nekur.lv

vara bungas: Mūsu draugi pasēdēja, uzpīpēja un radīja maksimāli neangažētu RU iebrukuma 3B scenāriju (lasiet https://balticdefenseinitiative.com/scenarios/winter-storm/), kādam mēs noteikti neesam gatavi (bīstamākais vs ticamākais scenārijs). Plāna īstenošana izmaksātu RU dažus miljardus USD un nekādus personāla zaudējumus. To var nosaukt par jauno konvencionālo karu, jo kodolieroču vai citu MII faktors te nepastāv.

Scenārijs īsumā: RU stratēgija šajā gadījumā balstās uz attālinātā (remote warfare) kara principu (RW-approaches to combat that do not require the deployment of large numbers of your own ground troops” (Knowles and Watson, 2018, p. 4). Tas ir, sauszemes spēku kājnieki masā robežu nešķērso, SoF utml diversanti ir iespējami.

1)Vispirms notiek iebrukuma spēku un līdzekļu uzkrāšana. Ņemot vērā kā tie ir trieciena droni, spārnotās raķetes, ballistiskās raķetes un planējošās bumbas, kuras ne vienmēr ir jāpārdislocē tuvāk robežai, 3B apdraudējuma periods paliek nepmamanīts.

2)Seko masīvs, ātrs un negaidīts kombinēts raķešu, dronu, bumbu trieciens pa kādas no 3B galvaspilsētas “lēmumu pieņemšanas centriem” un kritisko infrastruktūru. Nekas jauns, skat.šeit.

3) Ja kara mērķi netiek panākti pēc pirmā etapa, seko intensīva un ilgstoša dronu apšaude iztērējot 10 000 dronu dienā 17 dienu garumā (aprēķini rāda, ka tas tehniski ir iespējams) pa enerģētikas infrastruktūru. RU sasuszemes spēki robežu nešķērso.

4) Ja kara mērķis netiek panākti pēc otrā etapa, seko mazāk intensīva, bet ilgstošāka dronu apšaude iztērējot 2 000-5 000 dronu dienā 40 dienu garumā (aprēķini rāda, ka tas tehniski ir iespējams) pa enerģētikas infrastruktūru. RU sasuszemes spēki robežu nešķērso.

5) Pēc totālas 60 dienu bumbošanas, kad upurvalsts ir “nolīdzināta” seko ultimāts, kas ir adresēts nevis vienai, bet visām 3B valstīm. Sabiedrotie iesaka to pieņemt.

Šādam plānam pamatā ir apsvērumi, ka:

• jebkādas PGA un dronu pārtveršanas spējas izbeidzas ātrāk nekā pretiniekam izbeidzas droni.
• ja tomēr gaisa triecienu efektu momentā izdodas samazināt, tad to var atkal palielināt līdz plānotajam ar attiecīgā etapa prolongāciju.
• Rietumu sabiedrības ir jūtīgas pret humānām katastrofām un bailīgas.
• Tas nav “kara noziegums” vai kaut kas nekonvencionāls, tagad visi tā dara.

Pret šādu plānu strādā apsvērumi, ka:

• Droni var izbeigties ātrāk nekā sabiedrības izturība un sauszemes operāciju nāksies veikt. (skat nacisti pret britiem, orki pret ukraiņiem un trampisti pret persiem).
• Pretdronu stratēģijas mērķis būs nevis paši droni, bet to palaišanas pozīcijas, noliktavas un ražošanas objekti RU dziļumā (iznīcināt šāvēju un loku, nevis bultu).
• NATO (-) tomēr pārkāps savu “sarkano līniju”: finansēs un nodrošinās deep strike karu pret RU tās teritorijā (neveicot sauszemes operāciju).
• Simetriskai atbildei UA nodrošinās 3B ar droniem un to ražošanas spējām .

VB ieskatā pētījums par daudz dramatizēts un tehnisks, tomēr šo ievada tēzi iesaku ņemt vērā:

“Russia exploits another information warfare advantage – that it has been working on for decades. By December 2027, every deterrent that protects […] has been neutralized — not by missiles, but by a mix of elections, fatigue, manufactured narratives, and mostly financing the right political participants.”

avots

vēl par RW

Google Translate nerediģēts tulkojums. Oriģināls: https://wokaldistance.substack.com/p/marx-and-the-magic-potion-of-ideology?utm_source=post-email-title&publication_id=934601&post_id=168835239&utm_campaign=email-post-title&isFreemail=true&r=1b0drd&triedRedirect=true&utm_medium=email
Stāstīt visiem pārējiem, ka valdošās šķiras ideoloģija viņiem ir izskalojusi smadzenes, ir tikai vēl viens veids, kā viņus noraidīt, neiedziļinoties viņu apgalvojumu būtībā.

Viena no nepatīkamākajām lietām, strīdoties ar uz sociālo taisnīgumu orientētiem kreisajiem¹ , ir tā, ka tā vietā, lai mēģinātu pārliecināt citus cilvēkus par viņu kreiso uzskatu pareizību, viņi pavada nesamērīgi daudz laika, izstrādājot teorijas, lai izskaidrotu, kāpēc viņu uzskatus noraida lielākā daļa cilvēku. Šī problēma kļūst īpaši aktuāla kreisajiem, kad viņi saprot, ka tieši tie cilvēki, kurus viņi apgalvo aizstāvam (nabadzīgo strādnieku šķiru un citu “marginalizēto vai “apspiesto” grupu) vārdā, noraida idejas, kuras kreisie ir izvirzījuši ceturtajā vietā.

Lielisks piemērs tam ir diskurss par komunismu. Ļoti bieži nabadzīgie un strādnieku šķiras pārstāvji noraida komunismu par labu kapitālismam un brīvajam tirgum, vienlaikus izrādot pilnīgu un absolūtu nicinājumu pret visām komunisma formām. Pēc komunistu domām, ir vienkārši acīmredzams, ka strādnieku šķiras intereses labāk apkalpo komunisms nekā kapitālisms, un tāpēc fakts, ka strādnieku šķira balso pret savām interesēm, turpinot ievēlēt politiķus, kas aizstāv kapitālismu un brīvo tirgu, prasa zināmu skaidrojumu.

Mīkla, kurā grupas, kuras kreisie ir identificējuši kā marginalizētas, turpina noraidīt kreisos uzskatus, attiecas ne tikai uz komunismu, bet arī uz veselu kreiso uzskatu kopumu:

• Melnādainie cilvēki, kas noraida kritisko rasu teoriju un pozitīvo rīcību
• Vietējie iedzīvotāji, kas noraida postkoloniālo teoriju –
  Strādnieku šķiras cilvēki, kas noraida sociālismu
• Nabadzīgie cilvēki, kas noraida labklājības valsti
• Imigranti, kas iebilst pret atvērtām robežām

Sarakstu varētu turpināt bezgalīgi, bet es ceru, ka lasītājs līdz šim ir ieguvis priekšstatu par apšaubāmās parādības būtību. Pēc kreiso uzskatu, viņu pašu politiskie risinājumi acīmredzami ir to dažādo grupu interesēs, kuru intereses kreisie ir atbalstījuši, tāpēc kreisie bieži vien cenšas izskaidrot, kā šīs grupas var turpināt balsot un rīkoties pretēji savām interesēm, kā tās redz kreisie. Šajā nolūkā kreisie mēdz pieņemt nostāju, ka pastāv kāda psiholoģiska, ekonomiska, sociāla, strukturāla vai kultūras iezīme, kas izskaidro, kāpēc grupas, kuras kreisie cenšas aizstāvēt, noraida kreiso piedāvātās idejas, teorijas un risinājumus.

Šajā nolūkā kreisie labprāt izmanto to, ko Artūrs Mārviks sauc par “ideoloģijas burvju dziru” .²

Saskaņā ar marksisma teoriju ideoloģija ir nepatiess uzskatu, naratīvu vai domu sistēmu kopums, ko izmanto, lai attaisnotu virkni ekspluatatīvu darbību. ³ Marksa ideja bija tāda, ka strādnieku šķiras, kas noraidīja komunismu par labu kapitālismam, to darīja tāpēc, ka bija internalizējušas valdošās šķiras kapitālistisko ideoloģiju un tādējādi nespēja saskatīt savas patiesās intereses. Saskaņā ar šo uzskatu, strādnieku šķiras bija kļuvušas par upuriem ideoloģijas ieaudzināšanai, kas kalpoja valdošās šķiras interešu veicināšanai uz viņu pašu strādnieku šķiras interešu rēķina. Markss to formulē šādi:

Valdošās šķiras idejas katrā laikmetā ir valdošās idejas, t.i., šķira, kas ir sabiedrības valdošais materiālais spēks, vienlaikus ir arī tās valdošais intelektuālais spēks. Šķira, kuras rīcībā ir materiālās ražošanas līdzekļi, vienlaikus kontrolē arī garīgās ražošanas līdzekļus, tāpēc, vispārīgi runājot, to cilvēku idejas, kuriem trūkst garīgās ražošanas līdzekļu, ir tai pakļautas. Valdošās idejas ir nekas vairāk kā dominējošo materiālo attiecību, dominējošo materiālo attiecību, kas aptvertas kā idejas, ideju izpausme; tātad attiecību, kas padara vienu šķiru par valdošo, tātad tās dominēšanas idejas . Indivīdiem, kas veido valdošo šķiru, cita starpā piemīt apziņa, un tāpēc viņi domā. Ciktāl viņi valda kā šķira un nosaka laikmeta apjomu un aptvērumu, ir pašsaprotami, ka viņi to dara visā tā apjomā, tātad cita starpā valda arī kā domātāji, kā ideju radītāji un regulē sava laikmeta ideju ražošanu un izplatīšanu: tādējādi viņu idejas ir laikmeta valdošās idejas .

Cerams, ka ideja šeit ir skaidra: pateicoties tās kontrolei pār sabiedrības resursiem, bagātību, varu un institūcijām, valdošā šķira spēj izplatīt idejas, kas veicina viņu pašu intereses, it kā šīs idejas būtu tikai neitrāli objektīva fakta apgalvojumi. Tomēr, kā saka Markss, valdošā šķira patiesībā laiž apgrozībā ideju, teoriju un naratīvu kopumu, kas darbojas, lai veicinātu valdošās šķiras intereses. Kā saka Markss:

“Jo katra jaunā klase, kas nostājas vienas valdošas klases vietā, ir spiesta, tikai lai sasniegtu savu mērķi, attēlot savas intereses kā visu sabiedrības locekļu kopējās intereses, tas ir, izteiktas ideālā formā: tai jāpiešķir savām idejām universāluma forma un jāattēlo tās kā vienīgās racionālās, universāli derīgās.” ⁵

Šajā skatījumā valdošās šķiras ideoloģija ir nekas vairāk kā ideju un stāstu kopums, kas patiesībā veicina valdošās šķiras intereses, bet kas maskējas ar viltus universālismu, kas ļauj valdošajai šķirai tos pasniegt kā objektīvu universālu patiesību kopumu. Tātad, saskaņā ar šo analīzi, ideoloģija ir nosaukums, kas dots viltus naratīvai struktūrai, uzskatu kopumam vai ideju grupai, kas ir ietīta viltus universālismā, bet patiesībā ir kādas dominējošas grupas interešu kultūras ziņā specifiska izpausme. Ar šo ideoloģijas koncepciju spēlē Marksa ieteiktais risinājums bija tāds, ka kapitālisma aizstāvība, kas tika pasniegta kā neitrāli realitātes apraksti, ir jāatmasko kā nekas vairāk kā valdošās šķiras ideoloģijas artikulācija. Kad šī kapitālistiskā ideoloģija tika atmaskota par to, kas tā bija, tā bija nežēlīgi jākritizē, lai parādītu, ka kapitālistiskā ideoloģija ir gan nepatiesa, gan valdošās šķiras interešu izpausme, kas ir pretēja strādnieku šķiras interesēm.

Lai gan šī ideoloģijas jēdziena pirmsākumi meklējami Marksa idejā, pamatideju ir pārņēmuši visu veidu kreisie, katrs no kuriem cenšas sniegt skaidrojumu tam, kā kāda grupa varētu rīkoties pret savām interesēm, noraidot kreiso piedāvātos risinājumus. Piemēram, daži kreisie seko Gramši un apgalvo, ka valdošajai šķirai ir kultūras hegemonija (kultūras kontrole) un ka valdošā šķira ir iestrādājusi savu ideoloģiju kultūrā, kur neko nenojaušoši cilvēki to pieņem, neapzinoties tās ideoloģisko dabu. Neomarksisti, izmantojot Freida psiholoģiskās teorijas, apgalvo, ka ideoloģija darbojas zemapziņas līmenī un liek cilvēkiem rīkoties pret savām interesēm, to neapzinoties. Postmodernie kreisie varētu apgalvot, ka ietekmīgas intereses kontrolē un uzrauga diskursa veidošanos, un tādējādi tām ir vara izlemt, kuri diskursi ir leģitīmi; vara, ko viņi izmanto, lai virzītu savas intereses, vienlaikus deleģitimizējot jebkuru diskursu, kas ir pretrunā ar viņu interesēm.

Sīkāka informācija par to, kā tieši ideoloģija darbojas un izplatās, var mainīties, taču pamatatziņa paliek nemainīga: valdošā šķira spēj izplatīt sabiedrībā savas kultūras ziņā specifiskās un savtīgās ideoloģijas tā, it kā tās būtu fakts; un šo ideoloģiju izplatīšana ļauj tām attaisnot sabiedrības netaisnīgo strukturēšanu, resursu un varas netaisnīgo sadali un būtībā ekspluatatīvu prakšu turpināšanu. Interpretējot to cilvēku uzskatus, kuri noraida kreiso ideju, kā neko vairāk kā valdošās šķiras ideoloģijas izpausmi, kreisie faktiski pārvērš savu pretinieku uzskatus no apgalvojumiem un idejām, kas jāvērtē pēc patiesības, par ideoloģijas izpausmēm, kas jāvērtē pēc tā, kuru mērķi tiek virzīti, kuru intereses tiek ievērotas un kam tas nāk par labu.

Tieši šī iezīme padara ideoloģijas jēdzienu marksistiskajā izpratnē (un dažādās līdzīgu ideju iterācijas, ko izmanto dažādi radikāli kreisie) par burvju dziru, ko var izmantot, lai noraidītu apgalvojumus, kas ir pretrunā ar kreiso pašu idejām. Saskaroties ar idejas aizstāvību, kas ir pretrunā ar tām, kuras kreisie vēlas redzēt īstenojamies, kreisie var izmantot ideoloģijas burvju dziru, lai šādas idejas pārvērstu no apgalvojumiem, kas ir jāizskata, par ideoloģijām, kas tiek atmaskotas kā valdošās šķiras interešu izpausme. Šis solis ļauj kreisajiem cīnīties pret jebkādiem iebildumiem pret savām idejām vai jebkādu pretēju ideju apgalvojumiem, vienkārši apgalvojot, ka tie, kas aizstāv idejas, kas ir pretējas kreiso vēlamajam risinājumam, ir iesprostoti ideoloģijas varā, ir kļuvuši par hegemonisku diskursu smadzeņu skalošanas upuriem vai pauž ideoloģiju, kas darbojas zemapziņas līmenī, par kuru viņi nav informēti. Vairs nav nepieciešams nopietni uztvert pretinieku patiesības apgalvojumus vai godīgi cīnīties ar to, ka tie, kas iebilst pret kreiso ideoloģiju, vienkārši nepiekrīt kreiso idejām, teorijām un risinājumiem. Tā vietā kreisie var tieši pāriet pie Marksa (un kreiso, kas seko viņam kritiskās teorijas tradīcijās) aizspriedumiem un nežēlīgi kritizēt pretējus uzskatus, lai tos atmaskotu kā kultūras ziņā specifiskas un interešu piesātinātas ideoloģijas, kuras nevaldošo aprindu locekļiem vajadzētu noraidīt. Tādā veidā kreisie izmanto marksistisko ideoloģijas koncepciju (un dažādus tās atvasinājumus, kas darbojas līdzīgi), lai konstruētu intelektuālu aparātu, kas ļauj viņiem noraidīt visus konkurējošos apgalvojumus.

Kreiso spēku problēma visā šajā ir tā, ka tieši to pašu aparātu, ko kreisie konstruē, lai delegitimizētu to cilvēku idejas, kuri noraida viņa uzskatus, var viegli piemērot arī pašam kreisajam spēkam. Piemēram, varētu teikt, ka marksisms, feminisms, kritiskā teorija un postmodernisms paši par sevi ir ideoloģiju kopums, ko kreisie spēki ir konstruējuši, lai attaisnotu savus mēģinājumus sagrābt varu. Varētu apgalvot, ka kreisās politiskās teorijas ir līdzeklis, ar kura palīdzību kreisie spēki cenšas īstenot savas vēlmes iegūt varu, bet kas ir prasmīgi maskēts kā politiska programma, lai palīdzētu apspiestajiem un atstumtajiem. Ir arī vērts atzīmēt, ka kreisie vienmēr domā, ka ideoloģijas varā ir kāds cits; nekad kreisie nav iesprostoti ideoloģijas varā. Vienmēr citi cilvēki ir tie, kuriem tiek skalotas smadzenes, kuri tiek indoktrinēti vai iesprostoti ideoloģijas varā; un kreisajam nekad neienāk prātā, ka tādu pašu apsūdzību varētu vērst pret viņu.

Ideoloģijas zobens var griezt visos virzienos.

Šeit pieļautā kļūda ir vienkārša – ideoloģijas teorija, kā tā parasti tiek īstenota, cenšas noraidīt apgalvojumu, pamatojoties uz to, kura interesēs būtu pieņemama apgalvojuma patiesuma pieņemšana, nevis pierādīt, ka attiecīgais apgalvojums patiesībā ir nepareizs. Noraidīt apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka to motivē savtīgas intereses vai ka apgalvojuma iesniedzēja spriedumi nav uzticami, jo šīs personas spriedumi ir sagrozīti savtīguma dēļ, nozīmē likt ratus zirgam priekšā. Tas nozīmē pieļaut to, ko K. S. Lūiss nosauca par “bulverisma” maldiem, kurus, pēc Lūisa teiktā, radīja Ezekiels Bulvers.

„ kura liktenis tika izlemts piecu gadu vecumā, kad viņš dzirdēja māti sakām tēvam, kurš bija apgalvojis, ka trīsstūra divas malas kopā ir lielākas par trešo: “Ak, tu to saki tāpēc, ka esi vīrietis. ” „Tajā brīdī,” apliecina E. Bulvers, „manā atvērtajā prātā iešāvās lielā patiesība, ka atspēkojums nav nepieciešama argumentācijas sastāvdaļa. Pieņem, ka tavs oponents kļūdās, un tad paskaidro viņa kļūdu, un pasaule būs pie tavām kājām . ” ⁶

Vienkārši sakot, bulverisma maldība rodas, kad kāds pieņem, ka apgalvojums ir nepatiess, un pēc tam cenšas izskaidrot, kāpēc cits uzskata šo maldīgo uzskatu, un šajā procesā pilnībā izvairās no tā, lai faktiski pierādītu, ka attiecīgais uzskats patiesībā ir nepatiess. Tas nozīmē pieņemt, ka otra persona maldās, un pēc tam mēģināt izskaidrot, kāpēc šī persona pieļauj šo it kā kļūdu, nekad faktiski neveicot nepieciešamo darbu, lai apgalvojumu izskatītu apspriešanai. Tas nozīmē aizstāt kļūdas pierādīšanu ar skaidrojumu, kāpēc tiek pieļauta it kā kļūda. Tādējādi marksistiskā ideoloģijas koncepcija, ko ir pieņēmuši daudzi kreisie, ir gatavs aparāts, lai bulverismu izmantotu kā ieroci pretinieku apgalvojumu deleģitimizācijai. Piesaucot ideoloģijas burvju dziru, kreisie var noraidīt savu pretinieku apgalvojumus, paskaidrojot, kāpēc kreisie domā, ka viņu pretinieki kļūdās, faktiski nepierādot, ka viņi patiesībā kļūdās.

Tā ir kļūda. Kā saka Lūiss: “Pirms sākat skaidrot, kāpēc cilvēks kļūdās, jums ir jāpierāda, ka viņš kļūdās.” ⁷

Tātad, kā mēs tiekam galā ar ideoloģijas burvju dziru, kad tā tiek vērsta pret mums?

Kad kreisais pārstāvis piesauc ideoloģijas burvju dziru, lai deleģitimizētu kādu no saviem apgalvojumiem, var būt diezgan sarežģīti atbildēt, jo burvju dziras piesaukšana maina debates no jautājuma par apgalvojuma patiesumu uz jautājumu par to, vai jūs vienkārši atkārtojat kādu politiski ielādētu ideoloģiju. Tas maina debašu skatījumu tā, ka reaģēšana ir īpaši sarežģīta. Daudzi cilvēki cenšas tikt galā ar ideoloģijas burvju dziras piesaukšanu, mēģinot iesaistīties ar kreiso pēc viņa paša noteikumiem, parādot, ka viņš patiesībā neatrodas ideoloģijas varā. Tā ir kļūda, jo šāda atbilde pieņem kreiso sarunas veidošanas veidu un tādējādi ļauj kreisajam turpināt apgalvot, ka viņš ir valdošās šķiras ideoloģijas varā, nevis risināt savu apgalvojumu patiesumu. Pareizais veids, kā reaģēt, kad kreisais pārstāvis piesauc ideoloģijas burvju dziru, ir koncentrēties kā lāzeram uz to, ka kreisais pārstāvis ir piesaukis ideoloģijas jēdzienu, lai parādītu, KĀPĒC jūs kļūdāties, vispirms neveicot darbu, lai parādītu, KA jūs patiesībā kļūdāties. Šeit galvenais ir padarīt kreiso izmantoto stratēģiju pilnīgi skaidru visām iesaistītajām pusēm, lai viņi varētu redzēt, ko kreisie grasās darīt. Tāpat kā burvju triks zaudē spēju apmānīt cilvēkus, tiklīdz viņi zina, kā tas tiek darīts, ideoloģijas burvju dzēriens pārstāj būt efektīvs, tiklīdz cilvēki saprot, ka tas ir veids, kā noraidīt apgalvojumus, vispirms nepierādot, ka šie apgalvojumi patiesībā ir nepatiesi.

Retoriski to var izdarīt, sakot kaut ko līdzīgu: “Es atsakos iesaistīties diskusijā par to, kuru intereses tiek aizstāvētas vai vai valdošās šķiras ideoloģija man ir izskalojusi smadzenes, līdz mēs vispirms neesam noskaidrojuši, vai apgalvojums ir patiess. Ja vēlaties, lai es atbildu uz skaidrojumiem, kāpēc, jūsuprāt, esmu kļūdījies vai man ir nepareizs uzskats, jums vispirms būs jāpierāda, ka esmu kļūdījies un ka es patiesībā kļūdos.”

Uzstājot uz patiesības noteikšanu, jūs piespiežat otru personu pievērsties apgalvojuma būtībai un faktiskajam strīdus jautājumam. Ja kreisais atsakās iesaistīties būtības apspriešanā, viņš atmaskos sevi kā negodprātīgu sarunu biedru, ja viņš tomēr iesaistīsies būtības apspriešanā, jūs būsiet veiksmīgi neitralizējuši ideoloģijas burvju dziru.

1
Termins “uz sociālo taisnīgumu orientēti kreisie” ir domāts, lai ietvertu feministes, marksistus, neomarksistus, sociālistus, komunistus, aktīvistus, kurus dažādi dēvē par “modrajiem”, kritiskos teorētiķus, postmodernistus utt.
2
Artūrs Mārviks, Sešdesmitie gadi: Kultūras revolūcija Lielbritānijā, Francijā, Itālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, ap 1958.–ap 1974. gadu , Bloomsbury Reader (2011), 13. lpp.
3
Šis apraksts ir ņemts no Džozefa Hīta lekcijas. Attiecīgais citāts ir 26:37.
4
Kārlis Markss, Vācu ideoloģija: ieskaitot tēzes par Feierbahu un ievadu politiskās ekonomijas kritikā, Prometeja grāmatas (1998), 67. lpp.

5
Kārlis Markss, Vācu ideoloģija: ieskaitot tēzes par Feierbahu un ievadu politiskās ekonomijas kritikā, Prometeja grāmatas (1998), 68. lpp.

6
K. S. Lveiss, “Dievs apsūdzēto solā” un citas esejas ( avots šeit: https://www.orcuttchristian.org/Lewis%20CS%20-%20God_in_the_Dock.pdf ) , 140. lpp.

7
K. S. Lveiss, “Dievs apsūdzēto solā” un citas esejas ( avots šeit: https://www.orcuttchristian.org/Lewis%20CS%20-%20God_in_the_Dock.pdf ) , 140. lpp.

© 2025 Wokal Distance

Zemeņu šķirņu ir daudz, un katrai ir savas priekšrocības – vienas izceļas ar saldumu, citas ar lielām ogām vai spēju...

The post Deviņas labākās zemeņu šķirnes 2026. gadā appeared first on Hitnet.lv.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā Mārupes novads piedāvā plašu programmu, apvienojot sportiskas aktivitātes ar kultūras notikumiem. Centrālais dienas notikums būs jaunās skrituļošanas trases nodošana ekspluatācijā Tīrainē un aktīvās tūrisma sezonas atklāšana.

Svarbiausi akcentai
* Velobrauciena garums: aptuveni 14 kilometri pa Mārupi un apkārtni.
* Drošība: dalībniekiem līdz 16 gadu vecumam aizsargķivere ir obligāta.
* Dresscode: balts un karmīnsarkans apģērbs, patriotisks velosipēdu noformējums.
* Reģistrācija: pieteikšanās velobraucienam atvērta līdz 28. aprīlim.
* Pieejamība: visi pasākumi un jaunas trases atklāšana iedzīvotājiem un viesiem ir bez maksas.

Velobrauciens un sporta infrastruktūras atklāšana Tīrainē

Svētku rīts plkst. 11.00 aizsāksies aktīvās atpūtas parkā “JIP Mārupīte”, kur tiks dots starts tradicionālajam velobraucienam. Šī gada maršruts ietver jauna veloceļa posma atklāšanu gar Dzelzceļa ielu un došanos uz Lapiņu dambi 21. Tur plkst. 11.00 svinīgi atklās jauno skrituļošanas trases atklāšanu, piedaloties olimpietim Mikam Zvejniekam.

Pasākumā Tīrainē plānoti skrituļslidošanas un pump track paraugdemonstrējumi. Muzikālo atmosfēru nodrošinās vietējais talants, šova “X faktors” uzvarētājs Jurģis Namejs Zvejnieks. Pēc svinīgās daļas velobrauciena dalībnieki turpinās ceļu, noslēgumā atgriežoties starta punktā, lai baudītu kopīgu svētku zupu.

Muzikālie uzvedumi Babītē un svētku koncerts Mārupē

Vakara programmā plkst. 18.00 laukumā pie Babītes Kultūrizglītības centra notiks muzikāls uzvedums “Teic, kur zeme skaistākā”. Tajā piedalīsies aktieris Artis Robežnieks, dziedātāji Dainis Skutelis, Paula Saija un deju kolektīvs “Dārta”. No plkst. 20.00 turpat sekos tautas balle, gatavojoties Mārupē plānotajiem svētku koncertiem, kas pulcēs dažādu paaudžu interesentus.

Kulminācija gaidāma Mārupes Kultūras nama pagalmā plkst. 20.00, kur izskanēs Guntara Rača un maestro Raimonda Paula kopdarbi koncertprogrammā “Nekur nav tik labi kā mājās”. Uz skatuves kāps Igo, Brigita Reisone, bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīite” un MC orķestris. Pasākumu norise plānota brīvā dabā, tādēļ apmeklētāji aicināti izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.

Avots: Mārupes novada pašvaldība

Podkāsta “Kino Kults” 135. raidījums ir klāt!

Starp citu, izrādās, mums bija īpaši daudz labvēlības pilnu vārdu, ko veltīt “Apple TV” straumēšanas servisam!

Šajā podkāstā:

• Māžošanās ar “Infinity Vision” un citi jaunumi (00:01:28);
• Plugs, plugs, plugs (00:36:56);
• “The Drama”, “Lee Cronin’s The Mummy”, Žana Kloda van Dammes filmogrāfija un citas lietas, ko esam noskatījušies (00:49:40)

Piedalās: Sergejs Timoņins, Līva Spandega, Toms Cielēns
Montāža: Toms Cielēns

Saistībā ar tradicionālajām Brīvības stafetēm Jelgavas centrā sestdien, 4. maijā, no pulksten 11.45 līdz 13.00 tiks ieviesti būtiski satiksmes ierobežojumi. Šajā laikā vairāki ielu posmi būs slēgti, ietekmējot gandrīz visu pilsētas sabiedriskā transporta kustību.

Svarbiausi akcentai
* Bezmaksas braucieni: Visas dienas garumā pilsētas autobusos pasažieri varēs braukt bez maksas.
* Slēgtais laiks: Satiksmes ierobežojumi centrā būs spēkā no 11.45 līdz 13.00.
* Neapkalpotās pieturas: Septiņas pieturas, tostarp “Centrs”, “Pētera iela” un “Autoosta”, netiks apkalpotas.
* Apvedceļi: Autobusi slēgtos posmus apbrauks pa J. Čakstes bulvāri, Raiņa ielu un P. O. Kalpaka ielu.

Izmaiņas autobusu maršrutos un apbraucamie ceļi

Lai nodrošinātu 4. maija svētku pasākumu norisi, SIA “Jelgavas autobusu parks” operatīvi mainījis kustības shēmas. Lielākā daļa maršrutu tiks novirzīti pa paralēlajām ielām, izvairoties no tiešas pilsētas centra šķērsošanas.

Ierobežojumi pieturu apkalpošanā

Sacensību laikā pilnībā tiks apturēta septiņu pieturvietu darbība. Pasažieriem jārēķinās, ka netiks apkalpotas pieturas “Centrs” (abos virzienos), “Pētera iela” Lielajā ielā (abos virzienos), “Mātera iela”, “Svētes iela” Mātera ielā un “Autoosta” Pasta ielā.

Atsevišķi reisi tiks saīsināti vai uzsākti no citām vietām. Piemēram, 19. maršruta reiss no Viesturu stacijas pulksten 11.42 kursēs tikai līdz pieturai “Ozolskvērs”. Tāpat no “Ozolskvēra” pulksten 12.45 tiks uzsākts 8. maršruta reiss virzienā uz Bemberiem un Mežvidiem.

Ņemot vērā pilsētas centra slēgšanu, pārvadātājs aicina iedzīvotājus plānot braucienus laicīgi. 5. maršruta reiss no Bērzu kapiem pulksten 12.35 tiks izpildīts tikai līdz pieturai “Uzvaras iela”.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Shemer Kuznits – New Era Online #4-6

Manu viedokli un iespaidus var izlasīt šeit

The post JLSS U13 sezonu noslēdz ar uzvaru appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.

Jelgavā, 1. maijā, ar vērienīgām smaiļošanas un kanoe airēšanas sacensībām “Pavasara kauss” atklāta aktīvā sezona, vienlaikus noskaidrojot Latvijas čempionus garajās distancēs. Lielupes ūdeņos spēkiem mērojās simtiem sportistu, cīnoties ne tikai par individuālo godu, bet arī par jaunieviesto komandu ceļojošo kausu.

Svarbiausi akcentai
* Mihails Solovejs izcīnīja Jelgavai vienīgo zelta medaļu junioru kanoe airēšanā.
* Limbažu novada sporta skola kļuva par pirmo vēsturisko komandu kausa ieguvēju.
* Romans Orlovs no Igaunijas ieguva leģendārā Aleksandra Avdejeva piemiņas balvu.
* Jelgavas sportisti kopumā izcīnīja 13 dažāda kaluma medaļas.

Limbažu dominance komandu vērtējumā

Atzīmējot sporta kluba “KC” 35. jubileju, organizatori atjaunoja vēsturisko komandu cīņas tradīciju. Punktus komandu ieskaitē nodrošināja katrs dalībnieks, kurš savā grupā ierindojās pirmajā astotniekā. Sīvā konkurencē starp lielākajiem Latvijas airēšanas centriem triumfēja Limbažu novada sporta skola, apsteidzot Daugavpili un mājiniekus.

Jelgavas sportistu individuālie panākumi

Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) pārstāvji uzrādīja stabilu sniegumu, izcīnot godalgotas vietas vairākās vecuma grupās. Kamēr Mihails Solovejs dominēja kanoe airēšanā junioriem, sudraba godalgas Latvijas čempionāta ieskaitē izcīnīja Melānija Čamane, Maija Salzirne un Markus Skuja.

Šīs sacensības bija loģisks turpinājums pilsētā valdošajai sporta gaisotnei, kas aizsākās jau ar iepriekš izziņotajiem gaidāmajiem airēšanas svētkiem Jelgavā. Bronzas medaļas vīriešu un junioru konkurencē papildināja pilsētas medaļu pūru, ko kaldināja Kristiāns Lauris, Artuss Gasners un Artemijs Gerasimjonoks.

Veterānu un starptautiskā konkurence

Īpaša uzmanība tika veltīta Aleksandra Avdejeva ceļojošajai balvai, ko tradicionāli pasniedz ātrākajam smaiļotājam vīriešu elitē. Šogad balva pirmo reizi devās pāri robežai – to izcīnīja igauņu sportists Romans Orlovs.

Ne mazāk spraigas cīņas norisinājās veterānu grupās, kur Jelgavas klubu “KC” pārstāvēja pieredzējuši airētāji. Zelta medaļas savās vecuma grupās izcīnīja Jānis Āboliņš un Jeļena Kovaļonoka, apliecinot, ka Jelgavas airēšanas skolas tradīcijas ir dzīvas visās paaudzēs. Sacensību organizāciju nodrošināja sporta klubs “KC” ciešā sadarbībā ar Jelgavas Sporta servisa centru un Latvijas Kanoe federāciju.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Kompetenču paaugstināšanas un prasmju atjaunināšanas nedēļu sadarbības augstskolu personāla pārstāvjiem Juridiskā koledža organizēja no 2026. gada 20. aprīļa līdz 24. aprīlim Rīgā. Nodarbībās pieredzējušu nozares speciālistu vadībā apguvām stresa vadību, noskaidrojām motivācijas metodes, emocionālās stabilitātes pamatus, pievēršot uzmanību izdegšanai darbā un emocionālajai pašregulācijai. Turpinājums  – 2026. gada 28. aprīlī – tikšanās tiešsaistē. Šogad BIP (Blended Intensive Programme) mobilitātes projektā piedalījās kolēģi no Bulgārijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.

ERASMUS + jauktās intensīvās programmas mērķis ir veicināt internacionalizācijas ideju, palielināt darbinieku un studentu mobilitāti, vienlaikus dodot iespēju kopīgi piedalīties dažādās aktivitātēs un ekskursijās, piemēram, viesoties prezidenta pilī un iepazīt vecpilsētu, apmeklēt muzejus uz izstāžu zāles, cept rupjmaizi “ Lāču” lielajā maizes krāsnī un doties saviesīgās vakariņās LIDO atpūtas centrā.

Aprīlī divi izšuvumu finiši un divi starti, domās vēl pa divi. Dažus procesus vienkārši ir vēlme baudīt ilgāk, savukārt daži starti vispirms domās ir jāstartē, lai reālajā laikā viss ritētu gludi un bez aizķeršanās. Man patīk vienam procesam netraucēti veltīt vismaz divas, trīs dienas, tikai tad ķerties pie nākamā. Dažreiz gluži pretēji, vienas dienas laikā rodas vēlme kaut nedaudz pašūt vairākus darbiņus, tādas neparastas vēlmes reizumis brīvdienās. Es noteikti nespētu darboties tikai pie viena procesa no sākuma līdz beigām.

Automašīnas novietošana pilsētas centrā nakts stundās drīzumā kļūs ērtāka. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Satiksmes kustības drošības komisija ir atbalstījusi iedzīvotājiem draudzīgas izmaiņas – turpmāk Domes iekšpagalma stāvlaukumā un daļā Lielās ielas nakts stundās auto varēs novietot bez iepriekšējiem laika vai caurlaižu ierobežojumiem.

Domes stāvlaukums kļūs pieejamāks sabiedrībai

• Darba dienās (7:00–18:00): Stāvēšana atļauta tikai ar pašvaldības atļaujām vai caurlaidēm.

• Ārpus norādītā laika un brīvdienās: Stāvlaukums būs brīvi pieejams jebkuram transportlīdzekļa vadītājam bez ierobežojumiem.

Izmaiņas Lielajā ielā: naktīs bez laika limita

Uzkopšanas izaicinājumi un eksperimentālais statuss