Gulbenes novads stiprina civilo aizsardzību: ko iedzīvotājiem zināt par gaisa telpas drošību

Gulbenes novada pašvaldība sadarbībā ar drošības dienestiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir aktivizējusi darbu pie civilās aizsardzības sistēmas pilnveides. Reaģējot uz pēdējā laika reģionālajiem drošības izaicinājumiem un gaisa telpas incidentiem kaimiņu novados, pašvaldība uzsver nepieciešamību pēc praktiskas sagatavotības, vienlaikus aicinot iedzīvotājus saglabāt mieru un paļauties uz oficiālo informāciju.

Gaisa telpas monitorings un NBS darbība uz robežas

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija un Krievijas agresija Ukrainā rada riskus, kas tieši ietekmē arī Latvijas pierobežas reģionus. Viens no aktuālākajiem apdraudējumiem ir bezpilota lidaparāti, kas elektronisko traucējumu ietekmē var novirzīties no sākotnējā kursa un ielidot Latvijas gaisa telpā. NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem nodrošina nepārtrauktu gaisa telpas monitoringu, lai laicīgi identificētu un neitralizētu jebkuru potenciālu apdraudējumu.

Lai stiprinātu valsts austrumu robežas drošību, NBS ir izvietojuši papildu pretgaisa aizsardzības vienības. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka šādi preventīvi pasākumi un gaisa telpas uzraudzība ir kļuvusi par ikdienas drošības sastāvdaļu. Operatīva informācijas apmaiņa starp bruņotajiem spēkiem un pašvaldību ir prioritāte, lai jebkura incidenta gadījumā sabiedrība tiktu informēta nekavējoties.

Civilās aizsardzības komisijas gatavība un mācību cikls

Gulbenes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija (CAK) šobrīd aktīvi strādā pie materiāli tehniskās bāzes papildināšanas un rīcības plānu precizēšanas. Komisijā ir apvienoti dažādu jomu speciālisti, kuri ir sagatavoti lēmumu pieņemšanai un resursu koordinēšanai krīzes situācijās. Līdz šim jau ir aizvadītas deviņas praktiskas nodarbības, kurās īpaša uzmanība pievērsta iedzīvotāju izglītošanai par tā dēvētās “72 stundu somas” sagatavošanu un rīcību pirmajās krīzes stundās.

CAK locekļi regulāri piedalās Krīzes vadības centra rīkotajos treniņos, izspēlējot dažādus apdraudējuma novēršanas scenārijus. Nākamās plašāka mēroga mācības Gulbenes novadā ir plānotas 2026. gada 26. maijā. Šo mācību mērķis būs vēlreiz pārbaudīt visu iesaistīto pušu – pašvaldības, operatīvo dienestu un NBS – koordināciju reāllaika apstākļos.

Izglītības iestāžu rīcība un atbalsts dienestu darbiniekiem

Īpaša vērība civilās aizsardzības plānos tiek veltīta bērnu drošībai. Gulbenes novada Izglītības pārvalde ir izstrādājusi detalizētas vadlīnijas rīcībai gaisa telpas apdraudējuma gadījumā. Šo plānu efektivitāte tika praktiski apliecināta 19. maijā, kad novada izglītības iestādes profesionāli reaģēja uz saņemtajiem šūnu apraides paziņojumiem, nodrošinot audzēkņu drošību atbilstoši protokoliem.

Papildus tam ir veiktas instruktāžas skolu autobusu šoferiem, sniedzot skaidras norādes rīcībai gadījumos, ja apdraudējums rodas laikā, kad bērni atrodas ceļā. Pašvaldība turpina darbu pie specifiska atbalsta plāna operatīvo dienestu darbinieku ģimenēm. Tā mērķis ir nodrošināt bērnu aprūpi un drošību gadījumos, kad vecāki ir tieši iesaistīti glābšanas darbos un nevar savlaicīgi ierasties pēc bērniem izglītības iestādēs.

Praktiski ieteikumi un apzinātās patvertņu vietas

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nopietni izturēties pret šūnu apraides paziņojumiem un skaļruņu informāciju. Viens no tūlītējiem praktiskajiem darbiem ikvienā mājsaimniecībā ir pagrabstāvu iztīrīšana, padarot tos piemērotus izmantošanai kā patvertnes. Uzņēmēji – veikalu, kafejnīcu un sabiedrisko iestāžu īpašnieki – tiek aicināti būt saprotoši un sniegt patvērumu cilvēkiem, kuri apdraudējuma brīdī atrodas uz ielas.

