Lietuvas ceļi kļūst drošāki: ‘melno punktu’ skaits sarūk, bet riski paliek

Lietuvas valsts nozīmes autoceļos turpinās pozitīva tendence – bīstamo ceļu posmu jeb tā dēvēto „melno punktu” skaits konsekventi samazinās. Jaunākie dati par 2026. gadu liecina, ka kaimiņvalstī fiksēti 27 šādi punkti, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan desmitdaļas kritums ir vērā ņemams sasniegums, satiksmes drošības eksperti norāda uz satraucošu faktu: daudzas bīstamās vietas nemainās gadiem ilgi, signalizējot par nepieciešamību pēc fundamentālām infrastruktūras izmaiņām.
Katra izskaustā bīstamā vieta nozīmē vairāk glābtu dzīvību un drošāku atgriešanos mājās. Tomēr Lietuvas satiksmes viceministre Dovile Sujetaitė uzsver, ka katrs palikušais punkts kartē ir trauksmes signāls. Valdības mērķis ir ambiciozs – ne tikai uz pusi samazināt melno punktu skaitu, bet arī sakārtot vismaz 500 nedrošas gājēju pārejas, kurās nelaimes gadījumi mēdz atkārtoties ar biedējošu regularitāti.
Ko nozīmē „melnais punkts” un kāda ir statistika?
Lietuvas Transporta kompetenču aģentūras (TKA) speciālisti melno punktu definē pēc stingriem kritērijiem: tas ir ceļa posms vai krustojums, kurā četru gadu laikā notikuši vismaz četri ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir bojāgājušie vai ievainotie. Šī metodika ļauj precīzi identificēt vietas, kur infrastruktūra vai satiksmes organizācija netiek galā ar esošo transporta plūsmu.
- gadā šajos 27 posmos kopumā reģistrēti 122 ieskaitāmie ceļu satiksmes negadījumi. Fakts, ka 15 no šīm vietām (vairāk nekā puse) ir palikušas tajās pašas koordinātās, kur pērn, skaidri norāda uz neatrisinātām infrastruktūras problēmām. Tas nozīmē, ka ar kosmētiskiem uzlabojumiem vai brīdinājuma zīmēm šajās vietās vairs nepietiek.
Galvenie riska faktori: Kreisie pagriezieni un gājēji
Analizējot bīstamības cēloņus, TKA speciālisti izceļ divas galvenās problēmas: nedrošus kreisos pagriezienus un nepietiekami aprīkotas gājēju pārejas. Kreisie pagriezieni un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā veidoja aptuveni 26% no visiem negadījumiem melnajos punktos.
Infrastruktūras trūkumi, kas visbiežāk noved pie traģēdijām:
* Nedrošas pārejas: Gājēju pārejas, kas šķērso vairāk nekā divas satiksmes joslas bez drošības saliņām.
* Apgaismojuma trūkums: Nepietiekams virziena apgaismojums tumšajā diennakts laikā.
* Prioritāšu neskaidrība: Neskaidri noteikta satiksmes dalībnieku prioritāte sarežģītos krustojumos.
Lai risinātu šīs problēmas, Lietuva plāno modernizēt krustojumus, optimizējot luksoforu fāzes vai pārbūvējot tos par apļveida krustojumiem, kas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt frontālo un sānu sadursmju smagumu. Tāpat tiek ieviests horizontālais marķējums, kas skaidrāk iezīmē gājēju un velosipēdistu prioritāti nobrauktuvēs.
Ģeogrāfiski visvairāk melno punktu (14) atrodas uz maģistrālajiem ceļiem, 9 – uz reģionālajiem un 4 – uz rajona nozīmes ceļiem. Interesanti, ka vislielākā bīstamo punktu koncentrācija (3 punkti) konstatēta uz maģistrāles A12, Taurages pilsētas robežās.
Cilvēciskais faktors: Infrastruktūra nav visvarena
Lai gan droša ceļu vide ir kritiski svarīga, eksperti atgādina, ka pat vismodernākais ceļš nespēj pilnībā pasargāt no bezatbildīgas rīcības. Pētījums atklāja, ka 5 no 27 melnajiem punktiem izveidojušies tieši satiksmes dalībnieku neadekvātas uzvedības dēļ. Runa ir par braukšanu reibumā, transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām vai bēgšanu no negadījuma vietas.
Tāpēc ilgtermiņa rezultāti ir iespējami tikai tad, ja investīcijas betonā un asfalta segumā iet roku rokā ar sabiedrības izglītošanu un atbildības sajūtas stiprināšanu. Melno punktu karte Lietuvā tiek regulāri papildināta, ietverot arī pašvaldību datus, lai autovadītāji varētu laikus apzināties riskus un izvēlēties drošākus maršrutus.
Avots: ELTA












