Kā izteikt karu
“Laipni lūgts izdzīvojušo pulciņā”, saka mans karstās jogas pasniedzējs Serhijs svētdienas rītā jogotājam, kurš uzradies ar 20 minūšu nokavēšanos. Gada laikā esmu pieradusi pie Serhija humora, tāpēc zinu, ka arī šoreiz tas domāts daudznozīmīgi. Svētdienas rītā jau 20 minūtes esam izpildījuši dažnedažādas izaicinošas jogas pozas 40° temperatūrā smagā metāla mūzikas pavadījumā, kas pats par sevi ir ievērojams vingrinājums izdzīvošanā, un kad par kaut ko no šī sākam pukstēt vai stenēt, Serhijs mūs vienmēr pavelk uz zoba.
Tomēr, protams, šoreiz atsauce ir plašāka – jogas nodarbības sākumā esam lietišķi pārrunājuši pārlaisto smago nakti – ap 600 droni un 90 raķetes plosījuši Kijivu visu nakti, neatstājot neskartu nevienu no 10 pilsētas administratīvajām apkaimēm. Lukjanivskas metro stacija ir izpostīta un kāds tur netālu dzīvojošais visu nakti pavadījis kā uz adatām. Es no rīta sirdspukstus burtiski pazaudējušajā pilsētā, tās galvenajā ielā Krišķatikā esmu redzējusi jau kaudzītēs salaucītas triecienviļņa izsistu stiklu lauskas.
Kopumā Kijivā pamatā nesaka, ka nakts bija šausmīga, briesmīga vai tamlīdzīgi. Lietišķākās sarunās starp paziņām vai darba kolēģiem parasti tiek teikts - “pagājušonakt bija skaļi”. Šorīt veikalā arī saņemu komplimentu, ka brīnišķīgi runāju ukrainiski, lai gan esmu pateikusi vien pāris vienkāršus vārdus. Tas nav kompliments manai pagaidām vienkāršajai ukraiņu valodai. Protams, tā ir maza pateicība par to, ka šajās smagajās dienās esam kopā.
Skaistākā gada mēneša maija trešā ceturtdiena visā Ukrainā ir Viševankas, skaisto, ukraiņu izšūto tautisko kreklu diena. Šo tradīciju 2006. gadā aizsāka Čerņivtsu universitātes studente Lesja Voroņuk un tagad tā kļuvusi par svētkiem gan Ukrainā, gan visā pasaulē.
Šogad 21. maija rītā atjēdzos, ka mana viševanka, kuru biju plānojusi uzvilkt šajā dienā, palikusi mājās, Latvijā. Nekas cits neatliek kā agrā rītā steigšus doties uz gājēju tuneli pie Maidana ar cerību, ka kāda no tūristiem domātām bodītēm būs vaļā tik agrā rīta stundā, un tur par samērīgu cenu varēs iegādāties viševanku, lai arī šādā veidā sniegtu savu atbalstu ukraiņiem.
Viena bodīte patiesi ir vaļā un kopā ar pārdevēju ātri atrodam piemērotu kreklu, bet, ak, tu posts - tam izkritusi poga. Laiks tā skrien, ka vienīgais, kas atliek, ir pārdevējai ātri piešūt pogu man jau mugurā esošajam izšūtajam kreklam. Mēs abas pamatīgi izsmejamies, ka Latvijā ir ticējums, ka, šujot pogu mugurā esošam apģērbam, var piešūt prātu, un secinām, ka varbūt arī tādā skaistā ziedoņa dienā tā arī vajag.
Nākamais šķērslis rodas, kad izrādās, ka pārdevējai nav vēl atvērta kase un mana vienīgā iespēja norēķināties ir skaidrā naudā. Lai gan piedāvāju ķīlu, pārdevēja tikai nosmejas – gan jau ka jūs līdz vakaram par krāšņo blūzi norēķināsieties. Tā arī ir. Pēc daudzām lietišķu gaitu stundām, kurās gan ukraiņu, gan starptautiskie sarunu biedri, gan kolēģi piedalījušies daudzveidīgos, skaistos, izšūtos kreklos, atkal kāpju pār bodītes slieksni un neviļus pār manām lūpām pārveļas - labrītiņ!
"Labrītiņ!", priecīgi atņem pārdevēja, lai gan Kijivā ir jau melna nakts. Diena ir bijusi tik pilna košām sajūtām, sarunām un savstarpējiem smaidiem par krāšņajām viševankām, ka mums abām ir sajūta, ka dzirkstošais rīts, kad tikāmies, turpinājies visas dienas garumā.
Karte ar 6 kontinentiem un 7 pasaules daļām. Avots: 
Piecas transkontinentālās valstis. Avots: 
laacz.lv
- 22. mai., 22:04