Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 977 avoti)
Samērā bieži dzirdama gaušanās par polītisko sadrumstalotību: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Tomēr, tiekoties ar citu zemju pārstāvjiem, esmu novērojis, ka gandrīz visi teicienu zina attiecinātu uz savu tautu. Bet cik īsti partiju ir mums? Partiju sarakstā ir 61 aktīva partija un partiju apvienība, vēlēšanās nupat piedalījās 14 sarakstu, Saeimā tika 6, valdību, kā izskatās, veidos ne vairāk kā 3. Kuŗš ir īstais skaitlis? Vēlēšanu izpētē (un arī citās jomās) izmanto īpašu sadrumstalotības skaitli, kas rāda, cik vienlielu partiju radītu tādu pašu sadrumstalotību:
N=1/∑pi2, kur N — sadrumstalotība, pi — i-tās partijas balsu vai vietu īpatsvars.
Latvijā sadrumstalotība svārstījusies līdzi polītiskai attīstībai, partiju apvienošanai, šķelšanai un jaunu dibināšanai:
Jaunākā attīstība ir atsitiens no 2022. gada, kad ar rekordlielu (10,34) sadrumstalotību 28,3% balsu palika zem barjeras tikšanai Saeimā. Pirmkārt, polītiskie spēki apvienojās mazāk sarakstos, otrkārt, vēlētāji aizvēlās pie Apvienotā saraksta, sniedzot tam rekorduzvaru. Tomēr šīgada 5,47 nav zemākā balsu sadrumstalotība Saeimas vēlēšanu vēsturē. 2010.—2011. gadā nākamie polītiskie spēki pēc vislielākā bija lielāki nekā tagad, attiecīgi 2010. gadā balsu sadrumstalotība bija 4,43 un 2011. gadā — 5,06.
Arī Saeimā Apvienotā saraksta 41 vieta gan ir rekords, tak sadrumstalotību veido viss sadalījums 41-17-15-10-10-7. Ar tādu sadrumstalotība ir 4,09, un tas ir vairāk nekā 3,93, kas bija 2010. gadā ar sadalījumu 33-29-22-8-8.
Salīdzinot ne laikā, bet telpā, šīgada 5,47 Latvijā ar citām šīgada vēlēšanām, Zviedrijā septembrī bija 5,85, Kosovā jūnijā 3,39, Bulgārijā aprīlī 4,10, un redzēs, cik parīt būs Izraēlā. Kopumā es teiktu, kur divi latvieši, tur tikpat partiju, cik citur.
Muārs ir raksts, kura nav. Ne failā, ne formā, ne papīrā vai audumā, un tomēr acs to skaidri redz. Skaisti, ja tā ir plandoša zīda kleita. Ne tik skaisti, ja tas ir žurnāla vāks piecdesmit tūkstošu eksemplāru tirāžā.
Pirms dažiem gadiem uztaisīju mazu lapu, kurā var pagrozīt un pamērogot objektus, lai praktiski saprastu, kā efekts darbojas. Tagad to pārtaisīju par kārtīgu rīku ar dažādiem rakstu paraugiem: mrserge.lv/apps/moire. Ieteiktu to atvērt paralēli un paspēlēties, pirms turpināt lasīt, ja ar muāru iepazīsties pirmo rezi. Jo saprast muāru no apraksta tekstā ir aptuveni tikpat jēgpilni, kā saprast garšu.
Nākamreiz, kad, ejot garām žogiem, ieraudzīsi dīvainus, kustīgus rakstus, varēsi pārliecinoši uzsaukt «Hei, tas taču ir muārs!»
Starp citu, arī televīzijā un jūtūbā, skatoties uz cilvēkiem, kas atnākuši strīpainā apģērbā, bieži vien tos papildus izdaiļo muāra efekts, jo arī ekrānā punktus attēlo regulārs pikseļu režģis.
Tehniski princips ir gaužām vienkāršs. Paņemam divus rakstus (līnijas, apļi, punkti) un uzliekam tos vienu otram virsū. Tiem nav jābūt vienādiem, pietiek, ka tie ir regulāri. Tad pabīdām vienu, pamainām mērogu vai leņķi, un, pie noteiktām sakritībām, redzēsim ļoti izteiktus rakstus, kuriem tur nebūtu jābūt. Vietās, kur abu rakstu elementi sakrīt, ir gaišāks, kur pārklājas, tumšāks. Acs šīs sakritības savieno lielākā rakstā, kas atkārtojas pāri visam laukumam. Fiziķi to sauc par interferenci, iespiedēji, to ieraugot, lieto visus neforšākos vārdus, kas nu tajā brīdī ir mēles galā.
Klasiskā jeb AM rastra četru krāsu rozete palielinājumā: punkti, pārklājoties, veido krāsu toņus, ko uztveram kā pilnkrāsu attēlu.
Klasiskā ofseta un pat bieži vien sietspiedes drukā toņus un krāsas veido, sadalot attēlu četrās pamatkrāsās — dzeltenā, ciāna, madžentas un melnā. Šīs krāsas veido lielāku un mazāku punktu režģus atkarībā no tā, cik daudz kādas no pamatkrāsām ir nepieciešams toņa izveidei. Četri režģi, kas uzlikti viens virs otra. Lai atrisinātu to, ka muārs neizveidojas pat pie vienkārša krāsu dalījuma, dažādu krāsu režģus izvieto dažādos leņķos. Tumšākās krāsas (ciānu, madžentu un melno) liek 30 grādu atstatumā, ciānu pie 15°, melno pie 45° (tieši pret šo leņķi acs ir vismazāk jutīga) un madžentu pie 75°, lai veidotu mierīgu rozeti. Savukārt dzelteno var droši likt pie 0° vai 90°, kur acs rakstu redz vislabāk, bet ne tad, ja tā ir vājās intensitātes dzeltenā krāsa.
Problēmas sākas, kad jau ir vēl viens režģis, par kuru neviens neiedomājās. Klasisks gadījums ir attēls, kas jau reiz bijis nodrukāts un pēc tam ieskenēts. Tajā jau ir savs rastrs, un tagad virsū nāk jaunā krāsu dalījuma rastrs. Divi regulāri raksti, mazliet atšķirīgi leņķi, un tavā katalogā pāri tantes portretam iet zebras svītras.
Muārs, kas izveidots, pārklājot divus režģus. Šis ir piemērs tam, ka drukājot nemaz nav jāpārklāj dažādas krāsas. Pietiek ar vienu un to pašu režģi, tikai pagrieztu, un muārs ir klāt.
Bet ir arī viltīgāki gadījumi. Muārs nereti parādās tikai pašā drukas gaitā. Papīrs no mitruma izstiepjas vai labi nobrauktai iespiedmašīnai reģistrs starp krāsām nostaigā par dažiem mikroniem. Failā viss perfekti, formas perfektas, pirmās loksnes perfektas, un pēc stundas uz loksnes kaut kas sāk viļņoties.
Mūsdienās proves jeb krāsu paraugnovilkumus drukā ar tinšu printeriem. Un muāru uz šīm provēm noķert ir gandrīz neiespējami. Nevis tāpēc, ka muāra nebūtu, bet gan tāpēc, ka prove nemaz necenšas simulēt ofsetu ar visiem tā mainīgajiem — rastru, papīra uzvedību, iespiedmašīnas reģistru. Tā parāda krāsas, nevis fiziku. Klients redz apstiprinātu paraugnovilkumu, iespiedējs redz svītras tirāžā. Un abiem ir taisnība.
AM ir amplitūdas modulācija (režģis ir nemainīgs, tonis mainās ar punkta izmēru), FM ir frekvences modulācija (punkti vienāda izmēra, tonis mainās ar to biežumu).
Universālu zāļu pret muāru nav. Visbiežāk izmanto stohastisko jeb FM rastru, kurā punkti nav sakārtoti režģī, bet izkaisīti nejauši. Ja nav režģa, nav arī ar ko sakrist, tāpēc muārs starp diviem rastriem, piemēram, starp veca, ieskenēta iespieddarba rastru un jauno drukas rastru, vienkārši nerodas. To labi var redzēt muāra lapas paraugā ar komiksa bildi: pārdrukājot ar AM rastru, pāri bildei uzrodas svītras, bet ar FM to nav. Taču FM nelabo to, kas jau ir pašā attēlā. Ja muārs ir iekļuvis jau fotogrāfijā: strīpains krekls, žogs vai televizora ekrāns, ko kameras sensors jau sabojājis, FM to nodrukās tikpat precīzi kā visu pārējo. Un arī vecā rastra punkti ieskenētā attēlā ar FM nepazūd: muāra vairs nav, bet punkti joprojām ir redzami, tāpēc tos vispirms jānograuj ar izpludināšanu.
Skenētiem attēliem tātad palīdz apstrāde pirms drukas. Savukārt to palielināšana vai samazināšana var iedot pretēju efektu un muāru pastiprināt. Ekstrēmos gadījumos var mainīt rastra leņķus, piemēram, samainīt madžentu ar ciānu. Tas ir dārgs un riskants solis, jo var izmainīt krāsu toņus rozetēs un parādīties citi, ne mazāk nepatīkami blakusefekti.
Ja darbs ir kritisks, vienīgā prove, kas nemelo, ir testa loksnes uz tās pašas mašīnas, ar tām pašām formām un uz tā paša papīra, uz kura drukās tirāžu. Viss pārējais ir minēšana. Tāpēc par muāru jārunā pirms drukas, nevis pēc. Ja klienta failos ir jau rastrēti attēli, tas jāpasaka uzreiz, nevis brīdī, kad nodrukātās loksnes jau sakrāmētas uz paletēm. Labākā saruna ir tā, kurā abas puses risku atzīst un vienojas: par stohastisko rastru, par papildu apstrādi vai drukas testu vēl pirms pirmās tirāžas loksnes. Krusta mešana nav stratēģija. Un raksts, kura nav, uz papīra redzams ļoti labi.
Vārda muārs ceļš aizsākas arābu valodā ar mukhayyar — «izvēlētais», «labākais». Tā sauca smalku kazas vilnas audumu. Caur itāļu mocaiarro tas nonāca angļu valodā kā mohair, un 17. gadsimtā franči to pārņēma kā mouaire, vēlāk moire, ar to domājot zīda audumu ar viļņotu rakstu, kas tika panākts, auduma kārtas saspiežot ar gravētiem veltņiem.
No darbības vārda moirer («padarīt viļņotu») 19. gadsimta sākumā radās moiré — muarēts, viļņains. Ar laiku ar to sāka apzīmēt jebkuru viļņainu rakstu, kas rodas, kad divi ģeometriski raksti uzlikti viens virs otra. Un tieši tāpēc tas kļuva arī par rastra punktu interferences apzīmējumu drukā. Tā nu sanāk, ka mohēra džemperim un zebru rakstā sabojātam žurnāla vākam ir tās pašas saknes.
Tēzaurā un tā avotos parādās trīs formas no dažādiem laikiem:
moārs ir agrākā forma, no J. Vidiņa «Svešvārdu grāmatas» (1933). Nozīme: «Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.» Tas ir aizguvums no franču lietvārda moire, un «moārs» atveido tā izrunu.
muarēt ir no «Latviešu Konversācijas vārdnīcas» (1927–1940). Nozīme: «Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā.» Tas atbilst franču moirer.
muarē ir nelokāms lietvārds no «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» (LLVV) 5. sējuma; visa vārdnīca izdota 1972–1996. Tajā ir trīs nozīmes: «Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu», poligrāfijā «Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu» un «Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā».
Etimoloģiju nevienā vārdnīcā atrast neizdodas, tomēr atļaušos minēt, ka «muarē» ar izrunu [muaˈrē] izskatās pēc tiešas franču moiré [mwaˈʁe] atveides: franču «moi-» izrunā kā [mwa], kas latviski kļūst par «mua-», un galotne «-é» kļūst par «-ē». Nelokāmās formas izvēle visticamāk ir tieši saistīta ar krievu valodu. Tajā līdzās parastajam муар ir arī novecojis nelokāmais муаре ar to pašu nozīmi.
Ikdienas formas «muārs» Tēzaurā nav vispār, kaut gan pēc uzbūves tā ir tuvāka vecajam «moārs».
The post Kas ir muārs (moiré) un kāpēc par to sāp galva drukājot? first appeared on Mr. Serge.
Alīna Stepanova "Harmonija" 2025. g.Ukrainas valstij pieder aptuveni 25 procenti no visas pasaules visauglīgākajām zemēm, sauktām чорнозем, latviski – melnzemēm, pēc dažādām aplēsēm tās ir apmēram 67 procenti no visas Ukrainas teritorijas. Tā ir īpaša augsne, kuras kvalitāte ir krietni pārāka pat par visauglīgākajām zemēm Latvjā, Zemgales dienvidos. Melnzeme satur ārkārtīgi biezu augsnes organisko daļu un dabisko minerālvielu (slāpekļa, fosfora, kālija) slāni. Tā ir irdena, tāpēc lieliski aiztur un saglabā mitrumu un nodrošina augu saknēm skābekli, vienlaicīgi uzturot neitrālu skābuma līmeni barības vielu uzņemšanai. Černozemes auglībai lieliski palīdz Ukrainas kontinentālais klimats – aukstas ziemas un karstas vasaras.
Droši vien vairākos tūkstošos skaitāmas grāmatas, kurās aprakstīta klasiskā dzeltenzilā Ukrainas ainava. Nesenākais lasītais citāts atrodams Krievijas apcietinātā un ASV cietumnieku apmaiņā izdotā žurnālista Evana Greškovica grāmatā– “pēc dažām dienā Kijivā es devos ar autobusu uz Odesu, ceļojot caur saulespuķu lauku jūdzēm, virs kurām pletās zilas debesis, precīzi atdarinot Ukrainas karogu.” Kad 2022. gada pavasarī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strādāju Francijā, kāds paziņa stāstīja, ka franču publikā valda liels satraukums par to, ka karš varētu ietekmēt ukraiņu augstvērtīgās saulespuķu eļļas ražošanu, kas ir galvenā izejviela franču sinepēs, bez kurām franču virtuve nav iedomājama.
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, Ukraina bija 1. lielākais saulespuķu eļļas eksportētājs pasaulē, nodrošinot 46-50 procentus no eļļas globālās tirdzniecības. Graudu eksporta ziņā Ukraina bija 2. lielākais pasaules eksportētājs, nodrošinot ap 14 procentus no pasaules kukurūzas, 16 procentus no miežu, 20 procentus no rapša un 10 procentus no pasaules kviešu tirdzniecības. Ja 2021. gadā, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma, Ukrainas ienākumi no lauksaimniecības produktu eksporta bija ap 25 miljardi jeb 41% no kopējiem eksporta ienākumiem, 2026. gadā graudu eksporta apjomi samazinājušies par vairāk kā pusi. Tas, protams, nav noticis tāpēc, ka ukraiņi, Krievijas agresijas demotivēti, būtu pārtraukuši audzēt un novākt ražu. Padošanās nav ukraiņu garā. Tas noticis tāpēc, ka Krievijas uzbrukumu Melnās jūras eksporta ceļiem dēļ ir sabrukusi ANO 2022 – 2023. gadā panāktā vienošanās par Ukrainas graudu eksportu. Ja iepriekš no Odesas apgabala Melnās jūras ostām tika izvesti ap 90 procenti visas lauksaimniecības produkcijas, tagad šis skaits sarucis līdz nullei.
Meklēt alternatīvas ir sarežģīti. Vienā “nelielā” kravas kuģī var iekraut apmēram 1000 kravas mašīnu kravas ar graudiem, tāpēc sauszemes transports ir apgrūtināts, aprīkot un nodrošināt pat 1000 kravas mašīnas ir smags darbs. Arī Donovas upes ceļu caur Izmailas ostu šogad izmantot bijis sarežģīti, jo, sakarā ar klimata pārmaiņām, ūdens līmenis Donovas upē ir zems un daudzus kravas kuģus iespējams piekraut tikai daļēji. Turklāt Odesas apgabala Izmailas osta ir pakļauta pastāvīgiem Krievijas dronu uzlidojumiem. Kolēģis stāsta, ka Izmailā dzīvojošo vecāku mājas jumtu viņš braucis labot jau trīs reizes.
Kopumā tiek lēsts, ka sauszemes transports un Donovas upe var nodrošināt tikai 1/3 no Ukrainas graudu eksporta kopapjoma. Atlikusī alternatīva ir kravas vilcienu transports, kas šķērso Moldovu līdz drošajām Melnās jūras ostām Rumānijā, tomēr arī tas nav bez sarežģījumiem. Rumānijas dzelzceļa tīkls ir Eiropas sliežu platumā, tāpēc, sasniedzot Moldovas-Rumānijas robežu, jāmaina vai nu vagonu ritošais sastāvs vai arī graudi jāpārkrauj. Turklāt, no ukraiņu graudu eksporta baidās Slovākijas un Polijas lauksaimnieki, uzsverot, ka to kvalitāte un daudzums var iznīcināt vietējo lauksaimniecību. Situācijas risināšanā pašlaik aktīvi iesaistījusies gan Eiropas Komisija, gan Eiropas parlaments.
Lai gan kopumā Krievijas milzīgajā teritorijā ir daudz lielāks чорнозем apjoms, apmēram 4 reizes vairāk, Krievijā šī dabas bagātība tiek apsaimniekota tikai daļēji (50%) un klasiskā padomju stilā – to veic vertikāli integrēti (no sēklas līdz maizei) kolhoza tipa uzņēmumi, kurus kontrolē un subsidē valsts un kuru pamata apsvērums ir pēc iespējas lielākas ražas. Ukrainas auglīgo чорнозем apsaimnieko decentralizēti lieli un vidēji privāti uzņēmumi, kas cenšas elastīgāk piemēroties situācijai un rūpēties, lai augsne netiktu noplicināta, izmantojot modernākās satelītu un dronu novērošanas un datu analīzes tehnoloģijas. Šī iemesla dēļ arī eksporta ceļu meklēšana ir decentralizētāka, piemēroties spējīgāka.
Izskatās, ka arī šajā cīņā Ukrainai ir savas priekšrocības – gan spēja piemēroties, gan draugi un atbalstītāji Eiropā, tomēr absolūtais ļaunums ir absolūti ļauns, tas nesmādē nekādus paņēmienus, lai sasniegtu savus mērķus.
Krāsu uztvere attiecas uz cilvēku un daudzu dzīvnieku spēju redzēt elektromagnētisko starojumu redzamajā diapazonā (380–750 nm), ko atstaro, absorbē vai izstaro objekti, liekot tiem izskatīties krāsainiem.
Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar dažādu sajūtu palīdzību, bet 90% – ar redzes palīdzību. Pamatojoties uz kultūras antropologu pētījumiem, ir noskaidrots, ka krāsu redzes nav aptuveni 8% vīriešu un 0,5% sieviešu. Tas ir daltonisms jeb krāsu aklums, kas ir redzes patoloģija, kurai raksturīga cilvēka nespēja atpazīt vienu vai vairākas pamata krāsas.
Ja kāds vēlas noskaidrot cik pasaulē ir krāsu toņu, tad atbilde būtu – bezgalīgi daudz.
Cilvēka acs spēj atšķirt ļoti daudz krāsu toņu un precīzi saskaitīt to nav iespējams, jo daudz kas ir atkarīgs no fizioloģiskās redzes sajūtas, kas savukārt ir atkarīga no vairākiem fiziskiem, fizioloģiskiem un psiholoģiskiem faktoriem. Tiek uzskatīts, ka teorētiski cilvēka acs spētu atšķirt apmēram 1 miljonu krāsu toņu.
Sajaucot dažādas krāsas dažādās kombinācijās var iegūt bezgalīgu daudzumu krāsu toņu.
Sadolin piedāvātie krāsu toņi
Pie tam vēl viena interesanta cilvēka redzes parādība ir metamerisms.
Metamerisms ir redzes īpašība, kurā dažāda spektrālā sastāva gaisma var izraisīt vienas krāsas sajūtu. Metamerisms ir parādība, kad vienā gaismas avotā divi krāsaini paraugi tiek uztverti kā vienādi krāsoti, bet dažādos apgaismojuma apstākļos zaudē savu līdzību.
Interesantu eksperimentu ir veicis interneta portāls Terible Maps, kurš ir iekrāsojis Eiropas valstu karti tādos toņos, kādi būtu iespējami, ka katras valsts karoga krāsas sajauktu vienā krāsā. Tas tā – izklaidei un smaidam!
Sajauc krāsas karogā! (Terible Maps karte)
Ja lētāka degviela atrodas tālāk, cenu zīme pati par sevi vēl nepasaka, vai ietaupīsiet. Salīdziniet kopējo brauciena attālumu, auto patēriņu un cenu litrā, ieskaitot papildu ceļu līdz stacijai un atpakaļ. Konkrētu staciju cenas šajā skaidrojumā nav pārbaudītas; pirms braukšanas noskaidrojiet izvēlētās stacijas aktuālo cenu.
Vispirms nosakiet attālumu, ko plānojat veikt, un automobiļa patēriņu litros uz 100 kilometriem. Aptuveno patērēto degvielas daudzumu aprēķina šādi:
Litri = attālums kilometros × patēriņš litros uz 100 km ÷ 100
Pēc tam reiziniet iegūto litru skaitu ar degvielas cenu litrā:
Izmaksas = litri × cena litrā
Šādi varat novērtēt gan brauciena degvielas tēriņus, gan to, cik izmaksās papildu ceļš līdz uzpildes vietai. Aprēķins ir aptuvens: faktiskais patēriņš var atšķirties atkarībā no satiksmes, braukšanas ātruma, maršruta un automobiļa noslodzes.
Pieņemsim, ka jāveic 40 kilometru turp-atpakaļ brauciens un jūsu auto patērē 6 litrus uz 100 kilometriem. Izvēlētajā stacijā degvielas cena ir 1,60 eiro litrā. Šie skaitļi ir tikai aprēķina pieņēmumi, nevis pārbaudītas cenas Latvijā 2026. gada 25. oktobrī.
Tiešajam maršrutam aprēķins ir šāds:
Tagad pieņemsim, ka lētākā stacija atrodas tā, ka līkums palielina kopējo braucienu par 10 kilometriem. Pieņemsim arī, ka tajā pašā degvielas veida cena ir 1,55 eiro litrā. Līkuma maršruts kopā ir 50 kilometru:
Šajā pieņēmumu piemērā līkums maksā par 0,81 eiro vairāk, lai gan degviela lētākajā stacijā maksā par 0,05 eiro litrā mazāk. Aprēķinā salīdzināts tikai izvēlētais brauciens, nevis viss bākas uzpildes apjoms. Ja vienalga braucat garām lētākajai stacijai vai uzpildāt daudz lielāku daudzumu, rezultāts var mainīties.
Pirms novirzīšanās no maršruta, aprēķiniet, cik degvielas iegādāsieties un cik izmaksās papildu attālums. Jo mazāks uzpildāmais daudzums un jo garāks līkums, jo grūtāk cenu starpībai segt papildu tēriņus. Arī viena centa starpība litrā var dot nelielu ietaupījumu, ja pērkat tikai dažus litrus.
Lai salīdzinājums būtu godīgs:
Ja brauciens līdz stacijai ir atsevišķs, varat salīdzināt abus kopējos maršrutus: ceļu bez līkuma un ceļu, kas ietver braucienu līdz stacijai. Ja uzpilde notiek pa ceļam, pie kopējā attāluma pieskaitiet tikai to papildu distanci, ko līkums rada.
Degvielas cenas mēdz mainīties, un atšķirties var arī degvielas veids, cena konkrētajā stacijā un piedāvājuma nosacījumi. Pirms brauciena pārbaudiet izvēlētās stacijas aktuālo informāciju. Pierakstiet, kad cenu apskatījāt, kurā pilsētā atrodas stacija un par kuru degvielas veidu ir runa.
Šajā piemērā Latvijas staciju cenas nav pārbaudītas. Tāpēc izmantotās summas palīdz izskaidrot formulu, bet nav izmantojamas kā aktuāls cenu salīdzinājums. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir noderīgs konteksts, ja vēlaties izprast patērētāja tiesības un degvielas tirdzniecību Latvijā; aktuālo cenu noskaidrojiet pašā izvēlētajā stacijā.
Plānojot mēneša budžetu, saskaitiet paredzētos braucienus vai kilometrus, katram aptuveni aprēķiniet patēriņu un izmaksas un pēc tam atjaunojiet aprēķinu, kad mainās maršruti vai pārbaudītās cenas. Šādi iegūsiet plānošanas aplēsi, nevis garantētu summu: reālie tēriņi būs atkarīgi no nobraukuma, patēriņa un cenas uzpildes brīdī.
Avots: Ptac
Lētāka degviela litrā ne vienmēr nozīmē lētāku braucienu: jāņem vērā gan auto patēriņš, gan papildu attālums līdz stacijai. Salīdzinot piedāvājumus, vispirms aprēķiniet, cik litru vajadzēs maršrutam, pēc tam pieskaitiet degvielu, ko patērēs līkums līdz uzpildes vietai.
Aptuveno degvielas daudzumu nosaka attālums un automašīnas patēriņš:
Litri = attālums kilometros × patēriņš litros uz 100 km ÷ 100.
Lai iegūtu izmaksas, reiziniet vajadzīgo litru daudzumu ar cenu litrā:
Izmaksas = litri × cena litrā.
Vienvirziena braucienam izmantojiet vienvirziena attālumu. Ja plānojat atgriezties, aprēķinā iekļaujiet arī ceļu atpakaļ. Rezultāts ir aptuvens: patēriņu var mainīt satiksme, laikapstākļi, ātrums, krava un braukšanas stils.
Pieņemsim, ka brauciens līdz galamērķim ir 40 km, automašīnas patēriņš ir 6 l/100 km, bet izvēlētās stacijas cena ir 1,60 eiro litrā. Šie skaitļi ir tikai piemēra pieņēmumi, nevis Latvijas staciju aktuālās cenas.
Bez papildu ceļa aprēķins ir šāds:
Tagad pieņemsim, ka cita stacija ir par 5 km īsāku ceļu no maršruta, bet degviela tajā maksā 1,55 eiro litrā. Pieņemot, ka šie 5 km ir kopējais papildu attālums un patēriņš nemainās, līkums prasa 0,3 litrus: 5 × 6 ÷ 100. Par to jāmaksā 0,47 eiro, ja aprēķinā izmanto piemēra cenu 1,55 eiro litrā.
Lētākās stacijas cena ietaupa 0,12 eiro uz katriem 2,4 litriem, taču 0,3 litru līkums izmaksā ap 0,47 eiro. Šajos pieņēmumos papildu ceļš apēd cenu starpības ietaupījumu. Salīdzinājumam jāizmanto viena un tā pati vajadzīgā degvielas daudzuma bāze, kā arī jāņem vērā, vai līkums tiešām ir papildu attālums vai iekļaujas jau plānotajā maršrutā.
Pirms izvēlēties staciju, salīdziniet vienu un to pašu degvielas veidu un cenu vienādos mērvienību nosacījumos. Pierakstiet cenu pārbaudes laiku un pilsētu, jo piedāvājumi var mainīties un atšķirties starp vietām. Pārbaudiet, vai norādītā cena attiecas uz konkrēto degvielas veidu un vai nav minēti īpaši nosacījumi.
Lai veiktu praktisku salīdzinājumu:
Pirms došanās uzpildīt degvielu pārbaudiet cenu izvēlētās stacijas aktuālajā informācijā. Šajā skaidrojumā nav pārbaudītas konkrētu Latvijas staciju cenas 2026. gada 25. oktobrī, tāpēc piemēra cenas nav izmantojamas kā pašreizējais piedāvājums. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgus informācija var palīdzēt atrast patērētājiem noderīgu kontekstu, taču konkrētās stacijas cenu pārbaudiet tās aktuālajā informācijā.
Vienmēr noskaidrojiet, vai salīdzinātā cena ir par vajadzīgo degvielas veidu un vai tā ir spēkā brīdī, kad plānojat uzpildīties. Ja stacijas cena mainās vai papildu ceļš ir garāks par pieņemto, pārrēķiniet abas summas. Arī īsākais ceļš līdz lētākai stacijai var sadārdzināt braucienu, ja degvielas ietaupījums nesedz līkuma izmaksas.
Lai novērtētu mēneša tēriņus, saskaitiet plānoto braucienu attālumus vai aprēķiniet katru regulāro maršrutu atsevišķi. Reiziniet kopējo aptuveno degvielas daudzumu ar cenu litrā, ko esat pārbaudījis konkrētai pilsētai, degvielas veidam un laikam. Ja cenas vai maršruti atšķiras, katram braucienam izmantojiet atbilstošos datus.
Budžeta aprēķins ir plānošanas palīglīdzeklis, nevis precīzs rēķins. Patēriņš reālajā satiksmē un degvielas cena var mainīties, tāpēc regulāriem tēriņiem noder aprēķins, ko iespējams ātri atjaunot ar aktuālo stacijas cenu un jaunāko braucienu attālumu.
Avots: Ptac
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:00
notepad.lv
- Vakar, 12:30
Mr. Serge
- Vakar, 16:02
Muārs ir raksts, kura nav. Ne failā, ne formā, ne papīrā vai audumā, un tomēr acs to skaidri redz. Skaisti, ja tā ir plandoša zīda kleita. Ne tik skaisti, ja tas ir žurnāla vāks piecdesmit tūkstošu eksemplāru tirāžā.
Pirms dažiem gadiem uztaisīju mazu lapu, kurā var pagrozīt un pamērogot objektus, lai praktiski saprastu, kā efekts darbojas. Tagad to pārtaisīju par kārtīgu rīku ar dažādiem rakstu paraugiem: mrserge.lv/apps/moire. Ieteiktu to atvērt paralēli un paspēlēties, pirms turpināt lasīt, ja ar muāru iepazīsties pirmo rezi. Jo saprast muāru no apraksta tekstā ir aptuveni tikpat jēgpilni, kā saprast garšu.
Nākamreiz, kad, ejot garām žogiem, ieraudzīsi dīvainus, kustīgus rakstus, varēsi pārliecinoši uzsaukt «Hei, tas taču ir muārs!»Starp citu, arī televīzijā un jūtūbā, skatoties uz cilvēkiem, kas atnākuši strīpainā apģērbā, bieži vien tos papildus izdaiļo muāra efekts, jo arī ekrānā punktus attēlo regulārs pikseļu režģis.
Tehniski princips ir gaužām vienkāršs. Paņemam divus rakstus (līnijas, apļi, punkti) un uzliekam tos vienu otram virsū. Tiem nav jābūt vienādiem, pietiek, ka tie ir regulāri. Tad pabīdām vienu, pamainām mērogu vai leņķi, un, pie noteiktām sakritībām, redzēsim ļoti izteiktus rakstus, kuriem tur nebūtu jābūt. Vietās, kur abu rakstu elementi sakrīt, ir gaišāks, kur pārklājas, tumšāks. Acs šīs sakritības savieno lielākā rakstā, kas atkārtojas pāri visam laukumam. Fiziķi to sauc par interferenci, iespiedēji, to ieraugot, lieto visus neforšākos vārdus, kas nu tajā brīdī ir mēles galā.
Klasiskā ofseta un pat bieži vien sietspiedes drukā toņus un krāsas veido, sadalot attēlu četrās pamatkrāsās — dzeltenā, ciāna, madžentas un melnā. Šīs krāsas veido lielāku un mazāku punktu režģus atkarībā no tā, cik daudz kādas no pamatkrāsām ir nepieciešams toņa izveidei. Četri režģi, kas uzlikti viens virs otra. Lai atrisinātu to, ka muārs neizveidojas pat pie vienkārša krāsu dalījuma, dažādu krāsu režģus izvieto dažādos leņķos. Tumšākās krāsas (ciānu, madžentu un melno) liek 30 grādu atstatumā, ciānu pie 15°, melno pie 45° (tieši pret šo leņķi acs ir vismazāk jutīga) un madžentu pie 75°, lai veidotu mierīgu rozeti. Savukārt dzelteno var droši likt pie 0° vai 90°, kur acs rakstu redz vislabāk, bet ne tad, ja tā ir vājās intensitātes dzeltenā krāsa.
Problēmas sākas, kad jau ir vēl viens režģis, par kuru neviens neiedomājās. Klasisks gadījums ir attēls, kas jau reiz bijis nodrukāts un pēc tam ieskenēts. Tajā jau ir savs rastrs, un tagad virsū nāk jaunā krāsu dalījuma rastrs. Divi regulāri raksti, mazliet atšķirīgi leņķi, un tavā katalogā pāri tantes portretam iet zebras svītras.
Muārs, kas izveidots, pārklājot divus režģus. Šis ir piemērs tam, ka drukājot nemaz nav jāpārklāj dažādas krāsas. Pietiek ar vienu un to pašu režģi, tikai pagrieztu, un muārs ir klāt.Bet ir arī viltīgāki gadījumi. Muārs nereti parādās tikai pašā drukas gaitā. Papīrs no mitruma izstiepjas vai labi nobrauktai iespiedmašīnai reģistrs starp krāsām nostaigā par dažiem mikroniem. Failā viss perfekti, formas perfektas, pirmās loksnes perfektas, un pēc stundas uz loksnes kaut kas sāk viļņoties.
Mūsdienās proves jeb krāsu paraugnovilkumus drukā ar tinšu printeriem. Un muāru uz šīm provēm noķert ir gandrīz neiespējami. Nevis tāpēc, ka muāra nebūtu, bet gan tāpēc, ka prove nemaz necenšas simulēt ofsetu ar visiem tā mainīgajiem — rastru, papīra uzvedību, iespiedmašīnas reģistru. Tā parāda krāsas, nevis fiziku. Klients redz apstiprinātu paraugnovilkumu, iespiedējs redz svītras tirāžā. Un abiem ir taisnība.
AM ir amplitūdas modulācija (režģis ir nemainīgs, tonis mainās ar punkta izmēru), FM ir frekvences modulācija (punkti vienāda izmēra, tonis mainās ar to biežumu).
Universālu zāļu pret muāru nav. Visbiežāk izmanto stohastisko jeb FM rastru, kurā punkti nav sakārtoti režģī, bet izkaisīti nejauši. Ja nav režģa, nav arī ar ko sakrist, tāpēc muārs starp diviem rastriem, piemēram, starp veca, ieskenēta iespieddarba rastru un jauno drukas rastru, vienkārši nerodas. To labi var redzēt muāra lapas paraugā ar komiksa bildi: pārdrukājot ar AM rastru, pāri bildei uzrodas svītras, bet ar FM to nav. Taču FM nelabo to, kas jau ir pašā attēlā. Ja muārs ir iekļuvis jau fotogrāfijā: strīpains krekls, žogs vai televizora ekrāns, ko kameras sensors jau sabojājis, FM to nodrukās tikpat precīzi kā visu pārējo. Un arī vecā rastra punkti ieskenētā attēlā ar FM nepazūd: muāra vairs nav, bet punkti joprojām ir redzami, tāpēc tos vispirms jānograuj ar izpludināšanu.
Skenētiem attēliem tātad palīdz apstrāde pirms drukas. Savukārt to palielināšana vai samazināšana var iedot pretēju efektu un muāru pastiprināt. Ekstrēmos gadījumos var mainīt rastra leņķus, piemēram, samainīt madžentu ar ciānu. Tas ir dārgs un riskants solis, jo var izmainīt krāsu toņus rozetēs un parādīties citi, ne mazāk nepatīkami blakusefekti.
Ja darbs ir kritisks, vienīgā prove, kas nemelo, ir testa loksnes uz tās pašas mašīnas, ar tām pašām formām un uz tā paša papīra, uz kura drukās tirāžu. Viss pārējais ir minēšana. Tāpēc par muāru jārunā pirms drukas, nevis pēc. Ja klienta failos ir jau rastrēti attēli, tas jāpasaka uzreiz, nevis brīdī, kad nodrukātās loksnes jau sakrāmētas uz paletēm. Labākā saruna ir tā, kurā abas puses risku atzīst un vienojas: par stohastisko rastru, par papildu apstrādi vai drukas testu vēl pirms pirmās tirāžas loksnes. Krusta mešana nav stratēģija. Un raksts, kura nav, uz papīra redzams ļoti labi.
Vārda muārs ceļš aizsākas arābu valodā ar mukhayyar — «izvēlētais», «labākais». Tā sauca smalku kazas vilnas audumu. Caur itāļu mocaiarro tas nonāca angļu valodā kā mohair, un 17. gadsimtā franči to pārņēma kā mouaire, vēlāk moire, ar to domājot zīda audumu ar viļņotu rakstu, kas tika panākts, auduma kārtas saspiežot ar gravētiem veltņiem.
No darbības vārda moirer («padarīt viļņotu») 19. gadsimta sākumā radās moiré — muarēts, viļņains. Ar laiku ar to sāka apzīmēt jebkuru viļņainu rakstu, kas rodas, kad divi ģeometriski raksti uzlikti viens virs otra. Un tieši tāpēc tas kļuva arī par rastra punktu interferences apzīmējumu drukā. Tā nu sanāk, ka mohēra džemperim un zebru rakstā sabojātam žurnāla vākam ir tās pašas saknes.
Tēzaurā un tā avotos parādās trīs formas no dažādiem laikiem:
moārs ir agrākā forma, no J. Vidiņa «Svešvārdu grāmatas» (1933). Nozīme: «Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.» Tas ir aizguvums no franču lietvārda moire, un «moārs» atveido tā izrunu.
muarēt ir no «Latviešu Konversācijas vārdnīcas» (1927–1940). Nozīme: «Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā.» Tas atbilst franču moirer.
muarē ir nelokāms lietvārds no «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» (LLVV) 5. sējuma; visa vārdnīca izdota 1972–1996. Tajā ir trīs nozīmes: «Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu», poligrāfijā «Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu» un «Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā».
Etimoloģiju nevienā vārdnīcā atrast neizdodas, tomēr atļaušos minēt, ka «muarē» ar izrunu [muaˈrē] izskatās pēc tiešas franču moiré [mwaˈʁe] atveides: franču «moi-» izrunā kā [mwa], kas latviski kļūst par «mua-», un galotne «-é» kļūst par «-ē». Nelokāmās formas izvēle visticamāk ir tieši saistīta ar krievu valodu. Tajā līdzās parastajam муар ir arī novecojis nelokāmais муаре ar to pašu nozīmi.
Ikdienas formas «muārs» Tēzaurā nav vispār, kaut gan pēc uzbūves tā ir tuvāka vecajam «moārs».
The post Kas ir muārs (moiré) un kāpēc par to sāp galva drukājot? first appeared on Mr. Serge.
Skarbā brīnumzeme
- 2015. g. 21. jūl., 17:44
Profesionālā kontekstā satiku tīri jauku cilvēku. Tas ir, līdz brīdim, kad viņš nav mācītājs. Tad viņam visādas loģiskās kļūdas sāk nākt ārā. Diezgan labi redzams, ka atšķiras info telpas un ka cilvēkam reāli grūtu dzīves periodu vieglāku ir padarījusi baznīcas kopiena, kuru viņš tagad izjūt kā sāpi.
Es kādreiz teicu, ka man ir grūti piedot nebūšanu perfektiem tiem cilvēkiem, kas man ir tuvākie. Daudz vieglāk ir piedot tiem, kas ir tāli un tikai paziņas. Un man šķiet, ka šeit valda līdzīga mentalitāte - kad tu redzi, ka tā baznīca, kas sākotnēji tev šķita šķīsta, patiesa, atvērta, skaista, ir sapuvusi jau saknē, tev sāp. Un tu gribi to baznīcu atgriezt hipiju rožainajos laikos, kad višs bija skaisti - laikos, kurus tu neesi pieredzējis, bet kuri taču noteikti bija skaisti, “jo bībelē taču neviens apostulis negrimst depresijā, tie smaida un slavē dievu.”
Interesanti katrā ziņā - paskatīties kā atšķiras pasaules, kāda paralēlē realitāte valda tur - baptistu pasaulē, kur viņiem esot jāmirst dieva dēļ, jo tikai tas ir augstākais ordenis. Un interesanti, protams, paklausīties loģikas kļūdās ļoti tīrā formā (piemēram, strawman attiecībā uz viendzimuma laulībām, jo redz viendzimuma laulības esot vienā līmenī ar suņu un kaķu precēšanu).
Man palika mazliet nelabi un pretīgi, jā. Bet es esmu iecietīga. Es saprotu vēlmi pēc dieva, es saprotu, ka pasaule ir baisa ar savām pārmaiņām un viedokļu maiņām - vienu dienu smēķēt ir labi, nākamajā jau - tā izraisa vēzi. Vienu dienu rasisms ir OK, nākamajā dienā - tevi par to kaunina. Vienu dienu homoseksuālās laulības ir joks, bet nākamajā - milzu kustība, uzvaras gājiens vienlīdzībai. Ir grūti izsekot domām, viedokļiem, sabiedrības izmaiņām. Cilvēks alkst pēc kaut kā nemainīga, kaut kā stabila. Bet, lai gan tautasdziesmās dzied, ka “ūdentiņis, akmentiņis, tie dzīvoja saules mūžu”, nedzīvo. Nav tā saules mūža - viss un visi mainās. Un tad jau paliek tas viens dievs, ko mēs iztēšam pēc sava ģīmja un līdzības, noliekam sev priekšā un pasaule sāk meikot sensu. Tā ir stabila. Tā ir paredzama.
Anyway. Ir pretīgi, bet ir arī humoristiski un interesanti iedziļināties atšķirīgā domāšanā.
Zemāk mani citāti/izvilkumi no video, ko atzinu par gana humoristiskiem, lai nocitētu. Citāti ir, protams, ārpus konteksta:
Izturēju 40 minūtes. Pēc tam tomēr sevi atturēju no samazgu klausīšanās un nolēmu doties darīt produktīvas lietas, kas padara pasauli par laimīgāku vietu. Piemēram, bildināt savu kaķi.
Sandra Veinberga | Blogs
- Pirms 42min
Vēstules no Kijivas
- Vakar, 14:46
Ukrainas valstij pieder aptuveni 25 procenti no visas pasaules visauglīgākajām zemēm, sauktām чорнозем, latviski – melnzemēm, pēc dažādām aplēsēm tās ir apmēram 67 procenti no visas Ukrainas teritorijas. Tā ir īpaša augsne, kuras kvalitāte ir krietni pārāka pat par visauglīgākajām zemēm Latvjā, Zemgales dienvidos. Melnzeme satur ārkārtīgi biezu augsnes organisko daļu un dabisko minerālvielu (slāpekļa, fosfora, kālija) slāni. Tā ir irdena, tāpēc lieliski aiztur un saglabā mitrumu un nodrošina augu saknēm skābekli, vienlaicīgi uzturot neitrālu skābuma līmeni barības vielu uzņemšanai. Černozemes auglībai lieliski palīdz Ukrainas kontinentālais klimats – aukstas ziemas un karstas vasaras.
Droši vien vairākos tūkstošos skaitāmas grāmatas, kurās aprakstīta klasiskā dzeltenzilā Ukrainas ainava. Nesenākais lasītais citāts atrodams Krievijas apcietinātā un ASV cietumnieku apmaiņā izdotā žurnālista Evana Greškovica grāmatā– “pēc dažām dienā Kijivā es devos ar autobusu uz Odesu, ceļojot caur saulespuķu lauku jūdzēm, virs kurām pletās zilas debesis, precīzi atdarinot Ukrainas karogu.” Kad 2022. gada pavasarī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strādāju Francijā, kāds paziņa stāstīja, ka franču publikā valda liels satraukums par to, ka karš varētu ietekmēt ukraiņu augstvērtīgās saulespuķu eļļas ražošanu, kas ir galvenā izejviela franču sinepēs, bez kurām franču virtuve nav iedomājama.
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, Ukraina bija 1. lielākais saulespuķu eļļas eksportētājs pasaulē, nodrošinot 46-50 procentus no eļļas globālās tirdzniecības. Graudu eksporta ziņā Ukraina bija 2. lielākais pasaules eksportētājs, nodrošinot ap 14 procentus no pasaules kukurūzas, 16 procentus no miežu, 20 procentus no rapša un 10 procentus no pasaules kviešu tirdzniecības. Ja 2021. gadā, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma, Ukrainas ienākumi no lauksaimniecības produktu eksporta bija ap 25 miljardi jeb 41% no kopējiem eksporta ienākumiem, 2026. gadā graudu eksporta apjomi samazinājušies par vairāk kā pusi. Tas, protams, nav noticis tāpēc, ka ukraiņi, Krievijas agresijas demotivēti, būtu pārtraukuši audzēt un novākt ražu. Padošanās nav ukraiņu garā. Tas noticis tāpēc, ka Krievijas uzbrukumu Melnās jūras eksporta ceļiem dēļ ir sabrukusi ANO 2022 – 2023. gadā panāktā vienošanās par Ukrainas graudu eksportu. Ja iepriekš no Odesas apgabala Melnās jūras ostām tika izvesti ap 90 procenti visas lauksaimniecības produkcijas, tagad šis skaits sarucis līdz nullei.
Meklēt alternatīvas ir sarežģīti. Vienā “nelielā” kravas kuģī var iekraut apmēram 1000 kravas mašīnu kravas ar graudiem, tāpēc sauszemes transports ir apgrūtināts, aprīkot un nodrošināt pat 1000 kravas mašīnas ir smags darbs. Arī Donovas upes ceļu caur Izmailas ostu šogad izmantot bijis sarežģīti, jo, sakarā ar klimata pārmaiņām, ūdens līmenis Donovas upē ir zems un daudzus kravas kuģus iespējams piekraut tikai daļēji. Turklāt Odesas apgabala Izmailas osta ir pakļauta pastāvīgiem Krievijas dronu uzlidojumiem. Kolēģis stāsta, ka Izmailā dzīvojošo vecāku mājas jumtu viņš braucis labot jau trīs reizes.
Kopumā tiek lēsts, ka sauszemes transports un Donovas upe var nodrošināt tikai 1/3 no Ukrainas graudu eksporta kopapjoma. Atlikusī alternatīva ir kravas vilcienu transports, kas šķērso Moldovu līdz drošajām Melnās jūras ostām Rumānijā, tomēr arī tas nav bez sarežģījumiem. Rumānijas dzelzceļa tīkls ir Eiropas sliežu platumā, tāpēc, sasniedzot Moldovas-Rumānijas robežu, jāmaina vai nu vagonu ritošais sastāvs vai arī graudi jāpārkrauj. Turklāt, no ukraiņu graudu eksporta baidās Slovākijas un Polijas lauksaimnieki, uzsverot, ka to kvalitāte un daudzums var iznīcināt vietējo lauksaimniecību. Situācijas risināšanā pašlaik aktīvi iesaistījusies gan Eiropas Komisija, gan Eiropas parlaments.
Lai gan kopumā Krievijas milzīgajā teritorijā ir daudz lielāks чорнозем apjoms, apmēram 4 reizes vairāk, Krievijā šī dabas bagātība tiek apsaimniekota tikai daļēji (50%) un klasiskā padomju stilā – to veic vertikāli integrēti (no sēklas līdz maizei) kolhoza tipa uzņēmumi, kurus kontrolē un subsidē valsts un kuru pamata apsvērums ir pēc iespējas lielākas ražas. Ukrainas auglīgo чорнозем apsaimnieko decentralizēti lieli un vidēji privāti uzņēmumi, kas cenšas elastīgāk piemēroties situācijai un rūpēties, lai augsne netiktu noplicināta, izmantojot modernākās satelītu un dronu novērošanas un datu analīzes tehnoloģijas. Šī iemesla dēļ arī eksporta ceļu meklēšana ir decentralizētāka, piemēroties spējīgāka.
Izskatās, ka arī šajā cīņā Ukrainai ir savas priekšrocības – gan spēja piemēroties, gan draugi un atbalstītāji Eiropā, tomēr absolūtais ļaunums ir absolūti ļauns, tas nesmādē nekādus paņēmienus, lai sasniegtu savus mērķus.
liepajniekiem.lv - Visi raksti
- 2015. g. 04. jūl., 07:25
notepad.lv
- Vakar, 09:00
notepad.lv
- Tikko
INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO
- Šodien, 00:15
Mans zelts ir mana tauta
- Vakar, 20:11
Samērā bieži dzirdama gaušanās par polītisko sadrumstalotību: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Tomēr, tiekoties ar citu zemju pārstāvjiem, esmu novērojis, ka gandrīz visi teicienu zina attiecinātu uz savu tautu. Bet cik īsti partiju ir mums? Partiju sarakstā ir 61 aktīva partija un partiju apvienība, vēlēšanās nupat piedalījās 14 sarakstu, Saeimā tika 6, valdību, kā izskatās, veidos ne vairāk kā 3. Kuŗš ir īstais skaitlis? Vēlēšanu izpētē (un arī citās jomās) izmanto īpašu sadrumstalotības skaitli, kas rāda, cik vienlielu partiju radītu tādu pašu sadrumstalotību:
N=1/∑pi2, kur N — sadrumstalotība, pi — i-tās partijas balsu vai vietu īpatsvars.
Latvijā sadrumstalotība svārstījusies līdzi polītiskai attīstībai, partiju apvienošanai, šķelšanai un jaunu dibināšanai:
Jaunākā attīstība ir atsitiens no 2022. gada, kad ar rekordlielu (10,34) sadrumstalotību 28,3% balsu palika zem barjeras tikšanai Saeimā. Pirmkārt, polītiskie spēki apvienojās mazāk sarakstos, otrkārt, vēlētāji aizvēlās pie Apvienotā saraksta, sniedzot tam rekorduzvaru. Tomēr šīgada 5,47 nav zemākā balsu sadrumstalotība Saeimas vēlēšanu vēsturē. 2010.—2011. gadā nākamie polītiskie spēki pēc vislielākā bija lielāki nekā tagad, attiecīgi 2010. gadā balsu sadrumstalotība bija 4,43 un 2011. gadā — 5,06.
Arī Saeimā Apvienotā saraksta 41 vieta gan ir rekords, tak sadrumstalotību veido viss sadalījums 41-17-15-10-10-7. Ar tādu sadrumstalotība ir 4,09, un tas ir vairāk nekā 3,93, kas bija 2010. gadā ar sadalījumu 33-29-22-8-8.
Salīdzinot ne laikā, bet telpā, šīgada 5,47 Latvijā ar citām šīgada vēlēšanām, Zviedrijā septembrī bija 5,85, Kosovā jūnijā 3,39, Bulgārijā aprīlī 4,10, un redzēs, cik parīt būs Izraēlā. Kopumā es teiktu, kur divi latvieši, tur tikpat partiju, cik citur.
mansKINO.lv - jaunākās filmas
- 2015. g. 04. jūl., 10:10
A mad scientist kidnaps and mutilates a trio of tourists in order to reassemble them into a new "pet"-- a human centipede, created by stitching their mouths to each others' rectums.
Tikšanās vieta sievietēm ap un pēc 40...
- 2015. g. 01. aug., 16:51
Katru gadu Buduars.lv vebināru istabā tiek novadīti divi starpsezonu vebināri, kuros iepazīstinām Tevi ar jaunajām, modernajām TOP-10 krāsām, galvenajām modes tendencēm un izrunājam iespējas, kā no tā visa izvēlēties to, kas der tieši Tev.
Uzzini par šo pasākumu vairāk un piesakies šajā afišā >>>>
Uz tikšanos vebinārā,
Kinoteikumi
- Vakar, 10:17
Lētāka degviela litrā ne vienmēr nozīmē lētāku braucienu: jāņem vērā gan auto patēriņš, gan papildu attālums līdz stacijai. Salīdzinot piedāvājumus, vispirms aprēķiniet, cik litru vajadzēs maršrutam, pēc tam pieskaitiet degvielu, ko patērēs līkums līdz uzpildes vietai.
Aptuveno degvielas daudzumu nosaka attālums un automašīnas patēriņš:
Litri = attālums kilometros × patēriņš litros uz 100 km ÷ 100.
Lai iegūtu izmaksas, reiziniet vajadzīgo litru daudzumu ar cenu litrā:
Izmaksas = litri × cena litrā.
Vienvirziena braucienam izmantojiet vienvirziena attālumu. Ja plānojat atgriezties, aprēķinā iekļaujiet arī ceļu atpakaļ. Rezultāts ir aptuvens: patēriņu var mainīt satiksme, laikapstākļi, ātrums, krava un braukšanas stils.
Pieņemsim, ka brauciens līdz galamērķim ir 40 km, automašīnas patēriņš ir 6 l/100 km, bet izvēlētās stacijas cena ir 1,60 eiro litrā. Šie skaitļi ir tikai piemēra pieņēmumi, nevis Latvijas staciju aktuālās cenas.
Bez papildu ceļa aprēķins ir šāds:
Tagad pieņemsim, ka cita stacija ir par 5 km īsāku ceļu no maršruta, bet degviela tajā maksā 1,55 eiro litrā. Pieņemot, ka šie 5 km ir kopējais papildu attālums un patēriņš nemainās, līkums prasa 0,3 litrus: 5 × 6 ÷ 100. Par to jāmaksā 0,47 eiro, ja aprēķinā izmanto piemēra cenu 1,55 eiro litrā.
Lētākās stacijas cena ietaupa 0,12 eiro uz katriem 2,4 litriem, taču 0,3 litru līkums izmaksā ap 0,47 eiro. Šajos pieņēmumos papildu ceļš apēd cenu starpības ietaupījumu. Salīdzinājumam jāizmanto viena un tā pati vajadzīgā degvielas daudzuma bāze, kā arī jāņem vērā, vai līkums tiešām ir papildu attālums vai iekļaujas jau plānotajā maršrutā.
Pirms izvēlēties staciju, salīdziniet vienu un to pašu degvielas veidu un cenu vienādos mērvienību nosacījumos. Pierakstiet cenu pārbaudes laiku un pilsētu, jo piedāvājumi var mainīties un atšķirties starp vietām. Pārbaudiet, vai norādītā cena attiecas uz konkrēto degvielas veidu un vai nav minēti īpaši nosacījumi.
Lai veiktu praktisku salīdzinājumu:
Pirms došanās uzpildīt degvielu pārbaudiet cenu izvēlētās stacijas aktuālajā informācijā. Šajā skaidrojumā nav pārbaudītas konkrētu Latvijas staciju cenas 2026. gada 25. oktobrī, tāpēc piemēra cenas nav izmantojamas kā pašreizējais piedāvājums. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgus informācija var palīdzēt atrast patērētājiem noderīgu kontekstu, taču konkrētās stacijas cenu pārbaudiet tās aktuālajā informācijā.
Vienmēr noskaidrojiet, vai salīdzinātā cena ir par vajadzīgo degvielas veidu un vai tā ir spēkā brīdī, kad plānojat uzpildīties. Ja stacijas cena mainās vai papildu ceļš ir garāks par pieņemto, pārrēķiniet abas summas. Arī īsākais ceļš līdz lētākai stacijai var sadārdzināt braucienu, ja degvielas ietaupījums nesedz līkuma izmaksas.
Lai novērtētu mēneša tēriņus, saskaitiet plānoto braucienu attālumus vai aprēķiniet katru regulāro maršrutu atsevišķi. Reiziniet kopējo aptuveno degvielas daudzumu ar cenu litrā, ko esat pārbaudījis konkrētai pilsētai, degvielas veidam un laikam. Ja cenas vai maršruti atšķiras, katram braucienam izmantojiet atbilstošos datus.
Budžeta aprēķins ir plānošanas palīglīdzeklis, nevis precīzs rēķins. Patēriņš reālajā satiksmē un degvielas cena var mainīties, tāpēc regulāriem tēriņiem noder aprēķins, ko iespējams ātri atjaunot ar aktuālo stacijas cenu un jaunāko braucienu attālumu.
Avots: Ptac
Labadiena
- Vakar, 10:14
Ja lētāka degviela atrodas tālāk, cenu zīme pati par sevi vēl nepasaka, vai ietaupīsiet. Salīdziniet kopējo brauciena attālumu, auto patēriņu un cenu litrā, ieskaitot papildu ceļu līdz stacijai un atpakaļ. Konkrētu staciju cenas šajā skaidrojumā nav pārbaudītas; pirms braukšanas noskaidrojiet izvēlētās stacijas aktuālo cenu.
Vispirms nosakiet attālumu, ko plānojat veikt, un automobiļa patēriņu litros uz 100 kilometriem. Aptuveno patērēto degvielas daudzumu aprēķina šādi:
Litri = attālums kilometros × patēriņš litros uz 100 km ÷ 100
Pēc tam reiziniet iegūto litru skaitu ar degvielas cenu litrā:
Izmaksas = litri × cena litrā
Šādi varat novērtēt gan brauciena degvielas tēriņus, gan to, cik izmaksās papildu ceļš līdz uzpildes vietai. Aprēķins ir aptuvens: faktiskais patēriņš var atšķirties atkarībā no satiksmes, braukšanas ātruma, maršruta un automobiļa noslodzes.
Pieņemsim, ka jāveic 40 kilometru turp-atpakaļ brauciens un jūsu auto patērē 6 litrus uz 100 kilometriem. Izvēlētajā stacijā degvielas cena ir 1,60 eiro litrā. Šie skaitļi ir tikai aprēķina pieņēmumi, nevis pārbaudītas cenas Latvijā 2026. gada 25. oktobrī.
Tiešajam maršrutam aprēķins ir šāds:
Tagad pieņemsim, ka lētākā stacija atrodas tā, ka līkums palielina kopējo braucienu par 10 kilometriem. Pieņemsim arī, ka tajā pašā degvielas veida cena ir 1,55 eiro litrā. Līkuma maršruts kopā ir 50 kilometru:
Šajā pieņēmumu piemērā līkums maksā par 0,81 eiro vairāk, lai gan degviela lētākajā stacijā maksā par 0,05 eiro litrā mazāk. Aprēķinā salīdzināts tikai izvēlētais brauciens, nevis viss bākas uzpildes apjoms. Ja vienalga braucat garām lētākajai stacijai vai uzpildāt daudz lielāku daudzumu, rezultāts var mainīties.
Pirms novirzīšanās no maršruta, aprēķiniet, cik degvielas iegādāsieties un cik izmaksās papildu attālums. Jo mazāks uzpildāmais daudzums un jo garāks līkums, jo grūtāk cenu starpībai segt papildu tēriņus. Arī viena centa starpība litrā var dot nelielu ietaupījumu, ja pērkat tikai dažus litrus.
Lai salīdzinājums būtu godīgs:
Ja brauciens līdz stacijai ir atsevišķs, varat salīdzināt abus kopējos maršrutus: ceļu bez līkuma un ceļu, kas ietver braucienu līdz stacijai. Ja uzpilde notiek pa ceļam, pie kopējā attāluma pieskaitiet tikai to papildu distanci, ko līkums rada.
Degvielas cenas mēdz mainīties, un atšķirties var arī degvielas veids, cena konkrētajā stacijā un piedāvājuma nosacījumi. Pirms brauciena pārbaudiet izvēlētās stacijas aktuālo informāciju. Pierakstiet, kad cenu apskatījāt, kurā pilsētā atrodas stacija un par kuru degvielas veidu ir runa.
Šajā piemērā Latvijas staciju cenas nav pārbaudītas. Tāpēc izmantotās summas palīdz izskaidrot formulu, bet nav izmantojamas kā aktuāls cenu salīdzinājums. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir noderīgs konteksts, ja vēlaties izprast patērētāja tiesības un degvielas tirdzniecību Latvijā; aktuālo cenu noskaidrojiet pašā izvēlētajā stacijā.
Plānojot mēneša budžetu, saskaitiet paredzētos braucienus vai kilometrus, katram aptuveni aprēķiniet patēriņu un izmaksas un pēc tam atjaunojiet aprēķinu, kad mainās maršruti vai pārbaudītās cenas. Šādi iegūsiet plānošanas aplēsi, nevis garantētu summu: reālie tēriņi būs atkarīgi no nobraukuma, patēriņa un cenas uzpildes brīdī.
Avots: Ptac
neogeo.lv
- Vakar, 11:42
Krāsu uztvere attiecas uz cilvēku un daudzu dzīvnieku spēju redzēt elektromagnētisko starojumu redzamajā diapazonā (380–750 nm), ko atstaro, absorbē vai izstaro objekti, liekot tiem izskatīties krāsainiem.
Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar dažādu sajūtu palīdzību, bet 90% – ar redzes palīdzību. Pamatojoties uz kultūras antropologu pētījumiem, ir noskaidrots, ka krāsu redzes nav aptuveni 8% vīriešu un 0,5% sieviešu. Tas ir daltonisms jeb krāsu aklums, kas ir redzes patoloģija, kurai raksturīga cilvēka nespēja atpazīt vienu vai vairākas pamata krāsas.
Ja kāds vēlas noskaidrot cik pasaulē ir krāsu toņu, tad atbilde būtu – bezgalīgi daudz.
Cilvēka acs spēj atšķirt ļoti daudz krāsu toņu un precīzi saskaitīt to nav iespējams, jo daudz kas ir atkarīgs no fizioloģiskās redzes sajūtas, kas savukārt ir atkarīga no vairākiem fiziskiem, fizioloģiskiem un psiholoģiskiem faktoriem. Tiek uzskatīts, ka teorētiski cilvēka acs spētu atšķirt apmēram 1 miljonu krāsu toņu.
Sajaucot dažādas krāsas dažādās kombinācijās var iegūt bezgalīgu daudzumu krāsu toņu.
Pie tam vēl viena interesanta cilvēka redzes parādība ir metamerisms.
Metamerisms ir redzes īpašība, kurā dažāda spektrālā sastāva gaisma var izraisīt vienas krāsas sajūtu. Metamerisms ir parādība, kad vienā gaismas avotā divi krāsaini paraugi tiek uztverti kā vienādi krāsoti, bet dažādos apgaismojuma apstākļos zaudē savu līdzību.
Interesantu eksperimentu ir veicis interneta portāls Terible Maps, kurš ir iekrāsojis Eiropas valstu karti tādos toņos, kādi būtu iespējami, ka katras valsts karoga krāsas sajauktu vienā krāsā. Tas tā – izklaidei un smaidam!
Mans zelts ir mana tauta
- 24. okt., 22:53
Saeimas vēlēšanu iznākumi. Attēls: cvk.lv
Vēlēšanu iznākumi reizēm ir savādi. Piemēram, iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās partija ar mazāk balsīm guva vairāk vietu nekā partija ar vairāk balsīm. Šogad tā nav gadījies, bet, paskatoties ciešāk, arī šādas tādas savādības redzamas. Piemēram, Nācionālā apvienība ar 9,02% derīgu vēlēšanu zīmju dabūja 10 vietu Saeimā. Tiktāl nekā savāda. Bet “Progresīvie” ar 7,98% balsu, tas ir, 1,04% jeb vienas deputāta mandāta tiesu mazāk saņēma tikpat — 10 vietu. Un, ja salīdzina ar Nācionālo apvienību 2022. gadā, tad šoreiz NA guvusi 0,4% balsu mazāk, toties mandātu skaits nobraucis par veseliem trim. Vai nav savādi?
Viss ir izskaidrojams un atbilst Saeimas vēlēšanu likumā noteiktai vēlēšanu kārtībai. NA un “Progresīvo” samēram ir divi cēloņi. Pirmkārt, vēlēšanu vienlīdzību kropļo pašreizējā vietu sadales kārtība vēlēšanu apgabaliem. Proti, dala pēc balsstiesīgiem, ārzemes vienā vēlēšanu apgabalā ar Rīgu, un tajās daudz zemāka vēlētāju aktīvitāte: derīgās vēlēšanu zīmes tikai 10,8% balsstiesīgo. Iznākumā Rīgas apgabalā ievēlēja 38 deputātus, kaut gan faktiski tajā balsoja 34,4% vēlētāju. Attiecīgi viena deputāta vieta Rīgas apgabalā, kur stipri “Progresīvie”, “maksāja” 7189 balsis, savukārt Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, kur stipra Nācionālā apvienība — 8716 balsis, piektdaļu dārgāk. Otrkārt, nejaušība. “Progresīvie” pie 10. vietas tika pašās balsu skaitīšanas beigās, skaitot pēdējā iecirknī pēdējās pasta balsis. Būtu “Progresīviem” Rīgā un ārzemēs nieka 7 balsis mazāk, šī būtu Apvienotā saraksta 42. vieta.
Tagad par salīdzinājumu ar 2022. gadu. Toreiz zem 5% barjeras palika 28,3% balsu, šoreiz 15,7%. Attiecīgi iekšā tikušiem toreiz vairāk uzvijas mandātu, šoreiz mazāk. Un 3 mandātu zaudēšana šogad ir spoguļattēls 13 vietu saglabāšanai 2022. gadā, kaut toreiz Nācionālās apvienības balsu īpatsvars kritās no 11,1% 2018. gadā (kad zem 5% barjeras palika 12,2% balsu) līdz 9,4%.
Tā ka jā, viss ir izskaidrojams un atbilst Saeimas vēlēšanu likumā noteiktai vēlēšanu kārtībai. Cits jautājums, vai tā ir labi.
notepad.lv
- 24. okt., 14:00
Labadiena
- Vakar, 08:09
Sapnis par ūdeni var palikt atmiņā kā mierīga ezera ainava, duļķains baseins vai strauja straume. Sapņu interpretācijā ūdeni mēdz saistīt ar emocijām, pārmaiņām vai attīrīšanos, taču šīs nozīmes ir simboliskas iespējas, nevis droša atbilde par to, ko sapnis «patiesībā» nozīmē. Svarīgi ir arī tas, ko ūdens jums atgādināja un kā jutāties sapnī. Tāpēc jautājums «ko nozīmē sapnis par ūdeni?» drīzāk aicina pievērst uzmanību savai pieredzei, nevis atrast vienu tulkojumu, kas derētu visiem.
Mierīgs ūdens literārā lasījumā var atgādināt par pauzi, klusumu vai līdzsvaru. Ja sapnī pie ezera jutāties droši, šī sajūta var būt nozīmīgāka par pašu ainavu. Taču tas nenozīmē, ka ūdens paredz mierīgu periodu vai apliecina, ka dzīvē viss ir kārtībā. Tā ir iespēja pārdomāt sapņa noskaņu, nevis secinājums par nākotni.
Duļķains ūdens var kalpot par tēlu neskaidrībai vai apjukumam — īpaši tad, ja sapnī bija grūti saskatīt dibenu vai saprast, kas atrodas zem virsmas. Tomēr šāds tēls pats par sevi nav pierādījums, ka jūs kaut ko slēpjat vai ka gaidāmas nepatikšanas. Iespējams, duļķainums vienkārši atgādina konkrētu vietu, pieredzi vai nesenu sarunu. Ja šāda saikne neienāk prātā, nav nepieciešams to izdomāt.
Plūstošs ūdens, piemēram, upe vai straume, bieži dod iespēju domāt par kustību un pārmaiņām. Varat sev jautāt, vai sapnī ļāvāties straumei, mēģinājāt tai pretoties vai meklējāt krastu. Šīs detaļas piedāvā sarunas sākumu par jūsu izjūtām; tās nenosaka, kādi notikumi sekos.
Arī ūdens daudzumam un videi var būt personiska nozīme. Liela ūdenstilpe, lietus uz loga un applūdusi istaba ir atšķirīgas ainas, bet nevienai no tām nav vienas universālas tulkošanas atslēgas. Tas, kas vienam cilvēkam saistās ar atpūtu, citam var atgādināt bailes vai nepatīkamu atgadījumu. Tāpēc sapnī redzētā ūdens īpašības ir noderīgas kā atmiņas detaļas, nevis kā gatava atbilde.
Pirms meklējat simbolam gatavu skaidrojumu, atcerieties, ko jūs darījāt un kā jutāties. Vai peldējāt, stāvējāt krastā, centāties tikt ārā no ūdens vai vienkārši vērojāt to? Vai sajūta bija atvieglojums, interese, bailes vai apjukums? Rīcība var palīdzēt precīzāk atcerēties sapņa gaitu, savukārt emocija — pamanīt, kura tā daļa jums palikusi visspilgtāk atmiņā.
Var palīdzēt šādi jautājumi:
Atbildes nav jāuztver kā pārbaude ar pareizām un nepareizām atbildēm. Tās var palīdzēt pamanīt, vai sapņa noskaņa sasaucas ar pašreizēju notikumu, attiecībām, darba slodzi vai vienkārši kādu atmiņu. Saikne var būt skaidra, neskaidra vai arī neparādīties vispār. Arī tas, ka sapnis paliek tikai sapnis bez atpazīstamas nozīmes, ir pieņemams skaidrojums.
Ja sapnis vēl ir svaigā atmiņā, īss pieraksts var saglabāt detaļas, kuras vēlāk aizmirstas. Nav vajadzīgs izveidot sarežģītu dienasgrāmatu. Pietiek ar dažām rindām, lai atšķirtu to, kas sapnī patiešām bija, no skaidrojuma, kas radās vēlāk:
Pēc dažām dienām pierakstu var pārlasīt un novērot, vai kāda tēma atkārtojas. Atkārtošanās pati par sevi nepierāda īpašu vēstījumu. Tā var vienkārši atspoguļot to, kas šobrīd ir prātā. Pieraksta mērķis ir saglabāt jūsu pašu novērojumus, nevis pārvērst tos par prognozi.
Dažādās kultūrās un tradīcijās ūdeni skaidro atšķirīgi: tas var tikt saistīts ar emocijām, dzīves maiņu, attīrīšanos vai atjaunošanos. Šādi lasījumi ir kultūras un personisko asociāciju daļa. Tie nav vienoti fakti par katru sapni, un tos nevajag izmantot veselības stāvokļa noteikšanai vai nākotnes paredzēšanai. Šajā skaidrojumā ūdens tēli piedāvā valodu pārdomām, nevis objektīvu metodi sapņa atšifrēšanai.
Ja sapnis bijis spilgts, bet pēc pamošanās pāriet, var pietikt ar mierīgu pārdomāšanu. Savukārt, ja tas atkārtojas un ilgstoši rada satraukumu vai traucē gulēt, pievērsiet uzmanību savai pašsajūtai un miegam. Šādā situācijā simbolu skaidrošana viena pati var nepalīdzēt; pārrunājiet grūtības ar uzticamu cilvēku vai atbilstošu speciālistu. Avots šeit sniedz vispārīgu norādi par pašsajūtu un miegu, nevis nosaka konkrēta sapņa cēloni.
Sapņa pierakstā varat atgriezties pie vienkāršā jautājuma: kādu sajūtu šī ūdens aina man atgādināja? Atbilde var būt personiska, mainīga vai arī tādas var nebūt; ūdens tēls pats par sevi nepasaka, ko sapnis nozīmē ikvienam.
Avots: Editorial research
