Skrīveru klūdziņu pinēju kopas radošo darbu izstāde
Darīt gribošiem ļaudīm netraucē ne sals, ne sniegs – to var teikt par Skrīveru klūdziņu pinēju kopu, kura 7.martā plkst.12.00 Jumpravas pagasta Kultūras nama Izstāžu…
Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1055 avoti)
nekur.lv
Kā parasti
G: kāpēc es visur bāžos iekšā, es nesaprotuJ: tu esi korķisJ: pudelēmG: jā, un man vajadzētu nebūtJ: pīlei arī vajadzētu mazāk pēkšķēt
RTU un Valsts policija sadarbosies sabiedrības drošības stiprināšanā
Lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus drošības, digitālo tehnoloģiju un datu aizsardzības un kiberdrošības jomā un stiprinātu zināšanas un prasmes par dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un inovācijām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Valsts policija (VP) piektdien, 27. februārī, parakstīja sadarbības līgumu pētniecībā, izglītībā un inovācijās, liekot pamatu ilgtermiņa sadarbībai, lai RTU kā zinātnes universitāte ar savām pētniecībā iegūtajām zināšanām palīdzētu VP darbā ieviest praktiski lietojamus un zinātnē balstītus risinājumus, stiprinot sabiedrības drošību.
Vēl viens web projekts
Kad projekts sākās, galvenais mērķis nebija vienkārši uztaisīt vēl vienu mājaslapu. Ideja bija izveidot ātru, modernu un ilgtermiņā drošu web risinājumu, ar kuru klientam nebūtu jāuztraucas ne par veiktspēju, ne par tehnoloģiju novecošanu pēc gada.
Tāpēc projekta pamatā tika izvēlēts Next.js — viens no šobrīd jaudīgākajiem web frameworkiem. Tas nozīmē, ka lapa nav tikai vizuāli skaista, bet arī gudri uzbūvēta zem pārsega. Saturs ielādējas ātri, navigācija ir plūstoša, un lietotājam nerodas sajūta, ka kaut kas “domā” vai kavējas.
Liela uzmanība tika pievērsta ātrumam. Katrs attēls, katrs skripts un katra komponente tika optimizēta tā, lai lapa atvērtos maksimāli ātri gan telefonā, gan datorā. Rezultāts ir tāds, ar kuru patiešām var lepoties — veiktspējas rādītāji ir augstā līmenī, un par lapas ātrumu klientam nav jākaunas ne klientu, ne partneru priekšā.
Protams, mūsdienās nepietiek tikai ar ātrumu. Lietotāji sagaida arī sajūtu. Tieši tāpēc projektā izmantotas GSAP animācijas, kas piešķir lapai dzīvīgumu — elementi parādās īstajā brīdī, kustības ir plūdenas un dabiskas. Svarīgākais — šīs animācijas nepalēnina lapu. Tās darbojas nemanāmi un tehniski pareizi, saglabājot augstu veiktspēju.
Aiz vizuālā slāņa slēpjas arī stabila tehniskā bāze. Projekts ir strukturēts tā, lai to būtu viegli papildināt nākotnē — pievienot jaunas sadaļas, funkcijas vai integrācijas bez nepieciešamības visu pārbūvēt no jauna. Tas nozīmē, ka šī nav vienreizēja mājaslapa, bet gan platforma, kas var augt kopā ar biznesu.
Svarīgi bija arī tas, lai mājaslapu saprot ne tikai cilvēki, bet arī meklētājprogrammas. Tāpēc ievēroti SEO un pieejamības principi — lapa ir korekti indeksējama, strukturēta un gatava redzamībai Google rezultātos.
Rezultātā klientam tiek nodots nevis vienkārši dizains internetā, bet kārtīgs, tehniski pārdomāts web projekts — ātrs, stabils un mūsdienīgs. Tāds, kuru var droši rādīt pasaulei un uz kura var balstīt nākamo biznesa attīstības posmu.
Cik daudz Tu zini par Bībeli?
Aicinām piedalīties desmit jautājumu viktorīnā, kurā simts sekunžu laikā jāizvēlas pareizās atbildes, lai varētu pārliecināties cik daudz Tu zini par Bībeli. Neuztraucieties, šī ir vienīgi
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Valodu nedēļa 2026
No 23. līdz 27. februārim skolā atzīmējām Valodu nedēļu, kuras tēma šogad bija “Folkloras daudzveidība”. Skolēni aktīvi darbojās gan latviešu, gan angļu, gan vācu valodas stundās. 1. klase izzināja latviešu tautas pasakas par dzīvniekiem un tās ilustrēja (skolotāja Signe Kušnire). 2. klase minēja mīklas, mācījās sakāmvārdus, lasīja tautasdziesmas, ilustrēja tautasdziesmu “Skaista, skaista tēvu zeme” (Marina Dišereite). 3. klase pievērsās latviešu tautas dejām un rotaļām (Vineta Griņeviča). 4. klase, iepazīstot tautasdziesmas, centās noskaidrot senvārdus un to nozīmi (Iveta Mežajeva). 5. klase literatūrā lasīja tautas pasakas, sakāmvārdus un teikas, bet vizuālās mākslas stundās ilustrēja pasaku “Tā viduvējā” (Ilze Smilškalne, Inga Bērente). 6. klase iepazina latviešu tautas pasakas un teatrāli iestudēja “Suns par kurpnieku” (Zinta Saulīte). 7., 8. klase izzināja latviešu godus, tradīcijas un ar tiem saistītās tautasdziesmas (Vija Jēkabsone). Vidusskolēni iepazina tautasdziesmu daudzveidību, tās valodas skaistumu un veidoja tēlainus pārdomu darbus par tautasdziesmu divrindēm (Zinta Saulīte).
Svešvalodu stundās skolēni pievērsās dažādu tautu folklorai, to daudzveidībai, valodas atšķirīgajam lietojumam. Savukārt mūzikas nodarbībās skolotājas Ivetas Mežajevas vadībā 3.-9. klašu skolēni izdziedāja tautasdziesmas, kura klase zina vairāk. Izrādās, skolēni ļoti labi pārzina tautasdziesmu klāstu, un par to patiess prieks un gandarījums.
26. februārī notika Valodu nedēļas noslēguma pasākums skolas aktu zālē. To vadīja skolotāja Zinta Saulīte. Sākumā 8. klase, deklamējot latviešu tautasdziesmas, iepazīstināja ar pirmajiem mūža godiem – kristībām (Vija Jēkabsone). 1. un 2. klase skaisti un atraktīvi nodziedāja “Cipu, capu vāverīte” (Iveta Mežajeva). Savukārt 3. klase rādīja vienu skatuvisko deju un aicināja kopīgi iet rotaļā “Lāci, lāci, mazgā muti” (Vineta Griņeviča). 4. klase prezentēja tautasdziesmu senvārdus (velēt, vērpt, brukstalas, bērītis, kamanas, kankālītis u.c.), un zālē kopīgi centāmies tos noskaidrot un uzminēt (Iveta Mežajeva). 6. klase cītīgi bija gatavojusies un rādīja pasakas “Suns par kurpnieku” iestudējumu (Zinta Saulīte). 7. klase deklamēja tautasdziesmas par puišu un meitu attiecībām, novērtējot skaisto un cildeno, kā arī aicinot būt draudzīgiem un saudzīgiem pret kļūdām un netikumiem (Vija Jēkabsone). 8. klases meiteņu priekšnesums skatītājus aizveda dejas “Bur man laimi” noskaņās (Ilze Smilškalne). Skaisti un jauki izskanēja kopdziesma “Ai, galdiņi” (Iveta Mežajeva).
Svešvalodā bija divi priekšnesumi. 4. klase krāsaini, spilgti un atraktīvi atklāja britu valodas daudzveidību, norādot nianses amerikāņu un britu izloksnē (Gunta Atmata). Savukārt 12. klase vācu valodā jautri izdziedāja dziesmiņu “Grün sind meine Kleider” (Dace Bite).
Paldies skolēniem par jaukajiem priekšnesumiem, paldies skolotājiem, kuri aktīvi atbalstīja Valodu nedēļas pasākumu un mudināja mācību stundās izzināt un iepazīt folkloru un tās daudzveidību.
Skolotāja Zinta Saulīte
Riga centre aerial view
BUY AERIAL PHOTOS OF RIGA
INTERACTIVE MAP OF PHOTORIGA.COM PLACES
Kāpēc telefons pārkarst un kā to novērst?
Telefons ir viena no visbiežāk izmantotajām ikdienas ierīcēm. Tas vienlaikus kalpo saziņai, izklaidei, darbam un pat navigācijai. Taču, ņemot vērā ierīces jaudu un kompakto izmēru, siltuma veidošanās ir neizbēgama. Telefona iekšpusē darbojas procesors, grafiskais čips, operatīvā atmiņa un akumulators, kas darbības laikā patērē enerģiju. Enerģijas patēriņš vienmēr rada siltumu, taču patiesībā neliela uzsilšana ir dabiska […]
Koncerts „Nekur nav tik labi, kā mājās” – veltījums Maestro Raimonda Paula jubilejai
Mūsu skolas zālē izskanēja sirsnīgs un skanīgs koncerts ar zīmīgu nosaukumu „Nekur nav tik labi, kā mājās”, kas tika veltīts latviešu mūzikas leģendas – Maestro Raimonda Paula – jubilejai. Šis pasākums bija īpašs ar to, ka uz vienas skatuves satikās pieredze un bērnišķīgs prieks: skolotāju ansamblis „Vālodze” un mūsu mazākie mākslinieki – sākumskolas skolēni.
Koncerta programmā izskanēja plašs Maestro skaņdarbu klāsts. Klausītājiem bija iespēja baudīt gan visiem labi zināmas un iemīļotas melodijas, gan mazāk dzirdētas pērles. Programmā organiski savijās rotaļīgas bērnu dziesmas ar dziļām un emocionālām kompozīcijām pieaugušajiem.
Papildus muzikālajam baudījumam kora dalībnieces iejutās arī stāstnieku lomā. Viņas iepazīstināja klātesošos ar Raimonda Paula biogrāfiju, atklājot interesantus faktus par viņa pirmajiem radošajiem soļiem un ceļu uz lielo skatuvi. Tas koncertu pārvērta par izglītojošu ceļojumu mūzikas vēsturē, kas bija saistošs gan skolēniem, gan pedagogiem.
Esam gandarīti, ka mūsu skolā godājam kultūras vērtības un spējam tās nodot tālāk jaunajai paaudzei caur tik skaistiem un vienojošiem pasākumiem. Jo, patiesi – nekur nav tik labi kā mājās, un mūsu skola ir mājvieta mūzikai un talantiem!
Paldies ansamblim „Vālodze”, sākumskolas skolēniem un visiem, kuri palīdzēja radīt šos svētkus un atgādināja, cik svarīgi ir sajust māju siltumu mūzikā!
The post Koncerts „Nekur nav tik labi, kā mājās” – veltījums Maestro Raimonda Paula jubilejai appeared first on Jaunogres pamatskola.
Atkal viena izstāde Dabas muzejā
Par cik vakar vakarā atbraucu uz Rīgu pēc kārtējā mantu maisa, izdomāju netriekties atpakaļ uz Ludzu tā un uzreiz, bet braukt ar vakara vilcienu. Tad nu ar māsu izmantojām laiku un aizgājām uz Dabas muzeju apskatīt izstādi, kura veltīta tam, ka dažādas dabas lietas un lietiņas nonāk Dabas muzejā.
Izstāde, protams, neliela. Telpā, kurā muzejā parasti notiek izstādes un izstaigājama apmēram 15 minūtēs. Bet tas apskates laiks jau nemazina izstādes izzinošo vērtību.
