nekur.lv

Nekad nav par vēlu iegūt lielisku tālruni! Lai gan Melnā piektdiena ir pagājusi, jūs joprojām varat saņemt lieliskus piedāvājumus Kiberpirmdienai.

L’article AH Real Deal: ietaupiet 350 USD, iegādājoties Samsung Galaxy S24 Ultra est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

? FINAL CALL ?

Our CYBER MONDAY MADNESS ends in 12 HOURS! Save an insane 75% at Online Tools!

Shop the sale here: https://onlinetools.com/pricing

⏳ Midnight = Game Over. Don't wait! ⏳

Vai es esmu pieklājības etalons, ja uzdrošinos par to rakstīt un mācīt citus? Noteikti man ir kļūdas, bet tāpēc jau šis raksts, lai visi mēs kopīgi uzlabotu savu uzvedību dažādās dzīves situācijās.

Domāju, ka mēs visas zinām to elementāro, kas būtu jāzina pieklājīgai personai. Der saprast un iegaumēt, ka mūsdienu pieklājības etiķete ir uzvedības pieņemtie noteikumi, kas palīdz atstāt labu iespaidu uz apkārtējiem cilvēkiem un veido efektīvas komunikācijas iespēju.

Pieklājības etiķete, domājams, ka pateikšu arī ko jaunu.

Sāksim ar tik ierastu sadzīvisku lietu, kā iešanu ciemos. Atceries, ka pieklājīgi cilvēki to nedara bez brīdinājuma telefona zvana vai arī citādi paziņojot par savu nodomu ierasties pie Jums. Tomēr, ja ierodas negaidīts viesis, kā pieklājīgi iziet no neveiklās situācijas?

Notēlo mazu teatrālu uzvedumu. Zvans pie durvīm (Jūs nevienu negaidāt).

Ko daru es!

Paņemu rokās somiņu un uzvelku ielas kurpes, ziemā var arī mēteli, tad eju pie durvīm un tās atveru. Ieteicams prasīt aiz durvīm stāvošā statusu.

Ja nu ciemiņš ir vēlams, teikšu: “Cik jauki es nupat ierados – lūdzu ienāciet. Ja nevēlams ciemiņš, cik žēl man steidzami jāiet.”

Uzskatu, ka tā ir pieklājīga nelūgta ciemiņa (bez brīdinājuma) atraidīšanas forma. Ja ciemiņš ir ielaists mājoklī nav pieklājīgi viņam ieteikt novilkt kurpes. Katram ciemiņam tas ir jāsaprot bez priekšā teikšanas.

Par to ko tu nezini ŠEIT.

Labu Dienu vai Vakaru!

Integrēta sensoru sistēma autonomiem kuģiem, ar kuras palīdzību zivju audzētavām veikt automātisku monitoringu, tā uzlabojot to efektivitāti un samazinot darbības riskus. Šādu risinājumu vienā no populārākajām Eiropas pirmsakcelerācijas programmām «EIT JumpStarter» attīstīja komanda «Neamo», kurā darbojas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti un absolventi. Programmas finālā komanda plūca uzvaras laurus.

The post “Ziemas brīnums”: Jelgavā pirmo reizi ledus šovs, kas apvieno mākslu, sportu un labdarību appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.

Vācu luksusa sporta auto ražotājs ir laidis klajā vairākus ekskluzīvus, ierobežotā skaitā pieejamus “Porsche 911” modeļus – “Turbo 50 Years”, “Dakar” un “S/T”. Tiem kopīgs ne vien ikonisks dizains, bet arī īpašs tapšanas process, kas kombinē augstās tehnoloģijas, roku darba meistarību un pieredzi. Tagad ir iespēja ielūkoties, kā tiek radīti šie personalizētie un unikālie automobiļi!

Viena no “911” modeļu montāžas īpatnībām Cufenhauzenas rūpnīcā ir tāda, ka visi modeļu varianti un atvasinājumi top uz vienas ražošanas līnijas – no “Carrera” līdz modeļiem, kas pieejami ierobežotā skaitā, un “Porsche Carrera Cup” sērijas sacīkšu automobiļiem.

Papildus izteikti automatizētai virsbūves darbnīcai un tradicionālai montāžas līnijai “Porsche” izmanto arī līdz pat trīs “Manufaktur” posmiem, kas paredz manuālu montāžu – “Exclusive Manufaktur”, “Sonderwunsch” nodaļu un oglekļa šķiedras “Manufaktur”.

“Exclusive Manufaktur” meistari salonam piešķir īpašu ādas un audumu apdari, kā arī uzlabo eksterjeru ar dažādu apdares joslu un dekoratīvo elementu un pat individuāli personalizētu dizaina elementu palīdzību. “Sonderwunsch Manufaktur” posmā par realitāti kļūst pat visneparastākās vēlmes, jo tiek ražoti arī unikāli elementi.

Vēl viena īpaša iezīme ir salona darbnīca, kurā darbinieki, kuri lielākoties šo prasmi apguvuši pašmācībā, izstrādā modeļiem raksturīgos ādas, “Race-Tex” materiāla un auduma apdares elementus.

Ierobežotās sērijas modeļi ar divkrāsu krāsojumu, piemēram, “911 Dakar”, tiek krāsoti ar rokām, ievērojot “Manufaktur” tradīcijas.

“Tādi ekskluzīvi “911” modeļi kā “S/T” vai “Dakar” ir mūsu sporta automobiļu ikonas pieejamo variantu augstākais sasniegums. No vienas puses tie turpina tādu vēsturisku sporta automobiļu kā “356” “Manufaktur” jeb ražošanas tradīcijas, bet no otras – tie simbolizē arī mūsu klientu sapņus, kurus mēs piepildām,” saka “Porsche AG” valdes loceklis Albrehts Reimolds, kurš atbild par ražošanu un loģistiku.

Tikmēr Cufenhauzenas rūpnīcas viceprezidents Jenss Brikers skaidro, ka “911” ražošanā rūpnīca apvieno automatizētās ražošanas sniegtos ieguvumus ar automobiļu “Manufaktur” priekšrocībām. “Ekskluzīvie “911” modeļi sniedz patiesi īpašu iespēju parādīt mūsu automobiļu ražošanas meistarību. Dažādie “Manufaktur” posmi nozīmē, ka mēs spējam radīt šos “911” modeļus patiesi unikālus,” piebilst Brikers.

Kā top ierobežotā skaitā pieejamie “Porsche 911”

Tāpat kā sporta automobiļa ikonas tradicionālo versiju gadījumā, arī ierobežotā skaitā pieejamo “911 Turbo 50 Years” ražošana sākas izteikti automatizētajā virsbūves darbnīcā. Tur ap 300 robotiem montē virsbūvi baltā krāsā. Arī turpmākie automobiļa montāžas posmi ir līdzīgi tradicionālajam procesam, proti, piedziņas un šasijas komponenti, kā arī elektroniskās un elektriskās detaļas automobilī tiek uzstādītas uz vienas un tās pašas montāžas līnijas.

Viens no piemēriem, kad process var atšķirties, ir brīdis, kad automobilis nonāk salona darbnīcā. Tur uz konkrētām salona daļām tiek uzklāti rūtiņu raksta auduma pārvalki un ādas elementi – līdzīgi kā oriģinālajā 1974. gada “Turbo” modelī. Pēc tam, kad uz galvenās montāžas līnijas dzinējs un ātrumkārba tiek savienoti ar virsbūvi, Cufenhauzenas ekskluzīvie divdurvju automobiļi iziet pēdējos montāžas posmus līdz galīgajai pārbaudei testēšanas centrā.

Unikālu automobiļu uzlabošana – “Exclusive Manufaktur”

“Porsche” modeļu pilnveidošana “Exclusive Manufaktur” nodaļā notiek ar izsmalcinātu meistarību. Klienti var izvēlēties no aptuveni 1000 iespējām. Piemēram, pieejami tādi dizaina varianti vai dažādas pakotnes kā “Heritage Design” pakotne modelim “911 S/T” vai “Rally Design” pakotne modelim “911 Dakar”.

Pastāv neskaitāmas iespējas pilnveidot savu “Porsche” ar dažādiem krāsu, materiālu un aprīkojuma variantiem eksterjeram un salonam. Tās ietver arī ārējos dekoratīvos elementus pārsegiem, durvīm un sānu paneļiem vai papildu ādas, “Race-Tex” un auduma elementus salonā, piemēram, viduskonsolei vai gaisa kondicionēšanas sistēmas atverēm.

Atsevišķas detaļas, piemēram, uzlīmes ar numuru uz durvīm vai dažādus ādas apdares elementus uz instrumentu paneļa pie pārejas uz durvīm darbinieki piestiprina ar rokām. Tādas uzkrītošas detaļas kā projekcijas gaismas durvīs, kas uz zemes projicē “Heritage Design” stratēģijas logotipu “Icons of Cool”, iekārojamajiem “911” modeļiem piešķir vēl individuālāku izskatu. Personalizēts “911” modelis “Exclusive Manufaktur” nodaļā vidēji pavada līdz sešām dienām.

Patiesi unikāls sporta automobilis – “911” no “Sonderwunsch Manufaktur”

Topošais īpašnieks, kurš vēlas pārvērst savu jau tā reto, ierobežotā skaitā pieejamo “911” par unikālu modeli, var izmantot sporta automobiļu ražotāja programmu “Sonderwunsch”. Tajā arī pieejamas plašas iespējas krāsu un materiālu izvēles ziņā tā sauktajā rūpnīcas pasūtījumā. Tomēr vēl lielāka uzmanība tiek pievērsta unikālu automobiļu izgatavošanai. Klientu un dizaineru radošumam un iztēlei gandrīz nav robežu – ja vien tas viss atbilst augstajiem “Porsche” kvalitātes standartiem un spēkā esošajām normatīvajām prasībām.

Itāļu klientam radītais “911 Dakar” ir spilgts piemērs ierobežotas sērijas modelim, kas tika personalizēts un pilnveidots “Sonderwunsch Manufaktur” nodaļā. Šā īpašā “Dakar” unikālais raksturs atspoguļojas tā trīs toņu krāsojumā: “Signal Yellow” dzeltenā un genciāna metāliskā zilā (“Gentian Blue Metallic”) krāsa atgādina “Rally Design” pakotni un atsauc atmiņā Parīzes-Dakāras rallijā uzvarējušo automašīnu. Abas krāsas atdala šim konkrētajam modelim uzkrāsotā dizaina līnija Lampedūzas zilā (“Lampedusa Blue”) krāsā. Gatavojoties krāsošanai, īpašnieks pats uzlīmēja krāsošanai paredzēto lenti.

Arī vieglmetāla disku spieķi ir nokrāsoti “Signal Yellow” dzeltenā krāsā, bet diska apmalei izmantota jau minētā Lampedūzas zilā krāsa. Krāsošana notika pilnībā manuāli. LED matricas dizaina priekšējie lukturi ir personalizēti ar akcenta gredzenu Lampedūzas zilā krāsā. Nerūsējošā tērauda aizsargelementi priekšpusē, aizmugurē un uz sliekšņiem ir melnā krāsā. Dzeltenais motīvs izmantots arī salonā kā melnās krāsas kontrasts – tas redzams kontrastējošās šuvēs un instrumentu paneļa, viduskonsoles un durvju paneļu apdarē. Uzraksts “911 Dakar” ir izšūts ar “Speed Yellow” dzelteniem diegiem uz sporta sēdekļu “Plus” galvas balstiem. Astoņu pakāpju “Porsche” divsajūgu pārnesumkārbas (PDK) alumīnija pārslēgšanas svira ir papildināta ar ādas ielaidumu “Speed Yellow” tonī.

No oglekļa šķiedras izgatavotie sapņi jeb oglekļa šķiedras “Manufaktur”

Ekskluzīvajiem modeļiem, kuros īpaši uzsvērta vieglsvara konstrukcija, to montāžas laikā galvenajā rūpnīcā ir nepieciešams papildu ražošanas posms – oglekļa šķiedras “Manufaktur”. Gandrīz visas papildu detaļas tādiem pūristiskiem “911” variantiem kā “S/T” vai “GT” tiek montētas ar rokām ārpus parastās montāžas līnijas.

Īpašās sērijas “911” modelim, kas sver tikai 1380 kilogramus, montāžas procesa atvieglošanai baltā tonī krāsoto virsbūvi piestiprina pie speciāliem montāžas ratiņiem, uz kuriem pēc tam uzmontē visas no oglekļa šķiedras izgatavotās detaļas, piemēram, durvis, pārsegu un spārnus.

Katra oglekļa šķiedras detaļa tiek iestiprināta īpašos skrūvju rāmjos un montāžas laikā tiek manuāli pieregulēta, lai nodrošinātu precīzu uzstādīšanu un atstarpes. Kad visas ārējās virsbūves daļas ir samontētas, pabeigtā virsbūve atgriežas uz parastās montāžas līnijas.

No citiem autoražotājiem “Porsche” atšķir salona darbnīca

Atšķirībā no daudziem citiem autoražotājiem “Porsche” Cufenhauzenas rūpnīcā ir sava salona darbnīca. Šeit tiek izgrieztas, sašūtas un uzstādītas gandrīz visas no ādas, “Race-Tex” vai auduma izgatavotās salona virsmas. Griešana notiek ar automātisko ūdens strūklas griezēju. Šūšanas zonā tiek sašūti pārvalki un sagatavoti turpmākajam oderējuma procesam. Lai garantētu augstos kvalitātes standartus, “Porsche” ir viens no retajiem ražotājiem, kas paļaujas uz saviem automobiļu salonu dizaineru mācību kursiem.

Nedaudz krāsaināks: “911 Dakar” divkrāsu krāsojums, kas uzklāts ar rokām

“911 Dakar” modeļu ar “Rallye Design” pakotni krāsojums atšķiras no parastā krāsošanas procesa un tas ir unikāls: ja nākamie “911 Dakar” īpašnieki izvēlēsies “Rally Design” pakotni, viņu automobilis tiks nokrāsots baltā/genciāna metāliskā zilā krāsā ar dekoratīvām svītrām zelta/sarkanā krāsā. Pēc baltās pamata kārtas uzklāšanas darbinieki uz automobiļa virsbūves manuāli uzklāj zilo kontrastkrāsu. Krāsošana ar rokām ilgst aptuveni septiņarpus stundas.

Pamata kārtu manuāli slīpē, nolīmē, pēc tam – uzklāj genciāna metālisko zilo krāsu. Šim krāsošanas procesam pirms ražošanas tika izveidoti jauni darba procesi un zonas, tostarp tā sauktā vairāku līniju zona manuālai krāsas uzklāšanai. Visbeidzot – nobeiguma akcenti tiek piešķirti “Exclusive Manufaktur” nodaļā, kur darbinieki ar rokām uzklāj dekoratīvās uzlīmes ar raksturīgajām sarkanajām un zelta atdalošajām joslām.

Papildu informācija, kā arī video un foto materiālie pieejami “Porsche Newsroom”: newsroom.porsche.com

Par SIA “Baltijas sporta auto”

Oficiālais “Porsche” pārstāvis Latvijā SIA “Baltijas sporta auto” lepojas ar dinamisku un zinošu komandu, kā arī 20 gadu pieredzi auto tirdzniecības industrijā. “Baltijas sporta auto” ir autorizētais “Porsche” dīleris Latvijā, kas nodrošina uzticamu un uz klientiem orientētu tirdzniecību un auto servisu.

Dolāra gigemonija un Brics draudi

Pasaules ekonomika jau vairāk nekā septiņdesmit gadus balstās uz ASV dolāra dominanci, kas ir kļuvis par globālo rezervju valūtu un pieņemtu tirdzniecības mērauklu. Šī valūtas varas pozīcija ir sniegusi ASV ievērojamu politisko un ekonomisko ietekmi pasaulē. Tomēr mūsdienās šī hegemonija sastopas ar pieaugošiem izaicinājumiem, īpaši no grupas valstu, kuras ir pazīstamas kā BRICS ( pirmie burti no Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika ). Šo valstu apvienība cenšas samazināt dolāra dominanci un izveidot alternatīvas ekonomiskas struktūras, kas apdraud līdzšinējo finanšu kārtību.

ASV dolārs, kopš II Pasaules kara beigām, ir bijis pasaules finanšu sistēmas pamats. Tā dominances iemesli ir vairāki: ASV ekonomikas lielums un stabilitāte, uzticamība un valūtas pieejamība, kā arī ASV politiskā vara, kas ļauj piemērot sankcijas un uzspiest noteikumus globālajā ekonomikā. Valstis, kas veic tirdzniecību ar dolāru, ir pakļautas ASV kontrolē un, piemēram, var nonākt ekonomiskā izolācijā, ja tās neseko Vašingtonas politiskajiem rīkojumiem.

Šī situācija ir devusi ASV priekšrocības – zemākas aizņemšanās izmaksas, lielāku ietekmi starptautiskajās attiecībās un spēju iznīcināt konkurentus, piemēram, ar ekonomiskām sankcijām. Taču šī stāvokļa priekšrocības ir arī div-edga zobens, jo dolāra pieaugums var radīt problēmas ASV ekonomikai un citām valstīm, kuras ir atkarīgas no dolāra – īpaši, ja runājam par uzņēmumiem un valstīm, kuru parādi ir izteikti šajā valūtā.

BRICS apvienība, kura apvieno lielas attīstības ekonomikas, ir izveidota, lai veicinātu ekonomisko sadarbību un attīstību ārpus tradicionālās rietumu vadītās sistēmas. Šo valstu kopējais mērķis ir samazināt atkarību no ASV dolāra un izstrādāt alternatīvas monetārās sistēmas.

Viens no galvenajiem mērķiem, kas ir devis BRICS lielu ievērību, ir jauna kopēja valūta, kuru viņi cenšas izstrādāt un ieviest. Šāda valūta varētu būt daudzfunkcionāla un izmantota starptautiskā tirdzniecībā, īpaši starp BRICS valstīm, tādējādi samazinot piekļuvi dolāram un mazinot ASV ekonomisko ietekmi.

Papildus tam, BRICS veic arī citus pasākumus, lai attīstītu un stiprinātu savu ekonomisko spēku. Piemēram, valstu banku sistēmas veidošana, kas spētu nodrošināt starptautisku tirdzniecību bez dolāra starpniecības. Šādi pasākumi varētu būtiski mainīt spēka līdzsvaru starptautiskajā ekonomikā un radīt izaicinājumus ASV.

Ja BRICS spētu veiksmīgi izveidot alternatīvu valūtu un panāktu tās plašu izmantošanu, ASV varētu saskarties ar būtiskām ekonomiskām sekām. Pirmkārt, dolāra pieprasījums samazinātos, kas nozīmētu augstāku aizņemšanās izmaksu ASV, jo ieguldītāji meklētu citus finanšu instrumentus un valūtas.

Otrkārt, ASV politiskā ietekme samazinātos, ja valstis spētu veidot neatkarīgus tirdzniecības tīklus un izmantot citas valūtas, kas netiktu kontrolētas no Vašingtonas. To varētu izmantot arī citas valstis, kas vēlas samazināt savu pakļautību ASV ietekmei, piemēram, Irāna, Ziemeļkoreja vai pat Eiropas valstis, kuras ir sākušas meklēt ekonomisko diversifikāciju.

BRICS iniciatīvas ir vēl jaunās attīstības stadijā, un nav garantijas, ka tās spēs panākt pietiekamu stabilitāti un pieņemšanu. Tomēr, ņemot vērā šīs grupas politisko un ekonomisko izaugsmi, pastāv liela iespēja, ka ASV dolāra dominanci varētu apdraudēt. Turklāt ģeopolitiskās spriedzes un ekonomisko sankciju politika, ko izmanto ASV, varētu paātrināt šo procesu, mudinot valstis meklēt alternatīvas.

Diemžēl šādas izmaiņas globālajā finanšu kārtībā būtu sarežģītas un iespējams neprognozējamas. Ja BRICS izdotos kļūt par efektīvu dolāra alternatīvu, tas varētu veidot jaunu ekonomisko realitāti, kurā dominētu vairāku lielvaru intereses, un pasaules finanšu sistēma kļūtu daudz politiskāka un mazāk paredzama. Tas, vai šis pārejas periods būs mierīgs vai konfliktu pilns, būs atkarīgs no daudziem faktoriem – gan politiskajiem, gan ekonomiskajiem, un, iespējams, nākamajos gados mēs būsim liecinieki vēl līdz šim neredzētiem globālās varas pārkārtojumiem.

Pirms kāda laiciņa mūsu lasītājs Verners iesūtīja savu pieredzes stāstu par to kā viņam gāja ar Polestar 2 elektroauto izmēģinājumu. Tagad viņš ir atkal klāt ar jaunu rakstu, kurā stāsta par savu braucienu ar Tesla Model 3 (Highland) uz Imolu. Paldies Verneram par rakstu un ķeramies pie lasīšanas!

Neatslābstošas lasītāju intereses vadīta, Kursora redakcija nosūtīja mani pārrobežu radošajā komandējumā ar elektroauto. Tas izklausās pēc skaista stāsta sākuma, vai ne? Bet šoreiz tā nav taisnība.

Patiesībā man izdevās sakombinēt darbus, nedarbus, izklaides un nopietnus projektus vienā braucienā. Bez tam, sen (kopš kovida laikiem) ar auto nebiju nekur tālāk braucis, tāpēc izlēmu doties īstā auto ceļojumā un aizbraukt līdz Itālijai ar savu auto. Un auto šajā gadījumā ir 2024. gada Tesla Model Highland (Dual Motor). Šī brauciena pirmais un galvenais galamērķis – Imola, pilsēta Itālijas pašā viducītī.

Plānošanā lieti noder A Better Routeplanner (ABRP)

Jebkura ceļojuma pirmais posms ir plānošana un sagatavošanās. Tā kā mašīna jauna, tai nekas speciāli nav jādara. Sēdies tik un brauc! Ja par DUS izvēli mēs rūpi neturam, tad pie maršruta elektrifikācijas gan minūtes 10 jāpiestrādā. Teslas īpatnība ir tāda, ka tā plāno braucienu caur savām Supercharger uzlādes stacijām. Tas, lai arī ir tuvu, bet gan ne vienmēr ir 100% optimāli. Manuprāt uzlādes labāk plāno neitrāls trešās puses rīks – A Better Routeplanner (ABRP). Tiem, kas to nav izmantojuši – tas būtībā Google Maps ar papildus labumiem. Norādot auto modeli, ABRP, ņemot vērā baterijas ietilpību, patēriņu, uzlādes spējas un ko tik vēl ne, izrēķinās, kurās stacijās un kad labāk braukt uzlādēties. Tikai atšķirībā no Teslas, ABRP ņem vērā visus iespējamos uzlādes tīklus, kā arī tam var uzlikt savus mīļākos lādētājus vai arī pateikt kurus tornīšus savā braucienā negribi redzēt. Manuprāt – ērti un optimizē visu gana loģiski. Paskrienot pa priekšu – šis brauciens man +/- arī sanāca tā kā ABRP ieteica. Lieliski!

