Lieliskais Getsbijs

Raimonds K. iz Kazhes blogs (kazhe.lv) - Vakar, 20:54, 4 klikšķi
Kā tas itin bieži gadās, uz šo izrādi Marina un es gājām ar 24 stundu nobīdi. Šī gan varētu būt bijusi tā reize, kad vajadzēja kaut ko sabīdīt un iet kopā. Ar šampanieti, lašmaizēm un pavieglāku attieksmi pret dzīvi. Ir izrādes, kuras labāk baudīt vienam, vari, piemēram, pats savā nodabā izraudāties, un ir tādas, kur vajag kaut kādu kopības sajūtu, un šī noteikti ir otrajā kategorijā. Ko, protams, vajadzēja zināt jau iepriekš. Savā ziņā izrāde sākas vēl pirms tu ienāc zālē. Patiesībā man normālā situācijā tā sāktos gan tikai jau zālē, jo izrādes dalībniekus tērpos un tēlos klīstam pa teātra gaiteņiem var sastapt vien tad, ja teātrī esi ieradies savlaicīgi. Bet es esmu izslavēts ar to, ka pirmais zvans - tas nav par mani. Šoreiz gan sanāca tā, ka ierados sev netipiski agri, līdz ar to šos bezrūpīgās divdesmito gadu (ne šī gadsimta gan) zelta jaunatnes pārstāvjus dreifējam varēju ļoti labi novērot. Nē, es neesmu no tiem, kas iesaistās kādā mijidarbībā un, piemēram, mēģina aizņemties kažoku, solot to atdot ar argumentu "es sēžu pirmajā rindā", bet redzēt redzēju un dzirdēt dzirdēju. Ievērojot to, cik šī izrāde ir krāšņa, pat drusku pārsteidzoši, ka tā palika bez balvām aizvadītās sezonas "Spēlmaņu naktī". Nominēta tā bija "tehniskajās kategorijās": kostīmi, gaismas, horeogrāfija, un tā arī varētu sagaidīt - šī izrāde noteikti primāri nav par aktierspēles virsotnēm, niansētiem tēliem un sirdi plosošiem pārdzīvojumiem. Drāma tur gan, protams, ir, ir arī nāves, bet tas viss režīmā, ka nošautais var piecelties un sākt dejot ar pavadošo ansambli. No Frānsisa Skota Ficdžeralda romāna Indra Roga paturējusi ne pārāk daudz teksta, ne velti izrāde raksturota kā "ballīte divās daļās". Šo ballīti līdzās Nacionālā aktieriem iegriež grupa Big Al & The Jokers, kā arī LKA studenti, kas uzņemas dejotāju funkcijas (un arī ir tie, kurus tu sastapsi gaiteņos), ir krāšņi, skaļi, un skan Aleksandra Tomasa Matjussona mūzika, kurā skaidri jūtamas notis no "džeza laikmeta", par kuru rakstīja Ficdžeralds, bet tu jūti arī mūsdienu komponista rokrakstu un kaut kādā mērā - pat to, ka tas ir tas pats cilvēks, kas ir puse no grupas "Pizdets I Meyk the Hevi Metāls". Ar aktieriem ir interesanti - neesmu noskaidrojis, kā un kāpēc tas noticis, bet sākotnēji pašu Getsbiju atveidoja Jēkabs Reinis, bet nu jau kādu laiku tas ir Ivars Kļavinskis, kas pirmsākumos bija Volfsheima lomā, kuru tagad pārņēmis Juris Lisners. Vispār baisi, tā kā viņš ir mana dzimšanas gada, bet par Kļavinski man drusku bija iespaids - viņš šim tēlam ir par vecu. Bet varbūt tās ir tikai manas ekspektācijas, nezinu. Lai vai kā - nav grūti saprast, kālab viņš ir tik ļoti ieķēries Madaras Reijeres Deizijā. Nekas, ka Deizija, neskaitot to vienu ainu, kurā viņa Nikam atklāj savu uztveri par to, kāpēc sievietei ir jābūt dumjai, viņa ļoti labi pati turās šādā tēlā, taču ir apburoša - un ko gan vairāk no sievietes var vēlēties, īpaši jau Džeza laikmetā? Marinai izrādē nepatika tas, ka pārāk daudz deju, par maz satura. Man ar šo problēmu bija mazāk, bet vienlaikus nākas atzīt, ka pirmā cēliena laikā pamatīgi klanījos. Un te grūti saprast, kas pie vainas - izrāde vai es pats. Otrajam par labu liecina tas, ka pirms došanās uz teātri biju 45 minūtes pavadījis Jurģa dārziņa pagalmā šķūrējot sniegu un gatavojot bērniem kalniņu. Tad tu nonāc iekštelpās, siltumā un vēl tumsā, un nav nekāds brīnums, ka actiņas pašas lips ciet. Bet, iespējams, sava deva jāuzņemas arī izrādei, jo pirmā cēliena gaitā skaidru sižetu uz priekšu virzošu ainu ir gaužām maz. Līdzās iespaidīgajai horeogrāfijai atmiņā paliek dažādās baumas, kas klīst saistībā ar Getsbija personību, un Nika un Getsbija tikšanās. Kas gan nekļūst skaidrs - kā tas notiek, ka Deizija ar vīru ir ballītē pie Getsbija, kuru viņi tur nesatiek un arī iepriekš nav satikuši, un kālab viņas vīrs ir piekritis šādā vietā vispār atrasties. Vispār izrādē ir tik ļoti daudz ballītes ainu, ka nojaust, kur viena beidzas un nākamā sākas, ir grūti - un tā jau arī ir doma. Izrādes virsplānā, manuprāt, nevienu brīdi neiznāk tas, cik ļoti viss tas, kas tur notiek, ir slēptas traģēdijas pilns. Proti, ka visi šie varoņi, kas it kā ir laimes skurbumā, patiesībā dzīvo laikmetā, kad nesen ir bijis viens Pasaules karš, ne tik tālu ir otrs, pa vidu - Lielā depresija (Eiropā, ja kas, nupat vēl plosījusies Spāņu gripa, kas bija ne mazāk nāvējoša kā karš), un visa tā bezrūpība ir tik ļoti iluzora. Līdzīgi, protams, kā ballēšanās simts gadus vēlāk, kad karš pat nemaz nav beidzies, bet tepat Eiropā risinās. Un komplektā ar to tu saproti - bet citādāk jau nevar. Tu vai nu bīdi visas tās negācijas kaut kur no acīm prom, vai arī aizej pilnīgā sviestā, doomscrollējot ziņas, atrodoties pastāvīgā trauksmes stāvoklī un tā tālāk. Iespējams, par to ir JUUK dziedātā dziesma (kurai nav tiešas saistības ar Getsbiju): "draugi nāciet iedzert un svinēt pirms man vīns ir izbeidzies, nesiet mīļie vīnu šurp bet ja jums nav tad nenāciet". Muzikāli man izrāde patika un vizuāli man izrāde patika, un kaut kādā mērā es pat teiktu, ka man patika, ka tās režisore nav aizrāvusies ar centieniem parādīt, ka tas notiek šeit un tagad, nevis Amerikā pirms simts gadiem. Līdz sajūsmai gan tāpat kāds gabaliņš būtu ejams, iespējams, tālab, ka kaut kādu katarsi nebiju sagaidījis ne no romāna, ne filmas. It kā "Lieliskais Getsbijs" ir tieši tāds saturs, kas man varētu patikt, un tomēr - ne līdz galam.

Keys To

Passion Brains iz Passion Brains (girts.blogspot.com) - Pirms 1h 48min, 4 klikšķi

Keys always sound quieter than we expect. They don’t announce themselves with triumph; they rest in the palm like a promise that is not yet ready to be spoken aloud. Today, I received the keys to a house of silence — from the forest, from something closer to myself. Tomorrow will be the first night, when the door closes not on the world, but on noise, haste, and that inner voice that for years has demanded more, faster, louder.

This house of silence is not an escape. It is a return. The forest surrounding it asks nothing. It waits for no answers, poses no questions, imposes no direction. Trees stand within their own time, moss gathers light patiently, birds disappear and return without explanation. The forest does not care who I have been — only that I am here now.

Tonight, on the threshold of this first night, I sense how unfamiliar silence has become. Not the absence of sound, but the absence of demands. Silence is honest. It does not distract; it reveals. In it, there is no place to hide unfinished thoughts, neglected feelings, or the quiet exhaustion accumulated from trying to be everything at once. Silence does not judge — it simply holds a mirror.

I have come here to find a focus I once lost, perhaps without noticing. Focus is not intensity; it is alignment. It is knowing where attention belongs and having the courage to leave the rest untouched. Somewhere along the way, my attention scattered — into expectations, comparisons, endless beginnings without true endings. The forest does not do this. It grows one ring at a time. It teaches that depth is born from staying.

Tomorrow morning will not demand reinvention. Beginning again does not require erasing the past; it asks for listening more carefully. To walk slower. To allow thoughts to settle like dust in still air. To trust that clarity comes not from effort alone, but from presence.

This first night will be a conversation without words. Between breath and darkness. Between what I was carrying and what I am ready to put down. The keys have already done their work — they have opened a space where I can remember who I am when no one is watching, when nothing is required, when silence becomes a companion rather than a void.

Here, in this house of quiet, surrounded by trees and closer to myself, I am not starting over. I am starting truer.

Detalizēts izklāsts ko un kad sēt, kad piķēt un kad stādīt atklātā laukā

Roberts Liepiņš iz musudarzs.lv - Vakar, 20:14, 9 klikšķi

Kad sēj un stādi, tad jāievēro viens princips:

  • viss, kas aug virs zemes (lapas un pupas, zirņi, utt.), jāsēj augošā mēnesī,
  • tas, kas aug zem zemes, – saknes – jāsēj vecā mēnesī.

Ko vēl ievērot sējot:

  • Visus stādiņus vajag parūdīt. Ja ir saulaina diena, tad stādu kastītes iznes uz balkona. Jo, ja tā nedarīsi un ārā iznesīsi bālģīmi, tad tas var gan nosalt, gan apdegt.
  • Kad sēj, zemē vai kastītē iztaisi mazu vadziņu, ielej tajā ūdeni, ļauj ūdenim iesūkties zemītē, tad sēj sēklas. Pēc tam aiztaisi vadziņu ciet, BET neliec sēklas dziļi. Noteikti vēl uzlej ūdeni.
  • Ja sēklas iesēsi sausā zemē, tad nebūs nekādas nozīmes, vai mēness ir jauns vai vecs, tāpat sēkla dīks tikai tad, kad būs slapja zemīte.
  • Anna pēc pieredzes ir sapratusi, ka jāievēro šāds sēšanas princips – iesētajai sēkliņai nevajadzētu būt dziļāk kā trīs sēkliņu dziļumā. Nevajag iesēt 5 cm dziļumā, tas ir tāpat kā apglabāt sēklu kapā.

Padomi:

  • Sarkanās bietes – ja iesēsi agri un, visticamāk, tās dabūs krietnu salu, tad izziedēs un nekas labs beigās nesanāks. Tāpēc labāk sēj vēlāk – nedaudz pirms Jāņiem. Neaizmirsti arī par dzeltenajām un rozā bietēm. Sēj tāpat un pagatavo vēl interesantāk.
  • Mangolds – audzē kā bieti, tas nebaidās no sala.
  • Kāļi, kolrābji, rutki– arī sējami vēlāk, ne pavasarī. Arī sēj pirms Jāņiem, lai tie nepāraug. Sēj uzreiz ārā zemē un noteikti mitrā zemē. Ja sēsi agrāk, tad pāraugs un būs kā sūkļi.
  • Ķirbji – jāsēj maijā, un tad izaug pusmēneša laikā. Maijā jāsēj, lai tie nepāraug. Laba vieta, kur sēt ķirbjus, ir putuplasta kastes. Ķirbjus sēj kūdrainā, treknā augsnē. Lai saknes nesaķeras un lai tās pārstādot nesaplēš, obligāti izveido starpsieniņas. Sēj tos labā attālumā citu no cita. Tad kastes var stāvēt siltumnīcā uz kāda plaukta; ja uznāk aukstums un sals, tad kastei uzmet virsū vāku. Pārstādi, kad ķirbītis izaudzis līdz trešajai lapiņai, un svarīgi, lai tas netiek uz lauka salnās. Pārstāda ļoti kūdrainā un auglīgā zemē. Ķirbis mīl treknu zemīti. Izmanto to pašu principu kā sējot gurķus – izveidojot tortes lieluma un dziļuma bedrīti, tajā iesēdinot uzdīgušo ķirbīti un pārliekot ar sulīgu zemīti. Ķirbis mīl mitrumu, tāpēc, ja sausa vasara, neaizmirsti aplaistīt. Kad tuvojas raža, skaties, cik daudz „bērnu” (ķirbīšu) veidojas un tad galotņo (lauz liekos “bērnus” nost) atstāot vienā zarā 3 – 4 ķirbju (tas atkarīgs arī no šķirnes), lai nav par daudz un ķirbja sakne maksimāli daudz spēka atdod saviem dažiem lielajiem ķirbjiem, nevis daudziem maziem, kam nav spēka izaugt lielākiem.
  • Cukīni – sēj tajā pašā laikā un tāpat kā ķirbjus.
  • Pastinaks – latvāņa radinieks, tā lapas karstā laikā rada čūlas, tāpēc, ja pa dārzu dzīvojas arī bērni, labāk neaudzējiet, bet iegādājieties jau izaudzētus. Lai gan audzēšana prasa rūpes un uzmanību, tas ir tā vērts, jo pati sakne pielīdzināma žeņšeņa saknei. Ja audzē pats, tad rēķinies, ka no iesēšanas vismaz mēnesi pastinaks nedīgst un redzamas tikai nezāles. Sēj jūnija sākumā un noteikti ielaisti, lai ir mitrums.
  • Ja rudenī apzaļina kartupeļus – atstāj uz lauka, lai tie apsalst un kļūst zaļi, kas veido kartupeļa veselību un izturību (tikai sēklai, jo ēst nedrīkst, tāpēc ka tad tie satur solanīnu), tad nākamajā pavasarī var likt uz palodzes un apzaļināt gaismā. Tad tos liec maisiņos, kur ieber sauju kūdras, iesēdini kartupeli ar actiņām uz augšu un turi gaismā. Katru savā maisiņā, lai saknes nesapinas. Tā var „izauklēt” kādus 20 pirmos kartupeļus („Priekuļu agros” vai kādu citu agro šķirni). Tad prātīgi, kad vairs salnas netiek klāt, tos iestādi. Ja nāk salnas, tad liec virsū avīzi vai zāli.

Laiks iet, un var turpināt sēšanas darbus, jo nekas jau nebeidzas ar to, ka pirms pāris nedēļām tika iesētas pirmās sēklas. Par to, ko un kā sēt aprīlī, vēl arvien ar mums savās pārbaudītajās zināšanās dalās Anna Šmite, kuras zaļumus vari iegādāties „Slow Food” tirdziņos vai arī viņai piezvanot.

Vēl daži padomi:

  • sējot ievēro pakāpenību, lai būtu raža visu gadu;
  • visi sēšanas darbi atkarīgi no laika apstākļiem, tāpēc, pat ja grāmatā teikts, ka tagad tieši ir jāsēj ārā, bet zemi klāj sniegs, tad diemžēl tas neizdosies.
  • bieži no audzētājiem dzirdēts tāds termins kā „normāla ziema”. Lai būtu zināms, kas tas ir, tad neliels Anniņas skaidrojums – kad sniega kārta liela un sargā zemīti. Galvenais, lai nav kailsals, jo tad var izsalt viss, kas zemītē. Un slikti, ja ziemā zemīte atlaižas un tad sasalst – tās ir mokas saknes kamolam.

Līdzko zemīte atlaižas un ir pietiekami silta, vari jau sākt dārza darbus un sēšanu uz lauka.

  • Salāti – daži sēj kastītēs, bet tad tie sanāk kā izstīdzējuši bālģīmji. Tiem sanāk par daudz mocīties pa istabu, un tie ir nīkuļi. Tāpēc labāk, līdzko zemīte atlaižas, sēj ārā. Salāti no sala nebaidās, tāpēc dari to droši. Pasēj uz uzkultivētas zemes un uzliec virsū plēvi, un tad salātiem pašiem būs sava maza siltumnīca. Visdruknākie salāti ir tie, kas aug siltumnīcā, tāpēc, ja tev ir vieta un iespēja, sēj salātus siltumnīcā. Sēklas sēj retāk, tad salāti dabiski aug un nemokās.
  • Spināti – sēj tagad ārā, līdzko zeme atlaidusies, un sēj ik pa metram. Spināti aug jau -3 grādu temperatūrā. Podiņā labāk neaudzē, jo tad tie nīkuļo. No iesēšanas līdz uzdīgšanai paiet 20 dienas. Vasarā tos izaudzēt gandrīz nav iespējams, jo lielākā karstumā tie izzied. Ja vēlies, lai tiešām izaug, tad vislabāk sēj agrā pavasarī vai vēlā rudenī, tad būs skaisti, sulīgi un vitamīniem bagāti. Rudens ražai vari sēt augusta pēdējos datumos. Ja gribi agri pavasarī, tad sēj siltumnīcā, un visu ziemu pārziemos. Un uzmanies karstā vasarā un arī maijā no karstās saules, jo tad spināti var apdegt, un labāk tur tos apklāt ar agroplēvi.
  • Rabarberiem – tagad svarīgi kūtsmēsli un ūdens, un, lai ātrāk izaug, uzklāj agroplēvi.
  • Pupas – visas pupas. Īpaši labas ir baltās pupas, jo aug krūmos un nevajag stutes. Jāsēj tāpat kā zirņi un tajā pašā laikā, bet jāskatās uz laika apstākļiem. Problēma ar cūku pupām ir tā, ka tām virsū nāk utis. Sviesta pupas arī var sēt tajā pašā laikā.
  • Burkānus – sevišķā cieņā, ja sēj tagad pavasarī, bet šos gan neglabājam līdz rudenim, jo tie kļūs sausi. Ja vēlies rudens burkānus, tad sēj tos uzreiz pēc Jāņiem, un tad tie labi stāvēs arī rudenī.
  • Dilles – var sēt tagad, un jāsēj ik pa divām nedēļām, jo tad būs visu laiku.
  • Koriandrs – sēj visu vasaru un tāpat kā dilles. Sēj ik pa laikam, lai būtu visu vasaru.
  • Puravi – dalās agrajos, vidējos un vēlajos. Laba vēlā šķirne ir „Bandīts”. Ja gribi, lai purava baltā daļa būtu lielāka, tad piemet klāt vairāk zemes, un tam būs vairāk kur augt. Agros sēj tagad pavasarī.
  • Baziliks – sēj, kad nāk siltais laiks. Sēj gan siltumnīcā, gan kastītēs, bet centies sasēt retāk un tad retini – apmēram 20 cm starpā. Kad izauguši, knieb nost galotnes, un tad augs skaistā krūmā, bet, ja galotnes nekniebsi, tad izziedēs. Vari audzēt arī tagad podiņā uz palodzes, bet atceries, ka baziliks grib sauli.
  • Avotu krese – ļoti, ļoti vajag mitrumu, kad atlaižas zeme. Stādi putuplasta kastēs un vēlāk izpiķē.
  • Gurķus arī var sēt tagad, izlietotu tualetes papīru rullīšos. Kad stāda zemē, var stādīt ar visu rullīti, kas laistot sadalās. Ieteikums no Anniņas tiem, kas dzer saldās limonādes („Coca-cola”, „Fantastika”, „Sprite” utt.), – nemest pudeles ārā, bet izmantot tās kā individuālās siltumnīcas gurķiem. Pārgriez uz pusēm pudeli un katram iestādītajam gurķim uzliec vienu no pusēm virsū, korķi atstāj vaļā. Ja nāk liels karstums, skaties, lai nepārkarst zem pudelēm, tad labāk uz mirkli noņet nost. Laba šķirne ir „Pionieris”, un labākam rezultātam skaties, lai ir pašapputeksnējošie. Jo, ja tev tuvumā nav bišu, tad var nekas lāgā nesanākt. Gurķus var izaudzēt līdzīgi kā ķirbjus – uz palodzēm. Vari arī iesēt zemītē, izveidojot tādu kā tortes veida padziļinātu apli, liec iekšā sēklas un apsedz. Lai sākumā neapsalst, vari likt virsū sūnas. Salnu laikā vari likt virsū avīzi, bet tādu, kādas bija agrāk, kāda tagad ir „Lauku Avīze” (kokainās avīzes).
  • Redīsi – jāsēj, kad atlaižas zeme, un mitrumā. Grib reti augt un ļoti mīl mitrumu. Ja vēlies, lai izaug sulīgi un pilnīgi redīsi, visu laiku jālaista. Labāk audzē siltumnīcā, jo ārā krīt virsū kukaiņi. Pēc iesēšanas dienas redīsi ir gatavi 30 dienās.
  • Karvele nebaidās sala – droši sēj zemē.
  • Mizuna, pak čoi – labāk sēj siltumnīcā un tāpat kā salātus. Ja audzē kastēs, tad izpiķē pa gabalam un liec 20 cm attālumā citu no cita.
  • Lapu sinepes – audzē kā mizunu.
  • Melnsakne – garšo līdzīgi kā rieksti. Vislabāk, sēj, kad zemīte iesilusi. Aug ļoti dziļi.
  • Pētersīļi – vari jau tagad sēt siltumnīcā vai, kad zemīte atlaidusies, var mēģināt arī ārā. Ja gribi, lai pētersīlis ražo jau agrā pavasarī, sēj jau iepriekšējā gada jūlijā siltumnīcā, tādējādi tam neizpūs saknes un pavasarī jau būs pirmie vitamīni tavā galdā.
  • Laksis, meža ķiploki – sēj pavasarī, bet, tā kā tas ir ziemcietīgais (pārziemotājs), tad tas jādara tikai pirmajā gadā.
  • Majorāns – jāsēj tagad un ik pa laikam ārā.
  • Sīpols – sēj podiņos jau tagad un, kad zeme brīva, – zemītē. Var jau no jaunā gada sēt podiņos un, līdzko laika apstākļi ļauj, pārstādīt ārā.
  • pētersīļus;
  • sakņu selerijas;
  • kātu selerijas.
  • ziedkāpostus;
  • baltos AGROS kāpostus;
  • brokoļus.
  • rozmarīnu – sēj vai nu kastītēs, vai podiņā un atstāj uz loga. Ja ir palicis rozmarīns no iepriekšējā gada, tad jaunā mēnesī nolauz tam 2–3 cm galotnīti, iepiķē arī mitrā zemē. Ja sēsi vairāk, tad 10 cm citu no cita. Liec kastīti vai podiņu maisiņā, lai zemīte un rozmarīns pietvīkst un labāk ieaugas;
  • lavandu – ļoti ilgi nāk augšā, tāpēc jāsēj tagad;
  • zirņus un pupas – 100. dienā no jaunā gada, kas šogad sanāk 10. aprīlis, BET tikai tad, ja zemīte ir atlaidusies un jau uzsilusi. Aukstā zemē nevar, tad nekas nesanāks vai sanāks maz un knapi;
  • sīpolu – Staņislava dienā ārā uz lauka, ja laiks atļauj;
  • kaķumētras – tagad var sēt podiņos vai kastītēs;
  • krūmu dilles – tās piena pakās vai podiņos var sēt jau aprīlī. Kad nedaudz paaugušās, nebiezi izstādi ārā. Šīs dilles sala nebaidās. Kad izaugs, tad, lai ražotu, tai jākniebj pazares;
  • tomāti – jāsēj tagad kastītēs vai podiņos, vai pat tukšās piena pakās. Kad sadīgs kādus 3 cm lieli, tad izpiķē un tad, ja laiks arā pieļauj, liec siltumnīcā un guļus. Uztaisi tādu kā bedri apmēram tortes dziļumā un lielumā, pieber ar sastāvējušiem kūtsmēsliem un tomātu ieguldi līdz lapām, lai ārā paliek galotnīte. Tas tapēc, ka tomāts veido sānsaknes, kuras viņam pieaug pie stublāja, un, ja viņš ir guļus, tad pieaug vairāk saknīšu, kas dod vairāk spēka augšanai nekā tad, ja stāds ielikts taisni;
  • savojas kāposti – tagad var sēt kastītēs, bet siltākā laikā var arī uz lauka (vislabāk – lecektīs). Ja sēsi uzreiz zemē, tiem būs grūti;
  • čili – drīz jau vari sēt kastītēs vai slīpi nogāztās piena pakās. Paku pieliec ar kūdru un sēj, izmantojot jau pieminēto 1:3 sēšanas principu. Pēc tam gan jāaudzē siltumnīcā, uz lauka nesanāks. Kad piķē, lai liktu siltumnīcā, vari vienu iepiķēt podiņā, kur tas izaugs kā skaists galda dekors.

Janvāra starti un gada pirmais finišs

ceita iz ceitaspasaule (ceitaspasaule.blogspot.com) - Vakar, 19:44, 6 klikšķi

20260111_110008(1).jpg

Uz šī gada projekta titulu pretendēja vairāki izšūšanas komplekti. Pēc dažu dienu pārdomām tomēr uzvarēja šis: Riolis Premium Sunny Day, gatava izšuvuma izmērs būs 40*50 cm, 14 coint gaiši brūna Zweigart aida, Anchor diegi 37 krāsas. Košas saulespuķes, rudens sižets. Shēma krāsaina, viegli lasāma, šujas viegli, vienīgi uzmanīgi jāseko līdzi shēmas atslēgai, jo ir krustdūrieni ar 1 diedziņu, ar 2, ar 3, puskrustiņi ar 1 un 2 diedziņiem, arī 17 jauktās krāsas. Sākums no centra, startā izšūts diezgan garlaicīgs zaļo toņu laukumiņš, ar nepacietību gaidu pirmo saulespuķi. Komplektā kastīte, kurā man ir ērti uzglabāt iesākto projektu. 

20260115_120309.jpg

Riolis. Sunny Day

Laurel Burch by Mill Hill. Celestial Sun. Nenoliedzami košs starts, gatava izšuvuma izmērs būs 14*14 cm, uz perforētā papīra, komplektā arī nedaudz pērlītes. No šīs sērijas "Saule un Mēness" plānoju izšūt 4 no sešiem sērijas komplektiem. Šoreiz pārāk rūpīgi neesmu iecentrējusi plānoto izšuvumu, atkāpes no pamatnes malas nebūs vienādas, bet es nebēdāju par to, jo noformējums būs ar paspartu, gatavam darbam tas nebūs redzams. Šis ir diezgan sarežģīts izšuvums, process lēns, bet košo krāsu salikums iedvesmo raiti turpināt iesākto. 20 DMC diedziņu krāsas, 7 pērlīšu krāsas.

20260115_120913.jpg

Mill Hill.  LB14-1812 Celestial Sun 

Ziema ir īstais laiks izšūt ar vilnas/akrila diedziņiem. Riolis. Hot Summer. Saulespuķes. Gatavā izšuvuma izmērs 30*40 cm, 26 krāsas. Visvieglākais no visiem starta procesiem, nav jaukto krāsu, lielākoties krustdūriens ar diviem diedziņiem, tikai divi shēmas simboli krustdūriens ar vienu diedziņu, balta 14 count Zweigart aida. Mani vairs pat neuztrauc pufīgie vilnas krustiņi, krāsu toņu pārejas lieliskas, shēma krāsaina, kaut gan spilgta, bet viegli lasāma, nav vientuļo krustiņu. Šis process varētu kļūt par ātru un lielisku finišu. Drīz, pavisam drīz.

20260115_120636.jpg

Riolis. Hot Summer.

Un vēl viens starts. Mill Hill ziemas sērija. MH14-2231 Aurora Borealis. 16 DMC diedziņu krāsas, 5 krāsu pērlītes, tai skaitā arī tumsā spīdošas pērlītes. Mana telefona fotogalerijā ir dažas šādu krāsu toņu Ziemeļblāzmas bildītes, tepat Latvijā uzņemtas. Ļoti skaista zaļi violetu krāsu toņu palete, bet vēl burvīgāka šoreiz pamatne, lavander mist krāsas perforētais kartons, pat žēl, ka tas pilnībā jāaizšuj. Motīvu veido palieli krāsu laukumi, tādēļ viegls darbiņš, pārsvarā jāšuj ar diviem diedziņiem, vienīgi melnās un tumši zilās krāsas krustiņi ar trijiem diedziņiem. Šis starts ir viena vakara izšuvums.

20260115_121435.jpg

MH14-2231 Aurora Borealis

Un vēl šogad pirmais finišs, pirmais pabeigtais izšuvums, hronoloģiski gan tika pabeigts izšūt pirms šiem janvāra startiem. Mill Hill piparkūku cilvēciņi, jā, īsti saldumiņi. Sarežģīts izšūšanas process, kaut gan krāsu skaits tikai 11, bet ļoti daudz pērlīšu, brīžiem jāšuj ar baltu un gaiši zilu diedziņu uz gaiši zila fona, komfortabli tas nebija, drīzāk grūti un piņķerīgi. Pacietīgi turpināju izšūt līdz finišam, kaut gan brīžiem bija vēlme atlikt malā līdz nākamajiem Ziemassvētkiem, bet krustdūriena bingo spēle motivēja pabeigt un izspēlēt pirmo bingo rindu. Sniegpārsliņas šuvu pašas pēdējās. 

20260109_135415(1).jpg

MH14-4301 Ginger Friends

Stūrītis vakarīgās Rīgas

Andra Gustavsone iz Mana ligzda (mana-ligzda.blogspot.com) - Vakar, 19:03, 7 klikšķi

Bija sarunāta tikšanās Rīgā vakarpusē. Tad nu drusku pabildēju pa ceļam uz tikšanās vietu un gaidot pašu tikšanos.

PXL_20260115_164233732.MV.jpg
PXL_20260115_164237674.MV.jpg
PXL_20260115_164242472.MV.jpg
PXL_20260115_164326820.MV.jpg
PXL_20260115_164502470.MV.jpg
PXL_20260115_165427726.MV.jpg
PXL_20260115_165651777.MV.jpg
PXL_20260115_165658590.MV.jpg
PXL_20260115_165734975.jpg
PXL_20260115_170558536.jpg
PXL_20260115_170630581.MV.jpg
PXL_20260115_170859630.MV.jpg
PXL_20260115_170939828.MV.jpg
PXL_20260115_171025276.MV.jpg
PXL_20260115_172242600.MV.jpg

Bībele mūsdienu cilvēkam saprotamākajā valodā

gviclo iz e – BAZNĪCA ✞ (ebaznica.lv) - Vakar, 18:36, 7 klikšķi

Bībele mūsdienu cilvēkam saprotamākajā valodā

Veselus 7 gadus esot vaiga sviedros censoņi rāvušies, lai 12 gadus pēc jaunā Bībeles tulkojuma izdotu uzlabotu versiju, kas būšot precīzāka un saprotamāka mūsdienu cilvēkam.

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Zināšanu pārneses barometrs izgaismo uzņēmumu un augstskolu sadarbības potenciālu un šķēršļus

RSS | Rīgas Tehniskā universitāte (rtu.lv) - Vakar, 16:31, 7 klikšķi

Informācijas trūkums par sadarbības iespējām, nepietiekami cilvēkresursi un finansējums uzņēmumos, kā arī valsts finansējuma un atbalsta trūkums kavē augstskolu un uzņēmumu aktīvāku sadarbību, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un aģentūras LETA kopīgi veiktā pētījuma «Zināšanu pārneses barometrs» rezultāti. Pilnvērtīgi izmantojot sadarbības potenciālu, Latvijas tautsaimniecības izaugsme un konkurētspēja varētu būt straujāka. 

Animācijas filma “200% VILKS”

jkn iz ManaJumprava.lv (manajumprava.lv) - Vakar, 16:32, 12 klikšķi
Nāc 24.janvārī plkst.12.00 uz Jumpravas pagasta Kultūras namu un kopā ar draugiem noskaties ANIMĀCIJAS FILMU “200% VILKS”! “200% VILKS” piedāvā piedzīvojumu, kurā pūdeļa Fredija vienīgā…

DDR atmiņas cenu lēciens un tā ietekme uz videokaršu, datoru un viedtālruņu tirgu

Emīls iz Dateks blogs (blog.dateks.lv) - Vakar, 14:32, 11 klikšķi

DDR (Double Data Rate) atmiņa ir viena no tām komponentēm, par kuru automātiski pieņemam, ka tā būs lēta un pieejama. Procesori nāk un iet, videokaršu cenas svārstās, bet RAM atmiņas cenai taču vajadzētu pakāpeniski samazināties? Tika gaidīts, ka DDR5 sekos šim scenārijam. Taču 2025. gads šo ilūziju pilnībā sagrāva. Gada beigās DDR cenas kļuva par galveno problēmu, kas tieši ietekmēja PC, portatīvo datoru un pat videokaršu cenas.

Kad 32 GB atmiņa maksā vairāk nekā procesors

2025. gada beigās varējam lasīt ziņu virsrakstus, kas pirms dažiem mēnešiem būtu šķituši absurdi: “32 GB DDR5 atmiņa tagad maksā vairāk nekā 400 dolārus.” Un te neiet runa par kādu eksotisku virstaktētu paraugeksemplāru vai ierobežotā skaitā ražotu RGB monstru. Tas bija parasts, plaši izmantots DDR5 atmiņas modulis — tāds, kāds 2025. gada vidū tika tirgots zem 100 dolāriem un beidzot bija patērētājiem pieejamā cenā.

