nekur.lv

Nu jau šī gada 14. oktobrī Microsoft pārtrauks Windows 10 atbalstu, kas gan laikam nevienam nebūs liels pārsteigums, jo esam par šo runājuši un rakstījuši arī iepriekš. Microsoft ir dažādos veidos vilinājis un spiedies pāriet uz Windows 11, bet vēl arvien ir simtiem tūkstošu lietotāju, kuri paliek uzticīgi vecākai Windows versijai.

Bloga ierakstā Microsoft devis mājienu, ka Windows 10 atjauninājums uz Windows 11 vairs nebūs bez maksas, nekas skaidrāk par šo nav zināms. Tiek pieļauts, ka bezmaksas Windows 11 atjauninājums vairs nebūs pieejams pēc 14. oktobra.

Pēdējā laikā gan izskan apgalvojumi, ka vecākais Windows 10 kļūst tikai populārāks, vismaz tā vēsta savāktie dati pagājušā gada vidū. Ja var ticēt Statcounter datiem, Windows 11 zaudējis savu tirgus daļu, kamēr Windows 10 izplatība sasniegusi 70%. Šī statistika īsti neiet kopā ar Steam veiktajiem pētījumiem, kur Windows 10 ir aptuveni 51%, bet Windows 11 ir uzstādīts ap 45% datoru. Steam gan ņem vērā arī MacOS un dažādos Linux, bet to tirgus daļa ir nebūtiska.

Vairāk nekā desmit gadu garumā DJI dronus nevarēja lidināt virs ierobežotām zonām ASV. DJI programmatūra automātiski liedza lidošanu virs skrejceļiem, elektrostacijām, sabiedrisko ārkārtas situāciju vietām, piemēram, meža ugunsgrēkiem, un Balto namu. Bet izrādās, ka ASV Federālā aviācijas administrācija nemaz neprasa dronu ražotājiem ieviest ģeogrāfiskos ierobežojumus.

Pārsteidzoši, ka laikā, kad ASV pieaug neuzticība droniem, DJI atceļ savu stingro ģeogrāfisko ierobežojumu funkciju. DJI vairs neieviesīs lidojumu aizlieguma zonas (No-Fly Zones) obligātā kārtā, piedāvājot vien brīdinājumu, kuru katrs pats var ignorēt.

Savā bloga ierakstā DJI raksturo šo soli kā kontroles atdošanu dronu operatoru rokās. DJI norāda, ka tādas tehnoloģijas kā Remote ID, kas lidojuma laikā publiski pārraida drona un tā operatora atrašanās vietu, sniedz varas iestādēm nepieciešamos rīkus, lai īstenotu esošos noteikumus.

DJI ģeogrāfiskās ierobežošanas funkciju izveidoja brīvprātīgi, tāpēc zināmā mērā ir loģiski, ka uzņēmums to atsauc laikā, kad ASV valdība bloķē dažu DJI dronu modeļu ievešanu ASV, dēvē DJI par Ķīnas militāro uzņēmumu un ir uzsākusi faktisku importa aizlieguma ieviešanas procesu.

Izskatās, ka šie aizliegumi attiecas arī uz Eiropas valstīm, tostarp arī Latviju. Tagad ar DJI droniem var jauši vai nejauši ielidot arī zonās, kur to nedrīkst darīt. Visa atbildība gulstas uz drona operatora pleciem. Ar aktuālo lidojuma aizliegumu zonu informāciju var iepazīties LGS kartē. Par dronu pilotēšanas noteikumiem aktuālo informāciju vari iegūt Latvijas Civilās aviācijas aģentūras mājaslapā: droni.caa.gov.lv.

Karogi ir ne tikai valstīm, bet arī valstu administratīvajām vienībām, teritorijām, reģioniem un pilsētām. 

Šajā rakstā iepazīsimies ar daļu no Amerikas Savienoto Valstu (ASV) štatu karogiem, kuri šķiet interesanti satura un dizaina ziņā.

Uzziņai:

Amerikas Savienotās Valstis ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir ASV Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).

ASV štatu, teritoriju un Kolumbijas apgabala karogi (Vašingtona, DC) atspoguļo dažādas reģionālās ietekmes un vietējo vēsturi, kā arī dažādus stilus un dizaina principus. Lielākā daļa ASV štatu karogu tika izstrādāti un pieņemti laika posmā no 1893. gada līdz Pirmajam pasaules karam. Pēdējais pieņemtais štata karogs ir Minesotas karogs, kas tika pieņemts 2024. gada 11. maijā. 

Aļaskas štats

Avots: https://en.wikipedia.org

Aļaskas štata karogā tumši zilā laukā ir attēlotas astoņas zelta zvaigznes, kas veido zvaigznāju Lielo Lāci un Polārzvaigzni. Karogs simbolizē Aļaskas pamatiedzīvotāju lāci. Karoga dizainu izveidoja 14 gadus vecais Džons Bensons, kurš bija Aļaskas pamatiedzīvotājs. Karogs pieņemts 1927. gadā.

Ņūmeksikas štats

Avots: https://en.wikipedia.org

Ņūmeksikas štata karogs sastāv no zia cilts (indiāņu pamatiedzīvotāju cilts) svētā sarkanās saules simbola uz zelta lauka (dzeltens). Karogs tika pieņemts 1925. gadā, lai izceltu štata pamatiedzīvotāju un spāņu mantojumu. Karogā apvienots Pueblu tautas Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju, kas dzīvoja ASV dienvidaustrumos) simbols, kam štatā ir senas saknes, ar Spānijas karoga krāsām, kas simbolizē Spānijas impēriju, kas vairāk nekā divarpus gadsimtus valdīja pār šo teritoriju.

Merilendas štats

Avots: https://en.wikipedia.org

Merilendas štata karogā ir apvienotas divas pirmo Merilendas provinces (Anglijas kolonijas) baronu heraldikas. Kolonija tālajos laikos bija Kalvertu ģimenes rokās, kas to turēja savā pārvaldībā no 1633. līdz 1689. gadam un atkal no 1715. līdz 1776. gadam. Karogs tika pieņemts 1904. gadā.

Kalvertu ģimenes ģerbonis. Avots: https://commons.wikimedia.org/

Rodailendas štats

Avots: https://en.wikipedia.org

Rodailendas štata karogs ir balts un sastāv no zelta enkura centrā (cerības simbols), ko ieskauj trīspadsmit zelta zvaigznes (sākotnējās trīspadsmit kolonijās un Rodailenda kā 13. štats, kuras ratificējis ASV konstitūciju). Zilā lentē zem enkura ir štata devīze zelta krāsā: “CERBĪBA”. Karogs tika pieņemts 1897. gadā.

Dienvidkarolīnas štats

Avots: https://en.wikipedia.org

Dienvidkarolīnas karogs sastāv no zila lauka ar baltu palmeto palmu un baltu pusmēnesi. Šī dizaina saknes zināmā veidā pastāv kopš 1775. gada, un tās pamatā ir viens no pirmajiem Amerikas Neatkarības kara karogiem. Karogs tika pieņemts 1861. gadā.

Misisipi štats

Avots: https://en.wikipedia.org

Misisipi štata karogs sastāv no balta magnolijas zieda, ko ieskauj 21 zvaigzne, un zemāk rakstīts uzraksts “DIEVAM MĒS UZTICAMIES”. Augšējā zvaigzne sastāv no piecu dimantu raksta, kas ir pamatiedzīvotāju simbols; pārējās 20 zvaigznes ir baltas, jo Misisipi bija 20. štats, kas pievienojās ASV. Karogs tika pieņemts 2021. gadā.

Luiziānas štats

Avots: https://en.wikipedia.org

Luiziānas štata karogā ir attēlots zils lauks ar pelikāna ligzdu, kurā pelikāns ar savām asinīm baro savus mazuļus (viduslaikos kristīgie rakstnieki pelikānu, kas baro savus pēcnācējus ar savu miesu un asinīm, salīdzināja ar Jēzu Kristu, kurš upurēja savas asinis cilvēces glābšanai). Zem pelikāna karogā ir attēlota balta lenta, kurā zilā krāsā ir štata devīze “SAVIENĪBA TAISNĪGUMS UZTICĪBA”. Pēdējā redakcijā karogs ir pieņemts 2010. gadā.

Ziņots, ka “Meta” nolēmusi samazināt savu darbaspēku par 5%. Tā kā kompānijā strādā vairāk nekā 70 000 darbinieku, atlaišana ietekmētu ap 3600 strādājošo. Iemesls tam ir vienkāršs – slikti padarīts darbs un zema veiktspēja. Tiesa, šīs amata vietas ilgi tukšas nepaliks un vēlāk tās aizpildīs jauni darbinieki, kuris strādās efektīvāk.

“Meta” vadītājs Marks Zakerbergs skaidro, ka vēlas paaugstināt veiktspējas līmeni uzņēmumā, tāpēc pieņemts lēmums atlaist darbiniekus ar zemāku veiktspēju un efektivitāti. Viņš skaidro, ka “Meta” parasti gada laikā pārskata darbinieku sniegumu, taču šoreiz nolemts veikt plašāku, uz veiktspēju balstītu atlaišanas kampaņu.

Darbinieku masveida atlaišana “Meta” nav nekas jauns. Pēdējo reizi uzņēmums to īstenoja pērnā gada oktobrī. 2023. gadā, paziņojot par efektivitātes gadu, “Meta” atlaida 10 000 darbinieku. Savukārt 2022. gadā amats bija jāatstāj 11 000 strādājošo.

Oriģinālnosaukums: Earth Abides.
Valsts: ASV
Lomās: Alexander Ludwig, Jessica Frances Dukes, Rodrigo Fernandez-Stoll, Elyse Levesque, Luisa d’Oliveira, Aleksandra Cross
Gads: 2024

Par seriālu–
Išs ir ģeologs un kādu dienu, vācot kalnos iežu paraugus, viņu sakož čūska. Nomocījies drudzī savā kalnu namiņā gandrīz trīs nedēļas, viņš beidzot atlabst tiktāl, ka ir spējīgs doties uz pilsētu.
Iebraucis pilsētā, viņš redz, ka visapkārt atrodas līķi un viss izskatās pamests. Kamēr viņš atradies kalnos, tikmēr visu Zemeslodi pārņēmis nāvējošs vīruss, kas nogalinājis visus cilvēkus. Vismaz tā Išam sākumā liekas, ka visus.

Apokalipses seriāls, kas ir vien sešas sērijas īss un nav kārtējā ”kaķis ar peli” stilā ieturēta zombiju filma? Izklausās tik labi, ka bija vien jāskatās. Un tiešām- seriāls ir izdevies. Vismaz tāda bija sajūta pēc pirmajām divām vai pat trim sērijām. Tāda cilvēcīga līdzjušana, skaudra ieduršana pakrūtē un ļoti pārliecinošs vēstījums no ekrāna. Tas nelielais aktieru skaits savu darbu paveica perfekti- nodeva visas tās sajūtas un to dvēselisko stāvokli, kad apzinies, ka esi palicis viens. Gandrīz viens. Ko darīt? Kurp doties? Kā tālāk dzīvot? Un- vai vispār jēga tālāk dzīvot?

Patiešām izbaudīju to apokaliptisko sajūtu, žurku uzbrukumu un pirmos soļus mēģināt sākt jaunu dzīvi. Īpaši labi bija izdevusies aina ar Lūisa Ārmstronga dziesmas dziedāšanu.

Pēc tam gan sākās neizskaidrojama sabojāšanās it visā- visādi sadzīves kašķi, sliktie onkuļi, neizprotami gadskaitļu lēcieni un… teju nekā interesanta. Vai pat drīzāk- kaitinoša neizpratne viņu vēlmē neko nedarīt un nedomāt. Divdesmit gadi pagājuši, bet viss bez izmaiņām. Un trakākais- nolaiduši vietējo bibliotēku līdz graustam. Arī tie sadzīves jautājumi šķita pārāk jocīgi- dzīvot pilsētā, mazas dobītes pagalmā, ūdens no pilsētas inženiertīkliem, utt. Man jau likās, ka prātīgi cilvēki dotos dzīvot uz kādu fermu. Īpaši, ja ir doma palielināt savu kopienu.
Bet nu- viņu stāsts, viņu dzīve.

Mazliet jau uzjautrina tā seriālu veidotāju vēlme iespiest visas rases un krāsas, lai tik katram tiktu sava tiesa ekrānā. Lai gan to var arī norakstīt uz seriālā pieminēto frāzi- apokalipse izveido jocīgus pārus. Un, kā jau minēju- jocīgumu te netrūka. Īpaši jau otrajā daļā. Un beigās tā āmura nodošana ar likās pārāk jau samākslota. It kā parasts darbarīks, bet mēģina tur ielikt tonnu simbolisma – var uzcelt un var arī nojaukt (vai nogalināt).

Kopumā labs seriāls, kas, atmetot zombiju pūļus, spēja labi parādīt sākotnējo šoku un pēcāko vēlmi dzīvot un turpināties. Un, lai arī beigas es atzīmētu kā ne pārāk izdevušās, tas liek domāt un pārdomāt.

vara bungas: Īstermiņa nākotnes prognoze Baltijai no trim savā starpā nesaistītiem skata punktiem. Pirmais no Krimas tatāra (labs čujs, empātija), otrais no Zviedrijas latvieša (atv.ģenerāļa zināšanas), trešais no jums pašiem (insaids). Kā ir? Korelē?

[..] Here is an executive summary of the key findings and recommendations:

• Reduced US Engagement: The report is based on the assumption that the United States may reduce its military commitment to Europe, which would significantly impact the security of the Nordic-Baltic region. This is due to the US reorienting towards Asia to counter the growing Chinese threat, and also potentially due to a shift in US political priorities.
• Russian Threat: A key conclusion is that Russia remains a significant threat with imperial ambitions. The report suggests that a Russian victory in Ukraine would considerably bolster Russia’s military capabilities, due to the additional resources and industrial capacity they would gain. The report presents two scenarios, one where Russia attacks the Baltic region in 2028 following a short period to recover from the war in Ukraine and another where Russia launches a simultaneous attack in the High North and Baltic regions in 2032 after a thorough military reorganization.
• Time Sensitivity: There is a critical time gap in the next five years. This is due to a potential decrease in US support and before European countries, such as Germany, Sweden and Norway, can substantially improve their war fighting capabilities. This makes the next five years particularly dangerous, and constitutes a window of opportunity for Russia.
• Nordic-Baltic Vulnerability: A review of the military capabilities of the Nordic and Baltic countries shows that US support is crucial for both regions. In the north, this support is needed for sustainability, while in the Baltics, it’s vital to prevent rapid occupation [9, 10]. The report stresses that without American support, it will be necessary to trade land, to a large extent, for time if attacked by Russia [14]. The Baltic states do not have the capacity to defend against a Russian attack without substantial help, primarily from the US.
• NATO Under-Resourced: The armed forces of European NATO members are significantly under-resourced to fulfill their obligations to the alliance, even if the US maintains its current level of support.
• Urgent Need for European Action: The report underscores that Sweden and most European NATO members have for too long delayed necessary military investments. It is imperative to take immediate action to bolster their defense capabilities.
• Potential European Defence: The report suggests that a credible European deterrence capability in the Nordic and Baltic regions, could be achieved if member states increase their defense spending to around 3.5% of their GDP. Increased UK and French capabilities to intervene in the Nordic-Baltic area, especially with ground forces, would be a crucial factor.
• Key Recommendations for Sweden: The report recommends that Sweden should supplement its 2024 defense resolution by establishing two division commands (one for the Nordic region and one for the Baltics), increase the army by two light brigades, double the number of combat units on Gotland , expand the navy, and improve air defense and long-range combat capabilities. Furthermore, the report proposes that officer training should be shortened and to a much larger extent focus on combat training and education, this to allow for immediate assignment to positions in the war time organization. It also states that larger investments in equipment and infrastructure should be detached from a gradually increasing defense budget and should be allocated through an immediately tangible “defense investment fund”.
• Gotland’s Importance: The report highlights the strategic significance of Gotland, which it identifies as a potential target in the event of conflict. It stresses the need to increase the number of combat units on the island.
• Scenarios and Implications: The report presents two scenarios, one focusing on a Russian attack on the Baltics and Gotland in 2028 and another a broader attack on both the High North and Baltic regions in 2032. The scenarios show that Russia may launch an attack before the European nations’ military rearmament plans have been fully implemented.
• US Strategic Interests: The report states that the US is unlikely to completely withdraw from Europe due to its strategic interests, such as monitoring Russian strategic nuclear submarines and maintaining bases for operations in the Middle East and Africa.
• Need for a European Solution: The report suggests the need for a common European defense solution or regional solutions to compensate for potential reductions in US presence. It proposes that Europe should develop the ability to protect transport routes, especially across the seas.
• Nordic Cooperation: In a situation with reduced US engagement, a close Nordic cooperation is vital and a joint Nordic command should be considered as an alternative or a complement to parts of today’s command structure in the alliance.
• Importance of early action : The report highlights that the earlier Russia attacks, the greater the chances of success. This increases the urgency for the European countries to increase their defense capabilities.

In conclusion, this report stresses the urgent need for European nations, Sweden among others, to strengthen their defense capabilities, enhance cooperation, and adapt to a changing security landscape where the US may reduce its military involvement in Europe.[..]

avots

No savas puses es varu raksturot pašreizējo noskaņojumu šabiedrībā kā “trusīša sastingšanu pitona priekšā”. Visi visu saprot, bet darīšana kā miera laikos. Iespējams tā ir dabas dota izdzīvošanas strātēģija, iespējams, liktenīga kļūda.

PS Paldies Gvardes leitnantam par mērķnorādi.

Mums ir gandrīz 2025. gada pusmēnesis, un Verizon jau ir sākusi paaugstināt savu pakalpojumu cenas. Verizon ievērojami paaugstina cenas myPlan patērētājiem

L’article Verizon paaugstina cenas myPlan lietotājiem ar 5 vai vairāk rindām est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

06.12.2024. Šķita, ka katra cienījama itāļa mājās jābūt kafijai, bet ne bookingā laikam. Nu neko, nācās dzert limonādi, piekodām klāt vakardienas uzsildīto picu – ļoti labas brokastis. Vezuvs un Pompeji vai Pompeji un tad Vezuvs? Tādi jautājumi šajā rītā mūsu … Turpiniet lasīt →

The post Itālija. Diena #2 jeb Vezuvs un Pompeji. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

 Vismaz emocionāli?