nekur.lv

Šorīt pamodos ar skaistām ziņām. Iespējams, ka Milla Jovoviča nodarbojas ar Claude Code un viņai ir savs Github konts. Aktīvs.

Millai Jovovičai ir savs Github repo un viņa nedaudz nodarbojas ar Claude Code. Milla Jovoviča. «Resident Evil» un «5th Element» Milla Jovoviča. Ja vien tas nav feiks vai mārketinga triks.

Pašlaik nevaru spriest par kārtējā «šis maina visu AI» paziņojuma leģitimitāti. Bet rekur ir Github saite, rekur ir oriģinālais tvīts, rekur ir intervija ar pašu Millu.

Papildināts vakarpusē: iespējams, ka tomēr kāds ir piečakarējis kādu.

Un vēl šorīt es pamodos pasaulē, kurā man ir jāpaskaidro, kāpēc esmu izbrīnīts. Un man nav. Jāpaskaidro. Es esmu izbrīnīts un pārsteigts par lietām. Un tas ir lieliski. Eiropas savienības garākā sauszemes robeža ir ar Brazīliju. Kinoteātros aizvien rāda filmas krievu valodā. Seriāls «Detective Hole» ir izcils. Bezgalības eksistence un koncepts balstās vienā aksiomā, nevis izriet no kaut kā. Ja nolikt uz zemes karti, kura attēlo reģionu, kurā esi, tad viens punkts būs vienmēr kopīgs.

Dodiet vēl. Es vēl gribu būt pārsteigts. Es gribu būt izbrīnīts. Un es netaisos nevienam par to taisnoties.

vara bungas: Trampa ultimāts IR iztecēs pēc dažām stundām (03:00 pēc Rīgas laika). Pēc visas militārās loģikas kombinētam gaisa un raķešu triecienam (3-4 st) uzreiz sekos sauszemes operācija. Ticu saprātam, Pentagonam, TACO un US konstitūcijas 25. labojuma 4.paragrāfam – eju gulēt.

[..] Section 4. Whenever the Vice President and a majority of either the principal officers of the executive departments or of such other body as Congress may by law provide, transmit to the President pro tempore of the Senate and the Speaker of the House of Representatives their written declaration that the President is unable to discharge the powers and duties of his office, the Vice President shall immediately assume the powers and duties of the office as Acting President.[..]

UPD1 Labrīt!

UPD2 VB: Jokus pie malas, ko tas viss nozīmē mums. Tā kā manā skatījumā IR valsts iekārtas modelis (totalitārisms+nafta+čekisms+integrēta valdošā reliģija+militārisms+nabadzība) ir RU degradācijas tagadējais etaps, tad US operācijas Epic Fury rezultāti māca RU, ka viss kas šādam režīmam ir vajadzīgs, lai aizsargātos pret Rietumu atbildēm uz RU agresiju, ir bunkuru pastiprināšana. Tiltus utml kritisko infrastruktūru (ieskaitot minētos bunkurus) var aizsargāt sadzenot tautu tiem virsū. Sauszemes operācijas veido Rietumiem sarkanās līnijas iekšpolitiski un nepanesamas resursu ziņā. Īsāk sakot: ar spītu pretinieka pretuzbrukumu var ne tikai atvairīt, bet arī novērst un vēl iegūt no tā.

Šogad Ēnu diena norisinājās 1. aprīlī. Tā ir visā pasaulē atzīta karjeras izglītības programma, ko Latvijā organizē Junior Achievement Latvia. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt 1.–12. klašu skolēniem mērķtiecīgi plānot savu nākotni, sasaistot mācību saturu ar reālo dzīvi un darba tirgus prasībām.

Skolēniem bija unikāla iespēja 4–6 stundu garumā vērot izvēlētās profesijas pārstāvja darba ikdienu, uzdot jautājumus un klātienē redzēt procesus, kas parasti paliek aizkulisēs. Ogres Valsts ģimnāzija šogad īstenoja “Atvērto durvju dienu” ar Ēnu dienas konceptu, ļaujot topošajiem audzēkņiem ēnot pašus ģimnāzistus un iepazīt skolas vidi un piedāvātos mācību virzienus (piemēram, inženierzinātnes vai dabaszinātnes).

Ēnu dienā piedalījās arī Madlienas vidusskolas skolēni. Ielūkosimies viņu pārdomās!

9. klases skolnieks Ģirts Irbītis: “Ēnu diena ir labs palīgs, lai turpmākās gaitas būtu skaidrākas. Ogres Valsts ģimnāzijā ar ēnojamo (inženierzinātņu novirziena) ģimnāzistu apmeklējām programmēšanas, sociālo zinātņu un fizikas stundu. Skolēni mums parādīja visu ēku, pastāstīja vairāk par skolu un atbildēja uz jautājumiem. Man šī diena patika, tā bija ļoti noderīga, jo uzzināju vairāk par skolu, mācībām, sistēmu tajā.”

9. klases skolnieks Markuss Masiulis: “Es Ogres Valsts ģimnāzijā ēnoju novirzienu “Cilvēks un sabiedrība”. Apmeklēju trīs stundas – uzņēmējdarbības pamatus, dabaszinības un filozofiju. Katrā stundā guvu nelielu ieskatu attiecīgajā jomā un sapratu, ko tajās māca. Diena bija interesanta un noderīga, jo palīdzēja labāk izprast šo mācību virzienu.”

12. klases skolniece Nikola Markovska: “Ēnu dienā devos uz Rīgas Austrumu slimnīcu, kur ēnoju medicīnas māsu. Vislielāko iespaidu uz mani atstāja operāciju zāle. Pirms ieiešanas bija jāuzvelk speciālais apģērbs – halāts, cepure, maska un bahilas, lai nodrošinātu sterilu vidi. Jau tas vien lika justies kā daļai no medicīnas komandas. Operāciju zālēs es redzēju īstas operācijas – asinsvadu operāciju, cistas noņemšanu u.c. Bija ļoti interesanti vērot, cik precīzi un mierīgi strādā ārsti, kā viņi savā starpā sadarbojas un izmanto dažādus instrumentus. Neskatoties uz to, ka situācija bija nopietna, viss notika ļoti sakārtoti un profesionāli. Šī pieredze man šķita ļoti vērtīga, jo tā deva iespēju ieraudzīt medicīnas jomu no pavisam citas puses, palīdzēja labāk saprast, cik nozīmīgs un atbildīgs ir mediķu darbs, kā arī lika aizdomāties par iespējamu nākotni šajā profesijā.”

Skolēni apmeklēja arī VID, kur tika iepazīta jurista profesija un to specifika, uzņēmumā TET – pētniecība un biznesa attīstības projektu koordinatora amats, gida profesija “Stūra mājā”, armijas dzīve un medicīnas nozare.

Dalība Ēnu dienā palīdz jauniešiem izdarīt pārdomātu izvēli par studiju virzienu, laikus saprast, vai izvēlētā profesija viņiem tiešām ir piemērota, un veidot pirmos kontaktus ar potenciālajiem darba devējiem.

Materiālu apkopoja skolotāja Ilze Smilškalne

vara bungas: Trampa ultimāts iztecēs pēc divām stundām. Pēc visas militārās loģikas gaisa triecienam uzreiz jāseko sauszemes operācijai. Ticu TACO, eju gulēt.

Iedomājieties brīdi, kad stāvat nakts klusumā un skatāties debesīs. Zvaigznes, planētas, putekļi un tumsa – viss šķiet atsevišķs, taču pietiek ar vienu dziļu elpu, lai sajūtu, ka tas viss ir tikai viena nepārtraukta plūsma. Nevis daudzi gabali, bet viens vienīgs audekls, kurā katra šķiedra ir saistīta ar nākamo. Šī sajūta – viss ir viens – nav tikai dzejnieku vīzija. Tā ir pamata patiesība, kas caurauž visu, ko mēs saucam par realitāti. Tomēr cilvēks ir radījis to, kas šķiet pretējs šai vienotībai. Viņš ir sadalījis to, kas nedalāms.

Kāpēc mēs to darām? Varbūt tāpēc, ka cilvēka prāts ir kā trausla prizma, kas lauž gaismu. Viens balts stars iekrīt tajā un izplūst simtiem krāsu. Tāpat arī vienotā esamība nonāk mūsu apziņā un sadalās tūkstošos formu, vārdu, ceļu un sistēmu. Mēs sākam runāt par “pareizo” veidu, kā to saprast, un “nepareizo”. Mēs veidojam robežas tur, kur tās dabā nepastāv. Viena un tā pati pieredze – dzīves brīnums, mīlestības spēks, ciešanu dziļums – kļūst par dažādām skolām, tradīcijām, mācībām. Katra no tām apgalvo, ka tā ir tuvāk īstenībai nekā pārējās. Un tā mēs, meklējot vienotību, radām daudzveidību.

