295/365 [2017]

Groovy

Izmantotā tehnika:
Sony a7R II
Sony FE 100mm f/2.8 STF GM OSS

Būtu labi saprast

[..] Also, it is critical to understand that Russian special forces, primarily Spetsnaz and GRU, do not operate, nor are organized, in the same manner as that of U.S. special-operations forces. Russia’s special forces are aligned within conventional Russian army formations and answer directly to the commander of that organization. They do not operate in a parallel command structure to conventional forces like that of the U.S. Army Special Operations Command. Thus, the conventional-force commander directs the action of Spetsnaz and GRU, achieving a high level of synergy within the Russian ground forces.[..]

avots

 

vara bungas: Rakstā sniegta ne pārāk dziļa kaujas par Debalcevo analīze, bet dažas atziņas un norādes ir vēra ņemamas. Augstākminēto citātu izcēlu, lai vēlreiz uzsvērtu, ka jānošķir Speciālo Operāciju Spēkus  (gan US, gan RU) no dažnedažādiem armijas specnaziem/izlūkvienībām, kas var tikt iesaistīti Speciālo operāciju spēku operācijās, bet  ne otrādi. RU armijas un GRU “specnazi”  apkalpo  karaspēka operatīvā līmeņa komandierus. Savukārt RU Speciālo Operāciju Spēki ir izveidoti tikai 2013.gadā pēc US SOF parauga un ir orientēti uz operatīvā un stratēģiskā līmeņa operācijām t.sk. sasniedzot politiskos mērķus, tādēļ izmanto daudz plašāku 4GW kara vešanas paņēmienu arsenālu, turklāt brīvi un kā augstākā priotāte piesaisa jebkādus konkrētai operācijai nepieciešamos resursus  bez ierobežojumiem vienlaikus baudot  visīsākās komandķēdes priekšrocības. Bet zemākā līmenī viss ir daudz vienkāršāk

[..] The Russian model amalgamates drones, special forces and partisan forces to conduct deep, operational reconnaissance. BTGs employ their organic assets for local, tactical reconnaissance. The purpose of this organizational structure is to expedite the flow of information to the formation to which it reports. [..]

avots

Tātad RU vienību komandieri bauda ne tikai izlūkošanas atbalstu no augstāka ešelona, tiem ir pieejami savi “specnazi”, kas ir vienkāršāk organizēti, izmanto labāko ekipējumu, bet principā ir vienkārši labākie karavīri no tiem, kas konkērtam komandierim ir pieejami. Nekā pārdabiska, tādi paši mirstīgie. Ne vairāk, bet arī ne mazāk.

Varam uzskatīt, ka NBS ir SOF iedīgļi, nesen izveidota pavēlniecības “kastīte” ar attiecīgu nosaukumu. Startēģikais līmenis ar to ir nosegts.  Tomēr tas neaptver visu militārās izlūkošanas klientu spektru. SZS brigādē  ir sava izlūkvienība, ZS bataljonos arī, tātad arī taktiskajā līmenī ir organiskas struktūvienības, kuras vajag tikai attīstīt. Atklāts jautājums ir par to  kurš veiks recce jūras, gaisa “spēku” un ZS “brigāžu” interesēs operatīvajā  līmenī? Neatvainojos par  spēkiem un brigādēm pēdiņās,   tās būs iespējams noņemt tad, kad uz šo  jautājumu (un vēl dažiem citiem) tiks sniegta izsmeļoša  atbilde.

 

 


Tagged: ASV, krievija, militārā izlūkošana, ORBAT, taktika, ukraina, zemessardze

Mēs arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm (1.Kor. 15:49).

voldemaarslaucinsh

Latviešu nācionālista Zigfrīda Meierovica atbilde tiem, kuŗiem vienalga, kas dzīvo Latvijā

Apaļi simt gadi ir piemērots laiks vēlreiz publicēt latviešu nācionālista Zigfrīda Meierovica atbildi tiem, kuŗiem vienalga, kas dzīvo Latvijā. Visai baigi, ka komūnista Oto Kārkliņa domas nav palikušas vien vecās avīzēs, bet arvien dzirdamas no pārkrievotāju un jaunu migrantu iepludinātāju mutes.

