Kristīne Stakena "Šis nav mans žanrs. Māmiņdzeja"

sis-nav-mans-zanrs-mamindzeja.webp
Par dzeju es rakstu reti. Galvenokārt tāpēc, ka nekad neesmu sevi uzskatījusi par cilvēku, kurš spēj nolasīt visas tās jēgas, zemjēgas un sajēgas, ko dzejnieki mēdz paslēpt starp rindām. Tāpēc arī parasti no dzejas vērtēšanas izvairos.

Ar Kristīnes Stakenas krājumu "Šis nav mans žanrs. Māmiņdzeja" ir vēl sarežģītāk. Mēs kādreiz esam strādājušas kopā. Neesam bijušas tik tuvas, lai teiktu, ka pazīstu viņu pa īstam, bet pietiekami, lai, lasot viņas tekstus, aiz tiem redzētu arī cilvēku. Tiesa, redzu to cilvēku, kuru pazinu toreiz. Vēl pirms bērniem. Pirms mammas identitātes. Pirms dzīves pieredzes, kas mūs abas, visticamāk, ir pamatīgi izmainījusi.

Lasot šo krājumu, es pieķēru sevi pie domas - ja tas man būtu nonācis rokās laikā, kad piedzima mans pirmais bērns, iespējams, tas būtu palīdzējis. Varbūt ātrāk saprast, ka neesmu viena. Ka galva ir ķīselī nevis tāpēc, ka bērns ir slikts vai dzīve ir slikta, bet tāpēc, ka mātišķība reizēm vienkārši ir ļoti sarežģīta pieredze. Un tagad, kā divu bērnu mamma, to redzu pavisam skaidri. Droši vien, daļu šīs dzejas varētu uztvertu kā veidu, kā izlikt ārā frustrāciju, sāpes un emocijas, kas nāk līdzi pēc bērna piedzimšanas. To var darīt terapeita kabinetā. Bet to var darīt arī dzejā.

Kopumā visu šo projektu - gan dzejas krājumu, gan tam apkārt radīto pasauli, ar merču un pasākumiem - es redzu kā terapiju caur pašrefleksiju, ar ļoti spēcīgu mārketingu. Jā, iepakojums pasūtījumam, ko saņēmu pakomātā, vien jau ir pusi grāmatas cenas vērts. Nu labi, pusi gan jau ne, bet jūs sapratāt. 

Taču ir absolūti nenoliedzami, ka mārketings ir Kristīnes stiprā puse. Viņa vienmēr ir bijusi sieviete ar apbrīnojamām darba spējām. Viņa ne tikai izdomā idejas, bet arī tās īsteno līdz galam. Var par viņu pasmīkņāt, bet man reizēm šķiet, ka Kristīne ir pārāk skaista, pārāk aktīva, pārāk redzama un pārāk drosmīga, lai par viņu nesmīkņātu. Viņa vienkārši ir pārāk labi saskatāms mērķis pasaulē, kur "viss ir slikti" saņem visvairāk klikšķu un skatījumu.

Un tomēr viņas grāmatas virsvērtība ir ļoti konkrēts un skaists mērķis - pieci procenti no peļņas tiek ziedoti PEP (Pirmās emocionālās palīdzības) mammu kustībai, lai nodrošinātu psiholoģisko atbalstu mammām reģionos. Un tieši tas, manuprāt, ir patiesi vērtīgais grāmatā "Šis nav mans žanrs, Māmiņdzeja". 

Kad piedzima mans pirmais dēls, es nebiju ne harmoniska, ne ziedoša, man bija grūti saprast sevi un jauno dzīves kārtību, lai arī vide un cilvēki man apkārt bija atbalstoši. Un tomēr manus "horizontus iztaisnoja" tieši man svešs cilvēks, ko pat ne reizi nesatiku. Tā bija PEP mamma, kuras palīdzību, savu pirmo bērnu gaidot apmēram vienā laikā ar mani, bija izmantojusi kāda paziņa. Mans bērniņš bija dzimis pirms laika, maziņš un šķita tik trausls, un mans prāts bija absolūta miskaste. Mums ar PEP mammu Līgu Giniborgu bija vairākas telefona sarunas, kas pagrieza manu prātu pozitīvā virzienā un deva man mieru un ticību pašas spējām. Un ziniet, ko? Tas ir NORMĀLI! Ir normāli sev neticēt un normāli ir meklēt palīdzību. Un normāli būtu to arī atrast un saņemt. Tieši tāpēc Kristīnes apņemšanās daļu ienākumu novirzīt PEP mammām, lai viņas kļūst pieejamas tām sievietēm, kurām tas vajadzīgs, ir izcila doma!

Nu jau kāds brītiņš ir pagājis kopš Inga Grencberga savas grāmatas "Selīna, kā tev klājas?" atklāšanā stāstīja par sievietēm kā bizi, par pavedieniem, kas savijas kopā, viens otru satur un atbalsta. Pasākumā satiku arī Kristīni un sajutu viņas aizvien kūsājošo enerģiju. Ingas teiktais mani savā ziņā pamudināja beidzot uzrakstīt publiski, ka Kristīne ir paveikusi milzīgu darbu, kļūstot par mammu, pieņemot pārmaiņas un mainoties pati. Bravo!

Lai ko par šo grāmatu teiktu filologi, dzejnieki vai dzejas kritiķi, viņa ir radījusi tādu grāmatas mārketingu, kāda Latvijas literatūras videi bieži pietrūkst. Par grāmatām ir jārunā. Pat tad, ja cilvēki vairāk apspriež reklāmas kampaņu nekā saturu. Jo klusums literatūrai nekad nav nācis par labu. Tāpēc man gribas novērtēt ne tikai pašu krājumu, bet arī drosmi to iznest pasaulē tik redzami un pārliecinoši, kā to darīja Kristīne.

Ja arī tu saskati vērtību tajā, ko dara PEP mammas, ja piekrīti, ka mātes loma un pienākumi bieži vien ir nepamanīta un nenovērtēta slodze, TE ir Kristīnes veikals, TE ir Kristīnes stāsts, kāpēc viņai ir svarīgi darīt citu sieviešu labā un TE par PEP mammām. 


Iepriekš neiespējami skati

Rakstā par 5000 km nomīšanu šogad minēju, kur pēdējā kilometru tūkstotī esmu bijis:

“Bijis iepriekš neiespējams brauciens: jaunais Kundziņsalas tilts — ir labs.”

Attiecīgi ir arī iepriekš neiespējami skati.

Sarkandaugava lejup ar metallūžņu krautuvi:

Sarkandaugava augšup ar veco Kundziņsalas tiltu:

[Virsraksts nav norādīts]

mums te pašvaldība ceļ haju par lāceni:

Ja sastopat lāci
Rīgas pašvaldība aicina ievērot šādus drošības ieteikumus:

netuvojieties lācim un nemēģiniet to fotografēt vai filmēt no tuvas distances;

nebarojiet dzīvnieku un nemēģiniet to aizbiedēt;

ja lācis atrodas tuvumā, saglabājiet mieru un lēnām atkāpieties, neskrienot;

neļaujiet bērniem tuvoties dzīvniekam;

turiet suņus pavadā – brīvi skraidošs suns var provocēt lāci;

ja atrodaties automašīnā, neizkāpiet no tās un ļaujiet dzīvniekam netraucēti doties prom;

ja iespējams, brīdiniet citus cilvēkus, kas atrodas apkārtnē;

būtiski neatstāt brīvi pieejamās vietās ēdiena atliekas, atvērtus atkritumu konteinerus u.c., kas var pievilināt lāčus vai citus dzīvniekus.

--------------------------------------

imantā stirnas brīvi staigā
nesen viena stirnu mamma ar bērnu man nostājās blakus autobusa pieturā
reāli padomāju, ka viņas moš uz babītes mežiem grib aizbraukt

a no kurienes lācis - mistika
nekad te nav bijuši

Lāzerskenēšanas dati atklāj iepriekš neredzamo

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) jau kopš 2020. gada atvērtos datus ir publicējusi digitālā reljefa modeļa un digitālā augstuma modeļa pamatdatus, kas ir sagatavoti no 2013. – 2024. gados veiktās aerolāzerskenēšanas datiem. Līdz ar to visiem interesentiem izmantošanai bez ierobežojumiem šie dati ir pieejami par visu Latvijas teritoriju.

LĢIA uzsāktais Latvijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas projekts sākās 2013. gada rudenī, kad no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LĢIA tika piešķirts finansējums un dots uzdevums nodrošināt aerolāzerskenēšanu atsevišķās Daugavas upes baseina teritorijās, kurās 2013. gada pavasara plūdos tika radīti lielākie postījumi – Daugavas upei posmā no Kaplavas Krāslavas novadā līdz Rīgas HES un Ogres upei posmā no Līčupes līdz grīvai. Nākamajos gados aerolāzerskenēšanas darbi tika veikti citām Latvijas teritorijas daļām un aerolāzerskenēšanas darbu 1. cikla pēdējais posms tika pabeigts 2019. gadā, kad noskenēja atlikušos 11 635 km2 Ziemeļvidzemes teritorijā.

Latvijas teritorijas aerolāzerskenēšana tika veikta ar augstu precizitāti, jo tai bija jānodrošina pietiekama reljefa datu precizitāte, jau sākot ar mērogu 1:2 000. Vidējais punktu blīvums ir no 4 – 6 punktiem uz 1 m2, bet zemes virsmas punktu skaits – ne mazāk kā 1,5 punkti uz 1 m2. Datu precizitātes radītāji (ar 95% ticamības līmeni) pret valsts ģeodēzisko tīklu bija sekojoši: vertikālā precizitāte ne sliktāka kā 12 cm, horizontālā precizitāte ne sliktāka kā 36 cm.

Datu apstrādes tehnoloģija balstījās uz iegūto lāzerskenēšanas punktu automātisku klasificēšanu vairākos līmeņos:
- zemes punkti,
- zemā veģetācija (zāle);
- vidējā veģetācija (krūmi, zemie koki);
- augstā veģetācija (augsti koki);
- būves.

Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku reljefa modeli, zemes punkti tika vēl papildus manuāli precizēti. No digitālā augstuma modeļa datiem pamatā tiek sagatavoti divi galvenie produkti:

  • digitālais reljefa modelis, kas raksturo pašu zemes virsmu jeb reljefu;
  • digitālais virsmas modelis, kas raksturo zemes virsmu ar visiem uz tā esošajiem objektiem – veģetāciju, būvēm, transporta infrastruktūras objektiem u.c. 

Šo abu modeļu vizualizācijas ir publicētas LĢIA Karšu pārlūkā https://www.lgia.gov.lv/lv/karsu-parluks

2022. gadā LĢIA uzsāka vienlaidus Latvijas teritorijas aerolāzerskenēšanas 2. cikla darbus Kurzemē ar mērķi veikt atkārtotu aerolāzerskenēšanas datu ieguvi visai Latvijas teritorijai 6 gadu laikā. Šie darbi turpinājās arī 2023. un 2024. gadā Zemgalē un Latvijas centrālajā daļā, taču ar 2025. gadu Latvijas teritorijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas 2. cikls tika apturēts, jo LĢIA tika samazināts valsts budžeta finansējums. Līdz 2025. gadam Latvijas teritorijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas 2. cikla ietvaros iegūti dati par 32 300 km² teritoriju, faktiski vienai pusei no valsts teritorijas. 

No 2025. gada vidus lietotājiem ir pieejami visi aktualizētie digitālā augstuma modeļa un digitālā reljefa modeļa pamatdati, kas ietver arī aerolāzerskenēšanas 2. cikla ietvaros iegūtos datus.

Aerolāzerskenēšanas datiem ir ļoti plašs pielietojums. Tos, apstrādājot ar speciālu programmatūru, var izmantot daudzās nozarēs – no inženierijas un infrastruktūras dizaina līdz lidojuma simulācijām, inteliģentām transporta sistēmām, arheoloģijai, precīzajai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Piemēram, digitālo reljefa modeli var izmantot, lai veiktu pētījumus ģeomorfoloģijā, veiktu plūdu modelēšanu. Savukārt, analizējot digitālā virsmas modeļa datus, var izskaidrot parādības, kas notiek uz Zemes virsmas, lai pieņemtu lēmumus par vides problēmām. Digitālā virsmas modeļa datus plaši pielieto arī komunikāciju torņu izvietošanā, lai noskaidrotu iespējami labāko teritorijas pārklājumu.

No jaunā digitālā reljefa modeļa datiem tiek izgatavoti horizontāļu slāņi ar mēroga 1:10 000, 1:25 000 un 1:50 000 detalizāciju, ar ko pakāpeniski LĢIA topogrāfiskajās kartēs tiek aizstāta novecojusi reljefa informācija. 

Salīdzinot jaunos aerolāzerskenēšanas datus ar reljefa informāciju agrāk izdotajās kartēs, var secināt, ka reljefa datu precizitāte ir īpaši uzlabojusies teritorijās, ko klāj veģetācija (mežs, krūmi) un cilvēka intensīvas darbības teritorijās.

NeoGeo.lv parādīs saviem lasītājiem dažus interesantus piemērus, kas uzrāda digitālā reljefa modeļa datu izmantošanas priekšrocības.

Militāro ierakumu atrašana mežos Garkalnes pagastā
Viduslaiku nocietinājumu atrašana zem veģetācijas apauguma Kokneses pagastā
Pazemes meliorācijas drenāžas fiksācija Krimūnu pagastā
Balandes pilskalna atklāšana Alsungas pagastā
Īpatnēju reljefa formu konstatācija Zvārtavas pagastā
Iespējamais sena meteorīta krāteris Drabešu pagastā
Strauta gultnes noteikšana mežā Rankas pagastā
Ēku drupu fiksācija mežā Zaubes pagastā

Izlasīju, lasu, lasīšu #298 (06.07-26.07)

Izlasīju:

Arwen Elys Dayton – Seeker #1-3

Noklausījos:

J.F. Brink – Defiance of the Fall #7-9

Lasu:

Mark of Calth (The Horus Heresy #25)

Klausos:

Charles Dean – The Heroic Villain #1-3

Lasīšu:

Legacies of Betrayal (The Horus Heresy #31)

Anthony Ryan – Raven’s Shadow #1-3

Klausīšos:

Version 1.0.0

J.F. Brink – Defiance of the Fall #10-12

“Ezera Skaņas” Madonas pusē: laivās jau 1. augusta rītā

Koka laiva uz mierīga Kāla ezera ūdens agrā rīta gaismā Madonas pusē.
  1. starpdisciplinārais mūzikas un mākslas festivāls “Ezera Skaņas” notiks 2026. gada 1. un 2. augustā pie Kāla ezera Vestienā, Vestienas pagastā. Tā centrālais notikums sāksies 1. augustā plkst. 4.00, kad apmeklētāji ar laivām dosies ezerā. Pasākums paredzēts vispārējai auditorijai. Biļešu cena avotā nav norādīta, bet tās iegādājamas festivāla mājaslapā.

Saskaņā ar Madonas novada pasākumu informāciju festivāla programma turpināsies līdz 2. augusta plkst. 12.00.

Praktiskā informācija Detaļas Festivāla norise 1.–2. augusts Rīta performance 1. augustā plkst. 4.00 Vieta Kāla ezers, Vestiena, Vestienas pagasts Noslēgums 2. augustā plkst. 12.00 Biļetes Cena nav norādīta; iegāde festivāla mājaslapā Auditorija Vispārēja auditorija

Rīta performance sāksies vēl tumsā

Festivāla kulminācija paredzēta Kāla ezera vidū. Agrā 1. augusta rītā, vēl tumsas ieskauti, apmeklētāji aicināti ar laivām doties ezerā un kopīgi izveidot peldošu ciematu. Performance sāksies plkst. 4.00 un turpināsies, austot jaunai dienai. Pēc koncerta dalībnieki atgriezīsies krastā, kur noritēs pārējā festivāla programma.

Mākslinieku sarakstu rīkotāji iepriekš neatklās. Šādi iecerēts saglabāt notikuma noslēpumainību un neveidot iepriekšējas gaidas par ezera vidū gaidāmo uzstāšanos. Tādēļ lēmums doties uz rīta performanci jāpieņem, nezinot konkrētus izpildītājus, bet rēķinoties ar pašu norises formu — kopīgu atrašanos laivās uz ezera pirms saullēkta.

“Ezera Skaņas” Madonas pusē: laivās jau 1. augusta rītā

Vides mākslas objekti mainīs skatpunktu uz apkārtni

Kāla ezeru ieskaujošajā teritorijā būs apskatāmi festivāla vasaras nometnē veidoti vides mākslas objekti. Tos kūrēs pašmāju un starptautiskie dizaineri Džonatans Roditi, Zane Priede, Helena Kaikseta, Ernests Cerbulis un Francis Keišs.

Darbi pievērsīsies divu cilvēku, skatpunktu vai apkārtnes elementu līdzāspastāvēšanai. Tie iecerēti kā telpas un slēptuves, kuras savieno divus acu pārus vai jaunā veidā sasaista cilvēka skatpunktu ar apkārtējiem objektiem. Perspektīva tajās mainās atkarībā no otra cilvēka klātbūtnes. Šī divu pasauļu sastapšanās ir arī festivāla divpadsmitās norises galvenā tēma.

“Ezera Skaņas” Madonas pusē: laivās jau 1. augusta rītā

Rīkotāji “Ezera Skaņas” raksturo kā ilglaicīgu domāšanas procesu, koprades un kopābūšanas telpu. Programmā šī iecere izpaužas gan kolektīvajā braucienā uz ezera, gan vides objektos, kuru uztverē būtiska ir divu cilvēku vai cilvēka un apkārtnes mijiedarbība.

Pirms brauciena jāpārbauda laivu un piekļuves kārtība

Avotā nav precizēta biļešu cena, laivu nodrošinājums, transporta iespējas vai pasākuma pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Nav arī norādīts, vai apmeklētājiem jāierodas ar savu laivu. Tā kā centrālais notikums paredz došanos Kāla ezerā plkst. 4.00, šie jautājumi pirms brauciena jāpārbauda festivāla mājaslapā, kur pieejama plašāka informācija un biļešu iegāde.

Informācijas avots ir Madonas novada pasākumu kalendārs. Kā pasākuma organizators un kontaktpersona norādīts Reinis Spaile; papildu jautājumus iespējams nosūtīt uz ezeraskanas@gmail.com.

Avots: Madona Municipality Events

RVR

Četri kādreizējie pirmskara Latvijas veiksmes stāsti… VEF, Fēnikss, Vairogs un… Rīgas Vagonbūves Rūpnīca.

RVR

VEF bija Valsts Elektro Fabrika, Fēnikss bija metālapstrādes uzņēmums, par Vairogu runājot, ja tu esi bijis Rīgas Motormuzejā – tur stāv vēl pat ļoti rets auto eksemplārs – Ford Vairogs, kas ir, jā – ražots vēl tepat, pirmskara Latvijā. Un ir pēdējais, par ko jau bija augstākminētais video.

No šiem visiem tīri teorētiski ir saglabājies tikai viens – VEF. Ja kādreiz tika ražoti radioaparāti un televizori, tad tagad tas varētu transformējies LMT un MikroTik. Tas, kas, patiesībā, tagad Jaunajā Teikā notiek – principā mobilās tehnoloģijas. Tad ir jautājums, kādēļ vairs mums nav nedz metālapstrāde, nedz autobūve, nedz vagonu būve vajadzīga?

Seriāls – Es tevi atradīšu. 1.sezona.

Oriģinālnosaukums: I Will Find You
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma/ Spreidzes
Lomās: Sam Worthington, Britt Lower, Chi McBride, Logan Browning
Gads: 2026

Par seriālu
Deivids ir nogalinājis savu mazgadīgo dēlu un nu izcieš sodu cietumā. Pats viņš neatceras ne slepkavības brīdi, ne arī notikumus pirms un pēc. Samierinājies ar sodu, viņš norobežojies no visiem un jau piecus gadus izvairās no apmeklētājiem, bet kādu dienu pie viņa ierodas sievas māsa, kura strādā izmeklējošā žurnālistikā un parāda fotogrāfiju, kurā redzams puika, kurš varētu būt Deivida dēla vecumā un ar apbrīnojami līdzīgām pazīmēm.
Deivids bēg no cietuma, lai noskaidrotu patiesību un atrastu savu dēlu.

Seriāla apraksts un treileris jau vēstīja, ka te būs samudžināts stāsts, spriedzes pilna bēgšana un ķeršana un vēl visādi pagātnes skeleti visādos skapjos. Likās, ka būs visnotaļ interesanta izklaide, kur varēs turēt īkšķus par galveno varoni un sekot kā viņam klājas starp dēla meklēšanu un izvairīšanos no FIB.

Bet ātri vien viss aizgāja šķērsām. Vispār- šķērsām jau aizgāja pirmajā sērijā, kad sāki sev uzdot jautājumu par sievas māsas saprātu, spējām un visu pārējo. Proti, kāpēc viņa nevarēja pāris stundu laikā visu noskaidrot? Labi, pieņemsim, ka nespēja. Tad man uzreiz ir jautājums FIB- tāds jaudīgs pāris (tēvs ar meitu), bet neviens no viņiem (un apkārtējiem) nevarēja tā kārtīgi pavērot to fotogrāfiju ar it kā Deivida dēlu. Kaut vai uzmest aci tai rokai ar pulksteni.

Tā jau notikumi uz ekrāna bija dinamiski un tīri skatāmi (dažbrīd pat aizraujoši), bet tās muļķīgās ainas pamatīgi iedragāja vēlmi ļauties seriāla stāstījumam. Vēl arī tā noziedznieku uzpeldēšana un ”parunāšana”. Nesapratu, kam tā bija vajadzīga?

Un beigas… jau likās, ka atrisinājumu pasniegs nedaudz primitīvi un ne pārāk nostrādātu, bet, ka tik liela haltūra… to gan negaidīju.

Te vajadzētu sekot kādai nobeiguma frāzei ar ”ieteiktu” vai ”neieteiktu”. Nez, laikam jau no mana teksta galīgi nevējo sajūsma, līdz ar to, gan jau katrs var saprast manas domas par šo seriālu. Bet, tā kā bija arī dažas labas lietas, tad atļaušos paturēt savu spriedumu pie sevis, lai katrs pats var izlemt- skatīties vai nē.

The post Seriāls – Es tevi atradīšu. 1.sezona. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Folkreiss/Autokross: Teksta tiešraide: Sezonas vidus Aizkrauklē!

Aizkrauklē, Daugavas Senlejas trasē norisinās Folkreisa Vasaras kausa un Krosa komisijas autokrosa kausa 4. posms – vidējais septiņu sacīkšu sezonā. Autocross.lv un speciāliste Dita seko līdzi notikumiem!

Tramps un vēsturiskā alibi: vai viņš ir korumpēts?

Donalds Tramps vairs neslēpj to, ka valsts kase ir saaugusi cieši kopā ar viņa privāto naudas maciņu. “Džordžam Vašingtonam bija divi rakstāmgaldi!” –  viņš nesen patētiski paziņoja. “Viens no tiem bija biznesam, bet otrs prezidentūrai!”  Vai tā bija? Pagaidām vēsturnieki nav apstiprinājuši, ka Vašingtonam patiešām tā būtu bijis. Taču interesanti, ka Tramps jūt nepieciešamību pēc vēsturiska alibi. […]

Nu ko, lumpeņi, samaksājāt par Gaismas pils uzbūvēšanu, samaksāsiet arī par ieiešanu tajā un tad vēl un vēl!

Nacionālās apvienības kultūras ministrs Nauris Puntulis ir izdomājis, ka valsts budžetu varētu palielināt, iekasējot samaksu no cilvēkiem, kas vienkārši vēlas no iekšpuses aplūkot tā saukto Gaismas pili – Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku. „Nu ko, lumpeņi, samaksājāt par Gaismas pils uzbūvēšanu, samaksāsiet arī par ieiešanu tajā un tad vēl un vēl!” savā YouTube ierakstā komentē Lato Lapsa, kurš norāda uz zīmīgu faktu – grāmatas „Pret likteni stāvēdami” četru sējumu tapšanas gaitā visi privātkolekcionāri ir savā rīcībā esošos unikālos materiālus grāmatai atvēlējuši, pat neieminoties par samaksu un priecājoties par to nonākšanu sabiedrības rīcībā, toties valsts muzeji un arhīvi...

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===