Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1066 avoti)
nekur.lv
Keys To
Keys always sound quieter than we expect. They don’t announce themselves with triumph; they rest in the palm like a promise that is not yet ready to be spoken aloud. Today, I received the keys to a house of silence — from the forest, from something closer to myself. Tomorrow will be the first night, when the door closes not on the world, but on noise, haste, and that inner voice that for years has demanded more, faster, louder.
This house of silence is not an escape. It is a return. The forest surrounding it asks nothing. It waits for no answers, poses no questions, imposes no direction. Trees stand within their own time, moss gathers light patiently, birds disappear and return without explanation. The forest does not care who I have been — only that I am here now.
Tonight, on the threshold of this first night, I sense how unfamiliar silence has become. Not the absence of sound, but the absence of demands. Silence is honest. It does not distract; it reveals. In it, there is no place to hide unfinished thoughts, neglected feelings, or the quiet exhaustion accumulated from trying to be everything at once. Silence does not judge — it simply holds a mirror.
I have come here to find a focus I once lost, perhaps without noticing. Focus is not intensity; it is alignment. It is knowing where attention belongs and having the courage to leave the rest untouched. Somewhere along the way, my attention scattered — into expectations, comparisons, endless beginnings without true endings. The forest does not do this. It grows one ring at a time. It teaches that depth is born from staying.
Tomorrow morning will not demand reinvention. Beginning again does not require erasing the past; it asks for listening more carefully. To walk slower. To allow thoughts to settle like dust in still air. To trust that clarity comes not from effort alone, but from presence.
This first night will be a conversation without words. Between breath and darkness. Between what I was carrying and what I am ready to put down. The keys have already done their work — they have opened a space where I can remember who I am when no one is watching, when nothing is required, when silence becomes a companion rather than a void.
Here, in this house of quiet, surrounded by trees and closer to myself, I am not starting over. I am starting truer.
Detalizēts izklāsts ko un kad sēt, kad piķēt un kad stādīt atklātā laukā
Kad sēj un stādi, tad jāievēro viens princips:
- viss, kas aug virs zemes (lapas un pupas, zirņi, utt.), jāsēj augošā mēnesī,
- tas, kas aug zem zemes, – saknes – jāsēj vecā mēnesī.
Ko vēl ievērot sējot:
- Visus stādiņus vajag parūdīt. Ja ir saulaina diena, tad stādu kastītes iznes uz balkona. Jo, ja tā nedarīsi un ārā iznesīsi bālģīmi, tad tas var gan nosalt, gan apdegt.
- Kad sēj, zemē vai kastītē iztaisi mazu vadziņu, ielej tajā ūdeni, ļauj ūdenim iesūkties zemītē, tad sēj sēklas. Pēc tam aiztaisi vadziņu ciet, BET neliec sēklas dziļi. Noteikti vēl uzlej ūdeni.
- Ja sēklas iesēsi sausā zemē, tad nebūs nekādas nozīmes, vai mēness ir jauns vai vecs, tāpat sēkla dīks tikai tad, kad būs slapja zemīte.
- Anna pēc pieredzes ir sapratusi, ka jāievēro šāds sēšanas princips – iesētajai sēkliņai nevajadzētu būt dziļāk kā trīs sēkliņu dziļumā. Nevajag iesēt 5 cm dziļumā, tas ir tāpat kā apglabāt sēklu kapā.
Padomi:
- Sarkanās bietes – ja iesēsi agri un, visticamāk, tās dabūs krietnu salu, tad izziedēs un nekas labs beigās nesanāks. Tāpēc labāk sēj vēlāk – nedaudz pirms Jāņiem. Neaizmirsti arī par dzeltenajām un rozā bietēm. Sēj tāpat un pagatavo vēl interesantāk.
- Mangolds – audzē kā bieti, tas nebaidās no sala.
- Kāļi, kolrābji, rutki– arī sējami vēlāk, ne pavasarī. Arī sēj pirms Jāņiem, lai tie nepāraug. Sēj uzreiz ārā zemē un noteikti mitrā zemē. Ja sēsi agrāk, tad pāraugs un būs kā sūkļi.
- Ķirbji – jāsēj maijā, un tad izaug pusmēneša laikā. Maijā jāsēj, lai tie nepāraug. Laba vieta, kur sēt ķirbjus, ir putuplasta kastes. Ķirbjus sēj kūdrainā, treknā augsnē. Lai saknes nesaķeras un lai tās pārstādot nesaplēš, obligāti izveido starpsieniņas. Sēj tos labā attālumā citu no cita. Tad kastes var stāvēt siltumnīcā uz kāda plaukta; ja uznāk aukstums un sals, tad kastei uzmet virsū vāku. Pārstādi, kad ķirbītis izaudzis līdz trešajai lapiņai, un svarīgi, lai tas netiek uz lauka salnās. Pārstāda ļoti kūdrainā un auglīgā zemē. Ķirbis mīl treknu zemīti. Izmanto to pašu principu kā sējot gurķus – izveidojot tortes lieluma un dziļuma bedrīti, tajā iesēdinot uzdīgušo ķirbīti un pārliekot ar sulīgu zemīti. Ķirbis mīl mitrumu, tāpēc, ja sausa vasara, neaizmirsti aplaistīt. Kad tuvojas raža, skaties, cik daudz „bērnu” (ķirbīšu) veidojas un tad galotņo (lauz liekos “bērnus” nost) atstāot vienā zarā 3 – 4 ķirbju (tas atkarīgs arī no šķirnes), lai nav par daudz un ķirbja sakne maksimāli daudz spēka atdod saviem dažiem lielajiem ķirbjiem, nevis daudziem maziem, kam nav spēka izaugt lielākiem.
- Cukīni – sēj tajā pašā laikā un tāpat kā ķirbjus.
- Pastinaks – latvāņa radinieks, tā lapas karstā laikā rada čūlas, tāpēc, ja pa dārzu dzīvojas arī bērni, labāk neaudzējiet, bet iegādājieties jau izaudzētus. Lai gan audzēšana prasa rūpes un uzmanību, tas ir tā vērts, jo pati sakne pielīdzināma žeņšeņa saknei. Ja audzē pats, tad rēķinies, ka no iesēšanas vismaz mēnesi pastinaks nedīgst un redzamas tikai nezāles. Sēj jūnija sākumā un noteikti ielaisti, lai ir mitrums.
- Ja rudenī apzaļina kartupeļus – atstāj uz lauka, lai tie apsalst un kļūst zaļi, kas veido kartupeļa veselību un izturību (tikai sēklai, jo ēst nedrīkst, tāpēc ka tad tie satur solanīnu), tad nākamajā pavasarī var likt uz palodzes un apzaļināt gaismā. Tad tos liec maisiņos, kur ieber sauju kūdras, iesēdini kartupeli ar actiņām uz augšu un turi gaismā. Katru savā maisiņā, lai saknes nesapinas. Tā var „izauklēt” kādus 20 pirmos kartupeļus („Priekuļu agros” vai kādu citu agro šķirni). Tad prātīgi, kad vairs salnas netiek klāt, tos iestādi. Ja nāk salnas, tad liec virsū avīzi vai zāli.
Laiks iet, un var turpināt sēšanas darbus, jo nekas jau nebeidzas ar to, ka pirms pāris nedēļām tika iesētas pirmās sēklas. Par to, ko un kā sēt aprīlī, vēl arvien ar mums savās pārbaudītajās zināšanās dalās Anna Šmite, kuras zaļumus vari iegādāties „Slow Food” tirdziņos vai arī viņai piezvanot.
Vēl daži padomi:
- sējot ievēro pakāpenību, lai būtu raža visu gadu;
- visi sēšanas darbi atkarīgi no laika apstākļiem, tāpēc, pat ja grāmatā teikts, ka tagad tieši ir jāsēj ārā, bet zemi klāj sniegs, tad diemžēl tas neizdosies.
- bieži no audzētājiem dzirdēts tāds termins kā „normāla ziema”. Lai būtu zināms, kas tas ir, tad neliels Anniņas skaidrojums – kad sniega kārta liela un sargā zemīti. Galvenais, lai nav kailsals, jo tad var izsalt viss, kas zemītē. Un slikti, ja ziemā zemīte atlaižas un tad sasalst – tās ir mokas saknes kamolam.
Līdzko zemīte atlaižas un ir pietiekami silta, vari jau sākt dārza darbus un sēšanu uz lauka.
- Salāti – daži sēj kastītēs, bet tad tie sanāk kā izstīdzējuši bālģīmji. Tiem sanāk par daudz mocīties pa istabu, un tie ir nīkuļi. Tāpēc labāk, līdzko zemīte atlaižas, sēj ārā. Salāti no sala nebaidās, tāpēc dari to droši. Pasēj uz uzkultivētas zemes un uzliec virsū plēvi, un tad salātiem pašiem būs sava maza siltumnīca. Visdruknākie salāti ir tie, kas aug siltumnīcā, tāpēc, ja tev ir vieta un iespēja, sēj salātus siltumnīcā. Sēklas sēj retāk, tad salāti dabiski aug un nemokās.
- Spināti – sēj tagad ārā, līdzko zeme atlaidusies, un sēj ik pa metram. Spināti aug jau -3 grādu temperatūrā. Podiņā labāk neaudzē, jo tad tie nīkuļo. No iesēšanas līdz uzdīgšanai paiet 20 dienas. Vasarā tos izaudzēt gandrīz nav iespējams, jo lielākā karstumā tie izzied. Ja vēlies, lai tiešām izaug, tad vislabāk sēj agrā pavasarī vai vēlā rudenī, tad būs skaisti, sulīgi un vitamīniem bagāti. Rudens ražai vari sēt augusta pēdējos datumos. Ja gribi agri pavasarī, tad sēj siltumnīcā, un visu ziemu pārziemos. Un uzmanies karstā vasarā un arī maijā no karstās saules, jo tad spināti var apdegt, un labāk tur tos apklāt ar agroplēvi.
- Rabarberiem – tagad svarīgi kūtsmēsli un ūdens, un, lai ātrāk izaug, uzklāj agroplēvi.
- Pupas – visas pupas. Īpaši labas ir baltās pupas, jo aug krūmos un nevajag stutes. Jāsēj tāpat kā zirņi un tajā pašā laikā, bet jāskatās uz laika apstākļiem. Problēma ar cūku pupām ir tā, ka tām virsū nāk utis. Sviesta pupas arī var sēt tajā pašā laikā.
