nekur.lv

Autors: ikdiena.lv starptautiskais korespondents

369 miljoni eiro ilgtermiņa finansējuma ir nodrošināti Rūdninku militārās pilsētiņas infrastruktūras attīstībai Lietuvā. Tas nav tikai būvniecības līgums vienai valstij: projekts ir daļa no plašākas Baltijas un NATO austrumu flanga pielāgošanās jaunajai drošības realitātei, kur militārajai klātbūtnei jābūt ne tikai politiski paziņotai, bet arī praktiski izvietojamai.

Finansējumu saņems UAB “Merko statyba” izveidotās projekta sabiedrības UAB “VPSP B” un UAB “VPSP C”. Nauda paredzēta projektam “Rūdninku militārā poligona militārās infrastruktūras attīstība publiskās un privātās partnerības veidā”. Šī konstrukcija nozīmē, ka valsts drošības infrastruktūras izbūvē tiek piesaistīti privātie būvniecības un pārvaldības partneri, bet finansēšanā iesaistās gan Eiropas, gan komercbanku kapitāls.

Kā sadalīts finansējums

Projekta B daļai finansējuma līgumi noslēgti ar Eiropas Investīciju banku un SEB banku. Katrs no tiem piešķir pa 86 miljoniem eiro. Projekta C daļai finansējumu nodrošina Eiropas Investīciju banka un “Swedbank”: attiecīgi 98,4 miljonus un 98,5 miljonus eiro.

Kopējais apjoms rāda, ka Rūdninku projekts pārgājis no līgumu un plānošanas posma uz ieviešanas fāzi, kur būtiskākais jautājums kļūst nevis tas, vai infrastruktūra ir nepieciešama, bet gan cik ātri un kvalitatīvi to var izbūvēt.

Kas tiks būvēts Rūdninkos

1. gada janvārī “Merko statyba” izveidotās projekta sabiedrības ar Lietuvas Aizsardzības ministriju parakstīja divus atsevišķus publiskās un privātās partnerības līgumus par Rūdninku militārās pilsētiņas B un C daļu projektēšanu un būvniecību.

Darbu apjoms ir plašs: ārējie inženiertīkli, ceļi, mācību un treniņu teritorijas, administratīvās ēkas, noliktavas, remonta objekti, sporta infrastruktūra un citi inženiertehniskie objekti projekta teritorijā. Paredzēts, ka militārā pilsētiņa aizņems aptuveni 190 hektārus.

Šāds mērogs ir būtisks arī Latvijas lasītājam, jo Baltijas aizsardzībā infrastruktūra vairs nav otršķirīgs jautājums. Sabiedroto klātbūtne prasa kazarmas, noliktavas, tehnikas uzturēšanas zonas, ceļus un mācību vidi. Bez šādas bāzes politiski pieņemti lēmumi par spēku izvietošanu paliek daudz grūtāk īstenojami praksē.

Kāpēc projekts svarīgs reģiona drošībai

Rūdninku militārā pilsētiņa tiek attīstīta, lai Lietuvā varētu pastāvīgi izvietot Vācijas brigādi. Tas ir viens no redzamākajiem piemēriem, kā NATO austrumu flangā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tiek mainīta aizsardzības plānošana: no rotācijas modeļa uz pastāvīgāku klātbūtni ar vietēju infrastruktūru.

Finansētāju publiskajos komentāros uzsvērta projekta nozīme Eiropas drošībai, Lietuvas aizsardzībai un NATO austrumu flanga stiprināšanai. Tomēr 369 miljonu eiro finansējums pats par sevi vēl nenozīmē, ka viss būvniecības risks ir izzudis. Liela mēroga militārās infrastruktūras projektiem svarīgi būs termiņi, izmaksu kontrole, piegāžu ķēdes un spēja vienlaikus ievērot gan drošības, gan būvniecības kvalitātes prasības.

Projektā iesaistīta arī nekustamā īpašuma kompānija “Kapitel”, kas piesaistīta kā investors un nākotnes infrastruktūras pārvaldītājs un uzturētājs. “Merko statyba” saglabās 30% daļu projekta sabiedrībās un ar ēku pārvaldību saistītajā uzņēmumā, turpinot darboties kā galvenais projektēšanas un būvniecības ģenerāluzņēmējs.

Kas notiks tālāk

Nodrošinātais finansējums ļauj sākt Rūdninku militārās pilsētiņas otrā posma būvdarbus. Nākamais praktiskais pārbaudījums būs darbu grafiks un tas, vai publiskās un privātās partnerības modelis spēs pietiekami ātri piegādāt valsts nozīmes aizsardzības infrastruktūru.

Latvijai šis projekts ir jāvēro ne tikai kā kaimiņvalsts būvniecības ziņa. Tas parāda, kā Baltijas valstis meklē finanšu un organizatoriskus risinājumus situācijā, kad aizsardzības vajadzības pieaug straujāk nekā tradicionālo valsts iepirkumu kapacitāte. Rūdninku piemērs var kļūt par mērauklu tam, cik efektīvi reģions spēj pārvērst drošības lēmumus fiziskā infrastruktūrā.

Avots: infoerdve.lt

Visbeidzot apustulis rāda risinājumu sarežģītajai un smagajai izredzēšanas nodaļai (Rom.9). Viņš vēlas sacīt, ka taisnību nav ieguvuši tie, kas pēc taisnības dzinušies, bet gan tie,

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

The post Hokeja nometne “AR HOKEJU UZ TU” ir noslēgusies appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.

Atceries šo? The Simpsons: Tapped Out bija spēlīte, kas apmēram 10 gadus atpakaļ tika spaidīta uz manas Android viedierīces, kas lika iemīlēt šo tā jau populāro seriālu vēl jo vairāk.

Īsumā – izdzirdot, ka šī spēle tiek slēgta pēc 12 gadu ilgas darbības, kāda fanu kopiena apvienojās un izvietoja klonu paši uz sava privātā servera. Un, patiesībā, kā izrādās – veiksmīgi – pat pēc spēles oficiālas slēgšanas, tā ir populāra joprojām.

Pilnīgi bez maksas. Jā, ja kādreiz spēlē oficiāli tika pirkti dažādi priekšmeti, tad tagad tas viss ir pilnībā bez papildu maksām. Tas, lai, protams, nepiesaistītu papildus uzmanību no autoritātēm – Electronic Arts un Disney.

Pati spēlīte meklējama šeit – https://teamtsto.org/.

Mārketingā budžets bieži tiek pasniegts kā universāla atbilde uz visu, nav rezultātu, palielini izmaksas; nav ideju, paņemam kaut ko premium. Tikmēr realitātē korporatīvās dāvanas nereti kļūst par muzeju, kur vienā plauktā stāv piektā identiskā termokrūze un sestais ekoloģiskais pildspalvu komplekts. Labā ziņa ir tāda, ka iespaidu parasti neveido cipari rēķinā, bet gan doma, konteksts un tas…

Source

Iedomājieties sevi stāvam pilnīgi rāma ezera ūdenī. Jebkura, pat vismazākā kustība izjauc šo spoguļvirsmas mieru, radot gredzenus, kas nepielūdzami plūst uz āru, tālu aiz vietas, kur atrodaties. Šis vizuālais tēls nav tikai skaista dabas ainava – tas ir precīzs modelis tam, kā cilvēka būtība, rīcība un nodomi ietekmē apkārtējo pasauli. Mēs neesam izolētas salas; mēs esam viļņu radītāji un rezonatori eksistences okeānā.

Kustība kā enerģijas avots

Labestība nav pasīvs stāvoklis vai vienkārša "sliktā nedarīšana". Tā ir dinamiska enerģija, kas pieprasa kustību. Jo vairāk mēs darām, jo aktīvāk kustamies un iesaistāmies pasaulē ar gaišu nodomu, jo spēcīgāk un tālāk šīs vibrācijas izplatās uz āru.

Filozofiskā nozīmē, kad mēs pārveidojam savu iekšējo empātiju reālos darbos – palīdzīgā rokā, uzmundrinošā vārdā vai patiesā smaidā –, mēs kļūstam par raidītājiem. Šī aktīvā kustība iekustina apkārtējo telpu, neļaujot tai ieslīgt apātijā. Jo lielāka ir mūsu darbības frekvence, jo dziļāk šie viļņi spēj aizsniegties.

Universālais atbalss likums: Ko raidām, to saņemam

Šajā viļņu procesā valda fundamentāls un nepielūdzams likums: ko mēs raidām, to pasaule saņem. Pasaulei nav sava neatkarīga noskaņojuma attiecībā pret mums; tā lielā mērā darbojas kā milzīgs retranslators un spogulis.

Raidam labu – pasaule saņem labu.

Kad mēs nosūtām pasaulē miera, solidaritātes un mīlestības frekvenci, apkārtējā vide šo impulsu uztver. Pat ja atbilde nenāk uzreiz vai no tā paša cilvēka, labestības vilnis jau ir ierakstīts kopējā laukā un turpina savu darbu, mainot telpas kvalitāti.

Raidam sliktu – pasaule saņem sliktu. 

Kad mēs izlādējam dusmas, aizvainojumu vai skaudību, šis destruktīvais vilnis neizgaist tukšumā. To tūlītēji uztver tie, kas ir mums blakus. Tu nevari iemest ezerā dubļu piku un cerēt, ka ūdens viļņosies dzidrs. Raidot negatīvo, mēs piesārņojam to pašu kvantu lauku, kurā paši elpojam un dzīvojam.

Kvantu lauku interference: Kur zinātne satiekas ar garīgumu

Mūsdienu fizika, īpaši kvantu lauka teorija, sniedz zinātnisku ietvaru šim senajam filozofiskajam principam. Viss visumā sastāv no enerģijas laukiem, kas pastāvīgi vibrē. Kad divi viļņi satiekas, notiek parādība, ko sauc par interferenci:

Konstruktīvā interference

Kad divi līdzīgi, pozitīvi viļņi satiekas, tie viens otru pastiprina. Kad jūsu izstarotā labestība sastopas ar cita cilvēka atvērtību, enerģija nevis vienkārši saskaitās, bet palielinās eksponenciāli. Divu cilvēku labie nodomi rada jaunu, spēcīgāku realitātes rakstu.

Destruktīvā interference

Šis fenomens ir mūsu lielākais spēks cīņā ar tumsu. Sastopoties ar pasaules raidīto sliktumu, dusmām vai naidu, mēs varam izvēlēties nepārņemt šo frekvenci. Apzināti pretī raidot miera, sapratnes un mīlestības vilni, mēs varam neitralizēt destruktīvo enerģiju, gluži kā fizikas likumi dzēš pretēja fāzu virziena skaņas viļņus.

Apzināta viļņu radīšana

Mēs katru sekundi piedalāmies šajā globālajā interferences rakstā. Mūsu domas nav ieslēgtas mūsos; tās ir kvantu lauka kairinājumi, kas pārklājas ar citu radītajiem viļņiem.

Katru rītu, pirms spert pirmo soli pasaulē, ir vērts sev jautāt: Kādu vilni es šodien gatavojos palaist pasaulē? Ko es gribu, lai pasaule no manis saņem?

Mēs esam pilnībā atbildīgi par to, lai mūsu pašu stīga vibrētu tīri un gaiši. Iekustiniet savu labestības vilni, jo tam ir nozīme – tas transformē pasauli vienā kvantu uzliesmojumā un vienā viļņa nospiedumā pēc kārtas. #242

Vari. Dari.

Jūs neticēsiet, bet internetā cilvēkiem nav taisnība. Bet mieru, tikai mieru! Es nāku talkā.

Igauņi balso attālināti, Latvija arī grib, bet Latvija nevar. Es arī kādreiz uzskatīju, ka nevar. Tagad uzskatu, ka var.

Algoritmi un tehnoloģijas atļauj nodrošināt pašus galvenos aspektus:

• Ieskaita tikai vienu balsi.
• Tava balss nav sasaistāma ar tevi pēc anonimizācijas.
• Tu pats vari pierādīt, ka tu esi nobalsojis un piereģistrēts ir tieši tā, kā balsoji.
• Tu vari pārliecināties, ka tava balss nav mainīta.

Kriptogrāfiskā bāze pastāv jau kopš deviņdesmitajiem gadiem — zero knowledge proof. Šeit ir lielisks papīrs. Tie ir tie paši pamati, uz kuriem tiek būvēta arī vecuma apliecināšana, nepasakot vecumu, un līdzīgas lietas.

Apgalvojums, ka Igaunija balso 20 gadus arī nav tiesa. Igauņi balso 21 gadu :D Labi, joks. 20 gadus un 9 mēnešus.

Ja nopietni, tad pirmos astoņus gadus balsošana notika ar šifrētu balsi, kas ievietota parakstītā elektroniskā aploksnē, nevis ar kaut kādiem tur fancy algoritmiem. QR kodi un aplikācija parādījās 2013. gadā, jo divus gadus iepriekš kāds igauņu students nodemonstrēja, ka balsi var uz datora paslepus nomainīt, pirms tā tiek parakstīta.

Tikai pirms deviņiem gadiem notika igauņu elektroniskās balsošanas sistēmas IVXV pilnīga pārstrāde, lai ieviestu plašāku sistēmas auditējamību. Un ziniet kāpēc? Tāpēc, ka parādījās publisks spiediens — šāda balsošanas metode ir meh un nav droša. Skaļākais bija diezgan skandalozs pētījums, bet parādījās arī OSCE/ODIHR rekomendācijas un pašu autoru — Cybernetica — pētījumi. Nav arī tā, ka pārrakstīja un viss ir lieliski. Aizvien turpina parādīties ziņojumi un atzinumi, ka igauņu balsošanas sistēma nav pārbaudāma no sākuma līdz beigām. Diezgan labs kopsavilkums par kritiku ir atrodams Vikipēdijā.

Vēl pastāv mīts, ka IVXV ir klasificējama kā atvērts kods (to var palasīt teitan). Nē, nav. Tā ir auditējama, tā tiek publicēta, bet tās izstrāde nenotiek publiski.

Balsošana ir vienkārša — iepriekšējā balsošanā balso cik gribi. Pēdējā balss skaitās. Ja pārdomā pēc tam, ej un nobalso fiziski. Elektroniskā balss anulējas.

Satversmes šajā ziņā mums ir līdzīgas. Abas divas apgalvo, ka balsošana notiek aizklāti. Kur tad ir tā atšķirība?

Igaunijas Augstākās tiesas lēmumi (viens un divi) noteica, ka par balsošanas vidi ir atbildīgs arī balsotājs, kā arī to, ka drīkst pārbalsot fiziski. Fiziskā balss pārtrumpo elektronisko. Aicinu piefiksēt to, ka netika mainīta konstitūcija. Tika apstiprināta interpretācija. OK, nedaudz vienkāršoju, bet tur bija Riigikogu, likuma izmaiņas, apstrīdēšana un beigu galā Augstākās tiesas atzinums/nolēmums.

Satversmes doktrīna (atšķirīga lieta no interpretācijas) ir tā, ka par aizklāto balsošanu atbildīga ir valsts. Viss. Ja Satversmes tiesa lemj to interpretēt citādi, durtiņas atverās. Ā, nē, vēl vajag pašu sistēmu, jā.

Tātad, algoritmi un tehnoloģijas mums ir. Kas mums nav, tā ir elektroniskajā balsošanā izmantoto iekārtu un starpnieku drošība. Problēma ir ar mūsu spējām garantēt, ka balss kuru tu norādi, galā arī ierakstās tieši tā. Tur ir tādas lietas kā integritāte servera pusē (E2E-V), kompromitētas iekārtas risks un balsu pirkšanas risks.

Vēl ir procedurāla nianse. Ja kādā iecirknī kaut kas nav labi, tad tas ietekmē tikai tā iecirkņa balsis. Ja problēmas skar balsošanas sistēmu, tad visas attālinātās balsis ir anulējamas, kas savukārt nozīmē, ka arī rezultāti ir anulējami.

Un pašās beigās es gribēju nedaudz ranta. Kamēr Latvijai nav plāna un vīzijas, mēs esam nolemti skatīties ar siekaliņu apkārt un teikt — a šito gribam, un šito arī, un balsot, un skaistu e-veselību, un vispār dodiet mums lielisku latvija.lv, nē labāk pirmo tomēr attālināto pieteikšanos histēriķu atbalstam.

Valstij ir jānodefinē, kur un kas tā grib būt IT jomā.

Igaunija? Manis pēc. Efektīva un droša? Labi. Kaut kas pavisam cits? Takš, lūdzu. Pasakiet, kas mēs gribam būt, un tad uz to arī ejam. Pašlaik valsts nevēlās iet uz kaut kādu mērķi. Darām pa vecam un ceram uz jaunu rezultātu. Visi risinājumi, tai skaitā labi domātie, ir punktveida un nelabo sistēmiskas problēmas.

Svarīgi ir iet uz šādiem ilgtermiņa mērķiem stabili — bez vēlēšanu ciklu fluktuācijām, šleseriem, hermaņiem un tvitera balamutēm. Līdīs ārā tarakāni, presē pēkšņi uzradīsies visādi mēsli, patreizējie labuma guvēji sasparosies oponēt, tiesvedības un visi citi prieki.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija