Augšdaugavas novadā, Tabores pagasta Lasenbergas ciema pievārtē, pamazām top neparasts lauku tūrisma objekts – Hobitu māja. To veido uzņēmējs Ēriks Lociks kopā ar draugu Vadimu Lapu, abi pēc dzīves ārzemēs atgriezušies dzimtajā pusē un izvēlējušies attīstīt vietu, kur atpūta nozīmē klusumu, zemi, koku ēnu un iespēju uz brīdi nolikt malā telefonu.
Objektu finansiāli atbalstījusi Augšdaugavas novada pašvaldība grantu konkursa “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ietvaros. Pirmos viesus Hobitu mājā plānots uzņemt šī gada rudenī.
Divi atgriešanās stāsti vienā lauku tūrisma idejā
Ēriks Lociks ir dzimis Kraujā un mācījies Naujenes pamatskolā. Vairākus gadus viņš pavadīja ārzemēs, tostarp sešus gadus Anglijā, kur guva pieredzi dažādās darba jomās. Lēmums atgriezties Latvijā nenāca pēkšņi, bet ģimenē nostiprinājās vēlme, lai bērns piedzimtu šeit.
Vadims Lapa ir Tabores pagasta cilvēks. Viņš atgriezās savā dzimtajā pusē un iegādājās zemes gabalu ainaviskā vietā pie Lasiņu pilskalna. Draugiem bija būvniecības pieredze, un no tās pamazām izauga ideja par mazu, zemē daļēji ieslēptu māju dabas tuvumā.
Vadims ir dabiska dzīvesveida piekritējs, bet mājas tēlam iedvesma meklēta arī britu rakstnieka Džona Tolkīna darbos. Tomēr projekta kodols nav literāra dekorācija, bet vienkārša atpūta bez lieka komforta slāņa.
Mazā māja pie kalna pakājes
Hobitu māja izbūvēta neliela kalna pakājē. No tās paveras dabas skati, bet, neraugoties uz tuvumā esošo ceļu, vieta pēc autoru teiktā ir klusa – dzirdami putni un zāles šalkoņa.
Mājiņa būs neliela. Tajā paredzēta vieta mazai virtuvītei, jau ierīkota krāsns, bet lielāko telpas daļu aizņems gulta. Ēriks un Vadims to redz kā atpūtas vietu cilvēkiem, kuri nemeklē viesnīcas tipa ērtības, bet grib īsu atkāpšanos no ikdienas tempa.
“Mēs gribējām radīt kaut ko tādu, kas atgriež pie pirmsākumiem, pie dabas un ļaus mūsdienu apstākļos uz laiku mierīgi atslēgties no trakulīga dzīves ritma,” stāsta draugi.
Būvniecība izrādījās ilgāka par pirmo iespaidu
No malas maza zemes mājiņa var šķist vienkāršs darbs, taču projekts attīstās jau vairākus gadus. Bija vajadzīgas saskaņošanas, atļaujas, zemes darbi, pamatu izbūve un sienu aprakšana. Fasādes sienu Vadims izklāja pats, bet teritorijas sakārtošanā palīdzējuši arī draugi.
Zeme no visām pusēm palīdz māju siltināt: ziemā tai būtu jānotur siltums, vasarā – vēsums. Mājā ierīkota ventilācija, apkārtnē iestādīti jauni koki.
Pašvaldības grants ļāva iegādāties praktisku inventāru: piekabi, instrumentu komplektus, trimeri, pārnēsājamo akumulatoru, putekļu sūcēju, ugunsdzēsības aparātu un dūmu detektoru. Ēriks sadarbību ar pašvaldību raksturo kā veiksmīgu un uzsver, ka šāds atbalsts palīdz mazām iniciatīvām nostiprināties vietējā vidē.
Remigrācijas atbalsts Latgalē pārtop uzņēmējdarbībā
Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar septiņām Latgales pašvaldībām 2025. gadā turpināja remigrācijas atbalsta pasākumus. Konkursos tika atbalstīti 10 uzņēmējdarbības projekti, kuru mērķis ir gan ekonomiskā aktivitāte, gan cilvēku atgriešanās reģionā.
Hobitu māja ir viens no šiem projektiem. Tā parāda, kā remigrācijas atbalsta konkurss var nonākt līdz konkrētai vietai kartē – zemes gabalam Tabores pagastā, kur divi cilvēki savas darba prasmes un atgriešanās pieredzi pārvērš lauku tūrisma iecerē.
Latgalē arvien biežāk tiek meklētas nišas, kas balstās ne tikai naktsmītņu skaitā, bet arī pieredzē un vietas raksturā. Līdzīgu virzienu rāda arī citi reģiona uzņēmēji, piemēram, Latgales tūrisma sadarbības pieredze, kur uzmanība pievērsta ilgtspējīgiem un pierobežai piemērotiem risinājumiem.
No vienas mājiņas līdz iespējamai takai
Latvijas reģionos jau darbojas dažas hobitu mājas, taču Ēriks uzskata, ka katrai ir sava koncepcija. Viņš pieļauj, ka nākotnē varētu veidoties pat hobitu māju maršruts, kur tūristi apceļo dažādas šāda tipa vietas un salīdzina to pieeju.
Šovasar plānots uzlabot infrastruktūru ap māju: uzbūvēt nojumi ar galdu un soliem, ierīkot izlietni un vietu ugunskuram. Tālāki plāni tiek minēti piesardzīgi, taču teritorija ļautu nākotnē veidot vēl dažas mājiņas.
“Nezinām, kas būs tālāk, neviens nezina. Vēl pirms gada droni šeit nelidoja. Bet mēs ceram, ka šī autentiskā vieta kļūs par tādu ģimenes atpūtas saliņu, kur noguruši cilvēki varēs atlikt malā telefonus, restartēties, iedvesmoties no dabas un izbaudīt mieru.”
Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība