nekur.lv

Ir tāda lieta, kā vārdu pulksteņi. Tie parasti ir diezgan jauki hardware projektiņi. Man jau sen gribējās latvisku versiju. Tie ir tādi pulksteņi, kuri uzraksta pareizu laiku, izgaismojot esošus vārdus uz matricas.

Šodien iznāca Opus 4.8 un nevarēju izdomāt, ko lai tam palūdz. Atcerējos par šo seno vēlmi. Mani eksperimenti parasti atdūrās tanī, ka man gribējās diktiņ mazu matricu, bet latviešu valoda ar savu lietvārdu deklinēšanas cimperlīgumu allaž stājās ceļā.

Ir visvisādi smalki algoritmi, kā izvietot vārdus, bet es biju par slinku, lai tos apgūtu un realizētu.

Tad nu ar to klaberkasti izrunājām manu vēlmi. Pirmā versija bija strādājoša. Atlika vien pielabot viņa nepareizās izvēles un aiziet jūriņā. Sākotnējās versijas diktiņ gribēja 'ceturksnis līdz pieci'. Vai 'piecas pāri pieci'. Ceturksnis pārtapa par piecpadsmit, bet pieci par pieciem. Un tie vārdi bija dažādi viņa prātā. Nācās teikt, ka tas ir lieki un 'pieci' var būt daļa no esošā 'pieciem'.

Pielikām demo režīmu, lai var video uztaisīt.

Te tas ir.

vara bungas: Ieskats NATO mācībās ar UA piedalīšanos. Pret šadu OPFOR visu jādara ātrāk. Ātrāk jānomaskē sevi, ātrāk jāatrod ENY UAS komandas pozīciju (ātrāk nekā ENY atrod BLUFOR UAS tīmus), ātrāk jāliek viņiem mainīt dislokāciju (piem. ar mīnmetēju uguni), tad mednieki kļūs par medījumu. OPFOR darīs visu to pašu, tādēļ jāapgrūtina viņiem uzdevumu- BLUFOR jābūt pārākiem veicot visa veida maskēšanos un C-UAS procedūras, kuru efektivitātes kritērijs ir ātrums. UA droņītāju pārākums nav viņos ģenētiski ieprogrammēts, vnk viņi rīkojas ātrāk un efektīvāk, jo citādi neizdzīvotu.

PS Gribētos pateikt, ka izlūkpatruļas varētu medīt UAS komandas, bet nepateikšu. Droni ar termālo redzi atklās LRRP momentā. Izlūkpatruļu pusē ir nelidojamie laika apstākļi, bet tad ir jābūt perfektai laika prognozei pa stundām un ideālai plānošanai. Kura vai nu ir vai nu nav.

Ar ļoti lielu cieņu un apbrīnu klausos tos stāstus, kur cilvēki stāsta par nesen iegādāt īpašumu, kurā plēšas un ņemas, lai to savestu kārtībā- izved atkritumu kalnus, izzāģē vecus kokus, atbrīvo pļavas no krūmiem. Tas tāpēc, ka pats tam esmu gājis cauri. Kad iegādājāmies īpašumu laukos, tad vēl nenojautām, ka vajadzēs ”līst līdumu”. Bet kā ķērāmies kādam stūrītim klāt, tā atkritumu maisi pildījās viens pēc otra. Lielgabarīta atkritumiem izsaucām lielo konteineru, bet visa apkārtne bija pilna ar sīkumiem- mazām zāļu pudelītēm, logu stikliem, veciem apaviem, metāla detaļām,… Īpaši ”jauki” bija lasīt vecos logu stiklus- tie bija plīsuši interesantās formās (asas, garas šķēpeles) tā, ka varēja ne tikai sagriez pirkstus, bet palikt bez rokām un kājām.
Bija vēl doma sakopt grāvmalu, bet arī tur uzrāvāmies uz atkritumu kalniem- jau ar nelielu kultūrslāni bija apaugušas zāļu pudelītes, krējuma burciņas, apavi…
Pamazām jau apkārtne tīrījās, bet laikam tas process ir teju mūžīgs, jo nupat ”uzrāvos” uz kārtējo arheoloģiju– gribēju nedaudz nolīdzināt zālāju aiz šķūņa un jau ar pirmajiem lāpstas dūrieniem cēlu ārā vecas durvju eņģes, apavus, pudeles, māla poda lauskas, stieples… Tas viss nelielā laukumā, lāpstas dziļumā. Bail domāt, kas tur nāks vēl ārā. Un, kas vēl varētu nākt, ja vajadzētu rakties dziļāk.
Tas viss velk uz jautājumu- kāpēc? Kāpēc cilvēki savā (SAVĀ!) īpašumā taisīja atkritumu bedres/kalnus/grāvjus? Saprotu, tas viss ir no padomju laikiem krājies un tad ”savs īpašums” īsti nebija. Bet tomēr- tu te dzīvo, atpūties, iekop kādas dobītes, audzē vistiņas… un tepat arī izgāz atkritumus! Kā?!
Vai tad tajos laikos nebija atkritumu urnu un laukos pēc tām nebrauca? Bija taču tādi pelēka metāla bunduļi, kurus ik pa laikam izveda. Nezinu gan vai laukos tad bija problēmas ar izvešanu, bet lai vai kā- atkritumu toreiz taču nebija tik daudz. Apavus un drēbes novalkāja līdz ručkai, pudeles nodeva, plastmasas iepakojumu nebija, papīra iepakojumus sadedzināja. Bail domāt, kas būtu, ja tolaik būtu bijis šāds sadzīves atkritumu ”ražošanas” apjoms, kāds ir mūsdienās.
Tas tiešām bija padomju cilvēka sabojātais skats uz dzīvi, privātumu, personīgo labumu un skaisto sev apkārt? Nebija nauda? Veciem cilvēkiem nebija iespēju citādāk atbrīvoties no saviem atkritumiem? Tāpēc lielais vairums no lauku mājām tika piegānītas ar pašu saimnieku sadzīves atkritumiem, kurus nu jaunie īpašnieki ir spiesti mēzt un vest uz poligoniem? Šobrīd taču tā neviens vairs nedara- nerok atkritumus savā īpašumā, ne? Esam izauguši? Beiguši būt padomju cilvēki? Apzināmies sava īpašuma vērtību? Varbūt tas bija izglītības un izglītošanas jautājums?
Nezinu vai un cik vietās man laukos vēl gaidāmi šādi apslēptie dārgumi. Lai gan nē, vienu vietu es zinu- pirms padsmit gadiem to sākām ”plēst”, bet pēc vairākiem maisiem padevāmies (citi darbi ar bija jāpadara). Šobrīd tur pa virsu aug zālīte un, ejot tur pāri ar trimmeri, man katru reizi jādomā, ka drīz vajadzēs to vietu sakopt. Negribētos to atstāt nesatīrītu vēl uz vienu paaudzi.
Man nav atbildes uz to jautājumu. Pat nezinu vai gribu arī rast to atbildi, jo bail, ka tajā mirklī man būs jāattaisno tie visi atraktie un vēl atrokamie atkritumi manā īpašumā. Tajā pašā laikā negribu arī nevienu nosodīt- nezinu kādi motīvi un domas toreiz vadīja cilvēku rīcību. Tagad varu tikai visu tīrīt, sakopt un uzskatāmi parādīt sev un saviem bērniem, kas notiek, kad nedomā ne zaļi, ne pareizi un ne uz priekšu.

LSM 30. maijā ziņoja par latviski runājošas telefonkrāpnieces aizturēšanu saistībā ar Ukrainā strādājošu zvanu centru. Lasītājiem svarīgākais ir praktisks: ja kāds zvana bankas, policijas vai “Smart-ID” vārdā, PIN kodi nav jāsauc, darbības nav jāapstiprina un saruna jāpārtrauc.

Kas noticis ar latviski runājošo zvanītāju

LSM vēsta, ka raidījums “Slazds” piedalījies sievietes aizturēšanā, kura no zvanu centra Ukrainā latviešu valodā sazinājusies ar cilvēkiem Latvijā un izvilinājusi naudu. Ziņotajā shēmā viņa tostarp tēlojusi “Smart-ID” darbinieci.

Tas nenozīmē, ka šāda krāpšanas shēma ir apturēta. LSM norāda, ka pats zvanu centrs Ukrainā vēl turpina darbību, bet izmeklētāji cer, ka aizturētās liecības palīdzēs krimināllietā.

Pazīmes, ka zvans var būt krāpšana

Īpaši uzmanīgi jābūt, ja zvanītājs steidzina, biedē ar konta bloķēšanu vai prasa nekavējoties apstiprināt darbību lietotnē. Krāpnieki bieži izmanto valodu, kas izklausās oficiāla, un var apgalvot, ka palīdz “apturēt darījumu”.

Pārbaudiet šīs pazīmes:

• zvanītājs prasa nosaukt vai ievadīt PIN1 vai PIN2;
• sarunas laikā parādās Smart-ID apstiprinājuma pieprasījums, kuru pats neesat sācis;
• tiek prasīti bankas kartes dati, internetbankas pieejas vai paroles;
• zvanītājs atsakās ļaut jums pašam pārzvanīt bankai;
• tiek radīta steiga: “jārīkojas tūlīt”, “citādi nauda pazudīs”.

Ko darīt pirms jebkuras PIN ievades

Pirms Smart-ID apstiprinājuma vienmēr pārbaudiet, vai darbību sākāt jūs pats. Ja neesat tikko pieslēdzies bankai, parakstījis dokumentu vai veicis maksājumu, apstiprinājumu nevajag nospiest.

Drošākais solis ir pārtraukt sarunu un pašam piezvanīt bankai pa oficiālajā mājaslapā vai uz bankas kartes norādītu numuru. Neizmantojiet numuru, ko nosaucis zvanītājs vai atsūtījis īsziņā.

Ja dati jau nosaukti vai apstiprinājums nospiests

Ja esat nosaucis datus, ievadījis PIN vai apstiprinājis svešu darbību, nekavējoties sazinieties ar banku un lūdziet bloķēt iespējami apdraudētos rīkus. Pēc tam informējiet Valsts policiju.

Valsts policija savos krāpšanas padomos norāda, ka krāpnieki mēdz uzdoties par banku vai policijas darbiniekiem. Šādos gadījumos svarīga ir ātra rīcība, nevis mēģinājums turpināt sarunu ar zvanītāju.

Ko šajā gadījumā nevajag pieņemt par drošu

Viena aizturēšana nav pierādījums, ka visi zvani beigušies. Latviešu valoda sarunā arī nav drošības pazīme. Pārbaudei jābalstās nevis uz zvanītāja pārliecinošo toni, bet uz to, vai darbību patiešām sākāt jūs un vai sazināties ar banku pa oficiālu kanālu.

Avots: LSM.lv

Skriešanas laikā sāpes sānā ir bieža problēma gan iesācējiem, gan pieredzējušiem skrējējiem. Tās var parādīties pēkšņi, izjaukt jūsu treniņu un...

The post Kāpēc skrienot sāp sāns appeared first on Hitnet.lv.

11.03.2026. Kad jau bijām paēduši, visu sakopuši un izgājuši laukā, ieraudzījām, ka tieši blakus durvīs atrodas bulanžērija. Ejot garām, salda smarža aicināja iekšā. Būtu ātrāk zinājuši! Nu punči pilni, pretojāmies vilinājumam un gājām garām. Šis ciemats – Peirjaka-de-Mer (Peyriac-de-Mer), kas … Turpiniet lasīt →

The post Pireneji. Diena #5 jeb sāls lagūnas un jūra Francijā. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi vakanci Cēsu novada Centrālās administrācijas Komunikācijas un klientu servisa pārvaldē. Uz noteiktu laiku darbā aicina komunikācijas speciālistu, kurš strādās ar pašvaldības informācijas apriti, publisko tēlu, sociālajiem tīkliem un saziņu ar iedzīvotājiem.

Pieteikšanās termiņš ir 2026. gada 11. jūnijs. CV un pieteikuma vēstule jāsūta uz e-pastu vakances@cesunovads.lv, norādot amata nosaukumu “Komunikācijas speciālists”.

Rakstu sagatavojusi ikdiena.lv redakcija, balstoties uz Cēsu novada pašvaldības publicēto vakances informāciju.

Amats paredz darbu ar pašvaldības ikdienas informāciju

Komunikācijas speciālista uzdevums būs plānot, vadīt un koordinēt sabiedrības informēšanu par Cēsu novada un pašvaldības aktualitātēm. Amats saistīts gan ar ārējo komunikāciju iedzīvotājiem un medijiem, gan ar iekšējo saziņu pašvaldības struktūrās.

Darba pienākumos ietilpst rakstisku, vizuālu un grafisku materiālu sagatavošana Cēsu novada mājaslapai, sociālo tīklu kontiem un izdevumam “Cēsu Novada Vēstis”. Speciālistam būs jāadministrē pašvaldības digitālie kanāli, jāfotografē pašvaldības pasākumi, jāsagatavo atbildes medijiem un jāsniedz konsultācijas pašvaldības iestāžu darbiniekiem komunikācijas jautājumos.

Līdzīga rakstura pašvaldības vakances Cēsīs pēdējā laikā bijušas arī citās profesionālajās jomās, tostarp Cēsu pašvaldības darba piedāvājumos speciālistiem.

Pretendentam vajadzīga pieredze komunikācijā un valodu prasmes

Pašvaldība sagaida, ka kandidātam būs izpratne par efektīvu komunikāciju, ko apliecina darba pieredze un augstākā izglītība. Kā vēlama minēta izglītība humanitārajās vai sociālajās zinātnēs.

No pretendenta tiek gaidīta pieredze sabiedrisko attiecību, komunikācijas vai žurnālistikas jomā. Prasībās iekļautas arī izcilas latviešu valodas zināšanas, labas IT prasmes un spēja strādāt ar grafikas dizaina programmām, tostarp Adobe Illustrator un Adobe Photoshop.

Amatam nepieciešama arī spēja sazināties ar ārvalstu viesiem un sadarbības partneriem. Pašvaldība īpaši izceļ elastīgu un radošu domāšanu, iniciatīvu, atsaucību un orientāciju uz rezultātu.

Pieteikšanās un darba nosacījumi

Pašvaldība piedāvā veselības apdrošināšanu pēc trīs mēnešiem, sociālās garantijas, papildatvaļinājuma dienas un elastīgu darba laika organizēšanu ar iespēju daļēji strādāt attālināti.

Ja jaunā speciālista faktiskā vai deklarētā dzīvesvieta ir ārpus Cēsu novada pašvaldības administratīvās teritorijas, viņš var pretendēt uz apdzīvojamo platību. Pašvaldība norāda, ka par konkursa rezultātiem informēs tikai tos pretendentus, kuri tiks uzaicināti uz interviju.

Avots: Cēsu novada pašvaldība

Eiropas digitālās identitātes maks ir ES mēroga iniciatīva, kas nākotnē var ļaut cilvēkiem droši apliecināt identitāti un izmantot atsevišķus digitālus dokumentus telefonā. Latvijas iedzīvotājiem tas nav signāls izmest eID karti vai atteikties no eParaksta, bet gan iemesls sekot, kā esošie e-pakalpojumi tiks savietoti ar jauno Eiropas risinājumu.

Kas ir Eiropas digitālās identitātes maks

Eiropas Komisija digitālo identitātes maku skaidro kā drošu rīku, ar kuru iedzīvotājs varēs apliecināt savu identitāti un kopīgot noteiktus digitālus apliecinājumus ES vidē. Praktiski tas var nozīmēt vienu lietotni vai maku telefonā, kurā pieejami identitātes dati, apliecinājumi un iespēja tos izmantot pakalpojumiem tiešsaistē.

Svarīgākais princips ir brīvprātīga izmantošana. Digitālais maks nav paredzēts kā vienīgais identitātes apliecināšanas veids visām dzīves situācijām. Tas drīzāk var kļūt par papildu kanālu blakus eID kartei, eParakstam, internetbanku identifikācijai un klātienes dokumentiem.

Kā tas var skart Latvijas iedzīvotājus

Latvijā jau ir pazīstama digitālā identitāte: eID karte, eParaksts un eParaksts mobile tiek izmantoti dokumentu parakstīšanai un piekļuvei valsts vai privātiem pakalpojumiem. Tāpēc lielākais jautājums nav, vai digitāla identitāte parādīsies no jauna, bet gan kā Latvijas risinājumi tiks savienoti ar Eiropas digitālās identitātes maku.

Ikdienā tas nākotnē varētu būt noderīgi vairākās situācijās:

• identitātes apliecināšanai valsts e-pakalpojumos;
• dokumentu vai apliecinājumu iesniegšanai citā ES valstī;
• izglītības, kvalifikācijas vai tiesību apliecinājumu pārbaudei;
• ceļošanas un pārrobežu pakalpojumu izmantošanai;
• drošākai datu nodošanai bankām, platformām vai iestādēm.

Tas nenozīmē, ka katrs pakalpojums Latvijā uzreiz mainīsies. Bez jaunākā oficiālā apstiprinājuma nav pamata nosaukt precīzu Latvijas palaišanas datumu vai apgalvot, ka konkrēta lietotne noteiktā dienā aizstās esošos rīkus.

Kāpēc datu minimizācija ir būtiska

Digitālās identitātes maka lielā praktiskā vērtība ir iespēja apliecināt tikai to, kas pakalpojumam tiešām vajadzīgs. Piemēram, pakalpojuma sniedzējam varētu pietikt zināt, ka cilvēks ir pilngadīgs, nevis redzēt pilnu personas kodu, adresi vai dokumenta kopiju.

Tas ir svarīgi arī drošībai. Jo mazāk lieku datu tiek nodoti katram pakalpojumu sniedzējam, jo mazāks risks, ka tie nonāk nevajadzīgās datubāzēs vai tiek izmantoti ārpus sākotnējā mērķa. Lietotājam savukārt būs jāskatās, kādi dati tiek prasīti un kam tie tiek nodoti.

Ko pārbaudīt pirms paļauties uz jaunu risinājumu

Pirms instalēt vai izmantot digitālās identitātes maku, pārbaudiet, vai informācija nāk no oficiāliem ES vai Latvijas kanāliem. Latvijā praktiskais atskaites punkts digitālajai parakstīšanai un identitātei joprojām ir eParaksts, bet ES līmeņa skaidrojumi jāmeklē Eiropas Komisijas digitālās stratēģijas lapās.

Īpaši vērts sekot trim lietām: vai ir paziņots oficiāls ieviešanas posms Latvijā, kādi dokumenti vai apliecinājumi būs pieejami, un vai lietotājam būs skaidri redzama piekrišana datu nodošanai. Tieši šie nosacījumi noteiks, vai digitālais maks kļūs par ērtu ikdienas rīku, nevis tikai vēl vienu lietotni telefonā.

Avots: European Commission

Katrai lietus pilei, kura no debesīm krīt uz Zemi, ir savs noteikts liktenis.

Šo lietus piles likteni nosaka tikai divi apstākļi:

1. lietus piles nokrišanas vieta uz Zemes;
2. Zemes gravitācijas ietekme.

Uzziņai:

Gravitācijas spēku, ar kādu Zeme pievelk ķermeni, kas atrodas uz tās vai tās tuvumā, sauc par smaguma spēku. Tas ir vērsts uz Zemes centru. Zeme pievelk visu, kas ir ap to: cietus ķermeņus, šķidrumus, gāzes. Smaguma spēka dēļ var pastāvēt atmosfēra, jo gāzes molekulas neaizplūst Visuma telpā, jūru un okeānu ūdeņi noturas savās vietās, ja kaut ko paceļ, tas krīt virzienā uz Zemi.

Lietus pilei nokrītot uz Zemes, tā smaguma spēka ietekmē tā sāk kustību uz zemāku vietu jeb vietu, kas ir tuvāka Zemes centram.

Tā katra lietus pile nokļūs tuvākā strautā vai upītē, kas tālāk tekot ietek lielākā upē un tā aizvien tālāk ceļojot nonāk kādā jūrā vai okeānā. Arī lietus pilei iesūcoties zemē, tā ar pazemes ūdeņiem virzās to pašu iepriekš aprakstīto ceļu.

Tādējādi Zemes virsmas reljefs veido hidrogrāfijas sateces baseinus.

Uzziņai:

Sateces baseins hidrogrāfijā ir Zemes virsas teritorija, no kuras visi virszemes un grunts ūdeņi notek konkrētā ūdenstilpē vai ūdenstecē, iekļaujot arī visas tās pietekas. Robežu starp diviem baseiniem sauc par ūdensšķirtni. Baseini iedalās noteces un beznoteces baseinos. Beznoteces baseins ir tāds baseins, kurš atrodas kontinenta iekšienē un nav savienots ar okeānu. 

Baltijas jūras baseina platība ir aptuveni četras reizes lielāka nekā pašas jūras platība. Aptuveni 48% baseina platības klāj meži — lielākā daļa to atrodas Zviedrijā un Somijā. Ap 20% zemes lieto lauksaimniecībā, savukārt ap 8% zemes ir purvi. 

Baltijas jūrā upes gadā ienes vidēji 660 km³ saldūdens. Lielākās jūrā ietekošās upes ir Daugava, Nemuna, Ņeva, Odera, Visla, Gauja, Venta un Visla. Bez tam Baltijas jūrā ir arī pozitīva nokrišņu bilance — vairāk saldūdens jūrā nolīst nekā iztvaiko.

Ja palūkojas uz lietus piles iespējamo likteni Eiropas teritorijā, tad tas ir ar variantiem. Lietus pile var ceļot ne tikai uz Baltijas jūru, bet arī uz Ziemeļjūru, Vidusjūru, Melno jūru un citur. Ar lietus piles ceļojuma iespējām Eiropā var iepazīties aplūkojot portāla Amazing Maps karti.

Visas planētas apmērā ir noteikti apvienotie hidrogrāfijas sateces baseini.

Kartē var redzēt galvenās kontinentālās ūdensšķirtnes, kas parāda, kā sauszemes baseini ieplūst okeānos. Pelēkās zonas ir beznoteces baseini, kas neieplūst okeānos.

Tā veidojas katras lietus piles liktenis …

Pie Lielā ezera Ludzā tagad ir jauna krastmalas vieta pastaigām, atpūtai un pilsētas pasākumiem. Svētdien, 31. maijā, Lielā Ezerkrasta promenādē notika oficiālie atklāšanas svētki, pulcējot vietējos iedzīvotājus, ģimenes ar bērniem, jauniešus un pilsētas viesus.

Jaunā teritorija veidota kā publiski pieejama satikšanās vieta pie ūdens. Tajā apvienota krastmalas ainava, mūsdienīgs labiekārtojums un vairāki elementi, kas paredzēti gan mierīgai atpūtai, gan kultūras norisēm.

31. maija atklāšana pie Lielā ezera

Atklāšanas pasākums sākās ar pašvaldības pārstāvju uzrunām un kopīgu pastaigu gar ezeru. Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs uzsvēra, ka promenāde tapusi vairāku gadu darba rezultātā un paredzēta gan iedzīvotāju ikdienas lietošanai, gan pilsētas viesiem.

Viņš savā uzrunā atgādināja par arhitektes Darjas Ostapcevas sākotnējo vīziju šai teritorijai, kas savulaik šķitusi grūti sasniedzama. Pašvaldība pateicās projektā iesaistītajiem speciālistiem, būvniekiem, uzraugiem un sadarbības partneriem, kuru darbs ļāvis labiekārtot krastmalas posmu pie Lielā ezera.

Amfiteātris, soli un strūklakas krastmalā

Promenādes centrālais elements ir pakāpienveida amfiteātris pie ezera. Tas paredzēts gan ainavas vērošanai, gan nelielām norisēm un kopā būšanai pie ūdens.

Skvēros izvietoti dizaina soli un strūklakas, kas veido vairākas pieturvietas gar krastmalu. Pašvaldība jaunās teritorijas raksturojumā īpaši izceļ “Saules promenādes” koncepciju: bruģa pelēkie un dzeltenie toņi izmantoti kā vizuāla atsauce uz siltumu un enerģiju.

Šāda tipa labiekārtojums pilsētā maina krastmalas ikdienas funkciju. Tā vairs nav tikai pārvietošanās zona gar ūdeni, bet vieta, kur var apsēsties, satikties, vērot ezeru un pavadīt laiku bez maksas pieejamā publiskā ārtelpā.

Vieta ģimenēm, jauniešiem un pilsētas viesiem

Atklāšanas dienā promenādi piepildīja Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra, Kārsavas mūzikas un mākslas skolas un J. Soikāna Ludzas mākslas skolas audzēkņu priekšnesumi. Bērniem bija pieejama leļļu teātra izrāde, radošās darbnīcas, sejiņu apgleznošana, zīmēšana un rokdarbi.

Ģimenēm īpašu interesi radīja jaunais rotaļu laukums un lielais kuģis. Tas nozīmē, ka promenāde jau pirmajā dienā tika izmantota ne tikai kā svinīga atklāšanas vieta, bet arī kā praktiska brīvdienu atpūtas zona dažāda vecuma apmeklētājiem.

Ludzas Tūrisma informācijas centrs pasākumā informēja par novada tūrisma piedāvājumu. Tas sasaista jauno krastmalu ar plašāku pilsētas apmeklējuma maršrutu: promenāde var kļūt par vienu no pieturām tiem, kuri Ludzā ierodas apskatīt vecpilsētu, ezera ainavu un Latgales mazpilsētu vidi.

Par promenādes izbūvi un gaidāmo atklāšanu ikdiena.lv jau rakstīja iepriekš, kad tika skaidrots, kāda būs jaunā atpūtas zona pie Lielā ezera. Pēc būvdarbu pabeigšanas iedzīvotāji tika aicināti uz Lielā Ezerkrasta promenādes atklāšanu.

Projekta komanda un ikdienas lietošana

Svinīgajā pasākumā Edgars Mekšs un Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs sveica projekta īstenošanā iesaistītos. Pašvaldība pateicās Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Latgales reģionālajai nodaļai, SIA “RIVIERA L”, SIA “KEM”, SIA “VIA TESTI” un pašvaldības speciālistiem.

Atsevišķi tika minēta Būvvaldes arhitekte Darja Ostapceva, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilona Mekša, tehniskais projektu vadītājs Mareks Gabrišs, juriskonsulte Jeļena Kigitoviča un inženierkomunikāciju piesaistes speciālists Arturs Isakovičs.

Turpmāk promenādes vērtību noteiks tās ikdienas lietojums: vai tā kļūs par ierastu pastaigu maršrutu, satikšanās vietu ģimenēm un pieturu tūristiem. Pašvaldības vadītājs atklāšanā sacīja: “Šis objekts ir mūsu iedzīvotājiem.”

Avots: Ludzas novada pašvaldība

No 2. līdz 5. jūnijam Daugavpilī būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem Krimuldas ielā. Darbi plānoti posmā no Vaiņodes ielas līdz Baldones ielai, kur atjaunos asfalta segumu.

Ierobežojumi skars autovadītājus, kuri ikdienā izmanto šo posmu nokļūšanai dzīvojamos kvartālos vai savienošanai ar tuvējām ielām. Maršrutu vēlams pārskatīt pirms brauciena, īpaši rīta un vakara stundās.

Darbu vieta un norises laiks

Daugavpils Komunālās saimniecības pārvalde informē, ka satiksme darbu laikā tiks organizēta pēc pagaidu shēmas. Tas nozīmē, ka ierastā braukšanas kārtība šajā Krimuldas ielas posmā var mainīties atkarībā no darbu gaitas un uzstādītajām zīmēm.

Autovadītājiem jāseko pagaidu ceļazīmēm

Pašvaldība aicina autovadītājus sekot pagaidu ceļazīmēm un ievērot norādes darbu zonā. Šādos posmos brauktuve var būt sašaurināta, kustība var tikt virzīta pa vienu joslu vai īslaicīgi pārkārtota, lai nodrošinātu tehnikas darbu.

Ja iespējams, braucieniem pa Krimuldas ielu šajās dienās jāparedz papildu laiks. Vietējiem iedzīvotājiem un piegāžu transportam īpaši jāpievērš uzmanība piekļuvei īpašumiem posmā starp Vaiņodes ielu un Baldones ielu.

Līdzīgi satiksmes ierobežojumi Daugavpilī pēdējā laikā noteikti arī citos ielu darbu posmos, tostarp Valmieras ielas avārijas darbu laikā.

Informāciju sniegusi pašvaldība

Informāciju par ierobežojumiem sagatavojusi Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, atsaucoties uz Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes sniegto ziņojumu.

Avots: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

No 10. līdz 14. augustam Madlienas vidusskola sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību organizē sporta un atpūtas  dienas nometni “Madlienas vasara 2026” 3.- 5. klašu grupas un 6.- 9. klašu grupas skolēniem, kuri apgūst izglītību kādā no Ogres novada skolām un/vai ir deklarēti Ogres novadā.  Vecāku līdzfinansējums – dalības maksa 60,00 EUR no personas. Pieteikšanās pa tālr. 65039106. Vietu skaits ierobežots!

Smiltenes pilsētas centrā trešdien, 2026. gada 3. jūnijā, iedzīvotāji varēs bez maksas saņemt atraitnīšu stādus, kas tiks izņemti no pavasara apstādījumiem pirms vasaras puķu stādīšanas.

Stādi paredzēti iedzīvotājiem, kuri vēlas tos pārstādīt piemājas dārzos, pagalmos vai balkona kastēs. Pašvaldība aicina līdzi paņemt savas kastes, maisiņus vai citus traukus, lai ziedus varētu droši aizvest mājās.

Stādus izsniegs Smiltenes centrā no 10.00 līdz 14.00

Pavasara ziedus Smiltenes pilsētas centra dobēs nomainīs pret vasaras stādiem. Esošās atraitnītes tiks saudzīgi izraktas, un tās iedzīvotājiem izsniegs SIA “NKUP Smiltene” dārznieces.

Atraitnītes var pārstādīt dārzos un balkona kastēs

Smiltenes pilsētas Saimniecības pārvalde norāda, ka šāda kārtība turpina pērn aizsākto tradīciju. Mērķis ir izmantot vēl ziedošus stādus saimnieciski, nevis tos utilizēt pēc sezonālās dobju nomaiņas.

Atraitnītes ir pavasara puķes, kas labi iederas nelielos apstādījumos, puķu kastēs un pagalmu dobēs. Pārvedot stādus, tos vēlams neiespiest cieši kopā un pēc iespējas ātrāk iestādīt jaunā vietā, lai saknes neiekalstu.

Jautājumiem norādīta pašvaldības kontaktpersona

Par stādu saņemšanu un pilsētas apstādījumu maiņu var sazināties ar Smiltenes novada pašvaldības ainavu arhitekti Unu Raiskumu.

Kontakti jautājumiem:

• Tālrunis: +371 28559658
• E-pasts: una.raiskuma@smiltenesnovads.lv

Pašvaldība aicina iedzīvotājus izmantot iespēju un dot pavasara stādiem otru dzīvi Smiltenes dārzos, pagalmos un balkonos.

Avots: Smiltenes novada pašvaldība

Ventspils sporta kluba “Favorīts” pārstāvji sestdien, 30. maijā, Kandavā piedalījās boksa un kikboksa turnīrā “Kandavas Bruņinieku Kauss”, kur sacentās sportisti no dažādiem Latvijas klubiem.

Kluba sportisti ringā aizvadīja vairākas cīņas un noslēdza turnīru ar vienu uzvaru, vienu otro vietu un diviem neizšķirtiem rezultātiem. Ventspils komandai tas ir vēl viens starts Latvijas cīņas sporta sacensību apritē.

Ventspils sportistu rezultāti Kandavā

Turnīrā pirmo vietu izcīnīja Timurs Maļusevs. Daniils Palamarčuks sacensības noslēdza ar otro vietu, savukārt Ruslans Putraševics un Marats Beinarovičs savās cīņās sasniedza neizšķirtu rezultātu.

Sacensību rīkotajā turnīrā “Kandavas Bruņinieku Kauss” bija pārstāvēti gan boksa, gan kikboksa sportisti, tāpēc dalībniekiem bija jāpielāgojas dažādiem pretinieku stiliem un cīņu tempam.

“Favorīts” turpina startēt Latvijas sacensībās

Sporta klubs “Favorīts” Ventspilī regulāri pārstāv pilsētu boksa un kikboksa sacensībās. Šādi turnīri jaunajiem un pieredzējušajiem sportistiem dod iespēju pārbaudīt sagatavotību ārpus ikdienas treniņiem un krāt pieredzi pret citu klubu pārstāvjiem.

Iepriekš Ventspils sportisti guvuši rezultātus arī citās cīņas sporta sacensībās, tostarp kikboksa turnīros Rīgā.

Pilsētas pārstāvniecība ringā

Ventspils komandas starts Kandavā papildina vietējo sportistu sacensību kalendāru un parāda, ka klubs saglabā aktīvu dalību Latvijas boksa un kikboksa apritē. Pašvaldības publicētajā informācijā sportistiem izteikts apsveikums par sasniegumiem un novēlēti panākumi nākamajos startos.

Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība