nekur.lv

ASV Vaiomingas štata pašos ziemeļaustrumos ceļotāji var ieraudzīt kaut ko patiešām neparastu – milzīgu, stāvu un augstu akmens torni. Tas ir Velna tornis jeb Lāča namiņš.

Velna tornis vai Lāča namiņš izveidojās pirms vairāk nekā 50 miljoniem gadu. Dramatiski paceļoties Vaiomingas līdzenumos, šis valdzinošais monolīts ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tautas lakotu siu mitoloģijas pīlārs un pastāvīgs izaicinājums klinšu kāpējiem visā pasaulē. 

Kā šāds dabas veidojums šeit nokļuva?

Kādreiz cilvēki domāja, ka tas ir vulkāna paliekas. Taču šajā apgabalā nav piroklastisku iežu, tefras, lavas, vulkānisko iežu vai kaut kā tamlīdzīga.

Ģeologi to sauc par lakolītu. Magma, kas nāca no dziļumiem, spiedās augšup. Un, spiežoties augšup, tā paņēma līdzi nogulumiežus, kas bija elastīgi vai lokāmi, un izspieda tos augšup kupolā. To darot, magma sāka ļoti, ļoti, ļoti lēni atdzist. Magma kristalizējās šādā ļoti specifiskā veidā, veidojot šo kolonnu savienojumus, ko mēs redzam šodien. Miljoniem gadu vēlāk nogulumieži tika noskaloti un mums ir palicis Velna tornis (Lāča namiņš) ar tā masīvajām kolonnām.

Velna torņa (Lāču namiņa) augstums no virsotnes līdz pamatnei ir 264 m. Virsotne atrodas 1558 m virs jūras līmeņa un virsotnes laukums ir aptuveni futbola laukuma lielumā.

Velna tornis (Lāča namiņš) un apkārt esošā teritorija ir nacionālais piemineklis. Pie tam tas ir pirmais Amerikas Savienoto Valstu nacionālais piemineklis, ko 1906. gada 24. septembrī izveidoja prezidents Teodors Rūzvelts. Pieminekļa robeža ietver 545 ha lielu platību. 

Tagad par objekta nosaukuma rašanos.

Pamatiedzīvotāju tautas lakotu siu valodā akmens monolītu sauc par Lāča mājām vai Lāča namiņu. Nosaukums “Velna tornis” radās 1875. gadā pulkveža Ričarda Ērvinga Dodža vadītās ekspedīcijas laikā, kad viņa tulks, kā ziņots, nepareizi interpretēja vietējo nosaukumu kā “Sliktā Dieva tornis”.  Vēlāk šis nepareizais nosaukums jau pārtapa par Velna torni. 

2005. gadā ASV bija mēģinājums papildināt Velna torņa nosaukumu uz piešķirt akmens monolītam papildu nosaukumu “Lāču namiņa nacionālais vēsturiskais piemineklis”. Šis mēģinājums neizdevās un par pamatojumu tika izvirzīts arguments, ka “nosaukuma maiņa kaitēs tūrisma nozarei un radīs ekonomiskas grūtības apgabala kopienām”.

2014. gada novembrī organizācija “Arvol Looking Horse” ierosināja pārdēvēt ģeogrāfisko objektu par “Bear Lodge” (“Lāču namiņš”) un iesniedza pieprasījumu Amerikas Savienoto Valstu Ģeogrāfisko nosaukumu padomei. Tika iesniegts otrs priekšlikums, kurā tika lūgts ASV atzīt to, ko tā raksturoja kā “aizskarošu” kļūdu, saglabājot pašreizējo nosaukumu, un pārdēvēt pieminekli un svētvietu par “Bear Lodge National Historic Landmark”. Oficiālā sabiedriskā apspriešana beidzās 2015. gada rudenī. Vietējais štata senators Ogdens Driskils iebilda pret izmaiņām. Nosaukums netika mainīts.

Pamatiedzīvotāju tautu lakotu un kiova mutvārdu vēsturē un tradīcijās ir aprakstīts šāds akmens monolīta nosaukuma rašanās stāsts: 
“Mežā spēlējās septiņas meitenes un viņas aizgāja mazliet par tālu mežā. Tur bija tikai neliela klints. Un tad viņas dzirdēja lāci. Viņas zināja, ka ir par tālu, lai skrietu atpakaļ uz ciematu, tāpēc uzkāpa uz šīs klints. Viņas jautāja senču gariem, vai tie var viņām palīdzēt? Un, kamēr viņas lūdza Lielo Garu, no zemes iznira šis akmens tornis. Un meitenes uzkāpa uz tā, bet lāči bija ļoti satraukti. Lāči pieskrēja pie torņa, satvēra to un slīdēja lejā, tādējādi atstājot pēdas uz klints pamatnes. Akmeņi sāka krist lāčiem virsū, un lāči pa vienam tika nosisti. Kad meitenes sasniedza debesis, viņas pārvērtās par zvaigznēm.”

Velna tornis jeb Lāča namiņš ir svētvieta pamatiedzīvotāju ciltīm – lakotām, šajenām un kiovām.

Lūk, ko stāsta lakotu cilvēki par šo vietu: 
“Mēs ņemam salviju vai ciedru un izmantojam to, lai iekurtu nelielu uguni. Mēs ņemam dūmus. Un tas attīra mūsu prātu, ķermeni un garu. Tas ir kaut kas tāds, ko mēs darām kā lūgšanu, kā atzīšanu par lielo noslēpumu mūsu dzīvē katru dienu. Cilvēki šeit ierodas vīziju meklējumos. Un jūs zināt, ka, aizejot no turienes, jums tiek nodota kāda dziedināšana. Tā ir svētuma vērtība.” 

Protams, šis nosaukums Velna tornis ir necieņas pilns pret vietējiem nosaukumiem, pret šīs vietas sākotnējo nosaukumu. Vienmēr ir strīdi, runājot par Velna torņa nosaukumu un to, kā radās nosaukums Velna tornis, kas ir pretstatā Lāču namiņam. 

Savukārt klinšu kāpēji uzskata, ka šī vieta ir pasaulslavena kāpšanas vieta. Katru gadu tajā uzkāpj no 3 līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Visiem alpīnistiem pirms un pēc kāpšanas mēģinājuma ir jāreģistrējas pie parka reindžera. Nakšņošana virsotnē nav atļauta.

Tā kā Velna tornis jeb Lāča namiņš ir svēts vairākām līdzenumu ciltīm, tad šī iemesla dēļ daudzi indiāņu līderi iebilda pret alpīnistu kāpšanu piemineklī, uzskatot to par zaimošanu. Alpīnisti apgalvoja, ka viņiem ir tiesības kāpt tornī, jo tas atrodas federālajā zemē. Galu galā tika panākts kompromiss ar brīvprātīgu kāpšanas aizliegumu jūnijā, kad ciltis rīko ceremonijas ap pieminekli. Alpīnistiem tiek lūgts, bet ne obligāti, jūnijā nekāpt tornī. Saskaņā ar statistiku aptuveni 85% alpīnistu ievēro aizliegumu un brīvprātīgi izvēlas nekāpt tornī jūnijā. 

Lai tik humoristiski uztvertu ķīmiju kā skan šis Ķīmijas fakultātes studentu sauklis, būs jātrenējas. Vai atceraties to sajūtu, kad ķīmijas stundā skatāties uz periodisko tabulu un tā šķiet kā nesaprotama hieroglifu karte? Tā gadās. It sevišķi ir sāpīgi, ka līdz 9.klasei vērtējums bija labs, bet vidusskolā, nomainoties pedagogam, visus īkšķus turi, lai atzīme būtu sekmīga.Tad Jūs neesat vieni.

Source

1. aprīlī Līksnas pagasta iedzīvotāja Sofija Klaucāne nosvinēja savu 100. jubileju. Šajā īpašajā dienā jubilāri klātienē sveica Augšdaugavas novada pašvaldība, kā arī tika saņemts svētku sveiciens no Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča.

Dzīves gājums un vēstures grieži

Sofija dzimusi 1926. gadā un jau no bērnības viņas dzīve bijusi cieši saistīta ar mūziku. Simtgadniece joprojām spilgti atceras 1940. gada Dziesmu svētkus Stropu estrādē. Šīs vēstures liecības ir emocionāli lādētas – svētki tika pārtraukti brīdī, kad kļuva zināms par padomju tanku ienākšanu Rīgā.

Kara laikā Sofijas mājās patvērumu rada desmitiem bēgļu, bet vēlāk viņa pati brīnumainā kārtā izveseļojās no smagas tīfa saslimšanas, strādājot bāreņu patversmē. Pēckara gadi aizvadīti smagā darbā krejotavā, kur, neskatoties uz niecīgo samaksu, nācies apstrādāt milzīgu daudzumu piena.

Mīlestība pret dziesmu un ticība

1. gadā Sofija apprecējās ar muzikantu Antonu, un kopš tā laika viņu mājās vienmēr skanējusi mūzika. Viņas mūžs ir nešķirams no baznīcas kora un dalības Dziesmu svētkos Rīgā. Jubilāre pat savā simtgadē pārsteidza viesus, uzdziedot kādu baznīcas dziesmu skaidrā un skaistā balsī.

Lai gan dzīve nav skopojusies ar pārbaudījumiem un dēls jau devies aizsaulē, Sofijai spēku dod vedeklas rūpes, trīs mazbērni un divas mazmazmeitiņas. Viņas dzīves pieredze un vērtīgie atmiņu stāsti ir iemūžināti grāmatā „Līksniešu atmiņu stāsti”, kalpojot par iedvesmu nākamajām paaudzēm.

Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība

Diena ne pārāk saulaina, arī ne pārāk jauks vējš. Tomēr izgājām uz nelielu pastaigu. Uz vietu, kuru biju jau laiciņu noskatījusi braucot garam ar vilcienu. Toms vēl kartē apskatījās un noskaidroja, ka tur pa ceļam esot Gaismas dārzs Ludza. 

Cik nu saprotu, tā vieta Ludzā sākta ierīkot kaut kad pēc 2021.gada pavasara, kad mēs ar Kristapu objektīvu iemeslu dēļ Ludzu pametām uz ilgiem nepilniem pieciem gadiem. Katrā gadījumā redzams bija, ka šis vides objekts, kaut kas līdzīgs vismaz idejiski parkam, ir izstrādes procesā. Tajā sastādītie kociņi ir nu ļoti jauni. Bet nu ideja patika.

Pēc tam apmetam līkumu pa vilciena logu noskatītajā māju pudurītī pie viena nu Ludzas apkaimes ezeriem. Daļa tā pudurīša ēku stipri atgādināja Ludzas pilsētas mazdārziņu kooperatīvu. Noskaidrot kaut kā neuzprasījāmies. Toties ezermalā redzējām laikam lauču kāzu perioda kaislības - acīmredzami divi putnu puikas plūcās par putnu meitenes uzmanību, pie kam tā putnu meitene pa gabaliņu ar interesei vēroja to plūkšanās procesu.

Atpakaļceļā, ejot pa zemes ceļu ar aptuvenu sapratni par galarezultātu, vēl iebridām latvāņu audzē. Milzīgu latvāņu audzē.

Bildes ielikušās no pēdējās uz pirmo. Sistēmas kaprīze.

