nekur.lv

Foxconn pēc Apple lūguma pārvietos dažu iPad un MacBook modeļu ražotnes no Ķīnas uz Vjetnamu, ceturtdien ziņojis Reuters. Jaunās ražošanas līnijas sāks darboties 2021. gada pirmajā pusē. Ar šo gājienu Apple mēģina mazināt ASV un Ķīnas starpvalstu tirdzniecības  nesaskaņu ietekmi uz savu piegādes ķēdi.

Šobrīd nav skaidrs tieši kuru iPad un MacBook modeļu ražošana tiks pārvietota uz Vjetnamu.

Taivānas ierīču ražotājs plāno pārcelt vairāk nekā 30% no savām ražošanas līnijām ārpus Ķīnas un Vjetnamā jau ir ieguldījis 270 miljonus ASV dolāru, trešdien vēstīja Nikkei.

Aizejošā Trampa administrācija ir izmantojusi tarifus un citus starptautiskās tirdzniecības rīkus, lai radītu spiedienu uz tādām valstīm kā Ķīna, lai kopēji tiktu veidoti jauni, izdevīgāki līgumi un nosacījumi priekš ASV, neskatoties uz kritiķu norādījumiem, ka šāda rīcība kaitēs amerikāņu biznesa videi un paaugstinās produktu vispārējās cenas. Vēl augustā Foxconn priekšsēdētājs investoriem teica, ”ka Ķīnas laiks, kā pasaules rūpnīca ir noslēdzies”. Ne Apple, ne Foxconn šobrīd nav paplašināti komentējuši situāciju.

Avots: Cnet

The post Apple pārvietos iPad un MacBook ražotnes ārpus Ķīnas appeared first on notepad.lv.

Lietojot medikamentus, bieži vien pat neaizdomājamies, kā mūsu ikdienas ēšanas paradumi ietekmē zāļu iedarbību. Taču ir virkne ēdienu un dzērienu, kuru lietošana var gan samazināt zāļu efektivitāti, gan gluži pretēji – veicināt zāļu iedarbību un pat radīt riskus to pārdozēšanai vai nevēlamu blakusparādību rašanos. Vairāk par konkrētu produktu mijiedarbību ar medikamentiem stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.

Melisa Harisone. Zeltains miežu lauks / no angļu val. tulk. Silvija Brice. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2020.  (Mellissa Harrison. All among the barley. 2018)

Angļu rakstnieces Melisas Harisones romāns ir izjusts un niansēts, pastorāls stāstījums par dzīvi Anglijas laukos 20.gs. 30.gados. Galvenā stāstniece ir 14 gadus jauna pusaudze Edīte, un būtībā “Zeltains miežu lauks” ir pieaugšanas stāsts. Par meiteni, kura nav vairs bērns, un pieaugušo cilvēku pasaule vienlaikus gan baida, gan vilina. Edīte ir zemnieka meita, jaunākā no Džordža un Adas bērniem, viņa krietni strādā un vērīgi lūkojas apkārtējā pasaulē. Ieraudzītais viņu mulsina, liek šaubīties un piemērot sev vietu – kāda būs mana dzīve?

Harisones romāns ir diezgan viltīgs, jo tas līdzinās nosaukumā piesauktajam miežu laukam – skaisti un viļņojoši lasītājs tiek izvadāts par Anglijas lauku ainavām un zemnieku darba aprakstiem, taču cilvēciskās attiecības romānā ir kā usnes tīrumā, kā neredzami akmeņi, kas salauž izturīgu darba mašīnu. Autore rāda notiekošo no Edītes skatu punkta, kur viņa kā jūtīgs pusaudzis uztver vecāku sarežģītās attiecības, kaimiņu puiša nepatīkamo interesi par sevi, vietējo cilvēku problēmas, ko radījusi ekonomiskā krīze. Kā pēkšņs akcents romānā parādās Konstance Ficallena – Londonas žurnāliste, kas vēlas rakstīt par lauku dzīvi un dokumentēt tradicionālo zemnieku dzīvesveidu. Edīte sadraudzējas un pat iemīlas šai košajā personā, taču, jāteic, viņas jau tā mulstošajā prātā tas ievieš tikai vēl lielāku neskaidrību.

Romāna izskaņā Edīte jau sirmā vecumā, atskatoties uz sevi jaunībā, saka: “Man bieži gribētos atgriezties pagātnē un kaut kā palīdzēt tam bērnam, kas es biju, taču patiesībā nav itin nekā tāda, ko es tagad varētu pateikt un ko viņa saprastu.” Jā, tā ir liela patiesība, ka ir grūti tikt klāt, emocionāli palīdzēt apjukušam cilvēkam, jo bieži viņš ir ielicis sevi kādā noslēgtā sajūtu riņķī. Nav tā, ka Edīte būtu pamesta, viņai jautā un piedāvā palīdzību, bet cik gan adekvāti viņa spēj atbildēt, ja pati nesaprot savas izjūtas. Meitenes taču nedrīkst dusmoties,  meitenēm ir jābūt pakļāvīgām – 30.gadu sabiedrība no sievietes pieprasa noteiktu uzvedību, bet Edīte nav stulba – viņa redz, ka viņas tuvākās sievietes nav laimīgas. Taču darīt citādi nozīmē sagraut veco pasauli, kurā reiz viņa jutās droša un iederīga.

A girl holds a bunch of freshly picked chrysanthemums (1935) John Topham / TopFoto

Ļoti lēnām lasītājs tiek novests līdz fināla kulminācijai, kuru lasot viņš saprot, ka lasītais nav romāns par lauku dzīvi, bet traģiska drāma. Edītes dzīve tiek salauzta, tajā vienmēr būs robežšķirtne. Un es attaisnoju autores ilgo tuvošanos traģiskajam atrisinājumam, jo tikai tādā veidā iespējams saprast, ka nav bijis tikai viens notikums, ko iespējams pārdzīvot un aizmirst. Edītes likteni veido daudzi notikumi, kas saliekas kopā kā viena ķieģeļu siena, kas pusaudzei uzkrīt virsū.

Lai arī pēc romāna izlasīšanas nav gluži šedevra sajūtas, tomēr man ir pārliecība, ka tas ir stāsts, kas paliek kopā ar lasītāju uz ilgāku laiku. Meitenes liktenis savijas ar sociālo vēsturi, un lieku reizi var pārliecināties, ka cilvēki nemainās − 30.gadu sabiedrības noskaņojumi ir saskanīgi ar idejām, kas noveda Angliju līdz šodienas Brexit. Harisone brīnišķīgi apraksta dabu un ir novērtēta kā izcila ainaviste (nature writer). Ja man būtu kāda teikšana, tad es noteikti palūgtu tulkotājai latviskot jaunāko Harisones veikumu − “The Stubborn Light of Things: a Nature Diary”. Mums tik ļoti šobrīd noder spēja ielūkoties dabas skaistumā un smelties no tās spēku. Kā Edīte to centās darīt.

Ir pavasars kā meiča, kas sevi nepazīst,

Ir vasara kā uguns, kam kvēle neapsīkst,

Bet rudens ir vecs draugs, kas allaž talkā nāk

Un zelta miežus pļauj, un ļaudis priecēt māk.

.

Un zeltains miežu lauks prot sirdi sasildīt,

Kad pilnas miežu vārpas zem asas izkapts krīt…

Šodienas 637 cēluši nedēļas caurmēru nebijušos augstumos līdz 529, kas turklāt ir 64% vairāk nekā priekš nedēļas. Tas ir straujākais sērgas sprādziens kopš 27. oktobŗa. Varētu gaidīt kartē dažus pārkrāsojumus uz labu un vairāk — uz sliktu, un tā arī ir. Uzlabojumi:

• Alsungas un Viļakas novadā jaunākā saslimšana aizslīdējusi vienu inkubācijas periodu, 14 dienu, pagātnē, attiecīgi novadi pārkrāsoti no sarkaniem toņiem zaļi;
• Aizkraukles novadā saslimstība sarukusi līdz vienam nedēļā, tāpēc novads pārkrāsots no vidēji sarkana gaiši sarkans;
• Jaunpils novadā saslimušo skaits kļuvis tik liels, ka zudis neskaidrības intervalls, kas iepriekš iesniedzās spilgti sarkanā krāsā. Tagad novads vidēji sarkans.

Pasliktinājumi:

• Viļēnu novadā, kur ilgāku laiku sērgas nebija, atklāts slēpts skaits jaunu slimnieku, un novadam mainīta krāsa no zaļas uz sarkanu ar jautājuma zīmi;
• Ķeguma un Priekuļu novadā saslimstība augusi no gaiši sarkana līdz vidēji sarkanam līmenim;
• nepatīkamākais — vairākas pašvaldības aizdegušās pāri 2‰ nedēļā, proti, Jelgava, Aglonas, Babītes un Rūjienas novads.

Pieminams, ka šodien stājušies spēkā stingrāki ierobežojumi atsevišķās pašvaldībās. Stingrāki ierobežojumi ir labi un pareizi, taču izpildījums ir kovidiotisks un garantē sērgas turpināšanos ar aizvien jauniem zaudējumiem, postu un bojā gājušiem. Lai salīdzinām kaut vai, kur šobrīd, pirmā dienā, ir smagākais epidēmioloģiskais stāvoklis un kur ieviesti stingrāki ierobežojumi (pasvītrots):

1. Varakļānu novadā 12,7‰ nedēļā;
2. Salacgrīvas novadā 12,2‰;
3. Aknīstes novadā 5,6‰;
4. Daugavpilī 4,7‰;
5. Auces novadā 4,7‰;
6. Mālpils novadā 4,2‰;
7. Ķekavas novadā 3,7‰;
8. Māŗupes novadā 3,6‰;
9. Gaŗkalnes novadā 3,1‰;
10. Baldones novadā 3,0‰;
11. Rīgā 2,8‰;
12. Salaspils novadā 2,5‰;
13. Alojas novadā 2,4‰;
14. Limbažu novadā 2,4‰;
15. Daugavpils novadā 2,3‰;
16. Krāslavas novadā 2,3‰.

Un vēl stingrāki ierobežojumi ir Smiltenes novadā, kur saslimstība trīsreiz zemāka par Latvijas caurmēru (0,67‰ pret 1,94‰)! Un tāda nesakritība jau pirmā dienā, bet īpašo pašvaldību saraksts nemainīsies nedēļu, tādējādi vēl vairāk atšķirsies un atpaliks no dzīves un epidēmijas!

Savukārt Rīgā, cik izskatās, stingrāku ierobežojumu nav patvaļīgu apsvērumu dēļ, sak, kā nu tā mēs pašā Rīgā stingrāk ierobežosim. Toties valstīs, kas sērgu sekmīgi uzveikušas, dara citādi: Jaunzēlande augustā bloķēja Oklendu (1,5 mln iedzīvotāju), kad tajā atklāja četrus saslimušos, bet Austrālijā ierobežojumi bija noteikti pasta nodaļu līmenī, ieskaitot kontrolētu aizliegumu pārkāpt pasta indeksa robežu.

Colors, Deep Style, Cat.

from blackhalt: Recent Art, Design & Photography https://www.redbubble.com/shop/ap/63368641
via IFTTT

Novembrī darbu uzsācis virtuālais “Laimas” labdarības namiņš, kurā ikviens ir aicināts palīdzēt sagādāt prieku un sarūpēt svētkos tik ļoti kārotās dāvanas kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstīšanai 1 200 bērniem no 11 Latvijas pilsētām un novadiem. Turpinot šo sirsnīgo tradīciju, arī šogad “Laimas” labdarības namiņa projektam atbalstu izrādījis Valsts prezidents Egils Levits kopā ar […]

The post “Laimas” labdarības namiņa pirmie viesi – Valsts prezidents ar kundzi first appeared on cukursaldi.lv.

Krūts vēzis ir visizplatītākais vēža veids sievietēm Latvijā. No tā cieš katra astotā sieviete vecumā no 20 līdz 80 gadiem. Visefektīvākais veids, kā cīnīties ar krūts vēzi, ir atpazīt to agrīni un nepieļaut tā attīstību. Mājaslapā Skrinings.lv ir pieejams tests, kas nosaka risku vēža attīstībai un sniedz rekomendācijas riska faktoru mazināšanai. Pieejams arī rīks, kas palīdz apgūt pašizmeklēšanas paņēmienus un agrīnos krūts vēža simptomus.

Sievietes, pārliecinoties par savu krūšu veselību, vienlaikus palīdz gan sev, gan pētniekiem, uzsver Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes pētnieks Emīls Sjundjukovs. Viņš aicina apmeklēt vietni Skrinings.lv, kurā ar testa palīdzību katra sieviete var noteikt krūts vēža attīstības risku.

Krūts vēzis skar 1 no 8 sievietēm Latvijā un lielākoties tas tiek atklāts 3. stadijā, tāpēc tā agrīna atklāšana ir veids, kā pasargāt sevi un savus tuvākos. Latvijā sabiedrības līdzdalība pētījumos vēl ir attīstības stadijā, būtu jāsasniedz 70 % sabiedrības līdzdalība, lai to varētu uzskatīt par izdevušos, norāda Datorikas fakultātes pētnieks.

“Iedomājamies, ja mums būtu iespēja katras sievietes kabatā glabāt portatīvu rīku, kas būtu viņu gids vai palīgrīks uzsākt sarunu ar ārstu, kas palīdzētu izprast riskus, kā tos mazināt, kā kontrolēt, kā arī šis rīks būtu digitāls tilts, savienojot sievietes ar pētnieciskām grupām visā pasaulē. Tieši ar tādu nodomu mēs izveidojām Skrinings.lv,” uzsver E. Sjundjukovs.

Skrinings.lv katrai sievietei iespējams izpildīt aptauju, kuras rezultātā var noskaidrot krūts vēža riskus un kā tos mazināt. Saņemot personalizētu atskaiti, sievietes var tālāk vērsties pie sava ģimenes ārsta vai ginekologa. Tiek piedāvātas arī atlaides no dažādām organizācijām, kas rūpējas par krūts vēža gadījumu mazināšanu, kā arī dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Skrinings.lv piedāvā pildīt arī pašizmeklēšanas dienasgrāmatu. Tā ļauj sievietei ik mēnesi pašai veikt pārbaudes un atzīmēt sarkanos karodziņus dienasgrāmatā, ja tādi ir. Tas, savukārt, kalpo par pamatu tam, lai būtu nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu vai ginekologu.

Sievietes, ja vēlas, var arī proaktīvi piedalīties citu pasaules organizāciju sabiedrības veselības pētījumos. Izmantojot piekrišanas moduli sievietes tiek savienotas ar zinātniskām grupām visā pasaulē. Pašlaik skrinings.lv pētījumā ir iesaistījušās 5340 sievietes.

“Skrinings.lv programma ir par to, lai mēs varētu izķert gadījumus pirms vēzis ir iestājies, lai uzsāktu preventīvas darbības agrīnākās stadijās,” vēlreiz uzsver pētnieks.

Saistītie raksti:

The post Skrinings.lv – digitālais tilts starp sabiedrību un pētniekiem appeared first on Datuve.