- Burkānus – sevišķā cieņā, ja sēj tagad pavasarī, bet šos gan neglabājam līdz rudenim, jo tie kļūs sausi. Ja vēlies rudens burkānus, tad sēj tos uzreiz pēc Jāņiem, un tad tie labi stāvēs arī rudenī.
- Dilles – var sēt tagad, un jāsēj ik pa divām nedēļām, jo tad būs visu laiku.
- Koriandrs – sēj visu vasaru un tāpat kā dilles. Sēj ik pa laikam, lai būtu visu vasaru.
- Puravi – dalās agrajos, vidējos un vēlajos. Laba vēlā šķirne ir „Bandīts”. Ja gribi, lai purava baltā daļa būtu lielāka, tad piemet klāt vairāk zemes, un tam būs vairāk kur augt. Agros sēj tagad pavasarī.
- Baziliks – sēj, kad nāk siltais laiks. Sēj gan siltumnīcā, gan kastītēs, bet centies sasēt retāk un tad retini – apmēram 20 cm starpā. Kad izauguši, knieb nost galotnes, un tad augs skaistā krūmā, bet, ja galotnes nekniebsi, tad izziedēs. Vari audzēt arī tagad podiņā uz palodzes, bet atceries, ka baziliks grib sauli.
- Avotu krese – ļoti, ļoti vajag mitrumu, kad atlaižas zeme. Stādi putuplasta kastēs un vēlāk izpiķē.
- Gurķus arī var sēt tagad, izlietotu tualetes papīru rullīšos. Kad stāda zemē, var stādīt ar visu rullīti, kas laistot sadalās. Ieteikums no Anniņas tiem, kas dzer saldās limonādes („Coca-cola”, „Fantastika”, „Sprite” utt.), – nemest pudeles ārā, bet izmantot tās kā individuālās siltumnīcas gurķiem. Pārgriez uz pusēm pudeli un katram iestādītajam gurķim uzliec vienu no pusēm virsū, korķi atstāj vaļā. Ja nāk liels karstums, skaties, lai nepārkarst zem pudelēm, tad labāk uz mirkli noņet nost. Laba šķirne ir „Pionieris”, un labākam rezultātam skaties, lai ir pašapputeksnējošie. Jo, ja tev tuvumā nav bišu, tad var nekas lāgā nesanākt. Gurķus var izaudzēt līdzīgi kā ķirbjus – uz palodzēm. Vari arī iesēt zemītē, izveidojot tādu kā tortes veida padziļinātu apli, liec iekšā sēklas un apsedz. Lai sākumā neapsalst, vari likt virsū sūnas. Salnu laikā vari likt virsū avīzi, bet tādu, kādas bija agrāk, kāda tagad ir „Lauku Avīze” (kokainās avīzes).
- Redīsi – jāsēj, kad atlaižas zeme, un mitrumā. Grib reti augt un ļoti mīl mitrumu. Ja vēlies, lai izaug sulīgi un pilnīgi redīsi, visu laiku jālaista. Labāk audzē siltumnīcā, jo ārā krīt virsū kukaiņi. Pēc iesēšanas dienas redīsi ir gatavi 30 dienās.
- Karvele nebaidās sala – droši sēj zemē.
- Mizuna, pak čoi – labāk sēj siltumnīcā un tāpat kā salātus. Ja audzē kastēs, tad izpiķē pa gabalam un liec 20 cm attālumā citu no cita.
- Lapu sinepes – audzē kā mizunu.
- Melnsakne – garšo līdzīgi kā rieksti. Vislabāk, sēj, kad zemīte iesilusi. Aug ļoti dziļi.
- Pētersīļi – vari jau tagad sēt siltumnīcā vai, kad zemīte atlaidusies, var mēģināt arī ārā. Ja gribi, lai pētersīlis ražo jau agrā pavasarī, sēj jau iepriekšējā gada jūlijā siltumnīcā, tādējādi tam neizpūs saknes un pavasarī jau būs pirmie vitamīni tavā galdā.
- Laksis, meža ķiploki – sēj pavasarī, bet, tā kā tas ir ziemcietīgais (pārziemotājs), tad tas jādara tikai pirmajā gadā.
- Majorāns – jāsēj tagad un ik pa laikam ārā.
- Sīpols – sēj podiņos jau tagad un, kad zeme brīva, – zemītē. Var jau no jaunā gada sēt podiņos un, līdzko laika apstākļi ļauj, pārstādīt ārā.
- pētersīļus;
- sakņu selerijas;
- kātu selerijas.
- ziedkāpostus;
- baltos AGROS kāpostus;
- brokoļus.
- rozmarīnu – sēj vai nu kastītēs, vai podiņā un atstāj uz loga. Ja ir palicis rozmarīns no iepriekšējā gada, tad jaunā mēnesī nolauz tam 2–3 cm galotnīti, iepiķē arī mitrā zemē. Ja sēsi vairāk, tad 10 cm citu no cita. Liec kastīti vai podiņu maisiņā, lai zemīte un rozmarīns pietvīkst un labāk ieaugas;
- lavandu – ļoti ilgi nāk augšā, tāpēc jāsēj tagad;
- zirņus un pupas – 100. dienā no jaunā gada, kas šogad sanāk 10. aprīlis, BET tikai tad, ja zemīte ir atlaidusies un jau uzsilusi. Aukstā zemē nevar, tad nekas nesanāks vai sanāks maz un knapi;
- sīpolu – Staņislava dienā ārā uz lauka, ja laiks atļauj;
- kaķumētras – tagad var sēt podiņos vai kastītēs;
- krūmu dilles – tās piena pakās vai podiņos var sēt jau aprīlī. Kad nedaudz paaugušās, nebiezi izstādi ārā. Šīs dilles sala nebaidās. Kad izaugs, tad, lai ražotu, tai jākniebj pazares;
- tomāti – jāsēj tagad kastītēs vai podiņos, vai pat tukšās piena pakās. Kad sadīgs kādus 3 cm lieli, tad izpiķē un tad, ja laiks arā pieļauj, liec siltumnīcā un guļus. Uztaisi tādu kā bedri apmēram tortes dziļumā un lielumā, pieber ar sastāvējušiem kūtsmēsliem un tomātu ieguldi līdz lapām, lai ārā paliek galotnīte. Tas tapēc, ka tomāts veido sānsaknes, kuras viņam pieaug pie stublāja, un, ja viņš ir guļus, tad pieaug vairāk saknīšu, kas dod vairāk spēka augšanai nekā tad, ja stāds ielikts taisni;
- savojas kāposti – tagad var sēt kastītēs, bet siltākā laikā var arī uz lauka (vislabāk – lecektīs). Ja sēsi uzreiz zemē, tiem būs grūti;
- čili – drīz jau vari sēt kastītēs vai slīpi nogāztās piena pakās. Paku pieliec ar kūdru un sēj, izmantojot jau pieminēto 1:3 sēšanas principu. Pēc tam gan jāaudzē siltumnīcā, uz lauka nesanāks. Kad piķē, lai liktu siltumnīcā, vari vienu iepiķēt podiņā, kur tas izaugs kā skaists galda dekors.
Janvāra starti un gada pirmais finišs
Uz šī gada projekta titulu pretendēja vairāki izšūšanas komplekti. Pēc dažu dienu pārdomām tomēr uzvarēja šis: Riolis Premium Sunny Day, gatava izšuvuma izmērs būs 40*50 cm, 14 coint gaiši brūna Zweigart aida, Anchor diegi 37 krāsas. Košas saulespuķes, rudens sižets. Shēma krāsaina, viegli lasāma, šujas viegli, vienīgi uzmanīgi jāseko līdzi shēmas atslēgai, jo ir krustdūrieni ar 1 diedziņu, ar 2, ar 3, puskrustiņi ar 1 un 2 diedziņiem, arī 17 jauktās krāsas. Sākums no centra, startā izšūts diezgan garlaicīgs zaļo toņu laukumiņš, ar nepacietību gaidu pirmo saulespuķi. Komplektā kastīte, kurā man ir ērti uzglabāt iesākto projektu.
Bībele mūsdienu cilvēkam saprotamākajā valodā

Veselus 7 gadus esot vaiga sviedros censoņi rāvušies, lai 12 gadus pēc jaunā Bībeles tulkojuma izdotu uzlabotu versiju, kas būšot precīzāka un saprotamāka mūsdienu cilvēkam.
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Zināšanu pārneses barometrs izgaismo uzņēmumu un augstskolu sadarbības potenciālu un šķēršļus
Informācijas trūkums par sadarbības iespējām, nepietiekami cilvēkresursi un finansējums uzņēmumos, kā arī valsts finansējuma un atbalsta trūkums kavē augstskolu un uzņēmumu aktīvāku sadarbību, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un aģentūras LETA kopīgi veiktā pētījuma «Zināšanu pārneses barometrs» rezultāti. Pilnvērtīgi izmantojot sadarbības potenciālu, Latvijas tautsaimniecības izaugsme un konkurētspēja varētu būt straujāka.
Animācijas filma “200% VILKS”
DDR atmiņas cenu lēciens un tā ietekme uz videokaršu, datoru un viedtālruņu tirgu
DDR (Double Data Rate) atmiņa ir viena no tām komponentēm, par kuru automātiski pieņemam, ka tā būs lēta un pieejama. Procesori nāk un iet, videokaršu cenas svārstās, bet RAM atmiņas cenai taču vajadzētu pakāpeniski samazināties? Tika gaidīts, ka DDR5 sekos šim scenārijam. Taču 2025. gads šo ilūziju pilnībā sagrāva. Gada beigās DDR cenas kļuva par galveno problēmu, kas tieši ietekmēja PC, portatīvo datoru un pat videokaršu cenas.
Kad 32 GB atmiņa maksā vairāk nekā procesors
2025. gada beigās varējam lasīt ziņu virsrakstus, kas pirms dažiem mēnešiem būtu šķituši absurdi: “32 GB DDR5 atmiņa tagad maksā vairāk nekā 400 dolārus.” Un te neiet runa par kādu eksotisku virstaktētu paraugeksemplāru vai ierobežotā skaitā ražotu RGB monstru. Tas bija parasts, plaši izmantots DDR5 atmiņas modulis — tāds, kāds 2025. gada vidū tika tirgots zem 100 dolāriem un beidzot bija patērētājiem pieejamā cenā.
Datoru komplektētājus un entuziastus šokēja ne tik daudz pati cena, cik tās ārkārtīgi straujais kāpums. Komponents, ko lielākā daļa pircēju prātā apzīmē kā “droši iegādājams kaut kad vēlāk”, pēkšņi kļuva par komplektācijas visnestabilāko pozīciju. DDR dažu mēnešu laikā no garlaicīgas komponentes kļuva par biedējošu.
