nekur.lv

J.Urtāna raksts laikraksta “Baltinavas vēstis” 2019. gada septembra numurā.

Baltinavā ir divi labi zināmi pilskalni, kas atrodas netālu viens no otra: Alotāju kalns un Puncuļovas pilskalni. Pilskalni daudzkārt aprakstīti, apmeklēti, par tiem stāstītas teikas, nelegāli rakta manta un pilskalni iekļaujas ne tikai Baltinavas, bet arī Latgales un visas Latvijas arheoloģiskajā kontekstā. Sistemātiski arheoloģiskie izrakumi ne vienā, ne otrā pilskalnā nav izdarīti, taču spriežams, Alotāju kalns varētu būt apdzīvots agrāk, bet Puncuļovas pilskalns – vēlāk. Meklējot senā 13. un 14.gs. rakstos minētā Ābelenes novada centru, bet centru tajos laikos noteikti iezīmēja kāds pilskalns, vēsturnieku un novadpētnieku skats ne bez pamata vērsts uz Puncuļovas pilskalnu un Alotāju kalnu. Vēl jo vairāk Ābelenes novada centra meklējumi šajā rajonā pamatojas ar vietvārdu Obeļeva, kas varētu būt atvasinājums no senā nosaukuma Ābelene.

Taču šopavasar šis sen zināmais un pieņem- tais vietu un lietu izkārtojums mainījās un ir iestājusies cita kārtība. Taču visu pēc kārtas.

Pēdējos gados daudz kur pasaulē un arī Latvijā ir dota publiska pieeja aerolāzerskannēšanas jeb LIDAR (Light detection and Ranging) veidotajiem zemes virsmas modeļa atainojumiem. Tas ļauj, sēžot pie datora ekrāna, pārskatīt plašas, arī ar mežu un krūmiem klātas teritorijas un ieraudzīt dažādus zemes virsmas reljefa pārveidojumus, arī tādus, kas atgādina pilskalnus. Lai pārliecinātos, ka ieraudzītais veidojums tiešām ir pilskalns, zinošam arheologam vieta tomēr jāpārbauda dabā. Pēdējos pāris gados, kopš ir pieejami aerolazerskannēšanas dati par lielāko daļu Latvijas teritorijas, atklāta virkne iepriekš nezināmu pilskalnu; vis- vairāk jaunatklājumu ir Latgalē. Arī Baltinavas pagastā tādā veidā ir ieraudzīts, pēc tam dabā pār- baudīts un apliecināts jauns, liels, ievērojams, iepriekš ne zināms pilskalns. Par aizdomīgu, pilskalnam līdzīgu vietu pie Svātaunes ezera LIDAR  skennējumā,  2019.gada 2.aprīlī ziņoja arheologs Raimonds Rozenvalds (“Aizdomīgas anomālijas Zvanu kalnos uz DAA no Svētones ezera. Pie šī ezera salīdzinoši nesen atrastas senlietas.”). Vietu pārbaudīt braucu divas reizes – 12.aprīlī un 8.jūlijā; te tiešām tika atklāts liels, stipri nocietināts un savdabīgs pilskalns, kam tika dots Svātaunes (Svātiunes) pilskalna nosaukums.

Par Zvonu kolniem kartē tiek apzīmēti vairāki reljefa izcēlumi plašākā meža masīvā ap kilometru uz austrumiem no Svātaunes ezera. Ap 200 m no mežmalas ceļa, meža celiņa labajā pusē paceļas stāvs, lieliem lapu un skuju kokiem apaudzis, brikšņains kalns, kas tad arī ir apsekotais pilskalns. Mežs uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no pilskalna nesen kā izcirsts, un no šīs puses no citiem augstienes kalniem uz pilskalnu paveras labs skats. Jau vēlāk daudz rūpīgāk pētot LIDAR zemes virsmas modeļus, sāka likties, ka te ir ne viens, bet veseli divi viens otram līdzās esoši pilskalni, tāpēc vieta tika apmeklēta vēlreiz un tiešām noskaidrojās, ka te ir divu cieši līdzās esošu pilskalnu pāris, tāpēc, saprotamākam aprakstam, atrašanas secībā tie saukti par Svātaunes pilskalnu I un Svātaunes pilskalnu II.

Svātaunes pilskalns I ir reljefā labi norobežots, ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā nedaudz iegarens kalns, kas atrodas kalnotas augstienes R daļā.

Virs tuvākās apkārtnes rietumu un dienvidu pusē, kur kalns ir visaugstākais, tas izceļas par 10 – 15 m. Pilskalnu no ziemeļu, rietumu un dienvidu pusēm ap 3 – 4 m zem plakuma līmeņa ietver mākslīgi veidota, vairākus metrus plata, zīmīga terase, kura daudzviet – vairāk ziemeļu pusē – sarakāta, iespējams, zvēru vai citiem (kara laika?) rakumiem. Atsevišķi rakumi ir arī pilskalna nogāzē lejpus terases. Dienvidrietumu pusē starp terasi, kas te jau vairāk sāk līdzināties nocietinājuma grāvim, un plakumu ir iz- veidots izlīdzināts, ap desmit metrus plats trīsstūrveida izvirzījums. Plakuma mala pret izvirzījumu ir par 1 – 2 m nostāvināta. Pilskalns DA pusē ar šauru rozu pieslēdzas augstumam (kā vēlāk izrādījās – Svātaunes pilskalnam II) uz austrumiem no pilskalna. Roza šaurākajā vietā pie paša pilskalna pārrakta ar ap 2 m dziļu grāvi, zemes izmetot uz āru, kur izveidots zems valnītis. Grāvis tā dienvidu daļā aizpildīts; te varētu būt bijusi ieejas vieta pilskalna pilī. Abās pusēs respektīvi austrumu un dienvidrietumu nogāzēs grāvis ar pilskalnu ielokojošo terasi nesaslēdzas; tas atrodas jau zem terases līmeņa. Ziemeļu daļā grāvis stipri aizgāzts ar kritušiem kokiem. Iespējams, ka uz austrumiem no šī grāvja bijis vēl viens grāvis, ko nenoteikti iezīmē LIDAR skennējums; biezajā apaugumā šis grāvis nebija konstatējams.

Tumšākas krāsas senais kultūrslānis, kas raksturīgs senajām dzīvesvietām, jaušams visā pilskalna izlīdzinātajā, nedaudz izvelbtajā, iegareni ieapaļajā plakumā (garums ap 35 m, platums ap 25 m), bet kultūrslānis nav visai intensīvs un zem izgāzto koku saknēm tas konstatējams ti- kai velēnas kārtas respektīvi 15 – 20 cm biezumā. Kultūrslānī sastopami deguši un šķelti akmeņi, sīkas oglītes, tomēr kādu keramikas lausku neizdevās atrast.

Svātaunes pilskalnam I austrumu pusē ar šauru rozu pieslēdzas kāds cits mežu apaudzis aptuveni austrumu – rietumu virzienā orientēts kalns ar pilskalnam raksturīgiem mākslīgi veidotiem nocietinājumiem (Svātaunes pilskalns II), no kura Svātaunes pilskalns I nodalīts ar pārrakuma grāvi. Mežs uz šī kalna pirms dažiem gadiem ir nocirsts, tagad kalns blīvi apaudzis ar jaunaudzi un ir ne tikai nepārskatāms, bet arī grūti pārejams. Iespējams, pilskalns būtu apsekojams vēlreiz bezlapu laikā.

LIDAR skennējums Svātaunes pilskalna II biezā apauguma dēļ nav detalizēts. Var saprast, ka Svātaunes pilskalna II dienvidu un rietumu nogāzēs ir mākslīgi veidota liela, izteikta, ap 3 – 4 m plata terase. Rietumu nogāzē virs un zem terases ir stāvs aprakums. Šķiet, ka terase turpinās arī kalna ziemeļu pusē, tomēr tur to droši nevarēja konstatēt. Šķiet, ka ziemeļu pusē kalna augšdaļa virs iespējamās terases līmeņa ir pastāvināta vai arī jau no dabas tā ir bijusi pietiekoši stāva.

Zem pirmās terases ir vēl otra, mākslīgi veidota, mazāk izteikta, ap 2 – 3 m plata terase, ko varēja konstatēt pilskalna dienvidu nogāzes vidusdaļā. Austrumu pusē terase nolaižas līdz kalna pakājei, bet ziemeļu nogāzē to konstatēt nevarēju. Abās terasēs pilskalna dienvidu nogāzē ir lielas senu rakumu bedres. Lielāka bedre ir arī apakšējā terasē pilskalna austrumu nogāzē. Abās terasēs jūtams kultūrslānis, tas ir samērā plāns, velēnas kārtas biezumā. Zem kultūrslāņa sākas mālaina grants.

Uz ziemeļaustrumiem no pilskalna ir pāržmauga vai ieleja, kas varētu būt māk- slīgi padziļināta, lai nodalītu pilskalnu. Līdzīga ar abām terasēm nodalīta zemes mēle ir uz dienvidrietumiem no pilskalna dienvidaustrumu stūra.

Svātaunes pilskalns II ir iegarens. Tā no- sacītais plakums ir ap 30 m garš un ap 20 m plats. Visa pilskalna garums ir ap 60 m, platums ap 40 m. Svātaunes pilskalns II paceļas augstāk par Svātaunes pilskalnu I un no Svātaunes pilskalna II Svātaunes pilskalns I, ja nebūtu apauguma, būtu labi pārskatāms.

Abi Svātaunes pilskalni vai viena liela pilskalna divas daļas ir ievērojamas, labi nocietinātas, to izveidē ieguldīts liels darbs un nav iespējams noteikt, kurš no tiem būtu pamatpilskalns, bet kurš – priekšpils. Iespējams, ka te vērojama Latvijas senajām centrālajām vietām raksturīgā, bet retā parādība, kad abi nocietinājumi ir vienlīdzīgi (piemēram, divdaļīgais Aizkraukles pilskalns). Citos gadījumos senās centrālās vietas iezīmē divi un vai trīs pilskalni, kas atrodas netālu viens no otra (Tērvete, Dundaga, Ludza u.c.). Svātaunes gadījumā abi pilskalni saslēdzas vienā kompleksā. To tagadējā numerācija ir tikai tehniska vajadzība, lai precīzāk aprakstītu senos nocietinājumus; patiesībā tas ir viens liels un ļoti stipri nocietināts pilskalns.

Nav tā, ka Svātaunes pilskalna vieta jau agrākos laikos nebūtu ļaužu ieraudzīta. Zīmīgi ir tas, ka pilskalns situēts vienā no vairākiem reljefa izcēlumiem, kas mūsdienu kartē tiek apzīmēti kā Zvanu (Zvonu) kalni. Zināms, ka Latgales pilskalni folklorā ļoti bieži, noteikti daudz biežāk nekā citu novadu pilskalni ir saistīti ar teikām par nogrimušām baznīcām, bet baznīcām ir raksturīgs zvans un zvanīšana – tātad Zvanu kalni. Par Baltinavas Zvanu kalnu 1933.gadā publicēta šāda teika: “Baltinavas pagastā, Svētonas sādžas tuvumā atrodas kalns. Kalns nav sevišķi augsts, bet šai apkārtnē tomēr diezgan ievērojams. Kalna tuvumā guļ rāmais, dūņainas Svētonas ezers. Netālu atrodas kapsēta. Stāsta, ka senos laikos uz šī kalna esot bijusi uzcelta baznīca, kura nogrimusi. Pēc baznīcas nogrimšanas, katru gadu Lieldienas svētku rītā bijušas dzirdamas zvanu skaņas. No tā arī kalns dabūjis savu tagadējo nosaukumu – Zvanu kalns.”

1. Ločmelis. Zvanu Latvijas Jaunatne. 1933. Nr.2.-61.lpp.

Citās, vismaz trijās 1930.gados pier- akstītajās teikās, kas glabājas Latviešu Folkloras krātuvē, stāstīts par Zvanu kalnā nogrimušo baznīcu, tāpēc kalnam ir plakana virsma (un tā tas tiešām ir Svātaunes pilskalnā I), par ugunīm, kas naktīs spīd kalnā u.c. (LFK 740,7523; LFK 1575, 323; LFK 1705, 8174). Spriežot pēc nesenas publikācijas, Zvanu kalns un tā tei- kas ir zināmas arī mūsdienās (I. Zinkovska. UNESCO nedēļas pasākumi Baltinavā. Vaduguns . 2016.g. 18.oktobris). Mūsdienu kartē viss reljefa izcēlums, kur ir vairākas virsotnes, saukts daudzskaitlī par Zvonu kalniem, bet visās pierakstītajās teikās Zvanu kalns saukts vienskaitļa formā, kas varētu likt domāt, ka ar teikām ir saistīts tikai viena vieta, kā tagad saprotams – jaunatklātais pilskalns. Teikas iezīmē kādu Latgales pilskalniem raksturīgu folkloras sižetu par pilskalnā nogrimušu baznīcu (citos Latvijas novadu teiku sižetos tā galvenokārt ir pils) un zvanu skaņām.

Svātaunes pilskalnam tuvējam ezeram un sādžai ir zīmīgs ar vārdu “svēts” saistīts nosaukums. Turpat Svātaunes ezera austrumu krastā ir Svētais kalns. Pirms dažiem gadiem tīrumā pie Svātaunes kapsētas, kas atrodas ezera dienvidaustrumu krastā, tātad netālu no jaunatklātajiem pilskalna, metāldetektorists bija atradis latgaļu senlietas, kas visticamāk saistāmas ar kādiem latgaļu apbedījumiem. Iepriekš labi zināmie Obeļevas un Puncuļovas pilskalni, arī plaši tiem atbilstoši senkapi atrodas ap 3,5 – 4,5 km uz ziemeļaustrumiem no jaunatklātā Svātaunes pilskalna.

Acīmredzot, šis ar seno centralitāti saistīto senvietu komplekss (iespējams, senā Ābelenes novada centrs) ir daudz plašāks un ietver arī jaunatklāto ievērojamo Svātaunes pilskalnu ar tam atbilstošajām senvietām – senkapiem un svētvietu. Spriežot pēc pilskalna nocietinājuma apjoma un varenuma, tas atbilst pēdējā pilskalnu attīstības posma tā sauktajiem cietokšņveida pilskalniem, kas attiecināmi uz Krusta kara laikmetu vai nedaudz agrāku laiku.

Baltinavas pagasta senākā vēsture gaida savu pārskatīšanu.

Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.

Garums

Platums

Svātaunes pilskalnu komplekss

Garums

Platums

Waze Google Map

J.Urtāna raksts laikraksta “Baltinavas vēstis” 2019. gada septembra numurā.

Baltinavā ir divi labi zināmi pilskalni, kas atrodas netālu viens no otra: Alotāju kalns un Puncuļovas pilskalni. Pilskalni daudzkārt aprakstīti, apmeklēti, par tiem stāstītas teikas, nelegāli rakta manta un pilskalni iekļaujas ne tikai Baltinavas, bet arī Latgales un visas Latvijas arheoloģiskajā kontekstā. Sistemātiski arheoloģiskie izrakumi ne vienā, ne otrā pilskalnā nav izdarīti, taču spriežams, Alotāju kalns varētu būt apdzīvots agrāk, bet Puncuļovas pilskalns – vēlāk. Meklējot senā 13. un 14.gs. rakstos minētā Ābelenes novada centru, bet centru tajos laikos noteikti iezīmēja kāds pilskalns, vēsturnieku un novadpētnieku skats ne bez pamata vērsts uz Puncuļovas pilskalnu un Alotāju kalnu. Vēl jo vairāk Ābelenes novada centra meklējumi šajā rajonā pamatojas ar vietvārdu Obeļeva, kas varētu būt atvasinājums no senā nosaukuma Ābelene.

Taču šopavasar šis sen zināmais un pieņem- tais vietu un lietu izkārtojums mainījās un ir iestājusies cita kārtība. Taču visu pēc kārtas.

Pēdējos gados daudz kur pasaulē un arī Latvijā ir dota publiska pieeja aerolāzerskannēšanas jeb LIDAR (Light detection and Ranging) veidotajiem zemes virsmas modeļa atainojumiem. Tas ļauj, sēžot pie datora ekrāna, pārskatīt plašas, arī ar mežu un krūmiem klātas teritorijas un ieraudzīt dažādus zemes virsmas reljefa pārveidojumus, arī tādus, kas atgādina pilskalnus. Lai pārliecinātos, ka ieraudzītais veidojums tiešām ir pilskalns, zinošam arheologam vieta tomēr jāpārbauda dabā. Pēdējos pāris gados, kopš ir pieejami aerolazerskannēšanas dati par lielāko daļu Latvijas teritorijas, atklāta virkne iepriekš nezināmu pilskalnu; vis- vairāk jaunatklājumu ir Latgalē. Arī Baltinavas pagastā tādā veidā ir ieraudzīts, pēc tam dabā pār- baudīts un apliecināts jauns, liels, ievērojams, iepriekš ne zināms pilskalns. Par aizdomīgu, pilskalnam līdzīgu vietu pie Svātaunes ezera LIDAR  skennējumā,  2019.gada 2.aprīlī ziņoja arheologs Raimonds Rozenvalds (“Aizdomīgas anomālijas Zvanu kalnos uz DAA no Svētones ezera. Pie šī ezera salīdzinoši nesen atrastas senlietas.”). Vietu pārbaudīt braucu divas reizes – 12.aprīlī un 8.jūlijā; te tiešām tika atklāts liels, stipri nocietināts un savdabīgs pilskalns, kam tika dots Svātaunes (Svātiunes) pilskalna nosaukums.

Par Zvonu kolniem kartē tiek apzīmēti vairāki reljefa izcēlumi plašākā meža masīvā ap kilometru uz austrumiem no Svātaunes ezera. Ap 200 m no mežmalas ceļa, meža celiņa labajā pusē paceļas stāvs, lieliem lapu un skuju kokiem apaudzis, brikšņains kalns, kas tad arī ir apsekotais pilskalns. Mežs uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no pilskalna nesen kā izcirsts, un no šīs puses no citiem augstienes kalniem uz pilskalnu paveras labs skats. Jau vēlāk daudz rūpīgāk pētot LIDAR zemes virsmas modeļus, sāka likties, ka te ir ne viens, bet veseli divi viens otram līdzās esoši pilskalni, tāpēc vieta tika apmeklēta vēlreiz un tiešām noskaidrojās, ka te ir divu cieši līdzās esošu pilskalnu pāris, tāpēc, saprotamākam aprakstam, atrašanas secībā tie saukti par Svātaunes pilskalnu I un Svātaunes pilskalnu II.

Svātaunes pilskalns I ir reljefā labi norobežots, ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā nedaudz iegarens kalns, kas atrodas kalnotas augstienes R daļā.

Virs tuvākās apkārtnes rietumu un dienvidu pusē, kur kalns ir visaugstākais, tas izceļas par 10 – 15 m. Pilskalnu no ziemeļu, rietumu un dienvidu pusēm ap 3 – 4 m zem plakuma līmeņa ietver mākslīgi veidota, vairākus metrus plata, zīmīga terase, kura daudzviet – vairāk ziemeļu pusē – sarakāta, iespējams, zvēru vai citiem (kara laika?) rakumiem. Atsevišķi rakumi ir arī pilskalna nogāzē lejpus terases. Dienvidrietumu pusē starp terasi, kas te jau vairāk sāk līdzināties nocietinājuma grāvim, un plakumu ir iz- veidots izlīdzināts, ap desmit metrus plats trīsstūrveida izvirzījums. Plakuma mala pret izvirzījumu ir par 1 – 2 m nostāvināta. Pilskalns DA pusē ar šauru rozu pieslēdzas augstumam (kā vēlāk izrādījās – Svātaunes pilskalnam II) uz austrumiem no pilskalna. Roza šaurākajā vietā pie paša pilskalna pārrakta ar ap 2 m dziļu grāvi, zemes izmetot uz āru, kur izveidots zems valnītis. Grāvis tā dienvidu daļā aizpildīts; te varētu būt bijusi ieejas vieta pilskalna pilī. Abās pusēs respektīvi austrumu un dienvidrietumu nogāzēs grāvis ar pilskalnu ielokojošo terasi nesaslēdzas; tas atrodas jau zem terases līmeņa. Ziemeļu daļā grāvis stipri aizgāzts ar kritušiem kokiem. Iespējams, ka uz austrumiem no šī grāvja bijis vēl viens grāvis, ko nenoteikti iezīmē LIDAR skennējums; biezajā apaugumā šis grāvis nebija konstatējams.

Tumšākas krāsas senais kultūrslānis, kas raksturīgs senajām dzīvesvietām, jaušams visā pilskalna izlīdzinātajā, nedaudz izvelbtajā, iegareni ieapaļajā plakumā (garums ap 35 m, platums ap 25 m), bet kultūrslānis nav visai intensīvs un zem izgāzto koku saknēm tas konstatējams ti- kai velēnas kārtas respektīvi 15 – 20 cm biezumā. Kultūrslānī sastopami deguši un šķelti akmeņi, sīkas oglītes, tomēr kādu keramikas lausku neizdevās atrast.

Svātaunes pilskalnam I austrumu pusē ar šauru rozu pieslēdzas kāds cits mežu apaudzis aptuveni austrumu – rietumu virzienā orientēts kalns ar pilskalnam raksturīgiem mākslīgi veidotiem nocietinājumiem (Svātaunes pilskalns II), no kura Svātaunes pilskalns I nodalīts ar pārrakuma grāvi. Mežs uz šī kalna pirms dažiem gadiem ir nocirsts, tagad kalns blīvi apaudzis ar jaunaudzi un ir ne tikai nepārskatāms, bet arī grūti pārejams. Iespējams, pilskalns būtu apsekojams vēlreiz bezlapu laikā.

LIDAR skennējums Svātaunes pilskalna II biezā apauguma dēļ nav detalizēts. Var saprast, ka Svātaunes pilskalna II dienvidu un rietumu nogāzēs ir mākslīgi veidota liela, izteikta, ap 3 – 4 m plata terase. Rietumu nogāzē virs un zem terases ir stāvs aprakums. Šķiet, ka terase turpinās arī kalna ziemeļu pusē, tomēr tur to droši nevarēja konstatēt. Šķiet, ka ziemeļu pusē kalna augšdaļa virs iespējamās terases līmeņa ir pastāvināta vai arī jau no dabas tā ir bijusi pietiekoši stāva.

Zem pirmās terases ir vēl otra, mākslīgi veidota, mazāk izteikta, ap 2 – 3 m plata terase, ko varēja konstatēt pilskalna dienvidu nogāzes vidusdaļā. Austrumu pusē terase nolaižas līdz kalna pakājei, bet ziemeļu nogāzē to konstatēt nevarēju. Abās terasēs pilskalna dienvidu nogāzē ir lielas senu rakumu bedres. Lielāka bedre ir arī apakšējā terasē pilskalna austrumu nogāzē. Abās terasēs jūtams kultūrslānis, tas ir samērā plāns, velēnas kārtas biezumā. Zem kultūrslāņa sākas mālaina grants.

Uz ziemeļaustrumiem no pilskalna ir pāržmauga vai ieleja, kas varētu būt māk- slīgi padziļināta, lai nodalītu pilskalnu. Līdzīga ar abām terasēm nodalīta zemes mēle ir uz dienvidrietumiem no pilskalna dienvidaustrumu stūra.

Svātaunes pilskalns II ir iegarens. Tā no- sacītais plakums ir ap 30 m garš un ap 20 m plats. Visa pilskalna garums ir ap 60 m, platums ap 40 m. Svātaunes pilskalns II paceļas augstāk par Svātaunes pilskalnu I un no Svātaunes pilskalna II Svātaunes pilskalns I, ja nebūtu apauguma, būtu labi pārskatāms.

Abi Svātaunes pilskalni vai viena liela pilskalna divas daļas ir ievērojamas, labi nocietinātas, to izveidē ieguldīts liels darbs un nav iespējams noteikt, kurš no tiem būtu pamatpilskalns, bet kurš – priekšpils. Iespējams, ka te vērojama Latvijas senajām centrālajām vietām raksturīgā, bet retā parādība, kad abi nocietinājumi ir vienlīdzīgi (piemēram, divdaļīgais Aizkraukles pilskalns). Citos gadījumos senās centrālās vietas iezīmē divi un vai trīs pilskalni, kas atrodas netālu viens no otra (Tērvete, Dundaga, Ludza u.c.). Svātaunes gadījumā abi pilskalni saslēdzas vienā kompleksā. To tagadējā numerācija ir tikai tehniska vajadzība, lai precīzāk aprakstītu senos nocietinājumus; patiesībā tas ir viens liels un ļoti stipri nocietināts pilskalns.

Nav tā, ka Svātaunes pilskalna vieta jau agrākos laikos nebūtu ļaužu ieraudzīta. Zīmīgi ir tas, ka pilskalns situēts vienā no vairākiem reljefa izcēlumiem, kas mūsdienu kartē tiek apzīmēti kā Zvanu (Zvonu) kalni. Zināms, ka Latgales pilskalni folklorā ļoti bieži, noteikti daudz biežāk nekā citu novadu pilskalni ir saistīti ar teikām par nogrimušām baznīcām, bet baznīcām ir raksturīgs zvans un zvanīšana – tātad Zvanu kalni. Par Baltinavas Zvanu kalnu 1933.gadā publicēta šāda teika: “Baltinavas pagastā, Svētonas sādžas tuvumā atrodas kalns. Kalns nav sevišķi augsts, bet šai apkārtnē tomēr diezgan ievērojams. Kalna tuvumā guļ rāmais, dūņainas Svētonas ezers. Netālu atrodas kapsēta. Stāsta, ka senos laikos uz šī kalna esot bijusi uzcelta baznīca, kura nogrimusi. Pēc baznīcas nogrimšanas, katru gadu Lieldienas svētku rītā bijušas dzirdamas zvanu skaņas. No tā arī kalns dabūjis savu tagadējo nosaukumu – Zvanu kalns.”

1. Ločmelis. Zvanu Latvijas Jaunatne. 1933. Nr.2.-61.lpp.

Citās, vismaz trijās 1930.gados pier- akstītajās teikās, kas glabājas Latviešu Folkloras krātuvē, stāstīts par Zvanu kalnā nogrimušo baznīcu, tāpēc kalnam ir plakana virsma (un tā tas tiešām ir Svātaunes pilskalnā I), par ugunīm, kas naktīs spīd kalnā u.c. (LFK 740,7523; LFK 1575, 323; LFK 1705, 8174). Spriežot pēc nesenas publikācijas, Zvanu kalns un tā tei- kas ir zināmas arī mūsdienās (I. Zinkovska. UNESCO nedēļas pasākumi Baltinavā. Vaduguns . 2016.g. 18.oktobris). Mūsdienu kartē viss reljefa izcēlums, kur ir vairākas virsotnes, saukts daudzskaitlī par Zvonu kalniem, bet visās pierakstītajās teikās Zvanu kalns saukts vienskaitļa formā, kas varētu likt domāt, ka ar teikām ir saistīts tikai viena vieta, kā tagad saprotams – jaunatklātais pilskalns. Teikas iezīmē kādu Latgales pilskalniem raksturīgu folkloras sižetu par pilskalnā nogrimušu baznīcu (citos Latvijas novadu teiku sižetos tā galvenokārt ir pils) un zvanu skaņām.

Svātaunes pilskalnam tuvējam ezeram un sādžai ir zīmīgs ar vārdu “svēts” saistīts nosaukums. Turpat Svātaunes ezera austrumu krastā ir Svētais kalns. Pirms dažiem gadiem tīrumā pie Svātaunes kapsētas, kas atrodas ezera dienvidaustrumu krastā, tātad netālu no jaunatklātajiem pilskalna, metāldetektorists bija atradis latgaļu senlietas, kas visticamāk saistāmas ar kādiem latgaļu apbedījumiem. Iepriekš labi zināmie Obeļevas un Puncuļovas pilskalni, arī plaši tiem atbilstoši senkapi atrodas ap 3,5 – 4,5 km uz ziemeļaustrumiem no jaunatklātā Svātaunes pilskalna.

Acīmredzot, šis ar seno centralitāti saistīto senvietu komplekss (iespējams, senā Ābelenes novada centrs) ir daudz plašāks un ietver arī jaunatklāto ievērojamo Svātaunes pilskalnu ar tam atbilstošajām senvietām – senkapiem un svētvietu. Spriežot pēc pilskalna nocietinājuma apjoma un varenuma, tas atbilst pēdējā pilskalnu attīstības posma tā sauktajiem cietokšņveida pilskalniem, kas attiecināmi uz Krusta kara laikmetu vai nedaudz agrāku laiku.

Baltinavas pagasta senākā vēsture gaida savu pārskatīšanu.

Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.

Garums

Platums

Svātaunes pilskalnu komplekss

Garums

Platums

Waze Google Map