Pavasaris - vasara/ Frühling - Sommer

Sveicināti skaistā, bet vēsā jūnija dienā!

Sei herzlich am schönen, aber kühlen Junitag gegrüßt!

Visu šo laiku no iepriekšējās ziņas līdz jaunas rakstīšanai netiku, tomēr kaut ko redzēju un darīju. 

Die ganze Zeit vom letzten Post kam ich so lange nicht zum Schrieben, aber etwas gesehen und gemacht.

tulpes.jpg
Savācu vienā bildē savas tulpītes, kuras, protams, ziedēja katra savā laikā. Šeit ir sešu veidu tulpes, divas dažādos ziedēšanas brīžos. Bet, izrādās, gluži visas tomēr neesmu nofotografējusi. 
In einem Bild habe ich meine Tulpen gesammelt, die, natürlich, jede in ihrer Zeit blühte. Hier sind sechs verschiedene, aber zwei in verschiedenen Blütezeiten. Aber, es stellte heraus, dass ich doch nicht alle fotografiert habe.

20230514_205834.jpg

Jau otro gadu pie pagraba sienas zied meža tulpītes, tikai nevarēja noķert mirkli darba dienu laikā, kad tās bija pavērušas savus kausiņus. Šis ir vakara brīdis.

Schon das zweite Jahr blühen an der Kellerwand die Wildtulpen, ich konnte nur während der Arbeitstagen den Moment nicht fangen, wo sie die Kelche offen haben. Hier ein Abendmoment.

*******

20230521_180057.jpg
20230525_193452%20(1).jpg
Mans mazais rokdarbs - aplokšņu veidošana no labi zināmas grāmatnīcas ikmēneša kataloga. Savukārt, vēstuli ar taureņu aploksni Latvijas pasts bez jebkāda paskaidrojuma atsūtīja atpakaļ. Apmaksāts atbilstoši svaram, adrese labi salasāma. Joprojām gaidu paskaidrojumu. Pasta nodaļā, no kuras izsūtīju vēstuli, arī raustīja plecus, kāpēc tā ir atsūtīta atpakaļ. Vai tiešam 2 nedēļu laikā tā bija aizsūtīta uz Kanādu un atpakaļ? Bet tad arī būtu kāda informācija.
Zinu, ka vēstules var sūtīt arī krāsainās aploksnēs, bet arī skaidri redzamu un salasāmu adresi. Gribētu tomēr sūtīt vēstuli vēstuļdraudzenei, nedaudz vēl pagaidīšu paskaidrojumus.
Meine kleine Handarbeit - die Umschläge aus dem Katalog eines bekannten Büchergeschäftes. Den Brief im Schmetterlingenumschlag hat Latvijas Pasts - Lettlands Post ohne Erklärung zurückgeschickt. Das Briefporto ist richtig, die Anschrift gut lesbar. Immer noch warte ich auf die Erklärung. Auch im Postamt, wo ich den Brief abgeschickt habe, konnten die Postkauffrauen nur die Achsel zucken. Wirklich war der Brief in zwei Wochen nach Kanada und zurück geschickt? Dann wäre auch eine Erklärung hinzugefügt.
Ich weiß, dass die Briefe in bunten Briefumschlägen geschickt werden können, aber mit einer gut lesbaren Anschrift. Ich möchte doch meinen Brief an meine Brieffreundin schicken, ein bisschen warte ich noch auf die Erklärung.
*******
Vasaras noskaņai rabarberu un aprikožu kūka. Recepte no "Ievas Virtuve" jaunākā numura Nr.6. Mana variācija - zemeņu vietā aprikozītes (kas svaigā veidā bija nedaudz pacietas un paskābas, bet kūkā - izcepās ļoti labi!) Kā arī ar šo kūku iemēģināju jauno apaļo cepamformu.
Für die Sommerstimmung ein Rhabarber - Aprikosenkuchen. Das Rezept aus dem neuen Nummer "Ievas Virtuve" ("Evas Küche"). Meine Variation - anstatt der Erdbeeren die kleinen Aprikosen ( die frisch leider zu hart und auch ein bisschen sauer waren, aber im Kuchen backten sehr gut!). Mit diesem Kuchen habe ich auch meine neue Backform ausprobiert.
20230604_094501.jpg

20230604_105918.jpg

20230604_110158.jpg
Lai silta vasara, lai lietus tik, cik nepieciešams (pie mums joprojām par maz)!
Ich wünsche euch einen warmen Sommer, soviel Regen, wieviel man braucht (bei uns immer noch zu wenig)!

Kā izskatās "astoņkājis" reālajā dzīvē: tiesnese, prokurore un advokāte aizmūk no tiesas zāles, pamanot „nepiederošu” cilvēku

Piedāvāju pietiek.com lasītājiem no pirmā acu uzmetiena ne tik vienkārši izprotamu, taču patiesībā – ļoti zīmīgu, pat skandalozu video, kurā redzamās personas ir Rīgas rajona tiesas tiesnese Ivonna Ādamsone-Struža, prokurore Madara Griķe un bēdīgi slavenā Jura Juraša nu jau bijusī dzīvesbiedre, kādreizējā KNAB un Rīgas brīvostas darbiniece, advokāta Aleksandra Berezina bērna māte, kas tagad saucas advokāte Alla Barbaša.

AirBaltic veic pārrunas par vēl 30 Airbus A220 lidmašīnu iegādi

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AirBaltic uzsākusi pārrunas ar lidmašīnu ražotāju Airbus, lai iegādātos vēl trīsdesmit A220 lidmašīnas. To sarunā ar ziņu aģentūru Reuters atklājis uzņēmuma vadītājs Martins Gauss. Ja esam precīzi, AirBaltic jau ir pasūtītas 50 šīs lidmašīnas, bet uzņēmums grib palielināt to skaitu. AirBaltic šobrīd jau ir 42 šī modeļa lidmašīnas, tomēr to ekspluatācijā ir bijušas problēmas, proti, rezerves daļu trūkuma dēļ gandrīz ceturtā daļa jeb 11 AirBaltic īpašumā esošās lidmašīnas nevar lidot. Galvenās problēmas ir ar dzinēju rezerves daļu pieejamību

AirBaltic gatavojas kļūt par biržā kotētu uzņēmumu un sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) sagaidāms nākamā gada nogalē. Uzņēmuma biznesa plāns paredz, ka ap 2030. gadu tā rīcībā būs 100 moderni lidaparāti. AirBaltic šobrīd ir otrā lielākā A220 modeļu saimes flote pasaulē ar 42 šī modeļa lidmašīnām – vairāk šī modeļa lidmašīnu ir tikai Delta rīcībā, bet ar 33 lidaparātiem seko Air Canada.

Jaunajā AirBaltic pasūtījumā plānots iegādāties Airbus A220-300 lidmašīnas, kādas jau ir lidsabiedrības rīcībā un ar kādām varam lidot jau tagad, taču netiek izslēgta iespēja iegādāties lielāko A220-500 versiju, ja tāda tiks radīta. Airbus apsverot iespēju radīt lielāka izmēra A220 – šobrīd lielākā versija ir A220-300, taču ražotājs noliedz baumas, ka lielāka, ietilpīgāka modeļa laišana ražošanā ir gaidāma jau drīz. Lai nu kā, lielākas versijas iegādei jebkurā gadījumā jāsakrīt ar AirBaltic attīstību. Pagaidām nav zināms, kad pasūtījums būs gatavs, taču tas, visticamāk, vēl prasīs pāris mēnešus.

V.Proņins-Banda 7

 Vēl viens Viktora Proņina romāns "Banda 7".

DSC_1628(1).jpg
Romāns izdots 2004.g., kad arī to iegādājos. Šoreiz galvenie varoņi meklē kolēģa iemīļoto, kura pēkšņi pazūd. Meklēšanas rezultātā, viņi atrod meitenes līķi, pēc brīža vēl vienu un tad uzduras veselai bandai, kas vervē meitenes un piedāvā intīmpakalpojumus gan uz vietas, gan Itālijā un Francijā. Varoņi protams ir visgrudrākie, visattapīgākie un visu noskaidro un šo bandu izjauc + atrod kolēģa mīļoto sievieti. Tā, laika kavēšanai var lasīt. Bet, kaut kā kaitina ainas, kad visu laiku varoņi satiekas pie galda un iedzer... var teikt slavē šo atkarību. Man nekas nav pret alkoholu, bet šeit romānā tas viss tiek attēlots n-tās reizes. Un beigās vispār sviests, kad varoņi atkal satiekas uz kārtējo pasēdēšanu un tur autors attēlo sevi - kā rakstnieku, kurš katram varonim piepilda viņa velmes...


Travis Deverell – He Who Fights with Monsters (He Who Fights with Monsters #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jason Asano, jauns austrālietis ar Japānas izcelsmes vecākiem, nenojauzdams, ka nākošajā rītā viņa dzīve uz ļoti iespējamu neatgriešanos izmainīsies vairāk nekā par 180grādiem, mierīgi aizmieg savā gultā, lai no rīta pamostos pilnīgi svešā dzīvžogu labirintā, turklāt vēl bez jebkāda veida apmotojuma jebkur uz ķermeņa. Vai kāds izdomājis uztaisīt pamatīgu joku, kur vispār viņš atrodas un ko iesākt tālāk ir vien daži no jautājumiem, kuri joņo pa Džeisona galvu.

Bet puisim tiem neatrodas diži daudz veltāma laika, jo ātri vien jācīnās palikt dzīvam, bēgt no īpatnējiem divkājainiem radījumiem, kuri neslēpj savus nodomus un noslieces ēdienreizēs apēst pa kādam humanoīdam kā elfam vai cilvēkam. Tieši tā! Džeisons nebūt nav pārklausījies. Šajā jaunajā pasaulē mīt visvisādas būtnes, to skaitā lauvām līdzīgie Leonid rases pārstāvji, ne tikai briesmoņi un ļaundari, bet arī personas, kuras laika gaitā Džeisons ar prieku sauks par draugiem.

Pirmā sērijas grāmata kalpo kā pasaules iepazīšana lasītājam kopā ar galveno varoni. Kā vienam, tā otram viss ir pilnībā jauns. Gan maģijas sistēma, gan dažādās atšķirīgām rasēm pieejamās spējas, starp kurām tev pieejamās atkarajās no tā, kuras tu atmodini pirmās. Džeisona gadījumā viņš šķietami sper ne vienu vien soli tumšo spēku virzienā, bez citu sākotnējiem padomiem, ja spriež tikai pēc esenču spēju nosaukumiem Dark, Blood, Sin un Doom. Katrai no tām vēl ir piecas apakškategorijas, kuras trenēt un audzēt līmeni.

Interesanti kā nevienā brīdi galvenais varonis Džeisons vai jebkurš cits šīs sistēmas izmantotājs neatsaucas uz pieredzes punktu krāšanu, līmeņu audzēšanu tā klasiskajā izpratnē. Tā vietā, atmodinot visas esences tēls iegūst Iron klases/ranga kategoriju, tālāk uz bronzas līmeni var sākt attīstīties pienācīgi, kad ir iegūtas visas piecas spējas katrai no esencēm, un turpināt attīstību uz Silver, tad Gold un noslēdzoši uz pašu spēcīgāko Dimanta rangu.

Džeisons neskatoties uz visnotaļ saprotamo apjukumu par situāciju, kurā nonācis, vienlaikus ir gana apķērīgs un jau pirmajā misijā/kvestā sekmīgi palīdz trim citiem piedzīvojumu meklētājiem, tā iegūdams nenovērtējamus draugus, kuru palīdzība, lai iedzīvotos un saprastu kas ir kas, grūti novērtējam monetāri. Tāpat kā ar pieredzes punktiem, tā arī nevienā brīdi īsti neizskan minējumi, vai galvenajam varonim kā spēlētājam ir iespējams mirt un atdzimt. saprotami kaut ko rezultātā zaudējot vai izmantojot anglisko terminu šī maģiskā fantāzijas pasaule ir ar permadeath funkciju. Kopumā interesants un līdz šim personīgi neredzēts fantāzijas subžanru LitRPG un GameLit kombinācija.

Cits būtisks He Who Fights with Monsters pasaules aspekts ir tās politiskās pasaules intrigu spēles, galvenokārt starp Adventure Society un Magic Society, bet ne tikai. Lai arī katrai no šīm biedrībām ir plaša pārstāvniecība visos reģionos, lielās un mazās pilsētās, tad atsevišķi kā valstis, ja nu vienīgi kā pilsētvalstis pārvaldība neeksistē. Tikmēr Džeisons ignorances cēļā vai kā citādi nereti izpaužas šokējoši vietējo izpratnē, galvenokārt reliģiskajā sfērā galvenokārt, jo šeit dievi ne tikai eksistē, bet mēdz uzturēties starp saviem pielūdzējiem, bet pats Džeisons vismaz mūsu pasaulē atradies starp ateistu piekritējiem.

Autoram Travis Deverell jeb Shirtaloon acīmredzami jau pirmās grāmatas tapšanā ir bijis lielākas epikas plāns, jo He Who Fights with Monsters ietvaros atrodamas vairāki sižeti, kurus citkārt būtu pavisam loģiski sadalīt atsevišķās grāmatās vai pat izvērst mini-triloģiju. Diemžēl paralēli interesantajiem piedzīvojumiem, neuzpiestajam humoram no Džeisona puses, nepamanīt nevarēja redaktora trūkumu pat man uzkrītoši pamanāmā gramatikas ziņā, vai kāda padomu, kas vispārējo lielo sižetu palīdzētu padarīt plūstošāku, reizēm ne tik notikumu secības aprakstošu.

Iespējams, ka gaisa temperatūra nākamnedēļ pakāpsies līdz +28 grādiem

Nākamnedēļ Latvijā atgriezīsies saulains un silts laiks, gaisa temperatūra ceturtdien var sasniegt +28 grādus, liecina jaunākās laika prognozes.

[Virsraksts nav norādīts]

atbildot inesei, man liekas šeit ir vienkārši paaudžu plaisa. tev ir ap 40, tiem kas nāk, ir ap 20, un jūs nevarat runāties vienā līmenī (lai gan tev pašai šķiet, kā tad tā, mans subjektīvais vecums ir ap 25, kāpēc man nesanāk?).

Tiem jaunajiem ir nepieciešams cits piegājiens, cita veida sarunāšana. Kāda tieši? Es nezinu. Bet man ir neliela nojausma, jo man ir 45 gadi, manai meitai drīz būs 12 gadi. Es redzu viņu, viņas klasesbiedrus, un viņi aug citādi. Tas kas tev, 40 gadīgajam, liekas apātija, neinterese, amēbas, ir, iespējams, daudz augstāka sevis vērtēšana, skaidra izpratne vai tev tas ir vai nav vajadzīgs, un neraušanās līst tur, kur tevi neprasa vai nelūdz, vai liek justies neērti vai nenovērtētam.

Viņi tev to neteiks, jo viņu acīs tu esi večuks/vecenīte, kas vnk neko nesapratīs, un no tā, ka pateiksi nekas neuzlabosies, un vienīgais varbūt rezultāts ir, ka tev uzēdas. Tāpēc vnk neko nesaka. Balso ar kājām.

Ieteikums šāds: grožus tos jaunos koordinēt ir jāatdod jaunajiem pašiem. Jāatrod viens vai divi uzticības personas, un tad jau viņi lai aicina, uzrunā, sarunā, bīda, stumda, un izrāda to, ka tie cilvēki kuriem jānāk, ir gaidīti, vajadzīgi, saudzēti un loloti. Tādam sovjetu pamatizglītības auglim kā mūsu paaudze, tas varētu likties pretdabiski un pazemojoši "ko tās amēbas tur vispār iedomājas, saudzēti? loloti? LOL". Bet tā ir nākošo gadu realitāte. It īpaši dēļ covid gadiem, kas riktīgi deformēja socializēšanos.

Bet galvenais ir tas, ka mēs, mūsu paaudze, vairs nesaprotam tos jaunos, ar kuriem ir 20 gadu plaisa, viņu motivāciju, veidus kā viņus jāuzrunā, kā likt viņiem justies lai viņi sagribētu kaut ko, un tā tālāk.

Tā ideja ar senioru iesaistīšanu ir garām. Aiziet tikai tādā gerontokrātijā, kas savā sulā vārīsies. Līdz kamēr iestādījums paliks pavisam ārpus jaunatnes redzesloka vai interesēm.

Mans ieteikums, atdot grožus, atdot kontroli jaunajiem.

Ukraina esot gatava uzbrukumam, bet krievi turpina spiegot ar zivīm

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis atzinies laikrakstam The Wall Street Journal, ka valsts esot gatava ofensīvai, kas tiek gatavota ilgstošu laiku. Vienlaikus neslēpj faktu, ka uzvara var ukraiņiem izmaksāt ļoti dārgi. Intervija notikusi ostas pilsētā Odesā. Protams, ka ir nepieciešams lielāks ieroču un munīcijas daudzums. Taču pārāk ilgi gaidīt arī neesot pieļaujams. Vēl Ukrainai vajadzētu 50 […]

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 4.jūnijs

Sakramenti ir jālieto tā, lai tur klāt būtu ticība, kura tic apsolījumiem, kas caur sakramentiem tiek piedāvāti un sniegti. (Skat. CA XIII, 2.)

Par seksualitāti, seksuālajām tieksmēm

Arī šo tēmu, liekas, esmu apvāvuļojusi kur iepriekš kādos rakstus. Šoreizīti laikam jaunā skatupunkta pagriezienā un saistībā ar pēdējiem notikumiem. Saistībā ar to, ka jaunievēlētais prezidents reiz gadus iepriekš sevi pozicionēja par geju; šīs informācijas atsaucošais paziņojums nav bijis.

Un kopumā - par LGBT situāciju kā tādu. Uzreiz atzīšos, ka mana attieksme pret šiem cilvēkiem laika ritumā ir mainījusies no negatīvas attieksmes pret viņiem līdz sapratnes tolerancei. Mainījusies bez "uzspiediena" no ārpasaules, vienkārši laikam ritot "kādas durvis pavērušās" uz apskaidrību (ja tā varētu izteikties).

Vispirms nedaudz ievadam.

Katram viņa seksuālās vajadzības, jebkas no šī cikla, ir gēnu "klikšķis". Tāpat, kā tiem cilvēkiem, kuri piedzimst ar n-desmit kājām, astīti, īsāku vienu kāju vai roku par otru, "bremzētu" domāšanu u.tml. Šī ir tā lieta, kuru nu nekādi nevar mainīt ar kādiem likumiem, policejisku iejaukšanos vai ko citu no sabiedrības uzspiediena pozīcijām. Labi, ja cilvēkam piedzimstot atklājas, ka viņam ir vairāk roku vai kāju, kā tas ir nepieciešams normālformā, tās liekās var ar ķirurģisku iejaukšanos aizvākt. Bet ja cilvēks ir "bremze" domāšanā vai viņam jau no dabas ir viena roka īsāka par otru - sakiet, ko te medicīniski vai juridiski var izdarīt? Ir kāds brīnumdaris, kurš spēj esošo izmainīt?

Un tālāk tēmā.

Cik nu atceros padomjlaikos pavadītu savu patreiz esošo gadu apmēram pusi, jaunībgadus, pret gejiem un lezbietēm izturējās izteikti nievīgi, sūtīja ārstēties uz Psihoneiroloģisko dispanseru. Izārstējās? Nu stipri šaubos. Tikai - puiši un meitenes noteikti izteiktā stresā dzīvoja, samērā bieži veidoja fiktīvo ģimeni - šajā gadījumā, apprecas atbilstoši vispārpieņemtam standartam vīrietis + sieviete, ievēro publiskās telpas prasīto ķeksīti, bet reālā privātā dzīve jau paslepeni un skatoties pār plecu "ka tik kāds nepamana".

Principā - ārstēšana šajā gadījumā laikam jau līdzvērtīga tam, kā mēģinātu ārstēt kurlmēmu cilvēku ar kaut kādām manipulācijām tā vietā, lai šim cilvēkam dzīves kaut nedaudzai atvieglošanai iemācītu žestu valodu, lasīšanu un rakstīšanu.

Papildus LGBT "klikšķim" taču ir vēl citi šādi, līdzīgi "klikšķi". Proti, sado-mazo, visādi pārģērbšanās lietu mīlētāji, izvarotāji, "virinātāji", mazu bērnu pavedinātāji u.c. Ja LGBT, sado-mazo, pārģērbšanās mīlētāji ko rušinās savās guļamistabās, nevienam netraucē, tad pārējie? Sakiet, cikiem no jums ir uzmākušies pirmie trīs seksuālo "rotaļu" mīlētāji? Par manis minētajiem triju pēdējo seksuālā mazākuma pārstāvjiem ik pa laikam kas top publiski dzirdēts ar negatīvu situācijas vērtējumu. Labi, izvarotāju kaut teorētiski ir iespējams novaldīt, panākt, ka viņš kļūst sabiedrībai nebīstams ja viņa sieva "parakstās" uz to, ka vīrs viņu izvaro  "parakstās" uz to, ka viņu ģimenes "gultas spēlēs' izpaliek standarta romantisms, bet viss risinās zināmā mērā agresīvi.

Bērnu pavedinātājus, "virinātājus"? Nezinu. Cietumsodi un Psihoneiroloģiskie dispanseri palīdzēs tikai tik tālu un ilgi, kamēr viņi atradīsies izolācijā no pārējās sabiedrības. Un arī tad tikai pašai sabiedrībai. Cilvēka seksuālās tieksmes veidu tas nekādi nemainīs. Jāatrod paavisam cits mehānisms, kā atrisināt problēmu.

Pa manam, sabiedrībai pašai kopumā jāpārskata sava attieksme pret sabiedrības locekļu seksuālo vēlmju variācijām. Jāsaprot, cik tālu un kurš "klikšķis" ir izvērties bīstamā fāzē. Tas, kas guļamistabā notiek pēc divu saprātīgu cilvēku savstarpējās vienošanās un neiziet ārpus šīs telpas, nav un nebūs nevienam bīstami. "Virinātāji", izvarotāji, mazu bērnu izmantotāji - lūk, šīs kategorijas tieši skar ne tikai pašu "klikšķa" īpašnieku, bet arī pārējos cilvēkus. Un jāatceras, es vēlreiz atkārtoju, tas, ka viņus nevar izārstēt ne medicīna, ne likums.

Sabiedrībai kopumā - nu jāsadzīvo mums ar to visu, jāatrod kompromisa risinājumus. Kaut vai no tā viedokļa, ka mēs katrs esam savādāks, atšķirīgāks viens no otra. Un gribam, lai pasaule, apkārtējā telpa to respektē un neuzbrūk tikai tāpēc, ka esam savādakie. Un es nerunāju par situācijām, kurās kādu iemeslu dēļ ir jāiejaucas Krimināllikumam. Bet arī tās situācijas ir dažādas un izsveramas. 

Un vienreiz varbūt pietiks "uzbraukt" LGBT? Un beigt uzvesties zināmā mērā liekulīgi? Par sava veida liekulību izsakos no tā viedokļa, ka pūlis gatavs "saraut gabalos", piekaut viendzimuma pārīti, kurš kaut tai pašā aluskrodziņā sēž stūrītī, "čubinās" savā nodabā (pie kam, pērkot aluskrodziņā jebko kaut nedaudz piedalās krodziņa peļņas palielināšanā) un nevienam netraucē, tai pašā laikā vienaldzīgi "nedod pa tauri" "virinātajam", kurš gaišā dienas laikā skraida pa parku un ar savu virinātprieku uzbāžas visiem, pat bērniem bērnu laukumā.

Nu, kaut kā tā. Neņemiet ļaunā, ja varbūt juceklīgi sanācis.

Tasirtikaicilvēciski. Karīna Tvila

divkosiba.jpg
Jāņa Rozes apgāds

Tas, kas vienam ir pieņemams, tas citam var būt nepieņemams. Daudz kas tiek pieņemts no ģimenes tradīcijām, daudz kas pienāk klāt no apkārtējās sabiedrības normatīviem. Var bērnu audzināt, bet dzīvot neatbilstoši bērna audzināšanai, jo var neaizdomāties par to, ko bērns redz, kas tiek saglabāts viņa atmiņā. Bērns var visu atcerēties, bet pietiek viņam pateikt, lai viņš nevienam nestāsta par to, kas bijis, un tā var mācīt bērnu noklusēt par notiekošo. 

Ģimenē jau ilgstoši var attiecības starp vecākiem neeksistēt. Viņi dzīvo kopā vienā telpā, tikai šī telpa var būt atbilstoša viņu statusam un iespējām nodrošināt konkrētus apstākļus. Konfliktēt nav izdevīgi, jo tad tas var atspoguļoties uz darba iespējām un stāvokli. Dzīvot var, ja netraucē viens otru, jo ir kopīgs bērns, kas viņus satur kopā. No malas skatoties, var gūt priekšstatu, ka viss ir kārtībā, problēmu nav, bet realitāte var būt pavisam savādāka.

Šajā grāmatā bija pacelts jautājums, kāda var būt ģimene, kādas var būt bērna vecāku attiecības, kādas var būt viņu attiecības par bērnu. Tas tika atspoguļots pateicoties reāliem notikumiem. Nav iespējams atklāt visus pārdzīvojumus, vērojot no malas, bet faktus var izmantot, lai parādītu, kādas var būt problēmas nepārdomātai rīcībai, kas tiek veikta, lai nostiprinātu statusu apkārtējā sabiedrībā. Tas, kas tiek veikts, var atsaukties ne tikai uz vienu rīcības dalībnieku, bet arī uz pašu vardarbības veicēju, jo katrs no viņiem dzīvo savos ģimenes un dzīves apstākļos, un katram bija sava audzināšana. Skaidrs, ka situācija varētu būt pavisam cita, ja būtu cita audzināšana.

Izcili bija parādīta Aleksandra ģimene. Pietiek jau ar to, ka visu laiku tiek realizēta divkosība ikdienā.

Aleksandrs nupat bija ieradies Parīzē, lai būtu klāt, kad Elizejas pilī tēvam pasniegs apbalvojumu; tieši šovakar Žans kļūs par Goda Leģiona ordeņa lielvirsnieku. Kopš Klēra bija paziņojusi par dzīvošanu šķirti, viņš bija redzējis dēlu tikai vienu reizi. Žans viņam apgalvoja, ka notikušais nav neatgriezenisks, kamēr vien šķiršanās nav pasludināta oficiāli; viņš klusībā cerēja, ka sieva atgriezīsies ģimenes ligzdā, kad būs pagurusi no sakara, kas ātri vien saskarsies ar nicināmo ikdienību. Tieši tāpēc viņš par to nestāstīja Fransuāzai, lai viņa to neizmantotu kā argumentu un neuzspiestu saistības, kuras viņš vairs negribēja uzņemties. Viņš mīlēja Fransuāzu, bija viņai instinktīvi pieķēries ar tik ciešām saitēm, ka tās nebija iespējams saraut, nesagraujot pašam sevi, taču ar asu vainas sajūtu apzinājās, ka viņas laiks ir pagājis. Fransuāzai bija gandrīz tikpat daudz gadu, cik viņam; viņš nevarēja ar viņu rādīties sabiedrībā, nekaitējot savam sociālajam tēlam. Viņa Žanam sniegtu tikai fatālu triecienu - satriektu viņa jauneklīgo tēlu. Intelektuāļu aprindās viņa sieva izsauca cieņu un apbrīnu, turpretī Žanu nereti apsūdzēja oportūnismā un demagoģijā. Klēra bija viņa trumpis, un viņš nešaubīdamies pozēja ģimenes lokā vairākos glancētajos žurnālos, demonstrējot sabiedrībai, ka ir uzticams laulātais, labs tēvs, kuram dārgs ģimenes pavards, kurš respektē gados jaunas sievas darbu, bet Klēra savukārt ievēroja spēles noteikumus, jo apzinājās, ka medijos prasmīgi pasniegts inscenējums varētu labvēlīgi atsaukties uz pašas karjeru.

Žans koriģē sava dēla Aleksandra dzīvi, atrazdamies aizkulisēs. Viņš ir ieinteresēts, lai Aleksandrs nezinātu visu, jo vēlas saglabāt savu izcilo tēlu, tikai patiesība tik un tā nāk augšā, un Aleksandrs nonāk situācijā, ka vairs nespēj izturēt to, ka tiek vadīts un netiek uzklausīts. Viņš noklusē, iekļaujas spēlē, bet tajā pašā laikā meitene var nospēlēt viņa dzīvē pēdējā piliena lomu, kad viss sāk grūt.

Atšķirībā no Aleksandra Mila bija iespiesta etniskās identitātes žņaugos. Viņa neapzinājās, ka var būt apstākļi, kad vajag pašai pastāvēt par sevi. Mila bija iespiesta ieaudzinātības priekšstatos par sievietes un vīrieša attiecībām. Milai satiekoties ar Aleksandru, kad viņa vietā kārtējo reizi lemj vecāki un citi pieaugušie, tiek panākts pretējs efekts, jo Aleksandra vecāki, dzīvojot savu dzīvi, nespēj iedziļināties un izprast Aleksandra dzīves aizkulises. No malas viss taču ir izcili. Sabiedrībā arī ar viņu var parādīties. Tādā veidā pakāpeniski sāk veidoties traģēdija, ne tikai jauniešiem, bet arī viņu vecākiem. 

Iepazīstoties ar notikumiem, ir iespēja iziet arī cauri tiesas procesam un ģimenes dzīvju analīzei. Lasīt par to ne vienmēr ir patīkami, jo šajā gadījumā var atzīmēt, ka tas nav romāns, līdz ar to, lasot grāmatu, var veidoties personāžu nosodījums, jo cilvēki nav identiski. Viņiem dzīves uztvere atšķiras, tāpēc arī iepazīstoties ar Aleksandra, Milas un viņu vecāku rīcību, var būt cilvēki, kas atbalstīs vai nosodīs vienu un to pašu cilvēku rīcību atšķirīgi. Būtiski ir tas, ka patiesa rīcība ne vienmēr var būt patīkama, bet tā var novērst daudz lielākas negācijas dzīvē nekā tās, kuras atrodas dzīves ēnā.

gcc_8.4.0-5a_armv7-3.2 is broken on entware (solved)

opkg update smuki sapisa gcc uz entware.gcc_8.4.0-5a_armv7-3.2.ipk^ nestrādā.[root]# gccgcc: error while loading shared libraries: libm.so.6: cannot open shared object file: No such file or directory[root]# ldd gcc        libstdc++.so.6 =...

Sumināti “Siguldas novada Gada balvas sportā 2022” laureāti

LAB sanāksme - 2023. gada 7. jūnijā plkst. 18:15

Trešdien, 2023. gada 7. jūnijā plkst. 18:15 tiešsaistē notiks Latvijas Astronomijas biedrības sanāksme. Sanāksmes tēma - Sanāksmes tēma - praktiski ieteikumi sudrabaino mākoņu novērošanai. Par sudrabaino mākoņu novērošanas praktiskajām niansēm stāstīs Jānis Kauliņš.

"Pa ceļam Amerika"

2022.gada naktsvijoļu jēri - [sezona noslēgusies]

Uz tikšanos 2023.gadā! Lai tas mums visiem atnes mieru. Pēc iespējas ātrāk!

ERROR: Database error: Can't connect to database at /var/www/html/feed.pl line 181.

Pasu nodaļa … Kurlm�?mie bez rok�?m ?

Pien�?ca t�? diena, kad ir radusies akūta vajadzība p�?c jaun�?s pases. Dzird�?ti ntie st�?sti par to, cik ilgi pasi ir j�?gaida, bet nu ne�?�?mu pie sirds ... līdz brīdim, kad pats izbaudu uz savas �?das mūsu ban�?nu republikas brinumjaukos apst�?kļus un ap�?tisko k�?rtību. Lai iegūtu inform�?ciju par to, līdz cikiem kura ...

title

abstract

body

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===