nekur.lv

vara bungas: Noplūde par RU plāniem pret LT. Pirādījumu par autorību nulle. Pēc satura makes sense, bet ar atrunām (zemāk)

VB viedoklis:

• Tas nav hibrīds, tas ir konvencionāls karš, kas prasa resursus, kuru RU nav/maz/trūkst/pietiek (vajadzīgo pasvītrot)
• Jau pirmā fāze prasa spēku koncentrāciju apvidū, ko šobrīd monitorē puspasaule/visa pasaule (vajadzīgo pasvītrot). Pārsteigums neizdosies.
• 3B NBS dezorganizācijas mēģinājumi sāksies pirms iebrukuma nevis pēc. Indikātors per se.
• Infrastruktūras habus RU iznīcinās uzreiz, kad neizdosies tajos iebraukt parādes kolonnās. Noplūde daļā par “saglabāšanu” adresēta infras īpašniekiem, kas cer “sarunāt” ar agresoru.
• Nav nekas saržģītāka sauszemniekiem par pārceltuves/tilta ierīkošanu uz lielas upes zem apšaudes un bumbošanas. Par gaisa telpas iekarošanu plāna autori “piemirsa”.
• Leksikons par “straujo maršu līdz piekrastei” u.tml ir Z-blogera nevis ģenerālštāba cienīgs.
• Tiek pieņemts, ka Baltijas flote būs tādā kārtībā, ka spēs brīvi manevrēt jūrā. Ļoti pašpārliecināti ņemot vērā FI un SE statusu.

Kopumā šāds plāns varētu būt gadus 10 vecs, no laikiem pēc 2014.gada, kad mēs visi to apspriedām kā fait accomply. Vvsakot infokarš, starjo un deza.

Starp otrdienas un trešdienas balss nodošanu glabāšanā 30 stundu, var maķenīt atvilkt elpas, pacelt acis un apskatīties, kā ir. Pa divām dienām balsi glabāšanā nodevuši 38,5 tk vēlētāju jeb 2,5% balsstiesīgo jeb ⅗ glabātāju skaita iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Sīkāki skaitļi tādi, grafikā izskatās tā, kartē — tā:

Kas redzams? Augstāka aktīvitāte Lielrīgā, zemāka Latgalē (1,85%). Turklāt Lielrīgā aktīvitāte zemāka, kur vairāk pārkrievots — Olaines un Salaspils novadā. Arī Latgalē aktīvitāte latviskākos novados — Balvos, Līvānos, Preiļos — augstāka (1,97%) nekā pārējā Latgalē (1,82%). Bet tas nav nekas jauns: latvieši vairāk iecienījuši iepriekšēju balsošanu. Savukārt vēlēšanu dienā otrādi.

Tāpat nekas jauns, ka pilsētās lielāka aktīvitāte. Turklāt te runa lielā mērā nevis par cītīgākiem pilsētniekiem, bet braukšanu uz pilsētu.

Skatoties atsevišķus iecirkņus, var redzēt vien vēlētāju skaitu, ne aktīvitāti, jo balsstiesīgie nav piesaistīti vienam noteiktam iecirknim. Atsevišķi jāpateicas tām pašvaldības vēlēšanu komisijām un domēm, kas izlēmušas paieties vēlētājiem pretī un ne tikai noteikušas iecirkņus, uz kurieni doties balsot, bet arī ierīkojušas iecirkņus tur, kur vēlētāji jau tāpat pulcējas — dižveikalos. Lielākie desmit iecirkņi Latvijā:

1. 113. “Domina” — 440 vēlētāju;
2. 75. “Origo” — 398;
3. 70. “Rīgas galerija” — 341;
4. 64. “Akropole” — 307;
5. 739. “Sāga” — 293;
6. 118. “Alfa” — 282;
7. 73. Eķis-Unis-“Centra galerija” — 272;
8. 28. “Olimpija” — 251;
9. 55. “Zoom” — 245;
10. 36. Stradiņa slimnīca — 245.

Vai kaut ko jau var secināt, kādi vēlēšanu iznākumi iezīmējas? Nē, par maz balsotāju — mazāk nekā vienā vēlēšanu dienas stundā.

Pēc dārzkopības sezonas noslēguma daudzi dārzkopji ķeras pie savu lauku un dārziņu uzrakšanas. Ilgu laiku šis darbs tika uzskatīts par...

