Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
notepad.lv
- 18. mai., 14:00
Vēl pirms desmit vai piecpadsmit gadiem telefona baterijas nomaiņa prasīja dažas sekundes. Noņem aizmugurējo vāciņu, izņem akumulatoru, ieliec rezerves – gatavs. Daudzi cilvēki šo rezerves bloku nēsāja kabatā kā pašsaprotamu piederumu, tāpat kā maku vai atslēgas. Šodien šāda ideja šķiet gandrīz anahroniski naiva. Mūsdienu telefoni ir aizlīmēti, noslēgti un konstruēti tā, ka pat elementāra baterijas […]
notepad.lv
- 18. mai., 08:00
Viedtālruņi sen vairs nav tikai saziņas ierīces. Tie kļuvuši par algoritmu darbinātiem uzmanības magnētiem, kas nepārtraukti sacenšas par cilvēka laiku, reakcijām un dopamīna impulsiem. Daudzi telefonu paņem rokās “uz minūti”, taču vēlāk joprojām ritina sociālo tīklu plūsmas. Jaunajā Android 17 atjauninājumā ieviestā funkcija, kas mēģina tieši šo problēmu mazināt. Google beidzot šķiet gatavs atzīt, ka […]
ikdiena.lv
- Vakar, 11:05
No šodienas, 19. maija, Rīgas centrā stājas spēkā būtiski satiksmes ierobežojumi Rail Baltica integrācijas projekta ietvaros. Pilnībā slēgta transporta kustība Emīlijas Benjamiņas ielas posmā pie Centrālās stacijas, kas rada ievērojamas izmaiņas vairāk nekā 15 sabiedriskā transporta maršrutos un privātā transporta plūsmā. Rīgas dome aicina iedzīvotājus plānot papildu laiku ceļā, jo rīta un vakara stundās gaidāmi vērienīgi sastrēgumi.
Īsi par svarīgāko
- Slēgtais posms: Emīlijas Benjamiņas iela pie Centrālās stacijas.
- Ietekme: Mainīti 15+ autobusu un trolejbusu maršruti.
- Iemesls: Rail Baltica mezgla izbūves darbi.
- Ieteikums: Izmantot navigācijas lietotnes un sekot pagaidu ceļa zīmēm.
Izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos
Sakarā ar ielas slēgšanu, “Rīgas Satiksme” ir ieviesusi būtiskas izmaiņas kustības shēmās. Lielākā daļa maršrutu, kas iepriekš kursēja pa Emīlijas Benjamiņas ielu, tagad tiek novirzīti pa blakus esošajām ielām, izveidojot pagaidu pieturvietas.
Maršruts
Galvenās izmaiņas un pagaidu pieturas
1., 5., 12. autobuss
Kursē pa apbraucamo ceļu; jauna pietura pie tirdzniecības centra “Stockmann”.
18., 23. autobuss
Virzienā no centra brauc pa Turgeņeva ielu; pietura pārcelta uz Gogoļa ielu.
Visi trolejbusi
Maršruti tiek novirzīti pa paralēlajām maģistrālēm; iespējama kavēšanās līdz 20 minūtēm.
Ieteicamie apbraukšanas ceļi privātajam transportam
Autovadītājiem, kuri ikdienā izmantoja Emīlijas Benjamiņas ielu, jārēķinās, ka tranzīta kustība caur Centrālo staciju ir pilnībā bloķēta. Pašvaldība iesaka izmantot šādus maršrutus:
1. Daugavas kreisais krasts: Izmantot Akmens tiltu un tālāk doties pa 11. novembra krastmalu.
2. Pārdaugava uz Centru: Izvēlēties Salu tiltu un Lāčplēša ielu, lai apbrauktu būvdarbu zonu.
3. Vietējā piebraukšana: Piekļuve Centrālajai stacijai un tirgus rajonam saglabāta no Gogoļa ielas puses, taču ar ierobežotu kapacitāti.
Darbu norise un termiņi
Šis ierobežojumu posms ir kritisks Rail Baltica projekta integrācijai pilsētas infrastruktūrā. Būvdarbu laikā tiks veikta inženierkomunikāciju pārbūve un jaunā dzelzceļa pārvada balstu izbūve. Pašreizējās prognozes liecina, ka intensīvi ierobežojumi šajā posmā saglabāsies visu vasaras periodu. Rīgas pašvaldība regulāri atjaunos informāciju par satiksmes organizācijas izmaiņām atkarībā no darbu progresa.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc pēkšņi slēgta Emīlijas Benjamiņas iela un kā tas mainīs ierasto kustību?
Ielas posms pie Centrālās stacijas ir pilnībā slēgts, lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa mezgla izbūvi. Šīs ir vienas no pēdējo gadu vērienīgākajām izmaiņām, kas pilnībā pārtrauc tranzīta satiksmi caur pilsētas centru šajā posmā. Turpmāk visa transporta plūsma, kas iepriekš izmantoja šo ielu, tiks pārvirzīta uz Lāčplēša, Turgeņeva un Gogoļa ielām, radot paaugstinātu sastrēgumu risku.
Kā atrast manu sabiedrisko transportu un kur tagad atrodas pieturvietas?
Izmaiņas skar vairāk nekā 15 autobusu un trolejbusu maršrutus. Galvenie punkti, kas jāatceras:
* 1., 5., 12. autobuss: Piestāj jaunā pagaidu pieturā pie tirdzniecības centra ‘Stockmann’.
* 18., 23. autobuss: Virzienā no centra brauc pa Turgeņeva ielu un piestāj Gogoļa ielā.
* Trolejbusu pasažieriem: Jārēķinās ar maršrutu nobīdēm par 15–20 minūtēm sastrēgumu dēļ.
Iesakām izmantot lietotni Rīgas satiksme vai Google Maps, lai redzētu transporta atrašanās vietu reāllaikā.
Kā visērtāk apbraukt slēgto posmu ar privāto automašīnu?
Lai neiestrēgtu pie stacijas, autovadītājiem ieteicams izvēlēties alternatīvus maršrutus atkarībā no galamērķa:
1. No Pārdaugavas uz Centru: Izmantojiet Salu tiltu un tālāk Lāčplēša ielu.
2. Tranzītam caur centru: Brauciet pa 11. novembra krastmalu un Akmens tiltu.
3. Piekļuve tirgum: Piebraukšana Centrāltirgum un stacijas laukumam joprojām iespējama no Gogoļa ielas puses, taču jārēķinās ar ierobežotu joslu skaitu un lēnu satiksmi.
Kur meklēt operatīvo informāciju, ja plānotie ierobežojumi mainās?
Sekojiet līdzi aktuālajai situācijai navigācijas lietotnē Waze, kurā tiks operatīvi atzīmēti jauni ierobežojumi un sastrēgumi. Oficiālos paziņojumus par izmaiņām sabiedriskajā transportā var atrast rigassatiksme.lv, savukārt plašāku informāciju par būvdarbu posmiem un termiņiem lasiet portālā ikdiena.lv vai oficiālajā Rail Baltica mājaslapā.
Avots: Rīgas pašvaldība
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:00
Ukraiņu droni pašlaik spēj sasniegt mērķus līdz par 1500 kilometru attālumam dziļi iekšā Krievijas teritorijā. Tāpēc krieviem radušās nopietnas problēmas, jo viņi nespēj vairs aizsargāt savu naftas rūpniecību. Ukraini grauj to kopā. Kā parasti Kremlis tēlo, ka nekas slikts nenotiek un “tas nekas nav”, taču faktiski Putinam šī ir ļoti smaga un pat neatrisināma problēma. Pārbaudījums, […]
vara bungas
- 17. mai., 21:04
Lielākā US investīciju banka JPMorgan ir publicējusi prognozi par kara UA iznākumu – par pamatscenāriju ņemot „Somijas scenāriju“, secinājums, kas bija diezgan skaidrs jau ap 2023.gadu .
Saskaņā ar JPM ziņojumu miera sarunas varētu sākties jau šogad, un visdrīzāk UA būs jāpieņem sāpīgas koncesijas: Ukraina zaudēs aptuveni 20 % savas teritorijas, piekritīs neitrālam statusam un saskarsies ar ierobežojumiem attiecībā uz ZSU spēku lielumu un to spējām. Tajā pašā laikā UA saglabās suverenitāti, demokrātiskās institūcijas un virzību uz Eiropas integrāciju, līdzīgi kā Somija pēc kara ar PSRS.
Papildus 1. pamatscenārijam JPMorgan analītiķi apsvēr citus iespējamos scenārijuss, katram piešķirot savu varbūtības pakāpi.
2)„Dienvidkorejas” scenārijs (5 %) paredz Ukrainas dalību NATO vai drošības garantijas no US ar Eiropas miera uzturētāju klātbūtni.
3) „Izraēlas” scenārijs (10 %) ietver ilgtermiņa ASV atbalstu bez ārvalstu karaspēka, kas pārvērstu Ukrainu par labi nocietinātu valsti, kas spēj pati atturēt Krieviju.
4) „Gruzijas” scenārijs (30 %) tiek raksturots kā sliktākais gadījums: ASV atsaucot atbalstu un Eiropai nespējot kompensēt zaudējumus, Krievija pārvērstu valsti par savu vasaļvalsti. Pirms tas bija pamatscenārijs ar 50 % varbūtību, kas paredzēja Ukrainas pakāpenisku atgriešanos kremļa ietekmes sfērā bez Rietumu garantijām.
5) “Baltkrievijas scenārijs” – jau bija līdz 2014.gadam, diez vai ātkārtosies (15%)
Analītiķi savas prognozes saista ar US militārās palīdzības pārtraukšanu un NATO valstu nespēju vai nevēlēšanos izvietot savus kontingentus UA. Tajā pašā laikā UA integrācijas EU jautājums tagad ir kļuvis skaidrāks – Kijeva šobrīd iziet standarta pievienošanās procedūru, kamēr iepriekš dalības perspektīvas bija neskaidras.
JPM ziņojumā tiek uzsvērts, ka ir virkne faktoru, kas varētu mainīt 1.bāzes scenāriju, un daudzi no tiem nav UA labvēlīgi. Viens faktors ir US karš IR: no vienas puses, tas izsūc Rietumu arsenālus (US jau ir brīdinājusi sabiedrotos par piegāžu kavēšanos sakarā ar raķešu krājumu tukšošanu Tuvajos Austrumos), un, no otras puses, tas palielina pieprasījumu un cenas RU eksporta energoresursiem. Papildu risks ir iespēja, ka Tramps pastiprinās spiedienu uz Kijevu, lai tā pieņemtu nosacījumus, par kuriem Vašingtona, Pekina un Maskava iespējams vienojušās, apejot UA.
Tādējādi „Somijas scenārijs” paredz UA pozīciju pakāpenisku vājināšanos: atkarību no ārējās palīdzības, militāro resursu avotu samazināšanos un Rietumu partneru demotivāciju.
VB: Fakts, ka vadošā US finanšu iestāde ir publicējusi šādu prognozi, ir jāuzskata par signālu investoriem un gatavošanos pēckonflikta posmam, kas būs saistīts ar ievērojamu Kijevas piekāpšanos ārvalstu finansistu noteikumiem (lasi, Volstritas haizivis domā, ka UA aktīvi būs pieejami pa lēto).
Europe runs low on weapons, Ukraine on fighters, the U.S. on patience
avots
Passion Brains
- 15. mai., 16:12
Mēs dzīvojam pasaulē, kur vārds “problēma” skan kā smags akmens uz pleciem. Tiklīdz kaut kas noiet greizi – darbs, attiecības, veselība vai naudas jautājumi –, prāts automātiski ieslēdz trauksmes režīmu. “Man ir problēma,” mēs sakām, un pēkšņi viss šķiet nepārvarams un gandrīz bezcerīgs.
Bet kas notiktu, ja mēs šo vārdu vienkārši izsvītrotu no sava vārdu krājuma un aizstātu ar citu – “uzdevums”? Šī nav tikai semantiska spēle. Tā ir dziļa prāta pārslēgšanās.
Problēma pret uzdevumu
Problēma ir kaut kas, kas notiek ar tevi. Tā ir ārēja, bieži netaisnīga un liek justies kā upurim. Problēma gandrīz aicina sēsties, sūkstīties un gaidīt risinājumu no malas vai cerēt, ka tā pati kaut kā atrisināsies.
Uzdevums ir kaut kas, ko tu dari. Tas ir konkrēts, darbības virzienā vērsts un ietver sevī iespēju. Uzdevumam ir sākums, vidus un beigas. Tam var atrast risinājumu, stratēģiju, palīdzību vai vismaz nākamo soli. Pat ja uzdevums ir ļoti grūts, tas nekad nav bezcerīgs – tas vienkārši prasa resursus, laiku un radošumu.
Kad mēs sakām “man ir problēma ar naudu”, mēs jūtamies bezspēcīgi. Kad sakām “man ir uzdevums sakārtot finanses”, mēs jau esam sākuši domāt par budžetu, papildu ienākumiem vai izdevumu samazināšanu.
Izmaini attieksmi
Cilvēka prāts ir izcili labs problēmu risinātājs, bet ļoti slikts upura lomā. Kad mēs pārejam uz uzdevuma domāšanu, aktivizējas cita smadzeņu daļa – tā, kas meklē risinājumus, nevis vainīgos vai iemeslus, kāpēc tas ir neiespējami. Tas ir kā pārslēgt automašīnu no bremzēm uz gāzi.
Šī pieeja rada virzību. Pat neliels solis uz priekšu dod enerģiju un pašapziņu. Virzība rada momentumu. Momentum rada rezultātus. Un rezultāti maina dzīvi.
Cilvēki, kuri dzīvo pēc principa “nav problēmu, ir uzdevumi”, ir izturīgāki pret neveiksmēm. Viņi ātrāk atkopjas. Viņi eksperimentē vairāk. Viņi nebaidās kļūdīties, jo kļūda nav problēma, bet tikai informācija nākamajam uzdevumam.
Pragmatiska attieksme, nevis rozā brilles
Šī ir viena no spēcīgākajām prāta attīstības praksēm, ko var apgūt. Tā nav pozitīva domāšana rozā brillēs – tā ir pragmatiska, darbīga attieksme. Tā neapgalvo, ka dzīve ir viegla. Tā tikai saka: lai cik sarežģīta būtu situācija, tā ir risināma.
Protams, ir brīži, kad sirds sāp pārāk stipri vai zaudējums ir pārāk liels, lai to uzreiz pārvērstu uzdevumā. Arī tad ir atļauts just. Bet pēc tam, kad emocijas nedaudz norimušas, jautājums “Kāds ir nākamais uzdevums?” dod atgriešanos dzīvē.
Mazs izaicinājums sev
Nākamreiz, kad sajutīsiet, ka “man ir problēma”, apstājieties uz mirkli. Uzrakstiet to uz papīra un pārrakstiet kā uzdevumu. Pievienojiet tam vismaz vienu iespējamo nākamo soli – pat ja tas ir sīks.
Piemēri
Uzdevums: sarunāt vizīti pie ārsta.
Uzdevums: atrast vienu jaunu klientu.
Uzdevums: iemācīties piedot.
Jūs pamanīsiet, kā mainās enerģija. No smaguma uz kustību. No bezspēcības uz kontroli. No stagnācijas uz virzību.
Nav problēmu. Ir tikai uzdevumi.
Un katrs uzdevums ir iespēja kļūt stiprākam, gudrākam un brīvākam.
Virzība sākas tieši ar šo vienu mazo vārdu maiņu.
Vai esat gatavi to izmēģināt?
notepad.lv
- 18. mai., 12:20
Kiberriski digitālajā vidē turpina palielināties, taču pētījumi rāda, ka cilvēki aizvien pārāk maz rūpējas par savu mobilo ierīču drošību. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ierīču komercijas vadītājs Roberts Birnbaums norāda, ka mobilajām ierīcēm katru gadu nepieciešama “pavasara tīrīšana” – un šajā ziņā nevar aizmirst arī par bērnu mobilajām ierīcēm. Īpaša uzmanība jāvelta […]
notepad.lv
- Vakar, 11:46
2026. gada pirmajā ceturksnī datoru cenas vidēji pieauga par 25–30%, kas ir pēdējo gadu straujākais kāpums. Situācija datortehnikas tirgū šobrīd raksturojama kā neprognozējama gan ģeopolitiskās spriedzes, gan IT komponenšu pieejamības dēļ, atzīst AS Capital Produktu attīstības direktors Jānis Dimsons. Datortehnikas cenas turpina kāpt: 1000 eiro vietā 1400 “IT nozare ir pieradusi pie periodiskām svārstībām, tomēr […]
Sandra Veinberga | Blogs
- 18. mai., 07:00
Vakar ukraiņu dronu uzbrukumā Maskavas apgabalam gājuši bojā trīs cilvēki, divpadsmit ievainoti. Krievi ziņo, ka galvaspilsētā notriekuši ap 556 ukraiņu dronu. (Kyiv Independent) Izklausās apjomīgi. Šis ir pagaidām lielākais dronu uzbrukums Krievijas galvaspilsētai. “Visa valsts pretgaisa aizsardzība visvairāk koncentrēta tieši Maskavas apgabalā, taču arī to mēs uzveiksim”, – rakstīja Zelenskis X. Uzbrukuma rezultātā tika bojāta Krievijas […]
notepad.lv
- 16. mai., 20:00
Parasti cilvēks ir pārliecināts, ka maksā par aptuveni trim vai četriem aktīviem abonementiem. Pētījumi rāda, ka patiesais skaitlis parasti ir trīs reizes lielāks – un aptuveni trešdaļa no tiem ir pakalpojumi, kurus lietotājs aktīvi neizmanto. Nauda pazūd katru mēnesi – automātiski, nemanāmi un gandrīz bez emocionālas reakcijas. Kāpēc abonementi ir tik labi slēpti? Abonementa ekonomika […]
TravelVelo.lv
- 2023. g. 16. mar., 23:18
Engures ezers ir pēc platības trešais lielākais ezers Latvijā. Viens no lagūnas tipa ezeriem, tā dziļums reti kur pārsniedz 2 metrus un krasta lēzenums tikai retās vietās ļauj ieraudzīt pašu ezeru, bet šajā velo maršrutā to ir iespējams izdarīt.
Apļveida maršrutu pēc izvēles var sākt gan Mērsragā, gan Engurē – braucienam ieteicamāks būs MTB vai gravel tipa velosipēds, jo gandrīz puse no ceļa jāveic pa grants segumu.
Engures ezeru vislabāk apskatīt var no jūras puses braucot uz Ornitoloģisko pētījumu centru vai ezera pretējā pusē apmeklējot laivu bāzi “Mazsaliņas”. Posmā starp Enguri un Mērsragu brauciens ved garām piejūras ciematiem Bērzciemam un Abragciemam.
Gan Mērsragā, gan Engurē pieejami veikali un kafejnīcas, kur karstā vasaras dienā var atveldzēties, tāpat iespējams piebraukt tieši pie jūras.
Maršruts: 67 km, 115 augstuma metrs, braukšanas laiks 3:39:54.
Ceļojuma laiks: 2020.gada jūlijs
Apkārt Engures ezeram | 65.2 km Cycling Route on Strava
Lejupielādēt GPX: Apkart_Engures_ezeram.gpx
Vietas, kuras vērts īpaši apmeklēt:
The post Apkārt Engures ezeram appeared first on TravelVelo.lv.
2+2=5
- 14. mai., 20:31
Kad drusku esi iebarikādējusies dzīvoklī, bet saņemies aizvilkties līdz veikalam pēc saldējuma un ausu aizbāžņiem, un izrādās, ka ārā ir ne par siltu, ne par aukstu, ne par saulainu, ne par vējainu, bet viss ir tieši tā, kā tu vēlies.
Eduards Ozoliņš
- 16. mai., 11:52
Jānis Ozoliņš
Jānis un Ieva Ozoliņi
ManaJumprava.lv
- Vakar, 16:29
No 30.-31.05. aicinām ikvienu izbaudīt aktīvu atpūtu un piedalīties aizraujošā un interaktīvā pastaigu spēlē, kuru var spēlēt, dodoties pastaigā no jebkuras vietas Jumpravā Izvēlies maršrutu,…
Autocross.lv
- Vakar, 13:00
Latvijas autokrosa čempionāta stata posms Brenguļos noslēdzies, dubļi izžuvuši, putekļi nosēdušies. Rezultāti zināmi, un liela daļa līdzjutēju klātienē un neklātienē vēroja, kā tie veidojās. Un ir pārsteigumi! Vispirms par atsevišķiem mazo braucēju un mazo klašu demonstrējumiem. Abas Mini bagiju klases bija netipiski skaistas savās cīņās, arī dramatiskas, ar to domājot Mini 200 klases fināla iznākumu.
… Lasīt visu
Kristapa vietne
- 11. mai., 17:00
Šobrīd gaidītākais seriāls. Pirmizrāde 2026. gada 27. maijā. Amazon Prime.
Interesantākais, ka seriāls tiks izdots divās versijās: autentiskā melnbaltā un pilnkrāsu (“True-Hue Full Color”) versijā.
INTERESANTU LAIKAPSTAKĻU UN METEOPARADIBU FOTO
- 18. mai., 11:50
Šīs nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā būs vasarīgi silts, liecina prognozes. Pēc tam, kad pirmdienas pēcpusdienā un vakarā daudzviet būs pamatīgi lijis, naktī uz otrdienu lietus mākoņi pakāpeniski pametīs Latviju, un otrdien neliels lietus gaidāms tikai vietām Vidzemē. Maksimālā temperatūra otrdien būs 12…17 grādi, valsts austrumos ap 20 grādiem. Trešdiena jau būs pārsvarā saulaina, pēcpusdienā vietām […]
poseidons99.com
- 16. mai., 18:58
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Kontinents
Manas pārdomas
Kad tu gribi ne tikai vienkārši rakstīt romānus savam priekam un ja kādam tie tik ļoti patiktu, lai tradicionālais izdevējs ne tikai piekristu izdot, bet arīdzan ieguldīt mārketinga kampaņā, lai maksimālu daudzus sasniegtu tavas iztēles auglis, ir jādara viss, kas tavos spēkos, lai to panāktu. Kad tu zini sava sarakstītā vērtību, bet zini, ka tev tas tiks liegts vien tava dzimuma dēļ, kad zini, ka vien tāpēc, ka agrāk zem sava īstā vārda ir paveicies jau šo to lasītvērtīgu, bet ne spožu publicēt, ka nebūsi unikāli atklāts debijas autora darbs, par ko reklāmu lozungos skandināt, ka tikai tāpēc ar lieu varbūtību un jau iegūtu negatīvu pieredzi, visticamāk tev tiks laupīti gan potenciālie peļņas, gan vienkārši plašas atzinības lauri. Tieši tādēļ juriste Ebigeila vai vienkārši Ebija Čendlisa izgudro pseidonīmu Geibls Kūpers un gan žilbinošu vizuālo izskatu, gan intriģējošu pagātni izdomu autoram, lai iegūtu tik ilgi kāroto, kas tai pienākas.
Vien nelaime, ka sarakstītā grāmata izrādās tik laba, ka aģenti un pat filmu studijas sāk ausīties vēl pirms grāmata sasniegusi grāmatnīcu plauktus. Ne tikai ausīties, bet pat literārās aģentes Karlas Ovensas veidolā ierasties tās darbā, jo pašu Geiblu Kūperu tai neizdodas sadabūt rokā. Atliek vien nekrist panikā, izdomāt pirmās atrunas, kur gan tās ‘’draugs’’ Kūpers palicis un kad būtu iespēja to drīzākajā laikā dabūt rokā, jo tik naudīgas vienošanās un kontraktus pastarpināti nebūtu labi slēgt. Lai būtu sižets un no visa izrietoša problēmsituācija, tad, protams, Ebija nav laicīgi izdomājusi, ka būs Kūpera juridisko jautājumu pārstāve visos citu izrietošo jautājumu kārtošanā, ka Kūpers nav tik ekscentrisks un īpatnējs, ka ne par kādu cenu, lai cik vilinoša, atteiktos ar ārpasauli kontaktēties un visu kārtotu vien caur Ebiju.
Labi, ka vēl gluži ar dilemmu, ko darīt, ko iesākt, Ebija nav pilnīgi viena. Ir daža laba uzticības persona, kura zina par tās sarakstīto jauno romānu un pseidonīmu, un var nākt talkā, ko iesākt lietas labā. Bet varbūt ne darba kolēģis un draugs, ne draudzene ārpus darba būtu ko līdzējuši, ja ne pa sižetā no anonīma drauga iegūts jaunu un varbūt arī ne tik jaunu aktieru katalogs, kuri vēl nav izsitušies līdz zvaigžņu statusam, kuri būtu gana kāri, lai iesaistītos šādā trakā avantūrā mānīt izdevējus un pasauli, kuri nebūtu tik atpazīstami, lai visiem būtu uzreiz skaidrs kas ir kas.
Kā jau romānam piederas, tad ar to neparastās idejas un tās izpildījuma trakumi vien sākas. Sakritība vai ne, bet tikai viens no trim Ebijas un draudzenes Terēzes jeb Terijas izvēlētajiem pēc skata labākajiem Geibla Kūpera kandidātiem ir savā norādītajā dzīvesvietā. Bet, kad tie vismaz provizoriski, izstāstot tikai pašu sākumam nepieciešamo, tikuši pie Džesa Džermeina piekrišanas izlidot uz Ņujorku, lai sāktu ilgstošu brīvdabas teātri, Ebiju gandrīz piemeklē trieka, kad aģentes Karlas Ovensas kabinetā sastop līdzīgu, bet rūpīgāk ieskatoties citu personu. Kas viņš tāds, cik daudz Džess tam izstāstījis un vai vienkāši līdzīgs vai rads? Tie un neviens vien jautājums un ļaunāko scenāriju domas joņo pa Ebijas galvu.
Tomēr, lai ko teiktu par Džeka uznākšanu uz sižetiskās skatuves, personāžam netrūkst tik kārotā šarma un pašpārliecinātības, lai ar pilnu pārliecību spētu pārliecināt izdevējus, kino ļaudis un jebkuru citu, ka viņš attaisnotu gandrīz jebkurus rekordskaitļu summas autoram, kurš vēl nav ticis publicēts. Sižetam ritot Ebija pieķer sevi pie domas, ka Kūperam savā lomā pat pārāk labi sanācis iejusties, pat pārāk labi un ātri izdevies kļūt tik populāram, ka piezogas domas, kāda būtu sabiedrības reakcija, ja viņa pēc sava iedomu plāna, pirms sāka rīkoties, kādā brīdī atklātu, kurš patiesībā ir dižpārdokļa autors.
Ik pa brīdim autors Stīvs Martini meistarīgi iepin mājienus par potenciālo ļaundari, piedāvājot lasītājam uzzināt tos faktus, kuri nostādītu vienu vai otru tēlu atbilstoši negatīvā gaismā. Lai vēlāk radītu šaubas par izvēli no piedāvātajiem variantiem, kurš varētu būt apņēmības pilns varbūt vienkārši priekšlaicīgi dienasgaismā pacelt Ebijas mazo krāpšanos, vai pat būt gana gudrs, lai miljonos vērtāmos labumus iegūtu sev. Vai, kad Desmitnieka sižetam ritot uz priekšu un ap Ebijas paziņām pieaugošā kārtībā piedzīvojot vardarbīgu un pāragru nāvi (dažs nosacīti pelnīti un dažs ir neīstajā vietā un laikā), būtu mantkārības vārdā spējīgs arī nogalināt. Ik pa brīdim arī fragments no anonīma skatpunkta, kurš piedevām vēl iesaistās aktivitātes, kuras varētu pat nodevēt par teroristiskām, bet šķietami noris paralēli Ebijas sižetam un sākotnēji rada mulsinošus jautājumus, kāds gan šiem fragmentiem saistība ar Ebijas un Kūpera pamatsižetu, bet visam, tā teikt, savs laiks un noslēgumā tiek sasaistīts.
Pirmās aizdomas un neuzticības ēna, protams, kritīs vēl mazpazīstamā un jaunatrastā Džeka virzienā, kuras tikai pieaug pēc viesošanās tā plantāciju laiku senajā un no vecākiem mantotajā mājā. Bet jo tuvāk nāk romāna beigas, jo vairāk un vairāk uzpeld arī detaļas, kuras negatīvā gaismā attēlo līdz tam tik neapgāžami uzticamo Morganu Spenseru, kurš piedevām pret Ebiju lolo drusku lielākas, romantiskākas un diemžēl vienpusējas jūtas kā pret vienkāršu draugu.
Lai arī Ebija aizstāvēs domu, ka visu šo nedara vien aiz mērķa iegūt pēc iespējas vairāk naudas, tad tās finansiālais stāvoklis nav nekāds spožais. Nav viņa no tiem advokātiem, juristiem, kuri spējuši piesaistīt tādus naudīgus klientus, lai varētu paši šiki dzīvot. Tāds nav arī kolēģis Morgans Spensers, kuram kā labam draugam Ebija uzticas pilnībā simtprocentīgi, tik ļoti, lai uzticētu tam pa slepeno uzticētu nodrošināt juridisko pusi attiecībā uz autortiesībām, lai nākot atklātībā nebūtu vārds pret vārdu un atrastais Džeks Džermeins nevarētu tā vienkārši piesavināties viņas sūros darba augļus.
Desmitnieks, kurā iekļūt varbūt Ebijai/Kūperam nemaz nesagādā tik lielas grūtības, kā būtu domājusi, pat ja vajadzīga neliela mānīšanās, bet no kura, lai izkļūtu cauri sveikā, gan nāk ar krietni trauksmaināku un negaidītāku piedzīvojumu piedevu.
Kazhes blogs
- 17. mai., 09:17
Kārtējais saturs, kas nācis no man pieejamiem vēstuļu krājumiem. Šoreiz - nekā personīga, toties, manuprāt, itin interesanti fragmenti no vēstulēm, ko kāds puisis sešdesmito gadu vidū rakstīja no savas dienesta vietas - Gusevas pilsētas (kādreizējā Gumbinnen) Austrumprūsijā, sauktā par Kaļiņgradas apgabalu. Ievērojot to, ka no armijas vēstulēs visu rakstīt, protams, nedrīkstēja, jo gluži bez caurlasīšanas šī korespondence neceļoja, jāatzīst, kritisku vērtējumu tur ir gana daudz. Par pašu puisi neko daudz nezinu, un tā kā par viņa likteni man nekas nav zināms, teorētiski viņš vēl varētu būt dzīvs brīdī, kad top šis apkopojums, tad lai viņš paliek bez vārda. Dejotājs, ūdenslīdējs, sapieris - tas lai paliek viss, kas viņu raksturo.
