Izglītošanās
G.– Bet esmu lasījusi vēl no viņa kaut ko, as it turns outG.– I have no memory of datI.– Reizēm šķiet – kāda jēga lasīt grāmatas I.– Jo es arī neko neatceros
Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 995 avoti)
nekur.lv
Rēzeknes skolās maina mācību kārtību drošības brīdinājumu dēļ
Trīs Rēzeknes skolas drošības apsvērumu dēļ pāriet uz attālinātām mācībām
Trīs Rēzeknes izglītības iestādes no 25. maija līdz mēneša beigām maina ierasto darba ritmu, pārejot uz attālinātu vai daļēji attālinātu mācību procesu. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz pēdējā laikā saņemtajiem biežajiem šūnu apraides brīdinājumiem par iespējamiem apdraudējumiem gaisa telpā. Izmaiņas skars simtiem skolēnu un viņu ģimenes, taču pašvaldība uzsver, ka prioritāte ir bērnu drošība un operatīva rīcība potenciāla riska situācijās.
Būtība īsumā:
* Izmaiņas spēkā no 25. līdz 31. maijam.
* Iesaistītas trīs pilsētas skolas ar atšķirīgiem mācību modeļiem.
* Centralizētie eksāmeni un konsultācijas joprojām notiks klātienē.
* Pārējās Rēzeknes izglītības iestādes turpina darbu ierastajā režīmā.
Izmaiņas mācību procesā un ietekme uz skolēniem
Katra no trim iesaistītajām skolām ir izstrādājusi individuālu plānu, lai nodrošinātu mācību nepārtrauktību, vienlaikus mazinot personu koncentrāciju telpās un atvieglojot loģistiku iespējamu trauksmju gadījumā. Rēzeknes 2. vidusskola pieņēmusi lēmumu 4.–8. un 10.–11. klašu izglītojamajiem mācību procesu organizēt pilnībā attālināti. Šī pieeja ļauj būtiski atslogot skolas telpas, nodrošinot, ka lielākā daļa skolēnu atrodas mājās, kur operatīva rīcība trauksmes gadījumā ir vieglāk koordinējama ģimenes lokā.
Savukārt Rēzeknes 3. pamatskola un Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija izvēlējušās daļēji attālinātu modeli. 3. pamatskolā šīs izmaiņas tiešā veidā attiecas uz 3.–9. klašu skolēniem, bet poļu ģimnāzijā – uz 5.–12. klašu audzēkņiem. Šajās iestādēs teorētiskās mācību stundas notiks digitālajā vidē, izmantojot skolu jau iepriekš aprobētās platformas, taču skolas telpās joprojām tiks nodrošinātas kritiskās izglītības procesa sastāvdaļas, kuras nav iespējams pilnvērtīgi īstenot attālināti.
Eksāmenu norise un klātienes izņēmumi
Neskatoties uz pāreju uz attālināto režīmu, mācību gada noslēguma svarīgākie posmi netiek atcelti vai pārcelti. Pašvaldība un skolu vadība stingri apstiprina, ka centralizētie eksāmeni, kombinētie darbi un nepieciešamās konsultācijas notiks klātienē saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu taisnīgu un standartizētu zināšanu pārbaudi, īpaši izlaiduma klašu skolēniem, kuriem šie rezultāti ir izšķiroši tālākajām studijām augstākās izglītības iestādēs.
Papildus eksāmeniem klātienē atsevišķos gadījumos var tikt organizēti arī ārpusklases pasākumi, ja to norise ir kritiski svarīga un drošības protokoli konkrētajā brīdī to pieļauj. Skolu administrācijas aicina vecākus un skolēnus saglabāt mieru un regulāri sekot līdzi informācijai e-klasē, kā arī citos oficiālajos saziņas kanālos. Operatīva informācijas apmaiņa ir galvenais priekšnoteikums, lai jebkuru izmaiņu gadījumā rīcība būtu saskaņota un droša.
Drošības konteksts un šūnu apraides nozīme
Lēmums par mācību procesa reorganizāciju ir preventīvs solis, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu sniegto informāciju un šūnu apraides sistēmas sūtītajiem brīdinājumiem. Šūnu apraide ir mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, kas ļauj valsts dienestiem nekavējoties nosūtīt brīdinājuma ziņojumus uz visiem viedtālruņiem noteiktā ģeogrāfiskā zonā. Pēdējo nedēļu laikā Rēzeknes apkārtnē, ņemot vērā reģionālo drošības situāciju, šādi signāli par iespējamiem apdraudējumiem gaisa telpā fiksēti biežāk nekā ierasts.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība skaidro, ka situācijā, kad iespējami gaisa telpas apdraudējumi, liela bērnu skaita atrašanās vienuviet prasa īpaši sarežģītu un ātru evakuācijas protokolu ievērošanu. Pāreja uz attālinātām mācībām uz laiku samazina šo logistisko slodzi uz skolu personālu un ļauj operatīvajiem dienestiem strādāt efektīvāk, ja rodas tāda nepieciešamība. Pārējās pilsētas izglītības iestādes, izvērtējot savu specifiku, atrašanās vietu un patvertņu pieejamību, pagaidām turpina darbu ierastajā režīmā, taču ir gatavas operatīvi reaģēt, ja drošības situācija mainīsies.
Rīcības plāns vecākiem un turpmākā uzraudzība
Pašvaldība aicina vecākus pārrunāt ar bērniem rīcību trauksmes gadījumā, uzsverot, ka šie pasākumi ir piesardzības rakstura. Skolēniem, kuriem mācības notiek attālināti, ir jānodrošina pieslēgšanās mācību stundām noteiktajos laikos, lai neciestu izglītības kvalitāte mācību gada pēdējās dienās. Gadījumos, ja ģimenēm rodas grūtības ar tehniskā nodrošinājuma pieejamību attālinātajam darbam, skolas administrācija aicina sazināties ar klases audzinātājiem, lai meklētu individuālus risinājumus.
Lēmums par mācību procesa formu pēc 31. maija tiks pieņemts, balstoties uz aktuālo drošības situācijas analīzi un valsts aizsardzības resoru rekomendācijām. Pašvaldība turpina ciešu sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju, lai garantētu iedzīvotāju, un jo īpaši bērnu, aizsardzību reģionā.
Programmēšana ir mirusi? Google AI tagad uztaisa Android apps tavā vietā
Google prezentējis jaunu iespēju savā AI Studio platformā, kas var būt viens no lielākajiem pavērsieniem Android ekosistēmā pēdējo gadu laikā. Tagad ikviens var izveidot pilnvērtīgu Android aplikāciju, izmantojot vienkāršu teksta aprakstu, bez nepieciešamības rakstīt kodu manuāli. Tas nozīmē, ka pietiek ar ideju – piemēram, “uztaisi lietotni treniņu plānošanai” vai “budžeta pārvaldības aplikācija” – un mākslīgais […]
Dienas grauds
vara bungas: Ko mēs dzirdam? Visuvarenie anglosakšu reptiloīde masoni nespēja caursist Graubes-Kalniņa “viss čotka-draudu nav”aizsardzību! Sūnu ciema notūrība vnk apbrīnojama. Uz ko mēs cerējām pirms 14 gadiem pukstēdami VB blodziņā? Īstenībā tā bija atašeja priekšnieku tā laika politika – turēt LV katram gadījumam vaļā. Kad koncepts mainījās (tā ap 2018.gadu) fiksi un veiksmīgi iependeļoja mūs divos procentos, OMD, PK mīnās un citos common sense risinājumos. Problēma nav masonos, bet pašu bāleliņu fleksibilitātē, kas tagad tiek atbilstoši novērtēta.
Glens Grants, bijušais UK atašejs Latvijā un drošības jautājumu eksperts, pasniedzējs, runājot ar žurnālistu Rihardu Plūmi, atzīst, ka Latvijas valdības krišana bijusi pamatota: [..] “Valdība ir bijusi ļoti lēna, lai faktiski aktivizētos. Un nolaidīga, faktiski ne tikai kaut ko darot Latvijas sistēmas ietvaros, bet patiesībā nolaidīga, neņemot vērā padomus tad, kad daudzi cilvēki padomus piedāvāja, lai saprastu, kā attīstīt sistēmu, [..]
Latvijā ir daudzslāņu problēma. Tas būtībā ir nolaidības simptoms, būtībā jau vairāk nekā desmit gadus kopš kara sākuma Krimā,” kritiku pauž Glens Grants un piebilst par zemessardzes līmeni. “Ja mēs būtu nopietni, tad zemessardze pienācīgi trenētos. Bet tā nav. Mēs sagaidītu, ka viņi ierodas vismaz vienu vakaru nedēļā, vienu nedēļas nogali mēnesī. Mēs palielinātu zemessardzes treniņu dienu skaitu līdz 50 dienām gadā, varbūt pat 60. Bet mēs to neesam izdarījuši. Tāpēc mēs joprojām to neuztveram nopietni.”[..]
Godinām skolas lepnumu 2026
2026. gada 22. maijā mūsu skolas zālē valdīja īpaši svinīga un pacilājoša atmosfēra. Šajā dienā mēs pulcējāmies, lai teiktu paldies mūsu skolas dzinējspēkam – teicamniekiem, labiniekiem, kā arī mācību olimpiāžu, konkursu un sporta sacensību laureātiem.
Pasākumu atklāja skolas direktors ar iedvesmojošu uzrunu, uzsverot, ka katra skolēna sasniegums ir pamatīga darba un neatlaidības rezultāts. Svinīgajā ceremonijā Pateicības rakstus un dāvanu kartes saņēma kupls pulks skolēnu:
- Sākumskolas posmā ar zinātkāri izcēlās Veronika Štirkova, Dmitrijs Koļesņikovs un Tims Rudakovskis (konkurss “Asini prātu!”)
- Mākslā un runas mākslā mūs priecēja Daniels Boļšakovs, Poļina Poloņankina, Mišele Fjodorova, kā arī vizuālās mākslas konkursa laureātes Marija Celmiņa, Jasmīna Kapitonova un Marika Petkeviča.
- Eksaktajās zinātnēs spožus rezultātus uzrādīja Viktorija Derjabo, Semions Koļesņikovs, Aleksejs Ivčenko, Maksims Lisenoks, Darja Galaktionova, Artūrs Gončaruks un Marija Broka.
Īpašs paldies izskanēja Skolēnu pašpārvaldei. Šī gada prezidentei Sofijai Jevsejevai, kura ne vien izcili organizēja pašpārvaldes darbu, bet arī uzrādīja augstus sasniegumus mācībās, un viceprezidentei Avrorai Žabotinskai par viņas neizsīkstošo radošumu un enerģiju.
Tāpat mēs godinājām mūsu “labiniekus” – skolēnus, kuri ik dienu mērķtiecīgi un stabili strādā, veidojot mūsu skolas zināšanu pamatu.
Pēc svinīgās daļas skolēnus gaidīja patīkams un gards pārsteigums – kopīga cienāšanās ar saldējumu, kas radīja brīvu un priecīgu gaisotni pirms pasākuma kulminācijas.
Lai dāvātu emocijas un iespaidus, kas paliek atmiņā uz mūžu, pasākuma noslēgumā uzstājās iluzionists Juris Gavrilovs. Šī aizraujošā meistara viesošanās kļuva iespējama, pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”. Burvju mākslinieka priekšnesums kopā ar saldo cienastu kļuva par skaistu punktu šim mācību gadam, atgādinot, ka zināšanas un prieks iet roku rokā.
Mēs lepojamies ar ikvienu mūsu skolēnu un novēlam tikpat veiksmīgu un radošu nākamo mācību gadu!
The post Godinām skolas lepnumu 2026 appeared first on Jaunogres pamatskola.
Kims Stenlijs Robinsons „Nākotnes ministrija” – plānojam nākamo gadsimtu
Izdevējs Prometejs 592 lpp.
2025. gadā dibinātās jaunās organizācijas mērķis ir vienkāršs: pasaules nākamo paaudžu aizstāvība un visu dzīvo būtņu aizsardzība gan tagad, gan turpmāk. Drīz vien tā kļūst pazīstama kā Nākotnes ministrija, un par to tad arī vēsta šis stāsts.
“Nākotnes ministrija”, kuras vēstījums veidots no izdomātu aculiecinieku stāstiem, ir iztēles meistardarbs un stāsts par klimata pārmaiņu ietekmi uz mums visiem turpmākajās desmitgadēs.
Tas norisinās nevis izpostītā pasaulē pēc apokalipses, bet gan nākotnē, kura jau ir gandrīz pienākusi un kurā mēs varētu pārvarēt milzīgos izaicinājumus, kas mūs sagaida.
Dažreiz pati labākā zinātniskā fantastika ir tā, kas nemaz nav par kosmosa kuģiem un lāzeriem, bet gan izskatās pēc rītdienas ziņu izlaiduma. Kima Stenlija Robinsona “Nākotnes ministrija” nav kārtējā distopija par to, kā pasaule iet bojā – nē, šis ir stāsts par to kā cilvēce caur asarām, kļūdām un politiskām intrigām mēģina saprast, kā izdzīvot.
Viss sākas ar šoka terapiju – Robinsons mūs aizmet uz Indiju tuvā nākotnē (nu jau pagātnē, jo grāmata ir sarakstīta īsi pirms pandēmijas), kur uznāk tik nežēlīgs karstuma vilnis, ka gaisa temperatūras un mitruma kombinācija pārsniedz cilvēka ķermeņa izturības robežas. Dažu dienu laikā iet bojā miljoniem cilvēku. Pēc šīs traģēdijas ANO izveido jaunu organizāciju – Nākotnes ministriju. Tās vienīgais uzdevums ir aizstāvēt to pasaules iedzīvotāju un dzīvo radību tiesības, kuri vēl nav dzimuši. Ministrijas vadītājai tiek dota neiespējamā misija – likt pasaules lielajām korporācijām un centrālajām bankām domāt tālāk par nākamo ceturkšņa peļņu vai vēlēšanu ciklu.
Robinsons piedāvā neticami detalizētu un reālistisku risinājumu mozaīku, kur paralēli cīnās divas puses. No vienas puses, tā ir augstā diplomātija, kur ministrija mēģina uzveikt kapitālismu ar paša kapitālisma ieročiem, no otras puses, pasaulē sāk darboties radikāli eko-teroristi, kuri ar droniem triec lejā privātās lidmašīnas un nogremdē ar dīzeli darbināmus kuģus. Autora uzdotais jautājums ir skaidrs – vai pasaule vispār spēj mainīties, nepielietojot vardarbību?
Šī grāmata ir uzrakstīta neparastā formā, kur klasisks sižets mijas ar īsām esejām par vēsturi, ekonomiku un aculiecinieku stāstiem – vienā nodaļā runātājs ir pats oglekļa atoms. Bet pats galvenais, kāpēc šo grāmatu ir vērts izlasīt tieši tagad, ir tās spītīgais optimisms. Tas nav strupceļš. Tas ir tā saucamais utopiskais reālisms, kas soli pa solim parāda loģisku, lai arī smagu ceļu, kā mēs tuvākajā nākotnē varētu novērst klimata katastrofu.
Par autoru: KIMS STENLIJS ROBINSONS ir amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks, kura darbi ir tulkoti 24 valodās. Viņa daudzie romāni un stāsti vēsta par ekoloģiju, kultūru un politiku, un zinātnieki tajos ir atainoti kā varoņi. 2008. gadā žurnāls Time viņu ir nodēvējis par “Vides varoni”. Viņš sadarbojas ar Sjerranevadas Izpētes institūtu, Clarion rakstnieku darbnīcu un Kalifornijas Universitātes Sandjego Artūra Č. Klārka Cilvēces iztēles centru. Viņš ir saņēmis Hugo, Nebula, Locus un World Fantasy balvas. 2016. gadā viņam ir piešķirts Heinlein apbalvojums par mūža sasniegumiem zinātniskās fantastikas jomā, un asteroīds 72432 viņam par godu ir ticis nosaukts par Kimrobinson. 2017. gadā viņš ir saņēmis Artūra Č. Klārka balvu “Par sabiedrībai kalpojošu iztēli”.
Ja gribas izlasīt kaut ko tādu, kas liek smadzenēm strādāt un vienlaikus sniedz reālu cerību, ka viss vēl nav zaudēts, šī ir īstā lasāmviela.
Grāmata izdevēja mājas lapā https://prometejs.lv/products/kims-stenlijs-robinsons-nakotnes-ministrija
Mācību gads tuvojas noslēgumam!
Vēl viens mācību gads ir aizvadīts, nodoti referāti, projekti, pētnieciskie darbi, kursa darbi un daudzas stundas pavadītas skolas solā. Apsveicam visus skolēnus un studentus ar veiksmīgi izturētu mācību gadu! Tagad ir īstais brīdis paskatīties savā datorā - cik daudz vērtīgu darbu tur glabājas? Ja šajā mācību gadā esi izveidojis referātus, esejas, prezentācijas, konspektus, pētnieciskos vai kursa darbus, dod tiem iespēju būt noderīgiem citiem un pelnīt tavā vietā! Varbūt Tavs darbs, kas šobrīd glabājas mapē, kļūs par piemēru vai iedvesmu kādam citam. Pievieno savus darbus Atlants.lv datubāzei un palīdzi citiem skolēniem un studentiem. Kļūstot par autoru, Tu ne tikai dalies zināšanās, bet arī iegūsti 30% autora atlaidi. Un atceries, noder ne tikai šī gada darbi! Arī iepriekšējo gadu materiāli joprojām var būt vērtīgs atbalsts kādam citam. Dalāmies zināšanās un noslēdzam mācību gadu ar labu darbu.
Vārdi, kas nogalina un dāvā dzīvību
Mārtiņš Luters ir rakstījis: Es iemācījos atšķirt Bauslības taisnību no Evaņģēlija taisnības. Pirms tam man nekā netrūka, izņemot to, ka es neatšķīru Bauslību no Evaņģēlija.
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Jaunā grāmata norāda ne tikai uz Bunkus ģimenes pārstāvju, bet arī uz policista Jašina noziedzīgo darbību
Pietiek šodien publicē vēl vienu zīmīgu fragmentu no jaunās Armanda Pučes grāmatas „Zārkiem ir kabatas”, - ybm ja pieņem, ka tajā minētais „Procents” varētu būt bijušais Valsts ieņēmumu dienesta darbonis, „hiēnu ģimenes” pārstāvis Kaspars Bunkus, bet „Žetons” – bēdīgi slavenais policijas darbinieks Romāns Jašins...
Kā mēslot ērkšķogas, lai būtu daudz ogu
Ērkšķogas var būt visai gardas un ir viegli audzējamas, taču bagātīga raža nav iedomājama bez pareizas mēslošanas. Zinot, kad un...
The post Kā mēslot ērkšķogas, lai būtu daudz ogu appeared first on Hitnet.lv.
Kad mērķis pazūd miglā
Dzīve reti kad atgādina taisnu, skaidri pārskatāmu šoseju. Biežāk tā ir meža taka, kurā pēkšņi var iestāties bieza, neparedzama migla. Šādos brīžos mēs mēdzam apstāties, nobīties un apšaubīt visu – savu virzienu, savus spēkus un pat to, vai galamērķis vispār eksistē.
Taču ir viena fundamentāla patiesība, ko der atcerēties ikreiz, kad redzamība kļūst vāja: tas, ka mērķis ir pazudis tavam skatienam, nenozīmē, ka tas ir pārstājis eksistēt.
Migla kā ilūzija, nevis beigas
Miglai piemīt mānīga daba. Tā neizdzēš kalnus, tā tos tikai aizsedz. Kad ikdienas uzdevumi nesokas, kā plānots, kad projekti sabrūk vai termiņi iet secen, pārņem sajūta, ka esam nomaldījušies. Taču šī "migla" parasti ir tikai ārējo apstākļu kopums – nogurums, neparedzēti šķēršļi, emocionāls izsīkums vai vienkārši neveiksmīga nejaušību virkne.
Mērķis nav akmenī kalta statuja, kurai obligāti jābūt redzamai katru sekundi.
Mērķis ir bāka.
Pat ja tu neredzi tās gaismu caur vētru, pati bāka joprojām stāv stingri uz sava pamata.
Kad plāni sabrūk, mēs bieži pieļaujam kļūdu, sajaucot procesu ar galamērķi:
Plāns ir tikai karte, ko mēs uzzīmējām istabas siltumā.
Realitāte ir apvidus, kurā uznāk lietus, ceļi tiek slēgti un upes pārplūst.
Ja uzdevums neizpildās tā, kā cerēts, tas neliecina par tava mērķis nerealitāti. Tas liecina tikai par to, ka konkrētā metode šoreiz nedarbojās.
Ko darīt, kad neredz tālāk par savu degungalu?
Filozofiski raugoties, miglai ir savs skaistums un pat lietderība. Tā piespiež mūs palēnināt gaitu. Kad tu neredzi horizontu, tev nekas cits neatliek, kā koncentrēties uz nākamo solīti.
1. Samazini fokusa lēcu: Ja tu nevari plānot nākamos piecus gadus, plāno nākamo stundu. Ja lielais uzdevums šķiet iesprostots strupceļā, izdari vienu mazu, mikroskopisku lietu.
2. Akceptē haosu: Plānu izgāšanās nav personīga neveiksme. Tā ir dzīves dinamika. Spēja pielāgoties un pārgrupēties ir vērtīgāka par aklu sekošanu nefunkcionējošam plānam.
3. Uzticies savam iekšējam kompasam: Kad ārējā pasaule piedāvā nulles redzamību, ir jāpaļaujas uz savām vērtībām. Kāpēc tu vispār šo ceļu uzsāki? Šī "kāpēc" apzināšanās ir kompass, kas rāda pareizo virzienu pat visbiezākajā tumsā.
Atgriešanās pie skaidrības
Nekāda migla nav mūžīga. Tā vienmēr izklīst – reizēm pēc stundas, reizēm pēc mēnešiem. Un, kad saule atkal apspīdēs tavu ceļu, tu bieži vien pamanīsi, ka mērķis joprojām ir turpat. Iespējams, tu būsi nonācis pie tā pa citu, daudz līkumaināku, bet viedāku taku.
Tāpēc brīžos, kad uzdevumi nepildās un viss šķiet neskaidrs, nepadodies panikai. Tu neesi pazaudējis sevi vai savus sapņus. Tu vienkārši ej cauri posmam, kurā jāmācās iet uz tausti. Turpini likt vienu kāju pie otras. Mērķis tevi gaida.
Ko mums sola atklāt komunistu Augusta Vosa un Arvīda Pelšes personas lietas?
Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.
Savā būtībā tas ir mēģinājums beidzot atklāt, kā darbojās padomju režīma vadoņi. Par ieceri “nra.lv” pastāstīja viens no priekšlikumu izstrādātājiem, Valodas biedrības valdes loceklis un Saeimas deputāta palīgs Didzis Šēnbergs.
Lai īstenotu Latvijas Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērstu totalitāra režīma atkārtošanos Latvijas Republikas teritorijā un pārvarētu okupācijas varu propagandas un slepenības kultūras sekas, tiek piedāvāts pakāpeniski līdz 2035. gadam publicēt Latvijas Komunistiskās partijas (LKP), LPSR Ministru padomes, LPSR Augstākās Padomes, LPSR Valsts drošības komitejas un citu okupācijas varas orgānu vadošo personību lietas.
Vispirms rosināts publicēt internetā LKP Centrālās Komitejas pirmo sekretāru – Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika personas lietas – līdz 2027. gada 4. maijam. Priekšlikumi ir pamatoti 2018. gadā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas Ministru kabinetam iesniegtajā pārskatā un toreiz vēsturnieku izstrādātajā Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likumprojektā.
Priekšlikumi paredz noteikt, ka visi PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas reiha okupāciju dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta.
Komunisms tiks no jauna atmaskots
Mērķis ir atklāt un pētīt, kā tika vadīts komunistiskais okupācijas režīms. Pirms desmit gadiem, kad darbojās LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, tās dalībnieki konstatēja, ka daudz kas no šīs jomas nav akadēmiski pētīts. Bija iekavēts laiks līdz 2017. gadam. Viens no iemesliem bija tas, ka līdz komisijas darbības sākumam pētniekiem bija jāmaksā par to, ka dokumenti tiek fotografēti. Kristīne Jarinovska (vēsturniece, tiesību zinātniece, tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte) Ministru kabineta rīkojumā rosināja ielikt normu, ka VDK izpētes komisijas locekļiem ir tiesības arhīva dokumentus fotografēt pašiem, bez maksas.
Jarinovskas kundze vērsās pie toreizējā Kultūras ministrijas valsts sekretāra Sanda Voldiņa, viņš šo priekšlikumu atbalstīja, lai varētu pētīt arhīvā ievietoto personu lietas.
Pirms tam pētnieki, kuriem nebija pietiekamu naudas līdzekļu, pavadīja garas stundas arhīvā, pārrakstot dokumentus un karavīru dienasgrāmatas. Šādi apstākļi bija stipri iekavējuši vēstures pētīšanu. Turklāt, lai atgūtu tās iespējas, kas ir zaudētas, vajadzēja būt pietiekami daudziem pētniekiem, kuri zina krievu valodu un izprot tās semantiku. Un apjoms, lai to izprastu, bija liels. Ja viss turpinātos tādā tempā kā līdz šim, mēs nevarētu cerēt, ka plaši un dziļi tiks atspoguļots komunistiskā režīma vadības, represīvā aparāta un sabiedrības kontroles mehānisms.
Profesionālie vēsturnieki neapšaubāmi strādātu efektīvāk, ja materiāli būtu digitalizēti. Latvijā pēdējā laikā ir attīstījusies savu dzimtu ciltskoku pētniecība. Un šis likuma atvērums ir veltīts arī tam, lai nāktu pretim cilvēkiem, kuri vēlas izzināt gan savas dzimtas, gan valsts vēsturi. Tad, kad VDK izpētes komisija beidza savu darbu, bija paredzēta dokumentu publicēšana, okupācijas režīma vadītāju personas lietu publicēšana – sākot no kompartijas centrālkomitejas un ministru kabineta augšgala – Kalnbērziņš, Voss, Pugo, Vagris, Rubiks, Vitālijs Rubenis, Jurijs Rubenis, Vilis Lācis.
VDK aģentu kartotēkas nozīme
VDK aģenti bija sīkākās skrūvītes komunistu varas mehānismā. Turklāt daļa no šiem cilvēkiem bija signāleksemplāri, kuri nemaz nebija savervēti. Bet ir vesela rinda ar PSRS institūcijām, kas nav tikai Ministru padome vai armija, kas sabiedrību apspieda un vadīja, sākot no glavļita (galvenā literatūras pārvalde, cenzūra), beidzot ar kompartijas centrālkomitejas instruktoriem.
Veidojas paradoksāla situācija. Mūsu sabiedrībā darbojas kompartijas centrālkomitejas bijušais darbonis Sergejs Dolgopolovs, par kuru nekāda lieta nav publicēta. Darbojas arī LKP CK propagandas un aģitācijas mediju sektora vadītājs Ojārs Skudra, par kuru arī nekas nav publicēts. Kā tad viņi toreiz darbojās?
Likuma grozījumu mērķis ir līdz 2035. gadam publicēt galveno padomju okupācijas režīma vadītāju un galveno nomenklatūras personu lietas, kā arī citus uz PSRS valsts drošību attiecināmus dokumentus, lai ikviens interesents varētu pētīt okupācijas režīma darboņu aktivitātes – lai mēs saprastu, kā tad īsti nācās dzīvot latviešu tautai no 1944. līdz 1991. gadam.
Mēs iesniedzām likumprojektu Saeimā un valdībā 2018. gadā, bet nenotika pilnīgi nekas. Viss tika atlikts. Bet mums nevajadzētu sagaidīt, lai aizsaulē aiziet visi cilvēki, kuri dzīvojuši okupācijas laikā, jo viņi visi ir pelnījuši taisnīgumu, lai atspoguļotu to laiku notikumus. Simboliskais šajā likuma atvēršanā būtu tas, ka tiktu atvērtas un publicētas vismaz Kalnbērziņa, Vosa un citu kompartijas darboņu lietas. To cilvēku lietas, kuri vadīja latviešu tautas mocīšanu.
Šobrīd tiek pētīta arī prokuratūras vēsture, un interesanti ir tas, ka, piemēram, no Ukrainas mēs bez grūtībām saņemam mums nepieciešamos dokumentus – atšķirībā no situācijas, kas ir Latvijā. Kā uzskata D. Šēnbergs, ja tagad mēs neaktivizēsim šo arhīvu lietu, tad viss var nogrimt aizmirstībā un vēsturiski var aizmirst, piemēram, kas bija Arvīds Pelše.
Bija arī tāds Prolets Liepa, reliģisko lietu padomes pilnvarotais. Vai par tādu kāds kaut ko zina?
“Manī nav pārāk liela optimisma, ka mums ļaus publicēt visas kompartijas vadoņu lietas, bet galvenos vajadzētu. VDK kartotēka ir nopublicēta arhīva lapā, un manis minēto personu lietas arī varētu nopublicēt arhīva tīmekļa vietnē. Protams – ja Saeima atļaus to darīt,” saka D. Šēnbergs.
Grozījumus Saeimā iesniedzis bijušais Madonas mērs, pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters.
Krievu cara problēmas
Krievu žurnālists Romans Badanins pašlaik dzīvo trimdā ASV un turpina pētīt Putinu. Brīdī, kad 2025. gada rudenī viņa mājās Amerikas Savienotajās Valstīs (kur viņš dzīvo pašlaik) apmeklēja FIB aģenti, lai brīdinātu par briesmām, viņš nejutās pārsteigts. Tie, kas nedzied līdzi, nav mīluļi. Dzimtenē Romans jau sen bija nosaukts par “ārvalstu aģentu”, jo viņa darbs vadonim nepatīk […]
Samainītais
Nesen izlasīju Kotrīnas Zīles "Mīļotos kaulus", biju par šo romānu sajūsmā (Marina - pat vēl lielākā nekā es), un, ieraudzījis grāmatnīcā citu šīs autores darbu pārdošanā ar pamatīgu atlaidi, daudz nedomāju pirms tā iegādes. Vispār gan, protam, jāņem vērā, ka līdz "Mīļotajiem kauliem" Zīle bija pazīstama kā rakstniece, kas raksta bērniem un jauniešiem, līdz ar to "Samainītā" gadījumā es noteikti neesmu pamata mērķauditorijā, un tomēr zināms, ka meistarīga mākslinieka darbi ir baudāmi arī tad, ja tu neietilpsti primārajā mērķauditorijā.
Sākas viss gluži ikdienišķi: sešpadsmitgadīgā Gabija mākslas skolā ir pārcelta vienu klasi augstāk, sāk iepazīt savus jaunos biedrus, ne ar visiem viņai uzreiz viss sapas, jauniešu izpratne par dzīvi, mākslu un tā tālāk ir atšķirīga, it īpaši viņai veidojas pretrunas ar dumpinieciskāko puisi grupā - jaunieti ar kupri vārdā Geds (saīsinājums no Gediminas). Taču pamazām realitāte sāk atkāpties. Geda dzīvē gan tā visu laiku ir bijusi kaut kur fonā, viņš uzaudzis stipri dīvainos apstākļos komunālā dzīvoklī un viņam līdzās ir kāda tante, kas redz garus, taču Gabijas dzīve allaž bijusi salīdzinoši normāla (ignorējot to, ka viņa dzīvo kopā ar tādu daudzumu senču, ka nāk prātā Roalda Dāla "Čārlijs un šokolādes fabrika" un vienā gultā gulošie četri vecvecāki), bet pēc vecvecmāmiņas nāves arī Gabijas pasaule sāk šķobīties. Kā teikt - ja tev sāk uzbrukt vistas, iespējams, kaut kas nav labi, un tuvumā klīst arī Ģiltene. Un tā pamazām no jauniešu ikdienas, gatavojot maskas meteņiem, mēs nonākam pasaulē, kur mīt laumas, ir sastopams velns, dzīvie un mirušie nav tik ļoti nošķirti vieni no otriem un tā tālāk.
Var teikt, ka "Samainītajā" ir itin daudz kas kopīgs ar to pasauli, ko dažus gadus vēlāk Zīle radīja "Mīļotajos kaulos", arī te ir tā pati spēlēšanās ar robežu nojaukšanu starp mūsdienu pilsētas dzīvi un lietuviešu mitoloģiju, kā arī tautas tradīcijām, taču skatupunkts, no kura autore šo stāstījumu veido, ir gluži citāds. "Samainītais", lai arī ir paredzēts gados jaunākiem lasītājiem, biežāk ir baiss un biedējošs, kamēr "Mīļotie kauli" tomēr primāri ir skumji. Kā jau grāmata jauniešiem, es teiktu, ka "Samainītais" ir naivāks darbs - ne tādā naivisma manierē, kā mitoloģiju uzburtu Andruss Kivirehks, bet gan ar to, ka šīs grāmatas atrisinājums ir, ja ne tieši vienkāršs, tad tomēr atbilstošs kaut kādiem šabloniem, vairāk uz "un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi" tendēts. Līdz ar to, manuprāt, šis romāns gluži nesasniedz tās virsotnes, kurām tas tuvojas pirmajās divās trešdaļās, viss sākot ar spridzināšanu (neatklāšu, kas ko un kāpēc spridzina) mazliet līdzinās Holivudas piegājienam sižeta atrisināšanai. Un tomēr - teksts līdz šai daļai ir tik labs, ka mans kopējais iespaids par grāmatu tāpat ir pozitīvs. Turklāt šī grāmata ir tāda, kuru ir patīkami iegūt savā īpašumā - tā ir spilgta arī vizuāli, ar pašas autores ilustrācijām, kuras dzīvo pašas savu dzīvi un atbilst nodaļām, kuras rakstītas no viena vai otra varoņa skatupunkta.
Neesmu līdz šim paskaidrojis, kas un kāpēc ir ticis samainīts. Tad, lūk - atbilstoši ticējumam, ja laumas vēlas nolaupīt cilvēka bērnu, viņas pa nakti to nozog no gultiņas un vietā atstāj kādu priekšmetu, piemērams, salmu kūli, nakts laikā šis salmu kūlis top līdzīgs nolaupītajam bērnam, taču tas nekļūst par cilvēku, tikai pēc tāda izskatās. Apmēram, kā tas ir igauņu pasakā par <a rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/Andruss-Kivirehks-Kocenieki-un-tasenieces">Koceniekiem un tāseniecēm</a>, ko vienā savā darbā izmantojis Kivirehks.
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
ASA streamlight acu operācija →
Nobody.lv
- Vakar, 20:24
Vismaz kādus piecpadsmit gadus es ikdienā valkāju brilles (tā ir pagātnes forma). Neko super jaudīgu, bet bez brillēm bija diezgan čābīgi gan strādāt, gan arī tīri funkcionēt ārpus darba (braukt ar mašīnu, lasīt, pat sakopt māju bija grūti, nemaz nerunājot par tēmēšanu ar ieroci). Traģiskākais tajā visā pasākumā ir tas, ka brilles regulāri jātīra, tās slīd no deguna, to kātiņi spiež un spiež stipri, ja ir noteiktas galvas segas (piemēram, ķivere).
Manā gadījumā pēdējais piliens bija šī gada aukstā ziema - vienmēr, kad ienāc telpās, brilles tā aizsvīst, ka pirmās piecas minūtes neko nevar redzēt, bet bez brillēm arī īsti neredzās.
Tā nu es nobriedu uz acu lāzerkorekciju. Pakonsultējos un izvēlējos ASA Streamlight, kura tiek pozicionēta kā viena no saudzīgākajām.
Manas problēmas
- abām acīm bija problēmas redzēt gan tālumā, gan tuvumā (tāpēc brilles jānēsā visu laiku);
- astigmatisms abām acīm (katrai acij savādāks);
- besis tīrīt un valkāt brilles;
- aimpointā rādās 2 punkti nevis viens.
Piedāvātie operāciju risinājumi
Maija sākumā pieteicos aiziet uz Dr. Lūkina acu klīniku pārbaudīt redzi un pakonsultēties. Kādas pusstundas laikā izgāju visāda veida procedūras - sākot ar standarta acu pārbaudi, beidzot ar radzenes biezuma mērījumiem un acs spiedienu. Pirmo reizi arī vizuāli ieraudzīju savu astigmatismu, kas ļoti līdzinās Hipno Vardes acīm, kad parāda to reljefu ekrānā.
Visi rādītāji bija normas robežās un es varēju izvēlēties operācijas veidu, jo visi mērījumi pieļāva abus operācijas veidus. Tur ir diezgan daudz plusu un mīnusu abiem, bet mani laikam pārliecināja tas, ka manis izvēlētā ASA Streamligh ir saudzīgāka acīm. (Es esmu nenopietns cilvēks - ātri pieņemu lēmumus un tikai vēlāk skatos, kas no tā visa ir iznācis).
