nekur.lv

Pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Marka Rotko mākslas centrs šobrīd izņēmis no ekspozīcijas trīs šoruden atklātas izstādes darbus. Igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstāde "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē", kurā mākslinieks ciklā "Tavs alternatīvais Jēzus" dažādos veidos interpretējis krustu, tai skaitā izvietojot uz tā vīriešu fallus, raisīja asas diskusijas sociālajos tīklos, saņemtas arī sūdzības mākslas centrā un pilsētas domē.

Ārzemēs, piemēram, Dānijā, Anglijā vai ASV gap year jeb gada pārtraukums pirms studijām ir ļoti dabiska un normāla prakse, kamēr Latvijā vēl joprojām valda priekšstats, ka uzreiz pēc vidusskolas ir jāsēžas universitātes solā. Taču bieži vien šī pārsteidzība noved pie nepārdomātiem lēmumiem, kas rezultējas ar studiju pamešanu. Vai gada pārtraukums to varētu mainīt? 

Gap year doma ir ļoti vienkārša – ja vidusskolas beigās tu neesi drošs, ko vēlies studēt, tad paņem no studijām brīvu gadu, lai iepazītu pasauli vai darba vidi. Šī gada laikā jaunietis nobriest, izdzīvo dažādas pieredzes un tad jau ar pilnīgi citu motivāciju var ķerties pie studēšanas. Vai arī tieši otrādi – piemēram, jaunietis, kurš gribēja studēt medicīnu, pavada gadu, strādājot par sanitāru slimnīcā, un apjauš, ka pavisam noteikti nevēlas saistīt savu dzīvi ar medicīnu. 

Jaunajiem cilvēkiem, kuri visus 12 skolas gadus ir bijuši drošā vecāku paspārnē, gada pārtraukums pirms studijām ir iespēja iegūt patstāvību. Piemēram, ja jaunietis ir audzis provincē, tad darbs Rīgā varētu būt labs sākums, lai iepazītu lielpilsētas dzīvi, pierastu pie tās ritma un iemācītos neļauties visiem kārdinājumiem lielpilsētā. Ja šāda dzīves iepazīšana notiek pirmajā studiju gadā, tad ļoti bieži tas ir arī pēdējais studiju gads. 

Vai pārtraukums pirms studijām ir nepieciešams pilnīgi visiem? Protams, ka nē – ja vidusskolēns jau ļoti skaidri zina, ko vēlas studēt un kāpēc, viņam nav nepieciešamības vēl gadu sevi atturēt no mērķa sasniegšanas. Taču gadījumos, kad jaunietis vēl nejūt skaidru aicinājumu kādā konkrētā studiju virzienā, nav vajadzības spiest viņu stāties kādā augstskolā tikai tāpēc, ka visi citi tā dara! 

Protams, pastāv iespēja, ka gada pārtraukums ievelkas divos, trijos vai bezgalīgi daudzos gados, taču arī tas ne vienmēr nozīmē kaut ko sliktu. Akadēmiskā izglītība nav vienīgais ceļš uz laimīgu dzīvi vai veiksmīgu karjeru – to mūsdienās ir pierādījis ne viens vien veiksmīgs cilvēks. Tāpēc, vidusskolēn, esi godīgs pret sevi un iedod sev gada pārtraukumu, ja jūti, kas tev tas ir vajadzīgs!

The post Vidusskolēn, vai zini, kas ir “gap year”? appeared first on notepad.lv.

Šīs nedēļas otrajā pusē sals Latvijā pastiprināsies, liecina prognozes .Šajā nedēļā laiks būs lielākoties mākoņains, brīžiem arī snigs un sniega sega kļūs vēl par pāris centimetriem biezāka.Gaisa temperatūra otrdien un trešdien būs -5…0 grādu robežās, pēcpusdienās Kurzemē un vietām valsts centrālajā daļā līdz 1…3 grādiem – nedaudz kusīs. No nedēļas vidus, ieplūstot aukstākai gaisa masai, […]

Divi no Volkswagen grupas sastāvā ietilpstošajiem autoražotājiem Volkswagen un Audi izvirzījušies transporta elektrifikācijas priekšplānā – abi autoražotāji nosprauduši konkrētus termiņus, kad plānots atteikties no iekšdedzes dzinējiem jaunās mašīnās, inženieriem un zinātniekiem strādājot pie jaunām tehnoloģijām nākotnes elektroauto vajadzībām. Šodien Audi un Volkswagen piedāvā vairākus elektriskos modeļus katrs, tiem atšķiroties pēc veiktspējas, izmēriem, cenas, bateriju ietilpības un citiem parametriem. Mazliet patinot filmu atpakaļ par aptuveni 10 gadiem, pat mazāk, varam novērtēt, cik strauja patiesībā bijusi dažādu tehnisko elementu attīstība, ja salīdzinām ar pašiem pirmajiem mēģinājumiem radīt elektroauto.

No kurienes nākam un kurp ejam?

Volkswagen grupa elektroauto nodaļu sāka gandrīz pirms desmit gadiem, kad pie klientiem parādījās pirmās paaudzes „e-Up!” modelis, kuram bija mūsdienu standartiem necila 18,7kWh baterija. „Kad sākās elektrifikācija, netika būvētas speciālas platformas vai kas tamlīdzīgs. Akumulatori tika ievietoti tobrīd aktuālajās, iekšdedzes dzinējam paredzētajās mašīnās, tos novietojot tā, lai neatņemtu telpu bagāžas nodalījumā un citur. Tas, protams, būtiski ierobežoja pieejamo vietu, kur tos vispār novietot. Akumulatori tika ievietoti tur, kur parasti ir izpūtēja caurules, kā arī degvielas tvertnes vietā. Tas izveidoja neproporcionālo izsvarojumu, izteikti uz aizmuguri. Priekšā vairs nebija liels un smags dzinējs ar ātrumkārbu un bija grūti iegūt labāko no mašīnas, jo nebija īstais izsvarojums. Tā kā vieta bija ierobežota, varēja ielikt mazāk akumulatoru un nobraukums ar vienu uzlādi bija ap 140 kilometriem,” stāsta Volkswagen un Audi e-mobilitātes vadītājs Matīss Zemītis.

„Nākamais e-Up!, kas iznāca 2019. gadā, jau reāli varēja nobraukt 280-290 kilometrus. Tajā pašā virsbūvē tika iebūvētas cita tipa litija jonu baterijas. Ja iepriekš bija „cieto pirkstiņu” tipa bateriju šūnas, tad šeit jau bija izmantots „pouch” dizains, kas līdzīgs maisiņiem un šūnas bija būtiski atšķirīgas. Tikai uz tehnoloģijas attīstības rēķina vien varējām dubultot nobraucamo attālumu ar vienu uzlādi,” paskaidroja Zemītis.

Viens liels elektroauto lēciens uz priekšu

Tehnoloģiski krietni pārāks bija 2019. gadā prezentētais Audi e-tron modelis. Lai arī šis auto arī joprojām ražots, izmantojot iekšdedzes dzinējam paredzētu platformu, tā tika ļoti pamatīgi pārbūvēta, ņemot vērā gūto pieredzi ar elektroauto, tāpēc šeit akumulatorus jau varēja izvietot pa visu auto grīdu. Audi e-tron būtībā bija viens no pirmajiem elektroauto, kas neizskatījās salīdzinoši savāds un jancīgs. Lai arī dārgs, tas bija un joprojām ir visādā ziņā normāls auto, tikai elektrisks. „Šajā modelī vairs nebija jāizmanto tikai pieejamā vieta. Inženieri varēja izpausties un ielikt krietni lielākus akumulatorus, kas likti pēc šokolādes tāfelītes principa. Tādējādi varēja nobraukt krietni lielākus attālumus, turklāt pirmoreiz varēja remontēt akumulatoru. Proti, ir visa lielā akumulatoru paka, bet tā sastāv no moduļiem. Katra moduļa ietvaros vari veikt dažādas darbības un remontus. Nav jāmaina pilnīgi viss,” uzsver eksperts, atgādinot par sabiedrībā izplatīto mītu, ka kādā brīdī būs jāmaina pilnīgi viss lielais akumulators, kas izmaksā tūkstošiem eiro. Tā nav.

„Mašīnā ievietoti padsmit šādi moduļi, bet precīzs skaitlis var atšķirties, ņemot vērā konkrēto modifikāciju. Atminos, ka viena šāda moduļa cena bija ap 1600 eiro praktiski jaunai mašīnai. Ja salīdzinām, tad tas ir lētāk nekā, piemēram, ātrumkārbas remonts. Šeit arī nāk garantija 8 gadi vai 160 tūkstoši kilometru un mums jāpaliek vismaz 70% no sākotnējās energoietilpības. Tagad pagājuši četri gadi, tas pats modelis, tā pati šasija ir modernizēta un 95kWh baterijas vietā mums jau būs 115kWh neto baterija. Izmēri paliek vienādi, bet energoietilpība ir lielāka,” skaidro eksperts. Zemītis arī norāda, ka vadības sistēma pielāgojas sliktākajam modulim, proti, var gadīties, ka kādā modulī ir problēma un tā ietilpība ir, piemēram, 70%. Tad arī pārējie moduļi tiks lādēti tikpat daudz, lai gan tie būtu spējīgi uzņemt vairāk. Nomainot šo vienu bojāto elementu, sistēma pielāgosies nākamajam sliktākajam modulim, kura ietilpība jau var būt krietni lielāka. Tas, savukārt, būtiski palielinās nobraucamo attālumu ar vienu uzlādi. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams mainīt visu akumulatoru paku, bet var mainīt un remontēt vienu konkrētu moduli, kurš kaut kāda iemesla dēļ ir sliktāks nekā pārējie.

Arī akumulatoru ilgmūžība vecākajās mašīnās sevi apliecinājusi labāk nekā gaidīts – pirmo e-Up! klienti izteikušies, ka viņi arī tagad var nobraukt aptuveni tikpat, cik pašā sākumā. „Norvēģijā testēja vienu no pirmajiem e-Golf eksemplāriem. Auto nobraucis šos gadus un pazaudējis 8% akumulatora ietilpības. Redzam, ka ilgmūžība ir labāka nekā cerēts,” stāsta Zemītis.

Uzlabojumi braukšanai ziemā

Gadu gaitā ievērojami uzlabojušās dažādas akumulatoru termoregulācijas sistēmas. Pašā sākumā īsti nebija nekā. Ja ārā ir auksts, tad akumulators ir auksts. Ja silts, tad silts. Šodien visu Audi un Volkswagen mašīnu akumulatori aprīkoti ar šķidruma dzesēšanu, kas ļauj krietni efektīvāk kontrolēt akumulatoru temperatūru, nodrošinot lielāku nobraucamo attālumu dažādos apstākļos. „Jauno mašīnu vadība kontrolē termoregulāciju. Piemēram, pirmajiem ID.3, ziemā iekāpjot mašīnā, auto ļoti intensīvi sāka sildīt akumulatoru. Īsos pārbraucienos tas nav efektīvi – aizbrauc, viss atdziest, tad atkal silda, atdziest un tā tālāk. Tas nav efektīvi un bija liels patēriņš. Ar jauno 3.0 programmatūru, šāda sildīšana gaisa temperatūrā no +1…+8 grādiem vairs nenotiek ar tādu jaudu, iegūstot papildus efektivitāti. Ziemā vislielāko jaudu, protams, paņem salona un akumulatora apsilde. Vasarā kondicionieris. Tagad ir vēsāks, patēriņš nedaudz kāpj – vasarā man ID.3 ir 16-17kWh/100km, tagad ap 18-20kWh/100km. Laikapstākļos, kad ārā ir daži grādi plusā. Ar e-Golf man vasarā bija 230 kilometri, šādā laikā 180 kilometri. Atšķirība, nenoliedzami, ir, bet neliela un te mēs runājam par braukšanu ar komfortu, sev neko neliedzot,” par pieredzi dažādos apstākļos ar jaunākajiem modeļiem stāsta Zemītis.

Visa pamatā ilgtspēja

Elektroauto ražošana pēc būtības ir stāsts par ilgtspēju, klimata sargāšanu un tamlīdzīgām lietām. Volkswagen un Audi ļoti piedomā, lai viss ražošanas cikls, sākot no derīgo izrakteņu ieguves dažādām mašīnas komponentēm, beidzot ar komplektēšanu uz ražošanas līnijas, būtu ilgtspējīgs. Nav noslēpums, ka atsevišķu elektroauto nepieciešamo derīgo izrakteņu, piemēram, kobalta ieguve, notiek valstīs, kur tiek ekspluatēts lētais darbaspēks un pat bērni. Ražotājiem izstrādātas stingras vadlīnijas, kā un no kuriem piegādātājiem iegādāties šos izrakteņus, tomēr dažādas nelegālas prakses nav iespējams 100% izskaust. „Eksistē šis mīts, ka elektroauto ražošana ir piesārņojošāka nekā parastās mašīnas ražošana. Jā, tā tiešām ir, bet, jo vairāk brauc ar mašīnu, jo vairāk iegūsti ekspluatācijas laikā. Piemēram, akumulatora ražošana rada divreiz vairāk izmešu nekā dīzeļa ražošana. Lietošanas laikā benzīna un dīzeļa auto turpina ražot izmešus, bet elektroauto gadījumā vari izvēlēties lietot zaļo enerģiju, piemēram, lādējot no saviem saules paneļiem,” skaidro Zemītis.

Volkswagen veikuši plašus aprēķinus par to, cik daudz CO2 emisiju tiek radīts, saražojot dažādus aktuālos modeļus, ne tikai elektroauto. Šajos aprēķinos ņemta vērā arī ekspluatēšana un utilizēšana pēc 200 tūkstošiem kilometru. Aprēķinā tiek pieņemts, ka auto netiek lādēts ar zaļo enerģiju – par pamatu ekspluatācijas fāzē radītajiem CO2 izmešiem tiek ņemti dati, kā un no kādiem resursiem Eiropas Savienības valstis iegūst elektrību. Kā zināms, elektrības ieguvē Eiropā tiek lietotas ogles, dabasgāze un citi fosilie kurināmie, kas rada izmešus. Tā kā vācu autoražotājam ir nelāga vēsture ar krāpšanos, šos konkrētos datus sertificējusi vācu biedrība TUV, lai apstiprinātu to atbilstību patiesībai. „Arī pašu mašīnu ražošanā tiek lietota zaļā enerģija – gan Volkswagen rūpnīcā Cvikavā, gan e-tron rūpnīcā pie Briseles, savukārt paši auto ir CO2 neitrāli. Pērkot ID modeli, saņem sertifikātu, ka šis auto ir CO2 neitrāls, turklāt mums Latvijā ir paveicies, jo mūsu uzlādes tīklos tiek piedāvāta zaļā enerģija,” norāda speciālists. Lai faktiski izslēgtu ražošanas radīto CO2 nospiedumu, Volkswagen grupa investē dažādos ar klimatu saistītos projektos un programmās, kas veicina dekarbonizāciju. Volkswagen veicis arī aprēķinus, kur un kā iespējams samazināt kaitīgos izmešus ražošanas procesā – iespējas patiesībā vēl ir gana lielas.

Šobrīd elektroauto kā tehnoloģija vēl ir relatīvi zaļi tādā izpratnē, ka pagaidām mums vēl ir salīdzinoši maz mašīnu, kuras atradušās ekspluatācijā, piemēram, 8 gadus, kas atbilst Audi sniegtajai akumulatoru garantijai. Drīzumā šādu mašīnu kļūs arvien vairāk, aktuālākam kļūstot jautājumam – ko iesākt ar akumulatoriem, kas neatbilst solītajam, proti, to atlikusī kapacitāte ir mazāka nekā 70%, salīdzinot ar sākumu. Šīs baterijas vairs nav derīgas lietošanai mašīnās, bet tās joprojām ir pietiekami labas, lai tās nebūtu jāpārstrādā un varētu pielietot citādi.

Otrā dzīve

Audi 2021. gadā paziņoja par pilotprojektu, izbūvējot elektroauto uzlādes vietu un atpūtas zonu netālu no Nirnbergas, kuru darbina vecajās elektroauto baterijās uzkrātā enerģija. Šajā vietā izmantotas baterijas, kas iegūtas no testu mašīnām un tām būtībā dota otrā dzīve. Audi plāns paredzēja izveidot uzlādes punktu, kur turpat uz vietas atrodas otrreiz izmantotas litija jonu baterijas, kas kopā spēj uzkrāt līdz 2,45MWh elektrības. Tas ļauj nodrošināt sešas uzlādes iekārtas ar jaudu līdz 320kW. Baterijas lādējas naktī, kamēr pieprasījums ir mazs un elektrības cenas zemas, savukārt dienas laikā elektrība tiek lietota, lādējot mašīnas. Baterijas tiek lādētas arī ar saules paneļiem, nodrošinot papildus enerģijas avotu un tā saucamajās pīķa stundās mazāk noslogojot elektrotīklu. Patiesībā Audi ir tik apmierināti ar tur redzēto, ka šāds uzlādes centrs uzbūvēts Šveices pilsētā Cīrihē un tiek plānoti jauni Vācijā, sniedzot atkārtotu pielietojumu vecajām baterijām.

Arī Volkswagen strādā šajā virzienā, septembrī iepazīstinot ar konteineru, kurā iespējams uzkrāt elektrību. Tas uzstādīts pie Volkswagen rūpnīcas Cvikavā un ideja pavisam vienkārša – iekārta aprīkota ar 96 atkārtoti izmantotiem MEB platformas bateriju moduļiem, tādējādi tajā var uzkrāt 570 kWh elektrības. Volkswagen mērķis šādas iekārtas izstrādē bijis gaužām vienkāršs – izveidot pielietojumu lietotām elektroauto baterijām ar nelielu energoietilpības kritumu, lai tās vēl ilgāku laiku varētu tikt izmantotas enerģijas uzglabāšanā, pirms tās nonāk pārstrādē. Arī šeit izmantoti bateriju moduļi no testu mašīnām, kas lietotas auto izstrādes laikā, bet tās nevar tirgot klientiem. Cvikavā šī iekārta tiek izmantota, lai sniegtu jaudu četriem 150 kW elektroauto lādētājiem un tādējādi samazinātu slodzi uz kopējo tīklu. Tāpat tas ļauj uzkrāt enerģiju no tuvumā izvietotajiem saules paneļiem.

Volkswagen uzskata, ka šādas tehnoloģijas uzlabos iespējas izveidot ātrās uzlādes infrastruktūru apdzīvotās vietās ar lielu tīkla noslodzi. “Šis risinājums mums ļauj piegādāt lielu enerģijas daudzumu, vienlaikus nenoslogojot kopējo elektrotīklu. Tāpat tas ļauj novērst augstas uzturēšanas izmaksas, kas rodas, kad sistēma atrodas gaidīšanas (stand-by) režīmā, bet netiek lādēta neviena mašīna,” teikts Volkswagen paziņojumā.

Kādu dienu arī šis atkārtoti izmantotās elektroauto baterijas vairs nebūs lietojamas un tās gribot negribot nāksies pārstrādāt. Gan bateriju piegādātāji, gan autoražotāji intensīvi attīsta risinājumus, kā to darīt – arī Volkswagen nācis klajā ar pilotprojektu bateriju pārstrādes rūpnīcai, kas ļauj atgūt un atkārtoti izmantot līdz pat 95 procentiem materiālu. Autoražotājs Zalcgiteras pilsētā Vācijā atvēris otrreizējās pārstrādes rūpnīcas pilotprojektu. Līdzīgas rūpnīcas plānots atvērt arī citur pasaulē. Zalcgiteras rūpnīca šobrīd spēj tikt galā ar apmēram 3600 bateriju pārstrādi gada laikā. Tas nav daudz, bet tieši tāpēc tas ir pilotprojekts, kur tiek testēti risinājumi, lai tos nepieciešamības gadījumā uzlabotu un varētu izmantot lielapjoma pārstrādei. Volkswagen jau iepriekš paziņoja par plāniem veidot rūpnīcas visā pasaulē, tādā veidā baterijas un pašas mašīnas ražojot tuvumā vietām, kur tās iecerēts pārdot, vienlaikus izvairoties no auto transportēšanas pāri puspasaulei un arī tādā veidā cenšoties ierobežot kaitīgos izmešus.

Garmin paziņo par programmatūras un funkciju atjauninājumiem noteiktiem viedpulksteņiem, tostarp – fēnix ® 7 series, epix (Gen 2), tactix ® 7, Enduro 2, MARQ ® (Gen 2), Forerunner ® 255 sērija un Forerunner 955 sērija — un drīzumā šiem pievienosies arī Forerunner 945 LTE, Edge ® 1040 series un Edge Explore .  Šīs jaunās funkcijas palīdzēs klientiem izmantot visas ierīces sniegtās iespējas, izmantojot bezmaksas programmatūru.

Dažas no ievērojamākajām viedpulksteņu funkcijām šajā programmatūrā ietver:

• Skriešanas jauda: lai analizētu sevi un savu sniegumu, saņemiet reāllaikā metriku par to, cik daudz enerģijas tiek izmantots skriešanas laikā – tagad bez papildu piederumiem.
• Rīta pārskats: rīta pārskatā tiek sniegti ikdienas treniņu ieteikumi, informācija par pagājušās nakts miegu un HRV statusu, kā arī savienojot pārī ar viedtālruni, redzēsiet gaidāmos laikapstākļus. Pārskatu var pielāgot, lai sportisti varētu skatīt tikai tās detaļas, kuras viņus patiesi interesē.
• NextFork TM kartes ceļvedis: skatiet attālumu līdz nākamajam taku krustojumam, kā arī tā nosaumumu.
• Automātiskā atpūta (ultrarun): ultraskrējiena laikā pulkstenis automātiski seko līdzi laikam, kas pavadīts palīdzības stacijā vai kontrolpunktā, neapturot skriešanas darbību.

Dažas no ievērojamākajām funkcijām, kas paredzētas velodatoriem šajā programmatūras laidienā, ir:

• Tiešraides notikumu kopīgošana: automātiski nosūtiet brauciena atjauninājumus ģimenei un draugiem, nepaceļot pirkstu. Viņi būs informēti par velosipēdista ātrumu, nobrauktām jūdzēm un vēl;
• Ziņojumapmaiņa: kad riteņbraukšanas dators ir savienots pārī ar viedtālruni, iegūstiet motivāciju brauciena laikā, saņemot ziņojumus no ģimenes un draugiem;
• Mērķtiecīga adaptīvā apmācība: pašlaik pieejama tikai Edge 1040 sērijai. Esi gatavs sacensībām ar padomiem un ieteiktajiem ikdienas treniņiem. Turklāt visas nedēļas ieteiktās dienas treniņi skatāmi tieši ierīcē, un tie pielāgoti veiktspējai, veselībaas stāvoklim un prasībām gaidāmajiem pasākumiem Garmin Connect kalendārā.

Bezmaksas programmatūras atjauninājumi ir jau pieejami, ar papildu gaidāmiem atjauninājumiem drīzumā. Klienti var atjaunināt savu viedpulksteni vai velodatoru, iespējojot automātiskos atjauninājumus uz savas ierīces vai izmantojot Garmin Express.

Sestdienas sportistu sapulcē tika prezentēts 2023. gada Latvijas autokrosa čempionāta sacensību kalendārs. Trīs interesantas nianses: vairāk posmu, viens no tiem Lietuvā, bet cits – kopā ar Eiropas autokrosa čempionāta sacīksti Mūsā! Nākamā gada čempionātā paredzētas sešas sacensības – pirmo reizi kopš 2017. gada čempionātu veidos vairāk nekā pieci posmi. Turklāt kalendārā ir divas netipiskas nianses.  … Lasīt visu

Svētdien, 11. decembrī plkst. 15.00 Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” koncertsērijas “Personīgi” gada noslēgumā izskanēs īpaša vokālās kamermūzikas programma, kuru veidojusi smalkās soprāna balss īpašniece Gunta Gelgote kopā ar flautistu Giedrjusu Gelgotu (Giedrius Gelgotas) un Latvijas izcilākajiem kamermūziķiem – čellistu Ēriku Kiršfeldu un pianisti Hertu Hansenu. Koncertā klausītāji varēs baudīt gan Vīnes klasiķu vokālo un instrumentālo kamermūziku, gan baltiešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumus.

Veidojot šo koncertprogrammu, Gunta Gelgote savienojusi ikviena mūziķa radošā ceļa pamatlicēju, mūzikas dižgaru Jozefa Haidna un Ludviga van Bēthovena daiļradi ar savas identitātes saistošu komponistu skaņdarbiem, atklājot dziedātājas saikni ar dzīvi Latvijā un Lietuvā.

“Līdzās tādām klasiskām vērtībām kā Haidna un Bēthovena instrumentālā kamermūzika, koncertā būs iespēja klausīties šo abu Vīnes klasiķu maz dzirdētās, taču absolūti apburošās un izcilās dziesmas balsij ar klavierēm. Papildus šai programmai vēlējos pievienot arī sev tuvu Baltijas valstu komponistu daiļradi. Santa Bušs radījusi darbu duetam – man un Giedrjum, savukārt Andrjus Šuris šim koncertam uzrakstījis darbu visu četru mūziķu sastāvam,” par programmu atklāj Gunta Gelgote.

Programmā pirmo reizi izskanēs latviešu laikmetīgās mūzikas komponistes Santas Bušs speciāli šai programmai un Guntai un Giedrjum Gelgotiem radītais skaņdarbs “Lacuna” balsij un flautai ar vācu mistiķes Hildegardes fon Bingenas tekstiem. Sapņaini dvēseliskās noskaņas klausītājus turpinās valdzināt arī mūsdienu lietuviešu klasiķa Aļģirda Martinaiša (Algirdas Maritnaitis) kantāte “Ceļš un ceļotājs” (Kelias ir keleivis) soprānam, flautai, čellam un klavierēm.

Koncertu noslēgs latviešu komponista Mārtiņa Viļuma bijušā studenta, jaunās paaudzes lietuviešu komponista Andrjusa Šurisa (Andrius Šiurys) jaundarbs “Modinātāju uzstādot” soprānam, flautai, čellam un klavierēm ar Rimvīda Stankevičus dzeju, apvienojot visu četru mūziķu sastāvu. Jāteic, ka šī būs īpaša klausīšanās pieredze, ņemot vērā komponista muzikālajai valodai raksturīgās sirreālisma tēmas.

Tradicionāli “Lielā dzintara” koncertsērijai “Personīgi” – visiem apmeklētājiem pēc koncerta 2. stāva galerijā būs iespēja satikties ar mūziķiem neformālā gaisotnē, lai aprunātos par viņu radošo ceļu, iedvesmas avotiem un izaicinājumiem. Pēckoncerta sarunas atbalsta mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR Latvija”.

Koncertu “Gunta Gelgote. Vīnes klasiķi un baltieši” ar Liepājas pašvaldības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu organizē SIA “Lielais Dzintars”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā, interneta vietnē www.bilesuparadize.lv un koncertzāles informācijas centrā.

Gunta Gelgote vokālo mākslu studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Dziedātāja regulāri uzstājas Lietuvas Nacionālajā Operas un baleta teātrī, Ģintara Rinkēviča vadītajā Viļņas Pilsētas operā, kā arī Latvijas Nacionālās operas un baleta namā. Kā soliste muzicējusi ar dažādiem orķestriem, savukārt kamermūzikā sadarbojusies ar Kristīni Adamaiti un Arti Sīmani, Hertu Hansenu, Aldi Liepiņu, Ēriku Kiršfeldu, Aiju Kuzmani. Gelgote bieži piedalās mūsdienu mūzikas atskaņojumos, viņai arī veltīti vairāki jaunās mūzikas opusi. 2009. gadā saņēmusi Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada debija”.

Giedrjus Gelgots ir Lietuvas Nacionālās operas un baleta teāra orķestra flautists. Papildus darbam orķestrī, regulāri sniedz koncertus kā solists, kā arī uzstājas kopā ar viņa dibināto Sv. Kristofera kvintetu (Šv. Kristoforo orkestrais), Lietuvas flautu kvartetu, Sv. Kristofera kamerorķestri un dažādām citām kamermūzikas grupām. Giedrius Gelgots ir arī Britu flautu biedrības (British Flute Society) biedrs. Bijis laureāts vairākos starptautiskos konkursos Eiropā, to skaitā kopā ar Svētā Kristofera kvintetu ieguvis 1. vietu un speciālbalvu Anrī Tomasi Starptautiskajā pūšaminstrumentu kvintetu konkursā Marseļā.

Ēriks Kiršfelds ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, bijis ilggadējs Kremerata Baltica čellu grupas koncertmeistars kopš orķestra dibināšanas. Regulāri spēlē Sinfonietta Amsterdam. JVLMA docētājs. Ieguvis Lielo mūzikas balvu 2009. gadā par izcilu darbu ansamblī. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Veicis daudzus ieskaņojumus Latvijas Radio. Spīķeru stīgu kvarteta dalībnieks. Ierakstu nama Wergo paspārnē Spīķeru kvartets ieskaņojis visus Pētera Vaska stīgu kvartetus divos kritiķu atzinīgi novērtētos tvartos.

Herta Hansena ir aktīvi koncertējoša pianiste, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece, JVLMA asociētā profesore. Viņa ir sadarbojusies ar dziedātājiem Ievu Paršu, Elīnu Šimku, Rihardu Milleru, Armandu Siliņu. Uzticami saspēles partneri ir bijuši vijolnieks Sandis Šteinbergs, altiste Andra Dārziņa un čellists Ēriks Kiršfelds. Viņa muzicējusi kopā arī ar Ingu Sunepu, Andri Paulu, Maksimu Novikovu, “Sinfonietta Rīga” pūtēju kvintetu, Rīgas saksofonu kvartetu un daudziem citiem. Ar Hansenas līdzdalību ir pirmatskaņoti Santas Ratnieces, Mārītes Dombrovskas, Paula Dambja, Rutas Paideres jaundarbi. 2013. gadā Herta Hansena saņēma Lielo mūzikas balvu kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

“Nevar runāt par seksu un seksualitāti, nerunājot par attiecibām. Ja mums attiecības kaut kas kaitina, esam sastrīdējušies, mēs varam ņemt kādas rotaļlietas vien gribas, vilkt kādu veļu vien gribas, nekas nepalīdzēs,” sarunā ar Mammamuntetiem.lv teic ar Eva Gulbe, sertificēta dūla, psiholoģijas studente un veikala “SexyStyle” konsultante.

Kad runājam par Latvijas vēsturi, ar sabiedrības inteliģenci nereti saprotam politiķus, zinātniekus, radošo profesiju pārstāvjus un juristus. Latvijas valsts idejas nesēju vidu ir arī mazāk zināma sabiedrības daļa, proti, armijas virsnieki. Klajā nākusi vēsturnieka Ērika Jēkabsona grāmata, kas šoreiz veltīta latviešu virsniekiem Krievijas impērijas armijā līdz Pirmajam pasaules karam. Kāda bija šo virsnieku loma Latvijas valsts izveidē un kādi bija motīvi, karot Krievijas impērijā? Pētījumam par latviešu izcelsmes virsniekiem Krievijas armijā Ēriks Jēkabsons sācis vākt materiālus jau studiju laikos, jau iepriekš viņu interesējuši latviešu tautības virsnieki visās armijās - īpaši Latvijas, Vācijas, Krievijas arī ASV armijā. Tagad "mūža pētījums" rezultējies apjomīgā izdevumā. Plašāk stāsta Ēriks Jēkabsons. Latviešu dzīve 19. - 20. gadsimta mijā ASV un Austrālijā Apstākļi šādā jaunuzņemtā zemesgabalā diezgan apgrūtinoši, piemēram, vārīšanu un cepšanu izdara uz atklāta nometnes uguns, kur čuguna traukos to saberot ar karstiem pelniem un oglēm, tā par dzīvi Austrālijas mūžamežos pagājušā gadsimta 30. gados rakstīja tur dzīvojoša latviete. Cik daudz informācijas ir līdz šim zināms par tā sauktajiem veclatviešiem, kuri devās uz Austrāliju un ASV pagājušā gadsimta sākumā, kādi bijuši viņu piedzīvojumi un kādas pēdas viņi atstājuši vēsturē? Tāpat kā citi laimes un piedzīvojumu meklētāji, arī latvieši pagājušā un aizpagājušā gadsimtu mijā gan labākas dzīves meklējumos, gan mūkot no karadienesta, gan meklējot reliģisko brīvību devās uz Kanādu, Austrāliju, Ziemeļ- un Dienvidameriku, saka Viskonsinas Universitātes asociētais profesors Andris Strautmanis, kuru uzrunāju, lai uzzinātu ko vairāk par tiem  latviešiem, kas atstājuši pēdas vēsturē kā dēkaiņi un piedzīvojumu meklētāji.  Plašāk zināmie ir Stāmerienā dzimušais Edvards Liedskalniņš, kurš uzbūvēja koraļļu pili, dundadznieks krokodilu Harijs, jeb Arvīds Blūmentāls – Austrālijas krokodilu mednieks, un Rīgā dzimušais Aleksandrs Laime – pirmais cilvēks pasaulē, kurš kājām sasniedza  pasaulē augstāko ūdenskritumu Venecuēlā. Neliels ieskats vēl par citiem latviešiem, kuri ir iegājuši vēsturē ar saviem piedzīvojumiem.  

Turpinās ukraiņu bērnu vešana projām uz Krieviju (ISW). Pētījumi rāda, ka krievi izmanto „veselības aprūpi“ kā iemeslu, lai aizvestu no dzimtenes projām ukraiņu bērnus un adoptētu tos Krievijā, krievu ģimenēs. Runa ir par 15.000 bērnu, vecumā no 2 – 17 gadiem. Krievu „speciālisti“ apgalvo, ka 70%  (10.700) bērnu esot slimi un tiem jāpārceļas uz Krieviju, kur veselības […]

Ja tu Viņu mīli un turi Viņa baušļus, tad nebīsties Viņa dusmu, kā jau sacījām iepriekš. Ieklausies, cik žēlsirdīgi Viņš runā: “Es esmu tas, kas

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

 

Mēs noraidām un nosodām arī mācību, ka ticība un Svētais Gars, kas iemājo cilvēkā, netiek zaudēti, ja cilvēks tīši grēko, ka svētie un izredzētie patur Svēto Garu pat tad, ja viņi krīt laulības pārkāpšanā un citos grēkos un paliek tajos. (Skat. EP IV, 19.)

Nu, ko lai saka: cita gulēšana, kad esi tuvāk zemei. Man netraucēja pat istabas biedra krākšana, par ko pārējie no rīta bola acis un sūkstās. Vēl arī visi ir dikti sakosti, arī šeit ir diezgan nikni odi (cerams, odi). Mani, kā par brīnumu, šie likuši mierā. Protams, arī uz mana ķermeņa ir pāris pietūkumi un...

The post Meksika: Bacalar – Zilā cenote un dziesma appeared first on Mugursoma.lv.

Klusi un nemanāmi pienācis Adventes laiks, laiks, kad varam atskatīties uz gada laikā izdarīto un pasapņot par nākotni. Savās pārdomās par šogad paveikto dalās Limerikas bērnu tautas deju kopas “Taurenītis” ilggadējā vadītāja, 2018. gada “Latvijas lepnums Īrijā” balvas kategorijā “Ar deju par Latviju” saņēmēja Anita Šuplinska: “Kad gads iet uz beigām, vienmēr gribas atskatīties uz paveikto, priecāties [...]

vara bungas: Reportāža, protams, nepārliecina, ka šādi risinājumi sastopami visā frontes līnijas garumā. Tieši pretēji, soctīkli pilni ar liecībām par karošanu dubļos līdz šekumam, apstākļos, kas īsā laikā var sagraut jebkāda augstuma morāli. Rakstā uzsvērts, ka metāla bunkurus ierok no ftontes atālākajās aizsardzības līnijās, jo pie “nullītes” inženieriem pretinieks neļauj brīvi darboties. UA nekad neplānoja pozicionālu tranšeju karu uz gadiem, tādēļ negatavoja moduļu krājumus. Mēs arī to neplānojam. Lai paliek kā ideja.

– The module is well protected and compact. It is lowered into a pre-prepared ditch and covered with earth in several layers of earth with a wooden bar between them. In the event of even a close hit by an enemy projectile, this design will protect our soldiers from threats, said one of the servicemen of the Armed Forces of Ukraine. Up to 6 servicemen can be located in one such modular block. Here, of course, a bed and beds are installed.

avots

vēl

Kārlis Skalbe “Mazajās piezīmēs”:

“Tātad, ja mēs gribam, lai mums būtu latviešu mācības grāmatas, tautai jāaizmirst krieviski runāt un krieviski domāt. Tāpēc krievu valoda no mūsu skolas izmetama. Tad mūsu jaunā inteliģence pagriezīsies ar seju pret vakarzemēm, kur ir daudz īstas un labas kultūras, viņai atvērsies plašāks un svabadāks apvārsnis, un krievu kultūras mirāža vairs nepadarīs viņu aklu.”

Izlasīju:

Anne Canadeo – While My Pretty One Knits (Black Sheep & Company Mystery #1)

Noklausījos:

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Lasu:

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Klausos:

Patrick O’Brian – The Surgeon’s Mate (Aubrey & Maturin #7)

Patrick O’Brian – The Ionian Mission (Aubrey & Maturin #8)

Lasīšu:

Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Klausīšos:

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

Vai Tev kādreiz ir bijis liels sapnis? Tāds, kurš ir ar tevi gadiem. Tāds sapnis, no kura tu nevēlies attiekties un lai gan gadi iet un vienmēr ir kādi apstākļi, kas neļauj tev to piepildīt, tu tāpat nezaudē cerību, ka kādreiz…. ? Man ir trīs tādi sapņi. Viens no tiem bija suns. Es sapņoju par savu suni vismaz 20 gadus. Man šobrīd ir 34. Mamma dzīvoklī suni negribēja. Tā es tiku pie Otellas, kuru es mīlu, bet Otella nav suns. Kopš manas bērnības līdz šodienai ir notikušas dažādas lietas, bet sapnis par suni nepazuda. Redzi mammu, tā nav tikai fāze :D. Protams, nekad nebūs pilnīgi perfekta dzīves situācija, lai ņemtu suni, bet situācijas līdz šim tomēr bija par daudz nepiemērotas – tad finanses, tad dzīvojamā platība, tad darba laiks vnk krimināls, kas knapi ļauj vnk noturēties un prātā nesajukt utt. Un es esmu pietiekoši atbildīga, lai redzētu visās šajās situācijās, ka nav īstais laiks sunim. Taču tas sapnis palika ar mani cauri gadiem.

Šis gads izrādījās pārsteidzošs. Es nebiju domājusi, ka notiks lietas, kuras notika. Nomainot darbu iespēja paņemt suni kļuva reālistiskāka kā jebkad iepriekš un 1.novembris kļuva par dienu, kad mūsu mājās jau esošie zvēri Otella, Tekila un Kaķis, iepazinās ar Konfekti. Jau dienu vēlāk es varēju noskatīties, kā mans 20 gadu sapnis turpina kaķa iesāktās abstraktās mākslas izpausmes uz sienām un dīrā nost atlikušās tapetes. Mēs nevaram taisīt remontu un līmēt jaunas, jo ja mēs uzliktu jaunas, skaistas tapetes un viņas abas sāktu atkal dīrāt, es vnk raudātu. Viesistabā kādu laiku telpas vidū stāvēja krēsls ar kājām gaisā – tas bija uzlikts vietā, kur Konfekte mēģināja izkost caurumu paklājā. Nav jau tā, ka mums ir kkāds dizaina paklājs. Nē. Bet es negribu caurumu paklājā. Šobrīd krēslu novācām, jo viņai apnika paklājs. Viņa pārgāja uz koka mizu – nodīrāja atlikušo mizu tam kaķa nagu asināšanas stumbram, kurš no meža tika sen atnests. Visa viesistaba izskatījās kā kaut kāda zāģētuve – koka šķēpeles un skaidas visapkārt. Un tu pilnīgi noteikti nevari nekur atstāt zeķes, jo tas būs sekundes jautājums, kad Konfekte tās jau vilks kaut kur prom. Dobijs ir brīvs elfs.

Konfektei 24.novembrī palika 3 mēneši un viņa ir adoptēta no patversmes. Tiem, kuriem liekas, ka var vnk ierasties patversmē un adoptēt suni… ir daļēja taisnība. Mēs bijām Juglas patversmē ”Labās mājas” un vispirms tikām sarunas laikā nočekoti, kas ir atbildīgi no viņu puses. Cilvēki ir dažādi un cilvēki mēdz būt pretīgi. Mēs taču visi esam dzirdējuši tos drausmīgos stāstus, kur kāds cilvēks kārtējo reizi bijis nežēlīgs pret nevainīgu dzīvnieku. Patiesībā, mēs aizbraucām uz patversmi primāri, lai parunātos. Kad mūs ielaida iepazīties ar abiem kucēniem, kurus es pirms tam biju tikai instagram redzējusi, tur beidzās mans gadiem ilgais sapnītis par to, ka man būs suns un viņu sauks Cepums. Tur bija kucēns, bet suņu meitene bija aktīvāka uz kāpšanu klēpī un vēlmi nākt līdzi. Tad izlēmām, ka – ņemsim meiteni un viņu sauks Konfekte. Mēs to lēmumu viņu adoptēt pieņēmām sēžot uz patversmes grīdas, starp būriem un spēlējoties ar abiem mazajiem. Protams, uzreiz tajā dienā viņu mums līdzi nedeva un labi, ka tā – mums vēl bija jāsapērk pamatlietas. Bet, kad dažas dienas vēlāk braucām viņai pakaļ, darbinieces, kuras mūs sagaidīja, bija ļoti jaukas un paskaidroja visu, kas un kā jādara tālāk. Ļoti labi un atbildīgi. Un ja kāds vēl domā, ka tās ir baumas – tās nav baumas, ka paņemot sunīti(vai jebkuru dzīvnieciņu) vismaz šajā patversmē, tu samaksā ziedojumu. Un var jau bļaustīties, kāpēc tā, tak patversme, jādod bez maksas utt. Bet mēs to uztvērām kā normālu lietu. Viens – patversme jau bija maksājusi par Konfektes visiem vetiem un ēdinājusi viņu visu šo laiku. Un otrs, kas liekas vēl svarīgāk – patversmē dzīvo sunīši un kaķīši, kurus varbūt arī neadoptēs un viņus vajag uzturēt. Taču, tas ir arī kā neizziņots tests, jo ja tu nevari atstāt šo ziedojumu, tad tieši kā tu to suni uzturēsi? No svaiga gaisa un labām domām?

Es varu pateikt, ka man ir superīgākā darba vieta, kas man tagad ļauj 4 nedēļas no mājām strādāt, lai es varu viņu 4x dienā barot un uzmanīt, jo 8h atstāt vienu vēl ir par daudz. Es jau tā radinu pie tā, ka viņai būs vienatnes laiks – es eju uz treniņiem vai tepat uz kvikimārtu, vai kaut miskasti iznest. Katru dienu prom uz brīdi. Bet tās tāpat ir max 3h(treniņu dienā), nevis jau 8h. Kas ir vēl jaukāk – kolēģes pajautā par Konfekti utt. Es zinu, ka tad, kad viņa izies skoliņu un mācēs uzvesties, es varēšu viņu paņemt līdz uz darbu, un iepazīstināt.

Ir pagājušas nu jau 3 nedēļas, kopš konfekte ir ar mums. Divas no šīm nedēļām es esmu bijusi viena ar viņu un pārējiem zvēriem. Man ir smagi Kaķa audzināšanas pirmssākumu war flashbacks. Man 10 gadus bija labi audzināts kaķis, ar kuru pa naktīm nebija problēmas. Kaķis gāja gulēt reizē ar mani un cēlās ar mani. Murgs bija tikai sākumā, uzreiz pēc tam, kad Kaķis bija adoptēta – tad viņai bija psihozes katru nakti un es biju gulējusi labi ja 4h. Nu, tagad mēs atkal esam atgriezušies šajā stadijā – Kaķis brēc katru nakti, vairākas reizes un es tiešām esmu pateicīga, ka neviens kaimiņš nav atnācis mani lamāt. Brēc viņa aptuveni ap pusnakti, tad aptuveni ap trijiem, tad ap pieciem un tad 6:40. Un nē, viņai nekas nesāp, viņa ir paēdusi, viņas kaste ir tīra. Viņa vnk staigā pa dzīvokli un nelabā balsī brēc. Rezultātā, gluži kā toreiz, atkal esmu gulējusi maz un slikti. Pagaidām negulēšanas noguruma dēļ man reizēm ir uztveres gļuki, man sāp galva gandrīz visu laiku un fiziski nav spēka. Konfekte tikmēr nakti noguļ blakus kā mīļā. Viņu nevar atstāt otrā istabā vai uz zemes – tad viss ir raudāšana. Bet paņemta blakus – viņa noguļ bez problēmām. Ja Kaķis spētu aizvērties, mums būtu mierīgas naktis. Bet diemžēl it is what it is. Ar visām miegazālēm, kuras esmu atsākusi lietot, lai vismaz līdz pirmajai brēkšanai pagulētu – kā Kaķis sāk brēkt, es esmu augšā, mans prāts ir pamodies un otrreiz es vairs nevaru aizmigt, jo nervi un prāts arī neapklust vairs. Ne tapešu dīrāšana, ne paklāja dīrāšana vai traucēšana man ēst, vai vēl jebkādas citas Konfektes izdarības šobrīd nav tāda problēma, kā šī Kaķa brēkšana naktī.

Šis ir ievads manā jaunajā haosā. Mans nodoms nav rakstīt suņkopības padomus – ja tu vēlies audzināt savu suni, prasi padomu kinologam. Nopietni. Tie ir profesionāļi, kuri zin ko un kā pareizi vajag darīt. Konfekte arī jau ir pieteikta skoliņā, kas sāksies ar janvāri. Mans nodoms ir pierakstīt, kā man iet, kad man pirmo reizi dzīvē ir suns. Un salikt bildītes :D. Šī ir jauna lappuse manā dzīvē.

-turpinājums sekos.

Šoreiz sāksim ar rakstiem no un par ārzemēm- Alīna raksta par apskates vietām Lisabonā, Mika blogā bildes ar ginku alejām, Zane turpina ceļoju pa Meksiku- šoreiz Sumidero kanjons, Zaigar blogā rit Slovēnijas ceļojuma devītā diena. No vietējām pastaigu vietām ir raksti par Carnikavas promenādi un Baložkalnu.

Kinojaunumus var klausīties kinoblogeru podkāstā. Artis raksta par filmu Armageddon Time.

Uģis apkopojis kukaiņu medību ieguvumus no Doles un Dārziņu apkārtnes.

Sandra raksta par to, vai pēc zaudējuma sāksies pilsoņu karš Krievijā.

Mārtiņa blogā apkopoti ieteikumi kā cīnīties pret lidlūkiem (droniem).

Aijas blogā ieteikums bezglutēna pankūkām. Lindas virtuvē recepte miso zupai ar sēnēm.

Ernests uzmetis melnrakstu manabalss pieteikumam par EKII atbalsta programmas līguma prasību grozīšanu.

Nobeigumā grāmatu raksti- Psihosomatiskā medicīna, Deja ar pūķiem, Neredzamais bērns, Džentelmenis Maskavā, Straumēni, While My Pretty One Knits, Quo vadis, Mājupiešana.

Un pavisam nobeigumā Kikas raksts par erotisku romānu un to rakstniecēm.

The post Latvijas blogāres apskats #225 (18.11.-24.11.) first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Pētergailis

Dzīve var būt skaista, bet tajā var būt daudz negāciju. Tas, kas dzīvē parādās, ir tas, ka bērnu dzīvi ietekmē vecāki. Bērni viņiem var būt par apgrūtinājumu, bet bērniem var trūkt viņu mīlestība.

Grāmatā var ieskatīties trīs paaudžu sieviešu dzīvēs. Tajās ir atspoguļotas dzīves negācijas un tiekšanās pēc mīlestības, laimes un stabilitātes. Ja dzīvē ir pozitīvu emociju trūkums, tad tiek meklēta vieta, kurā var paslēpties no ikdienas dzīves. Tur var gūt atpūtu un mieru. Arī tas ir daudz.

Par mūsu auglīgo un dāsno zemesgabalu neviens nebija rūpējies vairāk nekā divdesmit gadu. Vienīgi kaimiņš bija metis pāri mūsu žogam nezāles un citus dārza atkritumus: tulpju sīpolus, zemeņu stīgas un vīnogulāju spraudeņus. Tie savvaļā juku jukām pie žoga bija iesakņojušies. Dārzā auga jāņogas un kazenes, panīkušajiem ērkšķogu krūmiem ogas parasti nobira pirms nogatavošanās. Ziedēja tulpes, rozes un vijolītes, vēlā rudenī – dālijas. Vīnogulāji un mežvīteņi vijās gar mājiņas sienu līdz pat skārda jumtam, un to dzinumi nostiprinājās pie naglām, kas reiz bija turējušas notekas. Logā karājās divas saspiestas bērna plaukstas lieluma monētas. Vienai nedaudz ieliekta un biezāka mala. Tās atradu uz sliedēm, izdūru ar naglu caurumu, piekāru auklā un pēc tam priecājos, kā vējš tās dzidri saskandināja, kā tās vizuļoja saules spožumā.

Tik maz vajag, lai dzīvē ienāktu prieka mirkļi, bet tie palīdz dzīvot, jo viegli nav. Jarka pazīst apkārtnes bērnus. Viņa zina, kāda dzīve ir šiem bērniem. Bērni var būt pieskatīti un ar visu nodrošināti. Jarka praktiski ir pamesta un viena. Tas, ka viņa ir viena, tas nenozīmē, ka viņa ir vientuļa. Jarka saplūst ar savas dzīves apkārtni. Viņā vienkārši peld pa dzīvi tās plūsmā. Māte var būt neapmierināta ar Jarku, viņa var uzskatīt, ka Jarka ienes dzīvē visu slikto, kas ir bijis, bet Jarka, pēc būtības, vispār neko nedara. Viņa ir viena. Viņai nav pie kā griezties pēc palīdzības un padoma. Paiet laiks, un pienāk brīdis, kad jāpieņem lēmumu, tad Jarka tā arī dara. Viņa nezina visu to, ko zina apkārt esošie pieaugušie. Viņa vienkārši meklē risinājumu situācijā, kurā nonāk.

Jarka nonāk situācijā, kad vajag pieskatīt bērnus, bet nesaņem informāciju, ko var darīt, ja bērni pamostas. Viņa arī nezina, cik ilgi sievieti vajag gaidīt. Jarka gaida sievieti, bet laiks iet uz priekšu.

Stāvēju zem kāpnēm un skatījos gaitenī. Apjautu, ka no stacijas jau labu laiku neviens nav izgājis, Dīvaini, jo līdz brīdim, kad ieradās sieviete ar ratiem, cilvēki plūda ārā bariem neatkarīgi no tā, vai uz perona atrodas vilciens vai ne. Tagad stacija bija tukšam varbūt vienīgi kāds rets, klusībā gaidīdams, nīka uz soliņa vai arī atspiedies pret leti, laka stacijas alu. It kā laiks bija apstājies vakuumā.

Ir skaidrs, ko tādā gadījumā darītu pieaugušais, bet Jarka rīkojas tā, kā viņa izdomā. Bērnus ir jāpabaro, par viņiem ir jāparūpējas. Jarka neapzinās, kāda atbildība gulstas uz viņas pleciem. Viņa dara visu, ko spēj izdarīt. Ja Jarkai būtu pietiekami tuvas un labas attiecības ar māti, tad viņa censtos griezties pie viņas, bet tādas pieredzes nav. Jarka paliek ar bērniem, būdama pati bērns.

Grāmatu lasot, tās saturs plūst, kā upe. Tas plūst un nes sev līdzi. Pārdzīvojumi nepazūd, bet tie iedarbojas uz pārdomām, jo katras ģimenes dzīve no malas ir kā fasāde, bet tas, kas ir iekšpusē, var būt neredzams, un tad veidojas situācija, ka ģimenē katrs tās loceklis dzīvo vienā pasaulē, bet tajā pašā laikā katrs ģimenes pārstāvis dzīvo savā pasaulē. Tā dzīve kļūst arvien krāsaināka un emocionālāka.

Grāmata nav vienkārša, ja ir vēlme lasīt psiholoģiski piesātinātu romānu, kas parāda tikai nelielu dzīves brīdi, piesaistīdams nelielas dzīves un pārdomu nianses, tad grāmata būs izcila, jo valoda ir brīnišķīga un emocijas var būt spēcīgas. Tā dod iespēju ieskatīties, cik tuvi vai tāli savās attiecībās var būt bērni un viņu vecāki.

 

Šī gada 22. novembrī tika veikts pirmais veiksmīgais pulsāru novērojums VSRC vesturē. Šis novērojums tika veikts izmantojot Irbenes LOFAR staciju. Tika novērots pulsars J0332+5434 (RA - 03:32:59.368, DEC -+54:34:43.57) 110 - 190 MHz joslā. Šī novērojuma rezultāti paver iespējas jauniem pētījuma virzieniem VSRC un paplašina starptautiskās sadarbības iespējas.

Piedāvājam iegādāties 2022.gada jēra gaļu un tās izstrādājumus. Jēri ganījušies bioloģiski daudzveidīgajos zālājos, upes palienē, mežos un krūmājos. Iegādājoties mūsu produkciju, jūs ne tikai nopērkat gaļu, bet arī palīdzat mums uzturēt bioloģiski vērtīgos zālājus (tie Latvijas teritorijā aizņem jau mazāk kā 1% platības) un atjaunot ar krūmiem aizaugušās vērtīgās pļavas. Nopērkot mūsu jēru gaļu, jūs palīdzēsiet saglabāt naktsvijoles, dzegužpuķes, pelašķus, asinszāles, sāres grīsli un daudzas citas lielākas un mazākas zālītes, kā arī uzturēt dzīvotnes pļavu un mežu putniem, miljoniem zirnekļu, spāru, tauriņu un miriādēm būtņu, kas dzīvo pazemē.

Pien�?ca t�? diena, kad ir radusies akūta vajadzība p�?c jaun�?s pases. Dzird�?ti ntie st�?sti par to, cik ilgi pasi ir j�?gaida, bet nu ne�?�?mu pie sirds ... līdz brīdim, kad pats izbaudu uz savas �?das mūsu ban�?nu republikas brinumjaukos apst�?kļus un ap�?tisko k�?rtību. Lai iegūtu inform�?ciju par to, līdz cikiem kura ...