nekur.lv

Arī šorīt ceļabiedrenes sarūpējušas bagātīgas brokastis, liekot lietā izdomu un pieejamos resursus. Vakar Velga, negribēdama laist zūdībā parkā dabūtos apelsīnus un mandarīnus, sagrieza tos mazos gabliņos uz cepampannas, pārkaisīja ar cukuru un cepot uzbūra gardu, nedaudz rūgtenu ievārījumu.  Pēc brokastīm nokopjam virtuvi, sakravājam somas un sadalām pārtiku līdzņemšanai – esam dažās dienās neviļus apaugušas ar...

The post Maroka: apelsīnu ievārījums un 8 stundas autobusā appeared first on Mugursoma.lv.

 Redzēs, būs un kādi sātanistu priekšnesumi būs redzami! Viņi neko neslēpj kas būs tuvākā nākotnē!

vara bungas: WSJ ziņo par militāri-politiskās operācijas galda izspēli, ko rīkoja vācu un poļu eksperti, lai saprastu cik mums vēl ir laika degunu urbināšanai pārdomām par visaptverošo aizsardzību ™ un ko RU var pasākt jau tuvākajā laikā, neatkopusies un nesakopusies pēc UA.

Scenārija nosacījumi skarbi:

1. Humānā krīze Karaļaučos kā iegansts Suvalku koridora (LT pusē) pieprasīšanai
2. US abstrahējas no Eiropas sabiedrotajiem un bloķē 5.pantu, jo izliekas, ka tic RU pretekstam
3. DE valdība minstinās un konsultējas
4. PL mobilizējas, bet LT teritorijā neiet
5. RU mīnē piebrauktuvi pie DE Bde bāzes vārtiem LT, kas imobilizē vienību.

[..] In the exercise, Russia used the pretext of a humanitarian crisis in the Russian exclave of Kaliningrad to seize the Lithuanian city of Marijampole, a key crossroads in the narrow gap between Russia and Belarus. Russian portrayals of the invasion as a humanitarian mission were sufficient for the U.S. to decline invoking NATO’s Article 5 that calls for allied assistance. Germany proved indecisive, and Poland, while mobilizing, didn’t send troops across the border into Lithuania. The German brigade already deployed to Lithuania failed to intervene, in part because Russia used drones to lay mines on roads leading out of its base. [..]

avots

Pie šādiem nosacījumiem pēc DE un PL ekspertu aprēķiniem RU vajag 15K lielu “sēklas karaspēku” un pāris dienas, lai nodibinātu kontroli par visu 3B reģionu.

Lai gan es neesmu nekāds optimists šājā jomā, bet manuprāt izspēles rezultāti raksturo tikai tās dalībnieku rakstura un ētiskās īpašības. Ar vai bez sabiedrotajiem LT, LV un EE BS ir faktors savā teritorijā un nav vairs 2022.gads.

Vienlaikus jāpiekrīt pasākuma organizētājiem, ka RU primārais mērķis var būt nevis teritoriālie ieguvumi, kas lielāki par dažiem kv.km, bet gan NATO vienotības degradēšana “ar kauju”. Viss, kas pārsniedz primāro mērķi ir mazsvarīgs un tiek iegūts tikai tad, ja situācija attīstās nevis vnk labvēlīgi, bet ultra labvēlīgi. Pretējā gadījumā 3 RU BCT sargā sava “okupējuma” kripatiņu un nekust no vietas. Bet šī vieta ir stratēģiska, par tās nākotni sākas garas un plašas vardu batālijas x.com un ANO slejās. Tad nudien ar 15K var pietikt, lai ieperinātos un 3 brigāžu manevrēšanu var nepamanīt vai nepiešķirt šādam grupējumam nepieciešamo uzmanību.

[..] “Protracted war would be detrimental for Russia because we would outproduce and out-mobilize them,” said Lt. Col. Amund Osflaten, who teaches land warfare and doctrine at the Norwegian Defense University College. “So, if they are going to do something, they would want to do something early, where they get into advantageous positions that they can easily defend later.”[..]

avots

Secinājums no tā visa man ir viens: 3B valstīm vajag supersuverēnas un superattīstītas militārās izlūkošanas spējas, ar tādām pilnvarām, kas neļautu tās apklusināt ne pie kādiem politiskiem apstākļiem un koalīciju konfigurācijām.

UPD1

11. janvāris

Šorīt mums ir pēdējās īstās brokastis šajā viesnīcā, bet nu jau esam visu arī nogaršojuši, tā ka pārāk ar jaunām izvēlēm neiespringstu. Šodien mums ir pēdējā diena salā un esam plānojuši apmeklēt augstāko salas virsotni.

Šorīt ir svētdiena, tāpēc uz ceļa daudz svētdienas braucēju. Piemēram, braucot pa bāni normāli velkot saprāta robežās, mani mēģina taranēt taksometrs. Tad pa ceļam uz Caldera Marteles, apdzenot mašīnu, tā pēkšņi sāk spiest mani nost no ceļa. Šķiet, te ir kaut kāda britu invāzija, jo visus velk uz nepareizo ceļa pusi. Nekas, atmetos un tieku cauri ar vieglu izbīli. Malā spiedējs tiek cauri ar lielāku izbīli un apstājas ceļa malā atvilkt elpu. Beidzot esam klāt pie Caldera Marteles. Mēs jau te esam bijuši pārgājienā pa baranco de Guayadeque, tikai todien te bija baisākā migla. Tagad saule reāli staigā pa zemes virsu, cilvēku daudz, noparkojamies un ejam ievērtēt krāteri ar visiem zemnieku laukiem gaišā laikā.

Neticami, bet krāterim ir precīzi miljons gadu, 550 metru diametrā un 80 metrus dziļš un ka te miglainā dienā var novērot fēna efektu, ka pāris minūšu laikā krātera miglu var izklīdināt saule. Mums todien laikam nepaveicās un fēna efekts nenostrādāja. Nekas, tagad varam atgūt iekavēto. Aplūkojuši visu pamatīgi braucam uz Cruz de Tejeda, ja visu laiku esam braukuši pret kalnu, tad tagad ceļš sāk iet uz leju. Bet lejā migla, tehniski mākonis.

Skaidra lieta, ka iebraucot Cruz de Tejeda, mēs iebraucam tieši mākonī. Atkal visur ir migla un auksts vējelis. Vienīgais, ko varam darīt lietas labā, ir rāpties pa taku augšā cerībā, ka tā izvedīs mūs cauri mākoņiem, vai arī te dabūt kādu fēna efektu. Augšā līšana notiek pa visdubļaināko taku visā ceļojumā, te reāli ir nopietns stāvums un dubļi vietām līdz potītēm, ja grib var atrast arī līdz ceļiem. Tikuši augšā redzam, ka esam pievārējuši gan mākoņus, gan arī var novērot fēna efektu. Visi mākoņi, kuri nonāk mums svarīgajā ielejā, ātri vien pazūd.

Skati kā jau kalnos saulainā laikā – fantastiski. Saule ir pakāpusies, taču te jau nav nekādi Kuka kalni, kur var dzirdēt ledāju eksplozijas, te viss ir klusu, lido kaut kādi vietējie putni, uz takas bez mums ir vēl pāris cilvēki. Šī laikam ir visnotaļ populāra tūristu apmeklējuma vieta. Visu laiku pāri ielejai redzam Roque Nublo trešo salas augstāko virsotni, kas ir 80 metrus liels vulkāniskas izcelsmes iezis, uz to mēs šodien neiesim, mūsu plāns ir pa šo taku paiet tik tālu, cik mēs vēlēsimies un tad iet atpakaļ. Tehniski taka beidzas Artenara pilsētiņā, bet mēs uzkāpsim visaugstākajā punktā un tad griezīsim riņķī un mums būs tikai lejā kāpšana.

Saulainā dienā jau visi kalni ir smuki un tā nu slājam pa taciņu, izbaudot skatus. Viss tas, ko mēs redzam patiesībā ir viens vienīgs erodējis vulkāna krāteris. Ja ticam ģeologiem, tad šis Caldera de Tejeda ir veselus 14,5 miljonus gadus vecs, tagad no tā ir palikušas vien kraujas ar Kanāriju salas priedēm. Uz vienu nu šīm kraujām mēs nolemjam uzrāpties.

Izejam cauri priežu mežiņam, es pat aizčāpoju līdz vietējai radaru stacijai, kuru par brīnumu neviens pat neapsargā, palienam gar veco krātera malu, skati iespaidīgi, bet no paša krātera vairs ne vēsts un griežam atpakaļceļam.

Atpakaļceļā piebesī uz takas saradušies velosipēdisti, šamie laikam nesaprot zīmes “ar veļukiem un močiem aizliegts”. Tad nu nesās lejā un rāda pikaču face, kad saprot, ka es nemaz netaisos no takas griezt nost un laist visu viņu brašuļu komandu. Nezinu, ko es uz viņiem tā biju ieļaunojies, cilvēki jau nav vainīgi, ka bērnībā nav skatījušies multeni “Jungle junction”. Lejā kāpiens pa dubļaino kalnu ir diezgan saspringts, brīžam šķiet, ka jautājums vai nogāzīsies, bet kā nogāzīsies? Paveicas, lejā tiekam nenošmulējušies un sevi apbalvojam ar tualetes apmeklējumu. Tad apmeklējam vietējo zemnieku tirgu, kur nopērkam sieru un avokado. Avokado, starp citu, nogatavojās tikai vakar (šodien rakstu 2. februārī), bet toties garšīgs.

Nākamais objekts mums ir Pico des Nieves, akmens, kurš pie reizes kalpo kā augstākā virsotne Gran Canaria. Vispār jau svētdienas dienā ir neprātīgi braukt uz vienu no populārākajiem apskates objektiem. To, ka kaut kas nav labi, es sapratu, kad kilometru pirms stāvlaukuma augšā parādījās serpentīnā noparkotas mašīnas. Mašīnas sāk braukt arvien lēnāk un kļūst skaidrs, ka viņas uzbrauc augšā, redz, ka nav kur apstāties un griež riņķī. Kamēr brauc mazās mašīnītes, viss labi, bet viens brauc ar veco mazdeli un tur visiem nākas dikti rūmēties.

Kad tieku augšā, tur ir totāls haoss, visi kaut kur griežas un šeptē uz nebēdu, es ar’ performēju manevrus, vienam nabagam sirds pilna, viņam šķiet, ka es kavēju satiksmi un sāk izrādīt negatīvu attieksmi, nākas viņam parādīt uz mašīnu priekšā, kura cenšas apgriezties un pateikt, angļu mēlē sliktus vārdus. Nabags notinas nesaprasts, bet visa procesa rezultātā man pēkšņi ir veselas trīs vietas, kurās var noparkoties.

Noliekam mašīnu un lienam augšā uz augstāko virsotni, līdz tai gan tikt nevar, jo priekšā žodziņš, bet nu ir brašuļi, kas žogus nepamana. Ievērtējam apkārtni un dodamies lejā. Tagad ceļš mierīgs un mierīgi varam ripināt no kalna lejā, neviens nebrauc pretī. Prieki gan nav ilgi, jo panāku vienu ļoti uzmanīgu braucēju. Tas ir īpašs gadījums, viņu biedē kraujas, tāpēc brauc pa kraujai pretējo pusi, serpentīna līkumā samazina ātrumu, reizēm pat apstājas, protams, ka pašā ceļa vidū. Ja kāds brauc pretī, tad mēģina pavākties malā, reizēm pilnīgi bloķējot ceļu. Garām viņam tieku tikai līdzenumā.

Pirms braukšanas uz hoteli uzpildu bāku, man nenoveicas, jo vesels bars ar motociklistiem nodarbojas ar to pašu un benzīntankā nākas stāvēt garā rindā.  Līdz vakaram spēlēju Dragon Quest 4 un pēc vakariņām aizejam paskatīties saulrietu. Šodienas saulriets ir švakāks nekā vakardien, bet nu kā ir, tā jādzīvo. Pirms gulētiešanas sakravājam visas mantas pa somām uzliekam modinātāju uz pieciem un liekamies gulēt.

12. janvāris

Šorīt modinātājs uzlikts jau uz pieciem, jo pussešos jāčekojas ārā. Mantas esam sapakojuši jau vakar, bet nu pārbaudām rūpīgi vēlreiz, vai kaut kas nav piemirsies. Septiņos mums jau tehniski ir jābūt uz boarding. Aizejam uz recepciju, izčekojamies saņemam savas pārtikas pakas, jo uz brokastīm nebūsim un ejam pēc mašīnas. Parasti pazemes stāvvietā durvis bija vaļā, bet tas tā pa dienu, tagad tās ir ciet, jo lielajām durvīm vajag hoteļa karti. Jāatzīst, ka es varēju būt apdomīgāks, savākt mašīnu un tikai tad izčekoties, nekas, turpmāk zināšu. Maija aiziet kārtot lietas un pēc laika, jā, man atnāk atslēdz durvis. Iekāpju mašīnā, braucu ārā un ko tu domājies – pirmo reizi visā uzturēšanās laikā pussešos no rīta man pretī pa pārkinga ceļu brauc vēl viena mašīna.

Nekas, tiekam uz lielā ceļa un laižam uz lidostu. Tālos uguņus tā ar Taigio neesmu iemanījies ieslēgt, tā ka braucu ar tādiem, kādi ir, pie Maspalomas sākas laternas uz šosejas un viss kārtībā. Kā par brīnumu, lidostā nebija problēmas atrast nomas auto stāvvietu, netika prasīti arī nekādi dīvaini kodi. Vienīgais pieņēmēji nestrādā, par agru. Nodoto mašīnu vietas pilnas, nolieku random pārkingā zem attiecīgā zīmola un iemetu mašīnas atslēgu kastītē.

Lidostā iekožam brokastis un gaidām iekāpšanu. Bagāžas kontroli man izdodas iziet, aizmirstot noņemt pulksteni. Nopirkto sieru mums neatņem, tā ka var teikt, ka pasākums izdevies. Lidmašīnai tagad ir pavisam dīvainas pilsētas vārds no leišu puses. Šoreiz ir veiksme – te ir Starlink pieslēgums un visu atpakaļceļu var sēdēt internetā. Arī piloti neslinko, lidmašīna brauc tā it kā viņai pakaļ dzītos velni un Rīgā ielidojam pusstundu ātrāk nekā plānots.

Es vairs neslēdzu durvis.

Ne dienā, ne naktī. Tās stāv vaļā, it kā nekad nebūtu bijušas domātas aizvēršanai. Nav nemiera, kas liktu tām sakļauties. Nav arī domas par to, ka vajadzētu.

Mazpilsētas kņada ir palikusi kaut kur citur — atmiņā vai laikā, kuram vairs nav varas. Te nav soļu, nav balsu, nav steigas. Tepat ir mežs. Tepat ir zvēri. Viņi nenāk ar nodomu, viņi vienkārši ir. Tāpat kā es.

Durvis agrāk bija robeža. Starp “iekšā” un “ārā”, starp drošību un draudiem, starp mani un citiem. Tagad robeža ir izplūdusi. Ne tāpēc, ka būtu pazudusi piesardzība, bet tāpēc, ka pazudusi vajadzība sevi slēgt. Ja neviens nenāk, ko gan aizslēgt?

Naktī gaiss ieplūst telpā lēni, bez jautājumiem. Tumsa nav ienaidnieks — tā ir vienkārši klātbūtne. Mežs elpo savā ritmā, un šis ritms neprasa atļauju. Tas neskrien, neuzstāj, neuzbrūk. Tas tikai ir.

Nav kustības.

Kustas tikai laiks. 

Un pat tas kustas klusi.

Šajās vaļējās durvīs nav izaicinājuma pasaulei, nav arī padevības. Tās ir pieņemšana. Apziņa, ka šeit nav no kā sargāties. Ka reizēm drošība nav slēdzene, bet attālums no trokšņa. No liekajiem cilvēkiem. No nepārtrauktas “jābūt”.

Es vairs neslēdzu durvis, jo esmu nonācis vietā, kur nav jāslēdz sevi. Kur pietiek būt. Kur laiks iet, un ar to pietiek.

Digitālajā pasaulē, kur viss notiek ātri, automatizēti un bieži bezpersoniski, cilvēki arvien biežāk alkst pēc īstuma. Tas attiecas gan uz mārketingu, gan izklaidi, gan ikdienas paradumiem. Tieši šajā kontekstā pēdējos gados strauji aug tiešraides kazino popularitāte. Tā nav nejaušība un tā nav tikai azartspēļu industrijas kaprīze. Tas ir stāsts par autentiskumu…

Source

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ievieš jaunu resursu pārvaldības sistēmu SAP (Systems, Applications and Products), kas vidējā termiņā uzlabos darba procesu efektivitāti, datu un resursu pārvaldību un efektīvu IT sistēmu darbību. Taču patlaban, jaunās sistēmas darbības sākumposmā, nākas saskarties ar dažādiem datu sinhronizācijas izaicinājumiem, tāpēc varētu aizkavēties atalgojuma izmaksa daļai darbinieku. RTU vadība šos jautājumus ir pārrunājusi ar darbinieku arodorganizāciju un proaktīvi strādā, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu procesu norisi ierastajā kārtībā.

“Pētījums par vides noziegumu regulējumu ārvalstu krimināltiesībās: Austrija, Bulgārija, Lietuva, Polija, Somija” (2025)

Pētījuma mērķis:

Iegūt informāciju par citu Eiropas Savienības valstu pieredzi vides noziegumu (nelegāla zveja, vides piesārņojums, atkritumu apsaimniekošanas noziegumi, derīgo izrakteņu ieguve) kvalifikācijā, kas savukārt tiktu izmantoti tālāk Dienesta darbinieku prasmju paaugstināšanā un normatīvo aktu pilnveidošanā. Proti – tiktu uzlabotas Dienesta darbinieku prasmes atpazīt administratīvos pārkāpumus no vides noziegumiem un novērtēt un aprakstīt videi nodarītā kaitējuma būtiskumu, lai panāktu kriminālprocesu uzsākšanu un atvieglotu to izmeklēšanu. Ilgtermiņā, pamatojoties uz izstrādāto pētījumu, būtu iespējams izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, konkrētāk definējot “būtiska kaitējuma” jēdzienu.

Pētījuma uzdevums:

Veikt analīzi, kā noziedzīgie nodarījumi, t.sk. nelegāla zveja, vides piesārņošana, pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas un derīgo izrakteņu ieguves jomā ir regulēti Eiropas Savienības dalībvalstu krimināllikumos, īpašu uzmanību pievēršot kvalificējošām pazīmēm un to piemērošanai tiesu praksē.

Sasniegtie rezultāti:

Apkopota un salīdzināta informācija par to, kā noziedzīgie nodarījumi un administratīvie pārkāpumi, kas var radīt būtisku kaitējumu videi, tiek regulēti Austrijas, Bulgārijas, Lietuvas, Polijas un Somijas krimināllikumos, tostarp ar piemēriem no tiesu prakses. Pētījums sniedz secinājumus par ārvalstu krimināltiesību institūtiem, kuru pielāgošana Latvijas tiesību sistēmā varētu nodrošināt precīzāku būtiska kaitējuma novērtējumu.

Pētījumu rezultātu izmantošana:

Pētījuma gaitā iegūtos rezultātus plānots izmantot, lai uzlabotu darbinieku prasmes atpazīt administratīvos pārkāpumus un vides noziegumus, novērtēt videi nodarītā kaitējuma būtiskumu, atvieglot kriminālprocesu uzsākšanu, precizēt jēdzienu “būtisks kaitējums”.

FUSION partners met online on January 27, 2026, for the project midterm meeting. The project, co-funded by the European Union, aims to strengthen the connection between universities and sports clubs, helping students continue their sports practice also after their studies.

The partners first recalled the survey results which were analysed and published before the beginning of the academic year. On the basis of survey respondents, key participation trends, preferred sports & settings, as well as motivators & barriers were identified, and proposals made for universities and higher education institutions. These include recommendations on making activities more accessible, extending sports services to alumni or partner with local clubs to prevent sport dropout, and promoting sports as a social tool to enhance motivation and community building.

Based on the survey analysis, guidelines were prepared for organisation of four local evens, foreseen to be held in France, Germany, Latvia and Lithuania in the academic year 2025/26.

The first local event was held in Kaunas, Lithuania on November 15. Lithuanian Student Sports Association (LSSA) prepared a sport festival with cross-generational participation, including high school students, university students and graduates. The event also celebrated the International Students’ Day, being celebrated on November 17 across the world.

The second event was held in Hamburg, Germany on December 13 by the University of Hamburg. A mixed volleyball tournament was organised, where teams were composed of students and alumni. The focus was on sport being the critical link in the transitions between university studies and professional careers.

Within the scope of the project, two additional local events will be held before the end of the current academic year. The first one coming up in 2026 will be activities alongside the SELL Games this May in Riga, followed by an event later in the spring in Toulouse. Findings and experiences of the first two events will be used in preparation of the events coming up. Finally, an overall guidance document will be prepared as a legacy outcome.

Future links for University athletes with Sports clubs Integrating Organised Networks (FUSION) project is co-funded by the European Union. It advocates for more flexible sports programming and better cooperation between universities and local sports clubs to prevent the post-graduation decrease in sport engagement or drop-out. For more information, please visit https://fusion.eusa.eu.

The post FUSION project midterm partners meeting appeared first on Latvijas Augstskolu sporta savienība.