Turpinām informēt par Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras (EUDA) jaunākajiem datiem par liela mēroga notekūdeņu izmeklējumiem visā Eiropā, kuri parāda, kuras nelegālās narkotikas ir populāras dažādās Eiropas valstīs un pilsētās.
Raksta 1. daļā tika aprakstīta situācija ar kokaīnu, amfetamīnu un metamfetamīnu.
EUDA projekta ietvaros tika analizēti notekūdeņi 88 pilsētās 24 Eiropas valstīs, lai izpētītu tajās dzīvojošo cilvēku narkotiku lietošanas paradumus. Rezultāti, kuri ir iegūti 2023. gadā sniedz vērtīgu momentuzņēmumu par narkotiku plūsmu caur iesaistītajām pilsētām, atklājot ievērojamas ģeogrāfiskās atšķirības.
Notekūdeņu analīze ir strauji augoša zinātnes disciplīna ar potenciālu uzraudzīt reāllaika datus par nelegālo narkotiku lietošanas ģeogrāfiskajām un laika tendencēm. Sākotnēji to izmantoja 90. gados, lai uzraudzītu šķidro sadzīves atkritumu ietekmi uz vidi, bet kopš tā laika šī metode tika izmantota, lai novērtētu nelegālo narkotiku patēriņu dažādās pilsētās. Tas ietver paraugu ņemšanu no notekūdeņu avota, piemēram, notekūdeņus, kas ieplūst notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Tas ļauj zinātniekiem novērtēt sabiedrības patērēto narkotiku daudzumu, mērot nelegālo narkotiku un to metabolītu līmeni, kas izdalās ar urīnu.
Lielākajā daļā pilsētu vienas nedēļas laikā no 2023. gada marta līdz maijam tika savākti neapstrādāti 24 stundu kombinētie notekūdeņu paraugi.
Projekta atklājumi uzrādīja atšķirīgus narkotiku lietošanas ģeogrāfiskos un laika modeļus visās Eiropas pilsētās.
Marihuāna
Uzziņai: Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus). Marihuānas sastāvā ir 70 zināmas un daudzas vēl neatklātas vielas (kanabinoīdi un citas vielas), no kurām iedarbīgākās ir tetrahidrokanabinols (THC) un kanabidols (CBD). Marihuānu smēķē, tvaicē vai ēd kā sastāvdaļu pārtikas produktos. To pārsvarā lieto izklaidējošiem un ārstnieciskiem mērķiem, bet atsevišķās kultūrās, it īpaši senatnē, arī garīgiem un reliģiskiem mērķiem. 20. gadsimta sākumā pasaulē sākās aktīva marihuānas un citu kaņepju produktu aizliegšana. Mūsdienās lielākajā daļā pasaules valstu marihuāna ir aizliegta un tās izgatavošanu un tirdzniecību apkaro, lai gan vairākās pasaules valstīs notiek virzība uz dekriminalizāciju un legalizāciju.
Marihuāna ir Eiropā visbiežāk lietotās nelegālās narkotikas, un 2023. gadā to lietoja aptuveni 22,6 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Valstu pētījumi par marihuānas lietošanu liecina, ka kopumā aptuveni 8 % pieaugušo Eiropā (22,6 miljoni vecumā no 15 līdz 64 gadiem) ir lietojuši marihuānu pēdējā gada laikā. Notekūdeņos kaņepju lietošana tiek novērtēta, mērot tā galveno metabolītu THC-COOH, kas ir vienīgais līdz šim atrastais piemērotais biomarķieris. Lai gan tas izdalās nelielā procentuālā daudzumā un joprojām ir nepieciešams vairāk pētījumu, to parasti izmanto, lai ziņotu par marihuānas lietošanu. Notekūdeņos novērotās THC-COOH slodzes liecina, ka kaņepju lietošana bija visaugstākā Rietumeiropas un Dienvideiropas pilsētās, jo īpaši Čehijas, Spānijas, Nīderlandes un Slovēnijas pilsētās.
Marihuāna Eiropas notekūdeņos (EUDA dati)
Vislielākais marihuānas daudzums ir atrasts: Roterdamā (Nīderlande), Amsterdamā (Nīderlande), Leuvardēnā (Nīderlande), Tarragonā (Spānija), Barselonā (Spānija).
Diemžēl Rīgā marihuānas koncentrācija notekūdeņos netika mērīta.
MDMA jeb ekstazī
Uzziņai: MDMA ir fenetilamīnu un amfetamīnu klases psihoaktīva viela. MDMA izplata tablešu formā, kas zināmas kā ekstazī jeb ecstasy. Ekstazī tabletes bez MDMA nereti satur piejaukumus, visbiežāk spēcīgus stimulantus kā amfetamīnu. MDMA ir viena no izplatītākajām psihotropajām vielām, tā galvenokārt ir asociēta ar klubu kultūru. MDMA rada eiforiju, tuvības sajūtu ar citiem, novērš satraukumu, tai ir stimulējoša un viegli psihodēliska iedarbība. MDMA pirmoreiz tika sintezēta 1916. gadā, sāka iegūt popularitāti 1970. gados. 20. gadsimta beigās MDMA tika kriminalizēta lielākajā daļā pasaules valstu.
Lielākās MDMA masas slodzes notekūdeņos konstatētas Beļģijas, Francijas, Vācijas, Nīderlandes un Spānijas pilsētās. Savukārt visās pārējās vietās MDMA izmantošanas līmenis ir zems. Vispārējie iedzīvotāju apsekojumi daudzās valstīs liecināja, ka MDMA izplatība samazinās no maksimālā līmeņa, kas tika sasniegts 2000. gadu sākumā. Tomēr pēdējos gados aina ir bijusi neviennozīmīga, bez skaidrām tendencēm. Tas var liecināt, ka MDMA vairs nav subkultūras narkotika, ko izmanto tikai deju klubos un ballītēs, bet tagad to lieto plašāks jauniešu loks parastajos naktsdzīves apstākļos, tostarp bāros un mājas ballītēs.
MDMA Eiropas notekūdeņos (EUDA dati)
Vislielākais MDMA daudzums ir atrasts: Antverpenē (Beļģija), Roterdamā (Nīderlande), Amsterdamā (Nīderlande), Leuvardēnā (Nīderlande), Dortmundē (Vācija).
Rīgā MDMA koncentrācija notekūdeņos tika atrasts aptuveni 11 reizes mazāk nekā līderpilsētā Antverpenē.
Ketamīns
Uzziņai: Ketamīns ir disociatīva viela, ko izmanto kā anestēzijas līdzekli cilvēku un veterinārajā medicīnā. Mazos daudzumos tas tiek izmantots arī kā antidepresants un pretsāpju līdzeklis. Daudz tiek lietots arī ārpus medicīniskās vides un izklaidējošos nolūkos. Ketamīns tiek izplatīts šķīduma un pulvera formā. To parasti lieto ievadot organismā injicējot vai šņaucot. Vielu izklaidējošos nolūkos paraksti lieto, lai gūtu šādus efektus: eiforija, halucinācijas, ārpusķermeņa pieredze, analgēzija, spēcīga depersonalizācija un derealizācija. Apkārtējā pasaule sadalās fragmentos, lietotājs vairs neizjūt savu ķermeni, zaudē uztveri par realitāti un apkārtējo vidi. Prāts atdalās no ķermeņa, saplūst ar vīzijām un apkārtējo pasauli, tiek zaudēta vai mainīta laika uztvere.
Lielākās ketamīna masas slodzes konstatētas Beļģijas, Francijas, Nīderlandes un Spānijas pilsētās. Vairāk nekā 3/4 pilsētu bija lielāka ketamīna slodze notekūdeņos nedēļas nogalē (no piektdienas līdz pirmdienai) nekā darba dienās, atspoguļojot dominējošo ketamīna lietošanu atpūtas vietās.
Ketamīns Eiropas notekūdeņos (EUDA dati)
Vislielākais ketamīna daudzums ir atrasts: Bristolē (Lielbritānija), Antverpenē (Beļģija), Roterdamā (Nīderlande), Cīrihē (Šveice), Barselonā (Spānija).
Rīgā ketamīna koncentrācija notekūdeņos tika atrasts aptuveni 140 reizes mazāk nekā līderpilsētā Bristolē.