nekur.lv

Reiz pasavēros augšup un ieraudzīju, ka mākoņi gluži kā ūdenskrāsām zīmēti. Lūk, tā:

Citreiz braucu apkārt Lielam Baltezeram, un skatā no Bukultiem tas bija pagalam pelēks:

Pasaulē

1. Vampīri! Reālie stāsti! Klips krievu valodā.
2. Tā nav fantastika: vietas, kuras Zeme slēpa no cilvēkiem. Dokumentālā 4K filma. Klips krievu valodā.
3. Līva Alksne par Margo Remjeras grāmatu "Dubļi saldāki par medu. Komunistiskās Albānijas balsis".
4. Tikai tā, kā vienkārši interesants klipiņš. Bez jebkāda zemteksta. Reālas tikšanās ar mītiskiem radījumiem, kuri patrāpījušies kamerā... Klips krievu valodā. Dikti jau velk uz MI ražotu tekstu un bildīti. Man vienkārši bija kas no cikla - ko un kā vēl?
5. Krievijas ietekme uz Brexit: jauni pierādījumi un skandāls.

Latvija

1. Sibillas viedoklis par Gunta Eniņa grāmatu "Nezināmā Latvija".
2. 11.oktobris Latvijas vēsturē: kā lasīt arhīvu liecības.
3. 2026.gada Saeimas vēlēšanu uzvarētāji Rīgā.
4. 13.oktobris Latvijas vēsturē: kā vēsturisku datumu pārbaudīt avotos.
5. Žemaiši - starp Lietuvu, ordeni un seno ticību.

Krievija

1. Kāpēc Maskavas iziešana no Ordas nav leģitīma. Ukraiņu vēsturnieka Aleksandra Palija lekcija. Klips krievu valodā.
2. Vai Rjuriks patiesībā bija? Klips krievu valodā.

15.06.2026. Ap plkst. 5 brāļiem otrajā stāvā kaut kas nesagāja, nospārdīja viens otru ne pa jokam. Pēc tam atkal viss bija labi un abi gulēja tālāk. Lai nebūtu jāmaksā par stāvvietu, aizbraucām līdz degvielas stacijai pabrokastot. Laukā viegls lietutiņš, pavēss, … Turpiniet lasīt →

The post Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #2 jeb Krakovas krikumi. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Kad tirgū parādās oranžie ķirbji, ir laiks ķirbju zupai. Tā ir viena no vienkāršākajām krēmzupām: dārzeņus izvāra vai izcep, sablendē un pievieno krējumu. Rezultāts ir samtaina, saldena zupa, kas sasilda vēsā rudens vakarā un labi garšo arī nākamajā dienā.

Kādu ķirbi izvēlēties

• Hokaido ķirbis – neliels, oranžs, ar saldu un riekstainu garšu. Tā mizu pēc gatavošanas var ēst, tāpēc to nav obligāti jānomizo.
• Muskatķirbis – bumbierveida ķirbis ar gaišu mizu un ļoti krēmīgu mīkstumu. Mizu gan vajag nomizot.
• Lielie dārza ķirbji – der, bet bieži ir ūdeņaināki un ne tik saldi. Tad zupai var pievienot vairāk burkānu.

Cepeškrāsns variants

Ja vēlaties dziļāku garšu, dārzeņus vispirms izcepiet. Ķirbi, burkānu, sīpolu un ķiplokus sagrieziet gabalos, apslaciniet ar eļļu, pārkaisiet sāli un cepiet 200 °C karstā cepeškrāsnī 30–35 minūtes, līdz malas viegli apbrūnē. Tad dārzeņus pārlieciet katlā, aplejiet ar karstu buljonu, uzvāriet un sablendējiet. Šajā variantā zupa sanāk saldāka un ar vieglu karameļu garšu.

Kā pagatavot ķirbju sēklas

1. Sēklas atdaliet no šķiedrām, noskalojiet un nosusiniet.
2. Sajauciet ar tējkaroti eļļas un šķipsniņu sāls.
3. Cepiet 170 °C karstā cepeškrāsnī 12–15 minūtes, ik pa laikam apmaisot, līdz tās kļūst zeltainas un kraukšķīgas.

Garšas variācijas

Atdzesētu zupu ledusskapī var glabāt 2–3 dienas, bet saldētavā – līdz trim mēnešiem. Pirms pasniegšanas to kārtīgi uzkarsējiet līdz vārīšanās temperatūrai.

