Spīķeros notiks kopdziedāšanas pasākums «Gandrīz Dziesmusvētki»

Pasākumu ciklā "ChoirUp" 19. jūlijā no plkst. 20 Spīķeru radošajā kvartālā notiks kopdziedāšanas "Gandrīz Dziesmusvētki".

Līvānos pilsētas svētkos darbosies #iedrošinātava – nāc, piedalies, iedrošini sevi un citus!

Līvānos pilsētas svētkos darbosies #iedrošinātava – nāc, piedalies, iedrošini sevi un citus!
Iedrošinātavas telts
kaspars Pk, 07/19/2019 - 12:55

2019. gada 20. jūlijā Līvānu pilsētas svētku laikā, no 10:00 līdz 17:00 Tradīciju laukumā darbosies #iedrošinātava jeb Eiropas telts, kur ikviens līvānietis un svētku viesis varēs piedalīties zinātkāri rosinošā spēlē un diskutēt ar ekspertiem par svarīgākajiem notikumiem Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Mudinot līvāniešus uz diskusijām, #iedrošinātava būs arī vieta individuālām sarunām par svarīgo Latvijā un Eiropā – Eiropas naudu, izglītības iespējām politiskiem, sociālekonomiskiem un vērtību izaicinājumiem mūsdienu pasaulē un citām ne mazāk aizraujošām tēmām. Sarunu biedri pārstāv dažādas jomas: Zane Gaiduka, projektu vadītāja un konsultante, pieredze darbā biznesa inkubatorā, konsultācijas par uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, biznesa plānu izstrādi (ALTUM), projektu izstrāde (LAD, LEADER); Roberts Putnis, politiķis un Eiropas Kustības Latvijā valdes loceklis; Edmunds Teirumnieks, politiķis, Saeimas Latgales apakškomisiju vadītājs, bijušais Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors; Raivis Gunārs Tauriņš, Klubs “Māja” - jaunatne vienotai Eiropai prezidents; Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents; un Sandra Kivleniece, skolotāja, Līvānu pilsoniskās sabiedrības aktīviste.

#iedrošinātavas izglītojošās spēles laikā ikviens – liels vai mazs svētku dalībnieks, nonāks augļu dārzā, kurā labo ražu apdraud viens otrs kaitēklis. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, cik laba būs raža. Tāpēc ikvienam ir jānāk talkā, ar dzeņa centību atrodot kaitēkļus un ar gudru prātu uzvarot tos! Gribi ražu – nāc un piedalies, jo centīgākajiem tiks arī balvas.

Tāpat arī šajā dienā Līvāni saņems Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā dāvinājumu – metālmākslinieka, līvānieša, Mārtiņa Markota veidotus ziedu statīvus “ES manā pilsētā”, kas turpmāk rotās Līvānu ielas. Īpašs prieks, ka šis dāvinājums bagātinās un iedzīvinās Līvānu pilsētas svētku saukli “Līvāni zied. Līvāni aug.” Ziedu statīvi atradīsies vienā no galvenajām svētku norises vietām - Tradīciju laukumā (Domes ielā 1a, Līvānos) - un to atklāšana notiks plkst. 11:30.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks: “Līvāni kā vieta piesaistījuši iedzīvotāju interesi jau tālā senatnē un ne velti. Neskatoties uz dažādiem vēstures mestiem izaicinājumiem, Līvāni arvien ir spējuši rast spēkus mainīties, būt radošai pilsētai, domāt un rīkoties, lai virzītos tālāk. Saka – Līvāni ir atslēga Latgales vārtos. Manuprāt, šī atslēga ir pamatīga un stipra, tāda, kas var rādīt citām pilsētām priekšzīmi – piesaistot Eiropas Savienības investīcijas, atjaunojoties, domājot arvien radošāk un zaļāk. Līvānos var sajust Eiropas elpu, un tas priecē. Svētkos vēlu, lai pilsētas virzība arī turpmāk ir zaļa un ilgtspējīga.”

Visas minētās aktivitātes Līvānu pilsētas svētku ietvaros nodrošina Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā kampaņas #EUprotects ietvaros. 

Sīkāka informācija: Andris Gobiņš, Eiropas Kustība Latvijā prezidents, info@eiropaskustiba.lv, 29626646

Hepatīta dienas ietvaros būs iespēja pārbaudīt veselību

No 22. līdz 28.jūlijam tiek rīkota Pasaules hepatīta dienai veltīta Hepatīta testēšanas nedēļa. Tās ietvaros Atkarību profilakses centrā varēs veikt bezmaksas B un C hepatīta eksprestestus, saņemt speciālista konsultāciju par veselības,...

Līdz centimetram

vara  bungas: Slikta ziņa RU Karaļauču grupējumam! PL ar joni tuvojas HIMARS iegūšanai bruņojumā. Šo notikumu  mūsu reģiona drošībai būs grūti pārvērtēt, HIMARS sistēmas PL  teritorijā  ir galvenais pretarguments izslavētiem Karaļauču Iskanderiem, kas jau labu laiku to vien darīja kā  smējas(c). Ar HIMARS parādīšanos 300-500 km attālumā no Iskanderu pozīcijām situācija sāks līdzināties divu kovboju duelim  uz tauna galvenās ielas – uzvar tas, kurš pirmais izšauj un precīzi trāpa. Un te PL  ir absolūta priekšrocība, jo tās teritorija ir krietni lielāka un ļauj efektīvāk manevrēt un slēpt iekārtu atrašanos. RU būs krietni jānodarbina visu savu kosmofloti, osnaz un specrazvedku, lai izsekotu visā PL teritorijā (300 000 km2) katru (!) poļu HIMARS sistēmu, katru (!) miera laika brīdi. Savukārt NATO Eiropas  ELINT, COMINT, IMINT, SIGINT, HUMINT resursi pret 15 000 km2 Karaļauču apgabala teritoriju ir vairāk kā pietiekami, lai HIMARS  mērķi `Karaļaučos butu zināmi līdz centimetram.

Par  HIMARS darbības rādiusu jāaatceras, ka  pagaidām TTR tiek uzrādīti 300  km, bet nevienam nav noslēpums, ka ar MGM-140 ATACMS raķeti šis rādītājs palielinās līdz 499 km, kur “99” ir nodeva INF līgumam, kas, kā zināms ir miris, 500+ km būs tuvāk patiesībai. Protams tagad arī RU nav jēgas slēpt Iskanderu patieso tāldarbību , tomēr, lai līdzsvarotu priekšrocības, ko PL nodrošina  HIMARS, RU vēl vairāk ir nepieciešama BY teritorija, kur spēlēt paslēpes ar NATO izlūkošanas sensoriem. Kopumā  HIMARS ienākšana  PL arsenālos pēc 2023.gada ir reģionālas  nozīmes game changer , kas stimulē RU plānot pretpasākumus vai rīkoties proaktīvi.

[..] Lockheed Martin’s recent contract from the US Army for High Mobility Artillery Rocket System (HIMARS) launchers includes orders for Poland’s first acquisition of HIMARS launchers.

Other end-users covered by the order include launchers and associated hardware for the US Army, US Marine Corps and Romania.[..]

avots

 

vēl

 

Jēdziens “Dieva valstība”

Ko Tēvreizes otrās lūgšanas tekstā: “lai nāk Tava valstība” nozīmē jēdziens “Dieva valstība”?

Jēdziens

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

PTAC soda SIA TEHNOLINE par negodīgas komercprakses īstenošanu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem SIA TEHNOLINE ir piemērota soda nauda 30 000 eiro apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. TEHNOLINE komercprakse tiek īstenota tīmekļa vietnē www.tehnoline.lv, patērētājiem piedāvājot preces un par […]

Laivu brauciens “Ošu laiva – stipra laiva”

Limbazi liksmo laivu brauciens Limbažu pilsētas svētkos Limbažu Lielezerā norisināsies tradicionālās airēšanas sacensības vikingu stila laivās – “Ošu laiva – stipra laiva”. Jautrība, azarts, sacensību gars un pozitīvas emocijas – šādi tiek raksturotas šīs jau par tradīciju kļuvušās sacensības Limbažu pilsētas svētkos! Aicinām piedalīties un atbalstīt dalībniekus 2. augustā 19:20 Limbažu Lielezerā!

Lasīt tālāk...

Gandrīz normāla ģimene. Matiass Edvardsons

gimene.jpg
Latvijas Mediji

Redzot ģimeni ejam pa ielu, ir vēlme priecāties, jo neviens nezina, kādas ir attiecības ģimenē. Ierodoties mājās un aizverot durvis var būt pavisam cits skats nekā uz ielas. Var priecāties, ja ģimenes locekļi atbalsta viens otru, var priecāties, ja blakus ir draugs uz kuru var paļauties, jo ir brīži, kad pats cilvēks netiek galā ar savā dzīvē notiekošo.

Romānā parādīta normāla ģimene. Tēvs, Ādams Sandels, ir mācītājs, māte, Ulrika Sandela, ir veiksmīga advokāte, viņiem ir meita - Stella.  Bērnus ir grūti audzināt pat normālā ģimenē.
Bērni ir mūsu darbs uz pilnu slodzi. Kad viņi ir mazi, mēs gaidām, kad viņi kļūs patstāvīgi, un nepārtraukti uztraucamies, ka viņi ar kaut ko aizrīsies vai nokritīs uz sejas. Tad sākas bērnudārzs, un mēs uztraucamies, ka viņi vairs nav mūsu acu priekšā, jo viņi varētu izkrist no šūpolēm vai neizturēt nākamo pārbaudi. Seko skola, un mēs uztraucamies, ka viņi tur neiedzīvosies, nesadraudzēsies, un visa dzīve paiet mājasdarbos un jāšanas nodarbībās, handbolā un pidžamballēs. Viņi sāk mācības vidusskolā, un seko vēl vairāk draugu, ballīšu un konfliktu, pārrunu ar skolotājiem, mūžīgā vadāšana visur kur. Mēs uztraucamies par narkotikām un dzeršanu, par to, ka viņi sapīsies ar sliktu kompāniju, un pusaudžu gadi paskrien kā ziepju opera ar ātrumu simt deviņdesmit kilometru stundā. Un pēkšņi mēs stāvam blakus pieaugušam bērnam un domājam, ka beidzot var beigt uztraukties.
Audzinot Stellu, tēvs viņu nespēj palaist dzīvē pareizā laikā, un kontrole ir tik liela, ka viņš nevis iegūst vēlamo, bet gan pretreakciju no meitas puses. Stella nespēja izturēt, ka viņu kontrolē. Stellas māte Ulrika ir racionālāka. Viņa pati nav ideāla un brīnišķīgi redz, kāda ir Stella, domā par tiesu, kas gaidāma par slepkavību. 
Tomēr šajā gadījumā es neesmu gluži droša, ka iespaids būs pozitīvs, un esmu izteikusi savas bažas Mikaelam. Daļēji tāpēc, ka Stella ir sieviete, daļēji tāpēc, ka viņas izskats darbosies viņai par sliktu. Turklāt viņa visādā ziņā pieskaitāma pie baltās augstākās vidusšķiras. Vēl vairāk visu sarežģī fakts, ka viņai ir tendence kategoriski noraidīt vispārpieņemtās normas, kā labi audzinātai jaunai dāmai būtu jāizturas sabiedrībā.
Ņemot vērā to, ka tiek atrasts noslepkavots ap trīsdesmit gadu vecs vīrietis – Kristofers Ūlsens, kura māte Margarita Ūlsena ir krimināltiesību profesore, bet pats Kristofers ir bijis veiksmīgs uzņēmējs, nekustamo īpašumu īpašnieks, loceklis vairākās valdēs, kuram no malas viss ir kārtībā, tikai slepkavība norāda pretējo, jo, ceļot augšā viņa pagātnes faktus, viss nav tik rožaini kā izskatās no malas.  Policija nonāk līdz secinājumam, ka slepkavību veica Ādama un Ulrikas meita Stella, bet vecākiem tas nav pieņemami, un Ādams sāk savu izmeklēšanu. Kristofera pagātne nav tik rožaina kā izskatās no malas. Viņš spējīgs sist sievietei. Ja tas notiek, tad ar to viss var nebeigties. Un tas, ka Kristofera mājās ir daudz Stellas klātbūtnes pēdu nenorāda uz to, ka viņa veica slepkavību. Ulrika, būdama advokāte, ļoti labi apzinās par tiesas procesa sekām. Viņa daudz laika veltīja darbam, bet nepietiekami daudz laika veltīja ģimenei. Tas varēja būt viens no iemesliem, kāpēc Stella ir tāda, kāda ir. Viņa ir gudra, spītīga, impulsīva un tieša. Stellu vai nu mīl, vai ienīst.

Gan Ādams, gan Ulrika gatavi cīnīties visiem līdzekļiem par Stellu, jo tiesas spriedums var sagraut Stellas nākotni. Ir jāatzīst, ka tiesas lēmums var būt gan pareizs, gan nepareizs. Tas var būt paredzams jau iepriekš un negrozāms, bet tad, ja šādā spēlē ienāk vēl viens dalībnieks, tad viss var sagrūt.

Grāmata ir ļoti interesanta, parādās saskare ar likumdošanas prasībām, tiek dots priekšstats par cietuma apstākļiem, neaizsargātību dzīves laikā, un ļoti labi tiek parādīta vecāku mīlestība pret savu meitu neatkarīgi no viņas vecuma un viņas rakstura. Ir iespēja ieskatīties tēva, mātes un meitas pasaulēs, dzīves uztveri un rīcības sekām. Grāmatu var lasīt ne tikai kā kriminālromānu, bet arī kā psiholoģisku drāmu, jo ne viss, kas no malas izskatās labi, tā arī ir.


Jaunieši gatavojās jaunai sezonai Madonā

HK “Zemgale Juniors” un Jelgavas ledus sporta skolas U17 vecuma grupas komandas hokejisti devušies uz Madonu, kur no 15. līdz 25. jūlija aizvadīs intensīvu sagatavošanas nometni pirms nākamās sezonas.

Foto galerija

Aktuālās vakances Siguldas novada pašvaldībā un pašvaldības iestādēs

1563528967_20.jpg

Latvijas aizraujošākā pašvaldība aicina pievienoties komandai aizraujošus un radošus profesionāļus izglītības iestādēs – bērnudārzs „Tornīši” un „Ābelīte” aicina darbā pirmsskolas izglītības skolotāju un skolotāja palīgu, savukārt Mores pamatskola aicina darbā pirmsskolas izglītības, krievu valodas un sporta skolotāju. Mākslu skola „Baltais flīģelis” aicina pievienoties komandai klavierskolotāju un vokālo pedagogu, bet Siguldas novada Jaunrades centrā aicina darbā lietvedi. Siguldas novada pašvaldība aicina pievienoties komandai jaunāko ceļu būves inženieri Teritorijas attīstības pārvadē.

 

Siguldas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde „Tornīši” (Reģ.nr. 4301903211) aicina pievienoties kolektīvam pirmsskolas izglītības skolotāju.

Prasības:

  • pārliecību, ka pedagoģija ir aicinājums;
  • atbilstošu izglītību;
  • labas saskarsmes un komunikācijas prasmes, prasmi strādāt komandā, iniciatīvu.

Piedāvājam:

  • nebūt ne vieglu, bet ļoti radošu, atbildīgu un aizraujošu darbu;
  • iespēju realizēt savas idejas;
  • sociālās garantijas;
  • atalgojumu par 0.833 slodzi – 624.94 eiro pirms nodokļu nomaksas.

CV un motivācijas vēstuli līdz 9. augustam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi indra.podzina@sigulda.lv. Tālrunis informācijai 26599576.

***

Pirmsskolas izglītības iestāde „Tornīši” (Reģ.nr. 40900010561) aicina pilnas slodzes darbā skolotāja palīgu/-dzi, sākot ar jauno mācību gadu.

Prasības:

  • labas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
  • atbildība un precizitāte;
  • prasmes plānot un organizēt savu darbu.
  • Galvenie pienākumi:
  • palīdzēt pirmsskolas izglītības skolotājam;
  • klāt galdus bērniem brokastīs, pusdienās, launagā, izdalīt ēdienu;
  • rūpēties par grupas telpu tīrību un kārtību.

Piedāvājam:

  • patstāvīgu un atbildīgu darbu;
  • sociālās garantijas;
  • atalgojumu 530 eiro pirms nodokļu nomaksas.

CV līdz 9. augustam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi indra.podzina@sigulda.lv. Tālrunis informācijai 26599576.

***

Pirmsskolas izglītības iestāde „Ābelīte” (Reģ.nr. 40900021156) aicina darbā no 2. septembra pirmsskolas izglītības skolotāju.

Prasības:

  • augstākā izglītība pedagoģijā (kvalifikācija vai bakalaura grāds pirmsskolas izglītībā);
  • labas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
  • prasme darbā ar datoru;
  • precizitāte pedagogu dokumentācijas aizpildīšanā.

Galvenie pienākumi:

  • īstenot pirmsskolas izglītības programmu;
  • nodrošināt kvalitatīvu pedagoģisko procesu;
  • patstāvīgi plānot un organizēt savu un izglītojamo darbu;
  • veidot pozitīvu sadarbības vidi, prast sadarboties ar audzēkņu vecākiem un iestādes darbiniekiem.

Piedāvājam:

  • interesantu, radošu un atbildīgu darbu;
  • sociālās garantijas;
  • atalgojumu 624,94 eiro pirms nodokļu nomaksas, atbilstoši 0.833 slodzei.

CV līdz 9. augustam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi abelite@sigulda.lv vai pastu: Siguldas novada Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde „Ābelīte”, Lakstīgalas 10, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150. Tālrunis informācijai 67971210, 22334178.

***

Pirmsskolas izglītības iestāde „Ābelīte” (Reģ.nr. 4301902025) aicina darbā no 2. septembra skolotāja palīgu/-dzi (profesiju kods: 5342 01).

Prasības:

  • labas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
  • prasmes patstāvīgi plānot un organizēt savu.

Galvenie pienākumi:

  • palīdzēt pirmsskolas izglītības skolotājai sagatavoties rotaļnodarbībām, strādāt ar bērniem apakšgrupās un individuāli pēc skolotājas norādījumiem;
  • rūpēties par grupas telpas tīrību un kārtību;
  • veidot pozitīvu sadarbības vidi, prast sadarboties ar bērniem un iestādes darbiniekiem.
  • Piedāvājam:
  • interesantu, radošu un atbildīgu darbu;
  • sociālās garantijas;
  • atalgojumu 530 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

CV līdz 19. jūlijam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi abelite@sigulda.lv vai pastu: Siguldas novada Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde „Ābelīte”, Lakstīgalas 10, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150,. Tālrunis informācijai 67971210, 22334178.

***

Mores pamatskola (Reģ.nr. 40900010612) aicina darbā pirmsskolas pedagogu/-ģi.

Prasības:

  • izglītība atbilstoši noteikumiem „Par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (var būt arī students);
  • labas komunikācijas prasmes ar bērniem, vecākiem un kolēģiem;
  • iniciatīva un patstāvība, pildot darba pienākumus;
  • augsta atbildības sajūta pret uzdotajiem pienākumiem un precizitāte to izpildē.

Piedāvājam:

  • strādāt Siguldas novada pašvaldības iestādē;
  • interesantu, radošu  un atbildīgu darbu;
  • sociālās garantijas;
  • iespēju profesionāli pilnveidoties un augt mērķtiecīgā kolektīvā;
  • darba slodze atbilstoši tarifikācijai;
  • atalgojuma likme pilnai slodzei – 750 eiro pirms nodokļu nomaksas;
  • darbu Mores pagastā, Siguldas novadā.

CV un motivācijas vēstuli līdz 26. jūlijam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi tina.bluma@sigulda.lv.

***

Mores pamatskola (Reģ.nr. 40900010612) aicina darbā krievu valodas pedagogu/-ģi un sporta pedagogu/-ģi.

Prasības:

  • izglītība atbilstoši noteikumiem „Par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (var būt arī students);
  • labas komunikācijas prasmes ar bērniem, vecākiem un kolēģiem;
  • iniciatīva un patstāvība, pildot darba pienākumus;
  • augsta atbildības sajūta pret uzdotajiem pienākumiem un precizitāte to izpildē.

Piedāvājam:

  • strādāt Siguldas novada pašvaldības iestādē;
  • interesantu, radošu un atbildīgu darbu;
  • sociālās garantijas;
  • iespēju profesionāli pilnveidoties un augt mērķtiecīgā kolektīvā;
  • darba slodzi atbilstošu tarifikācijai;
  • atalgojuma likme pilnai slodzei 710 eiro pirms nodokļu nomaksas;
  • darbu Mores pagastā, Siguldas novadā.

Pieteikties darbā, CV un motivācijas vēstuli līdz 26. jūlijam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi tina.bluma@sigulda.lv.

***

Mākslu skola „Baltais flīģelis” (Reģ.nr. 40900010701) aicina darbā no 1. septembra klavierskolotāju.

Prasības:

  • atbilstoša profesionālā un pedagoģiskā izglītība;
  • klavierskolotāja pieredze profesionālās ievirzes izglītības iestādē;
  • augsta atbildības sajūta, precizitāte, prasme darbā ar IT;
  • labas komunikācijas prasmes ar bērniem, vecākiem un kolēģiem;
  • augsta atbildības sajūta pret uzdotajiem pienākumiem un precizitāte to izpildē;
  • teicamas latviešu valodas zināšanas.

Piedāvājam:

  • darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ar pārbaudes laiku līdz trim mēnešiem;
  • darbu radošā, draudzīgā kolektīvā;
  • sociālās garantijas;
  • atalgojumu 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnu slodzi, papildu piemaksas par stāžu un kvalifikāciju;
  • darba slodzi: 15–20 stundas nedēļā;
  • iespēju strādāt dinamiskā vidē pašvaldībā, kuras sauklis ir „Sigulda aizrauj!”

CV un pieteikuma vēstuli līdz 21. jūlijam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi jolanta.bimbere@sigulda.lv. Tālrunis informācijai 29931067 (direktora p.i. Jolanta Bimbere).

***

Mākslu skola „Baltais flīģelis” (Reģ.nr. 40900010701) aicina darbā no 1. septembra vokālo pedagogu/-ģi.

Prasības:

  • atbilstoša profesionālā un pedagoģiskā izglītība;
  • vokālā pedagoga pieredze profesionālās ievirzes izglītības iestādē;
  • augsta atbildības sajūta, precizitāte, prasme darbā ar IT
  • labas komunikācijas prasmes ar bērniem, vecākiem un kolēģiem;
  • augsta atbildības sajūta pret uzdotajiem pienākumiem un precizitāte to izpildē;
  • teicamas latviešu valodas zināšanas.

Piedāvājam:

  • darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ar pārbaudes laiku līdz trim mēnešiem;
  • darbu radošā, draudzīgā kolektīvā;
  • sociālās garantijas;
  • atalgojumu 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnu slodzi, papildu piemaksas par stāžu un kvalifikāciju;
  • darba slodzi: 6–9 stundas nedēļā;
  • iespēju strādāt dinamiskā vidē pašvaldībā, kuras sauklis ir „Sigulda aizrauj!”.

CV un pieteikuma vēstuli līdz 21. jūlijam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi jolanta.bimbere@sigulda.lv. Tālrunis informācijai 29931067 (direktora p.i. Jolanta Bimbere).

***

Siguldas novada Jaunrades centrs (Reģ.nr. 40900010650) aicina darbā lietvedi (profesijas kods 3341 04) uz noteiktu laiku.

Prasības:

  • vidējā, vidējā profesionālā vai augstākā izglītība;
  • prasmes darbā ar datoru un izglītības iestādes darbības organizācijas izveidotajām datubāzēm;
  • prasme orientēties normatīvajos aktos un pielietot tos darbā;
  • valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī;
  • psiholoģiskā noturība stresa situācijās;
  • iepriekšēja pieredze lietveža amatā izglītības iestādē tiks uzskatīta par priekšrocību.

Pienākumi:

  • dokumentu noformēšana, veidošana, kārtošana, uzglabāšana atbilstoši nomenklatūrai novada dokumentu pārvaldes kārtībai;
  • iestādes arhīva pārvaldība;
  • personāla lietvedības veikšana (darba līgumu slēgšana, rīkojumu sagatavošana);
  • sapulču protokolēšana;
  • savlaicīgas informācijas un dokumentu aprites nodrošināšana ar iestādes administrāciju, darbiniekiem, pašvaldību un citām institūcijām.

Piedāvājam:

  • draudzīgu un profesionālu darba kolektīvu;
  • sociālās garantijas;
  • atalgojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem 606 eiro pirms nodokļu nomaksas;
  • darba laiku 40 stundas nedēļā un darba līgumu uz noteiktu laiku;
  • darbu uzsākt 12. augustā.

CV un motivācijas vēstuli līdz 29. jūlijam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi ilze.sulte@sigulda.lv. Tālrunis informācijai 29172138. Iestādes pārstāvis sazināsies ar tiem kandidātiem, kas tiks aicināti uz interviju.

***

Siguldas novada pašvaldības (reģ.nr. 90000048152) Teritorijas attīstības pārvalde aicina pievienoties kolektīvam jaunāko ceļu būves inženieri.

Prasības:

  • augstākā izglītība būvniecībā vai inženierzinātnēs;
  • vēlama darba pieredze ne mazāk kā 1 gadu;
  • labas prasmes darbā ar datoru (MS Office programmas);
  • prasme plānot un organizēt savu darbu;
  • prasme sadarboties komandā;
  • valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī;
  • B kategorijas autovadītāja apliecība.

Galvenie pienākumi:

  • organizēt pašvaldības ielu un ceļu apsekošanu un nodrošināt defektu aktu sastādīšanu;
  • organizēt remontējamo objektu uzmērīšanas, tāmēšanas, projektēšanas darbus;
  • sagatavot būvniecības projektu dokumentāciju;
  • sagatavot cenu aptaujas iepirkumiem, ko neregulē „Publisko iepirkumu likums“, sagatavot līgumus par veicamajiem darbiem;
  • sagatavot budžetā iekļaujamo līdzekļu pieprasījumu;
  • nodrošināt komunikāciju ar būvniecības procesā iesaistītajām pusēm.

Piedāvājam:

  • iespēju strādāt dinamiskā vidē pašvaldībā, kuras sauklis ir „Sigulda aizrauj!”;
  • interesantu un atbildīgu darbu;
  • atalgojumu, sākot no 1103 eiro pirms nodokļu nomaksas.

CV un motivācijas vēstuli līdz 29. jūlijam aicinām sūtīt uz e-pasta adresi personals@sigulda.lv ar norādi „Jaunākais ceļu būves inženieris” vai iesniegt personīgi Siguldas novada pašvaldībā, Pils ielā 16, Siguldā. Tālrunis informācijai 67800968.

Baltmaize pīlēm kanālā nozīmē nāvesspriedumu

Vai nu tā ir ģimeniska pastaiga ar bērniem parkā vai romantiska tikšanās kanālmalā – lielākā daļa no cilvēkiem vismaz reizi mūžā ir barojuši pīles, zosis vai gulbjus ar baltmaizi. Tas šķiet visai nekaitīgi – cilvēkiem tas patīk, putni tiek pie ēdiena, un visi ir laimīgi. 

Es dzirdu Nebeidzamos mākoņus

Mēs gulējām zālē un skatījāmies zilajās debesīs. Patiesībā jau vairāk vienkārši gulējām, siltā dienā, kad viss smaržo pēc siena, nekur negribas īsti skatīties. Ne mākonīša. “Tu dzirdi?” es teicu. Mans draugs pacēla galvu, it kā tas palīdzētu labāk dzirdēt, paklausījās uz vienu pusi, tad uz otru, paskatījās apkārt, un teica “Nea.”


Es mirkli padomāju. Skanēja tā, it kā daudz. Ļoti daudz. Skanēja pat tā, ka bezgalīgi. Bet, tajā pat laikā, ļoti, ļoti maigi. Pamēģini iztēloties, kā skanētu bezgalīgs daudzums zirgu, pirmās formulas mašīnu vai, varbūt, krītošu pannu. Nē. Skanēja maigi. “Bet skan, es uzstāju, paklau, skan, tā, it kā pēc bezgalības. Tā kā liela bezgalība kaut kur tālumā.”
Jā, kad es to pateicu, tad arī tas pievienojās aprakstam – liels. Tas bija kaut kas liels. Kaut kas bezgalīgs. Un kaut kas ļoti, ļoti maigs.
“Ne velna,” atkārtoja mans draugs un aizčāpoja pēc vēl viena alus.
Es paliku klausīties to, lielo kaut ko.
Ja tā, ļoti, ļoti iedziļinājās, tad varēja sākt izšķirt dažādas toņkārtas. Nedaudz augstāk un zemāk. Bezgalīgumam, patiesībā, bija arī zināms ritms, kas gan kļuva dzirdams tiešām tikai ieklausoties. Visvairāk gan skanēja lielums… Lielums un maigums, tā kā bezgalīgi daudz kaķēnu tipinātu kaut kur pa bezgalīgi lielu paklāju, mīkstām ķepiņām, astītēm gaisā, un vēzējot ausis uz priekšu un atpakaļ.
Noskanēja tā kā pēc alus bundžas. Jā, tā tiešām bija alus bundža, atvērta manā tiešā tuvumā… Un ne pat mana. Neraža. Labi.
Šobrīd man jau bija aizmirsies alus un aizmirsušās zilās debesis. Nu jau mani interesēja šie bezgalīgi daudzie kaķēni uz bezgalīgi plašā paklāja. Interesēja viss – kur viņi ir, kas viņi ir, kur viņi dodas? Neinteresēja, kāpēc, jo kaķēni neiet “tāpēc,” viņi vienkārši iet, jo var. Pat ja sākumā ir bijis kāds tāpēc, tad tas var nomainīties reizes piecas, bet iešana paliks.

Sāka līt – kas ir savādi, jo zāle joprojām bija sausa un debesis zilas, un manas drēbes absolūti sausas un siltas, kā pirms mirkļa… Tajā pat laikā es biju pilnīgi drošs, ka līst… Un līst daudz. Tā kā lītu, ja kāds ezers nāktu lejā. Kā līst filmās par naftas tankkuģiem jūrā, kur nav neviena atsauces punkta, tikai zibens uzplaiksnījumi un vēl kāds prožektors uz tiltiņa, un kur izgaismotais logs rāda tikai sevi un vēl logu tīrītājus, un gāž spaiņiem, cisternām un arī aumaļām… Lija.
Bet mēs joprojām bijām sausi. “Līst,” es piezīmēju. “Kur, Vladivostokā?” man sekoja miegaina atbilde.
“Vladivostokā nē…. Drīzāk kaut kur jūrā.” Es teicu, un padomāju – bet kāpēc es tā teicu? Nesmaržoja pēc Vladivostokas. Ja šādi līst, kā līst rudens vētrās, tad smaržo. Smaržo pēc tā, kur nu līst – pēc upes, ezera, meža vai siena, vai pēc mājas jumta. Es nezinu, kā smaržo Vladivostokā, bet diez nu vai šādi, tā viegli nekā, ja nu pavisam nedaudz pēc māla…
Ja tā sāk domāt, tad pēc māla un slapja ugunskura… Bet tas pārgāja, tagad pēc mitrām drēbēm, bet nē, atkal, pēc salijuša rokkoncerta? Un vēl pēc mitras mašīnas…

Un, tajā pat laikā, skanēja arī kā pēc tiem pašiem bezgalīgajiem kaķēniem. Galva bija nedaudz notirpusi un es pavilkos atpakaļ, lai paceltos uz savas mugursomas, kura stāvēja turpat, kādu nepilnu metru aiz manis…

Klusums iegāza pa ausīm.

Draugs klunkšķināja alu. Visādas dulnas kamenes lidoja. Tālumā suņi rēja un traktori brauca, tuvumā daži koki čīkstēja, daži klabēja. Zāle šūpojās. Troksnis tāds, ka ne attapties, bet – neviena bezgalīgā kaut kā lielā.

Es atkal paslīdēju metru uz priekšu, un atkal lija un šņāca un dunēja, un smaržoja.

Labi, tātad, lai kas tas būtu, tas bija saistīts ar šo konkrēto vietu, kur man bija paveicies nokrist. Pagulējis un paklausījies lietu kādu laiciņu es sagaidīju, līdz draugs aiziet sataisīt sviestmaizes, un piesardzīgi nomērīju un atzīmēju (ar alus bundžām, jo taču vasara) vietu, kurā skanēja šis te lielais.
Aptuveni metra rādiusā skanēja, ārpus tā – necik.

“Interesanti, interesanti,” es nobubināju, ne velna nezinādams, ko tas nozīmē. Kaut kas skan. Kaut kas liels. Un līst. Līst diezgan konkrēti. Bet ne šeit. Vismaz ne tā, ka es to justu.
Atlaidos pasnaust un paklausīties lietu – tikai vairs nelija. Šņāca, šņāca ļoti ātri, un pat ne šņāca, ne čūskas vai niknas teātra apmeklētājas balsī, kad tu nelaikā nomet telefonu pie zemes. Šņāca tā, kā kāds vilktu zefīrus pār rīvi, bet ātrāk, nekā pirmā formula.
Nedaudz satrūkos un sarāvos. Rāviena rezultātā galva izkustējās, un pēkšņi šņāca klusāk un tikai labajā ausī, bet kreisajā tikmēr lija.
Lija un šņāca.
Šņāca un lija.
Savādi.

Tagad es sāku velties pa savu atzīmēto apli un salīdzināt skaņas. Nebija divu vienādu punktu – skaņas atšķīrās starp katriem dažiem centimetriem, kaut kur šņāca, kaut kur lija, kaut kur skanēja pēc sniegpārsliņām, kaut kur pēc tornado… Un es sapratu.

Nezināma dabas untuma dēļ šajā vienā zemes pleķītī atskanēja visi pasaules bezgalīgie mākoņi!
Viss nostājās savās vietās.
Lija – nu protams, ka lija, kaut kur vienmēr līst.
Un tie mani šņācošie zefīri bija kaut kur kalnos, vai Andos, vai Himalajos.
Sniegpārsliņām ir sava skaņa, un ziemeļpolā vai dienvidpolā gan jau ka vienmēr snieg.
Kaut kur tuksnesī arī vējš smiltis dzenā. Visu laiku. Gadu no gada.

Gadu no gada ir mākoņi, gan dienā, gan naktī. Viņi ceļo, plūst un mainās, ceļas augstāk un krīt zemāk, mākoņi debesīs kā delfīni spēlējas, pavada mūs un sasaucas reizēm, turklāt veci, veci viņi ir, kā izveidojās atmosfēra, tā sāka peldēt mākoņi, bezgalīgie kaķēni uz bezgalīgā paklāja, bezgalīgi ejot, ne tāpēc, ka “tāpēc,” bet tāpēc, ka var, tik vien.

Zilā debesu bļoda virs manis.
Bezgalīgie mākoņdelfīni.
Aizlaika elpa, reiz iepūsta virs zemes, un nu neapturama.
Peldējām.
Peldējām vēl ilgi.

 

#===

Viens no radošās rakstīšanas vingrinājumiem. ? Meenessmeitiņai šis vislabāk patika.

Izvēlies vienu no pirmā, vienu no otrā, sāc ar virsrakstu – un tad bliez

Megvii izmanto mākslīgo intelektu pazudušu mājdzīvnieku atrašanai

Megvii, Ķīniešu MI (mākslīgā intelekta) startup (strauji augošs jaunuzņēmums) tipa uzņēmums, kas veido sejas atpazīšanas programmatūru valdības uzraudzības programmai, paplašina savu tehnoloģiju klāstu, lai atpazītu dažādas mājdzīvnieku sejas. Kā ziņo Abacus News, Megvii jaunā programma ir apmācīta atpazīt suņus pēc viņu degunu nospiedumiem – ļoti līdzīgi tam, kā cilvēku unikālo pirkstu nospiedumu atpazīšana.

Uzņēmums apgalvo, ka, izmantojot Megvii aplikāciju, ikviens var reģistrēt sistēmā suni, noskenējot suņa purnu ar viedtālruņa kameru. Līdzīgi tam, kā viedtālrunis reģistrē pirkstu nospiedumu pirksta nospieduma atpazīšanai, aplikācija piedāvā fotografēt suņa degunu no vairākiem leņķiem. Megvii apgalvo, ka precizitātes līmenis ir 95%, un caur aplikāciju jau vairāk kā 15 000 saimnieki ir atraduši savus pazudušos mājdzīvniekus.

Pēdējo gadu laikā mājdzīvnieku sejas atpazīšana kļūst arvien plašāk izplatīta. Arī ASV aplikācija Finding Rover izmanto sejas atpazīšanas tehnoloģiju, lai atrastu pazudušus kaķus un suņus.

Megvii apgalvo, ka aplikācija tiks izmantota vairāk nekā tikai mājdzīvnieku atrašanai. Ņemot vērā uzņēmuma sadarbību ar valdību, aplikāciju var izmantot arī, lai pārraudzītu necivilizētu suņu turēšanu un sodītu tos, kas suņus nepieskata un ļauj tiem vieniem staigāt bez pavadas.

Avots: The Verge

The post Megvii izmanto mākslīgo intelektu pazudušu mājdzīvnieku atrašanai appeared first on notepad.lv.

[Virsraksts nav norādīts]

ko es šonakt sapņoju:

Es redzēju māju no bambusa, tādu brūnu un slapju, tajā dzīvoja tumšādaini un kaili vīrieši. Tā atradās kaut kur Lido Vērmanīša vietā, mēs to saucām par šrilankiešu māju un gājām skatīties, kā viņi mazgājas, laistot sev virsū ūdeni no brūnām koka krūkām. (mēs - baltie pamatnācijas pārstāvji ar videokamerām) Un vēl viens ļoti specifisks sapnis (tie visi gan bija savstarpēji saistīti) - Dace Bargā man lūdz palīdzēt sarunāt, lai viņai atļauj nofilmēt kaut kādam kino projektam, kā apkopēja ar putekļsūcēju sūc LNB priekštelpu, es bibliotēkā iekuļos kaut kādā prezentācijā augšstāvā, kur satieku Andreja Žagara meitu (!), kas vairāk izskatījās pēc Elīnas Bākules-Veiras un pārmeta man, ka es kaut kādā rakstā esot apgalvojis, ka viņu suns esot nošauts, taču tā neesot patiesība, viņš esot miris dabīgā nāvē. Es taisnojos, ka tā noteikti ir kaut kāda kļūda tulkojumā, es lasīju par to ārzemju presē un tur bija minēts kaut kāds "sprādziens smadzenēs", droši vien domāts insults, bet es to biju sapratis kā šāvienu galvā, nu, atvaino, es saku, bet ar acīm meklēju, kur tā apkopēja ar putekļsūcēju, un tad vēl man piesienas Roberts Putnis, kurš kļuvis par Satori galveno redaktoru un grib kaut kādu padomu, bet es saprotu, ka man kabatā ir palicis vakardienas saldējums, kas izkusis, tad es pamodos.

Sudrabainie mākoņi virs Saukas ezera

Sudrabainie mākoņi - Noctilucent cloudSudrabainie mākoņi virs Saukas ezera. Foto: Ruslans Antropovs

Sudrabainie mākoņi (mezosfēras mākoņi) virs Saukas ezera Saukas dabas parkā Saukas pagastā Viesītes novadā.

zyTET?d=yIl2AUoC8zA zyTET?d=63t7Ie-LG7Y zyTET?d=YwkR-u9nhCs zyTET?d=qj6IDK7rITs

Baložos iestāda vairāk nekā 1500 puķu

Baložos, Rīgas un Ezeru ielas krustojumā ierīkotajā puķudobē apstādījumi papildināti ar 1000 viengadīgajām puķēm un vairāk nekā 500 ziemcietēm, padarot pilsētvidi košāku.

Aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 48 izsaukumus

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18.jūlija plkst. 6.30 līdz 19.jūlija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības...

Nīna Brokmane, Ellene Stēkene Dāle "Viva la vagina! Viss par sieviešu dzimumu"

vagina.jpg
Viva la vagina! Lai dzīvo vagīna! Ģeniālās ģenitālijas un visu tajās apslēpto pavisam vienkāršā, bet ne jēlā valodā atklājušas un paskaidrojušas divu norvēģu ārstes Nīna Brokmane un Ellene Stēkene Dāle savā grāmatā "Viva la vagina! Viss par sieviešu dzimumu".

Nav melots, ka šajā spilgtajos vākos ietērptajā grāmatā izklāstīts viss galvenais par sieviešu veselību zem jostasvietas vai autoru izmantotajos vārdos "vēderlejā". Tajā atradīsiet gan par hormoniem, kas regulē sievietes menstruālo ciklu, gan par DNS spēlītēm, kas nosaka cilvēka dzimumu (šī nodaļa var nepatikt ļoti konservatīviem cilvēkiem, jo tajā ir runa ne tikai par ģenētisko un fizisko dzimumu, bet arī psiholoģisko), gan arī par klitoru, matiem intīmajās ķermeņa daļās, seksu, orgasmu un mitrumu ģenitālijās un daudz ko citu jeb kopumā daudz informācijas, ko pusaudzes un arī pieaugušas sievietes var kautrēties uzdot savam ārstam vai kādai tuvai sievietei.

Abas autores ir Norvēģijā populāra bloga Underlivet autores un raksta tajā par seksuālās veselības jautājumiem. Grāmata “Viva la vagina!” (norvēģu val. “Gleden med skjeden”) apkopo atbildes uz jautājumiem, ko autorēm ik dienu uzdeva pacienti un bloga lasītāji. Šajā darbā ir vairāk nekā 250 atsauces uz dažādiem medicīnas pētījumiem un rakstiem, kas izklāstīto informāciju padara ticamu un loģisku. Vienlaikus šajā darbā izmantotā valoda nav ne pārlieku vienkārša ar vāverēm un krāniņiem leksikā, ne arī pārlieku sausa un medicīniski sarežģīta, es teiktu, ka valoda šajā grāmatā ir precīza.

Lai arī nosaukums šķiet izaicinošs un vēsta par grāmatu, kas būtu jāņem rokās tikai nobriedušām sievietēm pieklājīgā vecumā, tas drīzāk ir spilgts uzmanības piesaistīšanas elements, nevis norāde, ka grāmata jāliek 18+ plauktiņā. Man šķiet, ka pēc pilngadības būtu krietni par vēlu uzzināt daudz ko no tā, kas šajā grāmatā aprakstīts par sievietes fizioloģiju. Domāju šī grāmata būtu lieliska lasāmviela  gan pieaugušām sievietēm, kurām ir neatbildēti jautājumi par savu ķermeni, gan tām, kurām šķietami viss ir skaidrs un zināms, bet jo īpaši šo grāmatu vajadzētu lasīt pusaudzēm, kurām tikai sākas pubertāte un visas milzīgās pārmaiņas ķermenī vēl tikai sāk notikt. Patiesībā, ja tā padomā, arī daudziem vīriešiem noteikti nenāktu par skādi ielūkoties šīs grāmatas lapās un uzzināt vienu otru sīkumu, ko diez vai stāstīja 5.klases dalītajās veselības mācības stundās. Turklāt, kā paskaidro autores (arī ar ilustrācijām), sievietes klitoram un vīrieša penim ir daudz kā kopīga.

Viena nodaļa šajā grāmatā veltīta arī kontracepcijai, skaidrots, pēc kāda principa dažādi kontracepcijas veidi strādā, kā ietekmē ķermeni un kam ko būtu labāk lietot. Nevar nepamanīt autoru īpašo patikšanu uz hormonālo kontracepciju, atspēkojot plaši izplatītus uztraukumus un mītus par šo kontracepcijas veidu, atsaucoties uz dažādiem pētījumiem. Ļoti vērtīga bija tā informācija, kas izklāstīta mītu kliedēšanai par hormonālās kontracepcijas kaitīgumu. Man liels jaunums bija "nocebo" efekts (plaši aprakstīts sākot no 177.lpp.) jeb tas, ka cilvēkam novērojamas tās negatīvās zāļu blakusparādības, kuras viņš sagaida, un no kurām baidās. Ļoti izglītojošs bija statistikas skaidrojums nodaļās par kontracepciju, par absolūto risku un relatīvo risku un ko nozīmē ziņu virsrakstu frāzes par 80 procentu pieaugumu un saslimstību iespēju četrkāršošanos, šos virsrakstus pārtulkojot absolūtos skaitļos - cik sievietēm tad no simta būtu kaut kādas veselības problēmas, nelietojot hormonālo kontracepciju un cik sievietēm būtu to lietojot.

Vēl arī nodaļa par to, kas "lielos vilcienos un mazās lokomotīvēs" jāzina par dažādām nedienām vēderlejā, kad jāsāk uztraukties vairāk un kad lielam uztraukumam nav pamata. Jāpiebilst, ka jebkurā gadījumā drošākais būtu ar jautājumiem un uztraukumiem vērsties pie ārsta, nevis meklēt savas iespējamās saslimšanas simptomu skaidrojumus interneta forumos. 

Pati sevi pieskaitu pie tās sieviešu daļas, kurām it kā viss skaidrs un gan funkcionālus, gan dažādus nedienu jautājumus nekautrējos apspriest arī ar savu ārstu, arī man šī grāmata viesa dažu labu jaunumu un skaidrojumu, kā arī daudz ko izskaidroja saprotamāk jeb matemātiskās līdzībās runājot - par dažām lietām man bija skaidrs, kādam jābūt rezultātam, bet nebija skaidra uzdevuma atrisināšanas gaita. 

P.S. Kautrēšanos un neērtību par seksuālo veselību, manuprāt, labi parādīja kāds gadījums, kad šo grāmatu lasīju publiskā vietā  - ko padarīsi, ka laiks ir jāizmanto lietderīgi un grāmatu centos izlasīt pēc iespējas ātrāk, lai uzrakstītu atsauksmi. Grāmatu paķēru līdzi pastaigā ar bērnu uz rotaļlaukumu, kamēr viņš mierīgi cepa smilšu kūkas, lasīju grāmatu, kad dēls aizskrēja pie šūpolēm un lūdz pašūpot, gāju viņam līdzi, atstājot grāmatu uz soliņa ar vāku augšup. Spilgto vāku pamanīja divas citas mammas uz blakus soliņa, viņas saskatījās, pēc lūpām nolasīju, ka vienlaikus viena otrai pateica "par vagīnām" un sāka ķiķināt kā pusaudzes, vienlaikus kārtīgi nopētot arī grāmatas lasītāju - mani. Tagad smejoties domāju, ka varēja būt arī sliktāk - kāda aizspriedumaina mamma varēja pārprast,  sadusmoties un patriekt mani no rotaļlaukuma ar visu "pornogrāfisko izdevumu".

5%2Bstar.png

10 koncerti bezrūpīgai nedēļas nogalei brīvā dabā

Vasara jau ir pāri pusei, taču līksmība un svētku noskaņa nebeidzas. Ja vēl neesi to paspējis izdarīt, šajās brīvdienās ir īstais laiks nosvinēt dabas pilnbriedu ar kārtīgu koncertu vai diviem.

Gan jauni mākslinieki, gan jau latviešu sirdis iekarojušie mūziķi kāps uz skatuvēm visdažādākajās Latvijas malās ar savu labāko sniegumu. Un skatuves šoreiz atradīsies arī ūdenī! Tomēr, lai arī kurp Tu dotos, vasarīga sajūta ir garantēta. Tev tikai atliek izvēlēties no koncertu saraksta, ko izmeklējusi Kurp.es komanda.

Dzīres Kuldīgā

19.-21. jūlijā | no 10:00 | Kuldīgā No 19. līdz 21. jūlijam trīs dienu garumā ar daudzveidīgiem pasākumiem Kuldīgas ielās, parkos un laukumos norisināsies jau divdesmit ceturtās “Dzīres Kuldīgā”. Vieni no senākajiem pilsētas svētkiem Latvijā šogad būs jaunās skaņās – ar populārās grupa “Instrumenti” uzstāšanos, kā arī Kārļa Kazāka noskaņu vakaru un ārzemju māksliniekiem, kuri Latvijā iepriekš nav uzstājušies.

Fono Cēsis

19.-20. jūlijā | no 17:00 | FonoKlubā Gadskārtējais mūzikas festivāls “Fono Cēsis” norisināsies Cēsis 813 svinību laikā par “Smilšu laukumu” dēvētajā Uzvaras bulvārī 22. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šoreiz tas norisināsies divas dienas, paralēli izvēršot aktivitātes arī “Fonoklubā”. Tajā pulcēsies Latvijas labākie mūziķi, kuru sniegumu varēs baudīt pilnībā bez maksas.

Summer Sound Preparty ar Ozolu

19.jūlijā | 19:00 | Tallinas ielas kvartālā Šis būs pasākums gan tiem, kas nevar sagaidīt Summer Sound festivālu, gan arī tiem, kas šogad netiek, bet tik un tā vēlas izbaudīt festivāla atmosfēru. Iesildīšanās festivālam jau laicīgi - Summer Sound preparty urbānās noskaņās ar Ozolu Tallinas kvartālā 19. jūlijā. Vakara programmā būs arī ielu basketbola turnīrs un galda teniss.

Dzīvās mūzikas vakars ar “Pienvedēja piedzīvojumiem” Valmiermuižā

19. jūlijā | 19:00 | Valmiermuižas alus darītavā Roka dzīvās mūzikas vakarus Valmiermuižā 19. jūlijā noslēgs alternatīvā rokgrupa Pienvedēja Piedzīvojumi, kas šogad atzīmē 25 gadu jubileju un grupas jaunākais singls VISS KĀRTĪBĀ no jaunā albuma, kurš klajā nāks rudenī, jau nodots klausītāju vērtējumam. Šo gadu laikā grupas sastāvs nav mainījies un viņu skanējumu nevar sajaukt ar neko citu.

Gandrīz Dziesmusvētki Spīķeros

19. jūlijā | 20:00 | Spīķeru radošajā kvartālā ChoirUp ir kopdziedāšanas pasākumu cikls, kurš ik mēnesi apvieno visus dziedāt gribošos, gan koristus, gan klusos dungotājus un dušas solistus, lai pozitīvā gaisotnē ar foršiem cilvēkiem vienotos kopīgā dziesmā. Ir tieši gads pēc Dziesmusvētkiem, tāpēc ChoirUp šoreiz zem klajas debess ļoti īpašā lokācijā – Spīķeru radošajā kvartālā. Lai piedalītos ChoirUp, nav nepieciešams iepriekš gatavoties, zināt dziesmu vārdus, lasīt notis, vai būt pārliecinātam par savām balss spējām - galvenais ir labi pavadīt laiku.

Alises Jostes koncerts

19. jūlijā | 20:00 | Dēkainī Alises mūzika ir intīma, trausla un neviltota. Tie ir dziļi personiski stāsti, askētiskas muzikālās aranžijas un ēteriska balss, kas klausītāju ieved viņa paša iekšējā pasaulē, ļaujot uzelpot no ikdienas. Kopš muzikālās darbības sākuma Alise ir izdevusi divus studijas albumus. Plašāku uzmanību Alise izpelnījusies ar savu otro albumu "Hardships Are Ships" , kas pērn ticis apbalvots gan ar jaundibināto Austras balvu, gan Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvu kategorijā "Labākais dziesminieka albums".

Rahu The Fool. Jumta terases sezonas atklāšanas koncerts

19. jūlijā | 21:30 | Latgales vēstniecībā GORS GORS Jumta terases kino un mūzikas vakari jūlijā un augustā kļuvuši par rēzekniešu un pilsētas viesu iemīļotu vasaras tradīciju. Šogad Jumta terases sezonas atklāšanas koncertā spēlēs grupa “Rahu The Fool”, kas ir izveidota 2016. gada vasarā un spēlē mūziku, kas nāk no 20. gadsimta pirmās puses – tautas mūzika, blūzs, džezs, jūrnieku un karavīru dziesmas, kā arī šlāgeris tā visklasiskākajā izpratnē. Jūlijā un augustā GORĀ skatītājus gaidīs astoņi kino vakari, kurus piektdienās papildinās kāda muzikāla uzstāšanās.

Saulkrasti Jazz festivāls

līdz 20. jūlijam | 19:00 | Minhauzena Undā Saulkrastus jau varētu saukt par Latvijas džeza mājām. Tajā līdz pat sestdienas vēlam vakaram notiek Saulkrastu Džeza festivāls. Piektdien un sestdien uzstāsies profesionāli mākslinieki gan no Lietuvas, gan Izraēlas, Francijas un ASV. Pēc sestdienas programmas paredzēts arī koncerts "Jazz Art nakts", kas atradīsies Saulkrastu Meža parkā.

Dabas koncertzāle Līgatnē

20. jūlijā | 19:00 | pie Līgatnes pārceltuves Dabas koncertzāles 2019. gada varonis ir viendienīte (Ephemera vulgata). Parastā viendienīte ir ūdens kukainis, kura kāpuri dzīvo tikai tīrā ūdenī, galvenokārt tekošā, tādēļ arī šī gada koncertvietas izvēlētas upju tuvumos, šajā sestdienā – pie Līgatnes pārceltuves pār Gauju. Viendienītes mūžs ir no dažām stundām līdz 10 dienām, tomēr parasti tās nedzīvo ilgāk par vienu dienu, tāpēc šajā brīvdabas koncertā ģimenes varēs izbaudīt mirkļa burvību mūsu mūžā.

Liepāja Lake Music ar Pēteri Piku

21. jūlijā | 16:00 | Liepājas ezerā Romantiski muzikāla noskaņa Liepājas saulrietā – izbrauciens ar katamarānu vai plostu, iedvesmojoša dzīvā mūzika uz ūdens un tikai pozitīvas emocijas. Šī būs pavisam citāda romantika - neierastā laikā ar latviešu izcelsmes ģitāristu Pēteri Piku no Austrālijas. Pēteris ir lielisks mūziķis, kurš vienlaicīgi uz ģitāras spēlē kā basu, tā ritmu un melodiju. Amizanta personība, kas aizrauj ne tikai ar savu virtuozo spēli, bet arī ar asprātīgiem jokiem latviešu valodā austrāliešu akcentā.

 

Visus koncertus atrodi šeit: https://kurpes.lv/pasakumi/visi/muzika

 

 

 

Infografika: Nolaižas uz asteroīda

Japānas kosmosa zonde Hayabusa2 veiksmīgi nolaidusies uz attāla asteroīda. Tas dod cerību iegūt paraugus, kas sniegtu plašāku ieskatu Saules sistēmas evolūcijā.

Īslaicīgā nolaišanās ir otrā reize, kad zonde piezemējusies uz 300 miljonu kilometru no Zemes attālā asteroīda Rjūgū, kas japāņu valodā nozīmē ‘pūķa pils’.

Hayabusa2 misija sākta 2014. gada decembrī, un tās izmaksas sasniedz 30 miljardus jenu (245 miljonus eiro).

The post Infografika: Nolaižas uz asteroīda appeared first on IR.lv.

Paškānu pilskalns

J.Urtāns par pilskalnu

Paškānu pilskalna aerofoto. Foto: J.Urtāns

Subates Paškānu pilskalns atrodas pie pašas Daugavpils rajona robežas un ir nosaukts pēc Jēkabpils rajona Gārsenes pagasta Paškānu sādžas, no kuras pilskalns atrodas ap kilometru uz DA. Daugavpils rajona pusē pilskalnam tuvākās ir Upīšu mājas. Šķiet, ka pilskalns reģistrēts jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr nav uzmērīts un literatūrā nav plašāk aprakstīts.

Kā pilskalns tiek norādītas divieas kokiem apaugušas vietas strauta gravas malā. Pirmā vieta atrodas ap 300 m uz D-DR no Upīšu mājām un ir atsevišķs, norobežots, lapu kokiem apaudzis 15 līdz 17 m augsts kalns, kuru no vienas puses norobežo strauts, bet no otras puses ieskauj izteikta dabīga grava. Kalna neizlīdzinātās virsmas caurmērs ir 50 līdz 60 m. Otra vieta ir izcēlums, kas atrodas tā paša strauta malā – uz ZR no pirmās vietas, aiz dabīgas gravas. Šī zemes mēle ir stāva pret Z un D, bet citās pusēs tā saplūst ar apkārtni. Z nogāzē ap 4 un 5 m zem virsmas līmeņa ir it kā terase vai stāvinājums, kam šajā stāvākajā kalna daļā nebūtu nozīmes kā pilskalna nocietinājumam. Šo kalnu kādreiz saukuši par Āpšu kalnu. Ne vienā, ne otrā vietā kultūrslānis nav konstatēts, un nevienai no vietām nav raksturīgu pilskalna pazīmju, vienīgi stipra ir pilskalna nosaukuma tradīcija. Nosaukumu “Bārenes pilskalns” mūsdienās nelieto.

Paškānu pilskalna reljefs

Iespējams, ka šī vieta, kas nosaukta par pilskalnu, – 1,5 verstis no Kalniškroga – reģistrēta jau pirms Otrā pasaules kara. Ziņojumā, kas glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas arhīvā, teikts, ka pilskalnā kādreiz upurēts un tajā atrod ar oglēm sajauktu mālu. Paškānu Bērzkalnos, netālu no Paškānu pilskalna, E. Šnores vadībā 1976. gadā tika izpētīts senkapu uzkalniņš ar I g.t.p.m.ē. un m.ē. 6.-8.gs. apbedījumiem.

Šnore, 1977; Urtāns, 2001, 47-49.

Atrašanās vieta

Koordinātas: 56.101649,25.848539

Waze Google Map Here WeGo Sygic Car Navigation

codepeople-post-map require JavaScript

Statuss

Ekonomikas institūts brīdina par Īrijas ekonomikas pārkaršanu

Ekonomisko pētījumu institūts Nevin Economic Research Institute (NERI) brīdinājis, ka Īrijas ekonomika ir uz pārkaršanas robežas, raksta RTE. Ekonomikas ideju ģenerators uzskata, ka Brexit ir galvenais risks, ar ko šobrīd saskaras Īrijas ekonomika. Savā 2019. gada vasaras ekonomikas apskatā NERI prognozē, ka ekonomikas izaugsme Īrijas Republikā šogad būs augstāka, nekā iepriekš prognozēts, pieņemot, ka notiks [...]

Klau, cikos mums jāizbrauc uz Klaipēdu?

Nākamajā rītā mums gribas romantiku, aizejam divatā uz kafejnīcu Laiva iepazīties ar turienes bagetēm. Bagetes ir diezgan lielas un sātīgas (mm, tagad es zināšu, ka kamambērs ar rukolu un saulē kaltētiem tomātiem ir laba kombinācija), kafija ir daudz labāka kā benzīntankā, un J. kaut kur ir izlasījis, ka te ir bijusi aptieka. Pēc brokastīm satiekam draudzeni un ejam uz molu. Pa ceļam iegriežamies jūras rotu veikaliņā, kur pārdod sienas dekorus no spektrā sakārtotiem, krāsainiem, jūras nogludinātiem stikliņiem. Pie izejas uz pludmali ir neliels skatu tornītis. Draudzene saka, ka tas ir kādreiz bijis meteoroloģisko novērojumu tornis. Es uzrāpjos augšā un veicu meteroloģisku novērojumu: pūš vējš, daudz un stipri. Tornis nav augstu, bet pārredzēt ļauj diezgan plašu pludmales gabalu. Te esot arī Latvijas sērfotāju un vējadēļotāju paradīze.

Uzrāpjamies uz mola. Sākums ir traks – mols ir šaurs un ļoti nelīdzens šajā vietā. Pēc nesenās restaurācijas tā tālais gals jūrā ir nobetonēts gluds kā galds, un bāka galā arī tāda skaista un oranža. Mola galā ir skaisti, lecoši viļņi, kas šļācas man virsū tad, kas paslēpjas, kad gribu fotogrāfēt, un uzmetas man virsū, kad uzgriežu muguru. Ejam atpakaļ, tas nezkāpēc ir daudz vieglāk.

Būtu tā kā jābrauc uz Klaipēdas pusi. Draudzene ierosina, ka vēl mēs varam uzmest aci vietai, kur Pāvilostas upe Saka satek no divām mazākām upēm, un pa ceļam vēl uzmest aci Upesmuižas parkam. Labi, tas nav daudz, daram tā.

Upesmuižas parks ir bijis sastādīts ap ļoti īstermiņā eksistējušu muižu – 19. gs. beigās uzceltā ēka jau 1905. gadā nodedzināta, turklāt vismaz plakāts šajā grēkā vaino kaimiņu pagasta iedzīvotājus. Parkā ir estrāde un trošu tilts pāri Sakas upei uz bijušo slimnīcu. Tilts, protams, līgojas un liek domāt par jūrasslimību. Mēs tomēr paliekam šajā pusē un mūs izved pa romantisku taku pa krauju virs upes krasta. Takai upes krastā sastādīti skaisti, vienādi koki, lai gan viens laika gaitā ir izšķiebies. Takas galā ir bijusī muižas vieta, no kuras palikuši brikšņi un muižas kāpnes. Kāpnes ved tieši uz upi, tās ir platas un gaišas, taču tām trūkst vairāku pakāpienu. Daudz pakāpienu. Blakus ir stends ar muižas fotogrāfiju. Jāa, es redzu, tā ir bijusi skaista vieta kādreiz. Gan raugoties no muižas uz upi, gan no upes uz muižu.

Braucot uz Sakas izteku nonākam pie Lejassakas baznīcas.
– Tagad te vajadzētu pa kreisi. … … Kur tu brauc? Apgriezties?
– Nu tu teici – pa kreisi.
– Šis nav pa kreisi!
– Ā, tas bija tas otrs pa kreisi uz pilnīgi otru pusi? Vajadzēja teikt ātrāk.
Nu tā notiek kompānijās, kur visi reizēm jauc puses un visi cenšas to slēpt, lai izskatītos sociāli pieņemamāk.

Beigās Brīnums paliek pie baznīcas. Baznīca esot slavena ar to, ka pie griestiem piekārta laiva, bet mēs to neredzam, jo nokautrējamies – vārti ir aizbultēti, tos var atvērt, bet mums šķiet, ka droši vien tur nav domāts tagad līst.

Eja uz Sakas sateku ved cauri vienam gandrīzpagalmam, kurā uzkrājušās tādas pagājušo gadsimtu liecības kā zīme “vēlēšanu iecirknis” un “PSRS valsts krājkase”. Meklētā sateka nav tālu. Mēs atrodam diezgan labu skatu, kur var redzēt, gan Saku, gan Tebru, gan Drubi. Godīgi sakot, mums nav īsti skaidrs, kura ir kura. Maniem biedri sajūsminās par to, ka upē ir ne tikai dzeltenās ūdensrozes, bet arī baltās. Es vienlaicīgi mēģinu fotogrāfēt, turēties un pārāk nenobīties, jo mēs atkal stāvam uz trošu tilta. Patiesībā tas ir diezgan normāls, plats tilts, analītiski skatoties, panikai nav pamata, bet man, acīmredzot, ir vienkārši bail no trošu tiltiem, ar pamatu vai bez. Otrā pusē viegli bruģēta taciņa ved uz dievsvienzinkurieni – OSM (atvērtajā kartē) ir sazīmēts daudz taku, bet šīs te nav, tā pat kā tilta – un mēs nolemjam neturpināt tālāk. Draudzene norāda, ka blakus ir interesantums – palieņu pļavu biotops, jo, re, te plašā laukumā aug vilkvāles.
– Vai, ja es iešu pakaļ tādai vālei, man būs slapjas kājas?
– Ne tikai. Viņām vajag kārtīgu ūdeni, nevis tikai mitru augsni.
Tā nu es neeju. Tā vietā mēs šķērsojam vēl reiz ļodzīgo tiltiņu un atgriežamies. Līdz Klaipēdai Vāze sola 2,5h braukšanas un ir jau kārtīgs dienas vidus. Ir laiks.

Starp citu, tā nebija taisnība. Vāze nezināja, ka starp Pāvilostu un Liepāju ir pamatīgs ceļa remonts.

Kati Hiekapelto “Tumsa”

TumsaKati Hiekapelto detektīvromāna “Tumsa”  galvenā varone Anna Fekete savu atvaļinājumu bija iedomājusies pavisam mierīgu. Cik nu mierīgs tas var būt tādā Balkānu pilsētiņā, kuras iedzīvotāju temperaments ir tikpat atšķirīgs kā viņu tautība. Serbi, ungāri, čigāni, mafijas garā roka, kontrabanda un daudz citu lietu, kas Somijā, kur Anna strādā par policisti, nebūtu iedomājamas. Un tad vēl nepārtrauktie jautājumi par to kā viņai klājas… Šķiet, ikviens, kas kaut nedaudz pazinis viņas tēvu un ģimeni, uzskata par savu pienākumu viņai to pajautāt. Ar to, protams, ir par maz, jo jau pirmajā vakarā, kad Anna ierodas dzimtajā pilsētiņā, viņai tiek nozagta somiņa ar viņas dokumentiem. Iespējams tas būtu tāds sīkums, ko varētu atrisināt vietējā policija, ja vien… ja vien somiņas zaglis nākamajā rītā netiktu atrasts miris. Taču vietējā policija nešķiet pārāk ieinteresēta, lai atklātu mirušā nāves apstākļus un Anna uzsāk izmeklēšanu uz savu galvu, kas gluži neviļus aizved līdz seniem notikumiem, kas reiz izdzēsa Annas tēva dzīvību. Annai nākas iepazīt pagātni, kas tik ilgi no viņas rūpīgi slēpta.

Vai vēlaties kļūt par aizraujošas izmeklēšanas liecinieku? Izbaudīt Balkānu pilsētiņas krāšņo temperamentu? Atklāt noslēpumus un piedzīvot nevienu vien pārsteigumu? Tad somu rakstnieces Kati Hiekapelto romāns “Tumsa” būs īstā lasāmviela.

Neesmu lasījusi abas šīs autores iepriekšējās grāmatas par policijas izmeklētāju Annu Feketi, bet šī grāmata man šķita aizraujoša un tieši piemērota karstajām vasaras dienām pirms “zaļās ziemas” iestāšanās jūlijā. Šķita, ka pat ar katru ādas poru sajūtu Balkānu tveici. Raitais sižets neļāva ne mirkli atslābt un jāsaka, grāmatu izlasīju vienā rāvienā. Tikai divas stundas un autobuss maršrutā Talsi-Rīga.

Ļoti patika autores atainotais tēlu kolorīts un jā… jāsaka, ka gala iznākums mani pārsteidza. Kā vienmēr atrisinājums deguna priekšā,  bet tu, kā to nemani tā nemani, un kad nu tev to iebaro bezmaz vai ar karotīti, spēj tikai iesaukties: Ak, jā! Patiešām! Tas vien liecina, ka Kati Hiekapelto ir vajadzīgai ķēriens un prasmes, kas nepieciešamas, lai uzrakstītu labu un aizraujošu detektīvu. Un tad vēl tas nelāgais niķis, atstāt nedaudz atrisušu pavedienu un kādu nākotnes notikumu, kuru noteikti nāksies atklāt izmeklētājai Annai. Tikai tā vien šķiet, ka nākotnē viņai būs jāsadzen pēdas pašai sev, vai personai, kas nopirkusi viņas identitāti.

PČ taku skriešanā (Jānis Kūms)

Latvijas izlase atklāšanas parādē ar MINT print sarūpētām parādes formām.

Latvijas izlase atklāšanas parādē ar MINT print sarūpētām parādes formām.

Pagājis nedaudz vairāk kā mēnesis pēc mana šī gada svarīgākā starta. Laiks uzlikt kaut ko arī uz papīra, lai no pieļautajām kļūdām varētu mācīties uz priekšdienām.

Lasīt tālāk PČ taku skriešanā (Jānis Kūms)

25.jūlijā - transportlīdzekļu svētīšana

25.jūlijs ir svētā Jēkaba svētku diena, bet arī tradicionāli svētā Kristofora piemiņas diena.
Svētais Kristofors ir visu ceļotāju aizbildnis. Tādēļ viņa piemiņas dienā, Rīgas Kristus Karaļa draudzē Rīgā, Meža prospektā 86, 25.jūlijā pēc svētajām Misēm 9.00 un 18.30, tiks pasvētīti visa veida transporta līdzekļi:

velosipēdi, skrejriteņi, elektroskūteri, zirgu pajūgi, mopēdi, motocikli, kvadracikli, automašīnas, autobusi, vilcieni, lidmašīnas, u.c.

Vakariņas

A. – Te nu tev bija "Lido"! More like lido uz tualeti fiksi!

Folkreiss/Autokross: Folkreisā haoss, krosā Plētiens grauž Kļaviņa pārsvaru

Folkreisa Vasaras sezona ar trim aizvadītiem posmiem ir tieši pusē, bet Krosa komisijas kausa izcīņa finiša taisnē – no astoņiem posmiem palikuši vien tikai divi. Kas kopvērtējumos? Folkreiss darbojas savā stilā – trīs posmi, trīs dažādi uzvarētāji (Smiltenē Miks Gabrāns, Priekulē Māris Zālītis, Pilskalnos Sandris Vigulis), bet neviens no viņiem nav kopvērtējuma pirmajās divās vietās.  Lasīt visu

DUS Pārdevējs – Nakts atlase

Darba devējs: KOOL Latvija, SIA

Darba līguma veids: Darbs maiņās

Atrašanās vieta: Rīga

Rukolas pesto

P7182865.JPG

Nesen gatavoju ķiploku ziedkātu pesto. Ķiploki jau izauguši, bet dārzā netrūkst arī citu zaļumu. Nosaucu šo par rukolas pesto, lai gan sastāvdaļu tajā daudz vairāk. 

P7182864.JPG

No zaļumiem ņemu- rukolu, pētersīļus, izejot caur dārzu, noplūcu arī pa kādai piparmētrai un citam garš' vai smarž' augam. Bet tā nedaudz, lai nenomāc galveno sastāvdaļu- rukolu. 

Klāt pievienoju kā parasti- kādu cieto sieru, riekstus, olīveļļu, kaltētu čili, ķiploka daiviņas, sāli.  Visas sastāvdaļas ir variējamas un aizstājamas.  Šoreiz sastāvā arī grauzdēti zemesrieksti, kas piešķir savu garšas niansi. 

P7182863.JPG

Visas sastāvdaļas ievietoju virtuves kombaina smalcinātājā un tad tik smalcinu un ik pa laikam pagaršoju. Visbiežāk pievienoju papildus olīveļļu. Ar sāli jāuzmanās, ja masā ir jau sālītas sastāvdaļas, piem., siers jau noteikti ir ar sāli, šoreiz arī rieksti nedaudz... 

Lai labi garšo!