nekur.lv

Beidzot izdarīju, par ko biju domājis gadu desmitiem: piegāju tuvāk apskatīt seno ēku, kas kalniņā pie Gaisa tilta, Krišjāņa Barona un Brīvības ielas krustojuma un tagad ir K. Barona iela 140A.

Skaisti un interesanti, bet dzīvot gan negribētu. Cik saprotu, muižas atlieka, par kuŗas nosaukumu neesmu drošs. Vāciski Falkenhof, bet tās vārdā nosaukta Klijānu iela. Tad kā — Piekūnmuiža vai Klijānmuiža?

Un kalniņā tāpēc, ka:

1. Smilšu kalnu ziemeļgals;
2. pa zemumu, kas Gaisa tilta centra pusē, reiz Purvciema Hausmaņa purvs notecēja uz Brasas Dzirnupīti, kas gar Upes ielu bija.

vara bungas: Noplūde par RU plāniem pret LT. Pirādījumu par autorību nulle. Pēc satura makes sense, bet ar atrunām (zemāk)

VB viedoklis:

• Tas nav hibrīds, tas ir konvencionāls karš, kas prasa resursus, kuru RU nav/maz/trūkst/pietiek (vajadzīgo pasvītrot)
• Jau pirmā fāze prasa spēku koncentrāciju apvidū, ko šobrīd monitorē puspasaule/visa pasaule (vajadzīgo pasvītrot). Pārsteigums neizdosies.
• 3B NBS dezorganizācijas mēģinājumi sāksies pirms iebrukuma nevis pēc. Indikātors per se.
• Infrastruktūras habus RU iznīcinās uzreiz, kad neizdosies tajos iebraukt parādes kolonnās. Noplūde daļā par “saglabāšanu” adresēta infras īpašniekiem, kas cer “sarunāt” ar agresoru.
• Nav nekas saržģītāka sauszemniekiem par pārceltuves/tilta ierīkošanu uz lielas upes zem apšaudes un bumbošanas. Par gaisa telpas iekarošanu plāna autori “piemirsa”.
• Leksikons par “straujo maršu līdz piekrastei” u.tml ir Z-blogera nevis ģenerālštāba cienīgs.
• Tiek pieņemts, ka Baltijas flote būs tādā kārtībā, ka spēs brīvi manevrēt jūrā. Ļoti pašpārliecināti ņemot vērā FI un SE statusu.

Kopumā šāds plāns varētu būt gadus 10 vecs, no laikiem pēc 2014.gada, kad mēs visi to apspriedām kā fait accomply. Vvsakot infokarš, starjo un deza.

Han Yang – Colony Builders

Manu viedokli un iespaidus var izlasīt šeit

Saeimas deputāti, pieņemot politisku lēmumu jautājumā, kurš nepārprotami noregulēts likumā, nostāda sevi augstāk par likumu

„Sastrēgumstundā" (LTV 1 1.07.2014) Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne brīnījās: vai var būt tā, ka demokrātiski ievēlēta Saeima nevar atlaist Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP)? Var, bet tikai tad, ja tiek ievērots likums. Gluži tāpat kā tauta pēc tam, kad „nolēma sev Satversmi", apņemas to ievērot, arī Saeimas deputāti ir pakļauti likumiem. Tā tas ir tiesiskā valstī.

Likums NEPLP gadījumā īpaši precīzi nosaka, kad var atlaist kādu no padomes: nāve, kriminālatbildība, neierašanās darbā. NEPLP neatkarība likumā tiek jo īpaši aizsargāta tālab, ka padome sargā mediju neatkarību no politiķu ietekmēm. Lai žurnālisti varētu netraucēti darīt savu darbu sabiedrības labā. Tai skaitā vērtēt un kritizēt politiķu darbus.

Argumenti, kas izskanēja „Sastrēgumstundā" - reputācija, slikta komunikācija, Valsts kontroles atzinums* nav minēti likumā, tie var tikt apspriesti, lai uzlabotu padomes darbu, bet nevar būt iemesls atlaišanai.

Taču var prognozēt, ka par argumentiem galva netiks lauzīta. Pirmdien, visticamāk, Saeimā parādīsies politisks lēmumprojekts: atlaist Aināru Dimantu. Lai deputāti būtu informēti, viņiem ir nosūtīts 11 deputātu sacerējums, kuru Ilze Viņķele precīzi nodēvēja par „darbaļaužu vēstuli". Precīzi tāpēc, ka Padomijā, kura nebija nedz brīva, nedz tiesiska, šādas darbaļaužu vēstules kalpoja, lai kādu atlaistu, lai aizliegtu kāda mākslinieka darbus vai pašu mākslinieku.

Tie Saeimas deputāti, kas Saeimas sēdē balsos par politisku NEPLP priekšsēdētāja atlaišanu, pārnes Padomijas praksi mūsdienu Latvijā. Tie drupina Latvijas valsts demokrātijas un tiesiskuma pamatus sekojošu iemeslu dēļ:

1. Saeimas deputāti, pieņemot politisku lēmumu jautājumā, kurš nepārprotami noregulēts likumā, nostāda sevi augstāk par likumu. Vilinājums sakārtot lietas, apejot likumu, var būt pietiekami liels, lai atkal un atkal savam sirdsmieram vai labumam paķertu kaut ko no tā, kas pieder mums visiem kopā - tiesiskas valsts.

2. No Satversmes simtā - vārda brīvības panta izriet Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPL) un tas, ka likumā tiek īpaši aizsargāta padomes neatkarība. Politisku iemeslu, politiķu dusmu/nepatikas dēļ atlaista neatkarīgas, mediju pārraugošas institūcijas vadība nes sevī vēsti, ka a) NEPLP locekļiem ir jābūt paklausīgiem, jo ar līdzīgu politisku lēmumu var atlaist jebkuru no viņiem; b) sabiedrisko mediju vadītājiem un viņu žurnālistiem jābūt iztapīgiem, jo viņu neatkarīgā stāja, kuru, atšķirībā no iepriekšējās, Ā. Kleckina vadītās, šī padome aizsargā, ir jau līdz kaklam apnikusi dažiem/daudziem Saeimas deputātiem. Īpaši šī vēsts tiek sūtīta sabiedriskās televīzijas vadībai, jo drīzumā gaidāmas jaunas valdes vēlēšanas.

Centieniem graut tiesisku valsti ir spilgti precedenti jaunāko laiku Latvijas vēsturē.

1. 2007.gadā A. Kalvīša valdība iesniedza un Saeima pieņēma grozījumus Drošības iestāžu likumos, kas ļāva politiķiem tieši iejaukties drošības iestāžu darbā, tai skaitā iegūstot operatīvo informāciju. Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga izsludināja referendumu, grozījumi nestājās spēkā, bet nesen ievēlētā 9. Saeima strauji zaudēja popularitāti.

2. 2011.gadā Saeimas lēmums liedza KNAB veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Tas bija būtisks arguments Valda Zatlera lēmumam atlaist 10.Saeimu.

3. 2007.gada rudenī A. Kalvīša valdība, kā ieganstu izmantojot Valsts kontroles konstatētos pārkāpumus KNAB grāmatvedībā (interesanti, ka tā laika Valsts kontroles vadītāja Ingūna Sudraba teica, ka tas nevar kalpot par iemeslu atlaišanai), bija apņēmusies atlaist KNAB vadītāju A.Loskutovu. 18.oktobrī sākās „Lietussargu revolūcija" - lielākā demonstrācija pēc neatkarības atjaunošanas un tai sekojošs pikets Doma laukumā, sabiedrības prasības valdībai un Saeimai. 5.decembrī Kalvīša valdība demisionēja.

Ko iespējams darīt, ja Saeimas vairākums balsos par neatkarīga mediju pārraugošas institūcijas sagraušanu?

1. A. Dimants Saeimas lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā un, ar lielu ticamību, pēc apmēram trīs gadiem tiesa lems, ka Saeimas politiskais lēmums ir bijis prettiesisks.

2. Jaunievēlētais prezidents R. Vējonis, kurš ir solījies būt Satversmes, tātad tiesiskas valsts un vārda brīvības sargs, varētu aicināt Saeimas deputātus nepieņemt lēmumu, kas vājina Latvijas demokrātijas un tiesiskuma pamatus. Bet, ja Saeima šo tiesību aktu tomēr pieņem, vērsties Satversmes tiesā, lai to apstrīdētu. Tomēr tas būs iespējams tikai tad, ja NEPLP iznīcināšana nebija viens no „paketes" jautājumiem, kas nodrošināja R. Vējoņa ievēlēšanu**.

3. Satversmes tiesā vērsties divdesmit deputātiem, lai Saeimas politisko lēmumu apstrīdētu kā neatbilstošu Satversmei un no tās izrietošajam EPL likumam. Maz ticams variants: kopš „Vienotības" prioritāte nav tiesiska valsts (par to liecina frakcijas vadītājas S. Āboltiņas un vietnieka K. Šadurska paraksti „darbaļaužu vēstulē"), savākt divdesmit deputātu parakstus diezin vai būs iespējams.

4. Satversmes tiesā varētu vērsties Latvijas Žurnālistu asociācija, jo lēmums par NEPLP atlaišanu tieši apdraud žurnālistu tiesības un pienākumu neatkarīgi un netraucēti darīt savu darbu. 2003.gadā, es, būdama laikraksta : Diena" redaktore, vērsos Satversmes tiesā, lai kā neatbilstošu Satversmei apstrīdētu Krimināllikuma pantu, kas paredzēja kriminālsodu par amatpersonu godu un cieņas aizskaršanu (ironiski, ka S. Āboltiņa nesen posās tādu pantu Krimināllikumā atjaunot). Tiesa atzina manas subjektīvās tiesības vērsties tiesā, argumenti par to, ka krimināllikuma pants ierobežo žurnālistu brīvību, tika ņemti vērā un tiesa sprieda, ka attiecīgie panti no Krimināllikuma svītrojami.

5. Par šo Saeimas lēmumu savu viedokli vajadzētu izteikt Tiesībsargam un izmantot savas tiesības novērst šo pārkāpumu. Varbūt vēl nav izsmeltas iespējas nosargāt tiesisku valsti?

*1.jūnijā rīta raidījumā Latvijas Radio 1 Valsts kontroles pārstāve skaidroja, ka „nelietderīgi iztērētie" līdzekļi, kas tiek pārmesti NEPLP, nav pazuduši, bet, atbilstoši mērķim, ir izmaksāti avansā, kā arī aicināja vērtēt pēc vienādiem kritērijiem: līdzīgā veidā naudu avansā ir izmaksājušas VARAM, Tieslietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un Veselības ministrijas, kopumā 40 miljonu apmērā.

**Par šādu versiju diemžēl liek domāt tas, ka Aivars Lembergs, būdams atklāts cilvēks, jau četras dienas pēc 2014.gada Saeimas vēlēšanām rakstā „Sabiedrisko mediju ilūzija" (8.10.2014,delfi.lv) definēja degošu prioritāti - tikt galā ar sabiedrisko mediju un to uzraugošo padomi. Pievērsu tam uzmanību rakstā „Graut vai stiprināt" (26.10.2014, delfi.lv): „Vai nākamajā valdībā un Saeimā vairākumam būs līdzīgi mērķi, rādīs laiks. Pilsoniskajai sabiedrībai būs rūpīgi jāskatās varai uz nagiem, lai sabiedrībai neatņemtu to, kas tai pieder - neatkarīgu un profesionālu sabiedrisko mediju." A. Lemberga 1.jūlija atklāsme, ka sabiedriskie mediji un padome būtu „reformējama ar nokaitētu dzelzi" šīs bažas nostiprina. 

Autore ir partijas „Vienotība" pārstāve

Starp otrdienas un trešdienas balss nodošanu glabāšanā 30 stundu, var maķenīt atvilkt elpas, pacelt acis un apskatīties, kā ir. Pa divām dienām balsi glabāšanā nodevuši 38,5 tk vēlētāju jeb 2,5% balsstiesīgo jeb ⅗ glabātāju skaita iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Sīkāki skaitļi tādi, grafikā izskatās tā, kartē — tā:

Kas redzams? Augstāka aktīvitāte Lielrīgā, zemāka Latgalē (1,85%). Turklāt Lielrīgā aktīvitāte zemāka, kur vairāk pārkrievots — Olaines un Salaspils novadā. Arī Latgalē aktīvitāte latviskākos novados — Balvos, Līvānos, Preiļos — augstāka (1,97%) nekā pārējā Latgalē (1,82%). Bet tas nav nekas jauns: latvieši vairāk iecienījuši iepriekšēju balsošanu. Savukārt vēlēšanu dienā otrādi.

Tāpat nekas jauns, ka pilsētās lielāka aktīvitāte. Turklāt te runa lielā mērā nevis par cītīgākiem pilsētniekiem, bet braukšanu uz pilsētu.

Skatoties atsevišķus iecirkņus, var redzēt vien vēlētāju skaitu, ne aktīvitāti, jo balsstiesīgie nav piesaistīti vienam noteiktam iecirknim. Atsevišķi jāpateicas tām pašvaldības vēlēšanu komisijām un domēm, kas izlēmušas paieties vēlētājiem pretī un ne tikai noteikušas iecirkņus, uz kurieni doties balsot, bet arī ierīkojušas iecirkņus tur, kur vēlētāji jau tāpat pulcējas — dižveikalos. Lielākie desmit iecirkņi Latvijā:

1. 113. “Domina” — 440 vēlētāju;
2. 75. “Origo” — 398;
3. 70. “Rīgas galerija” — 341;
4. 64. “Akropole” — 307;
5. 739. “Sāga” — 293;
6. 118. “Alfa” — 282;
7. 73. Eķis-Unis-“Centra galerija” — 272;
8. 28. “Olimpija” — 251;
9. 55. “Zoom” — 245;
10. 36. Stradiņa slimnīca — 245.

Vai kaut ko jau var secināt, kādi vēlēšanu iznākumi iezīmējas? Nē, par maz balsotāju — mazāk nekā vienā vēlēšanu dienas stundā.

Guntis Eniņš „Nezināmā Latvija”, AS „Lauku Avīze”, Rīga: 2015

Ūdeņi, klintis, akmeņi, koki un alas – vairāk nekā 70 dabas brīnumu ir aprakstīts Gunta Eniņa krāšņajā un aizraujošajā grāmatā „Nezināmā Latvija”. Autoram ir fantastiska pieredze dabas retumu apzināšanā, tāpēc ir liels prieks, ka tā tagad ir apkopota grāmatā un lasītājiem ir iespējams ar to iepazīties plašāk.
Visi apraksti ir sadalīti sešās nodaļās – Ūdeņi, Akmeņi, Klintis un alas, Kalni, Koki, Vēji un zibeņi. Katram dabas objektam ir dots apraksts, kam pievienotas uzziņas ar tehniskajiem rādītājiem, vēsturiski nostāsti un teikas, ja tādas ir bijušas, pastāstīts par šī brīža situāciju un doti ieteikumi, ko darīt tā saglabāšanā un uzturēšanā. Bieži vien apraksti ir papildināti ar stāstījumu par autora personīgo pieredzi šī dabas retuma apzināšanā un atklāšanā (dažreiz tā ir bijusi diezgan sāpīga un traumatiska), kas grāmatai piešķir dzīvīgumu un cilvēciskumu. Piedevām tam visam grāmatā ir brīnišķīgas fotogrāfijas no dažādiem laika periodiem un skatu punktiem, ieskaitot arī no lidojuma ar lidmašīnu.

„Nezināmā Latvija” ir iedvesmojoša un ļoti izzinoša grāmata. Lai gan daudzi no aprakstītajiem dabas jaukumiem ir visiem zināmi un labi pazīstami, Guntis Eniņš ir pratis tos aprakstīt no mazāk apzinātajām pusēm. Iespējams, ka Gūtmaņalā patiesībā tālāk slēpjas vesels alu labirints, Zvārtes iezis ir atsedzies pavisam nesen, bet Sietiņiezī esot mitinājies velns-veģetārietis, kas āža izskatā gājis uz tuvējām mājām noēsties kāpostus. Un kur īsti sākas Gaujas izteka – zem Ādolfa Ersa vai Kārļa Skalbes gultas? Grāmatā ir daudz rakstīts par tagad zudušajām dabas vērtībām. Daļa no tām ir aizgājusi nebūtībā cilvēka darbības rezultātā, kā Staburags, Liepavots vai Daugavas klintis, bet daļa no tām mainās līdz ar mūžam mainīgo Latvijas dabu. Mūsu smilšakmens ieži ir maigi un trausli, tāpēc upes dažu desmitu gadu laikā var atsegt un pēc tam aizskalot nebūtībā milzīgus iežus, avotu izskalotās alas parādās, bet jau pēc gada var sabrukt un pazust uz visiem laikiem, dižkoki izaug, noveco un iet bojā, kad pienāk to laiks. Viss plūst, un viss mainās, tāpēc vienmēr pat it kā labi izpētītajā Latvijā ir iespējams atklāt kādu jaunu alu, iezi vai dižkoku.

Izrādās, ka Latvijā ir ezeri, kas mēdz patvaļīgi parādīties un tikpat mīklaini pazust. Mums ir savas peldošās salas (ne gluži tādas, ka doktoram Dūlitlam, bet tomēr ir). Mums ir ārkārtīgi daudz dižkoku, tiesa gan neviens no tiem neesot diez ko vecāks par 300 gadiem. Varbūt mums ir pat pāris menhīri. Nodaļa par akmeņiem bija īpaši interesanta, jo autors pastāsta arī par plašāk pazīstamajiem rūnakmeņu viltojumiem un populārākajiem blēņu stāstiem (pie mums līdz šim ir atrasts tikai viens īsts rūnakmens, un tas pats ļoti maziņš). Guntis Eniņš ir devis arī visai loģisku izskaidrojumu tam, no kurienes varētu būt parādījusies jokainā akmens galva no Salaspils.

Gandrīz vai par katru interesantāku Latvijas vietu ir nostāsti, ka tajā ir noraktas slavenās zviedru zelta mucas, tāpēc visi šie aptrakušie racēji ir īsta sodība, jo bieži vien sabojā arheoloģiskos pieminekļus. Ja kaut kur Latvijā arī ir nogrimušas bagātības, tad tas varētu būt Kolkas rags, bet tur jau tām tik viegli klāt neviens netiek.

Daži stāsti ir patiešām anekdotiski. Tā Siguldas Velna alā 1992, gadā ieradusies brigāde Dieva sūtīta pravieša no Gruzijas Georgija Ionta Iberioni vadībā, un paša Dieva uzdevumā sākusi tur rakties uz vella paraušanu, lai sameklētu kaut kādu 5000 gadu vecu templi. Apturēt viņus neviens tolaik īsti nevarēja, visas ieradušās amatpersonas tika iesmērētas ar svēto eļļu un rakšana tika turpināta. Protams, beigās tūkstošgadīgais templis tā arī neatradās (gandrīz vai žēl, tad gan būtu bijis jautri). Ar nostāstiem vispār ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo daudzi no tiem var būt izdomāti tūristu pievilināšanai. Interesanti, bet par dažiem dabas objektiem vispār nav nekādu stāstu.

Grāmatā ir stāstīts arī par uz klintīm atrastajām senajām aizsargzīmēm, līdzīgas ir atrodamas arī uz ēkām un darbarīkiem. Tāpat varbūt vēl pilnībā neapzināta vērtība ir neskaitāmie vietvārdi. Beigās ir pievienota neliela nodaļa par spēcīgāko Latvijā bijušo viesuli un Durbē novērotajiem lodveida zibeņiem. (Starp citu, par tiem man ir savs stāsts. Manai tantei Durbes tuvumā reiz tāds spīdošs un sprakšķošs bumbulītis negaisa laikā esot izlīdis no elektrības kontaktligzdas, šņākdams pārlaidies pāri istabai un izlidojis laukā pa logu. Kopš tā laika es ar lielām aizdomām pērkona laikā skatos uz kontaktligzdām un ļoti ceru, ka no modernajām mūsdienu uzpariktēm nekas tāds tak vairs laukā nelien.)

Saprotams, ka apjoma ierobežojumu dēļ Guntis Eniņš nevarēja pastāstīt par visiem Latvijas interesantajiem, savdabīgajiem un unikālajiem dabas veidojumiem (es labprāt būtu lasījusi vēl), taču „Nezināmā Latvija” ir brīnišķīga grāmata, kas noderēs visiem, kas grib iepazīt un saudzēt Latvijas dabu.

Sveiki, vai šeit ir darbs?

Sveicināti, godājamie, darbinieku trūkuma skartie, Latvijas un citu valstu uzņēmēji.

Esmu 44 gadus vecs, CE kategorijas autovadītājs.

Man ir 95.kods un nepieciešamības gadījumā varu nokārtot ADR.

Esmu bez kaitīgiem ieradumiem. Mani nebaida smags darbs, respektēju darba devēja vēlmes un prasības. Esmu disciplinēts, kārtīgs un ar augstu atbildības sajūtu.

Šobrīd meklēju atbilstošu darbu.

Varu veikt reisus un preču piegādes, gan Latvijā, gan uz Eiropu, gan NVS.

Par algu vienosimies, manas prasības nav augstas, vienīgi vēlos oficiālu algu un darbu.

Atsaucieties, ja Jums nepieciešams autovadītājs, kuram var uzticēties, un kurš neaizmuks pats vai arī pēc mēneša nebūs jānomaina.

Rakstiet profilā, vai uz epastu viesturs_bundza@inbox.lv vai zvaniet 2537 4711.

Tas esmu es.

Savukārt tas mans sapņu darbs.

Ja varat, tad padalieties.

1. oktobrī atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu. Tā atgādina par vecāku cilvēku cieņu un līdzdalību, bet Latvijā šiem vārdiem ir arī praktiska nozīme: vai cilvēks var saprast, kā saņemt vajadzīgo pakalpojumu, ja viņam nav digitālo prasmju vai kāda, kas palīdzētu? Apvienoto Nāciju Organizācija šo dienu atzīmē katru gadu, un tās vēsture palīdz saprast, kāpēc ikdienas pieejamība ir tikpat svarīga kā svētku apsveikums.

Kāpēc Starptautiskā veco ļaužu diena ir 1. oktobrī

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1990. gada 14. decembrī ar rezolūciju 45/106 noteica 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. ANO dienas aprakstā šis datums ir norādīts kā ikgadēja starptautiska atzīmēšanas diena. Tās izveide deva valstīm kopīgu brīdi pievērst uzmanību vecāku cilvēku dzīvei un vietai sabiedrībā.

Datums nav saistīts ar vienu notikumu Latvijā. Tas ir starptautisks atgādinājums, ko katra valsts var attiecināt uz saviem apstākļiem. Tāpēc jautājums nav tikai par to, vai 1. oktobrī notiek kāds pasākums. Svarīgāk ir tas, vai cilvēks arī pārējās gada dienās var iegūt saprotamu informāciju, pieņemt lēmumus un piedalīties sev nozīmīgās norisēs.

Dienas nosaukumā lietotais apzīmējums „veco ļaužu” ir nostiprinājies kā starptautiskās dienas nosaukuma tulkojums. Runājot par cilvēkiem ikdienā, precīzāk un cieņpilnāk ir ievērot viņu pašu izvēli un vajadzības, nevis pieņemt, ka vienāds vecums nozīmē vienādas spējas vai intereses.

Ko cieņa un līdzdalība nozīmē ikdienā

Cieņa sākas ar iespēju cilvēkam pašam saprast viņam adresētu informāciju. Ja paziņojumā ir sarežģīti formulējumi, neskaidrs termiņš vai tikai saite uz tiešsaistes formu, grūtības var rasties neatkarīgi no cilvēka vecuma. Vecākam cilvēkam šķērsli var pastiprināt nepazīstama pieslēgšanās kārtība, redzes grūtības vai tas, ka palīdzība nav uzreiz pieejama.

Līdzdalība nozīmē arī iespēju jautāt un saņemt atbildi sev ērtā veidā. Piemēram, cilvēkam, kurš vēlas pieteikt pakalpojumu, ir svarīgi zināt ne vien tā nosaukumu, bet arī to, kādi dokumenti vajadzīgi, kur vērsties un vai jautājumu iespējams atrisināt klātienē vai pa tālruni. Bez šīs informācijas pakalpojums var šķist nepieejams pat tad, ja tas pastāv.

Šāds piemērs neattiecas uz visiem senioriem: daudzi digitālos pakalpojumus lieto patstāvīgi. Tieši tāpēc pieejamību nevajadzētu vērtēt pēc pieņēmuma par vecumu. Jāskatās, vai konkrētajam cilvēkam ir saprotams un izmantojams ceļš līdz atbildei.

Latvijā praktiskais jautājums ir pakalpojuma saņemšanas ceļš

Ja ģimenes loceklim jāpalīdz saņemt valsts vai pašvaldības pakalpojumu, sākumpunkts var būt Latvijas valsts pārvaldes pakalpojumu portāls. Tajā meklējams konkrētā pakalpojuma apraksts. Tomēr apraksta atrašana vēl neatbild uz visiem jautājumiem: jānoskaidro, kurš pakalpojumu sniedz un kā ar šo iestādi sazināties cilvēkam piemērotā veidā.

Te ir lietderīgi nošķirt divus soļus: informācijas atrašanu un paša pakalpojuma pieprasīšanu. Ģimenes loceklis var palīdzēt atrast aprakstu un izskaidrot tajā rakstīto, taču no apraksta vien nevar secināt, ka viņš drīkst iesniegt pieteikumu otra cilvēka vārdā. Ja tas nav skaidrs, jautājums jāuzdod pakalpojuma sniedzējam, pirms tiek aizpildīta veidlapa vai iesniegti dokumenti.

Pirms kāda cita vietā aizpildīt iesniegumu vai pierakstīties vizītei, ir vērts kopā izlasīt prasības. Dažiem jautājumiem vajadzīga paša cilvēka piekrišana, pilnvarojums vai identitātes apliecināšana. Precīzā kārtība ir atkarīga no pakalpojuma, tādēļ to drošāk noskaidrot pie iestādes, kas pakalpojumu sniedz. Palīdzība ir vērtīga tad, ja cilvēks saprot, kas tiek darīts viņa vārdā, un var piedalīties lēmumā.

Ja tiešsaistes solis nav saprotams, noder trīs konkrēti jautājumi iestādei:

• Vai šo jautājumu var nokārtot klātienē vai pa tālruni?
• Kādi dokumenti vai pilnvarojums ir nepieciešami?
• Kur cilvēks var saņemt palīdzību ar pieteikumu?

Atbildes jāmeklē pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja, jo dažādām iestādēm un pakalpojumiem kārtība atšķiras. Valsts pakalpojumu gadījumā orientēties var palīdzēt portāla apraksts; pašvaldības pakalpojumam jāskatās arī savas pašvaldības sniegtā informācija. Šie Latvijas avoti ļauj pārbaudīt tieši to ceļu, kas vajadzīgs konkrētajam cilvēkam, nepaļaujoties uz vispārīgu pieņēmumu, ka viss ir izdarāms tikai internetā.

Ko 1. oktobris var mainīt ģimenes sarunā

Starptautiskā diena ir labs iemesls uzdot vienkāršu jautājumu: vai vecākam ģimenes loceklim pašlaik ir kāda vēstule, pieteikums vai pakalpojums, kura kārtība nav skaidra? Atbilde var būt arī „nē”. Ja palīdzība ir vajadzīga, vispirms jānoskaidro, ko cilvēks pats vēlas izdarīt, un tikai tad jāmeklē piemērotākais saziņas veids.

Dažkārt pietiek kopā izlasīt paziņojumu un pierakstīt termiņu. Citreiz jāatrod atbildīgās iestādes kontakts vai jānoskaidro klātienes iespēja. Šāds konkrēts solis labāk par vispārīgu apsveikumu parāda dienas domu: cilvēka tiesības piedalīties ikdienas lēmumos nedrīkst pazust sarežģītas informācijas vai neērta pakalpojuma ceļa dēļ.

Autors: Labadiena redakcija. Publicēts 2026. gada 1. oktobrī.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija

Tas nav noslēpums, ka esmu saistīts ar Progresīvajiem kopš to dibināšanas, vēl kad tā bija tikai biedrība. Neesmu gan aktīvs biedrs partijā, jo pašlaik manā dzīvē ir citas prioritātes, proti, ģimene. Tas nozīmē, ka veltu laiku mazo kapteiņu izaudzināšanai. Iepriekšējās vēlēšanās, gan pašvaldību, gan Saeimas, es aktīvi piedalījos, rakstot komentārus Excel failos, kuros Progresīvo vēlētāji veica savas piezīmes par kandidātiem. Šoreiz izlēmu to darīt daudz publiskāk, savā blogā. Šis ir mans privātais viedoklis par kandidātiem, ko esmu veidojis gadu gaitā. Balsošu es Rīgā.

Pa šiem gadiem esam spēlējuši uz visdažādākajām skatuvēm, bet ir vietas, kurās vēl neesam bijuši.

Latvijas 1. Rokkafejnīcā SKYFORGER līdz šim vēl nav spēlējuši. Vieta nav liela — precīzi 250 cilvēkiem, visi tepat blakus.

Tāpēc šoreiz būs mazliet citādi — tuvāk, ciešāk un bez lielas distances starp mums un jums.

Kopā pieejamas tikai 250 biļetes, un pirmās 100 — par 25 €.

Tiekamies Rokkafejnīcā!

https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179183

 Bija jāaizstaigā līdz sociālajam dienestam, atpakaļceļā nenoturējos un drusku pabildēju

Tā nu pasaule ir iekārtota, ka laiku pa laikam kāda suga izstājas no lielās evolūcijas spēles. Tā tas ir noticis vienmēr un turpināsies līdz izmirs pati pēdējā suga. Ideja par to, ka kāda suga varētu tā ņemt un izzust pagātnē, nemaz nebija tik vispārpieņemta. Tam bija dažādi iemesli, jo lielākais izzudinātājs rietumu kultūrā parasti izmantoja plūdus un tas, ka cilvēks varētu izdeldēt kādu radību no zemes virsas, nelikās iespējami. Tādēļ sekoja leģendas par zudušajām pasaulēm, kurās joprojām tiranozauri brokastīs tiesā triceratopus, tālās Saņņikova  zemes, kur vēl šobaltdien klīst mamutu pūļi un slepenās salas, kurās joprojām aļģes grauž Stellera jūras govis. Pasaules, kur Islandes zvejnieki vēl nav tikuši klāt ar savām laiviņām, lai apgrieztu rīkli pēdējām Lielajam auka un kādu slepenu Jaunzēlandes ieleju, kur moa joprojām ir briesmīgākais putns.

Uzrakstīt interesanti, par kaut ko sen izmirušu, ir visnotaļ grūti. Būsim godīgi, cik daudzus no mums ikdienas rūpēs uztrauc kaut kāda izmirusi varde, pat par baltajam degunradzim neviens vairs vairāk par nopūtu nevelta, kur nu vēl kāds sīks kukainis! Žēlastību pret izmirstošajiem noplicina arī tas, ka tādas sugas, kuras nāvi katrs patiesi vēlas – odi, gultas blaktis un blusas, nemaz nav tik naskas uz izmiršanu. Šajā gadījumā autorei tas ir izdevies, viņa gan izmanto viltīgus paņēmienus, lai ierosinātu lasītājā līdzjūtību. Stellera jūras govs ir milzīgs radījums (ar gardu gaļu), viņa ir izdzīvotāja, jo atrodama vien pāris nomaļās salās, pēc skata kartupelis ar galvu (īsti neviens jau vairs nezina, jo sastapēji bija vairāk uz ēšanu nekā uz zīmēšanu) un tad uz salu atkūlās Berings ar savu neveiksmīgo Aļaskas ekspedīciju un pārdesmit jūrniekiem. Lasītājs laikus tiek sagatavots, ka nekas labs te nebūs un sāk just līdzi jūras govīm, pirms tās vispār redzētas. Jūras govīm vienkārši nav izredzes izdzīvot.

Grāmata sarakstīta četrās daļās – pirmā veltīta Beringa ekspedīcijai un Stellera dzīvei. Bez jūras govīm te ir nopietna pētniecība, tā laika Sibīrijas apceļošana un kolonizācijas apraksts. Stellers savā sirdī bija pētnieks, bet pārējie ekspedīcijas dalībnieki vienkārši Krievu impērijas dienesta cilvēki. Skaidrs, ka kamēr viens visur redz dabas skaistumu un veido zinātnisko kolekciju, cits ierindo sugas pēc kategorijas garšīgs – negaršīgs. Stellera Jūras govs ietilpst kategorijā – garšīgs.

Otrā daļa ir par kāda krievu ierēdņa, kas izsities Aļaskas gubernatora amatā, sievas dzīvi jaunajā pasaulē. Jaunā pasaule, izrādās, no civilizācijas atstumta nomale, kur kolonizatori velk savas dzīvības. Kažokzvēri ir praktiski aizgājuši pa Stellera gova taku, vietējie nespēj pildīt kvotas un tā vien šķiet, ka slavenajiem franču dabaszinātniekiem būs bijusi taisnība, ka Amerika neko vairāk kā slimus un degradējošus dzīvniekus nespēj pasaulei piedāvāt. Pat gandrīz pilnībā atrasts Stellera govs skelets neko daudz nespēj mainīt un nonāk Helsinku muzejā.

Trešā daļa ir vairāk par sievietes vietu zinātnes aprindās (deviņpadsmitajā gadsimtā vietu nav), nekā par pašu jūras govi, tā vairāk ir tā stāsta pavedienam, lai apskatītu samērā nesenu problēmu un to kā pat, ja tev ir talants, zaudējot darba devēju, tu atkal kļūsti par tapešu rakstu zīmētāju.

Ceturtā daļa paceļ izmiršanu mūsdienu gaismā ar stāstu par olām un olu kolekcionēšanu, nemaz nezināju, ka cilvēki reiz ir bijuši tik apsēsti ar šo hobiju. Pat visnotaļ cienījam zinātņu vīri mēdza apzagt namatēvu kolekcijas, jo draugi ir draugi, bet olas vienmēr būs olas.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, noteikti ir vērts izlasīt. Šī nav zinātniska atskaite, bet skatījums uz cilvēku lomu sugu izmiršanā cauri gadsimtiem. Vienkārši pastāstīts, kā tās lietas notiek, neviens jau īpaši ļaunu tām sugām nevēl, bet ēdiens ir ēdiens un zeme ir zeme, vienmēr jau ir cerība, ka putns, kuru tu nožmiedz, nemaz nav pēdējais.

Bezmaksas spēles online ir vienkāršākais veids, kā dažās sekundēs no darba pārtraukuma vai garlaicīga vakara nokļūt citā pasaulē. Nav jāpērk disks, nav jāgaida lejupielāde, un bieži nav pat jāveido konts: atver pārlūku, izvēlies spēli un spēlē.

Tomēr „par brīvu” internetā nozīmē dažādas lietas. Dažas spēles tiešām ir pilnībā bezmaksas, citas pelna ar reklāmām, bet vēl citas ļauj sākt bez maksas un vēlāk prasa naudu par katru nākamo soli. Šajā ceļvedī apkopojām, kur atrast labas spēles internetā, kā atšķirt vērtīgas spēles no slazdiem un ar ko sākt, ja tev ir tikai pieci brīvi mirkļi vai viss vakars.

Kas ir bezmaksas spēles online

Mūsdienās lielākā daļa pārlūka spēļu ir veidotas ar HTML5 un WebGL tehnoloģijām. Tās darbojas jebkurā modernā pārlūkā, piemēram, Chrome, Firefox, Safari vai Edge, gan datorā, gan telefonā. Agrāk pārlūka spēlēm vajadzēja Flash spraudni, taču Adobe Flash atbalsts beidzās 2020. gada beigās, un mūsdienu spēlēm tas vairs nav vajadzīgs.

Online spēles var iedalīt trīs lielās grupās:

• Pārlūka spēles. Tās atver tīmekļa lapā un spēlē uzreiz. Tās ir vieglākās un ātrākās, jo nekas nav jāinstalē.
• Bezmaksas lejupielādējamās spēles. Lielas daudzspēlētāju spēles datoram vai konsolei, kuras var instalēt bez maksas, bet kurās ir iekšējie pirkumi.
• Mobilās spēles. Lietotnes telefonam un planšetei. Par tām sīkāk rakstām ceļvedī bezmaksas spēles telefonam.

Kur spēlēt spēles internetā par brīvu

Ja meklē spēles bezmaksas un bez reģistrācijas, spēļu portāli ir kā lieli plaukti, kuros vienuviet salikti tūkstošiem nosaukumu. Šīs vietnes esam izmēģinājuši paši, un tās ir labs sākumpunkts:

Ir vēl viena slēpta spēle, ko daudzi atklāj nejauši. Ja pazūd interneta savienojums, Chrome pārlūks parāda dinozauru, kurš lec pāri kaktusiem. To var atvērt arī tad, ja internets darbojas, adreses joslā ierakstot chrome://dino.

Populārākie online spēļu žanri

Arkādes un platformu spēles

Klasiskas spēles, kurās jāskrien, jālec un jāizvairās no šķēršļiem. Tās ir īsas, saprotamas bez pamācības un lieliski der pārtraukumam. Daudzas mūsdienu pārlūka spēles iedvesmojušās no 80. un 90. gadu klasikas.

Mīklas un loģikas spēles

Sudoku, mīnu meklētājs, 2048, nonogrammas un simtiem citu mīklu, kurās uzvar prāts, nevis ātri pirksti. Plašāku izlasi ar ieteikumiem atradīsi rakstā par atjautības spēlēm.

.io spēles

Vienkāršas daudzspēlētāju spēles, kurās vienā laukumā sacenšas desmitiem cilvēku no visas pasaules. Slavenākās ir Slither.io, kurā jāaudzē čūska, un Agar.io, kurā jāaudzē šūna. Viena spēle ilgst dažas minūtes, un tā beidzas brīdī, kad tevi kāds apēd.

Sacīkstes un sports

Pārlūkā var braukt ar mašīnām, spēlēt futbolu, basketbolu vai golfu. Grafika parasti ir vienkāršāka nekā konsoļu spēlēs, taču spēles prieks ir tas pats.

Stratēģijas un galda spēles

Šahs, dambrete, Go un kāršu spēles ir pieejamas bez maksas un ar īstiem pretiniekiem. Lichess ļauj spēlēt šahu pret cilvēku vai datoru dažu sekunžu laikā, un vietne ir pieejama arī latviski.

Kāršu un kazino tipa spēles

Pasjanss un citas kāršu spēles ir mierīga, laika pārbaudīta klasika. Kazino tipa spēles ar virtuālu kredītu ir paredzētas tikai pilngadīgajiem, un par tām sīkāk rakstām ceļvedī kazino spēles bezmaksas bez reģistrācijas.

Spēles onlainā ar draugiem

Viens no labākajiem veidiem, kā pavadīt vakaru ar draugiem, kas dzīvo citā pilsētā, ir videozvans un pārlūka spēle. Nevienam nekas nav jāinstalē, pietiek nosūtīt saiti.

• skribbl.io. Viens zīmē, pārējie min vārdu. Privātā istabā var ievadīt savus vārdus, tāpēc var spēlēt arī latviski.
• Gartic Phone. „Sabojātais telefons” ar zīmējumiem: katrs uzzīmē iepriekšējā spēlētāja teikumu, un beigās visi smejas par rezultātu.
• Codenames online. Oficiālā bezmaksas versija populārajai vārdu asociāciju galda spēlei, kurā spēlē divas komandas.
• Lichess. Izveido izaicinājumu, nosūti saiti draugam un spēlējiet šahu ar izvēlētu laika kontroli.

Spēles bez maksas vai „bezmaksas sākums”?

Ne visas bezmaksas spēles ir vienādas. Lielākā daļa no tām kaut kā pelna naudu, un ir vērts saprast, kā tieši:

• Reklāmas. Visizplatītākais modelis pārlūka spēlēs. Reklāma tiek parādīta pirms spēles vai starp līmeņiem.
• Kosmētiskie pirkumi. Par naudu var nopirkt tērpus vai izskatu, bet tie nedod priekšrocības spēlē. Šis ir godīgākais modelis.
• Gaidīšanas taimeri un „enerģija”. Pēc dažiem līmeņiem spēle liek gaidīt vai maksāt, lai turpinātu.
• Laimes kastes. Par naudu var iegādāties nejaušu balvu. Tas atgādina azartspēles, tāpēc bērniem šādas spēles jāizvēlas uzmanīgi.

Brīdinājuma zīmes ir vienkāršas: spēle nemitīgi piedāvā „īpašo piedāvājumu”, progress pēc pirmās stundas strauji palēninās, un bez pirkuma nevar pārvarēt līmeni. Ja tā notiek, visticamāk, labāk atrast citu spēli.

Kā spēlēt droši

Bezmaksas spēles internetā ir drošas, ja ievēro dažus vienkāršus noteikumus:

• Spēlē zināmās vietnēs, kuru adrese sākas ar https.
• Nelejupielādē failus no nezināmām „bezmaksas spēļu” lapām. Pārlūka spēlēm nekas nav jāinstalē, un .exe fails no nezināmas vietnes var saturēt kaitīgu programmatūru.
• Nekad neievadi kartes datus vietnē, kas sola bezmaksas spēli.
• Ignorē reklāmas, kas apgalvo, ka esi kaut ko laimējis vai ka tavs dators ir inficēts.
• Izmanto segvārdu, nevis īsto vārdu, un nestāsti svešiniekiem, kur dzīvo vai mācies.
• Bloķē un ziņo par spēlētājiem, kuri tērzēšanā uzvedas aizskaroši.
• Izmanto unikālu paroli, ja veido kontu, lai datu noplūdes gadījumā netiktu apdraudēti citi tavi konti.

Klasiskās spēles, ko var spēlēt pārlūkā

Daudzas leģendāras spēles, kuras kādreiz vajadzēja spēlēt uz atsevišķas ierīces, šodien ir pieejamas pārlūkā bez maksas un likumīgi:

• Tetris. Oficiālajā vietnē tetris.com var spēlēt klasisko krītošo bloku spēli bez reģistrācijas.
• Pac-Man. Google meklētājā ieraksti „pac-man”, un rezultātu augšā parādīsies spēlējama versija, kas tapa kā Google svētku zīmējums.
• Mīnu meklētājs un pasjanss. Abas ir pieejamas tieši Google meklētājā, tāpat kā tās kādreiz bija katrā Windows datorā.
• Minecraft Classic. Pirmā Minecraft versija no 2009. gada ir pieejama pārlūkā bez maksas. Tajā ir tikai 32 bloku veidi, bet būvēt var kopā ar draugiem.

Šīs spēles ir labs piemērs tam, ka spēlei nav vajadzīga modernākā grafika, lai tā būtu aizraujoša. Vienkārši noteikumi un mērķis „vēl tikai vienu reizi” darbojas jau desmitiem gadu.

Vecs dators vai Chromebook? Nav problēmu

Pārlūka spēļu lielākā priekšrocība ir tā, ka tām nav vajadzīga jaudīga ierīce. Ja tev ir vecāks klēpjdators, skolas Chromebook vai darba dators, kurā nevar instalēt programmas, pārlūka spēles joprojām darbosies.

Daži padomi, lai spēles darbotos raitāk:

• Aizver liekās cilnes. Katra atvērta cilne patērē atmiņu, un spēlei tās var pietrūkt.
• Atjaunini pārlūku. Jaunākās versijas labāk atbalsta WebGL grafiku, un spēles darbojas ātrāk.
• Izvēlies vienkāršākas spēles. Divdimensiju mīklas un arkādes darbosies gandrīz jebkurā datorā, bet trīsdimensiju sacīkstes var raustīties.
• Pārbaudi aparatūras paātrinājumu. Pārlūka iestatījumos jābūt ieslēgtam aparatūras paātrinājumam, citādi grafika tiek zīmēta lēnāk.

Kā atrast jaunas spēles

Ja populārās spēles jau apnikušas, ir vērts ielūkoties neatkarīgo izstrādātāju pasaulē. Vietnē itch.io katru mēnesi notiek spēļu radīšanas maratoni, kuros izstrādātāji dažās dienās uztaisa pilnīgi jaunas spēles. Daudzas no tām ir eksperimentālas, dīvainas un pārsteidzoši oriģinālas.

Spēļu portāli, piemēram, Poki un CrazyGames, katru nedēļu pievieno jaunumus, un tiem ir sadaļas ar populārākajām un jaunākajām spēlēm. Laba stratēģija ir izvēlēties vienu žanru, kas tev patīk, un pārlūkot tā jaunākās spēles, nevis ritināt visu katalogu.

Kādu spēli izvēlēties pēc brīvā laika

Labākā spēle ir tā, kas atbilst tavam brīvajam laikam. Sāc ar šo tabulu:

Ja gribi redzēt lielākas spēles, kuras var lejupielādēt un spēlēt bez maksas datorā vai konsolē, ieskaties mūsu top spēļu sarakstā.

Biežākie jautājumi

Vai bezmaksas spēles online tiešām ir bez maksas?

Lielākā daļa pārlūka spēļu ir pilnībā bez maksas, jo tās pelna ar reklāmām. Dažās spēlēs ir papildu pirkumi, taču tos var neizmantot. Maksāt vajag tikai tad, ja pats to izvēlies.

Vai spēlēm internetā vajag reģistrēties?

Lielākajā daļā portālu nē. Konts parasti vajadzīgs tikai tad, ja gribi saglabāt progresu vai spēlēt reitinga spēles pret citiem.

Vai pārlūka spēles darbojas telefonā?

Jā, vairums mūsdienu HTML5 spēļu darbojas arī telefona pārlūkā. Dažas spēles gan ir veidotas tastatūrai, tāpēc telefonā tās būs neērtas.

Vai ir spēles latviešu valodā?

Lielākā daļa spēļu portālu ir angliski, taču daudzās vienkāršās spēlēs valodai nav nozīmes. Lichess ir pieejams latviski, bet skribbl.io privātajās istabās var izmantot latviešu vārdus.

Kā spēlēt bez reklāmām?

Lichess un daudzas itch.io spēles ir bez reklāmām. Reklāmu bloķētājs var palīdzēt, taču dažas spēles tad nedarbojas, jo tās no reklāmām pelna.

Ja spēlē kopā ar bērniem, izlasi arī mūsu ceļvedi par drošām spēlēm bērniem. Tajā spēles sakārtotas pēc vecuma.

The post Bezmaksas spēles online appeared first on Gameland.