nekur.lv

Ir tāda lieta, kā vārdu pulksteņi. Tie parasti ir diezgan jauki hardware projektiņi. Man jau sen gribējās latvisku versiju. Tie ir tādi pulksteņi, kuri uzraksta pareizu laiku, izgaismojot esošus vārdus uz matricas.

Šodien iznāca Opus 4.8 un nevarēju izdomāt, ko lai tam palūdz. Atcerējos par šo seno vēlmi. Mani eksperimenti parasti atdūrās tanī, ka man gribējās diktiņ mazu matricu, bet latviešu valoda ar savu lietvārdu deklinēšanas cimperlīgumu allaž stājās ceļā.

Ir visvisādi smalki algoritmi, kā izvietot vārdus, bet es biju par slinku, lai tos apgūtu un realizētu.

Tad nu ar to klaberkasti izrunājām manu vēlmi. Pirmā versija bija strādājoša. Atlika vien pielabot viņa nepareizās izvēles un aiziet jūriņā. Sākotnējās versijas diktiņ gribēja 'ceturksnis līdz pieci'. Vai 'piecas pāri pieci'. Ceturksnis pārtapa par piecpadsmit, bet pieci par pieciem. Un tie vārdi bija dažādi viņa prātā. Nācās teikt, ka tas ir lieki un 'pieci' var būt daļa no esošā 'pieciem'.

Pielikām demo režīmu, lai var video uztaisīt.

Te tas ir.

Ar ļoti lielu cieņu un apbrīnu klausos tos stāstus, kur cilvēki stāsta par nesen iegādāt īpašumu, kurā plēšas un ņemas, lai to savestu kārtībā- izved atkritumu kalnus, izzāģē vecus kokus, atbrīvo pļavas no krūmiem. Tas tāpēc, ka pats tam esmu gājis cauri. Kad iegādājāmies īpašumu laukos, tad vēl nenojautām, ka vajadzēs ”līst līdumu”. Bet kā ķērāmies kādam stūrītim klāt, tā atkritumu maisi pildījās viens pēc otra. Lielgabarīta atkritumiem izsaucām lielo konteineru, bet visa apkārtne bija pilna ar sīkumiem- mazām zāļu pudelītēm, logu stikliem, veciem apaviem, metāla detaļām,… Īpaši ”jauki” bija lasīt vecos logu stiklus- tie bija plīsuši interesantās formās (asas, garas šķēpeles) tā, ka varēja ne tikai sagriez pirkstus, bet palikt bez rokām un kājām.
Bija vēl doma sakopt grāvmalu, bet arī tur uzrāvāmies uz atkritumu kalniem- jau ar nelielu kultūrslāni bija apaugušas zāļu pudelītes, krējuma burciņas, apavi…
Pamazām jau apkārtne tīrījās, bet laikam tas process ir teju mūžīgs, jo nupat ”uzrāvos” uz kārtējo arheoloģiju– gribēju nedaudz nolīdzināt zālāju aiz šķūņa un jau ar pirmajiem lāpstas dūrieniem cēlu ārā vecas durvju eņģes, apavus, pudeles, māla poda lauskas, stieples… Tas viss nelielā laukumā, lāpstas dziļumā. Bail domāt, kas tur nāks vēl ārā. Un, kas vēl varētu nākt, ja vajadzētu rakties dziļāk.
Tas viss velk uz jautājumu- kāpēc? Kāpēc cilvēki savā (SAVĀ!) īpašumā taisīja atkritumu bedres/kalnus/grāvjus? Saprotu, tas viss ir no padomju laikiem krājies un tad ”savs īpašums” īsti nebija. Bet tomēr- tu te dzīvo, atpūties, iekop kādas dobītes, audzē vistiņas… un tepat arī izgāz atkritumus! Kā?!
Vai tad tajos laikos nebija atkritumu urnu un laukos pēc tām nebrauca? Bija taču tādi pelēka metāla bunduļi, kurus ik pa laikam izveda. Nezinu gan vai laukos tad bija problēmas ar izvešanu, bet lai vai kā- atkritumu toreiz taču nebija tik daudz. Apavus un drēbes novalkāja līdz ručkai, pudeles nodeva, plastmasas iepakojumu nebija, papīra iepakojumus sadedzināja. Bail domāt, kas būtu, ja tolaik būtu bijis šāds sadzīves atkritumu ”ražošanas” apjoms, kāds ir mūsdienās.
Tas tiešām bija padomju cilvēka sabojātais skats uz dzīvi, privātumu, personīgo labumu un skaisto sev apkārt? Nebija nauda? Veciem cilvēkiem nebija iespēju citādāk atbrīvoties no saviem atkritumiem? Tāpēc lielais vairums no lauku mājām tika piegānītas ar pašu saimnieku sadzīves atkritumiem, kurus nu jaunie īpašnieki ir spiesti mēzt un vest uz poligoniem? Šobrīd taču tā neviens vairs nedara- nerok atkritumus savā īpašumā, ne? Esam izauguši? Beiguši būt padomju cilvēki? Apzināmies sava īpašuma vērtību? Varbūt tas bija izglītības un izglītošanas jautājums?
Nezinu vai un cik vietās man laukos vēl gaidāmi šādi apslēptie dārgumi. Lai gan nē, vienu vietu es zinu- pirms padsmit gadiem to sākām ”plēst”, bet pēc vairākiem maisiem padevāmies (citi darbi ar bija jāpadara). Šobrīd tur pa virsu aug zālīte un, ejot tur pāri ar trimmeri, man katru reizi jādomā, ka drīz vajadzēs to vietu sakopt. Negribētos to atstāt nesatīrītu vēl uz vienu paaudzi.
Man nav atbildes uz to jautājumu. Pat nezinu vai gribu arī rast to atbildi, jo bail, ka tajā mirklī man būs jāattaisno tie visi atraktie un vēl atrokamie atkritumi manā īpašumā. Tajā pašā laikā negribu arī nevienu nosodīt- nezinu kādi motīvi un domas toreiz vadīja cilvēku rīcību. Tagad varu tikai visu tīrīt, sakopt un uzskatāmi parādīt sev un saviem bērniem, kas notiek, kad nedomā ne zaļi, ne pareizi un ne uz priekšu.

Katrai lietus pilei, kura no debesīm krīt uz Zemi, ir savs noteikts liktenis.

Šo lietus piles likteni nosaka tikai divi apstākļi:

1. lietus piles nokrišanas vieta uz Zemes;
2. Zemes gravitācijas ietekme.

Uzziņai:

Gravitācijas spēku, ar kādu Zeme pievelk ķermeni, kas atrodas uz tās vai tās tuvumā, sauc par smaguma spēku. Tas ir vērsts uz Zemes centru. Zeme pievelk visu, kas ir ap to: cietus ķermeņus, šķidrumus, gāzes. Smaguma spēka dēļ var pastāvēt atmosfēra, jo gāzes molekulas neaizplūst Visuma telpā, jūru un okeānu ūdeņi noturas savās vietās, ja kaut ko paceļ, tas krīt virzienā uz Zemi.

Lietus pilei nokrītot uz Zemes, tā smaguma spēka ietekmē tā sāk kustību uz zemāku vietu jeb vietu, kas ir tuvāka Zemes centram.

Tā katra lietus pile nokļūs tuvākā strautā vai upītē, kas tālāk tekot ietek lielākā upē un tā aizvien tālāk ceļojot nonāk kādā jūrā vai okeānā. Arī lietus pilei iesūcoties zemē, tā ar pazemes ūdeņiem virzās to pašu iepriekš aprakstīto ceļu.

Tādējādi Zemes virsmas reljefs veido hidrogrāfijas sateces baseinus.

Uzziņai:

Sateces baseins hidrogrāfijā ir Zemes virsas teritorija, no kuras visi virszemes un grunts ūdeņi notek konkrētā ūdenstilpē vai ūdenstecē, iekļaujot arī visas tās pietekas. Robežu starp diviem baseiniem sauc par ūdensšķirtni. Baseini iedalās noteces un beznoteces baseinos. Beznoteces baseins ir tāds baseins, kurš atrodas kontinenta iekšienē un nav savienots ar okeānu. 

Baltijas jūras baseina platība ir aptuveni četras reizes lielāka nekā pašas jūras platība. Aptuveni 48% baseina platības klāj meži — lielākā daļa to atrodas Zviedrijā un Somijā. Ap 20% zemes lieto lauksaimniecībā, savukārt ap 8% zemes ir purvi. 

Baltijas jūrā upes gadā ienes vidēji 660 km³ saldūdens. Lielākās jūrā ietekošās upes ir Daugava, Nemuna, Ņeva, Odera, Visla, Gauja, Venta un Visla. Bez tam Baltijas jūrā ir arī pozitīva nokrišņu bilance — vairāk saldūdens jūrā nolīst nekā iztvaiko.

Ja palūkojas uz lietus piles iespējamo likteni Eiropas teritorijā, tad tas ir ar variantiem. Lietus pile var ceļot ne tikai uz Baltijas jūru, bet arī uz Ziemeļjūru, Vidusjūru, Melno jūru un citur. Ar lietus piles ceļojuma iespējām Eiropā var iepazīties aplūkojot portāla Amazing Maps karti.

Visas planētas apmērā ir noteikti apvienotie hidrogrāfijas sateces baseini.

Kartē var redzēt galvenās kontinentālās ūdensšķirtnes, kas parāda, kā sauszemes baseini ieplūst okeānos. Pelēkās zonas ir beznoteces baseini, kas neieplūst okeānos.

Tā veidojas katras lietus piles liktenis …

Skriešanas laikā sāpes sānā ir bieža problēma gan iesācējiem, gan pieredzējušiem skrējējiem. Tās var parādīties pēkšņi, izjaukt jūsu treniņu un...

The post Kāpēc skrienot sāp sāns appeared first on Hitnet.lv.

Maija sākumā azartisks finišs. Viskošākā no manām izšūtajām saulespuķēm. Šobrīd prieka emocijas jau norimušas, apmēram mēnesi man aizņēma šis aizraujošais process, paralēli darbojoties arī pie citiem izšūšanas procesiem. Košā izšuvuma laukums 25x25 cm. Paldies par pausto atzinību shēmas autorei Happy x Craft dizainerei Corina (citēju no IG): "Katru reizi, kad kāds izvēlas radīt kaut ko no maniem dizainiem, tas man nozīmē vairāk, nekā jūs droši vien varat iedomāties. Paldies, ka uzticaties manam darbam, manām krāsām un manai radošajai pasaulei."

LSM 30. maijā ziņoja par latviski runājošas telefonkrāpnieces aizturēšanu saistībā ar Ukrainā strādājošu zvanu centru. Lasītājiem svarīgākais ir praktisks: ja kāds zvana bankas, policijas vai “Smart-ID” vārdā, PIN kodi nav jāsauc, darbības nav jāapstiprina un saruna jāpārtrauc.

Kas noticis ar latviski runājošo zvanītāju

LSM vēsta, ka raidījums “Slazds” piedalījies sievietes aizturēšanā, kura no zvanu centra Ukrainā latviešu valodā sazinājusies ar cilvēkiem Latvijā un izvilinājusi naudu. Ziņotajā shēmā viņa tostarp tēlojusi “Smart-ID” darbinieci.

Tas nenozīmē, ka šāda krāpšanas shēma ir apturēta. LSM norāda, ka pats zvanu centrs Ukrainā vēl turpina darbību, bet izmeklētāji cer, ka aizturētās liecības palīdzēs krimināllietā.

Pazīmes, ka zvans var būt krāpšana

Īpaši uzmanīgi jābūt, ja zvanītājs steidzina, biedē ar konta bloķēšanu vai prasa nekavējoties apstiprināt darbību lietotnē. Krāpnieki bieži izmanto valodu, kas izklausās oficiāla, un var apgalvot, ka palīdz “apturēt darījumu”.

Pārbaudiet šīs pazīmes:

• zvanītājs prasa nosaukt vai ievadīt PIN1 vai PIN2;
• sarunas laikā parādās Smart-ID apstiprinājuma pieprasījums, kuru pats neesat sācis;
• tiek prasīti bankas kartes dati, internetbankas pieejas vai paroles;
• zvanītājs atsakās ļaut jums pašam pārzvanīt bankai;
• tiek radīta steiga: “jārīkojas tūlīt”, “citādi nauda pazudīs”.

Ko darīt pirms jebkuras PIN ievades

Pirms Smart-ID apstiprinājuma vienmēr pārbaudiet, vai darbību sākāt jūs pats. Ja neesat tikko pieslēdzies bankai, parakstījis dokumentu vai veicis maksājumu, apstiprinājumu nevajag nospiest.

Drošākais solis ir pārtraukt sarunu un pašam piezvanīt bankai pa oficiālajā mājaslapā vai uz bankas kartes norādītu numuru. Neizmantojiet numuru, ko nosaucis zvanītājs vai atsūtījis īsziņā.

Ja dati jau nosaukti vai apstiprinājums nospiests

Ja esat nosaucis datus, ievadījis PIN vai apstiprinājis svešu darbību, nekavējoties sazinieties ar banku un lūdziet bloķēt iespējami apdraudētos rīkus. Pēc tam informējiet Valsts policiju.

Valsts policija savos krāpšanas padomos norāda, ka krāpnieki mēdz uzdoties par banku vai policijas darbiniekiem. Šādos gadījumos svarīga ir ātra rīcība, nevis mēģinājums turpināt sarunu ar zvanītāju.

Ko šajā gadījumā nevajag pieņemt par drošu

Viena aizturēšana nav pierādījums, ka visi zvani beigušies. Latviešu valoda sarunā arī nav drošības pazīme. Pārbaudei jābalstās nevis uz zvanītāja pārliecinošo toni, bet uz to, vai darbību patiešām sākāt jūs un vai sazināties ar banku pa oficiālu kanālu.

Avots: LSM.lv

Vasaras sākumā mājsaimniecībām Latvijā pirms brauciena, peldvietas apmeklējuma, dārza darbiem vai ugunskura kurināšanas ir vērts pārbaudīt oficiālos brīdinājumus, nevis paļauties tikai uz laikapstākļu lietotņu prognozēm. Galvenā vieta meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem brīdinājumiem ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra karte bridinajumi.meteo.lv, bet ugunsdrošības padomi un rīcība ārkārtas situācijās jāskatās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācijā.

Pirms izbraukšanas pārbaudiet divus avotus

LVĢMC uztur oficiālo brīdinājumu karti Latvijai. Tajā jāskatās, vai konkrētajā teritorijā nav spēkā brīdinājums par pērkona negaisu, stipru lietu, vēju, karstumu, plūdu risku vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt pārvietošanos un atpūtu pie ūdens.

VUGD savā tīmekļvietnē publicē iedzīvotājiem paredzētu drošības informāciju par ugunsdrošību, glābšanu un rīcību ārkārtas situācijās. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad cilvēki biežāk kurina grilus, dedzina zarus, uzturas mežos vai dodas peldēties.

Pašvaldību paziņojumi var papildināt valsts dienestu informāciju, piemēram, par slēgtām peldvietām, vietējiem ceļu ierobežojumiem, publisku pasākumu drošību vai aizliegumiem konkrētās teritorijās.

Ko nozīmē dzeltenais, oranžais un sarkanais brīdinājums

Brīdinājuma krāsa nav tikai formalitāte. Tā palīdz saprast, vai pietiek ar piesardzību, vai arī plāns jāatliek. Īpaši uzmanīgiem jābūt ģimenēm ar bērniem, senioriem, cilvēkiem ar veselības riskiem un tiem, kuri dodas tālāk no mājām.

Praktiska pārbaude pirms peldes, ugunskura vai dārza darbiem

Pirms došanās ārā pārbaudiet:

• LVĢMC brīdinājumu karti konkrētajam novadam vai maršrutam;
• VUGD drošības ieteikumus par uguni, peldēšanos un rīcību nelaimes gadījumā;
• pašvaldības tīmekļvietni vai sociālos kanālus, ja plānota publiska peldvieta, meža teritorija vai pasākums;
• prognozes izmaiņas dienas gaitā, jo vasarā negaiss un stiprs vējš var attīstīties ātri.

Ja pamanāt tumšus mākoņus, strauju vēja pastiprināšanos vai dzirdat pērkonu, drošākais risinājums ir pārtraukt peldi, atstāt atklātu ūdenstilpi un neuzturēties zem kokiem. Ugunskuru vai grilu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, un pēc lietošanas tas pilnībā jānodzēš.

Par šodienas riskiem jāskatās tiešā karte

Šis raksts skaidro, kur pārbaudīt oficiālo informāciju un kā rīkoties, bet neapgalvo konkrētu 2026. gada 31. maija brīdinājumu konkrētā Latvijas vietā. Pirms publicēšanas vai došanās ceļā aktuālā situācija jāpārbauda tieši LVĢMC kartē un atbildīgo dienestu paziņojumos.

Nākamā pārbaude, kas lasītājam var mainīt lēmumu, ir vienkārša: vai izvēlētajā maršrutā, peldvietā vai atpūtas vietā šodien redzams dzeltenais, oranžais vai sarkanais brīdinājums un vai pašvaldība nav publicējusi vietēju ierobežojumu.

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Vispirms internetā sastapu informāciju par Ludzas Lielās promenādes oficiālo atklāšanu un pēc tam vēl šo informāciju papildināja informācija par Ludzas novada BJC (Bērnu un jaunatnes centra) līdzdarbošanos šajā pasākumā. Un nolēmu aiziet paskatīties, "kas lācītim vēderā". Par cik visas iepriekšējās manas dzīvošanas reizes Ludzā kaut kā nebiju sasparojusies ievērtēt kādus publiskus pasākumus Ludzā. Vismaz neatceros tādus gadījumus.

Sākšu ar to, ka klimatiskie apstākļi šodienas pilsētā iepriecināja. Pēc iepriekšējo dienu nomāktajām debesīm un periodisko līņāšanu šodien - mainīgs mākoņu daudzums un saulīte silda.

Jau pa ceļam uz Promenādi varēja redzēt turp ejošos  cilvēkus. Uz Promenādes atklāšanu tiešām daudz cilvēku sanāca. Priecē. Oficiālās atklāšanas runas - pilsētas "tēvs" Mekšs un citi Promenādes radīšanā iesaistītie cilvēki. Visi īsi un kodolīgi, neizplūstot "palagos". Jauki un sirsnīgi. Mīļi. Man patika šis kodolīgums, kurā jaudās prieks par sasniegto. Un nekādas "zīmēšanās", ko esmu atklausījusies dižpilsētā no tur mītošajiem "kungiem". Un nekādu lieko runu. Visa oficiālā būšana iekļāvās apmēram drusku vairāk par 20 minūtēm laikā. 

Paldies.

Douglas Preston, Lincoln Child – Still Life With Crows (Pendergast #4)

Manu viedokli un iespaidus var izlasīt šeit

Vēlā vakarā uzzinājusi, ka Varšavas viesnīcā sauna atvērta visu diennakti, lūdzu miega rūķi pastāvēt pie ratiem un dodos turp, mazliet palutināt garajā ceļošanas dienā sasēdētos kaulus. Kad patīkams jauneklis paskaidro, ka sieviešu un vīriešu saunas te esot atsevišķi, diskrēti  ieslīdu mazā sieviešu saunas kabīnē starp divām sarunā iegrimušām jaunām sievietēm. Tik mazā telpā sarunā, protams, drīz vien tieku iesaistīta arī es. 

Jaunā sieviete pa labi ir no Polijas, bet dzīvo Londonā. Jaukais vīrietis, kurš man pirms minūtes paskaidroja saunas lietošanas noteikumus, ir viņas draugs, Londonā dzīvojošs Latvijas pilsonis, kurš latviski gan nerunājot. Jaunā sieviete pa kreisi ir no Ukrainas, pašlaik dzīvo un strādā Zviedrijā un sava Zviedrijas darba devēja uzdevumā dodas uz Ukrainu, lai saprastu, kā visjēgpilnāk sniegt atbalstu Ukrainas kara veterāniem un viņu ģimenēm. Jau tagad apmēram 20% ukraiņu ģimenēs ir kara veterāni. Tas, protams, rada sarežģījumus un spriedzi, ar kuru ukraiņi vieni paši nevarēs tikt galā. Kā saka – “karā aizgāja viens cilvēks, bet atnāca jau pavisam cits.” 

Īsā sarunā ar Anastasiju noskaidrojam, ka mums ir daudz kopīgu interešu un es apsolu viņu iepazīstināt ar savu Kijivas karstās jogas studiju, kur no visām pilsētām, kurās darba gaitās esmu šādas studijas uzmeklējusi (Parīze, Berlīne, Vašingtona, Vīne, Rīga), esmu atradusi labāko šīs jomas pasniedzēju. Drīz vien abas nonākam vieglā šokā, jo atklājam, ka viena no Anastasijas  tuvākajām draudzenēm ir zviedriete Elīna, kuras ģimenē es dzīvoju 1993. gadā un kura, ciemojoties pie manis Latvijā 1994. gadā, stingri nostiprināja pārliecību, ka mūsu reģiona un krievu valodas studijas ir viņas nākotne. 

Satikušās Kijivā pēc 33 gadiem, mēs abas ar Elīnu esam tikko no sirds izsmējušās par to, ka 1993. gada vasarā Elīna mani mēģināja atrunāt no manas karstās vēlmes iemācīties zviedru valodu un es viņu – krievu valodu. Abas būdamas gana stūrgalvīgas, palikām pie sava. Man tagad joprojām ik pa laikam sanāk palasīt un parunāt zviedriski, kamēr viņa, jauna un daudzsološa zviedru diplomāte, Maskavā pavadīja savus interesantākos diplomātijas gadus, tajā skaitā bija iesaistīta Zviedrijas un Krievijas attiecību eskalācijā pēc dubultaģenta Stripaļa indēšanas mēģinājuma ar Novičoku 2018. gadā. 

Laižoties miegā pēc šādas piedzīvojumiem bagātīgi nabadzīgas dienas, atceros grāmatu, kuru pabeidzu lasīt garajā vilciena braucienā no Kijivas. Ukraiņu žurnālista Jevhena Lira angliski sarakstīto “Flood” (Plūdi) par Kakhovkas dambja 2023. gada sabombardēšanas sekām caur Hersonas pilsētas un tās apkaimes iedzīvotāju acīm. Jau miegā manī atbalsojas Annas, trīs bērnu mātes, kas cīņā par saviem bērniem izgājusi caur ellei, izdabūnot dēlu no okupētas Krimas ārstu nagiem, stāts. Pēc tāla un mokoša ceļa “viņi šķērsoja Latvijas robežu. Anna nonāca laipnības un drošības zemē, kur viņas bērni varēja brīvi elpot. Patvērumā. No turienes viņi sāka ceļu uz mājām – uz Ukrainu. Uz cerību”. 

Un miegs sajaucas ar aizkustinājuma pilnām asarām - Ukraina tiešām savieno cilvēkus. 

Jelgavā un Jelgavas novadā ģimenēm ar bērniem vasaras plānošanai sagatavots jauns praktisks ceļvedis. To izveidojis Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs, apkopojot vietas, kur kopā ar bērniem izzināt pilsētu, doties dabā, satikt dzīvniekus, sportot, spēlēties un ērti saplānot vairāku dienu atpūtu.

Ceļvedis noder gan Jelgavas iedzīvotājiem, kuri meklē idejas brīvdienām bez tāla brauciena, gan ģimenēm no citām Latvijas vietām, kas vasarā vēlas iepazīt Zemgales pusi. Piedāvājums veidots tā, lai vienā maršrutā varētu apvienot izglītojošu pieturu, aktīvu izkustēšanos un bērniem draudzīgu ēdināšanas vai nakšņošanas vietu.

Piecas sadaļas ērtākai vasaras plānošanai

Jelgavas vasaras ceļvedis sadalīts piecās tematiskās sadaļās. Šāda struktūra palīdz izvēlēties nevis pēc viena objekta nosaukuma, bet pēc tā, ko ģimene konkrētajā dienā vēlas darīt.

Sadaļā “Izzināt un iepazīt!” apkopoti muzeji un ekspozīcijas, kas piemērotas bērniem. Šis virziens der dienām, kad laiku gribas pavadīt mierīgāk, ar iespēju bērniem redzēt, aptaustīt un uzzināt kaut ko jaunu par Jelgavu, novadu un apkārtni.

“Pavadi laiku ar dzīvniekiem” paredzēta ģimenēm, kuras meklē mini zoo, zirgaudzētavas un apskates saimniecības. Šādas vietas parasti ir īpaši piemērotas mazākiem bērniem, jo brauciens nav balstīts tikai uz skatīšanos no malas, bet arī uz dzīvu pieredzi ārpus pilsētas ierastās vides.

Sadaļā “Piedzīvo dabā” iekļautas pastaigu idejas, velo maršruti, izbraucieni ar kuģīšiem un laivošanas iespējas. Ģimenēm, kas plāno dienu pie ūdens, noder arī iepriekš sagatavota informācija par kuģīšu braucieniem un laivu nomu Jelgavā.

“Rotaļājies un sporto” koncentrējas uz bērnu rotaļu laukumiem, aktīvās atpūtas vietām un aktivitātēm uz ūdens. Tā ir praktiska sadaļa vecākiem, kuriem svarīgi saprast, kur bērni var izkustēties drošā un viņu vecumam piemērotā vidē.

Idejas dažādiem bērnu vecumiem

Ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem visērtāk sākt ar īsām aktivitātēm: rotaļu laukumu, dzīvnieku apskati vai nelielu pastaigu. Mazākiem bērniem garas dienas ar vairākiem objektiem var ātri kļūt nogurdinošas, tāpēc labāk izvēlēties vienu galveno pieturu un vienu rezerves variantu tuvumā.

Skolas vecuma bērniem piemērotāki var būt muzeji, ekspozīcijas, laivošana, velo braucieni vai garākas pastaigas dabā. Šajā vecumā ceļojumu var veidot kā mazu izpētes uzdevumu: izvēlēties maršrutu, sameklēt vietu kartē, plānot pusdienu pieturu un noskaidrot, ko konkrētajā objektā varēs redzēt.

Pusaudžiem bieži svarīgāka ir aktīva kustība un brīvība izvēlēties tempu. Tāpēc Jelgavas un Jelgavas novada piedāvājumā viņiem varētu būt piemēroti velo maršruti, ūdens aktivitātes, laivošana vai garāka diena dabā ar konkrētu galamērķi.

Daba, ūdens un kustība vienā maršrutā

Jelgavas vasaras piedāvājumā liela vieta atvēlēta dabai un ūdens tuvumam. Pastaigas, velo braucieni, kuģīšu maršruti un laivošana ļauj ģimenēm saplānot dienu ārā, neierobežojoties tikai ar vienu apskates objektu.

Ja ģimene vēlas mierīgāku atpūtu, var izvēlēties pastaigu vai izbraucienu ar kuģīti. Ja plānots aktīvāks ritms, piemērotāks būs velo brauciens vai laivošana, pirms tam pārbaudot laikapstākļus, bērnu vecumam atbilstošu drošības aprīkojumu un maršruta garumu.

Vasarā īpaši jādomā par ūdeni, saules aizsardzību un atpūtas pauzēm. Tas attiecas arī uz šķietami īsiem izbraucieniem, jo bērniem nogurums karstā laikā iestājas ātrāk nekā pieaugušajiem.

Ēdināšana un nakšņošana ģimenēm

Ceļvedī iekļautas arī ģimenēm draudzīgas ēdināšanas vietas un naktsmītnes. Tas ir būtiski ģimenēm, kas Jelgavā vai Jelgavas novadā vēlas pavadīt nevis dažas stundas, bet visu dienu vai nedēļas nogali.

Plānojot ēdināšanu, vecākiem vērts jau iepriekš pārbaudīt darba laiku, bērnu ēdienkartes iespējas un to, vai tuvumā ir vieta īsai pastaigai vai rotaļām. Ģimenēm ar mazākiem bērniem praktiski ir izvēlēties pieturas, kur nav jāsteidzas un kur iespējams pielāgoties bērna dienas ritmam.

Nakšņošanai piemērotas vietas ļauj savienot Jelgavas pilsētas apskati ar izbraucieniem Jelgavas novadā. Tas dod iespēju vienā dienā vairāk laika veltīt dabai vai dzīvnieku apskatei, bet nākamajā dienā izvēlēties muzeju, rotaļu laukumu vai ūdens aktivitātes.

Kā saplānot vienas dienas braucienu

Vienas dienas atpūtai Jelgavā vislabāk izvēlēties trīs pieturas: vienu galveno aktivitāti, vienu brīvdabas vai rotaļu vietu un vienu ēdināšanas pauzi. Šāds plāns ir elastīgs un nepadara dienu pārāk saspringtu.

Piemēram, rītu var sākt ar muzeju vai ekspozīciju, dienas vidū doties uz pastaigu vai rotaļu laukumu, bet pēcpusdienā izvēlēties ūdens tuvumu vai īsu izbraucienu. Aktīvākām ģimenēm noderēs arī informācija par velo aktivitātēm Jelgavā, ja vasaras plānos paredzēta pārvietošanās ar velosipēdiem.

Ja ģimenē ir dažāda vecuma bērni, maršrutā vēlams iekļaut aktivitāti, kur katram ir ko darīt. Dzīvnieku apskates vietas, plašāki rotaļu laukumi, pastaigu maršruti un ūdens tuvums parasti sniedz vairāk elastības nekā ļoti konkrēts, tikai vienai vecuma grupai piemērots objekts.

