nekur.lv

Būtisks mūsu pārliecības pamats ir Viņa visvarenība. Dievs uzklausīs mūsu lūgšanas, jo Viņam visas lietas ir iespējamas. To pauž spēcīgie Tēvreizes noslēguma vārdi: “Jo Tev

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Šo vietu Ķīšezera krastā, otrajā no Mežaparka un Zoodārza puses skatoties, piefiksēju 22.martā, pēc pastaigas pa Juglu un Ķīšezera to krastu, kad MapsGoogle pētīju vietas karti. Acīs pie viena iekrita punkts, kurš kartē bija iepunktots kā Suntaži. Jau tajā brīdī bija "WTF! Kādi Suntaži! Tie taču atrodas no Rīgas Ērgļu virzienā!".

Šodien izlēmām aizbraukt pilskalnu apmeklēt un pie viena, atceļā uz autobusa pieturu Sužos uz Jaunciema gatves. Piefiksējām turpbraukšanai 29.autobusa maršruta izbraukšanas laiku no mana varžu dīķa Vecmīlgrāvī. Kāpām ārā no transporta pieturā Ozolkalni (Ja no centra brauc ar 11.autobusi, tad jābrauc līdz autobusa galapunktam Sužos un pēc pa Jaunciema gatvi vēl jāpaiet uz priekšu tajā pusē gatvei, kura tuvāk ezeram; principā - labākai sapratnei vaarat ielūkoties Rīgas kartē).

Izkāpjot tad nu devāmies meklēt pilskalnu. Bija mazdrusciņš jāpaiet atpakaļ, jo nokļūšanas vieta ir starp Sužiem un Ozolkalniem. Nedaudz saminstinājāmies, kamēr atradām pareizo taku. Pareizāk - mums drusku priekšā pateica dāma, kuru pastaigāties bija izvedis paliels suns. Pie viena atradām brīdinājumu, ka viens gabals Jaunciema dabas lieguma teritorijas ezera krastā līdz jūnija sākumam ir kļuvis vēl īpašāks liegums, jo tur putni ligzdos un bērnus perēs. Un pat dabā šis īpašīgākais liegums iezīmēts ar tam apkārt rūpīgi nostiepto informējošo saiti/striķi/kānutosauc.

Kad nu nonācām tiktāl, ka līdz tam pilskalnam pāri palienes pļavai jāpāriet, bija skaidrs - tiešām pastipra palienes pļava. Gabaliņš takas - "Varbūt te drīz purviņš būs? Kājas nedaudz mitrumā iestieg". Labi, ka biju zābakus uzvilkusi, korsenēs jau būtu samērcējusi kājas.

Pa perimetru apstaigājām pilskalna vietu.

Ja nu kas, un zināma atkāpe - visā tajā mūsu redzētajā lieguma teritorijā un pašā pilskalnā jūtamas relatīvi nesenas talkas pēdas, jo vide krietni sakopta, pat soliņi acīmredzami svaigi, nesen likti.

Tad nu par pilskalna vietu. No skata "tādai ir jābūt pilskalna vietai". Pakalns, kura virsotne līdzena, piemērota apbūvei. Palika atklāts jautājums par to, vai tur ir bijuši arheoloģiskie izrakumi? Vai arī kas plānojas?

Pēc apskates jau pa citu taku devāmies gar ezera krastu Sužu virzienā, uz pieturu atpakaļceļam uz Vecmīlgrāvi. Un tad nu - laikam kāds jokdaris vienu soliņotu vietu nosaucis par Suntažiem. Jo nebija nekā, kas norādītu uz kaut nelielas apdzīvotas vietas klātbūtni. Toties pusapaļa paaugsta kokiem apaugusi kāpa gan bija.

Jau mājās to vietu vēlreiz MapsGoogle apskatījāmies, nu jā - viena soliņu vieta par Suntažiem nosaukta, uz nosaukuma uzbraucot ar kursoru parādās bilde, kurā attēlota ēka, kura Sužos atrodas.

Nu jā, bet pilskalna vietu atradām.

02.02.2025. Pēc dzīvnieku patversmes Ulubele apciemošanas gribējām mazliet pastaigāt, tāpēc aizbraucām uz netālo Juglu. Tur pagājušā gada vasarā atklāta pastaigu taka, ko gribējām redzēt. Mašīnu atstājām nelielā stāvlaukumā blakus Strazdumuižai. Vecās Strazdumuižas dzīvojamās ēkas vietā tagad atrodas ēka, kurā izvietojusies … Turpiniet lasīt →

The post Juglas ezera pastaigu taka Sajūti Juglu. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Izvēlēties piemērotāko mēbeļu dizainu un konfigurāciju var būt izaicinoši un grūti – tik daudz materiālu, krāsu, tehnisko risinājumu un iespēju, kā neapjukt piedāvājumā un saprast, kas vislabāk iederēsies konkrētajā projektā? Mēs esam šeit, lai palīdzētu! Mūsu t/c zālē, Dārzciema ielā 60 F, atradīsiet gaumīgu un mūsdienīgu virtuves un garderobes zonas stendu, kurā uzskatāmi iepazīstinām ar […]

The post AMFLEX risinājumu stends – iedvesma jaunām idejām appeared first on blogs.amf.lv.

Jau 30 gadu norisinās FIZMIX erudīcijas konkurss 8. un 9. klašu skolēniem FIZMIX Experiments. Šogad  konkursam pieteikušās 222 komandas, pulcējot 1110 jauniešus no visas Latvijas. Tajā piedalās 134 skolas no visas Latvijas. Rīgu pārstāv 58 komandas, Vidzemi – 38, Latgali – 38. Kurzemē šogad 36 komandas, Zemgalē – 27, Rīgas reģionā – 25. Jau vairāk nekā 20 gadus Vidzemes  reģionā piedalās arī mūsu skolas  komandas –  šogad  8. klases komanda “Tornado”, kurā piedalījās Helēna Pluģe,  Roberts Miks Mačs, Justīne Saukuma, Markuss Masiulis, Agnese Laizāne.

Līdz 23. martam jaunieši 4 atlases kārtās risināja dažādus gan teorētiskus, gan eksperimentālus uzdevumus par tēmām, kas saistītas ar reālo dzīvi un fiziku, pelnot punktus un iespēju piedalīties pusfinālā un finālā, kas norisināsies 12. aprīlī Elektrum Fizikas festivālā.

Neklātienes kārta noslēgusies, un  punkti saskaitīti. Mūsu komandai labāk veicās tieši eksperimentu uzdevumos, kur skolēni paši praktiski izmēģināja gan laušanas koeficienta atrašanu, gan grimšanu un lodītes ripošanu, gan ūdens viļņu veidošanu. 8. klases komanda (kura fiziku mācījusies tikai pusgadu) ar 26 punktiem ierindojās 28.  vietā (no 38) Vidzemes reģionā.  Viņiem nākamajā gadā ir  visas iespējas  pakāpties augstāk. Ja saskaita punktus visas republikas komandām, tad 8. klases komanda ir 156. vietā (no 222. komandām).

Visas komandas ir aicinātas piedalīties Elektrum Fizikas festivālā, kas norisināsies 12. aprīlī. Pasākumā būs iespēja aizraujoši iepazīt fiziku ikvienam interesentam, iesaistoties zinātnes centru un citu festivāla dalībnieku organizētajās aktivitātēs, kā arī viesus iepriecinās mūziķi – Fiņķisun Patrisha.

Paldies visiem 8. klases jauniešiem, kuri piekrita piedalīties šajā konkursā, patstāvīgi, bez skolotājas palīdzības pildīja uzdevumus un vēlreiz pierādīja, ka daudzas labas lietas var izdarīt, ja darbojas ar aizrautību un saliedēti.

Skolotāja Daiga Rosicka

The post JLSS U17 sezona noslēdzas ar cīņām līdz pēdējam svilpienam appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.

Saaukstēšanās slimību sezonā katru mēnesi vairāk nekā 100 000 cilvēku dodas uz Latvijas aptiekām un lūdz kaut ko pret kakla sāpēm. No vienas puses, kakla sāpes liecina, ka organisms cīnās pret slimību izraisītājiem. Vīrusiem, baktērijām un sēnītēm.

Kakla sāpes, kāpēc?

Deguna gļotāda un rīkles gala gļotāda veido aizsargbarjeru, lai tas viss nenonāktu tālāk elpceļos un neizraisītu dziļāku iekaisumu. No otras puses, kakla sāpes rada nepatīkamu sajūtu.

Kādā pētījumā Anglijā noskaidrots, ka diskomforts, ko tās izraisa, spēj samazināt darbaspējas pat vairāk nekā par 30–40%. Sevišķi asi to izjūt garīgā darba darītāji, jo sāpes visu laiku par sevi atgādina un neļauj koncentrēties.

Kakla sāpes, stadijas.

Pirmā stadija: baktērijas, vīrusi vai sēnītes nosēžas uz gļotādas. Mobilizējas organisma aizsardzības spēki.

Ieskatoties kaklā, redzams, ka rīkles gals ir apsārtis – tas liecina, ka mazie asinsvadi, kas atrodas gļotādā, ir paplašinājušies, jo tikai tad organisma aizsargšūnas var atnākt gļotādai palīgā un uzvarēt slimību izraisītājus, kas tur nosēdušies.Kakla sāpes

Sāpes vēl nav sākušās, bet kaklā jūtama kņudēšana jeb skrāpēšanās vai kasīšanās, kā to mēdz raksturot sarunu valodā.

Tur ir izveidojusies tāda kā vietēja tūska, jo, asinsvadiņiem paplašinoties, daļa no asins plazmas nonāk tieši apkārtējos audos.

Ja organisma aizsargspējas ir pietiekamas un mēs lietojam produktus, kas palīdz uzvarēt slimību izraisītājus, tad process tālāk nevirzās.

Otrā stadija: ja organisma aizsargspējas nav pietiekami lielas, sākas otrais posms, kad slimību izraisītāji ar saviem toksīniem tieši bojā gļotādu. Kad toksīni ir nonākuši līdz nervu galiem, parādās sāpes – organisma signāls, ka kaut kas nav kārtībā un ir jāreaģē.

Slimības izraisītāju jau ir izteikti daudz. Ja organisma aizsargspējas ir pietiekamas, mēs uzveicam baktērijas, vīrusus un sēnītes un sākam izveseļoties, bet, ja neesam tik spēcīgi, seko nākamā kakla sāpju stadija.

Trešā stadija: paskatoties rīkles galā, redz aplikumu – tas nozīmē, ka organisms jau ir attiecīgi reaģējis; parādās strutas – sabrukuši audi. Ja šie sabrukušie audi nonāk asinsvados, tad izteikti var paaugstināties ķermeņa temperatūra.

Ceturtā stadija: Ja slimība tiek pareizi ārstēta, seko atveseļošanās, bet gļotāda vēl nav pilnīgi vesela, tai var būt nedaudz izmainīta krāsa, gļotāda ir ļoti viegli ievainojama un vēl neveic pilnībā visas funkcijas, tāpēc tā prasa īpašu aprūpi.

Apturēt iekaisumu. Par to kā, lasi ŠEIT.

Labu Dienu un neslimo!

Šis apgalvojums rosina pārdomas par indivīda brīvību, tolerances nozīmi un sabiedrības kopējo labumu. Tas liek aizdomāties par to, kā mēs uztveram savu un citu taisnību, kā arī par to, kādās situācijās viedokļu dažādība ir vērtība, bet kādās tā var kļūt par šķērsli. Šeit izvērtēšu gan šī uzskata pozitīvos aspektus, gan potenciālās problēmas, kas var rasties, to absolūti piemērojot.

Individuālās brīvības un tolerances nozīme

Apgalvojums uzsver, ka katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli un taisnību, kas nav jāpierāda citiem. Tas atspoguļo ideju, ka katra indivīda uzskati ir subjektīvi, balstīti uz personīgo pieredzi, vērtībām un pasaules uztveri. Nav vienas universālas patiesības, kas derētu visiem, un šāda pieeja atzīst, ka viedokļu dažādība ir dabiska un pieņemama. Ja nevienam nav pienākums pārliecināt citus par savu taisnību, tas var mazināt konfliktus un veicināt harmoniskāku līdzāspastāvēšanu sabiedrībā.

Turklāt teikuma otrā daļa — "ja kāds domā citādi, tad viņš lai tā dara" — norāda uz toleranci un cieņu pret citu cilvēku uzskatiem. Tas mudina pieņemt, ka katrs var dzīvot saskaņā ar saviem principiem, neuzspiežot tos apkārtējiem. Šāda attieksme ir īpaši svarīga mūsdienu plurālistiskajā sabiedrībā, kurā sastopas dažādas kultūras, tradīcijas un pasaules uzskati. Tas var kalpot kā pamats mierīgai un iekļaujošai kopdzīvei.

Vēl viens pozitīvs aspekts ir personīgās atbildības un pašapziņas veicināšana. Ja nav nepieciešams meklēt apstiprinājumu no citiem, cilvēks var kļūt neatkarīgāks un pašpietiekamāks, uzticoties saviem lēmumiem un pārdomām. Tas stiprina indivīda autonomiju un brīvību.

Potenciālās problēmas un ierobežojumi

Tomēr, ja šo principu uztver pārāk burtiski vai absolūti, tas var radīt zināmus izaicinājumus. Pirmkārt, ja katrs turas pie savas taisnības un nevēlas to apspriest ar citiem, tas var novest pie komunikācijas trūkuma. Dialogs un diskusijas ir būtiskas, lai veicinātu savstarpēju izpratni, risinātu problēmas un attīstītu sabiedrību kopumā. Bez atklātas domu apmaiņas mēs riskējam kļūt par izolētu indivīdu kopumu, kurā nav vietas kolektīvai izaugsmei vai kopīgiem mērķiem.

Otrkārt, ir jomas, kurās objektīva patiesība ir svarīga un taisnības pierādīšana ir nepieciešama. Piemēram, zinātnē, medicīnā vai tieslietās viedokļu dažādība nevar aizstāt faktus un pierādījumus. Ja katrs turētos pie savas "taisnības" bez pamatojuma, tas varētu radīt haosu vai pat apdraudēt sabiedrības labklājību. Šādos gadījumos apgalvojums "nevienam sava taisnība nav jāpierāda" nav piemērojams, jo progress un drošība balstās uz pārbaudītām zināšanām un kritisku domāšanu.

Visbeidzot, šāda pieeja var veicināt relatīvismu, kurā visi uzskati tiek uzskatīti par vienlīdz derīgiem, neatkarīgi no to pamatotības. Tas var mazināt argumentācijas un kritiskās domāšanas nozīmi, kas ir būtiska, lai risinātu sarežģītus jautājumus un attīstītu sabiedrību.

Secinājums

Apgalvojums "Nevienam sava taisnība nav jāpierāda. Ja kāds domā citādi, tad viņš lai tā dara" uzsver individuālo brīvību un toleranci, kas ir vērtības, kuras stiprina cieņu pret dažādiem uzskatiem un veicina personīgo atbildību. Tas ir pozitīvs princips situācijās, kad runa ir par subjektīviem uzskatiem un personīgām izvēlēm. Tomēr absolūta šāda principa ievērošana var radīt problēmas, jo dialogs un pierādījumi ir nepieciešami sabiedrības attīstībai un objektīvas patiesības noskaidrošanai. Tādējādi ir svarīgi atrast līdzsvaru: respektēt katra tiesības uz savu taisnību, vienlaikus saglabājot atvērtību diskusijām un kritiskai domāšanai, kas kalpo kopējam labumam.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.