nekur.lv

 Kā nosauc šo idiotismu: kad vienu gadījumu sauc par “uzliesmojumu”

Ir brīži, kad valoda pārstāj būt instruments un kļūst par nazi. Nevis tādu, kas griež maizi, bet tādu, kas griež prātus. Kad kāds birokrāts, žurnālists vai “eksperts” paņem vienu vientuļu gadījumu – vienu slimnieku, vienu noziegumu, vienu negadījumu – un ar svinīgu seju to pasludina par **“uzliesmojumu”**, tad mēs ne tikai redzam muļķību. Mēs redzam, kā realitāte tiek izvarota vārdos.

Filozofiski runājot, tas ir klasiskais Platona alus efekts, tikai modernā versijā: ēna uz sienas tiek pasludināta par ugunsgrēku, un mēs visi sākam bēgt no ēnas. Vārds “uzliesmojums” nes sevī eksploziju, drāmu, pandēmiju, apokalipsi. Tas prasa rīcību, naudu, kontroles, bailes. Bet aiz tā – nulle. Nulle statistikas, nulle konteksta, nulle patiesas masveidības. Tikai viens. Viens vienīgs gadījums. Un tomēr mēs to saucam par “uzliesmojumu”, it kā valoda pati būtu aizdedzinājusi benzīnu.

Kā to nosauc? 

Nē, tas nav “hiperbola”. Hiperbola ir literāra figūra. Šis ir **semantiskais terorisms**. Tas ir vārds-killers, kas nogalina proporcijas sajūtu. Tas ir **linguistic gaslighting** – kad tev saka, ka tu esi traks, ja neredzi “epidemiju” tur, kur ir tikai viens cilvēks ar iesnu. Un tu sāc šaubīties par savām acīm, nevis par viņu muti.

Vai tas ir neiroprogrammēšana? Jā. Tieši tā. Nevis tāda jauka, pašpalīdzības NLP no 80. gadiem, kur tu maini savas pārliecības. Šī ir **valsts un mediju neiroprogrammēšana** masu mērogā. Viņi ne tikai stāsta, kā domāt. Viņi maina pašu domāšanas aparātu. Viņi iebāž vārdus tavā galvā kā vīrusu, kas pārraksta realitātes karti. “Uzliesmojums” = briesmas. “Viens gadījums” = nekas. Tāpēc vienmēr jāizvēlas pirmais. Jo bailēs cilvēks pakļaujas. Bailēs cilvēks maksā. Bailēs cilvēks klusē.

Orvels to sauca par Newspeak. Sapirs-Vorfs par lingvistisko relativismu. Es to saucu par **vārdu fašismu**. Kad vara sāk kontrolēt ne tikai to, ko tu saki, bet to, kā tu uztver pasauli caur vārdiem. Viens noziegums imigrantu vidū – “sociālās spriedzes uzliesmojums”. Viens vakcinēts cilvēks ar blaknēm – “antivakseru uzliesmojums”. Viens klimata anomālijas gads – “klimata krīzes uzliesmojums”. Un pēkšņi visi skrien kā trakie, prasot vairāk kameru, vairāk naudas, vairāk aizliegumu.

Filozofiski tas ir briesmīgi skaisti. Cilvēks ir radījums, kas dzīvo vārdos. Mēs ne tikai aprakstam realitāti – mēs to radām ar vārdiem. Kad vārds kļūst par melu, realitāte kļūst par melu. Un mēs dzīvojam melā, domājot, ka tas ir patiesība. Tas nav nejauši. Tas ir mērķtiecīgs. Jo cilvēks, kurš vairs neuzticas savām acīm un skaitļiem, uzticas tikai tam, kurš viņam pasaka “uzliesmojums”.

Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsiet šo vārdu, pajautājiet sev nevis “cik briesmīgi”, bet “cik gadījumu īsti ir?” Un ja atbilde ir “viens”, tad ziniet – jums tikko mēģināja ieprogrammēt jaunu realitāti smadzenēs.

Un tas nav “uzliesmojums”.  

Tas ir **idiotisma epidēmija**.  

Un tā, atšķirībā no citiem, patiešām izplatās.

Šim blogam ir jau 20 gadi. Tiesa, ilgu laiku biju to atstājis novārtā: pēdējais ieraksts tapa pirms vairāk kā septiņiem gadiem. Taču pirms kāda laika mani pārņēma vēlme šo vietni atjaunot – laikam kaut kas no tādas nostalģijas pēc vecajiem labajiem blogu laikiem. Jo īpaši, raugoties uz to, kā Laacz un citi joprojām regulāri raksta, sapratu, ka arī man gribas atgriezties pie savas vietas tīmeklī.

Beidzot esmu saņēmies atsākt rakstīt. Vienlaikus nolēmu arī mainīt pašu lapu — gan domēnu, gan izskatu. Šis gan nav pirmais rebrendings: pāris reizes jau esmu mainījis domēnu, migrējis starp platformām, kā arī mainījiss dizainu vairāk reižu, nekā varētu saskaitīt. Sapratu, ka xlt.lv ir neko neizsakošs un ir laiks piemeklēt sev un šai vietnei jaunu identitāti. Apstājos pie radu.lv, kas bija brīvs un šķita visatbilstošākais no pieejamajiem domēniem (ko varēju izdomāt). Tā teikt: radu un rādu. Radu pierakstus, apskatus, foto; rādu lietas, ko esmu veidojis pats vai kas vienkārši piesaistījušas manu uzmanību.

Šis projekts ir tīri mans – hobijs, bez apsolījumiem. Es neapņemos publicēt vairāk, biežāk, dziļāk, vai pieturēties pie stingrām tēmām. Es gribu dalīties ar to, kas man šķiet interesantas, un varbūt noder arī kādam citam.

Šīs vietnes pārveide ir bijusi lēna un sarežģītāka, kā sākumā biju domājis – gan tehniski, gan saturiski. Bet tieši tāpēc izvēlos darīt to pamazām, soli pa solim, bez steigas. Ķimerēties brīvajā laikā, lai tas nepārvērstos par obligātu darbu.

Ko šeit var sagaidīt?

• Īsi pieraksti un domas – mazliet par tehnoloģijām, mazliet par kulturālu saturu, šad tad arī par ceļojumiem un ikdienas atradumiem.
• Fotogrāfijas – īsi attēlu stāsti.
• Projekti un “paša rokām” – DIY ieraksti, kur dalos ar procesu un risinājumiem.
• Atsauksmes un praktiski padomi – no programmatūras līdz citiem rīkiem.
• Receptes, ja gadīsies kaut ko īpašu pagatavot un vēlēšos to iemūžināt.

Kā būs sakārtots saturs

• Esmu sakārtojis vietni pēc (manuprāt) ērti lietojamām kategorijām (Pieraksti, Tehnoloģijas, Kultūra, Pasaule, Ceļojumi, Fotogrāfija, Paša rokām).
• Saišu struktūra ir vienkārša un bez datumiem, bet ar norādītu kategoriju, lai skaidrāk uzskatāma raksta tēma.
• Nākotnē varbūt parādīsies papildu sadaļas (piemēram, Filmas vai Receptes).

Tehniski — ko izdarīju un kas vēl plānots

• Vecie xlt.lv ieraksti ir pārvietoti uz šo domēnu. Dažus gan izdzēsu. Kaut kad iziešu cauri visiem ierakstiem, jo daudz kas ir neaktulās un lieks. Iespējams, ka kaut kad uzrakstīšu sīkāk pārcelšanas tehnisko pusi un maniem secinājumiem.
• Uztaisīju redirektus vecajiem rakstiem, lai saites nepazud. Sanāca mazliet sarežģīts darbiņš, jo mainīju saišu struktūru un regex formulas nestrādāja. Ja kaut kas neiedarbojas, – ziņo (tepat komentāros vai izmantojot kontaktu formu), ātri salabošu.
• Nākamais solis ir piestrādāt pie lapas dizaina. Pagaidām izmantoju noklusējuma iestatījumus, bet gribas ko savu, interesantāku.
• Nākotnē plānoju pamazām pievienot atsevišķas sadaļas, kā, piemēram, filmas, receptes un apskatus – bet tas būs tikai tad, kad būšu tam gatavs.

Nobeigumā

Paldies, ka esi šeit. Es ceru, ka radu.lv būs vieta, kur atrast kaut ko, kas mazliet iepriecina vai liek padomāt. Ja tev ir kāda tēma vai jautājums, ko gribi redzēt šeit — uzraksti komentārā vai sūtī man ziņu. Ja tev patīk fotogrāfijas, iesaku apskatīt sadaļu Fotogrāfija; ja vēlies ātru lasāmvielu — Pieraksti parādīs jaunākos ierakstus.

Ir divi veidi, kā uzņēmumi izvēlas dāvanas darbiniekiem, vai nu ātri, lēti un ar cerību, ka neviens skaļi nesūdzēsies, vai arī stratēģiski ar izpratni par cilvēkiem un viņu atšķirīgajām vajadzībām. Šis raksts ir par otro variantu. Mārketingā mēs nepārtraukti runājam par auditoriju segmentāciju, bet, tiklīdz runa ir par pašu komandu, pēkšņi visi kļūst “vienādi”. Realitātē vienā birojā var satikt…

Source

Kad ir sasniegta šī atziņa, tad atšķirības starp XIX gadsimta teoloģiskajām teorijām šķiet pavisam mazas. Tad kļūst saprotama brīnišķīgā luteriskās baznīcas brīvība, kas mācītāju iecelšanas

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Digitālajā laikmetā lietotāji ikdienā sastopas ar simtiem platformu – no e-komercijas vietnēm līdz informācijas portāliem un izklaides servisiem. Plašā izvēle sniedz iespējas, taču vienlaikus aktualizē jautājumu par to, kurām platformām var uzticēties.

Lietotāju uzticēšanos digitālajām platformām veicina caurspīdīgums, drošība, kvalitatīvs saturs un pozitīva lietotāju pieredze. Platformas, kas skaidri komunicē savu darbības principu un piedāvā reālu vērtību, parasti iegūst lielāku auditorijas lojalitāti.

Kāpēc uzticēšanās digitālajā vidē kļūst arvien svarīgāka

Konkurence digitālajā vidē Latvijā un Baltijā turpina pieaugt. Ja agrāk lietotājiem bija pieejamas dažas alternatīvas, tad šobrīd izvēles iespējas ir gandrīz neierobežotas.

Tas nozīmē, ka uzticēšanās kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem platformas izvēlē. Lietotāji nevēlas riskēt ar savu laiku, datiem vai finanšu informāciju – viņi meklē stabilas vietnes, kas sniedz skaidru informāciju un paredzamu pieredzi. Pieaugot konkurencei, uzticēšanās kļūst par galveno diferenciācijas elementu.

Caurspīdīga informācija kā uzticības pamats

Digitālās platformas, kas sniedz detalizētu informāciju par pakalpojumiem, noteikumiem un darbības principiem, parasti tiek uztvertas kā drošākas. Lietotāji novērtē iespēju saprast, kā tiek veidoti reitingi, kā tiek apstrādāti dati un kādas ir lietošanas priekšrocības vai ierobežojumi.

Piemēram, salīdzināšanas platformas bieži skaidro vērtēšanas metodoloģiju un atjaunināšanas biežumu. Tas palīdz lietotājiem saprast, cik aktuāla ir informācija un cik objektīvi tiek veidoti ieteikumi.

Digitālajā vidē caurspīdīgums nav tikai reputācijas jautājums – tas ir praktisks instruments ilgtermiņa uzticības veidošanai.

Drošība un regulējums kā būtisks faktors

Eiropas Savienībā spēkā esošie datu aizsardzības noteikumi, piemēram, GDPR, būtiski ietekmē lietotāju uztveri par platformu uzticamību. Vietnes, kas skaidri informē par drošības risinājumiem, sertifikātiem un regulējuma ievērošanu, biežāk iegūst pozitīvas atsauksmes.

Latvijas lietotāji arvien vairāk pievērš uzmanību arī starptautiskajai reputācijai. Tas attiecas uz dažādiem tiešsaistes pakalpojumiem – no maksājumu risinājumiem līdz informācijas portāliem un izklaides platformām. Drošības garantijas un atbilstība regulējumam samazina risku uztveri un veicina uzticību.

Lietotāja pieredze un platformas lietojamība

Uzticēšanos ietekmē arī praktiskie aspekti – vietnes ātrums, mobilā optimizācija un intuitīva navigācija. Ja lietotājs var viegli atrast nepieciešamo informāciju, pozitīvs iespaids veidojas jau pirmajās sekundēs.

Digitālajā vidē svarīga ir arī satura kvalitāte. Strukturēti raksti, skaidri virsraksti un pārskatāmi dati palīdz lietotājiem orientēties sarežģītā informācijā.

Vienkārša lietošana bieži ir tikpat svarīga kā piedāvājuma kvalitāte – platformas, kas apvieno abus aspektus, veido ilgstošu lietotāju lojalitāti.

Kā lietotāju atsauksmes un reitingi ietekmē uztveri

Atsauksmes ir kļuvušas par vienu no galvenajiem informācijas avotiem pirms platformas izvēles. Lietotāji bieži paļaujas uz citu pieredzi, lai novērtētu servisa kvalitāti un uzticamību.

Reitingu sistēmas palīdz strukturēt šo informāciju. Platformas, kas nodrošina autentiskas atsauksmes un skaidru vērtēšanas mehānismu, tiek uztvertas kā objektīvākas.

Dažos gadījumos lietotāji meklē arī detalizētus salīdzinājumus starp dažādiem piedāvājumiem – piemēram, informatīvos pārskatos par ārzemju kazino bez depozīta piedāvājumiem. Šādi pārskati palīdz saprast tirgus struktūru un pieejamos risinājumus, dodot lietotājiem iespēju pieņemt pārdomātus lēmumus.

Personalizācija un sociālo signālu ietekme

Mūsdienu platformas arvien biežāk izmanto personalizāciju, lai piedāvātu lietotājiem piemērotāku saturu. Tas var ietvert rekomendācijas, filtrēšanas iespējas vai lokāli pielāgotu informāciju – Latvijā bieži saistītu ar valodas izvēli un reģionāliem maksājumu risinājumiem.

Tiešsaistes kopienas un sociālie signāli papildina šo ainu. Diskusijas forumos, sociālajos tīklos un komentāru sadaļās var būtiski ietekmēt platformu reputāciju. Platformas, kas aktīvi reaģē uz atsauksmēm un uzlabo pakalpojumus, parasti iegūst lielāku uzticību.

Tomēr svarīgi saglabāt līdzsvaru – personalizācija palielina relevanci, taču uzticība vienmēr balstās uz caurspīdīgumu un objektivitāti.

Nākotnes tendences uzticības veidošanā digitālajās platformās

Tehnoloģiju attīstība turpinās ietekmēt uzticības veidošanas mehānismus. Mākslīgais intelekts var palīdzēt analizēt lietotāju atsauksmes un identificēt kvalitātes problēmas reāllaikā.

Vienlaikus Eiropas regulējums, visticamāk, kļūs vēl stingrāks, pieprasot lielāku datu pārredzamību un atbildību. Tas veicinās kvalitatīvāku digitālo vidi un palielinās lietotāju drošības sajūtu. Uzticība nākotnē būs cieši saistīta ar tehnoloģiju un regulējuma attīstību.

Secinājums

Lietotāju uzticēšanos digitālajām platformām konkurences apstākļos nosaka vairāki faktori — caurspīdīga informācija, drošība, kvalitatīva lietotāja pieredze un objektīvas atsauksmes. Platformas, kas spēj nodrošināt šos elementus, veido stabilu reputāciju un ilgtermiņa attiecības ar auditoriju.

Pieaugot digitālo pakalpojumu daudzveidībai Latvijā un Eiropā, uzticības nozīme tikai palielināsies. Lietotāji arvien vairāk meklēs strukturētu, uzticamu un praktiski pielietojamu informāciju, kas palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus tiešsaistē.

The post Kas veicina lietotāju uzticēšanos digitālajām platformām konkurences apstākļos first appeared on 15min.lv.

The post Mūsu sportisti izcīna panākumus mini handbola sacensībās! appeared first on Jaunogres pamatskola.

Terijaki nūdeles var būt gan patstāvīgs veģetārais/vegāniskais ēdiens, gan tāpat to var izmantot kā sātīgu piedevu gaļas ēdieniem. Augu valsts produktu variantā olbaltumvielām var pievienot apceptu tofu via edamame pupiņas.  Lai piešķirtu ēdienam Āzijas garšu buķeti, izmantoju “Kikkoman” jaunumu – teriyaki ‘wok’ mērci ar grauzdētām sezama sēklām. Tai piemīt dabiski pikants aromāts, biezāka konsistence un...

lasīt talāk »

The post Terijaki nūdeles ar Ķīnas kāpostu appeared first on Lindas Virtuve.

9. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tiks pasniegtas vārdbalvas un jauno zinātnieku balvas. Vitauta Tamuža balvu mehānikā saņems Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Mašīnbūves un biomedicīnas inženierijas institūta doktorants Karunamoorthy Rengasamy Kannathasan.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija