nekur.lv

Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa naudas paliek veikalos. Visādos rimī, mahimās un citos. Un lielākā daļa naudas paliek tur dažu tīri triviālu iemeslu dēļ.

Pirmāmkārtām, tāpēc, ka mēs nopērkam vairāk, nekā pietiek. Visiem zināms, ka lielveikalu plānojums ir ikurāt ar to arī slavens – mudināt Tevi nopirkt vairāk. Un otra lieta, kas to nosaka, ir relatīvais kuņģa piepildījums. Tāpēc man ir, kā jau allaž, daži padomi, kas lasītājiem (abiem) varētu palīdzēt tērēt mazāk:) Tie ir tādi kā produktivitātes tipi reālajās dzīves daļai, kas nenotiek tiešsaistē.

Pirmā ideja – saraksts. Pirms iet uz veikalu, uztaisi sarakstu. Un neba nu tādu sarakstu, kurš ietver minimālo nopērkamo lietu daudzumu. Bet gan to, kurš ierobežo pirkumu apjomu. Tātad, pasēžam 5min ilgāk, un sarakstām visu, kas nepieciešams. Pagaidām stundu. Izsvītrojam to, kas patiesībā var pagaidīt, vai arī to, kas nemaz tik dikti nav vajadzīgs.

Aizejam uz bodi, izvelkam sarakstu, un nopērkam tikai to, kas tajā ir rakstīts. Tiešām. Neviens neliedz atcerēties, ka, ak jel, sāls mājās tūliņ begisies. Lūdzu. Bet to nepērc. Pieraksti to citā sarakstā, un nopērc nākamajā gājienā uz veikalu. Tas attiecas arī uz košļājamajām gumijām pie kases.

Vēl viena, varbūt ne acīmredzama, bet ļoti efektīva lieta – ieprikties dodamies tikai tad, kad kuņģis ir pilns. Tas nozīmē – uz tukšu vēderu ar acīm gribās daudz vairāk, nekā patiesībā ir nepieciešams. Tas pats attiecas uz nogurumu – izvairies doties veikalā, kad esi noguris, jo tad vēlēsies iegādāties kādu labumiņu sev, bez kura patiesībā varēsi iztikt.

Bieži vien veikalā produktu plauktā ir vērts parakties dziļāk (it sevišķi, ja tam ir atlaide), jo nereti tuvplānā ir izliktas vienības, kurām derīguma termiņš pienāks rīt, kamēr aizmugurē ir tie, kuriem ieteicamais termiņš pienāks parīt.

Klasiskais ieteikums – pirkt lētākus analogus vai akcijas preces ne vienmēr darbojas, jo tas Mövenpick jogurtiņš ir tik gards, bet Valmiermuižas alus ir vienīgais īstais. Lai gan, ar zināmu gribasspēku, var pierast arī pie Smile jogurtiem un alus plastmasas pudelēs. Te gan jāpiebilst, ka laiku pa laikam ir vērts aizvietot viena zīmola produktu ar otra. It sevišķi vērtīgi ir izpētīt lielveikala zīmola preces, jo var gadīties, ka tos ražo tie paši, kuru produkciju Tu pērc ikdienā. Tas varbūt mazliet varētu iesist pa kabatu ražotājam, bet raksts jau nav par atbalstu tiem :)

Ja esi regulārs viesis kādā no lielveikalu ķēdēm, ir vērts iegādāties vai saņemt par velti lojalitātes karti. Pie nosacījuma, ja vien Tev nav bail par savu personas datu drošību (piemēram, Rimi prasa nesamērīgi daudz informācijas, kamēr Elvi karte ir anonīma). Lai arī lojalitātes karšu ideja ir nonivelēta un relatīvais ieguvums pret iztērēto džunguru mūsu valstī ir niecīgs, dažas kapeikas ietaupīt tomēr izdosies.

Runājot par atlaidēm. Atlaides esamība nenozīmē, ka ir jāiegādājas divreiz vairāk attiecīgā produkta. Pat, ja tā ir dramatiska. Ietaupīsi tāpat, nopērkot ierasto daudzumu.

Siekalojoties uz pērc simts, saņem vienu par brīvu, piebremzē. Ne vienmēr Tev ir nepieciešams tas apjoms. Piemēram, ja vakarā esi nolēmis iemalkot divus alus, bet te ir piedāvājums iegādāties četrus par trīs cenu, tad nepērc vis tos četrus. Ja lielais piens ir lētāks, rēķinot uz tilpuma vienību, tad izvērtē, vai daļu no tā galu galā neizliesi ārā. Mazāk un dārgāk ne vienmēr ir dārgāk :)

Iepirkties ej viens. Jo mazāk Tavu uzmanību novērsīs, jo efektīvāk varēsi iegādāties sarakstā ierakstīto. Atliks vairāk laika dzīvei.

Nebrauc uz desmit kilometrus attālo veikalu tikai tāpēc, ka tur vienai precei ir atlaide. Iztērējot latu devielā vai sabiedriskajā transportā, rezultātā neko diži ietaupījis nebūsi.

Aizej uz tirgu. Nepērc tur visu, bet gan svaigās štelles, gaļu, utt. Pat, ja neietaupīsi, cenas un kvalitātes attiecība būs lieliska. Pāris reizes, tiesa, ieberzīsies pieredzes trūkuma dēļ, bet tas takš piederās pie lietas, ne? :)

Par raksta sākumā plānojumu. Dārgākie un veikalam izdevīgākie produkti ir atrodami krūšu līmenī. Preces, kuras Tev nevajag, parasti ir atrodamas galvenajās ejās uz populārākajām veikala nodaļām.

Zinu, ka gribās pagulēt, taču tomēr – iepirkumus plāno no rīta. Tad veikali ir tukšāki, produkti svaigāki, kā arī viss process notiks daudz veiklāk.

Varbūt jums, abi mani lasītāji, ir kāda ideja? Un, lūdzu, bez fleima par cūkām buržujiem veikalniekiem. To mēs visi jau sen zinām.

Apmēram pirms 20 gadiem Ņujorkā, Kvīnsā tika nogalināts kāds Džerijs Tomass. Tā gadās. Droši vien par šo gadījumu šodien neviens vairs neatcerētos, ja nogalinātā vārds neturpinātu dzīvot. Nogalinātā vārdu un identitāti piesavinājās un sāka izmantot kāds Bimbo Olumuyiwa Oyewole, nelegālais imigrants no Nigērijas, kurš bija ieradies ASV ap 1989. gadu un vēlējās tur palikt. Arī [...]

Stāsts ar priekšvēsturi.

Marta sākumā vēlējos pabeigt dēla istabas mēbeles un caur internetu meklēju firmu, kas varētu man izgatavot krāsota mdf fasādes pēc maniem izmēriem un vajadzīgā krāsā. Tā kā iekš ss.lv neko daudz firmu neatradu, tad izvēle krita uz vienīgo, kurai bija mājas lapa un itkā daudz maz plašs izpildīto darbu klāsts. Tad nu aizbraucu uz vietu, un pasūtīju mēbeļu izgatavošanu.

Pasūtījuma apjoms:

• 6 atvilknes ar krāsota mdf fasādi + valotnes
• 6 durtiņas no krādota mdf + clip top enģes
• 3 atvilknes no lamināta + metabox vadotnes

Kopa sarēķināja 143Ls, paprasīja avansu 70%, kurus arī uzreiz samaksāju.

Teica ka jāgaida būs 3 nedēļas (līdz 24.martam), jo tai brīdī krāsojot glancēto faasādi un nevarot uzsākto darbu pārtraukt. Piekritu.

Zvanu pēc 3 nedēļām noteiktā datumā – saka ka tūlīt visu sākšot taisīt un pēc nedēļas varēšot savākt, vēl pēc nedēļas saka ka nu vēl pāris dienas un būšot gatavs. Saku ka man mēbeles vajag obligāti līdz šai trešdienai, jo bērnam svētki un bērnam apsolīts. Protams ka termiņā tā arī neko neizdarīja un vēl paņirgājās ka gan jau ka bērnam nav pēdējie svētki un pagaidīs mēbeles vēl kādu laiku.

Kronis visam kad vēl pēc nedēļas sazvanos, saka ka jau taisa un ka būs sestdien gatavs, zvanu sestdien saka ka palicis nopirkt furnitūru un viss, vienojamies ka otrdien braukšu pakaļ. Otrdien zvana firmas pārstāvis Vadims un saka ka tomēr nesanaks un lai izņemu trešdien. Zvanu nākamajā dienā Vadimam, tas paceļ un saka ka tūlit noskiadros un pēc 5 min atzvanīs cikos braukt pakaļ. protams ne pēc 5 ne pēc 30 min neatzvana un neceļ klausuli. Pievakarē piezvana kolēģe Irina? un saka ka pasūtījums vēl nav nokrāsots un ka svētdien sāks tikai taisīt un pēc nedēļas varēšu savākt.

Protams arī pēc nedēļas nebija gatavs, tad pēkšņi izrādījās ka Vadims esot slimnīcā un vienīgi viņs varot nopirkt vajadzīgo furnitūru. bet nu tā kā viņiem daudz citu pasūtījumu, tad ja pirmdien neiziešot no slimnīcas, tad paši tomēr braukšot pēc furnitūras.

Pagāja vēl viena nedēļa – nu jau pienāca maija svētki un solījums ka pa maija svētkiem visu pabeigs. Protams atkal izrādījās ka neviens neko nav nopircis un man tiek piedāvāts pašam aizbraukt uz veikalu un nopirkt visu furnitūru un atvest viņiem, jo tā pasūtījums tikšot ātrāk izpildīts. Ņemot vērā ka atlikušais maksājums bija mazāks par iepērkamo furnitūru un starpību man nesolījās atmaksāt (uz ko cerēt būtu arī naivi) teicu ka lai pērk visu paši un gaidu pasūtījumu pilnībā izpildītu.

Tālāk manu telefonu 2 nedēļas ignorēja un beidzot šodien pēc 2 mēnešiem un 2 nedēļām, piezvanīja un pateica lai braucu savākt savu pasūtījumu kas ir gatavs.

Aizbraucu uz vietu pēc pasūtījuma. Pirmais ko gribēja no manis noplēst ir papildus 12Ls, jo izrādījies esot ka furnitūra ko nopirka bija dārgāka nekā tā ko sarēķināja. Otrs pats lielākais izbrīns bija, ka saliktu atvilķtnu vietā saņēmu sagataves, kuras būs pašam tagad jāskrūvē līdz galam kopā. (skatīt galerijā pievienoto bildi ar atvilktnēm).

Kā saprotiet man bija dilemma, gaidīt vēl nezināmu laiku līdz man saskrūvē atvilktnes līdz galam vai arī paturot pretenzijas pie sevis savākt pusfabrikātus un pavadīt šo vakaru tēlojot galdnieku. Tad nu izvēlējos otro variantu, jo vēl mēnesi gaidīt pasūtījumu būtu kādai no pusei dzīvībai bīstami. Samaksāju atlikušos 43Ls, pateicu ka vairāk nemaksāšu jo neviens nebrīdināja ka furnitūra maksās dārgāk un ka paši vainīgi.

P.S. Ja nu kāds tomēr domā ka mans pasūtījums ir tikai tāds nelaimīgs, tad pirms šeit ko pasūtīt palasiet http://www.sudzibas.lv/complaints/griko-mebeles-c20087.html kā arī apskatiet galerijā bildes no viņu “ražošanas telpām” un padomājiet vai tiešām jūs vēlaties šādai firmai pasūtīt darbu un vēl samaksāt 70% avansu.

P.P.S. Protams čeki, kvītis, PVN un cita ar nodokļiem saistītās lietas palika karājoties gaisā. Tā kā finanšu policija un VID var mierīgi doties ar tematisko pārbaudi ciemos pie šiem, lai uzlabotu sava darba statistiku.

Interesantu pielietojumu lifta šahtai atradusi Hernandez Silva Arquitecto studija. Veidojot dzīvokļa interjeru, neizmantotajā lifta šahtā tika iekārtotas labierīcības, bet, lai piešķirtu tai papildus "odziņu", grīda tika veidota no stikla, kas paver skatu 15 stāvu dziļumā. 

Jau izsenis pasaules seksuālās minoritātes iecienījušas sporta veidus, kādus normāli cilvēki nepiekopj. Savulaik homoseksuālu vīriešu vidū ļoti lielu popularitāti ieguva “Džudo” (柔道 jūdō - ”gentle way”) – sporta veids, kurā divi vīrieši cenšas viens otru pēc iespējas maigāk noguldīt un piespiest pie zemes. Laiks gāja uz priekšu un viņi saprata, ka arī šāds kontakta sports ir pārāk bīstams un agresīvs, tāpēc par izteiktu geju sportu līderi izvirzījās šahs. Visi pasaules geji sēdās, lai “cīkstētos” uz šaha dēlīša, kur spēles mērķis ir izmantot falliskās figūras, iedzīt stūrī pretinieka vērtīgāko figūru un to nogāzt. No visām šaha figūrām tikai viena ir sieviete. Zaudējot dāmu, spēle turpinās tikai ar vīriešu figūrām. Katrs sevi cienošs šahists vispirms centīsies nosist pretinieka dāmu. Ne velti daudzas no pazīstamākajām partijām, kas tiek plaši izslavētas starp šahistiem, guvušas popularitāti tieši ar to, ka dāma tikusi upurēta.

Taču neviens no šiem sporta veidiem nebija tik vienojošs, kā vajadzētu. Kādā no Eirovīzijām tika nolemts radīt sporta veidu, kas apkopotu sevī homoseksualitātes pamatdomu un katram garāmgājējam to pamanot nevaldāmi paspruktu: “Skat – redz kur pidars!”

Sākumā tika sastādīts pašu gejiskāko lietu saraksts: varavīksne, mīlestība, saule, jūra, vīrieši apspīlētās drēbēs, iedegums, skūtas vīriešu kājas, pūķa laišana, vasara, muskuļi, atturēšanās no alkohola, Markusa Rivas mūzika. Atlika izdomāt, kā tu visu apvienot vienā sporta veidā, tajā pat laikā paturot prātā, ka tam jābūt pietiekami fiziski sarežģītam, lai no sievietēm to spētu piekopt vienīgi lesbietes.

Tā radās kaitošana. Sporta veids, kurš ik vasaru pludmalēs pulcē izrādīties gribošus gejus. Sporta veids, kurš pat lietainu dienu Saulkrastu pludmalē var pārvērst par varavīkšņotu praidu.

Sporta veids, kura piekopējiem nav kauns dziļi ievilkt elpu un visai pasaulei pateikt: “Es esmu gejs!”

Resursi:
http://www.gaysports.com