Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 984 avoti)
nekur.lv
Čehija 4: Mendeļa klosteris
Nākamajā dienā ir skaidrs, ka nekas dižs nebūs. Ar visu izgulēšanos tiešām mierā un klusumā mani grauž kopā PMS un J. ir vienkārši noguris, un ir skaidrs, ka šī nav dižu aktivitāšu diena. Bet sēdēt pavisam viesnīcā arī neliekas pilnīgi ideāli.
Es, vārtoties pa gultu, sērfoju pa Vikipēdiju un OSM, un metu idejas, kur varētu šodien aizdoties tā, lai nav ļoti grūti, bet kaut kas būtu. J. saka, ka jāēd brokastis. Mēs aizejam uz to pašu burgernīcu Lužankas parkā, kur bijām iepriekšējā Brno brauciena laikā, un pie viena izmetam līkumu pa parku. Parks kā parks, diezgan liels, diezgan patīkams dienas gaismā. J. pēc tam saka, ka viņa burgers esot bijis tāds mazliet pasauss, bet mani salāti ar cepto hermelín sieriņu ir pa pirmo.
J. ir izlasījis, ka Brno ir ļoti pretīmnākoša tramvaju biļešu sistēma – tu kāp iekšā tramvajā, nopīkstini savu kredītkarti, telefonu vai kas nu tev ir pie biļešu aparāta, un katru reizi, kad tu īkstini, tiek pārrēķināts, kas sanāk izdevīgākā biļete, ņemot vērā, ko tu šodien esi jau nobraucis. Vienīgi, ja tu brauc pavisam īsu brīdi, mazāk kā 15 minūtes, tad vajag pirms izkāpšanas nopīkstināt vēlreiz, lai dabūtu īpaši lēto biļeti, nevis parasto. Tā nu mēs iekāpjam tramvajā un braucam uz veco augustīniešu klosteri jeb Sv. Tomasa abatiju. Tur kādreiz savus zirņus (un ne tikai) krustoja Gregors Mendelis. Klostera pagalmā ir shēma, kuru izpētījuši mēs uzzinām, kurā vietā ir bijusi Mendeļa siltumnīca (19. gs. vidum ļoti smalka un dārga siltumnīca – ar apsildāmo grīdu), kā arī to, ka klostera ēkās kafejnīca un muzejs Mendelim. Vēl te kaut kur ir bazilika, kurā apglabāta Elžbieta Riksa (Eliška-Rejčka / Ryksa Elżbieta), vissenāk dzimusī sievieškārtas poliete, kam ir zināms dzimšanas datums 1288. gada 1. septembris, princese bārene, divu valdnieku atraitne un persona ar tik piedzīvojumiem bagātu dzīvi, ka man launagojot nepietika laika izlasīt viņas Vikipēdijas šķirkli. Mēs izstaigājam klostera pagalmu, aplūkojam milzīgu ginku un vēl milzīgāku platānu, baznīcu neatrodam, pabrīnamies, kā var neatrast milzīgu baznīcu un ejam iekšā muzejā, kas it kā būšot vaļā tikai no diviem (ir mazliet pirms).
Muzejs, izrādās, jau ir vaļā, mēs esam sajaukuši, baznīca ir no diviem. Kad sākam jautāt par baziliku, viens no muzeja darbiniekiem aiziet un no blakustelpas atnes aerofoto, kurā parāda, kā mums te jāiziet ārā no klostera dārza līdz ielai un jāapiet apkārt, lai ieietu bazilikā. Viņš ļoti iesaka mums uz to aiziet: “church from outside is beautifull, but from inside it is incredible” (baznīca no ārpuses ir skaista, bet no iekšpuses tā ir satriecoša). Tā kā baznīca vēl nav vaļā, mēs sākam ar Mendeļa muzeju.
Es uzzinu, ka visticamāk viens no iemesliem Mendelim iestāties klosterī bija tas, ka citādi kādā brīdī aptrūkās naudas turpināt iesāktās studijas, kā arī, ka pēc iepriekšējā abata nāves viņam pietrūkst laika turpināt lielu daļu pētījumu, jo viņš kļūst par nākamo abatu. Droši vien visleģendārākais eksponāts muzejā ir vairākas rūpīgi norakstītas lapas izlīdzinātā rokrakstā – manuskripts, kur viņš apkopo savus zirņu secinājumus. Jā, tur var redzēt arī AABB x aabb shēmas. Klāt pielikts komentārs, kā šis manuskripts esot bijis vairākas reizes pazudis un tad nezkā atradies Austrijā un ir bijis ilgi jāvienojas, lai to dabūtu atpakaļ uz šo muzeju. Vēl man ļoti patīk redzēt kādu piezīmju grāmatas atvēruma kopiju, kur vienā lappusē ir piezīmes par augu krustošanu, bet turpat blakus otrā – par abatijas dzīvi. Drusku ar skaudību noskatos, kādi skaisti koku potēšanas darbarīki viņam ir bijuši – no mūsdienu zinātniekiem tādi nepaliks, jo mūsdienās netaisa tik pamatīgus darbarīkus!
Pēc muzeja mēs nopērkam drusku suvenīrus (mēs ilgi debatējam, kurai no mūsu draudzenēm labāk patiktu tie zirņu auskari¹) un apsēžamies kafejnīcā nedaudz atpūtināt kājas un izdzert pa vienam dzērienam. Smuko etiķešu dēļ nopērkam divus mazus ingveralus, “bezinka” un “levundule s klitorií“, kas, protams, nozīmē melno plūškoku un lavandu ar zilajiem zirņiem. Un mēs sadalām uz pusēm vienu mazu kokosriekstu bezē.
Atpūšamies un ejam uz baziliku. Tā skaitās īpaša ar to, ka ir labi saglabājusies stipri vienotā gotikas stilā. Un ir tieši tā kā muzeja darbinieks teica – jā, no ārpuses ir smuka gotiskā baznīca, bet, ja ir tā pavairāk ceļots pa Eiropu, tad nav nekas pārsteidzošs. Jā, gotiskās baznīcas ir diezgan smukas, jā, nu apmēram tā viņas ar arkām un rotājumiem izskatās.
Iekšpusē īpašā lieta ir tā, ka vai nu ir labi saglabājušies vai drīzāk ārkārtīgi skaisti restaurēti sienu gleznojumi. Un es ar to domāju nevis atsevišķas reliģisku motīvu gleznas, bet to, ka sienas un griesti viscaur ir ar kaut ko apzīmēti. Kur tas tematiski pienākas, ir svētie un eņģēli, bet lielāko daļu sienu klāj “ķieģeļu kārtojumā” sazīmēti taisntūrveida bloki, katrā blokā puķīte. Vienā rindā apaļas puķītes, nākamajā tādas uz kātiņiem. Uz visām arkām ir akcentējošas līnijas un taisnstūrīši. Griesti virs altāra ir zili ar zeltu, bet citur vai nu sarkani ar mazām zelta puķītēm vai dzelteni ar zīlām. Ieeja, šķiet, jau ļoti sen ir nevis aizmugurē (varētu būt, ka aizmugures ieeja kādreiz ir bijusi pa tiešo savienota at klosteri), bet sānā, un virs ieejas ir grezns vitrāžas logs. Es tikai šo rakstot un domājot par redzēto, attopos, ka vispār ērģeles bija divas – vienas sānu jomā un vienas aizmugurē. Uz sānu jomas ērģelēm un altāra augšdaļas skaisti atspīd vakara gaisma par spīti tam, ka pirmajā brīdī šķiet, ka tā nevarētu sakrist virzieni.
Mēs neatrodam Elžbietas kapu, un es pieņemu, ka tāpēc, ka mēs vienā baznīcas daļā neeiejam, bet patiesība izrādās vienkāršāka. Mēs meklējam kaut ko grandiozu, bet reāli to atzīme tikai dekoratīvs zelta E burts iestrādāts vienā no grīdas flīzēm. Mēs redzējām un nesapratām, ko redzējām.
Pēc baznīcas mēs secinām, ka gars daili ir baudījis, tagad laiks diendusiņai. Tāpat ar tramvaju braucam uz viesnīcu. Tā vispār manai mūsdienu gaumei man nu jau jūtas par daudz mašīnu gan Prāgā, gan Brno, bet tie čehu tramvaji ir forši un viegli saprotami.
Pēc diendusiņas J. pienākuma sajūtas mākts sāk meklēt restorānu vakariņām. Es jautāju, a kā būtu, ja mēs nekur neietu. J. argumentē, ka svešā valstī sūtīt Wolt ir grūti, it īpaši uz vietu, ko paši mocījāmies atrast. Es saku, ka, ja tuvumā ir kāds pārtikas veikals…
…
J. atnes piecu veidu sierus, čehu kolu Kofola, divas pakas manu mīļāko čehu vafelīšu, paciņu makarūncepumu un fenheli. Kā arī tēju ar fenheli, anīsu, lakricu un diezin kādu māmiņzāli, ko man tā arī neizdodas iztulkot. J. vispār ir labs pavārs, bet es tomēr vāri ieminos, ka šī ir tāda neparasta kombinācija. J. atbild, ka vajadzēja taču dārzeni! Tā nu mēs vakariņās ēdam ceptu sieru ar neceptu sieru, piekožam fenheli un skatāmies, kā mūsu iemīļotais jūtūberis mācās turpina mācīties gatavot ēst. Uzkrājam spēkus nākamo dienu varonībai.
_______
¹ J. nākamajā dienā aizbrauca un nopirka otru pāri.
Es arī gribētu aizbraukt uz Ženēvu
Pas de bourree
Grāmatas apskats: Tikai bez panikas! Autors- Žanis Ezītis
Nosaukums: Tikai bez panikas!
Autors: Žanis Ezītis
Izdevējs: Avots
Gads: 1981
LPP: 222
Par grāmatu–
Humoresku krājums, kurā autors izsmej birokrātismu, mietpilsoniskumu, parazītismu un citas negatīvas parādības mūsu dzīvē.
Turpinu mazo grāmatu lasīšanas posmu- šoreiz izvēle bija beidzot iepazīt Žaņa Ezīša daiļradi. Autoru zināju jau no senajiem žurnāla ”Dadzis” numuriem, bet nekad tā īsti nelasīja tur esošos autora īsstāstiņus- vienmēr karikatūras likās daudzkārt interesantākas.
Jau bija nojausma, ka šī grāmata ir novecojusi un nez vai liksies ļoti humoristiska, bet apņemšanās ir svēta lieta- ja jālasa, tad jālasa!
Tā nu lasīju un domāju- nez vai kāds no jaunās paaudzes šo vispār saprastu? Proti, vai kādam, padomju laikos nedzīvojušam, šis vispār aizietu kā humors? Jā, autors izsmej un ņirgājas par visiem sliktajiem, bet… bet īstenībā tas viss ir bezgala skumji. Skumji, ka cilvēki dzīvoja tādā sabiedrībā, bija tādas ”vērtības”, tāds darba tikums un dzīves filozofija. Es tagad lasīju un man bija skumji un šausmīgi vienlaikus.
Domāju, ja es iedotu šo grāmatu izlasīt saviem bērniem, lai iepazīst tā laika humoru, tad pretī saņemtu lielas acis un absolūtu neizpratni par grāmatā aprakstīto.
Var jau būt, ka viena otra epizode ir ”pārcēlusies” arī uz mūsdienām, bet grāmatā tomēr tas lielais uzsvars ir uz slinkošanu, nedarīšanu (vai sliktu darīšanu), blatiem, plānu izpildēm un deficītiem. Uz visu to, ko kārtīgs padomju cilvēks [ne]mūžam [ne]darīja.
Gan jau, ka nedaudz ”pārsālīju” ar negatīvo (emocijas, zinies), bet tikai nedaudz, jo grāmatas humors tomēr ir ļoti izgājis no modes. Nezinu, vai kāds, pat padomju laikus pieredzējis, par šo mūsdienās smīnētu.
Bet viens citāts gan man patika:
Par to, ka vīrieši kļūst sievišķīgāki, bet sievietes- vīrišķīgākas, tagad runā un raksta no vakara līdz rītam un no rīta līdz vakaram.
Tas tā, laba ilustrācijai tiem, kuri nepagurstoši apgalvo, ka agrāk veči bija veči, armijā vajag dienēt, kad mēs augām, utt.
Pat skatoties uz šo grāmatu, kā uz sava laikmeta liecību, nekas cits neatliek, kā nopūsties un nodot to pārstrādei. Šodien tur nav ne humora, ne satīra.
Anthropic izlaiž Claude Fable 5.1: jaudīgāks mākslīgais intelekts ar zemākām izmaksām
par juridiskām niansēm
vispār jau šaubas diezgan ir no abpusēja problēmas vektora (nē, ne tādas, kas ir tviterfeministēm, tur konkrēti neko nesaprot)
es, piemēram, viņai ne pārāk ticu, man ir grūti noticēt, ka antidepresantu blakusefekti, trigerējot psihozi, var izsaukt darbību ar aukstu aprēķinu
taču no otras puses vispār hz, ko šīs nacionālās firmas šaibas var izsaukt šādā situācijā, sk. čaka palanaka interviju restlerim, tur ir labi par pobočkām
strīmeris un komentators nībergs izteica viedokli, ka tam visam nav nozīmes, jo lindsijai tāpat dzīve ir beigusies, un viņā jebkurā situācijā visdrīzāk pabeigs iesākto
pat nepamanīja, ka keisija jau vairāk nekā divus gadus cietumā kaut kā pat nedomā par to
arī moments, par ko aizdomāties
Mācību gada kalendārs 2026./2027. gadam
Mācību gada kalendārs 2026./2027. gadam. Pamats- IZM. Rudens brīvdienas, ziemas brīvdienas, pavasara brīvdienas, vasaras brīvdienas skolēniem. Un svētku dienas. Par papildu brīvdienām 1. klases izglītojamiem “iekrāsojiet” paši. 11.jūnijs un 18.jūnijs attiecas uz 9.klasi un 11.klasi. Tātad, kalendārs seši- septiņi mācību gadam :). Lejupielādēt: Mācību gada kalendārs 2026./2027. gadam PDF …
saites: 01.09.2026
Sveriges Radio: TikTok and Meta paid by racist account to promote posts
Zviedrijas Radio P3 Ziņu izmeklēšana atklājusi, ka nacistiski un galēji labējie konti „TikTok” darbojas neslēpjoties, lai gan tas pārkāpj gan ES likumus, gan pašas platformas noteikumus. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka šo kontu veidotāji spējuši apiet noteikumus un iegādāties reklāmas gan no „TikTok”, gan no „Meta”. „TikTok” Ziemeļvalstu komunikācijas vadītājs Lukašs Lindels atzīst, ka politiskās reklāmas pirkšana ir pret uzņēmuma noteikumiem, taču nezina, kā šiem kontiem tas izdevies.
ABC News: Silicon Valley fascism is waging war on democracy
Žurnālists Gils Durans savā jaunajā grāmatā „The Nerd Reich” apraksta, kā Silīcija ieleja jau kopš 20. gadsimta 80. un 90. gadiem veidojusi demokrātijai naidīgu ideoloģiju, kas demokrātiju grib aizstāt ar korporatīvu diktatūru. Grāmatā minēti tādi vārdi kā Pīters Tīls, Īlons Masks, Marks Andrēsens, Marks Cukerbergs un Sems Altmens, kuri, pēc Durana teiktā, 2025. gadā atklāti nostājās Trampa pusē. Durans stāsta, ka augošie protesti pret datu centriem un tādas kustības kā „Purge Palantir” liecina, ka arvien vairāk cilvēku šo nākotni negrib pieņemt.
Wired: Inside the Perimenopause Industrial Complex
Kopš ASV Pārtikas un zāļu pārvalde pagājušajā rudenī noņēmusi brīdinājumu no hormonu terapijas iepakojumiem, pieprasījums pēc šīs pašārstēšanās strauji audzis. Telemedicīnas uzņēmumu, piemēram, „Midi”, apmeklētība kopš 2023. gada palielinājusies par 490 procentiem. Daļa ārstu brīdina, ka nozare perimenopauzei piedēvē arvien vairāk simptomu, nekā zinātniski pamatoti, un ka dažiem uzņēmumiem svarīgāka ir peļņa nekā pacientu veselība. Pieprasījuma kāpums jau radījis estrogēna plāksteru deficītu.
LSM: Meža zinātnieks: Kāpēc vieni meži vētru iztur, bet citi ne?
Meža pētnieks Oskars Krišāns skaidro, kāpēc dažas Latvijas mežaudzes nesenajā vētrā cieta vairāk nekā citas. Bērzu audzēm bojājumu risks bijis aptuveni 2,4 reizes lielāks nekā priežu audzēm, bet apšu audzēm risks bijis pat 5,3 reizes lielāks. Visaugstākais risks konstatēts audzēs, kurās pēdējo piecu gadu laikā veikta sanitārā izlases cirte, kur tas bijis līdz pat 24 reizes lielāks nekā audzēs bez šādas cirtes. Krišāns secina, ka meža vēja noturība jāveido jau agrīnā attīstības stadijā, izvēloties retāku sākotnējo stādījumu un veicot mērenu, savlaicīgu retināšanu, nevis mēģinot to uzlabot vēlāk.
Axios: The secret history of Trump’s Venezuelan oil baron
Trampa administrācijas jaunā naftas vienošanās ar Venecuēlu balstās uz pretrunīgi vērtētu naftas biznesmeni Alehandro Betankūru, kurš pēc ASV militārās operācijas pret Nikolasu Maduro janvārī pierunāja Venecuēlas viceprezidenti Delsiju Rodrigesu risināt sarunas ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio par varas pārņemšanu. Betankūrs gadiem ilgi bijis Vašingtonas neoficiālais starpnieks Venecuēlas jautājumos. Pret viņu Šveicē joprojām rit naudas atmazgāšanas izmeklēšana, un ārpus Lielbritānijas ceļot viņš varēja atsākt tikai jūnijā. Saskaņā ar vienošanos ASV pašā naftas darījumā savu naudu neiegulda, bet iegūst 35 procentu daļu uzņēmumā un 20 procentus no naftas pēc nodokļu nomaksas.
Vox: Inside a quest to learn about the ocean’s mysterious “deep reefs”
„Vox” žurnāliste apmeklējusi Palau, kur zinātnieki desmit gadus vēlāk atgriezušies pēc izliktām monitoringa iekārtām, uz kurām šajā laikā dabiski apmetušies dažādi jūras organismi. Iekārtas atstātas koraļļu rifu tā dēvētajā krēslas zonā, 30 līdz 150 metru dziļumā, kur gaismas maz, bet tumsas arī nav pilnīgas. Kalifornijas Zinātņu akadēmijas zoologs Luiss Roša, kurš šos tā sauktos mezofotiskos rifus pēta jau gadu desmitiem, atzīst, ka par šo dziļumu joprojām zinām pārsteidzoši maz.
404 Media: This ‘Digital Camouflage’ Shirt Confuses AI-Powered Surveillance Cameras
Mākslinieks Saimons Vekerts izveidojis kreklu ar neregulāru, izplūdušu rakstu, kas maldina populāro „YOLO” attēlu atpazīšanas algoritmu. Kad krekls ir kameras redzeslaukā, tas cilvēku vairs neatpazīst. Vekerts to radīja pēc tam, kad Berlīnes policija pie Kotbusas vārtu metro stacijas uzstādīja pirmās pilsētā policijas kontrolētās objektu atpazīšanas kameras, kas spēj pamanīt arī, piemēram, guļošus cilvēkus, un uzsver, ka mērķis nav tikai izvairīties no novērošanas, bet arī parādīt cilvēkiem, ka pret to iespējams cīnīties.