Skaidrs ir viens – man jābūt Imolā pirmdienas rītā un saskaņā ar Googli ceļš ir 2200 km / 21 stundu garš. Neesmu nakts braukšanas entuziasts, tāpēc man tas ir stabils 2 dienu brauciens. Tātad jāizbrauc sestdienas rītā. Neesmu arī tāds izteikts “rīta putniņš”, un lai arī man ir 100% pārliecība par brauciena plānu un auto, tomēr zināms nemiers (nevis modinātājs) mani pamodina laicīgi. 06:00 esmu mašīnā. Aķis uzlādēts uz 100%, kafijas termoss blakus un aiziet – dodamies ceļā!

Padomi tāliem braucieniem

Varbūt kādam noder mani subjektīvie padomi par tālo braucienu braukšanas taktiku. No rītiem šosejas ir tukšākas, tad cenšos braukt diezgan nerātni (runa ir par ātruma režīmu), tik pat kā nekas nav jāapdzen, strauji var tīt lielo kilometru. Protams, vēlāk dienas garumā, kad cilvēki modušies, tad sevi jāapvalda un jāiekļaujas plūsmā.

Un vēl, manī sēž alu cilvēks, kurš tikko kā ir “piesitis kuņģi”, tā velk uz snaudu. Tāpēc ēšanas plānoju pēc iespējas vēlāk, no rītiem iztieku tikai ar kādu sīku našķi, lai neļautu sev nomirt badā. Joks, man ir rezerves.

Ieguvums ir tāds, ka šādā režīmā dienas pirmajā pusē esmu izsalcis un modrs, vaktēju, vai kur ceļmalās nemētājas sabraukti gardi jenoti, vai slepkavnieciski traktori necenšas mani iznīcināt, vai ļaunas amatpersonas nemēģinās atņemt manus plastikāta avatārus un/vai finanšu līdzekļus. Vēlāk iestājas spēku izsīkums, piekusums, kā arī pēc maltītes ar pilnu vēderu velk uz snaudu. Tas labi darbojas man, noteikti, ka katram pašam savi ritmi un triki. Bet nu ja šis mans padoms noder – brauciet prātīgi.

Latvijā un Lietuvā ātri nepabrauksi

Lai cik agri celtos, Latvijā un Lietuvā nekāda diži lielā skriešana nav iespējama, attiecīgi brauciena sākums ir diezgan ekonomisks. Kauņas pievārtē mašīna rāda 14,5 kWh/100km vidējo patēriņu. Ar mājās pilnībā uzlādētu auto es varētu aizbraukt pat līdz Suvalkiem (sveiciens visiem gatavniekiem, kuri saka, ka ar EV nevarētu noziepēt asti kara gadījumā). Bet kafija tāpat prasās ārā, 3+ stundas pie stūres bez apstāšanās ir jau pieklājīgi. Vairāku apsvērumu dēļ Kauņas Superčārdžerī nebraucu. Jo tas ir dažu kilometru līkums un vietējie (tāpat kā rīdzinieki) to spotu ir apsēduši dēļ bezmaksas uzlādes. Un bieži tie torņi ir ”limp modē”, jeb nedarbojas pilnā jaudā. Tā vietā braucu Ignitis stacijā pie Marijampoles. Tieši pa ceļam un nodrošina līdz 150 kW uzlādes jaudu. Blakus junk-food ēstuve. Ēšana neinteresē, bet WC gan. Lieliski.

25 min vēlāk, 16€ nabagāks, bet aķi papildinājis ar 35 kWh turpinu ceļu. Līdz Varšavai. Pie Varšavas, Marki, netālu no Ikea ir jauns Teslas salons ar Superchargeri kurā ir 14 uzlādes vietas. Es tur ierodos 7 stundas pēc izbraukšanas, 12:10 (šeit un turpmāk visur vietējais laiks). Ir brīvas tikai pāris vietas, bet tas ir ok, jo man taču pietiek tikai ar vienu brīvu lādētāju.

Šajā uzlādes reizē pavadu nevajadzīgi ilgu laiku, vienkārši atpūšos. Pastaigāju, padaru datora darbiņus, uztankoju termosu ar svaigu kafiju. 45 minūtes pie lādētāja un auto ielādētas 64 kWh. Samaksāju gan tikai 6,4 PLN, kas ir aptuveni pusotrs eiro. Interesanta atkāpe. Elektromašīnas it kā vajadzētu pārvadāt ar tukšām baterijām (kas nav taisnība, manu atveda ar 80% SOC) un tāpēc pie iegādes Tesla apsola, ka elektrību pirmajiem 300 km uzsauks. Es gan jau biju diezgan aktīvi izmantojis Rīgas Supercharger lādētāju, un nebiju iedomājies, ka man vēl Tesla uzsauks elektrību. Nu ko, neesmu bēdīgs par šo.

Laižos tālāk uz Katovici. Pa ceļam garastāvokli bojā baigās lietusgāzes. Brīžiem pat 100 km/h liekas traki. Cīnos ar lietu un spaidu navigācijas lietotnes. Tesla, protams, savu apsvērumu vadīta mudina mani braukt caur pilsētu. ABRP arī iesaka Katovices Supercharger lādētāju. Waze savukārt liek braukt apkārt pilsētai, pa A1 bāni. Varētu Katovices apvedceļā lādēties kādā Greenway stacijā. Attāluma starpība kādi +10 km, laika ziņā arī ap 10 min. Tesla zaudē. Bet Teslā ir lētāka elektrība… Izvēles, izvēles… Bet pēkšņi arī Waze domas maina un arī iesaka braukt cauri pilsētai. Ņemot vērā to negaisu, tas mani nepārsteidz.

Apple CarPlay atbalsts Tesla mašīnās nav svarīgs

Šajā brīdī mani piemeklēja apskaidrība par Teslas politiku pret Apple CarPlay. Mēs mīlam CarPlay divu lietu dēļ – mūzikas straumēšana un Waze. Mūzikas jautājumu Tesla ir atrisinājusi pat labāk nekā CarPlay. Bet navigācijas jautājumus Waze nekad nerisinās tā, kā to dara mašīna. Šeit nav runa tikai par Teslu. Elektroauto navigācijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir saprast, vai mašīna spēs nonākt galamērķī ar baterijas atlikumu, lielāku par 0%. Waze to nekad nespēs izdarīt. Attiecīgi Teslai nav nekādas jēgas iespringt ar CarPlay adaptēšanu savās mašīnās. Tas, ka Baltijā Waze ir populāra ar savu amatpersonu un fotosalonu izgaismošanas funkciju ir jauki, bet tas nav primāri elektrificētai ceļošanai.

Katowicē ierodos 16:00 un padodos Orlen tankštelles pusdienu vilinājumam. Ēdināšanas zona tur tiešām pieklājīga. Gulašs bija tieši tas, kas man vajadzīgs. 35 min vēlāk, 100 PLN (ap 23 eiro) nabagāks, 57 kWh pilnāks dodos tālāk.

Ap pieciem pēcpusdienā, proti, 12 stundas pēc izbraukšanas esmu nobraucis jau 1000 km. Tas, protams, nav salīdzināms ar 13+ stundas garajiem Kursora testiem, jo apmēram pusi esmu braucis pa ātrām šosejām. Bet ir ievērojami sliktāk nekā slavenajam jūtūberim – “norvēģim” Bjornam. Jo esmu lādējies tālu no optimāla, traucēja negaiss un esmu tikko paēdis un uzlādējies. Parasti 1000 km testu apskatnieki beidz ar tukšu bateriju, taču man ir citi mērķi un attiecīgi pie 1000 km atzīmes ir man auto rāda 80% uzlādes līmeni. Plus, man ir labs noskaņojums dragāt tālāk. Tik labs, ka izlemju atcelt viesnīcu Brno un nakšņot jau Austrijā.

Čehijā piestāju tikai dabisko vajadzību dēļ. Viena nianse par Čehiju. Čehu bāņi elektromašīnām ir bez maksas, tikai jāaizsūta pieteikums ceļu apsaimniekotājiem un jūsu  mašīna būs reģistrēta viņu sistēmā “uz mūžiem”. It kā. Citi saka, ka tikai uz gadu. Man atnāca epasts, no kura saprotu, ka viss labi ar manu auto un tā būs mūžam.

Viesnīcā Austrijā, Poysdorf ierodos 20:00. Ir pagājušas 15 stundas kopš es izgāju no mājām un esmu pieveicis 1300 km. Vidējais patēriņš 16,2 kWh/100km. Par uzlādēm samaksāti ~40 €. Labi, tas ņemot vērā Teslas dāsnumu.

Auto lādēju, kamēr tas vēl silts

Tieši pie viesnīcas ir Tesla Supercharger. Rīkojos pēc elektromašīnu feng-shui – mašīnu lieku lādēt uzreiz, kamēr tā ir silta. Ar alus kausu rokās skatos, kā procenti kāpj. Protams, pareizāk būtu naktī izmantot AC, bet nu ja izvēles iespējas ir ierobežotas, tad neko.

Pateicoties sestdienas iespringumam, svētdienā man jāpieveic “tikai“ 850 km. Nav nekādas vajadzības izbraukt agri un bez brokastīm. Tomēr pilnīgu chill režīmu ieslēgt arī nevaru, jo apmērm sešsimtajā šodienas kilometrā būs jāsatiek kolēģis ar kuru jāapspriež dažas darba lietu nianses utt. Tikšanos, protams, vajag ieplānot pie lādētāja. Nu tā arī ir visa mana plānošana. Pārējo uzticu mašīnai. Joprojām skatos līdzi tam, ko piedāvā Tesla navigācija un kādas ir Waze domas par šo braucienu. Atkal ir nelielas nobīdes, Tesla piedāvā apmēram 5 min ilgāku ceļu, taču nav būtiski. Klausu mašīnai un pēc 3 stundām pirmā pietura foršā Supercharger vietā ar restorānu un citām labierīcībām blakus. Uztankoju kafijas kannu un metos iekšā Alpos. Kopumā Austrijā braukšana ir rāma, 3 CP patruļas, vairāki FR un viss labi parādīts Wazē.

Bez problēmām tieku līdz Itālijai

Itālijā man braukšana iet krietni jautrāk. Piefiksēju, ka vienā posmā mans vidējais ātrums ir 140 km/h. Tas valstī, kur maksimālais ātrums ir 130 km/h. Pat ar šādu braukšanu Tesla mani pārsteidza. Todien mašīna jau bija lādēta divas reizes un laukā +30 grādu svelme, bet tāpat, tuvojoties trešajam Supercharger lādētājam mašīna izmet paziņojumu, ka silda bateriju. Kādos apstākļos tad tā baterija pārkarst? Teslas akumulatoru termālais menedžments ir tiešām nopietns.

Pie lādētāja satieku kolēģi un kamēr pļāpājam mašīna uzlādējas pilnībā. Man atliek līdz brauciena galamērķim noripināt pēdējos 250 km. Tos aizvadu bez laika kontroles, izbaudu mazos, skaistos Itālijas celiņus. Imolas centrā esmu 18:30. Kopumā esmu nobraucis gandrīz 2200 km, iztērējis 356 kWh elektrības un par uzlādēm samaksājis 141 eiro.

Viesnīcas pagrabā ir bezmaksas lādētājs. Tiesa darbojas tikai 1 no 2 kontaktiem. Man ar to pietiek un blakus neviena nav. Tutto bene.

Pirmdienas rītā mašīnu nododu Bolognas Tesla servisa centrā ar sūdzību par čīkstošu vadītāja krēslu. Itālītis, kurš sver apm pusi no manis nespēj to čīkstēšanu atkārtot. Pajaucis vaļā apšuvumu, sapūtis baloniņa smēres vietās, kuras likās aizdomīgas palaida mani atpakaļ ielās. Aizskrienot notiekumiem pa priekšu – tā bija haltūra, to krēslu man vēlāk nomainīja garantijas ietvaros.

Tad darbi, darbi…

Auto pilns un dodamies uz Šveici

Otrdienas vakarā ierodos Milānā, kur man pielido kompānija. Tagad mašīnā esam 4 cilvēki – 2 pilngadīgi un 2 bērni. Dodamies uz Šveici. Pirmā pietura viesnīca Rothenburgh pilsētā. Tur pagrabā ir Tesla destination charging lādētājs. Viss vienkārši – piespraud mašīnu un ej gulēt. Izmaksas – 0. No rīta dodamies izpētīt Cīrihi. Šveicē kā jau Šveicē. Šveiciešu lietas. 140 000 eiro vērta Tesla X kalpo par taksi. Betonu jauc elektrisks Volvo uz 5 asīm. Skaisti.
Starp citu, elektrība Teslas stacijās nebija dārgāka kā pie kaimiņiem.

Pēc īsa Šveices apmeklējuma dodamies uz nepilngadīgo līdzbraucēju kāroto galamērķi – Bavārijas Legolandi. Arī tur ir bezmaksas AC tornītis. Nākamais galamērķis ir Krimmer ūdenskritums Austrijā. Pa ceļam īsa pietura pie Tesla lādētāja, kuram tomēr veltīšu mazu aprakstu. Stacija paliela, ar ap 20 “staļļiem”. Bet apkārtnē nekā diži nav. Bet blakus ir tāda kā pagaidu ēka, smuki sataisīta. Durvīm koda atslēga, kodu rāda Teslas navigācijā. Mājiņā iekšā loža. Dīvāni, WiFi, skaista, tīra WC, kārumu un kafijas automāti… kuri darbojas ar monētām.

Krimmel ūdenskritums ļoti skaists. Arī apkārtne un piebraukšana. Jau atkal apakšā stāvvietā 4 AC tornīši. Tie strādā līdzīgi kā mūsu Neste. Nozibini karti, tas rezervē 70€, kad beidz uzlādi, neizmantoto atgriež. Neatceros tarifu, bet bija ļoti cilvēcīga elektrības cena. Pa tām 4 stundām kamēr kāpelējām novilka aptuveni 8 eiro. Tas tad būtu teju 40 kWh elektrības. Ņemot vērā, ka ICE šeit par stāvvietu maksā 10€ – tīrais vinnests. Braucot lejā no kalna patēriņš kosmiski labs – 9 kWh/100km.

Austrijā elektroauto uzlāde ar niansēm

Tu neesi bijis Austrijā, ja nav būts Vīnē. Muzeju un arhitektūras apraksts nav Kursora profils. Vienā vārdā – tur viss ir labi. Bet paudīšu neapmierinātību un stingru nosodījumu par viņu uzlādes iespējām.

Palaidu līdzbraucējus veikalā un tā kā pašam tur nekas neinteresēja, izlēmu piespraust mašīnu pie vada. Vajadzības lielas nebija, tīrs ZPD, lai būtu ko rakstīt Kursoram. Veikala stāvvietā ir 6 wallbox lādetāji. Darbojas ar kaut kādu aplikāciju, kas paredzēta tikai austriešiem. Plugshare rāda, ka blakus kaut kas ir. Piebraucu, yeah, ir daudz AC un arī DC vietas. Bet … teritorija slēgta. Vēl netālu cita veikala stāvvietā ir DC ātrās uzlādes tornis. It kā ir sadarbspējīgs. Tikai tarifs… Ielas malā kaut kādi AC tornīši ir, bet nu man bija bail tādā vietā mašīnu atstāt. Beigās iebraucu OMV stacijā. Tur viss forši, pērc ko gribi, kaut vai ūdeņradi. Par elektrību maksā ar karti POS terminālī. Tiešām bija sajūta, ka OMV elektrības tirdzniecību uztver kā biznesu, nevis uzlikuši tornīti tāpēc, ka mamma lika.

Mājupceļu īpaši neaprakstīšu, jo iztikām bez jebkādiem ekscesiem. Sajūtu ziņā man elektriskais brauciens ir jau iegājis rutīnā. Pārvietošanās notiek ļoti tuvu ātrumos kā ar iekšdedzes mašīnām. Teslai attālumi starp uzlādēm ir pietiekami labi un pauzītes prasītos jebkurā gadījumā. Lai ko arī neteiktu dzeltenā termosa pielūdzēji, pēc 3 stundu braukšanas izkāpt no mašīnas uz 20 – 30 minūtēm ir tiešām patīkami.

Kopsavilkums

Kopsavilkums man sanāk šāds: 9 dienās nobraukti aptuveni 5500 km. Elektrībā iztērēti 370 eiro, kas veido nepilnu 7 eiro izmaksas uz 100 km. Kopumā pie lādētājiem nosēdētās stundas neuzskaitīju, taču tīri sajūtu ziņā lieki sēdēts tikai pie lādētāja nebija necik. Vienmēr bija kaut kāda nodarbošanās – vai nu ēšana, labierīcību apmeklējums vai tūrisms.

“Un tie izbijās, ka tie tika Jāzepa namā ievesti.” [1.Moz.43:18] Kādēļ gan viņi nesatver Dieva vārdu, kas varētu viņus stiprināt un mierināt, tā ka nevajadzētu

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Šorīt mūsu mobilo tālruņu modinātāji auro skaļāk par saucieniem uz lūgšanu. Esam gulējuši nepilnas sešas stundas, nu galīgi negribas vertikalizēties. Bet jāceļas ir, jau tā mēs izvēlējāmies vēlo Gambijas autobusu (9:00), nevis agro (7:00). Iekožam brokastis, iestūķējam vēl pēdējās mantas čemodānos, kas mūs gaidīs atpakaļ no izbrauciena tepat, un saucam taksi uz tālo autoostu. Ielas...

The post No Senegālas uz Gambiju appeared first on Mugursoma.lv.

11. klase savai kultūrizglītībai ir pievienojusi Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” iestudējumu Valmieras teātrī. Rainis šo lugu ir uzrakstījis laikā no 1909. līdz 1914. gadam, būdams trimdā Šveicē, un tas ir laiks, kad Rainis izjūt nošķirtību no savas tautas, nodevību no saviem politiskajiem domubiedriem, vientulību svešajā, kaut ļoti skaistajā zemē. Latviešu literatūrā šo lugu uzskata par vienu no skaistākajām un personiskākajām lugām, kas arī dziļi personīgi pauž Raiņa izjūtas un attieksmi pret dzīves vērtībām. Raiņa lugas sižets veidots pamatos uz Veco Derību, bet režisore Inese Mičule lugas iestudējumam ir izveidojusi ļoti mūsdienīgu skatuves telpu un darbību un ar ļoti precīzu pieeju lugas sarežģītajam tekstam.

Iespējams, ka vidusskolēniem skatīties šo filozofisko drāmu, vērīgi ieklausīties un saprast ikkatru teksta frāzi ir samērā sarežģīti, bet tas dod gandarījumu par izprasto un pārdzīvoto. Lai arī pēc izrādes noskatīšanās bija zināma neizpratne par attieksmi pret šo darbu, tomēr ir ļoti svarīgi stiprināt savu pašapziņu, ka ir iespēja redzēt labāko no latviešu literatūras klasikas, ka arī sarežģīti skatuves darbi ir saprotami. To vēl vairāk varētu stiprināt vēlākā informācija, ka izrāde “Jāzeps un viņa brāļi” šī gada latviešu teātru vērtējumā “Spēlmaņu nakts” balvas saņēma par labāko scenogrāfiju, par labāko horeogrāfiju, un kā labākais jaunais aktieris balvu saņēma Jāzepa lomas atveidotājs.

Iestudējuma noskatīšanās noteikti ir vērtīgs ieguldījums ikviena skatītāja pasaules vērtību izpratnē. Vairāk nekā 100 gadus vecais dramaturģijas darbs apliecina, ka pretstati cilvēku domāšanā un rīcībā, ka ļaunums, nodevība un nespēja pieņemt citādo ir mūžīgas. Tikpat svarīga ir otra lugas galvenā doma par piedošanu – cik daudz drīkstam piedot, nezaudējot sevi, un vai vispār var notikt piedošana (lugas tekstā tā ir saukta izlīdzne)? Tas bija tikpat aktuāli Raiņa trimdas laikā un, atgriežoties neatkarīgajā Latvijā, kur viņš piedzīvoja dziļu vilšanos, tas ir aktuāli ik dienas arī mūsdienu pasaulē.

Tādas izrādes kā “Jāzeps un viņa brāļi” māca ne tikai saprast daudzveidīgo teātra mākslas valodu, bet arī mudina izprast sarežģīto cilvēka dabu un pretrunīgo vēstures gaitu. Tā patiešām ir lieliska izrāde ne tikai literatūras, teātra un vēstures izglītošanā, bet arī mūžīgo cilvēcisko vērtību izpratnē un apzināšanā tieši tagad savā valstī, pasaulē, kad apkārt tik daudz naida, neiecietības un nedrošības par rītdienu.

Arī jauniešiem ir savas pārdomas par redzēto:

• Linda: “Izrāde atstāja pozitīvu iespaidu. Pārsteidza izrādes modernizējums. Īpaši jāizceļ scenogrāfistu veikums – skatuves iekārtojums tik vienkāršs, bet izcili paspilgtināja lugā attēlotās  darbības.”
• Ieva: “Kopumā luga man patika. Galvenās risinātās problēmas – ļaunums un piedošana. Arī mūsdienās šie jautājumi ir aktuāli. Ir grūti pieņemt pazemojumus, pāri darījumus no cilvēkiem, kas tev apkārt, īpaši no tuviem cilvēkiem, ja pats sniedz pretī mīlestību. Vēl grūtāk ir piedot cilvēkiem, kuri tev darījuši pāri.”
• Kristians: “Izrāde bija laba, bet man grūti saprotama. Ļaunums dzīvē ir un būs vienmēr, bet pienāk reize, ka ir jālūdz piedošana. Būtiski, vai cilvēks, kuram darīts pāri, vienmēr spēj piedot saviem pāri darītājiem.”
• Laura: “Pēc izrādes noskatīšanās vēlos teikt, ka, neskatoties uz to, cik dzīve ir grūta, visiem (īpaši jau ģimenes locekļiem) jāturas kopā, jāpalīdz un jāatbalsta vienam otru, nevis jāizstumj, jānoniecina. Arī tad, ja esi sasniedzis vairāk par saviem pāridarītājiem, mācies piedot, jo dzīvē svarīgākais ir miers un saticība, nevis ļaunums!”

Teātra izrāde nav tikai izklaide, kaut reizēm tas ļoti noder, bet teātris ir ļoti bagāta un vērtīga mācību stunda. Ja tu spēj uztvert, saprast un runāt par tām idejām un vērtībām, ko Rainis ir ielicis lugas varoņu tekstos, tad tā jau ir laba izglītība kultūrā. Uz to ir jātiecas ikvienam, un Valmieras teātris piedāvā daudzveidīgu repertuāru sevis pilnveidošanai literatūrā un teātra mākslā un arī saturīgu atpūtu.

Teātris sagādāja vēl vienu pārsteigumu, proti, satikšanos ar seriāla “UgunsGrēks” galveno varoni Leonu Timmermani, ko tēlo latviešu aktieris Ģirts Ķesteris.

Ligita Ridūze – 11. klases audzinātāja

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.