Latvijas pļavu saimniekiem maksā par dabas rezultātu

678 hektāros ilggadīgo zālāju visā Latvijā tiek izmēģināts atbalsta modelis, kurā maksājuma apmēru nosaka sasniegtā bioloģiskā daudzveidība. Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature pilotprogrammā “Ziedu pļavas” piedalās 65 zemju apsaimniekotāji, un Eiropas Komisija to iekļāvusi 2025. gada Vides īstenošanas pārskatā kā labās prakses piemēru dabas sektorā.
Atzinība raksturo programmas pieeju un tās izmantošanas potenciālu, taču avotā nav publicēti dati par sugu skaita pieaugumu vai citiem gala rezultātiem. Tādēļ Eiropas Komisijas izcēlums pats par sevi vēl nepierāda, ka visos iesaistītajos zālājos bioloģiskā daudzveidība jau ir uzlabojusies.
Eiropa izceļ sadarbības modeli privātajās zemēs
Projektā LatViaNature programmu sāka 2023. gadā, lai Latvijā pārbaudītu jaunu brīvprātīgas sadarbības modeli. Tā darbojas privātajās zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un balstās līgumiskās attiecībās ar zemju apsaimniekotājiem.
“Ziedu pļavas” no tradicionāla vienāda maksājuma modeļa atšķir atbalsta sasaiste ar dabā konstatēto rezultātu. “Tā ir inovatīva brīvprātīgas sadarbības pieeja dabas aizsardzības veicināšanai privātajās zemēs,” norāda LatViaNature vadītāja Ieva Saleniece.
Eiropas Komisija Vides īstenošanas pārskatu sagatavo regulāri, lai pārraudzītu un veicinātu Eiropas Savienības vides tiesību aktu un politikas ieviešanu. Latvijas pilotprogrammas iekļaušana pārskatā nozīmē, ka uzmanība pievērsta ne tikai aizsargājamām teritorijām, bet arī mehānismam, ar kuru dabas vērtību saglabāšanā var iesaistīt privāto zemju apsaimniekotājus.
Atbalstu nosaka zālājā sasniegtais rezultāts
Katrs dalībnieks ik gadu saņem individuālas konsultācijas, apmācības un finansiālu atbalstu bioloģiski daudzveidīga zālāja veidošanai. Jo lielāka bioloģiskā daudzveidība sasniegta ilggadīgajā zālājā, jo lielāks atbalsts pienākas tā apsaimniekotājam.
Šī kārtība pārvieto uzsvaru no vienkāršas noteiktu darbu izpildes uz dabā novērtējamu rezultātu. Zemes apsaimniekotājam tā rada finansiālu motivāciju uzlabot zālāja dabas vērtību, savukārt ikgadējais monitorings ļauj atbalstu sasaistīt ar konstatēto situāciju. Avotā gan nav norādīti maksājumu apmēri, atsevišķu saimniecību saņemtais atbalsts vai programmas līdzšinējās izmaksas.
65 dalībnieki apsaimnieko 678 hektārus
Programmā iesaistīti zemju apsaimniekotāji no visas Latvijas. Dalot kopējo platību ar dalībnieku skaitu, vidēji sanāk aptuveni 10,4 hektāri uz vienu dalībnieku, tomēr tas ir tikai aritmētisks vidējais: avotā nav datu par konkrēto īpašumu platību sadalījumu.
Dalībnieki kopā ar Latvijas Universitātes un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem ikgadējā monitoringā skaita augu sugas un vērtē zālāju struktūru. Abi rādītāji tiek izmantoti zālāja bioloģiskās daudzveidības rezultāta noteikšanai, kas savukārt ietekmē finansiālā atbalsta apmēru.
Pašlaik publiskotā informācija ļauj novērtēt programmas mērogu un darbības principu, bet ne vēl secināt, cik lielas pārmaiņas zālājos panāktas. Tam būtu nepieciešami salīdzināmi monitoringa rezultāti, kas avota tekstā nav sniegti.
Valsts līmeņa priekšlikumi gaidāmi 2026. gada beigās
Pilotprogramma turpināsies līdz 2026. gada beigām. Tad paredzēts sagatavot izvērtējumu un priekšlikumus motivējošo mehānismu pilnveidei valsts līmenī, lai privāto zemju īpašniekus efektīvāk iesaistītu dabas vērtību saglabāšanā. Tieši šis izvērtējums būs nākamais apstiprinātais posms, kurā varēs spriest par pilotmodeļa turpmākas izmantošanas iespējām.




























