nekur.lv

Nolēmu ziedot savu laiku, lai palīdzētu Kursora komandai sakarā ar rakstu "“Office.eu” piedāvā Eiropā bāzētu dokumentu veidošanas platformu ". Jo tur nav pateiktas svarīgas detaļas. Pat mans LLM var labāk.

Un šis konkrētais aprakstītais piedāvājums nav līdz galam atklāts.

Tas, ka nekur lapā, izņemot attālu FAQ nostūri, netiek norādīts, ka patiesībā tas nav pašu būvēts un radīts. Tā ir atvērtā koda platformas Nextcloud instalācija ar papildu izstrādēm. Manā grāmatā tas nozīmē, ka šis fakts tiek apzināti slēpts. Arī ekrānšāviņos tikai pazinējs atpazīs Nextcloud. Rakstā minēts, bet pašu ofisotāju lapā ne īpaši.

Informācija par 2024. gadā Beļģijā koprades birojā reģistrētu uzņēmumu arī jāmeklē ar uguni. Iespējams, ka īsti nekvalificējās kā mānīšanās un krāpšana (mums izdevīgas puspatiesības mēs aizstāvam paši), bet es neuzticētos novembrī reģistrētam kantorim, kurš mēģina slēpt to, kas ir.

Dīvainības krīt acīs uzreiz, un mani nedaudz izbrīna, ka tās neradīja vēlmi papētīt sīkāk. Papētīt sīkāk šajā gadījumā būtu pāris minūtes interneta meklētājā pēc izvēles — «Is Office.EU a scam?».

Mans minējums ir, ka viss biznesa plāns ir ap un lielākās izmaksas ir par domēnu «office.eu».

Ja ir akūta vēlme tomēr drosmīgi mēģināt tikt vaļā no ASV diktāta, tad Nextcloud ir gūzma ar pārbaudītiem un drošiem partneriem.

Vai vēlaties noskaidrot, kur Latvijā atrodas zemes, kas pieder ārvalstniekiem?

Vai vēlaties zināt no kuras valsts ir šis zemes īpašnieks?

Lielisku iespēju atrast atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Lursoft IT jaunais slānis Nekustamo īpašumu datu kartē, kas saucas “Īpašnieki ārvalstnieki”.

Kartes lietotājam jebkurā Latvijas vietā ir iespēja uzzināt kādas valsts fiziskai vai juridiskai personai pieder nekustamais īpašums.

Reiz kāds gudrs vīrs teica: “Idiotisms nav tas, ka tu kļūdījies. Idiotisms ir tas, ka tu kļūdījies, zinādams, ka kļūdīsies, un tomēr turpināji, jo sistēma to pieļāva.” Šodien Rīgā, Mūkusalas ielas promenādē, mēs redzam šo tezi iemūžinātu betonā – burtiski. Zemākas stiprības klases betons margu pamatos. Nevis kaut kur nomalē, bet pašā pilsētas sirdī, tur, kur cilvēki staigā, bērni skraida un tūristi fotografē “eiropeisko” Rīgu. Autoruzraugs, būvuzraugs un būvnieks tagad oficiāli atzinuši: neatbilstošs. Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments to paziņoja Satiksmes un transporta lietu komitejā. Un viss. Punkts. Nevis “mēs esam šokēti”, bet vienkārši – “jā, mēs to izdarījām”.

Šis nav tikai būvniecības kļūda. Tas ir filozofisks manifests. Tas ir mūsu laikmeta garīgais autoportrets, ielietots C12/15 betonā tā vietā, kur vajadzēja C25/30 vai augstāku. Un tas sāp nevis tāpēc, ka betons ir vājš (lai gan tas ir), bet tāpēc, ka tas atklāj dziļāku, eksistenciālu vājumu – kolektīvo idiotismu, kas mūsdienās maskējas zem “procedūrām”, “atbildības sadales” un “Eiropas standartiem”.

Padomāsim par to. Senie grieķi idiotu sauca par *idiōtēs* – cilvēku, kurš dzīvo tikai savā privātajā sfērā, ignorējot polis. Mūsdienu idiots vairs nav vientuļš. Viņš ir sistēmas produkts. Viņš ir komiteja. Viņš ir tenders. Viņš ir “atbilstoši normatīvajiem aktiem”. Mūkusalas gadījumā idiots nav viens būvnieks, kurš “aizmirsīs” pasūtījumu. Idiots ir viss ķēdes mehānisms: projekta autori, kas neuzrakstīja precīzu tehnisko specifikāciju; uzraugi, kas parakstīja, neapskatot; dome, kas maksāja par to, ko zināja, ka ir slikti. Un tagad – visi kopā atzīst “neatbilstību”. Neviens nav vainīgs. Visi ir “procesā”.

Šeit slēpjas īstais filozofu akmens: mūsdienu cilvēks ir zaudējis spēju būt atbildīgs par savu rīcību, jo atbildība ir izkliedēta tik plānā kārtā kā margu betons. Heidegers to sauca par *das Man* – “viņi”. Viņi būvēja. Viņi apstiprināja. Viņi tagad atzīst. Bet “viņi” nekad nenes sodu. “Viņi” vienkārši raksta protokolu un turpina būvēt nākamo promenādi. Idiotisms kļūst par institucionālu normu. Tas ir ērti. Tas ir droši. Tas ir mūsdienīgs.

Un vai nav ironiski? Mēs dzīvojam laikmetā, kad mākslīgais intelekts raksta dzeju, bet cilvēks joprojām nespēj pareizi ieliet betonu. Mēs runājam par ilgtspējību, zaļo kursu un “nākamajām paaudzēm”, bet nevaram nodrošināt, lai marga nenogāztos uz pirmā stiprāka vēja. Tas nav tehnisks jautājums. Tas ir metafizisks. Tas ir par to, kā mēs esam zaudējuši saikni ar *techne* – nevis kā ar “tehnoloģiju”, bet kā ar mākslu būt cilvēkam pasaulē. Senie romieši būvēja akveduktus, kas stāv vēl šodien. Mēs būvējam promenādes, kuras jau pirms nodošanas ekspluatācijā ir gatavas sabrukt.

Šī betona epizode ir skarbs atgādinājums: idiotisms nav nejaušība. Tas ir izvēle. Izvēle neprasīt vairāk. Izvēle neuzņemties risku pateikt “nē”. Izvēle slēpties aiz papīriem. Un visbīstamākais – izvēle pierast. Jo, kad tu pierod pie tā, ka promenāde ir būvēta ar “mazliet vājāku” betonu, tu pierod arī pie tā, ka slimnīca ir būvēta ar “mazliet vājāku” ētiku, skola – ar “mazliet vājāku” izglītību, valsts – ar “mazliet vājāku” mugurkaulu.

Filozofiski runājot, Sokrāts teiktu: “Neatzīstot savu nezināšanu, mēs paliekam idioti.” Mūkusalas promenāde mums rāda ne tikai nezināšanu, bet kaut ko sliktāku – apzinātu nezināšanu. Mēs zinām, ka betons ir vājāks. Mēs to atzīstam oficiāli. Un tomēr… nekas. Tā ir mūsdienu traģēdija: nevis tas, ka mēs kļūdāmies, bet tas, ka mēs kļūdāmies un turpinām dzīvot tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Tāpēc nākamreiz, kad staigāsiet pa Mūkusalas promenādi un sajutīsiet, ka marga nedaudz “elpo”, neuztveriet to tikai kā būvniecības kļūdu. Uztveriet to kā filozofisku brīdinājumu. Kā mūsu laikmeta epitāfiju, iemūžinātu zemākas stiprības betonā.

Un ja kāds jautās: “Kāpēc tas notiek?” – atbildiet vienkārši:  

Tāpēc, ka mēs esam idioti. Kolektīvi. Institucionāli. Un lepni par to.

Betons melo tikai tad, kad mēs paši sev melojam. Un Mūkusalas promenāde šobrīd kliedz patiesību skaļāk nekā jebkura komiteja.

Discover Reine Norway’s picturesque landscapes, charming village life, and breathtaking fjords.

Reine, Norway

Liepājā, Jaunajā ostmalā 7, drīzumā gaidāmas vērienīgas pārmaiņas. Uzņēmums SIA “SC Liepāja” ir vērsies pašvaldībā ar ieceri sakārtot savu īpašumu, kur paredzēta ēku demontāža un jaunas komercēkas būvniecība. Šī nekustamā īpašuma attīstība ne tikai uzlabos pilsētas vizuālo tēlu, bet arī likvidēs vidi degradējošus objektus.

