Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1042 avoti)
Korupcijas novēršana un apkarošana ir svarīga valsts demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanai. Tas ir ilgtermiņa darbs, kas prasa skaidru redzējumu, neatlaidību, profesionalitāti un sabiedrības uzticēšanos. Lai nepastarpināti noskaidrotu šīs jomas juridiskās nianses, Juridiskās koledžas studenti studiju kursa “Tiesībsargājošo iestāžu sistēma” ietvaros 28. aprīlī apmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
KNAB ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Biroja mērķis – stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un uz sabiedrības interesēm orientētu publiskās pārvaldes darbību, īstenojot pretkorupcijas pasākumus, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu un ētikas standartu ievērošanu.
Par šo tēmu esmu jau plūdusies daudz un dikti. Par latviešu kā tautas pašapziņu. Par to, ka nu ļoti daudzi izsakās ciklā "Ko nu mēs, mēs jau maza tautiņa" un vēl daudz ko tamlīdzīgu.
Un vēlreiz atkārtoju - latvieši ir skaitliski neliela tauta, bet ir spējusi visos iepriekšējos laikos (un ceru, ka arī šajos laikos) ietekmēt norises pasaulē. Un Krievijā tajā skaitā. Manuprāt, pat diezgan būtiski. Daļu domu šajā sakarībā izteicu savā 2024.gada 27.augusta rakstā kā piesitienu latviešu tautas pašlepnuma celšanai. Vēl kādas domas šajā sakarībā varat atrast mana bloga Iezīmē ar nosaukumu vēsture (zem tās iezīmes ir ne tikai interesantu un vērā ņemamu linku apkopojumi, ir arī plašākas pārdomas vai kas nu tur šajā ciklā). Vēl varu pieminēt to faktu, ka Kurzemes-Zemgales hercogistei reiz bija kolonijas. Āfrikā un Centrālamerikā, precīzāk - Karību jūras salās. Un Kurzemes-Zemgales hercogiste kā teritoriāla vienība ne aizlaikos, ne mūsdienās nu nekādi nav punkts uz Mēness vai Marsa kartes. Latvijas teritorija bija un ir.
Daudzkārt esmu paudusies arī par mūsu pašu bāleliņu gaudām par to, ka Latvijas valdība esot izpārdevusi Latvijas teritoriju. Kukū. Valdība varēja un var rīkoties tikai un vienīgi ar to, kas oficiāli skaitās kā valsts īpašums. Privātais sektors - tas nu pašu bāleliņu ziņā. Un šo bāleliņu izvēle bija un ir privāta. Tieši viņu dēļ nu ļoti liela Latvijas teritorija ir nonākusi Austrumeiropas tautu pārstāvju rokās; liela daļa Jūrmalas ēku Krievijas cilvēku rokās. Proti, zemes un ēkas privatizācijas procesa laikā nonāca bāleliņu īpašumā, un šie bāleliņi sacerējās te, tagad un aizvakar uzreiz, uz sitiena ar īpašuma palīdzību tikt pie "lielā rubļa". Un aplauzās. Nepadomājot pie tā, ka ar Latvijas neatkarības atgūšanu vien nepietiek, lai tas "lielais rublis" žvadzētu kabatā. Lai tiktu pie lielās naudas un citiem labumiem, ir jāstrādā. Viss radīsies pamazām un ar laiku. Tie, kuri atguva zemnieku sētas, laikam neaizdomājās, ka ar to atgūto zemes pleķīti vispirms var nodrošināt maizes riecienu savai ģimenei piepērkot tik to, ko nu nekādi nevar uz tās zemītes izaudzēt. Sāli vai cukuru, piemēram. Un, kad ilūzijas nepiepildījās, tos zemes īpašumus aizpārdeva. Ne jau Latvijā, Latvijas līdzpilsoņiem. Ārzemniekiem, kuriem "pie kājas" tas, ko var izaudzēt uz tās zemītes jo "visu taču var veikalā nopirkt".
Un galarezultāts - liela daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes atrodas ārzemnieku rokās, un tie nu nekādi to zemi neizmanto pēc nozīmes. Viņiem tas ir zemes gabals atpūtai. Kā rezultātā liela daļa lauksaimniecības produktu top ievesti no citzemēm. Kaut arī, kaut teorētiski, to lauksaimniecības produlciju varētu saradīt pie mums pašiem, ievedot no citzemēm tik to, ko paši reāli nevaram saradīt. Pļukt.
Bļaut, ka Latvijas likumdošana ir šķība, ka tā nav draudzīga vietējiem ražotājiem? Neņemos spriest, neesmu iedziļinājusies visās niansēs. Tomēr, un mans subjektīvais vērtējums, jebkuram likumam var atrast robu, šķirbu, ar kā palīdzību var kaut kā visu sabalansēt tā, lai likums būtu paēdis un uzņēmējs nenobankrotētu. Tikai padomāt drusku vajadzētu, rīkoties pārdomāti, nevis uz emocionālā sprādziena.
Labi, paplūdos. Viedoklī. Un mani var apstrīdēt. Tikai konstruktīvi, lūdzu.
Pagājušās nedēļas nogalē ar jaunu dalībnieku rekordu – 51 sportists (27 studenti, 24 studentes) Valmierā noslēgušās Latvijas 36. Universiādes sacensībās spēka trīscīņā.
8 augstskolu – BVK, DU, LBTU, LU, RJA, RSU, RTU, un TSI – konkurencē tāpat kā gadu iepriekš gan puišu, gan meiteņu ieskaitē pārliecinoši triumfēja Rīgas Stradiņa Universitātes spēka trīscīņnieki.
Komandu vērtējumā studentēm Rīgas Stradiņa Universitātei sekoja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kā arī Latvijas Universitāte. Studentiem pārliecinoši pirmie RSU, otrie – Rīgas Tehniskā Universitāte, trešie – Transporta un sakaru institūts.
Absolūti spēcīgāko titulu dāmu konkurencē izcīnīja Everita Reine-Mackēviča (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Viņai pietupienos – 152,5kg, svara stieņa spiešanā – 80,5kg, vilkmē – 162,5kg. Kopā – 395,5kg. Everita par savu startu saka: “Sasniegts ir augstākais rezultāts līdz šim gan pašai personīgi, gan Latvijai. Esmu pārlaimīga, ka ieguldītais darbs atmaksājas, un ceru iet vēl augstāk un tālāk nākamgad, laužot ne tikai Latvijas rekordus, bet arī pasaules rekordu pietupienā. Šobrīd tas ir 160kg, pietops 152,5kg. Tā ka nav vairs aiz kalniem.”
2. vietā – Marija Ločmele ( Latvijas Universitāte), kuras rezultāts attiecīgi ir: 140kg, 83kg, 160kg, kopā – 383kg. 3. vietā – Ania Antanoviča (RSU) ar rezultātu: 122,5kg, 87,5kg, 137,5kg, kopā – 347,5kg.
Absolūti spēcīgākais students – Miks Kalējs (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), kuram pietupienos – 222,5kg, svaru stieņa spiešanā – 140kg, vilkmē – 300kg un kopā 662,5 kg. 2. vietā – Germans Popovs ( RTU), kura rezultāts: 235kg, 150kg, 280kg, kopā – 665kg. 3. vietā – Dāniels Leitāns (RSU) ar rezultātu: 220kg, 155kg, 247,5kg, kopā – 622,5kg.
Vairāk informācijas par rezultātiem: Latvijas Pauerliftinga federācijas tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja
Latvijas Pauerliftinga federācija
sab@sp.lv
The post NOSLĒGUŠĀS LATVIJAS XXXVI UNIVERSIĀDES SACENSĪBAS SPĒKA TRĪSCĪŅĀ appeared first on Latvijas Augstskolu sporta savienība.
Gadu desmitiem ilgusī prakse 2 reizes gadā grozīt pulksteņa rādītājus varētu drīzumā kļūt par vēsturi. Jau šī gada maijā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā tiksies Baltijas valstu transporta ministri, lai padziļināti apspriestu iespējamo atteikšanos no sezonālās laika maiņas. Šī tikšanās iezīmē būtisku soli pretim vienotai reģionālai politikai, kas varētu ietekmēt iedzīvotāju ikdienu un valstu ekonomisko asinsriti.
Iniciatīvu šajā jautājumā ir uzņēmusies Lietuva, kas oficiāli aicinājusi savus ziemeļu kaimiņus – Latviju un Igauniju – pievienoties vienotam redzējumam. Kopīga Baltijas valstu pozīcija ne tikai stiprinātu reģiona ietekmi Eiropas Savienības gaiteņos, bet arī novērstu nevēlamu laika zonu sadrumstalotību kaimiņvalstu starpā, kas radītu loģistikas un tirdzniecības šķēršļus.
Saskaņā ar Latvijas Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, mūsu valsts kopumā pilnībā atbalsta atteikšanos no pulksteņu grozīšanas. Vēl vairāk, ministrija ir norādījusi, ka Latvija būtu gatava pastāvīgi palikt vasaras laikā. Šāds solis nozīmētu garākus, gaišākus vakarus visa gada garumā, kas, saskaņā ar vides un sociālo zinātņu pētījumiem, veicina cilvēku labklājību un samazina enerģijas patēriņu mājsaimniecībās apgaismojuma nodrošināšanai.
Kā vides un ilgtspējas pētnieks varu apstiprināt, ka vēsturiskais arguments par enerģijas taupīšanu, kas sākotnēji pamatoja laika maiņas ieviešanu, mūsdienu viedo tehnoloģiju ērā ir lielā mērā zaudējis savu aktualitāti. Pētījumi liecina, ka sezonālā pulksteņu grozīšana rada nevajadzīgu stresu cilvēku bioloģiskajam ritmam, ietekmējot miega kvalitāti un pat palielinot satiksmes negadījumu risku dienās pēc laika maiņas. Pāreja uz vienu stabilu laiku ir loģisks un uz faktiem balstīts lēmums.
Lai gan Baltijas valstis var vienoties par kopīgu nostāju, reāla pulksteņu grozīšanas atcelšana nevar notikt bez plašāka starptautiska ietvara. Latvija ir gatava spert šo soli tūlīt pat, kolīdz tiks pieņemts un apstiprināts attiecīgs Eiropas Savienības regulējums. Pašlaik diskusijas Eiropas līmenī ir ieilgušas, taču aktīva reģionāla rīcība, kādu demonstrē Latvija, Lietuva un Igaunija, var kalpot kā spēcīgs katalizators lēmumu pieņemšanas paātrināšanai visā Eiropā.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
vara bungas
- 27. apr., 14:00
vēl iz nesenās pagātnes
VB: Mans dziļi personisks viedoklis, ka PL nevis tādēļ nespēja izmantot informāciju no uzlauztām Kriegsmarine šifrogrammām, ka šāda zināšana ir mazvērtīga, bet gan tādēļ, ka PL valdība un štābi neprata vai nepaspēja šo zināšanu izmantot pirms nodeva to britiem, kuri gan spēja, gan paspēja. Tagad, ja kāda lielvalsts neizmantos kvantu šifrēšanu, tā automātiski kļūs par mazvalsti.
Ķimerējos ap vasaras namiņu
- 27. apr., 17:20
Izdomāju, ka mēģināšu šo padarīt lasāmu ārzemniekiem. Mūsdienas AI jēdzīgi tuklo un tas vairs neprasa baigāko darbu.
Šeit būs eng. ar nelieliem apdeitiem tekstā.
https://dachadiaries.substack.com/?r=8ak6l7&utm_campaign=pub-share-checklist
Mans zelts ir mana tauta
- Vakar, 22:08
notepad.lv
- Vakar, 08:00
Mans zelts ir mana tauta
- 26. apr., 11:08
Nesen čivinātavā dalījos nīgrumā, ka tagad maksas stāvvietu ieviešanas dēļ Grīziņkalnā būs jāatsakās no Teikas bērnu vešanas uz Centra sporta kvartālu un Grīziņkalna parku darbdienu vakaros un sestdienās:
https://x.com/Eglajs/status/2047352586529894475
Vairāki čivinātāji atsaucās, lai tak braucot ar sabiedrisko tramvaju.
Ko atbildēt? Īstenībā esmu atbildējis 2013. gadā. Tolaik sava automobiļa nebija, ar riteni braukāju divarpus reižu mazāk, bet diezgan ar sabiedrisko. Un uzrakstīju, kādai jābūt kārtīgai sabiedriskai satiksmei:
Tagad ar vēl trīspadsmit gadu pieredzi, savu automobili un niknāku riteņbraukšanu apstiprinu: visi punkti paliek spēkā. Un ir vēl divi:
9. kārtīgā sabiedriskā satiksmē tev nedraud dabūt Ķīnas vīrusu, tuberkulozi, masalas utt.;
10. kārtīgā sabiedriskā satiksmē tev nedraud Irinas Zaruckas liktenis.
Sanāk desmit kārtīgas sabiedriskās satiksmes baušļi. Diemžēl “Rīgas satiksme” tiem neatbilst. Bet mans šarans gan. Tāpēc nu jau gadi seši sabiedrisko satiksmi izmantoju caurmērā reizi gadā — kad ritenis noplīst patālāk un nevar ātrumā salabot.
notepad.lv
- 25. apr., 10:18
notepad.lv
- Šodien, 08:30
notepad.lv
- 24. apr., 15:35
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:00
Noziegumi pret cilvēci
- Vakar, 02:40
Krievijas Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz svētdienu, 19. aprīli, demontējušas staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli “Sēru akmens” Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās egļu alejā uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem, otrdien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
Novākts arī 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, ko veidoja mākslinieks Guntis Panders un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: “Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem – latviešiem”, vēsta laikraksts.
Par notikušo ar sašutumu vēstīts vietējos sociālajos tīklos, arī Tomskas ziņu vietnēs un tāpat Vladimira Putina režīmam opozīcijā esošajos krievu informācijas kanālos tādos kā “Nastojščeje vremja” un “Radio Svoboda”.
Laikraksts atgādina, ka Tomskas apgabals vēl kopš cara laikiem simtiem tūkstošu ļaužu bijis izsūtījuma un ieslodzījuma vieta, kas īpaši “uzplauka” Staļina terora un represiju gados. Tiek lēsts, ka aptuveni katrs trešais turienes iedzīvotājs ir dažādu tautu izsūtīto vai ieslodzīto pēctecis.
Pēc 1949. gada 25. marta deportācijām Tomskas, kā arī Omskas un Amūras apgabalos nonāca vairāk nekā 44 000 Latvijas iedzīvotāju – “kulaki”, “tautas ienaidnieki” un viņu ģimenes locekļi. Teju pieci tūkstoši deportēto gāja bojā. “Sēru akmeni” un Piemiņas skvēru Tomskā, Ļeņina ielā 42/44, agrākā PSRS NKVD izmeklēšanas cietuma teritorijā oficiāli atklāja 1992. gada 25. oktobrī un toreiz uz atklāšanu ieradās vairāk nekā 600 cilvēku.
Kad 1989. gadā pie bijušā cietuma sākās labiekārtošanas darbi, starp būvgružiem atrada cilvēku kaulus un pazīmes, ka tur atradušies masu apbedījumi, kas acīmredzot izvesti, likvidējot cietumu. 21. gadsimta sākumā saviem nobendētajiem tautiešiem veltītas piemiņas zīmes līdzās “Sēru akmenim” vispirms 2002. gadā uzstādīja kalmiku pārstāvji, tad 2004. gadā poļi, 2008. gadā igauņi, 2011. gadā latvieši un 2016. gadā lietuvieši.
Laikraksts atzīmē, ka no Latvijas puses iniciators bija politiski represētais siguldietis Kārlis Bērziņš, kurš tolaik sarunā “Latvijas Avīzei” pauda, ka vēlējies šādu pieminekli sirdsmieram, lai daudzajiem latviešiem, kuru represētie tuvinieki atdusas Sibīrijā, Tomskā iegriežoties, būtu iespēja pieminēt, izrādīt cieņu.
Akmeni izgatavoja, pateicoties tā laika Siguldas novada pašvaldības, politiski represēto un viņu piederīgo ziedojumiem. Idejas autors un entuziastu grupa 2011. gada augusta beigās 350 kilogramu smago piemiņas zīmi paši busiņā nogādāja līdz 5000 kilometru attālajai Tomskai.
Tā laika pilsētas pašvaldība bija atsaucīga – akmeni uzstādīja saviem spēkiem un labiekārtoja laukumu pie tā. Piemiņas skvērs tad jau bija pazīstama padomju represijās bojāgājušo atceres vieta. Ēkā līdzās izveidoja NKVD izmeklēšanas cietuma muzeju, kuru vismaz sākotnēji finansēja Krievijas valsts, vēsta laikraksts.
Šogad 19. aprīlī vietējais ziņu portāls “RIA Tomsk” vēstīja: “Tomskā demontēts Sēru akmens un citi padomju represiju upuriem veltītie nacionālie memoriāli. Šobrīd laukums ir norobežots ar sētu, aizvāc soliņus, atkritumu urnas, šūpoles, kuras uzstādīja labiekārtošanas laikā.”
Pašvaldība sākotnēji savā vietnē apgalvojusi, ka laukums nepieciešams “grunts nostiprināšanas darbiem”. Proti, uz nogāzes vairāk nekā ap 50 metru atstatumā no Piemiņas parka atrodas garāžas, kas esot sākušas “noslīdēt” – par to esot saņemtas “iedzīvotāju sūdzības”. Visas “mazās arhitektūras formas” esot nodotas glabāšanā pilsētas labiekārtošanas departamentā.
Šī apšaubāmā versija saniknoja vietējos aktīvistus, kuri sāka “bombardēt” Tomskas pašvaldības sociālās saziņas vietni ar saviem viedokļiem par notikušo. Oficiālo skaidrojumu drīz no vietnes dzēsa, un vairāk nekādi Tomskas administrācijas komentāri nesekoja, vēsta “Latvijas Avīze”.
Tikmēr vietne “vtomske.ru” atsaucas uz aculiecinieku stāstiem, ka naktī uz svētdienu pieminekļi lauzti ar traktora kausu.
Faith Club
- 27. apr., 13:51
Zināmais nezināmajā
- Vakar, 11:07
ikdiena.lv
- Vakar, 19:09
Gadu desmitiem ilgusī prakse 2 reizes gadā grozīt pulksteņa rādītājus varētu drīzumā kļūt par vēsturi. Jau šī gada maijā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā tiksies Baltijas valstu transporta ministri, lai padziļināti apspriestu iespējamo atteikšanos no sezonālās laika maiņas. Šī tikšanās iezīmē būtisku soli pretim vienotai reģionālai politikai, kas varētu ietekmēt iedzīvotāju ikdienu un valstu ekonomisko asinsriti.
Iniciatīvu šajā jautājumā ir uzņēmusies Lietuva, kas oficiāli aicinājusi savus ziemeļu kaimiņus – Latviju un Igauniju – pievienoties vienotam redzējumam. Kopīga Baltijas valstu pozīcija ne tikai stiprinātu reģiona ietekmi Eiropas Savienības gaiteņos, bet arī novērstu nevēlamu laika zonu sadrumstalotību kaimiņvalstu starpā, kas radītu loģistikas un tirdzniecības šķēršļus.
Saskaņā ar Latvijas Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, mūsu valsts kopumā pilnībā atbalsta atteikšanos no pulksteņu grozīšanas. Vēl vairāk, ministrija ir norādījusi, ka Latvija būtu gatava pastāvīgi palikt vasaras laikā. Šāds solis nozīmētu garākus, gaišākus vakarus visa gada garumā, kas, saskaņā ar vides un sociālo zinātņu pētījumiem, veicina cilvēku labklājību un samazina enerģijas patēriņu mājsaimniecībās apgaismojuma nodrošināšanai.
Kā vides un ilgtspējas pētnieks varu apstiprināt, ka vēsturiskais arguments par enerģijas taupīšanu, kas sākotnēji pamatoja laika maiņas ieviešanu, mūsdienu viedo tehnoloģiju ērā ir lielā mērā zaudējis savu aktualitāti. Pētījumi liecina, ka sezonālā pulksteņu grozīšana rada nevajadzīgu stresu cilvēku bioloģiskajam ritmam, ietekmējot miega kvalitāti un pat palielinot satiksmes negadījumu risku dienās pēc laika maiņas. Pāreja uz vienu stabilu laiku ir loģisks un uz faktiem balstīts lēmums.
Lai gan Baltijas valstis var vienoties par kopīgu nostāju, reāla pulksteņu grozīšanas atcelšana nevar notikt bez plašāka starptautiska ietvara. Latvija ir gatava spert šo soli tūlīt pat, kolīdz tiks pieņemts un apstiprināts attiecīgs Eiropas Savienības regulējums. Pašlaik diskusijas Eiropas līmenī ir ieilgušas, taču aktīva reģionāla rīcība, kādu demonstrē Latvija, Lietuva un Igaunija, var kalpot kā spēcīgs katalizators lēmumu pieņemšanas paātrināšanai visā Eiropā.
notepad.lv
- 24. apr., 14:00
notepad.lv
- 27. apr., 20:00
Nepabeigtā dienasgrāmata
- Vakar, 08:30
Madlienas vidusskola
- Vakar, 09:25
Šī gada 22. un 23. aprīlī Lielupē notika EP Vēstnieku skolu 10. izlaidums. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas 10 gadu jubilejas pasākumā atskatījāmies uz paveikto un iezīmējām nākotnes vīzijas. Vēstnieku skolas programma ir veicinājusi jauniešu izpratni par demokrātiju, pilsonisko līdzdalību un Eiropas vērtībām.
Pasākumā pulcējās skolotāji no visiem Latvijas novadiem, daloties pieredzē, iedvesmojošos stāstos un nākotnes iecerēs. Tā kā EP Vēstnieku skolu programmā darbojos visus 10 gadus, tad arī tiku aicināta dalīties pieredzē, pastāstot par savu ceļu EP Vēstnieku skolu programmā, izceļot gan nozīmīgākos veiksmes stāstus, gan izaicinājumus, kas devuši vērtīgu mācību. Mans uzdevums bija arī pastāstīt par ideju organizēt EP Vēstnieku skolu salidojumu un tā iedzīvināšanu vairāku gadu garumā.
Mums bija arī vairākas nodarbības: “Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana izglītībā” un “ES šodien un rīt – Latvijas skatījums”, Edgars Kiukucāns (Latvijas prezidentūras ES sekretariāta vadītājs). Daži interesanti fakti un iespējas jauniešiem, jo Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisināsies 2028. gada otrajā pusē – no 1. jūlija līdz 31. decembrim.
Pasākuma tiešsaistē ar projektu “Sadarbības partneri manas politiskās idejas īstenošanā” prezentācijām piedalījās to skolu skolēni, kuru darbi tika novērtēti visaugstāk. Starp 37 projektu darbiem arī Madlienas vidusskolas EP Vēstnieku komandas radošais darbs tika atzīts par vienu no labākajiem. Tādēļ izlaiduma pasākumā svarīgākās atziņas prezentēja 12. klases skolēni, EP Vēstnieku skolas dalībnieki – Harijs Jānis Pluģis, Sofija Rudņika, Sindija Zariņa un Raivis Andriksons. Jauniešu sniegumu klausījās visu novadu skolotāji, EPVS skolu vēstnieki, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti.
Tika izcelti aktīvākie dalībnieki un veiksmīgākās iniciatīvas. Madlienas vidusskolas Vēstnieku skolas komanda ar savu pašaizliedzīgo darbu ir nopelnījusi braucienu uz Strasbūru. Paldies par atzinību un doto iespēju!
Pasākums apliecināja, ka jaunieši Latvijā ir ieinteresēti un spējīgi iesaistīties sabiedriskajos procesos. Šis notikums iedvesmoja turpināt attīstīt programmu un stiprināt jauniešu balsi Eiropā arī turpmāk. Liels paldies šī pasākuma organizatoriem un darba vadītājiem visu gadu garumā – vienmēr atsaucīgajai un zinošajai EP Vēstnieku skolu koordinatorei, sabiedrisko attiecību speciālistei Jolantai Bogustovai, kā arī ekspertei, politoloģei un LU profesorei Žanetai Ozoliņai. Iedvesmojošs un ļoti saturīgs pasākums. Paldies!
Ligita Ridūze – Madlienas vidusskolas EP Vēstnieku skolas vadītāja
INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO
- Vakar, 03:32
Ziņas no krāsu tuksneša
- 2010. g. 15. mai., 21:02
