Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 990 avoti)
Šodien ir mūsu pēdējā pilnā diena Fēru salās un sajūta ir tāda, ka teju visu, ko gribējām un varējām, esam apskatījuši. Pēc lēnāka rīta dodamies uz galvaspilsētu – kā iesākām braucienu, tā to noslēdzam. Paklīstam pa ielām, iegādājam šo to atmiņām, tad kāpjam auto, lai aizšautu vēl līdz Streymoy salas galā esošajai Tjornuvikai. Pa šīm...
The post Fēru salas: vienīgais kaķis appeared first on Mugursoma.lv.
Daugavpilī tuvākajā laikā pie elektrolīnijām varēs pamanīt dronus un helikopteru. AS “Sadales tīkls” informē, ka tā ir plānveida elektrotīkla apsekošana, nevis ārkārtas situācija.
Darbi tiek veikti, lai pārbaudītu elektrolīniju tehnisko stāvokli, laikus pamanītu iespējamos bojājumus un mazinātu riskus elektroapgādes nepārtrauktībai. Iedzīvotājiem nav jāveic īpašas darbības, taču uzņēmums aicina ar izpratni izturēties pret lidojumiem virs līnijām.
Apsekošana paredzēta Daugavpils teritorijā pie elektrolīnijām. Precīzi lidojumu laiki avotā nav norādīti, tādēļ iedzīvotājiem jārēķinās, ka droni vai helikopters var parādīties tuvākajā laikā plānoto uzturēšanas darbu gaitā.
Šie darbi ir daļa no plašākas 2026. gada elektrolīniju pārbaudes programmas visā Latvijā. To īsteno AS “Sadales tīkls” sadarbībā ar SIA “RAW” un SIA “Metrum”.
Par līdzīgām pārbaudēm citviet Latvijā ikdiena.lv jau rakstīja, piemēram, par dronu lidojumiem pie elektrolīnijām Saulkrastos.
Lidojumi ir saistīti ar elektrotīkla uzturēšanu. Droni un helikopters palīdz iegūt precīzāku informāciju par infrastruktūras stāvokli vietās, kur pārbaude no zemes būtu lēnāka vai mazāk detalizēta.
Pārbaudes mērķis ir savlaicīgi konstatēt bojājumu riskus, kas vēlāk varētu ietekmēt elektroapgādi mājsaimniecībām, uzņēmumiem un pašvaldības infrastruktūrai. Šāda apsekošana nenozīmē, ka konkrētajā ielā vai apkaimē jau ir konstatēta problēma.
Ja drons vai helikopters pārvietojas gar elektrolīnijām, tas var būt plānots uzturēšanas darbs. Iedzīvotājiem ieteicams netuvoties darba zonai, netraucēt operatoru darbu un neuzskatīt lidojumu par drošības incidentu, ja tas notiek elektrolīniju tuvumā.
AS “Sadales tīkls” norāda, ka papildu informācija par apsekošanas teritorijām pieejama elektrotīkla uzturēšanas darbu kartē. Uzņēmuma tīmekļvietnē atrodama arī praktiska informācija par to, kā atpazīt uzņēmuma izmantotos dronus.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa ziņu izplatījusi kā vietējo paziņojumu iedzīvotājiem.
Ceļotāju mērķis galvenokārt ir iepazīt dažādas valstis, baudīt to kultūru, vēsturi, dabu un vietējos ēdienus, bet pārmaiņas ikdienas ritmā, uzturā, klimatā un laika zonās var ietekmēt arī pašsajūtu. Ieteicams līdzi paņemt pārbaudītus līdzekļus ceļojuma laikā visbiežāk sastopamajām situācijām, kas palīdzēs justies drošāk un ļaus neparedzētām veselības problēmām nesabojāt ilgi gaidīto atpūtu.
“Mūsu novērojumi ir, ka tūristi dažādos galamērķos diemžēl saskaras ar dažādām veselības problēmām, kas galvenokārt saistītas ar nepareizu, nereti pārāk ekonomisku ēšanu, atsevišķos gadījumos arī mazkustīgumu, kā arī netiek pietiekami dzerts ūdens vai ievērota higiēna. Tas viss var radīt problēmas ar vēderu. Neatkarīgi, vai ceļojums ilgst dažas dienas pa Eiropu vai ir desmit dienu un ilgāks citā kontinentā, vajadzētu parūpēties gan par sabalansētu uzturu, gan arī roku higiēnu. Grupas ceļojumā ieteikums pakonsultēties ar grupas vadītāju, lai izvēlētos piemērotāko kafejnīcu vai tml., ja, piemēram, ēdienreize paredzēta ārpus viesnīcas vai kopīgajām ēdienreizēm. Īpaši uzmanīgi jāattiecas pret ielu ēdienu,” pieredzē dalās “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.
