Partiju puduŗi iecirkņu griezumā

Priekš mēneša un vairāk publicēju ziņu, kādi šogad Saeimas vēlēšanās bijuši partiju puduŗi pašvaldību griezumā. Un saņēmu atsauksmi, kas norādīja trūkumus un uzlabojumus. Atbildēju, ka idejiski piekrītu, tak techniski ķēpīgāk. Bet sēkla bija iesēta. Nu esmu uztaisījis tabulu, kur korrelācijas ir a) iecirkņu griezumā; b) svērtas pēc iecirkņa lieluma (derīgo vēlēšanu zīmju skaits). Izmantoju meklētāja mākslīgā intelekta ieteikto ekseļa funkciju “LET”:

=LET( w; $A$2:$A$1060; x;$B$2:$B$1060; y; C$2:C$1060; xbar; SUMPRODUCT(w; x) / SUM(w); ybar; SUMPRODUCT(w; y) / SUM(w); xvar; SUMPRODUCT(w; (x – xbar)^2); yvar; SUMPRODUCT(w; (y – ybar)^2); SUMPRODUCT(w; (x – xbar); (y – ybar)) / SQRT(xvar * yvar) )

Iznākums tāds:

Secīgi apvienojot kandidātu sarakstus ar augstāko savstarpēji pozitīvu korrelāciju, soļi ir tādi:

Sārtie skatiļi rāda, ka vispirms salīp krievu partiju puduris, un tikai tad sāk lipt latviešu partijas. Vispirms “Progresīvie” ar “Vienotību”, tak lūdzu ievērot korrelāciju tabulā, ka “Progresīviem” vispār tikai divas korrelācijas pozitīvas. Abas tiek izmantotas, bet tas nozīmē, ka līberāļu partiju puduris paliek šķirts no pārējām latviešu partijām. Attiecīgi iegūtie partiju puduŗi ir tādi:

  • latviešu pamatpuduris — AS+NA+ZZS+MMN+ASL+GS+JKP ar 55,4% balsu;
  • krievu puduris — LPV+SV/AJ+St+SC ar 28,0% balsu;
  • latviešu līberāļu puduris — P+JV+LA ar 16,6% balsu (jūtamāks Rīgā, tak par Rīgas puduri diez vai saucams, jo a) arī Rīgā stingrā mazākumā ar 20,9% balsu; b) Rīgas 20,9% nav pārāk atšķirīgi no 16,6% caurmēra).

Šādi rēķināt ir pareizāk, jo iecirkņu dati ir plašāki un precīzāki nekā apkopojums pašvaldību līmenī, savukārt iecirkņu svēršana ļauj ievērot katra iecirkņa patieso nozīmi (“Dominas” 4610 balsu ≠ Kijivas vai Kairas 2 pasta balsis).

The Soul of a New Machine

Šis ir viens interesants gadījums - grāmata par Jaunās mašīnas dvēseli. Darbiņā šo grāmatu ieteica izlasīt kā labu paraugu tam... vispār neesmu drošs, kam tieši, bet diez vai tam, ko es šajā grāmatā atradu. Tas ir Pulicera balvu saņēmis dokumentāls stāsts par to, kā septiņdesmito gadu beigās viena kompānija būvēja savu jaunāko kompjūteru (vārds dators lietot attiecībā uz šo laika periodu kaut kā nešķiet pareizi). Viņiem negāja viegli - galvenā priekšniecība lika cerības uz citu komandu citā pilsētā, kur it kā strādāja "labie cilvēki", arī pati kompānija nebija spožākā zvaigzne pie debess juma, taču apņēmīgs menedžeris, spējīgi padotie un maksimāla motivācija ļāva viņiem, strādājot nedēļā no sešdesmit līdz astoņdesmit stundām, nesaņemot nekādu atlīdzību par virsstundām, radīt produktu, kas bija... diezgan ok. Jā, aptuveni tik grandiozs ir šis stāsts: par to, kā darbinieki tiek faktiski bezkaunīgi ekspluatēti, lai gan viņi paši to īsti neapzinās, un tā visa rezultāts ir pat ne kaut kāda mega sensācija (jāņem vērā, ka tā ir ēra pirms PC uzvaras gājiena, kurš sākās stipri drīz pēc grāmatā aprakstītajiem notikumiem, proti, nekādas baigās perspektīvas tur nemaz nevarēja būt). Te gan jāpiebilst, ka ekspluatācija - tā ir mana interpretācija šim stāstam, to ir iespējams pavērst arī citā virzienā - kad tad, kad tu dari darbā kaut ko tādu, par ko deg tava sirds, laikam vispār nav nekādas nozīmes, tu vari tajā iegrimt un vispār to neizjust, it īpaši - ja esi jauns un bez kādām papildu saistībām (arī grāmatā uzsvērts, ka liela daļa komandas bija čaļi vecumā līdz 25 gadiem), un līdz ar to varbūt tas ir tikai ciniķis manī, kas to visu pagriež tik neglīti, un tā jau ir, ka vienam un tam pašam stāstam var būt daudz dažādu stāstīšanas veidu. Vienlaikus, šīs grāmatas gadījumā man īsti skaidrs nekļuva - kā īsti autors vēlas to visu atainot. Proti, no vienas puses viņam noteikti simpatizē Vesta kungs, kas vada šo izstrādes komandu, bet no otras - stāsta, kā kompānija izvēlas uz visu taupīt, nevienam nemaksā par virsstundām un tā tālāk. Grāmata man nepatika, tur nav šaubu, bet vienlaikus kaut kādā mērā tā pelna cieņu - proti, tā nav īsti nedz motivējoša grāmata, nedz atmaskojoša grāmata, tikai - dokumentējoša. Proti, iespējams, ja es to būtu lasījis citos apstākļos un ar citām ekspektācijām, man tai būtu veltāmi labāki vārdi. Taču tagad... esmu galvenokārt samulsis par to, kālab man to bija ieteikts lasīt un ko tieši es no tās varētu iemācīties. Jā, un arī - kāda tieši bija autora doma to rakstot un kas tieši ir tās mērķauditorija. Atzinīgie vērtējumi liek domāt - auditorija tai bija un vismaz kādam tā bija noderīga, bet es tas droši vien neesmu. Jā, vispār gribēju šajā tekstā iepīt vārdu "tostarp", jo dzirdēju, ka tādu vietā un nevietā lietojot MI rīki, bet neatradu pielietojumu, tāpēc ieliku to bez jebkāda konteksta - tieši tāpat kā, vismaz man tāds iespaids radās, itin daudz ko šajā grāmatā iekļāva tās autors. Kas gan pozitīvi - grāmatu man bija nepieciešams izlasīt pirms nonākšanas Barselonā, un plānošana man bija perfekta: drusku izlasīju jau Rīgā, bet 80% tās - lidmašīnā, turklāt lasīšanu pabeidzu dažas minūtes pirms piezemēšanās. Lūk, piemērs tam kā pabeigt projektu laikā, gluži kā grāmatā aprakstīto minikompjūtera izstrādi!

USB-A, USB-B, USB-C – ko nozīmē šie burti?

USB savienotāji gadu laikā ir mainījušies daudz, un ir viegli apmaldīties, ko katrs no tiem nozīmē. Tāpēc skaidrojam, ar ko atšķiras USB-A, USB-B, Mini USB, Micro USB un USB-C. Apzīmējumi USB-A, USB-B un USB-C ir atrodami uz datoriem, lādētājiem, viedtālruņiem un visdažādākajiem kabeļiem. Burti norāda uz USB savienotāja tipu un tā fizisko formu, nevis datu […]

Latvijas Universiādes oktobris: studentu sasniegumi pludmales volejbolā, šahā un spiešanā guļus

Šī gada oktobrī Rīgā notika pirmās Latvijas XXXVII Universiādes sacensības augstskolu studentiem un studentēm: pludmales volejbolā, šahā (rapidā un blicā) un spiešanā guļus. Sezonas sākumā labākos rezultātus galvenokārt uzrādīja Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) sportisti.

Pludmales volejbola sacensības notika 17. un 18. oktobrī pludmales sporta centrā “O-Sands”, kur sacentās 12 vīriešu un 8 sieviešu pāri. Vīriešu konkurencē pirmo un trešo vietu izcīnīja LU komandas, bet otro vietu RTU studenti. Sieviešu konkurencē uzvarēja LU studentes, otrajā vietā ierindojās RSU studentes, bet trešajā LBTU studentes.

Tajās pašās dienās Rīgas Šaha federācijas telpās notika šaha sacensības rapidā un blicā, kurās piedalījās 30 studenti un studentes. Vīriešu konkurencē rapidā visas trīs godalgotās vietas izcīnīja LU studenti. Blicā uzvarēja Rīgas Juridiskās augstskolas students, bet otro un trešo vietu ieguva LU studenti. Sieviešu konkurencē gan rapidā, gan blicā uzvarēja RTU studente, otro vietu ieguva RISEBA studente, bet trešo LU studentes.

Mēneša noslēgumā, 31. oktobrī, RSU Sporta akadēmijā notika sacensības spiešanā guļus, kurās piedalījās 38 studenti: 11 sievietes un 27 vīrieši. Sievietes sacentās sešās svara kategorijās (līdz 57 kg, līdz 63 kg, līdz 69 kg, līdz 76 kg, līdz 84 kg un virs 84 kg), bet vīrieši piecās (līdz 74 kg, līdz 83 kg, līdz 93 kg, līdz 105 kg un līdz 120 kg). Augstskolu komandas sacentās trīs vērtējumos: vīriešu, sieviešu un jauktajā, un visos trijos uzvarēja RSU. Vīriešu vērtējumā otrajā vietā ierindojās LBTU, bet trešajā RTU. Sieviešu un jauktajā vērtējumā otro vietu ieguva LBTU, bet trešo LU.

Latvijas XXXVII Universiāde turpināsies decembrī ar sacensībām peldēšanā (4. decembrī Jelgavā) un galda tenisā (13. decembrī Rīgā).

The post Latvijas Universiādes oktobris: studentu sasniegumi pludmales volejbolā, šahā un spiešanā guļus appeared first on Latvijas Augstskolu sporta savienība.

Cik bieži patiesībā vajadzētu apmeklēt zobu higiēnistu?

Zobus tīrāt katru rītu un vakaru, reizēm izmantojat arī zobu diegu, un nekas nesāp. Vai šādā situācijā profesionāla zobu higiēna tiešām ir vajadzīga? Savukārt, ja pēc iepriekšējās procedūras speciālists aicinājis atgriezties jau pēc dažiem mēnešiem, var rasties jautājums, kāpēc citiem pietiek ar 1-2 vizītēm gadā.

Regulārs zobu higiēnista apmeklējums papildina ikdienas mutes dobuma kopšanu, taču piemērotākais intervāls visiem nav vienāds. To nosaka smaganu veselība, aplikuma un zobakmens veidošanās, ikdienas kopšanas paradumi un citi apstākļi.

Vai ar vienu reizi gadā pietiek?

Daudziem cilvēkiem profesionāla zobu higiēna tiek ieteikta vienu vai divas reizes gadā, taču tas nav universāls noteikums. Piemērotākais apmeklējumu biežums ir atkarīgs no zobu un smaganu veselības, aplikuma un zobakmens veidošanās, kā arī individuālajiem riska faktoriem. Tāpēc vizītes laikā ir vērts pajautāt, kad būtu jāatgriežas un kāpēc ieteikts tieši šāds intervāls.

Kad nepieciešams biežāks zobu higiēnista apmeklējums?

Īpaša uzmanība vajadzīga tad, ja jums ir diagnosticēts periodontīts jeb zobu balstaudu iekaisums. Pēc aktīvās ārstēšanas nepieciešama uzturošā aprūpe, kas palīdz saglabāt sasniegto rezultātu. Tā ietver aplikuma un zobakmens noņemšanu, kā arī citus aprūpes pasākumus. Šādos gadījumos uzturošās aprūpes vizītes var būt nepieciešamas ik pēc trim līdz divpadsmit mēnešiem atkarībā no slimības smaguma, ārstēšanas rezultātiem un individuālajiem riska faktoriem.

Aicinājums atgriezties pēc trim vai četriem mēnešiem ne vienmēr nozīmē, ka jūs zobus tīrāt nepareizi – tā var būt daļa no konkrētas slimības kontroles plāna. Vienlaikus vizītēs varat pārrunāt, kuras vietas mājās izdodas iztīrīt labi un kur nepieciešams mainīt tīrīšanas paņēmienus. Ja jums ir implanti, protēzes vai breketes, pārrunājiet arī to kopšanu.

Kāpēc ar zobu birsti vien nepietiek?

Ikdienas zobu tīrīšanai ir būtiska nozīme, taču ar birsti nevar pilnvērtīgi piekļūt zobu starpām. Tāpēc mutes dobuma kopšanā jāiekļauj arī šo vietu tīrīšana, izmantojot, piemēram, zobu diegu. Savukārt pie zobu higiēnista tiek noņemts aplikums un cietās zobakmens nogulsnes, tostarp vietās, kur vajadzīgi īpaši instrumenti un speciālista darbs.

Zobu higiēnista apmeklējums ir arī iespēja pārbaudīt, cik efektīva ir jūsu ierastā zobu kopšanas rutīna. Piemēram, jūs varat rūpīgi tīrīt priekšzobus, bet nepietiekami piekļūt pēdējiem dzerokļiem. Vai arī regulāri lietot zobu diegu, taču nezināt, kā to pareizi virzīt gar zoba sānu virsmu.

Tāpēc izmantojiet iespēju lūgt praktisku demonstrējumu. Jautājums “Vai varat parādīt, kā iztīrīt tieši šo vietu?” bieži ir vērtīgāks par vēl viena mutes kopšanas līdzekļa iegādi bez skaidrības, kā to lietot.

Kādas pazīmes nevajadzētu ignorēt līdz nākamajai vizītei?

Ja smaganas regulāri asiņo, parādījusies nepatīkama elpa, sāpes vai zobu kustīgums, negaidiet ieplānoto profilaktiskās aprūpes datumu. Šīs pazīmes var liecināt par problēmu, kurai nepieciešama tūlītēja izmeklēšana un ārstēšana.

Ko darīt starp zobu higiēnista apmeklējumiem?

Higiēnista darbs nevar aizstāt regulāru zobu kopšanu mājās. Tīriet tos divas reizes dienā vismaz divas minūtes ar fluorīdus saturošu zobu pastu un katru dienu iztīriet zobu starpas. Piemērotāko līdzekli (zobu diegu, starpzobu birstītes vai citu) izvēlieties kopā ar speciālistu.

Vizītes beigās noskaidrojiet divas lietas – ko jums vajadzētu uzlabot ikdienas mutes dobuma kopšanā un kad ieteicams nākamais apmeklējums. Ja iespējams, rezervējiet laiku uzreiz, jo tā profilaktiskā aprūpe kļūs par ieradumu.

Cik bieži jums vajadzētu apmeklēt zobu higiēnistu?

Dažiem pietiek ar profesionālu zobu higiēnu reizi gadā, savukārt citiem tā nepieciešama biežāk. Svarīgākais ir sekot līdzi zobu un smaganu veselībai, ievērot speciālista ieteikumus un neatlikt vizīti, ja parādās kādas sūdzības.

Ja neesat pārliecināts, kad pēdējo reizi veikta profesionāla zobu higiēna, vai vēlaties noskaidrot, cik bieži tā nepieciešama tieši jums, piesakieties vizītei. Speciālists izvērtēs mutes dobuma stāvokli un palīdzēs izveidot piemērotu profilaktiskās aprūpes plānu.

The post Cik bieži patiesībā vajadzētu apmeklēt zobu higiēnistu? first appeared on .

Šodienas Ludza

Izgāju no mājas ar konkrētu mērķi aiziet uz konkrētu veikalu iegādāties konkrētu preci, ko arī veiksmīgi izdarīju. Pa ceļam un nesteidzīgi ko drusku pabildēju. It kā tās vietas jau ir vairākkārt bildētas, neko jaunu īpaši nepabildēju. Galvenā jau bija rudenīgā noskaņa un mākoņainās debesis.

PXL_20261116_111832412.jpg
PXL_20261116_112213602.MV.jpg
PXL_20261116_112316179.MV.jpg
PXL_20261116_112357182.MV.jpg
PXL_20261116_112527831.MV.jpg
PXL_20261116_112817451.MV.jpg
PXL_20261116_113226997.MV.jpg
PXL_20261116_113627484.MV.jpg
PXL_20261116_113837714.MV.jpg
PXL_20261116_114226902.MV.jpg
PXL_20261116_114315505.MV.jpg
PXL_20261116_114322814.jpg
PXL_20261116_114444154.MV.jpg
PXL_20261116_114541453.MV.jpg
PXL_20261116_114842665.MV.jpg
PXL_20261116_114942592.jpg
PXL_20261116_115045901.MV.jpg
PXL_20261116_115143046.MV.jpg
PXL_20261116_115205992.jpg
PXL_20261116_115527285.MV.jpg
PXL_20261116_115629741.jpg
PXL_20261116_115843600.MV.jpg
PXL_20261116_120030781.MV.jpg
PXL_20261116_120720609.MV.jpg
PXL_20261116_120911304.MV.jpg

Kara kolīzijas

Nedēļas nogalē krievi visaktīvāk uzbrukuši Menai, Ukrainas ziemeļaustrumos. Tur bojā gājuši divi cilvēki. Pavlohradā (netālu no Dņipro) krievi nogalinājuši vienu cilvēku (Ukrainska Pravda), bet ievainojumus guvuši desmit, ieskaitot kādu septiņus gadus vecu zēnu. Problēmas pamatā ir fakts, ka Īlons Masks atkal “nobremzējis” ukraiņiem “Starshield” satelītsistēmas pakalpojumus. Viņš šādi rīkojas periodiski. Zaporižjā krievu uzbrukuma rezultātā ievainoti […]

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===