bet bet un Muktupāvela darbu kolekcija
Patīk man tā viņa balss jau kopš deviņdesmito beigām, sākot ar bet bet – Gold. Lēnu garu pirku un vācu tos ierakstus, līdz vienu brīdi sapratu, ka nu jau ir tik daudz, ka jāiet uz maksimumu. 
Tad nu tagad varu atrādīt.
Sākam ar bet bet.
Kā atsauci lietoju viņu Discogs profilu.
Kārtoju pa rindām Albūmi -> Singli -> Kompilācijas, un pēc hronoloģijas, protams.
Kolekcija nav pilnīga – pietrūkst singls “Million roses”. Tas ir kaut kas interesants, jo ne tikai nav nopērkams nekur, bet arī nav nekur tā dziesma viņu izpildījumā atrodama noklausāma. Kaut kas rets, vienu reizi izdarīts un aizmirsts laikam… Ja nu vienīgi Rača kungam kaut kur MicRec noliktavu dziļumā ir, viens eksemplārs zem skapja kājas, lai nešūpojas. Kad publicēšu šo FB, jāietago viņu, mazums kas, brīnumi notiek…
Bet paga, nav gan vēl viss.
Es vispār ignorēju kaut kādas nejaušās kompilācijas, visādi Mikrofoni un Rokaptaujas un kas vēl nē, jo nu vienmēr tas pats Aizvējā vai Sarkans Mersedess vai kas, vai ne? Bet ne vienmēr.
Mēs jūs redzam – vienīgā vieta, kur ir Tautas Skaitīšana.
100% svaigs – Es Tik Tuvu Tev Esmu.
Dubultā superizlase – Saulainas Dienas Mūsu Bērniem.
Dziesmu krūze – Bruģis Ir Atkal Silts.
Un parādās otrais iksiņš – tur ir vieta priekš Latvijas Hiti 2009 01, kurā ir “Mīlestības Vēstule (Rakstīta Mazliet Par Vēlu)“.
Rača “Diena” es te pieliku kā vēl vienu interesantu eksemplāru – laikam jau samizdats (būtu jābūt tikai kasetes formātā šim), bet arī kaut kāda savādi rūpīga / profesionāla līmeņa. Atradu Valmieras mājā, tā kā sīkāku vēsturi par šo nezinu.
Un bonusam ir Lapinska kunga ierakstīts Mana Mīļā Meitene koncertieraksts.
Sīkums, bet patīkami.
Jā… Un, protams, Mana Mīļā Meitene vinils ir kolekcijas pērle ar muzikantu autogrāfiem –
Lūk, tā… Sanāk, ka viņiem ir tieši 2 dziesmas, ko es nekad neesmu dzirdējis – tā vēstule & Miljons Rozes / Dāvāja Māriņa.
Viss pārējais, vai labāks vai sliktāks, biežāk vai retāk, bet nu jau ir dzirdēts.
Kad gājām pirmoreiz uz Zsv koncertu Ulbrokā, Tinch sieviete iekomentēja pēc pirmā cēliena, ka ir pārsteigta, ka tā grupa ir tādi jautrie, jo viņai bijis iespaids, ka baigi zolīdie un romantiskie un tā. Jā, ja tu nezini Dziesmiņu par Čurāšanu, un Dziesmiņu par Košanu, un Auns, un Caurspīdīgā Kleitiņa, un vēl kaudzi citu, nu tad tā i.
Bet labi, uz galda vēl ir vieta… Liekam klāt Muktupāvela dziedāto.
Tā… Zodiaks ir seno laiku klasika, un es priecājos par Mirušo Gadsimtu – it kā mana jaunība, tikai nebiju gan ļoti pilsoniski atbildīgā vecumā, bet nu tagad klausoties spēju pavilkties uz tām klasikām – Taisnība, Tautas Laiks, Tēvu Zeme. Pats Mirušais Gadsimts vokāli varbūt mazāk.
Tad ir Lāčplēsis.
Kāds jauks velns, bet par to es esmu jau rakstījis, salīdzinot 1988 ar 2018, te neko vairāk nelieku klāt.
Kas vēl mums ir…?
Lūsēns. Daudz Lūsēna, un tā arī ir kolosāla sadarbība, es teiktu, ka Pacel Acis ir labākais, jo Violets prasa specifisku garastāvokli. Latvisko depresiju, teiksim to tā. Starp citu, ja izdodas atrast ierakstā Lūsēna un Muktupāvela duo koncertu Liepājas Dzintarā kaut kad kovid gados, iesaku, tas ir kolosāls salikums.
Un tad ir vēl pāris Ziemassvētku albūmi un ar to krājums beidzas.
Te arī trūkst lietas, tikai neliku lapiņas – Krāsu Balāde, Kad Mīlestība Dzimst un gan jau ka vēl kaut kas, ko neesmu pat pamanījis, ka ir tādi bijuši.
Lūk, tā.
Vēl jau varētu to visu paplašināt, teiksim, no Muktupāvela atvasināt Lūsēna kolekciju, no bet bet tālāk Raču, un uztaisīt tādu milzīgu Venna diagrammu ar to, kā visa tā LV mūzika saiet kopā… Bet tam es esmu par slinku, labāk ir uzlikt kaut ko paskanēt, un varbūt “Pagriez skaļāk un dziedi līdzi.”
Kas tālāk?
Digitalizēt. Kasešu deku biju nopircis, bet nepatika kvalitāte, nodevu atpakaļ uz apkopi, un tad uz augusta beigām arī līnija-uz-USB adapteris būs, un tad var ciparot visu pēc kārtas. Realitāte ir tāda, ka kasetes nav mūžīgas, tas viens (vinils, CD un es pats arī nē, bet tas jau sekundāri), otrs – ka tomēr datorā vieglāk paņemt to failu un palaist uz kaut kādu sistēmu paskanēt.
Lai gan, protams, man ir arī (vai drīzāk – būs, kad dabūšu atpakaļ) visiem šiem formātiem lasītāji. Un arī lentiniekam, bet lentēs gan laikam šie būs a)retāki ieraksti un b)tīrākais samizdats. 
Esmu runājis.
Un, ja nu tev ir kaut kas tirgojams no tā, kas man nav, vai kas man varētu nebūt – pērku. 





































































































Latonas baseins Versaļas pils parkā (Francija) — André Le Nôtre pilnveidotā simetriskā „franču dārza“ piemērs. Foto: Fmvh / Wikimedia Commons (CC BY-SA 3.0).
Blenheimas muižas parks Anglijā — viens no slavenākajiem Lanselota „Capability“ Brauna darbiem. Foto: David Hawgood / Wikimedia Commons (CC BY-SA 2.0).
Villa d’Este Tivoli — viens no slavenākajiem Itālijas renesanses dārziem, kas joprojām iedvesmo ainavu veidotājus. Foto: Cruz.croce / Wikimedia Commons (CC BY-SA 4.0).
Ņujorkas „High Line“ parks uz vecajām dzelzceļa estakādēm — slavenākais Pīta Oudolfa „daudzgadīgo augu jaunā viļņa“ darbs. Foto: Jakub Hałun / Wikimedia Commons (CC BY 4.0).