Nevērība var sabojāt pat ideālāko ceļojumu
Ceļotāji ar interesi bauda dažādu valstu virtuvi un nacionālos ēdienus, viesojoties vietējās kafejnīcās un restorānos, tirgos, dažādās saimniecībās u.tml. Šādās vietās ir svarīgi pirms ēšanas nomazgāt rokas, izmantot dezinfekcijas līdzekli vai mitrās salvetes.
Jāraugās, lai iegādātos ūdeni oriģinālā iepakojumā, ir valstis, kur to nevajadzētu uzpildīt no krāna vai tml., lai izmantotu dzeršanai, zobu tīrīšanai. Nevajadzētu arī dzērieniem pievienot ledu. Jebkuri iegādāti augļi, dārzeņi jānomazgā un jāraugās, ar kādu ūdeni tas tiek darīts.
Jāapsver, lai arī ceļojumā būtu pieejami līdzekļi galvassāpju vai paaugstinātas temperatūras gadījumā – pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, līdzekļi vēdera sāpēm un krampjiem, caurejai, aizcietējumiem, probiotisks līdzeklis zarnu mikrofloras atbalstam. Piemēram, tā dēvētā ceļotāju caureja visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc ierašanās galamērķī un parasti ir saistīta ar nepierastu ūdeni, pārtiku vai mikroorganismiem, ar kuriem organisms ikdienā nesaskaras.
Ceļojums var izjaukt miega ritmu, tā traucējumiem vai laika joslu maiņas radītam diskomfortam noderēs melatonīnu saturošs līdzeklis. Savukārt alerģisku reakciju gadījumā ieteicami ir antihistamīna līdzekļi. Nobrāzumiem un nelieliem ievainojumiem noderēs dezinficējošs līdzeklis, plāksteri un brūču dzīšanu veicinoša ziede. Tāpat ceļojumā var rasties nepieciešamība parūpēties par saulē apdegušu ādu.
Ja ikdienā tiek lietoti recepšu medikamenti, vajadzētu tos paņemt līdzi pietiekamā daudzumā visam ceļojuma laikam un glabāt rokas bagāžā. Dodoties uz ārvalstīm, ieteicams līdzi ņemt arī ārsta izsniegtu recepti angļu valodā. Ja recepte ir izsniegta latviešu valodā, atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams tās notariāli apliecināts tulkojums angļu valodā. Tas ir īpaši svarīgi, ja līdzi tiek vesti medikamenti, kuru sastāvā ir psihotropās vai citas kontrolējamas vielas, kā arī ceļojot ārpus Eiropas Savienības.
Par piemērotāko preparātu izvēli ceļojumam un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu.
Foto: Publicitātes
![[info]](https://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
dooora nav izdzēsusies, avralavral, dejavu, lidaka ir ko iepukstējušas. tas ir labs laiks. Matrix ilūzija. Jūs tikai skatāties teātri, kurā nekas nemainās.
Ievēroji, katru reizi, kad tuvojas vēlēšanas, viss pārvēršas par lielu, dārgu teātra izrādi. Partijas – tās ir tikai trupas, kas maina kostīmus. Kandidāti – aktieri, kas vakar sauca vienu, šodien otru, bet rīt atkal kaut ko trešo, lai tikai publika aplaudētu un atdotu savu balsi. Un jūs, skatītāji, sēžat zālē, cerot, ka šoreiz beidzot būs citādi.
Nekas fundamentāli nemainās
Pēc katras “lielās dienas” nāk rīts, un nekas fundamentāli nemainās. Tie paši vaļi turpina plūst, tie paši lobiji turpina diktēt noteikumus, tie paši cilvēki ar tādām pašām sejām un tādām pašām interesēm sēž krēslos – tikai citā krāsā. Vieni no “opozīcijas” pāriet “varā”, otri no “varas” uz “opozīciju”. Rotācija. Karuselis. Sistēmas teātris.
Tas ir klasiskais Matrix triks: tev dod ilūziju izvēles. Zils piliens vai sarkans? Labējie vai kreisie? Jaunie vai vecie? Populisti vai “profesionāļi”? Bet realitātē visi vadi ved uz vienu un to pašu centrālo serveri – uz sistēmu, kas rūpējas tikai par sevi. Tu vari balsot, cik gribi, vari dusmoties Twitterī un Facebookā, vari pat “mainīt vēsturi” ar savu krustiņu. Bet pēc tam viss turpinās tāpat kā iepriekš. Tikai ar jaunām sejas izteiksmēm un jauniem solījumiem, kurus neviens neplāno pildīt.
Kandidāti ir aktieri.
Viņi zina savas lomas. Viens spēlē “tautas balss”, otrs – “eiropeiskais liberālis”, trešais – “stingrais konservatīvais”, ceturtais – “anti-sistēmas dumpinieks”. Viņi runā to, ko publika grib dzirdēt savā burbulī. Socioloģiskie pētījumi, fokusgrupas, vārdu mākslinieki – viss kalpo, lai izklausītos īsti. Bet aizkulisēs viņi visi ēd no vienas bļodas. Pēc vēlēšanām koalīcijas tiek slēgtas, amati sadalīti, un “neieciešamie kompromisi” kļūst par attaisnojumu, kāpēc atkal nekas nav izdarīts.
Tu esi statistists šajā izrādē.
Un tu? Tu esi statistists šajā izrādē. Tev ļauj justies svarīgam reizi četros gados. Tev ļauj dusmoties uz “veco sistēmu” un cerēt uz “jaunajiem spēkiem”. Bet jaunais spēks pēc pāris gadiem kļūst par veco. Un cikls turpinās.
Nekas nemainās, jo sistēma to arī nav paredzējusi mainīt.
Vēlēšanas nav instruments pārmaiņām. Tās ir drošības vārsts. Tās ir veids, kā ļaut tautai izlādēt dusmas, neapdraudot īsto varas struktūru. Kā glīti iesaiņota ilūzija, ka “demokrātija darbojas”. Bet īstā vara atrodas ārpus balsošanas kabīnēm – bankās, korporācijās, birokrātiskajās iestādēs, starptautiskajās organizācijās un to cilvēkos, kuri nekad nestāv uz skatuves.
Tāpēc nākamreiz, kad kāds aktieris ar nopietnu seju stāstīs tev par “lielajām pārmaiņām”, “tautas gribu” vai “beidzot godīgiem politikiem”, atceries: tu skaties teātri. Dārgu, cinisku, labi režisētu teātri. Un tu tajā neesi galvenais varonis.
Pamosties nav viegli.
Bet tas ir vienīgais veids, kā pārtraukt būt muļķim šajā izrādē. Vēlēšanas nemainīs sistēmu. Tikai tu pats vari izlemt, vai turpināt skatīties šo muļķību vai sākt dzīvot ārpus Matrix.
Politico: Europeans embrace EU amid growing gloom about world, survey finds
„Politico” atspoguļo jauno Eirobarometra aptauju: kaut eiropieši kļuvuši pesimistiskāki par pasaules nākotni (58 % raugās uz to ar bažām), ticība Eiropas Savienībai ir augsta — 74 % uzskata, ka dalība ES viņu valstij nākusi par labu, un 59 % ir optimistiski par pašas ES nākotni. Par svarīgāko ieguvumu no dalības tiek atzīts ES devums miera un drošības sargāšanā. Apmierinātība tomēr atšķiras: Maltā, Dānijā, Luksemburgā un Portugālē to atzīst vairāk nekā 90 %, bet Grieķijā, Austrijā, Francijā un Bulgārijā — ap 60 %.
„Meduza” raksta, ka Volodimirs Zelenskis izsaucis uz Kijivu Valeriju Zalužniju — bijušo Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku, tagad vēstnieku Lielbritānijā — un tiešā sarunā vaicājis, vai tas kandidēs prezidenta vēlēšanās. Zalužnijs atbildējis apstiprinoši: „Jā. Kandidēšu.” Kijivā spriež, kā un kad rīkot vēlēšanas; slēgtās aptaujas liecina, ka otrajā kārtā Zelenskis Zalužnijam zaudētu, tāpēc viņš cenšas izvairīties no sabiedrības šķelšanās.
The New York Times: Cheating Chickadees Are Seduced by Smarts
„The New York Times” raksta par pētījumu, kas liecina, ka kalnu zīlītes mēdz krāpt savu partneri, ja gadās gudrāks tēviņš. Mātītes mērķtiecīgi meklē tēviņus ar labāku atmiņu — spēju atcerēties, kur paslēpti ziemas krājumi, no kā atkarīga izdzīvošana —, jo gudrāku tēvu mazuļiem ir lielākas izredzes izdzīvot.
LSM: Maldīgā atbrīvošana. Kā Latvija mainījās pēc nonākšanas vācu okupācijas varā 1941. gada vasarā
„LSM” un Latvijas Radio raidījums „Šīs dienas acīm” atskatās uz 1941. gada vasaru, kad līdz ar padomju–vācu kara sākumu Latvija no padomju okupācijas nonāca jauna totalitāra okupanta — nacistiskās Vācijas — varā. Daļa rīdzinieku 1. jūlijā vāciešus sagaidīja kā atbrīvotājus, jo nedēļu iepriekš padomju vara bija masveidā deportējusi tūkstošiem cilvēku, taču cerībām uz Latvijas valstiskumu nebija pamata: Berlīne Baltiju iecerēja kā vācu dzīvestelpu, plānoja rases pārbaudes un kolonizāciju, bet saimniecību izlaupīja. Vēsturnieki atgādina arī, ka daļa latviešu, kas 1941. gadā ņēma rokās ieročus, iesaistījās kara noziegumos, tostarp savu ebreju tautības līdzpilsoņu slepkavošanā.
Financial Times: The town that Elon Musk built
„Financial Times” apraksta Starbase — pilsētu Teksasas piekrastē, kas izaugusi ap Ilona Maska „SpaceX” raķešu rūpnīcu. Pēc Maska 2021. gada aicinājuma atbalstītājiem turp pārcelties šī vieta pērn oficiāli kļuva par pilsētu ar 500 iedzīvotājiem, no kuriem lielākā daļa strādā „SpaceX”; pēc uzņēmuma akciju laišanas biržā daudzi kļuvuši par miljonāriem — vismaz uz papīra. Raksta autore Starbase raksturo kā Trampa Amerikas simbolu: tehnoloģiju varas, ģeopolitisku ambīciju un militarizētas pierobežas savijumu, kur darbiniekus saista konfidencialitātes līgumi.
Radio Free Europe/Radio Liberty: Where Did Iran’s Hijab Police Go?
„Radio Free Europe/Radio Liberty” vēsta, ka Irānas lielpilsētu ielās stingrās hidžāba prasības vairs gandrīz netiek uzraudzītas: daudzas sievietes iznāk bez galvas lakata un ar īsām piedurknēm, un kādreiz iebiedējošās „tikumības policijas” patruļas praktiski pazudušas. Likums nav mainījies — hidžābs joprojām ir obligāts —, taču pēc 2022. gada protestiem un kara ar ASV vara, šķiet, izvairās saasināt attiecības ar sabiedrību. Sodi tomēr nav zuduši: dziedātājai Parastu Ahmadi par uzstāšanos bez lakata piespriesti 74 pātagas cirtieni.
LRT: Russian speakers in Lithuania turn to Ukrainian, Polish after driving test language ban
„LRT” vēsta, ka pēc tam, kad Lietuva no šā gada sākuma aizliedza kārtot autovadītāja eksāmenu krievu valodā (pamatojot to ar nacionālo drošību), krievvalodīgie iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas tulku ukraiņu vai poļu valodā. Piemēram, poļu valodā kārtoto eksāmenu skaits gada laikā audzis no viena līdz 81, bet ukraiņu valoda parādījusies pirmoreiz. Telegram grupās migranti apmainās ar padomiem, kā labāk nokārtot eksāmenu.
The New York Times: This Cell Feeds, Grows and Reproduces. And It’s Manmade.
„The New York Times” ziņo, ka Minesotas Universitātes zinātnieki no desmitiem sastāvdaļu radījuši vienkāršas mākslīgas šūnas, kas barojas, aug, vairojas un savā starpā sacenšas par barību — gandrīz visas dzīvības pazīmes. Pētniece Keita Adamala tās nosaukusi par „SpudCell” (pēc kartupelim līdzīgā izskata) un vairās dēvēt par dzīvām: „Dzīvība nav bināra.” Nākotnē šādas šūnas varētu palīdzēt saprast, cik gēnu vajadzīgs vienkāršākajai dzīvības formai, vai pat ražot jaunas zāles un piesaistīt oglekļa dioksīdu no atmosfēras.
Šis ir ikdienas saišu apkopojums — saites uz rakstiem, kurus izlasīju iepriekšējā dienā.
Padoms: maksas rakstu bieži var izlasīt, tā saiti sameklējot vietnē archive.ph; rakstu citā valodā var iztulkot ar hugo.lv.
Šo apkopojumu var lasīt arī RSS plūsmā: saites.
Keramikas darbnīca Cepļi jau sesto gadu ver durvis Mājas kafejnīcu dienu ciemiņiem. Ikdienā vairāk kā 40 gadus keramikas meistare Ingrīda Žagata “Cepļos” rada māla traukus strādājot gan ar Latvijas tradicionālajām tehnoloģijām, gan mūsdienu materiāliem, gan japāņu senām tehnikām. Arī ēdienkartē mums patīk ieskatīties dažādu tautu tradīcijās. Šogad piedāvājam franču virtuves garšas. Brančs Cepļu dārzā ir vairāk kā labi paēst, tas ir baudījums acīm, ko sniedz mūsu ainavu dārzs. Tā ir radoša pieredze piedaloties māla meistarklasē un vērojot cepļa izņemšanu. Tā ir mierpilna atpūta mākslas un mūzikas atmosfērā.
Ēdienkarte –
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
notepad.lv
- Šodien, 08:00
notepad.lv
- Šodien, 14:00
Library Tales
- 2015. g. 01. aug., 09:48
Pie 15 minūšu datora atnāk vīrs, galīgā kunga prātā, taču liels mūzikas mīlis, jo skatoties uz meiteņu bildēm datora ekrānā dzied ‘’Dod bučiņ, dod vienu bučiņ man…’’
Toties, mēģinot lasīt ziņu rakstus dzied ‘’Nepārmet man…’’
Tad pēkšņi sastingst un skatoties sienā pasaka: ‘’Nu nevaru es dzert, galīgi jocīgs palieku’’.
