nekur.lv

Muārs ir raksts, kura nav. Ne failā, ne formā, ne papīrā vai audumā, un tomēr acs to skaidri redz. Skaisti, ja tā ir plandoša zīda kleita. Ne tik skaisti, ja tas ir žurnāla vāks piecdesmit tūkstošu eksemplāru tirāžā.

Pirms dažiem gadiem uztaisīju mazu lapu, kurā var pagrozīt un pamērogot objektus, lai praktiski saprastu, kā efekts darbojas. Tagad to pārtaisīju par kārtīgu rīku ar dažādiem rakstu paraugiem: mrserge.lv/apps/moire. Ieteiktu to atvērt paralēli un paspēlēties, pirms turpināt lasīt, ja ar muāru iepazīsties pirmo rezi. Jo saprast muāru no apraksta tekstā ir aptuveni tikpat jēgpilni, kā saprast garšu.

Starp citu, arī televīzijā un jūtūbā, skatoties uz cilvēkiem, kas atnākuši strīpainā apģērbā, bieži vien tos papildus izdaiļo muāra efekts, jo arī ekrānā punktus attēlo regulārs pikseļu režģis.

Kā rodas muārs?

Tehniski princips ir gaužām vienkāršs. Paņemam divus rakstus (līnijas, apļi, punkti) un uzliekam tos vienu otram virsū. Tiem nav jābūt vienādiem, pietiek, ka tie ir regulāri. Tad pabīdām vienu, pamainām mērogu vai leņķi, un, pie noteiktām sakritībām, redzēsim ļoti izteiktus rakstus, kuriem tur nebūtu jābūt. Vietās, kur abu rakstu elementi sakrīt, ir gaišāks, kur pārklājas, tumšāks. Acs šīs sakritības savieno lielākā rakstā, kas atkārtojas pāri visam laukumam. Fiziķi to sauc par interferenci, iespiedēji, to ieraugot, lieto visus neforšākos vārdus, kas nu tajā brīdī ir mēles galā.

Kāpēc tieši drukā?

Klasiskā ofseta un pat bieži vien sietspiedes drukā toņus un krāsas veido, sadalot attēlu četrās pamatkrāsās — dzeltenā, ciāna, madžentas un melnā. Šīs krāsas veido lielāku un mazāku punktu režģus atkarībā no tā, cik daudz kādas no pamatkrāsām ir nepieciešams toņa izveidei. Četri režģi, kas uzlikti viens virs otra. Lai atrisinātu to, ka muārs neizveidojas pat pie vienkārša krāsu dalījuma, dažādu krāsu režģus izvieto dažādos leņķos. Tumšākās krāsas (ciānu, madžentu un melno) liek 30 grādu atstatumā, ciānu pie 15°, melno pie 45° (tieši pret šo leņķi acs ir vismazāk jutīga) un madžentu pie 75°, lai veidotu mierīgu rozeti. Savukārt dzelteno var droši likt pie 0° vai 90°, kur acs rakstu redz vislabāk, bet ne tad, ja tā ir vājās intensitātes dzeltenā krāsa.

Problēmas sākas, kad jau ir vēl viens režģis, par kuru neviens neiedomājās. Klasisks gadījums ir attēls, kas jau reiz bijis nodrukāts un pēc tam ieskenēts. Tajā jau ir savs rastrs, un tagad virsū nāk jaunā krāsu dalījuma rastrs. Divi regulāri raksti, mazliet atšķirīgi leņķi, un tavā katalogā pāri tantes portretam iet zebras svītras.

Bet ir arī viltīgāki gadījumi. Muārs nereti parādās tikai pašā drukas gaitā. Papīrs no mitruma izstiepjas vai labi nobrauktai iespiedmašīnai reģistrs starp krāsām nostaigā par dažiem mikroniem. Failā viss perfekti, formas perfektas, pirmās loksnes perfektas, un pēc stundas uz loksnes kaut kas sāk viļņoties.

Proves melo un arī stohastika ne vienmēr palīdz

Mūsdienās proves jeb krāsu paraugnovilkumus drukā ar tinšu printeriem. Un muāru uz šīm provēm noķert ir gandrīz neiespējami. Nevis tāpēc, ka muāra nebūtu, bet gan tāpēc, ka prove nemaz necenšas simulēt ofsetu ar visiem tā mainīgajiem — rastru, papīra uzvedību, iespiedmašīnas reģistru. Tā parāda krāsas, nevis fiziku. Klients redz apstiprinātu paraugnovilkumu, iespiedējs redz svītras tirāžā. Un abiem ir taisnība.

AM ir amplitūdas modulācija (režģis ir nemainīgs, tonis mainās ar punkta izmēru), FM ir frekvences modulācija (punkti vienāda izmēra, tonis mainās ar to biežumu).

Universālu zāļu pret muāru nav. Visbiežāk izmanto stohastisko jeb FM rastru, kurā punkti nav sakārtoti režģī, bet izkaisīti nejauši. Ja nav režģa, nav arī ar ko sakrist, tāpēc muārs starp diviem rastriem, piemēram, starp veca, ieskenēta iespieddarba rastru un jauno drukas rastru, vienkārši nerodas. To labi var redzēt muāra lapas paraugā ar komiksa bildi: pārdrukājot ar AM rastru, pāri bildei uzrodas svītras, bet ar FM to nav. Taču FM nelabo to, kas jau ir pašā attēlā. Ja muārs ir iekļuvis jau fotogrāfijā: strīpains krekls, žogs vai televizora ekrāns, ko kameras sensors jau sabojājis, FM to nodrukās tikpat precīzi kā visu pārējo. Un arī vecā rastra punkti ieskenētā attēlā ar FM nepazūd: muāra vairs nav, bet punkti joprojām ir redzami, tāpēc tos vispirms jānograuj ar izpludināšanu.

Skenētiem attēliem tātad palīdz apstrāde pirms drukas. Savukārt to palielināšana vai samazināšana var iedot pretēju efektu un muāru pastiprināt. Ekstrēmos gadījumos var mainīt rastra leņķus, piemēram, samainīt madžentu ar ciānu. Tas ir dārgs un riskants solis, jo var izmainīt krāsu toņus rozetēs un parādīties citi, ne mazāk nepatīkami blakusefekti.

Ja darbs ir kritisks, vienīgā prove, kas nemelo, ir testa loksnes uz tās pašas mašīnas, ar tām pašām formām un uz tā paša papīra, uz kura drukās tirāžu. Viss pārējais ir minēšana. Tāpēc par muāru jārunā pirms drukas, nevis pēc. Ja klienta failos ir jau rastrēti attēli, tas jāpasaka uzreiz, nevis brīdī, kad nodrukātās loksnes jau sakrāmētas uz paletēm. Labākā saruna ir tā, kurā abas puses risku atzīst un vienojas: par stohastisko rastru, par papildu apstrādi vai drukas testu vēl pirms pirmās tirāžas loksnes. Krusta mešana nav stratēģija. Un raksts, kura nav, uz papīra redzams ļoti labi.

Etimoloģiska atkāpe muarē faniem

Vārda muārs ceļš aizsākas arābu valodā ar mukhayyar — «izvēlētais», «labākais». Tā sauca smalku kazas vilnas audumu. Caur itāļu mocaiarro tas nonāca angļu valodā kā mohair, un 17. gadsimtā franči to pārņēma kā mouaire, vēlāk moire, ar to domājot zīda audumu ar viļņotu rakstu, kas tika panākts, auduma kārtas saspiežot ar gravētiem veltņiem.

No darbības vārda moirer («padarīt viļņotu») 19. gadsimta sākumā radās moiré — muarēts, viļņains. Ar laiku ar to sāka apzīmēt jebkuru viļņainu rakstu, kas rodas, kad divi ģeometriski raksti uzlikti viens virs otra. Un tieši tāpēc tas kļuva arī par rastra punktu interferences apzīmējumu drukā. Tā nu sanāk, ka mohēra džemperim un zebru rakstā sabojātam žurnāla vākam ir tās pašas saknes.

Tēzaurā un tā avotos parādās trīs formas no dažādiem laikiem:

moārs ir agrākā forma, no J. Vidiņa «Svešvārdu grāmatas» (1933). Nozīme: «Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.» Tas ir aizguvums no franču lietvārda moire, un «moārs» atveido tā izrunu.
muarēt ir no «Latviešu Konversācijas vārdnīcas» (1927–1940). Nozīme: «Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā.» Tas atbilst franču moirer.
muarē ir nelokāms lietvārds no «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» (LLVV) 5. sējuma; visa vārdnīca izdota 1972–1996. Tajā ir trīs nozīmes: «Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu», poligrāfijā «Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu» un «Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā».

Etimoloģiju nevienā vārdnīcā atrast neizdodas, tomēr atļaušos minēt, ka «muarē» ar izrunu [muaˈrē] izskatās pēc tiešas franču moiré [mwaˈʁe] atveides: franču «moi-» izrunā kā [mwa], kas latviski kļūst par «mua-», un galotne «-é» kļūst par «-ē». Nelokāmās formas izvēle visticamāk ir tieši saistīta ar krievu valodu. Tajā līdzās parastajam муар ir arī novecojis nelokāmais муаре ar to pašu nozīmi.

Ikdienas formas «muārs» Tēzaurā nav vispār, kaut gan pēc uzbūves tā ir tuvāka vecajam «moārs».

Lai mājās pagatavotu kafiju, kas garšo tikpat labi kā kafejnīcā, nav vajadzīgs dārgs aprīkojums. Daudz svarīgāk ir trīs lietas: pareiza kafijas un ūdens attiecība, piemērota ūdens temperatūra un svaigi malta kafija. Šajā ceļvedī skaidrojam pamatus un dodam vienkāršas receptes populārākajiem pagatavošanas veidiem.

Trīs pamatlietas

1. Attiecība

Specialty Coffee Association (SCA) standarts mājas kafijas automātiem iesaka 55 g kafijas uz 1 litru ūdens. Tas ir aptuveni 1 : 18. Daudziem patīk nedaudz stiprāka kafija – ap 1 : 15 vai 1 : 16. Ja nezināt, ar ko sākt, izmantojiet mūsu kafijas proporciju kalkulatoru sākumlapā.

2. Ūdens temperatūra

Tas pats SCA standarts nosaka, ka ūdens temperatūrai pagatavošanas laikā jābūt no 90 līdz 96 °C. Praktiski tas nozīmē: uzvāriet ūdeni un ļaujiet tam 30–60 sekundes pastāvēt, pirms lejat uz kafijas.

3. Svaigums un malums

Kafiju vislabāk malt tieši pirms pagatavošanas. Malums atkarīgs no metodes: jo ilgāk kafija kontaktējas ar ūdeni, jo rupjākam jābūt malumam. Pārāk smalks malums kafiju padara rūgtu, pārāk rupjš – ūdeņainu un skābu.

Receptes

Filtra kafija

1. Ielieciet papīra filtru piltuvē un aplejiet to ar karstu ūdeni – tā pazudīs papīra garša un sasils trauks. Šo ūdeni izlejiet.
2. Ieberiet 15 g vidēji maltas kafijas.
3. Uzlejiet apmēram 30 ml ūdens un pagaidiet 30 sekundes, lai kafija „uzzied” un atbrīvo gāzes.
4. Lēnām un vienmērīgi, apļveida kustībām pielejiet ūdeni līdz kopumā 240 ml.
5. Kopējam pagatavošanas laikam jābūt 2–4 minūtēm.

Franču prese

1. Ieberiet 30 g rupji maltas kafijas – malumam jāatgādina rupjais sāls.
2. Uzlejiet 450 ml karsta ūdens un pēc minūtes apmaisiet.
3. Pārklājiet ar vāku un pagaidiet vēl 3 minūtes.
4. Lēnām nospiediet virzuli un kafiju uzreiz ielejiet krūzēs, lai tā nekļūtu rūgta.

AeroPress

AeroPress izgudroja inženieris Alans Adlers, un pirmo reizi tas tika prezentēts 2005. gadā. Tas ir mazs, viegls un ļoti piedodošs – labs pirmais rīks tiem, kas tikai sāk.

1. Ieberiet 15 g smalki vai vidēji maltas kafijas.
2. Uzlejiet 210 ml karsta ūdens un apmaisiet.
3. Pēc 1 minūtes lēnām nospiediet virzuli 20–30 sekunžu laikā.

Mokas kanna

Klasisko „Moka Express” kannu 1933. gadā radīja itālis Alfonso Bialeti. Tā pagatavo stipru, espresso līdzīgu kafiju uz plīts. Apakšējo daļu piepildiet ar karstu ūdeni līdz vārstam, piltuvi – ar smalki maltu kafiju, to nespiežot. Karsējiet uz vidējas uguns un noņemiet, tiklīdz kafija sāk burbuļot.

Kā uzglabāt kafiju

• Kafijas lielākie ienaidnieki ir gaiss, mitrums, karstums un gaisma. Glabājiet to necaurspīdīgā, hermētiskā traukā vēsā un tumšā vietā.
• Pērciet nelielus daudzumus. Veselas pupiņas istabas temperatūrā vislabāk izlietot dažu nedēļu laikā, maltu kafiju – vēl ātrāk.
• Ja kafiju sasaldējat, glabājiet to pilnīgi hermētiskā traukā un izņemiet tikai nedēļas devu, lai neveidotos kondensāts.

Ja kafiju labprātāk dzerat ārpus mājas, apskatiet mūsu Rīgas kafejnīcu ceļvedi – tajā ir arī vietējās kafijas grauzdētavas.

vara bungas: Tā nav problēma, ka EE sāk īstenot senu VB ideju par Baltijas mērogam atbilstošiem mācību-kaujas reaktīvajiem iznīcinātājiem, kas sargātu KOPĪGO 3B gaisa telpu MIERA laikā. Ideja nav patentēta un diezgan acīmredzama jau gadiem ilgi. Problēma ir tajā, ka atkal 3B nevar vienoties par militāro sadarbību jomā, kas pati prasās pēc kooperācijas. Air policing veikšanā gan izmaksas, gan uzdevumi, gan remonta/lidlauku infrastruktūra, gan gaisa telpa 3B varētu būt kopīga tēma bez pēdiņām. Bet, nē, lecam pa vecam katrs pēc sava plāna. NOŽĒLOJAMI kavēts, bet nav zaudēts, LV un LT būtu jāpiedalās. Tālāk būtu vairāk, skat, varbūt arī pie 3B kopīgas armijas būtu nonākuši.

avots

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

In this original eBook novella by the New York Times bestselling author of The King’s Deception, globetrotting intelligence agent Cotton Malone is lured into dangerous intrigue surrounding the world’s most famous royals—and uncovers a murderous conspiracy of terrorists and traitors, all born from an ancient tale of Saxon history.

“In Malone, [Steve] Berry has created a classic, complex hero.”—USA Today
  
In England to participate in the trial of suspected international terrorists, Justice Department agent Cotton Malone is mysteriously summoned to an audience with the Queen of England. A cryptic call has warned of looming danger to the ailing queen’s son and grandson—the next two heirs in line for the throne. And when the source of that ominous information, a notorious tabloid publisher, dies mysteriously, the royal family has reason to fear a genuine conspiracy. But they also suspect that the enemy lies within—and no one at Buckingham Palace, or even the nation’s own Secret Intelligence Service, can be trusted. Now it’s up to Malone to discover the truth. Matching wits with a power-mad politician and a vicious royal blue blood, he must race against time through the streets of London to the forbidden reaches of Iceland, all to stop a monstrous plot to seize the monarchy—one that stretches back to the time of Arthur.

Praise for Steve Berry and his Cotton Malone series
 
“Malone, a hero with a personal stake in the proceedings, is a welcome respite from the cold, calculating superspies who litter the genre.”—Entertainment Weekly 
 
“Steve Berry gets better and better with each new book.”—The Huffington Post

“Savvy readers . . . cannot go wrong with Cotton Malone.”—Library Journal

“Berry raises this genre’s stakes.”—The New York Times
 
“I love this guy.”—#1 New York Times bestselling author Lee Child

Izdevniecība/Publisher: Ballantine Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no torenta

Vērtējums/Rating: 4/5

Mana recenzija/My review

Notikums pirms septiņiem gadiem Lielbritānijā, kad Malons vēl netirgo grāmatas. Viņa atrašanās iemesls uz salas ir vajadzība liecināt tiesā, bet pa starpu tam viņa prasmes vēlas izmantot pati karaliene.

Lai gan autors karaļnama personāžus ir izdomājis, tomēr ideja visai intriģējoša. Ja nu trešais vai trešā ceļā uz troni nevēlētos gaidīt līdz būtu viņa kārta tikt kronētam, bet izvēlētos paātrināt procesu.

Arī šī .5 grāmata ir prīkvels un Malona visticamākais pretinieks (viens no) astotajā grāmatā būs Thomas Mathew, MI6. Varbūt tieši pateicoties, ka šis darbs ir garākas, arī vērtējums augstāks, kā diviem iepriekšējiem prīkveliem.

Events in UK seven years ago when Cotton Malone wasn’t selling books. Reasons for him to be on the island was a need to testify in court but between that queen herself wants to use his skills.

Although characters of the royalties are fictional the idea is itself is intriguing. What if the third in line to throne wouldn’t want to wait but would choose to accelerate the process.

Also this .5 book is a prequel and I guess that one of Malone’s enemies in the 8th book will be Thomas Mathew from MI6. Maybe because this was longer than two previous prequels the rating also is higher to this one.

Continue reading Brīvdienas Īrijā 2025

Litra cena parāda, cik maksā degviela uzpildes stacijā, bet ne to, cik izmaksā konkrēts brauciens. Lai to aprēķinātu, vajadzīgs attālums, automašīnas patēriņš un izvēlētās stacijas cena par litru.

Kā aprēķināt brauciena degvielas izmaksas

Vispirms aprēķiniet, cik litru auto patērēs maršrutā:

Patērētie litri = attālums kilometros × patēriņš litros uz 100 km ÷ 100.

Pēc tam iegūto litru skaitu reiziniet ar degvielas cenu konkrētajā uzpildes vietā:

Brauciena degvielas izmaksas = patērētie litri × cena par litru.

Aprēķinā izmantojiet sava auto patēriņu, nevis tikai ražotāja norādīto rādītāju. Reālais patēriņš var mainīties atkarībā no satiksmes, ātruma, laikapstākļiem, kravas un braukšanas paradumiem.

Piemērs: 40 kilometru brauciens

Ilustratīvs piemērs, nevis šodienas vidējā cena: pieņemsim, ka maršruts ir 40 km, auto patērē 7 litrus uz 100 km, bet izvēlētajā stacijā litrs maksā 1,70 eiro.

• Patērētā degviela: 40 × 7 ÷ 100 = 2,8 litri.
• Brauciena degvielas izmaksas: 2,8 × 1,70 = 4,76 eiro.

Tātad šajā piemērā degviela vienā virzienā maksā 4,76 eiro. Turp un atpakaļ izmaksas būtu aptuveni 9,52 eiro, ja attālums, patēriņš un cena abos brauciena posmos ir vienādi. Aprēķins neietver citus auto izdevumus, piemēram, stāvvietu vai ekspluatācijas nodokli.

Kā salīdzināt uzpildes vietas

Salīdzinot staciju cenas, ņemiet vērā ne tikai redzamo litra cenu, bet arī to, cik daudz degvielas pērkat un vai līdz lētākajai vietai jābrauc apkārtceļš. Neliela cenas starpība var nedot ietaupījumu, ja papildu maršruts patērē vairāk degvielas.

Pirms brauciena pārbaudiet cenu pašā stacijā vai operatora kanālā, piemēram, tā lietotnē vai tīmekļvietnē. Informācija var mainīties, tāpēc cenu salīdzināšanai vajadzīgi dati, kas pārbaudīti publicēšanas dienā.

Pārbaudiet arī lojalitātes programmas nosacījumus: atlaide var būt pieejama tikai reģistrētiem klientiem, noteiktam degvielas veidam vai konkrētos apstākļos. Salīdziniet faktisko cenu, kas attiecas uz jūsu pirkumu, nevis tikai vispārīgi norādītu atlaidi.

Ko aprēķins neparāda

Aprēķins palīdz novērtēt degvielas daļu viena brauciena izmaksās. Tas pats par sevi neparāda kopējās auto lietošanas izmaksas un negarantē, ka nākamajā reizē būs tāds pats patēriņš vai cena.

Degvielas nodokļi ir daļa no plašāka cenu konteksta. Valsts ieņēmumu dienests publicē informāciju par ar degvielu saistītu nodokļu piemērošanu, tostarp akcīzes nodokli. Ceļu satiksmes drošības direkcija savukārt skaidro transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kas ir atsevišķs auto izdevums un nav pieskaitāms degvielas cenai par litru.

Lai iegūtu noderīgu ikdienas novērtējumu, reiziniet savu tipisko maršrutu ar paša novēroto auto patēriņu un tajā dienā pārbaudīto litra cenu. Pirms nākamās uzpildes pārliecinieties, ka salīdzinātā cena ir aktuāla un ka novirze līdz stacijai neatceļ iespējamo ietaupījumu.

Avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija

Brauciena izmaksas nosaka ne tikai cena par litru, bet arī automašīnas patēriņš, maršruta garums un ceļš līdz izvēlētajai uzpildes stacijai. Lai noskaidrotu, vai lētāka degviela tiešām ļauj ietaupīt, salīdziniet vienādu degvielas veidu konkrētās stacijās un aprēķiniet arī iespējamo apkārtceļu.

Kā aprēķināt degvielas izmaksas braucienam

Vispirms noskaidrojiet automašīnas vidējo patēriņu litros uz 100 kilometriem un plānoto brauciena attālumu. Aptuvenās izmaksas aprēķina šādi:

Izmaksas = attālums kilometros × patēriņš litros uz 100 km ÷ 100 × degvielas cena par litru.

Piemēram, ja automašīnas patēriņš ir P litri uz 100 km, brauciens ir D kilometru un degvielas cena ir C eiro par litru, aprēķins ir D × P ÷ 100 × C. Ievietojiet formulā savus datus, nevis paļaujieties uz vispārīgu vidējo cenu.

Šis aprēķins ir aptuvens. Reālo patēriņu var mainīt satiksme, laikapstākļi, ātrums, krava un braukšanas stils. Ja automašīnas borta dators rāda nesenu patēriņu līdzīgos apstākļos, tas var būt noderīgāks sākumpunkts nekā ražotāja norādītais rādītājs.

Salīdziniet stacijas pēc vienādiem nosacījumiem

Pirms izvēles pārbaudiet konkrētās stacijas cenu, datumu un degvielas veidu. Benzīnu salīdziniet ar tāda paša veida benzīnu, bet dīzeļdegvielu — ar dīzeļdegvielu. Cena var atšķirties starp stacijām un mainīties, tāpēc nepaļaujieties uz agrāk redzētu cenu vai nepārbaudītu šodienas skaitli.

Aktuālo cenu meklējiet tirgotāja informācijā vai pārbaudiet uzpildes stacijā. Salīdzinot piedāvājumus, ņemiet vērā arī to, vai norādītā cena attiecas uz konkrēto degvielas veidu un staciju. Ja cena atkarīga no lojalitātes programmas vai cita nosacījuma, aprēķinā izmantojiet to tikai tad, ja šis nosacījums attiecas uz jums.

Lai salīdzinājums būtu praktisks:

• izvēlieties vairākas stacijas sava maršruta tuvumā;
• pārbaudiet cenas vienā un tajā pašā dienā;
• aprēķiniet gaidāmā pirkuma izmaksas pie katras cenas;
• salīdziniet ne tikai litra cenu, bet arī attālumu līdz stacijai.

Kad lētāka stacija atmaksājas

Ja lētākā stacija atrodas ārpus maršruta, papildu ceļš var samazināt vai pilnībā atcelt ietaupījumu. Aprēķiniet apkārtceļa degvielas izmaksas, izmantojot to pašu formulu, un pieskaitiet tās izvēles kopējām izmaksām.

Apzīmējiet plānoto uzpildes daudzumu ar L litriem, cenu par litru ierastajā stacijā ar C₁, bet lētākajā stacijā ar C₂. Ietaupījums pie sūkņa ir L × (C₁ − C₂). Ja apkārtceļa kopējais garums ir A kilometru un automašīnas patēriņš ir P litri uz 100 km, tā degvielas izmaksas ir A × P ÷ 100 × C₂. Lētā stacija ir izdevīgāka, ja pie sūkņa iegūtais ietaupījums pārsniedz apkārtceļa izmaksas.

Šajā salīdzinājumā izmantojiet vienu un to pašu degvielas cenu konsekventi: aprēķiniet apkārtceļa patēriņu pēc tās stacijas cenas, kurā plānojat uzpildīties. Ja brauciena dēļ jāmaina arī citi maršruta posmi, iekļaujiet tos attāluma novērtējumā.

Kad sabiedriskais transports var būt izdevīgāks

Īsam pilsētas braucienam vai maršrutam, kurā pieejams sabiedriskais transports, salīdziniet arī brauciena alternatīvas. Auto degvielas izmaksas aprēķiniet pēc visa vajadzīgā maršruta, bet transporta variantam ņemiet vērā biļetes cenu un to, cik cilvēku brauks. Ja ar automašīnu jādodas speciāli uz attālāku uzpildes staciju, iekļaujiet šo attālumu arī kopējā brauciena aprēķinā.

Degvielas izmaksas nav vienīgās auto brauciena izmaksas, tāpēc šāds salīdzinājums neatspoguļo visu pārvietošanās cenu. Tas tomēr palīdz pieņemt konkrētu lēmumu par degvielu un maršrutu, izmantojot savus attāluma, patēriņa un cenu datus.

Ko rāda nodokļu un cenu statistika

Degvielas akcīzes nodoklis ir viens no nodokļu konteksta elementiem, ko var pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta informācijā. Tas palīdz izprast nodokļu regulējumu, bet pats par sevi nepasaka, kāda cena konkrētajā dienā ir konkrētā uzpildes stacijā.

Centrālā statistikas pārvalde publicē patēriņa cenu informāciju. Lai izmantotu šo kontekstu, atrodiet attiecīgo publikāciju un pārbaudiet tās datu periodu. Statistikas rādītājs var palīdzēt vērtēt cenu izmaiņas kopumā, taču to nevajadzētu aizstāt ar konkrētas stacijas aktuālās cenas pārbaudi.

Tāpēc praktiskam lēmumam izmantojiet katru informācijas veidu savam mērķim: tirgotāja vai stacijas datus konkrētās cenas pārbaudei, bet VID un CSP informāciju — nodokļu un plašāka cenu konteksta izpratnei.

Avots: Valsts ieņēmumu dienests

“INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vecākais ceļotājs Vilnis Straume atzīmējis 100 gadu jubileju un drīzumā kopā ar meitu dosies nākamajā ceļojumā.

“Jubilārs ar mums ir ceļojis vairākkārt, bet šoreiz rezervējot ceļojumu, konsultante bija pārsteigta, ka nākamais Viļņa Straumes ceļojums iecerēts 100 gados. Tas vēlreiz apliecina, ka nav tik svarīgi, cik gadu ir ceļotājam, bet būtiskāk izvēlēties viņam atbilstošu galamērķi, parūpēties, lai ir pareizs ceļojuma formāts un pārdomāta programma. Ar mums ceļo daudzi seniori, bet jāatzīst, ka 100 gadu vecumā šis mums būs pirmais. Vēlam viņam labu veselību un dzīvesprieku, lai izdodas sev atklāt vēl jaunas valstis, nesteidzīgi baudīt kultūru, vēsturi, dabu un iedvesmot mūs pārējos,” saka  “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.

 “Ceļošana mūsu ģimenē bijusi svarīga visu mūžu, mūs vienmēr interesējis gūt citu valstu kultūras pieredzi. Kopš tētim palika 90 gadi, katru gadu kā dāvanu kopīgi sarūpējam ceļojumu, lai viņam iespēja turpināt iepazīt pasauli vietās, kur līdz šim nav būts. Ja cilvēkam ir aktīva interese par jauno, nav nekā vērtīgāka par ceļošanu, un šis nākamais ceļojums būs viņa ģimenes un draugu kopīga dāvana 100 gadu jubilejā. Pagaidām galamērķi neatklāšu, bet iecere ir atkal paraudzīties pāri Eiropas robežām. Ceļojumos es tēti pavadu, un tā kā ikdienā man liela aizņemtība un pašai nākas daudz organizēt pasākumus, pēdējā laikā novērtēju grupas ceļojumus, kur viss ir saplānots, noorganizēts, mums pašiem atliek tikai baudīt valsti. Ir brīži, kad ekskursijā vairāk aizkavējos pie kāda objekta, vēlos to sīkāk aplūkot, nofotografēt vai nofilmēt, bet vienlaikus zinu, ka tētis ir blakus grupas vadītājai un man nav jāsatraucas par viņu,” ceļojumu pieredzē dalās jubilāra meita Linda Straume.

Pirms gada viņi abi bija ceļojumā uz Sicīliju, gāja pārgājienā uz Etnas vulkānu, bet visu vēl nepaguva apskatīt, tādēļ jubilārs apsver, ka šeit labprāt atgrieztos vēlreiz. Šogad abu ceļojums aizveda uz Šveici, un to atceroties, Vilnis Straume saka: “Grupām es eju pa priekšu. Cik ātri iet grupas vadītāja, tik es turos līdzi. Tā arī pārējie ceļabiedri cenšas neatpalikt.”

Simtgadnieks Vilnis Straume ir izbrīnīts, ja seniori jau 60-70 gadu vecumā saka, ka ir par vēlu ceļot. Ja cilvēkam ir vēlēšanās ceļot, spēks un enerģija, lai dotos apskatīt citas valstis, tas noteikti jādara – gadi neesot tik svarīgi: “Es pats jūtos tā, it kā man būtu 75, un jau gaidu nākamo ceļojumu.” Linda Straume piebilst, ka ikvienam ceļotājam svarīgi izvēlēties tādu galamērķi, kas pašā raisa interesi, ceļojumā doties ar atvērtu sirdi un prātu, būt gataviem pārsteigumiem, kā arī piemēroties situācijai, ja viss vienmēr neizdodas, kā bijis iecerēts.

Foto no Viļņa Straumes personīgā arhīva

Netālu no mums fotografējas kāzinieki, plumdalē daudziem ir sedziņas un piknika groziņi, deg sveces. Cilvēki atnākuši uz pludmali izbaudīt vakaru. Šalc viļņi, pāri ūdenim ik pa brīdim aizlido pa pelikānam, bet vakarā delfīnus vairs nemana.

Vairāk par Sanibelas salu Floridā lasi šeit.