Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 999 avoti)
Atanasijs, līdzīgi Irenejam, ir ievērojams inkarnācijas (tas ir, Kristus iemiesošanās jeb tapšanas par cilvēku) teologs. Inkarnācija, kā to apliecina Atanasijs, nekādā veidā neizmainīja Logosa transcendentālo
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Jau vairāk kā gadu noteikti uz kādiem valsts svētkiem vēroju pilsētvidē parādāmies saukli (vai arī lozungu - nezinu, kā būtu to pareizāk nodēvēt) Mana Latvija - mana atbildība. Laiciņš pagāja, kamēr sapratu, kādēļ tas mani uzrunā. Mani, kura uzaugusi pie visādiem šķībiem komunisma saukļiem, lozungiem, kuri tik smīnu, ne vairāk, izraisīja.
Izlaidu caur sevi un sapratu.
Tas saturs, no četriem vārdiem sastāvošs, ļoti sasaucas ar to, ko te, savā blogā, esmu klidzinājusi visādos veidos.
Tas, kā veidosies un attīstīsies mūszemīte pie Baltijas jūras, lielā mērā un varbūt pat galvenokārt atkarīgs no mums pašiem. Nevis vienīgi no tiem 100 vīriem un sievām, kuri Saeimā sēž. Un ne tikai no tiem, kas ministrijās ierēdņi ir. Valsti vadošais birokrātiskais aparāts ir nu noteikti skaitliskā mazākumā attiecībā pret valstī dzīvojošo tautu. Ja mēs daudz ko nedarīsim paši, bez pamudinājuma, tas birokrātiskais aparāts var stāvēt uz ausīm (gan savām, gan kaimiņu Ješkas), nekas nenotiks, nekas nemainīsies.
Un vispār, valdības nāk un iet, tauta paliek.
Vispirms jau mēs esam atbildīgi par savām domām, ikdienas rīcību, tad - par tīru durvjpriekšu, ielām, ceļiem, bulvāriem. Teiksiet, lai tās vietas sētnieki un citas atbildīgās institūcijas tīra? Tīrīs, jau tīrīs. Tikai nav viņu pienākuma katram idiotam, kurš nevīžo savu konfekšpapīrīti izmest atkritumiem paredzētās vietās, skraidīt ar slotu un liekšķeri pakaļ. Kārtības uzturēšana un ģenerāltīrīšana ir divas dažādas lietas. Un - vai tad rūpēm elementārajam par kārtību apkārtējā vidē un tamlīdzīgās vietās vajag kādu speciālu likumu izdomāt? Nē taču, tas ir pašcieņas un cieņas pret apkārtējo pasauli jautājums.
Kaut vai tajā pašā lepnajā Rīgā. Vai kāds no jums agrā svētdienas rītā, kad iepriekšējā vakarā/naktī ir bijis kāds liels, publisks pasākums pilsētā, esat pastaigājis pa pilsētas centra ielām un parkiem? Parku kopēji un sētnieki rīta agrumā strādā pastiprinātā režīmā, lai savāktu to nekārtību, kuru aiz sevis atstājuši "kulturālie" pilsētas svētku svinētāji - visādu dzērienu tukšo taru, uzkodu iepakojumus un ko tik nu vēl? Brīžiem pat tā, ka publiskā atkritumu tvertne ir tukša, bet tā šmuce tai apkārt kā vainags vai kur citur? Rīdzinieki - fui! Kauns un negods. Savos dzīvokļos jūs arī atļaujaties tā šmucēties?
Tālāk.
Bļaut, ka indusi, pakistānieši un kas tik nu vēl Rīgā tos Wolt un Bolt pasūtījumus izvadā? Tā bu ir sanācis. Jo pašmāju bāleliņi un tautumeitas uzskata zem sava goda ar tām vellapēdām braukāt un tos pasūtījumus izvadāt. Priekš mūsējiem tajos uzņēmumos algas mazas? Hm. Viss ir relatīvs. Cik esmu dzirdējusi, tajos uzņēmumos esot elastīgs darba grafiks, kuru droši var izmantot studenti un vecāko klašu skolēni kaut nedaudz no mācībām piepelnoties sev kaut tam pašam saldējumam un matu krāsām matu raibināšanai. Atslogojot vecāku kabatas svarīgākām lietām - dienišķai maizītei un kaut elektrības rēķina apmaksai. Gabals nenokritīs, toties pamazām saradīsies darba iemaņas un apziņa, ka nauda neaug puķu podā uz palodzes. Tā pat, tai pat ciklā ir vērtējams viesstrādnieku pieplūdums no saulainās Vidusāzijas. Galu galā, tie iebraucēji aizpilda tās nišas, kuras mēs paši esam atbrīvojuši, un kurām nav vēlams tukšām palikt.
Mūsējie brauc uz citzemēm rietumos naudiņu pelnīt? Tā tas ir, tā nu ir sanācis. Tomēr - ir fakts, ka daudzi no tiem citzemēs strādājošajiem dzīvo uz divām valstīm. uz to, kurā strādā, un uz to, kurā brauc to naudiņu tērēt kaut netiešā veidā iebirdinot ko valsts budžetā. Kaut kāda zināma analoģija tam, ka Latvijā daudzi dzīvo vienā pilsētā, bet strādā citā. Bet, tajā pat laikā, tā strādāšana rietumpuses citzemēs nu noteikti ir smagāks pasākums, nekā loderēšana mūsmāju kantoros. Tur tās naudiņas par tiešām darbu maksā, un ne jau piecminūšu, bet gan garas darba stundas, kuras izsmeļ.
Mani vairāk uztrauc tie, kuri "te nav aršana!" un sakravā čemodānus un uz laikiem vispār un neatgriezeniski aizbrauc. Jo "es pirms n gadiem naglu iedzinu sienā, man pienākas!" aizmirstot, ka tai naglai blakus jāiedzen vēl viena nagla, pēc vēl un vēl kāda, tad plauktiņš jāuzliek. Ar vienu it kā nejaušu naglu nepietiek, lai tev būtu, ja jau tik ļoti vajag.
Lamāt valdību, ka tā neko nedara un vispār ir šķība? Šo esmu aprunājusi daudz un dikti. Tajos valdības krēslos sēž tie, kurus esam savēlējuši uzķeroties uz piesolītajām barankām un tad nu brīnāmies, ka no piesolītās barankas tiek tikai caurums no barankas. Ziniet, priekšvēlēšanu kampaņas laikā kandidāti piesolīs un uzsolīs jebko un jebkā, ka tik tiktu pie tā krēsla. Un, kad solījums sastopas ar realitāti kaut vai esošā budžeta kopskaitā, reizēm tāds čiks vien sanāk..
Pie viena, vēlēšanu sakarībā. Ja to vēlēšanu procesu veikt aizdotos visi, kuri ir tiesīgi to procedūru veikt (un ja indivīdam nu tiešām nav kāds nu ļoti objektīvs iemesls, kau no cikla par medicīniska rakstura forstmažoru), tie vēlēšanu rezultāti nu noteikti būtu daudz savādāki, nekā tie parasti uzrodas. Ar savu nevēlēšanos piedalīties vēlēšanās cilvēks zināmā mērā dod piekrišanu tam, kas nu pēc vēlēšanu procesa uzrodas. Tobiš, nepiedalīšanās vēlēšanu procesā - tas ir kluss piekrišanas akts tam, kas nu tiks savēlēts no to cilvēku puses, kuri tajā procesā piedalās. Klusēšana - piekrišana šajā gadījumā. Un tad, nu lūdzu, paturiet kabatā savas pretenzijas. Cilvēku kūtrums un slinkums arī Āfrikā ir kūtrums un slinkums.
Un, ziniet, es nemaz nebrīnos, ka Tramps ASV tika pie varas. Vēlēt pirmkārt toreiz aizgāja laikam ka tikai kāda neliela daļa no ASV balsstiesīgajiem pilsoņiem (mandomāt), un daudzi no tiem vēlētājiem bija saklausījušies Trampa pirmsvēlēšanu saldenās dziesmas. Šaubos, vai viņš tiktu tajā krēslā, ja būtu pietiekama pilsoniskā aktivitāte. Tā klauna esība amatā - cik nu no mana metra ar kepku, pašu ASV pilsoņu attieksme pret sevi un savu valsti.
Tas tā, par putniņiem. Un pie mums, Latvijā, ir tā pat. Tiem, kuri neiet veikt vēlēšanu procedūru, jo "nekas jau nemainīsies, nekas labs nav sagaidāms", ir "pie kājas paša dzīve un valsts, kurā dotajā mirklī pilsonis dzīvo.
Jau vairrākārt esmu paudusies par to, ka mums te ir ne tikai tiesības saņemt kaut kādas bulciņas no valsts, bet arī pienākums pret valsti kādas darbības veikt. Piedalīties tajās pat vēlēšanās, maksāt nodokļus, rūpēties par dzīves vidi un daudzi citi, it ka reizēm nemanāmi sīkumi. Ikdienā, visu laiku. Mums ir pienākums dot, lai būtu tiesības ņemt objektīvā iemeslā. Tikai tā un ne savādāk. Un tie, kuri domā, ka pastāv tiesības bez pienākuma - ejiet ka jūs rūtaini ar visiem čemodāniem uz tādu vietu, kurā ne par ko dod kūciņas.
Un - "Mana Latvija - mana atbildība" nav tukša frāze, kuru uz visādiem plakātiem redzam publiskā telpā kādos valsts svētkos. Mēs paši esam atbildīgi par to, kādā vidē mēs dzīvojam te un tagad. Mēs paši esam atbildīgi par to, kas un kā pārvaldīs šo zemes pleķīti pie Baltijas jūras. Mēs paši esam atbildīgi par to, lai šis pleķītis te būtu tagad: mums, mūsu bērniem, mazbērniem un vēl citām paaudzēm.
Vēlreiz atkārtoju - neviens likums, neviens valstsvīrs mūsu pašu vietā nebūvēs ceļus, nears zemi, necels tempļus, nekops mūsu sētu un dvēseli. Likumi ir mainīgs lielums, valstsvīri arī. Bet tas darbs, kuru ieliekam savā zemītē, savos pēcnākamajos - var teikt, ka akmenī cirsts uz laikiem un aizlaikiem.
[..] Par apdraudējuma beigām informēsim.[..]
vara bungas: Neizpildāms solījums. Tas ir, informēt jau var, bet apdraudējums bija, ir un paliks, ar to jāmācās sadzīvot.
UPD1 Kam ir laiks un vaļa var pameklēt attēla (zemāk) līdzības ar šo te VB ierakstu
UPD2 Informācijas mums visiem ir tik cik ir, bet tomēr…
1)Ja tie ir RU droni jāseko LV pieprasījumam sākt NATO līguma 4.pantā paredzētās konsultācijas. Tās var nesākties, bet pieprasījumam jābūt. Ja šāda pieprasījuma nav, tad tie nav RU droni vai sliktāk.
2)Ja tie nav RU, bet UA droni, kurus RU iemācījusies novirzīt no kursa vai tā ir UA operatoru kļūda jāseko AM un ĀM rīcībai (kas sen nokavēta), lai UA brīdina LV, LT, EE par savu dronu masu uzlidojumiem RU. Noslēpumu saglabāsim, bet modrību palielināsim un šūnu apraide brīdinās par apdraudējumu nevis konstatēs faktu.
3) Miera laikā bez agrā brīdinājuma pārtvert dronus ir neiespējami. Vai nu valstij jāpāriet kara režīmā vai jāstrādā pie PGA agrā brīdinājuma sistēmas, kas ietver diplomātiskos kanālus (tiešā sakaru līnija) ar UA partneriem.
UPD3 Samiksējot divas patiesas ziņas, ārpus konteksta sanāk viena viltus ziņa.
UPD4 Vēl viena versija par UPD1. Ņemiet vērā diennakts laiku, kad nogranda sprādzieni un video redzamās gaišā rīta debesis.
UPD5 Vēl viens aizdomās turētais – FP1. Saka, ka lēts, bet labs un mērogojams
Otrdien, 5. maijā, LU Banku augstskolas basketbola zālē tika noskaidroti Latvijas Augstskolu basketbola līgas finālisti. Pusfinālos tikās “SSE Riga” studentu komanda ar Rīgas Stradiņa universitātes studentiem, kā arī augstskolu apvienotā komanda “BK Asfalts” ar Rīgas Tehniskās universitātes komandu “RTU-1”.
Latvijas Augstskolu basketbola līgas, kuru organizē Latvijas Universitātes Sporta centrs sadarbībā ar Latvijas Augstskolu sporta savienību, 2025./2026. gada sezona iesoļo finiša taisnē. Līgā, kura tika izveidota vien pagājušajā gadā, piedalās 9 studentu basketbola komandas no 4 dažādām augstskolām. Latvijas Universitāti pārstāv trīs komandas – “LU Tankeri”, “LU Svešie” un “Prima Cockroaches LU”, Rīgas Tehnisko universitāti pārstāv divas komandas – “RTU-1” un “RTU-2”, arī Rīgas Stradiņa universitāti pārstāv divas komandas – “RSU” un “RSU Zeļļi”, Rīgas Ekonomikas augstskolu pārstāv komanda “SSE Riga”, bet kā devītā līgā piedalās augstskolu apvienotā komanda “BK Asfalts”.
Aizvadītajā otrdienā norisinājās divi pusfināli, kuros savā starpā tikās “SSE Riga” komanda ar “RSU” studentu komandu, kā arī “RTU-1” komanda ar augstskolu apvienoto komandu “BK Asfalts”. Pirmajā pusfinālā Rīgas Stradiņa universitātes komanda ar rezultātu 62:56 pārspēja “SSE Riga” un nodrošināja sev vietu līgas finālā. Spēles rezultatīvākais spēlētājs bija “SSE Riga” pārstāvis Mārtiņš Feldmanis, gūstot 21 punktu. RSU rindās pārliecinošāko sniegumu demonstrēja Renarts Ruskulis (21 punkts) un Krišjānis Kažulis (12 punkti), kuri kopā nodrošināja vairāk nekā pusi no komandas iegūtajiem punktiem.
