Pazudušais dēls

Esmu šokēts - teju nekad un nekur nav lietots vārdu savienojums "pazudušais dēlis" - tāds piesaukts tikai 1969. gadā gaužām nesmieklīgā feļetonā Saldus avīzē "Padomju zeme". Bet Reiņa Suhanova režisētajā izrādē Valmieras teātrī dēlis nekur nepazūd - patiesībā tur ir pat divi dēļi, nevis viens. Tomēr ticu, ka "Dvēseļu uteņa" un "Sidraba šķidruma" autoi kaut kad varētu mūs iepriecināt arī ar "Pazudušo dēli". Taču, kamēr šī laimīgā diena nav pienākusi, nākas vien sadzīvot ar Blaumaņa "Pazudušo dēlu". Šī Blaumaņa luga vēsturiski ir bijusi teātros ļoti iecienīta, līdz ar to pat mazliet pārsteidzoši, ka šis konkrētais iestudējums man kļuva par pirmo paša skatīto "Pazudušo dēlu". Turklāt, pat izrādes režisoram Reinim Suhanovam Valmieras teātrī šis ir otrais piegājiens šai lugai, un Reinis ir jaunāks par mani, proti, nav tā, ka iepriekšējais būtu bijis kaut kad tāltālā pagātnē, kad es vēl nezināju, kas tas tāds - teātris. Bet labi - tas lai paliek, var teikt, ka izrādi skatījos brīvs no priekšzināšanām un nepieciešamības to ar kaut ko salīdzināt. Arī Blaumaņa lugu atcerējos minimāli - skolas laikā tā noteikti ir lasīta, bet pagaidām neesmu ticis tik tālu, lai Blaumani lasītu jau pēc paša iniciatīvas (lai gan droši vien - būtu vērts). Ok, kā tas viss beigsies, bija aptuveni skaidrs, bet ceļš līdz dramatiskajam atrisinājumam gan no atmiņas bija pagaisis. Suhanovs savā ziņā var teikt, ka šo darbu ir iestudējis ļoti autentiski - aktieri ir ģērbti deviņpadsmitā gadsimta lauku sētai piederīgā apģērbā, runā viņi Blaumaņa vārdiem un nav nekādu mēģinājumu pateikt, ka patiesībā darbība risinās šeit un tagad. Vienlaikus šaubos, ka Blaumaņa dzīves laikā "Pazudušā dēla" varoņi mēdza būt tikt netīri un tik noplukušās drānas. Vienlaikus šis nebija arī pārspīlēti vai kariķēti, personāži nebija padarīti par karikatūrām. Amizantākais mans novērojums par šo izrādi attiecībā uz sevi pašu ir tas, ka esmu sasniedzis to dzīves stadiju, kad saturu vēroju nevis no Krustiņa, bet no viņa tēva skatu punkta. Nekas, ka mani bērni vēl nav tajā vecumā, lai vazātos pa krogiem un paspēlētu Iņķim divus tūkstošus rubļu, bet jautājumi par to, kā audzināt bērnus, lai viņi neizaugtu par tādu Krustiņu (un vienlaikus - neaizrauties ar pārmērīgu viņu iegrožošanu) - tie mūsmājās ir ļoti aktuāli. Un es varu saprast gan Roplaini, gan Roplainieti. Te vēl viena atkāpe: Roplainis gan man, gan Marina (kas izrādi skatījās dienu vēlāk) bija grūti vērojams neitrāli, jo Mārtiņš Liepa, kas viņu atveido šajā izrādē, tik ļoti šajā izrādē līdzinās Rozulas skolas saimniekam Uldim - gan ārienē, gan uzvedībā, ka Marina pat izrādes starpbrīdī man atsūtīja prasību, lai atsūtu bildi ar Uldi un šodienas avīzi, citādi viņa netic, ka tas nav Uldis, kas ir uz skatuves. Un man nācās atzīt, ka tas nav iespējams, jo Uldis pēkšņi pirms kāda bija no Rozulas aizbraucis "darīšanās". Un arī iepriekšējā vakarā, kad teātrī biju es, viņš nebija bijis Rozulā, bet gan aizbraucis uz "Rīgu". Īsumā - tā mēs līdz galam nenoticējām, Uldis un Mārtiņš Liepa ir divi dažādi cilvēki un kamēr nebūsim guvuši pierādījumus, ka Uldis ir bijis teātrī uz šo izrādi, arī neticēsim. Izrāde guva daudz balvu "Spēlmaņu naktī" - un es varu saprast, par ko. Vairāki risinājumi, ko te sarūpējis Suhanovs, ir lieliski - ieskaitot aktieru sēdēšanu aplī pirmajā rindā (īstie skatītāji ir otrajā un trešajā rindā), līdz ar to arī tie no viņiem, kas attiecīgajā ainā nepiedalās, faktiski ir klāt un arī turpina būt lomā. Tas, ka Māra Mennika, kas nekad iepriekš pat nominēta "Spēlmaņu naktī" nebija bijusi, tagad dabūja balvu kā Gada aktrise, šķiet absolūti loģiski - tas, kā viņa atveido gādīgo māti, kura dēliņa dēļ gatava uz visu (izņemot - atzīt, ka arī viņai ir pietiekami nopelni tajā, ka viņš par tādu izaudzis). Un te ir jautājums - līdz kuram līmenim vecāki ir atbildīgi par to, kādi izaug viņu bērni: kāda ir procentuālā attiecība starp audzināšanu un iedzimto raksturu (pieņemot, ka tā īsti vainot sevi tajā, ka bērns no taviem un tava partnera gēniem dabūjis tieši tādu komplektu). Jā, pārdomu pēc šīs izrādes bija daudz, es gan nobremzēju ar apraksta tapināšanu, līdz ar to emocijas vairs nav tik asas kā uzreiz pēc izrādes. Protams, jāuzslavē Jēkabs Nīmanis, kas radījis šīs izrādes mūziku un apgādājis ar mūzikas instrumentiem visus tās aktierus (izņemot Krišjāņa Stroda Krustiņu, kurš visā šajā vidē nespēj rast savu vietu), arī muzikāli šī izrāde ir baudāma. Tālab jāsaka - viss man patika, teicama izrāde. Apraksts gan tāds pašķidrs sanācis, līdz ar to noslēgšu ar parasto: ejiet uz teātri, skatieties paši!

Žurnāls “Pērle”: Kā ceļot gudrāk?

Žurnāla “Pērle” jūnija numurā iespējams izlasīt manu rakstu par to, kā izdevīgāk ceļot, bāzes padomi, par to, kā meklēt lidojumus, rezervēt viesnīcu, plānot ceļojumus, kā arī par noderīgām lietotnēm ceļotājiem! Prieks, ka publikācijā ir iekļauta arī mūsu grāmata “Sapņu mednieku ceļojums: pirmie soļi pasaulē”. Vairāk padomus kā izdevīgāk ceļot var izlasīt arī manā un Zanes Eniņas kopdarbā “Atklāj pasauli. Kā sākt ceļot pastāvīgi”.

VEF kvartāls

Kopā ar māsu izgājām cauri VEF kvartālam. No Brīvības ielas līdz Ieriķu ielai.

PXL_20250614_095114257.MV.jpg
PXL_20250614_095117309.MV.jpg
PXL_20250614_095154995.MV.jpg
PXL_20250614_095309309.MV.jpg
PXL_20250614_095345222.jpg
PXL_20250614_095357655.jpg
PXL_20250614_095411312.jpg
PXL_20250614_095428333.jpg
PXL_20250614_095440511.jpg
PXL_20250614_095541685.MV.jpg
PXL_20250614_095551669.jpg
PXL_20250614_095622727.MV.jpg
PXL_20250614_095653435.jpg
PXL_20250614_095725565.MV.jpg
PXL_20250614_095740126.MV.jpg
PXL_20250614_095759153.jpg
PXL_20250614_095828460.MV.jpg
PXL_20250614_095911076.MV.jpg
PXL_20250614_095931246.MV.jpg
PXL_20250614_095950485.MV.jpg
PXL_20250614_100003815.MV.jpg
PXL_20250614_100031262.MV.jpg
PXL_20250614_100038834.MV.jpg
PXL_20250614_100050146.jpg
PXL_20250614_100103671.jpg
PXL_20250614_100120707.jpg
PXL_20250614_100123780.MV.jpg
PXL_20250614_100311640.MV.jpg
PXL_20250614_100320512.MV.jpg
PXL_20250614_100328404.MV.jpg
PXL_20250614_100332470.MV.jpg
PXL_20250614_100407419.MV.jpg
PXL_20250614_100620047.MV.jpg
PXL_20250614_100625740.MV.jpg
PXL_20250614_100640952.MV.jpg
PXL_20250614_100738512.jpg
PXL_20250614_100755699.jpg
PXL_20250614_100819740.MV.jpg
PXL_20250614_100826668.MV.jpg
PXL_20250614_101002121.MV.jpg
PXL_20250614_101019333.MV.jpg
PXL_20250614_101123460.jpg
PXL_20250614_101143058.jpg
PXL_20250614_101200112.jpg
PXL_20250614_101243537.jpg
PXL_20250614_101245408.jpg 

Pieci iemesli, kāpēc zemenes nezied un neražo

Pieci iemesli, kāpēc zemenes nezied un neražo

Dārzkopji nereti saskaras ar situāciju, kad zemeņu stādījumi nezied un līdz ar to arī neveido ogas. Šai problēmai var būt...

The post Pieci iemesli, kāpēc zemenes nezied un neražo appeared first on Hitnet.lv.

NATO pastiprina aizsardzību pret Krieviju

Vakar Baltijas jūras zonā tika pamanīta krievu izlūkošanas lidmašīna Il-20. To ievēroja divi britu iznīcinātāji. Tā bija ielidojusi 2 kilometrus Polijas gaisa telpā. (Reuters) “Šis ir vēl viens gadījums, kad no krievu puses tiek pārbaudīta NATO valstu aizsardzības gatavība,” – komentēja  Polijas aizsardzības spēku operatīvā vadība X. Paredzams, ka NATO pastiprinās savu pretraķešu aizsardzību austrumu flangā. […]

Astronomijas Skola: Pārkera zondes pieskāriens Saulei

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 16. maijā plkst.16:00. Temats: Pārkera zondes pieskāriens Saulei.

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===

Gospodars Vlads

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.