2026. gada Saeimas vēlēšanu rekordi — viszemākā aktīvitāte

Vēl viens vēlēšanu rekords, kas kļuva zināms vēl pirms nebijušās Apvienotā saraksta uzvaras, bija — visu laiku zemākā vēlētāju aktīvitāte. Grafikā tā:

Varētu domāt, ka 51,8% šogad ir pagalam tuvu pusei un tikai mazliet vairāk par 47,0% pērn pašvaldību vēlēšanās. Bet! Pašvaldību vēlēšanas nerīko ārzemēs. Ja skaita tikai iekšzemi, tad šogad Saeimas vēlēšanu aktīvitāte ir 57,7%, un tas ir pat kripatu augstāk par 2018. gada Saeimas vēlēšanām, kad iekšzemē bija 57,5%. Tomēr kopējā aktīvitāte ietveŗ ārzemes, kur šogad bija 11,6%, kas ir vēl zemāk nekā 2022. gada nebijuši zemi 16,0%.

Skatoties telpā, Igaunijas valsts domes 2023. gada vēlēšanās bija 63,5%, bet Lietuvas Seima 2024. gada vēlēšanās 52,2%. Turpinot skatīties telpā, bet jau Latvijas pašvaldību griezumā, tā:

Redzams, ka latviešu aktīvitāte bijusi augstāka nekā krievu un pārkrievoto sveštautiešu: latviskākos Latgales novados — Balvos, Preiļos, Līvānos — ir 51%, salīdzinot ar 46% pārējā Latgalē; Pierīgā vairāk pārkrievotos novados — Olainē un Salaspilī — ir 46…49%, salīdzinot ar 60…64…68% turpat Ropažos, Ķekavā un Māŗupē. Precīzāk latviešu un krievu aktīvitāti var noteikt, salīdzinot ar to vēlētāju mājas valodu.

Interesanti, ka aktīvitātes virsotne nav Lielrīga vai Pierīgas gredzens ap Rīgu — arī Cēsu novadā ir vairāk nekā Rīgā.

Shoot-Move-Communicate

vara bungas: Intervija ar leģendāro NBS instruktoru, tagad augsta ranga administratoru. “Okai?”(c) … ? Nezinu vai visi saprata par ko ir runa intervijā. Ideja ir tāda, ka ZS akūti trūkst jaunāko komandieru (nodaļas līmenis), jo ne visi “ārrindas” zs nodaļas komandiera amata kandidāti var atrast laiku iziet noteikto 9 nedēļu kaprāļa kursu Dobeles MC ( strādājošam zs tas nozīmē divus+ gadus bez atvaļinājuma). Bez “Dobeles” kaprāļa pakāpi piešķirt nedrīkstēja (ja tas nav apbalvojums par izciliem nopelniem). Bet, ja nedrīkst, bet ļoti vajag, tad drīkst. Tagad ZS nodaļu komandierus “ceps” pēc vienību virsseržantu ieskatiem, balstoties uz vērtēšanas vadlīnijām, kas orientētas uz kandidāta personības dotībām, spējām un uzkrāto pieredzi. Es piekrītu, ka situācija ir tāda, ka “vajag ļoti”, tomēr saprotu, ka sekas tam būs dzirksteļojošas attiecības starp “lauka kaprāļiem” un “karjeras kaprāļiem”, jo pēc izskata abi būs vienādi + vēl ir PD kaprāļi pēc Cēsu MC (14 nedēļas). Algas dienā arī visi vienādi?

Te vajadzēja “augšām” saņemties dūšu un izveidot jaunu pakāpi “zemessardes kaprālis” vai ko tamlīdzīgu, kas tomēr ļautu ieņemt nodaļas komandieru amatus ZS ne tikai kaprāļiem “pēc Dobeles” vai “pēc Cēsīm”, bet arī (kaujas) mācību laukā identificētiem tīrradņiem, kuri tiešām var būt krutākie kutangu barveži. Tagad abas trīs kaprāļu kategorijas saplūdīs vienā. Ja rīt paredzēts karš…okai, lai notiek, karā viss ir iespējams. Ja nostiprināsies miera laiks,šo jauninājumu atcels, drīzāk ātŗāk nekā vēlāk. Bet cilvēki ar pakāpēm paliks. Viela pārdomām par to, cik tuvu esam X stundai, ja jau kadru risinājumi ir kā kara laikā.

