nekur.lv

vara bungas: Kamēr visi aizsardzības finansējuma huļ..ardi vēl nav pilnībā iztērēti, nolaidīsimies no pārtvērējdronu augstumiem uz grēčīgo zemi. Asinīm rakstītā Ukrainas kara pieredzes grāmata māca, ka c-UAS jomā efektīvi strādā ne tikai tiešās iedarbības sistēmas (elektroniskās vai kinētiskās), bet arī pasīvie risinājumi – maskēšanās un aizsardzības tīkli. Maskēšanās tīklus šoreiz noliksim pie malas, turklāt noteiktos apstākļos, kad neskatoties uz visiem centieniem pretinieka izlūkošana ir jūs atklājusi volontieru home made maskēšanās tīkli paliek bīstami (no efekta kļūst par defektu), jo sintētiskā vai kokvilnas auduma strēmeles aizdegas un deg elles liesmās visa tīkla platumā un garumā. Tomēr tīklam parastajam (plikam) vai tīklam ar maskēšanās efektu piemīt spēja, ja ne apturēt vieglo dronu (ar kaujas daļu līdz pārdesmit kg atkarībā no tīkla pinuma materiāla un biezuma) uzbrukumus, tad vismaz ļoti sarežģīt dronu operatoriem uzdevumu. Jebkurā gadījumā, ja pretinieka droņītājam ir izvēles brīvība uzbrukt mērķiem ar vai bez tīkla pārklājuma, izvēle būs par labu mērķim bez, jo tur arī darbojas sava kill rādītāju birokrātija. Protams, apgādāt savu armiju ar rūpnieciski ražotiem (nedegošiem) maskēšanās un pretdronu aizsargtīkliem politiķiem nešķiet pietiekami fancy uzdevums, nekādas te nanotehnoloģijas, mākslīgā intelekta un simtmiljonu investīciju… izi-pizi risinājums. Tā kā tiem, kuri plāno ieņemt vietu ierakumā šobrīd ir īstais laiks pajautāt saviem priekšstāvjiem: “kur i’ ko?”.

Sīkākas detaļas zemāk Think defence ierakstā, kurā ir maz burtu, bet ir daudz bilžu un video, kas var pārtapt par labu ideju cilvēku izdzīvošanai dronu karā.

PS Nesakiet, ka tas viss ir kaut kas jauns. VB 2016.gadā nojauta:

NeoGeo.lv informē savus lasītājus par vēl vienu noderīgu vietni, kur ir iespējams aplūkot Rīgas pilsētas fotoreālistisko 3D modeli. Rīgas pilsētas fotoreālistiskā 3D modeļa autors ir Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra un tas ir aplūkojams Rīgas valstspilsētas pašvaldības datu publicēšanas portālā GEO RĪGA. 

Uzmanību!

Lai apskatītu 3D skatus, vēlams izmantot interneta pārlūku Google Chrome. Trīsdimensiju dati ir apjomīgi, tādēļ to ielāde var aizņemt vairāk laika nekā ierasts.

Rīgas pilsētas fotoreālistiskajam 3D modelim ir 7 cm izšķirtspēja un tas iegūts gan no standarta, gan no slīpā leņķa fotogrāfijām. Dati iegūti 2021. gada maijā. 

Fotoreālistiskā modeļa veidošanā tiek izmantotas fotoainas, kas ir uzņemtas no vairākiem skatu punktiem, tad tajās automātiski atrodot pikseļus, kuri atbilst vienam un tam pašam objektam vai punktam. Izmantojot šo vienādo pikseļu kopumu, ir iespējams noteikt ainu savstarpējo orientāciju un tur redzamo objektu 3D formu. 

Rīgas pilsētas fotoreālistisko 3D modeli var aplūkot gan panorāmēšanas režīmā, gan rotācijas režīmā, gan veikt garumu mērīšanu.

3D modeļi var kalpot vairākiem mērķiem – pilsētplānošanā, arhitektūrā, teritoriju telpiskajā analīzē, izmaiņu konstatēšanā u.c.

Matrix ilūzija. Jūs tikai skatāties teātri, kurā nekas nemainās.

Ievēroji, katru reizi, kad tuvojas vēlēšanas, viss pārvēršas par lielu, dārgu teātra izrādi. Partijas – tās ir tikai trupas, kas maina kostīmus. Kandidāti – aktieri, kas vakar sauca vienu, šodien otru, bet rīt atkal kaut ko trešo, lai tikai publika aplaudētu un atdotu savu balsi. Un jūs, skatītāji, sēžat zālē, cerot, ka šoreiz beidzot būs citādi.

Nekas fundamentāli nemainās

Pēc katras “lielās dienas” nāk rīts, un nekas fundamentāli nemainās. Tie paši vaļi turpina plūst, tie paši lobiji turpina diktēt noteikumus, tie paši cilvēki ar tādām pašām sejām un tādām pašām interesēm sēž krēslos – tikai citā krāsā. Vieni no “opozīcijas” pāriet “varā”, otri no “varas” uz “opozīciju”. Rotācija. Karuselis. Sistēmas teātris.

Tas ir klasiskais Matrix triks: tev dod ilūziju izvēles. Zils piliens vai sarkans? Labējie vai kreisie? Jaunie vai vecie? Populisti vai “profesionāļi”? Bet realitātē visi vadi ved uz vienu un to pašu centrālo serveri – uz sistēmu, kas rūpējas tikai par sevi. Tu vari balsot, cik gribi, vari dusmoties Twitterī un Facebookā, vari pat “mainīt vēsturi” ar savu krustiņu. Bet pēc tam viss turpinās tāpat kā iepriekš. Tikai ar jaunām sejas izteiksmēm un jauniem solījumiem, kurus neviens neplāno pildīt.

Kandidāti ir aktieri.

Viņi zina savas lomas. Viens spēlē “tautas balss”, otrs – “eiropeiskais liberālis”, trešais – “stingrais konservatīvais”, ceturtais – “anti-sistēmas dumpinieks”. Viņi runā to, ko publika grib dzirdēt savā burbulī. Socioloģiskie pētījumi, fokusgrupas, vārdu mākslinieki – viss kalpo, lai izklausītos īsti. Bet aizkulisēs viņi visi ēd no vienas bļodas. Pēc vēlēšanām koalīcijas tiek slēgtas, amati sadalīti, un “neieciešamie kompromisi” kļūst par attaisnojumu, kāpēc atkal nekas nav izdarīts.

Tu esi statistists šajā izrādē.

Un tu? Tu esi statistists šajā izrādē. Tev ļauj justies svarīgam reizi četros gados. Tev ļauj dusmoties uz “veco sistēmu” un cerēt uz “jaunajiem spēkiem”. Bet jaunais spēks pēc pāris gadiem kļūst par veco. Un cikls turpinās.

Nekas nemainās, jo sistēma to arī nav paredzējusi mainīt.

Vēlēšanas nav instruments pārmaiņām. Tās ir drošības vārsts. Tās ir veids, kā ļaut tautai izlādēt dusmas, neapdraudot īsto varas struktūru. Kā glīti iesaiņota ilūzija, ka “demokrātija darbojas”. Bet īstā vara atrodas ārpus balsošanas kabīnēm – bankās, korporācijās, birokrātiskajās iestādēs, starptautiskajās organizācijās un to cilvēkos, kuri nekad nestāv uz skatuves.

Tāpēc nākamreiz, kad kāds aktieris ar nopietnu seju stāstīs tev par “lielajām pārmaiņām”, “tautas gribu” vai “beidzot godīgiem politikiem”, atceries: tu skaties teātri. Dārgu, cinisku, labi režisētu teātri. Un tu tajā neesi galvenais varonis.

Pamosties nav viegli. 

Bet tas ir vienīgais veids, kā pārtraukt būt muļķim šajā izrādē. Vēlēšanas nemainīs sistēmu. Tikai tu pats vari izlemt, vai turpināt skatīties šo muļķību vai sākt dzīvot ārpus Matrix.

“Tālumā pār lauku skrien liels zvērs”, Eduards paziņo, jo lielā pļava vislabāk redzama no virtuves, kur viņš šobrīd dzejo brokastis. Es pieslienos kājās un paveros pļavas virzienā. Tālumā redzams alnis, kas nevis skrien, bet peld pa vīgriežu jūru, kas balta viļņojas starp mūsu māju un mežmalu. Brīžiem virs vīgriezēm iznirst dzīvnieka platie gurni, brīžiem izteiksmīgais...

The post Zvēri nāk appeared first on Mugursoma.lv.

Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; fona attēls: Unsplash

Ir grāmatas, kuras pieder savam laikmetam, un ir grāmatas, kuras pašas kļūst par laikmetu. Tās nelasa, lai uzzinātu, kā reiz domāja cilvēki, bet gan tādēļ, ka tajās vēl aizvien pulsē jautājumi, uz kuriem katrai paaudzei jāatbild no jauna. Pie šādiem darbiem pieder Tomasa Mora "Utopija" — grāmata, kas piecu gadsimtu garumā nav pārstājusi izaicināt ne valdniekus, ne filozofus, ne teologus, ne vienkāršus lasītājus.

"Non est leve negotium de talibus libris loqui, qui non tam narrationem offerunt quam exercitationem intellectūs, nec tam historiam quam quaestionem perpetuam de ordine humano." (Nav viegls uzdevums runāt par tādiem darbiem, kuri nedāvā vienkāršu stāstu, bet gan vingrinājumu prātam; ne vēsturi vien, bet jautājumu, kas nepārtraukti atgriežas pie cilvēka spriestspējas.) - D.K. 

Runāt par sera Tomasa Mora "Utopiju", kas pie latviešu lasītāja ir nonākusi pirmo reizi piecu gadsimtu laikā, nozīmē pieskarties grāmatai, kura jau pašā savā iecerē neļauj sevi mierīgi ieslēpt definīcijā, jo tā nevis piedāvā vienu skatījumu uz valsti, bet gan novieto lasītāju starp divām nepārtraukti dinamiskām domas plaknēm: to, kas ir, un to, kas varētu būt, un vēl vairāk — to, kas varbūt nedrīkstētu būt, pat ja tas šķiet labāks par esošo.

Jo Tomass Mors, šis cilvēks, kurš vienā dzīvē spēja būt gan karaļa padomnieks, gan sirdsapziņas ieslodzītais, gan jurists, gan askētiskas konsekvences upuris, neraksta kā tas, kurš meklē sistēmu, bet kā tas, kurš apzinās, ka jebkura sistēma, tiklīdz tā kļūst pilnīga, sāk zaudēt cilvēku. Un tādēļ jau pašā sākumā rodas sajūta, ka šī grāmata nav rakstīta kā savas idejas un pārliecības aizstāvības cietoksnis, bet drīzāk kā dialogs, kurā ideja tiek nepārtraukti pārbaudīta, it kā pats autors negribētu ļaut sev pieķerties nevienam galīgam spriedumam.

Jo vai gan tas nav raksturīgi humānistam — nevis dot likumu, bet radīt spriedzes lauku, kurā lasītājs pats kļūst par tiesnesi tam, ko viņš lasa?

Un tādēļ šī grāmata sākas nevis ar mierīgu aprakstu, bet ar pārvietošanos starp pasaulēm, kur viena pasaule tiek parādīta kā trūkstoša un otra kā pārmērīgi sakārtota, un abas šīs kustības nav nejaušas, bet nepieciešamas, lai cilvēks vispār sāktu domāt. 

Pirms mēs nonākam pie Utopijas salas, mēs tiekam iemesti pasaulē zem vārda "Anglija", kas nav tikai konkrēta zeme, bet drīzāk morāls eksperiments par to, kas notiek, kad īpašums kļūst svarīgāks par dzīvi, kad likums kļūst akls pret sociālo realitāti un kad nabadzība vairs netiek uzlūkota kā nelaime, bet gandrīz kā vaina. 

Un šeit Mors nerunā kā revolucionārs, kurš vēlas visu nojaukt, bet kā cilvēks, kurš uzdod bīstamu jautājumu: vai kārtība, kas pati rada postu, vēl drīkst saukties par kārtību?

Šis jautājums nav skaļš, bet tas ir noturīgs, un tas seko lasītājam arī tad, kad viņš jau ir nonācis pie salas, kur viss šķiet sakārtots ar tādu rūpību, ka nejaušībai tur vairs nav vietas. Un tomēr tieši šī sakārtotība sākumā apbur: darbs sadalīts, dzīve regulēta, vajadzības ierobežotas, zelts pazemots līdz gandrīz niecības statusam, un viss cilvēku kopums virzās kā viens organisms, kurā katrai daļai ir sava noteikta funkcija.

Bet vai cilvēks, kurš vairs nevar kļūdīties, vēl ir cilvēks pilnā nozīmē? Vai arī viņš kļūst par kaut ko līdzīgu labi uzturētai mehānikai, kur tikums vairs nav izvēle, bet struktūras rezultāts?

Un šeit rodas tas, ko Mors, šķiet, apzināti neatrisina: vai tikums, kas izriet no nepieciešamības, ir tikums, vai tikai tikuma ēna? Jo, ja cilvēks ir labs tādēļ, ka viņam nav iespējas būt ļaunam, tad kur paliek viņa brīvība, un līdz ar to — arī viņa nopelns?

Šīs šaubas kļūst vēl asākas, kad skatāmies uz Utopijas attieksmi pret bagātību, jo tur zelts tiek padarīts par nicināmu lietu, nevis tādēļ, ka tas būtu zaudējis savu materiālo vērtību, bet tādēļ, ka tas tiek apzināti atdalīts no vēlmes struktūras, it kā cilvēka iekāre būtu jāpārraksta ar audzināšanas palīdzību.

Bet vai vēlme, kas tiek izsmieta un pārvērsta par kaunu, patiešām izzūd, vai tikai maina masku? Un vai sabiedrība, kas sevi uzskata par atbrīvotu no alkatības, nav vienkārši iemācījusies alkatību padarīt nemanāmu? Un tā Utopija kļūst nevis par vietu, kur cilvēks ir uzvarējis sevi, bet par vietu, kur cilvēks ir iemācījies sevi disciplinēt līdz gandrīz pilnīgai caurspīdībai, kur pat vēlmes tiek pakļautas redzamībai un režīmam.

Šeit nevar nepamanīt arī pašu stāstīšanas struktūru, kurā par Utopiju runā Rafaēls Hitlodejs — figūra, kura vienlaikus ir gan liecinieks, gan iespējama konstrukcija, gan autoram nepieciešama distance, lai viņš varētu runāt, neuzņemoties pilnu atbildību par sacīto.

Un vai tas nav pats smalkākais humānista paņēmiens — ļaut idejai runāt caur svešu balsi, lai tā iegūtu gan spēku, gan nenoteiktību vienlaikus? Jo, ja autors runātu tieši, viņš kļūtu par likumdevēju; bet, runājot caur starpnieku, viņš kļūst par domas arhitektu, kurš drīzāk rāda struktūras iespējamību nekā tās obligātumu. Tādēļ šī grāmata nekad pilnībā neļauj sev pārvērsties par programmu, jo katrs tās apgalvojums vienlaikus satur arī savu ierobežojumu, it kā pats teksts zinātu, ka cilvēku pasaule necieš galīgumu bez plaisām.

Varbūt tieši šeit arī slēpjas tās īpatnējais spēks: tā nevis māca, bet destabilizē; nevis apstiprina, bet liek atkārtoti pārdomāt to, kas šķita pašsaprotams. Jo, lasot "Utopiju", cilvēks pamana, ka viņa paša pārliecības par taisnīgumu, īpašumu un brīvību nav dabas likumi, bet vēsturiski ieradumi, kas var tikt pārrakstīti — un tieši šis atklājums ir gan atbrīvojošs, gan biedējošs.

Un tādēļ šī grāmata nebeidzas ar secinājumu, bet ar spriedzes palieku, kas paliek lasītājā kā neizdzēšams jautājums: vai ideāla sabiedrība ir cilvēka domas augstākais punkts, vai arī tā ir vieta, kur cilvēks pārstāj būt cilvēks?

Varētu būt iespējams, ka pats Tomass Mors, kurš savā dzīvē piedzīvoja varas un sirdsapziņas konfliktu līdz galējai konsekvencei, šo jautājumu nevis atrisināja, bet šajā darbā to iemiesoja, jo viņa dzīve kļūst par vēl vienu šīs pašas problēmas komentāru: ka starp ideju par kārtību un dzīvo cilvēku vienmēr paliek plaisa, kuru nevar aizvērt ne likums, ne prāts.

Tādēļ ikkatra "Utopijas" potenciālā lasītāja domāšanas veicināšanai nobeigumā viena retoriska piezīme:

Varbūt īstā Utopija nekad nav atradusies uz kādas nezināmas salas okeānā. Varbūt tā vienmēr ir bijusi cilvēka prāta spēja iztēloties taisnīgāku pasauli, vienlaikus apzinoties, ka neviena cilvēku radīta kārtība nebūs pilnīga. Šajā spriedzē starp cerību un realitāti arī slēpjas Mora darba nemirstība. Tādēļ "Utopija" nav piemineklis pagātnei. Tā ir saruna, kas ikreiz sākas no jauna brīdī, kad kāds atver šīs grāmatas pirmo lappusi.

Autors: ikdiena.lv starptautiskā ziņu nodaļa

Lietuvas Satiksmes ministrija sākusi teritorijas plānošanas darbus jaunam pieveddzelzceļam uz Rūdninku militāro poligonu Šalčininku rajonā. Ieplānotā atzara mērķis ir savienot Jašiūnu–Stasiļu dzelzceļa posmu ar vienu no nozīmīgākajiem Lietuvas aizsardzības infrastruktūras objektiem.

Latvijas lasītājiem šis nav tikai kaimiņvalsts lokāls infrastruktūras paziņojums. Projekts ir daļa no plašākas Baltijas drošības pārkārtošanās, kur militārās mobilitātes jautājumi kļūst tikpat praktiski kā ceļu, tiltu un dzelzceļu nestspēja. Rūdninku poligons ir saistīts arī ar Lietuvā izvietojamās Vācijas brigādes uzņemšanu, tāpēc transporta piekļuvei ir tieša nozīme NATO austrumu flanga gatavībā.

Plānotais dzelzceļa atzars

Jaunais pievedceļš paredzēts 1520 mm platuma sliežu ceļam. To plānots izmantot smagās militārās tehnikas, konteineru un cita aprīkojuma pārvadāšanai, kā arī karavīru ierašanās vajadzībām.

Projektā paredzēts izbūvēt ne tikai pašu sliežu ceļu, bet arī kravu apstrādei nepieciešamo infrastruktūru. Tajā ietilpst kravas ceļi un speciāla rampa, lai tehniku un kravas varētu iekraut un izkraut ātrāk un drošāk.

Lietuvas Satiksmes ministrija norāda, ka transporta savienojumi šobrīd tiek vērtēti arī kā valsts drošības elements. Viceministrs Roderiks Žiobaks uzsvēris, ka šis savienojums ir būtiska aizsardzības ķēdes daļa, kas nepieciešama Rūdninku poligona darbībai un Vācijas brigādes uzņemšanai.

Skartā teritorija un zemes jautājumi

Provizoriskā militārās infrastruktūras projekta teritorija aizņem 55,9 hektārus. To, balstoties uz topošā dzelzceļa tehniskajiem risinājumiem, izvēlējusies Lietuvas dzelzceļa infrastruktūras kompānija LTG Infra.

Šajā teritorijā ietilpst četri valsts zemes gabali, deviņi privāti zemes gabali un valsts zeme, kurā zemes vienības vēl nav izveidotas. Plānots izveidot jaunu aptuveni 8,2 hektārus lielu zemes gabalu. No privātīpašumiem sabiedrības vajadzībām varētu būt nepieciešams atsavināt aptuveni 6,2 hektārus zemes.

Tas nozīmē, ka projekta virzība nebūs tikai tehnisks dzelzceļa plānošanas jautājums. Vietējiem zemes īpašniekiem būtiski būs kompensācijas, robežu precizēšana un tas, cik skaidri valsts iestādes izskaidros turpmākās procedūras.

Institūciju iesaiste

Satiksmes ministrija jau vērsusies Šalčininku rajona pašvaldības administrācijā, Nacionālajā zemes dienestā pie Lietuvas Vides ministrijas un valsts ceļu uzņēmumā “Via Lietuva”, lūdzot izvērtēt iecerēto teritoriju.

Par nākotnes plāniem un provizoriskajām teritorijas robežām informēti arī privāto zemes gabalu īpašnieki. Šis posms parasti ir viens no jutīgākajiem šāda mēroga infrastruktūras projektos, jo valsts drošības vajadzības jāsabalansē ar īpašuma tiesībām un vietējo kopienu interesēm.

Nozīme Baltijas drošībai

Rūdninku militārā poligona izveide un tam nepieciešamās infrastruktūras būvniecība Lietuvā atzīta par īpašas valsts nozīmes aizsardzības projektu. Valdība dzelzceļa atzara būvniecībai piekrita jau 2025. gadā.

Baltijas valstīm šāda infrastruktūra kļūst arvien svarīgāka, jo militārā mobilitāte nav tikai armijas iekšējs jautājums. Tā ietekmē arī civilās infrastruktūras plānošanu, zemes izmantošanu un reģionu attīstību pierobežas un stratēģiski nozīmīgās teritorijās.

Nākamais būtiskais solis būs teritorijas izvērtēšana un plānošanas procedūru turpināšana. Tikai pēc tām būs iespējams precīzāk noteikt galīgās robežas, atsavināmo zemju apjomu un būvniecības grafiku.

Avots: infoerdve.lt

Autors: ikdiena.lv redakcija
Avots: AS “Augstsprieguma tīkls” un SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sagatavotā IVN dokumentācija

AS “Augstsprieguma tīkls” ir iesniegusi Valsts vides dienestam precizētu Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu par plānoto 330 kV elektropārvades līniju Ventspils–Brocēni–Varduva/Telši. Latvijas teritorijā šis projekts skars Ventspils valstspilsētu, Ventspils novadu, Kuldīgas novadu un Saldus novadu, tādēļ iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem ir svarīgi pārbaudīt, vai trase, apakšstaciju risinājumi vai ar būvniecību saistītie ierobežojumi attiecas uz viņu īpašumu vai tuvāko apkārtni.

Precizētā ziņojuma redakcija sagatavota 2026. gada jūlijā pēc sabiedriskās apspriešanas. Dokumentācija no 2026. gada 3. jūlija ir pieejama pašvaldībās un ziņojuma izstrādātāja tīmekļa vietnē, tostarp arī ar interaktīvu karti, kurā iespējams apskatīt plānoto līnijas novietojumu.

Kur plānota 330 kV līnija

Paredzētās darbības nosaukums ir jaunas 330 kV elektropārvades līnijas Ventspils (LV)–Brocēni (LV)–Varduva/Telši (LT) izbūve Latvijas teritorijā. Tā ir pārrobežu infrastruktūra, kuras Latvijas posms paredzēts caur Kurzemes pašvaldībām, bet savienojums tālāk virzīts Lietuvas virzienā.

Ietekmētās pašvaldības ir:

• Ventspils valstspilsēta;
• Ventspils novads;
• Kuldīgas novads;
• Saldus novads.

Ziņojumā vērtēta ne tikai pašas elektropārvades līnijas trase, bet arī saistītie infrastruktūras objekti, dabas vērtības, putniem nozīmīgās dzīvotnes, potenciāli applūstošās teritorijas un vietas, kur būvprojekta izstrādes laikā būs nepieciešama papildu uzmanība.

Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem

Šajā posmā būtiskākais praktiskais solis ir iepazīties ar karti un dokumentiem, ja īpašums atrodas plānotās trases tuvumā vai pašvaldībā, kuru projekts šķērso. IVN materiāli ļauj pārbaudīt, kā plānotā līnija var ietekmēt ainavu, esošo infrastruktūru, dabas teritorijas un būvniecības laikā izvērtējamos apstākļus.

Ziņojuma pielikumos iekļauti ornitologu, sikspārņu eksperta, biotopu ekspertu, ainavu arhitektes un kultūrvēstures eksperta atzinumi. Atsevišķi apkopoti arī trokšņa līmeņa mērījumi pie esošās elektropārvades līnijas, plānoto apakšstaciju trokšņa izkliedes kartes un elektromagnētiskā lauka mērījumu rezultāti. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav jāvērtē tikai vispārīga trases shēma — dokumentos ir pieejami konkrēti tematiskie novērtējumi.

Ja jautājums ir par konkrētu skarto īpašumu, ziņojuma izstrādātāji aicina sazināties elektroniski: publicēto kontaktinformāciju.

Svarīgākie datumi un dokumentu pieejamība

Ar ziņojumu var iepazīties SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” tīmekļa vietnē environment.lv sadaļā “Aktualitātes”, kā arī pašvaldībās: Ventspils pilsētas domē Jūras ielā 36, Ventspils novada pašvaldībā Skolas ielā 4, Kuldīgas novada pašvaldībā Baznīcas ielā 1 un Saldus novada pašvaldībā Striķu ielā 3. Interaktīvā karte pieejama vietnē arcg.is/a9bLe.

Vides vērtējuma pašreizējais statuss

Precizētais IVN ziņojums ir sagatavots pēc sabiedriskās apspriešanas, un tajā iekļauts arī pārskats par apspriešanas laikā saņemtajiem komentāriem. Ziņojuma pielikumos ir pasākumi ietekmes uz vidi mazināšanai vai novēršanai, tostarp attiecībā uz Natura 2000 teritorijām — dabas liegumiem “Ventas ieleja”, “Platenes purvs” un “Sātiņu dīķi”.

Tas vēl nav pats būvdarbu sākums. IVN posms ir procedūra, kurā tiek vērtēta plānotās darbības ietekme, apkopoti ekspertu atzinumi un precizēti risinājumi pirms tālākām projekta īstenošanas darbībām.

Kas var notikt tālāk

Pēc precizētā ziņojuma iesniegšanas turpmākā virzība būs atkarīga no Valsts vides dienesta izvērtējuma un procedūrā noteiktajām prasībām. Iedzīvotājiem, kuru īpašumi vai ikdienas vide atrodas plānotās līnijas tuvumā, šis ir brīdis pārbaudīt dokumentāciju, salīdzināt kartē redzamo maršrutu ar savu īpašumu un nepieciešamības gadījumā uzdot jautājumus ziņojuma izstrādātājiem.

Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība

Siguldas novadā civilās aizsardzības patvertņu pielāgošanas projekts nonācis nākamajā posmā: pašvaldība noslēgusi līgumu par projektēšanu, būvdarbiem un autoruzraudzību. Līgums ar SIA “Build-Invest Latvia” paredz darbus vairāk nekā 300 tūkstošu eiro vērtībā, lai astoņas pašvaldības telpas sagatavotu III kategorijas patvertņu vajadzībām.

Autors: ikdiena.lv redakcija, pēc Siguldas novada pašvaldības informācijas.

Astoņi objekti Siguldā un Raganā

Projekta mērķis ir pielāgot Siguldas novada pašvaldībai piederošas telpas un telpu grupas civilās aizsardzības vajadzībām. Tas nozīmē, ka jau esošas pašvaldības telpas netiks tikai formāli iekļautas sarakstā, bet tām jānodrošina minimālās prasības, lai tās varētu izmantot katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Kopumā paredzēts pielāgot astoņus objektus: septiņas patvertnes Siguldas pilsētā un vienu patvertni Raganā, Krimuldas pagastā. Precīzas adreses pašvaldības paziņojumā nav norādītas, tādēļ iedzīvotājiem šajā posmā būtiskākais ir projekta mērogs un termiņi.

Darbi notiks atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām par minimālajām prasībām III kategorijas patvertņu ierīkošanai. Šī kategorija attiecas uz vietām, kuras paredzētas īslaicīgai iedzīvotāju aizsardzībai apdraudējuma situācijā, nevis ilgstošai uzturēšanās infrastruktūrai.

Līdzīgu civilās aizsardzības gatavības jautājumu pēdējā laikā aktualizējušas arī citas pašvaldības; par patvertņu pieejamību un iedzīvotāju drošības norādēm plašāk rakstīts arī kontekstā par Gulbenes patvertņu sarakstu.

Līguma summa un darbu kalendārs

Pēc iepirkuma procedūras noslēgšanās līgums par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, būvdarbu veikšanu un autoruzraudzību noslēgts ar SIA “Build-Invest Latvia”. Līguma summa ir 255 452 eiro bez PVN, bet kopējā līgumcena ar PVN sasniedz 309 096,92 eiro.

Projekta kopējās izmaksas ir lielākas nekā noslēgtais līgums: 366 503,53 eiro. No šīs summas 311 528 eiro veido ERAF finansējums, bet 54 975,53 eiro sedz Siguldas novada pašvaldība.

Finansējums piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda 5.1.1.9. pasākumā “Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem”. Šāds finansējuma sadalījums nozīmē, ka lielāko projekta daļu sedz Eiropas fonds, bet pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums.

Ko plānots ierīkot patvertnēs

Pašvaldības paziņojumā norādīts, ka patvertnēs paredzēts īstenot ventilācijas un elektroapgādes risinājumus. Atsevišķi uzsvērta funkcionalitāte elektroapgādes pārtraukumu gadījumos, kas civilās aizsardzības infrastruktūrā ir viens no praktiski būtiskākajiem punktiem.

Tas nozīmē, ka darbi nebūs tikai kosmētiska telpu sakārtošana. Patvertnēm jāspēj pildīt savu uzdevumu arī situācijās, kad ārējie apstākļi ir traucēti: pazūd elektrība, rodas sakaru problēmas vai iedzīvotājiem īsā laikā nepieciešama droša pulcēšanās vieta.

Pašlaik pašvaldība nav publiskojusi detalizētu darbu sadalījumu pa katru objektu. Līdz būvdarbu sākumam galvenais pārbaudāmais starpposms būs būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana.

Vietējā drošība kļūst par praktisku infrastruktūru

Siguldas un Raganas iedzīvotājiem šis projekts nav ikdienas pakalpojums kā ceļš, skola vai sabiedriskais transports, tomēr tas skar drošības gatavību ārkārtas situācijās. Patvertņu pielāgošana dod pašvaldībai konkrētus objektus, kurus iespējams iekļaut civilās aizsardzības plānos un par kuriem var sniegt skaidrāku informāciju iedzīvotājiem.

Latvijā pēdējos gados patvertņu jautājums no teorētiska plānošanas dokumenta pārvietojies uz praktisku pašvaldību darba kārtību. To ietekmē gan drošības situācija reģionā, gan nepieciešamība saprast, kur cilvēki varētu doties apdraudējuma brīdī.

Nākamais pārbaudāmais termiņš ir 2026. gada 3. septembris, kad saskaņā ar līgumu jābūt pabeigtiem projektēšanas darbiem.

Avots: Siguldas novada pašvaldība