Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 982 avoti)
Mārketinga komandās bieži valda neizteikts pieņēmums, jo draudzīgāki esam, jo labāk strādājam. Realitātē tas nereti nozīmē bezgalīgus čatus, pasīvi agresīvas sapulces un hei, tikai ātrs jautājums plkst. 21:47. Rezultāts? Attiecības ar kolēģiem kļūst sarežģītākas, nevis stiprākas.
Šis raksts nav par to, kā kļūt par biroja labāko draugu. Tas ir par to, kā veidot uzticību komandā, kur cilvēki respektē viens otru, runā skaidri un pieņem lēmumus bez drāmas. Un jā, to var izdarīt arī bez obligātām piektdienas picām.
Draudzība darbā ir patīkams bonuss, bet uzticība ir funkcionāla nepieciešamība. Ja komandā valda pārlieku liela familiaritāte, robežas izplūst un atbildība sāk peldēt.
Kādā reklāmas aģentūrā komanda bija tik savējie, ka kritika tika aizstāta ar jokiem. Rezultātā klients saņēma kampaņu, kas bija radoša, bet pilnīgi garām mērķauditorijai. Neviens negribēja būt tas sliktais, kurš pasaka, ka tas nestrādā.
Salīdzinājumam citā komandā noteikums bija vienkāršs, idejas kritizējam, cilvēkus nē. Mazāk smaidiņu Slackā, vairāk skaidru komentāru. Rezultāts. Ātrāki lēmumi un mazāk pārrakstītu prezentāciju.
Ja attiecības ar kolēģiem balstās uz cieņu, nevis simpātijām, darbs kustas uz priekšu bez liekiem emocionāliem līkločiem.
Statusa sapulces bieži pārvēršas par mini performanci, katrs mēģina izklausīties aizņemtāks, nekā patiesībā ir.
Labs piemērs, viena digitālā komanda ieviesa 15 minūšu statusa formātu, kur katrs atbild tikai uz trim jautājumiem.
Sākumā šķita pārāk skarbi, bet pēc nedēļas visi saprata, neviens nav nomiris no īsākām sapulcēm.
Uzticība šeit rodas no prognozējamības. Ja zini, ka kolēģis pateiks, kas patiesībā notiek, tev nav jālasa starp rindām.
Čats ir kā biroja virtuve, tur notiek viss. Bet atšķirībā no virtuves, čats saglabā vēsturi. Un bieži arī pasīvo agresiju.
Varbūt mēs varētu kaut kad apskatīties… tulkojumā nozīmē, ka es nezinu, ko gribu, bet tu droši vien vari uzminēt.
Skaidra komunikācija ir ātrākais veids, kā uzlabot attiecības ar kolēģiem. Jo mazāk interpretācijas, jo mazāk konfliktu.
Interesanti, ka līdzīgi principi darbojas arī ārpus biroja. Piemēram, dezinformācijas gadījums parāda, cik ātri neskaidrs vēstījums var pārvērsties haosā. Komandā tas vienkārši maksā mazāk, bet princips tas pats.
Kopīgas pusdienas ir jaukas. Bet tās nav obligāts instruments komandas saliedēšanai.
Ja cilvēki paši izvēlas nākt un sarunas nav par darbu, tas var stiprināt cilvēcisko kontaktu.
Ja pusdienas kļūst par soft meeting, kur tiek pieņemti lēmumi bez visiem iesaistītajiem, uzticība sāk plaisāt.
Starp citu, ja komandā gribas veidot kopības sajūtu bez piespiedu socializācijas, dažreiz pietiek ar simboliskiem žestiem, piemēram, pārdomātu dāvana kolēģim, kas nav cringe, bet patiešām trāpa kontekstā. Un, ja komandā ir dažādas paaudzes ar atšķirīgu gaumi, noder arī praktiska pieeja, kā izvēlēties piemērotu žestu dažādu paaudžu darbiniekiem.
Robežas bieži uztver kā kaut ko aukstu. Patiesībā tās ir efektivitātes instruments.
Netcredit.lv dati rāda, ka skaidri definēti nosacījumi (summa, termiņš, atbildība) būtiski samazina pārpratumus starp iesaistītajām pusēm. Tas pats princips darbojas komandā.
Ja katrs zina:
tad nav nepieciešami 17 atgādinājumi un trīs draudzīgi pingi.
Nav jābūt labākajiem draugiem, lai strādātu labi. Patiesībā dažreiz tas traucē.
Veselīgas attiecības ar kolēģiem izskatās šādi, cilvēki saka nē bez drāmas, kritika ir tieša, nevis ietīta komplimentos, komunikācija ir skaidra, nevis diplomātiski miglaina. Un pats galvenais, uzticība nav sajūta, bet pieredze.
Uzticība rodas no atkārtotiem, konsekventiem signāliem, cilvēki dara to, ko saka.
Ja gribas uzlabot komandas dinamiku, nesāc ar kā kļūt draudzīgākiem. Sāc ar vienkāršu jautājumu, vai mēs viens otram esam saprotami?
The post Kā veidot uzticību komandā bez liekas familiaritātes appeared first on Bad ad.
Ludzas novada pašvaldība augustā atsāk bezmaksas veselības veicināšanas aktivitātes Ludzas peldbaseinā. Nodarbības ir pieejamas dažādām vecuma grupām, sākot no mazuļiem līdz senioriem, un to mērķis ir uzlabot iedzīvotāju fizisko sagatavotību un emocionālo labsajūtu.
Visas aktivitātes notiek Ludzas peldbaseinā, kas atrodas P. Miglinīka ielā 27B. Nodarbības vada Iluta Kaupuža un Ineta Miklucāne.
Dalība visās nodarbībās ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tāpēc iepriekšēja pieteikšanās ir obligāta.
Katrs dalībnieks ir personīgi atbildīgs par savu veselības stāvokli. Pirms došanās uz baseinu, lūdzam objektīvi izvērtēt savas fiziskās spējas un izvēlēties atbilstošu slodzi. Šīs aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.1.2.2/1/24/I/007 ietvaros, ko līdzfinansē valsts un pašvaldība.
Avots: Ludzas novada pašvaldība
Mūsu klienti pēdējā laikā aizvien aktīvāk būvē darba stacijas AI modeļu ģenerēšanai un testēšanai. Parastie galda datori, kas aprīkoti ar NVIDIA vai AMD videokartēm ir viens iespējamais risinājums, bet galvenais ierobežojums ir uz videokartes izvietotais operatīvās atmiņas GDDR apjoms. Pat šobrīd jaudīgākajām RTX 5090 spēļu videokartēm tas ir 32GB, kas neļauj uz tām darbināt populārākos opensource AI modeļus.
Pirms nedēļas saņēmām no klienta pasūtījumu daudz nopietnākam risinājumam – darba stacija jāaprīko ar divām RTX PRO 6000 Blackwell Workstation Edition kartēm, un pārējai datora konfigurācijai jābūt atbilstošai un spējīgai “piebarot” šīs kartes ar datiem.
Šī videokarte ir aprīkota 96 GB GDDR7 ECC atmiņu. Sistēmai ir divas videokartes, tāpēc kopā fiziski pieejami 192 GB GDDR7 atmiņas. To papildina 24 kodolu AMD Ryzen Threadripper 9960X procesors, 256 GB DDR5 ECC operatīvās atmiņas, 8 TB NVMe kopējais disku apjoms un 2500 W 80 PLUS Platinum barošanas bloks.
Kāpēc vajadzīgas divas tik jaudīgas kartes? Lielos AI un 3D projektos robežu bieži nosaka nevis vēlme darbu pabeigt dažas sekundes ātrāk, bet tas, vai modelis, datu kopa vai aina vispār ietilpst pieejamajā ātrgaitas GDDR7 atmiņas daudzumā.
PNY RTX PRO 6000 Blackwell Workstation Edition ir profesionālās klases GPU ar 24064 CUDA kodoliem, piektās paaudzes Tensor kodoliem un 96 GB GDDR7 ECC atmiņas. Atmiņas joslas platums sasniedz 1792 GB/s, bet vienas kartes maksimālais patēriņš ir 600 W.
Ar divām kartēm iespējams vienlaikus darbināt vairākus, vienus no otra neatkarīgus AI servisus vai sadalīt vienu lielu darbu starp abām grafikas kartēm. Piemēram, viena karte var strādāt ar valodas modeli, kamēr otra ģenerē attēlus, renderē vai tiek izmantota izstrādes procesiem. 
Tomēr 2 × 96 GB automātiski nenozīmē vienu kopīgu 192 GB VRAM baseinu. Programmatūrai ir jāprot sadalīt modeli, ainu vai aprēķinus starp abām kartēm. AI vidē tiek izmantoti tensora vai konveijera paralēlismu, bet renderu darbos nepieciešams vairāku GPU atbalsts. Ja kāda no aplikācijām izmanto tikai vienu karti, darba procesiem joprojām būs pieejami 96 GB.
Papildu elastību sniedz MIG atbalsts, katru RTX PRO 6000 iespējams sadalīt vairākās izolētās GPU instancēs, piemēram, četrās 24 GB vai divās 48 GB daļās. Tas ļauj vienu fizisku karti droši sadalīt starp vairākiem AI servisiem vai izstrādes komandām, katram uzdevumam piešķirot savu resursu daudzumu.
Divas šādas videokartes nevar vienkārši ievietot tipiskā “gaming” datorā. Nepieciešami pareizi izvietoti PCIe sloti, pietiekams PCIe līniju skaits, ECC atmiņas atbalsts un stabila barošanas sistēma.
Talkā nāk ASUS Pro WS TRX50-SAGE WIFI A sistēmplate, kura piedāvā trīs PCIe 5.0 x16 slotus, papildu PCIe 4.0 x16 slotu, līdz 1 TB ECC RDIMM atmiņas, kā arī 10 Gb/s un 2,5 Gb/s Ethernet tīkla savienojumus. Ātrais tīkla savienojums ir īpaši noderīgs, pārvietojot lielus modeļus, datu kopas un projektu failus. Plate ir paredzēta ilgstošām profesionālām slodzēm un atbalsta arī ASUS IPMI paplašinājuma karti, ar to iespējams attālināti uzraudzīt un pārvaldīt arī situācijās, kad operētājsistēma vairs neatbild.
Sistēmas centrā ir AMD Ryzen Threadripper 9960X ar 24 kodoliem un 48 pavedieniem. Kamēr GPU veic aprēķinus, procesors sagatavo datus, veic tokenizāciju, apkalpo API pieprasījumus un darbina pārējos servisus. ASUS mātesplate atbalsta arī PRO modeļus, taču konkrētajā datorā izmantots standarta Threadripper 9960X.
Darbstacijā uzstādīti četri 64 GB Micron DDR5-5600 ECC RDIMM moduļi. Šajā komplektācijā tiek izmantoti visi četri Threadripper atmiņas kanāli, nodrošinot gan lielu ietilpību, gan augstu datu caurlaidību.
ECC atmiņa īpaši atšķiras ar to, ka spēj atklāt un izlabot viena bita kļūdas. Profesionālā sistēmā, kas stundām vai dienām veic aprēķinus, šāda tipa datu labošana ir vērtīga. RDIMM moduļi kā tādi uzlabo signāla stabilitāti un ir piemēroti lielām atmiņas ietilpībām.
RAM’s nepieciešams datu sagatavošanai, virtuālajām mašīnām, datubāzēm un 3D ainām. Tāpēc 192 GB GPU atmiņas un 256 GB sistēmas RAM nav konkurējoši resursi – tie papildina viens otru.
Abas videokartes pilnā slodzē var patērēt līdz pat 1200 W, bet Threadripper 9960X TDP līdz 350 W. FSP Cannon Pro 2500 W barošanas bloks ar ATX 3.1, PCIe 5.1 un 80 PLUS 230V EU Platinum efektivitāti nodrošina nepieciešamo rezervi arī īslaicīgiem patēriņa lēcieniem, proti, tas nenozīmē, ka dators visu laiku patērēs 2,5 kW. Tas nozīmē, ka barošanas blokam nav jāstrādā pie savu iespēju robežas.
Procesoru dzesē Noctua NH-U14S TR5-SP6 dzesētājs, kura pamatne veidota tieši lielajai sTR5 procesora virsmai. Fractal Design Epoch XL korpuss nodrošina vietu abām GPU un brīvai gaisa kustībai, savukārt trīs Arctic P12 Pro PST ventilatori palīdz izvadīt siltumu ilgstošā slodzē.
Sistēmā ir divi 2 TB un viens 4 TB Samsung 990 PRO NVMe Gen4 SSD diski – kopā 8 TB. Vienu disku iespējams izmantot operētājsistēmai, otru aktīvajiem projektiem un trešo, lielāko – modeļiem un datu kopām. Faktiskais sadalījums, protams, atkarīgs no katra klienta personīgās darba plūsmas.
Divu RTX PRO 6000 uzstādīšanā jādomā ne tikai par brīviem PCIe slotiem. Jāpārbauda atstarpe starp kartēm, 12V-2×6 kabeļu liekums un tas, vai vadi netraucē ventilatoriem. Šādā sistēmā rūpīgs kabeļu izvietojums tieši ietekmē dzesēšanu.
Pēc pirmās ieslēgšanas pārliecinājāmies, ka BIOS redz visus 256 GB RAM un NVMe diskus, bet NVIDIA draiveris – abas GPU. Pēc tam procesoru, atmiņu un katru karti testējām atsevišķi, kā arī veicām abu GPU vienlaicīgu ilgstošu slodzes testu. Temperatūras, frekvences un elektrības patēriņš tiek vērtēts stundās, nevis tikai īsā veiktspējas testā. Tikai pēc šādas pārbaudes darbstaciju varam droši nodot ilgstošam darbam profesionālā vidē.
AI vidē šo darbstaciju var izmantot lielu valodas modeļu darbināšanai un pielāgošanai ar LoRA vai QLoRA metodēm, kā arī attēlu, video un citu ģeneratīvā AI risinājumu izstrādei. Ja programmatūra prot sadalīt modeli starp abām GPU, iespējams strādāt arī ar risinājumiem, kuri vienā 96 GB kartē neietilptu.
3D vidē abas kartes var izmantot Blender, V-Ray, Octane vai Redshift, ja izvēlētais renderētājs atbalsta vairāku GPU darbu. Sistēma ir piemērota arī CAD, simulācijām, zinātniskajiem CUDA aprēķiniem, 4K un 8K video apstrādei un AI upscaling.
Otrā GPU pati par sevi negarantē divreiz lielāku ātrumu. Ieguvumu nosaka konkrētā programma un tas, cik efektīvi uzdevums tiek sadalīts. Taču vairāku GPU darbam veidotos projektos šī konfigurācija piedāvā iespējas, kuras vienas kartes sistēmai nav pieejamas.
Šo datoru nevar novērtēt pēc spēļu FPS vai viena īsa testa. Tas ir veidots, lai ilgstoši apstrādātu lielus AI modeļus, renderētu sarežģītas ainas un veiktu smagus profesionālus aprēķinus.
Divas RTX PRO 6000 Blackwell nodrošina milzīgu GPU jaudu un kopā 192 GB atmiņas, taču rezultātu veido visa platforma – Threadripper PCIe iespējas, 256 GB ECC RAM, 2500 W barošanas bloks, pārdomāta dzesēšana un programmatūra, kas prot abas kartes izmantot. Šādā sistēmā katrai detaļai ir konkrēts darbs.
Mēs esam priecīgi, ka klients izvēlējās Dateks.lv kā partneri šīs darba stacijas būvēšanā – šis tiešām bijā ļoti interesants un izaicinošs projekts.
Pārkāpjot inovatīva jaunuzņēmuma vai radošas aģentūras slieksni, skatiens, ļoti iespējams, iestrēgs pie salīdzinoši neierastas mēbeles. Starp kafijas automātiem, dzīvo augu...
The post Kāpēc modernajos birojos tiek uzstādīti pokera galdi? appeared first on Hitnet.lv.
[..] Suverenitātes jautājums ir pilnībā tehnisks jautājums. Ja jūs paši neradāt savas tehnoloģijas, jūs neizbēgami kļūsiet atkarīgi no tiem, no kuriem tās iegādājaties. [..]
vara bungas: Aleksa Karpa intervijas konspekts:
• Vieni pieskaita Karpu kreisajiem, citi – labējiem, taču, kā viņš pats saka, ja esi racionāls cilvēks, tu atbalstīsi to, ko dara Palantir.
• Viens no iemesliem uzbrukumiem Palantir ir uzņēmuma lielie panākumi, tostarp teroristisko uzbrukumu skaita samazināšana un palīdzība Ukrainai tās cīņā. Tā ir būtiska palīdzība, kas neļauj Krievijai uzvarēt.
• Eiropa baidās no Palantir tieši tāpēc, ka tas ir spēcīgs un veiksmīgs uzņēmums, kā arī tāpēc, ka saprot – ja tai būs nepieciešami šādi risinājumi, tos nāksies importēt no ASV. Eiropa nevēlas atzīt savu nespēju pašai tos radīt.
• Vācijā kritiku pret Palantir aktīvi veicina profesionālie mediji un kreisi centriskie politiķi, kuri Karpu un Pīteru Tīlu uztver kā vecās Vācijas pārstāvjus – Vācijas, kuras atgriešanos viņi nevēlas.
• Pēc Karpa domām, bailes no tā dēvētā “tehnofašisma” aizstāj tehnisku diskusiju ar morāliem pārmetumiem. Vienlaikus atteikšanās no amerikāņu mākslīgā intelekta sistēmām pati par sevi nerada Eiropas alternatīvu un nenodrošina tehnoloģisko suverenitāti.
• Karps sevi dēvē par klasisku progresīvistu. Viņš uzskata, ka nabadzīgajiem ir jāsniedz palīdzība, un kopumā ir gatavs aizstāvēt pat to cilvēku tiesības, kuri viņam nepatīk.
• Morālizēšana, kurā Eiropa ir iegrimusi, ir sekas tam, ka eiropieši nevēlas risināt aktuālās problēmas. Tieši tāpēc Palantir viņus tik ļoti kaitina.
• Karpu satrauc Vācijas tehnoloģiskās un politiskās kompetences vājināšanās.
• Karps stāsta par saviem studiju gadiem un to, cik daudz viņš strīdējās ar savu draugu Pīteru Tīlu, kurš jau tolaik bija netradicionāls labējais, kamēr pats Karps bija netradicionāls kreisais. Vienlaikus abi bija nabadzīgi studenti un sapņotāji.
• Pēc Karpa domām, partijas AfD izaugsme ir migrācijas politikas neveiksmes un tradicionālo partiju nespējas godīgi apspriest sāpīgas problēmas sekas. Daudzi par to balso protesta dēļ, lai gan pats Karps šo partiju neatbalsta tās simpātiju pret Putinu un Ķīnas vadību dēļ.
• Karpam ir draugi, kuri agrāk pat neapsvērtu iespēju balsot par AfD, bet tagad ir gatavi to darīt.
• Vācijai ir vajadzīgs politiķis, kurš atzītu krīzes esamību un izveidotu ekonomisko telpu ar īstu iekšējo konkurenci, kāda pastāv, piemēram, ASV, Izraēlā vai pat Ķīnā.
• Karpam nav nekādu ilūziju par Vācijas nacistisko pagātni – viņš saka, ka, ja viņa ģimene nebūtu emigrējusi, no viņiem būtu “izgatavojuši abažūrus”.
• Suverenitātes jautājums ir pilnībā tehnisks jautājums. Ja jūs paši neradāt savas tehnoloģijas, jūs neizbēgami kļūsiet atkarīgi no tiem, no kuriem tās iegādājaties. Vai Eiropa patiešām vēlas kļūt atkarīga?
• Eiropai būtu jānodarbojas nevis ar morālizēšanu, bet gan ar labāko talantu piesaisti, kā to ir darījušas un joprojām dara ASV un Izraēla.
• Mākslīgais intelekts mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgs. Ja Ukrainas rīcībā nebūtu MI sistēmu, Krievija jau būtu uzvarējusi.
• Vācijai pēc iespējas ātrāk ir jāatjauno sava tehnoloģiskā ekosistēma un jārada apstākļi īstai iekšējai konkurencei.
• Viena no lielākajām cilvēku bailēm straujās tehnoloģiju attīstības laikmetā ir zaudēt darbu.
• Viens no ASV, Ukrainas un Izraēlas spēka avotiem ir tas, ka šīs valstis daudz zina par karu – kas darbojas un kas ne, kas ir efektīvs un kas nav, kam jāpievērš uzmanība un kam ne.
• Pēc Karpa domām, Rietumu civilizācijas galvenā vājība nav tehnoloģiju trūkums, bet gan politiskā nekompetence, birokrātija un nevēlēšanās ieviest risinājumus, kas patiešām darbojas.
• Tomēr Ķīna strauji tuvojas. Piemēram, pašlaik labākie atvērtā svaru modeļa mākslīgā intelekta modeļi ir tieši Ķīnas izstrādāti. Pekinai ir lielas iespējas, lielā mērā pateicoties tās vienkāršajai politiskajai sistēmai – viena partija un viens līderis, tādēļ tā nav iegrimusi nepārtrauktās politiskās cīņās.
• Radikālie labējie un radikālie kreisie strukturāli ir ļoti līdzīgi un vēlas līdzīgu pasauli. Karps nevēlētos dzīvot šādā pasaulē.
• Viņa ideāls ir sabiedrība, kurā spējīgākie cilvēki gūst panākumus, sākot no iespējami vienlīdzīgiem starta apstākļiem, bet rezultāti ir atkarīgi no spējām, disciplīnas un daļēji arī veiksmes. Sabiedrība, kurā valda tiesiskums, kas aizsargā ikvienu – arī tos, kuri jums nepatīk.
• Daudzi mūsdienu kreisie patiesībā aizstāv idejas, kas raksturīgas klasiskajiem labējiem: vārda brīvības ierobežošanu, cenzūru, neiecietību pret citādi domājošajiem, cilvēku segregāciju pēc dažādām pazīmēm un tamlīdzīgi.
• Karps un viss Palantir iestājas pret šādu sabiedrību. Tāpēc viņi cenšas nodrošināt ASV, Izraēlu un Ukrainu ar visiem nepieciešamajiem instrumentiem, lai šīs valstis saglabātu vadošās pozīcijas un nepieļautu šādas pasaules veidošanos.
10. jūnijs
(Čatež ob Savi – Škocjanske Jame – Ribčev Laz )
Šorīt mums ir jāsien pauniņas un jādodas uz Slovēnijas otru galu – uz Škocjanske Jame. Paēdam brokastis, salasām visas mantas, pārbaudā, vai nekas nav aizmirsts, un dodamies ceļā. Ernests ir nedaudz pārsteigts, ka nedodamies vēl uz akvaparku. Laiks ir samaitājies, karstās saules vairs nav un līst lietus. Mums jābrauc aptuveni 180 kilometri, nu jau esmu piešāvies pie vietējo braukšanas stila un zinu ka 140km/h ir normāli un, ja līst lietus, tad var samazināt uz 120 km/h. Ja ceļa remontu dēļ satiksme ierobežota uz 50 km/h, tad labais stils ir braukt vismaz uz astoņdesmit. Brauciens ne ar ko īpašu neizceļas. Turies visu laiku uz autostrādes, kamēr nesasniedz alas. Noparkojam mašīnu stāvvietā, tā ir gandrīz pilna, turpat uz ātru roku papusdienojam ar no rīta nopirktajiem kruasāniem un dodamies uz pulcēšanās vietu, jo biļetes jau vakar internetā nopirkām. Te bez gidiem iekšā nelaiž.
Škocjanske Jame es esmu jau reiz bijis, bet, izņemot vienu megastalaktītu, es neko daudz neatminos. Kādreiz pirms četrpadsmit gadiem te biļeti pirka uz konkrētas valodas grupām, tagad tā vairs nav. Viss notiek angļu valodā. Gaidīšanas laikā ieeju suvenīru bodē apskatīties suvenīrus. Pārsteidz, ka te nav ķīniešu sūdu, viss ir kaut kas vietējais, pašu amatnieku darināts. Garantēt nevaru, bet tāds priekšstats radās. Tā kā esmu traks uz galda spēlēm, pat apsvēru vienas iegādi, veltīta šai alai. Bet nu apskatot paraugeksemplāru sapratu, ka tai spēlē īsti iekšā spēles nav. Iedzeram vietējā kafejnīcā kafiju un beidzot varam sākt ekskursiju.
Sākumā visu tūristu baru ved uz alu un tie ir pāris kilometri, temps nav diez ko ātrs un sanāk tāda vilkšanās pa celiņiem, varēja jau piebūvēt centru tuvāk. Kad esam nonākuši pie ieejas, visi tiek brīdināti, ka tualete būs tikai pēc alas apmeklējuma un dota pēdējā iespēja. Un tad gandrīz sešu kilometru garais gājiens varēja sākties. Visus sadala trīs grupās, pareizāk sakot, sadalās paši. Līdēji pirmajā grupā, un tad nākamie ar nedaudz mazāku iniciatīvu un tad vecie un sievietes ar maziem bērniem. Ja agrāk grupu konvojēja trīs gidi, viens veda un pārējie divi dzina uz priekšu atpalicējus, tad tagad viss optimizēts.
Fotografēt alā ir uz visstingrāko noliegts, ja kādu pieķers, viņu sasies un iemetīs Rekas upē. Tāpēc visi ir godīgi. Ko lai saka – šādas alas man patīk, es nekad nelīstu alā ,kur uz priekšu var palīst tikai ar kāju pirkstiem un ar tikai tad, ja esi izelpojis. Te var soļot lepni paceltu galvu. Šo alu ir izgrauzusi Rekas upe (ja nu kāds nezina Reka arī nozīmē upe). Gadu tūkstošu gaitā te ir vis kas noticies, bet ala ir viena no ietilpīgākajām Eiropā un Martela Kambaris ir 2,2 miljoni kubikmetru liels, tas gan ir četrreiz mazāks pēc tilpuma nekā Saravakas kambaris, bet tik un tā iespaidīgi.
Ieejot alā, man sākas flešbaki, es pēkšņi atceros iepriekšējo reizi, izskatās, ka taciņas te ir tagad labāk sakārtotas un apgaismojums pārdomātāks. Tas stalaktīts un stalagmīts joprojām nav saauguši, līdz tam vēl četrdesmit gadi. Sarunājam ar Armandu, ka viņš ap to laiku aizbrauks un apskatīsies. Vispār jau episka pastaiga gar pazemes upi, kas reizēm ir netālu un reizēm ir dziļi kaut kur aizas apakšā. Sanāk nedaudz nokāpaļāties pa trepītēm. No gides stāstītā jau daudz upes troksnī nevar dzirdēt. Bet nu sajūta kā tādās rūķu raktuvēs. Ja paskatās tuvāk griestiem, var redzēt veco taku. Kādreiz, kad alas bija tikko atklātas, tad apmeklējums bija nopietnāks pasākums. Bija izveidoti tā saucamie ferratas ceļi, kur pārvietojās gar pie sienas piestiprinātām trosēm un klintī iedzītiem stieņiem. Tomēr, laikam ejot, te viss uzlabots, bet, kad alas pārplūst, tad līmenis te var piepildīt visus milzu kambarus.
Beigās mēs no tumsas tiekam palaisti ārā un gidi pavēsta, ka atpakaļ var doties pa trīs ceļiem. Ātrākais – Funikulieris, tad vidējais, kas ved gar pašu alas bedri un garais, kas arī ved gar bedri, bet tālāk. Ernestam ala ir apnikusi, viņš balso par īsāko, Armands par garāko. Mēģinām sarunāt kompromisu par vidējo, nesanāk. Sadalāmies divās grupās un ejam. Lieki piebilst, ka pēc pāris labiem kāpieniem, mani garā gabala promouteri sagura un ieteica, ka vidējā garuma ceļam ar nav ne vainas. Bet nekas, bonusā apskatu milzīgo bedri, kas ar noteikti ir bijusi kādas alas zāle, tikai iebrukusi, pirms kāds paspējis izmērīt, cik tajā var ielikt 747 Boingus. Te pat atrodam plāksni, kas vēsta, ka 1828. gadā pat šī bedre ir bijusi pilna ar ūdeni. Triestē noteikti (vieta kurā Reka iznāk virszemē) tajā gadā neviens slāpes nezināja. Pa ceļam ievelkamies vienā sānu kambarī un tur noslēpies neliels, bet čakls ūdenskritumiņš. Tikuši līdz bedres malai, atrodam Maiju ar Ernestu un dodamies uz mašīnu. Sazināmies ar mūsu istabiņas izīrētāju un sakām, ka kavēsim pāris stundiņas. Līdz turienei mums 150 kilometru brauciens. Dodamies iepirkt provīziju, jo nezinām, kāds ir Ribčev Laz veikalu sortiments. Tāpēc piestājam pie Kranj iepirkšanās centriem, netālu no lidostas. Sākam ar restorāna apmeklējumu un mūsu pirkumu atved makdonalda kaķrobots.
Ārā līst, mēs braucam Bled virzienā. Lai tiktu ārā no Kranj, mums jāpastāv sastrēgumā. Bled vispār stāvam sastrēgumā visas pilsētas garumā. Tā kā esmu braucis visu dienu, tad sastrēgumi ļauj nedaudz atpūsties. Pa ceļam uz Ribčev laz, kāds kemperis ir nolēmis, ka deviņdesmit nav priekš viņa un velkas uz piecdesmit, ceļš līkumains, nākas vilkties nopakaļ un gaidīt taisnu gabalu.
Pieparkojamies Ribžev laz pie paša Bohiņas ezera. Vispār foršs dzīvoklītis privātmājas otrajā stāvā. Vietējo bizness ir izīrēt augšstāvus tūristiem un pašiem dzīvot apakšstāvā. Mums pastāsta, kur un kā iznest miskasti, kur likt mašīnu (blakus kemperim un vēlams tā ka gandrīz blakus, lai saimniece vēl no garāžas tiek ārā). Tas arī viss. Izkrāmējam koferus, sadalām istabas. Ārā gāž kā ar spaiņiem, saimniece izsniedz mums lietussargu un dodamies uz piemājas veikalu, vispār diezgan laba izvēle. Es mēģinu atcerēties, kur mēs nakšņojām iepriekšējo reizi, bet atmiņas man atgriež, ka ieraksts nav atrodams. Aizejam līdz Bohiņas ezeram, te gan nekas pa gadiem nav mainījies, pat laiva vārdā Zelta rags kuģo joprojām. Zibeņo un pamatīgi līst lietus, tas nozīmē, ka rīt slaps būs episks.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
