Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1058 avoti)
Atbalsts Eiropas dienas atzīmēšanai Jūsu skolā
Priecājamies, ka Eiropas diena (9.maijs) ir svētki ne tikai visā sabiedrībā, bet arī izglītības iestādēs, kuru organizēšanā un svinēšanā aktīvi iesaistās ikviena vecuma skolēni un dažādu mācību jomu pedagogi, administrācija. Eiropa ir daudzveidīga - valodas, vēsturiski fakti, kultūra, dažādu tautu virtuve, mūzika u.c. - katra mācību joma var izcelt sev piemērotāko šķautni.
Lai atbalstītu Eiropas dienas atzīmēšanu skolās, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā piedāvā:
1. Eiropas Savienības mājas Izglītības resursu centrā esošos materiālus - pasākumu un nodarbību vizuālai noformēšanai (karogu virtenes u.c.), kā arī dažādas spēles, puzles, izziņas materiālus. Materiālu izmantošana ir bez maksas, tie uz 4 nedēļām saņemami Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, iepriekš piesakoties). Eiropas Savienības mājas Izglītības resursu centra piedāvātos materiālus apskatiet šeit - ES Mājas Resursu centra katalogs.pd
2. tiešsaistes testu Eiropas eksāmens, kas daudzu gadu garumā ir kļuvis par vērienīgu Eiropas dienas tradīciju. Eiropas eksāmens notiks 7., 8., 9. maijā. Eiropas eksāmena jautājumi pielāgoti konkrētām klašu grupām, mudinot pārbaudīt zināšanas, aizdomāties par Eiropas daudzveidību, kā arī saņemt Apliecinājumu par iegūto punktu skaitu un balvas.
Piesakiet savu skolu vai klasi ŠEIT un piedalieties izlozē! Balvās – izziņas materiāls “ES zinu” un iemīļotās Eiropas eksāmena konfektes.
3. iesaistīties Eiropas dienas tradīcijā - Rokasspiediens Eiropai, kurā skolas direktors, administrācija, skolotāji un skolēni vienojas rokasspiedienā, apliecinot savstarpēju sadarbību, cieņu un uzticēšanos.
4. uzzināt par Eiropas dienai veltītajiem pasākumiem visā Latvijā var Eiropas Komisijas pārstāvniecības tīmekļa vietnē Eiropas diena 2026, kas regulāri tiek papildināta un atjaunota.
Aicinām informēt EK pārstāvniecību par Jūsu rīkotajiem pasākumiem, kā arī izmantot Eiropas diena 2026 pieejamo Eiropas dienas vizuālo identitāti. Daudzveidīgi mācību materiāli un citas idejas Eiropas dienas svinēšanai pieejami EK pārstāvniecības tīmekļa vietnē sadaļā Mācību materiāli un projekti, www.esmaja.lv un Mācību stūrītī.
Sīkāka informācija: izglitiba@esmaja.lv, ES majas izglitibas resursu centra metodiķe Liene Valdmane
Kā nosauc šo idiotismu: kad vienu gadījumu sauc par “uzliesmojumu”
Ir brīži, kad valoda pārstāj būt instruments un kļūst par nazi. Nevis tādu, kas griež maizi, bet tādu, kas griež prātus. Kad kāds birokrāts, žurnālists vai “eksperts” paņem vienu vientuļu gadījumu – vienu slimnieku, vienu noziegumu, vienu negadījumu – un ar svinīgu seju to pasludina par **“uzliesmojumu”**, tad mēs ne tikai redzam muļķību. Mēs redzam, kā realitāte tiek izvarota vārdos.
Filozofiski runājot, tas ir klasiskais Platona alus efekts, tikai modernā versijā: ēna uz sienas tiek pasludināta par ugunsgrēku, un mēs visi sākam bēgt no ēnas. Vārds “uzliesmojums” nes sevī eksploziju, drāmu, pandēmiju, apokalipsi. Tas prasa rīcību, naudu, kontroles, bailes. Bet aiz tā – nulle. Nulle statistikas, nulle konteksta, nulle patiesas masveidības. Tikai viens. Viens vienīgs gadījums. Un tomēr mēs to saucam par “uzliesmojumu”, it kā valoda pati būtu aizdedzinājusi benzīnu.
Kā to nosauc?
Nē, tas nav “hiperbola”. Hiperbola ir literāra figūra. Šis ir **semantiskais terorisms**. Tas ir vārds-killers, kas nogalina proporcijas sajūtu. Tas ir **linguistic gaslighting** – kad tev saka, ka tu esi traks, ja neredzi “epidemiju” tur, kur ir tikai viens cilvēks ar iesnu. Un tu sāc šaubīties par savām acīm, nevis par viņu muti.
Vai tas ir neiroprogrammēšana? Jā. Tieši tā. Nevis tāda jauka, pašpalīdzības NLP no 80. gadiem, kur tu maini savas pārliecības. Šī ir **valsts un mediju neiroprogrammēšana** masu mērogā. Viņi ne tikai stāsta, kā domāt. Viņi maina pašu domāšanas aparātu. Viņi iebāž vārdus tavā galvā kā vīrusu, kas pārraksta realitātes karti. “Uzliesmojums” = briesmas. “Viens gadījums” = nekas. Tāpēc vienmēr jāizvēlas pirmais. Jo bailēs cilvēks pakļaujas. Bailēs cilvēks maksā. Bailēs cilvēks klusē.
Orvels to sauca par Newspeak. Sapirs-Vorfs par lingvistisko relativismu. Es to saucu par **vārdu fašismu**. Kad vara sāk kontrolēt ne tikai to, ko tu saki, bet to, kā tu uztver pasauli caur vārdiem. Viens noziegums imigrantu vidū – “sociālās spriedzes uzliesmojums”. Viens vakcinēts cilvēks ar blaknēm – “antivakseru uzliesmojums”. Viens klimata anomālijas gads – “klimata krīzes uzliesmojums”. Un pēkšņi visi skrien kā trakie, prasot vairāk kameru, vairāk naudas, vairāk aizliegumu.
Filozofiski tas ir briesmīgi skaisti. Cilvēks ir radījums, kas dzīvo vārdos. Mēs ne tikai aprakstam realitāti – mēs to radām ar vārdiem. Kad vārds kļūst par melu, realitāte kļūst par melu. Un mēs dzīvojam melā, domājot, ka tas ir patiesība. Tas nav nejauši. Tas ir mērķtiecīgs. Jo cilvēks, kurš vairs neuzticas savām acīm un skaitļiem, uzticas tikai tam, kurš viņam pasaka “uzliesmojums”.
Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsiet šo vārdu, pajautājiet sev nevis “cik briesmīgi”, bet “cik gadījumu īsti ir?” Un ja atbilde ir “viens”, tad ziniet – jums tikko mēģināja ieprogrammēt jaunu realitāti smadzenēs.
Un tas nav “uzliesmojums”.
Tas ir **idiotisma epidēmija**.
Un tā, atšķirībā no citiem, patiešām izplatās.
Šim blogam ir jau 20 gadi. Tiesa, ilgu laiku biju to atstājis novārtā: pēdējais ieraksts tapa pirms vairāk kā septiņiem gadiem. Taču pirms kāda laika mani pārņēma vēlme šo vietni atjaunot – laikam kaut kas no tādas nostalģijas pēc vecajiem labajiem blogu laikiem. Jo īpaši, raugoties uz to, kā Laacz un citi joprojām regulāri raksta, sapratu, ka arī man gribas atgriezties pie savas vietas tīmeklī.
Beidzot esmu saņēmies atsākt rakstīt. Vienlaikus nolēmu arī mainīt pašu lapu — gan domēnu, gan izskatu. Šis gan nav pirmais rebrendings: pāris reizes jau esmu mainījis domēnu, migrējis starp platformām, kā arī mainījiss dizainu vairāk reižu, nekā varētu saskaitīt. Sapratu, ka xlt.lv ir neko neizsakošs un ir laiks piemeklēt sev un šai vietnei jaunu identitāti. Apstājos pie radu.lv, kas bija brīvs un šķita visatbilstošākais no pieejamajiem domēniem (ko varēju izdomāt). Tā teikt: radu un rādu. Radu pierakstus, apskatus, foto; rādu lietas, ko esmu veidojis pats vai kas vienkārši piesaistījušas manu uzmanību.
Šis projekts ir tīri mans – hobijs, bez apsolījumiem. Es neapņemos publicēt vairāk, biežāk, dziļāk, vai pieturēties pie stingrām tēmām. Es gribu dalīties ar to, kas man šķiet interesantas, un varbūt noder arī kādam citam.
Šīs vietnes pārveide ir bijusi lēna un sarežģītāka, kā sākumā biju domājis – gan tehniski, gan saturiski. Bet tieši tāpēc izvēlos darīt to pamazām, soli pa solim, bez steigas. Ķimerēties brīvajā laikā, lai tas nepārvērstos par obligātu darbu.
Ko šeit var sagaidīt?
Kā būs sakārtots saturs
Tehniski — ko izdarīju un kas vēl plānots
Nobeigumā
Paldies, ka esi šeit. Es ceru, ka radu.lv būs vieta, kur atrast kaut ko, kas mazliet iepriecina vai liek padomāt. Ja tev ir kāda tēma vai jautājums, ko gribi redzēt šeit — uzraksti komentārā vai sūtī man ziņu. Ja tev patīk fotogrāfijas, iesaku apskatīt sadaļu Fotogrāfija; ja vēlies ātru lasāmvielu — Pieraksti parādīs jaunākos ierakstus.
Ir divi veidi, kā uzņēmumi izvēlas dāvanas darbiniekiem, vai nu ātri, lēti un ar cerību, ka neviens skaļi nesūdzēsies, vai arī stratēģiski ar izpratni par cilvēkiem un viņu atšķirīgajām vajadzībām. Šis raksts ir par otro variantu. Mārketingā mēs nepārtraukti runājam par auditoriju segmentāciju, bet, tiklīdz runa ir par pašu komandu, pēkšņi visi kļūst “vienādi”. Realitātē vienā birojā var satikt…
Kad ir sasniegta šī atziņa, tad atšķirības starp XIX gadsimta teoloģiskajām teorijām šķiet pavisam mazas. Tad kļūst saprotama brīnišķīgā luteriskās baznīcas brīvība, kas mācītāju iecelšanas
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
2026. gada 18. martā Rimi Olimpiskajā centrā, Rīgā, norisinājās vērienīgs čempionāts “Mini handbols skolā”, ko organizēja Handbola skola. Mūsu skolu šajās azartiskajās sacensībās pārstāvēja četras komandas – pa vienai no katras klašu grupas (1., 2., 3. un 4. klases).
Visi mūsu skolas jaunie sportisti parādīja lielisku cīņas sparu, neatlaidību un komandas garu. Spēles bija spraigas, un katrs dalībnieks ieguva vērtīgu pieredzi, sacenšoties ar citu skolu komandām.
Īpašs prieks un lepnums par mūsu 4. klašu komandu, kura spraigā konkurencē izcīnīja godalgoto 3. vietu!
Par dalību Handbola skolas rīkotajās sacensībās skola saņēma oficiālu pateicību, kas apliecina mūsu bērnu mīlestību pret sportu un aktīvu dzīvesveidu.
Paldies visiem spēlētājiem par skolas goda aizstāvēšanu un izsakām lielu pateicību sporta skolotājai Arinai Rogai par bērnu sagatavošanu un šī brauciena organizēšanu. Skolotājas ieguldītais darbs un iniciatīva deva iespēju mūsu bērniem piedalīties tik mēroga pasākumā un sasniegt labus rezultātus!
The post Mūsu sportisti izcīna panākumus mini handbola sacensībās! appeared first on Jaunogres pamatskola.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
laacz.lv
- 18. mar., 12:48
Nolēmu ziedot savu laiku, lai palīdzētu Kursora komandai sakarā ar rakstu "“Office.eu” piedāvā Eiropā bāzētu dokumentu veidošanas platformu ". Jo tur nav pateiktas svarīgas detaļas. Pat mans LLM var labāk.
Un šis konkrētais aprakstītais piedāvājums nav līdz galam atklāts.
Tas, ka nekur lapā, izņemot attālu FAQ nostūri, netiek norādīts, ka patiesībā tas nav pašu būvēts un radīts. Tā ir atvērtā koda platformas Nextcloud instalācija ar papildu izstrādēm. Manā grāmatā tas nozīmē, ka šis fakts tiek apzināti slēpts. Arī ekrānšāviņos tikai pazinējs atpazīs Nextcloud. Rakstā minēts, bet pašu ofisotāju lapā ne īpaši.
Informācija par 2024. gadā Beļģijā koprades birojā reģistrētu uzņēmumu arī jāmeklē ar uguni. Iespējams, ka īsti nekvalificējās kā mānīšanās un krāpšana (mums izdevīgas puspatiesības mēs aizstāvam paši), bet es neuzticētos novembrī reģistrētam kantorim, kurš mēģina slēpt to, kas ir.
Dīvainības krīt acīs uzreiz, un mani nedaudz izbrīna, ka tās neradīja vēlmi papētīt sīkāk. Papētīt sīkāk šajā gadījumā būtu pāris minūtes interneta meklētājā pēc izvēles — «Is Office.EU a scam?».
Mans minējums ir, ka viss biznesa plāns ir ap un lielākās izmaksas ir par domēnu «office.eu».
Ja ir akūta vēlme tomēr drosmīgi mēģināt tikt vaļā no ASV diktāta, tad Nextcloud ir gūzma ar pārbaudītiem un drošiem partneriem.
vara bungas
- 18. mar., 00:28
vara bungas: Goda vīrs. Tas nekas, ka bija trampists.
Nesaistīti, bet Frīdmens (mērens trampferšteijers) runā par to pašu, dēļ kā Keins atkāpās no amata – politiķi ignorē izlūkošanas datus, jo dēļ slepenības plīvura par to var uzzināt tikai pēc skaļām demisijām, kuras notiek ārkārtīgi reti. Vai nu US izlūkošanas savienība kļūdījās par IR tautas gatavību atbalstīt US-IL koalīciju (maz ticams), vai nu POTUS savus izlūkus neklausīja (ticamāk), vai nu POTUS izlūkošanas analīzes par IR nelasīja vispār (mana versija), “zināšana vairo skumjas”(c). Tramps ir Danninga – Krigera efekta iemiesojums, bet diagnoze nemazina viņa atbildību. Frīdmens ex-post nonāk pie secinājumiem, kurus VB veica ex-ante.
Passion Brains
- Vakar, 13:05
Ir tāda sajūta, kas nepamet. Tā nav panika, nav pat bailes – tā ir klusa, neatlaidīga klātbūtne, it kā kāds būtu ieslēdzis fonā troksni, kuru neviens cits nedzird. Tā saka: “Tuvākajā laikā notiks kaut kas.” Nevis “varbūt”, bet “būs”. Un tas kaut kas ir globālistu “tests” – norēķinu sistēmas, finanšu plūsmas, naudas pašas melnais caurums. Vienu rītu mēs pamodīsimies, un ekrāni mirgos “pagaidu tehniska kļūda”, bankomāti klusēs, kartes nedarbosies, un digitālais naudas mākonis vienkārši... izdzisīs. Ne uz dienu. Varbūt uz nedēļu. Varbūt uz mūžu. Un tad mēs uzzināsim, cik daudz no mums patiesībā ir tikai cipari.
Filozofiski raugoties, nauda nekad nav bijusi nekas cits kā kolektīva halucinācija. Senie grieķi to sauca par “nomisma” – likumu, nevis dabas objektu. Platons Cave alegorijā mēs redzam tikai ēnas uz sienas; mūsdienās tās ēnas ir cipari bankas kontā. Mēs ticam, ka tie ir “mūsu”, bet patiesībā tie ir tikai piekrišana. Globālistu “tests” – ja tāds tiešām nāks – nebūtu tikai tehniska avārija. Tas būtu metafizisks eksperiments: cik ilgi cilvēks var izturēt, kad no viņa atņem ilūziju, uz kuras balstās visa viņa identitāte?
Atcerieties Sartru. Brīvība ir briesmīga, jo tā prasa atbildību. Kamēr nauda plūst, mēs esam ērti vergi: “Es pērku, tātad esmu.” Kad plūsma apstājas, pēkšņi parādās īstais “es” – bez kredītkartes, bez Amazon piegādes, bez sociālā statusa cipariem. Tad sākas īstā eksistenciālā krize: kas es esmu, ja nevaru samaksāt par maizi? Vai es joprojām esmu cilvēks, vai tikai pirkšanas potenciāls, kas pēkšņi kļuvis par nulli?
Stoiki teiktu: gatavojies, bet nebaidies. Epiktēts zaudēja visu īpašumu un tomēr palika brīvs. Seneka brīdināja: bagātība ir tikai aizdevums no Fortūnas. Bet mūsdienu cilvēks nav stoiks. Mēs esam atkarīgi no sistēmas, kas mums sola mūžīgu komfortu pretī mūžīgai pakļaušanos. Un tieši šī atkarība padara “testu” tik bīstamu – nevis tāpēc, ka sistēma var sabrukt, bet tāpēc, ka mēs varam sabrukt kopā ar to.
Tomēr ir vēl dziļāka perspektīva. Varbūt šī nepametamā sajūta nav paranoja. Varbūt tā ir intuīcija, kas nāk no kaut kurienes ārpus prāta – no tā paša kolektīvā bezsamaņas, kuru Jung sauca par arhetipu. Cilvēce jau ir piedzīvojusi “melnos caurumus”: 1929. gada krīze, 2008. gada sabrukums, pandēmijas bloķēšana. Katru reizi sistēma atjaunojās stiprāka, bet cilvēks – vājāks. Katru reizi mēs atdevām vēl vairāk suverēnitātes “drošībai”. Varbūt nākamais tests nav nejaušība. Varbūt tas ir loģisks nākamais solis dialektikā: teze – nauda kā brīvība, antiteze – nauda kā kontrole, sintēze – nauda kā... nekas.
Un tad rodas jautājums, kuru filozofi reti uzdod: kas paliek, kad nauda pazūd? Atbilde ir tik vienkārša, ka tā biedē: paliek tikai tas, ko mēs nevaram digitalizēt. Mīlestība. Draudzība. Spēja audzēt tomātus balkonā. Spēja dziedāt, kad nav elektrības. Spēja skatīties otram acīs un teikt “palīdzi man”, nevis “pārskaiti man”. Varbūt globālistu tests ir nejauši radīts instruments, kas mūs atgriezīs pie cilvēcības pašas saknēm – nevis tāpēc, ka viņi to vēlas, bet tāpēc, ka pat visspēcīgākā kontroles sistēma nevar paredzēt, kas notiek, kad cilvēks beidz ticēt cipariem.
Es nezinu, vai black-out notiks rīt, pēc mēneša vai pēc gada. Bet sajūta nepamet. Un tieši šī nepametamība liek man domāt: varbūt tā nav brīdinājums par beigām. Varbūt tā ir aicinājums sākt dzīvot tā, it kā beigas jau būtu sākušās. Jo tikai tad, kad mēs zaudējam visu, mēs beidzot iegūstam sevi.
Un varbūt – tikai varbūt – tieši tajā klusumā, kad visi ekrāni nodzisīs, mēs beidzot dzirdēsim savu īsto balsi. Pirmo reizi pēc tūkstoš gadiem.
Passion Brains
- Vakar, 16:12
Kā nosauc šo idiotismu: kad vienu gadījumu sauc par “uzliesmojumu”
Ir brīži, kad valoda pārstāj būt instruments un kļūst par nazi. Nevis tādu, kas griež maizi, bet tādu, kas griež prātus. Kad kāds birokrāts, žurnālists vai “eksperts” paņem vienu vientuļu gadījumu – vienu slimnieku, vienu noziegumu, vienu negadījumu – un ar svinīgu seju to pasludina par **“uzliesmojumu”**, tad mēs ne tikai redzam muļķību. Mēs redzam, kā realitāte tiek izvarota vārdos.
Filozofiski runājot, tas ir klasiskais Platona alus efekts, tikai modernā versijā: ēna uz sienas tiek pasludināta par ugunsgrēku, un mēs visi sākam bēgt no ēnas. Vārds “uzliesmojums” nes sevī eksploziju, drāmu, pandēmiju, apokalipsi. Tas prasa rīcību, naudu, kontroles, bailes. Bet aiz tā – nulle. Nulle statistikas, nulle konteksta, nulle patiesas masveidības. Tikai viens. Viens vienīgs gadījums. Un tomēr mēs to saucam par “uzliesmojumu”, it kā valoda pati būtu aizdedzinājusi benzīnu.
Kā to nosauc?
Nē, tas nav “hiperbola”. Hiperbola ir literāra figūra. Šis ir **semantiskais terorisms**. Tas ir vārds-killers, kas nogalina proporcijas sajūtu. Tas ir **linguistic gaslighting** – kad tev saka, ka tu esi traks, ja neredzi “epidemiju” tur, kur ir tikai viens cilvēks ar iesnu. Un tu sāc šaubīties par savām acīm, nevis par viņu muti.
Vai tas ir neiroprogrammēšana? Jā. Tieši tā. Nevis tāda jauka, pašpalīdzības NLP no 80. gadiem, kur tu maini savas pārliecības. Šī ir **valsts un mediju neiroprogrammēšana** masu mērogā. Viņi ne tikai stāsta, kā domāt. Viņi maina pašu domāšanas aparātu. Viņi iebāž vārdus tavā galvā kā vīrusu, kas pārraksta realitātes karti. “Uzliesmojums” = briesmas. “Viens gadījums” = nekas. Tāpēc vienmēr jāizvēlas pirmais. Jo bailēs cilvēks pakļaujas. Bailēs cilvēks maksā. Bailēs cilvēks klusē.
Orvels to sauca par Newspeak. Sapirs-Vorfs par lingvistisko relativismu. Es to saucu par **vārdu fašismu**. Kad vara sāk kontrolēt ne tikai to, ko tu saki, bet to, kā tu uztver pasauli caur vārdiem. Viens noziegums imigrantu vidū – “sociālās spriedzes uzliesmojums”. Viens vakcinēts cilvēks ar blaknēm – “antivakseru uzliesmojums”. Viens klimata anomālijas gads – “klimata krīzes uzliesmojums”. Un pēkšņi visi skrien kā trakie, prasot vairāk kameru, vairāk naudas, vairāk aizliegumu.
Filozofiski tas ir briesmīgi skaisti. Cilvēks ir radījums, kas dzīvo vārdos. Mēs ne tikai aprakstam realitāti – mēs to radām ar vārdiem. Kad vārds kļūst par melu, realitāte kļūst par melu. Un mēs dzīvojam melā, domājot, ka tas ir patiesība. Tas nav nejauši. Tas ir mērķtiecīgs. Jo cilvēks, kurš vairs neuzticas savām acīm un skaitļiem, uzticas tikai tam, kurš viņam pasaka “uzliesmojums”.
Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsiet šo vārdu, pajautājiet sev nevis “cik briesmīgi”, bet “cik gadījumu īsti ir?” Un ja atbilde ir “viens”, tad ziniet – jums tikko mēģināja ieprogrammēt jaunu realitāti smadzenēs.
Un tas nav “uzliesmojums”.
Tas ir **idiotisma epidēmija**.
Un tā, atšķirībā no citiem, patiešām izplatās.
Radu un rādu
- Vakar, 15:08
Šim blogam ir jau 20 gadi. Tiesa, ilgu laiku biju to atstājis novārtā: pēdējais ieraksts tapa pirms vairāk kā septiņiem gadiem. Taču pirms kāda laika mani pārņēma vēlme šo vietni atjaunot – laikam kaut kas no tādas nostalģijas pēc vecajiem labajiem blogu laikiem. Jo īpaši, raugoties uz to, kā Laacz un citi joprojām regulāri raksta, sapratu, ka arī man gribas atgriezties pie savas vietas tīmeklī.
Beidzot esmu saņēmies atsākt rakstīt. Vienlaikus nolēmu arī mainīt pašu lapu — gan domēnu, gan izskatu. Šis gan nav pirmais rebrendings: pāris reizes jau esmu mainījis domēnu, migrējis starp platformām, kā arī mainījiss dizainu vairāk reižu, nekā varētu saskaitīt. Sapratu, ka xlt.lv ir neko neizsakošs un ir laiks piemeklēt sev un šai vietnei jaunu identitāti. Apstājos pie radu.lv, kas bija brīvs un šķita visatbilstošākais no pieejamajiem domēniem (ko varēju izdomāt). Tā teikt: radu un rādu. Radu pierakstus, apskatus, foto; rādu lietas, ko esmu veidojis pats vai kas vienkārši piesaistījušas manu uzmanību.
Šis projekts ir tīri mans – hobijs, bez apsolījumiem. Es neapņemos publicēt vairāk, biežāk, dziļāk, vai pieturēties pie stingrām tēmām. Es gribu dalīties ar to, kas man šķiet interesantas, un varbūt noder arī kādam citam.
Šīs vietnes pārveide ir bijusi lēna un sarežģītāka, kā sākumā biju domājis – gan tehniski, gan saturiski. Bet tieši tāpēc izvēlos darīt to pamazām, soli pa solim, bez steigas. Ķimerēties brīvajā laikā, lai tas nepārvērstos par obligātu darbu.
Ko šeit var sagaidīt?
Kā būs sakārtots saturs
Tehniski — ko izdarīju un kas vēl plānots
Nobeigumā
Paldies, ka esi šeit. Es ceru, ka radu.lv būs vieta, kur atrast kaut ko, kas mazliet iepriecina vai liek padomāt. Ja tev ir kāda tēma vai jautājums, ko gribi redzēt šeit — uzraksti komentārā vai sūtī man ziņu. Ja tev patīk fotogrāfijas, iesaku apskatīt sadaļu Fotogrāfija; ja vēlies ātru lasāmvielu — Pieraksti parādīs jaunākos ierakstus.
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:07
Sandra Veinberga | Blogs
- Pirms 1h 57min
Dažādas piezīmes
- 17. mar., 18:22
Passion Brains
- 16. mar., 13:03
Naftas tirgū šodien vērojams izteikts cenu kāpums, nedaudz gan atslabums un barela cena sasniegusi aptuveni 97 ASV dolārus. Tehniskā grafika analīze liecina par strauju augšupejošu kustību, kas sākās pēc ilgāka konsolidācijas perioda zemākā cenu diapazonā.
Grafikā redzams, ka pēc relatīvi mierīgas tirdzniecības fāzes cena izlauzās virs iepriekšējā pretestības līmeņa un izveidoja vairākas spēcīgas augošas sveces. Šāds impulss parasti signalizē par aktīvu pircēju ienākšanu tirgū un īstermiņa bullish sentimentu.
Tomēr pēdējā kustībā parādās arī garš augšējais ēnas (wick) elements, kas norāda, ka pie augstākiem līmeņiem pārdevēji sākuši realizēt peļņu. Tas var liecināt par īslaicīgu pretestības zonu ap 97–98 dolāriem, kur tirgus mēģina atrast līdzsvaru.
Svarīgs tehniskais aspekts ir tas, ka cena pašlaik turas virs iepriekšējā izlaušanās līmeņa, kas tagad var kalpot kā atbalsta zona. Ja šis līmenis noturēsies, pastāv iespēja turpmākam cenu kāpumam un jauna maksimuma testam.
Tuvākajā laikā tirgus dinamiku noteiks tas, vai pircēji spēs saglabāt cenu virs nesen izveidotā atbalsta. Ja tas izdosies, naftas cena var mēģināt turpināt kustību
Kazhes blogs
- 17. mar., 19:37
notepad.lv
- 18. mar., 14:00
notepad.lv
- 17. mar., 08:00
Blogs
- 18. mar., 13:09
Kādu laiciņu ir pastrādāts pie informācijas precizēšanas un papildināšanas Latvijas teritorijā esošajiem pilskalniem:
Mana ligzda
- Vakar, 08:07
Šoreiz ne par to, ka "augšā" izdomā/uzstāda kādus noteikumus, kurus "apakšai" ievērot liekas ne pārāk loģiski un vajadzīgi. Par ko tamlīdzīgu esmu "izplūdusies" daudz un dikti. Es šoreiz par to, ko piedāvā tehnoloģiju attīstība vai modes industrija.
Un tiešām - saņemot informāciju par kaut ko jaunu tehnoloģijās, to jaunumu piedāvātajām iespējam, man vienmēr vispirms "ieslēdzas" jautājums "Vai man to vajag? Priekš manis tas ir lietderīgi un noderīgi?".
Sākšu ar to, ko piedāvā visādu transportu gadījumos. Un - noteikti atkārtojos - man braukšana sabiedriskajā transportā pa visu Latviju ir par brīvu. tad nu kādēļ man jātērē naudiņas un jāpērk biļete internetā braucienam ar vilcienu? Man pietiek uzrādīt biļešu kasierei stacijā vai biļešu kontrolierei vilcienā savu invaliditātes apliecību un saņemt biļeti "pa nullēm". Bez naudas tēriņa. Tāpat - priekš kam man aplikāciju mobilajā telefonā, lai Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā noskanētu brauciena biļetes svītru kodu? 100% atlaidi pamatojošais dokuments arī tur "strādā". Tālāk. Priekš kam man automašīna, pēc kuras vajadzība man uzrodas labi, ja reizi, divas gadā (ja ne vēl retāk)? Kādēļ man tērēt laiku un naudu, lai tiktu pie transportlīdzekļa, kurš lielāko mūža daļu nīks kaut kur garāžā?
