Dzintars Tilaks – Piķis un Zēvele jeb Latvijas Biznesa Nacionālās Īpatnības
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Manas pārdomas
Pat negribētos nevienam novēlēt šķietami parastu un ikdienišķu darbadienu, lai pēkšņi, kā no zilām debesīm, atnāktu epasta ziņa par tuva cilvēka pēkšņu nāvi ar jau pievienotu paziņojumu par dienu un laiku, kad paredzēta atvadīšanās. Bet tieši tā notiek ar Piķis un Zēvele galveno varoni Arvi, un ieplānotās nedēļas nogales makšķerēšanas vietā ar čomiem, tam nu jādodas atvadīties no Almastantes.
Vai vismaz tāda ir sākotnējā premise, jo, kad Arvis ierodas Almastantes ‘’Sķēlumu’’ mājās (par laimi nav pirmais un priekšā ir tās meita Zaiga ar pašas meitu Sigitu), jo mirēja izrādās dzīvākā par dzīvu un arī veselais saprāts tai nekur nav ar visu jumtu aizbraucis un arīdzan par vecuma marazsmu nav ko bīties. To gan pirmajā momentā, kad Alma uzsāk savu stāstu, kāpēc visus sasaukusi un vēl tā likusi satraukties un pārdzīvot, jo skaidrojumu aizsāk ar stāstu par pirms pāris mēnešiem sastaptu paralēlās pasaules citplanētieti, kuru tā nejauši pamanījusi un vēl pie tam neviļus atdzīvinājusi.
Ja ar ‘’dullās Paulīnes’’ iedvesmotu (vismaz man pirmā asociācija) epizodi aizsākas autora Dzintara Tilaka atbilstoša garuma romāna piedzīvojumi, un ar prātam grūti aptveramo, ja vēl pašiem jāpaļaujas uz vien Almastantes teikto. Tad Alma ne bez lietiskiem un taustāmiem vai precīzāk būtu teikt dzeramiem pierādījumiem bez Arvja un meitas (ar mazmeitu), sasaukusi arī Arvja brālēnus Rihardu (ieradīsies ar sievu Oditu) un Tāli. Pašu acīm un garšas kārpiņām vien jānotic, ka citplanētietis, kuram Alma iedod Ozīša vārdu, ir gan stipri atšķirīga izpratne un uzskati par ūdeni, tā svarīgumu vai vismaz acīmredzamāku novērtēšanu un godā turēšanu, tad Ozim uzskatāmi piemīt vairāk kā viena cilvēkam nepiemītoša superspēja, kura tad arī kalpo par katalizatoru visiem romāna tēlu piedzīvojumiem.
Kas zina, ja Almai nebūtu ienākusi prātā doma, pacienāt, dot nogaršot par ūdeni krietni atšķirīgāku dziru, kuru tam savā pasaulē nesastapt, ja neatcerētos, ka tai vēl no pēdējās jubilejas saglabājies neizdzerts francūžu Martell konjaks. Nevar izslēgt atšķirīgo kultūru ietekmi un ļoti iespējams Almas ne tos precīzākos izteikumus par cilvēku attiecībām ar alkoholu, jo piemājās tuvās akas ūdeni tas ne vien pārvērtis minētajā dzirā, bet arīdzan ir kā neizsmeļama (līmenis nekrīts, lai cik izsmeltu), tā arī dzira ir ar pat pārdabiski ārstniecisku efektu. Pati Alma ir kā uzskatāms piemērs, jo redze tai uzlabojusies un brilles nav nepieciešamas, tā arī mugura vairs nesāp, kā līdz tam. Nav arī tā, ka Alma būtu vienīgā, kurai dzira, nesakot,kas tieši tā, būtu palīdzējusi. Tā citi paziņas kā pastnieks/bibliotekārs un tās uzticības persona Miervaldis (viņu tā pierunāja uz maldīgā epasta uzrakstīšanu) arīdzan nu var lepoties vien ar labāku veselību.
Līdz ar aku, kura ūdens vietā dāvā konjaku, ieslēdzas Piķis un Zēveles romāna apakšvirsraksts Jeb Latvju Biznesa Nacionālās Īpatnības, jo visiem klātesošajiem ‘’bēriniekiem’’ saprotami rodas jautājums, ko gan iesākt un vai maz ko dižu vajadzīgs pasākt. Pārdot tā pa taisno gluži nav iespējams ne vien likumdošanas dēļ, bet kurš gan tiem noticētu, ka tas ir īsts viens pret vienu Martell konjaks (nav gan precizēts vai tas VS vai VSOP, vai varbūt pat XO?) un būtu ar mieru tad maksāt pat tuvu tai cenai, par kādu to veikalā nopirksi.
No visiem tieši Arvis ir tas, kurš uzņemas galveno iniciatīvu, lai puslīdz likumpaklausīgā ceļā izdomātu veidu, kā varētu tik līdz kāda nebūt produkta pārdošanai. Kas pie reizes aizsākas ar ideju ģenerēšanu šķietami vien, lai radītu butaforiksu efektu un aizsegu, drīz vien pārvēršas īstenākā par īstu lauku tūrismā un pat nedaudz jāpiebremzē, jo idejas paša teju vai sevi ģenerē un atliek vien ieslēgt organizatora prasmes, lai mērķi un idejas neapsteigtu reālo situāciju uz ‘’laukuma’’. Piķis un Zēvele interesantā un ar veselīgu humora devu aspēlē veidus, kā tad Arvis ar citiem radiem tiek galā ar tik, maigi sakot, neparastu atgadījumu, kad burtiska konjaka aka iekrīt Almastantes rokās.
Paralēli akai, konjakam un biznesa dienām un neizbēgamām nedienām, lai svešie neuzzinātu, ko nevajag, Ozīša dzirai vai pieklājīgāk sakot dziedniciskajam uzlējumam pēc tā pēcapstrādes ar dažādām zālītēm, ir negaidīts, bet tāpēc jo sirdi sildošāks efekts, satuvinot radus. Kā pati Alma norāda un Arvim vien jāpiekrīt, ja nebūtu izdomājusi tādu viltus ieganstu, tad visiem būtu kāda atruna un vairāk vai mazāk pamatots iemesls, kāpēc nevarētu ierasties. Citādi vien uz lielākām jubilējām vai tieši bērēm vienkopus viensotru lielākā pulkā skata un arī tad atvadīšanās visai drīzā. Bet tagad grāmatas varoņiem ir pamatots iemesls no dienas uz dienu būt vienotiem ciešā frontē. Vēl jo vairāk Ozīša bizness no ekonomiskās trimdas un svešuma uz dzimto zemi atsauc atpakaļ Almas meitu un mazmeitu.
Lai arī salīdzinoši viegli, tad romāna gaitā nedaudz sanāk pieskarties laulību tematikai, attiecībām starp diviem dzīves draugiem, kur kopīgajā ceļā nemazums pārbaudījumu un/vai strīdus jautājumi, kas uz izturību abus paņem. Tā romānam vēl tikai ieapzīstinot ar Arvja tēlu uzzinam, kas tas ar sievu Eleanoru vai vienkārši Loru jau aptuveni kā pusotru mēnesi dzīvo šķirti. Lēmums, kas bijis sievas izvēle, jo vairs nav spējusi izturēt emocionālo slodzi un spriedzi, attiecībā tik delikātu jautājumu, kā nespēja ieņemt bērnus, kad vēlme Lorai ir ai, cik liela. Nelīdz nekādi vīra mierinājuma vārdi, jo sāpe tik liela, bet atrisinājums un reizē tās ‘’ievilkšana’’ kopējā biznesā visai novienkāršota un raita.
Tikmēr citi laulātie tēli neiztiek bez savām problēmām un mazām drāmām. Kā Riharda gadījumā tam izveidojusies kopdzīve ar Odita tēlu, kura nepārprotami attiecību dinamikā ir lēmumu pieņemšas politikas galvenais diktors un notiecējs. Bez uztraukumiem par oficiāliem likumsargiem, kad tie uzsāk Ozīša biznesu, savu nedienu sagādā arī Odita, pat ja beigās vien izbīlis vien. Vai Riharda brālēns Tālis, kura gadījumā gan sieva tiek paturēta stāsta aizkulisēs, attiecībā uz šo tēlu pavisam maza viļņošanās tēlu savstarpējās attiecībās izraisa tā romantiskā interese attiecībā uz to piesaistīto mārketinga speciālisti, jo bizensa pirmie mēneši nemaz tik rožaini neizskatās.
Labi, ka Piķis un Zēvele romāns sevi neuztver pārlieku nopietni, tad vieglāk pieņemt sižeta katalizatoru un spēles noteikumus, kur Almas uzietais citplanētietis ir drīzāk kā iegansts un eksistē vien fonā. Tā arī, ja gribēsies, lai biznesa praksē tiktu visos sīkumos un pēc iespējas reālistiskāk pa punktam no uzņēmuma izveidošanas uz pārprofilēšanos, jo pēkšņi VID to izdarības nedaudz nepatīk un ir jāizdomā, kā atšķirīgāk ne šķidrā un dzeramā veidā ārstniecisko brīnumlīdzekli varētu godīgi likt savos un citu veikalu plauktos. Nedaudz nenopietni un noteikti ar vieglu garu.
notepad.lv
- Šodien, 08:00