Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1058 avoti)
nekur.lv
Kas notiek ar taviem datiem, kad izdzēs lietotni no telefona?
Lietotnes izdzēšana šķiet vienkāršs un ātrs process – nospied pogu “Delete” un pēc dažām sekundēm lietotne pazūd no ekrāna. Taču tehniski šis process ir daudz sarežģitāks un ietver vairākas datu plūsmas, kas ne vienmēr beidzas tajā brīdī, kad ikona pazūd. Lietotne nav tikai ikona ekrānā – tā ir programmatūras pakotne ar lokāliem datiem, sistēmas atļaujām, […]
Wise ATM limiti no 2026. gada 1. maija
Kā ir pašreiz?2 reizes kalendārā mēneša laikā var izņemt summu, kas kopā nepārsniedz 200 eur (vai ekvivalentu citās valūtās).Maksa sākot ar trešo atm izņemšanu: fiksēta komisija 0.50eur.Izņemot vairāk par 200eur: 1,75% fiksēta...
Attīstot sporta tehnoloģijas, RTU vēlas paplašināt sadarbību ar dažādu sporta veidu pārstāvjiem
Lai iepazītos ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku veikumu sporta tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, universitātē viesojas riteņbraukšanas profesionāļi. RTU pieredzi un iestrādnes sporta tehnoloģiju attīstībā, kas lielākoties iegūtas ilgstoši sadarbojoties ar renes sporta pārstāvjiem, rosina izmantot arī citu tehnisko sporta veidu sekmēšanai.
Vinko Mēderndorfers „Kā filmā”
Slovēņu rakstnieks Vinko Mēderndorfers (Vinko Möderndorfer) man līdz šim nebija zināms, lai gan latviešu valodā jau iepriekš izdots viņa stāsts pusaudžiem "Sirds plaukstā", kas 2022. gadā tika iekļauts arī Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā. Ar jaunāko viņa darba tulkojumu latviešu valodā "Kā filmā" (Kot v filmu) gan iepazinos, un man ļoti patīk autora balss, atklājot bērna skatījumu uz notiekošo vienaudžu savstarpējās attiecībās, kā arī redzējumā par pieaugušo dzīvi.
"Tā ir katastrofa, kā pieaugušie spēj visu sajaukt. Turklāt visu uzreiz. Vai nebūtu labāk, ja vienmērīgi sadalītu savas problēmas vairāku gadu gaitā? Lai gan es nezinu, kāda kuram ir problēma. [..] Bet es pārdzīvošu. Man pie tā jāpierod. Mamma daudzkārt ir teikusi: "Gašper, pierodi, kad pieaugsi, tā būs vienmēr." Tas viss piederas pie pieaugšanas." /239.lpp./
Stāsta galvenais varonis Gašpers ir 11 gadus vecs zēns. Viņam ir mamma un tētis, viņam patīk skatīties filmas un meklēt visu iespējamo internetā, bet skola nav vieta, kur viņš jūtas labi, lai arī galva viņam ir gaiša. Klase sadalījusies vairākos bariņos, un Gašpers nav starp populārajiem. Kas īsti tam par iemeslu, nav skaidrs, bet bērniem jau daudz nevajag. Dažkārt pietiek ar to, ka esi pasteidzies atbildēt uz skolotāja jautājumu vai vienīgais esi izpildījis mājasdarbu.
Gašperam ir viens draugs, taču arī viņš kādā brīdī rīkojas tā, kā draugam nevajadzētu. Un vēl ir klasesbiedrene Tīna, kura ar viņu gatava draudzēties tikai slepeni - vakaros videozvanos, kad neviens neredz. Arī šī man nešķiet pārāk veselīga draudzība. Kaut kas līdzīgs jau lasīts Katarīnas fon Brēdovas grāmatā "Viss, kas nav saskatāms". Arī tur draudzība pastāvēja tikai tad, kad to neredzēja citi. Man ar pieaugušā prātu grūti pamatot un attaisnot šādu "draudzēšanos", taču jaunāks lasītājs noteikti uz šo sižeta līniju skatītos atšķirīgi.
Varētu šķist, ka stāsts turpināsies paredzamā virzienā. Tas būs par izstumtu zēnu, kurš saņemas, iegūst draugus un ar kādu varoņdarbu kļūst pamanāms un pieņemts vienaudžu vidū. Taču šeit viss pavēršas citādi. Skolas līnija strauji apraujas brīdī, kad Gašpera vecāki sāk uzvesties savādi un brīvlaikā aizsūta viņu padzīvot pie svešinieka - pie mazliet filozofa un ļoti mākslinieka Maksa, kurš dzīvo mežā bez televizora un interneta. Toties Maksam ir daudz grāmatu, pilna galva radošām ēdienu receptēm un cūka par mājdzīvnieku. Noteikti nav brīnums, ka mani uzrunāja Maksa pārdomas par grāmatām:
"Grāmatas ir laba kompānija. Tās ir pacietīgas. Tās gadiem ilgi gaida, līdz paņemsi rokās un pārlaposi. Tās nedusmojas. Arī tu pats vienmēr zini, ka tās tur ir. Paskaties uz tām, pavēro, un dažreiz tas ir tāpat, it kā jau būtu tās mazliet palasījis. Pat nelasītas grāmatas padara tevi bagātāku. [..] Grāmatas ir arī labākie draugi, tās tevi nekad nenodos." /148.lpp./
Un tad stāsts iegriežas kā dīvainā filmā, kurās redzētās līdzības Gašperam tik ļoti patīk meklēt dzīvē. Atklājas kāds ilgi glabāts noslēpums. Taču šeit neizplūdīšu detaļās, lai citiem lasītājiem nepazūd pārsteiguma moments.
Grāmatā skarto tēmu loks ir plašs. Te ir vienaudžu savstarpējās attiecības, bērnu piesaiste ekrāniem, pretstatā dabas daudzveidībai, kā arī izvērsta tēma par sarežģītajām attiecības starp bērniem un vecākiem. Vienlaikus man radās sajūta, ka stāsts ir it kā sadalīts divās daļās, kurām pietrūkst ciešākas savstarpējās sasaistes. Tikpat labi tie varētu būt divi atsevišķi darbi - par Gašperu skolā un par Gašperu pie Maksa, un katrs no tiem varētu tikt izvērsts dziļāk.
Tomēr, ja šo nedaudz noliek malā, grāmata ir brīnišķīga. Tā, manuprāt, būtu ļoti piemērota lasāmviela 10–12 gadus veciem bērniem skolās, īpaši empātijas veicināšanai. Tajā pašā laikā to noteikti būtu vērtīgi apspriest kopā ar pieaugušo, piemēram, sadaļā par veselīgām attiecībām un draudzību. Un tieši tāpēc šī, manuprāt, ir grāmata ne tikai priekš bērniem, bet arī par bērniem priekš viņu vecākiem. Iedošu to arī savam dēlam un paklausīšos, kas viņam būs sakāms.
"Mēs izšķiežam daudz laika, darot lietas, ko nevēlamies darīt. Vēl sliktāk ir tas, ka mēs bieži tās darām aiz laipnības. Lai neviens netiktu aizvainots, lai kādam neliktu vilties. Tas nav īsti godīgi." /158.lpp./
Mēderndorfers līdz šim publicējis vairāk nekā piecdesmit dažādu žanru grāmatu. Par saviem darbiem viņš saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp 2013. gadā "Kā filmā" tika atzīts par labāko slovēņu romānu jauniešiem, un autors saņēma "Zilā putna balvu". Šo grāmatu no slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena.
Ministr, atkāpies! Nāves smaka sistēmā!
Veselības sistēmas nāvējošās mīnas: Kad valsts nespēj glābt, bet spēj nogalināt – ministrs, atkāpjies!
Ir brīži, kad asinis sastingst vēnās un acīs sāk degt dusmas, ko vairs nevar apklusināt. Tāds brīdis ir šodien. Lasot Vijas Kilblokas vārdus par Irēnas Peško nāvi – sievietes, kuras mūžs tika apcirsts ar cinisku, aukstu naža vēzienu nevis slimības, bet pašas veselības sistēmas rokās – man gribas kliegt. Pieci mēneši! Pieci garī, nepanesami mēneši, kad katrs ārsts, katrs ierēdnis redzēja, ka operācija ir vitāli nepieciešama, bet... nekas. Neviens nepakustināja pirkstu. Un kad beidzot operēja – nevis izglāba, bet nosūtīja tālākā "ārstēšanā", kas beidzās ar to, ko Vija godīgi nosauc par apzinātu nomirdināšanu.
Tas nav gadījums. Tas ir sistēmas darbs.
Mēs katru dienu dzirdam: "Budžets ierobežots", "gaidīšanas rindas normālas", "viss atbilst algoritmiem un protokoliem". Un kamēr pacienti mirst gaiteņos vai mājās, gaidot palīdzību, šī pati sistēma ir neticami efektīva citā jomā – tā ražo nāvējošas kājnieku mīnas. Jā, mīnas. Tikai ne metāla, bet birokrātiskas, dokumentu, aizkavēšanas un "viss kārtībā" mīnas. Tās tiek liktas zem katra Latvijas iedzīvotāja kājām – zem mammas, tēta, drauga, kolēģa. Un kad tās eksplodē, mirst cilvēki, kas vēlējās dzīvot. Kas bija pilni spēka. Kā Irēna.
Un viss tiek darīts "tautas labā". Ar nopietnu seju stāsta, ka taupām naudu, ka nevaram visus operēt uzreiz, ka jābūt efektīviem. Bet patiesībā mēs taupām uz dzīvībām. Mēs ražojam nāvi rūpnīcā ar baltām durvīm un zaļām kartītēm. Un pēc tam Veselības inspekcija, kā Vija jau pareizi prognozē, rakstīs atbildi: "Viss dokumentos kārtībā. Algoritmi ievēroti." Kārtība. Kārtība uz kapa.
[Virsraksts nav norādīts]
Aizturēts bijušais princis
Leļļu teātra koncertprogramma “SKURSTEŅSLAUĶI”
Lieli, mazi, sarosaties! 27.februārī plkst.18.00 Jumpravas pagasta Kultūras namā ciemosies leļļu teātris “Tims” ar koncertprogrammu “SKURSTEŅSLAUĶI…” Tas ir muzikāli atraktīvs stāsts par skursteņslauķu ikdienu un…
Kā mēs varam uzzināt dievišķo likumu
Līdz ar grēkā krišanu Dieva gribas absolūtā atziņa, kuru Dievs radīšanas brīdī bija ierakstījis cilvēka dvēselē, tika ievērojami vājināta jeb aptumšota. Šī iemesla dēļ cilvēks
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Proteīna salāti ar makreli
Pastas un makreles salāti ir bagāti ar vērtīgām uzturvielām un piemēroti gan uzglabāšanai, gan baudīšanai pusdienu kastītē nākamajā dienā. Pastu var izvēlēties pēc sirds patikas – pilngraudu, dārzeņu, lēcu un citu pākšaugu, veikalos klāsts ir ļoti plašs. Salātos arī nejūt, piemēram, specifisko garšu, kas mēdz būt ‘nestandarta’ izejvielu pastai un to nemanot apēdīs arī izvēlīgāki...
The post Proteīna salāti ar makreli appeared first on Lindas Virtuve.
Divi svarīgi punkti: HK “Zemgale/LBTU” – “Kyiv Capitals” 2:1
Sestdien, 14.02.2026. plkst 17:00 INBOX.LV ledus hallē tika aizvadīta “Optibet” Baltijas hokeja līgas regulārā čempionāta spēle starp “Kyiv Capitals” un “Zemgale/LBTU”.
Šī bija piektā un noslēdzošā abu komandu savstarpējā tikšanās regulārajā sezonā. Situācija turnīra tabulā pirms mača bija īpaši saspringta — četras komandas turpināja cīņu par pirmo vietu, turklāt līderus no ceturtās vietas šķīra vien divi punkti. Līdz ar to katrs punkts savstarpējās spēlēs bija zelta vērtē.
Kijivas komanda ir papildinājusi savu sastāvu ar pieredzējušo Latvijas izlases uzbrucēju Ronaldu Ķēniņu, kas viesiem piešķīra papildu jaudu uzbrukumā.
Spēle izvērtās ļoti intensīva un prasīja maksimālu koncentrēšanos aizsardzībā. HK “Zemgale/LBTU” izcīnīja uzvaru ar rezultātu 2:1, tiekot pie diviem īpaši svarīgiem punktiem cīņā par augstākajām pozīcijām turnīra tabulā.
Izcils sniegums vārtos padevās Akselam Ozolam, kurš atvairīja 40 pretinieku metienus un bija viens no galvenajiem panākuma kaldinātājiem.
Ar rezultatīvu sniegumu izcēlās Patriks Zabusovs un Rihards Marenis, katrs nopelnot 1+1 (vārti + rezultatīva piespēle), būtiski sekmējot komandas uzvaru.
Nākamās spēles regulārajā čempionātā solās būt ne mazāk izšķirošas cīņā par vietu labāko divniekā.
Foto: Dāvis Berners
Saistītie raksti
The post Divi svarīgi punkti: HK “Zemgale/LBTU” – “Kyiv Capitals” 2:1 appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.
Mūsu skola saka “NĒ” mobingam!
18. februāris mūsu skolā kļuva par drosmes un draudzības dienu, kad visa skolas saime vienojās kopīgā akcijā pret mobingu. Šīs iniciatīvas mērķis bija vēlreiz atgādināt, cik svarīga ir droša, draudzīga un cieņpilna vide ikvienam no mums.
Atsaucoties aicinājumam, liela daļa skolēnu un skolotāju šajā dienā ieradās skolā KiVa programmas krāsās. Šis vizuālais atbalsts apliecināja mūsu skolas kopienas vienotību — mēs esam pret pāridarījumiem un esam gatavi atbalstīt viens otru. Bija prieks redzēt tik daudz drosmīgu un košu tērpu, kas simbolizē apņemšanos neklusēt.
Īpašu aktivitāti bija sagatavojusi Skolēnu pašpārvalde. Pašpārvaldes pārstāvji apmeklēja visas klases ar īpašu plakātu. Katram skolēnam bija iespēja veikt svarīgu izvēli – parakstīties par to, ka viņš nepieļaus bulingu un rīkosies atbildīgi, ja redzēs netaisnību. Šie paraksti ir mūsu kopīgais solījums veidot skolu par vietu, kurā ikviens jūtas pieņemts un aizsargāts.
Liels paldies visiem, kuri piedalījās, atbalstīja un palīdzēja šīs akcijas tapšanā! Kopā mēs varam panākt, ka mobingam mūsu skolā nav vietas.
The post Mūsu skola saka “NĒ” mobingam! appeared first on Jaunogres pamatskola.
Turaidas pils nozīme viduslaiku Livonijas laikā un vēlākos gadsimtos
Nav daudz tādu piļu Latvijā, kuras mūri pieredzējuši tik daudzus gadsimtus, piedzīvojuši tik dažādus saimniekus un viņu likteņus, kā Turaidas pils. Kāda bija šīs viduslaiku pils nozīme Livonijas laikā un vēlāk? Ko zinām par lībiešu dzīvi Turaidā un kādu sadzīvi te vadījuši daudzie pils iemītnieki?
Raidījumā Zināmais nezināmājā atklāj Turaidas Muzejrezervāta galvenais speciālists - vēsturnieks, lībiešu mantojuma pētnieks Guntis Zemītis, vēstures zinātņu doktore, viduslaiku piļu eksperte, Turaidas Muzejrezervāta galvenā speciāliste - vēsturniece Ieva Ose un vēsturniece, Turaidas Muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne.
Zinātnes ziņās plašāks stāsts par to, kā seismometri var palīdzēt ne tikai zemestrīču fiksēšanā, bet arī kosmisko atkritumu novērošanā.
Kosmosa atkritumu, piemēram, raķešu un satelītu atlūzu, skaits uz Zemes pieaug, tāpēc likumsakarīga šķiet jauna publikācija zinātnes žurnālā “Science”. Tajā vēstīts, ka ar seismometriem jeb seismogrāfiem, ar ko parasti reģistrē zemestrīces, ir iespējams izsekot krītošiem kosmosa atkritumiem. “Science” publikācijā minēts konkrēts notikums 2024. gadā, kad, Ķīnas kosmosa kuģim atgriežoties Zemes atmosfērā, tā sabrukšanai līdzi izsekoja seismometri Kalifornijā. Kā allaž, viedokli par rakstu vaicājam pašmāju zinātniekam, un šoreiz tas ir Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģiju zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Viesturs Zandersons. Viņš norāda, ka notikums ar Ķīnas kosmosa kuģi nav pirmās šādas seismometra fiksētās svārstības, taču jāizceļ ārvalstu pētnieku labi veiktie aprēķini.
