nekur.lv

Šorīt pamodos ar skaistām ziņām. Iespējams, ka Milla Jovoviča nodarbojas ar Claude Code un viņai ir savs Github konts. Aktīvs.

Millai Jovovičai ir savs Github repo un viņa nedaudz nodarbojas ar Claude Code. Milla Jovoviča. «Resident Evil» un «5th Element» Milla Jovoviča. Ja vien tas nav feiks vai mārketinga triks.

Pašlaik nevaru spriest par kārtējā «šis maina visu AI» paziņojuma leģitimitāti. Bet rekur ir Github saite, rekur ir oriģinālais tvīts, rekur ir intervija ar pašu Millu.

Papildināts vakarpusē: iespējams, ka tomēr kāds ir piečakarējis kādu.

Un vēl šorīt es pamodos pasaulē, kurā man ir jāpaskaidro, kāpēc esmu izbrīnīts. Un man nav. Jāpaskaidro. Es esmu izbrīnīts un pārsteigts par lietām. Un tas ir lieliski. Eiropas savienības garākā sauszemes robeža ir ar Brazīliju. Kinoteātros aizvien rāda filmas krievu valodā. Seriāls «Detective Hole» ir izcils. Bezgalības eksistence un koncepts balstās vienā aksiomā, nevis izriet no kaut kā. Ja nolikt uz zemes karti, kura attēlo reģionu, kurā esi, tad viens punkts būs vienmēr kopīgs.

Dodiet vēl. Es vēl gribu būt pārsteigts. Es gribu būt izbrīnīts. Un es netaisos nevienam par to taisnoties.

Atkal. Atkal Latvija pierāda, ka tā ir maza, bet ne tāpēc, ka teritorija. Tā ir maza domāšanā. Mazspējīga rīkoties kā pieaugusi valsts 21. gadsimtā. Kā vārdā?

Uzņēmuma Bolt kopbraukšanas biznesa vadītāja Latvijā intervijā atklāti pateica to, ko visi jau sen saprot, bet neviens neuzdrošinās izrunāt skaļi: lielākā sāpe ir aizliegums komercpārvadājumos izmantot līzinga automašīnas. Igaunijā un Lietuvā tādu idiotismu nav. Tur cilvēki var strādāt, pelnīt, attīstīt pakalpojumu. Latvijā – nevar. Jo kāds birokrāts ar zelta zīmuli un tukšu galvu reizē nolemis, ka līzings ir “pārāk riskants”. 

Iedomājieties absurda teātri. Tu vari līzingā ņemt traktoru, lai artu zemi. Vari līzingā ņemt datoru, lai rakstītu programmas. Vari līzingā ņemt pat tējkannu, lai vārītu ūdeni birojā. Bet automašīnu, ar kuru pārvadā cilvēkus un pelni naudu? Nē. Tas ir “komercpārvadājums”. Tur jābūt “īpašumam”. Kā 19. gadsimtā. Kā padomju laikos, kad viss piederēja valstij un privātais bija aizdomīgs.

Šī nav tikai transporta nozares problēma. Šī ir filozofiska diagnoze Latvijas valstij.

Mēs dzīvojam laikā, kad kapitāls ir kustīgs, kad ekonomika balstās uz piekļuvi, nevis uz īpašumu. Līzings ir modernā īpašuma forma – tā ir brīvība izmantot resursus bez tam, lai tos uzreiz nopirktu. Tas ir kapitālisma genijs: ļauj cilvēkam sākt no nulles, riskēt, augt. 

Bet Latvija saka: nē. Mēs gribam, lai tu vispirms būtu bagāts, tad varēsi strādāt. Klasiska apgriezta loģika. Vispirms panākumi, tad iespēja.

Filozofiski tas ir briesmīgi skaisti ilustrēts. Kāds teica, ka birokrātija ir tirānija bez tirāna. Te nav viena ļauna vīra ar ūsām. Te ir sistēma, kas pati sevi baro ar aizliegumiem. Katrs jauns ierobežojums rada jaunu pārbaudes komisiju, jaunu inspekciju, jaunu “drošības” mehānismu. Un aiz visa tā stāv viena vienīga patiesība: bailes no brīvības. Bailes, ka cilvēks pats izlems, kā pelnīt. Bailes, ka vecie taksometru mafiozi zaudēs monopolu. Bailes, ka Igaunija un Lietuva atkal būs priekšā, bet mēs paliksim “tradicionālie” un “drošie” – tas ir, nabadzīgie un stagnējošie.

