Liepājā zināms nedēļas pašvaldības darbu plāns

Būvdarbu tehnika un satiksmes ierobežojuma zīme uz pilsētas ielas Liepājā.

Autors: ikdiena.lv redakcija

Liepājā no 1. līdz 7. jūnijam paredzētas pašvaldības komisiju sēdes, iedzīvotāju pieņemšana, sporta sacensības, kultūras notikumi un vairāki pilsētvides uzturēšanas darbi. Daļa pasākumu notiks Peldu ielā 5 un Rožu ielā 6, bet būvdarbu zonās autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Pašvaldības sēdes un pieņemšanas

Pirmdien, 1. jūnijā, plkst. 17.00 Peldu ielā 5, 110. telpā, plānota Administratīvās komisijas sēde. Tajā pašā dienā Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš attālināti piedalīsies RTU Liepājas Attīstības padomes sēdē.

Otrdien, 2. jūnijā, plkst. 9.30 notiks iedzīvotāju pieņemšana pie Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa. Dienas gaitā paredzēta arī Nekustamo īpašumu jautājumu komisija, pieredzes vizīte ar Vidzemes plānošanas reģiona, Limbažu un Saulkrastu pašvaldību pārstāvjiem, kā arī Bērnu lietu apakškomisija.

Trešdien, 3. jūnijā, darba kārtībā būs publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumu izskatīšana, Sociālo lietu komisija, Iepirkumu komisija tiešsaistē un Sporta komisija Rožu ielā 6. Gunārs Ansiņš Rīgā piedalīsies Latvijas Pašvaldību savienības paplašinātajā valdes sēdē ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu.

Kultūra, sports un kopienu pasākumi

No 1. līdz 7. jūnijam Graudu ielas 36/38 skatlogos būs skatāma Nodibinājuma “Liepāja 2027” laikmetīgās mākslas izstāde “Mierā!” Liepājas skatlogos.

Liepājā zināms nedēļas pašvaldības darbu plāns

Ceturtdien, 4. jūnijā, paredzēts Liepājas atklātais čempionāts sporta vingrošanā un Liepājas Jaunatnes kauss vieglatlētikā U14 grupai stadionā “Daugava”. Piektdien sāksies Latvijas Republikas kauss mākslas vingrošanā, bet no 5. līdz 7. jūnijam LOC stadionā “Olimpija” notiks bērnu un jauniešu futbola turnīrs “Dobrecova kauss”.

Sestdien, 6. jūnijā, Rucavā plānots “Liepāja 2027” kopienu programmas “Kaimiņu būšana” pasākums “Kopā pie maizes galda”. Pieteikšanās norādīta pa tālruni 26 829 924.

Satiksme un pilsētvides darbi

Liepājas Komunālā pārvalde nedēļas laikā turpinās ielu, ietvju, veloceļu, pieturvietu un peldvietu uzturēšanu. Plānota arī koku vainagu kopšana, bīstamo zaru zāģēšana un pilsētas apstādījumu laistīšana.

Satiksmes ierobežojumi saglabājas O. Kalpaka ielā un Raiņa ielā, kur notiek pārbūves darbi. Darbi turpināsies arī Debess ielā, Pulkveža Brieža ielā un Tvaiku ielā. Pīļu ielā pēc asfalta virskārtas ieklāšanas vēl paredzēta ceļa zīmju uzstādīšana, horizontālo apzīmējumu krāsošana un dokumentu sagatavošana objekta nodošanai ekspluatācijā.

Informāciju sagatavojusi Liepājas Centrālās administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa.

Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Douglas Preston, Lincoln Child – Pendergast #4-5

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Warner Vision Books

Manas pārdomas

Medicine Creek – viena no neskaitāmām ASV mazpilsētām, šī iekš Kanzasas štata, kura tā vien šķiet nenovēršami tuvojas lēnam izmirumam. Lai arī tajā vēl mīt kādi 320 iedzīvotāji, tad starp vērā ņemamākajiem notikumiem gandrīz vai varētu ierindot, cik tālu acis vien rāda, Buswell Agricon konsernam piederošo lielo kukurūzas lauku novākšanu vai Gro-Bain firmas rīkoto ražas festivālu, kurā neviens, kurš zina firmas iekšējo virtuvi un putnu gaļas pārstrādi, neēd to piedāvātos pašu apstrādātos tītarus. Garlaicīgā Medicīnas Krīkas ikdiena krasi izmainās ar vienu vienīgu, bet ne tuvu pēdējo slepkavību, kuras upuris vēl piedevām nav vienkārši pamests, kur pagadās, bet izklāts teatrālā izkārtojumā, kas tā vien liek šausmās satrūkties un gaidīt ļaundara nākošo izgājienu.

Upura izkārtojums, papildus nogalinātā ķermenim vēl piedevām uz senām un ārkārtīgi vērtīgām indiāņu bultām sadurti kraukļi, ka vēl pirms par slepkavību uzoduši mediji un sacēluši tiem ierasto traci, plus izdomājuši sensacinālu skaļus virsrakstus un iesauku ļaundarim, pilsētiņā ierodas sērijas titulnosaukuma tēls, FIB aģents Pendergasts. Lai arī varbūt vien sakritība, ka Pendergasts ierodas tieši tad, kad Medicīnas Krīkas šerifs Dent Hazen izdomājis uztaisīt preses koferenci, bet interesantāk par to, ka Pendergasts ierodas ne ar skaļām fanfarām, lai sāktu mētāt savu ‘’FIB masu un svarīgumu’’, bet gan vienkārši ar starpilsētu autobusu. Pie reizes uz katru sastapto tas atstāj neaizmirstamu pirmo iespaidu gan ar savu bālo un gandrīz vai kārno izskatu, kas varētu radīt maldīgu iespaidu par Pendergasta spēku, gan ar faktu, ka par spīti neizturamai vasaras svelmei, ir ģērbies viscaur melnā uzvalkā, kas šķietami neatstāj pat mazāko sviedru lāsi uz pieres vai citur.

Medicīnas Krīkā visi visus pazīst, vai vismaz tā gribētos domāt, tādēļ jo grūtāk noticēt Pendergasta teorijai, ka slepkava nav kāds nejaušs ceļinieks, kurš caurskrienot būtu spontāni izdomājis kādu noslepkavot. Reizē, jo dienas rit uz priekšu un no šerifa vai tā palīga turpina nākt vien tukšas un jau vairākkārt dzirdētas frāzes, jo sakāpinātākas paliek iedzīvotāju emocijas, kad pat svētdienas mises dievkalpojums nav droša vieta, kas liegtu emociju mutuļiem nepāraugt roku izvicināšanā un neapdomīgos izteikumos.

Bet kā jau katram kārtīgam detektīvam, tad arī Pendergastam nepieciešams palīgs, kuru tas starp mazpilsētas iedzīvotājiem atrod jaunas Corrie Swanson veidolā. Jauniete, kura tā vien alkst pabeigt vidusskolas pēdējo gadu, lai tālā aizmirstībā uz neatgriešanos varētu pamest gan nožēlojamo mazpilsētu kā tādu, gan tās māti alkoholiķi. Korijas palīdzība Pendergastam varbūt nevirza sižetisko darbību uz priekšu tik vētraini, lai Pendergasts būtu iedvesmots viņu no īslaicīgas asistentes nolīgt arī pēc šīs izmeklēšanas, bet caur Korijas tēlu, kā arī citu tēlu kā šerifa palīgs Teds vai vēl pie dzīvības esošās mazpilsētās laikraksta īpašnieka un žurnālista Ludviga pērspektīvām, autoriem Douglas Preston un Lincoln Child izdodas gana labi radīt iespaidu par dzīvi un apstākļiem Medicīnas Krīkā gan pirms sižeta aizsākšanās, gan tās laikā.

Atmosfēra Medicīnas Krīkā pati par sevi mazpamazām Still Life With Crows laikā kļūst par atsevišķu tēlu. Kas gan motivē ļaundari tik pēkšņi sāk savu teroru? Kāds gan būtu tā galamērķis, ja tāds bez nosacīti vienkāršas vardarbības maz ir? Kā viens no kārajiem un varbūtējiem ieganstiem tiek piedāvāts fakts, ka Medicīnas Krīka reizē ar citu, drusku lielāku kaimiņu mazpilsēti Deeper ir kā divi pēdējie kandidāti Kanzasas universitātes ĢMO kukurūzas eksperimentālajiem laukiem. Lai arī sākumā plānotā teritorija ir salīdzinoši maza, tad veiksmes gadījumā var sekot ne viens vien un līdzi tiem investicījas ne tikai lauksaimniecībā.

Un lai nebūtu garlaicīgi papildus citām baumām iedzīvotāji nespēj nepieminēt pagātnes slaktiņu no tāltālā 1865.gada 14.augusta, kad indiāņi atriebj un atdara baltajiem to nežēlību un ar to saistītu ‘’lāstu’’, kurš, kas zina, varbūt vēl dzīvs un aktīvs, izpausties spējīgs vēl šobaltdien.

Brīžiem autori nespēj nepiešķirt Pendergastam drusku holmiskas novērošanas un izmeklētāja spēju talantus, kas visvairāk izpaužas epizodē, kad galvenais tēls izmanto ‘’Mind Palace’’ prāta tehniku, kas tam ļauj ne tikai ieslīgt paša atmiņās, bet pat drusku uz maģisko vai pat paranormālo elementu pusi piekļūt vēsturiskām atmiņu ainām, kurām tas citkārt nekādīgi nevarētu būt bijis par liecinieku. Bez šī drusku kā no gaisa nokritušās informācijas, Pendergasts kā detektīvs un izmeklētājs savā manierismā, kas gan dažam labam kā vietējam šerifam var šķist gana kaitinošs, lai novērstu uzmanību no galvenā, bet lasītājam būs pietiekami saistošs un atmiņā paliekošs, lai būtu jo interesantāk turpināt seko tā piedzīvojumiem iekš Brimstone.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad eksluzīvā daudzdzīvokļu namā tiek atrasts brutālos apstākļos miris Džeremijs Grovs, nav jābrīnās, ka pat labākie Ņujorkas detektīvi ar vislielāko pieredzi ir neizpratnē, kā racionāli un loģiski izskaidrot tā nāves apstākļus, lai varētu ar izmeklēšanu virzīties uz priekšu. Atliek vien par to visu padzirdēt tabloīdu presei, kura var sākt berzēt rokas un domāt sensacionālus virsrakstus, lai uzkurinātu sabiedrību un pārdotu pēc iespējas vairāk laikrakstu.

Par laimi, vainīgā noskaidrošanas labad upura nāves apstākļi ir gana mistiski un pat šķietami pārdabiski, lai tiktu piesaistīta FIB aģenta Pendergasta uzmanība, kuram šāda tipa slepkavību īpatnējības nebūs pirmās tās karjerā un šīs sērijas ietvarā. Pendergasts savos izmeklēšanas centienos nav viens arī sērijas piektās Brimstone grāmatas ietvaros, un ja iepriekšējā tam vajadzēja meklēt palīdzību no vietēja civilā, tad šoreiz palīdzīgu roku, padomu un cita veida atbalstu sniedz sērijā jau manīts sekundārais tēls – Vincent D’Agosta.

Vincents sērijā atgriežas drusku sašļucis, jo, kad iepriekš to manījām, Ņujorkas policijas seržants izlēma pielikt savai profesionālajai karjerai punktu, lai izmantotu iekrāto pieredzi un aizsāktu rakstnieka karjeru, turklāt vēl pārceltos ar sievu un dēlu uz Kanādu. Diemžēl izsapņotie panākumi dzīvē neīstenojas un sūri, grūti sarakstītie darba augļi labvēlīgu augsni ar dižpārdokļu pānākumiem neatrod. Jauns ‘’diemžēl’’, kad nākas atgriezties ASV, bet agrākajā ieciknī tam vieta vairs neatrodas un nākas pieņemt zemāku posteni mazāk prestižā apgabalā, bet papildus tam sieva vairs nevēlas pārcelties atpakaļ un papildus tam patur dēlu pie sevis audzināšanā. Pendergasta iesaistīšanās slepkavībās un Vincenta piesaistīšana tam nāk kā ilgi gaidīts un cerēts glābiņš, lai varētu mēģināt izrauties uz augšu pa jaunam.

Nav gan ilgi jāgaida līdz Džeremija aizsaulē pievienojas jauns un tikpat, bet ne gluži viens pret viens vienādos apstākļos miris Naidžela personāžs. Ja vēl tos un vēl divus tēlus savstarpēji nevienotu vāja, bet tomēr eksistējošas pagātnes kontakta saikne un pazīšanās, jaunais upuris tā vietā, lai dotu jaunus pavedienus un pieturpunktus, kuri palīdzētu tikt līdz paredzami vēlamajam iznākumam, bet drīzāk tieši visu saduļķotu vēl vairāk, ka pat Pendergasts nespētu saprast, no kuras puses vēji pūš. Vēl jo vairāk, ja starp paziņām dažs labs ir no augstāku sabiedrības slāņu aprindām, vai vismaz viņam ar savu bagātību tā gribētos domāt, lai būtu šis tas dikti slēpjams.

Lai nesamaitātu lasīšanu, ja nu kas, tad tomēr droši būs atklāt, ka gan viena, tā otra nāve liek aizdomāties par reliģiskiem tematiem, par Dieva dusmām un pat varbūtējām apokaliptiskām kataklizmām, kad jau varētu šķist, ka vienkārša grēksūdze un sastrādātā nožēlošana vairs nelīdzēs. Ik pa brīdim autoru duets sniedz skatpunkta ieskatu no New York Post žurnālista Bryce Harriman, kurš uz šīm slepkavību reportāžām un arīdzan sakāpinātu dramatismu cer iegūt gana lielu prestižu, lai tiktu prestižāka NY Times pamanīts.

Bez žurnālista un bez galvenajiem Pendergasta un Vincenta tēliem, skatpunkts periodiski tiek slepkavībām un izmeklēšanai paralēlam sižetam, kura galvenais tēls ir kāds ar izteiktiem mesijas kompleksiem sirgstošs mācītājs Wayne Paul Buck. Mācītājs, kura rokās vien sagadīšanās pēc, esot Oklahomas štatā, ne tikai nonāk attiecīgais laikraksts, bet arī pamana pieminētā žurnālista rakstu, lai kā bulta steigtos uz Ņujorku un kļūtu par tur līdz tam neorganizētas pulcēšanās vizuālo un arīdzan runas līderi. Pulcēšanās, kas draud pāraugt par kaut ko bīstamāku un pilnīgi ar slepkavībām nesaistītu, ja netiks laicīgi izklīdināti.

Salīdzinoši ar iepriekšējo Still Life With Crows šī Brimstone nespēja tik labi sižetiski un tematiski aizraut. Varbūt drusku pie vienas reliģiskais grāmatas aspekts, varbūt arīdzan lielpilsētas un pat nedaudz internacionālais vēriens salīdzinoši ar lauku vides mazpilsētu, bet tā vai tā tas gan nenozīmētu, ka Brimstone salīdzinoši ar citiem žanra līdzgaitiniekiem būtu nopeļams.

Krāsu un skaņas nākotne ir klāt: Sony iepazīstina ar BRAVIA® 9 II un BRAVIA 7 II RGB televizoriem, kā arī ar BRAVIA Theatre Trio

Sony prezentē savus pirmos True RGB BRAVIA televizorus, kas aprīkoti ar individuāli vadāmiem RGB LED, jaunu, unikālu pretatspīduma ekrānu, kā arī nākamās paaudzes kinozāles sistēmu, kas izstrādāta, ņemot vērā nozares ekspertu ieteikumus. Sony turpina būt uzticīgs “Cinema is Coming Home” (Kino ienāk mājās) principam, ieviešot divus BRAVIA® True RGB televizorus – jauno flagmani BRAVIA 9 II un BRAVIA 7 […]

Narkotiku apkarošana

Narkotiku apkarošana

Jēzus paradīzē sapulcina savus mācekļus un saka: Cilvēkus uz Zemes piemeklējusi liela nelaime – viņi lieto narkotikas! Mums jāpalīdz viņiem atbrīvoties no šīs nelaimes! Taču,

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Uz drīzu redzēšanos, skola!

The post Uz drīzu redzēšanos, skola! appeared first on Jaunogres pamatskola.

Kāpēc skrienot sāp sāns

Kāpēc skrienot sāp sāns

Skriešanas laikā sāpes sānā ir bieža problēma gan iesācējiem, gan pieredzējušiem skrējējiem. Tās var parādīties pēkšņi, izjaukt jūsu treniņu un...

The post Kāpēc skrienot sāp sāns appeared first on Hitnet.lv.

Autokross: Nedēļas nogalē Eiropas autokross Mūsā!

Šajā nedēļas nogalē Eiropas autokrosa čempionāts turpināsies ar otro posmu Mūsa Raceland trasē Bauskas pusē. Uz starta arī vairāku Latvijas braucēji, kuriem katram ir savs uzdevums gaidāmajā cīņā. Latvijas posms seko pēc čempionāta tradicionālā starta Vācijā, kur Zēlovas trasē Ervins Grencis SuperBuggy klasē droši tika finālā, vēlāk gan piedzīvojot izstāšanos, bet CrossCar klasē Markuss Ūtēns  Lasīt visu

Selfiji, pašiņi un pašportrets

Latviešu valodā ir ļoti foršs, skanīgs, saprotams un precīzs vārds — pašportrets. Pilnīgi nevajadzīgi un nelietderīgi jau otro desmitgadi mēs cenšamies latviešu valodā ieviest tam dažādus neveiklus aizvietojumus. Es par to jau biju paguvis papukoties 2013. gadā, tad nu tagad paklaigāšu pret debesīm vēlreiz.

Pašportrets.

The post Selfiji, pašiņi un pašportrets first appeared on Mr. Serge.

16 dāvinātas kara lidmašīnas

Zviedrija ziedos Ukrainai 16 C/D modeļa Gripen kara lidmašīnas. Tiks sāktas arī sarunas par jaunākā modeļa Gripen E pārdošanu. Paredzēts ražot ap  100–150 lidmašīnu par kurām Ukraina maksās ar ES aizdevumu. (SvD) Zelenskis aicinājis ASV Kongresu un Trampu piegādāt ukraiņiem vairāk munīcijas. Lūgums attiecas uz munīciju, kkuru izmanto Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmai. (TT) The Guardian ziņo, […]

Klusuma balss

Īsta dzirdēšana prasa klusumu.

Mūsdienu cilvēks dzīvo pastāvīgā troksnī. Tas nav tikai fizisks skaņu fons – tas ir nepārtraukts ārējo stimulu plūdi, kas cenšas aizpildīt katru brīvo mirkli. Ziņas, kas mainās ik pēc dažām stundām, ekrāni, kas spīd pat naktī, sarunas bāros, kurās vārdi plūst kā alkohols – skaļi, tukši un ātri aizmirstami. Šis troksnis šķiet nekaitīgs, taču tas mūs pamazām atšķir no paša sevis.

1000065627.png

Kaut kas sāk mainīties. 

Kad ārējais troksnis tiek samazināts, notiek kaut kas paradoksāls. Sākumā iestājas neērtums. Klusums liekas tukšs, gandrīz draudīgs. Prāts, kas pieradis pie pastāvīgas barošanas, sāk meklēt stimulu. Taču ja mēs izturam šo pirmo diskomfortu, kaut kas sāk mainīties. 

Jo mazāk ārējo balsu, jo skaidrāk kļūst dzirdama sava. Tā nav dramatiska, skaļa balss. Tā ir klusa, gandrīz čukstoša. Tā runā caur mierīgām domām, caur pēkšņiem atziņas mirkļiem, caur sajūtām, kas parādās tikai tad, kad neviens cits neuzstāj uz tavu uzmanību. Šī balss zina, kas tev patiešām svarīgs. Tā atceras, kas tu biji pirms pasaule sāka tev stāstīt, kas tev jābūt.

Parādās fokuss.

Kad cilvēks atsakās no liekām ziņām, no vakara TV fona, no skaļiem un bezjēdzīgiem pasākumiem, kur mērķis ir tikai nogalināt laiku, notiek interesanta pārmaiņa. Fokuss, kas agrāk bija izkaisīts simt virzienos, sāk savilkties. Domas kļūst lēnākas, dziļākas, kā upe, kas pārstājusi būt strauja un sekla. Tās vairs nelec no vienas tēmas uz otru kā apdullināts kukainis. Tās sāk plūst.

Klusumā parādās telpa.

Telpa pārdomām, kas nav reaģēšana, bet radīšana. Telpa emocijām, kuras iepriekš tika noslāpētas ar nākamo stimulu. Telpa tam, lai vienkārši būtu – bez nepieciešamības kaut ko patērēt vai izrādīt.

Nav nejauši, ka daudzi lielākie domātāji un mākslinieki meklēja vientulību. Ne tāpēc, ka nīda cilvēkus, bet tāpēc, ka saprata: īsta dzirdēšana prasa klusumu. Kad ārpasaule klusē, iekšpasaule sāk runāt. Un šī saruna ir vissvarīgākā, jo tikai caur to mēs varam saprast, kas mēs esam ārpus visām lomām un ārējiem spriedumiem.

Brīvība izvēlēties, ko klausīties.

Mēs bieži baidāmies no šī klusuma, jo tas liek saskarties ar sevi. Taču tieši tajā saskarsmē slēpjas brīvība. Brīvība izvēlēties, ko klausīties. Brīvība dzīvot nevis reaģējot uz pasaules trokšņiem, bet vadoties pēc savas iekšējās kompasas.

Spēja izslēgt troksni.

Varbūt īstā greznība mūsdienās nav vairāk informācijas vai vairāk izklaides. Varbūt tā ir spēja izslēgt troksni un palikt kopā ar sevi – mierīgi, skaidri un pilnībā klātesoši. Jo tikai tad mēs beidzot sākam dzirdēt to, kas vienmēr bijis klāt – savu paša dziļāko balsi.

Bez hokeja. Bez TV. Bez ziņām. Bez politikas. Bez opija tautai. Bez liekā. #200

"Pieregulējam Latvijas apokalipses pulksteni. Kulbergs ir mīkstais"

Vai var gaidīt vismaz vēl vienu mierīgu vasaru? Un vai no Andra Kulberga un viņa valdības var gaidīt jebkādus izlēmīgus un apņēmīgus lēmumus? Par to – šī Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas saruna.

Manas saknes ir debesīs

Par Zentas Mauriņas grāmatu, kurā apkopotas viņas pēdējos mūža gados tapušās piezīmes, ieinteresējos caur apvedceļiem, kā tas bieži mēdz ar mani notikt. Stāsts ir sekojošs (sekos gana garš un izvērsts, nekādi ar šo grāmatu nesaistīts, sānsolis): šajā pavasarī viesojās kāds profesors no Austrālijas, kas veido materiālu par kādu no Latvijas nākušu ebreju pāri: Doļu un Rozu Ribušiem. Uzvārdam Ribušs ir kopīgas saknes ar maniem senčiem Rivošiem, taču nekādu tiešu saikni, kas vienotu manus un Doļas Ribuša senčus, atrast nav izdevies. Tomēr pērn es tikos ar Latvijā iebraukušu Doļas brāļa mazdēlu, un šis tad manu kontaktu piespēlēja tam profesoram. Doļa Ribušs gan Rīgā, gan vēlāk Austrālijā darbojās teātrī (un teātra dēļ viņš arī ir gana ievērojams, lai kāds par viņu rakstītu), tad nu es uzskatīju par savu pienākumu savākt visus materiālus, ko par šo cilvēku rakstīja avīzēs Latvijā (viņš ar sievu uz Austrāliju emigrēja divdesmito gadu sākumā). Kādā brīdī pārbaudīju - ko var atrast digitalizētajās grāmatās. Un tur izrādījās, ka Doļas sievu Rozu grāmatā "Manas saknes ir debesīs" piemin Zenta Mauriņa savā grāmatā "Manas saknes ir debesīs" (un vēl vienā, kura nav digitalizēta), jo viņas bijušas klasesbiedrenes un draudzenes ģimnāzijā Liepājā. Protams, profesors šo faktu zināja jau iepriekš, bet man tas šķita gana interesanti, lai izlasītu visu šo grāmatu, kura turklāt izrādījās fiziskā eksemplārā pieejama Šampētera bibliotēkā. Grāmata ir daļēji dienasgrāmatas formā, taču, kā jau tas Mauriņai raksturīgi, liela daļa satura ir pārdomas par dzīvi, nāvi, cilvēces būtību un tā tālāk, un ne tik ļoti - par ikdienas rūpēm un raizēm, lai gan arī to, protams, netrūkst. Kā nekā Mauriņas dzīve nekad nebija bijusi viegla, bet mūža nogalē - it nepavisam nē, jo īpaši - pēc viņas vīra Konstantīna Raudives nāves. Sava vieta šajā visā atvēlēta arī paša Konstantīna pētījumiem. Vai man te vajadzētu kaut kā atklāt savu viedokli par "elektronisko balsu" fenomenu? Izrādās, rakstot par <a rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/Peteris-Zeile-Konstantins-Raudive">biogrāfisku darbu par Raudivi</a>, esmu par šo jau izteicies, bet tagad jāatzīst, ka varbūt tajā reizē mani tik ļoti bija nokaitinājusi Zeiles grāmata, ka biju pārāk kritisks. Nē, es neesmu kļuvis par parapsiholoģijas adeptu un visticamāk tur viss ir vēlamā uzdošana par reālo, bet - sasodīts, par ko gan tu vispār vari būt pārliecināts šajā pasaulē. Un tam, protams, nav sevišķas saistības ar "Manas saknes ir debesīs". Raksturīgi Mauriņas - domātājas - grāmatām, šeit ir gana daudz spilgtu frāžu, kurām nonākt grāmatās ar atziņu apkopojumiem, un arī manas bibliotēkas eksemplārā bija daudz pasvītroto vietu, bet man kaut kā mīlestība pret šādu frāžu izrakstīšanu ir zudusi, līdz ar to neko nepārrakstīju, mani vairāk saistīja reālās dzīves grūtības un to pārvarēšana, Mauriņai raksturīgā ticība labajam cilvēkos, un tomēr to pavadošā regulārā vilšanās un ne pārmērīgi augstas ekspektācijas pret apkārtējo pasauli. Un, protams, viņas neiedomājamais garīgais spēks, turpinot uzstāties ar lekcijām līdz pat pašām mūža beigām, par spīti ierobežotajām kustībām, par spīti mūžīgajām sāpēm, tā misijas apziņas, kas viņai bija. Un viena būtiska detaļa, kas man diezgan derdzas mūsdienu realitātē. Mauriņa pilnīgi noteikti bija antikomuniste, ļoti negatīvi noskaņota pret visu padomisko, bet tas viņai netraucēja apjūsmot Dostojevski, popularizēt Solžeņicinu (kurš gan jāatzīst, ka mūža nogalē pārgāja tumšajā pusē), un noteikti - nedēmonizēt valodu, kurā šie cilvēki rakstīja. Jā, man pašam joprojām kopš 2022. gada absolūti nav vēlmes lasīt grāmatas krievu valodā, esmu vien pāris šo vairāk kā četru gadu laikā izlasījis, bet es taču saprotu, ka ne jau Dostojevskis ar raķetēm apšauda Ukrainu. Bet, kā jau teikts - šobrīd man Dostojevskis tāpat nav vajadzīgs. Nekas sakarīgs no šī apraksta man nav izdevies, droši vien nemēģināšu sevi lauzt un atrast kādas vērtīgas atziņas. Kā jau teju visas Mauriņas grāmatas, "Manas saknes ir debesīs" ir lasīšanas vērta grāmata, humānisma vērtībām atbilstoša. Un, pēcnāves izdevumam - tāda, par kuru tu tik ļoti nejūti, ka autorei nav bijis iespējas darbu pabeigt. Bet tā noteikti nav vērtīgākā viņas grāmata vai tāda, ar kuru vajadzētu uzsākt pazīšanos ar Mauriņas darbiem.

Astronomijas Skola: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 5. decembrī plkst.17:00. Temats: Kā tiek pārklāti ESO teleskopa spoguļi?

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===