Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 964 avoti)
In 2020, as the COVID-19 pandemic reshaped global economies, the net worth of the top 5 percent in the U.S. became a defining metric of wealth disparity. While millions struggled with job losses and economic uncertainty, the upper echelon saw their fortunes swell—accelerating trends that had been quietly building for decades. The numbers weren’t just statistics; they were a mirror reflecting the structural inequalities embedded in the American financial system. From stock market rallies to federal stimulus policies, the pandemic paradoxically widened the gap, leaving many to question: How much wealth does the top 5% actually control, and what does it mean for the rest of the country?
The data reveals a stark reality: the net worth of the top 5 percent in U.S. 2020 wasn’t just a snapshot of affluence—it was a statement on systemic economic power. Federal Reserve reports and studies from institutions like the Brookings Institution and Pew Research Center painted a picture where the wealthiest 5% held over 60% of all liquid assets, while the bottom 50% collectively owned less than 2%. This wasn’t just about money; it was about access, opportunity, and the invisible barriers that keep wealth concentrated at the top. The question lingering in the air was: If the economy recovered so strongly for the elite, why did so many others still feel left behind?
"Wealth inequality is the great moral issue of our time. It is the root of social instability, political polarization, and economic stagnation." — Joseph Stiglitz, Nobel Laureate in Economics
One thing is clear: understanding the net worth of the top 5 percent in U.S. 2020 isn’t just about numbers—it’s about power, opportunity, and the future of the American Dream.
The Federal Reserve’s Survey of Consumer Finances (2020) estimated that the average net worth of the top 5% was $2.8 million per household. However, the median net worth (a better measure of typical wealth) was around $1.3 million, meaning half of the top 5% had less than this amount, while the ultra-wealthy (top 1%) held $16.5 million+.
The bottom 50% of Americans collectively owned just 2.6% of all wealth in 2020, while the top 5% held over 60% of liquid assets. This means the average household in the top 5% was worth 23 times more than the average household in the bottom 50%.
The pandemic worsened wealth inequality. While the S&P 500 surged 16% in 2020, the average worker’s wages grew by just 1.4%. The top 1% saw net worth increases of 27%, while the bottom 50% saw no real growth. Stimulus checks and PPP loans also benefited small business owners and investors more than low-wage workers.
The primary sources of wealth for the top 5% in 2020 were:
The U.S. has one of the highest levels of wealth inequality among developed nations. In 2020, the top 5% in the U.S. held 60% of wealth, compared to:
Historically, wealth taxes have been implemented (e.g., France’s 1.5% annual tax on fortunes over €1.3 million), but they are politically contentious. The U.S. has no federal wealth tax, though some states (e.g., New Jersey, California) impose inheritance taxes. Proposals like Senator Elizabeth Warren’s 2% wealth tax on fortunes over $50 million have gained traction but face lobbying resistance from the ultra-rich. Economists debate whether such taxes would reduce inequality or spur capital flight (wealthy individuals moving assets offshore).
The top 5% spend disproportionately on:
Sagatavoja ikdiena.lv redakcija, balstoties uz SIA “Daugavpils satiksme” un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības informāciju.
No 2026. gada 1. septembra tiks mainīti deviņu Daugavpils pilsētas autobusu maršrutu kustības saraksti. Izmaiņas skars maršrutus Nr. 4, 10, 12, 17, 17A, 19, 20B, 23 un 24, bet pēcpusdienas pasažieriem būs pieejams arī jauns maršruts Nr. 17B “Autoosta–Cietoksnis–Jaunā Forštate”.
Daļa korekciju ir tikai dažu minūšu apmērā, tomēr vairākos maršrutos mainās reisa sākumpunkts vai atiešanas laiks. Maršrutu Nr. 20B un 24 kustības organizāciju, kā arī jauno 17B trīs mēnešus pārbaudīs eksperimentālā kārtā.
Maršruta Nr. 17B reiss no Autoostas aties plkst. 16.10, pieturā “Aveņu iela” būs plkst. 16.31 un Autoostā atgriezīsies plkst. 16.50. Tas ieviests atceltā 24. maršruta reisa vietā un eksperimentāli kursēs trīs mēnešus.
SIA “Daugavpils satiksme” norāda, ka atsevišķiem darbdienu un brīvdienu reisiem mainīti arī starppieturu un galapunktu laiki. Tādēļ pasažieriem pirms došanās ceļā jāpārbauda pilnais aktuālais saraksts, pat ja ierastā reisa izmaiņas ir tikai vienas vai dažu minūšu apmērā.
Informācija par papildu vakara reisu Daugavpilī pieejama atsevišķi. Jautājumus par 1. septembra izmaiņām var uzdot SIA “Daugavpils satiksme”, zvanot pa tālruni 65425270.
1963. gada 28. augustā aptuveni 250 000 cilvēku sapulcējās pie Linkolna memoriāla Vašingtonā, lai prasītu ne vien rasu līdztiesību, bet arī darbu, taisnīgus nodarbinātības nosacījumus un diskriminācijas izbeigšanu. Tieši tur Mārtiņš Luters Kings jaunākais teica runu, kas kļuva pazīstama kā “I Have a Dream”, taču vēsturiskais gājiens bija daudz plašāks par vienu uzstāšanos.
Gājiens uz Vašingtonu par darbu un brīvību apvienoja pilsonisko tiesību organizācijas, arodbiedrības, reliģiskās kopienas un cilvēkus no dažādām ASV daļām. Tā dalībnieki vēlējās panākt konkrētas pārmaiņas likumos un ikdienas dzīvē laikā, kad rasu segregācija un diskriminācija daudzviet joprojām noteica cilvēku iespējas mācīties, strādāt, balsot un izmantot sabiedriskos pakalpojumus.
Autors: “Labadiena” redakcija. Publicēts vēsturiskās gadadienas kontekstā.
Vašingtonas Nacionālajā alejā izveidojās milzīga, miermīlīga cilvēku plūsma. Gājiena galamērķis bija Linkolna memoriāls — vieta, kuras simboliskā saikne ar verdzības atcelšanu piešķīra notikumam papildu nozīmi.
ASV Nacionālais arhīvs norāda, ka Kinga runu pie memoriāla klausījās aptuveni 250 000 cilvēku. Auditorijas lielums padarīja šo par vienu no redzamākajām pilsonisko tiesību kustības masu mobilizācijām.
Pasākuma pilnais nosaukums — Gājiens uz Vašingtonu par darbu un brīvību — precīzi atklāja tā ieceri. Organizatori sasaistīja pilsoniskās tiesības ar ekonomisko drošību, uzsverot, ka juridiska vienlīdzība nav pilnīga, ja diskriminācijas dēļ cilvēkam nav pieejams darbs, pienācīga izglītība vai sabiedriskie pakalpojumi.
Galvenās prasības ietvēra:
Ekonomiskais uzsvars bija būtisks. Rasu diskriminācija darba tirgū nozīmēja ne tikai atteikumu pieņemt darbā, bet arī zemāku atalgojumu, ierobežotas paaugstināšanas iespējas un nevienlīdzīgu piekļuvi profesijām. Gājiens šīs problēmas parādīja kā vienotu politisku jautājumu, nevis nesaistītu individuālu netaisnību virkni.
Vārdi “darbs” un “brīvība” līdz ar to nebija divi atsevišķi saukļi. Tie izteica domu, ka cilvēka brīvībai nepieciešamas gan vienādas tiesības likuma priekšā, gan praktiska iespēja veidot drošu dzīvi.
Mārtiņš Luters Kings jaunākais gājiena noslēgumā runāja par nepiepildītu Amerikas vienlīdzības solījumu. Viņa vēstījuma centrā bija nākotne, kurā cilvēka tiesības un vērtību nenosaka ādas krāsa un kurā valsts dibināšanas ideāli attiecas uz visiem.
Runas vēlāk plaši lietotais nosaukums “I Have a Dream” izcēla tās cerības motīvu. Taču uzstāšanās nebija atrauta no gājiena politiskajām prasībām. Kings runāja situācijā, kad cilvēki bija ieradušies galvaspilsētā, lai pieprasītu likumdošanu un valsts institūciju rīcību.
Tādēļ runas nozīmi nevar pilnībā saprast, uztverot to tikai kā iedvesmojošu aicinājumu. Tā apvienoja morālu argumentu par cilvēka cieņu ar prasību novērst konkrētu, institucionāli nostiprinātu diskrimināciju.
Vašingtonas notikums bija daļa no ilgākas cīņas. Iepriekšējos gados pilsonisko tiesību aktīvisti bija organizējuši sēdošās demonstrācijas, brīvības braucienus, vēlētāju reģistrēšanas kampaņas un protestus pret segregāciju. Šīs akcijas bieži sastapās ar arestiem, draudiem un vardarbību.
Vašingtonas gājiens šo uzmanību pārvērta vienotā nacionālā notikumā. Plaša organizāciju koalīcija spēja nogādāt galvaspilsētā simtiem tūkstošu cilvēku, saglabājot skaidru prasību kopumu un miermīlīgu norisi. Tas apliecināja gan kustības organizatorisko spēku, gan tās spēju uzrunāt cilvēkus ārpus aktīvistu loka.
Fotogrāfijās un televīzijas pārraidēs bija redzams nevis neliels vai izolēts protests, bet milzīgs cilvēku kopums pie viena no atpazīstamākajiem ASV pieminekļiem. Šie tēli palīdzēja pilsonisko tiesību prasības nostiprināt kā nacionālas nozīmes jautājumu.
Miermīlīgā norise bija politiski svarīga. Tā vājināja mēģinājumus attēlot pilsonisko tiesību kustību kā nekārtību avotu un novirzīja uzmanību uz pašām prasībām. Sabiedrība redzēja ģimenes, reliģisko kopienu pārstāvjus, arodbiedrību biedrus un aktīvistus, kuri kopīgi vērsās pie federālās valdības.
Neviena demonstrācija pati par sevi nevar izskaidrot likumdošanas pārmaiņas, kuras radīja daudzu cilvēku ilgstošs darbs. Tomēr Vašingtonas gājiens palielināja sabiedrisko un politisko spiedienu laikā, kad federālā pilsonisko tiesību likumdošana jau bija kļuvusi par centrālu jautājumu.
Notikuma paliekošā nozīme slēpjas tajā, kā tika savienota morālā valoda, ekonomiskās prasības un disciplinēta masu mobilizācija. Kinga runa piešķīra šim brīdim vārdus, kurus turpināja citēt nākamās paaudzes, bet cilvēku klātbūtne pie Linkolna memoriāla parādīja šo vārdu sabiedrisko pamatu.
Tāpēc 1963. gada 28. augusts vēsturē palicis ne tikai kā slavenas runas datums. Tā bija diena, kad ceturtdaļmiljons cilvēku padarīja prasības pēc darba, brīvības un vienlīdzīgas aizsardzības grūti ignorējamas.
Kinga uzstāšanās datumu, vietu un auditorijas mērogu dokumentē ASV Nacionālais arhīvs, kas glabā arī runas vēsturisko ierakstu un teksta materiālus.
Avots: U.S. National Archives
Rail Baltica pirmās īstenošanas kārtas mērķis ir 2030. gads, taču Latvijas pasažieriem izšķirošs būs nevis pabeigtu būvju skaits, bet regulāru pārrobežu vilcienu sākums. RB Rail AS projektu raksturo kā jaunu Eiropas standarta 1435 mm dzelzceļa infrastruktūru, kas savienos Baltijas valstis ar Eiropas tīklu. Termiņš nozīmē, ka līdz 2030. gada 31. decembra plkst. 23.59 jābūt sāktai publiski pieejamai pasažieru satiksmei pāri vismaz vienai Latvijas robežai.
Autors: Kinoteikumi redakcija
Šie nosacījumi nošķir projekta politisko vai būvniecības mērķi no pasažierim pārbaudāma rezultāta. Pat gandrīz pabeigta trase neatbilst JĀ iznākumam, ja pa to vēl nevar nopirkt biļeti regulāram braucienam, kas šķērso Latvijas un Lietuvas vai Latvijas un Igaunijas robežu.
Rail Baltica nav viena būve, kuru var uzskatīt par pabeigtu tūlīt pēc pēdējā sliežu posma ieklāšanas. Regulārai satiksmei vienlaikus vajadzīga savienota trase, elektrifikācija, signalizācija, drošības sertifikācija, ekspluatācijai gatavas stacijas, ritošais sastāvs un saskaņota vilcienu kustība vairākās valstīs.
Eiropas Komisija Rail Baltica raksturo kā pārrobežu projektu, kas savieno Igauniju, Latviju un Lietuvu ar pārējo Eiropas transporta tīklu. Tas nozīmē, ka Latvijas posma gatavība viena pati nav pietiekama: nepieciešamam pārrobežu maršrutam jābūt izmantojamam arī kaimiņvalsts pusē.
JĀ scenārijam nav obligāti nepieciešams, lai līdz termiņam pilnā apjomā darbotos viss iecerētais Baltijas maršrutu tīkls. Pietiek ar regulāru, publiski pieejamu pasažieru reisu pa Rail Baltica 1435 mm pamattrasi, kas šķērso vismaz vienu Latvijas valsts robežu.
Praksē līdz tam jāizveido nepārtraukts un ekspluatējams savienojums vismaz vienā virzienā:
Pirms regulāras kustības vajadzīga infrastruktūras tehniskā pārbaude un atļaujas, savietojamas vadības un signalizācijas sistēmas, apstiprināts operators, vilcieni, personāls, staciju apkalpošana un biļešu pārdošana. Jābūt arī kustības grafikam, kas pasažierim ļauj plānot un iegādāties reālu braucienu.
Par pārliecinošu JĀ pierādījumu kalpotu operatora vai infrastruktūras pārvaldītāja paziņojums, ka reisi faktiski ir sākti, kopā ar publicētu regulāro kustības sarakstu. Paziņojums tikai par nākotnē plānotu atklāšanu nebūtu pietiekams, ja līdz termiņam neviens atbilstošs reiss vēl nebūtu noticis.
Rail Baltica būvdarbu progress var būt nozīmīgs arī tad, ja prognozes iznākums ir NĒ. Pabeigts uzbērums, tilts, stacija vai atsevišķs sliežu posms uzlabo projekta gatavību, bet pats par sevi nerada regulāru pārrobežu pasažieru pakalpojumu.
Arī svinīgs pirmais brauciens nav automātiski pielīdzināms satiksmes sākumam. Izmēģinājuma vilciens var pārbaudīt infrastruktūru bez pasažieriem, savukārt demonstrācijas reiss var būt vienreizējs pasākums bez turpmāka grafika.
NĒ iznākums iestātos arī tad, ja līdz 2030. gada beigām:
Šāds slieksnis novērš situāciju, kurā par projekta praktisku atklāšanu tiek uzskatīts simbolisks vai tehnisks notikums, kas vēl nemaina pasažieru ikdienas iespējas.
Regulāras satiksmes sākums dotu jaunu dzelzceļa savienojumu ar Lietuvu un Igauniju, ļaujot veidot braucienus starp Baltijas valstu pilsētām un tālāk Eiropas transporta tīklā. Praktiskais ieguvums tomēr būs atkarīgs no reisu biežuma, biļešu cenas, pārsēšanās iespējām un savienojumiem ar vietējo sabiedrisko transportu.
Rīgas un reģionu iedzīvotājiem svarīgs būs ne tikai starptautiskais vilciens, bet arī tas, cik ērti sasniedzamas Rail Baltica stacijas. Ja kustības saraksti nebūs saskaņoti ar reģionālajiem autobusiem un esošajiem vilcieniem, jaunā infrastruktūra daļai pasažieru var palikt grūti izmantojama.
Savukārt termiņa neizpilde nozīmētu ilgāku gaidīšanu uz alternatīvu automašīnai, autobusam vai aviācijai. Tā varētu atlikt arī uzņēmumu un pašvaldību iecerētos ieguvumus ap stacijām, mobilitātes punktiem un loģistikas savienojumiem.
Liela infrastruktūras projekta iznākumu nosaka ne tikai būvniecības temps. Finansējums jānodrošina pietiekami savlaicīgi, lai iepirkumi, projektēšana un darbi neveidotu secīgus kavējumus. Ja līdzekļu nepietiek, valstīm jāizvēlas, kuri pamattrases un sistēmu posmi ir prioritāri pirmajai īstenošanas kārtai.
Šeit izmantotajās RB Rail AS un Eiropas Komisijas projekta lapās nav norādīts publicēšanas vai atjaunināšanas datums. Tās apstiprina projekta mērogu, 1435 mm standartu un pārrobežu būtību, taču pašas par sevi nedod datētu novērtējumu par Latvijas pamattrases pašreizējo gatavību, finansējuma deficīta apmēru vai nākamajiem finansēšanas lēmumiem.
Tādēļ nav pamata no šiem diviem avotiem vien secināt, ka JĀ vai NĒ iznākums jau būtu drošs. Prognozi būtiski mainītu datēti RB Rail AS, Latvijas atbildīgo institūciju un Eiropas Komisijas paziņojumi par finansējuma piešķiršanu, būvdarbu līgumiem, savienotas pamattrases gatavību un ekspluatācijas atļaujām.
Tuvojoties termiņam, svarīgākie publiskie signāli būs pabeigta pārrobežu posma nodošana ekspluatācijā, operatora nosaukšana, vilcienu testēšanas noslēgums un biļešu pārdošanas sākums. Katrs no tiem palielinātu iespēju, ka kustība sāksies laikā, taču vēl atsevišķi neatrisinātu prognozi.
Galīgajā pārbaudē jāmeklē divi savstarpēji papildinoši pierādījumi: spēkā stājies regulāras pasažieru satiksmes saraksts un atbildīgā operatora vai infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinājums, ka atbilstošs pārrobežu reiss ir faktiski sācies. Ja šādu pierādījumu līdz noteiktajam laikam nav, rezultāts ir NĒ neatkarīgi no tā, cik daudz citu Rail Baltica objektu ir pabeigti.
Avots: RB Rail AS
vara bungas: Karavīri un zemessargi, gribat dzīvot? Adaptējaties! Precīzāk sakot, adaptējaties līdz ZSU līmenim, kas četros gados ir adaptējušies RU taktikai. XX gadsimta armijas jau ir vēsture (atruna: tas nenozīmē, ka kājnieki un smagā bruņutehnika ir morāli novecojuši koncepti) .
Drošs ceļojums nesākas lidmašīnā vai autobusā, bet jau brīdī, kad izvēlamies kurp un kad doties, izvērtējam galamērķa drošības situāciju, sagatavojam dokumentus un padomājam par savu finansiālo aizsardzību. Jo labāk sagatavots ceļotājs, jo vairāk iespēju ceļojumā koncentrēties uz jauniem iespaidiem, nevis nepatīkamiem pārsteigumiem.
“Vilinoši lētas aviobiļetes vai sen lolots sapnis par tālu zemi – ceļojuma izvēli bieži nosaka emocijas. Taču reizēm pietiek ar vienu neizpētītu apstākli, nozaudētu dokumentu vai neparedzētu veselības problēmu, lai rūpīgi plānotais atvaļinājums pārvērstos par stresu un ievērojamiem izdevumiem. Dažādu apsvērumu dēļ – arī drošības – vērts izvēlēties pārbaudītus ceļojumu pakalpojumu sniedzējus un ceļojumu rezervēt uzticamās platformās. Licencētie tūroperatori nepiedāvās ceļojumus uz vietām, kur uzturēties nav droši politisku, epidemioloģisku vai dabas apstākļu dēļ. Diemžēl netrūkst nelicencēto tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kuru paņēmiens ceļotāju piesaistei ir zema cena, kā arī viņi apgalvo, ka galamērķī ceļotāju sagaidīs vietējais “gids”. Jānoskaidro, vai tādam ir savas valsts atļauja (nepieciešamās licences) vadīt ekskursijas. Tāpat vienmēr vajadzētu rūpīgi iepazīties ar ceļojuma programmu vai par to pajautāt ceļojumu konsultantiem. Jo vairāk informācijas iegūsiet par paredzētā ceļojuma gaitu, jo komfortablāk būs pašā ceļojumā, iztiksiet bez nepatīkamiem pārsteigumiem. Ikdienas darbā redzam visdažādākās neparedzētās situācijas – ceļojuma apdrošināšana noteikti nav luksuss, bet nepieciešamība,” pieredzē dalās “INTERLUXTravel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.
Izvērtēt, kurā periodā un kurp doties ceļojumā
Izvērtējiet kritiski, vai ceļojuma programma atbilst jūsu veselības stāvoklim. Piemēram, ja ir problēmas ar sirdi vai asinsspiedienu, ļoti kritiski jāizvērtē vēlme doties uz augstkalnu reģioniem, piemēram, Nepālu. Ja ar grūtībām panesat karstumu, tad uz siltajām zemēm, piemēram, Itāliju, Grieķiju, Spāniju u.c. ieteicams ceļot vasaras sākumā vai beigās.
Savukārt, ja ir kādas kāju problēmas, apsveriet, vai spēsiet aktīvi un daudz staigāt pa kāpnēm un kalnainu apvidu. Daudzi apskates galamērķi, piemēram, Granadā, Spānijā atrodas fantastiski skaistā, bet kalnainā apvidū. Gids pat vairākas stundas var vadāt grupu pa daudzām kāpnēm un pakalniem, bet ne visiem tāda slodze ir pa spēkam – turklāt vēlams turēties kopā ar grupu, lai nenoklīstu un galamērķi sasniegtu ar visiem reizē.
Digitālās un fiziskās kopijas dokumentiem
Laicīgi pirms ceļojuma pārbaudiet pases derīguma termiņu, vai būs nepieciešama vīza, kādi vēl ir katras valsts ieceļošanas noteikumi. Pārliecinieties, vai to paveikuši arī jūsu ceļabiedri. Lai arī, iespējams, tas nav jūsu pienākums, tomēr varbūt tā iztiksiet bez lieka starpgadījuma, kad kādam no tuviniekiem vai draugiem šķietama sīkuma dēļ pēdējā brīdī jāpaliek mājās.
Ieteicams arī nokopēt, nofotografēt dokumentus (pasi, ID karti, apdrošināšanas polisi, avio biļetes u.c.) un ielikt “mākonī”, vai kādā citā veidā saglabāt digitālā vidē. Gadījumā, ja dokumenti tiks nozaudēti vai sabojāti, tas atvieglos un paātrinās to atjaunošanu.
Ceļojuma apdrošināšana nav luksuss, bet nepieciešamība
Ceļotāji nereti izvēlas lētāko apdrošināšanas variantu, bet šādā gadījumā tā sedz tikai ierobežotu skaitu risku, ja tiešām kaut kas atgadās, apdrošināšanas atlīdzība arī ir niecīga vai pat nemaz. Nodrošinieties, lai ceļojuma apdrošināšana segtu medicīniskos izdevumus, evakuāciju un citus negaidītus starpgadījumus. Ļoti rūpīgi izlasiet apdrošinātāja piedāvāto līgumu, ne vienmēr lētākais variants būs arī palīdzošākais, ja tiešām kaut kas atgadīsies un atlīdzība būs tiešām nepieciešama. Piemēram, ja tiek iegādāts naudas izteiksmē vērtīgs ceļojums uz tālākām valstīm, par to maksājot 1000 eiro un vairāk, tad arī apdrošināšanai vajadzētu atvēlēt pietiekami, lai tiktu ietverti iespējami vairāk risku. Starpība starp lētāko apdrošināšanas polisi un iepriekšminēto nereti būs tikai pāris desmit eiro.
