Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 986 avoti)
nekur.lv
Ludzas pilsētas svētkos glāzei būs trīs izvēles

Ludzas pilsētas svētki notiks no 2026. gada 7. līdz 9. augustam Ludzā un būs paredzēti plašai publikai. Ieeja ir bez maksas un biļete nav nepieciešama, taču pie ēdienu un dzērienu tirgotājiem pirmoreiz testēs atkārtoti lietojamo glāžu sistēmu. Izvēloties sistēmas glāzi, vienreiz būs jāmaksā 2 eiro.
Ludzas novada pašvaldība norāda, ka šī nav depozīta maksa: naudu par glāzi vai žetonu atpakaļ saņemt nevar. Apmeklētājiem tomēr nav obligāti jāpērk jauna glāze, jo paredzētas vēl divas iespējas — RevoToken lietotne vai personīgais trauks.
Avota paziņojumā nav konkretizēta svētku norises vieta un adrese, sākuma laiks, transporta iespējas vai piekļūstamības nosacījumi. Pilno pasākumu programmu pašvaldība publicējusi atsevišķi.
Trīs veidi, kā saņemt dzērienu
-
Samaksāt 2 eiro par RevoCup glāzi. Maksa tiek veikta kopā ar pirmā dzēriena iegādi un turpmāk atkārtoti nav jāmaksā. Tukšo glāzi var nodot tirgotājam, pretī saņemot fizisku vai digitālu žetonu nākamajai dzēriena iegādes reizei. Glāze vai žetons paliek pircēja īpašumā un būs izmantojams arī citos pasākumos, kuros darbojas RevoCup sistēma.
-
Izmantot RevoToken lietotni. Pēc reģistrēšanās un maksājumu kartes pievienošanas viens lietotājs bez sākotnējās maksas var aizņemties līdz piecām glāzēm. Tās 72 stundu laikā jāatdod jebkuram sistēmas partnerim. Ja kāda glāze netiek atdota noteiktajā laikā, no kartes ietur 2 eiro par katru neatdoto glāzi.
-
Paņemt glāzi no mājām. Tirgotāji pieņems tīru personīgo atkārtoti lietojamo glāzi, un 2 eiro maksa nebūs jāveic. Ieteicams izvēlēties triecienizturīgu 0,5 litru trauku, jo tas atbilst izlejamo dzērienu standarta tilpumam. Stikla glāzes drošības apsvērumu dēļ aicināts atstāt mājās.
Iepriekš iegādātās glāzes un žetoni paliek derīgi
Uz Ludzas pilsētas svētkiem var ņemt līdzi RevoCup glāzi vai fizisko žetonu, kas saglabājies no cita pasākuma. Tādā gadījumā papildu 2 eiro nebūs jāmaksā. Oficiālās sistēmas glāzes var atpazīt pēc pamatnē iestrādātās emblēmas “REVO CUP”.
Glāzei jābūt lietojamā stāvoklī. Deformētu, saplaisājušu, caurdurtu, apdegušu, saskrāpētu vai apzīmētu trauku tirgotājs nevarēs pieņemt apmaiņai pret tīru glāzi vai žetonu. Sākotnējā pirkuma maksa arī šādā gadījumā netiek atmaksāta.
Netīrās glāzes vedīs uz mazgāšanas centru
Izlietotās glāzes nemazgās svētku teritorijā. Tās savāks un nogādās centralizētā mazgāšanas centrā, kur izmantos profesionālas trauku mazgāšanas un dezinfekcijas sistēmas. Tirgotājiem tīrās glāzes piegādās hermētiski noslēgtās pārvadāšanas un uzglabāšanas kastēs, lai tās pasargātu no putekļiem.
RevoCup trauki paredzēti simtiem lietošanas reižu. Nolietotās un bojātās glāzes sistēmā pārgranulē, iegūto materiālu izmantojot komposta un puķu podu, kā arī pasākumu grīdu segumu ražošanā. Tādējādi Ludzas svētkos paredzētais tests aizstās daļu vienreizlietojamo plastmasas glāžu, kuras pēc īsas lietošanas nonāktu atkritumos.
Izvēle jāizdara pirms pirmā dzēriena
Ģimenei vai draugu grupai nav obligāti jāiegādājas atsevišķa glāze katram cilvēkam. Ar vienu RevoToken kontu iespējams aizņemties līdz piecām glāzēm, bet vienkāršākā alternatīva ir katram paņemt savu tīro, triecienizturīgo trauku.
Pēc pilsētas svētkiem novadā paredzētas arī bezmaksas kustību aktivitātes ģimenēm.
Izvēloties RevoToken, lietotne jālejupielādē Android vai iOS ierīcē, jāizveido konts un jāpievieno maksājumu karte. Pie tirgotāja jāuzrāda lietotnes QR kods, bet saņemtās glāzes jānodod atpakaļ 72 stundu laikā, lai par tām netiktu ieturēti 2 eiro.
Avots: Ludzas novada pašvaldība
PAR BRĪVĪBU UN NODERĪGAJIEM IDIOTIEM
Vija Beinerte
Šīs raksts ir tapis pirms sešiem gadiem – uzreiz pēc tam, kad uzrakstīju atlūgumu un pārtraucu attiecības ar izdevumu, kas līdz tam bija sevi pozicionējis kā nacionālkonservatīvu.
Tas bija laiks, kad Amerikā plosījās BLM un “MeeToo” aktīvisti, Grēta Tūnberga cīnījās par “klimata taisnīgumu”, bet Latvijā arvien biežāk tika pieminēts “džendera” nevārds. Redaktore, jaunās vēsmas sajutusi, strauji piesarka un sāka man stāstīt, ka pasaule mainās, esot jābūt elastīgiem un jāmainās pasaulei līdzi. Taču es negribēju ļauties vējam dzenama un straumei nesama, tāpēc mūsu ceļi šķīrās. Nekāda naida. Vienkārši tāds bija mans lēmums.
Taču es turpināju apkopot domas par tiem jautājumiem, kas man šķiet pārdomu vērti, un publicēju tās vai nu sociālajos tīklos, vai kādā no portāliem, kas vēl pārstāvēja nacionālkonservatīvas vērtības ne tikai uz izkārtnes. Tā tapa šis raksts. Pa šo laiku daudz kas ir mainījies, tomēr raksta aktualitāte nav zudusi. Īpaši, ja rakstīto attiecinām ne tikai uz Ameriku, bet arī uz Latviju.
MEISTARA SUŅDZI “KARA MĀKSLA”, NODERĪGIE IDIOTI UN KĀDA MĪLESTĪBAS VĒSTULE
Draugs no Kanādas, universitātes profesors, pirms neilga laika atlaists no darba par marksisma ideju kritiku, raksta: “Agrāk šķita, ka sliktākajā gadījumā varēs aizbēgt, pārcelties uz Eiropu. Tagad ir skaidrs, ka bēgt vairs nav kurp.”
Draudzene no Amerikas, scenāriste, kas dzīvo Ņujorkā, raksta: “Gribu prom no šejienes, atpakaļ uz to Ņujorku, kādas nekad vairs nebūs. Jauns globuss jāsacer.”
Un vēl kāds draugs atsūta man saiti uz video, kur pirms vairāk nekā 30 gadiem nolasīta lekcija. Tā palīdzēšot saprast, kas patlaban notiek Amerikā un Kanādā.
Lekcija stundu gara. Aiz cieņas pret sūtītāju atlicinu mazu brīdi ieskatam. Jau pēc piecām minūtēm saprotu, ka lekcija jānoklausās līdz galam. Jo teiktais precīzi trāpa ne vien viņpus okeāna, bet arī Latvijā notiekošo.
Mīlestības vēstule
Jurijs Bezmenovs, VDK virsnieks, specializējies “propagandā un kaitniecībā”, kā ziņu aģentūras “Novosti” žurnālists tiek norīkots darbā ārzemēs. Līdz kaulam izpratis komunistu totalitārisma būtību, 1970. gadā pārbēg uz Rietumiem, lai atlikušo dzīves daļu veltītu sabiedrības izglītošanai.
1984. gadā ar pseidonīmu Tomass Šūmanis laiž klajā grāmatiņu “Mīlestības vēstule Amerikai”, kur īsi un kodolīgi izskaidro VDK ārvalstu darbības mērķus un metodes. Drīz pēc tam sāk docēt starptautiskās attiecības Vindzoras universitātē, īsā laikā laiž klajā vēl četras grāmatas, līdz 1993. gadā viņu atrod mirušu mīklainos apstākļos.
Kāpēc savulaik Bezmenova teiktais daudziem šķita grūti noticams, bet 2020. gada nogalē dažādās valstīs un kontinentos tiek celts gaismā kā liecība un pierādījums?
1984. gadā Losandželosā nolasīto lekciju Bezmenovs sāk ar PSRS VDK ārvalstu taktikas atslēgas vārdu “kaitniecība” (angliski subversion, krieviski подрывная деятельность). Uzreiz piebilstot, ka tam nav nekā kopīga ar darbībām Džeimsa Bonda filmu stilā. Aģenti nespridzina tiltus, nemīnē stratēģiski svarīgus objektus un neber indi dzeramā ūdens tilpnēs. Viss notiek klusi un, cik iespējams, likuma robežās. Viņu uzdevums ir sabiedrības apziņas pārveide.
Jurijs Andropovs, PSRS vēstnieks Ungārijā, ar kura pūlēm tika apspiesta Ungārijas 1956. gada revolūcija, kļūdams par VDK priekšsēdi, lēma aptuveni 85 procentus VDK ārvalstu darbības budžeta tērēt tā sauktiem “aktīviem pasākumiem” jeb ideoloģiskam un psiholoģiskam karam, kura mērķis ir demoralizēt sabiedrību, destabilizēt situāciju, iejaukties citas valsts iekšējās lietās, ideālā gadījumā ietekmējot arī vēlēšanu procesu.
Tas, protams, nenotiek vienā dienā un arī dažos gados ne. Lai pārmainītu sabiedrības apziņu, vispirms ir jāizļoga vērtības un tradīcijas, uz kurām tā balstās. Tāpēc uzbrukuma pirmajā fāzē galvenais fokuss ir reliģija (īpaši jūdaisms un kristietība), izglītība, kultūra, mediju vide un kopienas dzīve.
Reliģija ir nevis jānoliedz, bet pakāpeniski jānovirza no tā, kas būtisks, un tad jāizšķīdina sektās un kustībās. Ja ceļš pie Dieva sākas ar grēku nožēlu, jo Dievs ir kā ārsts, kas mīl slimnieku, bet ne slimību, ir jāatceļ grēka jēdziens, pasludinot, ka Dievs tevi mīl tādu, kāds esi. Ja kristietības centrā ir Kristus, ir jāpārceļ akcenti, paziņojot, ka visa centrā ir nevis Dievs, bet cilvēks.
Morālās kategorijas ir jāpasludina par sociālu konstruktu. Dabiskās saites, kas veidojas kopienās, jāaizstāj ar birokrātiskām organizācijām, kurās jāļauj darboties nekompetentiem ierēdņiem, kas procesu nevis veicina, bet apgrūtina un turklāt sadārdzina. Kultūra jāaizstāj ar izklaidi, par galveno padarot naudu un baudu. Medijos pie teikšanas jāvirza viduvējības, kas pieskaņojas patērētāju gaumei.
Īsi sakot, lai mērķtiecīgi korumpētu citas valsts brīvo pašpārvaldi, ir jāpanāk, ka tās iedzīvotāji, paši to neapzinoties, darbotos PSRS interesēs.
Noderīgie idioti
Plāna īstenošanai jāatrod neapmierinātie (tādi mēdz būt ikvienā sabiedrībā) – gan iekārtas pretinieki, gan psihopāti un noziedznieki. Viņu uzkarsušajām emocijām ir jāpiešauj iedrošinājuma benzīns, pārējais notiks pats no sevis.
Otra iesaistāmo kategorija ir tā sauktie noderīgie idioti. Par tiem var kļūt universitāšu profesori, Holivudas aktieri, rakstnieki un sabiedriskie darbinieki, kas vispirms uzķeras un tad jau paši savā vārdā izplata labskanīgus saukļus kā, piemēram, “vienlīdzība” un “sociālais taisnīgums”, pat nenojaušot, ka šādi viņi darbojas ne tikai pret savu valsti, bet arī pret Rietumu civilizāciju. Jo īsta vienlīdzība ir iespējama tikai totalitārā valstī, kur visi ir vienlīdz nabagi, izņemot dažus, kas ir vienlīdzīgāki un sēž politbirojā vai satiekas Davosā.
Trešā iesaistāmo kategorija ir Maskavas Patrisa Lumumbas Tautu draudzības universitātes absolventi, skoloti marksisti, kas atrodami visās pasaules malās un nepieciešamības gadījumā zinās, ko darīt.
Bezmenovs norāda, ka jau 60. gadu vidū VDK kā prioritāti noteica pārmaiņas Amerikas pamatskolu mācību programmās. Lai ar noderīgu idiotu gādību tiktu samazināts matemātikas, fizikas un ķīmijas stundu skaits, vietā liekot ekoloģiju un seksualitātes studijas. Lai skolēni vairs nemācītos mūziku, dzeju un vēsturi. Lai galvenais uzsvars tiktu likts nevis uz pienākumiem, bet uz tiesībām. Līdztekus tam bija jāpanāk, ka no augstskolu programmām tiek izņemta tā vēstures daļa, kur tiek runāts par komunistu režīma noziegumiem.
Par to, cik sekmīgi šī programma tikusi īstenota, liecina konkrēti fakti: kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem daudzas ASV humanitārās universitātes ir kļuvušas par marksisma ideju inkubatoriem. Un tajās tik tiešām netiek mācīti vēstures pamati – ja vēsture skar komunisma valstis.
Trīsdesmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas “Komunistiskās partijas manifests” ir ASV koledžās visvairāk pieprasītā ekonomikas “mācību grāmata”, kas izsniegta divreiz biežāk nekā jebkura cita ekonomikas grāmata. Tas izskaidro, kāpēc 83% ASV koledžu absolventu un 68% aptaujāto ierēdņu nespēj noformulēt funkcionālas atšķirības starp brīvā tirgus un centralizētas sadales ekonomiku, bet 64% aptaujāto atzīst par pareizu Marksa doktrīnu “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Kad ir noārdītas robežas starp labo un ļauno, patieso un nepatieso, nenobriedis prāts apjūk un kļūst viegli manipulējams. Tad ar mediju gādību atliek novirzīt auditorijas uzmanību no reālu, visai sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanas uz sadomātām problēmām un mākslīgi radītiem konfliktiem. Vienlaikus ir jārada pieprasījums nevis pēc skaistā un harmoniskā, bet pēc deformētā un neglītā. Filmās nesavtīga un pašaizliedzīga patriota tēls jāaizstāj ar simpātisku kriminālnoziedznieku, kas darbojas pret likumu kapitālisma “sistēmisko trūkumu” dēļ (vainīga ir sistēma, nevis indivīds). Īpaša vērība jāpievērš militārpersonām un policistiem – tiem filmās jāparādās kā apsēstiem fanātiķiem vai truliem, korumpētiem neliešiem.
Meistara Suņdzi “Kara māksla”
Kad sabiedrības demoralizācija sāk pieņemties spēkā, nākamais solis ir valsts destabilizācija jeb permanents “krīzes” stāvoklis. To panāk ar uzbrukumiem brīvajam tirgum un likumīgām vēsturiskām un konstitucionālām organizācijām. Šajā procesā lieti noder nekompetenti ierēdņi, kādus ir savairojusi reducētā izglītības sistēma, un politiķi, kam krietnums ir svešvārds.
Līdztekus tam trešās pasaules valstīs tiek provocēti konflikti, mudinot iedzīvotājus doties uz ASV, kur viņiem būšot nodrošināti sociālie pabalsti. Jau tālajā 1984. gadā Bezmenovs min konkrētus šādi izprovocēto konfliktu piemērus.
Un te prasās citējams vēl kāds autors: “Islāma terorisms tika radīts kā VDK projekts. Process sākās pagājušā gadsimta 70. gados, tā idejiskais tēvs bija Jurijs Andropovs. Simtiem viņa aģentu tika dots uzdevums pārliecināt arābu pasauli, ka tās galvenie ienaidnieki ir Izraēla un ASV. Andropovs izmantoja islāma valstis kā Petri trauku, kurā VDK aģenti uz marksisma-ļeņinisma baktērijas bāzes kultivēja naida vīrusu.” Tā raksta Ions Mihajs Pačepa, bijušais Rumānijas slepenā dienesta ģenerālis, kas savu pieredzi apkopojis grāmatās “Sarkanais horizonts”, “Ieprogrammēts slepkavībai”, “Dezinformācija”.
Naida vīruss – cik precīzs apzīmējums tam, kas patlaban ir pārņēmis pasauli ļaunāk par izsludināto sērgu. Spriežot pēc ziņām, ASV patlaban atrodas plāna trešajā stadijā, kad situācija ir uzkarsēta līdz pilsoņu kara priekšvakaram. Satrakotu vandaļu orģijas, kurās anarhisti, komunisti, “kultūras atcelšanas” kaujinieki un visādu veidu oportūnisti demolē pilsētas, apgāna vēstures pieminekļus, dedzina valsts karogu un slauka tajā kājas.
Ir skaidrs, ka nekārtību un masu psihozes mērķis ir radīt pa sauli bez likumiem. Pasauli, kur luksofors, karte un kompass ir ienaidnieks. Pasauli, kur nav ne ģimenes, ne tēva, kur cilvēks ir brīvs no tautības, dzimuma un atbildības.
Tiesa, tagad mēs redzam, ka Andropovs, skaitļodams ASV pakļaušanas plānu, nebija paredzējis, ka tā augļus plūks nevis Kremlis, bet komunistiskā Ķīna. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka VDK iecienītās metodes autors ir militārais stratēģis Suņdzi. Viņa pirms 2500 gadiem sarakstītā “Kara māksla” Andropova laikā esot bijusi ikviena VDK virsnieka rokasgrāmata.
Laba ziņa
Taču Bezmenova lekcija neaprobežojas ar totalitārisma globālo lamatu aprakstu vien. Finālā viņš uzdod galveno jautājumu: ko darīt?
Un atbild: saukt lietas īstajos vārdos, atmaskojot tos, kas rīkojas pret ASV konstitūciju. Pretējā gadījumā komunisti pārņems varu. Un tūdaļ pat piebilst: ikviena civilizācija, zaudējot saikni ar Dievu, iet bojā. Pasaules vēsture tam par liecību. Tāpēc tik svarīgi ir stingri stāvēt uz nesatricināma pamata, uzticīgi kalpojot tām vērtībām, kas veidojušas amerikāņus kā nāciju.
Bet ikviena cilvēka mūža svarīgākais uzdevums ir meklēt un atrast patiesību. Tādu patiesību, kas piešķir jēgu dzīvei. Patiesību, ko esi gatavs apliecināt, pat ja tādēļ nāktos mirt.
Bezmenovs zināja, cik tālu sniedzas Kremļa rokas. Tomēr turpināja runāt un rakstīt to, uz ko viņu mudināja sirdsapziņa. Līdz mūža pēdējai dienai.
P.S. Raksts ietverts grāmatā “Mans konservatīvais kompass”. Saite uz elektronisko publikāciju pirmajā komentārā.
See less
Philips Monitors paplašina savu biznesa monitoru klāstu ar jauniem modeļiem, kas aprīkoti ar USB-C un iebūvētu tīmekļa kameru
saites: 29.07.2026
Axios: Anthropic’s lonely island
„Axios” raksta, ka „Anthropic” sava uzņēmuma vērtību un principu vadīts, pašlaik ir palicis par tādu kā balto zvirbuli. Tas ir vienīgais no lielajiem MI uzņēmumiem, kas neparakstīja Nvidia rosināto vēstuli pret brīvi lejupielādējamo modeļu ierobežošanu, Pentagons to februārī iekļāva melnajā sarakstā, un vasarā eksporta kontroles dēļ tā jaunākie modeļi uz gandrīz trim nedēļām bija atslēgti. Tomēr uzņēmums joprojām ir pasaulē vērtīgākais jaunuzņēmums un gatavojas akciju laišanai biržā.
Wired: NASA’s New 3D Model Shows the Earth Is a Lumpy Mess
„Wired” raksta, ka NASA publicējusi jaunu Zemes gravitācijas lauka modeli, tā saukto ģeoīdu, kurā planēta izskatās nevis gludi apaļa, bet kunkuļaina, jo masa tās iekšienē sadalīta nevienmērīgi. Attēlā izciļņi pārspīlēti 10 000 reižu, bet aiz tiem ir 15 gadu satelītu mērījumi, kas palīdz sekot arī Antarktīdas un Grenlandes ledus kušanai un gruntsūdeņu izsīkšanai.
Wired: Boomers Can’t Stop Gifting Their Grandkids AI-Generated Slop Books
„Wired” apraksta jaunu ASV būmeru dāvanu tendenci, MI ģenerētas bērnu grāmatiņas, kurās pēc īstām fotogrāfijām par varoņiem ir padarīti mazbērni. Savukārt vecāki nav sajūsmā, ka bērnu fotogrāfijas nonāk MI platformās, bet pašus bērnus šīs grāmatas garlaiko, jo stāsts viņus interesē vairāk nekā paša vārds virsrakstā. Pētniece piebilst, ka MI sacerējumiem trūkst humora, spilgtu tēlu un dramatiskuma.
CBC: Shopify CEO endorses idea to give more votes to wealthy Canadians
CBC raksta, ka „Shopify” vadītājs Tobi Litke sociālajā tīklā X atbalstījis domu vēlētāju balsīm piešķirt vērtību pēc samaksātā ienākuma nodokļa, tiem, kas nodokli nemaksā, balsstiesības atņemot, savukārt lielākajiem maksātājiem dodot piecas balsis, kā arī atņemt pensionāriem balsstiesības. Kritiķi atgādina, ka turība kā mēraukla Kanādas vēlēšanu sistēmā pastāvēja pirms simts gadiem, un to, ka konstitūcija balsstiesības garantē visiem pilsoņiem no 18 gadu vecuma.
ABC: Age-check firms want eSafety to dig into how social media giants enforce under-16s ban
ABC raksta, ka vecuma pārbaudes tehnoloģiju uzņēmumi aicina Austrāliju dot pilnvaras tiešsaistes drošības uzraugiem pieprasīt dokumentus no sociālajiem tīkliem, lai pārbaudītu, vai tie patiešām ievēro aizliegumu lietotājiem līdz 16 gadu vecumam, jo pēc pirmajiem pētījumiem vairums jauniešu joprojām spēj pieslēgties vismaz vienai platformai. Uzņēmumi brīdina, ka platformas var izvēlēties maksāt pat dubultotu 99 miljonu Austrālijas dolāru sodu, ja tas ļaus attēlot aizliegumu kā izgāzušos.
Financial Times: PwC published reports on AI marred by AI hallucinations
„Financial Times” raksta, ka PwC publicējusi ziņojumus par MI, kuros atsauces safabricējis pats MI. Zemsvītras piezīmes ved uz lapām, kurās minēto pierādījumu nav vai kuras nemaz nepastāv. Piemēram, pētījums par gaisa kvalitāti Rijādā izrādījās izdomāts no sākuma līdz galam, un vienā saitē palikusi atsauce „utm_source=chatgpt.com”. Ironiskā kārtā — tieši ar šādiem ziņojumiem PwC tirgo padomus par atbildīgu MI ieviešanu. EY un KPMG līdzīgus ziņojumus jau atsaukuši.
Meduza: «Будто местность пожирает гигантский паук»
„Meduza” raksta par vēl nepieredzētu kara piesārņojumu Ukrainā: dronu vadībai izmantotās optiskās šķiedras kabeļi klāj frontes mežus un laukus kā milzīga zirnekļa tīkls. Kamēr šķiedra vesela, to vēl iespējams savākt, bet, ja tā sadrups mikrodaļiņās, sekas dabai būs neatgriezeniskas. Pēc britu pētnieku aplēsēm Krievijai vien pērn kara turpināšanai vajadzēja vismaz sešus miljonus kilometru optiskās šķiedras.
DW: Germany: How weather extremes impact local agriculture
DW raksta par Vācijas zemnieku pieredzi klimata pārmaiņu laikā Eiropā. Piemēram, jūnija karstums, kas Eiropas graudu ražas vērtību samazināja par vairāk nekā diviem miljardiem eiro, daļai kukurūzas neļāva izveidot vālītes, kas saimniecības mudina audzēt vairākas šķirnes ar atšķirīgu nogatavošanās laiku, izmēģināt sojas pupiņas un prosu, bet augļu koku ziedus no pavasara salnām sargāt, tos apsmidzinot ar ūdeni, lai ledus kārtiņa noturētu siltumu.
Le Monde: Germany’s Merz faces unprecedented rebellion within his party
„Le Monde” raksta, ka Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piedzīvo CDU vēl neredzētu dumpi. Steigā izziņotā valdības pārkārtošana, kad tika atlaists satiksmes ministrs, bet viņa pēctecis nakts laikā pārdomāja, partijā tika uztverta kā improvizācija un necieņa pret partijas biedriem. Tiek uzskatīts, ka lielākā ieguvēja no šīs krīzes ir galēji labējā AfD, kas jau tagad ir lielākā opozīcijas partija, turklāt populārākā partija trijās Austrumvācijas zemēs, kurās šajā septembrī būs vēlēšanas.
Sveriges Radio: Has Swedish politics become more right-wing?
Zviedrijas radio par to, kā mainījusies valsts politiskā aina: divdesmitajā gadsimtā dominēja sociāldemokrāti, bet nu tas vairs tā nav, un raidījums vaicā, vai ārzemēs par sociālisma cietoksni uzskatītā Zviedrija patiešām kļuvusi labējāka.
RÚV: SA survey suggests 66% of member companies oppose EU membership
RÚV raksta, ka Islandes darba devēju konfederācijas biedru aptaujā pret iestāšanos ES iebilst 66% no tiem. Un tas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā, bet to atbalsta tikai 22%. Pret eiro ieviešanu ir 54%. Kā svarīgākos iemeslus aptaujātie min suverenitāti, dabas resursus un procentu likmes ar inflāciju, un vislielākā pretestība ir tieši lielākajos uzņēmumos.
The New York Times: Project Sunrise, a 22-Hour Nonstop Flight, Is Coming. What Will it Be Like?
„The New York Times” apraksta „Qantas” gaidāmo pasaulē garāko regulāro reisu no Sidnejas uz Londonu, kas ilgs līdz 22 stundām. Īpaši pielāgotā Airbus A350 ar papildu degvielas tvertni izmēģinājumā šonedēļ bez nosēšanās nolidoja no Melburnas līdz Tulūzai 24 stundās un 24 minūtēs. Reisus plānots sākt 2027. gada oktobrī, ziemā tie lidos pāri Ziemeļpolam, savukārt cīņai ar nogurumu būs gaišāka gaisma un brokastis ar kofeīnu un čili.
Al Jazeera: Why is Uganda experiencing a food crisis?
„Al Jazeera” skaidro, kāpēc Ugandā valda bads: ziemeļaustrumu Karamodžas reģionā, kur kopš aprīļa nav lijis, no bada miruši vismaz 19 cilvēki un pusotram miljonam draud nepietiekams uzturs. Eksperti uzsver, ka tā ir ne tik daudz klimata, cik pārvaldības krīze, jo reģionam domātā nauda gadiem izzagta, un, kamēr Karamodžā mirst no bada, valsts rietumos zemnieki lieko pienu izlej, jo nespēj to pārdot.
Buenos Aires Times: Behind yerba mate craze, Argentine farmers bemoan Milei’s austerity
Kamēr mate kļūst par modes dzērienu ASV un Eiropā un Argentīnas eksports pērn pieaudzis par gandrīz 35%, paši audzētāji cieš. Milei valdība ir atcēlusi garantētās iepirkuma cenas un subsīdijas, tamdēļ cenas ir kritušas. Savukārt tūkstošiem lauku strādnieku no Misjonesas provinces pārceļas uz Brazīlijas dienvidiem, kur laukos trūkst darba roku.
„Meduza” apkopo galveno par FSB apsūdzību Telegram dibinātājam Pāvelam Durovam terorisma atbalstīšanā: lietotne atsakoties dzēst kanālus, ko Ukrainas specdienesti izmantojot diversijām, un Durovam draud pat mūža ieslodzījums. Krievija Telegram bloķē jau kopš pērnās vasaras, un kopš šā gada sākuma tas bez VPN faktiski nedarbojas.
Wired: Tropical Diseases Like Dengue Fever and Chikungunya Are on the Rise in Europe
„Wired” raksta, ka klimatam kļūstot siltākam, tropu klimatam raksturīgas slimības nostiprinās arī Eiropā. Itālijas pilsētā Fano 2024. gadā izplatījās denges drudzis, tur saslima 199 cilvēki. Lai gan neviens no pacientiem nebija ceļojis uz tropu reģioniem. Slimību pārnēsā invazīvais Āzijas tīģerods, kas jau ir visā Dienvideiropā un virzās uz ziemeļiem. Pētnieki brīdina, ka odu sezonai pagarinoties, denge un čikungunjas drudzis Eiropā ir uz palikšanu.
Wired: It’s Frighteningly Easy to Jailbreak Some Frontier AI Models
„Wired” apraksta bezpeļņas organizācijas FAR.AI pārbaudi, kurā ar vairāk nekā tūkstoti automātiski ģenerētu pieprasījumu variantu mēģināts apiet četru lielāko ASV MI modeļu drošības ierobežojumus. Maska Grok padevās 448 reizes, Google Gemini 249, bet Anthropic un OpenAI modeļi izturēja visus mēģinājumus, turklāt ierobežojumu apiešana ir lēta, Grok gadījumā tā izmaksāja 58 dolārus. Pētnieki secina, ka aizsargāties ir iespējams, bet paļauties uz nozares brīvprātīgu pašregulāciju nevar.
blade runner un pašcenzūra
es bīīīp neesmu bīīīp robots
Ievainojamā Krievija
Nelegālie migranti un netīreļi nav mērkaķi!
Matilda
Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?
Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Rietumu brasli ↑
vara bungas: RU Rietumu kara apagabala 45. atsevišķās inženieru brigādes komanda (83 cilv.) uzvarēja ūdensšķēršļu pārvarēšanas tehniskā nodorošinājuma sacensību stafetē “Otkritaja voda 2015″ (īnženiertehnisko šķēršļu demontāža, pagaidu ceļa būve, pārceltuves ierīkošana pāri 300 m platam ūdens šķērslim). Uzvarētāji to paveica 46 minūtēs. Jāņem vērā, ka tās bija sacensības ideālos apstākļos (+šovs) un reālā dzīvē, vidusmēra sapieru izpildījumā šādas pārceltuves ierīkošana aizņemtu vairākas stundas (pēc normatīva līdz 9 stundām). Ūdensšķēršļa platums liecina, ka sacensības organizētas kā korpusam piederīgas inženiervienības priekšnesums. Vēršu uzmanību, ka 300 m platu ūdensšķēršļu pārvarēšanas triecienā spēju pucēšana neliecina par gatavošanos aizsardzībai , bet gan par uzbrukuma operācijām platā frontē.
Vai LED spuldzes tiešām palīdz ietaupīt? →
Noziegumi, kas turpinās ↑
Pašvaldība sveic 2015.gada pirmajā pusgadā dzimušos novadniekus ↓
Sestdien, 25.jūlijā, Siguldas Jaunās pils dārzā Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics svinīgā pasākumā „Esmu dzimis Siguldas novadā” sveica 121 šī gada pirmajā pusgadā dzimušo novadnieku un viņu ģimenes. No 121 Siguldas novadā pirmajā pusgadā deklarētā mazuļa, 21 ģimenē piedzimis trešais bērniņš, sešās ģimenēs piedzimuši ceturtie bērniņi un trīs ģimenēs piedzimuši piektie bērniņi.
„Mīlestība, nesavtīga došana otram, aizrautība, dzīvība – tie šodien ir vārdi par Jums un Jūsu ģimenēm. Lai šī piemiņas zīme „Es esmu dzimis Siguldas novadā” ir kā apliecinājums un atgādinājums mazajiem novadniekiem, ka viņu dzīves ceļa sākums ir iesakņojies Gaujas senielejas krastos,” pasākuma dalībniekus uzrunāja Uģis Mitrevics.
Katrs jaundzimušais novadnieks no Domes priekšsēdētāja saņēma īpaši veidotu monētu, kurā iegravēts novada ģerbonis, mazuļa dzimšanas gads un Siguldas Jaunās pils kontūra.
Šis bija jau septītais novada jaundzimušo sveikšanas pasākums, kurā monētas saņemt tika aicināti pusgadā piedzimušie un Siguldas novadā deklarētie mazuļi un viņu ģimenes.
Aicinām ģimenes, kuras pasākumu neapmeklēja, sazināties ar pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldi pa tālruni 67970848, lai saņemtu piemiņas monētu.
Nākamais pasākums „Esmu dzimis Siguldas novadā” plānots 2016.gada februārī, kad tiks godināti 2015.gada otrajā pusgadā dzimušie novadnieki. Plašāka informācija pieejama pie Siguldas novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas pa tālruni 67973300.
Cik lielus darbus uzņemties veikt pašam ↑
Pirms būvdarbu uzsākšanas viena no biežākajām domām privātmāju būvētāju starpā ir “Darīšu pēc iespējas vairāk pats un šādi varēšu daudz ieekonomēt”. Bieži vien tas viss beidzas vainu ar to ka būvniecība, dēļ tā ka dari visu pats ieilgst uz gadiem, vai pēc pirmajiem pāris aplauzieniem vai satraumētiem locekļiem/muguras visam tiek atmests ar roku un tiek meklēti meistari.
Tāpēc, lai nebūtu tik bēdīgs rezultāts, ir jāatrod optimālais darbu apjoms, ko var paveikt pats un paveiktais rezultāts radītu prieku. No savas pieredzes varu secināt, ka man der tādi darbi, kuru apjoms nepārsniedz 3-5 pilnas cilvēkdienas (cilvēkdiena=14stundas :D) darbietilpības vienā piegājienā. Šis ir laika posms ko var darīt (arī vakaros pēc pamatdarba) vienu monotonu darbu (piemēram plēves montāža un līmēšana/kanalizācijas iekšvadu rakšana/elektrības kabeļu vilkšana), kad darbs vēl rada pozitīvu emociju nevis pienākuma apziņu un neiezogas rutīna un vēlme haltūrēt. Attiecībā uz sevi zinu, ka nekad nešpaktelēšu un neslīpēšu, jo tas ir daudz, ilgi un monotoni, toties ievilkt elektrību, uzstādīt ventilāciju – jā, jo tas ir darbs kur jāpadomā, četras reizes jāapiet istaba iztēlojoties dažādas dzīves situācijas un reizēm jāatrod netriviāls risinājums; kā saka darbs ar pievienoto vērtību.
Bet vispār šis nav labākais veids kā ietaupīt, darbizmaksas salīdzinot ar materiāliem ir tikai kādi 30-45% būvdarbu izmaksu (kā nu kurā darbu pozīcijā) un labāk veltīt enerģiju atrast būvmateriālus par labākām cenām, bet darbu izpildi atstājot meistaru ziņā un tikai atbildīgos (vai sev mīļos) darbus veikt pašam.
Tagged: pašizmaksa
Spridzīgie grāmatu vāki #34 ↑
Šajā iknedēļas rakstā iekļūst trīs grāmatu vāku bildes, kuras man šķitušas interesantas un foršas jeb spridzīgas, vai vienkārši neparastas. Ideja radās aplūkojot LE BELLE blogu.
Jessica Day George ”Silver in the Blood” (Silver in the Blood book 1)
TyCobbsTeeth ”BREAKFAST is SEVERED”
Jami Attenberg ”Saint Mazie”
Filed under: books Tagged: bildes, Spridzīgie grāmatu vāki
Startēs tūrisma rallijā ↓
Papildināts - Eiropas Sporta pilsētu asociācija atzinīgi novērtē Liepāju ↓
Atjaunosim Latvian Dota Lobby Spēles ↓
Jaunā administrācija, solas atjaunot Latvian lobby spēles. Pagaidām detalizēta informācija par laikiem un notiekumiem netiek sniegta.
The post Atjaunosim Latvian Dota Lobby Spēles appeared first on Dota 2 Latvia.
Ievainojamā Krievija ↑
saites: 29.07.2026 ↓
Axios: Anthropic’s lonely island
„Axios” raksta, ka „Anthropic” sava uzņēmuma vērtību un principu vadīts, pašlaik ir palicis par tādu kā balto zvirbuli. Tas ir vienīgais no lielajiem MI uzņēmumiem, kas neparakstīja Nvidia rosināto vēstuli pret brīvi lejupielādējamo modeļu ierobežošanu, Pentagons to februārī iekļāva melnajā sarakstā, un vasarā eksporta kontroles dēļ tā jaunākie modeļi uz gandrīz trim nedēļām bija atslēgti. Tomēr uzņēmums joprojām ir pasaulē vērtīgākais jaunuzņēmums un gatavojas akciju laišanai biržā.
Wired: NASA’s New 3D Model Shows the Earth Is a Lumpy Mess
„Wired” raksta, ka NASA publicējusi jaunu Zemes gravitācijas lauka modeli, tā saukto ģeoīdu, kurā planēta izskatās nevis gludi apaļa, bet kunkuļaina, jo masa tās iekšienē sadalīta nevienmērīgi. Attēlā izciļņi pārspīlēti 10 000 reižu, bet aiz tiem ir 15 gadu satelītu mērījumi, kas palīdz sekot arī Antarktīdas un Grenlandes ledus kušanai un gruntsūdeņu izsīkšanai.
Wired: Boomers Can’t Stop Gifting Their Grandkids AI-Generated Slop Books
„Wired” apraksta jaunu ASV būmeru dāvanu tendenci, MI ģenerētas bērnu grāmatiņas, kurās pēc īstām fotogrāfijām par varoņiem ir padarīti mazbērni. Savukārt vecāki nav sajūsmā, ka bērnu fotogrāfijas nonāk MI platformās, bet pašus bērnus šīs grāmatas garlaiko, jo stāsts viņus interesē vairāk nekā paša vārds virsrakstā. Pētniece piebilst, ka MI sacerējumiem trūkst humora, spilgtu tēlu un dramatiskuma.
CBC: Shopify CEO endorses idea to give more votes to wealthy Canadians
CBC raksta, ka „Shopify” vadītājs Tobi Litke sociālajā tīklā X atbalstījis domu vēlētāju balsīm piešķirt vērtību pēc samaksātā ienākuma nodokļa, tiem, kas nodokli nemaksā, balsstiesības atņemot, savukārt lielākajiem maksātājiem dodot piecas balsis, kā arī atņemt pensionāriem balsstiesības. Kritiķi atgādina, ka turība kā mēraukla Kanādas vēlēšanu sistēmā pastāvēja pirms simts gadiem, un to, ka konstitūcija balsstiesības garantē visiem pilsoņiem no 18 gadu vecuma.
ABC: Age-check firms want eSafety to dig into how social media giants enforce under-16s ban
ABC raksta, ka vecuma pārbaudes tehnoloģiju uzņēmumi aicina Austrāliju dot pilnvaras tiešsaistes drošības uzraugiem pieprasīt dokumentus no sociālajiem tīkliem, lai pārbaudītu, vai tie patiešām ievēro aizliegumu lietotājiem līdz 16 gadu vecumam, jo pēc pirmajiem pētījumiem vairums jauniešu joprojām spēj pieslēgties vismaz vienai platformai. Uzņēmumi brīdina, ka platformas var izvēlēties maksāt pat dubultotu 99 miljonu Austrālijas dolāru sodu, ja tas ļaus attēlot aizliegumu kā izgāzušos.
Financial Times: PwC published reports on AI marred by AI hallucinations
„Financial Times” raksta, ka PwC publicējusi ziņojumus par MI, kuros atsauces safabricējis pats MI. Zemsvītras piezīmes ved uz lapām, kurās minēto pierādījumu nav vai kuras nemaz nepastāv. Piemēram, pētījums par gaisa kvalitāti Rijādā izrādījās izdomāts no sākuma līdz galam, un vienā saitē palikusi atsauce „utm_source=chatgpt.com”. Ironiskā kārtā — tieši ar šādiem ziņojumiem PwC tirgo padomus par atbildīgu MI ieviešanu. EY un KPMG līdzīgus ziņojumus jau atsaukuši.
Meduza: «Будто местность пожирает гигантский паук»
„Meduza” raksta par vēl nepieredzētu kara piesārņojumu Ukrainā: dronu vadībai izmantotās optiskās šķiedras kabeļi klāj frontes mežus un laukus kā milzīga zirnekļa tīkls. Kamēr šķiedra vesela, to vēl iespējams savākt, bet, ja tā sadrups mikrodaļiņās, sekas dabai būs neatgriezeniskas. Pēc britu pētnieku aplēsēm Krievijai vien pērn kara turpināšanai vajadzēja vismaz sešus miljonus kilometru optiskās šķiedras.
DW: Germany: How weather extremes impact local agriculture
DW raksta par Vācijas zemnieku pieredzi klimata pārmaiņu laikā Eiropā. Piemēram, jūnija karstums, kas Eiropas graudu ražas vērtību samazināja par vairāk nekā diviem miljardiem eiro, daļai kukurūzas neļāva izveidot vālītes, kas saimniecības mudina audzēt vairākas šķirnes ar atšķirīgu nogatavošanās laiku, izmēģināt sojas pupiņas un prosu, bet augļu koku ziedus no pavasara salnām sargāt, tos apsmidzinot ar ūdeni, lai ledus kārtiņa noturētu siltumu.
Le Monde: Germany’s Merz faces unprecedented rebellion within his party
„Le Monde” raksta, ka Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piedzīvo CDU vēl neredzētu dumpi. Steigā izziņotā valdības pārkārtošana, kad tika atlaists satiksmes ministrs, bet viņa pēctecis nakts laikā pārdomāja, partijā tika uztverta kā improvizācija un necieņa pret partijas biedriem. Tiek uzskatīts, ka lielākā ieguvēja no šīs krīzes ir galēji labējā AfD, kas jau tagad ir lielākā opozīcijas partija, turklāt populārākā partija trijās Austrumvācijas zemēs, kurās šajā septembrī būs vēlēšanas.
Sveriges Radio: Has Swedish politics become more right-wing?
Zviedrijas radio par to, kā mainījusies valsts politiskā aina: divdesmitajā gadsimtā dominēja sociāldemokrāti, bet nu tas vairs tā nav, un raidījums vaicā, vai ārzemēs par sociālisma cietoksni uzskatītā Zviedrija patiešām kļuvusi labējāka.
RÚV: SA survey suggests 66% of member companies oppose EU membership
RÚV raksta, ka Islandes darba devēju konfederācijas biedru aptaujā pret iestāšanos ES iebilst 66% no tiem. Un tas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā, bet to atbalsta tikai 22%. Pret eiro ieviešanu ir 54%. Kā svarīgākos iemeslus aptaujātie min suverenitāti, dabas resursus un procentu likmes ar inflāciju, un vislielākā pretestība ir tieši lielākajos uzņēmumos.
The New York Times: Project Sunrise, a 22-Hour Nonstop Flight, Is Coming. What Will it Be Like?
„The New York Times” apraksta „Qantas” gaidāmo pasaulē garāko regulāro reisu no Sidnejas uz Londonu, kas ilgs līdz 22 stundām. Īpaši pielāgotā Airbus A350 ar papildu degvielas tvertni izmēģinājumā šonedēļ bez nosēšanās nolidoja no Melburnas līdz Tulūzai 24 stundās un 24 minūtēs. Reisus plānots sākt 2027. gada oktobrī, ziemā tie lidos pāri Ziemeļpolam, savukārt cīņai ar nogurumu būs gaišāka gaisma un brokastis ar kofeīnu un čili.
Al Jazeera: Why is Uganda experiencing a food crisis?
„Al Jazeera” skaidro, kāpēc Ugandā valda bads: ziemeļaustrumu Karamodžas reģionā, kur kopš aprīļa nav lijis, no bada miruši vismaz 19 cilvēki un pusotram miljonam draud nepietiekams uzturs. Eksperti uzsver, ka tā ir ne tik daudz klimata, cik pārvaldības krīze, jo reģionam domātā nauda gadiem izzagta, un, kamēr Karamodžā mirst no bada, valsts rietumos zemnieki lieko pienu izlej, jo nespēj to pārdot.
Buenos Aires Times: Behind yerba mate craze, Argentine farmers bemoan Milei’s austerity
Kamēr mate kļūst par modes dzērienu ASV un Eiropā un Argentīnas eksports pērn pieaudzis par gandrīz 35%, paši audzētāji cieš. Milei valdība ir atcēlusi garantētās iepirkuma cenas un subsīdijas, tamdēļ cenas ir kritušas. Savukārt tūkstošiem lauku strādnieku no Misjonesas provinces pārceļas uz Brazīlijas dienvidiem, kur laukos trūkst darba roku.
„Meduza” apkopo galveno par FSB apsūdzību Telegram dibinātājam Pāvelam Durovam terorisma atbalstīšanā: lietotne atsakoties dzēst kanālus, ko Ukrainas specdienesti izmantojot diversijām, un Durovam draud pat mūža ieslodzījums. Krievija Telegram bloķē jau kopš pērnās vasaras, un kopš šā gada sākuma tas bez VPN faktiski nedarbojas.
Wired: Tropical Diseases Like Dengue Fever and Chikungunya Are on the Rise in Europe
„Wired” raksta, ka klimatam kļūstot siltākam, tropu klimatam raksturīgas slimības nostiprinās arī Eiropā. Itālijas pilsētā Fano 2024. gadā izplatījās denges drudzis, tur saslima 199 cilvēki. Lai gan neviens no pacientiem nebija ceļojis uz tropu reģioniem. Slimību pārnēsā invazīvais Āzijas tīģerods, kas jau ir visā Dienvideiropā un virzās uz ziemeļiem. Pētnieki brīdina, ka odu sezonai pagarinoties, denge un čikungunjas drudzis Eiropā ir uz palikšanu.
Wired: It’s Frighteningly Easy to Jailbreak Some Frontier AI Models
„Wired” apraksta bezpeļņas organizācijas FAR.AI pārbaudi, kurā ar vairāk nekā tūkstoti automātiski ģenerētu pieprasījumu variantu mēģināts apiet četru lielāko ASV MI modeļu drošības ierobežojumus. Maska Grok padevās 448 reizes, Google Gemini 249, bet Anthropic un OpenAI modeļi izturēja visus mēģinājumus, turklāt ierobežojumu apiešana ir lēta, Grok gadījumā tā izmaksāja 58 dolārus. Pētnieki secina, ka aizsargāties ir iespējams, bet paļauties uz nozares brīvprātīgu pašregulāciju nevar.
Matilda ↓
Virsprokurors: Liepājas pedofilu lietā prasītais sods bijis par maigu, tomēr atbilstošs likumam ↓
...un patiesība darīs jūs brīvus ↓
Latvija ir spējusi sasniegt neapskaužamu rekordu neizdarībā patiesības atklāšanā
„...un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus" (Jņ 8:32). Šo pazīstamo tekstu dzirdējām Lidijas Lasmanes 90 gadu jubileju svinībās. Mūsu cīņa par brīvību ir reizē bijusi cīņa par patiesību. Gan par garīgo patiesību, gan par laicīgo patiesību. Diemžēl, citējot latviešu klasiku: „Vēl cīņa nav galā un nebeigsies. Tev, Lāčplēsi, Spīdola palīgā ies!"
Šādas domas nāca prātā, skatoties 1988.gada rokoperas "Lāčplēsis" ierakstu un salīdzinot ar citas paaudzes dziedātāju teikto par savu dalību 2013./2014.gada rokoperas jaunajās izrādēs un par "Lāčplēša" turpinošo nozīmi. Lāčplēsis nav zaudējis savu aktualitāti - Pumpurs, Rainis, Zālīte..., 1888., 1905., 1988.,...
Kas ir patiesība? Tā ir vairāk nekā vienkāršs faktu savirknējums. Mums ir pazīstamas dažu labu Krievijas draugu publikācijas ar faktu savirknējumiem, kas centās pierādīt, ka Latvija nebija okupēta. Kad Latvijas Okupācijas muzejs apgalvo, ka tomēr bija okupācija, tad Krievijas draugi to apsaukā par "manipulēšanu ar faktiem". Šodien Krievija jau ir pierādījusi, ka fakti tai netraucē izveidot labu stāstu, un ja to atkārto pietiekami skaļi un pārliecinoši, tad pat tautu Rietumos var, ja ne pārliecināt, tad vismaz likt tai apšaubīt citas, Krievijai nelabvēlīgas versijas.
Tāpēc ir likumsakarīgi, ka Krievija trešdien uzlika veto Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūcijai izveidot starptautisku tribunālu izmeklēt Austrumukrainā 2014.gadā Malaizijas lidfirmas pasažieru lidmašīnas notriekšanu. Jo - kamēr atsevišķas valstis apgalvo, ka Krievija un tās sabiedrotie teroristi ir vainīgi lidmašīnas notriekšanā, var vienkārši palaist citu stāstu, bet starptautisks tribunāls tomēr nes mazliet lielāku svaru.
Cik tuvu mūsu pašu patiesībai spēsim piekļūt? Mēs nebūsim patiešām brīvi, kamēr neatklāsim pilnu patiesību par sevi - arī par kolaboracionismu ar abām okupācijas varām. Liekas, ka Latvija ir spējusi sasniegt neapskaužamu rekordu neizdarībā patiesības atklāšanā.
...un jūs atzīsit patiesību... - lustrācija - nenotiks Latvijā tuvākajā nākotnē. Un tas atstāj plašu cilvēku loku aizdomu ēnā. Bieži, noteikti, nepelnīti. Bet, ja jautājam - kam tas izdevīgi, tad rodas divas atbildes. Pirmkārt, protams, paši vainīgie nevēlas tikt celti gaismā. Bet, otrkārt, mūsu valsts nelabvēļi priecājas par to, ka plaša aizdomu ēnā vēl arvien pārklāj veselu sabiedrības slāni.
...un patiesība darīs jūs brīvus.
Kad?... Spīdola, nāc palīgā!
Autors ir laikraksta „Latvietis" redaktors
RAM Kingston KTA-2000/PB 2 MB ↓
=================================================================================================================
Description: 2MB Module
Mfgr’s System P/N’s: M1032LL-A (Apple)
Form Factor: Memory Module
Pieces/Unit: 1
Warranty: Lifetime†
Harmonized Tariff Schedule
(HTS) Number: 8473.30.1140
Export Control Classification
Number(ECCN):
Latvijas tenisisti izvirzās vadībā Deivisa kausa duelī pret Madagaskaru ↓
Jaunie reindžeri atgriezušies no starptautiskās nometnes Somijā ↓
Ik gadu Eiropas Dabas un nacionālo parku federācija organizē Jauno reindžeru kustības nometni kādā no Eiropas aizsargājamām dabas teritorijām. Šovasar, no 11. līdz 18.jūlijam, 14.starptautiskā nometne norisinājās Nuuksio nacionālajā parkā, Somijā. Tajā Latviju mentores Andas Andrušaites vadībā pārstāvēja divi jaunie reindžeri – Sabīne Sanita Siljāne no Siguldas novada, Harijs Deins Āboliņš no Valmieras.
Jauno reindžeru starptautiskā nometne palīdz jauniešiem izzināt vairāk Eiropas dabas daudzveidību un savstarpēji dalīties pieredzē par aizsargājamajām dabas teritorijām. Šogad pasākumā dalībnieki iepazina 14 dažādus Eiropas nacionālos parkus un sadraudzējās ar jauniešiem un viņu mentoriem no 10 desmit valstīm – Vācijas, Igaunijas, Nīderlandes, Slovēnijas Itālijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes (Anglijas un Skotijas), Somijas. Dalībnieki devās pārgājienos pa Nuuksio nacionālā parka dabas takām, apmeklēja nacionālā parka dabas izglītības un apmeklētāju centru „HALTIA” un mācījās par dabas norisēm Somijā.
Lai izprastu, cik sarežģīta ir aizsargājamo teritoriju darbība, nometnes dalībnieki tika iesaistīti dabas aizsardzības praktiskajās aktivitātēs un kopīgi veica dažādus darbus, piemēram, palīdzēja attīrīt purvu no aizauguma – maziem bērziņiem, tā nodrošinot purvam raksturīgā biotopa pastāvēšanu.
Gaujas nacionālā parka (Gaujas NP) jaunie reindžeri starptautiskajās nometnēs piedalās kopš 2008.gada. Latvijā Jauno reindžeru kustību (starptautiski zināma kā Junior Rangers) 2004.gadā aizsāka Gaujas nacionālā parka administrācija, pašreiz turpina Dabas aizsardzības pārvalde, un to ilgtermiņā atbalsta Gaujas nacionālā parka fonds.
Jaunie reindžeri ir jauniešu kustība, kas iesaistās Gaujas NP dabas aizsardzībā, piedaloties talkās un asistējot un palīdzot vides inspektoriem dažādos pasākumos. Tā ir laba iespēja interesantā veidā parādīt jauniešiem, ka dabas un kultūras vērtību aizsardzība un ilgtspējīga attīstība ir nozīmīga un attiecas uz ikvienu.
Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļa
Ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Kristus vārdā (Jņ. 16:23). ↓
"Juras laikmeta pasaule" turpinājums iznāks 2018. gadā ↓
2018. gada jūnijā tiks izdots piedzīvojumu filmas "Jurassic World" ("Juras laikmeta pasaule") turpinājums ar aktieri Krisu Pratu galvenajā lomā.
Liktenis. Zeiboltu Jēkabs ↓
Liesma 1987. gads, 364 lpp.
Romāns “Liktenis” – Latviešu grāmatu gadsimts: 1902. gads
“Latviešu grāmatu gadsimta” pildīšana ir diezgan liela laimes spēle. Nekad nevar zināt kā izvērtīsies satikšanās ar kārtējo literāro darbu – varēs lasīt ar baudu vai sakostiem zobiem. Šoreiz sanāca ar sakostiem zobiem. Toties pirms tam lasītie Poruka stāsti patika labāk kā skolas gados. Kā jau teicu, nekad nevar zināt!
Zeiboltu Jēkabs cenšas būt par reālisma pārstāvi. Viņa teksts smok no smaguma, neveiklības, vietām ieslīd melodramatismā un šķiet vecišķs. Viņš pinas stilos un izteiksmēs, un īsti nesanāk tā, lai teksta blāķis būtu lasāms arī pēc 100 gadiem.
“Likteni” balsta trīs tēmas: šķiru atšķirības, jaunlatviešu kustība un izvēles, kas veido varoņu dzīvi. Sižeta centrā ir divi atšķirīgi tēli: labais, progresīvais, ētiskais jaunlatvietis, zemnieku dēls Jānis un pakļāvīgais, gļēvais, pat mazliet amorālais mācītāja dēls Pāvils. Jānis nezaudē gribasspēku un mācās universitātē par spīti visām grūtībām un muižkunga pretestībai. Tikmēr Pāvils pakļaujas tēva gribai kļūt par mācītāju un, savas pakļaušanās dēļ, visu mūžu cieš, pie viena pamanoties pabojāt dzīvi gan Jānim, gan citiem draudzes ļaudīm. Man Pāvila sākumā bija žēl, bet, kad viņš gļēvi, pēc tēva pavēles pameta mīļoto meiteni, es viņam atmetu ar roku. Nav ko tādu zeķi žēlot.
Man patika romāna ideja par šiem diviem pretrunīgajiem cilvēkiem un dzīvēm, ko viņi izvēlas dzīvot, tomēr vairākas pamatīgas problēmas neļauj man romānu novērtēt par ko vairāk kā viduvēju. Visa tā filozofēšana, spriedelēšana un moralizēšana ir diezgan murgaina. Lai starp galvenajiem varoņiem radītu konfliktu, autors izdomā diezgan savādu ieganstu. Pēc tam viņam pietrūkst talanta vai dūšas šo konfliktu kārtīgi izvest līdz galam un viņš metas sasteigtā melodramatismā. “Negatīvais” tēls padevies salīdzinoši labs, bet labais tēvadēls Jānis ir pilnīgs kartona cilvēciņš. Plakanāks par plakanu, pareizāks par pareizu. Garlaicīgi. Vienīgais, kas viņā ir interesants – stingrais mugurkauls. Daži var iebilst, ka Jānis “izkrita no tēla”, kad ieradās pārmeklēt viņa māju, bet es nopriecājos, ka viņš ir ne tikai ideālists, bet arī saprātīgs.
Ja kaut ko no šī romāna var mācīties, tad to, ka nevajag padoties pie pirmajām grūtībām, nevajag akli pakļauties citu vēlmēm, lai pēc tam ciestu visu mūžu. Romānu var mēģināt studēt kā vēsturisku materiālu pakāpeniskai muižniecības un baznīcas varas zaudēšanai 19. gs. beigās.
Vērtējums: 2/5
Grāmatā iekļauto noveli (vai romānu) “Caurie ziedi” atļāvos nepārlasīt. Tā vēsta par vairāku lauku skolotāju sāncensību.
Filed under: 1 - 2, 5 zvaigznes, grāmatas, latviešu literatūra, latviešu romāni Tagged: jaunlatvieši, latviešu grāmatu gadsimts, Latvija, vēsturisks, Zeiboltu Jēkabs