Google saņem dārgu rājienu no ES – 890 miljonu eiro sods. Kāpēc?

Google virzienā vērsts kārtējais dārgais nu, nu, nu no Eiropas Savienības puses. Stāsts tas pats, bet nianses? Nianses ir un daudz. Eiropas Savienība turpina pastiprināt kontroli pār lielākajām tehnoloģiju kompānijām. Šoreiz uzmanības centrā nonācis Google, kuram piemērots 890 miljonu eiro sods par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kas saistīti ar meklētājprogrammu un mobilo lietotņu izplatīšanu. Šis ir viens no lielākajiem […]

Pirmais gads ar Mill Hill Buttons&Beads

20260723_133510.jpg

Ir pagājis jau gads, kopš mana pirmā Mill Hill komplekta izšūšanas. Manas sajūtas nemainīgas: prieks, iedvesma, aizrautība, gandarījums, arī pēc gada, gribu izšūt vēl un vēl. Krāsainie un samērā nelielie izšuvumi ar pērlītēm ir kā svētku našķi un končiņas. Manu izšūšanas procesu ļoti atvieglo magnētiskais rāmītis un diedziņu krāsu palete. Sākumā vispirms izšuvu visus krustiņus un tikai tad sāku piešūt pērlītes, tagad tā vairs nedaru, pērlītes bieži piešuju jau paralēli krustiņiem, tas atkarīgs no diedziņu krāsas, ar kuru jāpiešuj konkrētās pērlītes. Izšūšanai izmantoju savas adatiņas Nr.26, šī izmēra adatiņa lielākoties izlien cauri lielākajām pērlītēm, bet petit pērlītēm izmantoju smalkāko adatiņu no komplekta. Pašlaik procesā vienlaikus man ir vairāki komplekti, tad neapnīk un nenogurstu, pat iemanos izšūšanas starplaikos arī kādu zeķu pāri uzadīt. Un es vairs nepārdzīvoju, ja kādā komplektā kaut kas pietrūkst, kāds diedziņš vai pērlītes, tas nekas, jo pārpalikumus no katra izšūtā komplekta neizmetu, bet glabāju atsevišķi: diedziņus kopā ar shēmu, pērlītes sašķirotas pa krāsām. Dažreiz krāsu raibumā kādu krustiņu iešuju neprecīzi, proti, ne tajā vietā, kur shēmā paredzēts, bet arī tas nekas, ja nepateikšu, tad to nevar pat ieraudzīt, bet pēc laika esmu par to jau aizmirsusi. Savukārt dažiem izšuvumiem speciāli kaut ko pamainu, latte krūzītei krāsu nomainīju uz gaišāksarkanu, rudens lauku ainavā saulespuķi iekombinēju, smaidošajam ķirbim glābu pamatnes papīru ar papildus izšūtām fona kārtām, saulīti smuki neiecentrēju, zem eglītes paliku dāvanu jeb papildus podziņu.

20260723_135054.jpg

Šīs vasaras manu rokdarbu TOP: saulespuķes, Mill Hill un zeķes. Aizrāvos atlikumu kamoliņu zeķu adīšanas IG projektā #easypeasyscrappysockskal2026 adu koši strīpainas zeķes, adīšanas krāsu prieks līdzvērtīgs izšūšanas krāsu priekam. Gandarījums par katru pabeigto mazo un košo darbiņu.

20260717_110151.jpg

IG projektā gatavie zeķu pāri šeit: #easypeasyscrappysockskal2026_finish

20260618_120639.jpg

Jūnija finišs 18.06.2026.
MH14-2116 Ladybag on Daisy

Tā sajūta, kad izšuvumā piešuj pēdējās pērlītes, ir fantastiska. Margrietiņai todien pabeidzu izšūt visus pelēkās krāsas dažādas intensitātes toņus, vairs atlika darbiņš ar divu veidu baltajām pērlītēm. Un tad atkal tā fantastiskā sajūta... Par pelēkajiem toņiem: sākumā neliels izbrīns, jo dabā margrietiņai ziedlapiņas baltas, kur vēl tur pelēks pa vidu, pat diezgan intensīvi pelēks, bet rezultāts izdodas pārsteidzošs. Kontrasts, apjoms, zieds pilnīgi atdzīvojas. Un atkal kārtējo reizi es pārliecinos, ka gatavā darba fotogrāfija komplekta iepakojumā nepavisam neparāda izšuvuma patiesi burvīgo rezultātu. Margrietiņas izšuvumu iesāku ar dzelteno zieda vidusdaļu, uzreiz piešuvu arī visas dzeltenās pērlītes. Šis bija ļoti iedvesmojošs lēmums, visa procesa gaitā vēlāk varēju izbaudīt dzeltenās krāsas burvību un pērlīšu mirdzumu, jo īpaši koši vakara saules staros. Manā margrietiņas komplektā pietrūka melnās krāsas diedziņi. Savukārt peonijai pietrūka viena toņa rozā krāsas diedziņi, vairs neatceros krāsas numuru, bet veiksmīgi atradu tos cita izšūtā Mill Hill pārpalikumos. Peoniju izšuvu ilgi, ar pauzēm, starts peonijai aprīlī, finišs jūnijā, tieši peoniju ziedēšanas laikā, braucu uz LU Botānisko dārzu, peonijas lūkoties, vairāk bilžu manā IG kontā.

20260618_114403.jpg

Jūnija finišs 18.06.2026.
MH14-2511 Peony

20260625_075959.jpg

Procesā 25.06.2026.

Jūlija mēnesī pabeidzu izšūt zelta zivtiņu. Šis bija viens no sarežģītākajiem Mill Hill komplektiem. Daudz diedziņu krāsu, daudz pērlīšu, daudz sīku izšujamu detaļu, krāsu raibums, samērā grūts un laikietilpīgs bija izšūšanas process. Ļoti skaistā krāsā papīra pamatne PP14 misty lime. Es priecājos, ka šis nebija mans pirmais Mill Hill process. Mana Mill Hill mīlestība sākās ar saulespuķu motīviem. Galarezultāts kā vienmēr ir lielisks, pērlītes izšuvumu atdzīvina, saulē viss mirdz un laistās. 

20260712_113118.jpg

MH14-2311 Koi Pond
12.07.2026.

20260717_113320.jpg

Starts 17.07.2026.
MH14-4102 Pinwheels

Pašlaik man procesā iesākti pavisam pieci Mill Hill komplekti, bet izšūtie mani priecē pagaidu vietā pie sienas, virs lielā rokdarbu plaukta. Dažus izšuvumus esmu noformējusi un uzdāvinājusi, tiem tagad citas mājas. Pagaidām izšuvumi tajos pat komplekta iepakojuma maisiņos, gribu ierāmēt tos zem stikla vai plastikāta, jo laika gaitā bez aizsargmateriāla tie noputēs, bet papīru izmazgāt nesanāks, patiesībā arī pērlītes es neriskētu mazgāt. Esmu nopirkusi dažus baltus un melnus Ikea rāmīšus, arī paspartu papīrs man ir, vien noformēt visus līdz galam kaut kā nesanāk. Iespējams ziedu motīvus es vēlētos noformēt tā, lai tie saskaņotos ar manām izšūtajām saulespuķēm, bet tad jāmeklē citi rāmji vai jānes rāmēt. Un kamēr neesmu līdz galam visu izdomājusi, es turpinu izšūt. Visam savs laiks. Lai hobijs ir prieks!

20260723_144552.jpg

Dienas grauds

[..] the modern battlefield forces return to “old” equipment. Electronic warfare requires field telephones again, message relay by runners, entrenching and position building, airspace observation with drone decoys (which are privately purchased by trainers), and deepened self-aid and buddy-aid. All of this is additional time required.[..]

avots

vara bungas: Lietpratēja kritika par Austrijas OMD, kas ir tikai 6 mēnešu ilgs. Tiek atzīts, ka pašreizējais obligātais militārais dienests Austrijas (AT) Bruņotajos spēkos ir pārāk īss, lai sagatavotu patiešām kaujasspējīgus karavīrus, jo politisko lēmumu pieņēmējiem ir nepietiekama izpratne par faktisko situāciju karaspēka vienībās un mūsdienu militārajiem trendiem.

Nevajag domāt, ka mūsu LV VAD 11 mēnešu (10 mēn.+1mēn. atvaļinājums) kurss stipri atšķiras uz labo pusi, jo atvaļinoties dembelī iestāsānās vai pievienošanās ZS ir opcija nevis prasība. Un arī tad, ja VAD dembelis pats pievienojas ZS diez vai viņam būs iespēja attīstīt kaujas iemaņas t.sk. kolektīvās, nevis tikai uzturēt VAD laikā iegūto individuālo līmeni. Iemesls tas pats – ZS bataljonu materiāli tehniskās bāzes un instruktoru trūkums. Bet protams, kādam NBS pienākas bezizmēra pateicība par 10+1 mēnešu VAD iestrād­šanu likumā, jo varu tikai iedomāties kāda tam bija pretestība. Austrieši šoreiz var mūs apskaust.

  • Mūsdienu kājniekiem ir ievērojami vairāk pienākumu, kas prasa speciālās iemaņas, prasmes un zināšanas:
    • karavīriem jāapgūst spējas, kas agrāk bija specializētu apakšvienību kompetencē – izlūkošanas un trieciena dronus, modernus prettanku līdzekļus, netiešās uguns atbalsta prasmes, spridzināšanas darbus un dažādus kājnieku atbalsta ieročus.
    • karavīriem jāprot izmantot vairākas radiosakaru sistēmas.
    • mūsdienu ieroči un to papildaprīkojums prasa vairāk stundu/šāvienu apmācībai un apkopei.
  • Tradicionālās kaujas prasmes un aprīkojums joprojām spēkā:
    • lauka tālruņi un ziņneši elektroniskās karadarbības apstākļos.
    • ierakumu rakšana un aizsardzības pozīciju izbūve.
    • gaisa telpas novērošana un dronu mānekļu izmantošana.
    • padziļināta pirmās (paš)palīdzības un savstarpējās palīdzības apmācība.
  • Apmācībai vajag papildu laiku:
    • pašreizējo mācību programmu jau tā ir grūti pilnībā īstenot.
    • daudzi temati tiek apgūti tikai virspusēji, nevis nostiprināti ar pietiekamu atkārtošanu un praktisko treniņu.
    • tiek norādīts arī uz iesaucamo fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības pasliktināšanos.
  • Apmācības struktūra:
    • apmācības posmi tiek regulāri saīsināti.
    • faktiski iesaucamie tiek sagatavoti tikai vienam izvēršanas jeb pielietojuma veidam, tas ir nav gatavi mūsdienīgai kaujas darbībai.
    • jau sestajā dienesta mēnesīi sākas rotas un bataljona līmeņa mācības, lai gan iepriekš nav bijis pietiekamas apmācības nodaļas un vada līmenī.
  • Tas viss rada spēju iztrūkumu:
    • apakšvienību un vienību sadarbību brigādes līmenī reāli nav iespējams apgūt.
    • karavīri ir pārslogoti un no viņiem prasa ļoti specifiskas individuālas prasmes.
    • instruktoriem nav iespējas pienācīgi attīstīt līderības, padoto vadības un apmācības prasmes.
    • trūkst reālistiskas taktiskās prakses.
    • sarežģītas specializētas funkcijas, piemēram, snaiperu apmācība, nav iespējams pienācīgi attīstīt ( trūkst laika, infrastruktūras un munīcijas).

Pabeidzot OMD karavīri tiek nosūtīti uz AT Zemessardzi brīdī, kad viņi tikai sāk apgūt individuālās militārās iemaņas prasmes līmenī, un bieži vien nespēj izpildīt pamata uzdevumus nodaļas līmenī.

Piedāvātais risinājums: Sākotnējo obligāto militāro dienestu pagarināt līdz vismaz astoņiem mēnešiem, kam sekotu obligāta un regulāra papildapmācība Zemessardzē.

Ich habe in den letzten zwei Wochen mit vielen Ausbildnern (Offizieren und Unteroffizieren) der Kampf- und Kampfunterstützungstruppe der Landstreitkräfte des Bundesheeres gesprochen. Warum? Weil so gut wie keine politischen Entscheidungsträger die Realität in der Truppe kennen.… pic.twitter.com/NUYzW3cYK0

— Franz-Stefan Gady (@HoansSolo) July 23, 2026

Uzņemšana

Piesakies: https://studetgribu.lv/

 

Pie Garbaru upeles

Iesākumam divas bildes no Toma aparāta - pīļu māmiņa no patiltes aizdzina prom kaķi
DSC_0010_DxO.jpg
DSC_0011_DxO.jpg
Tālāk jau manas bides
PXL_20260723_093039875.MV.jpg
PXL_20260723_093350602.MV.jpg
PXL_20260723_093404554.MV.jpg
PXL_20260723_093411708.MV.jpg
PXL_20260723_094022487.MV.jpg
PXL_20260723_094442750.MV.jpg
PXL_20260723_094829706.MV.jpg
PXL_20260723_094834730.MV.jpg
PXL_20260723_100422773.MV.jpg
PXL_20260723_100532436.MV.jpg
PXL_20260723_100540182.MV.jpg
PXL_20260723_100740177.jpg
PXL_20260723_101003678.MV.jpg 

Latvijā krāpnieki vilina ar amatpersonas viltus tēlu

ASV Kapitolija ēkas skats zem skaidrām zilām debesīm, simbolizējot valsts pārvaldes institūcijas.

Valsts policija brīdina par krāpniecisku interneta vietni, kas atdarina atpazīstamu ziņu portālu un publicē izdomātu stāstu par kādas valsts amatpersonas pieredzi investīciju platformā. Amatpersonas tēls izmantots bez atļaujas, lai radītu iespaidu, ka piedāvājums ir uzticams.

Iedzīvotāji aicināti šādās vietnēs neaizpildīt pieteikuma formas, nepārskaitīt naudu un neizpaust bankas piekļuves informāciju. Pirms jebkura ieguldījuma jāpārbauda, vai finanšu pakalpojumu sniedzējam ir licence darbībai Latvijā. Licencēto tirgus dalībnieku saraksts pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

Viltus ziņu portāls rada uzticamas publikācijas iespaidu

Krāpšanas shēmā apvienoti vairāki pārliecināšanas paņēmieni. Interneta vietnes izskats līdzinās zināmam ziņu portālam, publikācijā izmantots valsts amatpersonas tēls, bet virsraksts veidots emocionāls un sensacionāls. Lasītājam tiek solīta iepriekš nezināma informācija par amatpersonas it kā veiksmīgu pieredzi investīciju platformā.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka viltus raksta un vizuālo materiālu izveidē izmantotas mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Tās ļauj krāpniekiem radīt pārliecinošākus attēlus, video un citus materiālus, taču vizuāla ticamība nav pierādījums tam, ka publikācija vai tajā redzamais personas atbalsts ir īsts.

Atpazīstamas personas vārds un valsts amatpersonas tēls šādā shēmā kalpo kā uzticības aizstājējs. Krāpnieki cer, ka cilvēks vispirms reaģēs uz pazīstamo seju un solīto veiksmes stāstu, bet tikai pēc tam pārbaudīs vietnes patiesumu.

Pazīmes, kas var atklāt krāpniecisku investīciju piedāvājumu

Aizdomas būtu jārada ne tikai solījumam par izdevīgu ieguldījumu, bet arī veidam, kā cilvēks līdz piedāvājumam nonācis. Valsts policija norāda uz vairākām raksturīgām pazīmēm:

  • vietne vizuāli atdarina zināmu ziņu portālu;
  • publikācijā bez pārbaudāma pamatojuma izmantots sabiedrībā pazīstamas personas vārds vai attēls;
  • virsraksts sola sensacionālu vai iepriekš slēptu informāciju;
  • sociālo mediju reklāma mudina aizpildīt pieteikuma formu;
  • pēc pieteikšanās piezvana nepazīstams “brokeris” un sāk pārliecināt par naudas ieguldīšanu;
  • sarunas laikā tiek prasīti bankas dati, autentifikācijas kodi vai piekļuve finanšu rīkiem.

Šādas reklāmas tiek izplatītas Facebook, TikTok, YouTube un citās platformās. Pats fakts, ka reklāma redzama plaši izmantotā sociālajā tīklā, neapstiprina piedāvājuma likumību.

Pēc pieteikuma aizpildīšanas sākas viltus brokeru spiediens

Pieteikuma formā ievadīts tālruņa numurs vai cita kontaktinformācija ļauj krāpniekiem pašiem sazināties ar cilvēku. Viltus brokeri izmanto dažādas manipulācijas metodes, lai panāktu pārskaitījumu vai iegūtu piekļuvi bankas kontam. Atsevišķos Valsts policijas minētajos gadījumos cietušo vārdā noformēti arī aizdevumi.

Ja pieteikums jau aizpildīts, nevajag turpināt sarunu vai izpildīt zvanītāja norādījumus. Ja izpausti bankas dati, apstiprināta darbība ar Smart-ID vai veikts pārskaitījums, nekavējoties jāsazinās ar savu banku un par notikušo jāinformē Valsts policija. Jāsaglabā reklāmas, vietnes, sarakstes un maksājumu informācija, kas var palīdzēt fiksēt notikušo.

Bankas kodi un eParaksta rīki nav nododami svešiniekiem

Valsts policija atgādina nekad neizpaust PIN kodus, Smart-ID kodus, internetbankas lietotājvārdu, paroli un citus bankas piekļuves datus. Nedrīkst arī ļaut nepazīstamai personai izmantot eParaksta rīkus vai pēc tās norādījuma nodot bankas karti, skaidru naudu un citas vērtīgas mantas.

Krāpnieki seko Latvijas aktualitātēm un pielāgo tām savus vēstījumus, tādēļ viena konkrēta viltus vietne vai reklāma var tikt aizstāta ar citu. Valsts policija aicina pārrunāt šīs pazīmes arī ar tuviniekiem: pirms naudas pārskaitīšanas vai kodu nosaukšanas drošākais nākamais solis ir pārtraukt sarunu un piezvanīt uzticamam cilvēkam.

Avots: Latvian State Police News

Laba Daba 2026

<p>Diezgan baisi - iepriekšējo reizi "Labā Dabā" biju bijis pirms desmit gadiem - 2016. gadā. Iemesli tik ilgai prombūtnei bija vairāki: bērni, Covid, pārklāšanās ar Valmieras vasaras teātra festivālu, Labas Dabas nenotikšana. Šogad arī bija tā, ka sākotnēji šķita, ka neizdosies šo sakombinēt ar mūsu nu jau tradicionālo vasaras ceļojumu uz Somiju, tomēr pēdējā brīdī kaut kā izdevās sakombinēt variantu (paldies Marinai, ka viņa mani vienu palaida uz Ratniekiem!), ka no ceļojuma atgriezāmies piekdien pusdienlaikā, un tad, veicis kaut ko pielīdzināmu F1 pitstopam mājās, es devos jau nākamajā posmā - uz festivālu. Par F1 ātrumiem - tas nav sevišķs pārspīlējums, pusstundas laikā, ko pavadīju Kuldīgas ielā, sanesu uz dzīvokli visas mūsu ceļojumu paunas, ar putekļusūcēju apstrādāju mašīnu vismaz līdz tādam līmenim, lai tajā nebūtu kauns laist iekšā citus cilvēkus, iegāju dušā, sakrāmēju minimālo mantu krājumu festivāla apmeklējumam, un tad jau bija jāsteidz uzlādēt auto, lai vispār kaut kur aizbrauktu. Kuģu ielā paķēru Baibu un Irbi, un pilnīgs festivāls varēja sākties.</p> <p>Ko es novērtēju - pie stūres brauca Baiba. Aizvadītajās divās nedēļās biju norullējis pāri par 3'000 kilometru, kas pēc maniem standartiem ir ļoti daudz, un arī šajā dienā jau veikts virs trim simtiem, ļoti labprāt ieņēmu pasažiera vietu. Tiesa, itin daudz komentēju braukšanu, kā nevajadzētu darīt, taču (cerams) - ne pārmērīgi agresīvā vai pamācošā tonī. Un tā mēs sasniedzām Ratniekus, kur tradicionāli risinās "Laba Daba". Uzslējām teltis un hamoku (trīs cilvēku sastāvā bijām ar trim atsevišķām naktsmītnes vietām), un devāmies pēc festivāla aprocēm. Uzskaites par to, ar ko kopā skatījos katru koncertu, nebūs, taču vismaz kaut kādos no tiem līdzās bija ne vien Baiba un/vai Irbe, bet arī Guna, Mārtiņš, viņu bērni, Bindons (arī Cikliskais Triketons), tāpat kādu vārdu pārmiju ar Linardu Kalniņu no "DJ Krankenwagen" un Ramūnu no Enkura (kas nav grupa), Kaspi, Dinu (no "Hospitāļu ielas"), ar vēl kādu pārīti cilvēku apsveicinājos, šķiet, nevienu būtisku pazīstamu personāžu izlaidis nebūšu. Relatīvi īsi un relatīvi īsi centīšos atspoguļot emocijas par katru mākslinieku, kura uzstāšanos vismaz kaut kādā mērā pieredzēju. Iespēju robežās centos sekot principam - baudīt koncertu no sākuma līdz beigām, vai vismaz - līdz beigām, nevis doties no tā prom tieši pirms maltītes gardākās daļas, bet gadījās visādi. Protams, ar gluži visiem tā nesanāca, un daļa no koncertu pieredzes sanāca fragmentāra, bet par to detalizētāk - katram no viņiem veltītajās rindkopās. <img src="/images/labadaba/labadaba25.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Alum alu</h3> <p>Kad ierados pie Lāča skatuves, "Alum alu" jau spēlēja, līdz ar to viņu uzstāšanos pilnā garumā neredzēju, un arī uzreiz nepiefiksēju, ka grupa ir paplašinātā sastāvā - ar to kopā spēlēja "Oranžo brīvdienu" pūtēji. Šo grupu jau vienreiz biju redzējis - kā īpašos viesus "Hospitāļu ielas" koncertā Liepājā, līdz ar to aptuveni zināju, ko gaidīt. Proti, jautru čigānu ritmos balstītu mūziku ar ne pārāk izciliem dziesmu tekstiem un mazliet kaitinošu komunikāciju ar publiku (šoreiz gan bija labāk nekā Liepājā). Galveno savu grāvēju - "Ļeņingradas pagrabā" - viņi uz šo laiku gan jau bija nospēlējuši. <img src="/images/labadaba/labadaba29.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Tavas māsas nāsis</h3> <p>Arī šo grupu, līdzīgi kā "Alum alu", skatījos otro reizi, taču atšķirība tajā, ka arī pirmajā reizē uz "Nāsīm" gāju apzināti, nevis tās nāca kā bonuss kādam citam koncertam. Žanriski šī grupa sevi pieskaita "pajoļpankam" un, ja tev nav aizspriedumu pret šo vārdu, tad droši vien varēsi izbaudīt šo kolektīvu (kā to arī izbaudīju es). Jā - šī ir grupa, kuras dziesmu tematika ir gaužām vienkārša un skaidra - tev piemetusies caureja, esi saplēsis bikses, sāp zobs, tev garšo pepsi vai arī esi iepirdis draugam pakausī. Un tam pa virsu - Skeleta nesmieklīgie joki. Izklausās daudz sliktāk, nekā tas patiesībā ir. Bonuss, salīdzinājumā ar pirmo reizi, kad šie uzstājās - "Nāsis" bija papildinātas ar Matildi no grupas "Gultņi", kas dažādoja grupas vokālo sniegumu. Tas, kā "Tavas māsas nāsis" zirgojas ar dažādiem muzikāliem stiliem, primāri - metālu un pankroku - ir gana simpātiski, un šādai grupai "Labā Dabā", protams, ir jābūt. Cita lieta, ka doma, ka tās albumus varētu klausīties arī ārpus koncertiem, nav īsti izskatāma. <img src="/images/labadaba/labadaba28.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Dzelzs Vilks</h3> <p>Neesmu sevišķs "Vilka" cienītājs, klāt biju vien uz pāris koncerta dziesmām (noteikti izskanēja "Uijā uijā nikni vilki" un "Oranži mati", šķiet, pa gabalu dzirdēju arī "Balerīnu"). Man nav nekādu specifisku iebildumu pret šo grupu (izņemot to, ka tās nosaukums paģēr daudz smagāku skanējumu - tikai tagad noskaidroju, ka pašos pirmsākumos tā patiešām bija <a rel="nofollow" rel="nofollow" href="https://dzelzsvilks.bandcamp.com/album/miru-s-kaijas" target="_blank">death metal grupa</a>), bet nevaru iedomāties situāciju, lai es mērķtiecīgi ietu uz šīs grupas koncertu, šeit vienkārši līdz ar "Tavas māsas nāsu" koncerta beigām īsti nekā cita programmā nebija.<img src="/images/labadaba/labadaba27.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Pienvedēja piedzīvojumi</h3> <p>"Pienvedēji" man noteikti ir tuvāki nekā "Dzelzs vilks", taču arī nav viena no tām grupām, ar kuras daiļradi man būtu kādas īpašas attiecības. Šis koncerts vairāk atmiņā paliks ar Māra Žigata puspajokam pusnopietno gaušanos par to, ka "Pienvedēji" uzlikti spēlēt uz mazās (Eža) skatuves, jo nav gana populāra grupa. Savā ziņā var teikt, ka ar savu attieksmi apliecinājām - tiešām nav gana populāra, jo devāmies pie "Aparāta", kuru iepriekš nebiju redzējis. <img src="/images/labadaba/labadaba26.