Cilvēks ir būtne, kas alkst piederības. Mēs dzimstam grupās, valodās, kultūrās un vēsturēs, kas mūs veido kā māla podu. Katrs pods ir skaists savā veidā, taču māls paliek tas pats. Tomēr podu veidotājs – prāts – sāk ticēt, ka viņa radītā forma ir vienīgā īstā. Tā rodas sadalījums. Viens cilvēks sajūt vienotību caur klusumu un vientulību, cits – caur kopīgu dziedāšanu un deju, trešais – caur loģisku analīzi un ceturtais – caur mākslas ekstāzi. Neviens no šiem ceļiem nav nepareizs, taču cilvēks mēdz padarīt tos par nocietinājumiem. Viņš saka: “Mans pods ir īstais.” Un tā vienotā māla masa tiek sadalīta simtiem trauku, kas stāv blakus un dažkārt pat karo savā starpā.

Šī sadalīšana nav ļaunums. Tā ir cilvēciska. Tā ir mūsu valodas, mūsu laika, mūsu bailju sekas. Mēs baidāmies no bezgalības, tāpēc mēģinām to iesaiņot vārdos. Mēs baidāmies no vientulības, tāpēc veidojam kopienas, kas apstiprina mūsu redzējumu. Taču tieši šajā brīdī, kad mēs apzināmies sadalījumu kā pašu radītu, rodas brīnišķīga iespēja. Mēs varam atcerēties, ka visi podi ir veidoti no viena un tā paša māla. Ka katra krāsa, kas izplūst no prizmas, nāk no viena baltā stara. Ka katrs ceļš, lai cik atšķirīgs tas šķistu, ved atpakaļ uz to pašu kluso centru, kur viss ir viens.

Filozofi senatnē un mūsdienās ir mēģinājuši to pateikt dažādos vārdos. Viens runāja par “visu lietu savienību”, otrs par “bezgalīgo viengabalainību”. Taču vārdi vienmēr paliek nepilnīgi. Patiesība nav vārdos. Tā ir tajā klusajā mirklī, kad tu pārtrauc dalīt un sāc vienkārši būt. Kad tu skaties uz otru cilvēku un saproti, ka viņa ceļš nav konkurence tavam, bet gan cits atspoguļojums tajā pašā spogulī.

Un tomēr mēs turpinām dalīt. Mēs veidojam jaunas sistēmas, jaunas grupas, jaunas “pareizās” atbildes. Varbūt tāpēc, ka dalīšana ir cilvēka radošuma izpausme. Varbūt tāpēc, ka bez šķietamās daudzveidības mēs nespētu novērtēt vienotību. Taču īstā pārdoma sākas tad, kad mēs pajautājam sev: vai es dalu, lai pasargātu sevi, vai arī lai tuvotos tam, kas ir viens?

Viss ir viens.  

Cilvēks to ir sadalījis.  

Un tieši šajā paradoksā slēpjas viss skaistākais, ko mēs varam piedzīvot – iespēja atkal atgriezties mājās, tur, kur robežas izšķīst un paliek tikai klusā, nepārtrauktā plūsma.

2. aprīlī plkst. 13.00 Madlienas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika Madlienas kultūras nama, Madlienas vidusskolas un Mūzikas un mākslas skolas rīkots Lieldienu koncerts “Gods Dievam Augstībā!”. Šāds kopīgi organizēts tikšanās brīdis mūsu pagasta dievnamā Lieldienās notiek jau otro gadu pēc kārtas. Pasākums pulcēja dažāda vecuma klausītāju loku, sākot no pašiem mazākajiem skolēniem, radot svētkiem atbilstošu, mierpilnu  un mīļu noskaņu.

Koncertu atklāja Mūzikas un mākslas skolas audzēknes Māras Sproģes dvēselisks priekšnesums flautas izpildījumā, ko sagatavoja un arī pavadīja pedagoģe Vita Ervalde. Ar svētku uzrunu klātesošos sveica draudzes mācītājs Reinis Ornicāns, aicinot aizdomāties par Lieldienu patieso nozīmi un ticības vietu cilvēka dzīvē.

Pasākumu papildināja 10. klases skolnieces Alises Streiles lasījumi no Salamana Pamācībām un Līnas Kempes dzejas rindas, kas caurvija visu koncertu. Madlienas vidusskolas 3.–9. klašu koris Ivetas Mežajevas vadībā izpildīja skaisto Imanta Kalniņa dziesmu “Lūgšana”. Paldies par jaukajām dziesmām sakām arī Madlienas kultūras namu pārstāvētajam meiteņu ansamblim, kuru vada skolotāja Liene Seržante.

Koncerta izskaņā visi klātesošie vienojās kopīgā dziesmā “Māci man ticēt”, kuras laikā ērģeles spēlēja Ināra Strelkova. Šis brīdis radīja īpašu kopības sajūtu.

Sirsnīgs paldies draudzes vadītājai Rasmai Vērpējai par viesmīlību un  ieguldījumu koncerta atbalstīšanā. Lai mūs visus ik dienu vada Dieva labvēlība un mīlestība!

12. klases skolniece un skolēnu pašpārvaldes prezidente Linda Kalniņa

Otrdien, 7. aprīlī, Rīgā, Rietumu Bankas izstāžu zālē, tika svinīgi atklāta Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) metāla dizaina izstāde “Rietumu dārgumi”. Šis pasākums iezīmē skolas nozīmīgā jubilejas gada sākumu, izceļot vienu no tās spēcīgākajām jomām.

Ekspozīcija ir veltīta metāla mākslai un dizainam, piedāvājot apmeklētājiem unikālu ieskatu vairāku desmitgažu attīstībā. Izstādē var vērot, kā metāla dizains ir transformējies no tradicionāliem dzintara un cēlmetāla darbiem līdz pat drosmīgiem, laikmetīgiem risinājumiem. Šeit vienuviet sastopami gan vēsturiski skolas fondu dārgumi, gan mūsdienu autoru veikums. Izstādes koncepcijas autori ir Guna Poga, Andris Garokalns un Barbara Ābele.

“Izstādē ir iespēja vienuviet ieraudzīt mūsu skolas radošo mantojumu un tā attīstību laika gaitā. Tajā skaidri redzams, kā tradīcijas turpina dzīvot mūsdienīgās formās – līdzās klasiskajai juveliermākslai attīstās jaunas pieejas, materiāli un idejas,” uzsver LMMDV direktore Inga Auziņa.

Starp eksponātiem īpaši izceļami Kurzemes burbuļsaktu paraugi un starptautiski atzītas laikmetīgās rotas, kas demonstrē inovatīvu tehnoloģiju un materiālu pielietojumu. Izstādē pārstāvēti gan esošie audzēkņi un pedagogi, gan vairāku paaudžu absolventi, tostarp tādi meistari kā Laimonis Burvis, Mirdza Burve, Ģirts Burvis un daudzi citi.

Izstāde ir daļa no vērienīgas jubilejas programmas. 2026. gadā skola svin trīs jubilejas: Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skolai aprit 104 gadi, Liepājas Mākslas skolai – 100, bet LMMDV kā apvienotajai mācību iestādei – 10 gadi.

Interesenti tiek gaidīti uz tikšanos ar izstādes radošo komandu noslēguma dienā, 24. aprīlī, pulksten 13.00, lai pārrunātu rotu mākslas izglītības nākotni un tās saglabāšanas nozīmi. Izstāde pieejama apskatei Rietumu Bankas izstāžu zālē (Vesetas ielā 7, Rīgā) līdz 24. aprīļa pulksten 15.00.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Šorīt bija obligātais, sen nolemtais gājiens pie ārsta. Nu sanāk man tās plānveida vizītes reizi divos, trijos mēnešos. Esmu pie tā jau pieradusi. Tā nu sanāk ar manu veselību un tās uzturēšanu kaut cik formātā.

Tās vizītes dēļ vakar ar vakara vilcienu aizbraucu uz Rīgu, šodien pusdienas laikā braucu atpakaļ. Padevīgi ziņoju, Rīga ir vietā, tajā viss notiek. Un atkal sajūtās "hm, drusku par daudz cilvēku, it īpaši indusu". 

Neliela doma indusu sakarībā. Goda vārds, viņu Rīgā ir par daudz. It kā studēt sabraukuši, bet klīst visādas baumas, ka viņi muhļījas ar to studēšanu, ātri met mieru mācību procesam un meklē Rīgā piestrādes. Vairums no viņiem Wolt un Bolt kurjeri ēdienu izvadāšanā pa Rīgu vazājas. Bez jel kādam elementārām latviešu valodas zināšanām. Zinu, ka ne tikai man vien viņu invāzija nepatīk. Daudziem nepatīk. Man tāds "Mīlīši, mūsu pašu studenti un vidusskolēni varētu šo kurjerēšanas nišu aizpildīt, pieaugušie citas nišas. Neatstājot tiem indusiem iespējas pelnīties". Acīmredzot, mūsējie māk tikai iebilst, bet kad lieta līdz darīšanai aiziet - kukū un ar visu plinti krūmos.

Braukājot vilcienā gan uz Rīgu, gan no tās, aizdomājos par tiem failiem. Ap to publiskošanu nu ļoti daudz visādu kaislību un teoriju. No sākuma mēģināju "paburties" internetā pieejamajā visādā informācijā. Sareiba galva un acis nogura. Kodolīgu un mani uz šo brīdi apmierinošu informāciju atradu Māsā Vikipēdijā. Tur vismaz konkrēti par "kas, kur, kad un par ko". Vairāk par šiem "kas un kad un par ko" man (un laikam arī citiem) darīšana maza. Proti, situācijās, kurās skarts krimināllikums, - jāatbild likumā noteiktā kārtībā likuma burta pārkāpējiem. Pārējais - katra pa ša privāta darīšana. Kāda kuram dala, ko un ar ko viņš draudzējas vai izklaidējas savā brīvajā laikā? Prominentās personas iesaistītas? Un kas no tā? Visi ir cilvēki neatkarīgi no statusa un privātās dzīves neaizskaramība attiecas uz visiem. 

Ja prominentas personas kādu likumpārkāpumu veikušas, nu tad veikušas. Nav ko šausmināties un "Kā tā drīkst - viņi taču prominenti cilvēki!". Hm. Tas, ka viņi ieņem kādu augstu amatu, atšķirībā no kalēja Jēča, kurš arī pavedinājis mazgadīgu meiteni, neko nenozīmē. Statusi mēdz būt dažādi, ja kas. Bet vārds "cilvēks" ir vienojošais faktors. Kāpēc neviens "nešūmējas" ar brēcienu "Kā tā drīkst!, ja mazizglītotais Jēcis "pārkāpj likumu? Nejauki cilvēki ar nejaukiem darbiem ir visos slāņos. Nekas īpašs, cilvēciskā iedaba. Tā nav atkarīga no personāža statusa; statuss ir mainīgs lielums, cilvēciskā iedaba - nē.

Mani vairāk interesē "Pierādīti vainīgs - saņēmis atbilstošu sodu". Un viss. Bez jebkāda "Viņš tādā amatā vai statusā - kā drīkstēja!". No cikla kā es uztvēru visu ažiotāžu ap Lembergu. Kungs "uzrāvās", saņēma sodu. Tā gadās. Un tikai. Un tas nekas, ka viņš bija ilggadējs Ventspils mērs. Amats ir pārejoša parādība.

Labi, izplūdos, ņemiet par labu.

Lai tiktu uzlabota satiksmes drošība, Baldones pilsētas ielās ieviestas nozīmīgas pārmaiņas. No 8. aprīļa vairākos ielu posmos – Stadiona, Pētera, Birzes, Odu, Skolas un Pasta ielā – stājušies spēkā jauni braukšanas ātruma ierobežojumi, samazinot atļauto ātrumu no 50 km/h uz 30 km/h.

Īpaša uzmanība jāpievērš Teiku ielai, kur turpmāk izveidota dzīvojamā zona. Šajā teritorijā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 20 km/h, un gājējiem ir prioritāte.

Autovadītāji tiek aicināti būt vērīgiem, sekot līdzi tam, ko norāda jaunās ceļa zīmes, un cienīt citus satiksmes dalībniekus, lai pārvietošanās pilsētā būtu droša ikvienam iedzīvotājam.

Avots: Ķekavas novada pašvaldība

Foto: Didzis Kukainis

Šīs divas grāmatas, kuras pavisam nesen ir iegūlušas manas bibliotēkas plauktā, jāsaka, ka tagad būs mana viena no sirdij tuvākajām lasāmvielām un pārdomu avotiem. Jo beidzot ir publikācijas, kuras balstās uz zinātniskiem pamatiem un praktiski izslēdz subjektīvus vērtējumus par garīgām pieredzēm visā to daudzveidībā. Jeidens un Ņūbergs savā darbā (67. lpp.) saka: "[..] iztirzāsim konceptuālos un statistiskos sasniegumus, kas pavēruši iespēju zinātniskai garīgās pieredzes izpētei mūsdienās."

Daudziem, kuri teoloģiju un reliģiju redz tikai kā ticību pārdabiskajam un sekošanu dogmatiskiem priekšrakstiem, Baznīcas norādījumiem un dievkalpojumu apmeklēšanu, koncepts par "garīgumu" un tā zinātnisku izpēti un aprakstīšanu var šķist kaut kas neatbilstošs viņu izpratnei. Tad arī tas lai tā paliek, es nekādā ziņā netaisos kādu pārliecināt par šo grāmatu un to vēstījuma vērtīgumu, es kā zinātnes cilvēks, ar visnotaļ eksaktu skatu uz dzīvi, šos darbus vērtēju visnotaļ atzinīgi un tā arī tos aprakstīšu.

Kā raksta Jeidens un Ņūbergs, jau kopš Džeimsa laikiem ir bijuši un allaž būs cilvēki, kuri šādu skaidrojumu uztvers kā garīgās pieredzes vērtības devalvāciju (69. lpp.). Tāpat abi autori ļoti atzinīgi kopumā izsakās par Džeimsa atziņām un darbu, kuru savā grāmatā dēvē par "Daudzveidību" un kurš drīzumā nonāks arī manā bibliotēkā, lai iepazītos ar to nepastarpināti. 

Jo vairāk es šo Jeidena un Ņūberga darbu lasu un iepazīstu, jo biežāk es savā Libristo vēlmju grozā ielieku pa kādai jaunai, līdz šim nelasītai grāmatai... Bīstami lasīt šādas dzīvi un izpratni mainošas grāmatas :) Man, protams, grāmatplauktā stāv arī nesen klajā nākusī grāmata "Psihonauti", kurai arī esmu plānojis pieķerties. Tā varētu būt arī saistoša lasāmviela pēc tam, kad abi šie autori arī savā darbā apraksta pētījumus par psihedēlisko vielu izmantošanu garīgas pieredzes gūšanai un stimulēšanai. 

Protams, šī Jeidena un Ņūberga grāmata ir ļoti bagāta gan ar pētījumu teorētiskajiem aspektiem, pamatojumiem un dizainiem, gan arī ar ļoti plašu skaidrojumu par pētījumu metodoloģiju un to priekšvēsturi, raugoties no mūsdienu kognitīvo zinātņu perspektīvas, bet tas, manuprāt, piešķir daudz lielāku svaru un vērtību šīm konkrētajam darbam, kad lasītājs varbūt nav ar tik plašām priekšzināšanām psiholoģijas un kognitīvo procesu vēsturē pirms mūsdienu aktuālajiem pētījumiem. 

"Kā minēts šīs grāmatas ievadā, neiroattēlveidošana un neirozinātne tiek izmantotas arī jaunas zinātnes nozares - neiroteoloģijas - ietvaros. Neiroteoloģiju ir izveidojis un proponē Ņūbergs, un tās mērķis ir iezīmēt saikni starp galvas smadzenēm un cilvēka reliģisko un garīgo esību. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi apzināties bioloģisko faktoru nozīmi garīgās pieredzes daudzveidībā. Tādējādi mēs varam ne tikai identificēt dažādus garīgās pieredzes veidus un elementus, bet arī labāk izprast, kā šāda pieredze pārklājas ar galvas smadzeņu un ķermeņa funkcijām. Šāda bioloģiska informācija savukārt var palīdzēt labāk izprast garīgās pieredzes būtību." (111. lpp.)

Atsaucoties uz garīgo pieredžu daudzveidību, gan šīs grāmatas autori Jeidens un Ņūbergs, gan arī ņemot vērā Džeimsa idejas un izteikumus viņa darbā, kurš ir ļoti plaši iztirzāts šajā grāmatā, jācitē sekojošais:

"Pīlārs, uz kura tā [reliģija] balstās, nav nekas cits kā reliģiskās pieredzes vispārējais pamats: fakts, ka cilvēka daba ir duāla un viņš ir saistīts ar divām domāšanas sfērām, vienu seklāku un otru dziļāku, un var iemācīties apdzīvot jebkuru no tām." (151. lpp.)

Tātad - no mūsu pašu izvēles, tikumu izpratnes un ieradumiem ir atkarīgs, kuru no savas apziņas sfērām mēs vairāk apdzīvosim, kurā iemitināsim savu pieķeršanos, domāšanu un uz kuru balstīsimies, veidojot savu dzīves taku. Jo kā uzskatīja Džeimss, specifiski mentālie stāvokļi spēj pārcelt cilvēka morālos ieradumus no zemākās morālās patības uz augstāku. To mēs bieži vien varam novērot arī no dažādiem dzīves netikumos bijušiem, bet tagad jaunatgrieztiem un mainījušamies cilvēkiem, kā populāriem, tā mazāk zināmiem. 

Rīgas Tehniskās universitātes Bērnu un jauniešu universitāte (RTU BJU), svinot Starptautisko bērnu un jauniešu universitāšu dienu 11. aprīlī, aicina bērnus un jauniešus visas nedēļas garumā, no 14. līdz 17. aprīlim, apmeklēt izglītojošas inženierzinātņu aktivitātes. Tā būs iespēja vairāk nekā 50 skolēniem piedalīties bezmaksas izmēģinājuma nodarbībās.

Biedrība “Augšzemnieki” aicina visus interesentus 17. aprīlī pulcēties Bebrenes kultūras namā, kur norisināsies nozīmīgs forums “Iedzīvotāju padomes”. Šis pasākums ir būtisks solis, lai tiktu stiprināta sabiedriskā līdzdalība un veicināta ciešāka saikne starp iedzīvotājiem un vietējo pārvaldi.

Forums norisināsies no plkst. 10.00 līdz 14.00, un tajā piedalīsies pārstāvji no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Pasākuma laikā tiks apskatīta Svētes un Vārmes pagastu praktiskā pieredze, kas kalpos par iedvesmu tam, kā vietējā kopiena var efektīvāk iesaistīties sava novada attīstībā. Galvenā uzmanība tiks veltīta tam, kāpēc un kā Augšdaugavas novadā veidojamas iedzīvotāju padomes.

Pasākuma programma:

• 10.00–10.10 Uzrunas
• 10.10–10.30 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas prezentācija
• 10.30–11.10 Svētes un Vārmes pagasta pieredzes stāsti
• 11.10–11.30 Augšdaugavas novada redzējums par iedzīvotāju padomēm
• 11.30–12.00 Diskusija
• 12.00–12.30 Kafijas pauze
• 12.30–14.00 Praktiskā darbnīca

Lai piedalītos forumā, iedzīvotāji aicināti reģistrēties, izmantojot pieteikšanās anketu: ej.uz/iedz_forums2.

Pasākums tiek organizēts projekta “No vārdiem uz darbiem: par aktīvu sadarbību starp Augšdaugavas novada iedzīvotājiem un pārvaldi” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

Rīgas Tehniskā universitāte šī gada jūlijā organizēs «Summer University 2026: Engineering for Life», kas pulcēs studentus, pētniekus un akadēmisko personālu no Eiropas un ASV divās starptautiskās vasaras skolās – «Nonlinear Life Summer School (Edition 9)» un «BIOMEDIX Summer School».

Limbažu novada pašvaldība aicina visus aktīvos saimniekus un kulinārijas entuziastus pieteikties dalībai populārajā akcijā “Mājas kafejnīcu dienas”. Šogad Limbažu novadā šis pasākums norisināsies no 17. līdz 19. jūlijam, sniedzot unikālu iespēju ikvienam interesentam kļūt par daļu no reģiona garšu ceļojuma vienu, divas vai visas trīs dienas.

Šī iniciatīva ir lielisks veids, kā popularizēt vietējo virtuvi un attīstīt lauku tūrismu reģionā. Pieteikuma anketa dalībniekiem jāaizpilda līdz 19. aprīlim. Pasākumu kopīgi organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un biedrība Lauku ceļotājs, rūpējoties par lauku reģionu atpazīstamību.

Līdzīgi kā citviet Latvijā, kur, piemēram, Aizkraukles novada pašvaldība aicina pieteikties Mājas kafejnīcu dienām, arī Limbažu pusē šis notikums ik gadu piesaista simtiem gardēžu un ceļotāju. Interesenti aicināti nevilcināties un reģistrēt savu dalību laicīgi.

Plašāku informāciju un pieteikšanās anketu iespējams atrast šeit vai apmeklējot Visit Limbaži informatīvo vietni.

Avots: Limbažu novada pašvaldība