nekur.lv

Visi jau pamanījuši, ka latvija.lv neiet, jo notiek branga migrācija. Un daudzi uzdod loģisku jautājumu — kamdēļ tieši piektdienā? Vai tad tā nav loģiska un pašsaprotama patiesība, ka piegādes piektdienā neviens neliek?

Ir gadījumi, kad tas ir jādara piektdienā.

Man ne īpaši saprotamu iemeslu dēļ VDAA ir izvēlējusies big bang pieeju. Jaunā e-adrese, jaunie e-rēķini, jaunā pašas lapas atrašanās vieta un izskats. Es labprāt parunātu tieši par šo, jo big bang pieeja ir slavena ar savu milzīgo tvērumu un sarežģītību. Uz papīra tas izskatās lētāk, bet no risku viedokļa daudz trakāk.

Bet pieņemot metodi, šoreiz piektdienai ir loģisks skaidrojums.

Šos servisus visaktīvāk lieto darbadienās. Vienu no tām upurējot, mēs iegūstam sestdienu un svētdienu, lai salabotu. Un nav jau tā, ka iepriekš nebija zināms, ka 22. maijā viss tiks izslēgts. Ja mēģinātu piegādāt pirmdien un kaut kas nesaietu, pačakarētu vēl pusi nedēļas, ja ne visu.

Ieplānojot pēcpiegādes atbalstu un dežūras un sazin ko vēl brīvdienās, mēs samaksāsim nedaudz vairāk virsstundās, bet iegūsim daudz mazāku ietekmi uz īstiem lietotājiem.

Otra lieta — datu migrācija, visticamākais, notiks pakāpeniski. Ja to darītu nedēļas sākumā vai vidū, tad ne tikai nākamajā darbadienā visu vēsturisko datu pieejamība varētu nebūt sasniedzama, bet iespējams, ka visu nedēļu. Sākot migrāciju piektdienā, mēs iegūstam divas dienas.

Trešā lieta. Viskritiskākā ir tieši pirmā diena un visa palaišana, saslēgšana, pārslēgšana. Tad visbiežāk ir nepieciešami sadarbības partneri pa rokai, admini un visi citi iesaistītie. To saorganizēt brīvdienā šādai lielai piegādei ir dārgi un sarežģīti.

Ko es nezinu — vai integrētajām sistēmām un risinājumiem kaut kas mainās. Vai EDS, Eveselība, bankas, pašvaldības un citi ir ietekmēti un veic smoke testus.

Atgriežoties pie big bang. Kas mani mulsina, ir fakts, ka 2023. gadā VARAM vienā balsī stāstīja, ka portāla modernizācija būs pakāpeniska un sastāvēs no vairākiem laidieniem. Šis neizskatās pēc vairākiem pakāpeniskiem laidieniem.

Šis ēdiens būs piemērots darba dienu vakariem, kad nav daudz laika pavadīt virtuvē. Turklāt pagatavojot lielāku porciju, ēdiena atlikumu vari paņemt līdzi uz darbu nākamajā dienā, tas ir piemērots sildīšanai. Redīsu un edamame pupiņu vietā vari izmantot citus dārzeņus, kas atrodami tavā ledusskapī vai arī kādu saldētu dārzeņu maisījumu, ja vēlies ietaupīt laiku (ja nepieciešams,...

lasīt talāk »

The post Maltā gaļa ar nūdelēm Korejas gaumē appeared first on Lindas Virtuve.

Vakar biju uz Skuteļa Solus Rex otro prezentācijas koncertu. Pirms gada, aprīlī, biju uz anša «Akustisko angāru». Abi tik dažādi, bet abi tik vareni. Katrs pa savam.

Vasarā otro gadu pēc kārtas aizšaus uz Straumefestu. Pagājušogad tas bija eksperiments. Izkāpšana no komforta zonas un tā. Izkāpu. Iepatikās.

Nevarētu teikt, ka esmu trakoti reperīgs tipiņš. Savu mūzikas gaumi vai tās trūkumu biežāk turu cieši sev klāt, nekā afišēju. Un katrā no šiem koncertiem mani var atpazīt diezgan vienkārši. Visi cilā rokas gaisā un lēkā augšā lejā, bet kaut kur maliņā atrodos es un uzsūcu to, kas notiek.

Man ir interesanti. Nekad nebūtu domājis.

Lai palīdzētu vecākiem, pedagogiem pielāgoties katra bērna spējām, ir tapis jauns rīks: Pulkstenis – darba lapu darbnīca. Tieši tā- lai izveidotu darba lapas un ļautu bērniem apgūtu pulksteni. Izvēlies uzdevumu veidu, grūtības pakāpi un apjomu, bet “darbnīca” automātiski izveido gatavu lapu drukāšanai. Tas nozīmē, ka vari radīt bezgalīgi daudz dažādu variāciju, un uzdevumi nekad neatkārtosies!

Source

Vai esat kādreiz prātojuši, kāpēc tas klasesbiedrs, kurš visās olimpiādēs ieguva pirmās vietas un kuru skolotāji sauca par „ģēniju”, šodien šķiet iestrēdzis viduvējā darbā vai, vēl trakāk, cīnās ar hronisku neapmierinātību savā personīgajā dzīvē?

Manā vairāk nekā 15 gadus ilgajā praksē, strādājot par psiholoģijas doktoru un sistēmisko ģimenes psihoterapeitu tepat Latvijā, esmu saticis neskaitāmus šādus cilvēkus – spožus prātus, kas jūtas pilnīgi apjukuši savu jūtu un attiecību priekšā. 2026. gadā, kad mākslīgais intelekts ir pārņēmis lielāko daļu loģisko un analītisko funkciju, šī problēma ir kļuvusi vēl asāka. Augsts IQ vairs nav „zelta biļete”; tas ir tikai jaudīgs dzinējs, kuram bez pareizas stūres iekārtas draud katastrofa.

Intelekta lamatas: Kāpēc loģika neuzvar emocijas?

Inteliģenti cilvēki bieži vien pieļauj fundamentālu kļūdu, domājot, ka dzīves problēmas var „atrisināt” kā matemātikas vienādojumus. Viņi mēģina izskaitļot emocijas, bet rezultātā nonāk strupceļā.

Pārmērīga intelekta izmantošana bieži vien ir veids, kā izvairīties no emocionālā diskomforta. Šis fenomens, ko psiholoģijā dēvē par „intelektualizāciju”, kalpo kā aizsargmūris. Tā vietā, lai izjustu skumjas, bailes vai vilšanos, cilvēks sāk šīs jūtas analizēt, kategorizēt un teorētiski pamatot. Taču emocijas nav jāanalizē – tās ir jāpiedzīvo.

Analīzes paralīze: Kad domāšana aizstāj rīcību

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ļoti gudri cilvēki cieš neveiksmi, ir pārmērīga domāšana jeb analysis paralysis. Viņi saskata tik daudz iespējamo iznākumu, ka nespēj pieņemt lēmumu. Mūsdienu straujajā pasaulē, kur lēmumi jāpieņem nepilnīgas informācijas apstākļos, šī vēlme pēc „perfektā aprēķina” kļūst par enkuru.

Kā esmu novērojis savās sesijās, šis mehānisms bieži kalpo kā aizsargreakcija pret bailēm kļūdīties. Ja tu visu laiku domā, tev nav jārīkojas. Un, ja tu nerīkojies, tu nevari piedzīvot neveiksmi – vismaz teorētiski. Taču 2026. gada darba tirgus un personīgās attiecības pieprasa drosmi kļūdīties un spēju adaptēties procesā.

Salīdzinājums: IQ pret EQ un AQ (Adaptivitātes koeficients)

Lai labāk saprastu, kur slēpjas atšķirība starp teorētisko gudrību un reālajiem panākumiem, apskatīsim šo salīdzinājumu:

Emocionālā inteliģence un izdegšanas risks Latvijas vidē

Augsts IQ bez spējas vadīt savas emocijas ir kā jaudīgs sporta auto bez bremzēm. Latvijas darba vidē, kur joprojām valda augstas prasības pēc efektivitātes, inteliģenti cilvēki bieži izdeg. Viņi nezina, kā pateikt „nē” savam iekšējam perfekcionismam.

Perfekcionisms nav tiekšanās pēc izcilības; tā ir mēģinājums izvairīties no kritikas. Inteliģenti cilvēki bieži sasaista savu pašvērtējumu ar saviem sasniegumiem un prāta spējām. Ja viņi kaut ko nezina vai nevar atrisināt uzreiz, viņu pasaule sabrūk. Tas rada milzīgu kortizola (stresa hormona) līmeni, kas ilgtermiņā noved pie kognitīvo spēju pasliktināšanās – ironiskā kārtā viņi kļūst „stulbāki” sava stresa dēļ.

„Eksperta slazds” un nespēja mācīties no jauna

Vēl viena būtiska problēma ir tā saucamais „eksperta slazds”. Cilvēki ar augstu IQ bieži vien pārstāj mācīties, jo viņi jūtas tā, it kā viņiem jau būtu visas atbildes. Viņi kļūst neelastīgi.

Sistēmiskajā terapijā mēs redzam, ka panākumus gūst nevis tie, kuriem ir visvairāk zināšanu, bet tie, kuri spēj visātrāk „atpācīties” (unlearn) vecos modeļus. Ja jūsu identitāte ir balstīta uz to, ka esat „visgudrākais telpā”, jūs automātiski kļūstat par vājāko posmu komandā, jo nespējat pieņemt citu viedokļus vai atzīt savas nepilnības.

Kā izkļūt no intelekta lamatām? Mārča Veldres ieteikumi

Ja jūtat, ka jūsu prāts ir kļuvis par jūsu cietumu, ir laiks veikt „sistēmas atjaunināšanu”:

1. Praktizējiet „pietiekami labi” principu. Apzinieties, ka 80% rezultāta bieži vien sniedz pirmie 20% pūļu. Perfekcionisms ir laika zaglis.
2. Attīstiet somatisko inteliģenci. Mācieties sajust savu ķermeni. Kad jūtat trauksmi, tā nav „jāizdomā”, bet gan jānomierina ar elpošanu vai kustību.
3. Meklējiet atgriezenisko saiti. Inteliģenti cilvēki bieži dzīvo savā galvā. Saruna ar terapeitu vai mentoru palīdz ieraudzīt aklos punktus, kurus intelekts cenšas noslēpt.

4. Atzīstiet nezināšanu. Spēja pateikt „es nezinu” ir augstākā intelekta izpausme, jo tā paver durvis jaunai informācijai un izaugsmei.

5. gadā pasaule pieder tiem, kuri spēj savienot savu aso prātu ar siltu sirdi un elastīgu rīcību. Intelekts ir rīks, nevis mērķis. Neļaujiet savam IQ kļūt par šķērsli jūsu laimei.

Ērkšķogas var būt visai gardas un ir viegli audzējamas, taču bagātīga raža nav iedomājama bez pareizas mēslošanas. Zinot, kad un...

The post Kā mēslot ērkšķogas, lai būtu daudz ogu appeared first on Hitnet.lv.

Tomēr, protams, šoreiz atsauce ir plašāka – jogas nodarbības sākumā esam lietišķi pārrunājuši pārlaisto smago nakti – ap 600 droni un 90 raķetes plosījuši Kijivu visu nakti, neatstājot neskartu nevienu no 10 pilsētas administratīvajām apkaimēm. Lukjanivskas metro stacija ir izpostīta un kāds tur netālu dzīvojošais visu nakti pavadījis kā uz adatām. Es no rīta sirdspukstus burtiski pazaudējušajā pilsētā, tās galvenajā ielā Krišķatikā esmu redzējusi jau kaudzītēs salaucītas triecienviļņa izsistu stiklu lauskas. 

Kopumā Kijivā pamatā nesaka, ka nakts bija šausmīga, briesmīga vai tamlīdzīgi. Lietišķākās sarunās starp paziņām vai darba kolēģiem parasti tiek teikts - “pagājušonakt bija skaļi”.  Šorīt veikalā arī saņemu komplimentu, ka brīnišķīgi runāju ukrainiski, lai gan esmu pateikusi vien pāris vienkāršus vārdus. Tas nav kompliments manai pagaidām vienkāršajai ukraiņu valodai. Protams, tā ir maza pateicība par to, ka šajās smagajās dienās esam kopā. 

Skaistākā gada mēneša maija trešā ceturtdiena visā Ukrainā ir Viševankas, skaisto, ukraiņu izšūto tautisko kreklu diena. Šo tradīciju 2006. gadā aizsāka Čerņivtsu universitātes studente Lesja Voroņuk un tagad tā kļuvusi par svētkiem gan Ukrainā, gan visā pasaulē. 

Šogad 21. maija rītā atjēdzos, ka mana viševanka, kuru biju plānojusi uzvilkt šajā dienā, palikusi mājās, Latvijā. Nekas cits neatliek kā agrā rītā steigšus doties uz gājēju tuneli pie Maidana ar cerību, ka kāda no tūristiem domātām bodītēm būs vaļā tik agrā rīta stundā, un tur par samērīgu cenu varēs iegādāties viševanku, lai arī šādā veidā sniegtu savu atbalstu ukraiņiem. 

Viena bodīte patiesi ir vaļā un kopā ar pārdevēju ātri atrodam piemērotu kreklu, bet, ak, tu posts - tam izkritusi poga. Laiks tā skrien, ka vienīgais, kas atliek, ir pārdevējai ātri piešūt pogu man jau mugurā esošajam izšūtajam kreklam. Mēs abas pamatīgi izsmejamies, ka Latvijā ir ticējums, ka, šujot pogu mugurā esošam apģērbam, var piešūt prātu, un secinām, ka varbūt arī tādā skaistā ziedoņa dienā tā arī vajag. 

Nākamais šķērslis rodas, kad izrādās, ka pārdevējai nav vēl atvērta kase un mana vienīgā iespēja norēķināties ir skaidrā naudā. Lai gan piedāvāju ķīlu, pārdevēja tikai nosmejas – gan jau ka jūs līdz vakaram par krāšņo blūzi norēķināsieties. Tā arī ir. Pēc daudzām lietišķu gaitu stundām, kurās gan ukraiņu, gan starptautiskie sarunu biedri, gan kolēģi piedalījušies daudzveidīgos, skaistos, izšūtos kreklos, atkal kāpju pār bodītes slieksni un neviļus pār manām lūpām pārveļas  - labrītiņ! 

"Labrītiņ!", priecīgi atņem pārdevēja, lai gan Kijivā ir jau melna nakts. Diena ir bijusi tik pilna košām sajūtām, sarunām un savstarpējiem smaidiem par krāšņajām viševankām, ka mums abām ir sajūta, ka dzirkstošais rīts, kad tikāmies, turpinājies visas dienas garumā. 

Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir apsēsta ar skaidrību. Mēs gribam visu kategorizēt, ielikt rāmīšos, optimizēt un izskaidrot ar vienkāršiem algoritmiem. Ja kaut kas neiekļaujas vispārpieņemtajos standartos, sabiedrības pirmā reakcija bieži vien ir noraidījums vai neizpratne. Tāpēc brīdis, kad sajūtamies vientuļi savās domās un pasaules redzējumā, var šķist smags.

Tomēr šajā šķietamajā izolācijā slēpjas skaists mierinājums un dziļa patiesība: ja Tevi neviens nesaprot, tātad Tu esi māksla.

Nesaprotamības vērtība

Kas ir izcila māksla? Tā nekad nav viennozīmīga. Tā nav instrukciju rokasgrāmata, kuru izlasot, viss uzreiz top skaidrs. Māksla izaicina, provocē un liek uzdot jautājumus. Ja Tu būtu visiem viegli saprotams un prognozējams, Tu būtu kā masveidā ražots produkts – funkcionāls, bet bez dvēseles un unikalitātes.

Būt nesaprastam nereti nozīmē tikai to, ka Tu runā valodā, kurai apkārtējie vēl nav atraduši vārdnīcu. Tavas domas, jūtas un pat kļūdas ir kā triepieni uz audekla, kas kopā veido neatkārtojamu kompozīciju.

Cilvēks kā nepabeigts šedevrs

Mēs katrs esam staigājoša galerija. Mūsu rētas, dīvainības, nakts pārdomas un nesistemātiskie sapņi ir tieši tie elementi, kas mūs padara par personībām.

Masu produkcija tiecas pēc perfekcijas un vienādības.

Māksla tiecas pēc autentiskuma.

Kad kāds Tev saka: *"Es tevi nesaprotu,"* tas nav obligāti jāuztver kā pārmetums. To var tulkot kā: *"Tavs dziļums pārsniedz manu pašreizējo uztveres spēju."* Ne katram ir jābūt mākslas kritiķim, kas spēj novērtēt Tavu iekšējo pasauli, un Tev nav jāpārraksta savs dzīves stāsts tikai tāpēc, lai tas kādam būtu vieglāk sagremojams.

Tu neesi radīts, lai būtu saprotams ikvienam garāmgājējam. Tu esi radīts, lai būtu Tu pats.

Tāpēc nākamreiz, kad pārņem vientulības vai neizpratnes sajūta, atceries to mazo uzlīmi uz papīra maisiņa. Nesaprotamība nav Tavs trūkums. Tā ir Tava cena par to, ka esi unikāls eksemplārs šajā pasaulē. Turpini būt savas dzīves mākslinieks, pat ja publika vēl tikai mācās skatīties.

The post Godinām skolas lepnumu 2026 appeared first on Jaunogres pamatskola.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 24. maijā izsludinājusi iepirkumu pašvaldības dzīvokļu remontdarbiem. Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 26. jūnijam, bet iepirkuma dokumenti un nosacījumi pieejami Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Iepirkums attiecas uz projektu, kura mērķis ir palielināt cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstošu mājokļu pieejamību sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām. Pašvaldība norāda, ka tas palīdzēs arī mazināt rindas uz pašvaldības dzīvokļu izīrēšanu.

Materiālu sagatavoja ikdiena.lv redakcija, balstoties uz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības publicēto informāciju.

Piedāvājumu iesniegšana līdz 26. jūnijam

Iepirkuma nosaukums ir “Daugavpils valstspilsētas pašvaldības dzīvokļu atjaunošana”, Nr. DVP 2026/106. Tas paredz remontdarbu veikšanu pašvaldībai piederošos mājokļos.

Pretendentiem jāseko iepirkuma dokumentācijai Elektronisko iepirkumu sistēmā, kur publicēti nosacījumi, iesniedzamie dokumenti un tehniskās prasības. Pašvaldība paziņojumā norāda, ka projekts tiek īstenots atbilstoši plānotajam grafikam.

Četri divistabu dzīvokļi paredzēti vecākiem ar bērnu

Iepirkuma 2. daļā paredzēts veikt remontdarbus četros divistabu dzīvokļos. Šie mājokļi plānoti vecākiem ar bērnu, nodrošinot dzīves vidi, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Šāds pašvaldības mājokļu fonds ir būtisks iedzīvotājiem, kuriem tirgus īres cenas vai mājokļa tehniskais stāvoklis ierobežo iespējas dzīvot drošos un piemērotos apstākļos. Līdzīgi pašvaldību mājokļu atjaunošanas risinājumi īstenoti arī citviet Latvijā, tostarp sociālo mājokļu atjaunošanas projektā Madonas novadā.

Projekta finansējums sasniedz 764 705,88 eiro

Remontdarbi tiek veikti projekta Nr. 4.3.1.3/1/24/A/030 “Daugavpils valstspilsētas pašvaldības dzīvokļu atjaunošana” ietvaros. Finansējums paredzēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un pašvaldības budžeta.

Nākamais solis ir pretendentu piedāvājumu izvērtēšana

Pēc 26. jūnija pašvaldībai būs jāizvērtē saņemtie piedāvājumi atbilstoši iepirkuma nosacījumiem. Līguma izpilde noteiks, kad konkrētie dzīvokļi pēc remontdarbiem varēs nonākt pašvaldības mājokļu apritē.

Avots: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

Izlasīju:

Arno Jundze – Bergs & Relikviju Mednieki

Steve Martini – The List

Noklausījos:

Robert J.Power – Spark City Cycle #1-2

Lasu:

Douglas Preston, Lincoln Child – Pendergast #4-5

Klausos:

J.F. Brink – Defiance of the Fall #1-3

Lasīšu:

Roberto Saviano – La paranza dei bambini #1-2

Dzintars Tilaks – Piķis un Zēvele jeb Latvijas Biznesa Nacionālās Īpatnības

Klausīšos:

Matthew Wolf – The Ronin Saga #1-2

J.F. Brink – Defiance of the Fall #4-6

Elita Veidemane
https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/521733-ko-mums-sola-atklat-komunistu-augusta-vosa-un-arvida-pelses-personas-lietas.htm

Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.

Savā būtībā tas ir mēģinājums beidzot atklāt, kā darbojās padomju režīma vadoņi. Par ieceri “nra.lv” pastāstīja viens no priekšlikumu izstrādātājiem, Valodas biedrības valdes loceklis un Saeimas deputāta palīgs Didzis Šēnbergs.

Lai īstenotu Latvijas Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērstu totalitāra režīma atkārtošanos Latvijas Republikas teritorijā un pārvarētu okupācijas varu propagandas un slepenības kultūras sekas, tiek piedāvāts pakāpeniski līdz 2035. gadam publicēt Latvijas Komunistiskās partijas (LKP), LPSR Ministru padomes, LPSR Augstākās Padomes, LPSR Valsts drošības komitejas un citu okupācijas varas orgānu vadošo personību lietas.

Vispirms rosināts publicēt internetā LKP Centrālās Komitejas pirmo sekretāru – Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika personas lietas – līdz 2027. gada 4. maijam. Priekšlikumi ir pamatoti 2018. gadā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas Ministru kabinetam iesniegtajā pārskatā un toreiz vēsturnieku izstrādātajā Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likumprojektā.

Priekšlikumi paredz noteikt, ka visi PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas reiha okupāciju dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta.

Komunisms tiks no jauna atmaskots

Mērķis ir atklāt un pētīt, kā tika vadīts komunistiskais okupācijas režīms. Pirms desmit gadiem, kad darbojās LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, tās dalībnieki konstatēja, ka daudz kas no šīs jomas nav akadēmiski pētīts. Bija iekavēts laiks līdz 2017. gadam. Viens no iemesliem bija tas, ka līdz komisijas darbības sākumam pētniekiem bija jāmaksā par to, ka dokumenti tiek fotografēti. Kristīne Jarinovska (vēsturniece, tiesību zinātniece, tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte) Ministru kabineta rīkojumā rosināja ielikt normu, ka VDK izpētes komisijas locekļiem ir tiesības arhīva dokumentus fotografēt pašiem, bez maksas.

Jarinovskas kundze vērsās pie toreizējā Kultūras ministrijas valsts sekretāra Sanda Voldiņa, viņš šo priekšlikumu atbalstīja, lai varētu pētīt arhīvā ievietoto personu lietas.

Pirms tam pētnieki, kuriem nebija pietiekamu naudas līdzekļu, pavadīja garas stundas arhīvā, pārrakstot dokumentus un karavīru dienasgrāmatas. Šādi apstākļi bija stipri iekavējuši vēstures pētīšanu. Turklāt, lai atgūtu tās iespējas, kas ir zaudētas, vajadzēja būt pietiekami daudziem pētniekiem, kuri zina krievu valodu un izprot tās semantiku. Un apjoms, lai to izprastu, bija liels. Ja viss turpinātos tādā tempā kā līdz šim, mēs nevarētu cerēt, ka plaši un dziļi tiks atspoguļots komunistiskā režīma vadības, represīvā aparāta un sabiedrības kontroles mehānisms.

Profesionālie vēsturnieki neapšaubāmi strādātu efektīvāk, ja materiāli būtu digitalizēti. Latvijā pēdējā laikā ir attīstījusies savu dzimtu ciltskoku pētniecība. Un šis likuma atvērums ir veltīts arī tam, lai nāktu pretim cilvēkiem, kuri vēlas izzināt gan savas dzimtas, gan valsts vēsturi. Tad, kad VDK izpētes komisija beidza savu darbu, bija paredzēta dokumentu publicēšana, okupācijas režīma vadītāju personas lietu publicēšana – sākot no kompartijas centrālkomitejas un ministru kabineta augšgala – Kalnbērziņš, Voss, Pugo, Vagris, Rubiks, Vitālijs Rubenis, Jurijs Rubenis, Vilis Lācis.

VDK aģentu kartotēkas nozīme

VDK aģenti bija sīkākās skrūvītes komunistu varas mehānismā. Turklāt daļa no šiem cilvēkiem bija signāleksemplāri, kuri nemaz nebija savervēti. Bet ir vesela rinda ar PSRS institūcijām, kas nav tikai Ministru padome vai armija, kas sabiedrību apspieda un vadīja, sākot no glavļita (galvenā literatūras pārvalde, cenzūra), beidzot ar kompartijas centrālkomitejas instruktoriem.

Veidojas paradoksāla situācija. Mūsu sabiedrībā darbojas kompartijas centrālkomitejas bijušais darbonis Sergejs Dolgopolovs, par kuru nekāda lieta nav publicēta. Darbojas arī LKP CK propagandas un aģitācijas mediju sektora vadītājs Ojārs Skudra, par kuru arī nekas nav publicēts. Kā tad viņi toreiz darbojās?

Likuma grozījumu mērķis ir līdz 2035. gadam publicēt galveno padomju okupācijas režīma vadītāju un galveno nomenklatūras personu lietas, kā arī citus uz PSRS valsts drošību attiecināmus dokumentus, lai ikviens interesents varētu pētīt okupācijas režīma darboņu aktivitātes – lai mēs saprastu, kā tad īsti nācās dzīvot latviešu tautai no 1944. līdz 1991. gadam.

Mēs iesniedzām likumprojektu Saeimā un valdībā 2018. gadā, bet nenotika pilnīgi nekas. Viss tika atlikts. Bet mums nevajadzētu sagaidīt, lai aizsaulē aiziet visi cilvēki, kuri dzīvojuši okupācijas laikā, jo viņi visi ir pelnījuši taisnīgumu, lai atspoguļotu to laiku notikumus. Simboliskais šajā likuma atvēršanā būtu tas, ka tiktu atvērtas un publicētas vismaz Kalnbērziņa, Vosa un citu kompartijas darboņu lietas. To cilvēku lietas, kuri vadīja latviešu tautas mocīšanu.

Šobrīd tiek pētīta arī prokuratūras vēsture, un interesanti ir tas, ka, piemēram, no Ukrainas mēs bez grūtībām saņemam mums nepieciešamos dokumentus – atšķirībā no situācijas, kas ir Latvijā. Kā uzskata D. Šēnbergs, ja tagad mēs neaktivizēsim šo arhīvu lietu, tad viss var nogrimt aizmirstībā un vēsturiski var aizmirst, piemēram, kas bija Arvīds Pelše.

Bija arī tāds Prolets Liepa, reliģisko lietu padomes pilnvarotais. Vai par tādu kāds kaut ko zina?

“Manī nav pārāk liela optimisma, ka mums ļaus publicēt visas kompartijas vadoņu lietas, bet galvenos vajadzētu. VDK kartotēka ir nopublicēta arhīva lapā, un manis minēto personu lietas arī varētu nopublicēt arhīva tīmekļa vietnē. Protams – ja Saeima atļaus to darīt,” saka D. Šēnbergs.

Grozījumus Saeimā iesniedzis bijušais Madonas mērs, pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters.

Izdevējs Prometejs 592 lpp.

2025. gadā dibinātās jaunās organizācijas mērķis ir vienkāršs: pasaules nākamo paaudžu aizstāvība un visu dzīvo būtņu aizsardzība gan tagad, gan turpmāk. Drīz vien tā kļūst pazīstama kā Nākotnes ministrija, un par to tad arī vēsta šis stāsts.
“Nākotnes ministrija”, kuras vēstījums veidots no izdomātu aculiecinieku stāstiem, ir iztēles meistardarbs un stāsts par klimata pārmaiņu ietekmi uz mums visiem turpmākajās desmitgadēs.
Tas norisinās nevis izpostītā pasaulē pēc apokalipses, bet gan nākotnē, kura jau ir gandrīz pienākusi un kurā mēs varētu pārvarēt milzīgos izaicinājumus, kas mūs sagaida.

Dažreiz pati labākā zinātniskā fantastika ir tā, kas nemaz nav par kosmosa kuģiem un lāzeriem, bet gan izskatās pēc rītdienas ziņu izlaiduma. Kima Stenlija Robinsona “Nākotnes ministrija” nav kārtējā distopija par to, kā pasaule iet bojā – nē, šis ir stāsts par to kā cilvēce caur asarām, kļūdām un politiskām intrigām mēģina saprast, kā izdzīvot.

Viss sākas ar šoka terapiju – Robinsons mūs aizmet uz Indiju tuvā nākotnē (nu jau pagātnē, jo grāmata ir sarakstīta īsi pirms pandēmijas), kur uznāk tik nežēlīgs karstuma vilnis, ka gaisa temperatūras un mitruma kombinācija pārsniedz cilvēka ķermeņa izturības robežas. Dažu dienu laikā iet bojā miljoniem cilvēku. Pēc šīs traģēdijas ANO izveido jaunu organizāciju – Nākotnes ministriju. Tās vienīgais uzdevums ir aizstāvēt to pasaules iedzīvotāju un dzīvo radību tiesības, kuri vēl nav dzimuši. Ministrijas vadītājai tiek dota neiespējamā misija – likt pasaules lielajām korporācijām un centrālajām bankām domāt tālāk par nākamo ceturkšņa peļņu vai vēlēšanu ciklu.

Robinsons piedāvā neticami detalizētu un reālistisku risinājumu mozaīku, kur paralēli cīnās divas puses. No vienas puses, tā ir augstā diplomātija, kur ministrija mēģina uzveikt kapitālismu ar paša kapitālisma ieročiem, no otras puses, pasaulē sāk darboties radikāli eko-teroristi, kuri ar droniem triec lejā privātās lidmašīnas un nogremdē ar dīzeli darbināmus kuģus. Autora uzdotais jautājums ir skaidrs – vai pasaule vispār spēj mainīties, nepielietojot vardarbību?

Šī grāmata ir uzrakstīta neparastā formā, kur klasisks sižets mijas ar īsām esejām par vēsturi, ekonomiku un aculiecinieku stāstiem – vienā nodaļā runātājs ir pats oglekļa atoms. Bet pats galvenais, kāpēc šo grāmatu ir vērts izlasīt tieši tagad, ir tās spītīgais optimisms. Tas nav strupceļš. Tas ir tā saucamais utopiskais reālisms, kas soli pa solim parāda loģisku, lai arī smagu ceļu, kā mēs tuvākajā nākotnē varētu novērst klimata katastrofu.
Par autoru: KIMS STENLIJS ROBINSONS ir amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks, kura darbi ir tulkoti 24 valodās. Viņa daudzie romāni un stāsti vēsta par ekoloģiju, kultūru un politiku, un zinātnieki tajos ir atainoti kā varoņi. 2008. gadā žurnāls Time viņu ir nodēvējis par “Vides varoni”. Viņš sadarbojas ar Sjerranevadas Izpētes institūtu, Clarion rakstnieku darbnīcu un Kalifornijas Universitātes Sandjego Artūra Č. Klārka Cilvēces iztēles centru. Viņš ir saņēmis Hugo, Nebula, Locus un World Fantasy balvas. 2016. gadā viņam ir piešķirts Heinlein apbalvojums par mūža sasniegumiem zinātniskās fantastikas jomā, un asteroīds 72432 viņam par godu ir ticis nosaukts par Kimrobinson. 2017. gadā viņš ir saņēmis Artūra Č. Klārka balvu “Par sabiedrībai kalpojošu iztēli”.

Ja gribas izlasīt kaut ko tādu, kas liek smadzenēm strādāt un vienlaikus sniedz reālu cerību, ka viss vēl nav zaudēts, šī ir īstā lasāmviela.

Grāmata izdevēja mājas lapā https://prometejs.lv/products/kims-stenlijs-robinsons-nakotnes-ministrija