nekur.lv

NeoGeo.lv jau informēja savus lasītājus par iespēju klausīties jebkuru radiostaciju pasaulē https://neogeo.lv/ka-klausities-jebkuru-radiostaciju-pasaule/. Tas jums dod iespēju ērti un pārskatāmi atrast tūkstošiem pasaules radiostaciju. Šis ir globāls radiostaciju katalogs ar vairāk nekā 8 000 pasaules radiostacijām.

Šajā rakstā sniegsim jums iespēju iepazīties un lietot “World Watcher” webkameru karti, kas ir “YouTube” tiešraižu kolekcija no daudzām vietām visā pasaulē. Web kameras ir pārskatāmi izvietotas interaktīvajā pasaules kartē. Jūs varat pētīt karti un reāllaikā vērot tiešraides no pilsētām, dabas objektiem, pludmalēm un ievērojamām vietām visos kontinentos. 2026. gada septembrī “World Watcher” piedāvāja iespēju ielūkoties vairāk nekā 1000 pasaules webkamerās https://worldwatcher.live/ .

“World Watcher” webkameru kartē ir pavisam neliels skaits no pasaulē publiski pieejamām webkamerām un arī pati ideja nav nekas unikāls. 2026. gada sākumā izveidotais “World Watcher” piedāvā mūsdienīgu skatījumu uz webkameru formātu. Joprojām pastāv milzum daudz tīmekļa kameru, kā arī plaši to katalogi, piemēram, “WorldCams.tv” vai “Argos Atlas“. Tomēr daudzos no tiem ir grūti orientēties, turklāt tie izskatās novecojuši, jo tajos ir daudz nestrādājošu saišu.

Visas “World Watcher” tīmekļa vietnē redzamās tiešraides ir publiski pieejamas platformā “YouTube“, un par tām ir atbildīgi attiecīgo kanālu īpašnieki. Ja kāda tiešraide pārstāj darboties, tā tiek izņemta no kartes, taču var tikt pievienota atkārtoti, ja tiek atrasta jauna saite. “World Watcher” šajā projektā izmanto “OpenStreetMap” karti un Esri satelītattēlus.

Šīs “World Watcher” tiešraides ir kluss pretstats tam, par ko kļuvusi liela daļa mūsu interneta kultūras, kur bezgalīgai drūmu ziņu ritināšanai, meklējot nākamo katastrofu, un krīzes situācijām, kas slēpjas aiz katra klikšķa.

Prāta atslodze pārņem brīdī, kad sākat klikšķināt uz kameras ikonām, kas izkaisītas pa “World Watcher” pasaules karti. Katra no tām acumirklī pārceļ jūs uz tiešraides video no kādas vietas uz Zemes. 

Lai gan šīs tiešraides norisinās krasi atšķirīgās vietās, tām piemīt kāda kopīga iezīme: pilnīgs sižeta un dramatiskuma trūkums. Nekas nenotiek. Un tieši tas ir būtiskākais, jo tā ir tik brīnišķīga atvieglojuma sajūta.

Pieskarsimies arī tam, kā pasaulē sākās un ieviesās tiešraides kameru ēra.

Un viss sākās ar kafijas kannu… 

1991. gadā Kembridžas Universitātes datorzinātņu laboratorijas pētniekiem bija apnicis doties uz atpūtas istabu, lai konstatētu, ka koplietošanas kafijas kanna ir tukša. Viņi būtu varējuši vienkārši uzvārīt jaunu kafiju ikreiz, kad kafijas kanna bija tukša. Taču, būdami datoru entuziasti, viņi izdomāja mazāk praktisku, bet tehniskāku risinājumu: viņi pavērsa pret kannu kameru, kas uzņēma 128 x 128 pikseļu melnbaltu attēlu, un pārraidīja tiešraidi par kafijas krājumu stāvokli laboratorijas tīklā. 1993. gadā šis vienkāršais novērošanas projekts tika pieslēgts tolaik vēl pavisam jaunajam globālajam tīmeklim (World Wide Web) un kļuva par vienu no tā pirmajām vīrusveida sensācijām. 

vara bungas: Visi būs lasījuši par dronu pārtvērēja Blaze (ražotājs: Origin Robotics (LV) ) pirmo kaujas izmantošanu, kas nekļuva par pielietošanu*? Ja nē, tad pamatinformācija atrodama šeit.

Fakti ir tādi, ka 1.novembrī plkst. 18:57 tika izsludināts gaisa apdraudējums Latvijas gaisa telpā Krāslavas un Ludzas novados. Savukārt vēlāk NBS paziņoja, ka neidentificēts lidojošs objekts Latvijas gaisa telpu pameta plkst. 19:16, bet 19:19 Latvijas–Krievijas valsts robežas tuvumā tika pieņemts lēmums aktivizēt pārtvērējdrona Blaze pašiznīcināšanās mehānismu, kā rezultātā bija dzirdama sprādziena skaņa.

No šīs skopās informācijas var izdarīt dažus secinājumus, tam palīgā ņemsim potenciālā pretinieka mobilo PGA uguns grupu (MUG) darbības shēmu. Ņemot vērā ka kaujas sistēmas efektivitāte ir objektīvs rādītājs visas armijās, kas patiesi plāno karot, tās izmanto +- vienus un tos pašus risinājums/algoritmus/taktiku un paņemienus.

Kā redzam mobilai PGA uguns grupai (MUG) vispirms nepieciešams agīnais brīdinājums, kas mūsu gadījumā tika nodrošināts par ko liecina pats pārtvērēja izmantošanas fakts. Tas ir, ja civiliedzīvotāju apziņošana notika 18:57, tad visticamāk, ka NBS PGA MUG informāciju saņēma ne vēlāk vai pat krietni ātrāk. Tātad agrīnais brīdinājums mums strādā.

Ņemot vērā agrīno brīdinājumu NBS MUG varēja izvirzīties uz pozīcijām vai jau atradās tajās (ja pārkāpēja lidojuma potenciālais vektors ietilpa 10 km radiusā, kas ir Blaze darbības R).

Saskaņā ar publicētiem Blaze raksturlielumiem sākotnējā sistēmas sagatavošana darbam aizņem līdz 10 min. Pa to laiku visticamāk notika mērķnorādes saņemšana, kas tika MUG operatoru apstiprināta. Tātad pārkāpējs tika “pavadīts” LV gaisa telpā, kas ļāva MUG pārņemt mērķi un pieņemt lēmumu par pārtvērējdrona palaišanu. Arī plats solis uz priekšu.

Blaze spēj atrasties gaisā dežurrežīmā 20-25 min. Iespējams tika aprēķināts, ka pārkāpēja kurss ļaus “satikties” ar pārtvērēja dronu terminālās fāzes (iznīcīnāšanas) uzsākšanai tieši šajā laika “logā”. Patrulējot gaisā pārtvērējdrons strauji zaudē enerģiju, tādēļ precīza informācija par mērķi ir īpaši svarīga.

Kā ziņots pārkāpējs mainīja kursu un atgriezās RU gaisa telpā. Visa operācija aizņēma ap 25-30 min, kas ir tuvu max Blaze lidojuma laikam. Visticamāk MUG operatori turēja “putnu” paceltu līdz pēdējam akumulatoru %, jo tika pieņemt lēmums par tā pašiznīcināšanu, nevis uz pārtvērējdrona atgriešanu bāzē, kas arī ir iestrādāta opcija.

Ja šāda situācija atkārtosies un pārkāpējs tiks efektīvi pavadīts, kā arī nemainīs prognozēto kursu, tad ar lielu varbūtību tas tiks notriekts. Jo īpaši, ka MUG ir iespēja palaist vairākus pretdronus pret vienu mērķi. Izskatās, ka vismaz daļa no uzdevumiem, kas tika doti NBS pēc Audriņu incidenta ir izpildīta. Ģenerāļi var sākt durt mundieros caurumus medaļām, bet politiķu biroji rakstīt preses relīžu uzmetumus. Tā ir labā ziņa.

Sliktā ziņa ir, ka Blaze droni pašreizējā izpildījumā spēj partvert mērķus, kas lido ar ātrumu līdz 220 km/h (piemēram, Geraņ-1 un Geraņ-2) savukārt viss, kas lido ātrāk (to pašu Greņu jaunākās modifikācijas) prasa citus risinājumus. Darba ir diezgan.

Kopumā, pirmā Blaze kaujas izmantošanas akcija LV varēja beigties labāk un kļūt par pielietošanu, bet tas nenotika no NBS neatkarīgu apstākļu dēl. Iespējas pierādīt sevi vēl būs, diemžēl.

*Interesanti, ka NBS korekti nosauca drona-pārtvērēja palaišanu par “izmantošanu” , kamēr žurnālisti to pārdēvēja par “pielietošanu”. Juridiski tie ir divi dažādi termini.

Lai gan kopumā Latvijas sabiedrībā nedaudz dominē apmierinātība ar 15. Saeimas vēlēšanu iznākumu, sabiedrības noskaņojumā iezīmējas krasa paaudžu atšķirība. Pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja liecina, ka gados jaunākie vēlētāji par vēlēšanu rezultātiem ir krietni skeptiskāki, kamēr lielāko gandarījumu pauž iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem.

Nedēļas laikā Ļvivā, līdztekus rosīgām darba gaitām, darbam ar tiesībsargājošo institūciju augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem, esmu kopā paguvusi apmeklēt 5 kultūras pasākumus. Kopā ar Ivana Franko Ļvivas universitātes pasniedzēju Lidu esam apmeklējušas operdziedātājas Solomijas Kušenitskas (1872-1952) dzīvokli pilsētas centrā un ar sabiedrisko transportu devušās uz Ļvivas Sofivkas apkaimi (līdzīgu Rīgas Mežaparkam) uz ukraiņu dzejnieka Ivana Franko (1856-1916) māju – muzeju. Mums ar Lidu ir vienošanās – sarunājamies tikai ukrainiski, ja es kādu vārdu nesaprotu, prasu un, ja tas ir vērtīgs, pierakstu. Ļvivas ukraiņus man ļoti palīdz saprast mūsu kultūras kopīgās saknes – Ļviva, tāpat kā manu vecvecāku dzimtā Latgale bijusi Polijas- Lietuvas valsts sastāvā (1569 – 1772) un, protams, mūs vieno arī kopējais laiks padomju totalitārisma cietumā. Izteikti eiropeisku nospiedumu Ļvivā atstājis laiks Austroungārijas impērijā (1772 – 1918), līdzīgu kā baltvāciešu pēdas Rīgā. 

Labi sarunās ar Lidu iejutusies ukraiņu valodā, simpātiskā grieķu restorāniņā Ļvivas centrālā, tirgus laukuma malā, droši pasūtu ēdienu ukrainiski, ielaižot nelielu kļūdu – tējkannu nosaucot krievu valodai raksturīgā vārdā. Restorāna īpašnieks, kas pieņem manu pasūtījumu, mani aizdomīgi nopēta. “No kurienes esat?” viņš man prasa, pārgājis uz angļu valodu. “Ja esat no Krievijas, mēs jūs neapkalposim.” Sajutis, ka aizgājis par tālu un uzzinājis, ka esmu no Latvijas un šāda pieņēmuma aizvainota esmu gatava doties citas pusdienu vietas meklējumos, viņš steidz paskaidrot, ka viņa vecvectēvs Jakubs Adams arī bijis no Latvijas, ģimene par viņa gaitām neko vairāk gan nezinot. Kad vietnē periodika.lv uzmeklēju iespējamas atsauces par vecvectēva izcelsmi pirms 1. pasaules kara laika, restorāna īpašnieks ir atmaidzis tiktāl, ka piedāvā man bezmaksas kūku. 

Ukraiņu dzejnieka Ivana Franka mūžs savukārt saistīts ar Ļvivu laikā, kad tā bija Austroungārijas impērijā. Jaunībā ieslodzīts par sociālistiskiem uzskatiem,  viņš tomēr nodzīvoja salīdzinoši pārtikušu dzīvi kopā ar savu ģimeni, grāmatām un vairākiem rakstāmgaldiem, būtiski atbalstot tos ukraiņu literātus, kuriem Krievijas impērijā, kuras teritorijā bija lielākā daļa Ukrainas, ukraiņu valodā publicēties bija aizliegts. 

Manas ciemošanās laikā Ļvivu apciemo arī kamerorķestris Kijivas Kramerata, uzstājoties bijušajā tramvaju depo, tagad piemērotā koncertzāles vajadzībām. Kijivas Kremerata izveidota 1970-ajos, lai atskaņotu ukraiņu mūziku un tādā veidā pretotos padomju režīma visa iedomāti nekrieviskā vienādošanai. Orķestra devīze kopš pilna mēroga kara sākuma ir – vienīgais attaisnojums, kāpēc vari neatnākt uz mēģinājumu, ir ja pēkšņi esi nomiris. Biežo agresora uzlidojumu kontekstā, tas diemžēl, protams, nav joks. 

Ļvivas operu apmeklēju vēl vienu vakaru – divos baleta viencēlienos vieta un iespēja ierādīta Ļvivas jaunajiem baleta māksliniekiem. Starp vairākām dīvām jaunieši izskatās mazliet stūraini un neveikli, tomēr ir skaidrs, ka Ļvivā aug jaunā mākslinieku paaudze, kas spēs tautas garu uzturēt arī nākotnē. 

Bibliotēkā inventarizācija. Tīrām, skaitām, kārtojam. Šo olu mēs atradām zem tematisko mapju plaukta. Redz, arī olām te ir vieta. Nez cik gan ilgi stāvējusi?

Jau kuro gadu nodarbojos ar nopietnu litRPG literatūras lasīšanu. Nu ir pienācis brīdis, kad īstā manta jau ir izlasīta un nākas ķerties klāt kaut kam no zemākiem plauktiem. Skaidrs, ka šāds vērtējums ir tīri objektīvs. Pie grāmatas tiku audiblē un nevarēju paiet garām, jo man tā bija par brīvu.

Kalronam nav paveicis daudzkārt, pirmais, viņš nupat ir kļuvis bārenis un otrkārt viņa maģiskās spējas aprobežojas ar zibens kultivēšanu. Tad vēl viņš ir tāds kā dzimtcilvēks un tiek nosūtīts uz maģijas skolu, lai nedaudz uzlabotu savu Kultivatora līmeni un tad pilsētas valdniekam par prieku doties medībās, kur viņam galvenā loma būs apdullināt maģiskos dzīvniekus ar zibeni. Lieki piebilst, ka viņa tēvs tieši tā gāja bojā. Kalrons apsolās atriebties visiem un dodas uz skolu.

Sāksim ar pozitīvo – stāsts plūst raiti un autors rūpējas, lai lasītājam nebūtu garlaicīgi. Kalrona episkie piedzīvojumi seko viens pēc otra un nav laika atlikt grāmatu malā. Arī pasaulei nav ne vainas, bet ir viena nianse – šajā omnibusā ir veselas piecas grāmatas un pasaules uztvere gan varonim, gan lasītājam nomainās tikpat daudz reizes. Kopumā varētu teikt – viegla izklaide, ja vien tā nebūtu uz 2000+ lapaspusēm.

Tagad pie ne tik pozitīvā. Autoram nav nekādas sajēgas, ko domā un dara astoņgadīgi bērni, varētu pieņemt,, ka Kalrona pasaulē gads ir garāks un visi patiesībā ir vecāki. Arī burvju skola aprobežojas ar to, ka viens pasniedzējs iemāca puikam cirkulēt esenci un viss, nekādas citas apmācības nav. Nemaz nerunāsim, ka viņa noplukušais ciems atradās vien 10 minūšu ratu braucienā no skolas, bet Kalrons neko par tādu nebija dzirdējis. Skolā Kalronam sāk veikties, bet ne jau tā parasti, ka pusdienās uzliek lielāku gaļas gabalu uz šķīvja, bet tā, ka aiziet uz mazmājiņu un no tās iznāc ar jaunu spēju. Šī veiksme viņu pavadīs visu sēriju.

Vienu vārdu sakot, varoņa izaugsme notiek tik strauji, ka tā vietā, lai bremzētu puiku, autors paplašina apvāršņus un ievieš arvien izcilākus Kultivācijas līmeņus, ko tam apgūt. Atminamies, ka puika nosolījās atriebties saviem pāridarītājiem un grāmatu laikā tie savācas bariem. Maiteklis Lielajā piektās grāmatas finālā viņam beidzot izdodas sastapt savu bērnības pāridarītaju. Varētu domāt, ka mūsu varonim, kuram uz katra stūra vecajie dalās ar savām prasmēm un ņem par skolnieku, nāksies vien iztērēt knipi, lai nogalētu savu klases buliju. Nekā! Izrādās, ka tas, lai ar neaptēsts kā zābaks, ir pamanījies dabūt tādu pašu līmeni kā mūsu varonis ar visām savām superspējām!

Autoram pa sliktu nenāktu atrast redaktoru, kas grāmatas noīsinātu un kādus labus ļaudis, kas izķertu iekšējās pretrunas, jo uz beigām viņš pats sāka jaukt Kultivatorus un Ceļa staigātājus. Ja vieniem attīstība skaitās pakāpēs, tad otriem apļos tas viss nez kāpēc pārtapa apļos arī Kultivatoriem. Nerunāsim, par to, ka katrā gramatā kāds Kalrona darbs tiek paziņots par leģendas cienīgu, viņš un viņa draugi par to, kas ieies tautu atmiņās, bet grāmatas beigās viņš vienmēr ir spiests raut fraku, atstājot visu aiz sevis.

Īsumā 3 no 10 ballēm, ir labākas lietas ko lasīt. Ja gribas palasīt kaut ko nudien primitīvu, grafomānisku un nerediģētu, tad uz priekšu!