Bībeles lasītāju noskaņojuma apzināšana

Bībeles lasītāju noskaņojuma apzināšana

Organizācija, kas tulko, izdod un izplata Dieva vārdu latviešu valodā, lai apzinātu Bībeles lasītāju noskaņojumu, aicina piedalīties pavisam vienkāršā un īsā aptaujā. Latvijas Bībeles biedrība

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Tadaam

Director: Jesse James McElroyClient: TadaamProduction Company: @fledge.tv

The post Tadaam appeared first on liene dobraja costume design.

Liepājas metālmākslas pērles pretendē uz prestižo “Kilograms kultūras” balvu

Tuvplāns ar smalki izstrādātu metālmākslas darbu, kurā redzami savstarpēji savienoti zobrati un metāla detaļas.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) vārds šopavasar izskan īpaši skaļi. Skolas simtgades jubilejas gadā tapusī izstāde “Rietumu dārgumi”, kas veltīta Kurzemes metālmākslas tradīcijām un inovācijām, ir izvirzīta Latvijas Sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā “Kilograms kultūras 2026”. Šī nominācija kategorijā “Arhitektūra un dizains” ir ne tikai skolas, bet visas pilsētas radošās kopienas panākums, kas tagad nodots sabiedrības balsojumam, lai cīnītos par vietu lielajā finālā.

Kurzemes metāldizaina mantojums un mūsdienu eksperimenti

Izstādes kodolu veido stāsts par vienu no LMMDV atpazīstamākajām un senākajām specialitātēm – metāla dizainu. Ekspozīcija nav tikai pagātnes liecību apkopojums; tas ir dinamisks vēstījums par to, kā gadu desmitu laikā mainījusies dizaina izglītība un mākslinieciskā domāšana Kurzemē. Koncepcijas autori Guna Poga, Andris Garokalns un Barbara Ābele ir radījuši vidi, kurā satiekas dažādas paaudzes. Lasītāji var atcerēties Rietumu dārgumu izstādes atklāšanu Rīgā, kas pavasarī piesaistīja plašu mākslas cienītāju uzmanību Rietumu Bankas izstāžu zālē.

Izstādē eksponētie darbi ļauj izsekot attīstībai no tradicionālā dzintara un cēlmetālu lietojuma līdz pat drosmīgiem eksperimentiem ar polimēriem un inovatīvām tehnoloģijām. Līdzās vēsturiskajiem fonda darbiem un klasiskajām Kurzemes burbuļsaktām skatāmi mūsdienu autoru veikumi – skulpturāli objekti un instalācijas, kas guvušas starptautisku atzinību. Īpaši izceļams pedagoga Andra Garokalna ieguldījumu metālmākslas nodaļas attīstībā, kura vadībā izaugušas vairākas jauno dizaineru paaudzes.

Profesionāļu žūrijas augstais novērtējums pavasara balsojumā

Nominācija balvai “Kilograms kultūras” nav nejaušība. Latvijas Sabiedrisko mediju žūrija, kuras sastāvā strādā pieredzējuši kultūras žurnālisti un nozares eksperti, izstādi “Rietumu dārgumi” atzinusi par vienu no kvalitatīvākajiem un oriģinālākajiem notikumiem Latvijas kultūras telpā 2026. gada pirmajā ceturksnī. Žūrijas pārstāvji, tostarp Ieva Rozentāle, Henrieta Verhoustinska un Gunda Vaivode, vērtējuši darbus, kas tapuši no janvāra līdz aprīļa beigām, izceļot tos projektus, kas spēj uzrunāt plašu auditoriju un saglabāt augstu māksliniecisko vērtību.

Liepājas metālmākslas pērles pretendē uz prestižo “Kilograms kultūras” balvu

“Kilograms kultūras” ir tradīcija, kas kopš 2012. gada palīdz izgaismot spilgtākos procesus Latvijas kultūras dzīvē. Liepājas skolas iekļūšana šajā sarakstā apliecina, ka reģionālā mākslas izglītība spēj konkurēt nacionālā līmenī, piedāvājot saturu, kas ir saistošs ne tikai vietējai kopienai, bet arī galvaspilsētas auditorijai un starptautiskiem vērotājiem.

Kā palīdzēt Liepājas talantiem iekļūt lielajā finālā

Lai “Rietumu dārgumi” kvalificētos lielajam finālam, ir nepieciešams aktīvs sabiedrības atbalsts. Noteikumi paredz, ka no katras kategorijas finālā iekļūst tikai viens darbs – tas, kurš saņēmis vislielāko balsu skaitu. LMMDV aicina ikvienu absolventu, esošo audzēkni un mākslas draugu iesaistīties balsošanas procesā, lai Liepājas vārds un metāla dizaina stāsts izskanētu pēc iespējas plašāk.

Balsošana norisinās sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un turpināsies līdz 31. maija pulksten 23.59. Svarīgi ievērot, ka, autorizējoties portālā, katrs lietotājs var atdot savu balsi vienu reizi dienā. Finālisti tiks paziņoti jau 3. jūnijā. Katra balss ir solis tuvāk tam, lai godinātu Kurzemes amatniecības un dizaina tradīcijas, kas veidojušās gadsimta garumā.

Svarīgie fakti par balsojumu

  • Kategorija: Arhitektūra un dizains.
  • Balsošanas termiņš: Līdz 2026. gada 31. maija plkst. 23.59.
  • Vieta: Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.
  • Biežums: Atļauts balsot vienu reizi dienā (nepieciešama autorizācija).
  • Rezultāti: Finālistu paziņošana 3. jūnijā.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

ASA streamlight acu operācija

Vismaz kādus piecpadsmit gadus es ikdienā valkāju brilles (tā ir pagātnes forma). Neko super jaudīgu, bet bez brillēm bija diezgan čābīgi gan strādāt, gan arī tīri funkcionēt ārpus darba (braukt ar mašīnu, lasīt, pat sakopt māju bija grūti, nemaz nerunājot par tēmēšanu ar ieroci). Traģiskākais tajā visā pasākumā ir tas, ka brilles regulāri jātīra, tās slīd no deguna, to kātiņi spiež un spiež stipri, ja ir noteiktas galvas segas (piemēram, ķivere).

Manā gadījumā pēdējais piliens bija šī gada aukstā ziema - vienmēr, kad ienāc telpās, brilles tā aizsvīst, ka pirmās piecas minūtes neko nevar redzēt, bet bez brillēm arī īsti neredzās.

Tā nu es nobriedu uz acu lāzerkorekciju. Pakonsultējos un izvēlējos ASA Streamlight, kura tiek pozicionēta kā viena no saudzīgākajām.

Manas problēmas

  • abām acīm bija problēmas redzēt gan tālumā, gan tuvumā (tāpēc brilles jānēsā visu laiku);
  • astigmatisms abām acīm (katrai acij savādāks);
  • besis tīrīt un valkāt brilles;
  • aimpointā rādās 2 punkti nevis viens.

Piedāvātie operāciju risinājumi

Maija sākumā pieteicos aiziet uz Dr. Lūkina acu klīniku pārbaudīt redzi un pakonsultēties. Kādas pusstundas laikā izgāju visāda veida procedūras - sākot ar standarta acu pārbaudi, beidzot ar radzenes biezuma mērījumiem un acs spiedienu. Pirmo reizi arī vizuāli ieraudzīju savu astigmatismu, kas ļoti līdzinās Hipno Vardes acīm, kad parāda to reljefu ekrānā.

Visi rādītāji bija normas robežās un es varēju izvēlēties operācijas veidu, jo visi mērījumi pieļāva abus operācijas veidus. Tur ir diezgan daudz plusu un mīnusu abiem, bet mani laikam pārliecināja tas, ka manis izvēlētā ASA Streamligh ir saudzīgāka acīm. (Es esmu nenopietns cilvēks - ātri pieņemu lēmumus un tikai vēlāk skatos, kas no tā visa ir iznācis).

Te nu ir tas salīdzinājums (ņemts no https://acuklinika.lv/asa-streamlight/):

ASA vs LASIK

Pati operācija

Konkrētajā klīnikā operācijas tiek nozīmētas tikai trešdienās un ceturtdienās, jo uzreiz nākamās nedēļas sākumā ir jāatrādās ārstam ar progresu un, lai izņemtu lēcu. Tā nu es ierados norunātajā laikā ar saulenēm kabatā, čībiņām somā, brāli pie sāniem (pavadonis obligāts), atdevu parakstīto līgumu un sāku gaidīt (minūtes 5 :D).

Vispirms man vēlreiz pārbaudīja acu pamatparametrus, lai nebūtu radusies nekāda kļūda. Tad mani ieveda palātā, kurā bija jau vairāki cilvēki - kāds no viņiem jau pēc operācijas, kāds vēl tikai gaida savu kārtu.

Sagatavošanās process itin vienkāršs: māsiņa nomazgā acis, iepilina dažādus pilienus, kur viens no tiem nedaudz grauž, jo ir anestētiķis. Nekas briesmīgs tas nav. Viņa vēlreiz izstāsta operācijas norisi un galvenās lietas, ko operācijas laikā man darīt un, galvenais, nedarīt.

Dakteris sāk ar to, ka nofiksē plakstiņus atvērtā pozīcijā (mirkšķināt nebūtu labi, kad lāzerītis dedzina). Tad viena acs tiek aizsegta, lai netraucē otrai. Nu sākas pats interesantākais: uz acs pārmaiņus tiek liets auksts ūdens un tad ar lāzerīti tiek dedzināts vai arī otrādi. Ārsts piekoriģē aparātus un manu galvu. Izjūtas ir diezgan interesantas, jo nav pierasts, ka acs turpina palikt vaļā, kad tajā tiek veiktas invazīvas darbības.

Ir jāceņšas tomēr acis nemirkšķināt un skatīties uz gaismas puinktiņu augšā, ko rāda mašīna, bet tas nav nemaz tik viegli. Pašaizsardzības reflekss tā vien mēģina kaut ko aizspiest un tas rada nelielu diskomfortu, bet ārsts ir laipns - atgādina, ko darīt un pamāca kā to vieglāk paciest.

Visnepatīkamākais pārsteigums, jāatzīst, bija ūdens liešana uz acīm. Tā kā virskārta tiek svilināta nost ar lāzeri, parādās ne tikai svilinātai cūkai raksturīgā smaciņa, bet acis arī sakarst, tāpēc tām virsū tiek liets ūdens. Neviens nebija man pateicis, ka tas ūdens būs auksts un tas man bija pats lielākais pārbaudījums. Es vispār neesmu baigais krasu temperatūras maiņu piekritējs (ja nu vienīgi reizi pa reizei auksta pelde vai pelde pēc pirts). Šoreiz tā sajūta bija tāda, kā strauji sadzerties to ledus dzērienu, ko vasarā tirgo brīvdabas tirdziņos un bērni šausmīgi ciena. Man iestājās totāla smadzeņu sasalšana (brain freeze) un tā ir lieta, ko es ļoti nemīlu.

Uzreiz pēc operācijas

Mani atveda uz to pašu palātu, lai 30 minūtes atpūšos un paguļu. Jutos ļoti labi - kaut ko pat redzēju un varēju (bez brillēm) uzrakstīt vacapā, ka operācija ir beigusies. Uzreiz sapratu, ka acis ir nenormāli jutīgas pret gaismu, kas arī bija sagaidāms. Nebiju tikai sagaidījis to, ka tās būs tik jutīgas, ka grūti atvērt vaļā.

Pēc aptuveni 30 minūšu atpūšanās, mani ar visiem maniem četru veidu dažādajiem pilieniem un pamācību, kā tos jālieto, palaida uz mājām. Braucu ar vilcienu. Brālis bija pieteicies pavadīt un labi, ka tā - uzreiz sapratu, ka nepalīdz pat saulesbrilles un miglojas tā, ka biļeti pašam ļoti grūti nopirkt. Ja nebūtu pavadoņa, tad pieļauju, ka būtu tāda kā šoka un baiļu sajūta, jo miglojās arvien vairāk.

Arī vilcienā manis paņemtā grāmata bija lieka, taču jau pēc vēl kādām 30 minūtēm (kopumā kādu pusotru stundu pēc operācijas) es sāku redzēt lietas, fokuss parādījās un bija sajūta, ka viss ir labi un nākamajā dienā varēšu jau baudīt atpūtu, lasot, skatoties filmas un priecājoties par savu slimības atvaļinājumu.

Atlabšanas process

Pirmajās dienās redze ļoti lēkāja no daudz maz redzu uz ir ļoti grūti pat kaut ko saskatīt. Traģiskākais tajā visā procesā bija tas, ka pirmās četras dienas plaksti bija tik ļoti piepampuši, ka tos praktiski nebija iespējams atvērt. Līdz ar to augstāk par kādiem 600 nespēju nemaz paskatīties. Nedaudz palīdzēja dakteres ieteiktais vēsais dvielītis uz acīm, bet arī ne ļoti.

Tajās pašās pirmajās četrās dienās ķermenis iegāja hibernācijas režīmā - man nenormāli nāca miegs. Lai arī neviens medikaments nebija ar miega efektu, es gulēju vismaz kādas 14-16 stundas diennaktī, bet visu laiku bija par maz. Laikam jau acu sadzīšanai bija vajadzīga visa mana enerģija.

Sestajā dienā pēc operācijas man bija vizīte pie ārsta, kur man noņēma ortopēdiskās (tā tās sauc?) lēcas un veica pamatmērījumus redzei (acu spiedienu, fokusu, cik labi redzu un kā atjaunojas epitēlija slānis), lai var sekot atlabšanas progresam. Izgājis no ārsta kabineta, sapratu, ka redzu sliktāk nekā tad, kad iegāju, taču tas bija maldīgs efekts. Kad atbloķēju telefonu, lai nopirktu vilciena biļeti, sapratu, ka tuvumā redzu diezgan labi, taču tālumā (ar to es saprotu 3 un vairāk metrus) viss ir ļoti miglains - tātad problēma bija fokusēšanās nevis "viss slikti".

Ja LASIK sola normāli redzēt jau nākamajā dienā, tad ASA (kā jau solīts) tik ātri neuzlabojas. Nedēļu pēc operācijas es jau spēju dažas stundas pastrādāt pie datora, bet, lai to izdarītu, man vajadzēja palielināt fontu izmērus vismaz divas reizes. Smagākais ir tas, ka katra acs atkopjas savā tempā, tāpēc vienu brīdi viena acs var rādīt nedaudz miglaini, bet citā brīdī jau otra ir skata bojātāja. Tas nepatīk arī vestibulārajai sistēmai un nogurums arī ir daudz lielāks, jo ir stipri jākoncentrējas.

Šī raksta tapšanas brīdī ir pagājis pustors mēnesis kopš operācijas. Nu jau es skaidri saskatu gan tuvumā, gan tālumā un ir sajūta, ka redzamība ikdienas vēl uzlabojas, taču acis joprojām pagurst nedaudz ātrāk kā tas bija "briļļu laikos", bet tas (es sevi tā mierinu) saistīts ar manu astigmatismu.

Nedaudz par manu astigmatismu

Definīcija no Tezaura:

  1. Optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
  2. joma: medicīna Acs refleksijas anomālija.

Es esmu viens no tiem dīvaiņiem, kuram katrai acij tas astigmatisms ir citā leņķī un smadzenēm jāpierod vienmēr, kad kaut kas mainās. Pirmo reizi man bija tas prieks adaptēties, kad sāku valkāt brilles. Tagad notiek tieši tas pats, tikai bilde ir šķība uz otru pusi. Kā tas izpaužās? Nu tā, ka četrstūris man nav vis četrstūris, bet kaut kas līdzīgs apgāztai trapecei.

Kā man paskaidroja ārsts - tagad fokusēšanās process nāks atpakaļ stipri lēnāk, jo acs muskuļi, kuriem nav vairs aktīvi jāstrādā, ir reāli uzkačāti, bet tie, kuriem tagad jārukā - atrofējušies. Es tagad to  joprojām jūtu, jo fokusēšanās starp tuvu un tālu nenotiek zibenīgi, bet gan nedaudz jāiespriengst.

Nobeigumā

Es nenožēloju veikto operāciju. Es esmu nenormāli laimīgs, ka man ir tikai reflekss sakārtot brilles nevis reālas brilles, ko jākārto un regulāri jātīra. Ir patīkami atkal redzēt bez palīglīdzekļiem.

P.S. Šis raksts nav reklāma. Klīniku izvēlējos pats un pats par operāciju sedzu visus izdevumus.

Jaunogres pamatskolā izskan krāšņs mācību gada noslēguma koncerts “Lecam vasarā”

Šī gada maija izskaņa Jaunogres pamatskolā paliks atmiņā ar īpaši skanīgu un sirsnīgu notikumu – sākumskolas skolēnu un skolotāju ansambļa “Vālodze” kopīgo koncertu “Lecam vasarā”. Tas bija ne tikai muzikāls priekšnesums, bet arī svētki kopībai, radošumam un vasaras gaidām.

Koncerta programmā izskanēja bērnu iemīļotās dziesmas, kuras sākumskolas skolēni izpildīja ar lielu aizrautību: “Kur tu teci?”, “Pavasara dziesmiņa”, draiskā “Peles brauca dzirnaviņās” un citi skaņdarbi.

Īpašu pārsteigumu skatītājiem bija sagatavojis skolotāju ansamblis “Ivolga”. Pedagoģes priecēja klātesošos ne tikai ar jaunām, skanīgām dziesmām, starp kurām īpaši emocionāli izskanēja leģendārā “Viņi dejoja vienu vasaru”, bet arī ar jauniem, gaumīgiem pavasara tērpiem, kas radīja patiesi svinīgu noskaņu.

Enerģijas lādiņu koncertam piešķīra pirmklasnieki ar aizrautīgu deju “Nāc dejot!”, savukārt pasākumu sirsnīgi vadīja 5. klašu skolēni, kuri iejutās pasākuma vadītāju lomā, prasmīgi piesakot katru priekšnesumu.

Skatītāju rindas bija kupli apmeklētas – koncertu baudīja gan skolēnu vecāki, gan skolas kolēģi, radot siltu un atbalstošu atmosfēru.

Pasākuma kulminācijā, apvienojoties skolotāju ansamblim un 1. klašu korim, izskanēja koncerta galvenā dziesma “Lecam vasarā”. Kopīgā dziesma kļuva par simbolisku un košu noslēgumu šim mācību gadam, aizvedot visus klātesošos pelnītā vasaras brīvlaika noskaņās.

Šis kopīgais priekšnesums kļuva par košāko mācību gada noslēguma akcentu, par ko īpašs paldies pienākas mūzikas skolotājām Irinai Kolomeicevai un Inārai Smirnovai par bērnu sagatavošanu, kā arī ansambļa “Vālodze” vadītājai Irinai Baravikovai par radošo iedvesmu un skolotāju saliedēšanu dziesmā.

Paldies visiem dalībniekiem par sirds siltumu, ko dāvājāt šajā neaizmirstamajā koncertā!
Lai skanīga un saulaina vasara!

The post Jaunogres pamatskolā izskan krāšņs mācību gada noslēguma koncerts “Lecam vasarā” appeared first on Jaunogres pamatskola.

Kas ir AGI jeb mākslīgais vispārējais intelekts?

AGI tur, AGI šur – šķiet, ka šis saīsinājums tuvākajā laikā nekur nepazudīs, un ar labu iemeslu. Kāda ir nākamā mākslīgā intelekta evolūcija? Mākslīgais intelekts ir kļuvis par mūsdienu ikdienas realitāti. ChatGPT mūsu vietā spēj rakstīt tekstu, Midjourney zīmē attēlus, savukārt AlphaFold spēj atrisināt matemātiskas problēmas cilvēku vietā. Taču šie rīki, lai arī cik iespaidīgi tie nebūtu, visi kā viens […]

Virdžīnija Evansa "Vēstuļniece"

images.jpg
Ar roku rakstītas vēstules, pastkartes, kas nosūtītas ar pasta starpniecību, šķiet kaut kas pagātnei piederīgs. Taču šī nu ir grāmata, kas var mazliet pamudināt atgriezties pie šīs nodarbes. Kāds raksta dienasgrāmatas, kāds raksta vēstules sev vai citiem.  Abas šīs nodarbes palīdz kā sava veida terapija, prāta sakārtošana, grēku nožēla. Virdžīnija Evansa (Virginia Evans) grāmatā "Vēstuļniece" (Correspondent) ir ielikusi stāstu par tādām vecumdienām, kādas sev savā ziņā vēlētos arī es - lasīt, apmainīties domām un ierosmēm jaunai lasāmvielai ar citiem lasītājiem, parunāties ar autoriem, parosīties dārzā un visā visumā ļauties savam dzīves tempam, kādu es to vēlos un nosaku. Tikai bez tās nožēlas un vainas sajūtas, kas nomoka Sibilu, lūdzu. 

Sibila ir pensionējusies tiesneša palīdze, dzīvo viena, un vai ik dienu pavada vairākas stundas savos vēstuļu un tējas rituālos. Viņai ir vairāki pastāvīgi sarakstes draugi, ir arī epizodiskas sarakstes. Pensionētā juriste sarakstās gan ar labāko draudzeni, gan brāli, gan tuvējās koledžas dekāni, kāda bijušā kolēģa pusaugu dēlu, un pat ar pretējās mājas kaimiņu. Pa laikam viņa uzraksta arī kādam autoram, kura grāmatu tikko izlasījusi, un dažreiz viņa pat saņem atbildes. Kopumā Sibila ir visai ņipra kundzīte, lai arī veselības problēmas liek par sevi manīt aizvien vairāk. Un līdz ar tām galvenajai varonei arī prāts vairāk nesas uz pašrefleksiju un dienasgrāmatas formātu. Kā jau piedienas kārtīgam bestselleram, kas tiek arī ekranizēts, te ir mazliet mīlestības, daudz noslēpumu, sava daļa pārsteigumu un arī tādu momentu, kas šķiet iespējami vien uz Holivudas ekrāniem, bet reālā dzīvē nekad nenotiktu. 

Vēstulēs, ko viņa saņem un nosūta, pamazām atklājas Sibilas dzīves stāsts, izvēles un notikumi, neizrunātais un paslēptais. Man gribētos teikt, ka lasītājs iepazīst tuvākās draudzības, Sibilas ģimeni un kaimiņus. Lappusi pa lappusei pamazām šķetinās gan Sibilas lielais noslēpums, kas padarījis viņu ārēji nepieejamu un aukstu, rezignēti atsvešinātu pret ģimeni, gan adresāts, kurš savas vēstules nekad nesaņems. Stāsts tiek būvēts tā, ka ar katru jaunu nodaļu, kļūst aizvien grūtāk nolikt grāmatu un mierīgi aiziet gulēt. Gribas lasīt vēl un vēl. Taču jāsaka, ka līdz galam iepazīt man neizdodas ne tikai sarakstes biedrus, bet arī pašu Sibilu. Tā varētu būt vienīgā vilšanās par šo grāmatu - gribējās dziļām, vairāk, detalizētāk. Es noteikti neiebilstu, ja grāmata būtu divtik biezāka. 

Romāns "Vēstuļniece" ir iekļauts sieviešu radītajai literatūrai veltītas balvas “Women’s Prize for Fiction” īsajā sarakstā. Balva dibināta 1996. gadā. Savukārt topošajai filmai galvenajā lomā būs Džeina fonda. Romānu “Vēstuļniece” latviski tulkojusi Renāte Punka.

Ko es varu paņemt sev no šīs grāmatas? Skaidrs, ka vēstuļu rakstīšana ar roku savā ziņā kļuvusi par elitāru laika pavadīšanas un kontaktu uzturēšanas veidu. Vienlaikus vēstules ir arī ļoti taustāma paliekoša vērtība, sava veida mantojums pēcnācējiem. Tomēr viena pati vēstule vēl neveido pilnu stāstu. Saņemtās vēstules bez pretī rakstītā rada "mazuma piegaršu", tāpat kā paša rakstītais bez atbildēm. Tikai abu cilvēku sarakste kopā atklāj īsto attiecību dinamiku — to, kā otrs ir reflektējis uz taviem vārdiem, domām un sajūtām.

Jauna cilvēka ikdienā (jā, man aizvien gribas sevi saukt par jaunu, ja!) reti atrodas tik daudz brīva laika, lai stundām sēdētu ar tējas tasi un vēstuļpapīru savā mīļākajā vietā pie loga. Taču īpašos gadījumos ar roku rakstīta vēstule vai pastkarte ir mana tradīcija ar tuvākajām draudzenēm. Arī digitālai sarakstei nav ne vainas, ja tā palīdz uzturēt kontaktu, dalīties ikdienā un nepazaudēt vienam otru steidzīgajā dzīves ritmā. Laikam jau svarīgākais ir neaizmirst ik pa laikam uzrakstīt, vienalga, vai uz vēstuļpapīra, pastkartes vai telefona ekrānā.

4%20star.png


Šī rīta Domas

Nenoliedzu, ka var jau būt, ka zināmā mērā un kaut kur atkārtošos. Neņemiet  ļaunā, bet jārunā laikam ka ir.

Vispirms atkal un atkal par prostitūciju.

To var droši dēvēt par sociālu pakalpojumu, kuru galvenokārt izmanto vīrieši. Kamēr vīriešiem būs vēlme izmantot prostitūtu pakalpojumus, tikmēr pastāvēs šis sociālai piedāvājums. Un nav ko te moralizēt un nosodījumā kratīt pirkstus. Šīs meitenes piedāvā savus pakalpojumus tieši un nepārprotami, ieskaitot pakalpojuma cenu. Viņas ir godīgākas par tām meitenēm/jaunkundzēm, vai kā nu viņas nosaukt, kuras kavalierus maina kā cimdus/makijāžu vai ko nu tur vēl; vienu "izslaucot'' līdz bankrotam un tad līgani pārejot nākamā kavaliera apskāvienos un maka iztukšošanā.

Un kā pieklājīgi saukt visus tos intīmos sakarus, kuri ne vienmēr pāraug laulībā? Pārīši veidojas un izjūk, bet viņu saskarsme atstāj sekas viņu dzīvē un fizioloģijā.

Intīmās attiecības ir normāla divu cilvēku attiecību sastāvdaļa.

Ja kas, arī precētu vīriešu mīļākās zināmā mērā var nosaukt par prostitūtām. Vismaz kādas nebūt detaļas situācijā ir līdzīgas prostitūtu darbībai. 

Un vēl. Jāņem vērā, ka šīs profesijas meitenēm darba "derīguma termiņš" ir relatīvi īss laika periods. Straujš "nolietošanās" process. Un - ir nu ļoti daudz arī citu profesiju, kuru pārstāvjiem ir visai īss "derīguma termiņš". Pēc kura saprātīgākie cilvēki sāk ar ko citu nodarboties. Vienalga, vai prostitūtas, vai tie paši baletdejotāji.

Drusku par mūsu attieksmi pret sevi un savu valsti

Šo jau arī esmu aprunājusi visādi un uz riņķi. 

Jebkura valsts sākas ar pašu cilvēku. Ar viņa attieksmi pret sevi, savu dzīves vidi. Un to, kā šo attieksmi cilvēks paplašina  tālāk uz visu pārējo. Un noteikti nav jāgaida no citiem barankas situācijā, kurā pats ko var izdarīt. Sakopta vide pagalmā/ielā/pilsētā/ciemā vai kur nu tur vēl - tas jau no paša atkarīgs. No valsts un kādām institūcijām palīdzību ņemt - tik tad un tādos apjomos, ar ko pats netiek galā.

Teikt, ka šī valsts ir slikta, jo valdība nerūpējas par cilvēkiem? Nu, valsts izdotie kādi nebūt likumi/noteikumi un kas nu tur vēl ir virzīti uz vidējo aritmētisko pilsoni. Saistoši tiem, kuri šos noteikumus ievēro. Bet sakārtot mājvietu, pagalmu, ielas un tamlīdzīgas būšanas - vai tad tiem administratīvajiem funkcionāriem jāskraida pakaļ katram kukū, kurš piegružo pagalmu/ielu/mežu? Hm. Ņemot vērā to, ka jebkura līmeņa valsts pārvaldes aparātā strādājošie cilvēki kopā ņemti ir tomēr skaitliskā mazākumā attiecībā pret valstī dzīvojošo cilvēku kopskaitu...

Jau daudzkārt esmu teikusi - varas nāk un iet, cilvēki paliek. Mūs ir pārvaldījuši vācieši, poļi, zviedri, krievi. Katra no šīm varām ir diktējusi savus noteikumus. Bet vai tāpēc esam izmiruši? Mūsu zemīte konkrēti mūsu pašu rokās ir bijusi starplaikā starp diviem pagājušā gadsimta sākuma pasaules kariem, tā ir mūsu rokās tagad, pēc PSRS sabrukuma. Mums globālā mērogā ir jauna valsts. Un nav jātaisa traģēdija no tā, ka ne viss ir ideāli gludi un lieliski. Notiek "bakstīšanās", kuras rezultāts - kāds nu kuru reizi. Tomēr galvenais jau ir tas, cik, kā un ko mēs rosāmies lai pašiem kas būtu. Saskaroties ar pārvaldes institūcijām par cik par tik, tikai ja nu ļoti nevar bez tā.

Ta tā, nedaudz izplūdos.

Tāds neliels P.S.

Periodiski e-pastā lasu jautājumus par to, vai drīkst kādus manus rakstus izmantot kādam projektam vai kam nu tur. Droši drīkst, ja noder. Tikai tāds pakluss lūgums - varat pēc tam uz e-pastu atsūtīt ziņu/failu/linku ar to tekstu/darbu, kurā ir kaut atsauce uz kādu mana bloga rakstu? Man jau nav svarīgs rakurss, kurā tā izmantošana notikusi. Vienkārši dabiska interese....

Seriāls – Kleperi. 1.-5.sezona.

Oriģinālnosaukums: Slow Horses
Valsts: Lielbritānija
Žanrs: dramēdija
Lomās: Gary Oldman, Kristin Scott Thomas, Jack Lowden, Saskia Reeves, Christopher Chung
Gads: 2022.-2026.

Par seriālu
Britu slepenajam dienestam MI5 ir tāda kā filiāle, kur nosūta tos aģentus, kuri īsti neder spiegu darbam vai ir ”nogrēkojušies”. Tā kā visi viņus uztver par otršķirīgiem aģentiem, tad īsta darba viņiem nav. To arī izmanto šīs ”filiāles” vadītājs Džeksons Lembs, kurš dienas pavada gulšņājot un dzerot viskiju. Lai arī Džeksons Lembs savus padotos nicinoši dēvē par nejēgām, tiklīdz parādās kāds notikums, kas ar kājām gaisā sagriež ne tikai dzīvi visā valstī, bet arī pakļauj dzīvības briesmām viņa padotos, viņš ir gatavs izdarīt visu, lai palīdzētu saviem aģentiem.

Pēc ne pārāk veiksmīgā ”Slepenā dienesta” noskatīšanās, manā redzeslokā nonāca britu seriāls ”Slow Horses” (atradu, ka daudzviet tas tika tulkots kā ”Lēnie zirgi”, kas, manuprāt, ir pilnīgi aplami un neko nepasakoši, tāpēc atļāvos vaļību un piešķīru savu versiju- ”Kleperi”, kas tīri labi parāda apkārtējo (un pašu kleperu) attieksmi pret savu līdzšinējo darba vietu. Vēl bija variants ”Kraķi”, bet sabijos, ka būs pārāk tālu no norakstīto aģentu tēmas).

Un jāsaka kā ir- šis seriāls ir absolūts šedevrs! Laikam pirmais seriāls, kuru es noskatījos vienā elpas vilcienā dažās dienās (visas piecas sezonas jeb 30 sērijas). Grandiozi bija viss, bet jo īpaši grandiozs bija Gērija Oldmena attēlotais Džeksons Lembs. Viņš spēja to standarta dzīves sisto detektīvu/policistu/aģentu, kurš palicis viens un pārcietis kādu satricinājumu, pārcelt pavisam citā dimensijā. Viņš bija tik pārliecinoši cinisks, nošņurcis, alkoholu mīlošs un bieži pirdošs, ka skatītājam nekas cits neatliek, kā viņu iemīlēt.

Piebildīšu, ka Džeksons Lembs nav galvenais tēls. Tas gods ir jaunajam aģentam Riveram Kartraitam, kurš savas karjeras sākumā salaida pamatīgā dēlī mācību trauksmi, kā dēļ tika nosūtīts uz kleperiem. Protams, te viņam sanāk daži labi gājieni, bet netrūkst arī salaišana dēlī, kā rezultātā būs ko dzirdēt no viņa priekšnieka (un ne tikai).

Es ar milzīgām gaidām gaidu izziņotās nākamās divas sezonas, jo ceru ieraudzīt gan ”Stasi” stāsta turpinājumu, gan arī Džeksona Lemba kaušanās prasmes. Līdz tam ir doma noskatīties visas piecas sezonas vēlreiz (tāda doma bija arī uzreiz pēc pēdējās sērijas noskatīšanās).

Ne tikai Oldmens, arī pārējie aktieri bija zelts. Un katra sezona bija zelts. Un tas melnais humors, paši spiegi, MI5 (nosacīti) galvenā persona (Kristīne Skota Tomasa), … te bija viss, kas vajadzīgs labai dramēdijai (tēma nopietna, bet izpildījumā netrūkst ironijas, melnā humora un absurda).

Ceru, ka aktieru ansamblis un seriāla veidotāji turpinās savu kopdarbi vēl ilgi un laimīgi, jo materiāla it kā nevajadzētu trūkt- seriāls ir veidots pēc Mika Herona speigu romānu sērijas ”Slough House” motīviem. Šobrīd ir ”izlietoti” deviņi romāni. Vēl ir seši un gan jau (ja labi klāsies) var paši piedomāt klāt kaut ko oriģinālu.

The post Seriāls – Kleperi. 1.-5.sezona. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Latvijas trampistu uznāciens

Latvijā atkal tiek veidota jauna valdība, jo vecā sabrukusi nesaskaņu rezultātā. Bēdīgi, ka cienījamā Evika Siliņa nespēja savaldīties un pabeigt distanci Brīvības bulvārī 36 līdz galam. Tika tēlots sašutums par “droniem” un novelta vaina uz Progresīvajiem (Andri Sprūdu), kas nav šos nelāgos lidoņus sagūstījis. “Viņi” pie visa esot vainīgi, bet pati Siliņa “nevarot izlikties, ka […]

1. klases ekskursiju uz Rīgu

1. klases skolēni 19. maijā kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās izzinošā un aizraujošā ekskursijā uz Rīgu. Vispirms apmeklējām Latvijas Leļļu teātra izrādi “Ludvigs un Tuta” – sirsnīgu stāstu ar skaistām dekorācijām un dzīvespriecīgiem tēliem par draudzību, uzticēšanos un atšķirību pieņemšanu. Pēc izrādes devāmies uz iespaidīgu un mūsdienīgu izstādi “Da Vinči Genius”, kas aizraujošā veidā iepazīstina ar Leonardo da Vinči dzīvi, idejām un izgudrojumiem. Interaktīvās digitālās projekcijas, mākslīgais intelekts un 360° skaņas efekti radīja īpašu atmosfēru, kas ļauj uz da Vinči ģenialitāti paskatīties pavisam citādi. Tā bija aizraujoša pieredze, kas iedvesmo un liek novērtēt, cik tālredzīgas bija da Vinči idejas.

Ekskursijā kopā pavadītais laiks palīdz bērniem iepazīt citam citu, stiprina draudzību un padara mācīšanos interesantāku un dzīvespriecīgāku.

1. klases audzinātāja Signe Kušnire

Folkreiss/Autokross: Nedēļas nogalē Ludzā turpina Folkreiss

Nedēļas nogalē, bet pamatā svētdien Ludzā, norisināsies Folkreisa Vasaras kausa un Krosa komisijas autokrosa kausa otrais posms. Daudziem dalībniekiem tālajai sacīkstei trešdienas pievakarē vēl turpinās pieteikšanās process, tomēr skaidrs, ka cīņai būs svarīga nozīme apstiprinot vai noliedzot pirmajā posmā uzrādītos rezultātus. Jāatzīmē, ka viena no galvenajām tēmām pirms gaidāmās cīņas Makašānu trasē ir pēdējo dienu  Lasīt visu

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===