iPhone 18 vairs nebūs “parastais” iPhone

Apple šogad varētu būt gatava mainīt ierasto iPhone izlaišanas kārtību. Ja līdz šim jaunās paaudzes iPhone pamatmodelis kopā ar Pro versijām parasti nonāca pie pircējiem rudenī, šoreiz situācija varētu būt citāda. Saskaņā ar jaunākajām baumām, iPhone 18 pamatversija tiks atlikta līdz 2027. gada sākumam, kamēr rudenī uzmanības centrā nonāks Pro modeļi un, iespējams, arī jaunais […]

Gadsimta kāzas

Lielais notikums ir iespējams! Kad Valmieras un tās tuvākās apkārtnes kriminālās autoritātes dēls precas ar parastu meiteni no ielas, Valmierā notiek gadsimta kāzas. Visi kabaljero, kovboji, kabarē dejojošās meitenes un citas sirdsdāmas ir gatavi šim notikumam, kas sola ne vien gadsimta kāzas, bet arī gadsimta paģiras. Taču tad notiek neiedomājamais - ļaundari no netālās Smiltenes nolaupa līgavu. Kāzu nebūs? Kāzu nebūs! Ja vien drošsirdīgais kāzu vadītājs Dži Rodeo un kaitinošās līgavas māsa nespēs atbrīvot nolaupīto līgavu, dodoties īpaši bīstamā misijā uz pašu laupītāju sirdi - Smilteni. Pilsētu, kur plūst Abuls, kur Tepera krastos stadionā uzauguši futbolisti, kas regulāri cīnās par pēdējām vietām pirmās līgas turnīrā un kur līdzās citiem izciliem apskates objektiem ir veikals "Pie Gvido". Tāda, lūk, bija premisa kantrīmūziklam "Gadsimta kāzas", kas sarūpēja ja ne simtgades lielāko notikumu Valmieras vasaras teātra festivālā, tad desmitgades noteikti. Savā ziņā gan pagājušā gada festivāla svinīgā atklāšanas ceremonija bija jaudīgāka par šo - uz ielas pie Valmieras teātra notikušais desmitgades festivāla virsotņu popūrijs, kur piedalījās visi, visi. Taču šī gada notikums estrādē bija vērienīgāks ar to, ka tur bija iepriekš festivālā neredzēts skatītāju daudzums, ko veicināja mākslas nolaišanās pie tautas. Kantrī - tā tomēr nav tā māksla, ko var novērtēt tikai augstās skolās gājušie un kultūru ar mātes pienu uzņēmušie. Nē, tā ir normāla vieglās mūzikas forma, kura, kā zināms, radusies Smiltenē. Tas visam šim pasākumam piešķir vēl papildu devu ironijas - jo kā gan smiltenieši vispār kaut ko var nozagt no Valmieras gadsimta kāzām, ja šīs kāzas notiek cultural appropriation veidā, valmieriešiem piesavinoties Smiltenes kultūras mantojuma laurus? Kā lai arī nebūtu - kamēr pirms dažiem gadiem VVTF redzētie "Citi dziesmu svētki" tēmēja uz ļoti šauru potenciālās auditorijas daļu, "Gadsimta kāzas" bija paredzētas visiem. Tas, protams, varētu uzreiz radīt pretreakciju: kas der visiem, neder nevienam. Taču, par laimi - tas nav šis gadījums. Kā nekā "kvadrifronieši" - un tieši viņi bija šī iestudējuma veidotāji - lieliski pieprot mākslu veidot reizē kā parodiju par kaut ko un darīt to arī no sirds, proti - tu reizē pilnā nopietnībā izturoties pret savu tēmu un arī pasmejoties par to. Un tieši tāds bija šis iestudējums. Skaļš, pompozs, grandzios, brīžiem līdzinoties ziepju operai savā saturā, iesaistot sižetā gan kartupeļu talku Alojā, gan purvu Pālē, gan siera rituālus Limbažos (siera vecajie - tā ir nopietna štelle!), gan kalnu slēpotājus Cēsīs vasarā. Izrādē bija daudz dažādu "viesmākslinieku", kas bija gan reģionālie pašdarbnieku kolektīvi, gan lieli profesionāļi no pilsētām kā rolands če un Sergejs Jēgers (kurus vairums skatītāju, domājams, zināja labāk nekā mēs). Lai arī uz izrādes plakātiem bija redzami "gadsimta kāzinieki" Ance Strazda un Klāvs Mellis, patiesībā viņi galīgi nebija šīs izrādes galvenās zvaigznes (Ances varone vispār izrādes sākumā tiek nolaupīta un nonāk gūstā Smiltenē bio tualetē), kamēr īstās izrādes zvaigznes ir Aleksandrs Bricis, Sabīne Tīkmane, Anta Aizupe, Anna Klišāne, Jānis Kronis un Maksims Busels(itin raibs kolektīvs, tā man gribētos uzsvērt!). Izrāde funkcionē primāri "road trip" pieejā, noskaņas ziņā līdzinoties "zelta ēras" Kusturicas filmām, tikai ar vesterna, nevis romu estētiku. Jā, sižetiski tas viss nav neko augstāka māksla par to sviestu, ko Rozulā vakaros stāstu bērniem par "cūku patruļas" piedzīvojumiem, un patiesībā tās asociācijas ar cūku patruļu ir ļoti spēcīgas, jo izrādē varoņi kādu laiku pārvietojas ar "tupeņvāģi", kā arī ar it kā mopēdu Rīga, kura blakusvāģa funkcijas pilda iepirkumu ratiņi, kamēr cūku patruļas transporta līdzekļu klāstu veido traktors, zāles pļāvējs un ķerra - kaut kas stipri līdzīgā kvalitātē. Bet man ar to vispār nav problēmu. Jā, muzikālais materiāls nav tāds, kādu es klausītos ikdienā (ne autentiskas kantrī/šlāgerkompozīcijas, ne Jēkaba Nīmaņa oriģināldziesmas, kas radītas šai izrādei), bet, ka saka - kad esi nonācis Smiltenē, uzvedies kā smiltenietis! Un tā mēs arī uzvedāmies - smējāmies, dziedājām līdzi, sitām plaukstas un līksmojām. Jo reizēm tieši to vajag. Un šis bija viens skaists vakars. Konkrēti mums gan - bez gadsimta paģirām turpinājumā. Un varbūt labi, ka tā. P.S. Izrādē (vai vismaz tās tuvumā) bija arī gadsimta kazas. Kā nu bez tām!

Siguldā komandām atvēlētas astoņas vietas Sporta spēlēs

Oranža basketbola bumba lido cauri stīpai uz skaidri zilu debesu fona ārā.

Siguldas novada Sporta spēles 2026 notiks 30. augustā plkst. 10.00 Krimuldas Sporta centra stadionā. Dalība ir bez maksas, un sacensībās aicināti iesaistīties Siguldas novada iedzīvotāji no 12 gadu vecuma — gan komandās, gan individuālajās disciplīnās.

Komandu pieteikšana noslēdzas 21. augustā plkst. 17.00. Komandu turnīrā paredzētas astoņas vietas, tādēļ draugiem, ģimenēm, kolēģiem un domubiedriem sastāvs un dalība jāpiesaka laikus.

Datums, vieta un pieteikšanās

Informācija Detaļas Datums un laiks 30. augusts, plkst. 10.00 Vieta Krimuldas Sporta centra stadions, Krimulda Dalība Bezmaksas Vecums No 12 gadu vecuma Komandu vietas Astoņas komandas Pieteikšanās Līdz 21. augustam plkst. 17.00, rakstot uz sigulda.sek@gmail.com

Pasākumu rīko biedrība “Sporta entuziastu klubs Sigulda” ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu. Trīs labākās komandas saņems kausus.

Piecas disciplīnas komandu ieskaitē

Komandu turnīrā paredzēts 3×3 basketbols, minifutbols, volejbols, virves vilkšana un stafete. Vienā komandā dalībnieku skaits nav ierobežots, tāpēc iespējams pulcēt plašāku dalībnieku loku un sadalīt spēkus starp dažādajiem startiem.

Siguldā komandām atvēlētas astoņas vietas Sporta spēlēs

Programma apvieno bumbas spēles ar disciplīnām, kur svarīga kopīga darbošanās — virves vilkšanu un stafeti. Tas ļauj veidot komandu ne tikai no viena sporta veida spēlētājiem, bet arī no cilvēkiem ar atšķirīgām sportiskām interesēm.

Komandu vietu skaits ir ierobežots, savukārt pieteikšanās kārtība paredz saziņu e-pastā. Tādēļ komandām būtiskākais praktiskais solis ir līdz noteiktajam termiņam nosūtīt pieteikumu uz norādīto adresi.

Individuālajām disciplīnām komanda nav vajadzīga

Sporta spēlēs būs pieejamas arī individuālās disciplīnas. Tajās varēs piedalīties ikviens interesents, arī tie, kuri nevēlas startēt komandu sacensībās vai nav izveidojuši komandu.

Siguldā komandām atvēlētas astoņas vietas Sporta spēlēs

Pasākuma muzikālo noskaņu nodrošinās DJ, bet dalībniekus uzmundrinās pasākuma vadītājs Andris Vilcāns. Informācija par konkrētajām individuālajām disciplīnām un citām norises detaļām avota paziņojumā nav precizēta.

Komandu dalībniekiem pieteikums līdz 21. augustam plkst. 17.00 jānosūta uz sigulda.sek@gmail.com. Informācija sagatavota pēc Siguldas novada pašvaldības publicētās ziņas.

Avots: Siguldas novada pašvaldība

Viens portatīvais dators visam studiju laikam: ko studentam sniedz GeForce RTX 50. sērija?

Ne katram studentam ir vajadzīgs jaudīgs grafiskais procesors. Ja dators galvenokārt paredzēts lekciju pierakstiem, darbam ar dokumentiem un interneta pārlūkošanai, pietiks arī ar vienkāršāku modeli. Taču arhitektūras, inženierzinātņu, datorzinātņu, datu analīzes, mašīnmācīšanās un radošo nozaru studentiem prasības ir pavisam citas. Šajās jomās portatīvajam datoram jāspēj apstrādāt lielus projektus, trīsdimensiju modeļus, video un sarežģītus aprēķinus – bieži vien vairākus gadus pēc kārtas.

Portatīvie datori ar NVIDIA GeForce RTX 50. sērijas grafiskajiem procesoriem ir veidoti šādiem uzdevumiem. Tie var paātrināt mācību un radošās lietotnes, darbināt mākslīgā intelekta modeļus lokāli un pēc studijām nodrošināt augstas kvalitātes spēļu un multivides pieredzi.

Kurās studijās grafiskais procesors patiešām ir noderīgs?

Grafiskais procesors nav paredzēts tikai spēlēm. Daudzas profesionālās lietotnes spēj daļu aprēķinu uzticot to GPU, tādējādi atslogojot centrālo procesoru (CPU) un ievērojami paātrinot konkrētus darba posmus.

Arhitektūras un inženierzinātņu studenti var strādāt ar sarežģītākiem CAD projektiem, trīsdimensiju modeļiem un vizualizācijām. Jaudīga video karte nodrošina plūstošāku modeļa apskati, palīdz ātrāk sagatavot renderējumus un samazina simulāciju izpildei nepieciešamo laiku. Tas ļauj ātrāk iesniegt darbu, kā arī pirms iesniegšanas izmēģināt citus risinājuma variantus.

Datorzinātņu, datu analīzes un mašīnmācīšanas studentiem būtisks ieguvums ir NVIDIA CUDA ekosistēmas atbalsts. Tas tiek izmantots daudzos programmēšanas, datu apstrādes un mākslīgā intelekta rīkos. Students savā datorā var izstrādāt un pārbaudīt modeļus, eksperimentēt ar datu kopām un apgūt tehnoloģijas, kas tiek izmantotas arī profesionālā vidē.

Savukārt dizaina, animācijas un audiovizuālo mediju studentiem RTX paātrinājums palīdz video montāžā, efektu apstrādē, trīsdimensiju grafikas veidošanā un renderēšanā. NVIDIA Studio platforma piedāvā radošajām lietotnēm paredzētas optimizācijas un draiverus, kuru uzdevums ir nodrošināt ne tikai veiktspēju, bet arī stabilu darbību ilgstošu projektu laikā.

Jāņem vērā, ka GPU nepaātrina pilnīgi visas programmas un darbības. Ieguvums ir atkarīgs no tā, vai konkrētā lietotne un izmantotās funkcijas atbalsta grafiskā procesora paātrinājumu.

Mākslīgais intelekts bez obligātas mākoņpakalpojumu lietošanas

GeForce RTX 50. sērijas grafiskajos procesoros iebūvētie Tensor kodoli ir paredzēti mākslīgā intelekta aprēķiniem. Ar atbilstošu programmatūru portatīvajā datorā iespējams lokāli darbināt valodas modeļus un AI aģentus, analizēt savus dokumentus, veidot kopsavilkumus, ģenerēt idejas, palīdzēt programmēšanā vai pārvērst lekciju ierakstus tekstā.

Lokālai AI izmantošanai ir trīs praktiskas priekšrocības: darbs var turpināties bez interneta savienojuma, nav jāmaksā par katru mākoņpakalpojuma pieprasījumu, un izmantotie faili var palikt pašā datorā. Tas ir īpaši svarīgi, ja projektā ir nepublicēti pētījumu dati vai informācija, ko nav vēlams augšupielādēt ārējā pakalpojumā.

Vienlaikus jābūt reālistiskiem – ne katru AI modeli iespējams darbināt jebkurā portatīvajā datorā. Modeļa izmēru un darbības ātrumu lielā mērā nosaka grafiskās atmiņas jeb VRAM apjoms. Tādēļ studentam, kurš datoru plāno regulāri izmantot AI izstrādei, VRAM ietilpība ir viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem.

No pirmās skices līdz gatavam attēlam vai video

Ģeneratīvais MI var palīdzēt sagatavot konceptu skices, ilustrācijas, prezentāciju vizuālos materiālus un video. NVIDIA TensorRT optimizē AI modeļu izpildi, tādēļ saderīgos rīkos attēlu un video ģenerēšana lokāli var notikt ievērojami ātrāk.

Radošā darbā tas sniedz vairāk iespēju eksperimentēt. Ja viena varianta izveide neaizņem ilgu laiku, students var pārbaudīt dažādas kompozīcijas, stilus un idejas, neapstājoties pie pirmā pieņemamā rezultāta. Šo pašu datoru iespējams izmantot materiāla pilnveidošanai – montāžai, krāsu apstrādei, grafikai un gala faila eksportēšanai.

Skaidrākas lekcijas, sapulces un prezentācijas

NVIDIA Broadcast izmanto RTX grafiskā procesora AI iespējas, lai uzlabotu mikrofona un tīmekļkameras signālu. Fona trokšņa un telpas atbalsu mazināšana var būt noderīga, piedaloties lekcijās no kopmītnēm vai grupas darbā no trokšņainas telpas. Virtuālā fona un automātiskās kadrēšanas funkcijas savukārt palīdz sagatavoties profesionālākai projekta prezentācijai.

NVIDIA RTX Video risina citu uzdevumu – tas uzlabo datorā redzamo video. Tehnoloģija var palielināt zemākas izšķirtspējas satura asumu un mazināt straumēšanas kompresijas radītos attēla defektus. Ieguvums var būt pamanāms gan ierakstītu lekciju un pamācību, gan filmu un cita tiešsaistes satura skatīšanās laikā.

Jauda portatīvā formātā

Studentam dators ir jāņem līdzi uz lekcijām, bibliotēku un grupu darbiem, tādēļ svarīga ir ne tikai tā veiktspēja. NVIDIA Max-Q tehnoloģijas palīdz pārvaldīt klēpjdatora jaudu, enerģijas patēriņu, temperatūru un trokšņa līmeni, lai augstu veiktspēju varētu apvienot ar salīdzinoši kompaktu korpusu un optimizētu akumulatora darbību.

Tomēr uzraksts “RTX 50. sērija” pats par sevi vēl nepasaka visu. Divi datori ar vienu un to pašu GPU var atšķirties pēc grafiskā procesora jaudas ierobežojuma, dzesēšanas un līdz ar to arī reālās veiktspējas. Pirms iegādes jāizvērtē arī VRAM un operatīvās atmiņas apjoms, ekrāna kvalitāte, svars, pieslēgvietas un akumulatora ietilpība. Maksimālā veiktspēja prasīgākajos darbos parasti būs pieejama, datoru pieslēdzot elektrotīklam.

Dators nav jāmaina pret spēļu sistēmu

Pēc lekcijām tas pats dators var nodrošināt arī augstvērtīgu spēļu pieredzi. Atbalstītās spēlēs DLSS 4.5 izmanto mākslīgo intelektu, lai palielinātu veiktspēju un uzlabotu attēla kvalitāti. Pilnā staru izsekošana jeb path tracing nodrošina reālistiskāku apgaismojumu, ēnas un atspulgus, savukārt NVIDIA Reflex samazina sistēmas aizkavi un padara to atsaucīgāku.

Tādējādi studentam nav nepieciešama viena ierīce mācībām un otra – izklaidei. Pareizi izvēlēts GeForce RTX 50. sērijas portatīvais dators var būt darba rīks visam studiju laikam: pietiekami jaudīgs sarežģītiem projektiem, piemērots lokālai AI izmantošanai un gatavs kvalitatīvai atpūtai pēc paveiktā.

Dators, kas pielāgojas studenta vajadzībām

Izvēloties portatīvo datoru studijām, svarīgākais nav atrast jaudīgāko modeli, bet gan tādu, kas atbilst konkrētās studiju programmas prasībām un saglabās savu lietderību vairākus gadus. Ja ikdienā jāstrādā ar 3D modelēšanu, video, datu analīzi, programmēšanu vai mākslīgo intelektu, GeForce RTX 50. sērijas portatīvais dators var kļūt par vērtīgu ieguldījumu. Tas dod brīvību mācīties, eksperimentēt un īstenot sarežģītākas idejas vienā ierīcē, vienlaikus nodrošinot arī kvalitatīvu izklaidi pēc paveiktā.

Dateks.lv interneta veikalā šobrīd ir akcijas piedāvājumi Lenovo portatīvajiem datoriem kā arī pieejams plašs sortimenta klāsts portatīvajiem datoriem ar 50xx sērijas video kartēm. Ja rodas kādi jautājumi lūgums zvanīt vai rakstīt čatā mūsu klientu konsultantiem.

Atkal uzlauzta valsts IT infrastruktūra

Vēl viena nedēļas nogale, vēl viens “komplicēts kiberuzbrukums”. Šoreiz CSDD. Uzbrucēji “daļēji piekļuva” sistēmai un “nesankcionēti izguva” vēsturiskos maksājumu kvīšu datus, kuros, starp citu, atradās arī “atsevišķi personas dati”. Bet mieru, IT komanda kopā ar CERT.LV uzbrukumu “apturēja”, veica “virkni uzlabojumu”, un – galvenais – klātienes un e-pakalpojumi turpinās “ierastajā kārtībā”. Viss normāli. Tikai dati noplūda. Kā parasti.

csdd-uzbrukums.jpg

Cik jauks ir šis oficiālais valsts valodas šablons. “Komplicēts uzbrukums” – nevis “mēs atkal bijām cauri kā siets”. “Daļēji piekļuva” – nevis “viņi iegāja un paņēma, ko gribēja”. “Vēsturiskie dati” – jo aktuālie, saprotams, ir aizsargāti ar nesalaužamu drošību (līdz nākamajai nedēļas nogalei). Un, protams, “nav ietekmējis pakalpojumus”. Jo vissvarīgākais taču ir, lai cilvēks varētu nomaksāt nodevu un saņemt numuru, nevis lai viņa personas dati neražotu kādam kriptovalūtu vai tumšā tīkla preču sarakstu.

Valsts IT infrastruktūra Latvijā jau sen funkcionē pēc principa “cerēsim, ka šoreiz neviens neievēros”. Katru reizi, kad kaut kas notiek, mēs saņemam to pašu komunikāciju: uzbrukums apturēts, uzlabojumi veikti, iestādes informētas, pakalpojumi strādā. It kā drošība būtu kaut kas, ko var “uzlabot” pēc tam, kad zirgs jau aizskrējis, un kvītis – kopā ar personas datiem – jau atrodas kaut kur ārpus robežām.

Interesanti, cik reizes vēl mēs dzirdēsim frāzi “veikti virkne uzlabojumu, lai novērstu šāda veida uzbrukumus”? Šķiet, ka “šāda veida” uzbrukumi ir kļuvuši par valsts IT infrastruktūras dabisko ekosistēmu. Kā sēnes pēc lietus – tikai lietus ir kiberuzbrucēji, bet sēnes – mūsu dati.

Un, protams, Datu valsts inspekcija ir informēta. Jo kas gan varētu būt labāks par to, ka iestāde, kuras uzdevums ir sargāt datus, uzzina par to, ka dati jau ir noplūduši? Tas ir kā ugunsdzēsējiem ziņot, ka māja nodegusi – bet “mēs esam informēti un risinām sekas”.

Tikmēr parastie cilvēki, kuru dati atkal kaut kur “vēsturiski” aizceļojuši, var turpināt dzīvot ar pārliecību, ka valsts IT sistēmas ir tikpat drošas kā vidējā pasta nodaļas seifs – ar atslēgu zem paklāja un piezīmi “lūdzu, neņemiet”.

Bet viss kārtībā. Pakalpojumi strādā. Uzlabojumi veikti. Un nākamajā nedēļas nogalē noteikti būs vēl viens “komplicēts” incidents, par kuru mums paziņos ar to pašu mierīgo toni: “nav ietekmējis pakalpojumus”. Jo galvenais taču nav dati. Galvenais ir, lai sistēma formāli strādā. Pat ja tā strādā kā caurums siera šķēlē.

Drošība, budžets un kompromisi: kas mainīsies Jelgavas ielās?

Satiksmes organizācija pilsētā ir pastāvīga balansēšana starp drošību, pieejamo budžetu un autovadītāju ērtībām. Jaunākā Satiksmes kustības drošības komisijas (SKDK) sēde spilgti izgaismoja vairākas problēmas: no "plānošanas paradoksiem" privāto attīstītāju projektos līdz nepieciešamībai meklēt radošus, budžetam draudzīgus risinājumus gājēju drošībai.


Gatavojoties jaunajam mācību gadam un uzklausot iedzīvotāju sūdzības, esam pieņēmuši vairākus lēmumus, kas ietekmēs pilsētas ikdienas ritmu. Kas tieši mainīsies Jelgavas ielās un kāpēc atsevišķās vietās labāk atstāt stāvošas mašīnas nekā tās aizliegt? Par to lasiet šajā rakstā.


"Plānošanas paradokss" un privātie attīstītāji

Viens no satraucošākajiem komisijas secinājumiem ir saistīts ar sistēmisku kļūdu, ko mēs saucam par "plānošanas paradoksu". Problēma slēpjas tajā, ka pilsētas dome apstiprina detālplānojumus gadiem ilgi pirms tie nonāk līdz SKDK vai CSDD drošības auditam.


Spilgts piemērs ir Tērvetes iela un Dobeles šoseja (kur paredzēti privātmāju ciematu izbūve). CSDD audits norāda uz nepieciešamību ievērot funkcionālo hierarhiju un samazināt jaunu pieslēgumu skaitu maģistrālajām ielām (izmantojot, piemēram, 5. vai 6. līniju), bet projekti jau ir izstrādāti uz sen saskaņotu detālplānojumu pamata, kuros šie pieslēgumi ir iezīmēti.


Tas rada juridiskus un līdz ar to finansiālus riskus. Mūsu secinājums: satiksmes komisija un auditi ir jāiesaista plānošanas agrīnā stadijā.


Kā risināt infrastruktūras trūkumu ar ierobežotu budžetu?

Dambja ielas posms starp Bebru ceļu un Rūpniecības ielu ir izcils piemērs kompromisam starp drošību un reālo budžetu.


Gājēju plūsma tur ir liela, taču ietves nav un naudas tās izbūvei arī nav. Tā kā pa ielu kursē autobusi, arī dārgu ātrumvaļņu izbūve nav iespējama.


Tāpēc mēs izmantosim horizontālo marķējumu: brauktuve vizuāli tiks sašaurināta līdz 5,50 metriem, atvēlot metru platu zonu (nodalītu ar līniju) gājējiem un velosipēdistiem. Šāda vizuāla sašaurināšana psiholoģiski liek autovadītājiem samazināt ātrumu bieži vien labāk nekā 30 km/h zīme. Līdzīgs un veiksmīgs risinājums jau darbojas Vecajā ceļā.


Sagatavošanās 1. septembrim un "Kiss & Ride" zonas

Tuvojoties skolai, drošība ir prioritāte. Pie Jaunrades nama "Junda" no 24. augusta līdz 14. septembrim būs pagaidu 40 km/h ierobežojums.


Savukārt pie Lielupes vidsskolas (Kronvalda ielā) un citām mācību iestādēm esam identificējuši problēmu: vecāki bērnus bieži izlaiž uz gājēju pārejām, jo stāvvietas no rītiem jau ir aizņemtas. 


Mans piedāvājums ir ieviest "Kiss & Ride" (apstājies un izlaid) zonas. Tas nozīmē ieviest "Stāvēt aizliegts" zīmi (ar papildzīmi) ar laika intervālu (piemēram, no 7:30 līdz 8:30), nodrošinot, ka vecāki var droši izlaist bērnu un braukt prom, atbrīvojot vietu nākamajam. Priekšlikumi vēl tiks apspriesti, kad tie tiks sagatavoti. 


Stāvošas mašīnas kā satiksmes mierinātājs

Bieži vien saņemam sūdzības par ielas malā atstātām automašīnām. Piemēram, Filozofu ielā iedzīvotāji lūdza situāciju mainīt, taču mēs nolēmām to nedarīt. Kāpēc?


Ja mēs aizliegsim tur novietot auto, braukšanas ātrums posmā, kur nav adekvātu ietvju abās pusēs, automātiski palielināsies. Šobrīd stāvošās mašīnas kalpo kā dabisks, fizisks satiksmes mierinātājs.


Citi būtiski lēmumi:

  • Kārniņu ceļš: Ātrums posmos, kur pašlaik ir 90 km/h, tiks samazināts uz 70 km/h, kā arī uzdots nozāģēt apaugumu līkumos.
  • Stacijas iela: Pēc incidenta ar pretrunīgām zīmēm un līnijām nolemts, uzlabot komunikāciju starp organizācijām. Tomēr autovadītājiem jāatceras – nepārtraukta līnija vienmēr aizliedz atstāt automašīnu (apstāties vai stāvēt), ja attālums starp tavu auto un šo līniju ir mazāks par 3 metriem. Tā ir aksioma, nevis deputāta ziņojums Facebook sociālā tīklā.
  • Blakus Hercoga Jēkaba laukuma parkam: Demontēs nakts "Iebraukt aizliegts" zīme (no Kr. Barona ielas puses pie restorāna), legalizējot jau esošo situāciju un vienādojot to ar blakus esošajiem pagalmiem.


Satiksmes organizācija Jelgavā ir dzīvs organisms. Tas nav stāsts par dzelzs gabaliem ceļa malā, bet gan par mūsu kā sabiedrības vienošanos – kā mēs koplietosim šo ierobežoto telpu. Katrs lēmums par ātruma samazināšanu vai jaunu līniju ir balansēšana starp drošību un laiku.


Galu galā, mēs varam uzstādīt simtiem zīmju, taču fundamentālas pārmaiņas notiks tikai tad, kad mainīsies mūsu braukšanas kultūra. Vai mēs kā sabiedrība esam gatavi ziedot dažas sekundes sava laika un ērtību, lai pilsētas ielas kļūtu fundamentāli drošākas mūsu bērniem? Atbilde sākas brīdī, kad jūs nospiežat bremžu pedāli pie zīmes "30", nevis meklējat attaisnojumu steidzīgajam "+10".



Foto: Ruslans Antropovs | Google Maps

Par ko es runāju ar ChatGPT

Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?

ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju.

Saules daļējs aptumsums 12.082026. vakarā, skatoties no Ludzas pilskalna

 Ieliku šorīt, vakar kaut kā sagurums bija pārņēmis. No mana telefona - pats aptumšošanās fakts kaut kā nu tā, izplūdis. Vairāk no  no kalna redzamā saulrieta ainava. Tomam fotoaparātā labāk sanāca.

Tas suņuks bija burvīgs. Visu laiku diedelēja, lai viņam punci pakasa.

Bildes no mana telefona.

PXL_20260812_201637098.MV.jpg
PXL_20260812_201657117.MV.jpg
PXL_20260812_201750464.MV.jpg
PXL_20260812_201759795.MV.jpg
PXL_20260812_201823872.MV.jpg
PXL_20260812_201911656.MV.jpg
PXL_20260812_202017475.MV.jpg
PXL_20260812_202454049.jpg
PXL_20260812_202617155.MV.jpg
PXL_20260812_202732484.MV.jpg
PXL_20260812_202824214.MV.jpg
PXL_20260812_202958127.MV.jpg
PXL_20260812_205228265.MV.jpg
PXL_20260812_205040800.MV.jpg
PXL_20260812_204606282.MV.jpg
PXL_20260812_204219772.MV.jpg
PXL_20260812_204113622.MV.jpg
PXL_20260812_203704566.MV.jpg
PXL_20260812_203447032.MV.jpg
PXL_20260812_203426554.MV.jpg
PXL_20260812_203316463.MV.jpg
PXL_20260812_203223176.MV.jpg
PXL_20260812_203157516.MV.jpg
PXL_20260812_203030126.MV.jpg

Bildes no Toma fotoaparāta.

DSC_0652_DxO.jpg
DSC_0653_DxO.jpg
DSC_0661_DxO.jpg
DSC_0662_DxO.jpg
DSC_0670_DxO.jpg
DSC_0671_DxO.jpg
DSC_0674_DxO.jpg
DSC_0675_DxO.jpg
DSC_0676_DxO.jpg
DSC_0677_DxO.jpg
DSC_0690_DxO.jpg
DSC_0689_DxO.jpg
DSC_0687_DxO.jpg
DSC_0686_DxO.jpg
DSC_0684_DxO.jpg
DSC_0683_DxO.jpg
DSC_0682_DxO.jpg
DSC_0679_DxO.jpg
DSC_0678_DxO.jpg

Krievu rudens ofensīvas plāni

Krievi turpina grauzties uz priekšu cauri frontes līnijai Doņeckā. Jau gadiem ilgi stumjas uz priekšu, lai forsētu “cietokšņa joslu”. Lai panāktu izrāvienu. Lai izveidotu jaunās rudens ofensīvas” asi. Nav izslēgts, ka uz ziemas pusi putinistiem tas varētu izdoties. Pašlaik krievu mediji lielās, ka krievu spēki esot pielīduši maksimāli tuvu aizsardzības līnijai: Slovjanska – Kramatorska – […]

Skaista fasāde, bet pagrabā plūdi. Vai „Jaunajai Vienotībai” beidzot laiks atdot mājas atslēgas?

Ir tādi dzīvokļu pārdevēji, kuri, izrādot potenciālajam pircējam savu īpašumu, vispirms parāda jauno virtuves iekārtu.

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===