Apzinātās patvertņu vietas Gulbenes novadā:

• Ozolkalns: “Blomīte”, Beļavas pagasts;
• Jaungulbene: “Jaungulbenes Alejas”, Jaungulbenes pagasts;
• Gulbene: Nākotnes iela 4;
• Lizums: “Klintis”, Lizuma pagasts;
• Gulbene: O. Kalpaka iela 60A;
• Stāķi: Stāķi 11, Stradu pagasts;
• Gulbene: Pils iela 3.

Iedzīvotāji tiek mudināti iepazīties ar pašvaldības resursos pieejamo instrukciju “Kā rīkoties krīzes gadījumā” (atjaunota 21.05.2026.) un uzticēties tikai oficiālo valsts institūciju sniegtajai informācijai, izvairoties no nepārbaudītu ziņu izplatīšanas sociālajos tīklos.

Kas mainās

• Pastiprināts monitorings: NBS un NATO sabiedrotie veic nepārtrauktu gaisa telpas uzraudzību un ir palielinājuši pretgaisa aizsardzības spējas pierobežā.
• Sagatavotība skolās: Izglītības iestādēm ir ieviesti un pārbaudīti detalizēti rīcības plāni apdraudējuma gadījumiem.
• Atbalsts dienestiem: Tiek veidots mehānisms glābēju un policistu bērnu aprūpei krīzes situācijās.
• Infrastruktūras apzināšana: Publicēts oficiāls patvertņu saraksts un sniegtas norādes privāto pagrabu sagatavošanai.

Avots: Gulbenes novada pašvaldība

Organizācija, kas tulko, izdod un izplata Dieva vārdu latviešu valodā, lai apzinātu Bībeles lasītāju noskaņojumu, aicina piedalīties pavisam vienkāršā un īsā aptaujā. Latvijas Bībeles biedrība

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Director: Jesse James McElroyClient: TadaamProduction Company: @fledge.tv

The post Tadaam appeared first on liene dobraja costume design.

Vismaz kādus piecpadsmit gadus es ikdienā valkāju brilles (tā ir pagātnes forma). Neko super jaudīgu, bet bez brillēm bija diezgan čābīgi gan strādāt, gan arī tīri funkcionēt ārpus darba (braukt ar mašīnu, lasīt, pat sakopt māju bija grūti, nemaz nerunājot par tēmēšanu ar ieroci). Traģiskākais tajā visā pasākumā ir tas, ka brilles regulāri jātīra, tās slīd no deguna, to kātiņi spiež un spiež stipri, ja ir noteiktas galvas segas (piemēram, ķivere).

Manā gadījumā pēdējais piliens bija šī gada aukstā ziema - vienmēr, kad ienāc telpās, brilles tā aizsvīst, ka pirmās piecas minūtes neko nevar redzēt, bet bez brillēm arī īsti neredzās.

Tā nu es nobriedu uz acu lāzerkorekciju. Pakonsultējos un izvēlējos ASA Streamlight, kura tiek pozicionēta kā viena no saudzīgākajām.

Manas problēmas

• abām acīm bija problēmas redzēt gan tālumā, gan tuvumā (tāpēc brilles jānēsā visu laiku);
• astigmatisms abām acīm (katrai acij savādāks);
• besis tīrīt un valkāt brilles;
• aimpointā rādās 2 punkti nevis viens.

Piedāvātie operāciju risinājumi

Maija sākumā pieteicos aiziet uz Dr. Lūkina acu klīniku pārbaudīt redzi un pakonsultēties. Kādas pusstundas laikā izgāju visāda veida procedūras - sākot ar standarta acu pārbaudi, beidzot ar radzenes biezuma mērījumiem un acs spiedienu. Pirmo reizi arī vizuāli ieraudzīju savu astigmatismu, kas ļoti līdzinās Hipno Vardes acīm, kad parāda to reljefu ekrānā.

Visi rādītāji bija normas robežās un es varēju izvēlēties operācijas veidu, jo visi mērījumi pieļāva abus operācijas veidus. Tur ir diezgan daudz plusu un mīnusu abiem, bet mani laikam pārliecināja tas, ka manis izvēlētā ASA Streamligh ir saudzīgāka acīm. (Es esmu nenopietns cilvēks - ātri pieņemu lēmumus un tikai vēlāk skatos, kas no tā visa ir iznācis).

