LMT grupa sāk ražot pasaulē mazāko mobilo datu moduli

LMT lietu interneta (IoT) inženieru komanda sākusi ražot IoT Shortcut – unikālu pasaulē mazāko mobilo datu moduli sensoru iekārtām, kas piedāvā universālas savienojamības iespējas jebkura ražotāja IoT ierīcēm visā pasaulē. Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV. “LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām […]

Gaismas pavisam drusku Vecmīlgrāvī un padaudz parkā Ziemeļblāzma

Nezinu, kurš kuru izvilka, bet aizgājām ar Tomu ievērtēt svētku gaismīgo rotājumu parkā Ziemeļblāzma.

PXL_20251209_181205048.MV.jpg
PXL_20251209_181240344.MV.jpg
PXL_20251209_181741255.MV.jpg
PXL_20251209_182148082.MV.jpg
PXL_20251209_182333476.MV.jpg
PXL_20251209_182438093.jpg
PXL_20251209_182443223.jpg
PXL_20251209_182518806.MV.jpg
PXL_20251209_182522417.MV.jpg
PXL_20251209_182716268.jpg
PXL_20251209_182750228.MV.jpg
PXL_20251209_182857696.MV.jpg
PXL_20251209_182905114.MV.jpg
PXL_20251209_182939082.MV.jpg
PXL_20251209_183027722.MV.jpg
PXL_20251209_183058599.jpg
PXL_20251209_183113130.MV.jpg
PXL_20251209_183154680.MV.jpg
PXL_20251209_183304026.MV.jpg
PXL_20251209_183313634.MV.jpg
PXL_20251209_183653329.jpg
PXL_20251209_183715195.MV.jpg
PXL_20251209_183729076.MV.jpg
PXL_20251209_183943283.MV.jpg
PXL_20251209_183954365.MV.jpg
PXL_20251209_184033642.MV.jpg
PXL_20251209_184110641.MV.jpg
PXL_20251209_184144095.MV.jpg
PXL_20251209_184333258.MV.jpg
PXL_20251209_184446282.MV.jpg
PXL_20251209_184520918.MV.jpg
PXL_20251209_184607860.MV.jpg
PXL_20251209_184618387.MV.jpg

Jo karstāks klimats, jo asāks ēdiens

Ceļojot esam ievērojuši, ka jo siltāks ir valsts klimats, jo asāki vai pikantāki ir šīs valsts ēdieni. Arī pētnieki apstiprina, ka pastāv šāda korelācija.

Ikmēneša daudznozaru tiešsaistes recenzētais zinātniskais žurnāls “Nature Human Behaviour” 2021. gada jūlijā bija publicējis piecu Austrālijas zinātnieku (L.Bromham, A.Skeels, H.Schneemann, R.Dinnage, X.Hua) pētījumu par asa ēdiena saistību ar valstu un teritoriju klimatu.

Izpētot 33 750 ēdienu receptes no 70 nacionālajām un reģionālajām virtuvēm, kurās kopumā bija 93 dažādas garšvielas, pētnieki vēlējās pārbaudīt bieži izvirzīto hipotēzi, ka ass jeb pikants ēdiens karstās valstīs ir šo valstu iedzīvotāju mēģinājums adaptēties paaugstinātam pārtikas izraisītu slimību riskam. Taču pētījumu rezultāti bija tādi, ka nebija iespējams viennozīmīgi pierādīt šo hipotēzi.

Pētnieki piedāvā citus skaidrojumus tam, kāpēc cilvēki karstajās valstīs mēdz ēst asāku jeb pikantāku ēdienu. Viena iespēja ir tāda, ka garšvielas palīdz saglabāt pārtiku karstā klimatā. Cita iespēja ir tāda, ka cilvēki karstajās valstīs ir attīstījuši garšu pēc pikantiem ēdieniem, jo ​​tie palīdz viņiem atvēsināties. 

Lai kāds būtu iemesls, tika secināts ka pastāv vistiešākā korelācija ar to, ka jo karstāks ir klimats, jo asāks jeb pikantāks ir ēdiens. Izpētes rezultātā tika izveidots grafiks, kur uz X ass parādās valstu gada vidējā temperatūra (°C) , bet uz Y ass ir redzams vidējais garšvielu sastāvdaļu skaits uz recepti.

Klimata un ēdiena pikantuma korelācija pasaules valstīs

Pasaules pikantākie ēdieni nāk no valstīm ar karstāko klimatu: Indonēzijas, Taizemes, Karību jūras reģiona un Kenijas, kā arī vairākiem Indijas štatiem, tostarp Pendžābas, Radžastānas un Gudžaratas. Šīs vietas ir sagrupētas grafika augšējā labajā stūrī. 

Taču viena valsts pārspēj visas. Tā ir Etiopija, kas ir ievērojami “pikantāka”, neskatoties uz to, ka vidējā temperatūra tajā ir nedaudz zemāka nekā visās iepriekš minētajās šajās valstīs.

Ja vēlaties uzzināt, cik pikanta var būt etiopiešu virtuve, pamēģiniet doro wat — pikantu, aromātisku, lēni gatavotu vistas sautējumu. Ēdienu eksperti to vērtē sekojoši – “Ļoti pikants. Super ass!” Nav saprotams kā etiopiešiem vispār saglabājas garšas kārpiņas!  

Etiopiešu pikantais vistas sautējums – doro wat. Attēls: https://en.wikipedia.org/

Taču karstajās zemēs ir arī pikanto jeb aso ēdienu izņēmumi. Piemēram, Filipīnas ir tādā pašā “asuma līgā” kā Ungārija, un Gana garšas ziņā ir tikpat līdzīga kā Lielbritānija.

Austrumāzijas kontinentālās daļas virtuvēs ir ievērojama garšvielu izmantošanas konsekvence — no 2 līdz 4 garšvielu sastāvdaļām katrā receptē — neatkarīgi no tā, vai klimats ir relatīvi auksts (piemēram, Ķīnas provincēs Siņdzjanā vai Šaņsji) vai karstāks (piemēram, Jue un Honkongas virtuvēs no Ķīnas dienvidiem). 

Vismazāk pikantās receptes ir no Japānas, savukārt Hokaido receptēs ir tikai 1 garšvielu sastāvdaļa katrā receptē, kas joprojām ir augstāks vidējais rādītājs nekā ēdienos no Kjusju, Šikoku un citiem Japānas reģioniem, kur garšvielas praktiski nelieto.

Eiropā ir ļoti dažāda. Skandināvijas valstīs ir maz aso ēdienu. Polija un Itālija, abas siltākas un “pikantākas”. Receptes Francijā un vāciski runājošajā Eiropā ir tikpat līdzīgas ar garšvielām kā britu receptes. 

Portugāle ir “pikantākā” Eiropas valsts grafikā un gandrīz līdzvērtīga ASV vidējam rādītājam. 

Pētījumā tiek nošķirtas receptes no ASV ziemeļiem un dienvidiem, bet vismaz garšvielu sastāvdaļu ziņā atšķirības tur gandrīz nav. Klimata/asuma spektrā Amerikas dienvidi ieņem pozīciju, kas ir praktiski identiska Libānai un Irānai.

Indijas ēdieni parasti ir ļoti pikanti (tur nav nekādu pārsteigumu), taču starp virtuvēm pastāv ievērojamas atšķirības. Džainu tradīcijās gatavots ēdiens ir vismazāk pikantais, aptuveni līdzvērtīgs grieķu ēdieniem. Bengālijas un gudžaratu ēdieni ir tikpat pikanti kā portugāļu un amerikāņu ēdieni. Pikantākie indiešu ēdieni nāk no Radžastānas, Pendžabas, un jo īpaši Mogulas reģiona Indijas ziemeļos, kur Mogulu impērija atstāja spēcīgu kultūras mantojumu, arī virtuvē. 

Nobeigumā ir jāakcentē viens brīdinājums. Lai gan sarunvalodā “pikants” un “ass” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, tomēr tie pilnībā nepārklājas. Ir arī garšvielas, kas ir saldas (piemēram, vaniļa), sāļas (piemēram, koriandrs) vai skābenas (piemēram, ingvers). 

Pikantais vistas buljons ar tortiljām un avokado meksikāņu gaumē.
Attēls: https://www.flickr.com/photos/paulk/

Kā es meklēju savu radiostaciju

Dzīvokļa remonts bija ne tikai ilga, bet dažādu neplānotu iemeslu dēļ arī diezgan nomācoša padarīšana. Klausīties kaut ko fonā bija nepieciešams kaut cik cilvēcīga garastāvokļa saglabāšanai. Bet ko lai klausās? Pirms aktīvās karadarbības Ukrainā man bija iegādāts radioaparāts, ko ikdienā nelietoju. Pirms tam radio kaut cik regulāri biju klausījies pirms daudzpadsmit gadiem  darba kabinetā skanējaRead More »Kā es meklēju savu radiostaciju

Ziemassvētku dievkalpojums

25.decembrī plkst.16.00 Jumpravas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā ZIEMASSVĒTKU DIEVKALPOJUMS ar Jumpravas pagasta Kultūras nama jaukto kori “Jumprava”! No Jumpravas tiks nodrošināts transports (pieturvieta pretī…

Grāmata- Krievija pret mūsdienīgumu. Autors: Aleksandrs Etkinds.

Nosaukums: Krievija pret mūsdienīgumu.
Autors: Aleksandrs Etkinds
Izdevējs: Valodu māja
Gads: 2024
LPP: 184

Alexander Etkind, Russia Against Modernity., 2023.
Tulkojums latviešu valodā- Eduards Liniņš, Andris Akmentiņš, Marta Roķe, Ilze Garda

Par grāmatu
Grāmata skaidro šodienas Krievijas politiku, tās atpalicību no Eiropas un kādas problēmas Krievija var radīt citiem un ar kādām saskarsies pati.

2022.gada 24.februāris bija tas datums, no kura es sāku ļoti cītīgi sekot Krievijas politikai, lasīju ziņas no turienes un interesējos par tās cilvēkiem. Ne tā, ka ļoti interesētu, bet drīzāk gribu saprast to pasauli. Tāpēc, ieraudzījis ziņu par šīs grāmatas iznākšanu, nospriedu tuvākajā laikā izlasīt. Kā parasti- tuvākais laiks ievilkās līdz vienam bibliotēkas apmeklējumam. Paņēmu grāmatu un ķēros pie lasīšanas. Viegli negāja. Lai arī grāmata plāna un temats interesējošs, lasījās ar grūtībām. Saprotu- populārzinātnisks darbs, bet nu tā valoda tik smagnēja un pašizdomātie (?) vārdi jau pārāk jauca gaisu- paleomūsdienīgums, gajamūsdienīgums utml termini visu laiku lika apstāties un domāt- ko es nupat lasīju?

Grāmatas astoņās nodaļās bija teju viss – gan lai sāktu vēl tikai iepazīt mūsu kaimiņvalsts domu virzienus, gan lai tos varētu izprast pamatīgāk. Autors nemēģināja pietušēt vai nedaudz apiet kādus neērtus jautājumus vai vēsturiskas patiesības- visu izklāstīja skaidri un tā kā ir. Gan par Krievijas propagandas paņēmieniem, augošo rasismu un nacismu, gan elites vēlmi iedzīvoties uz iedzīvotāju rēķina, gan pašu krievu nespēju nodrošināt savai valstij nākotni.

Var jau būt, ka kāda lappuse paliks nesaprasta vai neuzrunās kāds no aprakstītajiem tematiem, bet kopumā grāmata labi izskaidro būtiskākos jautājumus, kuri vislabāk ilustrē to, kas atrodas un notiek mums kaimiņos.

The post Grāmata- Krievija pret mūsdienīgumu. Autors: Aleksandrs Etkinds. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Jaunā ASV drošības stratēģija: Putins un Tramps

Pēdējie amerikāņu drošības stratēģijas dokumenti (deklarācijas formā) turpina pārsteigt. Pirmo reizi ir atklāti redzams, ka galvenajās līnijās Putins un Tramps ir vienisprātis. Domubiedri un sabiedrotie.  Var redzēt, ka ASV, Krievija un Ķīna sadalīs pasauli savā starpā un Eiropa būs kopīgais ienaidnieks. Pēc šīs loģikas – Ukrainai jākapitulē Krievijai un jāpadodas. Neviens Baltajā namā vairs neslēpjas […]

Neveiksme

Kad Creme de la Creme veikalā izmet neveiklu joku par Avon kataloga "paberzē un pasmaržo" konceptu un pārdevējai nenoraustās pat lūpu kaktiņš, apjaut, ka tomēr esi īsta pāķe.

Kalnu troļļi, ļaunie gari: Skandināvijas ainavas izsenis iedvesmojušas mitoloģiju

Pievēršamies vulkāniem, ziemeļvalstu ģeoloģijai un tam, kā šī mežonīgā un skarbā daba jaušama ziemeļu tautu neparastajā folkloras mantojumā. Milži, rūķi, un troļļi kalnos, alās un pazemē; vulkāns Hekla kā vārti uz elli - nostāsti un teikas par dieviem un mītiskām būtnēm, kas mīt līdzās cilvēkiem ziemeļu tautu neparastajā dabā,- tie caurvijuši gan skandināvu fokloru senatnē, gan pat mūsdienu populāro kultūru. Vai kalnu troļļi savulaik kalpojuši kā skaidrojums neparastajām skaņām klinšu alās? Vai vulkānisku izvirdumi likuši islandiešiem domāt par dieviem un dēmoniem, kas ir līdzās, un kāpēc vēl pagājušajā gadsimtā Islandē varēja sastapt ļaudis, kas ticēja elfiem? Kā daba iedvesmojusi ziemeļu tautu fokloru un kur redzam tās neparastos piemērus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis.

Ogres novada Jauniešu Gada balvas pasākums

5. decembrī Ikšķiles tautas namā norisinājās ikgadējais Ogres novada Jauniešu Gada balvas pasākums, kurā tika sumināti jaunieši, viņu atbalstītāji, skolotāji un organizācijas. Šis pasākums ir nozīmīga tradīcija, kas izgaismo aktīvākos jauniešus visā novadā un pateicas tiem, kuri jauniešu labā iegulda savu laiku un enerģiju.

Šogad īpašu prieku Madlienas vidusskolas saimei sagādāja vairākas nominācijas. Specbalvu “Gada Jaunietis – Skolotājs” saņēma datorikas skolotājs Edgars Mežajevs. Viņa profesionālā pieeja darbam padara mācību procesu aizraujošu, savukārt spēja iedvesmot jauniešus un radīt labvēlīgu vidi viņu izaugsmei ir īpaši novērtēta.

Nominācijā “Cilvēks Jaunietim” tika izvirzīta Madlienas vidusskolas direktores vietniece un sociālā pedagoģe Maruta Viduce-Ševele. Skolotājas sirdsdarbs, spēja ieklausīties un palīdzēt jaunietim jebkurā situācijā padara viņu par vienu no tiem cilvēkiem, pie kuriem skolēni var griezties pēc atbalsta, drošības un padoma.

Savukārt nominācijā “Gada Skolēnu pašpārvalde” tika izvirzīta arī Madlienas vidusskolas skolēnu pašpārvalde, kas šajā gadā sevi pierādījusi kā radoša, iniciatīvas bagāta un atbildīga jauniešu komanda.

Man kā pagājušā gada nominācijas “Gada Jaunietis 2024” šis pasākums bija īpašs arī tāpēc, ka bija iespēja piedalīties balvas pasniegšanā. Patīkami bija redzēt, ka šogad starp sešiem “Gada Jaunietis” nominantiem bija arī Madlienas vidusskolas 12. klases skolniece Nikola Markovska. Piešķirtās atzinības apliecina, ka mūsu skolā aug spējīgi, atsaucīgi un mērķtiecīgi jaunieši un līdzās viņiem strādā profesionāli, iedvesmojoši pedagogi.

Skolēnu pašpārvaldes vadītāja Linda Kalniņa

Es un mans līdera uzdevums, un tad tie tur pārējie...

Gribu dalīties ar pieredzi. Varbūt kādam noderēs. Visu savu profesionālo mūžu esmu vadījis lielus kolektīvus. Ne tikai Jauno Rīgas teātri (kurš šogad bija vienīgais repertuārteātris pasaulē, kam biļetes izpirktas pusgadu uz priekšu).

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

2025.gada naktsvijoļu jēri

Piedāvājam iegādāties 2025. gada jēru gaļu un tās izstrādājumus - cīsiņus, uzgriežamās desas, mednieciņus, konservus. Jēri ganās dabīgajos, bioloģiski vērtīgajos zālājos kopā ar mammām līdz pēdējiem savas dzīves mirkļiem.

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===