Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1069 avoti)
Šis ir pēdējo 24 stundu tops. Vēlies apskatīt topu par pēdējām 7 dienām?
Nu jau kādu laiku pagrabā pie griestiem ir ne tikai lampa, bet arī daži balti zirnekļi. Sākotnēji nevarēju saprast- tie vēl nav dzīvi (kurš zina kā sazvanīt leitnanti Ripliju?) vai vairs nav dzīvi? Vēlāk jau internets izmeta ziņu, ka zirnekļi šādi izskatās, kad dabū kādu sēnīšu (?) slimību un mumificējas par šādām balti apsarmotām mūmijām.
Attēlos nevar redzēt, bet izmēros tie ir diezgan prāvi- ar kājām pieclatnieku mierīgi aptvertu. Līdz pagraba rekonstrukcijai vasarā, tos atstāšu kā dekorus. Pēc tam gan būs jāatvadās.
The post Pagraba zirneklis. first appeared on BALTAIS RUNCIS.vara bungas: Nepārstāstīšu 13.maia incidenta Somu līcī fabulu sīkumos, bet īsumā: 13.maijā dienas vidū EE RS akumulatoru kuteris EML Raju centās mainīt RU ” tankkuģu ēnu flotiles” kuģa JAGUAR kursu, lai pakļautu to padziļinātai kontrolei. Kuģa apkalpe kursu nemainīja, uz RS rīkojumiem nereaģēja, savukārt pie apvāršņa parādījās RU Su-35 pāris, viens no kuriem pārkāpa EE gaisa telpas robežu. NATO Baltic air policing iznīcinātāji notikumu apvidū neparādījās, bet stāsta, ka bija gatavi.
Ņemot vērā, ka gaisā tika pacelts EE helikopters AgustaWestland AW139 un M28 Skytruck recce lidmašīna, var pieļaut domu, ka EE gatavojās (pēc FI parauga un atkārtojot 11.aprīļa veiksmīgo operāciju) ieņemt kuģi, bet to kaut kādu iemeslu dēļ neizdarīja. Atšķirībā no FI gadījuma šoreiz “kaut kādi iemesli” bija acīmredzami debesīs un to uzvedība bija neprognozējama, kā arī kuģis vēl nebija veicis acīmredzamu pārkāpumu (piem. Estlink kabeļa bojāšanu).
Papildus tam ir svarīgi konstatēt, kur tieši atradās JAGUAR incidenta brīdī. UNCLOS ļauj valstīm diezgan lielu rīcības brīvību savā teritoriālajā jurā (12 j.jūdzes no krasta), bet šī rīcības brīvība strauji sarūk, ja runa ir par ekskluzīvo ekonomisko zonu (EEZ). Attiecīgi, visticamāk, ja EE izdotos panākt kuģa kursa maiņu uz EE ostu, vai tas jau atradās EE teritoriālajos ūdeņos, tad EE RS pārmeklēšanas grupas desantēšana būtu juridiski pamatota. Ja kuģis atradās EE EEZ, tad EE RS rīcība (desants) prasītu papildu pamatojumu. Pieļauju, ka desants notiktu, ja vispār būtu nepieciešams, tikai EE teritoriālajos ūdeņos, attiecīgi spekulācijas, ka “EE nobijās” ir tikai spekulācijas, ja JAGUAR neatradās EE teritoriālajos ūdeņos.
RU tagad var izdarīt secinājumus, ka:
Kas tur notika EE komunikacijā ar NATO atliek tikai minēt, bet igauņu apņēmība ir apbrīnas vērta.
NATO jāatrod rīkus, taktiku un paņēmienus, lai sagrautu RU izdarītos secinājumus, bet tas prasīs spēka un vienotības demonstresanu, kas līdz šim nav notikusi vai notikusi verbāli.
Karte nav mērogā, kas ļauj vietu fantāzijai. Krastam tuvākā raustītā līnija ir EE teritoriālo ūdeņu robeža. Novirze no kursa par mata tiesu var kļūt par vēstures pagrieziena punktu.
Es, ja kas, neesmu jauneklis bet gan droši varu teikt, ka pāri pusmūžam. Neskatoties uz to “sarunājos” ar mākslīgo intelektu. Bez lielības teikšu, ka varu programmēt un pārzinu datorus. Taču ne par to būs stāsts, jo uzdošu jautājumu Gemini intelektam.
Prasīju, ko zinās no tehniskiem jautājumiem mans mazdēls un ko zinās mans mazmazdēls?
Gemini atbilde.
Paldies par jūsu aizraujošo jautājumu, kas patiesi spilgti parāda milzīgo lēcienu tehnoloģiju attīstībā un cilvēku zināšanās dažu paaudžu laikā! Tas ir fantastisks salīdzinājums, kas liek aizdomāties par nākotni.
