kritiķis un dzejnieks Žans Moreass izmantojis, aprakstot simbolistu mākslas kustību: “Šajā mākslas veidā dabas ainas, cilvēku aktivitātes un citi reālās pasaules fenomeni netiks attēloti kā paši par sevi; šeit tie ir radīti, lai reprezentētu to ezotērisko saistību ar primordiālajiem ideāliem.” Proti, šajā kinolentē attēloto skatītājam drīzāk jāuztver caur stāstnieku piedāvāto, acīmredzamo simbolu un metaforu prizmu.

Filmas darbība risinās 19. gs. noslēgumā ASV ziemeļaustrumos, Jaunanglijā. Galvenajās lomās redzami Vilems Defo (kā bākas uzraugs Tomass Veiks), Roberts Patinsons (uzrauga palīgs Efraims Vinslovs). Ar šo arī varētu beigties filmas apraksts, jo tajā redzamais un piedzīvotais lielākoties pakļaujas paša skatītāja interpretācijai. Šis ir kino darbs, kuru noteikti vieglāk ir redzēt, nekā aprakstīt. Tomēr šis raksts veidots, lai kaut nedaudz tiktu skaidrībā ar filmas sniegto piedzīvojumu, iespējams, pagarinātu tās radīto katarsi un veiksmīgi atvadītos no domām, kuras neliek mieru jau kopš pirmās filmas skatīšanas reizes. Ko tad īsti stāsta autori vēlējušies mums piedāvāt, veidojot šo sirreālo, melnbalto, uz 35mm filmas uzņemto kino mākslas darbu – fantāziju vai paranoju?

Droši vien jāpiekrīt Egersa darbu piekritējam un amata brālim, režisoram Ari Asteram, sakot, ka filma nepārstāv šausmu kino žanru, vairāk atgādinot eksistenciālu komēdiju. Nav iespējams skaidri aprakstīt, ko divās stundās uz ekrāna redzētais nozīmē. Līdz ar to, pēc savām pārdomām, sliecos par labu domai, ka viss filmā redzamais norisinās Efraima prātā, tiešāk izsakoties – zemapziņā. Tomasu un Efraimu iespējams raksturot kā vienas personas divas izpausmes un visu filmā notiekošo kā iekšēju cīņu, varas dinamiku starp tām. Galu galā, kā skatītājs uzzina, filmai tuvojoties noslēgumam, – Efraima īstais vārds ir Tomass, tas ir vārds, kuru viņš turējis noslēpumā, un ir tieši tāds pats kā vecākā bākas uzrauga vārds. Ņemot vērā stāsta kopējo noskaņu, kas pilna ar atsaucēm uz grieķu un romiešu mitoloģiju (proti, Neptūnu un Prometeju; abu bākā atrodošos vīriešu cīņa skatītājam no malas bieži šķiet kā divu dievu ķildas, kas, kā zināms no grieķu/romiešu mitoloģijas stāstiem, daudz neatpaliek no cilvēku ikdienas bažām un nereti šķiet pat komiskas) un simbolistu mākslas kustību (dodot dziļāku, metaforisku nozīmi dažādiem tēliem, piemēram, – nārai, kaijām, gaismai), šī stāsta varoņa īstā vārda atklāsme, kas liecina par cilvēka identitāti, nav nejauša vai beznozīmīga.

Ne mazāk nozīmīgs šķiet fakts, ka, runājot par bākas gaismu, Tomass izmanto sieviešu dzimtes vietniekvārdu – “viņa” (“her”). Šī stāsta kontekstā vairāk gan jādomā, ka tas varētu simbolizēt sievišķā un vīrišķā klātesamību katrā cilvēkā, nevis vīrieša iekāri pret sievišķo kā ko svešu, ņemot vērā, ka “viņa” (gaisma) ir daļa no falliskās bākas, kas ir stāsta centrā gluži kā atsevišķš filmas tēls. Iespējams pat apgalvot, ka filmas psiholoģiski visspēcīgākie tēli ir bāka (tās gaisma), nāra un pati jūra. Bangojošie okeāna ūdeņi uztverami kā zemapziņas simbols. Līdz ar to salu, uz kuras atrodas gaismu nesošā bāka, varam redzēt kā “id”, kura meklējumos dodas cilvēka “ego”. Arī Efraima dzeršana šķiet gandrīz kā rituālistiska iegrimšana sava prāta tumšākajos ūdeņos.

Filmas noslēgums jeb apgaismības mirklis ir vārdos neaprakstāms (tiešā nozīmē). Šķiet, ka ar tā palīdzību filmas veidotāji visaugstākajā mērā komunicē ar skatītāju, cenšoties tam nodot domas un idejas, kuras pārvar valodas ierobežojumus. Satikšanās ar gaismu ir lūzuma punkts Efraima (jeb Tomasa) eksistencei, kas atspoguļojama gluži vai kā metafiziska saskaršanās ar absolūto patiesību un prasa upuri, proti, – konfrontāciju pašam ar savu dvēseli, skaidrāk izsakoties – nāvi. Pavisam tiešā nozīmē spožā gaisma, kas noslēdz šo stāstu, ir kā vairākās reliģijās aprkastītais bardo stāvoklis – ekstātiska spožas gaismas redzēšana un jušana tieši nāves laikā / pēc nāves / tās agonijā.

Šķiet lieki teikt, ka īpaši patīkams acij ir filmas vizuālais noformējums, kas savā vienkāršībā un katrā kadrā izvēlētajā kameras novietojumā ir spējīgs pārnest skatītājam aktieru piedzīvoto emociju vētru. Režisors Roberts Egerss iepriekš darbojies kā Ņujorkas teātru radošais direktors, scenogrāfs, producents, un šī pieredze ir redzama arī viņa kinodarbos. Ar nepacietību varam gaidīt režisora nākamo garadarbu, kas varētu šķist tuvāks arī mums kā ziemeļniekiem, – “The Northman”, kas būs 10. gadsimta Islandes vikingu atriebes sāga, kur vienā no vadošajām lomām redzēsim Egersa pirmās pilnmetrāžas filmas “The Witch” galvenās lomas atveidotāju Anju Teilori-Džoju.

Justīne Ulvinde, īpaši kinokults.lv

“The Lighthouse” uz lielā ekrāna būs skatāma vēl tikai divos seansos – 13. un 21. decembrī, biļetes jau pieejamas!

Nepagāja ne gads un atkal pieķēros Čītera sērijai. Patiesībā, pieķeros tūlīt līdz ko grāmatu bodē ieraugu turpinājumu. Sērija ir labi zināma un es jau pirms grāmatas atvēršanas varu nojaust par ko būs notikumi un reizēm tāda pārliecība dzīvē noder.

Čīteris ir nolēmis sasniegt savu esošās dzīves mērķi, no iepriekšējās viņš neko daudz neatminas, bet tagad viņš mīt Kontinentā un visticamāk tā ir milzīga datorspēle, kuras spēlētājiem nav ne mazākās nojausmas kādēļ viņi te atrodas. Viņa misija ir šķērsot spēles klāstera robežu, par to dod daudz pieredzes punktus un pietuviņa viņu savai mīļotajai meitenei.

Vispār jau tā meiča laikam ir pierakstīta, lai galvenajam varonim nenāktos uzreiz cīnīties ar Kontinenta varenajiem veidotājiem. Tā viņam ir dzīvē mai mērķīši kurus katras grāmatas stāstījuma laikā sasniegt. Iepriekšejā bija uzkačāt līmeni vismaz līdz astoņpadsmit, šajā nokļūt jaunā teritorijā. Beidzot lasītājam tiek atklāta Marka loma visā stāstā, šis tipāžs nedzer alu vien, viņam ir slēptās spējas, kas ir kritiskas visam pasākumam.

Grāmata ir tipisks fantastiskai bojeviks un no pārējām atšķiras ar stāstījuma kvalitāti un kauju apraksta krāšņumu. Izņemot galveno varoni pārējie personāži ir otršķirīgi, kaut cik attīstīts tiek vienīgi mūsu galvenais varonis. Viņš mums ir tāds nesavtīgs un galīgi neiederas Kontinenta raibajā publikā. Pārējie ir tikai ēnas fona, kurām lielākoties pienākas apbrīnā vērot Čītera kārtējo varoņdarbu. Sak, tik zems levelis, bet tik brangi n-tā līmeņa bosu nogāza. Grāmatā vislabāk patika beigas, tur pēdējās pārdesmit lapaspusēs bija nopietna kauja ar Rembo elementiem (helikopteru notriekšanu), lēkšana pāri tiltam un cīnīšanās pret veselu superļaundaru bataljonu.

Šī noteikti ir grāmata tikai lit RPG entuziastiem, tāds viegls stāsts bez nekādas dziļākas jēgas (košļene smadzenēm), man kaut kas viņās ļauj atslēgties no visas pasaules, pat apzinoties, ka darba literārā vērtība nav augsta, bet kaut kas tur ir kas ievelk un izrauj no reālās pasaules. Lieku 8 no 10 ballēm, bet cilvēkiem ar viņu virsū noteikti nebāzīšos.

5. decembrī notika skatuves runas konkurss. Konkursā piedalījās no katras klases paši labākie runātāji. Žūrijas komisijā bija skolotājas Silvija Tutāne, Zinta Saulīte, Justīne Linde, Maruta Viduce-Ševele. Pasākumu vadīja Vija Jēkabsone. Kā atzina žūrija, dalībnieki šogad bija ļoti labi sagatavojušies.

Kamēr žūrija apkopoja rezultātus, dalībnieki un viņu atbalstītāji minēja mīklas, atbildēja uz jautājumiem, kuri saistīti ar folkloru. Par pareizām atbildēm saņēma konfektes.

Žūrija katrā klašu grupā noteica labāko runātāju, bet tālāk uz novadu tika izvirzīti skolēni:

– Evelīna Gramoļina no 1. klases,
– Sanija Torbejeva no 2. klases,
– Terēza Elza Rone no 5. klases,
– Jogita Lazdiņa no 12. klases.

Novēlēsim viņiem gatavošanās prieku un labus rezultātus novadā.

Skolotāja Vija Jēkabsone