Sandra Veinberga | Blogs
- Šodien, 07:00
Passion Brains
- Vakar, 07:01
Mūsu valsts tiesiskā izpratne joprojām mīt akmens laikmetā. Raimonda Skurula gadījums (2018) un Elvisa Strazdiņa gadījums nav tikai juridiski strīdi – tie ir diagnoze Latvijas valsts pārvaldes un tehnoloģiskā brieduma patoloģiskajai nesaderībai.
Kad 2018. gadā Raimonds Skuruls uzgāja CSDD reģistra caurumus, viņš rīkojās kā inženieris – atrada kļūdu un piedāvāja risinājumu. Valsts birokrātija, būdama savā būtībā inerta un bailīga, nespēja saskatīt ētiskā hakerisma "zelta standartu". Tā vietā, lai pateiktos, tika iedarbināts represīvais aparāts.
Šī rīcība bija kliedzoša liecība par to, ka mūsu iestādēm drošība nav mērķis.
Mērķis ir kontrole un sejas saglabāšana.
Skurula gadījumā 1000 eiro prasība tika interpretēta kā šantāža, nevis kā bug bounty (atlīdzības par kļūdu) aizmetnis. Tas bija brīdis, kad valsts pateica: "Labāk lai sistēma ir caura un bīstama, nekā lai kāds privāts pilsonis mūs pamāca." Tā ir maziskuma un nekompetences simbioze, kas iezīmēja tumšu posmu Latvijas kiberdrošības vēsturē.
Elvisa Strazdiņa nesenais gadījums tikai apstiprina, ka gadi ir pagājuši, bet mentalitāte nav mainījusies. Mēs redzam to pašu modeli: ja eksperts uzdrošinās norādīt uz sistēmas trauslumu, viņš nevis tiek pieņemts darbā vai godināts kā valsts infrastruktūras stiprinātājs, bet gan tiek "sodīts" par savu drosmi redzēt to, ko ierēdņi vēlētos paslēpt zem "valsts noslēpuma" vai "tehnisko problēmu" plīvura.
Šī attieksme ir filozofiski strupceļš. Valsts, kas soda tos, kuri atrod tās ievainojamības, ir kā pilsēta, kas sadedzina uz sārta tos, kuri brīdina par pilsētas mūros atrastajām plaisām. Tā nav tiesiskuma aizsardzība; tā ir institucionāla paranoja.
Šajos gadījumos mēs redzam baiso patiesību:
Birokrātiskais ego: Iestādēm ir vieglāk iznīcināt cilvēka reputāciju tiesvedībās, nekā atzīt, ka viņu sistēmas ir bijušas "kā siets".
Kibernoziedzības analfabētisms: Tiesībsargājošās iestādes bieži vien nespēj (vai negrib) atšķirt noziedzīgu nodomu no intelektuālas ziņkārības un vēlmes uzlabot drošību.
Preventīva iebiedēšana: Katrs šāds process ir signāls visiem citiem IT speciālistiem: "Ja redzi kļūdu, turi muti. Citādi – nonāksi uz apsūdzēto sola."
Latvijas problēma nav tehnoloģijās. Mums ir izcili speciālisti. Latvijas problēma ir varas struktūrās, kas baidās no transparentitātes kā no nāves.
Kad mēs sodām "baltos hakerus", mēs faktiski pasludinām karu pret izcilību un atklātību. Mēs dzīvojam vidē, kurā kļūdu atklāšana tiek uzskatīta par nodevību pret sistēmu, nevis par pakalpojumu sabiedrībai. Līdz brīdim, kamēr valsts nesāks pret ētiskiem hakeriem izturēties kā pret saviem sabiedrotajiem, nevis ienaidniekiem, mēs paliksim "digitālajos viduslaikos" – kur labākie prāti tiek vajāti, bet drošības caurumi, ko viņi atrada, paliek vaļā visiem īstajiem kibernoziedzniekiem, kuri, atšķirībā no Skurula vai Strazdiņa, nekad neprasīs atlīdzību, bet gan nozags visu, ko vien varēs.
Vai mēs kā sabiedrība esam gatavi atzīt, ka mūsu "drošība" ir tikai ilūzija, ko sargā drakoniski likumi pret patiesības teicējiem?
Mugursoma.lv
- Šodien, 14:45
Šodien ir mūsu pēdējā pilnā diena Fēru salās un sajūta ir tāda, ka teju visu, ko gribējām un varējām, esam apskatījuši. Pēc lēnāka rīta dodamies uz galvaspilsētu – kā iesākām braucienu, tā to noslēdzam. Paklīstam pa ielām, iegādājam šo to atmiņām, tad kāpjam auto, lai aizšautu vēl līdz Streymoy salas galā esošajai Tjornuvikai. Pa šīm...
The post Fēru salas: vienīgais kaķis appeared first on Mugursoma.lv.
Kazhes blogs
- Vakar, 21:21
Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV
- 2015. g. 31. jūl., 17:25
Kazhes blogs
- Vakar, 23:57
- 2015. g. 01. aug., 12:28
Passion Brains
- 26. jūn., 16:36
Ārvalstu finansiāli motivēts ransomware grupējums ir publiski uzņēmis atbildību par kiberuzbrukumu AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Cert.lv apstiprina – tas ir profesionāls, peļņas vadīts uzbrukums, ko šie paši aktieri veikuši arī pret citu valstu uzņēmumiem un iestādēm. Un tas, visticamāk, ir tikai tas gadījums, kuru mēs dzirdam. Pārējie paliek ēnā.
Šis incidents atkal parāda Latvijas kritiskās infrastruktūras trauslumu. Valsts meži pieder mums, bet to digitālās sistēmas – vadība, dati, procesi – ir viegli ievainojamas ārvalstu aktieru rokās. Ransomware nav ideoloģiski teroristi. Tie ir tīri komerciāli spēlētāji, kuri pelna naudu, paralizējot organizācijas un pieprasot izpirkumu.
Kamēr valdība un LVM runā par digitālo transformāciju un mežu efektīvu apsaimniekošanu, kiberdrošība paliek novārtā. Budžeta taupīšana, novecojušas sistēmas un nepietiekama aizsardzība padara valsts uzņēmumus par viegliem mērķiem. Viens veiksmīgs uzbrukums – un viss apstājas.
Galvenais jautājums: kurš būs atbildīgs?
Kas atbildēs par šo uzbrukumu un tā sekām? Vai LVM vadība? Vai atbildīgais ministrs? Vai CERT.lv un kiberdrošības politikas veidotāji? Vai kāds vispār zaudēs amatu, maksās soda naudu vai tiks saukts pie atbildības? Vai atkal viss noslīdēs uz "tehnisku incidentu", publiskiem paziņojumiem un aizmirstību?
Līdz šim atbildība par kibernotikumiem Latvijā bieži izplūst kā migla. Neviena reāla galvas ripošana, neviena sistēmiska maiņa. Tikmēr ārvalstu aktieri turpina darboties brīvi, jo zina – tas atmaksājas.
Laiks beigt izlikties. Sabiedrībai un politiķiem jāprasa skaidra atbildība no tiem, kuri pārvalda valsts kritisko infrastruktūru. Pretējā gadījumā nākamais uzbrukums būs tikai laika jautājums – un maksātāji atkal būsim mēs visi.
EASYGET.LV
- Vakar, 13:23
Mūsdienu dinamiskajā ritmā robeža starp darbu un privāto dzīvi bieži vien izplūst. Pēc saspringtas darba dienas birojā, sapulcēs vai komandējumos ikvienam vīrietim ir nepieciešams laiks, lai pārslēgtu prātu, mazinātu uzkrāto stresu un atgūtu enerģiju. Ja kādreiz galvenie atpūtas veidi saistījās tikai ar sporta zāles apmeklējumu vai TV pults pārslēgšanu, tad šodien arvien lielāku lomu ieņem digitālie hobiji. Tie piedāvā ne tikai pasīvu satura patērēšanu, bet arī interaktivitāti, azartu un iespēju socializēties.
Digitālā pasaule ir attīstījusies tiktāl, ka spēj nodrošināt pilnvērtīgu relaksāciju un prāta izklaide tieši no mājām vai pat esot ceļā. Lūk, pieci šobrīd populārākie digitālie hobiji, kurus vīrieši izvēlas sava brīvā laika pavadīšanai
Passion Brains
- Šodien, 10:52
Matrix ilūzija. Jūs tikai skatāties teātri, kurā nekas nemainās.
Ievēroji, katru reizi, kad tuvojas vēlēšanas, viss pārvēršas par lielu, dārgu teātra izrādi. Partijas – tās ir tikai trupas, kas maina kostīmus. Kandidāti – aktieri, kas vakar sauca vienu, šodien otru, bet rīt atkal kaut ko trešo, lai tikai publika aplaudētu un atdotu savu balsi. Un jūs, skatītāji, sēžat zālē, cerot, ka šoreiz beidzot būs citādi.
Nekas fundamentāli nemainās
Pēc katras “lielās dienas” nāk rīts, un nekas fundamentāli nemainās. Tie paši vaļi turpina plūst, tie paši lobiji turpina diktēt noteikumus, tie paši cilvēki ar tādām pašām sejām un tādām pašām interesēm sēž krēslos – tikai citā krāsā. Vieni no “opozīcijas” pāriet “varā”, otri no “varas” uz “opozīciju”. Rotācija. Karuselis. Sistēmas teātris.
Tas ir klasiskais Matrix triks: tev dod ilūziju izvēles. Zils piliens vai sarkans? Labējie vai kreisie? Jaunie vai vecie? Populisti vai “profesionāļi”? Bet realitātē visi vadi ved uz vienu un to pašu centrālo serveri – uz sistēmu, kas rūpējas tikai par sevi. Tu vari balsot, cik gribi, vari dusmoties Twitterī un Facebookā, vari pat “mainīt vēsturi” ar savu krustiņu. Bet pēc tam viss turpinās tāpat kā iepriekš. Tikai ar jaunām sejas izteiksmēm un jauniem solījumiem, kurus neviens neplāno pildīt.
Kandidāti ir aktieri.
Viņi zina savas lomas. Viens spēlē “tautas balss”, otrs – “eiropeiskais liberālis”, trešais – “stingrais konservatīvais”, ceturtais – “anti-sistēmas dumpinieks”. Viņi runā to, ko publika grib dzirdēt savā burbulī. Socioloģiskie pētījumi, fokusgrupas, vārdu mākslinieki – viss kalpo, lai izklausītos īsti. Bet aizkulisēs viņi visi ēd no vienas bļodas. Pēc vēlēšanām koalīcijas tiek slēgtas, amati sadalīti, un “neieciešamie kompromisi” kļūst par attaisnojumu, kāpēc atkal nekas nav izdarīts.
Tu esi statistists šajā izrādē.
Un tu? Tu esi statistists šajā izrādē. Tev ļauj justies svarīgam reizi četros gados. Tev ļauj dusmoties uz “veco sistēmu” un cerēt uz “jaunajiem spēkiem”. Bet jaunais spēks pēc pāris gadiem kļūst par veco. Un cikls turpinās.
Nekas nemainās, jo sistēma to arī nav paredzējusi mainīt.
Vēlēšanas nav instruments pārmaiņām. Tās ir drošības vārsts. Tās ir veids, kā ļaut tautai izlādēt dusmas, neapdraudot īsto varas struktūru. Kā glīti iesaiņota ilūzija, ka “demokrātija darbojas”. Bet īstā vara atrodas ārpus balsošanas kabīnēm – bankās, korporācijās, birokrātiskajās iestādēs, starptautiskajās organizācijās un to cilvēkos, kuri nekad nestāv uz skatuves.
Tāpēc nākamreiz, kad kāds aktieris ar nopietnu seju stāstīs tev par “lielajām pārmaiņām”, “tautas gribu” vai “beidzot godīgiem politikiem”, atceries: tu skaties teātri. Dārgu, cinisku, labi režisētu teātri. Un tu tajā neesi galvenais varonis.
Pamosties nav viegli.
Bet tas ir vienīgais veids, kā pārtraukt būt muļķim šajā izrādē. Vēlēšanas nemainīs sistēmu. Tikai tu pats vari izlemt, vai turpināt skatīties šo muļķību vai sākt dzīvot ārpus Matrix.
neogeo.lv
- Šodien, 12:01
Ceļotāju mērķis galvenokārt ir iepazīt dažādas valstis, baudīt to kultūru, vēsturi, dabu un vietējos ēdienus, bet pārmaiņas ikdienas ritmā, uzturā, klimatā un laika zonās var ietekmēt arī pašsajūtu. Ieteicams līdzi paņemt pārbaudītus līdzekļus ceļojuma laikā visbiežāk sastopamajām situācijām, kas palīdzēs justies drošāk un ļaus neparedzētām veselības problēmām nesabojāt ilgi gaidīto atpūtu.
“Mūsu novērojumi ir, ka tūristi dažādos galamērķos diemžēl saskaras ar dažādām veselības problēmām, kas galvenokārt saistītas ar nepareizu, nereti pārāk ekonomisku ēšanu, atsevišķos gadījumos arī mazkustīgumu, kā arī netiek pietiekami dzerts ūdens vai ievērota higiēna. Tas viss var radīt problēmas ar vēderu. Neatkarīgi, vai ceļojums ilgst dažas dienas pa Eiropu vai ir desmit dienu un ilgāks citā kontinentā, vajadzētu parūpēties gan par sabalansētu uzturu, gan arī roku higiēnu. Grupas ceļojumā ieteikums pakonsultēties ar grupas vadītāju, lai izvēlētos piemērotāko kafejnīcu vai tml., ja, piemēram, ēdienreize paredzēta ārpus viesnīcas vai kopīgajām ēdienreizēm. Īpaši uzmanīgi jāattiecas pret ielu ēdienu,” pieredzē dalās “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.
Nevērība var sabojāt pat ideālāko ceļojumu
Ceļotāji ar interesi bauda dažādu valstu virtuvi un nacionālos ēdienus, viesojoties vietējās kafejnīcās un restorānos, tirgos, dažādās saimniecībās u.tml. Šādās vietās ir svarīgi pirms ēšanas nomazgāt rokas, izmantot dezinfekcijas līdzekli vai mitrās salvetes.
Jāraugās, lai iegādātos ūdeni oriģinālā iepakojumā, ir valstis, kur to nevajadzētu uzpildīt no krāna vai tml., lai izmantotu dzeršanai, zobu tīrīšanai. Nevajadzētu arī dzērieniem pievienot ledu. Jebkuri iegādāti augļi, dārzeņi jānomazgā un jāraugās, ar kādu ūdeni tas tiek darīts.
Jāapsver, lai arī ceļojumā būtu pieejami līdzekļi galvassāpju vai paaugstinātas temperatūras gadījumā – pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, līdzekļi vēdera sāpēm un krampjiem, caurejai, aizcietējumiem, probiotisks līdzeklis zarnu mikrofloras atbalstam. Piemēram, tā dēvētā ceļotāju caureja visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc ierašanās galamērķī un parasti ir saistīta ar nepierastu ūdeni, pārtiku vai mikroorganismiem, ar kuriem organisms ikdienā nesaskaras.
Ceļojums var izjaukt miega ritmu, tā traucējumiem vai laika joslu maiņas radītam diskomfortam noderēs melatonīnu saturošs līdzeklis. Savukārt alerģisku reakciju gadījumā ieteicami ir antihistamīna līdzekļi. Nobrāzumiem un nelieliem ievainojumiem noderēs dezinficējošs līdzeklis, plāksteri un brūču dzīšanu veicinoša ziede. Tāpat ceļojumā var rasties nepieciešamība parūpēties par saulē apdegušu ādu.
Ja ikdienā tiek lietoti recepšu medikamenti, vajadzētu tos paņemt līdzi pietiekamā daudzumā visam ceļojuma laikam un glabāt rokas bagāžā. Dodoties uz ārvalstīm, ieteicams līdzi ņemt arī ārsta izsniegtu recepti angļu valodā. Ja recepte ir izsniegta latviešu valodā, atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams tās notariāli apliecināts tulkojums angļu valodā. Tas ir īpaši svarīgi, ja līdzi tiek vesti medikamenti, kuru sastāvā ir psihotropās vai citas kontrolējamas vielas, kā arī ceļojot ārpus Eiropas Savienības.
Par piemērotāko preparātu izvēli ceļojumam un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu.
Foto: Publicitātes
печально быть антисоциальным
- Šodien, 11:09
Ikdiena
- Šodien, 08:49
Autors: ikdiena.lv redakcija
Jelgavas Ledus sporta skolas absolvente un bijusī daiļslidotāja Alīna Fjodorova ieguvusi starptautiskās kategorijas tiesneses sertifikātu. Tas viņai ļauj tiesāt Starptautiskās slidošanas asociācijas jeb ISU kalendārā iekļautas sacensības.
Latvijas Slidošanas asociācijā šo sertifikāciju raksturo kā nozīmīgu profesionālu sasniegumu. Jelgavai tas ir arī vietējās sporta skolas audzēknes ceļa turpinājums ārpus aktīvās sportistes karjeras.
Fjodorova daiļslidošanā trenējās Jelgavas Ledus sporta skolā. Sportistes karjeras laikā viņa piedalījās Latvijas čempionātā un starptautiskās sacensībās, tostarp Eiropas un pasaules čempionātos.
Viņas pieredzē ir arī starts jaunatnes olimpiskajā festivālā, kur izcīnīta 5. vieta. Pēc sportistes karjeras beigām Fjodorova sāka apgūt tiesneses darbu, taču mācības pārtrauca, dodoties strādāt uz kruīza kuģiem kā šova slidotāja.
Līdz šim Fjodorovai bija nacionālā kategorija, kas ļāva tiesāt Latvijas mēroga sacensības. Starptautiskā kategorija paplašina šo iespēju līdz sacensībām, kas iekļautas ISU kalendārā.
Viņa skaidro, ka pagaidām tas vēl nenozīmē tiesības tiesāt visus lielākos turnīrus. Lai varētu strādāt Eiropas un pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs, šajā līmenī nepieciešama vismaz divu gadu pieredze.
“Pirms tam bija nacionālā kategorija, kas nozīmē, ka varu tiesāt Latvijas mēroga sacensības, bet tagad man ir starptautiskā kategorija,” norāda Alīna Fjodorova.
Fjodorova ir atgriezusies uz dzīvi Latvijā un tagad gaida uzaicinājumu uz savām pirmajām sacensībām starptautiskās kategorijas tiesneses statusā.
Raksts sagatavots pēc Jelgavas valstspilsētas pašvaldības publicētās informācijas 2026. gada vietējās sporta ziņu kontekstā.
Velosipēdistu vortāls Veloriga.lv
- 2015. g. 31. jūl., 22:00
- 2015. g. 01. aug., 18:44
notepad.lv
- Vakar, 20:00
