Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #9 jeb Mirakulum brīnumu parks un Ješteda tornis kalnos.

22.06.2026. Šodien varējām kārtīgāk izgulēties, Matīss pirmais augšā 7.30, A gulēja pie mums. Kamēr ēdām brokastis stāvlaukuma tālākajā galā, vērojām, kā tas pamazām piepildās ar autobusiem un mašīnām. Mirakulum izklaižu parks sāk strādāt no 10, bet jau 9 ir pilns … Turpiniet lasīt →

The post Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #9 jeb Mirakulum brīnumu parks un Ješteda tornis kalnos. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Jevheņija Kuzņecova "Pajautājiet Miječkai"

Kuz%C5%86ecova.jpgCik labi, ka ir tāda vieta kazeņu biezoknī, kur patverties no dzīves skrējiena, apturēt laiku, nogaidīt, kamēr pāriet likstas un, iespējams, atrodas risinājumi dzīves samezglojumiem. Miječkai un Ļiļičkai tāda vieta ir. Vasaru viņas dodas pavadīt bērnības mājās pie vecmāmiņas. Šāda pati doma neierasti radusies arī viņu māsīcai Martai. Nekāda dīka laiskošanās gan jaunajām sievietēm nesanāk, jo darbu ir daudz, un arī no dzīves likstām un samezglojumiem pavisam paslēpties nemaz nav iespējams.

"Šī ir patversme, Solomij. Patvērums gļēvuļiem, kurus straume kaut kur nes, bet viņi nezina, kur viņiem jānokļūst, un tikai grib uz brīdi izkāpt krastā un apžāvēties. Tā nu mēs ar tevi te sēžam, skurināmies." /193. lpp./

Ukraiņu rakstnieces Jevheņijas Kuzņecovas (Євгенія Кузнєцова) romāns "Pajautājiet Miječkai" (Спитайте Мієчку) ir kā bērnības vasaru atbalss. Šķiet, ka visi stāsta varoņi cenšas tverties pie laika, kad viss bija vienkāršāk, bezrūpīgāk, vieglāk. Patiesībā ir grūti atrast vārdus, lai aprakstītu, kāda šī grāmata ir. Lai arī vārdos un teikumos izstāstīts, tas pirmām kārtām ir sajūtu stāsts. Lasot man bija sajūta, ka esmu ietīta siltā, omulīgā lakatā, man rokās ir krūze karstas tējas, smaržo ābolkūka un pat lietainās dienas šķiet patīkamas. Šis romāns man vienkārši lika justies labi.

Ja nezinātu, ka šis ir autores debijas darbs, man tas pat neienāktu prātā. Tik pārliecinoši, gudri un ar dziļu dzīves izjūtu tas uzrakstīts. "Pajautājiet Miječkai" ir gan dzīvesziņa, viedums un prātīgums, gan humors, ziņkārīga kaimiņiene un nebeidzamības sajūta. Taču visvairāk te ir ģimenes, mīlestības un asinsbalss. Dzīvība turpinās bērnos un nākamajās paaudzēs. Pat ja bērni nav tavi, viņi ir turpināšanās garants gan tiešā, gan simboliskā nozīmē. Kamēr vien ir jaunā paaudze, arī vecā māja turas, gluži kā spītēdama vīteņu uzbrukumam. Šī ir pasaule, kurā valda sievietes. Ne vienmēr tas nākas viegli, bet galu galā viss notiek pēc sieviešu prāta. Nu labi, vēl arī ar zināmu devu likteņa labvēlības.

"Jo dzīvi ne vienmēr var dzīvot, reizēm vajag no tās paslēpties" /221. lpp./

Vienīgais, kas var aptumšot šīs grāmatas radīto labsajūtu, siltumu un mīļumu, ir apziņa, ka simtiem un tūkstošiem šādu patvērumu ir nopostījis Krievijas izvērstais karš Ukrainā.

Kā vienmēr, izcili no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova.

Ko nolēma Satiksmes kustības drošības komisija 11. novembra sēdē

Skats no augšas uz pilsētas ielu krustojumu ar gājēju pārejām, tehnisko rasējumu līnijām un simboliskiem svariem „Drošība” un „Budžets” uz asfalta.

Satiksmes organizācijā reti mēdz būt lēmumi, kas vienlīdz patīk visiem. Kas vienam šķiet nepieciešams drošības uzlabojums, citam nozīmē papildu līkumu, zaudētu stāvvietu vai ilgāku gaidīšanu pie luksofora. Savukārt ideāli infrastruktūras projekti bieži atduras pret pilsētas budžeta iespējām, zemes īpašumtiesībām vai valsts tehniskajiem standartiem.

Lai lēmumu pieņemšana būtu caurspīdīga un saprotama arī tad, ja kāds risinājums raisa diskusijas vai neapmierinātību, šajā rakstā esmu apkopojis visus jautājumus, kas tika skatīti Jelgavas valstspilsētas Satiksmes kustības drošības komisijas (SKDK) 11. novembra sēdē — gan atbalstītos priekšlikumus, gan noraidītos lūgumus un uz nākamo sēdi atliktos projektus.

1. Apkaimes drošība pie FK „Jelgava” bāzes un veikala „Elvi”

Rūpniecības, Tukuma un Kārklu ielas apkaime

  • Situācija: Iedzīvotāja vērsa uzmanību uz ikdienas drošības problēmām ceļā uz futbola kluba „Jelgava” treniņu bāzi, kuru apmeklē ap 530 bērnu un jauniešu. Braucot no līnijām, veloceliņš pārtrūkst, un vakaros (īpaši laikā no plkst. 17.30 līdz 22.00) bērniem jāšķērso intensīva satiksme bez luksofora. Izbraucot no veikala „Elvi” stāvlaukuma, redzamību aizsedz elektrības sadales skapis un krūms. Savukārt pretējā pusē gājēji un līdzjutēji pārvietojas pa slidenām, neoficiālām māla nogāzēm (kur jau reģistrēta smaga trauma), bet Tukuma ielā gar malām novietotie auto liek bērniem iet pa brauktuvi.
  • Ierobežojumi un diskusija: Veikala stāvlaukums ir privātīpašums, bet zaļā zona pie bāzes ir iznomāta futbola klubam — pašvaldība nevar tieši veikt būvdarbus svešā vai iznomātā īpašumā bez līgumu sakārtošanas. Savukārt pilnvērtīga veloceliņa izbūve gar garāžām prasa atsevišķas kapitālieguldījumu investīcijas, kas pārsniedz komisijas budžetu.
  • Lēmums: Komisija nolēma spert soļus, kas ir tās tiešajā kompetencē: paplašināt 20 km/h zonu gar garāžām līdz Tukuma ielas krustojumam, apzināt īpašniekus un lūgt apgriezt redzamību aizsedzošos krūmus pie elektrības skapja, kā arī uzsākt sarunas ar futbola skolu un Pašvaldības īpašumu departamentu par nomas līguma nosacījumiem un iespēju izbūvēt drošas kāpnes un tiltiņu pār grāvi.

2. Satiksmes modelēšana un Lielās / Pasta ielas krustojums

Satiksmes plūsmu mikromodelēšana

  • Situācija: Eksperts prezentēja satiksmes mikromodelēšanas iespējas, kas ļauj pirms izmaiņu ieviešanas pārbaudīt sastrēgumu veidošanos, gaidīšanas laikus un luksoforu ciklus. Tomēr 10 krustojumu tīkla modelēšana prasa 4–6 nedēļas un izmaksā ap 15 000 eiro plus izdevumus par datu iegūšanu.
  • Lēmums: Komisija nolēma šobrīd atturēties no 15 000 eiro tēriņiem vispārējai modelēšanai, secinot, ka ierobežotā budžeta apstākļos līdzekļus racionālāk novirzīt praktiskiem uzlabojumiem ielās.
  • Es biju pret šo lēmumu, jo tikai ar modelēšanas palīdzību mēs varam saprast, kā palīdzēt iedzīvotājiem ietaupīt laiku un naudu. Dažreiz taupīšana izmaksā dārgāk.

Lielās un Pasta ielas krustojums

  • Situācija un viedokļi: Tika vērtēti trīs priekšlikumi caurlaidības uzlabošanai: aizliegt auto novietošanu Pasta ielā starp krustojumiem (Kr. Barona un Lielās ielas), atļaut kreiso pagriezienu no Pasta ielas vidējās joslas, kā arī ļaut sabiedriskajam transportam griezties pa kreisi no pirmās (labās) joslas Lielajā ielā. Diskusijā iezīmējās viedokļu atšķirības: stāvvietu likvidēšana nepatiktu autovadītājiem un apkārtnes iedzīvotājiem, savukārt Jelgavas autobusu parka pārstāvis norādīja uz risku, ka autobuss no pirmās joslas pie sarkanās gaismas var pilnībā nobloķēt taisni braucošo plūsmu.
  • Lēmums: Pieņemts kompromisa risinājums — atļaut no Pasta ielas vidējās joslas braukt gan taisni, gan pa kreisi, bet esošās stāvvietas posmā pagaidām saglabāt un vērot situāciju dabā. Autobusu parkam uzdots kopā ar šoferiem papildus izvērtēt praktiskos manevrus no labās joslas.
  • Lēmumam par atļauju griezties no Pasta ielas vidējas joslas nepiekrītu, jo tas bloķēs vienīgo brīvo plūsmu taisnā virzienā, kad pāreju šķērso gājēji. Lai pamatotu savu viedokli ir jāveido atsevišķs raksts. 

3. Satiksme pie izglītības iestādēm: būvdarbu pagaidu risinājumi un atteikumi

Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija

  • Situācija: Stadiona būvdarbu dēļ tiek pilnībā slēgts skolas pagalms, kas rada asu stāvvietu trūkumu skolotājiem un apgrūtina bērnu drošu izlaišanu no rītiem. Šādos apstākļos jebkurš pārkārtojums rada neērtības vai nu apkārtējo māju iedzīvotājiem, vai vecākiem, vai skolas darbiniekiem.
  • Lēmums: Apstiprināts pagaidu satiksmes režīms būvdarbu laikam (līdz nākamā gada novembrim):
    • mazajā šķērsielā gar rūpnīcas ēkas sienu līdz Ceriņu ielai uzstādīt zīmi „Apstāties aizliegts” (326.), lai nodrošinātu caurbraukšanu un redzamību krustojumā;
    • Sarmas ielas posmā starp abiem ātrumvaļņiem (~60 m) aizstāt apstāšanās aizliegumu ar zīmi „Stāvēt aizliegts” (327.), izveidojot īslaicīgas apstāšanās zonu (līdz 5 minūtēm) skolēnu izlaišanai un pārvēršot nepārtraukto marķējuma līniju par pārtrauktu;
    • saglabāt stingru apstāšanās aizliegumu 5 metrus pirms un pēc gājēju pārejas, kā arī gar gājēju barjerām;
    • atļaut būvniekam uzstādīt pagaidu zīmi „Stāvēt aizliegts” ar papildplāksnīti „Izņemot ar skolas atļaujām” ~19 metru posmā skolotāju automašīnām.

Jelgavas Paula Bendrupas pamatskola (Dambja iela 17)

  • Situācija: Skolas vecāki lūdza izbūvēt paceltu gājēju pāreju vai ātrumvalni Dambja ielā pie autobusa pieturas, kā arī risināt bīstamo situāciju uz skolas 3,9 metrus platā piebraucamā ceļa, kur vienā joslā sajaucas gājēji, velosipēdisti, vieglie auto un atkritumu vedēji.
  • Lēmums: Priekšlikums par ātrumvalni vai pāreju Dambja ielā pie pieturas tika noraidīts — rīta novērojumi rāda, ka no autobusa tur izkāpj vien 0–2 pasažieri. Pārejos jautājumu varēs skatīt tikai tad, kad tiks izbūvēta vienota Dambja ielas ietve. Savukārt attiecībā uz bīstamo skolas piebraucamo ceļu (kas ir Izglītības pārvaldes pārziņā) komisija nolēma nosūtīt oficiālu atbalsta vēstuli Izglītības pārvaldei ar rekomendāciju skolas žoga pārbūves projektā paplašināt brauktuvi un izbūvēt atsevišķu gājēju ietvi.

4. Skautu un Rīgas ielas krustojuma pārbūve

Tirdzniecības objekta pieslēgums

  • Situācija: Saistībā ar jaunā tirdzniecības objekta būvniecību projektētājs prezentēja krustojuma pārbūves ieceri: kreisā pagrieziena joslu Rīgas ielā (no Kalnciema ceļa puses), jaunus luksoforus ar gājēju video detekciju uz vidussaliņas, lietus ūdens kanalizācijas pārbūvi un divu liepu stādīšanu.
  • Komisijas iebildumi: Izvērtējot projektu, atklājās vairāki būtiski trūkumi gājēju un apkārtējo iedzīvotāju drošībai:
    • 17 metrus platas brauktuves šķērsošanai gājējiem bija paredzētas tikai 12 sekundes, kas ir par maz senioriem un bērniem (nepieciešamas vismaz 22–23 sekundes);
    • gājēju ietvei pāri iebrauktuvei veikala teritorijā jābūt vienā līmenī (ar pacēlumu kravas auto), nevis liekot gājējiem kāpt lejā uz brauktuvi;
    • lai piegādes transports nebrauktu tālāk pa Skautu ielu gar bērnudārzu, aiz veikala iebrauktuves jāparedz kravas auto aizlieguma zīme (306.) vai obligāts pagrieziens atpakaļ uz Rīgas ielu.
  • Lēmums: Galīgā saskaņošana atlikta uz citu sēdi, uzdodot projektētājam labot signālplānu, iestrādāt ietves pacēlumu, pievienot kravas auto ierobežojošās zīmes un iesniegt pilnu CSDD satiksmes drošības audita atzinumu kopā ar izvērtējumu par ietekmi uz Rīgas ielas „zaļo vilni”.

5. Citu satiksmes mezglu mērījumi un datu analīze

  • Platones iela: Pēc komisijas iepriekšējā uzdevuma veiktie satiksmes mērījumi rāda, ka kravas automašīnu plūsma šajā ielā ir samazinājusies no agrākajām 110–115 vienībām diennaktī līdz aptuveni 60 vienībām diennaktī. 
  • Pasta un Rūpniecības ielas rotācijas aplis: Sagatavota tehniskā specifikācija cenu aptaujai par mezgla izpēti (4 mēnešu termiņš). Komisija norādīja nepārspīlēt ar visa krustojuma dārgu pārprojektēšanu no nulles, bet koncentrēties uz galveno sastrēgumu virzienu (no Rūpniecības ielas pa labi uz Lietuvas šoseju — piemēram, turbo-apļa vai atsevišķas joslas risinājumu) un drošu gājēju/velosipēdistu šķērsošanu.
  • Dobeles šoseja un 6. līnija (noraidīts luksofora/pārejas lūgums): Atbildot uz iedzīvotāju lūgumu, tika veikta 24 stundu gājēju un velosipēdistu uzskaite gan skolēnu brīvlaikā, gan mācību laikā. Dati uzrādīja vidēji tikai 23 gājējus diennaktī (15–34 cilvēkus 24 stundu laikā). Tā kā valsts standarts luksofora izbūvei prasa vismaz 50 gājējus vienā stundā, šādas investīcijas nav pamatotas un jautājums atstāts bez izmaiņām.

Pieņemto lēmumu kopsavilkums

Nr. Vieta / Objekts Skatītais jautājums Pieņemtais lēmums 1. Rūpniecības / Tukuma iela Drošība ceļā uz FK „Jelgava” bāzi un pie veikala „Elvi” Paplašināt 20 km/h zonu līdz Tukuma ielai; lūgt apgriezt redzamību aizsedzošos krūmus; sākt sarunas par kāpnēm/tiltiņu pār grāvi. 2. Satiksmes modelēšana Plūsmu modelēšana (~20 000 EUR) Šobrīd atteikties budžeta taupības dēļ, priekšroku dodot reāliem infrastruktūras uzlabojumiem. 3. Lielā / Pasta iela Krustojuma caurlaidība un stāvvietas Atļaut no Pasta ielas vidējās joslas braukt pa kreisi un taisni; stāvvietas saglabāt; JAP izvērtēs autobusu manevrus no Lielās ielas. 4. Sarmas iela 2 (Spīdolas ģimn.) Pagalma slēgšana stadiona būvdarbu dēļ Ieviest 5 minūšu izlaišanas zonu starp vaļņiem; daļēji aizliegt apstāšanos šķērsielā; atļaut pagaidu zīmi skolotāju auto (~19 m). 5. Dambja iela 17 (P. Bendrupas sk.) Ātrumvalnis pie pieturas; šaurs (3,9 m) skolas piebraucamais ceļš Valni Dambja ielā noraidīt (zema plūsma); nosūtīt rekomendāciju Izglītības pārvaldei paplašināt skolas ceļu un izbūvēt ietvi. 6. Skautu / Rīgas iela  Krustojuma pārbūve un 5. joslas izbūve Saskaņošanu atlikt; pagarināt gājēju fāzi (uz 22–23 s), pacelt ietvi iebrauktuvē, aizliegt kravas auto tālāk pa Skautu ielu. 7. Platones iela Kravas transporta intensitātes kontrole Fiksēts kravas auto kritums no 110–115 uz ~60 vienībām diennaktī; monitorings turpinās. 8. Pasta / Rūpniecības aplis Tehniskā specifikācija izpētei Izsludināt cenu aptauju izpētei (4 mēneši) ar fokusu uz Rūpniecības ielas → Lietuvas šosejas virzienu. 9. Dobeles šoseja / 6. līnija Lūgums pēc luksofora vai gājēju pārejas Noraidīt — vidēji tikai 23 gājēji diennaktī (normatīvs luksoforam — 50 gājēji stundā).

Daudzi no šiem risinājumiem — īpaši pagaidu kārtība pie skolām vai atteikumi uzstādīt pārejas un vaļņus vietās ar nelielu plūsmu — ir nepopulāri atsevišķām iedzīvotāju grupām. Tomēr datos balstīta pieeja ir vienīgais veids, kā ierobežotos resursus novirzīt tur, kur drošības riski ir visaugstākie. Ja redzat konkrētas problēmas jaunajā satiksmes organizācijā praksē, dalieties ar novērojumiem — tie palīdz izvērtēt, vai pieņemtie kompromisi strādā kā iecerēts.

Dace Lamberga – Klasiskais modernisms UN Latvijas māksla simbolisma laikmetā

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Neputns

Manas pārdomas

Lasīšanas kārtībā Klasiskais modernisms ar apakšvirsrakstu Latvijas glezniecība 20.gadsimta sākumā un otra Latvijas māskla simbolisma laikmetā vienai uz otru satura ziņā no autores Daces Lambergas puses maza kopsakarību sasaiste, bet pēc izlasīšanas gandrīz gribētos teikt un rekomendēt, ka atsevišķi lasot kā lasītājam kopiespaids būtu, ja ne gluži maldīgs, tad noteikti nepilnīgs.

Jau priekšlaikus jāsaka, ka kopumā gleznu, zīmējumu u.c. mākslas darbu reprodukcijas apvienojumā ar izsmeļojušu akadēmisko tekstu par dažādajiem glezniecības žanriem, stiliem un to variācijām, arī kā nezinātājam, vai vismaz ļoti virspusēji, sniedz labu informatīvo uzziņu. Pat ja apzinies, ka dažbrīd šis tas iet pāri galvai jeb pa vienu ausi iekšā un tikpat ātri pa otru laukā, tad gribētoes teikt, ka šorez tas vairāk būs mani kā lasītāju, kurš visbiežāk kādā muzejā vai galerijas telpā kāju sper vien ļoti retu reizi.

Ne apzināti, bet sakrītot pēc hronoloģiskās publicēšanas sāku ar 2004.gadā izdoto grāmatu par Klasisko Modernismu (vāka ilustrācijā Jēkaba Kazaka ‘’Dāmas Jūrmalā’’ (1920)), kuras pamatā aplūkotie personāži ir no Rīgas mākslinieku grupas un attiecīgais glezniecības stils pamatā – kubisms un viens no ievērojamākajiem iedvesmas avotiem Pablo Pikaso vai Huana Grisa veidolā, bet, protams, ne tikai viņš un ne tikai kubisms un tā daudzi paveidi.

Māksla un glezniecība nevar būt atrauta no pārējās pasaules, lai kā to nereti negribētos, kas sekojoši tad arī tiek atspoguļots vairāku mākslinieku darbos. Tā nepārprotami bez ietekmes nevar palikt tāds monumentāls notikums, kā Pirmais pasaules karš un tā attēlojums, piem., Jāzepa Grosvalda gleznās. No piezīmēm lasīšanas procesā – ir optimisms un cerības attiecībā uz tautiskā gara un mākslas izdzīvošanu, kad vēl līdz savas valsts nodibināšanai jānonāk.

Bet optimisms ir viens un iztika, ne tikai plika izdzīvošana, kas bieži vien saskaras ar gana (pa)skarbu realitāti, kurā na gluži, ka jaunā valsts neiedomātos par atbalstu, bet gleznu pārdošana, izstāžu rīkošana ne tikai vietējā līmenī, bet arī ārzemēs utml. atkarīga no pašu uzņēmības, gribēšanas un varēšanas, kā rezultātā noformējas dažādas mākslinieku apvienības vai grupas, kā Klasiskā Modernisma grāmatas laikposmā tā ir Rīgas mākslienieku grupa vai hronoloģiski agrāk domubiedru grupa ‘’Rūķis’’. Kas savā ziņā sasaucas ar ievērības un atzīmēšanas vērtu domu, par mākslas nozīmi un svarīgumu ārējā tēla nešanā, nereti pirmā iespaida radīšanā un vienkārši informēšanas procesā par savu pat kā valstisku eksistēšanas faktu.

Kritiķis, īpaši jau tagad pie plašā interneta dažadājām atsauksmju un komentāru iespējām, var būt katrs. Iemeslus nopelt, kur piekasīties, ja grib, var un atradīs vienmēr, pat vispārēji par dižiem meistariem atzītiem. Tā nereti autore abu grāmatu ietvaros min piemērus, kur tie paši profesionālie kritiķi (bieži piefiksējams vārds tiek Jūlijam Maderniekam), reizēm līdz galam neizprotot, biežāk šķiet nepamatoti piedevē pašmāju māksliniekiem, ka tie pārāk kopē un ietekmējas no jau eksistējošu ārzemju paraugu stiliem.

Kā Klasiskā Modernisma grāmatā (bez kubisma piezīmēs esmu piefiksējis arī, piem., fovisma un ekspresionisma terminus), tā par un ap Simbolismu (vāka ilustrācijā Aleksandra Romana ‘’Ainava ar Jātnieku’’ (1910)) saistītajā grāmatā mākslas žanru stili tagadējās Latvijas teritorijā ienāk un/vai mūsu censoņi, mākslinieki par tām uzzina teju jau to galējā attīstības formas variantā kopā ar visām iespējamām variācijām. Un šeit jāatgriežas pie paša sākuma vienas no domām, ka kā lasītājs drusku zaudētu, ja lasītu, piem., tikai Klasisko Modernismu, jo no tās pēc izlasīšanas teju rodas iespaids, ka attiecīgās paaudzes Rīgas mākslinieku grupas pārstāvji par iepriekšējo periodu, ja arī kaut ko zinātu, tad tik minimāli, ka nav pieminēšanas vērts. Varbūt kopskatā to labāk būs tulkot, kā vēlme atšķirties ar jaunu un agrāk neredzētāku stilu ir bijusi lielāka. Kā arī Simbolisma grāmatā kubisma terminu, arī kad uz grāmatas beigām tiek skarts attiecīgais laika periods, ir vien garāmejoša piezīme pat lapaspusēs, kur doti tie paši reprodukciju piemēri.

Ja Klasiskā Modernisma grāmatas ietvaros šī pārdomu raksta ietvaros der atzīmēt un pieminēt tādus vērā ņemamus vārdus kā brāļi Oto un Uga Skulme (dzimtas vārds, kas ne tikai ar šiem personvārdiem dziļi saistīts ar Latvijas mākslu) vai Romans Suta un Aleksandra Beļcova u.c., par kuriem jau plauktos esoša grāmata gaida savu izlasīšanas kārtu, tad Simbolisma Laikmeta grāmatā nevar nepamanīt, ka pār visiem citiem dominē Janis Rozentāls. Ai, kā bija biški jāpierod, jo nezkāpēc zemapziņā un citkārt automātiski gribas vārdā likt garo ā. Vien vēlāk, kad uz grāmatas noslēgumu tiek apspriests ainavisms, tiek biežāk pieminēts Vilhelms Purvītis, kura nozīmību labāk savukārt noprast no Klasiskā Modernisma grāmatas.

Protams, sev piezīmēs esmu atzīmējis krietni vairāk vārdu, t.sk daži pieminētie tēlnieki kā Teodors Zaļkalns, bet tad sanāktu tikpat garš uzskaitījums, ar kādiem nereti autorei netikums aizrauties. Var saprast vēlmi neizlaist attiecīgās domas piemērus, kurus gribas pieminēt, bet rezultāts drīzāk ir tāds, kurā izlasu dažus pirmos, varbūt pēdējo vārdu un pārlaižu pāri, lai nesanāk, ka, kamēr tiek vārdu listei cauri, ir jau sanācis pazaudēt, piemirst iecerēto domu.

Ja jāsalīdzina, tad labāks pēcgaršas kopiespaids nez kāpēc izveidojies par Klasiskajā Modernismā pasniegto nekā Simbolisma žanram veltītajā, bet ar to nedomājot, ka tāpēc otra dramatiski būtu sliktāk izdevusies. Varbūt daļēji, ka vienlīdz interesantajām viscaur grāmatai esošajām reprodukcijām grāmatu noslēdz attiecīgā laika, plašāka rakstura izpausmju fotogrāfijas, ne tikai portretfoto, kā tas ir Simbolismā. Varbūt daļēji lasīprieka procesu pabojājis, ka Simbolisma grāmatu, kura apjomā ir par 180lpp garāka, neattaisno cerības uz satura ietvara, mīksto vāku izturību un spēju noturēties pie teksta bloka. Kā saka, vajadzēja improvizēt, lai neatdalītos, bet tas tā.

Cik daudz enerģijas tumšais režīms patiesībā ietaupa?

Tumšais režīms no dizaineru eksperimenta pārtapis par vienu no visbiežāk izmantotajiem viedtālruņu iestatījumiem. Daļa lietotāju to izvēlas estētisku apsvērumu dēļ, citi novērtē, ka vakara stundās tas mazāk žilbina acis, bet daudzi ir pārliecināti, ka tumšs fons ievērojami paildzina akumulatora darbību. Šim uzskatam ir reāls tehnisks pamats, taču faktiskais ieguvums ir daudz ciešāk saistīts ar ekrāna […]

Tumšo vakaru noskaņa

Man personīgi rudens tumšais laiks, līdz pirmajiem sniegiem - nu smagi. Ļoti velk uz "nekas nav mīļš, viss ir šķērsām". Nu nepatīk man tas, ka ātri tumšs paliek. Un arī tas, ka iepriekšējais laika periods uzkrājis kaut kādu iekšēju nogurumu. Kaut kāds "galops" bijis ar gariem pārgājieniem ārpus mājas, braukāšanu uz/no Rīgas. Toms jau reizēm pukst, ka sēdēšana vilcienā neesot nogurdinoša, jo nav taču jāstaigā un tamlīdzīgi. Bet arī vilcienā braucot var nogurt. Jo vilciens nav mājas dīvāns, kad "gribu - sēžu, gribu - guļu, un vispār atslābstu". Protams, pa šo laiku sanāca tāds kā ekspromts pēdējās nedēļās. Nebiju plānojusi uz svētkiem uz Rīgu braukt, bet tomēr lecu vilcienā un aizbraucu uz pāris naktīm. Šoreiz pat nenoguru īsti, jo bija pašas lēmums un pašas "bzik". Bez obligātoriskā "tev vajag, kādam citam vajag, un vispār - ir jākustas vairāk".

Grāmatas par skolu rakstīšana drusku bremzīga sanākusi. Biju sacerējusies vēl šī gada sākumā pabeigt. "Par velti mīlēts". Ar iekšēju "vajag, par to ir jārunā" sajūtu pirmo variantu sevi spiežot uzrakstīju, uz redakciju aizsūtīju. Protams, "atmeta" atpakaļ. Jo pavisam nesaprotami, klibi un jēli. Martā vēl. Līdz vasaras viducim apmēram stāvēja man manuskripts izdrukātā veidā un skuma. Tad - pienāca doma ar pavisam intriģējošu sākumu; uzrakstīju, pierakstīju un "aizgāja". Aizsūtīju uz redakciju otrreizējai lasīšanai. Un, bums. Protams, nu jau materiāls, ar kuru var strādāt un ideja saprotama, bet vienalga ļoti jēls.  Tā nu es atkal labojos, rakstos un ceru jau decembrī iesniegt redakcijai jau uzvarētu pasākumu ar mērķi izdošanai. Jātur vismaz kāju pirkstu īkšķi.

Ik pa laikam kāds telefonkrāpnieks piezvana. Reizēm ilgi, pavisam ilgi neviens neuzrodas, un tad čupām zvana, Par vienu tādu rakstīju savā 18.novembra ierakstā, kura pamatā bija bildes no starojošās Rīgas apraksta, bilžu krājuma. Vakar vēl viena dāma piezvanīja. No Igaunijas numura. Man Sociālais dienests esot vēstuli izsūtījis un - kā man labāk esot saņemt: caur pakomātu vai ar kurjeru. Protams, lai nāk kurjers, nekur nesteidzos (Ha. Jebkura oficiāla iestāde nepiesakās pa telefonu, sūta tās ierakstītās vēstules uzreiz, tagad un aizvakar; viņām jau vajag tikai to, lai es ar parakstu apliecinātu vēstules saņemšanu). Katrā gadījumā noskaņojos uz jautrību.

Dāmai savajadzējās mana personas koda sākuma cipariņus> Te nu sāku - kam viņa zvana, vai zina adresi, uz kuru kurjers nākšot. Zinot tikai kurjers, jo vēstule esot pie viņa. Meitene tikai zvanot. Uz manu papildjautājumiem - Kurjers no Tallinas vai Tartu pie manis ieradīsies? Kāpēc viņa man zvana no Igaunijas numura, ja viņas nosauktā iestāde ir Latvijā? - esot starptautisks kurjerkantoris, kādu numuru viņiem iedevuši, uz tādu zvanot. Un tā arī nemācēja man izskaidrot kāpēc nosauktā iestāde pati nezvana un neinformē. Un koda cipariņi esot vajadzīgi kaut kādam PIN kodam, ar kuru man būšot jāparaksta kurjeram saņemšanas kaut kas. Savādāk nenākšot. Vispār, kādu pusstundu ņēmos viņu ar jautājumiem apberot, pie viena viņai laipni pasakot, ka "pati strādāju kurjerdienestā un viņas pieprasījumi nekādi neatbilst kurjerdarba normatīviem un darba pienākumiem". 

Katrā gadījumā man bija jautri, dāmai pašai apnika un viņa nometa klausuli ar vārdiem "tad atdosim to vēstuli arhīvā" piedraudot, ka man par tās vēstules glabāšanu būšot jāmaksā. Ha. Var taču tās krāpniekdāmas izvest no pacietības tālu un dikti. Vismaz es nočakarēju viņas laiku un viņai mazāk kam zvanīt sanāca.

Taks, maķentiņ papukstēju... Nesodiet bargi.

Nācionālā apvienība 2026. gada Saeimas vēlēšanās — vispārīgas ziņas

Sāku apkopot Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumus. Vispirms vispārīgas ziņas.

NA šogad Saeimas vēlēšanās guva 9,0% balsu. Tas ir maķenīt mazāk nekā 9,4% iepriekšējās, 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Tā kā šoreiz zem barjeras palika gandrīz divreiz mazāk balsu (ne vairs 28,3%, bet 15,7%), kuŗas Saeimā tikušiem dod uzvijas vietas, mandātu skaits tomēr krities no 13 uz 10. Panākumi Saeimas vēlēšanās kopš tagadējās NA izveidošanas bijuši tādi:

Piebiedrojos vērtējumam, ka Apvienotā saraksta milzu uzvaras ēnā saglabāt to pašu 9% balsu īpatsvaru īstermiņā ir ciešami, bet ilgtermiņā iznākumi nepriecina — lejupslīde kopš 2014. gada nav pārvarēta.

Vēlēšanu apgabalu skatījumā balsu īpatsvara pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, ir tādas:

Tas pats grafikā:

Lielākais kritums Kurzemē, augstākais atbalsts saglabājies Zemgalē. Par spīti vispārīgam samazinājumam Latgalē — paldies Rolandam Keišam! — ir pieaugums, turklāt sasniegts visu laiku labākais rezultāts kopš neatkarības atjaunošanas (ieskaitot TB/LNNK un “Tēvzemei un Brīvībai” agrākās vēlēšanās), un Latgale vairs nav apgabals ar zemāko balsu īpatsvaru. Tas gan reizē ir piemērs, cik ar Latvijas vēlēšanu sistēmu grūti izšūpot tādu partiju kā Nācionālā apvienība tādā apgabalā kā Latgale augšup vai lejup no viena mandāta:

Nācionālai apvienībai ir mērena pozitīva korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (0,276), kas liecina, ka NA atbalstītāji devušies no migām pie urnām drīzāk cītīgāk par caurmēru. Kā jau latviešu partijai Nācionālai apvienībai ir jūtama pozitīva korrelācija (0,610) ar latviešu mājas valodas īpatsvaru vēlētājos.

NA vēlētāju loks mēreni pārklājas ar citām partijām: augstākā pozitīvā korrelācija ir ar Apvienoto sarakstu (0,432), MMN (0,382) un “Austošo Sauli” (0,354). Pilsētas un lauku dalījumā Nācionālā apvienība maķenīt vēl vairāk pagājusi tālāk no Rīgas un nostiprinājusies lauku pusē. Stiprākā negatīvā korrelācija visnotaļ sagaidāmi ar krievu partijām: SV/AJ -0,557, LPV -0,524, “Stabilitāte” -0,519.

Nākamā rakstā par NA būs laikam jāķeŗas pie kartēm, bet to gatavošana aizņem laiku.

Lēmumu pieņemšana

Dzīve sastāv no nepārtrauktu lēmumu pieņemšanas. Katru rītu pamostoties, mēs pieņemam lēmumu celties vai necelties no gultas, ēst brokastis vai neēst, iet uz darbu vai palikt mājās. Reizēm var šķist, ka patiesībā jau mēs mums nav izvēles, jo gultā taču nevar gulēt visu dienu, jāēd brokastis, jo priekšā daudz darāmā un būs vajadzīga enerģija un jāiet uz darbu, jo nepieciešams pelnīt naudu iztikai. Tomēr tā ir izvēle, jo teorētiski mēs varam to nedarīt vienkārši pieņemot tādu lēmumu. Protams, sekas šādiem lēmumiem var būt destruktīvas, bet neviens neteica, ka visi lēmumi ir pareizi. Šoreiz nedaudz par pareiziem un nepareiziem lēmumiem.

Atceros, kad studiju laikā rakstīju veselu darbu psiholoģijā par lēmumu pieņemšanu. Tur bija fokuss uz jurisprudenci, kur ir sava specifika, tomēr kopīgie principi ir vienādi. Lēmumu var iedalīt divās kategorijās, racionāls lēmums, kas tiek pamatots ar faktiem un analīzi un emocionāls lēmumu, kad cilvēks kaut ko dara, jo viņam ir sajūta par izdarītā lēmuma pareizību. Lielākā daļa lēmumu cilvēka dzīvē tiek pieņemti uz emociju pamata un tikai neliela daļa racionāli. Tas ir izskaidrojams ar to, ka priekš racionāla lēmuma pieņemšanas cilvēkam jāspēj ievākt un apkopota informāciju un jāspēj modelēt dažādas lēmuma sekas. Tas savukārt prasa lielu enerģijas patēriņu un laiku. Pretēji ir lēmuma pieņemšana “klausot savu sirdi”. Pie tam, lielākā daļa lēmumu, kas tiek pieņemti bez intelektuālas analīzes, ir pareizi. Evolūcijas laikā, cilvēki, kuri secīgi pieņēma nepareizus emocionālus lēmumus, vienkārši neizdzīvoja. Viss sabiedrības patēriņš veikalos ir veidots ar domu, ka cilvēks lielā mērā ir neracionāls. Pretējā gadījumā saldumu nodaļu veikalā neviens neveidotu. Tāpēc ar emocionālu lēmumu šajā gadījumā tiek saprasts lēmums, kas tiek pieņemts neizmantojot priekšējo smadzeņu daļu, bet gan smadzeņu daļas, kas atbild par instinktiem.

No šejienes rodas vārdu savienojums “anti intuitīvs lēmums”, kas bieži nozīmē arī racionālu lēmumu. Tas vislabāk izpaužas, kad iekšēji mums šķiet, ka izvēli ir jāizdara vienu, bet patiesībā izrādās, ka tāda izvēle nenodrošina gaidīto rezultātu vai ir vienkārši neefektīva. Anti intuitīvus lēmumus vislabāk var pētīt valūtas vai finanšu tirgū, jo tur šādi lēmumi ļoti ātri dod rezultātu. Piemēram, visi pārdod kādu akciju un tās vērtība krīt. Nopērkot to šodien, rīt tā maksās mazāk un momentā šāds pirkums noved pie ieguldītā kapitāla samazinājuma. Pirkt šādu akciju ir bail un emocijas ir signāls, nepērc. Savukārt, ja paskatās uzņēmuma finanšu rādītājus un tirgus tendences, mēs redzam, ka uzņēmuma ir liels potenciāls, laba finanšu atskaite un pieredzējusi vadība. Tas savukārt norāda uz to, ka ilgtermiņā šāda uzņēmuma akciju iegāde ir izdevīga un var palielināt ieguldīto kapitālu. Veicot analīzi, uz faktiem un izpēti balstīts lēmums būtu pirkt krītošas cenā akcijas, jo tā ir iespēja iegādāties uzņēmuma daļas lētāk, iespējams pat zem tirgus objektīvās akciju vērtības. Cits piemērs ir mācības, emocionāli gribas sevi pažēlot, izdarīt mazāk, atpūsties, varbūt pat nemācīties vispār, jo priekš kam. Savukārt racionāla izvēle ir sevi piespiest un motivēt paveikt uzdotos uzdevumus un apgūt mācību vielu. Pirmā gadījumā momentā cilvēkam būs labi, bet ilgtermiņā šāda izvēle būtiski samazinās iespēju pelnīt nākotnē un izrādīsies finansiāli neizdevīga.

Skaidrs, ka mēs nevaram pieņemt katru lēmumu, pamatojoties uz dziļu un plašu faktu analīzi, tomēr ir jāspēj svarīgus lēmumus pieņemt lēni un apdomīgi. Šāda pareizi pieņemtu lēmumu ķēde, kuras pareizību var mērīt ar ilgstošu efektivitāti un mērķu sasniegšanu, rezultātā izveido tādu dzīvi un tādus apstākļus, kas ir labāki par to cilvēku situāciju, kuri secīgi ir pieņēmuši neefektīvus un neracionālus lēmumus. Daba mums ir devusi ļoti sarežģītas smadzenes un dažādas tās daļas darbojas lēmuma pieņemšanā arī tajā skaitā, lai ekonomētu enerģiju, tomēr mūsdienu sabiedrība, kurā ir studijas un finanšu tirgi, ir pārāk sarežģīta, lai paļautos tikai uz instinktiem.

Diplomātijas neveiksmes

Karš Ukrainā turpinās, bet nekas neliecina, ka Kremļa mērķi būtu mainījušies. Nav signālu, ka Maskavas diktators būtu ko sapratis vai nožēlotu tautiešu dzīvību upurēšanu, jo Šeņdžeņā neizturēja un iespiedzās piedraudot, ka Krievijas atbildes pasākumi ukraiņiem turpmāk būšot “daudz sāpīgāki nekā līdz šim”.  Kremlis starptautiskās attiecības uztver kā kauju, kurā viena puse var iegūt tikai tad, ja otra […]

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===