nekur.lv

Mēs Kursorā iepriekš esam diezgan bieži rakstījuši par inovācijām mazumtirdzniecībā. Proti, par dažāda veida pieejām, kā pircēji var noskenēt savus pirkumus (RIMI izmanto speciālus skenerus, bet Maxima – mobilo lietotni) un par Amazon pilnībā automātisko pašapkalpošanās veikalu izmēģinājumiem. Šodien pastāstīšu par kādu ļoti interesantu un Latvijā vēl neredzētu pašapkalpošanās veikalu, kurā nav pārdevēja un iepirkšanās procesu no sākuma līdz beigām veic pats klients. Es runāju par Neste Easy Deli pašapkalpošanās veikalu, kas šodien atvērts blakus Lielirbes ielas DUS Rīgā.

Šādi veikali jau darbojas Somijā

Neste jaunā koncepta veikalu pagājušajā vasarā atvēra Helsinku centrā un jau toreiz ziņoja, ka nākamie veikali tiks atvērti Latvijā. Tomēr pandēmija iejaucās plānos un pie mums pirmais Easy Deli veikals oficiāli tiek atklāts tikai šodien, 27. jūlijā. Tas ir pirmais Neste Easy Deli veikals visā Baltijā. Acīgākie noteikti būs pamanījuši šo veikalu ēkas arī citviet Latvijā – drīzumā savu darbību uzsāks arī vairāki citi Easy Deli veikali Tīnūžos, Rīgā (Juglā), Salaspilī un Ogrē.

Pagājušajā vasarā, atklājot pirmo Easy Deli veikalu Somijā, Neste norādīja, ka tas ir pirmais pašapkalpošanās veikals Eiropā, kas izmanto RFID (Radio Frequency Identification, jeb radio frekvenču identifikācijas) tehnoloģiju. Tā ļauj veikt pirkumu reģistrāciju pat caur maisiņu vai mugursomu un tie pie kases vairs nav vēlreiz atsevišķi jānoskenē. Šo RFID sistēmu ir radījis Somijas uzņēmums Nordic ID, kam ir vairāku gadu desmitu pieredze šādu radio tehnoloģiju izstrādē.

Interesanti, ka sākotnēji Somijā pirmajos Neste Easy Deli veikalos bija izvietoti produktu automāti (vending machines), taču visai drīz uzņēmums saprata, ka veikt apmaksu pie katra automāta atsevišķi nav tā labākā pieeja un pārgāja uz vienas kases pieeju.

Neste šādu veikalu ieviešanu skaidro ar vēlmi būt noderīgākiem saviem klientiem, kas gadu gaitā ir iecienījuši sev ērtu iepirkšanos jebkurā diennakts laikā un bez stāvēšanas rindās. Galu galā, mēs paši taču arī labprāt izmantojam pašapkalpošanās kases veikalus, kur tās ir ieviestas, vai ne?

Kāds ir iepirkšanās process Neste Easy Deli veikalā?

Easy Deli veikali darbojas visu diennakti un tajā var iekļūt izmantojot Neste mobilo lietotni. Šāda pieeja izvēlēta, lai samazinātu vandālisma gadījumus, kad veikalā iekļūst katrs, kam vien nav slinkums. Esot blakus šādam veikalam, lietotnē parādīsies veikala durvju atvēršanas poga. Nospiežam to un dažu sekunžu laikā automātiskās durvis atvērsies un varēsim ienākt veikalā. Piezīmēšu, ka pie veikala ir izveidota uzbrauktuve, lai tajā var ērti iekļūt cilvēki ratiņkrēslos.

Kad esam nonākuši veikala telpā, varam nodezinficēt rokas un apskatīt piedāvāto produktu klāstu. Easy Deli veikalā atradīsim ūdeni, atspirdzinošos dzērienus, saldējumu, kā arī dažādus našķus. Kopumā produktu klāsts nav pārlieku liels, taču veikala plauktos redzēju produktus, kas Latvijā ir plaši izplatīti un populāri. Padziļinātu cenu analīzi neveicu, taču izskatās, ka produktu cenas ir līdzīgā līmenī ar tām, kas atrodamas citos DUS.

Tā kā tipiskos DUS esam pieraduši uzpildīt ne tikai savu auto ar degvielu, bet nopirkt arī kafiju, tad Easy Deli veikalā ir padomāts arī par šo dzērienu. Tieši pretī ieejai redzēsim Robert Paulig Roastery kafijas automātu, kas mums varēs pagatavot iecienītos kafijas dzērienus divu tilpumu krūzītēs. Starp citu, mēs varam izmantot arī savu krūzīti.

Pa kreisi no kafijas automāta ir stikla vitrīna, kurā būs atrodami bistro BALTS gatavotie ēdieni. Veikala produkcija katru dienu tiek papildināta, tāpēc tajā vienmēr būs svaigi produkti.

Uz katra Easy Deli veikalā atrodamā produkta atradīsim RFID uzlīmi, kurā ir iestrādāta maza mikroshēma, kas pie kases ļaus identificēt produktu. Kā redzam fotogrāfijās zemāk, dažādiem produktiem šīs uzlīmes var formas ziņā atšķirties, taču būtība nemainās. Svarīgi šīs uzlīmes nesabojāt, jo tas var liegt produktu noskenēt un veiksmīgi pabeigt iepirkšanos.

Kad esam no plauktiem un ledusskapjiem paņēmuši vēlamos produktus, virzāmies uz priekšu uz kases zonu. Virs tās ir uzskatāma informācija latviešu valodā par iepirkšanās procesu, kā arī diennakts bezmaksas informatīvais tālrunis, kas noderēs, ja mums radīsies kādas neskaidrības. Būtu noderīgi, ja šīs norādes būtu iztulkotas arī citās valodās.

Kase sastāv no divām daļām – pa kreisi ir grozs, kurā jānovieto mūsu izvēlētās preces un pa labi ieraudzīsim jau ierasto apmaksas termināli. RFID uzlīmju nolasīšanas antenas ir iebūvētas groza otrā pusē un produktu noskenēšana notiek pilnībā automātiski pat, ja grozā ievietosim uzreiz vairākus produktus. Blakus displejā uzreiz parādās informācija par noskenētajiem produktiem. Vienīgi kafijas dzērienus būs jāpiereģistrē mums pašiem. Ja tomēr kāds produkts automātiski negrib noskenēties, to vajadzēs novietot tā, lai RFID uzlīme ir maksimāli tuvu groza virsmai. Manu testa Coca-cola pudeli kase noskenēja zibenīgi.

Kad produkti noskenēti un kafijas dzērieni pievienoti, varam veikt pirkuma apmaksu ar bankas karti vai bezkontakta maksājumu izmantojot telefonu, viedpulksteni, vai maksājumu gredzenu. Šobrīd nav iespējams Easy Deli veikala pirkumus apmaksāt ar Neste karti, taču uzņēmums šādu iespēju var aktivizēt, kad saskatīs no tās ieguvumus. Tehniski tas ir iespējams. Skaidras naudas apmaksas veids nav pieejams, jo šāda koncepta veikalā tas neiederas.

Kad pirkums apmaksāts, saņemsim pierasto papīra čeku un kases displejā uzskatāmi mirgos “ATVĒRT DURVIS” poga. Piespiežot to, atvērsies veikala izejas durvis un varēsim tikt laukā, lai tālāk dotos savās gaitās.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ automātiskā durvju atvēršana nenostrādā, pa kreisi no durvīm novietots avārijas slēdzis, kas ļaus atvērt durvis. Ja elektrības pārrāvuma gadījumā nedarbojas arī šī poga, vēl atliek mehāniska svira, kas ļaus fiziski atvērt durvis. No veikala mēs laukā tiksim jebkurā gadījumā. Veikalā ir padomāts par pietiekamu gaisa apmaiņu, lai telpā varētu uzturēties vairāki cilvēki.

Parunāsim par drošību

Skaidrs, ka šāda pašapkalpošanās veikala gadījumā daudziem cilvēkiem būs jautājumi par drošību. Viss veikalā notiekošais no dažādiem rakursiem tiek filmēts un noskaidroju, ka drošības sistēma, neidentificējot klientu personīgo informāciju, spēj noteikt dažādas situācijas, kad būtu nepieciešama apsardzes iejaukšanās. Tāpat nebūs laba doma mēģināt no veikala iznest nenoskenētus un neapmaksātus produktus, jo tie pie izejas tiks noteikti. Tāpat veikalā ir sensori, kas nosaka apmeklētāju kustības, logu izsišanu un kases atlaušanu. Neste darbinieki arī pieskata kasi, lai gudrinieki to neaprīko ar skimeriem.

Līdzīgi kā Neste pašapkalpošanās DUS, arī Easy Deli veikali tiek apsargāti un apsardzes speciālisti ātri ieradīsies, lai novērstu drošības problēmas.

Skaidrs, ka šāds automātiskais pašapkalpošanās koncepts Latvijā ir kaut kas pavisam jauns un neredzēts, taču ceru, ka mūsu sabiedrība neradīs pārāk lielas problēmas un ļaus šiem veikaliem nostiprināties un parādīt piemēru citiem uzņēmumiem.

Ir padomāts par ekoloģiju

Neste Easy Deli ir veidots izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš ir samazināts jau būvniecības posmā. Veikala ēkas apdarē ir izmantoti daudzveidīgi videi draudzīgi materiāli – no otrreiz pārstrādātas plastmasas ražots paklājs, nesošajās konstrukcijās un interjera dizainā izmantoti CLT (Cross Laminated Timer) kokmateriāli, kas ir pazīstami ar ievērojami ātrāku montāžas laiku, ar paaugstinātu ugunsdrošību, ekoloģiski efektīvs, jo tas oglekļa dioksīdu ietver, nevis emitē. Tāpat veikalā nebūs pieejami iepirkuma maisiņi, savukārt vienreizlietojamās krūzītes un vāciņi ir ražoti no videi draudzīga materiāla. Tāpat kā visās Neste DUS, arī Easy Deli veikalos apgaismojumu nodrošina LED lampas.

Robert Paulig Roastery kafijas grauzdēšanai izmanto tikai biogāzi vai saules enerģiju, turklāt ražošanas process ir pilnībā caurskatām – kafijas ceļā var izsekot līdz pat attiecīgās kafijas audzētājiem. Savukārt ikviena bistro BALTS maltīte ir gatavota no augstas kvalitātes produktiem un klientiem pieejami videi draudzīgos iepakojumos.

Ērtība, ērtība, ērtība

Vienmēr patīkami redzēt, kā tehnoloģijas ļauj radīt ērtus risinājumus, kas atvieglo mūsu ikdienu! Šis ir tieši šāds gadījums – Neste Easy Deli veikalā varam ātri un ērti nopirkt kafiju, ūdeni un kādu našķi, lai turpinātu mūsu braucienu. Pavisam noteikti iesaku pamēģināt iepirkties šādā veikalā!

The post Iepazīstamies ar Latvijā pirmo Neste Easy Deli pašapkalpošanās veikalu appeared first on Kursors.lv.

Bankomātu jeb ATM (automated teller machine) visdrīzāk ir izmantojis katrs pieaugušais, un lai arī skaidras naudas darījumu skaits samazinās, bankomātiem joprojām ir būtiska nozīme, un sava vietiņa tiem atvēlēta ikvienā pilsētā un lielākā veikalā. Par to, kā darbojas bankomāti, par to, kas notiek aizkulisēs, un ko unikālu šajā ziņā sniedz banka Citadele, sarunā plašāk stāsta Citadeles karšu un maksājumu daļas vadītājs Baltijā Andris Lazdiņš.

Cik liels bankomātu tīkls ir Citadelei? Kādas iespējas saņem Citadeles klienti?

“Citadele šobrīd uztur 144 bankomātus. Mums ir nedaudz cita politika attiecībā uz bankomātu izvietošanu, kas neparedz nepārtrauktu bankomātu skaita palielināšanu. Tāpēc Citadeles X karšu lietotāji sava limita ietvaros var bez maksas izmantot jebkuru bankomātu, kas atrodas Latvijā, Baltijā un citur pasaulē. Šādi vēlamies klientiem radīt ērtāku dzīvi, lai nav jāmeklē tieši Citadeles bankomāti, bet ir iespēja izmantot jebkuru sev tuvāko ērto bankomātu,” stāsta A. Lazdiņš.

X smart kartes īpašnieki mēnesī bez komisijas maksas var izņemt naudu 750 eiro jebkurā bankomātā. X supreme kartes turētāji mēnesī var izņemt līdz 1000 eiro un X prime – 1500 eiro. Ja šie limiti tiek pārsniegti, tad komisijas maksa tiek piemērota 1% apmērā no darījuma summas. Lai gan jauno X karšu klientiem draudzīgi ir visi pasaules bankomāti, Andris ceļotājus aicina būt vērīgiem, jo ir valstis, kur bankomāta turētājs piemēro komisijas papildmaksu. Informācija par papildmaksu vienmēr parādīsies bankomāta ekrānā, un tā tiek automātiski pieskaitīta izņemamajai summai. Respektīvi, ja klients ņem 100 eiro un papildmaksa ir 1,5 eiro, tad bankomāta turētājs jau uzrāda kopējo darījumu summu 101,5 eiro, un klients arī savā izrakstā redz, ka izņemtā summa ir lielāka. Šīs komisijas maksas ietekmēt no bankas puses nav iespējams, tāpēc vienmēr ir noderīgi būt vērīgam, izņemot naudu no bankomāta ārzemēs.

Kopumā pēdējos gados Citadeles bankomātu skaits nedaudz ir samazinājies, līdz ar tendenci samazināties skaidro darījumu skaitam. Vienīgais mēnesis, kad tika novērots skaidras naudas darījumu pieaugums, bija aprīlī, kad valdība izsniedza 500 eiro pabalstu ģimenēm ar bērniem.

Pēc kāda principa tiek izvēlētas vietas, kur uzstādīt un kur noņemt bankomātus?

Citadele aktīvi seko līdzi klientu paradumiem un bankomātu izvietošanā izvērtē klientu plūsmu. Tos arvien biežāk uzstāda tirdzniecības centros un pilsētās pie pārtikas veikaliem. Nekad nebūs tā, ka bankomāts ir vienā pilsētas pusē, bet lielais pārtikas veikals – otrā. Piemēram, šogad atvēra t/c Aleja un Sāga, kur arī izvietojām jaunus iemaksas/izmaksas bankomātus. Citadeles bankomātu tīkls salīdzinoši nesen tika atjaunots, nodrošinot pieeju modernākajiem bankomātiem.

Katru mēnesi tiek sekots līdzi arī bankomātu darbībai. Galvenais kritērijs, protams, ir transakciju skaits – ja mēs redzam, ka tas ir neliels, tad skatāmies, analizējam vietas, kur mūsu klienti izmanto citus bankomātus, un uzstādām tur. Vidēji bankomātā, kas atrodas ļoti labā vietā, ar pastāvīgu cilvēku plūsmu, mēnesī tiek veiktas ap 10 000 transakcijas.

Kā nauda bankomātā tiek uzglabāta?

Naudas apjoms bankomātos nepārtraukti tiek uzraudzīts un pēc vajadzības papildināts, ņemot vērā arī vēsturiskos datus. Ja, piemēram, mēs zinām, ka 15. datumā blakus ražotnē ir algas diena, tad paredzam, ka uz to laiku bankomāts ir jāpapildina. Tiek ņemta vērā arī brīvdienu un svētku dienu tuvošanās. Dažādos bankomātos atšķiras esošās naudas apjoms un tempi, cik bieži to papildina, bet vidēji inkasācija notiek reizi nedēļā.

Citadelei ir divu veidu bankomāti – izmaksas, kur var tikai izņemt naudu, un iemaksas/izmaksas bankomāti. Ja pašos pirmsākumos iemaksa un izmaksa bankomātā nebija saistīta, ar to saprotot, ka iemaksājot naudu tā tika glabāta bankomātā un netika izmaksāta klientiem. Tomēr pēdējos piecus līdz septiņus gadus ir cita sistēma – ieliec kādu naudas summu un cits klients to izņem. Ideālā variantā šī sistēma strādā tā – tik, cik ieliek, tik izņem. Šādi bankomāti ļoti labi strādā, piemēram, tirdzniecības centros, kur apmeklētāji naudu dienas gaitā izņem, savukārt tirgotāji vakarā tajā iemaksā nopelnīto. Pašreiz apmēram puse no Citadeles bankomātiem ir  iemaksu/izmaksu bankomāti.

Bankomātiem parasti ir četras vai piecas kasetnes atkarībā no tā, kur tas uzstādīts, kā arī viena papildus kasetne brāķētai naudai. Jau vairākus gadus vispopulārākās ir desmit un divdesmit eiro banknotes. Tāpēc attiecīgi divas kasetnēs tiek turētas divdesmit eiro banknotes, divās – desmit eiro naudas zīmes un vienā – piecdesmit. Var gadīties, ka bankomātā atrodas arī lielākas naudas zīmes, taču tas ir ļoti reti. Cik ļoti tu būsi laimīgs, kad paprasīsi, piemēram, 200 eiro, un tev to izdos vienā banknotē? Grūti norēķināties būs gandrīz jebkurā veikalā. Naudas izsniegšanā tiek pielietots algoritms, kas strādā tā – ja klients gribēs izņemt 100 eiro, un bankomāta kasetnē ir arī 50 eiro naudas zīmes, nekad nebūs tā, ka izsniegs divas 50 eiro banknotes, bet piemēram izsniegs vienu 50 eiro banknoti un pārējo mazāka nomināla banknotēs. Šādā veidā gan klientam pēc tam  ir vieglāk norēķināties, gan arī nomināli tiek izdoti vienmērīgāk.

Kas notiek, ja bankomātā tiek iemaksāta viltota nauda?

Bankomātiem spēt atpazīt viltotu naudu ir obligāta prasība un tie savu uzdevumu arī ļoti labi veic. Katra iemaksātā banknote bankomātā tiek pārbaudīta ar sensoru palīdzību. To programmnodrošinājums tiek regulāri atjaunots ar pēdējām atklāto viltojumu pazīmēm, lai bankomāts varētu atpazīt viltotās banknotes. Tā kā visi Citadeles bankomāti aprīkoti ar vairākām kamerām, gadījumos, kad fiksēti centieni iemaksāt viltotu naudu, tiek uzņemtas iemaksātāja fotogrāfijas, kas palīdz noskaidrot personas identitāti strīdu gadījumos. Viltoto naudu bankomāts noglabā atsevišķā nodalījumā, kas tālāk tiek nogādāta Latvijas Bankai.

Ir dzirdēts, ka naudas kasetnēs ir iestrādāta tintes aizsardzība. To joprojām izmanto? Kā tas darbojas un kādas problēmas novērš?

Tintes aizsardzība vēl joprojām tiek pielietota, lai gadījumos, kad bankomātu kāds mēģina fiziski uzlauzt, iegūtā nauda nebūtu izmantojama. Pirms apmēram pieciem gadiem bija vairāki gadījumi, kad citu valstu garnadži ar mašīnu izrāva bankomātu no vietas un mežā pēc tam to sazāģēja. Rezultātā garnadži tika pie pilnībā nelietojamas naudas, jo bankomātos iestrādātā tintes aizsardzība darbojas pēc principa, ka kasetne jāatrodas vienā noteiktā pozīcijā. Līdz ko notiek kustība un kasetne maina savu novietojumu, tinte tiek izšauta uz naudas zīmēm. Šo tinti no banknotēm nevar iztīrīt un arī citi bankomāti spēj atpazīt naudas zīmes, kuras ir sasmērētas. Respektīvi, tās nevar ielikt citā bankomātā un pārskatīt uz kontu.

Kādos gadījumos bankomāti “aprij” kartes? Ko darīt šādās situācijās?

Pirmais gadījums, kad bankomāts karti norīs ir, ja tas saņems informāciju no bankas, ka karte ir bloķēta vai zagta. Tāpat var gadīties, ka bankomāts karti ir paņēmis un tieši tajā brīdī noraustās elektrība, pazūd sakari, tad arī karte var palikt bankomātā. Savukārt karti, kurai ir bojāts čips un to nevar nolasīt, bankomāts visdrīzāk atdos atpakaļ. Tomēr viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ karte paliek bankomātā ir, ja klients to vienkārši aizmirst paņemt. Tādā gadījumā bankomāts to patur pie sevis, lai nākamais lietotājs to nevarētu paņemt. Tāpēc Citadeles bankomātos karti izsniedz pirms tiek izsniegta nauda.

Situācijās, kad bankomāts karti ir “aprijis”, atgūt to ir ļoti sarežģīti. Tādā gadījumā karte ir jābloķē un jāpasūta jauna. Tomēr, ņemot vērā, ka jaunu karti iespējams saņemt pa pastu, tas nav liels apgrūtinājums. Citadelē jaunu karti iespējams izgatavot arī uz vietas filiālē pāris minūšu laikā. Pagaidām šis pakalpojums pieejams divās filiālēs Rīgā (Republikas 2a un Spice Home), kā arī divās bankas filiālēs ārpus galvaspilsētas: Daugavpilī un Liepājā.

Kad bankomātos varēs veikt bezkontakta darbības?

90% no esošajiem Citadeles bankomātiem bezkontakta funkcionalitāte tehniski jau ir iespējama, bet pagaidām nav aktivizēta. To plānojam klientiem sākt piedāvāt no nākamā gada. Dažu inovāciju ieviešana ir atkarīga ne tikai no bankas, bet arī no maksājumu karšu izdevējiem, kā tas ir šajā gadījumā. Līdz šim lielie karšu izdevēji šo funkciju nav pieprasījuši no bankām, un ņemot vērā, ka  process, lai nosertificētu bankomātu darbībai ar bezkontakta norēķiniem ir pietiekoši ilgs, sarežgīts un dārgs, tā ieviešana ir atkarīga no katras bankas vēlmēm un spējām.

Tomēr ieguvumi patērētājiem ir acīmredzami – ja aizmirsusies karte un pirkstā ir Citadeles gredzens, atliek pielikt to pie bankomāta, ievadīt PIN kodu un paņemt naudu. Bet pilnībā bez autorizācijas tas noteikti nebūs iespējams. Redzu, ka naudas izņemšana ar Apple Pay varētu būt ērts risinājums, jo iespējams apstiprināt naudas izņemšanu ar pirkstu nospiedumu vai Face ID.

Kādas vēl interesantas lietas esat darījuši ar bankomātiem pēdējos piecos gados?

Ņemot vērā, ka attīstām ļoti daudz digitālos maksājumu risinājumus un veselu attālinātās apkalpošanas filiāli, ļoti nekoncentrējamies uz cilvēku plūsmas piesaistīšanu bankomātam. Mums visu var izdarīt attālināti – bankas lietotnē, datorā vai pa telefonu. Tāpēc veicināt cilvēkus veikt darbības klātienē bankomātā nav mūsu mērķis. Zinām, ka ārzemēs, bankomātiem ir vēl citas papildus funkcijas, piemēram, iespējams iegādāties koncertu biļetes utt., bet Latvijā šīs funkcijas nav pieprasītas.

Pēdējos gados bankomāti tikuši arī pie skārienjūtīgajiem ekrāniem. Taču arī šajā gadījumā drošības nolūkos PIN kods jāievada ar fiziskajiem taustiņiem.

Vēl viena no jaunajām tendencēm ir bankomātus uzstādīt nevis ārā, bet iekštelpās, īpaši iepirkšanās centros. Klientam tā ir patīkamāk, ērtāk, drošāk.

Jauninājums, kas saistīts gan ar klientu servisu, gan bankomātu darbību ir virtuālais asistents, kurš pats zvana klientam, ja ir gadījies trīs reizes ievadīt PIN kodu. Tādā gadījumā klients saņem robot zvanu ar instrukcijām, kas tieši un kādā secībā ir jādara. Ņemot vērā, ka katrs Citadeles klients var nomainīt savas kartes PIN kodu mobilajā lietotnē, nezinot veco, situāciju atrisināt iespējams pat neatejot no bankomāta.

Kādas ir pēdējo gadu tendences darījumiem ar skaidru naudu?

Darījumi ar skaidru naudu samazinās, tostarp no bankomātiem tiek izņemti  arvien mazāki naudas apjomi. Ja apskatām maija datus – 60 % bija pirkumi ar karti un 40 % ar skaidru naudu.

No bankomāta vienā reizē vidēji tiek izņemti aptuveni līdz 100 eiro. Turklāt redzam, ka klientu aktivitāti un paradumus arī Covid-19 nav būtiski ietekmējis. Bankomātos izņemtās summas palikušas līdzšinējā līmenī – starp 80 un 90 eiro.

Kas tuvāko gadu laikā varētu attīstīties tieši bankomātu segmentā?

Bankomāts varētu palikt kā attālinātās bankas forma, kurā būs iespējami tādi pakalpojumi kā pieteikšanās kredītam, apdrošināšanas iegāde, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no no patērētāju vēlmēm, kur tiem būs ērtāk saņemt pakalpojumus – mobilajā lietotnē, pa telefonu vai, piemēram, vietējā bankomātā.

The post 10 lietas, ko Tu vēl nezināji par bankomātu darbību appeared first on Kursors.lv.

Intel paziņojis, ka gada trešajā ceturksnī gaidāmas īslaicīgas, bet ļoti plašas procesoru nepieejamības problēmas. Sagaidāms, ka Intel procesori varētu kādu ne pārāk garu laika sprīdi kļūt par ļoti retu parādību veikalu plauktos.

Vislielākās Intel procesoru pieejamības problēmas gaidāmas jau tuvāko nedēļu laikā, un tas viss var ievilkties līdz septembrim. Pēc tam vēl vairākus ceturkšņus var būt problēmas tikt pie kārotā Intel procesora.

Kur radusies Intel procesoru nepieejamība? Intel šobrīd resursus novirzījis serveru un datu centru apkalpošanai, kas atņem procesoru izejmateriālus mājas lietotāju un mazā biznesa segmentiem. 11. paaudzes Rocket Lake-S procesori var piedzīvot deficītu gada pēdējos trīs mēnešos. Visticamāk, vainojami arī septembrī vai oktobrī gaidāmie Intel 12. paaudzes Alder Lake-S procesori, kas atnāks kopā ar DDR5 atbalstu.

Vienmēr jau paliek arī AMD. Arī ar AMD pieejamību var rasties sarežģījumi, bet tie nebūs salīdzināmi ar Intel piesolītajiem tukšajiem veikalu plauktiem.

The post Intel ziņo par īstermiņa procesoru pieejamības problēmām appeared first on Kursors.lv.

vara bungas:  11 gadus vecs UK valdības pētījums par dāmām  kaujas vienībās. Pētījuma secinājumi šobrīd pilnībā pārskatīti un atcelti galvenokārt politiskā spiediena rezultātā. Sievietes nevar būt kaujas vienībās? Kā tā? Diskriminācija!!! Rezultātā tika panākts sakarīgs kompromiss, ka, ja ir pašas vēlēšanās un tāda pašas varēšana kā vīriešu kārtas karavīram, tad dāma var būt jebkādas fiziskās slodzes pakāpes  kaujinieka amatā. Bet jaunākās vēsmas šobrīd ir tādas, ka jauktās vīriešu-sieviešu apakšvienības iziet no modes. Tagad dienas kārtībā armijas vienību tailoring (pielāgošanās nozīmē) sieviešu vajadzībām, dāmas grib sev atsevišķas dāmu KAUJAS apakšvienības, bez vīriešu piejaukuma, tad redz apmācība labāk sokas un psiholoģiskais klimats kolektīvā veselīgāks (pagaidām tikai Norvēģijā). Viegli (bet negribās) iedomāties, kur šāda pielāgošana aizvedīs.

neskatoties uz liberālisma uzvaras gājienu, neviens pagaidām nevar atspēkot šo:

[..] Policy on the employment of women in the ADF is provided in a Defence Instruction (DI 32-1) issued in 1994 which states that the employment of service members is to provide equality of opportunity consistent with
operational effectiveness (Wheeler, 2009). Men and women can compete equally for all employment except those involving direct combat duties. These duties are defined as those that:
-require a person to commit or participate directly in the commission of an act of
violence against an armed adversary;
-expose a person to a high probability of direct physical contact with an armed
adversary.

The Australian Defence Association has reported that the principles concerning female employment in combat manoeuvre, artillery and combat engineer units are based on experience and facts. The prime reason for their exclusion from these ground combat manoeuvre units is based on operational needs for levels of physical strength, physical power and load carrying stamina. Female casualties in such situations are therefore likely to be disproportionate to male ones because they would be unfairly exposed to higher risks than men doing the same job under the same conditions. Therefore for a range of operational, moral and occupational health and safety reasons the Australian Defence Association do not deem it fair on female soldiers to expect them to physically engage with enemy male combatants, directly, continually and as a permanent core part of their job. [..]

avots

PS. VB nav iebildumu pret sievietēm KAUJAS apakšvienībās (kājnieki, artilēristi, inženieri, SUV, izlūki), bet ievērojot sabalansētu proporciju līdz X % no personālsastāva un dāmu atbilstību tām pašām fiziskās sagatavotības prasībām, kādas tiek izvirzītas konkrētas apakšvienības kara vīriem. Lai ko tur feministes būs sadomājušas, karš visus saliks pa vietām, negribētos par to pārliecināties hard way.

Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi krāpnieku aktivitāte – katru dienu SEB bankas Klientu centrs saņem vidēji 35 zvanus no klientiem, kuriem zvanījuši krāpnieki, lai iegūtu viņu datus. Vēl pirms mēneša šādu zvani bija divreiz mazāk. Izpaužot krāpniekam kartes numuru, internetbankas pieejas kodu, personas kodu vai ievadot Smart-ID PIN kodus, klients būtībā atļauj krāpniekam brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem. Taču vairumā gadījumu krāpnieki vadās pēc vienotas shēmas, tāpēc apkopojām trīs reālus gadījumus, kas ļaus atpazīt krāpnieku izmantotās metodes.

Medijos katru nedēļu parādās informācija par krāpniecības gadījumiem, kad cilvēki zaudē lielas naudas summas. Savus klientus vienmēr brīdinām un aicinām neizpaust savus datus. Tagad redzam, ka klienti atpazīst pikšķerēšanas e-pastus un tikpat kā vairs neuzķeras uz tiem. Savukārt telefonzvani un īsziņas joprojām ir kaut kas jauns. Turklāt krāpnieki šādi sasniedz arī gados vecākus cilvēkus, kurus viņi nevar “dabūt” virtuālajā vidē.

Atgādinām – ja banka zvana klientiem, darbinieks nekad neaicina dalīties ar personas datiem, nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darbības ar Smart-ID lietotni. Uz jebkādu šādā veida lūgumu jāatbild noraidoši, kā arī vēlams pārtraukt sarunu.

Krāpnieki mēdz iebiedēt savus upurus, radīt stresa situācijas, bieži vien steidzinot un liekot pieņemt lēmumu nekavējoties. Sniedzot visu krāpnieka prasīto informāciju, krāpnieks var pilnībā pārņemt kontroli un brīvi rīkoties ar klienta līdzekļiem.

Taču vairumā gadījumu krāpnieki darbojas pēc vienotas shēmas, tāpēc esam apkopojuši vairākus mūsu klientu un kolēģu stāstus, kas palīdzēs atpazīt krāpnieku izmantotās metodes. Katru gadījumu komentē SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

“Vai jūs saprotat, ka jūsu kontā tūlīt būs mīnuss?”

– Labdien! Jums zvana no Latvijas centrālās bankas drošības dienesta. Jūsu kontā novērojami aizdomīgi darījumi, vairāki pārskaitījumi. Vai Jūs varat apstiprināt šos maksājumus, ja tie ir jūsu? – ar šādu tekstu krievu valodā sākas zvans no nezināmā numura Diānai.

“Man uzreiz bija šaubas, jo vairākas reizes bija dzirdēts par krāpniekiem, arī pēc darba specifikas saprotu, ka ar šādu jautājumu nekad nezvanītu no centrālās bankas. Bet intereses pēc sarunu turpināju, atbildot latviski un palūdzot runāt ar mani latviski,” ar savu pieredzi dalās Diāna.

– Es jums visu izstāstīšu. Šobrīd notiek daudz krāpniecības gadījumu, tādēļ visi latviski runājošie operatori ir aizņemti. Es strādāju ar krieviski runājošajiem klientiem, un jūs savos datos bijāt norādījusi, ka ar jums var sazināties arī krieviski.

– Nekādu krievu valodu nebiju norādījusi, lai man pārzvana latviski runājošs operators!

– Vai jūs saprotat, ka kamēr latviski runājošais operators atbrīvosies, jūsu nauda jau var tikt izkrāpta. Jūsu apstiprinājums vajadzīgs nekavējoties!

“Šajā brīdi es jau biju nikna un pateicu, ka var jau pārtraukt šo izrādi, jo es saprotu, ka mani mēģina apkrāpt. Uz to zvanītājs izspēlēja fināla drāmu,” atminas Diāna.

– Tad jūs apstiprināt, ka visi šie maksājumi ir OK? Tad jūs apstiprināt, ka kontā jums tūlīt būs mīnuss? Tad mēs skaitām visu jūsu naudu prom?

“Atbildēju, ka jā, droši var visu skaitīt prom. Bet būšu godīga. Pat saprotot, ka tie ir krāpnieki, bija ļoti nepatīkama sajūta – šie draudi, apsolot mīnusu kontā, var reāli likt sirdij notrīcēt. Ja pirms tam visu laiku domāju, nu kā cilvēki var šiem blēžiem uzticēties, tad šobrīd es to ļoti labi saprotu,” noslēdz Diāna.

Eksperta komentārs

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:

«Radīt stresa situāciju, draudot, ka tūlīt visa nauda no konta kaut kur pazudīs, ir tradicionāla pieeja. Cilvēkiem jāsaprot, ka bez viņu apstiprinājuma maksājumi nav iespējami. Un pat gadījumos, ja kaut kur ir izkrāpti kartes dati un veikts kāds pirkums internetā, šo naudu ir iespējams atgriezt, jo to paredz Mastercard noteikumi un 3D Secure risinājums.

Savukārt, ja maksājums ir apstiprināts ar kodu kalkulatoru vai Smart-ID, to principā vairs nav iespējams “atgriezt”. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst apstiprināt darījumus, ko jūs paši neesat iniciējuši. Pat ja uzreiz sapratīsiet, ka nauda izkrāpta, pat ja tā internetbankā būs redzama kā “rezervēta”, pēc būtības tā jau būs aizgājusi krāpniekiem un to atgriezt vairs nebūs iespējams. Šādos gadījumos vienīgais variants ir vērsties policijā.»

“Vai jums nesen bija kāds starptautisks maksājums internētā?”

Tatjanu krāpnieku zvans sasniedza tieši brīdī, kad viņa tikko iegāja savā viesnīcas numurā, atlidojot baudīt atvaļinājumu Venēcijā.

– Jūs traucē no jūsu bankas drošības dienesta. Vai jums nesen nebija kāds starptautisks darījums vai maksājums internētā, – sieviete pieklājīgi un pārliecinoši pajautāja krievu valodā.

“Saprotu, ka tā ir tikai sakritība, bet tiešam bija tā, ka burtiski dažas dienas pirms tam maksāju par viesnīcu portālā booking.com, kā arī zvanīju bankai, lai palielinātu limitu. Ar bankas darbinieku runāju krieviski, tāpēc šoreiz pat neiedomājos, ka bankas darbiniekam būtu jārunā latviski. Atbildēju, ka bija maksājums,” atmiņās dalās Tatjana.

– Savienošu jūs ar mūsu drošības speciālistu, – turpināja sieviete un pārslēdza zvanu uz vīrieti.

“Šajā brīdī es jau biju stresā,” atceras Tatjana. “Esmu citā valstī, zvans no bankas, kaut kas nopietns un slikts notiek!”

– Šobrīd no jūsu bankas konta notiek naudas pārskaitīšana, un, ja ne jūs to darāt, tad mums nepieciešami jūsu dati, lai šo darījumu apturētu, – ātri un ļoti pārliecinoši turpināja “drošības specialists”.

“Tikai tad es atjēdzos, ka kaut kas nav kārtībā. Es domāju – ja man nebūtu radiniece, kura pati strādā bankā un ar kuru mēs jau pirms tam vairākas reizes runājām par krāpniecības mēģinājumiem, tad es noteikti atklātu visus datus, visu, ko vien iespējams apstiprinātu ar Smart-ID un, visdrīzāk, pazaudētu visu atvaļinājumam uzkrāto naudu. Bet šeit es vienkārši pateicu – uz visiem jūsu jautājumiem es atbildu “nē” un pabeidzu sarunu,” noslēdz Tatjana.

Eksperta komentārs

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:

«Šajā gadījumā savu lomu nospēlēja sakritība. Labi, ka Tatjanai bija iepriekšējas sarunas un zināšanas par telefonkrāpniecību. Protams, krāpnieki nevar zināt, kādus maksājumus cilvēks ir veicis vai kur viņš atrodas. Protams, ja vien pats cilvēks nepublicē bildes no lidostas sociālajos tīklos.

Mēs bieži vien saņemam klientu jautājumus par to, no kurienes krāpniekiem var būt informācija par viņiem. Mēdz būt tā, ka krāpnieki zvana “uz dullo”, dažreiz pat nezinot, kādas bankas klients ir otrā pusē, un to noskaidro tieši sarunas laikā. Bet mēdz gadīties, ka krāpnieki seko cilvēkam sociālajos tīklos un dažreiz zina par viņu daudz vairāk, nekā viņš pats spēj iedomāties. Vienmēr jādomā, ko mēs par sevi rakstām un ar kādām bildēm dalāmies. Publicējot bildes no atvaļinājuma, var kļūt ne tikai par telefonkrāpnieku upuri, bet arī par vieglu mērķi zagļiem, kuri saprot, ka mājās neviena nav.»

“Jums draud sods par naudas atmazgāšanu!”

– Labdien! Jums zvana no Personas datu aizsardzības organizācijas. Vai jūs pēdējā laikā veicāt kaut kādus darījumus ar kriptovalūtām? – zvanu ar šādu jautājumu no Somijas numura dienas vidū saņēma Inna.

“Es pati strādāju Klientu atbalsta komandā bankā un par krāpniekiem zinu ļoti labi. Atbildēju, ka ar kriptovalūtām nenodarbojos, bet zināju, ka ar šo saruna, visdrīzāk, nebeigsies. Un man pašai bija ļoti interesanti to turpināt, lai saprastu krāpnieku argumentus,” skaidro Inna.

– Uz jūsu vārda ir atvērts kriptovalūtu konts un notiek darījumi, bet, ja jūs tos  neveicāt, tad svarīgi kontu apturēt. Vai jūs esat pie datora?

– Nē, neesmu, būšu tikai vakarā.

– Mēs tad jums noteikti atzvanīsim.

“Sākot no kādiem pieciem vakarā mani burtiski bombardēja ar zvaniem no dažādiem numuriem – Somijas, Zviedrijas, Čehijas. Gribēju tikt mājās pie datora, lai varētu ierakstīt sarunu,” turpina Inna.

– Paskatieties e-pastā, jums jābūt saitei.

– Kādā e-pastā?

– Inbox.

– Kādā Inbox? Man ir divas adreses.

– Ziniet, man ir ierobežota pieeja datiem, Jums atzvanīs drošības speciālists.

Pēc kāda laika Innai WhatsApp lietotnē no Lietuvas numura atzvanīja Olga, kura pateica, ka viņa pārstāv starptautisku dienestu, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu.

– Ziniet, šobrīd ir ļoti aktivizējušies krāpnieki.

– Jā, zinu, tāpēc banka brīdina, ka nedrīkst nevienam izpaust savus datus.

– Tieši tā, viss pareizi! Nekādā gadījumā. Un pēc mūsu informācijas uz jūsu vārda ir atvērts kriptovalūtas konts, kurā notiek darījumi 100 000 eiro apmērā. Visdrīzāk, krāpnieki izmanto jūsu datus, un jums jārīkojas, lai šo darbību pēc iespējas ātrāk apturētu.

– Kā gan kāds varēja kaut ko atvērt uz mana vārda?

– Visticamāk, bijusi kāda datu noplūde. Jums droši vien glabājas dati interneta veikalos, “booking” vietnēs utt.

– Kādi ir riski, ja es tagad neko nedarīšu?

– Lielākais risks ir tajā, ka, ja jūs neko tagad nedarīsiet, informācija par šiem aizdomīgiem darījumiem nonāks Eiropas Centrālajā bankā, kura informēs atbildīgās iestādes par  naudas atmazgāšanas apkarošanu Latvijā. Dienests informēs bankas un 50 minūšu laikā visi jūsu konti visās bankas tiks bloķēti un jums draudēs kriminālatbildība par naudas atmazgāšanu.

“Šis skanēja ļoti pārliecinoši. Visi tie nosaukumi, stāsts, ka viss notiks 50 minūšu laikā, stress no tā, ka varu pazaudēt visu naudu un arī vēl draudi par sodu. Esmu pārliecināta – ja es pati nebūtu saistīta ar banku, būtu gatava izdarīt visu, lai tikai man nekas nedraudētu,” komentē Inna.

– Kādu pārlūkprogrammu jūs izmantojat?

– Man ir tikai Microsoft Edge.

– Pamēģiniet ievadīt meklētajā nosaukumu Anydesk (programma, kas nodrošina iespēju attālināti piekļūt datoram – autora piezīme).

– Neveras vaļā, droši vien kādi drošības uzstādījumi datorā.

– Pamēģiniet ievadīt Google Chrome.

– Nē, man tā nav.

– Tad nosauciet sava e-pasta adresi, es jums nosūtīšu saiti.

– Nē, es negribu saukt savu e-pastu.

– Pareizi, nesauciet! Jūs tad varētu man atsūtīt to WhatsApp.

– Nē, es tomēr negribu izpaust savus datus.

– Vai tad jūs saprotat, ka šis jums draud ar lielu sodu par naudas atmazgāšanu?

“Pateicu, ka saprotu un beidzu sarunu. Bija sajūta, ka no šīs sarunas man pat temperatūra pacēlusies. Stress bija milzīgs. Es pat kādā brīdī sāku domāt – ja nu viss ir taisnība? Tagad es daudz labāk saprotu cilvēkus, kuri uzķeras uz šādiem zvaniem. Zvanītāji ir ļoti labi trenēti, ar labu balsi, skan ļoti pārliecinoši. Vienīgi tas, ka viņi runā krieviski, kas varētu būs pirmais signāls pārtraukt sarunu,” skaidro Inna.

Eksperta komentārs

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:

“Līdzīgi krāpnieki rīkojas, zvanot cilvēkiem un uzdodoties ne tikai par drošības nodaļu speciālistiem, bet arī piedāvājot ieguldīt naudu dažādos investīciju pakalpojumos, visbiežāk dažāda veida kriptovalūtās.

Arī šie krāpnieki izmanto tās pašas metodes un paņēmienus. Proti, vispirms potenciālais upuris tiek iepazīstināts ar ieguldījuma iespējām, milzīgo sagaidāmo peļņu un citiem labumiem, taču pēc tam seko stresa situācijas radīšana un spiediena izdarīšana. Krāpnieki rada situāciju un nosacījumus, kuros lēmums jāpieņem tagad un tūlīt. Piemēram, brīdinot par tūlīt gaidāmu strauju cenu kāpumu, kas zināms tikai viņiem. Savukārt vilcināšanās nozīmē palaist garām iespēju gūt milzīgu peļņu.

Lai “ieguldījumus” varētu veikt, krāpnieki upuriem izmāna maksājumu karšu datus, internetbankas piekļuves datus un bieži vien arī lūdz klientiem datorā vai telefonā uzstādīt lietotnes, ar kuru palīdzību krāpnieki pārņem kontroli pār klientu internetbanku un veic maksājumus klientu vietā. Vienīgais, kas klientam atliek izdarīt pašam, ir apstiprināt šos maksājumus ar Smart-ID. Diemžēl pēc tam šos maksājumus atgriezt vairs nevar, jo klients tos pats ir apstiprinājis.”

The post Ko stāsta telefonkrāpnieki? Trīs gadījumi appeared first on IR.lv.

„Beosound Explorer” skaļrunis ir  pielāgots lietošanai dabā, tas ir  viegls, ūdensizturīgs, un ar  27 stundu baterijas darbības laiks, kā arī raksturīgo „Bang&Olufsen” skaņas un dizaina kvalitāti. Katru šī skaļruņa priekšrocību novērtēs aktīvās atpūtas cienītāji.

Tiem, kuri vēlas baudīt piedzīvojumu, bet nevēlas uztraukties, ka skaļrunim varētu atgadīties kaut kas slikts – nejauši iekrītot ūdenī vai smiltīs, un, ka uz tā bateriju var paļauties – šis skaļrunis ir perfekts kompanjons, jo to droši var  lietot ārā, turklāt saglabājot lielisku skaņu un lietošanas ērtumu.

„Beosound Explorer” ir pirmais skaļrunis tirgū, kura virsmai izmantots otrā tipa anodēts alumīnijs, lai uzlabotu izturību pret skrāpējumiem, tādējādi tas ir ideāls skaļruni ārpus telpām – aktivitātēm dabā, tai skaitā pārgājienos, kempingos, makšķerējot vai vienkārši atpūtai pludmalē. Tam ir alumīnija karabīne, lai to varētu cieši piestiprināt mugursomai dodoties garos pārgājienos, kopā ar siksniņu pakarināšanai tas kļūst universāls, nodrošinot izcilu lietošanas pieredzi, neskatoties, kur tas ir novietots. IP67 putekļu un ūdensnecaurlaidības pakāpe aizsargā skaļruni, ja tas nejauši samirkst.

„Beosound Explorer” cilindriskais virsmas dizains padara to ērti nesamu, jo to var droši satvert un tas viegli iegulst mugursomas kabatās. Lai gan skaļruņa virsma ir ļoti izturīga, tā svars ir vien 631 grami, tā ļaujot netraucēti baudīt ceļu. Pateicoties līdz pat 27 stundu ilgam baterijas darbības laikam, skaļruni var izmantot visu dienu neuztraucoties par piekļuvi strāvai, tādejādi tas ir uzticams pavadonis, atrodoties dabā.

Ierīces augšpusē ir vienkārša un intuitīvi saprotama lietotāja saskarne, kas ir labi saskatāma un viegli lietojama arī aukstākos laikapstākļos ar cimdiem rokās.

„Beosound Explore” nodrošina „Bang & Olufsen” firmas skaņu, tai ir divi 1,8 collu pilna diapazona skaļruņi, lai garantētu spēcīgu skanējumu. Uzmanība ir koncentrēta uz veiktspēju ārā un izciliem basiem, kas, par spīti mazajam izmēram, nodrošina 59 dB basu intensitāti. Režģi veido 360 grādu līnijas, lai nodrošinātu „True360” visvirzienu skaņu, kas ir ideāli piemērota vakarēšanai pie ugunskura.

Skaļrunis pieejams antracīta melnā, zaļā vai miglas pelēkā krāsā.

Ar pilnu aprakstu par „Beosound Explorer” var iepazīties te

„ASBIS Baltics” ir viens no lielākajiem IT produktu un risinājumu izplatītājiem Baltijas valstīs; uzticams, stabils un progresīvs partneris; darba devējs ar plašām iespējām un globālu pieredzi. ASBIS Baltics ir daļa no starptautiskas kompānijas ar 30 gadu pieredzi IT izplatīšanā, ar  birojiem 28 valstīs, 30 000 aktīvu klientu un ievērojamu skaitu profesionālu apbalvojumu.

„Bang & Olufsen” ir luksusa audiozīmols, ko 1925. gadā Strūerā, Dānijā, izveidoja Pēters Bangs un Svends Olufsens, kuru aizrautība un redzējums joprojām ir uzņēmuma pamatā. Gandrīz gadsimtu „Bang & Olufsen” paplašina audiotehnoloģiju robežas, un uzņēmums turpina atrasties akustisko inovāciju priekšgalā.

Arī šodien katram „Bang & Olufsen” ražojumam joprojām ir raksturīgs skaistas skaņas, nenovecojoša izskata un nepārspējama meistardarba vienreizīgais apvienojums. Uzņēmuma inovatīvos un progresīvos ražojumus pārdod visā pasaulē „Bang & Olufsen” veikalos un vietnē bang-olufsen.com, kā arī atsevišķi mazumtirgotāji. Uzņēmumā strādā aptuveni 900 darbinieku, un tas darbojas vairāk nekā 70 tirgos. „Bang & Olufsen” akcijas tiek kotētas AS NASDAQ Copenhagen.

Vairāk informācijas.

Atklāts 2021. gadā.

“Nu, rakstiet savas vēlmes, ko gribat darīt, ko gribat redzēt!”, mūsu Gruzijas brauciena sarakstes grupā vedina Ieva, mana skolas laiku draudzene, ar kuru podi gāzti gan pašu mājās, gan ārpus valsts robežām. Viņai ir mode savākt kopā bariņu ar kolēģiem, draugiem un citādi cīši labiem cilvēkiem, un aizšaut kopīgos piedzīvojumos. Arī uz Gruziju netiek braukts...

The post Ierašanās Gruzijā: vīns un klosteri appeared first on Mugursoma.lv.

Kā jau iepriekš rakstīju, iepriekšējā sezonā nosiltinātās grīdas es piebeidzu ar plēvi. Šaja sezonā jau turpinot ar sietu, es piefiksēju, ka zem plēves (starp plēvi un eps) ir izveidojies kondensāts, kas nu nekādi netiek ārā. Iespējams ka iepriekš liku eps mitros laika apstākļos un tad ar plēvi iesprostoju to mitrumu. Pasēdēju un izdomāju, ka man tā plēve tur absolūti nav vajadzīga. Ņēmu un plēsu to plēvi nost, lai iespējamais mitrums varētu mierīgi caur estriču ceļot tālāk.

Tātad tika izvēlēts 5mm biezuma siets ar acs izmēru 100x100mm. Starp citu, siets sanāca 55gb 1x3m un gabalā maksāja 6.1eur, jo iepirku to vēl pagājušajā sezonā. Skatos ka šodienas cena ir ap 11eur=> 336eur vs 605eur. Neslikts ietaupījums.
Silto grīdu caurules gribējās man Uponor, bet sanāca Danfoss PEXa 20×2, kopumā 4gbx400m. Pietika gan grīdām, gan arī ūdens apgādei. Šīs arī jau iepirku vecajos labajos laikos, kad cilvēkus vēl nešķiroja.

Caurules iztinu ar griestos iekārtu DIY iztīšanas palīgierīci:

Pašas caurules pie sieta stiprināju ar savilcēm. Rupji uzmetot skaitu, varētu būt ka izgāja kkur 5000 mazās 2.5mm savilces un kkur 2000 lielās 3.6mm savilces. Bija ko iesvīst. Sekojošās bildēs jau būs redzams apkopojums ar gala rezultātu, vietām jau būs salikti xps distancerīši, lai piepaceltu sietu! Caurules vilku pirmo reizi mūžā, tāpēc šur tur varbūt varēja kko bik savādāk/citādāk, bet nu kas ir ar to jāsadzīvo.

Trīs sieti palika pāri un tos uzliku vēl vienā kārtā virs caurulēm pie ieejas un abiem lielajiem logiem.

Un tad atbrauca pats estrich. Tur arī, protams, neiztika bez piedzīvojumiem. Estricham smiltis beidzās, jo es nebiju baigi pedantiksi sekojis līdzi horizontam un vietām estrich aizgāja līdz pat 10cm. Šo sāpi gan ātri atrisinājām ar papildus materiālu atvešanu.