Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1064 avoti)
nekur.lv
Jo karstāks klimats, jo asāks ēdiens
Ceļojot esam ievērojuši, ka jo siltāks ir valsts klimats, jo asāki vai pikantāki ir šīs valsts ēdieni. Arī pētnieki apstiprina, ka pastāv šāda korelācija.
Ikmēneša daudznozaru tiešsaistes recenzētais zinātniskais žurnāls “Nature Human Behaviour” 2021. gada jūlijā bija publicējis piecu Austrālijas zinātnieku (L.Bromham, A.Skeels, H.Schneemann, R.Dinnage, X.Hua) pētījumu par asa ēdiena saistību ar valstu un teritoriju klimatu.
Izpētot 33 750 ēdienu receptes no 70 nacionālajām un reģionālajām virtuvēm, kurās kopumā bija 93 dažādas garšvielas, pētnieki vēlējās pārbaudīt bieži izvirzīto hipotēzi, ka ass jeb pikants ēdiens karstās valstīs ir šo valstu iedzīvotāju mēģinājums adaptēties paaugstinātam pārtikas izraisītu slimību riskam. Taču pētījumu rezultāti bija tādi, ka nebija iespējams viennozīmīgi pierādīt šo hipotēzi.
Pētnieki piedāvā citus skaidrojumus tam, kāpēc cilvēki karstajās valstīs mēdz ēst asāku jeb pikantāku ēdienu. Viena iespēja ir tāda, ka garšvielas palīdz saglabāt pārtiku karstā klimatā. Cita iespēja ir tāda, ka cilvēki karstajās valstīs ir attīstījuši garšu pēc pikantiem ēdieniem, jo tie palīdz viņiem atvēsināties.
Lai kāds būtu iemesls, tika secināts ka pastāv vistiešākā korelācija ar to, ka jo karstāks ir klimats, jo asāks jeb pikantāks ir ēdiens. Izpētes rezultātā tika izveidots grafiks, kur uz X ass parādās valstu gada vidējā temperatūra (°C) , bet uz Y ass ir redzams vidējais garšvielu sastāvdaļu skaits uz recepti.
Klimata un ēdiena pikantuma korelācija pasaules valstīs
Pasaules pikantākie ēdieni nāk no valstīm ar karstāko klimatu: Indonēzijas, Taizemes, Karību jūras reģiona un Kenijas, kā arī vairākiem Indijas štatiem, tostarp Pendžābas, Radžastānas un Gudžaratas. Šīs vietas ir sagrupētas grafika augšējā labajā stūrī.
Taču viena valsts pārspēj visas. Tā ir Etiopija, kas ir ievērojami “pikantāka”, neskatoties uz to, ka vidējā temperatūra tajā ir nedaudz zemāka nekā visās iepriekš minētajās šajās valstīs.
Ja vēlaties uzzināt, cik pikanta var būt etiopiešu virtuve, pamēģiniet doro wat — pikantu, aromātisku, lēni gatavotu vistas sautējumu. Ēdienu eksperti to vērtē sekojoši – “Ļoti pikants. Super ass!” Nav saprotams kā etiopiešiem vispār saglabājas garšas kārpiņas!
Etiopiešu pikantais vistas sautējums – doro wat. Attēls: https://en.wikipedia.org/
Taču karstajās zemēs ir arī pikanto jeb aso ēdienu izņēmumi. Piemēram, Filipīnas ir tādā pašā “asuma līgā” kā Ungārija, un Gana garšas ziņā ir tikpat līdzīga kā Lielbritānija.
Austrumāzijas kontinentālās daļas virtuvēs ir ievērojama garšvielu izmantošanas konsekvence — no 2 līdz 4 garšvielu sastāvdaļām katrā receptē — neatkarīgi no tā, vai klimats ir relatīvi auksts (piemēram, Ķīnas provincēs Siņdzjanā vai Šaņsji) vai karstāks (piemēram, Jue un Honkongas virtuvēs no Ķīnas dienvidiem).
Vismazāk pikantās receptes ir no Japānas, savukārt Hokaido receptēs ir tikai 1 garšvielu sastāvdaļa katrā receptē, kas joprojām ir augstāks vidējais rādītājs nekā ēdienos no Kjusju, Šikoku un citiem Japānas reģioniem, kur garšvielas praktiski nelieto.
Eiropā ir ļoti dažāda. Skandināvijas valstīs ir maz aso ēdienu. Polija un Itālija, abas siltākas un “pikantākas”. Receptes Francijā un vāciski runājošajā Eiropā ir tikpat līdzīgas ar garšvielām kā britu receptes.
Portugāle ir “pikantākā” Eiropas valsts grafikā un gandrīz līdzvērtīga ASV vidējam rādītājam.
Pētījumā tiek nošķirtas receptes no ASV ziemeļiem un dienvidiem, bet vismaz garšvielu sastāvdaļu ziņā atšķirības tur gandrīz nav. Klimata/asuma spektrā Amerikas dienvidi ieņem pozīciju, kas ir praktiski identiska Libānai un Irānai.
Indijas ēdieni parasti ir ļoti pikanti (tur nav nekādu pārsteigumu), taču starp virtuvēm pastāv ievērojamas atšķirības. Džainu tradīcijās gatavots ēdiens ir vismazāk pikantais, aptuveni līdzvērtīgs grieķu ēdieniem. Bengālijas un gudžaratu ēdieni ir tikpat pikanti kā portugāļu un amerikāņu ēdieni. Pikantākie indiešu ēdieni nāk no Radžastānas, Pendžabas, un jo īpaši Mogulas reģiona Indijas ziemeļos, kur Mogulu impērija atstāja spēcīgu kultūras mantojumu, arī virtuvē.
Nobeigumā ir jāakcentē viens brīdinājums. Lai gan sarunvalodā “pikants” un “ass” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, tomēr tie pilnībā nepārklājas. Ir arī garšvielas, kas ir saldas (piemēram, vaniļa), sāļas (piemēram, koriandrs) vai skābenas (piemēram, ingvers).
Pikantais vistas buljons ar tortiljām un avokado meksikāņu gaumē. Attēls: https://www.flickr.com/photos/paulk/
Kā es meklēju savu radiostaciju
Ziemassvētku dievkalpojums
Grāmata- Krievija pret mūsdienīgumu. Autors: Aleksandrs Etkinds.
Nosaukums: Krievija pret mūsdienīgumu.
Autors: Aleksandrs Etkinds
Izdevējs: Valodu māja
Gads: 2024
LPP: 184
Alexander Etkind, Russia Against Modernity., 2023.
Tulkojums latviešu valodā- Eduards Liniņš, Andris Akmentiņš, Marta Roķe, Ilze Garda
Par grāmatu–
Grāmata skaidro šodienas Krievijas politiku, tās atpalicību no Eiropas un kādas problēmas Krievija var radīt citiem un ar kādām saskarsies pati.
2022.gada 24.februāris bija tas datums, no kura es sāku ļoti cītīgi sekot Krievijas politikai, lasīju ziņas no turienes un interesējos par tās cilvēkiem. Ne tā, ka ļoti interesētu, bet drīzāk gribu saprast to pasauli. Tāpēc, ieraudzījis ziņu par šīs grāmatas iznākšanu, nospriedu tuvākajā laikā izlasīt. Kā parasti- tuvākais laiks ievilkās līdz vienam bibliotēkas apmeklējumam. Paņēmu grāmatu un ķēros pie lasīšanas. Viegli negāja. Lai arī grāmata plāna un temats interesējošs, lasījās ar grūtībām. Saprotu- populārzinātnisks darbs, bet nu tā valoda tik smagnēja un pašizdomātie (?) vārdi jau pārāk jauca gaisu- paleomūsdienīgums, gajamūsdienīgums utml termini visu laiku lika apstāties un domāt- ko es nupat lasīju?
