nekur.lv

Vakar un šodien ņēmos pa garāžu. Viena siena kļuvusi par tādu, pret ko viss atsliets, pie tās viss salikts un prasījās šauri plaukti, uz kuriem izvietot visādus vieglus niekus. Fiksi saskrūvēt no 45x45 rāmi, sazāģēt 310mm platumā un uzmest pa virsu saimniecībā esošu OSB — kas tad tur tāds sarežģīts?

Nekas.

Ja neskaita vietas atbrīvošanu. Sešus gadus zudušu loriņu atrašanu (man tagad ir tiiiik daaaudz trihodermīna, ka noteikti atstāšu mantojumā). Protams, ka tur ir lietas, kuras jāmet ārā, lietas, kuras jāatdod otrai dzīvei, lietas, kuras jāpārvieto citur. Tā atbrīvotā vieta arī jāsakopj, ja jau tāda izdevība.

Tad jāaiziet uz saimniecības ēku pēc materiāliem. Divas OSB loksnes, čupiņa ar 45x45.

Varētu ķerties pie darba, bet garāžā bez auto turēšanas un nelielas vingrošanas sen nekas nav darīts. Līdz ar to visas virsmas ir pelnīti kļuvušas par lietu novietnēm. Ieskaitot izripināmo galda zāģi un izripināmo atbalsta virsmu, uz kuras stāv leņķzāģis. Uz tiem esošās lietas, protams, traucēs. To arī kaut kā jāsašķiro. Arī velosipēdu garāžā ir divtik vairāk, nekā vajadzētu būt.

Starp citu, nopietni iesaku vairāk un mazākus darba galdus, bet visus uz ritentiņiem. Tā ir brīvība. Ja vajag lielāku, saāķē kopā mazākos. Lielā darbagalda sadalīšana divos mazākos bija viens no pareizajiem lēmumiem.

Visa tā uzlikšanās prasīja reāli daudz laika. Jo ar visiem šitiem spēka rīkiem ieteicams strādāt kontrolētā un relatīvi ērtā vidē.

Tad mērīšana, zāģēšana, skrūvēšana. Un patīkama blakne — tā bija lieliska iespēja izmēģināt kaut kādā opitimisma brīdī iegādātu Dewalt ciklonisko putekļu separatoru (neatradu, kurp iesaitēt — meklējiet pēc «DXVCS002») — nemaz nemaksā nieri un ir baigā manta. Vēl tikai jāizdomā visas pārejas starp putekļusūcēju, separatoru, galda zāģi, leņķzāģi, utt. Patlaban tur tāda neliela puņķturēšanās.

Kad tāds vienkāršs ad-hoc plauktiņu kopums ir saskrūvēts, varētu iedzert pelnīto alu, ne?

Nē, jo tagad ir novākšanās un savākšanās. Iztīrīt stūri, kurā stāvēja abi izritināmie galdi. Kad atbrīvojas vieta, iztīrīt visu garāžu. Vajadzētu arī savākt uz mirkli novietotās lietas un salikt jaunajos plaukots. Un atkal atbrīvojas platība, kura prasa nelielu uzkopšanu.

Un tagad arī stūra plaukts, kurš atceļoja no dzīvokļa, ir pelnījis tapt izjaukts un novietoties pie ugunskura vietas. Mazais skapītis jāaizsūta uz saimniecības ēku līdz izlemsim tā likteni. Neizmantotie materiāli arī jānogādā atpakaļ tur, no kurienes tika paņemti.

Gala rezultātā — sazāģēt, saskrūvēt bija stunda, varbūt divas. Pārējās sazin cik stundas bija uzlikties un novākties. Un tas ir tas, kam ir morāli jānobriest, pirms ķerties klāt divu stundu darbam — pārējām 5 stundām.

Šobrīd sajūta kā pēc vidēji intensīvas kāju dienas.

vara bungas: Kā jau tika prognzēts VB, ja RU-US sarunas par draudzēšanos pret CN (vai vismaz RU neitralitāti) apmaiņā pret US neitralitāti RU hibrīdkarā pret EU nedos rezultātu, tad tālāk US runās ar CN par plašu problēmu spektru, kur tāda UA vai EU problemātika būs 3. prioritāte, ja ne vēl zemāka tēmu sarakstā. CN vajag energoresursus, investīcijas un jaudīgus savas produkcijas noieta tirgus, US vajag CN atkarību (fiansiālo, tehnoloģisko, enerģētisko) no US. Bet Tramps brauc uz Pekinu ar sliktām kārtīm – attiecības ar UA un EU sabojātas, Irāna neuzvarēta, RU joprojām spēlē savu spēli, termiņi “deg” un US ietekme pasaulē samazinās proporcionāli raķešu krājumiem. Savukārt CN var ar vienu zvanu izbeigt karu UA, atbloķēt Hormuzas šaurumu un sagādāt Trampam Nobeļa prēmiju. Ja vien pēkšņi sagribēs steigties.

UPD1

UPD2

[..] What to Watch For

A Trump win looks like: China publicly pressures Iran to reopen the Strait. A concrete timeline for Hormuz normalization is announced. The rare earth truce is extended without major chip concessions. No change to Taiwan declaratory language. Boeing order announced with credible delivery timelines. Fentanyl precursor enforcement commitments with verifiable benchmarks (Heritage’s non-negotiable).

A China win looks like: Trump shifts Taiwan language from “does not support” to “opposes” independence. Arms sales to Taiwan are delayed or made subject to consultation with Beijing. Rare earth truce extended in exchange for significant chip export relaxation. Iran is discussed but no concrete timeline on Hormuz. The summit produces atmospherics without operational commitments.

A neutral outcome looks like: Boeing and soybean purchases announced. Rare earth truce extended on existing terms. Both sides agree to “continue consultations” on Iran without a deadline. Taiwan language unchanged. No visible concession by either side. Heritage’s “compliance checkpoint” framing holds. The status quo survives another quarter.

A stalemate looks like: No joint statement on Iran. Rare earth truce extension unclear or conditional. Taiwan language becomes a public point of friction. Trump leaves Beijing early or makes aggressive post-summit statements. Bond market reacts negatively. Kinetic resumption in the Gulf within weeks.[..]

avots

/attēls ņemts no soctīkla Bluesky/

Krievijai 9.maijs ir viens no nozīmīgākajiem svinēšanas datumiem. Tieši svinēšanas, ne atzīmēšanas. Tam nopietni gatavojas- organizē parādes, gājienus, daudz runā un daudz rāda. Viņiem tas ir kults, kuru kopj, uztur un kuram tic. Sen jau vairs tam nav nekādas saistības ar realitāti, ja vispār tāda saistība kādreiz bijusi. Tāpēc krievi ar slimīgām sāpēm uztver jebkuru pret to vērstu repliku vai kritiku (kas tur psiholoģijā bija par to noliegšanu?). Kur nu vēl nicīgu smīnu vai ironiju. It kā no vienas puses krievus var saprast- Otrā pasaules karā zaudējuši 27 miljonus iedzīvotāju, kas nozīmē, ka teju katram Krievijas iedzīvotājam tā ir bijusi ģimenes traģēdija. Bet no otras puses- zaudējumu un traģisma pilns tas laiks bija arī pārējai pasaulei. Tikai tā nedejo uz senču kauliem, nepriecājas un nedzer pilnām rīklēm, bet klusu piemin. Jā, atšķirībā no pārējās pasaules, krievi patriotisma līmeni mēra litros, tāpēc tās kara beigu svinības tik ļoti ir nesaprotamas citiem.

Šī gada pirms- un pēcparādes periods Krievijā bija īpašs. Proti, Ukraina savas militārās spējas jau ir attīstījusi tik ļoti, ka visa tā ‘’Uzvaras dienas’’ svinēšana Sarkanajā laukumā bija apdraudēta. Tāpēc īsi pirms tam Krievijas diktators zvanīja Trampam, lai izdīktu drošību ‘’svētku’’ laikā. Tāpēc Kremlis izsludināja pāris dienu pamieru, ar draudiem (gadījumā, ja Ukraina to neievēros) šaut pa Kijivas centru ar konsulātiem, rezidencēm un komandpunktiem. Tāpēc ap Maskavu savilka papildu pretgaisa aizsardzības iekārtas. Tāpēc pirms parādes bija baumas, ka Putins uz parādi nemaz neieradīsies. Tāpēc visi aizturētu elpu gaidīja, kas būs. Gaidīja Ukrainas atbildi.

Un Ukraina atbildēja, manuprāt, spoži. Jau pirmsparādes laikā viņi izspēlēja izcilu gājienu ar zirdziņu- uz Maskavas vienpusējo pamieru viņi atbildēja ar vienpusēju klusuma brīdi pāris dienas. Ja Krievija to pārkāptu, tad Kijivai būtu tiesības atbildēt (lasi- uzšaut 9.maijā pa Sarkano laukumu). Pēc tam, kad iejaucās Tramps (kurš kārtējo reizi izglāba Putinu), Ukraina piekrita trīs dienu pamieram, kas ļāva Maskavai mazliet uzelpot un bez traucējumiem aizvadīt parādi. Lai gan traucējumi bija. Ukrainas prezidenta īsi pirms 9.maija izsludinātais dekrēts, ka viņš atļauj veikt parādi Maskavā un Sarkanais laukums ar precīzām koordinātām tiekot izņemts ārā (uz pamiera brīdi) no Ukrainas armijas mērķiem, bija kā smalks pliķis visai Krievijas sabiedrībai un jo īpaši Putinam. Vēl parādē nebija tehnikas. Vēl nebija ārvalstu politiķu (labi, necila saujiņa bija) un ārvalstu žurnālistu. Pati parāde ilga divas reizes īsāku laiku. Toties parādē klātesošas bija bailes.

Visu šo Krievijas sabiedrība pamanīja. Ja kas tāds būtu noticis iepriekšējos gadus, tad neviens to īsti pat nepamanītu. Bet tagad visi saprot- Ukraina varēja, var un varēs uzšaut pa Maskavu. Viņi bija spējīgi noraut parādi. Viņiem ir droni, kas sasniedz Maskavu. Viņiem ir raķetes ‘’Flamingo’’, kas spēj aizlidot līdz Sarkanajam laukumam. Un Krievijai vairs nav spēju tos visus notriekt. Un tas ir pazemojoši gan Krievijai, gan Putinam. Pēdējam jo īpaši. Jo Krievijā visi redzēja, ka ‘’Uzvaras dienas’’ svinēšana notika pateicoties Ukrainas prezidenta atļaujai. Protams, smalks trollings, kā mūsdienās saka. Bet! Bet tas tik ļoti pazemoja Putinu. Un, ja ir vēlme iedragāt autoritāras valsts vadītāja autoritāti sabiedrības acīs, tad vislabākais instruments ir izsmiekls un ironija. Un Ukrainai ar šo prezidenta dekrētu izdevās tik ļoti pazemot Putinu, ka viņš vairs neatmazgāsies. Jau šobrīd visi, pat uzticamākie zetņiki kunkst un pukst par valstī notiekošo, par zaudēto ģeopolitisko ietekmi, par atslēgto internetu un jau sāk celt balsi par neko nevarošo prezidentu, kuram reitingi krīt straujā tempā. Pirms pusgada nekas tāds nebūtu iedomājams, bet tagad, kad par Putinu smejas citi, arī krievi sāk pamanīt sava vadoņa izsmejamās īpašības. Gan jau drīz viņš nonāks tajā fāzē, kādā bija Brežņevs un viņa anekdotes.

Ukraiņi izcili labi parādīja, ka prot ne tikai varonīgi cīnīties militārajā ziņā, viņi izcili cīnās arī Putina izsmiešanas un pazemošanas frontē.

Pirms vairākiem gadiem laukos uzmeistaroju divas kompostkastes. Ar domu, nopļauto zāli savākt un lēnā garā pārvērst trūdzemē. Lasīju, ka 8 kubikmetri nopļautas zāles pārvēršas par 1 kubikmetru trūdzemes. Tā kā zāles man laukos netrūkst, tad arī bija plāns to likt lietā (lasi- pārvērst trūdzemē). Plāns īsti neizdevās, jo abas kastes novietoju patālu (nebija ērti) un vēl īsti nevedās ar zāles savākšanu. Līdz ar to abas kastes pildīju reti un to labi izmantoja nātres- tās ātri vien pārņēma abas komposta kastes un trūdzemes vietā nu man bija divas nātru lecektis. Nolikvidēju un nospriedu nākamreiz darīt gudrāk.
To ”nākamreizi” gan man piebremzēja spāņu kailgliemeži, jo tiem, redz, ļoti tīkot tādas komposta kastes, tāpēc es tādas netaisīju, lai tiem mūdžiem būtu mazāk patīkamu vietu manā lauku sētā.
Aizvadītā gada nogalē nolēmu, ka štrunts ar gliemežiem- man to kasti vajag. Paņēmu piecas lielas dūralumīnija loksnes, kas vairākus gadus bez darba mētājās pa saimniecību, dažas brusas, sauju skrūves un visu saliku tā, ka sanāca liela kaste ar diviem nodalījumiem. Rudenī piemetu pilnu ar nopļauto zāli un ķirbju lakstiem. Kā attēlā var redzēt, pa ziemu labi sakritās. Tūlīt sāksies pļaušanas sezona, tad nu ir doma abus nodalījumus krāmēt pilnus līdz ūkai. Mēģināšu ievērot pareizu secību (sausa zāle, zaļa zāle, lapas, zaļa zāle, sausa zāle, utt) un ik pa laikam parušināt ar dakšu. Rudenī vajadzētu kārtīgi sasegt ar melno plēvi (lai nezāļu sēklas izsut) un uz nākamās sezonas beigām ceru tikt pie trūdzemes pirmās porcijas.
Skaidrs, ka gliemeži par šo veidojumu priecāsies, bet ir plāns tiem pabojāt ballīti- veikalos ir visādas beramvielas, kas viņu dzīvi padarot par beigtu. Tad nu bārstīšos un skatīšos vai gliemežindes tirgotāji nemelo.
Zāle tomēr arī ir resurss. Tāpat kā nokritušās lapas un žagari (mulča). Tāpēc es ar skumjām skatos uz gruzdošajiem Jūrmalas lapu ugunskuriem vai sagrābto lapu milzīgajām polietilēnu maisu grēdām ielasmalās rudeņos. Jāizmanto šis resurs, ne jādedzina vai jāved uz atkritumu poligonu. Protams, pilsētas pagalmā nevajag milzīgu komposta kasti, tam ir domātas mazas, veikalos nopērkamas ērtas komposta kastes. Kā nekā, pagalmā taču aug kāds krūms vai puķe. Būs ar ko pēcāk pabarot augsni.
Labi, katrs pats sava pagalma kopējs. Ceru, ka šoreiz man izdosies tikt pie sava trūdzemes kubikmetra.

Mēs taču zinām kā ražo ziņas. Nekas īsti nenotika. Neviens neredzēja. Nebija liesmu, nebija trokšņa, nebija liecinieku. Tikai attēls – uzplēsta konservu bundža, it kā kāds to būtu iznēsājis ar vienu precīzu sitienu. Un tomēr mediji eksplodēja. Sabiedrība satrūkās. “Drauds!” – kliedza virsraksti. “Mums uzbrūk!” – atkārtoja ekrāni. Cilvēki dalījās ar to pašu attēlu, it kā tas būtu pierādījums tam, ka pasaule atkal mainījās.

Cik trausla ir realitāte, ja to var aizstāt ar vienu foto.

Mēs dzīvojam laikmetā, kur ticība vairs neprasa pierādījumus. Pietiek ar pārliecinošu toni, atkārtošanu un kolektīvu sajūsmu. Meli kļūst spēcīgi nevis tāpēc, ka tie būtu gudri, bet tāpēc, ka tie ir pasniegti ar stingru pārliecību. Cilvēks, kurš šaubās, izklausās vājš. Cilvēks, kurš kliedz, izklausās pārliecinošs. Un bars dod priekšroku stipriem balsīm.

Režīmam – jebkuram režīmam – vajag spriedzi. Ne pārāk lielu, lai nesabruktu viss, bet pietiekamu, lai cilvēki nepaspētu pacelt galvas no ikdienas bailēm un dusmām. Kamēr tu dusmojies par ielidojušo “viņu”, tu neredzi, kā tev no kabatas izņem pēdējo. Kamēr tu dalies ar uzplēsto bundžu, tev aiz muguras nolemj par tavu nākotni, tavu naudu, tavu brīvību. Aizsegā no ārējā drauda var izzagt iekšējo mieru. Tas ir vecs triks, tikpat vecs kā vara pati.

Cilvēks grib ticēt.

Tas ir ērtāk nekā zināt. Zināšana prasa pūles – šaubīties, pārbaudīt, palikt vienam pret straumi. Ticība prasa tikai pievienoties. Un bars mīl, kad tam dod ienaidnieku. Tas apvieno. Tas dod jēgu. Pat ja ienaidnieks ir ēna. Pat ja drauds ir bundža.

Cik maz ir to, kas paliek ārpusē. Kas skatās uz histēriju un jautā: “Bet kur īsti ir pierādījumi?” Viņi netiek uzaicināti pie galda. Viņus sauc par naiviem, par nodevējiem, par tiem, kas “nesaprot situāciju”. Patiesībā viņi ir vienīgie, kas vēl spēj redzēt. Pārējie ir pārāk aizņemti ar sajūtām.

Mēs esam kļuvuši par savu pašu auditoriju. Mēs skatāmies uz teātri un domājam, ka tas ir dzīve. Un kad kāds norāda uz kulisēm, mēs dusmojamies uz viņu, nevis uz režisoru. Jo atzīt, ka mūs vada, nozīmē atzīt, ka esam vadāmi. Vājāki, nekā gribētos.

Varbūt īstais lidojums nav tas, ko neviens neredzēja. Varbūt īstais lidojums ir tas, kā mēs ik dienas lidojam prom no sevis – uz ērtām dusmām, uz gataviem stāstiem, uz kolektīvo apziņu, kas atbrīvo no personīgas atbildības. Un kamēr mēs tā lidojam, kāds cits ar pārliecinošu balsi turpina stāstīt, ko domāt nākamreiz.

Uzplēstā bundža paliek. Bet jautājums paliek dziļāks: cik reižu vēl mēs norīsim to pašu tukšo konservu, tikai tāpēc, ka tas bija skaļi iesaiņots? 

Un cik ilgi vēl mēs būsim gatavi ticēt, ka garša mutē ir no ienaidnieka, nevis no tā, kurš mums to pasniedza.

Revolūcija kodēšanā un AI izstrādē par daļu no konkurentu cenas

Mūsdienu mākslīgā intelekta ainavā, kur vadošie modeļi no OpenAI, Anthropic un Google bieži maksā desmitiem dolāru par miljonu tokenu, DeepSeek V4 sērija (Flash un Pro) izceļas kā būtisks pavērsiens. Šie modeļi ne tikai spēj konkurēt ar tirgus līderiem veiktspējas ziņā, bet daudzos praktiskos uzdevumos tos pat pārspēj, vienlaikus saglabājot ievērojami zemākas izmaksas.

Kas ir DeepSeek V4 Flash un Pro

DeepSeek V4 Flash ir ātrākais variants ar aptuveni 284 miljardiem kopējo parametru, no kuriem ap 13 miljardiem tiek aktivizēti vienā piegājienā. Tas ir paredzēts ikdienas darbam, ātrai iterācijai un liela apjoma uzdevumiem. Tā priekšrocība ir ļoti augsts ātrums, kas var sasniegt aptuveni 60 līdz 80+ tokenus sekundē, kā arī īpaši zemas izmaksas.

DeepSeek V4 Pro ir jaudīgākais modelis sērijā ar aptuveni 1.6 triljoniem kopējo parametru un ap 49 miljardiem aktīvo parametru. Tas ir paredzēts sarežģītai domāšanai, dziļai analīzei, agentiskiem uzdevumiem un maksimālai precizitātei.

Abi modeļi atbalsta līdz 1 miljona tokenu kontekstu, kas nozīmē, ka vienā pieprasījumā iespējams apstrādāt veselu projektu, lielu kodu bāzi vai apjomīgus dokumentu arhīvus. Modeļi ir pieejami ar MIT licenci un atvērtiem svariem.

Cena, kas maina spēles noteikumus

DeepSeek Flash izmaksas ir aptuveni 0.14 USD par miljonu input tokenu un 0.28 USD par miljonu output tokenu. Pro versija ir dārgāka, bet joprojām ievērojami lētāka nekā tādi modeļi kā Claude Opus vai GPT-5.x, kur izvades izmaksas bieži sasniedz 15 līdz 25 USD vai vairāk par miljonu tokenu.

Praksē tas nozīmē, ka izstrādātāji var eksperimentēt, testēt un būvēt produktus daudz ilgāk par to pašu budžetu, kas citos gadījumos izmaksātu simtiem vai pat tūkstošiem dolāru. Daudzi lietotāji ziņo par 10 līdz 20 reižu izmaksu samazinājumu, vienlaikus saglabājot vai pat uzlabojot kvalitāti.

Perfekti praktiskajā izstrādē: Next.js, React, Shadcn un vairāk

DeepSeek V4 īpaši labi izceļas reālajā programmēšanā un modernu web aplikāciju izstrādē.

Tas spēj ģenerēt sarežģītas Next.js aplikācijas ar App Router, Server Actions un React Server Components. Tas labi strādā ar Shadcn/UI komponentēm, Tailwind CSS un custom hooks. Tāpat tas efektīvi palīdz ar API integrācijām, autentifikāciju un datubāzu vaicājumiem.

Īpaši spēcīgs tas ir embedding, vector search un RAG sistēmu veidošanā. Modelis labi saprot kontekstu, ģenerē precīzus meklēšanas vaicājumus un spēj sintezēt atbildes no lieliem datu apjomiem.

Tas nav tikai “labs kodētājs”. Tas saprot arī projekta arhitektūru, piedāvā tīrus un modernus risinājumus un spēj efektīvi palīdzēt ar sarežģītu kļūdu analīzi vairākos failos. Flash versija ir lieliska ātrai iterācijai, savukārt Pro versija ir piemērota dziļai analīzei un sarežģītiem refaktoringa uzdevumiem.

Praktiskie benchmarki, piemēram, SWE-bench un LiveCodeBench, rāda rezultātus, kas ir salīdzināmi vai pat labāki par vadošajiem slēgtajiem modeļiem.

Vienīgais “bet” – datu plūsma uz Ķīnu

Svarīgs aspekts ir tas, ka DeepSeek ir Ķīnas uzņēmums, un API izmantošanas laikā dati tiek apstrādāti viņu infrastruktūrā. Tas var būt būtisks faktors uzņēmumiem ar stingrām datu drošības vai compliance prasībām.

Tomēr realitātē līdzīga datu plūsma jau notiek caur daudziem plaši izmantotiem rīkiem un platformām, piemēram, Microsoft, Google un Meta pakalpojumiem.

Turklāt DeepSeek priekšrocība ir tā, ka modeļi ir atvērti un tos iespējams palaist lokāli vai uz saviem serveriem, ja privātums ir kritisks. Daudzi uzņēmumi izmanto hibrīdu pieeju, kombinējot ātro Flash versiju testiem ar lokāli hostētiem risinājumiem sensitīviem datiem.

Secinājums: izmēģini jau šodien

DeepSeek V4 Flash un Pro nav vienkārši lētāki alternatīvie modeļi. Tie faktiski nosaka jaunu standartu cenas un veiktspējas attiecībai AI izstrādē.

Ja tu strādā ar Next.js, React, RAG sistēmām vai modernām web tehnoloģijām, šobrīd ir ļoti labs brīdis tos izmēģināt.

Ietaupi izmaksas, palielini produktivitāti un izvairies no pārmaksas par līdzvērtīgu vai pat zemāku kvalitāti.

Nākotne pieder nevis dārgākajiem modeļiem, bet efektīvākajiem rīkiem. DeepSeek V4 šobrīd ir viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei.

Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja 6. maijā. Es čivināju 4. maijā. Un tas nebija, ieraugot pirmo ziņu par Andu vīrusa uzliesmojumu izpriecu kuģī. Sākumā diez cik nesatraucos, jo uzliesmojums noticis visvieglāk kontrolējamos apstākļos — nošķirtā kuģī. Lai tiktu galā un uzliesmojumu izbeigtu, pietiek kuģi noenkurot labas slimnīcas tuvumā vai, ja kuģī savstarpēja izolācija nav iespējama, izsēdināt kādā salā viesu mājiņās  un nogaidīt inkubācijas periodu. Izmitināt ~150 cilvēku pāris mēnešu ir santīmi, salīdzinot ar risku palaist pa pasauli lipīgu sērgu ar trešdaļas mirstību.

Jo Andu vīruss ir pagalam riebīgs un bīstams mēsls. Te var palasīt par iepriekšējo uzliesmojumu 2018.—2019. gadā. Diemžēl izplatās arī no cilvēka uz cilvēku aerosola veidā pa gaisu bez cieša kontakta. Piemēram, 4. pacients no 1. pacienta dabūjis dzimšanas dienas ballītē, vienkārši sasveicinoties bez fiziska kontakta. Mirstība: trešdaļa (2018.—2019. bija 11/34)! Daudz ilgāks inkubācijas laiks nekā Ķīnas vīrusam: ilgākie piemēri var iestiepties līdz 8 nedēļām, salīdzinot ar 3 nedēļām Ķīnas vīrusam. Slimnieks tāpat var aplipināt citus pāris dienu pirms simptomu parādīšanās. Testi var būt sākotnēji negātīvi un tikai kādas dienas vai nedēļu vēlāk pozitīvi. Tipiska slimības gaita tāda, ka trīs nedēļas vai mēnesi jūties labi, tad sākas drudzis, pirmie elpceļu vai gremošanas trakta simptomi — un tad pa nedēļu trešdaļa slimnieku iet bojā. Izdzīvotājiem jārēķinās ar sabojātām aknām, nierēm un elpceļiem. Vienīgā zelta maliņa: nav tik lipīgs, cik Ķīnas vīruss. 2018.—2019. gadā sākotnējā lipība bez izsargāšanās bija 2,1 (viens slimnieks caurmērā aplipināja pāris citu), salīdzinot ar Ķīnas vīrusa ~3 2020. gada sākumā Uhaņā.

Bet tagad uztraucos. Jo Ķīnas vīrusa mācība nav gūta: ne Pasaules veselības organizācija, ne iesaistītās valstis nav vēlējušās apturēt uzliesmojumu, bet ļāvušas cilvēkiem no kuģa izklīst pa pasauli tālsatiksmes lidojumos bez maskas un citādas izsargāšanās kopā ar simtiem citu pasažieŗu. Un lielai daļai kuģī bijušo “izolācija” ir uz godavārda mājās kopā ar tuviniekiem, kam savukārt izolācija nav noteikta. Tikām Pasaules veselības organizācija un iesaistīto valstu sērgu pārraugi stāsta, ka neesot pamata uztraukties, izplatīšanās risks zems utt. — līdzīgi kā 2020. gada sākumā.

Tāpēc diemžēl jārēķinās un jāgatavojas, ka Andu vīruss var kļūt aktuāls arī Latvijai, kaut uz izpriecu kuģa nav bijis Latvijas valstspiederīgo. Tas rada jautājumu, ko atbildīgās Latvijas iestādes — Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija, Ministru kabinets — dara, lai nepieļautu sērgas ievazāšanu. Pirmkārt, vai ir gatavība momentā, dažās stundās, negaidot diennakti, slēgt gaisa satiksmi ar valstīm, kur būtu sākusies aplipināšana ar Andu vīrusu? Pieņemu, nav. Otrkārt, vai ir gatavība ātri ieviest robežkontroli gan sauszemes, gan gaisa robežā? Pieņemu, nav. Treškārt, vai ir gatavība izmitināt karantīnas stacijās un viesnīcās braucējus no valstīm, kur būtu sākusies aplipināšana ar Andu vīrusu, ja ne divus mēnešus, tad vismaz pusotru? Tā, ka gribēdams nevari citus satikt? Vai ir gatavība šādi izmitināt nevis pusotru simtu, bet pusotru tūkstoti un vairāk? Pieņemu, nav. Ceturtkārt, vai vismaz notikušas krizes vadības padomes sēdes par to, kā nepieļaut sērgas ievazāšanu, ko būtu rosinājusi SPKC direktore Elīna Dimiņa, veselības ministrs Hosams Abu Meri vai ministru prezidente Evika Siliņa? Pieņemu, nav. Un tā tālāk. Diemžēl, ievērojot 2020. gada sākuma pieredzi, ja nav drošu pierādījumu par rīcību, jāpieņem pretējais.

Tā vietā ir atklātībai nenodota SPKC informācija profesionālajām ārstu asociācijām un slimnīcām par Andu hantavīrusa infekciju, tās diagnostiku, kā arī rīcību slimības konstatēšanas gadījumā, bet publiski vien pāris SPKC ziņu ar vēstījumiem:

“Speciālisti uzsver, ka risks saslimšanai Eiropas iedzīvotājiem šobrīd ir ļoti zems. Uz kuģa tiek veikti drošības un infekcijas kontroles pasākumi, turklāt hantavīrusi parasti viegli neizplatās no cilvēka uz cilvēku,”

un:

“Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) turpina uzraudzīt situācijas attīstību saistībā ar Andu hantavīrusa uzliesmojumu kruīza kuģī un vēlreiz vēlas uzsvērt, ka risks Eiropas iedzīvotājiem saistībā ar šo uzliesmojumu ir ļoti zems, ko apliecina arī Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) eksperti. Šobrīd saslimušajiem un noteiktajām kontaktpersonām ir karantīna un veselības stāvokļa uzraudzība, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.”

Kaut būtu tik rožaini! Izmisīgi vēlos, kaut Andu vīrusa uzliesmojums izdzistu. Bet veselības sargu rīcība šobrīd tāda, ka tas, ja notiks, būs laimīga gadījuma dēļ, nevis pienācīgas un stingras rīcības dēļ. Arī Latvijā šobrīd ir iespējams nepieļaut sērgas ievazāšanu. Bet, ja tas notiks, tā nebūs nenovēršama dabas stichija, bet veselības sargu bezdarbības dēļ. Tādas bezdarbības, salīdzinot ar ko Sprūda muļļāšanās Aizsardzības ministrijā bijusi nevainīgi nieki. Jo runa par lipīgu sērgu ar trešdaļas mirstību.

Jaunie skolotāji, kuri uzsāk darba gaitas Aizkraukles novada izglītības iestādēs, var saņemt būtisku atbalstu profesionālās karjeras sākumam. Programma “Indukcijas gads” piedāvā ne tikai finansiālu stimulu 200 eiro apmērā katru mēnesi, bet arī strukturētu mentora palīdzību, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem iekļauties skolas vidē un saglabāt motivāciju ilgtermiņā.

Šis atbalsta mehānisms ir izstrādāts, lai mazinātu jauno pedagogu izdegšanas risku pirmajos darba gados, kas statistiski ir kritisks posms profesijas izvēles nostiprināšanai. Aizkraukles novadā, tāpat kā citviet Latvijā, kvalificētu pedagogu piesaiste un noturēšana ir prioritāte, tādēļ šī programma ir tiešs ieguldījums vietējās izglītības kvalitātē.

Galvenie fakti par atbalsta saņemšanu

• Finansiālais pabalsts: 200 eiro mēnesī (izmaksā 10 mēnešu garumā).
• Mērķauditorija: Pedagogi, kuri ieguvuši kvalifikāciju 2025. vai 2026. gadā.
• Mentora atbalsts: Regulāras tikšanās profesionālās pilnveides grupās un stundu vērošana.
• Pieteikšanās periods: No 2026. gada 15. jūnija līdz 17. jūlijam.
• Informatīvie semināri: 15. maijā un 26. maijā tiešsaistē.

Finansiāls atbalsts un mentora palīdzība pirmajos darba gados

Dalība “Indukcijas gadā” sniedz četrus galvenos ieguvumus. Pirmkārt, tas ir finansiāls drošības spilvens 200 eiro apmērā mēnesī, kas ļauj jaunajam skolotājam vairāk laika veltīt tieši mācību procesa plānošanai un savai izaugsmei, nevis papildu peļņas meklējumiem. Otrkārt, tiek nodrošināta profesionālā kopiena. Jaunie pedagogi reģionā regulāri tiekas ar pieredzējušu kuratoru, lai pārrunātu ikdienas izaicinājumus un dalītos pieredzē ar kolēģiem, kuri atrodas līdzīgā situācijā.

Trešais būtiskais elements ir atgriezeniskā saite. Kurators vēro mācību stundas un sniedz konstruktīvus ieteikumus pedagoģisko prasmju pilnveidei. Tas palīdz jaunajam skolotājam iegūt pārliecību par savu rīcību un ātrāk apgūt efektīvas klases vadības metodes. Visbeidzot, programma piedāvā strukturētu izaugsmi caur profesionālās kompetences pilnveides kursiem, kas balstīti reālās darba situācijās.

Kas var pretendēt uz dalību programmā

Atbalstam var pieteikties pedagogi, kuri pēdējo divu gadu laikā ir absolvējuši skolotāju sagatavošanas programmas tādās augstskolās kā Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, RTU Liepājas akadēmija, RTU Rēzeknes akadēmija, RSU Latvijas Pedagoģijas akadēmija vai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Svarīgs nosacījums ir uzsāktas vai esošas darba attiecības ar izglītības iestādi skolotāja amatā.

Prasības dalībniekiem un profesionālās izaugsmes nosacījumi

Izvēloties piedalīties šajā programmā, jaunajam pedagogam ir jābūt gatavam aktīvai iesaistei. Tas ietver dalību profesionālās pilnveides grupā katru trešdienu visa mācību gada garumā. Tikšanās notiek klātienē reģionālā līmenī, kas Aizkraukles novada skolotājiem nozīmē iespēju veidot ciešāku kontaktu ar kaimiņu novadu kolēģiem. Tāpat paredzēta attālināta teorētisko zināšanu apguve.

Dalībniekiem jābūt atvērtiem stundu vērošanai un gataviem apmeklēt citas izglītības iestādes pieredzes apmaiņas nolūkos. Šī atvērtība ir pamatnosacījums, lai saņemtu maksimālu labumu no mentora sniegtajiem ieteikumiem. Atlases komisija jūlija beigās izvērtēs visus pieteikumus, un apstiprinātie dalībnieki atbalstu saņems periodā no 2026. gada augusta līdz 2027. gada maijam.

Jautājumus par pieteikšanās kārtību vai dalības nosacījumiem interesenti var sūtīt uz e-pastu: IndukcijasGads@lu.lv. Plašāka informācija un pieteikuma anketas jaunumu saņemšanai pieejamas Latvijas Universitātes mājaslapā. Projektu līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds Plus, un tā vadošais partneris ir Latvijas Universitāte sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām.

Avots: Aizkraukles novada pašvaldība

Īss ieskats par to kā iestatīt paroli, ieiet sistēmā un uzsākt mācības

11. maijā Madlienas vidusskolas 10. un 11. klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Rīgu. Sākumā aplūkojām Stūra māju, kas atrodas Brīvības un Stabu ielas stūrī. Bijušās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) mītnes apmeklējums bija emocionāli spēcīgs. Ejot cauri šaurajām kamerām, pagrabiem un pratināšanas telpām, mēs klātienē sajutām šī režīma smagumu. Gida stāstījums par represijām un cilvēku likteņiem lika mums vēl augstāk novērtēt brīvību, ko baudām šodien. Šī vieta kalpo kā mēms, bet skarbs atgādinājums par to, cik svarīgi ir neaizmirst vēstures mācības.

Vizīte Ķīnas vēstniecībā bija patiesi iespaidīgs piedzīvojums, kurā mēs ne tikai iepazinām šīs tālās zemes seno kultūru, bet arī uzzinājām par mūsdienu sasniegumiem un nākotnes iespējām, guvām vērtīgu informāciju par studiju iespējām Ķīnas augstskolās un uzzinājām, kā plānot aizraujošu ceļojumu pa šo bagāto valsti. Īpašu prieku sagādāja radošās darbnīcas, kurās bija iespēja mēģināt ķīniešu rakstzīmēs uzrakstīt savus vārdus, kā arī apgūt smalko prasmi no papīra veidot krāšņas tradicionālās sprādzes. Viens no spilgtākajiem mirkļiem bija iespēja vērot, kā prasmīgais ķīniešu šefpavārs mūsu acu priekšā meistarīgi gatavoja nūdeles, demonstrējot apbrīnojamu tehniku un ātrumu, kas mūs visus pārsteidza. Viesošanās noslēgumā baudījām autentisku ķīniešu ēdienu degustāciju, kas ļāva caur garšām vēl labāk sajust šīs valsts viesmīlību.

Daira Kalniņa, 10.kl.

Pagājušajā nedēļā piedalījos BirdLife Europe and Central Asia darba grupas sanāksmē Albānijā. Šādās sanāksmēs galvenokārt tiek apspriesti jautājumi par to, kā politika ietekmē dabas aizsardzību un ko mēs, dabas aizsardzības organizācijas, šajā sakarā varam darīt, vai - labākajā gadījumā - jau esam izdarījuši.

Piemēram, šoreiz kolēģe no Melnkalnes stāstīja, kā viņas pārstāvētā organizācija cīnījās pret Melnkalnes valdības līgumu ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, jo šis līgums tūrisma apbūvei atdotu īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Melnkalnes piekrastē. Aiz šiem plāniem stāvēja dažādu Waterfront projektu attīstītājs Muhameds Ali Alabbars, kura darbošanās manīta gan Baltkrievijā, gan Serbijā, gan Albānijā, gan, kā zināms, arī Rīgā. Tikai vietējo iedzīvotāju un dabas aizsardzības organizāciju neatlaidības dēļ piekrastes apbūves plāni tika atmesti.

Skarbus stāstus neaiztaupīja arī sanāksmes rīkotāji - Albānijas Dabas aizsardzības un saglabāšanas centrs (PPNEA). Jau savā atklāšanas uzrunā PPNEA direktors Aleksandrs Trajče atzina, ka pasākuma vietu izvēlējies, lai parādītu mums, kas notiek ar Albānijas piekrasti - vietā, kur pulcējāmies, vēl pirms 20-30 gadiem auguši priežu meži, bet tagad cita pie citas sabūvētas viesnīcas. Jāatzīst, ka atziņa, ka tagad arī mēs šo nodarījumu apmaksājam, lika justies visai neomulīgi.

Lai izvēdinātu galvu no diskusijām par politiskām cīņām, šādos pasākumos parasti ietvertas arī ekskursijas dabā. Tā bija arī šoreiz - redzējām gan pelikānus un bišu dzeņus, gan garstilbjus un avozetas. PPNEA darbinieki parādīja, no kura punkta pareizajā laikā (mēs nebijām pareizajā laikā) var vērot delfīnus un kur pludmalē ir iecienīta bruņurupuču ligzdošanas vieta.

Tomēr arī šeit draudi neatkāpās... "Redziet, šeit," Joni pamāja pāri pakalniem, "Džereds Kušners ir plānojis aizsargājamās teritorijas vidū uzbūvēt milzīgu kūrortu." Oficiāli vēl nekas nav atļauts, bet starp pakalniem uz līdz tam nepieejamo bruņurupuču pludmali jau izšķūrēts ceļš, kura vēl pirms nedēļas nebija. Citā teritorijas galā pa mežiem braukā smagās mašīnas ar materiālu kravām. Un atbildīgās iestādes neko neredz. Ģeologi tur tikai esot aplikuši žodziņu ap savām paraugu ņemšanas vietām. Šī neredzība skaidrojama ar to, ka aiz darbībām, kas ir nelikumīgas pat pēc Albānijas visai mīkstajiem likumiem, ir arī valdības atbalsts. Albānija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, bet pirms tam jāpaspēj sadarīt viss, ko ES kopējie likumi vairs neļautu.

Tā nu ekskursijas gaitā kļuvu arī par nelielas protesta akcijas dalībnieku...

Šobrīd gaidītākais seriāls. Pirmizrāde 2026. gada 27. maijā. Amazon Prime.

Interesantākais, ka seriāls tiks izdots divās versijās: autentiskā melnbaltā un pilnkrāsu (“True-Hue Full Color”) versijā.