Pašreizējās būves Jaunajā ostmalā 7 un 2B ir nolietojušās par 40–65%. Īpaši kritiska situācija ir ēkai Jaunajā ostmalā 2B, kurai ir daļēji iegruvis jumts un kura jau ilgstoši atrodas graustu reģistrā. Liepājas būvvalde ir akceptējusi demontāžas darbus, ko plānots sākt aprīļa sākumā. Darbu veicējs SIA “EkoDeal” vispirms atvienos inženierkomunikācijas un tad veiks secīgu nojaukšanu, nodrošinot atbildīgu būvgružu apsaimniekošanu.

Līdztekus teritorijas sakārtošanai īpašnieks plāno būvēt jaunu vienstāva ēku komercdarbības vajadzībām. Būvatļauja jau ir izsniegta, un šobrīd notiek projekta izstrāde. Plānots, ka jaunajā būvē atradīsies ātrās ēdināšanas vieta. Projekts paredz arī apkārtnes labiekārtošanu, apzaļumošanu un vides pieejamības risinājumus, lai jaunā ēka harmoniski iekļautos kopējā pilsētvidē.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ēkas Ķīpsalas ielā 6A pagrabstāva telpā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) operatīvi lokalizēja un novērsa ugunsgrēku. Uguns negadījumā neviens nav cietis.

Salaspils pilsēta gatavojas kļūt par skriešanas entuziastu tikšanās vietu, aicinot ikvienu 13. jūnijā piedalīties vērienīgajā “Ezerkauliņi” Salaspils pilsētas pusmaratonā. Šis sporta pasākums solās būt ne tikai sacensība par ātrākajām sekundēm, bet arī sirsnīga kopā būšana, kur visa pilsēta pulsēs vienotā ritmā.

Dalībniekiem tiek piedāvātas dažādas skriešanas distances, lai katrs atrastu sev piemērotāko izaicinājumu:

• Ezerkauliņi pusmaratons – 21,097 km distances meistariem;
• Knauf Latvija skrējiens – 10,55 km (iespējama arī nūjošana);
• Salaspils novada pašvaldības tautas skrējiens – 5,27 km distanci mīlošajiem;
• Saulkalne S bērnu skrējiens – 0,75 km pašiem mazākajiem dalībniekiem.

Reģistrācija šīm skriešanas sacensībām jau ir atvērta. Organizatori aicina neatlikt pieteikšanos, jo, reģistrējoties savlaicīgi, dalības maksa ir izdevīgāka. Īpaši domāts par vietējiem iedzīvotājiem – līdz 31. martam deklarētajiem salaspiliešiem, kā arī novada biedrībām un organizācijām tiek piemērota 50 % atlaide dalības maksai.

Sacensību noslēgumā dalībniekus gaida iespaidīgs balvu fonds no atbalstītājiem – “Ezerkauliņi”, “Knauf Latvija”, “Saulkalne S” un “Maxima”. Balvas saņems ne tikai absolūti ātrākie skrējēji, bet arī labākie katrā vecuma grupā visās distancēs. Savukārt visi finišētāji saņems īpašas piemiņas medaļas kā atgādinājumu par pieveikto izaicinājumu un popularizēto aktīvs dzīvesveids garu.

Plašāka informācija par sacensību nolikumu un pieteikšanās pieejama mājaslapā www.sportlat.lv. Atzīmējiet 13. jūniju savā kalendārā un pievienojieties skrējienam Salaspilī!

Avots: Salaspils novada pašvaldība

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) konferencē «TechChill» organizē vairākus satelītpasākumus, tostarp sadarbībā ar Latvijas jaunuzņēmumu asociāciju «Startin.LV» 26. martā RTU Zinātnes un inovāciju centrā notiks jaunuzņēmumu forums «Baltic Startup Policy Forum». Tajā līdzās politikas veidotājiem, industrijas un jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvjiem par inovāciju attīstību Baltijā diskutēs arī Eiropas Komisijas jaunuzņēmumu, pētniecības un inovāciju komisāre Jekaterina Zaharijeva (Ekaterina Zaharieva).

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

33 gadus vecais Mortal Fear galvenais varonis Harper Cole būtu varējis paklausīt sava bērnības drauga Miles Turner un abu EROS firmas priekšnieces norādījumiem ignorēt brīdinājuma signālus, aizdomīgo pēkšņo vairāku klientu kontu pēkšņo to sniegtā servisa izmantošanas pārtraukumu. Tomēr, kad Hārpers pamana ziņu sižetu par pazīstamas mistēriju un kriminālromānu autores Karin Wheat slepkavību, kuru turklāt bijusi viena no EROS klientēm, Hārpers vairs nespēj ilgāk klusēt un rīkojas, lai informētu pirmāmkārtām jau Karinas slepkavības izmeklējošo detektību, lai tas ar savām iespējām pārbaudītu tā sniegto personvārdu drošību.

Mortal Fear romāns publicēts 1997.gadā un daļa no grāmatas koncepta idejas to arī atspoguļo. EROS, atšifrējot Erotic Realtime On-line Stimulation, ir tīri uz čatu sarakstes bāzēts anonīmitāti garantējošs serviss, kurā sistēmas lietotāji savā starpā var sarakstīties sākot ar vien viegli seksuālu savstarpējo saraksti līdz pat visiem iespējamiem fetišiem un citiem faktoriem, kas nu kuram tuvāk pie baudkāri sniedzošās sirds. Vien nesen tie sākuši piekāpties klientu prasību spiedienam ļaut klientiem sākt sūtīt savā starpā arī foto, ja to vēlas.

Hārpera varonis pēc būtības vien aiz gara laika ļāvies bērnības draugam Mailzam, kurš piedevām arī ir super gudrs datorlietās un ir EROS sistēmas galvenais atbildīgais par datu drošību utml saistītām IT lietām, pierunāt iesaistīties EROS projektā un būt vienam no sistēmas operatoriem. Jo pamatdarbs Hārperam saistīts ar akciju, vērtspapīru un citu līdzīgu opciju pirkšanu un pārdošanu, kurā Hārpers pats sev priekšnieks (netirgojas citu labā).

Varbūt Hārpers cerējis, ka viņa bažas būs veltas, ka vien sakritība, ka rakstniece Karina arī bijusi starp līdzīga tipa kontiem, kuri pēkšņi pārtraukuši savu darbību, bet zvans nakts laikā no informētā Ņuorleānas detektīva Maikla ar satraucošo ziņu, ka visas kā viens nogalinātas, ievelk Hārperu jo dziļāk dzīves trauksmaināko pavērsienu ūdeņos. Lai arī draugs Mailzs, kuru gan pēdējoreiz klātienē redzējis pirms vairāk kā 4gadiem un kurš sākotnēji nebūt nav sajūsmā, ka Hārpera rīcība ievilkusi kompāniju potenciāli negatīvas publicitātes starmešos, tomēr galu galā iesaistās arī pats aktīvākā ļaundara meklēšanā.

Nekas cits tā teikt ne Hārperam, ne Mailzam neatliek, jo acīmredzami romāna gaitā FIB vai citi izmeklēšanā iesaistītie neizrāda gana augstu kompetences līmeni, lai pat būtu kaut cik tuvu vainīgā sērijveida slepkavas notveršanā. Un jo tālāk rit laiks, jo lielāks spiediens no medijiem un politiķiem, lai tak beidzot šausminošajiem notikumiem pienāktu gals, jo gardāks un vieglāks kumoss šķiet tieši Hārpers un Mailzs. Nebūtu jau pirmā reize, kad ļaundaris pats ziņo par saviem noziegumiem, lai ķertu kaifu no nesekmīgās tvarstīšanas.

Ik pa brīdim šādai idejai autors Greg Isles piemet arī klāt auglīgu augsni un mājienus, kuri negatīvākā gaismā atspoguļo gan Hārperu, gan IT jautājumos gudro Mailzu, kas izskaidrotu kā gan ļaundaris spējis apiet tā paša izteikumos tik neuzlaužamo EROS drošības sistēmu un ticis pie klientu saraksta, no kura izraudzīties upurus.

Bet vēl jo sulīgāks potenciālais aizdomās turamais brīžiem ir Hārpers, kad stāsta kopā ar pamatsižeta problēmu tiek iepīta personīgā noslēpuma drāma saistībā ar sievas Drū māsu Erinu un faktu, ka tās meitas Holijas patiesais tēvs nav vis Erinas vīrs Patriks, bet gan tieši Hārpers. Meita, par kuras eksistenci Erina Hārperu informējusi vien pirms trim mēnešiem. Fakts, kas katru dienu ielaužas domu mutulī un liek fantāzijai mest auļus, iztēlojoties ne tos labākos scenārijus, ja patiesība nāktu gaismā. Kas zina, varbūt Hārpers patiesībā ir tik neuzticams skatpunkta avots, ka slepkava un ļaundaris ir kāda tā cita personības šķautne, pa kura eksistenci pats nemaz nenojauš? Kam papildus drāmu piešķir fakts, ka Hārperam ar sievu Drū to kopdzīves gados vēl nav pašiem savu bērnu.

Vairāk grāmatas sākumā ir pa dažam fragmentam no ļaundara perspektīvas. Fragmenti, kuri sniedz ieskatu tā psiholoģiskajā profilā, par kuru potenciālo samaitatību jau vien norāda fragmentu iesākums kā lūgšana ‘’Dear Father’’. Tā arī vēlākā sižeta un izmeklēšanas gaitā top zināms, ka no visiem upuriem slepkava no to smadzenēm pilnībā vai vismaz daļēji izņēmis hipofīzi. Procedūra pati par sevi tik smalka, kas sašaurina iespējamo aizdomās turamo loku, bet varbūt vien apzināta viltus pavedieni, ja turpina ar aizdomīgu aci vērot Hārperu un Mailzu. Bet, lai kā nebūtu, nevar nesākt uzdot jautājumus, lai censtos izdbināt, ko gan ar izņemtajiem audiem ļaundaris cer iesākt un panākt? Kāds gan ir galamērķis, ar kura sasniegšanu tas cer sevi attaisnot un palikt ne tikai nesodīts, bet pat plūkt slavas un atzinības laurus?

Lai arī Mortal Fear premise un sižeta problēmsituāciju kombinācijs attēlojuma stila gaita kopumā vērtējam pozitīvi, tad noslēguma sadaļa, lai arī ar saprotamu un loģisku gala iznākumu, tad momenti gan pašā kulminācijā, gan īsi pirms tās ar šķita ar pārāk teatrālu un Holivudisku dramatiskumu, kurā Hārpera rīcības loģika drusku apšaubāma. Gandrīz nevar salīdzināt ar autora karjerā vēlāk publicēto un atmiņā krietni labāk palikušo Penn Cage sēriju.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vilam došanās uz ārstu konferenci ir vien kārtējā ikgadējā atpūtas un darba apvienojuma reize, kurā gan šoreiz plānots izcelties, prezentējot jaunas zāles Restorase, kuru izstrādē pielicis roku un kuras pārdošanas ienākumi sola viņu un ģimeni padarīt bagātu. Bet gaidāmie pavērsieni liks krietni pārvērtēt prioritātes.

Sievai Kārenai, kura pati ir ar mediķes izglītību, vīra došanās prom moments vien kārtējo reizi sniedz vizuālu ieganstu, lai jau tā iekrātājam iekšējam aizvainojumam, kas pēdējos sešos mēnešos aizvien vairāk izpaustos uz āru, jo daļēji šķiet savā prātā vaino vīru par grūtniecības dēļ pārtraukto karjeru. Kaut gan vismaz romāna ietvaros pirms vēl trauksmainajiem notikumiem nekas no Vila puses neliecina, ka tas būtu pret strādājošu sievu. Kā vīra, tā arī sievas Kārenas gadījumā nieka 24 Stundas *wink, wink* liks pārdomāt, par ko gan ir vai nav vērts uztrautkies.

Pretējā nometnē kā 24 Hours ļaundaris ir Joe Hickey, kuram romāna noziegums, bērna nolaupīšana, lai no vecākiem prasītu izpirkuma maksu nav pirmais, bet Vils un tā ģimene noteikti ir īpašs un dziļi personīgi izvēlēts gadījums. Līdz šim Džo ar sievu Šerilu un prātā nepārāk apdāvināto brālēnu Huey, kurš gan no visiem trim ir visnekaitīgākais, lai arī vizuālais iespaids raisa citas domas, savu shēmu jau realizējuši vairākkārt un ar pārdomātu plānu iedvesuši gana lielas bailes vecākos, lai tiem ne prātā neiešautos domas vēlākā momentā likumsargiem par tiem noziņot. Papildus kam, kamēr sieva pieskata nolaupītā bērna vīru, Džo izmanto divvientulības laiku ar sieviņu, lai bez vēlāk sekojošās naudas, iegūtu sev cita veida bonusa izpriecu, par kuru sievai vēlāk pat vīram būtu kauns izstāstīt.

Šoreiz gan Džo ļāvis personīgajam iemeslam un vēlmei atriebties tieši Vilam varbūt aizēno līdz tam tikpat kā nevainojamo plāna loģiku un izvēli nolaupīt Vila un Kārenas piecgadīgo meitu Abby, jo ne Vils, ne Kārena pēc iniciālā šoka nav gluži ar pliku roku ņemami. Kā viens, tā otrs to iespēju robežās cenšas domāt ātri un tikt pie vēlamā iznākuma, meitas atgūšanas, lai gan Kārenas gadījumā, zinot par Džo ‘’bonusu’’, tās uzdevums izvairīties no tā ir šķietami grūtāks. Vienlaikus Džo jūtas savā ziņā neaizskarams, ja jau vairākkārt izdevies shēmu īstenot, bet viens no klupšanas akmeņiem ir tā augstprātība attiecībā uz sievu, pret kuru tas savu ‘’mīlestību’’ nereti izrāda fiziski, kura šķiet vien inerces un samaitātas pateicības loģikas dēļ pakļaujas tā kriminālajam diktātam. Šķietamā (laulības) vienotība, kurā ar neatlaidīgiem personiskas dabas jautājumiem Vilam sev par labu izdodas iejaukties.

Skatpunkta fragmenti spriedzes trillera ietvaros nav tikai no minētajiem tēliem. To vidū ir arīdzan iepriekšējā gada cietušās ģimenes vīrs, kuram sirdsapziņa vairs neļauj klusēt, kurš beidzot pielauž sievu, lai cik nepatīkami tas nebūtu, par notikušo ziņot FIB, ja nu ļaundari atkal izdomājuši izmantot medicīnas konferenci kā momentu, kurā vīrs ir nošķirts no pārējās ģimenes. Ja vēl par ieciklēšanos uz Vilu varētu ļaundara loģikai pārmest, tad šis pavērsiens gan tam nekādīgi nebūtu bijis paredzams. Tomēr FIB vai citiem likumsargiem sižeta ritējuma ir nosacīti minimāla loma, kurā vairāk dominē abu vecāku pārdzīvojumi gan, lai atgūtu meitu dzīvu un veselu, gan esot nošķirti vienam no otra.

Izklaides faktora, baudāmības un lasītprieka vērtējumā arī 24 Hours romāns iekļaujas savā žanrā virs vidējā sliekšņa un latiņas, bet atkal atmiņās Penn Cage sērijas efekts ir palicis krietni vien augstāks.

No 24. līdz 27. martam visā Latvijas teritorijā, tostarp teritorijās, ko pārstāv Aizkraukles novada pašvaldība, norisināsies civilmilitārās sadarbības mācības “NATRIX 2026”. To galvenais mērķis ir sagatavot Zemessardzes bataljonus civilās vides informācijas apzināšanai un nodrošināt nepieciešamo atbalstu sabiedroto spēku vienībām militāra apdraudējuma vai krīzes situācijās.

Civilmilitārā sadarbība ir būtisks stūrakmens, uz kura balstās visaptveroša valsts aizsardzība. Šī sistēma nodrošina efektīvu un koordinētu rīcību starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts pārvaldes iestādēm, privāto sektoru un sabiedrību kopumā. Tikai vienota izpratne par kopējiem mērķiem ļauj valstij operatīvi reaģēt uz jebkura veida krīzēm.

Mācībās “NATRIX 2026” plecu pie pleca ar Latvijas karavīriem un zemessargiem darbosies arī NATO sabiedrotie. Dalībnieku vidū būs pārstāvji no Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības, ASV 5. korpusa, NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā un citām starptautiskām vienībām, tostarp no Apvienotās Karalistes un Brunsumas apvienoto spēku pavēlniecības.

Mācību aktivitātes skars vairāk nekā 20 Latvijas pašvaldības. Iedzīvotāju zināšanai – mācību ietvaros netiks veiktas militāro kaujas darbību simulācijas un netiks izmantota nekāda veida munīcija. Šīs mācības ir loģisks turpinājums iepriekšējiem vingrinājumiem, piemēram, “NAMEJS” un “PILSKALNS”, kas palīdz nostiprināt valsts aizsardzības spējas ilgtermiņā.

Avots: Aizkraukles novada pašvaldība