Uz Zemes dzīvo tikai 600 miljoni cilvēki?

Jau sirmā senatnē praktiski visas tautas zināja par to, ka eksistē paralēlās realitātes. Šīs zinātnes atspoguļojās šo tautu kosmogonijā, kosmoloģijā un mitoloģijā. Priekšstati par dažādām realitātēm, kur dzīvo citādas radības, kā arī par to realitāti kurp aiziet cilvēku dvēseles pēc fiziskā ķermeņa nāves, eksistē praktiski visas reliģijās. Pat racionālā zinātne ir cieši pietuvojusies daudzu dimensiju Visumam, kas sastāv no dažādām paralēlām pasaulēm.

Viens no tādiem paralēlo pasauļu „anomālās” darbības pētniekiem ir krievu fiziķis, zinātniski-pētnieciskā centra „ENIO” direktors V. Rogožkins. [http://eniology.org/home.html] Kā viņš to komentē: „Visa cilvēce dzīvo maldos par to, it kā mēs atrodamies trīsdimensiju telpā. Īstenībā mēs atrodamies daudzdimensiju pasaulē un šo daudzdimensiju pasauli mēs uztveram kā 3,14. Kur 3 ir garums, platums, augstums, bet 0,14 – tas ir laiks, laika konstante, tas ir, tas, uz kādu laiku cilvēks spēj uztvert pagātni vai nākotni.

Zebra

Kontekstam šī ziņa.

Zebra_usakovs

 

 

 

Manas pārdomas par insultu Latvijā

logo-1-large.png

Ko un kā darīt pēc tam, kad pacients smagā stāvoklī tiek izrakstīts no slimnīcas, jeb sakariem un naudai ir liela nozīme, jeb ko darīt tiem, kam nav ne naudas, ne sakaru? Atbilde vienkārša — jānomirst.

Pec statistikas datiem Latvijā katru dienu apmēram 26 cilvēki saslimst ar insultu jeb, vienkārši sakot, asins izplūdumu galvā (šajos datos ietilpst tikai tie, kuri nonāk slimnīcu stacionāros, šeit nav uzskaitīti tie, kuri no insulta mirst mājās.)

Insultam ir dažādas smaguma pakāpes — no pavisam viegla līdz nāvējošam. Manai mammai bija ļoti smags insults 2016. gada janvāra sākumā. Pēkšņi visa mūsu ģimenes dzīve sagriezās ar kājām gaisā. Vīrs un bērni palika otrajā plānā, jo priekšplānā izvirzījās mammas cīņa par dzīvību. Pirmkārt, jāsaka ļoti liels paldies Gaiļezera slimnīcai, kur ārsti, medicīniskā aprūpe un rehabilitācija bija augstā līmenī. Bet visiem insulta, kā arī smagu traumu pārcietušiem pacientiem pienāk brīdis, kad jāizrakstās no slimnīcas, jo ārsti savu ir paveikuši un būtu jāsākas garam rehabilitācijas procesam. Bet tālāk viss gulstas uz radinieku pleciem. Nekāda informācija ar iespējamajiem variantiem pie izrakstīšanas netiek dota.

Neskaidrība. Ko darīsim tālāk? Skaidrs, ka mammai ir vajadzīga 24 stundu medicīniskā aprūpe, kā arī rehabilitācijas turpināšana. Pirmais — ķeros klāt internetam un mēģinu atrast kaut ko uz frāzi "insulta rehabilitācija". Visvairāk informācijas atrodu portālā "Cālis.lv", kur cilvēki dalās savā personīgajā pieredzē. Vispār informācijas ir ļoti maz. Atrodu, ka ir rehabilitācija Līgatnē un Vaivaros, sazinos, bet saprotu, ka mammas stāvoklis ir "par smagu" abām iestādēm, ka mums jāmeklē vieta, kur ir ļoti laba aprūpe, arī ikdienas fizikālā terapija, darbs ar logopēdu. Kā izrādās, šāds starpposms reāli nav atrodams: ir vai nu rehabilitācijas iestādes kā Vaivari, kur pacientam jau cītīgi jādarbojas līdzi, vai arī sociālās aprūpes iestādes, kur, sauksim lietas īstajos vārdos, cilvēks ir aizvests nomirt. Un šeit jāsaprot arī tas, ka insulti notiek arī gados jauniem cilvēkiem, ka ir dažāda vecuma cilvēki pēc smagām traumām vai avārijām, kuriem arī ir nepieciešams tieši šis starpposms starp slimnīcu un aktīvo rehabilitāciju, — kuriem ir vajadzīga 24 stundu medicīniskā aprūpe + fizikālā terapija. Pašreiz Latvijā ir situācija, ka šāda starpposma reāli nav un sanāk tā, ka kādam no piederīgajiem ir jāaiziet no aktīva darba un jāuzņemas pilna aprūpe par radinieku. Vai arī kādam jāpelna tik daudz, lai varētu apmaksāt 24 stundu medicīnisko aprūpi mājās vai aprūpes namos.

Pirms izrakstīšanas no slimnīcas (marta sākumā) ejam runāt ar sociālo darbinieci. Viņa min Rīgas 1. slimnīcu, uz turieni aizejot visvairāk, tiek minēts arī kaut kas Iecavā. Tā arī visa informācija no slimnīcas puses. Visur ir lielas rindas, 1. slimnīcā jau kopš decembra. Sākas stress — ko lai dara, kur lai iet. Caur paziņām izdodas vietu atrast 1. slimnīcas teritorijā esošajā privātajā aprūpes centrā "Mentamed". Kamēr nododu dokumentus, vadītājas kabinetā katras 5 minūtes iezvanās telefonas, uz ko viņai ir viena atbilde: "Nē, pagaidām vietu nav. Mest ņetu. Vietu nav." Saprotu, ka telefona otrā galā katru dienu ir desmitiem izmisušu radinieku. Esam laimīgi, ka vismaz ir vieta, bet tālāk sākas realitāte. Cena ir 20 eiro diennaktī (600 eiro mēnesī) un tajā ietilpst tikai aprūpe. Gaiļezera 16. nodaļā gulošos slimniekus, lai nerastos izgulējumi, groza katras divas stundas un arī vienreiz naktī, šeit jāpierod pie cita grafika... Viss, kas slimniekam nepieciešams, jānes pašiem. Šķidrais ēdamais Nutrisons, ko baro caur zondi, dienā izmaksā 10,24 eiro + vienreizēja zonde 4,75 eiro. Aptiekā pajautāju, vai, ja pērk vairākas pakas, piemēram, 30 dienām, kas iznāk 450 eiro, nevar dabūt atlaidi, pajautāju arī, vai valsts neapmaksā kādu daļu. Nē, atlaidi nevar dabūt, un arī valsts neko neapmaksā, jo tas nav dzīvībai bīstams stāvoklis. Pie sevis gan nodomāju, ka ja nedotu to Nutrisonu, patiesībā cilvēks gan varētu nomirt. Par visām pārējām higiēnas precēm vēl sanāk apmēram 50 eiro sākumam. Nākamā rītā eju iepazīties ar dakteri, saku: "Labrīt, dakterīt, gribēju iepazīties, mēs mammu vakar atvedām." — "Mammas, mammas, es jau visas mammas apskatīju. Viss ir izdarīts, nu kura bija jūsējā?". Turpinājumā klausos, ka nekādas īpašas lietas mēs vienam pacientam nevaram veltīt, arī nekādas profilaktiskas vēnu zeķes nevaram vakaros vilkt nost un no rītiem vilkt atkal kājās, ka viss tas, kas tur ekstra sarakstīts slimnīcas izrakstā, ko vajadzētu turpināt darīt, uz viņiem neattiecas, ka tas viss ir uz mums pašiem individuāli, jo viņi var nodrošināt tikai primāro apkopi. Sajutos kā skolā pie ļoti stingras skolotājas, bet arī saprotu, ka man jābūt pateicīgai, ka vispār tik smags pacients ir šinī iestādē uzņemts. Saprotu arī to, ka no vienas medmāsas un četru cilvēku palīgpersonāla uz 53 cilvēkiem neko vairāk par minimālu aprūpi sagaidīt nevar un negribētos jau arī vainot "grēkā" pieķertās sanitāres, kuras tikai ieraksta, ka pacients pagrozīts, bet īstenībā jau 16 stundas no vietas guļ vienā un tajā pašā pozā. Tā jau ir sistēmas problēma — ka nav noteikts, vai arī, ja ir noteikts, tad ir pārvērtēts, cik būtu minimālais personāls vajadzīgs uz 53 gultām, lai pacienti saņemtu cilvēku cienīgu aprūpi.

Rehabilitācija. Tā kā mums no slimnīcas ir nosūtījums tālāk turpināt rehabilitāciju 3—5 reizes nedēļā fizioterapija, 3—5 rezies nedēļā logopēds, cenšos noskaidrot, kā es varētu dabūt šos pakalpojumus. Ir valsts apmaksāti pakalpojumi pacienta dzīves vietā, šai iestādei ir noslēgts līgums ar kaut ko, un man iedod vārdu, kam zvanīt, zvanu, bet fizioterapeits ir ļoti noslogots un uz centru var tikt tikai reizi nedēļā. Jāmeklē tālāk. Skatos internetā — 1. slimnīcā ir Rehabilitācijas nodaļa. Izlasu: ir daudz fizioterapeitu, ir logopēds, utt., tieši tas, kas mums vajadzīgs. Zvanu, jautāju, vai varētu fizioterapeits atnākt pie mammas vienu reizi dienā. "Nē, mēs tādus pakalpojumus nesniedzam, var pie mums nākt vingrot, bet mēs pie pacienta neejam". Es saku, ka tas ir tikai pāris soļu attālumā, man atbild, ka saprotiet, mums nav tāda pakalpojuma, es nevaru tādu pakalpojumu noformēt. Noprasu, kam pieder šī rehabilitācijas nodaļa. — "Rīgas pašvaldībai". Nodomāju, esmu ar mieru maksāt, cik jāmaksā un, ka šī būtu tik perfekta sadarbība ar divām sociālajām nodaļām, kas atrodas slimnīcas teritorijā, bet diemžēl tā nav. Saprotu, ka man pašai jāmeklē fizioterapeits caur paziņām, kam man personīgi jāmaksā 20 eiro stundā uz rokas. Tas būtu nedēļā 100, mēnesī kopā — 400 eiro. Nu jau esmu tikusi līdz 1500 eiro mēnesī. Bet saprotu arī to, ka šī nav īstā vieta mammai, un ka man pēc iespējas ātrāk jāmeklē kaut kas piemērotāks. Vakarā galva griežas un ir ļoti, ļoti žēl mammas, ka es nespēju palīdzēt, bet — nav ko čīkstēt, jāmeklē tālāk. Ir jau varianti, — internetā izlasu par "Bikur Holim", ka tur arī ir rehabilitācija uz vietas, kā arī braukšu uz Biķernieku privāto nodaļu, kura domāta tieši insultu pārcietušajiem. Starp citu, mājas lapās viss ir ļoti skaisti aprakstīts, bet aizbraucot realitātē...

Aizbraucu uz "Bikur Holim". Istabiņas, kurās ir divas gultas, maksā 30 eiro, bet istabiņa ir kā pēckara istabiņa — nekas daudz nav mainījies kopš padomju laikiem, katra rehabilitācijas stunda — 8 eiro. Bet ātri mūku no turienes prom, jo saprotu, ka es nekad mūžā pati tur negribētu nonākt (šeit kopā ar ēdamo un rehabilitāciju arī sanāktu 1500 eiro mēnesī). 

Tālāk braucu uz Biķerniekiem, uz privāto nodaļu. Pēc sarunas ar dakteri saprotu, ka, lai arī cik sāpīgi dārga atrašanās šeit nebūtu (vidēji 150 eiro diennakts, kurā iekļauts viss, ieskaitot rehabilitāciju, ārstu konstultācijas, aprūpe, grozīšana ik pēc divām stundām), šī ir vienīgā vieta, kura sniegs to, kas mammai ir nepieciešams, medicīniskā aprūpe + rehabilitācija. Jo, kā pasaules statistika pierāda — pirmajos sešos mēnešos pēc insulta, ja cilvēks pēc tā ir izdzīvojis, ir kritiski svarīgi veikt aktīvu rehabilitāciju, lai cilvēks nepaliktu "uz gultas", kad ir jādara viss iespējamais, bet to, ka vienkāršs Latvijas iedzīvotājs to varētu veikt, nav saprotams.

Braucu un domāju: 3900 eiro mēnesī... Bet saprotu arī to, ka tā ir vienīgā iespēja, jo cita alternatīva šai nodaļai Latvijā nav, vismaz es nezinu par tādu, bet zinu tikai to, ka ja ar mani kaut kas notiktu, mana mamma atdotu visu, kas viņai ir. 

Vēl ir runa arī par rehabilitācijas ciklu Siguldas slimnīcā, bet saprotam, ka arī šīs 10 dienas šajā brīdī neko nedos. Kopīgā ģimenes apspriedē nolemjam pirmdien mammu pārvest uz Biķerniekiem. Kā teica dakteris: "Šis ir maratons un pie tam ļoti dārgs maratons", un kas to lai zina, kurā kilometrā mēs tagad esam. 

Vēl aizbraucu uz Dzintaru Melodiju, kas atrodas netālu no "Spices". Tas ir francūžiem piederošs "senior living". Skaists, tīrs, jauns, vienvietīgi vai divvietīgi numuriņi, parunājos ar ļoti jauku un atsaucīgu direktoru, arī cenas normālas, un nekas no higiēnas precēm pašiem nav jānes kā citās iestādēs. Cena — 38 eiro diennaktī (1140 eiro par dzīvošanu, ēdamo Nutrisonu, iespējams, varētu dabūt par vairumtirdzniecības cenām 250 eiro + rehabilitācija — kopā arī būs pie 1500 eiro). Vienīgā nelaime, ka šeit būtībā ir tikai apkopšana, — ja vēlamies fizioterapiju, tad tas pašiem jāgādā klāt...

Mēnesi esot Biķernieku privātajā nodaļā, attieksme ir ļoti laba, ārsts ir uz vietas, tiek izārstēta pneimonija, vienreiz dienā nāk fizioterapeits, logopēds un ergoterapeits, bet tomēr sajūta ir tāda, ka pārmaksājam, jo būtībā notiek "dārga" slimnieka kopšana. Eju palūgt dakterim, lai māsiņas vairāk parūpējas par mutes higiēnu, bet pēc sarunas saprotu, ka šīs "dārgās nodaļas" māsiņām maksā tikpat, cik māsiņām parastā nodaļā. Tā ka neko "īpašāku" es prasīt arī nevaru. Visa lielā nauda, ko mēs maksājam, aiziet Austrumu slimnīcas lielajā kasē...

Domājam, ko darīt tālāk. Siguldas slimnīcas rehabilitācijas nodaļa neatstāj iespaidu, ka mēs paši tur kādreiz gribētu nonākt — telpas neremontētas, tumšas. Izmaksas šādas: istabiņa 45 eiro (par paaugstināta komforta istabiņu jāpiemaksā vēl 30 eiro), par rehabilitāciju vidēji 22 eiro dienā. Kopā 26 dienām izmaksas būtu 1741 eiro + Nutrisons, kopā sanāk 2192 eiro + vēl higiēnas preces. Braucam tālāk uz Līgatnes rehabilitāciju. Beidzot ir sajūta, ka tur ir "īstā aura", arī rehabilitācijas intensitāte mums šķiet pieņemama (izmaksas pēc insulta pacientiem 26 diennaktīm 1347 eiro + Nutrisons = 1797 eiro + higiēnas preces). Kāds vēl iesaka aizbraukt uz Mežciema pansionātu, kur man parāda pēc cigaretēm smirdošu divu cilvēku istabiņu un vēl aizbraucu uz Berģos esošajiem "Ezerkrastiem", kur nokļūstu laikā, kad iedzīvotāji gaidīja savu kārtu uz pusdienām, kādi 100 cilvēki. Grūti aprakstīt to skatu, bet tālāk es negāju, jo sapratu — ja man būtu jāapmeklē slimnieks šeit katru dienu, man pašai morāli ļoti grīuti to visu redzēt. 

Vēl paralēli sākām kārtot 1. grupas invaliditāti (piemaksa 213 eiro mēnesī) caur ģimenes ārsti. Lēnām caur internetu un paziņām uzzinu arī par sociālo palīdzību, kas būtu iespējama, piemēram, speciālas gultas iegāde utt. Pati eju uz sociālo nodaļu, kur arī man neviens neiedod lapiņu, kur būtu soli pa solim uzrakstīts, kas mammai pienākas. Pati internetā biju izlasījusi dažādus variantus, par kuriem tad arī uzdevu jautājumus un saņēmu atbildes. Invaliditātes grupa it kā pienākoties tikai pēc pirmajiem 6 mēnešiem pēc insulta, kam būtībā nav nekāda pamatojuma, ja cilvēks ir paralizēts jau kopš paša sākuma. Un vēl aizmirsu pieminēt muļķīgo staigāšanu pie ģimenes ārstes, kurai ar šo visu saslimšanu vispār nav nekādas darīšanas — ne viņa mammu ir ārstējusi visus šos mēnešus, ne viņa viņu ir redzējusi, un stiept papīrus uz viņas kabinetu, dāvināt šokolādes kastes, lai gluži nebūtu katru reizi jāstāv rindā, ir pilnīgi bezjēdzīgi un nevajadzīgi visa šinī procesā, bet tieši ģimenes ārsts ir tas, kas var kārtot invaliditāti, utt. Manā uztverē ar izrakstu no Gaiļezera slimnīcas par pacienta paralīzi pilnīgi pietiktu, lai momentā piešķirtu invaliditātes grupu.

Kopumā ejot cauri šim procesam man bija sajūta, ka mamma ir pirmā Latvijā, kurai bijis insults, jo viss man bija jāmeklē pašai ar interneta un draugu palīdzību. Ļoti gaidīju, ka kāds mani Gaiļezerā nosēdinās un iedos bukletus ar visiem iespējamajiem rehabilitācijas un aprūpes centriem, ar to cenām un piedāvājumu klāstu. Ka kāds ar mani izrunāsies par iespējamām opcijām pēc insulta, ko un kā vislabāk mūsu variantā vajadzētu darīt un kā vislabāk būtu pacientam. Ka kāds pastāstītu arī par iespējamo valsts palīdzību, ka kāds izstāstītu, vai ir pieejama kāda palīdzība no sociālā dienesta. Tieši meklējot visas šīs iespējas, es esmu patērējusi ļoti daudz laika. 7500 cilvēku radinieki iet šim procesam cauri katru gadu, un nevienam ar insulta slimniekiem strādājošajiem nav ienācis prātā izdot bukletu "Solis pa solim pēc insulta", kur viss būtu skaidri un gaiši aprakstīts un iedots līdzi katram pacientam, kurš izrakstās no slimnīcas. Cik daudz tas ietaupītu naudu valstij, jo laikā, kad radinieki kaut ko izmisīgi cenšas sameklēt internetā, tie varētu turpināt strādāt savā profesijā. 

Tātad, secinājums ir viens: lai nelaimē nokļuvusī ģimene tiktu pie visvienkāršākās aprūpes + ja vēl ir vajadzīgs speciālais šķidrais ēdamais (tas ļoti visu sadārdzina) + rehabilitācija, tad mēnesī jārēķinās ar apmēram 1500 eiro lieliem izdevumiem. Bet arī šajā gadījumā ģimenei jābūt ļoti iesaistītai, jo pašiem jāmeklē fizioterapeiti un logopēdi un viss jākoordinē.

Šim jautājumam būtu jābūt ļoti aktuālam, jo dienā Latvijā ar insultu saslimst apmēram 26 cilvēki un, ja pieņem, ka trešdaļa nomirst, bet trešdaļa visu mūžu paliek kopjama, tad jautājums kur un kā lai ģimenes tiek pie šādiem līdzekļiem. Ja tādu nav, slimnieks tiek pārvests mājās, bez rehabilitācijas, bez jebkādām cerībām uzlabot stāvokli, radinieki tiek atrauti no esošajiem darbiem, vai arī slimnieks tiek ielikts vienā no valsts pansionātiem, kas būtībā nozīmē, ka cilvēks ir norakstīts. Insults vienā mirklī padara pieaugušus cilvēkus par jaundzimušiem bērniem, kuriem jāmācās viss no sākuma — gan runāt, gan staigāt. Bērnudārzos ir mazas grupiņas, tur ir audzinātājas un auklītes, valsts dārziņš maksā ap 30 eiro mēnesī, privātais ap 300 eiro mēnesī, bet šeit insulta rehabilitācijai un pacienta apkopšanai ir nepieciešami vismaz 1000 eiro mēnesī. Lasot statistiku rodas jautājums, kāpēc Latvijā ir 2,5 reizes augstāka mirstība ar insultu nekā vidēji Eiropas Savienībā — attiecīgi 124 mirušie uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā, pret 50 mirušajiem uz 100 000 iedzīvotāju ES.

Vai tas nav tāpec, ka mums nav pieejama tik kritiski svarīgā rehabilitācija, kas ir nepieciešama tieši pirmajos 3—6 mēnešus? Vai mēs pāragri nenorakstām ar insultu saslimušos, sakot, ka tur jau nekas nebūs? Kā būtu, ja pēc izrakstīšanas no slimnīcas, nākamais etaps būtu stacionārā, kur ir medicīniskā aprūpe kopā ar rehabilitāciju, bet ar iespēju tur palikt vismaz 2 mēnešus? Vai esošie rehabilitācijas 10—15 dienu cikli Vaivaros, Sigulda un Līgatne, nav par īsiem un jautājums, cik cilvēkiem tie pieejami un cik garas ir rindas uz tiem? Vai, ja insults skar arvien vairāk gados jaunus cilvēkus, šai problēmai nebūtu nopietni jāpieskaras? Bet — droši vien šis ir tikai viens piliens Latvijas medicīnas problēmas, bet tā kā es ar to visciešāk saskāros, tad šķita, ka man ir pienākums par to uzrakstīt. 

P.S. Rakstu es saku rakstīt 2016. gada martā un vēlāk papildināju. Mūsu maratons beidzās 14. maijā, kad mammu piemeklēja atkārtots insults un viņa aizgāja mūžībā.

Fakti:

* Pasaulē ik gadu insultu pārcieš 15 miljoni cilvēku, no kuriem trešdaļa kļūst kopjami, bet trešdaļa nomirst. 

* Insultu gada izmaksas Latvijā ir 69,6 miljoni eiro, viena insulta slimnieka gada izmaksas ir 6800 eiro, no kurām gandrīz 30% ir paša pacienta izmaksa

Terēze Gruntmane ir uzņēmēja un ārsta Uģa Gruntmaņa dzīvesbiedre.

18 padomi, kā atmest smēķēšanu

18 padomi, kā atmest smēķēšanu

Atmest pīpēšanu var būt viegli, grūti un pat neiespējami. Viss būs atkarīgs no tā, kam jūs to jautāsiet. Piedāvājam nelielu izlasi ar padomiem, kuri daudziem cilvēkiem ir ļāvuši atmest smēķēšanu. Iesākumā apskatīsim, kāpēc jums...

The post 18 padomi, kā atmest smēķēšanu appeared first on Hitnet.lv.

016/365 [2017]

Ja jau grāmata par maziem kustainīšiem, tad noteikti ir jāņem talkā lupa.

Bug hunter.

Izmantotā tehnika:
Canon 70D
Canon EF 50mm f/1.4 USM
Yongnuo 565EX ETTL
Octagonal 60cm White Beauty Dish Softbox

[Virsraksts nav norādīts]

turpinot par elektrisko spēli 7 days to die, man ir radušies smagi vārdi par medībām
tātad, lai tu būtu pilnībā paēdis, tev ir nepieciešams apēst simts vienības kaut kā
viena nošauta un izcepta stirna tev dod 30 šādas vienības

nē, es saprotu šo nosacītību mākslā, taču ņemot vērā geima spiedienu uz naturālismu, es nespēju neieinterēsēties par jautājumu, a cik vispār stirnas sver
izrādās, stirna sver 50-70 kilogramus. atmetīsim ragus un nagus, vidēji tipa 60
tātad, lai vienas dienas laikā mans varonis normāli paēstu, viņam ir nepieciešams apēst 3x60 kilogramus gaļas un drusku ūdentiņa
vispār jau spēlē ir daudz labāki veidi, kā nomirt

10 pazīmes, ka esi gudra sieviete

kas_ir_gudra_sievieteTu sev nemelo

Ne lielās, ne sīkās lietās. Jo – kāda tam jēga? Problēma būs jārisina agri vai vēlu, tā vai citādi. Bet meli iznīcina mūsu resursus, kuri vienalga būs kaut kā jāatjauno. Un kamdēļ tas viss? Ja viņš tā arī nav zvanījis, tas nozīmē, ka tu viņam neesi iepatikusies. Un punkts. Fantāzijas, par to, ka, varbūt, viņš ir devies uz Gvatemalu, lai apciemotu saslimušo vecmāmiņu, vai arī par to, ka viņš ir pazaudējis tavu telefona numuru, vai arī tik ļoti ir iemīlējies, ka pat kautrējas zvanīt – tām nav jābūt tavām fantāzijām. Tu nenodarbojies ar pašapmānu un pēc tam neciet no tā sekām.

 

Tu neesi ieciklējusies uz vīriešiem

Protams, ka tu viņus mīli. Bet tev ir arī vēl kaut kas, ko mīlēt arī bez vīriešiem – savus tuviniekus, savu darbu, savus vaļaspriekus. Iespējams, tavs vīrietis tev jau ir blakus un jūs esat izplānojuši savu nākotni, bet tu nedomā, ka par īstu sievieti tu tapi tikai tāpēc. Tu tāda biji arī līdz viņam un tāda paliksi, pat, ja tomēr izšķirsieties. Un pats galvenais – tu nekad nekļūsi par „smacējošu” sievieti. Par tādu, kas vīram burtiski elpu ievilkt bez sevis neļauj, jo visu laiku ir klāt vai „karājas” viņam kaklā. Tu esi pašpietiekama.

Tu nekaifo no emocijām

Ja tu esi laimīga – tu priecājies. Ja tu jūties slikti – tu skumsti. Tu savas emocijas neslēp un arī neapspied tās, jo tu saproti, ka tās ir tava būtība. Toties profesionāla mocekle no tevis nesanāks, jo tu sevi neuzkurini, un savus aizvainojumus un zaudējumus visu laiku nekužini. Vārdu sakot – neorganizē viena aktiera teātri „ak, kā es cietu, kādu traģēdiju esmu pārdzīvojusi!” Pārdzīvoji? – un paldies Dievam, nav vajadzības tajā visā gadiem ilgi rakņāties.

Tu esi apķērīga un tālredzīga

Un tas nozīmē, ka tu redzi un jūti, kad tev melo, un tā ir ļoti noderīga īpašība. Bet tava iekšējā redze nav selektīva un arī nav vērsta tikai uz tevi pašu. Tu jūti, kad kādam tiešām ir slikti, un tu piedāvāsi palīdzību. Tu redzi, kad kāds tiešām ir laimīgs, un tu viņam par to pateiksi, jo cilvēkam tas būs patīkami.

Tavs tēls ir izveidots

Tu zini, kas tev piestāv, kas nē, un netērē vairāk laiku riskantiem eksperimentiem, par kuriem vēlāk ir jānožēlo. Tu nedzenies pakaļ modei, bet tai seko, un izvēlies tikai to, kas ideāli iekļausies tavā stilā. Noteikti uz kādu atstāt iespaidu? – tā nav tava problēma: svarīgākais ir iekšējā un ārējā harmonija. Kas ir ļoti interesanti, no malas var šķist, it kā tu vispār nepieliec nekādas pūles, lai saglabātu un uzturētu savu skaistumu, bet tu vienmēr un it visur izskaties labi un atbilstoši situācijai.

Tu pati nosaki rāmjus

Jebkurā tavas dzīves jomā ir noteiktas robežas, kuras pārkāpt tev nav nekādas vēlēšanās. Vai, gluži pretēji, tu negribi pāri tām ielaist nevienu citu. Un pārkāpt šīs robežas neizdosies nevienam un nekādā veidā. Tevi var censties pierunāt, pārliecināt, uzpirkt, šantažēt vai mēģināt apkrāpt, bet tā ir veltīga laika un spēku tērēšana. Tāpēc, ka tu pati izlemsi, kad, kāpēc un kā dēļ šie rāmji var būt pavirzīti.

Tu ļoti labi sevi pazīsti

Tavs ķermenis nesagādā tev negaidītus un nepatīkamus pārsteigumus tikai tāpēc, ka tu esi pret to bijusi neuzmanīga. Protams, ka tu esi dzīvs cilvēks, un tu vari pēkšņi saslimt vai justies slikti, vai vienkārši, galu galā, neizgulēties. Bet tajās dienās, kad tev jāizskatās labi un jābūt mundrai, tev smagas paģiras negadīsies. Jo iepriekšējā vakarā tu apstājies tieši tad, kad tas bija nepieciešams. Un tā, starp citu, nav dzelzs griba un pastāvīga paškontrole – tu vienkārši sevi ļoti labi jūti, tāpēc, ka to proti un proti, tāpēc, ka saproti, cik tas ir svarīgi.

Tu proti analizēt

Sapņi – tā ir laba lieta, bet, kad runa iet par kaut ko nopietnu, priekšroku tu, tomēr, dod konkrētam plānam. Un šie plāni nekad nav neizpildāmi. Un te mēs atkal atgriežamies pie iepriekšējiem punktiem – par godīgumu pret sevi un sevis pazīšanu. Ir maz jēgas no prasmes šos plānus veidot, ja nav prasmes analizēt situāciju un aprēķināt variantus. Tu proti gan vienu, gan otru.

Tu dzīvo tagadnē

Pagātne tevi interesē tikai saistībā ar atmiņām un gūto pieredzi. Bet tu nepārdzīvosi par to, ka kaut kas tika izdarīts ne tā vai nodzīvots nepareizi. Un arī viņa pagātne tevi interesē vienīgi kontekstā „kas tur vispār bija?” Un tikai. Un nekādi ne: "Kāpēc?" "Bet, ja nu …" vai "Kā viņš tā varēja!" Pagātne ir pagājusi. Bet, runājot par nākotni – tur paredzēt nevar neko, un tu to ļoti labi zini. Tāpēc, sapņot un plānot, protams, var, bet jādzīvo ir šodien. Un tev tas izdodas.

Tu joprojām esi sieviete

Tev nenāk ne prātā uzklausīt stulbus padomus "īstai sievietei ir …", bet arī noliegt savu sievišķību tu nemaz negrasies. Kamdēļ gan to darīt? Kamdēļ atteikties no ziediem, komplimentiem, skaistām kleitām un rokassomiņām, no mājas komforta un čalošanas ar draudzenēm? Būt sievietei ir skaisti. Būtu muļķīgi no tā atteikties, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pirmdienas teikums #131

33302952

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

Viņa gulēja pašrocīgi uzmeistarotajā lažā un domāja, kā gan tas var būt, ka laukos katrā kolhozā strādā savs simts cilvēku, bet, lai novāktu bietes un kartupeļus, nepieciešami obligātajā karadienestā iesauktie karavīri, studenti un skolēni.

Laima Kota – Istaba (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts #12)


Filed under: Laima Kota Tagged: Dienas Grāmata, Istaba, Laima Kota, Mēneša grāmata, Mēs. Latvija, XX gadsimts, Pirmdienas teikums

Vakara pasaciņa, ko horeogrāfi var stāstīt saviem dejotājiem

Reiz sensenos laikos dzīvoja kāds zemnieks. Viņam bija sieva un daudz bērnu – visi lieli dejotāji. Kādu vakaru, kad saime nupat ir pavakariņojusi un visi jau tādi samiegojušies taisījās uz guļu, notika tā! Mūsu zemnieks piecēlās no galda un teica – nekādas gulēšanas, rīt taču ieradīsies Rīgas grāfi, bet mums nav ko viņiem parādīt.  Žigli sastājamies pa pāriem, man nupat galvā ienāca ideja

Kā palīdzēt autistam :-)

http://learn-photo-art.digimkts.com  Click and learn.  I can do this with my cheap DSLR!You can learn to do this right now!  I want to  learn photography tutorials  !!  My photos are awesome now!  Click and learn.: 
(attēls no Pinterest)
Darbs ar bērniem jau vairākus gadus, bet tikai šajā mācību gadā esmu tik dziļi iekšā darbā ar īpašajiem. Ienāk pa laikam daudz informācijas par autismu, tiek lasīts arī internetā, bukletos, nedaudz arī blogos...

Autisms nav no tiem, kas bērnu izmaina vizuāli. Bieži vien nepieciešams laiks, lai saprastu, vai šis bērns vienkārši niķojas vai nespēj būt citāds. Ar vienu diagnozi "atzīmētie" mēdz būt pilnīgi atšķirīgi. Ir sabiedrības daļa, kas šo sauc par modes slimību, taču senākais apraksts, kas atbilst autismam ir uzrakstīts 1799. gadā. Autisms nerodas nepareizas audzināšanas vai vēsu attiecību rezultātā.
Nevajag jau sazin kādam speciālistam būt, lai saprastos ar autistu. Iedomājamies kaut vai viņu vecākus. Galvenais ir zināt, kā rīkoties, kā palīdzēt, kā mīlēt. ♡
  • Nepareizi saukt autismu par slimību. Tas ir attīstības traucējums, kas norāda, ka bērns attīstās savādāk nekā citi bērni. Tas saglabājas visu mūžu. Biežāk sastopams zēniem.
  • Režīms un dienas plāns gan lieki nesatrauc, gan ļauj pilnvērtīgi pavadīt laiku.
  • Kārtība. Visam jābūt savās vietās un tādā kārtībā, kāda ir apzināta no paša sākuma. Tas attiecas ne tikai uz telpām, bet arī paradumiem izvēlēties maršrutu, novietot mašīnu...
  • Maltītes. Rezervēta attieksme pret jauniem ēdieniem, tāpēc grūti uzsākt ēšanu ārpus mājas. Bērni var būt tik aktīvi, ka nespēj nosēdēt tik ilgi, lai paēstu. Var izvēlēties ēst ar rokām.
  • Lieliska dzirde. Līdz ar to saasināti uztver trokšņus (var skriet ārā no telpas, aizspiest ausis vai acis, jo dažkārt nesaprot, kas palīdzēs). Fona trokšņi var nomākt komunikāciju ar autistu.
  • Labi uztver smaržas, smakas (var aizspiest degunu). Darbošanos, piemēram, var iztraucēt skolotājas lietotās smaržas vai šampūns.
  • Acīgums. Traucēta koncentrēšanās, ja kaut kur kustas dzīvas būtnes vai rotē priekšmeti. Ievēros sīkas izmaiņas, kas "parastiem" cilvēkiem paslīd garām.
  • Paaugstināts ādas jutīgums. Var nepatikt pieskārieni. Toties šad tad ir pēkšņa vēlme pieskarties citiem, kaut vai svešiniekiem (pataustīt matus, ūsas). 
  • Nav izpratnes, kā ģērbties, kā reaģēt, ja ir karsti vai auksti.
  • Autisti mēdz izvairīties no acu kontakta. Tam pamatā ir bailes, jo cilvēki ir tik neprognozējami savās prasībās un emocijās.
  • Atkāpjas, ja cits pienāk tuvu, tomēr pašiem grūti nepārkāpt citu distances robežas.
  • Nevar iesaistīties rotaļās vai izpildīt uzdevumus, kas prasa iztēli.
  • Nespēj atpazīt citos sāpes vai prieku. Nesaprot, kāda rīcība ir laba, kāda - slikta. Teiks to, ko redz un domā, pat ja otru tādējādi aizvainos. Nezina, ko nozīmē vārds "noslēpums". Neiedomājas, ka var kādam lūgt palīdzību, precizējumus vai paskaidrojumus. Ikviena situācija ir jāizskaidro. Identiskās situācijās bērns to atcerēsies.
  • Smiekli, jocīgas skaņas, košana, kustības. Iztrūkstot analīzes spējām, grūti novērtēt situāciju, tāpēc autisti var smieties arī tad, ja kādam sāp. Nevajag dusmoties, bet paskaidrot, kā pareizi rīkoties šajā situācijā. Smiekli ir arī satraukuma vai apjukuma izpausme. Dusmas vai trauksme var atainoties kā košana sev, roku plivināšana, matu virpināšana... Arī prieku var izrādīt ar roku plivināšanu vai jocīgu skaņu izkliegšanu.
  • Grūtības uztvert un izprast sacīto. Grūtības iemācīties runāt. Grūtības pieņemt uzvedības normas. Grūtības adaptēties citos apstākļos vai pieņemt pārmaiņas ierastajā vidē. Grūtības sadarbībā ar citiem bērniem, cilvēkiem, jo drošāk un saprotamāk jūtas vienatnē. Ir arī pretēji, ka gribas citiem tuvoties, uzsākt ko kopīgu, taču nav izpratnes, kā to darīt. Grūtības uztvert jokus, zemtekstus. 
  • Mācības. Daudziem novērojamas mācīšanās grūtības, taču tiem autistiem, kuriem konstatēts Aspergera sindroms sekmes var būt diezgan augstā līmenī. Bieži stiprākā puse ir matemātika. Ja par kaut ko ir interese, tad ir gan vēlme, gan pacietība uzzināt visu pieejamo informāciju.
  • Autistiem nepatīk pārsteigumi, jo tie, tāpat kā cilvēki, ir neprognozējami. Piemēram, dāvanas var nevis iepriecināt, bet satraukt tā, ka bērns izvēlēsies aizskriet, paslēpties.
  • Valodas apguvē un izpratnē lieliski palīdz teksta sasaiste ar atbilstošiem attēliem, norāde uz priekšmetiem, kas būs nepieciešami darbībai. Priekšmeti, objekti viņiem ir daudz svarīgāki par cilvēkiem. Jāizvēlas vienkāršas frāzes, jārunā lēni, nevajag ātri mainīt tēmas. Pašā sākumā svarīgi uzrunāt vārdā, bet frāzi noslēgt ar galveno domu. Autistiem ir grūti klausīties, tāpēc viņi mēdz izteikt savu sakāmo tajā pat laikā, kad uzrunā viņus. Autistus mulsina lūgumi komentēt cita teikto, analizēt, izteikt savu viedokli. Toties viņiem patīk daudz runāt par sev mīļām tēmām, kurās ir uztvēruši un izpratuši liela apjoma informāciju. Ja tas nav apvienojams, iefiltrējams jaunas vielas apguvē, jāvienojas ar bērnu, ka šobrīd runāsim tikai par to un to (konkrēti). Dažiem autistiem patīk atkārtot dzirdēto tekstu (gan kas tikko dzirdēts, gan agrāk, piemēram, televīzijā) vai arī neskaitāmas reizes uzdot vienu un to pašu jautājumu.
  • Autistus kaitina, ja viņu vietā izdara lietas, ko viņš var paveikt pats. Ja tomēr izteiktā lūguma izpilde kavējas, ir jāpārjautā, vai viņš uztvēris domu. Iespējams, ka uzdevumu vajadzēs uzsākt kopīgi. Ir arī situācijas, kas biedē, satrauc, šķiet, ka pašam neizdosies. Tādās bērns tver svešu roku, tādējādi aicinot palīdzēt. Šādos gadījumos var gan izdarīt viņa vietā, gan stiprināt ar vārdiem, ka viņš spēs to izdarīt tikpat labi kā tu.
  • Paklausība. Diezgan bezjēdzīgi lietot frāzes, kas veidotas ar priedēkli ne- vai satur vārdus "beidz!", "pārstāj!". Jēgpilnāk ir aicināt bērnu apsēsties, piemēram.
  • Citi bērni mēdz autistus pataisīt par grēkāžiem, jo ir pamanījuši, ka viņi nemēdz sevi aizstāvēt. Autisti apjūk šādās situācijās, jo paši nemānās. Bez tam viņi domā, ka skolotāja tāpat zina, kam taisnība. Viņiem ir grūti uzsākt un uzturēt sarunu.

Bijušajā policijas ēkā Tallinas ielā jau mēnešiem norit...

tumblr_ojvq6jKOty1qzklr1o1_500.jpg

Bijušajā policijas ēkā Tallinas ielā jau mēnešiem norit konspiratīvi darbi. Pieder pašvaldībai, laikam. https://www.instagram.com/p/BPVKItNgup0/

Apņemšanās

R. — Jāsāk gatavoties pēc grafika maratonam.
G. — Nēēēē, negribu!!!!
R. — Un ko tu gribi?
G. — Uz kūrortu un olīvas. 

Leap!

Kinostudija ”eOne Entertainment” sadarbībā ar ”Gaumont” un režisori Eric Summer(“Valentine”, “Crystal Inferno”) Éric Warin(“The Triplets of Belleville”) piedāvā jaunāko Francijas un Kanādas kopražojuma ģimenes animācijas filmu. Filmas pirmizrādi ASV kinoteātros demonstrēs 2017. gada martā. Jaunākā filma “Leap!” Režisori: Eric Summer, Éric Warin Žanrs: animācija, ģimenes, piedzīvojumi Aktieri: Elle Fanning, Dane DeHaan, Maddie Ziegler, Carly Rae […]

Limbažu pilsētas izrotāšanai tiks iestādīti ap 11 000 puķu stādu

DSC0484 Šī gada pavasara un vasaras mēnešos Limbažu pilsētas izrotāšanai tiks iestādīti ap 11 000 puķu stādu. Pilsētas puķu dobes un puķu podus rotās atraitnītes, begonijas, balzamīnes, alises, kosmejas, dālijas, krustaines, pelargonijas, samtenes u.c. ziedi.

Vai viegli būt strēlnieka meitai?

Pēc vecā kalendāra, Ziemassvētku kaujas notika 5. janvārī. Mani vecāki bija strēlnieki. Slepus noklausītie notikumi tik emocionāli, ka vēl šodien tos redzu sapnī. Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 17.janvāra numurā. #kvards-20170117...

Отношение, Грубость – Frizieru serviss

Большенство из вас знает что недавно открылся новый магазин на бривибас 88 “фризиеру сервисс”, на саму фирму нет жалоб, идеальная косметика, люди хорошие. Но отношение начальства магазина ужасное! Человек работающий не полный месяц ей по стабильному задаёт ей вопросы, она отвечает, естественно, чем больше он работает, тем умнее вопросы, так на эти умные вопросы начальница магазина ответить не… >>> »
Tavsdarbslv?d=yIl2AUoC8zA Tavsdarbslv?d=qj6IDK7rITs

Absolventu vakars 4.februārī

Laura Lo piedāvā jaunu singlu "Little Weird"

Pašmāju dziedātāja, dziesmu autore Laura Lo (Laura Ločmele) piedāvā jaunu singlu, sadarbojoties ar mūziķi Chris Oak (Kristaps Bumbieris).

Dziesmas mūzikas un vārdu autore ir pati Laura, aranžiju veidojis producents Kaspars Ansons, skaņas pēcapstrādi veicis Krišjānis Geidāns.
 
"Little Weird" (tulk. "mazliet dīvaini") stāsta par iemīlēšanos un par pozitīvi dīvaino, sirreālo sajūtu, kas pārņem, kad esi iemīlējies - it kā pats kosmoss jūs būtu savedis kopā.
 
"Sadarbība ar Kristapu ir kaut kas pavisam jauns, satikāmies nejauši, piedāvāju Kristapam sadarboties, un tā tapa dziesmas ieraksts," stāsta Laura. "Darbs studijā ar producentu Kasparu Ansonu vienmēr ir bijis radošs, interesants, un arī šoreiz esmu ļoti priecīga par rezultātu."
 
Dziesma ir pieejama mūzikas straumēšanas un lejupielādes portālos visā pasaulē.
 

Par vidējo latvieti

The post Par vidējo latvieti appeared first on SunsFuns.lv.

Notiks labdarības festivāls dzīvnieku patversmes atbalstam

Notiks labdarības festivāls dzīvnieku patversmes atbalstam 21.janvārī klubā Melnā Piektdiena notiks labdarības festivāls „CMF “Pop Goes Metal” Charity Festival”.

Festivāla koncepts ir „Pop goes Metal” – katra grupa sagatavos slavenas pop dziesmas kaverversiju pēc savas izvēles. Live video ar katras grupas kavera izpildījumu tiks augšupielādēts Facebookā, un skatitāji varēs nobalsot par sev tīkamāko versiju. Uzvarējusī grupa iegūs īpašu balvu.

Pasākumā piedalīsies viesi no Somijas One Morning Left, lietuvieši Chasing The Rise, vietējie Harta, Leftover un Mindesign, kā arī viesi no Igaunijas – Intact, All Icons Murdered.

Visi koncerta laikā iegūtie ienākumi tiks ziedoti barības un medikamentu iegādei dzīvniekiem, kā arī patversmes iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai. Palīdzēt iespējams ne tikai finansiāli, bet atnesot līdz uz pasākumu suņu barību, segas, pārklājus, dvieļus, dažādas rotaļlietas un citas dzīvniekiem noderīgas lietas. Pirms un pasākuma laikā to visu varēs nodot patversmes darbiniekiem.

Ieeja pasākumā par ziedojumu – 2 eiro.
Klubs Melnā Piektdiena atrodas Brīvības ielā 193c, durvis vaļā no 18.00, sākums – 18.20.

 

 

Četri spriedzes romāni, kas tavus vakarus padarīs neaizmirstamus

Lūk, četri spriedzes un intrigām pilni romāni, kas iekarojuši pasaules slavu. Šķiet, ir pienācis laiks tiem atrast vietu tavā grāmatu plauktā. 

Pazudušas mantas tiešām var atrast ar “Facebook” palīdzību

Līdz šim visai kūtri sejgrāmatā dalījos ar sludinājumiem par pazudušām un atrastām mantām, jo biju aplēsis, ka no tā kādai jēgai būt ir visai zema varbūtība. Līdz šim. Bet ne turpmāk. Jo nule “Facebook” tika ieraudzīta vēsts par atrastu mantu, kas bija pazudusi mūsu ģimenei. Tāpēc piedodiet, sejgrāmatas draugi, ja turpmāk dalīšos visādos sludinājumos.


Aicina pieteikt pretendentus Liepājas Kultūras balvai 2016

2016. gads starojis visdažādākajos toņos – spīdējušas skatuves gaismas, mirdzējuši brīnišķīgi pasākumi, dzirkstījušas skatuves mākslinieku un pasākumu apmeklētāju sirdis. Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūras

Trīsstūris Slīteres Nacionālajā parkā jeb 56 km svaiga gaisa

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Foto: Raimonds Bricis un no personīgā arhīva

Sestdiena iesākas ar miega aizlipušām acīm un mazu apjukumu. Kāpēc tik agri jāceļas? – galvā iešaujas pirmā doma, bet jau nākamajā mirklī lecam no siltajiem pēļiem ārā. Šodien priekšā došanās pārgājienā pa Slīteres mežiem un jūras piekrasti! Vakardien sagatavotās maizītes kārdinoši smaržo, termosā tiek ielieta fenheļa tēja un enerģijai paķeru līdz arī musli batoniņus.

Kājās velkam pārgājienu zābakus, ģērbšanās savukārt pēc sīpoliņa principa – vairākās kārtās, lai būtu viegli uzturēt komfortablu ķermeņa temperatūru. Tā kā soļošana notiek raitā solī, tad jārēķinās, ka pēc brīža vaigi iegūs sārtu nokrāsu un kļūs krietni siltāks, nekā stāvot uz vietas.

Gājienā dēvāmies ar Hiking in Latvia organizēto grupu, kuru vada sirsnīgais un ar brīnišķīgu humoru apveltītais Mārtiņš Kalnbērziņš. Lieki piebilst, ka pārgājienu rīkošana ir kas vairāk par hobiju – teju katrās brīvdienās viņš sastopams uz Latvijas vai kaimiņvalstu dabas takām, bet viņa atmiņu ceļa somā ir pat pārgājies kopā ar mīļoto sievieti līdz Lisabonai. Ar kājām. Un teju neskaitāmi citi traki piedzīvojumi, kuru aprakstus klausīties un lasīt HIL mājas lapā ir īsta bauda!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Pirmā diena – 26 km

8.00 dodamies ar busiņu no Rīgas līdz Melnsilam. Laika dievi uzdāvinājuši kolosālu dāvanu – aiz loga pazib sniegotas pasaku ainiņas, viss ietērpies baltā, pūkainā segā. Mašīnas ritms iešūpo miegā un cik labi, ka man nav jāstūrē. Šķiet, pēc pavisam īsa mirkļa Melnsils jau klāt. Visi izbirst no transporta līdzekļiem, jo daži grupas dalībnieki mērojuši ceļu no Kuldīgas, Jalgavas un pat Liepājas (!). Kompānija ir pozitīvu un smaidīgu cilvēku pilna, visdažādāko vecumu un pieredžu pārstāvēta. Kādam šis, tāpat kā mums, ir pirmais pārgājies, citam jau tuvāk desmitajam ciparam. Kājās tāds spars, ka visi precīzi pulkstens 11:00 aizšaujas kā bultas, līdzko Mārtiņš dod startu. Patiesībā, iešanas ritms ir ļoti pārdomāts – priekšā tie, kam tīk ātrāk solis, aizmugurē – kam lēnāks. Bet plus mīnuss turamies vienā bariņā un pirmie kilometri paskrien sarunās. Sākums pārbauda arī ar kārtīgu brišanas kilometru, cauri piesnigušam laukam, kas nomaina pirms tam attīrīto ceļu. Te nu var novērtēt mitrumizturīgus apavus un bikses, atliekot vien priecāties kā bērnam, kas ik pa brīdim iegrimst sniegā līdz ceļiem. Tad jau tiekam atkal uz kārtīga lauku ceļa, kuru ieskauj mežs un ik pa brīdim no retajām mājām galvu pabāž sniegots mājas sarga purns ar pavadošo “Vau, vau!”.

10 kilometrs iezīmē robežu Slīteres Dabas rezervāta sākumam un te visi vienojas kopīgai pusdienu pauzei. Mārtiņam un Raimondam, kas šo maršrutu iet ne pirmo reizi, pat izdodas atrast to pašu nogāzto koku, uz kura gadu iepriekš pārgājienā ieturētas pusdienas. No gaisa snieg milzīgas sniegpārslas un pusdienu maizītes garši tik labi kā nekad! Kājās gan sāk parādīties pirmās neērtības sajūtas, jo pārgājiena zābaki manā gadījumā ir smagāki par parastajiem apaviem un tas mazliet jūtams.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Ieejot dabas parkā, liekas nokļūstam pasakā – visapkārt mežs, kas mijas ar egļu jaunaudzēm. Visu pārklājis sniegs un klusums ir teju meditatīvs. Mērojam vēl 7 km un visi turpat ceļa vidū ar laimīgu nopūtu iesēž atpūtas pauzītē. Mārtiņš iesaka izstaipīt muskuļus “gopņiku” pozā jeb iesēdienā. Tiešām palīdz! Kam sāk parādīties kāds noberzums, kam pastiprināts nogurumiņš, bet ķermenis tādā foršā izaicinājumā iemests un prāts gavilē. Seko solis, ceļš, solis, ceļš.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Dodamies jūras virzienā, līdz pa ceļam ap 21 km Mazirbē parādās veikals “Lats”. Oho, kad daudzas stundas pavadītas tā ejot dabā, šis jau liekas tāda ekstra, ka, protams, visi sabirst tajā lai iestiprinātos ar kādu našķi. Vēlreiz pārliecinos, ka banāni ir lielisks enerģijas lādiņš un pēc diviem jau atkal spēks miesās. Izejam pie jūras un te atkal dabas spēles – horizontā pamazām piezogas tumsa, bet atsevišķi gaismas stari vēl ieslīd jūrā, radot sajūtu, ka tur tālumā tuvojas pasaules gals. Vēl tikai kādi četri, pieci kilometri, kas liekas vienlaicīgi tik daudz un maz. Kāju potītes tiešām manā virzienā raida signālus, ka šitā ideja viņām nemaz netīk. Nolemju ignorēt un koncentrēt domas šim mirklim. Garām pabrauc mašīna ar piekabē nostiprinātu laivu un tai līdz rikšo suns. Pagriežu galvu atpakaļ – un liekas, viņi dodas pasaules gala virzienā. Bet mēs – uz siltumu un pelnītu atpūtas vakaru.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Endomondo rāda 26 km, kad pie viesu mājas Pītagi Pitragā nospiežu stop. Uhh, kas par sajūtu beidzot novelkot zābakus un izstiepjot kājas pie kamīna. Tā tiešām ir labsajūtas virsotne! HIL darbarūķis Andris, saukts arī par loģistikas bosu, tikmēr jau sagatavojis omulīgu atmosfēru – vakariņu galds uzklāts, kamīnā kuras uguns, bet lielā toverī vārās ungāru gulašzupa. Pārgājiena biedri aizņem otro stāvu, saguļot vairāki cilvēki kopā istabiņās, bet es iepriekš jau rezervēju mums ar vīru atsevišķu namiņu naktsguļai. Pītagu saimniece ir diezgan šerpa dāma, tā teikt, nekādas pretenzijas neuzklausīs, kad sakām, ka mazliet tā kā īpatnēja smaciņa namiņā. Bet no otras puses, ieslēdzam kreativitāti, aizdedzam sveci un es ar turpat pie namiņa dabūtajiem egļu zariņiem virs sveces piekūpinu pēc sentēvu metodes smaržīgu gaisu. Nu jau smaržo kā Ziemassvētkos. No komforta zonas ik pa laikam der izkāpt, lai novērtētu lietas no jauna. Dodamies pie pārējiem uz vakariņām, sarunām un pirti. Visiem sārti vaigi, par spīti nogurumam, ir tāds foršs gandarījums par pirmajā dienā paveikto. Nezinam ko ķermenis teiks rīt, bet ir taču vērts uz Kolkas ragu aizstaigāt ar kājām!

img_0964

Par to kā mums gāja otrajā dienā, lasi blogā jau rīt!


Filed under: Dabas iedvesmas Tagged: atpūta pie dabas, Hiking in Latvia, Mazirbe, Melnsils, Pārgājies, Slīteres Nacionālais parks

Brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 14.janvāra plkst. 6.30 līdz 16.janvāra plkst. 6.30, Valsts...

SIA Aptauju Centrs

Sāku strādāt SIA Aptauju Centrs. Ir jāstaigā pa dzīvokļiem un jāvāc informācija. Pagaidām tas liekas interesanti, bet šajā klimatā tomēr ir nogurdinoši.
Pagaidām man patīk viss. Sākot no ofisa darinircēm un beidzot ar pašu aptaujas procesu. Redzēs, kā būs vēlāk.

LG pārceļ viedo sadzīves tehniku citā dimensijā, izmantojot dziļmācības tehnoloģiju

Lai mūsdienu sadzīves tehnikas funkcionalitāti paceltu pavisam jaunā līmenī, LG Electronics (LG) gatavojas mājās ieviest līdz šim iepriekš nepieredzēta līmeņa veiktspēju un ērtības ar dziļmācības tehnoloģiju, kas tika atklāta CES® 2017. LG dziļmācība ļauj sadzīves tehnikai labāk saprast savus lietotājus, laika gaitā apkopojot un izpētot klientu dzīvesveida modeļus. Šis process nekad nebeidzas un ar laiku tiek uzlabots, lai sniegtu klientiem jaunus risinājumus ikdienas problēmām.

Tīrīšanas robots: uzlabota veiktspēja, izmantojot atmiņu

Izmantojot vairākus sensorus un LG dziļmācības tehnoloģiju, LG jaunākais putekļu sūkšanas robots atpazīs istabā esošos priekšmetus un attiecīgi reaģēs. Iegūstot istabas attēlus, viedais tīrītājs atceras šķēršļus un ar laiku iemācās no tiem izvairīties. Tas pat atpazīst elektrības vadus un čības, tā ka tie nenosprosto ritošās birstes daļas, lai cilvēkam nebūtu jāpalīdz robotu atbrīvot no šiem priekšmetiem. LG tīrīšanas robots spēj noteikt atšķirību starp cilvēku un krēslu un laipni palūdz, lai cilvēks, kas stāv ceļā, paietu malā, turpretī krēslam tas vienkārši apbrauks apkārt.

Ledusskapis: gudrākas ērtības

LG dziļmācība paplašina arī tās ērtības, ko patērētājiem sniedz LG viedais ledusskapis. Analizējot lietošanas un ēšanas modeļus, LG dziļmācības ledusskapis veic dažādus uzdevumus, “paredzot” ģimenes darbības saskaņā ar viņu iepriekšējo uzvedību, piemēram, automātiski uzpildot ledus trauciņus tajā dienas laikā, kad visvairāk pieprasīti aukstie dzērieni. Vasarā LG viedais ledusskapis var pats uzsākt 4 posmu sterilizācijas sistēmu, lai ēdienu saglabātu ilgāk svaigu, kad tas sajūt temperatūras un mitruma apstākļus, kas varētu veicināt ēdiena bojāšanos.

Gaisa kondicionieris: pat vēl vairāk uzlabo energotaupību un veiktspēju

LG viedais gaisa kondicionieris ir aprīkots ar LG dziļmācības tehnoloģiju un analizē saimnieku ikdienas uzvedības modeļus, ieskaitot to, kuras mājas daļas ir visvairāk apdzīvotas konkrētā dienas laikā. Izmantojot šo informāciju, LG dziļmācības gaisa kondicionieris spēj novērtēt, kā panākt vislabāko temperatūru ātri un efektīvi, ātri atdzesējot konkrētas vietas. Nedēļas nogalē viesistaba var būt visvairāk apdzīvota, tādēļ to varētu būt nepieciešams visvairāk atvēsināt, bet darbdienās virtuve varētu būt darbības centrā.

Veļas mašīna: optimāla veiktspēja jebkurā situācijā

Jaunā tehnoloģija palīdz LG veļas mašīnai apgūt vietējo vidi un lietotāja ikdienas darbības, lai sniegtu optimālu mazgāšanas veiktspēju. Piemēram, vietās, kur ūdens satur pārmērīgu daudzumu kalcija karbonāta, LG viedā veļas mašīna pielāgo ūdens temperatūru un izmantotā ūdens daudzumu, lai novērstu cieta ūdens iedarbību uz apģērbu. Vietās, kurās mēdz būt putekļu vētras, veļas mašīna automātiski pievieno vēl vienu skalošanas ciklu, lai apģērbs būtu vēl tīrāks.

“Dziļmācības tehnoloģija ir nākamā viedās tehnikas attīstības fāze, un kā nozares līderiem mums ir atbildība to izmantot pēc iespējas drīzāk,” saka Songs Dahjuns (Song Dae-hyun), LG Electronics un Home Appliance & Air Solutions Company prezidents. “Bet vēl svarīgāk par šīs tehnikas progresīvajām spējām būs tas, kā uzņēmumi uzvedīsies, kad tiem būs uzticēti šādi dati. Mēs, LG, esam pārliecināti, ka veiktspēja un ērtība nenozīmē, ka vajag upurēt drošību un privātumu. Šīs vērtības var un tām vajag pastāvēt vienlaikus.”

Notiks Ķīnas tradicionālās mūzikas kameransambļa koncerts

1484579847_771.jpg

Sestdien, 21.janvārī, plkst.16.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks Ķīnas tradicionālās mūzikas kameransambļa 2017.gada pavasara svētku koncerts.

Ķīnas Tradicionālā mūzikas kameransambļa „ELK Chamber Orchestra” dalībnieki ir Ķīnas Mūzikas konservatorijas absolventi un neatkarīgi mūziķi. Kolektīva sniegumu raksturo tradīcijas un mūsdienīgums, tautiskums un kosmopolītisms, kā arī mūziķu pašu uztvere un pārdomas par ķīniešu mūzikas attīstību un lomu. Šos izcilos jaunos mūziķus vieno mīlestība pret tradicionālo ķīniešu mūzikas mantojumu, vienlaikus neaizmirstot par tradīcijās balstītu mūsdienu Ķīnas un ārvalstu mūzikas praksi.

Ķīnas Tradicionālās mūzikas kameransambļa dibinātāja ir Ķīnas „Amethyst Music Hall” un „Orchid Flower” orķestru Erhu, ķīniešu tautas stīgu instrumenta, māksliniece, daudzu nacionālo un starptautisko mūzikas balvu ieguvēja Liu Sidzja. Liu Sidzja ir uzstājusies ASV, Taizemē, Makao, Honkongā un Ķīnā (Gaņsu, Dzjangsu, Džedzjanas, Hebejas, Henaņas, Šansji provincēs un Pekinā).

Kameransamblis piedāvās ķīniešu tautas instrumentu skanējumu, aicinot izbaudīt austrumu tradicionālās mūzikas noskaņu pēcpusdienu.

Ieeja – bez maksas

Atpakaļ Luangprabangā

img_0543

Izglītības prestižs Latvijā apdraudēts pateicoties nekārtībām IZM

Nav noslēpums, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) jau vairākus gadus valda nekārtības, kas arvien pamanāmākas kļuva līdz ar “Vienotības” deputāta Kārļa Šadurska nokļūšanu pie nozares vadības stūres. Ministrija kļuvusi par īstu sabiedrības “rūpju bērnu” – sākot jau no pedagogu algu un skolu tīklu reformām, beidzot ar izglītības kvalitātes uzraudzību un nepamatotām augstskolu reorganizācijām. Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska publiski paustās idejas kļūst arvien absurdākas un, šķiet, ka tā viņš sabiedrībā cenšas radīt ilūziju, ka rosīgi strādā, lai gan patiesībā reformas ir bezmērķīgas un nepārdomātas.

Līdz šim ministrijai tā arī nav izdevies veiksmīgi īstenot savas ieceres, par ko pārliecinājāmies jau vasarā, kad pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem, tika apstiprināts jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Solījumi par vienlīdzību un taisnīgumu cieta neveiksmi un tā vien izskatās, ka jaunā sistēma demotivēs tos skolotājus, kuri iegulda savu enerģiju papildus izglītības pasākumos, piemēram, ārpusstundu interešu nodarbībās. Arī solītais algu pieaugums daudziem pedagogiem izpalika un radīja kārtējo vilšanos.

Pašlaik izglītības sistēma cieš no vēl viena IZM sasteigta lēmuma, par kuru uzzinājām pirms pāris nedēļām. Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar negaidītu ieceri pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) Latvijas Universitātei (LU). Ministrija gan joprojām nespēj uzrādīt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizācijas plānu un tā vietā figurē tikai īss melnraksts uz divarpus lappusēm bez konkrētiem skaitļiem un ekonomiskā pamatojuma.

Plāna neesamība novērojama arī ministrijas iecerē uzlabot skolēnu sniegumu, kā rezultātā jau no septembra pakāpeniski tiks mainīts mācību saturs. Jau tagad tiek pārmests īsais pielāgošanās laiks, savukārt skolotāji pauž neizpratni par kompetencēs balstītu izglītības saturu un ir neziņā par to, kā būs jāmāca un kas gaidāms.

Papildus tam, izglītības prestižu grauj arī interneta vidē plaukstošais un zeļošais bakalaura un maģistra darbu pirkšanas pārdošanas bizness, kurā, kā izrādās, visticamāk, iesaistīti arī paši pasniedzēji. Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst – ja patiešām pieķertu, ka bakalaura vai maģistra darbus par samaksu tirgo arī kādi augstskolās strādājoši pasniedzēji, tas būtu pamatīgs trieciens. Risinājumus šai problēmai ministrija gan nepiedāvā.

“Tie diplomdarbi, kas aiziet tirgū un ir pieprasīti, aiz tiem ir pietiekami kompetenti cilvēki, kas aiz tā stāv, kas tos gatavo, un nav izslēgts, ka tie varbūt ir arī kādi pasniedzēji. Cilvēki, protams, meklē dažādas piepelnīšanās iespējas,” telekanālam LNT atzīst IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Laura Treimane.

Lai arī ministrija ir informēta par šādiem sludinājumiem, ne tā, ne arī Augstākās izglītības padome (AIP) nav lūgusi policijai noskaidrot pasniedzēju iesaisti šajā morāli netīrajā biznesā. IZM skaidro, ka tas nekur nav definēts kā pārkāpums, tā ir komercdarbība un nevar pret to vērsties ar sankcijām.

Šāda IZM bezdarbība, kas grauj izglītības prestižu valstī, liecina, ka ministrija joprojām nevēlas ķerties klāt pamatproblēmu risināšanai, un arī esošais, partiju “Vienotība” pārstāvošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis negrib vai nespēj uzņemties atbildību par sabiedrībai vitāli svarīgiem jautājumiem.

Šobrīd notikušais atbilst bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla pirms gada prognozētajam, proti, Šadurskis savā jaunajā amatā reformas nevirzīs. “Man nav pārliecības, ka Šadurskis pats aktīvi nesīs reformu karogu, cīnīsies, argumentēs un pieņems smagus lēmumus. Šī pārliecība man veidojusies pēc vairākām sarunām ar viņu,” norādīja bijušais ministrs.

Izskatās, ka līdzīgi kā Šadurska pārstāvētā partija, arī pats ministrs daudz runā, bet maz dara, radot iespaidu par reformām, kuras it kā notiek, bet tanī pat laikā tiek virzītas bez plāna un ekonomiska pamatojuma.

Nesakārtotība izglītības sistēmā prasa, lai ministrs beidzot saņemtu drosmi un uzņemtos politisku atbildību par notiekošo. Sagaidot ministra demisiju, arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka tukšrunātājs Šadurskis būs daudz noderīgāks kā Saeimas deputāts, nevis ministrs. Jo tālāk no svarīgu lēmumu pieņemšanas, jo labāk!

Foto: Saeimas kanceleja