Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 991 avots)
Kad runa ir par svara samazināšanu, siers bieži vien automātiski nonāk aizliegto produktu sarakstā. Tomēr vai viss tiešām ir tik...
The post 6 siera veidi, kurus var ēst pat tad, ja mēģini zaudēt svaru appeared first on Hitnet.lv.
Informējam, ka laikā no 22.jūnija līdz 27.jūnijam mums būs brīvdienas!
Jaukus un siltus svētkus vēlot,
Jūsu Juridiskā koledža.
Allaž pēc jauniem automatizācijas risinājumiem kārie poligrāfijas speciālisti atrod arvien jaunus paņēmienus, kā iesaiņot produkciju. Tāpēc grāmatu apvāki piedzīvo renesansi un kļūst populāri ne tikai cietajiem vākiem, bet arī mīkstajiem sējumiem, piemēram, skavotām burtnīcām, un tiek lietoti visdažādākajās abstrakcijās. Krītpapīra košie apvāki ir parādījušies pat avīzēm.
Aizmirsies vien ir pats būtiskākais — apvāks ir grāmatas iesaiņojums. Tā primārā funkcija ir grāmatnīcā pievērst uzmanību grāmatai, lai tā nonāk līdz lasītājam. Un tieši tāpat, kā ar vienreizējiem traukiem, konfekšu papīru vai dāvanu iesaiņojumu, apvāks līdz ar grāmatas atvēršanu ir jāizmet miskastē.
Izdevniecības Hatje Cantz grāmatai «Mono Bloc» dizaineris izvēlējās apvākā atkārtot vāka dizainu, uz atlokiem pievienojot papildus informāciju, kas šaubīgo pircēju iedvesmo grāmatas iegādei. Klasisks un ļoti veiksmīgs apvāka dizaina apvienojums ar grāmatas vāka dizainu.
Izpratnes trūkumu par to, ka apvāks ir vienkārši reklāmas rīks uzmanības pievēršanai vitrīna un arī aizsargs transportēšanas laikā, veicināja pēdējo desmitgažu grāmatu dizaineru paaudze. Nu un arī Amazon, starp citu.
Padarot apvākus par grāmatas centrālo digitālo identitāti, tika pazaudēta vēlme un ļoti bieži arī spēja uztaisīt pievilcīgu, saturīgu un funkcionālu vāku.
Harper Business pirmais izdevums grāmatai «It Doesn’t Have to Be Crazy at Work». Apvāks ir bagātīgi piepildīts ar informāciju un ļoti labi pilda pārdošanas funkciju, bet uz grāmatas vāka nav pat atrodams izdevuma nosaukums. Tikai izdevniecības blinds. Jo grāmatas dizaineris fundamentāli ir pārpratis uzdevumu.
Protams, pastāv arī funkcionālie izņēmumi. Visi jaunie vecāki agrāk vai vēlāk sastapsies ar Colibri caurspīdīgajiem apvākiem mācību grāmatām. Savukārt bibliotēku apmeklētāji noteikti būs redzējuši ievākotos sējumus laikrakstu un žurnālu izdevumiem.
Intensīvai lietošanai paredzētos sējumus apvāko, lai grāmatas kalpo ilgāk. Tomēr vislabāk un vērtīgāk grāmata kalpo, ja pēc sējuma vāka var saprast, par ko tā ir un tas nav jālasa no sakrāli glabātā ietinamā materiāla.
The post Apvāks ir grāmatas iesaiņojums first appeared on Mr. Serge.
Latgales plānošanas reģiona pārstāvji 18. un 19. jūnijā uzturējās Siguldā, lai iepazītu Siguldas novada pieredzi parku, zaļo zonu, aizsargājamo sugu dzīvotņu un tūrisma noslogotu dabas teritoriju apsaimniekošanā.
Vizītes mērķis bija apskatīt praktiskus risinājumus, kā vienlaikus saglabāt dabas vērtības un nodrošināt pieejamu publisko ārtelpu iedzīvotājiem un apmeklētājiem.
Pirmajā dienā dalībnieki apmeklēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centru, kā arī apsaimniekotas sugu dzīvotnes Krimuldas pilsdrupu un Gūtmaņa alas tuvumā. Tur tika vērtēti risinājumi, kas palīdz uzturēt dabas teritorijas bez to slēgšanas sabiedrībai.
Tālāk vizīte turpinājās Turaidas muzejrezervātā. Latgales pašvaldību pārstāvji iepazinās ar mežaparka apsaimniekošanu, dabas vērtību saglabāšanu kultūrvēsturiskā vidē un tūrisma plūsmas pārvaldību. Apskatīta arī vēsturiskās muižas teritorija, Dainu kalns, skatu tornis un jaunizveidotā pils ekspozīcija.
Otrajā dienā viesi tikās ar Siguldas novada pašvaldības pārstāvjiem. Sarunās tika skarta Siguldas pils kvartāla attīstība, publisko zaļo zonu uzturēšana, apzaļumošana un aktuālie vides apsaimniekošanas jautājumi, tostarp invazīvo sugu ierobežošana.
Dalībnieki apskatīja Siguldas Jauno pili, Siguldas pils kvartālu un Spieķu parku. Līdzīgas dabas vērtību pārvaldības tēmas iepriekš aktualizētas arī Rāznas Nacionālā parka izpētē, kur pašvaldību darbā galvenais uzsvars likts uz aizsardzības plānošanu.
Vizītes noslēgumā dalībnieki devās pārgājienā Gaujas Nacionālajā parkā, apsekojot Kraukļu aizu, Vējupītes gravu, Gleznotājkalnu un sugu dzīvotņu apsaimniekošanas teritorijas pie Gaujas.
Pieredzes apmaiņā piedalījās pārstāvji no Daugavpils, Augšdaugavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes un Siguldas pašvaldībām. Vizīti organizēja Latgales plānošanas reģions un Dabas aizsardzības pārvalde.
Avots: Siguldas novada pašvaldība
Laikmetīgā deja dzima teju vienlaikus ar atjaunoto Latvijas demokrātiju, tāpēc arī šajā jubilejā tika akcentēta demokrātijas loma laikmetīgās dejas iespējās un attīstībā. Jubilejas programma kā kopums apliecināja laikmetīgās dejas atvērtību un sadarbību ar citām mākslas formām.
“Alisona Grīna šajā viesošanās reizē man teica, ka Latvijas laikmetīgajai dejai ir 30, bet mūsu sadarbībai – 20. Tieši šīs jubilejas dēļ Alisona sapulcināja savu komandu un atbrauca uz Latviju. Vislielākais prieks ir par to, ka jubilejas reizē izdevās norisēs iesaistīt gan jaunas un neierastas telpas, gan veidot aizvien ciešāku un iekļaujošāku dialogu ar skatītājiem. Kopīgi dejojām Pītera Terezakis gaismu instalācijā un “Deja Today” darbnīcā un izrādē, uz lentītēm rakstījām vēlējumus nākotnei, tostarp dejas nākamajiem 30 gadiem, rūpējāmies viens par otra ērtību, navigējot līdzi dejas kompānijas “SIXTH” izrādē “Telpas kods: šeit un tagad”. Šī bija lieliska nedēļa – saņēmām skatītāja ar roku rakstītu pateicības vēstuli uz trim lapām par KURTUVES “kurināšanu”, skatītāju vecums bija no bēbīšiem ratiņos līdz tuvu deviņdesmit, iepazināmies ar visticamāk nākotnes dejas nozares zvaigzni, kura jau savos padsmit gados sarunāja sadarbību ar britu komponistu Alanu Stounu, pierunājām “Aerowaves” līdzdirektori Elizabeti Bisaro no producentes uz trim dienām pārtapt par dejotāju. Šajā jubilejā ļoti iederējās ilgstošo partneru viesošanās, jo kamēr Latvijā 90. gadu sākumā par laikmetīgo deju vēl zināja maz, tā dzīvoja un attīstījās starptautiskā vidē sadarbībā ar demokrātisko valstu māksliniekiem, jo tur dejas mākslas attīstību neregulēja padomju režīms vai citi totalitāri spēki”, par pieredzēto pagājušajā nedēļā dalās Latvijas Dejas informācijas centra direktore un Dejas mājas notikumu kuratore Inta Balode.
Atzīmēt laikmetīgās dejas trīsdesmitgadi un vienlaikus arī radīt programmas notikumus ieradās arī viesmākslinieki. Alisonai Grīnai (Allyson Green; ASV), Pīteram Terezakim (Peter Terezakis; ASV), Alanam Stounam (Alan Stones; Vācija/Lielbritānija) un Henrijam Torres Blanko (Henry Torres Blanco; Meksika) ir bijusi ilgstoša sadarbība ar Latvijas māksliniekiem, un viņi piedāvās starpdisciplināru notikumu pieredzi. Trīsdesmitgades programma tika atklāta 10. jūnijā plkst. 22.00, saulrieta laikā, LAUKKU mājās “Braslavas Kalniņi” (Braslavas pagastā Limbažu novadā) ar Pītera Terezakis (Peter Terezakis; ASV), Alisonas Grīnas (Allyson Green; ASV), Alana Stouna (Alan Stones; Vācija/Lielbritānija) un Henrija Torres Blanko (Henry Torres Blanco; Meksika) veidotu gaismas instalāciju-dejas improvizāciju “Heart Beats Light: Braslava” (“Sirds Ritmi Gaisma: Braslava”).
13. jūnijā Dejas mājā laikmetīgās mākslas telpā KURTUVE visas dienas garumā darbojās horeogrāfu un dejotāju komanda “Deja Today” (Latvija), kas ir plašāk zināma ar rīkoto laikmetīgās dejas notikumu cikliem “Dance&Perform”, par ko tika saņemta arī Dejas balva 2023–2024 kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”.
Dienas pirmajā pusē norisinājās radošā darbnīca kopā ar “Deja Today” komandu ikvienam interesentam neatkarīgi no iepriekšējas pieredzes dejā ar darbnīcas rezultāta publisku prezentāciju skatītājiem vakara programmā. Radošās darbnīcas ietvaros vienkāršs mājas paklājs pārtapa par deju grīdu – vietu, kur sastopas ķermenis, atmiņas un iztēle. Dalībniekiem bija iespēja “aust” savu dzīves pieredzi kustībā, reflektējot par mirkļiem, kas liek pasmaidīt, ilgoties vai atcerēties. Vakara programmā bija iespēja redzēt izrādes “Krokodils zem paklāja” un “Vietējā mīlestība” no cikliem “Dance&Perform”.
14. jūnija programma bija veidota ciešā sadarbībā ar festivālu “Laiks dejot”. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas bijušajā peldbaseinā varēja pieredzēt horeogrāfes Darjas Turčenko un dejas kompānijas “Sixth” izrādi no cikla “Telpas kods: šeit un tagad”. Izrāde atklājas kā ķermeņa, skaņas un arhitektūras pieredze, kur kustība izgaismo telpas proporcijas, tukšumus un materialitāti, dzīvā mūzika veido nepārtraukti mainīgu akustisko vidi, savukārt pati ēka kļūst par pilntiesīgu izrādes dalībnieku, kas ietekmē ritmu, trajektorijas un skatītāja uztveri. Izrāde pievēršas attiecībām starp cilvēku un institucionālu, monumentālu struktūru – ķermeni kā trauslu, dzīvu klātbūtni pretstatā arhitektūras radītajai varai, mērogam un atmiņai. Izrāde aicina apmeklētājus ieraudzīt pamesto vidi ārpus tās sākotnējās funkcijas, atsedzot telpā uzkrātās nozīmes un spriedzi. Deja, mūzika un arhitektūra saplūst vienotā notikumā, kas iespējams tikai šeit un tikai tagad.
Laikmetīgās mākslas telpā KURTUVE norisinājās videolektorijs par Latvijas laikmetīgās dejas vēsturi. Alisona, Pīters, Alans un Henrijs šī notikuma ietvaros arī bija radījuši 15 min garu videomateriālu “Light Dreams” tieši par savu sadarbību ar Latvijas māksliniekiem 20 gadu laikā.
Jubilejas programmu laikmetīgās mākslas telpānoslēdza Alisonas, Pītera, Alana, Henrija un Latvijas mākslinieku veidots notikumu kopums “Sacred Sky, Sacred Earth” (“Zaļa zeme, gaiša debess”), kuras ietvaros apmeklētājiem bija iespēja ielūkoties un piedalīties starptautiskā mākslinieku kolektīvā praksē, ko viņi realizējuši daudzās pasaules valstīs. Tas bija kolektīvs rituāls, kurā savijās dažādu tautu tradīcijas, kuras godina mūsu kopābūšanu uz planētas Zeme, aicinot apstāties, padomāt, vēlēties un dejot kopā. Pieredzēt laikmetīgās dejas Latvijā trīsdesmitgadi ar dejas improvizāciju, kopīgu sapņošanu un vēlējumu izteikšanu par planētas un mūsu nākotni un kopīgu dejotprieku, deju ritmos satiekoties starptautiskajiem viesiem, māksliniekiem no Latvijas un festivāla “Laiks dejot” dalībniekiem, tika aicināts ikviens interesents.
Dejas māja laikmetīgās mākslas telpā KURTUVE ir tapusi, pateicoties Valmieras novada pašvaldības, Valmieras teātra un Kultūras ministrijas atbalstam.
Vai tādēļ, ka ar maizi saņemam Kristus miesu un ar vīnu Kristus asinis, maizes substance pārvēršas Kristus miesas substancē un vīna substance Kristus asins substancē
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Jāņi Latvijā joprojām ir vieni no gaidītākajiem svētkiem un tajos vislabāk saglabājušās kopā būšanas un gastronomiskās tradīcijas – 60 % Latvijas iedzīvotāju Jāņos ēd sieru, bet 55 % kur ugunskuru, kamēr citas senās folkloras paražas kļūst arvien retākas, liecina “Mēness aptieka” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. Veselīgai un drošai Jāņu svinēšanai noderēs “Mēness aptiekas” farmaceita un […]
The post Jāņu tradīcijas mainās, bet siers un ugunskurs saglabā līderpozīcijas first appeared on cukursaldi.lv.Mēs dzīvojam laikmetā, kurā vizuālais ir aprijis jēdzienisko.
Mēs vairs nelasām zīmes – mēs tām uzreiz piesavinām nozīmes, bieži vien pašu radītas, baiļu vai aizspriedumu vadītas. Un nekur šis semiotiskais apjukums nav tik uzskatāms kā mūsu digitālajā ikdienā, kurā nevainīga vēlme palīdzēt lietotājam izvēlēties saziņas veidu tiek pārvērsta par ģeopolitisku mīnu lauku.
Ir laiks skaļi pateikt acīmredzamo: karogs nav tas pats, kas valoda.
Karogs ir politisks instrukciju kopums. Tas simbolizē valsti, tās robežas, tās vēsturisko traumu un pašreizējo politisko kontekstu. Valoda, turpretī, ir dzīvs organisms – tā nepieder nevienai ministrijai vai armijai. Tā plūst pāri robežām, elpo un mainās. Kad mēs mēģinām valodu iesprostot viena konkrēta auduma gabala rāmjos, mēs demonstrējam nevis dizaina gaumi, bet gan dziļu izpratnes trūkumu.
Piemēram, kuru karogu jūs izvēlēsieties, lai apzīmētu angļu valodu?
Lielbritānijas? ASV? Varbūt Kanādas vai Austrālijas? Izvēloties vienu, jūs netīšām – bet neizbēgami – reducējat un varbūt pat aizskarat citu valstu klientus un kultūras, kurām šī pati valoda ir dzimtā. Tas pats attiecas uz spāņu, franču vai arābu valodu. Karogs šajā kontekstā ir nevis ceļvedis, bet gan šovinistisks strupceļš.
Un šobrīd, kad pasaulē un sabiedrībā valda augsta spriedze, šī kļūda maksā dārgi. Cilvēka prāts šodien ir nokaitēts līdz nepazīšanai. Jebkurš vizuāls simbols, pat vismazākais karoga piktograms mājaslapas stūrī, acumirklī var tikt interpretēts kā kādas puses ieņemšana, kā slēpts politisks paziņojums vai provokācija. Šī karogu izvēle var nepamatoti pagriezt pret Tevi kādu klientu, kuram vienkārši būs nostrādājis pašreizējā laika konteksta radītais aizsargmehānisms un nepareizas asociācijas.
Biznesam un veselajam saprātam nav vajadzības šobrīd spēlēt šo krievu ruleti ar klientu lojalitāti.
Šobrīd nevajag plivināt karogus. Laiki ar laiku paliks mierīgāki – vēstures vētras vienmēr norimst –, un tad, ja būs vēlēšanās, varēs atgriezties pie vizuāliem eksperimentiem un estētiskām rotaļām.
Šobrīd pilnīgi pietiek ar valodu izvēlnēm.
Vienkārši, neitrāli teksta saīsinājumi (LV, EN, DE) vai pašas valodas nosaukumi tās oriģinālformā (Latviešu, English, Deutsch) ir augstākā cieņas izpausme pret cilvēka intelektu. Tas ir profesionāls standarts un vienlaikus – humāns žests. Tā ir telpa, kurā mēs piedāvājam sarunu, nevis piespiestu identitāties deklarāciju.
Minimālisms un neitralitāte šodien nav gļēvums.
Tā ir brieduma pazīme. Tas ir veids, kā pasargāt savu telpu, savu biznesu un, galu galā, savu mieru no liekiem riskiem. Runāsim valodā, nevis simbolu karos.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
laacz.lv
- 16. jūn., 20:04
Šis ir atkal kārtējais ieraksts, kuru iedomājos uzrakstīt jau stipri pēc tam, kad viss ir izbazūnēts tviterī, blūkskajā un citos sociālos tīklos.
Alus muca, vīna muca, sidra muca. Latvijā mums ir pāri pa simts vietām, kur lāga zēni un meitenes rūpējas par to, lai vietējie ali, vīni un sidri tiktu darīti. Tad nu nolēmu likt lieā lielos valodu modeļus, aģentus un palūdzu izpētīt un uzlikt visu uz kartes.
Lai nav ilgi jālasa, ja slinkums, — muca.didnt.work.
Prototips nāca ļoti vienkārši — «Hei, mašīna, uztaisi man karti ar Latvijas miestiņa ražotājiem». Desmit minūtes un darīts. Bet tad izrādījās, ka daļa datu ir halucinācijas, cita daļa ir neprecīza. Bet vai tad tas nozīmē, ka jāmet plinte krūmos?
Ar žvadzekli atrotījām piedurknes un sākām strādāt pie paša galvenā — datiem. Izrādījās, ka mums ir gūzma ar mazākām un lielākām alus darītavām. Aldaris Mežpili ražo Igaunijā, bet Lāčplēsis un Madonas alus pilnībā top Lietuvā. Labietis jau sen vairs kā Rīgā nebrūvē, bet kaut kādas neilelas zemnieku saimniecības tieši otrādi — sāk brūvēt pa labi un pa kreisi.
Rezultāts sanāca tik organisks, ka pat tagad, iemetot cilvēku komentāru Claude Code, tas naski saprot, kas jādara, aizcilpo paskatīties vai tā ir taisnība, atrod logotipu, sacer īsu kopsavilkumu par darītavu, izlavierē pa uzņēmumu reģistru, ja vajag, utt.
Beigu galā talkā nāca arī vairāk un mazāk zinoši cilvēki, sniedzot informāciju, kura internetā tā vienkārši nemētājas. Visa rezultātā karte puslīdz atbilst īstenībai.
Mucas logoPS Nezinu vai lepoties vai kā, bet šīs lapas tapšanā mani kods neinteresēja. Cik slikts javaskripts vai nesmuks CSS — vienalga. Bet darbs tika ieguldīts diezgan apjomīgs. Pamatā datu lauciņā, bet ne tikai. Un priekšpēdējā lieta, kuru paguvu izdarīt ar Fable, kurā izrādījās, ka tas modelis ir brangi lādzīgs dizaineris.
notepad.lv
- 17. jūn., 20:00
Ikdiena
- 17. jūn., 17:37
Mārupes novada pašvaldības tīmekļvietne www.marupe.lv 2026. gada 18. jūnijā plānota pārejai uz Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu. Adrese iedzīvotājiem paliks tā pati, taču mainīsies vietnes izskats, sadaļu kārtojums un daļa līdzšinējo funkciju.
Pāreja attiecas uz Mārupes novada pašvaldības oficiālo tīmekļvietni, kur iedzīvotāji meklē informāciju par pabalstiem, izglītību, būvniecības iecerēm, saistošajiem noteikumiem, vakancēm un pašvaldības aktualitātēm.
Pašvaldība norāda, ka iedzīvotājiem nebūs jāmeklē jauna tīmekļvietnes adrese: arī pēc pārejas oficiālā vietne būs www.marupe.lv. Izmaiņas būs redzamas pašā vietnes vidē, jo tā pievienosies Valsts kancelejas īstenotajai TVP ekosistēmai.
Šādu platformu jau izmanto daudzas valsts un pašvaldību iestādes, tāpēc vietnes uzbūve būs līdzīgāka citām publiskā sektora mājaslapām. Tas var atvieglot orientēšanos tiem lietotājiem, kuri regulāri izmanto valsts iestāžu digitālos pakalpojumus.
Jaunajā vietnē informācija būs sakārtota pēc vienotiem principiem. Pašvaldība sola ērtāku tēmu atlasi un uzlabotu meklēšanu, lai iedzīvotāji ātrāk atrastu praktiskas sadaļas, piemēram, sociālo atbalstu, izglītības jautājumus, būvniecību vai normatīvos dokumentus.
Vietne veidota, ievērojot digitālās piekļūstamības prasības. Tas nozīmē, ka saturam jābūt ērtāk lietojamam arī viedtālrunī un cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Pašvaldība min arī iespēju vietnes saturu klausīties audioformātā.
Līdzīgas pašvaldību digitālo pakalpojumu izmaiņas iedzīvotājiem svarīgas arī citviet Latvijā, piemēram, rakstot par pašvaldības pakalpojumu pieteikšanu tiešsaistē.
Jaunās platformas funkcionalitāte neparedz sadaļu “Sludinājumi”, kur iedzīvotāji paši varētu iesniegt un publicēt privātus sludinājumus. Pašvaldība aicina privātiem sludinājumiem izmantot sociālos medijus, tostarp vietējās domubiedru grupas.
