Rietumu mākslas vēsture - grāmata mākslas entuziastiem...
Man vienmēr ir šķitis interesanti vērot, kā cilvēks dažādos laikmetos mēģinājis izprast un attēlot pasauli sev apkārt. Māksla šajā ziņā ir kas daudz vairāk par skaistiem attēliem, gleznām muzeju sienās vai skulptūrām uz marmora postamentiem. Tā ir liecība par laikmetu, cilvēku domāšanu, ticību, varu, sabiedrības ideāliem un reizēm arī par vēlmi sacelties pret visu iepriekš pieņemto.
Tieši tāpēc manā redzeslokā nonāca Dženetas Reboldas Bentonas grāmata „Rietumu mākslas vēsture”. Mani saista iespēja aplūkot kultūras attīstību plašā perspektīvā — no aizvēstures pirmajiem mākslinieciskajiem centieniem līdz senajām civilizācijām, antīkajai pasaulei, viduslaikiem, renesansei, barokam, romantismam un vēlākajiem mākslas virzieniem. Šādā skatījumā atsevišķs mākslas darbs vairs nav tikai konkrēta autora veikums. Tas kļūst par daļu no daudz plašāka stāsta, kurā viena laikmeta idejas pārmanto, pārveido vai apstrīd nākamais.
Manuprāt, mākslas vēstures grāmatas ir vērtīgas arī tāpēc, ka tās māca skatīties uzmanīgāk. Aiz gleznas kompozīcijas, krāsu izvēles vai tēla žesta var slēpties vesels laikmets ar saviem konfliktiem, pārliecībām un pretrunām. Tāpēc šoreiz vēlos tuvāk aplūkot, ko piedāvā Bentonas grāmata, kā tā palīdz orientēties Rietumu mākslas vēstures plašajā panorāmā un vai tā ir tikai uzziņu grāmata, pie kuras atgriezties nepieciešamības gadījumā, vai arī lasāmviela, kas spēj rosināt pašam ieraudzīt mākslas darbos ko vairāk.
Atzīšos uzreiz — Dženetas Rebeldas Bentonas Rietumu mākslas vēsturi nenopirku tāpēc, ka pēkšņi būtu atklājis sev mākslas vēsturi vai izjutis neatvairāmu vēlmi apgūt Rietumu civilizācijas māksliniecisko mantojumu no pašiem pirmsākumiem. Ar kultūras un mākslas vēsturi esmu pazīstams pietiekami labi, lai šī grāmata man nebūtu gluži jaunas pasaules atklājums. Galvenais arguments par labu pirkumam bija daudz prozaiskāks — laba atlaide. Un, būsim godīgi, ja grāmata par mākslu maksā ievērojami mazāk nekā parasti, atrast tai vietu grāmatplauktā kļūst krietni vienkāršāk.
Man vispār patīk mākslas grāmatas. Ne vienmēr tās iegādājos ar mērķi rūpīgi izlasīt no pirmās līdz pēdējai lappusei. Dažkārt gribas vienkārši paņemt grāmatu rokās, pāršķirstīt lappuses, uzkavēties pie kāda pazīstama mākslas darba, aplūkot detaļas un atsvaidzināt atmiņā zināšanas par konkrētu laikmetu vai mākslinieku. Tā ir sava veida intelektuāla pastaiga, kurai nav obligāti vajadzīgs noteikts maršruts vai galamērķis. Turklāt vizuālajā mākslā vienmēr ir iespējams pamanīt ko tādu, kam iepriekš neesi pievērsis uzmanību.
Tieši šādā kontekstā skatos arī uz Bentonas grāmatu. Tās hronoloģiskais vēriens ir plašs — no aizvēstures un senajām civilizācijām līdz antīkajai pasaulei, viduslaikiem, renesansei, barokam, romantismam un modernās mākslas attīstībai. Šāda struktūra ir pateicīga, lai ātri atgrieztos pie kāda konkrēta posma vai vienkārši ļautos nejaušai lappušu pāršķiršanai. Man nav nepieciešams, lai grāmata no jauna izskaidrotu katru mākslas vēstures pamatjēdzienu. Daudz svarīgāk ir tas, lai tā piedāvātu kvalitatīvu vizuālo materiālu un ļautu atsvaidzināt zināšanas, vienlaikus varbūt atgādinot arī par kādu piemirstu detaļu.
Mākslas vēsturē mani saista ne tikai atsevišķi mākslinieki un viņu slavenākie darbi, bet arī plašāks kultūras konteksts. Mākslas darbs nekad nav tikai attēls — tas ir sava laikmeta produkts, kurā atspoguļojas reliģiskie priekšstati, politiskās attiecības, estētiskie ideāli un sabiedrības izpratne par cilvēku un pasauli. Tomēr ne katrai sastapšanās reizei ar mākslu jābūt nopietnam analītiskam darbam. Reizēm pilnīgi pietiek ar iespēju nesteidzīgi aplūkot gleznu, atcerēties tās tapšanas laikmetu un izbaudīt pašu attēlu.
Man šķiet, ka tieši šeit slēpjas mākslas grāmatu īpašais šarms. Tās var būt gan uzziņu avots, gan vizuāls baudījums, gan vienkārši patīkama iespēja atgriezties pie tā, kas jau reiz iepazīts. Atšķirībā no interneta pārlūkošanas, kur attēli bieži pazūd nepārtrauktā informācijas plūsmā, grāmata ļauj apstāties pie vienas lappuses tik ilgi, cik pašam nepieciešams. Nav steigas, nav nākamā paziņojuma, nav algoritma, kas jau pēc dažām sekundēm piedāvās ko citu.
Vai šī grāmata man būs nozīmīgs jaunu zināšanu avots? To es neuzskatītu par galveno kritēriju. Drīzāk tā ir vēl viena iespēja papildināt savu bibliotēku ar izdevumu, pie kura atgriezties brīžos, kad gribas atsvaidzināt atmiņu vai vienkārši palūkoties uz mākslas darbiem. Un, ja to visu izdevās iegūt par labu cenu, tad pirkums šķiet vēl jo patīkamāks.
Galu galā ne katrai grāmatai grāmatplauktā jāmaina mūsu pasaules uzskats vai jāatklāj pilnīgi jauns zināšanu kontinents. Dažām vienkārši ir jābūt pa rokai — lai tās varētu atvērt, pāršķirstīt, kaut ko atcerēties un varbūt uz brīdi aizkavēties pie kāda mākslas darba, kuru šķietami jau sen pazīstam. Arī tas ir pietiekami labs iemesls, lai grāmatu nopirktu. Pat ja sākotnējais pamudinājums bijusi vienkārši izdevīga atlaide.
notepad.lv
- 19. okt., 20:35 
