Līnijas uz iPhone korpusa: neliela dizaina detaļa vai svarīgs tehnoloģisks risinājums?

Mūsdienu telefonu dizains bieži tiek uzsverts kā minimālistisks un estētiski vienkāršs – stikla priekšpuse, metāla korpuss un kamera aizmugurē. Taču, rūpīgāk aplūkojot daudzus iPhone modeļus, iespējams pamanīt nelielas līnijas uz ierīces korpusa malām. No pirmā acu uzmetiena tās var šķist tikai dekoratīvs elements, patiesībā šīs līnijas ir tehnoloģiskās konstrukcijas sastāvdaļa. Kas tas ir un kāpēc […]

«Latviešu grāmatniecības laika skala» un «Teksts mūs neinteresē» - grāmatniecība Latvijā divos jaunizdevumos

gramatas_lnb.jpg

Grāmatu attēli: lnb.lv; fona attēls:  Photo by Bekky Bekks on Unsplash

Mēs bieži domājam par grāmatu kā par tekstu – stāstu, informāciju vai zināšanām, kas tajā rakstītas. Taču patiesībā grāmata ir daudz vairāk nekā tikai vārdi uz papīra. Tā ir arī vēsture, dizains, kultūra un veids, kā cilvēki dažādos laikos ir domājuši, mācījušies un dalījušies ar idejām. Tieši par to liek aizdomāties divas interesantas grāmatas – "Latviešu grāmatniecības vēstures laika skala" un "Teksts mūs neinteresē", kas tapušas Latvijas Nacionālā bibliotēka programmā "Latviešu grāmatai 500".

Latviešu grāmatniecības vēsture ir daudz senāka, nekā sākumā varētu šķist. Par tās simbolisko sākumu tiek uzskatīts 1525. gads, kad vēstures avotos pirmo reizi minēta latviešu valodā drukāta grāmata, lai gan pats izdevums līdz mūsdienām nav saglabājies. Tomēr šis notikums iezīmēja svarīgu pagrieziena punktu latviešu valodas, kultūras un zināšanu attīstībā.

Tieši šim garajam ceļam cauri gadsimtiem pievēršas grāmata “Latviešu grāmatniecības vēstures laika skala”. Tā vienuviet apkopo nozīmīgākos notikumus latviešu grāmatniecības vēsturē – no viduslaikiem līdz pat 2025. gadam. Izdevums ļauj redzēt, kā laika gaitā mainījusies grāmatu rakstīšana, drukāšana, izdošana un lasīšanas paradumi. Īpaši interesanti man šķita tas, ka tajā iekļauta informācija arī par lībiešu un latgaliešu grāmatniecību, kā arī par grāmatām un bibliotēkām, kas paredzētas neredzīgiem un vājredzīgiem lasītājiem.

Vēl viens nozīmīgs fakts – šīs grāmatas idejas autors bija ilggadējais bibliotēkas direktors Andris Vilks, un tā kļuva par vienu no viņa pēdējiem lielajiem projektiem. Tas piešķir izdevumam arī simbolisku nozīmi – kā sava veida kopsavilkumu par latviešu grāmatniecības attīstību.

Savukārt grāmata “Teksts mūs neinteresē” liek paskatīties uz grāmatu pavisam citādi. Tā radīta kā dokumentācija izstādei, taču vienlaikus tā ir arī ceļvedis, kas palīdz pamanīt lietas, kurām parasti nepievēršam uzmanību – teksta izkārtojumu, proporcijas, papīru, drukas tehniku un dizaina elementus.

Lasot par šo izdevumu, man radās doma, ka grāmata patiesībā ir arī dizaina objekts. Mēs bieži koncentrējamies tikai uz saturu, bet aizmirstam, ka grāmatas izskats, struktūra un vizuālais noformējums arī ietekmē to, kā mēs uztveram tekstu un kādu lasīšanas pieredzi gūstam. Šajā izdevumā apkopoti izstādes materiāli, fotogrāfijas un raksti par grāmatu dizainu un iespiešanas vēsturi, kas ļauj labāk saprast grāmatas tapšanas procesu.

Manuprāt, šīs abas grāmatas lieliski papildina viena otru. “Latviešu grāmatniecības vēstures laika skala”palīdz ieraudzīt lielo vēsturisko kopainu – piecu gadsimtu garumā veidojušos grāmatniecības tradīciju. Savukārt “Teksts mūs neinteresē” pievērš uzmanību detaļām – tam, kā grāmata tiek veidota, dizainēta un kā tā darbojas kā fizisks objekts.

Tieši tāpēc šie izdevumi kopā rada daudz plašāku priekšstatu par grāmatu. Tie parāda, ka grāmata nav tikai informācijas nesējs – tā ir arī kultūras artefakts, kas spēj ietekmēt sabiedrību, valodu un pat mūsu domāšanas veidu.

Un varbūt tieši tāpēc, pat digitālajā laikmetā, grāmata joprojām saglabā savu īpašo vērtību.

Atkārtojums

Esmu identificējusi savu literāro grābekli, peļķi, kurā kāpt otro un trešo reizi, Ahilleja papēdi, atsegto ādas kvadrātcentimetru viduslaiku bruņās, kurā iedurties ienaidnieka bultai. Empīriskos pētījumos atklājies, ka tulkotā japāņu literatūra un es neesam ne podiņš ar vāciņu, ne cimds ar roku, pat ne zemesriekstu sviests ar ievārījumu. Vienlaikus secinu, ka jau ATKAL esmu nopirkusi kārtējo

Akadēmiskajā lasījumā diskutēs par lielo valodu modeļu ietekmi uz programmatūras izstrādi

Kā lielie valodu modeļi mūsdienās maina programmatūras izstrādes procesu? Ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties un kā tos risināt? Kāda loma šajā procesā joprojām ir cilvēkam? Uz šiem jautājumiem 19. martā plkst. 15.30 akadēmiskajā lasījumā «Formalizācija un mākslīgais intelekts programmatūras izstrādē» atbildes sniegs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes asociētā profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētajlocekle Ērika Nazaruka.

Atanasija kristoloģija un Jāņa evaņģēlijs 1:14

Atanasija kristoloģija un Jāņa evaņģēlijs 1:14

Sv. Atanasijs un Nīkajas koncils palīdzēja nostiprināt baznīcas ticību Jēzus Kristus patiesai dievišķībai. Kad nu diskusijas par trim personām Dieva vienībā bija nonākušas līdz kopumā

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Reklāma linkedin – dārgi, bet dažreiz(!) ir to vērts

Kad Meta un Google reklāmas platformas šķiet pietiekoši apgūtas, viens no nākamajiem loģiskajiem apvāršņiem, kura virzienā sāk skatīties uzņēmumi, ir Linkedin.

Lielākajā daļā gadījumu gan es ieteiktu ļoti rūpīgi pārdomāt, vai tajā ir vērts ieguldīties.

Linkedin priekšrocība – precīzi notēmējamas nišas un konkrēti speciālisti

Ja ir nepieciešams reklāmu parādīt programmētājiem, kas strādā lauksaimniecības uzņēmumos, vienkārši nav citu opciju.

Tāpat var notēmēt konkrētu uzņēmumu darbiniekus. Piemēram, mēs varam atlasīt mārketinga cilvēkus, kuri strādā visos pasaules mobilajos operatoros.

Īsumā – Linked ļauj ļoti prcīzi sasniegt ļoti šauras mērķauditorijas, kuras pēc demogrāfiskiem rādītājiem nav iespējams atlasīt ne Google, ne Meta (Instagram, Facebook) platformās.

Linkedin mīnuss – cena

Linkedin cena, ja salīdzina ar Facebook, mēdz būt 5-10x augstāka (cena par klikšķi, CPM/cena par 1000 impresijām utt.).

Attiecīgi, ja nav paredzams, ka klikšķis uz reklāmas konvertēsies 5-10x labāk nekā kampaņa, kas salikta Facebook reklāmās, tad tā būs velti izšķiesta nauda.

Lai notestētu kampaņu/reklāmu, ir vajadzīgi 100-200 klikšķi, lai varētu sākt mērīt reklāmas atdevi pret reālām konversijām (pieteikumi, pirkumi). Ja klikšķis maksā 3-4€, tas nozīmē 300-800€ tikai vienas reklāmas un viena tārgetinga testam (un parasti jau ar pirmo nepietiek), kas mazam/vidējam uzņēmumam var būt pārāk trekns kumoss.

Uz šo parakstīties var un vajag, ja ir skaidri zināms, kas ir mērķauditorija un kā tieši pa viņiem trāpīt ar Linkedin tārgetinga iespējām, bet 90% gadījumu (uzņēmumu) es ieteiktu atmest domu par linkedin un mēģināt nofokusēties uz maksimuma izspiešanu no Facebook/Google reklāmas platformu iespējām.

Ir jābūt drošiem, ka tas (iespējams) 10x dārgākais klikšķis tiešām būs arī 10x vērtīgāks. Ja klikšķis maksā 3€ un lapas konversijas rādītājs ir 2%, tas nozīmē, ka uz vienu konversiju ir vajadzīgi/jāiegulda 150€ (50 klikšķi), kas lielākajai daļai B2C produktu nav paceļami.

Iz pieredzes ar Linkedin kampaņām

Manā personīgajā pieredzē veiksmīgākās Linkedin kampaņas ir izrādījušās tās, kurās ir bijis jāsasniedz ļoti nišīgas auditorijas B2B produktiem/pakalpojumiem – piemēram, viena konkrēta pozīcija visos pasaules telefonu operatoros. Cena par kvalitatīvu līdu konkrētajā gadījumā bija ~1000€, kas konkrētajā projektā bija ļoti labs rezultāts. Un šo konkrēto auditoriju sasniegt Google/Meta vienkārši nebūtu reāli.

Mēģinājumi izmantot Linkedin, lai sasniegtu turīgākus cilvēkus dārgu produktu pārdošanai, izmantojot tārgetingu uz augsta līmeņa vadītājiem lielos uzņēmumos, nav nesuši labākus rezultātus, nekā Google/Meta kampaņas tiem pašiem produktiem.

Attiecīgi, rekomendēju Linkedin izmantošanu apsvērt ļoti rūpīgi, jo ir jārēķinās ar salīdzinoši lielām investīcijām (pret to pašu Google/Meta) un jāņem vērā iepriekš minētie priekšnosacījumi.

Lai gan dārgs dažreiz nozīmē arī “labs”, Linkedin nebūs laba izvēle lielākajai daļai produktu.

Lielais Brālis sāk ar klases zvanu

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā: no 1. līdz 9. klasei mobilie tālruņi skolās aizliegti. Iepriekš tas attiecās tikai līdz 6. klasei. Tagad robeža pārcelta. Oficiālais arguments – drošība, koncentrēšanās, vienlīdzība. Patiesais mehānisms ir vienkāršāks: agrīna pakļaušana.

Orvels to sauca par 1984. gadu. Mēs to saucam par ikdienu. Lielais Brālis neuzbrūk ar tankiem. Viņš sāk ar noteikumu, kas šķiet saprātīgs. Pirmkārt – bērniem. Bērni ir mazākie, vājākie, visvieglāk apstrādājami. Viņiem vēl nav juridisko tiesību, vēl nav politiskās balss. Tieši tāpēc viņi kļūst par pirmo ķieģeli.

another-brick-in-the-wall.jpg

Katrs aizliegums ir ķieģelis. Pink Floyd to dziedāja jau 1979. gadā: „We don’t need no education… All in all it’s just another brick in the wall.” Skola, kas aizliedz telefonu, nevis māca domāt, bet māca paklausīt. Telefons nav tikai ierīce. Tas ir personīgais logs uz pasauli – uz vecākiem, uz draugiem, uz alternatīvu informāciju. Kad to atņem, tu mācies, ka tava griba nav svarīga. Ka ārējā vara zina labāk. Ka tavs ķermenis un tavs prāts pieder sistēmai no rīta līdz pēcpusdienai.

No 1. klases. Nevis no 10., kad cilvēks jau tuvojas pilngadībai. No 1. Tas ir apzināts. Tas ir plāns. Jo jo agrāk tu iemācies, ka privātums ir privilēģija, ko valsts var atņemt „labā” vārdā, jo ātrāk tu kļūsti par perfekti funkcionējošu ķieģeli. Bez protestiem. Bez jautājumiem. Bez atmiņas par to, ka reiz tev bija tiesības uz savu kabatu.

Filozofiski tas ir klasisks panoptikona sākums. Nav vajadzīgs pat reāls uzraugs – pietiek ar iespēju, ka kāds var pārbaudīt. Bērns iemācās uzvesties tā, it kā viņu vienmēr skatītos. Vēlāk tas pats mehānisms pārceļas uz darba vietu, uz sociālo tīklu, uz veselības datiem. Lielais Brālis neuzsāk kontroli ar likumu par pieaugušajiem. Viņš to uzsāk ar likumu par bērniem.

Jo bērni nekad neaizmirst pirmo aizliegumu.

Mēs varam saukt to par drošību. Varām saukt par izglītību. Bet vārds paliek vārds: kontrole. Un pirmais ķieģelis jau ir ielikts. Klusi. Bez patosa. Vienkārši – vēl viens noteikums. Vēl viens mūris. Vēl viens mazs cilvēks, kas mācās: „Es neesmu īpašnieks. Es esmu daļa.”

Pavisam drusku pavasarīgās Ludzas

Pavisam drusku izgāju. Līdz pastam bija jāaiziet pāris aploksnes nopirkt un atpakaļceļā drusku veikalā iepirkties. Vairāk nekam dukas nepietika. 

PXL_20260312_114017354.jpg
PXL_20260312_114035147.MV.jpg
PXL_20260312_114040246.MV.jpg
PXL_20260312_114214306.MV.jpg
PXL_20260312_114228371.MV.jpg
PXL_20260312_114316908.MV.jpg
PXL_20260312_114322954.MV.jpg
PXL_20260312_114343208.MV.jpg

Tukšums Visumā slēpj atbildes gan par tumšo enerģiju, gan Visuma izplešanos

Raidījumā lūkojamies tālās Visuma dzīlēs, lai ieraudzīto to, ko grūti aptvert - absolūtu tukšumu. Vai tāds maz ir iespējams? Bieži par Visumu sakām - tur nekā nav, tas ir milzīgs tumšs tukšums, un tomēr tā nav - Visuma audeklu rotā gan zvaigznes, gan galaktikas, miglāji un melnie caurumi, bet šur tur ir vietas, kur nav šķietami nekā. Starp zvaigznēm un galaktikām Visumā plešas milzu tukšums. Atsevišķos Visuma reģionos lielāks nekā citviet. Šīs tukšās vakuuma "teritorijas" slēpj atbildes gan par tumšo enerģiju, gan Visuma izplešanos. Vērša zvaigznājā ir viens no šādiem tukšumiem, iepazīstam to tuvāk. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.   Attiecības starp neandertāliešiem un Homo sapiens Mūsdienās aizvien turpinās pētījumi par neandertāliešiem – cilvēku ģints citu sugu, kas izmira pirms 40 tūkstošiem gadu. Pirms vairāk nekā 15 gadiem atklājumā tapa skaidrs, ka agrīnie cilvēki un neandertālieši ir savstarpēji tikušies un pat kopīgi radījuši pēcnācējus. Bet šobrīd Pensilvānijas Universitātes no ASV ģenētiķi publikācijā žurnālā “Science” piedāvā jaunu skaidrojumu, proti, ka krustošanās galvenokārt notikusi starp neandertāliešu vīriešiem un mūsdienu cilvēku sievietēm. Par to saruna ar ģenētiķi, Latvijas Universitātes profesoru Īzaku Rašalu. Sanāk, ka uz cilvēka evolūciju nevaram skatīties kā uz taisnu līniju, kurā viens attīstības posms nomaina nākamo?

Lai jums būtu skaidrs patiesais lielākais iemesls „Rail Baltica” projekta sadārdzinājumam

Izmeklēšanas komisijā mēs identificējām, ka officiālajos pētījumos 2011. gadā AECOM prognozēja, ka 2050 gadā ar „Rail Baltica” pārvietosies 3,28 miljoni pasažieru, bet pēdējā „Boston Consulting” 2024.g. pētījumā tiek prognozēta 51 miljona pasažieru plūsma 2056.gadā.

Ukrainas militārie panākumi: situācija frontē

Šodien man ir labas ziņas.  Aizvadīto nedēļu laikā Ukraina ir atkausējusi “sasaluma situāciju” un atsākusi armijas daļu kustību uz priekšu, ieņemot progresējošu pozīciju valsts dienvidu daļā. Šāda – negaidīta virzība uz priekšu var apturēt krievu pavasara ofensīvas plānus un piespiest viņus pārgrupēties.” Šis ir Ukrainas pirmais lielais panākums šajā stagnācijas perioda laikā” – uzskata militārais […]

222

Mastodona aprindās, šķiet, par anša jaunāko albumu izteikušies visi tie, kas atcerās savu kontu paroles, tad nu arī es nepalikšu malā. Uz kompetenta statusu, protams, nepretendēju, bet tas jau gadu desmitiem man nav bijis šķērlis paust reizēm stipri aptuvenus viedokļus. Ok, tajā reizē, kad aprakstā DELFIem kā viduvēju filmu raksturoju "Citizen Kane", varbūt bišķi pāršāvu pār strīpu ar savu nekompetenci un kaut kādu mācību no tā guvu, bet te nu mēģināšu dalīties savos spriedumos par pēdējo četru dienu karstāko ierakstu Latvijas mūzikā. Bez juridiskām atrunām te neiztikt. Pat vēl pirms šī ieraksta klausīšanās manu spriedumu par to ietekmēja divi spēki. Pirmā, ir anša pozitīvā vilkme - viss viņa tēls, viņa darbošanās Mastodonā un fiziskajā pasaulē - tas viss ir ļoti simpātiski. Pretējā virzienā deķi velk tas, ka es noteikti esmu viens no tiem cilvēkiem, kas neko no hiphopa nerubī un līdz ar to liela daļa no tēmām, kurām ansis un viņa cīņu biedri pievēršas arī šajā ierakstā, man izsaka precīzi neko. Proti, kamēr reperi vēršas pie tiem, kuri hiphopu nesaprot un nievā - to es vēl spēju saprast, bet tā tēmas daļa, kas ir par neīstajiem un/vai nepareizajiem reperiem, kurus ansis un kompānija pretnostata sev, man vispār nav nojautas, par ko viņi runā. Racionāli es saprotu, ka gan jau arī hiphopā pastāv tādi izpildītāji, kas būtu ekvivalents vai nu Latvijas Radio 2 formātam vai vismaz popsai, bet man nav intereses iedziļināties šīs scēnas iekšējās attiecībās. Iespējams, ka šāds nebeidzams bīfs ir hiphopa pasaulē nepieciešams, vienmēr kāds kādam ir jānostāda pretī, bet - tas nav man. It īpaši, ja ņem vērā, ka manā ikdienā šai mūzikai ir ļoti neliela loma, tad lai paliek. Vispār jau man jebkurā mūzikā teksti ir primāri, līdz ar to parasti neesmu ieinteresēts saturā man nezināmās valodās, bet hiphopa gadījumā tas šķiet īpaši svarīgi - bītus bez skaidra satura patērēt nespēju, līdz ar to arī anša gadījumā man būtiskākais ir dziesmu vēstījums. Tas jau patiesībā šajā gadījumā ir pluss - ja uzskati, ka ansis ir sakarīgs cilvēks, nav pārsteidzoši, ka arī viņa "liriskā varoņa" tematika lielākoties ir sakarīga. Galvenais jumta norāvējs šajā ierakstā ir "Nodevība" - manifests pret visu to, kas ansim nav pieņemams, bez jebkādas lavierēšanas un "tas nav tik viennozīmīgi", vēršoties pret dažādiem jūdas grašu saņēmējiem. Par tiešu valodu - visu cieņu, lai gan vienlaikus - šaubos, ka šajā gadījumā ansis baigi riskē ar kādu fanu zaudēšanu, jo grūti iedomāties, ka ansi varētu iepriekš būtu mīlējuši vai nu vatņiki vai arī konservatīvie nacionāļi, bet tāpat - šis ir tiešām ļoti spēcīgs gabals, un šajā gadījumā - ne tikai ar tekstiem. Ne gluži tik brutāli pa saules pinumu, bet tāpat sāpīgi sit "Kauns" (kas, protams, ir labs pārinieks nodevībai), kur ansis sadarbojas ar Arturu Skuteli un "Tvērumiem". Muzikāli favorītu vidū noteikti ir arī "Atpakaļ uz 1005" (kā man norādīja attapīgāki cilvēki - tas ir Sarkandaugavas pasta indekss), kas gan man raisīja nesaistītas pārdomas. Proti, ka šī dziesma patiesībā ir līdzīga himna "mazajam cilvēkam" kā saturs, ko pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados apdziedāja Rejs Deiviss no "The Kinks" - dāma ar smalko cepuri no Centrāltirgus un caurām kurpēm tik ļoti sasaucas ar "She's Bought a Hat Like Princess Marina's", un Deivisam jau bija daudz dziesmu par cilvēkiem, kas dzīvo strupceļos, tikai, protams, pilnīgi citā muzikālajā estētikā. Mazliet citas noskaņas pārdomas saistās ar to, ka ne vien ansis, bet arī vairāki viņa koloboratori iekš "222" te atkārto, ka viņiem vienalga, ko par viņiem domā tie, kuri hiphopu nesaprot. Un dara to tik regulāri, ka grūti noticēt, ka tā patiešām ir. It īpaši - kad šis iet komplektā ar to, ka otra radniecīgā tēma ir parādīt to, cik ļoti viņiem ir izdevies visu ko sasniegt, lai arī visādi heiteri šiem netic. Līdzīgi kā kad Kaiser Chiefs dziedāja "Everyday I Love You Less and Less", skaidrs taču, ka dziesma tēma bija - es neesmu ticis šim pāri, un to pašu vaibu es jūtu arī šeit. Protams, atkal varbūt te pie vainas mana nezināšana un tas, ka hiphopā ir savi likumi - tēmas, kurām ir jābūt allaž klāt. Līdzīgi, kā ir tas heavy metal paveids, kuram piederīgi "Manowar", kur katrā trešajā dziesmā tev ir jādzied par to, ka pasaulē nav nekā diženāka par metālu un tā sekotājiem. Un tad tev kā klausītājam ir jāpieņem, ka tāda ir lietu kārtība. Kā jau cilvēkam no malas, man noteikti šī ieraksta pluss šķiet daudz viesmākslinieku klātbūtnē, kuri katrs pienes drusku citu mērci saturam, kas citādi man varētu būt šķitis vienmuļš (manuprāt, bītu ziņā "Melnezera grāmata" ir jaudīgāka par šo), vai tas būtu Gustavo, Eliots, Wiesulis vai arī kāds vārds, ko dzirdu pirmo reizi. Visām dzīves situācijām šī mūzika nederēs - lai arī gan jau, ka aiz cieņas pret mākslinieku apgādāšos ar vinila plati, kad tāda būs pieejama, bērnu klātbūtnē šis ieraksts neskanēs (lai arī varētu skaidrot, ka rupjībām mēdz būt sava vieta - tajā pašā "Nodevībā" tās ir totāli iederīgas, līdz kaut kādam vecumam cilvēkam prasme nošķirt tās situācijas, kur kaut kas šāds ir vietā, no pārējām, nav - kāpēc, piemēram, skandēt stadionā "putin - huilo" ir ok, bet mājās vecmāmiņas klātbūtnē to atkārtot nevajadzētu, neatkarīgi no tā, kāds ir viņas viedoklis par asiņaino punduri). Notestēju to kā skriešanas mūziku - tempam ap 5:30 uz kilometru šķita drusku par lēnu, tikām spēka vingrinājumu laikā bija ļoti pat vietā (ko gan patiesībā arī varēja gaidīt). Nekādu super vērtīgu atziņu no manis nebūs, bet vismaz kaut kādu domu mēģināšu dot: ja tu zini, kas ir ansis un atzīsti viņu par labu esam, tev šis albums noteikti patīk un to esi to dzirdējis vēl pirms esi kaut kur uzdūries šim tekstam, līdz ar to - tev tas vienalga; ja savukārt neesi nedz anša, nedz hiphopa cienītājs vispār - tad noklausies vismaz "Nodevību". Tā tevī raisīs emocijas. Kādas - atkarībā no tā, kas tu esi par cilvēku un vai tu uzskati, ka ir pieļaujami ar Bībeli piesegt pliko pēcpusi pēc vizītes putinlandē.

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===