Pucca ?

08bc777ffb189298c9a7f957d9b165fb74d151e7

Pucca ?

Keišs: Bez skatītājiem zālē teātra nav

Teātrim ļoti nozīmīga ir mijiedarbība ar skatītājiem, tādēļ bez auditorijas teātra nav, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" teica Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs.

Rallijkross: Beniluksa posms Beļģijā pārcelts uz oktobri

Pasaules rallijkrosa čempionāta trešais paredzētais posms Beļģijā, Spā trasē no 16.-17. maija pārcelts uz oktobra sākumu. Attiecīgi, nākamais plānotais “pirmais” posms šobrīd izveidojas Norvēģijas sacīkste jūnija vidū. Kā jau bija gaidāms, Covid-19 vīrusa pandēmijas dēļ Beļģijas sacīkste no maija vidus ir svītrota. Tiek cerēts šo posmu aizvadīt 3.-4. oktobrī, ko gan vēl jāapstiprina FIA. Jāatzīmē,  Lasīt visu

Monimbo

Šāda veida krimiķi kā "Monimbo" nav tipiska literatūra, ko mēdzu lasīt - trilleris-spriedzes romāns, kurā iesaistās starptautiski teroristi, narkotirgoņi, komunisti un visādi citi apšaubāmi personāži, kas mēģina iznīcināt Amerikas Savienotās Valstis. Varu iztēloties, ka līdzīga stila, tikai pretēja satura, grāmatas tapa arī PSRS, tikai tur, protams, ļaundari bija otrās puses pārstāvji. Šeit tikām grāmatas autori apskata iedomātu scenāriju, kurā kubieši mēģina eksportēt revolūciju uz štatiem. Grāmatas galvenais varonis ir viens no tipiskākajiem spriedzes filmu un grāmatu varoņiem - žurnālists, kurš neviļus tiek iesaistīts dziļāk sava pētījumu tēmā, nekā viņš sākotnēji būtu vēlējies. Hoknijs, tāds šķiet, ir viņa uzvārds, sākotnēji visā sāgā iekuļas daļēji nejauši, bet tad pamazām sanāk, ka viņam ir ļoti liela motivācija atšķetināt tīklu, kurš ir iznīcinājis viņa ģimeni un plāno iznīcināt arī viņa valsti. Manai gaumei grāmatā ir pārāk daudz notikumu un personāžu, kā rezultātā ir pagrūti izsekot, kas ir kas un nav tā, ka viņiem būtu arī personības un kopumā grāmata šķiet slikti sastiķēta kopā (varbūt pie vainas tas, ka divi autori?) - brīžiem tā dinamiski virzās uz priekšu, tad viss atkal iestopējas. Psiholoģiskajā ziņā grāmata ir stipri pašvaka - lai arī tur it kā cilvēkiem ir jāsaskaras ar nopietnām morālām dilemmām un smagiem pārdzīvojumiem, tas viss šķiet galīgi nebūtisks, kā tādā action filmā. Tur ir atsevišķi elementi, kuri šķiet labi izdomāti (pat tad, ja tie izrādītos patiesi) - pirmkārt, Fidels Kastro nevis vienkārši ļauj cilvēkiem, kuri vēlas bēgt no viņa komunistiskās paradīzes uz ASV, bet gan mērķtiecīgi piepilda "bēgļu" kuģus un laivas ar noziedzniekiem, garīgi slimiem cilvēkiem un tā tālāk ar domu, ka amerikāņi nevarēs noraidīt kubiešu bēgļus, jo viņiem ir jārāda pozitīvais piemērs. Un, protams, komplektā ar šiem cilvēkiem, no kuriem Fidels faktiski grib tikt vaļā, viņš iesūta arī savus aģentus un provokatorus, kuri cītīgi izmanto antikomunistisku aizsegu, lai patiesībā bīdītu partijas idejas. Un otrs elements - pašiem (caur dubultaģentu) noarganizēt, ka amerikāņi mēģinās veikt atentātu pret Fidelu, ļaujot nogalināt vadoņa dubultnieku, amerikāņi tad priecīgi paziņo pasaulei, ka Fidels ir miris (bet mēs neesam pie vainas!), bet pēc brīža pats īstais Fidels parādās un pavēsta: "Tas, ka jūs zinājāt par šo neveiksmīgo atentātu, liecina, ka jūs esat tā pasūtītāji!" Šahs un mats, tā teikt. Protams, kā jau pieklājas šādam darbam, viss beidzas laimīgi (izņemot tiem, kuri ir miruši biedējošā nāvē, jo šādā darbā sava deva pretīgas vardarbības ir obligāta), brīvā pasaule triumfē, bet visiem paliek biedinājuma stāsts, cik ļoti ir jāuzmanās no ienaidnieka viltīgajiem tīkliem. Lieki teikt, ka grāmatu plaukta tīrīšanu šis romāns nepārdzīvos. Ja kas - šī grāmata ir turpinājums šo pašu autoru romānam "The Spike" (kura notikumi laiku pa laikam tiek pieminēti arī šajā grāmatā), bet man galīgi nav intereses iepazīties ar vēl kaut ko no šo autoru krājuma, lai arī apzinos, ka savā laikā šis darbs varēja būt veiksmīgs, jo Borhreivs/Moss pamatīgi nodarbojas ar Vašingtonas un tās iestāžu netīro darbību atmaksošanu (jo šīs darbības jau arī dod iespējas ienaidniekam piezagties tuvu).

Šodien saistībā ar Covid-19 reģistrēti 36 nāves gadījumi

Šīs nedēļas pirmajās divās dienās Īrijā no Covid-19 miruši 52 cilvēki, pirmdien – 16 un šodien – 36, ziņo RTE. Inficēšanās ar koronavīrusu šajās dienās apstiprināta 715 cilvēkiem, vakar un šodien attiecīgi 370 un 345. Pandēmijas laikā kopumā vīruss apstiprināts 5709 cilvēkiem un miruši 210 saslimušie. Ziemeļīrijā līdz otrdienas pēcpusdienai kopumā ir miruši 73 cilvēki un [...]

Ģimenes recepšu grāmatai: pildīti šampinjoni

Ko ātri un gardi pagatavot gardām uzkodām?

Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī autoratlīdzību saņēmēji

Valdība 7. aprīļa sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Līdz ar valdības lēmuma stāšanos spēkā, dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības.

“Aizvadītajā nedēļā valdībā tika pieņemti noteikumi par atbalsta mehānismiem autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem visās jomās, kas kopumā var skart līdz pat 29 000 personu visās nozarēs. Tas bija pamats, lai spertu nākamos soļus un izstrādātu specifiskus precizējumus, kas domāti tieši kultūras nozarei - tiem, kas guvuši ienākumus no autortiesību un blakustiesību pārvaldījuma. Šie precizējumi ir īpaši būtiski tiem, kuru autortiesību ienākumi no šīm organizācijām ir nelieli. Saskaņā ar AKKA/ LAA sniegtajiem datiem 91 % no visiem autoratlīdzību saņēmējiem vidēji mēnesī saņem mazāk par 200 eiro, lielākā daļa – vidēji 95 eiro un tikai 19 personām šie ieskaitījumi pārsniedz 700 eiro,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis. 

Ņemot vērā ar AKKA/LAA sniegtos datus, AKKA/LAA veiktās autoratlīdzības izmaksas 2019. gadā un 2020. gada pirmajos trīs mēnešos vidēji ir saņēmušas 875 personas, vidēji 95 eiro mēnesī. 91% saņēmēju mēneša vidējā atlīdzība ir mazāka par 200 eiro, un tikai 19 personas ir saņēmušas mēneša atlīdzību, kas ir lielāka par 700 eiro. Lielākā daļa AKKA/LAA pārstāvēto Latvijas autoru par savu darbu izmantošanu saņem atlīdzību, kura gada ietvaros nepārsniedz 700 eiro (2019.gadā aptuveni 3500 AKKA/LAA pārstāvēto Latvijas autoru visa gada laikā autoratlīdzībā no AKKA/LAA saņēma summu, kas nepārsniedza 700 eiro pirms nodokļu nomaksas).

Savukārt no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) avansu 30% apmērā par 2020.gada ienākumiem izmaksāta 48 personām – vidēji  118 eiro apmērā par mēnesi. No 4436 biedriem 2019. gadā 80% saņēmuši mēnesī atlīdzību mazāku nekā 200 eiro.

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā būs uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas, autoratlīdzības saņēmēji, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji vai individuālie komersanti un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. Vienīgais izņēmums attiecībā uz dīkstāves periodā gūtiem ienākumiem no saimnieciskās darbības tiks attiecināts uz autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA/LAA, LaIPA u.c.) izmaksātajām, kā arī individuāli saņemtajām autoratlīdzībām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.

Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.

Topošajiem pirmklasniekiem obligāto apmācību īsteno attālināti; plānotas izmaiņas apmācību grafikā

1586281049_293.jpg

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, aktuāls kļuvis jautājums par pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanu, kuri nākamajā mācību gadā uzsāks skolas gaitas 1. klasē un kuriem šajā gadā tiek īstenota obligātā apmācība. Patlaban visi bērnudārzi iespēju robežās topošajiem pirmklasniekiem nodrošina iespēju obligāto apmācību apgūt attālināti. Savukārt augustā, neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma, plānots, ka vecāko grupu audzēkņi savā bērnudārzā varēs piedalīties klātienes apmācībās, lai ar pedagogu līdzdalību nostiprinātu un atkārtotu jau apgūtās zināšanas.

Pedagogi rūpīgi un atbildīgi seko līdzi katra bērna individuālajai attīstībai, mācību procesā iesaistot arī audzēkņu vecākus. Lielākā daļa bērnu jau šobrīd ir gatavi mācību uzsākšanai 1. klasē, tādējādi augustā paredzētās klātienes nodarbības topošajiem pirmklasniekiem būs pēc izvēles un iespējām. Jautājums par topošo pirmklasnieku izlaidumu laiku tiks izlemts, izvērtējot situāciju un konsultējoties ar vecākiem pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Lai pilnvērtīgi sagatavotos mācību uzsākšanai vispārizglītojošo skolu 1. klasēs, pedagogi audzēkņiem uzdod izglītojošus uzdevumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” noteiktajām vadlīnijām. Šobrīd, mācībām norisinoties attālināti, pedagogi mācību materiālus audzēkņu vecākiem nosūta e-pastā, sociālo tīklu vietnē Facebook vai lietotnē Whatsapp, aicinot vecākus būt līdzatbildīgiem un iesaistīties sava topošā pirmklasnieka izglītošanas procesā. Lai novērtētu audzēkņu veikumu un veidotu atgriezenisko saiti, izpildītos uzdevumus vecāki iesūta grupu audzinātājām foto un video formātā.

Saprotot, ka ārkārtējās situācijas laikā daudziem vecākiem jāpaliek mājās un plānotie atvaļinājumi tiek izņemti jau tagad, bērnudārzu vadītāji un pedagogi nepieciešamības gadījumā ir gatavi strādāt visus vasaras mēnešus, lai nodrošinātu bērnu izglītošanu un pieskatīšanu. Tādējādi iespējamas izmaiņas arī iepriekš plānotajiem pašvaldības bērnudārzu darba laikiem vasarā. Par izmaiņām aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai.

Jau ziņots, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā visos Siguldas novada pašvaldības bērnudārzos tiek nodrošinātas dežūrgrupas tiem audzēkņiem, kuri paši un viņu ģimene pēdējo 14 dienu periodā nav bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un kuru vecākiem nav iespēja citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. Pašvaldība katrā dežūrgrupā noteikusi audzēkņu skaitu no pieciem līdz septiņiem bērniem. Pagājušajā nedēļā dežūrgrupās audzēkņu skaits novadā kopumā bija vairāk nekā 40 audzēkņi dienā, bet šonedēļ bērnudārzu dežūrgrupas apmeklē turpat 50 audzēkņi. Pārējā laikā bērnudārza pedagogi, pedagogu palīgi atbilstoši mācību programmas saturam organizē un nodrošina attālinātā mācību procesa norisi. Pašvaldība aicina ģimenes izvērtēt bērnudārza apmeklējuma nepieciešamību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā!

Resident Evil 3 Remake apskats

Domāju neviens nenoliegs, ka pagājušajā gadā Capcom izdevās ļoti veiksmīgs Resident Evil 2 rīmeiks. Izstrādātājus slavēja par spēju saglabāt veiksmīgo oriģināla formulu, tajā pašā laikā uzlabojot un pieliekot klāt trūkstošo, lai tā būtu pilnvērtīga mūsdienām atbilstoša spēle, nevis kaut kādas pagātnes atraugas. Vēloties palikt uz veiksmes viļņa, Capcom pieķērās arī trešajai daļai cerībā, ka no priekiem […]

Sautēta gaļa ar šampinjoniem

Sastāvdaļas: Liellopu gaļa 1,5kg Šampinjoni 0,5kg Kausētais siers 250g Tomātu pasta 1 ēdamkarote Ķiploks 5 daiviņas Melnais pipars (samalts) pēc

Mārtiņš Luters par Kristu jūsos

Tulkojot Bībeli, Luters labi iepazina Dieva vārdu, tāpēc viņš priekpilns daudz rakstīja par Kristu mūsos, ko mums atklāj Dieva vārds. Lūk, dažas Lutera piezīmes.

Mārtiņš Luters par Kristu jūsos

(vairāk…)

Līdzīgās e-publikācijas:

Lūgums pēc aizlūguma!

Lūdzu jūsu lūgšanas par kādu sievieti, kurai plānojas operācija, kas saistīta ar onkoloģiju.

Pašizolācija VIII (kas palīdz?)

IMG-5811.jpgŠis laiks ir kā akvareļpludinājums. Abstrakts, turklāt lēni žūst. Šūpo lapu uz dažādām pusēm, un zīmējums maina noskaņu. Konkrētības šajā laikā ir iespējamas tikai pavisam mazos soļos. Mazos darbos. Mazos rituālos, ko atkārtot un veikt (ar lielu pacietību), lai nesajuktu prātā un neziņā.

Vienu vakaru gandrīz padevos un neizgāju vakara pastaigā. Pēdējā brīdī tomēr saņēmos, jo zinu, ka lielas padošanās sākas ar mazām, ar izkrišanu no ritma, no sevis. To sev ir vērts atgādināt, un es atgādinu. Svarīgi ir neizlaist ēdienreizes, pastaigas, vingrošanu, turpināt saziņu ar draugiem un darīt iespējami daudz regulāru lietu, lai radītu kaut vai stabilitātes "ilūziju", ja pati stabilitāte šķiet no realitātes tāla. Tas palīdz. 

Palīdz arī saule, kas nostrādā modinātāja vietā. Palīdz svaigs gaiss, putnu čivināšana. Palīdz ikvakara pāris stundu pauze no interneta. Palīdz sarunas pa telefonu. Palīdz laba kafija. Rakstīšana (marta beigās iesāku jaunu pierakstu kladi, kuru grāmatas prezentācijā uzdāvināja Krista un Kaspars – paldies viņiem), un tajā rakstās labi un daudz.

IMG-5696.jpgŠodien mani (ļoti!) uzmundrināja vēstule, ko saņēmu pa pastu. Tajā ir vārdi:

"cilvēki viens otru mīl
 vismaz man tā šodien gribētos domāt"

Tāpat pastaigu laikā turpinu kolekcionēt bērnu zīmējumus, ko fiksēju uz ietvēm. Bērnu trotuārzīmējumos joprojām dominē laimīgu cilvēciņu sejas. Citādā veidā šobrīd smaidīgus cilvēkus satikt ir grūti, ja ne neiespējami. Kaut gan – vienreiz vai divreiz šajā laikā man izdevās saslēgties skatienā ar garāmgājēju līdz pat smaida apmaiņai.

Domāju – šis ir jaunu hobiju dzimšanas laiks. Atrast niekpilnas nodarbes, kas uzmundrina. Dot sev sīkus uzdevumus. Pavisam mazus, bet konkrētus. Tas palīdz. Vēl viens no maniem jaunajiem hobijiem ir mākoņu un debesu bildēšana. Un pandēmijas dzejoļu skicēšana. Šobrīd notiek vairāku dzejoļu rediģēšanas process. Paldies māsai, Agnesei un Inesei, kuras man ļoti palīdz ar viedokli, uzmundrinājumu, ieteikumiem un kritiku. 

IMG_5171.JPGVakar (par spīti neziņas fonam) sarakstīju dienasgrāmatā savus mērķus, vēlmes, idejas. Jā, iespējams, tā visa realizēšana/ās notiks jaunās formās (vai nenotiks vispār), tomēr galvenais iemesls, kāpēc to visu fiksēju, ir virziena un jēgas sajūta. Apziņa, ka ir lietas, ko gribu īstenot, piepildīt, paveikt. Un gribas apziņa man ir bijusi viena no svarīgākajām visos laikos. Kā reiz teica Rainis: "Kas zina, ko grib, spēj, ko grib." Vēlmju sarakstu veidošana ir viens no (maniem) paņēmieniem, kā trenēju gribu un gribasspēku.

Tas viss, protams, mijas ar apātijas brīžiem, ar šaubu brīžiem, ar bezspēcības uzplaiksnījumiem, ar ieslīgšanu tīklos (bezjēdzīgi ritinot laika joslu, lai aizmirstos).

Bet tad es atceros. Ka dzīvoju. Ka esmu. Ka pavasaris. "Salieku plaukstas kopā bez iemesla un bez skaņas. Nopūšu sveci un ģērbjos vakara pastaigai". Lai ietu.


Nobeigumā daži lasāmvielas ieteikumi:

Paolo Džordāno: Sērgas laikā (fragments no esejas)



IMG_5192.JPGMākoņakvareļi šodienas debesīs. 07.04.2020.
IMG-5838.jpgAkvareļpastkartes. 05.04.2020.
IMG_5094.JPGPavasara pierakstu klade un grāmata "Siena, ko nosiltināt". Saules gaismā. Uz rakstāmgalda.

Dienas grauds

vara bungas: Aģents “Kisa” (97) saka, ka  TEOTWAWKI. Kisa  vai tie, kas raksta viņa vietā, zina ko saka.

“The reality is the world will never be the same after the coronavirus,” said Kissinger in an editorial on The Wall Street Journal. “The U.S. must protect its citizens from disease while starting the urgent work of planning for a new epoch.”

avots

RTU apbalvo skolēnus – labāko zinātnisko darbu autorus STEM jomās

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) piešķīrusi speciālbalvas 17 labāko Latvijas Skolēnu 44. zinātniskās pētniecības darbu konferences STEM jomu zinātniskās pētniecības darbu autoriem – viņi ārpus konkursa varēs iestāties RTU pamatstudiju programmās, kurās notiks uzņemšana budžeta finansētās studiju vietās. 

Atbalstot Latvijas uzņēmumus ārkārtas situācijā, Tet piedāvā izmantot savu mākoni bez maksas

Apzinoties, ka vairāki Latvijas uzņēmumi Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas dēļ piedzīvo biznesa kritumu un viņiem varētu palīdzēt tiešsaistes risinājumi, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet piedāvā bez maksas uz diviem mēnešiem izmantot savus mākoņpakalpojumus, kā arī ekspertu atbalstu datu pārvietošanas laikā. Tet pauž cerību, ka šis piedāvājums palīdzēs uzņēmumiem ātrāk uzsākt vai arī uzlabot savu darbību tiešsaistē.

Tet ir viens no lielākajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem Latvijā un piedāvā krīzē nonākušajiem uzņēmumiem izmantot savus mākoņskaitļošanas resursus datu un infrastruktūras glabāšanai, nemaksājot abonēšanas maksu, bet tikai veicot samaksu par Microsoft SPLA licencēm. Tas palīdzēs uzņēmējiem ietaupīt līdz pat 800 eiro mēnesī.

“Covid-19 pandēmija ir izaicinājums mums visiem, un mēs redzam, ka vietējiem uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts, un šis ir viens no veidiem, kā mēs varam uzņēmumus atbalstīt. Pēc NIC datiem martā ir reģistrēti 3 tūkstoši “.lv” domēni Latvijā, kas ir par 30% vairāk nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka uzņēmumi aktīvi cenšas pārvirzīt savu biznesu tiešsaistē, un viņiem ir nepieciešamas arī IT jaudas datu izvietošanai.

Pieredze rāda, ka piedāvātais apjoms ir atbilstošs tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurus esošā situācija ietekmē visvairāk. Pieteikties var arī tie uzņēmumi, kas nekad nav izmantojuši mākoņus – Tet speciālisti palīdzēs bez maksas migrēt infrastruktūru un saprast, kā strādāt tālāk,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šis piedāvājums būs noderīgs visiem uzņēmumiem, kas jau darbojas interneta vidē, piemēram, e-komercijas pārstāvjiem, vai arī tiem, kas plāno šo uzsākt, ņemot vērā, ka šobrīd ir ierobežotas klātienes uzņēmējdarbības iespējas. “Tāpēc ceram, ka šis piedāvājums, kas ļauj jaudas piegādāt ļoti ātri, sniegs viņiem nepieciešamu atbalstu vismaz pirmajā laikā,” piebilst J.Gulbis.

Bezmaksas resursi būs pieejami līdz 10. jūnijam un pēc bezmaksas perioda beigām uzņēmējs varēs izvēlēties – turpināt izmantot mākoņskaitļošanas platformu, izvēloties atbilstošu tarifa plānu, vai arī izvēlēties citu iespēju. Infrastruktūras pārvietošanas laiks ir atkarīgs no tās sarežģītības, bet vidēji aizņem 1-2 dienas.

Lai pieteiktos pakalpojumam, Tet aicina rakstīt uz dc@tet.lv.

The post Atbalstot Latvijas uzņēmumus ārkārtas situācijā, Tet piedāvā izmantot savu mākoni bez maksas appeared first on notepad.lv.

Pašizolācija, pt. XXII

Vadot html tagus, < p > vietā netīšām ierakstījās < po >. Par konkrēto rindkopu man ir pilnīgi po.

Krāpnieki kurjerpasta DHL vārdā izplata ļaunprogrammatūru

Latvijā šodien konstatētas masveidā izsūtītas e-pasta vēstules kurjerpasta DHL vārdā ar nolūku inficēt saņēmēju Windows datorus ar ļaunprogrammatūru, kas paredzēta paroļu un citas sensitīvas informācijas zādzībai.

 

 

E-pasta sūtījumu tēma ir “DHL PIEGĀDES PAZIŅOJUMS”, bet teksts latviešu valodā mudina saņēmēju atvērt pievienoto 7z arhīvu ar nosaukumu “DHL IZSEKOŠANAS ZIŅAS-pdf.7z”, kurā atrodas ļaundabīgs izpildāmais EXE fails.

 

Pikšķerēšanas e-pasta vēstules paraugs.

Pikšķerēšanas e-pasta vēstules paraugs.

Fails “DHL IZSEKOŠANAS ZIŅAS-pdf.exe, kura neuzmanīga palaišana arī ir ļaundaru mērķis, patiesībā ir Trojas zirgs, kas paredzēts informācijas zādzībai.

 

Kaspersky Total Security atklāj ļaunprogrammatūru pievienotajā failā.

Kaspersky Total Security atklāj ļaunprogrammatūru pievienotajā failā.

Atgriezšanās Kurzemē. Lielā epizode. 1. diena.

Atgriežamies iemīļotajā Kurzemē, lai aizmuktu tālu prom no pilsētām un cilvēkiem. Ļaut jūras vējiem izvēdināt mūsu prātus no dumjām domām, ķert sauli un pozitīvus iespaidus – nāc līdz!

WhatsApp uzliek jaunus ierobežojumus ziņu pārsūtīšanai

WhatsApp šodien paziņoja, ka tiks noteikti jauni ierobežojumi ziņu pārsūtīšanai. Sākot ar šodienu, ziņas, kas identificētas kā “bieži pārsūtītas” — sūtītas kā ķēdes vēstules pieciem vai vairāk cilvēkiem — varēs nosūtīt tikai vienai personai. Šis ierobežojums ir paredzēts, lai samazinātu ātrumu, ar kādu informācija tiek nodota caur WhatsApp.

Mēs zinām, ka daudzi lietotāji sūta noderīgu informāciju, kā arī smieklīgus videoklipus un citas ziņas, kuras viņi uzskata par jēgpilnām. Pēdējo nedēļu laikā cilvēki arī izmantojuši WhatsApp, lai organizētu publiskus atbalsta mirkļus veselības aprūpes darbiniekiem”, kompānija pauda savā bloga ierakstā. “Tomēr esam novērojuši, ka ir ievērojami palielinājies pāradresācijas apjoms, un tas var būt par iemeslu nepatiesas informācijas izplatībai. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi palēnināt šo ziņojumu izplatību, lai WhatsApp būtu vieta personiskai saziņai.”

Iepriekš WhatsApp lietotājiem vienu ziņu vienā reizē bija iespējams pārsūtīt līdz pat 256 cilvēkiem. Sākotnēji šie ziņojumi netika apzīmēti kā “pārsūtīti”, un WhatsApp šifrēšana neļāva varas iestādēm  noteikt, kurš varētu izmantot šo lietotni, lai izplatītu naidīgas runas vai aicinājumus uz vardarbību. Tas izraisīja krīzi Indijā, kur WhatsApp tika saistīts ar vairākiem vardarbības gadījumiem.

2018. gadā WhatsApp sāka ierobežot ziņojumu pārsūtīšanas reižu skaitu. Tā arī pirmo reizi sāka marķēt pārsūtītos ziņojumus un pievienot divas bultiņas, lai parādītu, ka ziņojums ir atkārtoti pārsūtīts. Pagājušajā gadā uzņēmums ierobežoja cilvēku skaitu, kuriem var nosūtīt vienu ziņojumu, līdz pieciem.

Tomēr nekas neliedz pārsūtīt vienu un to pašu ziņojumu atkal un atkal dažādiem cilvēkiem. Taču šāda ierobežojuma ieviešana palīdz kopumā palēnināt pārsūtīto ziņojumu skaitu — pagājušajā gadā WhatsApp paziņoja, ka šāda veida ziņu pārsūtīšana pasaulē ir samazinājusies par 25%.

Taču ar pandēmiju saistītā ievērojamā lietošanas apjoma dēļ WhatsApp ir nonācis uzmanības centrā ar nepatiesas informācijas izplatīšanu caur to. Pagājušajā mēnesī CNN un citas ziņu organizācijas vēstīja, ka šo aplikāciju izmanto, lai dalītos ar dažādu nepatiesu informāciju par “zālēm”, kas palīdz pret COVID-19, un par karadarbību, kas saistīta ar šo slimību.

Atbildot uz to, WhatsApp rekomendē Pasaules Veselības organizācijas sagatavotu robotu, kas sniedz informāciju, kuru ir pārbaudījuši veselības aprūpes speciālisti. Lietotni jau izmantojuši vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. 

The post WhatsApp uzliek jaunus ierobežojumus ziņu pārsūtīšanai appeared first on Datuve.

Nākotnes dabas taka


Krāce aizsprosta vietā

Turpinām alternatīvu pastaigu vietu apskatu, kuras var konkurēt ar populārām vietām, kur pulcējās pārāk daudz cilvēki. Šoreiz viesojamies Nākotnes ciema dabas takā.

Lasīt tālāk...
zyTET?d=yIl2AUoC8zA zyTET?d=63t7Ie-LG7Y zyTET?d=YwkR-u9nhCs zyTET?d=qj6IDK7rITs

Kodis: Dīkstāves pabalsts – uzņēmēju atbalsts, nevis mācībstunda

Miroslavs Kodis, uzņēmējs un partijas “PROGRESĪVIE” ģenerālsekretārs Dīkstāves pabalsts daudziem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir vienīgais ienākumu avots. Runa nav tikai par iespēju samaksāt dzīvokļa rēķinu…

Lieldienu zaļā kūka

Klāt pirmssvētku nedēļa un ir īstais brīdis domāt to, kā svinēt un, protams, ko gatavot svētku galdam! Kopā ar a/s “Smiltenes piens” esam sagatavojusi recepti zaļajai kūkai, kuras skaisti košā krāsa ir panākta bez makslīgām krāsvielām un kuras gatavošanā noteikti varat iesaistīt arī bērnus.  Kūkas augšējā kārta atgādina sūnu klājumu mežā un krāsainās Lieldienu oliņas...

lasīt talāk »

The post Lieldienu zaļā kūka appeared first on Lindas Virtuve.

Ugunsgrēkā Daugavpilī gāja bojā cilvēks

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 6. aprīļa plkst. 6.30 līdz 7. aprīlim plkst. 6.30, Valsts...

Evakuācija no Dahab, Ēģiptes Covid-19 epidēmijas laikā

Izraēla (02.03.2020)

Ar Ungāru Wizair aviokompānijas reisu no Rīgas lidostas varēja aizlidot līdz Eilat (Izraēla). Uz daudzajiem Eilat lidostas, Izraēlas robežsardzes, jautājumiem (Kāpēc ierados, kur es palikšu, ko es darīšu Izraēlā) ātri nobēru – “Esmu Daivinga instruktors, mana grupa vēl ir ceļā un es dodos uz Dahab, Eģipti” .  Robežsardze vēl pajautāja vai es ceļoju daudz, vai esmu bijis Itālijā vai Ķīnā (p.s. valstis bija zināmas kā vīrusa epicentrs), un pēc ātras portreta bildes Izraēlas vajadzībām tiku palaists.

No Eilat lidostas tālāk es braucu ar Autobusu Nr.30 līdz Tabas robežunktam. Autobusā satiku izpalīdzīgu latviešu ģimeni ar diviem bērniņiem, kuri devās uz Izraēlas viesnīcu, kas atradās pirms pašas Tabas, atpūsties pavasara brīvdienās, kuri bija plānojuši atvaļinājumā pavadīt 2.nedēļas. Es ļoti ceru ka viņiem klājās labi un sanāca atgriezties dzimtenē pirms tika slēgti izejošie avio reisi no Eilat.

Par robežas nodevām, tās nav mazas- Izraēlas robežas šķērsošanas maksa (110 Israeli Shekel/28 Eur), Ēģiptes robežas šķērsošana (405 Egyptian Pound/ 24 Eur).

Ēģipte (02.03.2020- 03.04.2020)

Saskaitot pavadīto laiku Ēģiptē esmu pavadījis vairāk kā gadu, parasti ceļojumiem izmantoju tiešos avio reisus, šoreiz šķērsoju Izraēlas/Ēģiptes robežu kājām. Ēģiptes pusē mani gaidīja iepriekš sarunāts taksometrs, kurš bija sarunāts ka aizvedīs mani uz Dahab. 

Komandējumā Ēģiptē tika plānots, paplašināt niršanas instruktora kvalifikāciju un 20. – 27.martā sagaidīt latviešu ūdenslīdēju grupu ierodoties Dahab uz zemūdens niršanas brīvdienām. Esmu zemūdens niršanās profesionālis, nodarbojos ar šo interesanto un izaicinošo hobiju jau 15 gadus, kā instruktors mācu zemūdens niršanas un frīdaivinga prasmes Latvijā, zemūdens niršanas klubā Daivings.lv.

Kad Latvijas internetā parādījās informācija par iespējamo avio reisu slēgšanu, un bija prasību reģistrēties, pieteicos LR Ārlietu ministrijas lapā, Konsulārajā reģistrā un arī aizrakstīju vēstuli LR vēstniecībai Ēģiptē.

Ar mani 19.03 sazinājās Jānis no LR vēstniecības Ēģiptē un sāka piedāvāt evakuācijas reisus no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas uz Parīzi un Vāciju, pēc tam uz Minsku/ Baltkrieviju, tālāk ar taksometru uz LR robežai. Cenas avio lidojumiem sāka kāpt uz augšu,  lidot caur Baltkrieviju un braukt ar taksometru uz robežai, tālāk pārsēsties likās pārāk tālu.

30.03 Jānis apziņošanai izveidoja WhatsApp grupu – Evakuācija no EG uz LV. Šeit es satiku tautiešus ar kuriem ceļojām kopā atpakaļ. WhatsApp grupā sākās intensīvāka evakuācijas ceļu izstrāde, paldies Jānim LV Vēsniecība Kairā, un tieši 1 aprīlī, kad es atgriezos no sava freediving trenniņa Sarkanā jurā, tika saņemts piedāvājums, lidojums no Kairas uz Stokholmu, Zviedriju par 237,-Eur! Cena likās super zema, jo daivecentrā jau dzirdēju par vācu un britu aviokompānijām, kuras par biļeti uz Eiropu prasot 1400 Eur! Sākās ceļa meklēšana no Stokholmas.

Izbraukšana no Dahab – Šarmelšeiha – Kaira sākās 2. aprīlī pl. 8.00 (600km/8 stundas ceļa maksāja 660 LE/38Eur), obligāti tika noteikts vilkt maskas, ko mums iedeva Dānijas pārstāve, speciāli tūristiem sarūpētā lielajā tūristu busā. Pavisam Dahabā tika savākti 15 cilvēki no sešām valstīm – 2 Dānijas, 4 Latvijas, 2 Lietuvas, 4 Zviedrijas, 1 Norvēģis un 2 Somijas iedzīvotāji.

Kaira 2-3.04.2020

Braucām mēs autobusā četratā no Latvijas – Anžela, Māris, Edgars un Valters. Katrs ērti iekārtojāmies pa diviem krēsliem. Sākotnēji tika plānots, ka paliksim viesnīcā, beigās sanāca daudz labāk, jo ierodoties Kairā, mūsu grupas Anžela sarunāja naktsmājas Kairā, pazīstama ēģiptieša Gomal ģimenē. Tika sarunāts arī šoferis, jauns un izpalīdzīgs ēģiptietis, kurš angliski gan komunicēja tikai ar Google Translate palīdzību. Ierodoties Kairā, tikām laipni uzņemti ēģiptieša 3 izstabu dzīvoklī, sekoja vakariņas, kurās tikām pārbaroti un visi četri gulējam vienā istabā. Izklāju divas segas uz grīdas, blakus skapim un dažu minūšu laikā aizmigu. Nākamā rītā bijām augšā jau 6.00, devām ziņu šoferim, un šoferis izvadāja mūs pa Kairu, aplūkojām piramīdas no tāluma, redzējām Nīlu, divus tiltus, viens ar lauvām un bijām Kairas lidostā jau 10.00. Mums bija informācija ka izlidojam no Terminal #2, piebraucot neviens neko nezināja, no turienes apsardze mūs aizsūtīja uz Terminal #3. Lidostās terminālā bijām vienīgie ārzemnieki, ieskaitot kādus 10 ēģiptiešus, kas pildīja apsardzes funkciju, pēc 2 stundu gaidīšanas vēl viens cilvēks pienāca par Stokholmas reisu.  Sākām sazināties ar visiem iespējamiem dienestiem un saņēmām informāciju, ka izlidošana notiek no Terminal #1. Devāmies uz savu terminālu, pie diviem lodziņiem apkalpoja mūsu vienīgo reisu, lidostā bija dāņu un zviedru vēstniecību darbinieki, tērpušies maskās un cimdos, arī pasažieri uzturēja distanci un valkāja maksas. Sejas aizsargmaskas cilvēkiem uz sejām ilgi neturējās, jo ir grūti paelpot ilgstoši, lidmašīnā lielākai daļai maskas bija nost. Izlidojam pl15.20, saņēmām bezmaksas siermaizi.

Stokholma 03-04.04.2020

Atlidojam Stokholmā pl. 20.10, bijām vienīgie pasažieri lidostā, pilns lidostas laukums ar lidmašīnām, iepirkāmies veikaliņā, palikām pa nakti “Forenom Aparthotel Stockholm Arlanda”, par četriem samaksājot 84 Eur.

No rīta ierodoties uz Stokholma – Helsinki, Finair, reisu pl. 8.15, sekoja stingra lidostas drošības pārbaude, lika novilkt medicīnas masku un cimdus, man tika visas bagāžas pārbaude ar atvēršanu (vienīgā vieta visā evakuācijā), it kā pozitīvs sprāgstvielu tests, atkātots tests bija normāls. Izejot pārbaudi, lidostā varēja nopirkt suvenīrus, jo strādāja daudzi preču veikali, dažos pat bija 50% atlaide visām precēm. Pārdevēji pieņēma naudu, viņu sejas gan bija norūpējušās, ierasto smaidu vietā.

Lidojums uz Helsinkiem aizņēma 1 stundu un 15 minūtes, notika ar propelleru lidmašīnu ATR 76-500, kurai ir 72 sēdvietas, lidmašīnā bija aizņemta 1/3 daļa, visa apkalpe un personāls bija sievietes. 

Helsinki 04.04.2020

Ielidojām Helsinkos pl9.30, pilni lidmašīnu laukumi ar Rynair un citu aviokompāniju lidmašīnām. Helsinkos jūtams bija situācija daudz nopietnāka, salīdzinot ar Zviedriju, visi veikali slēgti, ejas aizvērtas , pie izejas personāls pilnos kostīmos uzdeva medicīnas jautājumus par drudzi, temperatūru, caureju. Teicu ka esmu pilnīgi vesels un man ļāva doties, testus netaisīja. Lika pildīt karantīnas anketu, atļāva paturēt pildspalvas. Izsniedza mums bezmaksas kuponu transportam uz prāmi, ietaupījām 50 Eur. 

Pirms uzkāpšanas uz prāmi Helsinki- Tallin, jauns somu robežsargs , enerģiski noprasīja no kurienes braucam, teicu ka biju Ēģiptē, darba darīšanās, esmu “Scuba Diving Instructor“, tas viņam patika, ļāva doties uz kuģi. Prāmis mums bija MEGASTAR, iziešana pl.16.30, ceļš uz Tallinu aizņem divas stundas. Uz prāmja strādāja gan ēdināšana, gan veikali, divas stundas pa Baltijas jūru pagāja ļoti ātri. 

Tallina 04.04.2020

Atkuģojām, Igauņu robežas kontrole kura sēdēja aiz stikla, lika pildīt anketu, kad pateicu ka dodamies uz Latviju, nosūtīja uz autobusu, iekārtojāmies katrs savā rindā pa 2 krēsliem, pēc dažu lēnu pasažieru sagaidīšanas mūs veda uz Igaunijas/Latvijas robežas šķērsošanas vietu.

Rīga 04.04.2020

Izkāpām no busa ap 21.30 pie robežas, pateicu paldies, devos uz Latvijas pusi velkot līdzi čemodānus, devāmies uz robežas pusi. Latvijas Republikas robežsargi visu darīja ārā, tumsā, spīdinot lukturi, noprasīja no kurienes brauc un prasīja aizpildīt anketu ar savām pildspalvām, to aizpildijām uz automašīnas Audi motora pārsega. Pabrīdināja, ka esot jāpilda notikumi, 14 dienas pašizolācija un uz A5 iedeva izdrukātu pieņemto likumu. Robežsargi Igaunijā un Latvijā pases rokā neņēma lika rādīt rokās, baidoties kautko dabūt. 

Šobrīd atrodos pašizolācijā, veselība laba, saslimšanas simptomi nav, atrodos dzimtajā ciematā īrētā dzīvoklī, ģimene nāk mani apciemot turoties pa gabalu, sarunājos no 2 stāva balkona. Šis ir laiks, kad stiprināt savu veselību un imūnsistēmu, veikt elpošanas vingrinājumus, jogot un meditēt.

Ja ir jautājumi vai komentāri par ceļojumu, vai ir jautājumi par daivingu,  raksti man uz daivingslv@gmail.com

Valters Preimanis

 

Grāmata- Ceļojums ar ”Kon-Tiki”.

Nosaukums: Ceļojums ar ”Kon-Tiki”
Autors: Tūrs Heijerdāls
Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1959
LPP: 278

Thor Heyerdahl– Kon-Tiki ekspedisjonen, 1948.
Tulkojums latviešu valodā- Elija Kliene

Par grāmatu-
Norvēģu etnogrāfa Tūra Heijerdāla un piecu viņa biedru ceļojums ar balsa koku plostu pāri Klusajam okeānam. 1947.gada aprīlī Kon-Tiki izbrauca no Peru ostas un pēc 97 dienām sasniedza Polinēziju. Vēl pēc četrām dienām- 1947.gada 7.augustā, viņi izkāpa uz kādas nelielas salas Polinēzijā- Raroia rifa.

Te vajadzētu pieminēt savus bērnības dienu iespaidus par Heijerdālu un viņa daiļradi, arī to laiku iespaidus, kad lasīju Kon-Tiki pirmo reizi. Bet, sit kaut ar mietu- neatminos. Lasot grāmatu, ik pa laikam atmiņā uzpeldēja kādas druskas, bet ej un sazin- varbūt tās bija no cita viņa grāmatas par ceļojumu ar Ra. Var jau būt, ka tā ir labāk- nav ko gremdēties atmiņās, ja var izbaudīt pirmlasīšanas prieku. Tas nekas, ka tā pirmlasīšana var būt atkārtota.

Tūram nekādi neizdodas iespiest savu manuskriptu- visur viņš tiek atstumts ar skopu paskaidrojumu, ka polinēzieši nevar būt cēlušies no amerikāņiem. Jo starp viņiem ir milzīgs un nepārvarams šķērsli- Klusais okeāns. Tūru tas sadusmo un viņš nolemj visiem pierādīt, ka ar indiāņu plostiem bija iespējams ceļot un Klusais okeāns nav vis šķērslis, bet ceļš. Tā nu viņš īsā laikā savāc gan komandu- vēl piecus tādus pat trakus skandināvus, atrod līdzekļus un materiālus plostam. Un nepilna pusgada laikā viņš ar savu komandu dodas ceļā no Peru uz Polinēziju. Pēc 101 dienas ceļojuma uz deviņu kopā sasaistītu baļķu plosta, viņi izkāpj Raroia rifa krastā.

Grāmata ir labs piemērs, ka jāļaujas traku ideju īstenošanai. Bez šī ceļojuma nez vai Tūrs Heijerdāls būtu tas Tūrs, kuru mēs pazīstam. Nez vai sekotu citi viņa ceļojumi un līdz ar to daudzmiljonu viņa lasītāju būtu palikuši bešā. Tā, ka šīs ceļojums Tūram bija straujš lēciens viņa karjerā, izaugsmē un atpazīstamībā- grāmata ar milzīgu tirāžu, oskarota dokumentālā filma un milzīga popularitāte. Bieži grāmatā uzpeldēja, ka Tūrs ne tikai vēlas pierādīt, ka viņa teorija par Klusā okeāna šķērsošanu ir pareiza, bet viņš grib pierādīt arī sev, ka viņš to var.

Grāmatā Tūrs apraksta gan mazliet haotisko un skrienošo sagatavošanās posmu, gan nosacīti rimto dzīvi uz plosta. Viņiem jau pats ceļojuma sākums sanāca ar pamatīgām ugunskristībām- vētra, kurā nācās kārtīgi strādāt maiņās un apgūt plosta vadīšanu. Vēlāk, kad ceļojums bija mierīgāks, varēja nodoties aprakstos par zivīm, vaļiem un makreļu ķeršanu. Kā arī veltīt vairākas lappuses apcerei par Fatuhivi salā pavadīto laiku, par Lieldienu salu akmens milžiem un par baltajiem bārdainajiem vīriem, kurus padzina no Titikaka ezera apkārtnes.

