Pērn, kad sabiedriskajai apspriešanai tika nodota Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu pirmā redakcija, rakstīju, ka skaidru plānu vietā šajā dokumentā ir mērķtiecīgs tukšums. Tagad, līdz 25. augustam, sabiedrībai ir iespēja paust viedokli par pamatnostādņu jaunāko redakciju un to stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (sk. šeit).
Tā kā iebildumi, ko LOB un citas vides organizācijas izteica pret pamatnostādņu pirmo redakciju, ir ignorēti, dokuments joprojām ir pilns ar ūdeņainiem tekstiem un skaistām frāzēm, tomēr daļa no plāniem ir kļuvusi skaidrāka. Un neko labu Latvijas mežiem šie plāni nesola.
Mežu izciršanas un degradācijas plāns
Pamatnostādņu pamattekstā uzdevumi joprojām ir aizplīvuroti - "noteikt optimālus galvenās cirtes kritērijus", "uzturēt optimālu meža vecumstruktūru", "pilnveidot maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes apjoma valsts mežos noteikšanu" utt. Taču tagad pamatnostādnēm pievienots 2. pielikums "Mērķtiecīga mežsaimniecība", kurā it kā aprakstīts Zemkopības ministrijas iecerētais scenārijs pamatnostādņu īstenošanai. Es rakstu "it kā" tāpēc, ka šis pielikums īsti nesakrīt ar pamatnostādnēs rakstīto, taču šķiet, ka tieši šis pielikums visskaidrāk raksturo meža nozares plānus.
Domājot par dabas aizsardzību mežos, īpaši atzīmējami šādi 2. pielikumā aprakstītie plāni:
Ātrāka mežu nociršana. Šeit Zemkopības ministrija atgriežas pie Satversmes tiesas atceltajiem galvenās cirtes caurmēriem un mežu ciršanas vecuma samazinājuma, ko pērn ministrijai neizdevās panākt ar grozījumiem Meža likumā (par iespējamām sekām šiem grozījumiem rakstīju šeit).
Plašākas kailcirtes. Arī šeit redzamas idejas, kas tika virzītas ar Meža likuma grozījumiem: lielā daļā meža tipu maksimāli atļautās kailcirtes paplašināšanu no diviem uz pieciem hektāriem. Turklāt 0,7 ha lieli izcirtumi vispār neskaitītos kailcirtes.
Mežu mākslīgā atjaunošana. Šajā ziņā arī pielikums nesniedz lielāku skaidrību kā pamatnostādņu pamata teksts, slēpjoties aiz reklāmiskām frāzēm par "meža atjaunošanu ar selekcionētu, klimatnoturīgu reproduktīvo materiālu, tai skaitā ar nākotnes klimatam piemērotām koku sugām". Vai tas nozīmē atteikšanos no meža mākslīgas atjaunošanas ar egli vai svešzemju koku sugu ieviešanu Latvijas mežos, skaidrs netop. Taču skaidrs ir tas, ka par nevēlamu tiek uzskatīta mežu dabiskā atjaunošana, kas dotu lielāko labumu dabas daudzveidības uzturēšanai un audžu noturībai pret klimata pārmaiņām. Protams, vēl labāk būtu koksni iegūt bez kailcirtēm, kas nozīmētu, ka mežu atjaunot vispār nav nepieciešams.
Slapjo mežu nosusināšana. Paredzēts nosusināt, tātad mērķtiecīgi degradēt dabiski slapjo mežu ekosistēmas. Papildus kaitējumam, ko tas nodarīs dabas daudzveidībai mežos, šāda rīcība šķiet īpaši dīvaina laikā, kad arvien vairāk uztraucamies par sausuma un mežu ugunsgrēku riskiem.
Mikroliegumu reforma. Šis ir ļoti īpatnējs punkts, jo no vienas puses teikts, ka "reformē mikroliegumu sistēmu, nosakot tos kā īslaicīgu, telpiski ierobežotu aktivitāti konkrētas sugas atradnes aizsardzībai", bet tajā pašā laikā: "Pastāvīgas vai atkārtoti nozīmīgas atradnes, kuras būtiskas konkrētās sugas uzturēšanai, saglabājamas ilgtermiņa aizsardzības režīmā tam atbilstoši izveidotās teritorijās." Vai nu Zemkopības ministrijai nav skaidrības par pašreizējo mikroliegumu sistēmu, vai arī man nav skaidrs, ko īsti ministrija iecerējusi. Mikroliegumi jau šobrīd tiek veidoti "pastāvīgās vai atkāroti nozīmīgās atradnēs", un, ja tās neatgriezeniski zaudējušas nozīmi, mikroliegumu iespējams likvidēt. Tad ko tieši reformēs?