The New York Times: Scientists Hunting Dark Matter Found Something Strange
LZ tumšās vielas eksperimenta fiziķi Dienviddakotas pazemes detektorā fiksējuši vienu vienīgu, dīvainu daļiņu signālu, kas neatbilst nevienai zināmai daļiņu mijiedarbībai. Pētnieki nav gatavi apgalvot, ka atklājuši tumšo vielu. Statistiski šāds signāls varētu rasties nejauši aptuveni reizi no 400 gadījumiem, taču fizikā par drošu atklājumu runā tikai tad, kad nejaušas sagadīšanās iespēja ir daudz mazāka, proti, retāka par aptuveni vienu gadījumu no vairākiem miljoniem. Pašreizējais rezultāts šo daudz stingrāko slieksni vēl nesasniedz, taču kopš 2023. gada jūnijā fiksētā notikuma detektors savācis gandrīz četras reizes vairāk datu, tāpēc skaidrāka atbilde varētu būt tuvumā.
+972 Magazine: How Israel manufactured a fuel shortage in the West Bank
Izraēla ir paturējusi sev Palestīniešu pašpārvaldei pienākošos muitas ieņēmumus, kas novedis pie akūtas fiskālas krīzes un tādējādi izraisījis arī degvielas deficītu Rietumkrastā. Mēģinot atgūt zaudētos ienākumus, pašpārvalde pastiprinājusi cīņu pret degvielas kontrabandu, kas, pēc ekonomistu aplēsēm, veido līdz pat trešdaļai tirgus patēriņa. Situāciju pasliktina strukturāla atkarība no Izraēlas kontrolētiem piegādes kanāliem, kā arī Palestīniešu bankās sakrājusies liela šekeļu skaidrās naudas summa, ko tās nevar pilnībā pārskaitīt Izraēlas bankām, tāpēc apgrūtināti elektroniskie maksājumi degvielas piegādātājiem. Savukārt jūlijā pēc nāvējoša konflikta starp kolonizatoriem un palestīniešiem pie Nablusas Izraēlas armija ieviesa plašus ceļu slēgumus un pārvietošanās ierobežojumus, kas piekļuvi degvielai apgrūtināja vēl vairāk.
Al Jazeera: Duolingo D-Day: Iranians question latest US sanctions targeting education
Jaunās ASV sankcijas pret Irānu skar arī izglītību. ASV Valsts kase apturēja licenci, kas ļāva sadarboties ar Irānas studentiem, un bezpeļņas testēšanas organizācija ETS pārtrauca „TOEFL” un „GRE” eksāmenu kārtošanu valstī. Valodu apmācības uzņēmums „Duolingo” gājis vēl tālāk. No 1. septembra tas liedz angļu valodas testu ikvienam ar Irānas identifikācijas dokumentu, arī cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Irānas, un daudzi irāņi sociālajos tīklos sūdzas, ka sods skar tieši viņus, nevis valdību, kuru sankcijas formāli mērķē.
NPR: AI wealth is creating a ‘mansion shortage’ and upending San Francisco’s housing market
MI uzņēmumu straujā izaugsme un gaidāmā „Anthropic” un „OpenAI” iziešana biržā rada bezprecedenta pieprasījumu pēc mājokļiem Sanfrancisko, ko nekustamo īpašumu aģenti dēvē par „muižu deficītu”. Jūnijā 44 māju darījumi noslēgušies vismaz par miljonu dolāru virs sākotnējās cenas, un pat 25 miljonu dolāru skaidras naudas piedāvājumi zaudējuši solīšanas cīņā. Līdzīga aina vērojama īres tirgū, kur jauni, labi atalgoti MI nozares darbinieki var atļauties maksāt 10 000 dolāru mēnesī, tāpēc citu nozaru pārstāvji bieži paliek bez mājokļa. Ekonomisti brīdina, ka efekts pakāpeniski izplatīsies arī uz citiem ASV reģioniem: cilvēki, kas nevar atļauties Kalifornijas cenas, pārceļas uz citurieni, kur viņu radītais papildu pieprasījums savukārt paaugstina cenas arī tur.
„Meduza” pārbaudīja, vai Krievijas tiešsaistes veikali „Ozon” un „Wildberries” joprojām tirgo preces Krievijas armijai, lai gan Ukrainas droni kopš augusta beigām regulāri uzbrūk šo uzņēmumu noliktavām. Izrādās, ka jā. No 1025 preču kartītēm, ko brīvprātīgie iepriekš izmantojuši, vācot palīdzību frontei, „Ozon” joprojām pārdod 604, tostarp kaujas eksoskeletu, video uztvērējus dronu vadīšanai un kravu nomešanas sistēmas, bet „Wildberries” klāstā palikuši gandrīz visi „militārie” preču veidi, tostarp bruņuvestes un satelītinterneta komplekti, ko pircēji atsauksmēs tieši min kā izmantotus karadarbībā.
Al Jazeera: Luxembourg drops approval for Israel Bonds issue: What that means
Lai Izraēla drīkstētu pārdot savas valsts obligācijas ES tirgū, kāda ES dalībvalsts regulators katru gadu no jauna apstiprina to prospektu, proti, oficiālu dokumentu, kurā investoriem sniegta informācija par obligācijām un to izdevēju. Šo lomu līdz šim pildīja vispirms Īrija, tad Luksemburga, taču Luksemburgas apstiprinājuma termiņš beidzās pirmdien un netika pagarināts. Luksemburgas finanšu uzraudzības iestādes vadītājs paziņoja, ka atkārtota apstiprinājuma piešķiršana vairākus gadus pēc kārtas apietu ES noteikumus, lai gan Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) apgalvo pretējo, un tagad Izraēlai jāatrod cita ES valsts, kas prospektu uzņemtos. Ja tāda neatradīsies, Izraēlai paliks pieejami tikai tirgi ārpus ES, piemēram, ASV, kur kopš 1951. gada obligācijas pārdod nepārtraukti un kur neatkarīgi no ES tirgus ik gadu piesaista aptuveni tikpat daudz, ap 2,5 miljardiem dolāru.
RFE/RL: Pageantry And Politics As World Nomad Games Open In Kyrgyzstan
Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā ar krāšņu ceremoniju vēl nepabeigtā stadionā atklātas sestās Pasaules nomadu spēles, kas notiek vienlaikus ar Šanhajas sadarbības organizācijas samitu, uz kuru Biškekā sabraukuši vairāk nekā desmit valstu vadītāji. Ceremonijā piedalījās Krievijas prezidents Putins kopā ar Tadžikistānas prezidentu Rahmonu un Azerbaidžānas prezidentu Alijevu, kā arī Armēnijas premjerministrs Pašinjans, kurš tajā pašā dienā tikās ar Putinu, lai gan abu valstu attiecības kļuvušas arvien vēsākas. Uzkrītoši klāt nebija Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, lai gan viņš uz samitu Biškekā bija ieradies. Spēlēs piedalās vairāk nekā simts valstu komandas, tostarp ASV, Ukraina un Baltkrievija.
Atkal laikam par to pašu
Zinu, ka laikam pārmalšu runāto. Bet nekas, ceru, taps piedots.
Sākšu ar (redzēs, kā aizies; varbūt būs, varbūt nebūs vēl kaut kas) ar it kā pārapdzīvoto planētu.
Aljo, garaž! Nu nav mūsu planēta pārapdzīvota. Protams, ir megapilsētas, kurās iedzīvotāji skaita ziņā ir vairāk, nekā Baltijas un Skandināvijas valstīs kopā ņemtās. Bet tās megapilsētas ir tikai atsevišķi, ne pārāk daudzskaitlīgi punkti pasaules kartē. Pārējā teritorija? Ir daudz brīvas, neapdzīvotas telpas abās Amerikās, Āfrikā, Āzijā. Pat relatīvi blīvi apdzīvotajā Eiropā ir padaudz brīvas telpas dzīvošanai un darbībai. Pat mūsu mazajā Latvijā ir daudz brīvas telpas saimniekošanai. Kaut vai Dieva un cilvēku pamestajās viensētās, kuras veras pasaulē ar tukšajām logu ailēm.
Tie, kuri pukst par Zelta miljardu un pasaules valdības it kā vēlmi mākslīgi samazināt cilvēku skaitu, lai pārējie dzīvotu pārticīgi un labi? Kārtējais kukū no cikla par sava egoiima apmierināšanu un lētu populisma.
Cilvēku skaits samazinās nepārtraukti. Jo, pirmkārt, nu ļoti daudzas sievietes bioloģiski reproduktīvā un sociāli visaktīvākajā vecuma posmā atsakās no bērnu esības viņu dzīvē priekšplānā izvirzot karjeru un tamlīdzīgas būšanas. Un, pēc tam, kad šis periods ir lēnām, bet mērķtiecīgi beidzies; nu tad viņas "kož pirkstos" un skumst par bērnu neesamību diezgan bieži dzīvojot vientulībā un zināmā mērā aizmirstībā.
Katrā gadījumā, man par sociāli aktīvām sievietēm kā pozitīvu piemēru beidzas tad, kad uzzinu, ka viņas šo sociālo sasniegumu dēļ atteikušās no iespējas būt par mātēm. Manās acīs viņas kļūst par bezvērtīgām personām.
Otrs faktors, kurš samazina esošo cilvēku skaitu, ir militārās darbības. Visi atceras ar kaut ko izcēlušos militārus vadītājus. Bet kurš atceras kaut vienu no priekšējās rindās ejošu kareivi? No tā bara, kuri ieņēma kādu augstieni vai kādu citu nozīmīgu punktu?
Tas, kurš dod pavēli uzbrukt kādam citam, vispirms ar svešām rokām atbrīvojas no savā pakļautībā esošiem cilvēkiem pa ceļam atbrīvojoties arī no pretinieka cilvēkiem, kurus uzskata par liekiem.
Un te nu - sakiet, kāda te it kā pasaules valdības it kā sarunāšana? Ja sievietes apzināti atsakās no iespējas būt par mātēm vai kāds kukū personāžs "iespiež galvu nepareizās durvīs" un pēkšņi izdomā uzsākt karu ar kādu kaimiņu vai kādu citu?
Par vēlēšanu procedūru. Jo visai drīz taču pie mums būs kārtējās, plānveida vēlēšanas, kurās uz nākamo plānveida periodu ievēlēs kārtējos 100 darboņus uz valdības krēsliem.
Tikai kā ieteikums šobrīd.
Ir svētīgi iet uz visādiem pasākumiem, kuros potenciāli deputāti uzstājas ar saviem solījumiem par to, ko viņi taisās darīt Latvijas labā. Lai taču sola, ko grib un kā grib. Man būtiskāk uzzināt, kur viņi ņems līdzekļus savu solījumu realizēšanai. Ja nav skaidra finansēšanas sistēma, tad solījumi paliek vien tukšvārdības kasītē.
Labi, paplūdos. Ņemiet par labu.
Degvielas cena Latvijā: cik patiesībā maksā brauciens

Cena par litru viena pati neatklāj, cik eiro maksās konkrēts brauciens. Budžetam vajadzīgi vēl divi skaitļi: maršruta garums un automobiļa reālais degvielas patēriņš. Pilsētas satiksme, auksts dzinējs, krava, riepu spiediens un apvedceļš var mainīt gala summu pat tad, ja cena uz uzpildes stacijas tablo paliek nemainīga.
Publicēts 2026. gada 2. septembrī. Autors: “Labadiena” redakcija.
Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē salīdzināmu iknedēļas informāciju par degvielas patēriņa cenām un nodokļu komponentēm Eiropas Savienības valstīs. Šim skaidrojumam pievienotajā informācijā jaunākā Latvijas skaitliskā vērtība un tās atskaites nedēļa nav norādīta, tādēļ konkrētu cenu neuzdodam par aktuālu faktu. Aprēķinos izmantotie 1,60 eiro par benzīna litru ir tikai uzskatāms piemērs, kas jāaizstāj ar publicēšanas dienā redzamo cenu.
Brauciena izmaksas nosaka četru skaitļu reizinājums
Degvielas budžeta pamatformula ir:
attālums kilometros ÷ 100 × patēriņš litros uz 100 kilometriem × cena par litru
Piemēram, 180 kilometru braucienam ar automobili, kura patēriņš ir 6,4 litri uz 100 kilometriem, un piemēra cenu 1,60 eiro par litru aprēķins ir šāds:
180 ÷ 100 × 6,4 × 1,60 = 18,43 eiro.
Vispirms var aprēķināt nepieciešamo degvielas daudzumu: 180 ÷ 100 × 6,4 = 11,52 litri. Reizinot šo daudzumu ar cenu par litru, iegūst plānotās degvielas izmaksas.
Rezultāts nav visa automobiļa lietošanas pašizmaksa. Tajā nav iekļauta apdrošināšana, apkope, riepu nolietojums, stāvvietas, ceļu nodevas vai automobiļa vērtības samazinājums.
Kāpēc rūpnīcas patēriņš var neatbilst braucienam
Drošākais ievades skaitlis ir konkrētā automobiļa faktiskais patēriņš līdzīgos apstākļos. To var nolasīt brauciena datorā vai aprēķināt pēc uzpildītās degvielas un nobrauktā attāluma.
Gala summu ietekmē vairāki savstarpēji saistīti apstākļi:
- Pilsētā bieža apstāšanās, paātrināšanās un sastrēgumi parasti palielina patēriņu uz kilometru.
- Īsā braucienā auksts dzinējs var patērēt vairāk nekā pēc darba temperatūras sasniegšanas.
- Pasažieri, bagāža vai jumta kaste palielina masu vai gaisa pretestību.
- Nepietiekams riepu spiediens var palielināt rites pretestību; jāievēro ražotāja norādes.
- Apvedceļš pagarina maršrutu, taču vienmērīgāka kustība reizēm daļēji kompensē papildu kilometrus.
Šīm ietekmēm nav vienas universālas procentu likmes. Tās mainās atkarībā no automobiļa, laikapstākļiem, braukšanas ātruma un maršruta, tāpēc precīzākam budžetam jāizmanto paša vadītāja novērojumi.
Viens maršruts, trīs atšķirīgi rezultāti
Bāzes piemērā 180 kilometri, 6,4 litru patēriņš un 1,60 eiro cena dod 18,43 eiro.
Ja tajā pašā 180 kilometru maršrutā pilsētas posmu un sastrēgumu dēļ faktiskais patēriņš sasniedz 8,0 litrus, aprēķins ir 180 ÷ 100 × 8,0 × 1,60 = 23,04 eiro.
Ja patēriņš paliek 6,4 litri, bet apvedceļš palielina attālumu līdz 195 kilometriem, izmaksas ir 195 ÷ 100 × 6,4 × 1,60 = 19,97 eiro.
Abi scenāriji ir ilustratīvi. Tie parāda, kā formulā darbojas mainīgie, nevis paredz konkrēta automobiļa patēriņu.
Kā aprēķināt ikdienas degvielas budžetu
- Kartē pārbauda visu maršrutu, ieskaitot atpakaļceļu un paredzamos apvedceļus.
- Pieraksta faktisko patēriņu līdzīgā pilsētas, šosejas vai jauktā braucienā.
- Ievada tieši izvēlētās degvielas — benzīna vai dīzeļdegvielas — cenu par litru.
- Rezultātam pievieno rezervi tikai tad, ja gaidāmi sastrēgumi, auksti starti vai papildu krava.
- Salīdzinot maršrutus, katram variantam atsevišķi maina gan kilometrus, gan paredzamo patēriņu.
Piemēram, 28 kilometru darba dienas maršruts 22 dienās veido 616 kilometrus. Pie 7,2 litru patēriņa un piemēra cenas 1,60 eiro mēneša degvielas budžets būtu 616 ÷ 100 × 7,2 × 1,60 = 70,96 eiro.
Pirms nākamā brauciena jāpārbauda uzpildes stacijas faktiskā cena, riepu spiediens un automobiļa pēdējā brauciena patēriņš. Savukārt Weekly Oil Bulletin noder Latvijas nedēļas cenu un nodokļu salīdzināšanai ar citām ES valstīm, taču tas neaizstāj konkrētās stacijas cenu konkrētajā stundā.
Avots: Eiropas Komisija
Zinību diena Smiltenē: skolu svinīgo pasākumu grafiks 2026. gadā

Smiltenes novada izglītības iestādes 2026./2027. mācību gada sākumu atzīmēs no 27. augusta līdz 3. septembrim. Bezmaksas norises dažādās novada vietās paredzētas skolēniem, pirmsskolu audzēkņiem, pedagogiem un ģimenēm; pašvaldības publicētajā informācijā atsevišķa pieteikšanās nav norādīta. Pirmais pasākums būs sporta skolas tiešsaistes tikšanās 27. augustā pulksten 18.30, bet lielākā daļa klātienes svinību notiks 1. septembrī.
Pasākumu grafiku apkopojusi Smiltenes novada pašvaldība. Plašāku ieskatu novada pedagogu gatavošanās procesā sniedz arī informācija par pedagogu konferenci Smiltenē.
Skolu svinības 1. septembrī
Smiltenes vidusskolas sākumskolas skolēni pulcēsies Rīgas ielā 16c pulksten 8.30, savukārt 4.–12. klašu pasākums Dakteru ielā 27 sāksies pulksten 10.30. Šo abu norišu atšķirīgās adreses un laiki ir īpaši svarīgi ģimenēm, kurās mācās vairāki bērni.
Citviet novadā svinīgie pasākumi paredzēti šādos laikos:
- Palsmanes pamatskolā un Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošajā un mākslu pamatskolā — pulksten 9.00;
- Blomes, Dāvja Ozoliņa Apes un Grundzāles pamatskolā, kā arī Smiltenes tehnikumā — pulksten 10.00;
- Raunas pamatskolā — pulksten 10.30;
- Palsas pamatskolā — pulksten 14.00;
- Gaujienas skolas mākslu programmai — pulksten 13.00.
Pirmsskolu un to programmu norises
Raunas pamatskolas pirmsskolas grupas mācību gada sākumu atzīmēs jau 31. augustā pulksten 9.00. Pārējās avotā norādītās pirmsskolu norises paredzētas 1. septembrī:
- pulksten 9.00 — Grundzāles pamatskolas pirmsskolas grupās, Palsmanes pirmsskolas programmas vietā Variņos un Raunas pamatskolas programmas vietā Launkalnē;
- pulksten 9.30 — Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” un Smiltenes vidusskolas pirmsskolas grupās;
- pulksten 10.00 — Apes “Vāverītē”, Blomes pamatskolas pirmsskolas grupās un Gaujienas skolas pirmsskolas grupās;
- pulksten 10.30 — “Pīlādzīša” programmas vietā Bilskā un Palsmanes pagasta pirmsskolas izglītības iestādē;
- pulksten 11.00 — Gaujienas skolas programmas īstenošanas vietā Trapenē.
Mākslas, mūzikas un sporta skolu grafiks
Smiltenes Mākslas skolā 1. septembrī sagatavošanas grupas pulcēsies pulksten 13.00, bet 1.–7. kursa audzēkņi — pulksten 14.00. Raunā 3.–4. kursa pasākums notiks 2. septembrī pulksten 14.00, savukārt 1.–2. kursa pasākums — 3. septembrī pulksten 14.00.
Smiltenes Mūzikas skolas norises 1. septembrī sāksies pulksten 15.00 Smiltenē un pulksten 17.30 Apē. Raunā pasākums paredzēts 2. septembrī pulksten 14.00. Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola mācību gada sākumu atzīmēs attālināti 27. augustā pulksten 18.30 platformā “Zoom”.
Kas jāpārbauda pirms došanās
Tā kā vairākas iestādes darbojas atšķirīgās adresēs vai programmu īstenošanas vietās, pirms pasākuma jāpārliecinās par savas klases, grupas vai kursa norises vietu. Tas īpaši attiecas uz Smiltenes vidusskolu, Gaujienas skolas norisi Trapenē, Raunas pamatskolas programmu Launkalnē un “Pīlādzīša” programmu Bilskā. Transporta, pieejamības un citi papildu organizatoriskie nosacījumi avotā nav norādīti, tādēļ precizējumi meklējami konkrētajā izglītības iestādē.
Avots: Smiltenes novada pašvaldība
Zviedrija Astotā diena
14. augusts
(Dyrön – Härön)
Šodien ir mūsu pēdējā pilnā diena Zviedrijā, tāpēc ir jāpaspēj izdarīt tas, kas vēl nav paspēts. Es ceļojuma plānošanā esmu piedalījies minimāli, tāpēc man pat īsti nav ne jausmas, vai kaut ko esam paspējuši vai neesam. Vispār mēs esam atbraukuši uz tādu Zviedrijas galu, kur par pastaigu takām angliski nav pieejami nekādi staigāšanas gidi. Ir viens, un tas pats ir zviedriski, kuru sastādījis vietējais entuziasts, bet ir labi interneta resursi.
Aizejam paēst brokastis un dodamies ceļā. Tikšana prom no salas varētu būt grūtāka, jo šodien tiek izvesti atkritumi. Katram atkritumu veidam pakaļ brauc sava mašīna un viņas šiverē te jau no agra rīta. Atkritumu mašīna mūs nemoca, bet grozāmais tilts gan, jo pāris jahtām steidzami jāizbrauc kanāls. Mums ir jāsperas uz 113 kilometru attālo Rönnäng, tur kāpsim uz pasažieru prāmja un brauksim uz Dyrön salu. Gandrīz aizmirsu pieminēt, ka nekur jāsteidzas mums nav, bet vēlams būt objektā ap desmitiem.
Kā jau visās Zviedrijas mazpilsētās, arī te nav viegli atrast kur nolikt mašīnīti, nākas izmantot pilsētiņas nomales stāvvietu. Te var turēt vāģi sešas stundas, bet pa velti. Kad noliekam mašīnu, stāvvieta ir patukša, bet, braucot prom, te mašīnas bija saliktas visās ielas malās. Mums līdz prāmim ir piecpadsmit minūšu gājiens. Te prāmja biļetes ir visnotaļ vienkārša padarīšana – nolādē telefonā aplikāciju un nopērc biļeti, ja slinkums, vari pirkt arī uz prāmja ar karti. Tas te skaitās kā sabiedriskais transports un biļete ir uz laiku – 90 minūtēm.
Iekāpjam prāmī un gaidām braucienu uz Dyrön, vēl ir iespēja aizbraukt arī uz Astol salu, jo arī tur esot viens pārgājiens. Brauciens uz salām nu jau ir standarta piedzīvojums, pabraucam garām ostiņai, izbraucam no tās un esam jūrā. Bija plāns varbūt doties arī uz Astol salu, bet tagad braucot garām un redzot to pa gabalu, saprotam, ka īsti nevajadzēs. Jo tā visa ir apbūvēta un taka vestu vienkārši pa pilsētiņu, kas mums īsti nešķiet vajadzīgi. Tā ka braucam vien uz Dyrön.
Pirmais, ko ievēroju salā, ir velkamo ratiņu placis. Tā ka visas lietas te tiek atvestas ar kuģīti, tad ir visnotaļ parocīgi, ja tavi velkamie ratiņi stāv jau pie ostas boksā. Paņem, velc vai stum savus rateļus ar mantām uz mājām. Pati pilsētiņa kā pilsētiņa, sarkanie šķūnīši vai mājas dominē visā ostā. Sākumā mums ar Maiju rodas domstarpības, pa kuru virzienu mums iet, pārliecinu viņu, ka iet pretēji pulksteņa rādītājam ir šīs takas vēlamais virziens un speramies ceļā.
Mūs atkal sagaida kāpiens klintīs, taciņa ir visnotaļ labi iezīmēta un tiek uzturēta kārtībā. Kāpjam un atceramies taku uz Madeiras Ponta de São Lourenço ar tās noplukušajām trosēm, uz kurām sagriezt rokas. Kāpiens gan te nav nekas īpašs – pārdesmit metri un pēc tā tūlīt kāpiens lejā. Ar kuģīti ir atbraukuši daudzi entuziasti un tagad visi vēl esam vienā lielā barā. Uzlienam vienā no skatu punktiem un skaidra lieta, ka skats paveras uz Astol salu (to uz kurieni nebrauksim), izskatās pēc nekustamā īpašuma tirgotāju reklāmas, jo no malas izskatās smuki.
Vienā brīdī pēc nokāpšanas taka sadalās un nolemjam aiziet paskatīties jūru pa nelielu takas atzaru (it kā mēs to nebūtu jau pietiekoši redzējuši) un ko tu domājies, nonākam pie episkas aizas (vispār jau plaisas klintī, kurā iebūvētas trepes. Sanāk arī foršs kāpiens atpakaļ augšā. Vietām trepes ir tik šauras, ka ar mugursomu varētu arī iesprūst. Uzkāpjam augšā un atkal varam vērot Astol salu. Bet ir taciņa, kas vedina uzkāpt vēl augstāk, iespējams, salas augstākajā punktā. Tur redzam akmens krāvumu, kurā noteikti kāds kādreiz ir bijis apbedīts un uz tā sēž vārnveidīgais, droši vien dvēsele. Bet nu bailes no kuršiem saglabājušās un, ieraugot mūs, tas notinas.
Ejam un skatāmies arhipelāgu, salīdzinot, piemēram, ar tropiskajām zemēm, te tās salas ir tādas kā minimālistiskas, bet kaut kā labi tai jūrā iederas. Nokāpjam no kalna mazā ostas ciematiņā, kur liela daļa ir atvēlēta atkritumu šķirošanas tvertnēm un dodamies iekšā salas nosacīti mežonīgajā daļā. Te forša pastaiga pa mežu ar apslēptām pludmalītēm, vietām var redzēt jahtas. Vispār ir dikti gaumīgi. Tagad gan ir tikai viena problēma – līdz kuģīša atiešanai nav daudz laika, ja nokavējam, tad mums te būs papildus stunda jāslaistās un to mēs tā kā nemaz negribam. Nākas pielikt soli. Mani jūras šalkoņa ir nogurdinājusi un es ejot klausos audiogrāmatu. Vispār jau te ceļojot un visu nedēļu staigājot esmu tāds kā saulē apdedzis un apsutis, ka sāk jau justies tāds garīgs sagurums. Neskatoties uz visu, to pasēžam kādā pludmalītē desmit minūtes. Taka paliek dīvaina, man šķiet ka viņa met lokus, bet nu riskēt un meklēt īsceļus neesmu īsti gatavs.
Beigas noejam tik raitā solī, ka varam pat vietējā publiskajā pludmalē uzrīkot pikniku. Pļaviņa gan ir nosēta ar zosu dzīves blakusproduktiem, bet līdz piestātnītes dēļiem tie īsti nav tikuši. Es dzeru līdzpaņemto kafiju. Vispār labas kafijas man te pietrūkst. Brokastīs pieejamā kafija ir visnotaļ viduvēja, dzert var, bet nav tas. Mājiņā mums ir tas aparāts, kas samalto kafiju filtrē caur filtru, ar to man īsti neizdodas notrāpīt pareizo kondīciju. Šodien man ir sanācis makten stiprs brūķējums, jo pēc vakardienas zeķūdeņa būšu nedaudz pārcenties. Pasēžam un tiekam līdz kuģītim laicīgi. Tad seko pārgājiens uz mašīnu un braukšana uz nākošo salu, kas būs pēdējais oficiālais šī ceļojuma pārgājiens.
Braucam uz ciemu Kyrkesund, arī te mums ir jāpaspēj uz kuģīša (varētu likties, ka tas ir dikti stresaini, bet vispār jau nav, tā kā ceļojums ir visnotaļ mierīgs, tad nākas radīt pašizdomātus dramatiskus efektus). Arī te stāvlaukums ir pilsētas nomalē, bet mašīnu vari turēt mēnesi. Atkal ar kājiņām desmit minūtes un esam pie prāmja. Es laikam īsi nebiju iedziļinājies un man bija šoks, ka prāmis mūs neved jūrā, bet pārbrauc pāri šaurumiņam, kas ir labi ja divdesmit metrus plats un izlaiž ārā. Tā tad arī ir tā Härön sala. Arī te ir ķerru novietnīte, bet mazāka.
Takas sākums ir ciematiņā, un vajag noiet kādu kilometru līdz tiekam no tā ārā. Tad atrodam nelielu piestātnīti un uzrīkojam pikniku. Piknika galvenais elements ir vārītas olas. Tad pienāk kārta šokolādei, to godīgi nopirkām uz Stena Line prāmja. Vadāmies pēc oficiālajiem Kuststigen stabiņiem un lēnā garā turpinām iešanu ap salu.
Ejot pa kārtējo viršu lauku, atkal sākam apspriest bišu jautājumu. Nu te virši ir kā biezs, bet kukaiņu nav, tas ir dikti dīvaini. Loģiski izspriežam, ka noteikti pie vainas būs vējš, jo tādā jau neviena bite nevar palidot. Pati taka, kā jau visas te akmeņi virši, pa kādam sīkmežam, skats uz jūru un lokālo arhipelāgu. Labi iezīmēta, vietām govis pieķēzījušas un, ja tās netiek klāt, tad Holgersona draudzenes zosis. Viss pasākums mums aizņem kādas divas stundas un nu jau ar padarīta darba sajūtu varam doties mājās kārtot somas mājup braukšanai.
Vakarā pēdējoreiz aizejam apskatīt vietējo saulrietu un liekamies gulēt.
Ogrē un pagastos pēc vētras atbalsts pieejams vairākviet

Ogres novadā pēc 22. augusta vētras turpinās seku novēršana. Pašvaldība no 24. līdz 26. augustam publicējusi vairākus paziņojumus par dzeramā ūdens saņemšanu, tālruņu uzlādi, dušu izmantošanu un citu palīdzību iedzīvotājiem, kuru mājās traucēta elektroapgāde vai ūdensapgāde.
Atbalsts piesaistīts konkrētām vietām un datumiem. Pašvaldības apkopojuma fragmentā nav redzamas visas adreses un darba stundas, tādēļ pirms došanās uz palīdzības saņemšanas vietu jāatver jaunākais attiecīgajai apdzīvotajai vietai veltītais paziņojums.
Kur pieejams ūdens, tālruņu uzlāde un dušas
Tīnūži. Elektroapgādes pārrāvuma dēļ mājsaimniecībām ir apgrūtināta ūdens iegūšana no privātajiem urbumiem. Pašvaldības 2026. gada 26. augusta paziņojumā norādīts, ka Tīnūžos tiek nodrošināta dzeramā ūdens piegāde un iespēja uzlādēt tālruņus.
Tome, Birzgale, Pārogre, Lašupes un Ķegums. Šo teritoriju iedzīvotājiem, kuru mājās 25. augustā bija elektroapgādes vai ūdensapgādes traucējumi, pašvaldība publicēja atsevišķu informāciju par pieejamajām iespējām.
Ogre. Iedzīvotājiem, kuri vētras seku dēļ nevarēja izmantot dušu savā dzīvesvietā, 25. un 26. augustā dušas bija pieejamas divās vietās. Viena no norādītajām vietām bija sporta arēna “Ogre” Gunāra Astras ielā 1.
Krape. Pašvaldība 26. augustā ziņoja, ka iedzīvotājiem pieejams atbalsts. Apkopojuma fragmentā tā veids un saņemšanas vieta nav precizēta.
Visas apkopojumā trūkstošās adreses, darba laiki un atbalsta saņemšanas nosacījumi jāpārbauda pilnajos pašvaldības paziņojumos. Tas ir īpaši svarīgi pēc norādītajiem datumiem, jo pieejamība var būt mainījusies.
Elektroapgādes atjaunošanas statuss
AS “Sadales tīkls” 26. augustā informēja, ka lielākajā daļā mājsaimniecību Meņģelē, Taurupē un Mazozolos elektroapgāde ir atjaunota. Krapē tā tobrīd vēl nebija atjaunota, un uzņēmums turpināja bojājumu novēršanu.
Apstiprināts laiks, kad elektrība varētu atgriezties visās atlikušajās adresēs, avotā nav dots. Elektroapgādes pārrāvumi ietekmē arī tās mājsaimniecības, kurās ūdens no privātā urbuma tiek iegūts ar elektrisku sūkni. Tādēļ elektrības traucējums šādās adresēs vienlaikus var nozīmēt arī ūdens nepieejamību.
Praktiskā informācija vētras skartajiem iedzīvotājiem
- Pirms došanās pēc ūdens, uz tālruņa uzlādes vietu vai dušu jāpārbauda jaunākais paziņojums par konkrēto pagastu vai pilsētas daļu.
- Elektroapgādes statusu nevajag vērtēt tikai pēc situācijas citā apdzīvotajā vietā — 26. augustā atjaunošanas progress novadā bija nevienmērīgs.
- Ja nepieciešams nodot vētrā nogāztus kokus, nolauztus zarus vai lapas, konkrētie nodošanas punkti un pieņemšanas laiki jāmeklē pašvaldības 24. augusta paziņojumā.
- Ja īpašumā iekritis citai personai piederošs koks, jāizmanto pašvaldības 26. augustā publicētais atsevišķais skaidrojums; apkopojuma fragmentā rīcības kārtība nav ietverta.
Kur pārbaudīt jaunāko oficiālo informāciju
Materiālu sagatavojusi ikdiena.lv redakcija, balstoties uz Ogres novada pašvaldības apkopoto informāciju. Tā kā paziņojumi publicēti 2026. gada 24.–26. augustā un elektroapgādes atjaunošana turpinājās, aktuālais statuss un palīdzības pieejamība jāpārbauda pašvaldības jaunākajos ierakstos.
Avots: Ogres novada pašvaldība
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!



