nekur.lv

Jelgavas nevalstiskais sektors šogad saņems būtisku finansiālu impulsu, lai turpinātu darbu pie sociālajiem, kultūras un jauniešu projektiem. Pašvaldības rīkotajā konkursā atbalstīti gandrīz visi pieteikumi, kopumā novirzot 281 576,10 eiro vietējo iniciatīvu īstenošanai. Šis finansējums tiešā veidā ietekmēs pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot gan praktisku palīdzību trūkumcietējiem, gan saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

Finansējuma sadalījums un konkursa statistika

Šī gada konkurss izcēlās ar augstu aktivitāti, pieteikumu kopējai summai ievērojami pārsniedzot pieejamo budžetu. Lai gan organizācijas kopumā prasīja vairāk nekā 465 tūkstošus eiro, komisija lēma par atbalstu 54 projektiem, optimizējot līdzekļu sadali tā, lai ieguvēju būtu pēc iespējas vairāk.

Lielākā daļa biedrību un nodibinājumu saņēma daļēju finansējumu, kas nozīmē, ka projektu īstenotājiem būs jāpielāgo aktivitāšu plāni pieejamajam budžetam. Jāuzsver, ka lielākais granta apjoms ir mērķtiecīgi novirzīts apjomīgākiem sociālajiem pakalpojumiem, kas pilsētā tiek nodrošināti ilgtermiņā.

Atbalsts mazāk aizsargātajiem un apkaimju iniciatīvām

Finansējuma saņēmēju vidū ir organizācijas, kas veic kritiski svarīgu darbu Jelgavas sociālajā ekosistēmā. Atbalstu saņēmušas reliģiskās organizācijas, kas pilsētā nodrošina zupas virtuves pakalpojumus, tādējādi sniedzot tūlītēju palīdzību krīzes situācijās nonākušajiem. Tāpat līdzekļi piešķirti invalīdu biedrībām un organizācijām, kas fokusējas uz sociālo iekļaušanu.

Būtisku lomu šī gada sarakstā ieņem apkaimju biedrības, kas rūpējas par vietējās vides uzlabošanu un iedzīvotāju saliedēšanu. Līdzīgi kā citos Latvijas reģionos, kur jaunieši aicināti līdzdarboties pašvaldības procesos, arī Jelgavā īpaša uzmanība veltīta bērnu un jauniešu organizācijām, kas piedāvā alternatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Projektu īstenošanas gaita

Organizācijām, kuru projekti ir guvuši komisijas atbalstu, tuvākajā laikā jāsāk līgumu slēgšanas process ar pašvaldību. Finansējums tiks izmaksāts atbilstoši konkursa nolikumam, un organizācijām būs jānodrošina stingra atskaite par katru izlietoto eiro.

Šāda veida pašvaldības atbalsts ir izšķirošs mazajām biedrībām, kurām nav citu pastāvīgu ienākumu avotu, taču ir liela ietekme uz lokālo kopienu mikroklimatu. Atbalstīto projektu saraksts aptver plašu spektru – no kultūras pasākumiem līdz pat praktiskām nodarbībām jauniešiem un senioriem.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Saulaini sveicieni no Kurzemes!

Tik daudz kas piedzīvots kopš pēdējās vēstules – nosvinējām mūsu ģimenes 21. dzimšanas dienu, pabiju Melnkalnē ar draudzenēm un nu domās esmu pie mūsu tikšanās Ogrē – jau pēc nedēļas!
​
Aicinu Tevi uz klātienes meistarklasi: “Kas jāzina katra maza bērna vecākam”
 15. maijā​
 18.00–20.00
 Ogrē, Manas Garšas veikala telpās​



Kopā ar Baibu Grīnbergu (uztura speciālisti, garšvielu lietpratēju, docētāju un 3 bērnu mammu) esam sagatavojušas vakaru, kas būs vērtīgs, iedvesmojošs un praktiski noderīgs.

Meistarklasē runāsim par:
kā labāk saprast mazu bērnu
kā veicināt patstāvību ikdienā
bērna attīstības svarīgākajiem principiem
mierīgāku un gudrāku vecākošanu
uzturu, garšvielām un ēšanas paradumiem

Dāvanas dalībniekiem:
​ 15 EUR dāvanu karte Evelīnas virtuālajai skolai
 pārsteigums no Baibas

Biļete: 25 EUR

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc neatliec uz pēdējo brīdi.

Piesakies šeit: https://manasgarsas.lv/product/kas-jazina-katra-maza-berna-vecakam-iedvesmas-meistarklase/​

Ja Tu zini kādu, kuram šī informācija varētu noderēt, tad, lūdzu, pārsūti šo e-pastu tālāk!


Paralēli visam mūsmājās rit mācību gada finiša taisne – eksāmeni, noslēguma pārbaudes darbi un vasarā vienam no bērniem būs pamatskolas izlaidums. Bērni tiešām ātri izaug.Tāpēc vienmēr atgādinu – negaidi, kamēr bērns izaug. Mācies jau tagad, kā būt viņam par zinošu un atbalstošu pavadoni.

Lai saulaina nedēļas nogale un ceru satikt Tevi Ogrē! 

Ar sveicieniem,
Evelīna
​
P.S. Mūsu ceļojuma hīts bija spēle “Krāsu medības Melnkalnē”. Draudzene izveidoja skaistu video – šo spēli var spēlēt ne tikai ceļojumos, arī ekspedīcijās tepat Latvijā vai, dodoties uz veikalu. Zemāk vari redzēt mūsu medību rezultātu. Ko saki?

Tādu dvēseli, kas atdusas pie Glābēja kājām, kas ticībā tapusi par jaunu cilvēku un nesamierinās pat ar sīkiem grēkiem, bet it visās lietās ļauj valdīt,

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Vispirms laikam ka būs neliela atkāpe priekš tēmas, kuru pacēlu savā 2024.gada 27.augusta rakstā, kurā minēju latviešu tautas personāžus, kuri ar savu reizēm neviennozīmīgo darbošanos atstājuši pēdas mūsu vēsturē.

Gribu vēl te pieminēt tādus cilvēkus, kā Jēkabs Peterss un Jānis Rudzutaks, kuri dzīvoja un darbojās PSRS ārēs starp abiem pasaules kariem. Un vēl atradu vienu paplašāku rakstu par latviešu darbošanos PSRS čekas rindās starpkaru periodā. Tiesa, nepārbaudīju to, vai tieši šo rakstu esmu piedāvājusi lasīšanai iepriekšējā informācijas apkopojumā par tēmu.

Vērtējiet viņu darbošanos kā nu vēlaties, bet bez viņu esības mūsu pašu vēsture būtu pliekana un vienveidīga.

Tagad par tuvākiem laikiem.

Ziniet, manuprāt, arī tiem politiskajiem darboņiem, kurus vērtējam daudzu mīnusu griezumā, ir paliekoša mūsu tautas vēsturē. Manuprāt, nav svarīgi kā darītais un sadarītais tiek vērtēts. Svarīgi ir darbošanās, visāda veida rosīšanās, kas atstāj zināmu ietekmi uz esošo lietu, vietu un notikumu kārtību. Laiks visu noliks savās vietās neatkarīgi no mūsu patikas vai nepatikas.

Man personīgi ļoti pietrūkst Žirinovskis Krievijas politiskajā skatuvē. Jā, viņš bija īpatnis, kura darbošanos Krievijā, pasaulē, tajā skaitā arī pie mums, vērtēja ne pārāk pozitīvi maigi sakot. Bet tomēr viņš bija personība uz politiskās skatuves It kā klauns ar ambīcijām. Par spīti visiem viņa izteikumu mīnusīgajiem vērtējumiem, viņš bija "rozīne uz tortes" ar savu kolorītumu.

Otrs, kas man uz Krievijas politiskās skatuves pietrūkst, ir Prigožins (piedodiet, bet par viņu internetā atradu tikai angļu valodā esošus materiālus). Arī šis personāžs bija "rozīne uz tortes" Krievijas šolaiku vēsturē.

Bez abiem iepriekšminētajiem personāžiem, manuprāt, pašreizējā Krievijas politiskā skatuve kļuvusi kaut kāda vienvirziena pelēcīga. Un neinteresanta. Ar visu to, ka Krievijas krahs ir neizbēgams, tika laika jautājums. Labi, tas tā, par margrietiņām.

Man tāds kā jautājums. Kas pašreiz un kā notiek ar Aivaru Lembergu? Šis kolorītais politiskais darbonis, ļoti ilggadējais Ventspils mērs, ilgus gadus bija visa veida mediju uzmanības lokā. Informācija par viņa darbošanos medijos pazuda relatīvi drīz pēc viņa iesēdināšanas cietumā uz tiesas sprieduma pamata. Lembergs ir ļoti kolorīta persona, kura noteikti jau atstājusi pamanāmas pēdas Latvijas vēsturē.

Tagad vēlreiz par Šleseru. Jā, zinu jau zinu, ka metīsiet manā virzienā vismaz spilvenus, pildītus ar attieksmi pret šo personu. Tomēr, un atkārtojos, un laikam darbojos kā Sātana advokāts vai kas tamlīdzīgs, viņa esība un darbošanās uz Latvijas politiskās skatuves nav tikai un vienīgi melna un nekā. Viņam ir pieci (5!) bērni, kas ir jūtams pienesums mūsu tautas demogrāfijai. Viņš ar savu dažādi vērtēto darbošanos ir sagādājis amortizācijas spilvenus savu bērnu nākamībai; zināmā mērā iesākums politiķu dinastijai Latvijā, jo divi viņa dēli darbojas politikā. 

Šleseram ir savs, kaut arī no citiem atšķirīgs, redzējums par Latviju, tās nākamību. Un par savu redzējumu viņš stīvējas par spīti tam, ka ir zināmā mērā viens pret visiem. Šlesers nav Rosļikovs, kurš savu aizvainojumu pret mūszemīti aizstiepa prom;  Šlesers nav klauns Gobzems, kurš savā darbībā izgāzās un tāpēc aizbēga uz Spāniju, kur iebāza galvu pludmales smiltīs, nomainīja vārdu un uzvārdu un vispār izliekas beigtu siļķi, kurai it kā neinteresē norises mūszemītē.

Jā, Šlesers ir pretinieks daudzām norisēm mūsu valstī. Jā, viņa darbošanās gan agrākos laikos, gan pašlaik nav īpaši jauka maigi sakot. Bet tajā pat laikā viņš ir te un tagad ar saviem uzskatiem, savu redzējumu. Šlesers ir pretinieks, bet, manuprāt, viņu varētu dēvēt par cienījamu pretinieku, kuram zem goda padoties, pamest darāmo (te nu vēlreiz jāpiemin tas pats Gobzems, kurš padevās, aizbēga, apvainojās kā niķīgs puika, kurš konfekti nedabūja).

Katrā gadījumā, manuprāt, Latvijas politiskā skatuve daudz ko zaudētu, ja Šlesers pēkšņi no tās nokāptu uz neatgriešanos. Viss kļūtu pliekani un zināmā mērā nekā. Cik nu no mana kaktuskrūma pazares, politiskajos gaiteņos ir lēmumi, kuri tiek pieņemti kā pretstāvējums Šleseram un galarezultātā ir kaut sēkliņas vērts, bet Latvijas labā.

Kaut kā tā. Un skatos uz tiem politiķiem no drusku cita rakursa. Nevis meklējot kādus attaisnojumus viņu darbībai. Tikai kopainas vērtējumam. No cikla, kas, kāpēc un kā.

Kaut kā tā. Un, ja kas, viela diskusijai. Tik konstruktīvai.

Šodien oficiāli noteikts ievēlējamo deputātu skaits Saeimas vēlēšanu apgabalos. Aprēķināšanas kārtība aprakstīta Saeimas vēlēšanu likuma 8. panta otrā daļā:

(2) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi:
1) visu vēlētāju skaitu dala ar skaitli 100;

1553583 : 100 = 15535,83

2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitu dala ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;

3) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas iznākuma veselo skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaitu palielina par vienu vispirms tajā vēlēšanu apgabalā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam vēlēšanu apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, un tā tālāk, līdz veselo skaitļu summa ir vienāda ar 100;

Savukārt ar kandidātu skaitu ir tā, ka ikvienā vēlēšanu apgabalā var pieteikt par pieciem kandidātiem vairāk, nekā ievēlējamo deputātu skaits (K=D+5), tā ka vienas partijas sarakstos var būt līdz 125 pretendentu pēc 100 Saeimas krēsliem. Iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās drīkstēja par trim kandidātiem vairāk: K2022=D+3.

Turpinot salīdzināt ar 2022. gadu, Rīgas apgabalā ievēlēs 2 deputātus vairāk, bet pa vienam mazāk būs Latgalē un Kurzemē. Cēlonis — balsstiesīgo skaita maiņa: Rīgas apgabalā jūtami audzis skaits tajā iekļautās ārzemēs, savukārt Latgalē balsstiesīgo skaits jūtami krities. Salīdzinot vispār kopš 1920. gada Satversmes sapulces ar 150 deputātiem, attīstība bijusi tāda:

Ilgākā skatījumā vietu sadalījums ataino dēmografiski polītiskos procesus. Piemēram, mūsdienās (kopš 1993. gada) Rīgas apgabalā sākotnēji pilsoņi kūtrāk reģistrējās jaunajā iedzīvotāju reģistrā, tāpēc 1993. gadā ievēlēja pamazāk deputātu. Pēc tam līdz 2006. gadam Rīgas vēlētāju skaits auga, uzņemot pilsonībā kolonistus. Savukārt kopš 2006. gada Rīgas apgabala svaru vairo izceļošana uz ārzemēm. Citus apgabalus (visstraujāk Latgali) deldē negātīva dabiskā kustība un izceļošana, savukārt Vidzemei stabili turēties palīdz gredzens ap Rīgu, kas ir vienīgais apvidus Latvijā, kur iedzīvotāju skaits aug.

Mūsdienu tehnoloģijas arvien vairāk iekļaujas mūsu ikdienā — no viedtālruņiem līdz valkājamām ierīcēm. Viena no interesantākajām tendencēm pēdējos gados ir...

The post Viedās brilles — tehnoloģija, kas maina ikdienu appeared first on Hitnet.lv.

Nosaukums: Nepareizā laika stundenis.
Autors: Laimonis Purs
Izdevējs: Liesma
Gads: 1971
LPP: 148

Par grāmatu–
Ziguns Liepkalns ir izmeklētājs un viņš nolemj savam draugam rakstniekam pastāstīt kādu stāstu, kuru viņš nesen sācis izmeklēt un nonācis pie interesanta atrisinājuma.

Mamma palūdza uztaisīt nelielu tīrīšanu grāmatu kastēs, kas kādu laiku jau gaida savu kārtu. Protams, es jau nebūšu es, ja kādas grāmatas nepaņemšu izlasīt (pašam plauktā savs tūkstotis nelasītu grāmatu, bet stiepj vēl). Paņēmu dažas tādas mazas, plānas grāmatiņas. Apmēram kā tajos laikos izdoti dzejas krājumiņi. Starp citu- mūsdienās vairs tādas mazas un plānas grāmatiņas vairs neizdod. Laikam tas bija tāds padomju laika fenomens- izdot vienalga ko un vienalga cik plānu, lai tik būtu tirāžas, kuras varētu ierakstīt piecgades plānos.

Labi, atpakaļ pie grāmatas.
Laimonis Purs ar savu pilskalnu tetraloģiju ir nopelnījis to, ka arī cita viņa darbi ir jāizlasa. Tas arī bija iemesls, kāpēc es šo grāmatu paņēmu izlasīt, pirms to nodot tālāk.
”Nepareizā laika stundenis” ir kā turpinājums citam viņa kriminālstāstam ‘’Ēna ceļa garumā’’. Arī šoreiz ir rakstnieks un izmeklētājs, kurš izmeklē kādu neparastu notikumu no pagātnes.

Šoreiz notikumi risinājušies Otrā pasaules kara laikā, kur tika lauztas dzīves, apmeloti kaimiņi, vajāti komunisti un viens otrs simpatizējis vāciešiem. Ar valsts varas atļauju Mārtiņš Cinis slepkavoja cilvēkus- viņš attīrīja Eiropu. Un pie reizes piesavinājās dažādas vērtslietas, kuras noslēpa. Vēlāk, kad tās atrada, tur bija kāds necils ‘’Luis Grisel’’ kabatas laikrādis ar gravējumu. Tad nu šis pulkstenis kalpoja kā pierādījums un iemesls atrast tā saimnieku un uzzināt, kas ar viņu noticis.

Pat īsti nezinu, ko teikt… grāmata sevi nosaukusi par ‘’gandrīz detektīvstāsts’’, bet nekāds dižais detektīvs tur nav. Tāds padomju milicijas fons ar jaunu un apņēmīgu izmeklētāju priekšplānā, kurš ļoti cenšas. Tik tas stāsts ar visiem Ozoliņiem, Liepiņiem, Krūmiņiem… man viss sajuka. Un lasot tālāk skaidrāks nepalika ne pa gramu. Tas stāsts bija saraustīts un dažbrīd ne līdz galam izstāstīts. Un tas nebija tāpēc, lai saglabātu intrigu. Vai interesi. Drīzāk, lai saglabātu grāmatas plānumu.
Sajūta, ka tas bija kāds pasūtījums, kuru autors ķeksīša pēc arī veica.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija