ASV Vaiomingas štata pašos ziemeļaustrumos ceļotāji var ieraudzīt kaut ko patiešām neparastu – milzīgu, stāvu un augstu akmens torni. Tas ir Velna tornis jeb Lāča namiņš.

Velna tornis vai Lāča namiņš izveidojās pirms vairāk nekā 50 miljoniem gadu. Dramatiski paceļoties Vaiomingas līdzenumos, šis valdzinošais monolīts ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tautas lakotu siu mitoloģijas pīlārs un pastāvīgs izaicinājums klinšu kāpējiem visā pasaulē. 

Kā šāds dabas veidojums šeit nokļuva?

Kādreiz cilvēki domāja, ka tas ir vulkāna paliekas. Taču šajā apgabalā nav piroklastisku iežu, tefras, lavas, vulkānisko iežu vai kaut kā tamlīdzīga.

Ģeologi to sauc par lakolītu. Magma, kas nāca no dziļumiem, spiedās augšup. Un, spiežoties augšup, tā paņēma līdzi nogulumiežus, kas bija elastīgi vai lokāmi, un izspieda tos augšup kupolā. To darot, magma sāka ļoti, ļoti, ļoti lēni atdzist. Magma kristalizējās šādā ļoti specifiskā veidā, veidojot šo kolonnu savienojumus, ko mēs redzam šodien. Miljoniem gadu vēlāk nogulumieži tika noskaloti un mums ir palicis Velna tornis (Lāča namiņš) ar tā masīvajām kolonnām.

Velna torņa (Lāču namiņa) augstums no virsotnes līdz pamatnei ir 264 m. Virsotne atrodas 1558 m virs jūras līmeņa un virsotnes laukums ir aptuveni futbola laukuma lielumā.

Velna tornis (Lāča namiņš) un apkārt esošā teritorija ir nacionālais piemineklis. Pie tam tas ir pirmais Amerikas Savienoto Valstu nacionālais piemineklis, ko 1906. gada 24. septembrī izveidoja prezidents Teodors Rūzvelts. Pieminekļa robeža ietver 545 ha lielu platību. 

Tagad par objekta nosaukuma rašanos.

Pamatiedzīvotāju tautas lakotu siu valodā akmens monolītu sauc par Lāča mājām vai Lāča namiņu. Nosaukums “Velna tornis” radās 1875. gadā pulkveža Ričarda Ērvinga Dodža vadītās ekspedīcijas laikā, kad viņa tulks, kā ziņots, nepareizi interpretēja vietējo nosaukumu kā “Sliktā Dieva tornis”.  Vēlāk šis nepareizais nosaukums jau pārtapa par Velna torni. 

2005. gadā ASV bija mēģinājums papildināt Velna torņa nosaukumu uz piešķirt akmens monolītam papildu nosaukumu “Lāču namiņa nacionālais vēsturiskais piemineklis”. Šis mēģinājums neizdevās un par pamatojumu tika izvirzīts arguments, ka “nosaukuma maiņa kaitēs tūrisma nozarei un radīs ekonomiskas grūtības apgabala kopienām”.

2014. gada novembrī organizācija “Arvol Looking Horse” ierosināja pārdēvēt ģeogrāfisko objektu par “Bear Lodge” (“Lāču namiņš”) un iesniedza pieprasījumu Amerikas Savienoto Valstu Ģeogrāfisko nosaukumu padomei. Tika iesniegts otrs priekšlikums, kurā tika lūgts ASV atzīt to, ko tā raksturoja kā “aizskarošu” kļūdu, saglabājot pašreizējo nosaukumu, un pārdēvēt pieminekli un svētvietu par “Bear Lodge National Historic Landmark”. Oficiālā sabiedriskā apspriešana beidzās 2015. gada rudenī. Vietējais štata senators Ogdens Driskils iebilda pret izmaiņām. Nosaukums netika mainīts.

Pamatiedzīvotāju tautu lakotu un kiova mutvārdu vēsturē un tradīcijās ir aprakstīts šāds akmens monolīta nosaukuma rašanās stāsts: 
“Mežā spēlējās septiņas meitenes un viņas aizgāja mazliet par tālu mežā. Tur bija tikai neliela klints. Un tad viņas dzirdēja lāci. Viņas zināja, ka ir par tālu, lai skrietu atpakaļ uz ciematu, tāpēc uzkāpa uz šīs klints. Viņas jautāja senču gariem, vai tie var viņām palīdzēt? Un, kamēr viņas lūdza Lielo Garu, no zemes iznira šis akmens tornis. Un meitenes uzkāpa uz tā, bet lāči bija ļoti satraukti. Lāči pieskrēja pie torņa, satvēra to un slīdēja lejā, tādējādi atstājot pēdas uz klints pamatnes. Akmeņi sāka krist lāčiem virsū, un lāči pa vienam tika nosisti. Kad meitenes sasniedza debesis, viņas pārvērtās par zvaigznēm.”

Velna tornis jeb Lāča namiņš ir svētvieta pamatiedzīvotāju ciltīm – lakotām, šajenām un kiovām.

Lūk, ko stāsta lakotu cilvēki par šo vietu: 
“Mēs ņemam salviju vai ciedru un izmantojam to, lai iekurtu nelielu uguni. Mēs ņemam dūmus. Un tas attīra mūsu prātu, ķermeni un garu. Tas ir kaut kas tāds, ko mēs darām kā lūgšanu, kā atzīšanu par lielo noslēpumu mūsu dzīvē katru dienu. Cilvēki šeit ierodas vīziju meklējumos. Un jūs zināt, ka, aizejot no turienes, jums tiek nodota kāda dziedināšana. Tā ir svētuma vērtība.” 

Protams, šis nosaukums Velna tornis ir necieņas pilns pret vietējiem nosaukumiem, pret šīs vietas sākotnējo nosaukumu. Vienmēr ir strīdi, runājot par Velna torņa nosaukumu un to, kā radās nosaukums Velna tornis, kas ir pretstatā Lāču namiņam. 

Savukārt klinšu kāpēji uzskata, ka šī vieta ir pasaulslavena kāpšanas vieta. Katru gadu tajā uzkāpj no 3 līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Visiem alpīnistiem pirms un pēc kāpšanas mēģinājuma ir jāreģistrējas pie parka reindžera. Nakšņošana virsotnē nav atļauta.

Tā kā Velna tornis jeb Lāča namiņš ir svēts vairākām līdzenumu ciltīm, tad šī iemesla dēļ daudzi indiāņu līderi iebilda pret alpīnistu kāpšanu piemineklī, uzskatot to par zaimošanu. Alpīnisti apgalvoja, ka viņiem ir tiesības kāpt tornī, jo tas atrodas federālajā zemē. Galu galā tika panākts kompromiss ar brīvprātīgu kāpšanas aizliegumu jūnijā, kad ciltis rīko ceremonijas ap pieminekli. Alpīnistiem tiek lūgts, bet ne obligāti, jūnijā nekāpt tornī. Saskaņā ar statistiku aptuveni 85% alpīnistu ievēro aizliegumu un brīvprātīgi izvēlas nekāpt tornī jūnijā. 

Šajā pavasarī galvaspilsēta iemirdzēsies īpaši koši, jo 18. aprīlī plānoti vērienīgi pilsētas svētki. Rīgas valstspilsētas pašvaldība atbalsta divus unikālus notikumus, kas vienlaikus norisināsies pilsētas centrā: Jūras velšu svētkus Berga bazārā un Vecrīgas festivālu Doma laukumā.

No plkst. 11.00 līdz 17.00 Berga bazārā norisināsies pirmie gastronomiskie svētki “No upes līdz okeānam”. Šis pasākums pulcēs jūras velšu entuziastus un gardēžus, piedāvājot ne tikai degustācijas, bet arī izglītojošas meistarklases par zivju audzēšanu un kvalitāti. Līdzīgi kā citos reģionos, kur, piemēram, Liepājas valstspilsētas pašvaldība aicina pieteikt kultūras pasākumus, arī Rīga šopavasar liek uzsvaru uz kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu.

Savukārt Doma laukumā visas dienas garumā dārdēs trešais “Vecrīgas festivāls”. Programma būs īpaši piesātināta – no bērnu rītiem ar ansambli “Dzeguzīte” līdz vakara koncertiem ar tādām grupām kā “Labvēlīgais tips”, “PND” un “Olas”. Šādi vērienīgi kultūras pasākumi Rīgā piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan pilsētas viesus, līdzīgi kā tas, ko piedāvā Cēsu novada pašvaldība šajā nedēļas nogalē. Festivāla ietvaros darbosies arī amatnieku tirdziņš, notiks “Ģimenes skrējiens” un dažādas radošās darbnīcas.

