nekur.lv

Visi jau pamanījuši, ka latvija.lv neiet, jo notiek branga migrācija. Un daudzi uzdod loģisku jautājumu — kamdēļ tieši piektdienā? Vai tad tā nav loģiska un pašsaprotama patiesība, ka piegādes piektdienā neviens neliek?

Ir gadījumi, kad tas ir jādara piektdienā.

Man ne īpaši saprotamu iemeslu dēļ VDAA ir izvēlējusies big bang pieeju. Jaunā e-adrese, jaunie e-rēķini, jaunā pašas lapas atrašanās vieta un izskats. Es labprāt parunātu tieši par šo, jo big bang pieeja ir slavena ar savu milzīgo tvērumu un sarežģītību. Uz papīra tas izskatās lētāk, bet no risku viedokļa daudz trakāk.

Bet pieņemot metodi, šoreiz piektdienai ir loģisks skaidrojums.

Šos servisus visaktīvāk lieto darbadienās. Vienu no tām upurējot, mēs iegūstam sestdienu un svētdienu, lai salabotu. Un nav jau tā, ka iepriekš nebija zināms, ka 22. maijā viss tiks izslēgts. Ja mēģinātu piegādāt pirmdien un kaut kas nesaietu, pačakarētu vēl pusi nedēļas, ja ne visu.

Ieplānojot pēcpiegādes atbalstu un dežūras un sazin ko vēl brīvdienās, mēs samaksāsim nedaudz vairāk virsstundās, bet iegūsim daudz mazāku ietekmi uz īstiem lietotājiem.

Otra lieta — datu migrācija, visticamākais, notiks pakāpeniski. Ja to darītu nedēļas sākumā vai vidū, tad ne tikai nākamajā darbadienā visu vēsturisko datu pieejamība varētu nebūt sasniedzama, bet iespējams, ka visu nedēļu. Sākot migrāciju piektdienā, mēs iegūstam divas dienas.

Trešā lieta. Viskritiskākā ir tieši pirmā diena un visa palaišana, saslēgšana, pārslēgšana. Tad visbiežāk ir nepieciešami sadarbības partneri pa rokai, admini un visi citi iesaistītie. To saorganizēt brīvdienā šādai lielai piegādei ir dārgi un sarežģīti.

Ko es nezinu — vai integrētajām sistēmām un risinājumiem kaut kas mainās. Vai EDS, Eveselība, bankas, pašvaldības un citi ir ietekmēti un veic smoke testus.

Atgriežoties pie big bang. Kas mani mulsina, ir fakts, ka 2023. gadā VARAM vienā balsī stāstīja, ka portāla modernizācija būs pakāpeniska un sastāvēs no vairākiem laidieniem. Šis neizskatās pēc vairākiem pakāpeniskiem laidieniem.

Termins «AI slop» norāda uz mākslīgā intelekta radītu drazu. Tā var būt ar labiem nolūkiem, taču ne vienmēr tās veidotājs ir izpratis līdz galam sava nedarba rezultātu. Un ietekmi.

Lai gan ar šo terminu biežāk raksturo šļuru daudzskaitlī, man patika šis raksturojums:

slop is something that takes more human effort to consume than it took to produce. When my coworker sends me raw Gemini output he’s not expressing his freedom to create, he’s disrespecting the value of my time (Neurotica's post at Bluesky‬)

Darba vidē ir vēl viens termins: workslop.

AI generated work content that masquerades as good work, but lacks the substance to meaningfully advance a given task. (HBR: «AI-Generated “Workslop” Is Destroying Productivity»)

Tavs mākslīgā intelekta ģenerētais slaids ar daudz svarīga teksta, gradientiem, vienu malu biezāku, kaudzi emoji un paviršu formatējumu. Un tas grafiks, kurš varēja nebūt? Neīstu cilvēku bildes un vietu fotogrāfijas. Mani interesē saturs un tikai pēc tam forma.Tu esi nolēmis tos samainīt vietām.

Apsveikums, kuru tu man atsūtīji pa taisno no ChatGPT. Es zinu, ka tie bija trīs varianti, no kuriem izvēlējies tavuprāt atbilstošāko. Un man ir vienalga, cik smalki un eleganti tas ir noformēts. Es. Zinu. Ka. Tev. Tas. Prasīja. 2. Minūtes.

Man ir vienaldzīgs tavs viedoklis par garāka raksta kopsavilkumu, jo «nebija laika», bet gribēji.

Tavs JIRA tickets, kurš ir noformēts atbilstoši vadlīnijām, izskatās ticami, bet ir netipiski detalizēts un netipiski paviršs vienlaikus.

Es iztikšu bez supersmalkā un detalizētā A un B salīdzinājums, kad prasīju vienkārši rekomendāciju.

Tu esi pārkāpis mūsu nerakstīto vienošanos — tērēt vairāk savu garīgo pūļu, lai uzražotu, nekā es, lai patērētu. Tavam darbam ir jēga, nevis plikam rezultātam. Zemāk redzamais citāts ir par rakstīšanu, bet to var dažādā mērā attiecināt arī uz visu pārējo:

Finally, LLM-generated prose undermines a social contract of sorts: absent LLMs, it is presumed that of the reader and the writer, it is the writer that has undertaken the greater intellectual exertion. (That is, it is more work to write than to read!) For the reader, this is important: should they struggle with an idea, they can reasonably assume that the writer themselves understands it — and it is the least a reader can do to labor to make sense of it. («RFD 576: Using LLMs at Oxide»)

Pasēdi ilgāk savā čatbotā. Pamētā domas, idejas. Paprasi uzģenerēt vienu teikumu. Varbūt divus. Pastrādā, pamocies, padarbojies. Domā līdzi un izmanto rīku kā pieaudzis cilvēks. Tavs bērns dara lielākas lietas ar tiem. Ģeneratīvais MI var palīdzēt tev pašam labāk izprast, labāk apgūt. Bet tas tāpat prasa piepūli.

Ražojot un domājot tu kļūsti labāks, gudrāks, skaistāks. Izlemjot slinkot ar domāšanu, man tevi nez vai vajag. Un arī tev tādu sevi nevajag.

Vai esat kādreiz prātojuši, kāpēc tas klasesbiedrs, kurš visās olimpiādēs ieguva pirmās vietas un kuru skolotāji sauca par „ģēniju”, šodien šķiet iestrēdzis viduvējā darbā vai, vēl trakāk, cīnās ar hronisku neapmierinātību savā personīgajā dzīvē?

Manā vairāk nekā 15 gadus ilgajā praksē, strādājot par psiholoģijas doktoru un sistēmisko ģimenes psihoterapeitu tepat Latvijā, esmu saticis neskaitāmus šādus cilvēkus – spožus prātus, kas jūtas pilnīgi apjukuši savu jūtu un attiecību priekšā. 2026. gadā, kad mākslīgais intelekts ir pārņēmis lielāko daļu loģisko un analītisko funkciju, šī problēma ir kļuvusi vēl asāka. Augsts IQ vairs nav „zelta biļete”; tas ir tikai jaudīgs dzinējs, kuram bez pareizas stūres iekārtas draud katastrofa.

Intelekta lamatas: Kāpēc loģika neuzvar emocijas?

Inteliģenti cilvēki bieži vien pieļauj fundamentālu kļūdu, domājot, ka dzīves problēmas var „atrisināt” kā matemātikas vienādojumus. Viņi mēģina izskaitļot emocijas, bet rezultātā nonāk strupceļā.

Pārmērīga intelekta izmantošana bieži vien ir veids, kā izvairīties no emocionālā diskomforta. Šis fenomens, ko psiholoģijā dēvē par „intelektualizāciju”, kalpo kā aizsargmūris. Tā vietā, lai izjustu skumjas, bailes vai vilšanos, cilvēks sāk šīs jūtas analizēt, kategorizēt un teorētiski pamatot. Taču emocijas nav jāanalizē – tās ir jāpiedzīvo.

Analīzes paralīze: Kad domāšana aizstāj rīcību

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ļoti gudri cilvēki cieš neveiksmi, ir pārmērīga domāšana jeb analysis paralysis. Viņi saskata tik daudz iespējamo iznākumu, ka nespēj pieņemt lēmumu. Mūsdienu straujajā pasaulē, kur lēmumi jāpieņem nepilnīgas informācijas apstākļos, šī vēlme pēc „perfektā aprēķina” kļūst par enkuru.

Kā esmu novērojis savās sesijās, šis mehānisms bieži kalpo kā aizsargreakcija pret bailēm kļūdīties. Ja tu visu laiku domā, tev nav jārīkojas. Un, ja tu nerīkojies, tu nevari piedzīvot neveiksmi – vismaz teorētiski. Taču 2026. gada darba tirgus un personīgās attiecības pieprasa drosmi kļūdīties un spēju adaptēties procesā.

Salīdzinājums: IQ pret EQ un AQ (Adaptivitātes koeficients)

Lai labāk saprastu, kur slēpjas atšķirība starp teorētisko gudrību un reālajiem panākumiem, apskatīsim šo salīdzinājumu:

Emocionālā inteliģence un izdegšanas risks Latvijas vidē

Augsts IQ bez spējas vadīt savas emocijas ir kā jaudīgs sporta auto bez bremzēm. Latvijas darba vidē, kur joprojām valda augstas prasības pēc efektivitātes, inteliģenti cilvēki bieži izdeg. Viņi nezina, kā pateikt „nē” savam iekšējam perfekcionismam.

Perfekcionisms nav tiekšanās pēc izcilības; tā ir mēģinājums izvairīties no kritikas. Inteliģenti cilvēki bieži sasaista savu pašvērtējumu ar saviem sasniegumiem un prāta spējām. Ja viņi kaut ko nezina vai nevar atrisināt uzreiz, viņu pasaule sabrūk. Tas rada milzīgu kortizola (stresa hormona) līmeni, kas ilgtermiņā noved pie kognitīvo spēju pasliktināšanās – ironiskā kārtā viņi kļūst „stulbāki” sava stresa dēļ.

„Eksperta slazds” un nespēja mācīties no jauna

Vēl viena būtiska problēma ir tā saucamais „eksperta slazds”. Cilvēki ar augstu IQ bieži vien pārstāj mācīties, jo viņi jūtas tā, it kā viņiem jau būtu visas atbildes. Viņi kļūst neelastīgi.

Sistēmiskajā terapijā mēs redzam, ka panākumus gūst nevis tie, kuriem ir visvairāk zināšanu, bet tie, kuri spēj visātrāk „atpācīties” (unlearn) vecos modeļus. Ja jūsu identitāte ir balstīta uz to, ka esat „visgudrākais telpā”, jūs automātiski kļūstat par vājāko posmu komandā, jo nespējat pieņemt citu viedokļus vai atzīt savas nepilnības.

Kā izkļūt no intelekta lamatām? Mārča Veldres ieteikumi

Ja jūtat, ka jūsu prāts ir kļuvis par jūsu cietumu, ir laiks veikt „sistēmas atjaunināšanu”:

1. Praktizējiet „pietiekami labi” principu. Apzinieties, ka 80% rezultāta bieži vien sniedz pirmie 20% pūļu. Perfekcionisms ir laika zaglis.
2. Attīstiet somatisko inteliģenci. Mācieties sajust savu ķermeni. Kad jūtat trauksmi, tā nav „jāizdomā”, bet gan jānomierina ar elpošanu vai kustību.
3. Meklējiet atgriezenisko saiti. Inteliģenti cilvēki bieži dzīvo savā galvā. Saruna ar terapeitu vai mentoru palīdz ieraudzīt aklos punktus, kurus intelekts cenšas noslēpt.

4. Atzīstiet nezināšanu. Spēja pateikt „es nezinu” ir augstākā intelekta izpausme, jo tā paver durvis jaunai informācijai un izaugsmei.

5. gadā pasaule pieder tiem, kuri spēj savienot savu aso prātu ar siltu sirdi un elastīgu rīcību. Intelekts ir rīks, nevis mērķis. Neļaujiet savam IQ kļūt par šķērsli jūsu laimei.

Šis ēdiens būs piemērots darba dienu vakariem, kad nav daudz laika pavadīt virtuvē. Turklāt pagatavojot lielāku porciju, ēdiena atlikumu vari paņemt līdzi uz darbu nākamajā dienā, tas ir piemērots sildīšanai. Redīsu un edamame pupiņu vietā vari izmantot citus dārzeņus, kas atrodami tavā ledusskapī vai arī kādu saldētu dārzeņu maisījumu, ja vēlies ietaupīt laiku (ja nepieciešams,...

lasīt talāk »

The post Maltā gaļa ar nūdelēm Korejas gaumē appeared first on Lindas Virtuve.

Vakar biju uz Skuteļa Solus Rex otro prezentācijas koncertu. Pirms gada, aprīlī, biju uz anša «Akustisko angāru». Abi tik dažādi, bet abi tik vareni. Katrs pa savam.

Vasarā otro gadu pēc kārtas aizšaus uz Straumefestu. Pagājušogad tas bija eksperiments. Izkāpšana no komforta zonas un tā. Izkāpu. Iepatikās.

Nevarētu teikt, ka esmu trakoti reperīgs tipiņš. Savu mūzikas gaumi vai tās trūkumu biežāk turu cieši sev klāt, nekā afišēju. Un katrā no šiem koncertiem mani var atpazīt diezgan vienkārši. Visi cilā rokas gaisā un lēkā augšā lejā, bet kaut kur maliņā atrodos es un uzsūcu to, kas notiek.

Man ir interesanti. Nekad nebūtu domājis.

Abi skolas kori šo  mācību gadu ir aizvadījuši piepildīti, radoši un veiksmīgi. 6. maijā 3.-9. klašu koris „Rubīns” piedalījās Ogrē novada koru koncertā, kurā rādīja savu paveikto un mierīgā gaisotnē baudīja citu koru priekšnesumus, jo šogad šajā klašu grupā skate netika rīkota. Kora sastāvs ir būtiski mainījies. Prieks par astoņiem dziedātājiem, kuri korim ir bijuši uzticīgi nu jau trīs gadus. Tie ir Patrīcija Anna Rone, Megija Cinīte, Elīna Zariņa, Māra Sproģe, Kristers Kārlis Ronis, Diāna Dubjuka, Laura Stiebriņa, Madara Magdalēna Kārkliņa. Ļoti gaidīti bija jaunie kora dziedātāji, jo citādi kora sastāvu mēs nevarētu nokomplektēt. Ļoti aktīvi un atsaucīgi bija četrpadsmit 3. klases skolēni  un Diāna Ungure no 4. klases, kuri apguva abu koru programmu.

20. maijā 1.-3.klašu koris „Pērlītes” devās uz Mežaparka estrādi, lai kopā ar 6000 Latvijas sākumskolas vecuma bērniem izdziedātu apgūto programmu kopdziedāšanas svētkos „Tauriņu balsis 2026”. Šī vecumposma koriem pirmo reizi bija iespēja dziedāt skaistajā un skanīgajā „Sudraba birzs” estrādē. Dziedātāji bija ļoti priecīgi un ar aizrautību iesaistījās šīs dienas norisēs.

Ceru, ka šie bērni arī turpmākajos gados iesaistīsies kopīgā muzicēšanā un labprāt gaidīsim papildinājumu abos koros.

Paldies atbalstītājiem. Vispirms vecākiem – par iedrošinājumu bērniem iesaistīties dziedāšanas aktivitātēs. Paldies Ritai Pučekaitei par atbalstu, kā arī organizatorisko jautājumu veiksmīgu risinājumu un Valdim Kušniram par labsajūtas nodrošināšanu kopdziedāšanas svētkos. Pateicība koncertmeistarei Sarmītei Paeglei, kura nu jau trešo sezonu veic ļoti nozīmīgu darbu un atbalsta korus, lai mēs varētu īstenot savas ieceres.

Skolotāja Iveta Mežajeva

Tomēr, protams, šoreiz atsauce ir plašāka – jogas nodarbības sākumā esam lietišķi pārrunājuši pārlaisto smago nakti – ap 600 droni un 90 raķetes plosījuši Kijivu visu nakti, neatstājot neskartu nevienu no 10 pilsētas administratīvajām apkaimēm. Lukjanivskas metro stacija ir izpostīta un kāds tur netālu dzīvojošais visu nakti pavadījis kā uz adatām. Es no rīta sirdspukstus burtiski pazaudējušajā pilsētā, tās galvenajā ielā Krišķatikā esmu redzējusi jau kaudzītēs salaucītas triecienviļņa izsistu stiklu lauskas. 

Kopumā Kijivā pamatā nesaka, ka nakts bija šausmīga, briesmīga vai tamlīdzīgi. Lietišķākās sarunās starp paziņām vai darba kolēģiem parasti tiek teikts - “pagājušonakt bija skaļi”.  Šorīt veikalā arī saņemu komplimentu, ka brīnišķīgi runāju ukrainiski, lai gan esmu pateikusi vien pāris vienkāršus vārdus. Tas nav kompliments manai pagaidām vienkāršajai ukraiņu valodai. Protams, tā ir maza pateicība par to, ka šajās smagajās dienās esam kopā. 

Skaistākā gada mēneša maija trešā ceturtdiena visā Ukrainā ir Viševankas, skaisto, ukraiņu izšūto tautisko kreklu diena. Šo tradīciju 2006. gadā aizsāka Čerņivtsu universitātes studente Lesja Voroņuk un tagad tā kļuvusi par svētkiem gan Ukrainā, gan visā pasaulē. 

Šogad 21. maija rītā atjēdzos, ka mana viševanka, kuru biju plānojusi uzvilkt šajā dienā, palikusi mājās, Latvijā. Nekas cits neatliek kā agrā rītā steigšus doties uz gājēju tuneli pie Maidana ar cerību, ka kāda no tūristiem domātām bodītēm būs vaļā tik agrā rīta stundā, un tur par samērīgu cenu varēs iegādāties viševanku, lai arī šādā veidā sniegtu savu atbalstu ukraiņiem. 

Viena bodīte patiesi ir vaļā un kopā ar pārdevēju ātri atrodam piemērotu kreklu, bet, ak, tu posts - tam izkritusi poga. Laiks tā skrien, ka vienīgais, kas atliek, ir pārdevējai ātri piešūt pogu man jau mugurā esošajam izšūtajam kreklam. Mēs abas pamatīgi izsmejamies, ka Latvijā ir ticējums, ka, šujot pogu mugurā esošam apģērbam, var piešūt prātu, un secinām, ka varbūt arī tādā skaistā ziedoņa dienā tā arī vajag. 

Nākamais šķērslis rodas, kad izrādās, ka pārdevējai nav vēl atvērta kase un mana vienīgā iespēja norēķināties ir skaidrā naudā. Lai gan piedāvāju ķīlu, pārdevēja tikai nosmejas – gan jau ka jūs līdz vakaram par krāšņo blūzi norēķināsieties. Tā arī ir. Pēc daudzām lietišķu gaitu stundām, kurās gan ukraiņu, gan starptautiskie sarunu biedri, gan kolēģi piedalījušies daudzveidīgos, skaistos, izšūtos kreklos, atkal kāpju pār bodītes slieksni un neviļus pār manām lūpām pārveļas  - labrītiņ! 

"Labrītiņ!", priecīgi atņem pārdevēja, lai gan Kijivā ir jau melna nakts. Diena ir bijusi tik pilna košām sajūtām, sarunām un savstarpējiem smaidiem par krāšņajām viševankām, ka mums abām ir sajūta, ka dzirkstošais rīts, kad tikāmies, turpinājies visas dienas garumā. 

The post IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU UN VECĀKU RĪCĪBA GAISA APDRAUDĒJUMA GADĪJUMĀ (ORANŽAIS BRĪDINĀJUMS) – ALGORITMS appeared first on Jaunogres pamatskola.

Ērkšķogas var būt visai gardas un ir viegli audzējamas, taču bagātīga raža nav iedomājama bez pareizas mēslošanas. Zinot, kad un...

The post Kā mēslot ērkšķogas, lai būtu daudz ogu appeared first on Hitnet.lv.

Lai palīdzētu vecākiem, pedagogiem pielāgoties katra bērna spējām, ir tapis jauns rīks: Pulkstenis – darba lapu darbnīca. Tieši tā- lai izveidotu darba lapas un ļautu bērniem apgūtu pulksteni. Izvēlies uzdevumu veidu, grūtības pakāpi un apjomu, bet “darbnīca” automātiski izveido gatavu lapu drukāšanai. Tas nozīmē, ka vari radīt bezgalīgi daudz dažādu variāciju, un uzdevumi nekad neatkārtosies!

Source