nekur.lv

vara bungas: Nav tas, ko jūs domājat… Ruslandhujs – “Krievijas māja” tā sauc Nīderlandes apvienoto izūkdienestu darba grupu, kuras uzdevums ir RU un tās militārās aktivitātes pētīšana. Raksts, kas atrodams pēc hipersaites zemāk stāsta par grandiozo neveiksmi, ko šī “māja” piedzīvoja 2022.gada sākuma kļūdaini noliedzot iespēju, ka RU varētu iebrukt UA ar regulārajiem spēkiem un lielā mērogā. Labā ziņa ir tā, ka Nīderlande ir analizējusi savu kļūdu un , cerams, izdarījusi secinājumus. LV ir iespēja pamācīties no citu kļūdām.

Stāsta fabula pavisam vienkārša: NL izlūkdienesta analītiķi sastapās ar divām konfliktējošām prognozēm. Pirmo prognozi kategoriski izteica amerikāņu kolēģi – RU veiks pilna mērgo militāro iebrukumu UA, bet neatklāja šādas parliecības pamatu (avotus), kas ir diezgan izplatīta izlūkdienestu prakse komunikācijā ar sabiedrotajiem. Take it or leave it. Savukārt otru prognozi aizstāvēja paši holandieši – pilna mēroga iebrukuma nebūs, jo RU blefo. Par to it kā liecināja pašu Ruslandhujs informācijas avots – kāda augstu stāvoša RU amatpersona, kas sadarbojās ar Ruslandhujs. Papildus tam Ruslandhujs turēja amerikāņus aizdomās par politisko manipulāciju, jo nīderlandiešiem smagu psiholoģisko traumu nodarīja US pārliecība par kodolieroču esamību Sadama Huseina arsenālā, kas izrādījās vai nu kļūda vai apzināta melošana, lai pamatotu karu pret Irāku.

Nīderlandes izlūki noticēja savam avotam, ignorējot citus apsvērumus ar to pārkāpjot gandrīz visus militārās izlūkošanas pamatprincipus (analytic standarts), ko topošiem spiegiem māca bērnudārzā:

1. Objektivitāte. Ruslandhujs par daudz uzticējās savam vienam avotam, lai gan amerikāņu paustais pretējs viedoklis brēkdams brēca pēc rūpīgas izmeklēšanas “kāpēc amerikāni saka to, ko saka un nepiekrīt mums”.
2. Politiskā neatkarība. Ruslandhujs risinot konkrētu un ar pagātni nesaistītu uzdevumu ļāvās ietekmēties no argumenta, ka “amerikāņi vienmēr melo, lai panāktu savus politiskos mērķus”. Papildus tam nevar izslēgt, ka par “RU neuzbrukšanu UA” gribēja dzirdēt Ruslandhujs klienti NL valdībā. Izdabāšana klientam ir izlūkošanas analītiķu lāsts, jo tie kuri neizdabā ātri pārstāj būt par izlūkošanas analītiķiem.
3. Savlaicīgums. [Netika pārkāpts]
4. Vairāku avotu apstiprinājums. Ruslandhujs balstījās uz viena avota informāciju no RU amatpersonas, ignorējot citus avotus, piemēram, RU karaspēka izvietojumu un aktivitātes pie UA robežas, kas turpinājās gandrīz gadu. Pretinieks svarīgām maldināšanas operācijām var speciāi piesviest jums avotu, kas visu laiku sniedz ticamu vai patiesu informāciju, izņemot to vienīgo kritiski svarīgo reizi, kurai tas ir izveidots un piesviests. Tādēļ never ever drīkst uzticēties vienam avotam, nepārbaudot to kvalitāti, kur nu vēl balstīt savus secinājumus uz viena avota sniegtās informācijas.
5. Atbilstība profesionāliem standartiem. Attiecas uz visu informācijas ieguves, apstrādes, analīzes un ziņošanas procesu, kura ietvaros tiek pielietotas pārbaudītas un apstiprinātas metodes, metodikas, instrukcijas un iekšējās kārtības. Tas sniedz daļēju garantiju, ka gala produkts būs kvalitatīvs. Ja Ruslandhujs būtu sekojis pašu noteiktiem standartiem kļūdai nebūtu tik daudz vietas.

https://www.volkskrant.nl/kijkverder/v/2026/russia-ukraine-intelligence-netherlands-investigation~v3114923/?referrer=https%3A%2F%2Ft.co%2F

PS amerikānu paplašinātā versija par standartiem

vēl

Četri kādreizējie pirmskara Latvijas veiksmes stāsti… VEF, Fēnikss, Vairogs un… Rīgas Vagonbūves Rūpnīca.

VEF bija Valsts Elektro Fabrika, Fēnikss bija metālapstrādes uzņēmums, par Vairogu runājot, ja tu esi bijis Rīgas Motormuzejā – tur stāv vēl pat ļoti rets auto eksemplārs – Ford Vairogs, kas ir, jā – ražots vēl tepat, pirmskara Latvijā. Un ir pēdējais, par ko jau bija augstākminētais video.

No šiem visiem tīri teorētiski ir saglabājies tikai viens – VEF. Ja kādreiz tika ražoti radioaparāti un televizori, tad tagad tas varētu transformējies LMT un MikroTik. Tas, kas, patiesībā, tagad Jaunajā Teikā notiek – principā mobilās tehnoloģijas. Tad ir jautājums, kādēļ vairs mums nav nedz metālapstrāde, nedz autobūve, nedz vagonu būve vajadzīga?

Kā rakstīju, biju aizlaidis aplūkot Piķurgas izteku. Piķurga ir Juglas ezera pieteka no dienvidiem, un tie, kas brauc pa Biķernieku ielu tālāk par Mežciemu, noteikti pamanījuši nobraucienu palielā ielejā ar asu ceļa pagriezienu tieši zemākā vietā, upes caurtecē. Pati upe nav necik liela, bet ieleja gan. Kā tā? Jo senāk te bija Daugavas atzars, kas plūda no Doles salas uz tagadējo Juglas ezeru. Redzat te tumšāk zaļu ieleju no Rīgas HES ūdenskrātuves, kas uzpludinājuma dēļ gaišāka par apkaimi, uz ziemeļiem līdz Juglas ezeram? Ja ne, lūdzu:

Pēc tam, kad Daugava iegrauzās dziļāk tagadējā gultnē, pa Piķurgu tā notecēja reizēm palos, kad ledus sastrēgumi to aizdambēja pie Doles. Izcilā grāmatā “Rīga kā Latvijas galvas pilsēta” rakstīts:

1867. gadā jau bija latviešu avīzes, un “Mājas Viesī” ir apraksts:

Bet kopš Ķeguma ūdens spēkstacijas uzcelšanas tādi pali vairs nav iespējami, un ieleja pieder diviem baseiniem: dienvidos Bluķupe tek uz Daugavu, ziemeļos Piķurga uz Juglas ezeru. Ūdensšķirtne (aplītis kartē) ir pie Salaspils—Getliņu ceļa ap 9,5 m vjl. pie Vētru mājām (tagad Meža iela 49):

Dabā Meža ielas ziemeļpusē Piķurga ir paliels, taisns grāvis:

Bet ar caurteku zem ceļa, tāpēc jāskatās, kas ir dienvidpusē. Tur ir Piķurgas izteka — tā ar lēcienu sūcas no mitras ieplakas:

Ieplaka ir ūdensšķirtne, tai otrā pusē jau ūdenīgs grāvis uz pretējo pusi, uz Bluķupi.

Le Monde: Searching for Ingmar Bergman’s soul on Sweden’s Fårö island

„Le Monde” raksta par Fårö salu Baltijas jūrā, kur Ingmars Bergmans uzņēma sešas savas filmas un pavadīja mūža pēdējos gadus. Savā sešdesmitajā dzimšanas dienā viņš tur pirmo reizi sapulcināja visus deviņus bērnus, vairumam no kuriem nebija kopīgas mātes, tamdēļ līdz tam cits citu nepazina, un kopš tās vasaras ģimene salā tikās ik gadu. Pēc režisora nāves viņa mājas nopirka norvēģu miljardieris Hanss Gude Gudesens, un tagad tajās dzīvo un strādā mākslinieki.

Wired: It’s Becoming Clear Why Black Holes Never Run Out of Fuel

„Wired” raksta, ka astronomiem izdevies saprast, kāpēc melnajiem caurumiem nekad nepietrūkst resursu. Melnais caurums tādās kā strūklās aizpūš tālu prom tam apkārt esošo gāzi, kas izplatījumā atdziest, savelkas tievos pavedienos un pa tiem ieplūst atpakaļ diskā, kas riņķo ap melno caurumu un to baro. Visu šo ciklu Džeimsa Veba teleskops pirmo reizi ļāvis ieraudzīt galaktikā NGC 4696.

404 Media: Tons of Peoples’ Claude Chats and Creations are Exposed on Google

„404 Media” ziņo, ka „Google” meklētājā var atrast daudzu „Claude” lietotāju sarunas un tajās tapušos darbus. Paši lietotāji, visticamāk, pat nenojauš, ka viņu rakstītais ir publiski pieejams un to var izlasīt jebkurš.

The New York Times: A South African Identity Crisis

„The New York Times” raksta par ieceļotāju vajāšanu Dienvidāfrikā, kur aktīvistu grupas ielaužas iebraucēju mājās un veikalos, izmet mantas uz ielas un pieprasa slēgt to uzņēmumus. Kad aktīvisti paziņoja, ka līdz 30. jūnijam valsts jāpamet visiem, kas tur uzturas nelegāli, tūkstošiem cilvēku metās bēgt. Gana, Kenija, Malāvija, Nigērija un Uganda tagad nodrošina speciālus reisus, lai pārvestu mājās savus pilsoņus.

Le Monde: Italy’s unhealed wound from Carlo Giuliani’s death and police violence at the 2001 Genoa G8 summit

„Le Monde” atgādina, ka pirms divdesmit pieciem gadiem Dženovas G8 samita laikā Itālijas policija trīs dienas nesodīti izrēķinājās ar protestētājiem. Policisti ielauzās skolā, kur gulēja miermīlīgi aktīvisti, smagi piekāva cilvēkus un pēc tam paši tur ienesa Molotova kokteiļus, lai reidus attaisnotu, savukārt Bolcaneto kazarmās aizturētie tika sisti un pazemoti. Daudzi toreizējie policijas vienību vadītāji kopš tā laika paaugstināti amatos, savukārt blakus Karlo Džuliani piemineklim (viņu protestu laikā nošāva policists) tagad atklāti darbojas neonacistu mītne.

Al Jazeera: Why Mali’s northern conflict has entered a dangerous new phase

„Al Jazeera” skaidro, kā mainījies karš Mali ziemeļos, kopš aprīlī kopīgu ofensīvu sāka sekulārie Azavadas separātisti kopā ar „Al-Qaeda” atzaru JNIM, lai gan abu mērķi ir pilnīgi pretēji. Tie kopā karo pret Mali armiju un Krievijas „Āfrikas korpusu”, kas ieņēma „Vāgnera” grupas vietu. Ņemot vērā, ka jaunos sabiedrotos vieno tikai kopīgs ienaidnieks, neviens nezina, cik ilgi šī savienība noturēsies.

LRT: Lithuania resumes Taiwan economic cooperation talks after government change

LRT ziņo, ka Lietuva pēc valdības maiņas atsākusi sarunas ar Taivānas pārstāvniecību par ekonomiskās sadarbības plānu, kas galvenokārt skars augsto tehnoloģiju nozares. Attiecības ar Ķīnu Lietuvai 2021. gadā sabojāja tieši pārstāvniecības nosaukums, jo tajā ierakstīts vārds „Taivāna”, nevis ierastais „Taipeja”. Daļa Lietuvas amatpersonu neslēpj vilšanos, ka solītās Taivānas investīcijas nāk gausi.

Sveriges Radio: How Christian are Sweden’s Christian Democrats?

„Sveriges Radio” raidījumā politologs Duglass Brommesons stāsta, cik kristīgi īsti ir Zviedrijas kristīgie demokrāti. Partija radās sešdesmitajos gados kā brīvbaznīcu protests pret reliģijas izstumšanu no skolām, taču kopš tā laika gan tās programma, gan vēlētāji kļuvuši aizvien laicīgāki.

RÚV: Hrísey puffin breeding confirmed after decoy ploy

RÚV ziņo, ka Hrīsejas salā Islandes ziemeļos ligzdo jau ap divsimt tuklīšu pāru. Pirms vairākiem gadiem salā tika izlikti plastmasas tuklīšu mānekļi, kas īstos putnus veiksmīgi pievilināja, un šovasar pētnieki ieraudzījuši arī pirmo mazuli. Dzīve salā putniem ir droša, jo tur netrūkst barības un nav ne lapsu, ne ūdeļu.

Meduza: В Москве топ-менеджера компании уволили за разглашение коммерческой тайны через DeepSeek

„Meduza” raksta, ka Maskavas uzņēmums „Energoprof” atlaidis pārdošanas direktori Jekaterinu Remizovu, kura uzņēmuma iekšējos pārskatus augšuplādēja Ķīnas platformā „DeepSeek”. Pati Remizova to tiesā neapstrīdēja, un atlaišanu uzskatīja par nelikumīgu un pieprasīja darba līgumā paredzēto piecu miljonu rubļu jeb aptuveni 56 tūkstošu eiro atlaišanas pabalstu. Tiesa atcēla vienu no rājieniem un piesprieda viņai desmit tūkstošus rubļu jeb aptuveni 113 eiro morālo kompensāciju, bet pārējās prasības noraidīja.

Le Monde: On the front lines with firefighters and volunteers defending Bordeaux from a monster fire

„Le Monde” korespondents pavadījis dienu ar ugunsdzēsējiem un brīvprātīgajiem dienvidos no Bordo, kur milzīgais ugunsgrēks deg jau piekto dienu un ir nonācis piecpadsmit kilometru attālumā no pilsētas. Mājas pametuši jau 220 tūkstoši cilvēku. Ugunsdzēsēju trūkst, tāpēc liesmas palīdz apturēt vietējie ar pikapiem un no kaimiņiem aizņemtām ūdens tvertnēm, un palīgā atlidojuši arī Čehijas un Slovākijas helikopteri. Ugunsdzēsēji saka, ka šis ugunsgrēks ir smagāks nekā 2022. gadā un tuvojas 1949. gada postījumiem, kad gāja bojā 82 cilvēki.

The New York Times: India’s Young Protesters Take the Win but Want More Than ‘Damage Control’

„The New York Times” raksta, ka Indijas studentu protesti norimuši pēc izglītības ministra atkāpšanās, taču daudzi dalībnieki uzvaru uzskata tikai par daļēju. Modi izveidojis komisiju, kam jāsakārto eksāmenu sistēma, lai izbeigtu eksāmenu uzdevumu noplūšanu pirms eksāmeniem. Savukārt pavalstīs, kur valda viņa partija, simtiem protestētāju tika apcietināti, lai gan valdība bija solījusi nevienu nesodīt.

NPR: The ‘cockroach’ in the machine: How Gen Z is rattling South Asia’s elites

NPR slejā politologs Šumits Gangulijs raksta, ka Indijas „prusaku” kustība turpina Dienvidāzijā jau redzētu ainu, jo jauniešu protesti 2024. gadā gan gāza valdību Bangladešā, gan pērn Nepālā. Kustības nosaukums radās no augstākās tiesas priekšsēdētāja izteikuma, ko daudzi saprata kā bezdarbnieku salīdzināšanu ar prusakiem. Iemesli visur ir līdzīgi. Indijā bez darba ir gandrīz 40 procenti absolventu vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Un sistemātiskā korupcija liek šaubīties, vai spējām un nopelniem vēl ir nozīme, savukārt internets ļauj protestiem ātri saorganizēties un dod cerību.

Le Monde: Corsica’s fight against ‘Airbnb-ization’ claims to have returned 233 homes to year-round residents

„Le Monde” raksta, ka Bastijas pilsēta Korsikā divu gadu laikā atguvusi pastāvīgajiem iedzīvotājiem 233 mājokļus, ierobežojot īstermiņa īri tūristiem. Īpašniekiem, kam pieder vairāki dzīvokļi, par katru tūristiem izīrēto tajā pašā rajonā jāpiedāvā līdzvērtīgs mājoklis ilgtermiņa īrei, savu mājokli drīkst izīrēt augstākais 120 naktis gadā, bet nesen nopirktu nedrīkst izīrēt nemaz. Opozīcija gan mēra skaitļiem netic un apgalvo, ka cenas vecpilsētā nav kritušās par desmito daļu, bet gan augušas gandrīz par ceturtdaļu.

Yle: See Alvar Aalto’s works that just gained Unesco World Heritage status

Yle apskata trīspadsmit Alvara Ālto celtnes, kas svētdien iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tostarp Paimio sanatoriju, Villu Mairea un Helsinku Finlandia namu.

RNZ: ‘The most loving, laziest dogs’: Greyhound-owner wants others to adopt as 1500 lose homes

RNZ raksta, ka Jaunzēlandē sestdien stājas spēkā greihaundu sacīkšu aizliegums un jaunas mājas būs jāatrod aptuveni pusotram tūkstotim suņu. Kāda saimniece, kas mēneša laikā paņēmusi divus greihaundus, mudina pārējos darīt tāpat un apgalvo, ka mīļākus un slinkākus suņus atrast nav iespējams, jo tie gandrīz nemet spalvu, nerej un ir apmierināti ar divdesmit minūšu pastaigu dienā.

Meduza: Виктор Янукович сменил имя в документах на «Олег Леонов». Как выяснили журналисты, он живет в огромном поместье в Сочи

„Meduza” atstāsta ukraiņu „YouTube” kanāla „Telebačennja Toronto” izmeklēšanu, kurā noskaidrots, ka bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs Krievijā dzīvo ar dokumentiem ar Oļega Leonova vārdu. Leonova ir viņa mātes pirmslaulību uzvārds. Žurnālisti viņu atraduši ap trīs hektārus lielā īpašumā Sočos, bet zeme, vairākas mājas un dzīvokļi Maskavā reģistrēti viņa dzīvesbiedrei, savukārt dēls Krievijā dzīvo ar uzvārdu Sokolovs. Ukrainā Janukovičam aizmuguriski piespriesti vairāki cietumsodi, tostarp par valsts nodevību.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) jau kopš 2020. gada atvērtos datus ir publicējusi digitālā reljefa modeļa un digitālā augstuma modeļa pamatdatus, kas ir sagatavoti no 2013. – 2024. gados veiktās aerolāzerskenēšanas datiem. Līdz ar to visiem interesentiem izmantošanai bez ierobežojumiem šie dati ir pieejami par visu Latvijas teritoriju.

LĢIA uzsāktais Latvijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas projekts sākās 2013. gada rudenī, kad no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LĢIA tika piešķirts finansējums un dots uzdevums nodrošināt aerolāzerskenēšanu atsevišķās Daugavas upes baseina teritorijās, kurās 2013. gada pavasara plūdos tika radīti lielākie postījumi – Daugavas upei posmā no Kaplavas Krāslavas novadā līdz Rīgas HES un Ogres upei posmā no Līčupes līdz grīvai. Nākamajos gados aerolāzerskenēšanas darbi tika veikti citām Latvijas teritorijas daļām un aerolāzerskenēšanas darbu 1. cikla pēdējais posms tika pabeigts 2019. gadā, kad noskenēja atlikušos 11 635 km2 Ziemeļvidzemes teritorijā.

Latvijas teritorijas aerolāzerskenēšana tika veikta ar augstu precizitāti, jo tai bija jānodrošina pietiekama reljefa datu precizitāte, jau sākot ar mērogu 1:2 000. Vidējais punktu blīvums ir no 4 – 6 punktiem uz 1 m2, bet zemes virsmas punktu skaits – ne mazāk kā 1,5 punkti uz 1 m2. Datu precizitātes radītāji (ar 95% ticamības līmeni) pret valsts ģeodēzisko tīklu bija sekojoši: vertikālā precizitāte ne sliktāka kā 12 cm, horizontālā precizitāte ne sliktāka kā 36 cm.

Datu apstrādes tehnoloģija balstījās uz iegūto lāzerskenēšanas punktu automātisku klasificēšanu vairākos līmeņos:
- zemes punkti, 
- zemā veģetācija (zāle);
- vidējā veģetācija (krūmi, zemie koki);
- augstā veģetācija (augsti koki);
- būves. 

Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku reljefa modeli, zemes punkti tika vēl papildus manuāli precizēti. No digitālā augstuma modeļa datiem pamatā tiek sagatavoti divi galvenie produkti:

• digitālais reljefa modelis, kas raksturo pašu zemes virsmu jeb reljefu;
• digitālais virsmas modelis, kas raksturo zemes virsmu ar visiem uz tā esošajiem objektiem – veģetāciju, būvēm, transporta infrastruktūras objektiem u.c. 

Šo abu modeļu vizualizācijas ir publicētas LĢIA Karšu pārlūkā https://www.lgia.gov.lv/lv/karsu-parluks

2022. gadā LĢIA uzsāka vienlaidus Latvijas teritorijas aerolāzerskenēšanas 2. cikla darbus Kurzemē ar mērķi veikt atkārtotu aerolāzerskenēšanas datu ieguvi visai Latvijas teritorijai 6 gadu laikā. Šie darbi turpinājās arī 2023. un 2024. gadā Zemgalē un Latvijas centrālajā daļā, taču ar 2025. gadu Latvijas teritorijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas 2. cikls tika apturēts, jo LĢIA tika samazināts valsts budžeta finansējums. Līdz 2025. gadam Latvijas teritorijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas 2. cikla ietvaros iegūti dati par 32 300 km² teritoriju, faktiski vienai pusei no valsts teritorijas. 

No 2025. gada vidus lietotājiem ir pieejami visi aktualizētie digitālā augstuma modeļa un digitālā reljefa modeļa pamatdati, kas ietver arī aerolāzerskenēšanas 2. cikla ietvaros iegūtos datus.

Aerolāzerskenēšanas datiem ir ļoti plašs pielietojums. Tos, apstrādājot ar speciālu programmatūru, var izmantot daudzās nozarēs – no inženierijas un infrastruktūras dizaina līdz lidojuma simulācijām, inteliģentām transporta sistēmām, arheoloģijai, precīzajai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Piemēram, digitālo reljefa modeli var izmantot, lai veiktu pētījumus ģeomorfoloģijā, veiktu plūdu modelēšanu. Savukārt, analizējot digitālā virsmas modeļa datus, var izskaidrot parādības, kas notiek uz Zemes virsmas, lai pieņemtu lēmumus par vides problēmām. Digitālā virsmas modeļa datus plaši pielieto arī komunikāciju torņu izvietošanā, lai noskaidrotu iespējami labāko teritorijas pārklājumu.

No jaunā digitālā reljefa modeļa datiem tiek izgatavoti horizontāļu slāņi ar mēroga 1:10 000, 1:25 000 un 1:50 000 detalizāciju, ar ko pakāpeniski LĢIA topogrāfiskajās kartēs tiek aizstāta novecojusi reljefa informācija. 

Salīdzinot jaunos aerolāzerskenēšanas datus ar reljefa informāciju agrāk izdotajās kartēs, var secināt, ka reljefa datu precizitāte ir īpaši uzlabojusies teritorijās, ko klāj veģetācija (mežs, krūmi) un cilvēka intensīvas darbības teritorijās.

NeoGeo.lv parādīs saviem lasītājiem dažus interesantus piemērus, kas uzrāda digitālā reljefa modeļa datu izmantošanas priekšrocības.

NIMO žāvēšanas skapji ugunsdzēsēju depo

Ugunsdzēsēju darbs ir viens no fiziski un emocionāli visizaicinošākajiem profesiju veidiem. Katru dienu viņi sastopas ar intensīvu slodzi, ekstremāliem apstākļiem un aprīkojumu, kas tiek pakļauts mitrumam, dūmiem un temperatūras svārstībām. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai aizsargtērpi un apavi pēc katra izsaukuma būtu maksimāli sausi, tīri un droši atkārtotai lietošanai.

Tieši šī iemesla dēļ konkrētajā ugunsdzēsēju depo ir uzstādīti NIMO profesionālie žāvēšanas skapji, kas paredzēti smagā darba apģērba, virsdrēbju un apavu efektīvai žāvēšanai.

Kāpēc tieši NIMO žāvēšanas skapji?

Zviedru ražotājs NIMO ir viens no vadošajiem profesionālo žāvēšanas sistēmu izstrādātājiem Ziemeļeiropā. Viņu skapji izceļas ar:

• Augstu jaudu un ātru žāvēšanu – īpaši svarīgi ikdienā, kad aprīkojumu nepieciešams sagatavot nākamajam izsaukumam pēc iespējas īsākā laikā.

• Saudzīgu žāvēšanas tehnoloģiju – gaisa cirkulācijas sistēma nodrošina vienmērīgu, materiālus saudzējošu žāvēšanu, nesabojājot membrānas, oderes un aizsargmateriālus.

• Jaudu lieliem apjomiem – vienā skapī iespējams izžāvēt pilnu ekipējuma komplektu, tostarp bikses, jakas, cimdus un apavus.

• Ilgmūžību un izturību – metāla konstrukcija, nerūsējošā tērauda elementi un kvalitatīvi ventilatori nodrošina ilgstošu kalpošanas laiku pat intensīvas slodzes apstākļos.

Kāda bija depo vajadzība?

Ugunsdzēsēju depo galvenais mērķis bija:

• samazināt žāvēšanas laiku,

• nodrošināt ekipējuma pilnīgu izžūšanu, izvairoties no nepatīkama aromāta,

• uzlabot darba drošību un komfortu,

• nodrošināt nepārtrauktu aprīkojuma gatavību.

Vecie risinājumi bieži nespēja nodrošināt ātru un pilnvērtīgu žāvēšanu, tāpēc aprīkojums nereti palika mitrs un smags, kas tieši ietekmēja darba spējas izsaukumos.

Uzstādītie skapji un to priekšrocības

Depo tika uzstādīti NIMO DC120WW žāvēšanas skapji – viens no ietilpīgākajiem un jaudīgākajiem risinājumiem profesionālām vajadzībām.

Priekšrocības:

• Liela ietilpība

Ar 20 izvelkamiem nerūsējošā tērauda pakaramajiem iespējams vienlaicīgi žāvēt vairākus aizsargtērpus.

• Ātra žāvēšana

6 kg ekipējuma žūst aptuveni 55 minūšu laikā.

• Energoefektīva darbība

Gaisa cirkulācijas tehnoloģija nodrošina optimālu enerģijas patēriņu, kas svarīgi intensīvas lietošanas gadījumā.

• Iebūvēts apgaismojums

Uzlabota redzamība skapja iekšpusē, kas atvieglo ikdienas darbu.

• Skārienjūtīgs vadības panelis

Ērta un intuitīva vadība ar programmējamiem žāvēšanas režīmiem.

Rezultāts: mazāk rūpju, vairāk drošības

Pateicoties jaunajiem žāvēšanas skapjiem, ugunsdzēsēju depo tagad:

• ievērojami saīsina ekipējuma sagatavošanas laiku,

• nodrošina pilnībā sausu, higiēnisku un drošu apģērbu,

• uzlabo personāla darba komfortu,

• samazina enerģijas patēriņu un izmaksas ilgtermiņā.

Tā ir investīcija drošībā, efektivitātē un komandas labsajūtā.

Ludzas novada iedzīvotāji 28. jūlijā varēs sekot Ludzas novada pašvaldības domes sēdei gan klātienē, gan tiešraidē. Sēde sāksies plkst. 9.00 Ludzas novada pašvaldībā, Raiņa ielā 16, Ludzā. Dalība publiskajā sēdē būs bez maksas, un tā paredzēta plašākai sabiedrībai.

Kad un kur notiks domes sēde?

Ludzas novada pašvaldības domes sēde notiks otrdien, 2026. gada 28. jūlijā, plkst. 9.00. Klātienē tā norisināsies pašvaldības ēkā Raiņa ielā 16, Ludzā. Šī informācija ir būtiska iedzīvotājiem, kuri vēlas pašvaldības darbu vērot uz vietas un sekot līdzi domes sēdes norisei.

Sēde ir publiska, tāpēc to var apmeklēt ikviens interesents. Par klātienes dalību nav norādīta maksa — dalība ir bez maksas. Avotā nav minēta iepriekšēja pieteikšanās vai rezervācija, tādēļ lasītājiem pieejamā informācija attiecas uz publisku apmeklējumu pašvaldības ēkā.

Darba kārtība publicēta pirms sēdes

Pirms sēdes iedzīvotāji var iepazīties ar domes darba kārtību. Tā notikuma lapā pievienota 2026. gada 27. jūlijā, dienu pirms paredzētās sēdes. Tas ļauj savlaicīgi noskaidrot, kādi jautājumi iekļauti izskatīšanai, un saprast, vai sēdes saturs ir īpaši saistīts ar konkrētām iedzīvotāju interesēm.

Darba kārtība pieejama Ludzas novada pašvaldības notikuma lapā kopā ar informāciju par sēdes datumu, sākuma laiku un norises vietu. Avotā nav sniegts atsevišķs jautājumu uzskaitījums raksta tekstā, tādēļ, lai uzzinātu pilnu darba kārtību, jāatver un jālejupielādē pašvaldības publicētais dokuments.

Kā sekot sēdei tiešraidē?

Tiem, kuri nevarēs ierasties Raiņa ielā 16 vai vēlas sēdei sekot attālināti, būs pieejama tiešraide. Pieslēgšanās iespējama pašvaldības notikuma lapā, kur norādīta arī saite uz tiešraidi un pievienota darba kārtība.

Pasākuma organizators ir Ludzas novada pašvaldība. Praktiskā informācija par sēdes beigu laiku, transportu, piekļūstamību un citiem apmeklējuma nosacījumiem avotā nav norādīta. Tāpēc interesentiem, kuri plāno apmeklēt sēdi klātienē, būtiskākais apstiprinātais nākamais solis ir pirms došanās iepazīties ar pašvaldības notikuma lapā publicēto darba kārtību un izvēlēties sev ērtāko sekošanas veidu — klātienē vai tiešraidē.

Informācija sagatavota, balstoties uz Ludzas novada pašvaldības notikuma lapu.

Avots: Ludza Municipality Events

Pie Madonas Valsts ģimnāzijas gravas nogāzē tagad atrodas ovāla koka terase, kas paredzēta pasākumiem un ikdienas atpūtai. Tā ir viena no redzamākajām pārmaiņām pēc projekta „Mīlestības gravas labiekārtošana Madonas pilsētā” pabeigšanas.

Darbi sākās 2024. gadā, lai vienu no Madonas pilsētas nozīmīgākajām publiskajām teritorijām padarītu ērtāk pieejamu, drošāku un piemērotu dažādām sabiedriskajām aktivitātēm. Gravas atjaunošanā apvienoti gājēju savienojumi, atpūtas vietas, bērnu aktivitāšu zona, apgaismojums un kultūras elementi.

Terases un kāpnes savieno gravas dažādos līmeņus

Gar Raiņa ielu ierīkoti vairāki skatu punkti ar dažādos augstumos izvietotām koka terasēm. Jaunās kāpnes savieno gravas līmeņus un ļauj iedzīvotājiem ērtāk nokļūt pie atpūtas vietām, vienlaikus paverot skatu uz apkārtējo ainavu.

Skatu terase izbūvēta arī pie Rūdolfa Blaumaņa piemiņas akmens. Agrākās dolomīta atbalstsienas vietā izveidoti zālāji un zemsedzes apstādījumi, tādēļ šajā gravas daļā samazinājies cieto segumu apjoms un paplašināta apzaļumotā teritorija.

Pārbūve skārusi arī Madonas upītes krastus. Tie sakārtoti, bet gar ūdeni atjaunoti un izbūvēti jauni gājēju celiņi, veidojot vienotāku pastaigu maršrutu cauri teritorijai.

Paplašinātā Lazdu laipa aizved līdz strūklakai

Lazdu laipa ir paplašināta un papildināta ar koka laipu sistēmu, kas kopā ar gājēju celiņiem turpinās līdz strūklakai. Bibliotēkas pusē reljefā iestrādāti granīta akmens pakāpieni, savukārt vairākās vietās izveidotās koka terases var izmantot īsai atpūtai un ainavas vērošanai.

Šie savienojumi paplašina iespējas šķērsot Mīlestības gravu pa dažādiem līmeņiem. Praktiski tas nozīmē vairāk izvēles gan pastaigai gar Madonas upīti, gan nokļūšanai starp Raiņa ielas, Valdemāra bulvāra, strūklakas un bibliotēkas apkārtni.

Nogāzē ierīkota vieta ģimenēm ar bērniem

Nogāze starp Raiņa ielu un Valdemāra bulvāri pielāgota ģimeņu atpūtai. Tur izbūvēts pakāpjveida koka terasējums, uzstādīts bērnu slidkalniņš un ierīkotas sēdvietas, lai vienā teritorijā varētu uzturēties dažāda vecuma apmeklētāji.

Terases pie ģimnāzijas un citviet gravā paredzētas ne vien pastaigu pārtraukumiem, bet arī sabiedrisko aktivitāšu norisei. Strūklakas zonā uzstādīta akustikas sistēma, bet informatīvajos stendos izvietotas Madonas novada literātu un dzejnieku dzejas rindas.

Apgaismojums un videonovērošana uzlabo drošību

LED apgaismojums iestrādāts kāpnēs, terasēs un laipu konstrukcijās, papildinot teritorijas kopējo apgaismojumu. Vietās ar izteiktām reljefa līmeņu atšķirībām ieviesti risinājumi drošākai pārvietošanai, bet visā labiekārtotajā teritorijā uzstādīta videonovērošanas sistēma.

Drošības uzlabojumi ir īpaši būtiski vietā, kur gājēji pārvietojas pa nogāzēm, kāpnēm un laipām gar upīti. Vienlaikus jaunie celiņi un atpūtas punkti ļauj teritoriju izmantot gan mierīgām pastaigām, gan aktīvākai brīvā laika pavadīšanai.

Projektā ieguldīti 1,48 miljoni eiro

Pašvaldības līdzfinansējumā ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis. No kopējām izmaksām aptuveni trešdaļu sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet pārējo daļu — Madonas novada pašvaldība.

Būvdarbus veica SIA „Vidzemes būvnieks”, būvuzraudzību nodrošināja SIA „Geoconsultants”, bet autoruzraudzību — SIA „B&L projekti”. Madonas novada pašvaldības publicēto informāciju sagatavoja Projektu ieviešanas nodaļas projektu vadītāja Indra Kārkliņa.

Avots: Madonas novada pašvaldība

Ir kaut kas ironiski skaists tajā brīdī, kad tev jāreklamē produkts, kuru nevar nofotografēt. Nav kastītes, nav spīdīga iepakojuma, pat ne pirms/pēc bildes. Tikai sajūta. Tieši šeit e-pakalpojumu mārketings sāk spēlēt augstāko pilotāžu, jo pārdot nekas nozīmē pārdot pieredzi, pirms tā vispār notiek. Un jā, Excel tabula šajā brīdī skatās uz tevi ar jautājumu kur ir ROI?, jautājumu…

Source

Kādu karti izvēlēties, vai tiešām autonomai nepieciešama kredītkarte un vai ņemt līdzi skaidru naudu? Šādi jautājumi ceļotāju grupās parādās ikdienā. Tad nu, par visu pēc kārtas!

Izpēti, kā un kādā valūtā maksāsi galamērķī!

Vispirms, dodoties uz ārzemēm, ir svarīgi izpētīt maksājuma karšu (vai citu apmaksas sistēmu) jautājumu konkrētajā valstī. Ceļojumā uz eirozonas valstīm, lielākoties, viss ir vienkārši – maksājumus veikalos var veikt ar ierasto Latvijas karti, un skaidras naudas izņemšanas limits attiecas arī uz šīm valstīm. Šādiem maksājumiem es izmantoju savu parasto “algas” debetkarti (SEB) vai lojalitātes punktu krāšanas kredītkarti (Citadele C airBaltic) un te lielas atšķirības tipiski nav.

Sarežģītāk paliek, ja paredzēts izņemt naudu vai maksāt valstī, kas neizmanto eiro – šeit ir vērts iepriekš iepazīties ar savas bankas tarifiem par katru maksājumu. Sev šādiem maksājumiem ārvalstīs esmu izvēlējusies izmantot Revolut karti, taču ir pieejamas arī citas alternatīvas. Ar šo karti varu gan izdevīgāk izņemt skaidru naudu bankomātā, gan veikt maksājumus veikalos.

Svarīgi: Lielākoties ir izdevīgāk izvēlēties maksāt vietējā valūtā, kad terminālī parādās iespēja uzreiz konvertēt summu uz eiro vai veikt autorizāciju vietējā valūtā.

Pavisam interesanti ir, dodoties uz Ķīnu, jo tur ir obligāti laicīgi jāiepazīstas ar šīs valsts specifisko maksājumu sistēmu. Ķīnā daudzviet nevarēs norēķināties ne ar ierasto bankas karti, ne skaidrā naudā, bet tikai izmantojot vietējās lietotnes (AliPay, WeChatPay), kurām jau iepriekš jāpieslēdz sava karte. Protams, tad nepieciešams interneta pieslēgums, ko parasti visvieglāk ir noformēt, izmantojot eSim, ja telefons tādu atbalsta.

Paņem vismaz divas dažādas kartes!

Ir labi, ja ceļojumā līdzi ir vismaz divas maksājuma kartes, ja vienu apēd bankomāts vai kāda iemesla dēļ tā nedarbojas, vai to nozog (tāpēc visas nevajadzētu turēt vienā maciņā!). Protams, ir ērti, ja karte ir pieejama arī telefonā, bet noteikti nepieciešama fiziska karte, jo ne visur varēs samaksāt ar telefonu. Labāk, ja kartes ir izdevušas dažādas bankas un viena ir MasterCard, bet otra – Visa.

Pieredze rāda, ka mēdz būt situācijas, kad viens no karšu veidiem vai tieši konkrētās bankas kartes nedarbojas, un ir labi, ja ir rezerve.

• Šāda pieredze man bija Dienvidkorejā, kur ilgu laiku pavadīju, meklējot bankomātu, kas pieņem manis izvēlēto karti – beigās pat nācās meklēt MasterCard mājaslapā informāciju, kur Seulā pieejami bankomāti, kas pieņems manu karti.
• Tāpat vairāki bankomāti Seišelu salās negribēja sadarboties ar manu karti, bet draugiem to apēda pavisam!
• Singapūrā bija problēmas ar maksājumiem mazajās bodītes, labi, ka man un vīram tobrīd bija dažādu banku kartes un varējām paņemt otra karti.
• ASV pavisam nesen nevarēju nopirkt metro biļeti pat izmēģinot trīs dažādu valstu izdotās maksājumu kartes, un nācās izmantot skaidru naudu.

Laicīgi sagatavo skaidru naudu!

Braucot uz eksotiskākām valstīm, ir vērts vismaz nelielu naudas summu samainīt jau Latvijā, lai pietiek pirmajiem maksājumiem, ja nu gadījumā tomēr ir kāda ķeza ar bankomātu vai kartes pieņemšanu. Iemesls, kāpēc skaidra nauda var noderēt var būt pat tik vienkāršs, kā elektrības pārrāvums kafejnīcā, kas liedz veikt maksājumus ar karti! Ja valsts ir tik eksotiska, ka vietējos maiņas punktos Latvijā valūta nav pieejama, tad laicīgi izpēti, kur lidostā ir bankomāts, lai naudu varētu izņemt uzreiz pēc atlidošanas.

Brīdini banku!

Man vairākas reizes ir bijušas situācijas, kur banka sūta brīdinājumus par aizdomīgiem maksājumiem ārzemēs un vajadzību nekavējoties sazināties, lai netiktu bloķēti konti. Tāpēc, ja ceļojumos dodies ļoti reti, ir vērts painteresēties savā bankā, vai vari iepriekš brīdināt par savu ceļojuma galamērķi. Man šādi gadījās Kanādā un ASV, kur izmantoju mazos bankomātus degvielas uzpildes stacijās, un, par laimi, pamanīju bankas sūtītās īsziņas laicīgi un manas kartes netika bloķētas!

Iepazīsties ar maksāšanas kultūras īpatnībām!

Jāņem vērā, ka maksāšanas kultūra katrā valstī var atšķirties. Neskaitot jau slaveno dzeramnaudu aspektu ASV, te ir jāpierod, ka, maksājot ar karti restorānā, tā bieži tiek aiznesta prom, un pēc tam ir jāparaksta kvīts, kas apstiprina darījumu – tajā ar roku var ierakstīt, cik vēlies atstāt dzeramnaudā un pēc tam pirkuma dati tiek atjaunoti ar visu summu. Pēc viena šāda brauciena gan diemžēl ar vienu no manām kartēm tika mēģināts veikt krāpnieciskus darījumus. Tāpēc šādiem maksājumiem labprātāk izmantoju Revolut, kurā ieskaitu tikai konkrētu summu, ko varu ceļojuma laikā papildināt pēc nepieciešamības.

Pieslēdz digitālo maciņu!

Tā kā ir vērts paņemt fizisku karti, noteikti ir vērts izmantot arī digitālos maciņus kā Google Pay vai Apple Pay. Tas arī var būt labs variants, kā maksāt, īpaši, ASV, kur ir paradums kartes nest prom. Tā var būt arī laba iespēja samaksāt, ja pēkšņi karti aprij bankomāts vai esi ārpus viesnīcas un vēlamā karte palikusi numuriņā.

Pārliecinies par maksājumu limtiem!

Noteikti jāpārliecinās par dienas un maksājuma limitiem kartēm – var gadīties, ka, piemēram, viesnīca uzreiz grib noskaitīt summu par visu palikšanas laiku un tā var izrādīties lielāka, nekā karte pieņem. Ja tas ir viena maksājuma limits, var samaksāt divos piegājienos, bet dienas limita gadījumā gan tad ir jāmaina iestatījumi internetbankā. Man arī ir gadījies palikt viesnīcās, kas par katru aizvadīto nakti iekasē atsevišķu drošības naudas depozītu, šādi aizrezervējot visu pieejamo kredītkartes kredītlimitu. Tāpēc ir vērts iepriekš precizēt – ja tiek rezervēts depozīts, cik liels tas ir un vai tas tiek aprēķināts par katru nakti, vai par visu palikšanu kopā, kā arī cik ilgā laikā tas tiks atgriezts. Tāpat ieteicams izmantot kredītkarti degvielas uzpildes stacijās, kur vispirms jāautorizē maksimālā summa – man savulaik par vienu šādu degvielas pildīšanu ASV uz debetkarti netika atgriezta neizmantotā summa. Strīdus gadījumos noteikti jāizmanto reklamācijas iespēja bankā.

Nemaksā ārējās saitēs!

Nevajadzētu aizmirst arī, ka šobrīd daudzās viesnīcu rezervāciju sistēmās ir izplatīta krāpniecības shēma, kur viesnīcas konts tiek uzlauzts un visiem, kas veikuši rezervējumu, tiek sūtītas ziņas (gan Whatsapp, gan pašā rezervāciju platformā, kas rada papildus ticamības efektu) steidzami pieprasot veikt apmaksu par viesnīcu, vai tā tiks atcelta, un norādot saites uz citām maksājumu platformām. Noteikti nevajadzētu ievadīt savus karšu datus šādās saitēs un šādas ziņas gadījumā ar viesnīcu ir jāsazinās telefoniski!

Parūpējies par kredītkarti autonomā!

Ja plāno īrēt auto, daudzās nomās ir obligāta prasība pēc kredītkartes (nevis debetkartes vai priekšapmaksas kredītkartes!). Bez tās auto vienkārši var neizsniegt vai prasīs milzīgu depozītu skaidrā naudā. Svarīgi, lai karte būtu tieši uz vadītāja vārda. Pēc tam obligāti jāseko līdzi, vai depozīts tiek atgriezts un vai netiek nepamatoti iekasēta nauda par it kā atrastiem bojājumiem. Šo karti noma izmantos arī sodiem par neatļautu stāvēšanu, iebraukšanu tikai iedzīvotājiem paredzētajās zonās, maksas ceļiem vai ātruma pārkāpumiem – no kartes tipiski tiek iekasēta datu apstrādes maksa, lai nodotu informāciju par pārkāpēju attiecīgajai iestādei, kas tad pēc tam sazinās, lai notiktu soda apmaksa. Atsevišķos gadījumos iespējams, ka noma sodu novilks no kartes uzreiz.

Iepazīsties ar kredītkaršu papildu priekšrocībām!

Daudzām bankām ir dažādas priekšrocības, izvēloties viņu kredītkarti, piemēram, iespēja apmeklēt biznesa zonu bezmaksas, ja kavējas lidojums, vai izmantot ātro drošības kontroli (tāda ir manai SEB Premium kartei). Ja ir kredītkarte, daudzas bankas piedāvā tajā jau iekļautu ceļojumu apdrošināšanu kartes turētājam vai pat visai ģimenei. Ir vērts iepazīties ar pilnajiem polises noteikumiem – ko tā sedz, lai pārliecinātos, vai segums ir atbilstošs plānotajiem riskiem ceļojumā (un tā garumam) un vai nav kādas citas papildu prasības (piemēram, nepieciešamība pēc EVAK kartes). Lai arī apdrošināšanas polises ir gandrīz visām bankām, es izvēlos Swedbank Zelta karti, kurai, manuprāt, ir ne tikai spēcīgākā ceļojumu apdrošināšana Latvijā, bet, arī rēķinot mēneša maksu gada griezumā, man sanāk izdevīgāk lietot kartei pievienoto polisi nekā iegādāties to atsevišķi.

Kā jau minēju, arī lojalitātes punktu krāšana var būt svarīgs aspekts, lai izvēlētos vienu vai otru karti. Es tagad esmu sākusi izmantot Citadele C airBaltic karti, lai par katru iztērēto eiro saņemtu vienu punktu. Savulaik man bija līdzīga Luminor izsniegta karte, ar kuras palīdzību sakrāju diezgan daudz punktus, kombinējot ar dzimšanas dienas un īpašajām mēneša akcijām, vairākos gados savācu pietiekami daudz punktus, lai sanāktu lidojumiem uz Atēnām, Dubaiju, Amsterdamu un citiem.

Sagatavo rīcības plānu, ja viss noiet greizi!

Saglabā laicīgi informāciju par to, ko darīt, ja karte tiek nozaudēta vai nozagta – kur zvanīt? Kā bloķēt pieeju? Tāpat kā ir vērts turēt savu dokumentu kopijas kādā citādāk neizmantotā datu mākonī (bez autentifikācijas ar telefonu, lai tiec klāt arī, ja paliec bez tā), tur ir vērts saglabāt pirmās nepieciešamības telefona numurus, un viens no tiem noteikti var būt bankas numurs, lai vari bloķēt karti.

12.03.2026. Arī šajā naktsmītnē vajadzēja visu kārtīgi iztīrīt, to arī veiksmīgi izdarījām. Šodien plānā vispirms apskatīt piejūras pilsētiņu Koljūru (Collioure). Mākslinieks Anrī Matiss par to izteicies, ka nav debesis visā Francijā vairāk zilas kā Koljūrā. Mēs gan pieredzējām viegli apmākušās … Turpiniet lasīt →

The post Pireneji. Diena #6 jeb Koljūra un Dalī. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Otrdien, 28. jūlijā, no pulksten 10.30 līdz 11.30 Pārventas bibliotēkā Ventspilī notiks latviešu valodas praktiskā nodarbība pieaugušajiem „Valodas kafejnīca”. Tā paredzēta cilvēkiem, kuri vēlas uzlabot latviešu valodas saziņas prasmes.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības notikumu kalendārā nav norādīta dalības maksa vai iepriekšējas pieteikšanās kārtība. Tāpēc pirms došanās ieteicams sazināties ar bibliotēku un noskaidrot, vai dalība jāpiesaka un vai par nodarbību ir jāmaksā.

Praktiska latviešu valoda ikdienas saziņai

Pasākuma aprakstā uzsvērta praktiska darbošanās un latviešu valodas izmantošana saziņā. Tas ļauj interesentiem nodarbības ievirzi atšķirt no lekcijas vai cita teorētiska pasākuma: „Valodas kafejnīcas” mērķis ir tieši saziņas prasmju pilnveidošana.

Avotā nav publicēta detalizētāka 28. jūlija programma. Nav nosaukta tikšanās tēma, nodarbības vadītājs, izmantotie mācību materiāli vai konkrēti uzdevumi. Tāpat nav norādīts, kāds latviešu valodas zināšanu līmenis nepieciešams dalībai. Šis precizējums var būt nozīmīgs gan cilvēkiem, kuri valodu tikai sāk apgūt, gan tiem, kuri jau spēj sarunāties un vēlas vairāk praktizēties.

Publicētā informācija nepiedāvā atšķirīgas dalībnieku grupas vai līmeņus, tādēļ interesentiem pašiem nav iespējams iepriekš noteikt, kurai valodas prasmes pakāpei konkrētā nodarbība būs piemērotākā. To visdrošāk noskaidrot tieši Pārventas bibliotēkā.

Tikšanās notiek otrdienu rītos

Pašvaldības kalendāra ierakstā norādīts, ka „Valodas kafejnīcas” nodarbības paredzētas katru otrdienu no pulksten 10.30 līdz 11.30. Konkrētais paziņojums attiecas uz 2026. gada 28. jūlija tikšanos.

Regulārais norises laiks dod iespēju interesentiem izvērtēt, vai otrdienas rīta nodarbību var iekļaut savā ikdienā. Vienlaikus avotā nav uzskaitīti atsevišķi turpmāko nodarbību datumi, tādēļ par nākamajām tikšanās reizēm jāpārliecinās aktuālajā pasākumu kalendārā vai bibliotēkas informācijas kanālos.

Kas jāpārbauda pirms došanās

Norises vieta ir Pārventas bibliotēka Ventspilī. Pasākuma ierakstā nav publicēta bibliotēkas adrese, taču tajā ir piedāvāta iespēja norises vietu apskatīt pakalpojumā Google Maps.

Vienā praktiskā piezīmē jāņem vērā, ka avotā nav ziņu par dalības maksu, reģistrāciju, nokļūšanas iespējām vai pieejamības risinājumiem. Nav arī precizēts, vai dalībniekiem jāņem līdzi kādi mācību materiāli.

Lai noskaidrotu dalības nosacījumus, piemērotāko valodas līmeni un citas praktiskās detaļas, pašvaldības notikumu kalendārā norādīts Pārventas bibliotēkas tālrunis 63680073.

Avots: Ventspils Events