Eiropas diena Vērmanes dārzā

Eiropas diena Vērmanes dārzā
vizualis
agrita.olehnovica Ot, 04/28/2026 - 10:42

9. maijā aicinām svinēt Eiropas dienu Vērmanes dārzā! Visas dienas garumā apmeklētājus gaidīs daudzveidīgas aktivitātes, ko kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Rīgas domi piedāvās Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības Latvijā, ministrijas un citi partneri.

Pasākuma laikā būs iespēja iepazīt dažādu Eiropas valstu kultūru un iniciatīvas, piedalīties aktivitātēs, kā arī uzzināt vairāk par iespējām, ko sniedz Eiropas Savienība. Programmā paredzētas arī aizraujošas diskusijas par Eiropas nākotni un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Pasākuma programma:

11.00. Diskusiju telts darbības uzsākšana ( diskusiju telts)

12.00 Pasākuma atklāšana ( Vērmanes dārza lielā skatuve)

12.30 Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris un Zemessardzes koris STARS

13.00 Bērnu vokālā grupa DZEGUZĪTE

13.30 Parka tiešraides

14.00 Jauktais koris MŪZA un senioru koris DIŽMUKLĀJS

14.30  Parka tiešraides

15.00 Tautas deju ansamblis LIESMA

15.30  Flamenko deju studija "Duende"

16.00  Metālpūšaminstrumentu kvintets BRASS.EDU

16.30 Parka tiešraides

17.00 ASTRO'N'OUT

Visas dienas garumā - DJ Linda Samsonova. Pasākumu vadīs - Ketija Šēnberga un Tomass Pildegovics. Pasākuma laikā tiešraides vadīs Artūrs Mednis.

Diskusiju telts programma

11.00-11.50 Eiropas komisāra (starppaaudžu taisnīgums, jaunatne, kultūra un sports) Glena Mikalefa saruna ar jauniešiem (angļu valodā)

12.30-13.20 -  Sabiedrības iesaiste. Diskusija-koprades akrivitāte Man ir ideja! Atbalsti?

Moderators: Liene Valdmane biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre

13.30-14.20 - Inovācijas un konkurētspēja. Spēcīgāki kopā: Eiropa kā pamats izaugsmei, iespējām un noturībai

Moderators: Ieva Treija, Finday.lv līdzdibinātāja un “Labs of Latvia” redaktore

14.30-15.20  - Bio daudzveidība pilsētā

No balkona dobes līdz parkam: kur pilsētā slēpjas bioloģiskā daudzveidība?

Moderators: Līga Stokmane – Blaua, Eiropas klimata pakta vēstnese, vides eksperte

15.30-16.20 - Drošība un civilā aizsardzība Zemessardze kā sociālais lifts: prestiža zīme vai enkurs?

Aicinām ikvienu nākt uz Vērmanes dārzu un kopā svinēt Eiropas dienu!

Eiropa šķiras no ASV tehnoloģijām – mīlestība beigusies, bet kopīgais īpašums paliek

Eiropas attiecības ar ASV tehnoloģiju gigantiem arvien vairāk atgādina šķiršanos. Emocijas ir sakarsušas, uzticība iedragāta, bet notārs vēl nav apmeklēts. Eiropa arvien proaktīvāk iet uz tehnoloģisko suverenitāti, un šoreiz riska zonā ir sadarbība ar ASV tehnoloģiju smagsvariem. Iemesls? Agresīva ASV ārpolitika. Piemēram, Microsoft vadītājs Satja Nadella patlaban izvairās no politiskās pasaules, bet tas nav liedzis Francijai jspert […]

Līvānieši saziedo 11 400 eiro Jura Kulakova piemiņas vietas izveidei

Sieviete melnā spīdīgā tērpā dzied uz skatuves mūzikas grupas pavadībā spilgtu prožektoru staros.

Līvānu novada Kultūras centrā notikušais rokgrupas “Pērkons” koncerts “Kaza kāpa debesīs” pulcēja simtiem apmeklētāju, lai godinātu leģendāro komponistu Juri Kulakovu. Kopā ar grupu uz skatuves kāpa Trīs tenori, Preiļu Purpura koris un ģitārists Armands Alksnis, radot emocionāli piesātinātu programmu. Pasākuma laikā gūtie ienākumi apliecina sabiedrības vēlmi iemūžināt mākslinieka mantojumu, jo Kulakova ceļš atgriežas Līvānos caur konkrētu pilsētvides labiekārtošanas projektu.

Koncerta ieņēmumi un piemiņas vietas plāns

Visi koncerta un atbalsta biļešu tirdzniecībā iegūtie līdzekļi ir precīzi uzskaitīti un tiks pilnībā ieguldīti būvniecības procesā. Piemiņas vieta atradīsies stratēģiski nozīmīgā punktā pilsētas kartē.

Pozīcija Dati Kopējā saziedotā summa 11 400 eiro Plānotā lokācija Līvānu dzelzceļa stacijas apkārtne Koncerta norises vieta Līvānu novada Kultūras centrs Galvenie mākslinieki Grupa Pērkons, Armands Alksnis, Trīs tenori

Simboliskā dzelzceļa stacijas nozīme

Izvēlētā vieta pie dzelzceļa stacijas nav nejauša – tā ir Jura Kulakova dzīves gājuma sākumpunkts. No šīs stacijas sākās viņa ceļš uz Rīgu, mācībām Jāzepa Mediņa mūzikas skolā un vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmijā. Pat laikā, kad grupa Pērkons sasniedza popularitātes virsotnes, vilciena braucieni uz mājām komponistam kalpoja kā pāreja no galvaspilsētas steigas uz Līvānu mieru Dubnas upes krastā.

Līvānieši saziedo 11 400 eiro Jura Kulakova piemiņas vietas izveidei

Piemiņas vietas idejas autore ir māsa, kura uzsver dzelzceļa lomu komponista radošajā darbībā un personīgajā dzīvē. Ieguldījums šajā projektā ļaus pilsētas vidē iemūžināt mākslinieka saikni ar dzimto pilsētu, kur viņš smēlās iedvesmu gan rokmūzikas, gan akadēmiskajiem skaņdarbiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc Jura Kulakova piemiņas vietas izveidei izvēlēta tieši Līvānu dzelzceļa stacija?

Stacija ir simbolisks “Kulakova ceļa” sākumpunkts – vieta, no kuras komponists devās studēt uz Rīgu un kurā vienmēr atgriezās, lai pārietu no galvaspilsētas steigas uz Līvānu mieru pie Dubnas upes. Šī lokācija nav tikai ģeogrāfiska vieta, bet gan mākslinieka dzīves gājuma un iedvesmas avota simbols, ko iecerējusi viņa māsa.

Kā iedzīvotāji varēja atbalstīt šo projektu un vai ziedošana vēl turpinās?

Līdz šim savāktie 11 400 eiro tika iegūti no koncerta biļešu ieņēmumiem un īpašām atbalsta biļetēm. Lai uzzinātu par turpmākajām iespējām finansiāli atbalstīt piemiņas vietas labiekārtošanu vai iesaistīties citās iniciatīvās, iedzīvotāji aicināti sazināties ar Līvānu novada Kultūras centru, kas koordinē šo projektu.

Kādu ietekmi šis projekts atstās uz Līvānu pilsētvidi un tūrismu?

Piemiņas vietas izveide dzelzceļa stacijas apkārtnē transformēs tranzīta zonu par kultūrvēsturisku apskates objektu. Tas ne tikai uzlabos pilsētas estētiku, bet arī veicinās kultūrtūrismu, piesaistot grupas “Pērkons” cienītājus un mūzikas vēstures pētniekus, tādējādi stiprinot Līvānu kā nozīmīga Latvijas kultūras centra identitāti.

Kādi ir nākamie soļi piemiņas vietas izveidē pēc nepieciešamā finansējuma savākšanas?

Ar saziedotajiem līdzekļiem tagad var uzsākt konkrētu būvniecības procesu un vietas labiekārtošanu pēc izstrādātā plāna. Oficiālas aktualitātes par projekta progresu, termiņiem un plānoto atklāšanas pasākumu tiks publicētas portālā ikdiena.lv un Līvānu novada pašvaldības informatīvajos kanālos.

Avots: Līvānu novada pašvaldība

T13-2026 - Notification regarding BIOVIA ENOVIA QUMAS EQMS 2026 HF1

We are providing this Technical Note to inform you about the release of BIOVIA ENOVIA QUMAS EQMS 2026 HF1 which includes the following enhancements and fixed defects.

MĀTES UN ĢIMENES DIENAI VELTĪTS KONCERTS

Mana ģimene ir manas mājas,Tētis stiprs kā jumts,Sargā mūs no pasaules vētrām.Mamma kā logi visu vēro,Mīļām un redzīgām acīm.Ome un opis kā sienas,Satur mūs visus…

Dzīve, kas dota dievbijīgiem kristiešiem

Dzīve, kas dota dievbijīgiem kristiešiem

Manī ir nemitīgas ilgas, lai svētīgā nāvē atsvabinātos no visām saitēm, taču tikai pēc Tā Kunga labā prāta, jo es nevēlos no debesu durvīm atkrist

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Klimata pārmaiņu radītie riski šobrīd ir ar mazāku svaru, nekā nākotnes vides problēmas

Šādā aukstā aprīļa nogalē, kāda ir šobrīd, uz dārza darbiem prāts nenesas, bet lielajiem lauksaimniekiem, īpaši tiem, kas audzē labību, laikam tas ir gana piemērots. Tomēr saruna par bioloģisko lauksaimniecību. Kā arī pārdomas par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem nākotnē. Toms Bricis viesojās bioloģiskajā saimniecībā, kas nodarbojas ar vairāku veidu graudaugu un zirņu, arī ēdamās lupīnas audzēšanu. Runājot ar zemnieku saimniecības “Kaņepītes” Valmieras pusē saimnieku Guntaru Antoniju, par laikapstākļiem un klimatu nemaz tik daudz nesanāca runāt. Lai arī Guntaram bioloģiskā saimniecība ir jau 20 gadu, bet lauksaimniecībā viņš darbojas vairāk nekā 30 gadus, viņam nekā daudz par klimata pārmaiņām nebija ko teikt – tikai jāstrādā un rezultāts būs. Viņš vērtē, ka klimata svārstības ir bijušas visos laikos, jo dzīvojam tādā reģionā, kur ir vairāk redzamas un ietekmē darbus klimata svārstības. Tas arī lika mazliet aizdomāties par to, kā mēs uztveram un kā runājam par klimata pārmaiņām. Šobrīd, šķiet, mēs par daudz esam koncentrējušies uz klimata pārmaiņu potenciālo risku meklēšanu. Tik ļoti koncentrējušies, ka brīžiem runājam par riskiem, kas ir ļoti nelieli, ar krietni mazāku svaru, nekā daudzas citas, jau reālas vai tiešām draudošas vides problēmas. Jā, šāds viedoklis, protams, raisīs pārmetumus no visām iesaistītajām un ieinteresētajam pusēm. Bet par to rosināja domāt pagājušajā nedēļā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) rīkotā starptautiskā konference ar nosaukumu “Intensīvi nokrišņi un pilsētvides noturība”. Konferece pulcēja vairāk nekā 200 dažādu nozaru speciālistus gan no ārvalstīm, gan Latvijas. Finanšu sektors – bankas un apdrošinātāji, pašvaldību iestādes, glābšanas dienests, transporta un lauksaimniecības organizācijas. Lai arī sarunu temati bija plašāki par tikai pilsētvides noturību, bet fokuss bija uz to. Protams, par to ir jārunā un tā ir problēma, jo zinām, kas Rīgā notiek ik vasaru – viens lielāks negaiss un daži ielu posmi vai kvartāli ir applūduši. Bet klimata pārmaiņu kontekstā dati rāda, ka šī īsti nav nākotnes problēma, ko risināt, jo īpaši tāpēc, ka gan konferencē, gan kad mēs iedomājamies par lietus izraisītiem plūdiem Rīgā, tad parasti nāk prātā tieši vasarīgas lietusgāzes. Un šajā konferencē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prezentēja jaunākos datus par nokrišņu izmaiņām nākotnē. Un tieši tie rada jautājumu, cik šī ir tagadnes, nevis nākotnes problēma. Lūk, dienu skaits ar stipriem nokrišņiem nākotnē. No trim nākotnes scenārijiem divi paredz, ka dienu skaits ar stipriem nokrišņiem jeb vismaz 10 milimetriem diennaktī, gadsimta otrajā pusē pieaugs. Tagad mums ir vidēji 17 dienas ar stipriem nokrišņiem gadā, 21. gadsimts beigās dažādi scenāriji paredz pieaugumu par 2-3 dienām, ekstrēmākais scenārijs pat par piecām dienām. Tas kopumā būtu vērtējams kā gana manāms kāpums. Tomēr, ja skatāmies uz LVĢMC datiem par nokrišņiem vasarā, kad lietus ir intensīvāks un izraisa plūdus, redzams, ka neviens scenārijs neparedz dienu ar stipriem nokrišņiem skaita pieaugumu. Latvijā šobrīd ir vidēji septiņas dienas ar stipriem nokrišņiem vasaras mēnešos un tieši tikpat paredzēts līdz gadsimta beigās. Klimatoloģijā termins “diena ar stipriem nokrišņiem” nozīmē 10 mm diennaktī. No pieredzes zinām, ka vasarā šie 10 milimetri un vairāk nogāžas pusstundā un tad pilsētā applūst ielas, bet ziemā šādi nokrišņi pat ne vienmēr ir lietus. Ja tas ir lietus, nolīst vai bieži nosmidzina daudzu stundu laikā un nekādus plūdus pilsētas ielās nerada. Un nāktnē tieši tas tiek arī prognozēts – tāpat kā līdz šim galvenais nokrišņu daudzuma pieaugums Latvijā ir novērots ziemās, arī nākotnē tieši ziemās nokrišņu būs vairāk.

EP Vēstnieku skolas programmai – 10

Šī gada 22. un 23. aprīlī Lielupē notika EP Vēstnieku skolu 10. izlaidums. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas 10 gadu jubilejas pasākumā atskatījāmies uz paveikto un iezīmējām nākotnes vīzijas. Vēstnieku skolas programma ir veicinājusi jauniešu izpratni par demokrātiju, pilsonisko līdzdalību un Eiropas vērtībām.

Pasākumā pulcējās skolotāji no visiem Latvijas novadiem, daloties pieredzē, iedvesmojošos stāstos un nākotnes iecerēs. Tā kā EP Vēstnieku skolu programmā darbojos visus 10 gadus, tad arī tiku aicināta dalīties pieredzē, pastāstot par savu ceļu EP Vēstnieku skolu programmā, izceļot gan nozīmīgākos veiksmes stāstus, gan izaicinājumus, kas devuši vērtīgu mācību. Mans uzdevums bija arī pastāstīt par ideju  organizēt EP Vēstnieku skolu salidojumu un tā iedzīvināšanu vairāku gadu garumā.

Mums bija arī vairākas nodarbības: “Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana izglītībā” un “ES šodien un rīt – Latvijas skatījums”, Edgars Kiukucāns (Latvijas prezidentūras ES sekretariāta vadītājs). Daži interesanti fakti un iespējas jauniešiem, jo  Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisināsies 2028. gada otrajā pusē – no 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Pasākuma tiešsaistē ar projektu “Sadarbības partneri manas politiskās idejas īstenošanā” prezentācijām piedalījās to skolu skolēni, kuru darbi tika novērtēti visaugstāk. Starp 37 projektu darbiem arī Madlienas vidusskolas EP Vēstnieku komandas radošais darbs tika atzīts par vienu no labākajiem. Tādēļ izlaiduma pasākumā  svarīgākās atziņas prezentēja 12. klases skolēni, EP Vēstnieku skolas dalībnieki – Harijs Jānis Pluģis, Sofija Rudņika, Sindija Zariņa un Raivis Andriksons. Jauniešu sniegumu klausījās visu novadu skolotāji, EPVS skolu vēstnieki, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti.

Tika izcelti aktīvākie dalībnieki un veiksmīgākās iniciatīvas. Madlienas vidusskolas Vēstnieku skolas komanda ar savu pašaizliedzīgo darbu ir nopelnījusi braucienu uz Strasbūru. Paldies par atzinību un doto iespēju!

Pasākums apliecināja, ka jaunieši Latvijā ir ieinteresēti un spējīgi iesaistīties sabiedriskajos procesos. Šis notikums iedvesmoja turpināt attīstīt programmu un stiprināt jauniešu balsi Eiropā arī turpmāk. Liels paldies šī pasākuma organizatoriem un darba vadītājiem visu gadu garumā – vienmēr atsaucīgajai un zinošajai EP Vēstnieku skolu koordinatorei, sabiedrisko attiecību speciālistei  Jolantai Bogustovai, kā arī ekspertei, politoloģei un LU profesorei Žanetai Ozoliņai. Iedvesmojošs un ļoti saturīgs pasākums. Paldies!

Ligita Ridūze – Madlienas vidusskolas EP Vēstnieku skolas vadītāja

[Virsraksts nav norādīts]

No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

Vai tie, kas grib zagt vēlēšanas, tagad mēģina stāstīt, ka viņi šo zagšanu nepieļaus?

Pēc aizvadītās nedēļas vairs nav nekādu šaubu, ka gaidāmās Saeimas vēlēšanas tiks zagtas. Varneši un viņu ieroču nesēji acīmredzot domā, ka no malas tas viss izskatās politiski atbildīgi, prasmīgi un kompetenti, taču šī pārliecība izriet no visautļautības un nesodāmības, ko politiskā elite ir piekopusi gadiem. Interesanti, ka viņi paši neredz, cik stulbi un primitīvi tas piepildās.

Ukrainas dronu mācības: stratēģiskas inovācijas

Ukraiņu dronu vadītāji (piloti) pašlaik apmāca zviedru karavīrus cīnīties ar šo jauno kara tehniku. Eiropiešiem esot jāpanāk progress šajā virzienā, lai krievu uzbrukumus būtu iespējams vieglāk atvairīt. Mācības notiek pie Karlsborgas, kur ukraiņu uz zviedru vienības “duelējas” (cīnoties ar droniem). Pagaidām uzvar tikai ukraiņi. Nav nevienas NATO vienības, kas varētu līdzināties viņu prasmēm. Ukraiņi spēj vadīt […]

27.04.2026- 03.05. 2026 Nedēļas sākumā turpinās pūst brāzmains vējš, otrajā pusē kļūs siltāks.

Nākamajās dienās Latvijā gaidāmi mainīgi, vietām arī nepastāvīgi laikapstākļi. Nedēļas sākumā vēl gaidāmi nokrišņi, vēsāks laiks un brāzmains vējš, taču no nedēļas vidus laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies. Anticiklona ietekmē debesis biežāk skaidrosies, nokrišņu daudzums samazināsies, un vējš pakāpeniski pierims. Savukārt nedēļas nogalē Latvijā ieplūdīs siltākas gaisa masas, un laiks kļūs patīkami pavasarīgs. Otrdien un trešdien laikapstākļi valstī pakāpeniski uzlabosies […]

Krievijā likvidēta represēto piemiņas vieta

Krievijā likvidēta represēto piemiņas vieta, vēsta laikrakstsFoto: DELFI

Krievijas Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz svētdienu, 19. aprīli, demontējušas staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli “Sēru akmens” Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās egļu alejā uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem, otrdien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.

Novākts arī 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, ko veidoja mākslinieks Guntis Panders un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: “Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem – latviešiem”, vēsta laikraksts.

Par notikušo ar sašutumu vēstīts vietējos sociālajos tīklos, arī Tomskas ziņu vietnēs un tāpat Vladimira Putina režīmam opozīcijā esošajos krievu informācijas kanālos tādos kā “Nastojščeje vremja” un “Radio Svoboda”.

Laikraksts atgādina, ka Tomskas apgabals vēl kopš cara laikiem simtiem tūkstošu ļaužu bijis izsūtījuma un ieslodzījuma vieta, kas īpaši “uzplauka” Staļina terora un represiju gados. Tiek lēsts, ka aptuveni katrs trešais turienes iedzīvotājs ir dažādu tautu izsūtīto vai ieslodzīto pēctecis.

Pēc 1949. gada 25. marta deportācijām Tomskas, kā arī Omskas un Amūras apgabalos nonāca vairāk nekā 44 000 Latvijas iedzīvotāju – “kulaki”, “tautas ienaidnieki” un viņu ģimenes locekļi. Teju pieci tūkstoši deportēto gāja bojā. “Sēru akmeni” un Piemiņas skvēru Tomskā, Ļeņina ielā 42/44, agrākā PSRS NKVD izmeklēšanas cietuma teritorijā oficiāli atklāja 1992. gada 25. oktobrī un toreiz uz atklāšanu ieradās vairāk nekā 600 cilvēku.

Kad 1989. gadā pie bijušā cietuma sākās labiekārtošanas darbi, starp būvgružiem atrada cilvēku kaulus un pazīmes, ka tur atradušies masu apbedījumi, kas acīmredzot izvesti, likvidējot cietumu. 21. gadsimta sākumā saviem nobendētajiem tautiešiem veltītas piemiņas zīmes līdzās “Sēru akmenim” vispirms 2002. gadā uzstādīja kalmiku pārstāvji, tad 2004. gadā poļi, 2008. gadā igauņi, 2011. gadā latvieši un 2016. gadā lietuvieši.

Laikraksts atzīmē, ka no Latvijas puses iniciators bija politiski represētais siguldietis Kārlis Bērziņš, kurš tolaik sarunā “Latvijas Avīzei” pauda, ka vēlējies šādu pieminekli sirdsmieram, lai daudzajiem latviešiem, kuru represētie tuvinieki atdusas Sibīrijā, Tomskā iegriežoties, būtu iespēja pieminēt, izrādīt cieņu.

Akmeni izgatavoja, pateicoties tā laika Siguldas novada pašvaldības, politiski represēto un viņu piederīgo ziedojumiem. Idejas autors un entuziastu grupa 2011. gada augusta beigās 350 kilogramu smago piemiņas zīmi paši busiņā nogādāja līdz 5000 kilometru attālajai Tomskai.

Krievijā likvidēta represēto piemiņas vieta, vēsta laikraksts

Tā laika pilsētas pašvaldība bija atsaucīga – akmeni uzstādīja saviem spēkiem un labiekārtoja laukumu pie tā. Piemiņas skvērs tad jau bija pazīstama padomju represijās bojāgājušo atceres vieta. Ēkā līdzās izveidoja NKVD izmeklēšanas cietuma muzeju, kuru vismaz sākotnēji finansēja Krievijas valsts, vēsta laikraksts.

Šogad 19. aprīlī vietējais ziņu portāls “RIA Tomsk” vēstīja: “Tomskā demontēts Sēru akmens un citi padomju represiju upuriem veltītie nacionālie memoriāli. Šobrīd laukums ir norobežots ar sētu, aizvāc soliņus, atkritumu urnas, šūpoles, kuras uzstādīja labiekārtošanas laikā.”

Pašvaldība sākotnēji savā vietnē apgalvojusi, ka laukums nepieciešams “grunts nostiprināšanas darbiem”. Proti, uz nogāzes vairāk nekā ap 50 metru atstatumā no Piemiņas parka atrodas garāžas, kas esot sākušas “noslīdēt” – par to esot saņemtas “iedzīvotāju sūdzības”. Visas “mazās arhitektūras formas” esot nodotas glabāšanā pilsētas labiekārtošanas departamentā.

Šī apšaubāmā versija saniknoja vietējos aktīvistus, kuri sāka “bombardēt” Tomskas pašvaldības sociālās saziņas vietni ar saviem viedokļiem par notikušo. Oficiālo skaidrojumu drīz no vietnes dzēsa, un vairāk nekādi Tomskas administrācijas komentāri nesekoja, vēsta “Latvijas Avīze”.

Tikmēr vietne “vtomske.ru” atsaucas uz aculiecinieku stāstiem, ka naktī uz svētdienu pieminekļi lauzti ar traktora kausu.

Edit icon

Ienāc, svaigi cepts!

Neesmu svaigi cepts, nenākšu.

Milking the cow

 Izdomāju, ka mēģināšu šo padarīt lasāmu ārzemniekiem. Mūsdienas AI jēdzīgi tuklo un tas vairs neprasa baigāko darbu. 

Šeit būs eng. ar nelieliem apdeitiem tekstā. 

https://dachadiaries.substack.com/?r=8ak6l7&utm_campaign=pub-share-checklist

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===