Grāmatas astoņās nodaļās bija teju viss – gan lai sāktu vēl tikai iepazīt mūsu kaimiņvalsts domu virzienus, gan lai tos varētu izprast pamatīgāk. Autors nemēģināja pietušēt vai nedaudz apiet kādus neērtus jautājumus vai vēsturiskas patiesības- visu izklāstīja skaidri un tā kā ir. Gan par Krievijas propagandas paņēmieniem, augošo rasismu un nacismu, gan elites vēlmi iedzīvoties uz iedzīvotāju rēķina, gan pašu krievu nespēju nodrošināt savai valstij nākotni.
Var jau būt, ka kāda lappuse paliks nesaprasta vai neuzrunās kāds no aprakstītajiem tematiem, bet kopumā grāmata labi izskaidro būtiskākos jautājumus, kuri vislabāk ilustrē to, kas atrodas un notiek mums kaimiņos.
Jaunā ASV drošības stratēģija: Putins un Tramps
Neveiksme
Kalnu troļļi, ļaunie gari: Skandināvijas ainavas izsenis iedvesmojušas mitoloģiju
Ogres novada Jauniešu Gada balvas pasākums
5. decembrī Ikšķiles tautas namā norisinājās ikgadējais Ogres novada Jauniešu Gada balvas pasākums, kurā tika sumināti jaunieši, viņu atbalstītāji, skolotāji un organizācijas. Šis pasākums ir nozīmīga tradīcija, kas izgaismo aktīvākos jauniešus visā novadā un pateicas tiem, kuri jauniešu labā iegulda savu laiku un enerģiju.
Šogad īpašu prieku Madlienas vidusskolas saimei sagādāja vairākas nominācijas. Specbalvu “Gada Jaunietis – Skolotājs” saņēma datorikas skolotājs Edgars Mežajevs. Viņa profesionālā pieeja darbam padara mācību procesu aizraujošu, savukārt spēja iedvesmot jauniešus un radīt labvēlīgu vidi viņu izaugsmei ir īpaši novērtēta.
Nominācijā “Cilvēks Jaunietim” tika izvirzīta Madlienas vidusskolas direktores vietniece un sociālā pedagoģe Maruta Viduce-Ševele. Skolotājas sirdsdarbs, spēja ieklausīties un palīdzēt jaunietim jebkurā situācijā padara viņu par vienu no tiem cilvēkiem, pie kuriem skolēni var griezties pēc atbalsta, drošības un padoma.
Savukārt nominācijā “Gada Skolēnu pašpārvalde” tika izvirzīta arī Madlienas vidusskolas skolēnu pašpārvalde, kas šajā gadā sevi pierādījusi kā radoša, iniciatīvas bagāta un atbildīga jauniešu komanda.
Man kā pagājušā gada nominācijas “Gada Jaunietis 2024” šis pasākums bija īpašs arī tāpēc, ka bija iespēja piedalīties balvas pasniegšanā. Patīkami bija redzēt, ka šogad starp sešiem “Gada Jaunietis” nominantiem bija arī Madlienas vidusskolas 12. klases skolniece Nikola Markovska. Piešķirtās atzinības apliecina, ka mūsu skolā aug spējīgi, atsaucīgi un mērķtiecīgi jaunieši un līdzās viņiem strādā profesionāli, iedvesmojoši pedagogi.
Skolēnu pašpārvaldes vadītāja Linda Kalniņa
Es un mans līdera uzdevums, un tad tie tur pārējie...
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
2025.gada naktsvijoļu jēri
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Seriāls – Bez vēsts. 1.sezona. ↑
Oriģinālnosaukums: AbsentiaValsts: ASVŽanrs: KrimināldrāmaLomās: Stana Katic, Patrick Heusinger, Neil Jackson, Cara Theobold, Angel BonanniGads: 2017 Par seriālu–Pazudusi FIB aģente Emīlija Bjorne, kuru, visticamāk, nogalinājis sērijveida slepkava. Visi meklēšanas mēģinājumi ir nesekmīgi.Pēc sešiem gadiem viņas vīrs saņem zvanu, kurā norādīts viņas sievas atrašanās vieta, bet viņam jāpasteidzas, lai atrastu viņu dzīvu. […]
The post Seriāls – Bez vēsts. 1.sezona. first appeared on BALTAIS RUNCIS.Trampa komentāri par Netflix un Warner Bros darījumu ↓
Grāmata- Krievija pret mūsdienīgumu. Autors: Aleksandrs Etkinds. →
Nosaukums: Krievija pret mūsdienīgumu.Autors: Aleksandrs EtkindsIzdevējs: Valodu mājaGads: 2024LPP: 184 Alexander Etkind, Russia Against Modernity., 2023.Tulkojums latviešu valodā- Eduards Liniņš, Andris Akmentiņš, Marta Roķe, Ilze Garda Par grāmatu–Grāmata skaidro šodienas Krievijas politiku, tās atpalicību no Eiropas un kādas problēmas Krievija var radīt citiem un ar kādām saskarsies pati. 2022.gada 24.februāris […]
The post Grāmata- Krievija pret mūsdienīgumu. Autors: Aleksandrs Etkinds. first appeared on BALTAIS RUNCIS.Kā es meklēju savu radiostaciju →
Jo karstāks klimats, jo asāks ēdiens ↑
LMT grupa sāk ražot pasaulē mazāko mobilo datu moduli ↓
Neveiksme ↓
Sumināti digitālās būvniecības līderi — pirmo reizi pasniegtas Digitālās būvniecības ekselences balvas ↓
Godinot Latvijas labākos būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projektus, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA «Latvijas Standarts» (LVS) apbalvo konkursa «Digitālās būvniecības ekselences balva 2025» laureātus.
Ogres novada Jauniešu Gada balvas pasākums ↓
Kalnu troļļi, ļaunie gari: Skandināvijas ainavas izsenis iedvesmojušas mitoloģiju ↓
Nemainība ↓
Digitālie vergi – pārdomas par cilvēka brīvību jaunajā laikmetā ↓
Mēs dzīvojam laikā, kad robeža starp cilvēku un sistēmu kļūst arvien plānāka. Identitāte, kas reiz bija kaut kas dziļi personisks – vārds, balss, izvēles, pieredze –, tagad arvien biežāk tiek reducēta līdz kodam, kontam, numuram. Digitālais laikmets sola ērtības, drošību un efektivitāti, bet aiz šī spožuma slēpjas jautājums: vai ērtība var kļūt par nebrīves cenu?
Arvien vairāk valstu ievieš digitalizētus identitātes rīkus – centralizētas sistēmas, kas apvieno finanšu datus, medicīnisko informāciju, dzīves vēsturi, pat kustības un tiešsaistes uzvedību. Tehnoloģija pati par sevi nav ļauna; tā ir neitrāla. Bet filosofijas vēsturē vienmēr ir atkārtojies tas pats brīdinājums: ja vara koncentrējas vienā punktā, cilvēka brīvība kļūst trausla.
Kad viss ir sasaistīts, izvēles telpa kļūst šaurāka. Brīvība vairs nav dabisks stāvoklis – tā kļūst par atļauju, kuru var piešķirt vai atņemt. Privātums, kas reiz bija klusais patvērums mūsu domām un pārliecībām, kļūst par luksusa preci. Un cilvēks, kurš pierod pie ērtībām, bieži nepamana, kad ērtība pārvēršas par atkarību.
Filozofi ir teikuši: brīvība pastāv tikai tur, kur pastāv iespēja atteikties. Bet ko nozīmē atteikšanās pasaulē, kur viss ir digitalizēts? Vai mēs vēl spējam būt autonomi, ja vienīgā durvis uz sabiedrisko dzīvi atver digitāls atslēgas kods?
Vēsture rāda, ka centralizācija vienmēr nāk ar solījumiem – par drošību, kārtību, efektivitāti. Taču īstā drošība rodas no decentralizācijas – no tā, ka nevienas rokas nespēj kontrolēt visu. Brīvība atveras tur, kur ir daudz centru, daudz balsu, daudz iespēju. Kad mēs visu nododam vienai struktūrai, mēs atdodam ne tikai datus – mēs atdodam spēju pašiem būt par savas dzīves arhitektiem.
Un tomēr – tas nav aicinājums baidīties. Tā ir atgādinājums palikt nomodā. Brīvība nekad nav bijis pašsaprotams resurss. Tā ir izvēle, kas jāveic atkal un atkal. Mēs varam pieņemt tehnoloģiju, bet vienlaikus prasīt skaidrību, atbildību, robežas. Mēs varam izmantot sistēmas, bet nepieļaut, ka sistēmas izmanto mūs.
Varbūt lielākais izaicinājums šodien ir nevis tas, ka kāds mūs padarīs par digitāliem vergiem, bet gan tas, ka mēs paši lēnām pārstājam sev jautāt: kas es esmu ārpus sistēmas? Kas es esmu bez identifikācijas numura, bez konta, bez profila? Vai es spēju būt brīvs, ja brīvība nav ērta?
Digitālais laikmets ir tests mūsu iekšējai neatkarībai. Verdzība sākas nevis tad, kad sistēma mūs kontrolē, bet tad, kad mēs pārstājam apzināties savas robežas. Brīvība sākas tur, kur cilvēks spēj teikt: “Es domāju pats. Es izvēlos pats. Es esmu vairāk nekā dati.”
Un, iespējams, tieši šīs paaudzes uzdevums ir nevis cīnīties pret tehnoloģijām, bet atgūt cilvēka iekšējo telpu – to teritoriju, kuru nevar izmērīt, digitalizēt vai piesaistīt vienai datu bāzei.
Jo cilvēka brīvība vienmēr ir bijusi nevis sistēmas stāvoklis, bet gara stāvoklis.
Promocijas darbu aizstāvēs Andris Potrebko ↓
2025. gada 11. decembrī plkst. 11.00 RTU Fizikas un astronomijas promocijas padomes «P-03» atklātajā sēdē Āzenes ielā 6 konferenču telpā 11. stāvā un tiešsaistē Zoom platformā
Gaismas pavisam drusku Vecmīlgrāvī un padaudz parkā Ziemeļblāzma ↓
Nezinu, kurš kuru izvilka, bet aizgājām ar Tomu ievērtēt svētku gaismīgo rotājumu parkā Ziemeļblāzma.
Promocijas darbu aizstāvēs Ramona Zukule →
2025. gada 10. decembrī plkst. 12.00 Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes nozares promocijas padomes «P-03» atklātajā sēdē tiešsaistē Zoom platformā
Baltijas iedzīvotāji taupa enerģiju vien tad, kad tas nepieciešams; Lietuva – līdere saules enerģijas investīcijās →
Ziemassvētku dievkalpojums →
Jaunā ASV drošības stratēģija: Putins un Tramps →
Ar māsu Tautas Frontes muzejā →
Beidzot sasparojāmies. Aizgājām, apstaigājām, uzjundījās atmiņas par tiem laikiem. Sirsnīgi, jo bija, ko atcerēties. Un vēl jo sirsnīgāka bija apskates beigās saruna ar muzeja darbinieci, kura mūs abas nofotografēja autobusa-ikarusa durvīs. Tobiš, no tā relikta, kurš reiz tika dēvēts par ceļojošo ledusskapi, bija durvju ailē iestrādāts fragments.
Ja nu kas, tur ekspozīcijas vajadzībām vēl vienā telpā iestrādāta daļa no ļeņinekļa, kurš reiz bija stāvējis uz Brīvības ielas ar muguru pret Brīvības pieminekli.
Un vēl - Daiņa Īvāna, bijušā Tautas Frontes priekšsēdētāja, kabineta iekārtojums saglabāts bez izmaiņām.
Muzejs atrodas Vecrīgā, Vecpilsētas ielā. Tā ka drusciņ Vecrīgas arī ir.



































