Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 982 avoti)
vara bungas: Ja oktobrī neiesiet vēlēt būs “cits stāsts”… Tas var būt arī tad, ja iesiet, bet ne katrā gadījumā.
[..] “no pirmā centimetra” mūsdienās strādātu tikai tad, ja par pretinieka gatavošanos savlaicīgi ziņotu izlūkošana. Bet pats galvenais, lai lēmumu pieņēmēji signālam pievērstu uzmanību un rīkotos. Pretējā gadījumā var atkārtoties Ukrainas situācija, kur 2022. gada februārī Krievijas armijas gatavošanās uzbrukumam bija acīmredzama, taču neviens vienkārši nespēja noticēt, ka kas tāds tiešām notiks: “Ja spējam iegūt handikapu, kad varam izlikt šos “pūķa zobus” un novilkt dzeloņdrātis, tad mums vairs nevajadzēs tās 48 stundas mobilizācijai, nevajadzēs startēt no nulles. Bet, ja tev noliek uz galda izlūkdatus un tu saki, ka tās ir muļķības, tad tas jau ir cits stāsts.” [..]
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uztur Zemes dzīļu informācijas sistēmu, kurā ir atrodama informācija par Latvijas derīgo izrakteņu atradnēm.
Šī informācija ir apkopota atradņu reģistrā un attiecas uz:
Būvmateriālu izejvielu atradnes iedalās sekojošās atradnēs:
Zemes dzīļu informācijas sistēmā ir atrodami dati par:
- atradnēm un prognozēto resursu laukumiem,
- derīgo izrakteņu krājumiem un kvalitāti,
- derīgo izrakteņu krājumu bilanci pa ieguves vietām,
- derīgo izrakteņu ieguves limitu atlikumiem,
- dokumentāciju zemes dzīļu izmantošanai,
- ģeotelpiskie dati: derīgo izrakteņu atradnēm, atradņu pasēm, ieguves limitiem, zemes dzīļu izmantošanas licencēm derīgo izrakteņu ieguvei pieejamas koordinātas, dažāda veida zemes dzīļu fona slāņi, kvartāra un pamatiežu kartes, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Dabas aizsardzības pārvaldes fona slāņi, fona kartes,
- administratīvās robežas un kadastrs.
Zemes dzīļu informācijas sistēmā ir informācija par:
Lietojot Zemes dzīļu informācijas sistēmu ir iespējams uzzināt, kurās atradnēs Latvijas derīgie izrakteņi jau pašlaik tiek iegūti un kādās vietās ir prognozējama to ieguve.
Zemes dzīļu informācijas sistēma: https://zdzis.lvgmc.lv/atradnes
2025. gadā Latvijā ir iegūta arī 981 000 tonnas kūdras ar mitrumu 40%.
2025. gadā Latvijā sapropelis netika iegūts, bet iegūtas 380 tonnas dziedniecības dūņu ar mitrumu 90%.
Pēc ieguves vietu skaita 2026. gada vidū vislielākie derīgo izrakteņu ieguvēji ir:
– AS ”Latvijas valsts meži” – 141 atradne,
– VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” – 40 atradnes,
– SIA “Rubate” – 11 atradnes,
– SIA “SCHWENK Latvija” – 10 atradnes,
– SIA “GARKALNI VV” – 9 atradnes.
KĀBEĻU SENKAPI IR UZKALNIŅU KAPULAUKS – VIENS NO NEDAUDZAJIEM LĪDZ MŪSDIENĀM SAGLABĀTAJIEM DAUGAVAS LĪVU KULTŪRAS PIEMINEKĻIEM. TAS ATRODAS IKŠĶILES NOVADĀ, TĪNŪŽU PAGASTĀ, KĀBEĻU KALNĀ PIE KĀBEĻU MĀJĀM.
Līdzšinējie arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Daugavas līvi savus mirušos apbedīja līdzenajos un uzkalniņu kapulaukos. Daudzi uzkalniņu kapulauki saimnieciski izmantotajā Daugavas lejteces apgabalā laika gaitā tika nolīdzināti. Mūsdienās uzkalniņi redzami tikai divās vietās: Ogresgala Lielpečos un Ikšķiles Kābelēs. Lielpečos redzami ap 14, bet Ikšķiles Kābeļu kapulaukā ir saglabājies 81 uzkalniņš. Kapulauks ir plaši pētīts jau 1897. gadā A. Buholca vadībā un Latvijas vēstures institūta organizētajos izrakumos 2000. gadā.
Mirušie apglabāti apkārtējās zemes līmenī vai ierakti nedaudz dziļāk. Virs kapa uzbērtie uzkalniņi ir 1,75 m augsti un sasniedz 14 m diametrā. Ap dažiem uzkalniņiem bija izveidots akmens krāvuma riņķis. Lielākoties konstatēti skeletapbedījumi un tikai atsevišķos gadījumos ugunskapi. Zem uzkalniņa ir viens apbedījums, bet sastopami arī dubultapbedījumi. Atrastās dzelzs naglas liecina par mirušo apbedīšanu dēļu zārkos. Bieži blakus saimniekam apbedīti arī suņi. Ikšķiles Kābeļu kapulauka 45 izpētītajos apbedījumos atrastas ap 430 senlietas un tās datē ar laika posmu no 12. līdz 15. gs. Atrastas greznas līvu sieviešu važiņrotas ar bruņurupuču saktām un dažādi piekariņi. Vīriešu apbedījumos ir ieroči un viņiem raksturīgas rotas. Gandrīz katrā apbedījumā tika atrasts dzintara piekariņš. Starp atradumiem ir arī raga dubultķemmes, vilnas un ādas apģērbu fragmentu paliekas un māla podi, kas lielākoties tika likti pie kājām. Pie Kābeļu kalna ir atrasts arī viens no pasaulē lielākajiem atsevišķi neapstrādāto dzintara gabalu depozītiem (kopējais svars ir 25.68 kg).
Kapulauka teritorija ir stipri postīta, daudzi uzkalniņi un senlietas ir zudušas. I pasaules kara laikā Krievijas armija šeit ierīkoja tranšejas, kuras apšaudīja Vācijas armijas artilērija. Mūsdienās senkapu teritoriju plaši postījuši mantrači, kuri meklējuši priekšmetus savas kolekcijas palielināšanai, pārdošanai Latvijā vai ārpus tās. Ikšķiles novada pašvaldības kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža” no 2016. gada šeit organizē talkas un izglītojošus pasākumus, lai veicinātu mūsu kopīgo vērtību saglabāšanu un aizsargāšanu. Ieguldījumu Kābeļu kalna sakopšanā ir devuši arī Latvijas armijas Militārās policijas karavīri un apkārtnes iedzīvotāji.
Foto: G.Kalniņš. 05.09.2026.g.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
