Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 989 avoti)
nekur.lv
Gulbenē uzņēmējiem pieejams jūnija ziņu apkopojums

Autors: ikdiena.lv redakcija
Gulbenes novada uzņēmējiem publicēts 2026. gada jūnija informatīvais ziņu apkopojums. Pašvaldības paziņojumā norādīts, ka materiāls ir pieejams lejupielādei kā atsevišķs dokuments “Ziņas uzņēmējiem, 2026. gada jūnijs”.
Paziņojums pievienots 18.06.2026., un tas attiecas uz uzņēmējiem, kuri darbojas Gulbenes novadā vai seko pašvaldības sniegtajai informācijai par vietējās uzņēmējdarbības aktualitātēm.
Jūnija informācija Gulbenes novada uzņēmējiem
Pašvaldības īsajā paziņojumā nav pārpublicēts viss dokumenta saturs, tāpēc uzņēmējiem praktiski nozīmīgākais solis ir lejupielādēt pievienoto jūnija ziņu failu un pārbaudīt tajā ietvertās sadaļas.
Šādi apkopojumi parasti ir paredzēti, lai vienuviet nodotu uzņēmējiem aktuālus paziņojumus, termiņus, atbalsta iespējas, pasākumu informāciju vai administratīvas norādes. Konkrētās prasības un datumi jāskatās pašā lejupielādējamajā dokumentā, nevis tikai paziņojuma virsrakstā.
Kas uzņēmējiem jāpārbauda dokumentā
- Vai apkopojumā ir norādīti pieteikšanās termiņi atbalsta programmām vai konsultācijām.
- Vai minēti semināri, tikšanās vai informatīvi pasākumi Gulbenes novadā.
- Vai ir pašvaldības paziņojumi par uzņēmējdarbības vidi, infrastruktūru vai vietējiem pakalpojumiem.
- Vai informācija attiecas uz konkrētu nozari, uzņēmuma veidu vai darbības teritoriju.
Uzņēmējiem, kuri seko atbalsta iespējām arī citos novados, noderīgs salīdzinājuma konteksts ir informācija par uzņēmēju konsultāciju atbalstu Ventspilī, jo šādi paziņojumi bieži palīdz laikus pamanīt finansējuma un konsultāciju iespējas.
Kur atrast lejupielādējamo paziņojumu
Dokuments pieejams Gulbenes novada pašvaldības paziņojumā ar nosaukumu “Ziņas uzņēmējiem”. Tajā norādīta lejupielāde: “Ziņas uzņēmējiem, 2026. gada jūnijs”.
Ja uzņēmējs strādā ar projektu iesniegumiem, iepirkumiem, tirdzniecību, lauksaimniecību, pakalpojumiem vai vietējo tūrisma piedāvājumu, šo dokumentu vēlams pārskatīt pilnā apjomā, jo īsajā publikācijas tekstā nav izcelts, kuras tēmas ir iekļautas.
Nākamais praktiskais solis
Gulbenes novada uzņēmējiem ieteicams lejupielādēt jūnija ziņu dokumentu, atzīmēt sev piemērojamos termiņus un pārbaudīt, vai nepieciešama pieteikšanās, papildu dokumenti vai saziņa ar pašvaldību. Publikācijas datums ir 2026. gada 18. jūnijs.
Avots: Gulbenes novada pašvaldība
InfoComm 2026: PPDS no jauna definē digitālo displeju dizainu, atklājot UltraSlim Philips Signage 7000 sēriju Lasvegasā
Kad tenkas kļūst par literatūru: pārdomas par Kosta Tachča romānu "Trešā laulība"

Grāmatas vāks: Aminori telpa
Man bija patiess prieks, kad saņēmu šo burvīgo grāmatu - tās papīrs un smarža uzvēdī joprojām, kad vien tai pieskaros, to lasu un šķirstu. Grāmata "Trešā laulība", kuru sarakstījis grieķu rakstnieks Kosts Tachcis, noteikti nebūtu nonākusi manā redzeslokā, jo ikdienā es savas aizņemtības dēļ par maz pievēršos daiļliteratūrai, taču, pateicoties grāmatas redaktoram Denam Dimiņam, grāmata nonāca pie manis un esmu to veiksmīgi pieveicis. Nebija no vienkāršākajiem darbiem, jo prasa iedziļināšanos, kultūrkonteksta tvērumu un prasmi reizē lasīt, taču neaizmirst arī domāt par notiekošo plašākā kontekstā.
Ir grāmatas, kuras lasa sižeta dēļ. Ir grāmatas, kuras lasa ideju dēļ. Un ir tādas, kuras lasa cilvēku dēļ. Kosta Tachča romāns Trešā laulība pieder pie pēdējās kategorijas. Tas ir viens no tiem retajiem darbiem, kas nevis stāsta par dzīvi, bet rada sajūtu, ka pati dzīve ir ienākusi grāmatas lappusēs — ar visām savām pretrunām, sīkumiem, aizvainojumiem, aizspriedumiem, mīlestību, humoru un neizbēgamo laika ritējumu.
Kad Trešā laulība pirmoreiz iznāca 1962. gadā, Grieķijas literatūrā tā bija gandrīz vai anomālija. Kamēr daudzi rakstnieki vēl arvien meklēja lielus nacionālos stāstus un varonīgus vēstures skaidrojumus, Kosts Tachcis pievērsās šķietami nenozīmīgajam – sieviešu sarunām, ģimenes konfliktiem, ikdienas tenkām un sadzīves detaļām. Taču tieši šajās detaļās viņš atrada to, ko bieži nespēj ieraudzīt pat vēsturnieki: dzīvas sabiedrības nervu. Mūsdienās romāns tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta grieķu prozas darbiem, un tā reputācija gadu gaitā nav mazinājusies.
Tomēr vēl iespaidīgāks par tā vietu literatūras vēsturē šķiet fakts, ka tas turpina atrast jaunus lasītājus arī vairāk nekā sešdesmit gadus pēc sarakstīšanas. Mūsdienās, kad grāmatu aprite kļuvusi gandrīz pārmērīgi strauja un daudzi darbi pazūd no lasītāju redzesloka dažu gadu laikā, Trešā laulība joprojām tiek tulkota un izdota no jauna. Tas vien jau liecina, ka šeit sastopamies nevis ar laikmeta modes produktu, bet ar darbu, kas spēj runāt pāri paaudzēm un valstu robežām.
Lasot romānu, kļūst skaidrs, kāpēc tas joprojām tiek tulkots jaunās valodās. Daļa literatūras noveco kopā ar laikmetu, kas to radījis. Trešā laulība pieder pie tiem retajiem darbiem, kuri ar gadiem kļūst tikai bagātāki. Mūsdienu lasītājs tajā atrod ne vien Grieķijas vēsturi, bet arī pārsteidzoši pazīstamu cilvēku pasauli. Ambīcijas, greizsirdība, sociālais spiediens, ģimenes konflikti un ilgas pēc laimes nav zaudējušas aktualitāti arī sešdesmit gadus pēc grāmatas publicēšanas.
Īpašu uzslavu pelna arī latviešu izdevums. Tulkot šādu darbu ir sarežģīts uzdevums, jo Tachča valodas spēks slēpjas tieši tās dzīvīgumā. Tekstā sastopamas dažādu sociālo slāņu balsis, sarunvalodas nianses, folkloras elementi un kultūras atsauces, kuras ne vienmēr iespējams tieši pārnest citā valodā. Tādēļ jo vērtīgākas šķiet plašās zemsvītras piezīmes, kas lasītājam kalpo nevis kā sausas piebildes, bet kā ceļvedis Grieķijas kultūras telpā. Tās ļauj daudz pilnīgāk izprast atsauces uz vēsturiskām personībām, politiskajiem notikumiem, reliģiskajām tradīcijām un sadzīves paražām.
Mūsdienu izdevējdarbībā bieži vērojama tendence maksimāli samazināt komentārus, paļaujoties uz lasītāja spēju visu atrast internetā. Šajā gadījumā izvēlēts pretējs ceļš, un tas ir apsveicami. Zemsvītras piezīmes ievērojami bagātina lasīšanas pieredzi un ļauj daudz pilnīgāk novērtēt autora ieceri. Tās palīdz saprast nianses, kuras citādi paslīdētu garām nepamanītas. Lasītājs iegūst iespēju ieraudzīt ne tikai stāstu, bet arī pasauli, kurā šis stāsts dzimis.
Arī pats romāns savā būtībā ir daudz vairāk nekā ģimenes hronika. Tas ir darbs par atmiņu. Par laika nepielūdzamību. Par cilvēku centieniem piešķirt jēgu savai dzīvei. Par to, cik bieži mēs kļūdāmies viens otrā un cik reti spējam pilnībā izprast pat tuvākos cilvēkus. Tachcis neidealizē savus varoņus. Viņi ir greizsirdīgi, spītīgi, aprobežoti, dažkārt netaisni. Taču tieši šī nepilnība padara viņus tik pārliecinošus. Lasītājs atpazīst viņos savus radiniekus, kaimiņus un reizēm arī pats sevi.
Ne mazāk iespaidīgs ir romāna humors. Tas nav skaļš vai uzbāzīgs. Tas izriet no cilvēku raksturiem, no viņu pretrunām un dzīves absurda. Dažkārt pietiek ar vienu piezīmi vai sadzīvisku detaļu, lai aina kļūtu gan smieklīga, gan skumja vienlaikus. Tieši šī spēja savienot humoru ar melanholiju ir viena no darba augstākajām mākslinieciskajām kvalitātēm. Dzīvē smiekli un skumjas reti pastāv atsevišķi. Tachcis to saprot lieliski.
Lasot Trešo laulību, arvien vairāk pārņem sajūta, ka romāna patiesais galvenais varonis ir pats laiks. Cilvēki mīl, strīdas, precas, noveco, zaudē tuviniekus un cer uz labāku nākotni, bet laiks turpina savu gaitu neatkarīgi no viņu vēlmēm. Šajā ziņā romāns iegūst gandrīz klasisku vērienu. Tas runā par ļoti konkrētu Grieķiju, taču vienlaikus arī par universālo cilvēka pieredzi.
Varbūt tieši tādēļ šis darbs nav novecojis. Mainījušās tehnoloģijas, politiskās sistēmas un sabiedriskās normas, taču cilvēku raksturi palikuši pārsteidzoši līdzīgi. Mēs joprojām mīlam, baidāmies, tenkojam, ilgojamies un kļūdāmies gluži tāpat kā Tachča varoņi. Trešā laulība ir viens no tiem romāniem, kas atgādina, kādēļ vispār lasām literatūru. Nevis tādēļ, lai uzzinātu, kas notiks nākamajā nodaļā, bet tādēļ, lai labāk saprastu cilvēkus un pasauli, kurā dzīvojam.
Pēc šīs grāmatas aizvēršanas paliek nevis konkrēti sižeta pavērsieni, bet sajūta. Sajūta, ka uz brīdi bijis iespējams ieskatīties veselas paaudzes dzīvē un sadzirdēt balsis, kuras citādi jau sen būtu apklusušas.
Arī pats Tachča liktenis piešķir romānam papildu rezonansi. Rakstnieks bija viena no pretrunīgākajām un drosmīgākajām personībām Grieķijas kultūras dzīvē. Viņš atklāti izaicināja sabiedrības konservatīvos priekšstatus un bieži nonāca konfliktā ar valdošajām normām. 1988. gadā viņš tika noslepkavots Atēnās, un šis noziegums līdz pat šai dienai nav atrisināts. Zinot šo biogrāfisko fonu, Trešā laulība šķiet vēl nozīmīgāka – kā autora mēģinājums godīgi dokumentēt sabiedrību visā tās sarežģītībā un pretrunīgumā.
Īpaši fascinējoši ir tas, ka Tachcis gandrīz pilnībā atsakās no tradicionāla viszinoša stāstnieka. Romāna pasauli mēs iepazīstam caur divu sieviešu balsīm, un šī izvēle bija neparasti drosmīga sava laika literatūrā. Lasītājs nepārtraukti sastopas ar atmiņu nepastāvību, puspatiesībām, aizspriedumiem un personiskiem aizvainojumiem. Rezultātā rodas sajūta, ka vēsture tiek nevis izstāstīta, bet atcerēta.
Manuprāt, vislielākais Tachča sasniegums ir tas, ka viņš spēj pārvērst šķietami nenozīmīgas sarunas literatūrā ar paliekošu vērtību. Viņa varoņi pārspriež radiniekus, laulības, naudas problēmas, kaimiņu dzīvi un senus aizvainojumus, taču šo sarunu plūsmā pakāpeniski atklājas vesels laikmets. Tā ir reta rakstnieka dāvana – no ikdienišķā izveidot universālu stāstu par cilvēka dabu. Tādēļ Trešā laulība nav tikai nozīmīgs grieķu romāns. Tā ir viena no tām grāmatām, kas atgādina, ka lielā vēsture patiesībā vienmēr sākas mazās, ikdienišķās cilvēku dzīvēs.
Mateja 28:19 Lutera izpratnē kā pavēle baznīcai

Luters Lielajā katehismā izmanto Mateja 28:19 saistībā ar objektīvu Dieva žēlastības darbu, kas nav atkarīgs no cilvēka (pat no viņa ticības ne). Tas izriet no
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
Laukdarbnieka piezīmes. Piparmētru dobe.
Sen, sen atpakaļ vienā puķudobes stūrī tika iestādīta piparmētra. Tā bija tāda bezrakstura dobe, kurā tika stādīts viss, kas tika iedots, samainīts vai vienkārši kaut kur atrasts. Tad nu katrā stūrī bija pa kādam augam- lupīnas, īrisi, peonijas, raudene, piparmētras (dažādas),… Aizvadītajā gadā dobi nolēmām likvidēt un visu salikt kārtīgi. Pa smuko.
Pa smuko nozīmē, ka piparmētrai jāmeklē sava dobe. Jo tas augs ir kā nezāle- ielien visur, aizlien visur un pēc tam aug visur. Tāpēc nospriedām piparmētrai atrast nomaļu vietu, kur tā varētu augt, visur līst un nevienam netraucētu. Un pēcāk varētu netraucēti plūkt piparmētru lapas un nebaidīties, ka pa vidu būs kāda raudene, narcišu lapas vai vēl kas interesants un piparmētru tējas garšu pastiprinošs.
Un laba, nomaļa vieta izrādījās pie nule izveidotās komposta kastes. Mazliet tik norakt velēnu, uzlikt bortus, ieklāt pa perimetru ģeotekstilu, piebērt zemi un… iestādīt vienu mazu piparmētriņu. Jo vairāk stādiņu nesagaidīja pārstādīšanas laiku.
Mazliet jau amizati izskatās šobrīd- plika dobe un vienā stūrī piparmētra, bet mierinu sevi ar domu, ka sezonas beigās vajadzētu būt piparmētru ģimenes pieaugumam un uz nākamo sezonu jau būs pina dobe. Ja vien recidīvisti no vietējās naturālistu stacijas (lasi- kurmji, ūdensžurkas, āpši, u.c.) neizdomās dobē pakašāties vai vienkārši pavārtīties.
Kāpēc kristieši dievina spīdzināšanas instrumentu?
Jēzus no Nacaretes tika piesists krustā – un augšāmcēlās. Tas ir kristietības kodols. Nejaukt kristietību un Dievu. Tomēr baznīcas cilvēki nevis slēpj šo nāves rīku kaunā, bet paceļ to augstāk par visu: kaklā, altāros, baznīcu torņos, gleznās un sirdīs. Viņi jūsmo par krustu. Kāpēc? Ja Viņš patiešām uzvarēja nāvi, kāpēc mēs joprojām pielūdzam tās brutālo mehānismu? Vai tas nav dziļi absurds, pat perverss simbols?
Krusts nebija mistiska zīme.
Tas bija Romas impērijas industriālās spīdzināšanas instruments – lēnā, publiska, pazemojoša nāve, kas paredzēta dumpiniekiem, vergiem un jebkuram, kurš apdraudēja laicīgo kārtību. Tas simbolizēja varas pilnīgu uzvaru pār ķermeni un gribu: tev ne tikai atņems dzīvību, bet to izdarīs tā, lai visi redzētu – pretestība ir bezjēdzīga. Ikviens, kurš stājās pretī Cezaram, varēja nonākt tur. Jēzus nebija izņēmums. Viņš bija opozicionārs, kurš runāja par citu valstību.
Un tomēr kristietība apgrieza šo simbolu kājām gaisā.
No sakāves rīka tas kļuva par uzvaras karogu. "Ņem savu krustu un seko Man," saka Jēzus. Tas nozīmē: pieņem ciešanas, pieņem pazemojumu, pieņem, ka sistēma tevi salauzīs – un tajā atradīsi glābšanu. Filozofiski tas ir ģeniāls apvērsums. Ciešanas kļūst par lepnumu, sakāve – par uzvaru, nāve – par dzīvību. Tas nav tikai teoloģija. Tas ir psiholoģisks un politisks meistardarbs.
Iedomāsimies alternatīvu.
Ja Jēzus būtu pakārts, vai baznīcās šodien karātos cilpas? Vai mākslinieki gleznotu Jēzu ar virvi ap kaklu kā svētu ikonu? Vai kristieši nēsātu kaklā miniatūras karātavas? Protams, ka nē. Tas izskatītos rupji, barbariski, pārāk tieši. Krusts ir estētiski attālināts – skaists koka krusts ar ciešanu graciozitāti. Cilpa ir pārāk brutāla, pārāk ikdienišķa. Tā atgādina par nesenajiem linčiem, par vardarbību, kuru nevar romantizēt. Krusts ir pietiekami sens, pietiekami māksliniecisks, lai to varētu pārvērst par juvelierizstrādājumu.
Šajā absurdā slēpjas dziļāka patiesība. Krusts simbolizē ne tikai Jēzus nāvi, bet jebkuras laicīgās varas mūžīgo tieksmi piesist opozīciju krustā. Jebkurš režīms – Romas impērija, viduslaiku inkvizīcija, modernās totalitārās sistēmas, šībrīža jebkura vara ar saviem sociālajiem spiedieniem – atrod veidu, kā publiski pazemot un salauzt tos, kas neiet līdzi. Krusts kļūst par universālu metaforu: ja tu izaicināsi varu, tev būs krusts. Un kristietība saka: pieņem to. Nēsā to. Dievini to. Jo aiz tā gaida augšāmcelšanās.
Bet vai tiešām? Vai šī dievināšana nav veids, kā baznīca nomierina ticīgos, lai tie nepretojas pārāk spēcīgi šeit un tagad? "Jūsu īstā valstība ir debesīs," – ērti vārdi tiem, kas tur varu zemes valstībā. Tas ir spēcīgs psiholoģisks anestēzijas līdzeklis.
Tomēr tajā ir arī radikāla patiesība. Jebkura īsta opozīcija pret sistēmu prasa gatavību uz krustu. Nevis metaforisku. Īstu. Sokrats izdzēra indes kausu. Gandijs sēdēja cietumā. Solžeņicins izgāja gulagu. Jēzus tika piesists. Varas loģika nemainās. Tā vienmēr izvēlas visefektīvāko publiskās spīdzināšanas veidu. Mūsdienās tas var būt nevis koks, bet sociālais nāves sods, finansiāla iznīcināšana vai mediju krusts.
Kāpēc tad jūsmo par krustu?
Jo tas atgādina, ka pat visvarenākā vara nespēja noturēt Viņu mirušu. Ka cilvēka gars – vai dievišķais – var uzvarēt mehānisko brutalitāti. Tajā pašā laikā tas ir brīdinājums: jebkura sistēma, kas jūtas apdraudēta, izveidos savu krustu. Un tavs uzdevums ir izlemt, vai tu to nēsāsi ar lepnumu, vai izliksies, ka tāda nav.
Krusts ir soda instruments.
Nevis tāpēc, ka nāve ir skaista, bet tāpēc, ka tā ir neizbēgama cena par brīvību runāt patiesību pret varu. Augšāmcelšanās bez krusta būtu tukša pasaka. Krusts bez augšāmcelšanās – tikai vēl viena upura stāsts. Kopā tie veido spriedzi, kas jau divus tūkstošus gadus dzen cilvēci trakumā un iedvesmā. Un tieši šajā absurdā, iespējams, slēpjas viss varas spēks. Šo visu pasniedz esošā vara un ne Dievs.
Dievs nav mūsdienu baznīcās.
Viņš nav kancelēs.
Viņš vienkārši ir.
Viņš ir dzīvs.
G7 atbalsts Ukrainai: jauni pasākumi pret Krieviju
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Muca →
Šis ir atkal kārtējais ieraksts, kuru iedomājos uzrakstīt jau stipri pēc tam, kad viss ir izbazūnēts tviterī, blūkskajā un citos sociālos tīklos.
Alus muca, vīna muca, sidra muca. Latvijā mums ir pāri pa simts vietām, kur lāga zēni un meitenes rūpējas par to, lai vietējie ali, vīni un sidri tiktu darīti. Tad nu nolēmu likt lieā lielos valodu modeļus, aģentus un palūdzu izpētīt un uzlikt visu uz kartes.
Lai nav ilgi jālasa, ja slinkums, — muca.didnt.work.
Prototips nāca ļoti vienkārši — «Hei, mašīna, uztaisi man karti ar Latvijas miestiņa ražotājiem». Desmit minūtes un darīts. Bet tad izrādījās, ka daļa datu ir halucinācijas, cita daļa ir neprecīza. Bet vai tad tas nozīmē, ka jāmet plinte krūmos?
Ar žvadzekli atrotījām piedurknes un sākām strādāt pie paša galvenā — datiem. Izrādījās, ka mums ir gūzma ar mazākām un lielākām alus darītavām. Aldaris Mežpili ražo Igaunijā, bet Lāčplēsis un Madonas alus pilnībā top Lietuvā. Labietis jau sen vairs kā Rīgā nebrūvē, bet kaut kādas neilelas zemnieku saimniecības tieši otrādi — sāk brūvēt pa labi un pa kreisi.
Rezultāts sanāca tik organisks, ka pat tagad, iemetot cilvēku komentāru Claude Code, tas naski saprot, kas jādara, aizcilpo paskatīties vai tā ir taisnība, atrod logotipu, sacer īsu kopsavilkumu par darītavu, izlavierē pa uzņēmumu reģistru, ja vajag, utt.
Beigu galā talkā nāca arī vairāk un mazāk zinoši cilvēki, sniedzot informāciju, kura internetā tā vienkārši nemētājas. Visa rezultātā karte puslīdz atbilst īstenībai.
Mucas logoPS Nezinu vai lepoties vai kā, bet šīs lapas tapšanā mani kods neinteresēja. Cik slikts javaskripts vai nesmuks CSS — vienalga. Bet darbs tika ieguldīts diezgan apjomīgs. Pamatā datu lauciņā, bet ne tikai. Un priekšpēdējā lieta, kuru paguvu izdarīt ar Fable, kurā izrādījās, ka tas modelis ir brangi lādzīgs dizaineris.
Jumta remontdarbi →
vara bungas: Visi dzirdēja par vēsturisko LV-UA aizsardzības sadarbības līgumu? Žurnālisti nez kādēļ koncentrējās tikai uz dronu/pret-dronu tēmu, bet man šķiet svarīgi akcentēt, ka:
- tā ir jumta vienošanās. Nekas nenotiks, kamēr nebūs noslēgtas specifiskas apakšvienošanās. “4. The specific forms, projects and conditions of cooperation under this Agreement will be defined in subsequent implementing agreements or arrangements.”
- par naudiņām LV lems atsevišķi, bet atvēlēs sadarbībai ne mazāk par 5% no aizsardzības budžeta. “The specific allocation of such resources will be determined annually through mutual consultations and may include procurement of Ukrainian defence equipment and weapons systems, implementation of joint projects, co-production arrangements, localisation of defence production in Latvia, and other mutually agreed activities”.
- sadarbības jomu saraksts nav izsmeļošs “cooperation in the defence-industrial and technological domain, including, but not limited to, the areas of air and missile defence solutions, unmanned systems, ammunition production, and maritime capabilities”[..] joint research and development of defence technologies; procurement and co-financing of materiel and equipment enhancing defence materiel and equipment interoperability in view of defence needs of both Parties;”
- Manuprāt svarīgākais visā tekstā: “As initial priority in the short possible time this line of effort will include but not be limited to the following capability areas:
- Battlefield drones, long-range strike, naval and other drone systems. 2. Air Defence assets including interceptor drones, electromagnetic warfare systems and other solutions. 3.Sensor, intel gathering, early warning and targeting systems. 4.Battlefield management solutions.
3. un 4.punkts tā ir karadarbības nākotne, novēlu nākamai valdībai nepa*irst šo iespēju, tagadējā neko nepaspēs, paldies par to pašu. C2 un C4I procesu mākslīgā intelektualizācija ir tas, kas pēc dažiem gadiem atšķirs aborigēnu cilšu zemessardzes no balto cilvēku karaspēka.
- Pie jautājuma, kurš kuru te mācīs. “Ukrainian specialists may be deployed to the Republic of Latvia to conduct analytical assessments, deliver training and exercises, exchange operational experience, and assist in the development or revision of doctrines, procedures and best practices.
- Vienkārši jauka un daudznozīmīga frāze: “Parties will explore opportunities for deployment of their forces to the territory of the other Party when feasible depending on the development of the war.”
Informācijas avots:
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f8a37046-5129-491d-b6e6-8938d15bafed
Tesla Cybercab – labais, sliktais un neglītais →
Mārupē mainīsies pašvaldības mājaslapas lietošana ↑
Mārupes novada pašvaldības tīmekļvietne www.marupe.lv 2026. gada 18. jūnijā plānota pārejai uz Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu. Adrese iedzīvotājiem paliks tā pati, taču mainīsies vietnes izskats, sadaļu kārtojums un daļa līdzšinējo funkciju.
Pāreja attiecas uz Mārupes novada pašvaldības oficiālo tīmekļvietni, kur iedzīvotāji meklē informāciju par pabalstiem, izglītību, būvniecības iecerēm, saistošajiem noteikumiem, vakancēm un pašvaldības aktualitātēm.
Adrese paliek www.marupe.lv
Pašvaldība norāda, ka iedzīvotājiem nebūs jāmeklē jauna tīmekļvietnes adrese: arī pēc pārejas oficiālā vietne būs www.marupe.lv. Izmaiņas būs redzamas pašā vietnes vidē, jo tā pievienosies Valsts kancelejas īstenotajai TVP ekosistēmai.
Šādu platformu jau izmanto daudzas valsts un pašvaldību iestādes, tāpēc vietnes uzbūve būs līdzīgāka citām publiskā sektora mājaslapām. Tas var atvieglot orientēšanos tiem lietotājiem, kuri regulāri izmanto valsts iestāžu digitālos pakalpojumus.
Ātrāka sadaļu atrašana un piekļūstamība
Jaunajā vietnē informācija būs sakārtota pēc vienotiem principiem. Pašvaldība sola ērtāku tēmu atlasi un uzlabotu meklēšanu, lai iedzīvotāji ātrāk atrastu praktiskas sadaļas, piemēram, sociālo atbalstu, izglītības jautājumus, būvniecību vai normatīvos dokumentus.
Vietne veidota, ievērojot digitālās piekļūstamības prasības. Tas nozīmē, ka saturam jābūt ērtāk lietojamam arī viedtālrunī un cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Pašvaldība min arī iespēju vietnes saturu klausīties audioformātā.
Līdzīgas pašvaldību digitālo pakalpojumu izmaiņas iedzīvotājiem svarīgas arī citviet Latvijā, piemēram, rakstot par pašvaldības pakalpojumu pieteikšanu tiešsaistē.
Sludinājumi un vakances vairs nebūs kā līdz šim
Jaunās platformas funkcionalitāte neparedz sadaļu “Sludinājumi”, kur iedzīvotāji paši varētu iesniegt un publicēt privātus sludinājumus. Pašvaldība aicina privātiem sludinājumiem izmantot sociālos medijus, tostarp vietējās domubiedru grupas.
Novada uzņēmumu darba piedāvājumus bez maksas varēs izvietot Mārupes novada Tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta aģentūras vietnē must.marupe.lv, sadaļā “Vakances”, aizpildot pieteikuma formu tiešsaistē.
Pasākumu informāciju publicēšanai must.marupe.lv sadaļā “Notikumi” pašvaldība lūdz sūtīt uz sanita.karpovica@marupe.lv, pievienojot aprakstu un horizontālu JPG vai PNG attēlu 940×700 pikseļu izmērā. Iesūtītā informācija tiek pārbaudīta un publicēta piecu darbdienu laikā.
Kur ziņot par kļūdām jaunajā vietnē
Pārejas laikā vēl turpinās satura pārcelšana, tāpēc iespējamas neprecizitātes, tehniskas kļūmes vai nedarbojošās saites. Par pamanītām kļūdām un ieteikumiem iedzīvotāji aicināti rakstīt uz komunikacija@marupe.lv.
Jautājumiem par MUST vietnē publicējamām vakancēm un notikumiem var rakstīt uz agentura@marupe.lv vai zvanīt pa tālruni 20867170.
Avots: Mārupes novada pašvaldība
Kā Krievijas iedzīvotāji apiet digitālo dzelzs priekšskaru? ↓
DJI nāk klajā ar katra video blogera sapni – Osmo Pocket 4P ↓
G7 atbalsts Ukrainai: jauni pasākumi pret Krieviju ↑
Putinam – karavīru trūkums ↑
Dzīve tajā lielajā pilsētā ↑
Nu jau pat kā mēnesi mitinos lielpilsēta. Nevarētu teikt, ka man pietrūkst vasaras jautrības, ko nes odi. Šeit labi ja esmu sastapis trīs sugas pārstāvjus, no kuriem divi tika bez žēlastības iemidzināti. Zinu tikai to, ka pārmaiņas ir bijušas varen patīkamas, lai gan no sākuma negāja viegli. Un kāpēc es vispār esmu sadomājis šeit ko ierakstīt? Nu tik tāpēc, ka pāris mēnešus tas te nav darīts. Tad nu ķeramies vērsim pie zobiem.
mOwl ir atjaunots darbam priekš Firefox 4.0.* (bet bez automātiskas atjaunināšanas, sorry). Tu tagad prasi: Kas maz ir mOwl? Tad priekš tevis ir domāts šis pozitīvais raksts:
Tātad – mOwl izmantojams draugos un Platformas mājaslapā. Draugos uzliec spēlēt (kaut vai uz pauzi, bet lai ir kāda sekunde izspēlēta) noteikto dziesmu – uzspied uz mOwl un download (ja dowloads nerādās, tad gļuks dziesmai – draugos to problēmiņu varot īzī salāpīt, ar platformu esot grūti, tik jāpaziņo Intaram). Draugos tā visa padarīšana norit ļoti ātri – pusminūte un gatavs, Platformā var nākties uzgaidīt apmēram 3 minūtes, līdz dziesma sāks vilkties, bet dabūsi viņu – so relax!
Ja lieto Grooveshark un vēl neesi izmēģinājis to kopā ar keySharky – you are missing out on something open and cool. Klaviatūras īsceļi FTW :)
Tas arī pagaidām viss, kas bija sakāms. Kārtējo reizi, paldies par uzmanību!
Inbox.lv sākumlapas dizainā veic iepriekš izziņotas un šobrīd daudz apspriestās izmaiņas ↓
David ↓
The post David first appeared on ievaszids.lv.
ASV vs Fable ↓
Šonakt ASV aizliedza Anthropic eksportēt (piedāvāt nepilsoņiem) savu jauno modeli Fable, kurš ir tas pats Mythos, tikai ar papildu ierobežojumiem. Bet visu pēc kartas.
Visi, kuri dara aģentisko izstrādi, zina to, cik straujiem soļiem tā ir lēkšojusi uz priekšu. Un jau vairākus mēnešus Anthropic mums stāsta, ka viņu jaunais un varenais modelis Mythos nav īsti publiskojams, jo spēj šausmu lietas — lauzt jebkuras esošas sistēmas, atrast pavisam jaunas ievainojamības, utt.
Sākotnējais paziņojums bija, ka viņi turpina ar to rotaļāties, izniedzot sev un labiem draugiem no drošības un valsts sektora. Project Glasswing bija domāts kā tā visa pierādījums.
Maija beigās Anthropic izlaida Opus 4.8, uz kuru trenēja tā dēvēto 'drošības klasifikatoru'. Starpslāni, kurš filtrē visus mēģinājumus likt modelim darīt sliktos darbus. Modelis pats bija labāks par 4.7, bet ne būtiski. Bet paralēli šim tika paziņots, ka Mythos līmeņa modeļi būšot pieejami arī ārpus Glasswing.
Un 9. jūnijā viss mainījās. Atnāca Mythos «drošā» versija Fable. Nācijas šokā, publika sajūsmā lauž krēslus, negulētas naktis un tokenu dedzināšana kā vēl nekad. Un tiešām — modelis ir spēcīgs. Tas prot brīnumu lietas un dara tās labi.
Fable un Mythos piecinieksTrīs dienas prieka un ASV valdība nolēma, ka gana ir gana un aizliedza piedāvāt Fable un citus Mythos klases modeļus ne ASV pilsoņiem. Ballīte beidzās. Lai gan — viss vēl piecreiz apgriezīsies ap savu asi un salieksies trejdeviņos neatpazīstamos līkumos nākamajās dienās un nedēļās.
Un šeit fakti beidzas, sākas minējumi, insinuācijas un viedoklis. Korekcijas noteikti nesīs arī nākamā nedēļa. Noslinkoju gaidīt pirmdienu.
Notikumu rekonstrukcija no nepārbaudītiem avotiem: Amazon esot 'nostučījuši' ASV nelielu veidu, kā daļēji apiet Fable ierobežojumus un salauzt to, ko nevajadzētu drīkstēt salauzt. ASV valdība uzstājīgi palūgusi Anthropic salabot. AI kantoris esot atteicies (ne pirmā reize). Sekas notika.
Tie, kas apgalvo, ka Fable bija meh, iedalās divās kategorijās. Pirmie dara parastas un vienkāršas lietas. To jau labi prot Opus. Otrie mēģina darīt lietas, kuras ir aizvien vēl ļoti sarežģītas vai dikti specifiskas, un modeļiem īsti nav pa zobam. Pastāv nenulles varbūtība, ka es kļūdos. Bet ne par šo ir runa.
Man pašam ir neliels projekts, kuru uzdodu katram jaunajam modelim. Izveidot lapu, kurā var esošu solo partijas nošu pierakstu pārvērst visergonomiskākajos ģitāras akordos un pirkstiņstilā. Neviens netika pāri pat pašiem vienkāršākajiem jautājumiem par saskarni, algoritmu vai pašu konceptu. Fable vakarnakt, kamēr čučēju, pirmo versiju uztaisīja pēc viena prompta un kādiem 8 jautājumiem. Bez iejaukšanās.
Tādu man viņš uzvaiboja.Pamodās arī elektroniskās neatkarības kustība, minot šo kā lielisku iemeslu tūlīt un tagad šo jautājumu atrisināt, grūžot naudu mūsu vienīgajā ES laboratorijā (franču Mistral), pētniecībā un infrastruktūrā.
Ar šo ir vairākas problēmas.
Lielais MI nav vienkārši random naudas jautājums. Tas ir arī talanta, piedāvājuma, klientu, milzīgas infrastruktūras un citu svarīgu problēmu risināšanas uzdevums. Tas pats Anthropic diezgan sāpīgi cieta, jo nebija iespējas tikt pie papildu skaitļošanas jaudas — viss aizņemts vai rezervēts. Darījums ar sātanu (t.i. — Īlonu), kurš izīrēja par nieka 1,25 miljardiem mēnesī savu Colossus datu centru Anthropic vajadzībām.
Neeksistē tāda lieta, kā ES mākslīgā intelekta burciņa, kurā liet līdzekļus pat, ja tie būtu. ES var izvēlēties atbalstīt kādu industriju, bet tāds atbalsts parasti ir gadu desmitu jautājums, ja vispār. Te arī labs piemērs — ES čipu akts. Neiedziļinoties detaļās, pietiks pateikt, ka tas izgāzās, lai gan bija diezgan visuaptverošs.
Bet ko par tuvo. Labāk tālo. ASV esot šādi rīkojušies, pieņemot, ka pastāv iespēja modeļa drošības slāņus apiet, iegūstot tā pilnu vai daļēju sadarbību visos jautājumos. Viena puse apgalvo, ka ir pierādījumi, bet otra saka — salti meli. Kuram ir taisnība, uzzināsim vēlāk.
Iepriekš Mythos bija mītisks un tā spējas tika apšaubītas. Tagad, kad visiem ir bijusi iespēja ar to parotaļāties, ir skaidrs, ka tās noteikti nav pasaciņas.
Ar plānu doties publiskajā piedāvājumā, šis varētu nepatikt investoriem. Tāpēc, ka Anthropic tagad nevarēs dominēt vismaz nākamo pusgadu, kas ir tipiskais laika horizonts šajā jomā, kura laikā tiek prognozēts, ka konkurenti pievelkās. Un nākamais pusgads veiksmīgi pārklājas ar plānoto IPO.
Šis arī signalizē pārējiem, ka pastāv risks, ka šīs ir beigas un burbulis var arī īsti lielāks vairs neaugt, ja šo attiecinās arī uz kādu citu, nevis tikai Anthropic. Ierobežojot nākamās paaudzes modeļu komercializācijas iespējas, sekas nav īsti prognozējamas. «Kā tad ar AGI?», viņi vaicās. «Vai tad mums nevajag vēl lielākus modeļus, lai tiktu pie apsolītā?», tiks uzdoti retoriski jautājumi. «Vai tad jūs mums nesolījāt AGI?!», tiks spēlēta apsolījumu kārts.
Tas var nedaudz apturēt izaugsmi. Ja nu vienīgi tas, ka Ķīna var aizpildīt tukšumu. Vajadzība un gribulis bieži vien pārtrumpo piesardzību. Bet Ķīnai noteikti ir savas metodes kā neļaut komercializēt bīstamus modeļus ;)
No malas izskatās, ka mēs esam turpat, kur bijām pirms Fable iznākšanas. Modelis ir, bet lietot nevar. Patiesībā viss ir apstiprinājies. Apgalvojums, ka viņiem ir modelis, kurš ir baisi prasmīgs, vairs nav mārketinga triks.
Sāpīgi tas būs arī pašam Anthropic, jo liela (ja ne lielākā) daļa darbinieku, kuri strādā pie modeļiem un to spējām, nav un diez vai kļūs par ASV pilsoņiem.
Nedrīkst aizmirst, ka paralēli notiek tiesvedība par patreizējās administrācijas aizliegumu izmantot Anthropic produktus valdības iestādēs. Iemesls bija Anthropic atteikšanās bez ierobežojumiem ļaut izmantot savus modeļus militāriem mērķiem. Tas varētu būt kā papildu grūdiens aizliegt, jo kantoris ir diezgan melnā sarakstā.
Redzēsim, vai šis ir īstermiņa vai ilgtermiņa stāvoklis. Un kādi ir veidi, kā no tā tikt ārā, neuzspridzinot burbuli.
Iepriekš lietas biežāk radās strikti regulētā un ierobežotā veidā valsts paspārnē un tad tika atdotas «tautai». Šis ir retais gadījums, kad notiek otrdāk. Gan jau steigšus sekos regulējums, kontroles mehānismi, utt.
Pa tam es dragāšu uz priekšu ar 4.8 un cerēšu, ka tas nav visviedākais MI modelis, kurš mums ir lemts.
InfoComm 2026: PPDS no jauna definē digitālo displeju dizainu, atklājot UltraSlim Philips Signage 7000 sēriju Lasvegasā jauns
Kāpēc kristieši dievina spīdzināšanas instrumentu? ↓
Jēzus no Nacaretes tika piesists krustā – un augšāmcēlās. Tas ir kristietības kodols. Nejaukt kristietību un Dievu. Tomēr baznīcas cilvēki nevis slēpj šo nāves rīku kaunā, bet paceļ to augstāk par visu: kaklā, altāros, baznīcu torņos, gleznās un sirdīs. Viņi jūsmo par krustu. Kāpēc? Ja Viņš patiešām uzvarēja nāvi, kāpēc mēs joprojām pielūdzam tās brutālo mehānismu? Vai tas nav dziļi absurds, pat perverss simbols?
Krusts nebija mistiska zīme.
Tas bija Romas impērijas industriālās spīdzināšanas instruments – lēnā, publiska, pazemojoša nāve, kas paredzēta dumpiniekiem, vergiem un jebkuram, kurš apdraudēja laicīgo kārtību. Tas simbolizēja varas pilnīgu uzvaru pār ķermeni un gribu: tev ne tikai atņems dzīvību, bet to izdarīs tā, lai visi redzētu – pretestība ir bezjēdzīga. Ikviens, kurš stājās pretī Cezaram, varēja nonākt tur. Jēzus nebija izņēmums. Viņš bija opozicionārs, kurš runāja par citu valstību.
Un tomēr kristietība apgrieza šo simbolu kājām gaisā.
No sakāves rīka tas kļuva par uzvaras karogu. "Ņem savu krustu un seko Man," saka Jēzus. Tas nozīmē: pieņem ciešanas, pieņem pazemojumu, pieņem, ka sistēma tevi salauzīs – un tajā atradīsi glābšanu. Filozofiski tas ir ģeniāls apvērsums. Ciešanas kļūst par lepnumu, sakāve – par uzvaru, nāve – par dzīvību. Tas nav tikai teoloģija. Tas ir psiholoģisks un politisks meistardarbs.
Iedomāsimies alternatīvu.
Ja Jēzus būtu pakārts, vai baznīcās šodien karātos cilpas? Vai mākslinieki gleznotu Jēzu ar virvi ap kaklu kā svētu ikonu? Vai kristieši nēsātu kaklā miniatūras karātavas? Protams, ka nē. Tas izskatītos rupji, barbariski, pārāk tieši. Krusts ir estētiski attālināts – skaists koka krusts ar ciešanu graciozitāti. Cilpa ir pārāk brutāla, pārāk ikdienišķa. Tā atgādina par nesenajiem linčiem, par vardarbību, kuru nevar romantizēt. Krusts ir pietiekami sens, pietiekami māksliniecisks, lai to varētu pārvērst par juvelierizstrādājumu.
Šajā absurdā slēpjas dziļāka patiesība. Krusts simbolizē ne tikai Jēzus nāvi, bet jebkuras laicīgās varas mūžīgo tieksmi piesist opozīciju krustā. Jebkurš režīms – Romas impērija, viduslaiku inkvizīcija, modernās totalitārās sistēmas, šībrīža jebkura vara ar saviem sociālajiem spiedieniem – atrod veidu, kā publiski pazemot un salauzt tos, kas neiet līdzi. Krusts kļūst par universālu metaforu: ja tu izaicināsi varu, tev būs krusts. Un kristietība saka: pieņem to. Nēsā to. Dievini to. Jo aiz tā gaida augšāmcelšanās.
Bet vai tiešām? Vai šī dievināšana nav veids, kā baznīca nomierina ticīgos, lai tie nepretojas pārāk spēcīgi šeit un tagad? "Jūsu īstā valstība ir debesīs," – ērti vārdi tiem, kas tur varu zemes valstībā. Tas ir spēcīgs psiholoģisks anestēzijas līdzeklis.
Tomēr tajā ir arī radikāla patiesība. Jebkura īsta opozīcija pret sistēmu prasa gatavību uz krustu. Nevis metaforisku. Īstu. Sokrats izdzēra indes kausu. Gandijs sēdēja cietumā. Solžeņicins izgāja gulagu. Jēzus tika piesists. Varas loģika nemainās. Tā vienmēr izvēlas visefektīvāko publiskās spīdzināšanas veidu. Mūsdienās tas var būt nevis koks, bet sociālais nāves sods, finansiāla iznīcināšana vai mediju krusts.
Kāpēc tad jūsmo par krustu?
Jo tas atgādina, ka pat visvarenākā vara nespēja noturēt Viņu mirušu. Ka cilvēka gars – vai dievišķais – var uzvarēt mehānisko brutalitāti. Tajā pašā laikā tas ir brīdinājums: jebkura sistēma, kas jūtas apdraudēta, izveidos savu krustu. Un tavs uzdevums ir izlemt, vai tu to nēsāsi ar lepnumu, vai izliksies, ka tāda nav.
Krusts ir soda instruments.
Nevis tāpēc, ka nāve ir skaista, bet tāpēc, ka tā ir neizbēgama cena par brīvību runāt patiesību pret varu. Augšāmcelšanās bez krusta būtu tukša pasaka. Krusts bez augšāmcelšanās – tikai vēl viena upura stāsts. Kopā tie veido spriedzi, kas jau divus tūkstošus gadus dzen cilvēci trakumā un iedvesmā. Un tieši šajā absurdā, iespējams, slēpjas viss varas spēks. Šo visu pasniedz esošā vara un ne Dievs.
Dievs nav mūsdienu baznīcās.
Viņš nav kancelēs.
Viņš vienkārši ir.
Viņš ir dzīvs.
4 soļi kā sakārtot elektrības pieslēgumu – pieslēguma jaudas samazināšana ↓
Šo jau varēja izdarīt sen, bet nu kad jaudas maksa pieaugusti, tad daudzi prasa ko un kā.
Dodamies uz e-st.lv , autorizējamies un atveram https://mans.e-st.lv/lv/private/paterini-un-norekini/paterinu-grafiki/
Tālāk izvēlamies mēnesi un stundas griezuma datus. No šī grafika ir skaidri redzams, ka jūlija mēnesī nevienu stundu patēriņš nav bijis lielāks par 2,5kwh (ar visu to ka mājās ir elektriskā indukcijas plīts, boileris, siltumsūknis un dārzu laista spice)
Tālāk apskatamies kas notiek ziemā
Šeit jau redzams, ka tipveida slodze sasniedz 4,5kw stundā ar vienu pīķi 6kw stundā (nostrādāja siltumsūkņa elektriskā piesildīšana).
No šiem 2 grafikiem iespējams izsecināt, ka pēc būtības man šobrīd pietiek ar 6kw *1,5 = 9KW pieslēgumu, kas atbilst 3fāzes 16A pieslēgumam. Nākamais apskatot elektroiekārtas un to tehniskos datu skaidrs ka siltumsūknis ar datu lapā ierakstīto pieslēguma drošinātāju 3f 20A ir lielākais patērētājs.
Ko daram tālāk?
esam uz https://mans.e-st.lv/lv/private/pieteikt-pakalpojumu/st-pieslegumi/ un izvēlamies Slodzes samazināšanu
izvēlamies kuram objektam gribam samazināt slodzi, ievadam jauno vērtību, apstiprinam pieteikumu un viss , nākamais rēķins būs mazāks.
p.s. Samazināt slodzi var bez maksas paaugstināt slodzi ir maksas pakalpojums un var izmaksāt par vairākus simtus, tāpēc sākumā pārliecinieties un pārbaudiet visus datus!
P.p.s. Ieraksta autors parādīja principu un nenes nekādu atbildību par trešo pušu sasteigtiem/nepārdomātiem lēmumiem. To var un uz cik samazināt slodzi ir katra paša atbildība.
14 minūtes ↓
Attiecībā uz Linča meditāciju – vārds “transcendēt” nozīmē pārsniegt materiālo vai aiziet aiz materiālā. Meditācijas laikā prāts pāriet aiz aktīvās domāšanas līmeņa un nonāk pilnīga klusuma stāvoklī, kurā cilvēks joprojām ir pie pilnas apziņas, bet nepieredz nekādas konkrētas domas. Linčs to salīdzina ar okeānu – virspusē ir viļņi (mūsu ikdienas domas), bet meditācija ļauj nolaisties pašā okeāna dzelmē, kur valda pilnīgs miers.
The post 14 minūtes first appeared on ievaszids.lv.