nekur.lv

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā: no 1. līdz 9. klasei mobilie tālruņi skolās aizliegti. Iepriekš tas attiecās tikai līdz 6. klasei. Tagad robeža pārcelta. Oficiālais arguments – drošība, koncentrēšanās, vienlīdzība. Patiesais mehānisms ir vienkāršāks: agrīna pakļaušana.

Orvels to sauca par 1984. gadu. Mēs to saucam par ikdienu. Lielais Brālis neuzbrūk ar tankiem. Viņš sāk ar noteikumu, kas šķiet saprātīgs. Pirmkārt – bērniem. Bērni ir mazākie, vājākie, visvieglāk apstrādājami. Viņiem vēl nav juridisko tiesību, vēl nav politiskās balss. Tieši tāpēc viņi kļūst par pirmo ķieģeli.

Katrs aizliegums ir ķieģelis. Pink Floyd to dziedāja jau 1979. gadā: „We don’t need no education… All in all it’s just another brick in the wall.” Skola, kas aizliedz telefonu, nevis māca domāt, bet māca paklausīt. Telefons nav tikai ierīce. Tas ir personīgais logs uz pasauli – uz vecākiem, uz draugiem, uz alternatīvu informāciju. Kad to atņem, tu mācies, ka tava griba nav svarīga. Ka ārējā vara zina labāk. Ka tavs ķermenis un tavs prāts pieder sistēmai no rīta līdz pēcpusdienai.

No 1. klases. Nevis no 10., kad cilvēks jau tuvojas pilngadībai. No 1. Tas ir apzināts. Tas ir plāns. Jo jo agrāk tu iemācies, ka privātums ir privilēģija, ko valsts var atņemt „labā” vārdā, jo ātrāk tu kļūsti par perfekti funkcionējošu ķieģeli. Bez protestiem. Bez jautājumiem. Bez atmiņas par to, ka reiz tev bija tiesības uz savu kabatu.

Filozofiski tas ir klasisks panoptikona sākums. Nav vajadzīgs pat reāls uzraugs – pietiek ar iespēju, ka kāds var pārbaudīt. Bērns iemācās uzvesties tā, it kā viņu vienmēr skatītos. Vēlāk tas pats mehānisms pārceļas uz darba vietu, uz sociālo tīklu, uz veselības datiem. Lielais Brālis neuzsāk kontroli ar likumu par pieaugušajiem. Viņš to uzsāk ar likumu par bērniem.

Jo bērni nekad neaizmirst pirmo aizliegumu.

Mēs varam saukt to par drošību. Varām saukt par izglītību. Bet vārds paliek vārds: kontrole. Un pirmais ķieģelis jau ir ielikts. Klusi. Bez patosa. Vienkārši – vēl viens noteikums. Vēl viens mūris. Vēl viens mazs cilvēks, kas mācās: „Es neesmu īpašnieks. Es esmu daļa.”

Norvēģu bērnu un ģimeņu ministrija finansē norvēģu patērētāju padomi (Forbrukerrådet). Organizāciju, kura ir kaut kas līdzīgs mūsu PTAC.

Un tas nav vienīgais, ar ko viņi nodarbojas. Starptautiski pazīstami ar ne vienu vien pētījumu, kurš diezgan tieši un nesaudzīgi vēršas pret dažādu tehnoloģiju uzņēmumu tumšajiem darbiņiem. Piemēram, 2020. gadā viņi nāca klajā ar tādu kā exposé par to kā tad īsti darbojas datu brokeri reklāmas tirgū — «Out of Control».

Svaigākā kampaņa ir «Breaking Free», kuras fokusā ir 'viss pārvēršas sūdā', jeb enshittification. Kad kompānijas savus produktus padara sliktākus ar mērķi padarīt savu peļņu lielāku. Zemāk kampaņas promo video. Treileris, tā sakot.

Kad es nododu plastmasas pudeli depozīta automātā un izvēlos ziedot dažus centus, tas šķiet tik mazs un ikdienišķs žests. Tomēr tajā brīdī man prātā uzplaiksnī jautājums: kam es patiesībā ziedoju? Vai tie ir centi karam, iznīcībai un naidam? Vai tie palīdz radīt kaut ko citu — nākotni, kas ir mierīgāka un cilvēcīgāka?

Mūsu laikmets bieži liek justies tā, it kā pasaule būtu pilna ar konfliktiem un sāpēm. Ziņas runā par ieročiem, frontēm un izpostītām pilsētām. Tad dažkārt šķiet, ka pat mazs ziedojums pazūd šajā lielajā troksnī. Taču patiesībā katram cilvēkam ir izvēle – kur virzīt savu nodomu.

