nekur.lv

vara bungas: Šī ideja netiek pietiekami popularizēta. LV ievainojamība nav tikai LV, bet visas Eiropas drošības problēma. Palīdzot LV novērst hibrīdo apdraudējumu Eiropa palīdz sev. Šo tēzi vajag pienācīgi iepakot un dārgi pārdot.

avots

Val-de-Travers ieleja, kura atrodas Šveices rietumos netālu no Francijas robežas, ir absinta dzimtene.

Uzziņai

Absints ir anīsa garšas stiprais alkoholiskais dzēriens, kas iegūts no vairākiem augiem, tostarp vērmeles ziediem un lapām, kā arī no zaļā anīsa, saldā fenheļa un citiem ārstniecības un kulinārijas augiem. Vēsturiski to raksturo kā stipru alkoholu ar 45–74 grādu stiprumu. Absintam tradicionāli ir dabiska zaļa krāsa, bet tas var būt arī bezkrāsains. Vēstures literatūrā to parasti dēvē par "zaļo feju". Absintu tradicionāli pilda pudelēs ar augstu alkohola saturu, bet pirms lietošanas to parasti atšķaida ar ūdeni.

Absints pirmo reizi parādījās 18. gadsimta beigās Kuvē pilsētā, kas atrodas Val-de-Travers ielejā. To radīja franču ārsts Pjērs Ordinērs.

19. gadsimtā spirta ražotāji Šveicē un netālu esošajā Francijā, jo īpaši Pontarljē pilsētā, sāka komercializēt “zaļo feju” – absintu.

Lai gan absints kļuva populārs Parīzes klubos, tā popularitāte pieauga līdz ar baumām, ka šis dzēriens izraisa cilvēkiem halucinācijas. 1910. gadā Šveices varas iestādes oficiāli aizliedza absinta pārdošanu un ražošanu. Tas to padarīja vēl populārāku tā laika Parīzes elites vidū.

No Eiropas un Amerikas slavenībām ievērojami absinta dzērāji bija Ernests Hemingvejs, Džeimss Džoiss, Lūiss Kerols, Šarls Bodlērs, Pols Verlēns, Artūrs Rembo un Anrī de Tulūzs-Lotreks. 

Pēc 1910. gada aizlieguma absinta ražotāji Šveicē vairāk nekā gadsimtu darbojās pagrīdē. Neskatoties uz aizliegumu, cilvēki nekad nepārstāja ražot un dzert absintu Val-de-Travers ielejā. Reģiona izolētība palīdzēja to pasargāt no federālās uzraudzības, un vietējās varas iestādes lielākoties izlikās nepievērsušās tam uzmanību. Kad federālās varas iestādes 20. gadsimta sešdesmitajos gados stingri rīkojās, tās sodīja desmitiem spirta ražotāju līdz bankrotam. Bija zināms, ka spirta ražotāji un restorānu īpašnieki ātri paslēpa savus absinta krājumus, ja garām gāja vai tuvumā paradījās kāda nezināma persona. 

Līdz 1915. gadam absints bija aizliegts arī Amerikas Savienotajās Valstīs un lielākajā daļā Eiropas, tostarp Francijā, Nīderlandē, Beļģijā, Šveicē un Austroungārijā, lai gan nav pierādīts, ka tas būtu bīstamāks par parastajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. 

Jaunākie pētījumi liecina, ka absinta psihoaktīvās īpašības, izņemot tās, kas saistītas ar tā alkohola saturu, ir pārspīlētas. 

Absinta atdzimšana sākās 20. gadsimta 90. gados pēc tam, kad tika pieņemti mūsdienīgi Eiropas Savienības pārtikas un dzērienu likumi, kas novērsa ilgstošus šķēršļus tā ražošanai un pārdošanai. Līdz 21. gadsimta sākumam gandrīz 200 absinta zīmoli tika ražoti divpadsmit valstīs, jo īpaši Francijā, Šveicē, Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā un Čehijas Republikā.

Pašā Šveicē absinta ražošanas un lietošanas aizliegumu atcēla tikai 2005. gadā, kas ievadīja jaunu ēru, un cilvēkiem vairs nebija jāčukst, runājot par absintu. Iedzīvotāji to ir izmantojuši arī kā iespēju reklamēt savu Val-de-Travers ieleju. 2009. gadā kopīga Šveices un Francijas komisija atklāja Absinta taku – maršrutu, kas ved tūristus garām spirta rūpnīcām, burvīgiem ciematiem un krogiem ielejās, kur tiek ražots absints. 

06.03.2026. Darbus beidzām ātrāk, lai ātrā dotos uz Viļņu, no kuras nākamajā dienā paredzēts lidojums uz Barselonu. Ieejot dzīvoklī, Matīss jau steidzās pretī, saģērbies āra drēbēs, gatavs braukt! Mums ar Edgaru vēl jāsaliek viss vajadzīgais somās. Ap 17 izbraucām, pa … Turpiniet lasīt →

The post Pireneji. Turpceļš. Diena #1 jeb sāls pilsēta Kardona. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Noslēgusies Latvijas vīriešu volejbola čempionāta 2025./2026. gada sezona, kurā “Ezerzeme/Daugavpils Universitāte” komanda parādīja pašaizliedzīgu sniegumu. Sīvā cīņā pret “Robežsardze/RSU” daugavpilieši noslēdza turnīru, savā īpašumā iegūstot godpilnās sudraba medaļas.

Finālsērijas gaita

Finālsērija līdz trim uzvarām sākās 2. aprīlī Rīgā. Pirmajā duelī mājinieki bija pārāki ar 3:1, lai gan Daugavpils sportisti spēja pārliecinoši uzvarēt pirmo setu. Arī otrajā spēlē, kas norisinājās Daugavpilī, cīņa bija neprognozējama. Mājinieki rādīja raksturu un uzvarēja otro setu, tomēr izšķirošajos mirkļos precizitāte pietrūka, un spēle noslēdzās ar rezultātu 1:3, nonākot iedzinējos sērijā.

Izšķirošajā trešajā mačā Rīgā volejbols tika demonstrēts augstākajā līmenī. Daugavpilieši uzsāka vareni, uzvarot pirmo setu un izvirzoties vadībā otrajā ar ievērojamu pārsvaru (20:13). Tomēr pretinieki spēja atspēlēties, laužot spēles gaitu. Saspringtā seta galotnē un sekojošajos setos veiksme un aukstasinība bija Rīgas komandas pusē, kas noslēdza sēriju savā labā.

Sezonas noslēgums

Šis Latvijas čempionāts Daugavpils komandai ir nesis vērtīgu pieredzi un emocionālus mirkļus. Kamēr zelts šoreiz aizceļoja pie rīdziniekiem, otro vietu godam nopelnīja Daugavpils volejbolisti, bet bronzas godalgas ieguva “Jēkabpils Lūši” vienība.

Komanda izsaka milzīgu pateicību saviem uzticamajiem līdzjutējiem, kuru enerģiskais atbalsts bija jūtams visas sezonas garumā, radot neaizmirstamu atmosfēru gan mājas arēnā, gan izbraukuma spēlēs.

Avots: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

Bauskas novada pašvaldība ir izziņojusi kārtējo Vides un attīstības komitejas sēdi, kurā tiks skatīti būtiski jautājumi par reģiona nākotni un iedzīvotāju labklājību. Šis ir intensīvs un atbildīgs pašvaldības darbs, kura laikā tiek plānoti jauni projekti un vērtēti aktuālie izaicinājumi novada teritorijā.

Sēdes darba kārtībā prioritāte ir piešķirta jautājumiem, kas skar pilsētvides attīstība un labiekārtošanu. Deputāti un speciālisti plāno apspriest vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz infrastruktūras uzlabošanu, nodrošinot mūsdienīgu un ērtu vidi ikvienam novada iedzīvotājam. Kamēr Bauskā tiek strādāts pie uzlabojumiem, līdzīgas diskusijas raisās arī citviet – piemēram, interesanti vērot, kas notiek ar Valmieras centru? Jorena Zemzara analīze sniedz ieskatu citu pilsētu pieredzē.

Tāpat sēdes laikā paredzēta rūpīga lēmumprojektu izskatīšana, kas saistīti ar dabas resursu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Drošība un pieejamība ir galvenie kritēriji, kas tiek ņemti vērā, izvērtējot jaunus būvniecības un labiekārtošanas priekšlikumus. Lai gan uzmanība koncentrēta uz vietējiem jautājumiem, pašvaldības bieži mācās no kaimiņu kļūdām un sasniegumiem, atceroties, cik būtiski ir izvairīties no tādiem riskiem kā bīstamais ceļš pie Balviem, kur infrastruktūras trūkumi radījuši bīstamību.

Šāda veida sēdes ir svarīgs posms, lai nodrošinātu atklātu un mērķtiecīgu novada pārvaldi, sniedzot iedzīvotājiem skaidru priekšstatu par gaidāmajām pārmaiņām un plānotajiem darbiem vides aizsardzības jomā.

Avots: Bauskas novada pašvaldība

Izlasīju:

Apuleus – Zelta Ēzelis

Didzis Sedlenieks – X Ralphi Indrae

Tom Cain – Samuel Carver #1-2

Arabella Weir – Onwards and Upwards

Greg Isles – Mississippi #1-2

Noklausījos:

Terry Mancour – The Spellmonger #10-12

Lasu:

Jay Kristoff – Lifel1k3 #1-3

Klausos:

Shemer Kuznits – New Era Online #4-6

Lasīšu:

Douglas Preston, Lincoln Child – Pendergast #4-5

Arno Jundze – Bergs & Relikviju Mednieki

Jackie Collins – Lovers & Players

Klausīšos:

Terry Mancour – The Spellmonger #13-15

Robert J.Power – Spark City Cycle #1-2

Atkal. Atkal Latvija pierāda, ka tā ir maza, bet ne tāpēc, ka teritorija. Tā ir maza domāšanā. Mazspējīga rīkoties kā pieaugusi valsts 21. gadsimtā. Kā vārdā?

Uzņēmuma Bolt kopbraukšanas biznesa vadītāja Latvijā intervijā atklāti pateica to, ko visi jau sen saprot, bet neviens neuzdrošinās izrunāt skaļi: lielākā sāpe ir aizliegums komercpārvadājumos izmantot līzinga automašīnas. Igaunijā un Lietuvā tādu idiotismu nav. Tur cilvēki var strādāt, pelnīt, attīstīt pakalpojumu. Latvijā – nevar. Jo kāds birokrāts ar zelta zīmuli un tukšu galvu reizē nolemis, ka līzings ir “pārāk riskants”. 

Iedomājieties absurda teātri. Tu vari līzingā ņemt traktoru, lai artu zemi. Vari līzingā ņemt datoru, lai rakstītu programmas. Vari līzingā ņemt pat tējkannu, lai vārītu ūdeni birojā. Bet automašīnu, ar kuru pārvadā cilvēkus un pelni naudu? Nē. Tas ir “komercpārvadājums”. Tur jābūt “īpašumam”. Kā 19. gadsimtā. Kā padomju laikos, kad viss piederēja valstij un privātais bija aizdomīgs.

Šī nav tikai transporta nozares problēma. Šī ir filozofiska diagnoze Latvijas valstij.

Mēs dzīvojam laikā, kad kapitāls ir kustīgs, kad ekonomika balstās uz piekļuvi, nevis uz īpašumu. Līzings ir modernā īpašuma forma – tā ir brīvība izmantot resursus bez tam, lai tos uzreiz nopirktu. Tas ir kapitālisma genijs: ļauj cilvēkam sākt no nulles, riskēt, augt. 

Bet Latvija saka: nē. Mēs gribam, lai tu vispirms būtu bagāts, tad varēsi strādāt. Klasiska apgriezta loģika. Vispirms panākumi, tad iespēja.

Filozofiski tas ir briesmīgi skaisti ilustrēts. Kāds teica, ka birokrātija ir tirānija bez tirāna. Te nav viena ļauna vīra ar ūsām. Te ir sistēma, kas pati sevi baro ar aizliegumiem. Katrs jauns ierobežojums rada jaunu pārbaudes komisiju, jaunu inspekciju, jaunu “drošības” mehānismu. Un aiz visa tā stāv viena vienīga patiesība: bailes no brīvības. Bailes, ka cilvēks pats izlems, kā pelnīt. Bailes, ka vecie taksometru mafiozi zaudēs monopolu. Bailes, ka Igaunija un Lietuva atkal būs priekšā, bet mēs paliksim “tradicionālie” un “drošie” – tas ir, nabadzīgie un stagnējošie.

Vai lokālie vietvalži ir kangari? Jā. Bet ne tikai naudas nozīmē. Viņi ir garīgi kangari. Viņi zog nākotni. Viņi zog iespējas jaunajai paaudzei, kas grib strādāt, nevis lūgt atļauju. Viņi aizstāv pagātni, kurā valsts visu regulē, jo “tautai jāpasargā”. Un kamēr viņi pasargā, Bolt un citi spēlētāji vienkārši pārvieto resursus uz kaimiņvalstīm.

Kapitāls bēg no stulbuma ātrāk nekā no kara.

Tas nav tikai par mašīnām. Tas ir par mentalitāti. Latvija joprojām domā kā kolhozs: viss jāreģistrē, jāapzīmogo, jāapdrošina desmitreiz. Brīvība tiek uztverta kā haoss. Inovācija – kā drauds. Un kamēr Igaunija būvē e-valsti un Lietuva piesaista ārzemju investīcijas ar atvērtību, Latvija sēž un raksta jaunus noteikumus, kā aizliegt līzingu. Tā ir mazspēja nevis resursu, bet drosmes.

Filozofs Žans-Pols Sartrs teiktu, ka cilvēks ir notiesāts uz brīvību. Latvija izvēlas notiesāt sevi uz aizliegumiem. Un tad brīnās, kāpēc jaunie brauc prom, kāpēc ekonomika čīkst un kāpēc mēs vienmēr esam “gandrīz” – gandrīz attīstīti, gandrīz konkurētspējīgi, gandrīz Eiropa.

Pietiek ar šo teātri. Pietiek ar absurdu, kur līzings ir ļaunāks par tējkannu. 

Latvija, pamodies. Brīvība nav risks. Brīvība ir vienīgais veids, kā izdzīvot. Un kamēr tu to aizliedz, tu neaizsargā tautu. Tu to nosmacē. Lēnām, ar zīmuli un ar noteikumiem. 

Un tas, draugi, ir īstais noziegums pret nākotni.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība ziņo par aizvadīto aizraujošo sezonas noslēgumu uz ledus. Pagājušajā sestdienā Ventspils atklātās hokeja līgas (VAHL) 3×3 turnīrs sasniedza savu kulmināciju pēc četriem spraigiem posmiem, pulcējot spēcīgākās amatieru vienības.

Par šīs sezonas čempioniem kļuva komanda “Marbella”, kas fināla mačā ar saspringtu rezultātu 3:2 spēja pieveikt Ventspils Hokeja Savienības vienību. Atgādinām, ka iepriekš Ventspils valstspilsētas pašvaldība lepojas ar hokeja čempionēm, un arī šis turnīrs vīriešu konkurencē apliecināja augsto meistarības līmeni. Spēlē par trešo vietu “Jūras spēki” ar 7:4 uzvarēja HK Ventspils tumši vienību, tādējādi kārtējo reizi apstiprinot ziņas, kurās Ventspils valstspilsētas pašvaldība: hokejisti izcīna bronzu, kļuva par realitāti.

Turnīra kopvērtējuma tabula:
1. Marbella
2. Ventspils Hokeja Savienība
3. Jūras spēki
4. HK Ventspils tumši
5. HK Ventspils gaiši

Individuāli spilgtākie vārtu guvēji šosezon priecēja skatītājus ar precizitāti – Uvis Grosmanis kļuva par rezultatīvāko spēlētāju ar 24 gūtiem vārtiem. Tikmēr par to, ka komanda “Marbella” triumfēja, lielā mērā parūpējās Renārs Kazanovs, kurš tika atzīts par turnīra labāko vārtsargu.

Ventspils sports turpina attīstīties, un šis 3×3 hokeja formāts gūst aizvien lielāku popularitāti dinamisko un rezultatīvo spēļu dēļ, ko nodrošina vietējās pašvaldības finansiālais atbalsts.

Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība

Jelgavas bibliotēkas K. Barona zālē aizvadīts sirsnīgs pasākums, kurā tika godināti lasīšanas veicināšanas programmas dalībnieki. Svinīgajā gaisotnē pulcējās aktīvākie lasītāji no bērnu un jauniešu bibliotēkas “Zinītis”, Pārlielupes un Miezītes bibliotēkām, kuri gada griezumā ne tikai lasīja, bet arī kritiski vērtēja jaunāko literatūru.

Programmas ietvaros tika piedāvāta daudzveidīga bērnu un jauniešu literatūra, aptverot sešas dažādas vecumgrupas. Kolekcijā dominēja latviešu oriģinālliteratūra, ļaujot dalībniekiem iepazīt 16 vietējo autoru darbus. Līdzīgi kā citviet Latvijā, piemēram, kad Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība izvēlējās labākās bērnu grāmatas, arī Jelgavā galvenais uzsvars tika likts uz kvalitatīvu saturu un lasītprieku.

Jelgavas bibliotēkas ziņo, ka programmā aktīvi iesaistījās ne tikai individuālie lasītāji, bet arī pirmsskolas izglītības iestādes un skolu bibliotēkas. Kopumā Jelgavas filiālbibliotēkās vērtēšanas anketas aizpildīja desmitiem dalībnieku, savukārt bērnudārzu grupās iesaistījās 162 mazie lasītāji. Šāda mēroga iniciatīvas ir būtiskas, jo sistemātiska lasītprasmes attīstība veido pamatu bērnu turpmākajai izaugsmei un zinātkārei.

Pasākuma apmeklētājus priecēja muzikāli priekšnesumi un interaktīvas aktivitātes, kurās bērni atpazina žūrijas grāmatas un uzzināja balsojuma rezultātus. Īpašu sajūsmu izraisīja radošā meistarklase kopā ar autorei Lieni Margeviču un Natu Brambergu. Līdzīgi krāšņi pasākumi notiek arī citos reģionos, par ko liecina Salaspils novada pašvaldība: Krāšņs lasīšanas svētku noslēgums, apliecinot, ka lasīšana Latvijā joprojām ir vienojoša un svināma vērtība.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība