nekur.lv

Es šo te nolikšu, jo pārsteidza. Ne tāpēc, ka svarīgi vai interesanti.

Chrome ir vairāku līmeņu paziņojumi, ja kaut kas nav kārtībā ar lapas drošību. Vairumam var nospiest podziņu «Show advanced» un uzmeklēt saiti «Proceed anyway». Ja ķeza ir saistīta ar HSTS, tad tādas iespējas nav.

Bet ir apkārtceļš.

Uzklikšķinam jebkur tanī lapā (lai tā noķertu fokusu) un uzrakstām thisisunsafe. Viss. Notiek pāradresācija un lapa ir vaļā. Kā Doom ar iddqd.

Lūdzu, nav par ko.

Kādā atvaļinājuma dienā nolēmu apmeklēt vienu no Salaspils apskates objektiem, kas atrodas īstenībā pavisam netālu no manas mājas- Karsta kriteni. Varētu braukt ar divriteni, bet nodomāju, ja nu neomulīgi vienai mežā paliek vai kāds lācis uzglūn, tad gribēšu ātri tikt prom un braucu ar auto.

© The Oatmeal

Es par dzīves ikdienas plānošanu un ekspromta vietu tajā. Un neapgalvoju, ka tikai viens vai otrs ir pareizs un vajadzīgs. Vajadzīgs ir līdzsvars starp ikdienas ritma plānošanu un spraugu plānā ekspromtam. Un nesakiet, ka savu ikdienas ritmu neplānojiet, viss esot ekspromts.

Iknedēļas piecu dienu iešana uz darbu jau ir sava dienas ritma plānošana, kurai piekārtojas plāns tam, kurā iet uz tirgu pēc dienišķās desas, vēl pievienojas bērna vešana uz kādiem pulciņiem, bērna skolasdarbu kontrolēšana, veas mazgāšana (pat veļas mazgājamajā mašīnā), vakariņu gatavošana un simts un viens cits darāmais sīkums. Pat teātra apmeklējuma kādā no brīvajām dienām ir plānveida darbība, kurai gatavojaties visas nedēļas, kaut vai garumā. Pat brauciens uz tambu-lamdu kukū valsti kaut kur dziļos džungļos atvaļinājuma laikā top plānos, notiek gatavošanās tam braucienam. Un viss, kas reizēm sagrauj plānus un liek ko darīt savādāk - vairumā gadījumu tas ir forstmažors, no kura nav pasargāts neviens no mums.

Nekad dzīvē nav tā, ka pamostoties sāc domāt - ko nu lai sadara? Ko izdomāt? Vienmēr ir kaut vai rutīnā brokastu gatavošana, istabas uzkopšana, kas papētāms internetā, izlasāms avīzē/grāmatā/žurnālā. Da jebkas, kas pats prasās darāms. 

Protams, var uznākt "Lai piedeg pīrāgs, lai iet kā iet; gan labāk viss ies" un ielekšana kurpēs un aizbraukšana uz kaut Jūrmalu pagulšņāt pludmalē nedarot absolūti neko citu, kā vien atslābināšanos, peldēšanos un saulainas dienas izbaudīšanu. Tikai tā tam ekspromtam ir jēga - noķert to un atpūsties. Kaut no slotas parastās un pīrāga vakariņām.

Jo tā ikdienas it kā rutīna, kaut kā darīšana visu laiku - tā ir kustība, darbība, kura par spīti "Kā es esmu nogurusi! Kajas nevaru pavilkt... Pusstundiņu uz dīvāna atpūsties derētu..." sniedz padarītā gandarījumu. Piepildījumu. Un savas dzīves sakārtošanu savai ērtībai un omulībai. Zināmai neatkarībai. Un tas ir vairāk, nekā nepārtraukta dirnēšana Bahamu salu smiltīs un mūžīgie tusiņi apkaimes klubos.

Nepārtraukts zināms ekspromts un "Uz kuru tusu šovakar aiziet?" piekritīgs pusaudzim, kurš bakstās un meklē sevi. Normālformā - tusu biežums ar laiku samazinās, tusu vietā atnāk augstskolas lekciju pieraksti, piestrādāšana vakaros lai nopelnītu kaut roltoniem....

Man žēl tos, kuri līdz sirmām galvām aizdzīvojušies, bet tā arī nav izkāpuši no pusaudzības gadiem. Kuriem tuss ir kļuvis par ikdienu. Tie kā tauriņi-viendienīši plivinās pa dzīvi tā arī neko prātīgu neizdzīvojot, pat Vārdu aiz sevis neatstājot.

Teiksiet - savas dzīves jel kādā plānošanā aiz borta paliek mēnesnīcas romantika, visādi piedzīvojumi un tamlīdzīgas lietas? Ne vella. Tas viss ir arī pie zināmās plānošanas. Sarunāts randiņš droši var pārvērsties pastaigai naktī un sēdēšanai jūrmalas kāpā un zvaigžņotas nakts izbaudīšanā. Saplānots ceļojums uz Kairu ar saplānotu ekskursiju maršrutu un tamlīdzīgām būšanām var pēkšņi iziet no kontroles, ja pieklauvē Piedzīvojuma Gadījums. Ar visu plānošanu var sastapt ko skaistu, negaidītu, atmiņā paliekošu. Un tad tam Piedzīvojumam, zvaigžņotai debesij ir daudz lielāka vērtība, nekā tad ja tas Piedzīvojums vai nakts pastaiga notiek katru dienu bez apstāja, bez jebkāda cita seguma.

Velobraucēju lietotnes mēdz būt dažādas. Dažas aizstāj velodatoru un apkopo braucienu statistiku,citas palīdz plānot maršrutus un orientēties nepazīstamās vietās. Ir...

The post Piecas noderīgas lietotnes velobraucējiem appeared first on Hitnet.lv.

Ap 9.00 no rīta izgāju no mājas, aizbraucu uz Rēzekni, izstaigāju trīs veikalus un jau ap 12.00 biju mājās ar laupījumu.

Hm. Brauciens no vienas pilsētas uz otru lietišķā noskaņojumā. Rīgas dižpilsētā tas laika nogrieznis nu ļoti retos gadījumos ies cauri. Piemēram, no Vecmīlgrāvja līdz Iļģuciema bibliotēkai vienā virzienā ir apmēram pusotras stundas - brauciens no Vecmīlgrāvja līdz pārsēšanās vietai pie Nacionālā teātra, vajadzīgā trolejbusa sagaidīšana un brauciens ar to. Tad vēl padarbošanās mērķa vietā, pēc kuras seko atkal apmēram pusotra stunda atpakaļ uz Vecmīlgrāvi. Apmēram četras stundas ja ne vairāk tās spindzelēšanas vienas pilsētas robežās bez liekiem "un ja nu iemetam aci šajā pagriezienā intereses pēc?".

Braukšanas mērķis - ieskatīties Rēzeknes autoostai tuvumā esošajā Rimi tīkla veikalā konkrēta pirkuma dēļ. Ieskatījos un neatradu. Devos uz Humana tīkla veikalu arī ar konkrētu pirkuma mērķi, kuru tad nu sasniedzu. Tad, jau pie viena, nolēmu ieskatīties vēl vienā Rimi tīkla veikalā, kurš atrodas netālu no Humana tīkla veikala. Ar domu - "A ja nu šajā tirdzniecības vietā tomēr ir tas, kas man vajadzīgs?'. Bija. 

Tas nu diezgan strauji devos atpakaļ uz autoostu ar cerību paspēt uz tuvāko autobusu uz Ludzu. Paspēju un esmu mājās.

Bildes tapušas pa ceļam uz Humana veikalu.