Laba grāmata gan bērnībai, gan arī vēlākai lasīšanai- vienkārša valoda un dažādi filozofiski mājieni ļauj nesteidzīgi izbaudīt ceļojumu pāri Klusajam okeānam. Protams, jāpiemin arī filma.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

Latvijas stratēģija

Krīzes brīži var būt lieliska iespēja straujai izaugsmei, ja vien ir skaidra stratēģija un rīcības plāns. Šī Covid-19 krīze ir radījusi milzu neskaidrības. Daudzas valstis un uzņēmumi lielas neskaidrības priekšā vai nu kļūst paralizētas (nedara neko un gaida), vai iekļūst panikā (dara visu reizē, haotiski un dezorganizēti).

Latvija ir labi veikusi pirmos soļus vīrusa veselības krīzes pārvarēšanai. Ir domas un pirmie lēmumi, kā izdzīvot ekonomikas krīzē. Tagad ir nepieciešama skaidra stratēģija vīrusa un ekonomikas krīzes pārvarēšanai.

Krīzes pārvarēšanā ir trīs soļi. Pirmais solis ir izdzīvot. Otrais – izlemt, kāda būs stratēģija pēc krīzes, trešais – īstenot straujas izaugsmes stratēģiju.

Izdzīvošanai ir divi priekšnosacījumi: skaidrība par biznesa vidi un finanses, lai spētu pārlaist ekonomikas kritumu.

I daļa: Stratēģija izdzīvošanai

Lielākā biznesa vides problēma ir uzņēmumu slēgšana, bet tiem, kas turpina darboties, – neziņa par nākotni. Vai varēsim turpināt darboties? Kad tiks atvērtas skolas? Kādi nosacījumi būs mazajiem uzņēmumiem? Vai nebūs nepieciešami vēl spēcīgāki pasākumi un karantīnas palielināšana? Šīs bažas bremzē ekonomiku un rada zaudējumus. Cik lielus? Daudzi eksperti runā par ekonomikas krišanos par 10%. Latvijas iekšzemes kopprodukts ir 30 miljardi eiro gadā. 10% IKP kritums nozīmē, ka šogad zaudējumi būs trīs miljardi eiro. 2021. gadā ekonomika atsāks augt un palielināsies par miljardu, bet būs par diviem miljardiem mazāka nekā šogad un par miljardu mazāka 2022. gadā.

Ekonomika varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2023. gadā. Tomēr būs zaudēti seši miljardi eiro. Veselības aprūpei Latvijā valsts un privātais sektors kopā velta ap 7% no 6 miljardu IKP zaudējuma, tātad mēs zaudētu 420 miljonus veselības aprūpei. Cik dzīvību varētu izglābt ar šo naudu!

Izdzīvošanas nodrošināšana daudziem uzņēmumiem visvieglāk sasniedzama, vienkārši turpinot darboties. Tāpēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanai mums ir nepieciešams pēc iespējas ātri atsākt uzņēmumu darbību.

Skaidrība par vīrusa epidemioloģisko stratēģiju. Uzņēmumi ir apstādināti, jo jāuzvar vīruss. Vienkāršoti skatoties, šķiet, it kā jāizvēlas starp ekonomikas saglabāšanu un dzīvību glābšanu. Tā nav – var sekmīgi sasniegt abus mērķus!

Honkongā, Singapūrā, Taivanā un Dienvidkorejā ir izdevies nodrošināt ekonomikas sekmīgu darbību, turēt atvērtas lidostas, skolas un restorānus, neapturēt biznesus, vienlaikus panākot ļoti zemu saslimšanas līmeni, daudz zemāku pat par to Eiropas valstu līmeni, kuras ir ieviesušas drastiskus mērus.

Avots: Financial Times

Kā šīs Dienvidaustrumāzijas valstis paveica, pat ar atvērtām lidostām un atrodoties tuvu Ķīnai? Galvenokārt, sistemātiska karantīnas uzraudzība ar IT risinājumu palīdzību, piemēram, ar WhatsApp izsekojot, vai karantīnā nozīmētais nepamet savu dzīvesvietu, vai ar TraceTogether aplikācijas palīdzību atrast visus cilvēkus, kas kontaktējušies ar  saslimušo un tā panākot efektīvu visu slimnieku izolēšanu un slimības izplatības apturēšanu.

Šīs valstis to apvienoja ar plašu testēšanu, ļaujot ātri un efektīvi atrast visus saslimušos.

Noder arī temperatūras skeneru lietošana augstas intensitātes satiksmes punktos, piemēram, dzelzceļa stacijā, lidostā, lielveikalos, restorānos un tamlīdzīgās vietās, lai varētu uzreiz atrast saslimušos un nosūtīt tos uz karantīnu.

Tā kā Covid-19 mirstība ir ļoti augsta tikai pacientiem virs 60 gadu vecuma ar sirds asinsvadu, vēža, elpošanas ceļu slimībām vai diabētu, tad efektīva šo riska grupu izolācija nodrošina būtisku mirstības uzlabojumu. Dati liecina, ka pārējām grupām Covid-19 neizraisa bīstamas komplikācijas.

Arī Latvija varētu droši pārtraukt ārkārtas stāvokli 14. aprīlī vai vēlākais mēneša laikā, ja valdība ieviestu drošu elektronisko karantīnas uzskaiti un papildus tam

2) turpinātu Latvijas sekmīgo plašo testēšanas programmu,

3) uzsāktu plašu temperatūras skenēšanu sabiedriskās vietās,

4) noteiktu riska grupu izolāciju un obligātu temperatūras ziņošanu divas reizes dienā.

Lai arī izmaksas šādiem pasākumiem būtu lielas, tās tomēr būtu nesalīdzināmi zemākas par ekonomikas apturēšanas izmaksām.

Latvija ir maza valsts, mēs varam sagādāt palīglīdzekļus pienācīgā daudzumā. Lielās Eiropas valstis un ASV nekā nevar nopirkt visiem sejas maskas, pasaulē nav tik daudz sejas masku. Mums jāizmanto šī mazas valsts priekšrocība un, ja nepieciešams, jāsāk sejas masku lietošana visiem.

Kāpēc es sāku savu ekonomikas glābšanai veltītu sadaļu ar epidemioloģiskām pārdomām? Tāpēc, ka biznesam ir ļoti svarīga skaidrība un pārliecība, ka Latvijā nenotiks masveida saslimšana ar Covid-19.

Latvijas pašreizējā Covid-19 stratēģija ļauj samazināt saslimušo skaitu, bet nenovērš neziņu par turpmāko ārkārtas situācijas pārvaldību. Ir skaidrs, ka Covid-19 būs ap mums ilgi.

Turklāt ar šo stratēģiju nekādā veidā netiek novērsta otrā Covid-19 viļņa iespēja. 95% no pasaules Covid-19 saslimšanām (marta vidus dati no John Hopkins universitātes) ir novērotas apstākļos, kad āra temperatūra ir starp -5 un +20 grādu pēc Celsija. Ja Covid-19 uzvedīsies kā tipisks gripas vīruss, tad vasarā tas pierims (Latvijā parasti gripa rimstas ap aprīļa vidu); tomēr, līdzīgi kā citi gripas vīrusi, tas, visticamāk, atgriezīsies otrajā vilnī rudenī.

Mums ir ļoti svarīgi – investīciju, valsts tēla, galu galā var teikt “tautas glābšanas” dēļ ieviest Hongkongas, Taivanas, Singapūras modeli Latvijā un gūt drošu pārliecību un kontroli pār Covid-19 gan šajā pavasarī, gan vasarā, gan rudenī.

Tātad pirmajam valdības solim, pirms jebkura cita soļa veikšanas, ir jābūt maksimāli ātri ieviest Taivanas un citu Dienvidaustrumāzijas valstu modeli, lai to paspētu izdarīt līdz 14. aprīlim vai vēlākais mēneša laikā atcelt ārkārtas stāvokli.

Finanses izdzīvošanas krīzes pārvarēšanai

Pasaules prakse rāda, ka parasti atgūšanās pēc ekonomiskā krituma ir vismaz divas reizes ilgāka par kritumu. Ir vieglāk pazaudēt naudu nekā to nopelnīt. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka daudz izdevīgāk ir mēģināt saglabāt ekonomiku, nevis ļaut tai ātri sarukt.

Kāds varētu būt ekonomikas atbalsta kopējais apmērs? ASV kopējais atbalsts pirmajā ekonomikas atbalsta posmā ir 9% no IKP. Lielbritānijā – teju 15% no IKP. Latvijā neizdosies izvairīties no līdzīga izmēra atbalsta. Es domāju, ka, ņemot vērā krīzes apmēru, atbalstam būs jābūt tuvu pie 10% no IKP jeb trim miljardiem eiro. Iesaku šo naudu aizņemties tagad, kamēr procentu likmes ir ļoti zemas.

Jāatceras, ka 2008. gada krīzes laikā Latvijas valsts parāds pieauga no 8 līdz 47% no IKP, un pašlaik tas ir ap 35% no IKP. Nav īpaša iemesla cerēt, ka Covid-19 krīzi varēs pārvarēt ar mazu naudas daudzumu.