Datoru komplektētājus un entuziastus šokēja ne tik daudz pati cena, cik tās ārkārtīgi straujais kāpums. Komponents, ko lielākā daļa pircēju prātā apzīmē kā “droši iegādājams kaut kad vēlāk”, pēkšņi kļuva par komplektācijas visnestabilāko pozīciju. DDR dažu mēnešu laikā no garlaicīgas komponentes kļuva par biedējošu.

2025. gads – no stabila tirgus līdz ģeometriskai progresijai

Ja atgriežamies 2025. gada sākumā un vidū, noskaņojums par DDR5 cenām bija piesardzīgi optimistisks. Piegādes bija uzlabojušās, DDR5 platforma bija izkarojusi savas pozīcijas un cenas beidzot kļuvušas pieņemamas plašākam lietotāju lokam.

Tad pienāca 4. ceturksnis. No 2025. gada septembra līdz decembrim 16 GB DDR5 mikroshēmu cenas no aptuveni 6,84 dolāriem septembrī pieauga līdz aptuveni 27,20 dolāriem decembrī. Tas ir gandrīz 300 % pieaugums trīs mēnešu laikā ražošanas līmenī, pat pirms tiek ņemts vērā mazumtirdzniecības uzcenojums.

Kad šās cenu lēciens sākās ražošanā, mazumtirdzniecības cenām nebija nekādu izredžu palikt nemainīgām. Oktobrī tirgotāji jau brīdināja par sarūkošiem krājumiem. Novembrī kļuva skaidrs, ka tas nav tikai pagaidu fenomens. Decembrī DDR5 atmiņa bija pilnībā sasniegusi deficīta stāvokli: ierobežots piedāvājums, agresīvas cenas un pircēju konkurence.

Mazumtirdzniecības cenas aiziet kosmosā

Abstrakti procenti ir viena lieta. Taču šajā gadījumā novērojām, ka reālu produktu cenas dubultojas, kamēr tie joprojām atrodas tajā pašā nosacīti „vidējā” cenu kategorijā.

Konkrēti piemēri no Eiropas mazumtirdzniecības skaidri parāda situāciju:

  • DDR5-6000 CL30 2×16GB komplekts no aptuveni 140 eiro 2025. gada septembrī līdz novembrim sadārdzinājās līdz 265 eiro.
  • DDR5-6400 CL30 2×16 GB komplekts tajā pašā periodā no aptuveni 190 eiro pieauga līdz 390 eiro.

Un tad decembrī notika patiesi sirreāls brīdis, kad standarta 32 GB DDR5 komplekti, kas 2025. gada vidū tika pārdoti par mazāk nekā 95 dolāriem, oktobrī pārsniedza 184 dolārus un gada beigās dažos tirgos pārsniedza 400 dolārus. Šajā brīdī RAM vairs nebija salīdzinoši vienkārša izvēle (“Vai man ņemt 32 GB vai 64 GB?”), bet sāka diktēt visus lēmumus par datora konfigurāciju. Pēkšņi procesori un mātesplates šķita saprātīgā cenā, bet RAM — luksusa prece.

Skatoties no datorus komplektējošo uzņēmumu viedokļa, to neizraisīja pārspīlēta ažiotāža vai panika pircēju vidū. To izraisīja vienkārši nepietiekams piedāvājums — un nepatīkama atziņa, ka patērētāji vairs nav svarīgākie klienti.

Kāpēc šis pieaugums nav vienkārši vēl viens atmiņas cenu cikls?

Cilvēki ar ilgāku pieredzi datoru tirgū teiks: „Ar atmiņas cenām vienmēr tā notiek.” Tas nebūs melots, bet arī nav pilnīgi pareizi. Jā, DDR cenas vienmēr ir bijušas cikliskas. Jau iepriekš esam redzējuši uzplaukuma un lejupslīdes periodus, kurus izraisīja pārprodukcija, nepietiekami ieguldījumi vai pēkšņas pieprasījuma izmaiņas. 2025. gads ir atšķirīgs.

MI datu centri 2025. gadā absorbēja lielus DDR5 apjomus, mainot atmiņas piegādes prioritātes

2025. gadā milzīgie mākslīgā intelekta infrastruktūras projekti ne tikai palielināja pieprasījumu pēc atmiņas — tie mainīja prioritāti. Grandiozi datu centri sāka patērēt milzīgus daudzumus augsta blīvuma DDR5, bieži vien saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, kas garantēja piegādi neatkarīgi no to cenas. Atmiņas ražotājiem tā bija racionāla izvēle: uzņēmumu pircēji nevilcinās, neatsūta atpakaļ produktus un nesūdzas forumos.

Datoru komplektētāi nonāca pie nepatīkamas patiesības: patērētāju DDR5 un mākslīgā intelekta DDR5 tiek ražoti tajās pašās rūpnīcās. Kad jaudas ir ierobežotas, rūpnīcas nesadala produkciju demokrātiski. Tās seko peļņai un garantijām. Tā DDR klusi pārvērtās no patēriņa preces par kaut ko, kas vairāk līdzinās stratēģiskam resursam — deficītam, augsta riska un arvien politiskākam piegādes ķēdēs.

Noliktavās izsīkst krājumi

Cenu kāpums nenotiek tukšā vietā. Tam ir nepieciešams izraisītājs, un 2025. gada beigās šis izraisītājs bija krājumi. Sākoties rudenim, vairāki tirgus analītiķi ziņoja par satraucoši zemiem atmiņas krājumu līmeņiem. Dažos gadījumos pārdevējiem bija krājumi tikai dažām nedēļām, nevis mēnešiem. Tas ir bīstams stāvoklis. Tiklīdz izplatītāji saprot, ka krājumu papildināšana ir neskaidra, cenu veidošanas loģika uzreiz mainās. Neviens nevēlas būt pēdējais, kas pārdod “lētas” atmiņas, pirms krājumi tiek papildināti par divkāršu cenu.

No mazumtirdzniecības puses tas izpaudās smalkos, bet izteiksmīgos veidos:

  • Populāri DDR atmiņas modeļi pazuda, bet jauni vietā nenāca.
  • Pieejami modeļi ar mazāku ātruma un latenci.
  • Ražotāji klusiņām mainīja standarta atmiņas konfigurācijas vai paaugstināja cenas bez paskaidrojumiem.

No lielo atmiņas ražotāju viedokļa tā bija racionāla reakcija, kas diemžēl patērētājam šķita iracionāla.

Zemestrīces efekts – DDR atmiņas ietekme uz citiem produktiem

Viens no izplatītākajiem maldiem ir domāt, ka DDR cenas ietekmē tikai tos, kas pērk pašu atmiņu. Patiesībā tās skar gandrīz visas elektronisko produktu kategorijas.

Videokartes ir visredzamākais piemērs. Mūsdienu videokartes ir ļoti atkarīgas no iebūvētas atmiņas, un, lai gan GDDR ir atšķirīga produktu līnija, ražošanas ekosistēma pārklājas. Kad rūpnīcās ir pārslodze, viss, kas saistīts ar atmiņu, kļūst dārgāks. Dažkārt tas izpaužas kā mazāki krājumi noliktavās, novēlota jaunu produku izlaišanai un nemainīgi augstas cenas.

Portatīvo datoru un PC ražotāji to izjuta vēl ātrāk. Ražotājiem nepatīk nestabilas sastāvdaļas – DDR cenas strauji pieauga un iespēja datorus konfigurēt samazinājās. Pircējiem tas nozīme mazāku RAM izvēli un augstākas cenas. 

Pat mobilās ierīces izmanto DRAM. Patērētāji viedtālruņu cenās neredz, cik tieši maksā atmiņa. Taču ražotāji reaģē, pielāgojot tālruņu atmiņas apjomu un atteicīgi cenas.

2025. gads salīdzinājumā ar iepriekšējām atmiņas krīzēm

Ikviens, kurš ap 2017.–2018. gadu komplektēja datorus, šeit sajutīs pazīstamu drebuļus. Toreiz DRAM cenas sasniedza augstāko punktu, ko veicināja viedtālruņi, mākoņpakalpojumu izaugsme un jaunu ražošanas jaudu trūkums. Atmiņa bija deficīta prece, dārga un tas izraisīja neapmierinātību, bet galu galā cenas atkal samazinājās.

Būtiskā atšķirība ir tajā, kas konkurē. 2017. gadā tie bija patērētāji pret patērētājiem: viedtālruņi pret datoriem, portatīvie datori pret galddatoriem. Visi bija jutīgi pret cenām, un pieprasījums samazinājās, kad cenas kļuva absurdas. Tas radīja dabiskus griestus.

Šobrīd patērētāji nesacenšas savā starpā. Viņi sacenšas ar MI infrastruktūru, kas tiek finansēta pilnīgi citā mērogā. Datu centru būve neapstājas tikai tāpēc, jo RAM ir dārga. Viņi samaksā uzcenojumu, nodrošina piegādes un turpina attīstīties. Tas likvidē paškorekcijas mehānismu, uz kuru agrāk paļāvās atmiņas tirgus. Lai gan šī krīze atgādina pagātni, tā ir krietni savādāka.

2026. gada prognoze: kāpēc cenas tik drīz nesamazināsies

Šis nevienam nepatiks, bet labāk to pateikt skaidri. Lielākā daļa analītiķu prognozē, ka DDR deficīts saglabāsies vismaz līdz 2026. gada pirmajai pusei. Jaunu ražošanas jaudu izveide prasa laiku — ražotnes neparādās vienā dienā — un mākslīga intelekta radītais pieprasījums, kas izraisīja deficītu, nav ievērojami samazinājies. Straujš atmiņas ražošanas apjomu pieaugums nav gaidāms.

Vispārējās prognozes ir aptuveni šādas:

  • 2026. gada sākumā nav gaidāms nozīmīgs cenu kritums.
  • Turpināsies augsts cenu svārstīgums, īpaši attiecībā uz populāriem atmiņas apjomiem, piemēram, 16 GB un 32 GB moduļiem.
  • Dažas prognozes pat liecina, ka noteiktos segmentos cenas varētu pieaugt par 30–50% ceturksnī, ja piedāvājums turpinās samazināties.

Tas nenozīmē, ka cenas turpinās lineāri pieaugt bezgalīgi. Tirgus galu galā pielāgosies. Taču tas nozīmē, ka pircēji, kuri gaida ātru atgriešanos pie “normālām atmiņas cenām”, varētu gaidīt ilgāk, nekā viņiem liekas. Daži mazāki ražotāji pat ir atsākuši DDR4 atmiņas ražošanu, jo arī tai cenas cēlušas trīskārt. Neērta, bet godīga prognoze: 2026. gada sākumā DDR5 cenas, visticamāk, paliks augstas, nevis pēkšņi samazināsies. 

Ko tas nozīmē pircējiem šobrīd

Droši vien nav gudra doma atlikt atmiņas iegādi uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi. Šobrīd RAM iegāde ir jāplāno jau iepriekš.

Daži praktiski apsvērumi, ko vērts paturēt prātā:

  • Ja plānojat modernizēt savu datoru, atmiņas cenas vairs nav maznozīmīgs faktors — tās var dominēt budžetā.
  • Vairs nav jēgas censties sasniegt ultraaugstas frekvences vai zemas latences, ja vien tās nav patiešām nepieciešamas.
  • Datoru konfigurācijas, kas labi darbojas ar mazākas ietilpības vai lēnāku atmiņu, pēkšņi izskatās krietni interesantāk.

Noslēgumā

2025. gada patiesā mācība nav tikai DDR cenu kāpums. Tā ir iemesls, kāpēc tās kāpa. Atmiņa kļuva par kopīgu resursu starp patērētājiem un nozari, kas darbojas pilnīgi citā mērogā un laika izpratnē. Gadiem ilgi RAM bija garlaicīga, paredzama datora konfigurācijas sastāvdaļa. 2025. gada beigas atgādināja visiem, ka arī atmiņa pakļaujas ekonomikas principiem. Atliek gaidīt, kad piedāvājums panāks pieprasījumu — patlaban trīs lielākie atmiņas ražotāji Samsung, SK Hynix un Micron būvē jaunas rūpnīcas, bet ekspluatācijā tās nonāks ne ātrāk par 2027. gadu.

Tāpēc aicinām nekavēties un iegādāties DDR5 atmiņu jau tagad dateks.lv internetveikalā!

Donalds Tramps ievieš 25% tarifu uz MI mikroshēmām

Mīdija iz notepad.lv - Vakar, 14:00, 10 klikšķi
Jauna diena, jauni tarifi. Šoreiz kārtējā muitas tarifu vilnī Donalds Tramps par upuri noteicis MI mikroshēmas, apliekot tās ar 25% tarifu. ASV prezidents Donalds Tramps trešdien noteica 25% muitas tarifu atsevišķām augstas veiktspējas mākslīgā intelekta (MI) mikroshēmām. Baltā nama publicētajā nacionālās drošības rīkojumā noteikts, ka tarifi atieksies uz Nvidia H200 MI procesori un AMD MI325X pusvadītāji. Šis lēmums seko deviņus mēnešus ilgai izmeklēšanai saskaņā […]

Latvijas Valsts prezidenta pilī

Juridiskā koledža iz Juridiska Koledža (jk.lv) - Vakar, 13:28, 7 klikšķi

Izzinošā ekskursijā uz Latvijas Valsts prezidenta pili docētājas Rutas Mekšas vadībā  2026. gada 12. janvārī devās kupls pulciņš Juridiskās koledžas studentu, darbinieku un Jauno juristu skolas klausītāju.

Klātesošie iepazinās ar pils vēsturi, novērtēja tās arhitektūru, aplūkoja arī pils zāles un reprezentācijas telpas.

Pasākuma ietvaros studentiem bija iespēja gūt informāciju par valsts augstāko institūciju darbu, tostarp par prezidenta pienākumiem. Interesanta izvērtās diskusija par valsts varas līdzsvara principiem, kā arī par tiesību nozīmi demokrātiskā valstī. Vizīte sniedza praktisku ieskatu konstitucionālo tiesību jautājumos un paplašināja studējošo izpratni par valsts pārvaldes procesiem.

Ķīna pasaules procesos var būt partneris un drauds vienlaikus

Sandra Kropa, Paula Gulbinska iz Zināmais nezināmajā (lr1.latvijasradio.lv/lv/lr1/raidijumi/zinamais-nezinamaja) - Vakar, 10:07, 9 klikšķi
Pasaulē, mainoties politiskajai kārtībai, aizvien vairāk runājam par Ķīnas ietekmi uz globāliem procesiem. Šī Āzijas lielvara, kura cenšas sevi pozicionēt kā centrālo spēku jaunajā pasaules kārtībā, var būt partneris un drauds vienlaikus, tā atzīmē pašmāju pētnieki. Kā Ķīnas politisko, sociālo un kultūras dzīvi pēta Latvijā un arī Ķīnā? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Danu Dūdu, Rīgas Stradiņa universitātes  doktoranti, Ķīnas studiju pētnieci. Kāpēc Latvijai ir būtiska Ķīnas pētniecība un kādos virzienos mūsu pētnieki strādā, skaidro Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja. Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Vai, suņa un kaķa gadus rēķinot pēc cilvēka gadiem, esam precīzi? Vai viena suņa dzīves gads patiesi atbilst septiņiem cilvēka dzīves gadiem? Šis jautājums, iespējams, nodarbinājis ne vien kādu suņa saimnieku, bet ik pa laikam tiek pārcilāts arī pētnieku vidū. Tīmekļa vietnē “IFLScience” apkopots ASV zinātnieku Kalifornijā pēdējos gados paveiktais šajā jomā. Rakstā norādīts, ka pieņēmums par viena un septiņu gadu attiecību nav precīzs. Tas, kas gan ir skaidrs, ka suņi nobriest strauji. Piemēram, deviņus mēnešus vecam sunim jau var būt kucēni. Bet suņa un cilvēka vecumu attiecības precīzākai noteikšanai pētnieki ir pieķērušies “epiģenētiskā pulksteņa” idejai. Pēdējā laikā tas ir plaši apspriests temats zinātnē, un doma šāda - indivīda hronoloģiskais un bioloģiskais vecums var nesakrist, jo ķīmiski savienojumu - metilgrupu - piestiprināšanās pie DNS maina gēnu ekspresiju un ietekmē bioloģisko vecumu. Vides signālu ietekmēto gēnu darbību tad attiecīgi dēvē par epiģenētiku. Eksperimentā DNS metilēšanās principi salīdzināti, pētot grupu ar cilvēkiem un grupu ar suņiem, un ir radīta jauna formula suņa un cilvēka vecuma pielīdzināšanai. Zooloģe, Latvijas Nacionālā dabas muzeja pārstāve Inta Lange skaidro suņu vecuma noteikšanu.

10.01.2026. OHL spēle, “Zemgale/LBTU” ar 1:3 zaudē“Liepājas hokeja komandai”

HKZemgale/LBTU iz Ziņas | Hokeja komanda Zemgale LBTU (hkzemgale.lv/zinas) - Vakar, 11:04, 8 klikšķi

The post 10.01.2026. OHL spēle, “Zemgale/LBTU” ar 1:3 zaudē“Liepājas hokeja komandai” appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.

coffee time

LigaRiga iz Liga Riga Blog (ligariga.wordpress.com) - Vakar, 09:52, 11 klikšķi

this list definitely is not exhaustive. order is random.

Yolk Haus

It is not a coffee place but brasserie I would say, you get there more than coffee, breakfast, lunch, dinner, but I chose to start with this place because lately I have not had better coffee than here, perhaps it is the cup.

Kalve

This is Latvian thing, all over the city and now even in Tallinn and Paris. Bon chance, mes amis!

Better bread

So tasty pastries.

KUURE

Here I need to write a bit more. I was once going for a surgery to remove accidently too big whole in my ear and the Dr. Krūmiņš was so great, did a successful surgery and after half a year I can think of new whole and earrings :D. Really recommend. I had 30 min free and decided to go for a coffee. Before that I had the best chines lunch in town. Really recommend too.

I entered this new place and went for a coffee and this time not for my favourite pastry cinnamon roll, but tried a new thing – sorry forget how it was called but was something Danish and with cheese and ham inside. There was no empty place to sit down so I asked one guy may I join him. He was kind and told me to feel free. After couple of minutes he was joined by another guy and they said they are waiting for another woman. They continued to chat between themselves and I did not pay attention to that. Then suddenly the first guy turned to me and said – you too can buy this brand new book! It is about me and the other guy is the author. I asked who are you as I did not recoginse him. He told me he is Jānis. I asked for a surname as name did not ring any bells to me. Then he said he is Jānis Blūms and I still as a blond person not interested in basketball rolled my eyes. Then he said he is a basketball player and I realised that perhaps I have heard of him. I appologised for my stupidity and turned to the book. I felt pitty for the situation and agreed to buy the book. I though I could give it to my nephews who really play basketball and live in USA, Arlington and my cousine who lives here in Riga and used to play basketball not so much professionally as more for fun. I bought the books for 60 EUR (30 each) and made some pictures with the author and basketball player.

I was not greedy and thought it is not bad to support the new writer and also promote the basketball player and his book throughout my nephews in USA, Arlington. After couple of days I launched my own project and asked the basketball player to support me (not more than 50 EUR), but unfortunately until now he has not been ready. I still hope he wont be greedy and will understand the basis of energy exchange.

Fika

Famous for their brownies but my kids love their pop-sticks.

Muffins and More

Famous for their muffins and cap-cakes.

Big Bad Bagels

The only place I know making bagels! Really so good, highly recommend.

Elektrība un savādi lēmumi

Sandra Veinberga | Blogs (sandraveinberga.com) - Vakar, 07:00, 8 klikšķi
Turpinās nakts uzbrukumi Krivijrihai. Īpaši enerģiski graujot elektrotīklu šajā nelāgajā – sala laikā. Bez strāvas tur palikušas 700 ēkās. Katru nakti krievi Ukrainas virzienā izšauj ap 120 dronu + divas vai trīs raķetes. (SvD) Tūkstošiem Ukrainas mājsaimniecību pašlaik ir bez elektrības un apkures Krievijas uzbrukumu dēļ. Kijevā pašlaik ir -10 līdz -15 grādu sals. Paredz […]

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

StarSpace.lv iz StarSpace feed (starspace.lv/lv/index/starspace-feed.rss) - 2025. g. 03. dec., 21:00, 14 klikšķi
Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

Latvijas Notariāts - Jaunumi (latvijasnotars.lv) - Tikko, 37 klikšķi

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===

Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!