Ciemos Čakstes muzejā – un atziņas

Rudens ieskaņā Latvijas Zinātņu akadēmija sarīkoja izbraukumu uz Jāņa Čakstes muzeju, lai pārrunātu Latvijas Centrālās padomes (LCP), kuru vadīja Konstantīns Čakste, nozīmīgumu Latvijas vēsturē. Tikšanās notika gaumīgi pārbūvētajā ēkā, kas

Han Yang – Mayor of Mythos (Transcending Levels #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Zemei tuvojas milzu asteorīds, kuram, kad tas tika pamanīts, bija vajadzējis Zemei palidot garām ar tik lielu attālumu no planētas, ka pat ne sekundi nebūtu vajadzējis satraukties. Tomēr, kad iesākas Transcending Levels triloģijas (nosaukumi grāmatām numurēt, kas liktu padomāt, ka kādā brīdī autors Han Yang pārsaucis sēriju) pirmā grāmata Mayor of Mythos, asteorīdam acīmredzami lemts kļūt par meteorītu un ietriekties Zemē. Cilvēcei lemts pēkšņs un neizteikmsīgs gals. Tā vienkārši bez varoniskām epikām, lai censtos planētu glābt, bet tas nenozīmē, ka visiem jāmirst turpat un tūlīt.

Apokaliptiskais notikums gan tiek izmantots tikai un vienīgi par ieganstu un instrumentu, kā transportēt, galveno varoni Devon (audio versijā izruna kā Devins) uz fantāzijas tipa maģijas piepildīto Mythos pasauli, un sākums autora Han Yang fantāzijai ir daudzsološs un intriģējošs. Vēl jo vairāk nevajag daudz, lai radītu pozitīvu pirmo iespaidu, ja tīri personīgi iekš LitRPG fantāzijas subžanra sanāk pirmoreiz sastapties ar ‘’kāršu kavas’’ maģijas sistēmu. Vieglākai analoģijai, lai varētu saprast domu, var pieminēt Magic the Gathering vai citu līdzīga tipa galdaspēli, lai saprastu, kas tiek domāts. Iespējas, kur izvērsties, neskaitāmas, ja vien tiktu izmantotas…

Diemžēl, kas iesākas daudzsološi, drīz vien tiek gana fiksi sabojāts un līdz grāmatas beigām diez ko labāk nepaliek. Pirmais brīdinājuma signāls tiek pasniegts, kad Devins ar tam piešķirto palīgu, nu izbijušu zobārstu Mārtiju, (arī no Zemes izglābtu) nepabeidz pirmo paša izvēlēto un diezgan vienkāršo misiju. Ja vēl sākumā domā pie sevis, ka varbūt pats vainīgs un esi palaidis garām, vai arī otrs variants, ka jāpieņem, ka tik nebūtisku misiju lielās bildes kopainā, kad sāk milst lielāki draudi, pašam jāpieņem, ka varoņi izpildījuši, tad vēlāk, notikumiem ritot, krietni lielāks sižeta caurums liek domām virzīties, ka autors vienkārši aizmirsis.

Vienkārši aizmirst gan nākas par ntajiem epizodiskajiem tēliem, kur pat kartona tipa tēla apzīmējums, ar kuru būtu domāts instruments, kas palīdz virzīt sižetu uz priekšu un papildus jau tā galvenā varoņa sižeta bruņām Devinam uzvarētu attiecīgās epizodes pretinieku, būtu tas vienkāršs mošķis vai piemēra pēc intelekta apveltīts pūķis, kādu netrūkst Mayor of Mythos romānā. Ne reizi vien nākas piefiksēt domu, no kurienes gan šis jaunais tēls (kāds tam bija vārds?) uzradies. Tā teikts, kas tu tāds vispār esi? Un arī citi galvenajam varonim par tuvākajiem sabiedrotajiem pieskaitāmie ar diži plašām personības šķautnēm apveltīti nav.

Viens liels klupšanas akmens ir viena vai dažu konkrētu sižetisko līniju izvešana līdz galam. Par tādu domājams būtu jāuzskata paša dibinātas ģildes un potenciāli romantiskās intereses Galinas tēla māsa Zela, kurai tiek tā nelaime tikt nolaupītai. Bet tā vietā, lai Devins ar Galinu, ar Mārtiju un sižeta gaitā iegūtu mājdzīvnieku un cīņu biedru sauszemes haidras Keitas veidolā, kopīgiem spēkiem darītu visu, lai Zelu atrastu un atgūtu, tie nodotas te abu attiecībām, te Devins izdomā, ka derētu izmantot ‘’spēles’’ mehānisma dāvātu iespēju dibināt pašam savu apmetni. Notikums, kas izvēršas jaunā pilsētas attīstīšanas un menedžēšanas epizodē, un varētu pat būt piesardzīgi pozitīvi noskaņots, ka šis būtu papildus spēles elementu apvienojumus paralēli ‘’deck building’’ aspektam, ja vien tiktu ievērots kaut cik vērā ņemams konsekventums pat vienas grāmatas ietvaros.

Bez kārtīm (trīs tipi -Prasmes, Burvestības un mošķu summons) piedzīvojumu nolūkā piedzīvojumu pēc starp Summons kārtīm ir arī iespēja izveidot Pazemes Labirintus. Diemžēl atkal vairāk nākas vilties un Labirinti tiek izmantoti mošķu pieveikšanai un sekojošai atlīdzību iegūšanai, un pie reizes lapaspušu skaita papildināšanai, tā vietā, lai sniegtu līdz šim vismaz kaut cik, ja ne gluži neredzētu, tad Han Yang izpildījumā aizraujošāku.

Romantiskās sižeta līnijas, pat ja varētu pamatoti apšaubīt, vai Devina tēls, kuram lemts ciest no dusmu kontroles un savaldības problēmām, ir gana cienīgs un labs, lai te viena, te cita un pat aristokrātiskas dabas dāma to uzlūkotu, kā potenciālu partneri, tad vismaz šis ir viens no faktoriem, kuri tiek ilgtermiņā biežāk ievēroti. Lieki piebilst, ka Devins neizrāda dižas pārdzīvojuma pazīmes, kad pirmajām attiecībām lemts izgāzties. Bet pārsteidzošāk par to būtu pieminama Devina un vēl jo vairāk Galinas, cik nu tai lemts pēcāk pavīdēt uz lpp, izrādītās intereses trūkums vai drīzāk neesamība par Zelas tēla likteni.

Attiecībā uz Devinu izbrīnu izraisa tā paša pirmā cīņas epizode svešajā vidē un Mitosas pasaulē, kur Devins bez minstināšanās glābj nelaimē kritušu dāmu, bet tā vietā, lai vienkārši padzītu uzbrucēju, to nogalina un turklāt veidā, kas liek padomāt, ka ne tikai tā nav pirmā slepkavība, bet, ka pat drusku izbauda to. Lai arī nespēja nokontrolēt dusmas ir par retu saucama, tad nākas aizdomāties pat ar informāciju, ka uz Zemes Devins bijis izbijis armijas veterāns (gribētos minēt, ka padzīts ar negodu) un pēcāk šoferis tālbraucējs.

Mayor of Myhos klausos reiz iegādāta lielāka omnibusa audio omnibusa versijas ‘’iepakojuma’’ dēļ, kur bez šī romāna ir vēl deviņi citi, bet vienpašu/stand-alone tipa romāni. Romāni nav sarindoti to izdošanas secībā, bet nākošie divi ir iznākuši noapaļojot trīs gadus vēlāk par šo. Atliek vien cerēt, ka laiks un pieredze autoram ļāvis sniegumu un daiļdarba baudāmību uzlabot, jo pretējā gadījumā nebūs lemts tos visus noklausīties.

Tesla sola 1. oktobrī beidzot parādīt Roadster, ko gaidām jau deviņus gadus

Tesla Roadster 1. oktobrī tiks atklāts kā otrās paaudzes sporta auto; tā prototips tika parādīts 2017. gadā, bet piegādes vēl nav sākušās.

Neapmierinātība

Reizēm gribas sev izskrāpēt to smadzeņu daļu, kas nodrošina (nereti nejauku) running commentary galvā par visu apkārt notiekošo, ieskaitot sevi pašu. Kāpēc prāts nevar likties mierā.

Laukdarbnieka piezīmes. Piparmētru dobe. Rudens.

Vasaras sākumā izveidoju laukos piparmētrai nelielu pagaidu mītni. Ar domu, paskatīties, kas no tā nīkulīša izaugs. Ja vispār izaugs.

Tagad, septembra sākumā, var teikt, ka savu pirmo vasaru brīvā dabā nīkulītis pavadījis diezgan pieklājīgi – cers ir sakuplojis un var jau ievākt pirmo ražu. Un uz ziemas pārlaišanu skatīties jau ar zināmām cerībām.

The post Laukdarbnieka piezīmes. Piparmētru dobe. Rudens. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Ūdens dzeršana darbā: kā veidot mierīgu ikdienas ieradumu

Melna termokrūze uz biroja galda fona ar kolēģiem un datoru.

Ūdens dzeršanas ieradums darbā parasti neveidojas no stingra noteikuma par glāžu skaitu, bet gan no vides un ikdienas ritma. Ja ūdens ir pa rokai un pauzes jau ir saistītas ar darba dienas darbībām, par to ir vieglāk atcerēties bez spiediena un pārmērīgiem solījumiem.

Būtība īsumā

  • Turiet ūdeni redzamā un ērti aizsniedzamā vietā.
  • Piesaistiet dažus malkus jau esošiem darba dienas signāliem.
  • Karstumā un fiziskas slodzes laikā vajadzības var mainīties.
  • Slāpes ir viens no signāliem, kam vērts pievērst uzmanību.
  • Viena universāla ūdens norma neder ikvienam.

Kāpēc darba dienā par ūdeni ir viegli aizmirst

Darbā uzmanību bieži aizņem sapulces, termiņi, zvani un ekrāns. Pat ja ūdens pudele ir kabinetā, tā var palikt somā, uz palodzes vai koplietošanas virtuvē — pārāk tālu, lai tā kļūtu par dabisku darba plūsmas daļu.

Hidratācija nav jāpadara par vēl vienu sarežģītu uzdevumu. Daudz lietderīgāk ir izveidot vienkāršu sistēmu, kurā dzeršana notiek līdzās darbībām, kas jau atkārtojas: pirms sapulces, pēc tās, kad pieceļaties izkustēties vai atgriežaties pie galda.

Svarīgi arī negaidīt, ka ikviens jutīsies un dzers vienādi. Dienā, kad telpā ir silts, jāiet daudz vai darbs ir fiziski aktīvāks, slāpju sajūta un vajadzība pēc dzēriena var būt citāda nekā mierīgā dienā pie datora.

Redzama pudele darbojas kā atgādinājums

Vienkāršākais sākumpunkts ir pārkārtot darba vidi. Piepildīta ūdens pudele vai krūze uz galda kalpo kā kluss vizuāls signāls: nav jāmeklē ūdens un nav jāatceras iepriekš izdomāts grafiks.

Izvēlieties trauku, kuru tiešām gribas lietot. Vienam ērtāka būs pudele ar aizveramu vāku, citam — liela krūze, ko var piepildīt virtuvē. Nav nepieciešams pirkt īpašu aprīkojumu; nozīme ir tam, lai trauks būtu tīrs, stabils un piemērots jūsu darba vietai.

Praktisks variants ir pudeli vai krūzi novietot tajā galda pusē, kuru biežāk redzat. Ja uz darba virsmas ir maz vietas, to var turēt līdzās klaviatūrai, uz plaukta acu līmenī vai pie dokumentu kaudzes, kuru izmantojat ik dienu.

Mazākais iespējamais solis

Nesāciet ar prasību izdzert noteiktu daudzumu līdz pusdienlaikam. Sākumā pietiek ar vienu viegli izpildāmu darbību: no rīta piepildīt pudeli un nolikt to redzamā vietā.

Ūdens dzeršana darbā: kā veidot mierīgu ikdienas ieradumu

Kad šis solis kļūst automātisks, var pievienot nākamo — piemēram, iedzert dažus malkus, pirms atverat pirmo e-pastu vai pēc darba zvana. Šāda pieeja palīdz veidot ieradumu bez sajūtas, ka diena tiek kontrolēta pēc cipariem.

Piesaistiet dzeršanu darba dienas signāliem

Ieradumi nostiprinās vieglāk, ja tiem ir konkrēts konteksts. Tā vietā, lai paļautos tikai uz atmiņu, izvēlieties divus vai trīs regulārus brīžus, kuros ūdens ir dabiski pieejams.

Var noderēt šādi signāli:

  • pēc ierašanās darbā un darba vietas sagatavošanas;
  • pirms regulāras rīta sapulces;
  • pēc tualetes vai īsas pastaigas;
  • pusdienu pārtraukumā;
  • pēc garākas koncentrēšanās sesijas vai zvana;
  • pirms došanās mājās, ja pudele vēl ir pilna.

Mērķis nav reaģēt uz katru paziņojumu telefonā. Atgādinājumi var būt noderīgi pirmajās nedēļās, taču ilgtermiņā ērtāk ir izmantot darba dienas dabisko ritmu. Ja digitāls atgādinājums kaitina vai pārtrauc koncentrēšanos, labāk atstāt tikai redzamu pudeli un vienu ierastu pauzi.

Darba vide var mainīt vajadzību pēc dzēriena

Apsildītas vai slikti vēdinātas telpas, silts laiks, fizisks darbs un pārvietošanās pa darba vietu var padarīt regulāras dzērienu pauzes aktuālākas. Savukārt vēsā kabinetā pie mierīga darba cilvēks var retāk sajust vēlmi padzerties.

Tāpēc nav lietderīgi pasludināt vienu ūdens daudzumu par pareizu visiem. Vajadzību ietekmē ķermeņa izmērs, uzturs, veselības stāvoklis, lietotie medikamenti, klimats un ikdienas aktivitāte. Daļu šķidruma cilvēki uzņem arī ar citiem dzērieniem un pārtiku.

Ja darba vietā ir pieejams dzeramais ūdens, padariet tā izmantošanu vienkāršu: ziniet, kur atrodas krāns vai ūdens aparāts, un izvēlieties trauku, ko var ātri uzpildīt. Ja ūdens kvalitāte vai pieejamība rada šaubas, ir vērts to pārrunāt ar darba devēju vai atbildīgo personu.

Ūdens dzeršana darbā: kā veidot mierīgu ikdienas ieradumu

Pārtraukums ir vairāk nekā tikai dzēriens

Īsa pauze, kurā piecelties un padzerties, var būt arī iespēja mainīt pozu un uz brīdi novērst skatienu no ekrāna. Tai nav jābūt produktivitātes metodei ar garantētu rezultātu — tā ir vienkārša ikdienas rūpe par pamatvajadzībām.

Ja darbs ir intensīvs, pievērsiet uzmanību tam, vai pauzes vispār ir iespējamas. Dažkārt lielākais uzlabojums nav vēl viena aplikācija, bet pieejama pudele, īsa iespēja atiet no darba vietas un darba kultūra, kurā šāda pauze nav jāattaisno.

Kā izmēģināt ieradumu vienas darba nedēļas laikā

Sāciet ar mazu eksperimentu, nevis ar stingru apņemšanos. Tas ļauj saprast, kas jūsu darba ritmā darbojas, un novērš sajūtu, ka neveiksme ir katra neizpildīta atzīme lietotnē.

  1. Pirmajā dienā izvēlieties vienu pudeli vai krūzi un nolieciet to redzamā vietā.
  2. Otrajā dienā piesaistiet dažus malkus vienam jau esošam signālam, piemēram, rīta sapulcei.
  3. Trešajā dienā ievērojiet, vai telpā ir karsti, vai darba dienā daudz pārvietojaties un vai slāpes parādās citos brīžos.
  4. Nedēļas beigās atstājiet tikai tos risinājumus, kas neprasa lieku piepūli: citu pudeles vietu, regulāru uzpildīšanu vai vienu ērtu pauzi.

Ieradums ir pietiekami labs, ja tas palīdz regulāri pievērst uzmanību savām vajadzībām un netraucē darbam. Nav nepieciešams sacensties ar kolēģiem vai salīdzināt pudeles izmēru.

Kad jāņem vērā ārsta norādes

Cilvēkiem ar noteiktiem veselības stāvokļiem ārsts var būt ieteicis konkrētu šķidruma uzņemšanas vai ierobežošanas režīmu. Tas var attiekties, piemēram, uz sirds, nieru vai citiem veselības traucējumiem, kā arī uz atsevišķu medikamentu lietošanu.

Šādās situācijās vispārīgs padoms dzert vairāk nav individuāls medicīnisks ieteikums. Ievērojiet sava ārsta vai cita ārstniecības speciālista norādes un jautājiet viņam, ja rodas neskaidrības par dzērienu daudzumu darba dienā.

Nākamajā darba dienā pārbaudiet vienu lietu: vai jūsu ūdens pudele ir piepildīta un redzama jau tajā brīdī, kad sākat darbu. Tieši šis mazais signāls bieži ir lietderīgāks par sarežģītu plānu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc ūdeni darbā ir vērts dzert regulāri, negaidot stipras slāpes?

Regulāra padzeršanās palīdz saglabāt ērtāku darba ritmu, īpaši garās sapulcēs, pie ekrāna vai siltās telpās. Nav vajadzības sekot universālai litru normai — pievērsiet uzmanību slāpēm, pašsajūtai, telpas temperatūrai un fiziskajai slodzei.

Kā izveidot ūdens dzeršanas ieradumu darba dienā bez telefona atgādinājumiem?

Sāciet ar vienu piepildītu pudeli vai krūzi redzamā vietā. Piesaistiet dažus malkus konkrētiem ikdienas brīžiem: pēc ierašanās darbā, pirms sapulces, pēc zvana, atgriežoties no virtuves vai pirms došanās pusdienās. Izvēlieties tikai 2–3 signālus, lai ieradums būtu viegli uzturams.

Kā ūdens pieejamība darbavietā ietekmē darbiniekus un uzņēmumu?

Ja ūdens ir viegli pieejams, darbiniekiem nav jādodas prom no darba vietas vai jāatliek padzeršanās līdz vēlākam laikam. Uzņēmums var palīdzēt ar tīru dzeramo ūdeni, uzpildes vietu un saprotamu kārtību pudelēm vai krūzēm — bez sacensībām un spiediena par izdzerto daudzumu.

Ko darīt, ja darbā ir karsti, daudz jāpārvietojas vai fiziski jāstrādā?

Šādās dienās ūdeni turiet vēl tuvāk un dzeriet biežāk, nelielos malkos. Ieplānojiet iespēju uzpildīt pudeli pauzēs un nepalaidiet garām slāpju sajūtu. Ja ir veselības stāvoklis, kura dēļ šķidruma uzņemšana jāierobežo vai jāplāno īpaši, vadieties pēc ārsta norādījumiem.

Kur atrast uzticamu informāciju par šķidruma uzņemšanu un individuālām vajadzībām?

Vispārīgiem ieteikumiem izmantojiet valsts veselības iestāžu un ārstniecības iestāžu skaidrojumus. Ja ir ilgstošas slāpes, reibonis, izteikts nespēks vai jautājumi par šķidruma daudzumu veselības stāvokļa dēļ, nākamais solis ir konsultācija ar ģimenes ārstu.

Avots: Editorial research

“Ne viss, kas steidzams, ir svarīgs”: darba dienas prioritāšu filtrs

Darba galds ar kalkulatoru, grafikāriem un kancelejas piederumiem efektīvai darba plānošanai.

Steidzamības sajūta bieži nosaka darba dienu vairāk nekā īstā darba nozīme. Jauns e-pasts, ziņa čatā vai kolēģa lūgums var šķist neatliekams, taču tas vēl nenozīmē, ka tam jāatņem uzmanība galvenajam rezultātam. Vienkāršs prioritāšu filtrs palīdz reaģēt mierīgāk, nepazaudējot atbildību pret klientiem, komandu un termiņiem.

Doma “ne viss, kas steidzams, ir svarīgs” nav aicinājums ignorēt citus. Tā ir atgādne vispirms saprast, ko konkrētais pieprasījums mainīs, cik reāls ir tā termiņš un vai tā izpildei jānotiek tieši tagad.

Kāpēc steidzamība tik viegli pārņem darba dienu

Steidzami uzdevumi parasti ir redzami un skaļi: ienākošs paziņojums, vairākas atgādinājuma zīmes vai cilvēks, kurš gaida tūlītēju atbildi. Savukārt svarīgais darbs bieži prasa klusumu, koncentrēšanos un laiku. Tāpēc prezentācijas sagatavošana, sarežģīta problēma vai ilgtermiņa klienta risinājums mēdz atkāpties īsas atbildes priekšā.

Šī izvēle nav rakstura vājums. Tā ir saprotama reakcija uz signālu, ka kaut kas prasa uzmanību. Taču, ja katrs signāls kļūst par pirmo prioritāti, dienas beigās var būt izdarīts daudz, bet paveikts maz no tā, kas tiešām virza darbu uz priekšu.

Svarīgums atbild uz jautājumu: “Vai šis palīdz sasniegt šodienas būtiskāko rezultātu?” Steidzamība atbild uz citu jautājumu: “Kad tas jāizdara?” Abi jautājumi ir vajadzīgi, taču tos nevajag sajaukt.

Vispirms nosauciet dienas svarīgāko rezultātu

Pirms atvērt pastkasti vai darba čatu, vienā teikumā formulējiet rezultātu, kas dienas beigās būtu visvērtīgākais. Nevis “strādāt pie projekta”, bet, piemēram, “nosūtīt klientam pārskatītu piedāvājumu” vai “pabeigt budžeta pirmo versiju”.

Šāds formulējums palīdz pamanīt atšķirību starp aktivitāti un rezultātu. Tas nav stingrs solījums visu pārējo atlikt; tas ir orientieris, pie kura atgriezties pēc pārtraukumiem.

Var palīdzēt šāds īss pieraksts:

  • Mans svarīgākais rezultāts šodien ir: __.
  • Tam nepieciešamais koncentrētais laiks ir: __.
  • Uzdevumi, kas to var pamatoti pārtraukt, ir: klienta kritiska situācija, drošības risks vai veselības jautājums.

Ja svarīgākais rezultāts prasa divas stundas, nav jāgaida “ideāli brīva” diena. Bieži efektīvāk ir rezervēt vienu 45–60 minūšu posmu un sākt ar nākamo konkrēto darbību.

Divu jautājumu metode jaunam pieprasījumam

Kad pienāk jauns lūgums, pirms automātiskas atbildes uz mirkli apstājieties. Nav vajadzīga sarežģīta sistēma — pietiek ar diviem jautājumiem.

1. Kāds ir īstais termiņš?

Pārbaudiet, vai termiņš ir norādīts skaidri. Frāze “vai vari ātri?” nav tas pats, kas “nepieciešams līdz plkst. 14.00, jo klients gaida apstiprinājumu”. Ja termiņš nav zināms, mierīgs pretjautājums bieži ir profesionālāks par solījumu visu izdarīt uzreiz.

“Ne viss, kas steidzams, ir svarīgs”: darba dienas prioritāšu filtrs

Piemēram: “Varu to paņemt pēc plkst. 15.00. Vai tas vēl ir laikā?” Šāda atbilde pasaka, ka pieprasījums ir pamanīts, vienlaikus sargājot jau ieplānoto darbu.

2. Vai tas apdraud dienas svarīgāko rezultātu?

Ja jaunais uzdevums ir īss un patiešām bloķē cita cilvēka darbu, to var izdarīt uzreiz. Ja tas prasīs pusstundu, bet nav saistīts ar reālu termiņu vai būtisku seku risku, labāk tam piešķirt konkrētu laiku vēlāk.

Praktiska formula var būt šāda: “Es šo redzu. Vispirms pabeigšu šodien ieplānoto uzdevumu, pēc tam pievērsīšos tam līdz plkst. 16.00.” Tā nav atteikšanās — tā ir skaidra darba plānošana.

Kad steidzamība ir īsts izņēmums

Prioritāšu filtrs nedrīkst pārvērsties par vienaldzību. Daži jautājumi ir jārisina nekavējoties, pat ja tie izjauc plānu.

Parasti izņēmums ir pamatots, ja pieprasījums saistīts ar:

  • klienta kritisku problēmu vai pakalpojuma pārtraukumu;
  • cilvēku drošību, datu drošību vai iespējamu kaitējumu;
  • veselības situāciju;
  • juridiski vai līgumiski noteiktu termiņu;
  • darbu, kuru bez jūsu tūlītējas rīcības nevar turpināt cita komandas daļa.

Arī tad ir vērts skaidri nosaukt situāciju: “Šis ir steidzami, jo klientam pašlaik nedarbojas pakalpojums.” Precīzs iemesls pasargā no paraduma katru neērtu uzdevumu saukt par neatliekamu.

Mazāk vainas sajūtas, vairāk skaidrības komandā

Vainas sajūta bieži rodas nevis no paša uzdevuma, bet no nenoteiktības: vai drīkstu neatbildēt uzreiz, vai mani uzskatīs par neatsaucīgu, vai kaut ko nepalaidīšu garām? Skaidrs termiņš un paredzama atbilde šo spriedzi mazina.

Ja komandā atkārtoti viss kļūst “steidzams”, problēma var būt darba organizācijā, nevis individuālā disciplīnā. Tad noder vienoties, kuri kanāli paredzēti patiesi kritiskiem jautājumiem, ko nozīmē atbildes laiks un kā pieteikt pieprasījumus ar īstu termiņu.

Dienas prioritāte nav solījums būt nepieejamam. Tā ir apzināta izvēle neļaut katram jaunam signālam izlemt jūsu darba dienas vērtību. Nosauciet svarīgāko rezultātu, pārbaudiet termiņu un rīkojieties uzreiz tikai tad, ja sekas patiešām to prasa.

Avots: Editorial research

Maestro

Tas ir šokējoši: līdz šim blogā esmu aprakstījis vairāk kā 20 Anšlava Eglīša grāmatu, proti, lielumlielo daļu no viņa literārā veikuma, bet biju ignorējis (ne tik aprakstot, bet arī nelasot) viņa pirmo izdoto grāmatu - stāstu krājumu "Maestro". Tajā apkopoti septiņi stāsti, kas laika posmā no 1929. līdz 1936. gadam publicēti presē un kuros patiesībā redzami aizmetņi teju visam, kas atrodams Eglīša prozā līdz pat četrdesmito gadu otrajai pusei (proti, tas ir tipisks pirmstrimdas laika Eglītis, un pat vēl līdz 1950. gada "Švābu kapričio" šis agrīnā Eglīša stils bija kaut kādā mērā dzīvs). Un, ja ņem vērā, ka agrīnie Eglīša darbi man ļoti patīk, nav brīnums, ka arī par "Mastro" man būs labi vārdi no sakāmi. Protams, jāsaprot, ka ar "Maestro" šajā gadījumā Eglītis nav apzīmējis ne Raimondu Paulu, kurš piezima krājuma izdošanas gadā, ne Oļegu Laizānu (par kuru tikai futbola burbulī vispār kāds ir dzirdējis) un pat ne Aleksandru Koblencu. Par pēdējo Eglītis gan jau, ka bija dzirdējis un kas zina, varbūt pat kādu reizi ar viņu spēlējis šahu. Šo skaidrojumu, protams, es būtu varējis izlaist, bet zināms, ka man grūti iet ar izvairīšanos no liekvārdības. Pirmais krājuma stāsts "Laimes kārtis" šķiet priekšvēstnesis Eglīša debijas romānam "Līgavu mednieki" - tas vēsta par kāda jauna vīrieša nonākšanu saviesīgā kompānijā smalkās mājās, līdzīgā kā pie Surģeniekiem, tikai šajā gadījumā galvenais varonis ir primāri nevis mednieks, bet gan potenciāls medījums, jo saimnieku meita nav gardais kumoss, par kuru cīkstās visi Rīgas smalkākie precinieki, un beigās laimīgās kārtis, ko šim jauneklim izdodas iegūt, ir neprecēšanās ar piesaukto jaunkundzi. Maniere, kā Eglītis atveido smalkās aprindas un to savstarpējās attiecības, te ir ļoti līdzīga jau piesauktajiem "Līgavu medniekiem", varonis gan šķiet tuvāks pašam autoram, kamēr Epalts Surģenieku namā ienāca no drusku citām aprindām. Par stāstu "Stulbenis" man ir vismazāk ko teikt - tajā Eglītis iedvesmojies no ārstēšanās Šveicē pieredzētā, taču, manuprāt, par skādi nācis tas, ka Eglītis atkāpjas no tā, ko pats pieredzējis, līdz ar to viņš pazaudē ticamības momentu - šī stāsta varonis Šveicē ieradies kā students, un Eglītis apraksta varoņa ne sevišķi izdevušos mīlas dēku. Neizdevušās mīlas dēkas, domājams, Eglītim bija gana labi pazīstamas, taču šī ir reize, kad viņa varonim ne sevišķi noticu. Daudz jaudīgāks ir nākamais stāsts - "Jaunā Fiūme", kas arī vēsta par Šveici, bet par autoram no personīgās pieredzes pazīstamu tēmu - ārstēšanos no tuberkulozes kādā no daudzajiem tās kūrortiem. Protams, arī šeit neiztiek bez "cherchez la femme", proti, mīlas līnijas, taču gan tas, kā veidojas šīs attiecības, gan arī to iekļaušanās kopējā vēstījuma noskaņā te ir daudz veiksmīgāka. Un, kas ir būtiski, no personīgā prizmas - gana labi esmu iepazinis <a rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/Marijas-Znotinas-vestulu-apkopojums">savas vecvecmāmiņas vēstules</a> no tuberkulozes sanatorijas, kas rakstītas tajā pat gadā, kad Eglītis ārstējās Šveicē (tikai Marijai Znotiņai līdzekļu braucienam uz Šveici nepietika). Stāsts "Maestro" tikām ir priekšvēstnesis romānam "Homo Novus", radot melnrakstu vienam no spilgtākajiem šī romāņa varoņiem - par pasauli lielākajam Salutauram, kurš šeit gan nes Samuela Sama vārdu un gan viens, gan otrs ir radies no Romana Sutas. Šajā reizē gan, cik var saprast, Eglītis bija atļāvies pārāk daudz tēlā ielikt no prototipa, kā rezultātā mākslinieks bija ņēmis ļaunā un, ja viņš patiešām būtu bijis tik nikns kā Sams/Salutaurs, Eglītis varētu tikt sasiets mezglā. "Vāravs" vēsta par dzejnieku, kurš savu dzeju popularizēšanai pieņem Ēģiptes mūmijai līdzīgu tēlu, kas viņu vispirms uznes slavas virsotnē, bet beidzas viss diezgan skumīgi. Kā lielam laikraksta "Aizkulises" pazinējam, šī tēma man arī patika, un arī tēmas, par kurām Žanis Pīpkalējs dzejoja, ir lieliskas. "Fortinbrasā" Eglītis pievēršas teātra pasaulei, te ir stāsts par aktieri un viņa izvēlēm, kas balstās kompromisos, un cenu, ko par tiem nākas maksāt. Tas principā turpinās arī nākamajā stāstā - "Profesora Eipura orķestris", kura galvenais varonis savā lavierēšanā starp dažādiem zemūdens akmeņiem, lai sasniegtu savus lielos mērķus, beigās absolūti aplaužas un paliek pie sasistas siles. Šajā stāstā Eglītis realizē vienu no perfektākajiem paņēmieniem mīlas ainas atveidošanai starp varoņiem: viņš apraksta, ka vīrietis aizver istabas aizkarus un tāpēc neko tālāko autors nav redzējis. Perfekti! Grāmatas versijā, ko es lasīju, mūsdienās tapušā izdevumā Eglīša "Rakstu" sērijā, iekļauti vēl daži "bonusa stāsti", kas oriģinālajā "Maestro" nebija iekļauti. Šie stāsti ir apjomā nelieli un, jāatzīst, nav uzskatāmi par slēptajām pērlēm. "Dārznieks un viņa zirgs" netipiski pirmskara Eglītim pievēršas dzīvei ārpus lielpilsētas un vēsta par kāda ļoti taupīga vīra sapni tikt pie sava zirga. "Sacīkste" tikām ir jau tipiskāks Eglītis - viena sieviete, divi vīrieši, sacensība starp viņiem, piesaukta arī Eglītim tuvā sporta tēma, šajā reizē - riteņbraukšanas veidolā. Arī "Intriga" ir kaut kas līdzīgs, tikai, kamēr "Sacīkstē" abi vīrieši ir viens otra pretmeti, te - drīzāk kopijas. Grāmatā iekļauts arī nepabeigta romāna fragments "Pēdējās dzīres", kas labi funkcionē kā Jaņ pretstatā "Maestro" ievadošajām "Laimes kārtīm". Atkal jau tās ir smalkas viesības, šajā reizē - pieņemšana ļoti līdzīgā vidē kā Benjamiņu namā, taču apstākļos, kad tūlīt, tūlīt viss sāks brukt - jau pēc tā dēvētā "bāzu līguma" noslēgšanas ar padomiju. Kaut kādā mērā man pat šķiet, ka šis teksts iegūst no tā, ka Eglītis to neizvērsa par pilnu romānu, bet tas paliek kā lauska no zudušās dzīves. Un pašās beigās - Eglīša autobiogrāfija, rakstīta neilgi pēc kara, kur viņš atsaucas uz vairāku šo stāstu tapšanu, kā loģisks cikla noslēgums. Līdzīgi kā tas ir ar mūzikas albumiem, kur "bonus tracks" lielākoties augstākā līmenī ierakstu nepaceļ, arī šie papildinājumi nav kaut kas tāds, bez kā nevarētu iztikt, bet tie diezgan labi pilda funkciju, paskaidrot, no kurienes latviešu prozā ienāca Anšlavs Eglītis. Gan ar, gan bez papildinājumiem "Maestro", manuprāt, ir viens no spožākajiem Eglīša karjeras darbiem - te viņš sevi atklāj kā izcils portretists, meistarīgi piešķirot saviem tēliem vaibstus, tobrīd viņš arī lieliski jūt to paaudzi, par kuru raksta, jo ir tai piederīgs. Protams, viņš ir vērotājs, nevis darītājs, un tādi vairumā gadījumu ir arī viņa varoņi, bet savā vērošanā viņš ir ļoti trāpīgs un acīgs. Patiešām - lielisks stāstu krājums!

Latvijas novadu platības

Pēdējā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā tika izsludināta 2020. gadā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un ar visādiem labojumiem tika pabeigta 2025. gadā.

Šīs administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika izveidoti 35 novadi un 10 valstspilsētas. Septiņām no desmit valstspilsētām — Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Rīgai un Ventspilij — ir noteikts atsevišķas administratīvās teritorijas (valstspilsētas pašvaldības) statuss. Savukārt Jēkabpils, Ogre un Valmiera ir attiecīgo novadu teritoriālā iedalījuma vienības.

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums no 2025. gada 1. jūlija. Avots: https://lv.wikipedia.org/

Šajā rakstā aplūkosim Latvijas 35 novadu platības, jo atšķirības starp novadiem ir ļoti lielas. Novadu platības atbilst situācijai 2026. gada vidū. Novadu platības ir noapaļotas līdz pilnam km².

Vislielākais Latvijas novads ir Dienvidkurzemes novads, kura platība ir 3591 km² jeb aptuveni 5,6% no Latvijas kopplatības, bet vismazākais novads ir Salaspils novads ar platību 123 km² jeb aptuveni 0,2% no Latvijas kopplatības.

Tātad atšķirība platībā starp Latvijas mazāko un lielāko novadu ir vairāk nekā 29 reizes.

Salīdzinājumam minēsim, ka Lietuvā analoga administratīvā vienība Latvijas novadam ir apriņķis (lietuviski: apskritis) un tur atšķirība platībā starp Lietuvā mazāko un lielāko apriņķi ir tikai 2,2 reizes.

Savukārt Igaunijā analoga administratīvā vienība Latvijas novadam ir apriņķis (igauniski: maakond ) un tur atšķirība platībā starp Igaunijā mazāko un lielāko apriņķi ir 4,7 reizes.

Ja izrēķinātu Latvijas vidējā novada platību esošajiem 35 novadiem, tad šāda vidējā novada platība būtu 1829 km² jeb aptuveni 2,8% no Latvijas kopplatības. 

table visualization
hierarchy visualization

Rīgā bez maksas runās par liktenīgo 1991. gada augustu

Panorāmas skats uz Rīgas vecpilsētu ar baznīcu torņiem un Daugavas upi.
  1. septembrī plkst. 17 LNVM Tautas frontes muzejā Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, notiks sarunu vakars “Liktenīgais augusts un izšķirošais septembris”. Ieeja ir bez maksas. Pasākums būs piemērots ikvienam, kuru interesē Latvijas neatkarības atjaunošanas laiks un cilvēku personiskā pieredze 1991. gada augusta un septembra notikumos.

Sarunā aculiecinieki atskatīsies uz 1991. gada 19.–21. augusta puču Maskavā — laiku, kas bija izšķirošs Latvijas neatkarības atjaunošanai un ietekmēja arī PSRS turpmāko pastāvēšanu. Vakara uzmanības centrā būs ne tikai puča dienas, bet arī tām sekojušais septembris, kad Latvijas neatkarības atjaunošanu atzina daudzu valstu valdības.

Saruna par pieredzi ielās, medijos un parlamentā

Pasākuma dalībnieki pārstāv atšķirīgas to dienu pieredzes. Kinooperators Romualds Pipars augusta notikumus fiksēja ar kinokameru to norises vietās. Māra Eglīte, tagad Latvijas Radioteātra vadītāja, tolaik bija Latvijas Radio diktore. Sarunā piedalīsies arī Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe un bijušais Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Inkēns.

Sarunu vadīs Dainis Īvāns, kurš 1991. gadā bija Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks. Līdz ar to vakara temati aptvers trīs savstarpēji papildinošas perspektīvas: kā apvērsums tika piedzīvots ielās, kā to izdzīvoja medijos un kas notika Latvijas parlamentā.

Rīgā bez maksas runās par liktenīgo 1991. gada augustu

Tieši puča dienās Augstākā padome steidzamības kārtā pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un pasludināja Latvijas Republikas Satversmes pilnīgu atjaunošanu. Sarunas formāts paredz iespēju šos notikumus skatīt caur cilvēkiem, kuri bija klāt dažādās to norises vietās un institūcijās.

Ko vērts zināt pirms došanās uz muzeju

Sarunas laikā būs iespējams iegādāties nesen izdoto grāmatu “Posteņos augustā. Atceras žurnālisti”, kurā apkopoti žurnālistu stāsti par 1991. gada augustu un Latvijas starptautisko atzīšanu septembrī.

Rīgā bez maksas runās par liktenīgo 1991. gada augustu

Apmeklētāji aicināti paņemt līdzi groziņu ar cienastu; pēc sarunas atmiņu stāsti turpināsies pie kafijas tases. Norisi filmēs un publicēs muzeja Facebook lapā. Muzejs norāda, ka pasākuma laikā iespējama arī fotografēšana un filmēšana muzeja darbības popularizēšanai. Tie, kuri tam nevēlas piekrist, pirms pasākuma var vērsties muzeja infocentrā.

Pasākuma informāciju publicējis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Avots: Latvian National History Museum Events

Pirmais Labdarības grila brančs ir aizvadīts!

Vakar tas notika. Pirmais Labdarības grila brančs ir aizvadīts! Un, ja godīgi… esmu šokā.Nevis par to, ka mēs pasniedzām daudz ēdiena. Tas jau bija sagaidāms. Es esmu pārsteigts par komandu. Par cilvēkiem, kuri vēl pirms pāris stundām viens otru pat nebija klātienē satikuši, bet pēc brīža jau darbojās tā, it kā būtu kopā strādājuši gadiem.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības izaicinājumi un risinājumi

Ukrainai pašlaik ļoti nepieciešams palielināt pretgaisa aizsardzību. Taču ātru risinājumu šai problēmai pagaidām nav. Krievija to izmanto. Karš nav statisks. Jaunas tehnoloģijas, taktiskie apsvērumi un laika apstākļi maina kara gaitu. Kopš pavasara Krievija sistemātiski uzbrūk ar raķetēm, īpaši Kijivai. Parādījies jaunais “šaheda” dronu paveids ar reaktīvajiem dzinējiem. Vēl grūtāka ir aizstāvēšanas pret ballistiskajām raķetēm. Jūlijā […]

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===