Es izvēlos ticēt, ka šie centi nav par karu. Tie nav par iznīcību vai nogalināšanu. Tie ir par bērniem. Par viņu iespējām mācīties, augt, sapņot un dzīvot pasaulē, kurā ir vairāk cerības nekā bailes.

Varbūt viena pudele neko nemaina. Varbūt pat simts pudeļu nemaina visu pasauli. Bet katra izvēle ir kā mazs akmens nākotnes pamatos. Un, ja šie akmeņi tiek likti bērnu labā, tad mēs būvējam nevis karu, bet rītdienu.

Tāpēc, kad es ziedoju depozīta naudu, es to nedaru iznīcībai. Es to daru bērniem. Un bērni vienmēr ir nākotne.

“Kas tie jums par jautājumiem?”, brīnās Aina. “Es domāju, jūs man par maizes cepšanu prasīsiet!” Maizes cepšana ir galvenais iemesls, kāpēc esam atbraukuši pie Laidzes pagasta “Rugāju” mājas saimnieces Ainas Šteinbergas, tomēr mūs interesē arī citas sadzīves tēmas un stāsti, kuru viņai netrūkst. Runīgā sieva nāk no Varakļāniem un, kā pati smejas, ar latgaļu sirsnību...

The post Maizes cepēja Aina Šteinberga: latgaliete Kurzemē appeared first on Mugursoma.lv.

vara bungas: lai gan pievēršanās UA pārtvērējdroniem Līča valstu aizsardzībai ir pareiza un savlacīga ideja, jāņem vērā, ka iedzīvotāju blīvums Līča piekrastē ir lielāks nekā UA centrālajā daļā ārpus pilsētām (+ evakuācijas ietekme), bet attālumi līdz mērķiem no dronu palaišanas vietām ir īsāki. Pie 50% pārtvērējdronu efektivitātes smagi zaudējumi vienalga būs un kādu piemeklēs vilšanās, esiet gatavi.

[..] Ukraine’s size (it’s a country the size of Texas) is both a complicating problem and an advantage for air defense. The vast territory allows defenders to layer defenses in depth and disperse interceptor groups across multiple regions. Smaller states, especially those with most of their infrastructure concentrated along narrow coastal zones such as Gulf countries, do not necessarily have this geographic advantage. For them, Ukrainian-style drone interception should be understood as a complementary layer of air defense rather than a direct one-to-one model.[..] At the same time, Ukraine did not abandon older low-cost tools. Zelenskyy has described mobile fire groups (pickup-mounted teams with machine guns, optics, and computers helping with targeting) as a significant share of successful Shahed engagements, while also noting the shift toward interceptor drones as Ukraine scales that capability. Basically, the interceptor drones are complementing mobile fire groups and conventional air defense instruments, engaging those Shahed-type targets.[..]

avots

PS Par IL vispār bail iedomāties, tur PGA efektivitātei jābūt 200%

UPD1 Speciāli piparam

UPD2 Meanwhile

Mākoņi šķiet tik ikdienišķi, ka reti aizdomājamies par to patieso dabu. Skolā mācītais par iztvaikošanu un kondensāciju ir tikai redzamā...

The post Kā veidojas mākoņi appeared first on Hitnet.lv.

Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā  ģilde” 2026. gada 7. martā diplomu par īsā cikla augstākās izglītības iegūšanu saņēma 31 jaunais speciālists. Īpaša atzinība šoreiz tika izteikta Elizabetei Cipriķei, Gintam Liepam, Solvitai Briedei – absolventiem, kuri studiju laikā ieguvuši visaugstāko sekmju vērtējumu.

Savukārt labāko kvalifikācijas darbu autori Diāna Moika-Ždanova, Jānis Liniņš, Solvita Briede un Edvīns Zariņš saņēma Valsts gala pārbaudījumu komisijas atzinības rakstus un uzaicinājumu publicēt savu pētījumu rezultātus Juridiskās koledžas 2026. gada zinātnisko rakstu krājumā.

Izlaiduma foto galerija ir pieejama šeit:  https://failiem.lv/u/dpgre2rkc3

The post Ceļš uz pusfinālu: “Zemgale/LBTU” uzvar “Rīgas HS” 4:3 appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.

Kā lielie valodas modeļi mūsdienās maina programmatūras izstrādes procesu? Ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties un kā tos risināt? Kāda loma šajā procesā joprojām ir cilvēkam? Uz šiem jautājumiem 19. martā plkst. 15.30 akadēmiskajā lasījumā «Formalizācija un mākslīgais intelekts programmatūras izstrādē» atbildes sniegs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes asociētā profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētajlocekle Ērika Nazaruka.

Pavisam drusku izgāju. Līdz pastam bija jāaiziet pāris aploksnes nopirkt un atpakaļceļā drusku veikalā iepirkties. Vairāk nekam dukas nepietika. 

Kad Meta un Google reklāmas platformas šķiet pietiekoši apgūtas, viens no nākamajiem loģiskajiem apvāršņiem, kura virzienā sāk skatīties uzņēmumi, ir Linkedin.

Lielākajā daļā gadījumu gan es ieteiktu ļoti rūpīgi pārdomāt, vai tajā ir vērts ieguldīties.

Linkedin priekšrocība – precīzi notēmējamas nišas un konkrēti speciālisti

Ja ir nepieciešams reklāmu parādīt programmētājiem, kas strādā lauksaimniecības uzņēmumos, vienkārši nav citu opciju.

Tāpat var notēmēt konkrētu uzņēmumu darbiniekus. Piemēram, mēs varam atlasīt mārketinga cilvēkus, kuri strādā visos pasaules mobilajos operatoros.

Īsumā – Linked ļauj ļoti prcīzi sasniegt ļoti šauras mērķauditorijas, kuras pēc demogrāfiskiem rādītājiem nav iespējams atlasīt ne Google, ne Meta (Instagram, Facebook) platformās.

Linkedin mīnuss – cena

Linkedin cena, ja salīdzina ar Facebook, mēdz būt 5-10x augstāka (cena par klikšķi, CPM/cena par 1000 impresijām utt.).

Attiecīgi, ja nav paredzams, ka klikšķis uz reklāmas konvertēsies 5-10x labāk nekā kampaņa, kas salikta Facebook reklāmās, tad tā būs velti izšķiesta nauda.

Lai notestētu kampaņu/reklāmu, ir vajadzīgi 100-200 klikšķi, lai varētu sākt mērīt reklāmas atdevi pret reālām konversijām (pieteikumi, pirkumi). Ja klikšķis maksā 3-4€, tas nozīmē 300-800€ tikai vienas reklāmas un viena tārgetinga testam (un parasti jau ar pirmo nepietiek), kas mazam/vidējam uzņēmumam var būt pārāk trekns kumoss.

Uz šo parakstīties var un vajag, ja ir skaidri zināms, kas ir mērķauditorija un kā tieši pa viņiem trāpīt ar Linkedin tārgetinga iespējām, bet 90% gadījumu (uzņēmumu) es ieteiktu atmest domu par linkedin un mēģināt nofokusēties uz maksimuma izspiešanu no Facebook/Google reklāmas platformu iespējām.

Ir jābūt drošiem, ka tas (iespējams) 10x dārgākais klikšķis tiešām būs arī 10x vērtīgāks. Ja klikšķis maksā 3€ un lapas konversijas rādītājs ir 2%, tas nozīmē, ka uz vienu konversiju ir vajadzīgi/jāiegulda 150€ (50 klikšķi), kas lielākajai daļai B2C produktu nav paceļami.

Iz pieredzes ar Linkedin kampaņām

Manā personīgajā pieredzē veiksmīgākās Linkedin kampaņas ir izrādījušās tās, kurās ir bijis jāsasniedz ļoti nišīgas auditorijas B2B produktiem/pakalpojumiem – piemēram, viena konkrēta pozīcija visos pasaules telefonu operatoros. Cena par kvalitatīvu līdu konkrētajā gadījumā bija ~1000€, kas konkrētajā projektā bija ļoti labs rezultāts. Un šo konkrēto auditoriju sasniegt Google/Meta vienkārši nebūtu reāli.

Mēģinājumi izmantot Linkedin, lai sasniegtu turīgākus cilvēkus dārgu produktu pārdošanai, izmantojot tārgetingu uz augsta līmeņa vadītājiem lielos uzņēmumos, nav nesuši labākus rezultātus, nekā Google/Meta kampaņas tiem pašiem produktiem.

Attiecīgi, rekomendēju Linkedin izmantošanu apsvērt ļoti rūpīgi, jo ir jārēķinās ar salīdzinoši lielām investīcijām (pret to pašu Google/Meta) un jāņem vērā iepriekš minētie priekšnosacījumi.

Lai gan dārgs dažreiz nozīmē arī “labs”, Linkedin nebūs laba izvēle lielākajai daļai produktu.

Embark on an unforgettable journey through Norway’s breathtaking landscapes.

Norway Max