nekur.lv

Google Translate nerediģēts tulkojums. Oriģināls: https://wokaldistance.substack.com/p/marx-and-the-magic-potion-of-ideology?utm_source=post-email-title&publication_id=934601&post_id=168835239&utm_campaign=email-post-title&isFreemail=true&r=1b0drd&triedRedirect=true&utm_medium=email
Stāstīt visiem pārējiem, ka valdošās šķiras ideoloģija viņiem ir izskalojusi smadzenes, ir tikai vēl viens veids, kā viņus noraidīt, neiedziļinoties viņu apgalvojumu būtībā.

Viena no nepatīkamākajām lietām, strīdoties ar uz sociālo taisnīgumu orientētiem kreisajiem¹ , ir tā, ka tā vietā, lai mēģinātu pārliecināt citus cilvēkus par viņu kreiso uzskatu pareizību, viņi pavada nesamērīgi daudz laika, izstrādājot teorijas, lai izskaidrotu, kāpēc viņu uzskatus noraida lielākā daļa cilvēku. Šī problēma kļūst īpaši aktuāla kreisajiem, kad viņi saprot, ka tieši tie cilvēki, kurus viņi apgalvo aizstāvam (nabadzīgo strādnieku šķiru un citu “marginalizēto vai “apspiesto” grupu) vārdā, noraida idejas, kuras kreisie ir izvirzījuši ceturtajā vietā.

Lielisks piemērs tam ir diskurss par komunismu. Ļoti bieži nabadzīgie un strādnieku šķiras pārstāvji noraida komunismu par labu kapitālismam un brīvajam tirgum, vienlaikus izrādot pilnīgu un absolūtu nicinājumu pret visām komunisma formām. Pēc komunistu domām, ir vienkārši acīmredzams, ka strādnieku šķiras intereses labāk apkalpo komunisms nekā kapitālisms, un tāpēc fakts, ka strādnieku šķira balso pret savām interesēm, turpinot ievēlēt politiķus, kas aizstāv kapitālismu un brīvo tirgu, prasa zināmu skaidrojumu.

Mīkla, kurā grupas, kuras kreisie ir identificējuši kā marginalizētas, turpina noraidīt kreisos uzskatus, attiecas ne tikai uz komunismu, bet arī uz veselu kreiso uzskatu kopumu:

• Melnādainie cilvēki, kas noraida kritisko rasu teoriju un pozitīvo rīcību
• Vietējie iedzīvotāji, kas noraida postkoloniālo teoriju –
  Strādnieku šķiras cilvēki, kas noraida sociālismu
• Nabadzīgie cilvēki, kas noraida labklājības valsti
• Imigranti, kas iebilst pret atvērtām robežām

Sarakstu varētu turpināt bezgalīgi, bet es ceru, ka lasītājs līdz šim ir ieguvis priekšstatu par apšaubāmās parādības būtību. Pēc kreiso uzskatu, viņu pašu politiskie risinājumi acīmredzami ir to dažādo grupu interesēs, kuru intereses kreisie ir atbalstījuši, tāpēc kreisie bieži vien cenšas izskaidrot, kā šīs grupas var turpināt balsot un rīkoties pretēji savām interesēm, kā tās redz kreisie. Šajā nolūkā kreisie mēdz pieņemt nostāju, ka pastāv kāda psiholoģiska, ekonomiska, sociāla, strukturāla vai kultūras iezīme, kas izskaidro, kāpēc grupas, kuras kreisie cenšas aizstāvēt, noraida kreiso piedāvātās idejas, teorijas un risinājumus.

Šajā nolūkā kreisie labprāt izmanto to, ko Artūrs Mārviks sauc par “ideoloģijas burvju dziru” .²

Saskaņā ar marksisma teoriju ideoloģija ir nepatiess uzskatu, naratīvu vai domu sistēmu kopums, ko izmanto, lai attaisnotu virkni ekspluatatīvu darbību. ³ Marksa ideja bija tāda, ka strādnieku šķiras, kas noraidīja komunismu par labu kapitālismam, to darīja tāpēc, ka bija internalizējušas valdošās šķiras kapitālistisko ideoloģiju un tādējādi nespēja saskatīt savas patiesās intereses. Saskaņā ar šo uzskatu, strādnieku šķiras bija kļuvušas par upuriem ideoloģijas ieaudzināšanai, kas kalpoja valdošās šķiras interešu veicināšanai uz viņu pašu strādnieku šķiras interešu rēķina. Markss to formulē šādi:

Valdošās šķiras idejas katrā laikmetā ir valdošās idejas, t.i., šķira, kas ir sabiedrības valdošais materiālais spēks, vienlaikus ir arī tās valdošais intelektuālais spēks. Šķira, kuras rīcībā ir materiālās ražošanas līdzekļi, vienlaikus kontrolē arī garīgās ražošanas līdzekļus, tāpēc, vispārīgi runājot, to cilvēku idejas, kuriem trūkst garīgās ražošanas līdzekļu, ir tai pakļautas. Valdošās idejas ir nekas vairāk kā dominējošo materiālo attiecību, dominējošo materiālo attiecību, kas aptvertas kā idejas, ideju izpausme; tātad attiecību, kas padara vienu šķiru par valdošo, tātad tās dominēšanas idejas . Indivīdiem, kas veido valdošo šķiru, cita starpā piemīt apziņa, un tāpēc viņi domā. Ciktāl viņi valda kā šķira un nosaka laikmeta apjomu un aptvērumu, ir pašsaprotami, ka viņi to dara visā tā apjomā, tātad cita starpā valda arī kā domātāji, kā ideju radītāji un regulē sava laikmeta ideju ražošanu un izplatīšanu: tādējādi viņu idejas ir laikmeta valdošās idejas .

Cerams, ka ideja šeit ir skaidra: pateicoties tās kontrolei pār sabiedrības resursiem, bagātību, varu un institūcijām, valdošā šķira spēj izplatīt idejas, kas veicina viņu pašu intereses, it kā šīs idejas būtu tikai neitrāli objektīva fakta apgalvojumi. Tomēr, kā saka Markss, valdošā šķira patiesībā laiž apgrozībā ideju, teoriju un naratīvu kopumu, kas darbojas, lai veicinātu valdošās šķiras intereses. Kā saka Markss:

“Jo katra jaunā klase, kas nostājas vienas valdošas klases vietā, ir spiesta, tikai lai sasniegtu savu mērķi, attēlot savas intereses kā visu sabiedrības locekļu kopējās intereses, tas ir, izteiktas ideālā formā: tai jāpiešķir savām idejām universāluma forma un jāattēlo tās kā vienīgās racionālās, universāli derīgās.” ⁵

Šajā skatījumā valdošās šķiras ideoloģija ir nekas vairāk kā ideju un stāstu kopums, kas patiesībā veicina valdošās šķiras intereses, bet kas maskējas ar viltus universālismu, kas ļauj valdošajai šķirai tos pasniegt kā objektīvu universālu patiesību kopumu. Tātad, saskaņā ar šo analīzi, ideoloģija ir nosaukums, kas dots viltus naratīvai struktūrai, uzskatu kopumam vai ideju grupai, kas ir ietīta viltus universālismā, bet patiesībā ir kādas dominējošas grupas interešu kultūras ziņā specifiska izpausme. Ar šo ideoloģijas koncepciju spēlē Marksa ieteiktais risinājums bija tāds, ka kapitālisma aizstāvība, kas tika pasniegta kā neitrāli realitātes apraksti, ir jāatmasko kā nekas vairāk kā valdošās šķiras ideoloģijas artikulācija. Kad šī kapitālistiskā ideoloģija tika atmaskota par to, kas tā bija, tā bija nežēlīgi jākritizē, lai parādītu, ka kapitālistiskā ideoloģija ir gan nepatiesa, gan valdošās šķiras interešu izpausme, kas ir pretēja strādnieku šķiras interesēm.

Lai gan šī ideoloģijas jēdziena pirmsākumi meklējami Marksa idejā, pamatideju ir pārņēmuši visu veidu kreisie, katrs no kuriem cenšas sniegt skaidrojumu tam, kā kāda grupa varētu rīkoties pret savām interesēm, noraidot kreiso piedāvātos risinājumus. Piemēram, daži kreisie seko Gramši un apgalvo, ka valdošajai šķirai ir kultūras hegemonija (kultūras kontrole) un ka valdošā šķira ir iestrādājusi savu ideoloģiju kultūrā, kur neko nenojaušoši cilvēki to pieņem, neapzinoties tās ideoloģisko dabu. Neomarksisti, izmantojot Freida psiholoģiskās teorijas, apgalvo, ka ideoloģija darbojas zemapziņas līmenī un liek cilvēkiem rīkoties pret savām interesēm, to neapzinoties. Postmodernie kreisie varētu apgalvot, ka ietekmīgas intereses kontrolē un uzrauga diskursa veidošanos, un tādējādi tām ir vara izlemt, kuri diskursi ir leģitīmi; vara, ko viņi izmanto, lai virzītu savas intereses, vienlaikus deleģitimizējot jebkuru diskursu, kas ir pretrunā ar viņu interesēm.

Sīkāka informācija par to, kā tieši ideoloģija darbojas un izplatās, var mainīties, taču pamatatziņa paliek nemainīga: valdošā šķira spēj izplatīt sabiedrībā savas kultūras ziņā specifiskās un savtīgās ideoloģijas tā, it kā tās būtu fakts; un šo ideoloģiju izplatīšana ļauj tām attaisnot sabiedrības netaisnīgo strukturēšanu, resursu un varas netaisnīgo sadali un būtībā ekspluatatīvu prakšu turpināšanu. Interpretējot to cilvēku uzskatus, kuri noraida kreiso ideju, kā neko vairāk kā valdošās šķiras ideoloģijas izpausmi, kreisie faktiski pārvērš savu pretinieku uzskatus no apgalvojumiem un idejām, kas jāvērtē pēc patiesības, par ideoloģijas izpausmēm, kas jāvērtē pēc tā, kuru mērķi tiek virzīti, kuru intereses tiek ievērotas un kam tas nāk par labu.

Tieši šī iezīme padara ideoloģijas jēdzienu marksistiskajā izpratnē (un dažādās līdzīgu ideju iterācijas, ko izmanto dažādi radikāli kreisie) par burvju dziru, ko var izmantot, lai noraidītu apgalvojumus, kas ir pretrunā ar kreiso pašu idejām. Saskaroties ar idejas aizstāvību, kas ir pretrunā ar tām, kuras kreisie vēlas redzēt īstenojamies, kreisie var izmantot ideoloģijas burvju dziru, lai šādas idejas pārvērstu no apgalvojumiem, kas ir jāizskata, par ideoloģijām, kas tiek atmaskotas kā valdošās šķiras interešu izpausme. Šis solis ļauj kreisajiem cīnīties pret jebkādiem iebildumiem pret savām idejām vai jebkādu pretēju ideju apgalvojumiem, vienkārši apgalvojot, ka tie, kas aizstāv idejas, kas ir pretējas kreiso vēlamajam risinājumam, ir iesprostoti ideoloģijas varā, ir kļuvuši par hegemonisku diskursu smadzeņu skalošanas upuriem vai pauž ideoloģiju, kas darbojas zemapziņas līmenī, par kuru viņi nav informēti. Vairs nav nepieciešams nopietni uztvert pretinieku patiesības apgalvojumus vai godīgi cīnīties ar to, ka tie, kas iebilst pret kreiso ideoloģiju, vienkārši nepiekrīt kreiso idejām, teorijām un risinājumiem. Tā vietā kreisie var tieši pāriet pie Marksa (un kreiso, kas seko viņam kritiskās teorijas tradīcijās) aizspriedumiem un nežēlīgi kritizēt pretējus uzskatus, lai tos atmaskotu kā kultūras ziņā specifiskas un interešu piesātinātas ideoloģijas, kuras nevaldošo aprindu locekļiem vajadzētu noraidīt. Tādā veidā kreisie izmanto marksistisko ideoloģijas koncepciju (un dažādus tās atvasinājumus, kas darbojas līdzīgi), lai konstruētu intelektuālu aparātu, kas ļauj viņiem noraidīt visus konkurējošos apgalvojumus.

Kreiso spēku problēma visā šajā ir tā, ka tieši to pašu aparātu, ko kreisie konstruē, lai delegitimizētu to cilvēku idejas, kuri noraida viņa uzskatus, var viegli piemērot arī pašam kreisajam spēkam. Piemēram, varētu teikt, ka marksisms, feminisms, kritiskā teorija un postmodernisms paši par sevi ir ideoloģiju kopums, ko kreisie spēki ir konstruējuši, lai attaisnotu savus mēģinājumus sagrābt varu. Varētu apgalvot, ka kreisās politiskās teorijas ir līdzeklis, ar kura palīdzību kreisie spēki cenšas īstenot savas vēlmes iegūt varu, bet kas ir prasmīgi maskēts kā politiska programma, lai palīdzētu apspiestajiem un atstumtajiem. Ir arī vērts atzīmēt, ka kreisie vienmēr domā, ka ideoloģijas varā ir kāds cits; nekad kreisie nav iesprostoti ideoloģijas varā. Vienmēr citi cilvēki ir tie, kuriem tiek skalotas smadzenes, kuri tiek indoktrinēti vai iesprostoti ideoloģijas varā; un kreisajam nekad neienāk prātā, ka tādu pašu apsūdzību varētu vērst pret viņu.

Ideoloģijas zobens var griezt visos virzienos.

Šeit pieļautā kļūda ir vienkārša – ideoloģijas teorija, kā tā parasti tiek īstenota, cenšas noraidīt apgalvojumu, pamatojoties uz to, kura interesēs būtu pieņemama apgalvojuma patiesuma pieņemšana, nevis pierādīt, ka attiecīgais apgalvojums patiesībā ir nepareizs. Noraidīt apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka to motivē savtīgas intereses vai ka apgalvojuma iesniedzēja spriedumi nav uzticami, jo šīs personas spriedumi ir sagrozīti savtīguma dēļ, nozīmē likt ratus zirgam priekšā. Tas nozīmē pieļaut to, ko K. S. Lūiss nosauca par “bulverisma” maldiem, kurus, pēc Lūisa teiktā, radīja Ezekiels Bulvers.

„ kura liktenis tika izlemts piecu gadu vecumā, kad viņš dzirdēja māti sakām tēvam, kurš bija apgalvojis, ka trīsstūra divas malas kopā ir lielākas par trešo: “Ak, tu to saki tāpēc, ka esi vīrietis. ” „Tajā brīdī,” apliecina E. Bulvers, „manā atvērtajā prātā iešāvās lielā patiesība, ka atspēkojums nav nepieciešama argumentācijas sastāvdaļa. Pieņem, ka tavs oponents kļūdās, un tad paskaidro viņa kļūdu, un pasaule būs pie tavām kājām . ” ⁶

Vienkārši sakot, bulverisma maldība rodas, kad kāds pieņem, ka apgalvojums ir nepatiess, un pēc tam cenšas izskaidrot, kāpēc cits uzskata šo maldīgo uzskatu, un šajā procesā pilnībā izvairās no tā, lai faktiski pierādītu, ka attiecīgais uzskats patiesībā ir nepatiess. Tas nozīmē pieņemt, ka otra persona maldās, un pēc tam mēģināt izskaidrot, kāpēc šī persona pieļauj šo it kā kļūdu, nekad faktiski neveicot nepieciešamo darbu, lai apgalvojumu izskatītu apspriešanai. Tas nozīmē aizstāt kļūdas pierādīšanu ar skaidrojumu, kāpēc tiek pieļauta it kā kļūda. Tādējādi marksistiskā ideoloģijas koncepcija, ko ir pieņēmuši daudzi kreisie, ir gatavs aparāts, lai bulverismu izmantotu kā ieroci pretinieku apgalvojumu deleģitimizācijai. Piesaucot ideoloģijas burvju dziru, kreisie var noraidīt savu pretinieku apgalvojumus, paskaidrojot, kāpēc kreisie domā, ka viņu pretinieki kļūdās, faktiski nepierādot, ka viņi patiesībā kļūdās.

Tā ir kļūda. Kā saka Lūiss: “Pirms sākat skaidrot, kāpēc cilvēks kļūdās, jums ir jāpierāda, ka viņš kļūdās.” ⁷

Tātad, kā mēs tiekam galā ar ideoloģijas burvju dziru, kad tā tiek vērsta pret mums?

Kad kreisais pārstāvis piesauc ideoloģijas burvju dziru, lai deleģitimizētu kādu no saviem apgalvojumiem, var būt diezgan sarežģīti atbildēt, jo burvju dziras piesaukšana maina debates no jautājuma par apgalvojuma patiesumu uz jautājumu par to, vai jūs vienkārši atkārtojat kādu politiski ielādētu ideoloģiju. Tas maina debašu skatījumu tā, ka reaģēšana ir īpaši sarežģīta. Daudzi cilvēki cenšas tikt galā ar ideoloģijas burvju dziras piesaukšanu, mēģinot iesaistīties ar kreiso pēc viņa paša noteikumiem, parādot, ka viņš patiesībā neatrodas ideoloģijas varā. Tā ir kļūda, jo šāda atbilde pieņem kreiso sarunas veidošanas veidu un tādējādi ļauj kreisajam turpināt apgalvot, ka viņš ir valdošās šķiras ideoloģijas varā, nevis risināt savu apgalvojumu patiesumu. Pareizais veids, kā reaģēt, kad kreisais pārstāvis piesauc ideoloģijas burvju dziru, ir koncentrēties kā lāzeram uz to, ka kreisais pārstāvis ir piesaukis ideoloģijas jēdzienu, lai parādītu, KĀPĒC jūs kļūdāties, vispirms neveicot darbu, lai parādītu, KA jūs patiesībā kļūdāties. Šeit galvenais ir padarīt kreiso izmantoto stratēģiju pilnīgi skaidru visām iesaistītajām pusēm, lai viņi varētu redzēt, ko kreisie grasās darīt. Tāpat kā burvju triks zaudē spēju apmānīt cilvēkus, tiklīdz viņi zina, kā tas tiek darīts, ideoloģijas burvju dzēriens pārstāj būt efektīvs, tiklīdz cilvēki saprot, ka tas ir veids, kā noraidīt apgalvojumus, vispirms nepierādot, ka šie apgalvojumi patiesībā ir nepatiesi.

Retoriski to var izdarīt, sakot kaut ko līdzīgu: “Es atsakos iesaistīties diskusijā par to, kuru intereses tiek aizstāvētas vai vai valdošās šķiras ideoloģija man ir izskalojusi smadzenes, līdz mēs vispirms neesam noskaidrojuši, vai apgalvojums ir patiess. Ja vēlaties, lai es atbildu uz skaidrojumiem, kāpēc, jūsuprāt, esmu kļūdījies vai man ir nepareizs uzskats, jums vispirms būs jāpierāda, ka esmu kļūdījies un ka es patiesībā kļūdos.”

Uzstājot uz patiesības noteikšanu, jūs piespiežat otru personu pievērsties apgalvojuma būtībai un faktiskajam strīdus jautājumam. Ja kreisais atsakās iesaistīties būtības apspriešanā, viņš atmaskos sevi kā negodprātīgu sarunu biedru, ja viņš tomēr iesaistīsies būtības apspriešanā, jūs būsiet veiksmīgi neitralizējuši ideoloģijas burvju dziru.

1
Termins “uz sociālo taisnīgumu orientēti kreisie” ir domāts, lai ietvertu feministes, marksistus, neomarksistus, sociālistus, komunistus, aktīvistus, kurus dažādi dēvē par “modrajiem”, kritiskos teorētiķus, postmodernistus utt.
2
Artūrs Mārviks, Sešdesmitie gadi: Kultūras revolūcija Lielbritānijā, Francijā, Itālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, ap 1958.–ap 1974. gadu , Bloomsbury Reader (2011), 13. lpp.
3
Šis apraksts ir ņemts no Džozefa Hīta lekcijas. Attiecīgais citāts ir 26:37.
4
Kārlis Markss, Vācu ideoloģija: ieskaitot tēzes par Feierbahu un ievadu politiskās ekonomijas kritikā, Prometeja grāmatas (1998), 67. lpp.

5
Kārlis Markss, Vācu ideoloģija: ieskaitot tēzes par Feierbahu un ievadu politiskās ekonomijas kritikā, Prometeja grāmatas (1998), 68. lpp.

6
K. S. Lveiss, “Dievs apsūdzēto solā” un citas esejas ( avots šeit: https://www.orcuttchristian.org/Lewis%20CS%20-%20God_in_the_Dock.pdf ) , 140. lpp.

7
K. S. Lveiss, “Dievs apsūdzēto solā” un citas esejas ( avots šeit: https://www.orcuttchristian.org/Lewis%20CS%20-%20God_in_the_Dock.pdf ) , 140. lpp.

© 2025 Wokal Distance

Zemeņu šķirņu ir daudz, un katrai ir savas priekšrocības – vienas izceļas ar saldumu, citas ar lielām ogām vai spēju...

The post Deviņas labākās zemeņu šķirnes 2026. gadā appeared first on Hitnet.lv.

vara bungas: Mūsu draugi pasēdēja, uzpīpēja un radīja maksimāli neangažētu RU iebrukuma 3B scenāriju (lasiet https://balticdefenseinitiative.com/scenarios/winter-storm/), kādam mēs noteikti neesam gatavi (bīstamākais vs ticamākais scenārijs). Plāna īstenošana izmaksātu RU dažus miljardus USD un nekādus personāla zaudējumus. To var nosaukt par jauno konvencionālo karu, jo kodolieroču vai citu MII faktors te nepastāv.

Scenārijs īsumā: RU stratēgija šajā gadījumā balstās uz attālinātā (remote warfare) kara principu (RW-approaches to combat that do not require the deployment of large numbers of your own ground troops” (Knowles and Watson, 2018, p. 4). Tas ir, sauszemes spēku kājnieki masā robežu nešķērso, SoF utml diversanti ir iespējami.

1)Vispirms notiek iebrukuma spēku un līdzekļu uzkrāšana. Ņemot vērā kā tie ir trieciena droni, spārnotās raķetes, ballistiskās raķetes un planējošās bumbas, kuras ne vienmēr ir jāpārdislocē tuvāk robežai, 3B apdraudējuma periods paliek nepmamanīts.

2)Seko masīvs, ātrs un negaidīts kombinēts raķešu, dronu, bumbu trieciens pa kādas no 3B galvaspilsētas “lēmumu pieņemšanas centriem” un kritisko infrastruktūru. Nekas jauns, skat.šeit.

3) Ja kara mērķi netiek panākti pēc pirmā etapa, seko intensīva un ilgstoša dronu apšaude iztērējot 10 000 dronu dienā 17 dienu garumā (aprēķini rāda, ka tas tehniski ir iespējams) pa enerģētikas infrastruktūru. RU sasuszemes spēki robežu nešķērso.

4) Ja kara mērķis netiek panākti pēc otrā etapa, seko mazāk intensīva, bet ilgstošāka dronu apšaude iztērējot 2 000-5 000 dronu dienā 40 dienu garumā (aprēķini rāda, ka tas tehniski ir iespējams) pa enerģētikas infrastruktūru. RU sasuszemes spēki robežu nešķērso.

5) Pēc totālas 60 dienu bumbošanas, kad upurvalsts ir “nolīdzināta” seko ultimāts, kas ir adresēts nevis vienai, bet visām 3B valstīm. Sabiedrotie iesaka to pieņemt.

Šādam plānam pamatā ir apsvērumi, ka:

• jebkādas PGA un dronu pārtveršanas spējas izbeidzas ātrāk nekā pretiniekam izbeidzas droni.
• ja tomēr gaisa triecienu efektu momentā izdodas samazināt, tad to var atkal palielināt līdz plānotajam ar attiecīgā etapa prolongāciju.
• Rietumu sabiedrības ir jūtīgas pret humānām katastrofām un bailīgas.
• Tas nav “kara noziegums” vai kaut kas nekonvencionāls, tagad visi tā dara.

Pret šādu plānu strādā apsvērumi, ka:

• Droni var izbeigties ātrāk nekā sabiedrības izturība un sauszemes operāciju nāksies veikt. (skat nacisti pret britiem, orki pret ukraiņiem un trampisti pret persiem).
• Pretdronu stratēģijas mērķis būs nevis paši droni, bet to palaišanas pozīcijas, noliktavas un ražošanas objekti RU dziļumā (iznīcināt šāvēju un loku, nevis bultu).
• NATO (-) tomēr pārkāps savu “sarkano līniju”: finansēs un nodrošinās deep strike karu pret RU tās teritorijā (neveicot sauszemes operāciju).
• Simetriskai atbildei UA nodrošinās 3B ar droniem un to ražošanas spējām .

VB ieskatā pētījums par daudz dramatizēts un tehnisks, tomēr šo ievada tēzi iesaku ņemt vērā:

“Russia exploits another information warfare advantage – that it has been working on for decades. By December 2027, every deterrent that protects […] has been neutralized — not by missiles, but by a mix of elections, fatigue, manufactured narratives, and mostly financing the right political participants.”

avots

vēl par RW

Šodien tik labs laiks, ka apņēmos nobraukt pussimtu. Tādam gabalam piemērots maršruts ir uz Mangaļsalas molu. Sagaidīju +16 un devos. Turpceļā bez vaļībām, pēc 65′ un 23 km biju molagalā. Jūŗas vārtu skats pilns ar makšķerniekiem uz otra, Daugavgrīvas mola (uzklikšķinot palielinājumā var redzēt stabiņus) un pulka laiviņu (tumši pikuči jūŗā) pie tā:

Atskatoties uz krastu, redzami ne tikai gulbji priekšplānā, bet vēl makšķernieki cits pie cita, kam nupat pabraucu gaŗām. Un vēl kas, ko negaidīju: kreisā pusē azimutā uz vraku (melns punkts), precīzāk, maķenīt pa kreisi no tā lieli, gaiši dūmi, kas izskatās pēc meža ugunsgrēka Vecāķu—Kalngales pusē!

Nejutos saguris, un redzētais nostiprināja nodomu izbraukāt Vecāķus un kopumā tikt līdz 60 km. Atceļā pāris (lai ievērotu četru acu principu) makšķerniekiem apvaicājos, ko te tik neganti makšķerē. Antropoloģijas sajēga nepievīla, abi uzrunātie bija latvieši, un abi vienādi atbildēja: “Reņģi!” Nemakšķernieka ausīm šķita zīmīgi, ka vienskaitlī.

Vecāķus izbraukāju cītīgi, tak ne mazākās meža ugunsgrēka pazīmes nemanīju. Acīmredzot citur. Vēl turpat Mangaļsalā apmeklēju šaursliežu dzelzceļa atliekas pie cara kaŗaflotes piestātnes atliekām un vietu, kur, cerams, reiz būs tilts no Vecmīlgrāvja, kas pagaidām skatāms sarkanās līnijās, bet dabā vien privāta zeme aiz drāšu žoga Audupes ielas sākumā:

Kādreiz bija tilts pie tagadējā Mangaļsalas saviesīgās dzīves centra, bet krievu laikā, ceļot zvejas ostu, nojauca.

Mājupceļā izmetu līkumu pa Aiŗu ielu un Vecmīlgrāvja Daugavas pusi. Arvien nebiju pagalam noguris, tāpēc palīkumoju vēl pa Mežaparku, Čiekurkalnu un Teiku līdz 66 km / 3 h 20′. Ārpusteikas daļa “Jāņa sētas” kartē:

Bet tad gan mājās pamīksts.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā Mārupes novads piedāvā plašu programmu, apvienojot sportiskas aktivitātes ar kultūras notikumiem. Centrālais dienas notikums būs jaunās skrituļošanas trases nodošana ekspluatācijā Tīrainē un aktīvās tūrisma sezonas atklāšana.

Svarīgākie akcenti
* Velobrauciena garums: aptuveni 14 kilometri pa Mārupi un apkārtni.
* Drošība: dalībniekiem līdz 16 gadu vecumam aizsargķivere ir obligāta.
* Dresscode: balts un karmīnsarkans apģērbs, patriotisks velosipēdu noformējums.
* Reģistrācija: pieteikšanās velobraucienam atvērta līdz 28. aprīlim.
* Pieejamība: visi plānotie svētku pasākumi un jaunas trases atklāšana iedzīvotājiem un viesiem ir bez maksas.

Velobrauciens un sporta infrastruktūras atklāšana Tīrainē

Svētku rīts plkst. 11.00 aizsāksies aktīvās atpūtas parkā “JIP Mārupīte”, kur tiks dots starts tradicionālajam velobraucienam. Šī gada maršruts ietver jauna veloceļa posma atklāšanu gar Dzelzceļa ielu un došanos uz Lapiņu dambi 21. Tur plkst. 11.00 svinīgi atklās jauno skrituļošanas trases atklāšanu, piedaloties olimpietim Mikam Zvejniekam.

Pasākumā Tīrainē plānoti skrituļslidošanas un pump track paraugdemonstrējumi. Muzikālo atmosfēru nodrošinās vietējais talants, šova “X faktors” uzvarētājs Jurģis Namejs Zvejnieks. Pēc svinīgās daļas velobrauciena dalībnieki turpinās ceļu, noslēgumā atgriežoties starta punktā, lai baudītu kopīgu svētku zupu.

Muzikālie uzvedumi Babītē un svētku koncerts Mārupē

Vakara programmā plkst. 18.00 laukumā pie Babītes Kultūrizglītības centra notiks muzikāls uzvedums “Teic, kur zeme skaistākā”. Tajā piedalīsies aktieris Artis Robežnieks, dziedātāji Dainis Skutelis, Paula Saija un deju kolektīvs “Dārta”. No plkst. 20.00 turpat sekos tautas balle, gatavojoties Mārupē plānotajiem svētku koncertiem, kas pulcēs dažādu paaudžu interesentus.

Kulminācija gaidāma Mārupes Kultūras nama pagalmā plkst. 20.00, kur izskanēs Guntara Rača un maestro Raimonda Paula kopdarbi koncertprogrammā “Nekur nav tik labi kā mājās”. Uz skatuves kāps Igo, Brigita Reisone, bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīite” un MC orķestris. Pasākumu norise plānota brīvā dabā, tādēļ apmeklētāji aicināti izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.

Avots: Mārupes novada pašvaldība

Podkāsta “Kino Kults” 135. raidījums ir klāt!

Starp citu, izrādās, mums bija īpaši daudz labvēlības pilnu vārdu, ko veltīt “Apple TV” straumēšanas servisam!

Šajā podkāstā:

• Māžošanās ar “Infinity Vision” un citi jaunumi (00:01:28);
• Plugs, plugs, plugs (00:36:56);
• “The Drama”, “Lee Cronin’s The Mummy”, Žana Kloda van Dammes filmogrāfija un citas lietas, ko esam noskatījušies (00:49:40)

Piedalās: Sergejs Timoņins, Līva Spandega, Toms Cielēns
Montāža: Toms Cielēns

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Lai spētu jo labāk ne tikai cīnīties, bet agrāk vai vēlāk pārliecinoši vispirms pieveikt kā goblinus un dzīvos miroņu un vēl citus mošķus, spēt ar nolūku radīt gan irianaita, gan snowstone maģiskos minerālus,tā arīdzan ielikt pamatus, lai tālākā trīs tūkstošus gadu nākotnē planēta Kaladora nepaliktu bez maģijas, Minalans The Spellmonger sērijas trīspadsmitās grāmatas Footwizard ietvaros rīko ekspedīciju uz leģendāru un mītisku ieleju Anghysbel.

Interesantā kārtā Anguspela jau tagad planētas eksistencē ir teritorija, kuru īpašu padara fakts, ka kāda iemesla pēc tajā nav iespējams veikt tikpat kā nekāda veida burvestības. Fakts, kas padara to par labu vietu, kur Alkon Alon rase sen tik sen īpašā kambarī ieslēgusi to sakrātus, sagrābtus un pat pēc to vārdiem ‘’drošā glabāšanā’’, kā izrādīsies citu rasu un to skaitā agrīno cilvēces kolonistu tehnoloģijas, kad tie iniciāli ieradās uz planētas Kaladors.

Angsupelu gan leģendāru un mītisku padara ne tikai maģijas trūkums, bet arīdzan fakts, ka tā topogrāfisku faktoru rezultātā sasniedzama vien deviņas nedēļas gadā. Izolācija, kura ļāvusi izveidoties visai unikālai un atšķirīgai florai un faunai no pārējās pasaules. Fakts, kas liek drusku apšaubīt, vai tik tiešām planētai astronosmiko spēku ietekmē, kas tālajā nākotnē laupīs planētai maģiju, un cik noprotams ir ciklisks process, tik tiešām nozīmētu tik dramatisku galu, kāds tiek mālēts.

Reizē Anguspela nav bez saviem klanu un tautu līderiem, pat karaliskām personām, kas Minalana un tā pavadošo personu piedzīvojumus, jo interesentākus. Staigājoša, sarunāties un sevis apzināties spējīgi koki Metsakinsas jeb Lešaji, kuri fantāzijas ietvaros uzreiz atmiņā liek atsaukt entus. Bet jo nozīmīgāks ir tarp tiem ir arīdzan itkā reiz pazudusīs Alkon Alon princeses Amorasas, tās goda posteņa kā artefaktu glabātuves sargātājas tituls un viss par un ap gan princesi, gan glabātuvi, kuru autors Terry Mancour meistarīgi izmanto, lai visai pamatoti piešķirtu sērijas galvenajam varonim Minalanam gūzmu jaunu zināšanu, kuras citkārt būtu nokritušas kā no zila gaisa. Zināšanas, bez kurām labajiem varoņiem diez vai būtu tikpat lielas un labas cerības gūt uzvaras kaujās, kur nu vēl jau gandrīz kā desmit gadus kopš pirmās Spellmonger grāmatas ieilgušajā karā.

Sērijas turpinājums Hedgewitch hronoloģiskajā ziņā iesākas paralēli Footwizard romānam. Tā sākums atspoguļo netīkamo realitāti, kurā Minalana politiskie konkurenti cenšas izmantot viņa prombūtni, lai tam mēģinātu kaitēt. Starp tiem īpaši izceļas karaļa Rārda dēla prinča Tavarda ienaids un nepatika pret burvju klasi kā tādu, kuri kopš sērijas sākuma tikai audzē savu politisko spēku, un no kuriem vaino Minalanu tā pirdzimtā nāves apstākļos. Par laimi, Minalanam un tā sabiedrotajiem, ka, lai ar ko, bet ar stratēģisku domāšanu vai padomdevējiem, kuriem tāda piemistu, Tavards nav apveltīts. Tā vietā puisim, ja ne gados, tad augstprātīgajā raksturā, ko tikai uzkurina lišķu un ‘’jā, vīru’’ čuksti tā ausīs, kuri liedz saprast, ka laikā, kad konstanti karalisti un tās vasaļus apdraud goblini un citi mošķi, nebūtu prātīgi ļauties pašlepnumam, lai kautos savā starā. Tomēr Tavardam un vēl jo vairāk tā pārvaldībā esošās teritorijas iedzīvotājiem nav paveicies ar tikpat labu valdnieku, kāds ir Minalans, kurš, lai kādi pārbaudījumi netiktu nolikti tā ceļā, lai kāds spēks nebūtu jāiegūst, lai tos pārvarētu, labprāt būtu vien parasts maiznieka dēls, kāds tas bijis sērijas sākumā.

Visa Hedgewitch grāmata gluži nepaiet paralēli trīspadsmitajam sērijas romānam, bet tas tikai vēl vairāk atspoguļo gan pašam Minalanam, gan lasītājiem, cik centrāli nozīmīgs un svarīgs kļuvis galvenais varonis. Bail pat būtu iedomāties pārējo tēlu likteņus un šķietami nenovēršamo sakāvi, pat ja starp sabiedrotajiem līdz ar Minalanu pašu spēkā un nozīmībā līdzi gājuši arī citi tēli, bez kuriem Minalanam klātos krietni sarežģītāk.

Neatklājot dižus maitekļus Hedgewitch epilogs noslēdzas ar interesantu fragmentu, kurā pavīd ‘’mad mage of Svendor (Minalana teritorijas un galvaspilsētas nosaukums)’’ frāze. Avots un izcelsme Minalana trakumam, vai vismaz vairāk vai mazāk īstermiņa prāta nestabilitātei meklējams avotā, no kura tas smēlies jaunās zināšanu gūzmas, bet reizē arī cena ir cīņa ar jaunām balsīm, citu personāžu dzīves gājuma atmiņām no šūpuļa līdz kapam. Turklāt daža laba indivīda atmiņas, kuras Minalanam bijis nosacīti jāuzsūc rekordīsā dažu sekunžu laikā un vēlāk jāabsorbē iekš sevis, ne tikai nav cilvēku rases, bet arīdzan nāk no tādas, kuru dzīves mūžs bijis mērāms miljonus gadu.

Fakts, kas jebkuru citu uzreiz būtu padarījis traku uzreiz uz vietas, bet tādēļ jau sērija seko tādam tēlam kā Minalans, kurš spējīgs to pārvarēt. Tādēļ jau ne reizi vien viņš pats sev un citiem tēliem uz jautājumu, kāpēc viņš ir tas, kuram būtu jāglābj Kaladora, atbild ar pretjautājumu, kurš gan cits? Kurš gan cits spētu atvairīt kā goblinu, tā dzīvos miroņu, to izmantotus pūķus (viens tāds atrasts kā sabiedrotais Anguspelā) un Marshal Arcane grāmatas ietvaros pat milzu zirnekļu uzbrukumus.

Ar Marshal Arcane pagaidām esmu izlēmis noslēgt sekošanu Minalana un tā sabiedroto piedzīvojumiem. Lai arī neviena no sērijas grāmatām nav peļama, kā garlaicīga, lai arī notikumu attīstības gājums no grāmatas uz grāmatu ir gana pamatoti loģisks, tad drusku liek vilties, ka noslēgums sākotnējam goblinu armiju uzbrukumam nekur tuvumā nav redzams. Tā vietā nāk jauni naidnieki un pat pasaules kataklizmiskas problēmas. Šīgada martā iznākusi jau astoņpadsmitā Seamage sērijas grāmata. Kas zina, cik vēl būs, kad nodomāšu sēriju turpināt.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu Mārupes novadā atzīmēs ar aktīvās atpūtas sezonas atklāšanu un vērienīgiem kultūras pasākumiem. Šogad svētku centrālais notikums ir jaunas infrastruktūras nodošana iedzīvotājiem, apvienojot valstiskuma svinēšanu ar kopienas saliedēšanu.

Svarbiausi akcentai
* Jaunas skrituļošanas trases atklāšana Tīrainē.
* 14 kilometrus garš patriotisks velobrauciens caur Mārupi un apkārtni.
* Vakara koncertprogrammas ar Raimonda Paula un Guntara Rača dziesmām.
* Dalība visos pasākumos ir bez maksas.

Tīrainē atklās modernu skrituļošanas trasi

Plkst. 11.00 Lapiņu dambī 21 svinīgi atklās jauno skrituļošanas trasi. Pasākumā piedalīsies olimpietis Miks Zvejnieks, kurš vadīs paraugdemonstrējumus, savukārt par muzikālo pavadījumu rūpēsies Jurģis Namejs Zvejnieks. Šī objekta izbūve ir nozīmīgs papildinājums novada sporta infrastruktūrai, piedāvājot drošu vidi gan profesionāļiem, gan amatieriem. Skrituļošanas trases izbūve Tīrainē ir būtisks ieguvums vietējiem jauniešiem un sporta entuziastiem.

Patriotisks velobrauciens un svētku koncerti

Dienas aktīvo daļu ievadīs velobrauciens no atpūtas parka “JIP Mārupīte”. Dalībnieki aicināti tērpties baltās un karmīnsarkanās krāsās, uzsverot valstisko piederību. Maršruts 14 kilometru garumā vedīs caur Mārupi, iekļaujot arī jauno veloceļa posmu gar Dzelzceļa ielu. Plaša svētku programma turpināsies vakarā ar koncertiem Babītē un Mārupē.

Pieteikšanās velobraucienam atvērta līdz 28. aprīlim, rakstot uz turisms@marupe.lv. Dalībniekiem līdz 16 gadu vecumam aizsargķiveres ir obligātas. Vakara noslēgumā Mārupes Kultūras nama pagalmā uzstāsies Igo, bērnu ansamblis “Dzeguzīte” un MC orķestris, izpildot maestro Raimonda Paula kompozīcijas. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena Mārupē šogad izcelsies ar īpašu jaudu darbos un atvērtību jaunām iespējām.

Avots: Mārupes novada pašvaldība

Mūsų oda yra didžiausias kūno organas ir tuo pačiu – pats atviriausias metraštis. Per daugiau nei penkiolika metų mados industrijoje, dirbdama su Milāno mados namais ir tarptautiniais žurnalais, išmokau matyti detales, kurios kitiems lieka nepastebimos. Tačiau svarbiausia pamoka, kurią parsivežiau iš užkulisių, nėra susijusi su šilko tekstūra ar idealiai sukirptu paltu. Brangiausias „drabužis“, kurį mes kada nors dėvėsime, yra mūsų oda.

Šiandien, 2026-aisiais, kai klimato kaita ir padidėjęs UV spinduliuotės lygis tampa mūsų kasdienybe, odos sveikata nebeturi būti tik medicininė tema. Tai gyvenimo būdo, išprusimo ir savigarbos klausimas. Tai, kas iš pirmo žvilgsnio atrodo kaip nekaltas „grožio ženklas“, gali būti desperatiškas organizmo šauksmas pagalbos.

Istorinis kontekstas: Nuo „grožio dėmių“ iki onkologinio budrumo

Istoriškai apgamai buvo laikomi estetiniu elementu. XVIII amžiaus Prancūzijoje dirbtiniai apgamai (vadinami mouches) buvo naudojami paslėpti odos trūkumus arba siųsti slaptas žinutes gerbėjams. Tačiau medicinos evoliucija mus išmokė visai kitos tiesos. Per pastaruosius dešimtmečius melanomos – agresyviausios odos vėžio formos – atvejų skaičius pasaulyje išaugo beveik 50 %.

Kodėl tai vyksta dabar? Mokslininkai išskiria kelis veiksnius:
* Ozono sluoksnio pokyčiai: Net ir naudojant apsauginius kremus, saulės spinduliuotės intensyvumas yra didesnis nei mūsų senelių laikais.
* Genetinė atmintis: Oda „atsimena“ kiekvieną nudegimą saulėje, patirtą vaikystėje.
* Gyvenimo būdas: Dažnos kelionės į šiltuosius kraštus žiemą sukelia odai „terminį šoką“, kuriam ji nėra pasiruošusi.

ABCDE taisyklė: Jūsų asmeninis odos radaras

Dermatologai visame pasaulyje naudoja standartizuotą sistemą, kurią privalo žinoti kiekvienas. Tai nėra tik sausa teorija – tai įrankis, galintis išgelbėti gyvybę.

1. Asimetrija (A – Asymmetry)

Savo darbe mados industrijoje dažnai naudoju asimetriją, kad sukurčiau vizualinę intrigą drabužyje. Tačiau odos biologijoje asimetrija yra pavojaus signalas. Jei vizualiai padalintumėte apgamą pusiau ir abi dalys nėra viena kitos veidrodinis atspindys – tai pirmasis ženklas, kad ląstelės dauginasi netvarkingai.

2. Kraštai (B – Border)

Sveikas apgamas turi aiškias, lygias ribas. Jei pastebite, kad kraštai tapo dantyti, neryškūs, tarsi „išsilieję“ į aplinkinius audinius, tai gali rodyti piktybinį procesą. Melanoma dažnai plinta horizontaliai, skverbdamasi į sveiką odą netaisyklingomis formomis.

3. Spalva (C – Color)

Netolygus pigmento pasiskirstymas yra kritinis faktorius. Sveikas darinys paprastai būna vienos spalvos (rudos ar rusvos). Jei viename apgame matote juodą, mėlyną, raudoną ar net baltą spalvą – nedelsdami kreipkitės į specialistą. Spalvų chaosas rodo, kad melanocitai (pigmentą gaminančios ląstelės) yra mutavę.

4. Diametras (D – Diameter)

Nors melanoma gali būti ir labai maža, tradiciškai didesni nei 6 mm (maždaug pieštuko trintuko dydžio) dariniai reikalauja ypatingo dėmesio. Tačiau 2026-ųjų medicinos gairės pabrėžia: svarbiau už dydį yra pokytis.

5. Evoliucija (E – Evolution)

Tai pati svarbiausia „E“ raidė. Jei apgamas keičia formą, pradeda niežtėti, kraujuoti ar virš jo susidaro plutelė – tai nebe estetinė problema, o skubus medicininis atvejis.

Palyginamoji analizė: Gerybinis darinys vs. Melanoma

Technologijų revoliucija: Ar AI gali pakeisti dermatologą?

2026 m. mes turime prieigą prie išmaniųjų programėlių, kurios naudoja dirbtinį intelektą (AI) apgamų analizei. Nors tai puikus įrankis savistabai, svarbu suprasti vieną dalyką: ekranas nepakeičia dermatoskopo.

Profesionali skaitmeninė dermatoskopija leidžia gydytojui pamatyti darinio struktūrą giliuosiuose odos sluoksniuose, ko nepadarys jokia telefono kamera. Mes matome tendenciją, kad žmonės linkę pasitikėti algoritmais labiau nei savo nuojauta, tačiau medicina vis dar remiasi žmogaus patirtimi ir biopsijos rezultatais.

„Bjauriojo ančiuko“ taisyklė

Be ABCDE sistemos, egzistuoja ir „bjauriojo ančiuko“ metodas. Jei jūsų kūne yra daug apgamų ir jie visi atrodo panašūs, tačiau vienas iš jų išsiskiria savo išvaizda – jis yra kitoks, tamsesnis ar didesnis – būtent jis turėtų tapti jūsų prioritetu vizito pas gydytoją metu.

Prevencijos strategija: Kaip saugoti savo „brangiausią audinį“?

1. Metinė patikra: Kartą per metus apsilankykite pas dermatovenerologą viso kūno apgamų žemėlapio sudarymui (Mole Mapping).
2. SPF kultūra: Naudokite plataus spektro apsaugą ne tik paplūdimyje, bet ir mieste. UV spinduliai prasiskverbia pro debesis ir langų stiklus.
3. Soliariumų atsisakymas: Pasaulio sveikatos organizacija soliariumus klasifikuoja kaip pirmos grupės kancerogenus – kartu su tabaku ir asbestu.
4. Vaikų apsauga: Vaikystėje patirti stiprūs nudegimai saulėje padvigubina melanomos riziką suaugus.

Mes gyvename laikais, kai estetika ir biologija yra neatsiejamos. Rūpintis savo oda reiškia ne tik pirkti brangius serumus, bet ir mokėti ją „skaityti“. Jei jūsų oda pradeda pasakoti istoriją, kurios pabaigos nežinote, nelaukite. Elegancija prasideda nuo sveikatos, o pati didžiausia prabanga yra laikas, kurį laimime pastebėję ligą laiku.

Attēls veidots, izmantojot ChatGPT

Ir savādi, ka cilvēks, kura vārds kļuvis par sinonīmu aukstam aprēķinam un politiskai bezkaislībai, patiesībā bija viens no ievainojamākajiem un iluzorākajiem ideālistiem savā laikmetā. Nikolo Makjavelli piedzima 1469. gada 3. maijā pilsētā, kur vara vienmēr bija kā teātris — Florencē. Un tieši šis teātris viņu veidoja: republika, kas sabrūk, Mediči atgriešanās, sazvērestības, nodevības, publiski pazemojumi. Tā nebija tikai politika — tā bija semiotiska sistēma, kur zīmes (lojalitāte, dievbijība, godīgums) reti sakrita ar nozīmēm.

Ja Umberto Eko būtu rakstījis par Makjavelli, viņš droši vien teiktu, ka “Valdnieks” nav traktāts par varu, bet gan teksts par zīmju sabrukumu. "Valdnieks" māca nevis to, kā būt ļaunam, bet kā atpazīt, ka morāle politikā bieži funkcionē kā valoda bez referenta — kā vārds “tikums”, kas var nozīmēt gan žēlsirdību, gan nežēlību, atkarībā no konteksta.

Un te slēpjas paradokss: Makjavelli nebija cinisks tāpēc, ka neticēja labajam; viņš bija cinisks tāpēc, ka redzēja, cik viegli labais tiek izmantots kā maska. Viņa dzīve to apliecina ar gandrīz literāru ironiju. Kad Mediči dzimta atgriezās pie varas, viņu ne tikai atlaida no amata — viņu arestēja, spīdzināja, izsūtīja. Un tieši šajā piespiedu klusumā, savā lauku īpašumā, viņš rakstīja savu slavenāko darbu — nevis kā triumfējošs padomdevējs, bet kā cilvēks, kurš ir izstumts no spēles.

Ir saglabājusies viena no skaistākajām renesanses epistolām: vēstule, kurā Makjavelli apraksta savu vakara rituālu. Dienā viņš sarunājas ar zemniekiem un strādniekiem, bet vakarā, pārģērbjoties “karaļa cienīgās drānās”, viņš ieiet savā bibliotēkā un sarunājas ar antīkajiem autoriem — Titu Līviju, Ciceronu. Tur viņš vairs nav trimdinieks; tur viņš ir līdzvērtīgs. Tā nav tikai literāra poza — tā ir dziļa pārliecība, ka teksts var pārvarēt politisko sakāvi.

Un tomēr “Valdnieks” bieži tiek lasīts kā rokasgrāmata tirāniem. Tas ir viens no lielākajiem interpretācijas pārpratumiem Rietumu intelektuālajā vēsturē. Jo Makjavelli patiesais jautājums nav “kā valdīt?”, bet “kā vispār ir iespējama kārtība pasaulē, kur cilvēki ir tik nepastāvīgi?”. Viņš raksta par virtù — nevis kā tikumu kristīgā nozīmē, bet kā spēju rīkoties atbilstoši situācijai, gandrīz kā valodas prasmi, kur nozīme rodas tikai lietojumā.

Un pretī tam stāv fortuna — aklā, nepieradināmā nejaušība, kas drīzāk atgādina nevis dievieti, bet haotisku tekstu, kurā cilvēks cenšas ieviest struktūru. Makjavelli slavenā metafora par fortūnu kā sievieti, kuru nepieciešams “valdīt ar spēku”, šodien skan rupji, bet tās būtība ir cita: pasaule nav morāli strukturēta, un cilvēkam jāiemācās dzīvot šajā neskaidrībā, nevis to noliedzot.

Varbūt visinteresantākais ir tas, ka Makjavelli nekad nepiedzīvoja sava darba triumfu. Viņš nomira 1527. gadā, lielā mērā aizmirsts un bez ietekmes, ko viņš bija cerējis atgūt. Un tikai vēlāk viņa vārds kļuva par jēdzienu — “makjavellisms” — kas bieži nozīmē tieši to, pret ko viņš centās brīdināt: politikas pārvēršanu par cinisku manipulāciju bez atbildības.

Tādēļ viņa dzimšanas diena nav tikai atgādinājums par vienu domātāju. Tā ir iespēja pārdomāt, cik bieži mēs paši dzīvojam pasaulē, kur vārdi nozīmē vienu, bet dara ko citu. Un varbūt Makjavelli patiesais mantojums nav padoms valdniekiem, bet brīdinājums pilsoņiem: ja tu nespēj atšķirt zīmes no realitātes, kāds cits to izdarīs tavā vietā.

Ventspils pilsētas basketbola čempionāta kulminācijā jau otro gadu pēc kārtas uzvaras laurus plūca Ventspils tehnikuma basketbolisti. Finālmačā, kas izvērtās par rezultatīvu un saspringtu cīņu, tehnikuma komanda ar 98:89 pieveica Anzāģe/Pope vienību.

Svarbiausi akcentai
– Ventspils tehnikums izcīna otro titulu pēc kārtas.
– Ričards Vitoļskis finālā sasniedz iespaidīgu statistiku: 28 punkti, 10 atlēkušās bumbas un 11 rezultatīvas piespēles.
– Bronzas godalgas izcīna ManCave Barbershop, uzvarot Brīvostas pārvaldi.
– Turnīrā šosezon kopumā startēja sešas pilsētas komandas.

Fināla drāma un Vitoļska triple-double

Pēc tam, kad tika aizvadīti saspringtie basketbola pusfināli Ventspilī, izšķirošajā cīņā tikās regulārās sezonas spēcīgākās vienības. Zelta spēlē Ventspils tehnikums jau pirmajā ceturtdaļā ieguva astoņu punktu pārsvaru (33:25). Lai gan Anzāģe/Pope spēja izlīdzināt spēles gaitu vidusdaļā, tehnikuma basketbolisti pēdējā nogrieznī bija precīzāki, nodrošinot uzvaru ar deviņu punktu pārsvaru.

Bronzas cīņa un sezonas labākie spēlētāji

Cīņā par trešo vietu ManCave Barbershop demonstrēja jaudīgu uzbrukumu, sasniedzot simts punktu robežu. Jēkabs Graudiņš uzvarētāju labā guva 25 punktus un izcīnīja 10 bumbas zem groziem. Brīvostas pārvaldes rindās produktīvākais bija Dāvis Kundrats ar 17 punktiem un 7 atlēkušajām bumbām.

Apbalvošanas ceremonijā Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Guntis Blumbergs sveica laureātus. Par finālspēles vērtīgāko spēlētāju (MVP) pelnīti kļuva Ričards Vitoļskis.

Regulārās sezonas simboliskajā pieciniekā tika iekļauti:
– Jānis Zemels (Anzāģe/Pope)
– Ričards Ruņģis (ManCave Barbershop)
– Jēkabs Milužs (Brīvostas pārvalde)
– Jurģis Ozols (Niedras/Monumental)
– Ralfs Lācis (Ventspils tehnikums)

Čempionātu organizēja basketbola klubs “Ventspils” ar pašvaldības finansiālu atbalstu. Turnīrā piedalījās arī Līgo/Velo un Niedras/Monumental vienības.

Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība