nekur.lv

Vairums cilvēku lielāko dienas daļu strādā ar datoru. Padari ikdienas uzdevumus ērtākus un ietaupi laiku, apgūstot “tastatūras valodu” – dažādas taustiņu kombinācijas, ko piedāvā Windows un macOS operētājsistēmas.

Dažādu kombināciju izmantošana palielina produktivitāti un ietaupa laiku. Taustiņu kombinācijas ir noderīgas arī tāpēc, ka tās mazina plaukstas spriedzi – izmantojot peli, bieži plaukstā rodas nogurums, turklāt bez tās daudzas darbības var veikt ātrāk. 

Kā iegaumēt vissvarīgākās kombinācijas? Ir simtiem tastatūras kombināciju, taču patiesībā nav nepieciešams tās visas iegaumēt. Ir svarīgi atcerēties tās, kas padarīs vieglākus ikdienā datorā veicamos uzdevumus.

Tastatūrā ir visiem zināmā poga ar Windows logotipu tai virsū. Šī ir galvenā atslēga daudzām kombinācijām, veidojot “duetus” ar citām pogām. Apple ierīcēs analogais taustiņš ir Command (⌘). Lielākā daļa komandu ir veicamas ar šīm pamata pogām. 

Lūk, dažas no efektīvākajām kombinācijām. Dalies komentāros, kuras taustiņu kombinācijas tu izmanto ikdienā?

Windows ierīču kombinācijas

Nospiežot Windows pogu (apzīmēsim to ar ‘⊞’), tiks atvērta sākuma izvēlne, kurā var aktivizēt visas datorā instalētās programmas, atvērt iestatījumus u.t.t.

1. ⊞ + D nolaiž visus lietojumprogrammas logus un tiek parādīts sākuma ekrāns jeb darbvirsma. Lietojumprogrammu logi tiek atjaunoti, atkārtoti nospiežot šo kombināciju. 

2. ⊞ + I  atvērsies Windows iestatījumu izvēlne.

3. Nospiežot Windows + L, ekrāns uzreiz tiek bloķēts un tiek atgriezts paroles ievadīšanas logs. Šī funkcija ir noderīga, ja uz īsu brīdi jāaiziet no datora, bet nevēlies to pilnībā izslēgt. 

4. ⊞ +, (komats) kombinācija noderēs, ja ikdienā izmanto sīkrīku ‘Līmlapiņas’ un tava darbvirsma ir pārklāta ar tām. Nospiežot un turot šo taustiņu kombināciju, vari ātri paskatīties uz savu datora darbvirsmu.

5. Shift + Delete neatgriezeniski izdzēš atlasītos dokumentus, tos nepārvietojot uz atkritni. 

6. Ctrl + Shift + Esc palaiž uzdevumu pārvaldnieku, kur ērti aizvērt iesprūdušās programmas vai kontrolēt datora procesus. 

macOS ierīču kombinācijas 

1. ⌘ + Q pilnībā aizver atvērto programmu, un ⌘ + H – ļauj paslēpt atvērto logu, bet neaizver programmu. 

2. ⌘ + Shift + 3 uzņem visa atvērtā ekrāna attēlu, ⌘ + Shift + 4 – ļauj izgriezt vajadzīgo vietu ekrānā, un ⌘ + Shift + 5 – tiek atvērti visi rīki, kas ļauj izgriezt, tvert un uzņemt ekrāna attēlu. 

3. ⌘ + Control + Q ja uz brīdi ir jāatstāj dators bez uzraudzības, šī kombinācija ātri bloķēs ekrānu, un tu varēsi tikt atpakaļ, ievadot paroli. 

4. Šīs taustiņu kombinācijas būs ļoti ērtas, darbojoties pārlūkprogrammā. ⌘+← (bultiņa pa kreisi) atver iepriekšējo lapu, un ⌘+→ (bultiņa pa labi) – atver nākamo lapu (ja pirms tam atgriezies iepriekšējā). 

5. ⌘ + Shift + T Šis ir glābiņš, ja netīšām aizvēri vajadzīgo logu, jo šī kombinācija atver pēdējo aizvērto tīmekļa lapu.

Saistītie raksti:

The post Taustiņu kombinācijas, kas noderēs ikdienā appeared first on Datuve.

Sejgrāmatas reklāma šovakar iepriecināja:

Eiropas Banku iestāde (EBI) ir izslēgusi visas savas e-pasta sistēmas pēc tam, kad tās Microsoft Exchange serveri tika uzlauzti uzbrukumā, kurā, kā ziņo ASV mēdiji, ir cietušas vismaz 30 000 organizācijas ASV un simti tūkstošu visā pasaulē.

EBI ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas, un tā pārrauga ES banku sektora darbību. Iestāde zibenīgi uzsāka kiberincidenta izmeklēšanu, lai noteiktu, kuriem datiem potenciāli ir notikusi nesankcionēta piekļuve.

Šodien publicētajā paziņojumā teikts, ka eksperti nav atraduši datu ieguves pazīmes. “EBI izmeklēšana joprojām turpinās, un mēs ieviešam papildu drošības pasākumus un rūpīgu uzraudzību, lai atjaunotu pilnu e-pasta serveru funkcionalitāti,” paziņoja ES aģentūra.

Atgādināsim, ka 2. martā Microsoft izlaida ārkārtas ielāpus četrām (CVE-2021-26855, CVE-2021-26857, CVE-2021-26858, CVE-2021-27065) Exchange Server nulles dienas ievainojamībām, kas tiek izmantotas uzbrukumos pret tīmeklī redzamajiem OWA serveriem. Saskaņā ar sniegto informāciju, šīs ievainojamības, kas pazīstamas kā “ProxyLogon“, izmanto Ķīnas valsts atbalstīti kiberuzbrucēji. Vairāk par to lasiet šeit.

 Diemžēl Revolut ar bezmaksas kontu tagad varēs mēnesī veikt tikai vienu bezmaksas darījumu. Iepriekš varēja veikt 3 bezmaksas darījumus. Par katru nākamo darījumu mēneša ietvaros ir jāmaksā komisijas maksa. Ja iepriekš 3 darījumi nosedza vienu prikšanas un pārdošanas darījumu, tad tagad ar vienu darījumu sanāk bemzaksas ieguldīt tikai ilgtermiņā. Pirms tam varēja iegūldīt mazākas summas un nopelnīt naudu, tagad izskatās, ka nāksies ieguldīt lielākas summas, lai atpelnītu arī samaksātās komisijas maksas. Komisija par katru darījumu, kurš pārsniedz bezmaksas darījumu ierobežojumu ir jāsamaksā1 euro.

Papildus šiem limitiem vēl ir paaugstināta arī vērtspapīru konta apkalpošanas gada likmes.

Kopumā Revolut vērtspapīru tirdzniecība ir pozitīa. Man patīk tas, ka var nopirkt vērtspapīru daļas. Tas ļauj ar nelielām summām trenēties un iegādāties vērtspapīrus. Jā no šī gada komisijas maksas ir palielinātas, taču tās tāpat nav pārāk lielas.

Pēdējās vērtspapīru daļas, kuras biju iegādājies bija IBM, Intel un Alibaba. Visi darījumi noslēdzās veiksmīgi. Vērtspapīrus nopirku par zemāku cenu un pārdevu par lielāku cenu.

Man pašam ar virsrakstiem nesanāk. Nu tā, ka galīgi. Bet cenšos. Tāpēc es meklēju iedvesmu un kļūdas citu virsrakstos. Plus vēl tas, ka tagad tie virsraksti ir ar izteiktu klikšķkāri — tu nevari iedomāties… vai to kāds varēja paredzēt… neticēsiet… utml. Bet šāda tipa virsraksti man neinteresē. Man interesantāki šķiet tādi, kurus var pārprast, nesaprast vai kuriem ir nepareizu vārdu izvēle vai secība. Tad nu tādus arī nolēmu pieglabāt. Daži gan pačibēja (aizmirsu pieglabāt vai kāds paspēja izlabot), bet tas ir sīkums — dzīve rāda, ka tādu netrūks.

Pieglabāšanas mērķis nav pasmieties vai rādīt ar pirkstu. Doma ir savākt paraugus, atrast sava skatījuma un lasījuma kļūdas, un pēc dažiem gadiem pavērot, kā mana virsrakstu lasīšanas prasme mainās. Tāpēc nekādi komentāri par pieglabātajiem attēliem nebūs — tikai bilde.

Aktīva atpūta dabā šobrīd ir īpaši aktuāla, un došanās pārgājienos ir lielisks veids, kā iepazīt daudzveidīgo Latvijas dabu. Iedzīvotājiem tiek piedāvātas arvien plašākas iespējas izmantot “gājējam draudzīgu” uzņēmumu pakalpojumus, tādējādi pārgājienā radot sajūtu “es šeit esmu gaidīts, mani šeit sapratīs”. Sagaidot pavasari, īpašu zīmi “Gājējam draudzīgs” saņems vairāki pakalpojumu sniedzēji Siguldas novadā – Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs Ausekļa ielā 6, Siguldā, tūrisma informācijas centrs “Gūtmaņala”, Krimuldas muiža un kempings “Siguldas pludmale”. Zīme “Gājējam draudzīgs” tiek piešķirta projekta “Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts “Mežtaka”” ietvaros.

Zīme “Gājējam draudzīgs” parāda, ka uzņēmējs saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības, piedāvājot būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju naktsmītnē izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus un citu ekipējumu.

Zīmi var saņemt jebkurš pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs, kas vēlas piedāvāt kājāmgājējiem nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, naktsmītņu vietas, kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali un citas vietas. Šogad zīme “Gājējam draudzīgs” piešķirta 87 Latvijas uzņēmumiem, kuri atbilda noteiktajiem kritērijiem. Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu. Nākamā zīmes saņemšanas iespēja plānota šā gada maijā; tai var pieteikties rakstot uz e-pasta adresi lauku@celotajs.lv. Plašāka informācija par zīmes saņemšanas iespējām apskatāma šeit.

Projekts “Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts “Mežtaka”” (04/01/2019–06/30/2021) daļēji finansēts ar Eiropas Savienības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu. Projekts LLI-448 “Mežtakas izveide Latvijā un Lietuvā un Jūrtakas pagarināšana Lietuvā” (Pārgājienu projekts) tiek realizēts ar Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 788 104,45 eiro. Projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 669 888,76 eiro.

Negaidīti liels interesentu skaits atsaucas vēl nebijušam vebināram, kurā ar Excel iespējām iepazīstināja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes pirmā kursa studenti, kuri paši biznesa datu analīzes tehnoloģijas apgūst vien dažus mēnešus. 

Viens no nozīmīgākajiem un pretrunīgākajiem Ethereum atjauninājumiem tika apstiprināts iekļaušanai tīkla kodā. Ethereum uzlabošanas priekšlikums EIP-1559 tiks aktivizēts kopā ar hardforku London, kas – kā gaidāms – notiks jūlijā. Projekta vadošie izstrādātāji pie šāda lēmuma nonākuši konferences zvana laikā.

EIP-1559 tiks iekļauts London kopā ar vismaz pieciem citiem atjauninājumiem. Konferences zvana laikā neviens izstrādātājs neiebilda pret priekšlikumu. EIP-1559 maina komisijas maksu struktūru, lai uzlabotu lietotāju mijiedarbības pieredzi. Pašreizējos apstākļos komisijas maksu par transakcijas iekļaušanu blokā lietotājs nosūta mainerim. Pēc atjaunināšanas tīkls absorbēs un sadedzinās bāzes komisijas maksu, savukārt maineriem aizies tikai tā summa, kas maksājama, to pārsniedzot. Bāzes komisijas maksu noteiks ar protokolu, padarot blokķēdes izmantošanas izmaksas taisnīgākas visiem lietotājiem.

Priekšlikumu aktīvi atbalsta izstrādātāji un lietotāji, ņemot vērā straujo komisijas maksu pieaugumu pēdējā laikā. Paredzams, ka maineriem tāds variants nepatiks. Februārī viņu ienākumi bija rekordlieli – 1,3 mljrd. $, no kuriem apmēram pusi veidoja komisijas maksas. Samērā nelielais maininga pūls Flexpool izvērsa mārketinga kampaņu pret EIP-1559 un guva citu pūlu atbalstu, tostarp lielāko – Ethermine un SparkPool.

Izstrādātāji nolēma veikt komisijas maksas modeļa atjauninājumu kopā ar kārtējās sarežģītības bumbas atlikšanu. Tā ir ielikta kodā, lai palielinātu maininga sarežģītību un ja atjauninājumi netiks pieņemti laika bumba aktivizēsies. Kā paskaidroja klienta Geth kurators Peters Siladji – tādā veidā izstrādātāji uzskata, ka neviens nemēģinās palikt vecajā ķēdē, nesaskaroties ar tehniskām grūtībām. Tika apsvērts arī variants, kura gadījumā sarežģītības bumba paliktu spēkā, papildus stimulējot ātrāku pāriešanu uz Ethereum 2.0 tīklu konsensa algoritmā Proof-of-Stake, taču tas tika izslēgts, ņemot vērā maineru intereses. Priekšlikuma galīgo izstrādi plānots pabeigt aprīlī, pēc tam atliks vēl pāris mēnešu tā testēšanai.

Paredzams, ka – neraugoties uz plašo neapmierinātību – maineri neliks šķēršļus atjauninājumam, atsakoties apstrādāt lietotāju ar EIP-1559 transakcijas. Tāda darbība visticamāk, izraisītu kriptovalūtas cenas krišanu, tādēļ galarezultātā cietīs paši maineri.

The post Ethereum vasarā pāries uz jaunu komisijas maksas modeli appeared first on Kriptomedia - Tehnoloģiju ziņas internetā.

“Iesim, nolaidīsimies un sajauksim viņu valodu.” [1.Moz.11:7] Tādēļ šeit atrodam mierinājumu, kas tiek sniegts patiesajai Baznīcai – Dievs ne tikai redz bezdievju un savu pretinieku

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Saulaini krāsainais pavasara KONKURSS ir klāt!!!

Tev ir iespēja laimēt brīnišķīgas balvas no Labas Ziņas Bērniem un “Tīrs un vesels” 60 EUR vērtībā.

Dodies uz manu IG profilu: https://www.instagram.com/evelinasproge/ un uzzini, kas darāms!

Lai Tev brīnišķīga jaunā nedēļa un veiksmi konkursā!

Ar sveicieniem,
Evelīna

Šodien, Starptautiskajā sieviešu dienā, vēlamies vērst jūsu uzmanību dzimumu līdztiesībai un vienkārši apsveikt visas sievietes. Tādēļ kopā ar mūsu draugiem no LMT Viedtelevīzijas un HBO piedāvājam jums seriālu izlasi par spēcīgām, varonīgām, drosmīgām un unikālām sievietēm, kuras turpina mūs iedvesmot uz ekrāniem. Visi seriāli skatāmi LMT Viedtelevīzijas HBO satura sadaļā!

“The Undoing” (“Posts”)

Viens no svaigākajiem kanāla HBO jaunumiem kvalitatīvas, pat elitāras skatāmvielas mīļotājiem — balstīts uz “The New York Times” topa dižpārdokļa, no “Alijas Makbīlas” veidotāja Deivida Kellija un ar Nikolu Kidmenu un Hjū Grantu galvenajās lomās, “The Undoing” iepriecinās detektīvu, trilleru un psiholoģisko drāmu cienītājus. Populāru grāmatu autore gatavojas savas jaunākās grāmatas iznākšanai, kad piepeši dzīvē viss aiziet šķērsām — uzpeld rūpīgi glabāti pagātnes noslēpumi, pazūd mīļotais vīrs, un ir skaidrs, ka visa šī ķeza ir saistīta ar jaunākās grāmatas saturu. Īpaši svarīga piebilde, kas ienes seriālā autorkino elementu, — visas sērijas ir režisējusi dāņu izcelsmes režisore Suzanna Bīra, daudzu atzītu psiholoģisko drāmu un “Netflix” supergrāvēja “Bird Box” veidotāja, kura prot sarežģītas lietas pasniegt saprotami plašākai publikai, tās nevienkāršojot.

“Kā baltais zvirbulis” (“Insecure”)

Isa Reja, jauna radoša amerikāņu aktrise, scenāriste un producente, ir radījusi lielisku dramēdiju, kas izrādās unikāla savā vienkāršībā. Proti, seriāls “Insecure” stāsta par pavisam parastu, vienkāršu jaunu sievieti, kura iet cauri savai ikdienas dzīvei. Protams, tie paši parastie, vienkāršie ļaudis vislabāk zinās to, ka ikdienas dzīve nemaz tik vienkārša nav. Spiediens nāk kā no darba, tā no tuvāko draugu problēmām. Nemaz nerunājot par jaunu attiecību veidošanu un uzturēšanu, kas mūsdienu iepazīšanās lietotņu ērā ir tikpat svarīgi, cik sāpīgi un aktuāli. Sajūsmā par seriālu ir gan kritiķi, gan skatītāji, kuri seriālu jau ir paspējuši novērtēt neticami augstu. Kas, ņemot vērā jaunās autores debiju televīzijā, ir jo īpaši iespaidīgs rādītājs.

“Asi priekšmeti” (“Sharp Objects”)

Ja jums patika Deivida Finčera filma “Pazudusī” (“Gone Girl”) un gribas kaut ko tikpat tumšu, ievelkošu, neparedzamu un garšīgu, tikai mazdrusciņ “garāk”, tad rakstnece Džilianna Flinna ir sagatavojusi jums lielisku pārsteigumu — savas pirmās grāmatas “Asi priekšmeti” ekranizāciju HBO seriāla formātā. Pieckārtēja “Oskara” balvas nominante Eimija Adamsa atveido Kamillu, žurnālisti, kura atgriežas dzimtajā miestā, lai beidzot atrisinātu kādu gadiem ilgi neatrisinātu slepkavību… Kā jau saprotat, tad pagātnes rēgi liks par sevi manīt jau pirmajā sērijā (no astoņām). Lieliskas kritiķu un skatītāju atsauksmes, turklāt savu atzinību par šo grāmatu ir izteicis pat Stīvens Kings, un tas daudz nozīmē!

“Tumšās matērijas” (“His Dark Materials”)

Atelpai no mūsdienām — kaut kas krāšņāks un fantastiskāks. Lira ir drosmīga jauna sieviete no mums paralēlās pasaules, kura meklē savu nolaupīto draugu. Viņas meklējumi novedīs viņu pie vērienīgas sazvērestības, kurā iesaistīti tumši spēki… Filipa Pulmana fantāzijas romānu cikls “Tumšās matērijas” ārkārtīgi grūti pakļaujas ekranizācijai — pirms vairākiem gadiem to mēģināja Holivuda ar pašu Danielu Kregu galvenajā lomā, taču cieta kritisku un finansiālu sakāvi. HBO rīcībā ir paša Pulmana svētība, milzu budžets un rūgtā Holivudas pieredze, un vismaz pagaidām viss notiek pēc plāna — droši varam skatīties, nebaidoties, ka stāsts paliks nepabeigts.

“Šķiršanās” (“Divorce”)

Tie, kas vietējo televīziju ir skatījušies jau kopš senseniem laikiem, noteikti atcerēsies “Seksu un lielpilsētu” jeb vienu no pirmajiem HBO kulta seriāliem ne tikai Amerikā, bet arī tepat Latvijā. Sāra Džesika Pārkere, pazīstamākā no seriāla aktrisēm, pēc daudziem gadiem ir atgriezusies kanālā, kas viņu padarīja tik populāru. Pārkere seriālā atveido galveno lomu, precētu sievieti Frānsisu, kura pusmūža vecumā pēc ilgiem laulības gadiem nolemj apgriezt savu vienmuļo dzīvi kājām gaisā. Lai to panāktu, Frānsisa nonāk pie strauja lēmuma, kas arī ir redzams seriāla nosaukumā — viņai ir jāšķiras no vīra. Protams, šķiršanās ir tikai sākums, un seriāls parāda to, kas notiek pēc tam. Ar melnu humoru un spēcīgām saiknēm starp personāžiem seriāls uzdod svarīgu jautājumu — vai ir iespējams mainīt savu dzīvi jebkurā vecumā?

“Lielie mazie meli” (“Big Little Lies”)

Kas vieno Nikolu Kidmenu, Rīzu Viterspūnu, Zoju Kravicu, Loru Dernu un Šeilīnu Vudliju? Atbilde, protams, ir HBO seriāls “Lielie mazie meli”, kas balstās uz grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Darbība norit nelielā un tādēļ ciešā piekrastes pilsētiņā, kur trīs galvenās varones, katra ar saviem noslēpumiem, nonāk slepkavības epicentrā. Seriāla režisors Žans Marks Valē ir parūpējies par to, lai seriāls izklausītos un izskatītos tik skaisti, viegli sapņaini un neaizmirstami, cik vien iespējams. Sākotnēji šis bija iecerēts kā miniseriāls, tomēr skatītāji, kritiķi un HBO izpildvadība bija vienisprātis — vajag vēl, turklāt otrajā sezonā aktieru plejādei pievienojas pati Merila Strīpa.

“Viceprezidente” (“Veep”)

Kurš teica, ka politika ir garlaicīga? Pavisam noteikti ne satīrists Armando Januči, kurš veido skarbus, inteliģentus un asprātīgus stāstus pārsvarā par un ap politiku. Pierādījis sevi ar komēdijseriālu “The Thick of It”, kas stāsta par britu politiku, Januči pats izveidoja šī seriāla adaptāciju amerikāņu auditorijai par amerikāņu politiku, protams — rezultātā tikām pie “Veep”, kas ASV viceprezidenta amatā iedomājās sievieti, vēl pirms tas notika realitātē. Par to, cik ļoti skatīšanās vērts ir šis komēdijseriāls, lai runā prestižās “Emmy” godalgas. Pirmkārt, pēdējās trīs “Viceprezidentes” sezonas ir ieguvušas “Emmy” balvas kā labākais komēdijseriāls. Otrkārt, galvenās lomas atveidotāja Džūlija Luī-Dreifusa “Emmy” balvu kā labākā komēdijseriālu aktrise, pateicoties “Veep” ir ieguvusi sešas (!) reizes pēc kārtas!

2020. gads un Covid-19 izraisītā pandēmija ir kļuvusi par cēloni ievērojamām izmaiņām gan darba vidē, gan mājās. Daudziem uzņēmumiem pandēmijas radītā tiešā vai netiešā ietekme ir kļuvusi par vienu no lielākajām problēmām. Piemēram, uzņēmuma Microsoft “Digital Defense” ziņojums liecina, ka pagājušā gada pirmajā pusē kiberuzbrukumu apjoms pieauga par aptuveni 35%, salīdzinot ar 2019. gada otro pusi. Bažas raisa arī pašreizējais hakeru uzbrukumu biežums, kas arvien vairāk rada draudus ne tikai uzņēmumiem, bet arī ļoti sensitīviem lietotāju datiem vai pat viņu drošībai. Kā iespējams sekmēt visu procesu drošību, kad uzņēmumi un patērētāji masveidā izmanto internetu?

Atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas uzņēmuma Crayon rīkotajā CEA Virtuālajā kiberdrošības forumā (CEE Cyber Security Virtual forum) š. g. 9. martā. Forumā uzstāsies daudzi kiberdrošības jomā pieredzējuši eksperti, tostarp Paula Januškeviča (Paula Januszkiewicz), CQURE dibinātāja un izpilddirektore, un Melisa Mulholanda (Melissa Mulholland), Crayon un Yoad Dvir vecākā viceprezidente pakalpojumu un risinājumu jautājumos, kā arī Microsoft Centrālās un Austrumeiropas kiberdrošība tehniskais menedžeris.

Covid-19 sekas rada vairāk risku internetā nekā jebkad agrāk

Globālajai pandēmijai ir bijusi liela ietekme uz procesiem, kas palīdzējuši paātrināt uzņēmumu migrāciju uz internetu. Pēc Paulas Januškevičas domām, viena no pašreizējām tendencēm ir ar to saistīta – globālā krīze uzņēmumus masveidā virza uz mākoņpakalpojumu izmantošanu.

“Pārcelšanās uz mākoni tagad ir patiešām laba iespēja vadītājiem un direktoriem, jo viņi var turpināt vadīt savu biznesu bez lieliem ieguldījumiem IT infrastruktūrā vai papildu aprīkojumā. Tāpat, ja tiek izmantota mākoņpakalpojumu sniedzēja infrastruktūra, šajā jomā nav jāpieņem papildu personāls. No otras puses, pandēmija savā ziņā ir atvērusi arī Pandoras lādi – hakeru mērķi pēdējā laikā ir kļuvuši lielāki, un viņu atlīdzība par vērtīgu datu nozagšanu ir daudz augstāka. Piemēram, var šķist, ka vislielākā nauda ir finanšu vai ražošanas nozarēs, taču pašlaik ir pietiekami daudz iemeslu, kāpēc hakeri vēlas uzbrukt veselības aprūpes iestādēm, iegūt pacientu informāciju vai mērķēt uz valsts sektoru. Tāpēc šodien uzņēmumiem vai organizācijām visās virtuālajās jomās jābūt gataviem izturēt hakeru uzbrukumus un, vēl svarīgāk, mācēt precīzi izskaidrot, kas ir mainījies kopš uzbrukuma vai uzbrukuma mēģinājuma, un kā novērstas šīs nepilnības. Pat, ja tas neatturēs, tad vismaz mazinās hakeru entuziasmu,” saka Paula Januškeviča.

Ja nav pietiekamas aizsardzības, pastāv risks, ka tiks nodarīti kaitējumi reputācijai

Kas attiecas uz nopietnākajiem draudiem laikā, kad liela daļa korporatīvo darbinieku strādā no mājām, Melisa Mulholanda norāda uz privāto un korporatīvo datu zudumu vai iespējamo datu uzlaušanu.

“Ārkārtīgi liels datu apjoms un to neaizsargātība pret darbiniekiem, kuri strādā no mājām, šodien organizācijām rada varbūt pat vislielāko risku īpaši tad, ja tās nav pienācīgi tam sagatavojušās vai neveic nekādus papildu pasākumus. Piemēram, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai visa IT vide ir ilgtspējīgi izvietota mākonī, lai tā būtu viegli pieejama gan darbiniekiem, gan klientiem, vienlaikus aizsargājot pret datu zaudēšanas risku. Tie uzņēmumi, kuriem jau ir izveidota sava drošības politika un prakse, vislabāk spēj novērst draudus savā IT vidē vai datu šifrēšanā. Drošas IT infrastruktūras veidošanu nevajadzētu atlikt līdz brīdim, kad jau ir noticis kāds uzbrukums, jo klientu datu vai informācijas noplūde rada risku uz ilgu laiku zaudēt uzticama uzņēmuma vārdu, ”uzsver Melisa Mulholanda.

Šodienas kiberdrošība atšķiras no vakardienas

Kā akcentē uzņēmuma Crayon vadītājs Baltijas valstīs Tomass Ruzgijs (Tomas Ruzgys), tad kiberdrošības standarti un priekšnoteikumi šodien ir citādi, nekā tie bija vakar. “Iespējams, ka mūsdienās visbīstamākā prakse ir pieņemt, ka kiberdrošības jomā gadu gaitā nekas nemainīsies un ka drošības sistēmas vai infrastruktūra, kas mums bija pirms pieciem gadiem, turpinās darboties labi. Patiesībā šī joma ir ļoti nestabila un jutīga pret tādiem vides faktoriem kā pastiprināta migrācija uz mākoņiem, globālā pandēmija, hakeru uzbrukumu pieaugums utt. Pat tad, ja uzņēmumi saka, ka aizsargā savus datus, var izrādītes, ka joprojām pastāv potenciālas nepilnības, taču šādi atklājumi var izmaksāt klientu datu zudumu un uzticības zaudēšanu. Tāpēc ir īpaši aktuāli pārliecināties, vai kiberdrošības jomā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, un, ja rodas šaubas, sākt investēt šajā jomā,” pārliecināts Tomass Ruzgijs.

Reģistrēties Centrālās un Austrumeiropas attālinātajam Kiberdrošības forumam iespējams šeit.

Uzņēmuma Crayon galvenais birojs atrodas Oslo, Norvēģijā, taču tas nepārtraukti paplašinās, un pašlaik uzņēmumam ir jau 50 biroji 35 pasaules valstīs. Crayon ir ienācis Centrāleiropas tirgū un ir veiksmīgi atvēris birojus Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Ukrainā, Krievijā un Baltijas valstīs. Pašlaik uzņēmumā strādā vairāk nekā 2 tūkstoši darbinieku. Uzņēmums ir iekļauts Oslo biržā.

The post Pandēmija atklāj nopietnas kiberdrošības nepilnības: kurš cieš visvairāk? appeared first on notepad.lv.

vara bungas: RU militārie guru doma turpina priecēt ar savu domu vizualizāciju. Gerasimova doktrīnu diezgan esam pētījuši, te būs turpinājums vai drīzāk iešana dziļumā. Tabula lasāma no augšas uz leju un brīžiem no kreisās uz labo. Vēršu uzmanību, ka mūsu SOS un ZS iesaistīsies pretdarbībā āgrāk par SzS.

avots

Классические войны XX века состояли обычно на 80 % из насилия и на 20 % — из пропаганды. Войны современности в своем большинстве состоят на 80—90 % из пропаганды и на 10—20 % — из насилия.

Tājā pat laik`anedrīkst aizmirst, ka pasaules sabiedriskās domas veidošana ar propagandas līdzekļiem ir svarīga tikai tām agresorvalstīm, kurām šī sabiedriskā doma ir kaut kāda vērtība. Ja visi tilti sadedzināti, visas sankcijas ieviestas vai nesasniedz vēlamo efektu, agresors var pāriet pie darbības bez diplomātiskiem pietupieniem un propagandas svešvalodās.

Amerikāņu mūzikas izdevniecība “Prima Classic” laidusi klajā pianista Andreja Osokina jauno albumu “Two Worlds” (“Divas pasaules”), kas veltīts diviem izciliem komponistiem – Džordžam Geršvinam un Klodam Debisī. Tas atklāj abus komponistus kā jauna stila klaviermūzikas veidotājus un 20. gadsimta sākumu kā meklējumu un eksperimentu laiku mūzikā.

“Biju ļoti saviļņots, kad “Prima Classic” dibinātāji – mūsu izcilā operdziedātāja Marina Rebeka un brīnišķīgais skaņu režisors Edgardo Vertanesjans – mani uzrunāja ierakstīt solo albumu. Šī ideja, neskatoties uz pandēmijas laika ierobežojumiem, tika realizēta ar milzīgu iedvesmu un enerģiju, un esmu ārkārtīgi priecīgs, ka to novērtē klausītāji visā pasaulē,” atklāj Andrejs Osokins.

Jau pirms albuma iznākšanas tajā iekļauto skaņdarbu ieraksti pamanīti un novērtēti pasaulē. Trīs līdz šim izdotie šī albuma singli – Džordža Geršvina skaņdarbs “Rapsodija blūza stilā” un Kloda Debisī “Mēnessgaisma” un “Leļļu kekvoks” no svītas “Bērnu stūrītis” – tika iekļauti nozīmīgajā mūzikas straumēšanas vietnes “Spotify” ieteikto klasiskās mūzikas ievērojamo jaunumu vidū, kurā izcelti izcili ieraksti no visas pasaules. Vairāki skaņdarbi guvuši arī “Apple Music” un “Amazon  Music” mūzikas ekspertu atzinību.

Visu 24 albumā iekļauto skaņdarbu izkārtojums ir mērķtiecīgi un konceptuāli pārdomāts, pamīšus piedāvājot abu komponistu meklējumus mūzikas izteiksmes līdzekļu jomā, tādējādi 24 skatos uz jauno laikmetu pēc iespējas spilgtāk atklājot noskaņu, kas valdīja Eiropā un ASV 20. gs. sākumā.

Video Džordža Geršvina skaņdarbam “The Man I Love”, kuru Andrejs Osokins izpilda savā transkripcijā vienai kreisajai rokai.

Ieraksta skaņu režisors un producents ir Edgardo Vertanesjans, kurš gadu gaitā sadarbojies ar neskaitāmiem pasaulē plaši pazīstamiem klasiskās un neakadēmiskās mūzikas mūziķiem un grupām, to skaitā Marina Rebeka, Lučāno Pavaroti, Anderss Miolins, Teilore Svifta, “The Who”, Rianna, Džei Zī, Kanje Vests un daudzi citi.

Edgardo Vertanesjans par albuma tapšanu stāsta: “Mēs Andreju pazīstam jau ilgi un sekojam līdzi viņa karjerai – viņš ir brīnišķīgs pianists, kura talantu ar studijas ieraksta palīdzību vēlējāmies parādīt arī mūsu klausītājiem. Albuma ierakstīšanai veltījām neskaitāmas stundas, lai Andrejs varētu eksperimentēt ar dažādām skaņdarbu interpretācijām, vēlāk izvēloties tās versijas, kas uzrunāja viņu visvairāk. Mūsdienās šāda iespēja ir greznība, jo lielākoties mākslinieki salīdzinoši īsā laikā ieraksta ļoti daudz mūzikas. Mēs esam ļoti laimīgi, ka izvēlējāmies ierakstīt albumu šādā veidā, jo rezultāts ir izdevies lielisks.”

Ieraksts veikts Latvijas Radio 1. studijā. Albuma izdevējs ir skaņu ierakstu izdevniecība “Prima Classic”, kuras dibinātāji ir Marina Rebeka un Edgardo Vertanesjans.

Dzenoties pēc skaistiem ledus iešanas skatiem, daudzi jelgavnieki februāra beigās nonāca līdz Mežotnes pilij, kas pārsteidza ar savu ārējo krāšņumu.

Jautājums būtu aizdomīgs sestdienas rītā pēc tusiņa… Bet nē, es ne par to, es vairāk filosofiski.

Reāli, ar ko tie divi atšķiras?

Esmu diezgan drošs, ka lielākā daļa atbilžu ir no sērijas “Vienā mazgā rokas, otrā dirš.” Un pēc pielietojuma tā arī ir.

Bet. Ja mēs tiešām, tā labi paskatāmies, tad šie abi patiesībā ir porcelāna izstrādājumi, kam ir pieslēgta ūdens padeve un ūdens noteka. Atšķiras notekas diametrs; parastais montāžas augstums no grīdas; ūdens padeve – tieša/buferota. Citādi – tas pats jau vien ir.

Situācija bija tāda – jāizmazgā daudzi mopi. Izlietnes mazas un tik, cik ir – un man tā metode ir vienkārša: pamērcē vispirms stāvošajā ūdenī, tad nospied pogu, kamēr ūdens tek – pavirpuļo to mopu uz vienu un otru pusi, un pēc tam vēlreiz pamērcē un izgriez. Done.

Ieteicu to kolēģiem reizes divas, norādot uz to, ka ātrāk un vieglāk, nekā čakarēties ar mazu izlietni un vāju spiedienu – a viņiem koncepts kaut ko mazgāt podā radīja dziļu neizpratni. Oh well. Ūdens tas pats. Keramika tā pati. A kas…

Bet vispār jau doma nav ne jauna, ne pat mana. Roberts M. Pirsigs savā grāmatā par motociklu Zen minēja piemēru, kur viņš piedāvāja vienam draugam mocim uztaisīt vienu detaļu no alus bundžas alumīnija. Viņš to bundžu redzēja kā plāna alumīnija loksni. Draugs, savukārt, redzēja dažu centu alus bundžu, un viņam šķita nepieņemami savā cik-tur-to-tūkstošu BMW mocī ielikt gabaliņu alus bundžas.

Oh well.

Varbūt pat ka tam ir saistība ar Kanta “Lieta pati par sevi.” Varbūt arī kļūdos, jo par Kantu lasīju sen, savukārt pašu varbūt ka neesmu vispār lasījis.

Starp citu, mēs šo varam atvasināt uz vienu citu tēmu.

Kam bija labāki tanki WW2, vāciešiem vai krieviem?

Un, salīdzinot individuālus subjektus, protams, ka vāciešiem – kādas metinājuma līnijas, kāda redzamība, konstrukcija, utt., utjp. Krievu tas pats T34 bija sametināts tā, kā nu paveicās, neērts un, ja kāds tolaik būtu zinājis, kas ir “ergonomika,” krievi būtu pateikuši, ka “merde bourgeoise”.

Salīdzinot rezultātus – protams, ka krieviem. Krievu tanki izpildīja savu mērķi – uzvarēja. Jā, uz skaitu, nevis kvalitāti, bet arī tas takš ir tanka raksturlielums – cik viņš maksā, cik ātri viņu var uzražot, cik daudzus tādus var kopā saražot, utt., utjp. Ja krievi būtu uzvarējuši WW2, skrienot ar sērfinga dēļiem rokās, es teiktu, ka sērfinga dēlis ir labāks risinājums par tanku.

Atkal, jautājums par to, kāds ir mērķis – vai uztaisīt elegantāko / modernāko / ātrāko / stiprāko tanku, vai arī uzvarēt karu.

Nu kaut kā tā, pirmdienas “varbūt beztēma, varbūt baigi labā tēma.”

Mēs savu ērtību dēļ esam iedrožojuši dzīvnieku dabisko dzīvi ar Nacionāliem parkiem un visāda veida liegumiem, kā savulaik baltie amerikāņi ASV sadzina indiāņus rezervācijās, teritorijās kurās izdzīvot grūti gan cilvēkam, gan zvēriņam. Ir vēl zoodārzi, kuros cenšas saglabāt un pavairot dzīvnieku sugas. Lai tās pavisam nepazustu no zemes virsas. 

Bet pie zoodārziem ir viens BET. Ja par Darela zvērudārzu un tā darbību varējām lasīt viņa brīniškīgajās grāmatās par pašu zoodārzu, par viņa ceļojumiem pa pasauli vācot kolekciju savam zvērudārzam, lai jel kādā veidā paglābtu daudzas dzīvnieku sugas no totālas izmiršanas. Tad tagad ir pilnigs klusums. Pats Darels ir viņā saulē, ko dara viņa pēcnakamie un kas notiek ar viņa radīto zoodārzu - pilnīgs klusums un neziņa. 

To, ko dara Irvinu gimene Austrālijā Irvina radītajā zooloģiskajā dārzā arī pēc paša dārza dibinātāja, var redzēt televīzijā šim zvērudārzam veltītītjā raidījumu ciklā. Nestrīdēšos par jēdziena "masu mediji" traktējumu, bet man patīk šajā zverudārzā notiekošai gan sugu saglabāšanas un pavairošanas ziņā, gan normālu sadzīves apstākļu nodrošināšanā zvērudārza iemītniekiem.

Par Rīgas zoodārzu runājot, varam paši auzbraukt uz to un redzēt kā tas laika gaitā mainās un kas tur notiek. Zverudārza pastāvēšana un daudzu dzīvnieku sugu dzīves apstākļi prasās pēc kaut kā labāka, bet viss iesprūst līdzekļos. Ieejas biļešu cenas knapi sedz nepieciešamo minimumu. Daudz paldiesu jāsaka sponsoriem, kuri ar savu naudu piedalās dārza labiekārtošanā.

Vēl televīzijā esmu redzējusi raidijumus arī par citiem zvērudārziem un viņu neremdināmo darbu dzīvnieku labsajūtai un sugu turpināšanai.

Vēl viens zvērudārzs Latvijā atrodas Daugavpili. No internetā iegūtās informācijas tas nav liels, atrodas praktiski pilsētas centrā bez īpašām iespejām paplašināties. Arī ieejas biļete 1 eiro apmērā liekas par mazu kaut minimālai dārza sadzīves nodrosināšanai. Būs jāaizbrauc uz turieni lai pakskatītos, kas vispar ir tas apstaklis, kas ļauj šai teritorijai nest zoodārza vārdu.

Par pārējo Latvijas teritoriju runājot - dzivnieku dzīves tteritorija ne vienmēr sakrīt pilnibā ar Nacionālo parku un liegumu teritoriju. Tiem ir temdence pārvietoties pa sev ērttākākam takām. Daudzi ir "apsēduši" pilētu nomales, jo cilvēku mazdārziņi vai piepilsētas mežā cilvēku atstātā draza dzīvniekiem bieži šķiet noderīga. 

Par dažiem kurioziem runājot - daudzi noteikti vel atceras, ka vēlā vakara stundā Brīvības pieminekļa tuvumā uz promenādi bija izgājudsi meža rukšu ģimene .Pie viena - Rīgas kanālā tika ielaista bebru ģmene. Tagad laikam noteikti ta ir pavairojusies un bebri mīt vairākās kanālmalas vietas. Bet nu ir cīņa par sadzīvošanu. Lai bebri paliktu, bet kanalmalas koki netiktu apgrauzti un kanālā neveidotis bebru radītie aizsprosti.