Māksla izvēlēties piemērotu brīdi deklarācijām (papildināts 07.05.)

vara bungas: Ceru, ka Saeimai bija svarīgi politiskie apsvērumi, kas ir spēcīgāki par šo…

[..] From mid-May to September, the Turkish Air Force is scheduled to deploy their F-16 fighter aircraft and approx. 80 personnel from 6th Air Base at Bandirma, Turkey, to Malbork Air Base, Poland; after a deployment to Lithuania in 2006, the Turkish Air Force returns to the region to augment NATO’s enhanced Air Policing mission.[..]

avots

Ko Pabriks domāja ar “indulgencēm sev”?

ASV prezidenta pozīcija senajā armēņu genocīda jautājumā tikai apgrūtinās sadarbību starp 2 NATO valstīm, tad kad tas visvairāk vajadzīgs. Līdzīgu padomu varu dot arī tiem Latvijas parlamentāriešiem, kuri ar šādu soli vēlas nopirkt indulgences sev, upurējot nacionālās intereses.

— Artis Pabriks (@Pabriks) April 25, 2021

UPD1 Spriežot pēc TR atbildes taiminga , teksts jau bija sagatavots

[..] Turkey on Thursday strongly condemned the Latvian parliament’s decision to call the events of 1915 a “genocide.” “The declaration adopted by the Latvian Parliament today, which recognizes the events of 1915 as “genocide”, is a null and void attempt to rewrite the history for political motives,” the Turkish Foreign Ministry said in a statement.[..]

avots

LV bija iespēja nelietot vārdu “genocīds” nosodot masu slepkavības , tomēr viss aizgāja pēc stingrākā scenārija.

Один в океане

Screenshot_20210508_181515_org.telegram.

 

Volkswagen pašbaucošo auto iespējas var nākties abonēt

Mobilo sakaru, televīzijas un mūzikas abonēšana nav nekas jauns, bet arvien biežāk izskan ziņas, ka arī autoražotāji vēlas no pircēja saņemt ne tikai pirkuma naudu, apkopju izmaksas, bet nu arī abonentmaksu par dažādām papildu iespējām.

Volkswagen grupas mārketinga vadītājs Klauss Celmers (Klaus Zellmer) intervijā Top Gear pastāstījis, ka Volkswagen pašbaucošo auto tehnoloģijas neliks pirkt uzreiz, tās būs iespējams abonēt. Šādas tehnoloģijas abonēšana pat varētu būt loģiska, jo tā neuzliktu par pienākumu auto iegādes brīdī nolemt stingti par vai pret pašbaucoša auto iegādi.

Volkswagen šobrīd plāno, ka pašbaucošo auto tehnoloģiju abonēšana varētu maksāt aptuveni 7 eiro stundā. Paliek tikai tāds sīkums kā izstrādāt šo pašbaucošo auto tehnoloģiju un to droši ieviest mūsu ikdienā.

Līdzīgi rīkosies arī citi ražotāji. BMW grasās arī ieviest abonēšanu dažādiem automašīnu papildaprīkojumiem. Par godīgu samaksu jau šobrīd vari nokomplektēt BMW kā vien sirds kāro. Turklāt turpmāk BMW piedāvās jau visai pilnīgi sakomplektēt mašīnas, bet pieeju iespējām varēsi iegūt ar pasūtījuma veikšanu, kas šo iespēju aktivizēs. Protams, BMW varēs arī šo iespēju atslēgt un pat slēgt pavisam. Šī nebūs pirmā reize, kad ražotājs izdomā vairs neuzturēt serverus vai kaut ko savā galā atslēgt.

Virtuālās realitātes prezentācijas norises laikā BMW paziņojuši, ka vairākas automašīnas saņems programmatūras atjauninājumu, kas atnesīs digitālās atslēgas iespēju kopā ar Apple viedtālruni, kā arī BMW ies Tesla ceļu, jo jau rūpnīcā mašīnas saņems visas vai gandrīz visas aprīkojuma pakotnes, bet tās tiks aktivizētas pēc samaksas saņemšanas auto pirkuma mirklī vai arī pēcāk. BMW Operating System 7 modeļi saņems 1 GB atjauninājumu jūlijā, tā uzstādīšana aizņems 20 minūtes.

Turpmāk BMW piedāvās daudzas iespējas abonēt. Abonēt varēsi adaptīvo kruīza kontroli, automātiskās tālās gaismas un pat dibena apsildi. Šādus un līdzīgus mašīnas pakalpojumus varēs pasūtīt, un tie darbosies trīs mēnešus līdz trīs gadus pēc pirkuma veikšanas.

Rīgas austrumu tankugrāvis

Pērn lieliskā vesture.dodies.lv ielika ne tikai Latvijas 1944. gada aerofotoattēlus, bet arī 1947. gada diuspiecnieci (1:25000 mēroga topografisko karti). Aizraujoši! Rāda brīvvalsts Latviju drupās, tomēr vēl savā vietā — nenolīdzinātu no zemes virsas kā turpmākos gadu desmitos. Un vēl visādi atklājumi!

Viena no lietām, ko ieraudzīju: nepārtraukts grāvis gar Rīgas austrumu malu no Juglas ezera krasta Juglā līdz Katlakalna ielas tiltam pār Ogres dzelzceļu (bija reiz tāds tilts, pēc 2. pasaules kaŗa nav atjaunots, ziemeļpuses trasē tagad Jāņavārtu iela, dienvidpusē pa virsu sacelts Ķengaraga masīvs), ko esmu iezīmējis zili:

Viss izskatās pēc tā, ka tas bijis tankugrāvis. Vācu rakts Rīgas aizsardzībai. Austrumu — jo izskatās, ka arī Pārdaugavā rietumos (un varbūt dienvidos) varētu būt bijis tankugrāvis. Novietojumā sakrīt ar kaut vai Šmerļa ceļvedī attēloto tankugrāvi:

Tā kā vajadzības pēc tankugrāvja pret austrumiem vairs nebija, kartēs un aerofotoattēlos var sekot, kā to aizbeŗ. Līdz 1963. gada kartei tankugrāvis zudis Juglā un Dārzciemā. Līdz 60.—70. gadu mijas aerofotoattēlam un ~1980. gada 1:10000 topografiskai kartei pa virsu uzcelta Biķernieku sporta baze un sākta Šķirotavas rūpniecības rajona būve.

Līdz neatkarības atjaunošanai pa virsu uzcēla medicīnas skolas kopmītnes pie Gaiļezera, rūpniecības rajonu un Sergeja Eizenšteina ielu aiz Biķernieku meža, garāžas Ķegumielas galā, trešā Purvciema galu pie Augusta Deglava ielas, Pļavniekus un galīgi Šķirotavas rūpniecības rajonu. No tankugrāvja bija palikuši  tikai daži fragmenti, kas redzami Saldusielas SIA “Saknes” 1993. gada kartē un ko esmu iezīmējis sarkani:

No šiem fragmentiem dabā atceros divus: no Dzelzavas ielas uz garāžām iezīmēja koku rinda, un tas šķita piederīgs Purvciema grāvju sistēmai; Lielvārdes ielas galā bija seklāks, toties ar ūdeni un šķita izgāztuves apvedgrāvis.

Pēc neatkarības atgūšanas otro fragmentu no ziemeļiem aizbēra 90. gados, izbūvējot “Latvenergo” territoriju. Starp 2005. un 2009. gadu ar būvgružu kalniem aizbēra pirmo no ziemeļiem. To, kas dienvidos gar izgāztuvi, aizbēra 2015.—2016. gadā, pārveidojot izgāztuvi par Dreiliņkalnu un izbūvējot bērnu pilsētiņu. Tādējādi pēdējais tankugrāvja gabals, kas palicis, ir no Dzelzavas ielas gar Rīgas industriālo parku līdz garāžām pie izgāztuves. LIDAR reljefa modelī:

Tagad, kā izskatās dabā. Palikušā tankugrāvja gals pie Dzelzavas ielas:

Tālāk grāvis visai aizaudzis:

Otrs palikušā grāvja gals pie izgāztuves garāžu masīva:

Vēl par citām bijušām vietām. Blakus būvgružu kalniem Ulbrokas ielā 33 atrodams gružiem piegāzts grāvja gabaliņš, tak tas nav tankugrāvis, bet 1993. gada kartē sarkani neiezīmētais posms, kas perpendikulāri Sergeja Eizenšteina ielai:

Mežciemā pie medicīnas skolas kopmītnēm Gaiļezera malā mikroreljefs un koku izvietojums vienā vietā mudina domāt par kādreizēju grāvi:

Atpakaļ Purvciemā — bijušā tankugrāvja vietā gar bijušo izgāztuvi tagad bērnu pilsētiņas žogs:

Ūdensbedri pamanījāt? Tā ir ne tikai tankugrāvja punkts, bet arī pēdējā Purvciema purva atlieka:

Bet pēdējam dzīvam Purvciema purvam vieta citā rakstā.

Kas notiek, ja centies lejupielādēt pirātiskus failus ar Starlink internetu?

Starlink ir Īlona Maska SpaceX satelītu interneta pakalpojums. Ar ko tas atšķiras no citiem? Salīdzinoši ar citiem, šie interneta satelīti atrodas tuvāk Zemei, lai samazinātu latentumu un iegūtu ātrāku internetu. Šis bezvadu internets vairāk paredzēts rajoniem, kuros nav interneta pārklājuma vai tas ir salīdzinoši zemas kvalitātes. Kāds lietotājs, kurš šobrīd testē jauno interneta pakalpojumu, vēlējās noskaidrot, kas notiks, ja tā tīklā izmantos Torrent  jeb lejupielādēs pirātiskus failus. Pēc mēģinājuma, lejupielādēt ar autortiesībām aizsargātus failus, lietotājs saņēma paziņojumu no paša uzņēmuma.

Abonents Reddit forumā publicēja attēlu ar paziņojumu, ko saņēma no Starlink, un rakstīja, ka ar nodomu izmantojis šo pakalpojumu, lai redzētu, kas notiek.

Paziņojumā, ko lietotājs ir saņēma no uzņēmuma, Starlink grupa mudināja lietotāju un citus neizmantot tā pakalpojumus, lai lejupielādētu ar autortiesībām aizsargātu materiālu bez licences. “Ar autortiesībām aizsargātu materiālu lejupielāde bez licences var izraisīt jūsu savienojuma apturēšanu vai izbeigšanu un radīt risku, ka satura īpašnieks varētu vērsties tiesā,” teikts paziņojumā.

Reaģējot uz ziņu, kāds cits foruma lietotājs, pateicās abonentam par “pārbaudi un riska uzņemšanos”. Kāds cits lietotājs komentēja, ka uzņēmumam šajā ziņojumā vajadzēja piedāvāt izmantot VPN.

Savukārt SpaceX izpilddirektors Īlons Masks otrdien sacīja, ka viņa uzņēmums ir saņēmis vairāk nekā 500 000 iepriekš pasūtījumu savam Starlink satelīta interneta pakalpojumam un nesaskatot iespējamas tehniskas ķibeles šī pieprasījuma nodrošināšanai.

“Vienīgais ierobežojums ir augsts lietotāju blīvums pilsētu teritorijās,” min Īlons Masks, atbildot uz CNBC reportiera ziņu, kas min, ka 99 ASV dolāru depozīts, iepriekš pasūtot Starlink pakalpojumu, tiks pilnībā atgriezts, ja nespēs nodrošināt pakalpojumu.

SpaceX vēl nav paziņojis, kad Starlink pakalpojums būs pieejams plašākai publikai, bet komercpakalpojumi, visticamāk, kā tas bija iepriekš plānots, vēl netiks piedāvāti šogad.

Avots: Gadgets360

 

The post Kas notiek, ja centies lejupielādēt pirātiskus failus ar Starlink internetu? appeared first on notepad.lv.

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.

Epidēmioloģiski ir skaidrs, ka potēšana, kaut palīdz, tomēr nav ne vienīgais, ne efektīvākais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas. Oficiālā covid19.gov.lv mājaslapa gan joprojām melo, dezinformē un apmiglo prātu:

Sīkāk nekavēšos pie “drošas iespējas” un tam, vai meli un dezinformācija vienā mājaslapas vietā vairo uzticību rakstītam citās sadaļās. Ķeršos vērsim pie lietas — kādi ir valstu panākumi, izmantojot dažādus cīņas līdzekļus.

Potēšanas ziņā visvairāk daudzināta Izraēla. Bet! Vēl šobrīd, četrus mēnešus pēc potēšanas sākuma, Izraēlā pilnībā potēti mazāk nekā 60% iedzīvotāju, un tas ir zem kollektīvās immūnitātes sliekšņa. Jā, saslimstība rūk, taču pusceļš līdz uzvarai sasniegts tikai aprīļa beigās un — pieņemot, ka Izraēla turpinās kā līdz šim — līdz pilnīgai uzvarai vēl pāris mēnešu. Vēl var salīdzināt, piemēram, Latvijas panākumus sērgas izskaušanā pērn pavasaŗa cēlienā bez potēšanas un šogad ar potēšanu.

Varbūt par vārdiem uzskatāmāk ir grafiks. Konkrēti, cik strauji pēc virsotnes rūk saslimstība — Latvijā šogad kopš 10. janvāŗa virsotnes, Latvijā pērn pēc 1. aprīļa virsotnes, Izraēlā šogad pēc 17. janvāŗa virsotnes, Austrālijā pērn pēc 4. augusta virsotnes, Jaunzēlandē pērn pēc 5. aprīļa virsotnes un Melnkalnē pērn pēc 6. aprīļa virsotnes:

Salīdzinot dažādu cīņas veidu efektīvitāti, nav svarīgi, cik augsta saslimstība, bet tas, cik strauji rūk, tātad līniju stāvums. Redzams, ka izbazūnētai Izraēlas potēšanai patiesībā ir aptuveni tikpat viduvēji panākumi, cik bez potēšanas Austrālijai vai Latvijai pērn ar visu muļļāšanos pavasaŗa cēlienā.

Sānsolis ārpus raksta temata: Austrālijas un Latvijas panākumi bija līdzīgi līdz brīdim, kad tika nonākts uz sērgas izskaušanas sliekšņa. Tai brīdī veselības polītikas noteicēju lēmums atšķīrās: Austrālijā izlēma, ka labāk dzīvot bez sērgas; Latvijā izlēma, ka epidēmija jāatjauno. Iznākumā Latvijā šogad bojā gājis pusotrs tūkstotis cilvēku, kuŗi būtu varējuši dzīvot gadiem un gadu desmitiem, savukārt Austrālijā ar daudzkārt lielāku iedzīvotāju skaitu — viens vienīgs nelaimīgais.

Atgriežoties pie dažādu valstu dažādos veidos gūtiem panākumiem: Jaunzēlande un Melnkalne bez potēšanas rīkojušās daudz efektīvāk nekā Izraēla. Un tas nav viss: ir valsts, ko neieliku, jo tā grafikā tikai īsi pazibētu. Taivana. Valsts, kas uzreiz saprata, ka labāk dzīvot bez Ķīnas vīrusa. Kas tāpēc ne brīdi nav centusies sadzīvot ar sērgu, un kam tāpēc augstākā saslimstības virsotne ir zemāk par 1 no miljona.

Un cik sekmīgi rīkojušies Latvijas oficiālie veselības sargi šogad (tātad bez Ilzes)? Skatieties grafikā un domājiet paši, kā pieklājīgiem vārdiem to nosaukt.

Turklāt Latvijas veselības polītikas noteicēji vismaz divējādi papildus parūpējušies, lai potēšana nespētu uzveikt Ķīnas vīrusu. Pirmkārt, izlēmuši, ka jāļauj ievazāt un pēc ievazāšanas jāļauj izvazāt pa visu valsti lipīgākus Ķīnas vīrusa celmus. Lēmums sekmīgi izpildīts, iznākumā kollektīvās immūnitātes slieksnis līdz 4. maijam pacelts vēl grūtāk sasniedzamos augstumos, nekā bija 18. novembrī.

Otrkārt, muļļāšanās ar potēšanu un pienācīga necīnīšanās pret sērgu ir tāda, ka pošu iedarbība varētu beigties drīzāk nekā epidēmija (Izraēlā otrādi). Protams, neviens neliedz maziem meža dīvainīšiem maksāt divreiz vai trīsreiz par to, ko var iegūt, maksājot vienreiz. Turklāt — vai epidēmijas uzturēšana līdz laikam, kad pošu iedarbība vājinās, zināmā mērā nelīdzinās nepietiekamai antibiotiku došanai pret baktēriju infekciju? Un vai tam nevarētu būt sekas, kas zināmā mērā līdzinātos antibiotiku rezistencei?

Tagad par kultūretniskiem cēloņiem. Vienkāršības pēc citēšu, ko gada sākumā rakstīju kādam cilvēkam, kas šobrīd iesaistīts potēšanas lietās (par kultūretniskiem faktoriem pēdējais punkts):

Diemžēl slimības īpašību un Latvijas iedzīvotāju sastāva dēļ visai apšaubāms, vai potēšana kļūs dievs no mašīnas, kas izdarīs to, ko nespēj līdzšinējā kļūdainā Latvijas stratēģija:

Tā arī ir. Uzskatei par to, kā iebraucēji svešā zemā ir agresīvāki pret savu veselību pat bez Kremļa propagandas, var ielikt neeiropiešu deputātu īpatsvaru Briseles rajonos un potēšanas panākumus:

Vēl viens piemērs pavisam tuvu Latvijai — potēto īpatsvars Igaunijā, konkrētāk, Tallinas rajonos, Harju apriņķī ap Tallinu un Austrumviru apriņķī pie Krievijas robežas:

Tagad apskatāmies vietas, kur potējušies <20% iedzīvotāju. Lasnamē 25,8% igauņu (mātes valoda 2011. gada beigās, tautskaites dati), Mārdu 21,6%, Narva-Jēsū 13,4%, Kohtla-Jervē 12,1%, Narvā 2,3%, Sillamē 2,2%. Jā, starp citu, kāpēc nav pieejams potēto skaits pa Latvijas pašvaldībām?

Visai iespējams, ka drīz pošu krājumu kļūs vairāk nekā gribētāju potēties. Visai iespējams, ka veselības polītikas noteicēji attiecībā uz šo neatbilstību rīkosies, piešķiŗot potētiem priekšrocības. Visai iespējams, ka priekšrocības ietvers ļaušanu potētiem cilvēkiem epidēmijas laikā čupoties. Un tas vairs ne visai iespējams, bet pliki bioloģiski iedarbinās turboselekciju tādiem sērgas paveidiem, kas būs visizturīgākie pret potēm. Ar neparedzamām sekām.

Kaut gan varētu apvienot Jaunzēlandes parauga ierobežojumus ar potēšanu, lai kāda tā ir, un tādējādi panākt vēl straujāku saslimstības kritumu nekā grafikā Jaunzēlandei. Ja Daugavas tilti slēgti, sabiedriskais nekursē un uz ceļiem kontrolpunkti, tad vienalga, kādi Kremļa kuranti tev galvā skan — necik tālu un necik daudziem tu savu klepu un šķavas neaiznesīsi. Sākot pienācīgi rīkoties šobrīd, vēl var pagūt jāņus svinēt ar nulli saslimušiem dienā.

[Virsraksts nav norādīts]

es atkodu, kāpēc pa mājām vāļāties ar grāmatu, utt, visvairāk gribas tieši saulainā dienā, kad laiciņš vnk pats aicina iet laukā un kaut ko darīt.

cilvēkam pēc būtības visvairāk gribas tieši to ko nevar, ko nedrīkst. kad bija strikts lockdown, visvairāk gribējas iet kaut kur, pastaigāties. sagribas iet un darīt, ja nedrīkst un jāsēž mājās.

un kad arā laiciņš tāds, ka mājās sēdēt grēks, tad protams visvairāk gribas tieši pretējo: gurķoties pa gultu (vai pie datora rambāt spēlītes līdz naktij). lietainā dienā nav tas: tad tieši besis tupēt mājā un kaut kā uz zaļumiem velk, jo vot tas ir tas ko nevar (bet neviens nosalt, salīt, saslimt negrib).

Microsoft apstiprina, ka Xbox konsoļu pārdošana tai nenes peļņu

Pēdējās nedēļās notiekošās sarunas starp spēļu veidotāju Epic un Apple, saistībā par ieņēmumu sadalījumu, gaismā izcēlušas Microsoft Xbox pārdošanas modelis, atklājot, ka tikai pašu spēļu konsoļu pārdošana peļņu nenes.

Microsoft Xbox biznesa vadītāja Loli Raita (Loli Wright) publiski paziņojusi, ka spēļu konsoļu pārdošana notiek ar zaudējumi ne peļņu. Šis gan neatbild uz sekojošiem jautājumiem, vai tas nenotiek arī vairāku gadu griezumā, kad spēļu konsoļu ražošana kļūst lētāka. Tiesa, pakāpeniski sāk samazināties arī to cena. Iespējams, ka Microsoft ar šādu viedokli apstiprina to, ka jebkurā produkta dzīves ciklā, tas nes zaudējumus.

Tas arī nav nekāds pārsteigums šajā nozarē, jo jau iepriekš bijis zināms, ka spēļu konsoļu bizness balstās tieši uz papildus servisu piedāvāšanu. Piemēram, Xbox piedāvā Game Pass abonēšanas servisu, kas ļauj regulāri iegūt jaunākās spēles, jo no biznesa viedokļa nav interesanti pārdot vienu konsoli, bet tieši ieraut patērētāju stabilos ilgtermiņa tēriņos. Domāju, ka šis nav nekāds pārsteigams. Tikai tas, ka to šobrīd oficiāli paziņo kāds no Microsoft pārstāvjiem. Kaut gan jauno Xbox un PlayStation spēļu konsoļu pārdošanas apjomi noteikti neliek vilties, jo vēl līdz marta beigām tikušas pārdotas 7,8 miljoni PS5 konsoļu.