Otrajā pusfinālā augstskolu apvienotā komanda “BK Asfalts” cīņā līdz pēdējām minūtēm ar rezultātu 66:60 pārspēja “RTU-1” un nodrošināja sev otru vietu līgas finālā. Uzvarētāju komandā par rezultatīvāko spēlētāju kļuva Gvido Glāzers ar 22 gūtajiem punktiem, bet vērā ņemamu ieguldījumu uzvarā deva arī Uldis Vorons (15 punkti). “RTU-1” rindās rezultatīvākie bija Ralfs Uvarovs (11 punkti), kā arī Martins Caune un Rihards Vašuks, kuri katrs guva pa 10 punktiem.
Tādējādi 12. maijā Latvijas Augstskolu basketbola līgas finālā par čempiona titulu un līgas čempionu kausu cīnīsies Rīgas Stradiņa universitātes komanda un augstskolu apvienotā komanda “BK Asfalts”. Plkst. 21:00 norisināsies spēle par 3. vietu starp “SSE Riga” un “RTU-1”, savukārt plkst. 22:00 sāksies izšķirošā cīņa par čempiona titulu.
Spēles norisināsies LU Banku augstskolas basketbola zālē Skanstes ielā 43, Rīgā. Ieeja bezmaksas. Spēles tiks pārraidītas arī tiešraidē Latvijas Augstskolu sporta savienības Facebook lapā.
The post LATVIJAS AUGSTSKOLU BASKETBOLA LĪGĀ NOSKAIDROTI FINĀLISTI appeared first on Latvijas Augstskolu sporta savienība.
09.03.2026. Modāmies laicīgi, izrakstīšanās līdz 10.00. Brokastis, viss jāsakopj, jāiznes miskastes. Puišiem kaut kā šī naktsmītne ļoti iepatikās, pat nesapratu, ar ko, bet ļoti gribēja palikt vēl kādu nakti. Izejot laukā, elpu aizraujošs skats uz kalniem, ielejā mākoņu jūra. Iepriekšējā … Turpiniet lasīt
The post Pireneji. Diena #3 jeb skaistie skati kalnos. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
Latvijas hokeja valstsvienība 2026. gada IIHF Pasaules čempionātu uzsāks Šveicē, kur spēles norisināsies Cīrihē un Fribūrā no 15. līdz 31. maijam. Pirmā turnīra spēle tradicionāli ir viens no svarīgākajiem punktiem, kas nosaka komandas psiholoģisko gatavību un pozīcijas cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Uzvara atklāšanas mačā ievērojami palielina izredzes uz stabilu vietu grupu turnīra tabulas augšgalā.
Statistika liecina, ka Latvijas izlasei vēsturiski pirmajā spēlē bieži izdodas pārsteigt favorītus vai izcīnīt svarīgus punktus pret tiešajiem konkurentiem. 2026. gada čempionātā Šveicē spēles plāns tiks balstīts uz disciplinētu aizsardzību un ātru pāreju uzbrukumā. Pretinieka analīze pirms pirmā mača ir kritiska, jo tieši pirmajās minūtēs tiek noteikts spēles temps, kas var izšķirt rezultātu pamatlaikā vai papildlaikā.
Šis turnīrs ir izšķirošs, jo tas kalpos kā galvenais indikators komandas pārejai uz jauno paaudzi pēc 2023. gada vēsturiskajiem panākumiem. Spēlēšana Šveicē (Cīrihē un Fribūrā) sniedz Latvijai stratēģiskas priekšrocības – daudzi mūsu līderi, piemēram, Rodrigo Ābols un Roberts Mammčics, ikdienā spēlē Eiropas vadošajās līgās, kas atrodas tuvu norises vietai, nodrošinot labāku aklimatizāciju un milzīgu līdzjutēju atbalstu klātienē.
Lai nodrošinātu labākās cenas un vietas, faniem, kuri jau vērtē Latvijas izlases izredzes, ieteicams veikt trīs soļus: 1. Biļešu iegāde: IIHF parasti sāk oficiālo tirdzniecību aptuveni gadu pirms turnīra (2025. gada pavasarī) – reģistrējieties biļešu izlozei oficiālajā IIHF vietnē. 2. Loģistika: Plānojiet lidojumus uz Cīrihes (ZRH) lidostu, kas ir lielākais transporta mezgls. Starp Cīrihi un Fribūru kursē ērti vilcieni (brauciens aizņem aptuveni 1,5 stundu). 3. Naktsmītnes: Fribūra ir mazāka pilsēta, tāpēc rezervējiet viesnīcas vismaz 8-10 mēnešus iepriekš vai izvēlieties nakšņošanu blakus esošajā Bernē.
NHL spēlētāju kā Elvja Merzļikina, Teodora Bļugera un Uvja Balinska dalība tieši nosaka komandas ‘griestus’. Viņu pievienošanās sniedz nepieciešamo stabilitāti vārtsargu līnijā un pieredzi spēles izšķirošajos brīžos (Power-play). Statistiski Latvijas izlases izredzes uzvarēt pret top-6 komandām pieaug par aptuveni 25%, ja sastāvā ir vismaz trīs stabīli NHL rotācijas spēlētāji, kas spēj uzturēt augstu intensitāti visas 60 minūtes.
Oficiālais spēļu grafiks parasti tiek apstiprināts 2025. gada septembrī pēc iepriekšējā čempionāta ranga apkopošanas. Sekojiet līdzi aktuālajām ziņām:
* Latvijas Hokeja federācijas (LHF.lv) mājaslapā par sastāva papildinājumiem.
* IIHF.com oficiālajā turnīra sadaļā par spēļu laikiem un arēnu noteikumiem.
* Vietējā portālā ikdiena.lv, kur tiks publicētas ekspertu analīzes un tiešraides teksta translācijas.
24. aprīlī uz Olimpiskā mēneša noslēgumu kopā ar Madlienas vidusskolu pulcējās skolēni no Mazozolu skolas, Taurupes skolas, Ķeipenes skolas, Meņģeles skolas un Ogres SC pārstāvji. Olimpiskais mēnesis Latvijā tiek organizēts ar mērķi veicināt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, iedvesmot bērnus, jauniešus un sabiedrību kopumā, kā arī stiprināt olimpiskās vērtības – draudzību, cieņu un izcilību. Olimpiskā diena ir daļa no Starptautiskās Olimpiskās komitejas iniciatīvas, kas kopš 1987. gada vieno valstis visā pasaulē, atzīmējot Olimpiskās kustības dzimšanas dienu un popularizējot aktīvu dzīvesveidu.
Šogad Olimpiskajā mēnesī iesaistījās 315 pirmsskolas izglītības iestādes, 315 vispārizglītojošās skolas, kā arī 17 citas iestādes, tostarp sociālie centri, pansionāti un pašvaldību iestādes. Mēneša laikā dalībnieki aktīvi kustējās, apguva īpaši izstrādātus vingrojumu kompleksus un krāja soļus izaicinājumā “Katrs solis ir vērtība #sportiņā!”. Madlienas vidusskola kļuva par soļu izaicinājuma čempioniem skolu vidū Vidzemes reģionā, sakrājot 2 211 853 soļus un iegūstot iespēju uzņemt Olimpiskās stundas tiešraides filmēšanu Madlienas vidusskolā. Par šo iespēju sakām lielu paldies mūsu lieliskajiem vecākiem un skolēniem, kuri ar savu aktivitāti kaldināja uzvaru Vidzemes reģionā – Agnesei Jaunzarei, Laurim Liepam, Agitai Pokratniecei, Ievai Staumei-Žegodai, Madarai Tauriņai, Guntai Lazdiņai, Aivai Jaunzarei, Gunai Brīvulei, Sandijai Liepai, Kristiānai Trečakai, Esterei Liepai.
Olimpiskās stundas tiešraidi no Madlienas vidusskolas vadīja Jānis Pētersons, viesojās olimpiskais medaļnieks Roberts Krūzbergs, digitālā satura veidotāja Paula Dundere, Olimpiskās komitejas pārstāvji un olimpiskā vingrojumu kompleksa autore Agnese Grīnpūkala, kuras vadībā kopā ar visu Latviju vingrojām olimpiskās dienas vingrojumu kompleksu.
Pasākuma otrajā daļā pārstāvji no Ogres novada sporta centra – Madara un Linda – apbalvoja Ogres novada olimpiskā mēneša uzvarētājus, kuri iesaistījās četru nedēļu izaicinājumā “Kustības maratons”: 1. Soļu izaicinājuma nedēļa; 2. Spēka nedēļa; 3. Soļu izaicinājuma nedēļa; 4. Kustības un veselības nedēļa.
Sveicam mūsu skolas skolēnus ar izcīnītajām godalgām Olimpiskā mēneša aktivitātēs:
Lepojamies ar mūsu vecākiem!
Īpaši sveicam 36–55 gadu vecuma grupu!
1. vieta Vidzemes reģionā un 1. vieta Ogres novadā
Olimpiskā mēneša ietvaros varēja piedalīties koptreniņos ar vieglatlēti Agnesi Pastari, foto orientēšanās un doties pārgājienā dažādās Ogres novada vietās. Paldies visiem dalībniekiem par iesaisti un vēlmi būt aktīviem katru dienu!
Madlienas vidusskolas direktora p.i. Rita Pučekaite
9. maijā visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēta Eiropas diena. Šie svētki vieno cilvēkus kopīgā izpratnē par mieru, demokrātiju un sadarbību, kas jau vairāk nekā septiņus gadu desmitus veido Eiropas Savienības pamatu.
Pasaulē, kur pieaug nenoteiktība un izaicinājumu netrūkst, Eiropas valstu sadarbība ir mūsu spēks. Tā palīdz aizsargāt mūsu brīvības un tiesības, stiprināt drošību un kopīgi veidot Eiropas nākotni.
Eiropas diena Latvijā tiks atzīmēta ar daudzveidīgiem pasākumiem visā valstī – diskusijām, koncertiem, izglītojošām aktivitātēm un kopienu iniciatīvām, kas ļauj tuvāk iepazīt Eiropas Savienību, tās vērtības un iespējas.
Lai vairotu svētku sajūtu, aicinām 9. maijā līdzās valsts karogam izkārt arī Eiropas Savienības karogu un piedalīties Eiropas dienas pasākumos visā Latvijā.
Sociālajos medijos aicinām lietot mirkļbirkas: #EiropasDiena #EuropeDay.
Eiropas eksāmens
Ikvieniem nozīmīgiem svētkiem ir savas tradīcijas – jau 12. gadu Latvijas iedzīvotāji Eiropas dienu atzīmē, piedaloties Eiropas eksāmenā. Tas norisinās trīs dienas – 7., 8. un 9. maijā – tiešsaistē vietnē www.esmaja.lv.
Tas ir aizraujošs veids, kā pārbaudīt un papildināt savas zināšanas par Eiropas Savienību, tās vērtībām, vēsturi un iespējām. Eksāmens pieejams visām vecuma grupām, un ikviens dalībnieks saņems apliecinājumu par dalību. Pērn Eiropas eksāmenā piedalījās gandrīz 44 000 dalībnieku.
Eiropas dienas svētki Rīgā, Vērmanes dārzā
9. maijā aicinām svinēt Eiropas dienu Rīgā, Vērmanes dārzā, kur no plkst. 12.00 līdz 18.00 notiks koncert, diskusijas un dažādas tematiskās aktivitātes. Pasākumu organizē Rīgas dome sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, piedaloties Eiropas Parlamenta birojam Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām Latvijā, valsts institūcijām un partneriem.
Apmeklētājus gaidīs koncerts, tematiskās teltis un dažādas radošas un izglītojošas aktivitātes, kas ļaus iepazīt Eiropas Savienības sniegtās iespējas dažādās jomās, kā arī Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu kultūru un tradīcijas.
Vērmanes dārzā darbosies arī diskusiju telts, kurā visas dienas garumā notiks sarunas par Eiropas nākotnei svarīgiem jautājumiem – sabiedrības līdzdalību, inovācijām un konkurētspēju, bioloģisko daudzveidību pilsētvidē, kā arī drošību. Diskusijās piedalīsies eksperti, politikas veidotāji un sabiedrības pārstāvji, tostarp Eiropas komisārs starppaaudžu taisnīguma, jaunatnes, kultūras un sporta jautājumos Glens Mikalefs, kurš piedalīsies sarunā ar jauniešiem.
Foto stūrītis pie Saeimas nama
No 5. līdz 11. maijam ikviens aicināts iegriezties Eiropas dienai veltītajā foto stūrītī pie Saeimas nama Jēkaba ielā 11. Apmeklētāji varēs iepazīt sveicienus Eiropas dienā dažādās Eiropas valodās, fotografēties un dalīties ar svētku mirkļiem, svinot Eiropu un tās kopīgās vērtības.
Pasākumi reģionos
Eiropas diena tiks plaši atzīmēta arī Latvijas reģionos – pilsētās, novados, skolās, bibliotēkās un kopienās visā valstī.
Daugavpilī 9. maijā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Centrālajā parkā, Raiņa ielā 69 notiks Eiropas svētki “Izzini Eiropu kustībā, kultūrā, zinātnē”, kur notiks sportiskas un izglītojošas aktivitātes, tikšanās ar Erasmus+ studentiem un brīvprātīgajiem, zinātnes izgudrojumu iepazīšana un iespēja piedalīties Eiropas eksāmenā. Eiropas svētku noskaņa Daugavpilī būs jūtama arī radio viļņos – 9. maijā no plkst. 8.00 līdz 21.00 “Radio Alise Plus” piedāvās muzikālu un izzinošu ceļojumu pa Eiropas Savienības valstīm.
Liepājā, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados 9. maijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 Eiropas diena tiks atzīmēta ar interaktīvām un izglītojošām aktivitātēm, tostarp mākslinieku performancēm projekta “E75 Art Bus” ietvaros.
Jelgavā 8. maijā no plkst. 12.00 līdz 18.00 Jelgavas Valsts ģimnāzijā jaunieši aicināti piedalīties sarunā par Eiropas nākotni, ko organizē biedrība “Klubs “Māja”” sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu.
Savukārt Ādažos 8. maijā no plkst. 14.00 līdz 16.00 Ādažu novada kultūras centrā notiks pasākums “Be global, Act local”, kurā jaunieši diskutēs ar Eiropas Savienības institūciju pārstāvjiem par Eiropas aktualitātēm un jauniešu lomu tajās.
Jauniešiem no visas Latvijas būs iespēja piedalīties arī trīs dienu programmā “Ielec Eiropas vilcienā!” un no 8. līdz 10. maijam doties uz Latvijas jauniešu galvaspilsētu Rēzekni. Pasākumā paredzētas aktivitātes un darbnīcas par pilsonisko līdzdalību un iespējām Eiropas jaunatnes programmās.
Eiropas dienai veltīti pasākumi notiks daudzviet Latvijā. 9. maijā pasākumi notiks Valkā, Druvienā, Valmierā, Liepājā, Kuldīgā, Tukumā, Talsos, Ilūkstē, Jelgavā, Jūrmalā un Aizkraukles novadā. Plānotas diskusijas, lekcijas, radošās darbnīcas, jauniešu tikšanās un izglītojošas aktivitātes par Eiropas Savienības vērtībām, demokrātiju un iespējām.
Rokasspiediens Eiropai
Eiropas dienā Latvijā turpinās akcija “Rokasspiediens Eiropai”. Šī tradīcija radusies Īrijā, un tās pamatā ir rokasspiediens kā simbols, kas apliecina cieņu, sadarbību un vienlīdzību – Eiropas Savienības pamatvērtības.
Akcijā īpaši aicinātas iesaistīties skolas, taču piedalīties var ikviens. Dažādām vecuma grupām sagatavoti ieteikumi un aktivitātes, kas palīdz iepazīt rokasspiediena simbolisko nozīmi. Skolēni var izdomāt un demonstrēt dažādus rokasspiediena veidus, dalīties ar tiem sociālajos medijos, ierakstos lietojot tēmturi #RokasspiediensEiropai un atzīmējot Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, un piedalīties video konkursā.
Akcija “Atpakaļ uz skolu / Atpakaļ uz universitāti”
Līdz 31. maijam visā Latvijā norisinās akcija “Atpakaļ uz skolu / Atpakaļ uz universitāti”, kuras laikā dažādu jomu eksperti viesojas skolās un augstskolās, lai dalītos pieredzē un ar jauniešiem diskutētu par Eiropas Savienību.
Vizīšu laikā jaunieši uzzina vairāk par to, kā Eiropas Savienības lēmumi ietekmē mūsu ikdienu – sākot no vides aizsardzības un drošības internetā līdz mobilitātes iespējām un datu aizsardzībai. Akcijas mērķis ir stiprināt jauniešu izpratni par demokrātiju, līdzdalību un Eiropas Savienības nozīmi mūsu sabiedrībā.
Lielā Eiroviktorīna
No 5. līdz 18. maijam norisinās izglītojoša tiešsaistes spēle “Lielā Eiroviktorīna”, kurā aicināti piedalīties 10.–11. klašu skolēni un profesionālās izglītības iestāžu 1.–2. kursu audzēkņi.
Spēle sniedz jauniešiem iespēju pārbaudīt un paplašināt zināšanas par Eiropas Savienību, tās vērtībām, labklājības jomu un ES fondu ieguldījumiem Latvijā. Labākās komandas katrā Latvijas reģionā saņems balvas, savukārt absolūtais uzvarētājs Latvijā iegūs galveno balvu.
Mana māja Eiropas dienā
EUROPE DIRECT Rīgas reģions aicina Rīgas reģiona, bet īpaši Ādažu un Mārupes novadu, pašvaldību iestādes, izglītības iestādes, organizācijas un iedzīvotājus piedalīties līdzdalības iniciatīvā “Mana māja Eiropas dienā”. Ikviens var dekorēt māju, logus, pagalmu vai publisko telpu Eiropas dienas tematikā – līdzīgi kā to darām valsts svētkos vai citos svētku laikos.
Iniciatīva tiek organizēta arī kā konkurss, kurā tiks izvērtēti radošākie un interesantākie svētku noformējumi.
Sports svin Eiropas dienu
9. maijā Latvijas Futbola federācija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēs Eiropas dienas institūciju sadraudzības futbola turnīru. Pasākums pulcēs valsts pārvaldes un partnerorganizāciju komandas, veicinot sadarbību, komandas garu un Eiropas vērtības caur sportu. Turnīrs uzsver sporta nozīmi sabiedrības saliedētībā, iekļaušanā un sadarbībā. Pasākums notiks Rimi Olimpiskajā centrā Rīgā.
Kas ir Eiropas diena?
1950. gada 9. maijā, laikā, kad Eiropu pēc postošākā kara cilvēces vēsturē sašķēla dzelzs priekškars, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar ieceri padziļināt Eiropas valstu sadarbību, apvienojot ogļu un tērauda nozares – tolaik būtiskākos ieroču ražošanas pamatelementus. Šī iniciatīva, kas kļuva pazīstama kāŠūmana deklarācija, iezīmēja jaunu ceļu uz mieru un solidaritāti Eiropā, padarot karu starp iesaistītajām valstīm ne tikai neiedomājamu, bet arī praktiski neiespējamu.
Gadu gaitā kopīgi pārraudzīto nozaru un projektā iesaistīto valstu skaits pieauga, un uz Šūmana plāna pamatiem būvētā valstu savienība kļuva par bāku arī Latvijai, atgriežoties demokrātiskajā Eiropā.
9. maijā atzīmētā Eiropas diena ir atgādinājums, ka, tikai rīkojoties kopīgi, iestājoties vienam par otru, Eiropas valstis var pārvarēt arī vislielākās grūtības.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
laacz.lv
- 03. mai., 21:45
Teju vai jāievieš automātiska publicēšana visam, ko veido Neal Agarwal. Šoreiz — paņem savu peles kursoru un dzīvojies ar citu īstu lietotāju peļu kursoriem nelielā, bet interesantā pasaulē — «Cursor Camp».
PS Pirmo reizi, kad ieraudzīju, padomāju ka atkal tas Cursor AI redaktors kaut ko…
vara bungas
- 05. mai., 18:30
vara bungas: Patiešām izbīna. Bet kad izbrīns pāriet jāsāk meklēt racionālu skaidrojumu.
[..] Ukrainian forces are strengthening defensive positions on the southwestern front, including near the Russia-controlled Moldovan region of Transnistria, DeepState OSINT (open-source intelligence) project reported on May 4. Analysts said the area is being fitted with a multilayered system of fortifications, including anti-tank “dragon’s teeth,” other engineering obstacles, and a network of bypass roads to increase unit mobility and speed redeployments if needed. [..]
Lieta tāda, ka PieDņestras “tautas republikas” RU karaspēka kontingents ir max 1,5K pakšu, turklāt sastāv pa lielai daļai no tiem pašiem moldāviem uc vietējām tautībām ar RU pasēm. Protams, vēl var salasīt kādus tur opolčencu simtus, bet visa kopā RU/PDTR armija (5K+1,5K), ja arī kādu reģionā apdraud, tad vienīgi pati sevi vai MD ( regulārā armija 8K). Pārapgādes un papildinājuma iespējas šobrīd viņiem ir tuvu 0 un uzdevums ir viens – sargāt pa pusei iztukšotas PSRS BS 14.armijas noliktavas Kobasne ciemā no vietējiem “uzņēmējiem”. Nekādai ofensīvai viņi nav spējīgi veikt, vismaz ne pret ZSU.
Tomēr UA ieguldās un nostiprina nevis robežu ar sieta žogu, bet būvē tur pilnvērtīgas aizsardzības pozīcijas, kas ir gan dārgi, gan nevietā un nelaikā (austrumos vēl ir ko betonēt) .Tas nevar būt bez iemesla, bet kaut kāds viens iemesls “nelec” ārā.
VB versijas:
vara bungas
- Šodien, 08:24
[..] Par apdraudējuma beigām informēsim.[..]
vara bungas: Neizpildāms solījums. Tas ir, informēt jau var, bet apdraudējums bija, ir un paliks, ar to jāmācās sadzīvot.
UPD1 Kam ir laiks un vaļa var pameklēt attēla (zemāk) līdzības ar šo te VB ierakstu
UPD2 Informācijas mums visiem ir tik cik ir, bet tomēr…
1)Ja tie ir RU droni jāseko LV pieprasījumam sākt NATO līguma 4.pantā paredzētās konsultācijas. Tās var nesākties, bet pieprasījumam jābūt. Ja šāda pieprasījuma nav, tad tie nav RU droni vai sliktāk.
2)Ja tie nav RU, bet UA droni, kurus RU iemācījusies novirzīt no kursa vai tā ir UA operatoru kļūda jāseko AM un ĀM rīcībai (kas sen nokavēta), lai UA brīdina LV, LT, EE par savu dronu masu uzlidojumiem RU. Noslēpumu saglabāsim, bet modrību palielināsim un šūnu apraide brīdinās par apdraudējumu nevis konstatēs faktu.
3) Miera laikā bez agrā brīdinājuma pārtvert dronus ir neiespējami. Vai nu valstij jāpāriet kara režīmā vai jāstrādā pie PGA agrā brīdinājuma sistēmas, kas ietver diplomātiskos kanālus (tiešā sakaru līnija) ar UA partneriem.
UPD3 Samiksējot divas patiesas ziņas, ārpus konteksta sanāk viena viltus ziņa.
UPD4 Vēl viena versija par UPD1. Ņemiet vērā diennakts laiku, kad nogranda sprādzieni un video redzamās gaišā rīta debesis.
UPD5 Vēl viens aizdomās turētais – FP1. Saka, ka lēts, bet labs un mērogojams
notepad.lv
- Vakar, 11:10
notepad.lv
- 05. mai., 08:00
2+2=5
- 05. mai., 21:27
Kazhes blogs
- 05. mai., 23:15
notepad.lv
- Vakar, 11:40
ikdiena.lv
- Vakar, 18:15
Latvijas hokeja valstsvienība 2026. gada IIHF Pasaules čempionātu uzsāks Šveicē, kur spēles norisināsies Cīrihē un Fribūrā no 15. līdz 31. maijam. Pirmā turnīra spēle tradicionāli ir viens no svarīgākajiem punktiem, kas nosaka komandas psiholoģisko gatavību un pozīcijas cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Uzvara atklāšanas mačā ievērojami palielina izredzes uz stabilu vietu grupu turnīra tabulas augšgalā.
Statistika liecina, ka Latvijas izlasei vēsturiski pirmajā spēlē bieži izdodas pārsteigt favorītus vai izcīnīt svarīgus punktus pret tiešajiem konkurentiem. 2026. gada čempionātā Šveicē spēles plāns tiks balstīts uz disciplinētu aizsardzību un ātru pāreju uzbrukumā. Pretinieka analīze pirms pirmā mača ir kritiska, jo tieši pirmajās minūtēs tiek noteikts spēles temps, kas var izšķirt rezultātu pamatlaikā vai papildlaikā.
Šis turnīrs ir izšķirošs, jo tas kalpos kā galvenais indikators komandas pārejai uz jauno paaudzi pēc 2023. gada vēsturiskajiem panākumiem. Spēlēšana Šveicē (Cīrihē un Fribūrā) sniedz Latvijai stratēģiskas priekšrocības – daudzi mūsu līderi, piemēram, Rodrigo Ābols un Roberts Mammčics, ikdienā spēlē Eiropas vadošajās līgās, kas atrodas tuvu norises vietai, nodrošinot labāku aklimatizāciju un milzīgu līdzjutēju atbalstu klātienē.
Lai nodrošinātu labākās cenas un vietas, faniem, kuri jau vērtē Latvijas izlases izredzes, ieteicams veikt trīs soļus: 1. Biļešu iegāde: IIHF parasti sāk oficiālo tirdzniecību aptuveni gadu pirms turnīra (2025. gada pavasarī) – reģistrējieties biļešu izlozei oficiālajā IIHF vietnē. 2. Loģistika: Plānojiet lidojumus uz Cīrihes (ZRH) lidostu, kas ir lielākais transporta mezgls. Starp Cīrihi un Fribūru kursē ērti vilcieni (brauciens aizņem aptuveni 1,5 stundu). 3. Naktsmītnes: Fribūra ir mazāka pilsēta, tāpēc rezervējiet viesnīcas vismaz 8-10 mēnešus iepriekš vai izvēlieties nakšņošanu blakus esošajā Bernē.
NHL spēlētāju kā Elvja Merzļikina, Teodora Bļugera un Uvja Balinska dalība tieši nosaka komandas ‘griestus’. Viņu pievienošanās sniedz nepieciešamo stabilitāti vārtsargu līnijā un pieredzi spēles izšķirošajos brīžos (Power-play). Statistiski Latvijas izlases izredzes uzvarēt pret top-6 komandām pieaug par aptuveni 25%, ja sastāvā ir vismaz trīs stabīli NHL rotācijas spēlētāji, kas spēj uzturēt augstu intensitāti visas 60 minūtes.
Oficiālais spēļu grafiks parasti tiek apstiprināts 2025. gada septembrī pēc iepriekšējā čempionāta ranga apkopošanas. Sekojiet līdzi aktuālajām ziņām:
* Latvijas Hokeja federācijas (LHF.lv) mājaslapā par sastāva papildinājumiem.
* IIHF.com oficiālajā turnīra sadaļā par spēļu laikiem un arēnu noteikumiem.
* Vietējā portālā ikdiena.lv, kur tiks publicētas ekspertu analīzes un tiešraides teksta translācijas.
Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV
- Vakar, 22:02
09.03.2026. Modāmies laicīgi, izrakstīšanās līdz 10.00. Brokastis, viss jāsakopj, jāiznes miskastes. Puišiem kaut kā šī naktsmītne ļoti iepatikās, pat nesapratu, ar ko, bet ļoti gribēja palikt vēl kādu nakti. Izejot laukā, elpu aizraujošs skats uz kalniem, ielejā mākoņu jūra. Iepriekšējā … Turpiniet lasīt
The post Pireneji. Diena #3 jeb skaistie skati kalnos. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
Mana ligzda
- 04. mai., 12:07
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:00
notepad.lv
- Vakar, 15:53
News Support RSS feed provided by Dassault Systèmes
- 04. mai., 11:58
notepad.lv
- 2024. g. 24. dec., 12:00
Mana ligzda
- Pirms 45min
Jau vairāk kā gadu noteikti uz kādiem valsts svētkiem vēroju pilsētvidē parādāmies saukli (vai arī lozungu - nezinu, kā būtu to pareizāk nodēvēt) Mana Latvija - mana atbildība. Laiciņš pagāja, kamēr sapratu, kādēļ tas mani uzrunā. Mani, kura uzaugusi pie visādiem šķībiem komunisma saukļiem, lozungiem, kuri tik smīnu, ne vairāk, izraisīja.
Izlaidu caur sevi un sapratu.
Tas saturs, no četriem vārdiem sastāvošs, ļoti sasaucas ar to, ko te, savā blogā, esmu klidzinājusi visādos veidos.
Tas, kā veidosies un attīstīsies mūszemīte pie Baltijas jūras, lielā mērā un varbūt pat galvenokārt atkarīgs no mums pašiem. Nevis vienīgi no tiem 100 vīriem un sievām, kuri Saeimā sēž. Un ne tikai no tiem, kas ministrijās ierēdņi ir. Valsti vadošais birokrātiskais aparāts ir nu noteikti skaitliskā mazākumā attiecībā pret valstī dzīvojošo tautu. Ja mēs daudz ko nedarīsim paši, bez pamudinājuma, tas birokrātiskais aparāts var stāvēt uz ausīm (gan savām, gan kaimiņu Ješkas), nekas nenotiks, nekas nemainīsies.
Un vispār, valdības nāk un iet, tauta paliek.
Vispirms jau mēs esam atbildīgi par savām domām, ikdienas rīcību, tad - par tīru durvjpriekšu, ielām, ceļiem, bulvāriem. Teiksiet, lai tās vietas sētnieki un citas atbildīgās institūcijas tīra? Tīrīs, jau tīrīs. Tikai nav viņu pienākuma katram idiotam, kurš nevīžo savu konfekšpapīrīti izmest atkritumiem paredzētās vietās, skraidīt ar slotu un liekšķeri pakaļ. Kārtības uzturēšana un ģenerāltīrīšana ir divas dažādas lietas. Un - vai tad rūpēm elementārajam par kārtību apkārtējā vidē un tamlīdzīgās vietās vajag kādu speciālu likumu izdomāt? Nē taču, tas ir pašcieņas un cieņas pret apkārtējo pasauli jautājums.
Kaut vai tajā pašā lepnajā Rīgā. Vai kāds no jums agrā svētdienas rītā, kad iepriekšējā vakarā/naktī ir bijis kāds liels, publisks pasākums pilsētā, esat pastaigājis pa pilsētas centra ielām un parkiem? Parku kopēji un sētnieki rīta agrumā strādā pastiprinātā režīmā, lai savāktu to nekārtību, kuru aiz sevis atstājuši "kulturālie" pilsētas svētku svinētāji - visādu dzērienu tukšo taru, uzkodu iepakojumus un ko tik nu vēl? Brīžiem pat tā, ka publiskā atkritumu tvertne ir tukša, bet tā šmuce tai apkārt kā vainags vai kur citur? Rīdzinieki - fui! Kauns un negods. Savos dzīvokļos jūs arī atļaujaties tā šmucēties?
Tālāk.
Bļaut, ka indusi, pakistānieši un kas tik nu vēl Rīgā tos Wolt un Bolt pasūtījumus izvadā? Tā bu ir sanācis. Jo pašmāju bāleliņi un tautumeitas uzskata zem sava goda ar tām vellapēdām braukāt un tos pasūtījumus izvadāt. Priekš mūsējiem tajos uzņēmumos algas mazas? Hm. Viss ir relatīvs. Cik esmu dzirdējusi, tajos uzņēmumos esot elastīgs darba grafiks, kuru droši var izmantot studenti un vecāko klašu skolēni kaut nedaudz no mācībām piepelnoties sev kaut tam pašam saldējumam un matu krāsām matu raibināšanai. Atslogojot vecāku kabatas svarīgākām lietām - dienišķai maizītei un kaut elektrības rēķina apmaksai. Gabals nenokritīs, toties pamazām saradīsies darba iemaņas un apziņa, ka nauda neaug puķu podā uz palodzes. Tā pat, tai pat ciklā ir vērtējams viesstrādnieku pieplūdums no saulainās Vidusāzijas. Galu galā, tie iebraucēji aizpilda tās nišas, kuras mēs paši esam atbrīvojuši, un kurām nav vēlams tukšām palikt.
Mūsējie brauc uz citzemēm rietumos naudiņu pelnīt? Tā tas ir, tā nu ir sanācis. Tomēr - ir fakts, ka daudzi no tiem citzemēs strādājošajiem dzīvo uz divām valstīm. uz to, kurā strādā, un uz to, kurā brauc to naudiņu tērēt kaut netiešā veidā iebirdinot ko valsts budžetā. Kaut kāda zināma analoģija tam, ka Latvijā daudzi dzīvo vienā pilsētā, bet strādā citā. Bet, tajā pat laikā, tā strādāšana rietumpuses citzemēs nu noteikti ir smagāks pasākums, nekā loderēšana mūsmāju kantoros. Tur tās naudiņas par tiešām darbu maksā, un ne jau piecminūšu, bet gan garas darba stundas, kuras izsmeļ.
Mani vairāk uztrauc tie, kuri "te nav aršana!" un sakravā čemodānus un uz laikiem vispār un neatgriezeniski aizbrauc. Jo "es pirms n gadiem naglu iedzinu sienā, man pienākas!" aizmirstot, ka tai naglai blakus jāiedzen vēl viena nagla, pēc vēl un vēl kāda, tad plauktiņš jāuzliek. Ar vienu it kā nejaušu naglu nepietiek, lai tev būtu, ja jau tik ļoti vajag.
Lamāt valdību, ka tā neko nedara un vispār ir šķība? Šo esmu aprunājusi daudz un dikti. Tajos valdības krēslos sēž tie, kurus esam savēlējuši uzķeroties uz piesolītajām barankām un tad nu brīnāmies, ka no piesolītās barankas tiek tikai caurums no barankas. Ziniet, priekšvēlēšanu kampaņas laikā kandidāti piesolīs un uzsolīs jebko un jebkā, ka tik tiktu pie tā krēsla. Un, kad solījums sastopas ar realitāti kaut vai esošā budžeta kopskaitā, reizēm tāds čiks vien sanāk..
Pie viena, vēlēšanu sakarībā. Ja to vēlēšanu procesu veikt aizdotos visi, kuri ir tiesīgi to procedūru veikt (un ja indivīdam nu tiešām nav kāds nu ļoti objektīvs iemesls, kau no cikla par medicīniska rakstura forstmažoru), tie vēlēšanu rezultāti nu noteikti būtu daudz savādāki, nekā tie parasti uzrodas. Ar savu nevēlēšanos piedalīties vēlēšanās cilvēks zināmā mērā dod piekrišanu tam, kas nu pēc vēlēšanu procesa uzrodas. Tobiš, nepiedalīšanās vēlēšanu procesā - tas ir kluss piekrišanas akts tam, kas nu tiks savēlēts no to cilvēku puses, kuri tajā procesā piedalās. Klusēšana - piekrišana šajā gadījumā. Un tad, nu lūdzu, paturiet kabatā savas pretenzijas. Cilvēku kūtrums un slinkums arī Āfrikā ir kūtrums un slinkums.
Un, ziniet, es nemaz nebrīnos, ka Tramps ASV tika pie varas. Vēlēt pirmkārt toreiz aizgāja laikam ka tikai kāda neliela daļa no ASV balsstiesīgajiem pilsoņiem (mandomāt), un daudzi no tiem vēlētājiem bija saklausījušies Trampa pirmsvēlēšanu saldenās dziesmas. Šaubos, vai viņš tiktu tajā krēslā, ja būtu pietiekama pilsoniskā aktivitāte. Tā klauna esība amatā - cik nu no mana metra ar kepku, pašu ASV pilsoņu attieksme pret sevi un savu valsti.
Tas tā, par putniņiem. Un pie mums, Latvijā, ir tā pat. Tiem, kuri neiet veikt vēlēšanu procedūru, jo "nekas jau nemainīsies, nekas labs nav sagaidāms", ir "pie kājas paša dzīve un valsts, kurā dotajā mirklī pilsonis dzīvo.
Jau vairrākārt esmu paudusies par to, ka mums te ir ne tikai tiesības saņemt kaut kādas bulciņas no valsts, bet arī pienākums pret valsti kādas darbības veikt. Piedalīties tajās pat vēlēšanās, maksāt nodokļus, rūpēties par dzīves vidi un daudzi citi, it ka reizēm nemanāmi sīkumi. Ikdienā, visu laiku. Mums ir pienākums dot, lai būtu tiesības ņemt objektīvā iemeslā. Tikai tā un ne savādāk. Un tie, kuri domā, ka pastāv tiesības bez pienākuma - ejiet ka jūs rūtaini ar visiem čemodāniem uz tādu vietu, kurā ne par ko dod kūciņas.
Un - "Mana Latvija - mana atbildība" nav tukša frāze, kuru uz visādiem plakātiem redzam publiskā telpā kādos valsts svētkos. Mēs paši esam atbildīgi par to, kādā vidē mēs dzīvojam te un tagad. Mēs paši esam atbildīgi par to, kas un kā pārvaldīs šo zemes pleķīti pie Baltijas jūras. Mēs paši esam atbildīgi par to, lai šis pleķītis te būtu tagad: mums, mūsu bērniem, mazbērniem un vēl citām paaudzēm.
Vēlreiz atkārtoju - neviens likums, neviens valstsvīrs mūsu pašu vietā nebūvēs ceļus, nears zemi, necels tempļus, nekops mūsu sētu un dvēseli. Likumi ir mainīgs lielums, valstsvīri arī. Bet tas darbs, kuru ieliekam savā zemītē, savos pēcnākamajos - var teikt, ka akmenī cirsts uz laikiem un aizlaikiem.
notepad.lv
- Šodien, 08:00
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
Latvijas Augstskolu sporta savienība
- Vakar, 22:42
Otrdien, 5. maijā, LU Banku augstskolas basketbola zālē tika noskaidroti Latvijas Augstskolu basketbola līgas finālisti. Pusfinālos tikās “SSE Riga” studentu komanda ar Rīgas Stradiņa universitātes studentiem, kā arī augstskolu apvienotā komanda “BK Asfalts” ar Rīgas Tehniskās universitātes komandu “RTU-1”.
Latvijas Augstskolu basketbola līgas, kuru organizē Latvijas Universitātes Sporta centrs sadarbībā ar Latvijas Augstskolu sporta savienību, 2025./2026. gada sezona iesoļo finiša taisnē. Līgā, kura tika izveidota vien pagājušajā gadā, piedalās 9 studentu basketbola komandas no 4 dažādām augstskolām. Latvijas Universitāti pārstāv trīs komandas – “LU Tankeri”, “LU Svešie” un “Prima Cockroaches LU”, Rīgas Tehnisko universitāti pārstāv divas komandas – “RTU-1” un “RTU-2”, arī Rīgas Stradiņa universitāti pārstāv divas komandas – “RSU” un “RSU Zeļļi”, Rīgas Ekonomikas augstskolu pārstāv komanda “SSE Riga”, bet kā devītā līgā piedalās augstskolu apvienotā komanda “BK Asfalts”.
Aizvadītajā otrdienā norisinājās divi pusfināli, kuros savā starpā tikās “SSE Riga” komanda ar “RSU” studentu komandu, kā arī “RTU-1” komanda ar augstskolu apvienoto komandu “BK Asfalts”. Pirmajā pusfinālā Rīgas Stradiņa universitātes komanda ar rezultātu 62:56 pārspēja “SSE Riga” un nodrošināja sev vietu līgas finālā. Spēles rezultatīvākais spēlētājs bija “SSE Riga” pārstāvis Mārtiņš Feldmanis, gūstot 21 punktu. RSU rindās pārliecinošāko sniegumu demonstrēja Renarts Ruskulis (21 punkts) un Krišjānis Kažulis (12 punkti), kuri kopā nodrošināja vairāk nekā pusi no komandas iegūtajiem punktiem.
Otrajā pusfinālā augstskolu apvienotā komanda “BK Asfalts” cīņā līdz pēdējām minūtēm ar rezultātu 66:60 pārspēja “RTU-1” un nodrošināja sev otru vietu līgas finālā. Uzvarētāju komandā par rezultatīvāko spēlētāju kļuva Gvido Glāzers ar 22 gūtajiem punktiem, bet vērā ņemamu ieguldījumu uzvarā deva arī Uldis Vorons (15 punkti). “RTU-1” rindās rezultatīvākie bija Ralfs Uvarovs (11 punkti), kā arī Martins Caune un Rihards Vašuks, kuri katrs guva pa 10 punktiem.
Tādējādi 12. maijā Latvijas Augstskolu basketbola līgas finālā par čempiona titulu un līgas čempionu kausu cīnīsies Rīgas Stradiņa universitātes komanda un augstskolu apvienotā komanda “BK Asfalts”. Plkst. 21:00 norisināsies spēle par 3. vietu starp “SSE Riga” un “RTU-1”, savukārt plkst. 22:00 sāksies izšķirošā cīņa par čempiona titulu.
Spēles norisināsies LU Banku augstskolas basketbola zālē Skanstes ielā 43, Rīgā. Ieeja bezmaksas. Spēles tiks pārraidītas arī tiešraidē Latvijas Augstskolu sporta savienības Facebook lapā.
The post LATVIJAS AUGSTSKOLU BASKETBOLA LĪGĀ NOSKAIDROTI FINĀLISTI appeared first on Latvijas Augstskolu sporta savienība.
Mana ligzda
- 05. mai., 21:27
