<p>Jau izbraucot uz šosejas, uzreiz novērtēju, cik labi, ka tomēr bijām tikuši pie "automāta", bez vajadzības pašam pārslēgt ātrumus. Iekārtošanās intensīvā plūsmā jau vispār svešā vietā pirmajā brīdī nav pats vienkāršākais uzdevums, kur nu vēl valstī, kur mašīnas brauc pa otru ceļa pusi, un ja vēl būtu pašam jāslēdz ātrumi, skaidrs, ka tas būtu īpaši neveikli. Bet arī realitātē šo manevru nekādi nepaveicu tā, ka pašam būtu lepnums par savām prasmēm. Labi, ka turpinājumā itin ātri ar satiksmi apradu un šādu problēmu vairs nebija.
<picture data-title="Braucam"><img src="/images/anglija2026/ang18.webp"/></picture>
</p>
<p>No lidostas līdz Karnfortai, mūsu šīs dienas un faktiski - visa ceļojuma - galamērķim, ir 66.6 jūdzes jeb mazliet vairāk nekā 100 kilometru. Mierīgos laikapstākļos, proti, bez intensīvas satiksmes, šo distanci var veikt stundas laikā. Auto navigācija gan mūs uzreiz sagatavoja trīs stundu braucienam (patiesība izrādījās kaut kur pa vidu), kas nav pārsteidzoši - Anglijas šosejas itin bieži ir pārslogotas, un braukšana nebūt nerit tik raiti, kā varētu to iztēloties. Turklāt jāatzīst, ka pirmajā laikā arī mana emocionālā gatavība braukšanai nebija tāda, lai es gribētu spiest uz 70 jūdzēm stundā.</p>
<p>Gluži pa taisno lidot līdz Karnfortai mēs nebijām noskaņoti. Kaut kur pa ceļam šķita racionāli piestāt, kaut ko apskatīt. Atbilstoši kartei, dabiskākā pieturvieta šajā maršrutā bija Prestona, kas atrodas daudz maz maršruta vidū. Nav tā, ka es iepriekš par šo pilsētu būtu ļoti daudz dzirdējis, patiesībā man pat kādu brīdi nācās padomāt, lai atcerētos, kā sauc šīs pilsētas futbola komandu. Protams, ka tā ir "Preston North End"! Patiesībā šis klubs ir uzskatāms pat par ļoti leģendāru - tā ir pirmā Anglijas čempionvienība futbolā, kas 1888./89. gada sezonā izcīnīja ne tikai valsts čempionu titulu, bet arī uzvarēja FA kausā. Protams, jāņem vērā, ka mūsdienās šī kluba sasniegumi tik grandiozi vairs nav (pēdējoreiz nopietni šī komanda atzīmējās 1964. gadā, sasniedzot FA kausa finālu). Toties Prestonai ir tāds sasniegums, ar ko nevar lepoties arī titulētākie Anglijas klubi - tā ir bijusi čempiones godā visās četrās augstākajās Anglijas futbola līgās (ok, patiesībā tas nav nekas tik unikāls - vēl trim citiem klubiem ar šādi tituli ir, bet arī tie neviens nav Superklubs).</p>
<p>Marina noskatīja Prestonā apmeklēšanas vērtu muzeju, kas gan patiesībā ir vairāk nekā vienkārši muzejs. "The Harris" nav nosaukts par godu tam Harisam, kurš vairāk par visu vēlējās redzēt Lēdijas Tomasas kapavietu. Starp citu, kādā citā reizē braucienā uz Angliju es tomēr gribētu izbraukt kādu strēķīti pa Temzu, varbūt pat patiešām piestāt pie Lēdijas Tomasas kapa, tas Svētās Marijas baznīcā Hemtonā joprojām apskatāms. Taču, atgriežoties pie "The Harris", tas ir mākslas un kultūras centrs, kuru pirms vairāk kā simts gadiem pilsētai ziedojis kāds bagāts tās pilsonis, un tagad tajā ir apskatāma plaša ekspozīcija ar visdažādākajiem eksponātiem par pilsētas vēsturi (bet ne tādā stilā kā tradicionāli novadpētniecības muzejos Latvijas mazpilsētās, proti, šeit saturs ir pasniegts gana atraktīvā veidā), tāpat tur ir apskatāmas Prestonas mākslinieku gleznas, ir iespaidīgs (35 pēdas garā auklā) Fuko svārsts, publiska bibliotēka (līdzīgā stilā, kā tā, kur ar Esteri biju Orhūsā), kā arī mūsu vizītes laikā - izstāde, kas veltīta Martina Brauna ilustrēto grāmatu "Horrible Histories" sērijai un vispār - šī karikatūrista daiļradei. Un, protams, arī kafejnīca, kurā iegriezāmies šī muzeja apmeklējuma noslēgumā.<picture data-title="Prestonā"><img src="/images/anglija2026/ang21.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Prestona ir jēru pilsēta"><img src="/images/anglija2026/ang22.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Tēja - tas ir ļoti svarīgi"><img src="/images/anglija2026/ang05.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Jurģim šo rādīt nedrīkst"><img src="/images/anglija2026/ang06.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Pingvīneventu noskaņās"><img src="/images/anglija2026/ang07.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Bērni un māksla"><img src="/images/anglija2026/ang14.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Māksla"><img src="/images/anglija2026/ang19.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Estere saģērbusies"><img src="/images/anglija2026/ang15.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Fabrikas"><img src="/images/anglija2026/ang16.webp"/></picture><br/>
<picture data-title="Telefonu lietošana ir kaitīga veselībai"><img src="/images/anglija2026/ang20.webp"/></picture>
</p>
<p>Kas pamazām kļūst labi, apmeklējot muzejus ar bērniem (izņemot tādus, kas ir reāli garlaicīgi - jāatzīst, ka arī es ģeoloģijas muzejā varētu kļūt neizturams) - viņi rod veidus, kā sevi tur izklaidēt, it īpaši, ja ekspozīcijas veidotāji ir ņēmuši vērā to, ka daļa apmeklētāju būs tādi, kas nevēlēsies lasīt visus stendos rakstīto. Šeit gan lielākā odziņa bija tāda, kas arī pieaugušajiem šķita ļoti stilīgs koncepts - iespēja savu foto (ar dažiem efektiem) uz dienu dabūt periodiski parādošos gleznas rāmī ekspozīcijas ietvaros. Vēl man patika Fuko svārsts (arī aiz mīlestības pret šāda nosaukuma Umberto Eko romānu), daļa no Martina Brauna zīmējumiem (kaut kā notizlojos un nenopirku "Horrible Histories" grāmatu par futbolu). Vēl viena detaļa, kas nav mazsvarīga - "The Harris" apmeklējums ir bezmaksas. Šķiet, šajā braucienā tā bija vienīgā tāda atrakcija. Protams, kaut kādu naudu tāpat tur atstājām, jo bez kafejnīcas apmeklējuma neiztikām. Jā, un vēl viena būtiska detaļa, iepazinām te lielisku grāmatu - <a rel="nofollow" href="
https://www.youtube.com/watch?v=neWgJV5DjdM" target="_blank">Old McDonald Had a Phone</a>. Savām vajadzībām gan to neiegādājāmies, bet izlasījām un izbaudījām pilnībā.</p>
<p>Vēl mazliet pastaigājām pa pilsētu, bet neko daudz, posāmies tālāk. Šķiet, ka turpat Prestonā piestājām lielveikalā pēc kaut kā ēdama, un tad jau braucām atlikušo ceļu līdz Karnfortai. Un tā pēc apmēram stundas mēs ieradāmies Kartnfortā pie Lienes un Naidžela. Savā ziņā tas noteikti ir savdabīgi - mēs atbraucām gandrīz nedēļu ciemoties pie cilvēkiem, ar kuriem pat telefoniski (reāli - caur Zoom) biju komunicējis vienu vienīgu reizi, turklāt - pirms pieciem gadiem. Bet no otras puses - kāpēc ne? Šī, protams, būtu īstā vieta aprakstā pateikt Lielum Lielo Paldies Lienei par rūpēm, mūs uzņemot un izmitinot. Kā jau teikts - pilnīgi svešus cilvēkus. Arī apstākļi, kuros mēs tur dzīvojām, bija lieliski - mūsu rīcībā bija nodots Lienes mājas otrais stāvs. Mums sava istaba, bērniem - sava, arī dušas un tualetes telpa šajā stāvā, bērniem pieejams itin daudz dažādu mantiņu, līdz ar to viņi daudz laika varēja pavadīt, nekrītot uz nerviem pieaugušajiem, kas vienmēr ir sasniegums. Jā, un mūs tur arī ēdināja (Marina mēģināja pārliecināt Lieni, ka vismaz vienu maltīti mēs varētu sagatavot, bēt mājas saimniece jutās komfortablāk, pati rīkojoties savā virtuvē). Un vēl viena būtiska detaļa - savā ziņā pat būtiskākā, Liene kā jau vietējā (lielāko daļu dzīves aizvadījusi Karnfortā un netālajā Lankasterā), mums deva vērtīgus norādījumus, ko braukt apskatīt tuvējā apkārtnē, tādējādi mēs noteikti pabijām arī vietās, kur paši nebūtu iedomājušies doties. Un, turpinot - pats būtiskākais, kamēr jebkurš anglis lieliski zina, kas ir Lake district, un šis reģions ir viens no populārākajiem iekšējā tūrisma galamērķiem, ko gan par tādu apgabalu varētu būt dzirdējis latvietis parastais (proti, es), līdz ar to tādam latvietim pat prātā nebūtu ienācis uz šo Anglijas daļu doties, un viņš būtu daudz zaudējis.</p>
<p>Tā, pateicību rindkopa uzrakstīta, varu atkal pievērsties pamata sižetam, proti, tam, ko un kā mēs darījām. Uzēdām vakariņas Lienes un Naidžela sabiedrībā, un tad devāmies nelielā vakara pastaigā. Turpat netālu no Lienes mājas, lejup, ir kanāls, kas iet tālu abos virzienos un gar kuru, kā mēs noskaidrojām, var labi skriet. Iesākumā gan pietika ar nelielu pastaigu, bija zināms, ka tur būs arī rotaļu laukums, kas būtu aktuāls bērniem, bet Marina palaida arī Ikdienas golfu, un tas izrādījās labi apvienojams ar šo pastaigu. Kluss, patīkams, apvidus, daudz tiltiņu, zirgs, ponijs, gulbji, upes laivas - jauka un nesteidzīga pastaiga. Tiesa, jau pēc rotaļu laukuma apmeklējuma pastaiga kļuva mazāk baudāma.</p>
<p>Pēdējo nedēļu pirms šī atvaļinājuma es regulāri biju skatījies laika prognozes Karnfortai un tās apkārtnei, un atkal un atkal par tām šausminājies. Lietus bija gaidāms visu laiku, ar to vien specifiku, ka brīžam tas bija solīts stiprāks, citkārt - ne tik stiprs. Taču bija skaidrs, ka plānot laika pavadīšanu ārpus telpām vispār nebūtu laba doma. Praksē gan izrādījās, kā tas bieži gadās, ka ne tik melns velns, kā viņu mālē, un tā kārtīgi mēs Anglijā salijām tikai vienu reizi (un vispār - šī bija vienīgā izteikti lietainā diena mūsu braucienā), kamēr saulainu laiku baudījām itin regulāri. Tomēr šīs pastaigas ietvaros gan lietus mūs panāca. Nogriezāmies no kanāla pilsētas virzienā, lai Marina varētu tikt pie Golfa punkta, un tad pamazām sāka līt. Punktu sasniedzām jau viscaur izmirkuši, Jurģis skaļi sūdzējās un uzstāja, ka man ir jāaizskrien pēc mašīnas, taču tāda rīcība nesekoja, un gājām vien visi pašu spēkiem. Priecē, ka Estere ir iemācījusies ar laikapstākļiem sadzīvot un viņai viss bija labi, tikām Jurģa protesti nerimās pat tad, kad lietus jau bija mitējies. Jā, līšana nemaz nebija tik ilga, Lienes māju sasniedzām jau saules apspīdēti, tiesa, viscaur izmirkuši bijām gan.
<picture data-title="Tiltiņš. Tādu bija daudz"><img src="/images/anglija2026/ang12.webp"/></picture>
<br/><picture data-title="Ponijs. Tāds bija viens"><img src="/images/anglija2026/ang13.webp"/></picture>
<br/><picture data-title="Upe un laivas"><img src="/images/anglija2026/ang09.webp"/></picture>
<br/><picture data-title="Upe un laivas 2"><img src="/images/anglija2026/ang10.webp"/></picture>
<br/><picture data-title="Uz laukumiņu"><img src="/images/anglija2026/ang11.webp"/></picture>
<picture data-title="Mazliet salijuši"><img src="/images/anglija2026/ang08.webp"/></picture>
</p>
<p>Bērni vakaru pavadīja augšstāvā, mēs Lienes un Naidžela sabiedrībā kādu laiku paskatījāmies "Midsomeras slepkavības", bet tad bērniem bija laiks iet gulēt un, kā izrādījās, mums arī. Tā bija sanācis, ka nākamā diena pēc lidojuma sajūtu līmenī šķita smagāka, nekā tā diena, kad patiešām lidojām un kura teorētiski ilga 26 stundas. Vēl jāpiebilst par jau piesauktajām "Midsomeras slepkavībām" - es lieliski zinu, cik ļoti kulta seriāls šis ir angļu detektīvu mīlētājiem (tai skaitā - Latvijā), bet tur ir jāieslēdz kaut kāds cits režīms galvā, lai to varētu skatīties, Marinai un man nekādi neizdevās pārvarēt sajūtu, ka tā ir detektīvsatura parodija, nevis īsts krimiķis. Bet labi - šis noteikti ir tāds saturs, ko patērēt Anglijā, ir vietā. Un neiniciētiem cilvēkiem kā mums tas tāpat ir daudz vieglāk uztverams nekā krikets.
<picture data-title="Bērni iekārtojušies"><img src="/images/anglija2026/ang17.webp"/></picture>
</p>
<p>Pamodos agrā rīta stundā, un devos skrējienā gar kanālu. Kas šādā maršrutā ir izcili - nav jādomā. No vienas puses, man, protams, patīk skrējienos ārzemēs apskatīt jaunas vietas, tādas, kur nesanāk dienas laikā aiziet, it īpaši, ja ņem vērā, ka bērnu staigāšanas kapacitāte ir zemāka par manējo, taču ir jau forši arī vienkārši skriet nedomājot. Patīkams dzestrs rīts, nulle reljefa (jo kanāls jau tev neies augšā-lejā), un absolūtas brīvības sajūta, kādu dienas gaitā atgūt būs grūti. Četrpadsmit noskrieti kilometri, lielisks dienas sākums!</p>
<p>Bija runāts, ka brokastis ēdīsim astoņos, es biju jau ap pusastoņiem atpakaļ no skrējiena, taču pārējie vēl pat nedomāja celties. Līdz ar to, lai lejā mēs būtu nonākuši astoņos, nācās vien bērnus modināt. Citas dienas vienojāmies celties vēlāk. Uzēdām brokastis angļu gaumē (ne full English breakfast ziņā, bet pārslas, tostermaizes ar ievārījumu un tēja vai kafija, kā nu kuram), un daudz nekavējoties, devāmies pildīt dienas plānus. Doma bija sekojoša - tā kā šī bija piektdiena, vajadzēja izbraukt loku pa Lake district, jo, kā mūs informēja Liene, nedēļas nogalē tas būs pilnas ar angļiem brīvdienās, bet piektdienā mēs vien atceļā varēsim novērot tos, kas brauks mums pretī. Tā tad arī rīkojāmies, bet par tur pieredzēto - nākamajā nodaļā!</p>
notepad.lv
- Vakar, 20:00