nekur.lv

Kamēr vidējam regbijs, es pabraukājos. Ārpusteikas posms “Jāņa sētas” kartē:

55 km. Izmēģināju Rīgas apvedceļam parallēlus sīkākus ceļus. Apvedceļš nepatīk, jo bīstams smago dragāšanas dēļ. Tāpēc mierīgāki tā paša virziena ceļi var būt tīkamāki. Visvairāk malos pa Sunīšiem — interesants ciems Biķernieku ielas galā. Lai būtu vēl interesantāk, vairākās vietās iegriezos pirmoreiz mūžā: Biķernieku-Mārtiņrožu ielas savienojumā ar apvedceļu gar Sunīšu ezeru, mazajos celiņos starp Lubānas lielceļu un Upeslejām, Sauriešu skolā un Ērgļu dzelzceļa tiltā pār Dauguļupīti. Apraudzīju arī vietas, kur būts, tak priekš ilgāka laika. Piemēram, Mazās Juglas techniskais tiltiņš  labā krastā tagad iziet nožogotā Zalkšu ciema īpašumā, no kuŗa grūti ārā tikt. Savukārt pie Acones stacijas tikt pāri dzelzceļam tagad grūtāk nekā priekš desmit gadiem. Dabūju mazliet lietus — bet tiešām mazliet, neizliju. Attēlam ielikšu dzelzceļa tiltu pār Dauguļupīti. Ja labi ieskatās, redzams, ka īstenībā divi tilti — katram sliežu ceļam savs:

Lielākā US investīciju banka JPMorgan ir publicējusi prognozi par kara UA iznākumu – par pamatscenāriju ņemot „Somijas scenāriju“, secinājums, kas bija diezgan skaidrs jau ap 2023.gadu .

Saskaņā ar JPM ziņojumu miera sarunas varētu sākties jau šogad, un visdrīzāk UA būs jāpieņem sāpīgas koncesijas: Ukraina zaudēs aptuveni 20 % savas teritorijas, piekritīs neitrālam statusam un saskarsies ar ierobežojumiem attiecībā uz ZSU spēku lielumu un to spējām. Tajā pašā laikā UA saglabās suverenitāti, demokrātiskās institūcijas un virzību uz Eiropas integrāciju, līdzīgi kā Somija pēc kara ar PSRS.

Papildus 1. pamatscenārijam JPMorgan analītiķi apsvēr citus iespējamos scenārijuss, katram piešķirot savu varbūtības pakāpi.

2)„Dienvidkorejas” scenārijs (5 %) paredz Ukrainas dalību NATO vai drošības garantijas no US ar Eiropas miera uzturētāju klātbūtni.

3) „Izraēlas” scenārijs (10 %) ietver ilgtermiņa ASV atbalstu bez ārvalstu karaspēka, kas pārvērstu Ukrainu par labi nocietinātu valsti, kas spēj pati atturēt Krieviju.

4) „Gruzijas” scenārijs (30 %) tiek raksturots kā sliktākais gadījums: ASV atsaucot atbalstu un Eiropai nespējot kompensēt zaudējumus, Krievija pārvērstu valsti par savu vasaļvalsti. Pirms tas bija pamatscenārijs ar 50 % varbūtību, kas paredzēja Ukrainas pakāpenisku atgriešanos kremļa ietekmes sfērā bez Rietumu garantijām.

5) “Baltkrievijas scenārijs” – jau bija līdz 2014.gadam, diez vai ātkārtosies (15%)

Analītiķi savas prognozes saista ar US militārās palīdzības pārtraukšanu un NATO valstu nespēju vai nevēlēšanos izvietot savus kontingentus UA. Tajā pašā laikā UA integrācijas EU jautājums tagad ir kļuvis skaidrāks – Kijeva šobrīd iziet standarta pievienošanās procedūru, kamēr iepriekš dalības perspektīvas bija neskaidras.

JPM ziņojumā tiek uzsvērts, ka ir virkne faktoru, kas varētu mainīt 1.bāzes scenāriju, un daudzi no tiem nav UA labvēlīgi. Viens faktors ir US karš IR: no vienas puses, tas izsūc Rietumu arsenālus (US jau ir brīdinājusi sabiedrotos par piegāžu kavēšanos sakarā ar raķešu krājumu tukšošanu Tuvajos Austrumos), un, no otras puses, tas palielina pieprasījumu un cenas RU eksporta energoresursiem. Papildu risks ir iespēja, ka Tramps pastiprinās spiedienu uz Kijevu, lai tā pieņemtu nosacījumus, par kuriem Vašingtona, Pekina un Maskava iespējams vienojušās, apejot UA.

Tādējādi „Somijas scenārijs” paredz UA pozīciju pakāpenisku vājināšanos: atkarību no ārējās palīdzības, militāro resursu avotu samazināšanos un Rietumu partneru demotivāciju.

VB: Fakts, ka vadošā US finanšu iestāde ir publicējusi šādu prognozi, ir jāuzskata par signālu investoriem un gatavošanos pēckonflikta posmam, kas būs saistīts ar ievērojamu Kijevas piekāpšanos ārvalstu finansistu noteikumiem (lasi, Volstritas haizivis domā, ka UA aktīvi būs pieejami pa lēto).

Europe runs low on weapons, Ukraine on fighters, the U.S. on patience

avots

10.03.2026. Nakts pagāja mierīgi, visi labi izgulējāmies. Pēc brokastīm iztīrījām dzīvokli, lai nebūtu papildus izmaksas – 50 EUR par uzkopšanu. Pēc tam atsauksmēs mūs paslavēja par kārtību un tīrību. Mēs gan vienmēr atstājam naktsmītnes kārtīgas un cik iespējams tīras. Laukā … Turpiniet lasīt →

The post Pireneji. Diena #4 jeb Karkasone un Minerve – viduslaiku Francija bez steigas. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Izgājām vēl drusku pirms saulrieta ar nopietnu nolūku apskatīt izgaismoto strūklaku  Ludzas promenādē, kura atrodas Lielā Ludzas ezera krastā zemāk par Ludzas pilskalnu. Papriecājāmies par krāšņumu un bezvēja pavasarīgo novakari. Tur sabildējāmies, pēcāk jau bildējām ejot gar Mazo Ludzas ezeru.

Laikam neatceros Ludzā vakara tikai pastaigas vakara stundās, un kur nu vel bezvēja laikā un ceriņziedu smaržas aptverti...

Veisiejos, nelielā, bet gleznainā pilsētiņā Lietuvas dienvidos, atkal uzplaucis mākslas pavasaris. Jau 26. gadu pēc kārtas šeit pulcējas radošie prāti, lai piedalītos starptautiskajā mākslinieku plēnerā “Veisiejų pavasaris 2026”. Šis pasākums, kas gadu gaitā kļuvis par neatņemamu Lazdiju novada kultūras identitātes daļu, šogad atkal apvieno gleznotājus, koktēlniekus un kalējus ne tikai no Lietuvas, bet arī no Latvijas, radot unikālu telpu starptautiskai pieredzes apmaiņai un kopradīšanai.

Garīgums un māksla zem viena jumta

Plēnera atklāšana tradicionāli norisinājās Veisiejas Svētā Jura baznīcā – vietā, kas pati par sevi ir arhitektūras piemineklis un iedvesmas avots. Baznīcas telpas, kurās savijas vēsture un klusums, kļuvušas par plēnera neatņemamu sastāvdaļu, uzsverot mākslas radīšanas procesa sakrālo un dziļi personisko dabu. Svinīgajā pasākumā piedalījās Lazdiju rajona pašvaldības mēre Ausma Miškinienes kundze, pašvaldības deputāti un citi goda viesi, veltot māksliniekiem siltus vēlējumus veiksmīgai un iedvesmas bagātai radošajai nedēļai.

Īpaša vieta pasākumā tika atvēlēta piemiņai. Marijampoles dekanāta vicedekāns, priesteris Aļģirds Žukausks, kurš pats ir ilggadējs šī plēnera dalībnieks, noturēja Svēto Misi par tiem māksliniekiem, kuri savas gaitas mūžībā jau beiguši, taču savulaik devuši neizdzēšamu ieguldījumu Veisiejas kultūras dzīvē. Šī tradīcija uzsver plēnera pārmantojamību un cieņu pret iepriekšējām paaudzēm, kas veidojušas šo mākslas kopienu.

