Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 993 avoti)
Ja meklē ideālu veidu, kā atsvaidzināt savu iknedēļas ēdienkarti, šie sulīgie laša taco ar patīkamām Āzijas garšām būs īstā izvēle. Tajos maigais, Ponzu mērcē glazētais lasis satiekas ar kraukšķīgiem jaunajiem kāpostiem, krēmīgu avokado un pikantu majonēzes mērci, radot nevainojamu garšu kontrastu. Šis vizuāli košais ēdiens ir gatavs nepilnās 30 minūtēs, tāpēc ir ideāli piemērots gan...
The post Taco ar lasi un zaļumiem appeared first on Lindas Virtuve.
Jelgavas sporta veterāni Latvijas Sporta veterānu–senioru savienības pašvaldību 63. sporta spēļu finālsacensībās izcīnījuši godalgotas vietas basketbolā un telpu futbolā. Pilsētas komandas sezonas noslēgumā startēja arī šahā, kur konkurence bija plaša un rezultātu veidoja visu dalībnieku individuālais sniegums.
Ventspilī aizvadītajās basketbola finālsacensībās Jelgavu pārstāvēja divas komandas ar nosaukumu “Doki”. K35+ vecuma grupā komanda izcīnīja 2. vietu, bet K55+ grupā Jelgavas basketbolisti ieguva 3. vietu.
K35+ komandā spēlēja Edgars Krūmiņš, Ģirts Pommers, Kaspars Ieslanieks, Mārtiņš Kiziks, Rolands Vereščagins, Kalvis Krūmiņš, Dāvis Kupfers, Mārtiņš Šteinbergs un Jānis Bērziņš. K55+ sastāvā bija Andris Vereščagins, Juris Kļaviņš, Gatis Šliters, Gints Bumbieris, Gints Reins, Agris Dambergs, Andrejs Ērglis, Juris Skrinda, Gunārs Skribanovskis un Jānis Pormalis.
Iepriekš Ventspils bija uzņēmusi arī senioru sporta spēļu finālus basketbolā un futbolā, kas šajā sezonā pulcēja pašvaldību komandas vairākās vecuma grupās.
Telpu futbola finālsacensībās Jelgavas komanda 55+ vecuma grupā izcīnīja 3. vietu. Komandas sastāvā spēlēja Ivans Ivanovs, Vitālijs Omeļusiks, Rimants Štopis, Argils Soloveiko, Vladimirs Celousovs, Sergejs Dorofejevs, Aleksandrs Adamovičs, Uldis Gailītis, Jānis Liepa un Ēriks Blekte.
Šie rezultāti papildina Jelgavas senioru sportistu sezonas bilanci. Līdzīgās sacensībās pilsētas pārstāvji iepriekš izcēlušies arī citos veidos, tostarp orientēšanās veterānu spēlēs.
Šaha finālsacensības notika Ķekavas novada Baložos, kur Jelgavas komanda 16 komandu konkurencē ieguva 9. vietu. Komandu vērtējums tika veidots no individuālajiem rezultātiem dažādās vecuma grupās.
Jelgavas komandā startēja pieci šahisti. Edmunds Staļģis K50+ grupā izcīnīja 8. vietu, Harijs Heidemanis K70+ grupā bija 9. vietā, Vjačeslavs Ņemkovs K80+ grupā ieguva 5. vietu, Nataļja Mieze D60+ grupā izcīnīja 3. vietu, bet Janika Goļca D70+ grupā ierindojās 4. vietā.
Šodien mūsu skolā notika sporta diena, kurā piedalījās 1.–6. klašu skolēni. Pasākums izvērtās par īstiem svētkiem, jo aktivitātes notika gan skolas sporta zālē, gan plašajā teritorijā ap skolu, ļaujot bērniem izbaudīt kustību prieku svaigā gaisā.
Kopumā skolēniem bija jāpārvar septiņas dažādas stacijas. Uzdevumi bija ļoti daudzveidīgi – tie pārbaudīja ne tikai bērnu koordināciju, veiklo pēdu un ātrumu, bet arī spēju sadarboties un darboties kā vienotai komandai. Lai gan valdīja draudzīga atmosfēra, tiesāšana bija stingra un taisnīga.
Par disciplīnu un precīzu punktu skaitīšanu šoreiz rūpējās 8.b un 9.a klases skolēni, kuri iejutās tiesnešu lomās. Esam patiesi gandarīti par viņu atbildības sajūtu un prasmi vadīt procesus. Īpašas cerības liekam uz pašreizējiem astotajiem – ceram, ka arī nākamgad būsiet tikpat organizēti un atbildīgi palīgi skolas pasākumos!
Pēc visu rezultātu saskaitīšanas noskaidrojām labākās klases:
Liels paldies sporta skolotājiem Haraldam Lūkinam un Arinai Rogai par lieliski noorganizēto pasākumu un paldies vecāko klašu skolēniem par nopietno attieksmi pret saviem pienākumiem!
The post Sporta diena mūsu skolā appeared first on Jaunogres pamatskola.
Ar ļoti lielu cieņu un apbrīnu klausos tos stāstus, kur cilvēki stāsta par nesen iegādāt īpašumu, kurā plēšas un ņemas, lai to savestu kārtībā- izved atkritumu kalnus, izzāģē vecus kokus, atbrīvo pļavas no krūmiem. Tas tāpēc, ka pats tam esmu gājis cauri. Kad iegādājāmies īpašumu laukos, tad vēl nenojautām, ka vajadzēs ”līst līdumu”. Bet kā ķērāmies kādam stūrītim klāt, tā atkritumu maisi pildījās viens pēc otra. Lielgabarīta atkritumiem izsaucām lielo konteineru, bet visa apkārtne bija pilna ar sīkumiem- mazām zāļu pudelītēm, logu stikliem, veciem apaviem, metāla detaļām,… Īpaši ”jauki” bija lasīt vecos logu stiklus- tie bija plīsuši interesantās formās (asas, garas šķēpeles) tā, ka varēja ne tikai sagriez pirkstus, bet palikt bez rokām un kājām.
Bija vēl doma sakopt grāvmalu, bet arī tur uzrāvāmies uz atkritumu kalniem- jau ar nelielu kultūrslāni bija apaugušas zāļu pudelītes, krējuma burciņas, apavi…
Pamazām jau apkārtne tīrījās, bet laikam tas process ir teju mūžīgs, jo nupat ”uzrāvos” uz kārtējo arheoloģiju– gribēju nedaudz nolīdzināt zālāju aiz šķūņa un jau ar pirmajiem lāpstas dūrieniem cēlu ārā vecas durvju eņģes, apavus, pudeles, māla poda lauskas, stieples… Tas viss nelielā laukumā, lāpstas dziļumā. Bail domāt, kas tur nāks vēl ārā. Un, kas vēl varētu nākt, ja vajadzētu rakties dziļāk.
Tas viss velk uz jautājumu- kāpēc? Kāpēc cilvēki savā (SAVĀ!) īpašumā taisīja atkritumu bedres/kalnus/grāvjus? Saprotu, tas viss ir no padomju laikiem krājies un tad ”savs īpašums” īsti nebija. Bet tomēr- tu te dzīvo, atpūties, iekop kādas dobītes, audzē vistiņas… un tepat arī izgāz atkritumus! Kā?!
Vai tad tajos laikos nebija atkritumu urnu un laukos pēc tām nebrauca? Bija taču tādi pelēka metāla bunduļi, kurus ik pa laikam izveda. Nezinu gan vai laukos tad bija problēmas ar izvešanu, bet lai vai kā- atkritumu toreiz taču nebija tik daudz. Apavus un drēbes novalkāja līdz ručkai, pudeles nodeva, plastmasas iepakojumu nebija, papīra iepakojumus sadedzināja. Bail domāt, kas būtu, ja tolaik būtu bijis šāds sadzīves atkritumu ”ražošanas” apjoms, kāds ir mūsdienās.
Tas tiešām bija padomju cilvēka sabojātais skats uz dzīvi, privātumu, personīgo labumu un skaisto sev apkārt? Nebija nauda? Veciem cilvēkiem nebija iespēju citādāk atbrīvoties no saviem atkritumiem? Tāpēc lielais vairums no lauku mājām tika piegānītas ar pašu saimnieku sadzīves atkritumiem, kurus nu jaunie īpašnieki ir spiesti mēzt un vest uz poligoniem? Šobrīd taču tā neviens vairs nedara- nerok atkritumus savā īpašumā, ne? Esam izauguši? Beiguši būt padomju cilvēki? Apzināmies sava īpašuma vērtību? Varbūt tas bija izglītības un izglītošanas jautājums?
Nezinu vai un cik vietās man laukos vēl gaidāmi šādi apslēptie dārgumi. Lai gan nē, vienu vietu es zinu- pirms padsmit gadiem to sākām ”plēst”, bet pēc vairākiem maisiem padevāmies (citi darbi ar bija jāpadara). Šobrīd tur pa virsu aug zālīte un, ejot tur pāri ar trimmeri, man katru reizi jādomā, ka drīz vajadzēs to vietu sakopt. Negribētos to atstāt nesatīrītu vēl uz vienu paaudzi.
Man nav atbildes uz to jautājumu. Pat nezinu vai gribu arī rast to atbildi, jo bail, ka tajā mirklī man būs jāattaisno tie visi atraktie un vēl atrokamie atkritumi manā īpašumā. Tajā pašā laikā negribu arī nevienu nosodīt- nezinu kādi motīvi un domas toreiz vadīja cilvēku rīcību. Tagad varu tikai visu tīrīt, sakopt un uzskatāmi parādīt sev un saviem bērniem, kas notiek, kad nedomā ne zaļi, ne pareizi un ne uz priekšu.
-Spēļu tiešraides uz lielā ekrāna
-Slidotava apmeklētājiem atvērta stundu pirms katras spēles
-Ieeja bez maksas
Atbalstīsim Latviju un izbaudīsim īstu līdzjutēju atmosfēru Jelgavā!
Teritorijā būs nodrošināti gan galdi, gan krēsli, kā arī pasākuma laikā par maksu būs pieejami ēdināšanas pakalpojumi un dzērieni no alus darītavas “Tērvete”.
Hokejs vieno – tiekamies Pasta salas slidotavā!
Pasākumu organizē Zemgales Olimpiskais centrs sadarbībā ar Jelgavas valstspilsētu, hokeja klubu “Zemgale/LBTU”, Latvijas Sabiedriskais medijs, Latvijas Televīziju un alus darītavu “Tērvete”.
Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana publicitātes vajadzībām.
The post Aicinām visus hokeja līdzjutējus būt kopā ar Latvijas izlasi arī ceturtdaļfinālā – tiekamies Pasta salā! appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.
Kristus ciešanu laika pirmajā svētdienā Svētais Matejs mums stāsta, ka velns aizveda Jēzu “uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
12. maijā 7. klase devās aizraujošā mācību ekskursijā uz Ziemeļvidzemi. Skaistajā pavasara laikā skolēniem bija iespēja ne tikai kopīgi pavadīt dienu, bet arī iepazīt Latvijas amatniecību, ražošanu un dabas skaistumu.
Ekskursijas laikā apmeklējām Rūjienas saldējums ražotni, kur uzzinājām, kā top gardais saldējums, iepazinām ražošanas procesu un, protams, baudījām arī degustāciju. Rūjienas saldējums ir viens no populārākajiem Latvijā un tiek gatavots no dabīgām izejvielām pēc īpašām receptēm. Skolēniem bija interesanti redzēt, kā no piena un citām sastāvdaļām top tik iecienītais našķis.
Tālāk devāmies uz kalēja darbnīcu, kur redzējām meistaru darbībā un iepazinām vienu no senākajiem amatiem – kalēja darbu. Kalējs demonstrēja, kā ar uguns, metāla un smaga darba palīdzību tiek veidoti dažādi priekšmeti. Skolēni varēja vērot un paši pamēģināt, cik liela precizitāte, spēks un pacietība nepieciešama šajā amatā, kā arī uzzināt vairāk par senajām amatniecības tradīcijām Latvijā.
Dienas noslēgumā apmeklējām Skaņaiskalns, kur izstaigājām dabas taku, vērojām skaistos dabas skatus un izmēģinājām unikālo atbalsi pie klints. Skaņaiskalns ir viena no skaistākajām dabas vietām Ziemeļvidzemē, ko ieskauj Salacas upes senleja, smilšakmens klintis un meža takas. Pastaiga svaigajā gaisā ļāva izbaudīt pavasara dabu un kopīgi pavadīt laiku ārpus skolas ikdienas.
Ekskursija bija izzinoša, interesanta un piepildīta ar pozitīvām emocijām.
Keita Žukova, 7.kl.
Manī tādu kā smaidu izraisa tie cilvēki, kuri ar uztraukumu un pat zināmu niknumu pilnā nopietnībā "Valdības visā pasaulē sarunājušas, taisās ko sliktu izdarīt ar daudziem cilvēkiem, jo Māte Zeme varot pabarot/uzturēt vien apmēram miljardu cilvēku! Jo cilvēku esot par daudz un resursu nepietiekot! Nejaukās valdības visā pasaulē! Kā tā drīkst!".
Kaut kāda periodiska paniska atrauga. Pie kam jau gadiem ilgi periodiski tādas runas parādās publiskā telpā. Varu nomierināt, šī panika nav jaunlaiku izdomājums. Tādus pukstus dzirdēju jau skolas gados padomju laikos. Tāda kā mūžīgā panikas lēkme tukšā vietā. Kaut kā tā to var nosaukt.
Sākšu ar to, ka visā pasaulē, visos kontinentos ir lielas zemes platības, kuras nevienam nafig nav vajadzīgas. Ne tikai tādas, kurās saimnieciskā darbība ir diezgan apgrūtināta. Piemēram, Sahāras tuksnesī. Bet pat caur to klejo tuaregi, berberi un kas tik nu vēl savās visādās gaitās. Un, ja kas - pat mūszemītē daudzas lauku sētas ir ļoti bēdīgā pamestības stāvoklī. Zeminieku sētas, kuras varbūt lielo naudu īpašniekam nenesīs, bet kaut kartupeļu maisus vairākus ziemai nodrošinās. Tik strādāšanas vaina. Naturālā saimniecība nav tas sliktākais variants, ja ir vēlme nodrošināt jumtu virs galvas un maizīti ar sviestu pusdienās.
Kur tad sakoncentrējusies lielais vairums cilvēku? Pilsētās, piepilsētās un tamlīdzīgās vietās, kurās pat dienišķā maizīte un kartupelis par naudiņām jāpērk. Un pilsētas vispār ir ļoti atkarīgas no tiem pašiem zemnieku cilvēkiem, kuri pilsētniekus apgādā ar pārtiku. Esot dārgs prieks pat piena krūze? Bet nu protams. Tas lauku cilvēks, kuru iedomīgie pilsētnieki reizēm par pāķi dēvē, no lēkta līdz rietam lauku darbos aizņemts maizīti gādājot sev, sievai un bērniņiem četriem, pie viena vēl arī par iedomīgajiem pilsētniekiem padomā darbus sadarot.
Man būtu ļoti interesanti popkornu graužot pavērot pilsētnieku reakciju, kad tas pākis izdomās "Pie velna tos pilsētniekus! Kartupeļu lauku apsēju, lai ģimenei ziemā būtu ko ēst. Pietiek uz pilsētas tirgu iet, lai tie pilsētnieki paši tiek galā. Galvenais, ka man un manai ģimenei pietiek; šie lai paši tiek galā ar saviem kartupeļiem un čipsiem". Un šajā gadījumā ir vienalga, vai tas sabuntojies zemnieks Latvijā, ASV vai tambu-lambu karalistē dzīvo un darbojas. Jo viņš ir tas, kurš ar savu produkciju apgādā pilsētniekus.
Tagad, pie mums, nu ļoti daudzi pat pilsētnieki, kuri piepilsētās privātmājās dzīvo, pārstājuši ko ziemai savus dārzos audzēt, jo veikalā visu var nopirkt? Hm. Tas mazdārziņā izaudzētais kartupelis, gurķis, tomāts kaut drusciņ naudas ieekonomēs priekš kādiem citiem svarīgiem pirkumiem. Esot par grūtu pa zemīti rušināties? Sakiet, kurš darbs ir bez garozas? Visiem darbiem ir garoza, katram savādāka, bet garoza. Uzsvars uz vārdu garoza.
Tālāk. Ceļā uz tā dēvēto zelta miljardu it kā taisoties gandēt nost cilvēkus, kurus uzskata par liekiem? Te nu atkal - kurš tas ar stroķi rokās skraidīs pa mājām un regulēs to, kurš lieks, kurš nē? Muļķības. Un tikai.
Tajā pat laikā - jebkurš militārisms, militārists (jau daudzkārt esmu teikusi, ka pat apkopēja militārās produkcijas rūpnīcas koridorā ir militāriste un līdzvainīga pie tā, ka tās saražotās plintes tiek pielietotas militāram mērķim) jau zināmā mērā darbojas lai iznīcinātu kādu bariņu cilvēku. Un šajā gadījumā nav svarīgi tas, vai tas ir militārā konflikta uzsācējs, vai arī tas, kurš aizstāvās. Protams, uzsācējs ir primāri vainīgs. Ar svešām rokām atbrīvojas no savā pakļautībā esošiem cilvēkiem pa ceļam vēl panīcinot pretinieka cilvēkresursus. Tā vietā, lai risinātu jebkuru normālu sadzīvisku problēmu. Darbojas pēc principa - nav cilvēka, nav problēmas.
Tā ka - jebkurš, kurš izdomā izraisīt kādus militārus konfliktus (neatkarīgi no to lieluma un laikietilpības) jau iznīcina cilvēkreaursus.
Tur pat var pieskaitīt visus pasaulē esošos narkodīlerus. Tie taču nāvi tirgo. Un tie, kuri uzsēžas uz adatas, paši sevi ierakstījuši liekajos cilvēkos. Aktīva narkomāna mūžs nav garš. Reti kurš nodzīvo vismaz līdz pusmūzam.
Bet, ziniet. Laikam nežēlīgi skanēs, bet. Manuprāt vajadzētu visā pasaulē atļaut legālu pieeju narkotikām. Bez "Tas ir slikti un nepareizi". Jo - ja cilvēks ir stulbs un narkotikas uzskata par panaceju visām problēmām, lai jau. Lai jau norakstās pats no vilciena un iet dillēs. Lai atstāj vietu tiem, kuriem ir interesantākas lietas ko darīt, nevis aizdeldēt prātu un laiku.
Un visādas medicīniskās un citas programmas, lai narkomānus no adatas noceltu? Mīlīši, ja cilvēks pats negribēs tikt vaļā no atkarības, nekādas programmas nepalīdzēs. Būs tikai mirkļa pauze, pēc kuras sekos tās pašas adatas un tukšums.
Ar par alkoholismu to var teikt. Spaidu kārtā nekas nav līdzēts. Kamēr cilvēk pats nenonāk līdz stop zīmei savās prioritātēs.
Vēl pie visa tā iepriekš rakstītā palaga varu pieminēt to, ka jebkura rūpniecība, arī pārtikas dažādiem izstrādājumiem, saražo daudz ko. Ar lielu devu pārprodukcijas. Kaut vai ta - jū skaidri ziniet, ka visāda izmēra pārtikas veikalos dienas beigās nekas nepaliek pāri? Ko veikali dara ar to produkciju, kuru tā arī neizpērk līdz par derīguma termiņa beigām? Ka tik nemet ārā tajā vietā, lai kaut trūcīgajiem izdalītu vai kā humāno palīdzību aizsūtītu uz tiem rajoniem, kuros kaut kādu iemeslu dēļ kaut ka nepietiek un iestājies "Karaul!".
Tas tā, īsumā. Izplūdos. Ja ir ko iebilst, sakiet.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
vara bungas
- Vakar, 11:38
vara bungas: Izlasīju pagaidu valdības deklarāciju. Pamodos. Atkal izlasīju. Nu ko var gaidīt no 1,5 ceturkšņa sprinteriem…?
Tomēr, tā kā beidzot sāk skanēt runas par tektoniskām transformācijām NBS, tad atļaušos ieskicēt “stādus”, ko Kulberga valdība varētu paspēt iedēstīt.
- Izveidot pret-dronu/PGA regulārā karaspēka apakšvienības kā atsevišķas, t.i., ārpus MechBDE, GS vai ZS. Ja nepieciešams personālu pārdalīt no MP. Dislocēt Latgales reģionā. Finansēt, apmācīt un apbruņot kā prioritāti, t.sk., piekomandēt 2 x UH-60 kā OPCON. Uzdevumi – reģionālā PDA/PGA miera laika apstākļos.
- Panākumu ķīla rītdienas karā būs ātru (minūtes) un kvalitatīvu lēmumu pieņemšana visos C2 līmeņos. To nevar panākt bez štābu procesu automatizācijas (MI rīkiem). Sabiedrotie ar mums gatavos risinājumos nedalīsies (pilnīgi pamatoti- top secret), vai arī tie būs aizvakardienas versiju veidā. Attiecīgi LV jākoncentrē visus vietējos resursus, lai radītu pašiem savu ukraiņu “Delta” C2 sistēmu integratora analogu visu līmeņu HQ MDMP atbalstam. Ja šis punkts netiks ņemts vērā nebūs nozīmes kādi ieroči un cik karavīru ir mūsu rīcībā, mēs vienkārši nepaspēsim tos pielietot. Par to VB jau tika rakstīts pirms gadiem.
- Regulārā karaspēka pastāvīgi augsta kaujas gatavība. Visi zina attālumu no Zilupes līdz Ventspilij, tas ir mūsu resurss un lāsts vienlaicīgi. Apdraudējuma periods var būt īss vai mokoši ilgs, jebkurā gadījumā NBS jātur gatavībā pirmās/ātrās reakcijas spēkus, kas ir vismaz kājnieku brigādes lielumā, tā ir ābece. Brigāde, kas atrodas pastāvīgi augstā/paaugstinātā kaujas gatavībā nevar izklīst pa mācībām, kapitāli remontēt tehniku, laist personālu atvaļinājumos, aizkomandēt kontingentus citiem uzdevumiem utt. , tie ir spēki, kas gatavi džampam jebkurā diennakts stundā, jebkurā gada laikā. No tā izriet akūta nepieciešamība pēc kā minimums vēl vienas regulārā karaspēka mehanizēto kājnieku brigādes (lieciet mierā ZS, tas ir 2.ešelona teritoriālais karaspēks), kas ļaus vienai brigādei atrasties kaujas dežurā, bet otrai nosacīti “atpūsties” – remontēties, apgādāties, apmācīties un izgulēties. Šobrīd mums ir tikai viena kājnieku brigāde (vēlreiz lieciet mierā ZS, tas ir 2.ešelona teritoriālais karaspēks), kas stāv uzdevumu špagatā, tas nav normāli. MehBde izveidošana no nulles ir process uz vairākiem gadiem, bet “1000 jūdžu ceļš sākas ar pirmo soli” un šī valdība var paspēt šo pirmo soli spert tā, lai nākamajiem nebūtu ceļa atpakaļ. Mūsu EE kaimiņi jau no 2014.gada iet uz 2. regulārā karaspēka brigādi , bet LT avēžējušies uz divīziju. Tikai LV pat plānos nekā tamlīdzīga nav, jo visu laiku tika apgalvots, ka ZS ir 1:1 ar regulāro karaspēku (kas īstenībā ir apvainojums profesionāļiem) un visu nosedz. Atkal pieņemsim, ka apkārt dzīvo lohi, kas neko nesaprot? Tak aplauzāmies ar to ne vienu reizi vien.
[..] Lithuanian national division headquarters has reached initial operational capability. This means we are now able to independently plan and execute operations, integrate division enablers, and operate alongside allies within a corps structure[..]
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
notepad.lv
- Šodien, 08:00
BALTAIS RUNCIS
- Šodien, 12:38
Ar ļoti lielu cieņu un apbrīnu klausos tos stāstus, kur cilvēki stāsta par nesen iegādāt īpašumu, kurā plēšas un ņemas, lai to savestu kārtībā- izved atkritumu kalnus, izzāģē vecus kokus, atbrīvo pļavas no krūmiem. Tas tāpēc, ka pats tam esmu gājis cauri. Kad iegādājāmies īpašumu laukos, tad vēl nenojautām, ka vajadzēs ”līst līdumu”. Bet kā ķērāmies kādam stūrītim klāt, tā atkritumu maisi pildījās viens pēc otra. Lielgabarīta atkritumiem izsaucām lielo konteineru, bet visa apkārtne bija pilna ar sīkumiem- mazām zāļu pudelītēm, logu stikliem, veciem apaviem, metāla detaļām,… Īpaši ”jauki” bija lasīt vecos logu stiklus- tie bija plīsuši interesantās formās (asas, garas šķēpeles) tā, ka varēja ne tikai sagriez pirkstus, bet palikt bez rokām un kājām.
Bija vēl doma sakopt grāvmalu, bet arī tur uzrāvāmies uz atkritumu kalniem- jau ar nelielu kultūrslāni bija apaugušas zāļu pudelītes, krējuma burciņas, apavi…
Pamazām jau apkārtne tīrījās, bet laikam tas process ir teju mūžīgs, jo nupat ”uzrāvos” uz kārtējo arheoloģiju– gribēju nedaudz nolīdzināt zālāju aiz šķūņa un jau ar pirmajiem lāpstas dūrieniem cēlu ārā vecas durvju eņģes, apavus, pudeles, māla poda lauskas, stieples… Tas viss nelielā laukumā, lāpstas dziļumā. Bail domāt, kas tur nāks vēl ārā. Un, kas vēl varētu nākt, ja vajadzētu rakties dziļāk.
Tas viss velk uz jautājumu- kāpēc? Kāpēc cilvēki savā (SAVĀ!) īpašumā taisīja atkritumu bedres/kalnus/grāvjus? Saprotu, tas viss ir no padomju laikiem krājies un tad ”savs īpašums” īsti nebija. Bet tomēr- tu te dzīvo, atpūties, iekop kādas dobītes, audzē vistiņas… un tepat arī izgāz atkritumus! Kā?!
Vai tad tajos laikos nebija atkritumu urnu un laukos pēc tām nebrauca? Bija taču tādi pelēka metāla bunduļi, kurus ik pa laikam izveda. Nezinu gan vai laukos tad bija problēmas ar izvešanu, bet lai vai kā- atkritumu toreiz taču nebija tik daudz. Apavus un drēbes novalkāja līdz ručkai, pudeles nodeva, plastmasas iepakojumu nebija, papīra iepakojumus sadedzināja. Bail domāt, kas būtu, ja tolaik būtu bijis šāds sadzīves atkritumu ”ražošanas” apjoms, kāds ir mūsdienās.
Tas tiešām bija padomju cilvēka sabojātais skats uz dzīvi, privātumu, personīgo labumu un skaisto sev apkārt? Nebija nauda? Veciem cilvēkiem nebija iespēju citādāk atbrīvoties no saviem atkritumiem? Tāpēc lielais vairums no lauku mājām tika piegānītas ar pašu saimnieku sadzīves atkritumiem, kurus nu jaunie īpašnieki ir spiesti mēzt un vest uz poligoniem? Šobrīd taču tā neviens vairs nedara- nerok atkritumus savā īpašumā, ne? Esam izauguši? Beiguši būt padomju cilvēki? Apzināmies sava īpašuma vērtību? Varbūt tas bija izglītības un izglītošanas jautājums?
Nezinu vai un cik vietās man laukos vēl gaidāmi šādi apslēptie dārgumi. Lai gan nē, vienu vietu es zinu- pirms padsmit gadiem to sākām ”plēst”, bet pēc vairākiem maisiem padevāmies (citi darbi ar bija jāpadara). Šobrīd tur pa virsu aug zālīte un, ejot tur pāri ar trimmeri, man katru reizi jādomā, ka drīz vajadzēs to vietu sakopt. Negribētos to atstāt nesatīrītu vēl uz vienu paaudzi.
Man nav atbildes uz to jautājumu. Pat nezinu vai gribu arī rast to atbildi, jo bail, ka tajā mirklī man būs jāattaisno tie visi atraktie un vēl atrokamie atkritumi manā īpašumā. Tajā pašā laikā negribu arī nevienu nosodīt- nezinu kādi motīvi un domas toreiz vadīja cilvēku rīcību. Tagad varu tikai visu tīrīt, sakopt un uzskatāmi parādīt sev un saviem bērniem, kas notiek, kad nedomā ne zaļi, ne pareizi un ne uz priekšu.
Lindas Virtuve
- 25. mai., 09:50
Šis ēdiens būs piemērots darba dienu vakariem, kad nav daudz laika pavadīt virtuvē. Turklāt pagatavojot lielāku porciju, ēdiena atlikumu vari paņemt līdzi uz darbu nākamajā dienā, tas ir piemērots sildīšanai. Redīsu un edamame pupiņu vietā vari izmantot citus dārzeņus, kas atrodami tavā ledusskapī vai arī kādu saldētu dārzeņu maisījumu, ja vēlies ietaupīt laiku (ja nepieciešams,...
The post Maltā gaļa ar nūdelēm Korejas gaumē appeared first on Lindas Virtuve.
laacz.lv
- 25. mai., 23:31
Termins «AI slop» norāda uz mākslīgā intelekta radītu drazu. Tā var būt ar labiem nolūkiem, taču ne vienmēr tās veidotājs ir izpratis līdz galam sava nedarba rezultātu. Un ietekmi.
Lai gan ar šo terminu biežāk raksturo šļuru daudzskaitlī, man patika šis raksturojums:
slop is something that takes more human effort to consume than it took to produce. When my coworker sends me raw Gemini output he’s not expressing his freedom to create, he’s disrespecting the value of my time (Neurotica's post at Bluesky)
Darba vidē ir vēl viens termins: workslop.
AI generated work content that masquerades as good work, but lacks the substance to meaningfully advance a given task. (HBR: «AI-Generated “Workslop” Is Destroying Productivity»)
Tavs mākslīgā intelekta ģenerētais slaids ar daudz svarīga teksta, gradientiem, vienu malu biezāku, kaudzi emoji un paviršu formatējumu. Un tas grafiks, kurš varēja nebūt? Neīstu cilvēku bildes un vietu fotogrāfijas. Mani interesē saturs un tikai pēc tam forma.Tu esi nolēmis tos samainīt vietām.
Apsveikums, kuru tu man atsūtīji pa taisno no ChatGPT. Es zinu, ka tie bija trīs varianti, no kuriem izvēlējies tavuprāt atbilstošāko. Un man ir vienalga, cik smalki un eleganti tas ir noformēts. Es. Zinu. Ka. Tev. Tas. Prasīja. 2. Minūtes.
Man ir vienaldzīgs tavs viedoklis par garāka raksta kopsavilkumu, jo «nebija laika», bet gribēji.
Tavs JIRA tickets, kurš ir noformēts atbilstoši vadlīnijām, izskatās ticami, bet ir netipiski detalizēts un netipiski paviršs vienlaikus.
Es iztikšu bez supersmalkā un detalizētā A un B salīdzinājums, kad prasīju vienkārši rekomendāciju.
Tu esi pārkāpis mūsu nerakstīto vienošanos — tērēt vairāk savu garīgo pūļu, lai uzražotu, nekā es, lai patērētu. Tavam darbam ir jēga, nevis plikam rezultātam. Zemāk redzamais citāts ir par rakstīšanu, bet to var dažādā mērā attiecināt arī uz visu pārējo:
Finally, LLM-generated prose undermines a social contract of sorts: absent LLMs, it is presumed that of the reader and the writer, it is the writer that has undertaken the greater intellectual exertion. (That is, it is more work to write than to read!) For the reader, this is important: should they struggle with an idea, they can reasonably assume that the writer themselves understands it — and it is the least a reader can do to labor to make sense of it. («RFD 576: Using LLMs at Oxide»)
Pasēdi ilgāk savā čatbotā. Pamētā domas, idejas. Paprasi uzģenerēt vienu teikumu. Varbūt divus. Pastrādā, pamocies, padarbojies. Domā līdzi un izmanto rīku kā pieaudzis cilvēks. Tavs bērns dara lielākas lietas ar tiem. Ģeneratīvais MI var palīdzēt tev pašam labāk izprast, labāk apgūt. Bet tas tāpat prasa piepūli.
Ražojot un domājot tu kļūsti labāks, gudrāks, skaistāks. Izlemjot slinkot ar domāšanu, man tevi nez vai vajag. Un arī tev tādu sevi nevajag.
notepad.lv
- 18. mai., 08:00
Stacija
- 26. mai., 10:13
Madlienas vidusskola
- Šodien, 10:09
12. maijā 7. klase devās aizraujošā mācību ekskursijā uz Ziemeļvidzemi. Skaistajā pavasara laikā skolēniem bija iespēja ne tikai kopīgi pavadīt dienu, bet arī iepazīt Latvijas amatniecību, ražošanu un dabas skaistumu.
Ekskursijas laikā apmeklējām Rūjienas saldējums ražotni, kur uzzinājām, kā top gardais saldējums, iepazinām ražošanas procesu un, protams, baudījām arī degustāciju. Rūjienas saldējums ir viens no populārākajiem Latvijā un tiek gatavots no dabīgām izejvielām pēc īpašām receptēm. Skolēniem bija interesanti redzēt, kā no piena un citām sastāvdaļām top tik iecienītais našķis.
Tālāk devāmies uz kalēja darbnīcu, kur redzējām meistaru darbībā un iepazinām vienu no senākajiem amatiem – kalēja darbu. Kalējs demonstrēja, kā ar uguns, metāla un smaga darba palīdzību tiek veidoti dažādi priekšmeti. Skolēni varēja vērot un paši pamēģināt, cik liela precizitāte, spēks un pacietība nepieciešama šajā amatā, kā arī uzzināt vairāk par senajām amatniecības tradīcijām Latvijā.
Dienas noslēgumā apmeklējām Skaņaiskalns, kur izstaigājām dabas taku, vērojām skaistos dabas skatus un izmēģinājām unikālo atbalsi pie klints. Skaņaiskalns ir viena no skaistākajām dabas vietām Ziemeļvidzemē, ko ieskauj Salacas upes senleja, smilšakmens klintis un meža takas. Pastaiga svaigajā gaisā ļāva izbaudīt pavasara dabu un kopīgi pavadīt laiku ārpus skolas ikdienas.
Ekskursija bija izzinoša, interesanta un piepildīta ar pozitīvām emocijām.
Keita Žukova, 7.kl.
notepad.lv
- 22. mai., 12:10
Ikdiena
- Šodien, 08:07
Rīgā šorīt pasažieriem pirms iziešanas no mājām ir vērts pārbaudīt sabiedriskā transporta maršrutu, pieturu un satiksmes organizācijas informāciju. Tas īpaši attiecas uz tiem, kuri brauc uz darbu, skolu, ārstniecības iestādi, staciju vai lidostu, jo pat īslaicīgas izmaiņas pilsētas satiksmē var mainīt ierasto pārsēšanās laiku.
Visvairāk papildu pārbaude noder pasažieriem, kuri brauc caur centru, šķērso tiltus, izmanto vairāk nekā vienu transporta veidu vai dodas uz tikšanos ar stingru ierašanās laiku. Rīta stundās risks nokavēt parasti pieaug ne tikai kavējumu dēļ, bet arī tad, ja pietura uz laiku pārcelta, maršruts novirzīts vai auto satiksme ietekmē autobusu un trolejbusu kustību.
Ja brauciens ir svarīgs, nevajadzētu paļauties tikai uz vakardienas pieredzi. Rīgā satiksmes organizācija var mainīties remontdarbu, pasākumu, ielu ierobežojumu vai īslaicīgu darbu dēļ, un pasažierim svarīgākais ir laikus saprast, vai ierastā pietura un pārsēšanās joprojām der.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības satiksmes sadaļa apkopo informāciju par satiksmes organizāciju un ar pārvietošanos pilsētā saistītiem jautājumiem. Tā ir noderīga vieta, kur sākt, ja jānoskaidro plašāki ierobežojumi, ielu darbu ietekme vai pašvaldības paziņojumi par pārvietošanos Rīgā.
Sabiedriskā transporta pasažieriem papildus jāskatās arī Rīgas satiksmes aktuālā informācija par maršrutiem, pieturām un kustības izmaiņām. Praktiski tas nozīmē pārbaudīt ne tikai maršruta numuru, bet arī virzienu, pieturas nosaukumu, pārsēšanās vietu un paredzēto atiešanas laiku.
Pirms došanās ceļā pārbaudiet trīs lietas: vai maršruts kursē pa ierasto ceļu, vai pietura nav pārcelta, un vai pārsēšanās laiks nav pārāk īss. Ja jāierodas noteiktā laikā, drošāk izvēlēties savienojumu ar vienu rezerves reisu, nevis pēdējo iespējamo variantu.
Noder arī salīdzināt sabiedriskā transporta maršrutu ar auto vai taksometra brauciena laiku kartē. Ja auto satiksme konkrētajā virzienā jau ir lēna, tas var ietekmēt arī autobusus un trolejbusus. Savukārt tramvajs dažos virzienos var būt paredzamāks, ja tā kustību neietekmē konkrētās ielas sastrēgums.
Papildu laiku ieteicams plānot, ja brauciens ved uz lidostu, vilcienu, eksāmenu, ārsta pierakstu vai darba sapulci, kuru nevar pārcelt. Arī vecākiem, kuri ved bērnus uz skolu vai bērnudārzu, rīta maršrutu labāk pārbaudīt pirms ģērbšanās un somu sagatavošanas, nevis tikai pieturā.
Ja oficiālajos avotos nav redzams konkrēts kavējums, tas nenozīmē, ka viss maršruts būs ideāls katrā pieturā. Tomēr tas palīdz izvairīties no nepamatotiem pieņēmumiem un ļauj pieņemt praktisku lēmumu: doties agrāk, izvēlēties citu pārsēšanos vai īslaicīgi mainīt pārvietošanās veidu.
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:00
Lindas Virtuve
- Tikko
Ja meklē ideālu veidu, kā atsvaidzināt savu iknedēļas ēdienkarti, šie sulīgie laša taco ar patīkamām Āzijas garšām būs īstā izvēle. Tajos maigais, Ponzu mērcē glazētais lasis satiekas ar kraukšķīgiem jaunajiem kāpostiem, krēmīgu avokado un pikantu majonēzes mērci, radot nevainojamu garšu kontrastu. Šis vizuāli košais ēdiens ir gatavs nepilnās 30 minūtēs, tāpēc ir ideāli piemērots gan...
The post Taco ar lasi un zaļumiem appeared first on Lindas Virtuve.
Ikdiena
- Tikko
Jelgavas sporta veterāni Latvijas Sporta veterānu–senioru savienības pašvaldību 63. sporta spēļu finālsacensībās izcīnījuši godalgotas vietas basketbolā un telpu futbolā. Pilsētas komandas sezonas noslēgumā startēja arī šahā, kur konkurence bija plaša un rezultātu veidoja visu dalībnieku individuālais sniegums.
Ventspilī aizvadītajās basketbola finālsacensībās Jelgavu pārstāvēja divas komandas ar nosaukumu “Doki”. K35+ vecuma grupā komanda izcīnīja 2. vietu, bet K55+ grupā Jelgavas basketbolisti ieguva 3. vietu.
K35+ komandā spēlēja Edgars Krūmiņš, Ģirts Pommers, Kaspars Ieslanieks, Mārtiņš Kiziks, Rolands Vereščagins, Kalvis Krūmiņš, Dāvis Kupfers, Mārtiņš Šteinbergs un Jānis Bērziņš. K55+ sastāvā bija Andris Vereščagins, Juris Kļaviņš, Gatis Šliters, Gints Bumbieris, Gints Reins, Agris Dambergs, Andrejs Ērglis, Juris Skrinda, Gunārs Skribanovskis un Jānis Pormalis.
Iepriekš Ventspils bija uzņēmusi arī senioru sporta spēļu finālus basketbolā un futbolā, kas šajā sezonā pulcēja pašvaldību komandas vairākās vecuma grupās.
Telpu futbola finālsacensībās Jelgavas komanda 55+ vecuma grupā izcīnīja 3. vietu. Komandas sastāvā spēlēja Ivans Ivanovs, Vitālijs Omeļusiks, Rimants Štopis, Argils Soloveiko, Vladimirs Celousovs, Sergejs Dorofejevs, Aleksandrs Adamovičs, Uldis Gailītis, Jānis Liepa un Ēriks Blekte.
Šie rezultāti papildina Jelgavas senioru sportistu sezonas bilanci. Līdzīgās sacensībās pilsētas pārstāvji iepriekš izcēlušies arī citos veidos, tostarp orientēšanās veterānu spēlēs.
Šaha finālsacensības notika Ķekavas novada Baložos, kur Jelgavas komanda 16 komandu konkurencē ieguva 9. vietu. Komandu vērtējums tika veidots no individuālajiem rezultātiem dažādās vecuma grupās.
Jelgavas komandā startēja pieci šahisti. Edmunds Staļģis K50+ grupā izcīnīja 8. vietu, Harijs Heidemanis K70+ grupā bija 9. vietā, Vjačeslavs Ņemkovs K80+ grupā ieguva 5. vietu, Nataļja Mieze D60+ grupā izcīnīja 3. vietu, bet Janika Goļca D70+ grupā ierindojās 4. vietā.
Ikdiena
- Tikko
No 23. maija Latvijā gaisa apdraudējuma gadījumos iedzīvotājus tālruņos informēs ar divu līmeņu šūnu apraides paziņojumiem. Sistēmu izmantos Nacionālie bruņotie spēki, lai skaidrāk nošķirtu situācijas, kurās iedzīvotājiem tikai jāseko informācijai, no gadījumiem, kad jārīkojas uzreiz.
Tas attiecas arī uz Gulbeni un pārējo Latviju, jo gaisa telpas apdraudējuma paziņojumi nav piesaistīti tikai vienai pašvaldībai. Ja tālrunī parādās šūnu apraides ziņa, jāizlasa tās teksts un jāseko tieši tajā norādītajām instrukcijām.
Dzeltenais brīdinājums ir informējošs. Tas nozīmē, ka Latvijas gaisa telpā ir iespējams apdraudējums, taču konkrētajā brīdī cilvēkiem nav jāmaina atrašanās vieta vai jāveic tūlītējas darbības.
Šādā situācijā iedzīvotājiem jāsaglabā pieejams tālrunis, jāseko oficiālajiem paziņojumiem un jābūt gataviem saņemt nākamo ziņu, ja situācija mainās. Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka papildu rīcība šajā līmenī nav nepieciešama.
Dzeltenais paziņojums var beigties ar atsevišķu ziņu, ka iespējamais apdraudējums gaisa telpā ir beidzies. Tas var arī pāriet oranžajā līmenī, ja apdraudējums tiek konstatēts.
Oranžais brīdinājums tiek izmantots tad, ja Latvijas gaisa telpā ir konstatēts apdraudējums. Šādā gadījumā iedzīvotājiem jādodas telpās un jāievēro divu sienu princips.
Divu sienu princips nozīmē atrašanos vietā, kur starp cilvēku un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas. Praktiski tas parasti nozīmē doties tālāk no logiem, stiklotām durvīm un ārsienām, izvēloties gaiteni, vannasistabu, pagrabu vai citu iekšēju telpu, ja tāda ir pieejama.
Ja tiek pamanīts zemu lidojošs vai aizdomīgs objekts, tam nedrīkst tuvoties. Šādā gadījumā jāzvana uz 112 un jāsniedz pēc iespējas precīzāka informācija par atrašanās vietu un redzēto objektu.
Līdzīgi drošības skaidrojumi jau izmantoti arī citos novados; piemēram, lasītājiem var noderēt iepriekš publicētais skaidrojums par Gulbenes drošības pasākumiem.
Šūnu apraides paziņojumi ir viens no valsts agrīnās brīdināšanas instrumentiem. Tie ļauj ātri nosūtīt ziņu cilvēkiem konkrētā teritorijā, nepaļaujoties tikai uz sociālajiem tīkliem, televīziju vai radio.
Gaisa apdraudējuma situācijās informācija var mainīties īsā laikā. Tāpēc iedzīvotājs var vispirms saņemt dzelteno brīdinājumu, vēlāk oranžo, bet pēc tam paziņojumu, ka apdraudējums ir beidzies vai mazinājies.
Pēc oranžā brīdinājuma beigām papildu informāciju paredzēts sniegt Nacionālo bruņoto spēku sociālo mediju kontos “Latvijas armija”. Iedzīvotājiem jāpaļaujas uz oficiāliem avotiem un jāizvairās no nepārbaudītu ziņu tālākas izplatīšanas.
Iedzīvotājiem pirms krīzes situācijas ieteicams iepazīties ar drošības padomiem vietnēs sargs.lv un 112.lv. Šie materiāli palīdz saprast, kā rīkoties telpās, kā paziņot par aizdomīgu objektu un kā sagatavot ģimeni ārkārtas brīdim.
Ja tālrunī pienāk šūnu apraides paziņojums, primārais ir konkrētās ziņas saturs. Brīdinājuma krāsa palīdz saprast steidzamības līmeni, bet faktiskā rīcība vienmēr jābalsta uz paziņojumā sniegtajām instrukcijām.
Avots: Gulbenes novada pašvaldība
notepad.lv
- Tikko
Ikdiena
- Tikko
Limbažu novadā apstiprināts pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu un pamatskolu pirmsskolas grupu darba laiks 2026. gada vasaras mēnešos. Tas attiecas uz ģimenēm, kuru bērni vasarā turpina izmantot pašvaldības pirmsskolas izglītības pakalpojumu.
Limbažu novada Izglītības pārvalde norāda, ka grafiks apstiprināts ar Limbažu novada domes lēmumu. Mērķis ir saglabāt pakalpojuma nepārtrauktību arī vasarā, vienlaikus ļaujot izglītības iestādēm organizēt darbinieku atvaļinājumus un iestāžu darba režīmu.
Grafiks ir būtisks vecākiem, kuru bērni apmeklē Limbažu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes vai pirmsskolas grupas pie pamatskolām. Vasarā bērnudārzu un pirmsskolas grupu darbs pašvaldībās bieži tiek organizēts pēc atsevišķa režīma, jo daļa iestāžu strādā ierobežoti, grupas tiek apvienotas vai pakalpojums tiek nodrošināts citā kārtībā.
Vecākiem ieteicams laikus pārbaudīt tieši sava bērna iestādes darba periodu, nepaļaujoties uz ierasto mācību gada grafiku. Līdzīga informācija par vasaras režīmu ģimenēm publicēta arī citās pašvaldībās, piemēram, rakstā par bērnudārzu darba grafiku Ventspils novadā.
Apstiprinātais pirmsskolas grupu darba laiks vasaras periodam pieejams Limbažu novada pašvaldības paziņojumam pievienotajā pielikumā. Tajā vecāki var pārbaudīt, kā konkrētā iestāde vai pirmsskolas grupa strādās vasaras mēnešos.
Praktiski tas nozīmē, ka pirms atvaļinājumu, darba grafiku vai bērna pieskatīšanas plānošanas ģimenei jāatver pielikums un jāpārbauda savas iestādes ieraksts. Ja bērnam vasarā nepieciešama nepārtraukta pirmsskolas aprūpe, šo informāciju vēlams saskaņot ar iestādi savlaicīgi.
Pašvaldība paredzējusi, ka nepieciešamības gadījumā izglītības iestāžu vadītāji var veikt izmaiņas pirmsskolas grupu darba laikā. Šādas izmaiņas pirms tam rakstveidā jāsaskaņo ar Limbažu novada Izglītības pārvaldi.
Tas nozīmē, ka apstiprinātais grafiks ir pamata darba režīms, bet atsevišķās situācijās tas var tikt precizēts. Vecākiem vasaras sākumā un pirms plānotā bērna apmeklējuma perioda vēlreiz jāpārbauda informācija pie savas izglītības iestādes.
Paziņojums pašvaldības vietnē pievienots 2026. gada 28. maijā.
Avots: Limbažu novada pašvaldība
notepad.lv
- Tikko
notepad.lv
- Tikko
Ikdiena
- Tikko
Autors: ikdiena.lv ziņu redakcija
Cēsu novada pašvaldības Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītājs Viesturs Dumpis ievēlēts par Latvijas Biatlona federācijas prezidentu. Viņš pārņem federācijas vadību laikā, kad nozarei priekšā ir pārvaldības, finanšu un sporta sistēmas attīstības jautājumi.
Dumpis pēc ievēlēšanas norādījis, ka amats ir pienākums pret sportistiem, treneriem, jauniešiem un biatlona cilvēkiem, kuri ilgstoši strādājuši šī sporta veida labā. Jaunā vadība sola koncentrēties uz stabilitāti, caurspīdīgu pārvaldību un sadarbību federācijas iekšienē.
Kopā ar Viesturu Dumpi Latvijas Biatlona federācijas valdē strādās Indriķis Putniņš, Krišjānis Meirāns, Lauris Bračka, Agris Lungevičs, Mārtiņš Daļeckis un Gerda Krūmiņa.
Federācijas jaunajā sastāvā apvienota pieredze sporta vidē un dažādās profesionālās jomās. Pēc ievēlēšanas kā viens no galvenajiem virzieniem nosaukta profesionālas un uz sadarbību balstītas organizācijas veidošana, kur lēmumi tiek pieņemti ar ilgtermiņa skatījumu.
Šāds uzstādījums ir būtisks arī reģionu sporta sistēmai, jo biatlona attīstība Latvijā ir cieši saistīta ar jauniešu sagatavošanu, treneru darbu un pieejamu infrastruktūru ārpus galvaspilsētas.
Jaunievēlētā vadība atzīst, ka priekšā ir izaicinājumi, kas skar federācijas pārvaldību, finanses un kopējo nozares attīstības modeli. Lai atjaunotu stabilitāti un stiprinātu uzticēšanos, būs vajadzīgs mērķtiecīgs darbs un atklāta komunikācija ar biatlona sabiedrību.
Dumpis uzsvēris, ka viņa pieeja balstīsies praktiskā darbā, nevis skaļos solījumos. “Es neticu skaļiem solījumiem bez reāla darba aiz tiem. Ticu konsekventam darbam, atbildībai un komandai, kas ir gatava pieņemt arī neērtus, bet nepieciešamus lēmumus Latvijas biatlona interesēs,” norādījis Viesturs Dumpis.
Cēsu novada pašvaldība informē, ka federācijas jaunā valde uzsāks jaunu attīstības posmu Latvijas biatlonā.
Avots: Cēsu novada pašvaldība
