Savākti līdzekļi Latvijā pirmās Mātes piena bankas izveidei Bērnu slimnīcā

Novembra beigās noslēdzās Bērnu slimnīcas fonda un veikalu tīkla “Rimi” labdarības kampaņas “Katra lāsīte palīdz augt” pēdējais posms, savācot 63 759,64 EUR, kā rezultātā Latvijā pirmās Mātes piena bankas izveidei Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ir saziedoti nepieciešamie 150 000 eiro.

SĒTNIEKS

SIA “Veselības centrs 4” komanda aicina darbam pievienoties sētnieku.

Prasības:
augsta atbildības sajūta
nevainojama darba kvalitāte un godīga attieksme pret darbu
sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas Covid-19 sertifikāts

Nodrošinām:
darba apģērbu un inventāru
sociālās garantijas
darbinieka bonusus

Darba veids: pusslodze (4 stundas dienā), iespējama arī pilna slodze

! ziemas periodā sniega tīrīšanai ir iespēja izmantot sniega tīrīšanas tehniku

 Pieteikties zvanot pa tālr.29923313 vai rakstot uz e-pastu vakance@vc4.lv ar norādi “sētnieks”.

The post SĒTNIEKS first appeared on #teirdarbs.

“Lielais dzintars” uzsāk biļešu tirdzniecību uz 2022. gada janvārī gaidāmajiem notikumiem

Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” jauno, 2022. gadu atklās ar krāšņu un piesātinātu koncertprogramu — trīs nedēļas nogalēs klausītāji aicināti apmeklēt trīs muzikāli atšķirīgus un mākslinieciski augstvērtīgus koncertus ar pašmāju un kaimiņvalsts Lietuvas labāko izpildītājmākslinieku dalību. Koncertzālē viesosies Latvijas Radio koris, Osokinu dinastijas pianisti un Čurļoņa stīgu kvartets no Viļņas. Biļetes uz janvārī gaidāmajiem notikumiem jau pieejamas tirdzniecībā.

2022. gada 8. janvārī plkst. 18.00 koncertnams klausītājus aicina uz jau tradicionālu Zvaigznes dienai veltītu garīgo dziedājumu koncertu, lai atzīmētu gaismas un saules atgriešanos. Šoreiz, laikā, kad Pareizticīgā baznīca svin Kristus dzimšanas svētkus, Latvijas Radio kora izpildījumā izskanēs koncertprogramma “Pareizticīgo Ziemassvētki. Čaikovska liturģija”. Krievu komponista Pētera Čaikovska vārdu dzirdot, lielākoties vispirms atmiņā ataust viņa simfonijas, skatuves darbi un kamermūzika, taču Čaikovska radošais mantojums slēpj arī sakrālas ievirzes kormūziku, ko no putekļu plauktiem laukā cēlis Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava. 

Savu monumentālo Sv. Jāņa Zeltamutes liturģiju Čaikovskis sacerējis 1878. gadā. Teju pēc pusotra gadsimta – 2019. gadā skaņu tvartā to ieskaņojis Latvijas Radio koris, kļūstot par vienu no pašiem pirmajiem Eiropas kolektīviem, kas pieskaras Čaikovska muzikālās liturģijas versijai. Par šo ierakstu koris saņēmis nedalītu publikas un kritikas atzinību, kā arī Starptautisko Klasiskās Mūzikas Balvu 2020 kora mūzikas ierakstu kategorijā. Līdzās pareizticīgās tradīcijas skatījumam uz liturģiju koncertā skanēs arī bizantiešu dziedājumi latviešu valodā, ko sakārtojis Latvijas Pareizticīgo baznīcas reģents un komponists Andrejs Selickis.

Lietuviešu simbolisma meistara Mikalojus Konstantina Čurļoņa vārdā nosauktais Čurļoņa stīgu kvartets Liepājā iegriezīsies svētdien, 16. janvārī plkst. 15.00, lai atklātu klausītāju iecienītās kamersērijas “Personīgi” notikumu gadu. Pirms vairāk nekā pusgadsimta dibinātais radošu meklētāju un tehniski virtuozu mūziķu ansamblis Liepājas koncertzāles klausītājiem sagatavojis smalku kamermūzikas programmu, kuras pirmajā daļā iepazīsim izcilus lietuviešu komponistus, bet otrajā daļā klausīsimies norvēģi Edvardu Grīgu.

Koncertprogrammas stūrakmens būs norvēģu pazīstamākā komponista Edvarda Grīga Stīgu kvartets solminorā – viens no retajiem šī miniatūrista cikliskajiem darbiem. “Tādi mākslinieki kā Bahs un Bēthovens cēla baznīcas, bet es vēlos celt būdiņas, kur cilvēki jūtas laimīgi,” tā reiz savu mūziku aprakstījis Grīgs, tomēr viņa Stīgu kvartetā solminorā jaušams katedrāles vēriens. Koncertu atklās 20./21. gadsimtu mijas spilgtāko lietuviešu komponistu darbu izlase, no kuriem lielākā daļa Latvijā skanēs pirmoreiz.

Izcilie klavierspēles virtuozi – Sergejs, Andrejs un Georgijs Osokini – jauno mākslas notikumu gadu aicina ieskandināt ar īpaši krāšņu un konceptuāli bagātu mūzikas programmu. Sestdien, 22. janvārī plkst. 18.00 gaidāmajā pianisma vakarā pirmoreiz uz koncertzāles “Lielais dzintars” skatuves vienlaikus atradīsies trīs koncertflīģeļi, lai divu paaudžu veidoto melnbalto taustiņu sinerģijā izskanētu izcilo komponistu Skrjabina, Musorgska, Šopēna, Šostakoviča un Ravela skaņdarbi.

Smalki veidoto klaviermūzikas vakaru atklās 2022. gada jubilāra, 150. dzimšanas dienas gaviļnieka Aleksandra Skrjabina skaņdarbi Andreja Osokina meistarīgajā interpretācijā. Savas dzīves laikā Skrjabins bija ne tikai komponists, estēts un grandiozu ideju ģenerētājs, bet arī pianists, un par šo darbības sfēru sinerģiju nenoliedzami varēs pārliecināties viņa klaviermūzikā. Bet vairāk kā trīsdesmit gadus agrāk Modests Musorgskis monumentālajā svītā Izstādes gleznas kavējas arhitekta un gleznotāja Viktora Hartmaņa pēcnāves gleznu izstādes iespaidos, ko koncertā iedzīvinās Sergejs Osokins. Otrs programmas smaguma centrs būs Friderika Šopēna mūzika, kas izskanēs Šopēna pianistu konkursa laureāta Georgija Osokina izsmalcinātajā sniegumā.

Līdz 2022. gada 28. janvārim koncertzāles mākslas telpā Civita Nova, kā arī 3. un 4. stāva galerijās skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “Līnijas”, kas piedāvā vairāk nekā 20 starptautisku mākslinieku darbus.

Pirms pasākumu apmeklēšanas aicinām iepazīties ar epidemioloģiskās drošības un pasākumu apmeklēšanas nosacījumiem koncertzāles mājas lapā www.lielaisdzintars.lv

Koncertus ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu organizē SIA “Lielais Dzintars”. Biļetes uz koncertu klātienē un tiešsaistē nopērkamas „Biļešu paradīzes“ kasēs visā Latvijā un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv

“Amazon” saka, ka līdz 2022. gadam piegādās vairāk sūtījumu nekā UPS un “FedEx”

Saskaņā ar “Amazon” augstākā līmeņa vadītāja Deiva Klarka (Dave Clark) teikto, kompānija vēlākais līdz 2022. gada sākumam gatavojas piegādāt vairāk sūtījumu nekā uzņēmumi “United Parcel Service” (UPS) un “FedEx“.

Klarks nesenā intervijā atklājis, ka “Amazon” jau līdz šī gada beigām sagaida, ka kļūs par vienu no lielākajiem sūtījumu piegādātājiem pasaulē un nozares līderi ASV. Varētu teikt, ka “Amazon” visai klusi aizsniedzies līdz šādam līmenim. Uzņēmums pēdējos desmit gados un jo īpaši pandēmijas laikā izvērsis savu loģistikas impēriju, izveidojot lidmašīnu floti ar 75 lidaparātiem, kas nodrošina ātrāku preču piegādi.

UPS un “FedEx” ir vieni no lielākajiem “Amazon” konkurentiem ASV šajā ziņā. Pirms pāris gadiem “Amazon” pats bija viens no lielākajiem “FedEx” klientiem. Tomēr “FedEx” sadarbība ar “Amazon” neesot bijusi izdevīga, tāpēc 2019. gadā tā pārtraukta.

Pēc tam “Amazon” lietas ņēma savās rokās, kas arī veiksmīgi izdevās. 2020. gadā uzņēmums apsteidza “FedEx” piegādāto sūtījumu skaita ziņā — 4,2 miljardi salīdzinājumā ar “FedEx” 3,3 miljardiem. Tikmēr UPS pērn piegādāja ap 5,8 miljardus paku. Vienlaikus pagaidām gan UPS, gan “FedEx” ir lielākas lidaparātu flotes. Līdz ar to nav īsti pārliecības, vai tik drīz “Amazon” izdosies izspraukties kā līderim sūtījumu piegādēs ASV.

Asinsdesas hotdogs

diviem 2 hotdogu maizītes 40 g sarkano kāpostu olīveļļa sāls svaigi malti melnie pipari 1 Noo asinsdesa, pārgriezta uz pusēm 4 marinēti gurķīši 2 ēdamkarotes mārrutku mērces 2 ēdamkarotes brūkleņu mērces Sarkano kāpostu smalki sagriež, pievieno olīveļļu, sāli un svaigi maltus melnos piparus. Marinētos gurķīšus sagriež plānās šķēlītēs visā gurķa garumā. Uz vidējas uguns uzkarsē […]

The post Asinsdesas hotdogs first appeared on cukursaldi.lv.

MONTA iedzied duetu ar Kārli Būmeisteru

aunās dziesmas “Vieni” tapšanā piedalījies Kārlis Būmeisters, gan kā dziesmas dueta partneris, gan kā ieraksta studijas producents. Dziesmas mūzikas un vārdu autore ir pati Monta.

Dziedātājas un dziesmu autores Montas debijas minialbumu “Otra viņa” kompānija MicRec izdeva 2020. gadā, un šobrīd jaunā māksliniece ir jau ceļā uz pirmo lielo dziesmu albumu. studijas darbi pie 12 jaunām dziesmām jau ir pabeigti. Dziedātājas kontā jau ir dueti ar citiem māksliniekiem, tostarp ar Zigfrīdu Muktupāvelu. 

Par pamatu ņemot fotogrāfa Jāņa Deinata veiktās fotogrāfijas, dziesmas teksta video izveidojis Kaspars Rudzītis (Dween Productions). Ierakstā piedalās arī Kristaps Rullis (steel ģitāra) un Raitis Aukšmuksts (sitamie instrumenti). Dziesmas skaņas gala apstrādi veidojis pieredzējušais zviedru producents Björns Engelmans.

MONTA: “Pagājušajā gadā, ap šo pašu laiku, rakstot dziesmu, es vēl nezināju, ka tas būs duets un kur nu vēl ar Kārli. Es vienkārši daudz klausījos Kārļa mūziku, tuvojās ziema, bija pārdomu laiks, viņa mūzika runājās ar mani. Un tad man iešāvās prātā doma, ka ja jau man tik ļoti patīk Kārļa mūzika, tad man vajag ar viņu duetu. Šī dziesma ieskanējās kopā ar viņu manā galvā. Prieks, ka Kārlis piekrita sadarboties. Uzticēju dziesmu viņa rokām, viņa radošajam vilnim. Dziesmu nācās iedziedāt attālināti, jo Kārlis atradās Briselē, bet mums izdevās savienoties dziesmā arī tā. Paldies lieliskajam fotogrāfam Jānim Deinatam par brīnišķīgajām fotogrāfijām. Paldies arī Kasparam Dvinskim par bilžu atdzīvināšanu teksta video. Vēl viens paldies Jānim Čubaram par manas balss ierakstīšanu.”

Kārlis Būmeisters: “Latvijas mūzikā nemaz tik bieži nevaram sekot un vienlaikus arī turēt īkšķus par jauniem talantiem, kas paši mūsu acu priekšā aug, stiepjas un attīstās. Tādos brīžos klausītāja attieksme ir diezgan svarīgs faktors, mūziķa tālākajā ceļā. Daudz svarīgāks, nekā tad, kad produkts jau ir "gatavs un salikts pa plauktiņiem". Es pat teiktu, ka mūsu attieksmē slēpjas atbildība. Tādēļ arī sevī izjutu šo atbildību un labprāt piekritu, un ar prieku sadarbojos ar Montu, jaunu mākslinieci, kurai nav sveša, tā teikt, vecā skola. Attieksme kā mūzikas veidošanas pamatelements. Turklāt, ja tas iet kopā ar no dabas dotu brīnišķīgu lirisko tekstuālo sajūtu un balsi, kura gluži mierīgi iztiek studijā bez "autotune", tad man ir tikai papildus prieks muzikāli un aranžijas kontekstā pastāvēt šim darbam klāt, kuram ir visas tiesības kļūt par skaņdarbu, kuru radiostacijās varētu klausīties arī pēc 10 gadiem.”

Šodien notiks Siguldas novada pašvaldības domes ārkārtas sēde; aicinām skatīties tiešraidē

1611068127_248.jpg

Šodien, 9. decembrī, plkst. 16.00 Deputātu zālē Zinātnes ielā 7, Siguldā, notiks Siguldas novada pašvaldības domes ārkārtas sēde. Ārkārtas domes sēde, ievērojot visas Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasības, šoreiz notiks klātienē, tomēr to apmeklēt nebūs iespējams. Domes sēdi varēs vērot tiešraidē.

Ārkārtas domes sēdē tiks skatīts jautājums par Allažu un Inčukalna pagastu apvienības pārvaldes vadītāja un Siguldas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieka izglītības, kultūras un sporta jautājumos iecelšanu amatā. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 40. punktu par pagasta pārvaldes vadītāja un izpilddirektora vietnieka amatam izvirzītajām kandidatūrām balso ar vēlēšanu zīmēm, līdz ar to domes ārkārtas sēde deputātiem notiks klātienē. Lai sēde norisinātos klātienē, katram domes deputātam un citiem domes sēdes norises nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem būs jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāts vai laboratorijā veikts testēšanas sertifikāts, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām, kā arī jālieto sejas maska un jāievēro distancēšanās.

Pašvaldības domes sēdes un arī komiteju kārtējās sēdes notiek pēc iepriekš izziņota grafika. Domes sēžu video ierakstu arhīvu ikviens interesents var skatīt tīmekļa vietnē www.sigulda.lv. Domes sēžu ieraksti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē glabājas vienu gadu.

Eiropas Ziemeļu basketbola līga - komandām lielāka spēļu prakse un starptautiska pieredze

Spēlēšana starptautiskā līmenī ir teju jebkura komandu sporta spēļu kluba mērķis, taču ambīciju piepildīšanai nepieciešams arī gana pieklājīgs finansiālais nodrošinājums. Lielajam vairumam Latvijas sporta klubu ar finansiālo rocību allaž bijušas lielākas vai mazākas problēmas, tomēr basketbolā ir izveidota jauna Eiropas Ziemeļu basketbola līga, kas ar pieticīgākiem tēriņiem ļauj spēkoties pret citu valstu klubiem.

Vecuma grupās no 50 līdz 69 gadiem visos novados vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši vairāk nekā 70 % iedzīvotāju

Vecuma grupās no 50 līdz 69 gadiem visos novados vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši vairāk nekā 70% iedzīvotāju, savukārt dažos novados gandrīz 90% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 69 gadiem ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu pret Covid-19. Tikmēr straujākais vakcinācijas aptveres kāpums novembra mēneša laikā bija vērojams Latgalē, atsevišķās vecuma grupās sasniedzot 12% pieaugumu.

Tests- Valstu silueti.

Pārbaudi savas zināšanas par valstīm. Izpildi testu Valstu silueti, spied ''Pabeigt'' un aplūko savu rezultātu. Dalies ar rezultātu sociālajos tīklos un salīdzini savu rezultātu ar pārējiem.

1.
ASV
Igaunija
Bulgārija
2.
Malta
Īrija
Kuba
3.
Indija
Brazīlija
Argentīna
4.
Zviedrija
Somija
Polija
5.
Baltkrievija
Ēģipte
Meksika
6.
Grieķija
Horvātija
Dānija
7.
Izraēla
Polija
Portugāle
8.
Austrālija
Rumānija
Ķīna
9.
Sanmarīno
Gambija
Taizeme
10.
Norvēģija
Krēta
Bosnija un Hercogovina
11.
ASV
Trinidada un Tobago
Nigērija
12.
Pakistāna
Spānija
Dienvidāfrikas republika
13.
Krievija
Mongolija
Jaunzēlande
14.
Turcija
Indonēzija
Kanāda
15.
Albānija
Japāna
Venecuēla
16.
Lībija
Polija
Francija
17.
Itālija
Taivāna
Vjetnama
18.
Islande
Ziemeļkoreja
Monako
19.
Portugāle
Čīle
Luksemburga
20.
Slovēnija
Kolumbija
Vatikāns
Next
clock.png

Time is Up!

CancelSubmit Quiz
clock.png

Time's up

Cancel
The post Tests- Valstu silueti. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Mākslīgais intelekts mūsdienās: no ikdienas tehnoloģijām līdz datorredzei

Šodien cilvēku un mašīnu ģenerēto datu apjoms ievērojami pārsniedz mūsu spēju tos uztvert un pieņemt datos balstītus lēmumus. Tāpēc mākslīgais intelekts (MI) kļūst arvien svarīgāks. MI ir tehnoloģija, kas izmanto datora algoritmus, lai apstrādātu plašu informācijas klāstu daudz ātrāk un ar lielāku jaudu. Turklāt ar katru veiksmīgu apstrādes soli sistēmas mācās un kļūst gudrākas. No otras puses, pat plaši izmantojot MI, mēs joprojām esam tālu no šīs tehnoloģijas potenciāla pilnīgas izmantošanas. Kā MI izskatās patlaban un ko no tā varam sagaidīt tuvākajā nākotnē?

Plašs mākslīgā intelekta pielietojuma klāsts tika apspriests bezmaksas konferencē CAE mākslīgā intelekta forumā, ko vēl aizvien var noskatīties arī ieraksta formātā. Konferenci organizē “Crayon” – starptautisks uzņēmums, kas piedāvā mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās, mākoņdatošanas un programmatūras risinājumus.

Foruma laikā būtiskākos MI aspektus apsprieda vairāki pieredzējuši nozares eksperti, tostarp “Crayon” izpilddirektore Melisa Mulhollande (Melissa Mulholland) un “Crayon” datorredzes direktore Saīda Jahjanejada (Saeed Yahyanejad).

Mākslīgā intelekta potenciāls ir neierobežots

MI izstrāde jau ir revolucionizējusi meklētājprogrammas, kvalitātes pārbaudes uzdevumus, ražotnes, robotiku un medicīnisko attēlu analīzi. Tomēr, kā norāda Melisa Mulhollande, MI reālā piemērošana joprojām tiek apvīta mītiem.

“Cilvēki bieži iedomājas, ka mākslīgais intelekts ir abstraktas nākotnes faktors, kas šobrīd ir tālu no ikdienas. Bet ir vērts atcerēties, ka mākslīgā intelekta vēsture ir jau gadu desmitiem sena. Mākslīgais intelekts ir galvenokārt saistīts ar datiem, un šodien tos vāc ne tikai jaudīgi superdatori, bet arī lietas, kas ir daudz biežāk sastopamas: novērošanas kameras, automašīnas un medicīnas sistēmas. Tehnoloģijas mums ir ļoti tuvas, un es aicinu nebaidīties no tām un mēģināt tās pilnībā izmantot,” saka Melisa Mulhollande.

Viena no jomām, kas solās radīt svarīgākās pārmaiņas mūsu dzīvē, ir datorredze.

“Redze ir ļoti svarīga cilvēka maņa, un datorredze ir viena no svarīgākajām mūsdienu zinātnes jomām. Tā ļauj mums izmantot digitālos attēlus vai videoklipus, lai iegūtu vērtīgu informāciju. Iespējams, ka lielākie sasniegumi datorredzē sagaidāmi drošības jomā. Īpaši būtisku ieguldījumu šo mehānismu integrācija dos nelaimes gadījumu kontrolē. Modernas uzraudzības sistēmas var noteikt, kad darba vai izklaides vietās netiek ievērotas drošības prasības, apzināt iespējamos riskus un ziņot par tiem, kā arī identificēt gadījumus, kad cilvēkiem nepieciešama neatliekama palīdzība,” uzsver Saīda Jahjanejada.

Mākslīgais intelekts šodien un rīt

Mākslīgā intelekta nākotne ir spoža, uzskata Tomass Ruzgis (Tomas Ruzgys), “Crayon” vadītājs Baltijā. “Crayon” ir uzņēmums, kas organizē bezmaksas attālināto mākslīgā intelekta forumu.

“Mākslīgais intelekts ir pavēris ceļu inteliģentai uzraudzībai, ātrākai atgriezeniskajai saitei un labākām uzņēmējdarbības iespējām. Bet, ja tagad mēs to izmantojam, sniedzot skaidrus uzdevumus ar gaidītiem rezultātiem, tas nenozīmē, ka tāpat būs arī nākotnē. Mēs ceram, ka tuvākajā nākotnē mākslīgais intelekts kļūs tik izsmalcināts, ka varēsim to izmantot ne tikai mehānisku uzdevumu, bet arī radošu izaicinājumu risināšanai. Cilvēka prāta un mākslīgā intelekta sadarbības rezultāts varētu novest ne tikai pie ērtākas dzīves, bet arī pie nozīmīgas attieksmes maiņas un jauniem jautājumiem,” saka Tomass Ruzgis.

“Crayon” galvenā mītne atrodas Oslo, Norvēģijā. Uzņēmums pastāvīgi paplašinās, un tagad tam ir 50 biroji 35 valstīs. “Crayon” ir ienācis arī Centrāleiropas tirgū un veiksmīgi atvēris birojus Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Ukrainā, Krievijā un Baltijas valstīs. Patlaban uzņēmumā strādā vairāk nekā 3000 darbinieku. Tas ir iekļauts Oslo fondu biržas sarakstā.

The post Mākslīgais intelekts mūsdienās: no ikdienas tehnoloģijām līdz datorredzei appeared first on notepad.lv.

J113 - Mūsu daļa nakts ko nest —

 

Mūsu daļa nakts ko nest — 

Mūsu daļa rīta — 

Visums svētlaimības pilns

Visums šaubu ēnā —  

 

Zvaigzne te, un zvaigzne tur

Noklīdusi daža!

Migla te, un migla tur

Un pēc brīža — Diena!

J113, 1859*

 

 

Our share of night to bear —

Our share of morning —

Our blank in bliss to fill

Our blank in scorning —

 

Here a star, and there a star,

Some lose their way!

Here a mist, and there a mist,

Afterwards — Day!

J113, 1859

* Iespējama netieša atsauce uz Viljama Bleika "Nevainības dziesma" // Man was made for Joy & Woe 

Žurnāls: No atkritumu šķirošanas neizvairīsimies

Tuvākajos pāris gados dažādās Latvijas vietās taps bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kāda pašlaik darbojas tikai Getliņos. Kopumā aptuveni trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, bet Latvijā viens iedzīvotājs gadā izmet vidēji simt kilogramus ēdiena, raksta žurnāls Ir.

Resursu izšķērdība ir sliktas ziņas klimatam un videi, tāpēc Latvijai, tāpat kā pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nosprausti ambiciozi mērķi atkritumu samazināšanai un pārstrādāšanai. Viens no tiem — mums jāspēj no 2035. gada apglabāt ne vairāk kā 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem, taču Eurostat dati liecina, ka 2019. gadā esam apglabājuši 43%.

Bioloģiskie atkritumi veido aptuveni trešo daļu no visiem mājsaimniecību radītajiem sadzīves atkritumiem, un to daudzums ar katru gadu aug. Vēl 2011. gadā radījām 230 tūkstošus tonnu šādu drazu, bet 2018. gadā — jau 421 tūkstoti. Tas, ka slapjie un pūstošie pārtikas atlikumi nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu miskastē, ir sliktas ziņas.

Pierīgas poligonā Getliņi, kur nonāk 60% no visas Latvijas sadzīves atkritumiem, 2019. gadā apglabāti tikai 18%. Uz pārējo desmit Latvijas sadzīves atkritumu poligonu fona tas izskatās gandrīz vai izcili. Piemēram, Jēkabpils pusē esošajā Dziļajā vādā zemē tiek guldīti gandrīz 90% no visiem iedzīvotāju saražotajiem atkritumiem, bet citos — vairāk nekā puse, piemēram Daugavpils novada Cinīšos 56%, Rēzeknes novada Križevņikos 53%, bet Pārgaujas novada Daibē 51%.

Šo izcilo rādītāju Getliņiem palīdz sasniegt bioreaktors. Atkritumu tonnas uz šķirošanas līnijām tiek kratītas un vētītas, lai maksimāli atdalītu šķirošanai derīgos materiālus. Slapjie un smagnējie bioloģiskie atkritumi tiek ievietoti īpašā kalnā biogāzes ieguvei. Ar to vēlāk tiek saražots siltums gan atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamajām telpām, gan Getliņu tomātu siltumnīcām.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

The post Žurnāls: No atkritumu šķirošanas neizvairīsimies appeared first on IR.lv.

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 9.decembris

AAA_concordia new

Omicron

Nu jau kļūst skaidrs (nupat ienākušies eksperimentu dati), ka pat trīs potes no saslimšanas ar omikronu nepalīdz. Pfizer gan pūš miglu, ka ar viņu būsteri tomēr palīdzēšot.<br /><br />Labā ziņa ir tā, ka no smagas gaitas (nomiršanas) potēšana var palīdzēt. Nākamā gada pavasarī varam gaidīt jaunu vakcinācijas riņķadanci.<br /><br /><a rel="nofollow" href="https://www.youtube.com/watch?v=hhzKCfSjnQo">https://www.youtube.com/watch?v=hhzKCfS<wbr />jnQo</a>

Jaunās Bībeles ar rāvējslēdzēju un indeksiem

Jaunas Bībeles ar rāvējslēdzēju un indeksiem

Latvijas Bībeles biedrība no Dienvidkorejas saņēmusi kravu ar jauniem Svēto Rakstu izdevumiem, kurus ikvienam gribētājam jau ir iespējams nopirkt. Viena no jaunajām Bībelēm ir melnā

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Kristus Apvienotā luterāņu draudze aicina uz Ziemassvētku pasākumu mežā

[ 2021. gada 26. decembris; 12:00; ] Kristus Apvienotā luterāņu draudze, turpinot pagājušajā gadā aizsāktu tradīciju, aicina ikvienu, īpaši gīmenes ar bērniem uz Ziemassvētku pasākumu mežā. Svētbrīdis, egles rotāšana, Ziemassvētku dziesmu dziedāšana, dāvaniņas – tas viss notiks brīvā dabā, milzīgu egļu ieskautā plaviņā Dublinas kalnos. Kopā nāksim svētdien, 26. decembrī, pulksten 12:00, Dublinas kalnos, kur baudīsim svētbrīdi, pušķosim egles ar burkāniem, [...]

Klīniskā aina

vara bungas: Visa pašreizējā krīze RU-Rietumu attiecībās ērti ieguļās starp divām atziņām: RU izplata finlandizācijas vīrusu, bet Rietumu organismam uz to nav ar ko atbildēt – mierināšanas antibiotikas pret RU infekciju vairs nestrādā, jo pārāk bieži lietotas, medīcīnā to sauc par toleranci pret zālēm. Sākas drudzis.

[..] Russia will have to change the system and draw new “red lines.” We could, for example, redefine ‘Finlandization’ – the Cold War idea whereby countries retain their sovereignty but stay out of the geopolitical fray – as something positive. The term has become pejorative since then, but everything changes.[..]

avots

[..] The main takeaway that follows from this analysis is that the appeasement options offered by some analysts do not really exist for the West. There is hardly any option presuming an independent existence of Ukraine that would satisfy the Kremlin. No matter how much the West is prepared to concede to Russia, the Kremlin’s appetites will keep growing over time unless it is faced with strong resistance.” [..]

avots

Vairas Vīķes-Freibergas citāts

Es kā bērns mammai teicu: «Neuztraucies, dumju vīru es nekad neprecēšu. Ja neatradīšu gudru, tad vispār neprecēšos. Viss.»

Bet ar dumju nevar sadzīvot. Vajag tomēr gan kopīgas, gan kontrastējošas intereses. Ja viens ir ārkārtīgi ātrs, straujš, tad otrs var būt lēnāks, citādi diviem lēniem un diviem ātriem ir grūti kopā. Bet citādi – ja vienam ir interese par sportu vai mākslu, tad vajag būt arī otram. Protams, ir arī izņēmuma gadījumi, katrs atrod savu vietu un iekārtojas, bet tas noteikti ir grūtāk.

Pētījums “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums” atklāj iedzīvotāju nostāju par ES prioritārajiem jautājumiem

Pētījums “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums” atklāj iedzīvotāju nostāju par ES prioritārajiem jautājumiem
Eiropas nākotne – Latvijas skatījums
Vadims.Pitlans Tr, 12/08/2021 - 19:21

2021. gada 8. decembrī Ārlietu ministrijā norisinājās pētījuma “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums” prezentācijas pasākums, kas tapis Eiropas nākotnes konferences ietvaros un sniedz vērtīgu ieskatu Latvijas iedzīvotāju uzskatos par Eiropas Savienības (ES) nākotnes prioritātēm. Pētījumā noskaidrots Latvijas sabiedrības viedoklis par desmit tēmām, kas veido Eiropas nākotnes konferences tematisko kodolu. To izstrādāja  Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka un profesore Žaneta Ozoliņa, balstoties uz Latvijas iedzīvotāju aptauju un diskusiju rezultātiem.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka vēlreiz varam pārliecināties par Latvijas iedzīvotāju augsto atbalstu dalībai ES un ES sniegtā pienesuma labklājības veicināšanā atpazīšanu. Ja nākamajā nedēļas nogalē notiktu referendums par Latvijas dalību ES, 84% Latvijas iedzīvotāju izvēlētos dalību ES un tikai 12% izvēlētos ES pamešanu.

Eiropas nākotnes konference mudina definēt tās jomas, kur nepieciešama aktīva ES līmeņa politika un rīcība. “Latvijas iedzīvotāji ir pārliecinoši pauduši vēlmi pēc spēcīgas, vērtībās balstītas ES, kas dod pamatu arī drošībai par personīgo labklājību, brīvībām un izvēles iespējām,” teica parlamentārā sekretāre.

Pētījums norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgs Eiropas demokrātijas liktenis. Iedzīvotāju viedokļi uzsver nepieciešamību turpināt tās ES iniciatīvas, kas veicina atvērtu ekonomiku, labu pārvaldību un iekļaujošu sabiedrību. Savukārt Latvijas uzkrāto ekspertīzi cīņā ar hibrīdo apdraudējumu, piemēram, dezinformācijas un kiberdrošības jomā, iedzīvotāji mudina izmantot Eiropas līmenī.

Paneļdiskusijā “ES vērtības šodien un nākotnē” Z. Kalniņa-Lukaševica īpaši izcēla, ka varam vērot būtisku pagrieziena punktu Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret ES, jo pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka viena no prioritārajām jomām Latvijas iedzīvotājiem diskusijās par ES nākotni ir Eiropas vērtības, tiesiskums, demokrātijas un drošība. Iepriekšējos gados iedzīvotāju diskusijās viennozīmīgi bija dominējusi interese par ES devumu Latvijas ekonomikai, iespējas piesaistīt investīcijas turpmākai izaugsmei un kopējā labklājības līmeņa celšanai, vērtību dimensijai paliekot sekundārai. Tomēr eksperti šodien atgādināja, ka ES vērtības un to dotā drošības sajūta nav pašsaprotama.

Pētījumā uzsvērts, ka visaugstāk Latvijas iedzīvotāji vērtējuši ES ieguldījumu miera un drošības garantēšanā Eiropā, gandrīz 62% norādot uz ES pozitīvo devumu šajā jomā. Tāpat pētījumā atzīmēts, ka, neraugoties uz sociālo spriedzi Covid-19 krīzes apstākļos, sabiedrības priekšstats par ES ietekmi uz labklājības veicināšanu ir pozitīvs. Aptauja liecina, ka 53% respondentu uzskata, ka ES pozitīvi ietekmē Latvijas labklājību, kas ir neliels kāpums salīdzinoši ar 50,5% rādītāju 2017. gadā.

Pētījuma prezentācijai sekoja divas paneļdiskusijas ar nozares ekspertiem un Latvijas pārstāvjiem Eiropas nākotnes konferences plenārsēdē Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju Vitu Andu Tēraudu, Eiropas Parlamenta deputāti Daci Melbārdi, Latvijas Pilsoniskās alianses direktori Kristīni Zonbergu, Eiropas Gada cilvēku Latvijā 2019 Ralfu Eilandu, LMT valdes priekšsēdētāju Juri Bindi, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, Latvijas Bankas padomnieku Andri Strazdu un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktori Andu Ķīvīti-Urtāni.

Papildu informācija:

Pētījums “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums” ir tapis ar Ārlietu ministrijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta un Latvijas Politologu biedrības atbalstu. Pētījuma izstrādi vadīja  Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa un profesore Inna Šteinbuka. Ar pētījuma rezultātiem ir iespējams iepazīties šeit.

Eiropas nākotnes konferences mērķis ir palielināt iedzīvotāju lomu ES nākotnes politikas veidošanā, uzlabojot tās noturību. Šobrīd ikviens Eiropas iedzīvotājs konferences daudzvalodu digitālajā platformā var uzzināt par Eiropā notiekošajiem pasākumiem, iesaistīties tajos, kā arī apmainīties ar idejām.

Pievienotie faili

Latvijas ļaudis, kas uzņēmās glābt ebreju līdzpilsoņus Otrā pasaules kara laikā. 2. daļa

Šajās dienās aprit 80. gadskārta kopš Latvijas ebreju masu slepkavībām 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī. Izglābties izdevās vien dažiem simtiem holokaustam pakļauto, lielāko tiesu tas bija iespējams, pateicoties tiem drosmīgajiem Latvijas ļaudīm, kuri uzņēmās risku glābt savus ebreju tautības līdzpilsoņus.

Jaunais Allspace tagad pieejams Latvijā

Jaunais Allspace tagad pieejams Latvijā

Jaunais Allspace tagad ir pieejams Latvijā, piedāvājot visus ietilpīga apvidus auto trumpjus – vietu līdz pat septiņām sēdvietām, modernizētu dizainu un jaunus ekonomiskus dzinējus. Jaunajā apvidus auto ir iekļautas dažādas modernās tehnoloģijas, tostarp IQ.DRIVE Travel Assist daļēji autonomai braukšanai, We Connect mobilajiem tiešsaistes pakalpojumiem un IQ.LIGHT LED Matrix priekšējiem lukturiem.

Klienti var izvēlēties no trīs dzinējiem, priekšējo vai visu riteņu piedziņu, kā arī trīs aprīkojuma pakotnes – Life, Elegance un R-Line. Jaunā Allspace sākumcena (1.5 litru TSI 110 kW/150 ZS dzinējs, sešu pārnesumu manuālā ātrumkārba[1]) ir 31 350 eiro.

Plašs automobiļa interjers ar digitāliem atjauninājumiem

Jaunais Allspace ir par 19 centimetriem garāks salīdzinājumā ar standarta Tiguan, un tajā ir pietiekami daudz vietas, lai ievietotu trešo sēdekļu rindu. Tādējādi automobilis pārtop par SUV, kurā iespējams pārvadāt līdz pat septiņiem cilvēkiem. Lai sniegtu interjeram mūsdienīgu sajūtu, automobilis jau standarta komplektācijā aprīkots ar Digital Cockpit Pro kabīni, kas uzlabo braukšanas pieredzi, un uzlabotu daudzfunkciju stūri, kas ļauj autovadītājam kontrolēt audio sistēmu, kruīza kontroli un citas sistēmas, nenoņemot rokas no stūres. Informācijas un izklaides sistēma ar lielu krāsu displeju līdz pat 9,2 collu izmērā pārvalda visas automašīnas komunikāciju un izklaides funkcijas, sākot ar navigāciju un beidzot ar telefonu zvaniem. Standarta aprīkojumā iekļauto Air Care Climatronic trīszonu automātisko klimata kontroles sistēmu iespējams kontrolēt ar jaunu moduli centrālajā konsolē, kam ir skārienjūtīgi paneļi, vairs neizmantojot pogas, kādas ir bijušas līdz šim.

Tāpat automobilī ir trešās paaudzes modulārā informācijas un izklaides sistēma (MIB3), kas ļauj klientiem baudīt We Connect mobilos tiešsaistes pakalpojumus. Šie pakalpojumi iekļauj, piemēram, iespēju aplūkot automobiļa statusu, attālināti atvērt un aizvērt durvis, piekļūt straumēšanas pakalpojumiem, izmantot mākonī bāzētas personalizācijas iespējas un aplūkot automašīnas apkopes grafiku.

Jaunais Allspace tagad pieejams Latvijā

Plašs piedziņas sistēmu klāsts un samazinātas emisijas

Jaunajam Allspace pieejamas trīs ekonomiskas un jaudīgas piedziņas sistēmas. 2.0 litru TDI piedziņas sistēmas ar 110 kW (150 ZS)[2] un 147 kW (200 ZS)[3] uzlabo savus emisiju rādītājus, pateicoties dubultajiem SCR katalizatoriem ar divkāršu AdBlue® iesmidzināšanu. 1.5 litru TSI dzinējs ar 110 kW (150 ZS) jaudu, kas pieejams ar sešu pārnesumu manuālo ātrumkārbu[4] standarta aprīkojumā vai izvēles septiņu pārnesumu DSG divsajūgu ātrumkārbu[5], aprīkots ar aktīvo cilindru atslēgšanas sistēmu (ACT). Vēl pieejami divi 2.0 litru TSI dzinēji, kas rada 140 kW (190 ZS)[6] un 180 kW (245 ZS)[7] jaudu. Jauda ceļam tiek nodota, pateicoties standarta aprīkojumā esošajai septiņu pārnesumu DSG divsajūgu ātrumkārbai un 4MOTION visu riteņu piedziņai. Visi dzinēju varianti atbilst stingrajam Euro 6d-ISC-FCM izmešu standartam. Apvienojumā ar 4MOTION pieļaujamais maksimālais treilera svars ir 2,5 tonnas.

Jaunais Allspace tagad pieejams Latvijā

Progresīvas asistentu sistēmas

Jaunā Allspace tehnoloģiskais atjauninājums iekļauj arī jaunas un ļoti progresīvas asistentu sistēmas. Standarta aprīkojuma pakotne piedāvā Front Assist Autonomous Emergency Braking funkciju, kas automātiski bremzē, lai novērstu sadursmi vai samazinātu trieciena spēku, automobilim virzoties uz priekšu. Lane Assist palīdz automašīnai saglabāt atrašanās vietu joslā, lai samazinātu negadījumu iespējamību, un Driver Alert sistēma identificē, kad autovadītājs zaudē koncentrēšanās spējas. Aktīvā kruīza kontrole (ACC) automātiski pielāgojas mainīgajiem satiksmes apstākļiem un samazina vai palielina ātrumu atbilstoši satiksmes plūsmai. ACC arī iekļauj Stop & Go funkciju, kad tā apvienota ar septiņu pārnesumu DSG divsajūgu ātrumkārbu. IQ.DRIVE Travel Assist funkcija pieejama papildu komplektācijā Life pakotnē. Elegance un R-Line pakotnēs tā iekļauta standarta komplektācijā. Šī sistēma atbalsta asistētu stūrēšanu, bremzēšanu un paātrināšanos līdz 210 km/h lielam ātrumam.

Jaunais Allspace tagad pieejams Latvijā

Jauna struktūra specifikāciju pakotnēm

Jaunais Allspace Latvijā pieejams trīs specifikāciju pakotnēs – Life, Elegance un R-Line. Standarta aprīkojums Life pakotnē iekļauj sudraba krāsas eksterjera spoguļu korpusus, sudraba krāsas anodētus jumta reliņus, 18 collu lietos diskus, komforta sēdekļus, divus USB-C portus priekšā, vienu USB-C uzlādes ligzdu centrālajā konsolē aizmugurē un elektrisku bagāžas nodalījuma vāku. Elegance specifikāciju pakotnē īpaši stilīgajam Allspace pieejami hroma elementi, 18 collu lietie diski, IQ.LIGHT LED Matrix priekšējie lukturi, apsildāma stūre, kas iekļauta arī Life pakotnē, un Easy Open & Close ar sensoriem kontrolēta bagāžas nodalījuma vāka atvēršanas un elektriskās aizvēršanas funkcija. Aizmugurskata kamera standarta komplektācijā pieejama tikai Elegance pakotnē. R-Line pakotne piedāvā 19 collu lietos diskus, īpaša dizaina priekšējo bamperu, sliekšņu pagarinājumus, aizmugurējo spoileri un apsildāmu ādas daudzfunkciju stūri. Salona noskaņojuma apgaismojums ar 30 dažādām krāsām pieejams visās trīs Allspace specifikāciju pakotnēs.

Jaunais Allspace tagad pieejams Latvijā

Par Volkswagen:

Volkswagen ir viens no pasaulē veiksmīgākajiem lielapjoma autoražotājiem. Uzņēmumam ir 50 rūpnīcas 14 valstīs, kurās tiek ražoti automobiļi klientiem vairāk nekā 150 tirgos. Volkswagen 2020. gadā pasaulē piegādāja 5,3 miljonus vieglo automašīnu. Klientiem Baltijā Volkswagen pērn piegādāja 5 102, savukārt zīmola tirgus daļa veidoja 9,6%. Volkswagen vīzija ir “Pārvietot cilvēkus un virzīt viņus uz priekšu”. Volkswagen neatlaidīgi virzās uz priekšu, nepārtraukti attīstot savu automobiļu ražošanu. E-mobilitāte, viedā mobilitāte un zīmola digitālā transformācija ir būtiskākie stratēģiskie temati nākotnē.

[1] Allspace 1.5 TSI, 110 kW/150 ZS, 6 pārnesumu manuālā ātrumkārba, degvielas patēriņš l/100 km (NEDC): pilsētā 6,7 / ārpus pilsētas 5,1 / kombinētajā režīmā 5,7, CO2 izmeši (kombinētajā režīmā) g/km: 131, efektivitātes klase: B

[2] Allspace 2.0 TDI, 110 kW/150 ZS, degvielas patēriņš l/100 km (NEDC): pilsētā 6,0-5,4 / ārpus pilsētas 4,5-3,9 / kombinētajā režīmā 5,0-4,5, CO2 izmeši (kombinētajā režīmā) g/km: 133-124, efektivitātes klase: A-A+

[3] Allspace 2.0 TDI, 147 kW/200 ZS, degvielas patēriņš l/100 km (NEDC): pilsētā 6,4-6,3,  ārpus pilsētas 4,8-4,7, kombinētajā režīmā 5,4-5,3, CO2 izmeši (kombinētajā režīmā) g/km: 142-139, efektivitātes klase: A-B

[4] Allspace 1.5 TSI, 110 kW/150 ZS, 6 pārnesumu manuālā ātrumkārba, degvielas patēriņš l/100 km (NEDC): pilsētā 6,7 / ārpus pilsētas 5,1 / kombinētajā režīmā 5,7, CO2 izmeši (kombinētajā režīmā) g/km: 131, efektivitātes klase: B

[5] Allspace 1.5 TSI, 110 kW/150 ZS, 7 pārnesumu divsajūgu ātrumkārba, degvielas patēriņš l/100 km (NEDC): pilsētā 6,5 / ārpus pilsētas 5,3 / kombinētajā režīmā 5,7, CO2 izmeši (kombinētajā režīmā) g/km: 131, efektivitātes klase: B

[6] Allspace 2.0 TSI, 140 kW/190 ZS, degvielas patēriņš l/100 km (NEDC): pilsētā 7,9-7,6 / ārpus pilsētas 6,5-6,2 / kombinētajā režīmā 7,0-6,7, CO2 izmeši (kombinētajā režīmā) g/km: 160-153, efektivitātes klase: C-B

[7] Allspace 2.0 TSI, 180 kW/335 ZS, degvielas patēriņš l/100 km (NEDC): pilsētā 9,0 / ārpus pilsētas 6,4 / kombinētajā režīmā 7,4, CO2 izmeši (kombinētajā režīmā) g/km: 170, efektivitātes klase: C

books

iedvesmas pieturpunkti Nr.167 Ziema ir tik piemērota lasīšanai :)