Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1054 avoti)
nekur.lv
Liepājas valstspilsētas pašvaldība: jaunie talanti sāk rallija ceļu

Rīgā, Biķernieku trasē, aizvadīts pirmais apmācību seminārs vērienīgajai jauno braucēju atbalsta programmai “Mārtiņš Sesks MRF Tyres Junior Challenge”. Šī iniciatīva, ko atbalsta arī Liepājas valstspilsētas pašvaldība, pulcējusi desmit apņēmīgas ekipāžas no visas Latvijas un kaimiņvalsts Igaunijas.
Semināra gaitā padomus sniedza pieredzējuši eksperti, tostarp WRC pilots Mārtiņš Sesks un Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvji. Programmas mērķis ir nodrošināt, lai jaunie autosportisti apgūtu nepieciešamās teorētiskās un praktiskās iemaņas veiksmīgai karjeras izaugsmei, mācoties gan par tehnisko sagatavotību, gan par mediju prasmēm.
Dalībnieku sastāvs un kategorijas
Pieteikušies desmit piloti vecumā no 13 līdz 23 gadiem. Interesanti, ka sportiskā ģeogrāfija aptver plašu teritoriju – no Liepājas un Alsungas līdz pat Tukumam un Rīgai. Sacensības norisināsies divās klasēs: U-18 un U-25, katrai no tām paredzot specifiskus tehnisko noteikumu ierobežojumus attiecībā uz dzinēja jaudu un automašīnu veidiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci.
Sacensību kalendārs un apmācības
Sportiskās rallija sacensības sāksies maija izskaņā, kad tiks dots starts pirmajam posmam. Liepājas valstspilsētas pašvaldība: Atgriežas leģendārais rallijs “Kurzeme” būs pirmais nozīmīgais pārbaudījums jaunajiem talantiem, kam sekos posmi Talsos, Cesvainē un Cēsīs.
Sezonas kalendārs:
1. 29.–30. maijs: Rallijs “KURZEME” (Liepāja)
2. 27.–28. jūnijs: Rallijsprints “TALSI”
3. 14.–15. augusts: Rallijsprints “CESVAINE”
4. 11.–12. septembris: Rallijs “CĒSIS”
5. 24.–25. oktobris: Rallijsprints “LATVIJA” (Rīga)
Iespaidīgs balvu fonds
Programmas kopējais balvu fonds sasniedz 20 000 eiro. Katra posma uzvarētāji saņems jaunas riepas un atvieglojumus dalības maksām nākamajās sacīkstēs, savukārt sezonas kopvērtējuma līderiem būs unikāla iespēja veikt testus ar jaudīgo Rally3 automašīnu paša Mārtiņa Seska uzraudzībā.
Interesenti joprojām var pieteikties programmai, sazinoties ar koordinatoru Mārtiņu Dzenīti vai apmeklējot oficiālo vietni www.autorally.lv.
Mūsu skolas piektklasnieka panākumi konkursā “Asini prātu!”
Vakar, 22. aprīlī, Ikšķiles vidusskolā norisinājās Ogres novada mācību iestāžu atklātais matemātikas un erudīcijas konkurss “Asini prātu!” 5. klašu skolēniem. Ar lielu prieku paziņojam, ka mūsu skolas 5.b klases skolēns Semions Koļesņikovs sīvā konkurencē izcīnīja godalgoto 3. vietu individuālajā vērtējumā!
Konkurss “Asini prātu!” ir kļuvis par tradīciju, kas pulcē asākos prātus no visa Ogres novada. Tā mērķis ir rosināt skolēnu interesi par matemātiku, piedāvājot nestandarta uzdevumus, kuros nepieciešama ne vien rēķināšanas prasme, bet arī radoša pieeja, loģika un ātra domāšana.
Šī gada 5. klašu konkursā dalībniekiem bija jārisina septiņi dažādi uzdevumi. Vērtēšanā tika ņemta vērā gan atbilžu precizitāte, gan laiks, ko skolēns pavadīja risinot – jo ātrāk tika iesniegta pareizā atbilde, jo vairāk punktu bija iespējams nopelnīt. Semions nodemonstrēja izcilu koncentrēšanās spēju un asu prātu, kas viņam ļāva kāpt uz goda pjedestāla starp novada labākajiem jaunajiem matemātiķiem.
Paldies Semionam par skolas goda aizstāvēšanu un lielisko sasniegumu! Tāpat pateicamies matemātikas skolotājai Jeļenai Mamajevai par skolēnu sagatavošanu un atbalstu mācību procesā.
The post Mūsu skolas piektklasnieka panākumi konkursā “Asini prātu!” appeared first on Jaunogres pamatskola.
Krievija nav tik varena, kā to mālē.
Plāns bija pārlieku ‘’nepiecūkāt’’ blogu ar politiski mērcētiem rakstieniem, bet… kur tu cilvēks liksies, ja pilni portāli ar alarmistiskiem rakstieniem. Pie tam, manuprāt, pārāk alarmiskiem. Šoreiz pie vainas ir rakstiens Delfos par Nīderlandes militārās izlūkošanas dienesta ziņojumu. Īsumā, Krievija gatavojas uzbrukt NATO. Un notiks tas vien nieka 12 mēnešus pēc Ukrainas kara beigām, jo Krievijai pietiks vien ar gadu, lai atjaunotu savu militāro potenciālu. Un karā ar NATO nav doma uzvarēt, tik ātri iekarot kādu ierobežotu teritoriju, lai iedragātu ticību NATO spēkiem un alianses vienotībai.
Arī iepriekš ir bijuši līdzīgi raksti- iekaros Baltijas valstis, okupēs Suvalku koridoru, izsēdīsies uz Somijai piederošas salas, utml. Un katru reizi atsaucas uz kādu izlūkošanas dienestu, ģenerāli, atvaļinātu armijnieku…
Atzīšos, man tas viss jau sāk apriebties. Visa šī panikas dzīšana, nemitīgie alarmisti, no gaisa pagrābtie secinājumi… Nospriedu, ka man ar ir tādas pašas tiesības paust savu viedokli par šo visu. Es gan ne tuvu neesmu nekāds militārais eksperts vai specdienestiem tuvu pietuvināta persona, bet, redzot un dzirdot, kas notiek pasaulē (un Krievijā ar), varu secināt pavisam ko citu.
Sākšu ar to, ka Krievija jau sen karo ar Eiropu un Ameriku. Visas tās kabeļu griešanas Baltijas jūrā, iejaukšanās citu valstu vēlēšanās, kiberuzbrukumi Bundestāgam, spridzināšana Čehijā, Skripaļa indēšana Lielbritānijā, dezinformācijas viļņi (t.s. no Krievijas ārlietu ministra)…. Un Eiropa atbild- sankcijas, ēnu flotes bloķēšana, munīcijas piešķiršana Ukrainai, diplomātu izraidīšana, Krievijas bļodlaižu ierobežošana Eiropā. Tā ka karš notiek. Tiesa, ne gluži ar zobeniem un šautenēm, bet kašķis ir.
Atgriežoties pie augstākminētā raksta- tur ir pamatīgs blāķis ar jocīgiem secinājumiem. Nu kaut vai tas, ka Krievija gada laikā spētu uzbrukt NATO. Nu nevar! Sāksim ar to, ka karš Ukrainā ne tuvu nav pie beigām un visticamāk vēl ilgi nebeigsies. Tas, ka Tramps Amerikā un krievi varētu izmantot viņa nepatiku pret NATO, ar ir aplami. Pie šādas loģikas, krieviem tas logs iespējamam uzbrukumam ir ļoti mazs. Tramps prezidenta krēslā vēl būs 2,5 gadus. Ja vien viņš amerikāņiem neapriebsies agrāk. Un ļoti ticams, ka nākamais ASV prezidents nebūs tāds vējaslota. Pēc raksta loģikas sanāk, ka karš Ukrainā beigsies tuvākā pusgada laikā. Tad gadu Krievija ‘’kačāsies’’ un uzreiz vērs vaļā jaunu fronti, lai ar kārtējo ‘’blitzkrieg’’ nodrošinātu sev spožo uzvaru. Galīgi neloģiski.
Krievi šobrīd karo 1200km garā frontes līnijā. Ja viņi plāno karot vēl ar NATO, tad viņiem jāatver vēl divtik gara (apmēram 2500km) frontes līnija. Un kurš tur karos? Viņu jauniesaucamo vidējais mūžs Ukrainas frontē ir vien 3 nedēļas. Viņu droni kļūst nekvalitatīvāki- sadalās paši gaisā, Starlink atslēgšana padara tos neprecīzākus, brīvprātīgo pienesums militārajam atbalstam sarūk vairākkārt, armijas rūpniecība strauji sarūk, padomju mantojums izpļekerēts, Ziemeļkorejas raķetes nekvalitatīvas. Un uzreiz piebilde- ja krievu kara rūpniecība būtu tik spējīga, vai tad viņi pirktu raķetes un dronus no Ziemeļkorejas un Irānas? Vai Alabugā šahed/geraņ dronus kopā liktu studenti un skolēni? Vai pretgaisa aizsardzība nespētu aizsargāt visu kritisko Krievijas infrastruktūru? Sesto diennakti degošā Tuapsē rāda pretējo.
Un, pat ja arī karš Ukrainā beigtos, kur Krievija liktu visus tur esošos karavīrus? Kur tie atrastos visus šos nieka divpadsmit mēnešus? Uz mājām tos laist nav iespējams. Palikt ierakumos neviens netaisās. Un būtiska nianse- krievu līgumniekiem ir ieraksts kontraktā mazā šriftā– līgums ir beztermiņa (lasi- līdz kara beigām). Ja kāds paziņos, ka karš beidzas, tad beigsies arī lielākā daļa karavīru. Jo tā patvaļa, ģedovščina, nonullēšana, apzagšana… tas viss absolūti lielākajai daļai ir noriebies. Vēl nevajag aizmirst, ka kara beigšana esošajā stāvoklī, Krievijā tiktu pielīdzināta sakāvei. Neviens Putina nospraustais mērķis nebūtu sasniegts, neviens reģions nebūtu iekarots…. tikai milzīgs kalns nogalināto krievu, iznīcināta ekonomika, izolācija… Krievijā, kuri sevi vienmēr pozicionējuši kā uzvarētājus, šis būtu smags trieciens. Jo te nebūtu iespējams pasniegt neko, ko varētu pat attālināti dēvēt par uzvaru.
Protams, šī brīža ekonomiskā situācija Krievijā ir ļoti pateicīga jaunas ‘’gaļas’’ iesaukšanai armijā, jo pieaug bezdarbs, nabadzība, parādu nasta. Cilvēki būs spiesti iet vienīgajā iespējā nopelnīt (lasi- mainīt savu dzīvību pret rubļiem tuviniekiem)– karot. Un noteikti Kremlis to izmantos. Bet, lai uzbruktu NATO, ir vajadzīgs kas vairāk par gaļu. Un šis NATO vairs nav tas, kas bija 22.gadā. Un arī Eiropa nu ir cita. Un pēc pusotra gada būs vēl cita situācija. Viss liecina, ka Eiropa būs daudz labāk bruņota. Ukraina būs daudz militāri attīstītāka. Turpretī Krievijai viss būs daudz sliktāk. Pat ja tā karu izdomās beigt rīt no rīta. Budžeta deficīts tur jau šobrīd (gada trijos mēnešos) ir tuvu pie 5 triljoniem rubļu, mazais un vidējais bizness mirst straujos tempos, naudas masa apritē dažu gadu laikā ir palielinājusies 2,5 reizes (sveiki, hiperinflācija), tūlīt draud ‘’bank run’’ un tam sekojošā iedzīvotāju noguldījumu nacionalizācija (sveiki, Staļina laika obligācijas). Kara rūpniecība jau šobrīd tur strādā ar mīnusiem. Nezinu kā Nīderlandes izlūki tur saskatīja spēju gada laikā atgūt militāro potenciālu. Nereāli!
Viss, ko Krievija prot ražot un eksportēt ir mīti par savu varenību.
Un arī iepriekšējie alarmistu ziņojumi, ka uzbruks Igaunijai, Latvijai, Suvalku koridoram vai kam citam, ir nenopietni. Te ir daudz citu valstu karavīri. Un, ja kādu no tiem ievainos vai nogalinās, tad nevaru iedomāties, ka attiecīgā valsts neklapēs ne ar ausi. Plus Francijas prezidenta paustais, ka Francijai un Lielbritānijai ir kodolieroči, kas kalpos visas Eiropas aizsardzībai. Un neviens no Krievijas negrasās pārbaudīt NATO 5.pantu darbībā. Pat pēc Ķīnas ‘’lūguma’’, lai tā varētu izmantot sajukumu Rietumu frontē un fiksi tikmēr savākt Taivānu (dzirdēts arī šāds scenārijs, kuram es ar neticu).
Krievijas uzbrukums NATO būtu tās drīza kaunpilna sakāve it visā. Un tad Putina rezidenci Valdajā neglābtu pat tur izvietotās 27 pretgaisa sistēmas un jaunuzbūvētie torņi. Jau šobrīd ekonomisti prognozē Krievijai teju neiespējamu variantu izķepuroties no šī kara radītajām sekām (ne ekonomiski, ne demogrāfiski). Kur nu vēl uzsākt jaunu karu un vēl lielāku izolāciju no pasaules ekonomikas.
Skaidrs, ka Krievija ir un paliks drauds Eiropai un pārējām kaimiņvalstīm vēl daudzus gadus, bet jāsaprot, ka tās spējas atjaunot savu militāro potenciālu ir pamatīgi iedragātas. Manuprāt, pat neiespējami (tankus būvēt vairs neprot, lidmašīnas ražot vairs neprot, modernās tehnoloģijas nav pieejamas, utt). Ja pēc Ukrainas kara beigām, NATO piedāvās Ukrainai īpašu sadarbības modeli (ja vien neuzaicinās pievienoties aliansei), tas nozīmē, ka Ukraina kļūs par NATO ciešu sabiedroto. Un tas nozīmē, ka NATO papildinās savas spējas ar militāri spēcīgu un militāri pieredzējušu valsti, kura zina kā karot pret Krieviju un, kura prot karot pret Krieviju. Un kura nekavēsies ar palīdzību Eiropai.
The post Krievija nav tik varena, kā to mālē. first appeared on BALTAIS RUNCIS.Kristības bibliskā izcelsme

Luteriskās ticības apliecības nemēģina sniegt izsmeļošu skaidrojumu tām Bībeles vietām, kas saistītas ar Kristību, dodot priekšroku pierādījumiem, kuri balstīti grēka un žēlastības universalitātē. Ekseģētiskas studijas
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Mazās upes - Latvijas ainavai raksturīgs, bet neizcelts dabas elements
Piemiņas vietu demolēšana
Nodokļi vai tomēr cilvēki?
ATTN 2026. VB is out of dīvāns
vara bungas: Atrodos radošā komandējumā. Ieraksti VB būs neregulāri (ja vispār būs). Komentāri tiks komentēti un apstiprināti pēc iespējas. Ja nav slinkums varat likt šim ierakstam komentāros hipersaites uz jūsuprāt vērtīgiem(!) rakstiem/klipiem, lai bundziniekiem nebūtu garlacīgi.
Vēstuļu stāsti: Olga Simis
Jauna valsts atbalsta programma videi draudzīgu automobiļu iegādei
Latvijā ir apstiprināta jauna atbalsta programma iedzīvotājiem videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei. Programmas mērķis ir veicināt pāreju uz ilgtspējīgāku transportu, vienlaikus sniedzot finansiālu atbalstu mājsaimniecībām.
Kādi transportlīdzekļi tiek atbalstīti?
Atbalsts paredzēts šādu transportlīdzekļu iegādei:
- elektromobiļiem,
- ārēji lādējamiem hibrīdautomobiļiem,
- ūdeņraža automobiļiem.
Programma attiecas gan uz jauniem, gan lietotiem transportlīdzekļiem, ievērojot noteiktus nosacījumus.
Atbalsta apmērs
Atbalsta apjoms vienam transportlīdzeklim ir no 3 000 līdz 9 000 eiro, atkarībā no transportlīdzekļa veida un tā, vai pieteicējam ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība.
Papildu atbalsts ģimenēm
Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājiem ar vairāk nekā trim bērniem piešķirts papildu atbalsts – 1 000 eiro par katru nākamo bērnu.
Papildu atbalsts par veca auto norakstīšanu
Iedzīvotāji var saņemt papildu 2 000 eiro, ja tiek norakstīts vecs iekšdedzes dzinēja automobilis, to nododot apstrādes uzņēmumam vai ziedojot Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ievērojot noteikto dokumentu kārtību.
Transportlīdzekļu cenu griesti
Atbalsts pieejams transportlīdzekļiem, kuru cena nepārsniedz:
- 45 000 eiro (bez PVN) – bāzes komplektācijā,
- 60 000 eiro (bez PVN) – sešvietīgiem vai septiņvietīgiem transportlīdzekļiem.
Nosacījumi lietotiem transportlīdzekļiem
Atbalstu lietota elektromobiļa vai ūdeņraža automobiļa iegādei var saņemt, ja:
- transportlīdzekļa vecums nepārsniedz 7 gadus,
- nobraukums nepārsniedz 150 000 km,
- transportlīdzeklis Latvijā reģistrēts ne ilgāk par 12 mēnešiem.
Programmas finansējums un termiņš
Programmas kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro. Atbalstu plānots piešķirt līdz brīdim, kad finansējums būs izlietots, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Vairāk par programmu te.
Pieteikšanās kārtība
Konkursa uzsākšana paredzēta 10 darbdienu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Euronet bankomātu karte →
Manāmā valsts laupīšana. IPO. →
Tas notiek klusi, civilizēti un pilnīgi legāli. Vairs nav vajadzīgs rupjš 90. gadu modelis, kad valsts aktīvus sadalīja draugiem vai ārzemniekiem ar acīmredzamu korupciju. Tagad ir jauna, glīta formula – IPO (Initial Public Offering). Valsts uzņēmumu pamazām izlaiž biržā, un kontrole pār svarīgām nozarēm pāriet privātās rokās, bet neviens nevar teikt, ka tas bija nelikumīgi.
Skatieties, kas notiek tieši tagad ar LAU Infra Grupu (agrāko Latvijas autoceļu uzturētāju). Vēl nesen tas bija 100 % valsts īpašums. Tagad valdība ar lepnumu runā par “nākamo soli uz IPO” – pirmo valsts kapitālsabiedrību biržā. Solās piesaistīt investīcijas, uzlabot efektivitāti un dot iespēju “ikvienam piedalīties”. Tieši tāpat kā pirms daudziem gadiem notika ar Latvijas Gāzi. No pilnīga valsts īpašuma tas pakāpeniski kļuva par pilnīgi privātu uzņēmumu, kuru šodien faktiski kontrolē Rietumu banka un tās partneri caur akcijām un vadības struktūrām.
Kā tas darbojas praksē? Ļoti vienkārši un skarbi efektīvi:
1. Sākumā valsts pārdod tikai nelielu daļu akciju (piemēram, 20–49 %). To sauc par “daļēju privatizāciju” vai “kapitāla piesaisti”. Sabiedrība tiek nomierināta: “Valsts saglabā kontroli.”
2. Pēc tam seko papildu emisijas vai akciju pārdošana. Katru reizi arguments ir viens: vajag naudu attīstībai, modernizācijai, investīcijām.
3. Kad privāto akcionāru īpatsvars pārsniedz 50 %, kontrole jau ir pie viņiem. Valsts pārstāvji padomē kļūst par minoritāti. Lēmumi par dividendēm, izmaksu samazināšanu un stratēģiju vairs netiek pieņemti tautas interesēs, bet investoru peļņas interesēs.
4. Beigās uzņēmums ir “pilnībā privāts”, bet process bija tik pakāpenisks, ka neviens nevarēja skaļi protestēt. Viss notika biržas noteikumos, ar starptautiskiem konsultantiem un “caurspīdīgu” procesu.
Rezultāts ir vienkāršs: valsts zaudē kontroli pār stratēģiskiem aktīviem – ceļiem, enerģiju, infrastruktūru. Tie vairs nav instruments tautas labklājībai, bet peļņas avots ārvalstu fondiem un bankām. Latvijas Gāze ir klasisks piemērs: no 100 % valsts rokās līdz situācijai, kur reālā vara ir Rietumu finanšu struktūrām.
Tagad tas pats mehānisms tiek virzīts uz LAU Infra Grupu – ceļi, pa kuriem brauc ikviens Latvijas iedzīvotājs, drīz var kļūt par objektu, kurā galvenais ir nevis drošība un pieejamība, bet dividendes un akciju cena.
Kāpēc tas strādā tik labi? Jo tas ir nemanāms.
Cilvēki redz tikai virsrakstus: “Piesaistītas investīcijas”, “Uzlabota pārvaldība”, “Mēs ejam uz priekšu kā Rietumi”. Neviens neapzinās, ka valsts suverenitāte tiek izšķīdināta pa daļām. Kad privātais kapitāls pārņem kontroli, prioritātes mainās uzreiz: izmaksu optimizācija (lasiet – darbinieku samazināšana, tarifu celšana), fokuss uz īstermiņa peļņu, nevis ilgtermiņa tautas interesēm. Un ja kaut kas noiet greizi – atbilde vienmēr ir tā pati: “Tirgus tā nolēma.”
Tas ir mūsdienu privatizācijas mākslas darbs. Legāls, skaists no ārpuses, bet būtībā – valsts mugurkaula izņemšana bez asinīm. Vairs nav vajadzīgs revolūcijas vai tanki. Pietiek ar biržas zvanu, prospektu un pāris preses konferencēm.
Un kamēr mēs priecājamies par “modernizāciju”, svarīgākie uzņēmumi klusi pāriet citu rokās. Ceļi, enerģija, dzelzceļš – viss, kas uztur valsti dzīvu. Kad process būs pabeigts, atpakaļ vairs nebūs. Jo tirgus neļauj atņemt to, ko reiz pārdeva.
Tas nav tikai par LAU vai Latvijas Gāzi. Tas ir par to, kā valsts pamazām pārstāj piederēt sev. Un viss – pilnīgi legāli.
Tikai mieru – 217 →
vara bungas: kopš februāra beigām bijām spiesti pārslēgt uzmanību no UA uz Tuvajiem Austrumiem, kur trampuška rāda klasi ģeopolitikā. Nu ir laiks “atgriezties” no MAGA cirka uz Ukrainas kara teātri.
Tēžu veidā:
- UA šķīdoņa sezona beigusies, veģetācija sākusies. Tas nozīmē lielākas iespējas riteņu tehnikas izmantošanai un manevram, kā arī samazinātu dronu efektivitāti dāļā, kas saistīta ar maskētu mērķu atklāšanu un nepastāvīgiem laika apstāķļiem (migla, lietus, vējš).
- Pokrovska un Mirnohrada par kuru aizsardzību daudz putojām pērn, nu jau ir dziļā RU aizmugurē (bez atrunām).
- RU vasaras ofensīva pagaidām izpaužas kā uzbrukumi no diviem virzieniem Kostjantinivkai (un tālāk Družkivkai), kas tuvākajās dienās, nedēļās un mēnešos kļūs par tēmu Nr.1
- UA ir taktiskie panākumi Zaporižjas un Limanas frontes sektoros, bet kopējais zaudēto/atgūto teritoriju saldo joprojām ir negatīvs. Orku ganāmpulka samazināšana turpinās veiksmīgi (RU kontingents UA 680K pret 700K pirms dažiem mēnešiem , bet kopējo tendenci tas nav mainījis – UA lēnām atkāpjas.
- RU minimālais uzdevums šim gadam ir skaidrs un saprotams – Doņeckas apgabala okupācija 100% apmērā, šobrīd 75%
- Sasniegt iepriekš minēto uzdevumu RU palīdz Trampa administrācija: sankciju atvieglojumi RU pagarināti, RU naftas eksporta ienākumi dubultojušies Trampa “uzvaru” rezultātā, tiešā militārā palīdzība UA izbeigta (US viceprezidents ar to lepojas), bet US ieroču sistēmu pārdošana eiropiešiem (nodošanai UA) sāk kavēties. Rezultātā UA Patriot, Himars uc US izcelsmes ieroču sistēmas banāli paliks bez munīcijas un ar droniem šo iztrūkumu aizstāt nevar.
- Gan RU, gan UA sāk veidot štata dronu apakšvienības sauszemes spēku vienību sastāvā. Nevis eksperimentālos centrus, nevis izcilības perēkļus, bet standarta uguns atbalsta apakšvienības, blakus artilērijai, PT, PGA utt kaujas atbalstam. Ko mēs gaidām?
- Blakus “nezibēgamajam uzbrukumam 3B” UA sāk brīdināt par BY atgriešanos pie aktīvākas RU placdarna lomas – BY teritorijā tiek iekārtotas artilērijas pozīcijas un uzlaboti ceļi UA virzienā. Ņemot vērā īpaši draudzīgas Backas attiecības ar Trampu, ticami, ka RU varētu atkal izmantot BY teritoriju operatīvajam manevram. Joprojom maz ticami, ka BY armija būtu karotāja pret UA. 3-4 SOS brigādes BY sīm mērķim spētu sagrabināt, bet tas ir piliens jurā. P.S. Ja uzbrukums pret 3B tiešām notiktu, tad gan BY karaspēks visticamāk tiktu izmantots lielākā apmērā, vismaz kā 2.ešelona spēki. Atšķirībā no ukraiņiem mēs viņiem esam fašisti bez pediņām.
- Kamēr UAS jomā pastāv UA paritāte ar RU, bet USV jomā UA ir līderis, UA izaicina pretinieku UGV jomā. Pieteikta UA 1. vēsturiskā uzbrukuma taktiskā operācija, kuras laikā gandrīz 90% darba izdarīja sauszemes roboti. Pat, ja tas būtu pārspīlējums, tendence ir daudzsološa un kopējama, kopējama, kopējama pat tādām dronu lielvalstīm kā LV.
- ņemot vērā visus par un pret, var prognozēt, ka ja RU neliks lietā rezerves vai neizsludinās masu mobilizāciju tā joprojām spēs turpināt pakāpenisku UA teritorijas okupāciju iepriekšējā tempā, bet ZSU ir spējīgi uz negaidītiem pretuzbrukiem izmantojot RU karaspēka organizācijas trūkumus un savas kaujas inovācijas. RU vasaras ofensīva tiks vērsta Slovjanskas, Kramatorskas, Jampiļas virzienā, spiediens citos frontes sektoros samazināsies ( ja nebūs mobilizācijas). RU aktīvāk izmantos balistisko un spārnoto raķešu uzbrukumus UA civilai infrastruktūrai, jo US un UA Eiropas partneri nespej vai nevēlās apgādāt to ar pretraķetēm vismaz iepriekšējā daudzumā. Jāturpina novērot BY virzienu, iespējami pārsteigumi.
ATTN 2026. VB is out of dīvāns ↑
vara bungas: Atrodos radošā komandējumā. Ieraksti VB būs neregulāri (ja vispār būs). Komentāri tiks komentēti un apstiprināti pēc iespējas. Ja nav slinkums varat likt šim ierakstam komentāros hipersaites uz jūsuprāt vērtīgiem(!) rakstiem/klipiem, lai bundziniekiem nebūtu garlacīgi.
Kiberkrāpnieki apiet banku drošību ar Telegram iegādātiem rīkiem ↓
Vēstuļu stāsti: Olga Simis ↓
Piemiņas vietu demolēšana ↑
Man ir depresija. Jau deviņpadsmit gadus. ↑
“Depresija ir slinkums, un vienkārši vajag saņemties” – bija pēdējais piliens kādā sakāpinātā facebook diskusijā, kas mani pamudināja uzrakstīt, kā tad tas ir – dzīvot ar depresiju. Tolaik publicēju ierakstu “Man ir depresija. Jau deviņus gadus”. Šī būs stāsta otrā daļa – kad tie nu jau ir deviņpadsmit gadi.
Man bija apnicis dzīvot šī stereotipa ēnā – bieži jutos vainīga un prātoju, vai varbūt tiešām esmu slinka, nevis man patiesi ir depresija? 21. marta rītā publicēju ierakstu savā blogā, kuram tolaik skatījumu skaits bija niecīgs – pieci mani draugi un varbūt kāds nejauši iemaldījies viesis (tolaik publicēju ierakstus varbūt labi, ja divreiz gadā).
Biju sagatavojusies turpināt savas dienas gaitas, kad man sāka pienākt viena vēstule pēc otras un zem facebook publicētā ieraksta birt komentāru jūra: “es beidzot sapratu, ka neesmu viens tāds”, “es domāju, ka es vienkārši tāda esmu”, “man ir depresija, kur lai es meklēju palīdzību”. Saņēmu vēstules no paziņām, no draugiem, no svešiniekiem, no sabiedrībā labi zināmiem cilvēkiem, pat no pāra, kur abi rakstīja, ka otrs neko nezina par viņu depresiju.
Vienas dienas laikā manu blogu bija apskatījuši apmēram 14 tūkstoši cilvēku. Internets saka, ka tas ir tikpat, cik Dobelē iedzīvotāju. Kopumā līdz šodienai ieraksts ir apskatīts 60,5 tūkstošu reižu. Tātad – desmit gadu laikā apmēram seštūkstoš reižu gadā, 500 reižu mēnesī, 116 reižu nedēļā un 16 reižu dienā. Protams, laikā, kad viens TikTok video dienas laikā var sasniegt 60 un vairāk tūkstošu skatījumu, šis liekas niecīgs skaits. Tomēr, ņemot vērā, ka blogs ir tāds dinozauru laikmeta formāts, un teksts ir samērā garš (kurš gan mūsdienās vairs vispār lasa?), domāju, ka šie skaitļi ir tīri tā neko. Biju gaidījusi arī kaudzēm negatīvu un izsmejošu komentāru, bet saņēmu tikai vienu – twitter, kur bija rakstīts kas tamlīdzīgs kā “viena uzraksta par savu depresiju, un visi tagad – jā, man arī tā ir” (šķiet gan, ka patiesībā komentārs bija vēl skarbāks). Tas cilvēks pats pēc pāris gadiem sāka runāt par psihiskās veselības nozīmību. Tas nav pārmetums – tieši pretēji.
Atceros, ka saņēmu e-pastu, kur kāds rakstīja, ka, pateicoties ierakstam, uzsāka ārstēšanos un sev apsolīja, ka uzrakstīs man, ja gada laikā būs kļuvis labāk. Es aizmirsu uz to e-pastu atbildēt tik ilgi, ka beigās jau kļuva nepieklājīgi, un tā arī nekad neatbildēju. Gribu publiski pateikt paldies – par šo e-pastu es bieži vien atceros, jo, rakstot blogu, domāju – ja spēšu palīdzēt kaut vienam cilvēkam, tas būs bijis tā vērts. Paldies visiem, jūsu bija daudz, daudz vairāk, nekā spēju iedomāties.
Pēc ieraksta publicēšanas ar mani sazinājās Delfi, kuri lūdza atļauju pārpublicēt ierakstu savā portālā. Pēc tam sekoja neskaitāmas intervijas TV, radio, raidierakstos un žurnālos. Smējos, ka esmu kļuvusi par depresijas influenceri. Intervijām nekad neatteicu, jo man bija svarīgi par šo tēmu runāt skaļi un daudz. Sāku veidot arī pirmo psihiskajai veselībai veltīto raidierakstu Latvijā kopā ar psihiatru Artūru Miksonu, taču diemžēl podkāsts nobeidzās pēc trīs epizodēm, jo, nu, depresija. Un tad vēl pasauli pārņēma pandēmija.
Ir cilvēki, kuri saka, ka es esmu pirmā, kura psihiskās veselības tēmu Latvijā pacēla publiskā līmenī un iekustināja to sabiedrībā. Esmu pārāk pieticīga, lai uzskatītu, ka tie ir tikai mani nopelni. Varbūt es vienkārši netīšām noķēru to īsto brīdi, kad šī tēma sabiedrībā kļuva aktuāla.
Reiz kāds man pat pajautāja, vai es kaut kādā mērā lepojos ar to, ka man ir depresija, ja jau tik daudz par to runāju. Arī šis cilvēks pēc tam publiski sāka runāt par psihiskās veselības nozīmību. Un atkal – tas nav pārmetums, tas ir labi. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk saprot psihiskās veselības nozīmību savā un citu ikdienā.
Depresija un es. Tagadne.
Labi, kā tad man pa šiem desmit gadiem ir veicies, ko? Nu, es nevarēšu iepriecināt tos, kuri cerēja, ka rakstīšu – “Depresija. Tā ir pagātne”. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi. Šobrīd varētu teikt, ka esmu krituma fāzē, bet tam ir visādi ļoti objektīvi iemesli manā dzīvē, kuri šobrīd arīdzan pasliktina manu stāvokli.
Vēl mazliet “statistikas” – šo desmit gadu laikā divas reizes esmu ārstējusies psihiatriskās klīnikas dienas stacionārā, kurā ir daudz vērtīgu terapiju (mākslas, mūzikas, kustības, fizioterapija un citas), nomainījusi trīs psihiatrus un piecas psihoterapeites. Vienu pēc tam, kad viņa sāka uzstādīt diagnozes man tuviem cilvēkiem (un es, nezinādama, ko ar šo informāciju iesākt, izdomāju to viņiem pateikt. Pirmkārt, nekad tā nedariet. Otrkārt, terapeitam nav nekādu tiesību uzstādīt diagnozes cilvēkiem, kuri neatrodas viņa kabinetā. Treškārt, diagnozes oficiāli vispār uzstādīt drīkst tikai pisihiatrs). Viena vienkārši mani sāka ignorēt (es saprotu – daudz darba, gadās) un divas aizgāja dekrētā (nu, kā var atļauties radīt jaunus cilvēkus pasaulē, kamēr esošie nav salaboti, ko? Joks, šis ir tiešām viens liels joooooks). Un vēl vienu – neatceros, kas ar viņu notika. Īsumā – atrast sev piemērotu speciālistu var būt grūti, un tas ir normāli.
Esmu iztērējusi daudz naudas terapijā, un tikai salīdzinoši nesen sapratu, ka jau vairākus gadus terapijās esmu vienkārši gājusi “izventilēties” un izrunāties, neko īsti nedarot lietas labā. Biš stulbi, tā teikt. Tomēr nav jau tā, ka galīgi bezjēdzīgi – terapija man palīdzēja salabot lauzto sirdi un tikt cauri ieilgušam sēru periodam. Un vēl apzināties šādus tādus manas personības aspektus un kā tos uzlabot. Vai es varēju izdarīt vēl ko vairāk? Noteikti. Tieši tāpēc jau arī turpinu iet tai terapijā.
Šo gadu laikā esmu vairāk laika dzīvojusi ar medikamentiem nekā bez, bet vienmēr esmu teikusi, ka esmu gatava visu dzīvi lietot zāles, ja vien tas palīdz man kaut cik normāli funkcionēt. Arī tās ir vairākkārt mainītas, līdz ar psihiatru atradām man piemērotākās. Dažas no tām bija tik spēcīgas, ka, aizmirstot tās iedzert pusotru dienu, es noģību un salauzu degunu (un pamanījos vēl tajā vakarā aiziet uz randiņu un vispār nostaigāt ar lauztu degunu trīs dienas, pirms mamma mani pierunāja uztaisīt rentgenu, kurā varēja redzēt, ka nolūzis pats degungals). No dažām man bija tāds bezmiegs, ka šķita – rāpošu pa sienām. Arī šis diemžēl ir normāli. Reizēm piemeklēt medikamentus ir sasodīti grūti.
Kad man kāds pajautā – “kā iet?”, mana mīļākā atbilde ir “joprojām dzīva”. Joks pa jokam, bet katrā jokā jau daļa patiesības. Ja tā globāli skatos – vai šo gadu laikā mana depresija ir mazinājusies? Gribētu teikt, ka jā. Tomēr tai klāt ir pievienojusies trauksme, kas tos svaru kausus izlīdzina. Man ir ģeneralizētās trauksmes sindroms, kas pavada mani ik dienu, un es spēju atrast jebkādu iemeslu, par ko stresot un panikot. Trauksme arī bija galvenais iemesls smagajai izdegšanai pirms septiņiem gadiem, kuras dēļ pilnībā apgriezu dzīvi kājām gaisā. Neieslīgšu detaļās, bet es labi apzinos, ka man paveicās – biju priviliģētā situācijā, kas ļāva to izdarīt. Zinu, ka daudzi cilvēki cīnās ar izdegšanu, bet vienkārši nevar atļauties “apmest dzīvi kājām gaisā”. Daži pat nevar atļauties paņemt mēnesi garu atvaļinājumu vai slimības lapu, lai kaut cik atvilktu elpu. Tāpēc neklausieties tajos influenceros, kuri sludina, ka izdegšanu var izārstēt, pārvācotiesuz Bali un dibinot savu mazo biznesiņu. Gan jau, ka tā var, bet ne visi to var atļauties.
Izdegšana ir nopietna lieta (un šķiet, ka šis ir nākamais nopietnais temats, kas sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks) un ir jāmeklē iespējas to ārstēt, bet, lai līdz tam nemaz nenonāktu – svarīgi ir saprast darba un personīgās dzīves balansu. Kuru es, protams, vispār nesapratu – strādājot ar neskaitāmiem klientiem (daudzi no jums bija tik forši, ka man reizēm jūsu pietrūkst), studējot maģistrantūrā un nemākot pateikt “nē” visādiem mazākiem un lielākiem projektiem, kuri nemitīgi gadījās ceļā. No izdegšanas vēl neesmu atkopusies un esmu ar smagu sirdi apzinājusies, ka diez vai jelkad dzīvē spēšu atkal tik daudz strādāt, jo mana psihiskā un fiziskā veselība to vienkārši vairs “nevelk”. Tam klāt gan ir nākuši visādi citādi izaicinājumi, protams. Galvenokārt finansiāli, bet… kuram tad mūslaikos viegli (kā teiktu mans brīnišķīgais vectēvs – “tam, kurš tikko pa*irsis”)? Pie izdegšanas jautājuma man vēl ir daudz jāstrādā un to ir grūti darīt, ja paralēli ir jādzīvo normāla cilvēka ikdiena ar visiem tās pienākumiem un maksājumiem. Reizēm nolaižas rokas, jo septiņi gadi pagājuši un šķiet – nu, cik tad vēl var? Bet apzinos, ka man ir jāmeklē kaut kāds citādāks formāts, kā (iz)dzīvot darba dzīvē.
Atsaucoties uz to, ko minēju pirmajā rakstā – man ir uzlabojies miegs, guļu daudz labāk (reizēm pat par daudz – bez diendusas vispār dzīvei nav jēgas, vai ne). Manas attiecības ar alkoholu arī ir krietni uzlabojušās – lietoju maz un ievēroju kādas manas terapeites padomu – lieto tad, kad jūties labi un gribi svinēt dzīvi, nevis tad, kad jūties sūdīgi un gribi noslīcināt bēdas. Protams, alkohola lietošanai ir kaitīga ietekme jebkurā gadījumā, bet tā vietā, lai apšaubāmos bāros lopsētu rumkolu citu pēc citas, es labprātāk izbaudu glāzi laba prosecco patīkamā kompānijā. Arī manas attiecības ar draugiem ir uzlabojušās – jā, man joprojām reizēm (reizēm biežāk nekā retāk) negribas nekur iet, un sēdēt vienai mājās šķiet vislabākais variants, bet kopumā ievēroju mērenību – draugus satieku, eju uz koncertiem, izstādēm, muzejiem un teātriem . Jāsaka jau arī, ka esmu kļuvusi par desmit gadiem vecāka, uzkrājusi lielāku dzīves pieredzi un sapratusi, kā šādas tādas lietas dzīvē grozās.
Vai man būtu bijis vieglāk tam visam iet cauri bez konstantās depresīvās sajūtas pakausī, bez sajūtas, ka esmu nekam nederīga un nevērtīga, ka es neko nemāku un neko dzīvē nesasniegšu, ka draugi ar mani draudzējas tikai pieklājības pēc, ka es visiem vispār besīju, un galu galā – kāda ir mana dzīves jēga? Jā, pavisam noteikti man būtu bijis miljoniem reižu vieglāk, bet kā ir, tā ir – to es īsti nevaru vairs ietekmēt. Es varu tikai rūpēties par to, lai nākamie desmit gadi būtu vieglāk panesami (cik depresīva vārdu izvēle, ne?) un labāki.
Šo deviņpadsmit gadu laikā esmu sapratusi, ka depresija pilnībā nekur nepazudīs. Depresiju salīdzinu ar tādu kā saaukstēšanos – vienu rudens-ziemas sezonu tu slimo ik pēc pāris nedēļām, citu gadu neviens puņķis un bacilis nelīp klāt. Šo desmit gadu laikā esmu daudz labāk izpratusi savu depresiju. Ātrāk atpazīstu brīžus, kad tā sāk pārņemt manu dzīvi, zinu kā rīkoties, nebaidos meklēt palīdzību un pats svarīgākais – joprojām nekaunos par to runāt publiski, jo joprojām zinu, ka joprojām ir cilvēki, kuriem joprojām ir svarīgi dzirdēt, ka viņi tādi nav vieni, ka depresija ir menedžējama un ārstējama, ka ir jāmeklē palīdzība, ka nevajag ciest un mocīties vienam.
Depresija un Latvija.
Desmit gadi ir ļoti ilgs laika periods, tāpēc gribu pievērst uzmanību tam, kas Latvijā šajā laikā ir mainījies Latvijā psihiskās veselības jomā. Man šķiet, ka lai arī darba vēl ir ļoti daudz, viss iet uz labo pusi (pat, ja lēnītēm). Pirmkārt, sabiedrība daudz vairāk un atklātāk runā par psihiskās veselības nozīmi – gan soctīklos, gan masu medijos, gan “vienkāršie cilvēki”, gan influenceri un sabiedrībā pazīstamas personības. Arvien vairāk runā arī par specifiskām cilvēku grupām, kuras biežāk var skart psihiskās veselības traucējumi, piemēram, grūtnieces un, jā – vīriešus. Jo vīrieši taču neraud, par emocijām nerunā, ir stipri un … palīdz veidot pašnāvību skaita statistiku Latvijā, kura ir viena no augstākajām Eiropā. Arvien vairāk cilvēku depresiju (un citus psihiskās veselības traucējumus) atzīst par nopietnu slimību, kuras dēļ ir jādodas pie ārsta, jālieto medikamenti, jāapmeklē terapija, un tā ir arī gana nopietns iemesls, lai ņemtu slimības lapu vai ārstētos psihiatriskajā klīnikā. Tāpat, manuprāt, ir svarīgi, ka arī vecākas paaudzes cilvēki, kuri bieži ir auguši ar nostāju, ka psihiskās veselības problēmas ir kaut kas nenopietns, sāk arvien vairāk pievērst tai uzmanību un uztvert to nopietni. Arvien vairāk parādās arī dažādas depresijas atbalsta grupas – gan klātienē, gan internetā (pati esmu vienas facebook depresijas grupas līdzdibinātāja). Palēnām, palēnām stereotipi par psihisko veselību tiek gāzti.
Arī valstiskā līmenī šīm lietām tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Piemēram, tagad ir iespējams saņemt desmit valsts apmaksātas psihologa un psihoterapijas sesijas. Tas ir liels atspaids tiem, kuri ne vienmēr var atļauties terapiju, jo tā, nav ko liegties, ir dārga. Ik pa laikam tiek veidotas dažādas kampaņas, kurās aicina pievērst uzmanību psihiskajai veselībai. Tāpat – pat tik šķietami vienkārša lieta kā psihiatrisko klīniku remonti un uzlabošana (piemēram, lielā restaurācija NPVC jeb “Tvaika ielai”, kas šobrīd pacientiem piedāvā modernas un skaistas telpas), palīdz kopējai psihiskās veselības uzlabošanai sabiedrībā. Nupat arī ir izveidota iespēja tiešsaistē aizpildīt anketu, kurā tiek izvērtēts, cik ātri cilvēkam būtu nepieciešams saņemt psihiatrisko palīdzību, ļaujot tiem, kuriem ir smagākas vai akūtākas problēmas, saņemt palīdzību – vizīti pie psihiatra – ātrāk.
Ko vēl es jums nepastāstīju? Nezinu, bet jūs droši varat man pajautāt (es reizēm lēni atbildu uz ziņām, bet cenšos to agrāk vai vēlāk izdarīt). Es joprojām esmu ar mieru dalīties padomos un pieredzē, un sniegt palīdzīgu roku gan privāti, gan publiski.
Šķiet, ka par psihiskās veselības tēmu mēs tuvākajā nākotnē nepārstāsim runāt un tā joprojām būs aktuāla. Gribētos, protams, sasniegt to brīdi, kad emocionālā higiēna ir tikpat pašsaprotama kā fiziskā, visas psihiskās veselības stigmas ir sagrautas un arvien vairāk cilvēku iet terapijā. Jo vairāk cilvēku ies terapijā, jo mazāk cilvēku būs jāiet terapijā.
Nobeigumā gribu arī vēlreiz akārtot – visos ierakstos es dalos tikai un vienīgi savā pieredzē un aicinu katru, kurš runā par psihisko veselību, neizplatīt kategoriskus apgalvojumus (tie bieži mēdz būt maldinoši), bet dalīties personīgajā pieredzē un aicināt cilvēkus meklēt profesionālu palīdzību, ja viņi jūt, ka tas ir nepieciešams.
Negribu neko apsolīt, protams, bet nu – tiekamies pēc desmit gadiem šeit pat “Man ir depresija. Jau divdesmit deviņus gadus”?
Atradu dažas intervijas un raidījumus – zinu, ka ir bijuši vēl citi, bet tos vairs īsti nevaru sadzīt rokā. Tāpat arī drukātās preses materiālus te diemžēl nevarēju ievietot (reiz biju uz žurnāla vāka kopā ar Renāru Kauperu, iedomājaties?!?!?!)
- Sportland podkasts “Alise Pabērza – cīņa ar depersiju, lielāko festivālu organizēšanu Latvijā un pieredzes stāsti”: https://www.youtube.com/watch?v=mkQEyrgmHos
- Sportland podkasts Spotify: https://open.spotify.com/episode/0G7pyZGwXUmVHn2IyZT0mk
- #Domāskaļāk par depresiju: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/221344/domaskalak-depresija-2-dala
- Annas Psiholoģija raksts par izdegšanu: https://www.santa.lv/raksts/annaspsihologija/kermenis-burtiski-vibre-es-triceju-ka-zelejas-pudins.-alises-paberzas-izdegsanas-stasts-50591/
- Delfi izdegšanas “ABC”: https://www.delfi.lv/54125676/misija-dedlains/54130576/izdegsanas-abc-ka-nenostradaties-lidz-baltam-pelitem
Miljonāra vedekla Margarita Gulbe kļūst par Misis Latvija ↓
Galvenie akcenti
- Konkursā Misis Latvija 2026 triumfējusi juriste Margarita Gulbe.
- Uzvarētāja ir aizsaulē devušās miljonāra Aināra Gulbja vedekla.
- Organizatori neskopojas ar uzslavām par jaunās karalienes cēlumu, manierēm un pārliecību.
Skaistums, prāts un pareizie raduraksti?
Kāds milzīgs pārsteigums! Šķiet, ka Latvijas skaistumkonkursu pasaulē brīnumi tomēr notiek, un reizēm tie ir ļoti prognozējami brīnumi. Šogad par titula Misis Latvija 2026 ieguvēju ir kļuvusi neviens cits kā Margarita Gulbe. Jā, jūs nekļūdāties – runa ir par to pašu juristi, kura lepojas ne tikai ar asu prātu, bet arī ar to, ka ir viņsaulē aizgājušā miljonāra Aināra Gulbja vedekla.
Vai tas ir tikai vienkārša sakritība, ka sieviete ar tik ietekmīgu uzvārdu un fonu plūc uzvaras laurus? Protams, ka nē! Mēs visi zinām, ka skaistums prasa upurus, bet dažreiz tas prasa vienkārši pareizo ģimenes koka un bankas konta kombināciju. Tomēr godīgi jāatzīst, ka Margarita Gulbe noteikti zina, kā sevi pasniegt sabiedrībai un mirdzēt prožektoru gaismās.
Organizatoru sajūsma bez robežām
Konkursa rīkotāji burtiski kūst aiz laimes, slavējot jaunās karalienes dotumus. Viņi publiski norāda, ka Margarita Gulbe titulu nes ar patiesu karalienes pārliecību. Viņas cēlums, manieres un elegance esot pilnībā apbūruši žūriju jau no pirmajām minūtēm.
Kā gan varētu būt citādi? Kad tev aizmugurē ir tāda ģimenes vēsture, karalienes pārliecība droši vien tiek iedzimta vai vismaz iegūta mantojumā. Jebkurā gadījumā, Latvijas sabiedrības krējums tagad var mierīgi uzelpot – kronis ir drošās, labi koptās un, galvenais, ļoti stabilās rokās.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas uzvarēja konkursā Misis Latvija 2026?ES liek viedtālruņiem atgriezt izņemamas baterijas, bet ar vienu būtisku “bet” ↓
Jauna valsts atbalsta programma videi draudzīgu automobiļu iegādei ↓
Latvijā ir apstiprināta jauna atbalsta programma iedzīvotājiem videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei. Programmas mērķis ir veicināt pāreju uz ilgtspējīgāku transportu, vienlaikus sniedzot finansiālu atbalstu mājsaimniecībām.
Kādi transportlīdzekļi tiek atbalstīti?
Atbalsts paredzēts šādu transportlīdzekļu iegādei:
- elektromobiļiem,
- ārēji lādējamiem hibrīdautomobiļiem,
- ūdeņraža automobiļiem.
Programma attiecas gan uz jauniem, gan lietotiem transportlīdzekļiem, ievērojot noteiktus nosacījumus.
Atbalsta apmērs
Atbalsta apjoms vienam transportlīdzeklim ir no 3 000 līdz 9 000 eiro, atkarībā no transportlīdzekļa veida un tā, vai pieteicējam ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība.
Papildu atbalsts ģimenēm
Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājiem ar vairāk nekā trim bērniem piešķirts papildu atbalsts – 1 000 eiro par katru nākamo bērnu.
Papildu atbalsts par veca auto norakstīšanu
Iedzīvotāji var saņemt papildu 2 000 eiro, ja tiek norakstīts vecs iekšdedzes dzinēja automobilis, to nododot apstrādes uzņēmumam vai ziedojot Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ievērojot noteikto dokumentu kārtību.
Transportlīdzekļu cenu griesti
Atbalsts pieejams transportlīdzekļiem, kuru cena nepārsniedz:
- 45 000 eiro (bez PVN) – bāzes komplektācijā,
- 60 000 eiro (bez PVN) – sešvietīgiem vai septiņvietīgiem transportlīdzekļiem.
Nosacījumi lietotiem transportlīdzekļiem
Atbalstu lietota elektromobiļa vai ūdeņraža automobiļa iegādei var saņemt, ja:
- transportlīdzekļa vecums nepārsniedz 7 gadus,
- nobraukums nepārsniedz 150 000 km,
- transportlīdzeklis Latvijā reģistrēts ne ilgāk par 12 mēnešiem.
Programmas finansējums un termiņš
Programmas kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro. Atbalstu plānots piešķirt līdz brīdim, kad finansējums būs izlietots, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Vairāk par programmu te.
Pieteikšanās kārtība
Konkursa uzsākšana paredzēta 10 darbdienu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Nozagtie ukraiņu bērni ↓
Īsumā. Tie atkal ir linki ↓
Latvija, latvieši
- Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915.gada rudens līdz 1916.gada vasarai.
- Latvieši: senākā Eiropas tauta, kura "neeksistēja". Klips krievu valodā.
- Pētījums kā mūsdienīgs latvietis pavada laiku tiešsaistē.
Krievija, arī PSRS
- Un ko viņš viņā ir atradis? Klips krievu valodā. Runa šoreiz par atpazīstamām Krievijas sievietēm, tām, kuras līdzdarbojās PSRS veidošanā.
- Bērnunams Nr.7. Visi bērni kā lelles. Klips krievu valodā.
Pasaulē, vienkārši interesanti
- Globālās katastrofas un tamlīdzīgas būšanas. Klips krievu valodā (Drusciņ skar arī PSRS, kaut gan informācija attiecināma uz mūsu planētu kā tādu).
- Piecas mātes, kuras neklausīja skolotājus. Klips krievu valodā (Skar arī Krieviju, PSRS, kaut arī ir runa arī par citu māti).
- Vai cilvēcei ir viens kopīgs sencis? Klips krievu valodā.
- Zombiji, vampīri, tārpi, sēnes: parazīti kino un spēlēs. Klips krievu valodā. Pa manam, vienkārši interesanti.
- Kāda patiesībā bija kalpu dzīve viktoriāniskajā Anglijā atšķirībā no seriāliem. Klips krievu valodā.
- Cilvēki mazgājās? Zemnieki lasīja? Bet bruņinieki - nebija varoņi? Ko mēs zinām par Viduslaikiem. Klips krievu valodā.
[Virsraksts nav norādīts] ↓
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva
“Bolt Drive” apzinīgākajiem autovadītājiem turpmāk piešķirs papildu bezmaksas rezervācijas laiku ↓
Krievija nav tik varena, kā to mālē. jauns
Plāns bija pārlieku ‘’nepiecūkāt’’ blogu ar politiski mērcētiem rakstieniem, bet… kur tu cilvēks liksies, ja pilni portāli ar alarmistiskiem rakstieniem. Pie tam, manuprāt, pārāk alarmiskiem. Šoreiz pie vainas ir rakstiens Delfos par Nīderlandes militārās izlūkošanas dienesta ziņojumu. Īsumā, Krievija gatavojas uzbrukt NATO. Un notiks tas vien nieka 12 mēnešus pēc Ukrainas kara beigām, jo Krievijai pietiks vien ar gadu, lai atjaunotu savu militāro potenciālu. Un karā ar NATO nav doma uzvarēt, tik ātri iekarot kādu ierobežotu teritoriju, lai iedragātu ticību NATO spēkiem un alianses vienotībai.
Arī iepriekš ir bijuši līdzīgi raksti- iekaros Baltijas valstis, okupēs Suvalku koridoru, izsēdīsies uz Somijai piederošas salas, utml. Un katru reizi atsaucas uz kādu izlūkošanas dienestu, ģenerāli, atvaļinātu armijnieku…
Atzīšos, man tas viss jau sāk apriebties. Visa šī panikas dzīšana, nemitīgie alarmisti, no gaisa pagrābtie secinājumi… Nospriedu, ka man ar ir tādas pašas tiesības paust savu viedokli par šo visu. Es gan ne tuvu neesmu nekāds militārais eksperts vai specdienestiem tuvu pietuvināta persona, bet, redzot un dzirdot, kas notiek pasaulē (un Krievijā ar), varu secināt pavisam ko citu.
Sākšu ar to, ka Krievija jau sen karo ar Eiropu un Ameriku. Visas tās kabeļu griešanas Baltijas jūrā, iejaukšanās citu valstu vēlēšanās, kiberuzbrukumi Bundestāgam, spridzināšana Čehijā, Skripaļa indēšana Lielbritānijā, dezinformācijas viļņi (t.s. no Krievijas ārlietu ministra)…. Un Eiropa atbild- sankcijas, ēnu flotes bloķēšana, munīcijas piešķiršana Ukrainai, diplomātu izraidīšana, Krievijas bļodlaižu ierobežošana Eiropā. Tā ka karš notiek. Tiesa, ne gluži ar zobeniem un šautenēm, bet kašķis ir.
Atgriežoties pie augstākminētā raksta- tur ir pamatīgs blāķis ar jocīgiem secinājumiem. Nu kaut vai tas, ka Krievija gada laikā spētu uzbrukt NATO. Nu nevar! Sāksim ar to, ka karš Ukrainā ne tuvu nav pie beigām un visticamāk vēl ilgi nebeigsies. Tas, ka Tramps Amerikā un krievi varētu izmantot viņa nepatiku pret NATO, ar ir aplami. Pie šādas loģikas, krieviem tas logs iespējamam uzbrukumam ir ļoti mazs. Tramps prezidenta krēslā vēl būs 2,5 gadus. Ja vien viņš amerikāņiem neapriebsies agrāk. Un ļoti ticams, ka nākamais ASV prezidents nebūs tāds vējaslota. Pēc raksta loģikas sanāk, ka karš Ukrainā beigsies tuvākā pusgada laikā. Tad gadu Krievija ‘’kačāsies’’ un uzreiz vērs vaļā jaunu fronti, lai ar kārtējo ‘’blitzkrieg’’ nodrošinātu sev spožo uzvaru. Galīgi neloģiski.
Krievi šobrīd karo 1200km garā frontes līnijā. Ja viņi plāno karot vēl ar NATO, tad viņiem jāatver vēl divtik gara (apmēram 2500km) frontes līnija. Un kurš tur karos? Viņu jauniesaucamo vidējais mūžs Ukrainas frontē ir vien 3 nedēļas. Viņu droni kļūst nekvalitatīvāki- sadalās paši gaisā, Starlink atslēgšana padara tos neprecīzākus, brīvprātīgo pienesums militārajam atbalstam sarūk vairākkārt, armijas rūpniecība strauji sarūk, padomju mantojums izpļekerēts, Ziemeļkorejas raķetes nekvalitatīvas. Un uzreiz piebilde- ja krievu kara rūpniecība būtu tik spējīga, vai tad viņi pirktu raķetes un dronus no Ziemeļkorejas un Irānas? Vai Alabugā šahed/geraņ dronus kopā liktu studenti un skolēni? Vai pretgaisa aizsardzība nespētu aizsargāt visu kritisko Krievijas infrastruktūru? Sesto diennakti degošā Tuapsē rāda pretējo.
Un, pat ja arī karš Ukrainā beigtos, kur Krievija liktu visus tur esošos karavīrus? Kur tie atrastos visus šos nieka divpadsmit mēnešus? Uz mājām tos laist nav iespējams. Palikt ierakumos neviens netaisās. Un būtiska nianse- krievu līgumniekiem ir ieraksts kontraktā mazā šriftā– līgums ir beztermiņa (lasi- līdz kara beigām). Ja kāds paziņos, ka karš beidzas, tad beigsies arī lielākā daļa karavīru. Jo tā patvaļa, ģedovščina, nonullēšana, apzagšana… tas viss absolūti lielākajai daļai ir noriebies. Vēl nevajag aizmirst, ka kara beigšana esošajā stāvoklī, Krievijā tiktu pielīdzināta sakāvei. Neviens Putina nospraustais mērķis nebūtu sasniegts, neviens reģions nebūtu iekarots…. tikai milzīgs kalns nogalināto krievu, iznīcināta ekonomika, izolācija… Krievijā, kuri sevi vienmēr pozicionējuši kā uzvarētājus, šis būtu smags trieciens. Jo te nebūtu iespējams pasniegt neko, ko varētu pat attālināti dēvēt par uzvaru.
Protams, šī brīža ekonomiskā situācija Krievijā ir ļoti pateicīga jaunas ‘’gaļas’’ iesaukšanai armijā, jo pieaug bezdarbs, nabadzība, parādu nasta. Cilvēki būs spiesti iet vienīgajā iespējā nopelnīt (lasi- mainīt savu dzīvību pret rubļiem tuviniekiem)– karot. Un noteikti Kremlis to izmantos. Bet, lai uzbruktu NATO, ir vajadzīgs kas vairāk par gaļu. Un šis NATO vairs nav tas, kas bija 22.gadā. Un arī Eiropa nu ir cita. Un pēc pusotra gada būs vēl cita situācija. Viss liecina, ka Eiropa būs daudz labāk bruņota. Ukraina būs daudz militāri attīstītāka. Turpretī Krievijai viss būs daudz sliktāk. Pat ja tā karu izdomās beigt rīt no rīta. Budžeta deficīts tur jau šobrīd (gada trijos mēnešos) ir tuvu pie 5 triljoniem rubļu, mazais un vidējais bizness mirst straujos tempos, naudas masa apritē dažu gadu laikā ir palielinājusies 2,5 reizes (sveiki, hiperinflācija), tūlīt draud ‘’bank run’’ un tam sekojošā iedzīvotāju noguldījumu nacionalizācija (sveiki, Staļina laika obligācijas). Kara rūpniecība jau šobrīd tur strādā ar mīnusiem. Nezinu kā Nīderlandes izlūki tur saskatīja spēju gada laikā atgūt militāro potenciālu. Nereāli!
Viss, ko Krievija prot ražot un eksportēt ir mīti par savu varenību.
Un arī iepriekšējie alarmistu ziņojumi, ka uzbruks Igaunijai, Latvijai, Suvalku koridoram vai kam citam, ir nenopietni. Te ir daudz citu valstu karavīri. Un, ja kādu no tiem ievainos vai nogalinās, tad nevaru iedomāties, ka attiecīgā valsts neklapēs ne ar ausi. Plus Francijas prezidenta paustais, ka Francijai un Lielbritānijai ir kodolieroči, kas kalpos visas Eiropas aizsardzībai. Un neviens no Krievijas negrasās pārbaudīt NATO 5.pantu darbībā. Pat pēc Ķīnas ‘’lūguma’’, lai tā varētu izmantot sajukumu Rietumu frontē un fiksi tikmēr savākt Taivānu (dzirdēts arī šāds scenārijs, kuram es ar neticu).
Krievijas uzbrukums NATO būtu tās drīza kaunpilna sakāve it visā. Un tad Putina rezidenci Valdajā neglābtu pat tur izvietotās 27 pretgaisa sistēmas un jaunuzbūvētie torņi. Jau šobrīd ekonomisti prognozē Krievijai teju neiespējamu variantu izķepuroties no šī kara radītajām sekām (ne ekonomiski, ne demogrāfiski). Kur nu vēl uzsākt jaunu karu un vēl lielāku izolāciju no pasaules ekonomikas.
Skaidrs, ka Krievija ir un paliks drauds Eiropai un pārējām kaimiņvalstīm vēl daudzus gadus, bet jāsaprot, ka tās spējas atjaunot savu militāro potenciālu ir pamatīgi iedragātas. Manuprāt, pat neiespējami (tankus būvēt vairs neprot, lidmašīnas ražot vairs neprot, modernās tehnoloģijas nav pieejamas, utt). Ja pēc Ukrainas kara beigām, NATO piedāvās Ukrainai īpašu sadarbības modeli (ja vien neuzaicinās pievienoties aliansei), tas nozīmē, ka Ukraina kļūs par NATO ciešu sabiedroto. Un tas nozīmē, ka NATO papildinās savas spējas ar militāri spēcīgu un militāri pieredzējušu valsti, kura zina kā karot pret Krieviju un, kura prot karot pret Krieviju. Un kura nekavēsies ar palīdzību Eiropai.
The post Krievija nav tik varena, kā to mālē. first appeared on BALTAIS RUNCIS.Mazās upes - Latvijas ainavai raksturīgs, bet neizcelts dabas elements jauns
World of Warcraft Classic tiks izlaists 2019. gada vasarā ar unikālu spēlētāju pievilināšanas stratēģiju jauns
Džeza maģija: Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Laura Polence jauns
Otrdien, 28. aprīlī, pulksten 19.00 koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē norisināsies īpašs džeza koncerts, uz kuru aicina Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola (LMMDV). Šajā tradicionālajā “Jazz Session” pasākumā Liepājas kultūras dzīve tiks bagātināta ar izcilās dziedātājas un komponistes Lauras Polences klātbūtni.
Laura Polence jau kopš 2007. gada dzīvo Amsterdamā un ir ieguvusi plašu starptautisku atzinību. Māksliniece, kura savulaik saņēmusi “Zelta mikrofonu” par bērnu iemīļotajām “Tutas dziesmām”, savā daiļradē apvieno akadēmiskās zināšanas, latviešu tautas mūziku un Brazīlijas ritmu enerģiju. 2025. gadā izdotais albums “Ancient Plastic Butterfly” tika augstu novērtēts prestižajā “Europe Jazz Media Chart”.
Pasākuma apmeklētājiem būs unikāla iespēja vērot, kā dzīvajā izpildījumā dzimst improvizācijas mūzika. Programmu kopā ar viesmākslinieci sagatavojis “Jazz Session” mākslinieciskais vadītājs Rustams Bagirovs, sadarbojoties ar LMMDV populārās un džeza mūzikas nodaļas audzēkņiem un pedagogiem.
“Jazz Session” sērija Liepājā iedibināta 2017. gadā, lai veicinātu žanra attīstību un piedāvātu klausītājiem augstvērtīgu, izglītojošu un iedvesmojošu mūzikas pieredzi.
Praktiskā informācija:
* Ieeja: Bez maksas
* Norises vieta: Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, kamerzāle
* Laiks: 28. aprīlis, 19.00–20.15
Pasākumu organizē MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola sadarbībā ar biedrību “Kurzemes radošās industrijas attīstības centrs”. Atbalstītāji: SIA “Lielais dzintars” un Valsts Kultūrkapitāla fonds.







