nekur.lv

Siguldas novadā civilās aizsardzības patvertņu pielāgošanas projekts nonācis nākamajā posmā: pašvaldība noslēgusi līgumu par projektēšanu, būvdarbiem un autoruzraudzību. Līgums ar SIA “Build-Invest Latvia” paredz darbus vairāk nekā 300 tūkstošu eiro vērtībā, lai astoņas pašvaldības telpas sagatavotu III kategorijas patvertņu vajadzībām.

Autors: ikdiena.lv redakcija, pēc Siguldas novada pašvaldības informācijas.

Astoņi objekti Siguldā un Raganā

Projekta mērķis ir pielāgot Siguldas novada pašvaldībai piederošas telpas un telpu grupas civilās aizsardzības vajadzībām. Tas nozīmē, ka jau esošas pašvaldības telpas netiks tikai formāli iekļautas sarakstā, bet tām jānodrošina minimālās prasības, lai tās varētu izmantot katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Kopumā paredzēts pielāgot astoņus objektus: septiņas patvertnes Siguldas pilsētā un vienu patvertni Raganā, Krimuldas pagastā. Precīzas adreses pašvaldības paziņojumā nav norādītas, tādēļ iedzīvotājiem šajā posmā būtiskākais ir projekta mērogs un termiņi.

Darbi notiks atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām par minimālajām prasībām III kategorijas patvertņu ierīkošanai. Šī kategorija attiecas uz vietām, kuras paredzētas īslaicīgai iedzīvotāju aizsardzībai apdraudējuma situācijā, nevis ilgstošai uzturēšanās infrastruktūrai.

Līdzīgu civilās aizsardzības gatavības jautājumu pēdējā laikā aktualizējušas arī citas pašvaldības; par patvertņu pieejamību un iedzīvotāju drošības norādēm plašāk rakstīts arī kontekstā par Gulbenes patvertņu sarakstu.

Līguma summa un darbu kalendārs

Pēc iepirkuma procedūras noslēgšanās līgums par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, būvdarbu veikšanu un autoruzraudzību noslēgts ar SIA “Build-Invest Latvia”. Līguma summa ir 255 452 eiro bez PVN, bet kopējā līgumcena ar PVN sasniedz 309 096,92 eiro.

Projekta kopējās izmaksas ir lielākas nekā noslēgtais līgums: 366 503,53 eiro. No šīs summas 311 528 eiro veido ERAF finansējums, bet 54 975,53 eiro sedz Siguldas novada pašvaldība.

Finansējums piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda 5.1.1.9. pasākumā “Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem”. Šāds finansējuma sadalījums nozīmē, ka lielāko projekta daļu sedz Eiropas fonds, bet pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums.

Ko plānots ierīkot patvertnēs

Pašvaldības paziņojumā norādīts, ka patvertnēs paredzēts īstenot ventilācijas un elektroapgādes risinājumus. Atsevišķi uzsvērta funkcionalitāte elektroapgādes pārtraukumu gadījumos, kas civilās aizsardzības infrastruktūrā ir viens no praktiski būtiskākajiem punktiem.

Tas nozīmē, ka darbi nebūs tikai kosmētiska telpu sakārtošana. Patvertnēm jāspēj pildīt savu uzdevumu arī situācijās, kad ārējie apstākļi ir traucēti: pazūd elektrība, rodas sakaru problēmas vai iedzīvotājiem īsā laikā nepieciešama droša pulcēšanās vieta.

Pašlaik pašvaldība nav publiskojusi detalizētu darbu sadalījumu pa katru objektu. Līdz būvdarbu sākumam galvenais pārbaudāmais starpposms būs būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana.

Vietējā drošība kļūst par praktisku infrastruktūru

Siguldas un Raganas iedzīvotājiem šis projekts nav ikdienas pakalpojums kā ceļš, skola vai sabiedriskais transports, tomēr tas skar drošības gatavību ārkārtas situācijās. Patvertņu pielāgošana dod pašvaldībai konkrētus objektus, kurus iespējams iekļaut civilās aizsardzības plānos un par kuriem var sniegt skaidrāku informāciju iedzīvotājiem.

Latvijā pēdējos gados patvertņu jautājums no teorētiska plānošanas dokumenta pārvietojies uz praktisku pašvaldību darba kārtību. To ietekmē gan drošības situācija reģionā, gan nepieciešamība saprast, kur cilvēki varētu doties apdraudējuma brīdī.

Nākamais pārbaudāmais termiņš ir 2026. gada 3. septembris, kad saskaņā ar līgumu jābūt pabeigtiem projektēšanas darbiem.

Avots: Siguldas novada pašvaldība

NeoGeo.lv informē savus lasītājus par vēl vienu noderīgu vietni, kur ir iespējams aplūkot Rīgas pilsētas fotoreālistisko 3D modeli. Rīgas pilsētas fotoreālistiskā 3D modeļa autors ir Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra un tas ir aplūkojams Rīgas valstspilsētas pašvaldības datu publicēšanas portālā GEO RĪGA. 

Uzmanību!

Lai apskatītu 3D skatus, vēlams izmantot interneta pārlūku Google Chrome. Trīsdimensiju dati ir apjomīgi, tādēļ to ielāde var aizņemt vairāk laika nekā ierasts.

Rīgas pilsētas fotoreālistiskajam 3D modelim ir 7 cm izšķirtspēja un tas iegūts gan no standarta, gan no slīpā leņķa fotogrāfijām. Dati iegūti 2021. gada maijā. 

Fotoreālistiskā modeļa veidošanā tiek izmantotas fotoainas, kas ir uzņemtas no vairākiem skatu punktiem, tad tajās automātiski atrodot pikseļus, kuri atbilst vienam un tam pašam objektam vai punktam. Izmantojot šo vienādo pikseļu kopumu, ir iespējams noteikt ainu savstarpējo orientāciju un tur redzamo objektu 3D formu. 

Rīgas pilsētas fotoreālistisko 3D modeli var aplūkot gan panorāmēšanas režīmā, gan rotācijas režīmā, gan veikt garumu mērīšanu.

3D modeļi var kalpot vairākiem mērķiem – pilsētplānošanā, arhitektūrā, teritoriju telpiskajā analīzē, izmaiņu konstatēšanā u.c.

[Ābrahāms teica savam kalpam:] “Tu iesi uz manu zemi un pie maniem cilts piederīgiem un tur ņemsi sievu manam dēlam Īzākam.” [1.Moz.24:4] Kanonisti sniedz vēsu

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

PBS News: Lured by Russia, African soldiers end up on deadly front lines of Ukraine war

„PBS News” sižetā stāsta par Āfrikas valstu vīriešiem, kurus Krievija ar solījumiem par darbu, dāsnām prēmijām un pilsonību vervē karam pret Ukrainu. Pēc Ukrainas aplēsēm, Krievija kopš 2022. gada savervējusi 27 tūkstošus ārzemnieku no 130 valstīm. Āfrikas karavīrus komandieri pazemo un piekauj, uzbrukumos viņus sūta kā lielgabalgaļu, un lielākā daļa frontē izdzīvo mazāk par diviem mēnešiem, bet lauzt līgumu un atgriezties mājās nav iespējams.

RFE/RL: Ukraine Is Winning Its War On Russian Oil Refineries. On The Front Line, It’s A Bloody Slugfest.

„RFE/RL” raksta, ka Ukrainas dronu triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām likuši teju visiem Krievijas reģioniem ierobežot degvielas tirdzniecību, taču frontē Doneckas apgabalā Ukraina ar grūtībām notur Kostjantinivku — vienu no „cietokšņu” pilsētām, kas sargā ceļu uz Kramatorsku un Slovjansku. Krievu karavīri mazās grupās ielavās pilsētā un nostiprinās sagrautajās ēkās; analītiķi lēš, ka pilsēta var krist mēneša laikā. Kremlis apgalvo, ka tā jau ieņemta, bet Zelenskis atbild, ka tie ir kārtējie meli, un piedāvā Putinam tādā gadījumā tikties tur uz miera sarunām.

Wired: Scientists Have Identified a New Fossil Species of Axolotl in Mexico

„Wired” raksta, ka Meksikas Nacionālās neatkarīgās universitātes pētnieki aprakstījuši jaunu izmirušu aksolotlu sugu — Ambystoma quetzalcoatli, pirmo Meksikā formāli aprakstīto fosilo salamandru. Hidalgo štatā atrastās atliekas liecina, ka aksolotli tagadējās Meksikas ezeros dzīvojuši jau pliocēnā, pirms vairākiem miljoniem gadu, un jau toreiz, tāpat kā mūsdienu aksolotli, visu mūžu saglabāja kāpura pazīmes.

The New York Times: ‘Who Should I Vote for?’ Voters Turn to A.I. Before Casting Their Ballots

„The New York Times” raksta, ka šā gada ASV vēlēšanas, visticamāk, būs pirmās, kurās ievērojams skaits vēlētāju pirms balsošanas prasa padomu mākslīgajam intelektam: cilvēki nofotografē savu vēlēšanu zīmi un lūdz Claude vai ChatGPT palīdzēt izvēlēties kandidātus desmitiem vietējo amatu. Daudzu stundu pētīšanas vietā pietiek ar vienu, taču eksperti brīdina, ka atbildēs gadās kļūdas, tās mēdz atspoguļot paša jautātāja uzskatus un priekšrocību gūst kandidāti, par kuriem internetā ir vairāk materiālu, — kampaņas jau publicē tekstus tādā formā, kādu MI rīki labprātāk citē.

The New York Times: Nearly a Million Investors Lost a Total of $3.8 Billion on Trump Crypto Coin

„The New York Times”, atsaucoties uz kriptovalūtu analīzes uzņēmuma „Nansen” datiem, raksta, ka gandrīz miljons Trampa kriptomonētas $TRUMP pircēju — aptuveni divi no katriem trim — kopā zaudējuši 3,81 miljardu dolāru; monētas cena kopš augstākā punkta kritusies par 97 %. Pats Tramps pērn no šīs monētas nopelnīja 636 miljonus dolāru, jo saņēma komisijas maksu par katru darījumu neatkarīgi no kursa. Peļņu guva arī tirgotāji, kuri iegādājās agri un pārdeva pirms krituma.

The New York Times: The Bureaucratic Hell of Getting a Job in 2026

„The New York Times” viedokļu slejā Džesika Grouza darba meklēšanu ASV salīdzina ar birokrātisku šķīstītavu: uzņēmumi gandrīz nevienu neatlaiž, bet arī gandrīz nevienu nepieņem, un cilvēku, kas darbu meklē ilgāk par pusgadu, ir visvairāk kopš pandēmijas. Darba meklētāji iesniedz simtiem pieteikumu, gatavojas desmitiem stundu un iziet vairāku kārtu pārrunas, tomēr darbu tā arī nedabū; aptuveni 90 % uzņēmumu atlasē kādā brīdī izmanto mākslīgo intelektu, tāpēc pieteikumi jāpielāgo algoritmiem, kuru vērtēšanas loģika nav zināma.

Financial Times: Yankee pyramids: how to build a presidential library

„Financial Times” eseja ASV 250. gadadienā par prezidentu bibliotēkām — īpatnēju amerikāņu institūciju: kopš Franklina Rūzvelta laikiem katrs prezidents pēc pilnvaru beigām tiek pie savas arhīva ēkas ar muzeju. Autors apraksta, kā šīs bibliotēkas no arhīviem pārvēršas par pieminekļiem: Obamas centrs Čikāgā prezidenta dokumentus vairs neglabā vispār, bet Trampa iecerētā celtne Maiami ir aptuveni 50 stāvu debesskrāpis ar zelta statujām, ko viņš pats sauc drīzāk par viesnīcu. Tikmēr Trampa administrācija par konstitūcijai neatbilstošu pasludinājusi likumu, kas nosaka, ka prezidenta dokumenti pieder valstij, nevis pašam prezidentam.

LSM: Eiropas mēroga traģēdija holokausts. Kāds tas bija Latvijā un Ukrainā

LSM vēstures rakstā Latvijā dzīvojošais ukraiņu žurnālists Olehs Kudrins ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā atgādina, kā holokausts norisinājās Latvijā un Ukrainā. Latvijā nacisti un viņu vietējie atbalstītāji nogalināja 70 tūkstošus vietējo ebreju un vēl 16–20 tūkstošus no citurienes atvesto, Ukrainā — vairāk nekā 1,4 miljonus ebreju. Abas zemes tieši saista bende Frīdrihs Jekelns, kurš organizēja gan Babinjaras, gan Rumbulas slepkavības un 1946. gadā tika pakārts Rīgā; raksts godina arī taisnīgos starp tautām — ebreju glābējus, tostarp rīdzinieku Žani Lipki.

Meduza: Неон исчезает с улиц Гонконга. А ведь когда-то именно этот город повлиял на зарождение киберпанка (да, и на «Бегущего по лезвию» тоже)

„Meduza” publicē britu fotogrāfa Kita Makgregora fotogrāfijas no Honkongas galerijā skatāmās izstādes „Gaismu pilsēta” — nakts ielas neona spožumā no 1980. līdz 2000. gadiem. Tieši Honkongas neona ainava savulaik iedvesmoja kiberpanka žanru un „Pa asmeni skrejošo”, taču kopš 1980. gadiem izkārtņu skaits sarucis no simt tūkstošiem līdz aptuveni četriem simtiem: neonu izspiež gaismas diodes, daudzas izkārtnes demontētas kā bīstamas vai nelegālas, un amatnieku, kas tās prot izgatavot, palicis pavisam maz.

Wired: Where NASA Posts Its Best Space Photos, and How to Find Them

„Wired” apkopo vietnes, kur meklējamas NASA fotogrāfijas un video: visaptverošā „NASA Image and Video Library”, pārskatāmākā „NASA Images” ar dienas attēlu, Džonsona kosmosa centra Flickr konts, kurā vairāk nekā 63 tūkstoši attēlu sakārtoti albumos, un aģentūras konti sociālajos tīklos. Tā kā NASA darbu apmaksā ASV valdība, lielākā daļa attēlu ir brīvi izmantojami un kopīgojami.

Šis ir ikdienas saišu apkopojums — saites uz rakstiem, kurus izlasīju iepriekšējā dienā.

Padoms: maksas rakstu bieži var izlasīt, tā saiti sameklējot vietnē archive.ph; rakstu citā valodā var iztulkot ar hugo.lv.

Šo apkopojumu var lasīt arī RSS plūsmā: saites.

Demokrātija - vārds, kas uz lūpām ir teju katram, kurš dzīvo demokrātiskā valstī un kuru pēc tās izcelsmes arī spēj iztulkot teju katrs (no gr. val. dēmos - tauta, kratos - vara). Politologs Ivars Ijabs ir sarakstījis teicamu ievadmateriālu, lai padziļinātu un skaidrotu demokrātijas procesus demokrātiskā valsts iekārtā. Manuprāt, autoram ir lieliski izdevies izcelt gan demokrātijas labās puses, gan arī tās trūkumus. Jā, jo katrai valsts pārvaldes formai tādi ir, demokrātija noteikti nav izņēmums. Īsā versija manam vērtējumam par šo grāmatu būtu - tā ir jāizlasa katram demokrātiskas valsts iedzīvotājam, katram latvietim, lai plašāk izprastu demokrātiskos procesus un arīdzan to blaknes, kas ir neizbēgama sastāvdaļa.

Grāmatas iesākumā autors īsos vārdos skaidro galvenos valsts pārvaldes jēdzienus (birokrātija, varas dalīšana, konstitūcija, tiesu vara u.c.), tālāk seko viena no interesantākajām nodaļām "Vinstona mantojums". Kā jau noprotat, te piesaukts ir britu politikas smagsvars Vinstons Čērčils (Winston Churchill, 1874-1965), kurš, lai gan bija gan literāri talantīgs, gan arī mākslinieciski apdāvināts, tomēr bija viscaur praktiskas dabas cilvēks un no viņa mantojumā esam saņēmuši ne vien viedu atziņu. Un viņam piedēvēts arī slavenais izteiciens, ka lai gan daudzas valsts pārvaldes formas, tomēr nekas labāks par demokrātiju nav pagaidām pieejams. Tādēļ arī ar šo vadmotīvu šī grāmatas nodaļa lasītājam sniedz ieskatu demokrātijas "labumos" jeb priekšrocībās - varas atsaucībā (pret pilsoņu viedokļiem un vajadzībām), opozīcijas iespējamībā, iespējā labot kļūdas un mācīties, atvēlot brīvību un pašnoteikšanos, uzskatā par demokrātijas ne-vardarbīgumu (tās ir mazāk vardarbīgas), demokrātijas ir turīgākas, kā arī - demokrātijas ir starptautiski miermīlīgākas.

Šī nelielā grāmatiņa noteikti būtu ievadliteratūra visiem tiem jaunajiem un topošajiem politoloģijas studētājiem, kuri vidusskolā vai ģimnāzijā izvēlējušies attiecīgo mācību apguves "grozu" jeb programmu. Tāpat noteikti šī grāmata jālasa ikkatram politiski un pilsoniski aktīvam un inteliģentam cilvēkam, jo tā skaidro un izgaismo politikas tapšanu un veidošanos. Daudziem jauniešiem noteikti šī grāmata sniegtu visaptverošu priekšstatu par demokrātisko iekārtu, paplašinot viņu izpratni par demokrātiskas valsts iekārtu, tās labajām un ne tik pozitīvajām iezīmēm, kuru arī nav mazums. Taču ieguvumu un pozitīvo iezīmju noteikti ir daudzreiz vairāk - vienlīdzība, mazākuma tiesību aizsardzība, autonomija, līdzdalības iespējas, pilsoniskums, alternatīvu informācijas avotu pieejamība, tautas gribas un kopīgā labuma doktrīna, vērtību daudzveidības līdzāspastāvēšana. 

Ijabs šajās lappusēs konspektīvi ir aprakstījis dažnedažādus jēdzienus un politikas zinātnes atziņas, kas ir kļuvušas plašāk izprotamas arī ārpus politikas esošajiem ļaudīm, paplašinot redzesloku un zināšanas, lai būtu spriestspējīgāki pilsoņi (šeit jāpiezīmē arī tas, ka tuvojas 2026. gada Saeimas vēlēšanas!) un tas varētu būt noderīgi šo vēlēšanu kontekstā, izvēloties nākamos politiķus un savu pārstāvniecību parlamentā. 

"Ideālā demokrātijā ievēlētajām amatpersonām vajadzētu tikai apkopot un skaidri izteikt to, ko pilsoņu vairums jau iepriekš domājis un vēlējies. Turpretī realitātē politiskie līderi ne tikai seko sabiedriskajai domai, bet gan virza sabiedrības noskaņojumu sevis izvēlētu mērķu virzienā. Arī demokrātiski ievēlētu līderu uzdevums ir ne tikai sekot līdzi sabiedriskās domas aptaujām, bet arī pārliecināt pilsoņus par noteiktiem, kopīgam labumam atbilstošiem mērķiem." (58. lpp.)

Latvijas kontekstā viena no grāmatas nodaļām ir īpaši izteiksmīga - "Dēmoss un viņa tautības". Ja mēs runājam par visu pilsoņu kopumu, kas ir šis "dēmoss", man šajā virsrakstā tomēr gribētos vārda "viņa" vietā izmantot "tā", jo kaut kā dikti neveikli skan šis virsraksts, tas no tāda mana pirmā acu uzmetiena, bet gan jau no lingvistiskā un literārā viedokļa jālieto izvēlētais vārds, jo tomēr runa ir par cilvēkiem un dzīvām būtnēm :) Tā tāda liriska atkāpe pirms iedziļināšanās turpmāk aprakstītajā un aprakstāmajā grāmatas saturā.

Šajā nodaļā autors pievēršas gan minoritāšu jēdziena izpratnei dažādos kontekstos, gan valodiskām un kulturālajām tiesībām, sniedz ieskatu līdz šim nedzirdētā jēdzienā - konsocionālisms, kā arī uzsvar demokrātijas vienu no būtiskākajiem uzdevumiem - veicināt sadarbību dažādu grupu, minoritāšu un kontekstu apstākļos. Mēs saprotam, ka līdz demokrātijas pilnībai noteikti vēl tāls ceļš ejams, taču - galvenais ir būt ceļā un iet uz mērķi, aizsargāt no diskriminācijas un veicināt dažādu diasporu harmonisku līdzāspastāvēšanu multikulturālā pasaules daudzveidībā demokrātijas ietvaros.

Nodaļā "Gudrās galvas" autors plašāk vēsta par dažādiem pārstāvības modeļiem, formām un veidiem, tostarp, aprakstot, kādu rīcību varam sagaidīt no pārstāvniecības un vai tieši tā tas patiešām arī strādā. Taču, kā min autors, atspēkojot bieži sabiedrībā pastāvošos maldus, mūsu ievēlētā pārstāvniecība noteikti nav "sabiedrības šķērsgriezums", lai kā arī daudziem opozīcijas un populistu partiju pārstāvjiem patīk to piesaukt. Ne velti uz parlamentu "raujas" strādāt, teikšu atklāti, pat diezgan caurkrituši pilsoņi. Jo parlamentā tomēr atrodas zināmā mērā priviliģēti ļaudis, kas tomēr nav "vidējais sabiedrības cilvēks". 

Mūsdienu sabiedrībā, kurā bieži izskan diezgan kreisas idejas, par kuru izplatību zināmā mērā varam "pateikties" jaunajai paaudzei, kura "izglītojusies" atbilstoša profila ārzemju skolās, jāatceras, ka ne vienmēr visi, kuri pieder kādai grupai, ir dedzīgi tās atbalstītāji. Ijabs min arī labu piemēru grāmatas 81. lappusē, sacīdams: "Galu galā, pēdējā gadsimta zināmākā Eiropas politiķe-sieviete, britu premjerministre Mārgareta Tečere, bija atturīga un pat naidīga pret jebkurām feminisma izpausmēm." Par to der aizdomāties, jo tomēr profesionālisms un ieņemamais amats nekorelē ar grupas piederību, bet gan ar spēju sniegt atbilstošu ieguldījumu un pienesumu kopējam labumam un mērķu sasniegšanai. 

Demokrātija viennozīmīgi šajā darbā tiek saistīta ar labklājības jēdzienu un te nu man autoram noteikti jāpiekrīt - demokrātijā tomēr ir lielāka labklājība un augstāks dzīves līmenis, ja mēs salīdzinām ar ne-demokrātiskiem režīmiem. Mums nemaz tālu nav jāskatās, atliek vien paraudzīties tepat uz austrumu puses aizrobežu... Tāpat esam zinoši arī par Ziemeļkoreju un dažām citām ne-demokrātijām, bijušajām Padomju republikām. Šajā nodaļā autors gana izvērsti izceļ demokrātijas un labklājības korelāciju un savstarpējo saikni, kas noteikti ir acīmredzama, kad salīdzinām demokrātiju ar ne-demokrātiskajām iekārtām. Protams, kā raksta autors, "attiecības starp demokrātiju un kapitālismu nebūt nav rožainas" (87. lpp.), taču tālākajā tekstā lasītājs sastopas ar demokrātijas "labumiem", kurus noteikti nevar un nedrīkst vērtēt par zemu, jo tie ir mūsu labklājīgas dzīves pamatā. Vai tās būtu īpašuma tiesības, vai valsts varas ierobežotība un tās prognozējamība, vai ieguldījumi cilvēkkapitālā - veselībā un izglītībā, radošuma un inovāciju veicināšanā. 

Protams, Ijabs šajā darbā nerunā tikai par demokrātijas "cukuroto" pusi jeb pozitīvajiem tās aspektiem, viņš pieskaras arī demokrātijas trūkumiem un mīnusiem, izsvērti aprakstot, kas vēl būtu uzlabojams jeb grāmatā šim ir veltīta nodaļa "Demokratizēt demokrātiju". Kas ir demokrātijas krīze, kas - līdzdalības demokrātija, kā veicināt pilsoņu aktīvu un efektīvu piedalīšanos kopīgo lietu kārtošanā un tā joprojām. Daudzas lietas pie mums Latvijā noteikti ir efektīvas un vērts par tām izteikties pozitīvi, taču vai viss? Noteikti ka nē, tā tas varētu būt ar referendumiem, par kuriem arī autors izsakās, taču tas, ka mums tāda iespēja ir, tas gan ir salīdzinoši reta prakse pasaules demokrātijās. 

Šī grāmata tiešām ļoti daudzveidīgi un izvērsti pieskaras dažādiem ar demokrātiju saistītiem jēdzieniem un fenomeniem, tostarp, skaidrojot un sniedzot jaunas zināšanas ikvienam, kurš ir ieinteresēts politiskajos procesos kaut vai tikai kā vērotājs un līdzi sekotājs. Diezin vai daudzi no jums zina, kas ir tādi jēdzieni kā "lotokrātija" un "epistokrātija"? Lai gan sevi pieskaitu pie gana izglītotiem ļaudīm, tomēr šis un tas arī no šajā darbā minētajiem jēdzieniem bija jaunums arī man. Tas ir lasīšanas un dažādu grāmatu iepazīšanas labums - savas redzesloka paplašināšana, tādējādi autors noteikti ir savu mērķi sasniedzis, popularizējot lietas, kuras nelasītājiem noteikti iet secen. 

Tuvojoties grāmatas beigu lappusēm, mūsu lasīšanai autors piedāvā izvērstu nodaļu par to, kā demokrātijas iet bojā. Mēs jau no Atēnu polisas vēstures varam vilkt paralēles par to, kā vara tiek uzurpēta un demokrātija var tikt aizstāta ar ne-demokrātiskām pārvaldes formām. Šī nodaļa ir īpaši aktuāla arī mūsu tuvojošos parlamenta vēlēšanu kontekstā, lai mēs kā pilsoniski aktīvi cilvēki ievēlētu atbilstošu parlamenta sastāvu. Autors bagātīgi dāvā piemērus un skaidrojumus par dažādiem populisma virzieniem un formām, kurus mēs varam vērot pasaulē dzenam diezgan spēcīgus asnus pēdējo gadu laikā dažādās, pat diezgan demokrātiskās iekārtās. 

Grāmatas beigās autors mums līdzdala savu redzējumu par t.s. demokrātijas parazītiem un alternatīvām, grāmatu noslēdzot ar nodaļu - ... un ko mums ar to iesākt? Jā, skarbi vērtējumi noteikti, taču mums jābūt zinošiem un gataviem sargāt savu demokrātiju, jo, lai gan tai vienmēr ir potenciāls tikt uzlabotai un papildinātai, tomēr ir gana daudz dažādu veidu, kā mēs to varam zaudēt. Tādēļ šīs pēdējās nodaļas ir īpaši vērtīgas, lai apgaismotu mūsu izpratni par demokrātijas labumiem, no kuriem noteikti neviens nav gatavs šķirties, drīzāk gatavs iesaistīties, lai to pilnveidotu un attīstītu par labāku piemēru kāda varētu būt demokrātija 21. gs. multikulturālajā pasaulē. No sirds iesaku izzināt šīs grāmatas lappuses, lai novērtētu to, kas mums ir panākts mūsu brīvības un neatkarības gados kopš tās atgūšanas pēc Padomju okupācijas režīma gāšanas!

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija