nekur.lv

Nolēmu ziedot savu laiku, lai palīdzētu Kursora komandai sakarā ar rakstu "“Office.eu” piedāvā Eiropā bāzētu dokumentu veidošanas platformu ". Jo tur nav pateiktas svarīgas detaļas. Pat mans LLM var labāk.

Un šis konkrētais aprakstītais piedāvājums nav līdz galam atklāts.

Tas, ka nekur lapā, izņemot attālu FAQ nostūri, netiek norādīts, ka patiesībā tas nav pašu būvēts un radīts. Tā ir atvērtā koda platformas Nextcloud instalācija ar papildu izstrādēm. Manā grāmatā tas nozīmē, ka šis fakts tiek apzināti slēpts. Arī ekrānšāviņos tikai pazinējs atpazīs Nextcloud. Rakstā minēts, bet pašu ofisotāju lapā ne īpaši.

Informācija par 2024. gadā Beļģijā koprades birojā reģistrētu uzņēmumu arī jāmeklē ar uguni. Iespējams, ka īsti nekvalificējās kā mānīšanās un krāpšana (mums izdevīgas puspatiesības mēs aizstāvam paši), bet es neuzticētos novembrī reģistrētam kantorim, kurš mēģina slēpt to, kas ir.

Dīvainības krīt acīs uzreiz, un mani nedaudz izbrīna, ka tās neradīja vēlmi papētīt sīkāk. Papētīt sīkāk šajā gadījumā būtu pāris minūtes interneta meklētājā pēc izvēles — «Is Office.EU a scam?».

Mans minējums ir, ka viss biznesa plāns ir ap un lielākās izmaksas ir par domēnu «office.eu».

Ja ir akūta vēlme tomēr drosmīgi mēģināt tikt vaļā no ASV diktāta, tad Nextcloud ir gūzma ar pārbaudītiem un drošiem partneriem.

vara bungas: Nu ko… tīram māju, dzeram sulas, pārvērtējam plānus, nospraužam jaunus mērķus, cepam gaļu. Visiem vēlu labu veselību. Sekojiet instrukcijām

vara bungas: Goda vīrs. Tas nekas, ka bija trampists.

avots

Nesaistīti, bet Frīdmens (mērens trampferšteijers) runā par to pašu, dēļ kā Keins atkāpās no amata – politiķi ignorē izlūkošanas datus, jo dēļ slepenības plīvura par to var uzzināt tikai pēc skaļām demisijām, kuras notiek ārkārtīgi reti. Vai nu US izlūkošanas savienība kļūdījās par IR tautas gatavību atbalstīt US-IL koalīciju (maz ticams), vai nu POTUS savus izlūkus neklausīja (ticamāk), vai nu POTUS izlūkošanas analīzes par IR nelasīja vispār (mana versija), “zināšana vairo skumjas”(c). Tramps ir Danninga – Krigera efekta iemiesojums, bet diagnoze nemazina viņa atbildību. Frīdmens ex-post nonāk pie secinājumiem, kurus VB veica ex-ante.

Ir tāda sajūta, kas nepamet. Tā nav panika, nav pat bailes – tā ir klusa, neatlaidīga klātbūtne, it kā kāds būtu ieslēdzis fonā troksni, kuru neviens cits nedzird. Tā saka: “Tuvākajā laikā notiks kaut kas.” Nevis “varbūt”, bet “būs”. Un tas kaut kas ir globālistu “tests” – norēķinu sistēmas, finanšu plūsmas, naudas pašas melnais caurums. Vienu rītu mēs pamodīsimies, un ekrāni mirgos “pagaidu tehniska kļūda”, bankomāti klusēs, kartes nedarbosies, un digitālais naudas mākonis vienkārši... izdzisīs. Ne uz dienu. Varbūt uz nedēļu. Varbūt uz mūžu. Un tad mēs uzzināsim, cik daudz no mums patiesībā ir tikai cipari.

Filozofiski raugoties, nauda nekad nav bijusi nekas cits kā kolektīva halucinācija. Senie grieķi to sauca par “nomisma” – likumu, nevis dabas objektu. Platons Cave alegorijā mēs redzam tikai ēnas uz sienas; mūsdienās tās ēnas ir cipari bankas kontā. Mēs ticam, ka tie ir “mūsu”, bet patiesībā tie ir tikai piekrišana. Globālistu “tests” – ja tāds tiešām nāks – nebūtu tikai tehniska avārija. Tas būtu metafizisks eksperiments: cik ilgi cilvēks var izturēt, kad no viņa atņem ilūziju, uz kuras balstās visa viņa identitāte?

Atcerieties Sartru. Brīvība ir briesmīga, jo tā prasa atbildību. Kamēr nauda plūst, mēs esam ērti vergi: “Es pērku, tātad esmu.” Kad plūsma apstājas, pēkšņi parādās īstais “es” – bez kredītkartes, bez Amazon piegādes, bez sociālā statusa cipariem. Tad sākas īstā eksistenciālā krize: kas es esmu, ja nevaru samaksāt par maizi? Vai es joprojām esmu cilvēks, vai tikai pirkšanas potenciāls, kas pēkšņi kļuvis par nulli?

Stoiki teiktu: gatavojies, bet nebaidies. Epiktēts zaudēja visu īpašumu un tomēr palika brīvs. Seneka brīdināja: bagātība ir tikai aizdevums no Fortūnas. Bet mūsdienu cilvēks nav stoiks. Mēs esam atkarīgi no sistēmas, kas mums sola mūžīgu komfortu pretī mūžīgai pakļaušanos. Un tieši šī atkarība padara “testu” tik bīstamu – nevis tāpēc, ka sistēma var sabrukt, bet tāpēc, ka mēs varam sabrukt kopā ar to.

Tomēr ir vēl dziļāka perspektīva. Varbūt šī nepametamā sajūta nav paranoja. Varbūt tā ir intuīcija, kas nāk no kaut kurienes ārpus prāta – no tā paša kolektīvā bezsamaņas, kuru Jung sauca par arhetipu. Cilvēce jau ir piedzīvojusi “melnos caurumus”: 1929. gada krīze, 2008. gada sabrukums, pandēmijas bloķēšana. Katru reizi sistēma atjaunojās stiprāka, bet cilvēks – vājāks. Katru reizi mēs atdevām vēl vairāk suverēnitātes “drošībai”. Varbūt nākamais tests nav nejaušība. Varbūt tas ir loģisks nākamais solis dialektikā: teze – nauda kā brīvība, antiteze – nauda kā kontrole, sintēze – nauda kā... nekas.

Un tad rodas jautājums, kuru filozofi reti uzdod: kas paliek, kad nauda pazūd? Atbilde ir tik vienkārša, ka tā biedē: paliek tikai tas, ko mēs nevaram digitalizēt. Mīlestība. Draudzība. Spēja audzēt tomātus balkonā. Spēja dziedāt, kad nav elektrības. Spēja skatīties otram acīs un teikt “palīdzi man”, nevis “pārskaiti man”. Varbūt globālistu tests ir nejauši radīts instruments, kas mūs atgriezīs pie cilvēcības pašas saknēm – nevis tāpēc, ka viņi to vēlas, bet tāpēc, ka pat visspēcīgākā kontroles sistēma nevar paredzēt, kas notiek, kad cilvēks beidz ticēt cipariem.

Es nezinu, vai black-out notiks rīt, pēc mēneša vai pēc gada. Bet sajūta nepamet. Un tieši šī nepametamība liek man domāt: varbūt tā nav brīdinājums par beigām. Varbūt tā ir aicinājums sākt dzīvot tā, it kā beigas jau būtu sākušās. Jo tikai tad, kad mēs zaudējam visu, mēs beidzot iegūstam sevi.

Un varbūt – tikai varbūt – tieši tajā klusumā, kad visi ekrāni nodzisīs, mēs beidzot dzirdēsim savu īsto balsi. Pirmo reizi pēc tūkstoš gadiem.

Šim blogam ir jau 20 gadi. Tiesa, ilgu laiku biju to atstājis novārtā: pēdējais ieraksts tapa pirms vairāk kā septiņiem gadiem. Taču pirms kāda laika mani pārņēma vēlme šo vietni atjaunot – laikam kaut kas no tādas nostalģijas pēc vecajiem labajiem blogu laikiem. Jo īpaši, raugoties uz to, kā Laacz un citi joprojām regulāri raksta, sapratu, ka arī man gribas atgriezties pie savas vietas tīmeklī.

Beidzot esmu saņēmies atsākt rakstīt. Vienlaikus nolēmu arī mainīt pašu lapu — gan domēnu, gan izskatu. Šis gan nav pirmais rebrendings: pāris reizes jau esmu mainījis domēnu, migrējis starp platformām, kā arī mainījiss dizainu vairāk reižu, nekā varētu saskaitīt. Sapratu, ka xlt.lv ir neko neizsakošs un ir laiks piemeklēt sev un šai vietnei jaunu identitāti. Apstājos pie radu.lv, kas bija brīvs un šķita visatbilstošākais no pieejamajiem domēniem (ko varēju izdomāt). Tā teikt: radu un rādu. Radu pierakstus, apskatus, foto; rādu lietas, ko esmu veidojis pats vai kas vienkārši piesaistījušas manu uzmanību.

Šis projekts ir tīri mans – hobijs, bez apsolījumiem. Es neapņemos publicēt vairāk, biežāk, dziļāk, vai pieturēties pie stingrām tēmām. Es gribu dalīties ar to, kas man šķiet interesantas, un varbūt noder arī kādam citam.

Šīs vietnes pārveide ir bijusi lēna un sarežģītāka, kā sākumā biju domājis – gan tehniski, gan saturiski. Bet tieši tāpēc izvēlos darīt to pamazām, soli pa solim, bez steigas. Ķimerēties brīvajā laikā, lai tas nepārvērstos par obligātu darbu.

Ko šeit var sagaidīt?

• Īsi pieraksti un domas – mazliet par tehnoloģijām, mazliet par kulturālu saturu, šad tad arī par ceļojumiem un ikdienas atradumiem.
• Fotogrāfijas – īsi attēlu stāsti.
• Projekti un “paša rokām” – DIY ieraksti, kur dalos ar procesu un risinājumiem.
• Atsauksmes un praktiski padomi – no programmatūras līdz citiem rīkiem.
• Receptes, ja gadīsies kaut ko īpašu pagatavot un vēlēšos to iemūžināt.

Kā būs sakārtots saturs

• Esmu sakārtojis vietni pēc (manuprāt) ērti lietojamām kategorijām (Pieraksti, Tehnoloģijas, Kultūra, Pasaule, Ceļojumi, Fotogrāfija, Paša rokām).
• Saišu struktūra ir vienkārša un bez datumiem, bet ar norādītu kategoriju, lai skaidrāk uzskatāma raksta tēma.
• Nākotnē varbūt parādīsies papildu sadaļas (piemēram, Filmas vai Receptes).

Tehniski — ko izdarīju un kas vēl plānots

• Vecie xlt.lv ieraksti ir pārvietoti uz šo domēnu. Dažus gan izdzēsu. Kaut kad iziešu cauri visiem ierakstiem, jo daudz kas ir neaktulās un lieks. Iespējams, ka kaut kad uzrakstīšu sīkāk pārcelšanas tehnisko pusi un maniem secinājumiem.
• Uztaisīju redirektus vecajiem rakstiem, lai saites nepazud. Sanāca mazliet sarežģīts darbiņš, jo mainīju saišu struktūru un regex formulas nestrādāja. Ja kaut kas neiedarbojas, – ziņo (tepat komentāros vai izmantojot kontaktu formu), ātri salabošu.
• Nākamais solis ir piestrādāt pie lapas dizaina. Pagaidām izmantoju noklusējuma iestatījumus, bet gribas ko savu, interesantāku.
• Nākotnē plānoju pamazām pievienot atsevišķas sadaļas, kā, piemēram, filmas, receptes un apskatus – bet tas būs tikai tad, kad būšu tam gatavs.

Nobeigumā

Paldies, ka esi šeit. Es ceru, ka radu.lv būs vieta, kur atrast kaut ko, kas mazliet iepriecina vai liek padomāt. Ja tev ir kāda tēma vai jautājums, ko gribi redzēt šeit — uzraksti komentārā vai sūtī man ziņu. Ja tev patīk fotogrāfijas, iesaku apskatīt sadaļu Fotogrāfija; ja vēlies ātru lasāmvielu — Pieraksti parādīs jaunākos ierakstus.

 Kā nosauc šo idiotismu: kad vienu gadījumu sauc par “uzliesmojumu”

Ir brīži, kad valoda pārstāj būt instruments un kļūst par nazi. Nevis tādu, kas griež maizi, bet tādu, kas griež prātus. Kad kāds birokrāts, žurnālists vai “eksperts” paņem vienu vientuļu gadījumu – vienu slimnieku, vienu noziegumu, vienu negadījumu – un ar svinīgu seju to pasludina par **“uzliesmojumu”**, tad mēs ne tikai redzam muļķību. Mēs redzam, kā realitāte tiek izvarota vārdos.

Filozofiski runājot, tas ir klasiskais Platona alus efekts, tikai modernā versijā: ēna uz sienas tiek pasludināta par ugunsgrēku, un mēs visi sākam bēgt no ēnas. Vārds “uzliesmojums” nes sevī eksploziju, drāmu, pandēmiju, apokalipsi. Tas prasa rīcību, naudu, kontroles, bailes. Bet aiz tā – nulle. Nulle statistikas, nulle konteksta, nulle patiesas masveidības. Tikai viens. Viens vienīgs gadījums. Un tomēr mēs to saucam par “uzliesmojumu”, it kā valoda pati būtu aizdedzinājusi benzīnu.

Kā to nosauc? 

Nē, tas nav “hiperbola”. Hiperbola ir literāra figūra. Šis ir **semantiskais terorisms**. Tas ir vārds-killers, kas nogalina proporcijas sajūtu. Tas ir **linguistic gaslighting** – kad tev saka, ka tu esi traks, ja neredzi “epidemiju” tur, kur ir tikai viens cilvēks ar iesnu. Un tu sāc šaubīties par savām acīm, nevis par viņu muti.

Vai tas ir neiroprogrammēšana? Jā. Tieši tā. Nevis tāda jauka, pašpalīdzības NLP no 80. gadiem, kur tu maini savas pārliecības. Šī ir **valsts un mediju neiroprogrammēšana** masu mērogā. Viņi ne tikai stāsta, kā domāt. Viņi maina pašu domāšanas aparātu. Viņi iebāž vārdus tavā galvā kā vīrusu, kas pārraksta realitātes karti. “Uzliesmojums” = briesmas. “Viens gadījums” = nekas. Tāpēc vienmēr jāizvēlas pirmais. Jo bailēs cilvēks pakļaujas. Bailēs cilvēks maksā. Bailēs cilvēks klusē.

Orvels to sauca par Newspeak. Sapirs-Vorfs par lingvistisko relativismu. Es to saucu par **vārdu fašismu**. Kad vara sāk kontrolēt ne tikai to, ko tu saki, bet to, kā tu uztver pasauli caur vārdiem. Viens noziegums imigrantu vidū – “sociālās spriedzes uzliesmojums”. Viens vakcinēts cilvēks ar blaknēm – “antivakseru uzliesmojums”. Viens klimata anomālijas gads – “klimata krīzes uzliesmojums”. Un pēkšņi visi skrien kā trakie, prasot vairāk kameru, vairāk naudas, vairāk aizliegumu.

Filozofiski tas ir briesmīgi skaisti. Cilvēks ir radījums, kas dzīvo vārdos. Mēs ne tikai aprakstam realitāti – mēs to radām ar vārdiem. Kad vārds kļūst par melu, realitāte kļūst par melu. Un mēs dzīvojam melā, domājot, ka tas ir patiesība. Tas nav nejauši. Tas ir mērķtiecīgs. Jo cilvēks, kurš vairs neuzticas savām acīm un skaitļiem, uzticas tikai tam, kurš viņam pasaka “uzliesmojums”.

Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsiet šo vārdu, pajautājiet sev nevis “cik briesmīgi”, bet “cik gadījumu īsti ir?” Un ja atbilde ir “viens”, tad ziniet – jums tikko mēģināja ieprogrammēt jaunu realitāti smadzenēs.

Un tas nav “uzliesmojums”.  

Tas ir **idiotisma epidēmija**.  

Un tā, atšķirībā no citiem, patiešām izplatās.

Biezpiena kuličs ir maiga un aromātiska Lieldienu kūka, kas vienmēr izdosies, ja tiks ievēroti daži vienkārši nosacījumi. Šajā apkopojumā atradīsi...

The post Piecas maiga biezpiena kuliča receptes appeared first on Hitnet.lv.

Līdz 31. martam uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubācijas programmā. Atbalsts pieejams 20 reģionālajās pārstāvniecībās, tostarp Ogres pārstāvniecībā, kas apkalpo arī Salaspils novada uzņēmējus.

Programmas galvenais mērķis ir sniegt nozīmīgu ES fondu atbalsts jauniem, inovatīviem un eksportspējīgiem uzņēmumiem. Tā ir lieliska iespēja stiprināt uzņēmuma dzīvotspēju un veicināt Latvijā ražotu preču atpazīstamību pasaulē. Jaunuzņēmumi un komersanti, kuru darbības laiks nepārsniedz piecus gadus, var pretendēt uz plašu finanšu un nefinanšu palīdzības klāstu.

Finansiālais atbalsts un granti

Dalībniekiem ir pieejami granti uzņēmējdarbībai līdz pat 70% apmērā no attiecināmajām izmaksām, sniedzot šādas iespējas:
* Līdz 10 000 EUR dažādu pakalpojumu apmaksai;
* Līdz 8 000 EUR nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegādei;
* Līdz 5 000 EUR izejmateriālu nodrošināšanai.

Inovatīviem uzņēmumiem pieejams arī specifisks papildu finansējums darbinieku atlīdzības segšanai (līdz 10 000 EUR) un tehnoloģiju izstrādei vai prototipēšanai (līdz 20 000 EUR).

Konsultācijas un biznesa izaugsme

Papildus naudas līdzekļiem, uzņēmēji var izmantot nefinanšu atbalstu – vērtīgas konsultācijas par mārketingu, biznesa modelēšanu, finanšu plānošanu un personāla vadību. Tāpat tiek nodrošināta piekļuve vietējiem un starptautiskiem mentoriem, kā arī iespēja piedalīties tīklošanās pasākumos pieredzes apmaiņai.

Salaspils novada uzņēmēji pieteikumus var iesniegt LIAA Ogres pārstāvniecībā. Lai saņemtu konsultāciju, aicinām sazināties, rakstot uz ogres@liaa.gov.lv vai zvanot pa tālruni +371 25683522. Pieteikšanās periods ilgst no 9. līdz 31. martam, un pieteikumu iesniegšanu nav ieteicams atlikt uz pēdējo brīdi.

Avots: Salaspils novada pašvaldība

1. martā Ķekavas kultūras namā pulcēsies nozares eksperti, lai piedalītos otrajā kultūras forumā “Kultūra – dižpārdoklis”. Šī gada centrālais jautājums ir par to, vai kultūra ir tikai garīga vērtība vai arī veiksmīgs produkts, ko nepieciešams prast pārdot mūsdienu tirgus apstākļos.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire uzsver, ka kultūras iniciatīvām ir jābūt ilgtspējīgām un spējīgām uzrunāt auditoriju. Forums kalpos kā platforma pieredzes apmaiņai un jaunu risinājumu meklēšanai, lai stiprinātu nozari gan vietējā, gan valsts mērogā. Pasākuma laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā kultūras mārketings palīdz veidot pasākumu stāstu un piesaistīt nepieciešamos resursus.

Foruma programmā iekļautas tēmas, kas aktuālas ikvienam kultūras jomas profesionālim. Eksperte Eva Ivane (Juhņēviča) skaidros, cik nozīmīga ir zīmolvedība kultūras norisēs, savukārt Kristīne Freiberga dalīsies praktiskos padomos par to, kā veiksmīga finansējuma piesaiste var palīdzēt realizēt pat ambiciozākās idejas. Diskusijās piedalīsies arī Leonarda Ķestere-Kļaviņa un prof. Anda Laķe, analizējot kultūras patēriņa tendences.

Interesenti aicināti reģistrēties forumam līdz 24. martam. Dalības maksa ir 10 eiro, un pasākuma dalībniekiem tiks nodrošinātas pusdienas. Jāņem vērā, ka vietu skaits ir ierobežots, tāpēc pieteikšanos nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi.

Foruma darba plāns:
* 10.00 – Reģistrācija
* 10.30 – Atklāšana
* 11.00 – Kultūras norišu zīmolvedība (Eva Ivane)
* 11.40 – Kultūra: Pārdots! Pieredzes stāsts (Leonarda Ķestere-Kļaviņa)
* 13.10 – Nauda seko idejai: resursu piesaiste (Kristīne Freiberga)
* 14.00 – Kultūras patēriņš Latvijā 2025 (Anda Laķe)
* 15.00 – Diskusijas un noslēgums

Avots: Ķekavas novada pašvaldība

Ir divi veidi, kā uzņēmumi izvēlas dāvanas darbiniekiem, vai nu ātri, lēti un ar cerību, ka neviens skaļi nesūdzēsies, vai arī stratēģiski ar izpratni par cilvēkiem un viņu atšķirīgajām vajadzībām. Šis raksts ir par otro variantu. Mārketingā mēs nepārtraukti runājam par auditoriju segmentāciju, bet, tiklīdz runa ir par pašu komandu, pēkšņi visi kļūst “vienādi”. Realitātē vienā birojā var satikt…

Source

Kādu laiciņu ir pastrādāts pie informācijas precizēšanas un papildināšanas Latvijas teritorijā esošajiem pilskalniem:

• Precizētas koordinātas atbilstoši izgatavotajiem Lidar 3D modeļiem. Koordinātas jau ir pieejamas pilskalnu aprakstos un kartē. Sketchfab un YouTube datos koriģēšana notiks pakāpeniski.
• Pilskalnu aprakstiem latviešu valodā sadaļā “Statuss” tagad pieejams arī kadastra numurs un īpašuma forma.

9. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tiks pasniegtas vārdbalvas un jauno zinātnieku balvas. Vitauta Tamuža balvu mehānikā saņems Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Mašīnbūves un biomedicīnas inženierijas institūta doktorants Karunamoorthy Rengasamy Kannathasan.