Ieteiktās lietas, vietas, laiki utml ir no manas pieredzes un absolūti nepretendē uz vienīgo patiesību.
Tā kā ļoti daudzi zina to, ka es bieži dzīvojos Berlīnē, tad ļoti bieži saņemu jautājumus vai tieku satagota visādos ierakstos ar jautājumiem, par to, kur, ko un kā labāk Berlīnē.
Par Berlīni es varu runāt stundām ilgi, kamēr citiem apnīk, nav šaubu, bet visbiežāk šie jautājumi ir tādi uz kuriem pat man apnīk atbildēt, tāpēc sen briedu un nu beidzot nobriedu, tos apkopot vienā ierakstā, lai katru reizi nav jāraksta viens un tas pats.
Ko ņemt vērā pirms došanās uz Berlīni?
Vāciešiem joprojām ir bail no 21. gadsimta un tāpēc nepatīk bezskaidras naudas norēķini. Iesaku apbruņoties ar naudasmaku pilnu papīra naudas un smagu monētu. Šobrīd, salīdzinot ar sešus gadus vecu pagātni, situācija jau ir uzlabojusies un ar karti var maksāt visos lielākajos iepirkšanās centros, apģērbu veikalos un pārtikas veikalos, bet mazos bāriņos un kafenēs, mazās dizaina bodītēs un hipsteru ūķīšos var pilnībā aizmirst par norēķināšanos ar plastikāta gabaliņu.
Iesaku sarūpēt naudu arīdzan mazākos nominālos, jo, piemēram, daudzi Berlīnes sabiedriskā transporta biļešu automāti nepieņem 50 EUR banknotes.
Berlīnē svētdienās slēgts ir pilnīgi viss, izņemot kafejnīcas, muzejus, mākslas galerijas, Späti un labi noslēptus dažus pārtikas veikalus Berlīnē. Viens no tiem, vieglāk atrodamais, ir Ullrich zem Zoo stacijas sliedēm. Šis veikals reizēm ir pamatīgi izglābis, kad priekšā iekrīt vairākas brīvas dienas (jā, arī svētkos (Lieldienas, Ziemassvētki, citas Vācijā svinamās dienas) veikali ir ciet). Un neskatoties uz šo – svētdienas ir superīgākās dienas Berlīnē.
Jā, jā, jā, jā tā ir patiesība – Berlīnē tiešām var dzert alu uz ielas. Un vīnu. Un degvīnu. Un visu citu. Pilnīgi normāla aina ir darba dienas vakarā redzēt vīriešus uzvalkos, ar portfelīšiem rokās, kuri brauc metro mājup un dzer alu.
Berlīnē ļoti daudzi runā angliski un brīžiem ir grūtāk pat saklausīt vācu valodu. Tā kā vācu valodas nezinātājiem nav par ko satraukties. Berlīne noteikti arī nebūs vieta, kur braukt meklēt “vācu kultūru”. Berlīne un Vācija ir teju diena pret nakti.
Berlīnei nav viena izteikta pilsētas centra. Tai drīzāk ir vairāki mazāki centri, bet būtībā -Berlīne ir viena no retajām pilsētām pasaulē, kurai nav nedz izteikta pilsētas centra un vispār nav vecpilsētas.
Berlīne ir sadalīta trīs zonās – A, B, C. Viss svarīgākais Berlīnē ir pieejams A zonā, kuru ieskauj Ring jeb Ringbahn piepilsētas vilciens, kurš stundas laikā apbrauc apkārt visai A zonai. Dzīvot ārpus ringa jau vairs neskaitās stilīgi, bet C zona jau vispār ir lauki. Vienīgais, kas ir svarīgākais C zonā – Schönefeld lidosta.
Kad ir piemērotākais laiks, lai brauktu uz Berlīni?
Kā jau teju visur Eiropā – pavasaris, vasara, agrs rudens.
Berlīneriem ļoti patīk sēdēt ārā un būt dabā – kafejnīcu terases (vai trīs nolikti ķeblīši uz ielas), parki, zālieni, viss, kur var siltā laikā pasēdēt ārā, būs pilns.
Pats skaistākais laiks, kad būt Berlīnē ir pirmajās RIKTĪGI siltajās pavasara dienās, ko, protams, ir teju neiespējami notrāpīt, ja nedzīvo tur uz vietas. Šajās dienās visi berlīneri ir kā nojūgušies no tā, ka BEIDZOT var sēdēt ārā, var grillēt parkā, dzer aliņu, spēlēt bumbu, spēlēt kārtis, spēlēt ģitāru, sauļot degunus. Tas brīdis Berlīnē ir teju vai neaprakstāmi maģiski skaists.
Vasara ir vasara, protams (ja vien tā nav kā 2017. gada vasara, kad visu laiku līst un līst, un līst). Toties, ja gribas urbānāku zelta rudeni nekā Siguldā, tad droši var braukt uz Berlīni. Reizēm pat oktobra sākumā tur mēdz būt +17 un vairāk, smuki spīd saule un visas ielas klāj nobirušās rudens lapas, jo Berlīnē tās no ielām neviens nenovāc.
Lai arī svētdienas ir dienas, kad Berlīnē viss ir slēgts, es ieteiktu ceļojumu plānot tā, lai tieši ietvertu tajā svētdienu. Svētdienas ir foršākās dienas Berlīnē – visur viss notiek, tirdziņi, koncerti, ielu muzikanti un mākslinieki, branči, izstādes, mākslas galerijas, pilnīgi kreizī lietas un kas tik vēl ne. Kebabs, aliņš un sēdēšana Mauerparka karaokē jau vien ir tā vērta.
Kā nokļūt Berlīnē?
a) lēti, ātri un labi aizlidojot ar Ryanair
b) ātri, labi un reizēm neizprotami dārgi aizlidojot ar airBaltic
c) ilgi, reizēm lēti, reizēm dārgi aizbraucot ar Luxexpress, Ecolines vai kādu citu autobusu pārvadātāju
No Schönefeld lidostas (Ryanair lidosta) uz Berlīnes “centru” nokļūt ir vienkārši – S9 pilsētas vilciens (S-Bahn) vai kāds no reģionālajiem vilcieniem (RB). Ar SBahn brauciens aizņem aptuveni 30 – 40 min, atkarīgs no tā, kur jānokļūst. Ar RB 15 – 20 min.
No Tegel lidostas (airBaltic lidosta) uz “centru” var nokļūt ar autobusiem TXL un visiem pārējiem. Nokļūšanas laiks 20 – 40 min.
Berlīnes sabiedriskais transports:
.. ir teju perfekts. Galu galā – atzīts par vienu no labākajām sabiedriskā tranporta sistēmām pasaulē.
Ja nopietni, viss ir pavisam vienkārši – galvenais, ir zināt, kurā pieturā esi un kurā pieturā vēlies nokļūt un tad skatīties kartē kā līnijas tevi uz turieni aizved.
Berlīnes sabiedriskais transports kursē ļoti intensīvi (A zonā ar aptuveni 5 min taktu, pīķa stundās – vēl biežāk), tai skaitā – nedēļas nogalēs visu nakti.
Ar biļešu iegādi ir tā, ka var apmaldīties plašajā biļešu klāstā. Biļešu cenas ir atkarīgas no tā, kurai zonai jāpērk – AB, BC, ABC.
Viens brauciens AB zonā izmaksā 2,80 EUR (biļete ir derīga divas stundas, vienā virzienā, vienalga cik reizes nākas pārsēsties, visiem transporta veidiem – metro, S-Bahn, autobuss, tramvajs, reģionālais vilciens),
Četru pieturu brauciens jeb short trip – 1,70 EUR. (drīkst nobraukt četras pieturas, to ietvaros arī pārsēsties)
Dienas biļete – 7 EUR, kas ļauj braukt neierobežotu skaitu braucienu visos transporta veidos līdz nākamās dienas trijiem rītā.
Septiņu dienu biļete, kas izmaksā 30 EUR.
Vēl ir pieejamas dažāda nosacījuma un cenu mēneša biļetes, kā arī – tūristiem paredzētās, kuras it kā ir ērtākas vairantam starp vienas dienas un septiņu dienu biļeti, bet šķiet, ka sanāk mazliet dārgākas.
Pilns biļešu cenu un veidu saraksts aplūkojams šeit.
Kā jau minēju – biļetes var iegādāties biļešu automātos, kuros reizēm var maksāt tikai ar monētām, tikai ar monētām vai papīra naudu vai tikai ar karti (un ne visas kartes akceptē). Biļešu automāti ir visās S-bahn un metro (U-Bahn) stacijās. Biļešu automāti ir arī tramvajos un tur var maksāt TIKAI ar monētām. Berlīnes sabiedriskajam transportam ir arī aplikācija (iOS te un Andorid te), kurā var ērti plānot maršrutus un iegādāties arī biļetes, kas gan man ne reizi vēl nav sanācis.
Biļetes ir nepieciešams validēt blakus automatiem esošajos sarkanajos zīmogotājaparātiņos. Pērkot biļeti no Schönefeld lidostas, nav iespējams izvēlēties AB zonu. Ikdienā (protams, atkarīgs no tā, kur esi apmeties) pietiks ar AB zonas biļetēm.
Kādi ir foršākie hoteļi/hosteļi vai citas vietas, kur palikt Berlīnē?
Tiešām nav ne jausmas. Šis ir jautājums, kurā es nu dien nevaru palīdzēt no savas pieredzes. Vienīgais hostelis, kuru zinu ir Pfefferbett hostelis, mēļo, ka hipsterīgākais hostelis Berlīnē. Vienīgā viesnīca, arī hipsteru paradīzīte (neskaitot, protams, visas milzīgās viesnīcu ķēdes) – Mischelberger hotel.
Iesaku izmantot airbnb pakalpojumus, kuru piedāvājums Berlīnē tiešām netrūkst.
Kurā rajonā labāk apmesties Berlīnē?
Visa aktīvā dzīves daļa Berlīnē notiek bijušās Austrumberlīnes pusē, tur arī ieteiktu apmesties.
Ja gribas mierīgāku rajoniņu, ar mazāku kultūršoku, ar gardām kafejnīcām, restorāniem un miermīlīgiem bāriņiem, ar maziem dizaina un handmade produktu veikaliņiem, ar diezgan mierīgiem iedzīvotājiem, tad iesaku Prenzlauer Berg rajonu.
Ja nebiedē turku īpatsvars, bardaks un netīrība uz ielām, mūžīgais troksnis un mūžīgā ballīte, ja ir vēlme pēc trakiem bāriem, klubiem un piedzīvojumiem visas nakts garumā – Neukölln vai Kreuzberg būs īstie. Kreuzbergu agrāk (un šobrīd gan jau ar) vispār sauca par hipsteru meku, tā vispār ir tāda diezgan īpaša vieta un nebaidās sevi arī dēvēt par pilsētu pilsētā, jo viņu rajons vispār esot daudz foršāks par visu Berlīni kopā ņemtu.
Ja gribas kaut ko pa vidu starp mierīgu dzīvi un totālu ārprātu – Friedrichshein būs īstais rajons.
Ja gribas nīkt starp turīgiem vācu penisonāriem, krievu bagātnieciņiem un snauduļojošu Berlīni – visa Rietumu puse tavā rīcībā. Galvenais – kamēr esi iekšpus ringa, viss ir bumbās.
Kur ēst, kur iepirkties un ko apskatīt Berlīnē?
Kaut kad sen esmu rakstījusi par to, ko darīt Berlīnē.Kur pāest Berlīnē un kur iepirkties. Un nedaudz par muzejiem Berlīnē.
Ja lasi vāciski – Mit Vergnügen būs tavs ideālākais palīgs, lai izplānotu, kur paēst un kā pavadīt laiku Berlīnē.
Šo sadaļu man gan noteikti vajadzētu papildināt, jo Berlīnē ir daudz, daudz, daudz, daudz ko redzēt.
Īsumā, bez gariem paskaidrojumiem (neņemot vērā klasiskos tūrisma objektus) – svētdienā aizbrauc uz Mauerparku, saulainā laikā pasēdi urbānajā bārā uz lielveikala jumta – Klunkerkranich, nogaršo garšīgāko saldējumu Berlīnē – Hokey Pokey saldējuma kafejnīcā, pievērs uzmanību Berlīnes ielu mākslai, tās tur ir ļoti daudz (un aizej uz jaunatvērto Urban art museum), izbrauc ar 100 autobusu (te arī noķersi visus klasiskos tūrisma objektus) aizbrauc uz slēgto Tempelhofas lidostu, kura tagad ir parks, aizej uz īpašu, pamestā mājā iekārtotu, galeriju Bocci 79, nogaršo kebabu (nav obligāti jāstāv stundu rindā pēc Mustafas kebaba, arī citi ir labi), droši ēd suši mazos un dīvainos suši restorānos, jo tur tie būs paši labākie (mans favorīts – Sushi Number One), iztērē visu naudu dizaina grāmatu veikalos un te varētu rakstīt vēl un vēl, jo Berlīnē ir neskaitāmi daudz mazu un foršu vietiņu, kur aiziet un būt, bet.. vienkārši aizbrauc un izbaudi Berlīni.
Lūk, ja izlasīj šo rakstu un tev ir vēl kādi jautājumi par Berlīni – droši.. iegūglē. Vai arī pajautā man.
Atgādināšu vēlreiz, ka ieteiktās lietas, vietas un laiki ir no manas pieredzes un absolūti nepretendē uz vienīgo patiesību.
P.S. Drīzumā uztapināšu arī kādu risinājumu, kur atzīmēt katram dalībniekam "gatavos" gadus.
Jēkabpils baltkrievu biedrība ''Spatkanne'' 
Starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā gada laikā internetā iepirkušies 79% interneta lietotāju no Latvijas un tas ir par 5% vairāk nekā pērn. Vienlīdz aktīvi internetā iepērkas gan sievietes (53 procenti), gan vīrieši (47 procenti), savukārt gandrīz puse jeb 48 procenti no visiem lietotājiem, kas mēdz iepirkties internetā, ir vecumā no […]
Hitnet.lv
- Šodien, 00:03 
Cehs.lv
- 16. sep., 20:50 
Ceļojumu pieraksti
- Vakar, 21:55 
mammām.lv/tētiem.lv RSS
- Šodien, 15:00 
ekonomika.lv
- Šodien, 12:17