nekur.lv

 Izdomāju, ka mēģināšu šo padarīt lasāmu ārzemniekiem. Mūsdienas AI jēdzīgi tuklo un tas vairs neprasa baigāko darbu. 

Šeit būs eng. ar nelieliem apdeitiem tekstā. 

https://dachadiaries.substack.com/?r=8ak6l7&utm_campaign=pub-share-checklist

vēl iz nesenās pagātnes

VB: Mans dziļi personisks viedoklis, ka PL nevis tādēļ nespēja izmantot informāciju no uzlauztām Kriegsmarine šifrogrammām, ka šāda zināšana ir mazvērtīga, bet gan tādēļ, ka PL valdība un štābi neprata vai nepaspēja šo zināšanu izmantot pirms nodeva to britiem, kuri gan spēja, gan paspēja. Tagad, ja kāda lielvalsts neizmantos kvantu šifrēšanu, tā automātiski kļūs par mazvalsti.

vara bungas: Mūsu draugi pasēdēja, uzpīpēja un radīja maksimāli neangažētu RU iebrukuma 3B scenāriju (lasiet https://balticdefenseinitiative.com/scenarios/winter-storm/), kādam mēs noteikti neesam gatavi (bīstamākais vs ticamākais scenārijs). Plāna īstenošana izmaksātu RU dažus miljardus USD un nekādus personāla zaudējumus. To var nosaukt par jauno konvencionālo karu, jo kodolieroču vai citu MII faktors te nepastāv.

Scenārijs īsumā: RU stratēgija šajā gadījumā balstās uz attālinātā (remote warfare) kara principu (RW-approaches to combat that do not require the deployment of large numbers of your own ground troops” (Knowles and Watson, 2018, p. 4). Tas ir, sauszemes spēku kājnieki masā robežu nešķērso, SoF utml diversanti ir iespējami.

1)Vispirms notiek iebrukuma spēku un līdzekļu uzkrāšana. Ņemot vērā kā tie ir trieciena droni, spārnotās raķetes, ballistiskās raķetes un planējošās bumbas, kuras ne vienmēr ir jāpārdislocē tuvāk robežai, 3B apdraudējuma periods paliek nepmamanīts.

2)Seko masīvs, ātrs un negaidīts kombinēts raķešu, dronu, bumbu trieciens pa kādas no 3B galvaspilsētas “lēmumu pieņemšanas centriem” un kritisko infrastruktūru. Nekas jauns, skat.šeit.

3) Ja kara mērķi netiek panākti pēc pirmā etapa, seko intensīva un ilgstoša dronu apšaude iztērējot 10 000 dronu dienā 17 dienu garumā (aprēķini rāda, ka tas tehniski ir iespējams) pa enerģētikas infrastruktūru. RU sasuszemes spēki robežu nešķērso.

4) Ja kara mērķis netiek panākti pēc otrā etapa, seko mazāk intensīva, bet ilgstošāka dronu apšaude iztērējot 2 000-5 000 dronu dienā 40 dienu garumā (aprēķini rāda, ka tas tehniski ir iespējams) pa enerģētikas infrastruktūru. RU sasuszemes spēki robežu nešķērso.

5) Pēc totālas 60 dienu bumbošanas, kad upurvalsts ir “nolīdzināta” seko ultimāts, kas ir adresēts nevis vienai, bet visām 3B valstīm. Sabiedrotie iesaka to pieņemt.

Šādam plānam pamatā ir apsvērumi, ka:

• jebkādas PGA un dronu pārtveršanas spējas izbeidzas ātrāk nekā pretiniekam izbeidzas droni.
• ja tomēr gaisa triecienu efektu momentā izdodas samazināt, tad to var atkal palielināt līdz plānotajam ar attiecīgā etapa prolongāciju.
• Rietumu sabiedrības ir jūtīgas pret humānām katastrofām un bailīgas.
• Tas nav “kara noziegums” vai kaut kas nekonvencionāls, tagad visi tā dara.

Pret šādu plānu strādā apsvērumi, ka:

• Droni var izbeigties ātrāk nekā sabiedrības izturība un sauszemes operāciju nāksies veikt. (skat nacisti pret britiem, orki pret ukraiņiem un trampisti pret persiem).
• Pretdronu stratēģijas mērķis būs nevis paši droni, bet to palaišanas pozīcijas, noliktavas un ražošanas objekti RU dziļumā (iznīcināt šāvēju un loku, nevis bultu).
• NATO (-) tomēr pārkāps savu “sarkano līniju”: finansēs un nodrošinās deep strike karu pret RU tās teritorijā (neveicot sauszemes operāciju).
• Simetriskai atbildei UA nodrošinās 3B ar droniem un to ražošanas spējām .

VB ieskatā pētījums par daudz dramatizēts un tehnisks, tomēr šo ievada tēzi iesaku ņemt vērā:

“Russia exploits another information warfare advantage – that it has been working on for decades. By December 2027, every deterrent that protects […] has been neutralized — not by missiles, but by a mix of elections, fatigue, manufactured narratives, and mostly financing the right political participants.”

avots

vēl par RW

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā Jelgavas centrālajā daļā gaidāmas vērienīgas izmaiņas satiksmes organizācijā. Saistībā ar tradicionālo ielu skrējienu, autovadītājiem un sabiedriskā transporta pasažieriem jārēķinās ar ierobežojumiem pilsētas galvenajās maģistrālēs.

Svarbiausi akcentai
* Ielu slēgšana: No pulksten 11.45 līdz 13.00.
* Sabiedriskais transports: Braucieni pilsētas autobusos visas dienas garumā ir bez maksas.
* Kustības grafiks: Autobusi kursēs pēc sestdienas saraksta.
* Stāvēšanas aizliegums: Lielās ielas malās transportlīdzekļus novietot aizliegts.

Ierobežojumi Lielajā ielā un tai piegulošajos posmos

Satiksme tiks pilnībā slēgta Lielās ielas posmā no Pulkveža Oskara Kalpaka ielas līdz Akadēmijas ielai. Ierobežojumi skars arī vairākus sānielu posmus, kas ved uz pilsētas centrālo asi, kur jau izvietoti jauni svētku akcenti valsts svētku gaidās. Autovadītājiem jārēķinās, ka nebūs pieejama Pulkveža Brieža iela (no K. Barona ielas līdz Lielajai ielai), Pētera iela (no Lielās ielas līdz Svētes ielai), kā arī Mātera un Pasta ielu posmi.

Izmaiņas autobusu maršrutos un pieturvietās

Skrējiena laikā pilsētas autobusi slēgtos ielu posmus apbrauks pa alternatīviem ceļiem. Pasažieriem jāņem vērā, ka šajā operatīvajā periodā netiks apkalpotas septiņas stratēģiski svarīgas pieturvietas: “Centrs” abos virzienos, “Pētera iela” Lielajā ielā, “Mātera iela”, “Svētes iela” un “Autoosta” Pasta ielā.

Lai veicinātu iedzīvotāju dalību 4. maija svētku svinībām, pašvaldība nodrošina iespēju pilsētas autobusos braukt bez maksas. Tas attiecas uz visiem pilsētas nozīmes maršrutiem visas dienas garumā, atvieglojot nokļūšanu uz svētku norises vietām.

Brīvības stafetes pilsētas ielās

Satiksmes bloķēšana nepieciešama, lai nodrošinātu drošību dalībniekiem, kuri piedalās tradicionālajās Brīvības stafetēs. Šis sporta pasākums ik gadu pulcē simtiem skrējēju, simboliski atzīmējot valsts neatkarības atjaunošanu pilsētas vidē. Operatīvie dienesti un organizatori aicina iedzīvotājus savlaicīgi plānot maršrutus, izmantojot apbraucamos ceļus ārpus tiešā pilsētas centra.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Krievijas Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz svētdienu, 19. aprīli, demontējušas staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli “Sēru akmens” Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās egļu alejā uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem, otrdien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.

Novākts arī 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, ko veidoja mākslinieks Guntis Panders un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: “Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem – latviešiem”, vēsta laikraksts.

Par notikušo ar sašutumu vēstīts vietējos sociālajos tīklos, arī Tomskas ziņu vietnēs un tāpat Vladimira Putina režīmam opozīcijā esošajos krievu informācijas kanālos tādos kā “Nastojščeje vremja” un “Radio Svoboda”.

Laikraksts atgādina, ka Tomskas apgabals vēl kopš cara laikiem simtiem tūkstošu ļaužu bijis izsūtījuma un ieslodzījuma vieta, kas īpaši “uzplauka” Staļina terora un represiju gados. Tiek lēsts, ka aptuveni katrs trešais turienes iedzīvotājs ir dažādu tautu izsūtīto vai ieslodzīto pēctecis.

Pēc 1949. gada 25. marta deportācijām Tomskas, kā arī Omskas un Amūras apgabalos nonāca vairāk nekā 44 000 Latvijas iedzīvotāju – “kulaki”, “tautas ienaidnieki” un viņu ģimenes locekļi. Teju pieci tūkstoši deportēto gāja bojā. “Sēru akmeni” un Piemiņas skvēru Tomskā, Ļeņina ielā 42/44, agrākā PSRS NKVD izmeklēšanas cietuma teritorijā oficiāli atklāja 1992. gada 25. oktobrī un toreiz uz atklāšanu ieradās vairāk nekā 600 cilvēku.

Kad 1989. gadā pie bijušā cietuma sākās labiekārtošanas darbi, starp būvgružiem atrada cilvēku kaulus un pazīmes, ka tur atradušies masu apbedījumi, kas acīmredzot izvesti, likvidējot cietumu. 21. gadsimta sākumā saviem nobendētajiem tautiešiem veltītas piemiņas zīmes līdzās “Sēru akmenim” vispirms 2002. gadā uzstādīja kalmiku pārstāvji, tad 2004. gadā poļi, 2008. gadā igauņi, 2011. gadā latvieši un 2016. gadā lietuvieši.

Laikraksts atzīmē, ka no Latvijas puses iniciators bija politiski represētais siguldietis Kārlis Bērziņš, kurš tolaik sarunā “Latvijas Avīzei” pauda, ka vēlējies šādu pieminekli sirdsmieram, lai daudzajiem latviešiem, kuru represētie tuvinieki atdusas Sibīrijā, Tomskā iegriežoties, būtu iespēja pieminēt, izrādīt cieņu.

Akmeni izgatavoja, pateicoties tā laika Siguldas novada pašvaldības, politiski represēto un viņu piederīgo ziedojumiem. Idejas autors un entuziastu grupa 2011. gada augusta beigās 350 kilogramu smago piemiņas zīmi paši busiņā nogādāja līdz 5000 kilometru attālajai Tomskai.

Tā laika pilsētas pašvaldība bija atsaucīga – akmeni uzstādīja saviem spēkiem un labiekārtoja laukumu pie tā. Piemiņas skvērs tad jau bija pazīstama padomju represijās bojāgājušo atceres vieta. Ēkā līdzās izveidoja NKVD izmeklēšanas cietuma muzeju, kuru vismaz sākotnēji finansēja Krievijas valsts, vēsta laikraksts.

Šogad 19. aprīlī vietējais ziņu portāls “RIA Tomsk” vēstīja: “Tomskā demontēts Sēru akmens un citi padomju represiju upuriem veltītie nacionālie memoriāli. Šobrīd laukums ir norobežots ar sētu, aizvāc soliņus, atkritumu urnas, šūpoles, kuras uzstādīja labiekārtošanas laikā.”

Pašvaldība sākotnēji savā vietnē apgalvojusi, ka laukums nepieciešams “grunts nostiprināšanas darbiem”. Proti, uz nogāzes vairāk nekā ap 50 metru atstatumā no Piemiņas parka atrodas garāžas, kas esot sākušas “noslīdēt” – par to esot saņemtas “iedzīvotāju sūdzības”. Visas “mazās arhitektūras formas” esot nodotas glabāšanā pilsētas labiekārtošanas departamentā.

Šī apšaubāmā versija saniknoja vietējos aktīvistus, kuri sāka “bombardēt” Tomskas pašvaldības sociālās saziņas vietni ar saviem viedokļiem par notikušo. Oficiālo skaidrojumu drīz no vietnes dzēsa, un vairāk nekādi Tomskas administrācijas komentāri nesekoja, vēsta “Latvijas Avīze”.

Tikmēr vietne “vtomske.ru” atsaucas uz aculiecinieku stāstiem, ka naktī uz svētdienu pieminekļi lauzti ar traktora kausu.

Šī gada 22. un 23. aprīlī Lielupē notika EP Vēstnieku skolu 10. izlaidums. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas 10 gadu jubilejas pasākumā atskatījāmies uz paveikto un iezīmējām nākotnes vīzijas. Vēstnieku skolas programma ir veicinājusi jauniešu izpratni par demokrātiju, pilsonisko līdzdalību un Eiropas vērtībām.

Pasākumā pulcējās skolotāji no visiem Latvijas novadiem, daloties pieredzē, iedvesmojošos stāstos un nākotnes iecerēs. Tā kā EP Vēstnieku skolu programmā darbojos visus 10 gadus, tad arī tiku aicināta dalīties pieredzē, pastāstot par savu ceļu EP Vēstnieku skolu programmā, izceļot gan nozīmīgākos veiksmes stāstus, gan izaicinājumus, kas devuši vērtīgu mācību. Mans uzdevums bija arī pastāstīt par ideju  organizēt EP Vēstnieku skolu salidojumu un tā iedzīvināšanu vairāku gadu garumā.

Mums bija arī vairākas nodarbības: “Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana izglītībā” un “ES šodien un rīt – Latvijas skatījums”, Edgars Kiukucāns (Latvijas prezidentūras ES sekretariāta vadītājs). Daži interesanti fakti un iespējas jauniešiem, jo  Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisināsies 2028. gada otrajā pusē – no 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Pasākuma tiešsaistē ar projektu “Sadarbības partneri manas politiskās idejas īstenošanā” prezentācijām piedalījās to skolu skolēni, kuru darbi tika novērtēti visaugstāk. Starp 37 projektu darbiem arī Madlienas vidusskolas EP Vēstnieku komandas radošais darbs tika atzīts par vienu no labākajiem. Tādēļ izlaiduma pasākumā  svarīgākās atziņas prezentēja 12. klases skolēni, EP Vēstnieku skolas dalībnieki – Harijs Jānis Pluģis, Sofija Rudņika, Sindija Zariņa un Raivis Andriksons. Jauniešu sniegumu klausījās visu novadu skolotāji, EPVS skolu vēstnieki, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti.

Tika izcelti aktīvākie dalībnieki un veiksmīgākās iniciatīvas. Madlienas vidusskolas Vēstnieku skolas komanda ar savu pašaizliedzīgo darbu ir nopelnījusi braucienu uz Strasbūru. Paldies par atzinību un doto iespēju!

Pasākums apliecināja, ka jaunieši Latvijā ir ieinteresēti un spējīgi iesaistīties sabiedriskajos procesos. Šis notikums iedvesmoja turpināt attīstīt programmu un stiprināt jauniešu balsi Eiropā arī turpmāk. Liels paldies šī pasākuma organizatoriem un darba vadītājiem visu gadu garumā – vienmēr atsaucīgajai un zinošajai EP Vēstnieku skolu koordinatorei, sabiedrisko attiecību speciālistei  Jolantai Bogustovai, kā arī ekspertei, politoloģei un LU profesorei Žanetai Ozoliņai. Iedvesmojošs un ļoti saturīgs pasākums. Paldies!

Ligita Ridūze – Madlienas vidusskolas EP Vēstnieku skolas vadītāja