nekur.lv

Teju vai jāievieš automātiska publicēšana visam, ko veido Neal Agarwal. Šoreiz — paņem savu peles kursoru un dzīvojies ar citu īstu lietotāju peļu kursoriem nelielā, bet interesantā pasaulē — «Cursor Camp».

PS Pirmo reizi, kad ieraudzīju, padomāju ka atkal tas Cursor AI redaktors kaut ko…

Gads nav pusē un uz kino ekrāniem jau esam redzējuši daudz, tomēr ir filmas, kas savu pirmizrādi vēl nav piedzīvojušas. Šeit labākais no gaidāmā! 2026. gads kino pasaulē solās būt sevišķi bagātīgs. Holivuda atgriežas ar vērienīgiem turpinājumiem, ilgi gaidītiem biogrāfiskiem stāstiem un franšīžu kulminācijām. Līdz šī gada beigām repertuārs visos kinoteātros ir plašs, un tas var […]

McDonald’s® turpina paplašināšanos Latvijā, ceturtdien, 30. aprīlī atverot jaunu restorānu Krustkalnos, Ķekavas pagastā. Tādējādi vietējiem iedzīvotājiem un ceļotājiem, kas izmanto blakus esošo automaģistrāli tranzītam, būs vairāk iespēju izbaudīt iecienītos ēdienus un patīkamu atpūtu tuvu mājām.  Džutās, Krustkalnos, Ķekavas pagastā atvērtais restorāns stiprina zīmola klātbūtni pie galvenās automaģistrāles, kas savieno Rīgu un Viļņu. Tas atrodas ērtā vietā […]

Sasniedzu šodien 3000 km šosezon. Salīdzinājums ar diviem pēdējiem rekordgadiem:

km 2024 2025 2026 1000 29.02. 24.02. 24.02. 2000 04.04. 14.04. 29.03. 3000 17.05. 27.05. 04.05. 4000 01.07. 12.07.

Rekordu apsteigums audzis no sešām dienām līdz trīspadsmit. Tas priecē. Arī sausais aprīlis palīdzējis. Ievērojamākie braucieni: Mangaļsalas mols, jūŗa Vecāķos, apkārt Juglas ezeram, Rumbulas veloceliņš līdz galam, pēc Iļģuciema kvasa ar malšanos pa Pārdaugavu, apskatīt degušo atkritumu centru Rumbulas Brīvnieku ielā. Attēliem ielikšu nelaimes. Vispirms ugunsgrēku pie Matīsa ielas dzelzceļa pārbrauktuves:

Pārbrauktuve bija slēgta, un dūmi tik stipri, ka neriskēju šķērsot, jo no dūmiem varēja pilnā ātrumā izlidot vilciens. Drīz arī izlidoja — no otras puses.

Otrkārt, bērzu, kas stiprā vējā (atceramies, bija tādas dienas aprīlī) bija nolūzis un aizšķērsojis lielāko daļu Jaunciema gatves pie bijušās kūdras noliktavas, kur tagad saules paneļi:

Ziņoju glābējiem, bet viņi jau zināja.

Tagad, lai tiktu līdz 9000 km, jāminas 25 km dienā un 175 km nedēļā. Ja mīšos sparīgāk, pēc nākamā tūkstoša kontrolskaitļus varēs samazināt.

Tu noklikšķini uz faila, nospied Delete, apstiprini darbību un nodomā, ka fails ir pazudis. Bet vai tiešām? Ikkatrs no mums ir dzēsis failus no datora. Citreiz ko uzupurējam atmiņas dēļ, citreiz failu uzskatām par mazsvarīgu, citreiz vienkārši veicam tādu kā pavasarā tīrīšanu. Bet vai digitālajiem atkritumiem ir tāda pati izgāstuve kā atkritumiem, no kuriem atbrīvojamies taustāmajā […]

Digitālais nospiedums nav joka lieta, turklāt iespējams, ka tas ir lielāks nekā sākotnēji šķiet. Labās ziņas – to ir iespējams samazināt. Ieraksti savu vārdu Google meklētājā. Visticamāk, pirmajos rezultātos pamanīs savus sociālo mediju profilus, iespējams arī darba vieta vai kās sens komentārs kādā forumā. Bet paritini zemāk, un atklāsies kaut kas daudz nepatīkamāks. Iespējams uzdursies uz kādu […]

Below are the new workstations certified by Dassault Systèmes April 2026. 

Ja videospēļu cienītāji salīdzina Xbox un PlayStation, tad melomāni diskutē par Spotify un Apple Music, taču diskusija nav viennozīmīga. Katru dienu simtiem miljonu cilvēku pasaulē atver viedtālruni un piespiež „play“. Lielākā daļa šo cilvēku izvēlās starp diviem mūzikas straumēšanas smagsvariem – Spotify vai Apple Music. Abas platformas piedāvā vairāk nekā 100 miljonus mūzikas ierakstu, abas strādā teju jebkurā […]

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība:  Zvaigzne ABC

Manas pārdomas

Ronalds Bergs, izbijis basketbolists un pēc smaga savainojuma, kas liedz turpināt sporta karjeru, bet ne darbadevēju labvēlīgi noskaņota piedāvājuma pārmācīties par miesassargu, jūtas gana labi sapelnījis, lai no citas, jaunākas traumas un dzīvībai bīstamākas situācijas līdz galam atkoptos dzimtajā Latvijā. Būs gan apceļota pasaule, pat ja gluži nav varējis lepoties ar NBA līmeņa talantu, gana daudz sabūts Krievijā, kur noslēgta basketbolista un nu arī sarga profesionālās gaitās. Bet cerētā miera un jaunu akadēmisko zināšanu apguves vietā, Bergs pēc nejaušas bērnības drauga un tagad akadēmiķa Harija Blūma sastapšanas vienā rāvienā tiek ierauts mītu apvītu senu artefaktu medībās, kas ne reizi vien un krietni zem jebkura komforta līmeņa teju vaigā skatīt paša potenciālo nāvi.

Kas zina, varbūt Bergs tā arī turpinātu dzīvot savu mieriņu, ja ne tikpat nejaušs lēmums kādā rītā nopirkt Neatkarīgo avīzi un vēl nejaušāk pamanīt līdzjūtību no Harija universitātes kolēģiem. Šoks saprotams, jo vēl tak nesen ar bērnības draugu sēdēts krogā pie glāzes, bet tagad še tev. Vēl šokējošāk, ka oficiālajā notikumu versijā Harijs, ja ne gluži izdarījis pašnāvību, tad bijis tik ļoti sanarkojies, ka negadījumā padarījis sev galu. Faktu kombinācija, ko Ronalds Bergs bērēs uzzina, no Harija asistentes Lindas ar jo uzmanību piesaistošāku uzvārdu Mīļā. Cilvēki, protams, dzīves laikā var mainīties un ne Bergam spriest, kādos gan neceļos draugs Harijs būtu varējis noiet, bet ne pašam krogā, ne Lindai kopā ar Hariju strādājot, nekas ne par pašnāvības domām, ne narkotiku lietošanu nav liecinājis. Bet, tā teikt, ko gan nu vairs.

Jāsaka gan, ka nejaušu sakritību un apstākļu kombinācija jau paša Bergs & Relikviju Mednieki sākumā ir pat ļoti uzkrītoši, lai maz kas varētu aizsākties. Tā arī lieti noder un par skādi nenāk galvenā varoņa turība, spējot atļauties gan dzīvokļa iegādi un cita īri, kamēr pirmo īrē, un, aizsākoties visiem trakumiem, spēt atļauties kā taksīšu braucienus pa Rīgu, jo nav laika kaut kādam sabiedriskajam, tā arī visu citu, ko nu iziešana no situācijas un mistērijas atrisināšana prasa nopirkt.

Pirmo iespaidu, gan krietni pabojā un paskatoties pāris atsauksmes dažam lasītājam pat neatgriezeniski un līdz pēdējam var sabojāt Berga pirmo iespaidu apraksts par Lindu Mīļo, kura nevar lepoties ar to slaidāko augumu, bet pēc iniciālā apraksta varētu padomāt, ka tālu no liela divdurvju skapja vai vaļa arī nav. Vēlāk gan attieksme, kad tas palīdzējis dāmai labāka un auguma aprisēm piemērotāka apģērba izvēlē, kaut gan Lindai ir spīts un griba pastāvēt uz savu ‘’stilu’’, attieksme no Berga puses tiek mainīta. Kaut gan pat pēdējos noslēdzošajos fragmentos no pašas Lindas puses izlien izteikumi pašai par sevi, kuri nedaudz pretrunīgi ar vēl nesen pausto attieksmi, liek pabrīnīties un drīzāk pieļaut, ka uzskatu viedoklis varbūt piedēvējams jau arī autoram un ne tikai Bergam vai Lindas tēlam.

To gan varētu arī piedēvēt piespiedu kārtas nepieciešamībai abiem sadarboties, jo Linda Mīļā, būdama nu jau bijusī Harija Blūma asistente, arī piesaistījusi romāna ļaundaru uzmanību, ja vēl nav nojaušams, ka Harija oficiālie nāves iemesli ir tālu no patiesības. Ja Ronalda Berga tēls labo varoņu pusē sniedz finansiālos, spēka un citus fiziskos talantus, bet ne bez asa prāta, tad Linda Mīļā izrādās ne vien pārzinoša datoros, bet teju vai īsta hakere, kas lieti nāk talkā pašu artefaktu medībās, kamēr paralēli jāatskatās pār plecu, vai tik bandīti, no kuriem romāna sākumā izdevies aizbēgt, nav atkal tos mistiskā kārtā atraduši.

Bergs & Relikviju Mednieki ir pārmaiņas pēc salīdzinoši interesants vietējā autora Arno Jundzes mēģinājums piedāvāt lasītājiem vietēju variantu pasaulē atpazīstamāku trillera subžanra daiļdarbu vietā, kur pašam piemēri, kuri nāk prātā ir Dena Brauna Roberta Lengdona vai Stīva Berija Cotton Malone tipa sērijas, kurās tieši sērijas galvenais varonis ir tas, kuram lemts atklāt gadu simtiem glabātus noslēpumus, kuru nākšana dienasgaismas atklātībā satricinātu visu pasauli un pastāvošo lietu kārtību.

Bergs & Relikviju Mednieki romāns diemžēl ar savu prozas stilu un pielietoto izteiksmes līdzekļu baudāmību nevar izcelties. Reizē autors romāna izpildījumā neko jūtami savu nepiedāvā, ja neskaita pliku faktu, ka daļa darbība noris Latvijā, kas ļautu daiļdarbam izcelties kā uz pieminēto piemēru, tā citu žanra biedru vidū jau lasītu romānu fona.

Protams, kā jau kārtīgam trillerim, kur varbūt pat pasaules liktenis atkarīgs no diviem izraudzītajiem labajiem varoņiem, ir nepieciešami arī ļaundari, kuru bosu prasme nolīgt kārtīgus profesionālus, kuri spētu tikt galā ar Ronaldu Bergu un Lindu Mīļo, kuriem šāda veida ‘’piedzīvojumi’’ dzīve noris pirmo reizi, šķiet ir tālu no vēlāmās un nepieciešamās kvalitātes. Ja ar unikālu motivāciju ļaundariem nav lemts izcelites, tad vismaz romānu papildina vēsturiski fragmenti, kuru acīmredzamākais trūkums ir jūtamais informācijas izgāztuves stils. Tā vietā, lai plūstoši un organiski lasītājam pasniegtu vēsturisko informāciju kā par pašu artefaktu, tā, piemēram, Nacistiskās Vācijas centiem artefaktu atrast, viss uz lapaspuses tiek pasniegts teju vienā blāķi. Vēl jo vairāk metode, kas romānā atkārtojas un manāmi sabojā jau tā ne pārlieku augsto kopiespaidu.

Pārmaiņas pēc, bet tikai pārmaiņa pēc gan, interesanti vērot, kā pašmāju autora tēli savas trauksmainās gaitas uzsāk tepat Rīgā, lai vēlāk, sekojot pavedieniem nonāktu vēstures pārbagātajā Venēcijā un pēcāk romā, lai beigu beigās atklātu, ka reliģiskajā mērcē balstītais artefakts noslēpts tepat necilajā Latvijā. Visu gan aizsāk kartes fragments, kuru Harijs reiz atkal jau nejauši atradis un tagad pirms nāves pamanījies ielikt Berga rokās, bet, kas pats par sevi neko nedod, ja nespēj atrast pārējos divus citviet Eiropā trīs ordeņu (Teitoņu, Sv.Jāņa Hospitāliešu un bēdīgi slavenākā Templiešu ordeņa) noslēptos kartes fragmentus. Vien tos atkalapvienojot, dārgumu medniekiem, leģendās apvītajai superieroča tehnoloģijas kārotājiem būs iespēja tikt pie aizvēsturiskā artefakta.

2026. gada aprīlī pirmie cilvēki kopš Apollo 17 misijas 1972. gadā devās ārpus zemās Zemes orbītas robežām, pametot Zemi un ar Artemis II misiju aizlidoja garām Mēnesim. 

2026. gada 6. aprīļa Mēness pārlidojuma laikā astronauti sasniedza maksimālo attālumu no Zemes — 406 773 km, pārspējot Apollo 13 astronautu rekordu.

Artemis II pārlidojuma laikā Mēness tālākajai pusei cilvēki tagad ir nolidojuši tālāk no Zemes nekā jebkad agrāk. 

Lūk, kā tas notika.

2026. gada 6. aprīlī cilvēce Artemis II misijas ietvaros uzstādīja visu laiku attāluma rekordu, cik tālu dzīvs cilvēks jebkad ir nolidojis no planētas Zeme. Ceļojot tālāk nekā jebkurš cits cilvēks vēsturē, astronauti Rīds Vaizmens (Reid Wiseman), Viktors Glovers (Victor Glover), Kristīna Koha (Christina Koch) un Džeremijs Hansens (Jeremy Hansen) sasniedza maksimālo attālumu 406 773 km, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 1970. gada 15. aprīlī Apollo 13 misijas laikā. 56 gadus saglabājās Apollo 13 rekords, jo šie astronauti sasniedza maksimālo attālumu 400 171 km. Rekords, kas tagad ir papildināts par iespaidīgiem 6 602 km, kas ir lielāks nekā Zemes rādiuss. 

Kas ļāva Artemis II misijai pārspēt Apollo ēras attāluma rekordu? 

Ir 3 galvenie faktori, kas radīja iespēju Artemis II astronautiem pārspēt Apollo distances rekordu.

Pirmkārt, izcili veikts kosmosa kuģa jaudas jeb enerģijas patēriņa aprēķins.

Un tam nav nekāda sakara ar kosmosa kuģa patērētās degvielas daudzumu. Artemis II misijas laikā tika pārvadāti un izlietoti aptuveni 2 770 m³ degvielas — šķidra skābekļa un šķidra ūdeņraža maisījuma, kas tika iztērēti 2 raķetes posmos. Saturn V raķetes, kas uzsāka Apollo ēras misijas, pārvadāja un iztērēja aptuveni 3 580 m³ degvielas 3 raķetes posmos, tostarp ne tikai šķidru skābekli un šķidru ūdeņradi, bet arī 768 m³  RP-1 petrolejas. 

Artemis II raķetei bija lielāks vilces spēks nekā Saturn V raķetei — tā radīja 4 000 tonnu vilces spēka (39 miljonus N) salīdzinājumā ar 3 400 tonnām (33 miljoniem N) Saturn V raķetēm, taču vilcei nav būtiskas ietekmes uz maksimālā attāluma veikšanu no Zemes. Attāluma ziņā svarīgi ir tas, cik ātri jūs pārvietojaties, kad atrodaties virs Zemes atmosfēras jebkurā noteiktā attālumā no Zemes, salīdzinot ar to, ko mēs saucam par bēgšanas ātrumu, vai cik ātri jums būtu jāpārvietojas, lai izkļūtu no Zemes gravitācijas spēka.

Mēs vēl neesam sūtījuši cilvēkus kosmosā vienvirziena misijā un mērķis vienmēr ir bijis atgriezt viņus uz Zemes pēc relatīvi īsa un neliela attāluma ceļojuma. Tas nozīmē, ka mēs nevēlamies pārsniegt bēgšanas ātrumu vai pat to sasniegt. Tā vietā mēs cenšamies — īpaši, ja vēlamies nosūtīt astronautus uz Mēnesi vai Mēness tuvumā — panākt, lai kosmosa kuģis būtu pietiekami tuvu bēgšanas ātrumam, lai tas pamestu zemo Zemes orbītu, vienlaikus paliekot pietiekami tālu no bēgšanas ātruma, lai tas neriskētu pilnībā pamest Zemes orbītu, un joprojām novietotu to atbilstošā trajektorijā, lai tas varētu pabeigt misiju. 

Artemis II  gadījumā tika veikta translunārā injekcija, kas ir kosmosa kuģa dzinējspēka manevrs, ko izmanto, lai atstātu Zemes orbītu un ievadītu aparātu trajektorijā, kas ved uz Mēnesi. Izmantojot gravitāciju un tās sākotnējo elipsoidālo, vidējās Zemes orbītas trajektoriju. 

Artemis II, tāpat kā daudzi kosmosa kuģi, kuru galamērķi atrodas ārpus zemās Zemes orbītas, pielāgoja savas borta raķetes laikam, lai tas sakristu ar laiku, kad tas veica vistuvāko lidojumu masīvam ķermenim — šajā gadījumā Zemei, maksimāli palielinot orbītas izmaiņas ar minimālu degvielas daudzumu un procesā paaugstinot paša kosmosa kuģa orbītu.Šī metode, kurā planētas gravitācija tiek izmantota, lai palielinātu dzinēja radīto “sitienu”, var vai nu izraisīt kosmosa kuģa impulsa zudumu vai arī tā var palielināt kosmosa kuģa impulsu, kā tas bija Artemis II misijas gadījumā.

Kā redzams iepriekš redzamajā animācijā, pamatojoties uz NASA apkopotajiem faktiskajiem datiem, Artemis II misijas trajektoriju ietekmēja ne tikai Zemes gravitācijas ietekme. Turklāt Mēness un Mēness gravitācija spēlēja galveno lomu kosmosa kuģa drošā atgriešanās procesā uz Zemi. Ja kosmosa kuģis būtu palaists nedaudz citā virzienā — virzienā, kurā Mēness ar to nesatiktos, kosmosa kuģis būtu turpinājis attālināties no Zemes, arvien tālāk un tālāk, līdz Zemes gravitācija to galu galā atvilktu atpakaļ, padarot tā orbītu par garu, šauru elipsi: līdzīgu ilga perioda komētas orbītai ap Sauli. Taču aprēķini bija ļoti precīzi un Mēness sastapās ar kosmosa kuģi tieši tā, kā vajadzēja, lai droši nogādātu Artemis IIastronautus atpakaļceļā, kur viņi sastapās ar Zemes atmosfēru paredzētajā ātrumā un leņķī, lai veiksmīgi atgrieztos uz Zemi. 

Otrkārt, Artemis II misijas laikā  Mēness atradās gandrīz vistālākajā punktā no Zemes.

Mēness neriņķo ap Zemi ar nemainīgu attālumu; tā orbīta ir diezgan eliptiska. Mēness, atrodoties vistuvāk Zemei (perigejā), atrodas 356 375 km attālumā no mūsu planētas, savukārt vistālāk (apogejā) tas sniedzas līdz pat 406 707 km no Zemes.

Apollo ērā Mēness nekad nebija pilnībā attālināts, kad astronauti atradās vai nu orbītā ap to, vai uz tā virsmas. Artemis IImisijas laikā, kas pagāja garām Mēnesim 54 gadus pēc Apollo programmas beigām 2026. gada 6. aprīlī, Mēness atradās 405 468 km attālumā no Zemes. Šis ir otrais iemesls, kāpēc Artemis II misija aizveda cilvēkus tālāk nekā Apollo misijas. 

Taču Artemis II astronauti neatradās tādā attālumā no Zemes, kas atbilst Mēness apogeja attālumam – viņi atradās vēl tālāk par to. Patiesībā astronauti atradās pat tālāk par visattālāko apogeju, ko Zemes – Mēness sistēma jebkad ir piedzīvojusi.

Kā tas vispār ir iespējams? 

Artemis II Mēness tālākajā pusē 2026. gada 6. aprīlis. Avots: https://en.wikipedia.org/

Tas bija iespējams – trešā faktora dēļ, kas nosaka to cik tālu no Mēness kosmosa kuģis atrodas sava lidojuma trajektorijas laikā. 

Apollo 8 un Apollo 10 bija cilvēces pirmais ceļojums uz Mēnesi, un mērķis nebija tikai veikt pārlidojumu, bet gan ievietot kosmosa kuģi Mēness orbītā un kalpot kā “ģenerālmēģinājumu” iespējamajai nākotnes virzībai uz Mēnesi. Tā vietā, lai tikai vienu reizi lidotu garām Mēness tālākajai pusei, Apollo 8 desmit reizes apriņķoja Mēnesi, un Apollo 10 pat 31 reizi! 

Tikmēr Apollo 11, 12, 14, 15, 16 un 17 ne tikai sasniedza Mēnesi, bet arī nolaidās uz tā. Un, konkrētāk, visi nolaidās Mēness tuvākajā pusē: pusē, kas vienmēr ir pavērsta pret Zemi un atrodas tai vistuvāk. Iemesls, kāpēc Apollo 13 uzstādīja attāluma rekordu no visiem Apollo, nav tikai tāpēc, ka Mēness, kosmosa kuģim ierodoties, atradās tuvāk lielākajam apogejam, bet gan tāpēc, ka Apollo 13 izmantoja tā saukto brīvās atgriešanās trajektoriju — tādu pašu kā Artemis II, palidojot garām vairākus tūkstošus kilometru attālumā un tālāk no Mēness tālākās puses.

Artemis II misija nekad nebija paredzēta kā Apollo misiju klons. Šī misija bija īpaši izstrādāta, lai neieietu Mēness orbītā, nepietuvotos Mēness virsmai un noteikti negatavotos nosēšanās veikšanai uz tās. Tā vietā tā bija paredzēta, lai droši nogādātu astronautus Mēness tuvumā un droši atgrieztos – tāds bija mērķis. 

Tomēr, ja mēs apvienojam visus šos trīs informācijas elementus: faktu, ka, neskatoties uz mazāk enerģisko raķeti, Artemis II misija kopumā saņēma Zemes gravitācijas palīdzību, lai veiktu translunāru injekcijas manevru, faktu, ka Mēness atradās apogejā un tālākā apogejā nekā jebkurā no iepriekšējiem (deviņiem Apollo ēras) ceļojumiem uz Mēnesi, kad Artemis II ieradās, un faktu, ka, tāpat kā tikai Apollo 13 pirms tam, Artemis II sekoja brīvas atgriešanās trajektorijai, kur “Īzaks Ņūtons veic lielāko daļu dzinējspēka”, nevis ievietotai trajektorijai, kas paliek tuvāk Mēness virsmai, tas ir pietiekami, lai izskaidrotu, kāpēc Artemis II misija spēja aizvest cilvēkus tālāk no Zemes nekā jebkad agrāk. 

Ja būtu izvēlējušies startēt citā laika posmā, kad Mēness nebija apogejā, tad nebūtu pārspēts šis attāluma rekords. Ja nebūtu sekojuši brīvas atgriešanās trajektorijai, bet tā vietā izvēlējušies ievietot kosmosa kuģi zemā Mēness orbītā, tad arī nebūtu pārspējuši attāluma rekordu. Un, ja nebūtu veikuši translunāro injekciju, kad Orion kapsula pagāja garām Zemei tādā veidā, kā to izdarīja, tad Artemis II astronauti pat nebūtu spējuši sasniegt Mēnesi, kur nu vēl pārspēt visu laiku attāluma rekordu.

Ir vērts norādīt, ka nav pamata domāt, ka šis rekords norāda uz kaut kādu ierobežojumu tam, ko mēs jebkādā veidā nākotnē varam sasniegt. Varētu sūtīt cilvēkus vēl tālāk, taču viņiem vienkārši būtu nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai atgrieztos, un viņi nebūtu pasargāti no kosmosa radiācijas apdraudējumiem.

Mēs varētu sūtīt cilvēkus uz citām planētām, asteroīdiem vai attālākiem debess ķermeņiem, taču tas prasītu vai nu citu nesējraķeti, vai ļoti ilgu lidojumu, kur viņiem atkal nebūtu aizsardzības pret kosmosa apdraudējumiem. 

Taču šobrīd šo rekordlielo sasniegumu veicināja gan mūsdienu raķešu tehnoloģijas, gan rūpīgi plānota kosmosa kuģa palaišana un lidojums, kurā Zemes gravitācijas palīdzība tika izmantota translunāras injekcijas veikšanai, gan lēmums veikt Mēness pārlidojumu pa brīvas atgriešanās trajektoriju, nevis injekciju Mēness orbītā. 

Šeit, 2026. gadā, ir svarīgi izmantot katru iespēju, lai atgādinātu sev, ka mēs patiesi esam viena pasaule — un joprojām vienīgā apdzīvotā pasaule, ko mēs zinām, kur katrs cilvēku civilizācijas sasniegums ir sasniegums mums visiem.

Kad nupat noslēdzi pavasara logu mazgāšanas projektu un uzreiz secini, ka nu jau derētu pārmazgāt pirmo logu.

Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Aizkraukle kļūs par galveno valsts svētku norises vietu ārpus Rīgas. Jau 15. reizi Nacionālie bruņotie spēki (NBS) organizē reģionālo militāro parādi, šogad godu uzņemt pasākumu uzticot Aizkraukles novadam. Pilsētas ielās būs vērojama ne tikai Latvijas un sabiedroto militārā jauda, bet arī iekšlietu un veselības dienestu vienības.

Svarbiākie akcenti
* Parādē piedalīsies vairāk nekā 600 karavīru, zemessargu un operatīvo dienestu darbinieku.
* Apmeklētāji varēs klātienē aplūkot tanku “Leopard” un jaunas amfībijas M3 – tehnikas rīkoņa pilsētas ielās būs dzirdama jau mēģinājuma laikā.
* Pasākumu klātienē pieņems Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
* Papildus parādei plānota futbola spēle starp pašvaldību un NATO karavīriem.

Parādes norise un svētku programma

Svētku diena Aizkrauklē sāksies pulksten 9.00 ar dievkalpojumu Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcā. Galvenais notikums – militārā parāde – sāksies pulksten 11.00 pie Aizkraukles Kultūras centra Spīdolas ielā 2. To komandēs Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda, bet pieņems bruņoto spēku virspavēlnieks Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Militārās tehnikas izstāde un paraugdemonstrējumi

No pulksten 12.00 līdz 16.00 iedzīvotājiem būs pieejama plaša militārā tehnika un parāde laukumā pie Kultūras centra un stadionā. Interesentiem būs iespēja apskatīt gaisa kuģus, tanku “Leopard”, kā arī dažādu dienestu ekipējumu. Īpašu dinamiku pasākumam piešķirs NBS Speciālo uzdevumu vienības demonstrējumi un amfībiju M3 mobilitātes rādīšana Daugavas ūdeņos.

Krastmalā un Stadiona ielā savas prasmes demonstrēs Valsts robežsardzes un Valsts policijas dienesta suņi un zirgi. Rekrutēšanas un atlases centra teltīs jaunieši varēs uzzināt par studiju iespējām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un dienestu bruņotajos spēkos. Pirmo reizi pasākumā piedalīsies arī ģenerāļa Pētera Radziņa vidusskolas pārstāvji.

Satiksmes ierobežojumi un tiešraide

Sakarā ar vērienīgo pasākumu pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi. Detalizēta informācija par slēgtajiem ielu posmiem tiks publicēta 27. aprīlī. Tie iedzīvotāji, kuri nevarēs ierasties klātienē, parādi varēs vērot Latvijas Televīzijas tiešraidē, kuras laikā tiks paziņota pilsēta, kas šo godu pārņems 2027. gadā.

Avots: Aizkraukles novada pašvaldība

Noformējot tekstus, pats svarīgākais ir domāt par to, lai tie ir viegli lasāmi. Jo mazāk cilvēkam ir jādomā par to, kā tikt pie nākamā burta, vārda, rindas un rindkopas, jo labāk. Izvēlētais fonts vai fona krāsa ir gluži otršķirīgas lietas.

Atsevišķi varētu izcelt īsu tekstu maketēšanas estētiku, bet to atstāsim citai reizei un koncentrēsimies uz tādiem tekstiem, kurus lasīt aizņem vairāk par vienu sekundi.

Virsraksti

Virsrakstus raksturo divas galvenās īpašības: tie ievada teksta bloku un, ja virsraksti ir vairākos līmeņos, tiem ir jāveido kaskāde no visvairāk izceltā uz vismazāk izcelto. Būtiski ir padomāt par to, lai virsraksts tiešām ievada tekstu, nevis kaut kur planē gaisā un apakšvirsraksti neiesprūst starp teksta blokiem. Virsrakstam ir jābūt piesietam tekstam, kam tas seko. Īpaši bieži kļūdas ir ar apakšvirsrakstiem, kas tiek iecentrēti starp teksta blokiem.

Virsrakstam un arī apakšvirsrakstiem jābūt piesaistītiem tekstam, kas tiem seko.

Papildus sanitārās normas, kas palīdz virsrakstiem kļūt glītākiem, paģērē neatstāt rindas beigās saikļus, īsus vārdus un censties izbalansēt rindu garumu.

Rindkopas

Teksta sadalīšana rindkopās palīdz vieglāk uztvert atsevišķas domu kopas. Garos tekstos rindkopas palīdz lasīšanai. Tieši tāpat, kā pārāk gari teikumi traucē uztvert domu, jo ir aizmirsts teikuma sākums, garas rindkopas nosit ritmisku teksta lasīšanu, jo traucē nākamās rindas meklēšanu.

Pirmajā slejā viss teksts vienā blāķī. Otrajā slejā rindkopas ir atdalītas ar vienas rindas atstarpi. Trešajā slejā rindkopas ir izceltas ar pirmās rindas atkāpi. Ja lieto metodi ar gaisa ielaišanu starp rindkopām, tad pirmajai rindkopas rindai atkāpi likt nevajag.

Atkāpes likšana pirmajai rindai kopš tekstu migrācijas no drukas uz elektroniskajiem nesējiem ir sākusi izzust. Un iemesls ir tāds pats, kā gadījumā ar domuzīmes lietošanu — tehniski to realizēt HTML ir izaicinoši. Tomēr, ja nu jums izdodas šo paveikt, nelieciet pirmās rindas atkāpes jebkur, kur pagadās.

Pirmās rindas atkāpes izskatās lieliski pamattekstam. Bet jāizvairās atkāpi lietot tekstiem, kas paredzēti vienā rindkopā, piemēram, ievados, virsrakstos, apakšvirsrakstos, ielauzumos, izcēlumos. Jo tas tikai rada nekārtību. Savukārt vienas rindkopas pamatteksts, kas piemērā ir iespraudies starp ievadu un apakšvirsrakstu, kaut arī no abām pusēm jau ir ar gaisu, tāpat izskatās kārtīgi, jo vizuāli sasaucās ar pārējo pamattekstu.

Droši vien pieminēšanas vērts būtu arī lauzums vairākās slejās. Bet to atstāsim citai reizei, kad auditorijai būs priekšstats arī par to, kas lauzums vispār ir.

Teksta rindas

Ļaunākais, ko var nodarīt tekstam — izstiept vienu rindu tik garu, ka tā kļūst neizsekojama bez vilkšanas ar pirkstu līdzi.

Nesamērīgi garas rindas ir klasiska tekstu noformēšanas kļūda. Ja jūtat, ka jūsu teksts sāk atgādināt lietošanas instrukciju uz etiķetes, tas ir skaidrs signāls, ka teksta rindas ir par garu. Palīdz vai nu fonta izmēra palielināšana, vai arī slejas platuma samazināšana. Vai arī abi.

Optimālais vienas rindas garums ir 10 līdz 18 vārdi (50 līdz 70 zīmes). Atradīsi daudz muļķīgu pamācību par to, ka zīmju skaitā jāierēķina arī atstarpes un interpunkcijas zīmes. Bet es aicinātu vienkārši sekot līdzi tam, lai nepārsniedz 20 vārdu garumu vienā rindā. Jo lasītpratējs neuztver tekstu simbolos, mēs lasām vārdos. Un rindas garums ietekmē to, cik daudz vārdus tu paturi galvā, lai sameklētu nākamās rindas sākumu.

Noslēguma jautājumi kā Saeimas sēdēs

Nekliedz ar izcēlumiem, apakšvirsrakstiem, ielauzumiem, vizualizācijām un reklāmām katrā otrajā rindkopā. Saskaldīti teksti ir vienkārši nelasāmi. Superīgs piemērs tam, cik tas ir slikti — jau kādu laiku Tviterī dzīvojošā epidēmija ar tvītu pavedieniem.

Izvairies izmantot kustīgu jebko blakus, virs vai zem teksta blokiem. Tas novērš uzmanību no satura un paildzina lasīšanu. TVNETa reklāmas abos sānos rakstiem ir ļaunuma iemiesojums. Cilvēkam, kas to izdomāja, vajadzētu iedot Kaudzīšu Mērnieku laikus un likt tos lasīt braucošā vilcienā, grāmatu piespiežot pie loga.

Teksts piemēros ir no mana 2014. gada raksta Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums.

The post Rokdarbi. Kā salikt viegli lasāmu tekstu drukai un ekrāniem first appeared on Mr. Serge.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Aizkraukle kļūs par valsts svētku centrālo norises vietu. Jau piecpadsmito reizi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) diena tiek rīkota kādā no Latvijas novadiem, šogad godu uzņemt vērienīgo militāro parādi uzticot tieši Aizkrauklei.

Svarbiausi akcentai:
* Militārā parāde pilsētas centrālajās ielās.
* NBS un NATO sabiedroto tehnikas publiskā izstāde.
* Zemessardzes un jaunsargu paraugdemonstrējumi.
* Valsts augstāko amatpersonu un NBS vadības dalība.

Nacionālo bruņoto spēku diena Aizkraukles ielās

NBS dienas rīkošana ārpus galvaspilsētas ir iedibināta tradīcija, kuras mērķis ir iepazīstināt iedzīvotājus ar valsts aizsardzības spējām un stiprināt kopības sajūtu. Šī gada militārā parāde un tehnikas demonstrācijas Aizkrauklē būs nozīmīgākais militārais pasākums reģionā. Iepriekš līdzīga mēroga pasākumi piesaistījuši tūkstošiem skatītāju, un arī šoreiz Gulbenē būs izstādīta sabiedroto militārā tehnika un ekipējums.

Militārās tehnikas izstāde un sabiedroto dalība

Iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būs iespēja klātienē aplūkot modernāko bruņojumu, ko ikdienā izmanto Latvijas armija un sabiedroto spēki. Parādē piedalīsies mehanizētās vienības, gaisa spēku pārlidojumi un speciālo uzdevumu vienības. Pasākuma laikā plānoti arī Zemessardzes un jaunsargu paraugdemonstrējumi, uzsverot katra pilsoņa lomu valsts aizsardzībā.

Sagatavošanās darbi pilsētā jau ir sākušies, lai nodrošinātu tehnikas pārvietošanos un drošu pasākuma norisi visiem apmeklētājiem. Svētku programma Aizkrauklē sāksies ar svinīgo dievkalpojumu un turpināsies ar kulmināciju – bruņoto spēku gājienu cauri pilsētai.

Avots: Aizkraukles novada pašvaldība

 Lieliski mūziķi Uldis Veigurs un Mārtiņš Bērtulis, kurus tagad zinām kā duetu “Red Velvet”, ar prieku un pamatīgu atdevi muzicēja Madlienas vidusskolā 30. aprīlī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros un muzikāli iepriecināja gan skolēnus, gan pieaugušos. Jāatzīst, ka atraktīvie mūziķi, spēlējot un dziedot populārās Maestro Raimonda Paula teātra un kinofilmu dziesmas, organiski sajuta saikni starp sevi un klausītāju. Pēc koncerta atsauksmēs dzirdējām tikai labus vārdus, ka dueta trumpis ir jauneklīgs enerģiskums, elastīgums un  laba gaume gan dziesmu izvēlē, gan muzikālajā izpildījumā. Tas droši vien tālab, ka abi mūziķi ir ar augstāko izglītību mūzikā un pedagoģijā, pret savu darbu attiecas atbildīgi un profesionāli. Lielu paldies sakām duetam “Red Velvet” par radīto svētku un vienotības noskaņu mūsu skolā. 

Tu mācies, trenējies un centies, bet joprojām šaubies par savu rezultātu eksāmenos? Iespējams, laiks mainīt savus mācīšanās paradumus. Iepazīsties ar piecām izplatītākajām kļūdām, gatavojoties pārbaudījumiem, un uzzini, kā tās novērst!

1. Vēlme apgūt visu uzreiz
Tuvojoties eksāmenam, skolēni reizēm cenšas vienā vakarā apgūt lielu apjomu informācijas, taču tas bieži rada pārslodzi un apjukumu.

Ieteikums: Mācies soli pa solim un regulāri – labāk mazāk, bet biežāk. Piemēram, veltot katru dienu 20-30 minūtēm eksāmenu treniņuzdevumiem Uzdevumi.lv, Tu nostiprini zināšanas un trenē domāšanu ilgtermiņā.

2. Uzdevumu nerisināšana
Apgūt teoriju ir labi, bet bez uzdevumu risināšanas zināšanas ir nenoturīgas un informācija no prāta var pazust tiklīdz būs jāsāk domāt eksāmenā.

Ieteikums: Risini uzdevumus ne tikai skolā, bet arī mājās! Uzdevumi.lv ļauj pārbaudīt sevi ātri un efektīvi. Vienu un to pašu uzdevumu vari trenēties vairākas reizes, katru reizi saņemot jaunu variantu, kas palīdzēs nostiprināt zināšanas.

3. Kļūdu ignorēšana
Risinot uzdevumus, skolēni mēdz neizanalizēt, kur un kāpēc kļūdījās, tādējādi kavējot progresu.

Ieteikums: Nepadodies! Iedziļinies un saproti, ko izdarīji nepareizi, lai no savām kļūdām mācītos! Uzdevumi.lv palīdz to izdarīt ātri, jo pēc uzdevuma izpildes parāda pareizās atbildes skaidrojumu.

4. Izvairīšanās no grūtajām tēmām
Ir patīkami atrisināt to, ko jau proti, taču tas nepalīdz pilnvērtīgi sagatavoties.

Ieteikums: Izaicini sevi! Izvēlies arī sarežģītākus jautājumus. Uzdevumi.lv mācību saturā vari atlasīt materiālus pēc sarežģītības līmeņa – tas palīdz mācīties mērķtiecīgi.

5. Mācīšanās pēdējā brīdī
Atliekot gatavošanos uz pēdējo brīdi, palielinās stress un samazinās iespēja sasniegt savu labāko rezultātu.

Ieteikums: Izveido vienkāršu plānu – piemēram, katru dienu viens priekšmets un 15-20 minūtes treniņuzdevumiem. Ar regulāru pieeju Tu izdarīsi daudz vairāk, nekā domā!

Portālā Uzdevumi.lv vari sekot līdz eksāmenu grafikam, kā arī iepazīties ar treniņuzdevumiem, kas palīdzēs nostiprināt zināšanas un atkārtot jau iepriekš apgūtās mācību tēmas.

Eksāmenu grafiks un treniņuzdevumi

Eksāmenu treniņuzdevumi un uzdevumu skaidrojumi portālā ir pieejami lietotājiem ar aktīvu PROF pakalpojumu, kas katram izpildītajam uzdevumam sniegs arī pareizo atbildi un tās skaidrojumu. Papildus bez maksas atkārtot mācību tēmas bērns var arī Uzdevumi.lv sadaļā “Virtuālā skola”, lasot teoriju un risinot uzdevumus.

Vēlam veiksmi un ticam, ka Tev viss izdosies!

The post Piecas biežākās kļūdas, gatavojoties eksāmeniem appeared first on Jaunogres pamatskola.

Cilvēces vēsturē uguns bija pagrieziena punkts un tās pieradināšana, prasme savaldīt un izmantot savā labā uguni - viens no spēcīgākajiem ieročiem cilvēka izdzīvošanas arsenālā. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam uguns fiziku un ķīmiju, kā uzvedas uguns saskarē ar dažādiem materiāliem. Kas deg, kas gruzd, kas dūmo, kas sprāgst un kas nedeg vispār? Kā to pēta un kā dzēš?  Skaidro Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes Resursu pārvaldīšanās nodaļas vecākais inspektors Andris Molotanovs un Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes vadošais pētnieks Edgars Bukšāns.

Blackstone paziņo, ka Blackstone Infrastructure pārvaldītie fondi ir noslēguši galīgo vienošanos par līdz diviem miljardiem lielām investīcijām Eurowind Energy – vadošajā Eiropas mēroga atjaunīgās enerģijas attīstītājā un neatkarīgā elektroenerģijas ražotājā. Blackstone ieguldījumi nodrošinās kapitālu, kas paātrinās Eurowind atjaunīgās enerģijas attīstības projektu īstenošanu brīdī, kad elektroenerģijas pieprasījumam Eiropā ir mainījusies tendence. Paredzams, ka elektrifikācija, mākslīgais intelekts, […]

Vairāk nekā trešdaļa jeb 36 % iedzīvotāju uzskata, ka, digitalizējot un uzkrājot izglītības dokumentus vienotā platformā, lielākais ieguvums ir iespēja tiem ērti piekļūt jebkurā laikā un vietā, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” veiktā aptauja*. Tikmēr 21 % par lielāko ieguvumu atzīst drošu uzglabāšanu, izvairoties no dokumentu pazušanas un bojāšanas. […]