Kā būt dirsienam nekaitīgi
Tevī ir divi vilki. Viens sien sieru, saspraudis aiz ausīm puķītes… Otrs arī ir jokains, tikai pilnīgi psihs. Un tas ir normāli. Rekomendējamais vilku skaits cilvēkā ir no divi līdz pieci.
Un tagad pilnīgi nopietni.
Kā teica Geste, “Ar svētulību ir tāpat, kā ar pīpēšanu – labāk nesākt.”
Mēģinot būt pilnīgi pareizam var sanākt lielāki sūdi, nekā esot cilvēkam. Labi, tik tālu saprotami un vienkārši. Jautājums par praktisko pusi – kā realizēt savu negatīvo daļu tā, lai nevienam īsti pāri nenodarītu.
Savulaik man ļoti patika sociālā aktivitāte – FB un forumos un kur nu vēl nē norādīt, cik ļoti visi, izņemot mani, ir stulbi. Patīkama aktivitāte, un nav jau tā, ka, gadiem ejot, reālu idiotu būtu kļuvis mazāk, bet kaut kā vēlme kādam mācīt dzīvot, labi zinot, ka rezultāts būs “Pats muļķis” ir samazinājusies. Šobrīd es to daru scenārijos, kur man tas cilvēks kaut vai par pieciem centiem šķiet jēdzīgs un es vairāk redzu opciju viņam aizrādīt uz labojamām niansītēm, nekā tikai pastaipīt savu ego garāku.
Biežāk tas notiek kiberdrošībā, kur nu jau ir cilvēki, kas ir uz šīs planētas mazāk, nekā mans darba stāžs IT. 
Ehk.
Tad vienu brīdi es mēģināju sociālo komentēšanu, taisīt nodiršanas video. Atkal, nav tā, ka trūktu materiāla, pusstunda SS un FB Marketplace un gatavs, bet kaut kā bezjēdzīga gaisa tricināšana… Ne tas pārdevējs saprot, ko tagad būtu jāuzlabo un jāmaina dzīvē (radikāli un ātri, vēlams), ne arī es kaut kādu īpašu intelektu un prāta asumu demonstrēju, norādot, ka kādam nav izpratnes par cenu politiku vai ka “ļoti uzlabojams” nav tāds pārdošanas punkts, kā viņiem šķiet, ka tas ir.
Vēl viens labs zibensnovedējs ir poļu ražotas preces – esmu licis kopā grillu uz ritentiņiem un drēbju skapi, un, jopcik, tās ir pāris stundas, ko pavada nepārtraukts “Kurwa bober” komentārs par produktu, par instrukciju, par pirkstu leņķiem, un kur tos pirkstus būtu jāiebāž, lai tādus leņķus dabūtu, un tā tālāk. Mīnuss, ka ir limiti, cik daudz mēbeļu un grilu es savā dzīvē gribu.
Vakar uzkūlos neapzinātam resursam – šāvējspēlēm kas pretendē uz super reālismu. Būtībā tas pats, kas bļaut uz televizoru, tikai tur pat nav konkrēti cilvēki, ko nosaukt par muļķiem un kuru atlaišanu prasīt. Tobiš screaming into void.
Spēļu žanrs, protams, būs atkarīgs no pieredzes un prasmēm reālajā pasaulē. Man ir daži gadi ZS pieredzes, līdz ar to viss, kas pretendē uz super reālistisku armijas attēlojumu ir kā reizi manā alejā… Tur nav jābūt spec-ops, lai saprastu, ka spēlēs un filmās spec- daļa laikam nozīmē spec- tādā kontekstā kā cilvēki ar speciālām vajadzībām.
Minu, ka dakteri nav sajūsmā par Tv medicīnas seriāliem, policisti par visu to, ko tur dara Monki, Holmsi un tie, un tā tālāk. Manuprāt – uzvara – uzvara. Tu nolaid stresu, seriāls / Youtube dabū +1 skatījumu, un neviens īsts cilvēks nav ne apvainots, ne izbesīts ne kas tur vēl.
Bet galvenais, ko es gribēju atgādināt – atceries savas tiesības un reālo nepieciešamību būt dirsienam. Un realizē to.
Pa logu raugoties
Aiz loga slinki, retām, mazām pārsliņām periodiski pavisam drusku snieg. Un manī ir tāda kā neliela piesardzība no cikla "Kas notiks pilsētā, kad tas viss zem kājām gurkstošais labums un smukums sāks intensīvi kust?". Jo sniega Ludzā nu notikti ir vairāk, nekā Rīgā. Tik ļoti vairāk, ka pat pilsētiņas centrā zem atbrīvotās ejam/braucamtakas tomēr to ietvi/braucamo joslu klāj sniega kārta. Rīgā tie ceļi vairumā tomēr attīrīti līdz ielas bruģim.
Zināmas pārvietošanās grūtības rada tas, ka Ludza ir kalnaina pilsēta (talsinieki sapratīs) un ielu krustojumos tos šķērsojot "Ka tik nebūtu slidens ejot pāri krustojumam, jo negribas pakrist un pie viena vēl slīdēt lejupejošā virzienā pa braucamo daļu".
Pilsēta dzīva. Tajā ziņā, ka ir cilvēki, kuri pārvietojas pa pilsētu kaut kādās sev vien zināmās gaitās. Salīdzinoši daudz automašīnu. Jā, pilsētā ir sabiedriskais transports, ar kuru ir iespējams no centra kaut pāris pieturas pabraukt sev vēlamā virzienā uz nosacīto pilsētas nomali, bet pie tā ir jāpiešaujas. Nav jau Rīga vai tuvējā Rēzekne, kurās tas sabiedriskais transports ir daudz dzīvāks. Tā ka privāts auto ir neatņemama pārvietošanās sastāvdaļa. Kaut uz veikalu. Arī dzelzceļa staciju.
No dzelzceļa stacijas, ja nav kāds, kurš ar auto sagaida, gabaliņš kājām jādodas līdz centriņam un visam pārējam. Pie stacijas ēkas, protams, ir autobusa pieturas zīme, tikai visā Ludzā pavadītajā laikā neesmu manījusi, ka tur reāli kāds autobuss piestātu. Var jau būt, ka es un autobuss dažādos laikos pie tās ēkas esam.
Man, paldies dievam, no stacijas līdz mājai kādas 20 minūtes kopumā ejamas. Pie kam esmu iestaigājusi taisnāko maršrutu. Autosagaidītājs nebūtu par skādi, bet arī bez tā var iztikt. Toties tiem, kuriem virziens stacija-mājas iet cauri centram gandrīz uz otru pilsētas galu.... Tiem tomēr tas privātais auto vismaz aizbraukšanai līdz dzelzceļa stacijai ir akūta nepieciešamība.
Nolaupītie bērni
Ženēvas sarunas notiek klusiņām. Informācijas druskas “no galda” nenobirst. “Diskusijas koncentrējās uz praktiskiem jautājumiem un iespējamo risinājumu mehānismiem” – diplomātiski komentē notiekošo ukraiņu Rustams Umerovs. (X) Četru stundu politiskā daļa noslēdzās otrdienas vakarā, bet sarunas ar militārajiem pārstāvjiem turpinājās vēl pāris stundas ilgāk. Vakar sēdes arī esot notikušas. Nekā būtiska nav ko teikt. Notiek un […]
Nodokļi drīz atkal būs jāceļ, protams. Pēc vēlēšanām, protams
Valsts parāda audzēšana (budžeta deficīta neizbēgamas sekas, dvīņumāsa) vienmēr paģēr nodokļu paaugstināšanu. Tāpēc nodoki drīz atkal būs jāceļ, protams. Pēc vēlēšanām, protams.
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Kā iztīrīt termosu no iekšpuses un ārpuses →
Hitnet.lv
- Vakar, 12:30
Uzzini, kā ātri un droši iztīrīt termosu no tējas un kafijas nosēdumiem un nepatīkamām smakām ar pavisam vienkāršiem mājas līdzekļiem....
The post Kā iztīrīt termosu no iekšpuses un ārpuses appeared first on Hitnet.lv.
Maroka: atgriešanās mājās un hokejs gaisā →
Mugursoma.lv
- Vakar, 13:45
No rīta dzirdu rosību istabā, ceļabiedrenes sāk celties. Hmm, nez kāpēc tāda sajūta, ka steidzami jāaizdodas uz labierīcībām. Nu kas vakar lika “karkaķ” par šo tēmu, man ir piemeties kārtīgs skrejamais. Velga izsniedz no savas aptieciņas aktīvās oglītes, apriju veselu paciņu. Ar galva sāp ne pa jokam, iedzeru pa virsu ibumetīnu. Saku meitenēm, ka brokastīs...
The post Maroka: atgriešanās mājās un hokejs gaisā appeared first on Mugursoma.lv.
Windows OS eksports uz Krieviju tācu nav eksports, vai ne? →
Passion Brains
- 17. feb., 14:23
Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikmetā, kad morāle un sankcijas ir kļuvušas par izsmalcinātu mākslu — gandrīz kā modernisma instalācija, kurā skatītājs pats nezina, vai viņš ir eksponāts vai vērotājs.
Pirms dažiem gadiem Eiropa ar lepnumu paziņoja: nekādu mikroshēmu, nekādu CNC iekārtu, nekādu programmatūras, kas varētu palīdzēt tankiem braukt taisnāk. Taču tad kāds gudrais prāts Briselē vai Vašingtonā pamanīja: ja mēs aizliegsim visu, tad krievi varētu... nu, sākt domāt. Un domājošs krievs ir bīstamāks par jebkuru mikroshēmu.
Tāpēc Windows palika ārpus šī teātra. Nē, tas nav eksports — tas ir digitālais humānais koridors. Operētājsistēma, kas ļauj krievu biroja darbiniekam četrpadsmito reizi dienā restartēt Word, jo Excel atkal ir “aizdomājies”, ir kļuvusi par mierīguma un stabilitātes simbolu postpadomju telpā. Bez tās — haoss. Ar to — vismaz prognozējams haoss.
Salīdzinājumam: ja kāds uzņēmējs Latvijā mēģinātu nosūtīt uz Krieviju paleti ar zivīm vai diviem bērza mēbeļu komplektiem “Scandi-chic” stilā, Valsts drošības dienests jau rīt no rīta būtu pie durvīm ar lielo zīmogu “NOZIEGUMS”. Jo zivs baro cilvēku, mēbeles dod siltumu un ilūziju par normālu dzīvi — tas ir tiešs atbalsts okupantu morālajam komfortam.
Bet Windows? Ak, tas ir kas cits. Tas nav produkts. Tas ir ekosistēma. Tas ir kā gaiss — neviens taču neaizliedz gaisu tikai tāpēc, ka to elpo arī slikti cilvēki? (Lai gan, godīgi sakot, daži jau ir mēģinājuši.)
Ironija sasniedz kosmisku līmeni, kad mēs saprotam: sankciju arhitekti ir izdomājuši ģeniālu risinājumu — ļaut krieviem turpināt izmantot operētājsistēmu, kuras atjauninājumi joprojām nāk caur Microsoft serveriem (nu, vismaz teorētiski), bet vienlaikus bargi sodīt to pašu cilvēku, ja viņš mēģina nopirkt Latvijas ražotu siļķi vai bērza finiera galdiņu.
Tātad secinājums ir vienkāršs un filozofisks:
Zivis un mēbeles = tiešs drauds mieram Eiropā
Windows 10/11 ar visiem saviem “critical security updates” = nekaitīga digitālā mise-en-scène, kas uztur ilūziju par civilizāciju
Mēs esam sasnieguši augstāko sankciju formu — selekcionēto morāli. Mēs neaizliedzam visu, kas nāvējošs. Mēs aizliedzam tikai to, kas padara dzīvi mazliet patīkamāku.
Jo, kā zināms, patiesais posts ir nevis karš, bet labs krēsls un svaiga siļķe ar sīpoliem. To mēs nekādā gadījumā nedrīkstam atļaut.
Paldies, ka dzīvojat šajā skaistajā absurdā. Lūdzu, restartējiet datoru, ja kaut kas nav skaidrs.
#pseidosankcijas #karoguvicinātāji
Google oficiāli izziņo Pixel 10a →
notepad.lv
- Šodien, 12:58
Tehnoloģiju smagsvars Google turpina paplašināt savu Pixel tālruņu klāstu, nākot klajā ar makam draudzīgo un jaudīgo Pixel 10a. Tas beidzot ir noticis – Google nāk klajā ar ilgi gaidīto Pixel 10a. Google jaunākais A sērijas modelis turpina uzņēmuma stratēģiju, proti, augstas raudzes kameru un mākslīgā intelekta (MI) funkcijas apvienot ierīcē par lietotājiem sevišķi pieejamu cenu – pašmāju tirgū Pixel […]
Olimpiskais smirdīgais cilvēknaids no režīma TV →
Passion Brains
- 15. feb., 12:51
Es neskatos vairs šīs sporta pārraides. Ne kamaniņu sportu, ne biatlonu. Ne tāpēc, ka man nepatiktu, kā cilvēks ar pārcilvēcīgu mieru šauj mērķī pēc tam, kad ir noslēpojis pusmežu, vai kā kāds ar galvu pa priekšu traucas lejup pa ledus reni. Tie sporta veidi ir pietiekami ekstrēmi paši par sevi — tiem nevajag klāt ideoloģisku slalomu.
Bet, kad biatlona trasē līdz ar sportistiem skrien arī komentētāja politiskā elpa, bet kamaniņu brauciens tiek papildināts ar kārtējo nicīgo repliku par “kādu valsti”, man pazūd vēlme klausīties. Sports kļūst par fonu cilvēknaidam, kas tiek pasniegts kā pašsaprotams patriotisms.
Un tad es izvēlos vienkāršu pieeju: elementāra higiēna — informācijas higiēna. Ja telpa smird pēc propagandas, tu atver logu. Ja logs arī smird, tu izej ārā. Un es neskatos olimpisko komentētāju cilvēknaidu pret kādu valsti un cilvēkiem sportistiem.
Nolaupītie bērni ↑
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
Ženēvas sarunas notiek klusiņām. Informācijas druskas “no galda” nenobirst. “Diskusijas koncentrējās uz praktiskiem jautājumiem un iespējamo risinājumu mehānismiem” – diplomātiski komentē notiekošo ukraiņu Rustams Umerovs. (X) Četru stundu politiskā daļa noslēdzās otrdienas vakarā, bet sarunas ar militārajiem pārstāvjiem turpinājās vēl pāris stundas ilgāk. Vakar sēdes arī esot notikušas. Nekā būtiska nav ko teikt. Notiek un […]
Kas notiek ar taviem datiem, kad izdzēs lietotni no telefona? ↑
notepad.lv
- Pirms 1h 43min
Lietotnes izdzēšana šķiet vienkāršs un ātrs process – nospied pogu “Delete” un pēc dažām sekundēm lietotne pazūd no ekrāna. Taču tehniski šis process ir daudz sarežģitāks un ietver vairākas datu plūsmas, kas ne vienmēr beidzas tajā brīdī, kad ikona pazūd. Lietotne nav tikai ikona ekrānā – tā ir programmatūras pakotne ar lokāliem datiem, sistēmas atļaujām, […]
Divi svarīgi punkti: HK “Zemgale/LBTU” – “Kyiv Capitals” 2:1 ↑
Ziņas | Hokeja komanda Zemgale LBTU
- Šodien, 10:56
Sestdien, 14.02.2026. plkst 17:00 INBOX.LV ledus hallē tika aizvadīta “Optibet” Baltijas hokeja līgas regulārā čempionāta spēle starp “Kyiv Capitals” un “Zemgale/LBTU”.
Šī bija piektā un noslēdzošā abu komandu savstarpējā tikšanās regulārajā sezonā. Situācija turnīra tabulā pirms mača bija īpaši saspringta — četras komandas turpināja cīņu par pirmo vietu, turklāt līderus no ceturtās vietas šķīra vien divi punkti. Līdz ar to katrs punkts savstarpējās spēlēs bija zelta vērtē.
Kijivas komanda ir papildinājusi savu sastāvu ar pieredzējušo Latvijas izlases uzbrucēju Ronaldu Ķēniņu, kas viesiem piešķīra papildu jaudu uzbrukumā.
Spēle izvērtās ļoti intensīva un prasīja maksimālu koncentrēšanos aizsardzībā. HK “Zemgale/LBTU” izcīnīja uzvaru ar rezultātu 2:1, tiekot pie diviem īpaši svarīgiem punktiem cīņā par augstākajām pozīcijām turnīra tabulā.
Izcils sniegums vārtos padevās Akselam Ozolam, kurš atvairīja 40 pretinieku metienus un bija viens no galvenajiem panākuma kaldinātājiem.
Ar rezultatīvu sniegumu izcēlās Patriks Zabusovs un Rihards Marenis, katrs nopelnot 1+1 (vārti + rezultatīva piespēle), būtiski sekmējot komandas uzvaru.
Nākamās spēles regulārajā čempionātā solās būt ne mazāk izšķirošas cīņā par vietu labāko divniekā.
Foto: Dāvis Berners
Saistītie raksti
The post Divi svarīgi punkti: HK “Zemgale/LBTU” – “Kyiv Capitals” 2:1 appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.
Tikai mieru – 215 ↓
vara bungas
- Vakar, 21:52
vara bungas: Kauja par apdzīvoto vietu (Mirnohradu)2026.gadā izskatās šādi:
- pretinieka kustību atklāj izlūkošanas droni 8-10 km attālumā no savām maskētām pozīcijām
- dažreiz, kad laikapstākļu ietekmē (!) droni nelido pretinieku atklāj pašu OP
- galvenais uzdevums: neatklāt/nekompromitēt savas pozīcijas
- “izgaismotos” pretinieka kājniekus iznīcina ar koriģētu (!) artilērijas uguni un FPV dronu triecieniem pirms tie ir sasnieguši aizsardzības pozīcijas (>300 m)
- ja savējo spēku pozīcijas ir demaskētas seko RU dronu un planējošo bumbu trieciens, kuram seko kājnieku uzbrukums
- pārapgāde-UGV, UAS. evakuācija-UGV, rotācijas tikpat kā nav
- brigāde diennaktī izlieto ap 100 triecina dronus
- galvenais/vērtīgākais mērķis abās pusēs – dronu operatori
- Mirnohradu dažādās proporcijās kontrolē abas puses, bet neviena puse to nav ieņēmusi
At the beginning of February, I interviewed Lieutenant Colonel Yevhen Bespalov, the commander of Ukraine's 38th Marine Brigade with @francisjfarrell and @KI_Insight.
— Rob Lee (@RALee85) February 17, 2026
(00:20) What is the current situation in Myrnohrad?
(03:24) Has the brigade been fighting from an encirclement… pic.twitter.com/i5DeOuVuqO
Breds Pits pret Tomu Krūzu jeb Seedance 2.0 satricina Holivudu ↓
notepad.lv
- 16. feb., 20:00
Kurš gan mīl grautiņus vairāk par Holivudu? Neviens, tomēr jaunākā sensācīja nav Holivudas, bet gan mākslīgā intelekta meistarstiķis. Nesen internetu pārņēma episka cīņa, kur uzmanības centrā bija Holivudas grandi Breds Pits un Toms Krūzs. Tomēr ir kāds āķis – viss video ir mākslīgā intelekta (MI) radīts. Šāds fakts ir atstājis Holivudu izmisumā, kārtējo reizi aktualizējot […]
Ministr, atkāpies! Nāves smaka sistēmā! ↓
Passion Brains
- Šodien, 17:04
Veselības sistēmas nāvējošās mīnas: Kad valsts nespēj glābt, bet spēj nogalināt – ministrs, atkāpjies!
Ir brīži, kad asinis sastingst vēnās un acīs sāk degt dusmas, ko vairs nevar apklusināt. Tāds brīdis ir šodien. Lasot Vijas Kilblokas vārdus par Irēnas Peško nāvi – sievietes, kuras mūžs tika apcirsts ar cinisku, aukstu naža vēzienu nevis slimības, bet pašas veselības sistēmas rokās – man gribas kliegt. Pieci mēneši! Pieci garī, nepanesami mēneši, kad katrs ārsts, katrs ierēdnis redzēja, ka operācija ir vitāli nepieciešama, bet... nekas. Neviens nepakustināja pirkstu. Un kad beidzot operēja – nevis izglāba, bet nosūtīja tālākā "ārstēšanā", kas beidzās ar to, ko Vija godīgi nosauc par apzinātu nomirdināšanu.
Tas nav gadījums. Tas ir sistēmas darbs.
Mēs katru dienu dzirdam: "Budžets ierobežots", "gaidīšanas rindas normālas", "viss atbilst algoritmiem un protokoliem". Un kamēr pacienti mirst gaiteņos vai mājās, gaidot palīdzību, šī pati sistēma ir neticami efektīva citā jomā – tā ražo nāvējošas kājnieku mīnas. Jā, mīnas. Tikai ne metāla, bet birokrātiskas, dokumentu, aizkavēšanas un "viss kārtībā" mīnas. Tās tiek liktas zem katra Latvijas iedzīvotāja kājām – zem mammas, tēta, drauga, kolēģa. Un kad tās eksplodē, mirst cilvēki, kas vēlējās dzīvot. Kas bija pilni spēka. Kā Irēna.
Un viss tiek darīts "tautas labā". Ar nopietnu seju stāsta, ka taupām naudu, ka nevaram visus operēt uzreiz, ka jābūt efektīviem. Bet patiesībā mēs taupām uz dzīvībām. Mēs ražojam nāvi rūpnīcā ar baltām durvīm un zaļām kartītēm. Un pēc tam Veselības inspekcija, kā Vija jau pareizi prognozē, rakstīs atbildi: "Viss dokumentos kārtībā. Algoritmi ievēroti." Kārtība. Kārtība uz kapa.
Joprojām aktuāli ↓
Passion Brains
- Šodien, 16:56
Bija, IR un būs aktuāli. Šis būs karogos, t-kreklos, posteros. Es turpināšu šo skandēt līdz pukstēs mana sirds. Šis pat varētu būt mana pēdējā vārda teksts...
Turaidas pils nozīme viduslaiku Livonijas laikā un vēlākos gadsimtos ↓
Zināmais nezināmajā
- Šodien, 10:07
Nav daudz tādu piļu Latvijā, kuras mūri pieredzējuši tik daudzus gadsimtus, piedzīvojuši tik dažādus saimniekus un viņu likteņus, kā Turaidas pils. Kāda bija šīs viduslaiku pils nozīme Livonijas laikā un vēlāk? Ko zinām par lībiešu dzīvi Turaidā un kādu sadzīvi te vadījuši daudzie pils iemītnieki?
Raidījumā Zināmais nezināmājā atklāj Turaidas Muzejrezervāta galvenais speciālists - vēsturnieks, lībiešu mantojuma pētnieks Guntis Zemītis, vēstures zinātņu doktore, viduslaiku piļu eksperte, Turaidas Muzejrezervāta galvenā speciāliste - vēsturniece Ieva Ose un vēsturniece, Turaidas Muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne.
Zinātnes ziņās plašāks stāsts par to, kā seismometri var palīdzēt ne tikai zemestrīču fiksēšanā, bet arī kosmisko atkritumu novērošanā.
Kosmosa atkritumu, piemēram, raķešu un satelītu atlūzu, skaits uz Zemes pieaug, tāpēc likumsakarīga šķiet jauna publikācija zinātnes žurnālā “Science”. Tajā vēstīts, ka ar seismometriem jeb seismogrāfiem, ar ko parasti reģistrē zemestrīces, ir iespējams izsekot krītošiem kosmosa atkritumiem. “Science” publikācijā minēts konkrēts notikums 2024. gadā, kad, Ķīnas kosmosa kuģim atgriežoties Zemes atmosfērā, tā sabrukšanai līdzi izsekoja seismometri Kalifornijā. Kā allaž, viedokli par rakstu vaicājam pašmāju zinātniekam, un šoreiz tas ir Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģiju zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Viesturs Zandersons. Viņš norāda, ka notikums ar Ķīnas kosmosa kuģi nav pirmās šādas seismometra fiksētās svārstības, taču jāizceļ ārvalstu pētnieku labi veiktie aprēķini.
Business.gov.lv kļūst par uzņēmēju vienoto digitālo kontaktpunktu ↓
notepad.lv
- Šodien, 11:12
No 19. februāra uzņēmējiem pieejama jaunā uzņēmējdarbības atbalsta platformas business.gov.lv versija, kas kļūs par vienoto kontaktpunktu valsts sniegtajiem e-pakalpojumiem uzņēmējiem un tiem, kas vēl tikai plāno uzsākt biznesu. Jaunā business.gov.lv versija ir pirmais solis vienotā uzņēmēju kontaktpunkta izveidei plašākā attīstības procesā, kas turpināsies līdz 2030. gadam, pakāpeniski paplašinot pakalpojumu klāstu un digitālos risinājumus. “Uzņēmējdarbības videi […]
Proteīna salāti ar makreli ↓
Lindas Virtuve
- Šodien, 11:39
Pastas un makreles salāti ir bagāti ar vērtīgām uzturvielām un piemēroti gan uzglabāšanai, gan baudīšanai pusdienu kastītē nākamajā dienā. Pastu var izvēlēties pēc sirds patikas – pilngraudu, dārzeņu, lēcu un citu pākšaugu, veikalos klāsts ir ļoti plašs. Salātos arī nejūt, piemēram, specifisko garšu, kas mēdz būt ‘nestandarta’ izejvielu pastai un to nemanot apēdīs arī izvēlīgāki...
The post Proteīna salāti ar makreli appeared first on Lindas Virtuve.
Augusts 2024 bildēs jauns
Stacija
- Tikko
Latvijā ievestiem auto ir četras reizes lielāka varbūtība, ka to nobraukums ir grozīts ↓
notepad.lv
- Šodien, 19:30
Lai gan no ārzemēm ievesti spēkrati veido nozīmīgu daļu lietotu automašīnu tirdzniecības visā Eiropā, pirms pirkuma veikšanas rūpīgi jāizvērtē visi riski. Valstis neapmainās ar transportlīdzekļu datiem, tādēļ tirgus ir pārpilns automašīnu ar “attītu” jeb sagrozītu nobraukumu. Auto nozares datu uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā secināms, ka automašīnu pircējiem Latvijā jābūt īpaši piesardzīgiem. No ārzemēm ievestiem transportlīdzekļiem […]
Restarts ↓
2+2=5
- Vakar, 19:46
Pirmo dienu kopš gada sākuma neesmu izgājusi no mājas. Pūstu dīvānā trešo stundu, un sajūta ir DEBEŠĶĪGA.
Attīstot sporta tehnoloģijas, RTU vēlas paplašināt sadarbību ar dažādu sporta veidu pārstāvjiem ↓
RSS | Rīgas Tehniskā universitāte
- Šodien, 17:20
Lai iepazītos ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku veikumu sporta tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, universitātē viesojas riteņbraukšanas profesionāļi. RTU pieredzi un iestrādnes sporta tehnoloģiju attīstībā, kas lielākoties iegūtas ilgstoši sadarbojoties ar renes sporta pārstāvjiem, rosina izmantot arī citu tehnisko sporta veidu sekmēšanai.