Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
laacz.lv
- Vakar, 22:33
Norvēģu bērnu un ģimeņu ministrija finansē norvēģu patērētāju padomi (Forbrukerrådet). Organizāciju, kura ir kaut kas līdzīgs mūsu PTAC.
Un tas nav vienīgais, ar ko viņi nodarbojas. Starptautiski pazīstami ar ne vienu vien pētījumu, kurš diezgan tieši un nesaudzīgi vēršas pret dažādu tehnoloģiju uzņēmumu tumšajiem darbiņiem. Piemēram, 2020. gadā viņi nāca klajā ar tādu kā exposé par to kā tad īsti darbojas datu brokeri reklāmas tirgū — «Out of Control».
Svaigākā kampaņa ir «Breaking Free», kuras fokusā ir 'viss pārvēršas sūdā', jeb enshittification. Kad kompānijas savus produktus padara sliktākus ar mērķi padarīt savu peļņu lielāku. Zemāk kampaņas promo video. Treileris, tā sakot.
vara bungas
- 09. mar., 16:10
vara bungas: LT izlūki skaidro kā bērniem
Faktori, kas ietekmē RU spējas veikt specoperācijas vai konvencionālo uzbrukumu 3B
avots
Vēl par to pašu un daudz ko citu
laacz.lv
- Vakar, 16:45
Šodienas vārds ir 'šļaupums' un tā darbības vārda forma 'šļaupt'. Pilnīgi legāls un oficiāls latviešu valodas leksikas pārstāvis. Cienīt on godāt.
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
Vakar Zviedrijas Ārlietu ministrija izsauca uz sarunām Krievijas vēstnieku Stokholmā, lai protestētu pret krievu plašajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai Ukrainā. Laikā no 6. – 7. martam. Tas, kas notika Ukrainā ir “acīmredzams starptautisko tiesību pārkāpums”, – raksta Ārlietu ministrija. “Zviedrija turpinās aizstāvēt Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un tiesības uz pašaizsardzību arī turpmāk.” (DN) Ungārija turpina […]
Passion Brains
- Vakar, 07:05
Mūsdienu sabiedrībā azartspēles tiek iedalītas "labajās" un "sliktajās", it kā cilvēka tieksme pēc ātras bagātības būtu atkarīga no institūcijas, kas to piedāvā. Loto – tas ir valsts apstiprināts sapnis, iesaiņots glancētā papīrā ar nacionālo emblēmu. Bet aiz šīs fasādes slēpjas tā pati primitīvā azartspēle, kas cilvēku dzinusi postā gadsimtiem ilgi. Filozofiski raugoties, loto nav nekas cits kā valsts sankcionēta ilūzija, kas atklāj cilvēka vājumu, hipokrīziju un sistēmas absurdumu. Tas ir skarbais atgādinājums, ka cilvēks ir vergs savām vēlmēm, bet valsts – prasmīgs šo vēlmju ekspluatētājs.
Sāksim ar pamatu: loto ir azartspēle. Pilnībā un bez izņēmumiem. Tā balstās uz nejaušību, cerību uz laimi un risku zaudēt naudu par labu sistēmai, kas garantē peļņu tikai tās uzturētājiem. Cilvēks pērk biļeti, sapņojot par miljoniem, bet statistika smejas sejā – iespēja laimēt ir tik niecīga, ka tā robežojas ar absurdu. Tas ir kā mest kauliņu bezgalīgā tukšumā, cerot, ka Visums pēkšņi izliegsies par labu tev. Bet valsts to sauc par "maigu" azartspēli, it kā vārds "loto" automātiski attīrītu to no grēka. Kāpēc? Jo peļņu gūst nevis privāts kazino, bet valsts līmeņa firma, kas barojas no tautas sapņiem. Tas ir valsts monopolizēts bizness, kurā nauda plūst valsts kasē, finansējot visu, sākot no sporta līdz kultūrai. Absurds? Protams. Valsts, kas sludina atbildību un mērenību, pati kļūst par dīleri, piedāvājot narkotiku, ko sauc par "cerību".
Salīdzinājumā ar kazino, loto šķiet nevainojams. Kazino – tas ir tumsas templis, pilns ar dūmiem, alkohola smaku un izmisušiem spēlētājiem, kas zaudē visu. Valsts to regulē stingri, brīdina par atkarību, pat aizliedz dažās formās. Bet vai motīvi cilvēkam ir citi? Nē. Abos gadījumos tas ir tas pats dzinulis: vēlme pārvarēt likteni, izrauties no ikdienas pelēcības, iegūt to, ko dzīve nav devusi ar darbu. Loto spēlētājs, sēžot mājās un skrāpējot biļeti, ir tikpat atkarīgs kā ruletes rats griezošais kazino viesis. Abos gadījumos smadzenes izdala dopamīnu, solot eiforiju, bet atstājot tukšumu. Filozofiski tas atgādina Epikūra brīdinājumus par vēlmju verdzību: cilvēks tiecas pēc baudas, bet iegūst tikai ciešanas. Valsts to zina, bet izvēlas ignorēt, jo loto ir "sociāli pieņemams" – tas nenotiek slepenībā, bet ar TV reklāmām un nacionālo lepnumu.
Šī dubultstandarta hipokrīzija ir filozofijas kodols. Valsts pozicionē sevi kā morālo autoritāti, bet pati ir lielākais azartspēļu magnāts. Tas ir kā Platona alā: cilvēki redz tikai ēnas – "labo" loto pret "slikto" kazino –, bet īstā realitāte ir sistēmas manipulācija. Valsts gūst absurdus ienākumus no cilvēku vājuma, pārdodot ilūziju, ka laime ir tikai ciparu kombinācija. Bet kas notiek ar tiem, kas zaudē? Atkarība iznīcina ģimenes, rada parādus, veicina depresiju. Statistika rāda, ka azartspēļu atkarība ir epidēmija, bet loto tiek izslēgts no šīs kategorijas, jo tas ir "valsts projekts". Tas ir skarbais nihilisms: dzīve ir nejauša, bet valsts to pārvērš par ienākumu avotu, ignorējot ētiku.
Un cilvēks? Viņš ir vainīgais un upuris vienlaikus. Filozofs Nīče teiktu, ka tas ir verga morāles izpausme – tieksme pēc ātras laimes, nevis pašpilnveides caur darbu un gribu. Loto spēlētājs izvairās no atbildības, cerot uz brīnumu, bet valsts to veicina, jo tas uztur sistēmu. Tas ir eksistenciālais absurds, kā Kamī aprakstījis: cilvēks meklē jēgu nejaušībā, bet iegūst tikai tukšumu. Skarbi sakot, loto nav tikai spēle – tas ir spogulis, kurā redzam savu vājumu, valsts alkatību un sabiedrības liekulību.
Beigās paliek jautājums: vai mēs kādreiz atbrīvosimies no šīs ilūzijas? Vai turpināsim pirkt biļetes, cerot uz laimi, kamēr valsts smejas? Filozofija māca, ka īstā brīvība ir atteikšanās no vēlmēm, bet realitātē mēs esam vergi.
Loto – tas ir mūsu kolektīvais kauns, iesaiņots kā izklaide.
notepad.lv
- Vakar, 17:46
Lieli, plati monitori vairs nav tikai dizaineru vai finanšu analītiķu privilēģija. 40 collu platais formāts arvien biežāk kļūst par alternatīvu klasiskajai divu monitoru konfigurācijai, piedāvājot vienotu darba virsmu bez rāmja pa vidu. Philips 40B1U5601H ir šīs pieejas pārstāvis – biznesa klases monitors ar integrētu dokstaciju un iebūvētu Windows Hello kameru. Plato monitoru segmenta izaugsme nav […]
Kazhes blogs
- Šodien, 07:05
Uzgāju šādu savdabīgu vēstuli, kas šķiet saglabājusies brīnumainā kārtā. Proti, no vēstulēm, ko sūtījuši vai saņēmuši mani senči pa ebreju līniju, nav saglabājies praktiski nekā - un tur nav nekā pārsteidzoša. Bet ir trīs vēstules, par kuru sūtītāju nezinu pilnīgi neko ārpus vēstulēs lasāmā. Šī konkrētā vēstule sūtīta uz mana vecvectēva Josifa Rivoša māju, un tās adresāte Berta Jakubsone bija Josifa sievas Rebekas māsa, ģimenes lokā saukta par Basju. Cik man zināms, ar šo savu sirdsāķīti viņa neapprecējās (viņas vīrs Leo Šnēersons bija dzelzceļu inženieris), viņa Pirmā pasaules kara beigās izceļoja uz Angliju, viņai bija četri bērni un vairums pēcnācēju ir mediķi. Ar vienu no viņas mazdēliem esmu pat sazinājies (tiesa, tobrīd šīs konkrētās vēstules vēl nebiju redzējis).<br/>
<img src="/images/vestules/arons1.jpg" alt="Vēstule" />
Ģeogrāfiskā daļa: Arons šo vēstuli raksta no Zaverces, kas atrodas uz Dienvidrietumiem no Varšavas, bet piemin arī Čenstohovu, kas atrodas turpat netālu (mazāk kā 50 km attālumā) un Viļņu, kurā dzīvoja Jakubsoni. Par Kaca fabriku Zavercē atradu sekojošo: "1898. gadā Ludvigs Kacs izveidoja sausās ogļu destilācijas rūpnīcu."<br/><br/>
Taču, ar ko mani šī konkrētā vēstule ieinteresēja (rakstīta tā ir krievu valodā, bet šeit sniedzu latvisku tulkojumu): galvenokārt no psiholoģiskā viedokļa. Tās sūtītājs pats noteikti uzskatīja, ka Bertā bija iemīlējies, taču maniere, kā viņš pie viņas vēršas, ir tik klasisks seksisms, snobisms un tā tālāk, ka - prieks lasīt, un šausmas pārņem, ka arī 21. gadsimtā it kā rietumnieciski domājošā sabiedrībā šāda pasaules uztvere nebūt nav retums.
<br/><br/>Patīkamu lasīšanu!<br/>
<blockquote>
Zaverce, 9/7 1899<br/>
Es gribētu sākt šo vēstuli tā, kā kādreiz labajos laikos sāku — ar vārdiem “dārgo kaķenīt”, bet tagad baidos to darīt, domādams, ka tu varētu apvainoties. Tāpēc rīkojos tā, kā dari tu — bez jebkādas īpašas uzrunas. Kā redzi, es turu savu solījumu rakstīt piektdienā, un cik ļoti es vēlētos, lai tu sekotu manam piemēram un tagad rakstītu biežāk. Bet jau iepriekš zinu, ka mana tagadējā vēlēšanās nav piepildāma.
<br/><br/>
Šoreiz esmu noskaņots nedaudz egoistiski un uzrakstīšu par to, kas īsti tagad notiek ar mani. No iepriekšējās vēstules tu zini, ka es atteicos no amata pie Kaca. Iemesls ir tas, ka pie pašreizējiem fabrikas apstākļiem tā var pastāvēt ne ilgāk kā vienu vai divus gadus, un viss var apstāties, ja laikus netiks veikti pasākumi, lai paplašinātu un attīstītu uzņēmumu. Bet, tā kā viņš nekādus pasākumus veikt nevēlas, man jau laikus jāpadomā par savu nākotni un jāaiziet no šīs vietas, meklējot savu laimi.
<br/><br/>
Bija grūti izlemt pamest šo puslīdz drošo vietu, kur es domāju iekārtot savu ģimenes laimi, bet, ja tas neizdosies, tad es no jauna sākšu veidot sev stāvokli dzīvē. Es domāju pamest Zaverci septembra sākumā un uz divām vai trim nedēļām doties uz Viļņu, bet pēc tam atgriezties Čenstohovā, lai galīgi sakārtotu savas lietas, jo esmu nolēmis izmēģināt laimi kā fabrikants. Protams, es sāku mazu uzņēmumu, bet ar lielām cerībām, ka ar laiku tas kļūs liels.
<br/><br/>
Darba vietu es vienmēr vēl paspēšu meklēt...
<br/><br/>
Bet kāpēc gan es tev to visu stāstu? Vai pēc tavām pēdējām vēstulēm mana dzīve vispār varētu tevi interesēt? Esmu nelga — tas tiesa! Atstāsim runas par mani un pāriesim pie tevis.
<br/><br/>
Iepriekšējās vēstulēs es neaizskāru jautājumu par tavām studijām. Atļauj, dārgo meitenīt (piedod man šo izteicienu!), kopā un objektīvi mazliet pārdomāt šo jautājumu. Vai tu esi sev jautājusi — ko mācīties un kādēļ mācīties (es domāju kādu noteiktu specialitāti)? Vai tu jūti patiesu tieksmi pēc kādas zinātnes, vai arī šī tieksme ir tikai mākslīgi uzkurinātas enerģijas izpausme? Un visbeidzot — pats galvenais — vai tev pietiek enerģijas patstāvīgai cīņai par iztiku?
<br/><br/>
Piedod, dārgā, ja es tev teikšu: cik es tevi pazīstu un zinot tavu raksturu, tu neesi radīta šādai cīņai. Bez nepieciešamības spiediena tu nekad nebūsi apmierināta ar sevi un vari kļūt par neveiksminieci, kā tas gadās lielākajai daļai studenšu. Es esmu daudz un ilgi viņas novērojis un pētījis — un tici man, man vienmēr radās kaut kāda žēluma un sāpju sajūta, redzot, kā viņas dzīvo.
<br/><br/>
Varbūt es pret viņām esmu bijis pārāk skeptisks; varbūt viņu uzvedība aizskāra manu estētisko izjūtu, bet es vienmēr nonācu pie secinājuma, ka milzīgs vairākums no viņām par studentēm saucas tikai modes pēc...
<br/><br/>
Tomēr kāpēc es to visu saku; patiesībā es nemaz nezinu tavu studiju mērķi un tos iemeslus, kas liek tev mācīties. Lūk, kad tu man visu uzrakstīsi, kā solīji iepriekšējās vēstulēs, tad es būšu gatavs atkal par šo tēmu parunāt.
<br/><br/>
Kas vispār pie tevis jauns? Ilgu, ilgu laiku tu man neko neesi rakstījusi, un es pilnīgi nezinu, kāds ir tavs dvēseles stāvoklis, lai gan kā “draugam” man laikam nav tiesību par to interesēties. Bet varbūt tu varētu ar mani padalīties vismaz ar ārējiem notikumiem, lai gan tos var arī nojaust.
<br/><br/>
Piemēram, tu guvi spožus panākumus kā dramatiskā aktrise un iekaroji visu jauno cilvēku sirdis (vīriešu kārtas)... Es nejokoju — es tevi lūdzu uzrakstīt, kas ar tevi notiek. Kad tu domā būt Viļņā? Varbūt augusta beigās? Tad man būtu iespēja ar tevi satikties — bet piedod, tu taču izvairies no tikšanās ar mani.
<br/><br/>
Šodien pārtraukšu savu pļāpāšanu — jau ir vēls. Rīt pirms brauciena vēl mazliet ar tevi parunāšu, ja mans garastāvoklis būs mierīgs. Pēdējā laikā esmu pārāk nervozs — un šai nervozitātei tu esi daudz ko veicinājusi. Tagad esmu nedaudz nomierinājies, gaidot tavu vēstuli. Ja tā nepienāks pirmdien, tad atkal sāksies šī nemierīgā gaidīšana bez gala...
<br/><br/>
Pietiek! Ar labu nakti, dārgais kaķīt, un piedod, ka es nevaru atradināties no savām vecajām jūtām pret tevi...
<br/><br/>
Pilnīgi neko nevaru piebilst tam, ko vakar vakarā uzrakstīju. Jūtos vēl neapmierinātāks; domas atsakās darboties, un vientulības sajūta mani atkal nomāc. Piedod, ka vairāk neko nerakstu...
<br/><br/>
Ja tu man uzrakstīsi, es, protams, no visas sirds būšu tev pateicīgs.</blockquote>
<br/><br/>
Ja tu būtu Bertas vietā, ko tu atbildētu Aronam?
Latvijas pilskalni / Latvian hillforts
- Šodien, 12:29
Statuss
Informācija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes reģistrā nav atrodama.
Foto, video
Ekšu pilskalniņš. Foto: G.Kalniņš. 19.04.2019.g.
Foto no akcijas “100 Latgales pilskalni” arhīva. 23.04.2019.g.
Ekšu pilskalniņš.
notepad.lv
- Šodien, 14:40
Runājot par to, kā mākslīgais intelekts (MI) maina darbinieku atlases procesu, bieži domājam par algoritmiem, kas palīdz analizēt iesūtītos CV, vai rīkiem, kas darba meklētājiem palīdz uzrakstīt motivācijas vēstuli vai noformēt rezumē, taču MI risinājumi var tikt izmantoti, lai radītu viltus personas, kas piedalās darba intervijās. Viltus kandidāti attālinātajās intervijās izmanto sejas viltošanas jeb dziļviltojumu […]
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:00
Šonedēļ Tuvo Austrumu zonas valstīs ieradīsies ukraiņu dronu eksperti, lai palīdzētu tikt galā ar irāņu “šahediem”. Šādi palīdzot amerikāņiem un Izraēlas armijai, ukraiņi cer iegūt sev amerikāņu atbalstu pretgaisa aizsardzības raķešu iegādei. Ukraiņi šodien labi pārzina irāņu dronu “Ahileja papēžus”, jo krievi ik dienas liek lietā šo dronus, uzbrūkot Ukrainai. Tagad ukraiņu eksperti palīdzēs Amerikas Savienotajām […]
RSS | Rīgas Tehniskā universitāte
- Pirms 1h 44min
Paldies, ka iedvesmojat un motivējat sasniegumiem arī mūs, pasniedzot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Pateicības rakstus studentiem un absolventiem, kuri pārstāvēja Latviju ziemas olimpiskajās spēlēs, saka rektors Tālis Juhna. RTU Pateicības rakstus saņem kamaniņu sportisti Marta Robežniece un Eduards Ševics-Mikeļševics, slēpotājas Samanta Krampe un Liene Bondare un bobslejisti Lauris Kaufmanis un Dāvis Kaufmanis, kā arī RTU Sporta tehnoloģiju centra vadītājs, Latvijas kamaniņu izlases treneris un olimpisko spēļu medaļnieks Mārtiņš Rubenis.
vara bungas
- Šodien, 16:46
vara bungas: lai gan pievēršanās UA pārtvērējdroniem Līča valstu aizsardzībai ir pareiza un savlacīga ideja, jāņem vērā, ka iedzīvotāju blīvums Līča piekrastē ir lielāks nekā UA centrālajā daļā ārpus pilsētām (+ evakuācijas ietekme), bet attālumi līdz mērķiem no dronu palaišanas vietām ir īsāki. Pie 50% pārtvērējdronu efektivitātes smagi zaudējumi vienalga būs un kādu piemeklēs vilšanās, esiet gatavi.
[..] Ukraine’s size (it’s a country the size of Texas) is both a complicating problem and an advantage for air defense. The vast territory allows defenders to layer defenses in depth and disperse interceptor groups across multiple regions. Smaller states, especially those with most of their infrastructure concentrated along narrow coastal zones such as Gulf countries, do not necessarily have this geographic advantage. For them, Ukrainian-style drone interception should be understood as a complementary layer of air defense rather than a direct one-to-one model.[..] At the same time, Ukraine did not abandon older low-cost tools. Zelenskyy has described mobile fire groups (pickup-mounted teams with machine guns, optics, and computers helping with targeting) as a significant share of successful Shahed engagements, while also noting the shift toward interceptor drones as Ukraine scales that capability. Basically, the interceptor drones are complementing mobile fire groups and conventional air defense instruments, engaging those Shahed-type targets.[..]
avots
PS Par IL vispār bail iedomāties, tur PGA efektivitātei jābūt 200%
UPD1 Speciāli piparam
Mugursoma.lv
- 09. mar., 22:16
Pērnajā rudenī kopā ar fotogrāfu Gvido Kajonu viesojāmies Talsu pusē, kur fiksējām mūsdienu dzīvesveidu un tradīcijas Latvijas laukos. Ar Kurzemes etnogrāfisko ekspedīciju noslēdzās vairāku gadu pētniecības cikls, ko īstenoja Sandras un Valda Ošiņu lolotais fonds “Balta”, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un RSU sociālās antropoloģijas nodaļu. Pirmais stāsts par izgudrotāju, partiotu, sava ceļa gājēju...
The post Igurds Baņķis: mani nevar izstāstīt appeared first on Mugursoma.lv.
Passion Brains
- Vakar, 10:36
Filozofiskais Sarkasms: Pārdomas par Rail Baltica un valdības izlikšanās mākslu.
Ah, nauda – tas mūžīgais filozofiskais mīklas gabals, kas plūst kā upe caur pirkstiem, bet nekad nepaliek rokās. Senie grieķi, piemēram, Sokrats, mācīja, ka patiesa bagātība slēpjas zināšanās, nevis zeltā, bet mūsu laikmetā, šķiet, zināšanas ir tikai instruments, lai izšķērdētu to zeltu ar lielāku entuziasmu. Iedomājieties: nauda kā cauraiss maiss, kurā ielej miljardus, bet ārā izplūst tikai tukši solījumi un betona stabi, kas stāv kā vientuļi filozofi Daugavas krastā, gaidot savu eksistenciālo krīzi. Un te nu mēs esam, 2026. gadā, kad Rail Baltica projekts – tas grandiozais Eiropas sapnis par ātrgaitas dzelzceļu – kļuvis par perfektu metaforu šai absurda teātra izrādei.
Filozofiski runājot, Rail Baltica ir kā Sisifa akmens: mēs to velkam augšup pa kalnu, bet tas vienmēr noripo atpakaļ, pa ceļam paņemot līdzi mūsu nodokļu maksātāju eiro. Sākotnēji solītās izmaksas? Kaut kādi nieka miljardi. Bet tagad? Eiropas Revīzijas palāta ziņo, ka pēc otrā posma izmaksas pārsniegs 23,8 miljardus eiro, un tas ir tikai sākums. Tas ir astoņas reizes vairāk nekā sākotnēji plānots! Kavēšanās? Protams, līdz 2030. gadam neizdosies pabeigt pat pirmo kārtu, un Latvijai vajadzēs vēl vismaz 4 miljardus eiro, lai aizpildītu iztrūkumu. Bet neuztraucieties, 2026. gadā mēs "apgūsim" 260 miljonus eiro – vārds "apgūt" šeit skan kā eifēmisms par "iztērēt uz kaut ko, kas varbūt kādreiz būs". Filozofiski, tas ir kā Kanta kategoriskais imperatīvs: dari to, kas jādara, bet dari to lēni un dārgi, lai visi redzētu centienus.
Un tagad, kulminācija šajā sarkastiskajā simfonijā: Premjerministre Evika Siliņa rosina lemt par divām dienesta pārbaudēm saistībā ar Rail Baltica īstenošanu. Ak, cik cēli! Viena pārbaude Finanšu ministrijas vadībā, lai izvērtētu RB Rail iepirkumu – jo, protams, iepirkumi ir tas, kur nauda pazūd kā burvju trikā. Otra – Ekonomikas ministrijas rokās, lai "ieviestu skaidrību" par nepabeigtajiem tilta balstiem Daugavā un estakādi Mārupē. Izliekas, ka kaut ko dara, vai ne? Tas ir kā Nīčes "mūžīgā atgriešanās" – problēma rodas, nauda plūst, tad nāk pārbaude, kas rada ziņojumu, kas rada jaunu problēmu, un cikls turpinās. Bet patiesībā? Tas ir tikai teātris, lai sabiedrība noticētu, ka "režīms" (kā mēs to mīļi saucam) ir modrs un atbildīgs. "Sabiedrībai jāzina patiesība!" – saka Siliņa. Bet kāda patiesība? Ka nauda turpina plūst caurā maisā, bet mēs izliekamies, ka šujam to ciet ar birokrātiskiem diegiem?
Filozofiski, tas viss atgādina Epikūra hedonismu: īstermiņa prieks no solījumiem par ātrgaitas vilcieniem, bet ilgtermiņa sāpes no tukšām kabatām. Vai varbūt tas ir stoicisms – pieņem to, ka projekts ir "morāli novecojis", kā daži saka, ar ātrumu, kas neatbilst mūsdienu standartiem. Bet sarkastiski? Tas ir lieliski! Kamēr miljardi izplūst, valdība rosina "pārbaudes", kas, visticamāk, novedīs pie jaunas komisijas, kas ierosinās jaunas pārbaudes. Un mēs, nodokļu maksātāji, sēžam kā Platona alā, skatoties ēnas uz sienas, domājot, ka tas ir progress.
Beigās, varbūt Rail Baltica nekad netiks pabeigts – tas būs mūžīgs filozofisks simbols tam, kā nauda plūst, bet nekur neaizplūst. Un režīms? Tas turpinās izlikties, ka dara. Jo, kā teica Kamī, absurdā ir jādzīvo, nevis no tā jābēg. Tikai žēl, ka tas maksā miljardus.
Mugursoma.lv
- Vakar, 13:11
Miegūzes ciema ļaudīm miegs nav prātā. Vieni no ciema rosīgajiem ir Sanita un Raivis Reinbergi, kas trīs hektārus laukakmeņiem un māliem bagātās zemi pārvērtuši puķu laukos. SIA “Puķu lauki” ir abu laulāto sapnis, kurš dzimis katram atsevišķi, bet satiekoties pārtapis par kopīgo. Abi iepazinušies, strādājot kokaudzētavā Baltezers, parunājušies caur puķēm, apprecējušies un desmit gadus nodzīvojuši...
The post Taisiet dārzus dzīvajiem cilvēkiem appeared first on Mugursoma.lv.
notepad.lv
- Vakar, 20:00
Uzņēmums Adobe paziņojis par jaunu mākslīgā intelekta risinājumu savā populārajā attēlu rediģēšanas programmā Photoshop. Jaunais Adobe Photoshop mākslīgā intelekta (MI) asistents tagad pieejams beta versijā tīmekļa versijā un mobilajās lietotnēs, ļaujot lietotājiem rediģēt attēlus vienkārši aprakstot vēlamās izmaiņas. Šis rīks pirmo reizi tika prezentēts radošo tehnoloģiju pasākumā Adobe MAX pagājušā gada oktobrī. Tagad tas sāk sasniegt lietotājus, un uzņēmums uzskata, […]
