Es vakar retvītoju kādu postu, kurš smīkņāja, ka Anthropic ar savu paziņojumu, ka Claude Code tagad prot automatizēti izpētīt to, kas darbojas uz meinfreimiem, ir panākuši lielāko IBM akciju cenas kritumu pēdējā ceturtdaļgadsimtā. Retais gan prot lasīt emoji, kurš šajā gadījumā nozīmēja «troll». Nu labi, es arī jūsu emoji ne vienmēr saprotu.

Un tas, ka analītiķi pilnā nopietnībā apgalvo, ka Anthropic ir panācis IBM akciju kritumu, mani samulsināja tiktāl, ka nolēmu notraust putekļus un vienkārši pierakstīt savā publiskajā blociņā (blodziņā).

IBM jau sen piedāvā dažādus veidus kā triviālu COBOL kodu migrēt uz Javu. Pat ar AI. Triks gan ir tajā, ka migrācija no lielā meinfreima nekad nav triviāla COBOL koda pārrakstīšana, jo līdzi nāk arī infrastruktūra. Tur ir vesela kaudze ar fancy akronīmiem un integrētām lietām — CICS (transakciju uzraudzība) , IMS (hierarhiska datubāze + vecāka versija CICS), VSAM (failsistēma), JCL (darbu pārvaldība). Un tas ir tikai tas, par ko kaut kad savā dzīves laikā esmu kaut kur kaut ko pa ausu galam dzirdējis.

Zinu gadījumu, kad liels uzņēmums Eiropā (miljardu apgrozījums) tā arī sekmīgi savu iniciatīvu nepabeidza un daļā pozīciju palika ar nomātu meinfreimu.

Un es nemaz jums neteikšu, ka IBM turpina masēt ar COBOL un AI un visu moderno un skaisto. Paralēli 2025. pēdējā ceturksnī ar savu meinfreimu bizīti nopelnot vairāk, nekā citkārt. Skaidrs, ka ar AI nomigrēt no meinfreima ir vieglāk. Bet efektam uz IBM akciju cenu, manuprāt, nebija jābūt tik dramatiskam.

Es nezinu. Varbūt tas, ka triviāli ieraksti kompāniju blogos var atstāt šādu ietekmi uz tirgu, ir signāls, ka tirgus ir labils un beidzot burbulis plīsīs?

Find serenity at Stone House Retreats, nestled within Portland’s lush Forest Park.

Stone House, Forest Park, Portland, Oregon

Sen nav bijis nevienas jaukas animācijas, ne? Bez AI, bez tā visa, kas notiek apkārt.

Ak, cik skaisti un loģiski izklausās mūsu valsts prioritātes 2026. gadā! Kamēr mazie bērni Seces pagastā un apkārtnē turpina staigāt pa tukšām skolu ēkām (jo “nav naudas” uzturēt bērnudārzus un skolas ar mazām grupiņām), kamēr vecāki mēnešiem gaida uz ārsta pieņemšanu un autobusu biļešu dotēšana izskatās pēc utopiska sapņa — pēkšņi parādās 228 miljoni eiro Sēlijas militārajai bāzei. Tieši turpat, Seces pagastā. Brīnums, vai ne?

Tiešām, kāpēc gan tērēt naudu kaut kam tik banālam kā dzīviem cilvēkiem, kuri šeit un tagad elpo, ēd, mācās un slimo? Nē, nē, daudz svarīgāk ir uzbūvēt modernu dzīvojamo zonu, administratīvo ēku, ēdnīcu, medicīnas centru (jā, ironiski — tur būs ārsti uz vietas), sporta zāli un laukumu karavīriem, noliktavas ieročiem un stāvlaukumus tehnikai. Jo, ziniet, ja bērnam nav bērnudārza — tas ir traģiski, bet ja karavīram nav sporta zāles pie kazarmām — tas ir nacionālās drošības apdraudējums!

Un padomājiet tikai — kamēr vecvecāki stāv rindā uz rentgenu un gaida pusgadu, kamēr skolotāji strādā par algu, ar ko nevar samaksāt īri Rīgā, mēs atradām iespēju uzreiz sameklēt simtiem miljonu, lai būvētu vietu, kur trenēties iznīcināšanai. Jo, protams, vislielākais drauds mūsu nācijai šobrīd nav demogrāfiskā krīze, izglītības sabrukums vai veselības aprūpes kolaps, bet gan tas, ka Ādažu poligons ir pārpildīts. Steidzami vajag otru, lielāku, dārgāku!

Cik eleganti tas viss izskatās: mēs slēdzam skolas laukos, jo “nav naudas”, bet uzreiz atrodam 228 miljonus, lai uzbūvētu kazarmas ar sporta laukumu 1200 valsts aizsardzības dienesta zēniem un meitenēm (plus sabiedrotie, protams). Jo prioritāte skaidra — vispirms nodrošinām nāves rīkus un to apkalpotājus, tikai tad, ja kas atliek, varbūt kādam bērnam atvēlēsim vietu bērnudārzā. Vai kaut kam mazāk svarīgam, piemēram, onkoloģijas rindām saīsināšanai.

Un visjaukākais — viss tiek darīts mūsu drošībai. Jo, ziniet, ja mums nebūs mega-modernas bāzes ar ēdnīcu un medicīnas centru karavīriem, tad krievi noteikti uzvarēs... bet ja mēs to uzbūvēsim, bet bērni paliks bez skolas un vecie bez ārsta — nu ko, upuris drošības vārdā taču. Katrs upurēto skolu un ārstu rindas gaidīšanas mēnesis ir mazs ieguldījums mierā un mierinājumā, ka vismaz kazarmās būs silti un sporta zāle pie rokas.

Tāpēc pacelsim glāzi (protams, ne par bērnu nākotni, bet par militāro gatavību) un pateiksim paldies tiem, kuri spēj tik ātri sameklēt simtiem miljonu iznīcībai, bet tik grūti atrod naudu radīšanai un uzturēšanai. Jo patiesi — kam tad vajag nākamo paaudzi, ja nav skaidrs, vai tā vispār izdzīvos līdz nākamajam karam?

Brīnišķīga loģika. Vienkārši apbrīnojama. Turpinām tādā pašā garā — nākamais solis būs 500 miljoni jaunai munīcijas noliktavai, kamēr slimnīcās rindas stiepjas pa ielām. Jo drošība pirmajā vietā. Vienmēr. Pat ja tā maksā visu pārējo.

Iedomājos apskatīt Latvijas iedzīvotāju sastāva maiņu pēc PMLP (Fizisko personu reģistra) ziņām. Konkrēti, trīs lielākās tautas un visbiežāk sastopamos attālu valstu pilsoņus. Lai varētu saskatīt vienotā grafikā un salīdzināt maiņas straujumu, lietojama logaritmiska skala. Vēsturē vēlējos iekļaut gan ukraiņu bēgļus, gan īslaicīgi stingrāku migrācijas polītiku Ķīnas vīrusa dēļ. Pagātnē atkāpos tiktāl, lai tomēr visi skaitļi būtu vismaz 2¹⁰=1024. Sanāca līdz 2017. gada vidum.

Iznākums redzams attēlā. Latviešu skaits lēnām samazinās. Krievu skaits samazinās straujāk. Iznākumā latviešu un krievu skaita attiecība augusi no 2,31 2017. gada vidū līdz 2,62 šīgada sākumā. (Pārkrievošanas beigās 1989. gadā šī attiecība bija 1,53, Ulmaņlaikos 1935. gadā — 7,13.) Ukraiņu skaita maiņā redzami bēgļi. Indijas un Uzbekijas pilsoņu skaits strauji aug ar pretēju tendenci 2020.—2021. gadā īslaicīgi stingrākas migrācijas polītikas dēļ. Grafikā nav attēlots, bet nu jau gan Indijas, gan Uzbekijas pilsoņu ir vairāk nekā Lietuvas!

vara bungas: Neko neatgādina? Tē taču mūsu ZS aprakstīta:

[..] Not all these forces were created equal. TDF brigades were not intended to be capable of manoeuvre warfare. They were originally intended to be predominantly rear-area security forces guarding installations and manning checkpoints. As such, the brigade and even battalion echelons served only administrative functions. Their operational tasks required only platoon- or company-sized actions. Once the war began, the Ukrainian high command used TDF brigades mostly as light infantry to fight static, defensive battles from fortified positions in at most battalion-sized formations. This effort already stretched their training to its limit.[..]

avots

Var teikt, ka pateicoties ZS un esošajiem rezerves karavīriem, NBS jau ir gatavi savas aizmugures sargāšanai. Bet kā būs ar “nullītes” noturēšanu un teritorijas atkarošanu? Tas jautājums risināms ar rezerves mobilizāciju (pēc VAD apmācības). Karošana frontē kājnieku vienību sastāvā pamatā ir vīru darbs un pienākums (nekā personīga, tikai pateicoties fiziskajiem parametriem). Attiecīgi, jo vairāk VAD būs sieviešu, jo vairāk mums būs “pavāru” un mazāk to, kurus var sūtīt frontē efektam nevis ķeksītim. Ideja par sieviešu nebrīvprātīgu iesaukšanu VAD ir aizdomīgs aklums vai troļļošana, par aizsardzības budžeta izmantošanas lietderību nemaz nerunājot.

Latvijas Handbola federācija sveic handbola sabiedrību Latvijas valsts 99. dzimšanas dienā. Daudz laimes, Latvija!

Foreles sālīšana ir daudz vienkāršāka, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Izmantojot kvalitatīvu zivi un pareizās proporcijas, ir iespējams iegūt maigu,...

The post Kā sālīt foreli, lai tā būtu maiga un garšīga appeared first on Hitnet.lv.

Reiz digitālās pasaules malā dzīvoja divi kungi — Mr. Next un Mr. Convex.

Mr. Next bija arhitekts ar ātrām rokām un mierīgu skatienu. Viņš prata būvēt fasādes no gaismas — lapas, kas atvērās acumirklī, skati, kas reaģēja uz katru pieskārienu. Viņa skatuve bija veidota ar Next.js, un viņš lepojās ar to, ka lietotājs nekad nejūt gaidīšanu. “Laiks ir trausls,” viņš mēdza teikt. “Ja mēs to pagarinām, doma aiziet bojā.”

Mr. Convex savukārt dzīvoja aiz kulisēm. Viņa pasaule bija dziļa un klusa, pilna ar neredzamiem savienojumiem. Viņš strādāja ar Convex un uzskatīja, ka atmiņa nav arhīvs, bet dzīvs organisms. “Dati nav faili,” viņš sacīja. “Tie ir notikumi, kas turpina elpot.”

Kādu dienu viņi nolēma uzbūvēt ko neparastu — poēmu meklētāju.

Ne tādu, kas meklē vārdus, bet tādu, kas meklē nozīmi.

Mr. Convex izņēma no savas kabatas savādu kompasu — 768 dimensiju vektoru karti. Katru dzejoli viņš pārvērta par punktu šajā neaptveramajā telpā. Skumjas kļuva par koordinātēm. Ilgas par virzienu. Jūra par attālumu starp divām klusuma vērtībām.

“Cilvēki redz tikai trīs dimensijas,” noteica Mr. Next, vērojot, kā punkti ieņem vietas neredzamajā kosmosā.

“Un tomēr viņi jūt daudz vairāk,” atbildēja Mr. Convex.

Kad lietotājs ierakstīja: “rudens vakara skumjas”, Mr. Next acumirklī atvēra skatuvi. Teksts parādījās, saskarne atdzīvojās, gaisma iedegās. Bet īstā darbība notika dziļumā. Mr. Convex aprēķināja attālumus starp punktiem 768 dimensijās, meklējot tuvāko rezonansi. Viņš nevaicāja: “Kur šie vārdi atkārtojas?” Viņš jautāja: “Kur šī sajūta dzīvo?”

Un tad notika brīnums.

No bezgalīgās daudzdimensiju ainavas iznira dzejoļi, kas nevis atkārtoja ievadītos vārdus, bet atbildēja tiem. Lietotājs redzēja tikai rezultātus — dažas rindas, dažus nosaukumus. Taču aiz šīs vienkāršības slēpās matemātiska tuvība, kosinusa līdzība, vektoru klusā gravitācija.

“Vai tu domā, ka mēs patiešām saprotam dzeju?” kādu vakaru jautāja Mr. Next.

Mr. Convex ilgi klusēja.

“Ne vairāk kā zvaigzne saprot gravitāciju,” viņš beidzot atbildēja. “Bet mēs spējam izmērīt tās ietekmi.”

Ar katru jaunu dzejoli telpa mainījās. Jauns punkts 768 dimensijās nedaudz pārbīdīja līdzsvaru. Kartes robežas paplašinājās. Nozīmes pārkārtojās. Meklētājs nebija statisks katalogs — tas bija dzīvs kosmoss.

Mr. Next rūpējās, lai viss notiktu tagadnē. Lai klikšķis būtu tūlītējs, lai doma neizgaistu gaidīšanas laikā.

Mr. Convex rūpējās, lai pagātne nekad nepazustu — lai katra rinda saglabātu savu vietu daudzdimensiju atmiņā.

Kādā brīdī viņi saprata, ka nav uzbūvējuši tikai lietotni. Viņi bija radījuši tiltu. Tilts starp cilvēka izjūtu un matemātisku struktūru. Starp metaforu un metriku.

Un varbūt pats skaistākais bija tas, ka 768 dimensijas neviens neredzēja. Tās bija kā neredzams dārza pamats, kurā saknes savijas zem zemes. Lietotājs redzēja tikai ziedus — dzejoļus, kas šķita saprotami, tuvi, gandrīz liktenīgi atrasti.

Reiz Mr. Next pasmaidīja un teica:

“Mēs būvējam saskarni.”

Mr. Convex atbildēja:

“Nē. Mēs būvējam tuvību.”

Un tā viņi turpināja savu darbu — viens gaismā, otrs dziļumā — ļaujot dzejai elpot digitālā telpā, kur 768 dimensijas kļuva par neredzamu, bet nepieciešamu debesjumu virs katra meklējuma.

2026. gads Latvijas autovadītājiem nes nelielas, bet nozīmīgas korekcijas auto nodokļu sistēmā. Izmaiņas galvenokārt saistītas ar sociālo atvieglojumu paplašināšanu un videi draudzīga transporta izmantošanas veicināšanu. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis šogad būtiski nemainās, ļaujot autovadītājiem plānot budžetu ilgtermiņā. Šāda pieeja mazina pēkšņu izmaksu pieaugumu un nodrošina prognozējamību gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuri uztur autoparku.

Lasīt visu rakstu...

Ir kaut kas poētiski cēls tajā, kā mēs spējam vienlaikus būt nabagi un bagāti. Nabadzīgi tad, kad runa ir par skolām, autobusu dotācijām un bērnu iespējām nokļūt mājās. Un bagāti – kad jāceļ betona katedrāles ar stratēģisku nosaukumu “noliktavu komplekss”.

Kamēr kārtējā lauku skola aizver durvis ar klusu “optimizācijas” čīkstienu, mēs uzzinām, ka Nīkrāces pagasts drīzumā rotāsies ar aptuveni 100 miljonu eiro vērtu noliktavu kompleksu. Tas būs vēl viens lepns objekts līdzās citiem militāriem punktiem Kuldīgas novads teritorijā. Četri militārie objekti vienā novadā – tāds kā drošības kvartets. Gandrīz vai kultūras programma, tikai bez kultūras.

Un te rodas filozofiskais jautājums: vai bērnam vajag skolu, ja viņam ir drošība? Vai autobuss ir svarīgāks par noliktavu? Acīmredzot – nē. Autobuss ved uz skolu, bet noliktava ved uz nākotni. Vismaz tādu nākotni, kurā būs ko sargāt, pat ja nebūs, kas lasa, raksta vai kritiski domā.

Ironiski, ka vārds “attīstība” pēkšņi iegūst ļoti konkrētu formu – taisnstūrveida, no dzelzsbetona, ar perimetra apsardzi. Attīstība vairs nav bibliotēka vai jauna mācību programma. Tā ir žogs ar kustības sensoriem. Tā ir infrastruktūra, kas simbolizē prioritātes – ja nu kāds vēl šaubījās.

Varbūt mēs vienkārši esam pārāk sentimentāli. Mēs domājam, ka sabiedrības mugurkauls ir izglītība. Ka lauku autobuss nav luksuss, bet pamata vajadzība. Taču realitāte māca citādi: mugurkauls, izrādās, ir noliktava. Ar iespējami lielāku kvadratūru.

Un tomēr – ir kaut kas simboliski skaists šajā absurdā. Skolas tiek slēgtas, jo “nav bērnu”. Bērnu nav, jo nav darba un infrastruktūras. Autobusi tiek samazināti, jo “nav rentabli”. Bet noliktavas ir rentablas. Jo tās ir vajadzīgas. Jo tās rada drošības sajūtu. Sajūtu, ka mēs esam gatavi. Kaut kam.

Varbūt tas ir mūsu laikmeta stāsts: mēs taupām uz grāmatām, lai varētu atļauties sienas. Mēs aizveram klases, lai atvērtu angārus. Un tad ar nopietnu sejas izteiksmi sakām – tā ir stratēģija.

Filozofiski raugoties, absurds nav kļūda sistēmā. Tas ir sistēmas kulminācijas punkts. Kad sabiedrība spēj vienā elpas vilcienā pateikt: “Nav naudas bērniem” un “Ir 100 miljoni noliktavai”, tā vairs nav pretruna. Tā ir izvēle.

Un izvēles vienmēr ir vērtību spogulis.

Varbūt pēc gadiem kāds pēdējais skolēns, kurš vēl paspējis iemācīties domāt kritiski, uzrakstīs eseju par šo laikmetu. Par laiku, kad četras militāras būves vienā novadā šķita pašsaprotamas, bet viena lauku skola – pārlieku dārga greznība.

Programma UNPLUGGED ir starptautiski atzīta un pierādījumos balstīta programma, kas palīdz skolēniem vecumā no 12–14 gadiem attīstīt kritisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu un sadarbības prasmes, lai stiprinātu viņu spēju atteikties no kaitīgiem ieradumiem. Programmas mērķis ir novērst vai aizkavēt atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu, veicinot skolēnu spēju pieņemt veselīgas un apzinātas izvēles.

Programmu UNPLUGGED veido 12 interaktīvas nodarbības. Nodarbībās skolēni caur spēlēm, diskusijām un grupu darbiem mācās sadarboties, risināt problēmas, tikt galā ar spiedienu un atpazīt emocijas. Nodarbībās uzsvars tiek likts nevis uz mācīšanu par vielu kaitīgumu, bet uz dzīves prasmju attīstīšanu, kas palīdz veidot noturīgu, pašpārliecinātu un atbildīgu personību.

Programma UNPLUGGED ir izstrādāta, ieviesta un novērtēta pētījumā septiņās Eiropas valstīs: Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Grieķijā, Itālijā, Austrijā un Zviedrijā. Latvijā programma adaptēta 2021./2022. mācību gadā. .

24.februārī programmas UNPLUGGED  īstenošanu uzsāka Jaunogres pamatskolas 6.b klases skolēni kopā ar skolotāju Ivetu Strodi. Pirmajā nodarbībā skolēni iepazinās ar programmas mērķiem un darba formu, vienojās par sadarbības noteikumiem, kā arī diskutēja par to, kāpēc pusaudžu vecumā ir svarīgi pieņemt atbildīgus lēmumus. Nodarbība noritēja aktīvā un atvērtā gaisotnē, skolēniem iesaistoties diskusijās un daloties savos viedokļos.

Programmas ieviešana ir nozīmīgs solis skolas audzināšanas darba stiprināšanā un preventīvs atbalsts skolēniem vecumposmā, kad īpaši svarīgi veidot drošu, atbildīgu un vērtībās balstītu izvēļu pamatu.

Iveta Strode

The post Jaunogres pamatskola uzsāk UNPLUGGED programmas īstenošanu appeared first on Jaunogres pamatskola.

Jā, tas laiks ir pienācis. Mēs jau esam pieraduši, ka programmatūras drošības labojumus izlaiž programmatūras ražotāji Microsoft, Adobe, Apple, Oracle utt., bet tagad tiem piebiedrojas arī auto ražotāji. Tas jau bija sagaidāms, ka auto datorizācija līdz ar papildus ērtībām nesīs arī jaunus drošības riskus. Pagājušo piektdien autobūves uzņēmums BMW izlaida drošības „ielāpu”, lai novērstu ievainojamību, kura var skart 2,2 miljonus Rolls-Royce, Mini un BMW automašīnu.

Ziņu aģentūra Reuters informē, ka hakeri varēja ļaunprātīgi izmantot šo ievainojamību, lai atslēgtu durvis un iekļūtu automašīnā, kura nokomplektēta ar kompānijas piedāvāto ConnectedDrive opciju. Vācijas automobilistu asociācija un patērētāju interešu aizsardzības organizācija ADAC atklāja šo ievainojamību jau pērn, bet gaidīja, līdz tiks izlaists labojums, un tikai tad publicēja savu atklājumu.

ConnectedDrive automātiski nodrošina automašīnas savienojumu ar BMW, lai saņemtu aktuālos atjauninājumus. Vēl šī programmatūra savienojas ar īpašu aplikāciju automašīnas īpašnieka mobilajā tālrunī, tāpēc no tālruņa iespējams dot dažādas komandas automašīnai, piemēram, iedarbināt skaņas signālu un atslēgt durvis vadītāja pusē, kā arī ceļā izsaukt palīdzību avārijas gadījumā.

Asociācija ADAC informē, ka pasūtījusi neatkarīgu pētījumu par šo tehnoloģiju. Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta tam, kādi dati tiek pārraidīti uzņēmumam BMW, kad automašīnai vajadzīga tehniskā apkope vai remonts. „Pētījuma mērķis bija noteikt, vai šāda informācijas sistēma varētu būt neizdevīga neatkarīgām darbnīcām un vai ADAC vajadzētu iejaukties, lai aizsargātu patērētāju intereses,” teikts paziņojumā. „Lai gan pētījuma nolūks bija pavisam cits, tā gaitā atklājās draudi drošībai (par kuriem kompānija vēlāk paziņoja sīkāk).”

Reuters raksta, ka ADAC pētniekiem izdevies izmantot atrasto ievainojamību, izveidojot fiktīvu tālruņu tīklu, ar kuru automašīnas pēc tam mēģināja savienoties. Savienošanās mēģinājuma laikā uzbrucējiem izdevies pārņemt ConnectDrive SIM kartes funkcijas. Viņi varējuši konstatēt automašīnas pašreizējo atrašanās vietu un reāllaikā saņemt informāciju par tās piedalīšanos satiksmē. Vēl viņi pārtvēruši e-pasta vēstules, kas sūtītas ar „BMW online” starpniecību.

Nesenais drošības „ielāps” tika automātiski uzstādīts ar automašīnas īpašnieka mobilā tālruņa starpniecību, tomēr nav pieejama informācija par to, vai programmatūras labojums uzstādīts konkrētai automašīnai. Tiesa, BMW esot izveidojis tālruņa līniju, uz kuru var zvanīt tie autovadītāji, kuri vēlas uzzināt, vai viņu automašīna tagad ir droša pret iespējamu uzbrukumu, piebilst ADAC. Atjauninājumu nosūtīšana turpinājās līdz 31. janvārim.

BMW paziņojis, ka vienlaikus ar drošības sistēmas „ielāpa” uzstādīšanu samazinātas sistēmas uzlaušanas iespējas, jo ieviesta automašīnas savienojuma šifrēšana. ADAC uzsver, ka vēl nav zināms neviens gadījums, kad minētā ievainojamība būtu izmantota ļaunprātīgā nolūkā.

Citiem ir slinkums vai arī vienkārši pārāk patīk Ziemassvētku dekorācijas un neparko nevēlas tās noņemt.

Christmas lights in March

Izmantotā tehnika:
Canon 70D
Canon EF 50 mm f/1.4 USM