Negaisi un to veidošanos Latvijā

Ja salīdzina ar citām vasarām, pagaidām negaisi Latviju saudzē, un šis gads, kas bijis laikapstākļu ziņā līdz šim, der kā piemērs, ka vēsās vasarās negaisu ir mazāk. Un lai arī šogad Vidzemē un Latgalē problēmas rada pārlieku lielais ūdens daudzums no lietavām, nav vismaz negaisā un krusas sapostītu dārzu. Tajā pašā laikā citviet Eiropā jau nav glābiņa no svelmes. Kamēr pie mums lielākajā daļā valsts meteoroloģiskā vasara vēl nav sākusies, turpinās neierasti garš un slapjš pavasaris, Eiropas rietumos gan pavasaris, gan vasaras sākums bijis ar sausu un karstu laiku. Vairāku rietumeiropas valstu meteodienesti ziņo, ka pavasaris bijis sausākais vai viens no sausākajiem novērojumu vēsturē, tā tas bijis daļā Lielbritānijas, Beļģijā, Vācijas dienvidos, Bavārijā. Un vasarīgais siltums un karstums, ko daudzi mūsu pusē gaida, netiek tālāk par Eiropas rietumiem. Spānijā jau labu laiku valda ne vien svelme, kas jūnijā tur ir normāla parādība, bet atsevišķi reģioni piedzīvo karstuma rekordus. Latviju šī gada vēsais vasaras sākums mūs sargā no lieliem un postošiem negaisiem. Pēdējo septiņu gadu laikā jūnijā jau bija pirmie spēcīgie negaisi, kad krusa, intensīvas lietusgāzes un brāzmaini negaisa vēji posta dārzus. Šogad pagaidām esam iztikuši tikai dažiem rībošiem mākoņiem, bez to atnestām stihijām. Pagājušajā nedēļā bija brīdinājumi par postošu negaisu, tomēr tas Latvijā neizveidojās, bet tam nav tiešas saistības ar vēso laiku. Tā vairāk bija veiksmīga sakritība, negaiss ar viesuļiem tika Lietuvas austrumiem. Lietuvas robežsardze izplatīja kadrus, ko uzņēmušas novērošanas kameras uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas, tur koki gāzās krustām šķērsām un tā kā pats pierobežas rajons ir mazapdzīvots, nācās piesaistīt papildspēkus no citiem Lietuvas reģioniem, lai sakārtotu robežu, kur tiešām bija burtiski aizgāzta ar kokiem. Šādiem atsevišķiem pērkona negaisiem, kas atnes stihijas, protams, nav vajadzīgs ilgs un noturīgs karstums. Pietiek ar to, ka tveicīgas un mitras gaisa masas ar augstu temperatūru ir netālajos Eiropas reģionos un līdz mums atnāk īslaicīgi. Taču, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, kad jūnijā valdīja svelme, iespējamība negaisu stihijām, protams, ir daudz mazāka, ko labi parāda arī statistika. Pēdējā vasara, ko Latvijā no klimatiskā skatu punkta varēja saukt par vēsu, bija 2017. gadā, toreiz bija tikai viena ļoti karsta diena, kad temperatūra Latvijā sasniedza +30 grādus, un bija viens tiešām liels negaiss ar postījumiem tajā pašā dienā - 12. augustā. Tomēr ir arī reizes, kad negaiss uznāk ne pārāk karstā laikā. Kas ir galvenie faktori, kas veicina negaisa veidošanos? Karstums, no vienas puses, nav tas pats svarīgākais, jo ir gadījumi, kad postoši negaisi ir arī bez tā, piemēram, ASV štatos, kur īpaši pavasara un vasaras sākuma mēnešos viedojas virpuļviesuļi jeb tornado, bieži svelmes pat nav. Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos gan biežāk sanāk, ka visi faktori sakrīt tad, kad ir arī svelme. Plašāk skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķis Kristans Pāps, kurš ir viens no zinošakajiem negaisu jautājumos. Viņš uzsvēra, ka vajadzīgas gluži kā kādam ēdienam - trīs sastāvdaļas, bez kurām nekādi. Pirmais - augsts gaisa mitrums (un Latvijā tas visbiežāk nāk ar ļoti siltu vai karstu gaisu); otrais - atmosfēras nestabilitāte, tā meteorologi sauc stāvokli, kad uz zemes gaiss ir daudz siltāks un mitrāks, nekā augstākos atmosfēras slāņos, kas ne vienmēr nozīmē karstumu uz zemes. Trešā lieta, ko nevar raksturot gluži vienā vārdā, - process vai apstāklis, kas ierosina vai palīdz siltajam un mitrajam gaisam pacelties. Un tad iesaistās visa apkārtējā vide - tas varbūt reljefs, ēkas, tā var būt jau pastāvoša gaisa cirkulācija vai gaisa plūsmas, kas pēkšņi turbulenti paceļ silto un mitro gaisu augšā un aizsāk šo procesu. Pēc tam, kad mākonis sācis veidoties, tas jau pats sāk sevī iesūkt siltuma un mitruma doto enerģiju no piezemes slāņa. Negaisa mākoņus var iedalīt vairākos veidos gan pēc to izcelsmes, gan izpausmēm, gan stihijām, ko tie nes un šo gan paklausīsimies, skaidro sinoptiķis Kristiāns Pāps.

Dievs, kas var izglābt

Dievs, kas var izglābt

Dievs radīja cilvēku un deva cilvēkam ko tādu, kas nebija nevienam dzīvniekam: spēju nojaust Dieva esamību un klātbūtni. Tā kā Dievs ir klātesošs visur, šī

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Ukraina un Krievija: dronu uzbrukumi

Vakar ukraiņi atkal uzbrukuši Krimas tiltam. (SR) Noticis liels sprādziens,  deformēts viens no tilta balstiem.  Aizvakar naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 500 droniem. (AP) Šis bija lielākais krievu dronu uzbrukums kopš kara sākuma. To Kremlis “papildināja” ap  20 dažāda kalibra krievu raķetēm.  Masīvā krievu uzbrukuma laikā satraucās pat Polija, kas robežo ar Ukrainu. Tāpēc gaisā pacēlās poļu un sabiedroto […]

Krīze 2025

Šis nav pārdomu pieraksts, kas radies emocionālā mirklī, raugoties uz Kariņa lidmašīnas pasažieres Saulītes un ministres Bērziņas profesionālo apkaunojošo izgāšanos ar teju divpadsmit miljonu eiro tēriņiem šā gada pašvaldību vēlēšanu "fiasko" nodrošināšanai.

Atklājumi Baltijas dzelmē, ūdenslīdēji identificē divus kuģu vrakus Rīgas līcī

Zemūdens pasaule vienmēr ir glabājusi noslēpumus, un katrs jauns atklājums sniedz mums unikālu iespēju ieskatīties pagātnē. Šoreiz ar patiesu gandarījumu vēlamies dalīties ar aizraujošām ziņām no biedrības “Vesala Jūra” ekspedīcijām. Mūsu pašu Baltijas jūra un Rīgas līcis ir pilni ar […]

The post Atklājumi Baltijas dzelmē, ūdenslīdēji identificē divus kuģu vrakus Rīgas līcī appeared first on Daivings.lv.

Ēst ir tavā dabā

Citrona miziņa manā kulinārajā attīstībā līdz šim ir bijusi nepietiekami novērtēta. Bet nu šķiet, ka, līdzīgi kā ar kečupu, ar to papildinot sīkstu pazoli, ēdmaņa ietu lejā grabēdama.

Savelc pirkstus dūrēs un nekāp tālās fūrēs

vara bungas: Sākusies ceļojumu sezona, tādēļ vērts atgādināt, ka labākais veids kā izkļūt no nepatīkamas situācijas ir neiekļūt tajā. Ja ceļojat vienatnē vai divatā, vērts ieklausīties veselā saprāta balsī, pat tad , ja tas ir product placement/marketinga video. Visu to pašu pasniedz kursos, kuros jūs neiesiet vai kuros netiksiet. Good stuff.

Esiet droši ielās…

… un bāros.

Tiekoties brančā RTU, iespēja uzzināt par RTU Arhitektūras un dizaina institūta maģistra studiju programmām

Lai iedvesmotos maģistra līmeņa studijām Rīgas Tehnikās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūtā, ir iespēja apmeklēt RTU rīkoto branču «Kāpēc ar bakalauru nepietiek?» 17. jūnijā plkst. 9.00–12.00 RTU zinātnes un inovāciju zālē «The Moon», 2. stāvā,  Ķīpsalas ielā 6A, lai iepazītu maģistra līmeņa izglītības priekšrocības arhitektūras un dizaina nozarē.

vārdi ir spoguļi

Apmēram pirms gadiem 25 [info]maya man iedeva Roland Barthes grāmatiņu un uz lapas izdrukātu teksta fragmentu. Vēlāk arī bibliotekā paņēmu citu grāmatiņu, un viņa iedeva vēl kādu fragmentu. Varu sajaukt vietām, bet summa apmēram tāda. Neesmu drošs, ka izlasīju abas, drīzāk ātri izskrēju cauri, dažas vietas pārlasīju nopietni, kaut ko apspriedām. Bija interesanti, bet īsti nesapratu, kā un kur to ieintegrēt. No vienas puses - gudri, no otras - pašsaprotami, no trešās, kapēc vajag tik sarežģīti un veselu grāmatu rakstīt par to, ko var dažos teikumos?


Kontekstam: tai laikā gudriem ļaudīm bija strīds vai tie ir filozofi vai filosofi, Rīgas laiks bija sakarīgs, un modē bija vārdi simulakrs un diskurss. Interesantus simulakrus es pēc tam esmu redzējis dzīvē, domāju šeit arī ierakstīju, bet nevaru atrast. Varbūt zem atslēdziņas. Diskursi man tagad sāk patikt aktuāli. Ja kāds grib mani apgaismot par diskursu konfliktiem, nopirkšu dzērienu. ;)

Šodien atnāca arī Bārta kārta.

Cilvēki izmanto LielosValoduModeļus kā orākulus zīlēšanai. Uzdod jautājumus; saņem atbildes saldā pielaizošā mērcītē smalki izvērstā valodā; tad mēģina uzminēt, ko tas nozīmē realitātē un pieņem lēmumus. Mašīnas, kurām nepiemīt saprāts sauc par mākslīgo intelektu. Tic un ļaujas. Piedēvē random tekstu ģeneratoriem dievišķas īpašības.

Laiks tiem, kam plauktā ir apputējusi grāmatiņa, izvilkt ārā un paskatīt, ko senais pravietis rakstīja par to, ka teksta autors ir lasītājs. Vai, kā šodien man teica DeepSeek: "Vārdi ir spoguļi, nevis logi". Mašīnas piedāvā mums skatu pašiem uz sevi, jēgu vārdiem piešķiram mēs. Fascinējoša pasaule.

Laiknositis: Buzzled

Vienkārša spēlīte, ar kuru iesākt dienu — Buzzled. Tās pašas krustskaitļu mīklas ne īpaši attāls radinieks.

buzzled.png

Astronomijas Skola: Pārkera zondes pieskāriens Saulei

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 16. maijā plkst.16:00. Temats: Pārkera zondes pieskāriens Saulei.

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===

Gospodars Vlads

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.