nekur.lv

 Tas mirklis, kad klientam gribi izspiest 100!

Pusdienas no mājām ietaupa gan naudu, gan laiku, ko citādi pavadītu rindā. Turklāt jūs paši zināt, kas ir šķīvī. Lai tas nekļūtu par ikdienas galvassāpēm, palīdz neliels plāns un daži vienkārši noteikumi par ēdiena uzglabāšanu.

Kā plānot nedēļu

• Viens pamatēdiens divām dienām. Zupu vai sautējumu pagatavojiet svētdienas vakarā un ņemiet līdzi pirmdien un otrdien.
• Atsevišķas sastāvdaļas. Izvāriet rīsus vai griķus, izcepiet vistu un sagrieziet dārzeņus – katru dienu tos var kombinēt citādi.
• Mērces atsevišķi. Salātu mērci un jogurta mērces glabājiet mazā trauciņā, lai salāti nesaļimst.
• Viena „brīvā” diena. Piektdienā var paēst kopā ar kolēģiem – noderēs mūsu raksts par pusdienu piedāvājumiem Rīgā.

Idejas pusdienām līdzi

Krēmīgus ēdienus, piemēram, liellopa strogonovu, arī var ņemt līdzi, taču uzsildot tos vajag maisīt, lai mērce neatdalās.

Drošība: atdzesēšana, uzglabāšana, uzsildīšana

Pārtikas un veterinārais dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina dažus vienkāršus noteikumus, kas palīdz izvairīties no saindēšanās ar pārtiku:

• Ne ilgāk par 2 stundām istabas temperatūrā. Pagatavoto ēdienu, ko neēdīsiet uzreiz, ātri atdzesējiet un ielieciet ledusskapī noslēgtā traukā.
• Ledusskapja temperatūra. Eiropas Pārtikas informācijas padome iesaka ledusskapī uzturēt temperatūru zem +4 °C.
• 2–3 dienas. Pagatavotu ēdienu ledusskapī vislabāk apēst 2–3 dienu laikā. Ja vajag glabāt ilgāk, sasaldējiet to un uz trauka uzrakstiet datumu.
• Rīsi – ātrāk. Ēdienus ar rīsiem ieteicams apēst jau nākamajā dienā, jo tajos var vairoties baktērijas, ko uzsildīšana pilnībā nenovērš.
• Uzsildiet kārtīgi. Ēdienam jābūt karstam visā tilpumā – tvaikojošam vismaz 2 minūtes, to apmaisot. Uzsildiet tikai vienai maltītei vajadzīgo daudzumu un tikai vienu reizi.

Ja darbā nav ledusskapja, izmantojiet termosomu ar aukstuma elementu vai termosu, kurā ēdiens paliek karsts.

Trauki un aprīkojums

• Stikla trauki ar vākiem ir ērti uzsildīšanai un neuzsūc smaržas.
• Trauki ar nodalījumiem palīdz atdalīt mērci, piedevas un salātus.
• Zupai noder hermētiska burka vai termoss.
• Galda piederumus un salveti glabājiet somā pastāvīgi – tā tos nevajadzēs atcerēties katru rītu.

Ko pagatavot, ja virtuvē vien ir dažas minūtes un vēlies aromātisku un sātīgu maltīti? Šī ir recepte, kuru vari vienkārši pielāgot savai gaumei – izmanto piedevas, kas ir pa rokai (šampinjoni, edamame, pakčojs utt.). Buljona pamatā ir “Kikkoman” ramen zupas bāze. Tā ir ļoti piemērota kā zupu pamats: vienkārši iemaisi to karstā ūdenī un tālāk...

lasīt talāk »

The post Ātrā ‘gyoza’ pelmeņu zupa ramen buljonā appeared first on Lindas Virtuve.

Vienmēr ir patikušas radošās sacensības. Sevišķi reklāmās, piem., PC vs Mac vai Zelta Zivtiņa un O!Karte. Dažreiz ir arī labas parodijas par dziesmām. Šajā rezē par pēdējo.

Teksti kā “zvaniņi” vai “#Daudzāk naudas” jau vien izsauc smaidu, zinot pilnīgi nesaistīto kompozīciju “daudz naudas”, ko izpilda “Olas”

Transleiteris – PORZIŅĢIS

Kā rakstīt autora YouTube aprakstā pie video:

Ar lepnumu un labi padarīta darba sajūtu piedāvājam savu jaunāko oriģināldziesmu – veltījumu uzlecošajai latviešu zvaigznei Kristapam Porziņģim.
Dziesma par 100% ir tīrradnis un līdzība ar jebkādu citu kompozīciju gluži vienkārši nav iespējama.
Kačā – failiem.lv/u/fjxvdhu

