Lūgšanu un dziedināšanas diena
Salaspils Romas katoļu baznīcā
Sestdien, 1.maijā.

Location: Oslo, Norway.

Job description:

• We are looking for the tinsmiths – job in Norway;
• Manual-folding, manual cutting and machining;
• Mounting of tinplates;
• Work on home facades;
• Preparatory work.

Requirements:

• Ability to start working as soon as possible;
• Similar work experience is an advantage;
• Spoken/communicative English or Norwegian language skills
• Motivated and diligent worker;

• Ability to work independently and quickly absorb innovation;
• Ability to independently read drawings;

• Driver’s license – category B;
• Please send your CV in English!

We offer:

• The short-term work with possibility for improvement;
• Salary 210-230 NOK/h (gross);
• Work hours: 37,5 h/week;
• The salary paid monthly;

• Confidentiality is guaranteed, only selected candidates shall be informed.

https://www.reditus.lt/en/job/tinsmith-job-in-the-norway-0000119/

To inquire or apply, please send your CV in English to laura@reditus.lt or call +47 998 73960 or +370 629 97089.

The post Skārdnieks - darbs Norvēģija (1139) first appeared on #teirdarbs.

Ķīnas automobiļu gigants BAIC prezentējis savu jauno elektromobili Polar Fox Alpha S. Automobilis tiek pozicionēts kā vidēji augta cenu līmeņa modelis, sākot no 38 629 līdz 52 890 dolāriem.
Tomēr ir arī dārgāka versija – Polar Fox Alpha S Huawei HI ar Huawei izstrādātu un uzstādītu autopilotu. Šāds elektromobilis izmaksās, sākot no 59 638 līdz 65 925 dolāriem.

Ražotājs sola, ka Huawei HI versijā autopilots tiks galā ar braukšanu un auto novietošanu modernā pilsētas vidē. Trešā līmeņa autonomās braukšanas sistēmā iekļauti trīs lidar skaneri, 6 milimetra diapazona radari, ducis kameru un 13 ultraskaņas radari, kas strādā uz Huawei vienkristāla bāzes.

Standarta versijai Polar Fox Alpha S ir motors ar jaudu 160 kW, griezes moments 360 Nm, 100 km ieskrējiens tiek solīts 7,7 sekundēs. Versijai Huawei HI ir motors ar jaudu 320 kW, griezes moments 720 Nm, 100 km ieskrējiens tiek solīts 4,2 sekundēs. Gaitas rezerve atkarībā no komplektācijas var būt 525, 603 un 708 km.

Mediju sistēma uz Huawei operētājsistēmas Hongmeng OS (HarmonyOS) bāzes atbalsta darbību ar 24 lietotnēm, kas ir aktuālas Ķīnas tirgū. Mediju sistēmas parametri – 21,69 collu ekrāns ar 3840 х 720 pikseļu izšķirtspēju un arī SoC Kirin 990A ar 5G tīkla atbalstu.

Vide0 – Elektromobilis Polar Fox Alpha S ar Huawei autopilotu

Avots: Ithome

The post Elektromobilis Polar Fox Alpha S ar Huawei autopilotu appeared first on Kriptomedia - Tehnoloģiju ziņas internetā.

8. un 9. klašu skolēnu fizikas erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” finālā, kas norisināsies 22. aprīlī tiešsaistē, ir iekļuvusi Siguldas Valsts ģimnāzijas komanda “5 Hz”. Konkursa pusfināla kārtā par iekļūšanu finālā cīnījās 300 skolēni no 60 komandām, taču uz finālu tika izvirzītas 7 komandas. Konkursa pusfinālā 3. vietu ieguva Siguldas 1. pamatskolas komanda “Fizzy”.

Skolēnu erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” fināla dienā 22. aprīlī norisināsies Latvijas Fizikas diena. Pasākuma laikā jebkuram interesantam tiešsaistē būs iespēja klausīties iedvesmojošas lekcijas, ļaut sevi pārsteigt ar eksperimentiem un atraktīviem video, kā arī piedalīties prāta spēlēs, lai pārbaudītu savas zināšanas jautājumos par zaļo fiziku un energoefektivitāti. Izglītojoši izklaidējošā programma būs interesanta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pasākuma tiešraidi plkst. 14:00 būs iespējams vērot šeit.

AS “Latvenergo” rīkotais fizikas erudīcijas konkurss norisinās 26. reizi, pulcējot komandas no Latvijas skolām, kurās mācās 8. un 9. klašu skolēni. Konkursa “FIZMIX Eksperiments” mērķis ir izglītot skolēnus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu ikdienā, veicināt jauniešos interesi par eksaktajām zinātnēm, saistošā veidā parādīt, kā teorētiskās zināšanas izmantot praksē, kā arī veicināt jauniešos profesionālu interesi, padziļināti apgūstot fiziku. Ar konkursa “FIZMIX Eksperiments” palīdzību gan skolotāji, gan skolēni var pārliecināties, ka fizika nav tikai sarežģīta teorija, bet tā eksistē visapkārt un var būt aizraujoša.

“Man derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām.” [1.Moz.17:4] Šī ir visas teoloģijas pamatnostādne – Dievs ir gan jūdu, gan pagānu

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

 Vārtoties pa gultu ar savu pussalauzto potīti (lūzums neliels, par to jau rakstīju iepriekšējā rakstā) prātā nāk dažādas domas.

1. Nedrīkst iesīkstēt un guļot izvēlēties tikai vienu pozu. Kaut vai pa gultu jādīdās, pat japasēž reizēm. Lai nerodas izgulējumi, kas saasinās esošo situāciju. Pie viena jāmēģina pa druskai pārvietoties uz veselās kājas. Ja ne ar kruķiem, tad turoties gar sienām un pie mēbelem. Var pat mēgināt parapot, Pārējā muskulatūra tomēr jāuztur formā, lai vēlāk būtu vieglāk "iedresēt" slimo kāju pēc ģipša noņemšanas.
2. Dusmas uz torentiem. Reiz biju lejupladējusi seriālus Ansromēda un Herkulesa dīvainie piedzīvojumi pilnā apjomā - 20 sezonas ar apmeram 20 sērijām katrā sezonā. Par šiem seriāliem esmu rakstījusi iepriekš kaut ar īsām frāzēm raksturojot atainotos notikumus. Tie komplekti palika vecajos, noplīsušajos datoros un tos neizdevās pārdabūt uz cita kompja. Tagad mēģināju atrast šos pilnos komplektus torentos, bet vairs nevaru atrast. Ir tikai atsevišķas, nepilnas sezonas. LostFilm'ā mēģināju atrast kaut Andromēdu, bet tur arī nekomplekts. Gribētos zināt, kur dabūt pilno komplektu abiem seriāliem.
3. Abi ar puiku turam īkšķus, lai ātrāk tiktu prom no šejienes savā dzīvoklī. Ir cerības tikt atpakal uz Ludzu.

Audi apņēmīgi turpina uzsākto e-volūciju pretī elektriskajai mobilitātei, 2021. gada Šanhajas autoizstādē prezentējot inovatīvo un pilnībā elektrisko sērijveida automobiļu saimes priekšgājēju – četru durvju Audi A6 e-tron konceptauto. Pilnībā jauna tehnoloģijas arhitektūra PPE (Premium Platform Electric) nākotnē kalpos par tehnoloģisko platformu šīm automašīnām. Sākot no 2022. gada beigām pirmie sērijveidā ražotie automobiļi C un vēlāk arī B segmentā nonāks ar PPE tehnoloģiju, tostarp pirmo reizi elektrisko automašīnu tirgū gan vieglie apvidus automobiļi (SUV) ar augstu klīrensu, gan dinamiska stila modeļi ar zemu braukšanas augstumu, piemēram, kā gaidāmais Audi A6 e-tron.

Ar Audi A6 zīmi jaunais konceptauto apliecina savu vietu zīmola luksusa klases modeļu segmentā. Audi A6 zīmolu ir pārstāvējis segmentā ar vienu no pasaulē lielākajiem tirdzniecības apjomiem, sākotnēji, kopš 1968. gada līdz 1994. gadam – kā Audi 100. Vispirms šī modeļa saimi papildināja sedans, Avant un allroad, bet vēlāk Sportback, kas tika tirgū laists kā A7. Elektriskās piedziņas sistēmai Audi A6 modelī jau ir senas tradīcijas – pēc pilna hibrīda versijas, kas tirgū tika laists 2011. gadā, pašreizējais Audi A6 TFSI e debitēja 2019. gadā ar plug-in hibrīda piedziņu un nobraukšanas distanci ar elektrisko piedziņu līdz 91 kilometram (WLTP ciklā).

Pretstatā pēdējam modelim, 2021. gada Šanhajas autoizstādē prezentētais Audi A6 e-tron konceptauto pilnībā paļaujas uz elektrisko jaudu, kas balstīta uz Audi izstrādātu nākotnes PPE platformu. Vienlaikus tas arī piedāvā pilnībā jaunu dizaina konceptu – vienīgais, kas ir vienāds ar pašreizējo A6 modeli, ir tā izmēri. 4,96 metrus garā, 1,96 metrus platā un 1,44 metrus augstā virsbūve veidota kā Sportback, un tās līnijas skaidri atspoguļo Audi pašreizējās dizaina valodas sistemātisko progresu.

Šanhajas autoizstādē debitējošā Audi A6 e-tron konceptauto eksterjers ir kas krietni vairāk par vienkāršu dizaina ideju realizējumu – modeļa virsbūve ir Audi nākotnes sērijveida modeļu piemērs un sniedz skaidras norādes par to, cik dinamiska un eleganta izskatīsies zīmola elektrisko luksusa automobiļu klase.

Tikmēr PPE platforma nodrošinās dinamisku braukšanas pieredzi un piemērotību lietošanai ikdienā kā galveno automobili ģimenē. Atkarībā no izvēlētās piedziņas sistēmas un modeļa versijas, Audi A6 e-tron nākotnē varētu ar vienu uzlādes reizi nobraukt vairāk par 700 kilometriem (balstoties uz WLTP standartu), bet saimes jaudīgākie locekļi no 0 līdz 100 km/h ieskriesies ātrāk par 4 sekundēm.

Balstoties uz tā izmēriem, Audi A6 e-tron konceptauto ir acīmredzams luksusa klases pārstāvis. Aerodinamikai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Audi ilgajā panākumu vēsturē luksusa klasē. Audi 100/C3 aerodinamiskās pretestības koeficients joprojām ir leģendārs – savulaik tas bija aerodinamikas pasaules čempions visās klasēs, un ar 0,30 aerodinamiskās pretestības koeficientu Audi krietni pārspēja konkurentus jau 1982. gadā. Tagad Audi A6 e-tron konceptauto raksta jaunu nodaļu šajā veiksmes stāstā, kārtējo reizi pierādot, ka zīmols vienmēr apvieno formu un funkciju ideālā simbiozē. Aerodinamiskās pretestības koeficients vien 0,22 ir vēl kas nebijis elektriskajā C segmentā – tas nozīmē, ka automobilim ir minimāla aerodinamiskā pretestība, kas nodrošina zemāku enerģijas patēriņu un tādējādi garāku nobraukšanas distanci ar vienu uzlādi.

22 collu diski un īsās pārkares un platais kupejas jumta izliekums sniedz automobilim proporcijas, kas izteikti atgādina sporta automašīnu.

Priekšējie un aizmugurējie lukturi ir plāni un vizuāli papildina virsbūves līnijas. Digital Matrix LED un digitālā OLED tehnoloģija sniedz iespēju sasniegt maksimālu gaišumu un plašu funkciju klāstu pat ar minimālu virsmas laukumu, vienlaikus piedāvājot pielāgojamus gaismas dizainus.

Katrā virsbūves pusē iebūvēti trīs mazi augstas izšķirtspējas LED projektori, pārvēršot zemi zem tiem par skatuvi katru reizi, kad atveras durvis – nelieli paplašināti dinamiskā apgaismojuma efekti ar ziņojumiem sveic pasažierus. Savukārt četri augstas izšķirtspējas LED projektori, kas neuzkrītoši iestrādāti automašīnas stūros, rada pagrieziena rādītāju projekcijas. Šo projekciju dizainu iespējams modificēt, lai pielāgotos dažādiem tirgiem un reģioniem.

Digital Matrix LED priekšējās gaismas sasniedz gandrīz kino kvalitāti. Piemēram, ja Audi A6 e-tron konceptauto akumulatora uzlādes nolūkā tiek novietots pretī sienai, autovadītājs un pasažieris laiku var pakavēt ar uz šīs sienas projicētas videospēles spēlēšanu. Turklāt projekcijas ap automobili pirmo reizi ļauj paplašināt komunikācijas diapazonu ārpus automašīnas. Ar inteliģentās savienojamības palīdzību Audi A6 e-tron konceptauto sniedz informāciju citiem satiksmes dalībniekiem ar vizuālu signālu palīdzību.

Ātra uzlāde, gara nobraukšanas distance

Divi Audi A6 e-tron konceptauto elektromotori spēj nodrošināt kopējo jaudu 350 kW un 800 ņūtonmetru griezes momentu.

Audi A6 e-tron konceptauto – tāpat kā visu nākotnes PPE modeļu – piedziņas tehnoloģijas pamatā ir 800 voltu uzlādes tehnoloģija. Tāpat kā Audi e-tron GT pirms tā, šī tehnoloģija nodrošina, ka Audi A6 e-tron konceptauto akumulatoru ātrās uzlādes stacijās ļoti īsā laikā iespējams uzlādēt ar līdz pat 270 kW lielu jaudu. Nepieciešamas vien 10 minūtes, lai akumulatoru uzlādētu līdz līmenim, ar kuru iespējams nobraukt vairāk nekā 300 kilometrus. Mazāk nekā 25 minūtēs Audi A6 e-tron konceptauto 100 kWh akumulatoru var uzlādēt no 5% līdz 80%.

Apvienojumā ar vairāk nekā 700 kilometru nobraukšanas distanci atkarībā no izvēlētās piedziņas sistēmas un jaudas, Audi A6 e-tron konceptauto ir piemērots izmantošanai par galveno automobili ģimenē. Dinamisko īpašību ziņā Audi A6 e-tron konceptauto, kā tas ir raksturīgi elektriskajiem automobiļiem, krietni pārspēj savus konkurentus ar iekšdedzes dzinējiem. Pateicoties augstam griezes momentam, kas pieejams jau no paša kustības sākuma, pat efektivitātei paredzētie bāzes modeļi līdz 100 km/h paātrināsies ātrāk par septiņām sekundēm. Savukārt augstākā līmeņa lieljaudas modeļos šo ieskrējiena laiku iespējams samazināt krietni zem 4 sekundēm.

Piektdien, 16. aprīlī, komponists Pēteris Vasks atzīmēja savu 75 gadu jubileju. Apliecinot šo Latvijas kultūrai svarīgo notikumu, Koncertzālē “Cēsis” izskanēja koncerts “Klātbūtne”, kurā pasaulē zināmākā un atskaņotākā latviešu komponista simfoniskās, kora un kamermūzikas skaņdarbi skanēja koncertzāles šī gada rezidences mākslinieču – vijolnieces Kristīnes Balanas un čellistes Margaritas Balanas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” un divu diriģentu – Andra Pogas un Māra Sirmā sniegumā. Komponista talanta un daiļrades cienītāji koncertprogrammu “Klātbūtne” varēja noklausīties Latvijas Radio 3 un noskatīties Latvijas Televīzijas 1. kanālā.

Pētera Vaska 75. jubilejas koncerta daudzslāņaino programmu veidoja diriģenti Andris Poga un Māris Sirmais ciešā sadarbībā ar pašu komponistu. Tajā uzmirdzēja visas Vaska daiļrades šķautnes – skanēja orķestrim radīts senāks darbs “Lauda”, kora “Latvija” sniegumā dzirdējām “Māte Saule”. Koncerta solistes – Koncertzāles “Cēsis” šī gada rezidences mākslinieces – vijolniece Kristīne Balanas un čelliste Margarita Balanas kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” izpildīja Vaska poētisko un tēlaino skaņdarbu “Līdzenuma ainavas”, bet Kristīne kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmo reizi atskaņoja Fantāziju vijolei un stīgu orķestrim “Vox Amoris”.

Koncertprogramma savu kulmināciju sasniedza darbā “Laudate Dominum”, kas četrkāršā forte izskanēja orķestra un kora izpildījumā, Pēterim Vaskam un viņa kundzei, režisorei Dzintrai Gekai sēžot visu mākslinieku vidū.

Protams, neizpalika arī sirsnīgi sveicieni un laba vēlējumi jubilāram, kā arī visu klātesošo mākslinieku nodziedāta dziesma “Daudz baltu dieniņu”.

Pētera Vaska jubilejas koncerts vēl līdz piektdienai, 23. aprīlim, ir skatāms sabiedrisko mediju portālā REplay.lv un LTV 1 programmu arhīvā.

Koncerts “Klātbūtne” bija viens no šogad plānotā Koncertzāles “Cēsis” pavasara festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” koncertiem. Pateicoties veiksmīgajai sadarbībai ar Latvijas televīziju un Latvijas Radio, to izdevās īstenot un dāvāt klausītājiem attālināti. Tiklīdz tiks atļauta pasākumu norise ar apmeklētāju klātbūtni, mēs aicināsim uz pārējiem festivāla koncertiem un tā gaidītāko notikumu – Pētera Vaska Vijoļkoncerta ”Vakara gaismā” pirmatskaņojumu, kura partitūra jau ir harizmātiskā vijolnieka Hugo Tičati un orķestra Sinfonietta Rīga rokās un gaida tā atskaņojumu komponistam un viņa mūzikas cienītājiem Latvijā.

FOTO: Anete Rūķe

Plānojot virtuvi paliek pāri nestandarta izmēra vieta? Izmantojiet visu pieejamo vietu lietderīgi – jau plānošanas stadijā paredzot izvelkamu kolonnas risinājumu SPACE TWIN no Blum. Nav būtiski vai dzīvojat dzīvoklī vai mājā, svarīgi ir pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamo telpas platību, jo glabāšanai vietas nekad nav par daudz.   Jebkurā dzīvojamā zonā ir vietas, kur standarta […]

The post Efektīva vietas izmantošana un kārtība ik dienas ar SPACE TWIN appeared first on blogs.amf.lv.

NASA pārstāvji izvēlējušies Īlona Maska kompāniju SpaceX 2,9 miljardus ASV dolāru vērtā mēness moduļa izveidei. Artemis misijas ietvaros ir paredzēts līdz 2024. gadam nosūtīt cilvēkus uz Mēnesi. Tas ir ievērojams NASA uzticības apliecinājums SpaceX, un paredzams, ka līgums starp NASA un SpaceX tiks parakstīts 1. maijā. 

NASA kosmosa palaišanas sistēmā (Space Launch System), uz kosmosa kuģa Orion klāja, atradīsies četri astronauti. No turienes divi cilvēki pārsēdīsies uz SpaceX mēness moduli. Mēness virsmas izpētes nolūkos astronauti tur pavadīs apmēram nedēļu, pēc tam atgriezīsies modulī un dosies atpakaļ uz Orion kosmosa kuģi.

Projektā piedalījās trīs pretendenti. SpaceX pārspēja Džefa Bezosa Blue Origin un Dynetics, aizsardzības sfēras uzņēmums. NASA jau iepriekš ir sadarbojusies ar visiem trīs pretendentiem, kopumā piešķirots 967 miljonus ASV dolāru, lai izstrādātu Mēness moduļa konceptu.

SpaceX lidojumā uz Mēnesi dosies ar Starship – nākamās paaudzes kosmosa kuģi, ko uzņēmums būvē Boka Čikā, Teksasā. Paredzams, ka tas spēs pārvadāt astronautu apkalpi un 100 tonnu kravu. SpaceX līdz šim ir izdevies veiksmīgi nosēdināt tikai vienu no Starship prototipiem, lai gan tas pēc tam tāpat uzsprāga. Nesenākais nosēšanās mēģinājums, kas notika 30. martā, arī beidzās ar kosmosa kuģa prototipa aizdegšanos.

Artemis misijā paredzēts doties arī pirmajai sievietei, kas spers soli uz Mēness virsmas, kā arī pirmajam tumšādainajam cilvēkam. 

Saistītie raksti:

The post Īlona Maska SpaceX būvēs NASA mēness moduli appeared first on Datuve.

Šobrīd vēl nav zināms, kad tiks izlaists jaunais Android 12. Taču, kā jau parasti, pirms tā laišanas klajā apkārt klejo informācija par iespējamām jaunām funkcijām un dizaina izmaiņām. Jaunajā versijā, iespējams, būs arī atkritne un funkcija, kas automātiski tulkos lietotnes.

Par jaunajām funkcijām ziņo XDA Developers, stāstot, ka atkritne darbosies tieši tā, kā ierasts – faili netiks pilnībā dzēsti uzreiz un tos būs iespējams atjaunot.

Patiesībā tā ir funkcija, kas jau ir operētājsistēmā Android 11. Šobrīd esošā Android atkritne ļauj konkrētām lietojumprogrammām atjaunot noteiktus failu tipus, ja tām ir atbilstošas atļaujas.

Jaunais kods norāda, ka Android 12 atkritne būs visā sistēmā un būs pieejama, izmantojot lietotni Google Files, tādējādi jebkas, ko izdzēšat jebkurā lietotnē, var tikt atgriezts.

Vēl viena intriģējoša funkcija, par kuru XDA Developers ziņo, ir automātiska lietotņu tulkošana. Tas nozīmē, ka Android pārtulkos lietotnes vietējā valodā, ja to jau nebūs izdarījuši lietotnes izstrādātāji.

Tas varētu būt ļoti noderīgi ikvienam, kas izmanto Android citā valodā, nevis angļu valodā. Tulkošanas funkcija varētu izmantot pakalpojumu Google Translate vai pat būt atvērta trešās puses tulkošanas lietotnēm, ja tā izvēlas lietotājs.

Kā vienmēr nav nekādas garantijas, ka kāda no šīm funkcijām patiešām nonāks līdz Android 12 lietotājiem. Šobrīd ir pieejams Android 12 izstrādātāju priekšskatījums, kas nozīmē, ka beta versija arī varētu parādīties jau pavisam drīz.

Avots: TechRadar

The post Android 12 varētu pievienot atkritni un automātisku lietotņu tulkošanu appeared first on notepad.lv.

Kopš dzīvoju lauku mājā, un kopš manā atbildībā ir to pārbūvēt / remontēt / uzturēt, es aktīvi un daudz skatos uz guļbūvēm. Uz vizuālo noformējumu, ēku izvietojumu sētā, uz konstruktīvajiem elementiem, uz praktiskajiem risinājumiem un krāsu shēmām…

Skatos daudz un citādi, nekā pirms tam.

Un viens ir par logiem. Kopš dzīvoju šeit, man vairs nepatīk lielie, platie pakešnieki:

Un vakar braucu pa plato galu, skatījos uz mājiņām, un domāju, kur tur tas sāls.

Pirmais ir tas, ka cilvēka acs vēsturiski / dabiski / ģenētiski meklē rakstus un ritmus. To es jau zināju no fotogrāfijas, bet arī mājas sakarā tas strādā, kaut kādā mērā.

Lielie logi strādā daudzdzīvokļu mājai, kur to ir daudz:

Lai vai kāds piece of shit tā māja ir, te neprasās katru logu vēl uztaisīt par 6 rūšu.

Savukārt viensētai labāk izskatās 3/4/6 rūšu, jo tie veido kaut kādu rakstu:

Citādi, nu, manuprāt, sanāk tāds pleķis sienā. Neveidojas tas tālākais strukturējums / dalījums.

Salīdzini kreiso pusi ar labo… Plus vēl tas, ka ir haoss.

Otrs, savukārt, ir aplodas.

Tu vispār zini, kas ir aploda?

Braucu pa Latgali – viņiem tur ir ļoti daudz ar akcentiņu uz leju, pavilkts zem palodzes. Zemgalē / Kurzemē tādas tik daudz neesmu ievērojis… Ā, bet iebraucu Vecumniekos un vienai mājai ieraugu tādas pašas – ahā, skaidrs, no kurienes šie ienākuši.

Es par tām mazajām ķepiņām uz leju. Ā, un portāls (tā to sauc arhitekti, ja?) virs loga arī.

Te ir vienkāršs tehniskais skaidrojums.

Groplogi – tie, vecie, kur ir ziemas un vasaras logi – ir plati. Vajag biezumā vietu 4cm biezam rāmim, gaisa kabatai, un tad vēl vienam 4cm rāmim. Rezultātā logs ir sienas biezuma, un, līdz ar to, vajag salaiduma vietu no abām pusēm smuki apdarināt un paslēpt – tādēļ no abām pusēm ir aplodas.

Un aplodas ir arī dekoratīvs elements, kas pievieno kompozīcijai papildus vērtību, kam var veidot profilu un rakstu.

Savukārt jaunie logi ir ievērojami šaurāki, jo pietiek ar vienu logu – teiksim, 24 vai 36mm pakete nodrošinās tādu siltumnoturību, ka maz neliksies. Līdz ar to, visu rāmi var ielikt sienā pa vidu, t.i., no klimata paslēpt zem sienas, bez nepieciešamības to īpaši apdarināt. Līdz ar to… Hm. Nu iespējams, ka ir arī pakešnieki ar smukām aplodām, tikai man nav gadījies tādus redzēt.

Kopumā – es piekrītu Avio filosofijai, ka katrā risinājumā ir jāievēro atbilstošā tehnoloģija.

Kādā projektēts = kādā uzcelts = tādā jāuztur / jāremontē / jāpapildina.

Avio

Tātad, ja tev ir guļbūve ar kaļķa apmetumu un groplogiem, tad arī remontē viņu ar kaļķi un koku. Ja tev ir jaunais projekts ar plastikātu, hidroizolācijas mastiku un pamati ar jumtiņu, tad tā arī remontē, ar jaunu plastikāta logu, apsegtu pamatu un to pašu mastiku.

Ja tu guļbūvē no 1900to sākuma pārklāj visas sienas ar plēvi, vēl ieliec plastikātu un no ārpuses nobliez ar plastmasas dēlīšiem (nopietni, es esmu dzirdējis arī tādu ieteikumu… Un nē, es neiemetu nosēdakā to personu, viš aizbrauca sveiks un vesels, un man ir liecinieki, ka tā notika), tad tev tas koks sapūs pāris gados, un tu varēsi aizvietot sapuvušos baļķus ar keramzīta blokiem, pēc pāris gadiem sapūs nākamie, un tā pēc gada tev būs pilnīgi jauna māja… Un katrus divus gadus no sienas rauts nost riģipss.

Nezinu, kas notiks, ja tu modernu māju izdarināsi ar kaļķa apmetumu – iespējams, ka nekas slikts, bet nu ja aiz apmetuma ir dzelzsbetons, māja nesāks no tā elpot.

Nu lūk.

Vēl viena doma, starp citu, bija par māju krāsām. Braucu pa P73, starp citu, ōsom ceļš, lai tā vienkārši ripinātos… Taisns, bez pārsteigumiem, bez apdzīvotām vietām pārlieku daudz, utt., utjp. Tikai Vallē jāpērk kafija, jo nākamā normālā DUS ir, hm, kaut kur … varbūt Ilūkstē, pirms tam nekur neredzēju.

Bet nu labi, par krāsu.

Ļoti daudz māju bez krāsas – saulē pelēkojies vai apmelnojies koks.

Man pilnīgi noteikti labāk patīk Skandināvijas pieeja – kur mājas ir spilgti krāsainas (Falunas sarkanajā) un ar smuki baltiem elementiem. Vienkārši patīk. Es gan nezinu, kad tiksim līdz Lestiņu nokrāsošanai… Bet nu vienu dienu tiksim.

Nu, plus vēl slēģi. Noteikti slēģi.

Mūsu pašu vējtveris. Smuks!

Muzikālie huligāni “Very Cool People” laiž klajā otro singlu no rudenī gaidāmā albuma “50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism”. Tas saucas “Renegade” un tiek izdots kopā ar līdz šim visatraktīvāko grupas videoklipu.

Jaunais singls ieturēts Latvijas septiņdesmito gadu vokāli-instrumentālās mūzikas estētikā, bagātinot to ar džeza harmoniju un Latvijā augsti vērtēto kora mūziku. Šoreiz gan izvēlēts visām pasaules tautām viegli saprotams teksts: “Bā, bā, bā, bā, bā / Bā, bā, bā, bā, ba, ba, bā…”, ko varētu nodēvēt arī par unikālām, jaunām sketa frāzēm ar pretenziju tapt arhīvētām pasaules mūzikas industrijas apziņā kā latviešu sketam. Kā zināms, par sketu dēvē vokālās džeza mūzikas improvizācijas frāzes bez teksta kādā konkrētā valodā.

“Šo skaņdarbu un klipu veltām visiem Latvijas mūzikas renegātiem, kas pretojās vispār noteiktajām prasībām un klausījās, kā arī paši spēlēja džezu, roku, fanku un instrumentālo neakadēmisko mūziku, uzturot to pie dzīvības no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem,” jauno veikumu zinātniski skaidro grupas “Very Cool People” stūrmanis Elvijs Grafcovs. “Gribam pateikt: “Milzu paldies, renegāti, jūs palīdzējāt izveidot nākamās mūziķu paaudzes un beigu beigās esat arī mums izbruģējuši ceļu Latvijas bezceļu apstākļos!””

Jaunā dziesma ierakstīta leģendārajā “Mints Music Studio”, procesu diriģējot ne mazāk leģendārajam skaņu režisoram Tālim Timrotam. Par miksu parūpējies Andris Buiķis studijā “Ciemupes Production”, bet par māsterversiju – Jānis Kalve “Labo Ierakstu Studijā”.

Videoklipu filmēja un montēja grupas trompetists, kurš nu jau plaši pazīstams arī kā kebabu impērijas magnāts, Oskars Ozoliņš. Idejas izstrādi un režisēšanu uzņēmās paši grupas dalībnieki. Kostīmus krāšņajam videoklipam grupa galvu reibinoši ilgi meklēja Rīgas Kinostudijas apģērbu arhīvā, kā arī grupas oficiālās grimētājas godā ieceltās Lolitas Graudiņas privātajā kolekcijā.

Klips tika filmēts leģendārajā VEF kultūras pilī, kurā mēģinājuši un darbojušies vienlaikus 40 līdz 80 dažādi pašdarbnieku un profesionālie ansambļi, kori, deju kolektīvi un neskaitāmas muzikālās apvienības.

“Kā zināms, šī bija viena no mekām sešdesmito līdz deviņdesmito gadu Rīgas renegātiem un džeza mūzikas entuziastiem,” uzsver Elvijs. “Tieši tāpēc tika atlasītas un izveidotas autentiskas skatuves dekorācijas, šoreiz galvenā dekoratora pienākumus uzticot grupas pianistam Mārim Vitkus, kurš ir  ievērojams rokdarbu un aplikāciju papīra mākslas lietpratējs.”

“Renegade” singla komponista Andra Buiķa vārdiem sakot: “Nu, tāda tā ideja, principā nekāda. Vienkārši septiņdesmito gadu mūzikai ir drausmīgi skaista, analoga, silta skaņa, tās ir atskaņas no bērnības, radio un televīzijas saturs, kāds tajā laikā bija.”

Jaunā albuma “50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism” nosaukuma beigu posmā minētie huligāni nav ievērojuši nekādas muzikālās robežas un atļāvušies samiksēt kopā džezu ar klasisko mūziku, Balkānu tautu mūziku ar metālu, surf mūziku ar fanku un soulu, kora mūziku ar klezmeru, kā arī dažādo Latvijā dzīvojošo tautu muzikālo mantojumu.

Jaunā singla ierakstā piedalījās: Elvijs Grafcovs (ģitāra), Māris Jēkabsons (tenora saksofons, balss), Kristaps Lubovs (baritona saksofons, balss), Laura Rozenberga (trombons, balss), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Māris Vitkus (taustiņinstrumenti), Jānis Olekšs (basģitāra) un Andris Buiķis (bungas, balss). Dziesmu miksēja Andris Buiķis un gala apstrādi veica Jānis Kalve.

vara bungas: Rakstīšanu par VAM uzskatu par VB darba pienākumu, jo nav iespējams mierīgi noskatīties kā paterētāju apstrādā ar tirgus metodēm, lai pērkot un lietojot surogātu tas turpinātu priecāties līdz pienāks brīdis likt to lietā. Ja īsumā , tad VAM var raksturot kā padārgu dekorāciju, ar ko var izrotāt interjeru, novērst uzmanību no pleķa uz tapetēm, uzlabot noskaņojumu vai gūt priekšstatu par īstu mantu. Piemērs, kas nāk prātā, alpīnisma karabīnes samazināta kopija, bet uz tādām parasti ir uzraksts “not for climbing“. VAM nav pielīdzināms nekāda veida OMD, bet var būt OMD noderīgs kā ievadkurss, bet ne vairāk – “not for use in combat“, tieši tas, ko ZZS politikas plānotāji vēlējās. Skolotāji par drill seržantiem pārvērtās vēlāk.

[..] Ziniet, es valsts pārvaldē neatceros daudz tādu gadījumu, kad rezultāti tik ļoti poztivi pārsteidz, kad rezultāti ir pat daudz labāki, nekā politikas plānotāji bija iecerējuši, bet šis ir tas gadījums.[..]

avots

ak, cik smalks “personīgās pieredzes” triks no putkļsūcēju pardošanas meistaru arsenāla. Uz šiem psyops kursos apgūtajiem burāmvārdiem jāatbild ar sausu militāru loģiku, tādēļ gari nerakstīšu, bet pievienošu tabulu, kurā salīdzināju VAM un OMD vērtējot katru punktu ar ballēm no 0 (nav attiecināms) līdz 3 (vislabāk atbilst). Kritērija svara koeficentus šoreiz klāt nelikšu, to atstāsim citai reizei. Iebildumi un papildinājumi welcome.

NB Par OMD šeit uzskatu nepārtrauktu klātienes kursu vismaz 8 līdz 12 (specialistiem un jaunākajiem komandieriem) mēnešu garumā.

… var turpināt

*patriotisms nav zināšanu kopums, bet dvēseles stāvoklis, kas veidojas visu cilvēka apzināto mūžu un ko nosaka individuālu faktoru kopums. Nav ne iepotējams, ne ārstējams, ne izmērāms. VB

Pilsēta ir funkcionāli un sociāli sarežģīta vide – tā ir dzīvesvieta, infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanas objekts, socializēšanās un darba vieta. Iedzīvotāju grupu, kas izmanto šīs funkcijas, intereses bieži vien ir savstarpēji izslēdzošas un grūti savienojamas; vietējie vēlas plašas ietves un klusumu, caurbraucēji – ātru un netraucētu satiksmi, pasākumu organizētāji – plašus laukumus, kuros visu diennakti pulsēt pilsētas dzīvei. Pusotru gadu pēc Covid-19 pandēmijas sākuma Rīga ar lielām cerībām gaida vasaru – laiku, kad varētu atmaigt noteiktie ierobežojumi un parādīties iespēja kaut nedaudz normalizēt sociālo dzīvi.

Šī vasara ir paredzama interesanta. Ja līdz pat pandēmijai jautājumi par pilsētvidi pieklusa satiksmes, infrastruktūras un t.s. “Vecrīgas kultūras” jautājumu un problēmu iespaidā, tad Covid-19 pandēmijas radītie apstākļi šovasar būs vienreizēja iespēja uz Rīgas ārtelpām skatīties no grandioza eksperimenta perspektīvas.

Laikā, kad cilvēku pulcēšanās iekštelpās būs ierobežota, ārtelpas ne tikai kļūs par vienīgo iespēju rīdziniekiem izrauties no mājsēdes nospiestības, bet arī būs lakmusa papīrs jaunās Rīgas domes spējām modernizēt pēdējā desmitgadē iesīkstējušo pilsētas dzīvi.

Jau pērn Rīgas dome sevi pieteica kā riskēt gatavu lēmumu pieņēmēju, kas visai pārdroši un bez iepriekšējas iedzīvotāju sagatavošanas satiksmei slēdza Tērbatas ielu un sāka izbūvēt veloceliņus iepriekš neredzētā tempā, beigu beigās tiem atdodot pat Čaka ielu. Tas liek domāt, ka jaunais Rīgas domes sasaukums varētu būt spējīgs izmantot pandēmijas aizsegu, lai modernizētu un uzlabotu Rīgas pilsētas pulsu.

Lai gan šķietami redzamākais projekts pērn bija Tērbatas gājēju ielas projekts, savā būtībā tas iekļāvās tradicionālā Rīgas pasākumu organizēšanas pasākumu formātā – kāda pilsētas daļa tika atvēlēta iedzīvotāju pūļiem, dažādu ražotāju stendiem, āra koncertiem ar neiztrūkstošajiem ātro uzkodu un lejamā alkohola stendiem. Lai gan gājēju iela ir ikvienas sevi cienošas Rietumu pilsētas sastāvdaļa, Tērbatas ielas eksperiments ir projekts, kura rezultāti būs daudz vērtīgāki tajā dienā, kad pandēmija beigsies, nevis pašlaik.

Līdz pat pandēmijai Rīgas centrs lielākoties tomēr kalpoja tūrisma un patēriņa kultūras vajadzībām – dienā Rīgas skatlogi apmierināja iedzīvotāju patēriņa tieksmes, savukārt naktī šo namu pagrabos skanēja mūzika un pie to durvīm smēķēja naktsdzīves baudītāji. Neskatoties uz terasēm, lielākoties tā tomēr bija iekštelpu kultūra.

Pandēmija šo tradīciju lauza, un pēkšņi kafija līdzņemšanai un pastaiga kļuva par gluži vai vienīgo socializēšanās iespēju. Aukstā laikā ar to varbūt pietika – šīs ziemas puteņos un aukstajās dienās būt gatavam piesēst pat ar visstiprākā karstvīna krūzīti rokās bija liels izaicinājums. Ziema ir beigusies, karstvīnu nomaina kafijas krūzes un nu atkal ir jāsāk domāt par āra kultūru.

Ir skaidrs – Tērbatas ielas projekts ir bijis apsveicama iniciatīva, taču šogad labāk būtu izvairīties no pūļiem.

Lai gan paredzams, ka ierobežojumi tiks atviegloti, ir jābūt ļoti lielam optimistam, lai pieņemtu, ka šovasar viss varēs atgriezties normālās sliedēs, un cilvēki varēs atgriezties savos veikalos un pagrabos. Atliks tikai ārtelpa, taču tur visdrīzāk klubu ierīkot neizdosies, savukārt apģērbu daudz ērtāk būs pārdot internetā.

Rīgas centram ir viss nepieciešamais, lai apmierinātu cilvēku socializēšanās vēlmes, vienlaikus izvairoties no pūļiem, taču pašlaik Rīgas ārtelpa neveicina cilvēku atpūtas iespējas ārtelpās. Soļi pareizā virzienā tika sperti jau pērn, ievērojami atvieglojot kārtību, kas ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ļauj veidot āra terases, tomēr tas ir nepilnīgs risinājums, kas cilvēkiem sniedz iespēju atpūsties, tikai statiski apsēžoties kādas kafejnīcas vai bāra terasē.

Terases kultūra ir vērtīga pilsētas kultūras sastāvdaļa, taču Rīgas ietvēs cilvēki skrien ar pārsteidzošu ātrumu arī tāpēc, ka tur ir iespējams ieskrieties – ietves ir tukšas un neapdzīvotas, vienīgie vides objekti tajās ir atkritumu urnas un velonovietnes.

Liela daļa Rīgas skatlogu satura vēl pavisam nesen bija ierāvušies ēkās arī tāpēc, ka to piedāvātā produkcija bija iekštelpu produkti – lielākoties apģērbs un aksesuāri ar ļoti diferencētu mērķauditoriju. Šajā kontekstā mans mīļākais Rīgas objekts ir baltais soliņš, kas nolikts netālu no Ģertrūdes un Krišjāņa Barona ielas stūra. Lai gan tā ir privāta iniciatīva, pat ziemā uz tā ir atrodami cilvēki. Šis soliņš ir pierādījums vecajai pilsētvides eksperta Jana Gēla atziņai – ja uz ielas būs vieta, kur apsēsties, tur kāds sēdēs. Ja cilvēki sēž, viņi pievērš uzmanību apkārt notiekošajam, tai skaitā produktiem, kas ir novietoti skatlogā aiz šī soliņa. Šovasar cilvēki ārā atradīsies daudz biežāk, un soliņi būs vajadzīgi daudz vairāk.

Tas pats attiecas uz Rīgas bulvāru loku. Vēl tikai pagājušajā desmitgadē izdevās panākt, ka cilvēki drīkst Rīgas parkos apsēsties zālienā, tādējādi padarot tos pieejamākus un parkus veidojot ne tikai kā zaļās zonas ar satiksmes ejām pa vidu, bet arī kā reālas atpūtas vietas. Par spīti brīdinājumiem, Rīgas parku zāliens izmīdīts netika, un to saturs nesabira Rīgas kanālā. Laiks ir spert soli uz priekšu, un parkus padarīt ne tikai par zaļo, bet arī funkcionālu atpūtas zonu.

Šovasar parki un Rīgas promenādes būs vieta, kas pulcēs cilvēkus, taču tas prasīs pragmatiski skatīties uz šo zonu izmantojumu. Vienkārši izsakoties – cilvēki vēlēsies iet ārā un atpūsties, tāpēc būs nepieciešami pārvietojami soliņi, galdi un cita infrastruktūra. Turklāt – lai cik ļoti to negribētos atzīt – ir kāds triviāls, bet neizbēgams aspekts. Parki un ūdens malās esošās promenādes būs cilvēku kustības centri, līdz ar to – ja cilvēki meklēs atpūtu, viņi meklēs iespēju arī lietot alkoholu. Lai gan ierobežojumi pilsētas ārtelpā lietot alkoholu un smēķēt ir bijuši labu nodomu vadīti, pašlaik tie traucē cilvēkiem pilnvērtīgi izmantot Rīgas parkus un ielas.

Lai gan Rīgas bulvāru lokam ir radnieciskas saites ar slaveno Vīnes bulvāru loku, Rīgas loks vēl joprojām ir palicis estētisks, taču vienlaikus arī statisks un nefunkcionāls. Pandēmijas laiks ir iespēja izmēģināt, kas notiks brīdī, kad parādīsies nepieskrūvēti soliņi un iespēja atvērt vīna vai alus pudeli. Esošās Rīgas ārtelpas normas, vadoties no Parīzes, Vīnes vai Prāgas skatpunkta, vienkārši ir pārlieku puritāniskas. Ir beigušies tie laiki, kad vakaros Rīgas centrā labāk bija nerādīties, vienlaikus ar katru gadu uzlabojas Rīgas iedzīvotāju kultūra un skatījums uz savu pilsētu. Covid-19 pandēmija ir laiks, kad eksperimentāli pārbaudīt sabiedrības briedumu arī šādos jautājumos. Galu galā – gada laikā baltais soliņš Ģertrūdes ielā, kas nav ne pieskrūvēts, ne piesiets, nav ne salauzts, ne pazudis.

The post Pandēmija pilsētai appeared first on IR.lv.