Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1088 avoti)
Motorola ir gatava, lai laistu klajā Motorola Razr 50 — Motorola Razr 40 pēcteci, kas tika laists klajā 2023. gada otrajā ceturksnī. Razr
L’article Parādās Motorola Razr 50 cenas, krāsas un uzglabāšanas varianti est apparu en premier sur Tehnologijas.com.
Laikam ka noteikti arī šo tēmu esmu aprunājusi daudz un dikti iepriekšējos tekstos kādas Domas pastiprināšanai, apstiprināšanai. Bet nu dubultais vai kurš tur pēc skaita neplīst.
* Mēs esam tik brīvi, cik nu gribam būt paralēli apzinoties, ka daudzas mūsu brīvības beidzas tur, kur sakas kaut kaimiņu Ješkas brīvības. "Nodrāzta" frāze, bet tajā ir ļoti daudz patiesības. Piemēram, kaut vai tajā pat sabiedriskajā transportā. Tik ierastā, jau par rutīnu kļuvušā ritmā. No transporta taps izsēdināts tas, kurš visai skaļi uzbāzīsies tantukam ar savām dzejas vārsmām. Tam dzejotājam ir brīvība tās dzejas lasīt, bet tantukam ir brīvība klausīties dzeju tad, kad viņa grib, nevis kad viņai uzspiež. Nu, kaut kā tā.
* Šo es laikam esmu tikusi, bet statuss nenosaka cilvēka brīvības esību vai neesību. Juridiski nebrīvs cilvēks reizēm ir brīvāks par juridiski brīvu cilvēku. Viss ir atkarīgs no domāšanas; teiksim, intelekta pakāpes.
Labi, necilāšu savā ziņā cilātas lietas, vispārzināmo.
* Man te klauvē dilemma. Un zināma "Ik?" tipa neizpratne. Es par preses brīvību. Ar domu, ka katrs drīkst un var paust savu viedokli un viņam par to nebūs nepatikšanas. Tajā pat laikā ir kāds sarakstiņš vai kas nu tur vēl ar tām lietām, kuras presē parādīties nedrīkst, jo negāciju kurināšana. Vai tik nav tā, ka tā preses brīvība tiek zināmā mērā ierobežota? Un vai nav tā, ka ar tiem visiem nedrīkst tiek mēģināts pasargāt domāt negribošos? Jo tikai domāt negribošie neizvērtēs presē pausto viedokli un akli sekos visam kam tamlīdzīgam...Tik doma neizpratnē, nekas vairāk. Ceru, ka kāds ko man vairāk izskaidros.
* Tiem, kuri Ko nu es, es jau sīka skrūvīte, ir krietni zems pašvērtējums, vai arī tāda nav vispār. Jo ja Ko nu es, tad ar tādu nav vērts diskutēt par nopietnam lietām. Ir tomēr skrūvīte kā pelēkas masas, kuru izmanto un izmet pat paldies nepasakot, apzīmējums. Un ir Skrūvīte ar lielo S sākuma burtu. Jo ar lielo burtu esošā Skrūvīte ir savā vietā un to tik viegli neizmantos un neizmetīs, jo vajadzīga ilgam laikam.
Publicitātes foto
Šī noteikti nav parasta grāmata, jo reti kad ir grāmatas, kuras iegulst manos plauktos... Protams, man kā teologam baznīcas un klosteri ir saistoši, taču ar;ī kā Norvēģijas fanam, valodas un kultūras pazinējam un pratējam Riharda Beruga grāmata nevarēja paslīdēt garām. Grāmata "Vara un ticība" nav tikai par baznīcām, klosteriem un to saistību ar varas ešeloniem, bet arī par dzīvi, ceļojumiem un citādāku kultūru iepazīšanu. Rihardu nepazīstu personīgi, taču zinu, ka viņš ir viens no manas dzimtās puses Valmierā dibinātās augstskolas "tēviem" un arī Norvēģijas kultūras un valodas vēstnesis manā rajonā, tagad - novadā. Zināmā mērā, pateicoties Riharda Beruga atnestajai Norvēģijas valodas gaismai un vēstij man bija iespēja doties studēt un dzīvot Norvēģijā. Tādēļ autoram ne tikai paldies par grāmatu, bet arī par iespēju būt pazīstamam ar Norvēģiju, kuru joprojām glabāju sirdī :)
Lasītājs, man gan gribētos sacīt - skatītājs, šajā grāmatā dodas ceļojumā no Eiropas austrumiem uz Rietumiem, jo, izmantojot autora pieredzēto un piedzīvoto, aplūko baznīcas un klosterus, kuri grāmatā ietverti, sākot jau no Svētās Zemes, Armēnijas, Gruzijas, Turcijas līdz pat Finmarkai Norvēģijā. Protams, šeit es nosaucu vien dažasd valstis, kuru klosteri un baznīcas ir pieminētas šajā darbā, taču to ir neskaitāms daudzums. Arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas klosteri un baznīcas. Un daudzas, jo daudzas citas valstis un to kultūrvēsturiskais mantojums klosteru un baznīcu izskatā.
Grāmatas iesākuma lappusēs iepazīstamies ar lasītāju un skatītāju ceļojumā vedošo karti, kurā atzīmētas visas vietas, kurās autors bagātīgi apmeklējis tās klosterus un baznīcas. Un, jā, mums, kaut negribot, bet nākas piekrist, ka vēstures gaita nav iedomājama bez reliģiju klātbūtnes. Un arī mūsdienās. Mazāk gan, ar mazākiem resursiem un ietekmi uz kopējiem sabiedrības procesiem, taču joprojām daudzās vietās reliģija spēlē galveno lomu pat it kā zinātniskajā 21. gadsimta sabiedrisko norišu gaitā... Un arī autors daudzviet grāmatas tekstā pieskaras šim fenomenam - vai tiešām 21. gs. joprojām ir akla ticība vai tomēr kaut ko var izskaidrot arī ar cilvēka roku pieskārienu? Kaut vai tas pats stāsts par dievišķo uguni Jeruzālemes Kapa baznīcā... Es noteikti būšu viens no dīvainākajiem skeptiķiem, taču es nekad šādus brīnumus neesmu atzinis, kaut zinu un pieņemu, ka Dievam ir īpaša vara... Taču - vai Viņš to izmanto šādos brīnumos?
Kā raksta autors,
"lai gan ceļojumā pa Eiropas austrumu reģioniem dominē pareizticība, mani interesēja satikt arī citus - katoļus, protestantus un vecticībniekus. Satiekoties ar dzīviem cilvēkiem, baznīcas un klosteri atklājas tādi, kādi tie ir šobrīd, un reizē vēsta to, kas ir bijis svarīgs pagātnē." (15. lpp.)
Lasītājs un grāmatas satura baudītājs ļoti detalizēti iepazīstas ar visām tradīcijām, kādas valda aplūkotajā valstī un reģionā, sākot jau no Armēnijas, kur ir t.s. valsts reliģija, Armēņu Apustuliskā baznīca, kas gan mūsdienās ir atdalīta no valsts, taču semināristi apliecina, ka viņu reliģija ir viņu sirdīs un asinīs, lai ko arī likums nepaģērētu - Armēnijā vismaz 90% sabiedrības ir apustuliskās baznīcas locekļi.
Grāmatas vairāk nekā 500 lappušu bagātīgi ilustrētais materiāls mūs ved dziļā un pamatīgā ceļojumā pa klosteriem un baznīcām, un viena grāmatas apraksta veidā nemaz nevar pavēstīt par visu to satura bagātību, kas rodama šajos vākos. Pēc Armēnijas vēstures stāstiem un klosteru aplūkošanas lasītājs pārceļas uz kaimiņzemi Gruziju, kurā, cik noprotams, arī autors ir iedzīvojies un bauda šīs valsts sniegtās priekšrocības. Mēs kā šīs grāmatas lasītāji iepazīstamies ar tradīcijām un ieskatiem tādos ticības kanonos, kas nav pazīstami mūsu pusē jeb Rietumu kristietības arēnā.
Tāpat mēs kā lasītāji šajā grāmatā varam saredzēt un izlasīt autora nostāju dažos Rietumeiropā plaši atzītos laukos, tādos kā LGBT tiesības, tiesības sievietēm būt mācītājām u.c., taču tāpat mēs saņemam mūku un priesteru atbildes, kas iestājas pret šīm lietām. Lasot šo grāmatu, jāsaprot, ka mēs nevaram pasaulei jautāt vienmēr pēc tām atbildēm, kuras balstās gadsimtos senās teoloģijas kanonos, jo Austrumi pasauli redz citādāk nekā Rietumi, tādēļ drusku šajā darbā ir tāda disonanse, ka rietumeiropietis, brīvību un tiesības baudījis autors dažbrīd aizmirst kultūrkontekstu. Varbūt neaizmirst, bet savā veidā provocē attiecīgās baznīcas piekritējus.
Es, protams, atļaušos pārlekt daudzām lietām, valstīm un baznīcām pāri, jo to aplūkoto baznīcu, klosteru un tradīciju ir ļoti, ļoti daudz. Protams, neskatoties ne uz ko, šī grāmata ir bagātība, jo tajā rodamie attēli un sarunas ar attiecīgo tautu vietējiem iedzīvotājiem, garīdzniekiem un citiem mums ir nesamērojama iespēja ielūkoties tur, kur varbūt daudzi no mums nekad neielūkojies, neapmeklēs un savām acīm neredzēs. No šāda rakursa raugoties, šī grāmata ir ievērojams ceļvedis kristīgajā tūrismā, atļaušos to nosaukt šādi.
Lasītājs tiek vests kārtīgā ceļojumā no Armēnijas, cauri Gruzijai, uz Konstantinopoles patriarhātu un tā joprojām. Norisinās sarunas ar mācītājiem, priesteriem, teologiem, bīskapiem un patriarhiem. Tiek aplūkoti un sarunās tverti starpreliģiju dialoga un ekumēnisma jautājumi. Šis viss ir svarīgi, ja ir interese par teoloģisko domu un tās izplatību un savstarpējo reliģiju sadarbību multikulturālā pasaulē. Šī grāmata noteikti nespēs aizraut nevienu, kuram neinteresē ceļojumi, kultūra, reliģija un sarunas ar dažādu reliģisko kopienu un klosteru ļaudīm. Šī patiešām ir ļoti specifiska grāmata, taču ļoti lielu pasaules daļu atveroša un aptveroša.
Nedēļas lasītākās, svarīgākās un interesantākās ziņas.
Šogad aprīlis bija negatīvs mēnesis kriptovalūtu tirgiem un visu vadošo kriptovalūtu vērtība samazinājās. Pie tam, daudzu kriptovalūtu vērtība samazinājās vairāk nekā par 10 % un to cenu līmeņi atgriezās februāra līmenī. Līdz ar to ievērojami samazinājās arī līdzšinējā buļļu tirgus eiforija, atzīst Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē. Lasīt vairāk.
Sociālajos tīklos cirkulē fotogrāfija, kurā redzama Coca-Cola skārdene, kas izskatās sarkana, lai gan sastāv tikai no melniem un ziliem pikseļiem. Kā radies šis fotoattēls un kā tas darbojas? Lasīt vairāk.
Apliecinot savu līderpozīciju elektronikas tirgū un nepārtraukti padarot inovācijas pieejamas ikkatram pasaules iedzīvotājam, 7. maijā norisinājās Huawei produktu atklāšanas pasākums Dubaijā. Tajā uzņēmums paziņoja par jaunākajiem audio, viedajiem biroja un valkājamiem produktiem, tostarp par jaunajiem Huawei Watch Fit 3 un Huawei Watch 4 Pro Space Edition, kas ir jau pieejami arī Latvijā. Lasīt vairāk.
Tehnoloģiju uzņēmums Huawei pasaules tirgū ir laidis klajā jaunu viedpulksteni Watch 4 Pro Space Edition. Watch 4 Pro Space Edition tirdzniecība Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē sāksies jūnija sākumā. Viedpulkstenis būs pieejams arī Latvijas pircējiem, bet datums vēl tiek precizēts. Jaunums maksās 649 eiro vai 549 mārciņas (atkarībā no valsts). Lasīt vairāk.
Trešdien un ceturtdien spēcīgi uzliesmojumi tika reģistrēti Saules daļā, kas ir 16 reizes lielāka par Zemi. Rezultātā notika vismaz septiņas koronālās masas izsviedes, no kurām katrā varēja būt miljardiem tonnu plazmas un magnētiskais lauks no Saules ārējās atmosfēras. Lasīt vairāk.
Mākslīgā intelekta pētniecības laboratorija OpenAI, kas ir “ChatGPT” un “DALL-E” izstrādātāji, pašlaik apsver iespēju ļaut lietotājiem ar mākslīgā intelekta palīdzību radīt erotiska vai pat pornogrāfiska satura filmas. Tomēr uzņēmumā uzsvēra, ka aizliegums attiecībā uz dziļviltojumu (Deepfake) joprojām attieksies arī uz pieaugušo materiāliem, ja tādi būs. Lasīt vairāk.
Pirms aptuveni 66 miljoniem gadu Zemē ietriecās asteroīds, kas izraisīja dinozauru un daudzu citu seno sugu izmiršanu. Tas aiz sevis atstāja 180 kilometrus dziļu Čikšulubas krāteri, kas atrodas Meksikas Jukatānas pussalā. Zinātnieki uzskata, ka katastrofa ir ievērojami izmainījusi pussalas ģeogrāfiju, tāpēc tās apkārtne ļoti atšķiras no citām mūsu planētas daļām, tur ir daudz kaļķakmens alu. Lasīt vairāk.
Auto nozares analītiķi ir sastādījuši to autoražotāju reitingu, kuri uzņēmumi 2023. gadā no savu automobiļu pārdošanas nopelnīja visvairāk. Lasīt vairāk.
Antarktīda ir ar ledu klāts kontinents, kas atrodas pašā Zemes dienvidu daļā. Pat vasarā vidējā temperatūra tur ir -25 grādi pēc Celsija. Taču lielais sals netraucē šai sasalušajai planētas daļai būt vietai ar augstu vulkānisko aktivitāti. Antarktīdā ir vairāki desmiti vulkānu, no kuriem lielākā daļa ir neaktīvi. Lasīt vairāk.
9. maijā Madlienas vidusskola atzīmēja Eiropas dienu ar plašu programmu. Sākām ar Lielo Eiropas stundu. EP Vēstnieku skolas dalībnieki bija sagatavojuši un vadīja interesantas nodarbības “Ceļojums pa Eiropas Savienību” sākumskolas skolēniem – interaktīva prezentācija, krustvārdu mīklas, burtu režģi, spēles, rotaļas u.c.
5.- 12. klašu skolēni darbojās radošajās darbnīcās ar erudīcijas konkursa elementiem “ES kaleidoskops”.
Dažas no darbnīcām:
Visi kārtojām arī Eiropas eksāmenu. Ļoti interesants bija kopīgā foto veidošanas process, kura rezultātā tapa burvīgs Eiropas Savienības karogs.
Denīze Nora Dzene (8.klase): “Darbnīcā “Eiropas Ritmi” mums bija jāizveido Eiropā zināmi arhitektūras objekti: Pizas tornis, Eifeļa tornis u.c. Manuprāt, šī darbnīca palīdzēja pārbaudīt klases kolektīva saliedētību un komunikācijas spējas, jo mums savā starpā vajadzēja izdomāt katra lomu objekta attēlošanā. Man ļoti patika darbnīca “Zem viena karoga”, kur klasei bija trīs uzdevumi: atrast karogam atbilstošo valsti, iekrāsot šo valsti kontūrkartē un uzrakstīt dzejoli. Šī darbnīca atklāja, cik labi mēs mākam saplānot darbus un kopīgi iesaistīties un izpalīdzēt cits citam. Es atklāju šajā darbnīcā, ka zinu vairāk karogu, nekā es domāju. No visām astoņām darbnīcām visvairāk man patika ,,Prātnieks”, kur mums bija jāizpilda tests, taču katrs jautājums bija citā valodā. Pildot uzdevumu, es redzēju, cik mūsu klase spēj būt saliedēta. Te arī uzzināju, ka ar Eiropas Klimata aktu ES apņemas līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti, kas, man liekas, ir neiespējami. Es šāda veida darbnīcas par godu Eiropas dienai vēlētos katru gadu, jo tas ir ļoti interesants un labs veids, kā piesaistīt jauniešus uzzināt vairāk par Eiropas Savienību, kurā mēs dzīvojam, un arī parādīt, cik patiesi mums ir paveicies, ka mēs esam Eiropas Savienībā. Šis pasākums palīdzēja ne tikai uzzināt vairāk par Eiropu, bet arī par klases kolektīvu, kas vienmēr liekas tik noslēgts, tomēr izrādās, var būt komunikabls, draudzīgs un atsaucīgs.”
Dienas noslēgumā pulcējāmies, lai pateiktu PALDIES visiem par aktīvu dalību Eiropas dienas aktivitātēs un pievienotos jaunajai tradīcijai “Rokasspiediens Eiropai!”. Paldies visai EP Vēstnieku komandai, skolotājiem – darbnīcu vadītājiem – un fotogrāfiem – Gunai Brīvulei un Justīnei Mūrniecei.
Ligita Ridūze – EP Vēstnieku skolas koordinatore
NeoGeo ir sagatavojusi kopēju karti, lai mūsu lasītāji varētu iepazīties ar Eiropas valstu esošajām politiskajām, vēsturiskām, ekonomiskajām un ģeogrāfiskajām apvienībām.
Skandināvija – Ziemeļeiropas apakšreģions, kurā starp tautām ir spēcīgas vēsturiskas, kultūras un valodas saites (Zviedrija, Norvēģija, Dānija).
Baltijas valstis – ģeopolitisks un ģeogrāfisks termins, kas aptver trīs valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē ar kopīgu vēsturisku un politisku attīstību (Igaunija, Latvija, Lietuva).
Višegrādas valstis – četru Centrāleiropas valstu kultūras un politiskā alianse ar mērķi veicināt sadarbību militārajos, ekonomikas, kultūras un enerģētikas jautājumos, kā arī veicināt to integrāciju Eiropas Savienībā (Čehijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas).
Balkānu valstis – nav vispārējas vienošanās par reģiona sastāvdaļām, taču parasti Balkānus parasti raksturo kā 10 valstis, kuras pilnībā vai daļēji atbilst Balkānu pussalas teritorijai (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Rumānija, Serbija, Slovēnija).
Beniluksa valstis – politiski ekonomiskā valstu savienība un formāla starptautiska starpvaldību sadarbība starp trim kaimiņvalstīm Rietumeiropā (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga).
“Tāpēc ir sacīts: uzkāpis augstumā, Viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem. – Uzkāpis – ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka Viņš arī
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Vācu autobūves gigants Volkswagen vēl tikai pirms pāris gadiem ārkārtīgi apņēmīgi soļoja pretī pilnīgai pārejai uz elektroauto. Šodien šīs ambīcijas ir krietni sabremzējušās un Volkswagen šefs Tomass Šēfers saka, ka ražotājs vēlas papildināt savu modeļu klāstu ar plug-in hibrīdiem.
Uzstājoties Financial Times rīkotajā “Future of the Car” konferencē, Šēfers norādīja, ka pieprasījums pēc elektroauto nav tik liels kā cerēts, tāpēc šāds solis ir likumsakarīgs pārejas solis no parastajiem iekšdedzes dzinēja auto uz elektriskajām mašīnām.
Atbildot uz medija Autocar jautājumu, vai vēl pirms gada Volkswagen zīmols (nevis viss lielais koncerns) un tā vadītājs būtu gatavs investēt hibrīdos, Šēfera atbilde skanēja vienkārši. “Aizmirstiet hibrīdus, tā ir dārga tehnoloģija un nav tā vērta. Tas bija pirms gada. Pēdējos sešos mēnešos viss ir mainījies, visi grib hibrīdus,” saka Volkswagen zīmola boss, norādot arī uz citiem lielajiem autoražotājiem, kas izšķīrušies lielāku uzsvaru likt tieši uz hibrīdauto.
Viņš gan vairākkārt uzsver, ka šī ir kā pārejas laika tehnoloģija, kas dod īstermiņa ieguvumus, tomēr ilgtermiņa mērķis saglabājas pilnīga pāreja uz elektroauto. Šēfers arī ir pārliecināts, ka ilgtermiņā tieši tas arī notiks. VW mērķis ir palielināt plug-in hibrīdu nobraucamo attālumu ar elektrību, vienlaikus cenšoties samazināt ražošanas izmaksas. Ražotāja klāstā jau šobrīd ir modeļi, kas vismaz WLTP ciklā spēj nobraukt ap 100 kilometriem tikai elektriski, bet mērķis saglabājas vairāk kilometru un mazāka cena.
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Liesma
Manas pārdomas
Jau kopš agras jaunības Filips Marsenā centies atrast to vienu vienīgo un īsteno mīlestību, likdams savā veidā par priekšstatu sev patīkamā romānā iemīļotu karalienes tēla tipāžu. Pat statuss kā precētai ne vienmēr Filipam liedz noskatīto dāmu censties savaldzināt, kaut arī kā dzīve un laiks rādīs, tad pašam esot jau precētam tas nebūt nepatiks un greizsirdības uzdenošie jautājumi neliks domām un sirdij mieru.
Grāmata sadalīta divās daļās, divās perspektīvās un, ja tiek izlasīta grāmatas premisa uz tās vāka, tad drusku jau tiek pateikts priekšā gana būtiskas pārmaiņas teju precīzi tā vidū. Tomēr gribētos atzīmēt, ka būtiskāks romānā ir tēlu mērotais ceļš un pārdzīvojumi no līdz tam un starp attiecīgajiem pieturpunktu notikumiem kā precības.
Un tā pirmā daļa no Filipa perspektīvas ir par iepazīšanos un pēcāk diezgan ātru apprecēšanos ar skaistumdaiļu būtni vārdā Odile. Sākums kā jau rozā briļļu laikā teju idillisks, bet atgriežoties mājās Parīzē teju jau uzreiz parādās pirmie brīdinājuma signāli, ka attiecībām nebūs pārlieku ilgs mūžs. Toties kāda emociju gamma gan netiek kā Filipam, tā Odilei piedāvāta! Bet niķi un stiķi, mazie sīkumi, ja vēl attiecību un laulības dzīves sākumā pieciešami, tad atgriežoties jau vairāk vai mazāk ierastajā ikdienas dzīve no reizes uz reizi tie vairs tādi nav. Ja vēl dažu draugu izslēgšana no ikdienas kontakta ir vairāk arī paša izvēle, tad Odiles nespēja skaidri un saprotami izteikties, piemēram, ko pa dienu sadarījusi, ko satikusi ilgtermiņā nav paciešams. Tā pavisam nemanāmi Filipam piezogas greizsirdība un vērojamas mīlestības pārvērtības, kad no mīlestības kaisles un teju nebeidzamām domām par otru atšķirtības brīžos līdz iecietīgai līdzāspastāvēšanai un pēcāk pat ne tas, lai saruna neizvērstos strīdā.
Otrā daļa maina tās galveno tēlu, iepazīstina romānā ar jaunu sievieti vārdā Izabella, bet, vēlreiz pieminot grāmatas vāka premises kopsavilkumu, tad būtiskāka ir lomu maiņa, kas noris šajās attiecībās. Jāpiebilst gan, ka Pirmā pasaules kara periods, kurš aizsākas pirmās daļas beigās, tiek izlaists un vien garāmejot pieminēts.
Tā lūk Izabella Filipa dzīvē varbūt ienāk tieši tajā mirklī, kad tas beidzot sācis pamazām atgūties no gana dramatiskajām iepriekšējās mīlestības beigām. Bet kā minēts, tad šoreiz Izabella kļūst ne tik vien par greizsirdīgo, bet arīdzan par to, kura vairāk izsaka vēlmi būt divvientulībā, retāk iziet kādos saviesīgos pasākumos vai izklaidēs, un tieši Filipam šajā dzīves posmā prasās, kas vairāk, pat ja laulībā ar Odili bijis tieši pretējais.
Tomēr Filipa vēlme pēc kā netverama, vēl neiegūtā, dzīšanās pakaļ reiz jaunībā izdomātajam iztēlē izveidojušamies ideālam būtu saucams par vaininieku greizsirdības izsaukšanā Izabella. Nespēja novērtēt to, kas pašam ir, un nevēlēšanas ne gluži samierināties, bet vairāk izbaudīt to un tā vietā dzīties pakaļ kaut kam, tam citam nenovēršami sāk novest neceļos arī šīs attiecības.
Tēli Mīlestības Pārvērtības katrs ir ar saviem trūkumiem un stiķiem, katrs, lai kā nešķistu, cenšas atrast ilgi kāroto laimi, kas romāna ietvaros tiek meklēts mīlestības frontē. Ir arī pa dažam labam mazākas nozīmes tēlam, kuriem laulība, ja ne gluži formalitāte, tad arī nav attiecību veidošana ar īsto un vienīgo, kur abi apzinās un pieņem viens otra sānsoļus.
Vien atliek mācīties no tēlu (un labāk citu) kļūdām. Pieņemt sev labāko attiecību modeli.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.
Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.
VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.
VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.
Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.
Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.
Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.
Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.
Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Kriptomedia Tehnoloģiju ziņas internetā
- Vakar, 15:12
Kursors.lv
- 11. mai., 11:00
Mammām un Tētiem RSS
- Vakar, 14:19
Kursors.lv
- Vakar, 13:00
Hitnet.lv
- 10. mai., 20:38
Senu fotogrāfiju restaurēšana ir svarīgs process, kas ļauj saglabāt atmiņas par cilvēkiem un notikumiem. Šodien iepazīstināsim ar trīs bezmaksas servisiem,...
The post Trīs bezmaksas tiešsaistes servisi fotogrāfiju restaurācijai appeared first on Hitnet.lv.
Kriptomedia Tehnoloģiju ziņas internetā
- Vakar, 12:08
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 10:51
Madlienas vidusskola
- Vakar, 21:15
Tehnologijas.com
- 10. mai., 20:10
Undercover Global SL (UC Global) bija spāņu drošības starta uzņēmums, par kuru jūs, iespējams, nekad neesat dzirdējis. Atšķirībā no citiem
L’article Šis noslēpumainais spāņu starta uzņēmums spiegoja CIP labā, kā rezultātā tika arestēts Džūljens Asanžs est apparu en premier sur Tehnologijas.com.
LSM
- Vakar, 14:00
Mugursoma.lv
- 09. mai., 12:45
Deviņos rītā, steigšus sametusi mašīnā nepieciešamo, startēju no mājām ar dažiem nezināmajiem. Galvenais no tiem – vai šovakar atgriezīšos tepat vai palikšu Drustos? Neesmu sagatavojusi arī ēdienu līdzņemšanai, bet gan jau kāda bode pa ceļam būs. Vangažu pieturā izlaižu Eduardu, viņš dodas strādāt uz Rīgu, es griežu auto apkārt un braucu dziļāk Vidzemē, uz Kalnienu....
The post Cilvēki, vagas, stādi, jumts un citi mirkļa brīnumi appeared first on Mugursoma.lv.
notepad.lv
- 11. mai., 15:00
Kursors.lv
- 10. mai., 08:45
