nekur.lv

vara bungas: Esmu optimists, lieku uz 2. scenāriju. US-IL joprojām var viegli izslēgt IR enerģētikas infrastruktūru (elektrību mājsaimniecībām), bet tad “tautas atbrīvošana” radīs vēl vienu Daesh ar 90 miljonu bāzi.

Aizgāju vakar uz McDonalds restorānu. Pasūtīju Chai tēju. Izdomāju te aprunāties ar mākslīgo intelektu šinī sakarā, plus vēl par dažādām, vēsturiskām lietām, kā rezultātā tapa zemāk uzrakstītais.

Pie lodziņa, kur Rīga steidzas lēni,
Kur Bastejkalna koki met jau ēnas,
Sēž nostaļģija — klusa, mazliet sēna,
Starp čīzburgeriem, kas te smaržo lēni.

Tur “zelta arkas” spīd kā jauna saule,
Bet stikla glāzē — tēja, karsts un stiprs miers.
Tā vecā “graņonka”, kas nepadodas vairs,
Ir dzelzs turētājā ietērpts senais gaiss.

Nav svarīgi, vai “Big Mac” vai tik frī,
Ja poddstakaņņiks galdā spīd tik brīvi.
Tu sēdi vietā, kur reiz eklērs dzīvi svinēja,
Bet tagad — tēja malkā vēsturi un rītdienu tik vējā.

Divi čaja — vienā lielā traukā,
Lai pasaule uz brīdi paliek laukā.

Pati saruna te.

 Tas taču nekas, ka sabombardē skolu Irānā un gāja bojā 85 bērni. Viss par mieru. Iedomājies kādu citu valsti, kura būtu nonesusi skolu.

Nākamie aiz ārstiem būs - ugunsdzēsēji?

Filozofiska Refleksija par Ārstu Atlaišanu

Mūsdienu Latvija, valsts, kas lepojas ar savu "demokrātiju" un Gejropas Savienības piederību, ir spērusi soli, kas atgādina drūmākās totalitārisma un ksenofobijas lappuses no vēstures grāmatām. 2026. gada sākumā Daugavpils reģionālā slimnīca atlaida aptuveni 50 darbiniekus – tostarp ārstus, medmāsas un citu medicīnas personālu – tikai tāpēc, ka viņiem ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība.  Tas notika, neprasot viņu politisko nostāju, neizvērtējot lojalitāti vai profesionālo kompetenci, bet balstoties uz aukstu, birokrātisku likuma grozījumu, kas aizliedz "agresorvalstu" pilsoņiem strādāt kritiskās infrastruktūras objektos. Šis lēmums nav tikai administratīvs sīkums; tas ir filozofisks absurds, kas atklāj dziļu morālu plaisu sabiedrībā un valsts vadībā.

Iedomājieties: ārsts, kurš gadiem ilgi glābis dzīvības, diagnosticējis slimības un mazinājis ciešanas, pēkšņi kļūst par "drošības risku" tikai sava pases ieraksta dēļ. Vai tas nav Kanta kategoriskā imperatīva izsmiekls? Filozofs Imanuēls Kants mācīja, ka cilvēkus jāuztver kā mērķus pašus par sevi, nevis kā līdzekļus. Bet šeit cilvēki – ārsti – tiek reducēti līdz savai pilsonībai, it kā tā būtu zīmogs, kas automātiski atceļ viņu cilvēcību un profesionalitāti. Nav nekādu individuālu izmeklējumu, nekādu pierādījumu par nodevību vai sabotāžu. Tikai kolektīva vaina, balstīta uz nacionālo izcelsmi. Tas ir Hēgela dialektikas parodija: tēze par "drošību" noved pie antitézes – medicīnas sistēmas vājināšanas, un sintēze? Tukši slimnīcu koridori un pacientu ciešanas.

Nav brīnums, ka nesen bija likumi, kas piespieda citas ādas krāsas cilvēkus izmantot atsevišķas tualetes un iet pa citu ielas pusi. Tas ir precīzs salīdzinājums ar Amerikas Džima Krova laikmetu, kad segregācija bija "norma" drošības un kārtības vārdā. Latvijā mēs tagad redzam līdzīgu augstākās pakāpes segregāciju, tikai nevis balstītu uz rasi, bet uz pilsonību. Valdošā elite – tie "kangari", kā tos trāpīgi dēvē – ir radījusi sistēmu, kurā cilvēki tiek šķiroti pēc pases, nevis pēc rīcības. Tas nav tikai politisks lēmums; tas ir eksistenciāls absurds, kā to aprakstītu Kamī. Dzīve kļūst absurda, kad racionāla drošības doktrīna noved pie ārstu atlaišanas no slimnīcām – vietām, kurās jāglābj dzīvības, nevis jāveic etniska tīrīšana. Vai tiešām Latvijas drošība balstās uz to, ka mēs vājinām savu veselības aprūpi? Ja jā, tad šī doktrīna ir pašiznīcinoša, kā Nīčes "gribas uz varu" izkropļojums, kur vara kļūst par paranoju.

Un kas ar Hipokrāta zvērestu? Šis senais ētikas kodekss, kas solās ārstēt visus neatkarīgi no izcelsmes, statusa vai ticības, ir medicīnas stūrakmens. Vai ārsts, kurš ir Krievijas pilsonis, zaudē šo zvērestu? Protams, nē! Hipokrāts nedalīja pacientus vai kolēģus pēc pilsonības; viņš redzēja cilvēkus. Bet Latvijā šis universālais ētikas princips tiek ignorēts valsts drošības vārdā. Tas ir Platona ideju pasaules izkropļojums: ideālā valstī ārsti būtu gudrie, kas vada, nevis upuri birokrātiskai mašinērijai. Atlaižot šos speciālistus bez jebkādas izmeklēšanas, mēs ne tikai zaudējam kompetenci – mēs zaudējam cilvēcību. Citi slimnīcas, piemēram, Austrumu slimnīca un Paula Stradiņa slimnīca, ir sekojušas piemēram, atlaižot vēl desmitiem. Un tagad? Ukrainas ārsti aizpilda tukšumus, kas ir ironiski, ņemot vērā kontekstu. Bet vai tas atrisina problēmu, vai tikai maskē dziļāku filozofisku krīzi?

Šis notikums nav nejaušība; tas ir simptons plašākai tendencei, kur bailes no ārēja ienaidnieka noved pie iekšējas represijas. Sartrs teiktu, ka mēs izvēlamies savu likteni, bet šeit valsts izvēlas par mums, balstoties uz aizspriedumiem. Ja mēs turpināsim šādā garā, Latvija kļūs par izolētu salu, kur drošība ir tikai ilūzija, bet reālie upuri ir tās iedzīvotāji. Ir laiks apšaubīt šo absurdu: vai tiešām atlaižot ārstus, mēs kļūstam drošāki? Vai arī tikai dziļāk grimstam morālā purvā? Filozofija māca, ka patiesa drošība nāk no vienotības, nevis šķelšanās. Lai cik absurdi neskanetu - mūsdienu Latvijā valsts iznīcība nāk no "Vienotības".

Sveiks, manu mazo draudziņ!

 Kopējo notikumu iespaidā Maskavā palēcās benzīna cena līdz 0.72 € / L

Ziedi ne tikai rotā mūsu mājokļus, bet arī ienes mieru un skaistumu ikdienā. Tomēr ne visi grieztie ziedi saglabājas vienlīdz...

The post Pieci ziedi, kas stāvēs vāzē ilgāk nekā citi appeared first on Hitnet.lv.

The post Komplimentu un labu vēlējumu diena appeared first on Jaunogres pamatskola.

The post Jaunogres pamatskolas “Popiela 2026” ir izskanējusi! appeared first on Jaunogres pamatskola.

Bija tāda kā vajadzība uz konkrētu veikalu aiziet. Iecerēto ne visu nopirku, iebremzēju pārdomās. Bet pa ceļam pabildēju gan.

Iepazīstot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku veikumu mikročipu, mākslīgā un intelekta izcilības stiprināšanā, kā arī kiberdrošības veicināšanā un jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju radīšanā, universitātē viesojās, laboratorijas apmeklēja un ar zinātniekiem un vadību tikās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.

Lai ceļojums patiesi iepriecinātu seniorus, izšķiroša nozīme ir pareizam tā formātam un pārdomātai programmai. Arvien biežāk ceļotāji gados dod priekšroku vietām, kur iespējams justies komfortabli un nesteidzīgi baudīt kultūru, vēsturi, dabu un dažādus vietējos ēdienus. “Ir seniori, kuri aktīvi ceļo kopš jaunības, bet ir arī tādi, kuri ārpus Latvijas nereti dodas pirmo reizi vai pēdējais […]

Lai ceļojums patiesi iepriecinātu seniorus, izšķiroša nozīme ir pareizam tā formātam un pārdomātai programmai. Arvien biežāk ceļotāji gados dod priekšroku vietām, kur iespējams justies komfortabli un nesteidzīgi baudīt kultūru, vēsturi, dabu un dažādus vietējos ēdienus.

“Ir seniori, kuri aktīvi ceļo kopš jaunības, bet ir arī tādi, kuri ārpus Latvijas nereti dodas pirmo reizi vai pēdējais ceļojums bijis pirms daudziem gadiem. Viņu izvēle par labu ceļojumam grupā, jo viss ir saplānots, līdzās gids, nav jāuztraucas par loģistiku un dienas plānošanu, kā arī noteikti nav nepieciešamas svešvalodu zināšanas. Neatkarīgi, vai ceļojumi iegādājas paši, vai to kā dāvanu sarūpē bērni, citi tuvinieki, svarīgi senioriem izvēlēties programmu ar sabalansētu tempu: lai nav pārāk agra izbraukšana, ir pietiekami daudz brīvā laika un iespēja pielāgot aktivitātes savām spējām.

Ieteikums pakonsultēties ar ceļojuma konsultantu, lai izvēlētos piemērotāko galamērķi, par iecerētās tūres formātu, vai tas atbilst gaidītajam, cik daudz tajā būs aktīvi jādodas uz dažādiem objektiem, cik laika paredzēts mierīgai atpūtai pludmalē u.tml. Jāraugās, lai ceļojums atbilst katra interesēm un fiziskajām iespējām, to var izbaudīt bez steigas,” stāsta “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.  

Kad ceļojums kļūst par vienu no skaistākajiem dzīves notikumiem

Senioriem varētu būt saistošas vietas, kuras lielā mērā ir populāras pateicoties kinofilmām, kas uzņemtas pat pirms vairākiem gadu desmitiem. Atsevišķas ir redzamas daudzās pasaulslavenās kinolentēs, citas tūristu pieplūdumu piedzīvojušas tieši pēc to uzņemšanas kādā kino darbā. Citi iedvesmojas no ne tikai nesen, bet pat bērnībā izlasītajām grāmatām un vēsturē, ģeogrāfijā mācītā. Galamērķa izvēli var ietekmēt arī televīzijas raidījumos redzētais, bieži tiek ņemti vērā draugu stāsti par dažādās valstīs piedzīvoto.

Daļai interesanti varētu būt apmeklēt svētvietas un dažādus reliģiskos objektus.

Vēl senioru iecienījuši baudīt dažādu valstu virtuvi un nacionālos ēdienus, viesojoties vietējās kafejnīcās un restorānos, tirgos, dažādās saimniecībās u.tml. Šādās vietās ir arī laba izvēle iegādāties vietējos suvenīrus, ko aizvest mājās un ar ceļojumā iepazīto garšu padalīties ģimenes, draugu lokā. Senioru iecienīti ir arī dažādi kruīzi, citi nevēlas lidot un labprātāk ceļo ar autobusu, kuģi.

Kurp ceļot senioriem?

Ceļotprieks nav atkarīgs no vecuma, bet kā izvēlēts galamērķis! Tiem, kuri nevēlas doties pārāk tālu, lieliska izvēle ir Skandināvijas valstis – ērti sasniedzamas, sakārtotas un piemērotas arī īsākiem, dažu dienu braucieniem. Savukārt mazliet tālāks, bet elpu aizraujošs piedzīvojums ir Norvēģijas fjordi – majestātiskas ainavas, kas ļauj dabu izbaudīt bez steigas un pārmērīgas slodzes.

Eiropas klasikas cienītājiem īstā izvēle ir Prāga – kompakts centrs un viegli izstaigājami maršruti, kas ļauj pilsētu izbaudīt savā tempā.

Savukārt saules un jūras mīļotāji novērtēs Varnu, Bulgārijā. Tā atrodas pie Melnās jūras un ir iecienīta komfortablā klimata dēļ – īpaši tiem, kuriem nepatīk pārmērīgs karstums. Smilšu pludmales un attīstīta infrastruktūra padara to par lielisku izvēli mierīgai atpūtai.

Savukārt nedaudz eksotiskāku pieredzi piedāvā Balkāni – Bosnija un Hercegovina un Horvātija. Šeit ceļotājus apbur vēstures stāsti, gleznainas ainavas un patiesi sirsnīga vietējo attieksme.

Vēstures cienītājiem īpaši saistoša būs Armēnija – sena kultūra, klusas ieliņas un nesteidzīgas maltītes ar vietējo virtuvi. Līdzīgu siltu un mājīgu noskaņu piedāvā arī Gruzija, kur ceļotājus sagaida viesmīlība un interesanta pilsētu arhitektūra.

Foto: Publicitātes