nekur.lv

vara bungas: Nepārtraukta un ātra “zobens-vairogs” attīstība kā aizsardzības jomas iepirkumu procesa lāsts.

Braucu Purvciemā pa Lielvārdes ielu pievakarē pēc meitas. Izdzirdēju sirēnas. Apskatījos apkārt — aizmugurē ugunsdzēsēji. Palaidu gaŗām, tad bija pa ceļam sekot. Tad pārsteigums: ugunsdzēsēji nogriezās nevis uz kvartāla iekšu, bet mežā. Tad pamanīju virs meža brūnus dūmus. Tad sajutu degošu augu smārdu, kas, būdams visai izkliedēts, pat nebija netīkams. Secināju: Biķernieku mežā ugunsgrēks!

Pārvedis meitu, aizlaidu ar riteni. Meža DA stūrī, kur apaļie izcirtumi, divas ugunsdzēsēju mašīnas, dūmu vairs nemana, tik ož, izdegušā apaļā laukumā (Ø ≈ 50 m) staigā vīri šļūteni plecā (diezgan tālu bija jāvelk, visu cieņu) un laista zemdegas vietu:

Paldies par nodzēšanu! Atceros, 2001. gadā bija vēl trakāk. Septembŗa sākumā uzņēmām vācieti, kuŗa mācījās latviešu valodu, un pastaigājāmies pa mežu. Vienubrīd viņa neizturēja un teica, ka izdedzis tikpat traki kā Sardīnijā.

Bet priekš simt gadiem bijis vēl trakāk. Turpat netālu, kur tagad 3. Purvciems, bija tā:

10. aprīlī Madlienas vidusskolas 12. klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Rīgas pili, kas ir viena no Latvijas izcilākajām viduslaiku pilīm. Tās pamatakmeni ielika 1330. gada 15. jūnijā. Vispirms apmeklējām Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kas atrodas Rīgas pilī. Piedalījāmies interaktīvā nodarbībā “Rīgas pils. Laiks un iemītnieki”. Tā bija laba iespēja jauniešiem iepazīt atjaunotās Rīgas pils telpas un ar tām saistītos notikumus interaktīvā veidā. Skolēni iejustās dažādu laikmetu pils iemītnieku lomā. Darbojoties grupās, klausoties gida stāstījumā un risinot dažādus uzdevumus, skolēni gūst priekšstatu gan par nozīmīgajiem notikumiem, kas risinājušies Rīgas pilī, gan ēkas arhitektūru. Noslēdzošajā daļā skolēniem bija jāsaliek puzles un jāizveido laika ass, tādējādi vēlreiz nostiprinot iegūtās zināšanas par to, kāds ir bijis pils attīstības ceļš un kāda ir bijusi Rīgas pils nozīme gadsimtu gaitā.

Pēc šīs nodarbības bija iespēja ielūkoties arī muzeja jaunajā Latvijas vēstures ekspozīcijā “Straumējot laiku”. Tajā interesantā veidā, izmantojot tehnoloģijas, tiek izstāstīts stāsts par Latvijas zemi un tās iedzīvotājiem no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Laika ritējums atainots caur cilvēka piederību lielākai kopienai – saimei, kārtai, draudzei, biedrībai vai kustībai, partijai, nonākot līdz šodienai, kad pieredzam jaunas sadarbības formas un vienojošus mērķus. Ekspozīcijā, stāstot Latvijas vēstures stāstu, tiek atainoti  nozīmīgākie notikumi un pārmaiņas.

Tad pēc nelielas pusdienu pauzes apmeklējām Prezidenta pili, kas ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence kopš 1922. gada. Ekskursijas laikā mums bija iespēja apskatīt Rīgas pils reprezentācijas zāles un telpas: Dāvanu zāli, Svētku zāli, Sūtņu akreditācijas zāli, Balto zāli, Zilo foajē, Ģerboņu zāli, Zaļo zāli, Rīgas istabu, Čakstes kabinetu, Svētku salonu, Dāmu salonu un Kungu salonu.

Ko par redzēto saka paši jaunieši?

Raivis Andriksons: “Rīgas pilī es biju pirmo reizi. Vēstures muzejā mūs pavadīja jauks un zinošs gids, kurš deva plašu ieskatu pils un tā laika vēsturē – kādas varas karojušas, kādi valdnieki un notikumi risinājušies. Darbojāmies interaktīvi. Mums bija lieliska iespēja apskatīt arī pils otru daļu, kur atrodas Valsts Prezidenta telpas. Prezidenta kancelejas darbiniece iepazīstināja ar pils telpām. Uzzināju par šo telpu nozīmi, par dažādiem pasākumiem, kas notiek pils telpās, par prezidenta darbu un vēl daudzas sīkas nianses, kuras noteikti ikdienā netiek minētas. Interesanti bija aplūkot prezidentu saņemtās dāvanas. Līdz šim pat nezināju, ka tādas tiek pasniegtas un ka šādi tiek glabātas.”

Lelde Šlesere: “Prezidenta pils ir ļoti liela un grezna. Uzzināju, ka prezidents var izvēlēties, kurā telpā pieņems viesus vizītes laikā. Tas ir atkarīgs arī no delegācijas lieluma. Uzzināju arī to, ka Rīgas pils tornī ir uzvilkts prezidenta karogs, ja viņš atrodas Latvijā. Ja prezidents ir ārpus Latvijas, tad karogs pils tornī neplīvo.”

Artūrs Trūba: “Bija interesanti iepazīt pils vēsturei – kā un kādēļ tā tika nopostīta un atkal uzcelta, kā pils mainījās un tika izmantota viduslaikos, jaunajos laikos un mūsdienās. Apbrīnoju, ka pat no 16 gadsimta ir saglabājušies gleznojumi, kā arī akmens sienas.”

Pēteris Smilškalns: ”Vēstures muzejā es uzzināju daudz jauna un interesanta. Patika pils senā arhitektūra ar augstajiem griestiem. Mani fascinēja 16. gadsimta arhitektūra un māksla, kura vēl joprojām ir saglabājusies. Prezidenta pils mani pārsteidza ar greznību. Katra nākamā telpa bija skaistāka un greznāka par iepriekšējo. Vislabāk man patika Baltā zāle ar baltajām sienām un apzeltītiem rotājumiem.”

Skolēnu domas apkopoja klases audzinātāja Ligita Ridūze

Juridiskās  koledžas, mūsu partneraugstskolu, arī citu Latvijas koledžu studentus, docētājus un visus  interesentus aicinām iesaistīties aktivitātēs un pasākumos Starptautiskās zinātnes nedēļas ietvaros (20.04.2026.-25.04.2026.)!

Studējošajiem savu viedokli sniegs un argumentēs vieslektori – nozares profesionāļi.

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar pētījumu rezultātiem dalīsies docētāji, ārvalstu lektori, studenti.

Zinātnes nedēļas noslēgumā tiekamies tradicionālajā Juridiskās koledžas boulinga turnīrā.

Vieslekcijas un zinātniskās konferences norise būs pieejama klausītājiem tiešsaistē ZOOM platformā:

The International Science Week 2026

https://us06web.zoom.us/j/88135178611?pwd=y5zPkzcR98QZs5ACGbk4oWFoQ6nTiX.1

Meeting ID: 881 3517 8611

Passcode: 962163

Starptautiskās zinātnes nedēļas programmu skatīt šeit.

Novecošana ir dabisks process, taču tā mēdz nest līdzi dažādas emocionālas pārmaiņas. Lai palīdzētu iedzīvotājiem labāk saprast savu pašsajūtu, Salaspils novada pašvaldība aicina uz izglītojošu lekciju “Brieduma vecums un garastāvoklis”. Lekcija norisināsies 21. aprīlī plkst. 13.00 Skolas ielā 7, Salaspilī.

Lekciju vadīs sertificēta psiholoģe Iveta Krūmiņa, kura skaidros, kā novecošanas process ietekmē mūsu emocionālo stāvokli un kāpēc emocionālā labklājība ir tik būtiska vēlīnā brieduma vecumā. Tikšanās laikā tiks apskatītas tādas tēmas kā:
* Vai novecošana obligāti saistīta ar garastāvokļa traucējumiem?
* Novecošana un depresija – kā tās atpazīt?
* Psihiskās un somatiskās veselības ciešā saikne.
* Vēlīnā brieduma krīze un tās pārvarēšana.

Kvalitatīva garīgā veselība ir atkarīga arī no mūsu ikdienas ieradumiem, tāpēc lekcijas noslēgumā tiks sniegti praktiski padomi emocionālās labsajūtas stiprināšanai. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, tādēļ ikviens interesents ir laipni gaidīts!

Avots: Salaspils novada pašvaldība

Nekad dzīvē nebiju iedomājies, ka tik īsā laikā būšu uzbūvējis savu pilnvērtīgu semantisko meklētāju ar HNSW, Google LLM, embeddings, reāllaika balss ģenerāciju un dzīvu datu plūsmu

Pirms pusgada es biju pilnīgi citā pasaulē. Es dziļi urbos Next.js frontendā, cīnījos ar sarežģītām RAG plūsmām, animēju lietotāja saskarnes ar GSAP un Framer Motion, integrēju dažādus AI API un brīžiem likās, ka galva tūlīt pārsprāgs no tik daudzām jaunām tehnoloģijām vienlaikus. Es biju “tikai” frontend + AI entuziasts – rakstīju promptus, veidoju skaistas, dzīvīgas lietotnes un domāju, ka īstā vektoru meklēšanas loģika, indeksēšana un zemā līmeņa AI infrastruktūra ir kaut kas, ko dara tikai backend inženieri vai datu zinātnieki lielās kompānijās.

Un tad viss mainījās.

Pusgada laikā es no nulles nonācu līdz tam, ka man ir pilnībā pašbūvēts, ātrs un precīzs AI risinājums, kas apvieno Google embeddings, HNSW algoritmu, Gemini LLM, reāllaika balss ģenerāciju un dzīvu, reāllaika datu plūsmu starp frontend un backend. Bez gatavām abstrakcijām, bez trešo pušu vektoru datubāzēm. Tikai tīra izpratne, kods un daudz nakšu, kad likās – “šoreiz tiešām galva pārsprāgs”.

Kāpēc es vispār sāku rakt dziļāk?

Strādājot pie sarežģīta AI projekta Next.js vidē, man nepārtraukti pietrūka kontroles pār to, kā tieši notiek dokumentu meklēšana, konteksta atlase un visa informācijas plūsma līdz lietotājam. Gatavie risinājumi šķita pārāk melnā kaste, pārāk lēni vai pārāk ierobežoti. Gribējās ne tikai skaistu UI, bet arī tādu sistēmu, kas reaģē momentāni, saprot kontekstu un runā ar lietotāju dabiskā, cilvēciskā balsī.

Tā es nonācu pie HNSW – Hierarchical Navigable Small World. Tas ir viens no efektīvākajiem Approximate Nearest Neighbor algoritmiem augstdimensionālām telpām. HNSW veido hierarhisku grafu, kur augšējie slāņi ļauj ātri “pārlekt” lielus attālumus, bet apakšējie – nodrošina precīzu, lokālu meklēšanu. Rezultātā pat simtiem tūkstošu dokumentu var atrast vistuvākos vektorus zem 10–20 milisekundēm uz parasta servera.

Google Gemini embedding modeļi ( gan klasiskais gemini-embedding-004, gan jaunākais Gemini Embedding 2 ) nodrošina izcilu semantisko kvalitāti, īpaši latviešu un angļu valodā. Tie ļauj vaicājumus un dokumentus novietot vienā telpā, bet optimizēti katram savam uzdevumam (retrieval_document un retrieval_query).

Kad embeddings ir ģenerēti un HNSW indekss uzbūvēts, viss sāk darboties kā pulkstenis.

Bet tas vēl nav viss.

Es gribēju, lai lietotājs ne tikai lasa atbildi, bet arī dzird to reāllaikā – ar dabisku intonāciju, pauzēm un emocijām. Tāpēc integrēju reāllaika balss ģenerāciju, kas straumē audio tieši pārlūkā, kamēr atbilde veidojas. Nav nekādu “gaidīšanas” pogu – teksts un balss nāk paralēli, radot īstu sarunas sajūtu.

Paralēli tam visa datu plūsma starp frontend un backend notiek dzīvi un reāllaikā. Ja lietotājs pievieno jaunu dokumentu, maina preferences vai uzdod jaunu jautājumu – sistēma uzreiz reaģē, atjaunina indeksu un turpina sarunu bez liekas aizkaves. Tas rada sajūtu, ka strādā ar dzīvu, elpojošu AI palīgu, nevis statisku čatbotu.

Kas mainījās manā ikdienā?

Tagad, kad būvēju AI lietotnes Next.js vidē, es vairs nepaļaujos tikai uz gataviem API un melnajām kastēm. Es saprotu, kāpēc viens un tas pats vaicājums reizēm atgriež lieliskus, reizēm viduvējus rezultātus. Es varu precīzi noregulēt HNSW parametrus (M, ef_construction, ef_search), lai sasniegtu vajadzīgo ātruma un atmiņas balansu. Es varu kombinēt semantisko meklēšanu ar citiem signāliem un izveidot patiešām gudru, kontekstuālu retrieval slāni.

Un pats galvenais – es vairs nebaidos no “dziļās” AI tehnikas. No GSAP un Framer Motion animācijām līdz HNSW grafu būvēšanai, no API orchestrācijas līdz reāllaika balss straumēšanai – viss jūtas kā loģiski savienoti puzles gabaliņi.

Secinājums – un mazs aicinājums

Ja tu arī esi tajā pašā laivā – urbies Next.js, RAG plūsmās, GSAP un Framer Motion animācijās, AI API integrācijās un reizēm jūties, ka galva tūlīt pārsprāgs no informācijas pārslodzes – tad zini: tu vari iet daudz dziļāk, nekā tev pašlaik šķiet.

5 mēneši, nedaudz sistemātiskas rakšanas, daudz kļūdu un “aha” mirkļu – un tu pēkšņi saproti ne tikai to, kā izskatās skaista, animēta AI lietotne, bet arī to, kā tā īsti strādā zem motora pārsega: ar ātru vektoru meklēšanu, dzīvu datu plūsmu un balsi, kas runā tev tieši tagad.

Es tagad skatos uz saviem iepriekšējiem projektiem un domāju: “Cik daudz labāk, dzīvāk un cilvēciskāk tie varēja būt, ja es to būtu zinājis agrāk.”

Vai arī tev ir līdzīga pieredze? Vai esi sācis rakt dziļāk vektoru meklēšanā, reāllaika balss ģenerācijā vai dzīvo datu sinhronizācijā, kamēr galvenokārt strādā ar frontend un AI? Pastāsti komentāros – interesanti dzirdēt, cik tālu esi ticis tu.

Un ja gribi – nākamreiz varam parunāt par to, kā šādu HNSW + Google embeddings + reāllaika balss risinājumu eleganti ieaust Next.js lietotnē tā, lai UI būtu ne tikai skaists, bet arī patiesi dzīvīgs un momentāni atsaucīgs.

Galva pārsprāgs? Noteikti. Bet pēc tam tā kļūst tikai stiprāka un skaidrāka. 

Un tas ir viens no labākajiem sajūtu veidiem, kādu tehnoloģiju pasaulē var piedzīvot.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darbam Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomē no 1. jūlija izvirza Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, ķīmiķi Osvaldu Pugoviču.