PS Apsveicama iecere analizēt UA pieredzi “lidojumā”, lai zibenīgi papildinātu ZS apmācības programmas. Tas gan ir uz palikšanu – “lessons learned”.

Vācijā elektroauto pelnīšot naudu. Ko tas vispār nozīmē?

Elektroauto lielāko daļu dienas pavada stāvvietā, taču Vācija vēlas panākt, lai šajā laikā tas varētu arī pelnīt naudu. Jaunie noteikumi atvieglos iespēju automašīnas akumulatorā uzkrāto elektrību pārdot atpakaļ elektrotīklā. Vācijas Federālā tīklu aģentūra pieņēmusi jaunus noteikumus MiSpeL, kas attiecas uz elektroenerģijas uzkrāšanu un divvirzienu uzlādi. Ideja ir vienkārša. Elektroauto varētu uzlādēt laikā, kad elektrība ir […]

[Virsraksts nav norādīts]

"Kuram gan nepatīk Ņujorka?" jautā Šmits par savu jauno mājvietu. Viņš intervijā "Sporta Studijai" atklāja, ka iepriekš ticis brīdināts par to, kas viņu var sagaidīt metropoles ielās. "Pirmais šoks man bija braucot [ar automašīnu], jo domāju, ka avarēšu 20 reizes piecu minūšu laikā."
-----------------------
Laikam Albertam, atriebjoties par Porziņģi, tā arī neviens nepateica, ka Ņujorkā ar mašīnām braukā tikai taksisti

Rucavas mežs nav nejaušs upuris

Svecites_pie_MK.jpgRucavas meža piemiņas brīdis pie Ministru kabineta.
Foto: Reinis Boters

Pagājušajā nedēļā Latvijas Dabas fonds ziņoja, ka Rucavas apkārtnē nocirsts vecs, aizsargājams mežs. Reizēm dabas vērtību iznīcināšana mežos tiek skaidrota ar cilvēciskām kļūdām, nezināšanu u.tml., taču šis gadījums ilustrē ne tikai apzinātu, mērķtiecīgu aizsargājama meža iznīcināšanu, bet arī to, kā meža politikas un apsaimniekošanas sistēma ir vērsta uz šādu mežu izskaušanu no Latvijas ainavas.

Kā nosaka meža vecumu?

Sākumā nelielai atkāpei gribu pastāstīt, kā tiek noteikts meža vecums, jo soctīklu komentāros brīžiem parādās jautājums - cik vecs tad īsti bija nocirstais mežs? Latvijas Dabas fonds (LDF) runā par priedēm, kas pārsniegušas 300 gadu vecumu, kamēr Valsts meža dienesta (VMD) dati rāda, ka mežs bijis vien 121 gadu vecs. LDF sniegtā informācija ir pārbaudāma, VMD dati - vairs nē, taču teorētiski iespējams, ka taisnība ir abiem.

Meža inventarizācija (VMD dati) ir vērsta uz koksnes ieguvi, nevis meža ekosistēmas aprakstīšanu, tāpēc saskaņā ar Meža likumu "mežaudzes vecumu nosaka pēc to koku kopas bioloģiskā vecuma, kurai ir lielākā koksnes krāja". Lai labāk saprastu, ko šāda pieeja nozīmē, iedomājieties Rīgu! Cik veca ir Rīga? Vairākums droši vien teiks - 825 gadi. Gandrīz tikpat veca ir arī vecākā no Rīgas ēkām - Sv. Jura baznīca. Taču, ja mēs Rīgas vecumu vērtētu "mežsaimnieciski" - kāda vecuma mājas veido lielāko tilpumu - vairāk par kādiem 50-60 gadiem neiznāktu.

Lūk, tāpēc VMD dati parāda to, ka konkrētais mežs bija vismaz 121 gadu vecs, bet ne patieso meža vecumu. Savukārt zinātnieki norāda, ka, vērtējot, vai mežs ir vecs, būtu jāskatās nevis uz valdaudzes vecumu, bet vecu koku klātbūtni, atmirušās koksnes pieejamību, mežu izcelsmi, tajos sastopamajām sugām un citiem rādītājiem, kas liecina par ilgstošu ekosistēmas attīstību.

Kāpēc vecs mežs ir vērtība?

Tātad vecs mežs nav tikai veci koki, tāpat kā Rīga nav tikai vecas ēkas. Gan mežs, gan pilsēta gadu gaitā attīstās un mainās. Pilsētā ēkas tiek uzceltas un nojauktas, mežā koki dzīvo, mirst un aug jauni. Un gan pilsēta, gan meži ir pilni ar iemītniekiem, kas šo daudzo gadu laikā pārveido vidi, sadarbojas un konkurē un galu galā salāgojas vienotā sistēmā, kur visi ir saistīti cits ar citu.

Šādas - ilgstoši veidojušās - meža ekosistēmas ir īpaši saudzējamas tāpēc, ka ir vistuvākās tam, kāds būtu mežu dabiskais stāvoklis. Ir daudz sēņu, augu un dzīvnieku sugu, kam tieši šādi meži ir labākās vai pat vienīgās dzīvotnes. Šādi meži tiek pie visai formāla apzīmējuma "Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams meža biotops", kas būtībā nozīmē, ka šajā mežā ir ne tikai veci koki, bet arī struktūras un sugas, kas raksturīgas dabiskiem, netraucētiem mežiem. Pēdējoreiz atgriežoties pie iepriekš minētās līdzības - Rīgas vērtība nav tikai vecās mājas, bet visa "dzīvotne" kopumā. Mēs varētu nošķūrēt visas Rīgas ēkas un ielas un pateikt, ka uzcelsim visu no jauna un jau pēc dažiem gadu desmitiem te atkal varēs dzīvot. Dzīvot varēs, bet ne visi, kas apdzīvo Rīgu šobrīd, turklāt daudz būs to vērtību, kas zaudētas neatgriezeniski.

Apsaimniekotāja atbildība

Atgriežoties pie Rucavas meža, jāatzīmē, ka šis konkrētais mežs neapšaubāmi bija gan vecs mežs, gan ES nozīmes aizsargājams biotops, turklāt vēl īpaši aizsargājamu sugu dzīvotne. Gan vecos mežus, gan aizsargājamos biotopus, gan īpaši aizsargājamās sugas mēs it kā esam apņēmušies aizsargāt. Ja privātīpašnieks, kamēr atbildīgās iestādes ļauj, var izlikties, ka valsts pienākumi un saistības uz viņu neattiecas, tad pašai valstij piederošajos mežos tās tā kā būtu jāievēro.

Pirmkārt, saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu dabas daudzveidības saglabāšana, tostarp aizsargājamo sugu dzīvotņu saudzēšana ir paša zemes apsaimniekotāja pienākums. Tomēr jāatzīmē, ka dīvainā kārtā nevieni noteikumi neliek meža apsaimniekotājam pirms ciršanas pārliecināties, vai šajā mežā nav kaut kas saudzējams. Uz nepieciešamību šo situāciju labot vides organizācijas nemitīgi ir uzstājušas, bet, tā kā šāda kārtība nav kļūda, bet apzināta meža politikas veidotāju izvēle, pagaidām mums nav sekmējies.

Kā jau zināms, Rucavas mežu apsaimniekoja Meža pētīšanas stacija (MPS), publiska aģentūra, kuras uzdevums ir apsaimniekot valsts zinātniskās izpētes mežus. MPS pārvaldītāji ir LVMI "Silava" un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Savukārt šīs abas iestādes atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā.

Meža pētīšanas stacijas padotība valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā
ES nozīmes aizsargājamie biotopi tiek reģistrēti Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzē "Ozols". Šī informācija MPS bija pieejama, tāpēc šajā gadījumā ar nezināšanu MPS attaisnoties nevar, tomēr tā nolēma aizsargājamos mežus izcirst un vērsās VMD pēc ciršanas atļaujas.

Atļauja, neskatoties uz neko

Informācija par aizsargājama biotopa klātbūtni, protams, ir pieejama arī VMD, taču ciršanas atļauja tika dota.

Jāņem vērā, ka arī Valsts meža dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Jau 2020. gadā VMD lūdza Zemkopības ministrijai skaidrot, ko darīt, ja tiek pieprasīta atļauja aizsargājamu biotopu nociršanai valsts mežos. Ministrijas atbilde: "Valsts meža dienestam, saņemot iesniegumu par koku ciršanu galvenajā cirtē, nav jāpārbauda, vai mežaudze ir atzīta par ES nozīmes biotopu un reģistrēta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”." Tad nu  VMD klausīja priekšniecībai un arī Rucavas gadījumā aizsargājamu biotopu neuzskatīja par šķērsli ciršanas atļaujas izsniegšanai.

Ap šo laiku kāds anonīms ziņotājs vērsa uzmanību uz to, ka plānota vecu mežu izciršana MPS apsaimniekotajos mežos. Saeimas deputāte no "Progresīvajiem" Jana Simanovska vērsās pie VMD, iesniedzot mikrolieguma pieteikumu un prasot apturēt izsniegto ciršanas atļauju, kamēr notiek mikrolieguma veidošana. VMD atbilde īsumā - tā kā nebija mikrolieguma, nevarējām neļaut cirst, mikrolieguma pieteikumu skatīsim noteiktajā kārtībā. Un kamēr viss notika "noteiktajā kārtībā", viens no saudzējamiem nogabaliem tika nocirsts. Pēc plašsaziņas līdzekļu intereses par šo tēmu gan izrādījās, ka pārējos nogabalos ciršanas atļauju tomēr ir iespējams apturēt.

Attaisnojumu "mikrolieguma nebija" VMD izmantoja arī tad, kad ziņa par nocirsto mežu izskanēja publiski. Šeit svarīgi paturēt prātā divas lietas. Pirmkārt, saskaņā ar MK noteikumiem "pieteikumu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma izveidošanai atbildīgajā institūcijā var iesniegt jebkura persona". Otrkārt, šajā gadījumā atbildīgā institūcija ir pats VMD. Tātad iespējas noteikt mikroliegumu bija, tikai vēlēšanās nē. Līdzīgi būtu, ja policists vienkārši noskatītos, kā kāds aplaupa veikalu vai sit sievu, jo neviens nav vērsies policijā ar iesniegumu.

Vecus mežus nesargājam

Tātad ar ES nozīmes biotopiem viss skaidrs - Zemkopības ministrija saka, ka jāļauj cirst, VMD ļauj. Taču kā ar veciem mežiem? ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija un arī ES Meža stratēģija paredz to, ka atlikušie vecie meži būtu stingri aizsargājami, taču pašām dalībvalstīm jānosaka precīza veca meža definīcija.

LVMI "Silava" rīkojās prognozējami - Latvijā centās izstrādāt tādu definīciju, kas noteiktu, ka par veciem uzskatāmi tikai tie meži, kas jau ir stingri aizsargāti. Interesanti, ka redzamākais šīs definīcijas virzītājs bija vadošais pētnieks Āris Jansons, kas tagad, nu jau ZM Meža departamenta direktora krēslā sēdēdams, dabū skaidroties žurnālistiem, kā nu tas gadījies, ka šāds mežs ir nocirsts. Te vietā atgādināt, ka LVMI "Silava", kas cenšas kavēt veco mežu aizsardzību, ir viens no Rucavas mežu nocirtušās MPS pārraugiem.

Un kur Dabas aizsardzības pārvalde?

Ja pamanījāt, ka iepriekš atsaucos uz Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datubāzi "Ozols", droši vien radās jautājums - ko šajā situācijā dara DAP? Īsā atbilde - neko. Vai nu, nejūtot politiski atbildīgās VARAM aizmuguri, vai vienkārši baidoties vai nevēloties stāties pretī valsts mežu apsaimniekotājiem, DAP vienkārši apkopo datus gan par aizsargājamiem mežiem un aizsargājamu sugu atradnēm un arī par to izciršanu, tā "Ozolam" kļūstot par vērienīgu apliecinājumu tam, ka atlikušās dabas vērtības Latvijas valsts mežos var iznīcināt nesodīti.

Dabas postīšanas sistēma

Tātad, kā jau minēju, Rucavas meža nociršana nav īpašs izņēmuma gadījums. Plašsaziņas līdzekļos tas iekļuva lielā nocirsto koku vecuma dēļ, taču kopumā tas ir tikai piemērs tam, ka valsts mežu apsaimniekotāji ar politikas veidotāja - Zemkopības ministrijas - svētību apzināti un mērķtiecīgi iznīcina dabai īpaši nozīmīgus mežus, un iestādes, kam būtu jāuzrauga, lai dabas postīšana mežos nenotiktu, ir pārāk vājas un ar pārāk zemu motivāciju, lai šajā situācijā kaut ko darītu.

Ko varam darīt mēs? Skaidrs, ka tad, ja visa sistēma - politikas veidotāji, valsts meža apsaimniekotāji un uzraugošās iestādes - saslēgusies tā, lai dabas vērtības mežos netiktu saudzētas, kaut ko panākt nebūs ne ātri, ne viegli. Taču svarīgi ir nekļūt apātiskiem, bet uzturēt un pastiprināt sabiedrības spiedienu, lai Latvijas meži netiktu noplicināti. Arī Rucavas gadījumā plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanās palīdzēja dažus vērtīgus meža nogabalus no ciršanas pasargāt. Tomēr, ja domājam ne tikai par konkrētiem meža nogabaliem, bet par sistēmu, kas pieļauj dabas vērtību iznīcināšanu valsts mežos, svarīgs darbs ir panākt to, lai topošās Meža nozares pamatnostādnes ņemtu vērā arī dabas, nevis tikai koksnes ieguves vajadzības. Paldies visiem, kas piedalījās to sabiedriskajā apspriešanā! Mēs turpināsim sekot līdzi šī dokumenta virzībai.


Rīgas sabiedriskais transports: kur pārbaudīt izmaiņas pirms brauciena

Mūsdienīga tramvaja pietura ar elektronisko tablo un sliedēm pilsētas centrā.

Pirms brauciena Rīgā pārbaudiet Rīgas satiksmes oficiālo vietni, īpaši, ja jums noteiktā laikā jānokļūst darbā, skolā vai pie ārsta. Šeit aprakstīts, kā atrast informāciju par plānoto maršrutu un pieturu. Konkrētas izmaiņas 2026. gada 6. oktobrī nav atsevišķi apstiprinātas, tāpēc pirms došanās ceļā pārbaudiet jaunāko paziņojumu.

Vispirms pārbaudiet paziņojuma datumu

Rīgas satiksmes sākumlapā meklējiet jaunākos paziņojumus par sabiedrisko transportu. Atverot paziņojumu, pievērsiet uzmanību gan tā publicēšanas datumam, gan laikam, uz kuru izmaiņas attiecas. Agrāk publicēts paziņojums var skart tieši jūsu brauciena dienu, savukārt jauns paziņojums var attiekties uz vēlāku datumu.

Pārbaudiet arī, vai paziņojumā minētais virziens un brauciena laiks sakrīt ar jūsu plānu. Izmaiņas vienā maršruta posmā ne vienmēr ietekmē visas pieturas. Ja paziņojumā ir saite uz papildu informāciju, atveriet to, pirms izlemjat, vai jāmaina izbraukšanas laiks.

Salīdziniet maršruta sarakstu ar savu braucienu

Oficiālajā vietnē sameklējiet sava maršruta kustības sarakstu un izvēlieties atbilstošo dienu un virzienu. Darbdienu un brīvdienu saraksti var atšķirties, tādēļ nepietiek apskatīt tikai maršruta numuru. Ja plānojat pārsēsties, pārbaudiet arī nākamā transportlīdzekļa sarakstu.

Rīgas sabiedriskais transports: kur pārbaudīt izmaiņas pirms brauciena

Kustības saraksts palīdz plānot braucienu, bet aktuāls paziņojums var norādīt uz izmaiņām noteiktā datumā. Tāpēc pirms iziešanas salīdziniet abus: vai sarakstā redzamais brauciens atbilst paziņojumā norādītajiem nosacījumiem. Neizdariet secinājumu par kavējuma ilgumu, ja tas nav skaidri norādīts.

Pārbaudiet tieši savu pieturu

Meklējiet informāciju par konkrēto pieturu, kurā iekāpsiet vai izkāpsiet. Pārliecinieties, ka sakrīt pieturas nosaukums, braukšanas virziens un vajadzīgais datums. Ja vietnē redzama informācija par pieturas pārcelšanu vai īslaicīgu neapkalpošanu, pārbaudiet paziņojumā norādīto vietu pirms došanās uz ierasto pieturu.

Ja vajadzīgo informāciju uzreiz neatrodat, sāciet no Rīgas satiksmes sākumlapas un meklējiet pēc maršruta vai pieturas nosaukuma. Tieši pirms brauciena vēlreiz apskatiet aktuālos paziņojumus: tā varat pamanīt izmaiņas, kas parādījušās pēc sākotnējās plānošanas.

Avots: Rīgas satiksme

Sapnis par vecvecāku māju: ko tajā atpazīstam no savas dzīves

Mājīga un sena istaba ar koka mēbelēm, kas atgādina bērnības atmiņas.

Sapnis par vecvecāku māju var palikt prātā vēl ilgi pēc pamošanās. Tā nozīmi parasti palīdz saprast nevis vispārīgs simbolu saraksts, bet tieši jūsu atmiņas: kāda bija šī māja, kas tajā dzīvoja un kā jutāties sapnī. Vienam tā ir droša bērnības vieta, citam — sarežģītu attiecību vai zaudējuma atgādinājums.

Viena māja, dažādas atmiņas

Vecvecāku māja var nozīmēt vairāk nekā ēku. Tajā var būt saulaina virtuve, gaitenis ar pazīstamu smaržu, dārza taka vai istaba, kurā bērnībā drīkstēja spēlēties. Šādas detaļas palīdz atcerēties konkrētus dzīves brīžus. Tāpēc divi cilvēki, kas sapņojuši par vecvecāku māju, var būt piedzīvojuši pavisam atšķirīgus sapņus.

Arī vienam cilvēkam mājas nozīme laika gaitā var mainīties. Bērnībā tā varēja būt vieta vasaras brīvlaikam, vēlāk — ģimenes pulcēšanās vieta, bet pēc vecvecāku nāves kļūt saistīta ar ilgām. Ja ēka pārdota vai pārbūvēta, sapnī tā joprojām var izskatīties tāda, kādu to atceraties. Šī atšķirība starp sapni un tagadni pati par sevi nav jāuztver kā zīme.

Vērts pievērst uzmanību arī tam, ko par māju patiesībā zināt. Dažkārt spilgta atmiņa ir saistīta ar vienu telpu vai vienu cilvēku, nevis visu bērnības posmu. Sapnis var atgādināt patīkamu notikumu, bet tas neuzliek pienākumu saukt visu pagātni par laimīgu. Tikpat iespējams, ka mīļas atmiņas pastāv līdzās vilšanās vai skumju sajūtai.

Sapņa noskaņa var pateikt vairāk par tā sižetu

Māja sapnī var būt tukša, pilna viesu, neierasti liela vai grūti atrodama. Šīs ainas var šķist nozīmīgas, tomēr tām nav vienas visiem derīgas tulkojuma atslēgas. Noderīgāks sākums ir vienkāršs jautājums: kā es jutos, atrodoties šajā vietā? Miers, prieks, nemiers vai apjukums sniedz atšķirīgu kontekstu vienam un tam pašam attēlam.

Svarīga ir arī sajūta pēc pamošanās. Varbūt sapnis bija skumjš, bet no rīta palika siltums. Varbūt māja izskatījās kā agrāk, taču pamodāties satraukts. Ja atceraties tikai dažus fragmentus, nav vajadzības aizpildīt tukšumus ar gataviem skaidrojumiem. Var pietikt ar to, ka pierakstāt detaļas, kuras patiešām palikušas atmiņā.

Sapņus mēdz ietekmēt arī ikdienas notikumi. Saruna ar radinieku, veca fotogrāfija, mājas pārdošana vai tuvojošies ģimenes svētki var pievērst domas vietai, par kuru sen nebijāt domājuši. Šāds sakars nav jāatrod par katru cenu. Tas ir viens veids, kā saudzīgi pārdomāt, kāpēc pazīstamā māja kļuvusi aktuāla tieši tagad.

Jautājumi, kas palīdz atcerēties savu māju

Ja vēlaties sapni pārdomāt, sāciet ar konkrētām lietām. Varat pierakstīt dažas atbildes vai vienkārši tās paturēt prātā:

Sapnis par vecvecāku māju: ko tajā atpazīstam no savas dzīves
  • Kura mājas vieta sapnī bija visspilgtākā, un ar ko tā saistās nomodā?
  • Kas bija klāt? Vai kāda cilvēka prombūtne šķita īpaši jūtama?
  • Vai māja izskatījās tāda, kādu to atceraties, vai tajā kaut kas bija mainījies?
  • Kā jutāties sapnī, un vai šī sajūta saglabājās pēc pamošanās?
  • Vai pēdējā laikā bijis notikums, kas atgādināja par vecvecākiem vai bērnību?

Atbildes nav eksāmens un tām nav jāveido vienots stāsts. Dažas atmiņas var būt skaidras, citas — pretrunīgas. Ja gribas, var par sapni aprunāties ar cilvēku, kurš pazinis šo māju. Viņš var atcerēties citas detaļas, taču jūsu sajūtas pieder jums, pat ja abu atmiņas atšķiras.

Ja sapnis saistās ar sērām

Pēc tuva cilvēka zaudējuma sapnis par viņa māju vai kopā pavadītu laiku var aizkustināt īpaši spēcīgi. Kāds pamostas mierināts, kāds raud, bet cits nejūt neko neparastu. Neviena no šīm reakcijām nav jāuzskata par pareizāku. Arī tas, ka šādu sapņu nav, neko nepasaka par mīlestības vai sēru dziļumu.

Nav pamata pieņemt, ka sapnis nodod vēstījumu no aizgājēja vai paredz nākotni. Ja tas jums atgādināja konkrētu cilvēku, varat pievērsties tam, ko atceraties no kopīgās dzīves: sarunai pie galda, ierastam sveicienam vai darbam dārzā. Šīs atmiņas var būt vērtīgas arī bez pārdabiska skaidrojuma.

Ja pēc sapņa kļūst smagi, nav nepieciešams tūlīt izanalizēt katru ainu. Var palīdzēt nesteidzīga saruna ar uzticamu cilvēku, pastaiga vai īsa piezīme par to, kas šobrīd šķiet svarīgākais. Ja satraukums atkārtojas, traucē gulēt vai apgrūtina ikdienu, ir vērts meklēt atbalstu pie psihologa vai cita veselības aprūpes speciālista.

Pazīstamā vieta nav jāizskaidro līdz pēdējai detaļai

Dažreiz sapnis vienkārši atgādina, cik daudz dzīves var ietilpt vienā vietā. Vecvecāku māja var būt saistīta ar cilvēkiem, kuri pietrūkst, ar bērnības ieradumiem vai ar jautājumiem, uz kuriem vēl nav atbildes. Ja vēlaties pie tās domās atgriezties, izvēlieties vienu konkrētu detaļu — telpu, cilvēku vai sajūtu pēc pamošanās. Tā var būt pietiekams sākums, lai saprastu, ko šī vieta nozīmē tieši jums.

Autors un izdevējs: Labadiena redakcija.

Avots: Editorial research

Moldova: Butuceni ciema dzīve

Rožu villā nakšņošanas cenā ietilpst arī brokastis, kurās tiek servētas olas, desiņas, plānās un pildītās pankūkas. Un kafija, kuru saimniece gatavo savā gaumē – termojadernuju. Neapēstās pankūkas mums tiek iesaiņotas līdzņemšanai, palikt neēdušam Moldovā tiešām nedraud. Apbrīnojam rožu dārzu rīta gaismā, ar saimnieces vēlību iemetam somās dažus bumbierus un valriekstus no dārza, viņa vēl nogriež...

The post Moldova: Butuceni ciema dzīve appeared first on Mugursoma.lv.

Karš vēršas plašumā

Karš nav apstājies, tas turpinās. Krievi nenogurst nogalināt aizvien vairāk bērnu un pieaugušo, turpina spridzināt skolas un slimnīcas. Putina aprēķins ir skaidrs – 1) jāsalauž ukraiņu griba pretoties, 2) jāpanāk, lai  valsts teritorija kļūtu neapdzīvojama. Mēs palīdzam ukraiņiem, bet  atbalsta efekti varēja būt spēcīgāki.  Paralēli turpinās Krievijas slikti slēptais ēnu karš pret daudzām Eiropas valstīm sprādzienu, slepkavību […]

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===