nekur.lv

Sapnis par suni pats par sevi nenozīmē vienu konkrētu lietu. Tā iespējamās asociācijas var būt atkarīgas gan no tā, ko suns sapnī darīja, gan no jūsu attiecībām ar suņiem nomodā: vienam dzīvnieks saistās ar uzticību un tuvību, citam — ar bailēm, rūpēm vai senu atmiņu.

Tāpēc skaidrojumu ir lietderīgi sākt nevis ar universālu simbolu vārdnīcu, bet ar paša sapņotāja pieredzi. Sapņiem nav pierādītas visiem vienādas nozīmes, un tie nav drošs veids, kā paredzēt nākotnes notikumus. Šeit piedāvātās saiknes ir iespējas pārdomām, nevis noteikumi, kas katram sapnim jāpiemēro vienādi.

Suņa uzvedība maina sapņa noskaņu

Mierīgs suns, kas guļ blakus vai seko sapņotājam, var raisīt drošības, draudzības vai uzticības asociācijas. Taču arī šāds tēls nav noteikts vēstījums. Ja jums suņi šķiet biedējoši, pat mierīgs dzīvnieks sapnī var radīt spriedzi; ja esat audzis kopā ar suņiem, aina var atgādināt pazīstamu ikdienas tuvību.

Svarīga ir ne tikai paša suņa uzvedība, bet arī sapņa gaita. Ja dzīvnieks uzstājīgi seko, sargā vai neļauj aiziet, sapņotājs var domāt par attiecībām vai pienākumu, kas prasa uzmanību. Šī ir viena iespējamā saikne, nevis pierādījums, ka sapnis runā par konkrētu cilvēku vai situāciju.

Rūcošs, rejīgs vai uzbrūkošs suns var atstāt apdraudējuma vai konflikta iespaidu. Tas var atbalsot nesenu biedējošu pieredzi, bažas vai spriedzi, taču nav pamata no šādas ainas secināt, ka tuvojas nelaime. Arī sapnī redzēta agresija pati par sevi nepasaka, kas vai kurš, ja vispār kaut kas, rada spriedzi nomodā.

Kāpēc personiskā pieredze ar suņiem ir svarīga

Cilvēkam, kurš ikdienā rūpējas par suni, dzīvnieka tēls var būt saistīts ar atbildību, rutīnu un pieķeršanos. Sapnis par pazudušu suni var atgādināt bažas par savu mājdzīvnieku vai kādu pienākumu. Savukārt cilvēkam bez šādas pieredzes tā pati aina var raisīt citas asociācijas, piemēram, saistīties ar stāstu, ko viņš dzirdējis, vai ar agrāku satikšanos ar suni.

Arī agrākie notikumi var ietekmēt sapņa izjūtu. Ja suns reiz ir sakodis vai biedējis, dzīvnieks sapnī var atgādināt bailes, pat ja sižets nav tieši saistīts ar šo atgadījumu. Ja suns bijis uzticams pavadonis, tā klātbūtne var saistīties ar tuvību vai zaudējuma atmiņu. Tādēļ viens un tas pats tēls dažādiem cilvēkiem var radīt pretējas izjūtas.

Šīs ir iespējamās individuālās asociācijas, nevis psiholoģiskas diagnozes. Sapņa nozīmi nevar noteikt tikai pēc viena tēla vai tā, vai suns bija draudzīgs vai naidīgs. Noderīgāk ir ņemt vērā paša sapņotāja skaidrojumu un to, kas viņa dzīvē notiek pašlaik.

Ko sev pajautāt pēc sapņa

Lai saprastu, kas tieši sapnī jūs uzrunāja, mēģiniet atcerēties ne tikai dzīvnieka izskatu, bet arī ainas gaitu un savas izjūtas. Var palīdzēt šādi jautājumi:

• Ko suns darīja — mierīgi gulēja, spēlējās, sekoja, rēja vai uzbruka?
• Kā es jutos viņa tuvumā: droši, priecīgi, atbildīgi, apdraudēti vai apjukuši?
• Vai man ir bijusi nozīmīga pieredze ar suņiem, kas varētu būt atsaukta atmiņā?
• Vai sapņa situācija atgādina pašreizējas attiecības, pienākumu vai rūpes?
• Vai pēdējā laikā esmu redzējis, dzirdējis vai lasījis kaut ko, kas varētu būt ietekmējis sapņa tēlus?

Atbildes var palīdzēt veidot personisku pārdomu, bet nav jāatrod viena galīga nozīme. Ja sapnis atkārtojas, varat īsi pierakstīt tā sižetu un savas emocijas pēc pamošanās. Šāds pieraksts var palīdzēt vēlāk pamanīt, vai sapņu ainas sakrīt ar kādām ikdienas rūpēm vai atmiņām, taču tas pats par sevi neapstiprina konkrētu skaidrojumu.

Folkloras simbolika ir kultūras konteksts

Latvijas folklorā dzīvnieku tēli sastopami dažādos vēstījumos, taču to nozīme atkarīga no konkrētā žanra, laikmeta un pierakstītā teksta. Šajā rakstā nav dots konkrēts folkloras avots, tāpēc nav pamata apgalvot, ka noteikta tradicionāla suņa nozīme attiektos uz visiem sapņiem. Folkloras simboliku var aplūkot kā kultūras interpretācijas slāni, nevis universālu atslēgu, kas nosaka, ko suns nozīmē ikvienam.

Ja folkloras skaidrojums šķiet saistošs, pievērsiet uzmanību tam, no kāda avota tas nāk un kādā kontekstā suns tajā parādās. Tas palīdz nošķirt vēsturisku vai kultūrā balstītu simbolu no paša sapņotāja atmiņām un izjūtām. Sapņa interpretācijā var pastāvēt abi slāņi, taču neviens no tiem nav jāuztver kā pareģojums.

Pēc sapņa vispirms var atcerēties, kā suns uzvedās un kā jūs jutāties viņa tuvumā. Šīs detaļas dod sākumpunktu personiskām pārdomām par attiecībām, atbildību vai bailēm, neapgalvojot, ka sapnis pierāda kaut ko par citiem cilvēkiem vai nākotni.

Avots: Editorial research

Kāršu spēles ir viena no vecākajām izklaidēm pasaulē, un tām vajag tikai kavu un dažus cilvēkus. Latvijā ar kārtīm spēlē gadu desmitiem: zole vasaras vakaros uz lieveņa, durnis vilcienā un pasjanss datorā pēc darba. Šajā rakstā apkopojām populārākās kāršu spēles, to pamatnoteikumus un vietas, kur tās var spēlēt bez maksas.

Kāršu spēļu nosaukumi un veidi

Kāršu spēles var iedalīt vairākās grupās:

• Stiķu spēles. Spēlētāji pēc kārtas liek kārtis, un stiķi paņem stiprākā kārts. Pie tām pieder zole, sirdis un bridžs.
• Atbrīvošanās spēles. Mērķis ir pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no savām kārtīm. Klasisks piemērs ir durnis.
• Pasjansi. Spēles vienam spēlētājam, kurās kārtis jāsakārto pēc noteiktiem noteikumiem.
• Kombināciju spēles. Kārtis jāsavāc noteiktās kombinācijās, piemēram, remijā vai pokerā.

Zole

Zole ir Latvijas nacionālā kāršu spēle ar vairāk nekā gadsimtu senu vēsturi. To spēlē trīs cilvēki ar 26 kārtīm. Kavā ir dūži, kungi, dāmas, kalpi, desmitnieki un devītnieki, kā arī kāravu astotnieks un septītnieks.

Pamatnoteikumi:

• Trumpji. Visas dāmas, visi kalpi un visi kāravi, kopā 14 trumpji. Stiprākā kārts ir kreiča dāma.
• Punkti. Visu kāršu vērtība kopā ir 120 acu. Lai uzvarētu, jāsavāc vismaz 61 acs.
• Lielais. Spēlētājs, kurš paņem galdu jeb divas atliktās kārtis, spēlē viens pret diviem.
• Zole. Spēlētājs izvēlas spēlēt, neņemot galdu. Tas ir riskantāk, bet par uzvaru dod vairāk punktu.
• Galdiņš. Ja neviens nevēlas būt lielais, spēlē galdiņu, un zaudē tas, kurš paņem visvairāk stiķu.

Zoli var spēlēt arī internetā. Latvijā populāra vieta ir portāls spoki.lv, kurā var spēlēt ar citiem cilvēkiem.

Durnis

Durnis ir vienkārša un ātra spēle 2–6 spēlētājiem ar 36 kāršu kavu. Katrs saņem sešas kārtis, un viena masts kļūst par trumpi. Spēlētāji uzbrūk ar kārtīm, un aizsargam tās jānosit ar tā paša masta augstāku kārti vai trumpi. Kurš pēdējais paliek ar kārtīm rokās, tas ir durnis.

Durnis ir populārs tāpēc, ka to var iemācīties piecās minūtēs, bet laba spēle prasa atcerēties, kuras kārtis jau izgājušas.

Pasjanss

Pasjanss ir kāršu spēle vienam, kas kļuva slavena, kad to iekļāva Windows datoros. Populārākie veidi:

• Klondaika. Klasiskais pasjanss ar septiņām kolonnām. Kārtis jāsakārto pēc mastiem no dūža līdz kungam.
• Zirneklis. Kārtis jāsaliek secībā no kunga līdz dūzim vienā mastā. Ar četriem mastiem tas ir ļoti grūts.
• FreeCell. Visas kārtis redzamas jau no sākuma, un gandrīz katru izdalījumu var atrisināt ar pareizu stratēģiju.

Pasjansu var spēlēt bez maksas tieši Google meklētājā: ieraksti „solitaire”, un spēle atvērsies rezultātu augšā.

Citas populāras kāršu spēles

• Sirdis. Četru spēlētāju stiķu spēle, kurā jāizvairās paņemt sirds kārtis un pīķa dāmu.
• Remijs. Kārtis jāsavāc sērijās vai vienādu vērtību grupās. Der gan diviem, gan lielākai kompānijai.
• Bridžs. Sarežģīta pāru stiķu spēle, kurai ir sava sacensību kultūra visā pasaulē.
• Pokers. Kombināciju spēle, kas plaši zināma kazino kontekstā. Par tās bezmaksas versijām bez naudas rakstām rakstā par kazino spēlēm bez reģistrācijas. Tās paredzētas tikai pilngadīgajiem.

Kāršu masti un nosaukumi latviski

Latvijā kāršu mastiem ir savi, no vācu valodas aizgūti nosaukumi, ko lieto gan zolē, gan citās spēlēs:

• Kreicis jeb krusti.
• Pīķis .
• Ercens jeb sirdis.
• Kāravs .

Kāršu vērtības no stiprākās: dūzis, kungs, dāma, kalps, tālāk desmitnieks, devītnieks un citas skaitļu kārtis. Zolē secība ir atšķirīga, jo dāmas un kalpi ir trumpji, bet desmitnieks ir stiprāks par kungu.

Kāršu spēles ar bērniem

Kārtis ir lielisks veids, kā bērnam iemācīt skaitīt, atcerēties un zaudēt ar cieņu. Vienkāršākās spēles bērniem:

• Melnais Pēteris. Jāsavāc pāri un jāizvairās palikt ar „Pēteri” rokās.
• Atmiņas pāri. Kārtis izliek ar attēlu uz leju un pēc kārtas meklē pārus.
• Kurš lielāks. Katrs apgriež kārti, un lielākā paņem abas. Ideāli tiem, kas tikai mācās skaitļus.

Vairāk ideju mazākiem spēlētājiem ir rakstā par spēlēm bērniem.

Kāršu spēļu salīdzinājums

Kur spēlēt kāršu spēles bez maksas

• Google meklētājs piedāvā pasjansu bez reģistrācijas.
• Spēļu portāli, piemēram, Poki un CrazyGames, piedāvā dažādus pasjansus un citas kāršu spēles pārlūkā.
• Board Game Arena ir vairākas kāršu spēles, kuras var spēlēt ar draugiem. Vairāk par to rakstām rakstā par galda spēlēm online.
• Telefonā ir daudz bezmaksas pasjansa lietotņu. Izvēlies tās, kurās reklāma nepārtrauc katru partiju.

Biežākie jautājumi

Kura ir populārākā kāršu spēle Latvijā?

Zole ir Latvijas nacionālā kāršu spēle, un to spēlē gan mājās, gan turnīros. Arī durnis un pasjanss ir ļoti populāri.

Vai kāršu spēles bez maksas ir azartspēles?

Nē. Pasjanss, zole, durnis un citas kāršu spēles bez naudas likmēm ir parasta izklaide. Azartspēle tā kļūst tikai tad, ja spēlē uz naudu.

Kā ātri iemācīties zoli?

Sāc ar trumpju secību un punktu skaitīšanu, un pirmās partijas spēlē ar pieredzējušu spēlētāju, kurš var paskaidrot gājienus. Pēc dažiem vakariem noteikumi kļūs pašsaprotami.

Kur atrast vairāk bezmaksas spēļu?

Plašāku izvēli atradīsi mūsu bezmaksas spēļu online ceļvedī.

The post Kāršu spēles appeared first on Gameland.

Latvijas Republikas Proklamēšanas diena 2026. gadā būs trešdien, 18. novembrī. Tā ir likumā noteikta svētku diena, taču pirmdiena, 16. novembris, un otrdiena, 17. novembris, automātiski nekļūst par brīvdienām. Pirms plānu apstiprināšanas pārbaudiet darba grafiku, iestāžu darba laikus, pašvaldības pasākumu programmu un sabiedriskā transporta paziņojumus.

18. novembris ir trešdiena, bet pārējās dienas jāplāno atsevišķi

Likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” nosaka 18. novembri par Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu un svētku dienu. 2026. gadā tā iekrīt trešdienā. Svētku statuss attiecas uz šo datumu; tas pats par sevi nenosaka brīvdienu pirmdienai vai otrdienai.

Ja plānojat izmantot pirmdienu vai otrdienu atpūtai, vienojieties par to ar darba devēju un pārbaudiet savu darba grafiku. Arī pakalpojumu pieejamība svētku nedēļā var atšķirties, tāpēc svarīgus apmeklējumus un darījumus neatlieciet, balstoties uz pieņēmumu par iestāžu darba laiku.

Ko pārbaudīt pirms svētku dienas

• Darbā: noskaidrojiet, kāds ir jūsu grafiks 16.–18. novembrī un vai pirmdienai vai otrdienai piešķirta brīvdiena.
• Iestādēs un pakalpojumos: pārbaudiet konkrētās iestādes vai uzņēmuma paziņojumus par darba laiku un pakalpojumu pieejamību.
• Pasākumos: pirms došanās apskatiet attiecīgās pašvaldības aktuālo svētku programmu, norises vietu un laiku.
• Satiksmē: pārbaudiet sabiedriskā transporta operatora jaunākos paziņojumus par kustības grafiku un iespējamām izmaiņām.

Pasākumu norises un transporta kārtība var būt atkarīga no konkrētās pašvaldības un operatora. Pārbaudiet informāciju tieši pie atbildīgās iestādes vai pārvadātāja, īpaši īsi pirms izbraukšanas. Šeit nav pieņemts, ka kādā vietā noteikti būs satiksmes slēgumi vai konkrēti pasākumi.

Likuma aktuālo redakciju var pārskatīt Latvijas Republikas tiesību aktu vietnē Likumi.lv. Praktiskos plānus apstipriniet pēc sava darba devēja, apmeklējamās iestādes, pašvaldības un transporta operatora jaunākās informācijas.

Avots: Latvijas Republikas tiesību aktu vietne Likumi.lv

18.06.2026. Ap 4 Alberts sāka spārdīties, nosaucu viņu lejā pie mums gulēt. Tā nogulējām līdz 8, kam sekoja lēna mošanās. Ārā jau rosība; blakus pa nakti ieradies vēl viens kemperis. Albertam šodien vārda diena, priecīgs, dāvanu arī dabūja. Brokastīs gaviļnieks … Turpiniet lasīt →

The post Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #5 jeb Varenais Krivans un pensionāru baseini. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Labas brokastis ārpus mājas ir viens no mazajiem pilsētas priekiem. Rīgā tās var būt gan ātrs kruasāns ar kafiju pa ceļam uz darbu, gan garš brīvdienu brančs ar olām, pankūkām un otro kafijas krūzi. Apkopojām vietas, kur brokastis Rīgā ir ne tikai iespējamas, bet arī ir vietas lepnums.

Darba laiki un ēdienkartes mainās, īpaši brīvdienās un svētku laikā. Pirms došanās pārbaudiet aktuālo informāciju vietas mājaslapā vai sociālo tīklu profilā.

Visas dienas brokastis centrā

• KATKEVICH (Lāčplēša iela 114 un Matīsa iela 8) – kafejnīca ar brokastīm un skābmaizi visas dienas garumā. Pazīstama ar olu kulteni, sendvičiem un maizes izstrādājumiem.
• LOWINE (Dzirnavu iela 43) – dabīgo vīnu bārs ar plašu brokastu ēdienkarti: olas, pankūkas, kišs, putra un granola. Vieta iekļauta arī „Michelin” ceļvedī.
• Chambao (Antonijas iela 12) – no rīta brokastis ar putru, pankūkām, omletēm un grauzdiņiem uz mājās ceptas maizes, vēlāk dienā – meksikāņu virtuve. Brokastis sākas 8.00, brīvdienās 10.00.
• This Place Doesn’t Need A Name (Antonijas iela 10) – visas dienas brokastu kafejnīca, kas vakarā kļūst par kokteiļu bāru. Vafeles, franču grauzdiņi un pankūkas.
• Mulberry (Ausekļa iela 14) – maiznīca un kafejnīca, kur paši gatavo ievārījumus, granolu, auksti kūpinātu lasi un maizi. Durvis veras jau 8.00.

Vecrīgā

• Big Bad Bagels (Audēju iela 10, kā arī Baznīcas ielā 8 centrā) – 2015. gadā atvērtā vieta ar Ņujorkas stila beigeļiem, kurus cep katru rītu. Vecrīgā strādā katru dienu no 8.00.
• Beef Room (Grēcinieku iela 25) – viesnīcas restorāns ar brokastu bufeti, kas atvērta arī tiem, kas viesnīcā nedzīvo: darba dienās 7.00–11.00, brīvdienās 8.00–12.00.

Ja pēc brokastīm gribas vēl kafiju, ieskatieties mūsu Vecrīgas kafejnīcu sarakstā.

Pārdaugavā un ārpus centra

• Street Bakery (Meža iela 4a, Āgenskalns) – maiznīca ar visas dienas brokastīm, maizi un kruasāniem. Darba dienās 8.00–16.00, brīvdienās 9.00–17.00.
• Mils. Bakery & Breakfast (Grostonas iela 21) – brokastis 9.00–15.00, piemēram, biezpiena skons, olas Benedikts un franču omlete ar burratu.
• Ozo ClubHouse (Mīlgrāvja iela 16) – golfa kluba restorāns, kur atsevišķās brīvdienās notiek branča rīti. Datumi ir jāpārbauda kluba mājaslapā.

Latviskas brokastis

Rupjmaize jeb rudzu maize ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā – senāk rudzi un mieži bija graudi, kas bija pieejami visu gadu, bet kviešu maize bija retums. Mūsdienās daudzas Rīgas kafejnīcas brokastu ēdienkartē iekļauj arī pazīstamus latviešu produktus – rupjmaizi, biezpienu un putras. Ja vēlaties latviskākas brokastis, meklējiet ēdienkartē rupjmaizi ar biezpienu, biezpiena plācenīšus vai auzu putru ar ogām.

Padomi brokastīm ārpus mājas

• Brīvdienās populārākās brokastu vietas piepildās ap 10.00–11.00. Nāciet agrāk vai rezervējiet galdiņu, ja tas iespējams.
• Darba dienu rītos daudzviet ir mierīgi, un brokastis var paēst ātrāk nekā brīvdienās.
• Ja brokastis pārvēršas pusdienās, noderēs mūsu raksts par pusdienu piedāvājumiem Rīgā.

Man vienmēr ir šķitis interesanti vērot, kā cilvēks dažādos laikmetos mēģinājis izprast un attēlot pasauli sev apkārt. Māksla šajā ziņā ir kas daudz vairāk par skaistiem attēliem, gleznām muzeju sienās vai skulptūrām uz marmora postamentiem. Tā ir liecība par laikmetu, cilvēku domāšanu, ticību, varu, sabiedrības ideāliem un reizēm arī par vēlmi sacelties pret visu iepriekš pieņemto.

Tieši tāpēc manā redzeslokā nonāca Dženetas Reboldas Bentonas grāmata „Rietumu mākslas vēsture”. Mani saista iespēja aplūkot kultūras attīstību plašā perspektīvā — no aizvēstures pirmajiem mākslinieciskajiem centieniem līdz senajām civilizācijām, antīkajai pasaulei, viduslaikiem, renesansei, barokam, romantismam un vēlākajiem mākslas virzieniem. Šādā skatījumā atsevišķs mākslas darbs vairs nav tikai konkrēta autora veikums. Tas kļūst par daļu no daudz plašāka stāsta, kurā viena laikmeta idejas pārmanto, pārveido vai apstrīd nākamais.

Manuprāt, mākslas vēstures grāmatas ir vērtīgas arī tāpēc, ka tās māca skatīties uzmanīgāk. Aiz gleznas kompozīcijas, krāsu izvēles vai tēla žesta var slēpties vesels laikmets ar saviem konfliktiem, pārliecībām un pretrunām. Tāpēc šoreiz vēlos tuvāk aplūkot, ko piedāvā Bentonas grāmata, kā tā palīdz orientēties Rietumu mākslas vēstures plašajā panorāmā un vai tā ir tikai uzziņu grāmata, pie kuras atgriezties nepieciešamības gadījumā, vai arī lasāmviela, kas spēj rosināt pašam ieraudzīt mākslas darbos ko vairāk.

Atzīšos uzreiz — Dženetas Rebeldas Bentonas Rietumu mākslas vēsturi nenopirku tāpēc, ka pēkšņi būtu atklājis sev mākslas vēsturi vai izjutis neatvairāmu vēlmi apgūt Rietumu civilizācijas māksliniecisko mantojumu no pašiem pirmsākumiem. Ar kultūras un mākslas vēsturi esmu pazīstams pietiekami labi, lai šī grāmata man nebūtu gluži jaunas pasaules atklājums. Galvenais arguments par labu pirkumam bija daudz prozaiskāks — laba atlaide. Un, būsim godīgi, ja grāmata par mākslu maksā ievērojami mazāk nekā parasti, atrast tai vietu grāmatplauktā kļūst krietni vienkāršāk.

Man vispār patīk mākslas grāmatas. Ne vienmēr tās iegādājos ar mērķi rūpīgi izlasīt no pirmās līdz pēdējai lappusei. Dažkārt gribas vienkārši paņemt grāmatu rokās, pāršķirstīt lappuses, uzkavēties pie kāda pazīstama mākslas darba, aplūkot detaļas un atsvaidzināt atmiņā zināšanas par konkrētu laikmetu vai mākslinieku. Tā ir sava veida intelektuāla pastaiga, kurai nav obligāti vajadzīgs noteikts maršruts vai galamērķis. Turklāt vizuālajā mākslā vienmēr ir iespējams pamanīt ko tādu, kam iepriekš neesi pievērsis uzmanību.

Tieši šādā kontekstā skatos arī uz Bentonas grāmatu. Tās hronoloģiskais vēriens ir plašs — no aizvēstures un senajām civilizācijām līdz antīkajai pasaulei, viduslaikiem, renesansei, barokam, romantismam un modernās mākslas attīstībai. Šāda struktūra ir pateicīga, lai ātri atgrieztos pie kāda konkrēta posma vai vienkārši ļautos nejaušai lappušu pāršķiršanai. Man nav nepieciešams, lai grāmata no jauna izskaidrotu katru mākslas vēstures pamatjēdzienu. Daudz svarīgāk ir tas, lai tā piedāvātu kvalitatīvu vizuālo materiālu un ļautu atsvaidzināt zināšanas, vienlaikus varbūt atgādinot arī par kādu piemirstu detaļu.

Mākslas vēsturē mani saista ne tikai atsevišķi mākslinieki un viņu slavenākie darbi, bet arī plašāks kultūras konteksts. Mākslas darbs nekad nav tikai attēls — tas ir sava laikmeta produkts, kurā atspoguļojas reliģiskie priekšstati, politiskās attiecības, estētiskie ideāli un sabiedrības izpratne par cilvēku un pasauli. Tomēr ne katrai sastapšanās reizei ar mākslu jābūt nopietnam analītiskam darbam. Reizēm pilnīgi pietiek ar iespēju nesteidzīgi aplūkot gleznu, atcerēties tās tapšanas laikmetu un izbaudīt pašu attēlu.

Man šķiet, ka tieši šeit slēpjas mākslas grāmatu īpašais šarms. Tās var būt gan uzziņu avots, gan vizuāls baudījums, gan vienkārši patīkama iespēja atgriezties pie tā, kas jau reiz iepazīts. Atšķirībā no interneta pārlūkošanas, kur attēli bieži pazūd nepārtrauktā informācijas plūsmā, grāmata ļauj apstāties pie vienas lappuses tik ilgi, cik pašam nepieciešams. Nav steigas, nav nākamā paziņojuma, nav algoritma, kas jau pēc dažām sekundēm piedāvās ko citu.

Vai šī grāmata man būs nozīmīgs jaunu zināšanu avots? To es neuzskatītu par galveno kritēriju. Drīzāk tā ir vēl viena iespēja papildināt savu bibliotēku ar izdevumu, pie kura atgriezties brīžos, kad gribas atsvaidzināt atmiņu vai vienkārši palūkoties uz mākslas darbiem. Un, ja to visu izdevās iegūt par labu cenu, tad pirkums šķiet vēl jo patīkamāks.

Galu galā ne katrai grāmatai grāmatplauktā jāmaina mūsu pasaules uzskats vai jāatklāj pilnīgi jauns zināšanu kontinents. Dažām vienkārši ir jābūt pa rokai — lai tās varētu atvērt, pāršķirstīt, kaut ko atcerēties un varbūt uz brīdi aizkavēties pie kāda mākslas darba, kuru šķietami jau sen pazīstam. Arī tas ir pietiekami labs iemesls, lai grāmatu nopirktu. Pat ja sākotnējais pamudinājums bijusi vienkārši izdevīga atlaide.

Šodien vakars siltāks, nekā biju gaidījis. Viss uzreiz mīlīgāks. Arī briestošs mēness virs Ķieģeļu ielas.

Latvijā moduļu māju tirgus pēdējo gadu laikā ir strauji audzis. Arvien vairāk ģimeņu izvēlas rūpnīcā ražotu māju, jo tā ir ātrāka, paredzamāka un laikapstākļi būvdarbus ietekmē mazāk  nekā klasiskā būvniecība.

Šajā rakstā salīdzinām sešus Latvijā strādājošus moduļu māju ražotājus pēc cenas, platības, dizaina un piegādes ātruma, lai tu vari pieņemt pārdomātu lēmumu, izvēloties savu nākamo mājokli.

Lasīt visu rakstu...

Tiešām. Tāda kā laikam noteikti uzprasīšanās.

Jūnijā iepostoju lūgumu atsaukties - no kura ģeogrāfiska punkta mani lasa. Toreiz atsaucās viens cilvēks. Citi laikam nokautrējās vai izdomāja neatsaukties.

Tad nu šim, iepriekšējam, lūgumam man pievienojies vēl viens. Ziņkārībai vai kam tamlīdzīgam.

Blogu rakstu kopš 2011.gada. Dikti jau ziņkārība dūda - vai kāds atsauksies no kura pasaules nostūra mani lasa un kurš raksts, viņaprāt, viņu uzrunājis tik ļoti, ka aizsākusies mana bloga lasīšana...

Būtu jau jauki, ja kāds iesākuma gads sāktos ar 2011.gadu, mana bloga auzsākuma gadu...

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija