nekur.lv

Šorīt brokastīs ir tipisks “īru sautējums” – ar olām sacepti visi ēdienu atlikumi, kas bija atrodami ledusskapī. Sautējums paliek pāri vēl pusdienu tiesai, to ieliekam līdzi kastītē, kas mums šai ceļojumā noderēja katru dienu. Vēl sataisām līdzi arī maizītes, jo visa diena paies lidostās un lidojumos. Pa ceļam uzpildām automašīnas punci – visā ceļojumā, katru...

The post Fēru salas: mājupceļš ar pieturu Kopenhāgenā appeared first on Mugursoma.lv.

“Tālumā pār lauku skrien liels zvērs”, Eduards paziņo, jo lielā pļava vislabāk redzama no virtuves, kur viņš šobrīd dzejo brokastis. Es pieslienos kājās un paveros pļavas virzienā. Tālumā redzams alnis, kas nevis skrien, bet peld pa vīgriežu jūru, kas balta viļņojas starp mūsu māju un mežmalu. Brīžiem virs vīgriezēm iznirst dzīvnieka platie gurni, brīžiem izteiksmīgais...

The post Zvēri nāk appeared first on Mugursoma.lv.

Izlasīju:

NisiOisiN – Bakemongatari, Part 3 UN Kizumonogatari

Noklausījos:

J.F. Brink – Defiance of the Fall #4-6

Matthew Wolf – The Ronin Saga #3-4

Lasu:

Arwen Elys Dayton – Seeker #1–3

Klausos:

J.F. Brink – Defiance of the Fall #7-9

Lasīšu:

Anthony Ryan – Raven’s Shadow #1-3

Klausīšos:

Charles Dean – The Heroic Villain #1-3

J.F. Brink – Defiance of the Fall #10-12

The Athletic: There are 99 French-born players at this World Cup. Welcome to the beating heart of global football

„The Athletic” raksta, ka 2026. gada Pasaules kausā Francijā dzimuši 99 spēlētāji, vairāk nekā jebkurā citā valstī. Otrā ir Nīderlande ar 67 spēlētājiem. Daudzi no Francijā dzimušajiem pārstāv citas izlases, piemēram, Senegālu, Alžīriju, Haiti, Kongo DR un Maroku. Galvenais talantu avots ir Parīze un tās apkārtne, kur dzīvo lielas ieceļotāju kopienas no bijušajām kolonijām un kur jauno spēlētāju sagatavošana veidota gadu desmitiem. Šajā ziņā Parīze ir pārspējusi pat Brazīlijas Sanpaulu.

Financial Times: What wealth meant to Americans in 1776

„Financial Times” saistībā ar ASV neatkarības 250. gadadienu raksta par to, ko amerikāņiem 18. gadsimtā nozīmēja bagātība. Mūsdienās to iztēlojamies kā finanšu aktīvu kopumu, taču koloniju laikā, kad vēl nebija ne banku, ne akciju sabiedrību, bagātība nozīmēja zemi, parādzīmes un vergus. Vēsturnieces Alises Hensones Džonsas apkopotā 1774. gada mantojuma sarakstu datubāze rāda, ka lielākā bagātība bija zeme. Tomēr dienvidu tabakas kolonijas Merilenda, Virdžīnija un Ziemeļkarolīna bija turīgākas tieši vergu dēļ.

NPR: But first, coffee: The drink that energized the American Revolution

„NPR” ASV 250. gadadienā atgādina par kafijas lomu Amerikas revolūcijā. Kafija kontinentā bijusi jau no paša sākuma, un pirmā kafejnīca Bostonā atvērās 1676. gadā, veselu gadsimtu pirms neatkarības. Tieši kafejnīcās brieda neatkarības idejas. Pēc 1773. gada Bostonas tējas dumpja daļa patriotu aicināja tējas vietā dzert kafiju, un tāpēc to bieži uzskata par pāreju uz kafijas dzeršanu. Tomēr vēsturniece Mišela Kreiga Makdonalda norāda, ka amerikāņi daudz kafijas dzēra jau pirms tam, tāpēc dumpis nebija tik krass pavērsiens, kā mēdz apgalvot.

Meduza: В России снова переписали учебник истории. На этот раз в него добавили «положительную роль» Трампа в мирном урегулировании и Анкоридж

„Meduza” atstāsta RBK ziņoto, ka Krievijā izdota jauna 11. klases vēstures mācību grāmatas redakcija, kuras autori ir Vladimirs Medinskis un Anatolijs Torkunovs. Visvairāk pārrakstīta ir sadaļa par tā dēvēto „speciālo militāro operāciju”, un izmaiņas galvenokārt skar ASV. Grāmatā parādījusies atsauce uz Donalda Trampa administrācijas „pozitīvo lomu” kara mierīgā noregulējumā, kā arī pieminēta Trampa un Putina 2025. gada augusta tikšanās Ankoridžā. Izņemta frāze par ASV apņēmību „karot līdz pēdējam ukrainim”, mīkstināts formulējums par ASV, savukārt no „varoņu” saraksta izsvītrots čečenu vienības „Ahmat” komandieris.

Al Jazeera: An AIDS-free generation is within reach, but not guaranteed

„Al Jazeera” viedokļrakstā atgādina, ka paaudze bez AIDS ir tuvāk nekā jebkad. Pēdējā desmitgadē bērnu mirstība no AIDS sarukusi teju par 70 %, jaunu saslimšanu pusaudžu meiteņu vidū ir uz pusi mazāk, un 22 valstis pilnībā vai gandrīz pilnībā novērsušas vīrusa pāriešanu no mātes bērnam. Taču 2025. gada straujie finansējuma samazinājumi šo progresu apdraud. Klīnikās pietrūkst zāļu, un daļa veselības aprūpes darbinieku atlaista. Ja profilakses un ārstēšanas pieejamību samazinātu uz pusi, ANO aplēses liecina, ka līdz 2040. gadam no jauna varētu inficēties līdz trim miljoniem bērnu.

The Kyiv Independent: How European machinery helped build Russia’s deadly missiles

„The Kyiv Independent” video izmeklējumā, balstoties uz iegūtajiem muitas datiem, atklāj, ka arī kara laikā Vācijā, Itālijā, Spānijā un citās ES valstīs ražotas specializētas metālapstrādes iekārtas caur kādu Turcijas starpnieku turpināja nonākt Krievijas metalurģijas rūpnīcās, arī tajās, kas strādā raķešu ražošanai.

PBS News: Rescue mission launches to save NASA telescope that’s falling back to Earth thanks to solar storms

„PBS News”, atsaucoties uz „Associated Press”, vēsta, ka sākta glābšanas misija NASA teleskopam, kas draud nokrist atpakaļ uz Zemes. Uzņēmuma „Katalyst Space” kosmosa kuģim „Link” aptuveni mēneša laikā jāsasniedz un jāsatver 2004. gadā palaistais teleskops „Swift”, kurš saules vētru dēļ zaudē augstumu straujāk nekā jebkad.

Financial Times: How crowds become stupider

„Financial Times” slejā skaidro, kāpēc „pūļa gudrība” reizēm pārvēršas muļķībā. Doma, ka liels ļaužu pūlis kopā spriež precīzāk nekā atsevišķs cilvēks, radās 1906. gadā, kad statistiķis Frānsiss Goltons gadatirgū novēroja apmeklētāju minējumus par vērša svaru. Tomēr šī likumsakarība darbojas tikai tad, ja vērtētāji ir cits no cita neatkarīgi. Ja visi izlasa tos pašus ekspertu vērtējumus un savā starpā apspriežas, kļūdas cita citu vairs neizlīdzina, bet gan pastiprina. Tāpēc, secina autors, bieži kļūdās gan tirgi, gan prognozes, sākot ar Pasaules kausa iznākumiem un beidzot ar dolāra kursu.

DW: Sick leave: Germany rising but not the worst in Europe

„DW” raksta, ka slimības dēļ kavēto darbdienu skaits Vācijā sasniedzis rekordu, proti, vidēji 19,5 dienas gadā, lai gan 2018. gadā tas bija ap 13. Tomēr Eiropā šis nav augstākais rādītājs. Kanclers Frīdrihs Mercs sola stingrākus noteikumus. Piemēram, no nākamā gada janvāra slimības lapu vairs nevarēs pieteikt pa tālruni, bet jau pirmajā slimības dienā būs jāapmeklē ārsts. Vācijas sistēma ir viena no dāsnākajām, jo līdz sešām nedēļām pilnu algu maksā darba devējs. Kritiķi tomēr brīdina, ka jaunie noteikumi liek apšaubīt arī patiesi slimo darbinieku godīgumu.

Meduza: Власти так и не придумали, как найти деньги на войну, — и решили просто выходить за рамки бюджета. Пострадают частный бизнес и россияне

„Meduza” publicē Berlīnes Karnegī centra pētnieces Aleksandras Prokopenko analīzi par Krievijas režīma finanšu problēmām. Jūnija sākumā Valsts dome nepilnas nedēļas laikā ļāva Finanšu ministrijai palielināt izdevumus un valsts parādu virs budžeta likumā noteiktajiem griestiem. Visus trīs likumprojekta lasījumus deputāti izskatīja vienā dienā. Šā gada pirmajos piecos mēnešos federālā budžeta deficīts sasniedza sešus triljonus rubļu jeb aptuveni 68 miljardus eiro, divreiz vairāk nekā gadu iepriekš un jau vairāk, nekā bija plānots visam gadam. Nacionālās labklājības fonda rezerves jau ir teju iztukšotas. Autore secina, ka budžets tādējādi kļūst mazāk paredzams un galu galā iztrūkumu segs uzņēmumi un iedzīvotāji.

Šis ir ikdienas saišu apkopojums — saites uz rakstiem, kurus izlasīju iepriekšējā dienā.

Padoms: maksas rakstu bieži var izlasīt, tā saiti sameklējot vietnē archive.ph; rakstu citā valodā var iztulkot ar hugo.lv.

Šo apkopojumu var lasīt arī RSS plūsmā: saites.

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Ronini reiz autora Matthew Wolf radītajā The Ronin Saga sērijas pasaulē mita vien leģendās un mītos, kurus viens otram cilvēki drīzāk bija gatavi čukstus stāstīt, jo pat vārda ‘’ronin’’ pieminēšana netika uzlūkota pozitīvā gaismā. Bet ar sērijas pirmajām divām un vēl jo vairāk šiem diviem turpinājumiem, to salīdzinoši sliktais vārds un slava, ar kuriem nācies ieiet vēsturē, ja galvenajam varonim (itkā) Greja un citiem labajiem varoņiem būs kas sakāms, noteikti tāda ilgi nepaliks.

Ja vēl sērijas ievada The Knife’s Edge un Citadel of Fire savā starpā vairāk saista notikumi no vienas uz otru, tad sērijai progresējot iespaids ir jo mazāks. Nevarētu gan pārdroši apgalvot, ka Bastion of Sun un Tides of Fate būtu pielīdzināmas individuālām (standalone) tipa grāmatām, bet nav arī gluži tā, ka vienai būtu neapšaubāma un nepārprotami saskatāma ietekme uz nākošo.

Jau otrās tulkojami Uguns Citadeles grāmatas nosaukums attiecināms uz Roninu elementa (iedalīti ne tikai klasiski uguns, zeme, ūdens un vējš) nominālo pilsētu, kurā tad arī notiek grāmatas sižetu pamatdarbība, tad attiecīgi uzmanības centrā trešajā turpinājumā nokļūst Vastera jeb City of Sun. Saules un gaismas elementa titulpilsēta, kura gan pēdējos gados piedzīvo šķietami nenovēršamu pagrimumu, kura novēršanu ne tās valdnieks lords Nolans, ne viņa meita Andželīna, ne kāds cits nespēj novērst.

Kā reprezentatīvais elements, lai atspoguļotu to, kas līdz šim devis Vasterai izaugsmes spēku un cerību ir Saules/Gaismas zobens, kurš neizskadrojamā kārtā pazudis vai drīzāk nozagts, kura vien vājš un agri vai vēlu savu spēku zaudējošs aizstājējs ir zobens ar Makembriela vārdu. Tad nu lūk viena no sižetlīnijām grāmatas ietvaros ir šī maģiskā zobena atgūšana, kuru lords Nolans uztic Grejam, tā kompanjoniem un drīzāk nu jau par draugiem saucamajiem personāžiem Eivai un Dariusam.

Diemžēl cerības, ka viens vai pat abi turpinājumi būtu vismaz maķenīt labāki par iepriekšējiem diviem, netika ne tikai attaisnotas, bet visi negatīvie iepriekšējā rakstā pieminētie un nepieminētie aspekti konsekventi ievēroti arī šajās divās. Sērija nebūt nevar sūdzēties par tēlu skaita trūkumu, bet starp tiem, lai kādu atmiņā pozitīvi paliekošu varētu izcelt, būtu krietni jāpiedomā. Ir daudz mazu, sīku un lielajā sižetā nenozīmīgu tēli, kuri, cik ātri tie tiek iepazīstināti, tikpat ātri tiek labākajā gadījumā vien epizodiski vēlāk pieminēti.

Tomēr arī galvenie un galvenākie varoņi, no kuriem Grejam itkā būtu jābūt priekšplānā, vēlamo iespaidu, ka viņi tik tiešām būtu galvenie, līdz galam neiedveš. Pārāk bieži ir izvēle par labu mesties no viena skatpunkta pie otra, kur beigās ne galvenie, ne tiem pietuvinātie tēli neizbauda vajadzīgo ekspozīcijas laiku, neapaug ar gana lielu kompleksa tēla miesu uz skeleta kauliem, lai taptu saistoši un interesanti, tā vietā, lai tikpat ātri jau lasītājs aizmirstu. Bet šķiet arī autoram pielipusi vismaz tam līdzīga liga, jo, ja Citadel of Fire epilogs noslēdzas ar gana skaļu elfu tēlu grupas līderes Karilas apņemšanos darīt ko būtisku pret elfu troņa uzurpatoru, un vēl Bastion of Sun šī sižeta līnija drusku pavīd, tad jau Tides of Fate ietvaros pats vien pie beigām piefiksēju, ka no šī tēla bijis pilnīgs klusums.

Tā vietā autora un tēlu prātus pārāk nodarbinājuši citi par ļaundariem un sliktajiem tēliem saucami varoņi. Šeit gan atkal jāsaka, ka to motivācija drīzāk definējama ‘’jo tie ir ļauni ļaunuma pēc’’ un tas principā arī viss. No visiem šiem par slikatajiem apzīmējamajiem tēliem uz visas tēlu plejādes fonā izceļas viena, kura nav pat grāmatas aprakstā pieminētais, pliekanais un visādi citādi neizteiksmīgais Mathelstan tēls.

Viņa vietā krietni saistošāka izvēršas sākotnēji par Sirēnu nosauktā, kura lielāku varu un ietekmi roninu ūdens elemetna zīmē esošajā Medianas pilsētā cer iegūt izmantojot savas spējas iekļūt savu noskatīto upuru galvās, iesēt to prātos koruptīvas domas, kā rezultātā pašai pat teorētiski nav jāpakustina ne pirkstiņš, lai īstenotu savus nekrietnos plānus. No pārējiem ne jauniepazīstinātais Mathelstans, ne kāds cits neatstāj gana labu paliekošu iespaidu. Tāds neizdodas arī Sithila tēlam, kuru pamatoti neizcēlu pirmajā šai sērijai veltītajā pārdomu rakstā, bet, kurš itkā vajadzētu pieskaitīt pie vieniem no galvenajiem, kuri rada draudus kā labajiem roniniem, tā pasaules iedzīvotājiem kā tādiem.

Ar Tides of Fate notikumi sērijā gan nebeidzas, bet pašizdoto The Ronin Saga piekto Heart of Flesh notikumus jaunā pilsētā, jaunā lokācijā un ar jauniem ļaundariem diezin vai tik drīz būs vēlme aizsākt, pat ja līdz šim ēnas esošs Dark Lord varonis sāk izlīst no metaforiskajām un reālajām ēnām, pat ja vizuāli grāmatu vāki sērijai ir izdevušies.

    Gandrīz gads pārtraukums rakstīšanā, bet ne darbos. Ikdienas skrējiens jau tik ātrs, ka nav īsti vairs laika blogošanai. Bet neatmetu cerību turpināt un informēt par saviem darbiem un ne-darbiem. ?

   Sākšu ar to ka kārtējais gads neizpalika bez rokkoncerta. Un šogad apmeklēju blakus kaimiņos pilsētā Tartu leģendāro blūz-roka grupu ZZTOP.  Tas bija to vērts. 

   Leģendāra Teksasas grupa, legendāri solisti un leģendāri hīti, kas joprojām tautās skan. Visu cieņu abiem 76 un 77 gadus vecajiem Billy Gibbon un Frank Beard par izturību, par jaudu ko sniedza publikai ar savām ģitārspēlēm. Ka vienmēr jautri un spoži.