nekur.lv

678 hektāros ilggadīgo zālāju visā Latvijā tiek izmēģināts atbalsta modelis, kurā maksājuma apmēru nosaka sasniegtā bioloģiskā daudzveidība. Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature pilotprogrammā “Ziedu pļavas” piedalās 65 zemju apsaimniekotāji, un Eiropas Komisija to iekļāvusi 2025. gada Vides īstenošanas pārskatā kā labās prakses piemēru dabas sektorā.

Atzinība raksturo programmas pieeju un tās izmantošanas potenciālu, taču avotā nav publicēti dati par sugu skaita pieaugumu vai citiem gala rezultātiem. Tādēļ Eiropas Komisijas izcēlums pats par sevi vēl nepierāda, ka visos iesaistītajos zālājos bioloģiskā daudzveidība jau ir uzlabojusies.

Eiropa izceļ sadarbības modeli privātajās zemēs

Projektā LatViaNature programmu sāka 2023. gadā, lai Latvijā pārbaudītu jaunu brīvprātīgas sadarbības modeli. Tā darbojas privātajās zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un balstās līgumiskās attiecībās ar zemju apsaimniekotājiem.

“Ziedu pļavas” no tradicionāla vienāda maksājuma modeļa atšķir atbalsta sasaiste ar dabā konstatēto rezultātu. “Tā ir inovatīva brīvprātīgas sadarbības pieeja dabas aizsardzības veicināšanai privātajās zemēs,” norāda LatViaNature vadītāja Ieva Saleniece.

Eiropas Komisija Vides īstenošanas pārskatu sagatavo regulāri, lai pārraudzītu un veicinātu Eiropas Savienības vides tiesību aktu un politikas ieviešanu. Latvijas pilotprogrammas iekļaušana pārskatā nozīmē, ka uzmanība pievērsta ne tikai aizsargājamām teritorijām, bet arī mehānismam, ar kuru dabas vērtību saglabāšanā var iesaistīt privāto zemju apsaimniekotājus.

Atbalstu nosaka zālājā sasniegtais rezultāts

Katrs dalībnieks ik gadu saņem individuālas konsultācijas, apmācības un finansiālu atbalstu bioloģiski daudzveidīga zālāja veidošanai. Jo lielāka bioloģiskā daudzveidība sasniegta ilggadīgajā zālājā, jo lielāks atbalsts pienākas tā apsaimniekotājam.

Šī kārtība pārvieto uzsvaru no vienkāršas noteiktu darbu izpildes uz dabā novērtējamu rezultātu. Zemes apsaimniekotājam tā rada finansiālu motivāciju uzlabot zālāja dabas vērtību, savukārt ikgadējais monitorings ļauj atbalstu sasaistīt ar konstatēto situāciju. Avotā gan nav norādīti maksājumu apmēri, atsevišķu saimniecību saņemtais atbalsts vai programmas līdzšinējās izmaksas.

65 dalībnieki apsaimnieko 678 hektārus

Programmā iesaistīti zemju apsaimniekotāji no visas Latvijas. Dalot kopējo platību ar dalībnieku skaitu, vidēji sanāk aptuveni 10,4 hektāri uz vienu dalībnieku, tomēr tas ir tikai aritmētisks vidējais: avotā nav datu par konkrēto īpašumu platību sadalījumu.

Dalībnieki kopā ar Latvijas Universitātes un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem ikgadējā monitoringā skaita augu sugas un vērtē zālāju struktūru. Abi rādītāji tiek izmantoti zālāja bioloģiskās daudzveidības rezultāta noteikšanai, kas savukārt ietekmē finansiālā atbalsta apmēru.

Pašlaik publiskotā informācija ļauj novērtēt programmas mērogu un darbības principu, bet ne vēl secināt, cik lielas pārmaiņas zālājos panāktas. Tam būtu nepieciešami salīdzināmi monitoringa rezultāti, kas avota tekstā nav sniegti.