Aprīļa pirmā puse ir īsts pavasara darbu sākums. Zeme daudzviet jau atkususi, siltumnīcās iespējams sēt agrās kultūras, bet ārā joprojām jāuzmanās no nakts salnām. Šajā laikā īpaši svarīgi ir izmantot sausākās dienas dobju sagatavošanai, augļu koku kopšanai un pirmajiem sējumiem. Zemāk sagatavots praktisks darbu plāns katram norādītajam periodam.

6. aprīlis – Lapu diena

Šī diena piemērota lapu dārzeņiem, zaļumiem un augu virszemes augšanas veicināšanai.

Darāmie darbi:
• Sēj salātus, rukolu, spinātus, dilles un lociņus siltumnīcā vai zem seguma.
• Uz palodzes vari sēt baziliku, pētersīļus un citus virtuves zaļumus.
• Kastītēs sēj kāpostus stādiem – agrīnos galviņkāpostus, brokoļus, ziedkāpostus.
• No zemeņu dobēm nogriez vecās lapas un iztīri rindstarpas.
• Nomazgā siltumnīcas virsmas, lai uzlabotu gaismas piekļuvi.
• Istabas augiem noslauki lapas un pārbaudi kaitēkļu klātbūtni.
• Pārmet komposta kaudzi, ja tā pietiekami atkususi.

Padoms: ja sola salu, sējumus siltumnīcā pārklāj ar agrotīklu.

7. aprīlis – Ziedu diena

Piemērota puķēm, dekoratīvajiem augiem un pavasara ziedēšanas veicināšanai.

Darāmie darbi:
• Telpās sēj samtenes, cinnijas, kosmejas, puķuzirņus un citas vasaras puķes.
• Pārstādi istabas augus svaigā substrātā, ja tie sākuši aktīvu augšanu.
• Sakārto ziemciešu dobes – nogriez sausos stublājus un vecās lapas.
• Mēslo narcises, tulpes un citas sīpolpuķes ar kompostu vai pavasara mēslojumu.
• Pakāpeniski noņem ziemas segumus rozēm, ja laiks stabils un nav stipru salu.
• Sadali un pārstādi daudzgadīgās puķes, ja tās kļuvušas pārāk blīvas.
• Sagatavo balkona kastes un dekoratīvos podus jaunajai sezonai.

Svarīgi: jutīgus dekoratīvos augus pilnībā neatstāj bez seguma, ja sola nakts salu.

8. un 9. aprīlis – Augļu dienas

Šīs dienas piemērotas augļu kokiem, ogulājiem un kultūrām, kas veido ražu.

Darāmie darbi:
• Pabeidz ābeļu un bumbieru vainagu kopšanu, ja pumpuri vēl nav atvērušies.
• Izgriez sausos, bojātos un krusteniski augošos zarus.
• Atjauno jāņogu, upeņu un ērkšķogu krūmus, izgriežot vecākos zarus.
• Piesien avenes pie balstiem un sakārto rindas.
• Pārbaudi augļu koku stumbrus – notīri sūnas un veco mizu.
• Telpās sēj gurķus un kabačus agrīniem stādiem, ja paredzēta audzēšana siltumnīcā.
• Mēslo ogulājus ar kompostu vai organisko mēslojumu.

Padoms: augļu kokus griez sausā laikā ar tīriem un asiem instrumentiem.

10. un 11. aprīlis – Dārza darbiem nepiemērotas dienas

Šajās dienās labāk izvairīties no sēšanas un stādīšanas, bet pievērsties saimnieciskiem un sagatavošanas darbiem.

Darāmie darbi:
• Sakārto sēklu krājumus un sastādi turpmāko sēšanas plānu.
• Notīri un saeļļo instrumentus – šķēres, lāpstas, kapļus.
• Izmazgā stādu podiņus, kastītes un paliktņus.
• Salabo dobju apmales, mietiņus un balstus.
• Pārskati laistīšanas sistēmas, šļūtenes un ūdens mucas.
• Notīri celiņus un savāc ziemā nolūzušos zarus.
• Sagatavo substrātu un podus nākamajiem sējumiem.

Padoms: šādas dienas labi izmantot plānošanai un saimnieciskai kārtībai.

12. aprīlis – Sakņu diena

Labs laiks sakņu kultūrām, augsnes darbiem un pazemes daļas attīstībai.

Darāmie darbi:
• Sēj burkānus, bietes, redīsus un pastinakus, ja augsne iesilusi.
• Stādi sīksīpolus un šalotes.
• Sagatavo vagas kartupeļu stādīšanai vēlākam laikam.
• Siltumnīcā sēj redīsus un spinātus atkārtotai ražai.
• Uzirdini dobes un iestrādā kompostu.
• Pārbaudi glabātos kartupeļus un sakņu dārzeņus.
• Izretini agrāk sadīgušos redīsus vai citus sējumus.

Svarīgi: sēšanu veic tikai tad, ja augsne nav auksta un pārlieku slapja.

Aprīļa otrā nedēļa ir ļoti nozīmīga dārza sezonas sākumam. Šajā laikā iespējams paveikt daudz, taču svarīgi strādāt atbilstoši laikapstākļiem. Ja zeme ir pārmitra vai naktīs gaidāms sals, labāk dažus darbus atlikt par pāris dienām. Gudri saplānots aprīlis vēlāk nozīmē veselīgākus augus un bagātīgāku ražu.

Svinīgā ceremonijā aizsardzības nozares vadība tikusies ar valsts aktīvākajiem atbalstītājiem, lai izteiktu atzinību par nozīmīgu ieguldījumu valsts drošības veicināšanā. Pasākuma laikā īpaši tika izcelts Gulbenes novada pašvaldības veikums, par ko pašvaldības vārdā pateicību saņēma domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs.

Šī atzinība pasniegta par veiksmīgu un mērķtiecīgu atbalsta sniegšanu Zemessardzei, uzsverot, ka cieša pašvaldību sadarbība ar bruņotajiem spēkiem ir viens no stūrakmeņiem valsts aizsardzības spēju paaugstināšanā. Aizsardzības ministrija norāda, ka tieši vietējo kopienu un pašvaldību iesaiste palīdz nodrošināt, ka Zemessardzes attīstība notiek visā Latvijas teritorijā, veicinot iedzīvotāju gatavību un patriotismu.

Apbalvošanas pasākumā piedalījās augstākās militārās un civilās amatpersonas, tostarp aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs. Ceremonijā klātesošie bija arī uzņēmēji, izglītības iestāžu vadītāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri ar savu ikdienas darbu un resursiem palīdzējuši stiprināt Latvijas aizsardzības sistēmu.

Avots: Gulbenes novada pašvaldība

vara bungas: kopš februāra beigām bijām spiesti pārslēgt uzmanību no UA uz Tuvajiem Austrumiem, kur trampuška rāda klasi ģeopolitikā. Nu ir laiks “atgriezties” no MAGA cirka uz Ukrainas kara teātri.

Tēžu veidā:

• UA šķīdoņa sezona beigusies, veģetācija sākusies. Tas nozīmē lielākas iespējas riteņu tehnikas izmantošanai un manevram, kā arī samazinātu dronu efektivitāti dāļā, kas saistīta ar maskētu mērķu atklāšanu un nepastāvīgiem laika apstāķļiem (migla, lietus, vējš).
• Pokrovska un Mirnohrada par kuru aizsardzību daudz putojām pērn, nu jau ir dziļā RU aizmugurē (bez atrunām).
• RU vasaras ofensīva pagaidām izpaužas kā uzbrukumi no diviem virzieniem Konstantinivkai (un tālāk Družkivkai), kas tuvākajās dienās, nedēļās un mēnešos kļūs par tēmu Nr.1

• UA ir taktiskie panākumi Zaporižjas un Limanas frontes sektoros, bet kopējais zaudēto/atgūto teritoriju saldo joprojām ir negatīvs. Orku ganāmpulka samazināšana turpinās veiksmīgi (RU kontingents UA 680K pret 700K pirms dažiem mēnešiem , bet kopējo tendenci tas nav mainījis – UA lēnām atkāpjas.

• RU minimālais uzdevums šim gadam ir skaidrs un saprotams – Doņeckas apgabala okupācija 100% apmērā, šobrīd 75%
• Sasniegt iepriekš minēto uzdevumu RU palīdz Trampa administrācija: sankciju atvieglojumi RU pagarināti, RU naftas eksporta ienākumi dubultojušies Trampa “uzvaru” rezultātā, tiešā militārā palīdzība UA izbeigta (US viceprezidents ar to lepojas), bet US ieroču sistēmu pārdošana eiropiešiem (nodošanai UA) sāk kavēties. Rezultātā UA Patriot, Himars uc US izcelsmes ieroču sistēmas banāli paliks bez munīcijas un ar droniem šo iztrūkumu aizstāt nevar.
• Gan RU, gan UA sāk veidot štata dronu apakšvienības sauszemes spēku vienību sastāvā. Nevis eksperimentālos centrus, nevis izcilības perēkļus, bet standarta uguns atbalsta apakšvienības, blakus artilērijai, PT, PGA utt kaujas atbalstam. Ko mēs gaidām?
• Blakus “nezibēgamajam uzbrukumam 3B” UA sāk brīdināt par BY atgriešanos pie aktīvākas RU placdarna lomas – BY teritorijā tiek iekārtotas artilērijas pozīcijas un uzlaboti ceļi UA virzienā. Ņemot vērā īpaši draudzīgas Backas attiecības ar Trampu, ticami, ka RU varētu atkal izmantot BY teritoriju operatīvajam manevram. Joprojom maz ticami, ka BY armija būtu karotāja pret UA. 3-4 SOS brigādes BY sīm mērķim spētu sagrabināt, bet tas ir piliens jurā. P.S. Ja uzbrukums pret 3B tiešām notiktu, tad gan BY karaspēks visticamāk tiktu izmantots lielākā apmērā, vismaz kā 2.ešelona spēki. Atšķirībā no ukraiņiem mēs viņiem esam fašisti bez p­ediņām.
• Kamēr UAS jomā pastāv UA paritāte ar RU, bet USV jomā UA ir līderis, UA izaicina pretinieku UGV jomā. Pieteikta UA 1. vēsturiskā uzbrukuma taktiskā operācija, kuras laikā gandrīz 90% darba izdarīja sauszemes roboti. Pat, ja tas būtu pārspīlējums, tendence ir daudzsološa un kopējama, kopējama, kopējama pat tādām dronu lielvalstīm kā LV.

• ņemot vērā visus par un pret, var prognozēt, ka ja RU neliks lietā rezerves vai neizsludinās masu mobilizāciju tā joprojām spēs turpināt pakāpenisku UA teritorijas okupāciju iepriekšējā tempā, bet ZSU ir spējīgi uz negaidītiem pretuzbrukiem izmantojot RU karaspēka organizācijas trūkumus un savas kaujas inovācijas. RU vasaras ofensīva tiks vērsta Slovjanskas, Kramatorskas, Jampiļas virzienā, spiediens citos frontes sektoros samazināsies ( ja nebūs mobilizācijas). RU aktīvāk izmantos balistisko un spārnoto raķešu uzbrukumus UA civilai infrastruktūrai, jo US un UA Eiropas partneri nesp­ej vai nev­ēlās apgādāt to ar pretraķetēm vismaz iepriekšējā daudzumā. Jāturpina novērot BY virzienu, iespējami pārsteigumi.

No 7. līdz 10. aprīlim Madlienas vidusskolā notika Tematiskā nedēļa 1.–12. klasei, kurā ikvienam skolēnam bija iespēja radoši izpausties. Otrdienā, Lieldienu zaķu dienā, bija iespējams ilgāk pakavēties Lieldienu noskaņās. Trešdien, klases profesiju dienā, katra klase iejutās konkrētā profesijā. Ceturtdiena pārsteidza ar skolēnu izdomu dienā bez skolas somas – atnesot savus mācību piederumus neparastos veidos, izmantojot dažādus priekšmetus. Piektdien, vasaras prāta dienā, skolēni lika jau pāragri manīt par tuvojošos vasaru. Paldies skolēniem par iesaisti!

12. klases skolniece un skolēnu pašpārvaldes prezidente Linda Kalniņa

Marta beigas Latvijā parasti atnes arvien vairāk pavasara pazīmju – dienas kļūst garākas, saule silda spēcīgāk, un daudzviet augsne sāk atkust. Tomēr laikapstākļi joprojām var būt mainīgi, tāpēc dārza darbus jāplāno saprātīgi. Šajā periodā liela daļa darbu saistīta ar sēju telpās, augļu koku kopšanu, dobju sakārtošanu un gatavošanos aktīvajai sezonai.

23. marts – Dārza darbiem nepiemērota diena

Šo dienu labāk izmantot mierīgākiem un organizatoriskiem darbiem, nevis stādīšanai vai aktīvai augsnes apstrādei.

Darāmie darbi:
• Pārskati sēklu krājumus un sakārto tās pēc sēšanas laika.
• Pārbaudi dārza instrumentus – notīri, saeļļo un uzasini šķēres, lāpstas, kapļus.
• Izmazgā podiņus, kastītes un stādu traukus pirms jaunās sezonas.
• Izveido stādīšanas plānu siltumnīcai un dobēm.
• Pasūti trūkstošās sēklas, substrātu vai mēslojumu.
• Apskati dārzu un atzīmē vietas, kur pēc ziemas būs nepieciešami remontdarbi.

Padoms: šādas dienas ir ideāli piemērotas plānošanai – tas ietaupa laiku vēlāk sezonā.

24. marts – Sakņu diena

Labs laiks darbiem, kas saistīti ar augsni, sakņu kultūrām un pazemes daļas attīstību.

Darāmie darbi:
• Ja zeme apžuvusi un atlaidusies, sagatavo dobes burkāniem, bietēm un sīpoliem.
• Uzirdini augsni, izlīdzini virsmu un izņem daudzgadīgo nezāļu saknes.
• Siltumnīcā vari sēt redīsus, spinātus un agrīnos lociņus.
• Telpās sēj sakņu selerijas un sakņu pētersīļus, ja tas vēl nav izdarīts.
• Izliec sēklas kartupeļus diedzēšanai gaišā, vēsā vietā.
• Pārbaudi pagrabā glabātos dārzeņus, bojātos nekavējoties izņem.

Svarīgi: smagu un mitru augsni neapstrādā, lai nesabojātu tās struktūru.

25. un 26. marts – Ziedu dienas

Piemērotas puķu sējai, dekoratīvo stādījumu sakārtošanai un pavasara ziedēšanas veicināšanai.

Darāmie darbi:
• Sēj viengadīgās vasaras puķes: samtenes, petūnijas, lauvmutītes, agerātus, verbēnas.
• Pārstādi istabas augus, kam pods kļuvis par mazu vai substrāts noplicinājies.
• Notīri ziemciešu dobes no vecajiem stublājiem un lapām.
• Mēslo tulpes, narcises un citas sīpolpuķes ar kompostu vai pavasara mēslojumu.
• Pakāpeniski vēdini rožu ziemas segumus siltākās dienās.
• Pārbaudi pārzieminātās pelargonijas un citas telpās glabātās puķes, apgriez sausos dzinumus.
• Plāno jaunus puķu stādījumus un sagatavo nepieciešamās vietas.

Padoms: sējumus novieto gaišā vietā, bet ne pārāk karstā telpā, lai stādi neizstīdzētu.

27. un 28. marts – Lapu dienas

Šīs dienas piemērotas zaļumiem, lapu dārzeņiem un visiem darbiem, kas saistīti ar augu virszemes augšanu.

Darāmie darbi:
• Sēj salātus, rukolu, spinātus, dilles un lociņus uz palodzes vai siltumnīcā.
• Kastītēs sēj agrīnos kāpostus stādiem – galviņkāpostus, brokoļus, ziedkāpostus.
• Notīri siltumnīcu no augu atliekām un nomazgā seguma virsmas, lai ieplūstu vairāk gaismas.
• No zemeņu dobēm nogriez vecās lapas un iztīri rindstarpas.
• Pārmet komposta kaudzi, ja tā nav sasalusi.
• No zāliena nogrāb pērnās lapas un zarus, kad virsma kļuvusi sausa.
• Istabas augiem noslauki lapas un pārbaudi, vai nav kaitēkļu.

Svarīgi: ja naktīs sola salu, siltumnīcas sējumus pārklāj ar agrotīklu.

29. marts – Augļu diena

Labs laiks augļu kokiem, ogulājiem un kultūrām, kas vēlāk dos ražu.

Darāmie darbi:
• Turpini ābeļu un bumbieru vainagu veidojošo griešanu, kamēr pumpuri vēl nav plaukuši.
• Izgriez sausos, bojātos un krusteniski augošos zarus.
• Atjauno upeņu, jāņogu un ērkšķogu krūmus, izgriežot vecākos zarus.
• Pārbaudi augļu koku stumbrus – notīri sūnas un atlupušo mizu.
• Ja nepieciešams, balini stumbrus pret pavasara saules bojājumiem.
• Telpās sēj tomātus un papriku, ja plānota audzēšana siltumnīcā.
• Sagatavo balstus ogulājiem un jaunajiem augļu kokiem.

Padoms: griešanu veic sausā laikā, lai samazinātu infekciju risku.

Marta pēdējā nedēļa ir nozīmīgs starts jaunajai sezonai. Daudzviet vēl jāņem vērā nakts salnas un mitrums, taču telpās, siltumnīcās un saudzīgi apstrādātās dobēs iespējams paveikt ļoti daudz. Jo labāk sagatavosi dārzu martā, jo vieglāki būs pavasara intensīvākie darbi aprīlī un maijā.

No pirmdienas, 20. aprīļa, līdz 15. maijam Jelgavā gaidāmi nozīmīgi satiksmes ierobežojumi, kas ietekmēs gan autovadītājus, gan gājējus. Ierobežojumi skars Eduarda Veidenbauma ielas posmu no Rūpniecības ielas līdz Zirgu ielai, savukārt 4. maijā tiks ierobežota kustība Zirgu ielas un Eduarda Veidenbauma ielas krustojumā.

Šie būvdarbi Jelgavā tiek veikti, lai īstenotu projektu “Optisko šķiedru kabeļu tīklu infrastruktūras projektēšanas darbu un būvdarbu veikšana”. Optisko tīklu izbūve ir nepieciešama modernu sakaru nodrošināšanai pilsētā.

Darbu pasūtītājs ir AS “BALTICOM”, bet darbus veic un par satiksmes organizāciju atbild SIA “IxCom”. Iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti sekot līdzi izvietotajām ceļa zīmēm un plānot savu maršrutu savlaicīgi. Jāņem vērā, ka darbu uzsākšanas un veikšanas precīzs laiks var mainīties atkarībā no tehnoloģiskā procesa norises.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

Bieži mēs Latvijā salīdzinām cenas ar kaimiņvalstīs un tālākās Eiropas valstīs izvietotajiem preču un pakalpojumu cenu piedāvājumiem. Tie, kuri bieži braukā pa ārzemēm vai nodarbojas ar starptautisku biznesu, pamana, ka cenas uz vienādiem vai salīdzināmiem produktiem Latvijā ir krietni dārgāki, piemēram, Polijā. Savukārt izbraucot ārpus Eiropas Savienības, gandrīz vienmēr varēs pamanīt, ka par lielu dažu preču un pakalpojumu daudzumu noteiktā valstī iedzīvotāji maksā mazāk, reizēm būtiski mazāk. Rodas loģisks jautājums, kāpēc tā notiek? Ja mēs neņemam vērā samērā triviālus skaidrojumus par skopiem tirgotājiem vai maziem Latvijas tirgus izmēriem, bet paskatāmies dziļāk, tad bieži varēsim rast atbildi tieši tiesiskā regulējuma līmenī un tā smaguma pakāpē. Jo smagāks tiesiskais regulējums, jo lielākas administratīvās un operacionālās izmaksas. Šoreiz parādīšu uz piemēra, kas man gadījās pa rokai.

Uzņēmēju skatījums

Vienas bankas valdes priekšsēdētājas viedoklis ir skaidrs (sk. https://www.delfi.lv/898102/versijas/120115075/jelena-buraja-finansu-nozare-nepieciesami-vienadi-konkurences-noteikumi-bankam-un-finansu-tehnologiju-uznemumiem), bankām ir ļoti stingras prasības, uzlieciet tādas pašas prasības arī pārējiem, lai mēs varētu konkurēt, jo citiem uzņēmumiem, kuri sniedz salīdzināmus pakalpojumus, cenas ir zemākas. Pēc būtības viņa pasaka ļoti skaidri, mēs vēlamies, lai patērētāji un citi pakalpojuma saņēmēji par pakalpojumu maksātu vairāk.

Starp citu augstāk minētā pozīcija ir lielai daļai uzņēmēju visās nozarēs. Ja uzņēmums ir izaudzis pietiekami liels, tas apaug ar saistībām, neefektīviem iekšējiem procesiem un liekiem darbiniekiem. Tāpat daudzos uzņēmumos netiek pārskatīti pakalpojuma piegādātāji un to cenas un darbinieki ir fokusēti nevis uz biznesa attīstību, bet iekšējām intrigām un cīņu par varu. Tomēr šādiem uzņēmumiem var būt lieli resursi un tie var ietekmēt politiskos lēmumus, piemēram, caur labi apmaksātu lobiju un PR akcijām, ietverot viedokļa rakstus.

Mehānisms cīņai ar konkurentiem

Rezultātā rodas situācija, kad lieli un bagāti uzņēmumi, lai nodrošinātu savu pastāvēšanu un mazinātu esošo vai nākotnes konkurenci, ir ieinteresēti izolēt tirgu. Pirmais solis ir licences vai reģistrācijas ieviešana. Ja uzņēmumam jau ir licence vai tas jau ir reģistrēts, tad viņa interesēs ir nākamajiem uzņēmumiem to padarīt maksimāli dārgu un laikietilpīgu, lai jau pašā sākumā lielākā daļa investoru atmestu ar roku. Otrais solis ir padarīt konkurentiem nepanesamu administratīvo un regulatīvo slogu. Ļoti vienkārši, ja esat liels finanšu uzņēmums ar lielu skaitu augsta līmeņa juristiem, analītiķiem un atbilstības speciālistiem, jums faktiski jebkuras prasības būs samērā viegli izpildāmas. Savukārt, ja cits uzņēmums darbojās šaurā nišā ar to pašu licenci vai reģistrāciju, tam katra jauna prasība var būt liktenīga, kad investori pieņems lēmumu novirzīt resursus kaut kur citur, bet esošo uzņēmumu pārdot vai likvidēt. Trešais solis, kad ir radīti nepanesami apstākļi citiem, tad lielais uzņēmums vienkārši var pārpirkt mazākus ar visām viņu tehnoloģijām un klientu bāzi par ļoti zemu cenu, jo īpašnieki, ja viņiem plānā ir uzņēmumu likvidēt, labprāt pārdos to par ļoti zemu cenu, jo tas ir ātrāk un lētāk.

Kā zināms no ekonomikas teorijas, jo plašāks piedāvājums un lielāka konkurence, jo zemāka cena un kvalitatīvāks pakalpojums. Redzam no manis aprakstītā augstāk, jebkura licencēšana un reģistrācija samazina tirgū esošo uzņēmumu skaitu, tādējādi bieži rezultātā patērētāji un citi pakalpojuma saņēmēji maksā lielāku cenu.

Kādu pamatojumu parasti izmanto, lai lobētu licencēšanu vai reģistrāciju? Vispopulārākās frāzes no politiķiem ir “tirgus sakārtošana” vai “nozares sakārtošana”. Iegansti pārmaiņām vienmēr būs cēli, “ekoloģija un apkārtējā vide”, “ekonomiskā drošība”, “valsts drošība”, “nacionālā drošība”, “fiziska drošība”, “cīņa ar ēnu ekonomiku”, “cīņa ar terorismu”, “cīņa ar naudas atmazgāšanu” utt. Ļoti efektīvs mehānisms ir baiļu radīšana un histērija medijos. Tas savukārt izraisa valsts ierēdņiem velmi izmantot savu varu un rīkoties, jo medijos izgaismotā problēma visdrīzāk ir ļoti svarīga un aktuāla sabiedrībā. Te pie ierēdņu kabineta pieklauvē uzņēmēju apvienība un saka, mums ir risinājums. Lai sakārtotu nozari, jāievieš licence vai reģistrācija, jāpadara stingrāka kontrole, jāuzliek papildus atskaites un jāpalielina sankcijas par neatbilstību soda vai licences vai reģistrācijas anulēšanas veidā. Ierēdņiem vienmēr patīk šādas iniciatīvas, jo pirmkārt, tas ir viegli realizējams no valsts pārvaldes puses, jo viņi ikdienā ar to nodarbojās. Otrkārt, tas ir pamats palielināt esošo ierēdņu atalgojumu, jo darba slodze pieaug un palielināt ierēdņu skaitu, par ko sapņo katrs valsts iestādēs vadītājs, jo tas palielina institucionālo varu.

Likumdošanas process

Kad ir veikti priekšdarbi saistībā ar sabiedriskās domas veidošanu un ierēdņu pārliecināšanu, process sāk savu procesuālo virzību. Pēc nedēļas gan ierēdņi, gan nozares uzņēmēju apvienība jau strādā pie tiesību aktu projektu saskaņošanas un jau pēc pāris mēnešiem likumprojekts tiek nodots parlamentam, Latvijas gadījumā Saeimai.

Kad likumprojekts ir nonācis līdz Saeimai, sākas politiskais process. Varbūt situācijas, kad bez papildus lobēšanas, deputātiem jautājums šķiet aktuāls un viņi labprāt to virza uz priekšu, jo tas ceļ politiķu reitingu. Biežāk ir situācija, kad jautājums ir ļoti sarežģīts un šaurs, kas nozīmē, ka lobēšanas darbā ir nepieciešams pārliecināt pāris deputātu, kuri ir viedokļa līderi par šo jautājumu un pārējie vienkārši pievienosies viedokļu līderu nostājai. Pēdējais bieži notiek krimināltiesību un ieslodzījumu pārvaldes sistēmas jomā, bet šis neskar šodien manis aktualizēto tēmu.

Lai likumdošanas process būtu taisnīgs, teorijā deputātiem vajadzētu aizstāvēt savu vēlētāju intereses un darīt visu iespējamo, lai palielinātu konkurenci un samazinātu cenas uz precēm un pakalpojumiem. Diemžēl strādā cita loģika. Vēlētāji sniedz atgriezenisko informāciju tikai vienu reizi četros gados, kā rezultātā deputātiem nav motivācijas domāt par vēlētājiem biežāk. Savukārt uzņēmēju apvienības, ierēdņi un dažādi eksperti kā arī mediju radītā informatīvā vide ar politiķi ir katru dienu. Parasti cilvēkiem ir raksturīgi pieņemt to viedokli, kuram pieturas vairākums no viņa personu loka, ar kuriem viņi komunicē. Valsts ierēdņi pastāstīs, cik jaunā licence vai reģistrācija ir nepieciešama un valstij neko neizmaksās, uzņēmēji vērsīs uzmanību, ka jaunajiem tirgus ienācējiem jāizvirza stingras prasības, lai nodrošinātu nozares balansētu attīstību, PR aģentūras caur medijiem radīs pareizo informatīvo fonu. Rezultātā samērā viegli deputātam rodas iespaids, ka piedāvātais risinājums ir vienīgā izeja no situācijas un likumprojekts tiek akceptēts. Šeit es neskaros korupcijai un līdzīgām tēmām, jo tā arī šajos procesos eksistē, bet ir pavisam cits, daudz dziļāks analīzes objekts.

No vienas puses situāciju var uzlabot parlamentārais plurālisms, kad parlamentā ir daudz dažādas partijas, kas pārstāv pēc iespējas plašāku vēlētāju loku. Tas praksē dod iespēju vērsties pie dažādām partijām, kuru vēlētāji bieži ir no dažādiem ekonomiskajiem sektoriem. Parasti partiju koalīcijas līderis ir ierēdņu partija, pārējās vairāk strādā ar uzņēmējiem. Tādi nosacīti sociālistiski spēki ir mazākumā un biežāk viņi iestājās par populistiskām idejām, nevis reālo ekonomikas transformāciju, kur visiem dalībniekiem būtu pienācīga vieta. Demokrātija un plurālisms neizslēdz, bet padara procesu mērenāku un licencēšanas vai reģistrācijas noteikumi būs vieglāki, nekā gadījumā, ja lēmumu pieņemtu tikai viena partija, kā tas ir autoritāros vai totalitāros režīmos, kas ir atbilde uz to, kāpēc tur biznesa vide ir vēl smagāka. Tādējādi Latvijā kopumā situācija ir ciešama salīdzinājumā, piemēram, ar Āzijas lielākajiem tirgiem, bet vājas politiskās konkurences dēļ, lielie uzņēmumu un to pārstāvji parasti uzvar un regulējums kļūst stingrāks. Bet tā atkal ir cita tēma.

Negatīvās sekas

Realitāte ir skarba. Parasti licencēšana vai reģistrācija ir process, kur ierēdņi skatās formālus rādītājus. Ja viss atbilst likumam pēc formas, visdrīzāk tas apmierinās regulatoru. Tas nozīmē, ka licencēšana vai reģistrācija ir mehānisms, lai ierobežotu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, nevis uzlabotu pašu nozares vidi.

Tas pats bankas sektors, par ko tika rakstīts manis minētajā rakstā, visu laiku ir skandālu iemesls. Ļoti daudz bankām pēdējo 15 gadu laikā tika atņemtas licences, sāktas likvidācijas un rosināti kriminālprocesi. Šeit sanāk paradokss, lielām bankām rodas daudz lielāka iespēja un interese iesaistīties pretlikumīgās darbības nekā maziem maksājumu pakalpojuma sniedzējiem, jo bankām ir kvalificētāks darba spēks, liels naudas apjoms un plūsma, kurā var paslēpt aizdomīgus darījumus, lielāks klientu un sadarbības partneru loks, lielākas komerciālas iespējas dažādo produktu dēļ. Iespēja uzlikt mazākiem konkurentiem papildus administratīvo slogu, ar kuru pati banka lieliski tiks galā sava izmēra dēļ.

Rezultāts šādiem procesiem ir negatīvs. Pieaugot prasībām, ieviešot licencēšanas vai reģistrācijas procesu, pieaug valsts izdevumi par licencēšanas un uzraudzības nodrošināšanu. Rezultātā pieaug nodokļi, lai uzturētu valsts aparātu. Papildus samazinās konkurence. Tas viss kumulatīvi palielina cenas caur nodokļu slogu un zemo konkurences līmeni. Cenas, kuras maksā patērētāji, jo visas izmaksas, kas ir komersantiem, vienmēr tiek pārceltas uz gala lietotāju. savukārt ieguvēji būs lielās bankas un to vadība, kura saņems kārtējo gada bonusu uz konkurences samazināšanas rēķina.

Nobeigumā, es neuzskatu, ka būtu jālikvidē licencēšanas vai reģistrācijas procesu, kā arī uzraudzība daudzās nozarēs ir nepieciešama. Tomēr, ļoti bieži process kļūst par tirgus dalībnieku cīņas instrumentu ar konkurentiem, nevis valsts mehānismu labākas vides un pakalpojumu nodrošināšanai. Lai tas nenotiktu, vēlētājiem uzmanīgi jāskatās, par kādām partijām viņi balso, valsts pārvaldei jāņem vērā, ka arī paši ierēdņi ir gala patērētāji un jebkuras pārmaiņas negatīvi skar arī viņus un bankām jāatceras, ka viņas eksistē un nopelna tieši tādā vidē, kāda tā ir šodien un ilgtermiņā cīnoties ar konkurentiem, tās patiesībā degradē pašu vidi un samazina savas peļņas iespējas nākotnē.

1. maijā pilsētā plaši tiks atzīmēta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, aicinot ikvienu piedalīties daudzveidīgās aktivitātēs visas dienas garumā. Svētku programma Jelgavā šogad apvieno gan sportiskus izaicinājumus, gan īpašas kultūras norises visai ģimenei.

Svētku rīts sāksies pulksten 10 ar dievkalpojumu Jelgavas Svētās Annas prokatedrālē, kam sekos tradicionālā ziedu nolikšana pie Jāņa Čakstes pieminekļa, godinot Latvijas pirmo Valsts prezidentu. Dienas sportiskais akcents būs Brīvības stafetes, kurām dalībnieki aicināti pieteikties savlaicīgi. Plašāka informācija par to, kā Jelgavas valstspilsētas pašvaldība aicina uz Brīvības stafetēm, atrodama pilsētas sporta servisa mājaslapā. Skrējēju pulcēšanās paredzēta vietā, kur atrodas Hercoga Jēkaba laukums, sākot no pulksten 11.

Svētku turpinājumā pilsētas muzejā būs skatāma unikāla kino hroniku izlase par Jelgavas vēsturi, bet no 27. aprīļa ikviens var iesaistīties digitālajā spēlē “4. maijs: Neatkarības misija”. Svinību kulminācija gaidāma pēcpusdienā ar vērienīgu koncertu pilsētas centrā. Jāņem vērā, ka pasākumu un skrējienu laikā pilsētā būs būtiski satiksmes ierobežojumi, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi aktuālajām izmaiņām sabiedriskā transporta kustībā.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība