nekur.lv

vēl iz nesenās pagātnes

VB: Mans dziļi personisks viedoklis, ka PL nevis tādēļ nespēja izmantot informāciju no uzlauztām Kriegsmarine šifrogrammām, ka šāda zināšana ir mazvērtīga, bet gan tādēļ, ka PL valdība un štābi neprata vai nepaspēja šo zināšanu izmantot pirms nodeva to britiem, kuri gan spēja, gan paspēja. Tagad, ja kāda lielvalsts neizmantos kvantu šifrēšanu, tā automātiski kļūs par mazvalsti.

Nesen čivinātavā dalījos nīgrumā, ka tagad maksas stāvvietu ieviešanas dēļ Grīziņkalnā būs jāatsakās no Teikas bērnu vešanas uz Centra sporta kvartālu un Grīziņkalna parku darbdienu vakaros un sestdienās:

https://x.com/Eglajs/status/2047352586529894475

Vairāki čivinātāji atsaucās, lai tak braucot ar sabiedrisko tramvaju.

Ko atbildēt? Īstenībā esmu atbildējis 2013. gadā. Tolaik sava automobiļa nebija, ar riteni braukāju divarpus reižu mazāk, bet   diezgan ar sabiedrisko. Un uzrakstīju, kādai jābūt kārtīgai sabiedriskai satiksmei:

Tagad ar vēl trīspadsmit gadu pieredzi, savu automobili un niknāku riteņbraukšanu apstiprinu: visi punkti paliek spēkā. Un ir vēl divi:

9. kārtīgā sabiedriskā satiksmē tev nedraud dabūt Ķīnas vīrusu, tuberkulozi, masalas utt.;
10. kārtīgā sabiedriskā satiksmē tev nedraud Irinas Zaruckas liktenis.

Sanāk desmit kārtīgas sabiedriskās satiksmes baušļi. Diemžēl “Rīgas satiksme” tiem neatbilst. Bet mans šarans gan. Tāpēc nu jau gadi seši sabiedrisko satiksmi izmantoju caurmērā reizi gadā — kad ritenis noplīst patālāk un nevar ātrumā salabot.

Neesmu svaigi cepts, nenākšu.

 Izdomāju, ka mēģināšu šo padarīt lasāmu ārzemniekiem. Mūsdienas AI jēdzīgi tuklo un tas vairs neprasa baigāko darbu. 

Šeit būs eng. ar nelieliem apdeitiem tekstā. 

https://dachadiaries.substack.com/?r=8ak6l7&utm_campaign=pub-share-checklist

Svarīgākie akcenti

• Margarita Kolosova atzīst, ka viņas kazahu draugs finansiāli nespēj pārcelties uz Latviju.
• Kaspars Kambala un Olga Kambala dodas uz Turciju, mēģinot glābt savu laulību.
• Šova Slavenības. Bez filtra skatītājus gaida jauni un satraucoši attiecību pavērsieni.

Mīlestība prasa upurus, bet vai arī eiro?

Kā kultūras un dzīvesstila žurnāliste esmu redzējusi daudz, bet pašmāju šovbiznesa zvaigžņu attiecību līkloči vienmēr spēj pārsteigt. Šoreiz uzmanības centrā ir Margarita Kolosova un viņas eksotiskais mīlas stāsts. Jaunākajās šova Slavenības. Bez filtra sērijās atklājas skarbā patiesība – mīlestība varbūt ir akla, bet ceļojuma biļetes un dzīve Latvijā maksā reālus eiro.

Margarita atklāti paziņojusi, ka viņas kazahu draugam pārcelšanās plāni ir jāatliek, jo, citējot pašu zvaigzni, “viņš to pavilkt nevar”. Izrādās, ka sapņi par kopīgu ikdienu atduras pret pamatīgiem finansiāliem šķēršļiem. Vai mēs drīzumā redzēsim, kā Margarita pati krāmē koferus, lai dotos uz austrumiem? Laiks un, iespējams, vēl 5 šova sērijas rādīs, kurp vedīs šis romantiskais un mazliet ironiskais stāsts.

Kambalu pāra turku seriāla cienīgās kaislības

Tikmēr pie mūsu vietējām zvaigznēm – Kaspars Kambala un Olga Kambala ir nolēmuši savas problēmas risināt zem karstās Turcijas saules. Pēc tam, kad mediju telpu pāršalca Olgas Kambalas šokējošā atzīšanās par laulības krīzi, pāris cer, ka romantika un kūrorta labumi spēs atdzīvināt dzisušo dzirksteli.

Glābt attiecības 1 nedēļas ilgā ceļojumā varētu šķist kā misija neiespējamā, taču mēs labi zinām, ka šim pārim dramatisku pavērsienu netrūkst. Galu galā, kur gan vēl labāk runāt par jūtām, ja ne vietā, kur viss iekļauts cenā? Atliek vien novēlēt, lai Turcijas gaiss nes skaidrību un sirdsmieru abu laulībā, pirms tiek pieņemti radikāli lēmumi.

Krievijas Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz svētdienu, 19. aprīli, demontējušas staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli “Sēru akmens” Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās egļu alejā uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem, otrdien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.

Novākts arī 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, ko veidoja mākslinieks Guntis Panders un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: “Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem – latviešiem”, vēsta laikraksts.

Par notikušo ar sašutumu vēstīts vietējos sociālajos tīklos, arī Tomskas ziņu vietnēs un tāpat Vladimira Putina režīmam opozīcijā esošajos krievu informācijas kanālos tādos kā “Nastojščeje vremja” un “Radio Svoboda”.

Laikraksts atgādina, ka Tomskas apgabals vēl kopš cara laikiem simtiem tūkstošu ļaužu bijis izsūtījuma un ieslodzījuma vieta, kas īpaši “uzplauka” Staļina terora un represiju gados. Tiek lēsts, ka aptuveni katrs trešais turienes iedzīvotājs ir dažādu tautu izsūtīto vai ieslodzīto pēctecis.

Pēc 1949. gada 25. marta deportācijām Tomskas, kā arī Omskas un Amūras apgabalos nonāca vairāk nekā 44 000 Latvijas iedzīvotāju – “kulaki”, “tautas ienaidnieki” un viņu ģimenes locekļi. Teju pieci tūkstoši deportēto gāja bojā. “Sēru akmeni” un Piemiņas skvēru Tomskā, Ļeņina ielā 42/44, agrākā PSRS NKVD izmeklēšanas cietuma teritorijā oficiāli atklāja 1992. gada 25. oktobrī un toreiz uz atklāšanu ieradās vairāk nekā 600 cilvēku.

Kad 1989. gadā pie bijušā cietuma sākās labiekārtošanas darbi, starp būvgružiem atrada cilvēku kaulus un pazīmes, ka tur atradušies masu apbedījumi, kas acīmredzot izvesti, likvidējot cietumu. 21. gadsimta sākumā saviem nobendētajiem tautiešiem veltītas piemiņas zīmes līdzās “Sēru akmenim” vispirms 2002. gadā uzstādīja kalmiku pārstāvji, tad 2004. gadā poļi, 2008. gadā igauņi, 2011. gadā latvieši un 2016. gadā lietuvieši.

Laikraksts atzīmē, ka no Latvijas puses iniciators bija politiski represētais siguldietis Kārlis Bērziņš, kurš tolaik sarunā “Latvijas Avīzei” pauda, ka vēlējies šādu pieminekli sirdsmieram, lai daudzajiem latviešiem, kuru represētie tuvinieki atdusas Sibīrijā, Tomskā iegriežoties, būtu iespēja pieminēt, izrādīt cieņu.

Akmeni izgatavoja, pateicoties tā laika Siguldas novada pašvaldības, politiski represēto un viņu piederīgo ziedojumiem. Idejas autors un entuziastu grupa 2011. gada augusta beigās 350 kilogramu smago piemiņas zīmi paši busiņā nogādāja līdz 5000 kilometru attālajai Tomskai.

Tā laika pilsētas pašvaldība bija atsaucīga – akmeni uzstādīja saviem spēkiem un labiekārtoja laukumu pie tā. Piemiņas skvērs tad jau bija pazīstama padomju represijās bojāgājušo atceres vieta. Ēkā līdzās izveidoja NKVD izmeklēšanas cietuma muzeju, kuru vismaz sākotnēji finansēja Krievijas valsts, vēsta laikraksts.

Šogad 19. aprīlī vietējais ziņu portāls “RIA Tomsk” vēstīja: “Tomskā demontēts Sēru akmens un citi padomju represiju upuriem veltītie nacionālie memoriāli. Šobrīd laukums ir norobežots ar sētu, aizvāc soliņus, atkritumu urnas, šūpoles, kuras uzstādīja labiekārtošanas laikā.”