The post Rudens dārzā uzrakšana: kad tā ir vajadzīga un kad no tās labāk atteikties appeared first on Hitnet.lv.

• Valmiermuižas alus darītava
• Dikļu pils
• izklaides viesu namā "Mazais Ansis"

Sveiki, vai šeit ir darbs?

Sveicināti, godājamie, darbinieku trūkuma skartie, Latvijas un citu valstu uzņēmēji.

Esmu 44 gadus vecs, CE kategorijas autovadītājs.

Man ir 95.kods un nepieciešamības gadījumā varu nokārtot ADR.

Esmu bez kaitīgiem ieradumiem. Mani nebaida smags darbs, respektēju darba devēja vēlmes un prasības. Esmu disciplinēts, kārtīgs un ar augstu atbildības sajūtu.

Šobrīd meklēju atbilstošu darbu.

Varu veikt reisus un preču piegādes, gan Latvijā, gan uz Eiropu, gan NVS.

Par algu vienosimies, manas prasības nav augstas, vienīgi vēlos oficiālu algu un darbu.

Atsaucieties, ja Jums nepieciešams autovadītājs, kuram var uzticēties, un kurš neaizmuks pats vai arī pēc mēneša nebūs jānomaina.

Rakstiet profilā, vai uz epastu viesturs_bundza@inbox.lv vai zvaniet 2537 4711.

Tas esmu es.

Savukārt tas mans sapņu darbs.

Ja varat, tad padalieties.

Tas nav noslēpums, ka esmu saistīts ar Progresīvajiem kopš to dibināšanas, vēl kad tā bija tikai biedrība. Neesmu gan aktīvs biedrs partijā, jo pašlaik manā dzīvē ir citas prioritātes, proti, ģimene. Tas nozīmē, ka veltu laiku mazo kapteiņu izaudzināšanai. Iepriekšējās vēlēšanās, gan pašvaldību, gan Saeimas, es aktīvi piedalījos, rakstot komentārus Excel failos, kuros Progresīvo vēlētāji veica savas piezīmes par kandidātiem. Šoreiz izlēmu to darīt daudz publiskāk, savā blogā. Šis ir mans privātais viedoklis par kandidātiem, ko esmu veidojis gadu gaitā. Balsošu es Rīgā.

VUGD aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem pie ūdens

Nedēļas nogalē Latvijā noslīkuši astoņi cilvēki, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste.

Seši cilvēki ir atrasti, bet divu meklēšana vēl turpinās. VUGD pārstāve uzsvēra, ka astoņi noslīkuši cilvēki vienā nedēļas nogalē ir sen nepieredzēts skaits. "Nedēļas nogale bijusi gan darbīga glābējiem, gan traģiska visai Latvijai," sacīja Gribuste.

Kā aģentūrai LETA uzzināja VUGD, sestdien noslīkuši seši cilvēki. 12 gadus veca meitenīte noslīkusi jūrā pie Salacgrīvas. Pieauguši vīrieši noslīkuši Ērgļu novadā un Rīgā. Vēl divi cilvēki noslīka Priekuļu novadā un Daugavā pie Daugavpils.

Svētdien Valmierā upē noslīcis aptuveni 30 gadus vecs vīrietis, bet Ropažu novadā no ezera izcelts noslīcis aptuveni 40 gadus vecs vīrietis.

Jau ziņots, ka 12 gadus veca meitenīte noslīkusi jūrā pie Salacgrīvas. Rīgā, Voleros noslīcis cilvēks, kura vecums pagaidām nav noskaidrots.

Ir vēl nepilnīgas ziņas par diviem noslīkušiem cilvēkiem, kurus ūdenslīdēji meklēja, bet neatrada. Svētdien turpinās Priekuļu novadā noslīkušā cilvēka meklēšana, savukārt otrs noslīkušais, kuru neizdevās atrast, vakar tika meklēts Daugavā pie Daugavpils. Pagaidām šī cilvēka meklēšana nav atsākusies, jo tiek gaidīti policijas norādījumi.

VUGD aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem pie ūdens. Dienesta mājaslapā publicētajos ieteikumos norādīts, ka pārkarsušiem nedrīkst strauji iet ūdenī. Straujas temperatūras maiņa var izraisīt muskuļu krampjus, sirdsdarbības vai asinsrites traucējumus.

Glābēji uzsver, ka nedrīkst lietot alkoholu, ja plānots iet peldēties, īpaši, ja iedzīvotāji atpūšas kopā ar bērniem. Nodarbojoties ar ūdenssportu vai vizinoties ar laivu, obligāti jāvelk glābšanas veste.

Savukārt, ja pie ūdenstilpes ir bērni, no tiem nedrīkst novērst uzmanību ne mirkli, brīdina glābēji. Vecāki tiek aicināti ar bērniem pārrunāt situācijas, ko darīt, ja notikusi nelaime un atgādināt glābēju tālruņa numuru 112.

(papildināta no sākuma)

65. dzīves gadā mūžībā devies viena no Ludzas handbola dzīves nozīmīgākajām personībām – Anatolijs Stepkāns.

No 7. līdz 13. septembrim norisināsies pirmā Eiropas Sporta nedēļa, kuras ietvaros notiks arī Eiropas atvērtā handbola diena, ko rīko Eiropas komisija sadarbībā ar Eiropas Handbola federāciju.

Jacques of S’T’A jeb Žaks no S’T’A šogad izdevis dziesmu apkopojumu (EP) “Kā taisīt selfijus korumpētā austrumeiropas pilsētā“. Lai arī neesmu dziesmas dzirdējis, šī ir veina no tām, kas pieejama Žaka YouTube kanālā.

Jacques of S’T’A – “Rīga”

Man bija dziesma jānoklausās divas reizes, lai to “sajustu”. Iespējams vajadzēs vēl dažas reizes to paklausīties, jo palika neliela sausuma sajūta dziesmā. Iespējmas, mazliet lielāks piesātinājums fonā piešķirtu plašāku skanējumu.

Bet katrā ziņā, dziesma iekļaujas manā sarakstā “Dziesmas par Rīgu“.

Novērtējiet paši Jacques of S’T’A – “Rīga”:

Guntis Eniņš „Nezināmā Latvija”, AS „Lauku Avīze”, Rīga: 2015

Ūdeņi, klintis, akmeņi, koki un alas – vairāk nekā 70 dabas brīnumu ir aprakstīts Gunta Eniņa krāšņajā un aizraujošajā grāmatā „Nezināmā Latvija”. Autoram ir fantastiska pieredze dabas retumu apzināšanā, tāpēc ir liels prieks, ka tā tagad ir apkopota grāmatā un lasītājiem ir iespējams ar to iepazīties plašāk.
Visi apraksti ir sadalīti sešās nodaļās – Ūdeņi, Akmeņi, Klintis un alas, Kalni, Koki, Vēji un zibeņi. Katram dabas objektam ir dots apraksts, kam pievienotas uzziņas ar tehniskajiem rādītājiem, vēsturiski nostāsti un teikas, ja tādas ir bijušas, pastāstīts par šī brīža situāciju un doti ieteikumi, ko darīt tā saglabāšanā un uzturēšanā. Bieži vien apraksti ir papildināti ar stāstījumu par autora personīgo pieredzi šī dabas retuma apzināšanā un atklāšanā (dažreiz tā ir bijusi diezgan sāpīga un traumatiska), kas grāmatai piešķir dzīvīgumu un cilvēciskumu. Piedevām tam visam grāmatā ir brīnišķīgas fotogrāfijas no dažādiem laika periodiem un skatu punktiem, ieskaitot arī no lidojuma ar lidmašīnu.

„Nezināmā Latvija” ir iedvesmojoša un ļoti izzinoša grāmata. Lai gan daudzi no aprakstītajiem dabas jaukumiem ir visiem zināmi un labi pazīstami, Guntis Eniņš ir pratis tos aprakstīt no mazāk apzinātajām pusēm. Iespējams, ka Gūtmaņalā patiesībā tālāk slēpjas vesels alu labirints, Zvārtes iezis ir atsedzies pavisam nesen, bet Sietiņiezī esot mitinājies velns-veģetārietis, kas āža izskatā gājis uz tuvējām mājām noēsties kāpostus. Un kur īsti sākas Gaujas izteka – zem Ādolfa Ersa vai Kārļa Skalbes gultas? Grāmatā ir daudz rakstīts par tagad zudušajām dabas vērtībām. Daļa no tām ir aizgājusi nebūtībā cilvēka darbības rezultātā, kā Staburags, Liepavots vai Daugavas klintis, bet daļa no tām mainās līdz ar mūžam mainīgo Latvijas dabu. Mūsu smilšakmens ieži ir maigi un trausli, tāpēc upes dažu desmitu gadu laikā var atsegt un pēc tam aizskalot nebūtībā milzīgus iežus, avotu izskalotās alas parādās, bet jau pēc gada var sabrukt un pazust uz visiem laikiem, dižkoki izaug, noveco un iet bojā, kad pienāk to laiks. Viss plūst, un viss mainās, tāpēc vienmēr pat it kā labi izpētītajā Latvijā ir iespējams atklāt kādu jaunu alu, iezi vai dižkoku.

Izrādās, ka Latvijā ir ezeri, kas mēdz patvaļīgi parādīties un tikpat mīklaini pazust. Mums ir savas peldošās salas (ne gluži tādas, ka doktoram Dūlitlam, bet tomēr ir). Mums ir ārkārtīgi daudz dižkoku, tiesa gan neviens no tiem neesot diez ko vecāks par 300 gadiem. Varbūt mums ir pat pāris menhīri. Nodaļa par akmeņiem bija īpaši interesanta, jo autors pastāsta arī par plašāk pazīstamajiem rūnakmeņu viltojumiem un populārākajiem blēņu stāstiem (pie mums līdz šim ir atrasts tikai viens īsts rūnakmens, un tas pats ļoti maziņš). Guntis Eniņš ir devis arī visai loģisku izskaidrojumu tam, no kurienes varētu būt parādījusies jokainā akmens galva no Salaspils.

Gandrīz vai par katru interesantāku Latvijas vietu ir nostāsti, ka tajā ir noraktas slavenās zviedru zelta mucas, tāpēc visi šie aptrakušie racēji ir īsta sodība, jo bieži vien sabojā arheoloģiskos pieminekļus. Ja kaut kur Latvijā arī ir nogrimušas bagātības, tad tas varētu būt Kolkas rags, bet tur jau tām tik viegli klāt neviens netiek.

Daži stāsti ir patiešām anekdotiski. Tā Siguldas Velna alā 1992, gadā ieradusies brigāde Dieva sūtīta pravieša no Gruzijas Georgija Ionta Iberioni vadībā, un paša Dieva uzdevumā sākusi tur rakties uz vella paraušanu, lai sameklētu kaut kādu 5000 gadu vecu templi. Apturēt viņus neviens tolaik īsti nevarēja, visas ieradušās amatpersonas tika iesmērētas ar svēto eļļu un rakšana tika turpināta. Protams, beigās tūkstošgadīgais templis tā arī neatradās (gandrīz vai žēl, tad gan būtu bijis jautri). Ar nostāstiem vispār ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo daudzi no tiem var būt izdomāti tūristu pievilināšanai. Interesanti, bet par dažiem dabas objektiem vispār nav nekādu stāstu.

Grāmatā ir stāstīts arī par uz klintīm atrastajām senajām aizsargzīmēm, līdzīgas ir atrodamas arī uz ēkām un darbarīkiem. Tāpat varbūt vēl pilnībā neapzināta vērtība ir neskaitāmie vietvārdi. Beigās ir pievienota neliela nodaļa par spēcīgāko Latvijā bijušo viesuli un Durbē novērotajiem lodveida zibeņiem. (Starp citu, par tiem man ir savs stāsts. Manai tantei Durbes tuvumā reiz tāds spīdošs un sprakšķošs bumbulītis negaisa laikā esot izlīdis no elektrības kontaktligzdas, šņākdams pārlaidies pāri istabai un izlidojis laukā pa logu. Kopš tā laika es ar lielām aizdomām pērkona laikā skatos uz kontaktligzdām un ļoti ceru, ka no modernajām mūsdienu uzpariktēm nekas tāds tak vairs laukā nelien.)

Saprotams, ka apjoma ierobežojumu dēļ Guntis Eniņš nevarēja pastāstīt par visiem Latvijas interesantajiem, savdabīgajiem un unikālajiem dabas veidojumiem (es labprāt būtu lasījusi vēl), taču „Nezināmā Latvija” ir brīnišķīga grāmata, kas noderēs visiem, kas grib iepazīt un saudzēt Latvijas dabu.