Kur atrast aktuālo ceļvedi un pasākumus

Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs vasaras atpūtas piedāvājumu, aktuālos pasākumus, izstādes un citu tūrisma informāciju publicē Visit Jelgava mājaslapā un Visit Jelgava sociālo tīklu kontos.

Pirms došanās ceļā ieteicams pārbaudīt objektu darba laikus, ieejas nosacījumus, rezervācijas nepieciešamību un laikapstākļu prognozi. Vasaras sezonā atsevišķu aktivitāšu pieejamība var būt atkarīga no laikapstākļiem, grupu noslodzes vai iepriekšējas pieteikšanās.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

vara bungas: Ieskats NATO mācībās ar UA piedalīšanos. Pret šadu OPFOR visu jādara ātrāk. Ātrāk jānomaskē sevi, ātrāk jāatrod ENY UAS komandas pozīciju (ātrāk nekā ENY atrod BLUFOR UAS tīmus), ātrāk jāliek viņiem mainīt dislokāciju (piem. ar mīnmetēju uguni), tad mednieki kļūs par medījumu. OPFOR darīs visu to pašu, tādēļ jāapgrūtina viņiem uzdevumu- BLUFOR jābūt pārākiem veicot visa veida maskēšanos un C-UAS procedūras, kuru efektivitātes kritērijs ir ātrums. UA droņītāju pārākums nav viņos ģenētiski ieprogrammēts, vnk viņi rīkojas ātrāk un efektīvāk, jo citādi neizdzīvotu.

PS Gribētos pateikt, ka izlūkpatruļas varētu medīt UAS komandas, bet nepateikšu. Droni ar termālo redzi atklās LRRP momentā. Izlūkpatruļu pusē ir nelidojamie laika apstākļi, bet tad ir jābūt perfektai laika prognozei pa stundām un ideālai plānošanai. Kura vai nu ir vai nu nav.

Latgalē šopavasar gaisa apdraudējuma brīdinājumi ir kļuvuši par praktisku jautājumu arī zemniekiem: LSM 30. maijā vēstīja, ka šūnu apraides signāli cilvēkus sasniedz arī darba laikā, tostarp traktorā lauka vidū. Tas nenozīmē, ka 31. maijā ziņots par jaunu incidentu, taču saimniecībām ir vērts no rīta pārbaudīt sakarus, darbinieku rīcības kārtību un tuvākās drošās vietas.

Kas mainījies Latgales saimniecību ikdienā

Brīdinājumi par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu Latgalē ietekmē ne tikai mājsaimniecības, bet arī sezonas darbus. Sēja, miglošana, lopbarības sagatavošana un tehnikas pārvietošana bieži notiek noteiktos laika logos, tāpēc zemnieki nevar vienkārši apturēt darbu uz nenoteiktu laiku.

LSM aprakstītā pieredze no Latgales rāda galveno problēmu: brīdinājums var pienākt brīdī, kad cilvēks ir atklātā laukā, tālu no ēkām un kopā ar smagu tehniku. Tāpēc svarīga ir nevis panika, bet iepriekš sarunāta rīcība.

Kam tas jāņem vērā šorīt

Īpaši uzmanīgiem jābūt saimniecībām Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un citviet Latgalē, kur darbi notiek plašās, atklātās teritorijās. Tas attiecas uz traktoru vadītājiem, saimniecību īpašniekiem, sezonas strādniekiem, ģimenes locekļiem un cilvēkiem, kas pārvietojas starp laukiem.

Pirms došanās uz lauka pārbaudiet:

• vai telefonā ir ieslēgta šūnu apraides brīdinājumu saņemšana;
• vai ierīcei ir pietiekama baterija un skaņas signāls nav izslēgts;
• kur atrodas tuvākā ēka, pagrabs, saimniecības telpa vai cita aizsega vieta;
• vai darbinieki zina, kurš pieņem lēmumu par darba pārtraukšanu;
• kā sazināties, ja mobilie dati vai zvani uz brīdi nestrādā.

Kā rīkoties, ja brīdinājums pienāk atklātā laukā

Ja šūnu apraides signāls pienāk darba laikā, vispirms droši apturiet tehniku. Neatstājiet traktoru vai agregātu vietā, kur tas var ripot, bloķēt ceļu vai radīt papildu risku citiem.

Ja tuvumā ir droša ēka, pārvietojieties uz to bez liekas kavēšanās. Ja tādas nav, izvairieties no atrašanās blakus degvielas tvertnēm, ķimikālijām, lieliem stiklojumiem, elektrolīnijām un atsevišķi stāvošiem objektiem. Atklātā laukā izvēlieties zemāku vietu, saglabājiet sakarus un gaidiet oficiālu informāciju.

Svarīgi nepārslogot ārkārtas tālruņus ar jautājumiem, uz kuriem atbilde pieejama oficiālajos paziņojumos. Zvans dienestiem nepieciešams tad, ja redzams tiešs apdraudējums, ir cietušie vai nepieciešama tūlītēja palīdzība.

Neskaidrības par ierobežojumu ilgumu

Zemnieku bažas nav tikai par pašu brīdinājumu, bet arī par to, cik ilgi ierobežojumi ir spēkā un kā plānot darbus pēc trauksmes. Sezonas darbos kavēšanās var nozīmēt zaudētu ražu, papildu degvielas izmaksas vai nepieciešamību pārplānot visu dienu.

Tāpēc nozares pārstāvju aicinājumi pēc skaidrākiem atbalsta vai kompensāciju mehānismiem ir saprotami. Vienlaikus lēmumiem jābalstās oficiālā informācijā, nevis pieņēmumos par katra brīdinājuma iemeslu vai apdraudējuma mērogu.

Mierīga rīcība ir labākais drošības instruments

Šī ir situācija, kurā saimniecībai palīdz īss rīta drošības plāns: pārbaudīti telefoni, zināma patvēruma vieta, sarunāts sakaru kanāls un skaidrs lēmumu pieņēmējs. Ja oficiālie paziņojumi mainās, dienas darbu grafiku vajadzētu pārskatīt pēc tiem, nevis pēc baumām sociālajos tīklos.

Avots: LSM.lv

Eiropas digitālās identitātes maks ir ES mēroga iniciatīva, kas nākotnē var ļaut cilvēkiem droši apliecināt identitāti un izmantot atsevišķus digitālus dokumentus telefonā. Latvijas iedzīvotājiem tas nav signāls izmest eID karti vai atteikties no eParaksta, bet gan iemesls sekot, kā esošie e-pakalpojumi tiks savietoti ar jauno Eiropas risinājumu.

Kas ir Eiropas digitālās identitātes maks

Eiropas Komisija digitālo identitātes maku skaidro kā drošu rīku, ar kuru iedzīvotājs varēs apliecināt savu identitāti un kopīgot noteiktus digitālus apliecinājumus ES vidē. Praktiski tas var nozīmēt vienu lietotni vai maku telefonā, kurā pieejami identitātes dati, apliecinājumi un iespēja tos izmantot pakalpojumiem tiešsaistē.

Svarīgākais princips ir brīvprātīga izmantošana. Digitālais maks nav paredzēts kā vienīgais identitātes apliecināšanas veids visām dzīves situācijām. Tas drīzāk var kļūt par papildu kanālu blakus eID kartei, eParakstam, internetbanku identifikācijai un klātienes dokumentiem.

Kā tas var skart Latvijas iedzīvotājus

Latvijā jau ir pazīstama digitālā identitāte: eID karte, eParaksts un eParaksts mobile tiek izmantoti dokumentu parakstīšanai un piekļuvei valsts vai privātiem pakalpojumiem. Tāpēc lielākais jautājums nav, vai digitāla identitāte parādīsies no jauna, bet gan kā Latvijas risinājumi tiks savienoti ar Eiropas digitālās identitātes maku.

Ikdienā tas nākotnē varētu būt noderīgi vairākās situācijās:

• identitātes apliecināšanai valsts e-pakalpojumos;
• dokumentu vai apliecinājumu iesniegšanai citā ES valstī;
• izglītības, kvalifikācijas vai tiesību apliecinājumu pārbaudei;
• ceļošanas un pārrobežu pakalpojumu izmantošanai;
• drošākai datu nodošanai bankām, platformām vai iestādēm.

Tas nenozīmē, ka katrs pakalpojums Latvijā uzreiz mainīsies. Bez jaunākā oficiālā apstiprinājuma nav pamata nosaukt precīzu Latvijas palaišanas datumu vai apgalvot, ka konkrēta lietotne noteiktā dienā aizstās esošos rīkus.

Kāpēc datu minimizācija ir būtiska

Digitālās identitātes maka lielā praktiskā vērtība ir iespēja apliecināt tikai to, kas pakalpojumam tiešām vajadzīgs. Piemēram, pakalpojuma sniedzējam varētu pietikt zināt, ka cilvēks ir pilngadīgs, nevis redzēt pilnu personas kodu, adresi vai dokumenta kopiju.

Tas ir svarīgi arī drošībai. Jo mazāk lieku datu tiek nodoti katram pakalpojumu sniedzējam, jo mazāks risks, ka tie nonāk nevajadzīgās datubāzēs vai tiek izmantoti ārpus sākotnējā mērķa. Lietotājam savukārt būs jāskatās, kādi dati tiek prasīti un kam tie tiek nodoti.

Ko pārbaudīt pirms paļauties uz jaunu risinājumu

Pirms instalēt vai izmantot digitālās identitātes maku, pārbaudiet, vai informācija nāk no oficiāliem ES vai Latvijas kanāliem. Latvijā praktiskais atskaites punkts digitālajai parakstīšanai un identitātei joprojām ir eParaksts, bet ES līmeņa skaidrojumi jāmeklē Eiropas Komisijas digitālās stratēģijas lapās.

Īpaši vērts sekot trim lietām: vai ir paziņots oficiāls ieviešanas posms Latvijā, kādi dokumenti vai apliecinājumi būs pieejami, un vai lietotājam būs skaidri redzama piekrišana datu nodošanai. Tieši šie nosacījumi noteiks, vai digitālais maks kļūs par ērtu ikdienas rīku, nevis tikai vēl vienu lietotni telefonā.

Avots: European Commission

Valoda ir viens no izcilākajiem cilvēces izgudrojumiem / sasniegumiem / atklājumiem, kas ir pamatā absolūti visām zināšanām, ko mums izdevies iegūt un uzkrāt par šo pasauli un sevi. Jo, ja mēs kaut ko spējam nosaukt vārdā, tas patiesi kļūst īsts. Taču divas lietas var būt patiesas vienlaikus. Valoda ir arī bīstams un neuzticams rīks, jo tai ir vienalga, kas tiek vēstīts – patiesība vai muļķības, kaut kas svarīgs vai laiku tērējošas aplamības, kaut kas vērtīgs vai degradējošs. Turklāt – valoda maldīgi rada iespaidu, ka mēs kaut ko patiesi zinām un saprotam.

To varētu salīdzināt ar elektromagnētisko spektru. Allaž šķiet netaisni, ka cilvēka acs spēj saskatīt tikai niecīgu daļu. Dzīvnieki redz citādi, attiecīgi atšķiras arī viņu pasaule. Rokijs neredz nemaz, viņa pasaulei nav krāsu, toties ir formas!

Kāpēc es šo rakstu. Gribu aicināt nedaudz mazāk paļauties uz iekaltām definīcijām un vairāk lūkoties pēc būtības, kodola, jēgas un satvara it visur. Skatīties nevis uz vārdiem un frāzēm, bet gan nolūku, kontekstu, apstākļiem un būtību.

Viens piemērs. Sasodītais “vasaras laiks”. Tas, kurš šo kroplo izgudrojumu tā nosauca, nudien ir izdarījis lāča pakalpojumu veselajam saprātam paaudžu garumā. Jo kā pretstats parādījās “ziemas laiks”. Un kurš tad nezina, ka vasara = saule, gaisma, prieks, brīvdienas, atvaļinājums, mazi apkures rēķini un bikini, savukārt ziema = sniegs, auksti, tumšs, puņķi, dubļi tumsā, tumsa ārā, darbs, drēbju kārtas, piesmacis sabiedriskais transports un kas tik vēl ne.

Daudz nevajag, lai cilvēki pārstātu domāt par pašu laiku, bet pieķertos saulainām asociācijām un uzskatītu, ka gaisma vasarā ir ieviestā “vasaras laika” nopelns, savukārt oktobrī tiek veikts genocīds pret endorfīniem un līdz ar “ziemas laiku” tiek atgriezta arī tumsa. KĀPĒC NEVAR VISU GADU BŪT VASARAS LAIKS AR VISIEM LABUMIEM, vai ne?

Un tā mēs karinām birkas un aizmirstam par būtību. Bet būtība nav tikai gaisma pret tumsu.

Būtība ir laika joslas. Pirms cilvēks izgudroja gana uzticamu pulksteni, tas modās pēc saules un gaiļiem, attiecīgi mūsu platuma grādos vasarā mostoties agri, lai var iespēt apdarīt daudz jo daudz un sagatavoties ziemai, savukārt ziemā guļot, jo tāpat neko daudz nepadarīs, tad vismaz atpūtīsies un uzkrās spēkus jaunam darba cēlienam, cik nu tas iespējams pie skopās ziemas pārtikas.

Dienasvidus bija tad, kad saulīte bija pašā debesu viducī un ēnas visīsākās. Un tas ir gluži labs atskaites punkts laika joslai – saule debesu viducī, tātad diena arī viducī.

Tad nāca pulksteņi un rūpnīcas. Saule un gaiļi vairs nebija uzticami rīta vēstneši. Cilvēkam rīts pienāca sešos, lai tur lūst vai plīst. Rūpnīcas vēra savus vārtus, uzņēma strādniekus, visi kaut ko ražoja un bija trakoti produktīvi, noguruši un nelaimīgi kā ziemā, tā vasarā.

Un tad kāds (nepagodināšu ar nosaukšanu vārdā) pamanīja, ka saules ceļš ar pulksteni veido rakstus, ko varētu palabot, lai rūpnīcās pataupītu elektrību. Jo kā tad nu pierunāsi cilvēkus celties stundiņu agrāk? Drošāk visiem pagriezt pulksteņus! Un kā sāka griezt, tā nevar un nevar beigt, kaut rūpnīcas sen jau automatizētas, cilvēki izgudrojuši elektrības iegūšanu simt veidos, maiņu un attālināto darbu, ceļo pa pasauli krustu šķērsu un patiesībā var gluži brīvi izvēlēties, kā dzīvot.

Šī ir tā vieta, kas man nepatīk laika grozīšanā – absolūts loģiskā pamatojuma trūkums. Vai man patīk gaiši vasaras vakari? Protams. Bet tie netiktu atcelti arī tad, ja mēs dzīvotu savas joslas laikā visu gadu! Vakarā tāpat būtu gaišs! Un rītā arī būtu gaišs. Ja mēs iekārtotu savu ikdienu tā, ka mūsu nomoda pusdienlaiks ir 12.00, tad nevienam nevajadzētu, ka saule riet 23.00 – visi ap to laiku jau tāpat saldi gulētu.

Mēs esam tik ļoti pieķērušies pulksteņiem un mērīšanai, ka vairs pat nedomājam par būtību. 

Ja Latvija būtu ciemats ar 1000 iedzīvotājiem, mums te būtu vidēji 350 personu, kurām ir normēts darba laiks birojā. Pārējie būtu bērni, pensionāri, invalīdi, maiņu darba darītāji dažādās nozarēs, bezdarbnieki, lauksaimnieki un kas tik vēl ne.

Tāpēc vēl jo absurdāk šķiet, ka mazākums, kam “gribas gaišus vakarus pēc darba”, diktē vairākumam, kā būt. Kaut gan šim mazākumam patiesībā ir krietni daudz rīku to savu ikdienu iekārtot tā, ka gaiši būs ne tikai vakari, bet arī pēcpusdienas – sezonāls darba laiks, attālināts darbs, summēts darba laiks, kad jānostrādā noteikts stundu skaits mēnesī, nepiesienoties pie tā, kurā diennakts laikā šis darbs tiek veikts. Bet, nē, NAV TAS, ja pārmaiņām netiek pakļauts katrs pēdējais invalīds pansionātā un govs fermā.

Šis absolūtais radošuma, inovāciju un intereses trūkums šajā tēmā mani patiesi apbēdina. Reāli skābi ap sirdi paliek.

Paskatieties uz zoodārziem un Brīvdabas muzeju – viņi neizliekas, ka ziema ir tas pats, kas vasara. Sezonāls darba laiks. Es teiktu, ka muzejiem, kas ir telpās, arī vajadzētu sezonālu darba laiku, tik uz otru pusi – ziemās garākas stundas atvērti, vasarā – mazāk, mudinot vairāk pievērsties āra aktivitātēm.

Maiņu darbos tāpat tiek nostrādātas visas 24 stundas diennaktī, tur nemainās nekas. Transportam mēdz būt sezonāls grafiks, tur laika maiņa neko pozitīvu nepienes.

Es šādā garā varētu turpināt vēl ilgi. Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par valodu, kas vienlīdz ticami vēsta gan patiesības, gan aplamības, un mēdz dažas asociācijas iekausēt kā kukaiņus dzintarā, liekot mums domāt, ka mums nav variantu un vienīgais, kas sniedz gaismu siltajos vasaras vakaros, ir mītiskais “vasaras” laiks...

Klasika jaunā izpildījumā: ja meklē ideālo rabarberu maizes recepti, kurā perfekti balansē rabarberu skābums ar krēmīgu saldumu – šī būs īstā. Mīkla ir līdzīga smilšu mīklai, bet virspusīte ir kā vecmāmiņas rabarberu plātsmaize: mīksti rabarberi, mutē kūstošs skābā krējuma pārlējums.  Izcili ir tas, ka šīs kūkas pagatavošanai Tev  pat nevajadzēs mikseri, līdz ar to vari droši...

lasīt talāk »

The post Ātrā rabarberu maize appeared first on Lindas Virtuve.