Te nu ir tas salīdzinājums (ņemts no https://acuklinika.lv/asa-streamlight/):
Pati operācija
Konkrētajā klīnikā operācijas tiek nozīmētas tikai trešdienās un ceturtdienās, jo uzreiz nākamās nedēļas sākumā ir jāatrādās ārstam ar progresu un, lai izņemtu lēcu. Tā nu es ierados norunātajā laikā ar saulenēm kabatā, čībiņām somā, brāli pie sāniem (pavadonis obligāts), atdevu parakstīto līgumu un sāku gaidīt (minūtes 5 :D).
Vispirms man vēlreiz pārbaudīja acu pamatparametrus, lai nebūtu radusies nekāda kļūda. Tad mani ieveda palātā, kurā bija jau vairāki cilvēki - kāds no viņiem jau pēc operācijas, kāds vēl tikai gaida savu kārtu.
Sagatavošanās process itin vienkāršs: māsiņa nomazgā acis, iepilina dažādus pilienus, kur viens no tiem nedaudz grauž, jo ir anestētiķis. Nekas briesmīgs tas nav. Viņa vēlreiz izstāsta operācijas norisi un galvenās lietas, ko operācijas laikā man darīt un, galvenais, nedarīt.
Dakteris sāk ar to, ka nofiksē plakstiņus atvērtā pozīcijā (mirkšķināt nebūtu labi, kad lāzerītis dedzina). Tad viena acs tiek aizsegta, lai netraucē otrai. Nu sākas pats interesantākais: uz acs pārmaiņus tiek liets auksts ūdens un tad ar lāzerīti tiek dedzināts vai arī otrādi. Ārsts piekoriģē aparātus un manu galvu. Izjūtas ir diezgan interesantas, jo nav pierasts, ka acs turpina palikt vaļā, kad tajā tiek veiktas invazīvas darbības.
Ir jāceņšas tomēr acis nemirkšķināt un skatīties uz gaismas puinktiņu augšā, ko rāda mašīna, bet tas nav nemaz tik viegli. Pašaizsardzības reflekss tā vien mēģina kaut ko aizspiest un tas rada nelielu diskomfortu, bet ārsts ir laipns - atgādina, ko darīt un pamāca kā to vieglāk paciest.
Visnepatīkamākais pārsteigums, jāatzīst, bija ūdens liešana uz acīm. Tā kā virskārta tiek svilināta nost ar lāzeri, parādās ne tikai svilinātai cūkai raksturīgā smaciņa, bet acis arī sakarst, tāpēc tām virsū tiek liets ūdens. Neviens nebija man pateicis, ka tas ūdens būs auksts un tas man bija pats lielākais pārbaudījums. Es vispār neesmu baigais krasu temperatūras maiņu piekritējs (ja nu vienīgi reizi pa reizei auksta pelde vai pelde pēc pirts). Šoreiz tā sajūta bija tāda, kā strauji sadzerties to ledus dzērienu, ko vasarā tirgo brīvdabas tirdziņos un bērni šausmīgi ciena. Man iestājās totāla smadzeņu sasalšana (brain freeze) un tā ir lieta, ko es ļoti nemīlu.
Uzreiz pēc operācijas
Mani atveda uz to pašu palātu, lai 30 minūtes atpūšos un paguļu. Jutos ļoti labi - kaut ko pat redzēju un varēju (bez brillēm) uzrakstīt vacapā, ka operācija ir beigusies. Uzreiz sapratu, ka acis ir nenormāli jutīgas pret gaismu, kas arī bija sagaidāms. Nebiju tikai sagaidījis to, ka tās būs tik jutīgas, ka grūti atvērt vaļā.
Pēc aptuveni 30 minūšu atpūšanās, mani ar visiem maniem četru veidu dažādajiem pilieniem un pamācību, kā tos jālieto, palaida uz mājām. Braucu ar vilcienu. Brālis bija pieteicies pavadīt un labi, ka tā - uzreiz sapratu, ka nepalīdz pat saulesbrilles un miglojas tā, ka biļeti pašam ļoti grūti nopirkt. Ja nebūtu pavadoņa, tad pieļauju, ka būtu tāda kā šoka un baiļu sajūta, jo miglojās arvien vairāk.
Arī vilcienā manis paņemtā grāmata bija lieka, taču jau pēc vēl kādām 30 minūtēm (kopumā kādu pusotru stundu pēc operācijas) es sāku redzēt lietas, fokuss parādījās un bija sajūta, ka viss ir labi un nākamajā dienā varēšu jau baudīt atpūtu, lasot, skatoties filmas un priecājoties par savu slimības atvaļinājumu.
Atlabšanas process
Pirmajās dienās redze ļoti lēkāja no daudz maz redzu uz ir ļoti grūti pat kaut ko saskatīt. Traģiskākais tajā visā procesā bija tas, ka pirmās četras dienas plaksti bija tik ļoti piepampuši, ka tos praktiski nebija iespējams atvērt. Līdz ar to augstāk par kādiem 600 nespēju nemaz paskatīties. Nedaudz palīdzēja dakteres ieteiktais vēsais dvielītis uz acīm, bet arī ne ļoti.
Tajās pašās pirmajās četrās dienās ķermenis iegāja hibernācijas režīmā - man nenormāli nāca miegs. Lai arī neviens medikaments nebija ar miega efektu, es gulēju vismaz kādas 14-16 stundas diennaktī, bet visu laiku bija par maz. Laikam jau acu sadzīšanai bija vajadzīga visa mana enerģija.
Sestajā dienā pēc operācijas man bija vizīte pie ārsta, kur man noņēma ortopēdiskās (tā tās sauc?) lēcas un veica pamatmērījumus redzei (acu spiedienu, fokusu, cik labi redzu un kā atjaunojas epitēlija slānis), lai var sekot atlabšanas progresam. Izgājis no ārsta kabineta, sapratu, ka redzu sliktāk nekā tad, kad iegāju, taču tas bija maldīgs efekts. Kad atbloķēju telefonu, lai nopirktu vilciena biļeti, sapratu, ka tuvumā redzu diezgan labi, taču tālumā (ar to es saprotu 3 un vairāk metrus) viss ir ļoti miglains - tātad problēma bija fokusēšanās nevis "viss slikti".
Ja LASIK sola normāli redzēt jau nākamajā dienā, tad ASA (kā jau solīts) tik ātri neuzlabojas. Nedēļu pēc operācijas es jau spēju dažas stundas pastrādāt pie datora, bet, lai to izdarītu, man vajadzēja palielināt fontu izmērus vismaz divas reizes. Smagākais ir tas, ka katra acs atkopjas savā tempā, tāpēc vienu brīdi viena acs var rādīt nedaudz miglaini, bet citā brīdī jau otra ir skata bojātāja. Tas nepatīk arī vestibulārajai sistēmai un nogurums arī ir daudz lielāks, jo ir stipri jākoncentrējas.
Šī raksta tapšanas brīdī ir pagājis pustors mēnesis kopš operācijas. Nu jau es skaidri saskatu gan tuvumā, gan tālumā un ir sajūta, ka redzamība ikdienas vēl uzlabojas, taču acis joprojām pagurst nedaudz ātrāk kā tas bija "briļļu laikos", bet tas (es sevi tā mierinu) saistīts ar manu astigmatismu.
Nedaudz par manu astigmatismu
Definīcija no Tezaura:
-
Optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
-
joma: medicīna Acs refleksijas anomālija.
Es esmu viens no tiem dīvaiņiem, kuram katrai acij tas astigmatisms ir citā leņķī un smadzenēm jāpierod vienmēr, kad kaut kas mainās. Pirmo reizi man bija tas prieks adaptēties, kad sāku valkāt brilles. Tagad notiek tieši tas pats, tikai bilde ir šķība uz otru pusi. Kā tas izpaužās? Nu tā, ka četrstūris man nav vis četrstūris, bet kaut kas līdzīgs apgāztai trapecei.
Kā man paskaidroja ārsts - tagad fokusēšanās process nāks atpakaļ stipri lēnāk, jo acs muskuļi, kuriem nav vairs aktīvi jāstrādā, ir reāli uzkačāti, bet tie, kuriem tagad jārukā - atrofējušies. Es tagad to joprojām jūtu, jo fokusēšanās starp tuvu un tālu nenotiek zibenīgi, bet gan nedaudz jāiespriengst.
Nobeigumā
Es nenožēloju veikto operāciju. Es esmu nenormāli laimīgs, ka man ir tikai reflekss sakārtot brilles nevis reālas brilles, ko jākārto un regulāri jātīra. Ir patīkami atkal redzēt bez palīglīdzekļiem.
P.S. Šis raksts nav reklāma. Klīniku izvēlējos pats un pats par operāciju sedzu visus izdevumus.
Latvijas trampistu uznāciens ↑
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:07
Latvijā atkal tiek veidota jauna valdība, jo vecā sabrukusi nesaskaņu rezultātā. Bēdīgi, ka cienījamā Evika Siliņa nespēja savaldīties un pabeigt distanci Brīvības bulvārī 36 līdz galam. Tika tēlots sašutums par “droniem” un novelta vaina uz Progresīvajiem (Andri Sprūdu), kas nav šos nelāgos lidoņus sagūstījis. “Viņi” pie visa esot vainīgi, bet pati Siliņa “nevarot izlikties, ka […]
Kad mērķis pazūd miglā ↓
Passion Brains
- Šodien, 11:58
Dzīve reti kad atgādina taisnu, skaidri pārskatāmu šoseju. Biežāk tā ir meža taka, kurā pēkšņi var iestāties bieza, neparedzama migla. Šādos brīžos mēs mēdzam apstāties, nobīties un apšaubīt visu – savu virzienu, savus spēkus un pat to, vai galamērķis vispār eksistē.
Taču ir viena fundamentāla patiesība, ko der atcerēties ikreiz, kad redzamība kļūst vāja: tas, ka mērķis ir pazudis tavam skatienam, nenozīmē, ka tas ir pārstājis eksistēt.
Migla kā ilūzija, nevis beigas
Miglai piemīt mānīga daba. Tā neizdzēš kalnus, tā tos tikai aizsedz. Kad ikdienas uzdevumi nesokas, kā plānots, kad projekti sabrūk vai termiņi iet secen, pārņem sajūta, ka esam nomaldījušies. Taču šī "migla" parasti ir tikai ārējo apstākļu kopums – nogurums, neparedzēti šķēršļi, emocionāls izsīkums vai vienkārši neveiksmīga nejaušību virkne.
Mērķis nav akmenī kalta statuja, kurai obligāti jābūt redzamai katru sekundi.
Mērķis ir bāka.
Pat ja tu neredzi tās gaismu caur vētru, pati bāka joprojām stāv stingri uz sava pamata.
Kad plāni sabrūk, mēs bieži pieļaujam kļūdu, sajaucot procesu ar galamērķi:
Plāns ir tikai karte, ko mēs uzzīmējām istabas siltumā.
Realitāte ir apvidus, kurā uznāk lietus, ceļi tiek slēgti un upes pārplūst.
Ja uzdevums neizpildās tā, kā cerēts, tas neliecina par tava mērķis nerealitāti. Tas liecina tikai par to, ka konkrētā metode šoreiz nedarbojās.
Ko darīt, kad neredz tālāk par savu degungalu?
Filozofiski raugoties, miglai ir savs skaistums un pat lietderība. Tā piespiež mūs palēnināt gaitu. Kad tu neredzi horizontu, tev nekas cits neatliek, kā koncentrēties uz nākamo solīti.
1. Samazini fokusa lēcu: Ja tu nevari plānot nākamos piecus gadus, plāno nākamo stundu. Ja lielais uzdevums šķiet iesprostots strupceļā, izdari vienu mazu, mikroskopisku lietu.
2. Akceptē haosu: Plānu izgāšanās nav personīga neveiksme. Tā ir dzīves dinamika. Spēja pielāgoties un pārgrupēties ir vērtīgāka par aklu sekošanu nefunkcionējošam plānam.
3. Uzticies savam iekšējam kompasam: Kad ārējā pasaule piedāvā nulles redzamību, ir jāpaļaujas uz savām vērtībām. Kāpēc tu vispār šo ceļu uzsāki? Šī "kāpēc" apzināšanās ir kompass, kas rāda pareizo virzienu pat visbiezākajā tumsā.
Atgriešanās pie skaidrības
Nekāda migla nav mūžīga. Tā vienmēr izklīst – reizēm pēc stundas, reizēm pēc mēnešiem. Un, kad saule atkal apspīdēs tavu ceļu, tu bieži vien pamanīsi, ka mērķis joprojām ir turpat. Iespējams, tu būsi nonācis pie tā pa citu, daudz līkumaināku, bet viedāku taku.
Tāpēc brīžos, kad uzdevumi nepildās un viss šķiet neskaidrs, nepadodies panikai. Tu neesi pazaudējis sevi vai savus sapņus. Tu vienkārši ej cauri posmam, kurā jāmācās iet uz tausti. Turpini likt vienu kāju pie otras. Mērķis tevi gaida.
Krievu cara problēmas ↓
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
Krievu žurnālists Romans Badanins pašlaik dzīvo trimdā ASV un turpina pētīt Putinu. Brīdī, kad 2025. gada rudenī viņa mājās Amerikas Savienotajās Valstīs (kur viņš dzīvo pašlaik) apmeklēja FIB aģenti, lai brīdinātu par briesmām, viņš nejutās pārsteigts. Tie, kas nedzied līdzi, nav mīluļi. Dzimtenē Romans jau sen bija nosaukts par “ārvalstu aģentu”, jo viņa darbs vadonim nepatīk […]
Vanšu tilta remonts Rīgā: satiksmes ierobežojumi un apbraucamie ceļi →
ikdiena.lv
- Vakar, 11:05
No šī rīta, 21. maija, Rīgā ir ieviestas būtiskas izmaiņas satiksmes organizācijā uz Vanšu tilta. Saistībā ar neatliekamiem tilta balstu un brauktuves stiprināšanas darbiem, satiksme virzienā uz pilsētas centru ir ierobežota līdz vienai joslai. Šīs izmaiņas jau šorīt radījušas ievērojamus sastrēgumus Pārdaugavā, īpaši Raņķa dambī un Valguma ielā, palielinot brauciena laiku par vidēji 35 minūtēm.
Kas jāzina iedzīvotājiem
- Ierobežojumu ilgums: Vismaz trīs nedēļas, sākot no 21. maija.
- Galvenā problēmveta: Virziens no Pārdaugavas uz centru (viena braukšanas josla).
- Kavēšanās laiks: Operatīvie dati rāda vidēji 35 minūšu pieaugumu rīta stundās.
- Rekomendācija: Izmantot alternatīvus maršrutus vai sabiedrisko transportu.
Aktuālie ierobežojumi un sastrēgumu vietas
Remontdarbi tiek veikti, lai nodrošinātu tilta konstrukciju stabilitāti un drošību līdz pilna mēroga rekonstrukcijas sākumam. Pašlaik strādnieki veic balstu stiprināšanu, kas prasa smagās tehnikas izvietošanu uz brauktuves. Tā rezultātā autovadītājiem, kuri dodas no Kurzemes prospekta vai Jūrmalas gatves puses, jārēķinās ar sastrēgumu, kas sākas jau pie Uzvaras parka un stiepjas līdz pat tilta uzbrauktuvei.
Maršruts
Vidējais kavēšanās laiks
Vanšu tilts (uz centru)
+35 minūtes
Akmens tilts
+10 – 15 minūtes
Dienvidu tilts
Bez būtiskiem kavējumiem
Ieteicamie apbraucamie ceļi un alternatīvas
Rīgas dome aicina autovadītājus pēc iespējas izvairīties no Vanšu tilta izmantošanas rīta un vakara sastrēgumu stundās. Kā galvenās alternatīvas tiek ieteikts Akmens tilts un Dienvidu tilts. Lai gan arī uz Akmens tilta satiksmes intensitāte ir pieaugusi, kopējais brauciena laiks pašlaik ir īsāks nekā stāvēšana rindā uz Vanšu tilta.
Tiem, kuriem darba grafiks ir elastīgs, ieteicams šķērsot Daugavu pirms plkst. 7.30 vai pēc plkst. 10.00. Tāpat pašvaldība aicina iedzīvotājus izvērtēt iespēju izmantot vilcienu (piemēram, no Torņakalna vai Zasulauka stacijas uz Centrālo staciju) vai velotransportu, kas pašlaik ir prognozējamākais pārvietošanās veids.
Sabiedriskā transporta un velobraucēju iespējas
Uzņēmums “Rīgas satiksme” informē, ka sastrēgumu dēļ kavējas autobusi un trolejbusi, kas kursē pa Vanšu tiltu (piemēram, 3., 13., 30. autobuss un 5., 12., 25. trolejbuss). Pasažieriem ieteicams plānot braucienu vismaz par 30–40 minūtēm agrāk nekā ierasts. Gājēju un velosipēdistu kustība uz tilta pagaidām netiek ierobežota, taču iedzīvotāji tiek aicināti būt uzmanīgiem remonta zonas tuvumā.
Avots: Rigassatiksme
Samainītais →
Kazhes blogs
- Vakar, 23:42
Nesen izlasīju Kotrīnas Zīles "Mīļotos kaulus", biju par šo romānu sajūsmā (Marina - pat vēl lielākā nekā es), un, ieraudzījis grāmatnīcā citu šīs autores darbu pārdošanā ar pamatīgu atlaidi, daudz nedomāju pirms tā iegādes. Vispār gan, protam, jāņem vērā, ka līdz "Mīļotajiem kauliem" Zīle bija pazīstama kā rakstniece, kas raksta bērniem un jauniešiem, līdz ar to "Samainītā" gadījumā es noteikti neesmu pamata mērķauditorijā, un tomēr zināms, ka meistarīga mākslinieka darbi ir baudāmi arī tad, ja tu neietilpsti primārajā mērķauditorijā.
Sākas viss gluži ikdienišķi: sešpadsmitgadīgā Gabija mākslas skolā ir pārcelta vienu klasi augstāk, sāk iepazīt savus jaunos biedrus, ne ar visiem viņai uzreiz viss sapas, jauniešu izpratne par dzīvi, mākslu un tā tālāk ir atšķirīga, it īpaši viņai veidojas pretrunas ar dumpinieciskāko puisi grupā - jaunieti ar kupri vārdā Geds (saīsinājums no Gediminas). Taču pamazām realitāte sāk atkāpties. Geda dzīvē gan tā visu laiku ir bijusi kaut kur fonā, viņš uzaudzis stipri dīvainos apstākļos komunālā dzīvoklī un viņam līdzās ir kāda tante, kas redz garus, taču Gabijas dzīve allaž bijusi salīdzinoši normāla (ignorējot to, ka viņa dzīvo kopā ar tādu daudzumu senču, ka nāk prātā Roalda Dāla "Čārlijs un šokolādes fabrika" un vienā gultā gulošie četri vecvecāki), bet pēc vecvecmāmiņas nāves arī Gabijas pasaule sāk šķobīties. Kā teikt - ja tev sāk uzbrukt vistas, iespējams, kaut kas nav labi, un tuvumā klīst arī Ģiltene. Un tā pamazām no jauniešu ikdienas, gatavojot maskas meteņiem, mēs nonākam pasaulē, kur mīt laumas, ir sastopams velns, dzīvie un mirušie nav tik ļoti nošķirti vieni no otriem un tā tālāk.
Var teikt, ka "Samainītajā" ir itin daudz kas kopīgs ar to pasauli, ko dažus gadus vēlāk Zīle radīja "Mīļotajos kaulos", arī te ir tā pati spēlēšanās ar robežu nojaukšanu starp mūsdienu pilsētas dzīvi un lietuviešu mitoloģiju, kā arī tautas tradīcijām, taču skatupunkts, no kura autore šo stāstījumu veido, ir gluži citāds. "Samainītais", lai arī ir paredzēts gados jaunākiem lasītājiem, biežāk ir baiss un biedējošs, kamēr "Mīļotie kauli" tomēr primāri ir skumji. Kā jau grāmata jauniešiem, es teiktu, ka "Samainītais" ir naivāks darbs - ne tādā naivisma manierē, kā mitoloģiju uzburtu Andruss Kivirehks, bet gan ar to, ka šīs grāmatas atrisinājums ir, ja ne tieši vienkāršs, tad tomēr atbilstošs kaut kādiem šabloniem, vairāk uz "un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi" tendēts. Līdz ar to, manuprāt, šis romāns gluži nesasniedz tās virsotnes, kurām tas tuvojas pirmajās divās trešdaļās, viss sākot ar spridzināšanu (neatklāšu, kas ko un kāpēc spridzina) mazliet līdzinās Holivudas piegājienam sižeta atrisināšanai. Un tomēr - teksts līdz šai daļai ir tik labs, ka mans kopējais iespaids par grāmatu tāpat ir pozitīvs. Turklāt šī grāmata ir tāda, kuru ir patīkami iegūt savā īpašumā - tā ir spilgta arī vizuāli, ar pašas autores ilustrācijām, kuras dzīvo pašas savu dzīvi un atbilst nodaļām, kuras rakstītas no viena vai otra varoņa skatupunkta.
Neesmu līdz šim paskaidrojis, kas un kāpēc ir ticis samainīts. Tad, lūk - atbilstoši ticējumam, ja laumas vēlas nolaupīt cilvēka bērnu, viņas pa nakti to nozog no gultiņas un vietā atstāj kādu priekšmetu, piemērams, salmu kūli, nakts laikā šis salmu kūlis top līdzīgs nolaupītajam bērnam, taču tas nekļūst par cilvēku, tikai pēc tāda izskatās. Apmēram, kā tas ir igauņu pasakā par <a rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/Andruss-Kivirehks-Kocenieki-un-tasenieces">Koceniekiem un tāseniecēm</a>, ko vienā savā darbā izmantojis Kivirehks.
Kā mēslot ērkšķogas, lai būtu daudz ogu →
Hitnet.lv
- Šodien, 12:47
Ērkšķogas var būt visai gardas un ir viegli audzējamas, taču bagātīga raža nav iedomājama bez pareizas mēslošanas. Zinot, kad un...
The post Kā mēslot ērkšķogas, lai būtu daudz ogu appeared first on Hitnet.lv.
LVGMC brīdinājums: Karstums līdz +30°C un negaiss ar krusu šovakar →
ikdiena.lv
- Šodien, 12:24
Šodien, 2026. gada 22. maijā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVGMC) izsludinājis dzelteno brīdinājumu: pēcpusdienā gaisa temperatūra vietām sasniegs +30 grādus, bet vakarā valsti no dienvidrietumiem šķērsos spēcīga negaisa fronte. Sinoptiķi brīdina par krasām vēja brāzmām līdz 20 m/s un iespējamu krusu, kas visvairāk skars Kurzemi un valsts centrālos rajonus.
Svarīgākie akcenti
- Karstuma pīķis: Zemgalē un Latgalē temperatūra pakāpsies līdz +28…+30°C
- Negaisa sākums: Fronte sasniegs Kurzemi pēcpusdienas izskaņā
- Rīgas prognoze: Negaisa mākoņi galvaspilsētu sasniegs ap plkst. 19:00
- Bīstamības faktori: Spēcīgas lietusgāzes, krusa un lūstoši koku zari
Reģionālā laikapstākļu prognoze 22. maijam
Reģions
Maks. temperatūra
Galvenie riski vakarā
Zemgale
+29…+30°C
Spēcīgs pērkona negaiss, brāzmains vējš
Latgale
+28…+30°C
Karstums, negaiss iespējams vēlā vakarā
Kurzeme
+22…+25°C
Lietusgāzes, krusa, vējš līdz 20 m/s
Vidzeme
+24…+27°C
Negaiss skars reģionu nakts sākumā
Rīga
+27°C
Negaisa fronte ap plkst. 19:00
Praktiski ieteikumi drošībai karstuma un negaisa laikā
Ņemot vērā straujo laikapstākļu maiņu, iedzīvotāji tiek aicināti ievērot piesardzību. Karstuma laikā dienas pirmajā pusē ieteicams izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros un lietot pietiekamu daudzumu ūdens. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem un senioriem.
Gatavojoties vakara negaisam, ieteicams:
1. Nostiprināt dārza mēbeles: Pārliecinieties, ka viegli priekšmeti (krēsli, batuti, puķu podi) pagalmā vai uz balkona ir nostiprināti vai ienesti telpās.
2. Piesardzība pie ūdeņiem: Ja atrodaties pludmalē vai uz ūdens, sākoties vējam, nekavējoties dodieties krastā.
3. Transportlīdzekļu novietošana: Centieties nenovietot automašīnas zem lieliem koku zariem vai pagaidu konstrukcijām.
4. Elektroierīces: Pērkona negaisa laikā ieteicams atvienot elektroierīces no tīkla, lai pasargātu tās no pārsprieguma.
Prognoze vakaram un brīvdienu sākumam
Negaisa fronte pārvietosies virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem. Rīgā intensīvākās lietusgāzes gaidāmas starp plkst. 19:00 un 21:00. Pēc negaisa frontes pāriešanas gaisa temperatūra strauji pazemināsies, un nakts uz sestdienu būs krietni vēsāka. Brīvdienās Latvijā saglabāsies mērens siltums, taču tik ekstrēms karstums tuvākajās dienās vairs netiek prognozēts. LVGMC turpina monitorēt situāciju un aicina sekot aktuālajām radara kartēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc šī laikapstākļu maiņa tiek uzskatīta par bīstamu un ko nozīmē dzeltenais brīdinājums?Dzeltenais brīdinājums nozīmē, ka prognozētie laikapstākļi ir potenciāli bīstami, taču tie nav neierasti. Galvenais risks šovakar ir krasā temperatūras maiņa — karstajam gaisam sastopoties ar auksto fronti, veidojas spēcīgi negaisa mākoņi. Tas rada labvēlīgus apstākļus ne tikai pēkšņām vēja brāzmām līdz 20 m/s, bet arī lokālai krusai un applūstošām ielām, jo zeme pēc karstuma nespēj tik ātri uzsūkt lielu nokrišņu daudzumu.
Lai izvairītos no zaudējumiem, veiciet šos soļus līdz plkst. 18:00:
1. Auto novietošana: Ja iespējams, novietojiet auto garāžā vai zem nojumes. Ja esat ceļā, izvairieties no apstāšanās zem koku zariem vai reklāmas stendiem.
2. Dārza inventārs: Batuti un vieglas dārza mēbeles ir jānofiksē vai jāienes telpās, jo 20 m/s vējš tos var viegli pacelt gaisā.
3. Elektroierīces: Atvienojiet no strāvas dārgāko tehniku (datorus, TV, rūterus), lai pasargātu tos no pārsprieguma zibens izlādes gadījumā.
Rīgā negaisa pīķis tiek prognozēts ap plkst. 19:00, kas sakrīt ar vakara sastrēgumu beigām. Autovadītājiem jārēķinās ar sliktāku redzamību lietusgāžu laikā un iespējamiem satiksmes traucējumiem lūstošu koku dēļ. Kurzemē un valsts centrālajā daļā negaiss būs spēcīgāks, tādēļ ieteicams atlikt tālus braucienus uz vēlāku nakti vai rītdienu, kad fronte būs šķērsojusi valsti.
Situācija var mainīties strauji, tāpēc iesakām izmantot šos resursus reāllaika uzraudzībai:
* LVGMC brīdinājumu karte: bridinajumi.meteo.lv sniedz jaunāko informāciju par brīdinājuma krāsas maiņu (piemēram, uz oranžo).
* Lietus radars: Pārbaudiet lietus mākoņu virzību ik pēc 15 minūtēm LVGMC mājaslapā.
* SOS gadījumos: Ja negaisa laikā radušies postījumi, kas apdraud veselību vai bloķē satiksmi, nekavējoties zvaniet uz 112.
Avots: LVGMC
Virdžīnija Evansa "Vēstuļniece" →
Līvas Alksnes logs uz pasauli
- Vakar, 12:26
Ar roku rakstītas vēstules, pastkartes, kas nosūtītas ar pasta starpniecību, šķiet kaut kas pagātnei piederīgs. Taču šī nu ir grāmata, kas var mazliet pamudināt atgriezties pie šīs nodarbes. Kāds raksta dienasgrāmatas, kāds raksta vēstules sev vai citiem. Abas šīs nodarbes palīdz kā sava veida terapija, prāta sakārtošana, grēku nožēla. Virdžīnija Evansa (Virginia Evans) grāmatā "Vēstuļniece" (Correspondent) ir ielikusi stāstu par tādām vecumdienām, kādas sev savā ziņā vēlētos arī es - lasīt, apmainīties domām un ierosmēm jaunai lasāmvielai ar citiem lasītājiem, parunāties ar autoriem, parosīties dārzā un visā visumā ļauties savam dzīves tempam, kādu es to vēlos un nosaku. Tikai bez tās nožēlas un vainas sajūtas, kas nomoka Sibilu, lūdzu.
Sibila ir pensionējusies tiesneša palīdze, dzīvo viena, un vai ik dienu pavada vairākas stundas savos vēstuļu un tējas rituālos. Viņai ir vairāki pastāvīgi sarakstes draugi, ir arī epizodiskas sarakstes. Pensionētā juriste sarakstās gan ar labāko draudzeni, gan brāli, gan tuvējās koledžas dekāni, kāda bijušā kolēģa pusaugu dēlu, un pat ar pretējās mājas kaimiņu. Pa laikam viņa uzraksta arī kādam autoram, kura grāmatu tikko izlasījusi, un dažreiz viņa pat saņem atbildes. Kopumā Sibila ir visai ņipra kundzīte, lai arī veselības problēmas liek par sevi manīt aizvien vairāk. Un līdz ar tām galvenajai varonei arī prāts vairāk nesas uz pašrefleksiju un dienasgrāmatas formātu. Kā jau piedienas kārtīgam bestselleram, kas tiek arī ekranizēts, te ir mazliet mīlestības, daudz noslēpumu, sava daļa pārsteigumu un arī tādu momentu, kas šķiet iespējami vien uz Holivudas ekrāniem, bet reālā dzīvē nekad nenotiktu.
Vēstulēs, ko viņa saņem un nosūta, pamazām atklājas Sibilas dzīves stāsts, izvēles un notikumi, neizrunātais un paslēptais. Man gribētos teikt, ka lasītājs iepazīst tuvākās draudzības, Sibilas ģimeni un kaimiņus. Lappusi pa lappusei pamazām šķetinās gan Sibilas lielais noslēpums, kas padarījis viņu ārēji nepieejamu un aukstu, rezignēti atsvešinātu pret ģimeni, gan adresāts, kurš savas vēstules nekad nesaņems. Stāsts tiek būvēts tā, ka ar katru jaunu nodaļu, kļūst aizvien grūtāk nolikt grāmatu un mierīgi aiziet gulēt. Gribas lasīt vēl un vēl. Taču jāsaka, ka līdz galam iepazīt man neizdodas ne tikai sarakstes biedrus, bet arī pašu Sibilu. Tā varētu būt vienīgā vilšanās par šo grāmatu - gribējās dziļām, vairāk, detalizētāk. Es noteikti neiebilstu, ja grāmata būtu divtik biezāka.
Romāns "Vēstuļniece" ir iekļauts sieviešu radītajai literatūrai veltītas balvas “Women’s Prize for Fiction” īsajā sarakstā. Balva dibināta 1996. gadā. Savukārt topošajai filmai galvenajā lomā būs Džeina fonda. Romānu “Vēstuļniece” latviski tulkojusi Renāte Punka.
Ko es varu paņemt sev no šīs grāmatas? Skaidrs, ka vēstuļu rakstīšana ar roku savā ziņā kļuvusi par elitāru laika pavadīšanas un kontaktu uzturēšanas veidu. Vienlaikus vēstules ir arī ļoti taustāma paliekoša vērtība, sava veida mantojums pēcnācējiem. Tomēr viena pati vēstule vēl neveido pilnu stāstu. Saņemtās vēstules bez pretī rakstītā rada "mazuma piegaršu", tāpat kā paša rakstītais bez atbildēm. Tikai abu cilvēku sarakste kopā atklāj īsto attiecību dinamiku — to, kā otrs ir reflektējis uz taviem vārdiem, domām un sajūtām.
Jauna cilvēka ikdienā (jā, man aizvien gribas sevi saukt par jaunu, ja!) reti atrodas tik daudz brīva laika, lai stundām sēdētu ar tējas tasi un vēstuļpapīru savā mīļākajā vietā pie loga. Taču īpašos gadījumos ar roku rakstīta vēstule vai pastkarte ir mana tradīcija ar tuvākajām draudzenēm. Arī digitālai sarakstei nav ne vainas, ja tā palīdz uzturēt kontaktu, dalīties ikdienā un nepazaudēt vienam otru steidzīgajā dzīves ritmā. Laikam jau svarīgākais ir neaizmirst ik pa laikam uzrakstīt, vienalga, vai uz vēstuļpapīra, pastkartes vai telefona ekrānā.
Aizvīķu pilskalns →
Latvijas pilskalni / Latvian hillforts
- 2017. g. 10. aug., 07:38
E.Brastiņš par pilskalnu
Aizvīķu „Pilskalna“ uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 7. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Aizvīķu „ Pilskalna” šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vidas pilskalnu apkartne. Mērogs 1 :50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Liekas, ka Diždāmes pilskalna ziemeļos ir zemes gabals norobežots gravām un grāvjiem, kurš tagad mežu aizaudzis. Par pilskalnu stāsta, ka tur zviedri izrakuši lielu naudas lādi. Šis Pilskalns atrodas Lieldāmes daļā, kas senrakstos minēta ka “Dāmis”, Lieldāmes daļā esošam pilskalnam pretī, upītes otrā krastā ir kāda cita vieta, saukta arī “pilskalns” . Tā atrodas Aizvīķu (Aizvida?) daļā, vienu kilometru ziemeļos muižai. Šis ir neparasts Kurzemē pilskalna veids, jo atrodas lēzenā uzkalnā, kuram visapkārt uzmests gredzena veidā apmēram l metru augsts uzbedums. Apkārt uzbedumam ir aizmilzis grāvis. Apaļā 32 m. caurm. plakumā no dienvidiem ved 3 ieejas. Kalnā gluži niecīgs mītņu slānis. Vispārējais iespaids tāds, ka šis pilskalns ir drīzāk kulta vieta, nekā apcietinājums, kas domāts patvērumam. Šeit senāk pa vecam paradumam svinēti Jāņu svētki un šī ieraša atmesta tikai vācu okupacijas laikā.
Skats uz Lieldāmes pilskalnu no Aizvīķu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Strādnieki no Lietavas puses stāstīja, ka kalnu senāk esot kāda citā vārdā nosaukuši, tomēr Bielensteins atzīmē, ka jau 1867. gadā šī vieta saukta par pilskalnu.
Aizvīķu “pilskalnam” dažus desmit soļus rietumos atrodas rokām uzmests uzkalniņš, kas apaudzis ozoliem. Tam virspuse 12 soļu un vērojams, ka tā ir kāda senlaiku kapene. Laukā ap šo uzkalniņu senāk uzartas rotas lietas un ieroči.
Pilskalns un apkārtne iedalīta kādam jaunzemniekam.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Profila informācija
Atrašanās vieta
Statuss
Mantojums.lv
Informācija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes reģistrā.
Kadastrs.lv
64580030112 - Pašvaldība
3D modelis
Seriāls – Kleperi. 1.-5.sezona. →
BALTAIS RUNCIS
- Vakar, 09:30
Oriģinālnosaukums: Slow Horses
Valsts: Lielbritānija
Žanrs: dramēdija
Lomās: Gary Oldman, Kristin Scott Thomas, Jack Lowden, Saskia Reeves, Christopher Chung
Gads: 2022.-2026.
Par seriālu–
Britu slepenajam dienestam MI5 ir tāda kā filiāle, kur nosūta tos aģentus, kuri īsti neder spiegu darbam vai ir ”nogrēkojušies”. Tā kā visi viņus uztver par otršķirīgiem aģentiem, tad īsta darba viņiem nav. To arī izmanto šīs ”filiāles” vadītājs Džeksons Lembs, kurš dienas pavada gulšņājot un dzerot viskiju. Lai arī Džeksons Lembs savus padotos nicinoši dēvē par nejēgām, tiklīdz parādās kāds notikums, kas ar kājām gaisā sagriež ne tikai dzīvi visā valstī, bet arī pakļauj dzīvības briesmām viņa padotos, viņš ir gatavs izdarīt visu, lai palīdzētu saviem aģentiem.
Pēc ne pārāk veiksmīgā ”Slepenā dienesta” noskatīšanās, manā redzeslokā nonāca britu seriāls ”Slow Horses” (atradu, ka daudzviet tas tika tulkots kā ”Lēnie zirgi”, kas, manuprāt, ir pilnīgi aplami un neko nepasakoši, tāpēc atļāvos vaļību un piešķīru savu versiju- ”Kleperi”, kas tīri labi parāda apkārtējo (un pašu kleperu) attieksmi pret savu līdzšinējo darba vietu. Vēl bija variants ”Kraķi”, bet sabijos, ka būs pārāk tālu no norakstīto aģentu tēmas).
Un jāsaka kā ir- šis seriāls ir absolūts šedevrs! Laikam pirmais seriāls, kuru es noskatījos vienā elpas vilcienā dažās dienās (visas piecas sezonas jeb 30 sērijas). Grandiozi bija viss, bet jo īpaši grandiozs bija Gērija Oldmena attēlotais Džeksons Lembs. Viņš spēja to standarta dzīves sisto detektīvu/policistu/aģentu, kurš palicis viens un pārcietis kādu satricinājumu, pārcelt pavisam citā dimensijā. Viņš bija tik pārliecinoši cinisks, nošņurcis, alkoholu mīlošs un bieži pirdošs, ka skatītājam nekas cits neatliek, kā viņu iemīlēt.
Piebildīšu, ka Džeksons Lembs nav galvenais tēls. Tas gods ir jaunajam aģentam Riveram Kartraitam, kurš savas karjeras sākumā salaida pamatīgā dēlī mācību trauksmi, kā dēļ tika nosūtīts uz kleperiem. Protams, te viņam sanāk daži labi gājieni, bet netrūkst arī salaišana dēlī, kā rezultātā būs ko dzirdēt no viņa priekšnieka (un ne tikai).
Es ar milzīgām gaidām gaidu izziņotās nākamās divas sezonas, jo ceru ieraudzīt gan ”Stasi” stāsta turpinājumu, gan arī Džeksona Lemba kaušanās prasmes. Līdz tam ir doma noskatīties visas piecas sezonas vēlreiz (tāda doma bija arī uzreiz pēc pēdējās sērijas noskatīšanās).
Ne tikai Oldmens, arī pārējie aktieri bija zelts. Un katra sezona bija zelts. Un tas melnais humors, paši spiegi, MI5 (nosacīti) galvenā persona (Kristīne Skota Tomasa), … te bija viss, kas vajadzīgs labai dramēdijai (tēma nopietna, bet izpildījumā netrūkst ironijas, melnā humora un absurda).
Ceru, ka aktieru ansamblis un seriāla veidotāji turpinās savu kopdarbi vēl ilgi un laimīgi, jo materiāla it kā nevajadzētu trūkt- seriāls ir veidots pēc Mika Herona speigu romānu sērijas ”Slough House” motīviem. Šobrīd ir ”izlietoti” deviņi romāni. Vēl ir seši un gan jau (ja labi klāsies) var paši piedomāt klāt kaut ko oriģinālu.
77% Latvijas iedzīvotāju ir bijuši liecinieki nevietā izmestiem būvgružiem – vairums iedzīvotāju nezina, ka būvgružus iespējams nodot 10-20 reizes lētāk →
notepad.lv
- Šodien, 12:10
Lielākā daļa (75%) Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka būvgružu nonākšana dabā ir aktuāla problēma. Vairākums (79%) cilvēku būvgružus šķiro, bet vienlaikus starp tiem, kuri veikuši remontdarbus, 61% domā, ka tos nodot ir sarežģīti. Tikmēr 68% nezina, ka pareizi sašķirotu būvgružu nodošana var būt lētāka vai pat bez maksas, liecina uzņēmuma “Grāvējs” veiktā aptauja un “Būvgružu […]
Asiņainā lauksaimniecība. →
BALTAIS RUNCIS
- 20. mai., 13:49
Vakar savā lauku saimniecībā atklāju pļaušanas sezonu. Pirms tam trimmeris tika darbināts pāris epizodēs (pērnie avenāji, daži sakopšanas kaktiņi, utml), kas īsti pie zāles pļaušanas neskaitās.
Parasti trimmerējot zāli sanāk sezonā nopļaut savu sauju ar kukaiņiem, vardēm, ķirzakām un čūskām. Lai kā skatītos un, lai kā uzmanītos, nav iespējams no tā izvairīties. Lai arī redzu, ka kaimiņu stārķis pēcāk par šo visu ļoti priecājas, pašam prieka no tā maz. Žēl to mazo radību. Cenšos jau pļaut vienmērīgi un ar virzību uz perimetru, lai zvēri var pagūt aizmukt, bet tāpat bez upuriem neiztikt.
Vakardienas sezonas atklāšana sanāca vēl par kārtu nepatīkamāka. Nopļāvu zaķēnu… Pirms dienām piecām sešām nejauši uzgāju zaķēnu midzeni zem viena smiltsērkšķu krūma. Tur bija pieci zaķēni. Forši mazi, pūkaini kamolīši. Tad nu pēc tam mēģināju organizēt savus darbus tā, lai netraucētu tiem. Arī vakardienas pļaušanu sāku teritorijas otrā malā, lai ar trimmera troksni netraucētu zaķēniem.
Bet… laikam jau viņi bija tik lieli, ka ligzdu atstāja (vēlāk aizgāju pārbaudīt- zem krūma bija tukšs) un katrs aizļekatojuši savās gaitās. Diemžēl, viens bija ‘’paslēpies’’ manā pļaušanas zonā. Lai arī es jau tā pļāvu uzmanīgi un trimmeris ir ļoti skaļš, jaunulis laikam bija nospriedis, ka ir labi paslēpies un es paiešu garām. Paslēpies bija pat ļoti labi, bet garām nepagāju….
Baigi riebīga sajūta bija pēc tam.
Pirms dažiem gadiem, strādājot ar trimmeri, iztraucēju vienu ūdensžurku. Tā bija vienīgā reize, kad apzināti laidu trimmeri virsū dzīvai radībai.
Bet trimmerēšana jau nav vienīgais ‘’asiņainais darbs’’ laukos. Vēl jau ir jāgalina gliemeži, skudras, kurmji un jāslaktē dažādi grauzēji. Arī ar bebru jākaro. Tā tas bijis vienmēr. Un būs!
Vēl vakar dienas beigās bija jāsazāģē vecā zaru čupa un zem tās atklājās ūdensžurku midzenis…. Nācās ‘’nokopt’’. Nav patīkami, bet neko darīt- tas ir dārza kaitēklis.
Tā nu dzīvojam un strādājam- no vienas puses stādām, kopjam, aizsargājam, bet no otras puses sanāk arī galināt un bendēt.
Programmēšana ir mirusi? Google AI tagad uztaisa Android apps tavā vietā jauns
notepad.lv
- Tikko
Google prezentējis jaunu iespēju savā AI Studio platformā, kas var būt viens no lielākajiem pavērsieniem Android ekosistēmā pēdējo gadu laikā. Tagad ikviens var izveidot pilnvērtīgu Android aplikāciju, izmantojot vienkāršu teksta aprakstu, bez nepieciešamības rakstīt kodu manuāli. Tas nozīmē, ka pietiek ar ideju – piemēram, “uztaisi lietotni treniņu plānošanai” vai “budžeta pārvaldības aplikācija” – un mākslīgais […]
Dienas grauds ↓
vara bungas
- Šodien, 15:50
vara bungas: Ko mēs dzirdam? Visuvarenie anglosakšu reptiloīde masoni nespēja caursist Graubes-Kalniņa “viss čotka-draudu nav”aizsardzību! Sūnu ciema notūrība vnk apbrīnojama. Uz ko mēs cerējām pirms 14 gadiem pukstēdami VB blodziņā? Īstenībā tā bija atašeja priekšnieku tā laika politika – turēt LV katram gadījumam vaļā. Kad koncepts mainījās (tā ap 2018.gadu) fiksi un veiksmīgi iependeļoja mūs divos procentos, OMD, PK mīnās un citos common sense risinājumos. Problēma nav masonos, bet pašu bāleliņu fleksibilitātē, kas tagad tiek atbilstoši novērtēta.
Glens Grants, bijušais UK atašejs Latvijā un drošības jautājumu eksperts, pasniedzējs, runājot ar žurnālistu Rihardu Plūmi, atzīst, ka Latvijas valdības krišana bijusi pamatota: [..] “Valdība ir bijusi ļoti lēna, lai faktiski aktivizētos. Un nolaidīga, faktiski ne tikai kaut ko darot Latvijas sistēmas ietvaros, bet patiesībā nolaidīga, neņemot vērā padomus tad, kad daudzi cilvēki padomus piedāvāja, lai saprastu, kā attīstīt sistēmu, [..]
Latvijā ir daudzslāņu problēma. Tas būtībā ir nolaidības simptoms, būtībā jau vairāk nekā desmit gadus kopš kara sākuma Krimā,” kritiku pauž Glens Grants un piebilst par zemessardzes līmeni. “Ja mēs būtu nopietni, tad zemessardze pienācīgi trenētos. Bet tā nav. Mēs sagaidītu, ka viņi ierodas vismaz vienu vakaru nedēļā, vienu nedēļas nogali mēnesī. Mēs palielinātu zemessardzes treniņu dienu skaitu līdz 50 dienām gadā, varbūt pat 60. Bet mēs to neesam izdarījuši. Tāpēc mēs joprojām to neuztveram nopietni.”[..]
Vai tavs telefons zina atrašanās vietu pat tad, kad GPS ir izslēgts? ↓
notepad.lv
- Šodien, 14:00
GPS jeb Global Positioning System izslēgšana bieži rada maldīgu sajūtu, ka ierīce vairs nespēj noteikt, kur tu atrodies. Patiesībā mūsdienu viedtālrunis nepaļaujas tikai uz satelītu signāliem. Atrašanās vietas noteikšana ir daudzslāņaina sistēma, kur GPS ir tikai viens no vairākiem datu avotiem. Tāpēc arī tad, ja GPS ir deaktivizēts, telefons joprojām var veidot pietiekami precīzu priekšstatu […]
Ko mums sola atklāt komunistu Augusta Vosa un Arvīda Pelšes personas lietas? ↓
Noziegumi pret cilvēci
- Šodien, 11:29
Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.
Savā būtībā tas ir mēģinājums beidzot atklāt, kā darbojās padomju režīma vadoņi. Par ieceri “nra.lv” pastāstīja viens no priekšlikumu izstrādātājiem, Valodas biedrības valdes loceklis un Saeimas deputāta palīgs Didzis Šēnbergs.
Lai īstenotu Latvijas Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērstu totalitāra režīma atkārtošanos Latvijas Republikas teritorijā un pārvarētu okupācijas varu propagandas un slepenības kultūras sekas, tiek piedāvāts pakāpeniski līdz 2035. gadam publicēt Latvijas Komunistiskās partijas (LKP), LPSR Ministru padomes, LPSR Augstākās Padomes, LPSR Valsts drošības komitejas un citu okupācijas varas orgānu vadošo personību lietas.
Vispirms rosināts publicēt internetā LKP Centrālās Komitejas pirmo sekretāru – Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika personas lietas – līdz 2027. gada 4. maijam. Priekšlikumi ir pamatoti 2018. gadā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas Ministru kabinetam iesniegtajā pārskatā un toreiz vēsturnieku izstrādātajā Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likumprojektā.
Priekšlikumi paredz noteikt, ka visi PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas reiha okupāciju dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas Republikas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta.
Komunisms tiks no jauna atmaskots
Mērķis ir atklāt un pētīt, kā tika vadīts komunistiskais okupācijas režīms. Pirms desmit gadiem, kad darbojās LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, tās dalībnieki konstatēja, ka daudz kas no šīs jomas nav akadēmiski pētīts. Bija iekavēts laiks līdz 2017. gadam. Viens no iemesliem bija tas, ka līdz komisijas darbības sākumam pētniekiem bija jāmaksā par to, ka dokumenti tiek fotografēti. Kristīne Jarinovska (vēsturniece, tiesību zinātniece, tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte) Ministru kabineta rīkojumā rosināja ielikt normu, ka VDK izpētes komisijas locekļiem ir tiesības arhīva dokumentus fotografēt pašiem, bez maksas.
Jarinovskas kundze vērsās pie toreizējā Kultūras ministrijas valsts sekretāra Sanda Voldiņa, viņš šo priekšlikumu atbalstīja, lai varētu pētīt arhīvā ievietoto personu lietas.
Pirms tam pētnieki, kuriem nebija pietiekamu naudas līdzekļu, pavadīja garas stundas arhīvā, pārrakstot dokumentus un karavīru dienasgrāmatas. Šādi apstākļi bija stipri iekavējuši vēstures pētīšanu. Turklāt, lai atgūtu tās iespējas, kas ir zaudētas, vajadzēja būt pietiekami daudziem pētniekiem, kuri zina krievu valodu un izprot tās semantiku. Un apjoms, lai to izprastu, bija liels. Ja viss turpinātos tādā tempā kā līdz šim, mēs nevarētu cerēt, ka plaši un dziļi tiks atspoguļots komunistiskā režīma vadības, represīvā aparāta un sabiedrības kontroles mehānisms.
Profesionālie vēsturnieki neapšaubāmi strādātu efektīvāk, ja materiāli būtu digitalizēti. Latvijā pēdējā laikā ir attīstījusies savu dzimtu ciltskoku pētniecība. Un šis likuma atvērums ir veltīts arī tam, lai nāktu pretim cilvēkiem, kuri vēlas izzināt gan savas dzimtas, gan valsts vēsturi. Tad, kad VDK izpētes komisija beidza savu darbu, bija paredzēta dokumentu publicēšana, okupācijas režīma vadītāju personas lietu publicēšana – sākot no kompartijas centrālkomitejas un ministru kabineta augšgala – Kalnbērziņš, Voss, Pugo, Vagris, Rubiks, Vitālijs Rubenis, Jurijs Rubenis, Vilis Lācis.
VDK aģentu kartotēkas nozīme
VDK aģenti bija sīkākās skrūvītes komunistu varas mehānismā. Turklāt daļa no šiem cilvēkiem bija signāleksemplāri, kuri nemaz nebija savervēti. Bet ir vesela rinda ar PSRS institūcijām, kas nav tikai Ministru padome vai armija, kas sabiedrību apspieda un vadīja, sākot no glavļita (galvenā literatūras pārvalde, cenzūra), beidzot ar kompartijas centrālkomitejas instruktoriem.
Veidojas paradoksāla situācija. Mūsu sabiedrībā darbojas kompartijas centrālkomitejas bijušais darbonis Sergejs Dolgopolovs, par kuru nekāda lieta nav publicēta. Darbojas arī LKP CK propagandas un aģitācijas mediju sektora vadītājs Ojārs Skudra, par kuru arī nekas nav publicēts. Kā tad viņi toreiz darbojās?
Likuma grozījumu mērķis ir līdz 2035. gadam publicēt galveno padomju okupācijas režīma vadītāju un galveno nomenklatūras personu lietas, kā arī citus uz PSRS valsts drošību attiecināmus dokumentus, lai ikviens interesents varētu pētīt okupācijas režīma darboņu aktivitātes – lai mēs saprastu, kā tad īsti nācās dzīvot latviešu tautai no 1944. līdz 1991. gadam.
Mēs iesniedzām likumprojektu Saeimā un valdībā 2018. gadā, bet nenotika pilnīgi nekas. Viss tika atlikts. Bet mums nevajadzētu sagaidīt, lai aizsaulē aiziet visi cilvēki, kuri dzīvojuši okupācijas laikā, jo viņi visi ir pelnījuši taisnīgumu, lai atspoguļotu to laiku notikumus. Simboliskais šajā likuma atvēršanā būtu tas, ka tiktu atvērtas un publicētas vismaz Kalnbērziņa, Vosa un citu kompartijas darboņu lietas. To cilvēku lietas, kuri vadīja latviešu tautas mocīšanu.
Šobrīd tiek pētīta arī prokuratūras vēsture, un interesanti ir tas, ka, piemēram, no Ukrainas mēs bez grūtībām saņemam mums nepieciešamos dokumentus – atšķirībā no situācijas, kas ir Latvijā. Kā uzskata D. Šēnbergs, ja tagad mēs neaktivizēsim šo arhīvu lietu, tad viss var nogrimt aizmirstībā un vēsturiski var aizmirst, piemēram, kas bija Arvīds Pelše.
Bija arī tāds Prolets Liepa, reliģisko lietu padomes pilnvarotais. Vai par tādu kāds kaut ko zina?
“Manī nav pārāk liela optimisma, ka mums ļaus publicēt visas kompartijas vadoņu lietas, bet galvenos vajadzētu. VDK kartotēka ir nopublicēta arhīva lapā, un manis minēto personu lietas arī varētu nopublicēt arhīva tīmekļa vietnē. Protams – ja Saeima atļaus to darīt,” saka D. Šēnbergs.
Grozījumus Saeimā iesniedzis bijušais Madonas mērs, pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters.
O₂ paradokss, elpošanas filozofija veselībai. ↓
Passion Brains
- Šodien, 09:46
Mūsdienu steidzīgajā un patērnieciskajā pasaulē valda uzskats, ka „vairāk vienmēr ir labāk”. Mēs cenšamies patērēt vairāk informācijas, vairāk uzturvielu un, kā izrādās, arī vairāk gaisa. Tomēr padziļināta cilvēka fizioloģijas analīze liek fundamentāli pārvērtēt vienu no pašsaprotamākajām dzīvības funkcijām – elpošanu. Medicīniskie fakti kliedē mītu par to, ka dziļa un intensīva elpošana nodrošina organismu ar maksimālu skābekļa daudzumu. Gluži pretēji – zinātniskie pētījumi un medicīnas vēsture pierāda, ka pārmērīga elpošana (hiperventilācija) burtiski smacē mūsu šūnas, savukārt kontrolēta skābekļa samazināšana ieelpā ir reāls garants veselības atgūšanai un saglabāšanai.
Verigo-Bora efekts un elpošanas fizioloģiskais paradokss
Sabiedrībā ir dziļi iesakņojies priekšstats, ka veselības atslēga ir pēc iespējas dziļāka ieelpa, lai „piepildītu asinis ar skābekli”. Tomēr problēma slēpjas nevis tajā, cik daudz skābekļa nonāk plaušās, bet gan tajā, cik viegly šis skābeklis spēj atdalīties no eritrocītos esošā hemoglobīna un pāriet audos – smadzenēs, aknās, muskuļos un citos orgānos. Šo procesu regulē klasiskais fizioloģijas pamatlikums, ko dēvē par Verigo-Bora efektu.
Šis efekts nosaka, ka hemoglobīna saite ar skābekli (HbO₂) kļūst vājāka tikai tad, ja vidē ir pietiekama ogļskābās gāzes (CO₂) koncentrācija. Ja cilvēks elpo pārāk dziļi un bieži, CO₂ no organisma tiek intensīvi izskalots. Rezultātā saite starp hemoglobīnu un skābekli kļūst tik cieša, ka eritrocīti vienkārši „atsakās” atdot skābekli audiem. Izveidojas paradoksāla un bīstama situācija: asinis laboratoriski var uzrādīt pilnīgu pārsātinājumu ar skābekli, bet paši orgāni un šūnas cieš no smagas hipoksijas (skābekļa bada). Līdz ar to hroniska dziļā elpošana nevis dziedē, bet gan pastiprina audu smakšanu un veicina slimību progresēšanu.
Fizioloģiskā aksioma: Lai nodrošinātu optimālu skābekļa piekļuvi šūnām, organismā ir jāsaglabā noteikts, nemainīgs ogļskābās gāzes līmenis. Skābekļa samazināšana ieelpā vai elpošanas apjoma ierobežošana patiesībā paver ceļu efektīvākai šūnu aerācijai un asinsvadu paplašināšanai.
Kāpēc mūsdienu cilvēks elpo nepareizi?
Hronisks stress, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga pārtikas patēriņa kultūra un sabiedrībā populārie mīti par dziļās elpošanas lietderību veicina pastāvīgu iedzīvotāju hiperventilāciju. Ikdienā lielākā daļa cilvēku elpo par daudz, par dziļu un pārāk bieži. Šāda neapzināta pārelošanās uztur organismu pastāvīgā trauksmes stāvoklī, reflektori sašaurina asinsvadus (izraisot spazmas) un pasliktina smadzeņu un iekšējo orgānu mikrocirkulāciju, kļūstot par patogēno pamatu neskaitāmām hroniskām saslimšanām.
Buteiko metode: Atgriešanās pie dabiskā līdzsvara un veselības garantijas
Kā primārais risinājums šim patoloģiskajam stāvoklim ir stingri rekomendējama slavenā ārsta-zinātnieka Konstantīna Buteiko izstrādātā metode – elpošanas gribas korekcija (VLB). Šī metodika nav vienkārši īslaicīgu vingrinājumu kopums, bet gan zinātniski pamatota dzīvesveida sistēma, kuras mērķis ir pakāpeniski samazināt elpošanas dziļumu un apjomu, Tādējādi paaugstinot CO₂ līmeni organismā līdz dabiskajai normai.
Samazinot elpošanas intensitāti un apzināti ierobežojot gaisa plūsmu (pārejog uz seklu elpošanu), organisms īslaicīgi tiek pakļauts vieglam, kontrolētam skābekļa deficītam ieelpā. Šis process ilgtermiņā trenē elpošanas centru smadzenēs kļūt mazāk jutīgam pret ogļskābo gāzi, ļaujot tai uzkrāties un sasniegt optimālo robežu.
Tiklīdz CO₂ līmenis normalizējas:
- Dabiski paplašinās asinsvadi un zūd orgānu spazmas;
- Uzlabojas vispārējā asinsrite un mikrocirkulācija;
- Normalizējas skābju-bāzu (pH) līdzsvars;
- Skābeklis spēj brīvi atdalīties no eritrocītiem, lai pilnvērtīgi pabarotu šūnas.
Šīs metodikas praktizēšana ir fundamentāls garants veselībai, jo tā spēj novērst un palīdzēt ārstēt plašu hronisku saslimšanu loku (tostarp bronhiālo astmu, arteriālo hipertensiju, sirds asinsvadu problēmas un vielmaiņas traucējumus), kuras tradicionāli mēdz uzskatīt par hroniskām vai neatgriezeniskām.
Secinājumi un praktiskie ieteikumi
Izpratne par to, ka skābekļa patēriņa samazināšana un elpas savaldīšana ir reāls garants šūnu veselībai, sniedz spēcīgu instrumentu katra cilvēka rokās. Tas prasa stingru pašdisciplīnu un atteikšanos no ieraduma „elpot ar pilnu krūti”, aizstājot to kā klusu, mierīgu, plūstošu un tikko pamanāmu elpošanu tikai un vienīgi caur degunu.
Apzināta elpošanas apjoma ierobežošana nav tikai terapeitiska tehnika, tā ir veselības saglabāšanas filozofija – māksla gūt maksimālu enerģiju un ilgmūžību caur mērenību, bioloģisko resursu taupīšanu un dabas ielikto fizioloģisko likumu precīzu ievērošanu. Katram, kurš tiecas uz ilgu un kvalitatīvu mūžu, šīs elpošanas korekcijas metodes integrēšana ikdienā ir primārais un svarīgākais solis.
1. klases ekskursiju uz Rīgu ↓
Madlienas vidusskola
- 20. mai., 20:46
1. klases skolēni 19. maijā kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās izzinošā un aizraujošā ekskursijā uz Rīgu. Vispirms apmeklējām Latvijas Leļļu teātra izrādi “Ludvigs un Tuta” – sirsnīgu stāstu ar skaistām dekorācijām un dzīvespriecīgiem tēliem par draudzību, uzticēšanos un atšķirību pieņemšanu. Pēc izrādes devāmies uz iespaidīgu un mūsdienīgu izstādi “Da Vinči Genius”, kas aizraujošā veidā iepazīstina ar Leonardo da Vinči dzīvi, idejām un izgudrojumiem. Interaktīvās digitālās projekcijas, mākslīgais intelekts un 360° skaņas efekti radīja īpašu atmosfēru, kas ļauj uz da Vinči ģenialitāti paskatīties pavisam citādi. Tā bija aizraujoša pieredze, kas iedvesmo un liek novērtēt, cik tālredzīgas bija da Vinči idejas.
Ekskursijā kopā pavadītais laiks palīdz bērniem iepazīt citam citu, stiprina draudzību un padara mācīšanos interesantāku un dzīvespriecīgāku.
1. klases audzinātāja Signe Kušnire