Kalnišķes kaujas 81. gadadiena: Lietus neatturēja godināt partizānus

Lietainā, taču jēgpilnu tikšanos un dzīvas vēsturiskās atmiņas piepildītā sestdienā Kalnišķes mežā, Lietuvā, tika atzīmēta viena no nozīmīgākajām nacionālo partizānu cīņu gadadienām. Kalnišķes kaujas 81. gadskārta pulcēja simtiem cilvēku, lai kopīgi godinātu tos, kuri 1945. gada maijā ziedoja savas dzīvības par Lietuvas brīvību. Šis pasākums nav tikai lokāls atceres brīdis, bet gan spēcīgs apliecinājums Baltijas tautu kopīgajam liktenim un nerimstošajai pretestības gribai.
Piemiņas pasākums sākās ar tradicionālo gājienu pa Kalnišķes cīnītāju takām. Gājiena dalībnieki, pulkveža Rimanta Jarmalavičus vadībā, mēroja ceļu no Simnas pilsētas laukuma līdz pat kaujas vietai meža biezoknī. Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, dalībnieku vidū bija gan jaunieši, gan sirmgalvji, apliecinot, ka vēsturiskā atmiņa Lietuvā tiek nodota no paaudzes paaudzē.
Piemiņas svētbrīdis un kopības spēks meža ielokā
Nonākot vēsturiskajā kaujas vietā, tika noturēta Svētā Mise par kritušajiem partizāniem un Lietuvas brīvību, ko vadīja Simnas draudzes prāvests R. Žukauskas. Pasākumā piedalījās plašs amatpersonu un sabiedrības pārstāvju loks, tostarp vicemērs Daļus Mockevičus, Lietuvas Seima deputāti, pašvaldības padomes locekļi, kā arī partizānu tuvinieki, bijušie politiskie ieslodzītie un trimdinieki, strēlnieki un karavīri.
Vicemērs Mockevičus, nododot sveicienus no mēres Ausmas Miškinnienes, uzsvēra, ka šī vieta ir svēta ikvienam lietuvietim. Pēc oficiālajām uzrunām klātesošie klausījās patriotisko un partizānu dziesmu koncertu “Lai skan dziesmas milžu kapu zemē”. Dziesmas, kas savulaik palīdzēja partizāniem izturēt smagākos brīžus bunkuros, šodien atgādināja par viņu neizsīkstošo cerību un ticību neatkarīgai valstij. Pēc svinīgās daļas visi klātesošie tika aicināti uz kopīgām kareivju pusdienām, kur neformālās sarunās tika pieminēti Dzūkijas novada varoņi.
Nevienlīdzīgā cīņa: 100 pret 1000
Kalnišķes kauja, kas notika 1945. gada 16. maijā, ierakstīta vēsturē kā viena no lielākajām un traģiskākajām sadursmēm starp lietuviešu partizāniem un NKVD karaspēku. Aptuveni simts Dzūkijas novada partizānu, kurus vadīja Lietuvas ulānu apakšvirsnieks Jons Neifalta-Lakūns, stājās pretī desmitkārt lielākam pārspēkam – aptuveni tūkstotim padomju okupācijas armijas karavīru.
Kauja ilga no rītausmas līdz pat krēslai. Partizāni, ieņēmuši aizsardzības pozīcijas kalnainajā meža apvidū, izrādīja sīvu pretošanos, nodarot ievērojamus zaudējumus ienaidniekam. Tomēr nevienlīdzīgajā cīņā dzīvību zaudēja 44 jauni vīrieši. Šis upuris kļuva par simbolu visai Lietuvas partizānu kustībai, pierādot, ka pat visbezcerīgākajā situācijā brīvības alkas ir spēcīgākas par bailēm no nāves.
Dzīvā atmiņa kā valstiskuma pamats
Okupācijas gados Kalnišķes kaujas piemiņa palīdzēja saglabāt tautas pašapziņu. Šodien šī vieta ir labiekārtota un kalpo kā dzīvs cieņas apliecinājums. Šeit uzstādīti pieminekļi, krusti un stēlas, bet partizānu piemiņai iestādītie ozoli simbolizē tautas spēku un saknes, kas sniedzas dziļi vēsturē.
Latvijas lasītājam šis stāsts ir īpaši tuvs, jo arī mūsu mežos norisinājās līdzīgas drāmas. Nacionālo partizānu karš Baltijā bija vienota pretošanās kustība pret totalitāro režīmu, un tādi punkti kā Kalnišķe Lietuvā vai Stompaku purvs Latvijā ir mūsu kopīgās brīvības kartes stūrakmeņi. Ik gadu pieaugošais apmeklētāju skaits Kalnišķes piemiņas pasākumos liecina, ka brīvības cīnītāju stāsts nav tikai vēstures grāmatu lappuses – tas ir dzīvs spēka avots mūsdienu sabiedrībai, kas saskaras ar jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem.
Avots: Lazdijai savivaldybė


Avots:
Alberta iela 12, kur atrodas muzejs Rīgas Jūgendstila centrs. Avots:
Tasela nams mūsdienās. Avots:
Alberta iela. Avots: 




















