Avots: Rīgas valstspilsētas pašvaldība

No 7. līdz 10. aprīlim Madlienas vidusskolā notika Tematiskā nedēļa 1.–12. klasei, kurā ikvienam skolēnam bija iespēja radoši izpausties. Otrdienā, Lieldienu zaķu dienā, bija iespējams ilgāk pakavēties Lieldienu noskaņās. Trešdien, klases profesiju dienā, katra klase iejutās konkrētā profesijā. Ceturtdiena pārsteidza ar skolēnu izdomu dienā bez skolas somas – atnesot savus mācību piederumus neparastos veidos, izmantojot dažādus priekšmetus. Piektdien, vasaras prāta dienā, skolēni lika jau pāragri manīt par tuvojošos vasaru. Paldies skolēniem par iesaisti!

12. klases skolniece un skolēnu pašpārvaldes prezidente Linda Kalniņa

Vakar bija tik jauka pievakare, ka no Vecrīgas uz Teiku laidu caur tuvējo Pārdaugavu.

Vispirms — Dzegužkalna pakājes kvasa darītavā uzpildīties:

Tad uz trīs sīksīko ielu kvartālu. Viss joprojām valdzina. Ij Skrundas un Dzegužu ielas stūris:

Ij Saukas iela, kas priekš desmit gadiem nebija tik jauka, kā redzams iepriekšējā saitē:

Ij Rundāles iela, kam pašā sākumā jau pats gals redzams (vārti), un var salīdzināt, kā bija priekš desmit gadiem:

Pāris Dzegužkalna skatu:

Purva iela, kas reiz tiešām veda uz purvu un ko atceros vēl neasfaltētu:

Purva ielas galā, kur kādreiz purvs bija, tagad ir Pūres iela ar tādu ēciņu:

Ieejas vārtiņos tāda lapa:

Nezinu gan, es iekšā negribēju tikt, bet, ja būtu nācis ar tādām cerībām, nez vai, tādu ķēdi ieraudzījis, aizietu labākā omā.

Atceļā uzgāju, ko nezināju — “Rītausmas” kultūras namu jauc nost:

Kopā 23 km, bija labi. Pārdaugavas posms kartē:

"Nopeilējām" autobusu sarakstu no Ludzas uz Rēzekni un atpakaļ. Pamatmotīvs uz turieni aizbraukt - vēlme ieskatīties Latgales kultūrvēstures muzejā, lai saprastu, kas "lācītim vēderā". Savos braucienos ar autobusu no Ludzas uz Rīgu caur Rēzekni pa logu biju pamanījusi šā muzeja esamību, tad nu pierunāju Tomu kopā aizbraukt un apskatīties, kas tad tur top piedāvāts apskatei.

Tad nu izstaigājām to muzeju, kurš ne pārāk tālu no Rēzeknes autoostas un nonācām pie vienota slēdziena par to, ka Ludzas novadpētniecības muzejā tā vēsturiskā ekspozīcija ir bagātāka par spīti tam, ka Ludzas muzejs ir fiziski mazāks par Rēzeknes muzeju. Tiesa, tā apstaiga mums apmēram nepilnu stundu sanāca ar visu to, ka pie viena apskatījām tur uz vietas esošo keramikas istrādājumu izstādi. Atlikušajā laikā līdz autobusam atpakaļ uz Ludzu nedaudz palīkumojām pa pašu Rēzekni.

Augšdaugavas novada jaunie dejotāji šobrīd aktīvi gatavojas gaidāmajam Tautas deju festivālam „LATVJU BĒRNI DANCI VEDA”. Šis nozīmīgais pasākums ir būtisks posms, lai jaunieši iekļautos plašākā Dziesmu un deju svētki procesā, stiprinātu kultūras izpratni un apgūtu pašizpausmes mākslu, vienlaikus saglabājot tradīciju ilgtspēju.

Nesen Ilūkstes Raiņa vidusskolā norisinājās vērienīgs sadancis, kurā tikās dažādi deju kolektīvi, lai kopīgi slīpētu deju soļus un apgūtu svētku programmu. Šogad festivāls noritēs divās vietās, un Bauskas novada pašvaldība uzņems vērienīgos deju svētkus 30. maijā, kur savu īpaši sagatavoto programmu „Te lustīgi es dzīvoj‘“ rādīs arī Augšdaugavas novada pārstāvji.

Dalībai festivālā gatavojas vairāk nekā 220 dejotāju no 11 novada izglītības iestādēm. Programmā iekļautas četras dejas, kuras izvēlētas atbilstoši bērnu vecumposmam. Lai sagatavotos atbildīgajam startam, novadā tiek rīkoti divi kopīgi mēģinājumi – pirmais jau aizvadīts Ilūkstē, bet otrais plānots 25. maijā Višķu estrādē.

Starp dalībniekiem, kuri pārstāvēs novadu, ir Bebrenes “Cik-caku”, Ilūkstes “Ance” (vairākas vecuma grupas), Kalupes “Kalupīte”, Vaboles “Kukainīši” un Špoģu “Zvārgulītis”, kā arī enerģiskie dejotāji no Lāču pamatskolas. Katrs kolektīvs un to vadītāji ir ieguldījuši milzīgu darbu, lai kopīgā uzstāšanās būtu krāšņa un saliedēta.

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Pēc New Era Online (NEO) pirmās triloģijas stāsta arkas noslēguma un jaunas NEO virtuālās realitātes virskunga SHIVA neapzinātas piepalīdzēšanas tā radīšanā sērijas galvenajam tēlam Orenam Bērminam tā kompānjons un virtuālais intelekts Viks jeb Virials ļāvis atgriesties savā realitātē, kamēr pašsaglabāšanās nolūkos SHIVA iekš NEO piespiedu eksistencē paturējis dažus tūkstošus spēlētāju, pārējos ntos miljonus izslēdzot. NEO kompānija nokļuvusi gan juridiski, gan visos citos aspektos neapskaužamā stāvoklī, un, lai arī spēj atļauties kompensācijas un cita veida finansiālās grūtības, tad ir ļoti ieinteresēti spēles jaunā superintelekta gūstekņu atbrīvošanā.

Šai lomai savukārt neviens cits nebūs piemērotāks, kā vien Orens, kurš, sērijai aizsākoties, ir viens no daudzajiem spēlētājiem, kuri NEO uzsākuši vairāk vai mazāk ar tā palaišanu apritē, un spējis savu tēlu tik labi attīstīt, ka NEO spēlēšana reizē kļuvusi par tā galveno ienākumu avotu un jauno pamatdarbu. Bet, ja ir vēlēšanās uzzināt, kā Orens ne tikai tiek pārvērsts goblinā, bet arīdzan spēj no jaunā ‘’dzīves restarta’’ attīstīt jaunu, spēcīgu tēlu, kļūt par virsaiti un izrādīt pretestību ar panākumiem jebkuriem izaicinājumiem, šķēršļiem un naidniekiem, tad labāk būs vien sākt ar sērijas sākumu Life Reset grāmatā. Bet, par cik pirmās trīs grāmatas ir kā vienota triloģija un šī turpina jaunu stāsta arku, kura turklāt neierastā kārtā tiks arī labi noslēgta ar sakarīgu, loģisku atrisinājumu, kad citkārt sērijas turpinās šķietami bezgalīgi.

IRL (in real life) uz Zemes Orens starp trešo Hobnobbing un ceturto Human Resource grāmatudivas nedēļas saņem psiholoģisko palīdzību, lai tā prāts spētu aptvert un aprast ar ideju, ka viņš nav vis kāds goblinu virsaitis ar maģiskām spējām, bet gan vien ierindas mirstīgais cilvēks. Divas nedēļas, kuras NEO spēles laikā ir kā vesels gads iesprūdušajiem spēlētājiem pēc tam, kad SHIVA spēles laika uztveres paātrinājumu palielina no 12 uz 28 reizēm. Gads, kura ietvaros agrāk tik nepiedomātā attieksme pret NPC ir bijusi apvērstās lomās, kur daudzu gadījumos spēlētāju gadījumos tie pārliecinoši lielāko daļu laika tikuši teju vai spīdzināti. Vai vismaz palielināto sāpju slieksņa uztveres dēļ(no samazinātajiem 20% palielināta līdz tam pašam, ko izjustu IRL) ir bijuši spiesti pārciest eksistenci, kuru nenovēlētau pat vairumam lielāko naidnieku.