<h3>1965-11-20</h3>
<blockquote>No rīta bračuks man nocirpa uz nullīti, zin baigi jocīgais tagad izskats, un tad laidos klejojumos. No Rīgas mūs ešelonā aizveda uz Černjahovsku, bet pēc tam izšķiroja kā lopiņus vārda tiešā nozīmē, un mūs, četrudesmit deviņus letiņus mašīnās atveda uz Gusevu. Šeit būsim ne ilgāk par pusotru mēnesi, t.i., līdz jaungadam, varbūt arī ātrāk tiksim prom. Tas atkarājas no tā, kad pieņemsim zvērestu. Kur un par ko būsim, pagaidām nekā nezinām. Lielākā daļa šeit ir šoferi, mēs, ūdenslīdēji esam tikai četri, tā ka spriest ir grūti.<br/>
Dzīvīte jau nav sevišķi salda. Vienreizēja cilvēka necienīšana, vienkārši šausmas. Tāda nojauta, ka virsnieki šeit dzīvo pēc devīzes: sabojā citam garastāvokli un pazemo viņu, ja pašam tas neko nemaksā. Šeit ir tāda sava veida vergturu iekārta, ja tā var teikt, pie tam vēl ar visiem vagariem. Labi, es te jau sāku filosofēt, un tas vairs nav labi. Jāsāk pamazām atradināties no tā. </blockquote>
<h3>1965-11-28</h3>
<blockquote>Žēl, ka nelaiž uz pilsētu, varētu noskatīties kādu filmu vismaz, jo teātra te nav. Kazarmās šodien arī būs kaut kāds kinčuks, kurš uz ekrāniem ir gājis laikam gadus desmit atpakaļ. Vispār dzīvīte šeit būtu jāattēlo diezgan drūmās krāsās, jo valda pilnīga beztiesība. Kurš katrs muļķis stumda un grūsta kā nu ienāk prātā.</blockquote>
<h3>1965-12-05</h3>
<blockquote>Pie mums arī kļuva siltāks, bet tas mūs nemaz neiepriecina, gluži pretēji. Katru dienu dzenā uz taktiskajām mācībām un vari pati iedomāties, kādu baudu sagādā skraidīsāna, gulstīšanās un rāpošana par dubļiem it sevišķi, ja vēl kādreiz šeit pārgājuši tanki. Atnāk nomūrējušies un slapji kā velni. Ieroči arī ar dubļiem un kamēr tos un pats notīries - tīrās mocības.<br/>
Nesen mūsu vads bija norjadā uz kuhņu. Nedod dievs, pusotra taukša zoļļu un visiem jāizvāra un jāuzklāj galdi divās maiņās. Viens otrs atnāca un uz vietas arī saļim, kā nekā divdesmit četras stundas ne gulēts bij, ne sēdēts. Ierindā, kad izteica pateicību, stāvēja un grīļojās kā piedzēruši, diezgan smieklīgs paskats bij. Šodien vakarā man jāiet karaulā, atkal uz 24 stundām, nolādēts.<br/>
Nesen atdzina melnos, apmēram simti divi, var nosmieties, kā tie mācās soļot un vispār tādi stulbi radījumi viņi laikam ir. Tuvāk ne ar vienu vēl neesmu iepazinies. Stāsta, ka nākot krievos, neesot nemaz zinājuši, kas tā tāda padomju vara esot.<br/>
Par kazarmām neko sīkāk aprakstīt nedrīkst un taisnību sakot, nav jau ko arī.
</blockquote>
<h3>1965-12-12</h3>
<blockquote>Domāju, ka Tev būs interesanti kaut ko tuvāk uzzināt par šo pilsētu un apkārtni, jo diez vai esi bijusi šai nolādētajā karaspēka koncentrētajā apvidū. Apkārtne ne ar ko neatšķiras no mūsējās, tāpat meži un reljefs ir identisks mūsējam. Pilsēta, kurā mēs atrodamies, ir apmēram kā Jelgava, tādos apmēros. Vienreizēji drūms paskats, viscaur kazarmu tipa mājas, apmēram piektā daļa nav apdzīvota, pa visu laiku esmu redzējis tikai vienu skolu, kas uzcelta apmēram pirms pieciem gadiem un vienu māju ceļ tagad. Sagrautas mājas, gruvešu kaudzes, rodas vienreizēji drūma sajūta, kļūst baigi, ejot garām trīsstāvu mājai, un tādas šeit ir pārsvarā, kurai sienas vēl stāv un stāvēs simt gadu, bet atjaunot neviens tās nedomā. Manuprāt, tā ir izšķērdība, šeit varētu uzcelt simtiem kvadrātmetru apdzīvojamās platības ar ļoti niecīgiem kapitālieguldījumiem. Un laiku arī labi ja 50% tiek izmantoti lauksaimniecībai, pārējie - kara vajadzībām. Tagad drusciņ par sevi. Acīmredzot drīz no šejienes sūtīs projām. 19. decembrī būs vietējās tautas tiesas vēlēšanas un laikam zvērestu pie reizes nodosim, bet tad atkal kravā mantiņas un kur tālāk sūtīs - to neviens nezina. </blockquote>
<h3>1965-12-25</h3>
<blockquote>Šo svētdien pieņemsim zvērestu un tad jau būsim pilntiesīgi kareivji, kuri nedrīkst ne pīkstēt. Pagaidām jau vēl jūtamies diezgan brīvi, pat vienu otru pasūta drusciņ tālāk, jo soda mēri kādi pastāv armijā, uz mums vēl neattiecas. Dzīve rit samērā vienmuļi, ja neskaita mazas izklaidēšanās, kā televizoru, kino un dažreiz aizved uz kādu koncertu virsnieku namā. No tiem koncertiem gan nav gluži nekā, mēs šķiet varētu ar daudz labākiem panākumiem uzstāties, ko laikam arī darīsim.</blockquote>
<h3>1966-01-06</h3>
<blockquote>31. mums bij vakars atsevišķi no pulka un pēc pārējo domām tas bij lielisks, bij orķestris, dejojām arī pie platēm un gulēt aizgājām kautkas ap trijiem. Iepazinos arī ar vienu meiteni, domāju, ka viņa spēlēs turpmāk diezgan svarīgu lomu, jo esmu nolēmis viņai iedresēt dejas, un ja viss ritēs pēc mana prāta, tad jau uz rudens pusi varēšu sākt uzstāties. Pagaidām tā vēl ir hipotēze, redzēs kā būs.</blockquote>
<h3>1966-02-07</h3>
<blockquote>Šodien jāiet norīkojumā, un pirms tā tiek dotas trīs stundas pagulēt, nu no gulēšanas jau nekas neiznāks, jo jāuzraksta Tev un brālim vēstule, pēc tam vēl jāizgludinās un vēl šādi tādi sīkumi jāizdara. Šodien nāvīgi pārsalām, sešas stundas tupējām uz lauka, un temperatūra tā nekas, uz saviem 20 grādiem būs. Vēl tagad rokas negrib sevišķi klausīt. Nu ko es var uzrakstīt par sevi? Tu taču ļoti labi zini, kur un par ko es dienēju, tā ka absolūti nekā nav ko rakstīt. Tu varbūt tam neticēsi, bet tik tiešām tā tas ir, jo dienas šeit ir vienai otrai līdzīgas kā ūdens pilieni un nekādu izmaiņu nav. Tāpat trīs reizes eju uz virsnieku namu un mēģinu iezubrīt cilvēkam, kam nav absolūti nekādu dotību, elementārus deju soļus, vistrakākais ir tas, ka pats esmu aizmirsis jau krietnu porciju no tām figūrām, ko kādreiz zināju.</blockquote>
<h3>1966-03-09</h3>
<blockquote>Pie visa vainīgs tas pavasaris. Tā ka mēs ir sapieri, tad mūsu pienākums bija šoreiz uzspridzināt ledu un aizsargāt trīs koka tiltus, ko mēs arī izdarījām. Jāatzīst, tik viegli tas nenācās, ja ņem vērā ziņkārīgo pūļus, kuri bija pastāvīgi jādzen prom un tās trīs negulētās naktis, ko pavadījām uz tiem nolādētajiem sastatņiem.<br/>
Tā visumā ņemot darbs ir diezgan interesants, ja vēl pieskaita pastāvīgu baiļu izjūtu par savu kailo dzīvību. Nu tagad tas viss ir cauri, maza atelpa līdz aršanas laikam, kur nāks daudz lielākas lietiņas, ko spēlēties.</blockquote>
<h3>1966-03-23</h3>
<blockquote>Pēc tās ledus spridzināšanas atkal ir noslēdzies viens intensīvs mācību periods par godu XXIII Partijas kongresam, kas beidzās ar kopēju un vispārēju pārbaudi. Rezultāts nav visai iepriecinošs, ierindas mācībā, t.i., soļošana un paņēmieni ar automātu, saņēmu tikai apmierinošu atzīmi. Kaut arī pārējos nogrūdu uz pieci, tomēr kopvērtējumā iznāca tikai labi. Sevišķi jāpalielās ar šaušanu, kur visi divpadsmit saņēmām teicamu atzīmi un rezultātā patiecību no divīzijas komandiera, kurš pats personģii piedalījās tajās un paspieda ķepu.<br/>
Vakar nolikām ieskaites par spridzinātājiem. Jā, drīz braukšu komandējumā un nezinu, cik ilgi tur iznāks, iespējams, ka visu vasaru.<br/>
Es ceru, ka šo vēstuli nelasīs neviens, kam tā nav domāta. Lieta tāda, ka kaut kur ir atrasti mīnu lauki no kara laikiem vēl saglabājušies un jābrauc būs atmīnēt. Agrāk tā nebūtu nekāda problēma, bet tagad, kad viss ir sarūsējis, tā lieta ņem gluži citu raksturu.</blockquote>
<h3>1966-03-30</h3>
<blockquote>Tagad pāris vārdus par sevi, jo daudz ko nedrīkst rakstīt. Pašlaik cītīgi gatavojamies inspektoru pārbaudei, kura sāksies ap aprīļa vidu. No tās ir daudz kas atkarīgs, it sevišķi mums - jaunajiem.<br/>
Teicu - cītīgi, diez vai tas būtu pareizi, lai krietni sagatavoties, nepietiek ar to vien, kas tiek iedzīts pa dienu caur pāris litriem sviedru, būtu jāņem palīgā arī brīvā laika stundas, ko diemžēl neviens nedara. Un nedara to vienkārši tāpēc, ka nespēj, neceļas rokas un kā nekā tagad taču ir pavasaris ar visu tā burvīgumu, un ar katru dienu tas kļūst arvien pievilcīgāks un neatvairāmāks.</blockquote>
<h3>1966-05-25</h3>
<blockquote>No Rīgas mēs izbraucām pus trijos, tā ka paspēju vēl aizjost pie māšeles, kura turpat netālu dzīvo. Vispār atpakaļceļš bij ļoti smags. Visu laiku, ko vilciens stāv, tā ar plinti klaiņo gar vagoniem, bet kad sāk kustēties, pēc suņa auksti kļūst. Tā ka tagad staigāju tāds pusdzīvs, jau uz turieni braucu ar temperatūru, bet tagad vēl vairāk pārsalu. Nu bet slimot nav laika, sprāgsviela tagad ir un tik braukā cauru dienu uz atmīnēšanu.<br/>
Tu man prasīji uz perona, kāds ir dienests, es protams, nekā neteicu, jo ko gan var pastāstīt piecās minūtēs kaut par vienu stundu dienesta - kas ir vesela mūžība, par stundu dienesta - kur atmiņā tev uzaust visa dzīve, par stundu dienesta, kur tu neatlaidīgi, visu laiku skaties nāvei acīs. Šeit vajadzīgi nervi un vēlreiz nervi, kuri nedrīkst atslābt ne uz mirkli, jo kļūdīties var tikai vienreiz - otrreiz nebūs, kas kļūdās.</blockquote>
<p>Ceru, ka tas, ka pēdējā vēstulē uzsvērts, ka sapieris kļūdās tikai vienreiz, nav priekšvēstnesis nekam.</p>