Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1063 avoti)
nekur.lv
2025. gada TOPS
Karjeras portāls Prakse.lv ik gadu apkopo darba devēju ieteikumus, veidojot sarakstu ar atzītākajām studiju programmām un izglītības iestādēm, līdz ar to palīdzot skolu absolventiem izvēlēties, kur apgūt sev interesējošo profesiju. Tā mērķis ir atbalstīt jauniešus, lai viņi vasarā pieņemtu pārdomātu lēmumu par turpmāko izglītības un karjeras ceļu, ņemot vērā darba tirgus vajadzības un darba devēju redzējumu.
Katru gadu darba devēju iesaiste TOPa veidošanā pieaug, kas apliecina viņu vēlmi aktīvi piedalīties jauniešu karjeras ceļa veidošanā sekmējot Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šogad visaugstāko atzinību starp augstskolām izpelnījās Rīgas Tehniskā universitāte, tai seko Latvijas Universitāte, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Banku augstskola. Visnovērtētākā studiju programma ir Latvijas Universitātes Datorzinātņu programma. Pirmajā pieciniekā ir RTU Datorzinātņu, informācijas tehnoloģiju studiju programma, SSE Riga studiju programma – Ekonomika un bizness, Banku augstskolas programma – Finanses, kā arī Juridiskās koledžas programma Tiesību zinātnes.
Darba devēji izteikuši ļoti pozitīvus balsojumus par koledžām. TOPā visnovērtētākās koledžas: Rīgas Tehniskā koledža, Juridiskā koledža, Rīgas Būvniecības koledža, Alberta koledža un TOP5 noslēdz LKA Latvijas kultūras koledža.
Prakse.lv aicina jauniešus izglītības iestāžu izvēli balstīt uz racionālu pieeju un ieklausīties darba devēju ieteikumus, jo viņi ir tie, kuri spēj novērtēt izglītības iestāžu sagatavoto jauniešu profesionālo kvalitāti un atbilstību darba tirgum. Viņi ir tie, kuri spēj pateikt, no kurām izglītības iestādēm nāk labāk sagatavotie absolventi!
Detalizētus 2025.gada 2710 darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un profesiju TOPa rezultātus iespējams aplūkot karjeras portālā Prakse.lv adresē www.prakse.lv/top
Ar māsu muzejā Dauderi
Šodien sasparojāmies kopā aiziet. Māsa tur nekad nebija bijusi.
Paldies Ilzei Brinkmanei par jauko ekskursiju un to, ka vēl pēdējā mirklī pirms novākšanas paspējām iepazīties ar viņas tēva gleznu izstādi. Viņas aizrautība ar savu darbu padarīja redzēto daudz izzinošāku un gleznas vēl krāšņākas un siltākas.
Dauderu tornī gan nesanāca uzkāpt - tā apskatīšanai vēl nebija sācies noliktais darba laiks. Pielikām prātā ķeksīti speciālam braucienam tieši tornī uzkāpt.
[Virsraksts nav norādīts]
Pirms desmit gadiem šajā dienā:
noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.
Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.
noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.
Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.
Andra Manfelde “Kosmonauta iela”
Sandra jau sen vairs nav maza meitene, bet vecāku mīlestības trūkums viņu pavada aizvien. Tāpat zemapziņā iegrauzusies Sandra-Panda un Sandra-Skafandra. Un kartupeļi Sandrai ir kā tāds smilšains simbols mīlestībai. Mīlestība jau nav tikai vārdi vai pieskārieni, dažreiz tā ir ievārījuma burka vai smilšainu kartupeļu maiss. Taču dažreiz tas viss ir arī atpirkšanās, vainas mazināšana par to, ka nemīlēji gana.
Andras Manfeldes grāmatā "Kosmonauta iela", mijoties pieaugušās Sandras, mazas meitenes, pusaudzes un jaunas sievietes stāstījumiem, lasītājs kopā ar galveno tēlu no padomju norieta gadiem atnāk līdz pat mūsdienām. Ceļš ved caur papeļu aleju, kas atrodas kādas mazpilsētas, kosmonauta Gagarina vārdā nosauktā, ielā. Katram laikmetam un dzīves posmam līdzi nāk raksturīgās ikdienišķās reālijas, attiecību statusi, savstarpējās mijiedarbības.
Jāatzīst, ka šobrīd šķiet ļoti populāri rakstīt par pieaugšanu padomju laika norietā. Un kā gan citādi mūsdienu autoriem, lai būtu, ja raksta kaut ko daļēji no paša dzīves aizgūtu? Viņi taču patiešām savas krāsainākās jaunības dienas piedzīvojuši tieši padomju norietā. Kas gan par to, ka zābaki kādu izmēru par mazu, ja vien tie ir ļoti modīgi? Neviens taču neredz cauru zoli, ja var zābakā ievilkt plastmasas maisiņu, lai kājas kādu brīdi ir sausas.
Pieaugšana Sandrai bijusi sarežģīta, emocionāli piesātināta, sapņiem un cerībām pilna, viņas veiktās izvēles brīžiem – apšaubāmas. Visam stāstam galvenais caurviju elements ir fotogrāfijas. Tajās dažreiz vairāk pasaka tieši neredzamais, nekā redzamais. Savā ziņā šis romāns atgādināja “Virsnieku sievas”, taču tas, iespējams, saistīts ar to stāsta līniju, kas aptver ievākšanos jaunā dzīvoklī, pavisam jaunā tipveida projekta mājā, kuru pamazām saēd melnais pelējums. Tas ir ne tikai fiziski taustāms, bet arī metaforisks simbols. Lai arī brīžiem kāda sižeta līnija šķiet neiederīga un pēkšņi iemesta, pēc dažām lapām atklājas tās īstenā vieta galvenās varones pasaules redzējuma veidošanās ainā.
Kādā brīdī noķēru sevi pie domas – redz, cik svarīga, cik daudz spēj mainīt mīlestība, meitene nav saņēmusi no tēva. Neviena cita mīlestība jeb tās trūkums neatstāj tik lielu un paliekošu iespaidu. Kaut gan, tā jau arī nevar teikt – arī mātes nemīlēta meita tiek ļoti traumatizēta un tas izpaužas sievietes dzīves izvēlēs. Bieži katastrofāli pašiznīcinošās.
Vēl viena stāsta līnija ir kauns atzīties savā neprasmē vai sabiedrības acīs šķietami nepareizās izvēlēs, nezināšanā, neveiksmēs. Nu kā pateiksi tēvam, ka nevari atbraukt, jo nav par ko ieliet degvielu vai dzīvesbiedrs ir tā pieļurbājies, ka nevar sēsties solītajā dienā pie stūres. Dažreiz vieglāk izlikties un samelot, pat riskēt ar lielu sodu. Taču visam pāri, manuprāt, šis stāsts ir pārdomas par to, kādi tad mēs esam? Vai tādi, kā izskatāmies sev, vai tādi, kā izskatāmies citiem?
“[..] Vai tad mēs izskatāmies pēc tā, kas esam? Pa īstam mēs esam tie jaunie, kas fotogrāfijās! Tikai gudri. Nu, pazemīgāki, varbūt. Nu nav jau tā, ka laiks tikai sakropļo, ir forši, ka nevar noslēpt, ko dzīvē esi darījis, vai tur daudz ēdis, vai dzēris, vai stulbs bijis… Bet kaut kādā ziņā arī sakropļo. Tu jau esi vīrietis, tāpēc tu nesaproti. Sievietēm tas zemes pievilkšanas spēks iedarbojas stiprāk! Pupi nokarājas, jāskrien čurāt, peļu vēderiņi, buldogu vaigi…
Vārnu kājas!
Nesmejies! Vai tad vecs izskatās pēc sevis? Cilvēkam iekšā tāda kā gleznu galerija, kurā tu esi gan jauns, gan vecs, gan bērns, gan… Nu, viss, kas noticis. No ārpuses krunkains radījums, kuram katru dienu jācīnās, lai vismaz kaut kāds pēdējais mirdzums acīs.”
/148.lpp./
Manfeldes valodas stils ir metaforu pārpilns, taču šoreiz, atšķirībā no dažām citām reizēm ar viņas darbiem, man tas netraucēja. Neradās pārāk samākslotas un smagnējas valodas iespaids. Ja parasti patīk, kā autore raksta, patiks arī šī grāmata.
Izdota apjomīga psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums"
Tapusi apjomīga psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums", kas ielūkojas 200 gadu ilgajā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jeb šodien Nacionālā psihiatrijas centra vēsturē. Sākot ar slaveno Oto Hūnu kā centra pirmo direktoru, līdz pat padomju nežēlībām psihiatrijas nodaļās un mūsdienīgiem garīgas veselības ārstniecības pamatiem - grāmata ļauj iepazīt arī līdz šim nezināmus faktus par psihiatrijas attīstību Latvijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta grāmatas sastādītāja Silva Bendrāte un viena no grāmatas autorēm - medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāj Ieva Lībiete.
Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 2. daļa
Sarunā ar Annu Žabicku, sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un vienlaikus Latvijas Universitātē, pirms dažām dienām skaidrojām izteiciena “ar ragaviņām uz mežu” izcelsmi, runājām par paaudžu konfliktiem kā senāk, tā mūsdienās, par ģimeņu modeļu maiņu un arī par nabagmājām, kas mūsdienās transformējušās pansionātos.
Esam konstatējuši, ka pretestība pansionātiem cilvēkiem veidojas lielā mērā vainas izjūtas dēļ, jo šķiet neiedomājami kādu no saviem vecākiem vai vecvecākiem nodot kādas aprūpes iestādes pārziņā. Arī finansiālais aspekts ir no svara, jo pansionāts - tas tomēr arī kaut ko maksā.
Sarunas turpinājumā aicinām pētniecei plašāk pastāstīt par grūtībām, ar ko saskaras cilvēki, nonākot aprūpes iestādē. Iespējams, kādam senioram var nepatikt pansionāta personāla attieksme, ēdiens var šķist negaršīgs, varbūt insfrastruktūra nav laba. Kas rada aizspriedumus un bailes?
Pētniece atzīst, ka noteikti ir gan ļoti labas, gan ne tik labas vietas, ja runājam par cilvēcisko attieksmi iestādē. Ir pansionāti ar ļoti pretimnākošu vadību, kas iedvesmo pārējos darbiniekus, un ir vietas, kur tas nedarbojas tik labi. Ir robi, ko var aizpildīt ar centību, entuziasmu, lielāku cilvēcību no pansionāta darbinieku puses, bet ir lietas, ko tādā veidā nevar uzlabot, un to, ko nevar uzlabot, tā jau ir politiskā līmenī nerisināta problēma.
--
Pašlaik Anna Žabicka tuvojas noslēgumam savam līdz šim pēdējam pētījumam par kādu lauku pansionātu Latvijā, un pētījums ir Vīnes universitātē izstrādātā promocijas darba pamatā. Pētījuma gaita sakritusi ar Covid-19 pandēmijas laiku, un arī tas ļāvis izdarīt kādus secinājumus. Pētniece skata pansionātu lauku tukšošanās ietvarā, kam ir dažādi līmeņi. Viens no tiem - kā valsts politikā tiek domāts par tukšošanos, otrs - kā tukšošanos izjūt vietējie iedzīvotāji, ja, piemēram, slēdz viņu mazo mīļo bibliotēku un cilvēki mēģina pierādīt, ka mēs šeit tomēr esam. Šo izjūtu dod arī sliktas kvalitātes ceļi. Proti, ja konkrētā vieta un arī pansionāts tiek uztverts kā tukšums, tad kāpēc gan uz turieni izbūvēt ceļu?
Ierakumi tīklos
Ukrainas karš pieprasa jaunus aizsardzības risinājumus. Visu nosaka dronu kaujas loģika. Tagad labi noder, piemēram, veci zvejas tīkli, kuriem ir jauns darba uzdevums – zivju vietā ķert uzbrūkošos krievu dronus. Dronu sensori reaģē uz visu, kas kustas – vai tā būtu kaujas mašīna, vai kokā paslēpies Ukrainas karavīrs. Viņi pamana ātrāk nekā redz cilvēka acs. […]
Cik maksā deputāta balss, ja tā ir pretrunā Satversmei?
Šī provokatīvā ideja radās, kad mūsu kaimiņu dzīvokļa rēķinā pēkšņi parādījās kavējuma procenti. Kamēr kaimiņi skaidrojās ar apsaimniekotāju par to, kā vispār šī nepamatotā summa bija aprēķināta, man prātā nostiprinājās pavisam cita doma — par deputātu kā likumdevēju atbildību tiesiskā valstī.
07.07.2025- 13.07.2025 Laikapstakļus noteiks cikloni.
Šajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā – nedēļas vidū vietām iespējams pat ļoti stiprs lietus un pērkona negaiss. Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz +12…+17°, bet dienās kļūs arvien siltāks. Šonedēļ Latvijā bieži gaidāms lietus, liecina prognozes. Trešdien un ceturtdien gaidāms vēsākais […]
Paskaidro man Nobela balvu saņēmēju nopelnus
Man ir attāls radinieks, kurš pateicoties savām zināšanām un interesēm lieliski prot paskaidrot teorētiskās fizikas un citu zinātņu konceptus tā, ka to saprotu pat es. Studējis Rīgā, Zviedrijā, tagad Dānijā, gaidot savu doktora disertācijas sponsoru. Tik aizrautīgi, ka klausos un uzdodu pretjautājumus. Šodien parunājām par to, kā viņš ir mēģinājis uzdot uzvedinošu jautājumu 22. gada Nobela prēmijas fizikā saņēmējam par to, vai viņš ir ņēmis vērā to un to.
Tad iedomājos, ka šis takš ir relatīvi vienkāršs uzdevums lielajiem valodu modeļiem. Pēc tam vajadzētu pārbaudīt, bet kuram tam ir laiks? Un tas nav baigi viegli, jo tie materiāli nav vienkāršā valodā… Bet vikipēdijas līmeņa saturu gan pārlasu.
Tagad man nenāk miegs, jo jāmēģina noskaidrot, kas notiek ar lokālo reālismu, kuru sagrauj kvantu… sapīšanās (quantum entanglement)? Tas ir pretrunā arī ar kvantu teorijas pamatpostulātu, ka daļiņām nav skaidru īpašību, līdz tās netiek nomērītas. Jāuzzin tas, ka Einšteinam tas šķita stulbi. Viņaprāt jābūt kādām daļiņu īpašībām, kuras nosaka to, kā tās uzvedīsies, kad tiks novērotas. Tas atjaunotu lokālo reālismu.
Seko Bella nevienādība, kas matemātiski pauž apgalvojumu, ka ja lokālisms un reālisms vienlaikus ir patiesi, tad divu savienoto daļiņu četru dažādu mērījumu korelācija noteiktā formulā nepārsniedz vērtību '2'. Kas paģēr to, ka daļiņu uzvedību nosaka kādi slēpti mainīgie. Kvantu teorija gan saka, ka tā tas nav.
Kvantu teorija deklarē, ka šī korelācija ir ap 2.8. Ja kāds var nomērīt, tad mums ir atbilde.
Nobela laureāti dažādos laikos nomērīja korelāciju. Tā ir robežās no 2.4 līdz 2.8. Tas eksperimentāli pierāda to, ka Einšteinam nebija taisnība. Bet tur atkal nekas nav vienkārši. Bella nevienādība pieņem, ka abi ir patiesi:
- Lokālisms — nekas nevar ietekmēt lietas no attāluma momentāni.
- Reālisms — daļiņām piemīt noteiktas īpašības pirms to novērošanas.
Eksperimenta rezultāti pierāda, ka abi vienlaicīgi nevar būt patiesi, bet nekādi nenosaka — kurš no abiem ir nepatiess.
Zinātnieki sliecas par labu variantam, kur kvantu līmenī saglabājas lokālisms, bet nav reālisma. Daļiņām nav atribūtu, pirms tie tiek novēroti. Un realitāte nav precīzi zināma, kamēr nav nomērīta. Iemesls, kāpēc šis uzvar, ir tas, ka saglabājas relativitāte — nekas nav ātrāks par gaismu.
Otrajā variantā lokālisms ir meli — daļiņas viena otru ietekmē momentāni (ietekmē, nevis nodod informāciju). Relativitāte dodas uz «atā-atā» kasti.
Gadījumā, ja mēs atsakāmies no lokālisma un reālisma, tad viss ir slikti. Klasiskā loģika sabrūk. Realitāte nepastāv, pirms tā nav apaskatīta. Lietas viena otru spēj ietekmēt momentāni neatkarīgi no attāluma. Šāds scenārijs tiek apskatīts QBismā.
Kaut kā tā man iet ar tiem trušcaurumiem. Jums jau manis žēl?
Astronomijas Skola: Pārkera zondes pieskāriens Saulei
Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 16. maijā plkst.16:00. Temats: Pārkera zondes pieskāriens Saulei.
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Gospodars Vlads
DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.
Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.
VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.
VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.
Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.
Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.
Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.
Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.
Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Paskaidro man Nobela balvu saņēmēju nopelnus →
laacz.lv
- Šodien, 00:59
Man ir kārtējā lieta, ko paprasīt čatbotiem. Kvantu teorija.
[Virsraksts nav norādīts] ↑
Nepabeigtā dienasgrāmata
- Šodien, 13:13
Pirms desmit gadiem šajā dienā:
noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.
Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.
noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.
Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.
Dienas grauds ↓
vara bungas
- 08. jūl., 10:10
vara bungas: No intervijas izriet, ka kamēr “stiprinam/testējam”(TM) trieciena dronus, vitāli svarīgi un obligāti jāattīsta sistēmiska pieeja pret-dronu stratēģijai. Acīmredzot roboti(zētie) droni – iznīcinātāji ir nākamais evolūcijas solis, gluži kā bija ar XX gs fighter […]
Ierakumi tīklos ↑
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:15
Ukrainas karš pieprasa jaunus aizsardzības risinājumus. Visu nosaka dronu kaujas loģika. Tagad labi noder, piemēram, veci zvejas tīkli, kuriem ir jauns darba uzdevums – zivju vietā ķert uzbrūkošos krievu dronus. Dronu sensori reaģē uz visu, kas kustas – vai tā būtu kaujas mašīna, vai kokā paslēpies Ukrainas karavīrs. Viņi pamana ātrāk nekā redz cilvēka acs. […]
Decembris 2023 bildēs ↓
Stacija
- Vakar, 13:56
Vilšanās ↓
2+2=5
- 05. jūl., 10:58
Gribas kafejnīcu rajončikā. Kad ieraudzīju skatlogā lapiņu ar uzrakstu "Maiznīca", nopriecājos, ka sapņi piepildās. Ne vella, izrādījās kopienas centrs. Kā cepumu kārbā atrast šūšanas piederumus.
“Memento mori” (“28 gadus vēlāk” / “28 Years Later”, 2025) ↓
Kino Kults
- 08. jūl., 21:35
Denijs Boils un Alekss Gārlands ir atgriezušies pie "28 Days Later" pasaules ar "28 Years Later" un paveikuši to iespaidīgā stilā, evolucionējot sevis aizsākto apokalipsi mums kā cilvēcei neglaimojošā veidā.
Pārgājiens No gaismas uz tumsu →
Kazhes blogs
- 06. jūl., 16:36
Par NSRD ietekmēto pārgājienu uz Daugavgrīvu "No gaismas uz tumsu" pareizāks veids būtu nevis rindot vārdus saistītā tekstā, bet gan sniegt interpretāciju dejas performances veidā. Taču ne es to māku, ne no tā kaut ko varēs saprast, tālab būs vien burti, būs vien vārdi, būs vien teikumi un rindkopas.
<br/><br/>
Tas droši vien bija kāds no Tūta lietotājiem, kas par šo izstāstīja un kā iespaidā es pieteicos. Precīzu faktu gan nepiefiksēju, bet tas nekas. Pieteikumā bija jāpilda anketa, kurā gan nebija jautājuma: "Kāpēc tieši man jāpiedalās Bolderājas-Daugavgrīvas gājienā?" Un, tā kā tāda jautājuma nebija, arī te uz to neatbildēšu. Vien pieminēšu, ka trešdienas vakarā Vinilbārā, pie burgeriem un alus, piedāvāju Baibai sastādīt man kompāniju šajā pasākumā, lai nebūtu jāiet vienam un jāklausās savās domās. Lai gan - ja ietu viens, gan jau piesistos klāt kādiem līdz šim nepazīstamiem cilvēkiem un no tā domām tomēr aizbēgtu. Bet Baiba piekrita, un tad nu sastāvs bija nokomplektēts.
<br/><br/>
Sagatavojoties pārgājienam, galvenais bija pagatavot īpašo Bolderājas-Daugavgrīvas gājiena tēju. Lūk, tās recepte:<br/>
<blockquote>Tu jemi vienu flaši ar to saŗkanu vīnu, vēlams tādu, kas ir arī ņammīgs un ar mazliet aiterisku garšu. Tad tu to flaši atvāko un tās saturu iepildi iekš to termōsu. Aiztaisi termōsu cieti un tava īpašā tēja ar mazītiņu alkochōlu, kas ļaus vēja spārniem sasniegti Bolderāju, būs gatāva.</blockquote>
<br/><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja02.jpg" alt="Sliedes" /><br/>
Sākums - Buļļu ielā. Portālā starp piecstāvenēm, kur satiekas betons. Turp iets gar sliedēm no Zasulauka. Pasažieru vilciens tur nebrauc sen. No laikiem, kad Elviss bija armijā. Sākās lietus. Pēc tam lija vēl. Un reizēm nelija. Ir bijuši lieti un izbijuši. Portālā uzstājās "Zaļie rakordi". Kas ir "Zaļie rakordi"? Kā teikts - Inguna Rubene un draugi. Viņa reiz bija NSRD dalībniece. Nils Īle arī. Pārējie par jauniem. Vispār gan NSRD bija daudz dalībnieku. Jo tā bija darbnīca. Tur sajūtas restaurēja. Tādas, kas nebijušas. Bet kas ir "Zaļie rakordi"? Par tādu grupu Gūgle nezina neko. Un kas vispār ir "rakords"? ChatGPT to nezina - ha, hā. Viņa nav lasījusi latviešu periodiku. Tur gan atbilde ir. Rakords ir atzīme magnetofona lentes galā. No priekšas zaļš, no pakaļas sarkans. Vai arī no priekšas sarkans, no pakaļas zaļš, ja jūs jau vāļājaties uz dīvāna. Bet šeit tie "Rakordi" bija nepieciešami. Jo pārgājiens restaurē sajūtas. Tās sajūtas, kas bija Lediņam un Boiko, ejot pa Bolderājas dzelzceļu. Es tur reizēm skrienu. Bet tās ir citas sajūtas. Tā nav performance, tie ir sviedri. Un arī alkoholu es skrienot nelietoju. Arī šoreiz - tikai tēju. Tās dziesmas "Rakordiem" gan skanēja drusku kā karaoke. Lai arī instrumenti bija un tika spēlēti. Bet emocijas manī tas neuzjundīja. Lai arī bija jauki. Spēlēja viņi vēl dažviet pa ceļam. Vismaz posmā līdz vienam tiltiņam. Un tad devās prom.
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja01.jpg" alt="Gājēji" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja03.jpg" alt="Rakordi" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja05.jpg" alt="Rakordi" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja06.jpg" alt="Sēž uz sliedēm" /><br/>
<br/><br/>
Gājiens simts cilvēku sastāvā un pat vairāk virzījās tālāk. Tad sasniedzām Hapaka Honolulu. Ja vēlies smalkāk - Rātsupītes Honolulu. Grāvim tāda duļķaina piegarša. Pat jūras krupim tur grūti. Bet ūdenī bija gulbīši. Pareizāk - uz plosta no diviem supiem. Vismaz fotogrāfs teica - tie gulbji. Un viņš zina. Viņam vērīga acs, un jaudīga acs. Ne tējas aizmiglota. Es gan nevaru būt balts. Tas nemaz nav iespējams. Un arī pienu tīrā veidā nelietoju. Bet gulbji dzēra pa taisno no pudeles. Performance uz ūdens bez dejas elementiem. Proti, gulbji var arī nedejot. Fotogrāfiju ar gulbjiem man nav. Kustināja kājiņas un vī - uz Laimīgo zemi. Tad arī mēs - tik uz priekšu!
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja04.jpg" alt="Gājēji" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja07.jpg" alt="Skatās uz gulbjiem" /><br/>
<br/><br/>
Pa divām sliedēm, kas ir Visums, sasniedzām Platonu. To, kas Buravickis. Savu māju iekārtojis tieši uz sliedēm. Viņš spēlēja mūziku, kas atbalsojās sliedēs. Tā saucās "Kā kukaiņi sacietēja dzintarā un sveķos, tā tagad arī esi ciešu betonā, smiltīs un pelnos". Tas bija kaut kas! Pārgājiena virsotne, lai gan sliedes neiet kalnā. Formas un satura perfekta kompozīcija. Un kāds nobeigums! Platons, uzvalkā, dzeltenā kreklā un ar tauriņu. Ar gumijniekiem kājās. Uzskrullētām ūsām. Ieiet grāvī. Un aiziet pa grāvi. Atgriežas visai slapjš. Māksla prasa upurus.
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja08.jpg" alt="Platons" /><br/>
<br/><br/>
Tad arī mums nāca laiks slapināties. Šoreiz - arī no lejas. Pa laipām, pa pļavām, gar padomju armijas atliekām. Es gan biju gaidījis slapjāku. Kad kājās sandales, nav jāsūkstās. Arī, ja kājās zandales. Bet, ja gumijnieki - tad varbūt esi Platons. Uz pļavu, kur "Butō lab" nodrošināja tējas ceremoniju. Tās vārds bija "Vasaras guļamistaba". Guļamistabas logam vajadzētu odu tīklu priekšā. Līdzīgi kā "Dažreiz traks Dievs", tikai sarkani. Kā vienkārša sieviete, tikai balta. Prasījās pēc pufiem. Šādu mākslu labāk baudīt sēdus. Deva tēju, bet mana garšīgāka. Tiesa, tā gāja uz beigām.
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja09.jpg" alt="Ceremonija" /><br/>
<br/><br/>
Uz laiku prom no dzelzceļa, bet tad to atradām. Un bija jāmeklē atbilde uz jautājumiem. To bija vienpadsmit, bet jāatbild viens. Ne visi atbildami. Piemēram, "Vai tu joprojām esi tas pats, kurš raudāja skolas tualetē?" Es skolā negāju uz tualeti. Nekad. Cilvēks ar principiem. Vai pareizāk - ar stipru urīnpūsli. Bet bija arī atbildami jautājumi. "Par ko tu domā, Jūlij? Vai par to, ka tava vasara jau pusē?" Šis ir sāpīgi, bet nerakstīšu par to. Atbildi iesniedzu spainī pie Silikātu ielas. Kāds vaicāja: "Kas ir Silikātu iela?" Atbildēju - tā ir iela, nosaukta par godu silikātiem. Un nebija melots. Pat ne drusciņas. Šķiet, daļa sajauca un gāja pa Daugavgrīvas šoseju. Garām aizslīdēja Bolderājas dzelzceļa stacija. Gaidu, kad tur atkal brauks pasažieru vilcieni. Diez vai gan pieturēs. Bolderājas tirgus, Bolderājas slava.
<br/><br/>
Nākamais punkts vietā, ko sauc Starpparalēļu kanjons. Tilts pāri Buļļupei. Vienā pusē Bolderāja, otrā Daugavgrīva. Es gan tāpat lielākoties jaucu. "Slekkeworld" ar performanci "Unburnt bridge". Dzelzceļa tiltu patiešām nenodedzināja. Bet tālu no tā nebija. Vīrs maskā ar cirvi. Ugunskurs ķerrā. Malkas skaldīšana. Pārdomas par to, ka varētu labāk. Varbūt ne gluži es, bet tomēr. Malkas ciršana nav viņa maizes darbs. Bet kaut kas ar "The Lumberjack Song" kopīgs bija. Tas gan atklājās vēlāk. Vispirms viņš pārtapa par Zirnekļcilvēku. Vai kaut ko tam līdzīgu. Tad - izpeldējās upē. Tad izģērbās. Līdz apakšbiksēm un tīkliņzeķubiksēm.
<blockquote>I cut down trees, I skip and jump<br/>
I like to press wild flowers<br/>
I put on women's clothing<br/>
And hang around in bars</blockquote>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja10.jpg" alt="Viņš peldēja" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja11.jpg" alt="Tērpā" /><br/>
<br/>
Labākais šajā performancē bija reakcija. Arī no garāmbraucējiem, kas to neredzēja. Bet daudzos cilvēkus uz tilta uztvēra par kāziniekiem. Un īpaši - no vīra, kas redzēja. Un šķita drusku samulsis. No vairākiem desmitiem metru lasīju viņa domas. Trīs vārdi. Pirmais - "čo". Otrais - "za". Trešais - tas no sirds.
<br/><br/>
Un tad - uz bāru. Gājām par ātru, vajadzēja pieturu. Kur piestāt? Paradīzē. Nē, ne gluži. "Paradīzē". Tas tāds lokāls Daugavgrīvā. Paradīze ir vieta, kur skan "Bļesčaščije". DTH dzied: "Ich will nicht ins Paradies, wenn der Weg dorthin son schwierig ist." Hardijs Lediņš un Juris Boiko vācu valodu skolā apguva, viņi saprastu. Bet arī man pret šo paradīzi aizspriedumi. Lai arī tajā notiek banketi. Viens - pat mūsu vizītes laikā. Bet vismaz no krāna dod beļģu alu. Un tur notika tikšanās ar trim <i>tūtistiem</i>. Paldies tai (tam?), kas vēstīja par pārgājienu! Kad alus sauss, tad dzelzceļš sauc.
<br/><br/>
Vispār gan atkal mežā. Tagad - pa dzejas takām. Bija arī performance. Mani uz apskāvienu neuzaicināja. Iespējams, jo bakstījos telefonā. Bet varbūt - neīstais cilvēks. Un tad, kā mēdz sacīt, liekas pūles. Simboliski - bārā barojāmies mēs. Pēc tam mēs barojām odus. Ideju un asiņu apmaiņa. Bet ne tautu sajaukšanās. Vismaz neko tādu neredzēju. Ja kas - tās bija "Savas vaļas poēzijas". Sarūpējusi Diana Lelis.
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja12.jpg" alt="Uz mežu" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja13.jpg" alt="Dzeja" /><br/>
<br/><br/>
Pēdējā pietura - Daugavgrīvas bāka. Sasniedzama gar jūru. Agrāk bija grūtāk. Kad vasara vēl nebija pusē. Tagad - gluda taciņa. Labi, viens slīps kāpiens lejup. Bet tas sīkums. Un arī pie pašas bākas laida. Citkārt - ni, ni. Bet te - lūgtum! Ja vien esi sarakstā. To gan pārbauda šādi. "Vai esi sarakstā?" - "Jā, esmu." Un es patiešām biju. Pat jāmelo nebija. Pieskāros bākai. Tā ir īsta. Gudrun Holck un Eva Vēvere uzskaņoja Daugavgrīvas bāku. Ar dziesmām, kas atskan bākā. Ielūrēt bākā - ļauts. Līst iekšā - neļauts. Vismaz tā varētu būt. Nemēģināju kāpt. Vimba varētu, to nešaubos. Vai viešņas no citām planētām? Kopīgu valodu atradām. Iespējams. Par to nekad nevar drošs. Tad lielais aplis. Gaisma. Šoreiz tā, kas tuneļa galā. Ne tā, kas par Zaķa apziņu. Tas arī viss. Tomēr - šis nebija Galapunkts. Tas, no Prusaku ansambļa plates. No Daugavgrīvas bākas ir iespējams atgriezties. Es - kā Daugavgrīvas bākas liecinieks. Tepat - kreisajā krastā. Auto gan noparkots par tālu. Tas nekas. Skaistais pārgājiens cauri ap pusnakti.
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja14.jpg" alt="Uz bāku" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja15.jpg" alt="Pie bākas" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja16.jpg" alt="Bāka" /><br/>
<img src="/images/bolderaja2025/bolderaja17.jpg" alt="Gaismā" /><br/>
<b>Apraksta noslēgums, rakstīts vieglajā valodā</b><br/>
Milzīgs Paldies pasākuma organizētējiem! Šis bija ļoti jauki, un es pasākumu no sirds izbaudīju. Štrunts par lietu, štrunts par odiem, tas bija tā vērts! Arī dalībnieku grupa šķita ļoti jauka, tāda kārtīga kopības sajūta, kas rada smaidu, domājot par aizvadīto sestdienas otro pusi. Paldies Marinai, kas mani palaida šajā gājienā! Un Paldies Baibai, kas sastādīja kompāniju! Ceru, ka šis nebija pēdējais gājiens uz Bolderāju-Daugavgrīvu, un iztēlojos, ka pēc dažiem gadiem mēs varēsim iet jau četratā. Un, protams, atsevišķa pateicība pārgājiena galvenajai zvaigznei - Platonam Buravickim! Un skaidrojums - bilžu kvalitāte ir mērķtiecīgi zema, ne velti NSRD daudz apdziedāja būšanu Ķīnā, man līdzi bija fotoaparāts ar šausmīgas kvalitātes Fujian objektīvu.<br/>
Īpašs ieteikums: šo lasīt, klausoties NSRD.
Nita Prouza "Neslēpumainais viesis" →
Līvas Alksnes logs uz pasauli
- Vakar, 13:28
Mollija nav vienkārši vecākā istabene — viņa redz to, kam citi uzmanību nepievērš. Viesnīca Regency Grand nupat ir atguvusies pēc iepriekšējā skandāla, un tagad tai jātiek galā ar jaunu triecienu. Mirklī, kad slavenais kriminālromānu autors Dž. D. Grimtorps grasās paziņot kādu noslēpumu, viņš nokrīt gar zemi miris. Mollijas dzīve atkal ir sagriezusies kājām gaisā, tikai šoreiz viņa diezgan ātri no galvenās aizdomās turamās kļūst par labāko detektīves Stārkas palīdzi.
Nita Prouza (Nita Prose) grāmatā "Noslēpumainais viesis" (The Mystery Guest) mums atkal ļauj satikt īpatnējo Molliju un viņas tuvos cilvēkus, kā arī ieved aizraujošos izmeklēšanas līkločos. Slavenā autora nāvi noskaidrot alkst ne tikai izmeklētāji, bet arī kazas (smieklīgs apzīmējums autora fanu klubiņam, ne?), žurnālisti un visi pārējie.
Tīri personīgi mani izbrīnīja, ka tik prestižai iestādei nav ne sabiedrisko attiecību, ne mārketinga speciālista, kas tagad haotiski un paniski mēģinātu atgriezt viesnīcas vārdam labo slavu, paralēli traucējot izmeklētājiem un Mollijai atklāt patiesību. Taču tā ir tikai tāda sīka piekasīšanās no sērijas "ko vēl lai kaut kur piebilst". Kopumā Nita Prouza itin labi iztikusi arī bez šāda personāža.
Atkalsatikšanās ar Molliju bija patīkama, man patīk šis asredzīgais un mazliet savdabīgais personāžs. Šī grāmata ir ļoti omulīgs detektīvs un lieliski piestāv lietainam vasaras vakaram. Tik vien žēl, ka prieks ilgst tikai divas, trīs dienas.
Izmeklētājas loma istabenei Mollijai piestāv, un ceru, ka latviešu valodā lasošajiem nebūs ilgi jāgaida arī uz nākamo grāmatu "Molly The Maid" sērijā.
Kad uznāk šaubas, lieti noder palūkoties uz krustdūrienā izšūto — dod man spēku pieņemt to, ko es nevaru mainīt, drosmi mainīt to, ko spēju mainīt, un sirds gudrību atšķirt vienu no otra.
Online Browser Coupon Code (30% OFF) →
catonmat.net
- 06. jūl., 09:06
TLDR: You can grab a discount for Browserling (a super handy online browser) by using the coupon code ONLINEBROWSER at browserling.com. It gives you 30% off premium plans. Works for developers, hackers, testers, and anyone browsing online.
What's the Online Browser Coupon For?
This code gives you a discount on Browserling's premium plans. If you've been using the free version but keep hitting the time limit, now's your chance to upgrade. Just head to Browserling's pricing page and enter ONLINEBROWSER when checking out.
Why Use an Online Browser?
It's basically a browser that runs in the cloud. No installs, no setup. Just click and you're inside a live Chrome, Firefox, Edge, or even Internet Explorer (yeah, really). It streams right into your browser.
This is super useful when you:
- Want to open sketchy links without risking your machine.
- Need to cross-browser test websites in different browsers.
- Get suspicious email attachments (open them here instead).
- Need to do security research or open malware sites.
- Work in dev, QA, pentesting, or sysadmin stuff.
Is an Online Browser Safe?
Yep. Everything runs in a sandbox on remote servers. If something explodes, it doesn't affect your system. Your IP is hidden too, so it's also good for private browsing.
Pro Tip: Use It From a Chromebook
An online browser works great on low-power machines like Chromebooks. Since the browser runs remotely, you can do full browser testing or malware link checking without needing a high-end laptop.
What Is Browserling?
Browserling is a secure online browser that lets you open risky links, test email attachments, and run different browsers without installing anything. It all runs in a sandbox, so your device stays safe, even when visiting sketchy sites or doing malware research.
Who Uses Browserling?
Browserling is trusted by developers, bug bounty hunters, cybersecurity researchers, and even major companies that need safe browsers. Teams at banks, governments, and tech firms use it for secure testing, but it's just as useful for solo testers, students, or anyone who wants to explore the web without putting their device at risk. Whether you're writing code, checking phishing emails, or analyzing shady links, it's a tool that fits right in.
Happy browsing!