Tomēr NEO priekšniekiem nav dižas izvēles, kā vien lūgt Orena palīdzību, jo vienīgi viņu tie tagad, SHIVA esot spēles virsvadībā, spēj iesūtīt iekš NEO. Vienīgi Orena rokās ir instrumenti un šo grāmatu laikā no reizes uz reizi pierādīta apņēmība un gribasspēks, lai spētu mērķi novest līdz galam un atbrīvot gūstekņus. Tomēr iekš NEO Orenu bez tā uz priekšu virza arī citi gan NEO bosiem, gan tā IRL draugam un agrākam NEO darbiniekam Talam Vaizmanam (atlaists, bet Orena nopelni, ka to jāuztver nopietni arī tagad, ir fona tēls) Orens neizpauž, ka tam virtuālajā realitātē ir pašam sava meita. Fakts, kas ir drusku prātam neaptverams pat pašam Orenam. Fakts, kuram teorētiski nevajadzētu būt iespējamam, bet tā vizuālā līdzība ar meitu, kurai dod Lirianas vārdu, ar tā IRL vizuālo līdzību ir acīmredzama. Visu faktu kopums, kas neļauj Orenam pat šķietami bezcerīgos momentos ļauties naidnieka skaitliskajam pārspēkam un citu spēles mehānikas nospiedošasi depresivitātes sajūtai, ka nav nekādas jēgas censties, ka par spīti visam tam būtu lemta sakāve.

Ja pirmo sērijas triloģiju varētu vairāk klasificēt, ka apmetnes attīstīšanas LitRPG subžanra kategorijas fantāziju, tad šajās trīs, lai arī klana attīstība turpinās, Orens jau ir vairāk kā iekarotājs, kurš gan nepaplašina savu pārvaldošo teritoriju plika spēka un varaskāres dēļ. Visam ir savs pamatots iemesls lielāka labuma sasniegšanas vārdā.

Ik pa brīdim Orena skatpunktu nomaina citu spēlētāju, retos gadījumos pat NPC vai virtuālo intelektu skatpunkts, plašākas notikumu attīstības perspektīvas atrādīšanai, lielās bildes labāka iespaida radīšanai. No tiem izceļami ir Mob Squad spēlētāju grupa un īpaši to biedre Reistija, bez kuras, lai arī tiem nav nomināla līdera, tie diezin vai spētu tik labi viens otram un arīdzan pašam Orenam palīdzēt. Kuras psiholoģiskais talants manipulēt ar NPC emocijām, panākt viņai vēlamo reakciju, ne reizi vien izglābj no šaubīgiem momentiem, ko citiem nespēt atkārtot.

Nevar, protams, vēl reizi nepieminēt sērijas humora avotu Viku, kuru fascinē joki par ‘’bumbām/balls’’ un citi ‘’tēvu joku’’ līmeņa asprātīgie izteikumi. Humors sērijā gan nav tā teikt tik jēls, ka padarītu visu pārējo sižetu nebaudāmu. Reizē Viks, lai arī pie sevis netic, ka Orenam būtu pa spēkam izrādīt gana būtisku pretestību, lai kaitētu SHIVA, sniedz būtisku ieguldījumu Orenam spēles datu interpretācijā un vienkārši kā draugs un kompanjons cīņās un pārbaudījumos.

Noslēgums NEO tāds, kurš nerada iespaidu, ka nākotnē spēlētājiem izklaides pēc būtu iespējams atgriesties šajā virtuālajā pasaulē, bet acīmredzami kaut kas būs mainījies, ja eksistē spin-off duoloģija Biomancer ar citu galveno tēlu.

Devītklasnieki, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar inženierzinātnēm un augstajām tehnoloģijām, ir iespēja kārtot iestājpārbaudījumu, lai 2026./2027. mācību gadā varētu sākt mācības Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas (IZV) 10. klasē. Iestājpārbaudījums notiks sestdien, 25. aprīlī, plkst. 10.00–13.00 RTU auditoriju mājā «Domus auditorialis», Zunda krastmalā 8. Pieteikšanās – līdz 22. aprīļa plkst. 9.00, aizpildot pieteikuma anketu un veicot samaksu par iestājpārbaudījumu.

Aprīlī, kad Latvijas daba plaukst un tērpjas košos toņos, Ilūkstes pirmsskolas izglītības iestāde (PII) “Zvaniņš” svin savu 75. dzimšanas dienu. Šajā 2026. gada pavasarī, 17. aprīlī, iestādes telpās norisinājās sirsnīgs jubilejas pasākums, atzīmējot nozīmīgo gadskārtu kopš brīža, kad bērnudārzs pirmo reizi vēra durvis 1951. gadā.

Kopš darbības pirmsākumiem iestādē piedzīvots daudz – mainījušās telpas un personāls, tomēr nemainīga palikusi vēlme sniegt bērniem labāko. Šeit mazie iedzīvotāji apgūst dzīves gudrības, iepazīstot pasauli un veidojot savas pirmās attiecības ārpus ģimenes loka. Ikdienas steigā bērnudārzs un tā nozīme var šķist pašsaprotama, taču šādi svētki ļauj novērtēt to pašaizliedzību, ar kādu strādā ikviens darbinieks.

PII “Zvaniņš” direktore Inga Zviedrāne, kura vada iestādi jau kopš 1991. gada, uzsver, ka lielākā vērtība ir stabils un vienots kolektīvs. Šobrīd iestādē darbojas deviņas grupiņas, un svētku reizē bērni visus priecēja ar krāšņiem priekšnesumiem. Pasākumu apmeklēja arī Augšdaugavas novads domes vadība. Priekšsēdētājs V. Aizbalts pateicās kolektīvam par profesionalitāti un pasniedza īpašu dāvanu – piešķirtu finansējumu jauna virtuves inventāra iegādei.

Viens no saviļņojošākajiem jubilejas brīžiem bija Onas Lapas komponētās himnas “Zvaniņš Ilūkstē” pirmatskaņojums. Autore, kura pati ir šī bērnudārza absolvente, atzina, ka melodija un vārdi radušies rudenī, iedvesmojoties no personīgajām atmiņām un šeit aizvadītajiem 18 darba gadiem. Teksts ir emocionāls stāsts par ceļu no nedrošiem soļiem pie vecāku rokas līdz skolas gaitām.

Jubilejas ietvaros tika svinīgi atklāta arī iestādes vēstures liecību telpa, pārgriežot simbolisko lenti. Bērnudārzs nav tikai ēka – tas ir dzīvs stāsts, ko veido pedagogu darbs, bērnu zinātkāre un vecāku uzticēšanās. Lai nākamās desmitgades nes jaunas izaugsmes iespējas, saglabājot „Zvaniņa” īpašo garu!

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

Ventspils valstspilsētas pašvaldība: pilsētu rotā košas ziedu piramīdas

Līdz ar pavasara iestāšanos pilsētvidē kā koši akcenti tiek uzstādītas krāšņās puķu piramīdas, kas ik gadu priecē gan iedzīvotājus, gan pilsētas viesus. Pašvaldības operatīvie dienesti ir uzsākuši pavasara ziedu izvietošanu, radot īpaši svētku noskaņu brīvdienām un tuvojošajiem maija svētkiem.

Šī vērienīgā pilsētvides labiekārtošana ietver piecas piramīdas, kas ir bagātīgi apstādītas ar lielziedu atraitnītēm un neaizmirstulītēm pavasarīgi spilgtos toņos – no sniegbaltām un saulaini dzeltenām līdz oranžām, violetām un sārtām. Šīs ziedu kompozīcijas kopumā veido 1100 stādiņu, un to krāsas plūstoši pāriet no tumšākiem uz gaišākiem toņiem, radot harmonisku kopskatu.

Krāšņie pavasara apstādījumi uzstādīti vairākās pilsētas vietās:
* Rātslaukumā;
* Pils un Jāņa ielu krustojumā pie Livonijas ordeņa pils;
* Pilsētas centrā pie Kuldīgas un Platās ielas krustojuma;
* Brīvības ielas un Lielā prospekta krustojumā;
* Pie Pārventas bibliotēkas.

Ziedu piramīdas sagatavojusi dārzniecība “Sedumi” no Jēkabpils, savukārt to uzstādīšanu operatīvi nodrošināja pašvaldības darbinieki, profesionāli īstenojot uzticētos darbus. Puķu piramīdas ne tikai rotā ielas, bet arī aicina iedzīvotājus un viesus izbaudīt pavasari, dodoties pastaigās un pavadot laiku svaigā gaisā. Ventspils turpina rūpēties par sakoptu un dzīvespriecīgu vidi, kur ikviens var sajust pavasara atnākšanu visā tās krāšņumā.

Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība

Avenes ir viena no pateicīgākajām ogu kultūrām – tās ātri aug, bagātīgi ražo un priecē ar saldām un aromātiskām ogām....

The post Kā mēslot avenes: ceļvedis pavasarim, vasarai un rudenim appeared first on Hitnet.lv.