nekur.lv

Reiz kāds gudrs vīrs teica: “Idiotisms nav tas, ka tu kļūdījies. Idiotisms ir tas, ka tu kļūdījies, zinādams, ka kļūdīsies, un tomēr turpināji, jo sistēma to pieļāva.” Šodien Rīgā, Mūkusalas ielas promenādē, mēs redzam šo tezi iemūžinātu betonā – burtiski. Zemākas stiprības klases betons margu pamatos. Nevis kaut kur nomalē, bet pašā pilsētas sirdī, tur, kur cilvēki staigā, bērni skraida un tūristi fotografē “eiropeisko” Rīgu. Autoruzraugs, būvuzraugs un būvnieks tagad oficiāli atzinuši: neatbilstošs. Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments to paziņoja Satiksmes un transporta lietu komitejā. Un viss. Punkts. Nevis “mēs esam šokēti”, bet vienkārši – “jā, mēs to izdarījām”.

Šis nav tikai būvniecības kļūda. Tas ir filozofisks manifests. Tas ir mūsu laikmeta garīgais autoportrets, ielietots C12/15 betonā tā vietā, kur vajadzēja C25/30 vai augstāku. Un tas sāp nevis tāpēc, ka betons ir vājš (lai gan tas ir), bet tāpēc, ka tas atklāj dziļāku, eksistenciālu vājumu – kolektīvo idiotismu, kas mūsdienās maskējas zem “procedūrām”, “atbildības sadales” un “Eiropas standartiem”.

Padomāsim par to. Senie grieķi idiotu sauca par *idiōtēs* – cilvēku, kurš dzīvo tikai savā privātajā sfērā, ignorējot polis. Mūsdienu idiots vairs nav vientuļš. Viņš ir sistēmas produkts. Viņš ir komiteja. Viņš ir tenders. Viņš ir “atbilstoši normatīvajiem aktiem”. Mūkusalas gadījumā idiots nav viens būvnieks, kurš “aizmirsīs” pasūtījumu. Idiots ir viss ķēdes mehānisms: projekta autori, kas neuzrakstīja precīzu tehnisko specifikāciju; uzraugi, kas parakstīja, neapskatot; dome, kas maksāja par to, ko zināja, ka ir slikti. Un tagad – visi kopā atzīst “neatbilstību”. Neviens nav vainīgs. Visi ir “procesā”.

Šeit slēpjas īstais filozofu akmens: mūsdienu cilvēks ir zaudējis spēju būt atbildīgs par savu rīcību, jo atbildība ir izkliedēta tik plānā kārtā kā margu betons. Heidegers to sauca par *das Man* – “viņi”. Viņi būvēja. Viņi apstiprināja. Viņi tagad atzīst. Bet “viņi” nekad nenes sodu. “Viņi” vienkārši raksta protokolu un turpina būvēt nākamo promenādi. Idiotisms kļūst par institucionālu normu. Tas ir ērti. Tas ir droši. Tas ir mūsdienīgs.

Un vai nav ironiski? Mēs dzīvojam laikmetā, kad mākslīgais intelekts raksta dzeju, bet cilvēks joprojām nespēj pareizi ieliet betonu. Mēs runājam par ilgtspējību, zaļo kursu un “nākamajām paaudzēm”, bet nevaram nodrošināt, lai marga nenogāztos uz pirmā stiprāka vēja. Tas nav tehnisks jautājums. Tas ir metafizisks. Tas ir par to, kā mēs esam zaudējuši saikni ar *techne* – nevis kā ar “tehnoloģiju”, bet kā ar mākslu būt cilvēkam pasaulē. Senie romieši būvēja akveduktus, kas stāv vēl šodien. Mēs būvējam promenādes, kuras jau pirms nodošanas ekspluatācijā ir gatavas sabrukt.

Šī betona epizode ir skarbs atgādinājums: idiotisms nav nejaušība. Tas ir izvēle. Izvēle neprasīt vairāk. Izvēle neuzņemties risku pateikt “nē”. Izvēle slēpties aiz papīriem. Un visbīstamākais – izvēle pierast. Jo, kad tu pierod pie tā, ka promenāde ir būvēta ar “mazliet vājāku” betonu, tu pierod arī pie tā, ka slimnīca ir būvēta ar “mazliet vājāku” ētiku, skola – ar “mazliet vājāku” izglītību, valsts – ar “mazliet vājāku” mugurkaulu.

Filozofiski runājot, Sokrāts teiktu: “Neatzīstot savu nezināšanu, mēs paliekam idioti.” Mūkusalas promenāde mums rāda ne tikai nezināšanu, bet kaut ko sliktāku – apzinātu nezināšanu. Mēs zinām, ka betons ir vājāks. Mēs to atzīstam oficiāli. Un tomēr… nekas. Tā ir mūsdienu traģēdija: nevis tas, ka mēs kļūdāmies, bet tas, ka mēs kļūdāmies un turpinām dzīvot tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Tāpēc nākamreiz, kad staigāsiet pa Mūkusalas promenādi un sajutīsiet, ka marga nedaudz “elpo”, neuztveriet to tikai kā būvniecības kļūdu. Uztveriet to kā filozofisku brīdinājumu. Kā mūsu laikmeta epitāfiju, iemūžinātu zemākas stiprības betonā.

Un ja kāds jautās: “Kāpēc tas notiek?” – atbildiet vienkārši:  

Tāpēc, ka mēs esam idioti. Kolektīvi. Institucionāli. Un lepni par to.

Betons melo tikai tad, kad mēs paši sev melojam. Un Mūkusalas promenāde šobrīd kliedz patiesību skaļāk nekā jebkura komiteja.

vara bungas: Kamēr esmu “radošajā komandējumā “(TM) piedāvāju paklausīties, ko saka ex-AMAN Irānas speciālists Danny (Dennis) Citrinowicz. Zinošāku ekspertu grūti būtu atrast. Lai gan, visi mēs esam cilvēki, tādēļ vienmēr jāsalīdzina ar to ko saka citi eksperti.

Isāk sakot, US un IL ar visu zināšanu bāzi, kas ir viņu rīcībā, “aiz kokiem nesaskatīja mežu” un neredz to joprojām. IR tagad ies kodolieroču iegūšanas virzienā līdz galam. CN un RU piepalīdzēs. IR ar kodolieročiem, tas ir pavisam cits stāsts pasaulei as we know it.

Izvilkums:

https://www.msn.com/en-us/war-and-conflicts/military/on-gps-is-tehran-now-more-likely-to-pursue-a-nuclear-bomb/vi-AA1Z9TSK?ocid=socialshare

Viss raidījums:

Nolēmu ziedot savu laiku, lai palīdzētu Kursora komandai sakarā ar rakstu "“Office.eu” piedāvā Eiropā bāzētu dokumentu veidošanas platformu ". Jo tur nav pateiktas svarīgas detaļas. Pat mans LLM var labāk.

Un šis konkrētais aprakstītais piedāvājums nav līdz galam atklāts.

Tas, ka nekur lapā, izņemot attālu FAQ nostūri, netiek norādīts, ka patiesībā tas nav pašu būvēts un radīts. Tā ir atvērtā koda platformas Nextcloud instalācija ar papildu izstrādēm. Manā grāmatā tas nozīmē, ka šis fakts tiek apzināti slēpts. Arī ekrānšāviņos tikai pazinējs atpazīs Nextcloud. Rakstā minēts, bet pašu ofisotāju lapā ne īpaši.

Informācija par 2024. gadā Beļģijā koprades birojā reģistrētu uzņēmumu arī jāmeklē ar uguni. Iespējams, ka īsti nekvalificējās kā mānīšanās un krāpšana (mums izdevīgas puspatiesības mēs aizstāvam paši), bet es neuzticētos novembrī reģistrētam kantorim, kurš mēģina slēpt to, kas ir.

Dīvainības krīt acīs uzreiz, un mani nedaudz izbrīna, ka tās neradīja vēlmi papētīt sīkāk. Papētīt sīkāk šajā gadījumā būtu pāris minūtes interneta meklētājā pēc izvēles — «Is Office.EU a scam?».

Mans minējums ir, ka viss biznesa plāns ir ap un lielākās izmaksas ir par domēnu «office.eu».

Ja ir akūta vēlme tomēr drosmīgi mēģināt tikt vaļā no ASV diktāta, tad Nextcloud ir gūzma ar pārbaudītiem un drošiem partneriem.

Žetona vakars ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem 12. klases skolēnu dzīvē. Tas ir kā atskaites punkts, lai palūkotos uz padarīto, izvērtētu to un izietu finiša taisnē. Arī mūsu klasei šis vakars, kas notika 27. februārī, bija īpašs un neaizmirstams. Tajā netrūka ne emociju, ne smieklu, ne pateicības pilnu mirkļu, kas tika pavadīti kopā. Pasākumam bija divas daļas, un katra no tām bija rūpīgi izplānota. Sākumā norisinājās svinīgā jeb oficiālā daļa, kas radīja īpaši emocionālu noskaņu. Tās laikā saņēmām žetongredzenu – piederības simbolu Madlienas vidusskolai un kopā pavadītajiem gadiem. Žetongredzenus saņēma 19 radoši, aktīvi un atraktīvi jaunieši: Raivis Andriksons, Kristians Andress Balodis, Tija Kačanova, Linda Kalniņa, Ieva Kārkliņa, Agnese Lazdiņa, Laura Leitāne, Nikola Markovska, Harijs Jānis Pluģis, Kristīne Povha, Sofija Rudņika, Pēteris Smilškalns, Lelde Šlesere, Voldemārs Teika, Elīza Tirzmaliete, Evelīna Tirzmaliete, Artūrs Trūba, Sindija Zariņa, Salvis Zariņš, kā arī 12. klases audzinātāja Ligita Ridūze. Šis brīdis bija ļoti nozīmīgs, jo gredzeni kalpos kā atmiņa par skolas laiku, klasesbiedriem un kopīgajiem piedzīvojumiem. Ne mazāk svarīga bija vecāku godināšana. Viņiem tika veltīti sirsnīgi pateicības vārdi par atbalstu, rūpēm un pacietību visā mācību laikā. Daudziem tas bija aizkustinošs brīdis, jo vecāku klātbūtne vienmēr bijusi nozīmīga gan grūtībās, gan priekā.

Vakara gaitā mēs parādījām arī nelielu video, kurā bija redzami jautrākie mirkļi no mūsu skolas gadiem. Video bija apkopotas fotogrāfijas un atmiņas no dažādiem pasākumiem, ekskursijām un ikdienas dzīves skolā. Skatoties šo video, daudziem sejā parādījās smaids, bet dažiem arī asaras, jo tas lika atcerēties visus skaistos brīžus, kurus esam piedzīvojuši kopā.

Otrā vakara daļa izvērtās daudz brīvāka, dzīvīgāka un pilna humora. Ar pašu sagatavotu  uzvedumu ”Tādi mēs esam” atklājās mūsu īstā daba, spontanitāte, asprātība un spēja pasmieties pašiem par sevi. Uz skatuves valdīja viegla, nepiespiesta atmosfēra, ko papildināja negaidīti pavērsieni un komiskas situācijas. Stāsta centrā bija aktrises neveiksmīgā diena, kas jau no paša rīta “izgāja no ierastajiem rāmjiem”. Sīkas ķibeles pārauga arvien absurdākos notikumos – neveiksmīgs treniņš, ceļu satiksmes negadījums, aizdomīgs autoserviss un dažādi ikdienas pakalpojumi, kas tikai sarežģīja situāciju. Katrā epizodē parādījās jauni tēli, kas ar savu rīcību padarīja notikumus vēl pārspīlētākus un smieklīgākus. Diena kļuva par īstu pārbaudījumu, kur neveiksmes sekoja cita citai, radot komisku spriedzi. Pat mēģinājumi rast risinājumu gan skaistumkopšanā, gan meklējot garīgu palīdzību pārvērtās jaunās neveiksmēs. Galu galā nogurums ņēma virsroku, un iecerētais noslēgums neizdevās, kā plānots. Tieši šī pārspīlēto neveiksmju virkne un spilgtie tēli radīja humoru, kas aizrāva skatītājus un lika smieties no sirds.

Vakara noslēgumā mēs visi kopā nodziedājām dziesmu “Kokosrieksts”. Tas bija ļoti skaists un vienojošs brīdis, kas lieliski noslēdza mūsu Žetona vakaru. Tas paliks mūsu atmiņās vēl ļoti ilgi. Tas bija vakars, kurā varējām būt kopā, pasmieties, atcerēties kopīgi piedzīvoto. Žetona vakars mums atgādināja, cik nozīmīgi ir skolas gadi un cik daudz skaistu atmiņu mēs esam radījuši kopā.

Sofija Rudņika – 12. klases skolniece

Vai vēlaties noskaidrot, kur Latvijā atrodas zemes, kas pieder ārvalstniekiem?

Vai vēlaties zināt no kuras valsts ir šis zemes īpašnieks?

Lielisku iespēju atrast atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Lursoft IT jaunais slānis Nekustamo īpašumu datu kartē, kas saucas “Īpašnieki ārvalstnieki”.

Kartes lietotājam jebkurā Latvijas vietā ir iespēja uzzināt kādas valsts fiziskai vai juridiskai personai pieder nekustamais īpašums.

Kolāža: Didzis Daniels Kukainis

Ir grāmatas, kuras izlasi un noliec plauktā, un ir tādas, kuras nemanāmi sāk “dzīvot” tev līdzi ikdienā. "Brokastis ar Seneku" noteikti pieder pie otrajām. Tā nav tikai par filozofiju — tā ir par sarunu ar sevi, kas sākas pavisam vienkārši, varbūt pat pie rīta kafijas, bet turpinās daudz dziļāk, nekā sākumā gaidīts. Lasot šo darbu, rodas sajūta, ka Seneka nav tikai vēstures figūra, bet gan kluss, gudrs sarunu biedrs, kurš mierīgi un bez liekas moralizēšanas uzdod neērtus, bet ļoti vajadzīgus jautājumus. Un varbūt tieši tas padara šo grāmatu tik īpašu — tā neuzspiež atbildes, bet māca domāt. Šī nav grāmata, kuru var “izskriet cauri”. Tā drīzāk ir kā lēna pastaiga, kur katra doma aicina apstāties, pārdomāt un, iespējams, paskatīties uz savu dzīvi no mazliet citādāka skatpunkta.

Ir teksti, kas piedāvā zināšanas, un ir teksti, kas pārveido skatpunktu, no kura šīs zināšanas tiek uztvertas. "Brokastis ar Seneku" pieder pie otrajiem — tā ir grāmata, kas ne tikai iepazīstina ar stoiķu filozofiju, bet arī ierosina lasītājam ieņemt noteiktu attieksmi pret dzīvi. Jau no pirmajām lappusēm kļūst skaidrs, ka šis nav mēģinājums rekonstruēt Lūciju Annēju Seneku kā vēsturisku figūru akadēmiskā nozīmē, bet drīzāk — aktualizēt viņa domas kā dzīvu un praktiski pielietojamu pieredzi mūsdienu cilvēkam.

Šajā darbā savijas divas, šķietami pretējas pieejas. No vienas puses, autors balstās klasiskajā stoicisms tradīcijā, respektējot tās konceptuālo dziļumu un ētisko stingrību. No otras puses, teksts ir veidots tā, lai tas būtu pieejams arī lasītājam bez priekšzināšanām filozofijā. Šī līdzsvara izjūta starp akadēmisko precizitāti un populārzinātnisku skaidrību rada īpašu lasīšanas pieredzi — tādu, kurā netiek zaudēts ne domas dziļums, ne tās cilvēciskais tuvums.

Grāmatas centrā ir ideja par filozofiju kā dzīves praksi, nevis teorētisku disciplīnu. Šeit Seneka netiek interpretēts kā abstraktu ideju autors, bet kā domātājs, kurš nepārtraukti reflektē par cilvēka attiecībām ar laiku, likteni, emocijām un paša iekšējo brīvību. Autors konsekventi uzsver, ka stoiķu mācība nav aicinājums uz emocionālu atsvešinātību, kā tas bieži tiek pārprasts, bet gan uz skaidrību — spēju atšķirt to, kas ir mūsu kontrolē, no tā, kas nav. Šī šķietami vienkāršā atziņa, kas sakņojas stoiķu ētikā, tiek izklāstīta ar pietiekamu niansētību, lai atklātu tās praktisko sarežģītību.

Īpaši nozīmīgs ir veids, kā tekstā tiek risināta laika pieredze. Senekas pārdomas par dzīves īsumu un laika izšķērdēšanu šeit iegūst jaunu aktualitāti, saskaroties ar mūsdienu steidzīgo, fragmentēto ikdienu. Autors necenšas moralizēt vai piedāvāt vienkāršotus risinājumus, bet drīzāk izgaismo paradoksu: cilvēks, kurš pastāvīgi sūdzas par laika trūkumu, bieži vien pats to izšķiež. Šī doma tiek attīstīta nevis kā pārmetums, bet kā aicinājums uz apzinātību — uz spēju dzīvot tā, lai laiks netiktu vienkārši “patērēts”, bet piedzīvots.

Lasot, pakāpeniski rodas sajūta, ka šī grāmata darbojas divos līmeņos. Virspusēji tā ir skaidrojoša un informatīva, piedāvājot strukturētu ieskatu stoiķu domāšanā. Taču dziļākā līmenī tā ir refleksīva — tā provocē lasītāju ne tikai saprast, bet arī konfrontēt sevi ar jautājumiem, kuri bieži paliek ārpus apzinātas uzmanības. Tieši šajā spriegumā starp zināšanu un pašrefleksiju slēpjas darba lielākā vērtība.

Tāpēc "Brokastis ar Seneku" var lasīt gan kā ievadu antīkajā filozofijā, gan kā personisku intelektuālu pieredzi. Tā nepiedāvā gatavas atbildes, bet rada telpu, kurā šīs atbildes var sākt veidoties. Un varbūt tas arī ir tuvākais, kādā veidā mūsdienu teksts var pietuvoties sākotnējai filozofijas idejai — nevis iemācīt, kā dzīvot, bet iemācīt, kā par to domāt.

Turklāt īpaši saistošs šķiet veids, kā autors risina cilvēka iekšējās brīvības jautājumu. Stoiķu izpratnē brīvība nekad nav bijusi saistīta ar ārējiem apstākļiem — tā sakņojas spējā pārvaldīt savu attieksmi. Šī ideja, kas mūsdienu kontekstā bieži tiek trivializēta kā vienkārša “domā pozitīvi” pieeja, šeit iegūst daudz nopietnāku un pat prasīgāku nozīmi. Brīvība nozīmē disciplīnu, paškontroli un gatavību atteikties no ilūzijām par pilnīgu kontroli pār dzīvi. Tas savukārt pieprasa intelektuālu godīgumu — spēju atzīt savas robežas, nevis tās maskēt.

Interesanti, ka tekstā vairākkārt netieši parādās spriedze starp individuālo un sociālo dimensiju. Lai gan stoiķu filozofija bieži tiek interpretēta kā individuālistiska, šeit skaidri iezīmējas doma, ka cilvēks nav izolēta vienība. Senekas skatījumā būt saprātīgam nozīmē arī būt taisnīgam attiecībās ar citiem, un šī ētiskā perspektīva piešķir viņa domām plašāku sabiedrisku nozīmi. Tādējādi grāmata neaprobežojas tikai ar individuālās labbūtības jautājumiem, bet pieskaras arī tam, kā mēs dzīvojam kopā ar citiem.

Ne mazāk nozīmīga ir attieksme pret ciešanām un grūtībām. Mūsdienu kultūrā bieži dominē tendence izvairīties no diskomforta vai to pēc iespējas ātrāk novērst, taču šajā darbā tiek piedāvāts atšķirīgs skatījums. Grūtības netiek romantizētas, bet tās arī netiek uztvertas kā kaut kas absolūti negatīvs. Drīzāk tās kļūst par iespēju trenēt raksturu — nevis abstraktā, bet ļoti konkrētā nozīmē. Šī doma var šķist neērta, jo tā noņem ierasto attaisnojumu meklēšanu un novirza uzmanību uz paša reakciju.

Lasot tālāk, arvien skaidrāk iezīmējas arī attiecības ar nāvi kā viens no centrālajiem stoiķu domas elementiem. Nāve šeit netiek dramatizēta vai padarīta par tabu; tā tiek integrēta kā neizbēgama dzīves sastāvdaļa. Šāda perspektīva nevis rada pesimismu, bet gluži pretēji — var pastiprināt dzīves vērtības izjūtu. Apziņa par laika ierobežotību liek precīzāk izvērtēt prioritātes, un šajā ziņā Senekas pārdomas iegūst pārsteidzošu aktualitāti arī šodien.

Vēl viens būtisks aspekts ir valodas vienkāršība, kas slēpj sevī konceptuālu dziļumu. Autors izvairās no sarežģīta terminoloģiskā aparāta, bet tas nenozīmē, ka idejas tiek vienkāršotas. Drīzāk notiek pretējais — sarežģītais tiek formulēts skaidri, nezaudējot būtību. Šī prasme ir īpaši nozīmīga, runājot par filozofiju, jo tā ļauj saglabāt domas precizitāti, vienlaikus padarot to pieejamu plašākai auditorijai.

Zīmīgi ir arī tas, ka grāmata neuzspiež vienotu lasīšanas tempu vai interpretāciju. Tā atstāj vietu pauzēm, atkārtojumiem un personiskām pārdomām. Šādā ziņā teksts darbojas gandrīz kā meditācijas forma — nevis strukturētā, tehniskā nozīmē, bet kā domāšanas ritma palēnināšana. Lasītājs tiek aicināts ne tikai uztvert informāciju, bet arī apzināti pie tās atgriezties, ļaujot idejām integrēties lasītāja domāšanā.

Galu galā šī darba vērtība slēpjas ne tik daudz tajā, ko tas pasaka, cik tajā, ko tas ierosina. Tas neatrisina lasītāja problēmas, bet maina veidu, kā uz tām skatīties. Un šī maiņa bieži vien ir daudz nozīmīgāka par jebkuru konkrētu padomu. "Brokastis ar Seneku" tādējādi kļūst par tiltu starp antīko domāšanu un mūsdienu pieredzi — nevis kā teorētiska konstrukcija, bet kā dzīvs dialogs, kas turpinās arī pēc grāmatas aizvēršanas.

Kad drons ielido no “turienes”, ticēšana kļūst par pilsonisku pienākumu

Ak, cik skaista ir mūsdienu ģeopolitiskā realitāte! Tik tīra, tik kristāldzidra, ka patiesība tajā vairs nav jāmeklē – tā vienkārši tiek pasniegta uz sudraba paplātes ar uzrakstu “Oficiālā Versija”. Un ja kāds muļķis sāk vaicāt: “Bet kā tad īsti tas drons tur nonāca?”, tad uzreiz skan trauksmes sirēnas un morālās nūjas sāk cilāt. Jo šajā karā – vai drīzāk šajā mūžīgajā propagandas cīņā – fakti nav svarīgi. Svarīga ir tikai pareizā ticība.

Iedomājieties: no “turienes” ielido drons. Nu, protams, no “turienes”. No kurienes tad vēl? No “šeitienes” taču nekad neko tādu nevarētu sagaidīt, jo “mēs” esam tie labie, tie miermīlīgie, tie, kas tikai aizsargājas un nekad neprovocē. Ja drons nāk no “turienes”, tad viss ir skaidrs kā diena: agresors, provokators, naida iemiesojums. Un ja kāds mēģina pajautāt, vai varbūt tas drons tomēr nāca no mūsu pašu puses, lai radītu ērtu ieganstu nākamajai naida devai – tad tas cilvēks ir “noderīgs idiots”, “putina bots” vai vēl sliktāk – “morāls bankrotieris”.

Sarkasms? Nē, tas ir filozofisks optimisms. Jo tikai tā var izdzīvot šajā pasaulē, kur patiesība ir kļuvusi par luksusa preci, ko atļaujas tikai tie, kam nav ko zaudēt. Mēs dzīvojam laikmetā, kur provokācija ir māksla, bet naida meklēšana – ikdienas maizes darbs. Katrs incidents tiek nekavējoties iepakots pareizajā naratīvā: “Skatieties, cik ļauni ir tie tur!” Un masas, kā labi apmācīti suņi, sāk riet pareizajā virzienā. Nav vajadzīgs ne pierādījums, ne loģika – pietiek ar to, ka “visi zina”, ka tas nāca no “turienes”.

Filozofiski runājot, mēs esam nonākuši Platona alā, kur ēnas uz sienas ir tik pārliecinošas, ka īstenība šķiet naiva fantāzija. Tur, ārpus alas, varbūt drons tiešām nāca no mūsu pašu angāra, lai radītu vajadzīgo upuri un mobilizētu naidu. Bet kas par to? Alā ir silti, tur ir biedri, tur ir pareizā doma. Ārā – tikai aukstā šaubīšanās un bīstamā patiesības meklēšana, kas var novest pie tā, ka tev atņem sociālo kredītu, darbu vai vismaz “pareizo” draugu loku.

Tāpēc, mīļie līdzpilsoņi, kad nākamreiz ielidos drons “no turienes”, neuzdodiet jautājumus. Ticiet. Akli, kaislīgi, ar visu sirdi. Jo šajā propagandas karā šaubīšanās ir nodevība, bet akla ticība – patriotisms. Un ja kāds tomēr uzdrošinās pajautāt “bet kā tad īsti?”, tad atcerieties: tas nav jautājums par dronu. Tas ir jautājums par to, vai tu esi ar “mums” vai pret “mums”. Un šajā pasaulē vidusceļa vairs nav. Ir tikai pareizā puse un nepareizā.

Un ja drons tomēr izrādās mūsu pašu – nu ko, tas taču bija “preventīvs miermīlīgs pasākums”. Galu galā, provokācija taču ir tikai tad, kad to dara “tie tur”. Kad mēs – tas ir “stratēģiska nepieciešamība”.

Cik skaisti vienkārši. Cik filozofiski ērti. Un cik bezcerīgi smieklīgi.

Informācijas sabiedrības laikmetā komunikācijai ir īpaši nozīmīga loma. Bieži vien tieši tas, kā mēs pasniedzam informāciju, atstāj vislielāko iespaidu uz rezultātu – gan mūsu individuālajos sasniegumos, gan uzņēmuma vai projekta attīstībā. Komunikācijas nozīmi uzņēmuma attīstībā nevajag novērtēt par zemu. Bieži vien daudzas labas biznesa idejas un projektus neizdodas īstenot tieši neprasmīgas komunikācijas dēļ.

Komunicēt atšķirīgi vai pārkliegt pūli

Ar ideju un tirgus izpēti vien nepietiek. Visi labi zina, ka sava sapņu auguma iegūšanai nepietiek vien ar pamācošu video skatīšanos Youtube, ir nepieciešami treniņi, sabalansēta un pārdomāta diēta. Tieši tāpat ir arī ar sapņu biznesa izveidi – visa pamatā ir laba un pārdomāta ideja kopā ar tirgus izpēti, aprēķiniem un citiem plāniem, tomēr 50% no izdošanās veido tieši komunikācija. Sekmīgs rezultāts atkarīgs no tā, kā spēsim pasniegt savu ideju, lai piesaistītu investorus, sadarbības partnerus, klientus u.tml.

Komunikācijas prasmes ir svarīgas ne tikai komunikācijas nozares cilvēkiem, vienlīdz svarīgas tās ir arī pedagogiem, jauniešiem un uzņēmējiem, kuriem jāprezentē ne tikai sevi, bet arī savu ideju. Mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā, peldam milzīgā informācijas jūrā, un ikvienam uzņēmējam ir jāuzdod jautājums – kā komunicēt, lai mani sadzirdētu? Lielā pūlī ir divas iespējas – mēģināt pārkliegt citus vai pasniegt sevi īpaši un atšķirīgi. Jāņem vērā, ka globālajā tirgū uzņēmumi darbojas kopā ar starptautiskām kompānijām, kam ir vairāku desmitu gadu pieredze un milzīgs finansējums, tāpēc tās pārkliegt ne vienmēr būs iespējams. Daudzi mazie uzņēmumi neturpina darbību, jo ar pūļa pārkliegšanas stratēģiju cieš neveiksmi. Tātad jāizvēlas otrais variants – komunicēt īpaši, atšķirīgi, izceļot sevi no pūļa, un tas jādara efektīvi.

Arī sociālie mediji ir jāmācās

Sociālo mediju uzvaras gājiens komunikācijas jomā vienlaikus atvieglo un apgrūtina komunikāciju. No vienas puses – sasniegt potenciālo mērķauditoriju kļūst vieglāk, ātrāk un lētāk, no otras puses – šie instrumenti ir pieejami visiem. Sociālie mediji var būt lielisks uzņēmuma komunikācijas rīks pie nosacījuma, ja tie tiek lietoti ar izpratni un zināšanām. Tāpēc, lai cik neparasti tas neizklausītos, arī komunikācija sociālajos tīklos ir jāmācās.

Tas, ka kāds ikdienā pavada daudz laika Facebook vai bieži publicē bildes Instagram, automātiski nenozīmē veiksmīgas pārdošanas un idejas attīstīšanas iespējas. Tie ir instrumenti, kuros apvienoti visdažādākie algoritmi. Lai gan sākotnēji sociālie tīkli un to piedāvātās iespējas var šķist sarežģīta joma, līdz ar pirmo izpratni viss šķitīs daudz vienkāršāk.

Nav rezultātu bez mērīšanas

Veidojot komunikāciju sociālajos medijos, ikvienam uzņēmējam der atcerēties, ka svarīgi ir ne tikai pārdot ideju, bet arī izvērtēt dažādu aktivitāšu rezultātus – gan veiksmīgo, gan ne tik veiksmīgo, salīdzinot tos ar prognozēto u.tml. Tas palīdzēs izvairīties no kļūdām nākotnē, aizvien uzlabojot komunikāciju. Tie, kas to nedara, jau no sākuma ir zaudētājos.

Labam pārdevējam neiztikt bez komunikācijas prasmēm. Patiesībā profesionālas komunikācijas rezultāts ir pārdot idejas, preces vai pakalpojumus tā, lai, raugoties no malas, nebūtu saprotams, ka mērķis ir pārdošana. Tā kā uzņēmuma idejas pārdos ne vien pārdevēji, bet arī pats uzņēmuma vadītājs, biroja administrators, ārējo sakaru nodaļa utt., tad arī viņiem ir vajadzīgas komunikācijas prasmes.

Risinājums ir pielāgošanās

Neļaujiet, lai neveiksmīga komunikācija kļūtu par klupšanas akmeni jūsu ideju un uzņēmējdarbības attīstībai. Pilnveidojot savas prasmes, varēs pielāgoties dažādām auditorijām un veiksmīgāk izklāstīt savu ideju. Nākotnes prognozes rāda, ka dzīvās jeb tiešās komunikācijas loma pakāpeniski turpinās samazināties. Tas vienkārši ir jāpieņem, un ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri spēs ātrāk pielāgoties šīm tendencēm.

Jau tagad, analizējot jauniešu komunikācijas veidus, redzams, ka viņi izvairās no zvanīšanas, tā vietā dodot priekšroku e-pastam, WhatsApp vai komunikācijai sociālajos medijos. Neviens uzņēmums nepiespiedīs klientu zvanīt un uzdot jautājumus, ja viņa paradumos nav šāda komunikācijas veida. Risinājums ir pielāgošanās, pilnveidojot savu komunikāciju sociālajos medijos, izstrādājot pārdomātu mājaslapu vai izmantojot kādu citu populāru risinājumu, piemēram, čatbotus u.tml.

Darīt pašam vai uzticēt ekspertiem

Mūsdienās, kad liela daļa mazo un vidējo uzņēmēju Latvijā ir cilvēki – orķestri, kuri paši vienlaikus ir gan uzņēmumu īpašnieki, gan vadītāji, gan pārdošanas, personāla atlases, mārketinga un citu jomu eksperti, es aicinātu nopietni pārdomāt, cik daudz var paveikt paša spēkiem un ko labāk uzticēt profesionāļiem.

Mazajiem uzņēmumiem lielākoties var pietikt ar vadītāju, kurš regulāri attīstīta un pilnveido savas komunikācijas prasmes un zināšanas, tomēr, ja nākotnē ir plānots pāriet augt, tad agri vai vēlu būs jāpiesaista arī komunikācijas profesionāļi.

Autore Daina Einberga ir Biznesa augstskolas Turība komunikācijas virziena prodekāne.

The post Komunikācija veido 50% no sapņu biznesa appeared first on IR.lv.

Dzīve blakus karadarbībai

Hronika: Divi incidenti vienā naktī

• Pirmais incidents (00:51–01:16): Lidrobots ielidoja Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas puses. Tas aptuveni 24 minūtes veica lidojumu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu un tālāk gar krievijas robežu, līdz visbeidzot atgriezās krievijas gaisa telpā. Šis maršruts liecina par objekta "nomaldīšanos" vai tehnisku novirzi, nevis mērķtiecīgu uzbrukumu.
• Otrais incidents (no 02:19): Otrs objekts tuvojās no krievijas puses. Pēc aptuveni 20 minūtēm tas pazuda no elektromagnētisko sensoru redzesloka, taču dienesti turpināja tam sekot, izmantojot akustiskos sensorus. Plkst. 02:35 objekts detonēja Krāslavas novadā, netālu no Dobročinas ciema (14 km no robežas).

Liepājā, Jaunajā ostmalā 7, drīzumā gaidāmas vērienīgas pārmaiņas. Uzņēmums SIA “SC Liepāja” ir vērsies pašvaldībā ar ieceri sakārtot savu īpašumu, kur paredzēta ēku demontāža un jaunas komercēkas būvniecība. Šī nekustamā īpašuma attīstība ne tikai uzlabos pilsētas vizuālo tēlu, bet arī likvidēs vidi degradējošus objektus.

Pašreizējās būves Jaunajā ostmalā 7 un 2B ir nolietojušās par 40–65%. Īpaši kritiska situācija ir ēkai Jaunajā ostmalā 2B, kurai ir daļēji iegruvis jumts un kura jau ilgstoši atrodas graustu reģistrā. Liepājas būvvalde ir akceptējusi demontāžas darbus, ko plānots sākt aprīļa sākumā. Darbu veicējs SIA “EkoDeal” vispirms atvienos inženierkomunikācijas un tad veiks secīgu nojaukšanu, nodrošinot atbildīgu būvgružu apsaimniekošanu.

Līdztekus teritorijas sakārtošanai īpašnieks plāno būvēt jaunu vienstāva ēku komercdarbības vajadzībām. Būvatļauja jau ir izsniegta, un šobrīd notiek projekta izstrāde. Plānots, ka jaunajā būvē atradīsies ātrās ēdināšanas vieta. Projekts paredz arī apkārtnes labiekārtošanu, apzaļumošanu un vides pieejamības risinājumus, lai jaunā ēka harmoniski iekļautos kopējā pilsētvidē.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ēkas Ķīpsalas ielā 6A pagrabstāva telpā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) operatīvi lokalizēja un novērsa ugunsgrēku. Uguns negadījumā neviens nav cietis.