Mēs Latvijā labi zinām zīmīgos un lielākos kalnus uz planētas Zeme:

• Augstākais kalns Latvijā ir Gaiziņkalns – 312 m.
• Augstākais kalns Eiropā ir Elbruss (Krievija) – 5642 m.
• Augstākais kalns Āzijā un pasaulē ir Everests (Džomolungma) (Nepāla, Ķīna) – 8848 m.
• Augstākais kalns Ziemeļamerikā ir Denali (Makinlija kalns) (ASV) – 6190 m.
• Augstākais kalns Dienvidamerikā ir Akonkagva (Argentīna) – 6968 m.
• Augstākais kalns Āfrikā ir Kilimandžāro (Tanzānija) – 5895 m.
• Augstākais kalns Austrālijā ir Koscjuško kalns – 2228 m.
• Augstākais kalns Antarktīdā ir Vinsona kalns – 4892 m. 

Paskatīsimies nedaudz plašāk – uz Saules sistēmu. 

Saules sistēma ir mūsu zvaigzne Saule un ap to riņķojošo debesu ķermeņu kopums — astoņas planētas (Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns), kas veido planētu sistēmas ar saviem pavadoņiem, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas (Plutons, Cerera, Haumeja, Makemake, Erīda) un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Kur Saules sistēmā atrodas visaugstākais kalns?

Šobrīd esošie kosmiskie dati uzrāda, ka Olimpa kalns uz Marsa ir augstākais zināmais kalns Saules sistēmā. Tā augstums ir aprēķināts kā aptuveni 26 km virs ziemeļu līdzenumiem, un tā augstums no pamatnes līdz virsotnei ir 21,9 km.

Olimpa kalns ir liels vairogveida vulkāns uz Marsa. Olimpa kalns ir gandrīz 3 reizes augstāks nekā Everesta augstums virs jūras līmeņa. Pēdējo reizi Olimpa kalns ir izvirdis pirms 25 miljoniem gadu un tas ir jaunākais no lielajiem Marsa vulkāniem. 

Olimpa kalna platums ir aptuveni 600 km, kas ir salīdzināms ar aptuveniem Francijas izmēriem.

Un ko jums šis atgādina?

Biju iepriekš ielicis dienas skatus no jaunā Kundziņsalas tilta, bet tagad, ziemas pulksteņlaikā, var pārbaudīt, kāds tilts ir tumsā. Pirmkārt, ar riteni pa brauktuvi laist nav ļauts, jākāpj uz ietvi. Jā, Kundziņsalas pusē nopietni jākāpj vairāki stāvi:

Uzmanību piesaista uzraksts uz ietves. Tiltaugšā tādi uzraksti, lielākoties par ūdeņiem, ik pa noteiktam metru skaitam:

Attiecīgi vismaz pirmoreiz mudina nesteigties ar braukšanu, bet katrreiz piebremzēt, lai var izlasīt. Un vēl mudina vismaz vienreiz iziet vai izbraukt ietvi visā gaŗumā, pat ja īsti vajadzības nav.

Otra lieta — ko arī var redzēt attēlā: sarkanbaltu lampu apgaismojums. Patika. Nevarēja tik saprast, valstssvētkiem vai vispār. Decembrī redzēs.

Pats tilts visai tukšs — gan brauktuve, gan ietve. Pa visu laiku tik viens smagais gaŗām pabrauca, un satiku vien pāris sev līdzīgu interesentu, kas bija tāpat devušies jauno tiltu iepazīt. No vienas puses tīkami, no otras — kam tādu celt.

Īsi sakot: Valsts budžets šobrīd atgādina situāciju, kurā mūsu ienākumi aug lēnāk nekā gribētos, bet obligātais rēķins par drošību ir uzlēcis kosmosā. Kaut arī "Rail Baltica" un "airBaltic" ir skaļākie problēmu bērni, patieso lielo iztrūkumu rada tas, ka drīz beigsies banku pagaidu virspeļņas nodokļa ieņēmumi un mums fiziski trūkst darbaroku, kas šos pieaugošos tēriņus varētu apmaksāt. Tāpēc jostas būs jāpievelk mums visiem, un bez sāpīgiem lēmumiem valsts vienkārši neizvilks.

Visi uzņēmuma labākie stāsti parasti dzimst vietās, kur tos neviens neplāno publicēt, vadības sapulcē, biroja pārcelšanās haosā vai pie kafijas automāta, kas atkal demonstratīvi atsakās sadarboties. Tikmēr ārējā komunikācija steidz izgudrot autentisku zīmola balsi no trim apstiprinājumu kārtām un viena PowerPoint slaida.

Patiesībā iekšējie notikumi jau ir satura rūpnīca, tikai ar sliktāku apgaismojumu un vairāk Excel tabulu. Jautājums nav, vai tur ir stāsts, bet vai kāds to pamanīs, pirms tas pazūd mapē Dažādifinalv7.

Kad iekšējais kļūst publisks

Ne katrai sapulcei vajag kļūt par LinkedIn ierakstu. Taču dažas ir pelnījušas vairāk nekā klusumu un sanāksmes protokolu.

Frāze, kas izkāpj no slaida

Hasbro vadības sapulcē radusies frāze vēlāk kļuva par vadmotīvu partneru prezentācijās, reklāmas materiālos un izstāžu stendā. Tā ir laba mācība ikvienam, kurš uzskata, ka stratēģiskā valoda drīkst dzīvot tikai iekšējā PDF failā ar paroli.

iekšējo notikumu potenciāls slēpjas spējā pamanīt ideju, kas cilvēkiem jau rezonē uzņēmuma iekšienē. Ja kolēģi to atkārto bez piespiešanas, iespējams, tai ir vairāk dzīvības nekā kārtējam sauklim, ko komanda saskaņoja.

Biroja kastes nav muzejs

Biroja pārcelšanās parasti tiek uztverta kā fizisks sods par pārlieku lielu krāšanas prieku. Taču atrasti vēsturiskie arhīvi, fotogrāfijas, prototipi, vecas vēstules vai pirmie reklāmas materiāli, var kļūt par video stāstiem un satura bibliotēku.

Šāds materiāls neprasa izdomāt uzņēmuma vēsturi no nulles, kas jau ir patīkama pārmaiņa. Tas ļauj zīmolam parādīt pēctecību, cilvēcību un attīstību, neizliekoties, ka uzņēmums tika dibināts vakar vienā ideju vētrā.

Satura ieguve bez korporatīvā dūmaka

Ārējai auditorijai nevajag redzēt visu, kas notiek aiz aizvērtām durvīm. Pietiek parādīt to, kas palīdz saprast, kāpēc zīmols dara to, ko dara.

Pasākums nav tikai uzkodas

Mediju pasākums rada vairāk nekā viesu sarakstu, dažas fotogrāfijas un neizbēgamo kadru ar cilvēkiem pie zīmola sienas. No tā var iegūt intervijas, ekspertu citātus, īsus video, biežākos jautājumus un idejas nākamajām kampaņām.

Gudrs komunikācijas cilvēks uz pasākumu dodas ne vien ar darba kārtību, bet arī ar satura plānu. Citādi pēc trim stundām būs tikai 86 gandrīz vienādas bildes un kolektīva cerība, ka kaut ko jau saliksim.

Autentiskums nav nekārtība

Iekšējais materiāls nav automātiski publicējams tikai tāpēc, ka tas ir īsts. Tam vajag atlasi, kontekstu un skaidru atbildi uz jautājumu, ko šis stāsts dod cilvēkam ārpus uzņēmuma?

Vērtīgi ir meklēt atkārtojošos motīvus, komandas frāzes, lēmumus, klientu problēmas, vēsturiskus atradumus un notikumus, kuros redzama uzņēmuma attieksme. Autentiskums bez redakcijas ir vienkārši haoss; ar redakciju tas kļūst par zīmola kapitālu.

Nākamais solis ir arhīvu medības

.

Pirms plānot nākamo lielo stāstu, apskatiet jau notikušo, pēdējo pasākumu, vadības prezentāciju, biroja plauktus un komandas sarakstes frāzes. Iespējams, jūsu nākamās kampaņas kodols jau sen dzīvo uzņēmumā, tikai līdz šim ir ticis uzskatīts par internu joku vai vecu kasti noliktavā.

The post Labākie zīmola stāsti jau dzīvo uzņēmuma iekšienē appeared first on Bad ad.

Kā iepriekš rakstīju, lai novērstu Satversmē noteiktās vēlēšanu vienlīdzības un proporcionālitātes kropļojumus, atbalstu pāreju uz vietu sadali vēlēšanu apgabaliem pēc fakta — atbilstīgi vēlēšanās nodotām balsīm, nevis par nebalsotājiem, kā tas ir šobrīd, kad dala pēc balsstiesīgiem. Bet kādi būtu bijuši šīgada vēlēšanu iznākumi, ja tā jau būtu — mandātus vēlēšanu apgabaliem piešķirtu pēc vēlēšanām?

Vispirms: kā varētu zināt, cik kandidātu var pieteikt kuŗa apgabala kandidātu sarakstā, ja nebūtu zināms, cik kur ievēlēs? Elementāri. Vēlētāju sadalījums pa vēlēšanu apgabaliem mainās lēni, un, pat pārejot aprēķinā no balsstiesīgiem uz nobalsojušiem, var izmantot vienkāršu principu — deputātu skaitu iepriekšējās vēlēšanās. 2022. gadā Rīgas apgabalā ievēlēja 36 deputātus, Vidzemē 26, Zemgalē un Latgalē 13, Kurzemē 12. Turklāt vēlēšanu likums ļauj katrā apgabalā pieteikt vēl piecus kandidātus pa virsu.

Labi, ar kandidātu sarakstiem tikuši galā, tagad nākamais: cik tad šogad kur ievēlētu. Biju jau pieminējis, bet aprēķins tāds:

Aprēķinos izmanto derīgu vēlēšanu zīmju skaitu. Saeimas vēlēšanu likuma 8. panta otrā daļā noteikts, ka vietas dala pēc lielāko atlikumu metodes: no īpatsvara slejas vispirms piešķiŗ veselos skaitļus, tad atlikuma daļskaitļus dilšanas secībā. Ar veseliem skaitļiem var sadalīt 97 vietas, no trīs lielākiem atlikumiem pēdējais ir Zemgales 0,505, bet Vidzemes 0,440 vairs nedabū. Salīdzinot ar īstenībā izmantoto vietu sadalījumu, mandātus zaudē apgabali ar zemāku vēlētāju aktīvitāti (Rīga, Latgale) un iegūst tie, kur cītīgāki vēlētāji (Vidzeme, Zemgale, Kurzeme). Balss svara starpība starp apgabaliem ir 8059:7658=1,052, kas ir daudz zemāk nekā īstenības 1,271 reize. Tā ka jā, vietu sadale vēlēšanu apgabaliem izskaustu vēlēšanu vienlīdzības kropļojumus līdz nenovēršamai apaļošanai (jo nevar ievēlēt, piemēram, 34,413 deputātus).

Ar to varētu beigt. Daudzus tomēr interesē nākamais: kā mainītos kandidātu sarakstu vietu sadalījums. Pieļauju, partiju pārstāvjiem būtu kārdinājums atbalstīt jebko, kas ar to pašu balsu skaitu un izvietojumu piešķiŗ vairāk mandātu, un noraidīt jebko, kas ar to pašu balsu skaitu un izvietojumu piešķiŗ mazāk mandātu. Tomēr kopumā sabiedrības interese būtu Satversmē noteiktā proporcionālitātes principa ievērošana: ja reiz zem 5% barjeras paliek 15,7% balsu, tad iekšā tikušiem lai mandātu un balsu attiecība būtu tuva 100%/(100%-15,7%)=100%/84,3%=1,186 reizēm. Īstenībā tā ir arī partiju interese: lai neviens sāncensis nedabū neproporcionāli daudz vietu Saeimā.

Atbilstīgi partiju dalījumiem (Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta otrā daļa, īpaši 4. punkts) maiņas būtu tādas:

Kā teicu, pieļauju, ka partijām sava āda tuvāka (arī ignorējot nejaušību, kas ir visai jūtama blakus dalījumu secībā), taču objektīvs un neitrāls kritērijs ir — vai šīs maiņas mazinātu proporcionālitātes kropļojumus. Vispirms jāatgādina šīgada fakts:

Un tas jāsalīdzina ar vietu un balsu īpatsvara attiecību, kāda būtu, dalot mandātus pa apgabaliem pēc vēlēšanām:

Redzams, ka izkliede (= proporcionālitātes kropļojumi) mazinājusies no 1,085…1,283 līdz 1,127…1,264. Otrkārt, kandidātu saraksti vairs nav noslāņojušies divās grupās (kam izdevīga pašreizējā kārtība, kad vietas piešķiŗ par nebalsotājiem, un kam nav izdevīga), bet vienmērīgāk izretojušies ap 1,186 reižu caurmēru. Treškārt, caurmēra līnijai tuvāk nonākuši arī tie kandidātu saraksti, kas pārslīdējuši tai pāri otrā pusē. Ceturtkārt, attēlā nav redzams, bet no vietu sadales kārtības izriet, ka partiju atšķirību cēlonis vairs nav sistēmisks, bet nejaušs. Partijas, kam šoreiz vietu un balsu īpatsvara attiecība būtu mazāka, nākamreiz ar citādām nejaušībām varētu būt grafikā ar visgaŗāko stabiņu. Tādējādi ievērota arī partiju interese — lai neviens sāncensis nedabū neproporcionāli daudz vietu Saeimā.

Tā ka mandātu sadale vēlēšanu apgabaliem pēc vēlēšanām atbilstīgi faktiskam nodoto balsu skaitam ir gan techniski izpildāma, gan labāk atbilst Satversmē noteiktiem vēlēšanu vienlīdzības un proporcionālitātes principiem, salīdzinot ar pašreizējo kārtību, kad sadale notiek pēc balsstiesīgo skaita un vietas piešķiŗ arī par nebalsotājiem.