Uz svētkiem

2025. gada TOPS

Karjeras portāls Prakse.lv ik gadu apkopo darba devēju ieteikumus, veidojot sarakstu ar atzītākajām studiju programmām un izglītības iestādēm, līdz ar to palīdzot skolu absolventiem izvēlēties, kur apgūt sev interesējošo profesiju. Tā mērķis ir atbalstīt jauniešus, lai viņi vasarā pieņemtu pārdomātu lēmumu par turpmāko izglītības un karjeras ceļu, ņemot vērā darba tirgus vajadzības un darba devēju redzējumu.

Katru gadu darba devēju iesaiste TOPa veidošanā pieaug, kas apliecina viņu vēlmi aktīvi piedalīties jauniešu karjeras ceļa veidošanā sekmējot Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šogad visaugstāko atzinību starp augstskolām izpelnījās Rīgas Tehniskā universitāte, tai seko Latvijas Universitāte, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Banku augstskola. Visnovērtētākā studiju programma ir Latvijas Universitātes Datorzinātņu programma. Pirmajā pieciniekā ir RTU Datorzinātņu, informācijas tehnoloģiju studiju programma, SSE Riga studiju programma – Ekonomika un bizness, Banku augstskolas programma – Finanses, kā arī Juridiskās koledžas programma Tiesību zinātnes.

Darba devēji izteikuši ļoti pozitīvus balsojumus par koledžām. TOPā visnovērtētākās koledžas: Rīgas Tehniskā koledža, Juridiskā koledža, Rīgas Būvniecības koledža, Alberta koledža un TOP5 noslēdz LKA Latvijas kultūras koledža.

Prakse.lv aicina jauniešus izglītības iestāžu izvēli balstīt uz racionālu pieeju un ieklausīties darba devēju ieteikumus, jo viņi ir tie, kuri spēj novērtēt izglītības iestāžu sagatavoto jauniešu profesionālo kvalitāti un atbilstību darba tirgum. Viņi ir tie, kuri spēj pateikt, no kurām izglītības iestādēm nāk labāk sagatavotie absolventi!

Detalizētus 2025.gada 2710 darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un profesiju TOPa rezultātus iespējams aplūkot karjeras portālā Prakse.lv adresē www.prakse.lv/top

Ar māsu muzejā Dauderi

Šodien sasparojāmies kopā aiziet. Māsa tur nekad nebija bijusi.

Paldies Ilzei Brinkmanei par jauko ekskursiju un to, ka vēl pēdējā mirklī pirms novākšanas paspējām iepazīties ar viņas tēva gleznu izstādi. Viņas aizrautība ar savu darbu padarīja redzēto daudz izzinošāku un gleznas vēl krāšņākas un siltākas.

Dauderu tornī gan nesanāca uzkāpt - tā apskatīšanai vēl nebija sācies noliktais darba laiks. Pielikām prātā ķeksīti speciālam braucienam tieši tornī uzkāpt.

PXL_20250710_101741328.MV.jpg
PXL_20250710_101830831.MV.jpg
PXL_20250710_102228477.MV.jpg
PXL_20250710_102317403.MV.jpg
PXL_20250710_102346615.MV.jpg
PXL_20250710_102427664.MV.jpg
PXL_20250710_102717822.MV.jpg
PXL_20250710_102722438.MV.jpg
PXL_20250710_102726441.MV.jpg
PXL_20250710_102737516.jpg
PXL_20250710_102746179.MV.jpg
PXL_20250710_102749948.MV.jpg
PXL_20250710_102752277.MV.jpg
PXL_20250710_102923988.jpg
PXL_20250710_103050175.MV.jpg
PXL_20250710_103058812.MV.jpg
PXL_20250710_110227675.MV.jpg
PXL_20250710_111109187.MV.jpg
PXL_20250710_114845323.MV.jpg
PXL_20250710_115009118.MV.jpg
PXL_20250710_115018586.MV.jpg
PXL_20250710_120146116.MV.jpg
PXL_20250710_120150877.MV.jpg
PXL_20250710_120318544.MV.jpg
PXL_20250710_120321702.MV.jpg
PXL_20250710_120327087.MV.jpg
PXL_20250710_120407891.jpg
PXL_20250710_120419428.jpg
PXL_20250710_120439331.MV.jpg
PXL_20250710_120517780.MV.jpg
PXL_20250710_120604648.MV.jpg
PXL_20250710_120607883.MV.jpg

[Virsraksts nav norādīts]

Pirms desmit gadiem šajā dienā:
noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.

Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.

Andra Manfelde “Kosmonauta iela”

529q9emx5g3nxiqrfp2c5wcqd.jpg
Sandra jau sen vairs nav maza meitene, bet vecāku mīlestības trūkums viņu pavada aizvien. Tāpat zemapziņā iegrauzusies Sandra-Panda un Sandra-Skafandra. Un kartupeļi Sandrai ir kā tāds smilšains simbols mīlestībai. Mīlestība jau nav tikai vārdi vai pieskārieni, dažreiz tā ir ievārījuma burka vai smilšainu kartupeļu maiss. Taču dažreiz tas viss ir arī atpirkšanās, vainas mazināšana par to, ka nemīlēji gana.

Andras Manfeldes grāmatā "Kosmonauta iela", mijoties pieaugušās Sandras, mazas meitenes, pusaudzes un jaunas sievietes stāstījumiem, lasītājs kopā ar galveno tēlu no padomju norieta gadiem atnāk līdz pat mūsdienām. Ceļš ved caur papeļu aleju, kas atrodas kādas mazpilsētas, kosmonauta Gagarina vārdā nosauktā, ielā. Katram laikmetam un dzīves posmam līdzi nāk raksturīgās ikdienišķās reālijas, attiecību statusi, savstarpējās mijiedarbības.

Jāatzīst, ka šobrīd šķiet ļoti populāri rakstīt par pieaugšanu padomju laika norietā. Un kā gan citādi mūsdienu autoriem, lai būtu, ja raksta kaut ko daļēji no paša dzīves aizgūtu? Viņi taču patiešām savas krāsainākās jaunības dienas piedzīvojuši tieši padomju norietā. Kas gan par to, ka zābaki kādu izmēru par mazu, ja vien tie ir ļoti modīgi? Neviens taču neredz cauru zoli, ja var zābakā ievilkt plastmasas maisiņu, lai kājas kādu brīdi ir sausas.

Pieaugšana Sandrai bijusi sarežģīta, emocionāli piesātināta, sapņiem un cerībām pilna, viņas veiktās izvēles brīžiem – apšaubāmas. Visam stāstam galvenais caurviju elements ir fotogrāfijas. Tajās dažreiz vairāk pasaka tieši neredzamais, nekā redzamais. Savā ziņā šis romāns atgādināja “Virsnieku sievas”, taču tas, iespējams, saistīts ar to stāsta līniju, kas aptver ievākšanos jaunā dzīvoklī, pavisam jaunā tipveida projekta mājā, kuru pamazām saēd melnais pelējums. Tas ir ne tikai fiziski taustāms, bet arī metaforisks simbols. Lai arī brīžiem kāda sižeta līnija šķiet neiederīga un pēkšņi iemesta, pēc dažām lapām atklājas tās īstenā vieta galvenās varones pasaules redzējuma veidošanās ainā.

Kādā brīdī noķēru sevi pie domas – redz, cik svarīga, cik daudz spēj mainīt mīlestība, meitene nav saņēmusi no tēva. Neviena cita mīlestība jeb tās trūkums neatstāj tik lielu un paliekošu iespaidu. Kaut gan, tā jau arī nevar teikt – arī mātes nemīlēta meita tiek ļoti traumatizēta un tas izpaužas sievietes dzīves izvēlēs. Bieži katastrofāli pašiznīcinošās.

Vēl viena stāsta līnija ir kauns atzīties savā neprasmē vai sabiedrības acīs šķietami nepareizās izvēlēs, nezināšanā, neveiksmēs. Nu kā pateiksi tēvam, ka nevari atbraukt, jo nav par ko ieliet degvielu vai dzīvesbiedrs ir tā pieļurbājies, ka nevar sēsties solītajā dienā pie stūres. Dažreiz vieglāk izlikties un samelot, pat riskēt ar lielu sodu. Taču visam pāri, manuprāt, šis stāsts ir pārdomas par to, kādi tad mēs esam? Vai tādi, kā izskatāmies sev, vai tādi, kā izskatāmies citiem?

“[..] Vai tad mēs izskatāmies pēc tā, kas esam? Pa īstam mēs esam tie jaunie, kas fotogrāfijās! Tikai gudri. Nu, pazemīgāki, varbūt. Nu nav jau tā, ka laiks tikai sakropļo, ir forši, ka nevar noslēpt, ko dzīvē esi darījis, vai tur daudz ēdis, vai dzēris, vai stulbs bijis… Bet kaut kādā ziņā arī sakropļo. Tu jau esi vīrietis, tāpēc tu nesaproti. Sievietēm tas zemes pievilkšanas spēks iedarbojas stiprāk! Pupi nokarājas, jāskrien čurāt, peļu vēderiņi, buldogu vaigi…

Vārnu kājas!

Nesmejies! Vai tad vecs izskatās pēc sevis? Cilvēkam iekšā tāda kā gleznu galerija, kurā tu esi gan jauns, gan vecs, gan bērns, gan… Nu, viss, kas noticis. No ārpuses krunkains radījums, kuram katru dienu jācīnās, lai vismaz kaut kāds pēdējais mirdzums acīs.”

/148.lpp./

Manfeldes valodas stils ir metaforu pārpilns, taču šoreiz, atšķirībā no dažām citām reizēm ar viņas darbiem, man tas netraucēja. Neradās pārāk samākslotas un smagnējas valodas iespaids. Ja parasti patīk, kā autore raksta, patiks arī šī grāmata.

4%20star.png


Izdota apjomīga psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums"

Tapusi apjomīga psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums", kas ielūkojas 200 gadu ilgajā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jeb šodien Nacionālā psihiatrijas centra vēsturē. Sākot ar slaveno Oto Hūnu kā centra pirmo direktoru, līdz pat padomju nežēlībām psihiatrijas nodaļās un mūsdienīgiem garīgas veselības ārstniecības pamatiem - grāmata ļauj iepazīt arī līdz šim nezināmus faktus par psihiatrijas attīstību Latvijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta grāmatas sastādītāja Silva Bendrāte un viena no grāmatas autorēm - medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāj Ieva Lībiete. Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 2. daļa Sarunā ar Annu Žabicku, sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un vienlaikus Latvijas Universitātē, pirms dažām dienām skaidrojām izteiciena “ar ragaviņām uz mežu” izcelsmi, runājām par paaudžu konfliktiem kā senāk, tā mūsdienās, par ģimeņu modeļu maiņu un arī par nabagmājām, kas mūsdienās transformējušās pansionātos. Esam konstatējuši, ka pretestība pansionātiem cilvēkiem veidojas lielā mērā vainas izjūtas dēļ, jo šķiet neiedomājami kādu no saviem vecākiem vai vecvecākiem nodot kādas aprūpes iestādes pārziņā. Arī finansiālais aspekts ir no svara, jo pansionāts - tas tomēr arī kaut ko maksā. Sarunas turpinājumā aicinām pētniecei plašāk pastāstīt par grūtībām, ar ko saskaras cilvēki, nonākot aprūpes iestādē. Iespējams, kādam senioram var nepatikt pansionāta personāla attieksme, ēdiens var šķist negaršīgs, varbūt insfrastruktūra nav laba. Kas rada aizspriedumus un bailes? Pētniece atzīst, ka noteikti ir gan ļoti labas, gan ne tik labas vietas, ja runājam par cilvēcisko attieksmi iestādē. Ir pansionāti ar ļoti pretimnākošu vadību, kas iedvesmo pārējos darbiniekus, un ir vietas, kur tas nedarbojas tik labi. Ir robi, ko var aizpildīt ar centību, entuziasmu, lielāku cilvēcību no pansionāta darbinieku puses, bet ir lietas, ko tādā veidā nevar uzlabot, un to, ko nevar uzlabot, tā jau ir politiskā līmenī nerisināta problēma. -- Pašlaik Anna Žabicka tuvojas noslēgumam savam līdz šim pēdējam pētījumam par kādu lauku pansionātu Latvijā, un pētījums ir Vīnes universitātē izstrādātā promocijas darba pamatā. Pētījuma gaita sakritusi ar Covid-19 pandēmijas laiku, un arī tas ļāvis izdarīt kādus secinājumus. Pētniece skata pansionātu lauku tukšošanās ietvarā, kam ir dažādi līmeņi. Viens no tiem - kā valsts politikā tiek domāts par tukšošanos, otrs - kā tukšošanos izjūt vietējie iedzīvotāji, ja, piemēram, slēdz viņu mazo mīļo bibliotēku un cilvēki mēģina pierādīt, ka mēs šeit tomēr esam. Šo izjūtu dod arī sliktas kvalitātes ceļi. Proti, ja konkrētā vieta un arī pansionāts tiek uztverts kā tukšums, tad kāpēc gan uz turieni izbūvēt ceļu?

Ierakumi tīklos

Ukrainas karš pieprasa jaunus aizsardzības risinājumus. Visu nosaka dronu kaujas loģika. Tagad labi noder, piemēram, veci zvejas tīkli, kuriem ir jauns darba uzdevums – zivju vietā ķert uzbrūkošos krievu dronus.  Dronu sensori reaģē uz visu, kas kustas – vai tā būtu kaujas mašīna, vai kokā paslēpies Ukrainas karavīrs. Viņi pamana ātrāk nekā redz cilvēka acs. […]

Cik maksā deputāta balss, ja tā ir pretrunā Satversmei?

Šī provokatīvā ideja radās, kad mūsu kaimiņu dzīvokļa rēķinā pēkšņi parādījās kavējuma procenti. Kamēr kaimiņi skaidrojās ar apsaimniekotāju par to, kā vispār šī nepamatotā summa bija aprēķināta, man prātā nostiprinājās pavisam cita doma — par deputātu kā likumdevēju atbildību tiesiskā valstī.

07.07.2025- 13.07.2025 Laikapstakļus noteiks cikloni.

Šajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā – nedēļas vidū vietām iespējams pat ļoti stiprs lietus un pērkona negaiss. Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz +12…+17°, bet dienās kļūs arvien siltāks. Šonedēļ Latvijā bieži gaidāms lietus, liecina prognozes. Trešdien un ceturtdien gaidāms vēsākais […]

Paskaidro man Nobela balvu saņēmēju nopelnus

Man ir attāls radinieks, kurš pateicoties savām zināšanām un interesēm lieliski prot paskaidrot teorētiskās fizikas un citu zinātņu konceptus tā, ka to saprotu pat es. Studējis Rīgā, Zviedrijā, tagad Dānijā, gaidot savu doktora disertācijas sponsoru. Tik aizrautīgi, ka klausos un uzdodu pretjautājumus. Šodien parunājām par to, kā viņš ir mēģinājis uzdot uzvedinošu jautājumu 22. gada Nobela prēmijas fizikā saņēmējam par to, vai viņš ir ņēmis vērā to un to.

Tad iedomājos, ka šis takš ir relatīvi vienkāršs uzdevums lielajiem valodu modeļiem. Pēc tam vajadzētu pārbaudīt, bet kuram tam ir laiks? Un tas nav baigi viegli, jo tie materiāli nav vienkāršā valodā… Bet vikipēdijas līmeņa saturu gan pārlasu.

Tagad man nenāk miegs, jo jāmēģina noskaidrot, kas notiek ar lokālo reālismu, kuru sagrauj kvantu… sapīšanās (quantum entanglement)? Tas ir pretrunā arī ar kvantu teorijas pamatpostulātu, ka daļiņām nav skaidru īpašību, līdz tās netiek nomērītas. Jāuzzin tas, ka Einšteinam tas šķita stulbi. Viņaprāt jābūt kādām daļiņu īpašībām, kuras nosaka to, kā tās uzvedīsies, kad tiks novērotas. Tas atjaunotu lokālo reālismu.

Seko Bella nevienādība, kas matemātiski pauž apgalvojumu, ka ja lokālisms un reālisms vienlaikus ir patiesi, tad divu savienoto daļiņu četru dažādu mērījumu korelācija noteiktā formulā nepārsniedz vērtību '2'. Kas paģēr to, ka daļiņu uzvedību nosaka kādi slēpti mainīgie. Kvantu teorija gan saka, ka tā tas nav.

Kvantu teorija deklarē, ka šī korelācija ir ap 2.8. Ja kāds var nomērīt, tad mums ir atbilde.

Nobela laureāti dažādos laikos nomērīja korelāciju. Tā ir robežās no 2.4 līdz 2.8. Tas eksperimentāli pierāda to, ka Einšteinam nebija taisnība. Bet tur atkal nekas nav vienkārši. Bella nevienādība pieņem, ka abi ir patiesi:

  • Lokālisms — nekas nevar ietekmēt lietas no attāluma momentāni.
  • Reālisms — daļiņām piemīt noteiktas īpašības pirms to novērošanas.

Eksperimenta rezultāti pierāda, ka abi vienlaicīgi nevar būt patiesi, bet nekādi nenosaka — kurš no abiem ir nepatiess.

Zinātnieki sliecas par labu variantam, kur kvantu līmenī saglabājas lokālisms, bet nav reālisma. Daļiņām nav atribūtu, pirms tie tiek novēroti. Un realitāte nav precīzi zināma, kamēr nav nomērīta. Iemesls, kāpēc šis uzvar, ir tas, ka saglabājas relativitāte — nekas nav ātrāks par gaismu.

Otrajā variantā lokālisms ir meli — daļiņas viena otru ietekmē momentāni (ietekmē, nevis nodod informāciju). Relativitāte dodas uz «atā-atā» kasti.

Gadījumā, ja mēs atsakāmies no lokālisma un reālisma, tad viss ir slikti. Klasiskā loģika sabrūk. Realitāte nepastāv, pirms tā nav apaskatīta. Lietas viena otru spēj ietekmēt momentāni neatkarīgi no attāluma. Šāds scenārijs tiek apskatīts QBismā.

Kaut kā tā man iet ar tiem trušcaurumiem. Jums jau manis žēl?

Astronomijas Skola: Pārkera zondes pieskāriens Saulei

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 16. maijā plkst.16:00. Temats: Pārkera zondes pieskāriens Saulei.

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===

Gospodars Vlads

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.