Te nu ir tas salīdzinājums (ņemts no https://acuklinika.lv/asa-streamlight/):

Pati operācija

Konkrētajā klīnikā operācijas tiek nozīmētas tikai trešdienās un ceturtdienās, jo uzreiz nākamās nedēļas sākumā ir jāatrādās ārstam ar progresu un, lai izņemtu lēcu. Tā nu es ierados norunātajā laikā ar saulenēm kabatā, čībiņām somā, brāli pie sāniem (pavadonis obligāts), atdevu parakstīto līgumu un sāku gaidīt (minūtes 5 :D).

Vispirms man vēlreiz pārbaudīja acu pamatparametrus, lai nebūtu radusies nekāda kļūda. Tad mani ieveda palātā, kurā bija jau vairāki cilvēki - kāds no viņiem jau pēc operācijas, kāds vēl tikai gaida savu kārtu.

Sagatavošanās process itin vienkāršs: māsiņa nomazgā acis, iepilina dažādus pilienus, kur viens no tiem nedaudz grauž, jo ir anestētiķis. Nekas briesmīgs tas nav. Viņa vēlreiz izstāsta operācijas norisi un galvenās lietas, ko operācijas laikā man darīt un, galvenais, nedarīt.

Dakteris sāk ar to, ka nofiksē plakstiņus atvērtā pozīcijā (mirkšķināt nebūtu labi, kad lāzerītis dedzina). Tad viena acs tiek aizsegta, lai netraucē otrai. Nu sākas pats interesantākais: uz acs pārmaiņus tiek liets auksts ūdens un tad ar lāzerīti tiek dedzināts vai arī otrādi. Ārsts piekoriģē aparātus un manu galvu. Izjūtas ir diezgan interesantas, jo nav pierasts, ka acs turpina palikt vaļā, kad tajā tiek veiktas invazīvas darbības.

Ir jāceņšas tomēr acis nemirkšķināt un skatīties uz gaismas puinktiņu augšā, ko rāda mašīna, bet tas nav nemaz tik viegli. Pašaizsardzības reflekss tā vien mēģina kaut ko aizspiest un tas rada nelielu diskomfortu, bet ārsts ir laipns - atgādina, ko darīt un pamāca kā to vieglāk paciest.

Visnepatīkamākais pārsteigums, jāatzīst, bija ūdens liešana uz acīm. Tā kā virskārta tiek svilināta nost ar lāzeri, parādās ne tikai svilinātai cūkai raksturīgā smaciņa, bet acis arī sakarst, tāpēc tām virsū tiek liets ūdens. Neviens nebija man pateicis, ka tas ūdens būs auksts un tas man bija pats lielākais pārbaudījums. Es vispār neesmu baigais krasu temperatūras maiņu piekritējs (ja nu vienīgi reizi pa reizei auksta pelde vai pelde pēc pirts). Šoreiz tā sajūta bija tāda, kā strauji sadzerties to ledus dzērienu, ko vasarā tirgo brīvdabas tirdziņos un bērni šausmīgi ciena. Man iestājās totāla smadzeņu sasalšana (brain freeze) un tā ir lieta, ko es ļoti nemīlu.

Uzreiz pēc operācijas

Mani atveda uz to pašu palātu, lai 30 minūtes atpūšos un paguļu. Jutos ļoti labi - kaut ko pat redzēju un varēju (bez brillēm) uzrakstīt vacapā, ka operācija ir beigusies. Uzreiz sapratu, ka acis ir nenormāli jutīgas pret gaismu, kas arī bija sagaidāms. Nebiju tikai sagaidījis to, ka tās būs tik jutīgas, ka grūti atvērt vaļā.

Pēc aptuveni 30 minūšu atpūšanās, mani ar visiem maniem četru veidu dažādajiem pilieniem un pamācību, kā tos jālieto, palaida uz mājām. Braucu ar vilcienu. Brālis bija pieteicies pavadīt un labi, ka tā - uzreiz sapratu, ka nepalīdz pat saulesbrilles un miglojas tā, ka biļeti pašam ļoti grūti nopirkt. Ja nebūtu pavadoņa, tad pieļauju, ka būtu tāda kā šoka un baiļu sajūta, jo miglojās arvien vairāk.

Arī vilcienā manis paņemtā grāmata bija lieka, taču jau pēc vēl kādām 30 minūtēm (kopumā kādu pusotru stundu pēc operācijas) es sāku redzēt lietas, fokuss parādījās un bija sajūta, ka viss ir labi un nākamajā dienā varēšu jau baudīt atpūtu, lasot, skatoties filmas un priecājoties par savu slimības atvaļinājumu.

Atlabšanas process

Pirmajās dienās redze ļoti lēkāja no daudz maz redzu uz ir ļoti grūti pat kaut ko saskatīt. Traģiskākais tajā visā procesā bija tas, ka pirmās četras dienas plaksti bija tik ļoti piepampuši, ka tos praktiski nebija iespējams atvērt. Līdz ar to augstāk par kādiem 600 nespēju nemaz paskatīties. Nedaudz palīdzēja dakteres ieteiktais vēsais dvielītis uz acīm, bet arī ne ļoti.

Tajās pašās pirmajās četrās dienās ķermenis iegāja hibernācijas režīmā - man nenormāli nāca miegs. Lai arī neviens medikaments nebija ar miega efektu, es gulēju vismaz kādas 14-16 stundas diennaktī, bet visu laiku bija par maz. Laikam jau acu sadzīšanai bija vajadzīga visa mana enerģija.

Sestajā dienā pēc operācijas man bija vizīte pie ārsta, kur man noņēma ortopēdiskās (tā tās sauc?) lēcas un veica pamatmērījumus redzei (acu spiedienu, fokusu, cik labi redzu un kā atjaunojas epitēlija slānis), lai var sekot atlabšanas progresam. Izgājis no ārsta kabineta, sapratu, ka redzu sliktāk nekā tad, kad iegāju, taču tas bija maldīgs efekts. Kad atbloķēju telefonu, lai nopirktu vilciena biļeti, sapratu, ka tuvumā redzu diezgan labi, taču tālumā (ar to es saprotu 3 un vairāk metrus) viss ir ļoti miglains - tātad problēma bija fokusēšanās nevis "viss slikti".

Ja LASIK sola normāli redzēt jau nākamajā dienā, tad ASA (kā jau solīts) tik ātri neuzlabojas. Nedēļu pēc operācijas es jau spēju dažas stundas pastrādāt pie datora, bet, lai to izdarītu, man vajadzēja palielināt fontu izmērus vismaz divas reizes. Smagākais ir tas, ka katra acs atkopjas savā tempā, tāpēc vienu brīdi viena acs var rādīt nedaudz miglaini, bet citā brīdī jau otra ir skata bojātāja. Tas nepatīk arī vestibulārajai sistēmai un nogurums arī ir daudz lielāks, jo ir stipri jākoncentrējas.

Šī raksta tapšanas brīdī ir pagājis pustors mēnesis kopš operācijas. Nu jau es skaidri saskatu gan tuvumā, gan tālumā un ir sajūta, ka redzamība ikdienas vēl uzlabojas, taču acis joprojām pagurst nedaudz ātrāk kā tas bija "briļļu laikos", bet tas (es sevi tā mierinu) saistīts ar manu astigmatismu.

Nedaudz par manu astigmatismu

Definīcija no Tezaura:

1. Optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.

2. joma: medicīna Acs refleksijas anomālija.

Es esmu viens no tiem dīvaiņiem, kuram katrai acij tas astigmatisms ir citā leņķī un smadzenēm jāpierod vienmēr, kad kaut kas mainās. Pirmo reizi man bija tas prieks adaptēties, kad sāku valkāt brilles. Tagad notiek tieši tas pats, tikai bilde ir šķība uz otru pusi. Kā tas izpaužās? Nu tā, ka četrstūris man nav vis četrstūris, bet kaut kas līdzīgs apgāztai trapecei.

Kā man paskaidroja ārsts - tagad fokusēšanās process nāks atpakaļ stipri lēnāk, jo acs muskuļi, kuriem nav vairs aktīvi jāstrādā, ir reāli uzkačāti, bet tie, kuriem tagad jārukā - atrofējušies. Es tagad to  joprojām jūtu, jo fokusēšanās starp tuvu un tālu nenotiek zibenīgi, bet gan nedaudz jāiespriengst.

Nobeigumā

Es nenožēloju veikto operāciju. Es esmu nenormāli laimīgs, ka man ir tikai reflekss sakārtot brilles nevis reālas brilles, ko jākārto un regulāri jātīra. Ir patīkami atkal redzēt bez palīglīdzekļiem.

P.S. Šis raksts nav reklāma. Klīniku izvēlējos pats un pats par operāciju sedzu visus izdevumus.

The post Jaunogres pamatskolā izskan krāšņs mācību gada noslēguma koncerts “Lecam vasarā” appeared first on Jaunogres pamatskola.

Sibila ir pensionējusies tiesneša palīdze, dzīvo viena, un vai ik dienu pavada vairākas stundas savos vēstuļu un tējas rituālos. Viņai ir vairāki pastāvīgi sarakstes draugi, ir arī epizodiskas sarakstes. Pensionētā juriste sarakstās gan ar labāko draudzeni, gan brāli, gan tuvējās koledžas dekāni, kāda bijušā kolēģa pusaugu dēlu, un pat ar pretējās mājas kaimiņu. Pa laikam viņa uzraksta arī kādam autoram, kura grāmatu tikko izlasījusi, un dažreiz viņa pat saņem atbildes. Kopumā Sibila ir visai ņipra kundzīte, lai arī veselības problēmas liek par sevi manīt aizvien vairāk. Un līdz ar tām galvenajai varonei arī prāts vairāk nesas uz pašrefleksiju un dienasgrāmatas formātu. Kā jau piedienas kārtīgam bestselleram, kas tiek arī ekranizēts, te ir mazliet mīlestības, daudz noslēpumu, sava daļa pārsteigumu un arī tādu momentu, kas šķiet iespējami vien uz Holivudas ekrāniem, bet reālā dzīvē nekad nenotiktu. 

Vēstulēs, ko viņa saņem un nosūta, pamazām atklājas Sibilas dzīves stāsts, izvēles un notikumi, neizrunātais un paslēptais. Man gribētos teikt, ka lasītājs iepazīst tuvākās draudzības, Sibilas ģimeni un kaimiņus. Lappusi pa lappusei pamazām šķetinās gan Sibilas lielais noslēpums, kas padarījis viņu ārēji nepieejamu un aukstu, rezignēti atsvešinātu pret ģimeni, gan adresāts, kurš savas vēstules nekad nesaņems. Stāsts tiek būvēts tā, ka ar katru jaunu nodaļu, kļūst aizvien grūtāk nolikt grāmatu un mierīgi aiziet gulēt. Gribas lasīt vēl un vēl. Taču jāsaka, ka līdz galam iepazīt man neizdodas ne tikai sarakstes biedrus, bet arī pašu Sibilu. Tā varētu būt vienīgā vilšanās par šo grāmatu - gribējās dziļām, vairāk, detalizētāk. Es noteikti neiebilstu, ja grāmata būtu divtik biezāka. 

Jauna cilvēka ikdienā (jā, man aizvien gribas sevi saukt par jaunu, ja!) reti atrodas tik daudz brīva laika, lai stundām sēdētu ar tējas tasi un vēstuļpapīru savā mīļākajā vietā pie loga. Taču īpašos gadījumos ar roku rakstīta vēstule vai pastkarte ir mana tradīcija ar tuvākajām draudzenēm. Arī digitālai sarakstei nav ne vainas, ja tā palīdz uzturēt kontaktu, dalīties ikdienā un nepazaudēt vienam otru steidzīgajā dzīves ritmā. Laikam jau svarīgākais ir neaizmirst ik pa laikam uzrakstīt, vienalga, vai uz vēstuļpapīra, pastkartes vai telefona ekrānā.

Nenoliedzu, ka var jau būt, ka zināmā mērā un kaut kur atkārtošos. Neņemiet  ļaunā, bet jārunā laikam ka ir.

Vispirms atkal un atkal par prostitūciju.

To var droši dēvēt par sociālu pakalpojumu, kuru galvenokārt izmanto vīrieši. Kamēr vīriešiem būs vēlme izmantot prostitūtu pakalpojumus, tikmēr pastāvēs šis sociālai piedāvājums. Un nav ko te moralizēt un nosodījumā kratīt pirkstus. Šīs meitenes piedāvā savus pakalpojumus tieši un nepārprotami, ieskaitot pakalpojuma cenu. Viņas ir godīgākas par tām meitenēm/jaunkundzēm, vai kā nu viņas nosaukt, kuras kavalierus maina kā cimdus/makijāžu vai ko nu tur vēl; vienu "izslaucot'' līdz bankrotam un tad līgani pārejot nākamā kavaliera apskāvienos un maka iztukšošanā.

Un kā pieklājīgi saukt visus tos intīmos sakarus, kuri ne vienmēr pāraug laulībā? Pārīši veidojas un izjūk, bet viņu saskarsme atstāj sekas viņu dzīvē un fizioloģijā.

Intīmās attiecības ir normāla divu cilvēku attiecību sastāvdaļa.

Ja kas, arī precētu vīriešu mīļākās zināmā mērā var nosaukt par prostitūtām. Vismaz kādas nebūt detaļas situācijā ir līdzīgas prostitūtu darbībai. 

Un vēl. Jāņem vērā, ka šīs profesijas meitenēm darba "derīguma termiņš" ir relatīvi īss laika periods. Straujš "nolietošanās" process. Un - ir nu ļoti daudz arī citu profesiju, kuru pārstāvjiem ir visai īss "derīguma termiņš". Pēc kura saprātīgākie cilvēki sāk ar ko citu nodarboties. Vienalga, vai prostitūtas, vai tie paši baletdejotāji.

Drusku par mūsu attieksmi pret sevi un savu valsti

Šo jau arī esmu aprunājusi visādi un uz riņķi. 

Jebkura valsts sākas ar pašu cilvēku. Ar viņa attieksmi pret sevi, savu dzīves vidi. Un to, kā šo attieksmi cilvēks paplašina  tālāk uz visu pārējo. Un noteikti nav jāgaida no citiem barankas situācijā, kurā pats ko var izdarīt. Sakopta vide pagalmā/ielā/pilsētā/ciemā vai kur nu tur vēl - tas jau no paša atkarīgs. No valsts un kādām institūcijām palīdzību ņemt - tik tad un tādos apjomos, ar ko pats netiek galā.

Teikt, ka šī valsts ir slikta, jo valdība nerūpējas par cilvēkiem? Nu, valsts izdotie kādi nebūt likumi/noteikumi un kas nu tur vēl ir virzīti uz vidējo aritmētisko pilsoni. Saistoši tiem, kuri šos noteikumus ievēro. Bet sakārtot mājvietu, pagalmu, ielas un tamlīdzīgas būšanas - vai tad tiem administratīvajiem funkcionāriem jāskraida pakaļ katram kukū, kurš piegružo pagalmu/ielu/mežu? Hm. Ņemot vērā to, ka jebkura līmeņa valsts pārvaldes aparātā strādājošie cilvēki kopā ņemti ir tomēr skaitliskā mazākumā attiecībā pret valstī dzīvojošo cilvēku kopskaitu...

Jau daudzkārt esmu teikusi - varas nāk un iet, cilvēki paliek. Mūs ir pārvaldījuši vācieši, poļi, zviedri, krievi. Katra no šīm varām ir diktējusi savus noteikumus. Bet vai tāpēc esam izmiruši? Mūsu zemīte konkrēti mūsu pašu rokās ir bijusi starplaikā starp diviem pagājušā gadsimta sākuma pasaules kariem, tā ir mūsu rokās tagad, pēc PSRS sabrukuma. Mums globālā mērogā ir jauna valsts. Un nav jātaisa traģēdija no tā, ka ne viss ir ideāli gludi un lieliski. Notiek "bakstīšanās", kuras rezultāts - kāds nu kuru reizi. Tomēr galvenais jau ir tas, cik, kā un ko mēs rosāmies lai pašiem kas būtu. Saskaroties ar pārvaldes institūcijām par cik par tik, tikai ja nu ļoti nevar bez tā.

Ta tā, nedaudz izplūdos.

Tāds neliels P.S.

Periodiski e-pastā lasu jautājumus par to, vai drīkst kādus manus rakstus izmantot kādam projektam vai kam nu tur. Droši drīkst, ja noder. Tikai tāds pakluss lūgums - varat pēc tam uz e-pastu atsūtīt ziņu/failu/linku ar to tekstu/darbu, kurā ir kaut atsauce uz kādu mana bloga rakstu? Man jau nav svarīgs rakurss, kurā tā izmantošana notikusi. Vienkārši dabiska interese....

Oriģinālnosaukums: Slow Horses
Valsts: Lielbritānija
Žanrs: dramēdija
Lomās: Gary Oldman, Kristin Scott Thomas, Jack Lowden, Saskia Reeves, Christopher Chung
Gads: 2022.-2026.

Par seriālu–
Britu slepenajam dienestam MI5 ir tāda kā filiāle, kur nosūta tos aģentus, kuri īsti neder spiegu darbam vai ir ”nogrēkojušies”. Tā kā visi viņus uztver par otršķirīgiem aģentiem, tad īsta darba viņiem nav. To arī izmanto šīs ”filiāles” vadītājs Džeksons Lembs, kurš dienas pavada gulšņājot un dzerot viskiju. Lai arī Džeksons Lembs savus padotos nicinoši dēvē par nejēgām, tiklīdz parādās kāds notikums, kas ar kājām gaisā sagriež ne tikai dzīvi visā valstī, bet arī pakļauj dzīvības briesmām viņa padotos, viņš ir gatavs izdarīt visu, lai palīdzētu saviem aģentiem.

Pēc ne pārāk veiksmīgā ”Slepenā dienesta” noskatīšanās, manā redzeslokā nonāca britu seriāls ”Slow Horses” (atradu, ka daudzviet tas tika tulkots kā ”Lēnie zirgi”, kas, manuprāt, ir pilnīgi aplami un neko nepasakoši, tāpēc atļāvos vaļību un piešķīru savu versiju- ”Kleperi”, kas tīri labi parāda apkārtējo (un pašu kleperu) attieksmi pret savu līdzšinējo darba vietu. Vēl bija variants ”Kraķi”, bet sabijos, ka būs pārāk tālu no norakstīto aģentu tēmas).

Un jāsaka kā ir- šis seriāls ir absolūts šedevrs! Laikam pirmais seriāls, kuru es noskatījos vienā elpas vilcienā dažās dienās (visas piecas sezonas jeb 30 sērijas). Grandiozi bija viss, bet jo īpaši grandiozs bija Gērija Oldmena attēlotais Džeksons Lembs. Viņš spēja to standarta dzīves sisto detektīvu/policistu/aģentu, kurš palicis viens un pārcietis kādu satricinājumu, pārcelt pavisam citā dimensijā. Viņš bija tik pārliecinoši cinisks, nošņurcis, alkoholu mīlošs un bieži pirdošs, ka skatītājam nekas cits neatliek, kā viņu iemīlēt.

Piebildīšu, ka Džeksons Lembs nav galvenais tēls. Tas gods ir jaunajam aģentam Riveram Kartraitam, kurš savas karjeras sākumā salaida pamatīgā dēlī mācību trauksmi, kā dēļ tika nosūtīts uz kleperiem. Protams, te viņam sanāk daži labi gājieni, bet netrūkst arī salaišana dēlī, kā rezultātā būs ko dzirdēt no viņa priekšnieka (un ne tikai).

Es ar milzīgām gaidām gaidu izziņotās nākamās divas sezonas, jo ceru ieraudzīt gan ”Stasi” stāsta turpinājumu, gan arī Džeksona Lemba kaušanās prasmes. Līdz tam ir doma noskatīties visas piecas sezonas vēlreiz (tāda doma bija arī uzreiz pēc pēdējās sērijas noskatīšanās).

Ne tikai Oldmens, arī pārējie aktieri bija zelts. Un katra sezona bija zelts. Un tas melnais humors, paši spiegi, MI5 (nosacīti) galvenā persona (Kristīne Skota Tomasa), … te bija viss, kas vajadzīgs labai dramēdijai (tēma nopietna, bet izpildījumā netrūkst ironijas, melnā humora un absurda).

Ceru, ka aktieru ansamblis un seriāla veidotāji turpinās savu kopdarbi vēl ilgi un laimīgi, jo materiāla it kā nevajadzētu trūkt- seriāls ir veidots pēc Mika Herona speigu romānu sērijas ”Slough House” motīviem. Šobrīd ir ”izlietoti” deviņi romāni. Vēl ir seši un gan jau (ja labi klāsies) var paši piedomāt klāt kaut ko oriģinālu.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija