nekur.lv

1. Nezinot kādi bija US-IL operācijas pret IR patiesie mērķi (režīma maiņa? demilitarizācija?) pēc ceturtās operācijas dienas var teikt, ka militārajā ziņā US-IL nometnē “viss ir čotko”, bet ar izņēmumiem. Izrādījās, ka sabiedrotie Kuveitas arābi neprot savu PGA (-3 x US F-15), bet   mazajām ES valstīm nav apdraudējumam adekvātas  PGA, Kipra tagad ierij, brīnās un atkal ierij.
2. Pa mērķiem IR  dienā  no IL puses notiek 5–7 tematiskie masu reidi, sit pa grupām: PGA, palaišanas iekārtas, komandpunkti, IRGC objekti utt. Kopš operācijas sākuma iznīcināti vairāk nekā 600 mērķi. No šiem 600 vairāk nekā 150 ir OTRK elementi, vairāk nekā 200 – PGA ZRK elementi, vairāk nekā 20 – valdības objekti utt. Īpašs uzsvars tiek likts uz visa kā palaišanas iekārtām.
3. IR atbild ar smago  dronu un ballistisko raķešu zalvēm,  dienā 20–30, tas ir max, ar tendenci samazināties, jo skat. iepr. punktu.
4. US uz doto brīdi iznīcināja ap 1250 mērķu, iztērēja vairāk nekā 1500 aviācijas munīcijas vienību, lietā tiek likts viss, kas ir  –  Tomahawk, ATACMS, PrSM raķetes u.c..
5. Ar apšaudēm Irāna spiež uz arābiem, lai tie piespiež Trampu izbeigt karu.
6. Situatīvie US “sabiedrotie” arābi atkaujas kā prot.  Un viņiem ir ar ko. AAE ir divas THAAD baterijas, 12 “Patriot” baterijas, Izraēlas “Spyder” utt. Taču raķešu patēriņš ir liels, šādā tempā karojot  ilgam laikam nepietiks, tirgus jau patīrīts UA vajadzībām. Tas pats sakāms par Kataru. Lielākā intriga ir par to cik daudz pretraķešu ir IL, jo turpinoties IR ballistisko raķešu apšaudēm IL PGA sistēmas efektivitāte samazināsies, bet jūtīgums pret šādu samazinājumu IL ir daudz lielāks nekā salīdzināmā situācijā IR.
7. IRGC atkal paziņojis par Hormuza šauruma slēgšanu (nevis slēdzis), taču tas faktiski bija slēgts pirms visiem paziņojumiem, jo kuģu īpašnieki un apdrošinātāji baidās riskēt un nogaida.
8. Laiks kopumā spēlē pret US-IL operāciju. Karam ieilgstot daudzu valstu ekonomikām nāksies pārkārtoties (nav mirstama kaite) uz citiem naftas/gāzes tirgiem un avotiem. Cieš CN, cieš EU, plusos tikai RU un US.
9. UK bāzei Kiprā atkal trāpīja, pilsētā runā, ka tie bija Hezbollah droni ar krievu antenām “Kometa”. Labi, ka kipriotiem ir māte Grieķija, kas  sūta palīgā kara kuģus un lidmašīnas. EU mutiski draud karot, bet kaut kad vēlāk… TR aktīvi neatbalsta neko no visa šī bordeļa, tā kā iespēja, ka izšķirošajā brīdī  NATO var palikt ne tikai bez US, bet arī bez TR palielinās. Spānija arī distancējas un nepiedalās. UK maina viedokli par savu dalību biežāk kā zeķes.
10. Libānas Hezbollah aktivizējusies neadekvāti spējām, kas tomēr sasaista IL spēkus uz robežas, tādēļ IL ierobežotā daudzumā mobilizē rezerves karavīrus (desmiti tūkstošu). Par sauszemes operāciju pret IR pagaidām runu nav.
11. Irānas režīms ir izturējis pirmo raundu, turpina saņemt sitienus, bet ir uz kājām. Ir aizdomas, ka tuvāk 2., 3. raundam US un IL spars, ja ne izsīks, tad stabilizēsies. Vienlaicīgi skatītāji kauc pēc ātrāka fināla.  IR varētu teatrāli nokrist, bet jāredz par ko.

UPD1 Viedoklis no Sīrijas

UPD 2 Operācijas mērķi, oficiāli: noslīcināt IR floti, izjaukt IR kodolprogrammu (sasniegts 2025.). Nekādas režīma maiņas.

 Tas taču nekas, ka sabombardē skolu Irānā un gāja bojā 85 bērni. Viss par mieru. Iedomājies kādu citu valsti, kura būtu nonesusi skolu.

Nākamie aiz ārstiem būs - ugunsdzēsēji?

Filozofiska Refleksija par Ārstu Atlaišanu

Mūsdienu Latvija, valsts, kas lepojas ar savu "demokrātiju" un Gejropas Savienības piederību, ir spērusi soli, kas atgādina drūmākās totalitārisma un ksenofobijas lappuses no vēstures grāmatām. 2026. gada sākumā Daugavpils reģionālā slimnīca atlaida aptuveni 50 darbiniekus – tostarp ārstus, medmāsas un citu medicīnas personālu – tikai tāpēc, ka viņiem ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība.  Tas notika, neprasot viņu politisko nostāju, neizvērtējot lojalitāti vai profesionālo kompetenci, bet balstoties uz aukstu, birokrātisku likuma grozījumu, kas aizliedz "agresorvalstu" pilsoņiem strādāt kritiskās infrastruktūras objektos. Šis lēmums nav tikai administratīvs sīkums; tas ir filozofisks absurds, kas atklāj dziļu morālu plaisu sabiedrībā un valsts vadībā.

Iedomājieties: ārsts, kurš gadiem ilgi glābis dzīvības, diagnosticējis slimības un mazinājis ciešanas, pēkšņi kļūst par "drošības risku" tikai sava pases ieraksta dēļ. Vai tas nav Kanta kategoriskā imperatīva izsmiekls? Filozofs Imanuēls Kants mācīja, ka cilvēkus jāuztver kā mērķus pašus par sevi, nevis kā līdzekļus. Bet šeit cilvēki – ārsti – tiek reducēti līdz savai pilsonībai, it kā tā būtu zīmogs, kas automātiski atceļ viņu cilvēcību un profesionalitāti. Nav nekādu individuālu izmeklējumu, nekādu pierādījumu par nodevību vai sabotāžu. Tikai kolektīva vaina, balstīta uz nacionālo izcelsmi. Tas ir Hēgela dialektikas parodija: tēze par "drošību" noved pie antitézes – medicīnas sistēmas vājināšanas, un sintēze? Tukši slimnīcu koridori un pacientu ciešanas.

Nav brīnums, ka nesen bija likumi, kas piespieda citas ādas krāsas cilvēkus izmantot atsevišķas tualetes un iet pa citu ielas pusi. Tas ir precīzs salīdzinājums ar Amerikas Džima Krova laikmetu, kad segregācija bija "norma" drošības un kārtības vārdā. Latvijā mēs tagad redzam līdzīgu augstākās pakāpes segregāciju, tikai nevis balstītu uz rasi, bet uz pilsonību. Valdošā elite – tie "kangari", kā tos trāpīgi dēvē – ir radījusi sistēmu, kurā cilvēki tiek šķiroti pēc pases, nevis pēc rīcības. Tas nav tikai politisks lēmums; tas ir eksistenciāls absurds, kā to aprakstītu Kamī. Dzīve kļūst absurda, kad racionāla drošības doktrīna noved pie ārstu atlaišanas no slimnīcām – vietām, kurās jāglābj dzīvības, nevis jāveic etniska tīrīšana. Vai tiešām Latvijas drošība balstās uz to, ka mēs vājinām savu veselības aprūpi? Ja jā, tad šī doktrīna ir pašiznīcinoša, kā Nīčes "gribas uz varu" izkropļojums, kur vara kļūst par paranoju.

Un kas ar Hipokrāta zvērestu? Šis senais ētikas kodekss, kas solās ārstēt visus neatkarīgi no izcelsmes, statusa vai ticības, ir medicīnas stūrakmens. Vai ārsts, kurš ir Krievijas pilsonis, zaudē šo zvērestu? Protams, nē! Hipokrāts nedalīja pacientus vai kolēģus pēc pilsonības; viņš redzēja cilvēkus. Bet Latvijā šis universālais ētikas princips tiek ignorēts valsts drošības vārdā. Tas ir Platona ideju pasaules izkropļojums: ideālā valstī ārsti būtu gudrie, kas vada, nevis upuri birokrātiskai mašinērijai. Atlaižot šos speciālistus bez jebkādas izmeklēšanas, mēs ne tikai zaudējam kompetenci – mēs zaudējam cilvēcību. Citi slimnīcas, piemēram, Austrumu slimnīca un Paula Stradiņa slimnīca, ir sekojušas piemēram, atlaižot vēl desmitiem. Un tagad? Ukrainas ārsti aizpilda tukšumus, kas ir ironiski, ņemot vērā kontekstu. Bet vai tas atrisina problēmu, vai tikai maskē dziļāku filozofisku krīzi?

Šis notikums nav nejaušība; tas ir simptons plašākai tendencei, kur bailes no ārēja ienaidnieka noved pie iekšējas represijas. Sartrs teiktu, ka mēs izvēlamies savu likteni, bet šeit valsts izvēlas par mums, balstoties uz aizspriedumiem. Ja mēs turpināsim šādā garā, Latvija kļūs par izolētu salu, kur drošība ir tikai ilūzija, bet reālie upuri ir tās iedzīvotāji. Ir laiks apšaubīt šo absurdu: vai tiešām atlaižot ārstus, mēs kļūstam drošāki? Vai arī tikai dziļāk grimstam morālā purvā? Filozofija māca, ka patiesa drošība nāk no vienotības, nevis šķelšanās. Lai cik absurdi neskanetu - mūsdienu Latvijā valsts iznīcība nāk no "Vienotības".

Foreles sālīšana ir daudz vienkāršāka, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Izmantojot kvalitatīvu zivi un pareizās proporcijas, ir iespējams iegūt maigu,...

The post Kā sālīt foreli, lai tā būtu maiga un garšīga appeared first on Hitnet.lv.

Sen nav bijis nevienas jaukas animācijas, ne? Bez AI, bez tā visa, kas notiek apkārt.

vara bungas: Uz notiekošo Irānā daudzi skatās no cūkas-druvas īpašumtiesību pozīcijas. Tas nav pareizi. Mūsu acu priekšā tiek izspēlēts scenārijs, kādam būtu/bija jābūt īstenotam no Rietumu(+US) puses pret RU. Tas joprojām var notikt, neskatoties uz RU kodolvalsts statusu, jo kodolieroči ir nepraktiski – pielietošana atņem jebkādas, pat teorētiskās, izredzes atspēlēties nākotnē – nākotnes nebūs. Līdzības ar to kā varētu norisināties operācijas Epic Fury pret RU ir nepārprotamas:

1. IR un RU ir ar sankcijām apliktās petrodiktatūras, kas militārā jomā ir stabili iestrēgušas XX gs līmenī (jāsaka, ka salīdzinoši labā līmenī). Rietumu līmeni redzam pēc IL un US zaudējumu neesamības, kas vēlreiz demonstrē, ka gribēdami Rietumi varētu nodrošināt uzvaru UA ar visām 91.gada robežām, bet negrib.
2. IR un RU ir ballistisko raķešu arsenāli (zobens), bet nav ambīcijām un statusam atbilstošas PGA sistēmas (vairogs). IL pierādījusi, ka drošs vairogs var būt svarīgāks par asu zobenu – IL neizturētu atbildes triecienus pa savu teritoriju, ja ļautu tiem notikt. Pēc IR nedienām pat RU sapratīs, ka ne tikai tās zobens ir notrulinājies, bet arī vairogs sapuvis. No tā izriet hibrīds un tikai hibrīds, tur pavisam cits spēku samērs.
3. IR un RU nav vērā ņemamas politiskās opozīcijas, kas būtu spējīga pārņemt varu un kuru kādam ārējam spēkam būtu vērts atbalstīt. Turpretī abās valstīs ir spēcīgs iekšējo represiju aparāts. Tas nozīmē, ka bumbošanas rezultātā (bez sauszemes operācijas) var panākt režīma valdošās elites maiņu, nevis gāzt pašu režīmu.
4. IR 2025.gada nemieriem bija ekonomisks raksturs, valsts iedzīvotāji ir pamatīgi reliģiski un ideoloģiski indoktrinēti un neuzsakata sevi ne par Rietumu, ne par arābu pasaules sastāvdaļu, nu gluži kā krievi, kuri pēc pašnovērtējuma nav rietumnieki, bet arī aziāti no viņiem tādi švaki. Tomēr RU sabiedrība arī ir spējīga uz ekonomiskiem nemieriem, tāpēc kremlis rūpīgi studēs IR keisu. Kaut kad jau izteicos, ka neredzu RU nākotni ne kā CN, ne kā Kubu vai Ziemeļkoreju, IR ir RU garīgais dubultnieks, tāpēc to jāstudē.
5. IR un RU ir neliels īsteno monarhistu slānis, kas būtu gatavs deleģēt dižčiltīgu valdnieku, ja kāds cits ar varu atbrīvos viņam troni. Diezgan bezcerīga cerība. Revolucionārie šiīti un čekistiskie pareizticīgie karaļnamiem varu neatdos.
6. IR un RU prot, grib un var šantažēt partnerus ar naftas/gāzes cenām vai piegādēm, vai savu ietekmi uz cenām un piegādēm. Karš US-IL-IR ir finansiāli (naftas cenas) izdevīgs RU, bet miers nav izdevīgs. Hormuzas šauruma “slēgšana” ir fufelis, cenu lēciens būs, bet Līča valstis to atrisinās, IR nevajadzēja šaut uz Bahreinu.
7. Ne US ne to sabiedrotie nav gatavi veikt un nevēlas veikt militāro sauszemes operāciju IR teritorijā, tas pats notiktu RU gadījumā. Tieši tādēļ IR režīms (nevis to nominālie līderi) kopumā jūtas pietiekami droši. Arī čekisma režīmam RU pa lielam nekas nedraud no sauszemes, lai gan konkrēti un personīgi Putinam var atlidot kāds skids, bet valsts kursu tas ietekmēs maz, ja vispār ietekmēs.
8. Tramps uzrunājot IR tautu skaidri un nepārprotami aicināja to sacelties, jo US-UK-IL bumbošanas operācija esot “ekskluzīva, vienreizēja vēsturiskā iespēja”, kādu personīgi viņš ir irākiešiem sagādājis no savas labās sirds. Ja nesacelsies-paši vainīgi. Ko tādu varētu piedāvāt arī RU tautai, kad tā nobriedīs.
9. IR un RU nav uzticamu sabiedroto, slikta finansiālā situācija un sašaurināts klientu loks. CN viņus abus atklāti un nepārprotami izmanto, bet karot par viņiem neies.
10. IR un RU, kad sprukās vienā malā dauza nesaistītus kaimiņus pretējā malā. Izdarām secionājumus, ka neatkarīgi no mūsu suverēnās un elastīgās ārpolitikas bruņot konflikts ar RU var izcelties dēļ tā, ka RU ir konflikts ar US , piemēram, par Aļasku.
11. Atkārtošu gudro domu:

Līdz ar to US vai nu jājiet IR iekšā ar saviem kājniekiem, vai jārada IR iekšējo bruņoto opozīciju no 0, vai arī viss beigsies kā farss – ar vēl radikālāka ajatollas vešanu pie varas, bet kurš noslēgs ar Trampu “dīlu” uz papīra. Labuma guvēji: IL, jo IR militārais potenciāls kādu laiku būs grīdā un RU, jo naftas cenas kādu laiku būs augšā. Tas protams tikai tad, ja visa situācija neizies no scenārija špūres un neaizies pa pieskari, lai ko tas nozīmētu pasaulei.

PS Zemapziņā ticu astroloģijai (kvalitatīvai) un laikam ne viens es tāds ērms esmu, jo US-IL operācijas pret IR aktīvā fāze sākusies planētu parādes laikā.

UPD1

UPD2

UPD3

When we speak about music as a spiritual experience — as sound that can open the soul and allow us to sense infinity — it is impossible not to mention David Gilmour and the legendary band Pink Floyd. This is not merely music; it is a way of thinking, a feeling, an inner journey.

David Gilmour – Master of Guitar and Architect of Emotion

David Gilmour is not simply a guitarist. He is an architect of sound. His playing style — deep vibrato, pure tone, and emotionally charged solos — has become a benchmark in rock music. The legendary “Black Strat” guitar in his hands transforms into a voice that speaks where words fall silent.

When he joined Pink Floyd in 1968, the band stood at a crossroads. Gilmour’s presence brought melodic clarity and emotional depth. He did not compete with volume or speed — he created space. Space for thought, for feeling, for silence.

His solo in “Comfortably Numb” is often regarded as one of the greatest in rock history. It is not merely technique; it is pain, hope, and human vulnerability expressed through sound.

David Gilmour is truly a master of guitar and musical performance. He does not play notes — he plays emotions.

Pink Floyd – Rock Music as Philosophy

Pink Floyd transformed rock music into conceptual art. Albums such as The Dark Side of the Moon (1973), Wish You Were Here (1975), and The Wall (1979) became cultural symbols, speaking about the passage of time, alienation, fame, war, and the inner conflicts of the human condition.

The band’s sound was experimental yet deeply emotional. Their concerts evolved into visual and sonic rituals — lights, projections, symbolism. Yet behind all the grandeur stood a simple truth: authentic human emotion.

A Master Who Understands the Power of Silence

A true artist knows that silence is as important as sound. In Gilmour’s playing, pauses breathe. Notes do not rush — they live. Each composition becomes a journey: slow, conscious, profound.

His voice — calm and slightly melancholic — blends organically with his guitar tone. There is no theatrical exaggeration. There is sincerity.

And it is precisely this sincerity that allows Pink Floyd’s music to resonate across generations.

Music as a Reflection of Infinity

Listening to David Gilmour’s guitar solos creates the feeling that time itself stands still — that sound becomes a bridge between the human soul and infinity. This is music that does not merely ask to be heard; it invites us to think, to feel, to become aware.

David Gilmour’s name remains inscribed in rock history as a symbol of the truth that a guitar can be philosophy — and sound can be eternity.