Siguldas novadā “Uzziedēšana” — bez maksas līdz 30. septembrim

Krāsains pļavas ziedu paklājs ar baltām un dzeltenām puķēm Latvijas dabā, vasarā.

Zintas Miezaines gleznu izstāde “Uzziedēšana” no 2026. gada 20. jūlija līdz 30. septembrim skatāma Lēdurgas kultūras nama Magnolijas zālē, Emiļa Melngaiļa ielā 2, Lēdurgā. Izstādes apmeklējums ir bez maksas. Tā ir viena no Siguldas novada kultūras norisēm, ko savā plānā var iekļaut glezniecības interesenti un vietējo izstāžu apmeklētāji.

Informācija par izstādi publicēta Siguldas tūrisma pasākumu vietnē. Pieteikumā apstiprināts izstādes nosaukums, māksliniece, norises vieta, datumi un bezmaksas ieeja. Vairāk nekā divus mēnešus ilgais apskates periods ļauj izvēlēties piemērotu apmeklējuma dienu vasaras otrajā pusē vai septembrī.

Magnolijas zālē skatāma Zintas Miezaines glezniecība

Izstādes centrā ir mākslinieces Zintas Miezaines darbi, kas apvienoti ar nosaukumu “Uzziedēšana”. Tās norises vieta ir Magnolijas zāle Lēdurgas kultūras namā — konkrēti identificēta telpa, kas apmeklētājiem palīdz atšķirt izstādi no citām iespējamām norisēm tajā pašā ēkā.

Avota pieteikumā nav aprakstīts izstādīto gleznu skaits, darbu tematika vai izmantotās tehnikas. Nav publicēta arī pavadošā programma vai ziņas par atsevišķiem izstādes pasākumiem. Tādēļ “Uzziedēšana” piesakāma tieši kā ilgākā periodā apskatāma gleznu izstāde, nevis kā norise ar izziņotu atklāšanas programmu vai vairākiem pasākumiem.

Lasītāji, kuri vēlas apskatīt vēl kādu mākslas izstādi Siguldas novadā, var iepazīties arī ar informāciju par Jāņa Anmaņa izstādi Siguldā.

Izstādes apskatei pieejams plašs datumu periods

“Uzziedēšana” Lēdurgā skatāma no 20. jūlija līdz 30. septembrim. Praktiski tas nozīmē, ka interesentiem nav jāierodas vienā konkrētā pasākuma dienā: avotā norādīts viss izstādes norises periods. Pēdējais publicētais apskates datums ir 30. septembris, tādēļ apmeklējumu nepieciešams ieplānot ne vēlāk par šo datumu.

Ieeja izstādē ir bez maksas. Avotā nav norādīta biļešu iegāde, līdz ar to publicētā informācija neparedz izdevumus par izstādes apskati. Tas ir īpaši būtiski apmeklētājiem, kuri izvēlas vietējo kultūras norisi pēc izmaksām un vēlas jau iepriekš zināt galveno apmeklējuma nosacījumu.

Darba laiku un pieejamību vērts precizēt pirms brauciena

Pasākuma pieteikumā nav norādīts konkrēts apmeklējuma laiks, Magnolijas zāles ikdienas darba stundas, iepriekšējas pieteikšanās vai rezervēšanas kārtība. Tajā nav arī transporta norāžu un informācijas par telpu pieejamības nosacījumiem. Šie praktiskie jautājumi īpaši jāņem vērā, ja apmeklētājs uz Lēdurgu dodas noteiktā dienā vai no citas apdzīvotas vietas.

Aktuālo zāles darba laiku un citus apmeklējuma nosacījumus pirms došanās iespējams precizēt Lēdurgas Kultūras namā pa tālruni 29 166 140 vai e-pastu ilze.klavina@sigulda.lv. Izstādes adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 2, Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads, LV-4012.

Avots: Sigulda Tourism Events

“Ventspils šķēpi” 6. septembrī atklās stadionu

Sarkans vieglatlētikas skrejceļš ar baltām līnijām un skatītāju tribīnēm ar zilām sēdvietām fonā.

Svētdien, 6. septembrī, Olimpiskā centra “Ventspils” stadionā vienā dienā notiks rekonstruētās sporta būves atklāšana un olimpiskā čempiona Daiņa Kūlas starptautiskās sacensības “Ventspils šķēpi 2026”. Sacensības sāksies plkst. 10.00, bet svinīgā atklāšanas ceremonija paredzēta plkst. 13.00. Pasākums varētu interesēt gan vieglatlētikas līdzjutējus, gan ģimenes un citus apmeklētājus, kuri vēlas klātienē redzēt atjaunoto stadionu.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības publicētajā informācijā nav norādīta ieejas maksa vai apmeklētāju reģistrācijas kārtība. Avotā nav minēta arī precīza stadiona adrese, pasākuma beigu laiks, transporta iespējas un piekļūstamības nosacījumi, tādēļ šīs detaļas pirms došanās ieteicams pārbaudīt pašvaldības aktuālajā informācijā.

Sacensību diena sāksies ar jaunajiem šķēpmetējiem

Dienas pirmā daļa no plkst. 10.00 būs veltīta šķēpa mešanai U14, U16 un U18 vecuma grupās. Plkst. 13.00 sekos rekonstruētā stadiona svinīgā atklāšana ar uzrunām un muzikāliem priekšnesumiem, bet plkst. 13.50 sāksies pieaugušo sacensību daļa.

Laiks Programma 10.00 Šķēpa mešana U14, U16 un U18 vecuma grupās 13.00 Stadiona atklāšanas ceremonija ar uzrunām un muzikāliem priekšnesumiem 13.50 Šķēpmešana vīriešiem un sievietēm, 200 metru skrējieni, sieviešu trīssoļlēkšana un vīriešu tāllēkšana

Apmeklētāji, kuri vēlas redzēt visu programmu, stadionā var ierasties uz sacensību sākumu. Savukārt atklāšanas ceremonija un Latvijas vadošo vieglatlētu starti paredzēti dienas otrajā daļā.

Uz starta gaidāmi Latvijas vadošie vieglatlēti

200 metru skrējienos paredzēts Oskara Gravas un Ievas Malnačas starts. Grava šogad Eiropas čempionāta finālā Birmingemā izcīnīja piekto vietu, bet 17 gadus vecā Malnača U18 Eiropas čempionātā 200 metros ieguva ceturto vietu. Šajā sezonā viņa labojusi Latvijas U18 rekordus gan 100, gan 200 metru distancē.

“Ventspils šķēpi” 6. septembrī atklās stadionu

Sieviešu trīssoļlēkšanā skatītāji varēs vērot Ventspils vieglatlētes Brendas Džilianas Apsītes startu. Sacensību otrajā daļā notiks arī šķēpmešana sievietēm un vīriešiem, kā arī vīriešu tāllēkšana.

Atjaunoti aptuveni 7900 kvadrātmetri stadiona seguma

Stadiona rekonstrukcijā demontēts iepriekšējais segums un tā pamatne, izbūvēta lietus ūdens novadīšanas sistēma un ierīkoti jauni vieglatlētikas sektori. Tajos ieklāts starptautiskajiem standartiem atbilstošs sporta segums. Kopumā atjaunota aptuveni 7900 kvadrātmetru platība.

Iepriekšējais stadiona segums bija izbūvēts 1993. gadā, bet tā virskārta atjaunota 2003. un 2014. gadā. Pašvaldība norāda, ka rekonstrukcija uzlabos treniņu apstākļus un iespējas Ventspilī rīkot augsta līmeņa vieglatlētikas sacensības. Būvdarbu kopējās izmaksas sasniedza 1 084 265 eiro.

Plānojot apmeklējumu, galvenie apstiprinātie atskaites punkti ir sacensību sākums plkst. 10.00, stadiona atklāšana plkst. 13.00 un pieaugušo disciplīnu sākums plkst. 13.50; informācija par ieejas nosacījumiem un pasākuma beigu laiku avotā nav sniegta.

Avots: Ventspils valstspilsētas pašvaldība

Rīgā 1. septembrī: pārbaudiet skolēna biļeti un maršrutu

Modernais sabiedriskais autobuss kursē pa vēsturisku pilsētas ielu ar senlaicīgu arhitektūru.

Sākoties 1. septembra rītam, Rīgas ģimenēm pirms došanās uz skolu ir vērts pārbaudīt trīs lietas: skolēna braukšanas tiesības, izvēlētā maršruta kustības sarakstu un jaunākos paziņojumus par sabiedriskā transporta izmaiņām. Tas palīdz laikus pamanīt neatbilstības un samazina kavēšanās risku pieturās vai pārsēšanās vietās.

Publicēts 2026. gada 1. septembrī. Autors: “Labadiena” redakcija.

Kas jāpārbauda pirms iziešanas no mājām

Pirmajā skolas rītā drošāk ir nepaļauties tikai uz iepriekšējā mācību gada ieradumiem. Maršrutu plānotāja informācija, kustības saraksti un operatīvie paziņojumi var tikt atjaunināti, tādēļ pārbaude jāveic iespējami tuvu izbraukšanas laikam.

Īsa darbību secība:

  • pārbaudiet skolēna braukšanas tiesību derīgumu;
  • atrodiet vajadzīgo autobusa, tramvaja vai trolejbusa maršrutu;
  • salīdziniet atiešanas laiku, virzienu un pieturu;
  • izlasiet jaunākos paziņojumus par izmaiņām;
  • ieplānojiet papildu laiku ceļam un pārsēšanās reizēm.

Konkrētas atlaides, bezmaksas braucieni, papildreisi vai slēgtas pieturas nav jāpieņem kā pašsaprotamas. Šāda informācija jāmeklē jaunākajā oficiālajā “Rīgas satiksmes” paziņojumā.

Skolēna biļetes un braukšanas tiesību pārbaude

Oficiālā informācija par biļetēm un pasažieru kategorijām ir pieejama “Rīgas satiksmes” vietnē. Tur jāpārbauda skolēnam piemērojamie nosacījumi un tas, vai braukšanai nepieciešamās tiesības ir derīgas un noformētas atbilstoši aktuālajai kārtībai.

Ja ģimenei nav pārliecības par skolēna izmantotā biļetes nesēja vai profila statusu, nevajadzētu paļauties uz pieņēmumu, ka iepriekšējā gada kārtība turpinās automātiski. Jāizmanto vietnē norādītie oficiālie klientu saziņas kanāli un jānoskaidro, kā konkrētajā gadījumā pārbaudāms derīgums.

Pirms bērns dodas ceļā patstāvīgi, vecākiem noder pārrunāt arī praktisko rīcību: kur glabāt braukšanai nepieciešamo līdzekli, ko darīt, ja tas nedarbojas, un kam piezvanīt, ja brauciena laikā rodas neskaidrības.

Rīgā 1. septembrī: pārbaudiet skolēna biļeti un maršrutu

Maršruta, virziena un pieturu pārbaude

“Rīgas satiksmes” oficiālajā vietnē izvēlieties maršruta plānotāju vai attiecīgā transporta kustības sarakstu. Meklējiet braucienu pēc faktiskās sākuma pieturas un skolas tuvākās pieturas, nevis tikai pēc maršruta numura.

Īpaši pārbaudiet:

  • vai izvēlēts pareizais kustības virziens;
  • no kuras pieturas un pieturas puses transports atiet;
  • cik ilgs laiks paredzēts pārsēšanās vietā;
  • vai maršrutā nav norādīta aktuāla izmaiņa;
  • kāds ir nākamais iespējamais reiss, ja pirmais tiek nokavēts.

Ja ceļā paredzēta pārsēšanās, atstājiet laika rezervi iešanai starp pieturām. Maršruta plānotāja aprēķinātais savienojums var būt izpildāms parastā situācijā, taču bērnam nepazīstamā vietā pārsēšanās var prasīt ilgāku laiku.

Noder arī rezerves variants: cits piemērots maršruts, vēlākā reisa laiks vai droša vieta, kur bērns var gaidīt. Pirms pirmā patstāvīgā brauciena vēlams kopā apskatīt pieturu nosaukumus un secību.

Kā rīkoties, ja no rīta parādās transporta izmaiņas

Ja kustības saraksts nesakrīt ar iepriekš saglabāto informāciju, par aktuālāku uzskatiet oficiālajā vietnē redzamo jaunāko informāciju. Pārbaudiet gan konkrēto maršrutu, gan “Rīgas satiksmes” aktuālos paziņojumus, jo operatīva izmaiņa var ietekmēt pieturu, atiešanas laiku vai pārsēšanos.

Pamanot izmaiņas, vispirms noskaidrojiet, vai tās skar tieši izvēlēto virzienu un brauciena laiku. Pēc tam pārplānojiet braucienu un informējiet bērnu par jauno pieturu vai pārsēšanās vietu. Ja informācija nav viennozīmīga, izmantojiet tikai oficiālos saziņas kanālus, kas norādīti uzņēmuma vietnē.

No mājām ieteicams iziet agrāk nekā parastā skolas dienā. Laika rezerve palīdz, ja pieturā jāorientējas, transports ir nokavēts vai jāizvēlas rezerves maršruts. Tieši pirms iziešanas vēlreiz atveriet izvēlēto kustības sarakstu un jaunākos paziņojumus.

Avots: Rīgas satiksme

Zviedrija Septītā diena

13. augusts

(Hamburgsund – Fjällbacka – Veddö )

Tā kā vakar mums bija nosacīta brīvdiena un daudz nestaigājām, tad šodien ir nolemts veikt veselus trīs pārgājienus, tie gan nav plānoti dikti gari. Dodamies brokastīs, nu jau jums ir savs galds, pie kura sēžam katru rītu, tādu nav baigi grūti dabūt, mēs te esam praktiski vienīgie brokastotāji šādā agrumā. Ap šo laiku vēl var manīt vīrieti, kurš nodarbojas ar degvielas uzpildīšanu īres motorlaivās. Mēs ar Maiju esam apsvēruši tādu noīrēt, bet nu es nejūtos baigais laivotājs. Un te ja kaut kur jāairē, tad tas ir kilometriem. Tad vēl ir sieviete, kura rīko jogas nodarbības un ap 8:10 viņa stiep savu paklājiņu gar ēdamzāles logiem. Nu un vēl, atkarībā no kontingenta, ir krabīšu ķērāji. Tie rosās visu dienu, vecums, izskatās, ir no trīs gadiem līdz septiņdesmit. Pie kempinga ir tāda kā platforma ar mājiņām un soliņiem un no tās entuziasti makšķerē un ķer krabīšus. Krabīšu ķeršanas uzparikti pārdod kempinga bodītē. Tā ir maza makšķerīte, kurai āķa vietā ir knaģītis. Pie knaģīša pieķibini garneli, iemet un gaidi, kad krabis to sagrābs un tad jau tik velk ārā. Ilgu laiku mums šķita, ka neviens neko nekad nav noķēris, bet tad vakar speciāli pēc dušu apmeklējuma aizgājām garām tikai paskatīties. Un ko tu domājies -vienam spainītī spārdījās veseli četri krabji!

Pirmā mūsu šodienas taka sākas pilsētiņā ar nosaukumu Hamburgsund. Mēs tur esam uz strīpas jau pusdesmitos. Mašīnu noparkojam nomalē, te nedrīkst turēt ilgāk par divdesmit dienām, bet ir par velti. Iet gan nākas kādu puskilometru un pa ceļam redzam daudzas vietas, kurās varētu nolikt mašīnu, bet mēs jau esam investējušies un izbaudām pastaigu. Ejam, līdz nonākam līdz prāmītim. Tehniski, man šķiet, te varētu uzbūvēt parastu tiltiņu, bet nu laikam vietējie jahtotāji ir pret. Kāpjam uz viņa virsū un braucam pāri uz noskatīto taku. Šeit uz klints kaut kādā veidā ir izaudzis mežs un mēs pēc būtības ejam pa meža taku. No sākuma kāpjam kalnā un tad atkal lejā līdz šaurumam, tur tāda veca laivu piestātne ar skatu uz Hamburgsund. Ja nedaudz uzrāpjas atpakaļ kalnā, tad pat ir soliņš kur piesēst. Piesēžam, jo nu soliņš tak ir, un ko tu domājies! Pa šaurumu peld tas pats trīsmastnieks, ko aizvakar redzējām pie Ramsvikas! Nu man ir skaidrs, tas kuģis mūs izseko. Pagaidām, līdz šis aizkuģo, un dodamies tālāk. Tālāk ir tas pats mežs un akmens, vienu brīdi tiekam virs meža un man rodas vēlme uzlīst pašā akmens virsotnē. Maija no šāda pasākuma atsakās, bet es meklēju taku augšup. Sasniedzu virsotni, varu redzēt visu apkārtni līdz lielajai jūrai. Bonusā virsotnē ir kāds dzīvnieciņa galvaskauss. Ar to var teikt – taka ir beigusies. Ejam atpakaļ uz pilsētiņu. No vienas puses var teikt, ka it kā nekas īpašs, pastaiga uz stundiņu, bet nu prāmītis un skats uz pilsētiņu likās tā vērts.

Nākošā mūsu pietura ir daudz nopietnāks pārgājiens. Pilsētiņa saucas Fjällbacka, nav tālu jābrauc. Te mēs kāpsim augšā piepilsētas klintī pa Vetteberget Trappuppgång un tad iesim pārgājienā. Esam salasījušies, ka pilsētiņā nav kur mašīnu nolikt un atstājam to nomalē, jo nu kājas jau tik pagurušas mums nav. Uzreiz uz kalnu nesperamies, bet izejam cauri ostai un nočekojam vizuāli veikaliņus un tikai tad kāpjam uz trepēm. Trepes jau nav nekas tāds – izveidotas no akmens, kas lēnā garā pa aizu ved uz augšu. Ja patīk kāpnes, tad šīs būs pašā laikā. Mēs šajā braucienā jau esam tik norūdīti kāpēji, ka tikšana augšā nekādas problēmas nesagādā. Galvenais ir baudīt skatu. Te arī ir viss, kā pienākas, virs galvas iekārti klintsbluķi un aizas gali ar skatu uz jūru un salām. Viss pa smuko. Protams, te ir arī cilvēki, kuri dikti grib fotografēt kaut ko. Tādiem es parasti esmu gatavs dot desmit sekundes laika, lai šie izdarītu lietu, ja knosās ilgāk, tad sorry, es te neesmu atnācis stāvēt un skatīties, kā citi fotografē.

Kad esam tikuši augšā, tad var vazāties pa klinti un apskatīt apkārtni no augšas. Nu jā, no augšas viss vienmēr izskatās citādi, jo tā nu tas dabā ir iekārtots. Lielākā daļa no cilvēkiem uzkāpj pa trepēm augšā pasēž un tad kāpj lejā. Mēs esam nolēmuši iziet nelielu apli, jo te ir taka, kas noved lejā pavisam citā vietā. Maija, skaidra lieta, padsmit minūtes sēž un vēro arhipelāgu, man gan pacietība sēdēt pietiek uz pāris minūtēm. Finālā es esmu novazājies pa visu tuvīno apkārtni un redzējis vairāk Fjällbacka pilsētiņu un tās arhipelāgu nekā tas cilvēkam būtu veselīgi.

Beidzot dodamies ceļā, smuki skati uz arhipelāgu, veci apbedījumi (kaudzē sakrauti akmeņi). Bonusā uz dažiem sēž pa vārnai. Diena nav saulaina, bet ir kā radio saka ar mainīgu mākoņu daudzumu, tāpēc nav ne karsti, ne auksti. Uz klints iedobēs ir sakrājies lietus ūdens, izveidojušies mazi ezeriņi, kur katrs veido savu miniatūru biotopu. Tos mēs vienmēr papētām, dažus, ja noķer pareizo perspektīvu var iztēloties kā daļu no jūras. Taka gan nav gara un pēc stundas ar visu sēdēšanu un vērošanu esam atpakaļ pilsētā. Nodarbojamies ar suvenīrveikalu apskati. No suvenīriem neko nepirkām, bet zivju veikalā gan paņēmām räkmacka un vārītus vēžus līdzņemšanai. Šī štelle mums jau bija izplānota pirms braukšanas un mašīnā mums uz ceļojuma laiku bija maza elektriskā aukstumkaste, šodien viņai beidzot ir lielā diena un var sākt strādāt pa īstam.

Mūsu šodienas pēdējais pārgājiens atrodas Veddö dabas rezervātā dažus kilometrus uz ziemeļiem no Fjällbacka. Pie ieejas rezervātā mūs uzreiz brīdina, ka visas foreles zem 45 cm jālaiž atpakaļ, ka te tiek ganītas govis un pieci augi te ir aizsargājami. Uzņemam informāciju un dadamies pastaigā. Smukie arhipelāgi mums jau šodien ir bijuši biezā slānī, bet nu ceļojumā jau var skatīties, cik grib. Lēnā garā ejam apkārt pussalai, apmeklējam gandrīz katru līcīti, ja tradicionāli tos ir nomīnējušas govis un kur tām nav gribējies iespringt, tur pieslēgušās zosis. Ja esi neuzmanīgs, var nobristies pa sūdiem. Viens ir skaidrs, šogad Zviedrijā ir laba pīlādžu un mežrozīšu augļu raža. Mums zemes ceļš lēnām pārtop par pie klints piestiprinātu dēļu taku un soliņu, no kura vērot jūru. Kad aplis ir noslēdzies dodamies atpakaļ uz mājām.

Pa ceļam gan piestājam Fjällbacka veikaliņā, lai nopirktu kartupeļus, jo nu kurš tad ēdīs plikus vēžus bez kartupeļiem? Tikuši mājās nokopjam vēžus, vakarā aizejam apskatīties saulrietu un nedaudz pastaigājam pa salu. Ceļojums tuvojas beigām un gribas visu vēl nedaudz apskatīt.

TP-Link izstādē IFA 2026 prezentē pasaulē pirmās Wi-Fi 8 ierīces

Globālais patērētāju tīkla risinājumu ražotājs TP-Link Systems Inc. starptautiskajā tehnoloģiju izstādē IFA 2026 prezentējis pasaulē pirmo Wi-Fi 8 ierīču klāstu – to priekšgalā ir jaunais rūteris Archer 8 Ultra un Mesh Wi-Fi sistēma Deco 8 Ultra. Jaunās ierīces balstītas topošajā IEEE 802.11bn standartā, iezīmējot nākamo Wi-Fi paaudzi ar ātrāku, stabilāku un uzticamāku savienojumu. Wi-Fi 8 […]

Bēgļu straumes atsākas

Krievi turpina “cilvēku safari” Ukrainā. Piespiežot civiliedzīvotājus bēgt projām uz rietumiem. “Uzbrukumi tagad kļuvuši daudz ļaunāki un nežēlīgāki. Pēdējā laikā vairs nedrīkstējām vispār iziet ārā, pat uzturēties savā dārzā”, – saka 23 gadus vecais Dmitro Makarovs, kurš bijis spiests pamest savu dzimto pilsētu Kramatorsku. (DN) Vai jums ir nepieciešamas palagi? Ēdiens? Vieta, kur gulēt? Higiēnas […]

Čehija 2: tramvaji, Divokā Šarka un Letna

J. saka, ka mums jāiet brokastīs uz Slavia. Kas gan es esmu, lai iebilstu. Kamēr J. aiziet dabūt mums diennakts sabiedriskā transporta biļetes, es stāvu un klausos, kā ielu muziķis spēlē kaut kādu man nezināmu instrumentu – mazliet tā kā kokle, bet pa stīgām sit ar īpatnējas formas metāla vālītēm. Taupīsim pēdas, brauksim šodien, cik var ar tramvajiem, lai ir vairāk spēciņa pa parku staigāt.

Kafejnīcā Slavia nav mainījies, šķiet, nekas, izņemot to, ka ir pazudusi zīme, kas liek gaidīt līdz tev ierāda vietu. Un tā ir labi. Te ir tik pat jauki, kā mēs to atcerējāmies. Man pat liekas, ka J. paņēma to pašu ēdienu, ko vienā no iepriekšējām reizēm, croque madame maizīti. Manām plaucētajām olām arī nav ne vainas, taču plānās pankūkas ar aprikožu zapti un putu krējumu mani iepriecina pat vairāk. Kafija te ir stipra un gandrīz tumīga, pat J. filtra kafija (mazā, jaukā un visnotaļ ietilpīgā kanniņā!) man liekas līdzīgāka tam, kas mums mājās nāk no mokapoda, nevis no filtra. Līdz ar to mana Vīnes kafija (ar putukrējumu) ir gandrīz kā otrais deserts.

J. ir ielādējis telefonā vietējo sabiedriskā transporta aplikāciju, tā mums iesaka kāpt tepat aiz durvīm tramvajā, tad pārsēsties… Bet mēs esam dumpinieki un Legii tiltam pārejam kājām, lai aiz tā varētu Ujezd iekāpt uzreiz tramvajā uz Šarku. Diena ir saulaina un silta, ap 27°C, pa Vltavu vizinās cilvēki katamarānos. Daži no katamarāniem ir izrotāti, lai izskatītos pēc veciem auto. Pa ielu brauc īsti vai drīzāk viltoti veci auto, kas piedāvā vizināt tūristus.

Tramvajs uz Šarku ir stilīgs braucējs. Kaut kur ap Malostransku tas izbrauc pa ielas posmu tik šauru, ka siena ir vien dažus centimetrus aiz loga un ārpusē to gaida pretīmbraucošais tramvajs izmainīties. Tālāk, lai tiktu augšā kalnā aiz pils, tas brauc pa S veida serpentīnu. Un vēl gabalu tālāk, kaut kur pie Dejvickas, tas uztaisa 90° grādu pagriezienu milzīga autoapļa vidū. Izkāpjam Divokā Šarkas pieturā, a tur priekšā makdonalds. Es salūdzu J., lai viņš dabū uzpildīt maķītī mūsu ūdens pudeli, jo es pusi esmu jau izdzērusi. J. pēc tam ziņo, ka darbinieks esot bijis drusku apjucis, bet nav strīdējies. Nu, ko tur daudz strīdēties pasiltā dienā dabasparka malā.

Ja ikdienā uz klintīm neskatās, tad Šarkas klintis ir ļoti efektīvas. Mēs diezgan ātri pieņemam lēmumu, ka šodien nav tā diena un tā sagatavotība, lai mēs mēģinātu pa tākām uztaigāt uz skatu punktiem klinšu augšās. Tur ir saule. Un tur ir ļoti augstu. Te lejā ir diezgan daudz ēnas, un ēnā ir reāli patīkama diena. Vispirms mēs aizejam līdz ezeram un es parādu arī J. jocīgo ūdensnoteces caurumu ar metāla režģi apkārt. Tas notekcaurums ir kaut kā mistiski iziet ezera malai pa apakšu un kļūst par mazu, strauju upīti, kas met tādu loku cauri parkam. Un apmēram pusi no viņas garuma viņai pa vienu vai otru krastu iet velo un pastaigu ceļš. Un tas ceļš ārā uz pilsētu iziet netālu no restorāna Kastanis, ko J. ir izvēlējies kā cerīgu pusdienvakariņu vietu. Mums labi staigājas un mēs visu to veloceļu arī noejam. Vakarā rēķinām, ka sanāca, kādi 4 km pa parku. Pirmajā gājiena daļā ir daudz klinšu, ik pa brīdim vienā vai otrā pusē ir rupja akmens siena. Reizēm abās. Reizēm kaut kur pa vidu klinšu šķirbā aug nelieli pīlādži. Lejā ir ļoti daudz lielkrūmu ar tumšām ogām. J. meklē internetā un saka, ka tas varētu būt tumšais plūškoks. Mēs negaršojam gan.

Ielejas vidū ir viena neliela sporta bāzīte ar peldbaseinu, tai mēs paejam garām. Tad mums pretīm jāj 2 policisti zirgos. Šķiet, tie sveicina visus, ko satiek. Mums pretī nāk tāda lielāka ģimene, jātnieki piestāj, lai drošāk izmainītos, viens no zirgiem tikmēr pastiepjas un nokož vienam krūmam galu. Viņam laiks pusdienu uzkodiņai.

Mazu gabaliņu tālāk mēs atrodam tādu kā nelielu alusdārzu ar lielu daudzumu veloturētāju pagalmā. Ēst negribas, bet J. paņem sev vieglu gaišo alu un man aukstu plūškoka limonādi. Dzeram lēni un idilliski, līdz saule mazliet pagriežas un mūsu galdiņš vairs nav ēnā. Dodamies tālāk. Otrā gājiena daļa ir vairāk pa mežu, atklātas klintis izzūd. Spriežam, ka šis vispār izskatās pēc Siguldas apkaimes, ja neskaita to, ka vairāki augi ar dažādu krāsu spilgtiem auglīšiem atšķiras. Visnepatīkamākā daļa ir beigās, jo tam, kurš ir ticis ielejā iekšā, ir jātiek no tās arī ārā, un tur ir, nez, apmēram puskilometra garumā jātiek gandrīz 40 metrus uz augšu. Labi, ka pa ceļam ir soliņi. Ejam, sēžam, ejam, sēžam.

Iznākam vecu privātmāju un mazdzīvokļu māju rajonā. Tādu Prāgu es vēl nebiju redzējusi, mīlīgi. Restorāns / alus dārzs Kastanis tepat netālu ir. Pagalmā ir vismaz divi viduvēja izmēra kastaņkoki un viens milzīgs. Apsēžamies zem milzīgā.

Viņiem gan nav ēdienkartes angliski. Es pēc līdzības ar vārdu vepris izfiškoju, kura sadaļa ir cūkgaļa, un to, ka brambory ir kartupeļi, es tā kā atceros, bet pagrūti. Viesmīlis iesaka ar Google Lens iztulkot un tad pajautāt par neskaidro. Tas ir… palīdzīgi, bet arī smieklīgi. Nepareizi iztulkotās plūmes es pati atkodu, par to, ka no grilēta tītara nevarētu būt gatavoti itāļu teļa rullīši, mēs ar J. arī pasmējāmies, bet par slīkonīšiem un cepto sermuli mums nācās pajautāt viesmīlim. Es jau iespringu, ka šite būs grūti, ka es prasīšu, vai tas ir medījums, vai jūras dzīvnieks… … bet hermelín ir čehu siers līdzīgs kamambēram. Un nosaukums esot (ja tic Vikipēdijai), jo viņam ādiņa kā sermulim. Slīkonīši savukārt ir čehu marinētās desiņas.

Ceptais hermelín ar grildārzeņiem un saldo brūkleņu ievārījumu bija baigā manta. Desiņas, kas samarinētas kopā ar gurķiem, saldajiem čili un sīpoliem ir jocīgi, bet visticamāk pieraduma jautājums. Es reizēm piemeklējošo kuņģa ķibeļu dēļ vairs neesmu diezko pieradusi pat pie parastiem marinētiem gurķiem, kur nu vēl pie desām, kas garšo pēc marinētiem gurķiem. Bet mēs vienojamies, ka tas ir jautrs piedzīvojums. Vēl es secinu, ka tā kā es pa šiem gadiem esmu atklājusi amatalus pasauli, tad tumšais Kozel man vairs neliekas tik bezgalīgi izcils, drusku garšo pēc kvasa, bet vēl jo projām mīlīgi. Un pēc gājiena pa Divokā Šarku vēl mīlīgāk. J. ēd klasiskas cūkas ribas un stāsta man, ko nesen lasījis par mārrutkiem.

Mēs ēdam nesteidzīgi un atpūšamies kārtīgi un tad secinām, ka vēl nav baigi vēls… Un mums ir tā transporta biļete… Un mēs varētu izmest līkumu, aizbraukt vispirms uz Letnas parku, uzmest aci Prāgas metronomam.

Izrādās, mums jāiet atpakaļ uz to pašu 20. tramvaju ar ko atbraucām, tikai ar citu pieturu. Pa ceļam sānielā mēs ievērojam, ka cilvēki pievērš pastiprinātu uzmanību kādam vecmodīgam sētas stabam. Fotogrāfē, iet klāt, kaut ko dara… Izrādās, tur guļ staba galā melns kaķītis, kas pieņem no visiem paijiņas. J. teica, ka viņam arī vajag dibināt kontaktus ar vietējiem un arī papaijāja kaķīti.

Letnas parkā ir kaut kāds cirka pasākums, teltis un gaismiņas un ballīte pa visurieni. Aizejam līdz metronomam, tas klātienē neizskatās tik iespaidīgs kā no attāluma. Uz pilsētas pusi terase un skaists skats, taču jaukajā pievakarē ir daudz cilvēku, kas bauda skatu. Uztaisām pāris bildes un manāmies prom vairāk uz parka aizmuguri, pa ceļam rūpīgi izvairoties un cenšoties pārāk netraucēt lielu daudzumu aktīvi sportojošu skeitbordistu.

Stāsts par milzīgo staļinekli ir klasiski, padomiski stulbs. Šeit 1955. gadā ir ticis atklāts milzīgs (17 tūkstoši tonnu) piemineklis Staļinam, bet Staļins jau 1953. gadā bija nomiris, un tas personības kults un milzu staļinekļi… izgāja no modes. Līdz ar to 1962. gadā, mazāk kā 10 gadu pēc pabeigšanas, to saspridzināja. Bet nu milzīgā pamatne palika. RMF reiz teica, ka tāpēc, ka to nojaukt ir pārāk grūti. Nezinu, bet izskatās iespējami. 90-ajos gados tur uzstādīja metronomu, lai kā nebūt aizpildītu tukšo vietu, bet metronoms aizņem vien mazu pleķīti, lielākā daļa aizmugurē ir palikusi skeitbordistiem, viss nozīmēts grafiti tagos raibu raibais.

Galīgi nav tā, ka es saprastu un novērtētu grafiti kultūru, bet skaista ir tā likteņa ironija, ka šo padomju palieku savām vajadzībām ir savākuši tieši tādi cilvēki, kādus padomju vara uzskatītu par deklasētiem, nosodāmiem un novēršamiem. Pasaule dziedējas ?

Letnas parka aizmugurē ir mazs, hipsterīgs tējas namiņš. Es nosmādēju krēslus un apsēžos tam pretī zālē, lai kājas var izstiept un pacelt uz somas. J. atnes mums abiem dzērienus: man chai ar kokospienu un sev alu. Teorētiski man tas chai varētu likties mazliet par taukainu, bet praksē tas ir tieši ideālā lieta, kad negribas vairs ēst, bet mazs uzmundrinājums, lai vakarā tiktu līdz gultai, vēl prasās. Aiz parka pārskatāmu gabalu tālāk ir sporta stadions, kurā tieši kaut kas notiek. Sēžam starp diviem tāliem trošņiem, no vienas puses sports, no otras cirka festivāls. Vienā brīdī J. smejas, ka fani sākuši kūpēt, jo stadiona augšdaļa sāk spīdēt sarkana un virs tās paceļas mākslīgie dūmi.

Mājās dodamies ar vēl vienu tramvaju. Kājas ir jau vairākkārt nostaigātas beigtas. Viesnīcā es kādu laiku rakstu, rakstu, un tad uznāk tāds gurums, ka es ne tikai nepabeidzu, bet pat čemodāna krāmēšanu atlieku uz rītu.

Pireneji. Diena #7 jeb Pireneju pakāje. Mājupceļš.

13.03.2026. Vienīgā naktsmītne, kurā bija iekļautas brokastis. Tās pasniedza pirmajā stāvā pie kopējā galda. Kad nokāpām lejā, pie galda jau sēdēja vairāki vīrieši – katram savs stāsts, savs ceļš, interesēja arī, no kurienes mēs nākam. Laikam mums jau tas vecums, … Turpiniet lasīt

The post Pireneji. Diena #7 jeb Pireneju pakāje. Mājupceļš. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Legacies of Betrayal (The Horus Heresy #31)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad lielie ģenerāļi vairs nespēj sadalīt attiecībās savā starpā mierīgos ceļos, kad jaunieceltais Krusta Gājiena līderis, Warmaster godā ieceltais Sons of Horus leģiona primarks Horuss izšķiras par labu aizsākt cilvēces vēsturē asiņaināko sacelšanos un pilsoņkaru, sarindošanās starp Imperatora lojālistiem un nodevējiem lielākoties nav indivīdu izvēles procesa rezultāts. Vien leģionu primarkiem ir tik liela vara un spēks, lai izlemtu visprims jau savu astartes leģionāru vietā, kur nu vēl miljardos un drīzāk par triljonos mērāmajā parasto civilistu vietā.

The Horus Heresy sērijā pārsvarā lasītājam lemts sastapties ar tēliem, kuri ar prieku un gandarījumu arī piekrituši iet līdzi sava attiecīgā līdera primarka ieskatos pareizākajai izvēlei. Rets ir tāds tēls, kurš īpaši starp nodevējiem uzdrīkstētos sākt izrādīt šaubas un riskētu ar savu eksistenci. Vēl retāks ir tāds indivīds, kādu sastopam autora Aaron Dembski-Bowden stāstā Heart of the Conqueror, kura būdama World Eaters (WE) leģiona flagmaņkuģa Navigatore iekšēji palikusi lojāla Imperatoram un labāk atņem sev dzīvību, nekā sniedz būtisku devumu tā gāšanā, palīdzot WE un citiem nodevēju leģionu kuģiem sasniegt Zemi/Terra.

Pārliecinošā vairākumā iekš Legacies of Betrayal sastopami stāsti, būtu tie par retajiem izdzīvojušajiem lojālistu astartēm uz Isstavan V, kuri piekopj partizānu tipa taktikas, vai par kādu retu dzīvajos esošu Iron Hands leģionu, un citiem lojālistu tēliem, kuru varoņi kompetenti izpilda savu mini sižeta arku. Varbūt salīdzinoši nebūtu skandējami un momentā kuram katram (arī starp Warhammer Visuma faniem) rekomendējami, bet piepildīti ar izceļamiem lojālistu tēliem, kā astartes, tā vēl jo vairāk parastajiem mirstīgajiem, kurus neattur, neliek ne sekundi vilcināties, neskatoties uz ļoti lielo varbūtību pašiem cīņā metoties mirt, neskatoties uz citkārt paralizējošajām bailēm, kad jāstājas pretī tādam monstram, kādi ir ģenētiski uzlabotie astartes, kur nu vēl, ja to starpā ir tādi, kuri sevī ielaiduši dēmonus, ļāvuši tiem arī vizuāli korumpēt savus ķermeņus un prātus.

Starp tādiem ‘’parastajiem’’ pieminams būtu Rowd tēls no Censure by Nick Kyme stāsta, bez kura palīdzības Ultramarines astartem Aenoid Thiel par spīti tā labākajia fizionomijai nebūtu cerību izdzīvot. Bet, pieminot Thiel, tēla darbība un stāsts pats par sevi pievērš uzmanību faktam, ka jaunajos bezprecedenta apstākļos, vismaz astartes leģionāriem, katra taktika ir laba, ja tā ļauj kaitēt nodevēju leģioniem, pat ja pirms Horusa nodevības tāda pat ne sekundi netiktu apsvērta.

Ja Censure stāsts noris jau no nesen lasītā Mark of Calth labāk iepazītās Calth planētas, tad citu autoru darbos kā Graham McNeill un Gav Thorpe autoru veikumos attiecīgi Thief of Revelationsun Lucius: the Eternal Blade ir iespēja vismaz uz brīdi atcerēties par negodā kritušo Thousand Sons leģiona primarku Magnusu, kurš kopā ar vēl dzīvajos esošajiem Tūkstošdēlu (TD) leģionāriem patvēries uz Planet of Sorcerers. Planēta,kura tā vien kūsā no Warp un Haosa dimensiju enerģijām. Un par spīti visam, ko savā augstprātībā Magnuss un TD leģions kā tāds nebūtu jau sastrādājis, arī starp astartēm un citiem tēliem, kāds ir zobencīņu meistars Lucius, ir tēli, kuri sevi neuzlūko kā nodevējus, kuri šķiet kaut kā nebūt vēl cer uz labāku nākotni.

Ja pieminētajā Mark Of Calth krājumā galvenie ļaundari ir no nodevēju Word Bearers leģiona, tad šajā salīdzinoši biežāk no citiem bija manāmi Pasauļu Ēdāji (World Eaters). Kā gan nebūt starp ļaundariem ar tādu leģiona nosaukumu, gandrīz vai jau leģiona radīšanas procesā iecepts iznākums, bet reizē ar Butcher’s Nailsstāstu (autors Aaron Dembski-Bowden) tiek doti ieskati vismaz daļā no ieganstiem un iemesliem, kādēļ to primarks Angron nolēmis sevi un leģionu tādam liktenim, neskatoties, ka pat pašu šobrīd sabiedrotais WB primarks Lorgars mana un izceļ, ka ilgtermiņā Naglas nolems ja ne pašu Angronu nāvei, tad noteikti lielu daļu tā leģionāru, ņemot vērā, ka vienīgo pozītīvo kairinājumu, ko Miesnieka Naglu tehnoloģija/artefakts ļauj izbaudīt ir asinsizliešanas procesā uz kaujas lauka.

Kā pats garākais darbs no Legacies of Betrayal, kā šī pārdomu raksta noslēdzošais, bet drusku ironiski krājumu iesākošais ir autora Chris Wraight Brotherhood of the Storm novele par pat citu leģionu starpā maz zināmo, savrupo un aziātiskā, mongoļu ordu tipa tematikā balstīto White Scars (WS) leģionu, kurš iesākas vēl pirms Horusa nodevības. Sadalīts trīs skatpunktos, kuri gan nenorit vairāk vai mazāk vienlaiku un teju vai varētu noveli nosaukt par tos par trim īsajiem stāstiem zem viena titula rubrikas, novele dod notikumu perspektīvu notikumu attīstībā un pavērsienos no trim vienam no otra gana dažādiem tēliem.

No tiem visvairāk saistošais varbūt nemaz tik pārsteidzoši šķita ‘’parastās’’ mirstīgas Ilya Ravallion tēls. Loģistikas eksperte un ar eidētisko atmiņu apveltītā varone, kura ir gana drosmīga, lai spētu pirmkārt jau pieprasīt audienci pie primarka Jaghatai Khan, lai spētu izteikt savu domu nevienam citam kā primarkam, kur leģions varētu sevi uzlabot. Savukārt primarks Džaghatajs ir gana brīvi domājošs, lai uzklausītu parastu mirstīgo, lai saprastu, ka jaunajos apstākļos ir jāiet līdzi laikam un tiem jāpielāgojas, lai neiestagnētu agrāku laiku domāšanā, ja ir vēlme vispirms jau pašiem izdzīvot. No primarka pārdomām izceļama arī filozofiskā doma, kas lielā mērā varētu tikt nominēta par vienu no būtiskākajiem leģionu pilsoņkara iemesliem, ka daudzi no tiem pat nespētu iedomāties nākotni pēc Krusta Gājiena un neskaitāmo cilvēces kolonizēto planētu pievienošanas atpakaļ Impērijā. Tad nu lūk ar šo atkrīt visi šādi jautājumi.

Legacies of Betrayal krājumā iekļautie stāsti un īsās noveles atšķirībā no Mark of Calth nenoris vienā lokācijā, arīdzan drusku pamētājas šurp un turp notikumu hronoloģiskajā ziņā, kas drusku liedz sasniegt krājumam vienotu tematisko garu. Tā arī, kā jau tas pat viena autora stāstu krājumā gadās, ir gana būtiskas atšķirības stāstu un to prozas kvalitātē. Kaut arī šajā krājumā vien dažus stāstus atzīmēju ar + zīmi, kā labus vai pat ļoti labus esam, un vien 2 no 19 daiļdarbiem kā ‘’meh’’, pēc kuriem rodas jautājumi ar domu, kāda gan stāstam vērtība, jēga, kurā diži nekas nenorit, kur nu vēl censties izlobīt kādu dziļāku no lielās sērijas kopskatā. Bet kopskats uz pašu krājumu ar lielākoties pozitīvu pēcgaršu.

Kārtējais interesantas informācijas vākums

Pasaulē

  1. Par Rotšildiem. Klips krievu valodā.
  2. Telpa eksistē. Un tā ir problēma. Klips krievu valodā.
  3. Par natangu tautu, kura reiz dzīvojusi tagadējās Kēnigsbergas (Kaļiņingradas) teritorijā. Klips krievu valodā.
  4. Paši briesmīgākie un dīvainākie senās vēstures noslēpumi. Klips krievu valodā.
  5. Zeme jau atbrīvojas no mums? Klips krievu valodā,

Reliģija

  1. Par Pirmajiem un Pēdējiem dieviem. Klips krievu valodā.
  2. Zevs nevaldīja: Kas stāvēja virs Olimpa? Klips krievu valodā.

Latvija

  1. Kazhes blogā par Līvas Zolnerovičas grāmatu "Hipiji Latvijā".
  2. Juras laikmeta pļava Rīgā.
  3. Jatvingi un Teitoņu ordenis: kā gāja bojā Austrumeiropas mežu tauta. Klips krievu valodā.
  4. Jātvingi - drosmīgie karotāji no Baltijas mežiem.
  5. Velna Rats. Чёртово колесо. 1989. PSRS laiku CT filma par Latvijas roku. Krieviski. Atzīšos, neatceros noskatījusies, jo tajā gadā man aizsākās pavisam citas, uz visu atlikušo mūžu paliekošas, rūpes un pienākumi. Tas bija šo rūpju sākuma gads. Arī pēc tam ilgi par šo nebiju dzirdējusi un interesējusies. Runāts tiek par tiem mūziķiem un mūzikas izpildītāju grupām, kuras jau kļuvušas par Latvijas mūzikas pasaules leģendām.

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===