nekur.lv

Nesen čivinātavā dalījos nīgrumā, ka tagad maksas stāvvietu ieviešanas dēļ Grīziņkalnā būs jāatsakās no Teikas bērnu vešanas uz Centra sporta kvartālu un Grīziņkalna parku darbdienu vakaros un sestdienās:

https://x.com/Eglajs/status/2047352586529894475

Vairāki čivinātāji atsaucās, lai tak braucot ar sabiedrisko tramvaju.

Ko atbildēt? Īstenībā esmu atbildējis 2013. gadā. Tolaik sava automobiļa nebija, ar riteni braukāju divarpus reižu mazāk, bet   diezgan ar sabiedrisko. Un uzrakstīju, kādai jābūt kārtīgai sabiedriskai satiksmei:

Tagad ar vēl trīspadsmit gadu pieredzi, savu automobili un niknāku riteņbraukšanu apstiprinu: visi punkti paliek spēkā. Un ir vēl divi:

9. kārtīgā sabiedriskā satiksmē tev nedraud dabūt Ķīnas vīrusu, tuberkulozi, masalas utt.;
10. kārtīgā sabiedriskā satiksmē tev nedraud Irinas Zaruckas liktenis.

Sanāk desmit kārtīgas sabiedriskās satiksmes baušļi. Diemžēl “Rīgas satiksme” tiem neatbilst. Bet mans šarans gan. Tāpēc nu jau gadi seši sabiedrisko satiksmi izmantoju caurmērā reizi gadā — kad ritenis noplīst patālāk un nevar ātrumā salabot.

Tā kā man viena no pirts meitenēm palūdza enzīma ieraugu ar visu instrukciju, tad nolēmu to ielikt arī šeit, varbūt vēl kādam dzīvē noder. Enzīma dzērienu var pirkt veikalā, rūpnieciski ražots tas būs dzidrāks un ar konkrētāku/paredzamāku garšas buķeti, bet arī mājas variants, manuprāt, sanāk gana gards un veselīgs. Kas ir enzīms un kāpēc tas...

The post Kā pagatavot enzīma dzērienu mājās? appeared first on Mugursoma.lv.

Svarīgākie akcenti

• Margarita Kolosova atzīst, ka viņas kazahu draugs finansiāli nespēj pārcelties uz Latviju.
• Kaspars Kambala un Olga Kambala dodas uz Turciju, mēģinot glābt savu laulību.
• Šova Slavenības. Bez filtra skatītājus gaida jauni un satraucoši attiecību pavērsieni.

Mīlestība prasa upurus, bet vai arī eiro?

Kā kultūras un dzīvesstila žurnāliste esmu redzējusi daudz, bet pašmāju šovbiznesa zvaigžņu attiecību līkloči vienmēr spēj pārsteigt. Šoreiz uzmanības centrā ir Margarita Kolosova un viņas eksotiskais mīlas stāsts. Jaunākajās šova Slavenības. Bez filtra sērijās atklājas skarbā patiesība – mīlestība varbūt ir akla, bet ceļojuma biļetes un dzīve Latvijā maksā reālus eiro.

Margarita atklāti paziņojusi, ka viņas kazahu draugam pārcelšanās plāni ir jāatliek, jo, citējot pašu zvaigzni, “viņš to pavilkt nevar”. Izrādās, ka sapņi par kopīgu ikdienu atduras pret pamatīgiem finansiāliem šķēršļiem. Vai mēs drīzumā redzēsim, kā Margarita pati krāmē koferus, lai dotos uz austrumiem? Laiks un, iespējams, vēl 5 šova sērijas rādīs, kurp vedīs šis romantiskais un mazliet ironiskais stāsts.

Kambalu pāra turku seriāla cienīgās kaislības

Tikmēr pie mūsu vietējām zvaigznēm – Kaspars Kambala un Olga Kambala ir nolēmuši savas problēmas risināt zem karstās Turcijas saules. Pēc tam, kad mediju telpu pāršalca Olgas Kambalas šokējošā atzīšanās par laulības krīzi, pāris cer, ka romantika un kūrorta labumi spēs atdzīvināt dzisušo dzirksteli.

Glābt attiecības 1 nedēļas ilgā ceļojumā varētu šķist kā misija neiespējamā, taču mēs labi zinām, ka šim pārim dramatisku pavērsienu netrūkst. Galu galā, kur gan vēl labāk runāt par jūtām, ja ne vietā, kur viss iekļauts cenā? Atliek vien novēlēt, lai Turcijas gaiss nes skaidrību un sirdsmieru abu laulībā, pirms tiek pieņemti radikāli lēmumi.

Es varu gaidīt stundām. Sēdēt pārpildītā lidostas uzgaidāmajā zālē, klausīties, kā dūc ventilācija un ritmiski mainās lidojumu saraksti uz ekrāniem. Kad laika ir daudz, es eju ārā. Es varu stundām ilgi staigāt pa svešas pilsētas ielām, nopirkt lētu kafiju un vienkārši vērot cilvēkus. Skatīties, kā viņi steidzas, kā smejas, kā strīdas. Tā ir savāda, bet patiesa brīvība – iejusties pūlī, kļūt par nevienu, saplūst ar lielo, elpojošo pilsētas masu. Gaidīšana mani nepazemo. Tas ir laiks, kad es vienkārši esmu.

Bet ir cilvēki, kuri nevar gaidīt. Precīzāk sakot – viņiem šķiet, ka viņu fizioloģija vai statuss nepieļauj tādu prastumu kā gaidīšana kopā ar pārējiem.

Viņiem ir jāgaida dārgi.