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Aparāts</h3> <p>Šī bija festivāla pirmā virsotne. Pēteris Helmss un viņa grupa zināmi no Rudaka "Rokupācijas", kā arī ar kaut kādu saistību (droši vien primāri - caur Misteru Sensoru) ar "Pupociklu vasaru". Aparāts gan nav gluži sviestroka grupa, taču ar kaut kādiem šīs mākslas elementiem gan. Helmsa mazliet jokainā vārdu izvēle dziesmu tekstos, pozitīva ballītes atmosfēra, bekvokālistes, tiešām - maksimāla pozitīvisma deva no šī koncerta. Lai arī es neesmu galdnieks. Iepriekš, kā jau teikts, tā koncertos nebiju bijis - kā nekā "Aparāts" nebija spēlējis piecpadsmit gadus, bet 2011. gada "Positivus", kur viņi spēlēja, es nebiju klāt (un nav jau arī teikts, ka uz mazās I Love You skatuves viņus būtu gājis apskatīt arī tad, ja būtu šajā festivālā ieradies). Līdz ar to - pirmais jaunais ieraksts redzēto mākslinieku sarakstā šajā festivālā.<img src="/images/labadaba/labadaba30.webp" alt="Laba Daba 2026" /></p> <h3>Hospitāļu iela</h3> <p>Te - gluži pretējais variants. Kopš "Hospitāļu iela" pagājušā gada nogalē atjaunoja savu koncertdarbību, uz Šubrovska un kompānijas koncertiem bija būts divreiz, šī kļuva par trešo reizi. Dziesmas visas, protams, zināmas no galvas, jaunu nav un nebūs, bet arī nevajag. Tas, protams, šķiet drusku dīvaini, ka tajās līdzi grupai dzied ne vien tie, kas bijuši Hosielas koncertos tajos laikos, kad tā bija radoši aktīva grupa, bet arī šo cilvēku bērni - bet tas jau tikai skaistāk. Koncerta repertuārs bija tendēts uz "lielākajiem grāvējiem", protams, izņemot tās dziesmas, kuras Šubrovskis principiāli nespēlē. Biju jau noskaņojies rakstīt - re, pat viņš ir spiests piekāpties sabiedrības spiediena priekšā un festivālā spēlēt citādāku programmu, nekā grupas normālajos koncertos, taču vēlāk noskaidroju, ka dziesmu izvēli koncertiem nemaz neveic pats Šubrovskis, bet gan Dina un Maija. Lietas būtību gan tas nemaina - festivālā vairāk spēlētas tās dziesmas, kas dziļāk sirsniņā iegūlušas, jo ir laika limits (viena stunda), un visu nemaz paspēt nevar. Joprojām uzskatu, ka grupas skanējums ir ieguvis, salīdzinājumā ar pirmajiem koncertiem Hanzas peronā, kur nebija pievienojušās bekvokālistes, bet reizē - tā atkaltikšanās sajūta pēc ilgiem gadiem, kas bija jūtama tur, nav vairs atkārtojama. Arī šādi viss, protams, ir lieliski, bet pirmā reize ir un paliek pirmā reize. <img src="/images/labadaba/labadaba16.webp" alt="Laba Daba 2026" /> <br/><img src="/images/labadaba/labadaba18.webp" alt="Laba Daba 2026" /> <br/><img src="/images/labadaba/labadaba05.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Nakts arāji</h3> <p>Pilnīgs jaunatklājums - un kā gan citādāk tas varētu būt, ja "Nakts arājiem" šī bija pirmā publiskā uzstāšanās pilnvērtīga koncerta veidā. Grupas anotācija festivāla lapā vēsta, ka tā ir "projekts, kurā satiekas Latvijas roka veterāni un skarbi trāpīga dzejas pasaule, radot spēcīgu, tumšas enerģijas caurstrāvojumu". Grupā ir divi dalībnieki, vienam no tiem uz krūtīm ir vārds "Viens", otram - "Divi". Vienlaikus tas vispār nav noslēpums, ka aiz šiem Latvijas roka veterāniem slēpjas divi "Dzelzs Vilka" dalībnieki: solists Juris Kaukulis un bundzinieks Mārtiņš Linde. Un jāatzīst - šādā veidā man viņi patika daudz labāk. Eksperimentāla mačo mūzika, tā varētu raksturot to, ko viņi spēlē, bez kaut kādiem izskaistinājumiem - dziesmas par veciem vīriešiem, saplīsušām kedām (četrdesmit piektais izmērs. ar pusi), zīdītājiem un citām svarīgām tēmām. Noskaņas ziņā šis varbūt nebija gluži Brutto, kas tika skatīts Labā Dabā pirms aptuveni desmit gadiem, bet uz to pusi gan. Un jāsaka - šķiet, ka Kaukulim ir līdzīgi kā vienai diezgan populārai Latvijas estrādes grupai, kurai nepieciešams uzvilkt bijušā ASV prezidenta maskas, lai spētu pa īstam atraisīties un ļaut vaļu brīvākām izpausēm. Ierakstā gan "Arāji" mani ne visai uzrunāja, bet dzīvajā klātbūtnē - pilnīgi cita lieta!<img src="/images/labadaba/labadaba04.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Oranžās brīvdienas</h3> <p>Grupa, kas varētu būt viena no biežākajām "Labas Dabas" dalībniecēm - vismaz kaut kā sajūtu līmenī man šķiet, ka tā tam vajadzētu būt. Man - pirmā reize, redzam viņus spēlējam pēc Speisa nāves. Vienlaikus - nekad neesmu bijis aktīvs šīs grupas sekotājs, izņemot varbūt pavisam agrīno periodu, tos laikus, kad viņu vienīgie pieejamie ieraksti bija dažas Draugiem.lv publicētas dziesmas; pirmo reizi "Brīvdienas" redzēju un dzirdēju kā "Hospitāļu ielas" iesildītājus Studentu klubā, proti, itin senos laikos. Šeit ar nebija tā, ka es super mērķtiecīgi būtu gājis uz viņu uzstāšanos, taču turpat blakus šķūnim, kur bija notikusi nakts aršana, viņi spēlēja, un izlēmu palikt. Varēja, protams, kādā brīdī pāriet pie Inokentija Mārpla, taču kaut kā noskaņojos, ka gribu šo koncertu dzirdēt un izlēkāt līdz beigām, un šo izvēli nenožēloju. Koncerta beigu daļā notika atbildes gājiens - kamēr pēcpusdienā "Brīvdienu" pūtēji pievienojās "Alum alu", tagad uz skatuves pie "Brīvdienām" atnāca Aleksis un Saimons no "Alum alu". Jāatzīst, ka šīs grupas ir itin labi savietojamas, un viena otru labi papildina. Lai arī mērķtiecīgi "Brīvdienas" klausīties nemēdzu, teju visas koncertā skanējušās dziesmas zināmas, bija pat pagalam senās "Sēnes". <img src="/images/labadaba/labadaba17.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Inokentijs Mārpls</h3> <p>Sanāca dzirdēt vien koncerta noslēgumu - "Priekšniek, es tevi sabradāšu" un "Revulucionāru". Kā sapratu no vairāk redzējušajiem, šajā reizē Dambis vairumam dziesmu vairāk par vienu rindiņu nedziedāja, uzsvars bija uz spēku un enerģiju. Un - baisu skaļumu. Savā ziņā pat novērtēju, ka dzirdēju vien koncerta beigas, arī tāpat sajūtas bija tādas, ka ausīm pēc šī skaņas līmeņa vajadzētu uzlikt ledu. Vispār gan ar Dambi ir tā - no vienas puses, man šķiet nozīmīgi un pareizi, ka viņš joprojām turpina darīt to, ko darījis jau 40 gadus, bet vienlaikus - kāds viņš vairs priekšnieku sabradātājs, lāga onka (šis ir stipri neglīts apgalvojums no manas puses, pats to lieliski apzinos). <img src="/images/labadaba/labadaba20.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>LU koris Dziesmuvara</h3> <p>Sestdienas rīta cēlienu pavadīju telts apkārtnē, uz bērniem domātu teātri negāj, līdz ar to par pirmo kultūras notikumu šajā dienā kļuva "Dziesmuvaras" uzstāšanās. Koru koncerti galīgi nav manā standarta izklaides programmā, bet "Labas Dabas" ietvaros tas ir itin tradicionāls notikums (savulaik arī "Juventus" tur dzirdēts). Un vispār - ar tieši šo kori esmu pazīstams, jo viņi sadarbojas ar grupu "DJ Krankenwagen" (kas, savukārt, radīja pārliecību, ka vēl šajā dienā ar kori tikšos). Repertuārs - manai gaumei saistošs, lai gan droši vien nekas tik ļoti spēcīgi neuzrunāja kā pirmā dziesma - precīzu nosaukumu neatceros, bet tā i kurzemniek manierē par to, ka viš nekad nesak, ka man mīl. Cits dziesms nebij šai stilā, bet tāpat koncerts iedeva labu startu dienai. <img src="/images/labadaba/labadaba23.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Evija Vēbere un Ivars Artjunjans</h3> <p>Par Evijas Vēberes talantu cienītāju sevi neuzskatu un, ja būtu tajā laikā arī kaut kas cits klausāms, diez vai es nonāktu viņas koncertā (Ivars Artjunjans ir perkusionists, par viņu man vispār nav viedokļa). Nē, es neesmu no tiem, kas satraucas par Evijas Vēberes iesaistīšanu pašvaldības finansētos koncertos (bija savulaik šāds stāsts), bet viņas darbības elektroniskās mūzikas lauciņā gluži vienkārši man nešķiet diži interesantas. Un tā bija arī šajā koncertā, patiesībā es jau pat gāju no tā projām, taču pretī nāca Bindons, kurš gāja uz šo koncertu, un tad nu secinājām, ka divatā būs jautrāk. Un tā arī mēs divatā šo uzstāšanos noklausījāmies. Izņemot dziesmu "Puk puk", neko no šī koncerta īsti neatceros, lielākā daļa satura nebija dziesmas, bet improvizācijas, taču ne tādas, kuru dēļ es būtu gatavs lauzt krēslus (arī tāpēc, ka sēdēju uz zemes). <img src="/images/labadaba/labadaba24.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Trīsas</h3> <p>Šajā reizē viņu bija vairāk nekā trīs - vēl arī bundzinieks un basists, turklāt basu daļu koncerta spēlēja vienpadsmit gadus jauns zēns, par kuru man ienāca prātā: cik labi, ka tāda "Laba Daba" nav visādu "Asociācija Ģindene" un Šloseru dienaskārtībā. Citādi šie noteikti būtu pauduši savu sašutumu par to, ka bērniem ne tikai nākas dzirdēt no skatuves vārdiņu "bļaģ", bet pat piedalīties dziesmu spēlēšanā, kur tas izskan. Savu vērtējumu par šo koncertu ļoti lakoniski izteica Ramūns: "Ziņoju, ka grupa “Trīsas” ir faking ģeniāla". Varu vien viņam piekrist. Teksti, vokālās harmonijas, skatuves tēls un tie smaidi - it īpaši, kad dziedi par ziliem riņķiem zem acīm. Vienu gan, protams, pārkāpu - festivāla laikā ļoti daudz laika stāvēju kājās, lai arī ne mirkli nebiju pilnīgā pālī. <img src="/images/labadaba/labadaba19.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Aptiekas bēru ansamblis</h3> <p>Līdzīgi kā "Trīsas", arī "Aptiekas bēru ansamblis" apdzied dzīves grūtības, un arī šajā grupa dominē dāmas. Atšķirība gan ir tajā, ka šī grupa galīgi nepretendē uz mākslas statusu, drīzāk gan uz robežu starp burlesku un kabarē. Ne velti grupā ir divi akordeoni. Dažas tās dziesmas: "Oda priekam", "Bijušie vīrieši", "Svētki", "Divarpus minūtes" ir arī iepriekš klausītas un atzītas par gana asprātīgām. Bet, kā jau to var gaidīt no kolektīva, kura humors ir pajēls, ne vienmēr un ne visur tas nostrādā, un arī dziesmas ne vienmēr sanāk gana lipīgas. Festivālā šis koncerts bija vietā, un laiks tajā pavadīts labi. Bet skaidrs, ka šī nav tāda grupa, kuras ierakstus es vēlētos iegūt savā īpašumā un klausītos ikdienā. <img src="/images/labadaba/labadaba22.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>DJ Krankenwagen</h3> <p>Tas man bija šokējošs atklājums, ko no skatuves pavēstīja mana mīļākā grupa, par kuru vienmēr jādomā, kad pretimbraucoša mašīna saka "īū-īū": "DJ Krankenwagen" divas reizes bija uzstājusies "Labā Dabā" tajos gados, kad es biju šī festivāla apmeklētāju pulkā. Un es par to neko nezināju. Vienlaikus tur ir arī nepārsteidzošā daļa: pirms desmit un vairāk gadiem es šādu grupu nezināju, bet bez priekšzināšanām uz kolektīva ar šādu nosaukumu koncertu es nekad mūžā nedotos. Burtu savienojums "DJ" automātiski atbiedē, komplektā vēl ar vācisku nosaukumu, rodas asociācijas ar Bobo vai Ötzi. Tagad, protams, situācija ir citāda - esmu liels šī kolektīva cienītājs, un katru viņu uzstāšanos izbaudu. Šis koncerts gan atmiņā visspilgtāk paliks ar to, kā Linards Kalniņš aizmirsa dziesmas par dakteri Drošsirdi vārdus (protams, zinot grupas specifiku, tas varētu būt arī iestudēts, tomēr tā galīgi neizskatījās, un atkārtoti iesāktais dziedāt pantiņš nebija gana uzspēlēts, lai tas šķistu apzināti), taču bija vēl arī koncerta "dramatiskā sižeta līnija" par konfliktu starp ģitāristiem un taustiņniekiem, dziesmu iešana "stekā", un, kas īpaši forši - arī tāds saturs, kādu iepriekš koncertos dzirdējis nebiju. Un kora "Dziesmuvara" līdzdalība (arī - ne bez fušiera, vienu "Pūt, vējiņi" pantiņu uzsāka vien neliela daļa kora). Bet ar visiem negludumiem - kā allaž "DJ Krankenwagen" nelika man vilties! <img src="/images/labadaba/labadaba12.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Nora Kripta</h3> <p>Šī grupa uzvarējusi 2026. gada LU jauno grupu konkursā "Hadrons". Daudz no tās uzstāšanās nenācās redzēt, jo bija jānoskatās līdz beigām šī paša konkursa 2014. gada uzvarētāju "DJ Krankenwagen" uzstāšanās. Starp citu, "Labā Dabā" šogad piedalījās četri "Hadrona" uzvarētāji - vēl arī "Effekts" un "Aptiekas bēru ansambls". Kā izrādās, grupā "Nora Kripta" darbojas vismaz divas grupas "Gultņi" dalībnieces (tik, cik varēju atpazīt), tās solisti Matildi ieskaitot, taču šīs grupas līderis, šķiet, ir cits. Dzirdējām vien divas-trīs dziesmas, viena bija pēc "vēl vienu!" un, kā tika teikts, koncertā jau spēlēta, bet es to vēl dzirdējis nebiju. Iespaidi pozitīvi, bet nepietiekami skaidri, lai varētu saprast - būs man interese redzēt šo grupu vēl, jā teiktu Kristaps Porziņģis, man vēl jāpastudē šis jautājums. <img src="/images/labadaba/labadaba13.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Stūrī zēvele</h3> <p>"Stūrī zēvele" ir viena no tām grupām, ar kurām manas attiecības var raksturot kā "Deep Blue Something" dziesmā: <blockquote>And I said, "What about Breakfast at Tiffany's?"<br/> She said, "I think I remember that film and<br/> As I recall, I think we both kinda liked it"<br/> And I said, "Well, that's the one thing we've got"</blockquote> Proti, man šī grupa "tā kā" patīk, bet ne vairāk. Krājumā ir pat vairāki tās ieraksti, un tos ir gana patīkami klausīties, tiem ir glīts noformējums, "Stūrī zēvele" dziesmām bieži tekstu autori ir lieliski latvieši dzejnieki, bet tas viss nekādas super spēcīgas emocijas manī neraisa. Ok, varbūt ar izņēmumu dziesmai "Labvakar" - tā gan kaut ko manī parauj vaļā. Un noteikti jāatzīst, ka "Stūrī zēvele" nav grupa, kas kaut kā īpaši izceltos ar aizrautīgiem koncertiem. Tiesa, šoreiz kaut kāds action bija - ja šajā "Labā Dabā" bija kāda problēma, tad tā bija savdabīga apsargu uzvedība, pastāvīgi rūpējoties par to, lai publika nebūtu pārāk tuvu skatuvei un pārāk aktīvi nedejotu. Tas pēdējais bija vispār super mistiski. Nu, jā, un kas līdzīgs notika arī "Stūrī zēveles" uzstāšanās laikā, tādā mērā, ka Klāvs no skatuves pat šo komentēja, ka nekad nebūtu iedomājies, ka problēmas pārmērīgi aktīvu dejotāju dēļ varētu rasties "Stūrī zēvele" koncertā, bet radās. Tā - kā jau parasti, viss jauki, bet ne vairāk. <img src="/images/labadaba/labadaba14.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Auļi</h3> <p>Noklausījos vien pāris dziesmas, un ne tāpēc, ka man Auļi nepatiktu. Milzīgā bunga, vīri ar dūdām - tas ir ļoti forši. Vienlaikus - redzēti, un atbilstoši manai izpratnei, Auļi nav viena no tām grupām, kuru gadījumā ir tik būtiski, kādu tieši materiālu tā izpilda konkrētajā reizē. Citkārt es būtu viņiem veltījis vairāk laika, bet gribējās apskatīt, ko tieši spēlē Jēkabs Nīmanis un Elīza Dombrovska. <img src="/images/labadaba/labadaba11.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Jēkabs Nīmanis un Elīza Dombrovska</h3> <p>Gan Jēkabs Nīmanis, gan Elīza Dombrovska mīt uz robežas starp vairākām pasaulēm - mūzikas, dzejas un teātra. Viņu kopīgā uzstāšanās Šķūnī šeit vēl pielika klāt video elementu, par to parūpējoties Andrim Fedotovam ar analogā kino lenšu projekcijām. Savā ziņā šis būtu pielīdzināms Evijas Vēberes koncertam, arī itin daudz improvizācijas elementu, taču daudz melodiskāk. Ļoti patīkama atmosfēriska pieredze, diemžēl pilnā garumā koncertu noklausīties neizdevās, jo biju noskaņojies redzēt "Effektu" no pirmajām minūtēm. <img src="/images/labadaba/labadaba09.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Effekts</h3> <p>Šis bija festivāla slapjākais koncerts. Vispār jau visu pēcpusdienu/vakaru atbilstoši prognozēm varēja gaidīt negaisu, bet tieši "Effekta" laikā tas pienācā. Jāatzīst, ka es nebiju rīkojies sevišķi saprātīgi, pirms kāda laiciņa teltī paņēmis džemperi, bet noslinkojis aiziet līdz auto pēc lietusmēteļa. Izmirku līdz ādai, un ne tikai es - arī "Effekts" uz dažām minūtēm palika bez elektrības, koncertam piedzīvojot negaidītu pārtraukumu. Tas gan nemaina apstākli, ka "Effekts" nospēlēja vienu no labākajiem šī festivāla koncertiem. Atdeve gan no grupas, gan no publikas bija līmenī (lietus tam nāca tikai par labu). Jā, Riharda Zelezņeva skatuves tēls joprojām man šķiet drusku par teatrālu (kāds šķiet daudz skatījies Fredija Merkūrija uzstāšanās ierakstus), bet šoreiz tas bija vietā. Salīdzinājumā ar albuma prezentācijas koncertu, šoreiz repertuārs bija tāds kā dzīvespriecīgāks - un tas bija arī diezgan aktuāli, citādi varētu nosalt, Zelezņevam uzsverot, ka viņi tomēr sevi neuzskata par zudušo paaudzi. Un dziesmu par ģimeni, kurā viss ir kārtībā, nemaz nespēlēja. <img src="/images/labadaba/labadaba08.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Tante gaida</h3> <p>Izvēle bija starp divām jaunajām grupām, kas abas esot ļoti baudāmas - "Tante gaida" un "Zōna". Aizdevos uz pirmo, un nenožēloju, lai gan droši vien tāpat būtu bijis arī pretējā gadījumā. Grupas raksturīgākā iezīme - tās dalībnieki pēc katras dziesmas mainās ar instrumentiem, visi, izņemot bundzinieku, dzied. Spēlētā mūzika nav nekāda smagā, bet koncerta pieredze tāpat ļoti feina, vokālās harmonijas un tā tālāk. Ja vajadzētu raksturot, pēc kā tas viss izklausās - iedomājies, ja Keitija Bārbale ar draudzenēm un kādu draugu kopā spēlētu grupā, tad kaut kas līdzīgs sanāktu. Tā pati paaudze, tās pašas sadzīviskās problēmas (piemēram, peļķē iekritusi cigarete), nepiespiesta attieksme pret dzīvi. Ja tā padomā - labi, ka uz šīs grupas uzstāšanos aizgāju festivāla ietvaros, diezgan ticami, ka specializētā "Tante gaida" koncertā es justos neērti, jo publika apkārt man būtu pārāk jauna un meitenīga, šeit tik ļoti kā vecs lūriķis nejutos. Bet tā jau forši, ka ir šādas jaunas un dzīvespriecīgas grupas. <img src="/images/labadaba/labadaba01.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <h3>Nova Koma</h3> <p>Festivāla muzikālo programmu (neskaitot Kraukļa ligzdu, kur tradicionāli darbojās dīdžeji un kurai, kā jau katru reizi, pat tuvumā nerādījos) noslēdza grupas "Nova koma" uzstāšanās. Tās daiļradi esmu pēdējā laikā labi iepazinis, tai skaitā biju <a rel="nofollow" rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/Nova-Koma-Koncerts-Vagonu-halle">jaunākā albuma prezentācijas koncertā</a> un aptuveni zināju, ko gaidīt. Salīdzinājumā ar to reizi, repertuārs šeit gan bija roķīgāks - festivāls kā nekā, nekādu tev "Robota atriebības dziesmu" un "Elles vestibilu", daudz vairāk ballītes atmosfēras. Domājams, mūziķi koncertu izbaudīja ne mazāk kā mēs - tā vien no skatuves strāvoja viļņi, ka arī viņiem klājās ļoti labi. Un tas bija lieliski. Tāda teicama kopības sajūta festivāla noslēgumā - tieši tas, ko šajā brīdī vajadzēja! <img src="/images/labadaba/labadaba02.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p> <hr/> <p>Beigās vajadzētu kopsavilkumu tam, kas vislabāk patika, kas ne tik ļoti, bet pat īsti pēc tā neprasās - bija pārāk daudz labu koncertu, lai es varētu izcelt, piemēram, trīs spilgtākos. Vienkārši teikšu - bija ļoti labs festivāls, un varu vien cerēt, ka "Laba Daba" būs arī nākamgad (cilvēku tomēr nebija baigi daudz) un - ne tajā nedēļas nogalē, kad Valmieras Vasaras teātra festivāls. Paldies, lai Daba laba! <img src="/images/labadaba/labadaba03.webp" alt="Laba Daba 2026" /> </p>

Eiropas enerģētika: Krievijas sašķidrinātā gāze plūst

Liels tankkuģis, kas pārvadā sašķidrinātu gāzi no Sibīrijas uz ārzemēm, ir noenkurots Fīnas salā Dānijā. Tur to remontē Dānijas kuģu būvētavā, kas joprojām apkalpo Krievijas kuģus. Neskatoties uz karu, viņi turpina servēt krieviem, jo Krievijas gāzes imports uz Eiropu pašlaik pieaug. Kuģis Rudolf Samoylovitch (nosaukts padomju polārpētnieka Rūdolfa Samoiloviča vārdā) ir Arc7 modelis, viens no […]

Virzīšanās uz priekšu

Bieži sākas ar soli atpakaļ

Dažreiz es stāvu ceļa vidū un saprotu, ka tas, ko mēs saucam par progresu, nav taisna līnija, kas stiepjas uz priekšu kā ideāla šoseja. Tas ir līkumains takas posms, kur katrs solis uz priekšu reizēm prasa vispirms atkāpties. Un tieši tajā brīdī, kad šķiet, ka esmu zaudējis laiku, es patiesībā mācos visvairāk.

Ceļš reti kad ir tukšs.

Tas ir pilns akmeņiem. Daži ir mazi, gandrīz nemanāmi – tie tikai piespiež mani palēnināt gaitu. Citi ir milzīgi, necaurejami, kā sienas, kas stāv manā priekšā un liek apstāties. Tad es atkāpjos. Ne tāpēc, ka esmu vājš, bet tāpēc, ka man vajag elpu. Vajag saņemt spēkus. Vajag paskatīties uz šķērsli no cita leņķa. Atkāpšanās nav sakāve – tā ir pārgrupēšanās. Tā ir iespēja redzēt to, ko no tuva attāluma neredzēju: ka akmens nav neizbraucams šķērslis, bet gan mācība par pacietību, par radošumu, par pazemību.

1000067920.jpg

Reizēm es apeju. Garāku ceļu, kas sākumā šķiet zaudējums. Bet tieši tur, sānu takā, es satieku cilvēkus, idejas, sajūtas, kuras taisnajā ceļā nekad nebūtu sastapis. Reizēm es kāpju pāri – rokās un ceļos, ar sasistiem plaukstām un nogurušu muguru. Tas sāp, bet dod spēku, ko nekad neaizmirstu. Un reizēm... jā, reizēm es lienu pa apakšu. Pa šaurām spraugām, kurās ego nespēj izspraukties. Pa logiem, kurus neviens nebija paredzējis kā oficiālu ieeju. Tie ir brīži, kad es jūtos visneaizsargātākais, bet arī visdzīvākais.

Apstāšanās ir skolotāji

Visi šie soļi – atkāpšanās, apiešana, kāpšana, iešana – nav tikai fiziski manevri. Tie ir skolotāji. Klusi, neuzkrītoši, reizēm skarbi. Akmeņi nerunā, bet māca. Viņi māca, ka dzīve nav maratons taisnā līnijā, bet gan dejas ar šķēršļiem. Ka īsta gudrība nerodas tikai no uzvarām, bet no tiem mirkļiem, kad tev liekas, ka esi atgriezies sākuma punktā. Tieši tad tu saproti, cik tālu patiesībā esi ticis.

Bailes ir inde

Esmu mācījies, ka bailes no atkāpšanās bieži ir lielākais šķērslis. Mēs gribam iet tikai uz priekšu, jo sabiedrība mums stāsta, ka tas ir vienīgais virziens, kas skaitās. Bet dzīve ir gudrāka. Tā zina, ka īsta attīstība notiek spirālē – tu atgriezies pie līdzīgām vietām, bet citā līmenī, ar citu izpratni.

Ieteikums

Nākamreiz, kad sajutīsiet, ka dzīve spiež jūs atkāpties, nepretojieties tam ar visu spēku.

Apstājies. Ieelpo

Paskatieties uz akmeni kā uz vecu skolotāju, kurš atnācis ar dāvanu. Pajautājiet sev: ko šī situācija man māca? Kādu jaunu ceļu tā atver? Un tad – soli pa solim, pa logu vai pa apakšu, bet ar atvērtu sirdi – virzieties tālāk. Jo īstais progress nav tas, cik ātri tu sasniedz mērķi, bet cik dziļi tu esi mainījies pa ceļam. 

Un tās mainīšanās notiek visbiežāk tieši tad, kad šķiet, ka esi spiests iet atpakaļ. #255

SVF diagnoze Latvijai

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apgalvo, ka Latvijai jāpalielina budžeta ieņēmumi. Tam komplektā nāk tēze par nekvalitatīvu politisko pārvaldi jeb politiķiem, kuri uzskata, ka nauda rodas cilvēku makos, nevis apstākļos, kas atraisa uzņēmējdarbības garu un vēlmi strādāt. Tāpēc arī SVF ieteikumi ir netīkami, proti, nodokļu atvieglojumu samazināšana, nodokļu bāzes palielināšana, uzlabota PVN iekasēšana un īpašuma nodokļa palielināšana. Citiem vārdiem – tā ir instrukcija politiski motivētā zādzībā.

Steiki, emocijas un draudzības uzvara, noslēdzies &quot;Grila dueļu 2026&quot; otrais atlases duelis

Steiki, emocijas un draudzības uzvara, noslēdzies "Grila dueļu 2026" otrais atlases duelis

Rīgas ainiņas

Vilkaines iela 3, Torņakalns.

Višķu iela 2, Ķengarags.

Dzirnavu iela 20, Bulvāŗi.

 

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===