Krievijas uzbrukumi un migrantu tuneļi
Krievija atdevusi Ukrainai 1000 Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas. (Reuters) Krievija saņēmusi pretī 35 krievu karavīru līķus. Līdzīgas apmaiņas notiek diezgan regulāri. (SVT) Ukraina iznīcinājusi Krievijas radaru staciju anektētajā Krimas pussalā. (Ukrainska Pravda). Uzbrukums veikts naktī. Vienlaicīgi uzbrukts arī Krievijas loģistikas centram Zaporožjes reģionā.(DN) Krievu drons vakar mēģināja pārlidot Francijas lidmašīnu bāzes kuģi Charles de Gaulle, […]
Gostiņu LKVB fenomens
<p>Kopš 1956. gada Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa, taču vairāk nekā 20 gadu garumā (no 1933. gada) tiem bija pilsētas statuss, pirms tam (no 1925. gada) — ciems. Vēsturiski tas veidojies kā ebreju amatnieku un tirgotāju miests Vitebskas guberņas tālākajā ziemeļrietumu stūrī izvirzījumā starp Vidzemes un Kurzemes guberņām. Kāpēc tieši tur un kāpēc — ebreju ciemats? Tās bija sekas Krievijas impērijas likumdošanai, kas noteica ebrejiem ierobežojumus iegūt īpašumus un tirgoties konkrētās valsts daļās, un tad nu Gostiņu atrašanās vieta bija stratēģiski izdevīga. Arī neatkarīgās Latvijas laikā Gostiņos vairāk nekā 50% iedzīvotāju bija ebreji, un vismaz sākotnēji viņiem bija nozīmīga loma pilsētas pašpārvaldē, taču ulmaņlaikos līdz ar latviskas Latvijas ideju, protams, pat vietās, kur latvieši bija mazākumā, visos atbildīgajos amatos varēja būt tikai pamatnācijas pārstāvji. Vācu okupācijas sākumā tos Gostiņu ebrejus (proti — pārliecinoši lielāko daļu), kuri nebija paspējuši aizbēgt uz Austrumiem, nošāva un apraka Kaķīšu purvā, un Gostiņus oficiāli pasludināja par "judenfrei". Neko vairāk šo domu neizvērtīšu, tik vien kā atkārtošu — tie bija vairāk nekā 50% Gostiņu iedzīvotāju.</p>
<picture data-title="Gostiņu futbola komanda 1935. gadā. Autors nezināms. Aizmugurē kreisajā malā Mendels Donhio un Henohs Donhio. Foto no Pļaviņu vidusskolas bibliotēkas krājuma."><img src="/images/gostini/3.jpg" alt="Zibensturnīrs"/></picture>
<p>Par Gostiņu futbolu valsts mēroga presē vairāk sāka ziņot 1933. gadā, kad Gostiņu LKVB uzņēma Latgales apgabala futbola savienībā un arī vispār šajā gadā futbola aktivitātes pilsētā sāka iet plašumā, un tieši perioda no 1933. gada dēļ tapis šis raksts. Pirms tam laikrakstos atrodamas vien dažas atsauces uz "Gostiņu žīdu futbola komandu", kas aizvadīja spēles ar tuvākās apkārtnes komandām. Neviena piesaukta uzvārda, un pat nav skaidrs — kādas organizācijas paspārnē šī komanda darbojās. Proti, tolaik nebija iedomājams variants, ka pastāvētu vienkārši "Gostiņu žīdu futbola komanda", tai vajadzētu atrasties kādas vietējās biedrības paspārnē. Gostiņos bija nodaļas vairākām Rīgā bāzētām ebreju biedrībām, futbola komandu teorētiski varēja veidot "Bar Kochba" vai "Trumpeldors". Iespējams, Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos par attiecīgajām biedrībām varētu meklēt šīs futbola komandas pēdas, bet pārlieku optimistisks es nebūtu.</p>
<p>Tātad, interesantākais periods sākās 1933. gadā. Gostiņu futbola komandai klāt bija burtu savienojums LKVB, kas nozīmē "Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība". <a rel="nofollow" rel="nofollow" rel="nofollow" href="https://www.literatura.lv/organizacijas/1526642" target="_blank">Literatura.lv</a> par šo organizāciju lasāms sekojošais:</p>
<blockquote>Biedrība nodarbojas ar izglītojošu lekciju lasīšanu, t.sk. kareivjiem, skolēniem, kino paskaidrojumiem, jautājumu vakariem, koncertu rīkošanu, kā arī ar izdevējdarbību: starpkaru periodā Rīgā, tā publicē arī "Kultūras Vēstnesi" (1921-1925) kā biedrības žurnālu, izdod žurnālu "Skola Mājā". Biedrībai ir plašs nodaļu tīkls visā Latvijā. Pie biedrības pastāv arī jaunu aktieru trupa, kas izpilda I Latvijas Mākslas Aģentūras uzdevumus.</blockquote>
<p><img class="floatRight" src="/images/gostini/5.jpg" alt="LKVB zīmogs. LVVA" data-title="Foto no Donhio dzimtas kolekcijas" />LKVB valsts mērogā ar futbolu sevišķi cieši saistīta nebija. Nodaļas tai bija daudzās Latvijas pilsētās, taču vismaz presē nav atrodamas nekādas liecības, ka citviet to paspārnē būtu darbojušās futbola komandas. Vienīgais izņēmums — Rīgā vidusskolu futbola turnīros spēlēja LKVB vidusskolas komanda. Līdz ar to var pieņemt, ka Gostiņu LKVB futbola komanda bija vietējās iniciatīvas rezultāts. Un, ja ņem vērā, ka tās sastāvā vairāk tomēr spēlēja latvieši, nevis ebreji, kamēr Gostiņos vairākumā dzīvoja ebreji, diezgan ticami, ka LKVB komandai bezvārda "žīdu komanda" patiešām bija par bāzi, tomēr to būtiski papildināja latviešu sportisti ne vien no Gostiņiem, bet arī no latviskajām Pļaviņām.</p>
<p>1939. gada 20. augustā Gostiņu futbola komanda atskatījās uz savas pastāvēšanas 15 gadiem, un laikrakstā "Sporta Pasaule" (31.07.1939) tam bija veltīta plašāka publikācija. Atbilstoši tai, Gostiņu futbola komandas dibinātājs bija Mendels Donhio, tāpat izcelts komandas goda priekšnieks, bijušais Gostiņu rajona ārsts, dr. Ēdelmanis. Šie divi arī ir nozīmīgākie ar Gostiņu futbolu saistītie cilvēki.</p>
<p>Īpaši jāizceļ Mendels Donhio, jo tieši viņš, manuprāt, bija tas, ka darīja Gostiņu futbola komandu īpašu. Neesmu pētījis, kāda bija Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības ideoloģiskā puse (ulmaņlaikos to likvidēja/pārsauca par Latviešu biedrību, bet Gostiņu futbola komanda turpināja nest LKVB vārdu), bet acīmredzami tā nebija ebreju organizācija, un tās Gostiņu nodaļas biedru sarakstos ebreju uzvārdus meklēt būtu velti. Un tomēr, LKVB futbola komandā ne vien spēlēja vairāki ebreji (tas pats par sevi nebūtu nekas pārsteidzošs, šāda parādība, it īpaši provincē, bija novērojama), bet viens no viņiem arī bija oficiāli atzīts par komandas dibinātāju un pildīja tās priekšnieka pienākumus. Tā, savukārt, nepavisam nebija ikdienišķa parādība, it īpaši — pēc 1935. gada 15. maija. Par Mendelu Donhio kā futbolistu informācijas nav daudz — tajā pašā publikācija "Sporta Pasaulē" rakstīts: "Pirmajos gados M. Donchio pats kā futbolists spēlēja līdzi." Trīdesmitoajos gados presē vairākkārt atrodami LKVB komandas spēļu sastāvi, un tajos lielākoties atrodams arī uzvārds Donhio, taču lielākajā daļā tam vajadzētu būt nevis Mendelam, bet viņa jaunākajam brālim Henoham (par viņu — vēlāk). Atskaitē par svinīgo pasākumu Sporta Pasaules 1939. gada 24. augusta numurā teikts sekojošais: "Turnīra laikā spēlētāji sumināja ilggadējo, nenogurstošo Gostiņu futbola vienības vadītāju M. Donchio un kā pateicību Gostiņu pilsētas valdes un Latviešu biedrības vārdā balvas pasniedza pils. valdes loceklis K. Dolštroms." Tādējādi patiesībā pat, šķiet, sanāk, ka 15 gadu jubileju futbolā svinēja mazāk Gostiņu futbola komanda un vairāk — Mendels Donhio. Tāpat viņš darbojās pilsētas saimnieciskajā dzīvē, un bija arī žurnālists (tālab svinīgajā pasākumā viņu sveica arī laikrakstu "Hajnt" un "Segodņa" pārstāvji). M. Donhio bija arī ebreju skautu biedrības "Hašomer Hacoir" viens no galvenajiem aktīvistiem Gostiņos. Mendels un viņa sieva Rahila (dz. Buršteina), kas bija devītajā grūtniecības mēnesī, holokaustā nogalināti Alūksnē.</p>
<picture data-title="Centrā - Mendels Donhio. Autors nezināms. Fotogrāfija no Donhio dzimtas kolekcijas"><img src="/images/gostini/2.jpg" alt="Mendels Donhio"/></picture>
<p>Otrs nozīmīgākais cilvēks Gostiņu futbolā bija Egons Ēdelmanis — ārsts, vācbaltietis. Ēdelmanis trīsdesmito gadu vidū bija galvenais futbola tiesnesis Gostiņos, kuram uzticēja tiesāt spēles arī tuvākajās pilsētās (piemēram, kad Rīgas "Vanderers" viesojās Jēkabpilī), un Gostiņu LKVB sporta sekcijā viņš vismaz daļu laika bija vadītāja amatā. Domājams, ka oficiāli par vadītāju Ēdelmanim būt bija vieglāk — jo viņš nebija ebrejs. Ne vēlāk kā 1941. gadā Ēdelmanis aizbrauca uz Vāciju, repatriējušos vācbaltiešu sarakstos viņu neatrodu, bet vācu laika presē atrodami sludinājumi, kur Ēdelmanis sūta sveicienos no Saksijas. Tālākais viņa liktenis nav noskaidrots, bet iespējams, ka viņš 1982. gadā miris Vācijā.</p>
<p>Kad rakstu par "Gostiņu futbola fenomenu", jāņem vērā — nav tā, ka Gostiņu futbolisti būtu sasnieguši kaut kādas pārākās futbola virsotnes, viņi spēlēja vājākajā no tā laika Latvijas futbola reģioniem (Latgalē, lai gan ģeogrāfiski Pļaviņas un Gostiņi ir Vidzemē, ģeogrāfiskā tuvuma dēļ Gostiņi saņēma atļauju piedalīties Latgales turnīros), pat Latvijas mērogā slaveni futbolisti tur neizauga, līdz ar to varētu jautāt — ar ko tad Gostiņu futbols bija tik īpašs? Pirmkārt, nekur citur tā laika Latvijā vienas futbola komandas ietvaros nebija tik plašas mijiedarbības starp latviešiem un ebrejiem. Otrkārt, Gostiņi bija viena no mazākajām Latvijas pilsētām, un tajā tomēr bija futbola komanda, kas ne vien bija reģionālās savienības biedre (un tādu piemēru nebija daudz), bet tā arī spēja pie sevis viesos aicināt cienījamus pretiniekus no Rīgas, kā arī Latvijas kausā sacentās ar Virslīgas futbolistiem. Līdz ar to — savam mērogam LKVB bija patiesi izcila komanda.</p>
<p>Lai raksturotu to, cik grūta bija futbola dzīve tādām mazām futbola vienībām - kā leģenda vēsta, uz savu vēsturē pirmo futbola spēli Gostiņu futbolisti uz 15 kilometrus attālo Krustpili pret vietējo "Hakoah" nokavēta vilciena dēļ Gostiņu futbolistiem nācās doties ar kājām.</p>
<h3>Gostiņu zibensturnīrs</h3>
<picture data-title="Zibensturnīra atklāšana. Foto no Donhio dzimtas kolekcijas"><img src="/images/gostini/3.jpg" alt="Zibensturnīrs"/></picture>
<p>Pievērsīsimies Gostiņu LKVB sasniegumiem futbola laukumā. Domājams, nozīmīgākais futbola popularizēšanas pasākums bija tradicionālie futbola zibensturnīri, ko LKVB rīkoja no 1933. līdz 1939. gadam. Mūsdienās to sauktu vienkārši par vienas dienas turnīru, kurā sacenšas plašāks komandu skaits. Tā kā laukums, kurā notika spēles, parasti bija viens, spēļu ilgums bija neliels.</p>
<p>Lūk, ko par pirmo zibensturnīru rakstīja "Jēkabpils Ziņas" (13.09.1933):</p>
<blockquote>Gostiņu futbola zibensturnīrā uzvar Kokneses komanda. 27. augustā Kultūras veic. b—bas Gostiņu nod. rīkoja futbola zibensturnīru ar b—bas dāvātā sudraba kausa izcīņu. Piedalījās 5 komandas: KV b. Gostiņu, Kokneses kult. b—bas, Krustpils armijas sporta klubs, Jēkabpils aizsargi, Jaunjelgavas Valsts karoga apvienība. Sacīkstes sākās plk. 1/2 12 un beidzās 6 vakarā. Katras sacīkstes ilgums 2x15 minūtes. (...) Izšķirošā cīņā, finālā, satikās Koknese ar Gostiņiem. Parastais spēles laiks beidzās neizšķirti 1:1 un tikai pagarinājumā koknesieši ieguva vēl vienus vārtus un līdz ar to uzvaru, iegūstot pirmo gadu ceļojošo kausu. Otrā vietā palika Gostiņas, kura zaudēja vienīgi Koknesei, uzvarot visas pārējās komandas. Koknesieši uzvarēja pelnīti, pierādīdami izcilu izturību un izkoptu balles techniku. Uzvarētāju komandas sastāvā spēlēja: Vinters, Liepiņš, Bitīte, Ziediņš, Pārums, Graudiņš, Skudra, Otlans, Dauge, Jansons. Labākais vīrs komandā bija uzbrucējs Kaņeps. Gostiņas kom. sastāvā: Brimmerbergs, Kuģevics, Vinters, Porietis, Bērziņš, Beķis, Donchio, Čurilovs, Vītoliņš, Godiņš, Kokins. (...) Pie turnīra noorganizēšanas nopelni enerģiskajam Donchio. Sacīkstes noskatījās ap 300 apmekl. Rīkotāji par panākumiem var būt apmierināti.</blockquote>
<picture data-title="LKVB plakāti, kas vēsta par Gostiņu zibensturnīriem"><img src="/images/gostini/8.jpg" alt="Plakāti" /></picture>
<p>Loģiski spriežot, 1933. gadā spēlējušajam Donhio vajadzēja būt tam pašam turnīra organizētājam Mendelam. Viņa brālis Henohs bija dzimis 1921. gadā, un 12 gadu vecumā diez vai varēja spēlēt kopā ar pieaugušajiem. Tiesa, divus gadus vēlāk viņš jau noteikti bija LKVB komandas sastāvā, proti, par komandas dalībnieku kļuva nelielā vecumā. Par pārējiem šī sastāva futbolistiem neko daudz noskaidrojis neesmu. Domājams, ka vārtsargs Brimmerbergs būs bijis Marijas Brimmerbergas — Pļaviņu ģimnāzijas dibinātājas Marijas Brimmerbegas — radinieks. Čurilovs — ebrejs. Periodikā atrodams Gostiņu komandas sastāvs vēl kādā citā 1933. gada datumā, tur spēlētāju sarakstā ir arī Liepiņš, Reinholds un Jansons, bet spēlētāju vidū nav atrodami Vinters, Bērziņš un Beķis.</p>
<p><img src="/images/gostini/6.jpg" alt="Gostiņu zibensturnīra kauss" class="floatRight" title="Gostiņu zibensturnīrā dāvātais kauss"/>Turpmākajos gados komandu skaits un to sastāvs zibensturnīrā bija mainīgs. 1934. gadā piedalījās sešas komandas, atkārtoti uzvarēja Koknese. 1935. gada turnīrs ritēja Gostiņu futbola komandas 10 gadu atceres zīmē, kas liecinātu par komandas izveidi 1925. gadā, šajā reizē turnīrā spēlēja sešas komandas, tai skaitā divas no Rīgas (komandu saraksts nesaskan ar turnīra reklāmas plakātu), pirmo vietu ieguva "Rīgas Manufaktūra", otro — Rīgas "Tempo". Par 1936. gada turnīru zināms, ka tajā piedalījās vairāk nekā 10 komandas, atkal uzvarēja "Rīgas Manufaktūra" (un, ka 3. vietu ieguvušās "Tempo" sastāvā bijuši vairāki Virslīgas futbolisti). Gana spēcīgu Rīgas futbolistu līdzdalība liecina, ka Gostiņu zibensturnīrs bija gana labi organizēts un par balvām tajā bija vērts cīnīties. 1937. gadā notika jubilejas, piektais, zibensturnīrs. Turnīrs sākās ar vienību kopīgu gājienu uz sporta laukumu un pulcēja rekordskaitu apmeklētāju — 700 cilvēku. Finālā spēlēja Rīgas "Tempo" un Daugavpils LSB, uzvarēja rīdzinieki. 1938. gadā latiņu izdevās pacelt vēl augstāk — jau 1000 skatītāju (aptuveni tikpat, cik Gostiņos bija iedzīvotāju!). Turnīrā sumināja pieredzējušākos Gostiņu futbolistus — N. Vestermani un J. Kuģi. Finālā tikai otro reizi turnīra norises vēsturē tika Gostiņu futbolisti, sacenšoties ar Strazdumuižas komandu, ar 2:1 uzvarēja rīdzinieki. Domājams, ka Strazdumuiža bija tā pati "Manufaktūra", kas Gostiņos spēlēja arī iepriekš (Strazdumuižas kokvilnas manufaktūras komanda bija viena no spēcīgākajām vienībām Rīgas 1. līgas turnīrā). Sportistus apbalvoja M. Donhio kopā ar turnīra vadītāju un tiesnesi E. Ēdelmani. Visubeidzot, 1939. gada turnīrs ritēja Mendeļa Donhio sveikšanas zīmē. Atskaitē par turnīru lasāms, ka tajā piedalījās 12 komandas, klāt bija 1500 skatītāju (!), bet par uzvarētājiem atkal kļuva Strazdumuižas futbolisti.</p>
<picture data-title="1939. gada zibensturnīra plakāts. Oriģināls - Pļaviņu vidusskolas kolekcijā"><img src="/images/gostini/12.jpg" alt="Plakāts"/></picture>
<p>Arī 1940. gada septembrī Gostiņos bija plānots zibensturnīrs, tomēr presē nekādas reālas liecības šādam faktam nav atrodamas, ticams, ka to pēdējā brīdī atcēla.</p>
<h3>Gostiņu LKVB Latgales meistarsacīkstēs</h3>
<p>Latgales apgabala futbola savienībā (LAFS) Gostiņu LKVB uzņēma par kandidāti 1935. gadā pavasarī, un tas pavēra futbola komandai tiesības piedalīties Latgales meistarsacīkstēs. Par šo spēļu rezultātiem laikrakstos sniegtā informācija bija skopa. Tā, par 1935. gadu zināms vien tas, ka Gostiņu komanda ar 1:3 zaudēja Krustpils aizsargriem. 1936. gadā Gostiņu LKVB kļuva jau par pilntiesību LAFS biedru. Pirmajā līgas spēlē Gostiņu komanda ar 1:6 zaudēja Jēkabpils aizsargiem, "Jēkabpils Vēstnesis" (21.05.1936) par Gostiņu komandu rakstīja sekojoši: "Kā jau tas bija paredzams Gostiņu komanda bija vājā pretinieks jēkabpiliešu vienībai, jo viņu spēle bija ļoti bāla, kas kopi ar bedraino laukumu un vienu otru skaļu futbola "speciālistu" publikā, atstāja ļoti primitīvu un nožēlojamu iespaidu. Panāktie "goda" vārti laukuma nopelns un par zaudētiem 6 vārtiem tie var apmierināties, ka tik vien." Te gan, protams, jāņem vērā informācijas avots — Jēkabpils avīze raksta par spēli pret Jēkabpils komandu. Ar 1:6 Gostiņu futbolisti piekāpās arī Krustpils aizsargiem (vienīgo vārtu autors — uzbrucējs Vītoliņš). Atbildes spēlē Krustpilī cīņa bija sīvāka — Gostiņi zaudēja tikai ar 0:1. Latgales meistarsacīkšu Daugavas novadā LKVB ieņēma trešo vietu trīs komandu konkurencē.</p>
<p>Šķiet, ka 1937. gadā Gostiņu komanda Latgales meistarsacīkstēs nepiedalījās (iespējams, ka šādas pasivitātes cēlonis bija 5. maijā notikušais ugunsgrēks, kas nopostīja aptuveni ceturto daļu māju Gostiņos). 1938. gadā Gostiņi spēlēja Latgales meistarsacīkšu zonā, kur gan bija tikai divas dalībnieces, Gostiņi bija vājākā no tām (aiz Jēkabpils aizsargiem).</p>
<p>1939. gadā LKVB pirmo reizi spēlēja Latgales meistarsacīkšu fināla grupā (organizatorisku pārkārtojumu dēļ), kas ļāva sacensties ar reģiona labākajām komandām. Topošajiem turnīra uzvarētājiem Daugavpils dzelzceļu aizsargiem Gostiņu komanda savā laukumā zaudēja ar 0:7, pret Daugavpils ASK rezultāts bija labāks — 1:5, toties pavisam smagu zaudējumu nācās piedzīvot Rēzeknē pret vietējā aizsargu pulka komandu — 1:9. 1940. gada Latgales meistarsacīkstes uzsākt nepaspēja.</p>
<h3>Gostiņu komandas spēles Latvijas kausā</h3>
<p>Latvijas kausa izcīņa mazāk vērienīgā formā, sākotnēji ar Rīgas kausa vārdu, risinājās jau kopš divdesmitajiem gadiem, taču patiešām nozīmīgs šis turnīrs kļuva 1937. gadā, to pārdēvējot par Kārļa Ulmaņa dāvāto Latvijas kausu, un šīs iniciatīvas rezultātā Latvijas futbols pat pārgāja uz Ei'ro'pā izplatīto praksi sezonu sākt rudenī un beigt pavasarī. Tāpat dalība Latvijas kausā oficiāli reģistrētām futbola komandām no šī gada kļuva obligāta, kamēr iepriekš vienības tajā piedalījās brīvprātīgi un, ja izloze pretī deva tālāku izbraukumu, bieži samierinājās ar zaudējumu bez spēles. Atšķirībā no mūsdienām, jau no pirmajām kārtām kausa izcīņā iesaistījās visas spēcīgākās komandas, līdz ar to mazajām provinces komandām radās iespēja sacensties pat ar Virslīgas komandām.</p>
<p>Tieši šādu pretinieku savā pirmajā dalībā Latvijas kausā pretī dabūja Gostiņu LKVB. 16. Jelgavas APSK gan tikai nupat bija ieguvusi tiesības spēlēt Virslīgā (debitēja tā tur 1937. gada rudenī), tomēr, protams, tā bija spēkos ar Gostiņu futbolistiem nesalīdzināma komanda, un likumsakarīgi uzvarēja ar graujošu rezultātu 10:0. Kādos sastāvos spēlēja abas komandas nav zināms, taču jelgavnieku sastāvā potenciāli būtu varējis piedalīties 1930. gada Latvijas meistars RFK sastāvā <a rel="nofollow" rel="nofollow" rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/futbols/personas/leonhards-kalsons">Leonhards Kalsons</a>.</p>
<picture data-title="Kausa plakāts. Oriģināls - Pļaviņu vidusskolas kolekcijā"><img src="/images/gostini/10.jpg" alt="Plakāts"/></picture>
<p>Arī 1938. gadā Gostiņu futbolisti kausā sacentās ar spēcīgu pretinieku, taču labā ziņa — šoreiz viņi spēli varēja aizvadīt savā laukumā. Gostiņu LKVB sacentās ar Nodokļu departamentu — Rīgas 1. līgas augšgala komandu, faktiski — tikai nedaudz vājāku vienību kā pērnā gada pretinieki Jelgavā. Savās mājās Gostiņu futbolisti spēja izrādīt cienīgāku pretestību, spēles gala rezultāts 2:6.</p>
<p>1939. gadā Gostiņu futbolistiem izdevās pirmo reizi Latvijas kausa izcīņā vienu kārtu pārvarēt — izloze pirmajā kārtā viņiem pretī deva vājo Kuldīgas "Makkabi" komandu. "Sporta Pasaule" (12.06.1939) rakstīja: "Gostiņos viesojās Kuldīgas Makkabi futbolisti, kas tomēr nespēja uzrādīt sevišķu pretestību krietni spēlējošai Gostiņu LKVB vienībai. Gostiņieši savās mājās uzvarēja ar augstu 6:1 (2:0) rezultātu. Arī nākošā cīņā gostiņieši tiksies ar Makkabi vienību, bet šoreiz tikai ar šīs biedrības Liepājas nodaļu." Liepājnieki izrādījās spēcīgāki, atkal citēju "Sporta Pasauli" (26.06.1939): "Gostiņos viesojās Liepājas Makkabi vienība un sacentās ar Gostiņu LKVB izlasi. Interesantā cīņā 1. puslaiks noslēdzās 1:1 neizšķirti. Otrajās 45 minūtēs pārsvars bija skatāms liepājnieku pusē. Puslaika vidū uznāca briesmīgs negaiss, kāds Gostiņos gadiem ilgi nav redzēts. Kā spēlētāju, tā arī skatītāju vidū izcēlās gandrīz vai panika. Kad vēl bija atlikušas līdz cīņas beigām 10 minūtes, tiesnesis bija spiests sacensību pārtraukt, jo negaisa neaprima, bet vēl pavairojās. Brīdī, kad spēli pārtrauca, rezultāts bija 4:1 Liepājas Makkabi vienības labā. Sacensībā bija klāt ap 300 skatītāju."</p>
<p>Bija iecerēts, ka 1940. gada Latvijas kausa izcīņā vispirms komandas sacentīsies reģionu ietvaros, Gostiņiem kā pirmā bija ielozēta spēle pret Daugavpils "Trumpeldora" komandu, taču Latvijas okupācijas dēļ turnīra izspēli apturēja.</p>
<h3>Rīgas komandu viesošanās Gostiņos</h3>
<p>Pāris reizes Gostiņos viesojās Rīgas "Trumpeldora" (ebreju cionistu) komanda, lai tiktos ar LKVB, kas apstiprina arī vietējās komandas saistību ar ebrejiem un motivāciju ar šādām komandām spēlēt. Tomēr lielākais notikums bija "Riga Wanderer" Virslīgas komandas draudzības spēle Gostiņos 1937. gadā. Presē teikts, ka RV tur ieradies "pilnā Virslīgas sastāvā". Precīzs sastāvs gan nav sniegts, bet pieminēts, ka spēlē, kas noslēdzās ar 9:1, Gostiņu futbolistiem izdevās pārspēt <a rel="nofollow" rel="nofollow" rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/futbols/personas/janis-bebris">Bebri</a>, proti, Latvijas izlases vārtsargu, kas savas karjeras laikā jau pēc Otrā pasaules kara uzspēlēja arī Francijas augstākajā līgā.</p>
<h3>Ievērojamākie futbolisti</h3>
<p>Pieejamais informācijas daudzums par Gostiņu futbolu nav pietiekami bagātīgs, lai varētu ar drošu pārliecību izcelt futbolistus, kam bija lielākie nopelni tās pastāvēšanas laikā. Presē atrodamā informācija man teiktu, ka jāizceļ četri: Nisons Vestermanis, J. Kuģis, Vītoliņš un Henohs Donhio. Par katru no viņiem pieejamās informācijas apjoms ir atšķirīgs, bet ne sevišķi liels.</p>
<p><img src="/images/gostini/7.jpg" class="floatRight" alt="Vestermanis un Kuģis" title="Nisons Vestermanis un J. Kuģis"/>Nisons Vestermanis. Vestermaņi bija viena no nozīmīgākajām Gostiņu dzimtām. Morduham Vestermanim piederošā ādu ģērētava bija lielākais uzņēmums Gostiņos ar lielu strādnieku skaitu. Kāda tieši bija Nisona Vestermaņa radniecība ar Morduha Vestermaņa ģimeni, nezinu, iespējams, viņš bija kāds brālēna dēls (vai pat mazdēls). Par viņu kā futbolistu zināms sekojošais: Vestermanis dēvēts par populārāko Gostiņu futbolistu, 1938. gadā viņš kopā ar J. Kuģi saņēmis apbalvojumu no Latgales apgabala futbola savienības tās 10 gadu jubilejā. "Sporta Pasaulē" publicēta fotogrāfija, kurā redzami abi futbolisti (taču tās kvalitāte neļauj atpazīt sejas). Vestermanis bija ievēlēts Gostiņu pilsētas domē.</p>
<p>J. Kuģis. Apgalvots, ka viņš komandā spēlēja no tās pirmsākumiem, trīdesmito gadu beigās bija tās kapteinis. Apbalvots kopā ar Vestermani. Līdz ar to šķiet racionāli pieņemt, ka Kuģis un Kuģevics, kas trīsdesmito gadu sākumā piesaukts LKVB sastāvā, bija viens cilvēks (arī Periodikā atradu kādu sievieti Gostiņos, kurai bija šāds dubultuzvārds).</p>
<p>Vītoliņš. Piedalījies visās Gostiņu LKVB spēlēs, kurām publicēts sastāvs. Dēvēts par komandas labāko uzbrucēju, vairākkārt — vienīgo vārtu autors spēlēs, kad komanda piedzīvojusi smagu zaudējumu. Nekas vairāk par viņu nav zināms. Iespējams, Jānis Vītoliņš, kuru savās atmiņās par Gostiņiem kordiriģente Ausma Drule raksturoja kā "visulabāko vārtsargu".</p>
<p><img class="floatRight" src="/images/gostini/1.jpg" alt="Henohs Donhio" data-title="Foto no Donhio dzimtas kolekcijas" />Henohs Donhio (1921—1993). Viens no gados jaunākajiem LKVB futbolistiem, taču presē izcelts par spēles kvalitāti. Trīsdesmito gadu otrajā pusē pārcēlās uz Rīgu, tur spēlēja "Trumpeldora" komandas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā evakuācijā. No Henoha mazmeitas Ksenijas Donhio uzzināju, ka evakuācijā Gorkijā, kad par Henohu atklājies, ka viņš spēlējis "cionistu komandā" ("Trumpeldors" bija ļoti pārliecinoši cionistiska organizācija, vairākus tās līderus padomju vara represēja, bet pēckara gados viņi dēvēti par "ebreju fašistiem"), nosūtīts uz soda bataljonu, brīnumainā kārtā izdzīvojis. Pēc kara atgriezās Rīgā, bija dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas daļas direktors. Visu mūžu palicis futbola fanātiķis.</p>
<h3>Futbolistu saraksts</h3>
<p>Futbolisti, kuru uzvārdi atrodami preses publikācijās par Gostiņu LKVB. Saraksts, protams, nav pilnīgs, un tajā iespējamas neprecizitātes, vienu un to pašu uzvārdu mēdza pierakstīt dažādos veidos, līdz ar to iespējami gadījumi, kad viens uzvārds patiesībā nozīmē divus cilvēkus, bet divi uzvārdi — vienu.</p>
<p>J. Kuģis / Kuģevics, J. Vinters, Ozoliņš, J. Čurilovs, Mendels Donhio, M. Vaļkovskis, Brimmerbergs, A. Porietis, Bērziņš, Beķis, Vītoliņš, E. Godiņš, Kokins, Liepiņš, Porietis, Reinholds, Jansons, Aleksandrs Romāns, Galakrodziņš, Grundmanis (Gruntmanis?), Ošiņš (Osītis), Nisons Vestermanis, Račins (Raciņš?), Paļikevičs, K. Cederštrēms, Libers, Strads, Skudra.</p>
<h3>Komandas trofejas</h3>
<p>Kad LKVB 1939. gadā likvidēja un pievienoja Latviešu biedrībai, līdzās citām lietām, kas bija piederējušas vecajai organizācijai, jaunajiem īpašniekiem nodeva futbola komandas balvas, kuru saraksts saglabājies lietā Latvijas Valsts vēstures arhīvā:</p>
1. 1 gab. ozolkoka alus kauss sidraba kaluma ar dzintarzīmēm.<br/>
2. 1 gab. stikla karafe ar iesaiņojumu, "kastīti".<br/>
3. Papīra sidraba nazis.<br/>
4. Galda tintnīca ar presi.
<picture data-title="Dokumentāls pierādījums"><img src="/images/gostini/9.jpg" alt="Dokments" /></picture>
<h3>Beigas</h3>
<p>1940. gada 6. oktobrī Gostiņos notika futbola spēle ar izkārtni "Pilsētu sacīkste. Gostiņi — Rīga". Rīdzinieku sastāvs bija iespaidīgs - Virslīgā pēdējo vietu ieņēmusī RKSB (Rīgas krievu sporta biedrība) pastiprināta ar "Rīgas Vilku" futbolistiem Vladimiru Šeino un Albertu Ziemeli. Rīdzinieki uzvarēja ar 12:4. Diemžēl par Gostiņu komandas sastāvu nekādu informāciju prese nesniedza. Tikām 20. oktobrī, kad Gostiņi sacentās ar Līvāniem, "Brīvā Daugava" (22.10.1940) jau ziņoja, ka: "Gostiņu vienībā piedalījās ari vietējo Sarkanarmijas daļu futbolisti." Un to vairs par Gostiņu pilsētas komandu, manuprāt, uzskatīt nevar, līdz ar to uzskatu šo par brīdī, kad likt punktu LKVB vēsturei.</p>
<picture data-title="Gostiņi — Rīga. Oriģināls - Pļaviņu vidusskolas kolekcijā"><img src="/images/gostini/11.jpg" alt="Plakāts"/></picture>
<h3>Kas notika pēc tam?</h3>
<p>Līdz ar ebreju kopienas iznīcināšanu uz laiku futbols Gostiņos pazuda, tas atjaunots jau pēckara gados, taču Gostiņu "Spartaka" vēstures pētniecība man nešķiet interesanta, domājams, ar LKVB komandu tam daudz kopīga nebija. Taču būtiski — arī mūsdienās Pļaviņu DM futbola komanda savas mājas spēles aizvada Gostiņu stadionā — proti, Pļaviņu futbola sirds, kā bija Gostiņos, tā arī tur ir palikusi.</p>
<hr/>
<h3>Izmantotā literatūra un avoti</h3>
<p><b>Nepublicētie materiāli un arhīvu dokumenti</b></p>
* Donhio dzimtas atmiņas, pieraksti un fotogrāfiju kolekcija.<br/>
* Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) 2377-1-79, LKVB. Lieta par Gostiņu nodaļas dibināšanu un darbību.<br/>
* Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) 2377-1-80, LKVB. Lieta par Gostiņu nodaļas likvidāciju.
<p><b>Pētnieciskie darbi un izdevumi</b></p>
* Luksa, Elīza; Skrabutena, Beāte. Ebreji Gostiņos 19.–20. gs. Pētniecības darbs.
<p><b>Publikācijas periodikā</b></p>
* Treji Vārti. Gostiņi — jaukākā vieta pasaulē. 01.01.1988.<br/>
*Publikācijas laikrakstos Sporta Pasaule un Daugavas Vēstnesis.
<style>
.floatRight {
float: right;
max-width: 250px;
padding-left: 10px;
padding-bottom: 10px;
}
</style>
Nebiju iedomājies, ka tik ātri nonāksim pie "krievu balsīm" un ārējās ietekmes biedēšanas
Nelielas personiskas atskārsmes, ko sagaidīt atlikušajos septiņos mēnešos līdz Saeimas vēlēšanām. Pirmkārt jau baidišana kā taktika – šajā gadījumā Jaunās Vienotības mēģinājums tādā veidā salīmēt vēlētājus, biedējot ar "briesmām" no populistiem vai "vecajiem spēkiem".
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
COBOL →
laacz.lv
- 24. feb., 10:21
Es vakar retvītoju kādu postu, kurš smīkņāja, ka Anthropic ar savu paziņojumu, ka Claude Code tagad prot automatizēti izpētīt to, kas darbojas uz meinfreimiem, ir panākuši lielāko IBM akciju cenas kritumu pēdējā ceturtdaļgadsimtā. Retais gan prot lasīt emoji, kurš šajā gadījumā nozīmēja «troll». Nu labi, es arī jūsu emoji ne vienmēr saprotu.
Un tas, ka analītiķi pilnā nopietnībā apgalvo, ka Anthropic ir panācis IBM akciju kritumu, mani samulsināja tiktāl, ka nolēmu notraust putekļus un vienkārši pierakstīt savā publiskajā blociņā (blodziņā).
IBM jau sen piedāvā dažādus veidus kā triviālu COBOL kodu migrēt uz Javu. Pat ar AI. Triks gan ir tajā, ka migrācija no lielā meinfreima nekad nav triviāla COBOL koda pārrakstīšana, jo līdzi nāk arī infrastruktūra. Tur ir vesela kaudze ar fancy akronīmiem un integrētām lietām — CICS (transakciju uzraudzība) , IMS (hierarhiska datubāze + vecāka versija CICS), VSAM (failsistēma), JCL (darbu pārvaldība). Un tas ir tikai tas, par ko kaut kad savā dzīves laikā esmu kaut kur kaut ko pa ausu galam dzirdējis.
Zinu gadījumu, kad liels uzņēmums Eiropā (miljardu apgrozījums) tā arī sekmīgi savu iniciatīvu nepabeidza un daļā pozīciju palika ar nomātu meinfreimu.
Un es nemaz jums neteikšu, ka IBM turpina masēt ar COBOL un AI un visu moderno un skaisto. Paralēli 2025. pēdējā ceturksnī ar savu meinfreimu bizīti nopelnot vairāk, nekā citkārt. Skaidrs, ka ar AI nomigrēt no meinfreima ir vieglāk. Bet efektam uz IBM akciju cenu, manuprāt, nebija jābūt tik dramatiskam.
Es nezinu. Varbūt tas, ka triviāli ieraksti kompāniju blogos var atstāt šādu ietekmi uz tirgu, ir signāls, ka tirgus ir labils un beidzot burbulis plīsīs?
Krievijas uzbrukumi un migrantu tuneļi →
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 09:06
Krievija atdevusi Ukrainai 1000 Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas. (Reuters) Krievija saņēmusi pretī 35 krievu karavīru līķus. Līdzīgas apmaiņas notiek diezgan regulāri. (SVT) Ukraina iznīcinājusi Krievijas radaru staciju anektētajā Krimas pussalā. (Ukrainska Pravda). Uzbrukums veikts naktī. Vienlaicīgi uzbrukts arī Krievijas loģistikas centram Zaporožjes reģionā.(DN) Krievu drons vakar mēģināja pārlidot Francijas lidmašīnu bāzes kuģi Charles de Gaulle, […]
L∞P ↑
laacz.lv
- 25. feb., 16:19
Sen nav bijis nevienas jaukas animācijas, ne? Bez AI, bez tā visa, kas notiek apkārt.
Kā sālīt foreli, lai tā būtu maiga un garšīga ↓
Hitnet.lv
- Vakar, 16:50
Foreles sālīšana ir daudz vienkāršāka, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Izmantojot kvalitatīvu zivi un pareizās proporcijas, ir iespējams iegūt maigu,...
The post Kā sālīt foreli, lai tā būtu maiga un garšīga appeared first on Hitnet.lv.
Paralēles ↓
vara bungas
- 2024. g. 05. aug., 10:07
vara bungas: Neko neatgādina? Tē taču mūsu ZS aprakstīta:
[..] Not all these forces were created equal. TDF brigades were not intended to be capable of manoeuvre warfare. They were originally intended to be predominantly rear-area security forces guarding installations and manning checkpoints. As such, the brigade and even battalion echelons served only administrative functions. Their operational tasks required only platoon- or company-sized actions. Once the war began, the Ukrainian high command used TDF brigades mostly as light infantry to fight static, defensive battles from fortified positions in at most battalion-sized formations. This effort already stretched their training to its limit.[..]
Var teikt, ka pateicoties ZS un esošajiem rezerves karavīriem, NBS jau ir gatavi savas aizmugures sargāšanai. Bet kā būs ar “nullītes” noturēšanu un teritorijas atkarošanu? Tas jautājums risināms ar rezerves mobilizāciju (pēc VAD apmācības). Karošana frontē kājnieku vienību sastāvā pamatā ir vīru darbs un pienākums (nekā personīga, tikai pateicoties fiziskajiem parametriem). Attiecīgi, jo vairāk VAD būs sieviešu, jo vairāk mums būs “pavāru” un mazāk to, kurus var sūtīt frontē efektam nevis ķeksītim. Ideja par sieviešu nebrīvprātīgu iesaukšanu VAD ir aizdomīgs aklums vai troļļošana, par aizsardzības budžeta izmantošanas lietderību nemaz nerunājot.
Izrāviens elektroauto akumulatoru pārstrādē nav aiz kalniem ↑
notepad.lv
- Šodien, 08:00
Elektroauto akumulatoru pārstrāde nav bijis pārlieku aktuāls jautājums, tomēr situācija mainās un tiek aktīvi meklēti risinājumi pārstrādes izrāvienam. Elektroauto akumulatoru pārstrāde līdz šim nav bijusi tā skaļākā nozares tēma. Taču situācija strauji mainās. Konsultāciju uzņēmums McKinsey & Company prognozē, ka līdz 2040. gadam globālie ieņēmumi akumulatoru pārstrādes ķēdē varētu sasniegt aptuveni 60 miljardus eiro gadā. Salīdzinājumam – […]
Gostiņu LKVB fenomens ↓
Kazhes blogs
- Šodien, 05:06
<p>Kopš 1956. gada Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa, taču vairāk nekā 20 gadu garumā (no 1933. gada) tiem bija pilsētas statuss, pirms tam (no 1925. gada) — ciems. Vēsturiski tas veidojies kā ebreju amatnieku un tirgotāju miests Vitebskas guberņas tālākajā ziemeļrietumu stūrī izvirzījumā starp Vidzemes un Kurzemes guberņām. Kāpēc tieši tur un kāpēc — ebreju ciemats? Tās bija sekas Krievijas impērijas likumdošanai, kas noteica ebrejiem ierobežojumus iegūt īpašumus un tirgoties konkrētās valsts daļās, un tad nu Gostiņu atrašanās vieta bija stratēģiski izdevīga. Arī neatkarīgās Latvijas laikā Gostiņos vairāk nekā 50% iedzīvotāju bija ebreji, un vismaz sākotnēji viņiem bija nozīmīga loma pilsētas pašpārvaldē, taču ulmaņlaikos līdz ar latviskas Latvijas ideju, protams, pat vietās, kur latvieši bija mazākumā, visos atbildīgajos amatos varēja būt tikai pamatnācijas pārstāvji. Vācu okupācijas sākumā tos Gostiņu ebrejus (proti — pārliecinoši lielāko daļu), kuri nebija paspējuši aizbēgt uz Austrumiem, nošāva un apraka Kaķīšu purvā, un Gostiņus oficiāli pasludināja par "judenfrei". Neko vairāk šo domu neizvērtīšu, tik vien kā atkārtošu — tie bija vairāk nekā 50% Gostiņu iedzīvotāju.</p>
<picture data-title="Gostiņu futbola komanda 1935. gadā. Autors nezināms. Aizmugurē kreisajā malā Mendels Donhio un Henohs Donhio. Foto no Pļaviņu vidusskolas bibliotēkas krājuma."><img src="/images/gostini/3.jpg" alt="Zibensturnīrs"/></picture>
<p>Par Gostiņu futbolu valsts mēroga presē vairāk sāka ziņot 1933. gadā, kad Gostiņu LKVB uzņēma Latgales apgabala futbola savienībā un arī vispār šajā gadā futbola aktivitātes pilsētā sāka iet plašumā, un tieši perioda no 1933. gada dēļ tapis šis raksts. Pirms tam laikrakstos atrodamas vien dažas atsauces uz "Gostiņu žīdu futbola komandu", kas aizvadīja spēles ar tuvākās apkārtnes komandām. Neviena piesaukta uzvārda, un pat nav skaidrs — kādas organizācijas paspārnē šī komanda darbojās. Proti, tolaik nebija iedomājams variants, ka pastāvētu vienkārši "Gostiņu žīdu futbola komanda", tai vajadzētu atrasties kādas vietējās biedrības paspārnē. Gostiņos bija nodaļas vairākām Rīgā bāzētām ebreju biedrībām, futbola komandu teorētiski varēja veidot "Bar Kochba" vai "Trumpeldors". Iespējams, Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos par attiecīgajām biedrībām varētu meklēt šīs futbola komandas pēdas, bet pārlieku optimistisks es nebūtu.</p>
<p>Tātad, interesantākais periods sākās 1933. gadā. Gostiņu futbola komandai klāt bija burtu savienojums LKVB, kas nozīmē "Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība". <a rel="nofollow" rel="nofollow" rel="nofollow" href="https://www.literatura.lv/organizacijas/1526642" target="_blank">Literatura.lv</a> par šo organizāciju lasāms sekojošais:</p>
<blockquote>Biedrība nodarbojas ar izglītojošu lekciju lasīšanu, t.sk. kareivjiem, skolēniem, kino paskaidrojumiem, jautājumu vakariem, koncertu rīkošanu, kā arī ar izdevējdarbību: starpkaru periodā Rīgā, tā publicē arī "Kultūras Vēstnesi" (1921-1925) kā biedrības žurnālu, izdod žurnālu "Skola Mājā". Biedrībai ir plašs nodaļu tīkls visā Latvijā. Pie biedrības pastāv arī jaunu aktieru trupa, kas izpilda I Latvijas Mākslas Aģentūras uzdevumus.</blockquote>
<p><img class="floatRight" src="/images/gostini/5.jpg" alt="LKVB zīmogs. LVVA" data-title="Foto no Donhio dzimtas kolekcijas" />LKVB valsts mērogā ar futbolu sevišķi cieši saistīta nebija. Nodaļas tai bija daudzās Latvijas pilsētās, taču vismaz presē nav atrodamas nekādas liecības, ka citviet to paspārnē būtu darbojušās futbola komandas. Vienīgais izņēmums — Rīgā vidusskolu futbola turnīros spēlēja LKVB vidusskolas komanda. Līdz ar to var pieņemt, ka Gostiņu LKVB futbola komanda bija vietējās iniciatīvas rezultāts. Un, ja ņem vērā, ka tās sastāvā vairāk tomēr spēlēja latvieši, nevis ebreji, kamēr Gostiņos vairākumā dzīvoja ebreji, diezgan ticami, ka LKVB komandai bezvārda "žīdu komanda" patiešām bija par bāzi, tomēr to būtiski papildināja latviešu sportisti ne vien no Gostiņiem, bet arī no latviskajām Pļaviņām.</p>
<p>1939. gada 20. augustā Gostiņu futbola komanda atskatījās uz savas pastāvēšanas 15 gadiem, un laikrakstā "Sporta Pasaule" (31.07.1939) tam bija veltīta plašāka publikācija. Atbilstoši tai, Gostiņu futbola komandas dibinātājs bija Mendels Donhio, tāpat izcelts komandas goda priekšnieks, bijušais Gostiņu rajona ārsts, dr. Ēdelmanis. Šie divi arī ir nozīmīgākie ar Gostiņu futbolu saistītie cilvēki.</p>
<p>Īpaši jāizceļ Mendels Donhio, jo tieši viņš, manuprāt, bija tas, ka darīja Gostiņu futbola komandu īpašu. Neesmu pētījis, kāda bija Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības ideoloģiskā puse (ulmaņlaikos to likvidēja/pārsauca par Latviešu biedrību, bet Gostiņu futbola komanda turpināja nest LKVB vārdu), bet acīmredzami tā nebija ebreju organizācija, un tās Gostiņu nodaļas biedru sarakstos ebreju uzvārdus meklēt būtu velti. Un tomēr, LKVB futbola komandā ne vien spēlēja vairāki ebreji (tas pats par sevi nebūtu nekas pārsteidzošs, šāda parādība, it īpaši provincē, bija novērojama), bet viens no viņiem arī bija oficiāli atzīts par komandas dibinātāju un pildīja tās priekšnieka pienākumus. Tā, savukārt, nepavisam nebija ikdienišķa parādība, it īpaši — pēc 1935. gada 15. maija. Par Mendelu Donhio kā futbolistu informācijas nav daudz — tajā pašā publikācija "Sporta Pasaulē" rakstīts: "Pirmajos gados M. Donchio pats kā futbolists spēlēja līdzi." Trīdesmitoajos gados presē vairākkārt atrodami LKVB komandas spēļu sastāvi, un tajos lielākoties atrodams arī uzvārds Donhio, taču lielākajā daļā tam vajadzētu būt nevis Mendelam, bet viņa jaunākajam brālim Henoham (par viņu — vēlāk). Atskaitē par svinīgo pasākumu Sporta Pasaules 1939. gada 24. augusta numurā teikts sekojošais: "Turnīra laikā spēlētāji sumināja ilggadējo, nenogurstošo Gostiņu futbola vienības vadītāju M. Donchio un kā pateicību Gostiņu pilsētas valdes un Latviešu biedrības vārdā balvas pasniedza pils. valdes loceklis K. Dolštroms." Tādējādi patiesībā pat, šķiet, sanāk, ka 15 gadu jubileju futbolā svinēja mazāk Gostiņu futbola komanda un vairāk — Mendels Donhio. Tāpat viņš darbojās pilsētas saimnieciskajā dzīvē, un bija arī žurnālists (tālab svinīgajā pasākumā viņu sveica arī laikrakstu "Hajnt" un "Segodņa" pārstāvji). M. Donhio bija arī ebreju skautu biedrības "Hašomer Hacoir" viens no galvenajiem aktīvistiem Gostiņos. Mendels un viņa sieva Rahila (dz. Buršteina), kas bija devītajā grūtniecības mēnesī, holokaustā nogalināti Alūksnē.</p>
<picture data-title="Centrā - Mendels Donhio. Autors nezināms. Fotogrāfija no Donhio dzimtas kolekcijas"><img src="/images/gostini/2.jpg" alt="Mendels Donhio"/></picture>
<p>Otrs nozīmīgākais cilvēks Gostiņu futbolā bija Egons Ēdelmanis — ārsts, vācbaltietis. Ēdelmanis trīsdesmito gadu vidū bija galvenais futbola tiesnesis Gostiņos, kuram uzticēja tiesāt spēles arī tuvākajās pilsētās (piemēram, kad Rīgas "Vanderers" viesojās Jēkabpilī), un Gostiņu LKVB sporta sekcijā viņš vismaz daļu laika bija vadītāja amatā. Domājams, ka oficiāli par vadītāju Ēdelmanim būt bija vieglāk — jo viņš nebija ebrejs. Ne vēlāk kā 1941. gadā Ēdelmanis aizbrauca uz Vāciju, repatriējušos vācbaltiešu sarakstos viņu neatrodu, bet vācu laika presē atrodami sludinājumi, kur Ēdelmanis sūta sveicienos no Saksijas. Tālākais viņa liktenis nav noskaidrots, bet iespējams, ka viņš 1982. gadā miris Vācijā.</p>
<p>Kad rakstu par "Gostiņu futbola fenomenu", jāņem vērā — nav tā, ka Gostiņu futbolisti būtu sasnieguši kaut kādas pārākās futbola virsotnes, viņi spēlēja vājākajā no tā laika Latvijas futbola reģioniem (Latgalē, lai gan ģeogrāfiski Pļaviņas un Gostiņi ir Vidzemē, ģeogrāfiskā tuvuma dēļ Gostiņi saņēma atļauju piedalīties Latgales turnīros), pat Latvijas mērogā slaveni futbolisti tur neizauga, līdz ar to varētu jautāt — ar ko tad Gostiņu futbols bija tik īpašs? Pirmkārt, nekur citur tā laika Latvijā vienas futbola komandas ietvaros nebija tik plašas mijiedarbības starp latviešiem un ebrejiem. Otrkārt, Gostiņi bija viena no mazākajām Latvijas pilsētām, un tajā tomēr bija futbola komanda, kas ne vien bija reģionālās savienības biedre (un tādu piemēru nebija daudz), bet tā arī spēja pie sevis viesos aicināt cienījamus pretiniekus no Rīgas, kā arī Latvijas kausā sacentās ar Virslīgas futbolistiem. Līdz ar to — savam mērogam LKVB bija patiesi izcila komanda.</p>
<p>Lai raksturotu to, cik grūta bija futbola dzīve tādām mazām futbola vienībām - kā leģenda vēsta, uz savu vēsturē pirmo futbola spēli Gostiņu futbolisti uz 15 kilometrus attālo Krustpili pret vietējo "Hakoah" nokavēta vilciena dēļ Gostiņu futbolistiem nācās doties ar kājām.</p>
<h3>Gostiņu zibensturnīrs</h3>
<picture data-title="Zibensturnīra atklāšana. Foto no Donhio dzimtas kolekcijas"><img src="/images/gostini/3.jpg" alt="Zibensturnīrs"/></picture>
<p>Pievērsīsimies Gostiņu LKVB sasniegumiem futbola laukumā. Domājams, nozīmīgākais futbola popularizēšanas pasākums bija tradicionālie futbola zibensturnīri, ko LKVB rīkoja no 1933. līdz 1939. gadam. Mūsdienās to sauktu vienkārši par vienas dienas turnīru, kurā sacenšas plašāks komandu skaits. Tā kā laukums, kurā notika spēles, parasti bija viens, spēļu ilgums bija neliels.</p>
<p>Lūk, ko par pirmo zibensturnīru rakstīja "Jēkabpils Ziņas" (13.09.1933):</p>
<blockquote>Gostiņu futbola zibensturnīrā uzvar Kokneses komanda. 27. augustā Kultūras veic. b—bas Gostiņu nod. rīkoja futbola zibensturnīru ar b—bas dāvātā sudraba kausa izcīņu. Piedalījās 5 komandas: KV b. Gostiņu, Kokneses kult. b—bas, Krustpils armijas sporta klubs, Jēkabpils aizsargi, Jaunjelgavas Valsts karoga apvienība. Sacīkstes sākās plk. 1/2 12 un beidzās 6 vakarā. Katras sacīkstes ilgums 2x15 minūtes. (...) Izšķirošā cīņā, finālā, satikās Koknese ar Gostiņiem. Parastais spēles laiks beidzās neizšķirti 1:1 un tikai pagarinājumā koknesieši ieguva vēl vienus vārtus un līdz ar to uzvaru, iegūstot pirmo gadu ceļojošo kausu. Otrā vietā palika Gostiņas, kura zaudēja vienīgi Koknesei, uzvarot visas pārējās komandas. Koknesieši uzvarēja pelnīti, pierādīdami izcilu izturību un izkoptu balles techniku. Uzvarētāju komandas sastāvā spēlēja: Vinters, Liepiņš, Bitīte, Ziediņš, Pārums, Graudiņš, Skudra, Otlans, Dauge, Jansons. Labākais vīrs komandā bija uzbrucējs Kaņeps. Gostiņas kom. sastāvā: Brimmerbergs, Kuģevics, Vinters, Porietis, Bērziņš, Beķis, Donchio, Čurilovs, Vītoliņš, Godiņš, Kokins. (...) Pie turnīra noorganizēšanas nopelni enerģiskajam Donchio. Sacīkstes noskatījās ap 300 apmekl. Rīkotāji par panākumiem var būt apmierināti.</blockquote>
<picture data-title="LKVB plakāti, kas vēsta par Gostiņu zibensturnīriem"><img src="/images/gostini/8.jpg" alt="Plakāti" /></picture>
<p>Loģiski spriežot, 1933. gadā spēlējušajam Donhio vajadzēja būt tam pašam turnīra organizētājam Mendelam. Viņa brālis Henohs bija dzimis 1921. gadā, un 12 gadu vecumā diez vai varēja spēlēt kopā ar pieaugušajiem. Tiesa, divus gadus vēlāk viņš jau noteikti bija LKVB komandas sastāvā, proti, par komandas dalībnieku kļuva nelielā vecumā. Par pārējiem šī sastāva futbolistiem neko daudz noskaidrojis neesmu. Domājams, ka vārtsargs Brimmerbergs būs bijis Marijas Brimmerbergas — Pļaviņu ģimnāzijas dibinātājas Marijas Brimmerbegas — radinieks. Čurilovs — ebrejs. Periodikā atrodams Gostiņu komandas sastāvs vēl kādā citā 1933. gada datumā, tur spēlētāju sarakstā ir arī Liepiņš, Reinholds un Jansons, bet spēlētāju vidū nav atrodami Vinters, Bērziņš un Beķis.</p>
<p><img src="/images/gostini/6.jpg" alt="Gostiņu zibensturnīra kauss" class="floatRight" title="Gostiņu zibensturnīrā dāvātais kauss"/>Turpmākajos gados komandu skaits un to sastāvs zibensturnīrā bija mainīgs. 1934. gadā piedalījās sešas komandas, atkārtoti uzvarēja Koknese. 1935. gada turnīrs ritēja Gostiņu futbola komandas 10 gadu atceres zīmē, kas liecinātu par komandas izveidi 1925. gadā, šajā reizē turnīrā spēlēja sešas komandas, tai skaitā divas no Rīgas (komandu saraksts nesaskan ar turnīra reklāmas plakātu), pirmo vietu ieguva "Rīgas Manufaktūra", otro — Rīgas "Tempo". Par 1936. gada turnīru zināms, ka tajā piedalījās vairāk nekā 10 komandas, atkal uzvarēja "Rīgas Manufaktūra" (un, ka 3. vietu ieguvušās "Tempo" sastāvā bijuši vairāki Virslīgas futbolisti). Gana spēcīgu Rīgas futbolistu līdzdalība liecina, ka Gostiņu zibensturnīrs bija gana labi organizēts un par balvām tajā bija vērts cīnīties. 1937. gadā notika jubilejas, piektais, zibensturnīrs. Turnīrs sākās ar vienību kopīgu gājienu uz sporta laukumu un pulcēja rekordskaitu apmeklētāju — 700 cilvēku. Finālā spēlēja Rīgas "Tempo" un Daugavpils LSB, uzvarēja rīdzinieki. 1938. gadā latiņu izdevās pacelt vēl augstāk — jau 1000 skatītāju (aptuveni tikpat, cik Gostiņos bija iedzīvotāju!). Turnīrā sumināja pieredzējušākos Gostiņu futbolistus — N. Vestermani un J. Kuģi. Finālā tikai otro reizi turnīra norises vēsturē tika Gostiņu futbolisti, sacenšoties ar Strazdumuižas komandu, ar 2:1 uzvarēja rīdzinieki. Domājams, ka Strazdumuiža bija tā pati "Manufaktūra", kas Gostiņos spēlēja arī iepriekš (Strazdumuižas kokvilnas manufaktūras komanda bija viena no spēcīgākajām vienībām Rīgas 1. līgas turnīrā). Sportistus apbalvoja M. Donhio kopā ar turnīra vadītāju un tiesnesi E. Ēdelmani. Visubeidzot, 1939. gada turnīrs ritēja Mendeļa Donhio sveikšanas zīmē. Atskaitē par turnīru lasāms, ka tajā piedalījās 12 komandas, klāt bija 1500 skatītāju (!), bet par uzvarētājiem atkal kļuva Strazdumuižas futbolisti.</p>
<picture data-title="1939. gada zibensturnīra plakāts. Oriģināls - Pļaviņu vidusskolas kolekcijā"><img src="/images/gostini/12.jpg" alt="Plakāts"/></picture>
<p>Arī 1940. gada septembrī Gostiņos bija plānots zibensturnīrs, tomēr presē nekādas reālas liecības šādam faktam nav atrodamas, ticams, ka to pēdējā brīdī atcēla.</p>
<h3>Gostiņu LKVB Latgales meistarsacīkstēs</h3>
<p>Latgales apgabala futbola savienībā (LAFS) Gostiņu LKVB uzņēma par kandidāti 1935. gadā pavasarī, un tas pavēra futbola komandai tiesības piedalīties Latgales meistarsacīkstēs. Par šo spēļu rezultātiem laikrakstos sniegtā informācija bija skopa. Tā, par 1935. gadu zināms vien tas, ka Gostiņu komanda ar 1:3 zaudēja Krustpils aizsargriem. 1936. gadā Gostiņu LKVB kļuva jau par pilntiesību LAFS biedru. Pirmajā līgas spēlē Gostiņu komanda ar 1:6 zaudēja Jēkabpils aizsargiem, "Jēkabpils Vēstnesis" (21.05.1936) par Gostiņu komandu rakstīja sekojoši: "Kā jau tas bija paredzams Gostiņu komanda bija vājā pretinieks jēkabpiliešu vienībai, jo viņu spēle bija ļoti bāla, kas kopi ar bedraino laukumu un vienu otru skaļu futbola "speciālistu" publikā, atstāja ļoti primitīvu un nožēlojamu iespaidu. Panāktie "goda" vārti laukuma nopelns un par zaudētiem 6 vārtiem tie var apmierināties, ka tik vien." Te gan, protams, jāņem vērā informācijas avots — Jēkabpils avīze raksta par spēli pret Jēkabpils komandu. Ar 1:6 Gostiņu futbolisti piekāpās arī Krustpils aizsargiem (vienīgo vārtu autors — uzbrucējs Vītoliņš). Atbildes spēlē Krustpilī cīņa bija sīvāka — Gostiņi zaudēja tikai ar 0:1. Latgales meistarsacīkšu Daugavas novadā LKVB ieņēma trešo vietu trīs komandu konkurencē.</p>
<p>Šķiet, ka 1937. gadā Gostiņu komanda Latgales meistarsacīkstēs nepiedalījās (iespējams, ka šādas pasivitātes cēlonis bija 5. maijā notikušais ugunsgrēks, kas nopostīja aptuveni ceturto daļu māju Gostiņos). 1938. gadā Gostiņi spēlēja Latgales meistarsacīkšu zonā, kur gan bija tikai divas dalībnieces, Gostiņi bija vājākā no tām (aiz Jēkabpils aizsargiem).</p>
<p>1939. gadā LKVB pirmo reizi spēlēja Latgales meistarsacīkšu fināla grupā (organizatorisku pārkārtojumu dēļ), kas ļāva sacensties ar reģiona labākajām komandām. Topošajiem turnīra uzvarētājiem Daugavpils dzelzceļu aizsargiem Gostiņu komanda savā laukumā zaudēja ar 0:7, pret Daugavpils ASK rezultāts bija labāks — 1:5, toties pavisam smagu zaudējumu nācās piedzīvot Rēzeknē pret vietējā aizsargu pulka komandu — 1:9. 1940. gada Latgales meistarsacīkstes uzsākt nepaspēja.</p>
<h3>Gostiņu komandas spēles Latvijas kausā</h3>
<p>Latvijas kausa izcīņa mazāk vērienīgā formā, sākotnēji ar Rīgas kausa vārdu, risinājās jau kopš divdesmitajiem gadiem, taču patiešām nozīmīgs šis turnīrs kļuva 1937. gadā, to pārdēvējot par Kārļa Ulmaņa dāvāto Latvijas kausu, un šīs iniciatīvas rezultātā Latvijas futbols pat pārgāja uz Ei'ro'pā izplatīto praksi sezonu sākt rudenī un beigt pavasarī. Tāpat dalība Latvijas kausā oficiāli reģistrētām futbola komandām no šī gada kļuva obligāta, kamēr iepriekš vienības tajā piedalījās brīvprātīgi un, ja izloze pretī deva tālāku izbraukumu, bieži samierinājās ar zaudējumu bez spēles. Atšķirībā no mūsdienām, jau no pirmajām kārtām kausa izcīņā iesaistījās visas spēcīgākās komandas, līdz ar to mazajām provinces komandām radās iespēja sacensties pat ar Virslīgas komandām.</p>
<p>Tieši šādu pretinieku savā pirmajā dalībā Latvijas kausā pretī dabūja Gostiņu LKVB. 16. Jelgavas APSK gan tikai nupat bija ieguvusi tiesības spēlēt Virslīgā (debitēja tā tur 1937. gada rudenī), tomēr, protams, tā bija spēkos ar Gostiņu futbolistiem nesalīdzināma komanda, un likumsakarīgi uzvarēja ar graujošu rezultātu 10:0. Kādos sastāvos spēlēja abas komandas nav zināms, taču jelgavnieku sastāvā potenciāli būtu varējis piedalīties 1930. gada Latvijas meistars RFK sastāvā <a rel="nofollow" rel="nofollow" rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/futbols/personas/leonhards-kalsons">Leonhards Kalsons</a>.</p>
<picture data-title="Kausa plakāts. Oriģināls - Pļaviņu vidusskolas kolekcijā"><img src="/images/gostini/10.jpg" alt="Plakāts"/></picture>
<p>Arī 1938. gadā Gostiņu futbolisti kausā sacentās ar spēcīgu pretinieku, taču labā ziņa — šoreiz viņi spēli varēja aizvadīt savā laukumā. Gostiņu LKVB sacentās ar Nodokļu departamentu — Rīgas 1. līgas augšgala komandu, faktiski — tikai nedaudz vājāku vienību kā pērnā gada pretinieki Jelgavā. Savās mājās Gostiņu futbolisti spēja izrādīt cienīgāku pretestību, spēles gala rezultāts 2:6.</p>
<p>1939. gadā Gostiņu futbolistiem izdevās pirmo reizi Latvijas kausa izcīņā vienu kārtu pārvarēt — izloze pirmajā kārtā viņiem pretī deva vājo Kuldīgas "Makkabi" komandu. "Sporta Pasaule" (12.06.1939) rakstīja: "Gostiņos viesojās Kuldīgas Makkabi futbolisti, kas tomēr nespēja uzrādīt sevišķu pretestību krietni spēlējošai Gostiņu LKVB vienībai. Gostiņieši savās mājās uzvarēja ar augstu 6:1 (2:0) rezultātu. Arī nākošā cīņā gostiņieši tiksies ar Makkabi vienību, bet šoreiz tikai ar šīs biedrības Liepājas nodaļu." Liepājnieki izrādījās spēcīgāki, atkal citēju "Sporta Pasauli" (26.06.1939): "Gostiņos viesojās Liepājas Makkabi vienība un sacentās ar Gostiņu LKVB izlasi. Interesantā cīņā 1. puslaiks noslēdzās 1:1 neizšķirti. Otrajās 45 minūtēs pārsvars bija skatāms liepājnieku pusē. Puslaika vidū uznāca briesmīgs negaiss, kāds Gostiņos gadiem ilgi nav redzēts. Kā spēlētāju, tā arī skatītāju vidū izcēlās gandrīz vai panika. Kad vēl bija atlikušas līdz cīņas beigām 10 minūtes, tiesnesis bija spiests sacensību pārtraukt, jo negaisa neaprima, bet vēl pavairojās. Brīdī, kad spēli pārtrauca, rezultāts bija 4:1 Liepājas Makkabi vienības labā. Sacensībā bija klāt ap 300 skatītāju."</p>
<p>Bija iecerēts, ka 1940. gada Latvijas kausa izcīņā vispirms komandas sacentīsies reģionu ietvaros, Gostiņiem kā pirmā bija ielozēta spēle pret Daugavpils "Trumpeldora" komandu, taču Latvijas okupācijas dēļ turnīra izspēli apturēja.</p>
<h3>Rīgas komandu viesošanās Gostiņos</h3>
<p>Pāris reizes Gostiņos viesojās Rīgas "Trumpeldora" (ebreju cionistu) komanda, lai tiktos ar LKVB, kas apstiprina arī vietējās komandas saistību ar ebrejiem un motivāciju ar šādām komandām spēlēt. Tomēr lielākais notikums bija "Riga Wanderer" Virslīgas komandas draudzības spēle Gostiņos 1937. gadā. Presē teikts, ka RV tur ieradies "pilnā Virslīgas sastāvā". Precīzs sastāvs gan nav sniegts, bet pieminēts, ka spēlē, kas noslēdzās ar 9:1, Gostiņu futbolistiem izdevās pārspēt <a rel="nofollow" rel="nofollow" rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/futbols/personas/janis-bebris">Bebri</a>, proti, Latvijas izlases vārtsargu, kas savas karjeras laikā jau pēc Otrā pasaules kara uzspēlēja arī Francijas augstākajā līgā.</p>
<h3>Ievērojamākie futbolisti</h3>
<p>Pieejamais informācijas daudzums par Gostiņu futbolu nav pietiekami bagātīgs, lai varētu ar drošu pārliecību izcelt futbolistus, kam bija lielākie nopelni tās pastāvēšanas laikā. Presē atrodamā informācija man teiktu, ka jāizceļ četri: Nisons Vestermanis, J. Kuģis, Vītoliņš un Henohs Donhio. Par katru no viņiem pieejamās informācijas apjoms ir atšķirīgs, bet ne sevišķi liels.</p>
<p><img src="/images/gostini/7.jpg" class="floatRight" alt="Vestermanis un Kuģis" title="Nisons Vestermanis un J. Kuģis"/>Nisons Vestermanis. Vestermaņi bija viena no nozīmīgākajām Gostiņu dzimtām. Morduham Vestermanim piederošā ādu ģērētava bija lielākais uzņēmums Gostiņos ar lielu strādnieku skaitu. Kāda tieši bija Nisona Vestermaņa radniecība ar Morduha Vestermaņa ģimeni, nezinu, iespējams, viņš bija kāds brālēna dēls (vai pat mazdēls). Par viņu kā futbolistu zināms sekojošais: Vestermanis dēvēts par populārāko Gostiņu futbolistu, 1938. gadā viņš kopā ar J. Kuģi saņēmis apbalvojumu no Latgales apgabala futbola savienības tās 10 gadu jubilejā. "Sporta Pasaulē" publicēta fotogrāfija, kurā redzami abi futbolisti (taču tās kvalitāte neļauj atpazīt sejas). Vestermanis bija ievēlēts Gostiņu pilsētas domē.</p>
<p>J. Kuģis. Apgalvots, ka viņš komandā spēlēja no tās pirmsākumiem, trīdesmito gadu beigās bija tās kapteinis. Apbalvots kopā ar Vestermani. Līdz ar to šķiet racionāli pieņemt, ka Kuģis un Kuģevics, kas trīsdesmito gadu sākumā piesaukts LKVB sastāvā, bija viens cilvēks (arī Periodikā atradu kādu sievieti Gostiņos, kurai bija šāds dubultuzvārds).</p>
<p>Vītoliņš. Piedalījies visās Gostiņu LKVB spēlēs, kurām publicēts sastāvs. Dēvēts par komandas labāko uzbrucēju, vairākkārt — vienīgo vārtu autors spēlēs, kad komanda piedzīvojusi smagu zaudējumu. Nekas vairāk par viņu nav zināms. Iespējams, Jānis Vītoliņš, kuru savās atmiņās par Gostiņiem kordiriģente Ausma Drule raksturoja kā "visulabāko vārtsargu".</p>
<p><img class="floatRight" src="/images/gostini/1.jpg" alt="Henohs Donhio" data-title="Foto no Donhio dzimtas kolekcijas" />Henohs Donhio (1921—1993). Viens no gados jaunākajiem LKVB futbolistiem, taču presē izcelts par spēles kvalitāti. Trīsdesmito gadu otrajā pusē pārcēlās uz Rīgu, tur spēlēja "Trumpeldora" komandas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā evakuācijā. No Henoha mazmeitas Ksenijas Donhio uzzināju, ka evakuācijā Gorkijā, kad par Henohu atklājies, ka viņš spēlējis "cionistu komandā" ("Trumpeldors" bija ļoti pārliecinoši cionistiska organizācija, vairākus tās līderus padomju vara represēja, bet pēckara gados viņi dēvēti par "ebreju fašistiem"), nosūtīts uz soda bataljonu, brīnumainā kārtā izdzīvojis. Pēc kara atgriezās Rīgā, bija dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas daļas direktors. Visu mūžu palicis futbola fanātiķis.</p>
<h3>Futbolistu saraksts</h3>
<p>Futbolisti, kuru uzvārdi atrodami preses publikācijās par Gostiņu LKVB. Saraksts, protams, nav pilnīgs, un tajā iespējamas neprecizitātes, vienu un to pašu uzvārdu mēdza pierakstīt dažādos veidos, līdz ar to iespējami gadījumi, kad viens uzvārds patiesībā nozīmē divus cilvēkus, bet divi uzvārdi — vienu.</p>
<p>J. Kuģis / Kuģevics, J. Vinters, Ozoliņš, J. Čurilovs, Mendels Donhio, M. Vaļkovskis, Brimmerbergs, A. Porietis, Bērziņš, Beķis, Vītoliņš, E. Godiņš, Kokins, Liepiņš, Porietis, Reinholds, Jansons, Aleksandrs Romāns, Galakrodziņš, Grundmanis (Gruntmanis?), Ošiņš (Osītis), Nisons Vestermanis, Račins (Raciņš?), Paļikevičs, K. Cederštrēms, Libers, Strads, Skudra.</p>
<h3>Komandas trofejas</h3>
<p>Kad LKVB 1939. gadā likvidēja un pievienoja Latviešu biedrībai, līdzās citām lietām, kas bija piederējušas vecajai organizācijai, jaunajiem īpašniekiem nodeva futbola komandas balvas, kuru saraksts saglabājies lietā Latvijas Valsts vēstures arhīvā:</p>
1. 1 gab. ozolkoka alus kauss sidraba kaluma ar dzintarzīmēm.<br/>
2. 1 gab. stikla karafe ar iesaiņojumu, "kastīti".<br/>
3. Papīra sidraba nazis.<br/>
4. Galda tintnīca ar presi.
<picture data-title="Dokumentāls pierādījums"><img src="/images/gostini/9.jpg" alt="Dokments" /></picture>
<h3>Beigas</h3>
<p>1940. gada 6. oktobrī Gostiņos notika futbola spēle ar izkārtni "Pilsētu sacīkste. Gostiņi — Rīga". Rīdzinieku sastāvs bija iespaidīgs - Virslīgā pēdējo vietu ieņēmusī RKSB (Rīgas krievu sporta biedrība) pastiprināta ar "Rīgas Vilku" futbolistiem Vladimiru Šeino un Albertu Ziemeli. Rīdzinieki uzvarēja ar 12:4. Diemžēl par Gostiņu komandas sastāvu nekādu informāciju prese nesniedza. Tikām 20. oktobrī, kad Gostiņi sacentās ar Līvāniem, "Brīvā Daugava" (22.10.1940) jau ziņoja, ka: "Gostiņu vienībā piedalījās ari vietējo Sarkanarmijas daļu futbolisti." Un to vairs par Gostiņu pilsētas komandu, manuprāt, uzskatīt nevar, līdz ar to uzskatu šo par brīdī, kad likt punktu LKVB vēsturei.</p>
<picture data-title="Gostiņi — Rīga. Oriģināls - Pļaviņu vidusskolas kolekcijā"><img src="/images/gostini/11.jpg" alt="Plakāts"/></picture>
<h3>Kas notika pēc tam?</h3>
<p>Līdz ar ebreju kopienas iznīcināšanu uz laiku futbols Gostiņos pazuda, tas atjaunots jau pēckara gados, taču Gostiņu "Spartaka" vēstures pētniecība man nešķiet interesanta, domājams, ar LKVB komandu tam daudz kopīga nebija. Taču būtiski — arī mūsdienās Pļaviņu DM futbola komanda savas mājas spēles aizvada Gostiņu stadionā — proti, Pļaviņu futbola sirds, kā bija Gostiņos, tā arī tur ir palikusi.</p>
<hr/>
<h3>Izmantotā literatūra un avoti</h3>
<p><b>Nepublicētie materiāli un arhīvu dokumenti</b></p>
* Donhio dzimtas atmiņas, pieraksti un fotogrāfiju kolekcija.<br/>
* Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) 2377-1-79, LKVB. Lieta par Gostiņu nodaļas dibināšanu un darbību.<br/>
* Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) 2377-1-80, LKVB. Lieta par Gostiņu nodaļas likvidāciju.
<p><b>Pētnieciskie darbi un izdevumi</b></p>
* Luksa, Elīza; Skrabutena, Beāte. Ebreji Gostiņos 19.–20. gs. Pētniecības darbs.
<p><b>Publikācijas periodikā</b></p>
* Treji Vārti. Gostiņi — jaukākā vieta pasaulē. 01.01.1988.<br/>
*Publikācijas laikrakstos Sporta Pasaule un Daugavas Vēstnesis.
<style>
.floatRight {
float: right;
max-width: 250px;
padding-left: 10px;
padding-bottom: 10px;
}
</style>
Riga centre aerial view ↑
Riga City Photos
- Šodien, 14:00
Riga centre aerial view. Riga canal parks as a dividing area between Old Town (to the right) and centre (to the left).
BUY AERIAL PHOTOS OF RIGA
BUY AERIAL PHOTOS OF RIGA
INTERACTIVE MAP OF PHOTORIGA.COM PLACES
Valsti lēnām iznīcina. Turpinājums. ↓
Passion Brains
- 25. feb., 18:59
Ir kaut kas poētiski cēls tajā, kā mēs spējam vienlaikus būt nabagi un bagāti. Nabadzīgi tad, kad runa ir par skolām, autobusu dotācijām un bērnu iespējām nokļūt mājās. Un bagāti – kad jāceļ betona katedrāles ar stratēģisku nosaukumu “noliktavu komplekss”.
Kamēr kārtējā lauku skola aizver durvis ar klusu “optimizācijas” čīkstienu, mēs uzzinām, ka Nīkrāces pagasts drīzumā rotāsies ar aptuveni 100 miljonu eiro vērtu noliktavu kompleksu. Tas būs vēl viens lepns objekts līdzās citiem militāriem punktiem Kuldīgas novads teritorijā. Četri militārie objekti vienā novadā – tāds kā drošības kvartets. Gandrīz vai kultūras programma, tikai bez kultūras.
Un te rodas filozofiskais jautājums: vai bērnam vajag skolu, ja viņam ir drošība? Vai autobuss ir svarīgāks par noliktavu? Acīmredzot – nē. Autobuss ved uz skolu, bet noliktava ved uz nākotni. Vismaz tādu nākotni, kurā būs ko sargāt, pat ja nebūs, kas lasa, raksta vai kritiski domā.
Ironiski, ka vārds “attīstība” pēkšņi iegūst ļoti konkrētu formu – taisnstūrveida, no dzelzsbetona, ar perimetra apsardzi. Attīstība vairs nav bibliotēka vai jauna mācību programma. Tā ir žogs ar kustības sensoriem. Tā ir infrastruktūra, kas simbolizē prioritātes – ja nu kāds vēl šaubījās.
Varbūt mēs vienkārši esam pārāk sentimentāli. Mēs domājam, ka sabiedrības mugurkauls ir izglītība. Ka lauku autobuss nav luksuss, bet pamata vajadzība. Taču realitāte māca citādi: mugurkauls, izrādās, ir noliktava. Ar iespējami lielāku kvadratūru.
Un tomēr – ir kaut kas simboliski skaists šajā absurdā. Skolas tiek slēgtas, jo “nav bērnu”. Bērnu nav, jo nav darba un infrastruktūras. Autobusi tiek samazināti, jo “nav rentabli”. Bet noliktavas ir rentablas. Jo tās ir vajadzīgas. Jo tās rada drošības sajūtu. Sajūtu, ka mēs esam gatavi. Kaut kam.
Varbūt tas ir mūsu laikmeta stāsts: mēs taupām uz grāmatām, lai varētu atļauties sienas. Mēs aizveram klases, lai atvērtu angārus. Un tad ar nopietnu sejas izteiksmi sakām – tā ir stratēģija.
Filozofiski raugoties, absurds nav kļūda sistēmā. Tas ir sistēmas kulminācijas punkts. Kad sabiedrība spēj vienā elpas vilcienā pateikt: “Nav naudas bērniem” un “Ir 100 miljoni noliktavai”, tā vairs nav pretruna. Tā ir izvēle.
Un izvēles vienmēr ir vērtību spogulis.
Varbūt pēc gadiem kāds pēdējais skolēns, kurš vēl paspējis iemācīties domāt kritiski, uzrakstīs eseju par šo laikmetu. Par laiku, kad četras militāras būves vienā novadā šķita pašsaprotamas, bet viena lauku skola – pārlieku dārga greznība.
Itālijas ceļvedis. Neapole un apkārtne. ↓
Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV
- Vakar, 15:54
Šajā ceļvedī apskates objekti Neapolē un tās apkārtnē, ko mēs paspējām apskatīt 4 dienās. Neapole Pirmais iespaids par Neapoli var būt ne pārāk glaimojošs – pilsēta netīra, noplukusi, nevīžīga. Visu laiku jāskatās zem kājām, lai neiekāptu kādā kakā. Tomēr, izpētot … Turpiniet lasīt
The post Itālijas ceļvedis. Neapole un apkārtne. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
Oldrich Kosek – Slepkava smaržojas ar ‘’Chanel’’ ↓
poseidons99.com
- 2024. g. 24. jūn., 10:44
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Liesma
Manas pārdomas
27 gadīgais Mojmīrs Janda, atsaucoties uz iepazīšanās sludinājumu, izmēģinādams veiksmi romantiskajā lauciņā, kas nebūt nevar tikt saukta par viņa komforta zonu, un, kā pats izsakās paziņai pirms randiņa, dodoties uz iepazīšanos ar ‘’eksperimenta sievieti’’, nebūtu varējis iedomāties, ka šis būtiskais lēmums būs pēdējais viņa dzīvē.
Sekojoši rīts izmeklētājai Evai Rančovai iesākas agri un jau ar līķi, kuru nejaušs garāmgājējs pamana jancīgi sēžam uz parka soliņa un vien pieejot tuvāk, lai pārliecinātos, vai viss kārtībā, sanāk nošokēties un konstatēt, ka maksimāli pretējais ir šoreiz realitāte.
Jāsakga gan, ka autoram vārdu skaita dēļ acīmredzami nepatīk lietot izmeklētājās Evas vārdu bez viņas uzvārda, kam jau ātri vien varēja ar aci laist pāri un netērēt lasīšanas laiku, ko gan nevarētu teikt par viņas vīriešu kārtas kolēģiem Antonīnu Drozdu un Milanu Bržīžu, kuru gadījumos vārdi manāmi vien tēlu iepazīstināšanas reizē un reti kad pēc tam. Jāatzīmē arī, ka kā komanda trijotne ir ļoti saliedēta un nav pat smakas no aizvainotības, ka viņus komandē kaut kāda tur sieviete, pat no citu kolēģu puses vai priekšniecības tas neseko. Ekspektāciju, ko varbūt piešķīruši daži modernāki kriminālromāni, detektīvi par līdzīgu laika periodu.
Atgriežoties pie upura, kārtējo reizi manāms piemērs, ka labāk pieturēties pie zināmā un iemīļotā grāmatu komforta, ko vienu vienīgu reizi ignorē upuris un nu jau kādreizējais izdevniecības redaktors Mojmīrs, lai rezultātā tik priekšlaicīgi beigtu dzīvi un atstātu īres dzīvoklī pilnus plauktus ar vēl neizlasītām grāmatām. Šermuļi noskrien, iedomājoties par paša, vairāk gan digitālo, bibliotēku.
Sākums izmeklēšanai gan nebūt nav no tiem vieglākajiem. Tiešu, uzskatāmi taustāmu pierādījumu, pēc kuriem vadīties, ir maz – augstpapēžu kurpju nospiedumi, viegla, vasarīga un ar Chanel 5 iesmaržota šallīte, kā arī upurim krūškabatā palicis baltas neļķes zieds. Atliek vien sāk sūri grūto un ne vienmēr pateicīgo darbu un, kā ar sīku ķemmi iziet cauri upura dzīvei, intervēt visus, kuri vienalga cik daudz pazinuši mirušo. Bet fizisku pierādījumu tik maz un dažādu spekulāciju tik daudz, ka vairāku intervējamo nevēlēšanās nodrošināt sev alibi, turēšanās pie privātā noslēpuma, pat jau tādēļ milicija uz viņu skatās jo aizdomīgāk, dod labu augsni, lai netrūktu aizdomās turamo. Vienlaikus nepārsteigtu iznākums, ja vainīgā uzrodas teju pēdējā brīdī.
Brīžiem pat šķiet, ka nu tik būs, ka tikpat kā jau rokā vajadzīgā informācijas druska, lai varētu uzsākt vainīgās tvarstīšanu un saukšanu pie atbildības, bet izmeklēšana tā vien šķiet sāk buksēt un iestigt, līdz slepkava pati neiztur un neviļus pret pašas gribu dod jaunas iespējas.
Īsajā romānā autors meistarīgi pamanās arī dod ieskatu slepkavas perspektīvā, kas aizsākas jau no pašas bērnības, augot bērnunamā un pēcāk internātā. Kā vairums ar aizdomām viņu uzlūko, ja kādam kaut kas tiek nozagts vai pazūd. Kā pēcāk neveiksmes mīlestības frontē, viņas skatījumā, ar attaisnojošiem iemesliem dod ieganstus viņas rīcībai. Kā nekā tie citi tad paši vainīgi, ja pēcāk kāds pēc nejaušības izvēlēts dabū maksāt ar pašu dārgāko.
Choisir le club de poker qui correspond à votre style de jeu ↓
Wapblogs.eu
- 2024. g. 24. jūn., 15:53
La sélection d’un club de poker adapté à votre style de jeu nécessite une connaissance solide des différents aspects du poker et de ce que chaque club peut offrir. En effet, chaque joueur a son propre parcours, ses préférences, et ses niveaux de compétence, tous influençant l’expérience globale au sein d’un club.
Comprendre votre style de jeu
Avant tout, il est essentiel de bien comprendre votre propre style de jeu. Certains joueurs adoptent un style agressif tandis que d’autres préfèrent une approche plus passive. Connaître vos préférences vous aide à identifier les clubs où vous vous sentirez le plus à l’aise.
Par exemple, les clubs de poker prestigieux de Paris offrent souvent des tables variées accueillant différents styles de jeu. Ils permettent de trouver facilement des adversaires avec des stratégies de jeu distinctes, rendant chaque session unique et enrichissante.
Analysez la durée de vie d’un club
La stabilité et la longévité d’un club sont des indicateurs importants de sa qualité. Un club de poker bien établi aura généralement des tournois réguliers et une communauté de joueurs fidèle. Cette durabilité reflète souvent une bonne gestion et un environnement favorable pour tous types de joueurs.
En choisissant un club avec une histoire longue et stable, vous garantissez non seulement des parties fréquentes mais aussi des opportunités d’améliorer vos compétences grâce à l’expérience collective des membres.
Évaluez le niveau des joueurs
Certains clubs de poker attirent des joueurs récréatifs tandis que d’autres sont fréquentés par des experts aguerris. Déterminer quel type de joueurs compose majoritairement un club peut grandement influencer votre décision. Si votre objectif est d’apprendre et de développer vos compétences, un club mixte offrant divers niveaux pourrait être idéal.
Considérez l’environnement social
Un aspect souvent négligé est l’environnement social offert par le club de poker. Un bon club encouragera un sens de communauté parmi ses membres, facilitant ainsi les connexions et les échanges entre les joueurs. Cela est particulièrement important si vous recherchez non seulement des adversaires mais aussi des amis partageant la même passion pour le poker.
Cildina RTU Goda zīmes ieguvējus ↓
RSS | Rīgas Tehniskā universitāte
- 2024. g. 19. nov., 17:32
Profesori Jānis Grundspeņķis un Ēriks Geriņš saņem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) augstāko apgalvojumu – RTU Goda zīmi – par mūža ieguldījumu jauno speciālistu sagatavošanā un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.
Viens iebrauc mājas sienā, cits – uz ietves uzbrauc gājējai ↓
liepajniekiem.lv - Visi raksti
- 2015. g. 27. feb., 13:47
21.februārī pulksten 4.30 Aizputē, Atmodas ielā, pagaidām
nenoskaidrots vadītājs, vadot automašīnu
“BMW”, netika galā ar transportlīdzekļa vadību
un iebrauca mājas sienā, bojājot to, portālam pastāstīja VP Kurzemes reģiona
pārvaldes...
Revolūcija mēbeļu elektrifikācijā: Blum iepazīstina ar AMPEROS AC ↓
blogs.amf.lv
- Vakar, 12:00
Interjera dizains mūsdienās vairs nav iedomājams bez ērti izvietotām elektroierīču pieslēguma vietām telpās un mēbelēs. Viens no šī brīža lielākajiem izaicinājumiem ir estētisks un drošs enerģijas pievads atvilktnēm un izvelkamiem plauktiem. Austrijas furnitūras ražotājs Blum ir radījis inovatīvu risinājumu – AMPEROS AC. Kas ir AMPEROS AC? AMPEROS AC ir inovatīva elektrības padeves sistēma, kas nodrošina […]
The post Revolūcija mēbeļu elektrifikācijā: Blum iepazīstina ar AMPEROS AC appeared first on blogs.amf.lv.
Samsung Galaxy S26 – mākslīgais intelekts kabatā ↓
notepad.lv
- 25. feb., 20:38
Samsung jaunākajā Unpacked pasākumā atkal apliecināja savu ambīciju būt soli priekšā viedtālruņu tirgū, prezentējot jauno Samsung Galaxy S26 sēriju. Lai gan ierīču dizains un tehniskie parametri tradicionāli piesaista uzmanību, šoreiz galvenais fokuss bija nevis megapikseļi vai ekrāna spilgtums, bet gan mākslīgā intelekta (MI) integrācija pašā ierīces kodolā. Galaxy S26 demonstrē virzienu, kurā viedtālrunis vairs nav […]
140 vārdu: iedzīvotāju sastāvs Latvijā kopš 2017. gada ↓
Mans zelts ir mana tauta
- 25. feb., 21:56
Iedomājos apskatīt Latvijas iedzīvotāju sastāva maiņu pēc PMLP (Fizisko personu reģistra) ziņām. Konkrēti, trīs lielākās tautas un visbiežāk sastopamos attālu valstu pilsoņus. Lai varētu saskatīt vienotā grafikā un salīdzināt maiņas straujumu, lietojama logaritmiska skala. Vēsturē vēlējos iekļaut gan ukraiņu bēgļus, gan īslaicīgi stingrāku migrācijas polītiku Ķīnas vīrusa dēļ. Pagātnē atkāpos tiktāl, lai tomēr visi skaitļi būtu vismaz 2¹⁰=1024. Sanāca līdz 2017. gada vidum.
Iznākums redzams attēlā. Latviešu skaits lēnām samazinās. Krievu skaits samazinās straujāk. Iznākumā latviešu un krievu skaita attiecība augusi no 2,31 2017. gada vidū līdz 2,62 šīgada sākumā. (Pārkrievošanas beigās 1989. gadā šī attiecība bija 1,53, Ulmaņlaikos 1935. gadā — 7,13.) Ukraiņu skaita maiņā redzami bēgļi. Indijas un Uzbekijas pilsoņu skaits strauji aug ar pretēju tendenci 2020.—2021. gadā īslaicīgi stingrākas migrācijas polītikas dēļ. Grafikā nav attēlots, bet nu jau gan Indijas, gan Uzbekijas pilsoņu ir vairāk nekā Lietuvas!
Find serenity at Stone House Retreats, nestled within Portland’s lush Forest Park. ↓
Laacuks
- Vakar, 03:02
Find serenity at Stone House Retreats, nestled within Portland’s lush Forest Park.
Kā parasti jauns
2+2=5
- Šodien, 17:34
G: kāpēc es visur bāžos iekšā, es nesaprotuJ: tu esi korķisJ: pudelēmG: jā, un man vajadzētu nebūtJ: pīlei arī vajadzētu mazāk pēkšķēt
Vēl viens web projekts ↓
Passion Brains
- Šodien, 16:55
Kad projekts sākās, galvenais mērķis nebija vienkārši uztaisīt vēl vienu mājaslapu. Ideja bija izveidot ātru, modernu un ilgtermiņā drošu web risinājumu, ar kuru klientam nebūtu jāuztraucas ne par veiktspēju, ne par tehnoloģiju novecošanu pēc gada.
Tāpēc projekta pamatā tika izvēlēts Next.js — viens no šobrīd jaudīgākajiem web frameworkiem. Tas nozīmē, ka lapa nav tikai vizuāli skaista, bet arī gudri uzbūvēta zem pārsega. Saturs ielādējas ātri, navigācija ir plūstoša, un lietotājam nerodas sajūta, ka kaut kas “domā” vai kavējas.
Liela uzmanība tika pievērsta ātrumam. Katrs attēls, katrs skripts un katra komponente tika optimizēta tā, lai lapa atvērtos maksimāli ātri gan telefonā, gan datorā. Rezultāts ir tāds, ar kuru patiešām var lepoties — veiktspējas rādītāji ir augstā līmenī, un par lapas ātrumu klientam nav jākaunas ne klientu, ne partneru priekšā.
Protams, mūsdienās nepietiek tikai ar ātrumu. Lietotāji sagaida arī sajūtu. Tieši tāpēc projektā izmantotas GSAP animācijas, kas piešķir lapai dzīvīgumu — elementi parādās īstajā brīdī, kustības ir plūdenas un dabiskas. Svarīgākais — šīs animācijas nepalēnina lapu. Tās darbojas nemanāmi un tehniski pareizi, saglabājot augstu veiktspēju.
Aiz vizuālā slāņa slēpjas arī stabila tehniskā bāze. Projekts ir strukturēts tā, lai to būtu viegli papildināt nākotnē — pievienot jaunas sadaļas, funkcijas vai integrācijas bez nepieciešamības visu pārbūvēt no jauna. Tas nozīmē, ka šī nav vienreizēja mājaslapa, bet gan platforma, kas var augt kopā ar biznesu.
Svarīgi bija arī tas, lai mājaslapu saprot ne tikai cilvēki, bet arī meklētājprogrammas. Tāpēc ievēroti SEO un pieejamības principi — lapa ir korekti indeksējama, strukturēta un gatava redzamībai Google rezultātos.
Rezultātā klientam tiek nodots nevis vienkārši dizains internetā, bet kārtīgs, tehniski pārdomāts web projekts — ātrs, stabils un mūsdienīgs. Tāds, kuru var droši rādīt pasaulei un uz kura var balstīt nākamo biznesa attīstības posmu.