Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība: atklāj Latgales muzejus virtuāli

Latgales kultūrvēstures muzeja ēka Rēzeknē ar bronzas pieminekli Antonam Kūkojam priekšplānā saulainā dienā.

Latgales plānošanas reģions projekta MATOMI ietvaros ir radījis unikālu digitālu platformu, kas ļauj ikvienam doties aizraujošā ekspedīcijā cauri deviņiem reģiona muzejiem. Šī virtuālā realitāte padara reģiona dārgumus pieejamus ikvienam, neatkarīgi no atrašanās vietas, un sniedz jaunu perspektīvu tam, ko piedāvā tūrisms Latgalē.

Virtuālajā tūrē iekļauti tādi nozīmīgi kultūras punkti kā Naujenes, Preiļu, Ludzas, Viļānu, Balvu, Krāslavas un Latgales Kultūrvēstures muzeji, kā arī Līvānu stikla un amatniecības centrs un Rotko muzeja Martinsona māja. Rēzeknes novada pašvaldība: Latgales muzejus var iepazīt virtuāli jau iepriekš akcentējusi šādu risinājumu lomu modernā muzeju komunikācijā.

Digitālajā vidē apskatāms vērtīgs kultūras mantojums — no ledus laikmeta mamuta zoba fragmenta un sirmas senatnes māla traukiem līdz pasaulslavenā keramiķa Pētera Martinsona darbiem. Eksponātus iespējams ne tikai pietuvināt un izpētīt līdz sīkākajai detaļai, bet arī pārbaudīt savas zināšanas īpašās viktorīnās.

Šī mūsdienīgā pieredze ir pieejama bez maksas mobilajās ierīcēs un virtuālās realitātes brillēs, iedvesmojot ceļotājus vēlāk apmeklēt Latgali arī klātienē. Projekts, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, ir būtisks solis reģiona identitātes saglabāšanā un popularizēšanā digitālajā laikmetā.

Avots: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

Vakar vakarā Pildā, tik tagad ielieku, jo kompja līdzi nebija uz turieni (bildes bez mana pavadteksta un drusku apjukušā kārtībā)

 

PXL_20260416_195608351.MV.jpg
PXL_20260416_192420177.MV.jpg
PXL_20260416_192317313.MV.jpg
PXL_20260416_192147999.MV.jpg
PXL_20260416_191644831.MV.jpg
PXL_20260416_191356501.MV.jpg
PXL_20260416_191244587.MV.jpg
PXL_20260416_191238147.MV.jpg
PXL_20260416_190511659.MV.jpg
PXL_20260416_190504384.MV.jpg
PXL_20260416_190438414.jpg
PXL_20260416_190418997.MV.jpg

Krievija sit zem jostasvietas un vērš kiberuzbrukumu pret Eiropas enerģētikas sektoru

Zviedrija ir paziņojusi par mēģinājumu veikt kiberuzbrukumu vienai no valsts termoelektrostacijām. Vainīgais? Krievijas valdībai pietuvināti hakeru grupējumu. Incidents, kas notika pērnā gada sākumā un ilgu laiku bija miglā tīts, iezīmē satraucošu mūsdienu realitāti, kur arvien vairāk tiek pāriets no vienkāršiem sistējumu traucējumiem uz potenciāli graušokšiem ubrukumiem kritiskajai infrastruktūrai. Civilās aizsardzības ministrs Karsl-Oskars Bolins uzsvēra, ka hakeri vairs […]

Divi kari un dronu fabrikas

Turpinās krievu ekonomikas lejupslīde. Putins pieprasa pasākumus, lai to novērstu. Visi oficiālie dati no Krievijas mēdz būt nepatiesi, jo valsts vara slēpj no apkārtējiem patieso stāvokli. Taču arī oficiāli tiek vēstīts, ka IKP pieauga tikai par 1% un 2026. gadā ekonomikas izaugsme saglabāsies lēna. Putins par to ir ļoti dusmīgs: “Izaugsmes līkne pašlaik ir zem […]

Cilvēkiem ir bail, bet mums liek turēt muti migrantu jautājumos

Šodien izlasīju tvītu, kas man atsauca atmiņā nesen redzētu rakstu, un šie pretstati par vienu no lielākajām problēmām Latvijā mani nespēja atstāt vienaldzīgu. Viens ieraksts bija Jāņa Dombravas tvīts par to, ka Valsts policija šodien brīdinājusi – tiek prognozēta tendence, ka tuvākajā laikā arī Latvijā iespējama etnisku noziedzīgu grupu veidošanās, otrs – publikācija “Re:Baltica”, kur uzskaitīti dažādi politiķi, mediju virsraksti (arī LA.LV, protams) un dažādi sensacionāli savārstījumi, būtībā saucot latviešus par rasistiem, jo vēlēšanas taču tuvojas, šis būšot politiķu jājamzirdziņš.

Atklāsmes

Vairākus gadus reti vilku kādas kedas, kas šķita kaut kā par mazu, pirksti saspiesti, spiež, berž. Un tad izrādās, ka šņores nav jāsavelk kā Bridžertonu dāmu korsete, var palaist striķus vaļīgāk, un pēkšņi visam pietiek vietas. 

Dev notes 16.4.26 HNSW

Nekad dzīvē nebiju iedomājies, ka tik īsā laikā būšu uzbūvējis savu pilnvērtīgu semantisko meklētāju ar HNSW, Google LLM, embeddings, reāllaika balss ģenerāciju un dzīvu datu plūsmu

Pirms pusgada es biju pilnīgi citā pasaulē. Es dziļi urbos Next.js frontendā, cīnījos ar sarežģītām RAG plūsmām, animēju lietotāja saskarnes ar GSAP un Framer Motion, integrēju dažādus AI API un brīžiem likās, ka galva tūlīt pārsprāgs no tik daudzām jaunām tehnoloģijām vienlaikus. Es biju “tikai” frontend + AI entuziasts – rakstīju promptus, veidoju skaistas, dzīvīgas lietotnes un domāju, ka īstā vektoru meklēšanas loģika, indeksēšana un zemā līmeņa AI infrastruktūra ir kaut kas, ko dara tikai backend inženieri vai datu zinātnieki lielās kompānijās.

Un tad viss mainījās.

Pusgada laikā es no nulles nonācu līdz tam, ka man ir pilnībā pašbūvēts, ātrs un precīzs AI risinājums, kas apvieno Google embeddings, HNSW algoritmu, Gemini LLM, reāllaika balss ģenerāciju un dzīvu, reāllaika datu plūsmu starp frontend un backend. Bez gatavām abstrakcijām, bez trešo pušu vektoru datubāzēm. Tikai tīra izpratne, kods un daudz nakšu, kad likās – “šoreiz tiešām galva pārsprāgs”.

Kāpēc es vispār sāku rakt dziļāk?

Strādājot pie sarežģīta AI projekta Next.js vidē, man nepārtraukti pietrūka kontroles pār to, kā tieši notiek dokumentu meklēšana, konteksta atlase un visa informācijas plūsma līdz lietotājam. Gatavie risinājumi šķita pārāk melnā kaste, pārāk lēni vai pārāk ierobežoti. Gribējās ne tikai skaistu UI, bet arī tādu sistēmu, kas reaģē momentāni, saprot kontekstu un runā ar lietotāju dabiskā, cilvēciskā balsī.

Tā es nonācu pie HNSW – Hierarchical Navigable Small World. Tas ir viens no efektīvākajiem Approximate Nearest Neighbor algoritmiem augstdimensionālām telpām. HNSW veido hierarhisku grafu, kur augšējie slāņi ļauj ātri “pārlekt” lielus attālumus, bet apakšējie – nodrošina precīzu, lokālu meklēšanu. Rezultātā pat simtiem tūkstošu dokumentu var atrast vistuvākos vektorus zem 10–20 milisekundēm uz parasta servera.

Google Gemini embedding modeļi ( gan klasiskais gemini-embedding-004, gan jaunākais Gemini Embedding 2 ) nodrošina izcilu semantisko kvalitāti, īpaši latviešu un angļu valodā. Tie ļauj vaicājumus un dokumentus novietot vienā telpā, bet optimizēti katram savam uzdevumam (retrieval_document un retrieval_query).

Kad embeddings ir ģenerēti un HNSW indekss uzbūvēts, viss sāk darboties kā pulkstenis.

Bet tas vēl nav viss.

Es gribēju, lai lietotājs ne tikai lasa atbildi, bet arī dzird to reāllaikā – ar dabisku intonāciju, pauzēm un emocijām. Tāpēc integrēju reāllaika balss ģenerāciju, kas straumē audio tieši pārlūkā, kamēr atbilde veidojas. Nav nekādu “gaidīšanas” pogu – teksts un balss nāk paralēli, radot īstu sarunas sajūtu.

Paralēli tam visa datu plūsma starp frontend un backend notiek dzīvi un reāllaikā. Ja lietotājs pievieno jaunu dokumentu, maina preferences vai uzdod jaunu jautājumu – sistēma uzreiz reaģē, atjaunina indeksu un turpina sarunu bez liekas aizkaves. Tas rada sajūtu, ka strādā ar dzīvu, elpojošu AI palīgu, nevis statisku čatbotu.

Kas mainījās manā ikdienā?

Tagad, kad būvēju AI lietotnes Next.js vidē, es vairs nepaļaujos tikai uz gataviem API un melnajām kastēm. Es saprotu, kāpēc viens un tas pats vaicājums reizēm atgriež lieliskus, reizēm viduvējus rezultātus. Es varu precīzi noregulēt HNSW parametrus (M, ef_construction, ef_search), lai sasniegtu vajadzīgo ātruma un atmiņas balansu. Es varu kombinēt semantisko meklēšanu ar citiem signāliem un izveidot patiešām gudru, kontekstuālu retrieval slāni.

Un pats galvenais – es vairs nebaidos no “dziļās” AI tehnikas. No GSAP un Framer Motion animācijām līdz HNSW grafu būvēšanai, no API orchestrācijas līdz reāllaika balss straumēšanai – viss jūtas kā loģiski savienoti puzles gabaliņi.

Secinājums – un mazs aicinājums

Ja tu arī esi tajā pašā laivā – urbies Next.js, RAG plūsmās, GSAP un Framer Motion animācijās, AI API integrācijās un reizēm jūties, ka galva tūlīt pārsprāgs no informācijas pārslodzes – tad zini: tu vari iet daudz dziļāk, nekā tev pašlaik šķiet.

Daži mēneši, nedaudz sistemātiskas rakšanas, daudz kļūdu un “aha” mirkļu – un tu pēkšņi saproti ne tikai to, kā izskatās skaista, animēta AI lietotne, bet arī to, kā tā īsti strādā zem motora pārsega: ar ātru vektoru meklēšanu, dzīvu datu plūsmu un balsi, kas runā tev tieši tagad.

Es tagad skatos uz saviem iepriekšējiem projektiem un domāju: “Cik daudz labāk, dzīvāk un cilvēciskāk tie varēja būt, ja es to būtu zinājis agrāk.”

Vai arī tev ir līdzīga pieredze? Vai esi sācis rakt dziļāk vektoru meklēšanā, reāllaika balss ģenerācijā vai dzīvo datu sinhronizācijā, kamēr galvenokārt strādā ar frontend un AI? Pastāsti komentāros – interesanti dzirdēt, cik tālu esi ticis tu.

Un ja gribi – nākamreiz varam parunāt par to, kā šādu HNSW + Google embeddings + reāllaika balss risinājumu eleganti ieaust Next.js lietotnē tā, lai UI būtu ne tikai skaists, bet arī patiesi dzīvīgs un momentāni atsaucīgs.

Galva pārsprāgs? Noteikti. Bet pēc tam tā kļūst tikai stiprāka un skaidrāka. 

Un tas ir viens no labākajiem sajūtu veidiem, kādu tehnoloģiju pasaulē var piedzīvot.

Valsts prezidents darbam RTU padomē izvirza Osvaldu Pugoviču

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darbam Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomē no 1. jūlija izvirza Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, ķīmiķi Osvaldu Pugoviču.

Ģimene un skola – radošā tandēmā konkursā “Jaunie inženieri pasaku zemē”

Šajā mācību gadā mūsu skolā pirmo reizi tiek organizēts ONIII tehniskās modelēšanas pulciņš pirmklasniekiem “Jaunie meistari”. Nodarbībās bērni ar lielu interesi un aizrautību attīsta radošumu, iztēli un praktiskās prasmes, veidojot dažādus darbiņus. Mēs esam izgatavojuši lidojošus objektus, izmēģinājuši raķetes, radījuši neparastus mūzikas instrumentus, spēli “Bilboke”, gatavojuši dāvanas vecākiem Ziemassvētkos un vēl daudz ko citu.

Pavasarī mums tika piedāvāta iespēja piedalīties konkursā “Jaunie inženieri pasaku zemē”.  Lai sagatavotos, kopīgi izlasījām Annas Oņihimovskas grāmatu un izvēlējāmies tēlu savam radošajam darbam.

7.aprīlī bērni ieradās uz pulciņa nodarbību kopā ar saviem vecākiem vai brāļiem, kuri ar lielu atsaucību palīdzēja īstenot ieceres. Šī bija lieliska iespēja stiprināt sadarbību starp ģimeni un skolu, kā arī piedzīvot kopīgu radīšanas prieku.

Kopīgais radošais darbs izdevās ļoti veiksmīgs, un rezultāti priecē ar savu daudzveidību un oriģinalitāti. Darbus vērtēs paši bērni, bet labākie no tiem no 29. aprīļa līdz 20. maijam tiks izstādīti Ogres pilsētas bibliotēkā, kur ikvienam būs iespēja piedalīties balsošanā.

Paldies visiem bērniem un vecākiem par iesaisti, radošumu un atbalstu!

Informāciju sagatavoja pulciņa “Jaunie meistari” skolotāja Rima Pokidova

The post Ģimene un skola – radošā tandēmā konkursā “Jaunie inženieri pasaku zemē” appeared first on Jaunogres pamatskola.

Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

Turpinām runāt par Pirmā pasaules kara notikumiem un par latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku pirmo kaujas darbību, kas sākas 1915. gada rudenī un par laika posmu apmēram līdz 1916. gada vasarai. Sarunbiedri studijā ir Latvijas Kara muzeja pētnieki, vēsturnieki Ilze Krīgere un Dagnis Dedumietis. Jau iepriekšējos raidījumos esam runājuši par to, ka tad, kad Krievijas valdība piekrīt latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanai, kad tiek izdota Ziemeļrietumu frontes komandiera pavēle, uz kuras pamata tas notiek, tad doma ir strēlniekus kā vietējos, kā labus vietējo apstākļu zinātājus, valodas pratējus izmantot attiecīgi izlūkošanai, diversiju operācijām kā tādas īpašo uzdevumu vienības. Kā zināms, vēlāk notiek taktikas nomaiņa strēlnieku sakarā, un viņus sāk izmantot kā regulāras kaujas daļas.   

Dievišķais likums un grēks

Dievišķais likums un grēks

Tā kā grēks ir “netaisnība” jeb “nelikumība”, tad ir nepieciešams zināt, par kādu Likumu [Bauslību] Raksti runā, apzīmējot grēku par “Likuma [Bauslības] pārkāpšanu.” Ja mācība

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===