"Ķeksīša" novērtējums
To, kādu ietekmi meža nozares pamatnostādnes varētu atstāt uz vidi, jāvērtē stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Arī šī novērtējuma vides pārskata projekts ir nodots sabiedriskajai apspriešanai.
Ja pasūtītājam (Zemkopības ministrijai) tiešām būtu nepieciešams kvalitatīvs ietekmes uz vidi novērtējums, SIA "Enviroprojekts" veikums tiktu atmests atpakaļ tā autoriem pilnīgai pārstrādāšanai. Taču starp šī dokumenta autoriem rodami arī ļaudis, kas paši nesen veidojuši meža politiku, tostarp ilggadējais ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Bet pats galvenais - ZM nav vajadzīgs kvalitatīvs novērtējums, bet tikai "ķeksīša" dokuments, lai varētu pateikt, ka novērtējums ir veikts. Un "ķeksīša" dokumentu ministrija arī ir dabūjusi.
Lielu vides pārskata apjoma daļu veido teksta blāķi, kas pārkopēti no citiem materiāliem, turklāt darot to pilnīgi akli - pārnesot no sākotnējiem avotiem gan drukas kļūdas, gan lielākas nepilnības. Tāpat "masai" piemesta novērtējumu kontekstā pilnīgi lieka informācija, piemēram, tas, kurā datumā 2023. gadā Latvijā novērots pirmais līkšņibītis un gaišais šņibītis (nezinātājiem atzīmēšu, ka šie ir jūras piekrastē sastopami caurceļotāji putni). Protams, neiztiek arī bez meža nozares slavināšanas. Atziņai, ka mežu apsaimniekošanas rezultātā gandrīz iznīcināti dabiski meži, tomēr seko apgalvojums, ka līdzšinējā Latvijas mežu apsaimniekošana uztur mežu bioloģisko daudzveidību.
Tomēr galvenais vides pārskata trūkums ir tas, ka tas nevērtē meža politikas pamatnostādnēs faktiski paredzēto. Šajā dokumentā ir daudz "ūdens", daudz gudru frāžu, šķietami analītisku tabulu un rodams pat sešu dažādu meža apsaimniekošanas scenāriju salīdzinājums. Rūpīgāk ieskatoties, gan izrādās, ka scenāriji ir tikai trīs, un, ja ieskatās vēl rūpīgāk, izrādās, ka neviens no šiem scenārijiem neatbilst pamatnostādnēm. Piemēram, neviens no vides pārskatā uzskaitītajiem meža apsaimniekošanas scenārijiem neparedz ciršanas vecuma samazināšanu. Tātad paši kaitīgākie Zemkopības ministrijas plāni ar būtiskāko ietekmi uz to, kā izskatīsies nākotnes meži, ietekmes uz vidi vērtētājiem paslīdējuši garām nepamanīti. Tāpat arī virkne citu potenciāli kaitīgu pasākumu paliek neizvērtēti.
Un ko varat darīt jūs?
Kā jau minēju, minēto dokumentu sabiedriskā apspriešana notiek līdz 25. augustam. Savus komentārus varat sūtīt Zemkopības ministrijai: pasts@zm.gov.lv Līdzšinējais process gan neļauj cerēt, ka saņemtos iebildumus ZM tiešām ņems vērā, taču ir svarīgi tos oficiāli uzlikt "uz papīra", jo tie noteikti interesēs arī pārējās iesaistītās institūcijas. Galu galā pamatnostādnes pieņems viss Ministru kabinets, nevis tikai Zemkopības ministrija.
Dažas lietas, ko būtu svarīgi ņemt vērā, pārstrādājot pamatnostādnes un to ietekmes uz vidi novērtējumu:
- pilnvērtīgi jāņem vērā ne tikai koksnes ieguves intereses, bet arī pārējie labumi, ko Latvijas iedzīvotāji vēlas gūt no mežiem;
- pamatnostādnēm jānodrošina to, ka mežu dabas daudzveidība nesamazināsies, t.sk., jāpaplašina aizsargājamo teritoriju tīklus un jāņem vērā dabas saglabāšanas vajadzības arī saimnieciskajos mežos;
- jāattīsta bezkailciršu mežsaimniecība un jāsamazina pašreizējā mežizstrādes intensitāte;
- nav pieļaujama koku ciršanas vecuma un caurmēra samazināšana, ja netiek veikti iepriekš minētie pasākumi, kas nodrošinātu mežu nenoplicināšanu;
- jāveic reālajiem plāniem atbilstošs ietekmes uz vidi novērtējums, balstoties zinātnisku pētījumu rezultātos un citos datos.
Ja jūs piekrītat iepriekš rakstītajam, aicinu paust viedokli sabiedriskajā apspriešanā.
