Jelgavā olimpiskā lāpa pulcē jaunos sportistus

Trīs jātnieces zirgos svinīgā gājienā pa pilsētas ielu, garām ejot skatītājiem un ēkām.

Olimpiskā lāpa otrdien, 26. maijā, piestāja Jelgavā, turpinot ceļu uz Latvijas Jaunatnes olimpiādi Valmierā. Lāpas sagaidīšanā piedalījās Jelgavas pilsētas un novada sportisti, pašvaldību pārstāvji un Latvijas Olimpiskās komitejas vadība.

Jelgavu Latvijas Jaunatnes olimpiādē pārstāvēs 117 jaunie sportisti 13 sporta veidos. Sacensības Valmierā notiks no 18. līdz 20. jūnijam.

Lāpas ceļš cauri Jelgavai

Lāpa Jelgavā ieradās no Dobeles novada. To no Dobeles novada pārstāvjiem saņēma Jelgavas peldētāji: olimpietis Guntars Deičmans kopā ar dēliem Nikolasu un Edvardu, kā arī Eva Hoļme.

Jelgavā olimpiskā lāpa pulcē jaunos sportistus

Pilsētā lāpu zirgu mugurās ieveda Jelgavas novada pārstāvji. Pie Driksas tilta Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis to nodeva Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Daģim.

Tālāk pa Rīgas ielu līdz Valdekas pilij lāpu nogādāja Jelgavas BMX braucēji. Pēc tam tā tika nodota vieglatlētiem un nonāca pie Zemgales Olimpiskā centra.

Jelgavā olimpiskā lāpa pulcē jaunos sportistus

Sportisti un olimpiskais skrējiens

Pie Zemgales Olimpiskā centra klātesošos uzrunāja Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš.

Olimpiskais čempions 3×3 basketbolā Edgars Krūmiņš lāpu ienesa stadionā. Simboliskajam skrējienam varēja pievienoties ikviens interesents, un tajā piedalījās gan pilsētas, gan novada sportisti.

Jelgavā olimpiskā lāpa pulcē jaunos sportistus

Iepriekš ikdiena.lv rakstīja par lāpas sagaidīšanas maršrutu Jelgavā, kurā bija iekļauti zirgi, BMX braucēji un svinības pie ZOC.

Ceļš uz Valmieru

Pēc Jelgavas lāpa turpinās ceļu uz Bausku. Tās galamērķis ir Valmiera, kur notiks Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

Lāpas ceļš sākās 4. maijā Ventspilī, vietā, kur notika pirmā Latvijas jaunatnes olimpiāde. Pēdējā Latvijas Jaunatnes olimpiāde pirms šā gada sacensībām notika 2019. gadā Jelgavā.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Kas patiesībā notiek HDMI kabelī?

Brīdī, kad dators tiek savienots ar monitoru vai televizoru, viss šķiet gandrīz pārāk vienkārši – viens kabelis, viens klikšķis, un ekrānā acumirklī parādās attēls. Taču aiz šīs ikdienišķās darbības slēpjas sarežģīts un neticami ātrs digitālās komunikācijas process, kas katru sekundi pārvieto milzīgu datu apjomu starp ierīcēm. HDMI kabelis nav tikai “vads”, kas pārnes bildi. Taču […]

Ar smaidu cauri pavasarim

Biznesa plāns

Kā ātri un bez sāpēm piesaistīt līdzekļus savām “Biznesa” idejām…

25.05.2026- 31.05. 2026. Nedelas vidu auksts un vējains laiks.

Nedēļa iesākās vasarīgi silta, pirmdien gaisam daudzviet iesilstot nedaudz virs +20°. Saule mīsies ar mākoņiem, vien vietām atnesot īslaicīgu lietu. Nedēļas vidū, pastiprinoties ciklona ietekmei, Latvijā ieplūdīs vēsāka gaisa masa, nokrišņi kļūs biežāki, un vējš pieņemsies spēkā, brīžiem brāzmās pastiprinoties līdz 15-19 m/s. Nedēļas izskaņā atkal palielināsies anticiklona ietekme – vēja brāzmas pakāpeniski mitēsies un […]

Tālivaldis Margēvičs – Dzīves melnā montāža

Tālivaldis Margēvičs plaši pazīstams kā kino režisors, scenāriju autors un redaktors. Vēl viņu pazīst kā aktieri un rakstnieku. Man viņa vārds visvairāk asociējas ar Šķērsielu Rīgā, par kuras iedzīvotājiem izveidotas pat trīs filmas.  Dzīves melnā montāža ir nevis memuāri, bet dažādi spilgti stāsti no autora dzīves, kas gan ir salikti hronoloģiskā secībā, tomēr līdzīgi kinoRead More »Tālivaldis Margēvičs – Dzīves melnā montāža

Kurp ved labie nodomi?

Kurp ved labie nodomi?

“Bet to viņi darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne Mani.” (Jņ.16:3) Ar šiem vārdiem Kristus par mierinājumu un iedrošinājumu Saviem mācekļiem apliecina,

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Labāko skolēnu cildināšana Ogrē

21. maijā Ogres novada Kultūras centrā Ogres novada Izglītības pārvalde organizēja pasākumu Ogres novada pašvaldības izglītības iestāžu 2025./2026. mācību gada valsts posma mācību priekšmetu olimpiāžu, zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konkursa un informātikas un algoritmiskās domāšanas konkursa “Bebr[a]s” laureātiem un dalībniekiem, Latvijas skolēnu 79. spartakiādes godalgotajiem dalībniekiem un viņu skolotājiem.

Pasākumā skolēnus un viņu pedagogus sveica Ogres novada pašvaldības domes deputāts, Izglītības, sporta un uzņēmējdarbības veicināšanas komitejas priekšsēdētājs Gints Sīviņš, Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs un Ogres novada sporta centra direktore Dzirkstīte Žindiga. 

Uz apbalvošanas sarīkojumu bija uzaicināti arī Madlienas vidusskolas skolēni un viņu pedagogi. 12. klases skolniece Linda Kalniņa saņēma diplomu par iegūto 2. pakāpi un 5. vietu Ogres novada latviešu valodas un literatūras olimpiādē 11.-12.klašu grupā (skolotāja Zinta Saulīte). 7. klases skolnieks Armands Juodžonits un 8. klases skolniece Elizabete Mača saņēma diplomu par izcīnīto 3. vietu Latvijas skolēnu 79. spartakiādē pavasara krosa stafetē (skolotāja Rita Pučekaite).

Pasākuma gaitā skolēni un viņu pedagogi varēja baudīt vokāli instrumentālā ansambļa “Šlipse” muzikālos priekšnesumus, bet pēc pasākuma – nelielu saldumu cienastu.

Jau nākamajā dienā, 22. maijā, Koknesē notika Latvijas skolēnu 79. spartakiādes vieglatlētikas četrcīņa, kurā izcili startēja 7. klases skolnieks Armands Juodžonits, izcīnot savā vecuma grupā 1. vietu tāllēkšanā, 1. vietu 800 m skrējienā un 1. vietu vieglatlētikas četrcīņas kopvērtējumā.

Paldies Madlienas vidusskolas jauniešiem par veiksmi mācību darbā un sportā un viņu pedagogiem par iedvesmu, iedrošināšanu un atbalstu!

Skolotāja Zinta Saulīte

Krievu situācija

Lidojoša drona troksnis Maskavas un Pēterburgas iedzīvotājiem pagaidām bija nepazīstama skaņa. Tagad viņi sāk ar šīm šausmām lēni iepazīties.  “Draudzene pirmo reizi  dzirdēja uzbrūkošu dronu savā vasarnīcā pie Maskavas. Gaisā dimdēja dūkoņa. Pēc tam sekoja detonācja un tas nozīmēja, ka pretgaisa aizsardzība to notriekusi”, – stāsta krieviete Olga kolēģei Annai Lēnai  intervijā.(DN)  Karš bikli ienācis krievu ikdienā […]

Vai LTV būtu pienākums sasaukt atklātu tiešraides diskusiju?

Latvijā pēdējo dienu laikā publiskajā telpā izcēlies neparasti ass konflikts starp augsta līmeņa politiķi un valsts tiesībsargājošo institūciju vadību. No amata atbrīvotais zemkopības ministrs Armands Krauze publiski pārmet ģenerālprokuroram Armīnam Meisteram nepatiesas informācijas izplatīšanu, savukārt ģenerālprokurors politiķa teikto raksturo kā “klajus melus” un politisku šovu pirms vēlēšanām.

AI šļura

Termins «AI slop» norāda uz mākslīgā intelekta radītu drazu. Tā var būt ar labiem nolūkiem, taču ne vienmēr tās veidotājs ir izpratis līdz galam sava nedarba rezultātu. Un ietekmi.

Lai gan ar šo terminu biežāk raksturo šļuru daudzskaitlī, man patika šis raksturojums:

slop is something that takes more human effort to consume than it took to produce. When my coworker sends me raw Gemini output he’s not expressing his freedom to create, he’s disrespecting the value of my time (Neurotica's post at Bluesky)

Darba vidē ir vēl viens termins: workslop.

AI generated work content that masquerades as good work, but lacks the substance to meaningfully advance a given task. (HBR: «AI-Generated “Workslop” Is Destroying Productivity»)

Tavs mākslīgā intelekta ģenerētais slaids ar daudz svarīga teksta, gradientiem, vienu malu biezāku, kaudzi emoji un paviršu formatējumu. Un tas grafiks, kurš varēja nebūt? Neīstu cilvēku bildes un vietu fotogrāfijas. Mani interesē saturs un tikai pēc tam forma.Tu esi nolēmis tos samainīt vietām.

Apsveikums, kuru tu man atsūtīji pa taisno no ChatGPT. Es zinu, ka tie bija trīs varianti, no kuriem izvēlējies tavuprāt atbilstošāko. Un man ir vienalga, cik smalki un eleganti tas ir noformēts. Es. Zinu. Ka. Tev. Tas. Prasīja. 2. Minūtes.

Man ir vienaldzīgs tavs viedoklis par garāka raksta kopsavilkumu, jo «nebija laika», bet gribēji.

Tavs JIRA tickets, kurš ir noformēts atbilstoši vadlīnijām, izskatās ticami, bet ir netipiski detalizēts un netipiski paviršs vienlaikus.

Es iztikšu bez supersmalkā un detalizētā A un B salīdzinājums, kad prasīju vienkārši rekomendāciju.

Tu esi pārkāpis mūsu nerakstīto vienošanos — tērēt vairāk savu garīgo pūļu, lai uzražotu, nekā es, lai patērētu. Tavam darbam ir jēga, nevis plikam rezultātam. Zemāk redzamais citāts ir par rakstīšanu, bet to var dažādā mērā attiecināt arī uz visu pārējo:

Finally, LLM-generated prose undermines a social contract of sorts: absent LLMs, it is presumed that of the reader and the writer, it is the writer that has undertaken the greater intellectual exertion. (That is, it is more work to write than to read!) For the reader, this is important: should they struggle with an idea, they can reasonably assume that the writer themselves understands it — and it is the least a reader can do to labor to make sense of it. («RFD 576: Using LLMs at Oxide»)

Pasēdi ilgāk savā čatbotā. Pamētā domas, idejas. Paprasi uzģenerēt vienu teikumu. Varbūt divus. Pastrādā, pamocies, padarbojies. Domā līdzi un izmanto rīku kā pieaudzis cilvēks. Tavs bērns dara lielākas lietas ar tiem. Ģeneratīvais MI var palīdzēt tev pašam labāk izprast, labāk apgūt. Bet tas tāpat prasa piepūli.

Ražojot un domājot tu kļūsti labāks, gudrāks, skaistāks. Izlemjot slinkot ar domāšanu, man tevi nez vai vajag. Un arī tev tādu sevi nevajag.

Tara Menona "Zem ūdens"

Tara%20Menona.jpg
Tieši pirms autora vizītes Latvijā ir pēdējais mirklis uzrakstīt par grāmatu, ko izlasīju pirms kāda laiciņa. Tara Menona (Tara Menon) ir Indijā dzimusi un Singapūrā augusi rakstniece, kura bērnībā daudz laika pavadījusi pludmalēs, kādas aprakstījusi grāmatā "Zem ūdens" (Under water). Nu jau vairākus gadus viņa dzīvo Ņujorkā un ir angļu filoloģijas profesore Hārvarda universitātē. Taras Menonas romāns “Zem ūdens” gandrīz vienlaikus šogad tika izdots vairāk nekā trīsdesmit valstīs, arī Latvijā. Pie manis gan tas nonāca caur grāmatu klubu kā kaitinošs un nav pārāk paticis. Ņemot vērā, ka grāmata nav bieza, nolēmu dot tai iespēju un paskatīties, vai arī mani grāmata un tās galvenā varone kaitinās. Pasteigšos uz priekšu un atbildēšu jau tagad - mani kaitināja, bet pavisam citu iemeslu dēļ nekā klubā. Taču lasiet tālāk un uzziniet arī, kāpēc stāsts man patika.

Kad Marissa vēl ir bērns, viņas mamma iet bojā, un tētis kopā ar meitēnu bēg no zaudējuma sāpēm, pārceļoties uz mazu Taizemes saliņu Andamanu jūrā. Te par Marissas labāko draudzeni kļūst Arielle, abas kopā viņas iepazīst salas mežu, rifu, pludmales un ūdens iemītniekus. Viņas ir ļoti līdzīgas, bet vienlaikus arī ļoti atšķirīgas. Arielles vecākiem pieder viesnīca, savukārt Marissas tēvs ir dabas pētnieks. Viņas visu dara kopā, vienai draudzenei palīdzot tikt galā ar otras meitenes dzīves ēnas pusēm, un tādas ir abām. Viss mainās dienā, kad Indijas okeāna ūdens kļūst nāvējošs ceturtdaļmiljonam cilvēku, arī Ariellei. Cik simboliski, ka Arielles jeb Arielas vārds bija arī Hansa Kristiana Andersena pasakas mazajai nāriņai.

Viss stāsts izvijas divās laika līnijās. Viena ir abu meiteņu draudzības sākums un 2004. gada Ziemassvētki laiks, kad Taizemē plosījās spēcīgs cunami, un otra ir 2012. gads Ņujorkā, kad pilsētai tuvojas viesuļvētra Sendija. Caur šīm divām laika līnijām Tara Menona, manuprāt, lieliski parāda, cik atšķirīgi tiek uztvertas dabas katastrofas, par kurām cilvēki tiek savlaicīgi brīdināti, un tās, kuras pienāk negaidīti.

Kas mani kaitināja? Tas, ka es biju gaidījusi ko vairāk par cunami, par upuriem, par sekām, to novēršanu, skarbāk, atklātāk, atkailinātāk par traģēdiju. Kaitināja tas, ka nesaņēmu tik, cik gribēju un cerēju. Taču, kad tiku tam pāri un pieņēmu sev, ka šī ir grāmata par draudzību, par to, cik cieša tā var būt, es nomierinājos, atbrīvojos un ļāvos stāstam. Jā, tas nesaviļņoja mani tā, kā es to gaidīju, taču nevaru noliegt šīs grāmatas burvību. Šis stāsts jālasa kā veltījums ikvienam, kurš zaudējis tuvu draugu, savu otro personības pusi, savu dzīves atsvaru un līdzsvarotāju. Marissa nav spējusi tikt pāri zaudējumam un tamdēļ iznīcina pati sevi. Jaunās sievietes zaudējuma sāpes ir tik dziļas, ka viņa itin visu skata caur šo prizmu.

Šis nenoliedzami ir arī veltījums dabai, ko ar savām darbībām iznīcina cilvēks. Dabai nepatīk steiga, tā jāvēro, aizturot elpu un neiejaucoties. Cilvēks drīkst būt blakus un vērot, taču cilvēkam nav tiesību darīt tai pāri. Ak, un Tarai Menonai ir tik skaisti izdevies uzrakstīt  par zilo krāsu. Zils nekad nav vienkārši zils.

"Kad sāku strādāt žurnāla redakcijā, man šķita absurda redaktora doma, ka lasītāji iztēlē redz katru nokrāsu. Kā lai viņi zina atšķirību starp kobaltzilu, debeszilu, akvamarīnu, tirkīzu? Taču es kļūdījos: neviens to negaidīja. Šie vārdi bija sinonīmi, tie nozīmēja vienkārši ļoti zilu, koši zilu, jūraszilu. Neviens no autoriem nebija pavadījis okeānā pietiekami daudz laika, lai zinātu, ka nav tādas krāsas kā jūraszila, ka ūdens maina krāsu tūkstošreiz dienā. [..] Jūra, kuru mēs pazinām, bija smaragdzaļa un sudrabzila, ūdens mirdzēja un zaigoja. Bet tajā dienā tā bija brūni melna un duļķaini pelēka." /158. - 159.lpp./

No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.


LATVIJAS XXXVI UNIVERSIĀDE NOSLĒGUSIES – RSU TRIUMFĒ GAN SIEVIEŠU, GAN VĪRIEŠU KONKURENCĒ

Latvijas Augstskolu sporta savienības (turpmāk tekstā LASS) organizētajā Latvijas XXXVI Universiādē 2025./2026. gada sezonā noslēgusies ar pārliecinošu Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk tekstā RSU) triumfu – RSU komandas izcīnīja uzvaru gan sieviešu, gan vīriešu kopvērtējumā. Visa studiju gada garumā studenti sacentās dažādos sporta veidos, demonstrējot augstu meistarību, komandas garu un studentu sporta tradīciju spēku Latvijā.

Sieviešu konkurencē deviņos sporta veidos RSU komanda kopvērtējumā sakrāja 99 punktus, tikai par diviem punktiem apsteidzot Latvijas Universitāti (turpmāk tekstā LU), kas ieguva 97 punktus. Trešajā vietā ierindojās Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar 85 punktiem, savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk tekstā LBTU) ierindojās 4.vietā ar 83 punktiem.

RSU studentes sezonas laikā uzvarēja spiešanā guļus, peldēšanā, badmintonā un spēka trīscīņā, kā arī izcīnīja augstas vietas citos sporta veidos, kas ļāva nodrošināt uzvaru kopvērtējumā. LU tikmēr triumfēja pludmales volejbolā un vieglatlētikā, saglabājot intrigu līdz pat sezonas pēdējām sacensībām.

Arī vīriešu konkurencē vienpadsmit sporta veidos pirmo vietu izcīnīja RSU, kopvērtējumā sakrājot 147 punktus. Otrajā vietā ierindojās RTU ar 128 punktiem, trešo vietu ieņēma LU ar 116 punktiem. Savukārt 4.vietu ar 96,5 punktiem ieguva LBTU.

RSU vīriešu komanda demonstrēja stabilu sniegumu visa gada garumā, izcīnot uzvaras pludmales volejbolā, spiešanā guļus, spēka trīscīņā un minifutbolā. RTU savukārt dominēja galda tenisā, šahā un volejbolā, bet LU uzvarēja vieglatlētikā.

Latvijas XXXVI Universiādē šosezon tika aizvadītas sacensības pludmales volejbolā, spiešanā guļus, peldēšanā, galda tenisā, šahā, telpu futbolā, badmintonā, spēka trīscīņā, volejbolā, minifutbolā un vieglatlētikā. Sieviešu konkurencē, sacensībās piedalījās studentes no 12 Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt vīriešu konkurencē – sešpadsmit. Sacensību galvenais mērķis ir popularizēt studentu sporta nozīmi un Universiādes tradīciju ilgtspēju Latvijā.

SELL Games 2026 22.05.2026. Photo: Roman Koksarov (RKF)

Rezultātu kopvērtējums pieejams šeit: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1jbIcwQ_MDpN8grBWdGZRsGTTTeI4_LO1CSZbG-q9Yqo/edit?usp=sharing

Latvijas Augstskolu sporta savienība izsaka pateicību visām augstskolām, sportistiem, treneriem, tiesnešiem un sadarbības partneriem par ieguldījumu Universiādes norisē un studentu sporta attīstībā Latvijā.

Informāciju sagatavoja,

Latvijas Augstskolu sporta savienība

The post LATVIJAS XXXVI UNIVERSIĀDE NOSLĒGUSIES – RSU TRIUMFĒ GAN SIEVIEŠU, GAN VĪRIEŠU KONKURENCĒ appeared first on Latvijas Augstskolu sporta savienība.

Koncerts Vagonu hallē

Kad pagājušajā vasarā redzēju grupu "Nova Koma" spēlējam dīvainajā festivālā "Ecosystemic" Mežaparkā (kāpēc dīvainajā? jo tajā gandrīz nebija skatītāju), man šī kolektīva vārds neizteica pilnīgi neko, nebija mūsu ceļi līdz šim šķērsojušies, bet tā bija ja ne gluži mīlestība no pirmā acu skatiena, tad simpātiju rašanās noteikti, un kopš pērnās vasaras grupas iepriekšējā albuma "Es neesmu dusmīgs" dziesmas regulāri skanējušas manās austiņās gan skrienot, gan braucot ar riteni, un arī nupat aizvadītā Stirnu buka posma laikā vadmotīvs "katrs solis man ir maratons" bija man līdzās. Līdz ar to vēsts par grupas jaunākā ieraksta atklāšanas pasākumu mani uzrunāja. Bija gan šaubas, vai es maz varēšu šajā koncertā nokļūt - 23. maijā Augstrozē bija jau piesauktais Stirnu buks, un būtu bijis loģiski nakti pēc tā palikt turpat blakus Rozulas skolā. Biju pat gatavs sev neraksturīgajam variantam Marinu un bērnus nogādāt Rozulā, pats braukt uz Rīgu uz koncertu un pēc tā - atkal uz Rozulu (netīk man tukši dzenāt auto, bet gadās izņēmuma situācijas), taču dažādu veselības nedienu dēļ izlēmām Rozulā nenakšņot, un tad atlika tik vien kā noskriet savu distanci un savlaicīgi braukt uz galvaspilsētu. Arī tas nebija gluži bez starpgadījumiem - startu pārcēla par pusstundu vēlāk, distance bija smagāka, nekā es to būtu gaidījis, bet lietas būtību tas nemainīja - zinot, ka koncerts sāksies 20:00, es Vagonu hallē iegāju trīs minūtes pirms astoņiem. Jā, man nebija atlicis laika mājās ieiet dušā, bet pelde dīķi pēc finiša taču arī skaitās, un vispār Vagonu halle bija tik pilna un tik karsta, ka svaigs tur itin ātri nebija neviens. Koncerta ievadā "Nova Koma" basiste Alise uzstājās ar soloprogrammu klavierēm. Jāatzīst, skaidrs priekšstats par to man neradās, jo lielāko šīs programmas daļu pavadīju rindā pēc alus (kuru šajā dienā biju godam nopelnījis), bet ilga tā nebija - labi ja piecpadsmit minūtes. Un tad bez jebkādas pauzes uzstāties sāka jau grupa pilnā sastāvā. Tā kā mana pazīšanās ar "Novu Komu" klātienē līdz šim aprobežojās ar to pašu pērnās vasaras festivālu, es biju pārsteigts par to, cik labi apmeklēts bija šis koncerts un cik atsaucīga bija publika tajā. Tā jau ir - grūti apjaust, cik kaut kas ir zināms ārpus tava burbuļa. It kā jau nekā pārsteidzoša - "Nova Koma" mūzika ir reizē gana lipīga, lai to gribētos klausīties un arī gana inteliģenta, lai tev par šādu vēlmi nebūtu jākaunās. Mārtiņš Vilnītis, grupas solists, ir harizmātisks un māk uzturēt kontaktu ar publiku, arī soloģitārists Jānis šajā ziņā neatpaliek. Un koncertos (kā tagad liecina mana pieredze jau no divām reizēm) mūziķi atdod sevi visus, tālab es pilnībā varu saprast cilvēkus, kas uz viņu koncertiem iet atkal un atkal. Kā uzzināju no koncertā sastaptas paziņas (CNZ), "Nova Koma" koncertos parasti cilvēku ir ļoti daudz. Koncerta pirmajā daļā grupa spēlēja jauno albumu "Kā es braucu sirēnas lūkoties" pilnā garumā, bet pauzēm un bez pļāpāšanas ar publiku, pat ne reizes Mārtiņš nepateica mums, ka mēs esam labākie un ka viņš mūs mīl. Pieņemu, ka nopietnāki grupas sekotāji iepriekš jau bija pazīstami ar lielāku šo dziesmu daļu (zināms taču, ka pašmāju grupas savas dziesmas parasti vispirms noslīpē koncertos), bet es zināju vien divas - "Sirēnas II", kas šobrīd ir Radio Naba latviešu mūzikas topa virsotnē, un "Varētu saulei izkrist cauri", kas atrodama, šķiet, vienā no grupas koncertierakstiem, vismaz dzirdēta tā noteikti ir. Un, protams, pāris dienās, kas šķīra albuma parādīšanos straumēšanas platformās no koncerta, to biju dažas reizes noklausījies (reizēm arī es izpildu kādu mājasdarbu). Tā ir standarta prakse, albuma prezentācija to atskaņot kā vienu veselumu, un "Sirēnu" gadījumā tas bija īpaši vietā, jo albums ir tematiski gana vienots ap tēmām par jūru, nāvi un pārdzimšanu. Mazliet skumjš, mazliet apcerīgs, mazliet dusmīgs, bet ļoti uztverams. Sajūtu līmenī "Es neesmu dusmīgs" ir augstāka grāvēju koncentrācija, bet tāpat nav šaubu, ka "Sirēnu lūkošanās" ir nobriedušāks albums. Koncerta otrajā daļā izskanēja vecākas dziesmas. Kā šo raksturoja ģitārists Jānis - pirmajā daļā skanēja jaunās dziesmas, kuras Mārtiņš sarakstīja, būdams vecs un rūgts, bet otrajā vecās, kuras viņš radīja jauns un stulbs. Publikas entuziasms otrajā daļā vēl pieauga (lai arī pirmajā tas bija labs), un uz beigām man bija pilnīgi vienalga, ka es pa dienas vidu pēc sajūtām biju tuvu tam, lai arī mani varētu izmest pie organiskajiem atkritumiem, izlēkājies, palicis bez balss un gaužām priecīgs. Lieliska koncerta pieredze, jaunā plate nogādāta mājās. Noteikti iešu uz "Novu Komu" vēl. P. S. Precizējums: 2025. gada koncertierakstā no tās pašas "Vagonu halles" bija dzirdamas arī "Goda viesis" un "Cits cilvēks", taču šo ierakstu mērķtiecīgi klausījies nebiju, tā par izkrišanu saulei cauri bija pati uz savu iniciatīvu skanējusi no Spotify puses. P. P. S. Vizualizācijas ar bija ļoti skaistas (bet tagad man allaž bail tās slavēt, jo ļoti gribas cerēt, ka tās ir patiešām radītas, nevis ģenerētas), bet vienmēr risks mazliet iegrābties, taču izskatījās radītas no sirds, nevis no slopmašīnas.

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===