Atbalstu ekonomikai ir jāsadala divās daļās: izdzīvošanai un attīstībai. Izdzīvošana ir svarīga, jo absolūti nepieciešams nodrošināt, ka visi ir paēduši, spēj samaksāt īri un aizsūtīt bērnus uz skolu. Ja mēs to nenodrošināsim, izraisīsim jaunu emigrācijas vilni, kura izmaksas būs neticami lielas.

Finansiālā izdzīvošana

Pašlaik, ļoti strauja ekonomikas krituma posmā, ir vispirms jānodrošina iztikas minimums visiem. Pamata principiem ir jābūt: atbalsts visiem, kas zaudējuši ienākumus, neskatoties nedz uz to, vai maksāja nodokļus vai ne, nedz uz nodarbinātības statusu vai tamlīdzīgiem kritērijiem. Mērķis ir nodrošināt sociālo stabilitāti.

Mani ieteikumi īsumā būtu šādi.

Uzņēmumiem: piešķirt kredītu brīvdienas; nodokļu apmaksas atlikšana; 100% valsts garantētas kredītlīnijas apgrozāmajiem līdzekļiem; dīkstāves pabalsta apjoma maksimālo griestu palielināšana līdz 2500 eiro, lai novērstu to, ka lielāku algu saņēmēji būtu spiesti izvēlēties bezdarbu, nevis dīkstāves pabalstu. Mūsu mērķis ir saglabāt darba vietas, zemi dīkstāves pabalsta maksimālie griesti nav produktīvi, tikai veicina bezdarbu.

Visiem iedzīvotājiem:

1) darba garantijas programma ar 500 eiro izmaksu visiem tās dalībniekiem;

2) dīkstāves pabalstu 75% apmērā no algas visiem strādājošajiem, kuriem draudētu dīkstāves atlaišana;

3) līdz 2020. gada beigām bezdarbnieku pabalstu maksāt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta, tai skaitā tiem, kuri šādu statusu ieguva pēc 2020. gada 13. marta;

4) dīkstāves pabalstu 750 eiro mēnesī neatkarīgi no nodokļu nomaksas statusa, nodokļu parādu esamības vai neesamības, arī pašnodarbinātajiem, arī ēnu ekonomikas dalībniekiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem.

5) mērķtiecīgi atbalsta pasākumi īres, hipotēkas, parādu nomaksas atlikšanai/dzēšanai.

Ir paredzams, ka daļa iedzīvotāju nespēs segt savas hipotēkas. Šādas hipotēkas bankās radīs kapitāla pietiekamības problēmas. Valstij jau tagad ir jāizveido fonds – visu banku “sliktā banka”, kurā uz krīzes laiku jāpārņem visas kavētās hipotēkas, tā saglabājot banku kredītportfeļa kvalitāti. Šajā fondā valsts varētu pārņemt arī viesnīcas un restorānus kā lietu kopību. Pārņemšana jābeidz, tiklīdz krīze būs pārvarēta. Sekmīgās hipotēkas varēs vēlāk pārcelt atpakaļ uz to izdevējbankām, nesekmīgās hipotēkas veidos valsts īres dzīvokļu fondu.

Krīzes izdzīvošanas programma būs nepieciešama aptuveni nākamajiem 12 mēnešiem. Izdzīvošanas programma būtu arī galvenais rīks, kā palīdzēt viesnīcām, restorāniem, mazajiem biznesiem. Šādus uzņēmumus lielākoties ir ļoti viegli slēgt un viegli pēc brīža atjaunot to darbību. Tiem nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi vai gadiem ilgi būvēta reputācija ārvalstu tirgos. Tāpēc šie uzņēmumi pēc krīzes viegli atjaunosies, ja vien to darbiniekiem būs nodrošināts izdzīvošanas atbalsts un ja vien valstī būs ekonomiskā izaugsme. Tiem der šīs stratēģijas izdzīvošanas sadaļa.

II daļa. Stratēģija straujai izaugsmei pēc krīzes

Latvija ir maza un atvērta ekonomika. Ļoti daudz no apritē esošajām precēm mēs importējam un eksportējam. Ja iztērēsim ekonomikas atbalstam paredzētos līdzekļus, vienlaikus stratēģiski nedomājot par nākotni, nauda aizplūdīs importa precēs. Uz brīdi būs labāk, tomēr nenotiks ilgtspējīga attīstība, un pēc gada atmodīsimies ar parādu, bet ne bagātāki.

Līdz ar to ir skaidrs, ka mums nepieciešams noorganizēt atbalstu tā, lai maksimāli spēcinātu ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši preču un pakalpojumu eksportu, jo tikai eksporta pieaugums ārējos tirgos spēj nodrošināt nesalīdzināmi lielākas izaugsmes iespējas par iekšējo patēriņu. Vienīgi eksporta sektorā ir iespējams palielināt darba ražīgumu un vienlaikus nav riska atbalstīt uzņēmumus, kas ražo bezjēdzīgas lietas.

Tikai un vienīgi eksports ienes naudu, kas rada bagātību. Nauda rodas no eksporta.

Kāpēc Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem? Latvijai ir zemākais eksporta apjoms un zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju. Lietuvā un Igaunijā eksports ienes vairāk naudas. Nauda nonāk apritē un veido bagātību. Bez eksporta ienestās naudas IKP pieaugums pats no sevis nekā neradīsies.

Avots: Jānis Hermanis

Tikai ar eksportu nauda nonāk Latvijā. Ja eksports neienes naudu, tās nav arī vietējam patēriņam!

Jāpanāk, ka Latvija pēc krīzes kļūst par valsti ar strauju izaugsmi. Tas ir iespējams. Pasaulē ir valstis, kuras ir spējušas augt ar ātrumu 7% gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Kā? Bāzējot izaugsmi preču un pakalpojumu eksportā.

Darba ražīgums nosaka bagātību: jo vairāk vienā stundā tiek radītas jaunas vērtības, jo lielākas iespējamas algas un peļņa. Eksportā iespējams liels ražošanas apjoms, savukārt pašizmaksa, pieaugot pārdošanas apjomam, strauji krītas. Latvijas mazais tirgus ir jauka vieta patēriņa uzņēmumiem; taču noteikti jāņem vērā, ka bagāti mēs varam kļūt tikai ar eksportu.

Lai saprastu, kas jādara, lai ieliktu pamatus eksporta stimulētai izaugsmei, jāatbild uz jautājumu, kāda būs pasaule pēc Covid-19 – kuras nozares uzvarēs, kuras zaudēs.

Kā mainīsies pasaule 2021.gadā pēc Covid-19?

IT pakalpojumu izaugsme

Milzīgā apmērā pieaugs digitālie pakalpojumi, IT, telekomunikācijas.

Digitalizācija tirdzniecībā

Interneta tirdzniecība kļūs par arvien straujāk augošu preču piegādes formu. Mēs visi mazāk apmeklēsim tradicionālos veikalus, kuri zaudēs apgrozījumu, ja nepārveidosies.

Veselības ekonomika

Daudz lielāku lomu ieņems veselības ekonomika. Lieli resursi tiks tērēti nākamās epidemioloģiskās krīzes nepieļaušanai, pieaugs pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem un patēriņš epidēmiju un citu veselības problēmu novēršanā.

Eiropas Savienība pieņems mērus, lai panāktu, ka farmācijā un citās veselības aprūpes jomās izbeigtu atkarību no Ķīnas, pārceļot ražošanu uz ES.

Piegāžu ķēžu saīsināšanās

Daudzas ražošanas kompānijas atteiksies no garām piegādes ķēdēm un vēlēsies izvietot piegādātājus tuvākā un drošākā valstī. Zaudētāji būs Ķīna, kura kā atbildes reakciju spēcinās savu ekonomiku ar vēl lielāku valsts atbalstu.

Īpaši augs ražošanas uzņēmumi ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

Ražošanā arvien lielāka nozīme būs lietu internetam, mākslīgajam intelektam, datu pārvaldes sistēmām.

Kapitāla koncentrēšanās

Lielāka nozīme pēc krīzes visā pasaulē būs ļoti lieliem uzņēmumiem, vidējie uzņēmumi saglabās savu izmēru, bet daudzi mazie nespēs izturēt pārāk svārstīgo ekonomikas klimatu.

Tūrisms

Vēl vismaz gadu vai vairāk tūrisms būs samazināts, īpaši uz valstīm, kuras uzskatīs par nedrošām. Arī Latvijā šogad gaidāms tūrisma kritums. Noteikti cietīs pensionāriem paredzēti daudzdienu kruīza kuģi, jo tie pašlaik tiek uztverti kā infekcijas perēklis. Latvijas prāmji uz Zviedriju un Vāciju necietīs tik daudz.

Kas jādara Latvijai, lai nodrošinātu strauju izaugsmi, ņemot vērā pasaulē gaidāmās izmaiņas pēc Covid-19?

Kopumā šis ir laiks, kad valstij ir jākļūst uzņēmīgai, Latvijai jākļūst par valsti – uzņēmēju.

Ja pieņem, ka krīzē darbu zaudēs apmēram 10% strādājošo, tad jārada būs 100 000 darba vietu. Ja pieņem, ka katra eksporta darba vieta nodrošina trīs darba vietas apkalpojošajā sfērā, tad jārada ap 30 000 darba vietu eksporta nozarē. Ja rēķina, ka vienas darba vietas izveidei nepieciešamas 50 000 eiro lielas investīcijas, tad valsts kopējai atbalsta programmai jābūt vismaz 1,5 miljardu eiro lielākai nekā pašreiz. Tas nozīmētu Altum jaudas trīskāršošanu.

Ko darīt?

IT pakalpojumu izaugsme

No šīs krīzes vissekmīgāk izies tās valstis, kuras attīstīs digitālo sektoru, jo interneta, digitālo pakalpojumu un IT nozīme arvien palielināsies. Latvijai ir lieliska IT nozare, mums ir jābūvē uz tās spēka.

Mums jau tagad ir jāuzsāk un plaši jāreklamē masveida cilvēku pārkvalifikācija uz IT sfēru, programmēšanas valodu apmācība. Tiem, kuri šobrīd zaudē darbu viesmīlības sektorā, restorānos, tirdzniecībā iesaku netērēt laiku, cerot uz brīnumu, bet uzreiz sākt pārkvalificēties un sākt apgūt IT prasmes.

Valdībai jāmaksā par tādu tiešsaistes kursu sekmīgu pabeigšanu, kuri dod IT uzņēmējiem atpazīstamu kvalifikāciju. Piemēram, pabeidz CodeAcademy piedāvāto CSS kursu un saņem stipendiju 200 eiro. Pabeidz nākamo līmeni – vēl 200 eiro. Tādējādi dīkstāvē esošajiem cilvēkiem būs lielāks stimuls pārkvalificēties un viņi iegūs prasmes, kuras tirgū var reāli pielietot.

Fiziskajai infrastruktūrai IT un ārpakalpojumu kompānijām vajag biroju ēkas

Izsniegt 80% garantijas tādu biroju ēku izbūvei, kuros var nodarbināt IT/ārpakalpojumu uzņēmumus, un sākt to celtniecību jau tagad, piemēram, Jaunās Teikas rajonā.

Atbalstīt TechHub Rīga iniciatīvu pārveidot kādreizējās LU Bioloģijas Fakultātes par Rīgas startup/IT centru.

IT un digitālo pakalpojumu centram jābūt Rīgai. Tomēr, ja uzlabotu infrastruktūru un no Liepājas vai Valmieras līdz Rīgai varētu atbraukt stundas laikā pa šoseju vai ar vilcienu, tad vairāk cilvēku varētu dzīvot tur un doties uz darbu Rīgā, vismaz pāris reizes nedēļā, ja jau sākuši pierast strādāt daļēji no mājām.

IT un tehnoloģiju nozarē vislielākais potenciāls ilgtermiņā ir jaunuzņēmumiem. Valstij, līdzīgi kā Francijā, ir jānodrošina 100% valsts garantētu kredītu pieejamība 2,5 gadu algu fonda apmērā, lai nodrošinātu pietiekamu skrejceļu attīstībai.

Veselības ekonomika

Jāatbalsta ar finanšu grantiem un kredītiem mūsu farmācijas uzņēmumi, izpētes centri, medicīnas universitātes. Nav iespējams kļūdīties, jau tagad izveidojot rūpnīcu sejas maskām un citādi sagatavojoties nākošajai epidēmijai un nākošajam Covid-19 vilnim.

Tā kā Eiropas un ASV uzņēmumi vēlēsies pārcelt zāļu ražošanu no Ķīnas uz citurieni, mūsu farmācijas nozarei jādara pieejami finanšu resursi jaudu palielināšanai, lai mēs varētu sekmīgi uzņemties zāļu ražošanu.

Piegāžu ķēžu saīsināšanās

Mums ir unikāla iespēja pārņemt ražošanu no Ķīnas un arī no Itālijas un Spānijas. Tuvākā gada laikā daudzi Eiropas Savienības un ASV uzņēmumi mēģinās pārcelt ražošanu prom no Ķīnas, tuvāk mājām. Ja Latvija ar ātru un spēcīgu rīcību radīs ražošanas iespējas šeit, izdosies piesaistīt daudzas ražotnes.

Kā to paveikt

*Veikt reklāmas kampaņu Eiropā par Latviju kā piemērotu vietu ražošanas pārcelšanai no Ķīnas.

*Sniegt 100% valsts garantētus kredītus ražošanas telpu izbūvei visiem, kas vēlas pārcelt ražošanu uz Latviju. Ražošanas ēkas būvēt industriālajos parkos uz valsts zemes, vietās, kur apkārt ir brīva valsts zeme. Pēc parka uzbūvēšanas apkārtējās zemes vērtība pieaugs gan rūpnieciskajos, gan māju zonējumos, un šo zemi valsts ar peļņu varēs pārdot.

*Apņemties, ka no Ķīnas pārcelto uzņēmumu Latvijas strādnieki tiks nodrošināti ar profesionāli tehnisko apmācību.

*Nodrošināt 80% valsts garantētus kredītus ražošanas iekārtu iegādei un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai gan esošajiem, gan jauniem eksportējošiem uzņēmumiem.

*Īpašu uzsvaru likt uz uzņēmumiem ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

*Rūpniecības uzņēmumos ar grantiem atbalstīt digitalizāciju, šo darbu paveikt krīzes laikā, lai uzņēmumi pēc krīzes būtu ar uzlabotām digitālajām pratībām. Atbalstīt gan programmnodrošinājuma, gan prasmju apguvi.

*Rūpniecības parkus izvietot ne tikai lielākajos centros, bet visā Latvijas teritorijā, arī Latgalē.

Interneta tirdzniecība

Preču piegāde caur internetu un ražošanas lielāka koncentrēšanās Eiropā nozīmē lielāku auto transporta kustību. Mums jāatbalsta Latvijas autotransporta uzņēmumi, kas jau šobrīd ir strauji augoša nozare, kura nodrošina eksporta ienākumus un darba vietas. Tāpat jāatbalsta aviācija.

Kapitāla koncentrēšanās

Pēc krīzes lielāka nozīme būs pasaules lielajiem uzņēmumiem, tāpēc Latvijai īpaša nozīme jāpiešķir spējai iesaistīties to piegādes ķēdēs, savu reklāmas kampaņu vēršot uz tiem.

Kā finansēt izaugsmi?

Lai finansētu Latvijas pārbūvi, ir vajadzīgi vismaz 1,5 miljardi eiro investīcijās uzņēmumos. Šo naudu kredītos izsniegtu Latvijas bankas, bet garantētu Altum.

Ja, pārrunājot ar bankām šo attīstības plānu izrādās, ka tas nav īstenojams banku uzraugu iebildumu dēļ, var vai nu uz krīzes laiku mainīt riska noteikumus, vai arī izveidot valsts attīstības banku, kā Vācijas KfW.

Secinājumi

Latvijai patlaban ir unikāla iespēja likt pamatus straujai izaugsmei jo krīze iznīcina daudzus konkurentus, no kuriem daudzi ir iekļuvuši sastingumā vai panikā un ir viegli uzveicami ar skaidru stratēģiju.

Vissvarīgākais, pirms ķerties pie citiem pasākumiem, ir ieviest skaidrību, panākot kontroli pār vīrusu ar Singapūras, Taivanas un Hongkongas metodi, un atcelt lielāko daļu karantīnas ierobežojumu 14. aprīlī vai vēlākais mēneša laikā.

Krīzes pārvarēšanas stratēģijā pirmais uzdevums ir izdzīvot, nodrošinot uzņēmumiem pietiekamu daudzumu finanšu resursu. Ar izdzīvošanu atbalstīs tās sfēras, kuras ir viegli atjaunojamas un nav stratēģiski svarīgas.

Otrais uzdevums ir saprast, kāda būs pasaule pēc Covid-19 un kā Latvija var izmantot pārmaiņas savā labā.

Trešais uzdevums ir finansēt un īstenot mērķtiecīgas darbības, lai panāktu strauju to sfēru attīstību, kuras sniegs iespējas straujai Latvijas izaugsmei – eksporta preču un pakalpojumu attīstību IT un digitālo pakalpojumu sfērā, interneta tirdzniecībā, eksporta ražošanā, veselības ekonomikā.

Plāna īstenošanai vajadzēs finanšu resursus aptuveni trīs miljardu eiro apmērā, kurus Latvijai jāaizņemas pašlaik. Īstenojot plānu, Latvija var augt ar ātrumu 7% gadā ik gadu.

The post Latvijas stratēģija appeared first on IR.lv.