nekur.lv

Līdz šim septembris daudzviet Latvijā ir bijis lietains, jau 20 no 33 novērojumu stacijām ir pārsniegta mēneša nokrišņu norma (skatīt attēlu). Šīs nedēļas nogalē laika apstākļus noteica ciklona dienvidaustrumu mala, līdz ar to teju visā valsts teritorijā tika novērots lietus, kā arī vējš piekrastē bija brāzmains. Nākamās nedēļas sākumā situācija saglabāsies līdzīga, turklāt vietām iespējams […]

Invazīva suga var būt jebkura veida dzīvs organisms – augs, kukainis, zivs, sēne vai pat baktērija. Statusu “invazīvs” parasti piešķir tām svešzemju sugām, kuras, nonākot jaunās dzīves vietās, var sākt:

• strauji vairoties; 
• agresīvi izplatīties; 
• nomākt vietējās sugas un apdraudēt ekosistēmas;
• var nodarīt kaitējumu gan dabai, gan cilvēkiem.

Par invazīvām sugām nevar uzskatīt sugas, kas labi izplatās esošos biotopos (piemēram, nezāles). Tāpat nevar uzskatīt par invazīvām sugām tās sugas, kas rada ekonomiskus zaudējumus cilvēkam, bet nenodara kaitējumu dabiskajiem biotopiem un vietējām sugām (piemēram, kartupeļu lapgrauzis). Par invazīvām sugām nevar uzskatīt arī tās sugas, kurām vērojama nonākšana savvaļā ar nelielu īpatņu skaitu (piemēram, parastā zirgkastaņa) un šādas sugas būtu vienkārši jāsauc par svešām sugām. 

Tomēr savvaļā nonākušām svešām sugām ir jāpievērš uzmanība un jāveic to izplatības kontrole, lai konstatētu brīdi, kad svešajai sugai savvaļā sākas sugas ekspansija.

Invazīvās sugas galvenokārt izplatās cilvēka darbības dēļ, bieži vien neapzināti. 

Mūsdienu pasaulē cilvēki spēj ļoti ātri apceļot pasauli un mēs varam ļoti ātri pārvietot preces no vienas pasaules malas uz citu. Bieži šajos ceļojumos mums līdzi dodas arī nelūgtas sugas. Kuģi balasta ūdenī var pārvadāt ūdens organismus. Kukaiņi var pārvietoties ar transportēšanas koka paletēm, augu, augļu un dārzeņu sūtījumiem. Augu sēklas var pielipt pie mūsu apaviem vai auto riepām. Tomēr lielāko daļu no invazīvajām sugām mēs esam ieveduši paši, nezinot un nenojaušot, ka ceļojuma piemiņa – eksotiskais augs vai mīlīgais mājdzīvnieks laika gaitā varētu pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem, izkļūt savvaļā un sākt nekontrolēti izplatīties. Dažreiz par invazīvām sugām var kļūt tīši vai nejauši izlaisti dzīvnieki. Piemēram, jenotsuns, Amerikas signālvēzis, sarkanausu bruņurupucis.

Taču savu lomu spēlē arī klimata pārmaiņas. Vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma un intensitātes izmaiņas ļauj dažām dzīvo organismu sugām pārvietoties uz jaunām teritorijām.

Invazīvas sugas daudzējādā ziņā nodara kaitējumu vietējai florai un faunai. Draudi var būt gan tieši, gan pastarpināti. 

Ja ekosistēmā nonāk jauna suga, tai var nebūt dabisku ienaidnieku vai regulējošo faktoru. Tad tā var ātri vairoties un pārņemt plašas teritorijas. Vietējiem savvaļas augiem vai dzīvniekiem nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai izveidotos aizsardzība pret iebrucēju. Tāpēc tie nespēj konkurēt ar strauji ienākušo sugu cīņā par pārtikas resursiem un dzīves platībām. Vēl viena nepatīkama lieta var būt slimību pārnēsāšana, kas apdraud vietējo augu vai dzīvnieku veselību un dzīvību. 

Invazīvo sugu netiešie draudi var izpausties kā izmaiņas ekosistēmas barības tīklā, iznīcinot vai aizstājot vietējos barības vielu avotus. Invazīvas sugas var mainīt arī sugu līdzsvaru un ietekmēt ekosistēmu stāvokli. Piemēram, puķu sprigane mitrās upju un ezeru piekrastēs veido lielas un blīvas audzes, kur vairums vietējo augu iznīkst. Ar laiku šādās vietās aktivizējas krastu noskalošanās procesi, jo vairs nav to augu, kuri ar savām saknēm stabilizēja krastus. Mežos izveidojušās puķu sprigaņu audzes pārmāc jaunos kokus un palēnina meža atjaunošanos.

Dabas aizsardzības pārvalde Latvijā ir radījusi un uztur projektu ar nosaukumu Invazīvo sugu pārvaldnieks https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/

Viens no minētā projekta uzdevumiem ir veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un brīvprātīgas iesaistes lomu dabas daudzveidības saglabāšanā.

Projekts iepazīstina ar daļu no Latvijā sastopamām invazīvām augu un dzīvnieku sugām, kā arī ir iespēja katram interesentam redzēt un arī uzrādīt redzēto invazīvo augu un dzīvnieku vietas dabā.

Šādas iespējas līdzdarboties nodrošina:

Invazīvo augu sugu novērojumi karte: https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/invazivo-sugu-parvaldnieks/pages/inv-augu-sugu-noverojumi

Invazīvo dzīvnieku sugu novērojumi karte: https//ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/invazivo-sugu-parvaldnieks/pages/inv-dzivn-sugu-noverojumi

Oriģinālnosaukums: Reacher 
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma/ Detektīvs/ Grāvējs
Gads: 2022-2026

Par seriālu–

Rīčers ir atvaļināts armijas majors, kurš bez liekas bagāžas ceļo pa Ameriku un cenšas neuzturēties vienā pilsētā ilgāk par dažām dienām. Izņēmums, ja notiek kāda ārkārtas situācija un Džekam Rīčeram tagad ir pienākums to visu vērst uz labo pusi.

1.sezona:

Rīčers ierodas mazā pilsētiņā Margrēvā, lai satiktu savu brāli. Bet teju uzreiz tiek ierauts slepkavības izmeklēšanā, kura lēnām pāraug daudz lielāka mēroga noziegumā, kāds tik mazā pilsētiņā nebija iedomājams.

2.sezona:

Kāds nogalina Rīčera vecos armijas komandas biedrus un Rīčers ar pārējiem komandas biedriem sāk dzīties pakaļ ļaundariem.

3.sezona:

Rīčers FIB uzdevumā iefiltrējas kādā noziedznieku grupējumā, lai atrastu slepenā dienesta informatoru, bet pamazām lieta izvēršas par daudz sarežģītāku noziegumu.

4.sezona:

Rīčers Filadelfijas metro nejauši sastop sievieti, kura izdara pašnāvību. Tā kā viņš ir liecinieks, tad policija viņu iztaujā. Bet, nākot klāt aizvien jauniem dienestiem, kas interesējas par Rīčera sastapto pašnāvnieci, viņš saprot, ka tā pašnāvība nebija pirmais upuris un nebūt ne pēdējais.

Ar seriālu Rīčers ir interesanti un vienlaikus ļoti paredzami- viņš uzreiz atrod nepatikšanas, tad pamazām tās nepatikšanas pāraug lielās vai ļoti lielās nepatikšanās, kas tiek atrisinātas ar brutālu spēku un pamatīgu līķu kaudzi.

Bet visām sezonām ir vēl kas kopīgs- nespēja sezonas sākuma intrigu noturēt līdz beigām. Izņēmums ir tikai pirmā sezona, kura vislielākā mērā atbilst Rīčera būtībai- vientuļais spēkavīrs, kas principu un dzīves filozofiju vadīt, aiz sevis atstāj kārtību un beigtus sliktos. Pārējās sezonas bija parastas grāvējfilmas, kas nebija sliktas, bet Rīčera gadījumā vairāk atbilstu tam zirga zīmējumam (skat. zemāk), kur pirmā sezona ir tā smukākā.

Pirmā sezona gan skatoties, gan šobrīd atskatoties, ir vislabāk nostrādātā ar vislabāko stāstu un izpildījumu. Protams, Alans Ričsons, kurš tēlo Rīčeru, ir savā lomā visās sezonās, bet tieši pirmā no tām viņš atklājās vislabāk. Vēl krietni laba bija 4.sezonas sākuma daļa. Bet nu pēc tam sākās tāds kā pašdarbnieku teātra uzvedums, kurā īsti nevilka ne scenārists, ne pavadošais aktieru sastāvs. Tā ļaunā puse vispār bija izsmiekls. Pēc sezonas lielākās emocijas bija neizpratne.

Piebilde par Rīčera filmām- manuprāt, Toma Krūza tēlotais Rīčers bija daudz vājāks par Ričsona tēloto personāžu. Īpaši otrajā filmā.

Kopumā Rīčers ir tāds kā mājsaimnieču grāvējs- bez lielas devas loģikas un ar lielu devu vāju slikto, kurus galvenais muskuļotais tēvainis laiku pa laikam efektīgi novāc ar visu kas vien pie rokas. Atkāpe- izņēmums ir pirmā sezona.

Protams, vāju brīžu tur netrūkst, bet kā fona izklaide tas ir visnotaļ labs seriāls- var skatīties un var gaidīt 5.sezonu. Un tikmēr uzmest aci no Rīčera seriāla izaugušās Nīglijas uznācienam pašai savā seriālā ”Nīglija” (Neagley).

The post Seriāls ”Rīčers”. 1.-4.sezona first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ja dzenies pakaļ kriminālās pasaules darboņiem, par kuru notveršanu izsludināta kāda nebūt atlīdzība, jārēķinās, ka tie izmantos visus tiem pieejamos līdzekļus un metodes, lai izvairītos no tapšanas tikt notvertiem. Tieši tā notiek ar atlīdzību mednieku Lenoksu, kad kārtējā šķietami ikdienišķā darbadiena pārvēršanas ar iekļūšanu mākslīgi izveidotā melnajā caurumā. Ievads, kura laikā Lenokss, kamēr tiek ievilkts caurumā, samierinās ar notiekošo, jo ko nu vairs izmainīsi, bet pamošanās fantāzijas pasaulē Komax ar tās LitRPG Sistēmas tipa pasaules kārtību ir, maigi sakot, visnotaļ galvenajam varonim negaidīts pavērsiens.

Isekai Warden lielākoties ir kā iespēja Lenoksam izaugt personības un rasktura ziņā. Tam pirmkārt jau paveicas, ka acīmredzami Komaksā trūkst tāda piedzīvojumu meklētājā, kurš par prioritāti stādītu dažāda tipa krimināli noskaņoto tvarstīšanu un likumpaklausības ievērošanas uzturēšanu vai vismaz tādu, kas nebūtu acīmredzami par labu attiecīgam aristokrātam vai lokācijas (dzelzs dūres) valdniekam. Un nepaiet nemaz tik ilgs laika sprīdis, kad Lenokss vairāk vai mazāk turpina to pašu, ko darījis savā Visumā, vien nomainot kosmoskuģus un advancētu tehnoloģiju pret viduslaiku tipa fantāzijas vidi un reālu maģiju, ne tehnoloģiju, kura pārāk advancēta un tāpēc būtu par maģiju noturama.

Autors Han Yang nav vienkārši izrāvis no ‘’mūsu’’ realitātes viens pret viens, bet gan piešķīris Lenoksam bērnību, kur bērni tiek audzināti ne starp bioloģiskajiem vecākiem, bet tādā kā 24/7 bērnudārzā ar auklēm kā ‘’vecākiem’’, kuriem no visas sirds patīk bērni un rūpes pār tiem. Diži sīki aspekts uz lapaspuses netiek iztirzāts, bet ar ‘’kāpēc’’ vecāki veikuši tādu izvēli, tiek dots skaidrojums, ka tiem un sekojoši citiem Kosmosā nodarbinātiem uz kuģiem vienkārši nebūtu tam piemērotas vietas, laika un citu būtisku resursu pienācīgai audzināšanai. Bērnība, kura pilna ar kopābūšanu ar citiem bērniem un audzinošajiem pieaugušajiem, kāpēc uz bioloģiskajiem netur ļaunu prātu, bet varbūt tas un vēl kāds nebūt neatklāts notikums, kāpēc, aizsākoties Isekai Warden, grāmatai, Lenokss izbauda solo vienpatību savā darbā. Kā vēlāk lasītājs uzzina, tad daļēji tā Lenokss rīkojies, jo vienkārši baidījies citiem sagādāt sirdssāpes, esot pilnīgi pārliecināts, ka viņa profesijā nāve agrāk vai vēlāk būs neizbēgams iznākums.

Kaut arī varētu teikt, ka nomainās vien vide, tad attiecīgi visa pasaule ir gluži sveša ar saviem, atšķirīgiem noteikumiem, kuru neievērošana Lenoksam var beigties letāli, kādēļ gluži nevar turpināt līdzīgo warden pienākumu un noziedznieku tvarstīšanu (un ne tikai, kad Sistēma un Powers piešķir pat daža laba karaļa nogalināšanas kvestu), un tā Lenokss visai vienkārši, bez dižas izskaidrošanas kā un kāpēc tiek pie piedzīvojumu kompanjones Annas, kuras pašas situācija nemaz nav tik vienkārša. Vien jāpieņem, ka par Powers sauktie (termins, kas tiek izmantots, lai apzīmētu kādu(s), kuriem ir kontrole pār Sistēmu) ir kāds nebūt samaitāts sevis un varbūt citu izklaidējošs plāns, kāpēc tie Annu zirga paskatā ‘’atdzīvinājuši’’. Lai arī neskaitās gluži kā dzīva, tad Anna ļaujas jaunajām iespējam un realitātei, jo ko gan tai zaudēt, vai tieši pretēji, ja tiks pie fiziski fiziska humanoīda ķermeņa, var vienīgi iegūt, un tā vien jāļaujas kurp piedzīvojumi aizvedīs to blakus Lenoksam.

Pēc Amazones datiem (paš)izdota 2025.gada 30.jūnijā Isekai Warden atzīmētā kā pirmā un uz doto brīdi vienīgā grāmata The LitRPG Fantasy World of Komax, kas itkā izskaidrotu, kādēļ romāns un tā izklāsta vispārējais stils neliek par to domāt, kā labu solo projektu. Bet reizē, kad šī jau ir trešā īsā laika periodā noklausītā autora grāmata, māc aizdomas, ka tāds vienkārši ir Han Yang stils, un ja patīk vai pat aizrauj, tad forši, bet pretējā gadījumā labāk par šo autoru aizmirst, jo būs vilšanās. Isekai Warden un iepriekšējos divus autora darbus klausos Omnibusa versijas ietvaros, kurā romānu sarindotajā kārtībā nākošais pēc šī publikācijas ziņā jāatgriežas 2022.gadā, kurā Mayor of Mythos salīdzinoši ar Dungeon Realms un Isekai Warden pat ne tuvu nestāv klāt.

Pixel 10 Proactive Assistance funkcija parādījusies jaunākajā beta versijā, lai gan tā tika uzskatīta par Pixel 11 ekskluzīvu iespēju.

Dēls palūdza atmiņu drisku par vēlēšanām padomju laikos. Uzrakstīju, aizsūtīju. Un pēc tam - un kāpēc arī ne? - ielieku šeit.

****

Atceros, ka bija vairāk laikam to vēlēšanu iecirkņu, nekā tagad. Jo vismaz Rīgā bija daudz vairāk cilvēku nekā tagad.

Bija tikai komunistiskās partijas saraksts; vēlēja nevis par partiju kā tādu, bet gan par kādiem konkrētiem kandidātiem. Galvenais, ka tas vēlēšanu papirkins tapa iemests vēlēšanu urnā. Neatkarīgi no tā, vai par vai pret to kandidātu. Rezultāts vienalga bija 99,99 %.

Vēlēt vajadzēja tikai un vienīgi tajā vēlēšanu iecirknī, kuram bija “piekabināts”. Ja kaut kādu iemeslu dēļ vēlēšanu dienā nevarēja konkrētajā iecirknī novēlēt, bija jāņem kaut kādas atļaujas vēlēt citur. Vismaz atceros, ka vienu reizi tā mani vecāki bija darījuši. Tajos konkrētajos vēlēšanu iecirkņos bija saraksti ar uzvārd

Principā, no tā vai cilvēks aizgāja vai neaizgāja novēlēt, galarezultāts nemainījās. Bija 100% novēlēti ar ievēlētajiem 99,99%.

Man klasesbiedrenes, kuras bija bikuci vecākas par mani, stāstīja, ka viņām, kad viņas, sasniegušas 18 gadu vecumu pirmo reizi devušās vēlēt, vēlēšanu iecirknī puķi uzdāvinājuši. Es savā pirmajā vēlēšanu reizē arī biju sacerējusies puķi dabūt. Bet nekā – nedabūju un jutos vīlusies.

Priekš manis bija zināms brīnums un neierastums, kad, sākoties Atmodai, pirmajās tā laika vēlēšanās, bija ne tikai komunistiskās partijas saraksta kandidāti, bet arī Tautas Frontes saraksts. Kad parādījās iespēja izvēlēties no diviem vienu.

Katrā gadījumā – padomju laika vēlēšanas tāds ķeksis vien bija un nebija tā azarta un ieinteresētības, kas tagadējo vēlēšanu norisēs. Padomju laikos – vēli vai nevēli, rezultāts vienalga jau zināms. Tagad – ir aizraujoša intriga līdz pat pašām balsu skaitīšanas beigām.

Pie viena. Tas deputātu bariņš, kurš tapa padomju laikos savēlēts – nu, tas “gaisu neradīja”, jo visu un visu laiku lēma amatos sēdošie funkcionāri. Deputātu pienākums bija reizi kaut kādā termiņā kaut kur savākties un draudzīgi aplaudēt runātājiem reizēm izsakot ko paužot tēmas pirmā runātāja stilā un tā atbalstam.

Izlidošana bija 18os vakarā, bet tik ilgi mūsu enerģiskos bērneļus noturēt mājās nebūtu prāta darbs. Aizbraucu ar viņiem paskraidīt pa Mežaparku. Jaunākais, priecīgs paķēris kādu zaru rokās, joza pa ceļu līdz uzkāpa tam virsū un nokrita tieši uz sejas. Asaras, viss slikti. Sapratu, ka skaistu portretbilžu jauneklim ceļojumā nebūs un ka mājās gan jau dabūšuRead More »Prāga, pirmā diena. Ielidošana

Ko darīt, kamēr pie palodzes grabinās lietus? Var pārskatīt safotografēto. Šī attēla stāsts sākams ar to, ka gudri cilvēki saskata slēptas sakarības. Piemēram, te. Bet vēl gudrāki nesaskata sakarības tur, kur to nav — nejaušībā. Tāpēc, ieraudzījis attēlā redzamo pie Ķengaraga ielas 6D, viegli pašironiski pasmaidīju, tomēr apstājos un nofotografēju.

Manam tētim uz apaļu jubileju uzdāvinājām abonementu uz Nacionālā teātra aktuālās sezonas izrādēm. Kāpēc Nacionālā? Jo tam vispār ir abonements. Un, protams, lai tētis uz teātri nedotos viens, sagādātie abonementi bija divi, un, lūk, sestdienas vakarā kopā ar tēti devos uz romantisku komēdiju "Intīmā dzīve". Tas, savukārt, ir spilgts piemērs tam, ka, pērkot abonementu, tu drusku pazaudē iespēju izvēlēties, kuras izrādes tev šķiet ļoti saistošas un kuras - ne tik ļoti. "Intīmās dzīves" (angļu valodā - "Private Lives") ir angļu dramaturga un dziesmu autora Noela Kovarda luga, kas uzrakstīta un pirmo reizi iestudēta pirms teju 100 gadiem - 1930. gadā. Ar šī dramaturga vārdu pazīstams esmu primāri no Monty Python skaņdarba "Penis Song (Not the Noel Coward Song)". Tā vēsta par diviem jaunlaulātiem pāriem, kas vienlaicīgi ieradušies savu medusmēnešu sākumā franču Rivjērā, taču ir kāda neveikla sakritība - viena pāra kungs un otra pāra kundze iepriekš ir bijuši precējušies viens ar otru, un tā gluži nevar teikt, ka viņi būtu viens otram tikuši pāri. Un tad nu veidojas situāciju komēdija ar šo četru personāžu līdzdalību, kurus Ināras Sluckas iestudējumā atveido Evija Krūze, Ivars Kļavinskis, Līga Zeļģe un Ainārs Ančevskis. Savā būtībā tā ir ļoti vienkārša izrāde, bez kādas režisūras inovācijas, ar gana nepretenciozu skatuves iekārtojumu un bez jebkādām pretenzijām uz augstās mākslas statusu. Faktiski es teiktu - diezgan tipiska izrāde, kādu es varētu iztēloties lielo teātru repertuārā. Kovarda veidotie tēli nav diži daudzsļāņaini - Ivara Kļavinska Eliots ir cinisks un diezgan vardarbīgs tipāžs, Līga Zeļģes Sibilla ir histēriķe, Evijas Krūzes Amanda savā būtībā ir vēl viens Eliots, tikai kleitā, kamēr Ančevska Viktors - liriski romantisks tukšrunātājs. Teikt, ka kāds no viņiem raisītu simpātijas, noteikti nevar, bet kaitinošuma topā Sibillai ir pārliecinoša pirmā vieta. Skaidrības par to, kāpēc tieši šī luga ir iestudēta tieši tagad un tieši šādi, man nav. Drīzāk es to varētu iztēloties kā Alvja Hermaņa izrādi, kurā būtu jūtami uzsvari uz visām tām lietām, kas viņam tagad ir aktuālas, bet Slucka, manuprāt, šo izrādi nav veidojusi ar kādu virsuzdevumu, tā šķiet esam "izrāde parastā", kaut kas tāds, kur var ik pa brīdim iesmieties, bet nekādas paliekošas vērtības te nav - ne saturiski (Kovarda teksti ir it kā asprātīgi, bet atslēgas vārdi te ir "it kā" - ne velti šī luga kino variantā iedzīvināta tikai vienu reizi - 1931. gadā, proti, nav tas materiāls TIK jaudīgs). Kas to dara par itin patīkamu pieredzi, tas ir gaumīgs muzikālais noformējums, kurā sadzīvo viegls džezs un franču šansons (mūziku izvēlējies Indriķis Veitners, par viņa gaumi šaubu nav). Šķiet, ka, domājot par izrādes vizuālo pusi, sevišķi aktuāls nav bijis jautājums par to, kad tieši risinās uz skatuves redzamie notikumi. Kovarda gadījumā tas noteikti ir Džeza laikmets, taču šeit viesnīcas numuriņi ar pīkstināmām durvju kartēm liek domāt par pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kamēr tērpi un frizūras - drīzāk par sešdesmito gadu beigām, kas labāk saskan ar muzikālā materiāla laikmetisko piederību. Proti, drusku putra sanāk, bet pieņemu, ka vairumam skatītāju par to dziļi nospļauties. Šī ir viena no tipiskām tāda veida izrādēm, par kuru secinājums ir - iespaidi drīzāk pozitīvi, bet es nekad nesāktu kādam skaidrot, ka viņam šī izrāde obligāti ir jāredz, jo tajā nav nekā tāda. Ok, man patika joks par to, ka, lai arī varoņi acīmredzami pārkāpj savas aktuālās laulības, Dieva priekšā viss ir ok, jo katoļiem jau laulību šķiršana nav atļauta (tiesa, ar piebildi, ka neviens no personāžiem nav katolis). P.S. Interesanti, ka savā laikā šī luga bija drusku skandaloza tieši šī iemesla dēļ - ārpuslaulības attiecības, taču šobrīd nojaušu, ka šāds saturs nekādas sevišķas emocijas neraisīs nedz Stambulas konvencijas atbalstītājiem, nedz tās pretiniekiem (lai gan jāatzīst, ka pret tēmu "vardarbība ģimenē" Kovards apietas ļoti vieglprātīgi, pasniedzot to "ha ha ha!" formā).

Rudens atgādina, ka pārmaiņas nav izņēmums, bet dzīves ritma daļa. Mainās dienas garums, darba temps, attiecību dinamika un mūsu pašu prioritātes. Šie filozofu un domātāju citāti var palīdzēt pieņemt jauno sezonu mierīgāk — nevis ar domu, ka viss jāatrisina uzreiz, bet ar skaidrāku skatījumu uz to, ko patiešām varam ietekmēt.

Citāti paši par sevi neatrisina stresu. To vērtība parādās brīdī, kad tie kļūst par praktisku jautājumu: ko es šodien varu izdarīt citādi, lai pārmaiņas nekļūtu par nepārtrauktu cīņu?

Marks Aurēlijs: atšķiriet ietekmējamo no neietekmējamā

“Tev ir vara pār savu prātu, nevis ārējiem notikumiem. Apzinies to, un tu atradīsi spēku.” Šis domu grauds parasti tiek saistīts ar Romas imperatora un stoiķu filozofa Marka Aurēlija pārdomām. Precīzi tulkojumi dažādās izdevumu versijās var atšķirties, taču galvenā doma ir nemainīga: notikumi ne vienmēr ir mūsu kontrolē, bet reakcija uz tiem bieži ir daļēji ietekmējama.

Rudenī šo principu var izmantot ļoti vienkārši. Ja laikapstākļi izjauc plānus, nav iespējams pagarināt dienu vai apturēt darba termiņu tuvošanos. Toties var izvēlēties, vai visu vakaru pavadīt, atkārtojot sev, ka sezona ir neērta, vai pielāgot plānu, saīsināt uzdevumu sarakstu un atvēlēt laiku atpūtai.

Kad satraukums kļūst pārāk plašs, palīdz divu kolonnu vingrinājums:

• Ko es šajā situācijā varu ietekmēt?
• Ko es nevaru mainīt, bet varu pieņemt vai tam sagatavoties?

Šāda nošķiršana nav vienaldzība. Tā ļauj saglabāt enerģiju lēmumiem, kuriem patiešām ir nozīme.

Heraklīts: pārmaiņas nenozīmē, ka tiek zaudēts viss pazīstamais

Heraklītam piedēvētais teiciens “Viss plūst” ir kļuvis par vienu no pazīstamākajiem pārmaiņu simboliem. Viņa filozofija uzsver, ka pasaule nav sastindzis stāvoklis — tā pastāvīgi mainās. Šo domu nevajadzētu uztvert kā aicinājumu atteikties no stabilitātes. Drīzāk tā palīdz pamanīt, ka stabilitāte bieži rodas no spējas pielāgoties.

Piemēram, atgriešanās pie ierastāka dienas režīma pēc vasaras var šķist ierobežojoša. Taču jaunā kārtība var kļūt par atbalstu: noteikts gulētiešanas laiks, iepriekš saplānotas maltītes un īsas pastaigas dienas vidū samazina ikdienas haosu. Pārmaiņas tad vairs nav tikai zaudējums — tās kļūst par iespēju pārskatīt paradumus.

Praktisks jautājums šeit ir: ko no iepriekšējā posma es vēlos saglabāt, ko atlaist un ko izmēģināt pirmo reizi? Atbildei nav jābūt lielam dzīves plānam. Pietiek izvēlēties vienu ieradumu, kas atbalsta pašsajūtu, un vienu pienākumu, ko var vienkāršot.

Viktors Frankls: nozīme palīdz izturēt nenoteiktību

Psihiatrs un filozofs Viktors Frankls savā darbā “Cilvēka jēgas meklējumi” rakstīja par cilvēka spēju meklēt nozīmi pat ļoti sarežģītos apstākļos. Viņam piedēvētais formulējums, ka cilvēkam var atņemt daudz ko, bet ne pēdējo brīvību izvēlēties savu attieksmi, bieži tiek citēts saīsinātā veidā. Tāpēc to ir svarīgi lasīt kā pārdomu par iekšēju izvēli, nevis kā prasību vienmēr būt stipram.

Šī doma nav aicinājums ignorēt nogurumu, skumjas vai trauksmi. Gluži pretēji — tā ļauj atzīt, ka grūti pārdzīvojumi ir reāli, vienlaikus meklējot mazu darbību, kas saglabā saikni ar svarīgo. Tā var būt saruna ar tuvu cilvēku, rūpes par ģimeni, radošs darbs vai vienkārši godīga atpūta bez vainas sajūtas.

Stresa brīdī sev var uzdot trīs jautājumus:

• Kas man šobrīd ir svarīgs, pat ja situāciju nevaru pilnībā kontrolēt?
• Kāds ir mazākais solis, kas saskan ar manām vērtībām?
• Kurš cilvēks vai ieradums man palīdz saglabāt līdzsvaru?

Atbildes palīdz pārvērst abstraktu satraukumu konkrētā rīcībā.

Čārlzs Darvins: pielāgošanās nav tas pats, kas atteikšanās no sevis

Čārlzam Darvinam bieži piedēvē domu, ka izdzīvo nevis stiprākais vai gudrākais, bet tas, kurš vislabāk pielāgojas pārmaiņām. Šis formulējums ir populārs, taču tas nav precīzs citāts no viņa galvenajiem darbiem. Tomēr kā mūsdienīga parafrāze tas noder, ja to izmanto uzmanīgi: pielāgošanās nozīmē mainīt paņēmienu, ne vienmēr atteikties no mērķa.

Ja rudenī kļūst grūtāk uzturēt fiziskās aktivitātes, mērķis var palikt tas pats, bet forma mainīties. Āra skrējienu var aizstāt ar vingrošanu mājās, garu pastaigu var sadalīt divās īsākās, bet spontānu tikšanos — ieplānot agrākā dienas laikā. Elastība nav neveiksmes pazīme. Tā ir prasme saglabāt svarīgo, mainot ceļu līdz tam.

Kā citātu pārvērst ikdienas lēmumā

Lai iedvesmojoša frāze nekļūtu tikai par skaistu attēlu tālrunī, izmantojiet vienkāršu četru soļu pieeju:

1. Izvēlieties vienu citātu, kas atbilst pašreizējai situācijai.
2. Nosauciet problēmu vienā teikumā, bez vispārīgiem vārdiem, piemēram, “viss ir slikti”.
3. Atzīmējiet vienu lietu, ko varat ietekmēt tuvāko 24 stundu laikā.
4. Nosakiet, kā sapratīsiet, ka šis mazais solis ir paveikts.

Piemēram, Marka Aurēlija doma var kļūt par lēmumu šādi: “Es nevaru kontrolēt darba apjomu, bet varu līdz pusdienlaikam pabeigt vienu prioritāro uzdevumu un pēc tam iziet desmit minūšu pastaigā.” Šāds formulējums nomierina nevis ar tukšu optimismu, bet ar skaidrību.

Ja pārmaiņas izraisa ilgstošu trauksmi, miega traucējumus vai būtiski apgrūtina ikdienu, ar citātiem vien var nepietikt. Saruna ar psihologu, ārstu vai citu kvalificētu speciālistu var palīdzēt saprast, kāds atbalsts nepieciešams. Pārmaiņu pieņemšana nenozīmē visu izturēt vienatnē.

Avots: Editorial research

1. septembrī noslēdzas Eiropas Mobilitātes nedēļa, kas katru gadu no 16. līdz 22. septembrim pievērš uzmanību ilgtspējīgai pārvietošanai pilsētās. Rīgā un citviet Latvijā drošāko izvēli bez privātās automašīnas nosaka maršruta garums, laikapstākļi, pieejamais laiks un pārvietošanās izmaksas.

Kurš pārvietošanās veids vislabāk der ikdienas maršrutam?

• Sabiedriskais transports parasti ir praktiskākais risinājums garākiem maršrutiem un braucieniem ar pārsēšanos. Pirms došanās jāpārbauda biļetes veids, derīguma termiņš, reisu biežums un iespējamās izmaiņas kustības sarakstā.
• Velosipēds var būt ātrs īsos un vidējos attālumos, īpaši sastrēgumu laikā. Jāizvēlas drošs maršruts pa veloceļiem vai ielām ar mazāku satiksmes intensitāti, kā arī jālieto lukturi un atstarotāji.
• Iešana kājām ir vienkāršākā un lētākā iespēja īsiem attālumiem. Tā ļauj izvairīties no gaidīšanas, taču jāierēķina laikapstākļi, tumšais diennakts laiks un droša ielu šķērsošana.
• Kopbraukšana var samazināt vienas personas izmaksas, ja galamērķis un laiks sakrīt ar citiem braucējiem. Jāvienojas par tikšanās vietu, laiku un drošības nosacījumiem, kā arī jāizvērtē, vai kopīgs brauciens tiešām samazina apkārtceļu.

Rīgā sabiedriskais transports parasti piedāvā plašāku maršrutu tīklu, bet citās Latvijas pilsētās priekšrocība var būt īsāki attālumi, kas piemērotāki iešanai vai velosipēdam. Precīzas biļešu cenas, reisu laiki un vietējie ierobežojumi jāpārbauda attiecīgā pārvadātāja vai pašvaldības oficiālajā vietnē.

Kā saplānot drošu braucienu 22. septembrī?

Maršrutu ieteicams pārbaudīt iepriekš, salīdzinot ne tikai īsāko, bet arī drošāko un paredzamāko variantu. Sabiedriskajam transportam jāierēķina gaidīšana un pārsēšanās, velosipēdam — luksofori, krustojumi un laikapstākļi, bet iešanai — iespējamie kavējumi pie gājēju pārejām.

Pirms iziešanas pārbaudi:

• vai biļete vai abonements ir derīgs visam maršrutam;
• vai laikapstākļi neprasa lietus apģērbu vai siltāku apģērbu;
• vai apģērbam vai somai ir piestiprināti atstarotāji;
• vai velosipēdam darbojas priekšējais un aizmugurējais lukturis;
• vai ir atstāts rezerves laiks gaidīšanai, pārsēšanās reizēm un neparedzētiem kavējumiem.

Tumšajā laikā gājējiem un velobraucējiem jābūt labi pamanāmiem. Velosipēdistiem jālieto lukturi arī tad, ja ceļš šķiet pietiekami apgaismots, bet gājējiem jāšķērso iela tikai tam paredzētās vietās.

Ko pārbaudīt pirms došanās ceļā?

Eiropas Komisija norāda, ka Eiropas Mobilitātes nedēļa notiek ik gadu no 16. līdz 22. septembrim un popularizē ilgtspējīgu pārvietošanos pilsētās. Konkrēti pasākumi vai satiksmes izmaiņas Rīgā un citās Latvijas pilsētās jāmeklē pašvaldību oficiālajos paziņojumos, jo tie var atšķirties.

1. septembra rītā vēlreiz pārbaudi kustības sarakstu, maršruta izmaiņas un laikapstākļu prognozi. Ja izvēlētais variants kļūst neērts vai nedrošs, iepriekš sagatavots rezerves maršruts palīdzēs nokļūt galamērķī bez steigas.

Avots: European Commission

Krievijas Domes vēlēšanas ir vēlēšanu imitācija, jeb viena aktiera teātris.  Visas partijas tur lojālas Kremlim. Piedāvāju svētdienas pārdomām epizodes no kolēģes Annas Lenas apraksta. (DN)  Piemēram, Arturs uzskata, ka balsot krievi var trīs variantos: 1) Es mīlu Putinu! 2) Es apbrīnoju Putinu! 3) Putinam vienmēr taisnība! Tas arī viss. Nekādas jēgas piedalīties šajā “vēlēšanu pasākumā” faktiski […]

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===