140 vārdu: kā būtu — divi miljoni pasaules gudrāko prātu Latvijā?

Iedomāsimies prāta eksperimentu. Kā būtu, ja uz Latviju pārceltos divi miljoni pasaules gudrāko cilvēku? Turklāt pieņemsim, ka viņi neizdara pilnīgi nekādu noziegumu. Īstenībā neiespējami un pagalam atšķirīgi no tagadējās Indijas—Uzbekijas migrantu iepludināšanas, tomēr — kā būtu?

Tā būtu nāve latviešu tautai. Jo latviešu īpatsvars nokristos līdz 31%. Krievu kolonizācija latviešus nospieda pie iznīcības robežas — līdz 52% Latvijā un 36% Rīgā. 31% Latvijā nozīmētu, ka latviešiem iznīcinātas mājas: dzīve savā zemē savā nodabā starp savējiem. Tāpēc migrācijā svarīgākais nav prātu vai naudas pienesums, bet tas, lai migrācija latviešu īpatsvaru celtu, nevis deldētu. Līdz 2013. gadam tā arī bija (un saimniecība auga ne sliktāk).

Vērīgāks lasītājs gan pamanījis, ka sākumā minētie prāta eksperimenta nosacījumi īstenībā ir oksimorons — iekšēji pretrunīgs apgalvojums. Ja tie divi miljoni tiešām būtu gudrākie pasaulē, tad saprastu, ka ar klātbūtni vien iznīcinātu latviešu tautu, un atteiktos pārcelties uz Latviju.

Ērika Trauma sapnis

Bibliotēkā vienā no plauktiem ievēroju kādu līdz šim ne redzētu, ne dzirdētu Māra Bērziņa grāmatu. Kā izrādās, "Ērika Trauma sapnis" ir viņa debija literatūrā, līdz ar to tagad mazliet varu saprast, no kurienes Bērziņš kā rakstnieks ir nācis un novērtēt to, vai viņš uzreiz bija "gatavs rakstnieks", tāds, kas var radīt Gūtenmorgenu, "Svina garšu" un "Aizliegto pianīnu", vai arī tur bija vēl kāds ceļš ejams. Neaizraujoties ar sveces turēšanu zem pūra, uzreiz atklāšu: šeit jūtami vien aizmetņi no tā, ko Bērziņš lasītājiem piedāvājis vēlākos gados. Grāmatā ir it kā divas sižeta līnijas: viena stāsta par to, kā Ēriks Traums brauc ar nakts vilcienu, mēģina gulēt un beidzot aizmieg, otra - par sapni, kuru Ēriks Traums redz. Nav sevišķi tālu jāmeklē, lai saprastu, ka Ērika uzvārds "Traums" - tas ir "Sapnis" vācu valodā, līdz ar to pavisam loģiski, ka viņš redz sapni. Mazāk loģiski šķiet tas, ko tieši viņš sapņo, proti, kādu saturu viņam sarūpē vīrs, kurš sākumā sevi prezentē kā Mācītāju, bet pēc tam izrādās, ka viņš ir Iemidzinātājs. Vispār, ja tā padomā, ka tik nebūs tā, ka Māra Bērziņa sapņus būs noklausījies Kristofers Nolans, pirms radīt "Inception". Bet labi, ne par to ir stāsts. Par ko tad tas ir? Par četriem draugiem: Smuko, Skopo, Sūro un Svēto, kuriem būs jāizcieš sods pēc tam, kad Smukais mēģinājis izdarīt pašnāvību. Smukajam - jo tajā vietā, kur viņi dzīvo, jebkāds slepkavības mēģinājums ir sodāms, arī, ja tas vērsts pret sevi, bet pārējie - jo nav savlaicīgi ievērojuši šo drauga tendenci un viņu pasargājuši. Taču sodam ne obligāti jābūt smagam. Un drusku ik pa brīdim izgaist plīvurs tai pasaulei, kas šķir viņus no Ērika Trauma. Kas nav nekāds brīnums, jo tas taču sapnis. Šī grāmata mani vairāk uzrunā kā ideja un mazāk - kā konkrēts prozas darbs, manuprāt, Bērziņš pats šim sapnim tomēr nebija vēl īsti gatavs, un tā vien šķiet, ka ar laiku viņš ir labāk iemācījies gan rīkoties ar absurdo (kā Gūtenmorgenā), gan ar reālo. Pirmā nodaļa, un it īpaši tās noslēgums, man radīja sajūtu: šī grāmata mani aizraus, jutu pat tādu kā Italo Kalvino noti, un arī vispār spēles ap sapņu pasauli man ļoti patīk, kā nekā - esmu intensīvs sapņotājs, lai gan lielākoties savus sapņus nepierakstu. Bet varbūt vajadzētu? Tā varētu būt apņemšanās oktobrim - vienu mēnesi veikt sapņu dienasgrāmatu, redzēs, kas no tā varētu sanākt. Bet turpinājumā kaut kā autoram neizdevās latiņu uzliktajā līmenī noturēt un pamazām visa mana sajūsma noplaka, un nācās vien secināt: laba rakstnieka aizmetņi te noteikti ir jūtami, bet ne vairāk. Noteikti šī nebūs tā grāmata, kuru ieteikšu kā pirmo, vēloties iepazīt Māra Bērziņa daiļradi.

Huawei nāk klajā ar krāsainiem MatePad Air Z

Krāsaini un paredzēti studnetiem – tā Huawei raksturo savu jauno MatePad Air Z planšetdatoru sēriju. Ķīnas tehnoloģiju smagsvars Huawei ir izziņojis jaunu planšetdatoru, kas paredzēts galvenokārt mācībām un darbam – MatePad Air Z. Lai gan tehniskās specifikācijas patlaban tiek turētas noslēpumā, jaunais modelis izcelsies ar mirdzošu korpusa apdari un pieciem krāsu variantiem. MatePad Air Z […]

Margo Rejmera "Dubļi saldāki par medu. Komunistiskās Albānijas balsis"

Dub%C4%BCi%20sald%C4%81ki%20par%20medu.jpg
“Mēs izturējām, pateicoties viens otram. Labi, ka tu atnāci pie manis. Rakstnieki ceļveži – viņi parāda svešas takas, lai citi varētu sevi saprast.” /115. lpp./

Par poļu autores Margo Reimeres (Małgorzata Rejmer) grāmatu “Dubļi saldāki par medu. Komunistiskās Albānijas balsis” (Błoto słodsze niż miód. Głosy komunistycznej Albanii) uzzināju grāmatu klubā. Nospriedu, ka šī ir viena no tām grāmatām, kas palīdz paplašināt redzesloku gan ģeogrāfiski, gan vēsturiski. Par Albāniju neko daudz nebiju lasījusi, un šī grāmata bija labs iemesls padarbināt arī interneta meklētāju.

Taču, pat ja pie interneta ķerties negribas, ieskatam un fona informācijai pilnīgi pietiek ar grāmatas priekšvārdu. Tajā Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes profesors Gvido Straube lasītājam izskaidro Albānijas vēstures līkločus. 

Albānija ir aptuveni trīsreiz mazāka nekā Latvija, un tās iedzīvotāju skaits ir apmēram 2,3 miljoni. 20. gadsimts bija satricinājumu un pārmaiņu pilns daudzām Eiropas valstīm, un Albānija nebija izņēmums. Karaļa Zogu I monarhiju 1939. gadā pārtrauca Itālijas iebrukums un okupācija, vēlāk valsti okupēja Vācija, bet 1944. gadā varu pārņēma Envera Hodžas vadītie komunisti.

“Dubļi saldāki par medu” ir dokumentālu stāstu apkopojums, kas atklāj ļoti dažādas dzīves pieredzes Envera Hodžas vadītajā komunistiskajā Albānijā. Cilvēki, ar kuriem runājusi Margo Reimere, ir ļoti dažādi – skolotāji, strādnieki, pārsvarā parasti cilvēki. Daudzi no viņiem bijuši politieslodzītie. Kad Hodžas režīms sabruka, no jauna dzīvot bija jāmācās visiem.

Pat no cietuma atbrīvots cilvēks nekļuva brīvs. Arī pēc soda izciešanas viņš tika uzskatīts par “tautas ienaidnieku” – nicināts, grūstīts, pelts un gānīts, nosūtīts uz visattālākajiem valsts nostūriem. Nežēlastībā varēja krist ikviens, jo arī sienām bija ausis un, izrādās, cilvēks bija spējīgs pretvalstiski noskaņot pat šīs dzirdīgās sienas. Ironiski. Jā, šajos stāstos netrūkst ironijas, taču pamatā tie ir sāpju caurvīti. Cilvēks tika sodīts atkal un atkal.

Arī vadoņa kults, šķiet, bija novests līdz pilnībai – līdz pat tam, ka pēc Hodžas nāves bijis ierosinājums uz kapakmeņa nelikt viņa nāves datumu, jo dievam līdzīgais ir nemirstīgs. Cik ironiski – ateistiskā valstī politisko vadoni padarīt gandrīz par dieva līdzinieku.

Tieši šīs cilvēku balsis Margo Reimere nes tālāk, caur tām stāstot Albānijas vēsturi “saulainajā sociālismā”. Visa iespējamā trūkums, izlūkdienesta nemitīgā klātbūtne it visur, ziņotāji, spīdzināšana, korupcija un nabadzība; patosa pilnas frāzes un ikdienas problēmas mijas ar ideoloģijas absurdajām dogmām par pasaulē labāko valsti. Klusēšana un jautājumu neuzdošana bija izdzīvošanas stratēģija, sieva izvēlējās nezināt, ko darbā dara viņas vīrs, jo tā bija iespēja, ka nevilšus nepalaidīsi muti par daudz. Kāpēc izpļāpāties lieku bija bīstami? Jo cieta ne tikai "noziedznieks", bet visa viņa ģimene vairākās paaudzēs. Taču lielā mērā komunistu režīma soda metodes nav nekas jauns un pārsteidzošs, ja vien esi lasījis par Latviju vai jebkuru citu valsti krievu okupācijas laikā.

Kas interesanti - tieši laikā, kad lasīju grāmatas asiņainākos un sāpīgākos stāstus, sociālajos tīklos pamanīju vairākus cilvēkus, kuri bija aizbraukuši ceļojumā uz Albāniju. Viņu Instagram stāstos bija saule, jūra, atpūta un smaidi. Skaties uz šīm bildēm un vienlaikus lasi par to, kas šajā pašā zemē vēl pavisam nesen noticis ar cilvēkiem. Uz brīdi manā prātā sastapās divas tik atšķirīgas Albānijas.

Man dziļi iesēdās doma, ka Albānijā jau gadiem ilgi diskutē par bijušo režīmu, izdod neskaitāmas grāmatas un dienasgrāmatas, atklājas arvien jauni fakti, daudzi gribētu runāt par pagātni, bet ir maz to, kuri grib par to dzirdēt. Valda pārliecība, ka viss jau ir pateikts. (238. lpp.)

Kāpēc šī doma aizķērās? Jo patiesībā tā ir ar daudziem lielajiem un sāpīgajiem vēstures posmiem – holokaustu, Latvijas okupāciju, padomju varas īstenotajām represijām ne tikai Latvijā. Jā, ir daudz to, kuri grib runāt, bet šķiet, ka aizvien mazāk paliek to, kuri grib klausīties vai lasīt. Mana pārliecība aizvien ir, ka šādi stāsti jāturpina stāstīt, lai nepieļautu vēstures atkārtošanos un spētu laikus pamanīt pazīmes, kas var novest pie tā, ka šādas nejēdzības atkārtojas.

No vienas puses, šo grāmatu varu lasīt kā vēl vienu stāstu par neizdevušos komunistu režīmu, un šajā ziņā tajā it kā nav nekā jauna. Taču, no otras puses, tieši tas man šķiet vērtīgais – šis darbs parāda, ka  posts plosījis ne tikai Latviju, bet arī citas valstis. Ar vienu lielu atšķirību: Latvija tika okupēta, bet Albānija šajā atvarā savā ziņā metās pati. Pareizāk sakot, tajā metās tās valdītāji, jo parastajai tautai neviens neprasīja, ko tā grib.

Var gadīties, ka šī grāmata kādam palīdzēs labāk saprast sevi. Vai varbūt ne gluži personīgi sevi, bet savas tautas kolektīvo atmiņu.

Grāmatu tulkojusi Zane Štāla. Izdevējs “Rundas raksti”.

5%20star.png


Prāga, piektā diena. Akvaparks

Jau kuro nakti pēc kārtas pamodos no veļas žāvētāja pīkstēšanas. Ja viņu ignorē, šis neliekas mierā un pēc pāris minūtēm pīkst atkal līdz viņu apklusina. Mūsu pēdējā pilnajā Prāgas dienā bija ieplānots akvaparks. Esot lielākais visā centrāleiropā. Nekāds lētais vis nav, bet, kas zina, kad un vai vispār vēl tajā pusē būsim. Akvaparks atrodas tālākRead More »Prāga, piektā diena. Akvaparks

Degvielas cena pie sūkņa: cik patiesībā maksā brauciens?

Degvielas uzpildes sūknis ar vairākām pistolēm un skaidri saskatāmu ciparu displeju.

Lai noskaidrotu brauciena izmaksas, ar cenu par litru vien nepietiek. Vajadzīgs arī maršruta garums un automobiļa degvielas patēriņš. Reizinot šos lielumus, var aprēķināt aptuvenās degvielas izmaksas; stāvvietu un maksas ceļu izdevumi jāpieliek atsevišķi. Tas palīdz salīdzināt maršrutus un plānot transporta budžetu pirms izbraukšanas.

Autors: Labadiena redakcija. Izdevējs: Labadiena.

Kā aprēķināt degvielas izmaksas vienam braucienam

Vispirms noskaidrojiet brauciena attālumu kilometros, automobiļa vidējo patēriņu litros uz 100 kilometriem un cenu par litru degvielai, ko lietojat. Tad izmantojiet formulu:

Brauciena kilometri × patēriņš litros uz 100 km ÷ 100 × cena par litru = degvielas izmaksas.

Dalīšana ar 100 ir vajadzīga tāpēc, ka automobiļa patēriņu parasti norāda uz 100 kilometriem. Piemēram, 6,5 l/100 km nozīmē, ka 100 kilometru braucienam aptuveni vajadzīgi 6,5 litri. Aprēķinā izvēlieties sava automobiļa un attiecīgās degvielas datus: benzīna un dīzeļdegvielas cenas un patēriņa rādītājus nedrīkst nejauši sajaukt.

Attālumā ieskaitiet visu plānoto ceļu. Ja pēc ierašanās brauksiet atpakaļ pa to pašu maršrutu, vienvirziena attālums jāreizina ar divi. Ja paredzēti līkumi, pieturas vai cits atpakaļceļš, izmantojiet kopējo kilometru skaitu, nevis tikai attālumu starp sākuma un galamērķa adresi.

Marķēts piemērs: 180 kilometru brauciens

Pieņēmumi, nevis šodienas cenas: brauciena garums ir 180 km, automobiļa vidējais patēriņš ir 6,5 l/100 km, bet degvielas cena aprēķinam ir 1,70 € par litru. Šie skaitļi parāda metodi; pirms sava brauciena ievadiet savus datus.

Vispirms aprēķina nepieciešamo degvielu: 180 × 6,5 ÷ 100 = 11,7 litri. Pēc tam to reizina ar pieņemto cenu: 11,7 × 1,70 € = 19,89 €. Tātad šajā piemērā degviela vienam 180 kilometru braucienam izmaksātu aptuveni 19,89 €.

Ja galamērķī stāvvieta maksā 4 €, bet maksas ceļu nav, kopējās aprēķinātās izmaksas ir 19,89 € + 4 € = 23,89 €. Ja maršrutā ir arī maksas ceļš, tā maksu pieskaita vēlreiz atsevišķi. Šis ir braucienā aptuveni izlietotās degvielas vērtības aprēķins, nevis obligāti summa, ko tajā dienā samaksāsiet uzpildes stacijā: bākā jau var būt degviela, vai arī uzpildīsiet vairāk, nekā izlietosiet vienā braucienā.

Kuru cenu par litru ievadīt formulā

Visnoderīgākā ir cena tajā stacijā, kur plānojat uzpildīties, vai cena, ko faktiski samaksājāt. Pirms brauciena to var pārbaudīt stacijas cenu informācijā. Ja vēl nezināt, kur uzpildīsieties, ievadiet skaidri marķētu plānošanas pieņēmumu un vēlāk nomainiet to pret pieejamo cenu.

Degvielas cena pie sūkņa: cik patiesībā maksā brauciens?

Eiropas Komisija publicē iknedēļas naftas produktu cenu biļetenu, kas ļauj salīdzināt cenu informāciju. Taču biļetena dati nav solījums par cenu konkrētā Latvijas uzpildes stacijā konkrētā brīdī. Aprēķinot savu braucienu, svarīgi zināt arī to, vai skatāties benzīna vai dīzeļdegvielas cenu.

Cenas atšķirības ietekmi var pārbaudīt bez visa aprēķina atkārtošanas. Piemērā braucienam vajag 11,7 litrus. Ja ievadītā cena mainās par 0,10 € litrā, aprēķinātās degvielas izmaksas mainās par 11,7 × 0,10 € = 1,17 €. Tā var novērtēt, cik būtiska konkrētajam braucienam ir cenu starpība starp uzpildes vietām. Ja zemākas cenas dēļ jābrauc tālāk, lētākas degvielas izdevīgumu ietekmē arī papildu brauciena izmaksas.

Kāpēc faktiskās izmaksas var atšķirties

Ražotāja norādītais patēriņš vai automobiļa ilgtermiņa vidējais rādītājs ir sākuma punkts, nevis precīzs solījums katram maršrutam. Pilsētas satiksme, sastrēgumi, braukšanas ātrums, laikapstākļi, automobiļa noslodze un apkures vai kondicionēšanas lietošana var mainīt patēriņu. Tāpēc budžetam der izvēlēties rādītāju, kas līdzinās jūsu ierastajiem braucieniem.

Ja zināt tikai aptuvenu patēriņu, izrēķiniet divus scenārijus. Pie tiem pašiem 180 km un pieņemtās 1,70 € cenas 6,5 l/100 km dod 19,89 € par degvielu, bet 7,5 l/100 km dod 22,95 €. 3,06 € starpība parāda, cik daudz šajā piemērā maina viens papildu litrs uz 100 kilometriem.

Precīzāku personīgo patēriņa rādītāju var iegūt, ilgākā laikā pierakstot nobrauktos kilometrus un uzpildīto degvielu. Viena īsa brauciena borta datora rādījums var būt noderīgs, taču tas ne vienmēr raksturo citus maršrutus. Īpaši uzmanīgi salīdziniet pilsētas braucienu ar garāku ceļu ārpus pilsētas.

Kā salīdzināt maršrutus kopā ar stāvvietām un maksas ceļiem

Katram maršrutam izmantojiet vienu un to pašu secību: aprēķiniet degvielu, tad pieskaitiet stāvvietu un maksas ceļu izmaksas, ja tās attiecas uz šo ceļu. Ja stāvvietā maksa atkarīga no ilguma, ņemiet vērā paredzēto uzturēšanās laiku. Ja maksas posmu var apbraukt, salīdziniet abus maršrutus pēc kopējām izmaksām, nevis tikai pēc kilometru skaita.

Piemēram, izmantojot tos pašus pieņēmumus par 6,5 l/100 km un 1,70 € litrā, 205 km maršruta degviela maksātu aptuveni 22,65 €. Ja tam pievienojas 3 € maksas ceļš un 4 € stāvvieta, kopā sanāk aptuveni 29,65 €. Iepriekšējais 180 km maršruts ar 4 € stāvvietu maksātu aptuveni 23,89 €. Šajā konkrētajā piemērā garākais maršruts ir par 5,76 € dārgāks; izvēlē vēl var būt svarīgs brauciena laiks un satiksmes apstākļi.

Pirms izbraukšanas pārbaudiet izvēlētā maršruta kopējo attālumu, stāvvietas noteikumus un iespējamo ceļa maksu. Tad formulā ievadiet sava automobiļa patēriņu un aktuālo cenu vietā, kur paredzat uzpildīties. Tā iegūsiet aprēķinu, kas atbilst tieši jūsu braucienam.

Avots: Eiropas Komisija

Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: ko pārbaudīt pirms balsošanas

Balsošanas kabīnes ar uzrakstu "VOTE" sagatavotas vēlētāju uzņemšanai vēlēšanu iecirknī.

Kārtējās Saeimas vēlēšanas Latvijā paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka tās notiek oktobra pirmajā sestdienā. Ja plānojat balsot, laikus pārbaudiet Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vietnē pieejamos iecirkņus, to darba laiku un prasības personu apliecinošam dokumentam. Balsošanas tiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

Kur pārbaudīt balsošanas iespējas Latvijā

CVK vietnē cvk.lv meklējiet informāciju par 2026. gada Saeimas vēlēšanām un vēlēšanu iecirkņiem. Izvēloties, kur balsot, pārbaudiet konkrētā iecirkņa adresi un darba laiku. Ja vēlēšanu dienā nebūsiet savā dzīvesvietā, pievērsiet uzmanību CVK norādījumiem par balsošanas iespējām citviet Latvijā.

Pirms došanās uz iecirkni noskaidrojiet, kāds derīgs personu apliecinošs dokuments jāņem līdzi. Pārbaudiet arī, vai CVK paredzējusi balsošanu pirms vēlēšanu dienas un kādi nosacījumi tai piemērojami. Šīs praktiskās detaļas jāskatās attiecīgajām vēlēšanām publicētajos norādījumos, nevis iepriekšējo vēlēšanu aprakstos.

Kā rīkoties, ja 3. oktobrī būsiet ārvalstīs

Ja vēlēšanu laikā atradīsieties ārpus Latvijas, CVK vietnē meklējiet sadaļu par balsošanu ārvalstīs. Pārbaudiet, kur atradīsies iecirkņi, vai jūsu atrašanās vietā ir pieejams cits balsošanas veids un vai tam noteikts pieteikšanās termiņš. Ārvalstu iecirkņu darba laiks var atšķirties, tāpēc pārbaudiet tieši izvēlētās vietas informāciju.

Ja ceļojums ir plānots, neatlieciet šo pārbaudi līdz vēlēšanu dienai. Tas dod laiku izvēlēties piemērotu balsošanas iespēju un sagatavot vajadzīgo dokumentu.

Kuriem avotiem sekot pirms vēlēšanām

Vēlēšanu datuma juridiskais pamats ir Saeimas vēlēšanu likums. Savukārt aktuālā kārtība, iecirkņu saraksts un praktiskie norādījumi jāmeklē CVK vietnē. Pirms izbraukšanas uz iecirkni vēlreiz pārbaudiet tā adresi un darba laiku.

Avots: Latvijas Vēstnesis

Skaidra nauda mirst.

Digitālais eiro vairs nav teorija. Eiropas Centrālā banka to gatavo kā “papildinājumu” skaidrai naudai – centrālās bankas garantētu elektronisku formu, kas būs pieejama ikvienam eirozonas iedzīvotājam un uzņēmumam. Bet realitāte jau notiek. 2026. gada 21. septembrī tika palaista sistēma Pontes. Tā ir tilts starp blokķēžu (DLT) platformām un standarta Eiropas maksājumu sistēmām TARGET. Tirgotāji un bankas jau tiek aicinātas pieteikties digitālā eiro izmēģinājumiem. Vairāk nekā desmit lielas institūcijas (tostarp Deutsche Bank, Santander un citas) jau ir pieslēgušās. Pilna funkcionalitāte plānota līdz 2028. gadam. Retail digitālā eiro pilots – 2027. gada otrajā pusē. Iespējamā izdošana – ap 2029. gadu.

Oficiāli tas skan skaisti: “drošība”, “efektivitāte”, “suverenitāte pret privātajiem stablecoin”. Realitātē tas ir solis uz naudu, ko var programmēt. Naudu, kam var uzlikt derīguma termiņu. Naudu, ko var ierobežot pēc kategorijām. Naudu, ko var iesaldēt vai izņemt no sistēmas, ja tu neatbilsti. Un blakus tam – digitālais ID. Viss saistīts. Viss redzams. Viss kontrolējams.

Skaidra nauda ir pēdējā īstā brīvība maksājumos. To nevar izslēgt ar pogu. To nevar izsekot līdz pēdējam centam bez fiziskas klātbūtnes. To nevar “programmēt”, lai tā beigtos vai darbotos tikai noteiktos veikalos. Digitālais eiro (un viss, kas ar to nāk) šo brīvību sistemātiski iznīcina. Vispirms kā “papildinājums”. Pēc tam kā norma. Un beidzot – kā vienīgā iespēja.

digital-euro-slavery.jpg

Tas nāk pakāpeniski. Vispirms vairumtirdzniecības līmenis (Pontes). Tad izmēģinājumi ar tirgotājiem. Tad “ērtība” un “drošība” masām. Paralēli – sociālā vērtēšana, digitālais ID, iespēja “izmest no sistēmas”. Nevis teorija. Prakse, kas jau darbojas citās valstīs un tagad tiek būvēta arī šeit. Kad nauda ir digitāla un saistīta ar identitāti, kontrole vairs nav abstrakta. Tā ir ikdienas realitāte: nevēlies pakļauties – konts ierobežots. Nevēlies “pareizos” pirkumus – nauda nedarbojas. Nevēlies digitālo ID – esi ārpusē.

Tas nav “konspirācija”. Tas ir tehnoloģiskais dizains. Centrālās bankas nauda blokķēdē + programmējamība + digitālā identitāte = modernā verdzība ar skaistu nosaukumu. Brīvība maksāt anonīmi, brīvība glabāt vērtību bez atļaujas, brīvība netikt izsekotam – tas viss tiek aizvietots ar “ērtību” un “drošību”.

Tas lēnām nāk. Un kad tas būs gatavs, skaidra nauda vairs nebūs “norma”. Tā būs novecojusi, neērta, “netīra”. Un tad jau būs par vēlu.

Mēs zaudējam brīvību. Nevis vienā dienā. Soli pa solim. Un katrs, kurš klusē, to atvieglo.

Gaidāmās pārmaiņas

Es esmu izlēmis veidot sev jaunu tīmekļa vietni, kas vairs nebūs WordPress. Lēmums pieņemts, apsverot jautājumus par funkcijām, darba organizāciju un izmaksām. Viss šeit publicētais saturs būs atrodams arī jaunajā vietnē. Laika gaitā es papildināšu šo ziņu ar svarīgāko informāciju. … Turpiniet lasīt →

Lielbritānijas atbalsts Ukrainai un ES sankciju izaicinājumi

Lielbritānija sola atbalstu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un pretgaisa aizsardzībai ziemā. Šo apņemšanos (pēc tikšanās ar Zelenski Ņujorkā) apsolījis premjerministrs Endijs Bērnems. Zelenskis brīdināja, ka nākamā ziema būšot skarba, jo gaidāmi jauni – vēl niknāki krievu uzbrukumi, bet pateicās Lielbritānijai par atbalstu. (TT) Vakar Krievijas un ASV ārlietu ministri tikās ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā. (T) […]

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===