Mans zelts ir mana tauta

1917.g. 9.oktobrī (vecais stils) Vidzemes Zemes padome apsprieda latviešu priekšparlamenta — Nācionālās padomes — sasaukšanu. Sociāldēmokrati visādi centās novilcināt lietas izskatīšanu, tomēr dziļā vakarā līdz tai nonāca. Zemes padomes vairākuma (24 no 40 deputātiem) — lielinieku frakcijas — vārdā runāja Oto Kārkliņš (paldies tālaika avīzēm un periodika.lv par vēstures liecību saglabāšanu):

O.Kārkliņš

Pilsoņi (Voldemārs Zāmuels) pārjautāja, vai tiešām visi sociāldēmokrati apliecina, ka tās ir viņu domas — un saņēma atbildi, ka tā tiešām ir:

VZP V.Zāmuels

Nu Zigfrīds Meierovics atbildēja O.Kārkliņam — kas mūs vieno un kas šķiŗ:

VZP ZAM 1

VZP ZAM 2

Tad pilsoniskā frakcija pieprasīja pārtraukumu un pēc pārtraukuma paziņoja:

VZP ZS

Lūk, tā! Mēs esam nācionālisti un lepni par to — jūs internācionālisti. Jums vienalga, kas dzīvos Latvijā — mēs saprotam, ka Latvijai jābūt latviešu zemei un valstij. Tāpēc mēs pametam brīvi un dēmokratiski vēlētu tautas pārstāvniecību, kur mums nav vairākuma, un veidojam savu, nevēlētu, toties latviešu Nācionālo padomi, un dibinām savu, latviešu valsti.

Skatīt ziņu


Email: Resend Token · Issue #181

Email: Resend Token · Issue #181:

Pushed some updates and tests to the email code resend feature that is coming to the two-factor WordPress plugin.

"Betsafe"/"Liepāja" piekāpjas "Ventspils" basketbolistiem

"Olybet" Latvijas Basketbola līgā "Betsafe/Liepāja" ar rezultātu 52:78 tomēr piekāpās BK "Ventspils" basketbolistiem, kuri izcīnīja sezonas sesto uzvaru.  Spēli ar diviem rezultatīviem ātrajiem uzbrukumiem iesāka Aigars Šķēle, iegūstot...

Pudždemons: Katalonija nepieņems Spānijas lēmumu par autonomijas apturēšanu

Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons sestdienas vakarā paziņojis, ka nepieņems Spānijas lēmumu par reģiona autonomijas apturēšanu.

Brokastu olu mafini

Labs vakars!
Esmu palikusi bez zoba. Man kā cilvēkam, kuram ir paniskas bailes no zobārsta, trešdien veica šo soli uz apzināto inkvizīciju un devos pie zobārsta, jo nu... četras grūtniecības maniem zobiem acīmredzot ir bijis par daudz. Viens izdomāja dezertēt uz "citiem mutes laukiem". Lai nu kā, viss ir labs, kas labi beidzās un kad dienu esi pavadījis dzerot tikai kaut ko aukstu, tad domas par ēst gatavošanu vairs nešķiet tik nogurdinošas. Ak... tak varētu virtuvē izpausties.
Tā nu šorīt pamodos ar domu - gribu kūku, bet vispirms brokastis. Cienītais jau trausās no gultas, lai uzceptu dienišķās sestdienas olas brokastīs. Taču man šoreiz gribējās ko savādāk. Pagūglēju internātā un doma bija skaidra, bekona man nav, bet ir maize un dažas šķēles kūpināta šķiņķa. Un siers. Tad lai iet tas viss kopā mafinu formā. Secinājums - jauns paveids " atkrituma pīrādziņiem" - " atkritumu olas". Skan neapetelīgi, bet ideāls veids kā lietderīgi utilizēt pēdējās šķēles gaļveidīgos izstrādājumus, dārzeņus utt. Un pats galvenais - garšīgi, kā jau viss, kas pakļaujas imporvizācijai.
IMG_8299.JPG
Tātad mums vajadzēs:
Olas
maizi
žāvētu gaļu
sieru
svaigo sieru
garšvielas

Kā jau teicu, sastāvdaļās var variēt, gaļu aizstāt ar desu, sieru nelikt vispār utt. Galvenais lai ir olas un mafinu formiņas.
Maizes šķēli es apsmērēju ar svaigo sieru un sagriezu smalkos kubiciņos. Pēc tam smalkās strēmelītēs sagriezu žāvēto gaļu.
IMG_8303.JPG

IMG_8304.JPG
To visu kārto mafinu formiņās un pārkaisa ar garšvielām. Sarīvē sieru un uzkaisa to. 
IMG_8309.JPG

IMG_8311.JPG
Tad uzsit pa virsu olu, pārkaisa ar garšvielām un sāli. Liek cepties iepriekš uzkarsētā krāsnī līdz olas gatavas. Šeit gatavību jāskatās pašam. Man izcepās bik bik par ilgu, gribēju, lai dzeltenums ir mīksts, taču izcepās gatavs.
IMG_8312.JPG

IMG_8314.JPG

IMG_8316.JPG

IMG_8319.JPG

IMG_8321.JPG
Taču neskatoties uz to, sanāca garšīgi un sātīgi. Es mazliet bažījos, ka būs par sausu, bet izrādījās, ka viss bija labi. Šo ideju pieglabāšu, kad ledusskapis atkal apjrausies ar dažādiem uzkodu pārpalikumiem.

Lai labi garšo!

Stopiņu NHK uzvar Jēkabpilī un kļūst par vienīgo līderi

Šodien Latvijas sieviešu Virslīgas čempionāta spēlē līdervienību duelī Latvijas čempiones Stopiņu NHK izbraukumā ar 29:26 pārspēja Jēkabpils sporta skolu, sagādājot oponentēm pirmo zaudējumu un kļūstot par vienīgajām līderēm.

Pateicoties ĀM atbalstam, sabiedriskā dzīve Īrijā kļūst krāsaināka

Šogad Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) visai dāsni atbalsta diasporas organizācijas un to ir sajutis teju ikviens. Īrijas latviešu organizāciju projektiem ĀM šogad ir piešķīrusi nepilnus 18 tūkst. € un, lai arī pārsvarā gadījumos finansējumu saņēma nedēļas nogales skoliņas, esam varējuši īstenot arī visai vērienīgus pasākumus. Vienā no tādiem šodien pabija portāls baltic-ireland.ie. Šodien, 21. oktobrī, Radisson [...]

Michael John Grist – The Last (Zombie Ocean #1)

25517872

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vairāku mēnešu garumā, vēl pirms pasauli nakts laikā pārņēma zombiju apokalipse, izmainot pasauli, kādu to pazinām līdz šim, Amo bija ārstu acuraugs un intereses objekts. Tik cik interesants bija Amo veselības stāvoklis un tā maiņas komas laikā, tikpat īpatnēji ir ārsta dotie norādījumi, kad ir atgūta samaņa, lai izvairītos no atkārtotas epizodes vai pat vēl ļaunāk. No tiem uzacis liek saraukt ieteikums atturēties no seksa, ja pašapmierināties, tad arī pēc iespējas klīniskāk un bez stimulācijām.

Fizioloģiski neparasts ir viņa izmainītais metabolisms, kas vairs neprasa tik daudz barības vielu, bet fiziski nav jūtamas nekādas bada sajūtas. Bet no cita aspekta, kas vairāk sit pa kabatu ir Amo alerģija pret mākslu, visu radošo un fantāziju karinošo, jo Amo ir komiksu mākslinieks. Varbūt liktenis vai kā, bet Amo tieši pirms liktenīgā notikuma strādāja pie savas grafiskās noveles par zombijiem. Vismaz Amo ir paveicies atrast monotonu dienas darbu preču noliktavā, kā arī paša izveidotā Deepcraft spēles modā, kas imitē pieminēto darbu, atrast draugu un domubiedru Cerulean, kuru arī skārusi tā pati slimība, kas viņu.

Un visticamāk pateicoties šai slimībai, Amo no rīta pēc vētrainās nakts vēl ir pie veselā saprāta, kamēr pārējā cilvēce ar baltām, tukšumā pavērstām acīm un asinīm notraipīti bezmērķīgi klaiņo pa ielām. Kaut arī negribu teikt diži daudz par autora radīto zombiju dabu, jo tas ir visai nozīmīgs pavērsiens, bet vienu gan, Amo stereotipiskais pieņēmums no filmām ir visai tālu no patiesības.

Tādam postam neviens (prāts) nespētu pienācīgi un adekvāti sagatavoties! Vienīgais, kas var palīdzēt Amo tikt galā ar prātam neaptveramo ir humors, un to viņš, par laimi, pieprot. Kas nedaudz nokaitināja, bija viņa īslaicīgā iekrišana depresīvā domāšanā un sevis žēlošanā. The Last nav izteikti gara grāmata, bet līdz ar to viss būtiskākais ir kompakti sakārtots. Noteikti paturēšu sēriju prātā, lai vēlāk turpinātu. : )


Filed under: Michael John Grist Tagged: Horror, Michael John Grist, Post Apocalyptic, The Last, Zombie Ocean, Zombies, zombiji

Rudens. Krāsas. Komiksi un mākslinieks van Gogs.

BeFunky Collage_2

Galda teniss topā

Labi apmeklēts bija Viļķenes atklātā galda tenisa čempionāta 1. posms- 12 dalībnieki.
Šoreiz arī divi debitanti- Ralfs, Dāvis- un vēl 4 viļķenieši.
Pāris spēlētāji no Limbažiem un trīs no Alojas. Spēlēja apli un aizvadīja
katrs 11 spēles ar četru labāko pusfināliem un fināliem galā.
1. Mārtiņš Anševics (Limbaži),
2. Aivars Balodis (Aloja),
3. Kevins Bernhards (Aloja),
4. Salvis Legzdiņš (Viļķene)
5. Edgars Grīnbergs (Limbaži)
6. Aivars Maksims (Aloja)

Prezentēts jaunais Audi A7 Sportback – sportisks luksusa klases modelis

Jaunais Audi A7 Sportback ir četrdurvju kupeja, kas uzskatāmi atspoguļo zīmola jauno dizaina valodu, padarot eksperimentālo dizainu un luksusa tehnoloģiju progresivitāti par realitāti. Tā ir veidota jaunā Gran Turismo stilā ar dinamiskām līnijām, pilnībā digitālu vadības sistēmu, kas nodrošina visaptverošu savienojamību, sportisku braukšanas pieredzi un daudzpusīgu salona koncepciju. Jaunajam modelim ir uzlabota vadāmība, augstāks komforta […]

Ingverine – bezalkoholisks stiprais dzēriens

Ingverine ir jaudīgs bezalkoholisks dzēriens ar kārtīgu ingvera spērienu. Tieši rudens laikā šim dzērienam varētu rasties arvien jauna pekritēju auditorija. Tas ir salds un patīkami pikants, ko dod ingvera novārījums. Ingverine ir labs sabiedrotais gan kā sildoša čarkiņa rudens un ziemas pārgājienos, gan kā piedeva pie tējas vai pat Ziemassvētku kartsvīna. Pielietojumu ir daudz un dažādi pat vasarā, atjaucot Ingverine ar gāzētu ūdeni un pievienojot ledu.

Produkta sastāvā ir:
Ūdens, ingvera novārījums (14%), cukurs, cidoniju sula, rozīnes, citronskābe, liepziedu-plūškoka tēja.

Ražotājs:
Jānis Smelters
+371 29452989

www.ingvers.lv
ingverine@gmail.com
https://www.facebook.com/ingvers.lv/
Bulstrumu iela 5, Ikšķile, LV-5052

 

Ģimenes pabalstu reforma: 10 eiro klāt par diviem bērniem; 166 - par pieciem

Ģimenes valsts pabalstu apmērus par katru bērnu nākamgad varētu arī nemainīt, taču plānots ieviest papildu piemaksu par kopējo nepilngadīgo bērnu skaitu ģimenē – jo vairāk bērnu aprūpē, jo lielāka šī piemaksa.  

[Virsraksts nav norādīts]

es šobrīd lasu: Iain M. Banks - Excession (Culture #5)

Trakoti jau forši Iain vērpj un izpušķo savus Culture stāstus, un īpaši iegriež tas, ka viņš ir vecs pervs un iepin kaut ko tādu, ka zosāda uzmetas. Piemēram, Use of Weapons plot twist (un man baigi žēl ka es pats sev nospoiloju jo kaut kā pēc pamanījos google nepareizos keyword ierakstīt). Un arī tas Use of Weapons titula pavērsiens - tāds, kā tikai no Wasp Factory autora sagaidāms.

Atkārtošos: visi parastie sci-fi cieš no autoru normālības, tāda savdabīga pliekanuma, jo viņiem ir kauns, vai vienkārši nav iekšā, uzrakstīt kaut ko tādu. Kā kaut vai Consider Phlebas atverošajos paragrāfos, kur galvenais varonis tiek slīcināts sausajā atejā. Salīdzinot: Greg Egan, Diaspora - tāda sausa silīcija graudiņu skaitīšana, triljons pēc triljona...

[Virsraksts nav norādīts]

klausos
jā, man oriģinālā versija patīk labāk, nekā robčika flendžeri

dekupēt

Gada sākumā, kad prognozēju savas rokdarbu aktivitātes uz tuvākajiem 12 mēnešiem, viens no punktiem bija – kaut kā jauna izmēģināšana. Šogad izmēģināju dekupāžu. Veselas 2 reizes pārveidoju lietas no nederīgām par kko jēdzīgāku. Pirmajā reizē tā bija tukša vīna pudele. Otrajā reizē tā bija vienkārša koka ripa, ko pārveidoju par palikti. Abi gala priekšmeti izdevās skaisti, daiļo mājas interjeru. Taču neteikšu, ka man dekupāža kā tāda dikti iepatiktos. Man patīk tas skaistums, ko galā var radīt, bet pats process ne visai. Vai vēl ko tādu darīšu – grūti teikt. Drīzāk jau nē. 

Lai Jums viss ir labi! Visus mīlu! ♥


Ikviens no mums ir pilnīgs un Dieva mīļotais... jeb Par Vm. P. Janga grāmatu "Ieva"

Publikacija1cvcvcvc.jpg

Grāmatas vāka attēls; zvaigzne.lv

Bībeles stāstu par Radīšanu ir dzirdējis teju ikviens, taču šīs grāmatas autors Viljams Pols Jangs mūsdienu lasītājam piedāvā jaunu, daiļliteratūras žanrā balstītu, Radīšanas stāsta interpretāciju. Neapšaubāmi, tajā ir sava daļa fantastikas, sava daļa fantāziju un mazliet pat savveida ezotērikas. Kādēļ tāds mikslis? Manuprāt, tas ir aspekts, kurš mūsu ikdienā visvairāk pietrūkst - vēlme pēc harmonijas. Taču pie harmonijas var nonākt, cik vien iespējams, aptverot plašāku žanru, pētījumu, agrīno tekstu studiju un dažādu lasījumu robežas. Romāns "Ieva" ir patiešām drosmīgs autora vēstījums par Ēdeni un dzīvi pirms un pēc 'grēkā' krišanas.

Neesmu fantastikas un fantāzijas žanra piekritējs, tomēr šo darbu izvēlējos lasīt citu apsvērumu dēļ un tādu bija divi - esmu lasījis autora tiešām ikonisko darbu "Būda", kā arī pēc tam darbu "Krustceles", tādēļ diezgan loģiski, ka jāizlasa arī šis romāns "Ieva" un otra lieta ir šī darba reliģiskais, teoloģiskais raksturs - tēmas, kas mani interesē tīri profesionāli un arī hobiju līmenī, tādēļ pateicos izdevniecībai "Zvaigzne ABC" par iespēju izlasīt šo visnotaļ interesanto darbu!

Šajā darbā visvisādi savijas reliģiskais, teoloģiskais, ezotēriskais, fantastiskais, jo "okeānā starp laika un telpas dimensijām, starp mūsu pasauli un aizsauli ir sala...", stāsts turpinās visai fantastiski un aizved lasītāju līdz daudz pazīstamākiem notikumiem un vārdiem - notikumiem Ēdenē, kur dzīvo Adonajs, Ruaha, Ēlohīms, vietu, kur no zemes pīšļiem Mūžīgais Cilvēks rada Ādamu, iedveš tam dzīvību, notikums, kur Ādamā dzimst sieviete Īšā, vēlāk kļūstot par Ievu, notikumi, kur piedalās čūska un tiek noplūkta un ēsta vīģe.. 

"Tad nu tā, katram laikmetam un vietai ir divi galvenie Liecinieki. Tas viens ir runātais un rakstītais Vārds. Savukārt otrs ir ar miesu un asinīm. Būsim precīzi - pēdējais ir pirmā inkarnācija. Tomēr viens bez otra tie nevar pastāvēt."

Es šo romānu lasīju no teoloģiskā skatpunkta, balstoties uz savām iepriekšlasītā, studētā, izzinātā zināšanām, tādējādi varbūt man bija zināmas grūtības abstrahēties un šo darba varoņu dzīves izdzīvot daudz neatkarīgāk. Un šajā vietā varu piebilst, ka autors patiešām ir centies iedzīvināt vienlīdzību starp dzimumiem un stāstu virpinājis tā, lai tas arī daudzmaz tā izvērstos, tomēr, manuprāt, kaut kā viņam līdz galam tas nav īsti izdevies. Lasītājs tiek apkrauts ar daudz nebūtiskām fantastikas pasaulei piedienošām detaļām, ka būtiskais par mīlestību, pieņemšanu, vienlīdzību, vienmēr Klātesošā klātesamību šajā pārmēru fantastiskajā okeānā vienkārši izšķīst. 

"Vai tu mani mīlētu, ja manī būtu tumsa? [..] Manu mīlestību pret tevi nekad neierobežos nekas - ne arī kaut kas cits tevī. Es zinu, kas tu patiesībā esi."

Tomēr nevar neatzīmēt arī šī darba dažas diezgan ievērības cienīgās lietas - viena no tādām ir vērtīgas atziņas, kas, lai gan izkliedētas tekstā, tomēr vērīgākam lasītājam nepaslīdēs garām un dāvās daudz vērtīgu pārdomu un aizdomāšanās vērtu mirkļu. Vēl viena uzmanības vērtā lieta ir stāsta it kā iepriekšparedzamība un tomēr neparedzamība - ar patīkamu satraukumu šķīru lappusi pēc lappuses un jutos satraukts, caur kādiem vijumiem autors būs stāstu, idejas, mītus un pētījumus savijis priekšā. Protams, man šķiet, ka labāk un raitāk romāns lasās, ja grāmatas lasītājam ir atvērts prāts uz reliģisku tematiku un arī, ja ir nelielas priekšzināšanas pasaules radīšanas stāstā, kādu to mums piedāvā kristiešu Svētie Raksti. 

Mūsdienās, kad reliģija bieži vien ir savijusies ar politiku, kad reliģijas vārdā gan vēsturē, gan šobrīd tiek pastrādāti zvērīgi asinsdarbi, nākas atzīt, ka autora drosmīgā pieeja radīt šādu interpretāciju ir apsveicama, kaut vai tā apstākļa dēļ, ka šādā veidā ir iespējams vēstīt par Dieva žēlsirdību un Viņa nebeidzamo mīlestību uz mums, cilvēkiem, mūsdienu modernajā pasaulē. Mēs bieži vien esam tik iegrimuši materiālistisko labumu medīšanas lamatās, ka aizmirstam, kas esam, no kurienes nākam, kam piederam un uz kurieni dosimies pēc zemes dzīves gaitu beigām. Tieši tādēļ ir ļoti būtiski, ka mums tiek piedāvāts apstāties, iegrimt atcerē par patiesi vērtīgo un mūsu dziļākās esības Avotu un Piepildījumu, un to šī grāmata paveic. Garīguma dimensijā šo grāmatu vērtējot, jāatzīst, ka tā atspoguļo Dieva nemitīgo klātbūtni un beznosacījuma žēlsirdību pret Viņa radībām, mums, cilvēkiem. 

"Taču viņš [Ādams] nav tas, par ko kļuvis. Labais aizvien viņā būs dziļāks par novēršanos. Mums [Adonajam] nekad nav par to radušās šaubas kā tev [Ieva]. Mēs to vienmēr zinājām un tomēr aizvien viņu mīlam."

"Adonaja Mīlestība sadedzināja visu, kas nebija Mīlestība. [..] Uzticības pamatā ir attiecības, nevis vara. Dejā partneri cieņpilni pieskaņojas viens otram. Attiecībās liela nozīme ir laikam, un tas ir Ruahas pārziņā. [..] Uzticēšanās nekad nav bijusi vienkārša padarīšana. Tā vispār nav nekāda padarīšana. Uzticēties nozīmē otram atdot savu patieso būtību, palikt vājam un kailam otra priekšā, bet nekautrēties. Uzticēšanās ir neiekarojama virsotne. Tomēr tu to vari iekarot un iekarosi. Tu jau kāp soli pa solītim un neesi šajā ceļā viens."

Kā notiek grēku piedošana

Reformācijas diena mums atgādina tās “95 tēzes”, ko Luters 1517. gada 31. oktobrī pienagloja pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm. Šādā tolaik parastā veidā. — iepriekš publicējot tēzes — bija paredzēts ievadīt teoloģijas profesoru akadēmisku diskusiju.

Kā notiek grēku piedošana

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Pokers kā darbs kaislība un sāpe

Šajā rakstā es runāšu par populāru kāršu spēli, pokeri. Taisnības labat jāatzīmē, ka pokers ir vesela spēļu grupa, kas balstās uz līdzīgiem noteikumiem, reizēm, ar būtiskām atšķirībām. Kopīgās iezīmes ir kombināciju izspēle, liekot likmes uz naudu. Bez naudas elementa spēlē, tā nav iespējama, jo spēlētājiem zūd motivācija koncentrēties un lieki neriskēt. Patiesībā sen jau grībēju uzrakstīt šo rakstu, bet savā blogā izvairījos no jebkādas azartspēļu pieminēšanas. Uz jautājumu, kas ir mainījies, varu atbildēt tā, apskatīšu spēli no cilvēka iekšējās pasaules skata punkta, kas piederas pie mana bloga koncepcijas – par visu, kas interesē.

Pati par sevi spēle ir ļoti vienkārša. Esmu mēģinājis mācīt pokeri dažādiem cilvēkiem un ilgāk par 2 stundām noteiktumu apgūšana nevienam nav aizņēmusi. Pokers ir pievilcīgs nevis ar sarežģītiem spēles noteikumiem, bet gan ar psiholoģiso spēli ar oponentiem, kā arī adrenalīnu, kas rodas liekot likmes. Kaut arī noteikumus var iemācīties samērā ātri, iemācīties uzvarēt prasa ilgu laiku, kas mērāms gadiem un ilgiem treniņiem.

Samērā maza spēlētāju daļa šo spēli spēlē profesionālā līmenī un pelna ar to naudu, lielākā daļa vienkārši labi pavada laiku, par to godīgi samaksājot ar savu zaudēto naudu un laiku. Ja kādam liekas, ka pokera spēlēšana ir labs naudas pelnīšanas veids, tad varu apbēdināt. Tas ir tāds pats darbs, kur reizēm profesionāls spēlētājs var nosēdēm pat 10 stundas dienā un justies tā, it kā būtu personīgi uzaris kartupeļu lauku. Tāpat kā jebkurā intelektuālā darbā, spēlējot lai uzvarētu, ir ilgstoši jānotur koncentrācija un jācīnās ar emocijām. Profesionālā nodarbošanās, kā jau jebkurš darbs, atstāj savas sekas, gan uz veselību, gan uz garīgo stāvokli. Pēc būtības tā ir vientulība, izolācija no cilvēkiem un visa laika pavadīšana pie datora, jo spēlējot reālajā dzīvē, nevar dabūt tik lielu izspēlēto spēļu skaitu un apgrozījumu. Vēl viens ļoti smags aspekts ir atrakciju kalniņš, pa kuru virzās jebkurš spēlētājs. Būs dienas, kad tu uzvari visus un būs dienas, kad tevi uzsvar visi, kas nozīmē, ka negatīvās emocijas un uztraukums var būt ilgstošu laika periodu, ar kuru daudzi netiek galā. Pēc būtības, ar šādu nodarbi profesionālajā līmenī var nodarboties samērā maz cilvēku skaits, jo tas neatšķiras no spēles akciju vai valūtu tirgū.

Lielākā daļā spēlētāju ir cilvēki, kas vienkārši labi pavada laiku. Dzīvē viņiem ir stabili ienākumi, nav lielas perspektīvas kaut ko būtiski uzlabot, un ikdienas lietas ir sen apnikušas. Tādi cilvēki labprāt iedzer kādu alkoholiska dzērienu un pāris reizes nedēļā uzspēlē vai nu kazino, vai kādā spēļu serverī. Šādi cilvēki nekad nebūs uzvarētāji un viņiem to arī nevajag. Tas ir tikai un vienīgi hobijs. Šiem cilvēkiem attieksme pret spēli ir visnotaļ pozitīva un viņiem patīk justies piederīgiem pie pokera pasaules un reizēm nodoties sapņos par lielām uzvarām un iespaidīgām nauda summām. Protams, spēlē ar profesionālu spēlētāju ilgtermiņā šiem cilvēkiem nav izredzes uzvarēt.

Samērā maza cilvēku daļa, bet uz kuras turās liels procents visas spēļu industrijas, ir cilvēki, kuriem pokers izraisījis atkarību. Viņi, tāpat kā profesionāli spēlētāji, ļoti daudz laika pavada spēlējot un vienīgā atšķirība ir motivācija. Ja profesionālam spēlētājam tā ir vēlēšanās nopelnīt un attīstīties, izmēģinot jaunas startēģijas un taktikas, ļoti disciplinēti ievērojot riska menedžmentu un saprātīgi reaģējot gan uz uzvarām, gan uz zaudējumiem, tad atkarīgam cilvēkam ir pretēji. Atkarīgā cilvēka galvenā motivācija ir adrenalīns un asas izjūtas. Velme būt pārākam par citu un mesties iekšā riskantās izpēlēs, lai pierādītu, ka viņš ir labākais, drosmīgākais un no tā saņemt daudz emocijas. Atkarīgs cilvēks vienmēr spēlē bez riska menedžementa un ļoti emocionāli reaģē gan uz zaudējumiem, gan uz uzvarām. Šādus cilvēkus ir ļoti viegli apspēlēt, bet viņiem tas ir vienalga, jo patiesībā viņiem nepieciešams process un jebkurš rezultāts viņus apbalvos ar emocijām.

Sabiedrībā daudzi cilvēki ir ļoti neizglītoti un dzīvo dogmu pasaulē. Viņiem pokers asociejas ar kaut ko nezināmu un ļaunu. Savu viedokli viņi ir izveidojuši, pamatojoties uz citu cilvēku un masu mēdiju stāstiem par atkarīgiem cilvēkiem, par izpostītām laulībām un dzīvi. Kaut arī procentuāli atkarīgo cilvēku skaits ir samērā maz, tomēr tieši tie cilvēki ir vislabāk pamanāmi, jo lielas traģēdijas paliek cilvēku atmiņās. Dogmatiski cilvēki ir tik aprobežoti, ka dala pasauli divās daļās, labā un sliktā. Viņiem ir viedoklis, bet nav spējas pašiem veikt izpēti, izanalizēt un izveidot savu individuālo viedokli, kas balstīts uz personīgo pieredzi, jo visu iepriekšminēto aizstāj dogmas. Tieši tāpēc, ir cilvēki, kuriem, izdzirdot vārdu pokers, automātiski šaujās ārā replika, ka tas ir ļaunums. Savukārt uz jautājumu kāpēc, uzreiz ieslēdzās dogmas atskaņošana par atkarību no azartspēlēm. No tādiem cilvēkiem labāk izvairīties, jo no viņiem tik un tā neko jaunu iemācīties nav iespējams, un komunikācija ar viņiem ir laika tērēšana.

Nobeigumā gribu pateikt to, ka pokers ir tikai un vienīgi spēle, kas nav ne slikt, ne laba. Katrs cilvēks, uzsākot spēli, meklē tajā to, pēc kā ir nācis un bieži arī to atrod. Vienam tas ir darbs, otram tā ir brīvā laika pavadīšana, bet trešajam tā ir bēgšana no psiholoģisko problēmu risināšanas, aizstājot to ar atkarību. Svarīgākais ir pašam priekš sevis saprast, kāpēc es to daru, un uztvert iegūto rezultātu, izejot no sākotnējā mērķa. Ja spēlējam profesionāli, tad vācam un analizējam savu statistiku, ievērojam riska menedžmentu un virzāmies pēc izvēlētās startēģijas uz priekš, ja spēlējam izklaidei, tad esam gatavi, ka būs spilgtas uzvaras, bet biežāk tie būs zaudējumi, un ieguldītā nauda ir tikai un vienīgi maksa par izklaidi, savukārt, ja ir radusies atkarība, tad vienīgā izeja ir vēršanās pēc palīdzības medicīnas iestādē. Savukārt tie, kas dzīvo dogmās, šo rakstu pat nesapratīs un mani patiesībā tas priecē, jo šis blogs noteikti nav domāts viņiem.


Only the Brave (2017)

tt3829920.jpg Biogrāfija, Drāma

Based on the true story of the Granite Mountain Hotshots, a group of elite firefighters risk everything to protect a town from a historic wildfire.

filmas ONLINE
Filmas latviešu valodā
Filmas KINO