Pašvaldība sākotnēji savā vietnē apgalvojusi, ka laukums nepieciešams “grunts nostiprināšanas darbiem”. Proti, uz nogāzes vairāk nekā ap 50 metru atstatumā no Piemiņas parka atrodas garāžas, kas esot sākušas “noslīdēt” – par to esot saņemtas “iedzīvotāju sūdzības”. Visas “mazās arhitektūras formas” esot nodotas glabāšanā pilsētas labiekārtošanas departamentā.

Šī apšaubāmā versija saniknoja vietējos aktīvistus, kuri sāka “bombardēt” Tomskas pašvaldības sociālās saziņas vietni ar saviem viedokļiem par notikušo. Oficiālo skaidrojumu drīz no vietnes dzēsa, un vairāk nekādi Tomskas administrācijas komentāri nesekoja, vēsta “Latvijas Avīze”.

Tikmēr vietne “vtomske.ru” atsaucas uz aculiecinieku stāstiem, ka naktī uz svētdienu pieminekļi lauzti ar traktora kausu.

Iemetu čivinātavā pērno Rīgas domes vēlēšanu iznākumus Grīziņkalnā, par ko šobrīd jezga. Bet reizē iedomājos, ka varētu apskatīties un dalīties maķenīt plašāk. Pamatkarti, kas kuŗā vēlēšanu iecirknī uzvarējis, uztaisīju jau pērnā jūnijā pēc vēlēšanām. Nu esmu sagatavojis šo to par pilsētas daļām. Vispirms — latviešu un krievu partiju puduŗa balsu īpatsvara starpība.

Bez pārsteigumiem Bieriņi vienā un Daugavgrīva otrā galā.

Skatot vēlēšanu iznākumus Grīziņkalnā, pamanīju, ka tieši tur no visām pilsētas daļām “Progresīviem” bija vislabākie panākumi (nepilnu procentu virs Vidzemes, Avotiem un Ķīpsalas, tak tomēr). Tas pamudināja apskatīties pārējos pirmās vietas ieguvējus. Vispār kaut vienā pilsētas daļā uzvarējuši pieci lielākie kandidātu saraksti — LPV, “Progresīvie”, Nācionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” kopsaraksts. Vislabākie panākumi tiem bijuši šais pilsētas daļās:

No atlikušiem Rīgas domē tikušiem “Stabilitātei” augstākais balsu īpatsvars tai pašā Daugavgrīvā, bet Apvienotam sarakstam 15,6% un 4. vieta Mangaļsalā.

Galvenie akcenti

• Sarkanās gaismas terapija dabiski stimulē kolagēna ražošanu, uzlabojot ādas elastību un mazinot novecošanās pazīmes.
• Procedūra ievērojami paātrina šūnu atjaunošanos un efektīvi cīnās ar hroniskiem ādas iekaisumiem.
• Inovatīvi sarkanās gaismas paneļi padara klīnikas līmeņa procedūras pieejamas apzinātai lietošanai mājas apstākļos.

Skaistumkopšanas tirgus revolūcija: Zinātne un estētika

Kā modes un skaistumkopšanas industrijas analītiķe, esmu novērojusi neskaitāmu tendenču dzimšanu un norietu. Tomēr sarkanās gaismas terapija nav tikai īslaicīga sociālo mediju aizraušanās; tā ir padziļināti pētīta un zinātniski pamatota inovācija. Šī metode, ko sākotnēji izstrādāja Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija augu audzēšanai kosmosā un astronautu brūču dziedēšanai, šodien ir kļuvusi par luksusa ādas kopšanas zelta standartu visā Eiropā.

Kā darbojas šūnu atjaunošanās process?

Sarkanās gaismas viļņi iekļūst dziļi ādas slāņos, sasniedzot šūnu spēkstacijas jeb mitohondrijus. Šis process stimulē adenozīntrifosfāta ražošanu, kas nodrošina šūnām nepieciešamo enerģiju, lai tās varētu efektīvāk funkcionēt un atjaunoties. Rezultātā āda sāk intensīvāk ražot kolagēnu un elastīnu, kas ir vitāli svarīgi jauneklīga izskata saglabāšanai. Pētījumi liecina, ka regulāra paneļu izmantošana, piemēram, 15 minūtes dienā, var ievērojami uzlabot ādas tekstūru jau 4 nedēļu laikā.

Iekaisumu mazināšana un dermatoloģiskie ieguvumi

Estētikas pasaulē hronisks iekaisums ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas novecošanās un ādas problēmu cēloņiem. Sarkanās gaismas paneļi ir pierādījuši savu klīnisko efektivitāti cīņā ar akni, rozāciju un ekzēmu. Gaisma uzlabo asinsriti un veicina limfas atteci, tādējādi ievērojami samazinot apsārtumu un sejas pietūkumu. Vadošie Baltijas reģiona dermatologi arvien biežāk integrē šo tehnoloģiju savās praksēs kā drošu, neinvazīvu alternatīvu agresīvām lāzerprocedūrām un ķīmiskajiem pīlingiem.

Patērētāju uzvedība un ilgtspējīga skaistumkopšana

Analizējot tirgus dinamiku, ir skaidrs, ka mūsdienu patērētāji dod priekšroku ilgtermiņa ieguldījumiem savā labsajūtā. Sarkanās gaismas paneļu iegāde lietošanai mājās perfekti atspoguļo šo paradigmas maiņu. Tā vietā, lai katru mēnesi tērētu simtiem eiro par vienreizējām procedūrām skaistumkopšanas salonos, klienti izvēlas ilgtspējīgus risinājumus. Augstākās kvalitātes ierīces piedāvā līdz pat 50000 stundu ilgu kalpošanas laiku, kas lieliski saskan ar mūsdienu izpratni par apzinātu un ekoloģiski atbildīgu patēriņu.

Svarbīgākie akcenti

• Baltā nama korespondentu vakariņās izcēlies haoss pēc apšaudes mēģinājuma.
• Pasaules slavenības un politiskā elite sociālajos tīklos dalās ar šokējošiem pārdzīvojumiem.
• Mūžībā devies aktieris Patriks Muldūns un leģendārais mūziķis Deivs Meisons.

Haoss un panika Baltajā namā

Mīļie lasītāji, ja jums šķita, ka Holivudas scenāristiem ir beigušās idejas, dzīve atkal pierāda pretējo. Prestižās Baltā nama korespondentu vakariņas, kurās parasti šampanietis plūst straumēm un politiķi cenšas izlikties par komiķiem, šogad pārvērtās par īstu izdzīvošanas trilleri. Pasākumu, kurā pulcējās pasaules šovbiznesa un politikas krējums, satricināja negaidīts apšaudes mēģinājums. Panika, kliedzieni un dizaineru tērpi, kas sabojāti, meklējot patvērumu zem galdiem.

Kamēr pašmāju zvaigznes mūs pārsteidz ar savām gaitām, kā to spilgti demonstrē skandāls, kurā Liene Ušakova dodas uz Armēniju pēc jauna dibena, pasaules mēroga drāma norisinājās pavisam citā līmenī. Šeit likmes bija daudz augstākas par estētisko ķirurģiju.

Zvaigžņu reakcijas sociālajos tīklos

Kā jau tas mūsdienās pieņemts, pirms zvanīt glābšanas dienestiem, ir jāieraksta ziņa saviem sekotājiem. Sociālie tīkli burtiski uzsprāga no slavenību ierakstiem. Dažas zvaigznes dalījās ar asaru pilniem video, kamēr citas izmantoja iespēju paziņot, ka viņu grims nav izturējis šo stresa pilno mirkli. Ironiski, ka brīdī, kad dzīvība karājas mata galā, joprojām ir svarīgi savākt 1000 atzīmju patīk. Šī 1 nakts, kas solīja smieklus, atstāja vairāk nekā 10 zvaigznes ar trīcošām rokām un jaunu saturu saviem blogiem.

Sēru vēsts izklaides industrijā: Ardievas leģendām

It kā ar apšaudi un asinsspiediena lēcieniem nebūtu gana, šī nedēļas nogale nesa arī patiesas skumjas. Izklaides pasaule ir ietinusies sēru plīvurā, jo mūs ir pametušas 2 spilgtas personības. Aktieris Patriks Muldūns, kurš daudziem palicis atmiņā ar savām harizmātiskajām lomām, ir devies mūžībā. Viņa aiziešana ir atstājusi milzīgu tukšumu to fanu sirdīs, kuri gadiem ilgi sekoja līdzi viņa karjeras līkločiem.

Patrika Muldūna un Deiva Meisona mantojums

Vienlaikus mūzikas pasaule raud par leģendārā Deiva Meisona zaudējumu. Viņa ģitāras rifi un neaizmirstamā balss paaudzēm ilgi ir bijusi kā skaņu celiņš gan priecīgiem, gan skumjiem dzīves mirkļiem. Zaudēt 2 tik nozīmīgas figūras 1 nedēļas nogales laikā ir smags trieciens. Šīs ziņas liek aizdomāties par to, cik trausla ir dzīvība – 1 mirklī tu dzer dārgu vīnu Baltajā namā, bet jau nākamajā pasaule atvadās no leģendām. Sargājiet sevi un savus mīļos, un varbūt reizēm noliciet malā savus viedtālruņus.

Es varu gaidīt stundām. Sēdēt pārpildītā lidostas uzgaidāmajā zālē, klausīties, kā dūc ventilācija un ritmiski mainās lidojumu saraksti uz ekrāniem. Kad laika ir daudz, es eju ārā. Es varu stundām ilgi staigāt pa svešas pilsētas ielām, nopirkt lētu kafiju un vienkārši vērot cilvēkus. Skatīties, kā viņi steidzas, kā smejas, kā strīdas. Tā ir savāda, bet patiesa brīvība – iejusties pūlī, kļūt par nevienu, saplūst ar lielo, elpojošo pilsētas masu. Gaidīšana mani nepazemo. Tas ir laiks, kad es vienkārši esmu.

Bet ir cilvēki, kuri nevar gaidīt. Precīzāk sakot – viņiem šķiet, ka viņu fizioloģija vai statuss nepieļauj tādu prastumu kā gaidīšana kopā ar pārējiem.

Viņiem ir jāgaida dārgi.

Šeit sākas lielā mūsdienu absurda un liekulības formula: viņu laiks, izrādās, ir dārgāks par mūsu naudu. Viņu stundas, minūtes un sekundes ir ieguvušas tik astronomisku vērtību, ka tās vairs nevar apmaksāt no viņu pašu kabatas – tam ir nepieciešama mūsu, valsts nauda. Nodokļu maksātāju nauda.

Kamēr mēs sēžam uz cietiem krēsliem pie izejas vārtiem un skaitām minūtes līdz iekāpšanai, viņi "ietaupa" savu zelta vērto laiku. Viņu nogurums ir svarīgāks par mūsējo. Viņu stress ir valstiski nozīmīgāks. Tāpēc viņu gaidīšanai ir jānotiek aiz slēgtām durvīm, mīkstos ādas dīvānos, ar izmeklētiem dzērieniem rokās. Viņi ir pārliecinājuši paši sevi – un mēģina pārliecināt arī mūs –, ka viņu eksistence ir pārāk augstvērtīga, lai saskartos ar reālo pasauli.

Tā nav pat šī izšķērdība pati par sevi. Pats nožēlojamākais sākas tad, kad šī "eliti" pieķer.

Tad sākas publiskā taisnošanās. Pieauguši cilvēki, valsts vīri un sievas, stāv kameru priekšā un pinas savos vārdos kā pieķerti skolēni. "Nē, nē, es negaidīju dārgi," viņi stostās. Preses relīzēs tiek skaidrots, ka VIP lounge nemaz nebija tik ekskluzīvs, ka privātais reiss bija "loģistikas nepieciešamība", un dārgā pieczvaigžņu viesnīca patiesībā tika izvēlēta, lai "ietaupītu transporta izdevumus". Viņi mēģina iestāstīt, ka patiesībā ir tieši tādi paši kā mēs, vienkārši... apstākļi tā sakrita. Viņi lūdz sapratni, vienlaikus turot rokas siltajās VIP kabatās, kas piešūtas pie mūsu mēteļiem.

Kāds gļēvums ir nespēt pat atzīt savu iedomību. Ja tu uzskati, ka esi labāks par pūli – vismaz esi godīgs. Pasaki to skaļi: "Jā, mans laiks maksā tūkstošus jūsu nodokļu, un es negrasos elpot vienu gaisu ar jums." Bet nē, viņi grib abas pasaules – viņi grib tērēt valsts naudu kā monarhi, bet tikt mīlēti kā tautas kalpi.

Kad tu nespēj gaidīt kopā ar cilvēkiem, tu zaudē saikni ar viņiem. Tu vairs nezini, kā smaržo iela. Tu nezini, par ko cilvēki runā rindās. Tu vairs nepazīsti to valsti un to tautu, kuru it kā pārstāvi, jo starp tevi un realitāti vienmēr ir business class aizkars, tonēti logi un privāts numuriņš luksusa hotelī.

Es labprātāk izvēlos savu gaidīšanu. Ar lētu kafiju un nogurušām kājām. Jo mans laiks pieder man, un mana cieņa nav pirkta par svešu naudu. Kamēr viņi slēpjas savos dārgajos būros, pūlī un ielās joprojām pukst īstā dzīvība – tā, kuru viņi nekad vairs nesapratīs. 

Un tad iekāp žurnālā un runā pilnīgi pretējo kā rīkojies #matrix