Baltijas valstu mākslinieku kopiena

Šī gada plēnerā piedalās iespaidīgs meistaru sastāvs, pārstāvot dažādus mākslas žanrus un tehnikas. Latvijas lasītājiem īpaši interesanti būs uzzināt, ka starp gleznotājiem ir arī Latvijas pārstāve Ieva Liepiņa, kuras dalība vēlreiz apliecina abu kaimiņvalstu ciešās kultūras saites. Gleznotāju grupā šogad strādā arī tādi atzīti Lietuvas meistari kā Rims Zigms Bičūns, Jons Daņiļausks, Gražina Vitartaite un citi.

Plēners Veisiejos nav tikai par eļļas krāsām un audekliem. Šeit liela loma ir arī materiālajai kultūrai – kokam un metālam. Koktēlnieki, kuru vidū ir Artūrs Zienka un Sauļus Lampicks, visas nedēļas garumā radīs darbus, kas bieži vien vēlāk papildina Veisiejas pilsētvidi vai vietējos parkus. Tāpat savu prasmi rādīs kalēji – Jozs Varnelis, Ramūns Šuminsks un Toms Pacaitis, iedzīvinot senās amatu tradīcijas mūsdienīgā formā.

No koka skulptūrām līdz smalkām audekla līnijām

Visu nedēļu mākslinieki uzturēsies Veisiejos, daloties idejās un strādājot pie darbiem, kas veltīti tieši Lazdiju novadam un tā dabai. Šī tiešā saikne starp vietu un radīto mākslu ir tas, kas padara šo plēneru unikālu. Veisieja, kas atrodas ezeru ielokā, piedāvā bezgalīgas variācijas gaismu un ēnu spēlēm, ko mākslinieki cenšas notvert savos darbos.

Organizatori ir sagatavojuši plašu programmu, kas ļauj dalībniekiem ne tikai strādāt izolācijā, bet arī savstarpēji komunicēt un iepazīt reģiona specifiku. Šāda formāta pasākumi ir būtiski reģionālajai attīstībai, jo tie piesaista uzmanību mazākām pilsētām, pārvēršot tās par kultūras epicentriem vismaz uz nedēļu gadā.

Praktiska informācija mākslas mīļotājiem

Tiem, kuri plāno doties nelielā izbraukumā uz kaimiņvalsti, šī ir lieliska iespēja apvienot dabas baudīšanu ar augstvērtīgu mākslu. Plēnera kulminācija un noslēguma pasākums gaidāms 23. maijā plkst. 13.00.

Izstāde un svinīgā ceremonija notiks VESK Veisiejas zālē (Ryto ielā 15, Kailiņu ciemā, Veisiejas seņūnijā). Tā būs iespēja pirmajiem ieraudzīt nedēļas laikā tapušos darbus, satikt pašus autorus un sajust to radošo enerģiju, kas visu nedēļu valdījusi šajā Lazdiju novada pērlē. Ieeja pasākumā ir atvērta ikvienam interesentam, un organizatori aicina mākslas mīļotājus nepalaist garām šo iespēju klātienē novērtēt Baltijas mākslinieku meistarību.

Avots: Lazdijai savivaldybė

Ventspils novada Amatu mājā svinīgā gaisotnē atzīmēta sieviešu apvienības “Spārni” 25 gadu pastāvēšana. Organizācija, kas savu darbību sāka 2001. gadā pēc jūrkalnietes Annas Rudītes iniciatīvas, ceturtdaļgadsimta laikā kļuvusi par nozīmīgu dzinējspēku vietējai kopienai, amatniecībai un sieviešu uzņēmējdarbībai.

No simts drosmīgām sievietēm līdz vērienīgām Pagastu dienām

Apvienības pirmsākumi meklējami Tirgus ielā 7, kur pirmajā sanāksmē pulcējās gandrīz simts interesentu, lai lemtu par kopīgiem mērķiem. Stellas Ziemeles vadībā aizsāktā tradīcija – Pagastu dienas – gadu gaitā piedzīvoja iespaidīgu izaugsmi. Ja pirmajā pasākumā Piejūras brīvdabas muzejā piedalījās ap 300 cilvēku, tad devītajā reizē Reņķa dārzā viesu skaits jau sasniedza 6100.

Ilggadējā vadītāja Zigrīda Krauze-Ģēģere un viņas vietniece Astrīda Kinne jubilejas reizē atcerējās, kā “Spārni” kļuva par tiltu starp laukiem un pilsētu. Pagastu pārstāvji Ventspilī cienāja apmeklētājus ar ēdieniem, kas gatavoti pēc senām vecmāmiņu receptēm, radot autentiskus svētkus ar daudzveidīgu kultūras programmu.

Konteksts lasītājiem

• Dibināšana: 2001. gada 16. februāris, idejas autore Anna Rudīte.
• Galvenie sasniegumi: Pagastu dienu tradīcijas izveide, dalība Latvijas Lauku sieviešu apvienībā.
• Izglītība: Sadarbība ar NVO atbalsta centru projektu sagatavošanas prasmju apguvē.
• Amatniecība: Rokdarbu studijas “Spārni” izveide un dalība Dziesmu svētku izstādēs.

Rokdarbu studija un atbalsts vietējai uzņēmējdarbībai

Apvienība aktīvi iedrošinājusi novada sievietes uzsākt uzņēmējdarbību un pilnveidot savas prasmes. 2012. gadā Astrīda Kinne izveidoja rokdarbu studiju “Spārni”, bet kopš 2008. gada viņa vada Amatu mājas suvenīru salonu “Ventiņpūrlāde”. Šobrīd salonā pieejami aptuveni 150 amatnieku darinājumi, kuru kvalitāti uzrauga pati studijas vadītāja.

Studijā izaugušas vairākas Latvijas Amatniecības kameras meistares, kuras tagad dalās zināšanās ar citām dalībniecēm. “Spārnu” aktīvistes regulāri piedalās Vispasaules publiskajā adīšanas dienā un akcijā “Satiec savu meistaru”, kā arī organizē Kurzemes rokdarbnieču saietus.

Pašvaldības dāvana un nākotnes ieceres

Jubilejas pasākumā Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mucenieks pateicās Zigrīdai Krauzei-Ģēģerei un Astrīdai Kinnei par enerģiju un ieguldījumu sabiedriskajā darbā. Pašvaldība apvienībai dāvināja divu dienu ceļojumu pa Latviju, kas kalpos kā iespēja gūt jaunas idejas un satikt uzņēmīgus cilvēkus citos reģionos.

Svinībās piedalījās arī pārstāvji no Popes un Piltenes kultūras namiem, augstu novērtējot organizācijas spēju 25 gadu garumā īstenot vērienīgus projektus un saliedēt novada iedzīvotājus. Par muzikālo noskaņu pasākumā rūpējās ansamblis “Ziedu laiks” no Tārgales un mūziķis Uldis Ventaskrasts.

Avots: Ventspils novada pašvaldība

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda svētdien Ķēdaiņos piedalījās vērienīgā Partizānu piemiņas, armijas un sabiedrības vienotības dienas pasākumā. Uzrunājot iedzīvotājus, karavīrus un sabiedrotos, valsts vadītājs uzsvēra šo svētku nozīmi, kas turpina starpkaru perioda tradīciju, veicinot ciešāku saikni starp bruņotajiem spēkiem un civilo sabiedrību.

Vēsturiskais mantojums un Ķēdaiņu simbolika

Prezidents savā uzrunā īpaši izcēla Ķēdaiņu vēsturisko nozīmi Lietuvas brīvības cīņās. Viņš atgādināja par 1919. gada kaujām, kad Lietuvas brīvprātīgie kopā ar vācu Saksijas pulka karavīriem sekmīgi apturēja boļševiku spēku virzīšanos uz Kauņu. Pēc Nausēdas teiktā, toreizējā uzvara pierādīja, ka Lietuvas karavīriem piemīt izšķirošas priekšrocības – cīņasspars un drosme, kas vēlāk pavadīja arī pēckara partizānus vissmagākajos apstākļos.

“Šī diena ir tilts starp pagātnes varoņiem, kuri par mūsu brīvību samaksāja visaugstāko cenu, un šodienas karavīriem, kuri sargā brīvību šeit un tagad,” sacīja Lietuvas prezidents. Viņš norādīja, ka mūsdienu karavīru ikdienas darbs ir labākais veids, kā iedzīvināt un godināt partizānu piemiņu.

Cilvēka griba kā valsts drošības pamats

Lai gan Lietuva šobrīd aktīvi modernizē savu armiju un stiprina aizsardzības jaudas, Nausēda uzsvēra, ka galvenais valsts aizsardzības balsts joprojām ir iedzīvotāju apņēmība. Valsts vadītājs norādīja, ka tieši cilvēka griba stāties pretī briesmām un līdz pēdējam aizstāvēt valsts neatkarību ir tas pamats, uz kura var būvēt neuzvaramu militāro spēku.

Prezidents akcentēja, ka mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos vienota “Lietuvas aizsardzības siena”, kurā plecu pie pleca stāv karavīri, strēlnieki un civiliedzīvotāji, ir nepieciešams nosacījums valsts drošībai. Pēc oficiālās ceremonijas valsts vadītājs klātienē apskatīja Lietuvas un NATO sabiedroto militārās tehnikas, bruņojuma un ekipējuma ekspozīciju, kā arī aprunājās ar pasākuma dalībniekiem un karavīriem.

Avots: BNS

Pie Dzirnavu ugunskura Dvietē, vakara saulei lēni slīdot aiz horizonta, 15. maija pievakarē vietējā kopiena pulcējās, lai atklātu ko vairāk nekā tikai informatīvu plāksni. Šis brīdis iezīmēja Muzeju nakts ieskaņu Augšdaugavas novadā, kurā vēstures grāmatu lappuses atdzīvojās, godinot tos, kuri pēckara gados izvēlējās nepiekāpties okupācijas varai. Jaunais piemiņas stends, kas veltīts nacionālo partizānu kustībai (1944–1952), kalpo kā tilts starp pagātnes traģēdijām un šodienas apziņu, neļaujot vietējo varoņu stāstiem palikt tikai statiskos arhīvu materiālos.

Sēlijas mežu brīvības cīnītāju mantojums

Dvietes apkārtne glabā nozīmīgas liecības par notikumiem, kas risinājās no 1944. līdz 1955. gadam. Pirmās nacionālo partizānu grupas šajā pusē izveidojās jau 1944. gada rudenī, kad Sēlija nonāca atkārtotā padomju okupācijas varā. Cīnītāji par savu mītnes vietu izraudzījās mežu masīvus pagasta ziemeļu daļā, kur patvērumu rada ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī domubiedri no Bebrenes, Rubenes un kaimiņu Latgales reģioniem.

Vēsturnieks Jānis Viļums, kurš padziļināti pētījis šo periodu, pasākuma laikā uzsvēra Dvietes, Bebrenes, Dunavas un Eglaines pagastu lomu nacionālās pretestības kustībā. Partizāni toreiz cerēja uz drīzu politisko situācijas maiņu Eiropā un iespējamo konfliktu starp PSRS un Rietumvalstīm, kas nestu Latvijas atbrīvošanu. 1945. gada 21. jūnijā tika izveidots Ilūkstes partizānu pulks, kura vadību uzņēmās komandieris Staņislavs Urbāns. Vēlāk šī vienība tika iekļauta Latvijas Tēvzemes sargu apvienības sastāvā, kļūstot par organizētu spēku cīņā pret okupācijas režīmu.

Septiņdesmit likteņi Dvietes rotas rindās

Līdz šim vēstures izpētes procesā ir apzinātas 70 personas – gan vīrieši, gan sievietes –, kuras pievienojās partizānu gaitām, bēgot no represijām un draudošajiem arestiem. Ilūkstes pulka pirmajā bataljonā ietilpa tieši Dvietes rota, kuras sastāvs laika gaitā mainījās. Dažādos periodos vadu komandieru pienākumus pildīja Donats Ķeiris, Francis Beļķēvičs, Staņislavs Tamanis un Jānis Ancāns.

Daudzu vietējo dzimtu stāstos šis laiks ir atstājis dziļas rētas. Ģimeņu izsūtīšanas, šķirtas mājas un zaudētas dzīvības ir daļa no Sēlijas nacionālo partizānu kara hronikas. Piemiņas stenda atklāšana ir mēģinājums šīs vēsturiskās traumas pārvērst dzīvā atmiņā, nododot stāstus nākamajām paaudzēm, kuras vairs nepieredzēja kara postu, bet nes sevī tēvzemes mīlestības mantojumu. Tas ir atgādinājums par personīgo drosmi situācijās, kad izvēle starp padošanos un pretestību bija dzīvības un nāves jautājums.

Kultūrvēsturiskais maršruts Sēlijas sirdī

Lai gan vēsturiskā tēma ir smaga, pasākuma gaisotne Dvietē liecināja par kopienas spēku un spēju lepoties ar savām saknēm. Muzeju nakts ieskaņas ietvaros, kas visā Latvijā oficiāli tiek atzīmēta 23. maijā, apmeklētājiem durvis vēra vairāki nozīmīgi vietējie objekti:

• Dvietes novadpētniecības krātuve un bibliotēka: vietas, kur tiek glabāti dokumentārie apliecinājumi par pagasta vēsturi.
• Sakrālā mantojuma ekspozīcijas zāle: ieskats reģiona garīgajās vērtībās.
• Dvietes muiža: arhitektūras piemineklis, kas turpina pildīt kopienas centra funkciju.
• Paula Sukatnieka dārzs pie “Apsītēm”: veltījums leģendārajam selekcionāram, kas ir neatņemama Dvietes identitātes daļa.

Pasākuma svinīgo un emocionālo noskaņu papildināja jauniešu muzikālie priekšnesumi. Kristers Kuoss pie klavierēm, Toms Seilis ar saksofonu, Lāsma Marcinkeviča ar ģitāru un Anhelas Gaidamovičas solo dziedājums radīja mierpilnu fonu vēsturisko notikumu pieminēšanai. Tas apliecina, ka mazo vietu stiprās saknes un kultūras mantojums turpina dzīvot caur jauno paaudzi, kura novērtē brīvību, par ko cīnījās viņu priekšteči. Jaunais informatīvais stends tagad ir pieejams ikvienam interesentam, papildinot Dvietes vēsturisko apskates objektu klāstu.

Svarīgie fakti

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

Vakar un šodien ņēmos pa garāžu. Viena siena kļuvusi par tādu, pret ko viss atsliets, pie tās viss salikts un prasījās šauri plaukti, uz kuriem izvietot visādus vieglus niekus. Fiksi saskrūvēt no 45x45 rāmi, sazāģēt 310mm platumā un uzmest pa virsu saimniecībā esošu OSB — kas tad tur tāds sarežģīts?

Nekas.

Ja neskaita vietas atbrīvošanu. Sešus gadus zudušu loriņu atrašanu (man tagad ir tiiiik daaaudz trihodermīna, ka noteikti atstāšu mantojumā). Protams, ka tur ir lietas, kuras jāmet ārā, lietas, kuras jāatdod otrai dzīvei, lietas, kuras jāpārvieto citur. Tā atbrīvotā vieta arī jāsakopj, ja jau tāda izdevība.

Tad jāaiziet uz saimniecības ēku pēc materiāliem. Divas OSB loksnes, čupiņa ar 45x45.

Varētu ķerties pie darba, bet garāžā bez auto turēšanas un nelielas vingrošanas sen nekas nav darīts. Līdz ar to visas virsmas ir pelnīti kļuvušas par lietu novietnēm. Ieskaitot izripināmo galda zāģi un izripināmo atbalsta virsmu, uz kuras stāv leņķzāģis. Uz tiem esošās lietas, protams, traucēs. To arī kaut kā jāsašķiro. Arī velosipēdu garāžā ir divtik vairāk, nekā vajadzētu būt.

Starp citu, nopietni iesaku vairāk un mazākus darba galdus, bet visus uz ritentiņiem. Tā ir brīvība. Ja vajag lielāku, saāķē kopā mazākos. Lielā darbagalda sadalīšana divos mazākos bija viens no pareizajiem lēmumiem.

Visa tā uzlikšanās prasīja reāli daudz laika. Jo ar visiem šitiem spēka rīkiem ieteicams strādāt kontrolētā un relatīvi ērtā vidē.

Tad mērīšana, zāģēšana, skrūvēšana. Un patīkama blakne — tā bija lieliska iespēja izmēģināt kaut kādā opitimisma brīdī iegādātu Dewalt ciklonisko putekļu separatoru (neatradu, kurp iesaitēt — meklējiet pēc «DXVCS002») — nemaz nemaksā nieri un ir baigā manta. Vēl tikai jāizdomā visas pārejas starp putekļusūcēju, separatoru, galda zāģi, leņķzāģi, utt. Patlaban tur tāda neliela puņķturēšanās.

Kad tāds vienkāršs ad-hoc plauktiņu kopums ir saskrūvēts, varētu iedzert pelnīto alu, ne?

Nē, jo tagad ir novākšanās un savākšanās. Iztīrīt stūri, kurā stāvēja abi izritināmie galdi. Kad atbrīvojas vieta, iztīrīt visu garāžu. Vajadzētu arī savākt uz mirkli novietotās lietas un salikt jaunajos plaukots. Un atkal atbrīvojas platība, kura prasa nelielu uzkopšanu.

Un tagad arī stūra plaukts, kurš atceļoja no dzīvokļa, ir pelnījis tapt izjaukts un novietoties pie ugunskura vietas. Mazais skapītis jāaizsūta uz saimniecības ēku līdz izlemsim tā likteni. Neizmantotie materiāli arī jānogādā atpakaļ tur, no kurienes tika paņemti.

Gala rezultātā — sazāģēt, saskrūvēt bija stunda, varbūt divas. Pārējās sazin cik stundas bija uzlikties un novākties. Un tas ir tas, kam ir morāli jānobriest, pirms ķerties klāt divu stundu darbam — pārējām 5 stundām.

Šobrīd sajūta kā pēc vidēji intensīvas kāju dienas.

NeoGeo.lv piedāvā saviem lasītājiem iepazīties ar noderīgu karti, kuru izveidojusi Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra”. Tā ir karte, kurā atspoguļotas slavenākas jūgendstila celtnes Rīgas centrā.

Kartē var uzzināt to, kur Rīgas centrā un tā apkārtnē atrodas slavenākās jūgendstila ēkas. Un šādas ēkas atrodas ne tikai slavenās Alberta ielas rajonā. Tās ir gan Vecrīgā, gan Čaka ielā, gan Matīsa ielā, gan Brīvības ielā un daudzās citās Rīgas vietās.

Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma līdz Pirmajam Pasaules karam. Par jūgendstila vadmotīvu kļuva mākslas sintēzes ideja, un tā sāka izpausties visos mākslas veidos, sākot ar lietišķo mākslu, un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektūru.

Arhitektūrā jūgendstilam ir raksturīga celtnes funkcionālā uzbūve, kas izvirzījās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastikas elementiem (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēla izveidē ir svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem. Pirmā jūgendstila celtne ir Tasela nams Briselē, Beļģijā (1893).

Jūgendstila attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas vēsturē vēl nepieredzēta uzplaukuma laiku, bet mūsdienās Latvijas galvaspilsēta pelnīti tiek uzskatīta par jūgendstila meku.

Ap 1904. gadu Rīgā pilnīgi izzuda 19. gs. otrās puses arhitektūras stils – eklektisms un to pārņēma jūgendstils. Ap 40% no visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes. Tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē.

Jūgendstila arhitektūra pārsvarā koncentrējusies pilsētas kvartālā, ko dēvē par “Kluso centru”, kas atrodas aptuveni 10 minūšu gājiena attālumā no Vecrīgas, un tas ir krāšņs vēstures vaibsts Rīgas sejā.

Protams, ka Alberta iela ir Rīgas jūgendstila pērle –  visā tās garumā izvietotas krāšņas, vēsturiskas “Art Noveau” stila ēkas. Katrs no tās namiem ir neatkārtojams 20. gs. būvniecības sasniegums, turklāt tās apbūve noritējusi diezgan īsā laikā jeb no 1901. līdz 1908. gadam. Astoņi no Alberta ielā atrodamajiem namiem atzīti par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem.

Jānis Ozoliņš

Jānis un Ieva Ozoliņi

The post Aizvadīts sirsnīgs Pēdējā zvana pasākums “Skolas vernisāža 2026” appeared first on Jaunogres pamatskola.