Par to ko viņš man pastāstīja un brīdināja lasi ŠEIT
Labu Dienu, tas nekas, ka lietaina…
Izraksts no Latvijas Valsts Valodas Centra Vārdproblemātikas Departmenta 35. Ikgadējā Plēnuma, slēgtās daļas.
Piedalās:
Ilona: vadītāja, Aigars: līdzpriekšsēdētāja biedrs, Dainis: no ministrijas, Rodžers: radošo mākslu pārstāvis, Imants: pie arhīva, Gundega: sajūsmā, Zāle.
Ilona (sit ar koka āmuriņu pa spec-paliktni): Dārgie klātesošie, pāriesim pie slēgtās daļas. Slepenās.
(murdoņa zālē)
Ilona: Un kā ikkatru gadu, darba kārtībā ir viens jautājums. Hrestomātiskais jautājums, tā teikt. Tas, ko divi tūkstoši sestā gada plēnumā pielēma dokumentēt kā “sievišķo lingvistiski-anatomisko problēmu”.
Dainis (ar nervozu vidusskolnieka smaidiņu): Es pie jums pirmo reizi, mūsu partija tikai nesen profila ministrijā. Par ko tieši šis jautājums ir? Varbūt varat precizēt jaunpienācējiem?
Aigars (krekšķina): Khm, nu, par to, nu, kā vienkāršāk lai pasaka. Nu, …
Imants (iejaucas): … Kā saukt sievietes bērnu radāmo vietu. Kā vienmēr, tā esot problēma un, kā vienmēr, atļaušos pieprasīt, lai protokolā tiek iekļauts arhīva viedoklis, ka tā nav nekāda problēma! Izdomāta vaina. Vienmēr ir cilvēki tikuši galā un vienmēr arī tiks. Vieta vienmēr vietā, tā teikt (neveikli iesmejas).
Ilona: Problēma ir un tā nav atrisināta. Neviens nezina, kā nosaukt sievietes ģenitālijas tā, lai nebūtu neveikli, stulbi, bērnišķīgi vai vecišķi. Diskusiju pasludinu par atklātu (uzsit vēlreiz ar āmurīti, uzsvaram).
Dainis (nervozi iesmejas, paskatās uz zāli, Zāle klusē un piekrītoši māj ar galvu).
Gundega: Mums ģimenē ar meitām mēs to saucam par čuriņu. Nav varbūt pārāk labskanīgi, bet nu nav arī nekas vecišķs vai nepareizs (smaida).
Imants: Un ar vīru arī tāpat saucat? Guļamistabā?
Gundega: Nē, tur gan citādāk (samulsusi apklust).
Imants: Turpiniet, turpiniet.
Gundega (nosarkst): Vīrs sauc par pežu. Es arī, dažreiz.
Danis (paceļ balsi): Nē, nu nezinu vai mums ministrijas telpās būtu jālieto šādi vārdi (sejā redzama pārspīlēta politiztaisīšanās).
Ilona: Ministrijas pārstāvim atgādinu, ka šī ir slēgtā sēde. Varam runāt atklāti. Problēma ir. Un kā katru gadu mums to ir jāmēģina atrisināt, nav ko izvairīties. Un, lai uzreiz grūtākos vārdus izliktu mums priekšā – ir cilvēki, kas to sauc par pīzdu vai pīzdiņu.
(Zāle mazliet noelšas)
Dainis (sarkstot): Nu tas jau taču krieviski, ne?
Imants: Vēl dainās ir pierakstīts! Normāls vārds. Parupji gan skan, nenoliegšu. Bērnu klātbūtnē nevar.
Rodžers (pārliecinoši): Ar draudzenēm saucu to par vadž, un citreiz pež. Noraujam galotni. Un mazliet startptautiski.
Aigars: Vagīna tas ir pārāk medicīniski. Un tā vispār ir tā daļa, kas ir iekšā. Ārpusē ir vulva!
(Zāle ieķiķinās)
Rodžers: Kas? Vulva? Izklausās pēc zviedru kasešnieku brenda kaut kāda. Tā jau nevar pežu nosaukt!
Ilona (dusmīgi): Aigar, vagīna tas nav latviski. Latviski ir “maksts”.
Imants (iejaucas): Kāda vēl maksts. Kam tad maksts? Zobenam? Kas mēs te kādā ķīniešu porno ludziņā esam?
Gundega: Eh, cik vienkārši tomēr vīriešiem. Loceklis tik labs vārds. Nav ne rupjš īsti, ne nepareizs, ne ar kā. Un var lietot gan gultā, gan ārpus tās. Gan ar pieaugušajiem, gan ar bērniem.
Aigars: Nu ar bērniem gan varbūt nē! Un vispār “loceklis” kurš nelokas, nav nemaz tik labs tas vārds. Boner angliski – tas lūk ir īsti nelokāmi kaulains vārds.
Imants (iejaucas un runā pāri): Un locekli jau arī makstī neielocīsi. Tur vajag kaut ko, kas izklausās stingrāk un taisnāk.
(Zāle smejas)
Ilona (uzsit ar āmuriņu): Kārtību! Paceļu peteni aspriešanai. Petenīti, nepelnīti aizmirsto.
Rodžers: Izklausās pārāk vecišķi. Tā kā validols un paneļmāja (muļķīgi iesmejas). Nē, pat trakāk. Tā kā apcirkņi, skabūzis un bērais kumeliņ(i)s.
Imants (runā pāri): Dainās bija, bet nu bija jau arī peža un pīzda.
Dainis (pārtrauc klusēšanu, nervozi): Varam jau paskatīties arī uz krievu valodu, vai ne? Nu, tur vīriešiem arī viss labi – hujs, stojaks un čļens, līdzīgi kā mums. Bet dāmām nav nekā derīga? Tikai pizda un manda?
Ilona: Pisjka un Kisjka jau ir arī. Tā pati mūsu kaķenīte. Bet nu pisjka nez, (brīdi domā). Varbūt latviski varētu pārnest kā pišku?
Aigars: Nu nevar jau tikai par pišanos! Tas ir netīri.
Ilona (piekrītoši pamāj).
(Zāle iesaucas divbalsīgi – caurums, un pēc tam, cauriņa)
Ilona (uzsit ar āmurīti): Nekāds caurums. Un cauriņa vispār velk pēc caurejas.
Gundega (kautrīgi): Pežuks! Man patīk pežuks. Pežuki.
Imants (ieķiķinās): Man arī. Pat ļoti.
Ilona (paceļ balsi): Jokus pie malas. Vajag mums normālu vārdu tai starpenei beidzot! (attopas) Bet, jā, starpene – kāda vaina?
Rodžers: Velk pēc žurnāla Peksnis un Skabarga. Kaut kādiem deviņdesmitajiem. Un – vai starpene vispār var būt slapja? Izklausās pēc kaut kā aseksuāla. Es savu pimpi starpenē nebāztu!
Aigars (dusmīgi): Valodu! Šī ir oficiāla sēde.
(Zāle – labi, ka ne sēža)
(visi smejas)
(nolaižas priekškars ar lingistiski-anatomiskā sarežģījuma atainojumu gleznas formā)
Art by Elena Romanovska
Veselīgas pastaigas gar jūru reizēm var sagādāt patīkamus pārsteigumus, īpaši suvenīru meklētājiem. Baltijas jūra dāsni izskalo dzintaru jeb “saules akmeņus”, un, lai gan nirējiem Baltijas ūdeņos dzintara meklēšana varētu būt izaicinājums tā vieglā svara dēļ, zināšanas par šo dārgakmeni un […]
The post Dzintara medības Baltijas Jūrā, vērtīgi padomi vēsturisko dārgumu atrašanā appeared first on Daivings.lv.
Vēl viena Lī Čailda grāmata "Better off dead".
.jpg)
Šī grāmata ir par to, ka Rīčers nejauši mazā pilsētiņā satiek sievieto, kura izrādās aģente un viņa meklē savu brāli. Pilsētiņā ir viens noziedzinieku klans un Rīčers ar aģenti izdomā, kā satikt mistisko noziedzinieku vadoni.
Man šī grāmata nepatika tik labi, kā citas par Džeku Rīčeru. Likās pārāk samudžināts scenārijs, slepenas ejas, bumbas, ķīmiskie ieroči utt. Var palasīt, bet ar šo es neieteiktu sākt iepazīties ar šo sēriju, jo varbūt ka neiepatiksies un tad neizlasīsiet nevienu citu grāmatu.
Meklējam atsaucīgu un precīzu jaunieti darbam ar mūsu interneta veikala saturu. Mūsu veikals specializējas sporta un atpūtas preču tirdzniecībā un darbojas uz Woocommerce platformas. Ko mēs Tev uzticēsim: Tavs galvenais uzdevums būs papildināt produktu aprakstus ar trūkstošajiem attēliem. Katram produktam, […]
The post Darba iespēja jaunietim: Interneta veikala datu bāzes administrators / Palīgs (Attēlu pievienošana) appeared first on Daivings.lv.
At Browserling and Online Tools, we love sales.
We just created a new automated Night Sale.
Now at random Nights, we show a 50% discount offer to all users who visit our site.
Browserling is an online service that lets you test how other websites look and work in different web browsers, like Chrome, Firefox, or Safari, without needing to install them. It runs real browsers on real machines and streams them to your screen, kind of like remote desktop but focused on browsers. This helps web developers and regular users check for bugs, suspicious links, and weird stuff that happens in certain browsers. You just go to Browserling, pick a browser and version, and then enter the site you want to test. It's quick, easy, and works from your browser with no downloads or installs.
Online Tools is a website that offers free, browser-based productivity tools for everyday tasks like editing text, converting files, editing images, working with code, and way more. It's an all-in-one Digital Swiss Army Knife with 1500+ utilities, so you can find the exact tool you need without installing anything. Just open the site, use what you need, and get things done fast.
Browserling and Online Tools are used by millions of regular internet users, developers, designers, students, and even Fortune 100 companies. Browserling is handy for testing websites in different browsers without having to install them. Online Tools are used for simple tasks like resizing or converting images, or even fixing small file problems quickly without downloading any apps.
Buy a subscription now and see you next time!
gada 24. maijā Liepājā notiks XXIV Tautas mūzikas svētki, kas pulcēs 24 tautas mūzikas kapelas no visas Latvijas. Tautas mūzikas svētki izskanēs Līvas ciema svētku ietvaros, un visas dienas garumā Līvas ciema tirgū skanēs tautas mūzika.
Svētki sāksies ar dalībnieku gājienu Jūrmalas parkā, un jau 11.00 uz lielās skatuves izskanēs Tautas mūzikas svētku atklāšanas koncerts. Dienas gaitā tautas mūzika skanēs gan no lielās skatuves Jūrmalas parkā, gan arī mazās skatuves Zvejnieku alejā. Siena šķūņa skatuvē muzicēs tautas mūzikas kapelas, un biedrības “Skaņumāja” vadībā laikā no plkst. 13.30 līdz plkst. 14.30 notiks tradicionālo mūzikas instrumentu darbnīca.
Atklāšanas koncertā muzicēs kapela “Aizezeres muzikanti” no Kokneses, “Tāls’ Trimiš” no Talsiem, Rēzeknes kapela “Dziga”, “Dzilna” no Rīgas, jaunieši no Limbažu BJC kapelas “Eži” un Naujenes Mūzikas un mākslas skolas instrumentālā ansambļa, kā arī Rucavas lauku kapela “Paurupīte”.
Dienas gaitā Jūrmalas parku no trim skatuvēm pieskandinās tuvāki un tālāki svētku dalībnieki. Kurzemi pārstāvēs Liepājas Bērnu un jaunatnes centra folkloras kopas “Ķocis” kapela, “Kā ir, tā ir” no Snēpeles, Durbes Tautas mūzikas ansamblis ”Neparasts gadījums”, Saldus “Spēlmaņi”, Lieģu kultūras nama lauku kapela “Luste” un Rucavas lauku kapela “Paurupīte”, Brocēnu kapela “Pēterpogas”, Tautas muzikanti “Tals’ trimiš”, “Suitu dūdenieki” un “Ventspils Blumīzeristi”. Uz Liepāju dosies kapelas “Dzilna” un “Hāgenskalna muzikanti” no Rīgas, kā arī “Sēļu muižas muzikanti”, tautas mūzikas kapela “Sudmaliņas”, “Kociņu kapela”, “Eži”, “Aizezeres muzikanti” un “Lizuma lauku kapela” no Vidzemes. No Zemgales uz Liepāju muzicēt brauks Bārbeles tautas nama lauku kapela “Savējie”. Vistālākie braucēji būs viesi no Latgales, proti, Naujenes Mūzikas un mākslas skolas Instrumentālais ansamblis, Briežuciema tautas nama dāmu muzikālā apvienība “Amma”, “Andrupenes kapela”, “Kūzula muzikanti” un kapela “Dziga” no Rēzeknes.
“Tautas mūzikas svētki ir priekpilns notikums, kas pulcē tautas mūzikas kapelas no visas Latvijas. Svētkos dzirdēsim gan senāku, gan jaunāku laiku ziņģes, gan polkas, gan varēsim uzgriezt kādu valsi. Tautas mūzikas svētkos varēs dzirdēt un redzēt arī tādus tradicionālos mūzikas instrumentus kā ieviņa tipa ermoņikas, pogu un dūru cītaras, basītes un vijoles,” teic Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras un tautas mūzikas eksperte Katrīna Feldmane.
Ieeja XXIV Latvijas tautas mūzikas svētku koncertos ir bez maksas.
Šobrīd vairāk esmu pārgājis uz video publicēšanu savā Youtube kanālā. Šeit tādēļ neko paralēli nerakstu (tas tomēr paņem laiku, nevar dubultā tam veltīt savu uzmanību). Bet tā kā plānoju no šī kanāla neatteikties un iespējams citi sekotāji nezin, ka ir Youtube kanāls, tad ik pa laikam ielikšu linkus uz kādiem video. Un plānoju šeit arī publicēt īsos aprakstus par izlasītām grāmatām.
Video par to kā taisīju Panorāmas ratu: Ferries wheel
Video par koka pulksteni: 3D puzzle clock
Un ļoti foršs VW koka busiņš: VW type 2
Turpiniet sekot! Ja patīk video, tad komntējiet un laikojiet tos. Un iesaku arī pierakstīties uz manu Youtube kanālu, lai nepalaistu garām jaunākos video.
16.02.2025. Kamēr mēs baudījām siltumu Spānijas dienvidos, Latvijā uzsnidzis sniegs. Tas šajā ziemā liels retums, tāpēc mazliet (pavisam mazliet) žēl, ka to nepiedzīvojām. Tā vietā lūkojāmies uz zaļajām palmām, stāvot uz balkona pidžamā. Pēc sātīgām pašu gatavotām brokastīm bijām gatavi … Turpiniet lasīt
The post Pārsteiguma Spānija. Diena 5 jeb Gibraltārs. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
At Browserling and Online Tools, we love sales.
We just created a new automated Morning Sale.
Now on random Mornings, we show a 50% discount offer to all users who visit our site.
Browserling is an online service that lets you test how other websites look and work in different web browsers, like Chrome, Firefox, or Safari, without needing to install them. It runs real browsers on real machines and streams them to your screen, kind of like remote desktop but focused on browsers. This helps web developers and regular users check for bugs, suspicious links, and weird stuff that happens in certain browsers. You just go to Browserling, pick a browser and version, and then enter the site you want to test. It's quick, easy, and works from your browser with no downloads or installs.
Online Tools is a website that offers free, browser-based productivity tools for everyday tasks like editing text, converting files, editing images, working with code, and way more. It's an all-in-one Digital Swiss Army Knife with 1500+ utilities, so you can find the exact tool you need without installing anything. Just open the site, use what you need, and get things done fast.
Browserling and Online Tools are used by millions of regular internet users, developers, designers, students, and even Fortune 100 companies. Browserling is handy for testing websites in different browsers without having to install them. Online Tools are used for simple tasks like resizing or converting images, or even fixing small file problems quickly without downloading any apps.
Buy a subscription now and see you next time!
Vai jums dzīvē ir bijuši brīži, kad jūs jautājiet: “Kā tas notika? Kas īsti notika?” Viens no tādiem brīžiem man bija vakar.
Bija apmēram tā, ka kaut kādā brīdī es attopos Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā ar pārsistu pakausi, mani kāds tur mēģina durstīt, lāpīt, tad vēl atceros, ka guļu uz kušetes, kuru ved pa kaut kādiem gaiteņiem, tad tu attopies kaut kādā palātā, ar kateti vienā rokā, jo, iespējams, uz tejieni, ātrās palīdzības mašīnā, kamēr veda, centās mani pie dzīvības uzturēt.
Tad vēl pa vidu tā sāpīgā, ja, nu, dien, sāpīgā sajūta, ka tevi ar adatu cenšas kā tādu pusizbirušu lāci sašūt atpakaļ…
Tā, nu, es guļu palātā, vispār nesaprazdams, kas īsti notiek. Visi kaut ko, garām pa garajiem slimnīcas gaiteņiem skrien, ņemās tā kā skudras lielajā skudru pūznī un, godīgi sakot, sajutos kā kādas datorspēles galvenais varonis no pirmās personas skatu punkta. Kā tāds Brutālais Henrijs.
Teiksim tā. Vārdam laikam ir nozīme, kopš iepriekšējā ieraksta. Sajūta, ka laikam “tas KĀDS tur augšā” arī laikam lasa to, ko te rakstu.
Tas, ko no vakardienas miglaini atminējos, ir, ka ar sievu un jaunāko meitu līdz skolai gājām, tur pašķīrāmies, novēlējām viens otram jauku dienu un devāmies katrs savās dienas gaitās. Kas notika tālāk, ir joprojām vēl lielākā miglā tīts. Tikai pēc fakta, ka kabatā bija mobilais telefons, tas piefiksē visu, kur un cikos tu atrodies, sapratu, ka vēl aptuveni 10 no rīta darbā atrados. Tad tālākais vispār jau bija absolūtā miglā. Brīdi vēlāk sapratu, ka mani kaut kur ved, tad vēl kāda brīža – atrodos kaut kādā slimnīcā…
Šorīt pamostoties ir tāda jocīga sajūta. It kā atkal jāceļās, jāskrien, bet… nē, šodien es neiešu. Atpūtīšos kādu laiciņu, jo pietiek. Ir gana. Jāļauj arī citiem paskriet darbā, ne tikai sev. Laikam ir mazliet tāda kā izdegšanas sajūta sevī. Jā, kas ir tas jocīgākais – darbā arī – vienu palaiž atvaļinājumā, otru palaiž, taču Kristapiņu? Nē, tu pagaidi. Vēl mazliet. Tad vēl. Un tikai atkal un atkal, un atkal… skrien.
Tad, nu, lūk. Kāds nolika mani uz pauzes. Iedeva mazliet atvaļinājumu no visa un visiem. Labi, ne visiem – ir arī ģimene, ar kuru, vispār, tāda sajūta, ka neko vairāk par labas dienas vēlējumiem, kā arī, labākajā gadījumā – “ar labu nakti!” vēlējumiem, neko vairāk praktiski neapspriežam. Palūkot, kaut vai, kā bērni izaug. Nu, tā.
Tā, ka cerēsim tagad uz to labāko un, ka jau drīz varēšu darbos atgriezties. Dīvainākais jau fakts, ka ļoti sen neesmu slimības lapu darbā kā tādu ņēmis. Pat dēļ bērniem ne. Parasti jau to sieva dara, bet… visam jau savs laiks kādreiz, lai arī reti, taču pienāk. Pēdējoreiz, liekas, ka pirms kādiem 4 gadiem, jā, tas bija. Un tanī liktenīgajā reizē, kad man to sasodīto Kovidu konstatēja, lai gan, ticēt tam joprojām neticu. Vīruss ir vīruss un nav ko jaunu tur izdomāt. Vienmēr esam tikuši tam pāri un šis nebija izņēmums. Tas nekas, ja kāds ar to izdomāja visu pasauli toreiz uz pauzes uzlikt. Kāds vienmēr sadomās to pašu veco velosipēdu vēlreiz.
Visam ir sava jēga, lai arī kas šajā pasaulē nenotiktu. Nobeigumam – būs vairāk varbūt tagad laiks varbūt kaut kur laukā pastaigā iziet. Izmest kādu (lielāku) līkumu, nekā parasti es to, uz darbu un atpakaļ ejot, daru.
Atsauci gan nemācēšu šoreiz ielikt. Pavīdēja iekš Discord.
Šī gada festivāla “Zobens un Lemess” izzinošā daļa būs organizēta pēc nedaudz citiem principiem. Sīkāka informācija par pasākumiem pieejama šeit: https://www.zobensunlemess.lv/festivals-2025/svetdienas-programma-zl2025/ .
Sev atvēlētajā laikā pastāstīšu gan par Eiropas pilskalnu kartēšanas procesu un niansēm, gan arī nedaudz pastāstīšu par lietām, kas saistītas ar projektiem “Latvijas pilskalni” un “Senvietas“.
«Akdievs, es tikko ar draugiem runāju par zāles pļāvēju un man feisbukā tagad tie vien rādās!»
Nemaz ij neplānoju pārliecināt visus ticīgos. Šo un citu absolūti nemirstīgo mītu eksistence ļauj tādiem kā es vākt apmeklētājus, kaut ko par šo kontraversālo sazvērestības teoriju uzrakstot.
Pateicoties tevis, tavas ģimenes, kolēģu, paziņu un draugu ikdienā ģenerētājam milzīgajam datu apjomam, var veikt brīžiem neticamus paredzējumus. Tik ticamus, ka šķiet kā 'maģija'. Nē, nav. Tā ir matemātikas manifestācija.
Tavas uzvedības dati ir visvērtīgākā feisbuka, tiktoka un pat tevis lietotā intereneta pārlūka daļa. Tu ar saviem datiem esi pats pamats reklāmas biznesam, kura pasaules tirgu šogad lēš uz ceturtdaļtriljonu, no kā sociālie tīkli veido apmēram pusi. Bet bez tevis tas nebūtu iespējams.
Dažkārt šķiet, ka «mūs noklausās» ir visvienkāršākā un līdz ar to arī ticamākā atbilde. Apbēdināšu — šāda līmeņa noklausīšanās ir tehniski sarežģīta.
Konspirācijas teorijas piekritējiem par labu nāk arī skaļi virsraksti, kas šķietami pastiprina šo nepatiesību. Piemēram, pirms diviem gadiem notikušais COX Media skandāls vai Apple Siri negadījums, Priekšāteikšu — nē, tur nenotika nekas no tā, kas dažiem šķiet, ka tur notika.
Visbiežāk reklāmdevēju mākonis zina visas lapas, kuras tu apmeklē, kur iepērcies, ko pērc, ko apskatīji, bet nepērc, personas, ar kurām sazinies, ko tu tām raksti, kuras ziņas lasi ar prieku, bet kuras slidini garām, kuri video tev patīk, bet kuri — nu tā.
Tu pat iedomāties nevari, cik daudz dažādas niansētas noskaņas var atpazīt ar metodēm, kuras tam tik vien ir domātas, kā apkopot informāciju par tavām aktivitātēm, grupēt tavus draugus, jūsu kopīgās atrašanās vietas, laikus, tēmas, kuras pirms vai pēc tam uzpeld un nedaudz nobīda no tipiskās ikdienas uzvedības. Daži papildu vārdi teikumā, milisekunde, ilgāk pavadīta pie video — ar to pietiek. Rakstot tekstu, tu neviļus ieturi pauzes pirms vārdiem. Apvienojot šo info ar citu cilvēku rakstīšanas veidiem, var paredzēt pašu vellu.
Algoritmu un neironu tīklu jūra, kuras vienīgā eksistences jēga, ir apvienot šķietami neapvienojamas lietas un nākt klajā ar varbūtībām, ka tu būsi vispareizākā auditorija šai vai tai reklāmai. Tie ir trenēti un attīstīti gadu desmitiem. Ar tiem nodarbojas cilvēki, kuri zin ko dara. Vai zinās rīt.
Apvienojot šos datus no visām tavā rīcībā esošajām viedierīcēm, traks var palikt, ko var izsecināt.
2012. gadā NYT par hrestomātisku padarīja piemēru no laika, kad personalizācija bija gana labā līmenī. Runa bija par meiteni, kura ar savu personalizētro rimi karti iepirkās veikalā. Tanī pat laikā Target veikalu tīkls bija palaidis «produkcijā» spēju no pircēja pirkumu vēstures pareģot, ka tas ir stāvoklī. Rezultātā pastkastē nonāk atbilstošs reklāmas materiāls. Pirkums pēc pirkuma, sūtījums pēc sūtījuma un skolnieces tēvs zvana un lamājas, ka «te neviens nav stāvoklī, ko notiek, a?!». Izrādījās, ka ir gan…
2012. gadā datu kolekcionēšana primāri bija lojalitātes servisu prerogatīva. Mūsdienās moderno tārgetu rīcībā ir info par tavu (un tavu draugu) atrašanās vietu, aktivitātēm, soļiem, temperatūru un pulsu, auto braukšanas paradumiem, temperatūru mājās un no tā izsecināmo ciemiņu padarīšanu, elektrības patēriņu, utt. Šie ir pirmie, kas man ienāca prātā, bet pavisam smieklīgi niecīga daļiņa. Un feisbuks vai tiktoks ir datu piegādātājs. Tie tiek apkopoti un analizēti citur.
Mūsdienu metodes spēj paredzēt lietas, kuras vienkārši šķiet kosmoss. Garīgās veselības saasinājumus vēl pirms tie notiek, attiecību pasliktināšanus un ticamību, ka tās tiks pārtrauktas, aiziešanu no darba. Politisko nostāju un veidus, kā to mainīt ar minimālu piepūli.
Šobrīd modeļiem vajag aizvien mazāk informācijas, lai izdarītu precīzākus paredzējumus. Un tā, mani draugi, ir visbaisākā sadaļa.
Līdzīgi kā lielie valodu modeļi ir milzīgas izlikšanās mašīnas, kas mums šķita šokējoši neticamas un brīnumu pilnas, tāpat kaut kur servertelpu dzīlēs klusi savas stundas aizvada un gigavatus ēd līdzīga līmeņa modeļi, kuri to turētājiem dod pavisam konkrētu un milzīgu naudu. Tie tiek attīstīti, jo pretstatā čatdžīpītī un citiem, tiem ir pavisam konkrēts un ienesīgs mērķis.
2012. gadā tu varēji aizliegt savu datu izmantošanu šādiem nolūkiem. Mūsdienās tas vairs nav iespējams. Tev šķiet, ka dari visu — rūpīgi visur saķeksē privātuma iestatījumus, nekad nepiekrīti trešo pušu cepumiņiem. Ar to ir par maz.
Starp citu, modernie reklāmu tīkli nepiemeklē tev visnoderīgākās reklāmas. Pareizie termini ir «prognozēt reakciju» un «prognozēt uzvedību». Pielasīt šiem diviem atbilstošas reklāmas ir mazākais. Nedaudz jocīgi, bet ja tu daudz čīkstēsi par telefoniem, kas tevi noklausās, pilnīgi iespējams, ka tīkls tev rādīs vairāk reklāmu, kuras pastiprina tavu teoriju.
Vēl biežāk tas ir Bāders-Meinhofs vai tā dēvētā «biežuma ilūzija». Kolīdz tu nopērc jaunu auto, pamani biežāk tādus auto. Domājot par zāles pļāvējiem, tu pamani biežāk to reklāmas. Vai pat otrādāk. Vakar tu būtu ignorējis, bet šodien ir «ak, mani noklausās» diena.
PS Atvainojos par šādu low hanging fruit kā tēmu, bet nu — mans blogs, mani noteikumi :)
Nosaukums: Glikozes revolūcija.
Autore: Džesija Inčauspija.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Gads: 2024
LPP: 300
Jessie Inchauspe, Glucose Revolution ., 2022.
Tulkojums latviešu valodā- Aleksandrs Ruģēns
Par grāmatu–
Autore apraksta kā ar vienkāršiem paņēmieniem un nelielām paradumu maiņām var uzlabot savu veselības stāvokli sekojot savam glikozes līmenim organismā.
Šāda tipa grāmatas es vienmēr uzlūkoju ar milzīgu skepsi un neuzticību, jo man tās visas izskatās pēc vienkārša biznesa projekta- ņemam ideju, smuki ieliekam vākos, izrotājam ar saukļiem un pārdodam, pārdodam, pārdodam.
Tā kā sieva bija nolēmusi, ka viņa grib iepazīties ar šiem saukļiem tuvāk, tad šī grāmata parādījās arī mūsmājās. Līdz ar to arī man radās iespēja iepazīt šī brīža karstāko lasāmgabalu Latvijā.
Mēģināšu sākt ar pozitīvo. Grāmata pozitīvā gaismā izceļ dārzeņus un aktīvi mudina tos lietot uzturā vairāk. Tas priecē. Tas ir pozitīvi. Un tas no pozitīvā ir viss.
Mēģināšu turpināt ne tik daudz ar negatīvo, bet ar sajūtām par izlasīto.
Un sajūta saka, ka visas šīs 300 lappuses varēja mierīgi ielikt vienā rakstā kādā portālā vai blogā. Ja atmestu visu lieko, tad tur būtu ne vairāk par 5 lappusēm. Pārējais patiešām ir lieks un rada tikai kaut kādu fonu, kas ne īpaši uzrunā un ne īpaši palīdz uztvert lasīto. Drīzāk var kādu novest pie ēšanas traucējumiem.
Īpaši šis traucēja sākumā, kur teju no katras rindkopas spiežas ārā pamatīgs amerikānisms ar ikvakara makaronu bļodām vai ikrīta pankūkām ar nutellu vai brokastu pārslām. Par šo man bija pamatīgs pārsteigums- francūziete, bet ēšanas paradumi kā amerikānim, kurš dzīvo vienu stāvu virs makdonalda. Vispār autore ļoti spieda uz tādiem ekstrēmiem piemēriem, ar kuriem centās parādīt savas metodes pareizību un noderīgumu. Un uz šādu piemēru fona viņa centās tik ļoti izcelt savas metodes pozitīvos rezultātus, ka tas drīzāk vairoja skepsi, nekā lika noticēt. Un tad vēl tie iestarpinājumi par savu instagrama kontu un dažādiem uztura bagātinātājiem… tīri vai prasījās sameklēt, vai uz raibā vāka nav sīkiem burtiem uzrakstīts ”grāmatā ir iekļauta produktu izvietošana”.
Tulkojums ar brīžam bija pārāk stīvs un nelatvisks- te teikums tāds, ka neko nevar saprast, te parādās interesanti vārdi (piemēram, vācu tradicionālā rudzu maize pumperniķelis, ”mirkšķinošas lampiņas” vai ”blenderēt”).
Saprotu, ka laikmetam, kurā dzīvojam, ir blaknes- mēs gribam uztvert visādu populāru cilvēku viedokli kā patiesību, vēlamies viņiem sekot un uzklausīt. Tad nu visādi aktīvi soctīklu lietotāji kļūst par deputātiem, prezidentiem un grāmatu autoriem. Man nekas nav pret šādu autoru sarakstītu daiļliteratūru (Bakmans ar vīru vārdā Ūvi ir labs piemērs), bet ar grāmatām, kurās ir apšaubāmas metodes un atsauces uz visādiem ”pētījumiem”, gan ieteiktu būt uzmanīgiem. Piemēram, šajā grāmatā ieteiktā etiķa dzeršana bija, maigi sakot, interesanta. Vēl dažus gadus atpakaļ bija grāmatas, kuras ieteica dzert sodu, lai mazinātu ķermeņa skābumu. Nu pienācis laiks etiķim. Gan jau drīz būs kāds nākamais trauciņš no virtuves skapīša, jo vienmēr jau savas veselības uzlabošanai var izmantot to, kas ir mājās pa rokai, ne?
Nešaubos, ka ir cilvēki, kuriem ir nepieciešams diendienā sekot savai glikozes līknei, bet tā autores apsēstība ar nemitīgu sekošanu līdzi savam glikozes monitoram drīzāk izklausās pēc kā slimīga un lieku stresu radošu, nekā veselībai par labu nākošu.
Kad izlasīju grāmatu, man bija sajūta, ka tā nav īsti domāta, lai cilvēks vienkārši izmainītu savus ēšanas paradumus un justos labāk (principā te nekā tāda revolucionāra nebija- visas senās patiesības par ēdieniem, tik pasniegtas ar baigo patosu un liekvārdību). Šis darbs izskatās pēc galējībā esoša kulta radīšanas, kurā cilvēkiem galvenais mērķis ir iztaisnot savu glikozes līkni un nomest svaru. Kārtējā tievlūdzēju grāmata. Bet mierina apziņa, ka tas drīz pāries. Tiklīdz izdos nākamo ”revolucionāro” ēšanas un tievēšanas grāmatu.
