Kalnišķes kaujas 81. gadadiena: Lietus neatturēja godināt partizānus

Melnbaltas fotogrāfijas koka rāmjos novietotas uz baltiem krēsliem piemiņas pasākuma laikā brīvā dabā.

Lietainā, taču jēgpilnu tikšanos un dzīvas vēsturiskās atmiņas piepildītā sestdienā Kalnišķes mežā, Lietuvā, tika atzīmēta viena no nozīmīgākajām nacionālo partizānu cīņu gadadienām. Kalnišķes kaujas 81. gadskārta pulcēja simtiem cilvēku, lai kopīgi godinātu tos, kuri 1945. gada maijā ziedoja savas dzīvības par Lietuvas brīvību. Šis pasākums nav tikai lokāls atceres brīdis, bet gan spēcīgs apliecinājums Baltijas tautu kopīgajam liktenim un nerimstošajai pretestības gribai.

Piemiņas pasākums sākās ar tradicionālo gājienu pa Kalnišķes cīnītāju takām. Gājiena dalībnieki, pulkveža Rimanta Jarmalavičus vadībā, mēroja ceļu no Simnas pilsētas laukuma līdz pat kaujas vietai meža biezoknī. Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, dalībnieku vidū bija gan jaunieši, gan sirmgalvji, apliecinot, ka vēsturiskā atmiņa Lietuvā tiek nodota no paaudzes paaudzē.

Piemiņas svētbrīdis un kopības spēks meža ielokā

Nonākot vēsturiskajā kaujas vietā, tika noturēta Svētā Mise par kritušajiem partizāniem un Lietuvas brīvību, ko vadīja Simnas draudzes prāvests R. Žukauskas. Pasākumā piedalījās plašs amatpersonu un sabiedrības pārstāvju loks, tostarp vicemērs Daļus Mockevičus, Lietuvas Seima deputāti, pašvaldības padomes locekļi, kā arī partizānu tuvinieki, bijušie politiskie ieslodzītie un trimdinieki, strēlnieki un karavīri.

Vicemērs Mockevičus, nododot sveicienus no mēres Ausmas Miškinnienes, uzsvēra, ka šī vieta ir svēta ikvienam lietuvietim. Pēc oficiālajām uzrunām klātesošie klausījās patriotisko un partizānu dziesmu koncertu “Lai skan dziesmas milžu kapu zemē”. Dziesmas, kas savulaik palīdzēja partizāniem izturēt smagākos brīžus bunkuros, šodien atgādināja par viņu neizsīkstošo cerību un ticību neatkarīgai valstij. Pēc svinīgās daļas visi klātesošie tika aicināti uz kopīgām kareivju pusdienām, kur neformālās sarunās tika pieminēti Dzūkijas novada varoņi.

Nevienlīdzīgā cīņa: 100 pret 1000

Kalnišķes kauja, kas notika 1945. gada 16. maijā, ierakstīta vēsturē kā viena no lielākajām un traģiskākajām sadursmēm starp lietuviešu partizāniem un NKVD karaspēku. Aptuveni simts Dzūkijas novada partizānu, kurus vadīja Lietuvas ulānu apakšvirsnieks Jons Neifalta-Lakūns, stājās pretī desmitkārt lielākam pārspēkam – aptuveni tūkstotim padomju okupācijas armijas karavīru.

Kalnišķes kaujas 81. gadadiena: Lietus neatturēja godināt partizānus

Kauja ilga no rītausmas līdz pat krēslai. Partizāni, ieņēmuši aizsardzības pozīcijas kalnainajā meža apvidū, izrādīja sīvu pretošanos, nodarot ievērojamus zaudējumus ienaidniekam. Tomēr nevienlīdzīgajā cīņā dzīvību zaudēja 44 jauni vīrieši. Šis upuris kļuva par simbolu visai Lietuvas partizānu kustībai, pierādot, ka pat visbezcerīgākajā situācijā brīvības alkas ir spēcīgākas par bailēm no nāves.

Dzīvā atmiņa kā valstiskuma pamats

Okupācijas gados Kalnišķes kaujas piemiņa palīdzēja saglabāt tautas pašapziņu. Šodien šī vieta ir labiekārtota un kalpo kā dzīvs cieņas apliecinājums. Šeit uzstādīti pieminekļi, krusti un stēlas, bet partizānu piemiņai iestādītie ozoli simbolizē tautas spēku un saknes, kas sniedzas dziļi vēsturē.

Latvijas lasītājam šis stāsts ir īpaši tuvs, jo arī mūsu mežos norisinājās līdzīgas drāmas. Nacionālo partizānu karš Baltijā bija vienota pretošanās kustība pret totalitāro režīmu, un tādi punkti kā Kalnišķe Lietuvā vai Stompaku purvs Latvijā ir mūsu kopīgās brīvības kartes stūrakmeņi. Ik gadu pieaugošais apmeklētāju skaits Kalnišķes piemiņas pasākumos liecina, ka brīvības cīnītāju stāsts nav tikai vēstures grāmatu lappuses – tas ir dzīvs spēka avots mūsdienu sabiedrībai, kas saskaras ar jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem.

Avots: Lazdijai savivaldybė

Tu maksā par lietām, kuras nelieto – kā atrast un atcelt slēptos abonementus?

Parasti cilvēks ir pārliecināts, ka maksā par aptuveni trim vai četriem abonementiem. Pētījumi rāda, ka patiesais skaitlis parasti ir trīs reizes lielāks – un aptuveni trešdaļa no tiem ir pakalpojumi, kurus lietotājs aktīvi neizmanto. Nauda aiziet katru mēnesi, automātiski, nemanāmi, uz kontiem, par kuriem tu, iespējams, esi pilnībā aizmirsis. Kāpēc abonementi ir tik labi slēpti? […]

Steve Martini – The List

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kontinents

Manas pārdomas

Kad tu gribi ne tikai vienkārši rakstīt romānus savam priekam un ja kādam tie tik ļoti patiktu, lai tradicionālais izdevējs ne tikai piekristu izdot, bet arīdzan ieguldīt mārketinga kampaņā, lai maksimālu daudzus sasniegtu tavas iztēles auglis, ir jādara viss, kas tavos spēkos, lai to panāktu. Kad tu zini sava sarakstītā vērtību, bet zini, ka tev tas tiks liegts vien tava dzimuma dēļ, kad zini, ka vien tāpēc, ka agrāk zem sava īstā vārda ir paveicies jau šo to lasītvērtīgu, bet ne spožu publicēt, ka nebūsi unikāli atklāts debijas autora darbs, par ko reklāmu lozungos skandināt, ka tikai tāpēc ar lieu varbūtību un jau iegūtu negatīvu pieredzi, visticamāk tev tiks laupīti gan potenciālie peļņas, gan vienkārši plašas atzinības lauri. Tieši tādēļ juriste Ebigeila vai vienkārši Ebija Čendlisa izgudro pseidonīmu Geibls Kūpers un gan žilbinošu vizuālo izskatu, gan intriģējošu pagātni izdomu autoram, lai iegūtu tik ilgi kāroto, kas tai pienākas.

Vien nelaime, ka sarakstītā grāmata izrādās tik laba, ka aģenti un pat filmu studijas sāk ausīties vēl pirms grāmata sasniegusi grāmatnīcu plauktus. Ne tikai ausīties, bet pat literārās aģentes Karlas Ovensas veidolā ierasties tās darbā, jo pašu Geiblu Kūperu tai neizdodas sadabūt rokā. Atliek vien nekrist panikā, izdomāt pirmās atrunas, kur gan tās ‘’draugs’’ Kūpers palicis un kad būtu iespēja to drīzākajā laikā dabūt rokā, jo tik naudīgas vienošanās un kontraktus pastarpināti nebūtu labi slēgt. Lai būtu sižets un no visa izrietoša problēmsituācija, tad, protams, Ebija nav laicīgi izdomājusi, ka būs Kūpera juridisko jautājumu pārstāve visos citu izrietošo jautājumu kārtošanā, ka Kūpers nav tik ekscentrisks un īpatnējs, ka ne par kādu cenu, lai cik vilinoša, atteiktos ar ārpasauli kontaktēties un visu kārtotu vien caur Ebiju.

Labi, ka vēl gluži ar dilemmu, ko darīt, ko iesākt, Ebija nav pilnīgi viena. Ir daža laba uzticības persona, kura zina par tās sarakstīto jauno romānu un pseidonīmu, un var nākt talkā, ko iesākt lietas labā. Bet varbūt ne darba kolēģis un draugs, ne draudzene ārpus darba būtu ko līdzējuši, ja ne pa sižetā no anonīma drauga iegūts jaunu un varbūt arī ne tik jaunu aktieru katalogs, kuri vēl nav izsitušies līdz zvaigžņu statusam, kuri būtu gana kāri, lai iesaistītos šādā trakā avantūrā mānīt izdevējus un pasauli, kuri nebūtu tik atpazīstami, lai visiem būtu uzreiz skaidrs kas ir kas.

Kā jau romānam piederas, tad ar to neparastās idejas un tās izpildījuma trakumi vien sākas. Sakritība vai ne, bet tikai viens no trim Ebijas un draudzenes Terēzes jeb Terijas izvēlētajiem pēc skata labākajiem Geibla Kūpera kandidātiem ir savā norādītajā dzīvesvietā. Bet, kad tie vismaz provizoriski, izstāstot tikai pašu sākumam nepieciešamo, tikuši pie Džesa Džermeina piekrišanas izlidot uz Ņujorku, lai sāktu ilgstošu brīvdabas teātri, Ebiju gandrīz piemeklē trieka, kad aģentes Karlas Ovensas kabinetā sastop līdzīgu, bet rūpīgāk ieskatoties citu personu. Kas viņš tāds, cik daudz Džess tam izstāstījis un vai vienkāši līdzīgs vai rads? Tie un neviens vien jautājums un ļaunāko scenāriju domas joņo pa Ebijas galvu.

Tomēr, lai ko teiktu par Džeka uznākšanu uz sižetiskās skatuves, personāžam netrūkst tik kārotā šarma un pašpārliecinātības, lai ar pilnu pārliecību spētu pārliecināt izdevējus, kino ļaudis un jebkuru citu, ka viņš attaisnotu gandrīz jebkurus rekordskaitļu summas autoram, kurš vēl nav ticis publicēts. Sižetam ritot Ebija pieķer sevi pie domas, ka Kūperam savā lomā pat pārāk labi sanācis iejusties, pat pārāk labi un ātri izdevies kļūt tik populāram, ka piezogas domas, kāda būtu sabiedrības reakcija, ja viņa pēc sava iedomu plāna, pirms sāka rīkoties, kādā brīdī atklātu, kurš patiesībā ir dižpārdokļa autors.

Ik pa brīdim autors Stīvs Martini meistarīgi iepin mājienus par potenciālo ļaundari, piedāvājot lasītājam uzzināt tos faktus, kuri nostādītu vienu vai otru tēlu atbilstoši negatīvā gaismā. Lai vēlāk radītu šaubas par izvēli no piedāvātajiem variantiem, kurš varētu būt apņēmības pilns varbūt vienkārši priekšlaicīgi dienasgaismā pacelt Ebijas mazo krāpšanos, vai pat būt gana gudrs, lai miljonos vērtāmos labumus iegūtu sev. Vai, kad Desmitnieka sižetam ritot uz priekšu un ap Ebijas paziņām pieaugošā kārtībā piedzīvojot vardarbīgu un pāragru nāvi (dažs nosacīti pelnīti un dažs ir neīstajā vietā un laikā), būtu mantkārības vārdā spējīgs arī nogalināt. Ik pa brīdim arī fragments no anonīma skatpunkta, kurš piedevām vēl iesaistās aktivitātes, kuras varētu pat nodevēt par teroristiskām, bet šķietami noris paralēli Ebijas sižetam un sākotnēji rada mulsinošus jautājumus, kāds gan šiem fragmentiem saistība ar Ebijas un Kūpera pamatsižetu, bet visam, tā teikt, savs laiks un noslēgumā tiek sasaistīts.

Pirmās aizdomas un neuzticības ēna, protams, kritīs vēl mazpazīstamā un jaunatrastā Džeka virzienā, kuras tikai pieaug pēc viesošanās tā plantāciju laiku senajā un no vecākiem mantotajā mājā. Bet jo tuvāk nāk romāna beigas, jo vairāk un vairāk uzpeld arī detaļas, kuras negatīvā gaismā attēlo līdz tam tik neapgāžami uzticamo Morganu Spenseru, kurš piedevām pret Ebiju lolo drusku lielākas, romantiskākas un diemžēl vienpusējas jūtas kā pret vienkāršu draugu.

Lai arī Ebija aizstāvēs domu, ka visu šo nedara vien aiz mērķa iegūt pēc iespējas vairāk naudas, tad tās finansiālais stāvoklis nav nekāds spožais. Nav viņa no tiem advokātiem, juristiem, kuri spējuši piesaistīt tādus naudīgus klientus, lai varētu paši šiki dzīvot. Tāds nav arī kolēģis Morgans Spensers, kuram kā labam draugam Ebija uzticas pilnībā simtprocentīgi, tik ļoti, lai uzticētu tam pa slepeno uzticētu nodrošināt juridisko pusi attiecībā uz autortiesībām, lai nākot atklātībā nebūtu vārds pret vārdu un atrastais Džeks Džermeins nevarētu tā vienkārši piesavināties viņas sūros darba augļus.

Desmitnieks, kurā iekļūt varbūt Ebijai/Kūperam nemaz nesagādā tik lielas grūtības, kā būtu domājusi, pat ja vajadzīga neliela mānīšanās, bet no kura, lai izkļūtu cauri sveikā, gan nāk ar krietni trauksmaināku un negaidītāku piedzīvojumu piedevu.

Uzvarēt ciešanās

Uzvarēt ciešanās

Māceklība nozīmē uzticību ciešanās mirušajam Kristum. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka kristieši tiek aicināti ciest. Patiesībā tas ir prieks un Viņa žēlastības apliecinājums. Agrīno kristiešu mocekļu

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Karte: Jūgendstila ēkas Rīgā

NeoGeo.lv piedāvā saviem lasītājiem iepazīties ar noderīgu karti, kuru izveidojusi Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra”. Tā ir karte, kurā atspoguļotas slavenākas jūgendstila celtnes Rīgas centrā.

Avots: https://www.liveriga.com/lv/apmekle/par-rigu/informativie-materiali

Kartē var uzzināt to, kur Rīgas centrā un tā apkārtnē atrodas slavenākās jūgendstila ēkas. Un šādas ēkas atrodas ne tikai slavenās Alberta ielas rajonā. Tās ir gan Vecrīgā, gan Čaka ielā, gan Matīsa ielā, gan Brīvības ielā un daudzās citās Rīgas vietās.

Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma līdz Pirmajam Pasaules karam. Par jūgendstila vadmotīvu kļuva mākslas sintēzes ideja, un tā sāka izpausties visos mākslas veidos, sākot ar lietišķo mākslu, un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektūru.

Alberta iela 12, kur atrodas muzejs Rīgas Jūgendstila centrs. Avots: https://neogeo.lv/

Arhitektūrā jūgendstilam ir raksturīga celtnes funkcionālā uzbūve, kas izvirzījās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastikas elementiem (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēla izveidē ir svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem. Pirmā jūgendstila celtne ir Tasela nams Briselē, Beļģijā (1893).

Tasela nams mūsdienās. Avots: https://en.wikipedia.org

Jūgendstila attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas vēsturē vēl nepieredzēta uzplaukuma laiku, bet mūsdienās Latvijas galvaspilsēta pelnīti tiek uzskatīta par jūgendstila meku.

Ap 1904. gadu Rīgā pilnīgi izzuda 19. gs. otrās puses arhitektūras stils – eklektisms un to pārņēma jūgendstils. Ap 40% no visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes. Tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē.

Jūgendstila arhitektūra pārsvarā koncentrējusies pilsētas kvartālā, ko dēvē par “Kluso centru”, kas atrodas aptuveni 10 minūšu gājiena attālumā no Vecrīgas, un tas ir krāšņs vēstures vaibsts Rīgas sejā.

Protams, ka Alberta iela ir Rīgas jūgendstila pērle –  visā tās garumā izvietotas krāšņas, vēsturiskas “Art Noveau” stila ēkas. Katrs no tās namiem ir neatkārtojams 20. gs. būvniecības sasniegums, turklāt tās apbūve noritējusi diezgan īsā laikā jeb no 1901. līdz 1908. gadam. Astoņi no Alberta ielā atrodamajiem namiem atzīti par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem.

Alberta iela. Avots: https://www.flickr.com/photos/dalbera/

Saknes

Jānis Ozoliņš

 

 

Jānis un Ieva Ozoliņi

Aizvadīts sirsnīgs Pēdējā zvana pasākums “Skolas vernisāža 2026”

Šī gada 15.maijā mūsu skolā izskanēja Pēdējais zvans 9. klašu absolventiem. Šie svētki kļuva par īpašu radošu notikumu – skola uz dienu pārtapa par “Skolas vernisāžu”, kurā katrs absolvents tika godināts kā unikāls mākslas darbs.

Pasākums sākās ar ļoti emocionālu brīdi – visa skolas saime bija izveidojusi garu dzīvo koridoru, ar skaļiem aplausiem un ziediem svinīgi pavadot devītos uz viņu pēdējo skolas stundu.

Svinīgajā daļā zālē pēc valsts himnas sekoja direktora Aleksandra Horuženko uzruna. Īpaši aizkustinoša bija tikšanās ar pirmklasniekiem, kuri sveica vecākos biedrus ar enerģisku priekšnesumu un dāvināja absolventiem viņu portretus, ko bērni bija paši uzzīmējuši. Atmiņās par pirmajiem soļiem skolas gaitās dalījās absolventu pirmās skolotājas. Sirsnīgu pārsteigumu bija sagatavojuši 8. klašu skolēni – viņu izveidotajā galerijā absolventi varēja ieraudzīt sevi gleznās, kas veltītas spilgtākajiem skolas dzīves mirkļiem.

Pēc visām apsveikuma runām skatuve piederēja pašiem absolventiem. Viņi bija sagatavojuši iespaidīgu projektu – skolotāju portretu galeriju. Absolventi iejutās gidu lomās, iepazīstinot viesus ar šo ekspozīciju, un pasākuma kulminācijā katrs skolotājs saņēma īpašu dāvanu – savu portretu, ko ar mīlestību bija radījuši viņu audzēkņi.

Vēlamies teikt lielu paldies visiem klases audzinātājām un vecākiem par siltajiem apsveikumiem un iedvesmojošajiem ceļa vārdiem. Pēc tradicionālā pēdējā zvana svētki noslēdzās ar romantisku absolventu valsi.

Vēlam mūsu deviņklasniekiem drosmi un panākumus! Lai jūsu turpmākās dzīves gleznas ir košas un panākumiem bagātas!

The post Aizvadīts sirsnīgs Pēdējā zvana pasākums “Skolas vernisāža 2026” appeared first on Jaunogres pamatskola.

Atkal smaidām. Pavisam drusciņ

 693557373_991675076678686_6273063198965954162_n.jpg

690651995_24690638823966948_711698045060102866_n.jpg

Somijas mācības Ukrainai: cīņa par teritoriju

Ukrainas kara noslēgums ievelkas karojošo pušu nesaskaņu dēļ. Putins grib, lai ukraiņi atdod viņam visu Doņeckas zonu, bet ukraiņi  pieprasa atpakaļ arī krievu “pievākto “ Krimu. Skan balsis, ka vajag “dot krievam to ko viņš grib un miers mājās”. Taču vēsturiskā pieredze rāda, ka krieviem nekad nevajag piekāpties un cerēt, ka “ar labu” varēs panākt vairāk.  […]

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===