Vai lokālie vietvalži ir kangari? Jā. Bet ne tikai naudas nozīmē. Viņi ir garīgi kangari. Viņi zog nākotni. Viņi zog iespējas jaunajai paaudzei, kas grib strādāt, nevis lūgt atļauju. Viņi aizstāv pagātni, kurā valsts visu regulē, jo “tautai jāpasargā”. Un kamēr viņi pasargā, Bolt un citi spēlētāji vienkārši pārvieto resursus uz kaimiņvalstīm.

Kapitāls bēg no stulbuma ātrāk nekā no kara.

Tas nav tikai par mašīnām. Tas ir par mentalitāti. Latvija joprojām domā kā kolhozs: viss jāreģistrē, jāapzīmogo, jāapdrošina desmitreiz. Brīvība tiek uztverta kā haoss. Inovācija – kā drauds. Un kamēr Igaunija būvē e-valsti un Lietuva piesaista ārzemju investīcijas ar atvērtību, Latvija sēž un raksta jaunus noteikumus, kā aizliegt līzingu. Tā ir mazspēja nevis resursu, bet drosmes.

Filozofs Žans-Pols Sartrs teiktu, ka cilvēks ir notiesāts uz brīvību. Latvija izvēlas notiesāt sevi uz aizliegumiem. Un tad brīnās, kāpēc jaunie brauc prom, kāpēc ekonomika čīkst un kāpēc mēs vienmēr esam “gandrīz” – gandrīz attīstīti, gandrīz konkurētspējīgi, gandrīz Eiropa.

Pietiek ar šo teātri. Pietiek ar absurdu, kur līzings ir ļaunāks par tējkannu. 

Latvija, pamodies. Brīvība nav risks. Brīvība ir vienīgais veids, kā izdzīvot. Un kamēr tu to aizliedz, tu neaizsargā tautu. Tu to nosmacē. Lēnām, ar zīmuli un ar noteikumiem. 

Un tas, draugi, ir īstais noziegums pret nākotni.

vara bungas: Trampa ultimāts IR iztecēs pēc dažām stundām (03:00 pēc Rīgas laika). Pēc visas militārās loģikas kombinētam gaisa un raķešu triecienam (3-4 st) uzreiz sekos sauszemes operācija. Ticu saprātam, Pentagonam, TACO un US konstitūcijas 25. labojuma 4.paragrāfam – eju gulēt.

[..] Section 4. Whenever the Vice President and a majority of either the principal officers of the executive departments or of such other body as Congress may by law provide, transmit to the President pro tempore of the Senate and the Speaker of the House of Representatives their written declaration that the President is unable to discharge the powers and duties of his office, the Vice President shall immediately assume the powers and duties of the office as Acting President.[..]

UPD1 Labrīt!

UPD2 VB: Jokus pie malas, ko tas viss nozīmē mums. Tā kā manā skatījumā IR valsts iekārtas modelis (totalitārisms+nafta+čekisms+integrēta valdošā reliģija+militārisms+nabadzība) ir RU degradācijas tagadējais etaps, tad US operācijas Epic Fury rezultāti māca RU, ka viss kas šādam režīmam ir vajadzīgs, lai aizsargātos pret Rietumu atbildēm uz RU agresiju, ir bunkuru pastiprināšana. Tiltus utml kritisko infrastruktūru (ieskaitot minētos bunkurus) var aizsargāt sadzenot tautu tiem virsū. Sauszemes operācijas veido Rietumiem sarkanās līnijas iekšpolitiski un nepanesamas resursu ziņā. Īsāk sakot: ar spītu pretinieka pretuzbrukumu var ne tikai atvairīt, bet arī novērst un vēl iegūt no tā.

Iedomājieties brīdi, kad stāvat nakts klusumā un skatāties debesīs. Zvaigznes, planētas, putekļi un tumsa – viss šķiet atsevišķs, taču pietiek ar vienu dziļu elpu, lai sajūtu, ka tas viss ir tikai viena nepārtraukta plūsma. Nevis daudzi gabali, bet viens vienīgs audekls, kurā katra šķiedra ir saistīta ar nākamo. Šī sajūta – viss ir viens – nav tikai dzejnieku vīzija. Tā ir pamata patiesība, kas caurauž visu, ko mēs saucam par realitāti. Tomēr cilvēks ir radījis to, kas šķiet pretējs šai vienotībai. Viņš ir sadalījis to, kas nedalāms.

Kāpēc mēs to darām? Varbūt tāpēc, ka cilvēka prāts ir kā trausla prizma, kas lauž gaismu. Viens balts stars iekrīt tajā un izplūst simtiem krāsu. Tāpat arī vienotā esamība nonāk mūsu apziņā un sadalās tūkstošos formu, vārdu, ceļu un sistēmu. Mēs sākam runāt par “pareizo” veidu, kā to saprast, un “nepareizo”. Mēs veidojam robežas tur, kur tās dabā nepastāv. Viena un tā pati pieredze – dzīves brīnums, mīlestības spēks, ciešanu dziļums – kļūst par dažādām skolām, tradīcijām, mācībām. Katra no tām apgalvo, ka tā ir tuvāk īstenībai nekā pārējās. Un tā mēs, meklējot vienotību, radām daudzveidību.

Cilvēks ir būtne, kas alkst piederības. Mēs dzimstam grupās, valodās, kultūrās un vēsturēs, kas mūs veido kā māla podu. Katrs pods ir skaists savā veidā, taču māls paliek tas pats. Tomēr podu veidotājs – prāts – sāk ticēt, ka viņa radītā forma ir vienīgā īstā. Tā rodas sadalījums. Viens cilvēks sajūt vienotību caur klusumu un vientulību, cits – caur kopīgu dziedāšanu un deju, trešais – caur loģisku analīzi un ceturtais – caur mākslas ekstāzi. Neviens no šiem ceļiem nav nepareizs, taču cilvēks mēdz padarīt tos par nocietinājumiem. Viņš saka: “Mans pods ir īstais.” Un tā vienotā māla masa tiek sadalīta simtiem trauku, kas stāv blakus un dažkārt pat karo savā starpā.

Šī sadalīšana nav ļaunums. Tā ir cilvēciska. Tā ir mūsu valodas, mūsu laika, mūsu bailju sekas. Mēs baidāmies no bezgalības, tāpēc mēģinām to iesaiņot vārdos. Mēs baidāmies no vientulības, tāpēc veidojam kopienas, kas apstiprina mūsu redzējumu. Taču tieši šajā brīdī, kad mēs apzināmies sadalījumu kā pašu radītu, rodas brīnišķīga iespēja. Mēs varam atcerēties, ka visi podi ir veidoti no viena un tā paša māla. Ka katra krāsa, kas izplūst no prizmas, nāk no viena baltā stara. Ka katrs ceļš, lai cik atšķirīgs tas šķistu, ved atpakaļ uz to pašu kluso centru, kur viss ir viens.

Filozofi senatnē un mūsdienās ir mēģinājuši to pateikt dažādos vārdos. Viens runāja par “visu lietu savienību”, otrs par “bezgalīgo viengabalainību”. Taču vārdi vienmēr paliek nepilnīgi. Patiesība nav vārdos. Tā ir tajā klusajā mirklī, kad tu pārtrauc dalīt un sāc vienkārši būt. Kad tu skaties uz otru cilvēku un saproti, ka viņa ceļš nav konkurence tavam, bet gan cits atspoguļojums tajā pašā spogulī.

Un tomēr mēs turpinām dalīt. Mēs veidojam jaunas sistēmas, jaunas grupas, jaunas “pareizās” atbildes. Varbūt tāpēc, ka dalīšana ir cilvēka radošuma izpausme. Varbūt tāpēc, ka bez šķietamās daudzveidības mēs nespētu novērtēt vienotību. Taču īstā pārdoma sākas tad, kad mēs pajautājam sev: vai es dalu, lai pasargātu sevi, vai arī lai tuvotos tam, kas ir viens?

Viss ir viens.  

Cilvēks to ir sadalījis.  

Un tieši šajā paradoksā slēpjas viss skaistākais, ko mēs varam piedzīvot – iespēja atkal atgriezties mājās, tur, kur robežas izšķīst un paliek tikai klusā, nepārtrauktā plūsma.

ŠODIEN SVINAM!
Evelīnas virtuālajai skolai – 4 gadi!!!

Ieraksta noslēgumā arī dāvana Tev.

Mēs turpinām augt!

NO vīra izteiktās idejas, ka TO (Montesori gudrības un mūsu pieredzi) taču vajadzētu iefilmēt, LĪDZ pirmajai virtuālajai skolai Latvijā, kur tiešsaistē var macīties, kā Montesori pedagoģijas iedvesmotam kļūt par zinošu un iedvesmojošu sava bērna pavadoni pasaules izzināšanā. 

4 gadi!

Vairāk nekā 890 reģistrētu studentu (tajā skaitā gan tie, kuri iegādājušies kursus, meistarklases un PDF, gan tie, kuri noskatījušies bezmaksas video priekšskatījumus, kas pieejami katrā kursā), studentu vidū arī mācību iestādes;

2700 aizraujošas un vērtīgas minūtes mācību satura;

Sarakstes ar lieliskajiem un motivētajiem studentiem – dalīšanās pieredzē, uzvarās un pārdomās;

Sirsnīgi sadarbības partneri un viņu dāvanas Evelīnas virtuālās skolas studentiem – @espatslv, @tavaspelukaste , @momtesori – kuru atlaižu kodi pieejami EVS studentiem.

Kopiena, kas aug ar katru dienu.

Paldies, ka arī Tu esi daļa no šī piedzīvojuma, paldies, ka noticēji, ka uzticies un ka kādu ceļa posmu no Tavas dzīves varam iet kopā!

Kā tad bez dāvanām!

1⃣ Ar atlaižu kodu CETRIGADI40 Tev 3 dienas (līdz 12.04. pl. 23.59) ir iespēja iegādāties kursu “Montesori pamatprincipi” ar 40% atlaidi – https://evelinas-virtuala-skola.thinkific.com/courses/Montesori-pamatprincipi! Kurss pēc to iegādes ir pieejams 6 mēnešus.

2⃣ Ar atlaižu kodu CETRIGADI Tev 3 dienas ir iespēja iegādāties visus kursus, meistarklases un PDF ar 25% atlaidi – https://evelinas-virtuala-skola.thinkific.com/collections.
Kurss pēc to iegādes ir pieejams 6 mēnešus. 
Meistarklases ieraksts – 1 mēnesi.

Paldies Tev un tiekamies,
Evelīna

P.S. Paldies meitai par svētku brokastīm!

Ventspils basketbola cienītājiem gaidāmas spraigas cīņas, jo pilsētas čempionāts ir sasniedzis izšķirošo fāzi. Jau 15. aprīlī plkst. 20.00 Olimpiskais centrs “Ventspils” basketbola hallē tiks aizvadīta pirmā pusfināla spēle, kurā spēkiem mērosies regulārās sezonas līderi Ventspils tehnikums un Brīvostas pārvaldes komanda.

Otrs pusfināla pāris savu dueli aizvadīs 16. aprīlī plkst. 20.15, kad laukumā tiksies Anzāģe/Pope un ManCave Barbershop vienības. Šis basketbola turnīrs solās būt īpaši aizraujošs, jo uzvarētāji nodrošinās vietu finālā, savukārt zaudētājiem būs jācīnās par trešo vietu.

Regulārajā sezonā sešas komandas aizvadīja divu apļu turnīru, parādot augstu sportisko sagatavotību. Pārliecinoši pirmo vietu izcīnīja Ventspils tehnikums, uzvarot visās 10 spēlēs. Otrajā vietā ierindojās Anzāģe/Pope, kam sekoja ManCave Barbershop un Brīvostas pārvalde. Tabulas noslēgumā palika Niedras un Līgo/Velo komandas.

Šīs sporta sacensības organizē basketbola klubs “Ventspils”, pateicoties pašvaldības finansiālajam atbalstam. Visi interesenti un komandu atbalstītāji ir laipni aicināti klātienē vērot šos dinamiskos mačus!

Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ir uzsākusi vērienīgu projektu, lai pielāgotu Lielā Stropu ezera apkārtni mūsdienu dabas izaicinājumiem. Aprīlī izsludināti būvdarbu un uzraudzības iepirkumi, kuru mērķis ir izveidot ilgtspējīgu un drošu vidi gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Šī pilsētvides attīstība paredz ne tikai vizuālus uzlabojumus, bet arī inovatīvus risinājumus cīņai ar klimata pārmaiņām. Pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs uzsver, ka jaunā klimatnoturīga infrastruktūra palīdzēs saglabāt dabas līdzsvaru, nodrošinot teritorijas funkcionalitāti arī ekstremālos laikapstākļos. Zināms, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldība sakārto pilsētas atpūtas vietas sistemātiski, taču šis projekts izceļas ar savu mērogu un ekoloģisko pieeju.

Plānotie darbi un jauninājumi

Projekta ietvaros tiks veikta ezera krasta tīrīšana, dabiskošana un krasta stiprināšana. Tiks pilnveidotas trīs esošās peldvietas un ierobežota invazīvo augu izplatība. Papildus tam pieguļošajā teritorijā izbūvēs:
* Jaunus gājēju celiņus ar energoefektīvu apgaismojumu un videonovērošanu;
* Atpūtas zonas, piknika vietas un rotaļu laukumu;
* Baskāju sajūtu taku un modernu stāvlaukumu.

Lai nodrošinātu augstu vides ilgtspēja līmeni, tiks ierīkoti mākslīgie mitrāji, bioievalkas un speciāli “lietusdārzi”, kas palīdzēs regulēt lietusūdeņu noteci un mazinās applūšanas riskus.

Projekta kopējās izmaksas ir 3 529 411,76 eiro, no kuriem 85% finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Šī iniciatīva ne tikai uzlabos pilsētas estētiku, bet arī veicinās iedzīvotāju drošību un labsajūtu ilgtermiņā.

Avots: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

1. aprīlī plkst. 18.00 Daugavpils Kultūras pils Nacionālo kultūru centrā (Forštates kultūrtelpā, Vidzemes ielā 41a) norisināsies īpašs pasākums — radošo darbu konkursa “Krāsaino dzejoļu pasaulē” dalībnieku svinīgā apbalvošanas ceremonija.

Šis dzejas konkurss šogad pulcēja vairāk nekā 50 talantīgus bērnus no dažādām pilsētas skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm. Dalībnieki pārsteidza žūriju ne tikai ar prasmīgu deklamēšanu, bet arī ar to, ka daudzi priekšnesumi tika pārvērsti aizraujošās teātra izrādēs, kurās spilgti izpaudās bērnu jaunrade.

Svinīgajā pasākumā visus klātesošos sagaida patīkami pārsteigumi no žūrijas locekļiem, kā arī spilgti krievu bērnu un jauniešu teātra “Aura” teātra priekšnesumi. Tas būs sirsnīgs dzejas un mākslas baudījums gan dalībniekiem, gan viņu atbalstītājiem.

Informējam, ka pasākuma laikā publicitātes un vēsturiskajām vajadzībām tiks veikta filmēšana un fotografēšana. Aicinām visus interesentus pievienoties un kopīgi godināt mūsu pilsētas jaunos talantus!

Avots: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

Balvu novadā noslēgusies pieteikšanās pašvaldības rīkotajam konkursam “Tava biznesa ideja Balvu novadā”, kas šogad izpelnījies negaidīti lielu atsaucību. Kopumā saņemti 15 projektu pieteikumi, kuru realizācijai nepieciešamais pašvaldības finansējums pārsniedz 61 tūkstoti eiro. Kopējā projektu summa sasniedz vairāk nekā 70 799 eiro, ietverot arī pašu uzņēmēju līdzfinansējumu.

Šāda aktivitāte apliecina, ka reģionā ir uzņēmīgi cilvēki ar vēlmi attīstīt savas ieceres. Līdzīgi kā citviet Latvijā, kur tiek veicināts uzņēmējdarbības atbalsts, arī Balvos tiek mērķtiecīgi stiprināta vietējā ekonomika. Vislielākā aktivitāte novērota Balvu pilsētā, taču pieteikumi saņemti arī no Rugāju, Šķilbēnu, Lazdulejas un Kubulu pagastiem, kā arī no Viļakas pilsētas.

No visām iesniegtajām idejām četras ir saistītas ar ražošanas un pārstrādes nozari, savukārt 11 projekti vērsti uz pakalpojumu sektoru – izglītību, veselību, skaistumkopšanu un būvniecību. Šāda biznesa attīstība reģionā nodrošinās jaunas darba vietas un pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka interesi par saimniecisko darbību Balvos izrādījuši ne tikai vietējie, bet arī pretendenti ar deklarēto dzīvesvietu Rīgā.

Tiem, kurus interesē līdzīgas iespējas citos reģionos, atgādinām, ka arī Aizkraukles novada pašvaldība izsludina biznesa ideju konkursu, sniedzot nozīmīgu atspērienu jaunu projektu īstenošanai.

Avots: Balvu novada pašvaldība