Nākamais. Interneta pieslēgums mobilajā telefonā. Protams, manam mobilajam ir šāda opcija. Tomēr ikdienā lietot - priekš kam, ja man ir klēpjdators ar lielāku ekrānu, nekā mobilajam telefonam? Ekstrā gadījumā, protams, izmantošu to interneta pieslēgumu mobilajā telefonā, bet ikdienā? Tiešām, priekš kam. "Rakāties" interneta dzīlēs nav tik ļota nepieciešamība, lai to darītu visu laiku un visur. Pat pa ceļam no Z14 uz 816. Man lielāka interese pavērot, kas apkārt notiek manis ejamajā/braucamajā maršrutā. Man telefons ir pamatā saziņas līdzeklis, iespēja kādam piezvanīt un ko pajautāt/sarunāt. Tai pat laikā īsti nespēju saprast tos/tās, kuri sabiedriskā vietā, kaut tajā pat autobusā braucot, visa ceļa garumā pa telefonu ar kādu apspriež dziļi privātas lietas, gar kurām pārējiem transporta dalībniekiem nu nekādas daļas un intereses. Man telefona zvans publiskā telpā galvenokārt sastāv no "Esmu te, tur būšu tikos vai šitikos".
"Savākt" mobilajā telefonā lielveikalu atlaižu kuponu aplikācijas? Man nav reālas nepieciešamības, man dotajā brīdī pietiek ar "Paldies kartēm" vai ko tamlīdzīgu. Ja "pieklauvēs" nu ļota nepieciešamība, tad domāšu un darīšu. Piesaistīt mobilo telefonu bankas kartei? Nezinu, man tā bankas karte vienmēr tiek ņemta līdzi, tad kāda kaktusa pēc sarežģīt dzīvi, ja varu iztikt bez mobilā telefona starpniecības?
Internetā izpētīt, kādas atlaides piedāvā kāds veikalu tīkls un tik tad iet uz konkrēto veikalu? Hm, var jau. Bet tas pētīšanas pasākums zināmā mērā atņem izstaigāšanās iespēju. Tobiš, iešanu no viena veikala uz citu.... Nu, kaut kas šajā ciklā. Jo - drusku aktīvāks tas dzīvesveids sanāk. Un atbrīvošanās no liekajiem gramiem uz vēdera.
Fitnesa klubi ar visādiem trenažieriem? Hm, maksāt naudiņas, lai izkustētos un "sadedzinātu kalorijas"? Parkā cik nu tur apļus noskriet var naudiņas nemaksājot. Var par mazākām naudiņām piekrāmēt mugursomu ar daudz ko un aizdoties pārgājienā uz kaut vai nedēļu lielu ceļa daļu kājām noejot. Var, kaut vai, nopirkt reālu velosipēdu un to lietot ikdienā. Vai daudz ko citu darīt, kas īsti neļauj tām kalorijām uz vēdera pārāk ilgi aizkavēties.
Top visu laiku piedāvāti kādi jauni, uzlaboti mobilie telefoni ar kaut kādām jaunām fīčām? Vai man vajag? Nu, jāpapēta, kādas iespējas dod jau esošais mobilai telefons un ko iegūšu nopērkot jaunu. Ziniet, tās piedāvātās jaunās iespējas reizēm ir tikai kāda pavisam sīka nianse jau esošajās iespējās. Tad priekš kam mainīt esošo pret jauno, ja jau ar esošajām iespējām pietiek pilnībā? Kad parādīsies vajadzība, tad risināšu jautājumu.
Zināmā mērā tas pats attiecināms uz visādām modes būšanām apģērbā un ārējā izskatā. Daudz ielās esat redzējuši cilvēkus, kuri ģērbjas kā no modes apģērba kataloga un acīmredzami katru sezonu maina savu ģērbšanās stilu? Taču, ka nē. Cilvēki tomēr pērk apģērbu tad, kad ir nepieciešamība, un to, kas liekas ērts. Nevis tādēļ, ka uzsvērti moderns. Un esošais apģērbs tiek valkāts tik ilgi, kamēr tā "mūžs iet uz beigām". Par to, ko sauc par Nepieradināto modi, vispār - Kā kaut ko tādu var mugurā vilkt, ja vien netop iets uz karnevāla pasākumu?
Mode uz plastiskajām operācijām un tamlīdzīgām darbībām? Hm. Vai tiešām ir nu tik ļoti daudz objektīvu priekšnosacījumu? Modes pēc tērēt naudiņas plastiskajām operācijām sava izskata kaut kādai pamainīšanai nedomājot par to, ka reizēm šāds izskats var "iziet" no modes, bet atgriezties "aizvāktajā" izskatā - pat naudiņas esamība nepalīdzēs?
****
Labi, izplūdos. Pietiks.
