nekur.lv

Izdomāju periodika.lv palasīt vecos “Latvijas Architektūras” numurus. Vispirms kļuva viegli žēl, ka žurnāks sāka iznākt tikai 1938. gadā — daudz interesantu rakstu nav ticis sarakstīts. Kaut vai par Teikas izbūvi. Bet tajā, kas ir, jau 2. numurā uzdūros apstulbinošam rakstam:

Va vellos! Nevis partiju laikā, kad visa kā varēja iespiest, bet Ulmaņlaikā ar autoritāru režīmu un cenzūru! Gribu redzēt arī mūsdienās rakstu par tagadējā (kad iecels) Valsts kancelejas direktora mazmājiņu!

[..] the modern battlefield forces return to “old” equipment. Electronic warfare requires field telephones again, message relay by runners, entrenching and position building, airspace observation with drone decoys (which are privately purchased by trainers), and deepened self-aid and buddy-aid. All of this is additional time required.[..]

avots

vara bungas: Lietpratēja kritika par Austrijas OMD, kas ir tikai 6 mēnešu ilgs. Tiek atzīts, ka pašreizējais obligātais militārais dienests Austrijas (AT) Bruņotajos spēkos ir pārāk īss, lai sagatavotu patiešām kaujasspējīgus karavīrus, jo politisko lēmumu pieņēmējiem ir nepietiekama izpratne par faktisko situāciju karaspēka vienībās un mūsdienu militārajiem trendiem.

Nevajag domāt, ka mūsu LV VAD 11 mēnešu (10 mēn.+1mēn. atvaļinājums) kurss stipri atšķiras uz labo pusi, jo atvaļinoties dembelī iestāsānās vai pievienošanās ZS ir opcija nevis prasība. Un arī tad, ja VAD dembelis pats pievienojas ZS diez vai viņam būs iespēja attīstīt kaujas iemaņas t.sk. kolektīvās, nevis tikai uzturēt VAD laikā iegūto individuālo līmeni. Iemesls tas pats – ZS bataljonu materiāli tehniskās bāzes un instruktoru trūkums. Bet protams, kādam NBS pienākas bezizmēra pateicība par 10+1 mēnešu VAD iestrād­šanu likumā, jo varu tikai iedomāties kāda tam bija pretestība. Austrieši šoreiz var mūs apskaust.

• Mūsdienu kājniekiem ir ievērojami vairāk pienākumu, kas prasa speciālās iemaņas, prasmes un zināšanas:
  • karavīriem jāapgūst spējas, kas agrāk bija specializētu apakšvienību kompetencē – izlūkošanas un trieciena dronus, modernus prettanku līdzekļus, netiešās uguns atbalsta prasmes, spridzināšanas darbus un dažādus kājnieku atbalsta ieročus.
  • karavīriem jāprot izmantot vairākas radiosakaru sistēmas.
  • mūsdienu ieroči un to papildaprīkojums prasa vairāk stundu/šāvienu apmācībai un apkopei.
• Tradicionālās kaujas prasmes un aprīkojums joprojām spēkā:
  • lauka tālruņi un ziņneši elektroniskās karadarbības apstākļos.
  • ierakumu rakšana un aizsardzības pozīciju izbūve.
  • gaisa telpas novērošana un dronu mānekļu izmantošana.
  • padziļināta pirmās (paš)palīdzības un savstarpējās palīdzības apmācība.
• Apmācībai vajag papildu laiku:
  • pašreizējo mācību programmu jau tā ir grūti pilnībā īstenot.
  • daudzi temati tiek apgūti tikai virspusēji, nevis nostiprināti ar pietiekamu atkārtošanu un praktisko treniņu.
  • tiek norādīts arī uz iesaucamo fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības pasliktināšanos.
• Apmācības struktūra:
  • apmācības posmi tiek regulāri saīsināti.
  • faktiski iesaucamie tiek sagatavoti tikai vienam izvēršanas jeb pielietojuma veidam, tas ir nav gatavi mūsdienīgai kaujas darbībai.
  • jau sestajā dienesta mēnesīi sākas rotas un bataljona līmeņa mācības, lai gan iepriekš nav bijis pietiekamas apmācības nodaļas un vada līmenī.
• Tas viss rada spēju iztrūkumu:
  • apakšvienību un vienību sadarbību brigādes līmenī reāli nav iespējams apgūt.
  • karavīri ir pārslogoti un no viņiem prasa ļoti specifiskas individuālas prasmes.
  • instruktoriem nav iespējas pienācīgi attīstīt līderības, padoto vadības un apmācības prasmes.
  • trūkst reālistiskas taktiskās prakses.
  • sarežģītas specializētas funkcijas, piemēram, snaiperu apmācība, nav iespējams pienācīgi attīstīt ( trūkst laika, infrastruktūras un munīcijas).

Pabeidzot OMD karavīri tiek nosūtīti uz AT Zemessardzi brīdī, kad viņi tikai sāk apgūt individuālās militārās iemaņas prasmes līmenī, un bieži vien nespēj izpildīt pamata uzdevumus nodaļas līmenī.

Piedāvātais risinājums: Sākotnējo obligāto militāro dienestu pagarināt līdz vismaz astoņiem mēnešiem, kam sekotu obligāta un regulāra papildapmācība Zemessardzē.

Nosaukums: Svešuma grāmata.
Autors: Vilis Kasims
Izdevējs: Latvijas Mediji
Gads: 2025
LPP: 208
Par grāmatu–
Romāns esejās, kurās aprakstītas sajūtas, kas pārņem prātu un domas dzīvojot svešumā un kā pašam noformulēt sev piederību kādai vietai vai attiecības ar kādu cilvēku.
Autoru ”pazīstu” kā blogeri un tulkotāju. Laikam jau vispirms ”iepazinu” kā blogeri- ik pa laikam lasīju viņa divas rindkopas, kurās bija šis tas no dzīves un šis tas no literatūras. Vismaz tā to atceros.
Kad uzzināju, ka viņam iznākusi grāmata, tā nospriedu, ka savējie (blogeri) jāatbalsta un grāmata būtu jāizlasa. Bet tā arī netiku līdz tai. Tāpat arī netiku līdz otrajai grāmatai. Un trešajai… Beidzot labojos un ar ceturto piegājienu izlasīju viņa jaunāko garadarbu.
Jāsaka kā ir- grāmata man raisīja divejādas noskaņas. Ļoti (patiešām- ļoti) patika valoda- interesanti, vijīgi un gribētos pat teikt – pilnasinīgi. Patiešām bija bauda lasīt. Apraksti, noskaņa, tēli, iekšējās pasaules izgaismošana- tas viss bija pasniegts ļoti labā valodā, kas ļāva visu lasīto skaidri redzēt un just. Man tas patika. Es grāmatu ļoti, ļoti izjutu.
Negribu teikt, ka nepatika, tāpēc teikšu, ka patika mazāk- tas, ka īsti nespēju saprast- viņš raksta tikai par sevi vai raksta par to, kas varēja notikt ar sevi? Vai arī tas ir cits tēls? It kā lasījās, ka tas ir viņš, bet dažreiz piezagās sajūta, ka viņš tomēr apraksta kādu citu. Īpaši tas bija pēc zvana klasesbiedram Modrim- kad stādījās priekšā kā Vilnis. Tad nu ej saproti- tā tas bija domāts, vai vienkārši burtlicis nolažoja?
Vēl bija sākumā tāda kā neveiklība lasot, jo nevarēju saprast- kāpēc šis viss man tiek stāstīts. Bet pamazām, lappusēm šķiroties, tā mazinājās, lai jau grāmatas beigu cēlienā atnāktu neliela (manos mērogos) skaidrība.
Īstenībā tā sajūta (kas ir galvenais tēls) nav nemaz tik svarīga. Galvenais jau ir burti un kā tie tiek sarindoti. Un te es atkārtošos- tas bija izcili! Autora spēja it kā parastā ikdienā atrast to, kas sasaucas ar kādu notikumu no pagātnes vai sasauksies ar kādu nākotnes gadījumu. Un to visu pasniegt ar dziļi personisku sajūtu un tam visam piešķirt daļu dvēseles, ka nevilšus pats atrodies ja ne autora vietā, tad tieši viņam blakus un vari pats to ikdienas gaitu redzēt, sajust un pieskarties.

Korporatīvās dāvanas bieži tiek uztvertas kā instruments klientu attiecību stiprināšanai, taču tās var darboties daudz dziļāk, kā iekšējā mārketinga elements, kas veido komandas identitāti, piederības sajūtu un lepnumu par zīmolu. Mārketinga profesionāļiem tas nozīmē vienu ļoti vienkāršu, bet dažiem joprojām neticami pārsteidzošu patiesību, dāvana nav tikai priekšmets, tā ir ziņa par to…

Source

Izstaigājām tādu palielāku līkumu staidzinot suņuku, kuru šodien izdevās bez piedzīvojumiem "saģērbt" pastaigai.

Aizstaigajām līdz Garajam Sniedziņu ezeram, kura krastā atrodas laikam ka viesu māja Sniedziņi. Vismaz tā tā vieta iekārtota un izskatās. Sīkāku pieteikumu internetvietnē neatradu, tik to, kas sarakstīts Lursoft datu bāzē.

Labiekārtota, jauka, skaista visa apkārtne. Ir vietiņas, kurās droši (laikam) var pat teltis celt. Man bija sajūta, ka gribētos tur kādas brīvdienas pavadīt tādā mierīgā gaisotnē. Miers, dabas klusums. Līdz tuvākam miestam ar visiem diviem veikaliem un sabiedrisko transportu uz Ludzu - trīs kilometri. Nemaz tik gara pastaiga, ja nu savajagās.

Katrā gadījumā - tiešām jauka atpūtas vieta tiem, kuri sadomā pa Latgali kādu līkumu izmest. Tur pat zināmas atraktīvas instalācijas.

Saimnieki centušies iekārtot vietu, sakopt ainavu.

Ja sadomājiet - dodaties atpūsties pie dabas un ezera. Ja nu kas, vienā bildē esmu iemūžinājusi telefona numurus saziņai un vietas aizrunāšanai.

Sestdien, 2026. gada 25. jūlijā, plkst. 20.00 Latgales vēstniecības GORS jumta terasē Rēzeknē notiks „JUMTA KINO” seanss. Biļete maksā 12 eiro. Pasākums paredzēts plašai publikai, tostarp kino cienītājiem un skatītājiem, kurus saista stāsti par ēdienu, ģimenes attiecībām un iespēju sākt no jauna.

Rēzeknes pasākumu lapā publicētā informācija liecina, ka filmas centrā būs talantīgs šefpavārs, kurš pēc konflikta ar restorāna īpašnieku zaudē darbu prestižā restorānā. Ierastās profesionālās vides vietā viņš izvēlas ēdienu furgonu un kopā ar dēlu un draugu dodas ceļā.

Ceļa stāsts par pavāru, dēlu un jaunu sākumu

Filmas sižetā kulinārija savienota ar ceļa stāstu. Pēc darba zaudēšanas šefpavārs sāk gatavot vienkāršu ielas ēdienu, bet brauciens ar ēdienu furgonu viņam kļūst par praktisku iespēju turpināt darīt to, ko viņš prot, tikai citā vidē.

Pasākuma aprakstā filma raksturota kā garšu, humora un siltuma piepildīts stāsts. Profesionālais pavērsiens ir tikai viena sižeta daļa: līdzās ēdiena gatavošanai uzmanības centrā ir arī varoņa attiecības ar dēlu un draugu. Tādēļ seanss var būt saistošs ne vien skatītājiem, kurus interesē kulinārija, bet arī tiem, kuri novērtē ģimenes un draudzības tēmas.

Avotā nav nosaukts filmas režisors, aktieri vai demonstrēšanas ilgums. Tas nozīmē, ka apmeklējuma plānošanā pašlaik droši izmantojama norādītā informācija par sākuma laiku, vietu, biļetes cenu un rīcību nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā.

Vasaras seanss uz GORS jumta ar rezerves plānu iekštelpās

„JUMTA KINO” paredzēts Latgales vēstniecības GORS jumta terasē Pils ielā 4. Jumta norises vieta ir būtiska seansa formāta daļa, tomēr pasākums nav pilnībā atkarīgs no laika apstākļiem.

Ja laikapstākļi nebūs piemēroti filmas demonstrēšanai uz terases, seanss tiks pārcelts uz iekštelpām. Avots nenorāda, kurā GORS iekštelpu vietā tas tādā gadījumā notiks, tāpēc pirms došanās uz pasākumu lietderīgi pārbaudīt jaunāko informāciju norises vietas mājaslapā vai sociālo tīklu kontos.

Biļešu iegāde un svarīgākais pirms došanās

Biļetes iespējams iegādāties GORS biļešu sistēmā vietnē www.latgalesgors.lv, GORS kasē Pils ielā 4, kā arī „Biļešu Paradīzes” kasēs un interneta biļešu sistēmā.

Avotā nav sniegta atsevišķa informācija par piekļūstamību vai transportu. Aktuālajām izmaiņām var sekot GORS mājaslapā un @latgalesgors kontos platformās Facebook un Instagram; saziņai ar norises vietu norādīts tālrunis 646 33303.

Avots: Rezekne Events

Es bieži apstājos un paskatos uz savu dienu – no rīta kafijas līdz vakara klusumam. Un esmu nonācis pie vienkāršas, bet dziļas pārliecības: visam jābūt tā, kā tam īsti pieder būt. Vienkārši, godīgi un ar mīlestību.

Ikdienā tas nozīmē, ka es cenšos darīt pat mazākās lietas ar pilnu klātbūtni. Nomazgāt traukus – ar rūpību. Pastaigāties – ar pateicību par katru soli. Strādāt – ar prieku, ka varu kaut ko radīt un dot. Nav vajadzīgs perfekti, vajag īsti. Kad es tā dzīvoju, pat parastā diena kļūst skaista un pilna jēgas.

Komunikācijā es gribu būt kā skaidrs avots. Runāt patiesību, bet ne kā ieroci – kā tiltu. Klausīties nevis lai atbildētu, bet lai saprastu. Teikt to, ko domāju, un domāt to, ko saku. Godīgums nav grūts, ja to izvēlos katru reizi. Tas atbrīvo. Tas veido īstas attiecības, kurās nav masku un nav bailes būt redzamam.

Patiesība man ir kā gaisma. Es cenšos dzīvot tā, lai man nav jāslēpj nekas – ne kļūdas, ne sapņi, ne sajūtas. Kad esmu godīgs pret sevi, es kļūstu vieglāks. Un kad esmu godīgs pret citiem, pasaule ap mani kļūst siltāka.

Viss, ko es daru – lielais un mazais – ir daļa no viena auduma. Tāpēc es gribu, lai katra rīcība būtu caurstrāvota ar labestību un apzinātību. Pat ja kaut kas neizdodas, es to pieņemu kā mācību un eju tālāk ar smaidu. Dzīve nav sacensība, tā ir ceļojums, kurā svarīgākais ir, kā es eju.

Es ticu, ka kad mēs dzīvojam tā – vienkārši, patiesi, godīgi un ar sirdi – viss sāk sakārtoties. Mēs kļūstam mierīgāki, stiprāki un laimīgāki. Un, pats galvenais, mēs dodam pasaulei kaut ko skaistu tikai ar to, ka esam tādi, kādi esam.

Tāpēc es izvēlos katru dienu no jauna: lai visam būtu tā, kā tam īsti jābūt. Ar mīlestību, ar patiesību un ar prieku.

Un tas pietiek.

Ceļš uz pilnīgu privatizāciju maskēts ar “investoru” pasaciņām**

Atkal. Kārtējo reizi Latvijas valdība un valsts uzņēmumu vadība mums stāsta skaistus stāstus par “stratēģisko investoru” meklēšanu, bet patiesībā turpinās sistemātiska valsts mantas izsaimniekošana un nodošana privātās rokās. Šoreiz uzmanības centrā ir nacionālais aviācijas pārstāvis airBaltic – uzņēmums, kas pēc plāndēmijas mega afēras un dažādām krīzēm tika glābts uz nodokļu maksātāju rēķina, bet tagad pakāpeniski tiek iztirgots ārzemju kapitālam.

Pagājušajā vasarā Vācijas nacionālā aviokompānija Lufthansa kļuva par airBaltic akcionāru, iegūstot 10% akciju. Oficiālā retorika – “stiprināt pozīcijas”, “piesaistīt ekspertīzi”, “attīstīt maršrutus”. Patiesībā tas ir klasisks pirmais solis pretī pilnīgai privatizācijai. Pašlaik Latvijas valstij pieder 88,37% akciju, Lufthansa – 10%, Dānijas finanšu investora Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet atlikušie 0,01% – “citiem”. Skaitļi izskatās nevainīgi, taču tendence ir skaidra: valsts daļa pakāpeniski dilst, bet ārvalstu spēlētāji iekārtojas arvien ērtāk.

Kāpēc tas ir skarbi? Tāpēc, ka airBaltic nav parasts uzņēmums. Tas ir stratēģisks aktīvs, kas nodrošina Latvijas savienojamību ar pasauli, īpaši reģionā, kur ģeopolitiskie riski nav abstrakcija. Kad valsts zaudē kontroli pār šādu uzņēmumu, lēmumi par maršrutiem, tarifiem, flotes attīstību un pat darba vietām tiks pieņemti nevis Rīgā, bet Frankfurtē vai Kopenhāgenā. “Investors” nekad nenāk ar dāvanām – viņš nāk pēc peļņas un ietekmes. Un nodokļu maksātāji, kas jau reiz glāba kompāniju, paliek malā.

Šī nav pirmā reize. Latvijas vēsturē esam redzējuši līdzīgus stāstus ar bankām, enerģētiku, ostām un citām valsts interesēm. Katru reizi skanēja tie paši vārdi: “efektivitāte”, “modernizācija”, “bez valsts naudas nevaram”. Rezultāts? Valsts zaudē kontroli, stratēģiskie aktīvi nonāk ārvalstu rokās, bet peļņa aizplūst prom. Tautas mantas izsaimniekošana turpinās, bet atbildīgie politiķi un amatpersonas turpina stāstīt, ka “cits ceļš nav bijis”.

Tagad airBaltic virzās uz to pašu taku. 10% Lufthansa rokās ir tikai iesākums. Nākamais solis būs jauni “investīciju raundi”, papildu akciju emisijas, argumenti par “kapitāla piesaisti” un beigās – loģisks fināls: valsts daļa noslīdēs zem 50%, tad zem 30%, līdz kādu dienu atmodīsimies un sapratīsim, ka nacionālais pārvadātājs vairs nav nacionāls. Tas viss notiks ar smaidu sejā un preses relīzēm par “veiksmīgu partnerību”.

Latvijas nodokļu maksātājam jāuzdod vienkāršs jautājums: kāpēc mēs vispirms glābjam uzņēmumu ar publiskiem līdzekļiem, bet pēc tam to lēnām atdodam privātajiem? Kur ir caurspīdīgums? Kur ir skaidra stratēģija, kas aizsargā valsts intereses, nevis tikai īstermiņa “investoru” vēlmes?

Kamēr valdība turpina šo maskēšanās spēli, iedzīvotājiem jābūt modriem. Valsts īpašums nav dāvana, ko var dalīt pa gabaliem svešiem spēlētājiem. airBaltic ir tikai viens piemērs. Ja tendence netiks apturēta, drīz vien varam zaudēt kontroli pār vēl citiem stratēģiskiem uzņēmumiem. Un tad vairs nebūs ko glābt – tikai sūdzēties par “globālo realitāti”.

Laiks beigt pasakas par “investoru meklēšanu” un sākt domāt par reālu valsts interešu aizsardzību. Pretējā gadījumā paliksim bez mantas un bez suverenitātes ekonomiskajā sfērā.

Valsts policija pabeigusi vairākus mēnešus ilgo izmeklēšanu par divu automašīnu aizdedzināšanu Liepājas Laumas mikrorajonā. Kriminālprocess pret četrām personām nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai — izmeklētāji uzskata, ka uzbrukums ticis pasūtīts un tā īstenošanā bijusi sadalīta lomu ķēde.

ikdiena.lv redakcija šo lietas gaitas atjauninājumu sagatavojusi pēc Valsts policijas publiskotās informācijas. Lietas nodošana prokuratūrai ir jaunākais pavērsiens pēc februārī veiktajām aizturēšanām; tā pati par sevi vēl nenozīmē, ka iesaistīto personu vaina ir pierādīta.

Liesmas no “Volvo” pārņēma blakus esošo auto

Informāciju par ugunsgrēku Siļķu ielā Valsts policija saņēma 2026. gada 28. janvārī īsi pirms pulksten 03.00. Dega stāvēšanai novietotas automašīnas “Volvo” un “Opel”. Abi transportlīdzekļi tika pilnībā iznīcināti, taču cilvēki fiziski necieta.

Policijas izmeklēšanā noskaidrots, ka ap pulksten 02.40 divi vīrieši piegājuši pie “Volvo”. Saskaņā ar policijas versiju viņi ar degvielu samitrinājuši līdzi paņemtas bikses, novietojuši tās zem vadītāja puses priekšējā riteņa, atlikušo degvielu uzlējuši automašīnai un to aizdedzinājuši. Degšanas laikā “Volvo” sācis kustēties uz priekšu un atdūries pret pretī stāvošo “Opel”, tādēļ liesmas pārņēmušas arī otru automašīnu.

Aizturēšanas Ventspilī aizveda līdz iespējamajam organizētājam

Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa amatpersonas pēc ugunsgrēka sāka kriminālprocesu un pārbaudīja informāciju par iespējamajiem izpildītājiem. 11. februārī Ventspilī tika aizturētas divas personas, kuras policija tur aizdomās par automašīnas aizdedzināšanu.

Izmeklēšanā radās pamats uzskatīt, ka abi vīrieši rīkojušies pēc iepriekš dota uzdevuma, nevis pēc pašu iniciatīvas. Turpinot izmeklēšanu, 24. februārī policija aizdomās par noziedzīgā nodarījuma organizēšanu aizturēja vēl vienu vīrieti. Divas dienas vēlāk Dienvidkurzemes iecirkņa izmeklētāji lūdza tiesu viņam piemērot apcietinājumu, un tiesa šo drošības līdzekli piemēroja.

Policija norāda, ka iespējamais pasūtītājs un abi izpildītāji jau agrāk nonākuši likumsargu redzeslokā un tikuši sodīti. Vīrietis, kura iespējamais uzdevums bijis sameklēt izpildītājus, iepriekš par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu policijas redzeslokā nebija nonācis.

Četru cilvēku ķēdē nodalītas atšķirīgas lomas

Izmeklētāju versijā automašīnas īpašniekam mazpazīstams vīrietis vienojies ar citu vīrieti par transportlīdzekļa aizdedzināšanu. Policija pieļauj, ka pasūtītājs domājis — automašīnu lieto cits īpašnieka ģimenes loceklis. Otram vīrietim bijis jāatrod cilvēki, kuri uzdevumu izpildītu, pretī piesolot samaksu.

Pēc izpildītāju atrašanas abi Ventspilī strādājošie vīrieši ieradušies Liepājā, lai 28. janvāra naktī īstenotu norunu. Tādējādi policijas aprakstītajā iespējamajā shēmā nodalīts pasūtītājs, starpnieks un divi izpildītāji. Kriminālprocess pret visām četrām personām pabeigts par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu.

Lietas turpmāko virzību lems prokuratūra

Par šādu noziedzīgu nodarījumu Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, kā arī probācijas uzraudzība līdz trim gadiem vai sods bez tās. Konkrēts sods šajā lietā pašlaik nav noteikts, jo tiesvedība vēl nav notikusi.

Valsts policija uzsver nevainīguma prezumpciju: neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Nākamais pārbaudāmais lietas pavērsiens būs prokuratūras lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Avots: Latvian State Police News

No 2026. gada 25. jūlija līdz 1. novembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā skatāma izstāde “Laikmetīgais zīmējums: Floransas un Daniela Gerlēnu dāvinājumi Pompidū centram”. Ekspozīcijā apkopoti 43 mākslinieku 98 zīmējumi, bet norādītā biļetes cena ir no 3,50 līdz 7 eiro. Izstāde varētu īpaši interesēt laikmetīgās mākslas cienītājus un apmeklētājus, kuri vēlas vienuviet iepazīt dažādas mūsdienu zīmējuma tehnikas un pieejas.

Kad un kur apskatāma izstāde

LiveRiga Events publicētā informācija apstiprina, ka izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs pieejama vairāk nekā trīs mēnešus — no 25. jūlija līdz 1. novembrim. Konkrēts apmeklējuma laiks avotā nav norādīts.

Projekts tapis LNMM un Pompidū centra sadarbībā. Tā pamatā ir kolekcija, kuru kolekcionāri un mākslas mecenāti Floransa un Daniels Gerlēni Pompidū centram dāvinājuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Avotā šis sadarbības projekts raksturots kā starptautiski nozīmīgs un mākslinieciski augstvērtīgs.

Apmeklējuma maksa norādīta diapazonā no 3,50 līdz 7 eiro. Pieejamajā informācijā nav paskaidrots, kuriem biļešu veidiem vai apmeklētāju grupām piemērojama katra cena.

No gandrīz 1200 darbiem Rīgai atlasīti 98 zīmējumi

Gerlēnu dāvinājumā ir gandrīz 1200 darbu, taču Rīgas izstādei izraudzīti 43 mākslinieku 98 zīmējumi. Tādējādi ekspozīcija rāda koncentrētu kolekcijas daļu, nevis visu dāvinājumu.

Atlasītie darbi aptver vairākas desmitgades: senākie tapuši 20. gadsimta 70. gados, bet jaunākie datēti ar 2019. gadu. Šis laika loks ļauj vienā izstādē sastapt dažādu paaudžu autorus, tematiskus virzienus un atšķirīgus zīmējuma veidošanas principus.

Kolekcijai raksturīgs laikmetīgs un tematiski daudzveidīgs skatījums. Darbos pārsvarā izcelta emocionāla izteiksme, tomēr daļā zīmējumu redzama arī analītiska un racionāla pieeja. Apmeklētājam tas dod iespēju salīdzināt, kā vienā mākslas veidā līdzās pastāv spontānāks rokraksts un stingrāk konstruēta kompozīcija.

Zīmulis, tinte un akvarelis atklāj materiālu dažādību

Izstādē zīmējums nav ierobežots ar vienu materiālu vai izpildījuma veidu. Darbos izmantots zīmulis, grafīts, tinte, guaša, akvarelis un citi materiāli. Ekspozīcijā sastopamas gan vieglas un gaisīgas līnijas, gan realitātē balstītas, stingri veidotas kompozīcijas.

Uzmanības centrā ir zīmējuma iespēju amplitūda: līnija, tonis un izvēlētais materiāls var veidot gan trauslu un emocionālu tēlu, gan precīzi uzbūvētu vizuālo pasauli. Tāpēc 98 darbu izlase lasāma arī kā dažādu zīmēšanas paņēmienu pārskats, kas aptver laikposmu no 20. gadsimta 70. gadiem līdz 2019. gadam.

Kas jāpārbauda pirms apmeklējuma

Avota aprakstā nav norādīta muzeja precīza adrese, darba laiks, biļešu iegādes kārtība, piekļūstamības nosacījumi vai nokļūšanas iespējas. Pirms došanās šī informācija jāpārbauda atsevišķi. Apstiprinātie orientieri ir norises vieta — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs —, izstādes periods no 25. jūlija līdz 1. novembrim un biļetes cena no 3,50 līdz 7 eiro.

Avots: LiveRiga Events

Lielvārdes pilsētas svētki notiks piektdien, 2026. gada 24. jūlijā, un sestdien, 25. jūlijā, dažādās norises vietās Lielvārdē. Divu dienu programma būs veltīta pilsētas 825. jubilejai, liecina Visit Ogre Events publicētā informācija.

Visi svētku pasākumi būs bez maksas un atvērti ikvienam. Gaidīti gan lielvārdieši un citi Ogres novada iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Programmā paredzētas norises dažādām paaudzēm, tādēļ apmeklētāji varēs izvēlēties starp koncertiem, izstādēm, radošām un sportiskām aktivitātēm.

Ko piedāvās divu dienu programma

Svētku programmā iekļauts svētku tirdziņš, dažādi koncerti, izstādes, radošās darbnīcas un sportiskas aktivitātes. Avotā šīs norises raksturotas kā jau iemīļoti pilsētas svētku notikumi, kurus šoreiz papildinās Lielvārdes jubilejai īpaši veidota programma.

Atsevišķu aktivitāšu sadalījums pa dienām vēl nav norādīts. Tādēļ apmeklētāji, kuri vēlas doties tieši uz tirdziņu, darbnīcām, izstādēm vai sporta norisēm, pagaidām var rēķināties ar kopējo svētku periodu — 24. un 25. jūliju —, bet ne ar konkrētu šo pasākumu laiku vai vietu.

Sestdienas centrā — gājiens un „Ieausti laikā”

Sestdienas pēcpusdienā notiks Lielvārdes pilsētas svētku gājiens. Tas iecerēts kā dalībnieku iespēja sevi parādīt un vienlaikus kā sveiciens pilsētai tās 825. jubilejā. Precīzs gājiena sākuma laiks un maršruts publicētajā informācijā nav dots.

Sestdienas vakarā jubilejas programma turpināsies Spīdalas saliņā, kur skatītājiem būs pieejams amatiermākslas kolektīvu veidotais koncertuzvedums „Ieausti laikā”. Gājiens un vakara uzvedums ir divi avotā konkrēti izceltie jubilejas notikumi, tādēļ sestdiena būs piemērotākā izvēle apmeklētājiem, kuri vēlas redzēt tieši pilsētas gadadienai veltīto programmas daļu.

Kas jāzina pirms došanās uz Lielvārdi

Dalībai nav noteikta ieejas maksa, un svētki ir atvērti visu vecumu apmeklētājiem. Visit Ogre Events informācijā nav minēta nepieciešamība iepriekš pieteikties vai rezervēt vietu.

Vienlaikus avotā nav publicēti atsevišķu pasākumu sākuma laiki, precīzas norises vietu adreses, transporta organizācija vai pieejamības nosacījumi. Pašlaik drošie plānošanas orientieri ir 24. un 25. jūlijs, dažādas vietas Lielvārdē, bezmaksas ieeja, sestdienas pēcpusdienas gājiens un sestdienas vakara koncertuzvedums Spīdalas saliņā.

Avots: Visit Ogre Events