Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 975 avoti)
nekur.lv
2026. gada Saeimas vēlēšanu uzvarētāji Rīgā
Pēc vēlēšanu uzvarētāju kartes Latvijā uztaisīju vēlēšanu uzvarētāju karti Rīgā. Ar “Jāņa sētas” pamatni izskatās tā:
Tāpat kā iepriekšējās reizes (piemēram, 2022., 2018. un 2014.) vēlēšanu karte līdzinās tautību kartei ar latvisku Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu joslu, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Šīgada īpatnība ir viena dominējoša latviešu partija un divas līdzīga samēra krievu partijas, tāpēc Apvienotais saraksts uzvarējis arī daudzviet guļamrajonos. Tā kā vēlētāji nebija piesieti noteiktam iecirknim un varēja brīvi balsot jebkuŗā, šī tiesība izmantota arī tādā veidā, ka krievi un pārkrievoti nelatvieši labprātāk gājuši balsot uz krievu skolām, bet latvieši — uz latviešu skolām.
Apvienotā saraksta virsotne ir tuvie Berģi — 128. iecirknis, kas bija tajā pašā ēkā, kur Vidzemes vēlēšanu apgabala 781. iecirknis. Te vienīgā vietā Rīgā Apvienotais saraksts guvis par vairāk nekā pusi balsu: 52,5%. Savukārt centrā Apvienotais saraksts bieži noslīdējis zem 30%, kas rāda, ka sīkākā Rīgas latviešu partiju atbalstītāju dalījumā tam vēlētāju loks atšķiŗas no “Progresīviem”.
“Suverēnā vara” / “Jaunlatvieši”, būdama Rīgā galvenā krievu partija, visaugstāko balsu īpatsvaru saņēmusi visvairāk pārkrievotā pilsētas daļā — Daugavgrīvā: 43,7%. LPV visur palikusi SV/AJ ēnā, un 1. vietā ir tikai cietumos. Ieslodzījuma vietu balsotāju īpatnības, salīdzinot ar guļamrajoniem, redzamas arī citās vēlēšanās, piemēram, 2022. gada Saeimas vēlēšanās cietumi bija vienīgā vieta Rīgā, kur uzvarēja ZZS.
Izlaidība
Moldova: mājupceļš
Šorīt visi mostamies ar viegli sāpošām galvām, bet pēc dušas un kārtīgām brokastīm esam daudzmaz atguvuši veselību. Sakrāmējam somas, kāpjam auto un braucam tērēt naudu. Mums ir palikuši daži simti leju, galvenais mērķis ir nopirkt mājām valriekstus – par to svaigumu un izcelsmi varējām pārliecināties visa ceļojuma laikā. Lai arī tirgū visplašāk pārstāvētas rūpniecības preces,...
The post Moldova: mājupceļš appeared first on Mugursoma.lv.
Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #1 jeb Varšavas piedzīvojumi.
14.06.2026. Mazliet pēc 9.30 izbraucām, ļoti laicīgi pēc mūsu mēriem. Necik tālu gan netikām, bija jābrauc atpakaļ pakaļ kempera tehniskajai pasei. 45 minūtes to meklējam visās iespējamās vietās, nekur neatradām. Uzņemoties risku, devāmies ceļā bez tehniskās pases. Pirmā pietura Circle … Turpiniet lasīt
The post Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #1 jeb Varšavas piedzīvojumi. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
Ko var nozīmēt sapnis par vētru?

Sapnis par vētru var atstāt spēcīgu iespaidu, taču tas nav drošs pareģojums par nākotni. Dažādās kultūrās vētras tēlu mēdz saistīt ar satricinājumu, intensīvām emocijām vai pārmaiņu sajūtu; personiskākas norādes var sniegt tas, kas sapnī šķita bīstams un kā jutāties pēc pamošanās.
Vētra sapņos: simbols, nevis pareģojums
Vētra ir spilgts tēls: vējš, lietus un pērkons var padarīt sapni saspringtu un grūti aizmirstamu. Kultūras stāstos un simbolu skaidrojumos dabas stihija mēdz attēlot spēkus, kurus cilvēkam šķiet grūti kontrolēt. Šāds lasījums var būt interesants, bet tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem vai tradīcijām vētra nozīmē vienu un to pašu.
Vērts nošķirt kultūras simboliku no droša skaidrojuma par konkrēta cilvēka sapni. Sapņu simbolu nozīme nav zinātniski universāla, un nav pamata apgalvot, ka vētra paredz noteiktu notikumu vai vienmēr norāda uz vienu sajūtu. Simbols var rosināt pārdomas, taču tas pats par sevi nepierāda, kāpēc sapnis radies vai kas notiks tālāk.
Tāpēc jautājumā “ko nozīmē sapņot par vētru?” nav vienas atbildes, kas derētu visiem. Vienam šis tēls var atgādināt neskaidrību, citam — spēcīgu emociju vai pārmaiņu sajūtu. Ja neviena no šīm asociācijām neatbilst jūsu pieredzei, sapnim nav obligāti jāpiešķir īpaša nozīme.
Pievērsiet uzmanību tam, kā vētra izvērtās
Lai sapni pārdomātu, nav jāmeklē viena gatava atbilde. Sāciet ar detaļām, kuras atceraties, un pajautājiet sev:
- Kas sapnī šķita visbīstamākais — pērkons, vējš, plūdi vai nespēja atrast patvērumu?
- Vai vētra turpinājās, pierima vai beidzās?
- Vai bijāt viens, kopā ar citiem vai mēģinājāt kādu pasargāt?
- Kādas emocijas palika pēc pamošanās — bailes, atvieglojums, apjukums vai miers?
Šie jautājumi nav tests, un atbildes neapstiprina noteiktu interpretāciju. Tie palīdz precīzāk aprakstīt sapņa pieredzi: kas tajā izcēlās, kurā brīdī sajūtas mainījās un kas palika atmiņā pēc pamošanās. Dažkārt noslēgums ir tikpat nozīmīgs pārdomām kā pati vētra: sapnis, kurā stihija pierimst, var raisīt citas asociācijas nekā tāds, kurā nav iespējams atrast drošu vietu. Arī šī atšķirība ir personiska, nevis universāls simbolu skaidrojums.
Emociju refleksija bez steigas pēc skaidrojuma
Vētru var uztvert kā metaforu spriedzei vai pārmaiņām, ja šāds salīdzinājums jums šķiet jēgpilns. Piemēram, varat padomāt, vai sapņa sajūta atgādina nesenu strīdu, saspringtu darba posmu vai situāciju, kurā trūkst skaidrības. Tā ir iespēja pārbaudīt savu asociāciju, nevis pierādījums, ka sapni izraisījis kāds konkrēts notikums.
Pievērsiet uzmanību arī tam, ko sapnī darījāt. Vai meklējāt drošu vietu, mēģinājāt aizvērt logus vai vētru vērojāt no attāluma? Šādas detaļas var palīdzēt aprakstīt, kā jutāties sapnī. Taču tām nav universālas vārdnīcas: patvērums, vējš vai lietus katram cilvēkam var asociēties ar kaut ko citu. Ja saikne ar ikdienu nešķiet skaidra, nav jāizdomā skaidrojums tikai tāpēc, ka sapnis bijis spilgts.
Ja sapni gribas paturēt prātā, pierakstiet dažas detaļas: kas notika, ko jutāt un kāds bija noslēgums. Vēlāk varat atgriezties pie pieraksta un pārbaudīt, vai tajā pamanāt kaut ko tādu, ko vēlaties pārdomāt. Pieraksta mērķis nav noteikt diagnozi vai izsecināt lēmumu; tas vienkārši palīdz saglabāt atmiņu par sapņa detaļām, pirms tās izplēn.
Kad sapņi sāk traucēt miegam
Atsevišķs satraucošs sapnis pats par sevi nenozīmē, ka ar miegu vai veselību kaut kas nav kārtībā. Sapņa tēls un tā radītā sajūta vieni paši nav pamats secinājumam par veselības stāvokli. Svarīgāks praktiskais jautājums ir tas, vai biedējoši sapņi atkārtojas un traucē gulēt vai ietekmē ikdienas pašsajūtu.
Ja tas notiek regulāri, ir vērts pārrunāt miega grūtības ar veselības aprūpes speciālistu. Sarunai var palīdzēt vienkāršas piezīmes par to, cik bieži sapņi atkārtojas un kā tie ietekmē miegu vai dienas gaitas. Tās var palīdzēt skaidrāk pastāstīt par pieredzi; speciālists var izvērtēt situāciju un pārrunāt piemērotāko turpmāko rīcību.
Vētras sapni var uztvert kā sākumpunktu pašrefleksijai, ja tas jums šķiet noderīgi. Taču nav jāuzskata to par brīdinājumu, pareģojumu vai norādi, ka obligāti jāpieņem kāds lēmums.
Avots: Editorial research
11. oktobris Latvijas vēsturē: kā lasīt arhīvu liecības

- oktobris pats par sevi vēl nepierāda, ka šajā datumā Latvijā noticis kāds īpašs kultūras notikums. Lai par konkrētu dienu stāstītu vēsturiski precīzi, vispirms jāatrod avots ar pārbaudāmu datumu un izcelsmi. Ja šādas liecības nav, Latvijas rudens ikdienu var pētīt plašākā oktobra laika nogrieznī, skaidri nosaucot dokumenta periodu.
Ko var un ko nevar secināt par 11. oktobri
Datums dokumentā ir sākumpunkts, nevis gatavs vēstures stāsts. Avota ierakstā jāpārbauda, vai 11. oktobris ir dokumenta tapšanas, izdošanas vai aprakstītā notikuma datums. Šīs nozīmes nav savstarpēji aizvietojamas: laikraksta numura datums, piemēram, pasaka, kad tas izdots, bet pats par sevi neapstiprina, ka tajā aprakstītais notikums noticis tajā pašā dienā.
Arī personas vārds, vieta un dokumenta veids jāņem no paša ieraksta vai dokumenta. Ja katalogā redzams tikai aptuvens datējums, to nedrīkst pārvērst par precīzu dienu. Pieejamā informācija šeit neidentificē konkrētu, ar 11. oktobri saistītu Latvijas kultūras notikumu vai dokumentu, tāpēc šādu piemēru būtu nepamatoti nosaukt. Tas nenozīmē, ka šādas liecības nav; tas nozīmē, ka vispirms nepieciešams atrast un pārbaudīt konkrēto ierakstu.
Kur meklēt Latvijas dokumentārās liecības
Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālais arhīvs ir divi sākumpunkti, kur meklēt Latvijā radītas publikācijas un dokumentāras liecības. Bibliotēkas krājumos meklējama drukātā kultūra, tostarp periodika un grāmatas; arhīva krājumos — dažādu institūciju un personu dokumenti. Konkrētās meklēšanas iespējas un materiālu pieejamība atkarīga no kataloga ieraksta un krājuma apraksta.
Meklējot pēc datuma, noder arī apkārtējais konteksts: publikācijas nosaukums, izdevuma vieta, izdevējs, dokumenta veidotājs un aptuvenais laikposms. Šie dati palīdz saprast, vai avots stāsta par notikumu, atspoguļo tā laika sabiedrības valodu vai vienkārši saglabājies ar noteiktu datējumu. Plašāk par to, kā meklēt un izvērtēt avotus, skaidrots digitālo Latvijas arhīvu meklēšanas ceļvedī.
Ko oktobra avoti var atklāt par ikdienu
Ja konkrētai 11. oktobra dienai nav droši identificētas liecības, pētījumu var turpināt ar oktobra materiāliem, norādot to precīzo datējumu vai periodu. Šāda izvēle ļauj pievērsties rudens kultūras un ikdienas dzīvei, neizliekoties, ka avots pierāda notikumu tieši vienā kalendāra dienā.
Laikraksts var parādīt, kādā valodā rakstīja par darbu, izglītību vai kultūras dzīvi. Sludinājumi un paziņojumi var liecināt par pakalpojumiem, pasākumiem un pārvietošanos, bet vēstules vai dienasgrāmatas — par konkrēta cilvēka pieredzi. Šādi materiāli dod iespēju pētīt, kas ticis aprakstīts un kā tas formulēts; tie ne vienmēr pasaka, cik plaši šī pieredze bijusi izplatīta.
Viens dokuments neatspoguļo visu Latvijas sabiedrību. Laikraksts rāda to, ko izvēlējās publicēt tā izdevēji, un ir saistīts ar savu auditoriju un laikmeta valodu. Personiska vēstule savukārt atklāj viena rakstītāja skatījumu un apstākļus. Avota vērtība kļūst skaidrāka, ja to lasa kopā ar tapšanas laiku, autoru vai veidotāju un paredzēto auditoriju.
Lasot periodiku, pievērsiet uzmanību valodai
Vārdu izvēle, sludinājumu forma un ziņu izvietojums var atklāt, kas konkrētajā laikmetā tika uzskatīts par ikdienišķu vai sabiedrībai nozīmīgu. Tomēr viena numura saturs rāda tikai konkrētā izdevuma izvēli. Lai spriestu par pārmaiņām vai atkārtotām tēmām, jāsalīdzina vairāki numuri vai dažādi datumi, precīzi atzīmējot, kāds materiālu kopums izmantots.
Kā pārbaudīt dokumenta datumu un izcelsmi
Pirms vēsturisku apgalvojumu izdarīšanas pārbaudiet kataloga vai arhīva aprakstā norādīto dokumenta nosaukumu, datējumu, autoru vai veidotāju un izcelsmi. Ja norādīta tikai gada vai mēneša precizitāte, saglabājiet šo nenoteiktību arī savā aprakstā. Ja pieejams pats materiāls, salīdziniet ierakstu ar dokumentā redzamo informāciju; kataloga datējums un dokumentā minētā notikuma datums var attiekties uz dažādām lietām.
Praktiska meklēšanas secība:
- Meklējiet pēc datuma un temata, bet uztveriet rezultātu kā kandidātu, nevis pierādījumu.
- Atveriet pilno ierakstu un pārbaudiet, ko tieši datums apzīmē.
- Salīdziniet personas, vietas un izdevuma vai dokumenta nosaukumu ar pašu materiālu, ja tas ir pieejams.
- Atzīmējiet, vai secinājums balstās vienā liecībā vai vairākos savstarpēji salīdzināmos avotos.
Šāda pieeja ļauj 11. oktobra vēsturi veidot no dokumentiem, nevis no pieņēmuma, ka katrai kalendāra dienai obligāti jābūt saistītai ar nozīmīgu notikumu. Nākamais solis ir atrast pilnu kataloga ierakstu un noskaidrot, vai datums attiecas uz pašu notikumu, dokumenta tapšanu vai tā izdošanu.
Avots: Lnb
Patrimonialisms: korupcijas saknes un posts Latvijā
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Moldova: mājupceļš →
Šorīt visi mostamies ar viegli sāpošām galvām, bet pēc dušas un kārtīgām brokastīm esam daudzmaz atguvuši veselību. Sakrāmējam somas, kāpjam auto un braucam tērēt naudu. Mums ir palikuši daži simti leju, galvenais mērķis ir nopirkt mājām valriekstus – par to svaigumu un izcelsmi varējām pārliecināties visa ceļojuma laikā. Lai arī tirgū visplašāk pārstāvētas rūpniecības preces,...
The post Moldova: mājupceļš appeared first on Mugursoma.lv.
Kāpēc Windows 11 nepieciešams TPM? →
ASV neatkarības dienai veltīts Dienas grauds →
[..] Nelaiķis sers Maikls Kuinlans atzīmēja, ka konflikti mūs bieži pārsteidz nesagatavotus. Tas tādēļ, ka mēs būvējam savu aizsardzību tādiem uzbrukumiem, kādus mēs sagaidām un progozējam, bet tas nenovēršāmi liek pretiniekam modificēt taktiku un stratēģiju, kurai mēs neesam gatavi. Mēs (ASV-VB) pēdējo desmitgažu laikā bieži esam bijuši pārsteigti – dažreiz viss beidzās labi, citreiz nē, kas var radīt iespaidu, ka neiejaukšanās stratēģija vismaz aiztaupīs mums tos pārsteigumus, kas jau ir ietverti Amerikas ārpolitikas koncepcijā. Tā ir tukša fantāzija. Ikreiz, kad mēs neesam kontaktā ar pretinieku, kad necenšamies sagatavot kaujas lauku nākotnes konfliktiem un novērst apstākļus, kas padara mūs ievainojamus, tad katrs apdraudējums mums un mūsu sabiedrotajiem nāk kā pārsteigums.[..]
Filips Bobits, jurists, profesors, grāmatu autors The Shield of Achilles: War, Peace and the Course of History (2002) and Terror and Consent: The Wars for the Twenty-First Century (2008), The Garments of Court and Palace: Machiavelli and the World That He Made (2014).
vara bungas: Īsāk sakot esiet pro-aktīvi, tas aiztaupīs jums nepatīkamus pārsteigumus. Radiet nepatīkamus pārsteigumus saviem pretiniekiem!
Philip Bobbitt, constitutional theorist, published eight books. His bestsellers include The Shield of Achilles: War, Peace and the Course of History (2002) and Terror and Consent: The Wars for the Twenty-First Century (2008). His most recent book is The Garments of Court and Palace: Machiavelli and the World That He Made (2014).
Tagged: ASV, gatavniekiem, labi teikts, vēsture
Zipper →
Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #1 jeb Varšavas piedzīvojumi. →
14.06.2026. Mazliet pēc 9.30 izbraucām, ļoti laicīgi pēc mūsu mēriem. Necik tālu gan netikām, bija jābrauc atpakaļ pakaļ kempera tehniskajai pasei. 45 minūtes to meklējam visās iespējamās vietās, nekur neatradām. Uzņemoties risku, devāmies ceļā bez tehniskās pases. Pirmā pietura Circle … Turpiniet lasīt
The post Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #1 jeb Varšavas piedzīvojumi. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
Jūlija fotomirkļi... →
Arī mellenes, glīti iedalītas porcijās, iekūņojas ziemai.
Gailenes gan vēl ne. Tās sacepas sīpol+saldkrējuma mērcē un brauc uz lapeni mežvidū svinēt vasaru kopā ar oglēs ceptiem kartupeļiem un grilētu gaļu.
Tikām, karstās vasaras dienas tā arī nesagaidīdami, mājās sasilst radiatori. Jo arī saldās liepziedu kupenas jāvērš ziemas tējā.
Bērnu veidotais dārziņš savu ēnoto vasaru bauda lēnām, nesteidzoties. Minisalātiņi, minikumelīšu asni, bārbijbietītes... Mācība nākamajam gadam gūta. :)
Toties putnuspokam atkal ierādīts darbs= mazo dārziņu no augšas lūkot. Bet mums ar tēti esot jaiet lūkot, kas tā par večiņu koka mājas otrajā stāvā. Un pašiem dārzniekiem tad lielie smiekli un ķiķināšana! :)...
Vasaras lietaino (un tādu nav mazums) mirkļu spēle- UNO. Iekštelpu izklaižu līderis Zaubes mežiņā jūlijā.
Naktis, kad ģimene pazūd teltī, man ir svētas. Atrodas laiks gan blogam, gan grāmatām. Ikvakara lasīšanas rituālos salasītas kā "Mežameitas", tā Joņeva "Jelgava 94". Bet tas vairs nav gluži stāsts par vasaru. Tas ir cits stāsts... :)
Patrimonialisms: korupcijas saknes un posts Latvijā →
Četri gadi ar “Aīdu” jauns
mo-riddly: ericstaalsmugshot: what is going on… Basically... jauns
what is going on…
Basically Komarov was driving with a suspended licence and lied to police about his yearly income to avoid a higher fine. Should be slapped with a hefty fine and sent on his way to training camp. Nothing to worry about
2026. gada Saeimas vēlēšanu uzvarētāji Rīgā jauns
Pēc vēlēšanu uzvarētāju kartes Latvijā uztaisīju vēlēšanu uzvarētāju karti Rīgā. Ar “Jāņa sētas” pamatni izskatās tā:
Tāpat kā iepriekšējās reizes (piemēram, 2022., 2018. un 2014.) vēlēšanu karte līdzinās tautību kartei ar latvisku Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu joslu, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Šīgada īpatnība ir viena dominējoša latviešu partija un divas līdzīga samēra krievu partijas, tāpēc Apvienotais saraksts uzvarējis arī daudzviet guļamrajonos. Tā kā vēlētāji nebija piesieti noteiktam iecirknim un varēja brīvi balsot jebkuŗā, šī tiesība izmantota arī tādā veidā, ka krievi un pārkrievoti nelatvieši labprātāk gājuši balsot uz krievu skolām, bet latvieši — uz latviešu skolām.
Apvienotā saraksta virsotne ir tuvie Berģi — 128. iecirknis, kas bija tajā pašā ēkā, kur Vidzemes vēlēšanu apgabala 781. iecirknis. Te vienīgā vietā Rīgā Apvienotais saraksts guvis par vairāk nekā pusi balsu: 52,5%. Savukārt centrā Apvienotais saraksts bieži noslīdējis zem 30%, kas rāda, ka sīkākā Rīgas latviešu partiju atbalstītāju dalījumā tam vēlētāju loks atšķiŗas no “Progresīviem”.
“Suverēnā vara” / “Jaunlatvieši”, būdama Rīgā galvenā krievu partija, visaugstāko balsu īpatsvaru saņēmusi visvairāk pārkrievotā pilsētas daļā — Daugavgrīvā: 43,7%. LPV visur palikusi SV/AJ ēnā, un 1. vietā ir tikai cietumos. Ieslodzījuma vietu balsotāju īpatnības, salīdzinot ar guļamrajoniem, redzamas arī citās vēlēšanās, piemēram, 2022. gada Saeimas vēlēšanās cietumi bija vienīgā vieta Rīgā, kur uzvarēja ZZS.
Neizlēmība jauns
Fotoatskaite: Ramadāns ↓
Šonakt, zibeņu un lietus pavadīti, ieradāmies Melnkalnē. Nekad nebiju bijis tik augstā robežpunktā – ~1600 metru virs jūras līmeņa! Turklāt starp Kosovas pamešanu un ierašanos Melnkalnē ir jānobrauc kādi 10-15 kilometri. Kas uzņemas atbildību par notiekošo tajā zonā? Neviens? Tur var darīt visu, kas ienāk prātā? Par robežšķērsošanas briesmām vispār esmu aizmirsis, pēdējā laikā visa procedūra neprasa vairāk par kādām 10-15 minūtēm, forši! Bet ko nu te par jaunumiem, labāk pastāstīšu, kā mums gāja senāk, tas ir, pagājušajā nedēļā: bijām Serbijas labajā pusē, bijām pie to pašu serbu lielākajiem ienaidniekiem kosoviešiem, sakāpām kalnos, pasvinējām Ramadānu kopā ar musulmaņiem, viss, tātad, kā pienākas. Reku bildes un smalkāks apraksts:
The post Fotoatskaite: Ramadāns appeared first on Karijs.
PĒDĒJO DIENU PIEDĀVĀJUMS: Uz koncertprogrammu "Satikšanās Mūzikā, Satikšanās Liepājā" ar Čili Pica Drauga karti -20% atlaide ↓
Ietver vairāk modernu elementu ↓
tilts pāri mūžībai ↓
te stāsts ir par tiltiem pāri mūžībai un šos cilvēkus, šos acu mirkļus un šīs mīlestības nekas nepazudinās.
tiem mums tas pieder, viņiem pieder pavasaris un iespējamību bezgalība, tur mežā, tur mirklī. Tikai maģiski sīkumi, gravitācija un haoss mūs ir atveduši līdz šodienai, tālu no meža, tālu arī vienam no otra, bet šī šodienas realitāte ir tikai viena no iespējamībām, un tā nu ir sanācis, ka mums tika šī. varēja sanākt arī citādāk, iespējams.
Vienkārši mums nepieder mūsu vakardienas, tās pieder viņiem, tiem, kas mēs bijām un šodien man pietiek ar to, ka visas tās vakardienu nogulsnes silda dziļākajos no dziļumiem, tur, kur nevienam nav daļas
es ilgošos, bet tikai šodien..
Atskats uz IV Starptautiskā šaha festivāla "Vidzemes vasara" atklāšanas pasākumu ↓
Gribu samazināt reakcijas ↓
Ne uz visu dzīvi – tikai uz to, kas netīši iepeld acīs un prātā. Uz notikumiem, kas nav mani, uz cilvēkiem, kas dzīvo citādi, uz viedokļiem, kas skan kā no cita planētas. Un īpaši uz absurdu. Gribu to nonullēt.
Nevis kļūt vienaldzīgam. Vienaldzība ir auksta un tukša. Es gribu kaut ko citu – vietu starp kairinājumu un reakciju. To mazo pauzi, kurā var izvēlēties nereaģēt. Kurā var redzēt, ka kaut kas ir dīvains, smieklīgs, nepatīkams vai pretējs manam redzējumam, un tomēr atstāt to tur, kur tas ir. Ārpus manis.
Ikdienā tas notiek pastāvīgi. Kāds saka kaut ko neprātīgu. Kāds izskatās citādi. Kāds uzvedas tā, ka gribas griezties. Kāds notikums, kas nav mans, ievelk uzmanību un uzreiz izraisa iekšēju kustību – vērtējumu, sašutumu, ironiju, aizkaitinājumu. Un šī kustība patērē. Tā aizņem vietu, kuru varētu izmantot mierīgāk.
Es nepūlos kļūt “labāks cilvēks” šajā ziņā. Es tikai gribu mazāk iekšējā trokšņa. Mazāk automatisku reakciju uz to, kas nav mans darbs. Cilvēki būs citādi. Viedokļi būs citādi. Absurds nekur nepazudīs – tas ir daļa no pasaules struktūras. Jautājums ir tikai par to, cik daudz es ļauju tam ieiet manī.
Gribu iemācīties redzēt un atstāt. Ieraudzīt un neaizķerties. Ieraudzīt absurdumu un nesākt to labot, izsmiet vai iekšēji pret to cīnīties. Vienkārši atzīt: “Jā, tas ir absurds.” Un iet tālāk.
Tas nav par to, ka man vairs nebūs viedokļa. Man būs. Bet es gribu, lai tas nebūtu automātiska aizsardzības reakcija pret visu, kas atšķiras. Gribu, lai viedoklis būtu apzināts, nevis reflektorisks.
Iespējams, tas ir vienkārši nogurums no pastāvīgas iekšējās kustības. No tā, ka katrs nejauši pamanītais notikums, katrs citādais cilvēks un katrs dīvainais viedoklis prasa kaut kādu atbildi. Es vairs negribu šo atbildi dot automātiski. Gribu iespēju to nedot vispār.
Nonullēt reakciju uz absurdu. Atstāt to ārpusē. Un saglabāt iekšējo klusumu. Reaģēt tikai uz labo. Atstāt atsauksmi vai kādam palīdzēt ar kaut ko.