Šeit sākas lielā mūsdienu absurda un liekulības formula: viņu laiks, izrādās, ir dārgāks par mūsu naudu. Viņu stundas, minūtes un sekundes ir ieguvušas tik astronomisku vērtību, ka tās vairs nevar apmaksāt no viņu pašu kabatas – tam ir nepieciešama mūsu, valsts nauda. Nodokļu maksātāju nauda.

Kamēr mēs sēžam uz cietiem krēsliem pie izejas vārtiem un skaitām minūtes līdz iekāpšanai, viņi "ietaupa" savu zelta vērto laiku. Viņu nogurums ir svarīgāks par mūsējo. Viņu stress ir valstiski nozīmīgāks. Tāpēc viņu gaidīšanai ir jānotiek aiz slēgtām durvīm, mīkstos ādas dīvānos, ar izmeklētiem dzērieniem rokās. Viņi ir pārliecinājuši paši sevi – un mēģina pārliecināt arī mūs –, ka viņu eksistence ir pārāk augstvērtīga, lai saskartos ar reālo pasauli.

Tā nav pat šī izšķērdība pati par sevi. Pats nožēlojamākais sākas tad, kad šī "eliti" pieķer.

Tad sākas publiskā taisnošanās. Pieauguši cilvēki, valsts vīri un sievas, stāv kameru priekšā un pinas savos vārdos kā pieķerti skolēni. "Nē, nē, es negaidīju dārgi," viņi stostās. Preses relīzēs tiek skaidrots, ka VIP lounge nemaz nebija tik ekskluzīvs, ka privātais reiss bija "loģistikas nepieciešamība", un dārgā pieczvaigžņu viesnīca patiesībā tika izvēlēta, lai "ietaupītu transporta izdevumus". Viņi mēģina iestāstīt, ka patiesībā ir tieši tādi paši kā mēs, vienkārši... apstākļi tā sakrita. Viņi lūdz sapratni, vienlaikus turot rokas siltajās VIP kabatās, kas piešūtas pie mūsu mēteļiem.

Kāds gļēvums ir nespēt pat atzīt savu iedomību. Ja tu uzskati, ka esi labāks par pūli – vismaz esi godīgs. Pasaki to skaļi: "Jā, mans laiks maksā tūkstošus jūsu nodokļu, un es negrasos elpot vienu gaisu ar jums." Bet nē, viņi grib abas pasaules – viņi grib tērēt valsts naudu kā monarhi, bet tikt mīlēti kā tautas kalpi.

Kad tu nespēj gaidīt kopā ar cilvēkiem, tu zaudē saikni ar viņiem. Tu vairs nezini, kā smaržo iela. Tu nezini, par ko cilvēki runā rindās. Tu vairs nepazīsti to valsti un to tautu, kuru it kā pārstāvi, jo starp tevi un realitāti vienmēr ir business class aizkars, tonēti logi un privāts numuriņš luksusa hotelī.

Es labprātāk izvēlos savu gaidīšanu. Ar lētu kafiju un nogurušām kājām. Jo mans laiks pieder man, un mana cieņa nav pirkta par svešu naudu. Kamēr viņi slēpjas savos dārgajos būros, pūlī un ielās joprojām pukst īstā dzīvība – tā, kuru viņi nekad vairs nesapratīs. 

Un tad iekāp žurnālā un runā pilnīgi pretējo kā rīkojies #matrix

Iemetu čivinātavā pērno Rīgas domes vēlēšanu iznākumus Grīziņkalnā, par ko šobrīd jezga. Bet reizē iedomājos, ka varētu apskatīties un dalīties maķenīt plašāk. Pamatkarti, kas kuŗā vēlēšanu iecirknī uzvarējis, uztaisīju jau pērnā jūnijā pēc vēlēšanām. Nu esmu sagatavojis šo to par pilsētas daļām. Vispirms — latviešu un krievu partiju puduŗa balsu īpatsvara starpība.

Bez pārsteigumiem Bieriņi vienā un Daugavgrīva otrā galā.

Skatot vēlēšanu iznākumus Grīziņkalnā, pamanīju, ka tieši tur no visām pilsētas daļām “Progresīviem” bija vislabākie panākumi (nepilnu procentu virs Vidzemes, Avotiem un Ķīpsalas, tak tomēr). Tas pamudināja apskatīties pārējos pirmās vietas ieguvējus. Vispār kaut vienā pilsētas daļā uzvarējuši pieci lielākie kandidātu saraksti — LPV, “Progresīvie”, Nācionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” kopsaraksts. Vislabākie panākumi tiem bijuši šais pilsētas daļās:

No atlikušiem Rīgas domē tikušiem “Stabilitātei” augstākais balsu īpatsvars tai pašā Daugavgrīvā, bet Apvienotam sarakstam 15,6% un 4. vieta Mangaļsalā.

Decembrī man atrakstīja Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 12. klases skolniece Sabīne Paula Tomiņa, kas izstrādāja savu zinātniskās pētniecības darbu par tēmu “Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumu attīstība Latvijā: no 2013.- 2025. gadam” (publicēts ar autores atļauju). Pētījuma mērķis bija izpētīt šādi izmantotu dzīvnieku tiesiskā regulējuma Latvijā sistēmu un attīstību, identificējot iespējamās problēmas un piedāvājot to risinājumus. Lai padziļināti izprastu šo tēmu, viņa lūdza mani sniegt atbildes uz dažiem jautājumiem (atbildes zemāk).

Autore raksta:

“Pētot šo tēmu, mani visvairāk pārsteidza tas, cik izteikta ir plaisa starp normatīvo regulējumu un tā praktisko īstenošanu. No vienas puses, Latvijas regulējums ir detalizēts, strukturēts un formāli pilnībā atbilst Eiropas Savienības prasībām, taču padziļināta analīze parādīja, ka būtiskākie principi, īpaši 3R princips, praksē bieži tiek īstenoti nepilnīgi vai deklaratīvi. Tas nozīmē, ka sistēma teorētiski ir izveidota korekti, bet tās faktiskā ietekme uz dzīvnieku labturību ir ierobežota. Īpaši nozīmīgs atklājums bija caurspīdīguma trūkums – sabiedrībai nav pieejama pilnvērtīga informācija par konkrētiem pētījumiem, to nepieciešamību un ietekmi uz dzīvniekiem. Tas rada situāciju, kurā regulējums eksistē, bet tā efektivitāti no ārpuses ir gandrīz neiespējami objektīvi izvērtēt.

Ne mazāk būtisks bija intervijās konstatētais krasais skatījumu konflikts starp valsts iestādēm un nevalstisko sektoru. Valsts iestādes regulējumu vērtē kā funkcionējošu un pietiekamu, uzsverot tā atbilstību Eiropas Savienības prasībām, savukārt nevalstiskās organizācijas norāda uz būtiskiem trūkumiem, īpaši attiecībā uz caurspīdīgumu un alternatīvo metožu attīstības tempu. Šī atšķirība nav tikai viedokļu dažādība, bet norāda uz dziļāku problēmu – vienas un tās pašas sistēmas atšķirīgu interpretāciju un vērtējumu atkarībā no institucionālās perspektīvas. Tas savukārt liek secināt, ka problēma nepastāv tikai normatīvo aktu līmenī, bet arī to piemērošanā, kontrolē un sabiedriskajā uzraudzībā.

Šo kontrastu īpaši spilgti izjutu arī personīgi, analizējot sava darba vērtējumu. Reģionālajā konferencē darbs tika novērtēts ar 1. pakāpi un gandrīz maksimālo punktu skaitu, kas apliecināja tā analītisko kvalitāti, argumentācijas pamatotību un praktisko nozīmību. Savukārt valsts līmeņa rezultāts bija būtiski atšķirīgs, kas lika aizdomāties par to, cik lielā mērā vērtēšanā tiek novērtēta kritiska pieeja un spēja identificēt sistēmiskas problēmas. Šī pieredze parādīja, ka ne tikai pētāmais objekts, bet arī pats vērtēšanas process var būt subjektīvs un atkarīgs no interpretācijas.
Kopumā šis pētījums man deva ne tikai padziļinātu izpratni par dzīvnieku aizsardzības regulējumu, bet arī plašāku skatījumu uz to, kā funkcionē tiesību sistēma praksē. Tas ļāva saprast, ka normatīvais regulējums pats par sevi negarantē efektīvu aizsardzību, izšķiroša nozīme ir tā piemērošanai, kontrolei un caurspīdīgumam. Tieši šī izpratne kļuva par pamatu arī izstrādātajiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nevis mainīt sistēmu formāli, bet uzlabot tās reālo darbību.”

Autores jautājumi un manas atbildes:

1. No ētiskās un juridiskās puses, kā Jūs vērtējat Latvijas normatīvo regulējumu (piemēram, MK noteikumus Nr. 52 un Nr. 1) par dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem – kādas nepilnības tajā saskatāt un kā tās ietekmē dzīvnieku labturību?

Ļoti trūkst caurspīdīguma tajā, ko izmēģinājumos dara ar dzīvniekiem, līdz ar to nav iespējams no malas neatkarīgi izvērtēt, cik pamatota katrā gadījumā ir dzīvnieku izmantošana, pakļaušana ciešanām utt (vai atbilst Nr 1. noteikumu 6. punktā minētajiem nosacījumiem, vai ievēro 19. panta prasības utt).

Tikai līdz 2020. gadam BIJA publiski pieejama detalizēta informācija par Latvijā veiktajiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem (attēls zemāk). Kopš 2021. gada pieejami tikai vispārīgi pārskati par izmantoto dzīvnieku sugu, skaitu, pētījuma jomu un procedūru smaguma pakāpi. Kāpēc tagad slepenība? Jo dzīvnieku aizstāvji sāk vairāk pievērst uzmanību?

Neatrodu arī viegli uztveramu pārskatu par izmantoto dzīvnieku kopējo skaitu, sadalījumā pa sugām (cik peles, žurkas, govis u.t.t.). To var sarēķināt, atverot katra gada pārskatu un skaitot kopā… Tad varētu salīdzināt, kas pa gadiem mainījies – kurus dzīvniekus izmanto vairāk, mazāk vai biežāk veic smagas pakāpes procedūras. Šobrīd to saprast ir sarežģīti, tas nerada iespaidu par caurskatāmību.

Agrāk Latvijā aktīvāk darbojās “Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome” (iepriekš tā saucās: Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome), bet tagad, cik saprotu, jau 2 gadus nav bijušas tikšanās – pēdējais protokols par tikai stundu garu sēdi (#10) ir no 2023. g. oktobra).

Cik zinu, viņi arī kādreiz sprieda par izmēģinājumu tēmām (?), var būt sniedza izvērtējumu par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. PVD piešķir atļaujas, bet padome varēja sniegt neatkarīgus novērtējumus. Šobrīd minētā padome laikam ir “nopauzēta”…

2. Vai “3R” principi (aizstāšana, samazināšana, pilnveidošana) tiek pietiekami īstenoti Latvijā zinātniskajos pētījumos?

Tā kā informācija par izmēģinājumiem kopš 2020. g. ir ļoti virspusīga un skopa, es nevaru to izvērtēt. Taču esmu pārliecināts, ka dzīvniekus joprojām izmanto daudz, jo alternatīvās metodes aizstāšanai ir salīdzinoši dārgākas. Noteikti, ka trūkst atbalsts alternatīvām metodēm, nav nekas dzirdēts, ka par to runātu.

Pieļauju, ka Latvijā 3R princips darbojas vairāk deklaratīvi, vēlamības formā. Līdzīgi kā DzA Likuma preambulas frāze: “Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.” – tas ir ļoti labs pamats dzīvnieku aizsardzības uzlabošanai, bet vai tam atbilst pašreizējās prakses? Kad Saeimā notika debates par savvaļas dzīvniekiem cirkā un par kažokādu industriju, daļa no argumenta bija tieši tas, ka šie izmantotšanas veidi mūsdienās NAV uzskatāmi par PAMATOTU iemeslu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, pakļaušanai, nogalināšanai. Domāju, ka tas attiecas arī uz daudziem citiem izmantošanas veidiem, kas ir “morāli novecojuši”.

Izpratne par to, kādi dzīvnieku izmantošānas veidi un mērķi ir un nav pamatoti, ir ētisku diskusiju, sabiedrības morālā brieduma jautājums. Nemitīgā pārmaiņu procesā. Vēl nesen dz. izmēģinājumi ES bija pieļaujami arī kosmētikas pārbaudēm. Tagad vairs nē, jo sabiedrība neuzskata, ka tas ir ētiski pamatoti. Ar medikamentu pārbaudēm utt ir citādi, tur vairums cilvēku droši vien teiktu, ka vajag izmantot dzīvniekus.

3. Kādas alternatīvās metodes (piemēram, in vitro) Jūs un “Zootēka” popularizējat, lai samazinātu dzīvnieku izmantošanu pētījumos un vai ir veiksmīgi piemēri Latvijā?

Pētījumos LV izmanto dažus līdz 10 000 dzīvniekus, kas ir samērā maz, ja salīdzina, piem., ar kažokādu industriju vai lielfermām, kur dzīvniekus audzē pārtikai. Tāpēc izmēģinājumiem es pievēršu samērā nedaudz uzmanību. Taču lekcijās skaidroju 3R pašu par sevi, jo cilvēki par to nezina. Pieminu spilgtu piemēru t.s. truša testu (“RABBIT TEST”), kas vairākas desmitgades bija pieejamākais un populārākais grūniecības tests. Tajā izmantoja trušu mātīti, kuras olnīcās injicē sievietes urīnu, lai konstatētu, vai hormonu līmenis ir paaugstināts vai nē. Truseni beigās nonāvē, lai pārbaudītu olnīcas. Mūsdienās grūtniecības testu var veikt lēti, ātri un droši, nopērkot mājas apstākļos lietojamu testu.

Pieminu gan in vitro, gan “orgānus uz čipa”, datorsimulācijas, šūnu audzēšanu, brīvprātīgo cilvēku iesaistīšanos. Te var apskatīt manu 2023. g. vidusskolēniem rādīto prezentāciju (par alternatīvām no 21. lpp):

Savulaik popularizēju arī ES pilsoņu iniciatīvu “Nē vivisekcijai!”, kuras ietvaros Eiropā savāca vairāk nekā 1 miljonu parakstu. Katru gadu 24. aprīlī pasaulē atzīmē Laboratorijas dzīvnieku dienu, tad arī cenšos kaut ko informatīvu publicēt Zootēkā, par to ir bijuši arī pāris raidījumi un atsevišķas lekcijas. Te Zootēkas ziņas, kur minēti izmēģinājumi.

4. Vai esat saskāries ar gadījumiem, kad dzīvnieku izmantošana zinātnē Latvijā ir radījusi ētiskas dilemmas un kā sabiedrība reaģē uz tādiem?

Šķiet, neesmu saskāries. Varbūt tāpēc, ka tāda informācija publiski nemaz neizskan.
Par šo iesaku pajautāt Inesei Bārai vai Solvitai Vībai, kas ir ar ilgu gadu pieredzi dzīvnieku aizsardzībā.

5. Kā “Zootēka” raidījumi un kampaņas ir veicinājušas sabiedrības izpratni par dzīvnieku aizsardzību zinātnē un vai tas ir ietekmējis normatīvo aktu izmaiņas?

Grūti izvērtēt ietekmi. Es papildināju Wiki šķirkli par 3R, bija prezentācija LU konferencē, lekcijas vidusskolēniem un raidījums radio NABA ēterā, izcēlu 3R kā vispārināmu ētisku principu savā rakstā žurnālam “Jurista Vārds”. Ietekmi grūti novērtēt, jo nav acīmredzamu, tūlītēju rezultātu, bet ceru, ka tas noder un palīdz tiem, kam interesē un kas meklē šo informāciju internetā latviešu valodā.

6. Kādi konkrēti ieteikumi Jums būtu Latvijas regulējuma uzlabošanai, lai tas labāk atbilstu starptautiskajiem standartiem un samazinātu dzīvnieku ciešanas zinātnē?

Uzlabot caurspīdīgumu, info pieejamību žurnālistiem, pētniekiem, sabiedrībai.
Ieviest mehānismus, kas veicina 3R patiesu ievērošanu – ir dzirdēts, ka runā par “ceturto R” – responsibility jeb atbildību. Būtu vajadzīgs arī stabils finansējuma avots alternatīvo metožu izstrādei un vieglākai pieejamībai. Labs piemērs tikko 2025. gada novembra ziņās: “UK invests £60m to phase out animal testing in preclinical trials“. Arī ES līmenī runā par pakapenisku atteikšanos no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem: “Roadmap towards phasing out animal testing“.

Svarbīgākie akcenti

• Baltā nama korespondentu vakariņās izcēlies haoss pēc apšaudes mēģinājuma.
• Pasaules slavenības un politiskā elite sociālajos tīklos dalās ar šokējošiem pārdzīvojumiem.
• Mūžībā devies aktieris Patriks Muldūns un leģendārais mūziķis Deivs Meisons.

Haoss un panika Baltajā namā

Mīļie lasītāji, ja jums šķita, ka Holivudas scenāristiem ir beigušās idejas, dzīve atkal pierāda pretējo. Prestižās Baltā nama korespondentu vakariņas, kurās parasti šampanietis plūst straumēm un politiķi cenšas izlikties par komiķiem, šogad pārvērtās par īstu izdzīvošanas trilleri. Pasākumu, kurā pulcējās pasaules šovbiznesa un politikas krējums, satricināja negaidīts apšaudes mēģinājums. Panika, kliedzieni un dizaineru tērpi, kas sabojāti, meklējot patvērumu zem galdiem.

Kamēr pašmāju zvaigznes mūs pārsteidz ar savām gaitām, kā to spilgti demonstrē skandāls, kurā Liene Ušakova dodas uz Armēniju pēc jauna dibena, pasaules mēroga drāma norisinājās pavisam citā līmenī. Šeit likmes bija daudz augstākas par estētisko ķirurģiju.

Zvaigžņu reakcijas sociālajos tīklos

Kā jau tas mūsdienās pieņemts, pirms zvanīt glābšanas dienestiem, ir jāieraksta ziņa saviem sekotājiem. Sociālie tīkli burtiski uzsprāga no slavenību ierakstiem. Dažas zvaigznes dalījās ar asaru pilniem video, kamēr citas izmantoja iespēju paziņot, ka viņu grims nav izturējis šo stresa pilno mirkli. Ironiski, ka brīdī, kad dzīvība karājas mata galā, joprojām ir svarīgi savākt 1000 atzīmju patīk. Šī 1 nakts, kas solīja smieklus, atstāja vairāk nekā 10 zvaigznes ar trīcošām rokām un jaunu saturu saviem blogiem.

Sēru vēsts izklaides industrijā: Ardievas leģendām

It kā ar apšaudi un asinsspiediena lēcieniem nebūtu gana, šī nedēļas nogale nesa arī patiesas skumjas. Izklaides pasaule ir ietinusies sēru plīvurā, jo mūs ir pametušas 2 spilgtas personības. Aktieris Patriks Muldūns, kurš daudziem palicis atmiņā ar savām harizmātiskajām lomām, ir devies mūžībā. Viņa aiziešana ir atstājusi milzīgu tukšumu to fanu sirdīs, kuri gadiem ilgi sekoja līdzi viņa karjeras līkločiem.

Patrika Muldūna un Deiva Meisona mantojums

Vienlaikus mūzikas pasaule raud par leģendārā Deiva Meisona zaudējumu. Viņa ģitāras rifi un neaizmirstamā balss paaudzēm ilgi ir bijusi kā skaņu celiņš gan priecīgiem, gan skumjiem dzīves mirkļiem. Zaudēt 2 tik nozīmīgas figūras 1 nedēļas nogales laikā ir smags trieciens. Šīs ziņas liek aizdomāties par to, cik trausla ir dzīvība – 1 mirklī tu dzer dārgu vīnu Baltajā namā, bet jau nākamajā pasaule atvadās no leģendām. Sargājiet sevi un savus mīļos, un varbūt reizēm noliciet malā savus viedtālruņus.

Galvenie akcenti

• Šis svētdienas vakars ir ideāli piemērots mierīgai atelpai un spēku atgūšanai pēc aktīvām brīvdienām.
• Gaidāma skaidra un dzestra pavasara nakts, temperatūrai noslīdot līdz plus 2 grādiem.
• Ieteicams palikt mājās, baudīt siltu tēju, izvēlēties labu kino un garīgi sagatavoties jaunajai darba nedēļai.

Mierpilna pāreja no brīvdienām uz darba cēlienu

Kā kultūras un dzīvesstila žurnālistei, kura ikdienā seko līdzi nepārtrauktai notikumu plūsmai, man svētdienas vakari ir kļuvuši par svētu rituālu. Pēc aktīvas nedēļas nogales, kas bieži aizrit teātru pirmizrādēs vai mākslas izstādēs, šis ir tas brīdis, kad pasaule mazliet pieklust. Ja vēl nesen mūsu uzmanības centrā bija dinamiskāks ritms un vakara ceļvedis Rīgā atpūtai pēc darba nedēļas, tad tagad ir laiks pievērsties sev un savai iekšējai telpai.

Skaidras debesis un dzestrs pavasara gaiss

Lai gan kalendārā valda pavasaris, dabas māte joprojām spēlējas ar kontrastiem. Šovakar meteorologi prognozē, ka nakts būs kristāldzidra, taču ārkārtīgi dzestra. Gaisa temperatūra noslīdēs līdz plus 2 grādiem. Šāds laiks aiz loga padara māju siltumu vēl pievilcīgāku un aicina mūs patverties no dzestrā vēja, radot īstu miera ostu savā dzīvojamā istabā.

Kā radīt ideālo svētdienas atmosfēru?

Šādos vakaros es vienmēr iesaku radīt vidi, kas nomierina prātu un ļauj atslābt ķermenim. Lūk, daži mani iecienītākie soļi:

• Silts dzēriens: Pagatavojiet krūzi ar savu mīļāko zāļu tēju. Kumelītes vai liepziedi palīdzēs mazināt stresu un sagatavoties mierīgam miegam.
• Kultūras deva mājās: Tā kā laiks ārā nav aicinošs, izmantojiet iespēju izpētīt straumēšanas platformas. Tur atradīsiet gan izcilas dokumentālās filmas par mākslu, gan aizraujošas spēlfilmas, kas bagātinās jūsu vakaru.
• Digitālais klusums: Vismaz 1 stundu pirms došanās pie miera nolieciet malā viedierīces, lai ļautu acīm atpūsties.

Sagatavošanās jaunajai darba nedēļai

Mierīga atpūta nav tikai fiziska nepieciešamība, tā ir arī būtiska emocionālā uzlāde. Izbaudot šo svētdienas vakaru bez steigas, mēs dodam sev iespēju harmoniski un ar jauniem spēkiem sagatavoties jaunajai darba nedēļai. Ļaujiet, lai dzestrais pavasara gaiss paliek aiz loga stikla, kamēr jūs savā mājoklī radāt personīgo, silto kultūras oāzi un iedvesmojaties nākamajiem darbiem.

Plāns bija pārlieku ‘’nepiecūkāt’’ blogu ar politiski mērcētiem rakstieniem, bet… kur tu cilvēks liksies, ja pilni portāli ar alarmistiskiem rakstieniem. Pie tam, manuprāt, pārāk alarmiskiem. Šoreiz pie vainas ir rakstiens Delfos par Nīderlandes militārās izlūkošanas dienesta ziņojumu. Īsumā, Krievija gatavojas uzbrukt NATO. Un notiks tas vien nieka 12 mēnešus pēc Ukrainas kara beigām, jo Krievijai pietiks vien ar gadu, lai atjaunotu savu militāro potenciālu. Un karā ar NATO nav doma uzvarēt, tik ātri iekarot kādu ierobežotu teritoriju, lai iedragātu ticību NATO spēkiem un alianses vienotībai.
Arī iepriekš ir bijuši līdzīgi raksti- iekaros Baltijas valstis, okupēs Suvalku koridoru, izsēdīsies uz Somijai piederošas salas, utml. Un katru reizi atsaucas uz kādu izlūkošanas dienestu, ģenerāli, atvaļinātu armijnieku…

Atzīšos, man tas viss jau sāk apriebties. Visa šī panikas dzīšana, nemitīgie alarmisti, no gaisa pagrābtie secinājumi… Nospriedu, ka man ar ir tādas pašas tiesības paust savu viedokli par šo visu. Es gan ne tuvu neesmu nekāds militārais eksperts vai specdienestiem tuvu pietuvināta persona, bet, redzot un dzirdot, kas notiek pasaulē (un Krievijā ar), varu secināt pavisam ko citu.

Sākšu ar to, ka Krievija jau sen karo ar Eiropu un Ameriku. Visas tās kabeļu griešanas Baltijas jūrā, iejaukšanās citu valstu vēlēšanās, kiberuzbrukumi Bundestāgam, spridzināšana Čehijā, Skripaļa indēšana Lielbritānijā, dezinformācijas viļņi (t.s. no Krievijas ārlietu ministra)…. Un Eiropa atbild- sankcijas, ēnu flotes bloķēšana, munīcijas piešķiršana Ukrainai, diplomātu izraidīšana, Krievijas bļodlaižu ierobežošana Eiropā. Tā ka karš notiek. Tiesa, ne gluži ar zobeniem un šautenēm, bet kašķis ir.

Atgriežoties pie augstākminētā raksta- tur ir pamatīgs blāķis ar jocīgiem secinājumiem. Nu kaut vai tas, ka Krievija gada laikā spētu uzbrukt NATO. Nu nevar! Sāksim ar to, ka karš Ukrainā ne tuvu nav pie beigām un visticamāk vēl ilgi nebeigsies. Tas, ka Tramps Amerikā un krievi varētu izmantot viņa nepatiku pret NATO, ar ir aplami. Pie šādas loģikas, krieviem tas logs iespējamam uzbrukumam ir ļoti mazs. Tramps prezidenta krēslā vēl būs 2,5 gadus. Ja vien viņš amerikāņiem neapriebsies agrāk. Un ļoti ticams, ka nākamais ASV prezidents nebūs tāds vējaslota. Pēc raksta loģikas sanāk, ka karš Ukrainā beigsies tuvākā pusgada laikā. Tad gadu Krievija ‘’kačāsies’’ un uzreiz vērs vaļā jaunu fronti, lai ar kārtējo ‘’blitzkrieg’’ nodrošinātu sev spožo uzvaru. Galīgi neloģiski.

Krievi šobrīd karo 1200km garā frontes līnijā. Ja viņi plāno karot vēl ar NATO, tad viņiem jāatver vēl divtik gara (apmēram 2500km) frontes līnija. Un kurš tur karos? Viņu jauniesaucamo vidējais mūžs Ukrainas frontē ir vien 3 nedēļas. Viņu droni kļūst nekvalitatīvāki- sadalās paši gaisā, Starlink atslēgšana padara tos neprecīzākus, brīvprātīgo pienesums militārajam atbalstam sarūk vairākkārt, armijas rūpniecība strauji sarūk, padomju mantojums izpļekerēts, Ziemeļkorejas raķetes nekvalitatīvas. Un uzreiz piebilde- ja krievu kara rūpniecība būtu tik spējīga, vai tad viņi pirktu raķetes un dronus no Ziemeļkorejas un Irānas? Vai Alabugā šahed/geraņ dronus kopā liktu studenti un skolēni? Vai pretgaisa aizsardzība nespētu aizsargāt visu kritisko Krievijas infrastruktūru? Sesto diennakti degošā Tuapsē rāda pretējo.

Un, pat ja arī karš Ukrainā beigtos, kur Krievija liktu visus tur esošos karavīrus? Kur tie atrastos visus šos nieka divpadsmit mēnešus? Uz mājām tos laist nav iespējams. Palikt ierakumos neviens netaisās. Un būtiska nianse- krievu līgumniekiem ir ieraksts kontraktā mazā šriftā– līgums ir beztermiņa (lasi- līdz kara beigām). Ja kāds paziņos, ka karš beidzas, tad beigsies arī lielākā daļa karavīru. Jo tā patvaļa, ģedovščina, nonullēšana, apzagšana… tas viss absolūti lielākajai daļai ir noriebies. Vēl nevajag aizmirst, ka kara beigšana esošajā stāvoklī, Krievijā tiktu pielīdzināta sakāvei. Neviens Putina nospraustais mērķis nebūtu sasniegts, neviens reģions nebūtu iekarots…. tikai milzīgs kalns nogalināto krievu, iznīcināta ekonomika, izolācija… Krievijā, kuri sevi vienmēr pozicionējuši kā uzvarētājus, šis būtu smags trieciens. Jo te nebūtu iespējams pasniegt neko, ko varētu pat attālināti dēvēt par uzvaru.

Protams, šī brīža ekonomiskā situācija Krievijā ir ļoti pateicīga jaunas ‘’gaļas’’ iesaukšanai armijā, jo pieaug bezdarbs, nabadzība, parādu nasta. Cilvēki būs spiesti iet vienīgajā iespējā nopelnīt (lasi- mainīt savu dzīvību pret rubļiem tuviniekiem)– karot. Un noteikti Kremlis to izmantos. Bet, lai uzbruktu NATO, ir vajadzīgs kas vairāk par gaļu. Un šis NATO vairs nav tas, kas bija 22.gadā. Un arī Eiropa nu ir cita. Un pēc pusotra gada būs vēl cita situācija. Viss liecina, ka Eiropa būs daudz labāk bruņota. Ukraina būs daudz militāri attīstītāka. Turpretī Krievijai viss būs daudz sliktāk. Pat ja tā karu izdomās beigt rīt no rīta. Budžeta deficīts tur jau šobrīd (gada trijos mēnešos) ir tuvu pie 5 triljoniem rubļu, mazais un vidējais bizness mirst straujos tempos, naudas masa apritē dažu gadu laikā ir palielinājusies 2,5 reizes (sveiki, hiperinflācija), tūlīt draud ‘’bank run’’ un tam sekojošā iedzīvotāju noguldījumu nacionalizācija (sveiki, Staļina laika obligācijas). Kara rūpniecība jau šobrīd tur strādā ar mīnusiem. Nezinu kā Nīderlandes izlūki tur saskatīja spēju gada laikā atgūt militāro potenciālu. Nereāli!

Viss, ko Krievija prot ražot un eksportēt ir mīti par savu varenību. 

Un arī iepriekšējie alarmistu ziņojumi, ka uzbruks Igaunijai, Latvijai, Suvalku koridoram vai kam citam, ir nenopietni. Te ir daudz citu valstu karavīri. Un, ja kādu no tiem ievainos vai nogalinās, tad nevaru iedomāties, ka attiecīgā valsts neklapēs ne ar ausi. Plus Francijas prezidenta paustais, ka Francijai un Lielbritānijai ir kodolieroči, kas kalpos visas Eiropas aizsardzībai. Un neviens no Krievijas negrasās pārbaudīt NATO 5.pantu darbībā. Pat pēc Ķīnas ‘’lūguma’’, lai tā varētu izmantot sajukumu Rietumu frontē un fiksi tikmēr savākt Taivānu (dzirdēts arī šāds scenārijs, kuram es ar neticu).

Krievijas uzbrukums NATO būtu tās drīza kaunpilna sakāve it visā. Un tad Putina rezidenci Valdajā neglābtu pat tur izvietotās 27 pretgaisa sistēmas un jaunuzbūvētie torņi. Jau šobrīd ekonomisti prognozē Krievijai teju neiespējamu variantu izķepuroties no šī kara radītajām sekām (ne ekonomiski, ne demogrāfiski). Kur nu vēl uzsākt jaunu karu un vēl lielāku izolāciju no pasaules ekonomikas.

Skaidrs, ka Krievija ir un paliks drauds Eiropai un pārējām kaimiņvalstīm vēl daudzus gadus, bet jāsaprot, ka tās spējas atjaunot savu militāro potenciālu ir pamatīgi iedragātas. Manuprāt, pat neiespējami (tankus būvēt vairs neprot, lidmašīnas ražot vairs neprot, modernās tehnoloģijas nav pieejamas, utt). Ja pēc Ukrainas kara beigām, NATO piedāvās Ukrainai īpašu sadarbības modeli (ja vien neuzaicinās pievienoties aliansei), tas nozīmē, ka Ukraina kļūs par NATO ciešu sabiedroto. Un tas nozīmē, ka NATO papildinās savas spējas ar militāri spēcīgu un militāri pieredzējušu valsti, kura zina kā karot pret Krieviju un, kura prot karot pret Krieviju. Un kura nekavēsies ar palīdzību Eiropai.

Sastapt lāci Latvijā ir vienlaikus eksotiski un biedējoši, taču tas ir fakts – mēs kopā ar lāčiem dzīvojam Latvijā!

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas plēsēju kārtas suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Brūnais lācis ir lielākais sauszemes plēsējs Latvijā. Latvijā dzīvojošie brūnie lāči sver no 100 - 300 kg, tā ķermeņa garums ir 1,5 - 2,0 m, augstums skaustā 90 - 120 cm. Mātītes ir par 38—50% mazākas nekā tēviņi. Lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku. Latvijā lāči nav medījami. Lielākoties brūnais lācis ir veģetārietis, pārtiek no zāles, pumpuriem, ogām, kā arī mēdz baroties ar kritušiem dzīvniekiem, kukaiņiem, piemēram, skudrām no skudru pūžņiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) “Silava” regulāri Latvijā veic brūno lāču monitoringu.

Jaunākie savvaļas dzīvnieku monitoringa dati liecina, ka brūnā lāča populācija Latvijā turpina pieaugt. Pēc 2025. gada novērojumu apkopojuma Latvijā varētu būt aptuveni 190 lāči, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. 2024. gadā Latvijā bija oficiāli uzskaitīti 150 brūnie lāči.

Šis skaitlis iegūts, analizējot dažāda veida datus – pēdu nospiedumus, slēpņa kameru attēlus, vizuālos novērojumus, kā arī informāciju no medniekiem un sabiedrības.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā lāči priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.

Īpaši nozīmīgs rādītājs ir tas, ka arvien biežāk tiek konstatētas lācenes ar mazuļiem, kas skaidri apliecina – lāči Latvijā ne tikai uzturas, bet arī veiksmīgi vairojas.

Vienlaikus jāņem vērā, ka lācis ir ļoti mobils dzīvnieks, un daļa novērojumu var attiekties uz vieniem un tiem pašiem indivīdiem, kas pārvietojas lielās teritorijās. Tas nozīmē, ka precīzs skaits vienmēr ir interpretējams kontekstā.

Tomēr kopējā tendence ir nepārprotama – lāču klātbūtne Latvijā kļūst arvien stabilāka un plašāka.

Lācis Latvijā vairs nav retums – tas kļūst par reālu mūsu ekosistēmas daļu.

Kur Latvijā ir vislielākā iespēja satikt lāci?

Lācis vairāk novērots un izplatīts Latvijas austrumos un ziemeļaustrumos. Notiek pakāpeniska sugas izplatība Kurzemes virzienā, kā arī Lietuvas virzienā.

Kā rīkoties, lai izvairītos no sastapšanās ar lāci tā nomoda laikā:

• rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai varētu laikus pamanīt dzīvnieka klātbūtni,
• šķērsojot nepārredzamu vietu mežā, likt manīt par savu klātbūtni,
• neatstāt mežā ēdiena pārpalikumus, lai nepievilinātu nedz lāčus, nedz citus savvaļas dzīvniekus.

Ko darīt, ja esi pamanījis lāci:

• netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus,
• iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas,
• ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību,
• ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņojot.

Ziemu brūnais lācis pārlaiž neaktīvā snaudas stāvoklī, kad izmanto rudenī uzkrātās tauku rezerves. Ziemas guļā, atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes, lāči dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā – aprīlī. Migas pamešanu ietekmē arī klimats un laika apstākļi, barības rezerves organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība vai medības migas tuvumā.

Kā izskatās lāča miga?

Ziemošanai lācis izvēlas pēc iespējas nomaļas un netraucētas vietas mežā – jaunaudzes, aizaugošus izcirtumus, purva malas vai grāvmalas. Migu lācis iekārto zem koku sagāzumiem, savukārt, ja vieta ir atklātāka, izrok nelielu iedobi, kuras pamatni izklāj ar egļu zariem un sūnām. Virs tās lācis no aizlauztām eglītēm un citiem tuvējās apkārtnes kokiem izveido jumtu. Atšķirībā no meža cūkas guļvietas, kas ir iegarena, lāča izraktā un iekārtotā iedobe parasti ir apaļāka.

Kā rīkoties, atklājot lāča migu?

Ja ziemošanas laikā lācis tiek iztraucēts, īpaši meža darbu veicējiem vai medību dalībniekiem ieteicams rīkoties šādi:

• nekavējoties jāpamet pamanītā lāča miga vai iespējamā migas vieta,
  • jāpārtrauc jebkāda darbība konkrētajā teritorijā (meža nogabalā),
  • aizliegts turpināt vai uzsākt jaunus meža darbus un organizēt medības 500 m rādiusā no aptuvenās lāča migas atrašanās vietas,
  • nefotografēt un nefilmēt, ja tas saistīts ar uzkavēšanos migas tuvumā vai pietuvošanos migai pēc tam, kad lācis novērots to pametam, nonākot drošā attālumā, jāpiefiksē aptuvenā lāču migas atrašanās vieta (koordinātas vai nogabala numurs). Informācija par lāča iespējamo atrašanās vietu jānosūta Dabas aizsardzības pārvaldei uz adresi pasts@daba.gov.lv,

Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Viena no izteiktākām pazīmēm lāča klātbūtnei ir lāča pēdas nospiedumi. 

Lāča pēdas nospiedumi gandrīz nekad nav sajaucami ar citu dzīvnieku pēdu nospiedumiem – priekšķepas nospieduma platums un garums ir gandrīz vienāds un tam labi redzami nagu nospiedumi. Pēc priekškāju izmēra var noteikt dzīvnieka vecuma grupu un aptuvenu svaru. Savukārt pakaļkājas nospiedums pēc formas nedaudz atgādina kailu cilvēka pēdu, taču, atšķirībā no priekšķepas nospieduma, nagu nospiedumi bieži nav redzami. Ja novēro lāča pēdas nospiedumu, ieteicams to nofotografēt, klāt liekot mērinstrumentu. Ja tāda nav, var izmantot kādu tuvumā atrodamu priekšmetu, novietojot to platākajā lāča ķepas nospieduma vietā, lai vēlāk izmērītu pēdas platumu vadoties pēc izmantotā priekšmeta.

Daži interesanti fakti:
- Lācis skrienot var sasniegt ātrumu 50 km/h.
- Lācis māk rāpties kokos un ir labs peldētājs.
- Viena lāča individuālā teritorija var sasniegt 1 300 km².
- Igaunijā dzīvo vismaz 1 000 lāču.