Apdrošināšanu ieteicams noformēt vienu dienu ilgāk nekā paredzēts ceļojums, jo avioreisu aizturēšana notiek salīdzinoši bieži. Dažkārt lidojumu var pārcelt pat uz diennakti, protams, ka aviokompānijas šādā gadījumā uzņemas izmitināšanas un ēšanas izmaksas. Taču, ja gadās nelaimes gadījums, pazūd bagāža vai vēl kaut kas, un ceļojuma papildu dienā līdzšinējā apdrošināšana nav vairs spēkā un atlīdzība nepienākas.
Izpētiet galamērķa drošības situāciju
Pirms ceļojuma vajadzētu pārbaudīt Ārlietu ministrijas ieteikumus un aktuālo informāciju par drošību izvēlētajā galamērķī, kā arī vietējos likumus un kaut nedaudz iepazīt kultūras normas.
Konsultāciju, dažādus ieteikumus var sniegt ceļojumu konsultants – arī par nepieciešamajiem apaviem, apģērbu, u.c. Dažkārt ir ieteicams peldei līdzi ņemt speciālas čības (pasargās pēdas no savainošanās iespējas) vai iegādāties uz vietas. Tāpat pēc vajadzības jāparūpējas par pārgājiena vai sporta apaviem, galvassegu, lietusmētelīti, saulesbrillēm, nelielu somu ūdenim u.tml.
Finanšu drošība ceļojumā
Ceļojumā vēlams nodrošināties, lai var izmantot vairākus maksāšanas veidus ar vienu vai vairākām bankas kartēm, izmantojot bezkontakta maksājumu, skaidru naudu eiro vai vietējā valūtā. Ir ceļotāji, kuri ikdienas pirkumiem izmanto bankas karti, kurā nav pieejama liela naudas summa, vajadzības gadījumā to papildina no cita bankas konta. Ja līdzi ir skaidra nauda, sadaliet to vairākās daļās un glabājiet atsevišķās vietās. Ja ceļojat, piemēram, ar ģimeni, naudaszīmes varat sadalīt starp pārējiem, lai ir rezerves variants. Piesardzība vienmēr noder un apkārtējiem nevajadzētu demonstrēt lielas skaidras naudas naudaszīmes.
Foto: Publicitātes
Drošs ceļojums nesākas lidmašīnā vai autobusā, bet jau brīdī, kad izvēlamies kurp un kad doties, izvērtējam galamērķa drošības situāciju, sagatavojam dokumentus un padomājam par savu finansiālo aizsardzību. Jo labāk sagatavots ceļotājs, jo vairāk iespēju ceļojumā koncentrēties uz jauniem iespaidiem, nevis nepatīkamiem pārsteigumiem. “Vilinoši lētas aviobiļetes vai sen lolots sapnis par tālu zemi – ceļojuma izvēli […]
The post Pieci soļi, kas palīdz ceļot drošāk first appeared on cukursaldi.lv.Ja meklē ideālo recepti nākamajam nedēļas nogales grila vakaram, šie sulīgie vistu spārniņi būs lieliska izvēle – svaiga apelsīnu aromāta un sojas mērces marināde piešķir gaļai garšas dziļumu, savukārt saldenā BBQ medus glazūra padara spārniņus vizuāli pievilcīgus un dod tiem patīkamu medus garšu. ‘Kikkoman’ terijaki BBQ mērcei ar medu ir patīkama bieza konsistence ar dūmu...
The post Vistas spārniņi apelsīnu un medus glazūrā appeared first on Lindas Virtuve.
Mēs dzīvojam pasaulē, kur salīdzināšana notiek nepārtraukti, tas notiek sociālajos tīklos, darbā, ģimenē un pat ikdienas sīkumos. Redzam citu panākumus,...
The post Kā pārstāt salīdzināt sevi ar citiem appeared first on Hitnet.lv.
9. augusts
(Lysekil – Fiskebäckskil – Grundsund – Hunnebostrand – Nodens Ark )
Tā kā te ir laika nobīde, tad esam pamodušies jau ap pieciem pēc vietējā laika, taču tikai pulkstens astoņos mums jābūt uz strīpas pie brokastu durvīm. Maija, cilvēks, kurš apgalvo, ka nepieturas pie konkrētiem plāniem, izrādās, visu ir saplānojusi līdz mikrosekundēm. 9:45 mums atiet prāmis no Lysekil uz Skaftö salu, uz pašu Fiskebäckskil miestu. Es prātā izveicu mentālas kalkulācijas, sanāk, ka brokastīm varam veltīt ne vairāk kā pusstundu. Pasaulē ir dažnedažādas konstantes, nu, tur Eilera skaitlis, Pi, gravitācijas konstante, Avogadro skaitlis un, izskatās, arī Ramsvikas kempinga brokastu piedāvājums. Tas katru rītu būs nemainīgs. Reizēm mainīsies maizīšu daudzums, bet viss pārējais būs kā akmenī iecirsts. Es paņemu riktes tā, lai sanāk četras sviestmaizes, vienu cieti vārītu olu apetītes rosināšanai un šaubīgas garšas kafiju. Nosēžamies pie loga ar skatu uz līcīti un laivām un tam otrā pusē atrodošos Hunnebostrand, kur arī vajadzētu kādreiz aizbraukt. Iekoduši sasienam pauniņas un braucam uz Lysekil. Ceļš ne ar ko īpaši neizceļas, izņemot to, ka svētdienas rītā tas ir tukšs un neviens priekšā nevelkas, tā ka īsti nevarētu nogrūst vainu par kavēšanos citiem satiksmes dalībniekiem.
Lysekil man atmiņā paliks ar milzīgu baznīcu, kas slejas pāri visai apkaimei. Atrodam viņu parkplaci pie pašas ostas, un tur nepatīkams pārsteigums – vasarā ir tāds periods jūlijā un augustā, kad tajā mašīnu nevar turēt ilgāk par četrām stundām. Līdz kuģa atiešanai ir desmit minūtes, bet es, protams, neesmu nolādējis easypark aplikāciju, kas ļautu man reģistrēt parkošanās faktu un tās paiet visai stresaini. Jo, ja nokavēsim, nākamais kuģītis būs jāgaida vairāk kā pusstundu. Arī mūsu pārgājiena maršrutam ir tagad jāiekļaujas četrās stundās. Tehniski mēs abi varētu tos sākotnēji plānotos sešpadsmit kilometrus noiet tajās divās ar pusi stundās, bet nu tā nebūtu nekāda pastaiga, tāpēc nolemjam, ka iesim tikai no Fiskebäckskil uz Grundsund un atpakaļ, kas būs nieka divpadsmit kilometri. Kad nu viss nolemts, ejam uz kuģīša vārdā Elise un dodamies ceļā.
Teikšu, kā ir, saule baigi nespiež, ir nedaudz mākoņains un skatīties uz Lysekil no kuģīša ir tīrā bauda. Mūs gan iztraucē biļešu kontrolieris, kas pieprasa uzrādīt biļeti. Pārbrauciens nav ilgs -nieka piecpadsmit minūtes un esam jau krastā. Ciemā, kuru rotā smukas tradicionālās zviedru zvejnieku mājas. Tīri vai brīnums, ka mazu miestu izskaistina tas, ka visas mājas ir nokrāsotas tumši sarkanas ar baltām aplodām. Mēs daudz nekavējamies un sākam ceļu uz Grundsund. Šoreiz pastaigai mums nevajag nekādas ierīces, taka ir vienkārša, visur iezīmēta Kustigen takas krāsojumā.
Tā nu ejam pa ciematu, tad gar tenisa kortu, tad golfa laukumu, to ar starp klintīm pamanījušies iebāzt, līdz nonākam mežā. Mežā skrien cilvēki, es katram skrējējam iztēlojos stāstu, kāpēc viņam fiksi jāskrien uz Fiskebäckskil. Noteikti gludekli aizmirsis izslēgt vai olas palikušas vārīties. Tā nu viņi aizskrien un pēc kāda laika skrien atpakaļ, laikam uz darbu, krīze novērsta. Ejam gar vietējo mājām un var redzēt interesantas lietas, piemēram, malkas kraušanas īpatnības, vējarādītāju dizainu, robotus zālespļāvējus, siltumnīcu iekārtojumu. Tā nu lēnā garā ejot pēc stundas esam jau Grundsund miestā un te es pirmo reizi pa īstam ieraugu lietu, kas Zviedrijā man visvairāk patīk – apbūvi gar jūras krastu. Piekraste ir smuki nostiprināta un uz tās ir mājas šķūnīši, kafejnīcas un veikaliņi. Dikti smuki. Un tad es ieraugu Volvo V70 R-Design identisku tam, kāds man reiz bija, pat izrūsējis tajās pašās vietās. Ar to vien jau ceļojumu var pasludināt par izdevušos. Ejam pa krastmalu pētām kuģīšus, šķūnīšus un priecājamies par savu izvēli.
Mums ir jātiek līdz kaut kādam tiltam, tas Maijai ir svarīgi. Tilts ir diezgan parasts un tajā nav nekas īpašs, ja nu vienīgais zīme, kuras uzraksts varētu teikt, ka uz viņa nedrīkst veidot bandas. Netiekam gudri, vai divi ir banda vai nav. Dokumenti par bandas veidošanu ar it kā netiek formēti, bet kas tos zviedrus zina? Tā kā cukurūdeņu apjoms ir nedaudz samazinājies, apmeklējam vietējo ICA un atjaunojam provīzijas krājumus. Pēc tam, kad lieku uz muguras mugursomu, man tā nešķiet baigi labā ideja.
Dodamies atpakaļ. Ceļš tas pats, lielākoties smuka meža taka, no kuras šad tad var redzēt jūru. Piestājam vienā skatu punktā, jo esam bijuši čakli gājēji un ar to tiekam atalgoti. Mums ir iespēja redzēt Lysekil episko baznīcu no attāluma. Uz kuģīti esam ieradušies nedaudz par ātru un kādas desmit minūtes nākas pagaidīt. Sēžam uz soliņa un raugāmies jūrā, pareizāk sakot es bišķi paraugos jūrā un tad jau šķiet, ka visu esmu redzējis un skatos telefonā, jo tas jau pats sevī neskatīsies. Kad redzam kuģīša tuvošanos, pārvācāmies tuvāk piestātnei, te ar interesi vēroju, ka riteņbraucējs loba vārītu vistas olu. Pilnīgi žēl skatīties, kā džekiņš cenšas, bet čaumala neatdalās un no tās olas pāri paliek arvien mazāk un mazāk, čaumalas ar īsti misenē nesanāk iemest un beigās nekas daudz pāri nepaliek. Riteņbraucējs niknumā iemet misenē arī nolobīto olu un meklē savā ķeselē musli batoniņu. Esam ārkārtīgi precīzi pēc laika atpakaļ Lysekil. Mašīnai stāvlaukumā atlikušas vien pāris minūtes, kad viņu savācam.
Vakar, pa ceļam uz kempingu, Maija prasīja, ko es gribētu savā dzimenē. Man laba lieta šķiet zoodārza apmeklējums (neviens mani uz dzimšanas dienu nekad nav vedis uz zoodārzu). Tāpēc nākošais pieturas punkts mums ir Nordens Ark. Mēs viņu redzējām jau vakar, jo kā var neredzēt ēku, kurai priekšā nolikta pafina statuja? Braucam klāt un speramies iekšā. Nu es tā būtu gribējis, bet Maija redz esot nedaudz sagurusi un tāpēc es viņai ļauju nosnausties piecpadsmit minūtes mašīnā. Pats pa to laiku pastaigājos tepat gar Åbyfjorden krastiem, nu neteikšu, ka fjords būtu kas episks, es viņam te jau šodien pāris reizes esmu braucis garām, bet, klausoties audiogrāmatu, pašā laikā. Un kājas jau ar pēc divdesmit minūšu brauciena der izlocīt.
Pastaigājies, pamodinu Maiju un dodamies skatīties zoodārzu. Šis specializējas uz īpaši aizsargājamajiem dzīvniekiem un tādēļ te nav standarta izvēles. Visiem dzīvniekiem te ir dota arī iespēja noslēpties un, kā vēlāk uzzināšu, viņi to dara profesionāli. Pērkot biļetes atklājas, ka viņi te zvēru bakstāmos kokus apmeklētājiem neizsniedz, nākas doties iekšā ar tukšām rokām. Biļešu pārdevēji arī apgalvo, ka nevienu no Latvijas te nekad neesot redzējuši.
Ko lai saka? Nav nekāds safari, ja gribi kaut ko redzēt, tad ir jāsēž un jāpēta, kur katrs leopards noslēpies. Ne visi ir tik traki kā sumbri vai mežakaķi, kas paši lien ārā. Zviedrijā stārķi ar skaitās pie retajām sugām un tad nu viņi tos te ir saķēruši un sasprostojuši desmitiem. Ieejam arī reptiļu mājā, tur ir laizāmās vardes, bet aiz stikla. Stikls gan izskatās tāds nedaudz aplaizīts. Tad mums seko tukšā sekcija, kad neredzam ne tini, nedz lūsi. Maijai nolaižas rokas un leopardus varu iet lūkoties viens pats. Tie ar ir viltīgi, visi lielākoties noslēpušies kaut kādos krūmos. Tad kopā mēģinām atrast Amūras tīģeri, meklēšanā ir iesaistīti, es teiktu, kādi padsmit cilvēki, neviens neko neatrod, man ir aizdomas, ka tīģeris ir fikcija. Kad viss labi apskatīts, tad dodamies atpakaļ uz kempingu.
Aizejam uz kempinga ēstuvi nogaršot viņu vietējo delikatesi, kas saucas räkmacka un pēc būtības ir uz saldskābmaizes šķēles sakārtotas garneles ar mērcīti, kas papildinātas ar olu un majonēzi. Teikšu, kā ir, dikti smeķīgi. Apēdam to, apmeklējam komunālās dušas un atpūšamies.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
