Ropažos elektrība vēl nav visur: kur saņemt palīdzību

Zibens un elektrības pārvades līnija virs koku galotnēm spēcīgas vētras laikā Ropažu novadā.

Ropažu novadā situācija pēc vētras ir stabilizējusies un akūtu apdraudējumu pašlaik nav, tomēr seku novēršana vēl turpinās. Elektroapgādes traucējumi saglabājas atsevišķās adresēs Ropažu pagastā un Vangažu pilsētā. Ropažu novada Sociālais dienests un Pašvaldības policija apseko šīs vietas, lai noskaidrotu, vai iedzīvotājiem vajadzīgs pašvaldības atbalsts.

Ja elektrība vēl nav atjaunota, bojājums jāpiesaka AS „Sadales tīkls” tīmekļvietnes sadaļā „Bojājumu pieteikšana”. Ilgstoša pārtraukuma dēļ nepieciešamo pašvaldības palīdzību var lūgt, zvanot uz pašvaldības policijas dežūrtālruni +371 27883333. Materiālu no Ropažu novada pašvaldības sniegtās informācijas sagatavojusi Ikdiena.lv redakcija.

Ropažu pagastā un Vangažos palikuši sarežģītākie bojājumi

AS „Sadales tīkls” pašvaldībai sniegtā informācija liecina, ka elektroapgādes atslēgumu skaits novadā ir būtiski samazinājies. Atsevišķās adresēs Ropažu pagastā un Vangažu pilsētā elektrības vēl nav, jo tur atrodas sarežģītākās bojājumu vietas, kuru novēršanai nepieciešams ilgāks laiks.

Pašvaldības paziņojumā nav nosaukts precīzs skarto adrešu skaits vai elektroapgādes atjaunošanas termiņš. Aktuālajai situācijai iedzīvotāji var sekot AS „Sadales tīkls” atslēgumu kartē.

Bīstamos kokus vispirms novāc pie izglītības iestādēm

Publiskajās teritorijās ir apsekoti un novērtēti vētrā bojātie koki, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuri vēl var radīt apdraudējumu. Darbi notiek prioritārā secībā: vispirms bīstamos kokus novāc pie izglītības iestādēm, pēc tam pie kritiskās infrastruktūras objektiem un citām pašvaldības iestādēm.

Vienlaikus visā novadā turpinās bojājumu un zaudējumu apzināšana, kā arī skarto teritoriju sakārtošana. Pašvaldība pakāpeniski pāriet no operatīvās reaģēšanas uz atlikušo risku novēršanu un nodarīto postījumu izvērtēšanu.

Elektroapgādes traucējumu piesaka „Sadales tīklam”

Iedzīvotājiem, kuru mājokļos elektrības padeve joprojām nav atjaunota, pieejami trīs praktiski rīcības soļi:

  • par elektroapgādes bojājumu ziņot AS „Sadales tīkls” tīmekļvietnes sadaļā „Bojājumu pieteikšana”;
  • informāciju par atslēgumiem pārbaudīt uzņēmuma atslēgumu kartē;
  • ja ilgstoša pārtraukuma dēļ vajadzīga pašvaldības palīdzība, zvanīt Ropažu novada pašvaldības policijai pa tālruni +371 27883333.

Ropažu novada Sociālais dienests un Pašvaldības policija turpina pārbaudīt adreses, kurās saglabājušies traucējumi, un noskaidro iedzīvotāju vajadzības.

Zaudējumu datus gatavo iesniegšanai ministrijā

Ropažu novada pašvaldība apkopo informāciju par vētras radītajiem zaudējumiem un gatavo datus iesniegšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā. Paralēli tiek izvērtēta dienestu operatīvā rīcība vētras laikā.

Nākamais solis būs diskusijas ar seku novēršanā iesaistītajām iestādēm, dienestiem, brīvprātīgajiem un iedzīvotāju kopienām, lai apkopotu viņu pieredzi un noteiktu uzlabojumus turpmākai rīcībai līdzīgās situācijās.

Avots: Ropažu novada pašvaldība

Apple M5 pret M6 – kuru čipu izvēlēties?

Nezinātājam jaunāks var šķist nepieciešamāks, un šoreiz runa ir par to, kā izvēlēties starp Apple M5 un M6 mikroshēmām. Apple nupat nākuši klajā ar M6 – jaunāko uzņēmuma mikroshēmu, kas piesaka arī 2 nanometru tehnoloģijas debiju. Salīdzinājumā ar tā priekšgājēju M5, jaunais čips ir ātrāks, sevišķi, ja runa ir par procesoru un grafikas un mākslīgā intelekta […]

15. Saeima: vai 3. oktobrī līdzdalība sasniegs 60%?

Zila ceļa zīme ar uzrakstu Latvija pie iebraukšanas valstī, fona redzama šoseja un koki.

Autors: Kinoteikumi redakcija | Publicēts: 2026. gada 29. augustā

  1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, jo Saeimas vēlēšanu likums paredz kārtējās parlamenta vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Šajā datumā noslēgsies arī prognoze par 60% līdzdalības slieksni, bet iznākumu noteiks vēlāk publicētais Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais valsts kopējais rādītājs.

Prognozes centrā nav partiju popularitāte vai nākamās valdības sastāvs. Jautājums ir šaurāks: vai vēlēšanās piedalīsies vismaz seši no katriem desmit balsstiesīgajiem. Tas palīdzēs novērtēt jaunās Saeimas sabiedriskā mandāta plašumu, taču neparādīs, par kuru sarakstu vēlētāji balsojuši.

60% prognozes nosacījumi vienā skatā

  • Jautājums: vai 3. oktobra Saeimas vēlēšanu aktivitāte sasniegs vismaz 60,00%?
  • Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
  • JĀ: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs ir 60,00% vai augstāks.
  • NĒ: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs ir zemāks par 60,00%.
  • Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā galīgā vēlētāju aktivitāte.

Robežvērtība ir iekļaujoša. Tieši 60,00% nozīmē JĀ, savukārt 59,99% nozīmē NĒ. Ja vēlēšanu naktī redzamie skaitļi vēlāk tiek precizēti, izmanto pēdējo CVK publicēto galīgo rādītāju, nevis agrāku ziņu virsrakstu vai ekrānuzņēmumu.

Ko vēlētāju aktivitāte pasaka par 15. Saeimas mandātu

Vēlētāju aktivitāte rāda, cik plaša balsstiesīgo sabiedrības daļa ir piedalījusies parlamenta izvēlē. Ja rādītājs sasniedz 60%, vēlēšanu procesā piedalījušies vismaz seši no katriem desmit balsstiesīgajiem. Zemāks rezultāts nozīmē, ka lielāka sabiedrības daļa savu balsi nav izmantojusi.

Šis skaitlis var raksturot pilsoniskās iesaistes plašumu, tomēr to nedrīkst pārvērst par automātisku politiskā atbalsta mērījumu. 60% aktivitāte nenozīmē 60% atbalstu uzvarējušajam sarakstam, koalīcijai vai kādam politiķim. Piedalījušos vēlētāju balsis sadalās starp dažādiem sarakstiem, un daļa vēlēšanu zīmju var nebūt derīga konkrēta saraksta atbalsta noteikšanai.

Arī augsta līdzdalība pati par sevi nepasaka, kāpēc cilvēki devušies balsot. Vienus var mobilizēt atbalsts, citus — vēlme panākt politiskas pārmaiņas. Tādēļ aktivitātes procents un partiju rezultāti jālasa kā divi atšķirīgi vēlēšanu rādītāji.

Kam ir tiesības balsot Saeimas vēlēšanās

Saeimas vēlēšanās balsstiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Tātad jaunietis, kuram 18 gadi aprit tieši 3. oktobrī, atbilst vecuma pamatkritērijam. Latvijas nepilsoņa statuss vai tikai pastāvīga dzīvesvieta Latvijā balsstiesības parlamenta vēlēšanās nerada.

Atrašanās ārvalstīs pati par sevi Latvijas pilsonim balsstiesības neatņem. Ārvalstīs dzīvojošajiem vai īslaicīgi prom esošajiem vēlētājiem gan jāievēro konkrētajām vēlēšanām noteiktā balsošanas kārtība un termiņi. Informācija par iecirkņiem, balsošanas iespējām un nepieciešamajiem dokumentiem publicējama CVK Saeimas vēlēšanu sadaļā.

15. Saeima: vai 3. oktobrī līdzdalība sasniegs 60%?

Pirms vēlēšanām svarīgi pārbaudīt ne tikai savas balsstiesības, bet arī praktisko balsošanas veidu. Atsevišķām iespējām ārvalstīs vai pirms vēlēšanu dienas var būt iepriekšēji pieteikšanās termiņi. Aktivitātes prognozi var ietekmēt arī tas, cik ērti vēlētājiem ir pieejams piemērots balsošanas risinājums.

Kāpēc dienas gaitā redzamie skaitļi vēl nav gala rezultāts

Vēlēšanu dienā CVK var publicēt provizorisku aktivitāti pa noteiktiem laika posmiem. Šie dati palīdz saprast līdzdalības tempu, taču tie nav tas pats, kas galīgā aktivitāte pēc visu iecirkņu un balsošanas veidu apkopošanas.

Piemēram, rīta vai pēcpusdienas rādītājs neietver cilvēkus, kuri nobalsos vēlāk. Arī brīdī, kad iecirkņi Latvijā ir slēgti, kopējā statistika vēl var nebūt pilnīga, ja turpinās datu apkopošana, pārbaude vai ārvalstu iecirkņu informācijas pievienošana.

Provizoriskie skaitļi var mainīties vairāku iemeslu dēļ:

  • vēl nav saņemti dati no visiem iecirkņiem;
  • tiek pievienoti citi likumā paredzētie balsošanas veidi;
  • iecirkņu ziņojumos tiek novērstas tehniskas vai ievades kļūdas;
  • CVK precizē valsts kopējo statistiku pēc datu pārbaudes.

Tādēļ prognozi nevar izšķirt pēc dienas vidus tempa vai pirmās vēlēšanu nakts tabulas, ja tā apzīmēta kā provizoriska. Izšķirošs ir galīgais valsts kopējais procents. Rīgas, kāda novada vai ārvalstu iecirkņu aktivitāte atsevišķi nevar aizstāt visas Latvijas rādītāju.

Kas var virzīt aktivitāti virs vai zem 60%

Pirms balsošanas nav iespējams droši zināt, kurā sliekšņa pusē nonāks galīgais rezultāts. Sabiedriskās domas aptaujas var raksturot cilvēku nodomus, taču nodoms piedalīties nav tas pats, kas reģistrēta balss vēlēšanu dienā.

JĀ iznākumu var veicināt augsta sabiedrības interese par nākamās Saeimas sastāvu, cieša politiskā konkurence, aktīva vēlētāju mobilizācija un saprotama informācija par balsošanas iespējām. Nozīme var būt arī tam, cik viegli balsošana pieejama cilvēkiem ārpus deklarētās dzīvesvietas vai ārvalstīs.

15. Saeima: vai 3. oktobrī līdzdalība sasniegs 60%?

NĒ iznākuma iespēju var palielināt politiska atsvešinātība, neizlēmība, praktiski šķēršļi vai pārliecība, ka viena balss neko nemainīs. Piedalīšanos vēlēšanu dienā var ietekmēt arī laikapstākļi, pārvietošanās iespējas un neparedzēti notikumi, taču nevienu faktoru atsevišķi nevajadzētu pasludināt par izšķirošu bez datiem.

Īpaša piesardzība vajadzīga, interpretējot agrīno aktivitāti. Spēcīgs rīta temps vēl negarantē 60% sasniegšanu, bet lēnāks sākums automātiski nenozīmē rezultātu zem sliekšņa. Vēlētāju plūsma dažādos dienas posmos un teritorijās var būt nevienmērīga.

Kā tiks noteikts JĀ vai NĒ iznākums

Pēc vēlēšanām vispirms jāpārbauda, vai CVK publicētais rādītājs ir galīgs un attiecas uz Latviju kopumā. Tad to tieši salīdzina ar 60,00% robežu, neveidojot savu pašvaldību vidējo un nepārrēķinot tikai daļu iecirkņu.

JĀ tiek noteikts, ja pēdējais galīgais CVK rādītājs ir 60,00% vai vairāk. NĒ tiek noteikts, ja tas ir kaut nedaudz zemāks. Ja CVK pēc sākotnējās publikācijas labo gala statistiku, spēkā ir jaunākā galīgā versija.

Par izšķirošu nav uzskatāma partijas publikācija, sociālo tīklu ieraksts, medija paša aprēķins vai aptauja pie iecirkņiem. Tie var palīdzēt sekot vēlēšanu gaitai, bet galīgo aktivitāti Latvijā nosaka CVK apkopotie rezultāti.

Kur vēlēšanu dienā pārbaudīt oficiālo aktivitāti

Dienas gaitā informācija jāmeklē CVK tīmekļvietnē un tās Saeimas vēlēšanu sadaļā. Pie katras tabulas vai paziņojuma būtiski pārbaudīt, vai dati ir provizoriski vai galīgi, uz kuru laiku tie attiecas un vai aptver visu valsti.

Svarīgākais nākamais atskaites punkts būs CVK galīgās valsts kopējās aktivitātes publicēšana pēc 3. oktobra balsojuma. Tikai tad 60% jautājumam būs pārbaudāma un viennozīmīga atbilde.

Avots: Likumi.lv

1. septembris Latvijā: ko ģimenēm pārbaudīt līdz otrdienai

Skolas piederumi, ābols un ABC klucīši uz galda gatavojoties mācību gadam Latvijā.

Otrdien, 2026. gada 1. septembrī, Latvijas skolās sākas jaunais mācību gads. Lai pirmajā dienā nerastos sarežģījumi ar nokļūšanu skolā, ēdināšanu vai bērna pieskatīšanu, ģimenēm līdz pirmdienas vakaram jāpārbauda tieši savas skolas un pašvaldības jaunākā informācija.

Mācību gads sākas 1. septembrī

Vispārējās izglītības likums nosaka, ka mācību gads sākas 1. septembrī. Taču pirmās dienas norise dažādās skolās var atšķirties: iespējama svinīgā līnija, klases audzinātāja stunda, saīsināta diena vai cita skolas noteikta kārtība.

Pārbaudiet sākuma laiku, pulcēšanās vietu, nepieciešamo apģērbu un to, vai bērnam jau pirmajā dienā jāņem līdzi mācību piederumi. Ja ģimenei ir vairāki skolēni, salīdziniet viņu ierašanās un došanās mājās laikus.

1. septembris Latvijā: ko ģimenēm pārbaudīt līdz otrdienai

Seši pārbaudāmi punkti pirms pirmās skolas dienas

  • Skolas paziņojumi. Pārlasiet jaunāko e-pastu, elektroniskās skolvadības sistēmas ierakstu vai paziņojumu skolas tīmekļvietnē. Pievērsiet uzmanību arī klašu ieejām un vecāku dalības kārtībai.
  • Ēdināšana. Noskaidrojiet, vai pusdienām vajadzīgs pieteikums, līgums vai maksājuma konts. Informācija par brīvpusdienām, līdzmaksājumu un kavējumu pieteikšanu pašvaldībās var atšķirties. Savlaicīgi informējiet skolu par bērna alerģijām vai īpašām uztura vajadzībām.
  • Skolēnu pārvadājumi. Ja paredzēts pašvaldības vai skolas transports, pārbaudiet reģistrāciju, pieturu, atiešanas laiku un kārtību braucienam mājup. Iepriekšējā gada maršruts jaunajā mācību gadā var nebūt nemainīgs.
  • Sabiedriskais transports. Apskatiet darbdienu kustības sarakstu un iespējamos remontdarbu ierobežojumus. Pārbaudiet, vai skolēna karte vai biļete ir derīga; braukšanas atlaides un to saņemšanas noteikumi nav vienādi visā Latvijā.
  • Pagarinātā grupa. Noskaidrojiet, vai bērns ir pieteikts, kurā datumā grupa sāk darbu, cikos tā beidzas un vai tās laikā tiek nodrošināta ēdināšana.
  • Saziņa ārkārtas gadījumā. Pārliecinieties, ka skolai ir aktuāls vecāka tālruņa numurs un bērns zina, kam zvanīt, ja transports kavējas vai mainās dienas plāns.

Drošāko ceļu līdz skolai izstaigājiet kopā

Ar jaunāko klašu bērnu maršrutu vēlams iziet pirms otrdienas. Parādiet drošākās pārejas, luksoforus, pieturas un vietas, kur redzamību ierobežo automašīnas vai apstādījumi. Pārbaudiet atstarotāju un vienojieties, ko bērns dara, ja ierastais transports neierodas.

Noteikumus pārbaudiet konkrētās skolas un pašvaldības kanālos

Ēdināšanas, pārvadājumu, pagarinātās grupas un sabiedriskā transporta nosacījumi dažādās pašvaldībās un skolās nav vienādi. Priekšroka dodama jaunākajam paziņojumam skolas tīmekļvietnē, elektroniskajā skolvadības sistēmā, pašvaldības vietnē vai vietējā pārvadātāja oficiālajā kanālā. Ja informācija atšķiras, sazinieties ar skolas administrāciju vai attiecīgo pašvaldības nodaļu.

Avots: Likumi.lv

Vai draudzīgas attiecības palīdz pārdot idejas

Jā, bet ne tādā nozīmē, ka pietiek kopā apēst divas picas un jebkurš prezentācijas slaids pēkšņi kļūst par Kannu Lauvu. Draudzīgas attiecības ar kolēģiem palīdz idejai tikt uzklausītai, saprastai un godīgi izvērtētai. Tās neatceļ vajadzību pēc stratēģijas, argumentiem un pietiekami laba budžeta pamatojuma.

Radošajās komandās idejas reti zaudē tikai tāpēc, ka tās ir vājas. Tās bieži cieš no slikta laika, pārāk īsa konteksta vai no sajūtas, ka kāds tikko mēģina pārdot savu personīgo ģēniju. Labs kontakts ar komandu šo spriedzi samazina. Taču pārlieka draudzība var pārvērst sapulci par pieklājīgu ideju apstiprināšanas klubu, kur visi smaida, bet kampaņa vēlāk raud mediju komentāros.

Draudzība paver durvis

Draudzīga atmosfēra padara ideju pārdošanu mazāk līdzīgu tiesas procesam. Ja kolēģi zina, kā domājat, ko protat un ka spējat uzklausīt pretargumentus, viņi retāk uztvers prezentāciju kā uzbrukumu savam budžetam vai gaumei.

Tas īpaši noder situācijās, kad ideja ir neparasta. Piemēram, stratēģis piedāvā apdrošināšanas zīmolam veidot kampaņu par cilvēku neveiklākajiem ikdienas negadījumiem. Bez uzticēšanās šāds priekšlikums var izklausīties pēc vēlmes filmēt kaķi, kas apgāž vāzi. Ar uzticēšanos komanda vispirms mēģina saprast, kāpēc humors varētu mazināt distanci līdz sarežģītai tēmai.

Attiecības ar kolēģiem veidojas arī ārpus prezentāciju telpas. Mazs, pārdomāts žests var nostiprināt piederības sajūtu komandai, un reizēm arī dāvana kolēģim palīdz radīt tradīciju, kas nav tikai vēl viens kalendāra ieraksts.

Uzticība samazina aizsardzību

Ja cilvēki jūtas cienīti, viņi biežāk uzdod precizējošus jautājumus, nevis automātiski sāk aizsargāt savu teritoriju. Tas nozīmē, ka idejas autors var saņemt labākus iebildumus un laikus pamanīt riskus.

Uzticēšanās nenozīmē, ka radošajam direktoram jāaplaudē katrs vārdu spēles mēģinājums. Tā nozīmē, ka viņš var pateikt Šis virziens ir interesants, bet pagaidām tas vairāk patīk mums nekā klienta auditorijai. Tā ir daudz vērtīgāka reakcija nekā pieklājīgs klusums, kam pēc nedēļas seko frāze Mēs tomēr izvēlējāmies drošāku variantu.

Kolegu saruna

Kāpēc idejas tiek uzklausītas

Laba ideja neprasa tikai uzmanību. Tā prasa kontekstu. Kolēģiem jāspēj saprast, kādu problēmu tā risina, kāpēc izvēlēts tieši šāds tonis un kas notiks, ja to īstenos.

Draudzīgas attiecības palīdz šo kontekstu nodot ātrāk, jo komandai jau ir kopīga pieredze. Tā zina, kuri zīmola solījumi iepriekš nav strādājuši, kura mērķauditorija necieš korporatīvu optimismu un cik reizes frāze iesim virāli ir beigusies ar 47 skatījumiem, no kuriem astoņi pieder biroja sunim.

Tomēr prezentācijā nevajag paļauties uz kopīgām pusdienām kā argumentu. Idejas pamatojumam jāatbild vismaz uz trim jautājumiem:

  1. Kādu biznesa vai komunikācijas problēmu risinām?
  2. Kāpēc šī ideja būs pamanāma konkrētajai auditorijai?
  3. Kā noteiksim, vai tā ir nostrādājusi?

Konteksts pirms slaidiem

Pirms rādīt skaisto vizuāli, pasakiet, kāpēc tas vispār eksistē. Pretējā gadījumā kolēģi apspriedīs fontu, kamēr īstā saruna par auditorijas reakciju tā arī nesāksies.

Noderīga secība ir vienkārša, problēma, novērojums, ideja, īstenojums, rezultāta kritērijs. Šāda struktūra ļauj komandai kritizēt risinājumu pēc būtības, nevis pēc tā, cik pārliecinoši idejas autors prot turēt kafijas krūzi pie prezentācijas pults.

Arī nelielas komandas var radīt pamanāmu darbu, ja saskaņo radošo ieceri, resursus un izpildi. Therabody kampaņa ir piemērs tam, kā esošus resursus, skaidru produktu ideju un ātru sadarbību var pārvērst ievērojamā rezultātā.

Kur simpātijas kļūst bīstamas

Komandas siltums kļūst problemātisks brīdī, kad nevienam vairs nav ērti pateikt nē. Tad attiecības ar kolēģiem sāk kalpot nevis darba kvalitātei, bet savstarpējai emocionālajai ērtībai.

Visbīstamākā frāze radošajā procesā nav mums nepietiek budžeta. Tā ir man patīk, jo man patīk. Šis arguments ir simpātisks, ātrs un gandrīz pilnīgi bezjēdzīgs, ja zīmola auditorija nav identiska jūsu biroja čatam.

Pārāk draudzīgā komandā var rasties arī aklā zona. Visi pazīst idejas autoru, zina, ka viņš ir talantīgs, un tāpēc automātiski pieņem, ka konkrētā ideja arī ir talantīga. Diemžēl pat izcils tekstu autors reizēm uzraksta virsrakstu, kuru vajadzētu atstāt piektdienas vakara melnrakstos.

Pieklājība nav kvalitātes zīme

Apstiprināšanas procesā vajadzīgs vairāk nekā viens skatpunkts. Īpaši tad, ja saturs izmanto humoru, sociālas tēmas vai kultūras atsauces. Kampaņas, kurām trūkst kritiska izvērtējuma, var radīt reputācijas problēmas, pat ja sākotnējais nodoms bijis nevainīgs. To atgādina arī Callaway reklāmas gadījums, kur apstiprināts saturs izraisīja plašu kritiku.

Draudzīgai komandai nav jāizvairās no neērtām sarunām. Tieši pretēji, veselīgas darba attiecības ļauj jautāt, vai ideja nav aizvainojoša, neskaidra, pārāk pašmērķīga vai vienkārši dārga bez pietiekama iemesla.

Davanu planosana

Kā saglabāt profesionālu spriedzi

Labākais līdzsvars ir vienkāršs, esiet draudzīgi pret cilvēkiem un prasīgi pret idejām. Tā nav pretruna. Tā ir profesionāla higiēna.

Pirms lēmuma pieņemšanas nosakiet, pēc kādiem kritērijiem vērtēsiet ideju. Piemēram, vai tā atbilst zīmola lomai, vai tā ir saprotama bez piecu minūšu skaidrojuma, vai tā dod auditorijai iemeslu reaģēt un vai to iespējams īstenot bez budžeta, kas prasa pārdot biroja kafijas automātu.

Ieviesiet apzinātu oponentu

Katrā ideju apspriedē kādam jāuzņemas konstruktīvā skeptiķa loma. Nevis cilvēkam, kurš katru priekšlikumu sāk ar mēs jau to mēģinājām 2014. gadā, bet kolēģim, kurš pārbauda pieņēmumus.

Viņa uzdevums ir uzdot jautājumus:

  • Ko auditorija šeit var pārprast?
  • Vai šis risinājums ir pietiekami atšķirīgs?
  • Kāds ir lielākais reputācijas risks?
  • Kas notiek, ja ideju redz cilvēks ārpus mūsu nozares burbuļa?

Šāda loma pasargā komandu no kolektīvas sajūsmas, kas bieži ir ļoti patīkama, bet reti ir mērījuma vienība.

Pārdodiet problēmu, ne draudzību

Draudzība palīdz iegūt uzmanību, bet lēmumu pārdod problēmas risinājums. Tāpēc prezentācijā nelūdziet atbalstu, balstoties uz savu entuziasmu vien. Parādiet, ko ideja mainīs auditorijas uztverē, rīcībā vai sarunā par zīmolu.

Labs noslēguma jautājums komandai nav Vai jums patīk?. Labāks ir jautājums Vai šis ir pietiekami spēcīgs risinājums problēmai, ko mēģinām atrisināt? Tas pārvieto sarunu no personiskās gaumes uz kopīgu mērķi.

No simpātijām līdz lēmumam

Draudzīgas attiecības palīdz pārdot idejas, jo tās rada uzticēšanos, samazina aizsardzības reakciju un veicina atklātāku sarunu. Taču tās nedrīkst kļūt par bezmaksas caurlaidi viduvējībai.

Stiprākās komandas ir tās, kurās var gan kopā pasmieties par neveiklu pirmo skici, gan bez aizvainojuma to izmest ārā. Ja kolēģi jūtas droši apstrīdēt ideju, neapstrīdot cilvēku, radošais process kļūst gudrāks. Un tieši tad simpātijas pārstāj būt slepens triks un kļūst par profesionālu priekšrocību.

The post Vai draudzīgas attiecības palīdz pārdot idejas appeared first on Bad ad.

Zviedrija Ceturtā diena

10. augusts

(Strömstad – Nord Koster –  Sydkoster – Ramsvik)

Rīts sākas ar došanos uz brokastīm, jo nu bez ēšanas jau nekāds pārgājienos gājējs ar īsti nebūsi. Šodien mums nekur baigi jāskrien it kā nav, bet vēlams 10:05 būt uz kuģa 83 kilometrus attālajā Strömstad. Brauciens līdz turienei, ja nav paceļamo tiltu, ir stunda un desmit minūtes. Tāpēc brokastīs esam jau precīzi 8:00. Te arī ir jānosauc savs vārds, lai tiktu pie ēšanas. Tā kā šodien ir otrā brokastu reize, tad saprotam, ka nekas te nemainīsies, ko kur ņemt var jau ieplānot iepriekšējā vakarā. Es salasu to pašu, ko iepriekšējā rītā un paēdu visnotaļ labi. Uz pusdeviņiem esam gatavi doties ceļā.

Maija ir uzdevuma augstumos. Viņas atrastā stāvvieta pie Strömstad ostas dabā eksistē un tajā nav nekādu mašīnas atstāšanas laika ierobežojumu. Esam arī reāli overperformējuši, jo mūsu rīcībā pirms kuģa atiešanas ir veselas piecpadsmit minūtes. Stāvam rindā pie piestātnes un gaidām. Kā jau visur, te arī pilns ar riteņbraucējiem, tie reāli pagarina rindu. Olas neviens neloba, tādēļ nav pārāk interesanti.

Tiekam uz kuģa, uzsperamies uz augšējā klāja un baudām sauli, jūru un vēju. Veselas četrdesmit minūtes. Kuģītis brauc pa arhipelāgu, pirms mūsu galamērķa piestāj pie nelielas saliņas, savāc pasažierus un tad dodas uz mūsu galamērķi Nord Koster salu. Kāpēc ne uz Sydkoster? Esam izpētījuši, ka Nord Koster skaitās episkāka un mežonīgāka.

Nokāpjot krastā, pirmais, ko ievēroju, ir divas kastes ar uzrakstu GODS. Interesanta pieeja savus dievus turēt koka kastēs. Tad redzu viņu motociklus, jo uz salas auto nav. Bet ir trīsriteņu mocīši ar lielu kravas kasti priekšā. Daļai kaut kas ir atvests no pilsētas un tas tiek krauts kastēs. Mēs izkāpjam un mēģinām noorientēties apvidū. Par laimi uz salas iekšieni ved tikai viens ceļš un tas neizskatās pārlieku draudīgs. Dodamies līdzi citiem.

Mūsu plāns ir dzeltenā taka (ar diviem melniem punktiņiem) un tad, ja vēl būs laiks, zilā taka (ar pieciem baltiem punktiņiem). Sākumā ceļš ved cauri ciemam un, kā jau katru rītu klusumā, varam dzirdēt, kā kādā sētā vietējie šķiro atkritumus. Tā kā šis ir pirmdienas rīts, tad šķiro pudeles. Vieglas stikla šķindoņas pavadībā ejam pa iezīmēto taku. Ceļa malā ir izliktas kastes ar lietām, kuras saimniecībā vairs nevajag un kuras acīmredzot nevar pareizi sašķirot, ja vēlies, vari par pāris kronām nopirkt. Mēs neko nevēlamies un ejam uz meža pusi. Mežs tāds nosacīti, vairāk ganībām izmantots mežs ar elektrisko ganiņu un aitām. Mūsu pirmais pieturas punkts vietējo mēlē saucas Fyrarna på Nordkoster, vispār tā ir bāka un pie reizes salas augstākais punkts. Nieka piecdesmit metri, bet nu uzkāpjam augšā, lai novērtētu, ko te šodien vispār redzēsim. Izskatās, ka redzēsim granītu, viršus un jūru. Nedaudz appūsti, kāpjam lejā un dodamies tālāk.

Pārāk tālu gan netiekam, jo Maija uzskata, ka gabalu nav tikai jānoiet, bet arī vietām jāpiesēž un jāpabauda skats. Es par to skata baudīšanu nezinu, uzmet aci un viss skaidrs, es ejot ar’ vispār skatos apkārt un redzu diezgan daudz, bet visiem laikam tā nav. Sākumā atrodam pludmalīti aizvējā, kur iedzeram kafiju un iekožam maizītes. Pačillojam un dodamies tālāk, tad man ienāk galvā ideja nosisties no takas un paiet tālāk gar pussalas krastu. Lēkājam pa akmeņiem un tad pamanu, ka Maija pazudusi, laikam atkal piesēdusi kaut ko apskatīt. Es izstaigāju visu pussalu, uzlienu, kur var uzlīst, un kad viņa apskatīta, atrodu pludmali, kurā pat ir cilvēki un arī piesēžu. Pēc kādām desmit minūtēm man apnīk, uzrakstu Maijai, ka jākustas un dodamies tālāk. Tālāk plikus akmeņus ar viršiem nomaina vējaini akmeņi ar viršiem un laukakmeņiem. Mēs atkal noejam no takas un aizejam uz vēl kādu līcīti un atkal nolemjam nedaudz iekost, es zinu, ka ēšana reizi stundā neizklausās normāli, bet uz vietas pikniki likās ļoti laba ideja. Šoreiz es atrodu īpaši vējainu klinti, tādu, ka man desu no desmaizes nopūta, šķita, ka dzīvē šo to esmu jau iemācījies, bet nu, redz, ka ir vēl kaut kas jauns. Te atkal tiek vērota jūra un pēc vērošanas nokāpjam zemē tuvāk līcītim un, ko tu iedomājies, te vējš nemaz nepūš!! Dodamies atpakaļ uz īsto taku.

Jo tuvāk esam īstajai takai, jo vairāk parādās zīmes, ka te zosis perē un audzina savus mazuļus un cilvēkiem nevajadzētu staigāt. Es gan tam īsti neticu, jo tepat uz klints ar mums kopā atrodas vismaz desmit kazas āža pavadībā un tās nu gan noteikti par zosu ligzdām satraucas! Šķērsojam laukakmeņu laukus, kas te nosaukti par lielākajiem Zviedrijā. Izskatās iespaidīgi, savulaik pats esmu piedalījies akmeņu lasīšanā, tā ka saprotu, ka šo lauku nenolasīt. Vispār visā šajā takā skats ir tāds absolūti minimālistisks – akmens, virši, jūra. Vietām pa kādam pīlādzim un aitai/kazai. Slavenās zosis ir tuvāk krastam tādos kā mikropurvos. Uz takas ir arī kaut kāda skolnieku ekskursiju, kuru visu laiku izmisīgi viens pedagogs cenšas savākt un turēt uz takas.

Dzeltenā taka pieveikta. Laiks zilajai. Līdz kuģa atiešanai ir atlikusi vien stunda ar asti, ja nokavēsim to, tad dirnēsim te vēl vienu stundu. Šī ir tāda mežaināka ar īstiem kokiem nevis kaut kādiem pundurpīlādžiem. Arī laukakmeņu strēķis izskatās lielāks par lielāko. Te baigi neiespringstam, ejam no stabiņa līdz stabiņam. Palīdz arī tas, ka uz takas ir vairāk cilvēki, nemaz stabiņi nav jāmeklē, tikai jāseko cilvēkiem. Izejam apli un 15 minūtes līdz kuģītim esam atpakaļ kuģa piestātnē.

Tagad, ja būtu vēlme, varētu aizsperties pat uz blakus Dienvidu salu, jo nez no kurienes ir parādījies mazs prāmītis, kas kursē šurpu turpu. Mēs nospriežam, ka pietiks, un gaidām kuģi uz Strömstad. Tas pienāk laicīgi un braucam atpakaļ. Bišķi esmu saulē apdullis, tāds appūsts un patiesībā gaidu brīdi, kad tikšu no kuģa nost. Kuģis piestātnē pienāk laicīgi, bet ir viena problēma – šis nevar nolaist trapu, jo kāds uzņēmīgs cilvēks trapa nolaišanas vietā ir noparkojis savu mašīnu, neskatoties uz visām aizlieguma zīmēm. Kuģa matroži izbļaustās, izskraidās, bet vaininieks neuzrodas, nākas pārtauvoties uz citu vietu.

Mēs nospriežam uz mājām uzreiz nebraukt, bet aiziet uz centriņu apskatīties, ko te labu pārdod. Ieeju grāmatu bodē, zviedriski neko daudz nemāku, bet grāmatas apskatīties vienmēr ir noderīgi. Apmeklējam arī supermārketu un sapērkam ēdienu šodienas vakariņām un tad braucam atpakaļ uz kempingu.

Pēc vakariņām aizejam uz labāko salas skatu vietu un pusstundu pavērojam jūru, jo tās laikam nekad nevar būt par daudz. Mums gan nākas atrast no vēja aizsargātāku vērošanas punktu, jo vējā sēdēt man šodien vairs negribas. Es gan vairāk ievērtēju to, kā vietējais granīts kaut kādu iemeslu dēļ šķeļas paralēlskaldņos un vietām sakrauts aizdomīgās kaudzēs. Man ir aizdomas, ka plikais granīts un akmeņu kaudzes daļēji varētu būt cilvēku roku darbs.

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===