Lielākā US investīciju banka JPMorgan ir publicējusi prognozi par kara UA iznākumu – par pamatscenāriju ņemot „Somijas scenāriju“, secinājums, kas bija diezgan skaidrs jau ap 2023.gadu .

Saskaņā ar JPM ziņojumu miera sarunas varētu sākties jau šogad, un visdrīzāk UA būs jāpieņem sāpīgas koncesijas: Ukraina zaudēs aptuveni 20 % savas teritorijas, piekritīs neitrālam statusam un saskarsies ar ierobežojumiem attiecībā uz ZSU spēku lielumu un to spējām. Tajā pašā laikā UA saglabās suverenitāti, demokrātiskās institūcijas un virzību uz Eiropas integrāciju, līdzīgi kā Somija pēc kara ar PSRS.

Papildus 1. pamatscenārijam JPMorgan analītiķi apsvēr citus iespējamos scenārijuss, katram piešķirot savu varbūtības pakāpi.

2)„Dienvidkorejas” scenārijs (5 %) paredz Ukrainas dalību NATO vai drošības garantijas no US ar Eiropas miera uzturētāju klātbūtni.

3) „Izraēlas” scenārijs (10 %) ietver ilgtermiņa ASV atbalstu bez ārvalstu karaspēka, kas pārvērstu Ukrainu par labi nocietinātu valsti, kas spēj pati atturēt Krieviju.

4) „Gruzijas” scenārijs (30 %) tiek raksturots kā sliktākais gadījums: ASV atsaucot atbalstu un Eiropai nespējot kompensēt zaudējumus, Krievija pārvērstu valsti par savu vasaļvalsti. Pirms tas bija pamatscenārijs ar 50 % varbūtību, kas paredzēja Ukrainas pakāpenisku atgriešanos kremļa ietekmes sfērā bez Rietumu garantijām.

5) “Baltkrievijas scenārijs” – jau bija līdz 2014.gadam, diez vai ātkārtosies (15%)

Analītiķi savas prognozes saista ar US militārās palīdzības pārtraukšanu un NATO valstu nespēju vai nevēlēšanos izvietot savus kontingentus UA. Tajā pašā laikā UA integrācijas EU jautājums tagad ir kļuvis skaidrāks – Kijeva šobrīd iziet standarta pievienošanās procedūru, kamēr iepriekš dalības perspektīvas bija neskaidras.

JPM ziņojumā tiek uzsvērts, ka ir virkne faktoru, kas varētu mainīt 1.bāzes scenāriju, un daudzi no tiem nav UA labvēlīgi. Viens faktors ir US karš IR: no vienas puses, tas izsūc Rietumu arsenālus (US jau ir brīdinājusi sabiedrotos par piegāžu kavēšanos sakarā ar raķešu krājumu tukšošanu Tuvajos Austrumos), un, no otras puses, tas palielina pieprasījumu un cenas RU eksporta energoresursiem. Papildu risks ir iespēja, ka Tramps pastiprinās spiedienu uz Kijevu, lai tā pieņemtu nosacījumus, par kuriem Vašingtona, Pekina un Maskava iespējams vienojušās, apejot UA.

Tādējādi „Somijas scenārijs” paredz UA pozīciju pakāpenisku vājināšanos: atkarību no ārējās palīdzības, militāro resursu avotu samazināšanos un Rietumu partneru demotivāciju.

VB: Fakts, ka vadošā US finanšu iestāde ir publicējusi šādu prognozi, ir jāuzskata par signālu investoriem un gatavošanos pēckonflikta posmam, kas būs saistīts ar ievērojamu Kijevas piekāpšanos ārvalstu finansistu noteikumiem (lasi, Volstritas haizivis domā, ka UA aktīvi būs pieejami pa lēto).

Europe runs low on weapons, Ukraine on fighters, the U.S. on patience

avots

Krievijā, Krievija

1. Putins pazemojies ienaidnieka priekšā. Laiks spēlē pret Putinu.  Klips krievu valodā.
2. Staļingrada: patiesība, kuru no mums slēpa 80 gadus. Klips krievu valodā.
3. Mīts par blokādi: kāpēc padomju vara desmitgades ilgi izkropļoja vēsturi. Klips krievu valodā.

Pasaulē, interesanti

1. Bretoņu un velsieši. DNK sagrāva oficiālo versiju. Klips krievu valodā.
2. Baškīri un ungāri. DNK atklāja noslēpumu, kuru slēpa 100 gadus. Klips krievu valodā.
3. Pati briesmīgākā robeža uz Zemes: 32 km, kurus neviens nešķērso. Klips krievu valodā.
4. Jūras tautas, kuras izrādījās ne tās, par kurām mēs domājām: DNK atklāja patiesību pēc 3200 gadiem. Klips krievu valodā.
5. Dzīvnieki, kuri pārkāpa noteikumu par mirstīgumu. Klips krievu valodā.
6. DNK atmaskoja inkvizīciju - spāņi un marokāņi - radi. Klips krievu valodā.
7. Ģenētiķi salīdzināja ēģiptiešu DNK ar citu Zemes tautu DNK: rezultāts satricināja zinātni. Klips krievu valodā.
8. Vai eksistē pasaku varoņu reāli prototipi? Klips krievu valodā.
9. Kāpēc grieķi un itāļi - ne tie, par kuriem viņi sevi uzskata. Klips krievu valodā.

Latvija, Latvijā

1. Livonijas karš - Cīņa par ietekmi Baltijas reģionā.
2. Karte: Jūgendstila ēkas Rīgā.

Kamēr vidējam regbijs, es pabraukājos. Ārpusteikas posms “Jāņa sētas” kartē:

55 km. Izmēģināju Rīgas apvedceļam parallēlus sīkākus ceļus. Apvedceļš nepatīk, jo bīstams smago dragāšanas dēļ. Tāpēc mierīgāki tā paša virziena ceļi var būt tīkamāki. Visvairāk malos pa Sunīšiem — interesants ciems Biķernieku ielas galā. Lai būtu vēl interesantāk, vairākās vietās iegriezos pirmoreiz mūžā: Biķernieku-Mārtiņrožu ielas savienojumā ar apvedceļu gar Sunīšu ezeru, mazajos celiņos starp Lubānas lielceļu un Upeslejām, Sauriešu skolā un Ērgļu dzelzceļa tiltā pār Dauguļupīti. Apraudzīju arī vietas, kur būts, tak priekš ilgāka laika. Piemēram, Mazās Juglas techniskais tiltiņš  labā krastā tagad iziet nožogotā Zalkšu ciema īpašumā, no kuŗa grūti ārā tikt. Savukārt pie Acones stacijas tikt pāri dzelzceļam tagad grūtāk nekā priekš desmit gadiem. Dabūju mazliet lietus — bet tiešām mazliet, neizliju. Attēlam ielikšu dzelzceļa tiltu pār Dauguļupīti. Ja labi ieskatās, redzams, ka īstenībā divi tilti — katram sliežu ceļam savs:

10.03.2026. Nakts pagāja mierīgi, visi labi izgulējāmies. Pēc brokastīm iztīrījām dzīvokli, lai nebūtu papildus izmaksas – 50 EUR par uzkopšanu. Pēc tam atsauksmēs mūs paslavēja par kārtību un tīrību. Mēs gan vienmēr atstājam naktsmītnes kārtīgas un cik iespējams tīras. Laukā … Turpiniet lasīt →

The post Pireneji. Diena #4 jeb Karkasone un Minerve – viduslaiku Francija bez steigas. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola (LMMDV) šogad atzīmē vēsturisku posmu pilsētas kultūras dzīvē, aicinot iedzīvotājus un viesus ielūkoties Keramikas nodaļas mantojumā. Galerijā “Romas dārzs”, kas atrodas Zivju ielā 3, līdz pat 10. jūlijam ir skatāma vērienīga izstāde “No sēklas”. Ekspozīcija apvieno 63 dažādu paaudžu mākslinieku darbus, kuru radošais ceļš savulaik aizsācies tieši Liepājas Mākslas skolā.

Izstādes nosaukums “No sēklas” nav izvēlēts nejauši. Tas simbolizē skolas lomu jauno talantu izaugsmē, kur pedagogi gadu desmitiem ir kopuši un attīstījuši audzēkņu radošo potenciālu. Šobrīd šie “asni” ir kļuvuši par profesionālām personībām, kuru darbi atpazīstami ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Ekspozīcija atklāj keramikas daudzveidību – no klasiskām, akadēmiskām formām līdz drosmīgiem laikmetīgiem eksperimentiem un unikāliem materiāla meklējumiem.

Simbolisks dārzs galerijā “Romas dārzs”

Skola šajā izstādē tiek pielīdzināta dārzam, kurā katrs pedagogs un audzēknis ir devis savu artavu kopējā ainavā. Izstāde ir veltīta Liepājas Mākslas skolas simtgadei, un tā kalpo kā tilts starp vēsturi un mūsdienām. Apmeklētājiem ir iespēja klātienē redzēt, kā gadu gaitā mainījušās tehnikas un mākslinieciskā valoda, vienlaikus saglabājot Keramikas nodaļai raksturīgo profesionālo precizitāti un cieņu pret materiālu.

Zīmīgi, ka izstāde ir arī cieņas apliecinājums tiem pedagogiem, kuri vairs nav mūsu vidū, bet kuru ieguldījums joprojām veido skolas identitāti. Ekspozīcijā ar pateicību tiek pieminēti tādi meistari kā Rasa Bruzīte, Miķelis Pankoks, Zigfrīds Jurševskis, Eduards Geners, Georgs Svikulis, Edīte Zvagule, Sarmīte Zutere, Māra Linkaite, Žanis Rubežs, Zigrīda Lielgalve un Ingrīda Ģelze-Ozoliņa.

Paaudžu pārmantojamība un 63 mākslinieku stāsti

Viens no būtiskākajiem izstādes aspektiem ir tradīciju nepārtrauktība. Vairāki Keramikas nodaļas absolventi pēc augstākās izglītības iegūšanas ir atgriezušies Liepājā jau kā pedagogi. Šī pēctecība nodrošina, ka Liepājas keramikas skolas “rokraksts” neizzūd, bet gan transformējas un pielāgojas mūsdienu mākslas tendencēm.

Izstādē ar saviem darbiem piedalās plašs mākslinieku loks: Andrejs Ķiģelis, Inta Lindemane, Daiga Aže, Biruta Spiciņa, Daina Kopštāle, Māra Kuplā, Dace Grīnberga, Anna Mētra, Leons Visockis, Herberts Erbs, Pauls Spridzāns, Zigrīda Tauriņa, Alise Volanska, Andra Pelna, Guna Petrevica, Baiba Pīra-Rezovska, Ilze Eniņa, Rudīte Jēkabsone, Žanete Siliņa, Inese Līne, Inese Ezertēva, Zane Eltermane, Iveta Aigare, Dace Virsniece, Guna Rubeža, Anda Lieģe, Līva Ozoliņa, Zīle Ozoliņa-Šneidere, Vineta Trumpeniece, Inta Medniece, Antra Mazika, Eva Keiša, Māris Iltners, Leo Lepe, Kristīne Cukura, Linda Sulutaura, Danuta Pocīte–Sīle, Lolita Onckule-Bērziņa, Kristīne Vizbule, Linda Eglīte, Arta Baltā, Māris Grosbahs, Līga Ķempe, Inga Frišfelde, Sanita Ābelīte, Ramona Rūta, Kate Māliņa, Kate Sormule, Rūdolfs Ate, Sofija Bumbule un Inese Markovska.

Māksliniece Arta Baltā uzsver, ka skola vienmēr ir bijusi kas vairāk par mācību iestādi – tā ir telpa, kurā kļūdīties, meklēt un atrast savu unikālo sajūtu materiālā. Šī brīvības un meklējumu gars ir jūtams ikvienā eksponētajā darbā.

Trīs nozīmīgas jubilejas 2026. gada kalendārā

Izstāde “No sēklas” ir tikai viena no daudzajām norisēm LMMDV jubilejas gada programmā. 2026. gads skolas vēsturē ir unikāls ar trīs nozīmīgiem atskaites punktiem: tiek atzīmēta Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skolas 104 gadu jubileja, Liepājas Mākslas skolas 100 gadu jubileja un apvienotās Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas desmitā gadadiena.

Šis svētku gads ir veltīts tam, lai godinātu Liepājas mūzikas un mākslas izglītības tradīcijas, popularizētu pedagogu un absolventu sasniegumus, kā arī apliecinātu radošo nozaru dzīvotspēju reģionā. Interesenti tiek gaidīti galerijā “Romas dārzs”, lai klātienē novērtētu keramikas mākslas spēku un tās attīstību gadsimta garumā.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Viedtālruņu ražošanas pašizmaksa pēdējā laikā ir pieaugusi par aptuveni 30 eiro uz vienu ierīci, un galvenais vaininieks nav vis inflācija, bet gan mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība. Šis šķietami nemateriālais tehnoloģiju lēciens ir radījis reālu spiedienu uz fizisko komponentu tirgu, kā rezultātā patērētāji vairs neredz tik dāsnas atlaides un akcijas kā iepriekš. Ražotāji cenšas izvairīties no krasa cenu kāpuma, taču to dara uz mārketinga budžetu un atlaižu rēķina.

Kāpēc mākslīgais intelekts “apēd” pircēju atlaides?

Mākslīgā intelekta serveriem ir nepieciešams milzīgs operatīvās atmiņas (RAM) apjoms. Šīs tehnoloģijas burtiski “nosūc” lielāko daļu saražoto mikroshēmu, atstājot viedtālruņu ražotājus deficīta situācijā. Kad pieprasījums pēc komponentēm serveru segmentā pieaug, to cena tirgū īsā laikā var palielināties vairākas reizes.

Saskaņā ar “Deloitte” prognozēm, tālruņu skaits ar integrētām ģeneratīvā MI funkcijām turpinās strauji augt. Tas nozīmē, ka pat vidējās klases ierīcēm nākotnē būs nepieciešama jaudīgāka atmiņa un procesori, lai nodrošinātu MI rīku darbību. Līdz ar to spiediens uz komponentu tirgu nemazināsies, un ražošanas izmaksas saglabāsies augstas.

Izejvielu krīze un globālā konkurence

Papildus mikroshēmu badam, elektronikas cenas ietekmē arī situācija izejvielu tirgū. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ziņo, ka pieprasījums pēc tādiem materiāliem kā varš un retie metāli 2025. gadā sasniegs jaunus rekordus. Šo pieprasījumu veicina ne tikai viedtālruņi, bet arī elektroauto ražošana un atjaunojamās enerģijas infrastruktūra.

Metālu sadārdzinājums tieši ietekmē galaprodukta cenu. Ja agrāk ražotāji varēja atļauties agresīvas atlaižu kampaņas, lai piesaistītu jaunus klientus, tagad peļņas marža ir tik maza, ka lielas atlaides kļūst ekonomiski nepamatotas. Pircējiem tas nozīmē jaunu realitāti: ierīces cena veikalā var palikt nemainīga, taču izdevīgu piedāvājumu medības kļūst arvien sarežģītākas.

Stratēģijas pircējiem: kā neizmaksāt par tehnoloģijām

Eksperti norāda, ka mainīgajā tirgū patērētājiem ir jāmaina savi paradumi. Tā vietā, lai gaidītu nākamo lielo izpārdošanu, kas var arī nenotikt, arvien populārāki kļūst divi risinājumi: profesionāli atjaunotas (refurbished) ierīces un veco iekārtu nodošana (trade-in).

Profesionāli atjaunoti tālruņi vairs nav tikai nišas produkts. Dati rāda, ka 2025. gadā šādas ierīces jau veidoja 3% no kopējā pārdoto tālruņu apjoma, un šī tendence turpina augt. Galvenie argumenti par labu šādai izvēlei:
* Cena: Atjaunots iepriekšējo gadu flagmanis maksā ievērojami mazāk nekā jauns vidējās klases modelis.
* Garantija: Profesionāli atjaunotām ierīcēm parasti tiek nodrošināta tāda pati 2 gadu garantija kā jaunām precēm.
* Kvalitāte: Pirms nonākšanas tirdzniecībā ierīces tiek testētas un, ja nepieciešams, tām tiek nomainītas nolietotās detaļas, piemēram, akumulators.

Vecais tālrunis kā personīgā atlaide

Otrs efektīvākais veids, kā samazināt jaunas ierīces cenu, ir izmantot maiņas programmas. Nododot savu veco, vairs nevajadzīgo tālruni, tā vērtība tiek uzreiz atskaitīta no jaunā pirkuma summas. Tas ir veids, kā pircējs pats sev “izveido” atlaidi, kas nav atkarīga no mazumtirgotāja labvēlības.

Turklāt šim procesam ir būtiska ekoloģiskā nozīme. Vecajās ierīcēs esošie retie metāli tiek pārstrādāti un izmantoti atkārtoti, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc jaunu dabas resursu ieguves. Ilgtermiņā tas palīdz stabilizēt izejvielu cenas un, iespējams, bremzēt turpmāku elektronikas sadārdzināšanos. Patērētājiem, kuri uz savu viedtālruni skatās kā uz ilgtermiņa investīciju, nevis impulsa pirkumu, šī pieeja kļūst par vienīgo loģisko ceļu tehnoloģiju laikmetā.

Avots: ELTA

Ja tuvākajā laikā plānojat doties uz kaimiņvalsts galvaspilsētu vai izmantot tās gaisa ostu tālākiem lidojumiem, ir vērts ņemt vērā kādu svarīgu informāciju. Otrdien, 19. maijā, no pulksten 07:00 līdz 12:00 Viļņas lidostā norisināsies vērienīgas pilna mēroga civilās aizsardzības mācības. Lai gan šādi pasākumi var šķist satraucoši, lidostas administrācija uzsver, ka iemesla bažām nav – lidosta strādās ierastajā režīmā.

Šīs mācības ir plānots pasākums, kura mērķis ir pārbaudīt lidostas dienestu gatavību reaģēt ārkārtas situācijās. Latvijas ceļotājiem, kuri bieži izmanto Viļņas lidostu kā alternatīvu Rīgas gaisa ostai, šī informācija ir būtiska, lai izvairītos no lieka satraukuma, ieraugot operatīvo dienestu aktivitāti lidlauka teritorijā.

Plānotās aktivitātes un ietekme uz pasažieriem

Mācību laikā Viļņas lidostas teritorijā tiks imitēts aviācijas incidents ar gaisa kuģi. Scenārija izspēlei tiks izmantota aviokompānijas „GetJet Airlines” lidmašīna, kas atradīsies speciāli norīkotā stāvvietā lidostas perona dienvidu daļā. Šī zona ir redzama no vairākiem lidostas termināļa punktiem, tāpēc pasažieriem un lidostas viesiem jārēķinās ar vairākiem vizuāliem un akustiskiem efektiem:

• Dūmu imitācija: Tiks izmantotas dūmu sveces, kas var radīt pamanāmus dūmu mākoņus virs lidostas. Tie ir kontrolēti un nerada draudus apkārtējai videi vai cilvēku veselībai.
• Operatīvie dienesti: Lidostas teritorijā un tās tuvumā būs vērojams ievērojams speciālo dienestu transporta līdzekļu skaits, tostarp ugunsdzēsēji, neatliekamā medicīniskā palīdzība un policija ar ieslēgtām bākugunīm.
• Personāla mobilizācija: Paaugstināta lidostas darbinieku un brīvprātīgo aktivitāte lidlauka zonā, imitējot cietušo evakuāciju un palīdzības sniegšanu.

Svarīgākais vēstījums visiem ceļotājiem: lidostas darbs mācību laikā netiks pārtraukts. Visi lidojumi saskaņā ar sarakstu notiks kā plānots, un nekāda tieša ietekme uz pasažieru reģistrāciju vai drošības kontroli netiek prognozēta. Tomēr, ņemot vērā operatīvā transporta kustību lidostas apkārtnē, ceļotājiem, kuri uz lidostu dodas ar personīgo auto vai autobusu, ieteicams ierasties savlaicīgi, lai izvairītos no iespējamiem nelieliem sastrēgumiem piebraucamajos ceļos.

Konteksts lasītājiem: Kāpēc šādas mācības ir nepieciešamas?

Lietuvas lidostu (LTOU) pārstāvji norāda, ka šāda mēroga mācības notiek periodiski un ir obligāta starptautisko aviācijas drošības standartu sastāvdaļa. Tās ir kritiski svarīgas, lai novērtētu dienestu, procesu un personāla mijiedarbību ekstremālos apstākļos. Aviācija ir viena no stingrāk regulētajām nozarēm pasaulē, un šādas simulācijas ļauj identificēt vājās vietas drošības protokolos pirms rodas reāla krīzes situācija.

Šāda veida „pilna mēroga” (full-scale) mācības atšķiras no teorētiskajām nodarbībām ar to, ka tajās tiek iesaistīti reāli resursi un tehnika. Tas palīdz operatīvajiem dienestiem labāk iepazīt lidostas specifisko infrastruktūru un koordinēt rīcību ar lidostas iekšējiem drošības dienestiem. Līdzīgas mācības regulāri tiek rīkotas arī starptautiskajā lidostā „Rīga”, kas apliecina vienotu Baltijas reģiona pieeju aviācijas drošības standartu uzturēšanā un gatavībā reaģēt uz jebkura veida apdraudējumiem.

Ieteikumi ceļotājiem no Latvijas

Ja jūsu lidojums no Viļņas ir ieplānots tieši otrdienas rītā, saglabājiet mieru un sekojiet lidostas personāla norādēm. Atcerieties, ka redzamie dūmi vai operatīvie dienesti ar ieslēgtām bākugunīm ir daļa no kontrolēta scenārija.

Šāda veida atklātība no lidostas puses, iepriekš informējot sabiedrību, ir vērsta uz to, lai novērstu viltus ziņu izplatīšanos sociālajos tīklos. Bieži vien nejauši aculiecinieki, redzot dūmus lidostā, mēdz publicēt satraucošus ierakstus, kas neatbilst patiesībai un var radīt nepamatotu paniku.

Praktiski soļi ceļotājiem:
1. Pārbaudiet lidojuma statusu: Lai gan izmaiņas netiek plānotas, vienmēr ir lietderīgi pārliecināties par sava reisa statusu lidostas mājaslapā vai aviokompānijas lietotnē.
2. Plānojiet laiku: Ierodieties lidostā vismaz 2 stundas pirms lidojuma, lai operatīvo dienestu kustība lidostas apkārtnē neradītu lieku stresu.
3. Informējiet līdzcilvēkus: Ja ceļojat kopā ar bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, paskaidrojiet viņiem, ka notiekošais ir tikai mācības.

Ja 19. maija rītā pamanāt satraucošus attēlus no Viļņas lidostas sociālajos tīklos, varat būt droši – tā ir tikai plānota simulācija, kas vērsta uz pasažieru drošības uzlabošanu nākotnē.

Avots: BNS

Koncertzāles “Lielais dzintars” gaisā vibrē neparastas skaņas – metāliski sitieni, kas atsauc atmiņā Bali salas rituālus, taču tiek radīti ar priekšmetiem, kurus ierasts redzēt autoservisā vai dārza preču veikalā. Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) savu 145. koncertsezonu noslēdza ar drosmīgu eksperimentu, galvenā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā piedāvājot skatītājiem Andra Dzenīša jaundarba pasaules pirmatskaņojumu.

Bali iedvesma un metāla arsenāls uz skatuves

Komponista Andra Dzenīša “Dienvidu koncerts” metāla sitaminstrumentiem un orķestrim kļuva par vakara centrālo notikumu. Skaņdarba pamatā ir Indonēzijas gamelāna mūzikas tradīcijas, kuras autors interpretējis, izmantojot rietumu instrumentārijam netipiskus elementus. Solists Guntars Freibergs uz skatuves darbojās ar iespaidīgu metāla objektu kolekciju, kurā līdzās klasiskajiem sitaminstrumentiem skanēja bremžu diski, atsperes un pat metāla puķu podi.

Šāda izvēle nav nejauša – katrs no šiem priekšmetiem palīdzēja atdarināt gamelānam raksturīgo tembrālo krāsu. Freibergs pirms koncerta uzsvēra, ka darbs pie šī skaņdarba radījis svētku atmosfēru, kurā instrumentu skaņas saplūst ar ikdienas dunu, radot asociācijas ar eksotisku festivālu. Orķestris šādā veidā turpina savu ilggadējo prioritāti – latviešu laikmetīgās mūzikas popularizēšanu un jaunu māksliniecisko robežu meklēšanu.

No romantisma smagsvariem līdz paradīzes dārzam

Sezonas noslēguma programmā Guntis Kuzma bija iekļāvis arī Eiropas klasikas pērles, kas radīja spēcīgu kontrastu Dzenīša modernismam. Vakaru papildināja Frederika Deliusa operas interlūdija “Gājiens uz paradīzes dārzu”, kas iezīmēja lirisku un mierpilnu noskaņu. Tomēr vakara emocionālo kulmināciju orķestris sasniedza ar Johannesa Brāmsa Pirmo simfoniju – darbu, pie kura komponists strādāja gandrīz divas desmitgades, cenšoties izkļūt no Bēthovena simfoniskā mantojuma ēnas.

Šī sezona Liepājas Simfoniskajam orķestrim ir bijusi vēsturiska, atzīmējot 145 gadu pastāvēšanu. Kolektīvs ir nostiprinājis savas pozīcijas kā reģiona galvenais kultūras balsts, regulāri piesaistot starptautisku uzmanību ar tiešraidēm Latvijas Radio 3 “Klasika”. Sezonas noslēguma ieraksts tagad ir pieejams radio arhīvā, ļaujot unikālo koncertu piedzīvot arī tiem, kuri nevarēja ierasties klātienē.

Īsi par svarīgāko

• Unikāli instrumenti: Pirmatskaņojumā izmantoti bremžu diski un metāla puķu podi.
• Vēsturiska sezona: Noslēgta orķestra 145. darbības sezona.
• Pieejamība: Koncerta ieraksts pieejams Latvijas Radio 3 arhīvā.
• Vasaras turpinājums: Orķestris turpinās uzstāties brīvdabas koncertos un festivālos.

Muzikālā vasara Liepājā un Rundālē

Lai gan oficiālā koncertsezona ir beigusies, orķestris neplāno ilgstošu atpūtu un jau gatavojas vasaras izbraukumiem. Jau 4. jūlijā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” orķestris tiksies ar vijolnieci Kristīni Balanas un pianistu Likā Debargu, lai atskaņotu Sarasates un Gēršvina darbus. Interesenti var sekot līdzi Liepājas Simfoniskā orķestra vasaras koncertu plāniem, kas solās būt žanriski daudzveidīgi.

Augustā mūzika skanēs arī ārpus Liepājas – 15. augustā Rundāles pils Baltajā zālē tiks atskaņoti Mocarta un Bēthovena šedevri, kā arī Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”. Vasaras kulminācija gaidāma 23. augustā, kad komponists Jānis Lūsēns kopā ar orķestri un solistu ansambli programmā “Zodiaks” ievedīs klausītājus savas mūzikas pasaulē. Papildu informācija par biļetēm un citiem Liepājas Simfoniskā orķestra jaunumiem pieejama “Biļešu paradīzes” tīklā.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Pasta salā atdzimst Juras laikmets: Jelgavā sākusies smilšu skulptūru veidošana

Jelgavas Pasta salā šobrīd dzirdama smilšu blietēšanas un tēlniecības instrumentu skaņa, jo pilsētā ieradušies 15 starptautiski atzīti mākslinieki. No Turcijas, ASV, Spānijas, Bulgārijas un citām valstīm atbraukušie tēlnieki ir uzsākuši darbu pie 20. Starptautiskā smilšu skulptūru festivāla eksponātiem. Līdz pat ceturtdienai, 21. maijam, mākslinieki vairākas tonnas smilšu pārvērtīs tēlos, kas vēstīs par dzīvību miljoniem gadu senā pagātnē.

Šī gada festivāls norisinās jubilejas zīmē, un tā galvenā tēma ir Juras laikmets. Tēlnieki savos darbos ne tikai attēlo aizvēsturiskos milžus – dinozaurus –, bet arī meklē paralēles ar mūsdienu cilvēka izvēlēm, iztēli un attiecībām ar dabu. Darba process ir intensīvs, jo katra detaļa prasa precizitāti, lai smilšu masa spētu noturēt dinamiskas un spriedzes pilnas ainas.

Galvenie fakti

• Norises vieta: Jelgava, Pasta sala un brīvdabas koncertzāle “Mītava”.
• Festivāla atklāšana: Sestdien, 23. maijā.
• Tēma: Juras laikmets (20. jubilejas festivāls).
• Dalībnieki: 15 mākslinieki no 10 valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Ukraina, Polija, Nīderlande, Spānija, Bulgārija, Turcija, ASV).
• Īpašie objekti: Demo skulptūra “Dinozauru sanāksme” un ieejas vārtu skulptūra “Volcanus”.
• Papildu iespējas: Hokeja čempionāta tiešraides Pasta salas slidotavā.

Starptautiska mēroga tēlniecība Pasta salas smilšu laukumos

Festivālā piedalās mākslinieki no desmit valstīm, katram iedzīvinot unikālu stāstu par dabas spēku un savstarpējo līdzsvaru. Līdzās milzu rāpuļiem skulptūrās atklājas arī mierpilni mirkļi un rūpes par pēcnācējiem, kas Juras laikmeta skarbo vidi padara cilvēciski saprotamu. Mākslinieku vidū ir pārstāvēta plaša ģeogrāfija, sākot no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas līdz pat tālākām valstīm kā ASV un Turcija.

Apmeklētājiem būs iespēja novērtēt arī īpašu demo skulptūru “Dinozauru sanāksme”, ko kopīgi veido Agnese Rudzīte-Kirilova no Latvijas un Roger Ferralla no Spānijas. Tajā attēlota dažādu sugu dinozauru tikšanās, ko no augšas vēro tiranozaurs, bet debesīs riņķo pterodaktili. Savukārt festivāla ieejas vārtus rotās Sanitas Rāviņas veidotais “Volcanus”. Šis tēls no romiešu mitoloģijas simbolizē uguns un vulkānu dievu, amatnieku un kalēju aizbildni, kurš senatnē tika uzskatīts par bruņu un ieroču kalēju dieviem. Vulkānu izvirdumi vēsturiski tika saistīti tieši ar viņa darbību un dusmām, kas organiski papildina Juras laikmeta dramatisko fonu.

Plaša kultūras programma un hokeja atmosfēra

Jau šajā nedēļas nogalē Jelgava ielūdz uz smilšu skulptūru festivālu, kur apmeklētāji varēs novērtēt tēlnieku vairāku dienu darba rezultātu. Sestdien, 23. maijā, festivāla teritorijā visas dienas garumā paredzētas aktivitātes ģimenēm, rotaļu izrādes, putu ballītes, radošās darbnīcas un improvizācijas teātra priekšnesumi.

Vakara kulminācija gaidāma brīvdabas koncertzālē “Mītava”, kur uz skatuves kāps grupa “Kautkaili”, Samanta Tīna, “Pienvedēja Piedzīvojumi” un Fiņķis. Šis koncerts iezīmēs arī brīvdabas koncertzāles sezonas atklāšanu, piedāvājot enerģisku un daudzveidīgu programmu dažādām gaumēm.

Sporta faniem būs atvērta Pasta salas slidotava, kur uz lielā ekrāna varēs sekot līdzi Latvijas izlases spēlēm pasaules hokeja čempionātā. Tas ļaus apmeklētājiem nezaudēt saikni ar aktuālajiem sporta notikumiem, vienlaikus izbaudot festivāla atmosfēru.

Praktiska informācija pasākuma viesiem

Kamēr Pasta salā top mākslas darbi, apmeklētājiem jārēķinās ar ierobežojumiem – no 21. maija sala būs slēgta festivāla uzbūves dēļ. Tomēr bērnu rotaļu laukums pie slidotavas paliks pieejams visā sagatavošanās posmā.

Festivāla apmeklētājiem būs nodrošinātas papildu autostāvvietas pļavā pretim Jelgavas pilij, kā arī Peldu un Cukura ielās. Autovadītāju ērtībai stāvvietu atrašanās vietas būs atzīmētas navigācijas lietotnē “Waze”. Biļetes uz festivālu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Īpaši izdevīgi ir tas, ka festivāla dienas biļete ļauj teritoriju pamest un tajā atgriezties. Tas sniedz iespēju apvienot smilšu skulptūru apskati ar Muzeju nakts pasākumiem pilsētā, kas norisinās tajā pašā laikā, un vēlāk atgriezties uz vakara koncertprogrammu. Pasākumu organizē Jelgavas pilsēta un iestāde “Kultūra” ar AS “Ramirent Baltic” atbalstu.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Palangas pilsētas vietējā rīcības grupa (VRG) ir uzsākusi nozīmīgas izmaiņas pilsētas attīstības stratēģijā laikposmam no 2023. līdz 2029. gadam. Šo izmaiņu mērķis ir ne tikai uzlabot pilsētvidi, bet arī būtiski stiprināt iedzīvotāju drošību un sagatavotību iespējamām krīzes situācijām. Galvenais jauninājums plānotajā dokumentā ir civilās aizsardzības izglītības aktivitāšu integrēšana, kas ir tieša reakcija uz mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nepieciešamību pēc noturīgākas sabiedrības.

Lēmums par stratēģijas maiņu pieņemts, balstoties uz Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas jaunākajām vadlīnijām par vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu. Šī iniciatīva iezīmē pāreju no tradicionāliem infrastruktūras projektiem uz tiešu ieguldījumu cilvēkresursos un sabiedrības prasmēs, kas ir kritiski svarīgi pierobežas un piekrastes reģionos.

Jauna prioritāte – iedzīvotāju sagatavotība krīzēm

Iekļaujot civilās aizsardzības izglītību pilsētas attīstības plānā, Palangas pašvaldība plāno īstenot virkni pasākumu, kas vērsti uz iedzīvotāju informētības palielināšanu un praktisko iemaņu apguvi. Tas ietver ne tikai teorētiskas zināšanas par rīcību ekstremālās situācijās, bet arī praktiskas mācības, kas palīdzētu iedzīvotājiem efektīvi reaģēt uz dažāda veida apdraudējumiem – no dabas katastrofām līdz tehnogēnām avārijām vai drošības krīzēm.

Plānotās aktivitātes ir vērstas uz to, lai katrs kopienas loceklis zinātu savu lomu un rīcības algoritmu krīzes brīdī. Tas veicinās ne tikai individuālo drošību, bet arī kopējo kopienas noturību, samazinot panikas risku un uzlabojot koordināciju starp iedzīvotājiem un operatīvajiem dienestiem. Šāda pieeja arvien biežāk tiek pārņemta visās Baltijas valstīs, atzīstot, ka valsts aizsardzība un drošība sākas no katra iedzīvotāja pašapziņas un zināšanām.

Sabiedrības iesaiste kā drošības garants

Palangas VRG uzsver, ka veiksmīga stratēģijas īstenošana nav iedomājama bez aktīvas sabiedrības līdzdalības. Iedzīvotāji tiek aicināti nepalikt malā un sniegt savus priekšlikumus, jo tieši vietējā kopiena vislabāk pārzina savas vajadzības un specifiskos riskus konkrētos pilsētas rajonos. Sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldes procesos šobrīd tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskas un drošas valsts pamatpīlāriem.

Latvijas lasītājiem, kuriem Palanga ir populārs galamērķis vai kuriem tur pieder īpašumi, šīs izmaiņas signalizē par pilsētas centieniem kļūt par drošāku vietu gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Civilās aizsardzības stiprināšana kaimiņvalstī ir pozitīvs signāls visam reģionam, veicinot vienotu drošības standartu veidošanos Baltijas jūras piekrastē.

Praktiskā informācija un termiņi

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku viedokļu pārstāvniecību, Palangas pilsētas pašvaldība ir noteikusi skaidrus termiņus un kanālus priekšlikumu iesniegšanai. Iedzīvotāji un ieinteresētās puses var izteikt savu viedokli par plānotajām izmaiņām stratēģijā.

Priekšlikumus var iesniegt, rakstot uz norādīto e-pasta adresi vai aizpildot anonīmu aptauju internetā (https://manoapklausa.lt/tk/1965253106/). Šī ir iespēja tiešā veidā ietekmēt to, kādi drošības un izglītības pasākumi tiks finansēti un īstenoti Palangā turpmākajos gados. Pašvaldība cer uz konstruktīvu sadarbību, lai kopīgiem spēkiem radītu drošu un aizsargātu dzīves vidi ikvienam.

Avots: Palanga savivaldybė

Augšdaugavas novada pašvaldībā trešdien, 22. maijā, notiks četru pastāvīgo komiteju sēdes. Šajās sanāksmēs deputāti izskatīs lēmumprojektus, kas tieši ietekmē vietējo iedzīvotāju ikdienu, sākot no izglītības iestāžu darba līdz pat novada infrastruktūras attīstības plāniem.

Sēžu norises laiki un plānotā darba kārtība

Darba diena pašvaldībā sāksies ar Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju, kas kopā sanāks pulksten 10.00. Šīs komitejas kompetencē parasti ir jautājumi par skolu uzturēšanu, sporta pasākumu atbalstīšanu un kultūras iniciatīvām novada pagastos. Uzreiz pēc tam, pulksten 10.30, darbu sāks Sociālo un veselības jautājumu komiteja, kurā tiks vērtēti sociālās palīdzības un veselības aprūpes pieejamības jautājumi.

Dienas otrajā pusē uzmanība tiks veltīta saimnieciskiem procesiem. Pulksten 11.15 plānota Attīstības komitejas sēde, kurā deputāti skata projektus, kas saistīti ar būvniecību un teritorijas labiekārtošanu. Darba cēlienu pulksten 13.00 noslēgs Finanšu komiteja, kuras uzdevums ir izvērtēt pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību pirms to galīgās apstiprināšanas domes sēdē.

Iedzīvotāju līdzdalība un dokumentu pieejamība

Pašvaldība nodrošina iespēju ikvienam interesentam iepazīties ar sēžu darba kārtībām un lēmumprojektiem oficiālajā tīmekļvietnē. Dokumentu lejupielāde ļauj iedzīvotājiem savlaicīgi izprast plānotos lēmumus un nepieciešamības gadījumā vērsties pie saviem vēlētajiem pārstāvjiem ar priekšlikumiem.

Līdzīga prakse atklātības nodrošināšanā tiek piekļauta arī citos reģionos, kur iedzīvotāji var sekot Gulbenes novada komiteju sēžu norisei un lēmumu pieņemšanas procesam. Augšdaugavas novada sēdēs pieņemtie atzinumi kalpos par pamatu galīgajiem balsojumiem nākamajā domes sēdē, nosakot pašvaldības prioritātes tuvākajiem mēnešiem.

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

No 22. līdz 24. maijam Aizkraukles novada iedzīvotājiem jārēķinās ar pastiprinātu militāro aktivitāti un tehnikas pārvietošanos. Zemessardzes 3. Latgales brigādes 55. kājnieku bataljons šajā periodā rīko plānveida mācības, kas aptvers ne tikai Aizkraukles pilsētas teritoriju, bet arī stratēģiski nozīmīgo Pļaviņu HES apkārtni, kā arī Seces un Sērenes pagastus.

Šīs aktivitātes ir daļa no nepārtrauktas valsts aizsardzības spēju stiprināšanas, kurās zemessargi pilnveido savas prasmes darboties apdzīvotās vietās un pie kritiskās infrastruktūras objektiem. Iedzīvotājiem šajās dienās jāsaglabā miers, jo visas darbības ir saskaņotas un vērstas uz reģionālās drošības uzlabošanu.

Mācību norises laiks un skartās teritorijas Aizkraukles novadā

Militārās mācības norisināsies trīs dienu garumā, ietverot gan diennakts gaišo, gan tumšo laiku. Tas nozīmē, ka zemessargu pārvietošanās un mācību uzdevumu izpilde var būt redzama un dzirdama arī vēlās vakara stundās un naktī. Galvenie darbības rajoni ir:

• Aizkraukles pilsēta: Iespējama īslaicīga karavīru un tehnikas parādīšanās pilsētvidē.
• Pļaviņu HES teritorija: Īpaša uzmanība tiks veltīta objekta aizsardzības scenārijiem.
• Seces un Sērenes pagasti: Aktīva pārvietošanās pa vietējiem ceļiem un pieguļošajām teritorijām.

Līdzīgas aktivitātes reģionā notikušas arī iepriekš, piemēram, kad Pļaviņu pusē notika Zemessardzes mācības ar mērķi trenēt šaušanas prasmes un taktisko sagatavotību.

Trokšņi, droni un militārā tehnika: ko iedzīvotāji redzēs un dzirdēs

Mācību laikā tiks izmantota kaujas tehnika un bezpilota gaisa kuģi jeb droni. Dronu izmantošana ļauj bataljonam trenēt novērošanas un izlūkošanas spējas no augšas, kas ir kļuvusi par kritisku mūsdienu karadarbības sastāvdaļu. Iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, redzot zemu lidojošus lidaparātus virs mācību norises vietām.

Uzdevumu izpildē tiks lietoti imitācijas līdzekļi – salūtmunīcija un dūmu sveces. Tie rada troksni, kas atgādina šāvienus, taču neapdraud cilvēku veselību vai dzīvību. Šādi līdzekļi tiek izmantoti, lai radītu maksimāli reālistisku mācību vidi, netraucējot apkārtējo drošību. Jāuzsver, ka ārpus poligoniem kaujas munīcija netiek izmantota, ja vien par to nav sniegts atsevišķs, specifisks paziņojums.

Kritiskās infrastruktūras aizsardzība un sabiedrības iesaiste

Pļaviņu HES ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem enerģētikas objektiem, tāpēc regulāri treniņi tā tuvumā ir obligāti. Zemessardzes 55. kājnieku bataljons regulāri sadarbojas ar citiem dienestiem, lai nodrošinātu šādu objektu aizsardzību krīzes situācijās. Šādas reģionālās aktivitātes bieži vien ir saistītas ar plašākiem valsts mēroga vingrinājumiem, līdzīgi kā toreiz, kad noritēja vērienīgas mācības NATRIX, iesaistot arī NATO sabiedrotos.

Zemessardze pateicas iedzīvotājiem par sapratni un atbalstu. Vietējo iedzīvotāju atsaucība un mierīga attieksme pret mācību gaitu ir būtisks faktors sekmīgai uzdevumu izpildei. Karavīri un zemessargi pārvietosies gan pa koplietošanas ceļiem, gan saskaņotām teritorijām, stingri ievērojot ugunsdrošības noteikumus un dabas aizsardzības prasības.

Praktiski ieteikumi iedzīvotājiem mācību laikā

Lai mācību norise būtu maksimāli netraucēta gan militārpersonām, gan civiliedzīvotājiem, ieteicams ievērot dažus vienkāršus principus. Redzot militāro tehniku uz ceļiem, autovadītājiem jābūt uzmanīgiem un, ja nepieciešams, jādod ceļš kolonnu kustībai. Nav ieteicams tuvoties militārajām vienībām mācību uzdevumu izpildes laikā, lai nejauši netraucētu scenārija gaitu.

Zemessardze apliecina, ka pēc mācībām izmantotās teritorijas tiks sakoptas. Ja rodas jautājumi par konkrētām darbībām jūsu pagasta teritorijā, iedzīvotāji tiek aicināti sekot līdzi informācijai pašvaldības informatīvajos kanālos. Šādi treniņi ir garantija tam, ka mūsu valsts aizsardzības spēki ir gatavi reaģēt jebkurā situācijā, stiprinot kopējo Latvijas drošības vairogu.

Avots: Aizkraukles novada pašvaldība