2025. gads – no stabila tirgus līdz ģeometriskai progresijai
Ja atgriežamies 2025. gada sākumā un vidū, noskaņojums par DDR5 cenām bija piesardzīgi optimistisks. Piegādes bija uzlabojušās, DDR5 platforma bija izkarojusi savas pozīcijas un cenas beidzot kļuvušas pieņemamas plašākam lietotāju lokam.
Tad pienāca 4. ceturksnis. No 2025. gada septembra līdz decembrim 16 GB DDR5 mikroshēmu cenas no aptuveni 6,84 dolāriem septembrī pieauga līdz aptuveni 27,20 dolāriem decembrī. Tas ir gandrīz 300 % pieaugums trīs mēnešu laikā ražošanas līmenī, pat pirms tiek ņemts vērā mazumtirdzniecības uzcenojums.
Kad šās cenu lēciens sākās ražošanā, mazumtirdzniecības cenām nebija nekādu izredžu palikt nemainīgām. Oktobrī tirgotāji jau brīdināja par sarūkošiem krājumiem. Novembrī kļuva skaidrs, ka tas nav tikai pagaidu fenomens. Decembrī DDR5 atmiņa bija pilnībā sasniegusi deficīta stāvokli: ierobežots piedāvājums, agresīvas cenas un pircēju konkurence.

Mazumtirdzniecības cenas aiziet kosmosā
Abstrakti procenti ir viena lieta. Taču šajā gadījumā novērojām, ka reālu produktu cenas dubultojas, kamēr tie joprojām atrodas tajā pašā nosacīti „vidējā” cenu kategorijā.
Konkrēti piemēri no Eiropas mazumtirdzniecības skaidri parāda situāciju:
- DDR5-6000 CL30 2×16GB komplekts no aptuveni 140 eiro 2025. gada septembrī līdz novembrim sadārdzinājās līdz 265 eiro.
- DDR5-6400 CL30 2×16 GB komplekts tajā pašā periodā no aptuveni 190 eiro pieauga līdz 390 eiro.
Un tad decembrī notika patiesi sirreāls brīdis, kad standarta 32 GB DDR5 komplekti, kas 2025. gada vidū tika pārdoti par mazāk nekā 95 dolāriem, oktobrī pārsniedza 184 dolārus un gada beigās dažos tirgos pārsniedza 400 dolārus. Šajā brīdī RAM vairs nebija salīdzinoši vienkārša izvēle (“Vai man ņemt 32 GB vai 64 GB?”), bet sāka diktēt visus lēmumus par datora konfigurāciju. Pēkšņi procesori un mātesplates šķita saprātīgā cenā, bet RAM — luksusa prece.
Skatoties no datorus komplektējošo uzņēmumu viedokļa, to neizraisīja pārspīlēta ažiotāža vai panika pircēju vidū. To izraisīja vienkārši nepietiekams piedāvājums — un nepatīkama atziņa, ka patērētāji vairs nav svarīgākie klienti.
Kāpēc šis pieaugums nav vienkārši vēl viens atmiņas cenu cikls?
Cilvēki ar ilgāku pieredzi datoru tirgū teiks: „Ar atmiņas cenām vienmēr tā notiek.” Tas nebūs melots, bet arī nav pilnīgi pareizi. Jā, DDR cenas vienmēr ir bijušas cikliskas. Jau iepriekš esam redzējuši uzplaukuma un lejupslīdes periodus, kurus izraisīja pārprodukcija, nepietiekami ieguldījumi vai pēkšņas pieprasījuma izmaiņas. 2025. gads ir atšķirīgs.

MI datu centri 2025. gadā absorbēja lielus DDR5 apjomus, mainot atmiņas piegādes prioritātes
2025. gadā milzīgie mākslīgā intelekta infrastruktūras projekti ne tikai palielināja pieprasījumu pēc atmiņas — tie mainīja prioritāti. Grandiozi datu centri sāka patērēt milzīgus daudzumus augsta blīvuma DDR5, bieži vien saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, kas garantēja piegādi neatkarīgi no to cenas. Atmiņas ražotājiem tā bija racionāla izvēle: uzņēmumu pircēji nevilcinās, neatsūta atpakaļ produktus un nesūdzas forumos.
Datoru komplektētāi nonāca pie nepatīkamas patiesības: patērētāju DDR5 un mākslīgā intelekta DDR5 tiek ražoti tajās pašās rūpnīcās. Kad jaudas ir ierobežotas, rūpnīcas nesadala produkciju demokrātiski. Tās seko peļņai un garantijām. Tā DDR klusi pārvērtās no patēriņa preces par kaut ko, kas vairāk līdzinās stratēģiskam resursam — deficītam, augsta riska un arvien politiskākam piegādes ķēdēs.
Noliktavās izsīkst krājumi
Cenu kāpums nenotiek tukšā vietā. Tam ir nepieciešams izraisītājs, un 2025. gada beigās šis izraisītājs bija krājumi. Sākoties rudenim, vairāki tirgus analītiķi ziņoja par satraucoši zemiem atmiņas krājumu līmeņiem. Dažos gadījumos pārdevējiem bija krājumi tikai dažām nedēļām, nevis mēnešiem. Tas ir bīstams stāvoklis. Tiklīdz izplatītāji saprot, ka krājumu papildināšana ir neskaidra, cenu veidošanas loģika uzreiz mainās. Neviens nevēlas būt pēdējais, kas pārdod “lētas” atmiņas, pirms krājumi tiek papildināti par divkāršu cenu.
No mazumtirdzniecības puses tas izpaudās smalkos, bet izteiksmīgos veidos:
- Populāri DDR atmiņas modeļi pazuda, bet jauni vietā nenāca.
- Pieejami modeļi ar mazāku ātruma un latenci.
- Ražotāji klusiņām mainīja standarta atmiņas konfigurācijas vai paaugstināja cenas bez paskaidrojumiem.
No lielo atmiņas ražotāju viedokļa tā bija racionāla reakcija, kas diemžēl patērētājam šķita iracionāla.
Zemestrīces efekts – DDR atmiņas ietekme uz citiem produktiem
Viens no izplatītākajiem maldiem ir domāt, ka DDR cenas ietekmē tikai tos, kas pērk pašu atmiņu. Patiesībā tās skar gandrīz visas elektronisko produktu kategorijas.
Videokartes ir visredzamākais piemērs. Mūsdienu videokartes ir ļoti atkarīgas no iebūvētas atmiņas, un, lai gan GDDR ir atšķirīga produktu līnija, ražošanas ekosistēma pārklājas. Kad rūpnīcās ir pārslodze, viss, kas saistīts ar atmiņu, kļūst dārgāks. Dažkārt tas izpaužas kā mazāki krājumi noliktavās, novēlota jaunu produku izlaišanai un nemainīgi augstas cenas.
Portatīvo datoru un PC ražotāji to izjuta vēl ātrāk. Ražotājiem nepatīk nestabilas sastāvdaļas – DDR cenas strauji pieauga un iespēja datorus konfigurēt samazinājās. Pircējiem tas nozīme mazāku RAM izvēli un augstākas cenas.
Pat mobilās ierīces izmanto DRAM. Patērētāji viedtālruņu cenās neredz, cik tieši maksā atmiņa. Taču ražotāji reaģē, pielāgojot tālruņu atmiņas apjomu un atteicīgi cenas.
2025. gads salīdzinājumā ar iepriekšējām atmiņas krīzēm
Ikviens, kurš ap 2017.–2018. gadu komplektēja datorus, šeit sajutīs pazīstamu drebuļus. Toreiz DRAM cenas sasniedza augstāko punktu, ko veicināja viedtālruņi, mākoņpakalpojumu izaugsme un jaunu ražošanas jaudu trūkums. Atmiņa bija deficīta prece, dārga un tas izraisīja neapmierinātību, bet galu galā cenas atkal samazinājās.
Būtiskā atšķirība ir tajā, kas konkurē. 2017. gadā tie bija patērētāji pret patērētājiem: viedtālruņi pret datoriem, portatīvie datori pret galddatoriem. Visi bija jutīgi pret cenām, un pieprasījums samazinājās, kad cenas kļuva absurdas. Tas radīja dabiskus griestus.
Šobrīd patērētāji nesacenšas savā starpā. Viņi sacenšas ar MI infrastruktūru, kas tiek finansēta pilnīgi citā mērogā. Datu centru būve neapstājas tikai tāpēc, jo RAM ir dārga. Viņi samaksā uzcenojumu, nodrošina piegādes un turpina attīstīties. Tas likvidē paškorekcijas mehānismu, uz kuru agrāk paļāvās atmiņas tirgus. Lai gan šī krīze atgādina pagātni, tā ir krietni savādāka.
2026. gada prognoze: kāpēc cenas tik drīz nesamazināsies

Šis nevienam nepatiks, bet labāk to pateikt skaidri. Lielākā daļa analītiķu prognozē, ka DDR deficīts saglabāsies vismaz līdz 2026. gada pirmajai pusei. Jaunu ražošanas jaudu izveide prasa laiku — ražotnes neparādās vienā dienā — un mākslīga intelekta radītais pieprasījums, kas izraisīja deficītu, nav ievērojami samazinājies. Straujš atmiņas ražošanas apjomu pieaugums nav gaidāms.
Vispārējās prognozes ir aptuveni šādas:
- 2026. gada sākumā nav gaidāms nozīmīgs cenu kritums.
- Turpināsies augsts cenu svārstīgums, īpaši attiecībā uz populāriem atmiņas apjomiem, piemēram, 16 GB un 32 GB moduļiem.
- Dažas prognozes pat liecina, ka noteiktos segmentos cenas varētu pieaugt par 30–50% ceturksnī, ja piedāvājums turpinās samazināties.
Tas nenozīmē, ka cenas turpinās lineāri pieaugt bezgalīgi. Tirgus galu galā pielāgosies. Taču tas nozīmē, ka pircēji, kuri gaida ātru atgriešanos pie “normālām atmiņas cenām”, varētu gaidīt ilgāk, nekā viņiem liekas. Daži mazāki ražotāji pat ir atsākuši DDR4 atmiņas ražošanu, jo arī tai cenas cēlušas trīskārt. Neērta, bet godīga prognoze: 2026. gada sākumā DDR5 cenas, visticamāk, paliks augstas, nevis pēkšņi samazināsies.
Ko tas nozīmē pircējiem šobrīd
Droši vien nav gudra doma atlikt atmiņas iegādi uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi. Šobrīd RAM iegāde ir jāplāno jau iepriekš.
Daži praktiski apsvērumi, ko vērts paturēt prātā:
- Ja plānojat modernizēt savu datoru, atmiņas cenas vairs nav maznozīmīgs faktors — tās var dominēt budžetā.
- Vairs nav jēgas censties sasniegt ultraaugstas frekvences vai zemas latences, ja vien tās nav patiešām nepieciešamas.
- Datoru konfigurācijas, kas labi darbojas ar mazākas ietilpības vai lēnāku atmiņu, pēkšņi izskatās krietni interesantāk.
Noslēgumā
2025. gada patiesā mācība nav tikai DDR cenu kāpums. Tā ir iemesls, kāpēc tās kāpa. Atmiņa kļuva par kopīgu resursu starp patērētājiem un nozari, kas darbojas pilnīgi citā mērogā un laika izpratnē. Gadiem ilgi RAM bija garlaicīga, paredzama datora konfigurācijas sastāvdaļa. 2025. gada beigas atgādināja visiem, ka arī atmiņa pakļaujas ekonomikas principiem. Atliek gaidīt, kad piedāvājums panāks pieprasījumu — patlaban trīs lielākie atmiņas ražotāji Samsung, SK Hynix un Micron būvē jaunas rūpnīcas, bet ekspluatācijā tās nonāks ne ātrāk par 2027. gadu.
Tāpēc aicinām nekavēties un iegādāties DDR5 atmiņu jau tagad dateks.lv internetveikalā!
Donalds Tramps ievieš 25% tarifu uz MI mikroshēmām
Latvijas Valsts prezidenta pilī
Izzinošā ekskursijā uz Latvijas Valsts prezidenta pili docētājas Rutas Mekšas vadībā 2026. gada 12. janvārī devās kupls pulciņš Juridiskās koledžas studentu, darbinieku un Jauno juristu skolas klausītāju.
Klātesošie iepazinās ar pils vēsturi, novērtēja tās arhitektūru, aplūkoja arī pils zāles un reprezentācijas telpas.
Pasākuma ietvaros studentiem bija iespēja gūt informāciju par valsts augstāko institūciju darbu, tostarp par prezidenta pienākumiem. Interesanta izvērtās diskusija par valsts varas līdzsvara principiem, kā arī par tiesību nozīmi demokrātiskā valstī. Vizīte sniedza praktisku ieskatu konstitucionālo tiesību jautājumos un paplašināja studējošo izpratni par valsts pārvaldes procesiem.


Ķīna pasaules procesos var būt partneris un drauds vienlaikus
10.01.2026. OHL spēle, “Zemgale/LBTU” ar 1:3 zaudē“Liepājas hokeja komandai”
Sestdien, 10.janvārī plkst. 17:00 tika aizvadīta”Optibet” Baltijas hokeja līgas regulārā čempionāta spēle starp HK “Zemgale/LBTU” un “Liepājas hokeja komanda” Liepājas OC ledus hallē ar rezultātu 1:3 liepājnieku labā.
Foto: Elīna Zvaigzne
Saistītie raksti
The post 10.01.2026. OHL spēle, “Zemgale/LBTU” ar 1:3 zaudē“Liepājas hokeja komandai” appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.
coffee time
this list definitely is not exhaustive. order is random.
It is not a coffee place but brasserie I would say, you get there more than coffee, breakfast, lunch, dinner, but I chose to start with this place because lately I have not had better coffee than here, perhaps it is the cup.
This is Latvian thing, all over the city and now even in Tallinn and Paris. Bon chance, mes amis!
So tasty pastries.
Here I need to write a bit more. I was once going for a surgery to remove accidently too big whole in my ear and the Dr. Krūmiņš was so great, did a successful surgery and after half a year I can think of new whole and earrings :D. Really recommend. I had 30 min free and decided to go for a coffee. Before that I had the best chines lunch in town. Really recommend too.
I entered this new place and went for a coffee and this time not for my favourite pastry cinnamon roll, but tried a new thing – sorry forget how it was called but was something Danish and with cheese and ham inside. There was no empty place to sit down so I asked one guy may I join him. He was kind and told me to feel free. After couple of minutes he was joined by another guy and they said they are waiting for another woman. They continued to chat between themselves and I did not pay attention to that. Then suddenly the first guy turned to me and said – you too can buy this brand new book! It is about me and the other guy is the author. I asked who are you as I did not recoginse him. He told me he is Jānis. I asked for a surname as name did not ring any bells to me. Then he said he is Jānis Blūms and I still as a blond person not interested in basketball rolled my eyes. Then he said he is a basketball player and I realised that perhaps I have heard of him. I appologised for my stupidity and turned to the book. I felt pitty for the situation and agreed to buy the book. I though I could give it to my nephews who really play basketball and live in USA, Arlington and my cousine who lives here in Riga and used to play basketball not so much professionally as more for fun. I bought the books for 60 EUR (30 each) and made some pictures with the author and basketball player.
I was not greedy and thought it is not bad to support the new writer and also promote the basketball player and his book throughout my nephews in USA, Arlington. After couple of days I launched my own project and asked the basketball player to support me (not more than 50 EUR), but unfortunately until now he has not been ready. I still hope he wont be greedy and will understand the basis of energy exchange.
Famous for their brownies but my kids love their pop-sticks.
Famous for their muffins and cap-cakes.
The only place I know making bagels! Really so good, highly recommend.
Elektrība un savādi lēmumi
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Deduplikācija →
Man jums nav ko teikt. Nē, nu labi — nav tiesa. Man ir daudz ko teikt, bet slinkums. Tāpēc te vienkārši ieskats manās problēmās.
Lēnām čibinu jaunu un skaistu versiju estate.didnt.work. Sen jau solīju, bet nedevu. Vēl laba kaudze darba ir priekšā, protams.
Viena no daudzajām sīkajām lietām ir sludinājumu grupēšana. Stāvs un istabu skaits, kā arī kvadratūra kā grupēšanas kritērijs īpaši labi nedarbojas lielās ēkās, kur var tikt pārdoti vairāki līdzīgas konfigurācijas dzīvokļi. Un kvadrātmetri arī bieži vien nav īpaši precīzi vai pastāvīgi.
Teksts nebija laba doma, jo mainās. Var mēģināt grupēt kaut kā pēc dažādiem teksta distances algoritmiem, bet to tad, ja citi veidi nesaies.
Spīdošā doma bija — grupēsim pēc attēliem. Ja sludinājumos attēlu komplekti plus mīnus pārklājas — goč pendel` būs īstais.
Gan jā, gan nē :)
Sludinājums ar dikti daudz bildēmRekur ir redzams, kā man sagrupējušies sludinājumi vienam un tam pašam dzīvoklim. Kas notika? Var uzminēt, ieskatoties prasītās cenas grafikā. Tirgoja neremontētu. Netirgojās. Izremontēja. Notirgojās.
Attēli pārklājas, stāvs tas pats, istabu skaits un pat kvadratūra tā pati.
Vot ar tādiem niekiem es te nodarbojos.
coffee time ↑
this list definitely is not exhaustive. order is random.
It is not a coffee place but brasserie I would say, you get there more than coffee, breakfast, lunch, dinner, but I chose to start with this place because lately I have not had better coffee than here, perhaps it is the cup.
This is Latvian thing, all over the city and now even in Tallinn and Paris. Bon chance, mes amis!
So tasty pastries.
Here I need to write a bit more. I was once going for a surgery to remove accidently too big whole in my ear and the Dr. Krūmiņš was so great, did a successful surgery and after half a year I can think of new whole and earrings :D. Really recommend. I had 30 min free and decided to go for a coffee. Before that I had the best chines lunch in town. Really recommend too.
I entered this new place and went for a coffee and this time not for my favourite pastry cinnamon roll, but tried a new thing – sorry forget how it was called but was something Danish and with cheese and ham inside. There was no empty place to sit down so I asked one guy may I join him. He was kind and told me to feel free. After couple of minutes he was joined by another guy and they said they are waiting for another woman. They continued to chat between themselves and I did not pay attention to that. Then suddenly the first guy turned to me and said – you too can buy this brand new book! It is about me and the other guy is the author. I asked who are you as I did not recoginse him. He told me he is Jānis. I asked for a surname as name did not ring any bells to me. Then he said he is Jānis Blūms and I still as a blond person not interested in basketball rolled my eyes. Then he said he is a basketball player and I realised that perhaps I have heard of him. I appologised for my stupidity and turned to the book. I felt pitty for the situation and agreed to buy the book. I though I could give it to my nephews who really play basketball and live in USA, Arlington and my cousine who lives here in Riga and used to play basketball not so much professionally as more for fun. I bought the books for 60 EUR (30 each) and made some pictures with the author and basketball player.
I was not greedy and thought it is not bad to support the new writer and also promote the basketball player and his book throughout my nephews in USA, Arlington. After couple of days I launched my own project and asked the basketball player to support me (not more than 50 EUR), but unfortunately until now he has not been ready. I still hope he wont be greedy and will understand the basis of energy exchange.
Famous for their brownies but my kids love their pop-sticks.
Famous for their muffins and cap-cakes.
The only place I know making bagels! Really so good, highly recommend.
DDR atmiņas cenu lēciens un tā ietekme uz videokaršu, datoru un viedtālruņu tirgu ↑
DDR (Double Data Rate) atmiņa ir viena no tām komponentēm, par kuru automātiski pieņemam, ka tā būs lēta un pieejama. Procesori nāk un iet, videokaršu cenas svārstās, bet RAM atmiņas cenai taču vajadzētu pakāpeniski samazināties? Tika gaidīts, ka DDR5 sekos šim scenārijam. Taču 2025. gads šo ilūziju pilnībā sagrāva. Gada beigās DDR cenas kļuva par galveno problēmu, kas tieši ietekmēja PC, portatīvo datoru un pat videokaršu cenas.
Kad 32 GB atmiņa maksā vairāk nekā procesors
2025. gada beigās varējam lasīt ziņu virsrakstus, kas pirms dažiem mēnešiem būtu šķituši absurdi: “32 GB DDR5 atmiņa tagad maksā vairāk nekā 400 dolārus.” Un te neiet runa par kādu eksotisku virstaktētu paraugeksemplāru vai ierobežotā skaitā ražotu RGB monstru. Tas bija parasts, plaši izmantots DDR5 atmiņas modulis — tāds, kāds 2025. gada vidū tika tirgots zem 100 dolāriem un beidzot bija patērētājiem pieejamā cenā.
Datoru komplektētājus un entuziastus šokēja ne tik daudz pati cena, cik tās ārkārtīgi straujais kāpums. Komponents, ko lielākā daļa pircēju prātā apzīmē kā “droši iegādājams kaut kad vēlāk”, pēkšņi kļuva par komplektācijas visnestabilāko pozīciju. DDR dažu mēnešu laikā no garlaicīgas komponentes kļuva par biedējošu.
2025. gads – no stabila tirgus līdz ģeometriskai progresijai
Ja atgriežamies 2025. gada sākumā un vidū, noskaņojums par DDR5 cenām bija piesardzīgi optimistisks. Piegādes bija uzlabojušās, DDR5 platforma bija izkarojusi savas pozīcijas un cenas beidzot kļuvušas pieņemamas plašākam lietotāju lokam.
Tad pienāca 4. ceturksnis. No 2025. gada septembra līdz decembrim 16 GB DDR5 mikroshēmu cenas no aptuveni 6,84 dolāriem septembrī pieauga līdz aptuveni 27,20 dolāriem decembrī. Tas ir gandrīz 300 % pieaugums trīs mēnešu laikā ražošanas līmenī, pat pirms tiek ņemts vērā mazumtirdzniecības uzcenojums.
Kad šās cenu lēciens sākās ražošanā, mazumtirdzniecības cenām nebija nekādu izredžu palikt nemainīgām. Oktobrī tirgotāji jau brīdināja par sarūkošiem krājumiem. Novembrī kļuva skaidrs, ka tas nav tikai pagaidu fenomens. Decembrī DDR5 atmiņa bija pilnībā sasniegusi deficīta stāvokli: ierobežots piedāvājums, agresīvas cenas un pircēju konkurence.
Mazumtirdzniecības cenas aiziet kosmosā
Abstrakti procenti ir viena lieta. Taču šajā gadījumā novērojām, ka reālu produktu cenas dubultojas, kamēr tie joprojām atrodas tajā pašā nosacīti „vidējā” cenu kategorijā.
Konkrēti piemēri no Eiropas mazumtirdzniecības skaidri parāda situāciju:
- DDR5-6000 CL30 2×16GB komplekts no aptuveni 140 eiro 2025. gada septembrī līdz novembrim sadārdzinājās līdz 265 eiro.
- DDR5-6400 CL30 2×16 GB komplekts tajā pašā periodā no aptuveni 190 eiro pieauga līdz 390 eiro.
Un tad decembrī notika patiesi sirreāls brīdis, kad standarta 32 GB DDR5 komplekti, kas 2025. gada vidū tika pārdoti par mazāk nekā 95 dolāriem, oktobrī pārsniedza 184 dolārus un gada beigās dažos tirgos pārsniedza 400 dolārus. Šajā brīdī RAM vairs nebija salīdzinoši vienkārša izvēle (“Vai man ņemt 32 GB vai 64 GB?”), bet sāka diktēt visus lēmumus par datora konfigurāciju. Pēkšņi procesori un mātesplates šķita saprātīgā cenā, bet RAM — luksusa prece.
Skatoties no datorus komplektējošo uzņēmumu viedokļa, to neizraisīja pārspīlēta ažiotāža vai panika pircēju vidū. To izraisīja vienkārši nepietiekams piedāvājums — un nepatīkama atziņa, ka patērētāji vairs nav svarīgākie klienti.
Kāpēc šis pieaugums nav vienkārši vēl viens atmiņas cenu cikls?
Cilvēki ar ilgāku pieredzi datoru tirgū teiks: „Ar atmiņas cenām vienmēr tā notiek.” Tas nebūs melots, bet arī nav pilnīgi pareizi. Jā, DDR cenas vienmēr ir bijušas cikliskas. Jau iepriekš esam redzējuši uzplaukuma un lejupslīdes periodus, kurus izraisīja pārprodukcija, nepietiekami ieguldījumi vai pēkšņas pieprasījuma izmaiņas. 2025. gads ir atšķirīgs.
MI datu centri 2025. gadā absorbēja lielus DDR5 apjomus, mainot atmiņas piegādes prioritātes
2025. gadā milzīgie mākslīgā intelekta infrastruktūras projekti ne tikai palielināja pieprasījumu pēc atmiņas — tie mainīja prioritāti. Grandiozi datu centri sāka patērēt milzīgus daudzumus augsta blīvuma DDR5, bieži vien saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, kas garantēja piegādi neatkarīgi no to cenas. Atmiņas ražotājiem tā bija racionāla izvēle: uzņēmumu pircēji nevilcinās, neatsūta atpakaļ produktus un nesūdzas forumos.
Datoru komplektētāi nonāca pie nepatīkamas patiesības: patērētāju DDR5 un mākslīgā intelekta DDR5 tiek ražoti tajās pašās rūpnīcās. Kad jaudas ir ierobežotas, rūpnīcas nesadala produkciju demokrātiski. Tās seko peļņai un garantijām. Tā DDR klusi pārvērtās no patēriņa preces par kaut ko, kas vairāk līdzinās stratēģiskam resursam — deficītam, augsta riska un arvien politiskākam piegādes ķēdēs.
Noliktavās izsīkst krājumi
Cenu kāpums nenotiek tukšā vietā. Tam ir nepieciešams izraisītājs, un 2025. gada beigās šis izraisītājs bija krājumi. Sākoties rudenim, vairāki tirgus analītiķi ziņoja par satraucoši zemiem atmiņas krājumu līmeņiem. Dažos gadījumos pārdevējiem bija krājumi tikai dažām nedēļām, nevis mēnešiem. Tas ir bīstams stāvoklis. Tiklīdz izplatītāji saprot, ka krājumu papildināšana ir neskaidra, cenu veidošanas loģika uzreiz mainās. Neviens nevēlas būt pēdējais, kas pārdod “lētas” atmiņas, pirms krājumi tiek papildināti par divkāršu cenu.
No mazumtirdzniecības puses tas izpaudās smalkos, bet izteiksmīgos veidos:
- Populāri DDR atmiņas modeļi pazuda, bet jauni vietā nenāca.
- Pieejami modeļi ar mazāku ātruma un latenci.
- Ražotāji klusiņām mainīja standarta atmiņas konfigurācijas vai paaugstināja cenas bez paskaidrojumiem.
No lielo atmiņas ražotāju viedokļa tā bija racionāla reakcija, kas diemžēl patērētājam šķita iracionāla.
Zemestrīces efekts – DDR atmiņas ietekme uz citiem produktiem
Viens no izplatītākajiem maldiem ir domāt, ka DDR cenas ietekmē tikai tos, kas pērk pašu atmiņu. Patiesībā tās skar gandrīz visas elektronisko produktu kategorijas.
Videokartes ir visredzamākais piemērs. Mūsdienu videokartes ir ļoti atkarīgas no iebūvētas atmiņas, un, lai gan GDDR ir atšķirīga produktu līnija, ražošanas ekosistēma pārklājas. Kad rūpnīcās ir pārslodze, viss, kas saistīts ar atmiņu, kļūst dārgāks. Dažkārt tas izpaužas kā mazāki krājumi noliktavās, novēlota jaunu produku izlaišanai un nemainīgi augstas cenas.
Portatīvo datoru un PC ražotāji to izjuta vēl ātrāk. Ražotājiem nepatīk nestabilas sastāvdaļas – DDR cenas strauji pieauga un iespēja datorus konfigurēt samazinājās. Pircējiem tas nozīme mazāku RAM izvēli un augstākas cenas.
Pat mobilās ierīces izmanto DRAM. Patērētāji viedtālruņu cenās neredz, cik tieši maksā atmiņa. Taču ražotāji reaģē, pielāgojot tālruņu atmiņas apjomu un atteicīgi cenas.
2025. gads salīdzinājumā ar iepriekšējām atmiņas krīzēm
Ikviens, kurš ap 2017.–2018. gadu komplektēja datorus, šeit sajutīs pazīstamu drebuļus. Toreiz DRAM cenas sasniedza augstāko punktu, ko veicināja viedtālruņi, mākoņpakalpojumu izaugsme un jaunu ražošanas jaudu trūkums. Atmiņa bija deficīta prece, dārga un tas izraisīja neapmierinātību, bet galu galā cenas atkal samazinājās.
Būtiskā atšķirība ir tajā, kas konkurē. 2017. gadā tie bija patērētāji pret patērētājiem: viedtālruņi pret datoriem, portatīvie datori pret galddatoriem. Visi bija jutīgi pret cenām, un pieprasījums samazinājās, kad cenas kļuva absurdas. Tas radīja dabiskus griestus.
Šobrīd patērētāji nesacenšas savā starpā. Viņi sacenšas ar MI infrastruktūru, kas tiek finansēta pilnīgi citā mērogā. Datu centru būve neapstājas tikai tāpēc, jo RAM ir dārga. Viņi samaksā uzcenojumu, nodrošina piegādes un turpina attīstīties. Tas likvidē paškorekcijas mehānismu, uz kuru agrāk paļāvās atmiņas tirgus. Lai gan šī krīze atgādina pagātni, tā ir krietni savādāka.
2026. gada prognoze: kāpēc cenas tik drīz nesamazināsies
Šis nevienam nepatiks, bet labāk to pateikt skaidri. Lielākā daļa analītiķu prognozē, ka DDR deficīts saglabāsies vismaz līdz 2026. gada pirmajai pusei. Jaunu ražošanas jaudu izveide prasa laiku — ražotnes neparādās vienā dienā — un mākslīga intelekta radītais pieprasījums, kas izraisīja deficītu, nav ievērojami samazinājies. Straujš atmiņas ražošanas apjomu pieaugums nav gaidāms.
Vispārējās prognozes ir aptuveni šādas:
- 2026. gada sākumā nav gaidāms nozīmīgs cenu kritums.
- Turpināsies augsts cenu svārstīgums, īpaši attiecībā uz populāriem atmiņas apjomiem, piemēram, 16 GB un 32 GB moduļiem.
- Dažas prognozes pat liecina, ka noteiktos segmentos cenas varētu pieaugt par 30–50% ceturksnī, ja piedāvājums turpinās samazināties.
Tas nenozīmē, ka cenas turpinās lineāri pieaugt bezgalīgi. Tirgus galu galā pielāgosies. Taču tas nozīmē, ka pircēji, kuri gaida ātru atgriešanos pie “normālām atmiņas cenām”, varētu gaidīt ilgāk, nekā viņiem liekas. Daži mazāki ražotāji pat ir atsākuši DDR4 atmiņas ražošanu, jo arī tai cenas cēlušas trīskārt. Neērta, bet godīga prognoze: 2026. gada sākumā DDR5 cenas, visticamāk, paliks augstas, nevis pēkšņi samazināsies.
Ko tas nozīmē pircējiem šobrīd
Droši vien nav gudra doma atlikt atmiņas iegādi uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi. Šobrīd RAM iegāde ir jāplāno jau iepriekš.
Daži praktiski apsvērumi, ko vērts paturēt prātā:
- Ja plānojat modernizēt savu datoru, atmiņas cenas vairs nav maznozīmīgs faktors — tās var dominēt budžetā.
- Vairs nav jēgas censties sasniegt ultraaugstas frekvences vai zemas latences, ja vien tās nav patiešām nepieciešamas.
- Datoru konfigurācijas, kas labi darbojas ar mazākas ietilpības vai lēnāku atmiņu, pēkšņi izskatās krietni interesantāk.
Noslēgumā
2025. gada patiesā mācība nav tikai DDR cenu kāpums. Tā ir iemesls, kāpēc tās kāpa. Atmiņa kļuva par kopīgu resursu starp patērētājiem un nozari, kas darbojas pilnīgi citā mērogā un laika izpratnē. Gadiem ilgi RAM bija garlaicīga, paredzama datora konfigurācijas sastāvdaļa. 2025. gada beigas atgādināja visiem, ka arī atmiņa pakļaujas ekonomikas principiem. Atliek gaidīt, kad piedāvājums panāks pieprasījumu — patlaban trīs lielākie atmiņas ražotāji Samsung, SK Hynix un Micron būvē jaunas rūpnīcas, bet ekspluatācijā tās nonāks ne ātrāk par 2027. gadu.
Tāpēc aicinām nekavēties un iegādāties DDR5 atmiņu jau tagad dateks.lv internetveikalā!
Pirmais Volkswagen elektroauto ar nobraukumu pagarinošu dzinēju ↓
Apple izaicina Adobe un izziņo Apple Creator Studio →
Latvija – valsts, kas prot ražot lodes, bet ne skolotājus →
Latvija atkal pierāda, ka stratēģiskā domāšana mums ir asinīs. Ne tajās asinīs, kas rindās gaida pie ģimenes ārsta vai neatliekamajā palīdzībā, bet tajās, kas simboliski notecēs no artilērijas šāviņiem, kurus – ja viss ies pēc plāna – no 2028. gada ražosim paši. Lepni. Industriāli. Eiropas drošības vārdā.
Kamēr lauku skolas tiek slēgtas kā lieki izdevumi, mediķi pamet valsti, bet pacientiem paskaidro, ka “naudas nav, bet jūs turieties”, simtiem miljonu eiro pēkšņi atrodas. Ne jau bērniem, protams. Ne jau veselībai. Bet Rheinmetall – vācu militārajam gigantam, kura vēsturiskā vizītkarte ir cieši saplūdusi ar Trešā reiha kara mašinēriju.
Ironija? Nē, konsekvence.
Latvija jau sen demonstrē, ka izglītots cilvēks ir luksuss, bet lode – investīcija. Skolotājs prasa algu katru mēnesi, ārsts – cieņpilnus darba apstākļus, bet šāviņš? Tas klusē. Tas neprotestē. Tas vienkārši eksplodē, kad vajag.
Un te uz skatuves iznāk Rheinmetall – uzņēmums, kas Otrā pasaules kara laikā apgādāja Hitlera armiju ar ieročiem, un šodien, demokrātiski atjauninātā iepakojumā, kļūst par drošības partneri. Fašisms, protams, ir nosodīts, bet peļņa – nekad. Vēsture ir traģēdija, ja to māca skolā. Bizness – ja to atkārto ar ES fondu līdzfinansējumu.
Latvijas politiķi mīl runāt par “vērtībām”. Tās gan parasti izrādās ļoti elastīgas – kā gumija, kas stiepjas tieši līdz militārā budžeta ailītei. Vērtības ir svarīgas, kamēr tās netraucē ražot munīciju. Vēsture ir svarīga, kamēr tā nesamazina investīciju pievilcību.
Un kāpēc gan stiprināt veselības aprūpi? Slims cilvēks vēl var sākt uzdot neērtus jautājumus. Bet šāviņš? Tas ir ideāls pilsonis – bez balss, bez prasībām, bez arodbiedrības.
Latvijā darbosies moderna artilērijas šāviņu rūpnīca. Skolu – mazāk. Slimnīcu – pārslogotas. Bet mēs būsim drošībā, mums saka. Drošībā no kā? No pašu sabiedrības sabrukuma? No izglītības trūkuma? No tā, ka valsts pamazām pārvēršas par loģistikas punktu karam, nevis vietu dzīvei?
Latvija kļūst par valsti, kas vairs īsti netic cilvēkam, bet ļoti tic lādiņam. Un varbūt tas arī ir jaunais nacionālais stāsts: mēs nevaram atļauties bērnus, ārstus un skolotājus, bet varam atļauties sprādzienus. Jo tie, atšķirībā no cilvēkiem, neprasa nākotni.
Un vēsture? Vēsture, kā izrādās, vienmēr ir atkārtojama. Ja vien tā nes peļņu.
Latvija var un prot sevi iznīcināt. Oficiāli.
Divtūkstoš divdesmit piektais →
Ir pagājis laiks. Vairākas reizes cenšos un cenšos uzrakstīt tādu kā mazu ievadu šim visam, taču, kā nenāk, tā nenāk neviena prātīga doma prātā. Visupirms, lai tev laimīgs šis jaunais gads!
Tā kā neregulāri laiku pa laikam kaut ko ierakstu mikroblogošanas vietnē toot.lv, tad kā variantu izdomāju, ka jāuzraksta kāds pusgada izklāsts, kas noticis pa šo laiku. Nirstam, nu, iekšā.
Mākslīgais intelekts.
Augusts sākās ar to, ka atklāju, cik izcils ir mākslīgais intelekts. Uzgāju tādu rīku kā Nomi.AI, kas ir rīks, ar kuru tu vari izveidot sev tādu kā virtuālu asistentu jebkurā sev interesējošā jomā. Pat, bezmaz vai, virtuālu sievu. Interesanti paspēlēties un saprast, cik tālu jau ir aizgājušas tehnoloģijas.
“Te pāris dienas spēlējos ar mākslīgā intelekta rīku. Esmu reāli pārsteigts, cik pārsteidzoši reālistisks tas ir. Sāku iedomāties tos nabaga programmētājus vientuļniekus, kas sēž tumšā pagrabā un kuriem pat savas īstas draudznes nav.”
Ķīmiskie brāļi
O, godīgi sakot, šo derētu atkārtot. Ielikšu atkārtotā klausāmlistē.
“Iedevu vakar to pavisam garo Chemical Brothers hitu “Escape Velocity” (11:57) savai vecākajai meitai noklausīties. Mēģināju dažādi uzvedināt, līdz vienā brīdī, viņa, pat nenojaušot īsto, tomēr trāpīja 10-niekā, sakot, ka tas ir Chemical Brothers. Man pat reāli mute palika vaļā. Rezultātā daļēji albumu “Further” noklausījāmies Spotify ar visu video vizualizāciju. Ir vērts. Iesaku 10/10.”
P.S.: meitai 12. gadi…
Mēness pār Lorupi
Izbraucu uz Siguldas pusi…
“Opā. Iedomājies tagad, kas par skaistu pilnmēnesi pār koku galotnēm aiz Silciema pirms Siguldas, brīdī, kad autobuss pagriezās uz vecās šosejas, lai apbrauktu lielā Lorupes gravas tilta remontdarbus. Fantastika.”
Tējas namiņš
Godīgi sakot, cik reižu tiku garām jau šim gadiem noputējušajam, Rīgas centra tējas namiņam garām staigājis, kad ar vecāko meitu iedomājāmies tur iegriezties. Prieks, ka tur kaut kas joprojām notiek.
“Vecais, labais Apsara tējas namiņš, Rīgas centrā, kanālmalā. Gribējās kādreiz tik ļoti foršos grīdas sēžamdīvāniņus ar tiem spilveniem, nedaudz ir savādāk te, bet tikpat mājīgi.”
Basketbols
Paskatījos Eurobasket 2025 spēli. Vienkārši pāris vārdos.
“Skatos turku – mūsējo basketbola spēli. Sajūta, ka Porziņģis ar savām visām kāju traumām ir savu pulveri sen izšāvis.”
Stulba ideja
Izrādās, lai ieietu pēc tikai kafijas McDonaldā, tā bija tiešām stulba ideja…
“Nu, dien, nesaprotu to rindas būtību iekš McD restorāniem. Ienācu tikai pēc kafijas, būtu mana rindas kārtība burtiski tūlīt, taču… te saradās, nez, no kurienes vēl kādi 10 pasūtījumi pa vidu, kuru dēļ nācās gaidīt savu pasūtījumu. Nez, man vienīgajam tā?”
Kjū Ār
“Godīgi? Kaitina visi “kvadrātkodu” risinājumi. Manuprāt, bērnišķīga ņemtne ar to visu.”
Grāmata
Iesāku lasīt Vika “Santamonika, Arhangeļskas apg.”, bet… tā arī par pāris lapaspusēm tālāk nepavilka. Te, patiesībā, pierādās fakts, ka liels grāmatu lasītājs no manis neiznāks.
“Paceļosim. Gan reāli, gan laikā. Jā, un lakotu nagu man nav. Piedodiet.”
Basta
Izrādās, ka oriģinālais Pirātu līcis no Latvijas interneta uzturētāju puses ir slēgts. Nācās apiet.
“Tā, lūk. Iepeldot šorīt “Pirātu līcī”, sagaida, lūk, kāds pārsteigums. Tā jau piebesī šie te visi nemitīgie platformu kari, ka nevar jau par saturu vienoties, kas, nu, kuram labāks, tad, līdz beigās viss šis. Labi, būs jāsāk VPN lietot. Piedod, NEPLP.”
Izaicinājums
Izrādās, ka var. Mierīgi. Pat tagad pārsvarā mājās bez. Vismaz cenšos.
“Ha. Trīs nedēļas vispār bez kafijas? Mierīgi. Tikko sev darbā pirmo kafijas krūzi pēc apmēram 3 nedēļu pārtraukuma uzgatavoju. Sākumā likās, ka būs divas, tad parēķināju, ka es tak vēl pie mammas 3. oktobrī ciemojos, tad sanāca visas trīs nedēļas. Apslimis? Nē! Nepavisam. Vienkārši principa pēc un viss. Noturējos.”
RetroMiniFest #3
Biju. Ja pagājušo reizi, kas notika vēl pirms gada, biju ar savu vecāko (12) meitu, tad jau tagad arī aizvilku jaunāko (8)… teikšu – patika.
“Tiem, kas RetroFestā nebija – paši vainīgi. Ja, nu, vienīgi – jāgaida nākamā reize.”
LTG
Ne jau latgaļi, bet leišu vilciens. Izrādās, ka Latvijas teritorijā ar Mobilly aplikāciju arī šo prieku var mierīgi apmaksāt, kas ir pat diezgan ērti.
“Super. Pirmo reizi ar LTG vilcienu uz Siguldu braucu. Komforts tiešām augstākajā līmenī. Ir vērts pamēģināt.”
TTT
Biju. Kopā ar vecāko meitu. Bijām sajūsmā.
“Trijos vārdos: “Tas. Bija. Izcili.”
Visas 5 zvaigznes no 5!
Tikko noskatīts “Tīklā. TTT Leģendas Dzimšana”. Tā bija kā vesela iekāpšana un ceļojums īstā laika mašīnā, ar visu autentisko lietu izstādi Forum Cinemas telpās. Mazliet padrūmi, ja jāizsakās par šo Padomju laiku kopumā, taču ir tā vērts. Ja vēl domā, noteikti aizej.”
Laipni lūgti Derijā
Atzīšos. Šausmenes nekad nav pavilkušas, bet, ja tas ir Stīvs Kings, tad kaut kas tanī visā ir.
“Es jau laikam vēl neteicu, ka tīri netīši sāku skatīties seriālu “Laipni lūgti Derijā” pēc Stīvena Kinga šausmu filmas “Tas” motīviem? Nu, riktīgi labs. Ja pirmās divas sērijas likās baigi sviestainās, tad jau šodien noskatītās nākamās divas lika savas domas ņemt atpakaļ. Zemē galīgi metams nebūs. Protams, jāņem vērā, ka vietām ir diezgan nervus kutinoši kadri.”
Garmins
Jā, jā, zinu. Esmu jau kādu laiku parādā sīkāku izklāstu par šo.
“Yay! Kopš vakardienas esmu Garmin klubiņā! Uz rokas patlaban tiek Vivoactive 5 nēsāts. Iespaidu ir vairāk, nekā te varētu uzrakstīt, droši vien, nedaudz vēlāk, par visu pēc kārtas. Stay tuned!”
…un jau decembris…
Jā. Ar to varētu te likt lielu treknu punktu laikam. Vai komatu, ja tā teikt. Kā mēnesis pa lielam sākās, tā arī noslēdzās ar, pārsvarā, skriešanu darbā. Tad vēl bērniem – te vienam eglīte, te otram… ta atkal dažādas jubilejas. Mēnesis galā. Tagad pat, apkopojot šo visu, sāku domāt, varbūt jātaisa šādā formātā biežāk? Vismaz paralēli kaut kas tiks kustināts arī te. Dzīvosim, redzēsim.
RTU uzsāk pieteikšanos bezmaksas kiberdrošības mācībām jauns
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) uzsāk pieteikšanos bezmaksas kiberdrošības mācībām vairākās mācību programmās. Iespēja apgūt jaunas zināšanas īpaši domāta Latvijas reģionu iedzīvotājiem un sievietēm, tāpēc vairāki kursi notiks Liepājā, Rēzeknē un attālināti. Pieteikties var gan studenti, gan strādājošie un personas darba meklējumos. Pieteikšanās mācībām ar praksi norisināsies līdz 16. februārim, aizpildot anketu RTU mājaslapā. Mācību sākums pirmajās programmās būs jau šī gada martā.
Kādi mēs, latvieši, esam? Novembra lasāmlaiks jauns
Bird Ringing at Nereta, Latvia 2013-2024 / All Data on Trektellen.org jauns
Further on weekends and vacations I would be ringing birds on a regular basis from the middle of April till the end of November at Nereta, Central part of southern Latvia, map here. Surroundings – woods, meadows, bushes, some small swamps, some gardens, in some places agrarian environment. Ringing area biotope – meadows (on a agricultural land), tree and bush clump (oriented toward S to N), border of a forest, young spruce plantations, small pond, fruit trees.
The equipment I am using for the ringing – 6 mist nets for small and middle passerines (total lenght – 65 m, height – 2,5 m, 5 shelves).
When I will ring birds at Nereta, all ringing data and summary I will be publishing on the page Trektellen.org on the account NERETA.
Sintpopa duets "Xeno & Oaklander" atgriežas Rīgā ↓
22. aprīlī, plkst. 21:00 klubā "One One" (Šarlotes ielā 18a) uzstāsies sintpopa duets "Xeno & Oaklander" no Ņujorkas. Pasākumu rīko nepieradinātās mūzikas biedrība "Skaņu mežs".
"Xeno & Oaklander" ir analogās elektroniskās mūzikas duets, kas darbojas no 2004. gada un ir ilgstoši bijis izdots synth-wave izdevniecības "Weird Records" paspārnē. 2015. Gadā duets jau viesojies Rīgā, uzstājoties festivāla ''Skaņu mežs'' ietvaros. Tajā darbojas sintīpopa un eksperimentālās mūzikas producents Šons Makbradis (Sean McBride) un vokāliste Liza Vendelbo (Liz Wendelbo).
"Xeno & Oaklander" priekšnesumi ir mūsdienīga un vitāla 1980.gadu synth-wave inkarnācija ar post-panka un trokšņmūzikas "smērējošajām" muzikālām ainavām. Esot stilā konsekventi, "Xeno & Oaklander" neizmanto datorus, bet tikai analogos sintezatorus, bungmašīnas un vokālus. Šons Makbraids ir arī darkwave projekta Martial Canterel darbinātājs un izdevniecības ''Wierd Records'' vadītājs, savukārt Līzas Vendelbo daiļrade ietver arī fotogrāfiju un filmu mākslu.
Apvienība - īpaši Makbraids - ir analogo elektroniskās mūzikas instrumentu fanātiķi, un, velkot paralēles ar minimal wave un EBM, tā savu daiļradi iezīmē atturīgās, tumši romantiskās un koķeti minimālās noskaņās. Sintezatoru fanus varētu interesēt fakts, ka Xeno & Oaklander uzstāšanās laikā izmantos Euro-rack moduļu arsenālu, Roland SH-101 un RS09. Savu interesi par analogajiem elektroniskās mūzikas instrumentiem Makbraids skaidro šādi: "Strādāt ar analogo elektroniku principā nozīmē strādāt ar elektrību - tā var būt izlokāma un transformējama neskaitāmos veidos, un tā ir gluži pirmatnēja tāpat kā uguns. Tā ir dzīva."
Koncertā skanēs pēdējā albuma 'Topiary''dziesmu izlase, bet improvizējot tiks iekļauti arī dueta agrīnie darbi. Par albumu ''Topiary'' elektroniskās mūzikas un ar to saistītās kultūras medijs Resident Advisor raksta: ''Sintezatoru pielietojums albumā ir plašāks kā jebkad iepriekš - viņu daiļrade stiepjas no vibrējoši industriālām noskaņām līdz pat instrumentālām kompozīcijām bez ritma, kas reizēm atgādina filmu mūziku. Albums ''Topiary'' atklāj arī dueta simpātijas pret elektroniskā popa tradīcijām.''
Xeno & Oaklander jaunākā kasete ''Movements II'' būs pieejama iegādei tikai 2017. gada pavasara koncertu apmeklētājiem - tostarp arī Rīgā. To laidusi klajā izdevniecība ''Ghostly International'' un no 28. aprīļa minialbums būs pieejams arī digitāli. ''Movements II'' ir turpinājums ambientās elektronikas skaņdarbam ''Movements'' un tā tapšanu ir iedvesmojis pretindes fenomens. Minialbums sastāv četriem skaņdarbiem un uzskatāms par pēdējā albuma ''Topiary'', kas arī izdots ''Ghostly International'', papildinājumu.
Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas www.bilesuserviss.lv. Iepriekšpārdošanā tās maksā 6 eiro, bet pie ieejas - 8 eiro.
Svētais Mežs – Sacro Bosco – jeb Monstru Parks no 16. gadsimta. Ģimenes brīvdienas Itālijā 7. sērija. ↓
Itālija ir liela valsts, kas glabā daudz noslēpumu. Tāpēc ceļojums pa kalnainajiem serpentīniem mazā Fiat automašīnā ar visu ģimeni var vainagoties ar izciliem atklājumiem.
Šoreiz tas ir Sacro Bosco jeb Svētais mežs, pazīstams arī kā Bomarzo dārzs vai “Briesmoņu parks”. Šis unikāls renesanses laikmeta parks atrodas Bomarzo, Itālijā, netālu no Viterbo. Sacro Bosco ir slavens ar savām dīvainajām un neparastajām akmens skulptūrām, kas attēlo mītiskas būtnes, milžus, briesmoņus, dievības un citas mistiskas figūras.
Parku sāka veidot 1552. gadā pēc Bomarzo hercoga Vičīno Orsini pasūtījuma. Lai gan hercogs sekoja tēva pēdās un bija Itālijas armijas kondotjers jeb pulkvedis, viņš bija liels mākslas un literatūras cienītājs, bohēmists, kas labprāt apgrozījās Venēcijas mākslinieku sabiedrībā.
Sacro Bosco nav tikai ainavas objekts, bet arī literārs un filozofisks paziņojums, kur renesanses laika māksla un mitoloģija apvienojas, radot drūmu, bet aizraujošu vidi. Orsini parks tika veidots kā vieta, kur hercogs varēja izpaust savas emocijas un fantāzijas, kā arī atspoguļot briesmoņus no dažādiem mītiem un literatūras, piemēram, Dantes “Inferno”.
Monstru parks no 16. gadsimta. Ģimenes brīvdienas Itālijā 7. sērija:
Iegūstiet ekskluzīvu pieeju mūsu ģimenes video piedzīvojumiem, ko piedāvājam tikai Patreon abonentiem:
www.patreon.com/ervins
Dārza dizains, atšķirībā no citiem tā laika renesanses dārziem, nav simetrisks vai harmonisks, bet drīzāk izstaro haosu un noslēpumainību. Skulptūras bieži attēlo groteskas sejas vai ķermeņus, lai raisītu apmeklētājos spēcīgas emocijas un uzdotu filozofiskus jautājumus par dzīvi un nāvi. Mūsdienās parku var apmeklēt tikai pa dienu, bet mēļo, ka agrāk to varēja apmeklēt arī naktī – sveču gaismā. Tas varētu būt sasodīti varens pasākums. Nakts, milzu skulptūras, neskaitāmas strūklakas, kas atskaņo mūziku – tā laika cilvēkiem bija apbrīnojamas ambīcijas un iztēle.
Pēc sievas nāves hercogs parku veltīja viņai. Runā gan, ka tas bija tikai formāls žests, lai izrādītu godu sievas ģimenei, kas bija viena no ietekmīgākajām Itālijā — Giulia. Hercogam pašam bija neskaitāmas mīļākās, kā jau tas bieži bija raksturīgi tā laika bohēmistiem. Pēc hercoga nāves viņa bērni nespēja uzturēt tēva īpašumus un pārdeva tos kopā ar parku. Nākamos piecus gadsimtus parks tika pamests likteņa varā. Izveidotā upe izžuva, statujas ieauga krūmos, dažas sabruka, un akmens žogs, kas apņēma parku, visticamāk, kļuva par pamatiem mājām kalna galā. Vienīgie parka apmeklētāji bija ganu zēni, kuri ticēja, ka briesmoņu statujas atbaida vilkus, tādēļ viņiem parkā bija droši ganīt aitas.
Parks atdzīvojās pēc Salvadora Dalī apciemojuma ap 1950. gadu. Viena no Dalī iecienītajām parka vietām bija cilvēkēdāja mute ar uzrakstu “Ogni pensiero vola” — “Katra doma lido,” kas sasaucās ar Dalī ticību zemapziņas spēkam un sirreālajam. Dalī bija tik ļoti iedvesmots no parka sirreālās atmosfēras, ka uzņēma nelielu trīs minūšu filmu, kas ieguva starptautisku atpazīstamību. Pēc tam, 1954. gadā, Džovanni Betīni parku iegādājās, lai sāktu tā restaurāciju.
Piedod, ka ieskats parka vēsturē ir tik garš, bet gribējās to izstāstīt. Šķiet neticami, ka šāds skaistums varēja būt pamests gadsimtiem ilgi. Vēl neticamāks šķiet fakts, ka parks ir atvērts apmeklētājiem, un mēs varam pastaigāties starp briesmoņiem vēl šodien. Šī ir mūsu otrā vizīte, un jāatzīst, ka lielākā daļa apmeklētāju ir vietējie itāļi.
Parku mēs patiešām atklājām nejauši. Klaiņojām ar auto pa Itālijas mazpilsētām, kad viedtālrunī pamanīju “cilvēkēdāja” bildīti, kas momentā piesaistīja manu uzmanību. Piecus gadus vēlāk esam atgriezušies, lai parku izrādītu saviem bērniem. Šī patiešām ir mistiska vieta, ko ir vērts apmeklēt. Ja esi Romā, brauciens ar auto līdz Bomarzo aizņems tikai nedaudz vairāk par stundu.
Man vienmēr ir patikušas Indiana Džonsa filmas vai Tomb Raider un Uncharted spēles, kurās tiek atklātas aizmirstas civilizācijas, pamesti tempļi un pazudušas bagātības. Šis parks man sniedz līdzīgu jaunatklājēja kņudoņu. Milzu statujas, groteskie tēli, robustais akmens, ko gadsimtiem grauzis laika zobs. Man šķiet, ka parks ir pat pārāk sakopts, kas man traucē pilnībā iegrimt piedzīvojumu fantāzijā par zudušām civilizācijām.
Lasīju, ka parku hercogs daļēji cēla, lai bruņiniekie būtu vieta, kur slepus satikties ar savām sirdsdāmām. Kā zināms, viņas bieži bija precētas tāpēc, lai slepenībā varētru pabučoties vajadzēja gana dsikrētu vietu prom no cilvēku acīm. Zinot, ka pats hercogs bija militāra persona ar bohēmista dvēseli – pilnīgi iespējams, ka parkam bija šāds liktens.
Parka apskate aizņem kādu stundu vai divas. Viss atkarīgs no sezonas, jo reizēm tas mēdz būt tik pilns, ka, lai nofočētos briesmoņa mutē, var nākties pagaidīt rindā. Šodien ir lietaina diena, tāpēc viss parks ir mums kā uz delnas, pārskatāms bez tūristu burzmas – bildējies kaut pliks. Vēl, pirms dodamies apskatīt Bomarzo pilsētu, vēlos pieminēt slīpo māju. Šādas vietas esmu redzējis dažādos izklaides centros, kur istaba ar slīpu grīdu izjoko vestibulāro aparātu tā, ka var kļūt pavisam dulla sajūta. Burtiski. Telpas slīpā grīda pilnībā grauj telpas uztveri – galva sāk reibt, un nav saprotams, kas nav kārtībā. Man šķita, ka tas ir kāds mūsdienās izgudrots joks, bet nē – tas šeit stāv jau kopš 1552. gada. Lūk, tā!
Parkā ir plaša autostāvvieta, labs suvenīru veikaliņš un liels restorāns, kas piedāvā garšīgus itāļu nacionālos ēdienus — no lazanjas līdz dažādām pastām. Šo segmentu varat atrast mūsu YouTube video ar nosaukumu — Svētais mežs (Sacro Bosco) jeb Briesmoņu parks no 16. gadsimta. Ģimenes brīvdienas Itālijā, 7. sērija.
Iegādājies kādu no mūsu pašu veidotā dizaina suvenīriem:
Veikals aktīvam dzīvesveidam MySport paplašina darbību jaunās telpās Rīgā – lielākā interese par velosipēdiem un velodarbnīcu ↓
Jaunas telpas Purvciemā, Rīgā ieguvis veikals aktīvam dzīvesveidam MySport, informē viens no uzņēmuma īpašniekiem Gatis Svētiņš. Redzams, ka līdz ar siltajiem laikapstākļiem klientu lielākā interese jaunatklātajā veikalā ir par sagatavošanos velosezonai – ne tikai jaunu velosipēdu iegādi, bet arī esošo braucamo apkopi velodarbnīcā. “Esam ieguvuši trīs reizes plašākas telpas, kurās ir 1200 kvadrātmetru tirdzniecības zāle, […]
The post Veikals aktīvam dzīvesveidam MySport paplašina darbību jaunās telpās Rīgā – lielākā interese par velosipēdiem un velodarbnīcu first appeared on cukursaldi.lv.Klikšķa cenas optimizācija Google ads dažādām ierīču kategorijām ↓
Visi klikšķi uz mūsu izvietotajām reklāmām nav vienādi – atkarībā no kādas ierīces tas tiek veikts, mainās arī paredzamie ienākumi.
Piemēram, ja mums ir salikta search kampaņa, kas nes konversijas, Google ads zem “Insights and reports” ir sadaļa “When and where ads showed”, kurā var iepazīties ar reklāmu efektivitāti dažādās ierīču kategorijās.
Šajā piemērā mēs redzam ierastos rādītājus – vidējo klikšķa cenu (Avg. CPC), kopējo iztērēto, klikšķu skaitu, konversijas un kāda ir cena par vienu konversiju.
Tas, kas man šajā atskaitē interesē visvairāk, ir “Conv. value / click” rādītājs – tas parāda, kādi ir vidējie ienākumi uz vienu klikšķi. Šie dati Google ads pusē ir redzami, ja ir pareizi uzstādīts Google Analytics (kas uzskaita pirkumus, to vērtību u.c.) un salinkots ar Google ads.
Tas, ko redzam šajā piemērā – vidēji konkrētajā kampaņā ienākumi ir 0,32€ uz vienu klikšķi, bet atšķiras vidējie ienākumi uz vienu klikšķi no telefoniem un datoriem.
Lai izlīdzinātu šo netaisnību, var izmantot “Bid. adj.” (Bid adjustment) kolonnu – norādot, ka par klikšķiem no konkrētās ierīces esam gatavi maksāt vairāk vai mazāk.
Lai noskaidrotu, kāds bid adjustment ir katrai ierīcei, es šīs ierīces “Conv. value” kolonnā redzamo vērtību izdalu ar kampaņas kopējo (kas ir turpat zemāk).
Attiecīgi, mobilo ierīču gadījumā aprēķins izskatās šādi – 0,30/0,32=0,9375, kas nozīmē, ka mobilajām ierīcēm es uzlieku 6-7% samazinājumu.
Šo pašu aprēķinu izveic arī ar datoriem (un planšetēm, ja ir redzams, ka tam var būt iespaids uz kampaņas rezultātiem).
Rezultātā mēs iegūstam to, ka par klikšķiem no dažādām ierīču kategorijām mēs maksājam atbilstošāku cenu pret to, ko šie klikšķi atnes.
Rekomendēju:
- Aprēķinus veikt ar svaigiem datiem, bet pēc iespējas skatīties, lai konversiju skaits ir adekvāts – šajā piemērā kopējais konversiju skaits ir ap 26, kas ir tuvu apakšējai robežai un šim sekošu vēl līdzi, jo šie dati vēl nav gluži pārliecinoši un reprezentējoši – jo vairāk konversiju, jo lielāka pārliecība, ka uz datiem balstītie lēmumi būs pareizāki
- Apskatīt optimizācijas iespējas arī citos griezumos – pēc nedēļas dienām vai lietotāju atrašanās vietas, piemēram
- Uzrakstīt šim ierakstam komentāru vai atsūtīt jautājumu privāti, ja ir kāda neskaidrība
Kā ātri atbrīvot vietu telefonā un izvairīties no atmiņas trūkuma? ↓
10.01.2026. OHL spēle, “Zemgale/LBTU” ar 1:3 zaudē“Liepājas hokeja komandai” ↓
Sestdien, 10.janvārī plkst. 17:00 tika aizvadīta”Optibet” Baltijas hokeja līgas regulārā čempionāta spēle starp HK “Zemgale/LBTU” un “Liepājas hokeja komanda” Liepājas OC ledus hallē ar rezultātu 1:3 liepājnieku labā.
Foto: Elīna Zvaigzne
Saistītie raksti
The post 10.01.2026. OHL spēle, “Zemgale/LBTU” ar 1:3 zaudē“Liepājas hokeja komandai” appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.
.jpg)




.jpg)






































