Visi jau pamanījuši, ka latvija.lv neiet, jo notiek branga migrācija. Un daudzi uzdod loģisku jautājumu — kamdēļ tieši piektdienā? Vai tad tā nav loģiska un pašsaprotama patiesība, ka piegādes piektdienā neviens neliek?

Ir gadījumi, kad tas ir jādara piektdienā.

Man ne īpaši saprotamu iemeslu dēļ VDAA ir izvēlējusies big bang pieeju. Jaunā e-adrese, jaunie e-rēķini, jaunā pašas lapas atrašanās vieta un izskats. Es labprāt parunātu tieši par šo, jo big bang pieeja ir slavena ar savu milzīgo tvērumu un sarežģītību. Uz papīra tas izskatās lētāk, bet no risku viedokļa daudz trakāk.

Bet pieņemot metodi, šoreiz piektdienai ir loģisks skaidrojums.

Šos servisus visaktīvāk lieto darbadienās. Vienu no tām upurējot, mēs iegūstam sestdienu un svētdienu, lai salabotu. Un nav jau tā, ka iepriekš nebija zināms, ka 22. maijā viss tiks izslēgts. Ja mēģinātu piegādāt pirmdien un kaut kas nesaietu, pačakarētu vēl pusi nedēļas, ja ne visu.

Ieplānojot pēcpiegādes atbalstu un dežūras un sazin ko vēl brīvdienās, mēs samaksāsim nedaudz vairāk virsstundās, bet iegūsim daudz mazāku ietekmi uz īstiem lietotājiem.

Otra lieta — datu migrācija, visticamākais, notiks pakāpeniski. Ja to darītu nedēļas sākumā vai vidū, tad ne tikai nākamajā darbadienā visu vēsturisko datu pieejamība varētu nebūt sasniedzama, bet iespējams, ka visu nedēļu. Sākot migrāciju piektdienā, mēs iegūstam divas dienas.

Trešā lieta. Viskritiskākā ir tieši pirmā diena un visa palaišana, saslēgšana, pārslēgšana. Tad visbiežāk ir nepieciešami sadarbības partneri pa rokai, admini un visi citi iesaistītie. To saorganizēt brīvdienā šādai lielai piegādei ir dārgi un sarežģīti.

Ko es nezinu — vai integrētajām sistēmām un risinājumiem kaut kas mainās. Vai EDS, Eveselība, bankas, pašvaldības un citi ir ietekmēti un veic smoke testus.

Atgriežoties pie big bang. Kas mani mulsina, ir fakts, ka 2023. gadā VARAM vienā balsī stāstīja, ka portāla modernizācija būs pakāpeniska un sastāvēs no vairākiem laidieniem. Šis neizskatās pēc vairākiem pakāpeniskiem laidieniem.

Ērkšķogas var būt visai gardas un ir viegli audzējamas, taču bagātīga raža nav iedomājama bez pareizas mēslošanas. Zinot, kad un...

The post Kā mēslot ērkšķogas, lai būtu daudz ogu appeared first on Hitnet.lv.

Tomēr, protams, šoreiz atsauce ir plašāka – jogas nodarbības sākumā esam lietišķi pārrunājuši pārlaisto smago nakti – ap 600 droni un 90 raķetes plosījuši Kijivu visu nakti, neatstājot neskartu nevienu no 10 pilsētas administratīvajām apkaimēm. Lukjanivskas metro stacija ir izpostīta un kāds tur netālu dzīvojošais visu nakti pavadījis kā uz adatām. Es no rīta sirdspukstus burtiski pazaudējušajā pilsētā, tās galvenajā ielā Krišķatikā esmu redzējusi jau kaudzītēs salaucītas triecienviļņa izsistu stiklu lauskas. 

Kopumā Kijivā pamatā nesaka, ka nakts bija šausmīga, briesmīga vai tamlīdzīgi. Lietišķākās sarunās starp paziņām vai darba kolēģiem parasti tiek teikts - “pagājušonakt bija skaļi”.  Šorīt veikalā arī saņemu komplimentu, ka brīnišķīgi runāju ukrainiski, lai gan esmu pateikusi vien pāris vienkāršus vārdus. Tas nav kompliments manai pagaidām vienkāršajai ukraiņu valodai. Protams, tā ir maza pateicība par to, ka šajās smagajās dienās esam kopā. 

Skaistākā gada mēneša maija trešā ceturtdiena visā Ukrainā ir Viševankas, skaisto, ukraiņu izšūto tautisko kreklu diena. Šo tradīciju 2006. gadā aizsāka Čerņivtsu universitātes studente Lesja Voroņuk un tagad tā kļuvusi par svētkiem gan Ukrainā, gan visā pasaulē. 

Šogad 21. maija rītā atjēdzos, ka mana viševanka, kuru biju plānojusi uzvilkt šajā dienā, palikusi mājās, Latvijā. Nekas cits neatliek kā agrā rītā steigšus doties uz gājēju tuneli pie Maidana ar cerību, ka kāda no tūristiem domātām bodītēm būs vaļā tik agrā rīta stundā, un tur par samērīgu cenu varēs iegādāties viševanku, lai arī šādā veidā sniegtu savu atbalstu ukraiņiem. 

Viena bodīte patiesi ir vaļā un kopā ar pārdevēju ātri atrodam piemērotu kreklu, bet, ak, tu posts - tam izkritusi poga. Laiks tā skrien, ka vienīgais, kas atliek, ir pārdevējai ātri piešūt pogu man jau mugurā esošajam izšūtajam kreklam. Mēs abas pamatīgi izsmejamies, ka Latvijā ir ticējums, ka, šujot pogu mugurā esošam apģērbam, var piešūt prātu, un secinām, ka varbūt arī tādā skaistā ziedoņa dienā tā arī vajag. 

Nākamais šķērslis rodas, kad izrādās, ka pārdevējai nav vēl atvērta kase un mana vienīgā iespēja norēķināties ir skaidrā naudā. Lai gan piedāvāju ķīlu, pārdevēja tikai nosmejas – gan jau ka jūs līdz vakaram par krāšņo blūzi norēķināsieties. Tā arī ir. Pēc daudzām lietišķu gaitu stundām, kurās gan ukraiņu, gan starptautiskie sarunu biedri, gan kolēģi piedalījušies daudzveidīgos, skaistos, izšūtos kreklos, atkal kāpju pār bodītes slieksni un neviļus pār manām lūpām pārveļas  - labrītiņ! 

"Labrītiņ!", priecīgi atņem pārdevēja, lai gan Kijivā ir jau melna nakts. Diena ir bijusi tik pilna košām sajūtām, sarunām un savstarpējiem smaidiem par krāšņajām viševankām, ka mums abām ir sajūta, ka dzirkstošais rīts, kad tikāmies, turpinājies visas dienas garumā. 

Izlasīju:

Arno Jundze – Bergs & Relikviju Mednieki

Steve Martini – The List

Noklausījos:

Robert J.Power – Spark City Cycle #1-2

Lasu:

Douglas Preston, Lincoln Child – Pendergast #4-5

Klausos:

J.F. Brink – Defiance of the Fall #1-3

Lasīšu:

Roberto Saviano – La paranza dei bambini #1-2

Dzintars Tilaks – Piķis un Zēvele jeb Latvijas Biznesa Nacionālās Īpatnības

Klausīšos:

Matthew Wolf – The Ronin Saga #1-2

J.F. Brink – Defiance of the Fall #4-6

Elita Veidemane
https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/521733-ko-mums-sola-atklat-komunistu-augusta-vosa-un-arvida-pelses-personas-lietas.htm

Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.

Savā būtībā tas ir mēģinājums beidzot atklāt, kā darbojās padomju režīma vadoņi. Par ieceri “nra.lv” pastāstīja viens no priekšlikumu izstrādātājiem, Valodas biedrības valdes loceklis un Saeimas deputāta palīgs Didzis Šēnbergs.

Lai īstenotu Latvijas Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērstu totalitāra režīma atkārtošanos Latvijas Republikas teritorijā un pārvarētu okupācijas varu propagandas un slepenības kultūras sekas, tiek piedāvāts pakāpeniski līdz 2035. gadam publicēt Latvijas Komunistiskās partijas (LKP), LPSR Ministru padomes, LPSR Augstākās Padomes, LPSR Valsts drošības komitejas un citu okupācijas varas orgānu vadošo personību lietas.

Vispirms rosināts publicēt internetā LKP Centrālās Komitejas pirmo sekretāru – Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika personas lietas – līdz 2027. gada 4. maijam. Priekšlikumi ir pamatoti 2018. gadā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas Ministru kabinetam iesniegtajā pārskatā un toreiz vēsturnieku izstrādātajā Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likumprojektā.

Priekšlikumi paredz noteikt, ka visi PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas reiha okupāciju dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta.

Komunisms tiks no jauna atmaskots

Mērķis ir atklāt un pētīt, kā tika vadīts komunistiskais okupācijas režīms. Pirms desmit gadiem, kad darbojās LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, tās dalībnieki konstatēja, ka daudz kas no šīs jomas nav akadēmiski pētīts. Bija iekavēts laiks līdz 2017. gadam. Viens no iemesliem bija tas, ka līdz komisijas darbības sākumam pētniekiem bija jāmaksā par to, ka dokumenti tiek fotografēti. Kristīne Jarinovska (vēsturniece, tiesību zinātniece, tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte) Ministru kabineta rīkojumā rosināja ielikt normu, ka VDK izpētes komisijas locekļiem ir tiesības arhīva dokumentus fotografēt pašiem, bez maksas.

Jarinovskas kundze vērsās pie toreizējā Kultūras ministrijas valsts sekretāra Sanda Voldiņa, viņš šo priekšlikumu atbalstīja, lai varētu pētīt arhīvā ievietoto personu lietas.

Pirms tam pētnieki, kuriem nebija pietiekamu naudas līdzekļu, pavadīja garas stundas arhīvā, pārrakstot dokumentus un karavīru dienasgrāmatas. Šādi apstākļi bija stipri iekavējuši vēstures pētīšanu. Turklāt, lai atgūtu tās iespējas, kas ir zaudētas, vajadzēja būt pietiekami daudziem pētniekiem, kuri zina krievu valodu un izprot tās semantiku. Un apjoms, lai to izprastu, bija liels. Ja viss turpinātos tādā tempā kā līdz šim, mēs nevarētu cerēt, ka plaši un dziļi tiks atspoguļots komunistiskā režīma vadības, represīvā aparāta un sabiedrības kontroles mehānisms.

Profesionālie vēsturnieki neapšaubāmi strādātu efektīvāk, ja materiāli būtu digitalizēti. Latvijā pēdējā laikā ir attīstījusies savu dzimtu ciltskoku pētniecība. Un šis likuma atvērums ir veltīts arī tam, lai nāktu pretim cilvēkiem, kuri vēlas izzināt gan savas dzimtas, gan valsts vēsturi. Tad, kad VDK izpētes komisija beidza savu darbu, bija paredzēta dokumentu publicēšana, okupācijas režīma vadītāju personas lietu publicēšana – sākot no kompartijas centrālkomitejas un ministru kabineta augšgala – Kalnbērziņš, Voss, Pugo, Vagris, Rubiks, Vitālijs Rubenis, Jurijs Rubenis, Vilis Lācis.

VDK aģentu kartotēkas nozīme

VDK aģenti bija sīkākās skrūvītes komunistu varas mehānismā. Turklāt daļa no šiem cilvēkiem bija signāleksemplāri, kuri nemaz nebija savervēti. Bet ir vesela rinda ar PSRS institūcijām, kas nav tikai Ministru padome vai armija, kas sabiedrību apspieda un vadīja, sākot no glavļita (galvenā literatūras pārvalde, cenzūra), beidzot ar kompartijas centrālkomitejas instruktoriem.

Veidojas paradoksāla situācija. Mūsu sabiedrībā darbojas kompartijas centrālkomitejas bijušais darbonis Sergejs Dolgopolovs, par kuru nekāda lieta nav publicēta. Darbojas arī LKP CK propagandas un aģitācijas mediju sektora vadītājs Ojārs Skudra, par kuru arī nekas nav publicēts. Kā tad viņi toreiz darbojās?

Likuma grozījumu mērķis ir līdz 2035. gadam publicēt galveno padomju okupācijas režīma vadītāju un galveno nomenklatūras personu lietas, kā arī citus uz PSRS valsts drošību attiecināmus dokumentus, lai ikviens interesents varētu pētīt okupācijas režīma darboņu aktivitātes – lai mēs saprastu, kā tad īsti nācās dzīvot latviešu tautai no 1944. līdz 1991. gadam.

Mēs iesniedzām likumprojektu Saeimā un valdībā 2018. gadā, bet nenotika pilnīgi nekas. Viss tika atlikts. Bet mums nevajadzētu sagaidīt, lai aizsaulē aiziet visi cilvēki, kuri dzīvojuši okupācijas laikā, jo viņi visi ir pelnījuši taisnīgumu, lai atspoguļotu to laiku notikumus. Simboliskais šajā likuma atvēršanā būtu tas, ka tiktu atvērtas un publicētas vismaz Kalnbērziņa, Vosa un citu kompartijas darboņu lietas. To cilvēku lietas, kuri vadīja latviešu tautas mocīšanu.

Šobrīd tiek pētīta arī prokuratūras vēsture, un interesanti ir tas, ka, piemēram, no Ukrainas mēs bez grūtībām saņemam mums nepieciešamos dokumentus – atšķirībā no situācijas, kas ir Latvijā. Kā uzskata D. Šēnbergs, ja tagad mēs neaktivizēsim šo arhīvu lietu, tad viss var nogrimt aizmirstībā un vēsturiski var aizmirst, piemēram, kas bija Arvīds Pelše.

Bija arī tāds Prolets Liepa, reliģisko lietu padomes pilnvarotais. Vai par tādu kāds kaut ko zina?

“Manī nav pārāk liela optimisma, ka mums ļaus publicēt visas kompartijas vadoņu lietas, bet galvenos vajadzētu. VDK kartotēka ir nopublicēta arhīva lapā, un manis minēto personu lietas arī varētu nopublicēt arhīva tīmekļa vietnē. Protams – ja Saeima atļaus to darīt,” saka D. Šēnbergs.

Grozījumus Saeimā iesniedzis bijušais Madonas mērs, pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters.

Izdevējs Prometejs 592 lpp.

2025. gadā dibinātās jaunās organizācijas mērķis ir vienkāršs: pasaules nākamo paaudžu aizstāvība un visu dzīvo būtņu aizsardzība gan tagad, gan turpmāk. Drīz vien tā kļūst pazīstama kā Nākotnes ministrija, un par to tad arī vēsta šis stāsts.
“Nākotnes ministrija”, kuras vēstījums veidots no izdomātu aculiecinieku stāstiem, ir iztēles meistardarbs un stāsts par klimata pārmaiņu ietekmi uz mums visiem turpmākajās desmitgadēs.
Tas norisinās nevis izpostītā pasaulē pēc apokalipses, bet gan nākotnē, kura jau ir gandrīz pienākusi un kurā mēs varētu pārvarēt milzīgos izaicinājumus, kas mūs sagaida.

Dažreiz pati labākā zinātniskā fantastika ir tā, kas nemaz nav par kosmosa kuģiem un lāzeriem, bet gan izskatās pēc rītdienas ziņu izlaiduma. Kima Stenlija Robinsona “Nākotnes ministrija” nav kārtējā distopija par to, kā pasaule iet bojā – nē, šis ir stāsts par to kā cilvēce caur asarām, kļūdām un politiskām intrigām mēģina saprast, kā izdzīvot.

Viss sākas ar šoka terapiju – Robinsons mūs aizmet uz Indiju tuvā nākotnē (nu jau pagātnē, jo grāmata ir sarakstīta īsi pirms pandēmijas), kur uznāk tik nežēlīgs karstuma vilnis, ka gaisa temperatūras un mitruma kombinācija pārsniedz cilvēka ķermeņa izturības robežas. Dažu dienu laikā iet bojā miljoniem cilvēku. Pēc šīs traģēdijas ANO izveido jaunu organizāciju – Nākotnes ministriju. Tās vienīgais uzdevums ir aizstāvēt to pasaules iedzīvotāju un dzīvo radību tiesības, kuri vēl nav dzimuši. Ministrijas vadītājai tiek dota neiespējamā misija – likt pasaules lielajām korporācijām un centrālajām bankām domāt tālāk par nākamo ceturkšņa peļņu vai vēlēšanu ciklu.

Robinsons piedāvā neticami detalizētu un reālistisku risinājumu mozaīku, kur paralēli cīnās divas puses. No vienas puses, tā ir augstā diplomātija, kur ministrija mēģina uzveikt kapitālismu ar paša kapitālisma ieročiem, no otras puses, pasaulē sāk darboties radikāli eko-teroristi, kuri ar droniem triec lejā privātās lidmašīnas un nogremdē ar dīzeli darbināmus kuģus. Autora uzdotais jautājums ir skaidrs – vai pasaule vispār spēj mainīties, nepielietojot vardarbību?

Šī grāmata ir uzrakstīta neparastā formā, kur klasisks sižets mijas ar īsām esejām par vēsturi, ekonomiku un aculiecinieku stāstiem – vienā nodaļā runātājs ir pats oglekļa atoms. Bet pats galvenais, kāpēc šo grāmatu ir vērts izlasīt tieši tagad, ir tās spītīgais optimisms. Tas nav strupceļš. Tas ir tā saucamais utopiskais reālisms, kas soli pa solim parāda loģisku, lai arī smagu ceļu, kā mēs tuvākajā nākotnē varētu novērst klimata katastrofu.

Par autoru: KIMS STENLIJS ROBINSONS ir amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks, kura darbi ir tulkoti 24 valodās. Viņa daudzie romāni un stāsti vēsta par ekoloģiju, kultūru un politiku, un zinātnieki tajos ir atainoti kā varoņi. 2008. gadā žurnāls Time viņu ir nodēvējis par “Vides varoni”. Viņš sadarbojas ar Sjerranevadas Izpētes institūtu, Clarion rakstnieku darbnīcu un Kalifornijas Universitātes Sandjego Artūra Č. Klārka Cilvēces iztēles centru. Viņš ir saņēmis Hugo, Nebula, Locus un World Fantasy balvas. 2016. gadā viņam ir piešķirts Heinlein apbalvojums par mūža sasniegumiem zinātniskās fantastikas jomā, un asteroīds 72432 viņam par godu ir ticis nosaukts par Kimrobinson. 2017. gadā viņš ir saņēmis Artūra Č. Klārka balvu “Par sabiedrībai kalpojošu iztēli”.

Ja gribas izlasīt kaut ko tādu, kas liek smadzenēm strādāt un vienlaikus sniedz reālu cerību, ka viss vēl nav zaudēts, šī ir īstā lasāmviela.

Grāmata izdevēja mājas lapā https://prometejs.lv/products/kims-stenlijs-robinsons-nakotnes-ministrija

The post Godinām skolas lepnumu 2026 appeared first on Jaunogres pamatskola.

vara bungas: Kamēr koalīcija formējas, bet armija transformējas, mūsu ļaudis aizpilda tukšumu ar vērā ņemamiem intelektuāliem plug and play produktiem. Jānim pienākas par šo darbu un viņš dabūs. Ņemiet un lietojiet, profesionāļi.

[..] Šis dokuments detalizē Latvijas valsts stratēģisko pretdronu un pretgaisa aizsardzības arhitektūru, t.i., daudzslāņu sistēmu, kas pasargā Latvijas teritoriju, civiliedzīvotājus, kritisko infrastruktūru un sabiedroto pārvietošanās koridorus no krievijas (un potenciāli baltkrievijas) dronu un raķešu uzbrukumiem. Dokuments NEAPSKATA NBS taktisko vienību pretdronu pašaizsardzību kaujas laukā (piem., FPV pretpasākumi mehanizēto vienību kolonnu līmenī, tranšeju anti-FPV tīkli, individuālā līmeņa EW iekārtas kareivim). Tā ir atsevišķa tēma. [..]

avots

Saturs

1. KOPSAVILKUMS

2. 7. MAIJA INCIDENTS: FAKTI, PIEŅĒMUMI UN MĀCĪBAS

2.1. Publiski apstiprinātie fakti

2.2. Analītiskie pieņēmumi

2.3. Galvenā mācība

3. LATVIJAS ĢEOGRĀFIJA UN APDRAUDĒJUMA VEKTORI

3.1. Pieci apdraudējuma vektori

3.2. Apdraudējuma scenāriji spēju plānošanai

4. UKRAINAS MODEĻA ANALĪZE UN LATVIJAS ADAPTĀCIJA

5. SPĒJU ARHITEKTŪRA: PAMANĪT – IZLEMT – NEITRALIZĒT – AIZSARGĀT – ATJAUNOT

6. SENSORU SLĀNIS

6.1. Sensoru tipi

6.2. Datu fūzija un ML klasifikators

6.3. Apsardzes nozares un novērotāju integrācija

6.4. Ārpolitiskie centieni un starpvalstu līgumi

7. ELEKTRONISKĀ KARADARBĪBA UN SAKARU NOTURĪBA

8. TĀLA REDZAMĪBA UN AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

8.1. Kanāls A — NATO AFSC/JISR, AWACS un kosmosa dati

8.2. Kanāls B — SIGINT/ELINT un pasīvie RF sensori

8.3. Kanāls C — LoRa/zemas jaudas datu pārraides tīkls

9. ROE REFORMA UN GAOP

9.1. GAOP uzdevums

9.2. Trīslīmeņu ROE modelis

9.3. L3 stratēģiskās reakcijas opcijas

10. MOBILĀS UGUNSGRUPAS: LATVIJAS MODELIS

10.2. Paaugstinātas kaujas gatavības stāvoklis

10.3. MUG skaits un personāls

11. ESOŠĀS UN PLĀNOTĀS LATVIJAS SPĒJAS

12. PĀRTVĒRĒJDRONI, VAMPIRE UN SPIRĀLVEIDA IEPIRKUMS

12.1. Spirālveida ieviešanas modelis

12.2. VAMPIRE/APKWS niša

13. AVIĀCIJAS PRETDRONU SLĀNIS

13.1. Tarragon Aircraft kā R&D platforma

13.2. Black Hawk, L-39 un citi elementi

14. KRITISKĀS INFRASTRUKTŪRAS KLASIFIKĀCIJA UN PASĪVĀ AIZSARDZĪBA

15. CIVILĀ AIZSARDZĪBA, SEKAS UN ATJAUNOŠANĀS

16. DATU, PRIVĀTUMA UN KIBERDROŠĪBAS IETVARS

17. PERSONĀLS UN JURIDISKAIS IETVARS

18. BUDŽETS UN DZĪVES CIKLA IZMAKSAS

18.1. Trīs ieviešanas scenāriji

18.2. Dzīves cikla izmaksu obligātā sadalīšana

19. IEVIEŠANAS GRAFIKS

19.1. 1. fāze: 0–12 mēneši — neatliekamā pamatne

19.2. 2. fāze: 12–36 mēneši — valsts mēroga pamatne

19.3. 3. fāze: 36–60 mēneši — pilna arhitektūra

19.4. 4. fāze: 60+ mēneši — adaptācija

20. KPI — KĀ MĒRĪT, VAI SISTĒMA STRĀDĀ

21. RISKI UN TO MAZINĀŠANA

22. LĒMUMU PUNKTI

23. NOSLĒGUMS

PIELIKUMS A — MUG DROŠĪBAS UN LIETOŠANAS PRINCIPI

PIELIKUMS B — TARRAGON / VIEGLĀS AVIĀCIJAS R&D

PIELIKUMS C — DATU UN KIBERDROŠĪBAS MINIMĀLAIS KONTROLSARAKSTS

PIELIKUMS D — AVOTI UN PUBLISKĀS ATSKAITES

Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir apsēsta ar skaidrību. Mēs gribam visu kategorizēt, ielikt rāmīšos, optimizēt un izskaidrot ar vienkāršiem algoritmiem. Ja kaut kas neiekļaujas vispārpieņemtajos standartos, sabiedrības pirmā reakcija bieži vien ir noraidījums vai neizpratne. Tāpēc brīdis, kad sajūtamies vientuļi savās domās un pasaules redzējumā, var šķist smags.

Tomēr šajā šķietamajā izolācijā slēpjas skaists mierinājums un dziļa patiesība: ja Tevi neviens nesaprot, tātad Tu esi māksla.

Nesaprotamības vērtība

Kas ir izcila māksla? Tā nekad nav viennozīmīga. Tā nav instrukciju rokasgrāmata, kuru izlasot, viss uzreiz top skaidrs. Māksla izaicina, provocē un liek uzdot jautājumus. Ja Tu būtu visiem viegli saprotams un prognozējams, Tu būtu kā masveidā ražots produkts – funkcionāls, bet bez dvēseles un unikalitātes.

Būt nesaprastam nereti nozīmē tikai to, ka Tu runā valodā, kurai apkārtējie vēl nav atraduši vārdnīcu. Tavas domas, jūtas un pat kļūdas ir kā triepieni uz audekla, kas kopā veido neatkārtojamu kompozīciju.

Cilvēks kā nepabeigts šedevrs

Mēs katrs esam staigājoša galerija. Mūsu rētas, dīvainības, nakts pārdomas un nesistemātiskie sapņi ir tieši tie elementi, kas mūs padara par personībām.

Masu produkcija tiecas pēc perfekcijas un vienādības.

Māksla tiecas pēc autentiskuma.

Kad kāds Tev saka: *"Es tevi nesaprotu,"* tas nav obligāti jāuztver kā pārmetums. To var tulkot kā: *"Tavs dziļums pārsniedz manu pašreizējo uztveres spēju."* Ne katram ir jābūt mākslas kritiķim, kas spēj novērtēt Tavu iekšējo pasauli, un Tev nav jāpārraksta savs dzīves stāsts tikai tāpēc, lai tas kādam būtu vieglāk sagremojams.

Tu neesi radīts, lai būtu saprotams ikvienam garāmgājējam. Tu esi radīts, lai būtu Tu pats.

Tāpēc nākamreiz, kad pārņem vientulības vai neizpratnes sajūta, atceries to mazo uzlīmi uz papīra maisiņa. Nesaprotamība nav Tavs trūkums. Tā ir Tava cena par to, ka esi unikāls eksemplārs šajā pasaulē. Turpini būt savas dzīves mākslinieks, pat ja publika vēl tikai mācās skatīties.

Bildes un pavadteksti būs divos blokos.

Kopš ceturtdienas vakara esmu Rīgā. Piektdiena bija sarunāta ar māsu padarboties. Bet sestdienas vakarpuse aizrunāta muzejam Dauderi brīvprātīgos palīgos.

Tagad pēc kārtas. 

Dienas viducī, ap kādiem pusvieniem jau biju aizdevusies pie Toma. Lietas izrunāt, tad no turienes jau uz Dauderiem doties. Šodien kolosāli jauka, saulaina un silta diena, tādēļ visas runāšanas dienas viducī pārcēlās uz Ķīšezera krastu paralēli Toma mīļjai badapātagas vicināšanai. Tad nu pirmā bilžu porcija ir no turienes.

Pēc jau aizdevāmies uz Dauderiem. Protams, Toma kātu vispirms ievedām viņa mājās pa ceļam. Nu, nebraucam taču tur zvejot.

Muzejā mūsu izpalīdzēšana sastāvēja no uzlīmju lipināšanas uz apmeklētājiem. Tobiši - lipinājām tur, kur viņi ļāva: uz rokām, somām, somu plecu lentēm utt. Zināmu pasmaidu izraisīja dažu vīlušos cilvēku sejas. Tas ir, cilvēki bija ieradušies ar noteiktu nolūku izmantot vizīti šajā muzejā kā īsāko ceļu uz Aldara muzeju, jo pērn Muzeju nakts ietvaros Aldarī muzejs uzņēma viesus piedāvājot tiem iespēju malkot Aldara produkciju, kā rezultātā cilvēki pēc Aldara muzeja apmeklējuma bija jūtami "raibi". Ha. Un šogad alusmīļiem izpalika šī iespēja, jo Aldara muzejs šī gada Muzeju nakts pasākumā nepiedalījās.

Dažas bildes no Dauderiem, - parka un nedaudz izstādes pašā muzejā.

Ģeogrāfijas stundās tiek mācīts, ka uz Zemes eksistē 6 kontinenti: Eirāzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.

Taču reālajā dzīvē vairums cilvēku uzskata, ka Eiropa un Āzija ir atsevišķi kontinenti, kas nereti arī tiek plaši pieminēts literatūrā. Patiesībā Eiropa un Āzija ir viena Eirāzijas kontinenta divas pasaules daļas. 

Karte ar 6 kontinentiem un 7 pasaules daļām. Avots: https://lv.wikipedia.org/

Eirāzijas kontinents ietver divas pasaules daļas: Eiropu un Āziju. 

Robežlīnija starp Eiropu un Āziju visbiežāk tiek noteikta gar Urālu kalnu austrumu nogāzēm, Urālu upi, Embas upi, Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Kumas upi, Kumas-Maničas ieplaku, Maničas upi, Melnās jūras austrumu krastu, Melnās jūras dienvidu krastu, Bosfora šaurumu, Marmora jūru, Dardaneļu šaurumu, Egejas jūru un Vidusjūru. Šis dalījums ir radies vēsturiski. Starp Eiropu un Āziju nav dabiskas, dabā redzamas robežas. Eirāzijas kontinentu vieno nepārtraukta sauszemes masa.

Robeža starp Āziju un Āfriku ir noteikta pa Suecas kanālu.

Robeža starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku ir noteikta pa Panamas kanālu.

Pasaulē ir virkne valstu, kuru teritorija atrodas vismaz divos kontinentos vai pasaules daļās. Šādas valstis sauc par transkontinentālām valstīm. Te gan jāatzīst, ka robežas starp kontinentiem var būt neskaidras un pakļautas interpretācijai, apgrūtinot pārliecinošu definīciju par to, kas tiek uzskatīts par “transkontinentālu valsti”.

Iepazīsimies ar 5 transkontinentālām valstīm, kuras visizteiktāk saistās ar atrašanos divos kontinentos vai pasaules daļās.

Piecas transkontinentālās valstis. Avots: https://www.reddit.com/r/MapPorn

Turcija – 97% teritorijas atrodas Āzijā un 3% - Eiropā.
Krievija – 77% teritorijas atrodas Āzijā un 23% - Eiropā.
Ēģipte – 95% teritorijas atrodas Āfrikā un 5% - Āzijā.
Kazahstāna – 90% teritorijas atrodas Āzijā un 10% - Eiropā.
Panama – 60% teritorijas atrodas Ziemeļamerikā un 40% - Dienvidamerikā.

Vēl uz pasaules ir citas transkontinentālas valstis. Dažām citām transkontinentālām valstīm, kas neatrodas blakus, ir teritorijas, kas atrodas uz tālām salām, kuras var uzskatīt par daļu no cita tuvumā esoša kontinenta. Tā piemēram, Jemenas Sokotras sala, Portugāles Madeiras sala vai Venecuēlas Aves sala. 

Lai palīdzētu vecākiem, pedagogiem pielāgoties katra bērna spējām, ir tapis jauns rīks: Pulkstenis – darba lapu darbnīca. Tieši tā- lai izveidotu darba lapas un ļautu bērniem apgūtu pulksteni. Izvēlies uzdevumu veidu, grūtības pakāpi un apjomu, bet “darbnīca” automātiski izveido gatavu lapu drukāšanai. Tas nozīmē, ka vari radīt bezgalīgi daudz dažādu variāciju, un uzdevumi nekad neatkārtosies!

Source

Pēdējā laika incidenti ar lidrobotiem Latvijas gaisa telpā vairs nav tikai militāri misēkļi – tie ir kļuvuši par katalizatoru politiskām krīzēm un atklāj hroniskas sistēmas nepilnības. 

Autovadītājiem Jaunmārupē jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem Loka ceļa posmā starp valsts autoceļa A5/P132 satiksmes pārvadu un Ozolu ielu. Būvdarbu laikā šajā vietā uzstādīts pagaidu luksofors, un satiksme tiek organizēta pa vienu joslu.

Ierobežojumi saistīti ar Ozolu ielas pārbūvi un Loka ceļa posma sakārtošanu. Paredzamais darbu ilgums šajā satiksmes organizācijas posmā ir aptuveni divas nedēļas.

Kur jārēķinās ar satiksmes izmaiņām

Šis ir ikdienas maršruts daļai Jaunmārupes iedzīvotāju un uzņēmumu apmeklētāju, tāpēc rīta un vakara stundās iespējama lēnāka kustība. Autovadītājiem vēlams ieplānot papildu laiku, īpaši braucot uz darbu, skolu vai pakalpojumu vietām Mārupes novadā.

Ozolu ielas pārbūve mainīs arī krustojumu ar Loka ceļu

Darbi notiek projektā “Uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Jaunmārupē”. Tā ietvaros paredzēta Ozolu ielas pārbūve, rotācijas apļa izbūve Ozolu ielas un Loka ceļa krustojumā, kā arī Loka ceļa posma pārbūve 0,23 kilometru garumā no Ozolu ielas līdz Mazcenu alejai.

Iepriekš par šo pašu infrastruktūras projektu plašāk rakstīts arī saistībā ar Ozolu ielas pārbūvi Jaunmārupē, kur paredzēti satiksmes drošības un piekļuves uzlabojumi.

Veloceliņš savienosies ar esošo maršrutu

Projektā paredzētais velosipēdu ceļš savienosies ar esošo Mazcenu alejas un Rožu ielas gājēju un velosipēdu ceļu. Pašvaldības sniegtā informācija norāda, ka tādējādi tiks veidots savienojums ar reģionālo veloceļu, kas tiek izbūvēts Rīgas virzienā.

Kopējās attiecināmās projekta izmaksas ir 2 790 532 eiro ar PVN. No tām 2 371 952,20 eiro jeb 85% paredzēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, bet 418 579,80 eiro jeb 15% veido pašvaldības finansējums. Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Avots: Mārupes novada pašvaldība

Šodien, 2026. gada 22. maijā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVGMC) izsludinājis dzelteno brīdinājumu: pēcpusdienā gaisa temperatūra vietām sasniegs +30 grādus, bet vakarā valsti no dienvidrietumiem šķērsos spēcīga negaisa fronte. Sinoptiķi brīdina par krasām vēja brāzmām līdz 20 m/s un iespējamu krusu, kas visvairāk skars Kurzemi un valsts centrālos rajonus.

Svarīgākie akcenti

• Karstuma pīķis: Zemgalē un Latgalē temperatūra pakāpsies līdz +28…+30°C
• Negaisa sākums: Fronte sasniegs Kurzemi pēcpusdienas izskaņā
• Rīgas prognoze: Negaisa mākoņi galvaspilsētu sasniegs ap plkst. 19:00
• Bīstamības faktori: Spēcīgas lietusgāzes, krusa un lūstoši koku zari

Reģionālā laikapstākļu prognoze 22. maijam

Praktiski ieteikumi drošībai karstuma un negaisa laikā

Ņemot vērā straujo laikapstākļu maiņu, iedzīvotāji tiek aicināti ievērot piesardzību. Karstuma laikā dienas pirmajā pusē ieteicams izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros un lietot pietiekamu daudzumu ūdens. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem un senioriem.

Gatavojoties vakara negaisam, ieteicams:
1. Nostiprināt dārza mēbeles: Pārliecinieties, ka viegli priekšmeti (krēsli, batuti, puķu podi) pagalmā vai uz balkona ir nostiprināti vai ienesti telpās.
2. Piesardzība pie ūdeņiem: Ja atrodaties pludmalē vai uz ūdens, sākoties vējam, nekavējoties dodieties krastā.
3. Transportlīdzekļu novietošana: Centieties nenovietot automašīnas zem lieliem koku zariem vai pagaidu konstrukcijām.
4. Elektroierīces: Pērkona negaisa laikā ieteicams atvienot elektroierīces no tīkla, lai pasargātu tās no pārsprieguma.

Prognoze vakaram un brīvdienu sākumam

Negaisa fronte pārvietosies virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem. Rīgā intensīvākās lietusgāzes gaidāmas starp plkst. 19:00 un 21:00. Pēc negaisa frontes pāriešanas gaisa temperatūra strauji pazemināsies, un nakts uz sestdienu būs krietni vēsāka. Brīvdienās Latvijā saglabāsies mērens siltums, taču tik ekstrēms karstums tuvākajās dienās vairs netiek prognozēts. LVGMC turpina monitorēt situāciju un aicina sekot aktuālajām radara kartēm.

Avots: LVGMC

Dzīve reti kad atgādina taisnu, skaidri pārskatāmu šoseju. Biežāk tā ir meža taka, kurā pēkšņi var iestāties bieza, neparedzama migla. Šādos brīžos mēs mēdzam apstāties, nobīties un apšaubīt visu – savu virzienu, savus spēkus un pat to, vai galamērķis vispār eksistē.

Taču ir viena fundamentāla patiesība, ko der atcerēties ikreiz, kad redzamība kļūst vāja: tas, ka mērķis ir pazudis tavam skatienam, nenozīmē, ka tas ir pārstājis eksistēt.

Migla kā ilūzija, nevis beigas

Miglai piemīt mānīga daba. Tā neizdzēš kalnus, tā tos tikai aizsedz. Kad ikdienas uzdevumi nesokas, kā plānots, kad projekti sabrūk vai termiņi iet secen, pārņem sajūta, ka esam nomaldījušies. Taču šī "migla" parasti ir tikai ārējo apstākļu kopums – nogurums, neparedzēti šķēršļi, emocionāls izsīkums vai vienkārši neveiksmīga nejaušību virkne.

Mērķis nav akmenī kalta statuja, kurai obligāti jābūt redzamai katru sekundi.

Mērķis ir bāka.

Pat ja tu neredzi tās gaismu caur vētru, pati bāka joprojām stāv stingri uz sava pamata.

Kad plāni sabrūk, mēs bieži pieļaujam kļūdu, sajaucot procesu ar galamērķi:

Plāns ir tikai karte, ko mēs uzzīmējām istabas siltumā.

Realitāte ir apvidus, kurā uznāk lietus, ceļi tiek slēgti un upes pārplūst.

Ja uzdevums neizpildās tā, kā cerēts, tas neliecina par tava mērķis nerealitāti. Tas liecina tikai par to, ka konkrētā metode šoreiz nedarbojās.

Ko darīt, kad neredz tālāk par savu degungalu?

Filozofiski raugoties, miglai ir savs skaistums un pat lietderība. Tā piespiež mūs palēnināt gaitu. Kad tu neredzi horizontu, tev nekas cits neatliek, kā koncentrēties uz nākamo solīti.

1. Samazini fokusa lēcu: Ja tu nevari plānot nākamos piecus gadus, plāno nākamo stundu. Ja lielais uzdevums šķiet iesprostots strupceļā, izdari vienu mazu, mikroskopisku lietu.

2. Akceptē haosu: Plānu izgāšanās nav personīga neveiksme. Tā ir dzīves dinamika. Spēja pielāgoties un pārgrupēties ir vērtīgāka par aklu sekošanu nefunkcionējošam plānam.

3. Uzticies savam iekšējam kompasam: Kad ārējā pasaule piedāvā nulles redzamību, ir jāpaļaujas uz savām vērtībām. Kāpēc tu vispār šo ceļu uzsāki? Šī "kāpēc" apzināšanās ir kompass, kas rāda pareizo virzienu pat visbiezākajā tumsā.

Atgriešanās pie skaidrības

Nekāda migla nav mūžīga. Tā vienmēr izklīst – reizēm pēc stundas, reizēm pēc mēnešiem. Un, kad saule atkal apspīdēs tavu ceļu, tu bieži vien pamanīsi, ka mērķis joprojām ir turpat. Iespējams, tu būsi nonācis pie tā pa citu, daudz līkumaināku, bet viedāku taku.

Tāpēc brīžos, kad uzdevumi nepildās un viss šķiet neskaidrs, nepadodies panikai. Tu neesi pazaudējis sevi vai savus sapņus. Tu vienkārši ej cauri posmam, kurā jāmācās iet uz tausti. Turpini likt vienu kāju pie otras. Mērķis tevi gaida.