Valsts līmeņa priekšlikumi gaidāmi 2026. gada beigās

Pilotprogramma turpināsies līdz 2026. gada beigām. Tad paredzēts sagatavot izvērtējumu un priekšlikumus motivējošo mehānismu pilnveidei valsts līmenī, lai privāto zemju īpašniekus efektīvāk iesaistītu dabas vērtību saglabāšanā. Tieši šis izvērtējums būs nākamais apstiprinātais posms, kurā varēs spriest par pilotmodeļa turpmākas izmantošanas iespējām.

Avots: Latvian Nature Conservation Agency News

Kaut kā netīšām sanāca. iziešana no mājas bija ar mērķi aiziet uz Ludzas parku un paskatīties parkā bibliotēkas mājiņā, vai tur ir atgriezusies nolikts Trīskrāsu karuselis. Nebija. Aizgājusi tautās grāmata. it kā sīkums, bet patīkami. Var jau būt, ka tā tajā mājiņā kādā mirklī atgriežas un tajā pat mirklī aiziet nākamās rokās. Kā tur ir, nezīlēšu. Vienalga patīkami, ka kādam noder.

Pēc jau aizgājām pa Raiņa ielu līdz galam ezera virzienā un tad pa acīmredzami lietotu kaut ko ceļam līdzīgu caur mazdārziņiem pagājāmies. Viens posms tiešām it kā pa džungļiem ejams ar apziņu, ka kreisā pusē kaut kur ir Lielais Ludzas ezers un ceļa galā kaut kut aiz kokiem ir dzelzceļa līnija uz Zilupi Pa taisno līdz dzelzceļam neaizgājām, atradām ceļu starp mājām un izbridām uz Latgales ielas tajā posmā, kurš ielu izved no Ludzas auto braucienam uz Zilupi vai Pildu caur Ņikšiem - pēc braucēja ieskatiem. Pēc jau gājiens uz mājām.

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Zakam, kā jau tas piederas Defiance of the Fall sērijas galvenajam tēlam, kuram vēl priekšā ne viens vien piedzīvojums sērijas turpinājumos, devītās grāmatas noslēgumā izdodas veiksmīgi izkļūt no pa Sistēmas Multiversu klejojošā kosmiskā vaļa Oruma. Gan piedzīvojumos pirms Oruma, gan tā iekšpusē radītajā vidē Zaks pavadījis vairāk kā vienu vai divus gadus un laiks atgriezties atpakaļ uz mājās. Vismaz paskatīt un piefiksēt, kā klājas kā planētai kopumā, pār kuras virs-lordu izdevies tapt, tā arī paša izveidotajai Atvuda impērijai.

Ja no vienas puses Zaku uz mirkli pārņem vilšanās, ka ar uzticēto atbildīgu attiecīgie personāži tiek pat ļoti labi galā, tad vilšanās, ka viņa iesaistīšanās lietas rit vairāk vai mazāk bez aizķeršanās, ir īslaicīga, jo tas tikpat ātri atkal ļauj nodoties personīgajai kultivēšanas izaugsmei un vispārējai statu uzlabošanai, kuras temps, lai cik galvu reibinošs nebūtu, nekad nevar būt par ātru.

Pirms gan Zaka tēls var tam nodoties ar pilnu atdevi, gluži bez viņa iesaistes un padoma Jaunās Zemes (gan ģeogrāfiski, gan iedzīvotāju ziņā pēc Sistēmas uzrašanās) un Portatvudas impērijas pavalstniekiem neiztikt. Vēl jo vairāk, ja tie teju vai aiz gara laika paši izmanto Sistēmas dāvātu iespēju kļūt par invāzistiem citā jaunintegrētā planētā, kura sērijas ietvaros ir ar Insolisas vārdu. Par cik paši nesen izbaudījuši uz savas ādas, ko nozīmē naidīgu spēku iebrukums uzreiz pēc pārmaiņām, ko nes kā no zila gaisa nokritis Sistēmas paziņojums ‘’Welcome to Multiverse’’, tad Velari vadītie spēki, lai arī ir kā iebrucēji, tad neizpaužas bezmērķīgā vardarbībā un postažas sēšanā terora nolūkos vien, bet līdz galam tomēr neizdodas pretinieku pielauzt un vien galvenā varoņa iesaistīšanās Zaka veidolā beidzot izkustina iestagnējušo karadarbību.

Defiance of the Fall sērijas individuālos romānus nevarētu ierindot tādas sērijas kategorijā, kuras autors (J.F. Brink) sniegtu to labāko atgādinājumu, kas noticis iepriekšējos romānus, lai gadījumā, ja starp iepriekšējo būtu izlaista lielāka laika pauze, lasītājs tiktu pēc iespējas ātrāk un labāk noorientēts, kas ir kas, kur nu vēl, ja kāda iemesla pēc gadās iesākt sēriju tās ‘’vidū’’. Tomēr vienlaikus ar šiem trim romāniem sērijā jo biežāk novērojamas epizodes, kuras lielākā sižeta griezumā, un vēl jo mazāk attiecināmi uz turpinājumiem, nav ar lielāku pievienoto vērtību, kā vien padarīt Zaka tēlu spēcīgāku. Jo biežāk ir piedzīvojumi piedzīvojumu pēc ar cīņas epizodēm ar paredzamu iznākumu vai nu ar dažādiem mošķiem (vien neliels intereses kāpums, kad #12 vāka noformējuma gadījumā viena no tādām cīņām ir ar monstru no grāmatas vāka – Stormgliders tiem sugas vārdā) vai pārsvarā maznozīmīgiem tēliem, kuri tālākā sižetā tikpat ātri tiek piemirsti.

Audio versijā ierunātājs Pavi Proczko veic uzteicamu sniegumu, lai klausīšanās process no grāmatas uz grāmatu, kas jau sāk jau palikt drusku pārāk labi paredzama tās sižetiskajā gaitā. Tā arī lasītprieka un baudāmības bonusu sniedz Zaka un dēmona Agrasa tēla savstarpējā attiecību dinamika un dialogi, kuros Agrass labi saprot, ka jāturas vien būs pie Zaka sāniem, jo tā absurdi augstais Veiksmes atribūta līmenis sniedz tā sabiedrotajiem (pat salīdzinoši nesen sastaptiem) tik vērā ņemamus labumus, ka būtu muļķīgi meklēt laimi citviet. Pat ja ir brīži, kad gandrīz vai zaļam jāpaliek no tā, cik vienam nepārtraukti var veikties.

Defiance of the Fall nevar lepoties ar augstāko romantisko sižetu saturāciju, pa kuru laiku, kad tikpat kā bez apstājas jānododas kultivēšnai, tad tomēr bez tās Zaku autors neatstāj. Turklāt vēl ar potenciālu apveltīta vairāk kā tik viena romantiskā interese vai vismaz tāda, kura Zakā saskata izdevību pašai pacelties Sistēmas izveidotajā pasauļu kārtībā. Tomēr no visām vien Katejas tēlam, kurai sižeta skatpunkts pa savai reizei pievēršas arī individuāli pirms atkalsastapšanās ar Zaku, ir ar spēcīgāko varbūtību uz veiksmīgu iznākumu. Vēl jo vairāk, ja arī no Zaka puses ir interese, turklāt gana liela, lai vēlākā epizodē #12 ietvaros Zaks to mierinātu neuztraukties, ka viņš to varētu pamest aizmirstībā tikai aiz tā, ka viņas kultivēšanas tempi ir lenāki.

Kā ne kā to pašu varētu teikt teju par visiem Zaka sabiedrotajiem un/vai draugiem, kurus, ja var ticēt nu jau vairāku grāmatu garumā piesolītajam starpsektoru karam (Zeme atrodas iekš Izekia sektora), Zakam gan ‘’jāpavairo’’, gan jāpalīdz kļūt spēcīgākiem, nevar tikai sevi prioritarizēt, tādēļ reizēm, atceroties atgriešanos uz Zemes #10 ietvaros, ir jābūt drusku skarbākam nekā gribētos, jo viena liela daļa pārāk ātri aizmirsusi, cik bīstama var būt Sistēma. Tā teikt, Zaks vēloties radīt pēc iespējas drošākus apstākļus pēc iespējas lielākam skaitam uz Zemes gandrīz vai pārcenties, ko uz slinkāku prātu orientēti saprotami izmanto.

Bet, lai cik skarbs Zaks nebūtu, Sistēma agri vai vēlu būs nežēlīgāka un ar brutāli tiešu pieeju atlasīs vājos no spēcīgajiem, kuriem būs lemts turpināt izdzīvot. Un tikai kļūstot spēcīgākam to būs lemts sasniegt, kas tad arī ir sērijas un galvenā varoņa mērķu pamatā.

vara bungas: Pirms iesiet diskutēt ar “ekonomistiem” par nepieciešamību nojaukt liekās dzelzceļa līnijas uz robežas ar BY un RU iesaku noskatīties šo video. Lai būtu ar ko argumentēt faktu, ka dzelzcelš ir kara spēks pēc būtības un dažreiz arī pēc formas. Stāsts ir par BY dzelzceļa resursu izmantošanu iebrukumam UA, bet visu to pašu var un vajag attiecināt uz gatavošanos iebrukumam LT vai LV. Atšķirība ir tikai tā, ka RU un BY būs mācījušies no iepriekš pieļautām kļūdām. Galvenais, kam ir jāpievērš uzmanību, ka BY dzelzceļš arī agrāk bija pusmilitāra uzņēmums, bet kopš 2022.gada tas ir pilnībā militarizēta kompānija ar savu iekšējās drošības un pretizlūkošanas dienestu, militāro hierarhiju un disciplīnu, kas prot glabāt noslēpumus, maskēt darbību un dezinformēt. Par BY “kaujas pieredzi” reālā operācijā pret UA es jau minēju. Tas pats, protams, attiecināms uz RU dzelzceļa sistēmu, bet BY mani interesē vairāk no tā viedokļa, ka:

• konvencionāls uzbrukums LV no BY ( t.sk.caur LT teritoriju) ir vismazāk apspriests, lai gan Daugavas kreisā krasta ceļi Rīgas virzienā ir simtprocentīgs Avenue of Approach, ko ir jāņem vērā.
• RU ir visas iespējas diskrēti uzkrāt iebrukuma 3B grupējumu BY teritorijā, jo BY jau ir RU bāzes un to palielinājumu vienmēr var skaidrot ar RU plāniem atkārtoti uzbrukt Kijevai vai Černihivai no BY teritorijas.
• RU un BY apvidus un ceļu tīkls LV pierobežā nav labvēlīgs mehanizēto kolonnu maršiem, bet RU pusē tas ir pavisam nelabvēlīgs. Tādēļ Daugavpili konvencionālā kara scenārijā izdevīgāk apdraudēt no BY virziena, karaspēka pārvietošanai izmantojot dz/c “trīsstūri” Vitebska (BY) – Polocka(BY) -Ņeveļ (RU)-Smolenska(RU).

vēl

Nu un odziņa uz tortes ir, ka BY dz/c operatora BELINTERTRANS (Республиканское логистическое унитарное предприятие, lasi BY VDK) LT reģistrētās meitas BELINTERTRANS BALTIC ofiss atrodas Rīgā. No vienas puses nekā īpaša, vienkārši bizness, no otras puses kāpēc Rīgā, ja kumilatīvs RU un BY virziena kravu apjoms 10 gadu laikā ir samazinājies x5?

avots

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija