Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1055 avoti)
No 18. līdz 21. martam, kad pilsētu pārņēma krāšņā gaismas pastaiga “Izgaismotā Liepāja”, kultūrvietā BANKHAUS apmeklētājiem tika dāvāta unikāla iespēja sajust vēstures elpu mūsdienīgā izpildījumā. Pasākuma laikā ikviens interesents varēja iepazīt ēkas bagātīgo stāstu un tās būtisko lomu liepājnieku ikdienas ritmā cauri gadu desmitiem.
Īpašu gaisotni piektdienas un sestdienas vakaros radīja džeza koncerti, kas piesaistīja plašu auditoriju, piepildot vēsturiskās telpas ar izsmalcinātām skaņām. Programmas kulminācijā BANKHAUS telpās pirmo reizi dārdēja elektroniskās mūzikas ritmi, ko nodrošināja DJ Angelo’s Pizza un DJ Sharmii. Šis eksperiments apliecināja ēkas daudzpusību – no mierīgas vēstures baudīšanas līdz enerģiskai ballītei. Apmeklētāju atsaucība bija tik liela, ka pie ieejas pat veidojās rindas, vēlreiz pierādot, cik atvērti jauniem formātiem ir vietējie iedzīvotāji.
Bijušās Liepājas krājkases un lombarda telpās Baznīcas ielā 4/6 apmeklētājus uzrunāja aktrises Ineses Kučinskas-Laukšteines balss. Ar mākslīgā intelekta palīdzību tika atdzīvināts pilsētas vēsturiskais mantojums un fotogrāfijas, ļaujot ielūkoties 90 gadus senā pagātnē. Starp viesiem bija arī kādreizējie bankas darbinieki, kuri ar aizkustinājumu dalījās atmiņās par darba ikdienu pie vecajiem kases lodziņiem, paužot prieku par telpu saglabāto šarmu un mājīgajiem akcentiem.
SIA Šarmants vadītājs Ritvars Embrekts atklāj, ka šis ir tikai sākums: “Ikdienā telpas ir pieejamas privātiem un korporatīviem pasākumiem, taču nākotnē šeit regulāri norisināsies pop-up pasākumi, deju vakari un koncerti dažādu žanru cienītājiem.”
“Bet tanī zemē bija bads, un Ābrahams nogāja uz Ēģipti, lai tur mistu.” [1.Moz.12:10] Ābrahams klejo pa Kānaāna zemi, neatrazdams vietu, kur varētu palikt ilgāku
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
GSAP `quickTo()` funkcija – ātras un plūstošas animācijas bez liekas slodzes
Ja tu strādā ar animācijām web vidē, tad noteikti esi saskāries ar situācijām, kur vērtības mainās ļoti bieži – piemēram, peles kustība, scroll pozīcija vai interaktīvi hover efekti. Šādās situācijās klasiskā `gsap.to()` pieeja var kļūt neefektīva, jo katra izsaukuma reizē tiek izveidota jauna animācija.
Tieši šeit parādās viena no GSAP “slepenajām superjaudām” – `quickTo()`.
Kas ir `quickTo()`?
`quickTo()` ir optimizēta GSAP funkcija, kas ļauj ātri un efektīvi animēt vienu konkrētu īpašību (piemēram, `x`, `y`, `opacity`), atkārtoti izmantojot vienu un to pašu animācijas instanci.
Tas nozīmē:
* nav jāveido jauns tween katru reizi
* ievērojami labāka veiktspēja
* daudz plūstošāka animācija
Kāpēc izmantot `quickTo()`?
Salīdzinājums:
❌ `gsap.to()`
* katrs izsaukums = jauna animācija
* var radīt “lagu”, ja tiek izsaukts bieži
✅ `quickTo()`
* izmanto vienu animāciju atkārtoti
* ideāli piemērots reāllaika kustībām
* ļoti ātrs un optimizēts
Pamata sintakse
```javascript
const moveX = gsap.quickTo(element, "x", {
duration: 0.3,
ease: "power3.out"
});
// izsaukšana
moveX(100);
moveX(300);
Šeit `moveX` kļūst par funkciju, kuru tu vari izsaukt ar jaunu vērtību jebkurā brīdī.
Praktisks piemērs: kursors seko pelei
```javascript
const cursor = document.querySelector(".cursor");
const xTo = gsap.quickTo(cursor, "x", {
duration: 0.2,
ease: "power3.out"
});
const yTo = gsap.quickTo(cursor, "y", {
duration: 0.2,
ease: "power3.out"
});
window.addEventListener("mousemove", (e) => {
xTo(e.clientX);
yTo(e.clientY);
});
Rezultāts: elements kustas ļoti plūstoši un bez aiztures, pat ja peles kustība ir ļoti ātra.
Hover efekta piemērs
```javascript
const box = document.querySelector(".box");
const rotateTo = gsap.quickTo(box, "rotation", {
duration: 0.3,
ease: "power2.out"
});
box.addEventListener("mouseenter", () => {
rotateTo(15);
});
box.addEventListener("mouseleave", () => {
rotateTo(0);
});
Kad izmantot `quickTo()`?
Izmanto šo funkciju, ja:
* vērtība mainās ļoti bieži (mousemove, scroll)
* vajag maksimāli gludu kustību
* svarīga ir veiktspēja
* strādā ar interaktīviem UI elementiem
Kad labāk izmantot `gsap.to()`?
`gsap.to()` joprojām ir labāks variants, ja:
* animācija notiek vienreiz
* tev vajag timeline kontroli
* animācija nav bieži jāatjaunina
Secinājums
`quickTo()` ir viens no tiem GSAP rīkiem, kas var dramatiski uzlabot tavu animāciju kvalitāti un veiktspēju. Tas ir īpaši noderīgs modernās, interaktīvās web aplikācijās, kur lietotāja darbības notiek nepārtraukti.
Ja tu vēl neizmanto `quickTo()`, šis ir īstais brīdis to sākt.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
neogeo.lv
- 21. mar., 17:51
Vai vēlaties noskaidrot, kur Latvijā atrodas zemes, kas pieder ārvalstniekiem?
Vai vēlaties zināt no kuras valsts ir šis zemes īpašnieks?
Lielisku iespēju atrast atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Lursoft IT jaunais slānis Nekustamo īpašumu datu kartē, kas saucas “Īpašnieki ārvalstnieki”.
Kartes lietotājam jebkurā Latvijas vietā ir iespēja uzzināt kādas valsts fiziskai vai juridiskai personai pieder nekustamais īpašums.
notepad.lv
- 21. mar., 15:00
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:00
laacz.lv
- 18. mar., 12:48
Nolēmu ziedot savu laiku, lai palīdzētu Kursora komandai sakarā ar rakstu "“Office.eu” piedāvā Eiropā bāzētu dokumentu veidošanas platformu ". Jo tur nav pateiktas svarīgas detaļas. Pat mans LLM var labāk.
Un šis konkrētais aprakstītais piedāvājums nav līdz galam atklāts.
Tas, ka nekur lapā, izņemot attālu FAQ nostūri, netiek norādīts, ka patiesībā tas nav pašu būvēts un radīts. Tā ir atvērtā koda platformas Nextcloud instalācija ar papildu izstrādēm. Manā grāmatā tas nozīmē, ka šis fakts tiek apzināti slēpts. Arī ekrānšāviņos tikai pazinējs atpazīs Nextcloud. Rakstā minēts, bet pašu ofisotāju lapā ne īpaši.
Informācija par 2024. gadā Beļģijā koprades birojā reģistrētu uzņēmumu arī jāmeklē ar uguni. Iespējams, ka īsti nekvalificējās kā mānīšanās un krāpšana (mums izdevīgas puspatiesības mēs aizstāvam paši), bet es neuzticētos novembrī reģistrētam kantorim, kurš mēģina slēpt to, kas ir.
Dīvainības krīt acīs uzreiz, un mani nedaudz izbrīna, ka tās neradīja vēlmi papētīt sīkāk. Papētīt sīkāk šajā gadījumā būtu pāris minūtes interneta meklētājā pēc izvēles — «Is Office.EU a scam?».
Mans minējums ir, ka viss biznesa plāns ir ap un lielākās izmaksas ir par domēnu «office.eu».
Ja ir akūta vēlme tomēr drosmīgi mēģināt tikt vaļā no ASV diktāta, tad Nextcloud ir gūzma ar pārbaudītiem un drošiem partneriem.
Mana ligzda
- Šodien, 12:46
Passion Brains
- 19. mar., 13:05
Ir tāda sajūta, kas nepamet. Tā nav panika, nav pat bailes – tā ir klusa, neatlaidīga klātbūtne, it kā kāds būtu ieslēdzis fonā troksni, kuru neviens cits nedzird. Tā saka: “Tuvākajā laikā notiks kaut kas.” Nevis “varbūt”, bet “būs”. Un tas kaut kas ir globālistu “tests” – norēķinu sistēmas, finanšu plūsmas, naudas pašas melnais caurums. Vienu rītu mēs pamodīsimies, un ekrāni mirgos “pagaidu tehniska kļūda”, bankomāti klusēs, kartes nedarbosies, un digitālais naudas mākonis vienkārši... izdzisīs. Ne uz dienu. Varbūt uz nedēļu. Varbūt uz mūžu. Un tad mēs uzzināsim, cik daudz no mums patiesībā ir tikai cipari.
Filozofiski raugoties, nauda nekad nav bijusi nekas cits kā kolektīva halucinācija. Senie grieķi to sauca par “nomisma” – likumu, nevis dabas objektu. Platons Cave alegorijā mēs redzam tikai ēnas uz sienas; mūsdienās tās ēnas ir cipari bankas kontā. Mēs ticam, ka tie ir “mūsu”, bet patiesībā tie ir tikai piekrišana. Globālistu “tests” – ja tāds tiešām nāks – nebūtu tikai tehniska avārija. Tas būtu metafizisks eksperiments: cik ilgi cilvēks var izturēt, kad no viņa atņem ilūziju, uz kuras balstās visa viņa identitāte?
Atcerieties Sartru. Brīvība ir briesmīga, jo tā prasa atbildību. Kamēr nauda plūst, mēs esam ērti vergi: “Es pērku, tātad esmu.” Kad plūsma apstājas, pēkšņi parādās īstais “es” – bez kredītkartes, bez Amazon piegādes, bez sociālā statusa cipariem. Tad sākas īstā eksistenciālā krize: kas es esmu, ja nevaru samaksāt par maizi? Vai es joprojām esmu cilvēks, vai tikai pirkšanas potenciāls, kas pēkšņi kļuvis par nulli?
Stoiki teiktu: gatavojies, bet nebaidies. Epiktēts zaudēja visu īpašumu un tomēr palika brīvs. Seneka brīdināja: bagātība ir tikai aizdevums no Fortūnas. Bet mūsdienu cilvēks nav stoiks. Mēs esam atkarīgi no sistēmas, kas mums sola mūžīgu komfortu pretī mūžīgai pakļaušanos. Un tieši šī atkarība padara “testu” tik bīstamu – nevis tāpēc, ka sistēma var sabrukt, bet tāpēc, ka mēs varam sabrukt kopā ar to.
Tomēr ir vēl dziļāka perspektīva. Varbūt šī nepametamā sajūta nav paranoja. Varbūt tā ir intuīcija, kas nāk no kaut kurienes ārpus prāta – no tā paša kolektīvā bezsamaņas, kuru Jung sauca par arhetipu. Cilvēce jau ir piedzīvojusi “melnos caurumus”: 1929. gada krīze, 2008. gada sabrukums, pandēmijas bloķēšana. Katru reizi sistēma atjaunojās stiprāka, bet cilvēks – vājāks. Katru reizi mēs atdevām vēl vairāk suverēnitātes “drošībai”. Varbūt nākamais tests nav nejaušība. Varbūt tas ir loģisks nākamais solis dialektikā: teze – nauda kā brīvība, antiteze – nauda kā kontrole, sintēze – nauda kā... nekas.
Un tad rodas jautājums, kuru filozofi reti uzdod: kas paliek, kad nauda pazūd? Atbilde ir tik vienkārša, ka tā biedē: paliek tikai tas, ko mēs nevaram digitalizēt. Mīlestība. Draudzība. Spēja audzēt tomātus balkonā. Spēja dziedāt, kad nav elektrības. Spēja skatīties otram acīs un teikt “palīdzi man”, nevis “pārskaiti man”. Varbūt globālistu tests ir nejauši radīts instruments, kas mūs atgriezīs pie cilvēcības pašas saknēm – nevis tāpēc, ka viņi to vēlas, bet tāpēc, ka pat visspēcīgākā kontroles sistēma nevar paredzēt, kas notiek, kad cilvēks beidz ticēt cipariem.
Es nezinu, vai black-out notiks rīt, pēc mēneša vai pēc gada. Bet sajūta nepamet. Un tieši šī nepametamība liek man domāt: varbūt tā nav brīdinājums par beigām. Varbūt tā ir aicinājums sākt dzīvot tā, it kā beigas jau būtu sākušās. Jo tikai tad, kad mēs zaudējam visu, mēs beidzot iegūstam sevi.
Un varbūt – tikai varbūt – tieši tajā klusumā, kad visi ekrāni nodzisīs, mēs beidzot dzirdēsim savu īsto balsi. Pirmo reizi pēc tūkstoš gadiem.
Passion Brains
- Šodien, 12:10
GSAP `quickTo()` funkcija – ātras un plūstošas animācijas bez liekas slodzes
Ja tu strādā ar animācijām web vidē, tad noteikti esi saskāries ar situācijām, kur vērtības mainās ļoti bieži – piemēram, peles kustība, scroll pozīcija vai interaktīvi hover efekti. Šādās situācijās klasiskā `gsap.to()` pieeja var kļūt neefektīva, jo katra izsaukuma reizē tiek izveidota jauna animācija.
Tieši šeit parādās viena no GSAP “slepenajām superjaudām” – `quickTo()`.
Kas ir `quickTo()`?
`quickTo()` ir optimizēta GSAP funkcija, kas ļauj ātri un efektīvi animēt vienu konkrētu īpašību (piemēram, `x`, `y`, `opacity`), atkārtoti izmantojot vienu un to pašu animācijas instanci.
Tas nozīmē:
* nav jāveido jauns tween katru reizi
* ievērojami labāka veiktspēja
* daudz plūstošāka animācija
Kāpēc izmantot `quickTo()`?
Salīdzinājums:
❌ `gsap.to()`
* katrs izsaukums = jauna animācija
* var radīt “lagu”, ja tiek izsaukts bieži
✅ `quickTo()`
* izmanto vienu animāciju atkārtoti
* ideāli piemērots reāllaika kustībām
* ļoti ātrs un optimizēts
Pamata sintakse
```javascript
const moveX = gsap.quickTo(element, "x", {
duration: 0.3,
ease: "power3.out"
});
// izsaukšana
moveX(100);
moveX(300);
Šeit `moveX` kļūst par funkciju, kuru tu vari izsaukt ar jaunu vērtību jebkurā brīdī.
Praktisks piemērs: kursors seko pelei
```javascript
const cursor = document.querySelector(".cursor");
const xTo = gsap.quickTo(cursor, "x", {
duration: 0.2,
ease: "power3.out"
});
const yTo = gsap.quickTo(cursor, "y", {
duration: 0.2,
ease: "power3.out"
});
window.addEventListener("mousemove", (e) => {
xTo(e.clientX);
yTo(e.clientY);
});
Rezultāts: elements kustas ļoti plūstoši un bez aiztures, pat ja peles kustība ir ļoti ātra.
Hover efekta piemērs
```javascript
const box = document.querySelector(".box");
const rotateTo = gsap.quickTo(box, "rotation", {
duration: 0.3,
ease: "power2.out"
});
box.addEventListener("mouseenter", () => {
rotateTo(15);
});
box.addEventListener("mouseleave", () => {
rotateTo(0);
});
Kad izmantot `quickTo()`?
Izmanto šo funkciju, ja:
* vērtība mainās ļoti bieži (mousemove, scroll)
* vajag maksimāli gludu kustību
* svarīga ir veiktspēja
* strādā ar interaktīviem UI elementiem
Kad labāk izmantot `gsap.to()`?
`gsap.to()` joprojām ir labāks variants, ja:
* animācija notiek vienreiz
* tev vajag timeline kontroli
* animācija nav bieži jāatjaunina
Secinājums
`quickTo()` ir viens no tiem GSAP rīkiem, kas var dramatiski uzlabot tavu animāciju kvalitāti un veiktspēju. Tas ir īpaši noderīgs modernās, interaktīvās web aplikācijās, kur lietotāja darbības notiek nepārtraukti.
Ja tu vēl neizmanto `quickTo()`, šis ir īstais brīdis to sākt.
Passion Brains
- 19. mar., 16:12
Kā nosauc šo idiotismu: kad vienu gadījumu sauc par “uzliesmojumu”
Ir brīži, kad valoda pārstāj būt instruments un kļūst par nazi. Nevis tādu, kas griež maizi, bet tādu, kas griež prātus. Kad kāds birokrāts, žurnālists vai “eksperts” paņem vienu vientuļu gadījumu – vienu slimnieku, vienu noziegumu, vienu negadījumu – un ar svinīgu seju to pasludina par **“uzliesmojumu”**, tad mēs ne tikai redzam muļķību. Mēs redzam, kā realitāte tiek izvarota vārdos.
Filozofiski runājot, tas ir klasiskais Platona alus efekts, tikai modernā versijā: ēna uz sienas tiek pasludināta par ugunsgrēku, un mēs visi sākam bēgt no ēnas. Vārds “uzliesmojums” nes sevī eksploziju, drāmu, pandēmiju, apokalipsi. Tas prasa rīcību, naudu, kontroles, bailes. Bet aiz tā – nulle. Nulle statistikas, nulle konteksta, nulle patiesas masveidības. Tikai viens. Viens vienīgs gadījums. Un tomēr mēs to saucam par “uzliesmojumu”, it kā valoda pati būtu aizdedzinājusi benzīnu.
Kā to nosauc?
Nē, tas nav “hiperbola”. Hiperbola ir literāra figūra. Šis ir **semantiskais terorisms**. Tas ir vārds-killers, kas nogalina proporcijas sajūtu. Tas ir **linguistic gaslighting** – kad tev saka, ka tu esi traks, ja neredzi “epidemiju” tur, kur ir tikai viens cilvēks ar iesnu. Un tu sāc šaubīties par savām acīm, nevis par viņu muti.
Vai tas ir neiroprogrammēšana? Jā. Tieši tā. Nevis tāda jauka, pašpalīdzības NLP no 80. gadiem, kur tu maini savas pārliecības. Šī ir **valsts un mediju neiroprogrammēšana** masu mērogā. Viņi ne tikai stāsta, kā domāt. Viņi maina pašu domāšanas aparātu. Viņi iebāž vārdus tavā galvā kā vīrusu, kas pārraksta realitātes karti. “Uzliesmojums” = briesmas. “Viens gadījums” = nekas. Tāpēc vienmēr jāizvēlas pirmais. Jo bailēs cilvēks pakļaujas. Bailēs cilvēks maksā. Bailēs cilvēks klusē.
Orvels to sauca par Newspeak. Sapirs-Vorfs par lingvistisko relativismu. Es to saucu par **vārdu fašismu**. Kad vara sāk kontrolēt ne tikai to, ko tu saki, bet to, kā tu uztver pasauli caur vārdiem. Viens noziegums imigrantu vidū – “sociālās spriedzes uzliesmojums”. Viens vakcinēts cilvēks ar blaknēm – “antivakseru uzliesmojums”. Viens klimata anomālijas gads – “klimata krīzes uzliesmojums”. Un pēkšņi visi skrien kā trakie, prasot vairāk kameru, vairāk naudas, vairāk aizliegumu.
Filozofiski tas ir briesmīgi skaisti. Cilvēks ir radījums, kas dzīvo vārdos. Mēs ne tikai aprakstam realitāti – mēs to radām ar vārdiem. Kad vārds kļūst par melu, realitāte kļūst par melu. Un mēs dzīvojam melā, domājot, ka tas ir patiesība. Tas nav nejauši. Tas ir mērķtiecīgs. Jo cilvēks, kurš vairs neuzticas savām acīm un skaitļiem, uzticas tikai tam, kurš viņam pasaka “uzliesmojums”.
Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsiet šo vārdu, pajautājiet sev nevis “cik briesmīgi”, bet “cik gadījumu īsti ir?” Un ja atbilde ir “viens”, tad ziniet – jums tikko mēģināja ieprogrammēt jaunu realitāti smadzenēs.
Un tas nav “uzliesmojums”.
Tas ir **idiotisma epidēmija**.
Un tā, atšķirībā no citiem, patiešām izplatās.
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
notepad.lv
- Tikko
ikdiena.lv
- Pirms 47min
No 18. līdz 21. martam, kad pilsētu pārņēma krāšņā gaismas pastaiga “Izgaismotā Liepāja”, kultūrvietā BANKHAUS apmeklētājiem tika dāvāta unikāla iespēja sajust vēstures elpu mūsdienīgā izpildījumā. Pasākuma laikā ikviens interesents varēja iepazīt ēkas bagātīgo stāstu un tās būtisko lomu liepājnieku ikdienas ritmā cauri gadu desmitiem.
Īpašu gaisotni piektdienas un sestdienas vakaros radīja džeza koncerti, kas piesaistīja plašu auditoriju, piepildot vēsturiskās telpas ar izsmalcinātām skaņām. Programmas kulminācijā BANKHAUS telpās pirmo reizi dārdēja elektroniskās mūzikas ritmi, ko nodrošināja DJ Angelo’s Pizza un DJ Sharmii. Šis eksperiments apliecināja ēkas daudzpusību – no mierīgas vēstures baudīšanas līdz enerģiskai ballītei. Apmeklētāju atsaucība bija tik liela, ka pie ieejas pat veidojās rindas, vēlreiz pierādot, cik atvērti jauniem formātiem ir vietējie iedzīvotāji.
Bijušās Liepājas krājkases un lombarda telpās Baznīcas ielā 4/6 apmeklētājus uzrunāja aktrises Ineses Kučinskas-Laukšteines balss. Ar mākslīgā intelekta palīdzību tika atdzīvināts pilsētas vēsturiskais mantojums un fotogrāfijas, ļaujot ielūkoties 90 gadus senā pagātnē. Starp viesiem bija arī kādreizējie bankas darbinieki, kuri ar aizkustinājumu dalījās atmiņās par darba ikdienu pie vecajiem kases lodziņiem, paužot prieku par telpu saglabāto šarmu un mājīgajiem akcentiem.
SIA Šarmants vadītājs Ritvars Embrekts atklāj, ka šis ir tikai sākums: “Ikdienā telpas ir pieejamas privātiem un korporatīviem pasākumiem, taču nākotnē šeit regulāri norisināsies pop-up pasākumi, deju vakari un koncerti dažādu žanru cienītājiem.”
ikdiena.lv
- Pirms 1h 29min
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, kuru vidū ir arī Gulbenes novada pašvaldība, Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu reģioniem būtiskākos jautājumus un nākotnes attīstības perspektīvas.
Tikšanās laikā prezidents iezīmēja trīs galvenos virzienus, kas noteiks valsts un pašvaldību darba kārtību tuvākajos gados. Kā būtiskākā prioritāte tika minēta valsts drošības stiprināšana, kas ietver ne tikai militāro sagatavotību, bet arī civilās aizsardzības sistēmas pilnveidi pašvaldībās. Tāpat uzsvērta demogrāfijas jautājumu risināšana, kas ir cieši saistīta ar skolu tīkla sakārtošanu un veselības aprūpes pieejamību.
Pašvaldību vadītāji diskusijā īpaši izcēla tādus jautājumus kā mājokļu pieejamība un nepieciešamās reformas finanšu modelī. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka sekmīgai izaugsmei ir kritiski svarīga pašvaldību finanšu izlīdzināšana, kas ļautu taisnīgi sadalīt resursus, veicinot ekonomisko attīstību un valsts kopējo konkurētspēju.
Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka konstruktīvs dialogs starp valsts vadību un reģioniem ir pamats sekmīgam rezultātam, lai novērstu procesu iestrēgšanu un nodrošinātu mērķtiecīgu atbalstu iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.
Avots: Gulbenes novada pašvaldība
notepad.lv
- Pirms 1h 13min
Dzēlīgi dzīves stāsti
- Šodien, 15:49
ikdiena.lv
- Šodien, 16:06
Lieldienu laiks Mārupes novadā šogad solās būt īpaši daudzveidīgs un aizraujošs. No radošām darbnīcām līdz vērienīgiem koncertiem – svētku programma piedāvā aktivitātes ikvienai paaudzei, aicinot kopīgi ieskandināt pavasari un baudīt kopā būšanas prieku.
Svētkus iesāksim ar rūpēm par dabu un radošumu. 31. martā Piņķos un 2. aprīlī Jaunmārupē norisināsies putnu būrīšu darbnīca, kurā SIA “Rīgas meži” speciālistu vadībā dalībnieki gatavos mājvietas dobumperētājiem. Savukārt jaunieši aicināti uz olu krāsošanas nodarbībām 1. aprīlī Mārupē un 2. aprīlī Piņķos, lai apgūtu dažādas krāsošanas tehnikas un izzinātu senās olu krāsošanas tradīcijas.
2. aprīlī Mārupes Kultūras namā skanēs bērnu balsis konkursā “Mārupes Cālis 2026”, kurā uzstāsies novada pirmsskolas izglītības iestāžu mazie vokālisti. Ieeja pasākumā ir bez maksas, dāvājot pavasarīgu noskaņu ikvienam apmeklētājam.
Kulminācija gaidāma aprīļa sākumā, kad dažādās novada vietās notiks vērienīgi Lieldienu pasākumi:
Šī ir lieliska ģimenes atpūta, kas ļauj ne tikai svinēt, bet arī radoši izpausties un pavadīt laiku svaigā gaisā.
Avots: Mārupes novada pašvaldība
ikdiena.lv
- Šodien, 15:58
Gatavojoties Lielajai Talkai, kas šogad norisināsies 25. aprīlī, Daugavpils Komunālās saimniecības pārvalde (KSP) ir uzsākusi aktīvu pilsētas teritoriju apsekošanu. Speciālistu galvenais uzdevums ir apzināt jaunizveidotās stihiskās izgāztuves, lai precīzi plānotu darbus un nepieciešamos resursus to likvidēšanai.
Pašvaldība norāda, ka veiksmīga vides sakopšana nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar pilsētas iedzīvotājiem. KSP izsaka pateicību ikvienam, kurš ziņo par piesārņotām vietām, un aicina arī turpmāk būt aktīviem. Informāciju var sniegt, zvanot uz tālruni 65476314, rakstot WhatsApp (tālr. 27352262) vai sūtot e-pastu uz ksp@daugavpils.lv. Iedzīvotāju sniegtā informācija ļauj ievērojami optimizēt darba procesus un palielināt kapacitāti, nodrošinot, ka atkritumu savākšana notiek operatīvi un mērķtiecīgi.
Dabas draugi tiek aicināti izmantot arī mūsdienīgus rīkus, atzīmējot piesārņojumu interaktīvajā kartē vai izmantojot mobilo lietotni “VIDES SOS”. Šī lietotne ļauj ērti un ātri ziņot par nelegāli izmestiem atkritumiem tieši no notikuma vietas.
Biedrība “Pēdas LV” atgādina, ka šī būs jau 19. talkas reize, un šogad tā noritēs ar iedvesmojošu saukli “Roku rokā – Latvijai!”. Papildus ierastajai vides tīrīšanai, iedzīvotāji tiek aicināti pievērsties ainavu labiekārtošanai un vietējo kultūras vietu sakopšanai. Tāpat aktuālas ir individuālās digitālās talkas, kuru laikā ikviens var dzēst lieko informāciju no savām ierīcēm, tādējādi samazinot datu serveru enerģijas patēriņu un veicinot digitālo ilgtspēju.
ikdiena.lv
- Šodien, 15:38
Šī gada 27. martā Gulbenē norisināsies vērtīgs izglītojošs pasākums, uz kuru tiek aicināti visi reģiona vecākās paaudzes pārstāvji. Tikšanās laikā, ko organizē Gulbenes pilsētas pensionāru biedrība un biedrība “Atspulgs 5”, galvenā uzmanība tiks pievērsta iedzīvotāju drošībai un sagatavotībai neparedzētām situācijām.
Pasākuma pirmā daļa sāksies plkst. 10:30 Ugunsdzēsēju depo telpās (Brīvības ielā 42). Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Gatis Gutāns skaidros, kāpēc ugunsdrošība ir prioritāte ikvienā mājoklī, un uzsvērs, cik nozīmīgi ir pareizi uzstādīti dūmu detektori. Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris sniegs praktiskus ieteikumus, kam jābūt iekļautam 72 stundu somā, lai ikviens būtu gatavs dažādām krīzes situācijām.
Sanāksmes turpinājums paredzēts plkst. 12:30 Klēts ielā 6, kur senioriem būs iespēja satikt novadnieci un Saeimas deputāti Aivu Vīksnu. Diskusijas noslēgumā biedrības vadītāja Anna Ināra Vīgante pārrunās aktuālos jautājumus un turpmākos darba plānus. Šī ir lieliska iespēja saņemt svarīgu informāciju, kas ir obligāti jāzina ikvienam iedzīvotājam, ne tikai senioriem.
Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti sazināties pa tālruni 29143063. Uz tikšanos!
Avots: Gulbenes novada pašvaldība
Nepabeigtā dienasgrāmata
- Šodien, 14:56
ikdiena.lv
- Šodien, 15:11
Liepājas valstspilsētas pašvaldība ir uzsākusi nozīmīgu projektu – Amatas ielas dambja projektēšanu, lai mazinātu plūdu draudus apkārtnes iedzīvotājiem. Šobrīd Amatas iela regulāri applūst spēcīga vēja, pavasara palu un intensīvu nokrišņu laikā, kad ūdens ieplūst gan ielās, gan māju pagalmos.
Jaunais aizsargdambis būs 1,5 kilometrus garš un pildīs ne tikai aizsardzības funkciju, bet arī uzlabos kopējo pilsētvidi. Projekta ietvaros plānota infrastruktūras attīstība – tiks sakārtoti Amatas ielas krustojumi un modernizētas lietus ūdens novadīšanas sistēmas.
Būve paredzēta ar gājēju un velosipēdu ceļu, kas būs aprīkots ar mūsdienīgu apgaismojumu. Drošībai pret spēcīgiem viļņiem dambja malā tiks izbūvēta izturīga betona siena. Efektīva plūdu aizsardzība ir prioritāte, tādēļ būvdarbus plānots uzsākt 2027. gadā, bet projektu pilnībā pabeigt līdz 2029. gadam.
Nepabeigtā dienasgrāmata
- Šodien, 14:55
