nekur.lv

No dažādu kukaiņu uzbrukumiem un kodumiem nav pasargāts neviens. Par to, cik bīstami var izrādīties dažādu kukaiņu kodumi pašiem mazākajiem – zīdaiņiem –, stāsta pediatre Ilze Dambe. 

Darba devējs: cenuklubs.lv SIA

Darba līguma veids: Pilna laika

Atrašanās vieta: Rīga, Rēzeknes iela 3

Rīgas dome nekad nav bijusi caurskatāma institūcija, kas darbotos sabiedrības interesēs, jo allaž ir dalījusi milzu kapitālu, pārvaldījusi vērtīgus pilsētas īpašumus, pieņēmusi lielajam biznesam svarīgus lēmumus, un ap katru no šiem lēmumiem allaž spietojušas ieinteresētās personas, cenšoties ietekmēt iznākumu par labu sev un savām interesēm.

Taču, ja agrāk Rīgas domes medijos atspoguļotās aktivitātes vēl ierakstījās sociāli akceptētās, neizbēgamās korupcijas rāmjos (lai jau zog, ka tik strādā), pēdējā laikā radusies sajūta, ka pamatkritērijs, lai Rīgas dome jebkādu projektu vispār sāktu, ir tajā ietvertā iespēja daļu naudas iešņaukt kādā no savām vai sev pietuvināto kabatām.

Faktiski Rīgas dome ir sasniegusi stāvokli, kad ir tik aizņemta ar zagšanu, ka neatliek pat laika uzturēt fasādi — aplaistīt puķes uz Barona ielas un izveidot apstādījumus skvērā pie Operas.

Zināmā mērā ir grūti aptvert to mērogu un sistēmiskumu ar kādu notikusi Rīgas domes jeb precīzāk — Rīgas un rīdzinieku kopējās naudas — izlaupīšana. Bezgalīgi konsultanti, kuri saņem atlīdzību “par neko”, projekti ar uzpūstām tāmēm, atbalsts Saskaņas draugu sabiedriskajām organizācijām un pāri visam — bezjēdzīgi daudzmiljonu projekti kā Rīga.lv, kuru vienīgais eksistences iemesls ir burtiski “nokāst piķi”.

Šo situāciju lielā mērā stimulē monolītais domes varas partiju bloks, kas stabili “ņem vairākumu” un, nesatraucoties par rītdienu, var rīkoties, kā vien tiem ienāk prātā. — Ak’ jums ir svelošas vajadzības? Bet mēs vēlamies remontēt Uzvaras parku par 3,8 miljoniem! Un iepūt tu mums. — Kā teica klasiķis: “Vara samaitā, bet absolūta vara samaitā absolūti.”

Protams, šodien, kad tiesībsargājošās iestādes ir atārdījušas dažus pavedienus un bosi aizlaidušies lapās uz Eiroparlamentu, situācija ir būtiski mainījusies.

Labākajās Cepļa sižeta tradīcijās par daudzsološā uzņēmuma vadītāju kļuvis leitnants Sausais, piedodiet, pulkvedis Turlais. Saskaņa “it kā” zaudējusi četrus savus biedrus, kā rezultātā koalīcijai vairs nav “pilns rublis”, bet pats svarīgākais — tā ir zaudējusi savu seju un līderi.

Nav labāka laika, kā tagad, lai pārlūkotu spēles laukumu un censtos saprast, kā šādā situācijā esam nokļuvuši un kas sagaidāms turpmāk.

Sovoks jeb padomju mantojums

Dzidra padomju sistēmas pazīme bija pilsoniskās sabiedrības neesamība. Pavisam vienkārši — padomju iekārtā politiskā un sabiedriskā dzīve nebija ikdienas cilvēku kompetencē. Cilvēks parastais tikai varēja reaģēt uz signāliem, kuri nāca no augšas. Ja Rietumu demokrātijās sabiedrība apvienojas un kļūst par partneri varai (kuru tā pati ievēl), tad postkomunistiskā sabiedrība sastāv no savstarpēji atsvešinātiem indivīdiem, kuri neprot apvienoties un sadarboties, lai mijiedarbotos ar varu, to ierobežojot un uzraugot.

Neļaut cilvēkiem biedroties bija centrālais instruments, kā padomju sistēma varēja saglabāt kontroli, jo — skaldi un valdi.

Šodien biedrošanās prasmes neesamība ir galvenā problēma, kas traucē demokrātiskas, uz kopsadarbības principiem būvētas pašvaldības pārvaldes iekārtas attīstībai Rīgā.

Mēs esam tik atsvešināti, ka nesveicināmies pat ar savu bērnu klasesbiedru vecākiem, kurus zinām sejā, bet izliekamies nepazīstam. Par kādu kopsadarbību, kopējo labumu, kopējo lietu, kopējiem mērķiem, kopēju rīcību, kopējām vērtībām un kopējām interesēm vispār šādā situācijā var būt runa?

Jebkurš cilvēks, protams, ir savtīgs egoists un ir dabīgi tendēts jebkurā situācijā meklēt tūlītēju pašlabumu, cenšoties sasniegt savas individuālās izdzīvošanas un komforta mērķus. Bet zinātnieki, Nobela prēmijas laureāti, pētot, kā cilvēki pieņem lēmumus, ir secinājuši — ja cilvēki uzticas cits citam un sadarbojas kopēju interešu realizācijai ilgtermiņā, egoisma līmenis būtiski sarūk. Sakārtotās un ilgtspējīgās attiecībās savtīgums samazinās!

Bet, tā kā mēs nedz mākam sveicināties, nedz sadarboties un nespējam vienoties par kopējas nākotnes pamatprincipiem, jo esam atsvešināti un attālināti, pie varas esošie var ērti realizēt īslaicīgas un tuvredzīgas egoistiskas intereses.

Tāpēc, ka krievs

Postpadomju atsvešinātā mentalitāte nav vienīgais faktors, kas dzemdējis astoņkāji, Rīgas domes izlaupītāju. Otrs aspekts ir sabiedrības etniskais dalījums un vēsturiskais aizvainojums.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzi krievvalodīgie izjūt naidu un aizvainojumu. Tas nav tikai Kremļa propagandas rezultāts, jo viņi, kuri šeit dzimuši, Latvijā nejūtas cienīti un gribēti. Gluži pretēji — viņi tiek pazemoti, tiek ierakstīti nepilsoņos, tiek saukti par okupantiem. Lai arī ārēji sabiedrība ir mierīga, daudziem iekšā kņud naids un viņi alkst atspēlēties. Varbūt ne tieši, bet pastarpināti. Man pašam bija situācija, kad, Ķengaraga pagalmos pasta nodaļu meklējot, prasīju padomu vietējam, kurš krieviski atbildēja, ka nezinot, lai gan labi zināja, ka pasta nodaļa ir tepat aiz stūra, jo tieši no turienes viņš nāca!

Rīgas domes plašā mēroga laupīšanas čempionāts lielā mērā balstās tieši šādā dusmu izpausmē. — Vot jums pīrādziņi kādus paši tos izcepāt. Nogaršojiet. Tagad mēs te mazliet pasaimniekosim. —

Un viņi to var darīt, jo viņiem ir vairākums, un mazāk nebūs. Un viņi jūtas dusmīgi, atsvešināti un aizvainoti. Un viņi neizjūt piederību šai valstij, un negrib no tās neko izveidot. Negrib neko kopīgu un ilgtspējīgu. Jo nav uzticēšanās, un tādēļ arī prevalē egocentrisms un tūlītēja savtīga ieguvuma meklēšana. Katrs grābj sev, ko var pagrābt. Un pie varas nokļuvušie burtiski “sadala laupījumu” sev un savējiem, jo nekā citādāk rīkoties viņi vienkārši nav spējīgi.

Vai viņi ir slikti cilvēki? — Nē, nav! Zinātniskie pētījumi un psiholoģijas eksperimenti apliecina, ka cilvēka uzvedība ir atkarīga no vides, kādā viņš nokļūst. Visinteliģentākie un rāmākie indivīdi, kļuvuši par cietumsargiem, savai jaunajai sociālajai lomai pielāgojas dažu dienu laikā, kļūstot rupji, vulgāri un vardarbīgi. Taču labā ziņa ir, ka arī eksperimenta žurkām var piedāvāt narkotikas, bet par narkomānēm kļūs tikai no grupas izstumtās un tās, kurām nebūs pieejas interesantām aktivitātēm. Tāpat kā zviedru nāciju savulaik no alkoholisma izārstēja, mērķtiecīgi uzlabojot dzīves vidi un telpu ar to, ko šodien visā pasaulē pazīst kā “skandināvu dizainu”.

Cilvēkam ir noteiktas psiholoģiskās vajadzības — ar kaut ko lepoties, justies svarīgam, piederēt, veidot jēgpilnu identitāti — un, ja tās netiek realizētas, paveras ceļš destrukcijai. Ja Latvijas politiķi ir pārāk aizņemti ar shēmošanu, lai parūpētos par trešdaļas valsts iedzīvotāju iekļaušanu, nevajag brīnīties par izzagtu un izpostītu galvaspilsētu, kur tramvajus mazgā ar nanoūdeni un katrs projekts, pirmkārt, ir iespēja nozagt.

Atpakaļ nākotnē

Šodien, līdz ar vairāku koruptīvo shēmu atklāšanu, un sekojošo Ušakova un Amerika evakuāciju uz neaizskaramības zonu Eiroparlamentā, Saskaņas un GKR monolītajā blokā ir parādījušās plaisas. Daudzi līksmo un sagaida jaunas iespējas un jaunu ēru Rīgas domē, bet rīdzinieki vēlētāji nekur nebrauks, viņi paliks tepat. Domās un rīkosies tāpat kā iepriekš. Un ja tā, kas tad var mainīties? Tāpat kā agrāk, vēlētāji paliks atsvešināti un neorganizēti, nespējīgi vienoties par kopīgu nākotni, kopējiem pamatprincipiem un vērtībām, nespējīgi kontrolēt un pieskatīt varu.

Ušakova sarakstā varbūt nebūs, bet kas viņam traucē “būt tepat blakus” un iedvesmot vēlētājus? Pat ja Ušakovs pazudīs no ekrāniem, svēta vieta tukša nepaliks, un vienas sejas vietā nāks trīs citas.

Ja kāds domā, ka Saskaņas vēlētājs, uzzinājis par korupcijas skandāliem nu šausmās saķēris galvu sēž un nezina, ko darīt, jūs maldāties. Cilvēki Ušakovam tic, bet ticība nav racionālā prāta funkcija, un cilvēki burtiski būs gatavi apgalvot, ka melnais ir balts, lai tikai nebūtu jāmaina savas dziļākās pārliecības.

Tieši tāpēc arī līdz šim Ušakovs ir spējis kā teflona vairogs un daiļa fasāde stāvēt priekšā visām rebēm, kuras valda domē, un piesegt visu notiekošo kā burvju mākslinieks, kurš novērš uzmanību no tā, kas notiek īstenībā.

Kāpēc cilvēki Ušakovam tā tic? Tāpēc, ka dzīve bez ticības ir bezjēdzīga un cilvēkiem vajag kaut kam ticēt — tieši tāpat kā cilvēkiem vajag ēst. Bet neko citu, kam krievvalodīgie varētu noticēt, neviens tā arī nav spējis piedāvāt. Un kur tad viņiem likties?

Ko iespējams iesākt? Praktiski neko daudz, jo cilvēki arvien neapzinās savu varēšanu kaut ko mainīt, un tautas politiskā aktivitāte aprobežojas ar dusmīgu galvas grozīšanu pie televizora. Atsvešinātība un neprasme organizēties, rezultējas pie varas esošo bezatbildībā un visvarenības sajūtā, un atļauj rīkoties realizējot šauras, īslaicīgas un egoistiskas intereses.

Kas notiks tālāk? A’ nekas. Iekrišanas tiks lokalizētas, gali apcirsti, situācijas izrullētas, sejas izglābtas, kam vajadzēs — tiem samaksās, un turpināsies tas pats, kas līdz šim, tikai diskrētāk, bet tik pat nahaļna, jo viņi vienkārši citādāk nemāk. Un — kāpēc vispār, lai mācētu? Nav taču pieprasījuma. Cilvēki ir pieņēmuši, ka neko ietekmēt nevar, un pat necenšas.

Un tā turpināsies tik ilgi, kamēr jūs, televizoru nācija, nesāksiet sveicināties ar cilvēkiem, kurus esat redzējuši, bet vēl neesat pietiekami pazīstami, lai spētu vienoties par kopīgiem principiem un kopīgu rīcību kopīgas nākotnes vārdā.

Autors ir publicists

The post Rīgas domes izzagšanas sociālie un psiholoģiskie cēloņi appeared first on IR.lv.

14. jūnijā tikāmies Preiļos, savukārt 5. jūlijā pienāks vidzemnieku kārta – Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas (JSS) 4. biedru seminārs notiks Madonas novada bibliotēkā. Bet tas vēl nav viss! 15. augustā jaunos speciālistus gaida Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Semināros plānosim sekcijas turpmāko darbu un nākamā gada gaidītākās aktivitātes – Baltijas jauno speciālistu saietu un konferenci “4CanGurus”.

Kas viesosies jūlija seminārā? LBB JSS iepriekšējā (2014–2019) vadītāja un LBB valdes locekle Elīna Sniedze mūs plašāk iepazīstinās ar starptautisko e-grāmatas projektu – tā norisi, iegūtajiem rezultātiem un starptautiskās pieredzes apmaiņas iespēju. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas bakalaura programmas absolvente Dinija Marta Einiša dalīsies ar bakalaura darbā “Maģistra studiju programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 2013.–2018. gada absolventu profesionālās karjeras” iegūtajām atziņām par noskaidrotajiem absolventu pieredzes stāstiem un pilnas augstākās izglītības nozīmi darba tirgū.

LBB JSS 4. biedru semināra programma:

5. jūlijs
Madonas novada bibliotēka (Madona, Skolas iela 12)

12.15–12.30 Reģistrēšanās
12.30–13.00 Semināra atklāšana. Biedru un dalībnieku iepazīšanās
13.30–13.30 “E-grāmatas projekts “Librarians Around the World”” (LBB valdes locekle, LBB JSS 2014.–2019. gada vadītāja)
13.30–14.00 “Maģistra studiju programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 2013.–2018. gada absolventu profesionālās karjeras” (LU SZF Informācijas un bibliotēku nodaļas bakalaura programmas absolvente Dinija Marta Einiša)
14.00–14.30 Kafijas pauze
14.30–15.30 JSS biedru sapulce

Pieteikšanās veidlapa (Piedalīties seminārā var ikviens nozares speciālists. Dalība bez maksas)

Semināra norisi atbalsta: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Madonas novada bibliotēka, Valsts kultūrkapitāla fonds

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskola (IZV) jau ceturto gadu pēc kārtas ieguvusi pirmo vietu Ata Kronvalda fonda mazo skolu reitingā  un vēl gadu savā īpašumā paturēs ceļojošo balvu «Lielā Pūce». Skolas reitingā izvērtētas pēc skolēnu snieguma mācību priekšmetu olimpiādēs, un mazu skolu grupā iekļautas vidusskolas, kurās vidusskolēnu skaits 10.-12. klasē nepārsniedz 100 skolēnu.

“Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi.”[1.Pēt.1:22]

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgās diskusijas | bībele | baznica | KLB | Благая Весть

• Kā jāizturas pret laicīgo valdību
• Mums ir jāpaklausa valdībai no brīvas gribas
• Kristiešiem ir jābūt paklausīgiem varai
• Mājoklis dvēselei
• Kur nav ticības un Kristus atziņas
• Paklausīt selektīvi
• Uzvedības normas kristīgām sievām

 New Teika.

INTERACTIVE MAP OF PHOTORIGA.COM PLACES

Grupa “Saldās sejas”, kuras pirmsākumi meklējami 80to gadu vidū Liepājā, un kuras dibinātāju vidū savulaik bijuši Zigfrīds Muktupāvels, Ivo Fomins, Tomass Kleins, Guntars Račs, Ainars Virga un citi, beidzot, pēc 34 gadiem izdevuši savu pirmo studijas albumu!

Līdz ar albuma izdošanu, tiek publicēts arī albuma tituldziesmas “Klausieties visi!” (G.Rača mūzika un vārdi) video.

Dziesmas “Klausieties visi!” video producents ir Kaspars Dvinskis un bez grupas dalībniekiem, tajā piedalās arī deju studijas PRO/X dejotāji, bet horeogrāfiju veidojusi studijas vadītāja Ieva Biteniece, kura par darbu pie dziesmas video stāsta: “Šī dziesma uzrunāja ar jaudu, it īpaši tas ģitāras solo! Jauniešiem devu uzdevumu - būt pārliecinātiem, tādiem, kuri spēj par sevi pastāvēt, neaizmirstot cienīt apkārtējos. Viņi ātri uztvēra ideju un veiksmīgi to realizēja."

Grupas albumā “Klausieties visi!” pavisam ir iekļautas 12 jaunas dziesmas un viena papildus dziesma – “Lācis”, kas ir viens no grupas šī brīža lielākajiem hitiem. Albumā iekļauta šīs dziesmas studijas versija, kas agrāk nav bijusi publicēta. Lielāko daļu albuma dziesmu ir sarakstījis tandēms Kleins un Račs, bet albumā ir iekļauta arī grupas jaunā solista Jāņa Narkevica dziesma “Iemīlējies autobuss” ar Rača vārdiem un Raimonda Paula un Gata Zotova dziesma “Koks ar diviem galiem”, kas vairākus mēnešus šogad turējusies augstās vietās “Muzikālās bankas” dziesmu aptaujā. Visas albuma dziesmas ierakstītas sadarbībā ar producentu Gintu Stankeviču, kurš ierakstīja, miksēja un kopīgi ar zviedru producentu Martinu Ankeliusu veidoja albuma “master” gala apstrādi.

Pašlaik grupas sastāvā muzicē: Guntars Račs (bungas, balss), Tomass Kleins (ģitāra, balss), Jānis Narkevics Jr. (balss, trompete, ģitāra), Uģis Tirzītis (ģitāra), Andris Alviķis (bass, balss) un Katrīna Bindere (balss). Grupas koncertos vienmēr piedalās viesmuzikanti, starp kuriem parasti ir Ivo Fomins, Ainars Virga, Buks, Normunds Rutulis, Kristena Cīrule, Normunds Jakušonoks u.c.

Albuma publiskā prezentācija notiks š.g. 22. augustā, plkst. 19.00, “Dzintaru koncertzālē”, Guntara Rača jaunās grāmatas “Mīlestība ir” atvēšanas svētku ietvaros. Koncertā piedalīsies un savu labāko dziesmu programmu vienas koncerta daļas garumā izpildīs grupa “bet bet”, uzstāsies Ivo Fomins, Kristena Cīrule un vokālais trio “Limonāde”.

Mūzikas festivāls Fono Cēsis, kas norisināsies Cēsis 813 svinību laikā 19. un 20. jūlijā, nosauc otrās dienas mākslinieku sarakstu, kuru starpā arī zināmā pašmāju apvienība The Sound Poets, kā arī viesi no Izraēlas – Age is a Box.

Sestdien, 20. jūlijā, uz Fono Cēsis skatuves kāps tādas grupas kā Laika suns, The Sound Poets, Chris Noah, cēsnieki Franco Franco, So Lucid Electric Feel, Haralds Sīmanis, kā arī Izraēlas mākslinieki Age is a Box. Otro dienu uz Fono Cēsis skatuves atklās vietējā grupa Tonick.

Sestdienas pirmajā pusē papildus grupām uz skatuves kāps arī apvienības Brīvrunu projekts un Comedy Latvia.

Jau iepriekš ziņots, ka pirmajā festivāla dienā uzstāsies Skyforger, Dzelzs vilks, Laime pilnīga, Riga Reggae, All Day Long un Doni Tondo.

"Šobrīd varam uzskatīt, ka grupu saraksts ir pabeigts un jaunas grupas izziņot netiek plānots, taču jau tuvākajā laikā informēsim par galvenās skatuves dīdžejiem, kuri ballīti turpinās līdz rīta gaismai, kā arī “Fonokluba” programmu festivāla nogalē," norāda programmas direktors Marts Sildniks. "Tāpat ir sagaidāmi arī vairāki jaunieviesumi Fono Cēsis norisē, kurus plānojam paziņot, nākot tuvāk festivāla datumiem," norāda Sildniks.

Pasākuma lokācija šogad atradīsies par Smilšu laukumu dēvētajā Uzvaras bulvārī 22, kur tas norisinājās arī pērn un 2014. gadā. Arī šogad "Fono Cēsis", sadarbojoties ar Cēsu Kultūras un Tūrisma centru, būs bezmaksas pasākums.

Šo gadu laikā tas ir norisinājies trīs dažādās vietās. Pasākums tiek rīkots kā kādreizējā mūzikas un sporta festivāla Fonofest tradīciju turpinājums, kas savu darbību pārtrauca 2012. gadā. Iepriekšējos gados Fono Cēsis ir uzstājušies tādi mūziķi kā britu folkroka zvaigzne Frenks Tērners, Ewert and the Two Dragons, Skyforger, Astro'n'Out, Pērkons un daudzi citi.

Lai novērtētu svētku norisi, plānotu pārmaiņas, kā arī uzlabojumus nākotnē, Siguldas novada pašvaldība aicināja piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par aizvadīto pilsētas svētku norisi. Paldies ikvienam no 233 dalībniekiem, kurš piedalījās aptaujā par Mīlētākās pilsētas svētku norisi.

Ņemot vērā iedzīvotāju un pilsētas viesu sniegtos ierosinājumus, pieņemts lēmums, ka pilsētas svētki nākamajā gadā norisināsies no 29. līdz 31. maijam Siguldas pils kvartāla teritorijā un pilsdrupu estrādē.

Tiks izskatīta iespēja svētku laikā realizēt arī citus ierosinājumus – plānots paplašināt dažāda vecuma bērniem pieejamo svētku aktivitāšu programmu, kā arī aicināt svētkos piedalīties māksliniekus, kas ir saistoši dažādu paaudžu apmeklētājiem. Tāpat kopā ar Pašvaldības policiju tiks pievērsta pastiprināta uzmanība kārtības nodrošināšanai. Tiks rasts risinājums norēķiniem ar maksājumu kartēm visos restorānos ēdināšanas zonā, kā arī domāts par to, lai svētku laikā atskaņotās mūzikas skaļums būtu baudāms un samērīgs.

Nākamā gada svētkos tiks saglabātas arī apmeklētāju iemīļotās svētku tradīcijas – gaisa balonu lidojumi, gaismošanās un degļu šovi, svētku gājiens, kā arī brīvdabas koncerti un balle.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.