Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 980 avoti)
Ieraudzīju ziņu — Kulbergs aicina katru izdzert vienu alu gadā mazāk, lai palīdzētu Ukrainai:
https://x.com/DelfiLV/status/2110699427904008274
Nē, tā nebūs un nenotiks! Diemžēl Kulbergs prasa no manis neiespējamo!
vara bungas: VBundziniekiem ir unikāla iespēja ik pa (svinīgam) brīdim turpinājumos (sākums šeit) iepazīties ar gandrīz nerediģētiem izvilkumiem no atv.vlt Aigara Dadža monogrāfijas “18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona vēsture”, kas saīsinātā veidā ir iekļauta Jāņa Aivara Bramaņa apkopotajā un ar Daugavas Vanagu atbalstu izdotajā grāmatā “Zemessardzes vēsture”, kas ir diezgan liels bibliogrāfisks retums. Tagad pateicoties Aigara labvēlībai jums ir iespēja ielūkoties viena ZS batiņa 35 gadus senā vēsturē.
***
Pirmais gads.
Ar LR ZS priekšnieka pavēli #11, datētu ar 24.09.1991., par 18.Jūrmalas ZS bataljona komandiera v.i. iecēla Oļģertu Laimoņa dēlu Lūsi. 1991.gada 17.oktobrī LR Augstākās Padomes ēkā, klātesot AP Prezidijam, Latvijas Republikai zvērēja Zemessardzes priekšnieks A.Gorbunovs, ZS štāba v.i. Ģ.Kristovskis, ZS štāba darbinieki un bataljonu komandieri, arī Jūrmalas bataljona komandieris.
Pirmais zemessargu zvērests notika svinīgos apstākļos Slokas baznīcā 1991.gada 18.novembrī. Ar bataljona komandiera pavēli #14, datētu ar 19.11.91. pirmos zvērestu nodevušos zemessargus oficiāli ieskaitīja bataljona sastāvā. Ir vērts citēt pilnībā šo pavēli un nosaukt zemessargu vārdus:
“Saskaņā ar Zemessardzes nolikuma 27.pantu un sakarā ar zvēresta nodošanu pavēlu:
1. Zigfrīdu Ozolu. 9. Ernestu Šķepastu.
2. Kārli Šēferu. 10. Antonu Kromani.
2. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona 2.rotā:
3. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona 3.rotā:
4. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljonā štāba darbiniekus:
Lielākā daļa vīru nāca tiešām patriotisku jūtu vadīti, kaut gan gadījās arī pašlabuma meklētāji, bet tādu bija maz. Toreiz cilvēki zināja savu vietu un kas jādara bez īpašām instrukcijām, kaut gan militārās apmācības līmenis bija zems, varētu teikt nebija vispār, tikai tik, cik kādreiz jaunībā apguvuši padomju armijā.
Jāuzsver, ka jaunajai bataljona vadībai un vīriem vispār bija maza sajēga, ko darīt un kā darīt. Tikai zināja, ka jādara ir noteikti. Paši izdomāja, ka jāorganizē diennakts dežūras bataljona štābā. Pēc kāda laika ieviesa dežūržurnālu.
Tajā laikā vēl bija ļoti saspīlēts stāvoklis, visu laiku gaidīja dažādas provokācijas. Tāpēc uz valsts svētku laiku 11. un 18.novembrī noteica pirmās pastiprinātās dežūras, kuras atcēla ar 21.11.91.
Sākumā bataljona rīcībā bija tikai medību ieroči un daži nelegāli vītņu stobru ieroči. Pirmos legālos ieročus no valsts bataljons saņēma 1991.gada novembrī – decembra sākumā 23 pistoles PM ar LR ZS štāba pavēli #15/011, datētu ar 20.11.1991., kurā teikts: “Lūdzu nodot 18.ZS bataljonam ieročus no LR likvidētām iestādēm – DOSAAF, VDK.”. Pavēli parakstīja LR ZS štāba priekšnieka v.i. Ģ.Kristovskis. Šīs pistoles pirmo reizi piešāva 23.decembrī Slokas papīrfabrikas kluba šautuvē pagraba stāvā. Par instruktoru bija sporta meistars ložu šaušanā Alberts Oņegins. Daudzi zemessargi ar kaujas pistoli šāva pirmo reizi. Vēlāk, lai ekonomētu kaujas munīciju, šaušanas apmācības biežāk veica ar mazkalibra pistolēm.
1991.gada 3.decembrī bataljons saņēma no Iekšlietu Ministrijas noliktavām 12 triecienšautenes AK – 74 un 1 patšauteni RPK. Ilgu laiku tas bija vienīgais nopietnais bataljona bruņojums. Saņemot šos pirmos ieročus, mēs priecājāmies kā bērni.
Vēlāk lai papildinātu bruņojumu, izmantoja pat Rīgas kinostudijas “Mosina” sistēmas šautenes, kurām bija izurbtas patrontelpas. Šos caurumus aizmetināja, un šautenes varēja lietot.
Patrulēšanā pilsētā un objektu apsardzē izmantoja arī krievu mazkalibra sporta pistoles, kaut gan tās bija nedrošas, bieži bija kļūmes un patronas bija ar svina lodēm, kuras aizliegts pielietot pret cilvēkiem policijas darbā, jo ieejot cilvēka ķermenī, saplacinās un griežoties pamatīgi saārda audus. Tāpēc jau 15.12.92. ar pavēli #291, daudzas sporta pistoles vajadzēja nodot bataljona štābā.
Tajā laikā vēl klīda leģendas par 2.Pasaules karā noslēptajiem vācu ieroču krājumiem, t.s. “olām”. Ticamību tam stiprināja apstāklis, ka kaimiņu 42.Tukuma bataljonā bija daudz kara laika ieroču kaujas stāvoklī, ieskaitot prettanku. Ar šiem ieročiem Tukuma aizsargi nākamā Saeimas deputāta Oskara Grīga vadībā augusta puča dienās apsargāja Augstāko Padomi. Šādas ieroču slēptuves meklējām arī mēs, lai gan es nevienu atrastu “olu” neesmu redzējis.
Vienā šādā meklēšanas pasākumā piedalījos arī es (Aigars Dadzis). Ķemeros dzīvoja mūsu zemessargs [XX], kurš apgalvoja, ka kara laikā esot bijis mežabrāļu sakarnieks un viņš zinot vienas “olas” vietu. Šo vietu Ķemeru purvā pēc kartes viņam parādījis pirms nāves kāds bijušais partizāns. Jāsaka, ka purvā viņš labi orientējās, jo bija strādājis arī par mežsargu. Nostrādājām purva salā visu dienu, izbakstot ar gariem iesmiem zemi, bet tā arī nekā neatradām. Bet tukumnieki laikam tomēr būs kādu atraduši, jo viņu ieroči bija reāli.
Pirmie mēneši, apmēram līdz Jaunajam gadam, pagāja organizējoties un gaidot rīkojumus no augšas. Bataljona komandieris izdeva pavēli #1 bez datuma, ar kuru pavēlēja sākt komplektēt “štāba rotu 10 dienestnieku sastāvā”. Ar pavēli #13, datētu ar 12.11.91., pavēlēja: “[…]izveidot Jūrmalā 3 teritoriālās vienības – rotas.
Par 1.rotas komandiera v.i. iecelt Zigfrīdu Ozolu.
Par 2.rotas komandiera v.i. iecelt Jāni Roviču.
Par 3.rotas komandiera v.i. iecelt Edvīnu Juškovski.
Visiem komandieru v.i. noteikt pārbaudes termiņu 3 mēnešus.”
Par 2.rotas komandiera vietnieku, ar pavēli #31 bez datuma, iecēla Māri Arvīda d. Sēli.
Jāsaka, ka tajā laikā vienotu uniformu vēl nebija. Tās bija tikai bataljona komandierim un štāba priekšniekam. Tāpēc veicot patrulēšanu pilsētā, zemessargi bija tērpušies kā nu kurš – lielākā daļa privātdrēbēs, vairākiem tām virsū bija uzvilkti PSRS armijas maskēšanās tērpi. Izmantoja arī padomju armijas lauku uniformas bez atšķirības zīmēm. Lai vismaz kaut kā pasvītrotu savu piederību militāram formējumam, daudzi pie privātdrēbēm kā galvassegas lietoja austriešu kalnu strēlnieku parauga cepures, kādas lietoja vācu armijā 2. Pasaules kara laikā. Tās mēģināja uzšūt paši, līdz beidzot tās sāka masveidā izgatavot kāds zemessargs no 13. bataljona. Bijušie atjaunotās Aizsargu organizācijas biedri lietoja aizsargu uniformas, kaut gan tās bija sliktas kvalitātes un bez praktiskas nozīmes. Skats tiešām bija “iespaidīgs”.
Pirmos mēnešus štāba darbinieki strādāja pilnīgi bez samaksas, jo viss bija tikai tapšanas stadijā. Šis moments ir svarīgs tāpēc, ka daudzi patriotisma vadīti bija pametuši iepriekšējās darba vietas, tagad bija bez ikmēneša algas un dzīvoja tikai no iepriekšējo gadu uzkrājumiem.
Zemessardzē iestājās daudzu profesiju pārstāvji. Zemessargs Gunārs Krims visu mūžu nodarbojās ar civilās spridzināšanas darbiem un labi pārzināja arī militārās spridzināšanas darbus. Tāpēc ar pavēli #20, datētu ar 05.12.91., viņu iecēla par sapieru vada komandieri, uzdeva nokomplektēt sapieru vadu un to apmācīt pēc sapieru apmācības programmas. Pieteicās daudzi interesenti, notika vairākas mācību stundas, bet diemžēl sapieru vadu izveidot neizdevās. Tāpēc G.Krims ar nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu daudzus gadus nodarbojās viens.
Ar neveiksmi beidzās vēl viens mēģinājums izveidot specializētu vienību. Pirmajā patriotisma vilnī zemessardzē iestājās vairāki pilsētas mediķi. Tāpēc ar pavēli #81, datētu ar 13.03.92., pavēlēja izveidot speciālu medicīnas vadu, kurā ieskaitīja pirmos 5 mediķus. Diemžēl šie mediķi bija ļoti pasīvi, acīmredzot bija ļoti aizņemti pamatdarbā, tāpēc šis mediķu vads tā arī nedarbojās. Jauns mēģinājums izveidot sanitāro dienestu mūsu bataljonā tika veikts 06.11.92.ar pavēli #265, ar kuru par šī sanitārā dienesta vadītāju un par bataljona ārstu iecēla Eduardu Vendi. Dienestā iekļāva: Juri Tračumu, Viesturu Fūrmani, Juri Svažu, Pāvelu Naumovu, Maiju Gabliku, Viju Kalniņu, Ēriku Kalvi. Šo sanitāro dienestu pakļāva tieši bataljona komandierim. Līdz šai dienai aktīvi darbojas vienīgi brāļi Vendes. Interesanti, ka abi viņi ir labi zobārsti. Bataljona ārsts īsti sāka strādāt tikai tad, kad izveidoja no budžeta apmaksātu darba vietu.
Tā kā visu laiku gaidīja dažādas provokācijas un pat militāras akcijas no Krievijas Armijas puses, un lai varētu organizēti pretoties iespēju robežās, izdeva pavēli #22 bez datuma, kurā noteica sagatavot nepieciešamo dokumentāciju personālsastāva zināšanu pārbaudei ieroču reglamentu, ieroču glabāšanas noteikumu un praktisko iemaņu pielietošanā. Rotu komandieriem vajadzēja iesniegt to zemessargu sarakstu, kuri apguvuši nepieciešamās zināšanas un par kuriem rotu komandieri var uzņemties atbildību par ieroču izsniegšanu. Bez tam vēl vajadzēja apziņot visus apbruņotos zemessargus, kuriem ir mednieku, nelegālie, u.c. ieroči, kā arī iesniegt ziņas par to skaitu un apbruņojumu, neminot konkrētas personas.
Kā jau augstāk minēts, vīri īsti nezināja ar ko nodarboties. Ieroči bija, motivācija arī bija, tikai nebija priekšstata un iespēju to visu pielietot. Tāpēc ilgi nebija jāgaida, ka notiek ārkārtas gadījumi. Tāds ārkārtas gadījums, pirmais Latvijā, notika mūsu 18.ZS bataljonā. Ziemassvētkos notika pastiprināta dežūra bataljona štābā, tāpēc tur atradās vairāki zemessargi. Diemžēl viņi bija lietojuši alkoholu. Un šādā stāvoklī piezvanīja kāda vecāka sieviete, pavēstot, ka taksometru šoferi nelegāli tirgo alkoholu. Beigās vēl nokaunināja zemessargus, ka viņi neko nedara, tikai guļot. Tas ļoti aizskāra dežurantus, un savā “revolucionāra taisnīgumā” viņi paķēra ieročus un aizskrēja pie taksometra šoferiem ieviest kārtību. Piedraudot ar ieročiem, šoferi tika izkratīti. Bet kāds bija ziņojis policijai, ka uzbrūkot bandīti. Viss šis pasākums beidzās ar to, ka policijas patruļa apkaunojošā veidā atbruņoja iereibušos kārtības ieviesējus, un nogādāja policijas iecirknī. Protams, nākošajā dienā veica dienesta izmeklēšanu. Šīs izmeklēšanas rezultātā ar pavēli #32, datētu ar 28.12.91, no zemessardzes izslēdza trīs zemessargus.[..]
***
sākums šeit
VB: No savas puses piebildīšu, ka pirmais bataljona komandieris ~ pēc pāris gadiem klusi pazuda no sava amata un tikai daudzus gadus vēlāk mes noteikti uzzinājām kāpēc tas tā notika. Speciālisti batiņā bija, bez jau minētā sapiera un mediķu grupas, bija arī pāris seržanti pēc PSRS BS OMD, kas labi pārzināja savas jomas un varēja apmācīt citus. Tomēr reāli trūka virsnieku, kas spētu organizēt štāba darbu. Padomju armijas ex-virsnieki ZS maigi izsakoties nekotējās, bet jaunāko laiku virsnieku vēl nebija, tādēļ izpratne par militāro disciplīnu tapa sāpīgi un lēni, pārvarot “revolucionārās pašapziņas” šķēršļus.
Izgāju no mājas ap pieciem vakarā, atgriezos pirms septiņiem vakarā. Tāds nedaudz paliela aplis sanāca. Un, parkā. Pīles dīķī jau miegojās un gatavojās naktsmieram (Varbūt kāds zina, uz kurieni viņas kārtīgā ziemā aizdodas pārziemot? Ludzas ūdenstilpnes taču ziemas mēnešos ir aizsalušas negrozāmi.), toties parka vārnu kolonija ir nu ĻOTI sociāli aktīvas un trokšņainas. Vai tās vispār kaut kad apklust un ļauj kaimiņiem - cilvēkiem un pīlēm - gulēt?
Atkal, jau atkal esmu izbrauksi pēdējā brīdī, lai gan esmu nosolījusies tā nedarīt. Ja izbrauc laicīgi, var piestāt ceļa malā, kad ainava aicina to iemūžināt, ieskriet bodē, nošķīt kādu zaru ceļmalā vai paveikt ko citu, kas nu negaidīts sevi prezentē. Laimīgā kārtā Waze sola, ka būšu galā divas minūtes pirms norunātā laika un, ja Stāvvietu...
The post Zobārsts un jūra appeared first on Mugursoma.lv.
Nedēļas pārtikas plāns palīdz saprast, kas mājās jau ir, ko gatavot no kopīgām sastāvdaļām un ko patiešām pirkt. Sāciet ar ledusskapja un pieliekamā pārbaudi, tad nosakiet aptuvenu tēriņu robežu un iepirkumu sarakstā atdaliet nepieciešamo no vēlamā. Plāns nav stingrs grafiks: to var pielāgot tam, kas jāizlieto ātrāk un cik daudz laika ir gatavošanai.
Atveriet ledusskapi, saldētavu un pieliekamo. Pierakstiet produktus, kas jāizlieto vispirms, piemēram, atvērtu jogurta iepakojumu, dārzeņus, gatavus pārpalikumus vai drīz lietošanas termiņu sasniedzošu produktu. Pārbaudiet arī, vai mājās ir ierastie pamata produkti, piemēram, eļļa, putraimi vai pākšaugi.
Ja iespējams, salieciet produktus tā, lai drīzāk izlietojamie būtu labi pamanāmi. Uzrakstiet īsu sarakstu ar to, kas jāiekļauj tuvāko dienu ēdienreizēs. Tas samazina iespēju nopirkt vēl vienu iepakojumu, kamēr iepriekšējais stāv ledusskapī.
Izvēlieties vairākas nedēļas maltītes, kurās atkārtojas daļa sastāvdaļu. Piemēram, vienā dienā pagatavojiet ceptus dārzeņus ar graudaugiem, bet citā atlikušos dārzeņus pievienojiet zupai vai omletei. Pākšaugus var izmantot gan siltā ēdienā, gan salātos. Šādi vienu produktu iepakojumu ir vieglāk izlietot pilnībā.
Plānojot, ņemiet vērā arī ikdienas ritmu. Sarežģītāku maltīti ieplānojiet dienai, kad ir vairāk laika, savukārt aizņemtākai dienai paredziet vienkāršu ēdienu vai iepriekš sagatavotu porciju. Atstājiet vienu elastīgu ēdienreizi, lai varētu izmantot to, kas palicis pāri, vai mainīt plānu.
Pirms saraksta pabeigšanas pārbaudiet katrai izvēlētajai maltītei vajadzīgās sastāvdaļas un daudzumus. Ja recepte paredz lielu iepakojumu, izdomājiet, kur izmantosiet atlikušo daļu. Ja tam nav paredzēta vieta plānā, apsveriet mazāku iepakojumu vai citu maltīti.
Izvēlieties aptuvenu nedēļas tēriņu robežu, ņemot vērā mājsaimniecības vajadzības un ierastos tēriņus. Tā nav garantija, ka summa būs precīza: izmaksas var atšķirties atkarībā no izvēlētajiem produktiem un pieejamības. Robeža palīdz pirms iepirkšanās pārdomāt prioritātes.
Sarakstu sadaliet divās daļās:
Veikalā pieturieties pie saraksta un pirms izvēles salīdziniet iepakojuma lielumu ar to, cik daudz produkta izmantosiet. Lielāks iepakojums nav izdevīgs, ja daļa, visticamāk, paliks neizlietota. Ja plāns mainās, izvērtējiet, kuras vēlmes var izlaist un kuras maltītes var pagatavot no mājās esošā.
Marķējums “ieteicams līdz” parasti norāda uz produkta kvalitātes termiņu. Savukārt “izlietot līdz” attiecas uz drošumu: pēc norādītā datuma produktu nevajadzētu lietot uzturā. Sekojiet arī uzglabāšanas norādēm uz iepakojuma.
Ja produkts ir pēc “izlietot līdz” datuma vai tā izskats, smarža vai iepakojuma stāvoklis rada šaubas, neriskējiet un izmetiet to. Ne vienmēr produktu var droši novērtēt tikai pēc smaržas vai garšas, tāpēc šāds mēģinājums neaizstāj norāžu ievērošanu. Īpaši rūpīgi rīkojieties ar ātri bojājošiem produktiem un gatavu ēdienu.
Lai laikus pamanītu termiņus, novietojiet produktus ar tuvāko datumu redzamā vietā un ieplānojiet tos tuvākajām maltītēm. Pēc iepakojuma atvēršanas ievērojiet arī ražotāja norādes par izlietošanas laiku un uzglabāšanu.
Pēc maltītes atlikumus atdzesējiet un ievietojiet ledusskapī vai saldētavā, ievērojot drošas uzglabāšanas un atdzesēšanas ieteikumus. Glabājiet tos tīrā, noslēgtā traukā un atzīmējiet sasaldēšanas datumu. Ja neplānojat ēdienu drīzumā apēst, porciju sasaldēšana var palīdzēt to saglabāt vēlākai maltītei.
Saldējiet tādas porcijas, ko būs ērti atkausēt un izmantot vienā reizē. Pirms sasaldēšanas pārbaudiet, vai konkrētais produkts vai ēdiens ir piemērots saldēšanai, un ievērojiet drošas atkausēšanas norādes. Ja uzglabāšanas laiks vai apstākļi nav skaidri, nepaļaujieties uz minējumiem.
Nedēļas beigās ieplānojiet maltīti no droši uzglabātiem atlikumiem, piemēram, zupu vai sacepumu no iepriekš sagatavotām sastāvdaļām. Izmantojiet tikai tādus produktus, kuru termiņš un uzglabāšanas apstākļi ir pieņemami. Ja ir šaubas par drošumu, ēdienu neizmantojiet.
Pirms nākamā veikala apmeklējuma pārbaudiet, kas palicis pāri, kas tika izlietots un ko nācās izmest. Pielāgojiet nākamās nedēļas maltītes reālajam patēriņam: ja kāds produkts regulāri paliek pāri, samaziniet pirkto daudzumu vai ieplānojiet tam otru pielietojumu.
Vienkārša secība palīdz uzturēt plānu praktisku: pārbaudiet krājumus, izvēlieties maltītes, nosakiet aptuvenu tēriņu robežu, izveidojiet sarakstu un ieplānojiet drošu pārpalikumu izmantošanu. Tas negarantē noteiktu ietaupījumu, taču ļauj pieņemt pārdomātākus pirkšanas un uzglabāšanas lēmumus.
Avots: Editorial research
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē 11. novembrī. Rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuri plāno apmeklēt piemiņas pasākumus, pirms došanās uz centru jāpārbauda Rīgas pašvaldības publicētā šī gada programma, satiksmes ierobežojumi un sabiedriskā transporta izmaiņas. Nepārbaudīta informācija par slēgtām ielām var novest pie liekiem apkārtceļiem vai nokavēta pasākuma.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības vietne ir oficiāls avots pilsētas paziņojumiem un aktualitātēm. Atrodiet tajā attiecīgā gada Lāčplēša dienas informāciju un pirms maršruta izvēles pārliecinieties, ka paziņojums attiecas uz šā gada 11. novembri.
Pārbaudiet, vai publicēta informācija par:
Lāčplēša dienas vēsture un valsts atceres dienas konteksts pieejams arī Latvijas valsts simtgades biroja vietnē LV100. Satiksmes plānošanai izmantojiet pašvaldības aktuālos paziņojumus.
Vispirms izvēlieties pasākumu un pārbaudiet tā norises vietu un sākuma laiku. Pēc tam salīdziniet maršrutu ar pašvaldības paziņojumā norādītajiem ierobežojumiem. Ja informācija par slēgtām ielām vai to darbības laiku nav publicēta, neizdariet pieņēmumus — vēlreiz pārbaudiet pašvaldības jaunākās ziņas.
Ja plānojat braukt ar sabiedrisko transportu, pirms izbraukšanas apskatiet attiecīgā maršruta informāciju un pārbaudiet, vai norādītas izmaiņas konkrētajā datumā un laikā. Ja pārvietojaties ar auto, ieplānojiet papildu laiku un apsveriet iespēju novietot auto ārpus pasākumu norises apkārtnes, ja pašvaldības paziņojums paredz ierobežojumus.
Pasākumu dienā vēlreiz atveriet Rīgas pašvaldības vietni: plāni un satiksmes kārtība jāņem no attiecīgā gada publicētās informācijas. Pārbaudiet, vai nav pievienots precizējums, un salīdziniet norādīto laiku ar savu izbraukšanas un pasākuma apmeklējuma plānu.
Ja izmantojat sabiedrisko transportu, pārliecinieties, ka izvēlētais maršruts un tā kursēšanas laiks ir aktuāls. Ja braucat ar auto, pārbaudiet, vai plānotais ceļš nešķērso paziņojumā norādīto ierobežojumu zonu. Šāda pēdējā pārbaude palīdz izvēlēties citu maršrutu, ja tas vajadzīgs, un doties uz pasākumu bez steigas.
Atjautības spēles pieaugušajiem nav tikai bērnu mīklas lielākā formātā. Tās ir spēles, kurās jāsaglabā prātā vairāki soļi, jāizslēdz varianti un dažreiz pusstundu jāskatās uz vienu un to pašu lauku, līdz pēkšņi viss nostājas savās vietās. Šajā rakstā ir grūtākas mīklas un loģikas spēles tiem, kam sudoku jau šķiet par vieglu.
Ja meklē vieglāku sākumu vai spēles visai ģimenei, izlasi mūsu pamata ceļvedi par atjautības spēlēm.
Pieaugušais prāts ātri pierod. Ja mīkla ir par vieglu, tā kļūst par rutīnu, un prieks pazūd. Labākā atjautības spēle ir tāda, kas ir nedaudz par grūtu: tu jūti, ka risinājums ir tuvu, bet tas vēl jāatrod.
Grūtākas mīklas arī māca pacietību. Tās nav jāatrisina piecās minūtēs, un bieži labākā stratēģija ir atlikt mīklu un atgriezties pie tās vēlāk ar svaigu skatienu.
Klasiska loģikas mīkla, kurā pieci cilvēki dzīvo piecās dažādu krāsu mājās, dzer dažādus dzērienus un tur dažādus mājdzīvniekus. Tev doti 15 apgalvojumi, un no tiem jānoskaidro, kam pieder zivs. Mīklu bieži piedēvē Einšteinam, taču tam nav pierādījumu. Tā tiek uzskatīta par labu pārbaudi darba atmiņai, jo jāseko līdzi daudziem nosacījumiem vienlaikus.
Sudoku, kurā nav doti cipari. Tā vietā lauks ir sadalīts grupās, un katrai grupai norādīta ciparu summa. Tas apvieno sudoku loģiku ar rēķināšanu galvā un ir krietni grūtāks par parasto variantu.
Mazās nonogrammas ir patīkama izklaide, bet 30 × 30 lauciņu mīkla var aizņemt stundu vai vairāk. Tajās bieži jāizmanto sarežģītas tehnikas, piemēram, jāsalīdzina vairākas rindas vienlaikus.
Bezmaksas Simon Tatham’s Portable Puzzle Collection ļauj katrai mīklai izvēlēties grūtības līmeni un lauka izmēru. Iesakām izmēģināt mīklas Loopy, Bridges, Signpost un Unequal augstākajā grūtības līmenī. Tās ir bez reklāmām un darbojas gan pārlūkā, gan telefonā.
Šaha uzdevumi pieaugušajiem ir ideāli, jo tie prasa aprēķināt vairākus gājienus uz priekšu. Lichess piedāvā uzdevumus atbilstoši tavam līmenim, un tie kļūst grūtāki, jo labāk tev veicas. Režīmā Puzzle Streak jāatrisina pēc iespējas vairāk uzdevumu pēc kārtas bez kļūdām.
Go ir sena Āzijas galda spēle ar vienkāršiem noteikumiem, bet ļoti dziļu stratēģiju. Go problēmas jeb „tsumego” ir mazas situācijas uz galdiņa, kurās jāatrod gājiens, kas izglābj vai sagūsta akmeņu grupu. Bezmaksas vietnē OGS var gan spēlēt Go, gan risināt šādas problēmas.
Lūk, klasiska mīkla, ar kuru var pārbaudīt savu loģiku. Uz galda ir trīs kastes. Uz vienas rakstīts „Āboli”, uz otras „Apelsīni”, uz trešās „Āboli un apelsīni”. Tu zini, ka visas trīs etiķetes ir nepareizas. Tev ir atļauts izņemt tikai vienu augli no vienas kastes, neieskatoties tajā. Kā noteikt, kas ir katrā kastē?
Padomā pirms lasi atbildi.
Atbilde. Izņem augli no kastes ar uzrakstu „Āboli un apelsīni”. Tā kā etiķete ir nepareiza, šajā kastē ir tikai viena veida augļi. Ja izņēmi ābolu, tajā ir tikai āboli. Tad kastē ar uzrakstu „Apelsīni” nevar būt apelsīni, un tā vairs nevar būt tikai āboli, tātad tajā ir abi augļi. Pēdējā kastē, ar uzrakstu „Āboli”, ir apelsīni. Ja sākumā izņēmi apelsīnu, loģika ir tāda pati, tikai otrādi.
Šādās mīklās svarīgi ir nevis minēt, bet atrast vienu drošu faktu, no kura izriet viss pārējais. Tieši to trenē arī sudoku, nonogrammas un Einšteina mīkla.
Pieaugušajiem grūtākās parasti ir Einšteina mīkla, killer sudoku un lielās nonogrammas. Šaha uzdevumi un Go problēmas var būt jebkurā grūtībā, jo tie pielāgojas tavam līmenim.
Lielākā daļa šajā rakstā minēto ir bez maksas: Lichess, OGS un Simon Tatham kolekcija. Arī Connections var spēlēt bez maksas, vienu mīklu dienā.
Pietiek ar 10–20 minūtēm. Regulāri īsi treniņi ir labāki nekā viens garš vakars reizi mēnesī.
Lichess un Simon Tatham’s Puzzles ir pieejami kā bezmaksas lietotnes bez reklāmām. Citus ieteikumus lasi rakstā par bezmaksas spēlēm telefonam.
The post Atjautības spēles pieaugušajiem appeared first on Gameland.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
notepad.lv
- Šodien, 15:00
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
Mugursoma.lv
- Vakar, 20:07
Laiku pa laikam tieku aicināta ciemos uz bibliotēkām, lai pastāstītu lasītājiem par savām grāmatām, padalītos ceļojumu pieredzē, atbildētu uz jautājumiem. Man ļoti patīk šīs tikšanās un tāpēc, ja vien dzīves plāni un veselība ļauj, braucu arī uz tālākajiem punktiem – visur, kur aicina! Kad jādodas tā patālāk, vienmēr apņemos izbraukt savlaicīgi, lai varētu pa ceļam...
The post Bibliotēkas blaknes Gramzdas pusē appeared first on Mugursoma.lv.
Miks Latvis
- 2023. g. 14. okt., 10:13
Kamēr es neesmu atradis iespēju iebraukt šajā purvā ar SUP dēli vai kajaku, tikmēr vienīgais veids, kā izpriecāties par skaistumu ir lidot ar dronu. Un vislabāk, kad saule jau taisās norietēt. Tās krāsas, un kontrasti! Iespaidīgs skaistums gan rudenī, gan vasarā.
Pamēģināju lidot ar FPV dronu, pirmo reizi, tā arī paliku amatieru režīmā. Būs vēl ar simulāciju jāpatrenējas.
Dzēlīgi dzīves stāsti
- Vakar, 16:55
Satiksmes organizācija pilsētā reti kad piedāvā risinājumus, ar kuriem vienlīdz apmierināti būtu pilnīgi visi. Katra jauna ceļazīme, ātruma ierobežojums vai manevra aizliegums kādam nozīmē lielāku drošību pie mājas sliekšņa, bet citam – paildzinātu ikdienas maršrutu vai nepieciešamību mainīt gadiem iestrādātus braukšanas ieradumus.
Šodienas Jelgavas valstspilsētas Kustības drošības komisijas (SKDK) sēdē tika skatīts plašs jautājumu loks – no apjomīgiem maģistrālo ielu pārbūves projektiem līdz ļoti lokāliem kaimiņu vai komersantu strīdiem. Lai nodrošinātu atklātību par to, kāpēc konkrētie lēmumi pieņemti un kādi argumenti ņemti vērā, piedāvājam pilnu atskatu uz sēdē izskatītajiem jautājumiem.
Lasīt tālāk...
Mans zelts ir mana tauta
- Šodien, 00:04
Apskatījos, ka šogad Rīgas partiju puduŗu samērs bijis latviskākais no visām Saeimas vēlēšanām vismaz kopš 2011. gada, un iedomājos, ka varētu vēl apskatīties, kāds būtu Rīgas domes sastāvs ar tādu balsu sadalījumu kā šogad Rīgā. Tāds:
Tas pats krāsainos attēlos:
Apvienotais saraksts no mazākā brāļa, kas tikko pāri barjerai, būtu galvenais spēks Rīgā. Koalīcija gan tā pati — vai varbūt bez Nācionālās apvienības? Bet īstās domes vēlēšanas vēl tikai 2029. gadā.
notepad.lv
- Vakar, 10:17
Dzēlīgi dzīves stāsti
- 10. sep., 17:58
Pilsētas satiksme un infrastruktūra ir kā dzīvs organisms – ja vienā vietā kaut ko pamaina, tas neizbēgami ietekmē kaut ko citu. Pēdējā Jelgavas Satiksmes kustības drošības komisijas (SKDK) sēdē mēs skatījām jautājumus, kas lieliski ilustrē šo pilsētas asinsriti: no apjomīgiem Eiropas fondu projektiem līdz pavisam ikdienišķiem, bet iedzīvotājiem akūtiem drošības risinājumiem.
Komisijas sēdes centrālais fokuss bija uz trim apjomīgiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem — Smiltnieku un Viskaļu ielu pārbūvi, kā arī jauno autoostu, kurus nepieciešams akceptēt līdz novembra vidum.
Projektā paredzēta jaunās autoostas izbūve blakus dzelzceļa stacijai ar peronu un autobusu stāvvietu. Kopējais plāns neizsauca lielas diskusijas, bet manu ierosinājumu izpelnījās gājēju kustības uzlabošana. Projekts paredz, ka gājējiem būs jāiet no un uz autoostas gar dzelzceļa peronu, neparedzot iespēju īsākam ceļam uz stāvlaukumu Sporta ielā vai caur Zemgales Veselības centru. Tas nozīmē, ka no tālākā autoostas perona gala gājējam ir jāveic divreiz garāks ceļš, lai droši nokļūtu uz Zemgales prospektu. Ierosināju piedāvāt Jelgavas novadam izveidot gājēju celiņu caur Zemgales Veselības centru, lai autobusu pasažieri varētu mērot īsāku ceļu līdz pilsētas ielai un medicīnas centram. Ērtāka nokļūšana pilsētā mazinātu risku, ka izkāpjot no autobusa, cilvēki iet cauri visas autoostas placim, īsinot savas ikdienas gaitas. Jelgavas novadam nav pienākums piekrist šādam piedāvājumam, lai arī tas atvieglotu novada iedzīvotājiem nokļūšanu uz šo iestādi, bet pilsētniekiem saīsinātu ceļu līdz mājām. Godīgi sakot, neesmu apmierināts ar to, ka projekta pasūtīšanas laikā nebija padomāts par gājēju ērtumu un drošību.
Projekts paredz Smiltnieku ielas pagarināšanu (330 m jauns posms) un savienošanu ar Tērvetes ielu, kā arī apvienotā gājēju/velosipēdistu celiņa izbūvi 540 m garumā līdz Viskaļu ielai.
Projekts tiek skatīts kontekstā ar Miera ielas un dzelzceļa pārvada pārbūvi.
Šie projekti ir tikai projektu līmenī, jo pašvaldībai vēl jāatrod tam finansējums. Visi tie ir svarīgi pilsētas attīstībai un arī kalpo, kā risinājums ilggadējām problēmu risināšana un arī iedzīvotāju pieprasījums pēc tām.
Šeit plānots uzbūvēt biroju un tirdzniecības ēku kompleksu.
Lai mazinātu tranzītu caur Jāņa ielu (kurā ieviesta 20 km/h zona), tika apspriests priekšlikums uzstādīt jaunas norādes "Centrs", kas virzītu autovadītājus pa Sporta ielu un Zemgales prospektu.
Krišjānis Dzalbe ierosināja uzlabot apļa caurplūdi, paredzot divas izejas joslas uz gaisa tilta pusi un pārvietojot gājēju pāreju tālāk no Rūpniecības ielas.
Secinājums: Ideja ir konceptuāli atbalstāma, jo īpaši bezkonflikta labais pagrieziens no Rūpniecības ielas. Tomēr tas prasa jaunu projektēšanu un topogrāfiju, tādēļ pilsētsaimniecība vispirms noskaidros precīzas izmaksas un iespējas to iekļaut pārvada projektā, kurā varētu vismaz izveidot divas izbraukšanas joslas uz pārvadu. Komisija noteikti arī tālāk skatīs šī apļa izmaiņu koncepciju, bet jau ar projektētāja iesaisti.
Komisija izskatīja vairākus specifiskus iedzīvotāju lūgumus, piemērojot datu analīzi un lietderības principu:
Vieta Pieprasījums Lēmums un Pamatojums Zirgu / Tērvetes iela Jauna gājēju pāreja Atbalstīts daļēji. Ierīkos pāreju labajā pusē, kur ir lielāka intensitāte un esošs apgaismojums. Komisijas dalībniekiem ir labi pazīstams šis krustojums, bet vērtējot piedāvātās pārejas izvietojumu, tika konstatēts aptuvenais darbu apjoms, kā arī kādas jaunas problēmas tas var radīt. Lai uzlabotu drošību, būtu jāveic krietni kompleksāki darbi, kuru finansējuma trūkuma dēļ var tikt realizēti nezināmā nākotnē. Tāpēc izvēlēts cits risinājums un citai problēmai, kura šeit pastāv. Oh, šie mūžīgie kompromisi. Savienības iela 30 km/h zona un trokšņi Atlikts. Tiks iestrādāts kopējā ielas pārbūves projektā tuvāko divu gadu laikā, jo galvenās problēmas nav SKDK kompetencē, lai arī komisijas dalībnieki veiks telefona sarunu ar uzņēmuma vadību, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvesvidi. Vecais ceļš 30 km/h ierobežojums meža teritorijā Noraidīts. Skaitīšanas dati rāda vidējo ātrumu 31 km/h; tikai 4% pārkāpj 50 km/h. Šeit lēmums pilnībā balstās uz datiem un arī reālo praksi. Zīmju uzstādīšana neliks šiem 4% samazināt auto ātumu. Arī šajā jautājumā kārtējo reizi izskanēja ierosinājums pašvaldības policijai sagādāt netrafarēto auto ar ātruma mērīšanas ierīci, jo policijas klātbūtnē visi brauc pēc noteikumiem, bet bez tās, kā pagadās. Dobeles šoseja / 6. līnija Regulēta pāreja Atlikts. Valsts ceļi deleģē lēmumu pašvaldībai. Tiks pieaicināti apkaimes pārstāvji uz diskusiju. Labskalna / Zvejnieku iela Kravas auto stāvēšanas aizliegums Nepieciešama izpēte. Kravas auto izmanto stāvlaukumu atpūtai, jo netiek ielaisti ražošanas zonās naktīs. SKDK dalībnieki nolēma, ka nepieciešama padziļinātāka izpēte par kravas auto stāvvietu nepieciešamību. Dobeles iela Atļauja braukt pa ietvi Noraidīts. Invalīda lūgums braukt pa ietvi, jo ieeja pagalmā tiek bloķēta. Tas ir bīstami un pretrunā ar drošību. Jelgavā šāds lūgums skatīts pirmo reizi. Jebkurā gadījumā problēmu jautājumos tiek aicināts zvanīt pašvaldības policijai un SKDK gatava izskatīt citus risinājumus.Lai nodrošinātu kvalitatīvu ielu mehanizēto tīrīšanu, Aspazijas un Dobeles ielās tiks uzstādītas sezonālās zīmes, kas aizliedz apstāties noteiktos datumos un laikos. Jaunais līgums paredz tīrīšanas apjoma palielināšanu no 120 km līdz 230 km mēnesī. "Pilsētsaimniecība" ir pateicīga iedzīvotājai par iesniegto ierosinājumu, jo tas šajā vietā tiešām ir nepieciešams.
Saistībā ar bērnu un jauniešu centra "Junda" tuvumu tika saņemtas sūdzības par kaimiņu konfliktiem un ātruma pārsniegšanu.
Lēmums: Ātruma vaļņu uzstādīšana tiks vērtēta pēc skaitīšanas datu iegūšanas.
Lai novērstu zaļās zonas izbraukāšanu posmā, kur iedzīvotāji novieto auto, nolemts lētāka risinājuma nolūkos (salīdzinājumā ar zīmju uzstādīšanu) uzbērt šķembas brauktuves malā, tādējādi legalizējot esošo situāciju un pasargājot augsni no dubļu veidošanās.
Vienas balss iztrūkuma dēļ netika apstiprināts lūgums uzstādīt sfērisko spoguli, jo spogulis atrodas tālu no braucēja un nepalīdz viņam saprasts, vai ir droši braukt, bet pat vairāk palielina nedrošību, jo maza izmēra objekti var iedrošināt uz krustojuma šķērsošanu, neskatoties uz bīstamību. Rekomendācija ir lēnām pabraukt uz priekšu, kur ēka neaizsedz pilnībā redzamību, pārliecināties par drošu krustojuma šķērsošanu un tad izbraukt krustojumu.
Protams, ka komisija gribētu šajā krustojumā izvietot digitālos ekrānus un kameras, vai arī izveidot luksoforu, bet tas viss maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro, kuri nav komisijas rīcībā, tādēļ katru reizi nākas meklēt risinājumus, lai panāktu drošību ar zemākām izmaksām. Jāatgādina, ka SKDK nav savs budžets un tā nepiešķir sev līdzekļus. Komisijas lēmumus realizē "Pilsētsaimniecība" no budžeta ikdienas ielu uzturēšanai. Tas nozīmē, ka lielos uzlabojumus ir iespējams veikt, ierakstot tos tekošā gada budžetā, bet tas jau ir pilsētas izpildvaras un deputātu darbs. Šeit labākais ieteikums ir rakstīt vēstules saviem deputātiem, kuri patiesībā ir ļoti atsaucīgi un regulāri sūta uz komisiju iedzīvotāju lūgumus.
Jelgavas pilsētas satiksmes organizācijā šobrīd vērojama pāreja uz kompleksiem drošības risinājumiem, kur ātruma ierobežojumi tiek papildināti ar infrastruktūras izmaiņām (paceltām pārejām, šķēršļu demontāžu). Komisija uzsver, ka jebkuras izmaiņas (piemēram, spoguļu vai zīmju uzstādīšana) ir rūpīgi jāizvērtē no uzturēšanas un reālās efektivitātes viedokļa, izvairoties no liekiem pašvaldības līdzekļu tēriņiem situācijās, kuras var atrisināt ar policijas kontroli vai datu aktualizēšanu digitālajās kartēs. Jebkurā gadījumā, sūtiet savus ierosinājumus SKDK, jo diskusijās var atrast kompromisu.
Mugursoma.lv
- Šodien, 19:19
Atkal, jau atkal esmu izbrauksi pēdējā brīdī, lai gan esmu nosolījusies tā nedarīt. Ja izbrauc laicīgi, var piestāt ceļa malā, kad ainava aicina to iemūžināt, ieskriet bodē, nošķīt kādu zaru ceļmalā vai paveikt ko citu, kas nu negaidīts sevi prezentē. Laimīgā kārtā Waze sola, ka būšu galā divas minūtes pirms norunātā laika un, ja Stāvvietu...
The post Zobārsts un jūra appeared first on Mugursoma.lv.
Stulbums.com
- 12. okt., 10:48
Tā nu tas notiek. Spēlei teju gads apkārt, un es pēkšņi uzzinu, ka uz dažu telefonu ekrāniem spēle izskatās vienkārši briesmīgi. Izrādās, ka vienplatuma fontu, kam teorētiski būtu jānodrošina spēles elementu konsekventu attēlojumu, tad, nu, lūk, vienplatuma fontu katrs telefons izvēlas pats. Man līdz šim nebija problēmu, nedz ar Samsung, nedz ar Sony, bet tad es pamēģināju Motorolu, un mana sirds sažņaudzās sāpēs un aizvainojumā.
Motorola sažmiedz katru burtiņu un viss kopā izskatās šķībs, greizs un nepareizs.
Laiks jaunam atjauninājumam. Tagad spēlei līdzi nāk Courier Prime Sans fonts. Līdz ar to, spēle tagad izskatīsies puslīdz vienādi pilnīgi visu ierīču ekrānos. Protams, ekrāna izšķirtspēja nedaudz ietekmē kopējo vizuālo tēlu, taču atšķirības nav būtiskas.
Nu, un, protams, ja jau es ķēros klāt pie spēles koda, tad ir jāievieš arī citi uzlabojumi. Spēlei ir jauna fona melodija. Paklabināju sintezatoru un ierakstīju savu 8-bitīgo Rūžeņu. Fragmentu var dzirdēt treilerī, te:
Treileris ir angļu versijai, bet ir arī izveidots arī latviskajai un spāniskajai, un katrs treileris nāk ar atšķirīgu melodiju, dažādībai.
Plus vēl ir jauns ienaidnieks. Fregate. Peld virsū, šauj pretī, un tai vajag trīs trāpījumus lai nogrimtu. Parādās reti.
Plāni uz nākotni. Sakarā ar to, ka šī spēle ir 100% bezmaksas un bez reklāmām, mana iekšējā balstiņa piedāvā laist programmu jūriņā, nest gaismu cilvēkiem un atdot to sabiedrībai. Vārdu sakot, plānoju portēt spēli uz Linux un kodu padarīt brīvu (open source). Pētu GPL licencēšanas nosacījumus un ceru uz to labāko.
notepad.lv
- Šodien, 08:00
Mana ligzda
- Pirms 1h 52min
Izgāju no mājas ap pieciem vakarā, atgriezos pirms septiņiem vakarā. Tāds nedaudz paliela aplis sanāca. Un, parkā. Pīles dīķī jau miegojās un gatavojās naktsmieram (Varbūt kāds zina, uz kurieni viņas kārtīgā ziemā aizdodas pārziemot? Ludzas ūdenstilpnes taču ziemas mēnešos ir aizsalušas negrozāmi.), toties parka vārnu kolonija ir nu ĻOTI sociāli aktīvas un trokšņainas. Vai tās vispār kaut kad apklust un ļauj kaimiņiem - cilvēkiem un pīlēm - gulēt?
vara bungas
- Pirms 8min
vara bungas: VBundziniekiem ir unikāla iespēja ik pa (svinīgam) brīdim turpinājumos (sākums šeit) iepazīties ar gandrīz nerediģētiem izvilkumiem no atv.vlt Aigara Dadža monogrāfijas “18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona vēsture”, kas saīsinātā veidā ir iekļauta Jāņa Aivara Bramaņa apkopotajā un ar Daugavas Vanagu atbalstu izdotajā grāmatā “Zemessardzes vēsture”, kas ir diezgan liels bibliogrāfisks retums. Tagad pateicoties Aigara labvēlībai jums ir iespēja ielūkoties viena ZS batiņa 35 gadus senā vēsturē.
***
Pirmais gads.
Ar LR ZS priekšnieka pavēli #11, datētu ar 24.09.1991., par 18.Jūrmalas ZS bataljona komandiera v.i. iecēla Oļģertu Laimoņa dēlu Lūsi. 1991.gada 17.oktobrī LR Augstākās Padomes ēkā, klātesot AP Prezidijam, Latvijas Republikai zvērēja Zemessardzes priekšnieks A.Gorbunovs, ZS štāba v.i. Ģ.Kristovskis, ZS štāba darbinieki un bataljonu komandieri, arī Jūrmalas bataljona komandieris.
Pirmais zemessargu zvērests notika svinīgos apstākļos Slokas baznīcā 1991.gada 18.novembrī. Ar bataljona komandiera pavēli #14, datētu ar 19.11.91. pirmos zvērestu nodevušos zemessargus oficiāli ieskaitīja bataljona sastāvā. Ir vērts citēt pilnībā šo pavēli un nosaukt zemessargu vārdus:
“Saskaņā ar Zemessardzes nolikuma 27.pantu un sakarā ar zvēresta nodošanu pavēlu:
1. Zigfrīdu Ozolu. 9. Ernestu Šķepastu.
2. Kārli Šēferu. 10. Antonu Kromani.
2. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona 2.rotā:
3. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona 3.rotā:
4. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljonā štāba darbiniekus:
Lielākā daļa vīru nāca tiešām patriotisku jūtu vadīti, kaut gan gadījās arī pašlabuma meklētāji, bet tādu bija maz. Toreiz cilvēki zināja savu vietu un kas jādara bez īpašām instrukcijām, kaut gan militārās apmācības līmenis bija zems, varētu teikt nebija vispār, tikai tik, cik kādreiz jaunībā apguvuši padomju armijā.
Jāuzsver, ka jaunajai bataljona vadībai un vīriem vispār bija maza sajēga, ko darīt un kā darīt. Tikai zināja, ka jādara ir noteikti. Paši izdomāja, ka jāorganizē diennakts dežūras bataljona štābā. Pēc kāda laika ieviesa dežūržurnālu.
Tajā laikā vēl bija ļoti saspīlēts stāvoklis, visu laiku gaidīja dažādas provokācijas. Tāpēc uz valsts svētku laiku 11. un 18.novembrī noteica pirmās pastiprinātās dežūras, kuras atcēla ar 21.11.91.
Sākumā bataljona rīcībā bija tikai medību ieroči un daži nelegāli vītņu stobru ieroči. Pirmos legālos ieročus no valsts bataljons saņēma 1991.gada novembrī – decembra sākumā 23 pistoles PM ar LR ZS štāba pavēli #15/011, datētu ar 20.11.1991., kurā teikts: “Lūdzu nodot 18.ZS bataljonam ieročus no LR likvidētām iestādēm – DOSAAF, VDK.”. Pavēli parakstīja LR ZS štāba priekšnieka v.i. Ģ.Kristovskis. Šīs pistoles pirmo reizi piešāva 23.decembrī Slokas papīrfabrikas kluba šautuvē pagraba stāvā. Par instruktoru bija sporta meistars ložu šaušanā Alberts Oņegins. Daudzi zemessargi ar kaujas pistoli šāva pirmo reizi. Vēlāk, lai ekonomētu kaujas munīciju, šaušanas apmācības biežāk veica ar mazkalibra pistolēm.
1991.gada 3.decembrī bataljons saņēma no Iekšlietu Ministrijas noliktavām 12 triecienšautenes AK – 74 un 1 patšauteni RPK. Ilgu laiku tas bija vienīgais nopietnais bataljona bruņojums. Saņemot šos pirmos ieročus, mēs priecājāmies kā bērni.
Vēlāk lai papildinātu bruņojumu, izmantoja pat Rīgas kinostudijas “Mosina” sistēmas šautenes, kurām bija izurbtas patrontelpas. Šos caurumus aizmetināja, un šautenes varēja lietot.
Patrulēšanā pilsētā un objektu apsardzē izmantoja arī krievu mazkalibra sporta pistoles, kaut gan tās bija nedrošas, bieži bija kļūmes un patronas bija ar svina lodēm, kuras aizliegts pielietot pret cilvēkiem policijas darbā, jo ieejot cilvēka ķermenī, saplacinās un griežoties pamatīgi saārda audus. Tāpēc jau 15.12.92. ar pavēli #291, daudzas sporta pistoles vajadzēja nodot bataljona štābā.
Tajā laikā vēl klīda leģendas par 2.Pasaules karā noslēptajiem vācu ieroču krājumiem, t.s. “olām”. Ticamību tam stiprināja apstāklis, ka kaimiņu 42.Tukuma bataljonā bija daudz kara laika ieroču kaujas stāvoklī, ieskaitot prettanku. Ar šiem ieročiem Tukuma aizsargi nākamā Saeimas deputāta Oskara Grīga vadībā augusta puča dienās apsargāja Augstāko Padomi. Šādas ieroču slēptuves meklējām arī mēs, lai gan es nevienu atrastu “olu” neesmu redzējis.
Vienā šādā meklēšanas pasākumā piedalījos arī es (Aigars Dadzis). Ķemeros dzīvoja mūsu zemessargs [XX], kurš apgalvoja, ka kara laikā esot bijis mežabrāļu sakarnieks un viņš zinot vienas “olas” vietu. Šo vietu Ķemeru purvā pēc kartes viņam parādījis pirms nāves kāds bijušais partizāns. Jāsaka, ka purvā viņš labi orientējās, jo bija strādājis arī par mežsargu. Nostrādājām purva salā visu dienu, izbakstot ar gariem iesmiem zemi, bet tā arī nekā neatradām. Bet tukumnieki laikam tomēr būs kādu atraduši, jo viņu ieroči bija reāli.
Pirmie mēneši, apmēram līdz Jaunajam gadam, pagāja organizējoties un gaidot rīkojumus no augšas. Bataljona komandieris izdeva pavēli #1 bez datuma, ar kuru pavēlēja sākt komplektēt “štāba rotu 10 dienestnieku sastāvā”. Ar pavēli #13, datētu ar 12.11.91., pavēlēja: “[…]izveidot Jūrmalā 3 teritoriālās vienības – rotas.
Par 1.rotas komandiera v.i. iecelt Zigfrīdu Ozolu.
Par 2.rotas komandiera v.i. iecelt Jāni Roviču.
Par 3.rotas komandiera v.i. iecelt Edvīnu Juškovski.
Visiem komandieru v.i. noteikt pārbaudes termiņu 3 mēnešus.”
Par 2.rotas komandiera vietnieku, ar pavēli #31 bez datuma, iecēla Māri Arvīda d. Sēli.
Jāsaka, ka tajā laikā vienotu uniformu vēl nebija. Tās bija tikai bataljona komandierim un štāba priekšniekam. Tāpēc veicot patrulēšanu pilsētā, zemessargi bija tērpušies kā nu kurš – lielākā daļa privātdrēbēs, vairākiem tām virsū bija uzvilkti PSRS armijas maskēšanās tērpi. Izmantoja arī padomju armijas lauku uniformas bez atšķirības zīmēm. Lai vismaz kaut kā pasvītrotu savu piederību militāram formējumam, daudzi pie privātdrēbēm kā galvassegas lietoja austriešu kalnu strēlnieku parauga cepures, kādas lietoja vācu armijā 2. Pasaules kara laikā. Tās mēģināja uzšūt paši, līdz beidzot tās sāka masveidā izgatavot kāds zemessargs no 13. bataljona. Bijušie atjaunotās Aizsargu organizācijas biedri lietoja aizsargu uniformas, kaut gan tās bija sliktas kvalitātes un bez praktiskas nozīmes. Skats tiešām bija “iespaidīgs”.
Pirmos mēnešus štāba darbinieki strādāja pilnīgi bez samaksas, jo viss bija tikai tapšanas stadijā. Šis moments ir svarīgs tāpēc, ka daudzi patriotisma vadīti bija pametuši iepriekšējās darba vietas, tagad bija bez ikmēneša algas un dzīvoja tikai no iepriekšējo gadu uzkrājumiem.
Zemessardzē iestājās daudzu profesiju pārstāvji. Zemessargs Gunārs Krims visu mūžu nodarbojās ar civilās spridzināšanas darbiem un labi pārzināja arī militārās spridzināšanas darbus. Tāpēc ar pavēli #20, datētu ar 05.12.91., viņu iecēla par sapieru vada komandieri, uzdeva nokomplektēt sapieru vadu un to apmācīt pēc sapieru apmācības programmas. Pieteicās daudzi interesenti, notika vairākas mācību stundas, bet diemžēl sapieru vadu izveidot neizdevās. Tāpēc G.Krims ar nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu daudzus gadus nodarbojās viens.
Ar neveiksmi beidzās vēl viens mēģinājums izveidot specializētu vienību. Pirmajā patriotisma vilnī zemessardzē iestājās vairāki pilsētas mediķi. Tāpēc ar pavēli #81, datētu ar 13.03.92., pavēlēja izveidot speciālu medicīnas vadu, kurā ieskaitīja pirmos 5 mediķus. Diemžēl šie mediķi bija ļoti pasīvi, acīmredzot bija ļoti aizņemti pamatdarbā, tāpēc šis mediķu vads tā arī nedarbojās. Jauns mēģinājums izveidot sanitāro dienestu mūsu bataljonā tika veikts 06.11.92.ar pavēli #265, ar kuru par šī sanitārā dienesta vadītāju un par bataljona ārstu iecēla Eduardu Vendi. Dienestā iekļāva: Juri Tračumu, Viesturu Fūrmani, Juri Svažu, Pāvelu Naumovu, Maiju Gabliku, Viju Kalniņu, Ēriku Kalvi. Šo sanitāro dienestu pakļāva tieši bataljona komandierim. Līdz šai dienai aktīvi darbojas vienīgi brāļi Vendes. Interesanti, ka abi viņi ir labi zobārsti. Bataljona ārsts īsti sāka strādāt tikai tad, kad izveidoja no budžeta apmaksātu darba vietu.
Tā kā visu laiku gaidīja dažādas provokācijas un pat militāras akcijas no Krievijas Armijas puses, un lai varētu organizēti pretoties iespēju robežās, izdeva pavēli #22 bez datuma, kurā noteica sagatavot nepieciešamo dokumentāciju personālsastāva zināšanu pārbaudei ieroču reglamentu, ieroču glabāšanas noteikumu un praktisko iemaņu pielietošanā. Rotu komandieriem vajadzēja iesniegt to zemessargu sarakstu, kuri apguvuši nepieciešamās zināšanas un par kuriem rotu komandieri var uzņemties atbildību par ieroču izsniegšanu. Bez tam vēl vajadzēja apziņot visus apbruņotos zemessargus, kuriem ir mednieku, nelegālie, u.c. ieroči, kā arī iesniegt ziņas par to skaitu un apbruņojumu, neminot konkrētas personas.
Kā jau augstāk minēts, vīri īsti nezināja ar ko nodarboties. Ieroči bija, motivācija arī bija, tikai nebija priekšstata un iespēju to visu pielietot. Tāpēc ilgi nebija jāgaida, ka notiek ārkārtas gadījumi. Tāds ārkārtas gadījums, pirmais Latvijā, notika mūsu 18.ZS bataljonā. Ziemassvētkos notika pastiprināta dežūra bataljona štābā, tāpēc tur atradās vairāki zemessargi. Diemžēl viņi bija lietojuši alkoholu. Un šādā stāvoklī piezvanīja kāda vecāka sieviete, pavēstot, ka taksometru šoferi nelegāli tirgo alkoholu. Beigās vēl nokaunināja zemessargus, ka viņi neko nedara, tikai guļot. Tas ļoti aizskāra dežurantus, un savā “revolucionāra taisnīgumā” viņi paķēra ieročus un aizskrēja pie taksometra šoferiem ieviest kārtību. Piedraudot ar ieročiem, šoferi tika izkratīti. Bet kāds bija ziņojis policijai, ka uzbrūkot bandīti. Viss šis pasākums beidzās ar to, ka policijas patruļa apkaunojošā veidā atbruņoja iereibušos kārtības ieviesējus, un nogādāja policijas iecirknī. Protams, nākošajā dienā veica dienesta izmeklēšanu. Šīs izmeklēšanas rezultātā ar pavēli #32, datētu ar 28.12.91, no zemessardzes izslēdza trīs zemessargus.[..]
***
sākums šeit
VB: No savas puses piebildīšu, ka pirmais bataljona komandieris ~ pēc pāris gadiem klusi pazuda no sava amata un tikai daudzus gadus vēlāk mes noteikti uzzinājām kāpēc tas tā notika. Speciālisti batiņā bija, bez jau minētā sapiera un mediķu grupas, bija arī pāris seržanti pēc PSRS BS OMD, kas labi pārzināja savas jomas un varēja apmācīt citus. Tomēr reāli trūka virsnieku, kas spētu organizēt štāba darbu. Padomju armijas ex-virsnieki ZS maigi izsakoties nekotējās, bet jaunāko laiku virsnieku vēl nebija, tādēļ izpratne par militāro disciplīnu tapa sāpīgi un lēni, pārvarot “revolucionārās pašapziņas” šķēršļus.
notepad.lv
- Tikko
notepad.lv
- Šodien, 19:04
notepad.lv
- Vakar, 13:30
notepad.lv
- Šodien, 13:30
Labadiena
- Šodien, 10:07
Nedēļas pārtikas plāns palīdz saprast, kas mājās jau ir, ko gatavot no kopīgām sastāvdaļām un ko patiešām pirkt. Sāciet ar ledusskapja un pieliekamā pārbaudi, tad nosakiet aptuvenu tēriņu robežu un iepirkumu sarakstā atdaliet nepieciešamo no vēlamā. Plāns nav stingrs grafiks: to var pielāgot tam, kas jāizlieto ātrāk un cik daudz laika ir gatavošanai.
Atveriet ledusskapi, saldētavu un pieliekamo. Pierakstiet produktus, kas jāizlieto vispirms, piemēram, atvērtu jogurta iepakojumu, dārzeņus, gatavus pārpalikumus vai drīz lietošanas termiņu sasniedzošu produktu. Pārbaudiet arī, vai mājās ir ierastie pamata produkti, piemēram, eļļa, putraimi vai pākšaugi.
Ja iespējams, salieciet produktus tā, lai drīzāk izlietojamie būtu labi pamanāmi. Uzrakstiet īsu sarakstu ar to, kas jāiekļauj tuvāko dienu ēdienreizēs. Tas samazina iespēju nopirkt vēl vienu iepakojumu, kamēr iepriekšējais stāv ledusskapī.
Izvēlieties vairākas nedēļas maltītes, kurās atkārtojas daļa sastāvdaļu. Piemēram, vienā dienā pagatavojiet ceptus dārzeņus ar graudaugiem, bet citā atlikušos dārzeņus pievienojiet zupai vai omletei. Pākšaugus var izmantot gan siltā ēdienā, gan salātos. Šādi vienu produktu iepakojumu ir vieglāk izlietot pilnībā.
Plānojot, ņemiet vērā arī ikdienas ritmu. Sarežģītāku maltīti ieplānojiet dienai, kad ir vairāk laika, savukārt aizņemtākai dienai paredziet vienkāršu ēdienu vai iepriekš sagatavotu porciju. Atstājiet vienu elastīgu ēdienreizi, lai varētu izmantot to, kas palicis pāri, vai mainīt plānu.
Pirms saraksta pabeigšanas pārbaudiet katrai izvēlētajai maltītei vajadzīgās sastāvdaļas un daudzumus. Ja recepte paredz lielu iepakojumu, izdomājiet, kur izmantosiet atlikušo daļu. Ja tam nav paredzēta vieta plānā, apsveriet mazāku iepakojumu vai citu maltīti.
Izvēlieties aptuvenu nedēļas tēriņu robežu, ņemot vērā mājsaimniecības vajadzības un ierastos tēriņus. Tā nav garantija, ka summa būs precīza: izmaksas var atšķirties atkarībā no izvēlētajiem produktiem un pieejamības. Robeža palīdz pirms iepirkšanās pārdomāt prioritātes.
Sarakstu sadaliet divās daļās:
Veikalā pieturieties pie saraksta un pirms izvēles salīdziniet iepakojuma lielumu ar to, cik daudz produkta izmantosiet. Lielāks iepakojums nav izdevīgs, ja daļa, visticamāk, paliks neizlietota. Ja plāns mainās, izvērtējiet, kuras vēlmes var izlaist un kuras maltītes var pagatavot no mājās esošā.
Marķējums “ieteicams līdz” parasti norāda uz produkta kvalitātes termiņu. Savukārt “izlietot līdz” attiecas uz drošumu: pēc norādītā datuma produktu nevajadzētu lietot uzturā. Sekojiet arī uzglabāšanas norādēm uz iepakojuma.
Ja produkts ir pēc “izlietot līdz” datuma vai tā izskats, smarža vai iepakojuma stāvoklis rada šaubas, neriskējiet un izmetiet to. Ne vienmēr produktu var droši novērtēt tikai pēc smaržas vai garšas, tāpēc šāds mēģinājums neaizstāj norāžu ievērošanu. Īpaši rūpīgi rīkojieties ar ātri bojājošiem produktiem un gatavu ēdienu.
Lai laikus pamanītu termiņus, novietojiet produktus ar tuvāko datumu redzamā vietā un ieplānojiet tos tuvākajām maltītēm. Pēc iepakojuma atvēršanas ievērojiet arī ražotāja norādes par izlietošanas laiku un uzglabāšanu.
Pēc maltītes atlikumus atdzesējiet un ievietojiet ledusskapī vai saldētavā, ievērojot drošas uzglabāšanas un atdzesēšanas ieteikumus. Glabājiet tos tīrā, noslēgtā traukā un atzīmējiet sasaldēšanas datumu. Ja neplānojat ēdienu drīzumā apēst, porciju sasaldēšana var palīdzēt to saglabāt vēlākai maltītei.
Saldējiet tādas porcijas, ko būs ērti atkausēt un izmantot vienā reizē. Pirms sasaldēšanas pārbaudiet, vai konkrētais produkts vai ēdiens ir piemērots saldēšanai, un ievērojiet drošas atkausēšanas norādes. Ja uzglabāšanas laiks vai apstākļi nav skaidri, nepaļaujieties uz minējumiem.
Nedēļas beigās ieplānojiet maltīti no droši uzglabātiem atlikumiem, piemēram, zupu vai sacepumu no iepriekš sagatavotām sastāvdaļām. Izmantojiet tikai tādus produktus, kuru termiņš un uzglabāšanas apstākļi ir pieņemami. Ja ir šaubas par drošumu, ēdienu neizmantojiet.
Pirms nākamā veikala apmeklējuma pārbaudiet, kas palicis pāri, kas tika izlietots un ko nācās izmest. Pielāgojiet nākamās nedēļas maltītes reālajam patēriņam: ja kāds produkts regulāri paliek pāri, samaziniet pirkto daudzumu vai ieplānojiet tam otru pielietojumu.
Vienkārša secība palīdz uzturēt plānu praktisku: pārbaudiet krājumus, izvēlieties maltītes, nosakiet aptuvenu tēriņu robežu, izveidojiet sarakstu un ieplānojiet drošu pārpalikumu izmantošanu. Tas negarantē noteiktu ietaupījumu, taču ļauj pieņemt pārdomātākus pirkšanas un uzglabāšanas lēmumus.
Avots: Editorial research
notepad.lv
- 13. okt., 12:00
