Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1053 avoti)
Tas taču nekas, ka sabombardē skolu Irānā un gāja bojā 85 bērni. Viss par mieru. Iedomājies kādu citu valsti, kura būtu nonesusi skolu.
Termins “civilizācijas šūpulis” ir tēlains apzīmējums reģionam(-iem), kur, saskaņā ar pašreizējām arheoloģiskajām zināšanām, radās cilvēces agrākās attīstītās civilizācijas. Tas bieži vien attiecas tieši uz Mezopotāmiju, zemi starp upēm, kur pirmo reizi parādījās daudzi fundamentāli kultūras izgudrojumi (piemēram, rakstība un pilsētas). Tomēr šis termins parasti aptver vairākus neatkarīgus agrīno civilizāciju izcelsmes centrus, kur pirmo reizi attīstījās pilsētas, rakstiskās kultūras un sarežģītas sabiedrības.
Vēsturnieki un arheologi tagad identificē vismaz 6 ģeogrāfiskus reģionus kā atsevišķus civilizācijas šūpuļus:
1) Auglīgo Pusmēnesi (Mezopotāmija un Levante);
2) Nīlas ieleju Ēģiptē;
3) Indas ielejas baseinu;
4) Ziemeļķīnas līdzenumu;
5) Andu piekrasti;
6) Vidusameriku jeb Mezoameriku.
Zemes civilizācijas šūpuļu karte (Encyclopædia Britannica. Inc)
Auglīgais pusmēness ir pusmēness formas reģions Rietumāzijā, kas aptver mūsdienu Ēģiptes, Palestīnas, Izraēlas, Libānas, Sīrijas, Jordānijas, Turcijas un Irākas reģionus, stiepjoties līdz Zagrosas kalniem Irānā.
Auglīgā Pusmēness apgabals, apm. 7500. g. p.m.ē., ar galvenajām vietām. Jērika bija viena no ievērojamākajām vietām pirmskeramikas neolīta periodā. Attēls: https://upload.wikimedia.org/
Tas ir viens no agrākajiem reģioniem pasaulē, kur parādījās lauksaimniecības prakse, iezīmējot mazkustīgu lauksaimniecības kopienu parādīšanos. Līdz 10 000. gadam p.m.ē. Auglīgajā pusmēnesī izveidojās pilnībā attīstītas neolīta kultūras. Šīs kultūras izplatījās uz austrumiem Dienvidāzijā un uz rietumiem Eiropā un Ziemeļāfrikā. Starp ievērojamākajām apmetnēm šajā civilizācijas šūpulī ir Jērika, kas atrodas Jordānijas ielejā un tiek uzskatīta par pasaulē agrāko izveidoto pilsētu, ar sākotnējo apmetni, kas datēta ar aptuveni 9 600. gadu p.m.ē., un nocietinājumiem, kas notikuši ap 6 800. gadu p.m.ē.
Senie Jērikas pilsētas pamati. Attēls: https://en.wikipedia.org
Pašreizējās teorijas un atklājumi identificē Auglīgo pusmēnesi kā pirmo un vecāko civilizācijas šūpuli. Šīs teritorijas vietu piemēri ir agrīnā neolīta laika Gebekli Tepe (9 500.–8 000. g. p.m.ē.) un Čatalhejika (7 500.–5 700. g. p.m.ē.).
Nīlas ielejā mūsdienas Ēģiptes teritorijā pirmskeramikas neolīta fāzēs parādījās graudu malšanas kultūra, izmantojot agrākā veida sirpjveida asmeņus, kas bija aizstājusi mednieku, zvejnieku un vācēju kultūru. Ģeoloģiskie pierādījumi un datorizēti klimata modelēšanas pētījumi arī liecina, ka dabiskās klimata pārmaiņas ap 8000. g. p.m.ē. sāka izžāvēt plašās Ziemeļāfrikas ganību zemes, galu galā izveidojot Sahāras tuksnesi. Turpinošā izžūšana piespieda ēģiptiešu agrīnos senčus pastāvīgāk apmesties ap Nīlu un pieņemt mazkustīgāku dzīvesveidu. Vecākā pilnībā attīstītā neolīta kultūra Ēģiptē ir Fajumas kultūra, kas aizsākās ap 5500. g. p.m.ē.
Senās Ēģiptes karte, kurā attēlotas lielākās pilsētas un vietas (apm. 3150. g. p.m.ē. līdz 30. g. p.m.ē.). Attēls: https://en.wikipedia.org/
Senās Ēģiptes civilizācijas panākumi daļēji izrietēja no tās spējas pielāgoties Nīlas apstākļiem lauksaimniecībai. Paredzamie Nīlas plūdi un kontrolētā tās auglīgās ielejas apūdeņošana radīja pārpalikumu kultūraugu, kas atbalstīja blīvāku iedzīvotāju skaitu un tādējādi ievērojamu sociālo un kultūras attīstību. Ar brīviem resursiem valdnieki sponsorēja ielejas un tās apkārtējo tuksneša reģionu derīgo izrakteņu ieguvi, neatkarīgas rakstības sistēmas agrīnu attīstību, kolektīvas būvniecības un lauksaimniecības projektu organizēšanu, tirdzniecību ar citām civilizācijām un militāro spēku izveidi, lai nostiprinātu Ēģiptes dominanci visā reģionā. Starp daudzajiem Senās Ēģiptes sasniegumiem ir jāmin: karjeru izstrāde, mērniecība un būvniecības metodes, kas atbalstīja monumentālu piramīdu, tempļu un obelisku celtniecību, matemātikas sistēmas izveide, praktiska un efektīva medicīnas sistēma, apūdeņošanas sistēmas un lauksaimniecības ražošanas metodes, pirmās zināmās dēļu laivas, ēģiptiešu fajansa un stikla tehnoloģija, jaunas literatūras formas.
Senās Ēģiptes faraona Hefrena (ap 2570. gadu p. m. ē) statuja Ēģiptes muzejā Kairā. Attēls: https://en.wikipedia.org
Indas ielejas baseina civilizācija tagadējās Indijas un Pakistānas teritorijā aizsākās ap 3300. gadu p.m.ē. ar to, ko dēvē par agrīno Harapas fāzi (3300.–2600. g. p.m.ē.), lai gan sākumā tā joprojām bija uz ciemiem balstīta kultūra, atstājot arheologiem galvenokārt keramikas izstrādājumus. Agrākie Indas rakstības piemēri datējami ar šo periodu, kā arī citadeļu parādīšanās, kas pārstāvēja centralizētu varu un arvien urbānāku dzīves kvalitāti. Tirdzniecības tīkli saistīja šo kultūru ar radniecīgām reģionālajām kultūrām un tāliem izejvielu avotiem, tostarp lazurītu un citiem materiāliem pērlīšu izgatavošanai. Ap 2600. gadu p.m.ē. ciema iedzīvotāji bija pieradinājuši daudzas lauksaimniecības kultūras, tostarp zirņus, sezama sēklas, dateles un kokvilnu, kā arī mājdzīvniekus.
Indas ielejas baseina civilizācija tās plašākajā mērogā. Attēls: https://en.wikipedia.org
Laikposms no 2600. gada līdz 1900. gadam p.m.ē. agrīnās Harapas kopienas pārtapa par lieliem pilsētu centriem, tostarp Harapu, Dholaviru, Mohendžodaro, Lotālu, Ruparu un Rakhigarhi, un vairāk nekā 1000 pilsētām un ciemiem, kas bieži vien bija relatīvi nelieli. Harapas iedzīvotāji attīstīja jaunas metalurģijas metodes, ražoja varu, bronzu, svinu un alvu, un demonstrēja augstu inženierijas līmeni. Harapas iedzīvotāju attīstīto arhitektūru apliecina iespaidīgie doki, klētis, noliktavas, ķieģeļu platformas un aizsargmūri. Indas civilizācijas iedzīvotāji sasniedza lielu precizitāti garuma, masas un laika mērīšanā. Viņi bija vieni no pirmajiem, kas izstrādāja vienotu svaru un mērvienību sistēmu.
Mohendžodaro pilsētas drupas pie Indas upes Pakistānā. Avots: https://en.wikipedia.org
Senās Ķīnas konkrētie kultūras reģioni, kuros attīstījās Ķīnas civilizācija, bija Dzeltenās upes civilizācija, Jandzi civilizācija un Liao civilizācija. Agrīnās liecības par ķīniešu prosas lauksaimniecību ir datētas ar aptuveni 7000. gadu p.m.ē. un agrākās liecības par kultivētiem rīsiem, kas atrastas Čentoušāņā pie Jandzi upes, datētas ar 6500. gadu p.m.ē. Čentoušaņa, iespējams, bija arī pirmās nocietinātās pilsētas atrašanās vieta Ķīnā. Līdz ar lauksaimniecību pieauga iedzīvotāju skaits, radās iespēja uzglabāt un pārdalīt kultūraugus, kā arī potenciāls atbalstīt speciālistus amatniekus un radošos cilvēkus.
Senās Ķīnas civilizācijas teritorijas. Avots: https://en.wikipedia.org
Senās Ķīnas valdnieku dinastijas tūkstošu gadu garumā attīstīja ražošanas, lauksaimniecības, mākslas, literatūras un zinātnes iemaņas un panāca ievērojamus sasniegumus.
Senā Ķīna 12. gadsimta p.m.ē. Houmuwu ding, lielākais bronzas laikmeta bronzas trauks, kas atrasts jebkur pasaulē. Avots: https://en.wikipedia.org
Andu piekrastē agrākās lauksaimniecības liecības ir datējamas ar aptuveni 9000. gadu p.m.ē. Ekvadorā Lasvegasas kultūras vietās. Vecākās kanālu apūdeņošanas liecības Dienvidamerikā ir datējamas ar 4700. līdz 2500. gadu p.m.ē. Zaņas ielejā tagadējās Peru ziemeļos. Agrākās pilsētu apmetnes Andos ir datētas ar 3500. gadu p.m.ē. Huarikangā Fortalezas apgabalā un Sečin Bajo pie Sečinas upes tagadējā Peru. Tiek uzskatīts, ka Karalas-Supes jeb Norte Čiko civilizācija ir radusies ap 3200. gadu p.m.ē., jo tieši tajā brīdī kļūst skaidri redzamas liela mēroga cilvēku apmetnes un kopienu būvniecība vairākās vietās. Civilizācija uzplauka netālu no Klusā okeāna piekrastes trīs mazu upju Fortalezas, Pativilkas un Supes ielejās.
Pie ievērojamām apmetnēm pieder Karalas pilsētas, kas ir lielākā un sarežģītākā pirmskeramikas vieta, un Aspero. Norte Čiko izceļas ar lielu vietu blīvumu ar milzīgi plašu arhitektūru. Trešajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras Norte Čiko, iespējams, bija visblīvāk apdzīvotā teritorija pasaulē (izņemot, iespējams, Ziemeļķīnu). Civilizācija izrādīja iespaidīgus arhitektūras brīnumus, tostarp lielus zemes vaļņu platformu uzkalniņus un iegremdētus apaļus laukumus, kā arī attīstītu tekstilrūpniecību. Platformu uzkalniņi, kā arī lielas akmens noliktavas sniedz liecības par stratificētu sabiedrību un centralizētu varu, kas nepieciešama resursu, piemēram, kokvilnas, sadalīšanai. Ekonomiskā vara balstījās uz kokvilnas un ēdamo augu kontroli un ar tiem saistītajām tirdzniecības attiecībām. Ir norādījumi uz bagātu un daudzveidīgu tirdzniecības dzīvi: eksportēja produktus uz tālām kopienām apmaiņā pret eksotiskiem importa produktiem. Norte Čiko atradumu vietās atrastie virkņu saišķi ir identificēti kā kipu — sava veida pirmsrakstniecības ierakstīšanas ierīce. Tiek uzskatīts, ka kipu kodē skaitlisku informāciju, taču daži ir izvirzījuši pieņēmumu, ka kipu ir izmantoti cita veida datu kodēšanai, iespējams, tostarp literāru vai muzikālu pielietojumu.
Vidusamerikā jeb Mezoamerikā kukurūza pirmo reizi tika kultivēta Meksikas dienvidos ap 7000. gadu p.m.ē. Ap 1900. gadu p.m.ē. mokaju cilts kultivēja vienu no divpadsmit kakao sugām. Tiek arī uzskatīts, ka mokaju cilts bija viena no pirmajām kultūrām Mezoamerikā, kas attīstīja hierarhisku sabiedrību. Olmeku civilizācijas saknes meklējamas agrīnajās Tabasko lauksaimniecības kultūrās, kas aizsākās ap 5100. līdz 4600. gadam p.m.ē. Olmeku civilizācijas rašanās tradicionāli tiek datēta ar aptuveni 1600. līdz 1500. gadam p.m.ē. Olmeku iezīmes pirmo reizi parādījās San Lorenzo Tenočtitlānas pilsētā, pilnībā izveidojoties ap 1400. gadu p.m.ē. Civilizācijas uzplaukumu veicināja labi laistītas aluviālās augsnes vietējā ekoloģija, kā arī Koacakoalkosas upes baseina nodrošinātais transporta tīkls.
Olmeku civilizācijas teritorija. Avots: https://en.wikipedia.org
Civilizācija veicināja blīvi koncentrētu iedzīvotāju skaitu, kas savukārt izraisīja elites klases rašanos un ar to saistīto pieprasījumu pēc simbolisku un izsmalcinātu luksusa artefaktu ražošanas, kas raksturo olmeku kultūru. Daudzi no šiem luksusa artefaktiem tika izgatavoti no tādiem materiāliem kā nefrīts, obsidiāns un magnetīts, kas nāca no tālām vietām un liecina, ka agrīnajām olmeku elitēm bija pieejams plašs tirdzniecības tīkls Mezoamerikā. Olmeki radīja monumentālus arhitektūras sasniegumus, piemēram, Lielo La Ventas piramīdu. Ir lēsts, ka La Ventas pilsētai galvenās apdzīvotības laikā tai bija nepieciešams vismaz 18 000 cilvēku atbalsts. Olmekus dažreiz dēvē par Mezoamerikas mātes kultūru, jo tā bija pirmā Mezoamerikas civilizācija un lika daudzus pamatus sekojošajām civilizācijām.
Olmeku putna formas trauks; 12.–9. gs. p.m.ē.; keramika ar sarkanu okeru; augstums: 16,5 cm; Metropolitēna mākslas muzejs. Avots: https://en.wikipedia.org
“Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.” (Lk.18:31) Tas,
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Ziema, sniegs, aukstums, nogurums no tumsas, bet kļūst gaišāks, pavasara gaidas. Februāris, bez iedvesmas lieliem darbiem, izdzīvošanas režīms ar mazajiem košajiem projektiem. Divi finiši, trīs starti, nopirkti daži jauni izšūšanas komplekti un pāris jauni pavasara adījumu žurnāli. Lai kūst sniegs un ātrāk nāk pavasaris!
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
Mana ligzda
- Šodien, 09:44
Chloroform Sauna
- Šodien, 11:31
2+2=5
- Vakar, 17:34
Passion Brains
- Vakar, 16:55
Kad projekts sākās, galvenais mērķis nebija vienkārši uztaisīt vēl vienu mājaslapu. Ideja bija izveidot ātru, modernu un ilgtermiņā drošu web risinājumu, ar kuru klientam nebūtu jāuztraucas ne par veiktspēju, ne par tehnoloģiju novecošanu pēc gada.
Tāpēc projekta pamatā tika izvēlēts Next.js — viens no šobrīd jaudīgākajiem web frameworkiem. Tas nozīmē, ka lapa nav tikai vizuāli skaista, bet arī gudri uzbūvēta zem pārsega. Saturs ielādējas ātri, navigācija ir plūstoša, un lietotājam nerodas sajūta, ka kaut kas “domā” vai kavējas.
Liela uzmanība tika pievērsta ātrumam. Katrs attēls, katrs skripts un katra komponente tika optimizēta tā, lai lapa atvērtos maksimāli ātri gan telefonā, gan datorā. Rezultāts ir tāds, ar kuru patiešām var lepoties — veiktspējas rādītāji ir augstā līmenī, un par lapas ātrumu klientam nav jākaunas ne klientu, ne partneru priekšā.
Protams, mūsdienās nepietiek tikai ar ātrumu. Lietotāji sagaida arī sajūtu. Tieši tāpēc projektā izmantotas GSAP animācijas, kas piešķir lapai dzīvīgumu — elementi parādās īstajā brīdī, kustības ir plūdenas un dabiskas. Svarīgākais — šīs animācijas nepalēnina lapu. Tās darbojas nemanāmi un tehniski pareizi, saglabājot augstu veiktspēju.
Aiz vizuālā slāņa slēpjas arī stabila tehniskā bāze. Projekts ir strukturēts tā, lai to būtu viegli papildināt nākotnē — pievienot jaunas sadaļas, funkcijas vai integrācijas bez nepieciešamības visu pārbūvēt no jauna. Tas nozīmē, ka šī nav vienreizēja mājaslapa, bet gan platforma, kas var augt kopā ar biznesu.
Svarīgi bija arī tas, lai mājaslapu saprot ne tikai cilvēki, bet arī meklētājprogrammas. Tāpēc ievēroti SEO un pieejamības principi — lapa ir korekti indeksējama, strukturēta un gatava redzamībai Google rezultātos.
Rezultātā klientam tiek nodots nevis vienkārši dizains internetā, bet kārtīgs, tehniski pārdomāts web projekts — ātrs, stabils un mūsdienīgs. Tāds, kuru var droši rādīt pasaulei un uz kura var balstīt nākamo biznesa attīstības posmu.
Hitnet.lv
- 26. feb., 16:50
Foreles sālīšana ir daudz vienkāršāka, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Izmantojot kvalitatīvu zivi un pareizās proporcijas, ir iespējams iegūt maigu,...
The post Kā sālīt foreli, lai tā būtu maiga un garšīga appeared first on Hitnet.lv.
laacz.lv
- 25. feb., 16:19
Sen nav bijis nevienas jaukas animācijas, ne? Bez AI, bez tā visa, kas notiek apkārt.
Kazhes blogs
- Šodien, 13:49
Riga City Photos
- Vakar, 14:00
Passion Brains
- Šodien, 19:31
Tas taču nekas, ka sabombardē skolu Irānā un gāja bojā 85 bērni. Viss par mieru. Iedomājies kādu citu valsti, kura būtu nonesusi skolu.
Latvijas Augstskolu sporta savienība
- 26. feb., 11:16
No 17. līdz 20. februārim Francijā norisinājās septītais Eiropas Universitāšu Kauss spēka trīscīņā. Sacensībām kopumā bija pieteikušies 188 sportisti no vairāk nekā 50 Eiropas augstskolām, starp tiem arī astoņi spēka trīscīņas atlēti un atlētes no Latvijas. Kopā ar viņiem sacensībās piedalījās treneri Mārtiņš Markovs (RSU) un Reinis Ratnieks, kā arī starptautiskās kategorijas tiesnesis Andrejs Rožlapa.
Kā pirmā no Latvijas pārstāvjiem uz starta devās Everita Reine-Mackēviča (52 kg kategorija, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitāte). Everita summā pacēla 372.5kg un izcīnīja sudraba godalgu! Atsevišķās kustībās Everitai 140kg pietupienā (mazais sudrabs), 77.5kg svara stieņa spiešanā guļus (mazā bronza) un 155kg vilkmē (mazais sudrabs). Everitas sasniegtie rezultāti pietupienā un spiešanā guļus ir jauni Latvijas open un junioru rekordi, un visi Everitas sasniegtie rezultāti (pietupienā, spiešanā guļus, vilkmē un summā) ir jauni Latvijas studenšu rekordi. Par savu startu E. Reine-Mackēviča saka: “Pirmais gads LBTU veterinārmedicīnas fakultātē sagādājis daudz jaunu izaicinājumu gan akadēmiski, gan sportā – pirmā internacionālā universiāde. Gatavošanos sacensībām apvienojumā ar eksāmenu sesiju bija patiesi grūti. Īsti nezināju, ko sagaidīt, tāpēc mērķis bija galvenokārt pārspēt pašai sevi. Rezultāts kopsummā saglabājās tāds pats kā līdz šim diemžēl zaudējot 2,5kg pietupienos un vilkmē neveiksmīgu izvēļu dēļ, taču spiešanā guļus gan pārsteidzu pati sevi mēneša laikā uzlabojot savu labāko rezultātu par 5kg. Ar medaļām katrā disciplīnā aizbraucu mājās, tā kā iegūtā prieka ir daudz, un mācību vēl vairāk. Zināšu, kas jāuzlabo, kas jāizmaina, tādēļ dažreiz, manuprāt, šādas sacensības mēdz būt vērtīgākas nekā tās, kurās gūti tikai panākumi.”
63 kg kategorijā Latviju pārstāvēja māsas Enia un Ania Antanovičas (abas Rīgas Stradiņa Universitāte). Enia Antanoviča summā pacēla 355kg un izcīnīja 13. vietu, atsevišķās kustībās Eniai 130kg pietupienā, 80kg spiešanā guļus (desmitā vieta) un 145kg vilkmē. Ania Antanoviča sasniedza 335kg summu un ierindojās 14. vietā. Ania atsevišķās kustībās iespēja 120kg pietupienā, 80kg spiešanā guļus (devītā vieta) un 135kg vilkmē.
69 kg kategorijā Latviju pārstāvēja Amanda Veikšāne (69 kg kategorija, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas Koledža). Spītējot savainojumam, Amanda summā pacēla 367.5kg un izcīnīja 13. vietu. Atsevišķās kustībās Amandai 142.5kg pietupienā (devītā vieta), 60kg spiešanā guļus un 165kg vilkmē (astotā vieta).
Studenšu ieskaitē Latvijas startus noslēdza Anna Ozola (76 kg kategorija, Rīgas Stradiņa Universitāte). Anna summā iespēja 395kg un savā kategorijā izcīnīja 7. vietu. Atsevišķās kustībās Annai trīs piektās vietas – 150kg pietupienā, 72.5kg spiešanā guļus un 172.5kg vilkmē. Annas sasniegtie rezultāti pietupienā, vilkmē un trīscīņas summā ir jauni Latvijas studenšu rekordi.
No Latvijas izlases studentiem pirmais uz starta devās Viktors Poluhins (83 kg kategorija, Rīgas Stradiņa Universitāte). Viktors summā pacēla 580kg un izcīnīja 13. vietu. Atsevišķās kustībās Viktoram 222.5kg pietupienā, 132.5kg spiešanā guļus un 225kg vilkmē.
Kā nākamais uz starta platformas devās Hugo Prauliņš (93 kg kategorija, Rīgas Stradiņa Universitāte), kurš summā pacēla 632.5kg un ieguva 9. vietu. Hugo atsevišķās kustībās uzrādīja šādus rezultātus – 232.5kg pietupienā (devītā vieta), 145kg spiešanā guļus (astotā vieta) un 255kg vilkmē (desmitā vieta).
Visbeidzot Latvijas izlases startus Eiropas Universitāšu Kausā spēka trīscīņā noslēdza Alberts Aleksandrs Šķila (120 kg kategorija, Rīgas Stradiņa Universitāte). Albertam izdevās attaisnot galvenā favorīta statusu un, summā paceļot 787.5kg, triumfēt kategorijā un izcīnīt zelta godalgu! Atsevišķās kustībās Alberts ieguva visu nokrāsu godalgas – 292.5kg pietupienā (mazā bronza), 187.5kg spiešanā guļus (mazais sudrabs) un 307.5kg vilkmē (mazais zelts). Aleksandra sasniegtais rezultāts pietupienā ir jauns Latvijas studentu rekords un pacelšanas brīdī bija atkārtots Eiropas studentu rekords. Alberts Aleksandrs Šķila atzīst, ka sacensību plāns bija uzvarēt, lai gan nepārsniedzis savu iepriekšējo labāko rezultātu. “Tā tomēr gadās šajā sportā,” saka A.A.Šķila, kuram šīs bija trešās starptautiskās sacensības.
Trīs RSU studentu starts un izcīnītās vietas Rīgas Stradiņa Universitātei nodrošināja ļoti augsto 4. vietu komandu cīņā (studentu konkurencē kopumā startēja 44. augstskolu pārstāvji). Latvijas izlases galvenais treneris Mārtiņš Lielups: “Studenti ir mūsu nākotne simboliskā un pavisam reālā nozīmē, izcīnītās medaļas un sasniegtie rezultāti liek šajā nākotnē raudzīties ļoti cerīgi. Mūsu studenti ir guvuši milzīgu starptautisko pieredzi, ko varēs izmantot savai izaugsmei un turpmākajā karjerā. Lepojamies!”
Informāciju sagatavoja
Latvijas Pauerliftinga federācija
The post LATVIJAS IZLASEI VEIKSMĪGI STARTI EIROPAS STUDENTU MEISTARSACĪKSTĒS appeared first on Latvijas Augstskolu sporta savienība.
Autocross.lv
- Šodien, 06:47
ceitaspasaule
- Šodien, 15:36
Ziema, sniegs, aukstums, nogurums no tumsas, bet kļūst gaišāks, pavasara gaidas. Februāris, bez iedvesmas lieliem darbiem, izdzīvošanas režīms ar mazajiem košajiem projektiem. Divi finiši, trīs starti, nopirkti daži jauni izšūšanas komplekti un pāris jauni pavasara adījumu žurnāli. Lai kūst sniegs un ātrāk nāk pavasaris!
notepad.lv
- Šodien, 15:00
Riga City Photos
- Šodien, 14:25
poseidons99.com
- Šodien, 12:14
Passion Brains
- Šodien, 13:47
Mūsdienu digitālajā laikmetā brīvība arvien biežāk tiek definēta nevis ar fiziskām robežām, bet ar neredzamām informācijas sienām. Cilvēks var brīvi pārvietoties, runāt un publicēt, taču arvien biežāk sastopas ar klusuma mehānismiem, kas darbojas bez trokšņa — komentāri pazūd, viedokļi netiek publicēti, diskusijas tiek pārtrauktas vēl pirms tās sākas.
Kad sabiedriskajos portālos tiek liegta iespēja izteikt kritisku attieksmi pret varu vai dominējošo ideoloģiju, rodas paradoksāla situācija: formāli pastāv vārda brīvība, bet praktiski — tikai tās imitācija. Cilvēks drīkst runāt, kamēr viņš saka pareizo. Tiklīdz viedoklis pārkāpj pieņemto robežu, tas kļūst neredzams.
Īpaši simboliska ir tiešraižu komentāru dzēšana. Tiešraide teorētiski nozīmē spontanitāti — dzīvu sabiedrības balsi. Taču, ja komentāri tiek filtrēti vai izdzēsti reālajā laikā, spontanitāte pārtop režisētā realitātē. Skatītājs redz tikai apstiprinājumu, nevis diskusiju. Rodas ilūzija par vienprātību, kas var būt mākslīgi radīta.
Šādā vidē informācijas telpa sāk līdzināties literatūrā aprakstītajai pasaulei, kur patiesība nav tas, kas notiek, bet tas, ko atļauts redzēt. Ja nevēlamais viedoklis tiek sistemātiski dzēsts, tad realitāte pakāpeniski tiek pārrakstīta — nevis ar spēku, bet ar rediģēšanu. Klusums kļūst par politisku instrumentu.
Visbīstamākais šajā procesā nav pats aizliegums, bet pašcenzūras dzimšana. Cilvēks sāk nerakstīt to, ko domā, jo zina, ka tas tik un tā pazudīs. Brīdī, kad indivīds pats sev kļūst par cenzoru, ārēja kontrole vairs nav nepieciešama. Vara tad darbojas nevis caur aizliegumu, bet caur paredzamību.
Filozofiski raugoties, sabiedrības veselība nav izmērāma pēc tā, cik skaļi tiek slavēta vara, bet pēc tā, cik droši iespējams tai nepiekrist. Diskusija nav drauds stabilitātei — tās trūkums ir. Jo patiesa vienotība nerodas no izdzēstiem komentāriem, bet no spējas sadzīvot ar atšķirīgiem skatījumiem.
Ja publiskā telpa kļūst par vietu, kur redzama tikai viena balss, tad sabiedrība riskē zaudēt ne tikai vārda brīvību, bet arī spēju domāt kritiski. Un bez kritiskas domas demokrātija pamazām pārtop dekorācijā — formā bez satura.
Tāpēc jautājums nav tikai par komentāru dzēšanu vai portālu moderāciju. Jautājums ir par to, vai cilvēkam vēl ir tiesības būt neērtam.
Brīvība sākas tieši tur, kur atļauts pateikt to, ko vara nevēlas dzirdēt.
laacz.lv
- 24. feb., 10:21
Es vakar retvītoju kādu postu, kurš smīkņāja, ka Anthropic ar savu paziņojumu, ka Claude Code tagad prot automatizēti izpētīt to, kas darbojas uz meinfreimiem, ir panākuši lielāko IBM akciju cenas kritumu pēdējā ceturtdaļgadsimtā. Retais gan prot lasīt emoji, kurš šajā gadījumā nozīmēja «troll». Nu labi, es arī jūsu emoji ne vienmēr saprotu.
Un tas, ka analītiķi pilnā nopietnībā apgalvo, ka Anthropic ir panācis IBM akciju kritumu, mani samulsināja tiktāl, ka nolēmu notraust putekļus un vienkārši pierakstīt savā publiskajā blociņā (blodziņā).
IBM jau sen piedāvā dažādus veidus kā triviālu COBOL kodu migrēt uz Javu. Pat ar AI. Triks gan ir tajā, ka migrācija no lielā meinfreima nekad nav triviāla COBOL koda pārrakstīšana, jo līdzi nāk arī infrastruktūra. Tur ir vesela kaudze ar fancy akronīmiem un integrētām lietām — CICS (transakciju uzraudzība) , IMS (hierarhiska datubāze + vecāka versija CICS), VSAM (failsistēma), JCL (darbu pārvaldība). Un tas ir tikai tas, par ko kaut kad savā dzīves laikā esmu kaut kur kaut ko pa ausu galam dzirdējis.
Zinu gadījumu, kad liels uzņēmums Eiropā (miljardu apgrozījums) tā arī sekmīgi savu iniciatīvu nepabeidza un daļā pozīciju palika ar nomātu meinfreimu.
Un es nemaz jums neteikšu, ka IBM turpina masēt ar COBOL un AI un visu moderno un skaisto. Paralēli 2025. pēdējā ceturksnī ar savu meinfreimu bizīti nopelnot vairāk, nekā citkārt. Skaidrs, ka ar AI nomigrēt no meinfreima ir vieglāk. Bet efektam uz IBM akciju cenu, manuprāt, nebija jābūt tik dramatiskam.
Es nezinu. Varbūt tas, ka triviāli ieraksti kompāniju blogos var atstāt šādu ietekmi uz tirgu, ir signāls, ka tirgus ir labils un beidzot burbulis plīsīs?
Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV
- 26. feb., 15:54
Šajā ceļvedī apskates objekti Neapolē un tās apkārtnē, ko mēs paspējām apskatīt 4 dienās. Neapole Pirmais iespaids par Neapoli var būt ne pārāk glaimojošs – pilsēta netīra, noplukusi, nevīžīga. Visu laiku jāskatās zem kājām, lai neiekāptu kādā kakā. Tomēr, izpētot … Turpiniet lasīt
The post Itālijas ceļvedis. Neapole un apkārtne. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
notepad.lv
- Pirms 13min
Karalas-Supes civilizācijas vietas. Avots: 
Vienas no Aspero pilsētas piramīdu rekonstrukcijām. Avots: 