nekur.lv

Lai gan latviešu lasītājam pagaidām nav pieejams Rulfo slavenais romāns Pedro Páramo, ir iztulkots viņa stāstu krājums "Līdzenums liesmās" (El Llano en llamas), kas izdots divus gadus pirms romāna un bija Rulfo literārā debija. Ja jums patīk Markess, ir liela iespēja, ka patiks arī Rulfo. Taču, ja Markesa romāni var nogurdināt ar savu apjomu un tēlu daudzumu, tad Rulfo stāsti ir tieši tik īsi, lai varētu izsekot tēla attīstībai no sākuma līdz beigām, neapjūkot trīsdesmit septiņos sižeta apkārtceļos.

Palaižot pasaulē "Līdzenums liesmās", autoram bija tikai 36 gadi. Kāpēc pieminu viņa vecumu? Jo šie stāsti man šķiet tik jaunam cilvēkam neparasti sena vieduma un latīņamerikāņu senču gudrību piesātināti. Taču pirms ķeraties pie pašiem stāstiem, iesaku izlasīt Ilmāra Zvirgzda pēcvārdu. Tas palīdzēs mazliet iepazīt pasauli, kurā jūs ievedīs meksikāņu spalvas meistars, un ļaus mesties tajā iekšā, baudot, nevis mēģinot izprast. Patiesībā te nemaz nav jāmēģina saprast. Ir jāļaujas, jāpeld līdzi stāstam un tā varoņu domu plūsmai.

Šie teksti burtiski dveš pretī svelmi, sausumu un iznīcību. Cilvēks tajos nometas ceļos likteņa priekšā. Dažreiz viņš tiek saudzēts, bet citreiz tiek aiznests no krastiem izgājušas upes straumē kopā ar milzīgiem koku stumbriem un dumjām govīm. Nav arī brīnums, ka Rulfo ar burtiem rada tik spilgtas un gandrīz fiziski sajūtamas vārdu gleznas, kas acu priekšā pārtop īsfilmās. Viņš bija ne tikai rakstnieks, bet arī scenārists un fotogrāfs.

Šī ir karstasinīga literatūra, kurā ik pa laikam kāds mirst, izlaiž garu, tiek nogalināts vai pakārts. Īsāk sakot, nāves un iznīcības te ir daudz. Taču Rulfo par to neraksta drūmi. Tikpat labi nevarētu teikt, ka viņš raksta gaiši vai cerīgi. Drīzāk kā medicīnā: pēc fakta un būtības, bez liekām emocijām. Un man tas ļoti patika.

Rulfo stāstu darbība norisinās Meksikas lauku apvidos Meksikas revolūcijas laikā un gados pēc tās. Stāsts "Ziemeļu pāreja" mani mudināja domāt par to, kāpēc cilvēki pamet ģimeni un dodas meklēt iztiku tālu prom, un ko tas no viņiem prasa. Savukārt stāstā "Tu nedzirdi suņus rejam" es noteikti neuztvēru kādu zemtekstu, ko, visticamāk, pamanītu Meksikas vēstures vai kultūras zinātāji.

Stāstu "Luvina" iesaku lasīt tikai tad, kad ārā ir vismaz +26 grādi. Noteikti sēdiet ēnā, lai nepārkarstu, bet vēlams, lai nav ne mazākās veldzējošas vēja pūsmas. Ir jājūt viegls diskomforts no karstuma. Tad arī jūs nokļūsiet tajā Luvinā.

"Skaties, no kuras puses gribi, Luvina ir viena bēdīga vieta. Jūs aiziesiet turp un pats sapratīsiet. Skumjas tur ir novijušas ligzdu, tā es teiktu. Tā ir vieta, kur nepazīst smaidu, it kā visiem cilvēkiem būtu koka ģīmji. Un jūs, ja vēlaties, šo skumību pamanīsiet jebkurā diennakts laikā. Vējš, kas tur pūš, rausta to uz visām pusēm, bet nekad neaiznes prom. Tā vien liekas, ka skumjas būtu tur dzimušas. Un tās pat var sajust un nogaršot, jo skumjas cilvēkam tur ir kā pielipušas, piekļāvušās cieši klāt un tik nospiedošas kā smags plāksteris uz sirds dzīvās miesas." /100.-101.lpp./

Ja man jautātu, caur kuru autoru vislabāk iepazīt Latīņamerikas literatūras sajūtu, es atbildētu šādi: caur Markesa romāniem vislabāk sajūtams maģiskais reālisms, bet caur Rulfo stāstiem - savdabīgā Latīņamerikas dvēsele. Vismaz man tā gribētos domāt, jo fiziski tajā pasaules malā vēl neesmu viesojusies, tikai caur literatūru.

Paldies izdevniecībai "Aminori", kas dod latviešu lasītājiem iespēju iepazīt autoru, kura daiļrade būtiski ietekmēja vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta rakstniekiem un līdz ar to arī visu Latīņamerikas literatūras uzplaukumu!

Ventspils pašvaldības policija aizvadītajā nedēļā reaģēja uz 85 izsaukumiem. Par dažādiem pārkāpumiem aizturētas 17 personas, bet kopumā reģistrēti 125 administratīvie pārkāpumi.

Šie dati raksturo vienas nedēļas darba apjomu, taču pašvaldības paziņojumā nav norādīti konkrēti pārkāpumu veidi vai izsaukumu iemesli. Nav sniegts arī salīdzinājums ar iepriekšējām nedēļām, tādēļ no publicētajiem skaitļiem nevar secināt, vai pārkāpumu un izsaukumu skaits Ventspilī ir pieaudzis vai samazinājies.

Sagatavoja ikdiena.lv redakcija, izmantojot Ventspils valstspilsētas pašvaldības publiskoto informāciju.

Nedēļā reģistrēti 125 administratīvie pārkāpumi

Policijas inspektori divos gadījumos palīdzējuši citiem dienestiem un pašvaldības iestādēm. Avotā nav precizēts, kādos apstākļos palīdzība bijusi nepieciešama.

Izsaukumu un administratīvo pārkāpumu skaits raksturo atšķirīgus darba rādītājus. Publicētā informācija neļauj pieņemt, ka katrā no 85 izsaukumiem konstatēts pārkāpums vai ka visi 125 pārkāpumi fiksēti pēc iedzīvotāju ziņojumiem. Tāpat nav norādīts, cik lietu saistītas ar vienu personu vai notikumu.

Ziņojumus Ventspilī pārbauda visu diennakti

Ventspils Pašvaldības policija uzsver, ka iedzīvotāju un pilsētas viesu sniegtā informācija tiek nekavējoties pārbaudīta un izvērtēta. Par sabiedriskās kārtības problēmām policijai iespējams ziņot 24 stundas diennaktī.

Pašvaldības paziņojumā norādīti divi saziņas tālruņi: 63680808 un 2868080.

Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība

Par šī gada visai svarīgo notikumu - Saeimas vēlēšanām. 

Šim notikumam gatavojas 14 partijas. Pat Gobzems saaktivizējies, viņa "Gobzema saraksts" ir reģistrēts kā sestais pieteikums partiju sarakstā. Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ir reģistrēta kā astotā. Hm, cik vietu Saeimā dabūs klauns un cik vietu - buldozers? Kaut kā šaubos, ka klauns šogad tiks pāri tiem iekļūšanas procentiem? Pagājušā reizē izgāzās un aizlaidās uz Spāniju, kur pat vārdu/uzvārdu esot nomainījis... Kas tad viņu pamudināja balotēties ar uzvārdu, kurš vairs nav viņa pēc dokumentu maiņas? Buldozers - pašvaldību vēlēšanās bulciņu tā arī nedabūja, kaut gan Rīgā ieguva vislielāko balsu un, attiecīgi, vietu skaitu pašvaldībā. Buldozers noteikti laikam ka būs mazākumā pat ar spožiem rādītājiem...

Man tomēr  šobrīd lielākas bažas rada neziņa par to, kas notiks Latgalē. Zināmā mērā Ludzai tuvākajā lielpilsētā Daugavpilī. Un par to, ka Latgalē, un Daugavpilī tajā skaitā, (un labojiet mani, ja kļūdos) diezgan aktīva ir "Politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs"" ar astoto kārtas numuru partiju sarakstā. Mani šajā, Latgalei piedāvātajā, sarakstā dikti uztrauc viens personāžs. Aleksejs Viktorovičs Vasiljevs. Ne tāpēc, ka etniskais krievs. Šajā gadījumā - kāda nozīme tautībai. Nozīme laikam ir tajā, ka viņa izteikumi, kurus viņš publicē vietnes Facebook grupā Ludzas balss - Голос Лудзы - ir pat neslēpti kolaboratoriski, putiniski un izteikti mordoriski. Kārtējais žduns, kurš gatavs Kremlim sarkano paklājuņu izritināt un ar ziediem rokās sagaidīt.

Kaut kā netīšām, un varbūt tas ir mans kukū, bet šo personāžu gribētos iepazīstināt ar napalmu... Pat attiecībā uz Šleseru un Gobzemu man nav šādas vēlmes...

Ja meklē gardu, sildošu un ar uzturvielām bagātu maltīti, ko viegli pagatavot vasaras izskaņā, kad pieejami gan vietējie jaunie burkāni, gan ziedkāpsoti, šie siltie pērļu kuskusa salāti būs īsts atklājums, jo ir gan sātīgi, gan satur daudz dārzeņu.  Zaļumu mērces pagatavošanai derēs sezonas dārza zaļumi – vari izmantot pētersīļus vai koriandru, bet tikpat labi garšos...

lasīt talāk »

The post Siltie dārzeņu un kuskusa salāti  appeared first on Lindas Virtuve.

7. jūnijs

(Rīga – Ļubļana – Čatež ob Savi)

Vasara vēl lāga nav sākusies un mēs, kā jau ierasts, dodamies ceļojumā. Šāda steiga, vismaz agrāk, tika pamatota ar to, ka ir jāpaspēj pirms vāciešiem. Tie jau ar’ vasarā mājās nesēž un labprāt pārpludina Eiropu. Tāpēc, neskatoties uz pašu jūnija sākumu, mēs jau esam sasējuši pauniņas un dodamies uz lidostu. Tā ka ceļotāji esam pieci, tad uz lidostu dodamies divās mašīnās, jo nu negribas atstāt mašīnu lidostas stāvvietās. Mani aizved pirmo un es visnotaļ veiksmīgi iestājos bagāžas nodošanas rindā, tā ka tā jau labi izstāvēta līdz ar pārējo ierašanos. Lidostas bagāžas kontroli ar izejam bez problēmām, es tikai aizmirsu no rokas pulksteni noņemt un uz drošībnieka jautājumiem, vai man nav kaut kas no metāla kabatās vai uz rokas, droši atbildēju: “Nav”. Tas laikam nosprieda, ka ar muļķiem nevajag strīdēties un palaida.

Lidmašīnu gan nākas gaidīt veselu stundu, un visi, kas ir sēdējuši lidostā, zinās, ka tā stunda ir reāls pārbaudījums viedierīču baterijas līmeņiem. Varētu teikt, ka visnotaļ bīstams, jo airBaltic lielākoties USB uzlādi nepiedāvā. Lidojam ar lidmašīnu, kura nes Tallinas vārdu. Uz tās ir pieejams internets un tādēļ lidojums paiet ļoti ātri. Esam iesēdināti vienā no pēdējām rindām. Ja godīgi, mani mulsina tās grupas pie iekāpšanas, man uz biļetes gan turp, gan atpakaļceļā bija grupa, kura nekad netika nosaukta. Lai nu kas, bet dūmskrollings nokauj jebkādu laika izjūtu. Pacel galvu un lidmašīna jau sāk nolaišanos Ļubļanas lidostā. Šoreiz neviens neaplaudē. Mēs ar dēliem liekam derības, kurš no pasažieriem pirmais pielēks kājās, lai uzsāktu izkāpšanas spīdranu. Paveroties nākotnē, tiešām tas, kurš pirmais pierāvās kājās, pirmais arī tika terminālī. Kā tad es to zinu, sēdot lidmašīnas aizmugurē? Ha! Lidmašīnā atvēra abas durvis un es varēju spīdranot bez piepūles.

Skriešanai gan nav nekādas lielās jēgas, jo mums jāgaida bagāža. Mani atstāj gaidīt un es nosolos atkal nesajaukt somas kā toreiz Ženēvā. Iespējas bija, jo Rimi akcijas somas vēl nav izmirušas pa šiem gadiem. Drošības pēc gan atveru somu un pārbaudu, vai tā ir mūsu. Tagad atliek vien doties uz mašīnas nomas punktu un skatīties, kādu vāģi mums šoreiz Europcar būs sagādājis. Esam pieteikušies uz Volkswagen Golf, bet dabūjam Ford Focus 1 litra hibrīdu. Piepērku vēl apdrošināšanu pa pilnu programmu, jo nevar jau zināt, kas te var atgadīties. Mums pasaka vietu, kur mašīnu savākt un kā viņu pēc tam nodot. Skaidrs, ka, aizejot uz norādīto stāvvietu, tur mašīnas nav, ir tikai stāvvietas numurs. Nospiežu mašīnas atslēgšanas pogu un tā atrodas labu gabalu nostāk. Fokusam defektu ir kā suņam blusu, nezinu, kur ar viņu braukuši vai ar ko naidojušies, bet sāni noskrāpēti, diski noborkāti. Drošības pēc nofilmēju šo brīnumu, sakraujam mantas un braucam uz Čatež ob Savi.

Brauciens aizņems nedaudz virs stundu, bet lielākoties būs jābrauc pa ātrgaitas šoseju un tas te ir 130km/h. No lidostas uz šoseju es braucu, vadoties pēc Ivara ieteikumiem, un tas mani dzen pa kaut kādām sīkām tetertakām. No vienas puses ļauj piešauties pie mašīnas, no otras nevar saprast, vai maz braucam pareizajā vilcienā. Mašīnai mīnuss  ir tāds, ka nav kruīza kontroles, ir tikai limiteris, nākas izmantot to, kas ir. Tā kā ar Volvo esmu daudz braukājis ikdienā, Forda vadība ir stipri līdzīga, piešaujos salīdzinoši ātri. Grūtāk bija salāgot āra karstumu ar patīkamu vēsumu mašīnā, jo nu dikti intuitīva tā saskarne nebija. Lai vai kā, tiekam uz šosejas un braucam.

Brauciens ne ar ko īpašu neizceļas, visi te brauc pasīvi agresīvi, bet tas jau arī Latvijā nav nekāda novitāte. Galvenais – neņemt galvā un braukt tikpat agresīvi. Mūsu pirmā pieturvieta ir kāds slavens restorāns Nova Mesta pilsētā, kas saucas McDonalds. Diemžēl lingvistiska pārpratuma dēļ aizšaujam garām pareizajai nobrauktuvei un nākas braukt atpakaļ pa sānu ceļiem. Šodien brīvdienas un nekas nestrādā, bet tas man pielēca tikai brīnoties, ka lielveikala stāvvieta ir praktiski tukša. Paēdam un braucam uz galamērķi Čatež ob Savi.

Vispār jau ja tā padomā, tad pilsētu sauc Izcirtums pie Savas (tā ir upe), ļaunas mēles no Brežices melš, ka Čatež vispār nozīmē purvs, bet tas lai paliek viņu ziņā. Šis ciematelis ir slavens ar to, ka te atrodams lielākais dabiskais Spa Slovēnijā. Te apakšā visam ir termālie avoti, kas aizpilda baseinus un tie savukārt pievilina tūristus, tādus kā mūs. Mūsu ceļojuma virsplāns paredz uzturēties karstajos avotos veselas divas ar pusi dienas.

Iesākumā iečekojamies viesnīcā, mums izsniedz aprocītes, kas dienā divas reizes nodrošinās mums ieeju akvaparkā – vai nu telpās vai āra zonā, ka nu vēlēsimies. Armands un Ernests izlemj, ka sāksim ar ārējo. Es jau no šādām runām vien jūtu, ka man sāk veidoties peldplēve. Viesnīcai nav ne vainas, mums numuriņam ir pat divi balkoni, tikai trūkst veselas trīs gultas. Ejam uz uzņemšanu lietu skaidrot. Mums saka, lai nesatraucas, apteksnes visu nokārtošot. Neuztraucamies un ejam ievērtēt akvaparku.

Ko lai saka, ūdens tiešām ir silts un darīt tur ir ko, ja patīk dirnēt neko nedarot. Cenšos, cik var, bet man jau tā laiskošanās ūdeņos diez ko nepatīk (tas laikam aiz vecuma, jo agrāk patika). Stundu vēl var izturēt, bet viss, kas iet pāri, jau ir sevis mocīšana. Dēliem gan patīk un viņi varonīgi testē visas trubas un baseinus. Jāatzīmē, ka uzraudzība te ir diezgan relaksēta. Izplunčājušies dodamies atpakaļ uz viesnīcu, tur konstatējam, ka gultas nav uzradušās. Dodoties uz vakariņām par to paziņojam uzņemšanā. Vakariņas mums iekļautas viesnīcas cenā. Piedāvājums normāls, tikai mums gadījies tas pavārs, kurš uzskata, ka vislabākais ēdiens ir tāds nopietni pārcepts. Nezināju, ka var pārcept nesadedzinot pankūku! Piešaujamies un neņemam tik pārceptas lietas. Atgriezušies numuriņā, konstatējam, ka divas gultas ir parādījušās (izvilkts dīvāns, bet trešā nav). Nododam ziņu uzņemšanā, sola visu sakārtot. Pēc pāris stundām uzzinām, ka apkalpojošais personāls aiztinies mājās neko neizdarījis. Nekas, izspiežam gultasveļu no viesnīcas administratores un liekamies gulēt.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija