Soli pa solim
Mākoņi pār Sofijas katedrāli Kijivā Saskaņā ar Kijivas Starptautiskā Socioloģijas institūta aptaujas datiem 2026. gada septembrī, 82 procenti no ukraiņiem grib dzīvot demokrātijā un 71 procents jūtas laimīgi. Par pirmo skaitli neesmu pārsteigta – galu galā kopš Ukrainas valsts izveidošanās pēc padomju savienības sabrukuma atkal un atkal redzam, ka pilsoniski aktīvie ukraiņi savu valsti izķeksē no saslīdēšanas autoritārisma virzienā un iegrimšanas korupcijas purvā – Oranžā revolūcija (2004), Pašcieņas revolūcija (2014), Kartona revolūcija (2025). Par otro skaitli gan esmu pārsteigta – dati ir no 2026. gada maija un jūnija, nedaudz nokrities (līdz 58%) pēdējās desmitgades aukstākās ziemas mēnešos, rādītājs ir neticami augsts.
Kad jautāju savai kolēģei Valentīnai, kā tas ir iespējams, Valentīna man saka – mēs dzīvojam soli pa solim, esam katrā mirklī un vienmēr mēģinām tajā saskatīt ko skaistu un pozitīvu. “Redzi, es pašlaik sarunājos ar tevi, uz galda ir skaistas krizantēmas, mums ir silti, mēs esam tīri un glīti ģērbušās, tas taču ir tik skaisti.” To pašu dzirdu no reģionālā laikraksta žurnālistes no Dņipro pilsētas. Lai gan Dņipro ir pastāvīgi pakļauta raķešu un dronu uzlidojumiem, viņi ar vīru apņēmušies vienmēr ieraudzīt un atzīt kaut ko skaistu – skaties, kāda varavīksne, kādi skaisti ziedi, kas par brīnišķīgiem mākoņiem. To visu dzirdu laikā, kad Putins, sajūtot beigu tuvumu, ukraiņu militāro analītiķu vērtējumā, ir uzsācis “totālo karu” – viņa mērķis ir Ukrainas iznīcība pirms Krievijas beigām par jebkuru cenu.
Ukrainas parlaments ir sagatavojis likumprojektu, kas ļautu parlamentam turpināt darbu gaisa trauksmes apstākļos, nodrošinot plenārsēdes turpinājumu un balsošana patvertnē. Kāds Verhovnas Radas deputāts vērtē, ka 24. septembrī visas darba dienas laikā bija vien 27 minūtes, kad nebija izsludināta gaisa trauksme. Ja lielākā daļa darbavietu darbu dzelteno, mazāk bīstamo, brīdinājumu laikā turpina, parlamentam jābūt likumpaklausīgām un saskaņā ar esošo regulējumu darbs jāpārtrauc.
Pieejai “soli pa solim”, protams, ir arī savi trūkumi. Kad kopā ar kolēģi, kavējot viesību sākumu, esam steidzīgi nelielā pārtikas bodītē izvēlējušās kvalitatīvu Ukrainas sarkanvīna pudeli par draudzīgu cenu, pārdevēja piedāvā – “meitenes, vai jums glāzes arī vajadzēs?” Saprotami – valsts ir karā, varbūt abas esam mirklī, kur kaut kas jānosvin vai jāapraud uzreiz.
Kad 2023. gadā Ukrainas prezidenta Zelenska biogrāfijas autors Saimons Šusters Time magazine nocitēja kādu prezidenta administrācijas darbinieku, ka “cilvēki [Ukrainā] zog it kā rītdienas nebūtu”, Ukrainā par to sacēlās sašutuma vētra. Tomēr pēdējā gada korupcijas skandālu drūmās detaļas un izkrāpto summu apmēri liek aizdomāties, ka dzīvot mirklī, šodienā, šajā solī ir labi, bet veidā, kā to dara vienkāršie ukraiņi, priecājoties par varavīksni, puķu pušķi, gardu kafijas tasi.



































