nekur.lv

Vairākus gadus darbojoties lauku darbos, ir nākusi apskaidrība un pārliecība, ka labu rezultātu var sasniegt dažādos veidos, bet lielāks prieks rodas tad, kad esi izbaudījis pašu darba procesu. Un, lai to pēdējo izbaudītu, ir nepieciešami labi instrumenti. Šī brīža secinājumu es vairākus gadus nostiprināju praksē- sākotnēji izmantoju tos darbarīkus, kas jau bija pieejami vai veikalā izvēlējos tos, kas bija vislētākie (no sērijas- cik tad man tos vajadzēs).
Prieks, ka tā prakses pieredze bija ne tikai izglītojoša, bet arī īsa- tie lētie instrumenti plīsa ātri. Daži pat tik ātri, ka nenostiprinājās tā pieminētā pārliecība, ka jāpērk uzreiz laba manta. Tā pamazām nonācu pie sava pirmā fiskara, kam drīz sekoja nākamie un nu jau varu teikt, ka fiskari ir mani galvenie palīgi laukos.
Pāris dienas atpakaļ ieraudzīju lielveikalā Kurši atlaides Fiskars zaru zāģiem un paņēmu uzreiz divus- vienu ‘’parasto’’ un otru jau iepriekš iegādātajam augstgrieznim. Tagad varēšu ne tikai nogriezt zarus 6m augstumā, bet arī kādu resnāku zaru tur arī nozāģēt. Jauniegādātos instrumentus jau notestēju- abi zāģi ļoti labi paveic savu darāmo.
Augšējā attēlā ir redzama mana šī brīža Fiskars ‘’kolekcija’’, vēl dažus fiskarus iegādājos mammai. Tuvākos plānos ir to kolekciju papildināt ar pāris grābekļiem, kapli, skarifikatoru, aeratoru un skaldāmo cirvi. Tāpat vajadzēs dārznieka šķēres meitai. Un gan jau ar laiku vēl radīsies kāda vajadzība.
Laikam jau šis viss izklausās pēc slavas dziesmas Fiskaram, bet … ai, nav ko liegties- tā arī ir, jo instrumenti ir ļoti labi un pagaidām neesmu vīlies nevienā pirkumā. Nebūtu iekšējās bremzes uzliktas, gan jau būtu nopircis vēl vairāk darbarīku.
Zinu, ka citi ir iecienījuši Gardena firmas instrumentus, vēl citi droši vien kombinē savus dārza rīkus no dažādām firmām, bet man patīk, kad viss ir no vienas firmas. Liekas, ka tā mana uzticība atmaksāsies ar šo instrumentu ilgāku un labāku kalpošanu. Un, kā sportā saka- uzvarētāji sastāvu nemaina.
Teikšu kā ir- strādāt var ar jebkuru darbarīku, bet ne visi ļauj darbu paveikt ar prieku. Man laukos Fiskars šo prieku dod.

1. Ievads: Jaunā regulējuma mērķis un būtība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1624 ir fundamentāls pagrieziens Eiropas Savienības tiesiskajā telpā. Līdz šim šo jomu regulēja direktīvas, kas pieļāva dalībvalstu pieeju sadrumstalotību un atšķirīgu noteikumu interpretāciju. Jaunā regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, nodrošinot, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā ES saskaras ar vienotām prasībām. Galvenais regulējuma mērķis ir finanšu sistēmas aizsardzība pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu (NILL/TFN), radot drošāku un caurskatāmāku iekšējo tirgu.

2. Jaunie ierobežojumi skaidras naudas darījumiem

Skaidra nauda tās anonimitātes dēļ joprojām ir augsta riska instruments. Lai mazinātu tās ļaunprātīgu izmantošanu, regula ievieš stingrākus rāmjus:

• 10 000 EUR limits: Personas, kas tirgo preces vai sniedz pakalpojumus (atbildīgie subjekti), nedrīkst pieņemt vai veikt maksājumus skaidrā naudā virs 10 000 EUR. Būtiski uzsvērt, ka šis limits attiecas arī uz virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas var būt mākslīgi sadalīti mazākos maksājumos, lai apietu likumu.
• Izņēmumi: Ierobežojums neattiecas uz privātpersonu savstarpējiem darījumiem (P2P), ja puses nerīkojas profesionālā statusā. Tāpat izņēmums ir darījumi, kas tiek veikti tieši kredītiestāžu, maksājumu vai elektroniskās naudas iestāžu telpās.
• Identifikācijas slieksnis: Veicot gadījuma rakstura skaidras naudas darījumus, kuru summa sasniedz vai pārsniedz 3 000 EUR, atbildīgajiem subjektiem ir pienākums identificēt klientu un pārbaudīt tā identitāti.

3. Izmaiņas kriptoaktīvu lietotājiem

Kriptoaktīvu jomā regula tiecas mazināt anonimitāti, kas līdz šim kavēja darījumu izsekojamību. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir stingri aizliegts uzturēt anonīmus kontus vai nodrošināt rīkus, kas ļauj anonimizēt darījumus, tostarp uzturēt anonimitāti uzlabojošas monētas.

Svarīgi: Noteikumi neattiecas uz pašuzturētu maku (self-custody wallets) aparatūras vai programmatūras nodrošinātājiem (piemēram, privāto atslēgu glabāšanas ierīcēm), ciktāl tiem nav piekļuves šiem makiem un tie tos nekontrolē.

4. Klientu uzticamības pārbaudes: Ko bankas un pakalpojumu sniedzēji prasīs no iedzīvotājiem?

Atbildīgie subjekti (bankas, nekustamā īpašuma aģenti u.c.) piemēro uz risku balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka pārbaužu intensitāte ir tieši atkarīga no klienta, darījuma veida vai ģeogrāfiskā reģiona radītā riska līmeņa.

Parastā pārbaude

Paplašinātā pārbaude (EDD)

Klienta un faktiskā īpašnieka identifikācija, balstoties uz uzticamiem dokumentiem un informācijas avotiem.

Tiek piemērota augsta riska gadījumos: darījumi ar augsta riska trešajām valstīm vai politiski redzamām personām.

Darījuma attiecību nolūka un būtības novērtēšana, saprotot klienta nodomu.

Obligāta līdzekļu un labklājības izcelsmes pārbaude, lai pārliecinātos par naudas likumību.

Pastāvīga darījumu uzraudzība, lai nodrošinātu atbilstību klienta zināmajam profilam.

Nepieciešama augstākās vadības apstiprinājuma saņemšana darījuma attiecību sākšanai vai turpināšanai.

-

Attiecas uz augstas labklājības klientiem, kuru aktīvu vērtība pārsniedz 50 milj. EUR (finanšu aktīvi un nekustamais īpašums, izņemot privāto dzīvesvietu).

5. Politiski redzamas personas (PRP) un to ģimenes locekļi

Regula precizē un paplašina PRP definīciju, lai novērstu korupcijas un līdzekļu legalizēšanas riskus publiskajā sektorā:

1. Pašvaldību līmenis: PRP kategorijā tagad ietilpst reģionālo un vietējo pašvaldību vadītāji (tostarp pilsētās un reģionos ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000).
2. Ģimenes locekļi: Pārbaudes tiek attiecinātas arī uz ģimenes locekļiem, kur saraksts ir papildināts, iekļaujot arī brāļus un māsas.
3. Statusa ilgums: PRP pasākumi jāpiemēro līdz brīdim, kad persona vairs nerada risku, bet nekādā gadījumā ne mazāk kā 12 mēnešus pēc amata atstāšanas.
4. Preventīvs raksturs: Eksperta skatījumā ir būtiski apzināties, ka šie pasākumi ir preventīvi, nevis krimināltiesiski – tie nepieņem, ka persona ir izdarījusi pārkāpumu, bet nodrošina sistēmas drošību.

6. Augstvērtīgu preču iegāde: Jauni ziņošanas pienākumi

Luksusa preču tirgus dēļ tā augstās likviditātes ir pakļauts riskam. Atbildīgajiem subjektiem ir pienākums ziņot par darījumiem, kas saistīti ar:

• Dārgmetāliem, dārgakmeņiem un juvelierizstrādājumiem.
• Mehāniskajiem transportlīdzekļiem privātai, nekomerciālai lietošanai, ja to vērtība pārsniedz noteiktus sliekšņus.
• Kuģošanas līdzekļiem un gaisa kuģiem privātai lietošanai.

Šīs prasības attiecas arī uz darījumiem ar juridiskām personām vai veidojumiem (piemēram, fondiem), kas izveidoti, lai pārvaldītu to faktiskā īpašnieka labklājību.

7. Secinājumi un informācijas pieejamība

Jaunās regulas mērķis ir harmonizēt noteikumus visā ES, lai patērētāji un godprātīgi komersanti saskartos ar vienlīdzīgiem noteikumiem. Datu apstrāde notiek stingrā saskaņā ar VDAR, aizliedzot datu izmantošanu komerciālos nolūkos.

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Vai es drīkstēšu pirkt automašīnu no kaimiņa par skaidru naudu virs 10 000 EUR? Jā. 10 000 EUR ierobežojums neattiecas uz maksājumiem starp fiziskām personām, kuras nerīkojas profesionālā statusā.

Kāpēc banka man prasa informāciju par manu brāli, kurš ir pašvaldības deputāts? Regula 2024/1624 paplašina PRP ģimenes locekļu loku, iekļaujot brāļus un māsas. Bankai kā atbildīgajam subjektam ir juridisks pienākums piemērot paplašinātu uzticamības pārbaudi personām, kas ir cieši saistītas ar nozīmīgu publisku amatu izpildītājiem.

Cik ilgi bankas un citi pakalpojumu sniedzēji glabās manus datus? Informācija par klienta uzticamības pārbaudi un darījumiem jāglabā 5 gadus pēc darījuma attiecību beigām. Tomēr izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams noziegumu novēršanai vai izmeklēšanai, iestādes var pieprasīt glabāt datus ilgāk, bet ne ilgāk par papildu 5 gadiem (kopā 10 gadus).

Vai manas privātās mājas vērtība ietekmē manu statusu kā "augstas labklājības klientam"? Nē. Aprēķinot 50 miljonu EUR slieksni, pie kura tiek piemērota pastiprināta uzraudzība, tiek ņemti vērā finanšu un nekustamā īpašuma aktīvi, taču no šī aprēķina ir tieši izslēgta klienta privātā dzīvesvieta.

Jūrmalā ir divas vietas, kas man kā šoferim nelika mieru jau ilgāku laiku. Jā, ir tur arī citi satiksmes punkti, kurus gribētu redzēt savādākus, bet šoreiz par tām divām vietām. Proti, divas sabiedriskā transporta pieturvietas. Viena atrodas Mazā Nometņu ielā Kauguros (pretī Maximai) un otra Asaru prospektā pie ”Nemo” (kur ir arī Jūrmalas caurlaižu punkts).
Zināms, ka Ceļu satiksmes noteikumi nosaka: ‘’67. Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētās pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš.’’
It kā viss skaidrs un liekiem jautājumiem nevajadzētu būt. Bet (Godmaņa balsī)… bet kā šoferim zināt, ka tā pieturvieta ir pieturvieta? Tā, pie Kauguru Maximas, ir visnotaļ pārprotama arī kā sabiedriskā transporta galapunkts, jo diezgan bieži ir (bija?) vērojama situācija, ka tur iebrauca autobuss un palika stāvot (kabatas kreisajā joslā), citreiz pat divi tur stāvēja, kamēr citi busi iebrauca pieturā uzņemt/izlaist pasažierus.
Un cik tālu nozīmē ‘’sāk braukt no apzīmētās pieturas’’?
Vēl var aizdomāties par to vai tā nav blakusteritorija (galapunkts, ilgstoša stāvēšana), piemēram, ja autobuss izbrauc no šīs kabatas neiebraucis labajā joslā un neizmantojis pieturvietu, tad joprojām tā skaitās ‘’sāk braukt no apzīmētas pieturas’’? Kad autobuss izbrauc no pieturas, tam jārāda pagrieziens, bet te jau bus ne tikai bus izbraucis no pieturas, bet vēl divas reizes rādījis pagrieziena signālu (citi manevri). Vai tas viss joprojām skaitās ‘’sāk braukt no apzīmētas pieturas’’?
Droši vien liela daļa te ir mana fantāzija (jums taču arī tā mēdz būt, kad kādu problēmu sāc dziļi domāt, tā pēc brīža liekas, ka nekas nesanāk un viss ir auzās?) un ne līdz galam skaidra bilde par visiem standartiem un likumiem. It kā jau varētu likties mierā un palaist visus sabiedriskos transportus no pieturas. Bet (Godmaņa balsī)… te tomēr prasās skaidrāku bildi. Pie tam, cik nu novērots, te šoferi uzvedas visai dažādi- reti kurš palaiž autobusus no šīs pieturas.
Tāpēc nolēmu beigt plūkāt margrietiņu (ir pieturvieta, nav pieturvieta, ir pieturvieta, nav …) un uzrakstīt csdd, lai viņi mani apgaismo. Likās, ka labāk notēlot vienu reizi muļķi, nekā pēc tam kost pirkstā, ka nezināju, nesapratu vai sadomājos un pārpratu.
Tā nu aizrakstīju csdd vēstuli. Minēju gan šo Kauguru pieturu (augšējais attēls), gan Vaivaros pie caurlaižu punkta (abi apakšējie attēli). Pēdējā ir līdzīga situācija- pieturvieta ir kabatā, kurā vēl ir caurlaižu automāti. Un tā kabata ir savus 300-350m gara. Nezinu gan kā te šoferi varētu ievērot, ka jāpalaiž sabiedriskais (jo pieturvieta).
Atbildi saņēmu drīz vien.
Īsumā:
1.Latvijas standartā LVS 190-8 “Autobusu pieturu projektēšanas noteikumi” noteikts, ka pieturvieta tiek definēta arī kā pieturvietas paplašinājums ar sānu sadalošo joslu (izbūvētu saliņas veidā).
2.Priekšroka ir pasažieru sabiedriskajam transportam, jo ceļa konstrukcija (paplašinājums) ir veidota kā apzīmēta pasažieru sabiedriskā transporta pieturvieta, un saskaņā ar CSN autobusam, kas uzsācis braukšanu, ir priekšroka.
3.Minētajā situācijā pieturvietas horizontālais apzīmējums, kas atdala pieturvietu no pamatjoslas, ir nekorekts (šādā situācijā būtu jāizmanto 926. ceļa apzīmējums – plata pārtraukta līnija).
Secinājums- jādod ceļš sabiedriskajam transportam.
Es gan neesmu pārliecināts, ka vēstulē saņēmu atbildi arī par to Vaivaru pieturu (epastā nosūtīju tikai Kauguru pieturvietas attēlu, cerēju, ka pārējo apskatīs paši). Vienkārši man galvā ir dažādas versijas par pieturvietām, bet neviena no tām nav 350m gara josla ar caurlaižu automātiem un vēl stāvvietu pie info kartes. Vēlreiz traucēt cssd sakautrējos- bail, ka padomās, ka esmu piekasīgs vecis (lasi- vecs muļķis), kurš mēģina sīkumainoties. Bet (Godmaņa balsī)… kārtībai vajadzētu būt, ne? Tāpēc nolēmu ierakstīt blogā, varbūt kāds šoferis padalīsies ar savām zināšanām vai versijām par šīm divām vietām.

Autors: ikdiena.lv redakcija. Publicēts: 2026. gada 13. jūnijā.

Eiropas Savienības jaunās ēku energoefektivitātes prasības var nozīmēt stingrākus renovācijas pienākumus daļai mājokļu īpašnieku Latvijā, īpaši vecākām un slikti siltinātām ēkām. Eiropas Komisija 2026. gada 12. jūnijā norāda, ka turpinās darbs pie ēku energoefektivitātes direktīvas ieviešanas, tāpēc nākamais būtiskais jautājums būs Latvijas nacionālie noteikumi un atbalsta finansējums.

Kam Latvijā izmaiņas var būt svarīgākās

Visvairāk uzmanības būs jāpievērš īpašniekiem, kuru mājokļiem ir augsti apkures rēķini, zema energoklase vai novecojušas apkures sistēmas. Praktiski tas var skart daudzdzīvokļu namus, privātmājas, pašvaldību ēkas un komercēkas, kurās enerģijas patēriņš ir virs vidējā.

Svarīgi: ES līmenī tiek noteikts virziens, bet konkrēti pienākumi Latvijā būs atkarīgi no tā, kā direktīvu ieviesīs nacionālajos normatīvajos aktos. Par praktisko regulējumu jāseko Klimata un enerģētikas ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Altum un likumi.lv publicētajiem dokumentiem.

Kas jāzina iedzīvotājiem

• Jaunās prasības, visticamāk, nebūs vienādas visām ēkām.
• Sliktākās energoklases ēkas var nonākt pirmajā prioritāšu grupā.
• Renovācijas pienākumi būs cieši saistīti ar valsts un ES atbalsta programmām.
• Lēmumi daudzdzīvokļu mājās būs jāpieņem kopīpašniekiem.
• Precīzi termiņi Latvijā kļūs skaidri pēc nacionālo noteikumu apstiprināšanas.

Kā sagatavoties bez steigas un liekiem tēriņiem

Pirmais solis nav būvdarbi, bet dokumentu un datu sakārtošana. Īpašniekiem vajadzētu noskaidrot ēkas energoklasi, pēdējo gadu apkures izmaksas un tehniskās apsekošanas secinājumus. Tas palīdzēs saprast, vai renovācija būs ekonomiski pamatota arī bez obligāta termiņa.

Daudzdzīvokļu mājās svarīga būs pārvaldnieka loma. Jo agrāk māja sagatavos tāmi, energoauditu un kopības lēmumu, jo lielāka iespēja kvalificēties atbalsta programmām, ja tās tiks atvērtas ar ierobežotu budžetu.

Kāds lēmums jāvēro līdz 2026. gada beigām

Līdz 2026. gada 31. decembrim būtiska robežšķirtne būs tas, vai Latvijā tiek apstiprināti konkrēti grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā vai Ministru kabineta noteikumi par jaunām minimālajām energoefektivitātes prasībām. Tieši šāds dokuments noteiktu, kurām ēkām, kādos termiņos un ar kādiem izņēmumiem prasības kļūst obligātas.

Līdz tam mājokļu īpašniekiem nevajadzētu paļauties uz vispārīgiem solījumiem. Praktiski jāvēro trīs lietas: oficiāls Latvijas regulējuma projekts, atbalsta programmu nosacījumi un tas, vai pienākumi tiks sasaistīti ar ēkas pārdošanu, izīrēšanu vai renovācijas brīdi.

Avots: Eiropas Komisija

Rīgas centrā šodien, 2026. gada 13. jūnijā, Rīga Pride 2026 gājiena laikā autovadītājiem, taksometru pasažieriem un centra iedzīvotājiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem. Pirms braukšanas uz centru pārbaudiet faktiskās ceļazīmes un Rīgas domes jaunākos paziņojumus, jo ierobežojumu vietas var tikt koriģētas pēc drošības situācijas.

Kad Rīgas centrā slēgs satiksmi

Transporta kustība vairākos centra posmos būs slēgta no plkst. 12.30 līdz 14.00. Gājiens plānots no plkst. 13.00, tāpēc praktiski jārēķinās, ka piebraukšana Esplanādes un Brīvības bulvāra apkārtnei var kļūt apgrūtināta jau pirms sākuma.

Atsevišķs ierobežojums attiecas uz stāvēšanu: Lāčplēša ielas labajā pusē posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skolas ielai apstāšanās un stāvēšana aizliegta no 12. jūnija plkst. 20.00 līdz 13. jūnija plkst. 18.00.

Gājiena maršruts no Esplanādes

Rīga Pride 2026 gājiens paredzēts pa šādu maršrutu:

• Esplanāde;
• Krišjāņa Valdemāra iela;
• Lāčplēša iela;
• Brīvības iela;
• Brīvības bulvāris;
• atgriešanās Esplanādē.

Tas nozīmē, ka īsākais maršruts caur centru šajā laikā var nebūt ātrākais. Ja iespējams, plānojiet apbraukšanu pa plašāku centra perimetru, nevis mēģiniet šķērsot gājiena maršrutu tieši tā norises laikā.

Kur autovadītājiem jāplāno kavēšanās

Īpaša uzmanība jāpievērš ielām ap Esplanādi, Brīvības bulvāri un Lāčplēša ielas posmu pie Krišjāņa Valdemāra ielas. Taksometru pasažieriem vēlams norunāt izkāpšanu ārpus slēgto ielu zonas, lai brauciens nebeigtos sastrēgumā vai piespiedu apbraucienā.

Centra iedzīvotājiem, kuriem sestdien jāizbrauc no pagalmiem vai stāvvietām gājiena tuvumā, drošāk to darīt pirms plkst. 12.30 vai pēc ierobežojumu atcelšanas.

Ko pārbaudīt pirms došanās uz centru

Pirms braukšanas pārbaudiet Rīgas domes satiksmes paziņojumus, ceļazīmes konkrētajā vietā un navigācijas lietotņu brīdinājumus. Sabiedriskā transporta izmaiņas jāvērtē piesardzīgi: ja nav atsevišķa apstiprināta paziņojuma par konkrētu maršrutu, nevajadzētu pieņemt, ka tas noteikti būs mainīts.

Pasākuma apmeklētājiem praktiskākais risinājums ir ierasties laicīgi un rēķināties ar lielāku cilvēku plūsmu Esplanādes apkārtnē.

Avots: LSM English / Latvijas Sabiedriskais medijs

Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljons no 2026. gada 11. jūnija ir slēgts, tāpēc pircējiem nedēļas nogales sākumā jārēķinās ar izmaiņām gaļas produktu iegādē, bet tirgotājiem ar darba vietu pārcelšanu vai īslaicīgu pārkārtošanos. Pārējie Centrāltirgus paviljoni turpina darbu ierastajā režīmā, un tuvākajās dienās būtiski būs sekot Rīgas domes un “Rīgas namu” paziņojumiem par tirgotāju izvietošanu un remontdarbu finansējumu.

Slēgts tieši Gaļas paviljons

Latvijas Sabiedriskais medijs vēsta, ka Būvniecības valsts kontroles birojs 10. jūnijā pārbaudīja Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonu un vērtēja ēkas tehnisko stāvokli. Pēc informācijas par iespējami bīstamu stāvokli “Rīgas nami” pieņēma lēmumu paviljonu slēgt nekavējoties.

Tas nozīmē, ka izmaiņas attiecas uz vienu konkrētu Centrāltirgus daļu, nevis visu tirgu. Pircēji joprojām var doties uz citiem paviljoniem un tirdzniecības zonām, taču gaļas produktu pārdevēju ierastās vietas Gaļas paviljonā pašlaik nav pieejamas.

Praktiski pircējiem jārēķinās ar trim lietām:

• Gaļas paviljona durvis pircējiem ir slēgtas.
• Citi Centrāltirgus paviljoni turpina strādāt ierastajā kārtībā.
• Daļa tirgotāju var tikt pārvietota, tāpēc konkrētas tirdzniecības vietas var mainīties.

Tirgotājiem jāgaida pārcelšanas kārtība

Vislielākā ikdienas ietekme ir tirgotājiem, kuri strādāja Gaļas paviljonā. Viņiem nepieciešamas pagaidu tirdzniecības vietas, noliktavu risinājumi un skaidra informācija par to, kā saglabāt darbu laikā, kamēr paviljons nav pieejams.

Pašlaik droši zināms, ka tiek meklēti risinājumi tirgotāju pārvietošanai uz citām Centrāltirgus vietām. Precīzs sadalījums pa paviljoniem, tirdzniecības zonām vai konkrētām darba vietām vēl nav publiski nostiprināts kā galīgs lēmums.

Pircējiem tas nozīmē, ka ierastais pārdevējs var atrasties citā tirgus daļā vai īslaicīgi nestrādāt. Tirgotājiem savukārt būtiski būs saņemt skaidru grafiku: kad notiek pārcelšanās, kādas vietas tiek piedāvātas un kā tiks nodrošināti pārtikas tirdzniecībai nepieciešamie apstākļi.

Pārējais Centrāltirgus darbu turpina

Svarīgākais precizējums pircējiem ir tas, ka Centrāltirgus kopumā nav slēgts. Slēgts ir Gaļas paviljons, bet pārējie paviljoni, pēc publiski sniegtās informācijas, turpina darbu ierastajā režīmā.

Tas samazina ietekmi uz tiem apmeklētājiem, kuri dodas pēc zivīm, piena produktiem, dārzeņiem, augļiem vai citām precēm citās tirgus daļās. Tomēr pie lielākas pircēju plūsmas citos paviljonos var būt jūtama lielāka noslodze, īpaši nedēļas nogalē.

Ja iepirkšanās mērķis ir tieši gaļas produkti, pirms došanās uz tirgu vērts pārbaudīt aktuālo informāciju Rīgas Centrāltirgus vai “Rīgas namu” kanālos. Tas palīdzēs saprast, vai konkrēts pārdevējs jau pārcelts uz citu vietu.

Dome prasa vērtēt atbildību un remontdarbus

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs uzdevis steidzami vērtēt “Rīgas namu” vadības atbildību saistībā ar situāciju Gaļas paviljonā. Tas norāda, ka jautājums vairs nav tikai tehniska ēkas apsaimniekošana, bet arī pārvaldības un lēmumu savlaicīguma jautājums.

Savukārt vicemērs Edvards Ratnieks rosinās piešķirt līdzekļus jumta konstrukciju stiprināšanai. Šajā punktā vēl jābūt piesardzīgiem: nepieciešamā finansējuma apmērs tiek aprēķināts, un detalizēta informācija vēl nav pabeigta.

Arī Būvniecības valsts kontroles biroja pārbaudes pilnie secinājumi jāvērtē pēc to oficiālas publiskošanas. Pašreizējā publiskā informācija skaidri rāda slēgšanas faktu un iemeslu piesardzībai, bet ne visas tehniskās detaļas vēl ir pieejamas lasītājiem.

Tuvākās dienas rādīs paviljona slēgšanas ilgumu

Galvenie neatbildētie jautājumi ir par to, cik ilgi Gaļas paviljons būs slēgts, cik ātri varēs stiprināt konstrukcijas un kur tieši tiks izvietoti visi ietekmētie tirgotāji. Šie lēmumi ietekmēs gan tirgus ikdienas plūsmu, gan mazo uzņēmēju ienākumus.

Pircējiem šobrīd praktiskākais secinājums ir vienkāršs: uz Centrāltirgu doties var, bet gaļas produktu iegādei jāparedz vairāk laika un jāskatās aktuālās norādes uz vietas. Tirgotājiem izšķiroša būs ātra un pārskatāma pārcelšanas kārtība, lai paviljona slēgšana nepārvērstos ilgstošā darbības pārtraukumā.

Avots: LSM English / Latvijas Sabiedriskais medijs

Pasaulē, interesantas lietas

1. 6 noslēpumainas celtnes, kuras no mums kartēs noslēptas. Klips krievu valodā.
2. Senā Ēģipte: piramīdas, mūmijas, sfinksas. Klips krievu valodā. 
3. Par kipčatku tautu. Klips krievu valodā.
4. Viņi eksistē! Drakoni, kurus izdevies uzņemt ar kameru. Klips krievu valodā.

Vienkārši literatūra

1. Krišjānis Liepiņš par Orvela grāmatu 1984. 

Krievija

1.  Es šo nezināju. Tiesa, pārbaudīt - pagaidām nezinu. kur meklēt kādus avotus. Mīta par krievu pļēgurošanu apgāšana. Teksts krievu valodā. Ja kādam ir kādas citas ziņas, lūdzu padalieties.

Latvija

1. Jaunas iespējas vietnē Latvijas Pilskalni.
2. Ēka Aspazijas bulvārī 5, Rīgā. Ēkai ir interesanta vēsture.

Ceļojumos vienmēr vērts izbaudīt vietējo virtuvi, jo tieši nacionālie ēdieni vislabāk atklāj valsts raksturu, tradīcijas un cilvēku dzīves ritmu – no Portugāles saulainajām piekrastes garšām līdz Balkānu sātīgajiem ēdieniem un Rumānijas mājīgajām receptēm. Kā būtu vismaz vienā ceļojuma dienā atteikties no ierastā un nogaršot to, ko izvēlas vietējie? Dažkārt pat viena šāda maltīte kļūst par spilgtāko ceļojuma atmiņu.

“Vienmēr ir ļoti īpaši ne tikai vērot, kā dzīvo vietējie iedzīvotāji, bet arī ko viņi ēd, kādi ir nacionālie ēdieni. Jā, reizēm kādas garšas mums ir neierastas, bet vienu reizi var nobaudīt. Lielākoties tomēr tie ir gardumi, kuru dēļ daudzi atsevišķās valstīs atgriežas vēl un vēl. Ja pat arī pie mums gatavo to pašu, katrs ēdiens savā valstī garšo visautentiskāk,” pārliecināts “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.

Horvātijā risoto ar kalmāra tinti

Horvāti ēdienu uztver kā daļu no dzīves baudīšanas, kur, piemēram, nesteidzīgas vakariņas pie Adrijas jūras ir tradīcija. Horvātijā, lai arī katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga ēdienkarte, dominē svaigas un izteiksmīgas garšas. Piekrastē iecienīti ir grilēti kalmāri, astoņkājis un risoto ar jūras veltēm, bet iekšzemē vairāk iecienīti sātīgi gaļas ēdieni, sautējumi. Pie jūras noteikti jāizmēģina olīveļļā gatavotas zivis un vietējais siers no Pagas salas. Mums eksotiskāks ēdiens ir risoto ar kalmāra tinti – melnā krāsā un ar neaizmirstamu garšu. Pašticada ir sarkanvīnā ar plūmēm sautēta gaļa, ko pasniedz ar mājas gnocchi.

Melnkalnes kalnu gaisā vītināts prošuto un kečups no paprikas

Melnkalnē maltītes nav steidzīgas – tās paredzētas garām sarunām un nesteidzīgai baudīšanai ar glāzi vietējā vīna. Šīs valsts virtuve pārsteidz ar Balkānu un Vidusjūras garšu sajaukumu. Vietējā virtuve ir sātīga, mājīga un ļoti viesmīlīga – gluži kā pati valsts. Viens no populārākajiem ēdieniem ir ćevapi – sulīgi grilēti gaļas gabaliņi, ko pasniedz ar plāceni, sīpoliem un ajvaru. Ajvars ir kā vietējais kečups tikai gatavots no ceptas paprikas, un zinātāji teic, ka daudz gardāks par ierasto tomātu kečupu. Savukārt kajmak ir kaut kas starp skābo krējumu un mīksto sieru, ko pasniedz pie maizes, gaļas vai ēd tāpat. Vītināta cūkgaļa jeb Njegušu prošuto gatavo tikai Melnkalnes kalnu reģionā ar tādu pašu nosaukumu. Šī prošuto gatavošanas process ilgst vismaz 12 mēnešus. Gaļu vispirms sāla, tad kūpina ar dižskābarža malku un tālāk žāvē kalnu svaigajā gaisā. Rezultātā tiek iegūta maiga, aromātiska gaļa, kas atšķiras no jebkura cita prošuto vai šķiņķa pasaulē. Turpat no aitas piena top arī Njegušu siers, ko ēd kopā ar prošuto. Piekrastē noteikti jānogaršo zivju zupa čorba vai svaigi grilētas jūras veltes.

Bosnijā un Hercegovinā pat vienkārši ēdieni garšo labi

Bosnijas un Hercegovinas virtuve ir viena no sirsnīgākajām Balkānos, kurā dominē lēni gatavoti ēdieni, bagātīgas garšvielas un paaudzēs mantotas receptes. Viss ir vienkārši, te rodas sajūta, ka ciemojamies pie seniem draugiem, nevis esam restorānā. Populārākais ēdiens šajā valstī ir ćevapi – mazi grilēti gaļas gabaliņi, ko tradicionāli pasniedz ar plāceni un sīpoliem krējumveida piedevām. Tikpat iecienīts ir burek – kārtains pīrāgs ar gaļu, sieru vai kartupeļiem. Vietējie ļoti lepojas arī ar sātīgām zupām un sautējumiem, kas īpaši labi garšo vēsākos vakaros. Kafejnīcās noteikti jānogaršo bosniešu kafija, ko pasniedz mazās metāla kanniņās kopā ar saldumiem. Begova čorba zupu gatavo no vistas, dārzeņiem, šai maigajai un ļoti sātīgajai zupai pievieno krējumu. Jau vairākus gadsimtus Bosnijā un Hercegovinā gatavo desertu Tufahija jeb ar valriekstiem un rožūdeni pildītu ābolu.

Rumānijā vienkārši un sātīgi

Katrā Rumānijas reģionā receptes nedaudz atšķiras, tāpēc ceļojums pa Rumāniju bieži kļūst arī par nelielu gastronomijas piedzīvojumu. Šeit iecienītākais ir komforta ēdiens – vienkāršs, bagātīgs. Rumānijas tradicionālā virtuve ir sātīga un daudzveidīga, kurā viens no populārākajiem ēdieniem ir sarmale – kāpostu lapās tīti gaļas un rīsu tīteņi, bez kuriem nav iedomājami nevieni rumāņu svētki. Šo ēdienu pasniedz ar krējumu un kukurūzas miltu putru mămăligă. Ļoti iecienīta ir arī gaļas sautējuma versija tochitură, kas īpaši labi garšo aukstākā laikā. Grilētas gaļas cienītājiem garšo mititei jeb sulīgas maltās gaļas desiņas ar sinepēm, kas ir nopietns konkurents mūsdienīgajam ielu ēdienam. Rumāņi lepojas arī ar saviem sieriem un mājās gatavotiem desertiem, īpaši medus un valriekstu saldumiem. Piemēram, papanași jeb cepti biezpiena virtuļi ar ķiršu ievārījumu un krējumu ir gardākais Rumānijas deserts.

Portugāles deserts Nr.1 Pastel de nata groziņi

Portugāles virtuve ir sātīga un pārsteidzoši daudzveidīga un kvalitatīva. Pat ja ceļotājs nav jūras velšu cienītājs, šeit atrodami ēdieni, kas garšo gandrīz visiem. Noteikti vērts nogaršot bacalhau à Brás (ļoti sālīta un vītināta zivs, ko pirms gatavošanas vairākas stundas mērcē ūdenī, lai mazinātu sāļumu) ar olu, kartupeļiem un pētersīļiem, kas ne velti ieguvusi apzīmējumu – portugāļu virtuves dvēsele. Portugāļi joko, ka mencu receptes viņiem ir vairāk nekā dienu gadā. Tāpat ļoti iecienīta ir caldo verde – krēmīga kartupeļu un kāpostu zupa, ko bieži pasniedz vakaros kopā ar svaigu maizi. Gaļas cienītājiem patiks piri-piri vista vai sulīgā francesinha sviestmaize no Porto. Savukārt desertā gandrīz obligāts ir silts pastel de nata ar kanēli un espresso tasi. Savukārt cataplana ir vara traukā ar garšvielām gatavotas jūras veltes un īpaši garšīgas pasniedz Algarvē. Jebkura piekrastes restorāna ēdienkartē ir svaigi zvejots un grilēts astoņkājis, to papildina olīveļļa, citrons un zaļumi. Portugālē nacionālais deserts Pastel de nata ir pie mums labāk zināmie kraukšķīgie groziņi no kārtainās mīklas ar maigu krēmu. Atkarībā no reģiona, tos pasniedz gan siltus, gan aukstus, bet garšas ziņā tie noteikti daudz savādāki, nekā Latvijā nopērkamie.

Foto: Publicitātes

Augšdaugavas novadā, Tabores pagasta Lasenbergas ciema pievārtē, pamazām top neparasts lauku tūrisma objekts – Hobitu māja. To veido uzņēmējs Ēriks Lociks kopā ar draugu Vadimu Lapu, abi pēc dzīves ārzemēs atgriezušies dzimtajā pusē un izvēlējušies attīstīt vietu, kur atpūta nozīmē klusumu, zemi, koku ēnu un iespēju uz brīdi nolikt malā telefonu.

Objektu finansiāli atbalstījusi Augšdaugavas novada pašvaldība grantu konkursa “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ietvaros. Pirmos viesus Hobitu mājā plānots uzņemt šī gada rudenī.

Divi atgriešanās stāsti vienā lauku tūrisma idejā

Ēriks Lociks ir dzimis Kraujā un mācījies Naujenes pamatskolā. Vairākus gadus viņš pavadīja ārzemēs, tostarp sešus gadus Anglijā, kur guva pieredzi dažādās darba jomās. Lēmums atgriezties Latvijā nenāca pēkšņi, bet ģimenē nostiprinājās vēlme, lai bērns piedzimtu šeit.

Vadims Lapa ir Tabores pagasta cilvēks. Viņš atgriezās savā dzimtajā pusē un iegādājās zemes gabalu ainaviskā vietā pie Lasiņu pilskalna. Draugiem bija būvniecības pieredze, un no tās pamazām izauga ideja par mazu, zemē daļēji ieslēptu māju dabas tuvumā.

Vadims ir dabiska dzīvesveida piekritējs, bet mājas tēlam iedvesma meklēta arī britu rakstnieka Džona Tolkīna darbos. Tomēr projekta kodols nav literāra dekorācija, bet vienkārša atpūta bez lieka komforta slāņa.

Mazā māja pie kalna pakājes

Hobitu māja izbūvēta neliela kalna pakājē. No tās paveras dabas skati, bet, neraugoties uz tuvumā esošo ceļu, vieta pēc autoru teiktā ir klusa – dzirdami putni un zāles šalkoņa.

Mājiņa būs neliela. Tajā paredzēta vieta mazai virtuvītei, jau ierīkota krāsns, bet lielāko telpas daļu aizņems gulta. Ēriks un Vadims to redz kā atpūtas vietu cilvēkiem, kuri nemeklē viesnīcas tipa ērtības, bet grib īsu atkāpšanos no ikdienas tempa.

“Mēs gribējām radīt kaut ko tādu, kas atgriež pie pirmsākumiem, pie dabas un ļaus mūsdienu apstākļos uz laiku mierīgi atslēgties no trakulīga dzīves ritma,” stāsta draugi.

Būvniecība izrādījās ilgāka par pirmo iespaidu

No malas maza zemes mājiņa var šķist vienkāršs darbs, taču projekts attīstās jau vairākus gadus. Bija vajadzīgas saskaņošanas, atļaujas, zemes darbi, pamatu izbūve un sienu aprakšana. Fasādes sienu Vadims izklāja pats, bet teritorijas sakārtošanā palīdzējuši arī draugi.

Zeme no visām pusēm palīdz māju siltināt: ziemā tai būtu jānotur siltums, vasarā – vēsums. Mājā ierīkota ventilācija, apkārtnē iestādīti jauni koki.

Pašvaldības grants ļāva iegādāties praktisku inventāru: piekabi, instrumentu komplektus, trimeri, pārnēsājamo akumulatoru, putekļu sūcēju, ugunsdzēsības aparātu un dūmu detektoru. Ēriks sadarbību ar pašvaldību raksturo kā veiksmīgu un uzsver, ka šāds atbalsts palīdz mazām iniciatīvām nostiprināties vietējā vidē.

Remigrācijas atbalsts Latgalē pārtop uzņēmējdarbībā

Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar septiņām Latgales pašvaldībām 2025. gadā turpināja remigrācijas atbalsta pasākumus. Konkursos tika atbalstīti 10 uzņēmējdarbības projekti, kuru mērķis ir gan ekonomiskā aktivitāte, gan cilvēku atgriešanās reģionā.

Hobitu māja ir viens no šiem projektiem. Tā parāda, kā remigrācijas atbalsta konkurss var nonākt līdz konkrētai vietai kartē – zemes gabalam Tabores pagastā, kur divi cilvēki savas darba prasmes un atgriešanās pieredzi pārvērš lauku tūrisma iecerē.

Latgalē arvien biežāk tiek meklētas nišas, kas balstās ne tikai naktsmītņu skaitā, bet arī pieredzē un vietas raksturā. Līdzīgu virzienu rāda arī citi reģiona uzņēmēji, piemēram, Latgales tūrisma sadarbības pieredze, kur uzmanība pievērsta ilgtspējīgiem un pierobežai piemērotiem risinājumiem.

No vienas mājiņas līdz iespējamai takai

Latvijas reģionos jau darbojas dažas hobitu mājas, taču Ēriks uzskata, ka katrai ir sava koncepcija. Viņš pieļauj, ka nākotnē varētu veidoties pat hobitu māju maršruts, kur tūristi apceļo dažādas šāda tipa vietas un salīdzina to pieeju.

Šovasar plānots uzlabot infrastruktūru ap māju: uzbūvēt nojumi ar galdu un soliem, ierīkot izlietni un vietu ugunskuram. Tālāki plāni tiek minēti piesardzīgi, taču teritorija ļautu nākotnē veidot vēl dažas mājiņas.

“Nezinām, kas būs tālāk, neviens nezina. Vēl pirms gada droni šeit nelidoja. Bet mēs ceram, ka šī autentiskā vieta kļūs par tādu ģimenes atpūtas saliņu, kur noguruši cilvēki varēs atlikt malā telefonus, restartēties, iedvesmoties no dabas un izbaudīt mieru.”

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

2026.gads

Dario Amodey (Anthropic CEO): “A nation that possesses powerful AI facing one without it—or even facing one that is behind in AI by 3 years—could be the equivalent of an army of World War II Marines facing an army of medieval swordsmen.”

avots

2017.gads

vara bungas: [..] Bet pa to laiku vienā dīķa krastā militāros AI pētījumos tiek pludināti miljardi dolāru, kas agri val vēlu (drīzāk agri) dos rezultātu. Domāju nav jāskaidro, ka AI bāzētu militāro tehnoloģiju nonākšana vienās rokās būs līdzvērtīga kodolieroču priekšrocības saglabāšanai vienas valsts arsenālā. Pārējie tad būs sīki pigmeji ar savām smieklīgām haubicēm, tankiem un pārējiem iskanderiem. Man godīgi sakot vienalga kā AI tiks vai netiks militāri izmantots, mani uztrauc, ka dažas valstis var uzskatīt šādus uz AI spējām bāzetus ieročus vai militārās tehnoloģijas par game changer (kādas tās arī ir) viņu ierastai un ērtai pasaules iekārtai. Viņu rīcība? Mierīgi noskatītsies kā kodolpotenciāls, ar ko dižojās 70+ gadus, pārvēršas malkas noliktavā? Darīt kaut ko lietas labā?  Ko tieši? Politologi, pietiek apcerēt notikušo, padomājiet mazliet uz priekšu! Es saku, ka  atpalīcēji AI pētījumu jomā uzskatīs nākamo desmitgadi par kārtejo “iespēju logu”, kas aizveras. Viens no risinājumiem kā aizlikt progresam kāju priekšā  ir  palīdzēt notikt   globālai finanšu krīzei, vai ļoti lielam  karam ar konvenciāliem paņēmieniem  vai reģionālam karam ar nekonvenciāliem  paņēmieniem ieskaitot MII (NBC). Kiberkarš būs jauka piedeva abām opcijām.  Tā var vinnēt laiku saviem pētījumiem vai svešu pētījumu nozagšanai, kā jau tas ne reizi vien vēsturē ir bijis. Kas mums no tā (AI)? Pilnīgi nekas, izņemot to, ka juku laikos spēkam ir nozīme un mūsu fīreru deklarēto spēju  “atvairīt,  aizstāvēt un nodrošināt” var nākties  pārbaudīt praksē, ko viņi diez vai plāno. Bet mēs taču esam tālredzīgāki par fīreriem  un par AI “

vēl (2015.gads)

VB: Toreiz bija čujs, tagad čuja vairs nav, palicis tikai ņuhs. Ņuhs saka, kā tā arī būs – progresa līderi normatīvi regulēs AI attīstību, kamēr atpalicēji izmantos iespēju logu, lai netraucēti attšitītu AI vadītas ieroču sistēmas.

PS Amodeja rakstu tomēr iesaku izlasīt.

Sātīgs un garšu pilns veģetārs otrais ēdiens, kurā papildus garšas dimensiju dod karamelizētie sīpoli un glazātie baklažāni. Pasniegt vari ar zaļiem vasaras salātiem pēc savas gaumes. Ja vēlies, papildini ar dzīvnieku valsts proteīnu vai tofu, kuru gatavo kopā ar baklažāniem krāsnī. Baklažānu glazēšanai izmantoju ‘Kikkoman’ terijaki BBQ mērcei ar medu – tai ir patīkama bieza...

lasīt talāk »

The post Rīsi ar karamelizētiem sīpoliem un baklažāniem appeared first on Lindas Virtuve.

1. jūnija vētra Bebrenē smagi skārusi Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu: spēcīgas lietus un vēja brāzmas dievnamam norāvušas daļu jumta seguma. Pašvaldības darbinieki steidz nosegt bojāto vietu, lai lietus ūdens nenokļūtu baznīcas iekšienē un neapdraudētu tajā esošās kultūrvēsturiskās vērtības.

Vētra valsts austrumus šķērsoja ceturtdienas pēcpusdienā, un Bebrenes pagastā postījumi fiksēti ap plkst. 16.42. Augšdaugavas novada pašvaldība norāda, ka dabas stihija reģionā radījusi arī īslaicīgus elektroenerģijas padeves traucējumus, applūdušus pagalmus un nolauztus kokus.

Norauta daļa dievnama jumta

Bebrenes katoļu baznīcai bojāta jumta seguma daļa, kas pēc vētras kļuvusi par steidzami risināmu drošības un saglabāšanas jautājumu. Šādos gadījumos lielākais risks nav tikai redzamais bojājums ārpusē, bet arī nokrišņu iekļūšana ēkā, kur mitrums var ātri skart koka konstrukcijas, apdari un sakrālā mantojuma priekšmetus.

Augšdaugavas novada pašvaldības tehniskais direktors Valērijs Ļaksa informējis, ka pašvaldības darbinieki strādā pie pagaidu aizsardzības. Bojājuma vieta tiek segta ar celtniecības plēvi, lai pēc iespējas ātrāk novērstu lietus ūdens iekļūšanu baznīcā.

Pagaidu pārsegums šādā situācijā ir pirmais solis, nevis pilns remonts. Tas ļauj stabilizēt ēku līdz brīdim, kad būs zināmas atjaunošanas izmaksas un pieņemti lēmumi par finansējumu.

Trīs valsts nozīmes altāri zem viena jumta

Dievnamā atrodas trīs valsts nozīmes kultūrvēsturiskie altāri. Tieši šis apstāklis jumta bojājumu padara par plašāku mantojuma aizsardzības jautājumu, jo bojājumu sekas var skart ne tikai ēkas tehnisko stāvokli, bet arī vērtības, kas saglabājamas nākamajām paaudzēm.

Bebrenes baznīca vietējai draudzei nav tikai dievkalpojumu vieta. Tā ir arī ciema vēsturiskās ainavas daļa un viens no objektiem, kas saista reliģisko dzīvi, arhitektūru un pagasta atmiņu. Tāpēc pašvaldības rīcība pēc vētras šobrīd koncentrējas uz diviem virzieniem: pasargāt baznīcas iekšpusi no nokrišņiem un sagatavot pamatu ilgtermiņa remontam.

Pašvaldība atgādina, ka draudze divu gadu garumā bija vākusi līdzekļus skārda jumta nokrāsošanai. Vētras nodarītie postījumi šo ieceri būtiski maina, jo tagad tiek runāts jau par pilnīgu jumta nomaiņu.

Pagaidu segums un svētdienas norises

Valērijs Ļaksa norādījis, ka pēc jumta pagaidu nostiprināšanas baznīcā būs droši. Tas nozīmē, ka svētdien paredzētais dievkalpojums un Komunistiskā genocīda atceres pasākums varēs notikt.

Šī ziņa ir būtiska draudzei un vietējiem iedzīvotājiem, jo vētras sekas sakrita ar jau plānotiem notikumiem dievnamā. Pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka tuvākais uzdevums ir nevis slēgt baznīcu, bet nodrošināt apstākļus, kuros cilvēki tajā var atrasties bez apdraudējuma.

Vienlaikus piesardzība saglabājas arī ārpus baznīcas. Vētras laikā daudzviet nolauzti koki, tāpēc iedzīvotāji aicināti uzmanīgi pārvietoties pa autoceļiem un ielām, īpaši vietās, kur vēl var būt zari, ūdens sanesumi vai bojāti objekti.

Jumta nomaiņai gatavo izmaksu aplēses

Augšdaugavas novada pašvaldība pašlaik gatavo jumta atjaunošanas izmaksu aplēses. Pēc tām būs iespējams lemt, cik liels finansējums nepieciešams un kā to sadalīt starp pašvaldības līdzekļiem un iespējamu valsts atbalstu.

Pašvaldība plāno risināt finansējuma jautājumu, lai atbalstītu draudzi un nodrošinātu pilnīgu baznīcas jumta nomaiņu. Lēmuma pieņemšanā izšķiroša būs tehniskā informācija: bojājumu apjoms, nepieciešamie darbi, materiāli un laiks, kurā remonts jāveic, lai pasargātu ēku no nākamajiem nokrišņiem.

Pagaidu nostiprināšana šobrīd dod laiku sagatavot precīzāku darbu plānu. Nākamais posms būs izmaksu aprēķins un vienošanās par finansējuma avotiem.

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

Cik tuvu ir par tuvu birojā, īpaši radošā aģentūrā, kur idejas dzimst no kafijas, deadliniem un viena neveikla es jau tikai pajokoju teikuma. Attiecības ar kolēģiem te var uzplaukt ātrāk nekā kampaņas koncepti, šodien jūs esat komandas ģimene, rīt, kāpēc es to vispār uzrakstīju Slackā. Veselīgās robežas šādā vidē nav aukstums vai iedomība, bet radošās higiēnas minimums. Jo tuvība bez filtra var…

Source