nekur.lv

Vairākus gadus darbojoties lauku darbos, ir nākusi apskaidrība un pārliecība, ka labu rezultātu var sasniegt dažādos veidos, bet lielāks prieks rodas tad, kad esi izbaudījis pašu darba procesu. Un, lai to pēdējo izbaudītu, ir nepieciešami labi instrumenti. Šī brīža secinājumu es vairākus gadus nostiprināju praksē- sākotnēji izmantoju tos darbarīkus, kas jau bija pieejami vai veikalā izvēlējos tos, kas bija vislētākie (no sērijas- cik tad man tos vajadzēs).
Prieks, ka tā prakses pieredze bija ne tikai izglītojoša, bet arī īsa- tie lētie instrumenti plīsa ātri. Daži pat tik ātri, ka nenostiprinājās tā pieminētā pārliecība, ka jāpērk uzreiz laba manta. Tā pamazām nonācu pie sava pirmā fiskara, kam drīz sekoja nākamie un nu jau varu teikt, ka fiskari ir mani galvenie palīgi laukos.
Pāris dienas atpakaļ ieraudzīju lielveikalā Kurši atlaides Fiskars zaru zāģiem un paņēmu uzreiz divus- vienu ‘’parasto’’ un otru jau iepriekš iegādātajam augstgrieznim. Tagad varēšu ne tikai nogriezt zarus 6m augstumā, bet arī kādu resnāku zaru tur arī nozāģēt. Jauniegādātos instrumentus jau notestēju- abi zāģi ļoti labi paveic savu darāmo.
Augšējā attēlā ir redzama mana šī brīža Fiskars ‘’kolekcija’’, vēl dažus fiskarus iegādājos mammai. Tuvākos plānos ir to kolekciju papildināt ar pāris grābekļiem, kapli, skarifikatoru, aeratoru un skaldāmo cirvi. Tāpat vajadzēs dārznieka šķēres meitai. Un gan jau ar laiku vēl radīsies kāda vajadzība.
Laikam jau šis viss izklausās pēc slavas dziesmas Fiskaram, bet … ai, nav ko liegties- tā arī ir, jo instrumenti ir ļoti labi un pagaidām neesmu vīlies nevienā pirkumā. Nebūtu iekšējās bremzes uzliktas, gan jau būtu nopircis vēl vairāk darbarīku.
Zinu, ka citi ir iecienījuši Gardena firmas instrumentus, vēl citi droši vien kombinē savus dārza rīkus no dažādām firmām, bet man patīk, kad viss ir no vienas firmas. Liekas, ka tā mana uzticība atmaksāsies ar šo instrumentu ilgāku un labāku kalpošanu. Un, kā sportā saka- uzvarētāji sastāvu nemaina.
Teikšu kā ir- strādāt var ar jebkuru darbarīku, bet ne visi ļauj darbu paveikt ar prieku. Man laukos Fiskars šo prieku dod.

2026.gads

Dario Amodey (Anthropic CEO): “A nation that possesses powerful AI facing one without it—or even facing one that is behind in AI by 3 years—could be the equivalent of an army of World War II Marines facing an army of medieval swordsmen.”

avots

2017.gads

vara bungas: [..] Bet pa to laiku vienā dīķa krastā militāros AI pētījumos tiek pludināti miljardi dolāru, kas agri val vēlu (drīzāk agri) dos rezultātu. Domāju nav jāskaidro, ka AI bāzētu militāro tehnoloģiju nonākšana vienās rokās būs līdzvērtīga kodolieroču priekšrocības saglabāšanai vienas valsts arsenālā. Pārējie tad būs sīki pigmeji ar savām smieklīgām haubicēm, tankiem un pārējiem iskanderiem. Man godīgi sakot vienalga kā AI tiks vai netiks militāri izmantots, mani uztrauc, ka dažas valstis var uzskatīt šādus uz AI spējām bāzetus ieročus vai militārās tehnoloģijas par game changer (kādas tās arī ir) viņu ierastai un ērtai pasaules iekārtai. Viņu rīcība? Mierīgi noskatītsies kā kodolpotenciāls, ar ko dižojās 70+ gadus, pārvēršas malkas noliktavā? Darīt kaut ko lietas labā?  Ko tieši? Politologi, pietiek apcerēt notikušo, padomājiet mazliet uz priekšu! Es saku, ka  atpalīcēji AI pētījumu jomā uzskatīs nākamo desmitgadi par kārtejo “iespēju logu”, kas aizveras. Viens no risinājumiem kā aizlikt progresam kāju priekšā  ir  palīdzēt notikt   globālai finanšu krīzei, vai ļoti lielam  karam ar konvenciāliem paņēmieniem  vai reģionālam karam ar nekonvenciāliem  paņēmieniem ieskaitot MII (NBC). Kiberkarš būs jauka piedeva abām opcijām.  Tā var vinnēt laiku saviem pētījumiem vai svešu pētījumu nozagšanai, kā jau tas ne reizi vien vēsturē ir bijis. Kas mums no tā (AI)? Pilnīgi nekas, izņemot to, ka juku laikos spēkam ir nozīme un mūsu fīreru deklarēto spēju  “atvairīt,  aizstāvēt un nodrošināt” var nākties  pārbaudīt praksē, ko viņi diez vai plāno. Bet mēs taču esam tālredzīgāki par fīreriem  un par AI “

vēl (2015.gads)

VB: Toreiz bija čujs, tagad čuja vairs nav, palicis tikai ņuhs. Ņuhs saka, kā tā arī būs – progresa līderi normatīvi regulēs AI attīstību, kamēr atpalicēji izmantos iespēju logu, lai netraucēti attšitītu AI vadītas ieroču sistēmas.

PS Amodeja rakstu tomēr iesaku izlasīt.

3. jūnijā devāmies klases ekskursijā uz Siguldu. Vispirms apmeklējām Livonijas ordeņa Siguldas pili, kas tika uzcelta 13. gadsimtā, bet rekonstruēta 2011. gadā. Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli, tostarp Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki.

Apskatījām arī Ķeizara krēslu un Ķeizara skatu, kā arī devāmies pastaigā pa ļoti stāvo taku lejup uz Gaujas senleju. Tur nonācām pie iespaidīgās Velna alas, kura atrodas Gaujas pretējā krastā.

Pēc tam apmeklējām Klikk centru, kur visi varēja atrast sev piemērotu nodarbi. Daļa izvēlējās NERF, citi izbrauca ar kartingiem vai apmeklēja skeitparku. Ekskursija bija interesanta, aktīva un aizraujoša.

Deina Valnere, 9.kl.

Internets mainās nepieredzētā ātrumā. Ja pirms dažiem gadiem mūsu galvenais mērķis bija panākt, lai mājaslapa patiktu Google meklētājam (SEO), tad šodien ar to vairs nepietiek. Cilvēki arvien biežāk atbildes meklē nevis parastā meklēšanas joslā, bet gan uzdod jautājumus AI asistentiem.

Lai palīdzētu mākslīgajam intelektam saprast mūsu mājaslapu bez kļūdām un lieka "trokšņa", mēs Uzņēmums X tīmekļa vietnē tikko ieviesām pavisam jaunu un inovatīvu globālo standartu: llms.txt un llms-full.txt failus.

Šis ir absolūti ideāls risinājums un jaunā reality, kas drīzumā būs vajadzīga ikvienai tīmekļa vietnei. Lūk, kāpēc.

Kas ir llms.txt un kā tas strādā?

Tradicionālās tīmekļa lapas ir pilnas ar dizaina elementiem – navigācijas joslām, animācijām, uznirstošajiem logiem un kājenēm. Cilvēka acij tas patīk, bet AI modeļiem tas ir lieks "trokšņa" avots, kas tērē resursus un reizēm liek tiem kļūdīties (halucinēt).

llms.txt ir kā "rekomendējamās literatūras saraksts" vai īpaša karte, kas izveidota tieši AI robotiem. Tas atrodas mājaslapas saknes direktorijā un tīrā Markdown (teksta) formātā pasaka mākslīgajam intelektam visu svarīgāko par uzņēmumu.

Mēs Uzņēmums X projektā gājām vēl solīti tālāk un izveidojām dinamiskus maršrutus ar Next.js. Tas nozīmē, ka mūsu faili paši automātiski atjaunojas un sinhronizējas ar aktuālajiem datiem (tostarp pakalpojumiem, speciālistu profiliem vai cenām), tiklīdz uzņēmumā kaut kas mainās!

Kā dažādas AI sistēmas tagad izmantos Uzņēmums X lapu?

Tiklīdz šīs izmaiņas ir palaistas dzīvē, AI rīki spēj redzēt un analizēt mūsu projektu sekundes tūkstošdaļās ar 100% precizitāti. Reālajā dzīvē tas izpaudīsies šādi:

1. AI meklētājprogrammas (ChatGPT Search, Perplexity, Claude, Gemini)

Kad kāds lietotājs vaicās mākslīgajam intelektam specifisku jautājumu, piemēram:

• "Kāds ir Uzņēmums X darba laiks Rīgas filiālē?"
• "Kurš ir vadošais speciālists konkrētajā jomā Uzņēmumā X?"
• "Cik maksā pamata pakalpojumi Uzņēmums X vietnē?"

AI robots uzreiz vērsīsies pie https://uznemumsX.lv/llms.txt vai llms-full.txt. Tā kā fails satur tīru, strukturētu informāciju par visiem mūsu komandas biedriem, pakalpojumiem un cenām abās valodās (LV/EN), AI acumirklī nolasīs kontekstu un sniegs lietotājam perfekti precīzu atbildi. Nekādu vecu datu vai izdomātu faktu!

2. AI programmēšanas rīki (Cursor, Windsurf, Copilot u.c.)

Ja kāds izstrādātājs nākotnē strādās ar Uzņēmums X sistēmām un izmantos savu koda asistentu, šis rīks automātiski pārbaudīs /llms.txt, lai uzreiz saprastu vietnes struktūru un datu modeļus. Navigācijas joslu vai JavaScript ielādes aizturēšanas trūkums ļauj AI apstrādāt visu vietnes informāciju milisekundēs ar simtprocentīgu precizitāti.

Secinājums: Solis pretim nākotnei

Mājaslapas pielāgošana mākslīgajam intelektam (jeb GEO – Generative Engine Optimization) vairs nav eksotika – tā ir nepieciešamība. Nodrošinot tīru, strukturētu un dinamiski atjaunotu teksta informāciju, mēs garantējam, ka Uzņēmums X būs viegli atrodams un pareizi prezentēts jebkurā modernajā AI meklētājā.

Yes! Pasaule mainās, un mēs esam gatavi tās jaunajiem standartiem. Ja tev ir mājaslapa, ir pēdējais laiks padomāt par sava llms.txt faila izveidi!

vara bungas: Labi pateikts. Informēts avots. Izlasot tēzi gribās noņemt no tās politkorektuma špakteli un tikt lidz pamatnei.

avots

VB: Tulkojot galveno domu karavīru valodā sanāk šādi: “Pretinieks plāno ne tikai kiber-uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai, bet arī tehnoloģiski sarežģītus sabotāžas aktus vai diversijas hibrīdkara ietvaros slēpjot savu autorību (atribūciju), jo tās atklāšana var izraisīt militāru atbildi vai papildu sankcijas. Šādu sabotāžas aktu novēršanai ar tiesībsargājošo iestāžu resursiem nepietiek, tādēļ ir nepieciešams plašs sabiedrības atbalsts”.

Kā visiem zināms kiberuzbrukumu autoru atribūcija ir teju neiespējama, incidenti notiek katru dienu, bet sabiedrība kopumā to nejūt. Turklāt kiberuzbrukumi ir veiksmīgi novēršāmi vai atvairāmi kombinējot organizātoriskos, zinātniskos un praktiskos paņēmienus ar resursiem, kas ir valsts iestāžu rīcībā. Kā būs ar kinētiskiem uzbrukumiem fiziskai (energo)infrastruktūrai?

Piedāvāju apspriešanai izdomātu scenāriju tēžu veidā:

• Fiziskas personas ieved LV kādā EU valstī legāli nopirktas (CN ražotas) dronu sastāvdaļas (vairāki kīti)
• Kādā pagrīdes cigarešu fabrikā vai kā savādāk no kītiem saliek kopā kaut ko līdzīgu RU kamikadzes dronam BT-40. Neko vairāk.
• Kaut kur citur speciāli apmācīta persona pievieno droniem PSRS ražojuma PT granātas un satelītsakaru moduļus.
• Tā pati persona vai personas novieto “izstrādājumus” attālās pļavās, pamestu ēku bēniņos (noņemot daļu jumta, lai drons varētu pacelties) vai citos piemērotos apstākļos. Droni atrodas gaidīšanas režīmā.
• Soc.tīklos sevi piesaka kāda kārtējā “jakobštates atbrīvošanas kustība”, kas izvirza politiskas prasības draudot ar vardarbību.
• Kad ultimāts tiek noraidīts, operators, kas atrodas ārpus LV (jo satelītsakari) paceļ gaisā 1 dronu un uzbrūk, piemēram, 110 kV transformatoram ~ 10 km no palaišanas vietas. Uzbrukuma terminālajā fāzē operatora vadība nav nepieciešama.
• Atbildību par diversiju nekavējoties uzņemas “jakobštates atbrīvošanas kustība”.
• Četri iepriekšējie punkti atkārtojas tik reizes cik ir ievesti un uzlādēti droni.

Domājot par pretdarbību prātā nāk: robežkontroles atjaunošana, kritiskās infras ietīšana tīklos, operatīvā darba pastiprināšana, attiecīgo objektu rādiusu apsekošana iesaistot iedzīvotājus, sarunas ar satelītsakaru kompānijām.

PS cits drona modelis, ideja tā pati. Ko tādu šobrīd izmanto Hizbolla pret IL ( vēl) un IL risinājums ir dronu palaišanas zonas (Libānā) okupācija.

UPD1

[..] Threats to critical infrastructure are increasingly outpacing the centralized, expensive air defense structures, which were suited to an age when long-range airborne threats were limited to a handful of actors.

Today, long-range air attacks, including non-kinetic attacks meant to destabilize and complicate rather than destroy, are a standard part of the threat matrix for civil infrastructure.

Adversaries recognize how fragile commercial operations and markets are in the West. They know they don’t need to destroy a power plant or port to shut it down; they just need to make it feel vulnerable, for example, by sending occasional drones overhead.

They don’t need to sink ships to block global supply chains; they just need to tip the sense of risk and send insurance rates skyrocketing, so markets stall or freeze. It is remarkably easy to gum up a system designed to thrive under the most stable conditions and retract like a turtle into its shell at any credible threat.[..]

[..] Steps the West must take:

• Identify disruptive incursions as outright attacks meant to destabilize and harm national security and critical infrastructure, and scale responses proportionally. Seeing them as gray zone asymmetric warfare is outdated.
• Establish public and private collaborative groups to look at hardening critical infrastructure against air attacks.
• Ask Ukraine to include international participants in its private sector-led air defense deployment, to bring global perspectives to support Ukraine’s own unrivaled experience.
• Recognize the limits of the global insurance market in a time of increasing instability and air vulnerability, and work with providers to make it fit for purpose. If adversaries can freeze economic activity simply by spiking insurance rates, it is a glaring vulnerability.
• Work with international financial institutions to integrate physical security into pricing models, just as insurance coverage is baked into project finance.[..]

avots

Redīsi ir vieni no spilgtākajiem pavasara dārzeņiem – kraukšķīgi, sulīgi un ar patīkamu pikantumu. Tie lieliski papildina gan vieglus, atsvaidzinošus...

The post Deviņi gardi salāti ar redīsiem appeared first on Hitnet.lv.

Cienījamie zaļie draugi un klimata kreklu nēsātāji, uzdodiet sev vienu vienkāršu jautājumu:

Cik procentu no atmosfēras gaisa īsti ir CO₂? Jā, nieka 0.0432%. Kā viena pilīte milzīgā okeānā.

Daba katru gadu apstrādā desmitreiz vairāk CO₂ nekā mēs visi kopā. Okeāni un meži absorbē lielāko lielu daļu mūsu emisiju.

Un tomēr elite mums stāsta par pastardienas krīzi, kas prasa upurēt brīvību, enerģiju un labklājību. Viņi pārvērš niecīgu proporciju par globālu reliģiju, kamēr paši turpina greznu dzīvi.

Daba nav trausla stikla mājiņa — tā ir milzīga, pašregulējoša sistēma, kas pārdzīvojusi neskaitāmas pārmaiņas. Mēs esam tikai neliela, ietekmīga daļa no tās.

Kāpēc tad tik milzīga panika un kontrole par 0.0432%? Varbūt īstais jautājums ir nevis par planētas glābšanu, bet par aizliegumiem un meliem par šo visu zaļo!

Proporcijas runā pašas. Laiks skatīties uz faktiem, nevis uz bailēm un naratīviem.

Uzrakstīšu par Kaudzīšu ielu. Par Brāļu Kaudzīšu ielu Pļavniekos? Kur senās Lapskalnu mājas saglabājušās? Nē, par vienkārši Kaudzīšu ielu. Kur tāda un kā atļauta ar tik līdzīgu nosaukumu? Tas ir Krustpils ielas turpinājums uz Getliņu izgāztuvi aiz dzelzceļa pārbrauktuves pagrieziena. Un tas ir ārpus Rīgas, tā ka ielu nosaukumi varētu pat pilnībā sakrist. Bet par kādām kaudzītēm runa? Vai par šo?

Nē, šī divstāvu mājas izmēra skaidu kaudze ir Rumbulas lidlauka skrejceļā, kas, skatoties no Rīgas centra, ir aptuveni uz to pašu pusi, tak diezgan attālu no Kaudzīšu ielas — starpā Latgales iela un dzelzceļš. Tad laikam jāteic atzinība kādreizējās Stopiņu pašvaldības ielvārdu licējiem par viņu humora izjūtu, ka ceļu uz 30-metrīgiem (relātīvais augstums) izgāztuves kalniem nosaukuši tik pieticīgi par Kaudzīšu ielu?

Arī ne. Kaudzīšu iela ir uz Kaudzīšu mājām ielas galā. Visai noplukušām krievu laika mājām ar tādu vārdzīmi:

Vę̄.

Pirmdien, 8.jūnjā, smalkāk rakstīju par savu piedzīvojumu ar konduktori un čemodānu vilciena maršrutā Rīga-Ludza.

Šodien ar to pašu čemodānu pa rokai devos atpakaļ uz Rīgu. darīšanās. Tad nu, iekāpu vilcienā, sastutēju to priekšmetu un nostutēju un nobildēju.

Hn. Kam traucēja? Meitenei, kura iekāpa Viļānos, noteikti nē, par cik sagrupēju to daiktu tā, lai abām būtu ērti pa logu skatīties. Un konduktoram, kurš man Ludzā biļeti pārdeva, vispār nebija nekādu jautājumu.

Pie viena - vilcienā esošā tualetes telpa bija tīra un kārtīga lietošanai. Tās kukū dāmas maiņas laikā tā telpa bija piecackāta "labāko" padomju laiku garā.

No rīta pavadīju māsu uz procedūru slimnīcā Pārdaugavā, pēc drusku pabildēju. Bildes lieku tik tagad vakarā, jo pa dienu saskrēja darīšanas. Bildes tā nedaudz, nebija īsti lustes paklaiņot.