Novada uzņēmumu darba piedāvājumus bez maksas varēs izvietot Mārupes novada Tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta aģentūras vietnē must.marupe.lv, sadaļā “Vakances”, aizpildot pieteikuma formu tiešsaistē.
Pasākumu informāciju publicēšanai must.marupe.lv sadaļā “Notikumi” pašvaldība lūdz sūtīt uz sanita.karpovica@marupe.lv, pievienojot aprakstu un horizontālu JPG vai PNG attēlu 940×700 pikseļu izmērā. Iesūtītā informācija tiek pārbaudīta un publicēta piecu darbdienu laikā.
Pārejas laikā vēl turpinās satura pārcelšana, tāpēc iespējamas neprecizitātes, tehniskas kļūmes vai nedarbojošās saites. Par pamanītām kļūdām un ieteikumiem iedzīvotāji aicināti rakstīt uz komunikacija@marupe.lv.
Jautājumiem par MUST vietnē publicējamām vakancēm un notikumiem var rakstīt uz agentura@marupe.lv vai zvanīt pa tālruni 20867170.
Avots: Mārupes novada pašvaldība
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
vara bungas
- 17. jūn., 16:04
vara bungas: Visi dzirdēja par vēsturisko LV-UA aizsardzības sadarbības līgumu? Žurnālisti nez kādēļ koncentrējās tikai uz dronu/pret-dronu tēmu, bet man šķiet svarīgi akcentēt, ka:
3. un 4.punkts tā ir karadarbības nākotne, novēlu nākamai valdībai nepa*irst šo iespēju, tagadējā neko nepaspēs, paldies par to pašu. C2 un C4I procesu mākslīgā intelektualizācija ir tas, kas pēc dažiem gadiem atšķirs aborigēnu cilšu zemessardzes no balto cilvēku karaspēka.
Informācijas avots:
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f8a37046-5129-491d-b6e6-8938d15bafed
Kazhes blogs
- Vakar, 23:10
Passion Brains
- Šodien, 08:14
Mēs dzīvojam laikmetā, kurā vizuālais ir aprijis jēdzienisko.
Mēs vairs nelasām zīmes – mēs tām uzreiz piesavinām nozīmes, bieži vien pašu radītas, baiļu vai aizspriedumu vadītas. Un nekur šis semiotiskais apjukums nav tik uzskatāms kā mūsu digitālajā ikdienā, kurā nevainīga vēlme palīdzēt lietotājam izvēlēties saziņas veidu tiek pārvērsta par ģeopolitisku mīnu lauku.
Ir laiks skaļi pateikt acīmredzamo: karogs nav tas pats, kas valoda.
Karogs ir politisks instrukciju kopums. Tas simbolizē valsti, tās robežas, tās vēsturisko traumu un pašreizējo politisko kontekstu. Valoda, turpretī, ir dzīvs organisms – tā nepieder nevienai ministrijai vai armijai. Tā plūst pāri robežām, elpo un mainās. Kad mēs mēģinām valodu iesprostot viena konkrēta auduma gabala rāmjos, mēs demonstrējam nevis dizaina gaumi, bet gan dziļu izpratnes trūkumu.
Piemēram, kuru karogu jūs izvēlēsieties, lai apzīmētu angļu valodu?
Lielbritānijas? ASV? Varbūt Kanādas vai Austrālijas? Izvēloties vienu, jūs netīšām – bet neizbēgami – reducējat un varbūt pat aizskarat citu valstu klientus un kultūras, kurām šī pati valoda ir dzimtā. Tas pats attiecas uz spāņu, franču vai arābu valodu. Karogs šajā kontekstā ir nevis ceļvedis, bet gan šovinistisks strupceļš.
Un šobrīd, kad pasaulē un sabiedrībā valda augsta spriedze, šī kļūda maksā dārgi. Cilvēka prāts šodien ir nokaitēts līdz nepazīšanai. Jebkurš vizuāls simbols, pat vismazākais karoga piktograms mājaslapas stūrī, acumirklī var tikt interpretēts kā kādas puses ieņemšana, kā slēpts politisks paziņojums vai provokācija. Šī karogu izvēle var nepamatoti pagriezt pret Tevi kādu klientu, kuram vienkārši būs nostrādājis pašreizējā laika konteksta radītais aizsargmehānisms un nepareizas asociācijas.
Biznesam un veselajam saprātam nav vajadzības šobrīd spēlēt šo krievu ruleti ar klientu lojalitāti.
Šobrīd nevajag plivināt karogus. Laiki ar laiku paliks mierīgāki – vēstures vētras vienmēr norimst –, un tad, ja būs vēlēšanās, varēs atgriezties pie vizuāliem eksperimentiem un estētiskām rotaļām.
Šobrīd pilnīgi pietiek ar valodu izvēlnēm.
Vienkārši, neitrāli teksta saīsinājumi (LV, EN, DE) vai pašas valodas nosaukumi tās oriģinālformā (Latviešu, English, Deutsch) ir augstākā cieņas izpausme pret cilvēka intelektu. Tas ir profesionāls standarts un vienlaikus – humāns žests. Tā ir telpa, kurā mēs piedāvājam sarunu, nevis piespiestu identitāties deklarāciju.
Minimālisms un neitralitāte šodien nav gļēvums.
Tā ir brieduma pazīme. Tas ir veids, kā pasargāt savu telpu, savu biznesu un, galu galā, savu mieru no liekiem riskiem. Runāsim valodā, nevis simbolu karos.
notepad.lv
- Šodien, 12:30
Passion Brains
- Vakar, 07:39
Jēzus no Nacaretes tika piesists krustā – un augšāmcēlās. Tas ir kristietības kodols. Nejaukt kristietību un Dievu. Tomēr baznīcas cilvēki nevis slēpj šo nāves rīku kaunā, bet paceļ to augstāk par visu: kaklā, altāros, baznīcu torņos, gleznās un sirdīs. Viņi jūsmo par krustu. Kāpēc? Ja Viņš patiešām uzvarēja nāvi, kāpēc mēs joprojām pielūdzam tās brutālo mehānismu? Vai tas nav dziļi absurds, pat perverss simbols?
Krusts nebija mistiska zīme.
Tas bija Romas impērijas industriālās spīdzināšanas instruments – lēnā, publiska, pazemojoša nāve, kas paredzēta dumpiniekiem, vergiem un jebkuram, kurš apdraudēja laicīgo kārtību. Tas simbolizēja varas pilnīgu uzvaru pār ķermeni un gribu: tev ne tikai atņems dzīvību, bet to izdarīs tā, lai visi redzētu – pretestība ir bezjēdzīga. Ikviens, kurš stājās pretī Cezaram, varēja nonākt tur. Jēzus nebija izņēmums. Viņš bija opozicionārs, kurš runāja par citu valstību.
Un tomēr kristietība apgrieza šo simbolu kājām gaisā.
No sakāves rīka tas kļuva par uzvaras karogu. "Ņem savu krustu un seko Man," saka Jēzus. Tas nozīmē: pieņem ciešanas, pieņem pazemojumu, pieņem, ka sistēma tevi salauzīs – un tajā atradīsi glābšanu. Filozofiski tas ir ģeniāls apvērsums. Ciešanas kļūst par lepnumu, sakāve – par uzvaru, nāve – par dzīvību. Tas nav tikai teoloģija. Tas ir psiholoģisks un politisks meistardarbs.
Iedomāsimies alternatīvu.
Ja Jēzus būtu pakārts, vai baznīcās šodien karātos cilpas? Vai mākslinieki gleznotu Jēzu ar virvi ap kaklu kā svētu ikonu? Vai kristieši nēsātu kaklā miniatūras karātavas? Protams, ka nē. Tas izskatītos rupji, barbariski, pārāk tieši. Krusts ir estētiski attālināts – skaists koka krusts ar ciešanu graciozitāti. Cilpa ir pārāk brutāla, pārāk ikdienišķa. Tā atgādina par nesenajiem linčiem, par vardarbību, kuru nevar romantizēt. Krusts ir pietiekami sens, pietiekami māksliniecisks, lai to varētu pārvērst par juvelierizstrādājumu.
Šajā absurdā slēpjas dziļāka patiesība. Krusts simbolizē ne tikai Jēzus nāvi, bet jebkuras laicīgās varas mūžīgo tieksmi piesist opozīciju krustā. Jebkurš režīms – Romas impērija, viduslaiku inkvizīcija, modernās totalitārās sistēmas, šībrīža jebkura vara ar saviem sociālajiem spiedieniem – atrod veidu, kā publiski pazemot un salauzt tos, kas neiet līdzi. Krusts kļūst par universālu metaforu: ja tu izaicināsi varu, tev būs krusts. Un kristietība saka: pieņem to. Nēsā to. Dievini to. Jo aiz tā gaida augšāmcelšanās.
Bet vai tiešām? Vai šī dievināšana nav veids, kā baznīca nomierina ticīgos, lai tie nepretojas pārāk spēcīgi šeit un tagad? "Jūsu īstā valstība ir debesīs," – ērti vārdi tiem, kas tur varu zemes valstībā. Tas ir spēcīgs psiholoģisks anestēzijas līdzeklis.
Tomēr tajā ir arī radikāla patiesība. Jebkura īsta opozīcija pret sistēmu prasa gatavību uz krustu. Nevis metaforisku. Īstu. Sokrats izdzēra indes kausu. Gandijs sēdēja cietumā. Solžeņicins izgāja gulagu. Jēzus tika piesists. Varas loģika nemainās. Tā vienmēr izvēlas visefektīvāko publiskās spīdzināšanas veidu. Mūsdienās tas var būt nevis koks, bet sociālais nāves sods, finansiāla iznīcināšana vai mediju krusts.
Kāpēc tad jūsmo par krustu?
Jo tas atgādina, ka pat visvarenākā vara nespēja noturēt Viņu mirušu. Ka cilvēka gars – vai dievišķais – var uzvarēt mehānisko brutalitāti. Tajā pašā laikā tas ir brīdinājums: jebkura sistēma, kas jūtas apdraudēta, izveidos savu krustu. Un tavs uzdevums ir izlemt, vai tu to nēsāsi ar lepnumu, vai izliksies, ka tāda nav.
Krusts ir soda instruments.
Nevis tāpēc, ka nāve ir skaista, bet tāpēc, ka tā ir neizbēgama cena par brīvību runāt patiesību pret varu. Augšāmcelšanās bez krusta būtu tukša pasaka. Krusts bez augšāmcelšanās – tikai vēl viena upura stāsts. Kopā tie veido spriedzi, kas jau divus tūkstošus gadus dzen cilvēci trakumā un iedvesmā. Un tieši šajā absurdā, iespējams, slēpjas viss varas spēks. Šo visu pasniedz esošā vara un ne Dievs.
Dievs nav mūsdienu baznīcās.
Viņš nav kancelēs.
Viņš vienkārši ir.
Viņš ir dzīvs.
Hitnet.lv
- Tikko
Kad runa ir par svara samazināšanu, siers bieži vien automātiski nonāk aizliegto produktu sarakstā. Tomēr vai viss tiešām ir tik...
The post 6 siera veidi, kurus var ēst pat tad, ja mēģini zaudēt svaru appeared first on Hitnet.lv.
Latvijas Notariāts - Jaunumi
- Tikko
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===
notepad.lv
- Šodien, 14:00
Mana ligzda
- Vakar, 19:51
Runas caur biezpie.nu
- 2011. g. 28. mai., 12:09
Nu jau pat kā mēnesi mitinos lielpilsēta. Nevarētu teikt, ka man pietrūkst vasaras jautrības, ko nes odi. Šeit labi ja esmu sastapis trīs sugas pārstāvjus, no kuriem divi tika bez žēlastības iemidzināti. Zinu tikai to, ka pārmaiņas ir bijušas varen patīkamas, lai gan no sākuma negāja viegli. Un kāpēc es vispār esmu sadomājis šeit ko ierakstīt? Nu tik tāpēc, ka pāris mēnešus tas te nav darīts. Tad nu ķeramies vērsim pie zobiem.
mOwl ir atjaunots darbam priekš Firefox 4.0.* (bet bez automātiskas atjaunināšanas, sorry). Tu tagad prasi: Kas maz ir mOwl? Tad priekš tevis ir domāts šis pozitīvais raksts:
Tātad – mOwl izmantojams draugos un Platformas mājaslapā. Draugos uzliec spēlēt (kaut vai uz pauzi, bet lai ir kāda sekunde izspēlēta) noteikto dziesmu – uzspied uz mOwl un download (ja dowloads nerādās, tad gļuks dziesmai – draugos to problēmiņu varot īzī salāpīt, ar platformu esot grūti, tik jāpaziņo Intaram). Draugos tā visa padarīšana norit ļoti ātri – pusminūte un gatavs, Platformā var nākties uzgaidīt apmēram 3 minūtes, līdz dziesma sāks vilkties, bet dabūsi viņu – so relax!
Ja lieto Grooveshark un vēl neesi izmēģinājis to kopā ar keySharky – you are missing out on something open and cool. Klaviatūras īsceļi FTW :)
Tas arī pagaidām viss, kas bija sakāms. Kārtējo reizi, paldies par uzmanību!
notepad.lv
- Vakar, 10:40
notepad.lv
- 17. jūn., 10:07
notepad.lv
- Vakar, 18:00