Ja patīk sātīgas zupas, izmēģiniet arī meksikāņu zupu ar maltu gaļu, bet vieglai vakariņai – tom kha ar garnelēm.

1. oktobri Latvijas vēsturē nevajag aizpildīt ar notikumu, kam nav atrodams drošs datējuma pamatojums. Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā arhīva vietnes sniedz pieeju kultūras mantojuma un dokumentu resursiem, taču ar šo vietņu sākumlapām vien nepietiek, lai apgalvotu, ka kāds konkrēts Latvijas notikums risinājies tieši šajā datumā. Tāpēc šeit svarīgākais ir parādīt, kā lasīt kalendāra datumu līdzās dokumenta izcelsmei, vietai un laikmeta kontekstam.

Kāpēc ar datumu vien nepietiek

Vēsturiskā avotā var būt norādīts notikuma datums, dokumenta sastādīšanas datums vai vēlākas publikācijas datums. Tie nav savstarpēji aizstājami. Piemēram, vēstule, kas datēta ar 13. oktobri, apliecina, ka vēstule attiecināta uz šo dienu, bet ne vienmēr pierāda, ka tajā aprakstītais notikums noticis tajā pašā datumā. Tas ir būtiski, ja kalendāra ierakstu izmanto par pamatu vēstures stāstam: jāpasaka, ko avots rāda, un jāizvairās no secinājuma, ko tas neapliecina.

Arī kalendāra un pieraksta paradumi dažādos laikos atšķīrās. Jāpārbauda, vai avots lieto tā laika datējumu, vai datums pārrēķināts vēlāk un vai ieraksts nav veidots pēc atmiņām. Šādas detaļas var mainīt to, kā 13. oktobris ievietojams notikumu secībā. Plašāku ieskatu par datumu pārbaudi sniedz ceļvedis par digitālajiem arhīviem.

Ko var pārbaudīt Latvijas bibliotēkā un arhīvos

Latvijas Nacionālā bibliotēka apkopo Latvijas publikācijas un kultūras mantojuma resursus, savukārt Latvijas Nacionālais arhīvs nodrošina pieeju informācijai par dokumentāro mantojumu un arhīvu resursiem. Meklējot konkrētu 13. oktobra notikumu, sāciet ar tā nosaukumu, personu, vietu vai dokumenta veidu, nevis tikai ar datuma frāzi. Datums ir viens meklēšanas pavediens; dokumenta apraksts palīdz saprast, kāpēc tas datēts tieši tā un ko tajā var atrast.

Noderīgi pārbaudīt:

• vai katalogā vai arhīva aprakstā norādīts konkrēts dokuments un tā datējums;
• kas dokumentu radījis, kādā vietā un kādam nolūkam;
• vai datumu apliecina laikabiedra dokuments vai vēlāk publicēts vēstījums;
• vai cits neatkarīgs avots apstiprina notikuma norisi un datumu.

Šīs institūciju vietnes ir sākumpunkts, nevis pašas par sevi pierādījums konkrētam vēstures apgalvojumam. Lai 13. oktobri saistītu ar kādu notikumu, vajadzīga konkrēta kataloga vai arhīva ieraksta norāde, ko iespējams pārbaudīt. Ja meklēšana pēc datuma nedod šādu ierakstu, tas nav pamats aizstāt trūkstošo pierādījumu ar minējumu.

Laikabiedra dokuments un vēlākā interpretācija

Laikabiedra dokumenti var būt vēstules, dienasgrāmatas, protokoli, preses publikācijas vai iestāžu ieraksti. Tie palīdz noskaidrot, ko cilvēki konkrētajā laikā rakstīja un kādas ziņas viņiem bija pieejamas. Taču arī šāds dokuments jālasa kritiski: autors varēja kļūdīties, rakstīt ar noteiktu mērķi vai aprakstīt notikumu no ierobežota skatpunkta. Tādēļ dokumenta datējums ir svarīga norāde, bet tā nozīme jāpārbauda kopā ar saturu un izcelsmi.

Vēlāks vēsturnieka skaidrojums savukārt var salīdzināt vairākus avotus, izvērtēt pretrunas un ievietot notikumu plašākā kontekstā. Tas nav tas pats, kas sākotnējais dokuments. Pētnieka secinājums var palīdzēt saprast, kā avoti savstarpēji saistīti, bet rakstā joprojām jānošķir, ko rāda pats dokuments un ko no tā secina vēlākie pētnieki. Šādi lasītājam ir redzams gan pierādījums, gan interpretācijas solis.

Kā datumu sasaistīt ar vietu un laikmetu

Datums iegūst nozīmi tikai kopā ar vietu un apstākļiem. Jānoskaidro, vai notikums saistīts ar Rīgu, citu Latvijas apdzīvotu vietu vai plašāku Baltijas reģionu, kāda vara vai institūcija tobrīd darbojās un kādi notikumi norisinājās apkārtējā laikā. Bez šī konteksta viena diena kalendārā var radīt maldīgu priekšstatu par notikuma mērogu vai saikni ar Latvijas vēsturi.

Pārbaudot vēsturisku apgalvojumu, lasītājs var sev uzdot trīs jautājumus: kurš avots datumu fiksē, ko tas tieši apliecina un kas šo informāciju vēlāk interpretējis? Ja nav konkrētas atbildes par avotu, apgalvojums par notikumu “13. oktobrī” vēl nav pietiekami pamatots. Nākamais praktiskais solis ir meklēt dokumenta vai publikācijas ierakstu bibliotēkas katalogā vai arhīva aprakstā un salīdzināt datējumu ar uzticamu vēstures pētījumu.

Ko 13. oktobris pasaka par kultūras atmiņu

Kalendārā ierakstīts datums var rosināt meklēt saikni ar Latvijas pagātni, bet tas pats par sevi šo saikni nepierāda. Latvijas kultūras atmiņa veidojas gan no saglabātiem dokumentiem un publikācijām, gan no tā, kā vēlākās paaudzes tos lasa, skaidro un iekļauj kopīgā vēstures stāstā. Tāpēc precīzs avotu lietojums nav tikai pētnieka darba jautājums: tas ļauj lasītājam saprast, kur beidzas dokumentētais fakts un kur sākas tā interpretācija.

Godīgs skaidrojums par 13. oktobri var sākties ar atzīšanu, ka konkrēts Latvijas notikums dotajos avotos nav apstiprināts. Ja parādās pārbaudāms ieraksts, stāstu var veidot ap to, norādot dokumenta datumu, vietu un to, ko avots patiešām ļauj secināt.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Sapnis par vētru var palikt atmiņā ar vēja spēku, tumšām debesīm vai sajūtu, ka nav kur patverties. Tas var būt iemesls pārdomāt, kas šobrīd rada spriedzi vai pārmaiņu sajūtu, taču sapņu simboliem nav vienas zinātniski drošas nozīmes un tie neparedz nākotni.

Vētra sapnī ir tēls, nevis pareģojums

Dažādās kultūrās vētra mēdz saistīties ar satricinājumu, spēcīgām emocijām vai pārmaiņām. Tā ir simboliska asociācija, nevis universāls skaidrojums: vienam sapņotājam vējš var atgādināt bailes, citam — atbrīvošanos vai dabas varenību. Šāds kultūras konteksts var palīdzēt ieraudzīt, kāpēc vētra ir spēcīgs tēls, taču tas nepasaka, ko konkrētais sapnis nozīmē tieši jums.

Arī sapņa detaļas pašas par sevi nenosaka tā nozīmi. Pērkons, lietus vai bojāta māja nav drošs vēstījums par kādu konkrētu notikumu. Sapņa nozīmi cilvēks var apsvērt, pievēršoties savām asociācijām un izjūtām, nevis meklējot vienu gatavu atbildi. Tāpēc divi cilvēki, kuri sapņojuši līdzīgu vētru, var to atcerēties un pārdzīvot pavisam atšķirīgi.

Kas vētrā šķita visbīstamākais?

Lai sapni pārdomātu, sāciet ar to, ko atceraties vislabāk. Uzdodiet sev dažus jautājumus:

• Vai visvairāk biedēja vējš, zibens, ūdens, tumsa vai nespēja atrast patvērumu?
• Vai bijāt viens, kopā ar kādu vai mēģinājāt kādu pasargāt?
• Vai vētra sapnī beidzās, pierima vai turpinājās līdz pamošanās brīdim?
• Kāda sajūta palika pēc pamošanās — bailes, atvieglojums, nemiers vai miers?

Šie jautājumi palīdz pamanīt, kas jums pašam šķiet nozīmīgs. Piemēram, ja sapnī svarīgākais bija meklēt patvērumu, varat pārdomāt, vai ikdienā pietrūkst drošības vai atbalsta. Ja spilgtāk atmiņā palicis mēģinājums kādu pasargāt, pievērsiet uzmanību sajūtai, ko šī aina raisīja. Tās ir personiskas asociācijas, nevis pierādījumi par sapņa slēptu vēstījumu.

Vai vētra beidzās, un kas notika pēc tam?

Sapņa noslēgums var palīdzēt atcerēties tā emocionālo gaitu. Vētra, kas pierimst, var atstāt atvieglojuma sajūtu; ja tā nepāriet, pēc pamošanās var saglabāties spriedze. Šīs reakcijas ir vērts pamanīt, bet tās nav drošs pareģojums par to, kā risināsies notikumi nomodā.

Ja sapni grūti atcerēties, nav jāizdomā trūkstošās detaļas. Pietiek pierakstīt vienu vai divas ainas un sajūtu, ar kuru pamodāties. Atšķiriet to, ko tiešām atceraties, no tā, ko mēģināt izskaidrot vēlāk: šādi interpretācija paliek atvērta un nav jāpieskaņo kādam iepriekš pieņemtam simbolu sarakstam. Reizēm svarīgāks ir jautājums, ko sapnis licis sajust, nevis mēģinājums tam piešķirt noteiktu nozīmi.

Īss sapņu pieraksts var palīdzēt pamanīt emocijas

Ja vēlaties, no rīta pierakstiet sapņa detaļas un pašsajūtu. Var atzīmēt arī to, vai pēdējā laikā bijušas izmaiņas, saspringtas sarunas vai grūti lēmumi. Mērķis nav atrast sakritību par katru cenu, bet pamanīt, kādas domas un emocijas jums pašam nāk prātā. Pieraksts var kalpot kā atmiņas palīgs, nevis kā pārbaude, vai sapnis ir piepildījies.

Pierakstu var veidot pavisam īsu: viena rindiņa par sapni, viena par sajūtu pēc pamošanās un viens jautājums, ko vēlaties sev uzdot. Piemēram: “Meklēju patvērumu; pamodos satraukts; kas pēdējā laikā man liek justies nedroši?” Nav nepieciešams uzreiz rast atbildi vai pieņemt, ka sapnis noteikti saistīts ar konkrētu ikdienas notikumu. Ja pēc dažām dienām skatāties uz pierakstiem, atcerieties, ka sapņu tēli var būt mainīgi un to skaidrojums paliek personisks.

Kad satraucoši sapņi sāk traucēt miegam

Atsevišķs satraucošs sapnis pats par sevi nenosaka veselības stāvokli. Taču, ja šādi sapņi atkārtojas un regulāri traucē gulēt vai ietekmē ikdienu, pārrunājiet miega grūtības ar veselības aprūpes speciālistu. Varat pastāstīt, cik bieži sapņi atkārtojas un kā tie ietekmē pašsajūtu. Šeit svarīgāk ir runāt par atkārtotajām miega grūtībām, nevis mēģināt noteikt, ko vētra simbolizē.

Par vētru sapnī nav jāpieņem, ka tā nes noteiktu likteni. To var izmantot kā mierīgu pašrefleksijas sākumpunktu: kas jūs sapnī biedēja, vai vētra pārgāja un kādu sajūtu tā atstāja pēc pamošanās?

Avots: Editorial research

Dzīvoju un nezinu, kretīns es esmu, vai vnk depresijā.
Vai esmu lohs, vai tomēr tas ir adhd.
Skaists, vai varbūt meibelin.

Nomirsi, noguris, gribēsi, lai saka par tevi, tas vis nebij depresīvs, tas bij cīnītājs, tas nebij lohs, tas bija cīnītājs, cīnītājs ar sevi, nevis lohs. Ne kretīns. Nejau egoists. Nejau narciss un pimpis. Ne vārgulis, ne gļēvulis. Ne nelietis un nodevējs. Ne nepieklājīgs, ne iedomīgs, vienkārši noguris. Jā. Instagrams teica, instagrams saprot.

Viņi nesaprot. Tie nelieši, nodevēji. Tie vārguļi, gļēvuļi, narcisi, pimpji. Ko gan tie zin, kā ir, cīnītājam būt, ciest, saprast, tik dziļi just, kā neviens, ko gan tie jūt, tie ir ajtas vien. Zinu, dzīvoju, nezinu, vai man depresija, vai adhd, ptsd and related topics, trending keywords. Bet instagrams saprot, influenceris zin. Ka es neesmu pimpis, bet visi citi ir.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija