Jauns uzlādes algoritms varētu izglābt neskaitāmus akumulatorus

Jauns pētījums, kas publicēts Advanced Energy Materials žurnālā, parāda, ka vēl neesam izsmēluši visas esošās akumulatoru tehnoloģiju iespējas. Pētnieki atraduši iespēju dubultot akumulatoru dzīvi, atliek vien izmanīt to, kā akumulatori tiek lādēti.

Uzlabotā lādēšanas pieeja slēpjas pulsējošā uzlādes algoritmā, kas pamatīgi atšķiras no šobrīd izmatotās pieejas dažādu ierīču akumulatoru uzlādē. Šobrīd akumulatoru uzlādi nodrošina konstanta strāva un spriegums, šie parametri gan tiek mainīti atkarībā no akumulatora uzlādes līmeņa, bet ne par to ir stāsts.

Pētnieki norāda, ka konstanta strāva un spriegums akumulatoram rada mehānisku un ķīmisku nolietojumu, ko var būtiski samazināt, ja tiek izmatots pulsējošs uzlādes algoritms. Šāda pieeja tiek salīdzināta ar cilvēku pūli, kas mēģina tikt caur šaurām durvīm – ja visi spiežas vienlaikus, nekas labs nav gaidāms. Pa bariņiem cilvēku plūsma ātrāk tiktu cauri.

Labā ziņa ir tā, ka jaunā tipa uzlādes algoritms būtu pielietojams jau esošām akumulatoru tehnoloģijām. Atliktu vien pielāgot uzlādes kontrolierus.

Jauns azimuts

vara bungas: Svētki nosvinēti. Priekšā skarbā ikdiena gatavojoties ne mazai varbūtībai, ka šis bija pēdējais US militārās palīdzības sūtījums UA, ja ne vispār, tad apjoma ziņā. Trklāt venalga kurš vinnēs US prezidenta vēlēšanās, jo UA tuvāk 2026.gadam radīsies neatrisināma problēma ar perosnālu. Eiropai neizdosies atpirkties, ierasti nomētājot problēmu ar naudu. Var nākties iesiastīties ar dzivo spēku, sākumā tie būs kaujas lidotāji un speciālo operāciju spēku operatori, vēlāk viss štābu speciālistu spektrs un tad PD kājnieki. Šobrīd meinstrīma rakstu retorika pamazām maina kursu:

[..] European leaders cannot afford to let American political dysfunction dictate European security. They must seriously contemplate deploying troops to Ukraine to provide logistical support and training, to protect Ukraine’s borders and critical infrastructure, or even to defend Ukrainian cities. They must make it clear to Russia that Europe is willing to protect Ukraine’s territorial sovereignty. Accepting the dire reality of the situation in Ukraine and addressing it now is better than leaving a door open for Russia to accelerate its imperial advance.[..]

avots

RU gadā tērē karam mazāk nekā ieņem no ogļūdeņražu tirdzniecības (ap 100 mljrd USD), par 5K USD mēnesī rekrūšu – pašnāvnieku netrūkst, rūpniecības jauda 4 mln artilērijas šāviņu gadā ļauj RU turpināt karu līdz UA spēku izsīkumam. Kad tas iestāsies (2-3 gadi), karā UA negribot būs jāiesaistās Eiropas armijām, jo tā ir maksa par Rietumu neizlēmību pirmajā kara gadā, kā arī visos nākamajos. Tas , protams, pie nosacījuma, ka US atstādinās sevi no Brīvās Pasaules līdera lomas un pievērsīsies MAGA vai būs aizņemti ar pilsoņu karu.

Vācijas pēcgarša

Esam mājās pavadījuši jau vairāk nekā diennakti, un ikdienas darbi paspējuši saklupt krāgā kā izsalkušas blusas. Tad nu pielikšu īsu punktu mūsu Vācijas izskrējienam, lai tas nepaliek “gaisā karājoties”. “Tulpes nav manas mīļākās puķes”, šķirojot fotogrāfijas, paziņoju Eduardam. “Bet kā, tu taču par tām vēl vakar tik ļoti sajūsminājies!”, šis brīnās. Tā ir. Raugoties botāniskā...

The post Vācijas pēcgarša appeared first on Mugursoma.lv.

Elektriskais “geļiks” ierodas ar četriem elektromotoriem un solījumiem, ka tas ir labāks nekā parastais modelis

Vācu autoražotājs Mercedes oficiāli prezentējis jauno, pilnībā elektrisko G-klasi, kompānijai solot, ka izstrādes procesā nav pieļauti kompromisi un elektriskais auto esot pat labāks nekā G-klase ar iekšdedzes dzinēju. Lai arī izstrādes laikā šo modeli zinājām kā EQG, galaversijā tas ir vienkārši G580. Proti, Mercedes mainījuši auto nosaukumu stratēģiju, elektriskajiem modeļiem pamazām atsakoties no EQ apzīmējuma.

Lai arī vismaz dizainā elektriskā versija no parastā modeļa atšķiras minimāli, Mercedes paveicis lielu darbu, lai efektivizētu aerodinamiku. Iespēju robežās, protams. Pārstrādāta A statne, aerodinamiski veidots motora pārsegs un vēl daži sīkumi nozīmē, ka G580 aerodinamiskās pretestības koeficents ir Cd 0,44. Tas, protams, ir tālu no ideāla, jo, ja runājam par tiešām aerodinamiskām mašīnām, tām šis koeficents svārstās ap 0,20, pat zemāk. G-klase nosaukt par aerodinamisku auto, protams, nav iespējams. Tiesa, tas tik un tā ir ir labāk nekā parastajai versijai (0,48), nemaz nerunājot par iepriekšējo paaudzi (0,53).

“G-klase ir un paliek G-klase. Tas nav tikai nosaukums vai skaņa. Mūsu mērķis bija panākt, lai piedziņas sistēma strādā bez kompromisiem un nodrošina bezceļu spējas,” saka Manuels Urstegers, cilvēks, kurš bija atbildīgs par elektrisko piedziņas sistēmu Mercedes G-klasei.

Auto aprīkots ar četriem elektromotoriem, pa vienam katram ritenim, kas attīsta 579 zirgspēkus un piedāvā iespaidīgu 1165Nm lielu griezes momentu. Šie elektromotori speciāli izstrādāti šīs mašīnas vajadzībām un katram no tiem ir atsevišķa divu pārnesumu ātrumkārba. Urstegers norāda, ka sarežģītā jaudas agregātu sistēma izstrādāta tieši šai mašīnai un tā nebūs pieejama citiem Mercedes modeļiem. “Tas bija sarežģīts projekts, bet izpildījām visus mūsu mērķus un šis auto bezceļu apstākļos ir labāks nekā parastā G-klase,” saka Mercedes pārstāvis.

Ieskrējiens līdz 100km/h tiek veikts nepilnās piecās sekundēs, bet tieši spējas bezceļos esot bijis viens no galvenajiem atslēgas uzdevumiem auto attīstības laikā. Auto aprīkots ar “low-range” pārnesumkārbu, kā arī tas spēj šķērsot ūdens šķēršļus līdz pat 85 centimetru dziļumā. To iespējams darīt, jo visi elektriskie agregāti ir pienācīgi izolēti. Šāds ierobežojums pastāv tikai tāpēc, ka to ierobežo uzlādes spraudņa augstums un atrašanās vieta.

Mašīnai ir vēl vairākas tieši bezceļiem domātas papildfunkcijas – priekšā novietotās kameras demonstrē attēlu multimediju ekrānā, kas ļauj ērtāk ieraudzīt un pārvarēt šķēršļus. Tāpat mašīnai ir “G-Turn” – šī funkcija ļauj griezties uz vietas, ap savu asi, kā arī citas stūrēšanas īpatnības, tieši ar domu par braukšanu bezceļu apstākļos.

Automašīna izmanto 116kWh akumulatoru, bet akumulatoru pakas speciāli veidotas šim auto, lai tās integrētu šasijā kā strukturālu elementu. Tehniski akumulators ir identisks tam, kas tiek izmantots EQS, nodrošinot ātrās uzlādes iespējas ar jaudu līdz pat 200kW, savukārt ar pilnībā uzlādētu mašīnu WLTP ciklā var nobraukt ap 470 kilometriem. Lai pasargātu akumulatoru, izveidota speciāla aizsargplāksne auto apakšā. Auto gan ir diezgan gruntīgs un smags – tā pašmasa ir iespaidīgi 3085 kilogrami. Sākumcena Vācijā ir no 140 tūkstošiem eiro.

Ja gribi sasmīdināt Dievu. Ceļojums uz Itāliju. Leko, Tirano un Šveice

No Bergamo devāmies prom ar autobusu, kas veda uz Ponte San Pietro. Apdzīvota vieta, kas nes "Svētā Pētera tilta" nosaukumu, šķiet vismaz mazliet dīvaina, un kaut kādā mērā man pat ir žēl, ka mums nesanāca to apskatīt (pilsētas statusa šai vietai gan nav, tomēr šajā tiltā dzīvo vairāk kā 10'000 cilvēku), bet gan pārkāpt nu jau īstā vilcienā, nevis tikai autobusā, kas pilda vilciena funkcijas (mūsu pseido vilciens tikām bija paspējis nobraukt gar vismaz vienu dzelzceļa staciju, kurā neviens no autobusa neizkāpa un neviens tajā arī neiekāpa). Mūsu dienas galamērķis bija pilsēta ar lielisku nosaukumu Tirano, taču ceļā pavadāmais laiks (teju trīsarpus stundas) šķita pārāk liels, lai tādu veiktu bez kārtīgas pieturvietas, tālab biļetes bijām nopirkuši nevis līdz Tirano, bet gan tikai līdz Leko (Lecco). Šī pilsētiņa, kas atrodas Komo ezera dienvidaustrumu galā, varbūt nav super labi zināma, tomēr tieši šobrīd tā ir salīdzinoši aktuāla, jo tās futbola komanda Calcio Lecco 1912 pirmo reizi piecdesmit gadu laikā ir tikusi pēc spēka otrajā Itālijas līgā. Tas gan nav uz ilgu laiku, jo uz šī teksta rakstīšanas brīdi "Lecco" saglabā vien teorētiskas iespējas savu vietu šajā līgā saglabāt arī nākamajai sezonai, tomēr vismaz vienu gadu tā ir pavadījusi vienā kompānijā ar tādām patiešām slavenām komandām kā "Parma", "Palermo", "Sampdoria" un citām. Patiesībā, pat ja mēs būtu gribējuši uzreiz braukt uz Tirano, mums tāpat būtu nācies pārsēsties, jo vilcieni no Bergamo (šobrīd - no Svētā Pētera tilta) nemaz tālāk par Leko nebrauc. Lai vai kā, kāpām ārā no vilciena un devāmies skatīties, ko tad tā Leko mums varēja piedāvāt. Vienu tā nepiedāvāja, bet izrādījās, ka tas nebija kritiski - proti, dzelzceļa stacijā nebija atrodama bagāžas glabātava, līdz ar to nācās vien pa pilsētu staigāt ar mugursomām. Par laimi vienīgā kaut cik smagā no tām bija manējā, līdz ar to - varēja dzīvot. Vēl jo vairāk, kad no somām izņēmām Jurģa skrejriteni un ķiveri. Jā, tas bija bijis sarežģīts lēmums - ņemt Jurģim līdzi personīgo transporta līdzekli vai nē, bet bijām izlēmuši, ka šādā veidā ar viņu kopā varēsim pieveikt vismaz drusku lielākus attālumus. Uzreiz uzslavēšu mūs par šo izvēli - sākot ar Leko, Jurģis gandrīz visu laiku pārvietojās ar skrejriteni, turklāt itin bieži nevis brauca, bet tika stumts kā koferis uz ritentiņiem, kas noteikti ir ērtāks veids, nekā viņu nest, kas apstākļos, kad tev jau ir 15kg mugursoma, nav sevišķi patīkami, un viņa ierosinājums: "Gribu plecos!" vienkārši nav īstenojams. Leko sevi atklāja kā tipisku tūristu pilsētiņu gleznaina ezera krastā - glīta, kopta, ar daudzām vietām, kur kaut ko garšīgu nobaudīt. Mūsu gadījumā izvēle bija vienkārša - ierodoties Itālijā, pirmais, par ko tu iedomājies, ja ir labs laiks, ir saldējums, un tā kā iepriekš mums bija bijusi saskarsme ar lietu un līdz ar to "Gelato" nebija aktuāls, tagad tas tāds kļuva, turklāt bērni nekad jau nelaistu garām iespēju nošmulēt sejas, rokas un, ja iespējams, arī drēbes. Nogājām loku gar ezera krastu, līdz radās sajūta - pietiks, varam doties uz atpakaļ uz dzelzceļa staciju. Tā mēs arī rīkojāmies, bet stacijā mūs gaidīja pārsteigums. Man šķiet, ka kaut kur es šādu paziņojumu biju manījis, tikai apziņā tas nebija nosēdies - bijām uztrāpījuši uz vispārēju dzelzceļnieku streiku. Tiesa, nesaprotu, kālab tas nebija traucējis mums jau ceļā uz Leko, bet šeit stacijā darbinieks mūs informēja, ka tuvākais vilciens uz Tirano kavējot pusstundu un ka nav garantijas, ka tas vispār atnākšot, līdz ar to viņš mums pagaidām neesot gatavs pārdot biļetes. Diži loģiski tas nešķita, jo, atbilstošī vīra teiktajam, pēc kādas pusotras stundas nākamajam vilcienam būtu jānāk, bet ja jau nevar pirkt biļetes, tad nevar. Tā kā vilcienu nesolīja, devāmies prom no stacijas mazliet vīlušies, tomēr ar cerībām, ka pavisam Leko neiesprūdīsim. Jāpiebilst, ka mums bija vitāli svarīgi šajā dienā nonākt Tirano ne tikai tālab, ka tur gaidīja naktsmītne, bet arī tādēļ, ka nākamajā rītā bija gaidāms brauciens ar Alpu vilcienu (vai vismaz mēs tobrīd domājām, ka bija gaidāms). Protams, gan jau bija kādi varianti ar autobusiem, bet tik tālu netikām. Aizgājām uz skvēriņu veikalu zonā, kur nobāzēju Marinu, bērnus un somas, bet pats aizčāpoju līdz pārtikas veikalam, nopirkt kaut ko graužamu it kā ceļam uz Tirano, it kā laika īsināšanai tepat. Pēc tam Marina ieteica man darīt to, ko arī pats biju domājis - aiziet atkārtoti uz staciju, apskatīties, vai tur ir kāds progress vai regress vilcienu jautājumā. Aizgāju, un izrādījās, ka ir gan - mūsu sākotnējais vilciens joprojām kavēja pusstundu, bet tika ziņots, ka tas patiešām atbraukšot, arī biļetes man tagad atļāva nopirkt. Tā tad arī izdarīju, un devos pēc ģimenes. Līdz ar to visa "mēs streikojam!" drāma mums bija rezultējusies tik vien kā pazaudētā pusstundā, lai arī izziņota tā bija daudz vērienīgāk. <picture data-title="Skats uz ezeru no Leko promenādes"><img src="/images/italy2024/tirano02.jpg" alt="Tirano" /></picture> Posms Leko - Tirano man un Marinai vilcienā bija interesants, bērniem - ne tik ļoti. Proti, baigā viņiem interese, ka visu ceļu tavā redzamības zonā ir sniegoti kalni, ja tāpat tavā redzamības zonā ir mobilais telefons, kurā var redzēt tos pašus vecos bērnu raidījumus, kuri jau neskaitāmas reizes skatīti Latvijā. Šī būtu īstā situācija potenciāli sprādzienbīstamākajai šī apraksta daļai - ne reizi vien šī ceļojuma ietvaros mums radās jautājums, vai nākamajos ārzemju braucienos patiešām ir vērts šos jauniešus ņemt līdzi. Šis, cik nojaušu, nav vienkāršs jautājums, un te var lieliski komentēt par tēmu, ka esam draņķīgi bērnu audzinātāji, bet... nu sarežģīti. Tiesa, vēl pērn šajā ziņā viss šķita diezgan ok, iespējams, pārāk ātri šajā reizē bijām padevušies un atļāvuši viņiem piekļuvi ekrāniem, ja tā nebūtu izdarījuši, var gadīties, ka ceļojums būtu aizritējis mierīgāk. Bet nevaru noliegt, ka pārdomas par mūsu izvēlēm radās (vienlaikus atceros, ka ne tik sen braucienu ar mašīnu no Rīgas līdz Berlīnei Ziņģu ģimenes sabiedrībā Estere izturēja bez ekrānlaika, un viss bija ok). Tālab sanāk, ka šis vairāk ir viela pārdomām nākotnei, bez skaidriem secinājumiem un lēmumiem. Tad pienāca Tirano. Šādas pilsētas nosaukumu iepriekš nebiju dzirdējis, un nav jau brīnums - nepilni 10'000 iedzīvotāju, ievērojamākie cilvēki no šīs pilsētas: kaut kāds 16. gadsimta teologs un ievērojama, bet man pilnīgi nezināma feministe un modes dizainere (Roza Dženoni, 1867-1954), jā, un atrašanās vieta pie pašas Šveices robežas, vietā kartē, kur normāli tu pat nejauši neapskatīsies. Taču līdz ar šaursliežu dzelzceļa klātbūtni - mūs ļoti ieinteresējusi vieta. Vēl pirms ierašanās Tirano biju Marinai teicis, ka mums vajadzētu aiziet šajā vakarā precīzi noskaidrot detaļas par nākamā rīta braucienu uz Šveici, bet, netipiskā viņai kārtā, ieraudzījusi, ka Šveices maršruta dzelzceļa stacija atrodas turpat blakus tai, kurā bijām izkāpuši no lielā vilciena, un ir pavisam neliela, Marina pateica kaut ko iz kategorijas - te viss ir skaidrs, nav vērts neko vairāk pētīt, visu no rīta atradīsim, un šis jautājums bija slēgts. Vai pareizāk - tā mēs domājām. Ilgtermiņā varbūt pat labi, ka tā, bet es pat jūtos mazliet aizvainots, ka gadās situācijas, kad vieglprātīga attieksme nenāk no manis. Dzīvoklis mums atradās atkal aptuveni kilometra attālumā no stacijas. Gājiens bija galvenokārt pret kalnu, bet saprātīgā stāvumā. Interesanti sanāca ar iekļūšanu dzīvoklī. Māja, kurā mums bija paredzēta nakšņošana, atradās aiz žoga, bet tā vārtu priekšā kaut ko darbojās ceļa meistari. Gribējām iet iekšā pa vārtiem, bet meistari mums saka - nē, te nevar iet. Pārliecinājos aplikācijā, ka adrese ir īstā, parādīju šiem telefonā. "Ā, nu, labi, tad ejiet iekšā!" Un tad, savukārt, mēģinājām saprast, kā īsti tiksim dzīvoklī. Izrādījās - mums vajadzēja iet atkal pie tiem strādniekiem, jo piekaramā atslēga ar kodu, kura bija jāatver, lai tiktu pie dzīvokļa atslēgas, atradās tieši viņām blakus. Visu šo izdevās nokārtot, un tikām iekšā dzīvoklī. Kas jāsaka par pašu dzīvokli - tas bija riktīgi labs, milzīgs, ar trim guļamistabām, viesistabu ar milzīgu virtuvi un balkonu. Vienu no istabām vienojāmies neizmantot (jo bērni jau var izvandīt pilnīgi visu). Mīnuss šādam dzīvoklim - tā uzturēšana kārtībā prasīja būtiski vairāk laika, nekā gribētos atvaļinājuma laikā. Bērnus, protams, visvairāk interesēja televizors, taču tajā nestrādāja Internets, līdz ar to Netflix vietā viņiem nācās skatīties "Curious George" itāļu valodā, bet šķita, ka arī šis viņiem derēja tīri labi. Mūs tikām iepriecināja tas, ka dzīvoklī, kurā logi bija uz trim debespusēm, katrā no logiem pretī tev vērās sniegotas virsotnes - ne gluži tāds skats, pie kāda esi pieradis Latvijā (lai gan, kad šo rakstu 22. aprīlī, daudzviet Latvijā snieg). Veicām nelielu vakara pastaigu pa Tirano, tiesa, kā izrādījās, ne uz pilsētas vēsturisko centru, bet gan virzienā uz Tirano baziliku - šajā vietā 1504. gadā vietējam iedzīvotājam te parādījusies Dievmāte (jāatzīst, ka Jaunava Marija itin daudz sava brīvā laika kopš Debesbraukšanas, šķiet, pavada, parādoties dažādiem dīkdieņiem), un tad ar nelielu līkumiņu no paugura puses - atpakaļ uz dzīvokli. <picture data-title="Dievmātes parādīšanās vieta priekšā"><img src="/images/italy2024/tirano03.jpg" alt="Tirano" /></picture> Vēl pirms gulētiešanas palaidām nākamās dienas Golfu, kas izrādījās mums labvēlīgs. Tirano ir pagalam maza pilsētiņa un varbūtība uzrauties, ka abi punkti atrodas nepieejamās vietās kalnos ir diezgan reāla, taču punktu mums iedeva uz gājēju/veloceliņa, kas ved ārā no pilsētas gar upi. Šo upi, ja kas, sauc Ada (Adda), tā ir vairāk kā 300 kilometrus gara, un šī brauciena laikā mēs paviesojāmies uzreiz četrās pilsētās tās krastā (Leko, Tirano, Sondrio un Morbenjo). Agrā rīta stundā devos skrējienā uz golfa punktu un mazliet vēl tālāk, šajos apstākļos atrast citu tik līdzenu maršrutu varētu būt grūti - lai arī skrējiens augšup pa upi, protams, mazliet ved kalnā, tas ir absolūts sīkums salīdzinājumā ar jebkuru citu iespējamo skriešanas virzienu, tāpat priekšrocība ir tajā, ka šādā skriešanas maršrutā nemaz nav jādomā par to, kurp tu skriesi, tikai uz priekšu un viss. <picture data-title="Golfa nullpunkts"><img src="/images/italy2024/tirano04.jpg" alt="Tirano" /></picture> Atgriezos dzīvoklī, uzēdām brokastis un es ieskatījos Internetā, lai vēlreiz precīzi pārliecināties par to, cikos mums bija vilciens uz Sanktmoricu. Un ko es noskaidroju - šis vilciens nebūs necikos! Kā atklājās, pirms nedēļas šajā maršrutā bija kaut kas atgadījies (sniega nogruvums vai kas tamlīdzīgs), kā rezultātā uz nedēļu satiksme šajā dzelzceļa posmā bija slēgta, stulbākais - ka nākamajā dienā līnija jau būs vaļā, bet mums tas neko nelīdzēs, biļetes uz citu dienu mainīt nevar. Būtu jauki, ja Rhaetian Railways mani jebkādā veidā būtu mani informējis par šo situāciju (tai skaitā - nedēļu iepriekš mēs pat būtu vēl varējuši visus iespējamos plānus piekoriģēt), bet nevar jau visu gribēt, kā nekā Šveices standartos vilciena biļetes bija praktiski bezmaksas (ap simts eiro no cilvēka), kālab lai par tādiem niekiem satraukt cilvēkus. Bet nu jā - mūsu plāni šai dienai bija sabrukuši, un vēl jutāmies priecīgi, ka taupības nolūkos bijām izvēlējušies nerezervēt nākamo naktsmītni Sanktmoricā, bet atgriezties atkal Tirano, kur tā bija vismaz trīs reizes mazāk dārga. Tomēr izlēmām, ka man jāaiziet uz dzelzceļa staciju, pārliecināties, ka viss ir slikti un lai nesanāk, ka mēs vienkārši palaižam garām notiekošu braucienu. Aizgāju uz staciju, tur visur informācija, ka vilcieni atcelti, biļešu aparāti slēgti (atgādinu - iepriekšējā dienā biju ierosinājis šo jautājumu noskaidrot), bet iznāca pretī darbinieks, lai noskaidrotu, ko vēlos un vai var kā man palīdzēt. Vaicāju: "Visi vilcieni atcelti?" - "Jā, atcelti." - "Tad nekur nevar aizbraukt?" - "Ir autobuss, kas ved uz Pontresinu, no turienes varēsiet kādu gabaliņu izbraukt ar vilcienu posmā, kur tas kursē, tiesa, ne uz Sanktmoricu." - "Ā, nu, ok - eju pēc ģimenes." Jā, tātad gluži pilnīga izgāšanās šī diena nebija, taču arī ne gluži tas sapņu variants, par kuru biju cerējis - slaveno 360 grādu loku, ko veiktu vilciens, mums nebija lemts izbraukt, bet patiesībā arī brauciens ar autobusu bija riktīgi labs. Kā cilvēks, kuram nav intereses par kalnu slēpošanas kūrortiem un kurš arī vispār tā īsti nekad nav bijis kalnos, es noteikti iepriekš nebiju braucis ar autobusu 2000+ metru augstumā cauri sniegiem. Maršruta sākumā Tirano mēs atradāmies aptuveni 500 metrus virs jūras līmeņa, bet augstākais punkts, ko sasniedzām, bija ap 2250 metriem - proti, itin solīds kāpums, un nav brīnums, ka sevišķi ātrs šis brauciens nebija. Skaidrojums, kālab mums nesagāja brauciens ar vilcieniņu, ir spēles "Ticket to Ride" terminoloģijā - lai savienotu Šveici un Itāliju, bija jābūvē tunelis, bet izkrita trīs papildu lokomotīves, līdz ar to - nesagāja... <picture data-title="Slēgtā stacija"><img src="/images/italy2024/tirano05.jpg" alt="Tirano" /></picture> Autobusa galapunkts bija Pontresina - miests Šveicē, par kuru neko neuzzinājām un kuru arī neapskatījām, jo tur mēs tik vien izdarījām, kā pārkāpām no autobusa vilcienā un braucām virzienā it kā atpakaļ uz Tirano, bet diemžēl ne tik lielu gabalu. Patiesībā par vilcienu jāsaka - vismaz šajā posmā tas bija tikai superforšs, bet ne grandiozi foršs - proti, kaut kā bijuu iztēlojies to vēl iespaidīgāku (ko gan varētu ierobežot apstāklis, ka lai arī mēs braucām pa kalniem, tādus super stāvos nobraucienus, kas ir tuvāk Tirano, mums neizdevās piedzīvot), bet tāpat bija lieliska pieredze. Tiesa, ne visiem, jo mūsu jauniešiem interese par apkārtējo bija tik neliela, ka apstākļos, kad nebija Interneta un līdz ar to arī Jūtūbes, Estere telefonā spēlējās ar kalkulatoru. Jā, tas bija tas atslēgas punkts, kas radīja fundamentālo jautājumu: kāpēc tieši bērnus ir vērts vest ceļojumos? Bet vismaz ar mums pašiem šādu problēmu nebija, braucienu patiešām izbaudījām. Sekojot Tirano stacijā saņemtam ieteikumam, no vilciena izkāpām ārā pieturvietā ar nosaukumu Alp Grüm, no kuras paveras lielisks skats uz ledāju. Varēja it kā braukt vēl vienu pieturu tālāk (līdz punktam, kur šajos apstākļos vilcienam bija galapunkts), bet vilciena pavadone teica, ka īsti to darīt neesot vērts, jo tur nekā neesot. Un to viņa mums teica tajā Alp Grüm, kas sastāvēja no stacijas ēkas un skata. Savā ziņā bija pat intriģējoši uzzināt - kas tad ir vietā, kur nekā nav, bet nu labi, patusējām pa Alp Grüm, līdz sagaidījām to pašu vilcienu atgriežamies (ar nelielu nosebošanos, kuras minūtes stacijas informators katrā nākamajā reizē mazliet palielināja). Atgriezām Pontresinā, tur atkal iekāpām autobusā un braucām atpakaļ virzienā uz Tirano. Te jāpiebilst, ka šī sanāca itin kārtīga braukšanas ar sabiedrisko transportu diena, bet šī bija tāda reize, kad nebija sajūtas, ka mēs tikai dirnam mašīnā, kā tas var gadīties, piemēram, braucot no Rīgas uz Varšavu. <picture data-title="Pontresinas dzelzceļa stacija"><img src="/images/italy2024/tirano07.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Acis žilbst no baltuma"><img src="/images/italy2024/tirano09.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="SNlEGS un sniegs"><img src="/images/italy2024/tirano06.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Šis bānis pietiekami negrab"><img src="/images/italy2024/tirano10.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Pie Alp Grüm"><img src="/images/italy2024/tirano11.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Estere mēģina saglābt reputāciju"><img src="/images/italy2024/tirano08.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Vilciens Alp Grüm tuvojas no lejas"><img src="/images/italy2024/tirano01.jpg" alt="Tirano" /></picture> Gluži tik triviāla atgriešanās Tirano gan nebija - mēs sasniedzām lielāku ciematu, kas nes Poskjavo (Poschiavo) vārdu, kur autobuss apsājās un šoferis paziņoja, ka būs pietura uz 25 minūtēm, jo esam bijuši pārāk ātri un mums jāgaida, kamēr pienāks vilciens (neesmu drošs, no kurienes, nebija īsti mana darīšana). Jurģis bija nupat iemidzis uz Marinas, līdz ar to pastaigā pa Poskjavo devos divatā ar Esteri. Smuks kalnu ciemats, neko vairāk te nepateikšu. Ar civilizāciju Šveices pusē Poskjavo savieno Bernīnas kalnu pāreja, kurai bijām jau tikuši garām. Vismaz kā ķeksīti vēl vienu apmeklētu apdzīvotu Šveicē varējām iezīmēt (pieņemot, ka Alp Grüm šādai lietai nekvalificējas), un tad gan braucām tālāk uz Tirano. Te vēl viena atkāpe - visā mūsu ceļojuma laikā vilciens Šveicē bija vienīgais, kur mums kāds palūdza uzrādīt biļetes, turklāt šī bija tāda reize, kad biļetes mums īsti nebija uz to, kur mēs braucām, bet mums bija paskaidrots, ka varam braukt ar tām pašām, un tā arī darījām, tikām daudzajos izbraucienos ar dažādiem vilcieniem un autobusiem Itālijā nekādu biļešu kontroli nemanījām. <picture data-title="Poskjavo"><img src="/images/italy2024/tirano12.jpg" alt="Tirano" /></picture> Pārbraukuši Itālijā, uzēdām saldējumu un pēc tam (pabijuši dzīvoklī) devāmies uz Marinas Golfa punktu - to pašu, kur jau biju bijis no rīta, bet tagad visi kopā un ar skrejriteni. Forši, protams, ka Jurģis šādā veidā bija pat ātrāks par mums, brīžiem gan vajadzēja viņu pamatīgi pieskatīt, šādā veidā arī sanāca, ka visi tomēr vismaz kaut cik bija šīs dienas laikā izkustējušies arī pašu spēkiem, ne tikai kā pasažieri sabiedriskajā transportā. Minimāli ieskatījāmies arī Tirano urbānajā daļā un izlēmām, ka varētu tai iedot vēl kādu iespēju nākamajā rītā. Bet tad gan - uzēdām vakariņas, dažs labs no mums iedzēra kādu vīnu, un tad gan - gulēt. <picture data-title="Pelnīta atpūta"><img src="/images/italy2024/tirano13.jpg" alt="Tirano" /></picture> Ar ko es sāku rītu? Ar pastaigu uz Golfa punktu, kas šajā reizē bija izaicinošs, bet tāds tas bija manas izvēles dēļ. No diviem piedāvātajiem punktiem viens bija līdzenumā, otrs kalnā. Marina paņēma līdzeno, es - to otro (pozitīvais - punkts bija uz takas). Šī sanāca diezgan iespaidīga pastaiga (atceļā patiesībā - skrējiens lejup), mazliet virs astoņiem kilometriem ar kopējo kāpumu 580 metri, mūsu miteklim atrodoties 460 metrus virs jūrs līmeņa, bet Golfa punktam - 1040. Pozitīvais - viss veicams pa vietējas nozīmes ceļiem un takām, pat nevienu privātīpašumu nenācās šķērsot, vienīgais sarežģījums - vienu taku dabā neieraudzīju, tāpēc veicu palielu līkumu apkārt pa ceļu. Vienlaikus, protams, ja būtu laiks, vēlmes un iespējas, te varēja ui ku tālu turpināt virzību augšup - OSM kartē iezīmēta taka arī uz 2750 metru virsotni tajā virzienā, kurp biju sācis savu ceļu (nerunāsim par tehniskās sarežģītības pieaugumu tālākos kilometros, man tā tāpat nebija mana darīšana). Lai vai kā, biju vismaz no kaut kāda augstuma Tirano redzējis no augšas, un jutos gatavs doties no šīs pilsētas prom. Taču gluži tik vienkārši tas viss, protams, nebija. <picture data-title="Vīnogas, pilsēta un kalni"><img src="/images/italy2024/tirano14.jpg" alt="Tirano" /></picture> <picture data-title="Kāpju augšup"><img src="/images/italy2024/tirano15.jpg" alt="Tirano" /></picture> Pirmkārt, Marinai vajadzēja paņemt Golfa punktu. Otrkārt, man vajadzēja izlasīt līdz galam <a rel="nofollow" href="https://kazhe.lv/Katherine-Ormerod-Why-Social-Media-Is-Ruining-Your-Life">grāmatu par soctīklu kaitīgumu</a> (jo nevar tak doties prom no naktsmājas vietas, tur atstājot puslasītu grāmatu), treškārt, vajadzēja atstāt dzīvokli tādā stāvokli, kādā to atradām. Ar šo visu gandrīz tikām galām, proti, Marinas Golfa punktu atstājām uz laiku jau pēc izčekošanās ārā no dzīvokļa, mani un bērnus atstājot rotaļu laukumiņā turpat netālu no vietas, kur bijām pavadījuši divas naktis, bet Marinai sparīgā gaitā uzņemot kursu uz viņas punktu. Tur gan viņa neiztika bez satraukuma, atklājot, ka kāds posms jāveic pa aktīva autoceļa bez ietvēm malu, tomēr ar šo uzdevumu viņa sekmīgi tika galā. Es tikām gluži tik sekmīgi netiku galā ar bērnu savaldīšanu, proti, viņi kādā brīdī pavēstīja, ka viņiem apnicis gaidīt mammu un ka mums kaut kur jāiet. Tad nu ņēmu visas somas un devāmies dzelzceļa stacijas virzienā. Par laimi, arī Marina jau tuvojās, līdz ar to šāda pastaiga "pilnā ekipējumā" man sanāca itin īsa. Pēc tam vēl aizstaigājām uz Tirano vecpilsētu, kas atradās otrpus upei un par kuru līdz šim bijām tikai nojautuši, ka tā varētu būt apskates vērta, bet pēc tam gan devāmies uz vilcienu, kuram mūs vajadzēja vest prom no Šveices, dziļāk iekšā Itālijā, virzienā uz pilsētu, kur es neizskrēju (un reizē - arī izskrēju) savu pirmo taku skrējienu ārzemēs. <picture data-title="Pirms atvadām no Tirano"><img src="/images/italy2024/tirano16.jpg" alt="Tirano" /></picture>

310

vara bungas: Demokrāti uz brīdi padarījuši AMERICA GREAT AGAIN.

PS Reiganisti starp GOP kongresmeņiem ir pārliecinošā mazākumā. Vērts atcerēties gatavojoties rudenim.

Uzvara Vašingtonā, bet asaru gāze ierakumos

ASV palīdzības pakete beidzot darbosies. Vēl pāris formalitātes un pēc tam viss notiks. Taču atelpa būs īslaicīga. Karš ieilgs, jo krievi ir iekodušies. Neprot atzīt vainu, nedz atkāpties, nedz arī atvainoties. Padomju mantojums cilvēka psihē ir traģisks fakts, jo kroplīgā krievu uzvarētāja patētiskums traucēs šo karu pārtraukt loģiski.     Rietumu palīdzība ukraiņiem līdz šim vienmēr bijusi […]

Trendīgās zīdaiņu gultiņu apmalītes ASV ir aizliegtas. Vai vajadzētu aizliegt arī Latvijā?

2010. gadā Laura Maksvela no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) zaudēja savu septiņas nedēļas veco dēlu Prestonu pēkšņās nāves sindroma dēļ. Zīdainis nomira nosmokot, jo miegā bija ievēlies polsterētā gultiņas apmalītē, no kuras nespēja izkļūt laukā. Pēcāk autopsijas ziņojumā medicīnas eksperts norādīja, ka ir skaidri redzams, kas izraisīja bērniņa nāvi – Prestona seja bija iesprūdusi starp gultas matraci un polsterēto apmali, kā rezultātā bērns nosmaka.

Jēzus Kristus kā Putina vairogs

Putina Krievija pašlaik dara visu iespējamo, lai padarītu Jēzu Kristu par savu sabiedroto. Protams, ka Krievijas diktators nav pirmais populists, kurš mēģina iestāstīt tautai, ka „Dievs ir ar viņu“. Tādi ir daudzi, mūsu Šleseru ieskaitot. Taču Kremļa propaganda superhistērijas šajā jomā tomēr ir mūsu uzmanības cienīgs stāsts.    Tātad.  Pašlaik Putins apgalvo, ka Krievija vadot svēto […]

Xiaomi 14 Ultra apskats – atzīšos, esmu iemīlējies šajās kamerās!

Jau vairākus gadus vienīgais jājamzirdziņš, kas tiešām atšķir viedtālruņus, ir to kameras. Kāds ražotājs Jums nāk prātā, ja jāiedomājas vislabākais kameru sniegums? Apple, Samsung, varbūt Sony? Gan jau tikai retajam ienāk prātā, ka šogad uz šo troni tēmē arī Xiaomi. Pirms pāris nedēļām jau jūsmoju par Xiaomi un Leica sadarbību Xiaomi 14 apskatā, nu kārta pienākusi zem acīgās Kursors.lv testu lupas likt Xiaomi 14 Ultra, kas saņēmis vēl iespaidīgākas kameru spējas. Viedtālruņu vēstures grāmatās līdzīgs stāsts jau savulaik ir aprakstīts. Atcerieties Huawei laulību ar Leica? Tas bija iemesls novietot Huawei viedtālruņus veikalu augšējos plauktos, iespēja ražotājam pārvarēt made in China sindromu un dot pamatīgu spērienu viedtālruņu kameru attīstībai vispār. Tā vien šķiet, ka Xiaomi vēlas iet tādu pašu taciņu. Tomēr tas nav slikti. Lietotāji vienmēr var būt tikai pateicīgi, ka spēlē parādās aizvien jauni spēlētāji, kas neļauj vecajiem bukiem gulēt uz lauriem. OK, Xiaomi par gluži jaunu ražotāju nenosauksi, bet par salīdzinoši svaigu ultra premium segmentā gan.

Šis ir pirmais gads, kad Xiaomi Ultra modelis oficiāli atceļojis līdz mums un vietu atradis arī visu operatoru veikalu plauktos. Tā protams ir tendence šobrīd, katram nosaukumam galā piekabināt “Ultra”, bet tas arī saka priekšā, ka Xiaomi 14 Ultra tiešākais konkurents ir Samsung Galaxy S24 Ultra. Vismaz Xiaomi tā šķiet. Patiešām, ir sajūta, ka ražotāja priekšnieki ir ņēmuši S24 Ultra speceni un teikuši padotajiem, lai pārspļauj visu. Uz papīra tas pat ir izdevies. Diemžēl, arī cena ir pārspēta. Par Xiaomi 14 Ultra tiek prasīti 1499 eiro. Tas šķiet krietni par sālītu ražotājam, kam flagmaņu augšgala reputācija vēl tikai jāizcīna. Labā ziņa, ka Xiaomi viedtālruņu cena visai ātri mēdz dilt, tādēļ interesentiem ieteiktu paciesties pāris mēnešus līdz prātīgākam ciparam. Citādi, ir ļoti daudz, kam patikt iekš 14 Ultra un arī, kam neiet pie dūšas, tādēļ metamies iespējams šī gada labākā kamerfōna apskatā!

Xiaomi 14 Ultra tehniskā specifikācija

  • Operētājsistēma: Android 14, HyperOS
  • Ekrāns: 6.73 collu LTPO AMOLED, 1440 x 3200, 20:9 malu attiecība, ~522 ppi, 108.9 cm2, ~89.6% ekrāna un korpusa attiecība, 68B krāsu, 120Hz ātrā atsvaidze, Dolby Vision, HDR10+, 3000 nitu maksimālais spilgtums, Xiaomi Shield Glass aizsargstikls
  • Procesors: Qualcomm Snapdragon 8 Gen 3 (4 nm), astoņi kodoli: 1×3.3 GHz Cortex-X4 & 3×3.2 GHz Cortex-A720 & 2×3.0 GHz Cortex-A720 & 2×2.3 GHz Cortex-A520, Adreno 750 video apakšsistēma
  • RAM: 12/16* GB
  • Atmiņa: 256/512* GB/1TB
  • Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6e/7, tri-band, Wi-Fi Direct, Bluetooth 5.4 (A2DP, LE, aptX HD, aptX Adaptive, LHDC), NFC, USB Type-C 3.2 Gen 2, DisplayPort, OTG, 3G/4G/5G
  • Pozicionēšana: GPS (L1+L5), GLONASS (L1), BDS (B1I+B1c+B2a), GALILEO (E1+E5a), QZSS (L1+L5), NavIC (L5)
  • Papildu: optiskais pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna, žiroskops, barometrs, kompass, krāsu spektra sensors, stereo skaļruņi, 24-bit/192kHz Hi-Res & Hi-Res bezvadu audio, IP68 putekļu un mitruma aizsardzība, satelītu komunikācija
  • Kameras: aizmugurē: 50 MP, f/1.6-f/4.0, 23mm, 1.0″, 1.6µm, daudz virzienu PDAF, Laser AF, OIS galvenā kamera; 50 MP, f/1.8, 75mm, 1/2.51″, 0.7µm, dual pixel PDAF (10cm – ∞), OIS, 3.2x optiskā palielinājuma kamera; 50 MP, f/2.5, 120mm, 1/2.51″, 0.7µm, dual pixel PDAF (30cm – ∞), OIS, 5x optiskā palielinājuma periskopa kamera; 50 MP, f/1.8, 12mm, 122˚, 1/2.51″, 0.7µm, dual pixel PDAF ultra platleņķa kamera; TOF 3D dziļuma sensors; Leica lēcas; 2x LED zibspuldzes; 67mm filtru gredzenu turētājs; 8K@24/30fps, 4K@24/30/60/120fps, 1080p@30/60/120/240/480/960/1920fps, gyro-EIS, Dolby Vision HDR 10-bit (4K@60fps, 1080p) video. Priekšā 32 MP, f/2.0, 22mm, 1/3.14″, 0.7µm pašiņu kamera, 4K@30/60fps, 1080p@30/60fps, gyro-EIS video
  • Izmēri un svars: 161.4 x 75.3 x 9.2 mm, 224.4 g
  • Akumulators: 5000 mAh, 90W wired ātrā vada uzlāde, 80W ātrā bezvadu uzlāde, 10W reversā bezvadu uzlāde
  • Cena: 1499 eiro

*testa ierīcei

Premium dizains ar vienu, būtisku trūkumu

Izpakojot Xiaomi 14 Ultra, uzreiz pārņem sajūta, ka šis ir viens pamatīgs verķis. Pamatīgs, gan izmērā, gan uzbūvē. Testa ierīce tikusi pie pamatīga alumīnija rāmja, bet Ķīnā pieejama arī titāna versija, jo tā šogad jādara visiem. Alumīnijs šoreiz izmantots vairāk, kā konkurentos, no sāniem tas ieplūst aizmugurē. Pašu aizmuguri sedz mākslīgā āda. No vienas puses varētu, jau pukstēt, kā šādā cenā neklātos izmantot plastmasas izstrādājumu, bet atliek tikai paņemt 14 Ultra rokā, lai saprastu, cik šis materiāls ir patīkams un praktisks. Tas neslīd, nekrāj pirkstu nospiedumus un ir tik tīkams pirkstiem, kā maza bērna… Bez jokiem, šī ir viena no patīkamākajām aizmugurēm ever! Tomēr šī dizaina patīkamākais punkts, jāņem komplektā ar nepatīkamāko. Proti, izbīdītā kameru sala ir Madagaskaras izmēra, tā neproporcionāli izdala svaru korpusā un atrodas tieši tur, kur būtu ērti likt pirkstus. Tātad, ja ar pirkstiem negribēsi speķot vienlaidu stiklu, var nākties nodarboties ar bīstamu žonglēšanu. Xiaomi piedāvā par 199 eiro iegādāties Xiaomi 14 Ultra Photography Kit, kas saņēmis papildu apjomu apakšai. Ārzemju apskatnieki, kas jau paspēlējušies ar to, atzīst, ka tas uzlabo ergonomiku, kas plikai Ultrai ir samērā nepadevusies.

Toties priekša veidota ļoti patīkami. Pretēji Xiaomi 14 un citiem, kas ābola diktāta vadīti atteikušies no noliektām ekrāna malām, 14 Ultra tādas ir saņēmis. Te gan jānorāda, ka runa ir nevis par reāli noliektu ekrānu, kā agrākos laikos, bet tikai to aizsargstikla daļu, kas klāj šauro rāmīti ap to. Malas apaļotas visos četros virzienos. Tas noder, lietojot žestu vadību. Vēl viens interesants jaunums ir Xiaomi Shield Glass aizsargstikls, kas sola būt izturīgāks par Corning Gorilla Glass. Tā nu ir šī gada tendence, ka Ķīnas ražotāji ķērušies pie savām stikla modifikācijām, lai Apple un Samsung nejustos vientuļi šajā jomā.

Kopumā, dizainā ir izmantoti augstas raudzes materiāli, tas ir elegants un salikums mākslīgā āda + apaļā kameru sala vairāk atgādina kameru, nekā viedtālruni. Tomēr ergonomikas problēmas un ap kameru salas kantītēm neiztīrāmie putekļi konkurentu dizainu novieto augstāk. Jautājums paliek atvērts, ko izvēlētos Tu, smalkāku dizainu, vai kameru komplektu, kas izgriež pogas konkurentiem?

Ekrānu ir bauda lietot

Uz papīra Xiaomi 14 Ultra ekrāns pārspēj tiešākā konkurenta Samsung Galaxy S24 Ultra ekrānu. Xiaomi ekrāns ir spilgtāks un izšķirtspēja lielāka. Tomēr Samsung to pārspēj ar pretatspīdumu pārklājumu, kas ļauj vieglāk to saskatīt spilgtā saulē. Neskatoties uz to, Xiaomi izmantotais ekrāns mierīgi attaisno 14 Ultra uzpūsto cenu. Tas ir spilgts, ass, dinamiski pārvalda atsvaidzi un ir viegli saskatāms saulē. Vienīgais, kas varētu būt labāk, ir skata leņķi, kas no sāniem nedaudz maina krāsas. Tomēr šie ir tikai novērojumi, salīdzinot ar konkurentiem. Lietotājs vulgaris atšķirību nemanīs un būs gana apmierināts ar rezultātu. Galu galā, 3000 nitu maksimālais spilgtums, šo padara par vienu no spilgtākajiem Latvijā nopērkamajiem viedtālruņu ekrāniem, kas pelnījis izcilu vērtējumu.

Arī programmatūra ir pietiekama, lai mainītu gan izšķirtspēju, gan atsvaidzi, gan krāsu kalibrāciju. Protams, nav aizmirsti arī dažādi MI uzlabotāji, tomēr par to lietderīgumu es labāk neizteikšos, vien sarkastirski pasmīnēšu. Ekrāns ir tiešām piemērots satura patērēšanai, jo ir gan Dolby Vision, gan HDR10+ atbalsts. Tas īpaši patiks tiem, kam patīk baudīt Netflix kabatas ierīcē. Un nemaz nesāciet gānīties komentāros, ka Netflix nav domāts mobilajām ierīcēm. Zinu gana daudz cilvēku, kas domā pretēji. Tikmēr par ekrānu, sēdies 10!

Ar atbloķēšanu viss kārtībā

Xiaomi 14 Ultra izmanto optisko pirkstu nospiedumu lasītāju, kas paslēpts zem ekrāna. Nekas jauns. Baumas gan norāda, ka nākamgad ražotājs izmantos ultra skaņas lasītāju, tikmēr šogad jāsamierinās ar tādu, kas var uzvesties klīrīgāk spilgtā gaismā un nepieciešams lielāks spiediens. Tomēr visu beigās izšķir tā darbība, kas šoreiz ir izcila. Pirksts tika atpazīts 9 reizes no 10 un tā pozīcija nešķiet par zemu, kā konkurentiem. Ražotājs pat iemācījis lasītājam izmērīt sirdsdarbības ātrumu. Konkurenti šādu opciju nepiedāvā, bet, godīgi sakot, tā nav nekāds geimčendžers, jo drošības apsvērumu dēļ dati nav eksportējami uz veselības lietotnēm. Ak jā, ir arī zibenīga atbloķēšana ar seju.

Patīkama skaņa

Xiaomi jau pāris gadus papildus apakšas skaļrunim, piešķir vēl vienu izeju alumīnija rāmja augšā. Tas ļauj izmantot lielāku skaļruni augšgalā un ir krietni labāks risinājums par hibrīdajiem skaļruņiem, kur auss pīkstulis atbild vienīgi par augstajām frekvencēm. Patiešām, abi šķiet līdzvērtīgi kalibrēti, tie ir skaļi, basi ir nemainīgi arī pie skaļākā līmeņa, vokāls ir dzidrs un vidējās frekvences patīkami balansētas. Lai bezvadu austiņu fani tiktu pie kvalitāti maz zaudējoša audio, 14 Ultra piedāvā vairāk kodeku, kā konkurentiem – A2DP, LE, aptX HD, aptX Adaptive, LHDC. Jāuzteic arī vibrācijas motors. Saskarne ir pilna ar niansētiem klikšķiem, tomēr stipra vibrācija šķiet rupjāka, par, piemēram, Samsung sniegumu. Tas nekas, jo Xiaomi kabatā būs labāk jūtams par Samija maigo žūžošanu.

Viduvējo akumulatora darbību atsver zibenīga uzlāde

Xiaomi 14 Ultra saņēmis 5000 mAh akumulatoru. Tas ir tik pat, cik Galaxy S24 Ultra. Tomēr tā darbība šķiet nedaudz švakāka. Nepārprotiet mani, ikdienas darbība, mierīgi varēs izvilkt pilnu dienu, vienkārši akumulators tērējas ātrāk par konkurentiem ar tādu pašu ietilpību. Taisnības labad gan jāsaka, ka arī programmatūra lietotāja paradumus iemācās aptuveni divās nedēļās, uzlabojot sniegumu, bet testa ierīce pie manis sabija mazāk. Xiaomi 14 Ultra tiek pozicionēts, kā kameru monstrs, tādēļ būtu grēks neļauties kameru priekiem, bet jāņem vērā, ka tās ir īpaši ēdelīgas. Ikrīta rutīna, kas konkurentiem prasīja ap 6%, 14 Ultra atņēma ap 8%, bet vēlāk procenti kusa vēl ātrāk. Akumulatora darbība nav pavisam krimināla, tomēr Samsung to pārspēj. Toties Xiaomi uzlādes ātrumi ir gaismas gadus priekšā Samsung.

Laikam ar uzlādi Xiaomi grasās kompensēt viduvējo akumulatora darbību. No 0%, pilnu akumulatoru 90W lādētājs var piedzīt pilnu aptuveni 40 minūšu laikā. Tas nozīmē, pat ja pa nakti neuzliksi lādēt, pietiks ar rīta dušu, lai akumulators būtu pilns. Arī bezvadu uzlādes ātrumi ir iespaidīgi. Kur vēl jūs esat redzējuši 80W bezvadu uzlādi, kas gandrīz saskan ar vada uzlādes ātrumu? Tomēr viss nav nemaz tik rožaini, kā sākumā šķiet. Xiaomi 14 Ultra kameru sala ir tik milzīga, ka viedtālrunis vienkārši nav piemērots daudziem bezvadu lādētājiem. Līdzīgs stāsts, ja krīzes mirklī vēlēsies palādēt kādu enerģijas trūkumcietēju ar reverso bezvadu uzlādi, ķameru salas izauguma dēļ būs diezgan grūti veiksmīgi salikt kopā abu tālruņu lādēšanas spirāles. Toties, ja jāpalēdē tikai austiņas, mākslīgā āda neļaus tām noslīdēt. Īpaši jāuzteic dāsnā komplektācija. Ļoti patīkami, ka Xiaomi piesmej teju visu flagmaņu komplektācijas, iekļaujot 90W vada lādētāju un cietas plastmasas vāciņu. Pēdējais gan nav tik patīkams, kā Xiaomi 14 iekļautais silikona ietvars, bet iesākumam, pirms iztērēt 199 eiro par uzvelkamo kameras aizmuguri, derēs.

Iespaidīga veiktspēja

Qualcomm Snapdragon 8 Gen 3 procesors komentārus neprasa. Tādu atradīsi vairumā šī gada Android flagmaņu. Jauda te tiešām plūst pāri malām, sintētiskās veiktspējas testos Xiaomi14 Ultra gozējas augšgalā. Tas pāspēj jaunāko brāli Xiaomi 14 un nesen apskatīto ASUS Zenfone 11 Ultra, bet nedaudz piekāpjas Samsung Galaxy S24 Ultra, kas izmanto virstaktētu 8 Gen 3 versiju.

Ikdienas darbība ir lieliska. Lietotnes burtiski lido. Vienīgās aiztures, kas manāmas, jāadresē saskarnes virzienā. Pie mums pieejama tikai viena 512/16 GB versija. Tas ir gana dāsni, lai nebūtu jāpukojas, ka 14 Ultra neatbalsta atmiņas kartes, turklāt tas ir dāsnāk par Samsung flagmaņu pamata versiju. Tomēr šoreiz Xiaomi nav ticis gana veiksmīgi galā ar termoregulāciju. Īpaši karšana vērojama, uzņemot video. Tas attiecas arī uz apjomīgām spēlēm. Karšana neļauj ilgstoši, stabili tās baudīt. Tomēr ikdienas lietotājiem un tiem, kas 14 Ultra izvēlas izcilo kameru dēļ, tam nevajadzētu būt traucēklim. Ja gribi spēlēties, kā Pro, izvēlies, kaut ko no ASUS ROG sērijas! Ar savienojumiem viss kārtībā, turklāt tie pārslēdzas plūdenāk par Samsung pieredzi. Un nesatraucieties, ja infrasarkano raidītāju vairs nevar atrast rāmja augšā, šoreiz tas paslēpts kameru salā. Faktiski dzelžu līmenī Xiaomi 14 Ultra atbalsta arī satelītu komunikāciju, tomēr tā pie mums nav pieejama.

No HyperOS gaidīju vairāk

Trešo reizi tiekos ar “jauno” HyperOS. Teikšu godīgi, trešo reizi viļos. Laikam jau tādēļ, ka es neesmu vienīgais apskatnieks, kas ar jaunu nosaukumu gaidīja kardinālas pārmaiņas, kas izlabos visas vecās kaites. Faktiski Xiaomi nolēma uzfrišināt pamatkodu tikai tādēļ, lai saskarne varētu sarunāties ar Xiaomi elektroauto. Labā ziņa, ka pati programmatūra kļuvusi maķenīt vieglāka un no kopējās atmiņas saskarne aizņem krietni mazāk, kā MIUI vai, piemēram, One UI.

Labā ziņa, ka paziņojumi šoreiz pienāk laikā. Tātad vismaz viena no MIUI kaitēm ir izārstēta. Viena no pamanāmākajām atšķirībām ir kontroles un paziņojumu bloki. Tie dalīti atsevišķi pa ābola modei. Nezinu kāpēc, bet šādu copy paste gājienu par goda lietu uzskata gandrīz katra ķīniešu saskarne. Turklāt šoreiz pazudusi iespēja logus apvienot. MIUI laikos tāda iespēja vismaz bija. Šoreiz situāciju pabojā arī meklētājs, kas tiek izsaukts, pavelkot uz leju mājas ekrānā. Proti, par Xiaomi 14 Ultra ergonomiku jau gānījos dizaina sadaļā, tādēļ tikšana līdz augšējiem stūriem notiek vai nu ar bīstamu žonglēšanu, vai ar divām rokām. Pagāja ilgs laiks, kamēr sapratu, kur atslēgt šo neloģisko funkciju.

Par laimi, liekprogrammu skaits ir mazāks, kā Xiaomi lētākajiem brālēniem. Tomēr jau instalētās lietotnes ir krietni vairāk, kā būtu pieklājīgi šādā cenā. Ir pilns ar ražotāja lietotnēm, kas dublē Google arsenālu. Tajās baidījos iet iekšā, jo tad var uzdurties uz reklāmām, kas uzbāzīgi piedrazo paziņojumu bloku. Papildu iestatījumos var atrast dažas noderīgas lietas. Piemēram, iespēju ar dubultu piesitienu aizmugurei aktivizēt, kādu funkciju vai jau pieminēto sirds darbības mērītāju.

Personalizēšanas iespēju netrūkst. Faktiski, ja esi, ko noderīgu redzējis citās saskarnēs, tad to varēsi atrast arī HyperOS. Piemēram, bloķēšanas ekrāna pielāgojumus, kas ir aizdomīgi līdzīgi iOS. Spēj tik meklēt, jo ne viss ir loģiski atrodams.

Pirmais atjauninājums, kas pieejams, jau izpakojot Xiaomi 14 Ultra teorētiski ievieš dažādus MI trikus, jo bez tā jau šobrīd nevar iztikt, tomēr, lai kā es okšķerētu pa iestatījumu labirintiem nekur neatradu iespēju pie šiem brīnumiem tikt. Ļoti iespējams, ka Xiaomi HyperMind ir palaists Ķīnā, bet Eiropai līdz tam vēl jāpaciešas.

Xiaomi sola četrus lielos atjauninājumus un piecu gadu drošības ielāpus. Tas ir mazāk par Samsung un Google solīto, bet krietni labāk par ASUS niecīgo divu gadu atbalstu. Protams, ka pie HyperOS var pierast, tomēr saskarne vēl nav tikusi tik tālu, lai būtu attaisnojama 1499 eiro vērtā viedtālrunī. Ir diezgan daudz kaitinošu sīkumu, ir nenoslīpēti elementi, reklāmu lietotnes, dažas lietotnes nokrešo, kas arī nav flagmaņu cienīga rīcība, un kad uz Xiaomi viedtālruņiem sāks strādāt Rīgas Satiksmes lietotne, mārrutks vien zin.

Atzīšos, esmu iemīlējies šajās kamerās!

Līdz šim esmu bijis kritisks pret Xiaomi 14 Ultra ergonomiku un HyperOS, tomēr mana latviskās dzīvesziņas skepse kapitulē šo kameru priekšā. Varu oficiāli apgalvot, ka šis ir labākais kameru komplekts, kādu esmu testējis. Xiaomi laulība ar Leica ir rezultējusies izcilās kamerās. Leica stāvējusi gan pie dzelžu, gan pēcapstrādes šūpuļiem. Galvenā kamera izmanto jauno Sony LYT-900 sensoru. Sensors ir collu liels, tas izmanto jauno tranzistoru arhitektūru, ar ko iepazināmies Sony Xperia 1 V apskatā, kas ļauj ievākt vairāk gaismas, turklāt diafragma saņēmusi maināmu atvērumu. Pēdējo reizi šādu komplektu galvenajai kamerai redzēju Sony Xperia Pro I apskatā. Faktiski tas nozīmē, ka Xiaomi 14 Ultra piedāvā šobrīd tehniski advancētāko galveno kameru, kāda mūsu platuma grādos nopērkama. Īpaši jāuzteic, ka Xiaomi šogad ir krietni uzlabojis video uzņemšanas spējas.

Xiaomi 14 Ultra piedāvā:

  • 50 MP, f/1.6-f/4.0, 23mm, 1.0″, 1.6µm, daudz virzienu PDAF, Laser AF, OIS galveno kameru
  • 50 MP, f/1.8, 75mm, 1/2.51″, 0.7µm, dual pixel PDAF (10cm – ∞), OIS, 3.2x optiskā palielinājuma kameru
  • 50 MP, f/2.5, 120mm, 1/2.51″, 0.7µm, dual pixel PDAF (30cm – ∞), OIS, 5x optiskā palielinājuma periskopa kameru
  • 50 MP, f/1.8, 12mm, 122˚, 1/2.51″, 0.7µm, dual pixel PDAF ultra platleņķa kameru
  • TOF 3D dziļuma sensoru
  • 32 MP, f/2.0, 22mm, 1/3.14″, 0.7µm pašiņu kameru

Kameru lietotne ir tik elementāra, ka citu ražotāju lietotāji arī šeit jutīsies ērti. Lietotne ir ātra, atsaucīga un pa režīmiem var slēgāties plūstoši. Tomēr netrūkst arī advancēto funkciju, piemēram, niansēts manuālais režīms.

Pirmo reizi, atverot lietotni, ir jāizvēlas, kuru no Leica krāsu profiliem izmantot. Tas gan ir tikai mārketinga triks, jo arī pēc tam ātri var mainīt šos iestatījumus. Leica Vibrant piedāvā spilgtākus attēlus, kas bez papildu apstrādes būs piemēroti sociālajiem tīkliem, bet Leica Authentic sniedz dabiskāku baltā balansu ar izteiktāku kontrastu un mazāk atgūtām detaļām ēnās. Vibrant noderīgs būs urbāniem attēliem, bet Authentic būs piemērots dabas ainu iemūžināšanai. Pieejami arī citi profesionāli kalibrēti filtri. Mans favorīts ir melnbaltais, augsta kontrasta Leica filtrs. Krāsu pēcapstrāde veidota tā, lai imitētu krietni dārgākas Leica kameras, tas izdevies pārsteidzoši labi, lai mierīgi varētu teikt, ka šiem attēliem ir personības vaibsti.

Kameras piedāvā ļoti plašu kadru klāstu. Pieejami 0.5x, 1x, 3.2x un 5x optiskie lielumi, bet tiem jāpieskaita arī kvalitāti nezaudējošs 2x digitālais palielinājums. Tātad pieci lielumi, kas nepieviļ arī izaicinošos apstākļos. Ja ar to nepietiek, lai pārspētu Galaxy S24 Ultra, pieejams vājprātīgs 120x digitālais palielinājums. Protams, ka šādām bildēm ir visai daudz digitālu kropļojumu, tomēr, ja salīdzina ar Samsung, programmatūra veiksmīgāk spēj uzminēt, kādām detaļām būtu jābūt un attēli sanāk asāki, ja protams šo akvareļu gleznu vispār var nosaukt par asu.

Ar digitālo palielinājumu iesaku spēlēties vien saulainās dienās. Labos laikapstākļos var paveikties ar kaut cik lietojamu attēlu līdz 30x. Digitālais palielinājums atšķirīgi interpretē krāsas no optiskajiem lielumiem. Tomēr jāatceras, ka piedāvātie optiskie lielumi gandrīz nekad nepieviļ, tādēļ uz tiem var paļauties gandrīz vienmēr. Šeit tie pieejami vairāk, kā konkurentiem.

Galvenā kamera veido izcilus attēlus. Tie ir detalizēti, graudainība tiek prasmīgi kontrolēta un arī dabas detaļas izskatās dabiski bez mākslīgiem kropļojumiem. Jau Xiaomi 14 apskatā jūsmoju par 3.2x kameru, kas ir gandrīz tik pat spējīga, kā galvenā. Attēli ir asi un detalizēti. 5x kamerai var just nelielu kvalitātes atšķirību detaļās un graudainības kontrolē, tomēr to var pamanīt vien pietuvinot jau gatavus attēlus, arī šie attēli ir vieni no labākajiem industrijā. Šajā ziņā, nedaudz švakāka ir ultra platleņķa kamera, kam reizēm ir jancīga perspektīva objektiem un nedaudz atšķirīgas krāsas no pārējām kamerām, kas kalibrētas līdzvērtīgi. Un tomēr, tā ir tikai matu skaldīšana, ko prasa mans apskatnieka ego, jo arī šī kamera nepieviļ. Visām kamerām ir iespaidīgas HDR spējas. Xiaomi 14 Ultra tiešām lieliski atgūst detaļas ēnās un sakārto pārgaismotās vietas. Lai to pārbaudīt, izvēlējos sarežģītu scenāriju ar spilgtu fona gaismu (ja vien sauli kamerā tā vispār var nosaukt). Gan dzelži, gan pēcapstrāde ar šo lieliski tika galā.

Galvenā kamera saņēmusi maināmu diafragmas atvērumu. Tas dod papildu iespēju manuālā režīma pārzinātājiem iegūt tieši tādu attēlu, kā vēlas fotogrāfs. Tajā iespējams diafragmas atvērumu pielāgot jebkurā f/1.6-f/4.0 stāvoklī. Auto režīmā gan jāizvēlas starp četriem atvērumiem, tomēr lietotājiem, kas uzticas automātikai, iesaku atstāt automātisko režīmu, kas pats pielāgo atvērumu. Ko tas maina? Tas ļauj kontrolēt, cik gaisma ieplūst sensorā, tā var iegūt asāku kadru, vai objektu ar izpludinātu fonu. Ikdienā tas noder, ja telefonu izmanto, lai radītu instagramīgus attēlus produktiem. Lai šo izmēģinātu, izvēlējos visai sarežģītu objektu, lūk rezultāts.

Vēl viena šī gada tendence, kas raksturīga Ķīnas viedtālruņiem, ko Xiaomi aktualizēja pagājušajā gadā, ir tuva attāluma fokuss palielinājuma kamerām. Tas ļauj iegūt optiski nedeformētus makro attēlus ar dabisku dziļumu. 3.2x kamera veido vislabākos makro kadrus, bet automātiskais režīms pats izlemj objekta attālumu un izdomā, kuru kameru uzdevumam izmantot. Reizēm gan es to atslēdzu, lai labāku rezultātu iegūtu ar 3.2x kameru, kas spēj fokusēt objektu 10 cm attālumā. Jau atkal jāteic, ka makro attēli ir gana labi, lai 14 Ultra kameras būtu noderīgs rīks produktu satura veidotājiem.

Kādas ir Xiaomi 14 Ultra spējas sliktas gaismas apstākļos? Nemainīgi labas. Programmatūra automātiski pielāgo nakts režīmu. Testa nolūkos gan to atslēdzu, lai nodemonstrētu kameru dinamiku. Galvenā kamera protams nodrošina vislabāko sniegumu, īpaši daudz datu ievācot pārgaismotajām vietām. Arī pārējās kameras tiek pieņemami galā, tomēr pilnīga tumsa ir vienīgais scenārijs, kad var sākt manīt atšķirīgus tehniskos parametrus un spēju atjaunot detaļas un cīņu ar graudainību. Bet, pat neskatoties uz to, iznākums ir ļoti labs. Vienīgais, ko pamanīju, ka konkurentiem, kas izmanto pretatspīdumu pārklājumus, mazāk kamerās iezogas atspīdumi no gaismas avotiem. Lai notestētu kameru spējas, izvēlējos visai sarežģītus apstākļus, tomēr urbānās ainas ar mākslīgo apgaismojumu, izdodas tiešām lieliski.

Vēl viena sadaļa, kur 14 Ultra kameras spīd, ir portreta režīms. Patiešām, ne ar vienu citu viedtālruni, man nav tik bieži gribējies paspēlēties ar portretu režīmu. Tas tādēļ, ka Leica jau atkal parūpējusies, lai režīmi tiešām atgādinātu dārgo Leica fotoaparātu sniegumu. Īpaši radoši var izpausties, portreta režīmus papildinot ar Leica krāsu filtriem. Mans favorīts ir Leica melnbaltais, augsta kontrasta filtrs portreta režīmā. Šiem portretiem tiešām ir personības vaibsti. Citiem objektiem noderēs lielie kameru sensori, kas paši par sevi sniedz jaudīgu dziļumu un dabiski izpludina fonu. Tiesa gan, galvenās kameras collas sensors reizēm ir pārāk liels, lai paturētu fokusā visu objektu, nevis tikai tā daļu, tādēļ lieti noder maināmais diafragmas atvērums, kas daļēji šo risina.

Vienīgā, kamera, kas iepaliek pārējām, ir pašiņu kamera. Patīkami, ka beidzot arī Xiaomi pašiņu kamera prot 4K video. Ādas toņi un dinamiskais diapazons ir apmierinoši, tomēr kamera nav saņēmusi auto fokusu, tādēļ iznākums nav konstants. Ir reizes, kad fons tiek pārgaismots. Diemžēl, šī nav ultras cienīga pieredze un neattaisno prasīto cenu.

No papildu režīmiem noderīgākie šķita super mēness un ilgās ekspozīcijas režīms, kas ļauj iegūt interesantas gaismas spēles.

Kopumā, kameru sniegums ir flagmaņcienīgs. Un jā, es atļaušos teikt, ka labāks par Samsung. Proti, kameras ir gatavas, jau izpakojot tālruni, tām nav jāgaida divi mēneši atjauninājumam, kas sakārto graudainību, Leica pēcapstrāde ir lieliska un piešķir attēliem personības vaibstus, šis ir viens no aizraujošākajiem portreta režīmiem, ar kādu esmu spēlējies un dzelži + Pro režīms ļauj iegūt tieši tādus attēlus, kā fotogrāfs ir iedomājies. Šīs protams nav ideālas kameras. Pašiņu kamera iepaliek pārējām un kamerās iezogas dažādi atspīdumi, tomēr es pilnīgi varu iedomāties, cik es būtu priecīgs bildēt kursora testa ierīces ar tik spēcīgām kamerām. Turklāt, ja neapmierinās tikai ar automātisko režīmu, ja manuālie iestatījumi nav sveši, tad fotografēšanas aksesuārs, kas risina dizaina ergonomiku un palielina akumulatoru paceļ fotografēšanu jaunā līmenī. Šis ir iespaidīgākais kameru komplekts, kādu viedtālruņos esmu testējis, tādēļ atzīšos, esmu iemīlējies šajās kamerās.

Konkurence

  • Samsung Galaxy S24 Ultra – ir tiešākais konkurents, kam patiesībā, dzelžu līmenī Xiaomi stāv ļoti tuvu un pat pārspēj Samsung atsevišķos departamentos. Xiaomi priekšrocības ir daudz ātrāka uzlāde, dāsnāka komplektācija un kameras, kam tiešām izdevies pārspēt Samsung. Galaxy atspēlējas ar zemāku cenu, irbuli, ergonomiskāku dizainu, ilgāka atbalsta programmatūru un nedaudz labāku akumulatora darbību.
  • Sony Xpaeria 1 V – piedāvā arī vienu no pilnīgākajām fotografēšanas pieredzēm viedtālruņos, tikai atšķirība, ka Sony imitē savas Alpha kameras, tādēļ nepieciešamas priekšzināšanas. Xiaomi tādā ziņā piedāvā labumus no abām pasaulēm – pietiekami niansētus manuālos iestatījumus, dzelžus, kas pielāgojas fotogrāfu vēlmēm un automātisko režīmu, kas apmierinās meinstrīma instagramistus.
  • ASUS Zenfone 11 Ultra – ne visas ultras ir vienādas. ASUS mēģinājums ietilpt šajā lauciņā nav viennozīmīgs, tomēr tam izdevies tikt pie trim plusiem – cenas, kas ir zemāka par Xiaomi 14 Ultra, ergonomiskāka dizaina un ietilpīgāka akumulatora, kas krietniapsteidz 14 Ultra darbību, tomēr citos departamentos, īpaši, ja runa ir par kamerām, Xiaomi ir priekšā.

Nobeigumā – kameru dēļ vien ir vērts apsvērt Xiaomi 14 Ultra

Jau fakts vien, ka Xiaomi 14 Ultra beidzot ir pieejams pie mums, ir satriecošs. Beidzot arī mēs tiekam pie sērijas, ko ārzemju apskatnieki jau iepriekš pasludinājuši par labākajiem kamerfōniem. Un tiešām, kameras ir tā sadaļa, kas ļauj pievērst acis uz dažām nepilnībām, kādas piemīt Xiaomi 14 Ultra. Pirmkārt, kompromiss, lai tiktu pie izcilām kamerām, ir dizaina ergonomika. Ir jāpiešaujas, kā turēt rokā korpusu, kam gandrīz pusi aizņem kameras. Otrkārt, akumulatora darbība varēja būt krietni labāka viedtālrunim, kas sevi pozicionē, kā satura veidošanas ierīci. Treškārt, saskarne ir tālu no prasītajai cenai pieņemamas. Tomēr, kameras visus šos trūkumus atsver. Xiaomi 14 Ultra domāts satura radītājiem, jo piedāvā vienas no labākajām kamerām industrijā.

Iepriecināja

  • Korpusā izmantotie materiāli ir lieliski, īpaši mākslīgā āda, kas tiešām vairāk atgādina foto aparātu, nevis viedtālruni
  • Izcils ekrāns papildināts ar lieliskiem skaļruņiem, ļauj lieliski baudīt saturu
  • Dāsna komplektācija, ļoti ātra uzlāde
  • Jaudīga veiktspēja
  • Izcilas kameras!!!

Negāja pie dūšas

  • Dizains nav ergonomisks, bieži nākas bīstami žonglēt korpusu, svars balansēts tā, ka visu laiku ir sajūta, ka augša pārvelsies pāri plaukstai
  • Termoregulācija varēja būt labāka
  • Akumulatora darbība ir zem vidējā
  • Saskarnes sakārtošanai nepietiek tikai ar nosaukuma maiņu
  • Pašiņu kamera iepaliek pārējām

Pavasara tīrīšana arī telefonā un datorā. Kāpēc der atbrīvoties no saviem digitālajiem atkritumiem?

Pavasara lielā tīrīšana ir jāveic ne tikai mājoklī, bet arī mūsu telefonos un citās ierīcēs. Digitālie atkritumi nodara kaitējumu ne tikai apkārtējai videi, bet arī pašām ierīcēm un, iespējams, pat rada risku mūsu datu drošībai, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un "CERT.lv" informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga.

Atjautības uzdevums

Šodien piefiksēju interesantu brīdi pulkstenī un nevarēju nepadalīties ar to, pārformulējot to par tādu kā atjautības uzdevumu. Tātad Tev, lasītāj, jāpasaka man, cikos šodien bija laiks, kuru es piefiksēju, ja tajā brīdī savā ziņā pareizi bija abi šie apgalvojumi: Ar datumu es domāju tikai datumu mēneša ietvaros (varam saukt to arī par dienas kārtas numuru […]

Notes on Bafang CAN Bus

Bafang M200 (M-series) mid-drive motor with CAN busBafang M200 mid-drive motor (model MM G210.250.C) with 36V battery connector (yellow, from left), empty 6-pin electric break connector (purple), 8-pin rear light and wheel speed connector, and 8-pin front light and display connector.

I got my wife this Accolmile Antelope 1S electric bicycle with Bafang components from their latest M-series lineup of mid-drive motors and displays which communicate over a CAN bus. It’s a great city bike and the price includes fast shipping from the warehouse in Poland. Their support was also quick to send a replacement wheel for the original that got dented during transport (despite the thoughtful packaging).

CAN over NodeJS

The M500/M600 motors are particularly popular with MTB riders so the communication protocol has been discussed in this forum thread and documented in this GitHub repository. Importantly, the BESST software for managing the configuration and firmware updates is an Electron app with all logic as plain HTML and JS files (and bundled source maps for all minified code), including the CAN frame specification. I’ve started documenting my research in this GitHub repository.

Connecting to CAN Bus

The display connector at the wheel is the most convenient place to tap into the CAN bus. I purchased two HIGO 5-pin connectors B5-F and S5-F from ETShop in Germany for around €7 each and soldered the CAN high (green), CAN low (white) and ground (black) wires from each for a connection to (a copy of) the CANable Pro 1.0 CAN-to-USB adapter. Be sure to test the wiring with a multimeter because one of the wires carries the full battery voltage!

HIGO S5-F connector wires for Bafang CAN bus

Technically any CAN-to-USB adapter will work (as long as it supports 250kbit transfer rate) and the choice depends more on the software you want to use for interacting with the bus. The CANable adapter runs the slcan firmware which implements the Lawicel SLCAN protocol (a basic ASCII serial) which is supported by various libraries, including SocketCAN.

Bafang HIGO S5 and B5 connectors attached to CANable ProHIGO 5-pin B5-F and S5-F connectors attached to CANable Pro 1.0 CAN-to-USB adaptor. CANbus traffic between Bafang M200 and DP C245 display.Logging CANbus traffic between Bafang M200 (G210.250.C) motor and DP C245 display.

Update Controller Configuration

I was able to test the setup by increasing the assisted maximum speed to 60km/h from the original 25km/h by sending a CAN message composed of the following components:

  • 0x05 for the message source (0x01 — torque sensor, 0x02 — controller, 0x03 — display or HMI, 0x04 — battery, 0x05 — BESST),
  • 0x02 for the message target (controller),
  • 0x00 for a WRITE operation (0x01 for READ),

which are transformed into a frame ID prefix for the 0x3203 code and subcode for “speed limit, wheel diameter and circumference” registry through this transformer function:

buildHexStringCommand = (source, target, opt, anfn, nfn) => {
    const cmdPrefix = hexAllocToBinaryStr(source.toString(16), 5) + hexAllocToBinaryStr(target.toString(16), 5) + hexAllocToBinaryStr(opt.toString(16), 3);
    let cmdPrefixHex = parseInt(cmdPrefix, 2).toString(16);
    if (cmdPrefixHex.length % 2 !== 0) {
        cmdPrefixHex = '0' + cmdPrefixHex;
    }
    let cmdHexString = cmdPrefixHex + anfn + nfn;
    return hexReverse(cmdHexString);
};

which returns:

05 10 32 03

as the frame ID along with the payload:

70 17 C0 2B B6 08 

where (with little-endian byte order):

  • 0x1770 is 6000 or 60km/h × 100,
  • 0x2BC0 is 700 or 700c wheel diameter (29-inch), and
  • 0x08B6 is 2230 or 2230mm wheel circumference.

Dienas grauds

vara bungas: Trīs reizes pārlasīju, kamēr sapratu autora domu. Rūdīts poļitruks…

[..]  Atšķirībā no Ukrainas Baltijas valstu sauszemes spēku rezerves ir ierobežotas, tas bija galvenais arguments, kāpēc 2023. gada 1. jūlijā Latvija – pēdējā no Baltijas valstīm – atgriezās pie valsts aizsardzības dienesta, toties mums pieder dominance NATO gaisa telpā, kuru miera laikā rotācijas kārtībā nodrošina Baltijas gaisa patrulēšanas sistēma. [..]

avots

VB: Pirmkārt, rezerves ir ierobežotas vienmēr. Otrkārt, jo mazākas ir rezerves, jo aktīvāk tās jāpalielina. LV gumijas stiepšanas spējas ar VAD ieviešanu var mērīt no 2015.gada, kad savu OMD atjaunoja LT. Sanāk iespaidīga tā atgriešanās. Baltic air policing spējas uz pīķa bija 12-13 iznīcinātāji, tagad mazāk. BY vien ir ap 100… kāda tur dominance. Paritāte ?

[..] Mērķtiecīgi strādājot, NBS spēs trīs gadu laikā uz mūsu austrumu robežas izbūvēt ešelonizētu aizsardzības vairogu, un Latvija būs aizsargāta. Panikas cēlājiem, kuri tūdaļ miera laikā vēlas mīnu laukus Alūksnes, Ludzas, Rēzeknes un Augšdaugavas novadā, nerēķinoties ar novada iedzīvotāju viedokli, jāatgādina, ka mīnu kartējumi ir daļa no valsts aizsardzības plāna, un mīnu likšana tiek testēta arī mācībās “Namejs”. valsts aizsardzības dienesta neesamība un atmiņas par cilvēkus pazemojošo dienestu okupācijas armijā diemžēl radījušas daudz melu un neizpratnes par mūsu valsts aizsardzību. [..]

avots

VB: Šaubos par “3 gadiem” un jebko “ešelonizētu”, tā kā labprāt atgriezīšos pie šīs prognozes 2027., bet teikuma beigas ir murgs, ja iedzīvotāji sāks vīzēt aizsardzības pasākumus, to (pasākumu) vienkārši nebūs. Autoram VAPu noteikti neviens nav rādījis (pielaide), bet es laikam esmu “panikas cēlājs ar atmiņām”.

Vai Reddit ir drošs? Edvards Snoudens aicina lietotājus boikotēt Reddit pēc jaunas ID prasības; “Nekad vairs neizmantojiet Reddit”

Nesenā digitālajā kņadā bijušais NSA trauksmes cēlējs Edvards Snoudens ir nometis cimdu pret Reddit, mudinot lietotājus masveidā izceļot no platformas.

L’article Vai Reddit ir drošs? Edvards Snoudens aicina lietotājus boikotēt Reddit pēc jaunas ID prasības; “Nekad vairs neizmantojiet Reddit” est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Svētdienas miers

Anita ir nolēmusi mūs pacienāt ar visiem populārākajiem bavāriešu ēdieniem. Šorīt brokastīs galda vidū bļodā peld baltās desiņas – tās nedrīkst būt pārsprāgušas un ādai jānāk nost vieglītiņām. Klāt jāēd īpašas sinepes un jāpiekož kliņģeri. Pieēdam pilnus vēderus, tad dodamies ārā. Šoreiz kājām, jo tepat blakus atrodas ledus halle, kurā šodien notiek krāmu tirgus. Mašīnu...

The post Svētdienas miers appeared first on Mugursoma.lv.

Droni un bērni

Divos Smoļenskas apgabala rajonos (Krievijas rietumos) pašlaik plosās ugunsgrēki degvielas un enerģētikas objektos. Tos izraisījuši ukraiņu droni. (TT) Pēc Krievijas raķešu uzbrukuma Harkivai, divi cilvēki ievainoti. Uzbrukuma rezultātā bojātas vairākas dzīvojamās ēkas. Krievu uzlidojumi Harkovai, kas vērsti pret dzīvojamiem rajoniem un elektrotīklu, pēdējā laikā ir pastiprinājušies.(TT) Ukrainas valdība ir nolēmusi papildus izmantot astoņus miljardus grivnu […]

Atgriežas baumas par kapacitatīvo pogu ienākšanu iPhone 16

IPhone 16 dizains joprojām ir noslēpums, lai gan aparatūras un akumulatora ietilpība veidojas, pateicoties pēdējo nedēļu baumām un noplūdēm. Pagājušajā

L’article Atgriežas baumas par kapacitatīvo pogu ienākšanu iPhone 16 est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Pavasarī sakop avenājus – tad ogas būs lielākas un aromātiskākas. Padomi, kā tas pareizi jādara

Pareizi apkopti, avenāji mazāk slimos, bagātīgāk ražos, ogas būs lielākas un aromātiskākas.

Diena #4 jeb kontrastu diena.

10.03.2024. Sapņoju, ka kopā ar Matīsu šļūcām lejā no kalna, kur nesen bijis nogruvums. Laimīgi tikām līdz kalna apakšai. No rīta Matīss lūdza tētim pagriezties uz otru pusi: Tu zini, ka visi cilvēki smird? Visi, kas ēd, tie smird… Brokastīs … Turpiniet lasīt

The post Diena #4 jeb kontrastu diena. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Šovakar izšķiras Ukrainas nākotne ASV

Šovakar Republikāņu (konservatīvo) partijas parlamenta priekšsēdētājs Maiks Džonsons beidzot vadīs balsošanu par lielāku ASV palīdzību Ukrainai. Ja tas neizdosies, tad Kijeva var arī krist un karš Krievijai būs zaudēts. Ja balsojums tiks pieņemts, tad tas varētu nozīmēt paša spīkera karjeras beigas. Munīcija, pretgaisa aizsardzība, tanki vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtībā. To Ukrainai ir apsolījis […]

Kriminālā Latvija – 2. daļa. Dzimumnoziegumi, miesas bojājumi

Noziedznieki aizvien nesnauž.

Iepriekšējā rakstā “Kriminālā Latvija” https://neogeo.lv/kriminala-latvija-slepkavibas-un-laupisanas/ NeoGeo lasītāji tika informēti par kriminālo statistiku slepkavību un noziedzīgi nodarījumu pret īpašumu (zādzības, laupīšana, krāpšana, piesavināšanās, izspiešana) jomā Latvijā 2023. gadā.

Šajā rakstā informēsim par 2023. gada kriminālo statistiku Latvijas novados un valstspilsētās dzimumnoziegumu un noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību jomā.

Atgādinām, ka Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati uzrāda, ka Latvijā 2023. gadā kopā ir reģistrēti 33 550 noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificējami pēc kāda no Krimināllikuma pantiem. Tas nozīmē, ka Latvijā vidēji katru dienu notiek ap 92 noziedzīgiem nodarījumiem jeb vidēji katrās 17 minūtēs tiek reģistrēts kāds noziegums.

Vai Latvijā ir teritorijas, kuras ir īpaši kriminogēnas?

Vai ir kādas vietas Latvijā, kur var paglābties no laupītājiem un izvarotājiem?

Vai mūsu stereotipi par bīstamajām un mierīgajām vietām Latvijā ir patiesi? 

Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniegs NeoGeo, kas, izmantojot jaunāko Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistiku, ir apkopojis un izvērtējis noziedzības stāvokli Latvijā 2023. gadā.

Dzimumnoziegumi (izvarošana, seksuāla vardarbība, pavešana netiklībā, prostitūciju ierobežojošo noteikumu pārkāpšana, sutenerisms)

2023. gadā Latvijā ir reģistrēti 743 dzimumnoziegumi (Krimināllikuma XVI nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību).

Šāds ir dzimumnoziegumu sadalījums pa Latvijas valstspilsētām un novadiem:

Dzimumnoziegumu sadalījums pa Latvijas valstspilsētām un novadiem

Secinājumi par dzimumnoziegumiem Latvijā 2023. gadā:

  • Valkas novads ir dzimumnoziegumu anomālija 2023. gadā – tur dzimumnoziegumu intensitāte bija vairāk nekā 16 reizes lielāka nekā vidēji Latvijā.
  • Arī kaimiņos esošais Smiltenes novads ir bijis ļoti nelabvēlīgs dzimumnoziegumu jomā – tur dzimumnoziegumu intensitāte bija vairāk nekā 5 reizes lielāka nekā vidēji Latvijā.
  • Ļoti labvēlīgi 2023. gads dzumumnoziegumu jomā ir aizritējis Pierīgas Mārupes un Olaines novadiem, kuri ir īpaši zema noziegumu intensitāte. Saulkrastu novadā vispār nav fiksēti dzimumnoziegumi.
  • Kopumā nav lielu atšķirību dzimumnoziegumu intensitātē starp pilsētu un lauku teritorijām.
  • Kopumā nav lielu atšķirību dzimumnoziegumu intensitātē starp Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību (miesas bojājumi, spīdzināšana, vajāšana, inficēšana, aborta neatļauta izdarīšana, neatļauta ārstniecība, atstāšana bez palīdzības u.c.)

2023. gadā Latvijā reģistrēti 1183 noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību (Krimināllikuma XIII nodaļa).

Šāds ir noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību sadalījums pa Latvijas valstspilsētām un novadiem:

Noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību sadalījums pa Latvijas valstspilsētām un novadiem
Secinājumi par noziedzīgu nodarījumu pret personu veselību intensitāti Latvijā 2023. gadā:

Šoreiz NeoGeo vēlas, lai secinājumu izdarīšanu veiktu paši NeoGeo lasītāji. To varat veikt komentāru sadaļā. Aplūkojiet datus un karti, padomājiet un dariet to.

“Tet” jaunais zīmols “Backscreen” nodrošinās pilna spektra mediju un straumēšanas tehnoloģijas

 

“Tet” jaunais zīmols “Backscreen” nodrošinās pilna spektra mediju un straumēšanas tehnoloģijas

Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” atklāj jaunu zīmolu “Backscreen”, kas piedāvā mūsdienīgu pakalpojumu kopumu video satura uzglabāšanai, apstrādei, publicēšanai, straumēšanai un atskaņošanai. Jaunā zīmola nodrošinātie pakalpojumi ir noderīgi video uz pieprasījuma, tiešraides TV kanālu, dažādu pasākumu tiešraižu, sporta pārraižu, digitālo apmācību, uzņēmumu mārketinga un jebkura cita video satura straumēšanai. Sniegtie pakalpojumi ir mērogojami tā, ka tos var izmantot gan lielas raidorganizācijas un telekomunikāciju uzņēmumi ar miljoniem skatītāju, gan arī tādi satura īpašnieki, kuriem ir nepieciešams pārraidīt vienu tiešraidi vai dažus video klipus nelielam skatītāju skaitam.

OTT platformu popularitāte īpaši strauji augusi pēdējo gadu laikā, un tiek prognozēts, ka straumēšanas platformas pavisam drīz pilnībā aizstās tradicionālo televīziju. Kā norāda “Tet” galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks: “Katram satura veidotājam – gan lielajiem nozares profesionāļiem, gan arī tiem, kas tikai nesen sākuši nodarboties ar satura radīšanu, ir vērts izmantot šo tendenci biznesa attīstībai. Tādā veidā ne tikai sasniedzot un saglabājot savu esošo mērķauditoriju, bet caur straumēšanas kanāliem piesaistot jaunu – jauniešu jeb Z paaudzes auditoriju, kas regulāri patērē video saturu. Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem labāko iespējamo pakalpojumu, bet skatītājiem – nākamās paaudzes skatīšanās pieredzi. Esam pārliecināti, ka mūsu pakalpojums var kļūt konkurētspējīgs un interesants arī globālajā tirgū.”

“Tet” jaunais zīmols “Backscreen” nodrošinās pilna spektra mediju un straumēšanas tehnoloģijas

Pakalpojumu portfelis sastāv no četriem apakšproduktiem, kas izstrādāti, ņemot vērā klientu dažādās vajadzības. Backscreen App nodrošina pilnu OTT video risinājumu, ieskaitot lietotnes interneta pārlūkiem, mobilajām ierīcēm, viedtelevizoriem un citām iekārtām. Backscreen Stream piedāvā video apstrādes pakalpojumus, sākot no video tehniskās apstrādes un šifrēšanas līdz pat globālam satura piegādes tīklam (CDN). Backscreen Webplay ir pašapkalpošanās video platforma, kura nodrošina vienkāršu video uzglabāšanu, apstrādi, pārvaldīšanu, publicēšanu un atskaņošanu klientu interneta vietnēs, savukārt Backscreen Media ir universāla pašapkalpošanās multivides platforma, kas paplašina Webplay funkcionalitāti un ļauj profesionāli pārvaldīt liela apjoma video saturu un publicēt tos vairākās platformās.

“Sabiedrībā ir dažādu paaudžu pārstāvji – katrai paaudzei nepieciešama cita lietotāja pieredze, kas balstās uz iepriekšējiem paradumiem un zināšanām. Tas ir izaicinājums sasniegt un aptvert visas paaudzes no TikTok līdz Netflix paaudzēm un tradicionālo TV platformu lietotājiem,” uzsver Krists Avots, “Tet” korporatīvās attīstības direktors un “Backscreen” prezidents. “Mums ir ambiciozi mērķi – kļūt par mediju programmatūras risinājumu piegādātāju Eiropā vidēja izmēra operatoriem un satura publicētājiem. Esam pārliecināti, ka varam sasniegt ilgtspējīgu pakalpojuma izmantošanu, nepārtraukti to papildinot ar inovācijām.”

Jaunais zīmols aptver 50 profesionāļu komandu ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē. “Tirgū ir diezgan daudz IT risinājumu piegādātāju, bet ne visi izprot mediju biznesu. Mūsu risinājums nodrošina klientu vajadzības. Izmantotās tehnoloģijas ir veidotas tā, lai pakalpojumi strādātu globāli, tiktu automātiski mērogoti un spētu apkalpot praktiski neierobežotus satura un skatītāju apjomus, ko palīdzējuši izstrādāt mūsu partneri – labākie šādu tehnoloģiju piegādātāji tirgū. Platformu raksturo divi vārdi – kvalitāte un mērogojamība,” saka Norberts Osītis, “Backscreen” izpilddirektors.

Latvijā radītais produkts “Backscreen” jau tagad ir ievērojams pakalpojumu sniedzējs mediju nozarē. Jaunā zīmola mērķis ir atbalstīt visa veida satura veidotājus, sākot ar tiem, kas ir tikai ceļā uz sava video kanāla izveidi internetā, beidzot ar tiem, kas gadiem attīsta liela mēroga, starptautiskus straumēšanas platformu projektus. Jau tagad platformu izmanto ap 50 dažādu telekomunikāciju, TV un mediju organizācijas, kam satura ražošana ir prioritāte. Starp klientiem ir tādas raidorganizācijas kā Fashion TV, Latvijas Televīzija, ReTV, 1188.lv. Straumēšanas risinājumi jau ir pieejami arī Eiropā, Dienvidamerikā un Austrālijā.

Plašāka informācija: www.backscreen.com

Par Tet

Tet ir viens no lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem Baltijā, kas rada inovācijas gan mājām, gan darbam, un to veido 1500 darbinieku liela komanda. Uzņēmums piedāvā uzticamus un kvalitatīvus TV, interneta, elektrības un e-komercijas pakalpojumus, kā arī integrētos IT&T risinājumus uzņēmumiem gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Tet rada inovatīvākos tehnoloģiskos risinājumus IT drošības jomā, attīsta OTT-servisus un ražo oriģinālu TV saturu. Tet grupā ietilpst arī meitasuzņēmumi Citrus Solutions, Telia Latvija, Helio Media, Backscreen un Baltijas Datoru Akadēmija. Vairāk: https://www.tet.lv/par-mums

Ko es iemācījos Greg Williams fotokursos

Armagedons nenotiks

Četri bērni, ieskaitot zīdaiņus, hospitalizēti pēc Krievijas uzbrukuma Odesai. Tas noticis naktī, dronu uzbrukumu rezultātā. Krievi nodarīja postījumus 14 dzīvokļiem. Pavisam ievainoti deviņi cilvēki. Naktī (ar 16 droniem) uzbrukts arī Kijivai, taču ziņu par ievainotajiem tur nav. (DN) Harkovā vakar krievi trāpījuši televīzijas tornim. Fotogrāfijās un videoierakstos redzams, ka torņa augšdaļa ir atdalījusies un gaisā […]

Kā jārīkojas, ja asiņo deguns?

Tiklīdz kaut kas tek pa degunu, šķiet loģiski pacelt galvu uz augšu vai to atliekt atpakaļ, taču vai tā drīkst rīkoties deguna asiņošanas gadījumā? Skaidro Mareks Marčuks – ārsts, pediatrs rezidents Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Iepirku SamYang 2x Spicy Hot Chicken Flavor Ramen

Tā kā LV tirgotāji ir tik neadvancēti, ka nesaprot, kādas ir pareizas (super asas) nūdeles un kāds iepakojuma veids ir vajadzīgs, tad nācās gādāt pašam pasūtot no citas valsts.Āzijā konkrētās korejiešu nūdeles ir katrā sevi ci...

Viltotie droni un aizbēgušo karavīru ķeršana

Krievijas avoti vakar sāka izplatīt informāciju par to, ka Baltkrievijā esot novērsts mēģinājums dronu uzbrukumam no Lietuvas teritorijas. Esot veikti vairāki baltkrievu „steidzamās drošības pasākumi”, lai novērstu dronu uzbrukumus Minskai un tās apkārtnei. Savukārt Lietuvas bruņotie spēki noliedz, ka būtu iesaistīti šādā akcijā. (Reuters) Saistībā ar šiem krievu nepatiesajiem ziņojumiem jāuzver, ka pašlaik melu kampaņā […]

Grega dienasgrāmata, Atgriešanās stāsts, Saulespļava

Kā izlasīt 5 grāmatas 4 dienās? Diezgan vienkārši. Vispirms vajadzīgs slims bērns. Tad naktī jādodas uz Vienības gatvi un jāiestājas slimnīcā. Tur kopā ar bērnu jāpavada dažas dieniņas. Rotaļu istabā ir dažāda biezuma grāmatas. Dažu dienu laikā var izlasīt ne vien piecas, bet pat desmit vai vairāk grāmatu. Es to pirms tam nezināju un palūdzu,Read More »Grega dienasgrāmata, Atgriešanās stāsts, Saulespļava

Ja gribi sasmīdināt Dievu. Ceļojums uz Itāliju. Sondrio un Morbenjo

Attālums, ko mums šajā dienā vajadzēja veikt ar vilcienu, nebija no lielajiem: Tirano no Morbenjo šķir mazliet vairāk kā 50 kilometru, proti, pat reģionālās nozīmes vilciens šādu attālumu veic mazāk kā stundas laikā, un tomēr es biju izdomājis, ka šo posmu varētu sadalīt uz pusēm. Ne tālab, ka mēs nevarētu nosēdēt vilcienā, bet tāpēc ka man nešķita nepieciešams maksimāli ātri ierasties Morbenjo, kur tāpat nekā ļoti daudz interesanta nebūs (ja jau skrējienā nepiedalos), turklāt rezervētajā dzīvoklī ātrāk kā divos mūs tāpat iekšā nelaistu. Apskatījis mūsu maršrutu kartē, ievēroju, ka tieši šī dzelzceļa posma vidū atradās relatīvi lielāka pilsēta ar nosaukumu Sondrio. Šādu vārdu iepriekš dzirdējis nebiju, bet tas jau nevarētu būt šķērslis kādas vietas apmeklēšanai. Sondrio patiesībā arī ir nozīmīgāka pilsēta pat par Tirano, kur šo ceļu mēs uzsākām, jo tā ir provinces galvapilsēta. Jā, racionāli vērtējot Sondrio province nav ne ne sevišķi liela, ne sevišķi ievērojama, 180'000 iedzīvotāju, lielākā un ievērojamākā pilsēta tajā ir tā pati Sondrio, kurā mīt ap 20'000 cilvēku un kura Itālijas mērogos droši vien ir aptuveni tikpat zināma kā Riebiņu pagasts latviešu vidū. Mūsu vizīte Sondrio gan bija visai minimāla - no dzelzceļa stacijas devāmies pusdienu meklējumos (beidzot bijām nobrieduši kādu reizi paēst ārpus mājas). Pirmā Google maps ieteiktā picērija izrādījās tāda, kurā ir tikai piegādes variants, kas galīgi mūs neinteresēja, tikām ar otro ēstuvi gāja grūti tās atrašanas ziņā. Patiesībā sanāca tīri amizanti - sekoju kartei līdz vārtiem, kur vajadzēja būt kafejnīcai. Reizē ar mani tur gāja pāris ar suni un tāpat kā es uzreiz "veica maršruta pārrēķināšanu", acīmredzami tur neatrodot meklēto. Pavaicāju, vai viņi meklē tāda un tāda nosaukuma restorānu, atbildē saņēmu - šķiet, jāiet būs uz "to" pusi. Tad nu visi kopā to ēstuvi arī atradām, tiesa, viņi tur ēst nepalika, mēs gan. Iespējams, viņus apbēdināja paziņojums, ka salīdzinoši neilgajā laikā līdz pusdienu pātraukumam picas nav ēdienkartē nav pieejamas. Mēs gan pieņēmām šos nosacījumus - ja nav picu, tātad nav Ēdām pastu, ar ko pārējiem paveicās mazliet labāk nekā man (proti, mana porcija bija sasodīti maza), bet beigās visi, šķiet, bijām apmierināti. Atceļā no ēstuves izgājām loku pa Sondrio vecpilsētu, kura bija aptuveni tāda kā jebkuras Itālijas pilsētas vecpilsēta - jauka, bet bez kaut kādas baigās odziņas, un tad jau atkal uz vilcienu. <picture data-title="Klusa ieliņa"><img src="/images/italy2024/morbegno02.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Sondrio centrālajā laukumā"><img src="/images/italy2024/morbegno03.jpg" alt="Morbegno"/></picture> Tālākajā braucienā uz Morbenjo bija viens mazliet mulsinošais elements - sākotnēji izziņotajā pieturvietu sarakstā nemanījām mums aktuālo Morbenjo - jau sākām satraukties, vai tik neesam iekāpuši kādā ekspresī (lai gan tas būtu neloģiski - kāda velna pēc starp Sondrio un Milānu vajadzētu kursēt ekspersim), bet izrādījās, ka tur bija nosauktas tikai lielās pilsētas, kamēr realitātē vilciens apstājās faktiski pie katra staba, tai skaitā mums vajadzīgajā Morbenjo. No visām pilsētām, ko apmeklējām šajā ceļojumā, Morbenjo neapšaubāmi bija vismazāk ievērojamā, līdz ar to arī ar naktsmītņu iespējām šajā pilsētā sevišķi daudz variantu nebija, taču vienu dzīvoklīti man tur bija izdevies uziet. Šajā reizē mūsu apartamenti bija visšaurākie šī ceļojuma laikā, kam bija arī savs pluss - mazāk iespēju bērniem kaut ko izvandīt, noslēpt un pazaudēt. Un var nojaust, ka viesi šajā dzīvoklī nav sastopami super bieži, ne velti šeit mums bija jāsatiek tā saimnieks, nevis jāizmanto bezkontakta risinājums. Rezervējot dzīvokli, biju rakstījis, ka skriešu "Colmen trail", tad nu tikšanās laikā dzīvokļa saimnieks pavēstīja, ka vairāki viņa draugi arī skries, bet es varēju vien skumji pateikt - es gan patiesībā neskriešu, nav veselības. Un aptuveni 30 minūtes vēlāk es jau biju devies ārā no dzīvokļa ar mērķi veikt Colmen Trail maršrutu. Tā gan it kā nebija domāta kā skriešana, jo rezultātu neviens jau nefiksēs, un arī mana gatavība nekādi neatbilda skrējiena prasībām: līdzi nulle pārtikas, tik vien kā ūdens pudele Esteres mugursomā (jā, pat savas skriešanas somas man līdzi nebija), skrējiena maršruta fails telefonā un gatavība apskatīties, kā tad būtu bijis, ja es tur tomēr būtu skrējis "pa īstam". Līdz startam bija mazliet virs diviem kilometriem, līdz ar to jau biju iesildījies. Starta-finiša zona atradās pagalmā, kurā iekšā nedevos, tik vien kā nopētīju, ka "viss notiek", un devos pa senu tiltu pāri upei un - augšā kalnā. Tā gan izrādījās viena no daudzajām kļūdām, ko šajā dienā pieļāvu - patiesībā man vajadzēja skriet pa līdzeno ceļu pa labi, kamēr šādi sanāca, ka es izvēlējos maršrutu veikt "pret spalvai". Vai otrā virzienā būtu bijis fiziski vieglāk vai grūtāk, man nav iespējas objektīvi pateikt, bet sekot maršrutam droši vien būtu bijis vieglāk, jo marķējums tomēr ir veidots tā, lai to varētu saskatīt, skrienot pareizajā virzienā. Vienlaikus iespaids man bija tāds, ka marķējuma distancē bija izteikti par maz un ka arī, pareizā virzienā skriedams, gan jau kādu reizi būtu nomaldījies, un tad vēl būtu risks, ka diez vai būtu ņēmis distancē telefonu ar maršruta failu. Jā, par pašu GPX arī ir piebilstamas pāris lietas. Pirmkārt, kopš beidza dzīvi Endomondo, neesmu skrējis "pa maršrutu", Strava tas, šķiet, ir maksas pakalpojums, tāpēc uzliku kaut kādu GPS Viewer aplikāciju, tikai jau pirmajos simtos metru sapratu, ka tā neatjaunina savu lokāciju. Negribēju iebremzēt visu šo pasākumu, tāpēc, neatejot no kases, domāju - kādas ir alternatīvas, un apstājos pie <a rel="nofollow" href="https://vesture.dodies.lv">vesture.dodies.lv</a>, kur šāda iespēja ir un kas strādāja itin labi (tātad šajā reizē Web uzvarēja pret aplikāciju). Un pats GPX fails nebija izcili precīzs - vairākās vietās samulsu, jo sanāca, ka taka, pa kuru man vajadzēja skriet, nebija tā, kas sakrita ar kartē iezīmēto, jo failā bija nobīdes un kļūdas, bet galā kaut kā tiku. <picture data-title="Starts"><img src="/images/italy2024/morbegno04.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Mazliet augstāk"><img src="/images/italy2024/morbegno05.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Ūdens te netrūka"><img src="/images/italy2024/morbegno06.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Vēl mazliet augstāk"><img src="/images/italy2024/morbegno07.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Maršruta virsotnē"><img src="/images/italy2024/morbegno08.jpg" alt="Morbegno"/></picture> Ar katru distancē pavadīto kilometru (kopā tādu bija 18) es arvien vairāk novērtēju to, ka nebiju varējis šajā pasākumā piedalīties pilnā sacensību formātā. Pārāk liela daļa distances bija kāpšana vai nu augšup vai lejup, un kāpšana galīgi nav mana stiprā puse. Kamēr vēl man bija ticība, ka varēšu Morbenjo skriet, biju pret kalnu skrējis uz trenažiera, arī kāpņu trenažieri biju izmantojis, bet realitātē izrādījās, ka šai distancei es galīgi nebiju gatavs. Un kāds brīnums - ja tu 18 kilometros savāc vairāk kā tūkstoti augstummetru, var secināt - tā ir itin nopietna kāpšana. Līdzenie posmi te bija trīs (skrienot nepareizajā virzienā) - viens kalniņā pēc pirmā kāpiena, aptuveni pusotra-divu kilometru garumā, tad otrs - pēc tikšanas lejā no galvenā kalna, kad man jau šķita - tālāk būs tikai līdzenais posms, un pēdējais - pēc vēl viena augšā-lejā, kuram absolūti nebiju gatavs psiholoģiski. Jā, skarbākais visā šajā pasākumā bija tas pēdējais kalns - trases profilu nebiju sen atsvaidzinājis atmiņā (jo nedomāju jau piedalīties sacensībās), un man šķita - ja jau esmu ticis lejā pilsētas līmenī, tad jau viss grūtais ir garām, gribēju jau rakstīt Marinai "drīz būšu" un, labi, ka tā neizdarīju. It kā jau nebija tik traki - tas pēdējais kāpums nebija pat ne divsimts metru, toties - sasodīti stāvs, apmēram 600 metru posmā. Bija reize, kad es vienkārši apsēdos atpūsties - galīgi nebija spēka turpināt. Protams, es sevi šaustīju par to, ka būtu varējis paņemt vismaz kaut ko ēdamu no dzīvokļa - kaut vai kādus cepumus, vienalga, nevis aizdevies pilnīgi tukšām rokām. Labi, ka vismaz ar ūdeni situācija bija laba - ceļā bija vairāki avoti, kur varēju papildināt savu ūdens krājumu. Bet citādi - biju tik ļoti nomocījies, ka pat pāris pēdējos kilometrus, kas jau bija pa totāli līdzenu apvidu, vairāk gāju, nevis skrēju. Viss, pilnībā izpumpējies. <picture data-title="Pāri tiltam būs finišs"><img src="/images/italy2024/morbegno09.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <div class="strava-embed-placeholder" data-embed-type="activity" data-embed-id="11174852445" data-style="standard"></div><script src="https://strava-embeds.com/embed.js"></script> Mācības no šī pasākuma ir vairākas. Pirmā - pirms pieteikties sacensībām ārzemēs daudz rūpīgāk izpētīt, cik tieši grūti būs, un, ja tās ir tādā zemē kā Itālija, visticamāk - manā gadījumā pareizais lēmums būtu nepieteikties nemaz. Otrā - idejiski man nav nekādu problēmu distanci veikt arī, ja nekādas sacensības attiecīgajā brīdī nenotiek, principā arī citreiz varētu mierīgi atvaļinājumā nevis tēmēt uz konkrētām sacensībām, bet uz man pieņemamu maršrutu, kuru varu veikt. Trešā - pat ja neplānoju skriet, situācijā, kad rēķinos ar trim stundām distancē (reāli, protams, sanāca vairāk), padomāt par pārtiku, nevis vienkāršu paļaušanos uz "gan jau būs ok". Ceturtā - šobrīd vienkārši neesmu nekādā sportiskajā formā, jāsaved kārtībā veselība, kas jau pusotru mēnesi streiko, nekādi netieku pilnīgi vesels, un katrs intensīvāks starts kopējo veselības stāvokli tikai atsit atpakaļ (tāpēc aizvadītajā nedēļas nogalē izvēlējos neskriet Stirnubukā - negribu sevi atkal samocīt). Gan jau vēl kaut ko no šī visa var mācīties (tai skaitā - apskatīties, kurš ir pareizais distances virziens, lai sajaukt ceļu sanāktu mazāk nekā desmit reizes), bet neesmu drošs, ka šobrīd ir vērts kaut ko baigi analizēt, it īpaši - ja nav fiziskās formas, viss pārējais īsti nav svarīgs. <picture data-title="Maršruta profils"><img src="/images/italy2024/morbegno10.jpg" alt="Morbegno"/></picture> Vienu aizmirsu piebilst - skati brīžam bija lieliski, to dēļ noteikti bija vērts šo distanci veikt un, ja man nebūtu tā konkrētā maršruta, ne tik tālu, ne tik augstu es noteikti pats nebūtu uzkāpis. Kā lai arī nebūtu, finišu (vai arī startu, ja jau skrien nepareizā virzienā) es sasniedzu, bet no tā uz dzīvokli jau gan vienkārši gāju, pat nemēģinot skriet. Pārnācu dzīvoklī, pirmais, ko izdzirdēju, ka visi ir izsalkuši, un ir jāiet vakariņās (protams, kad būšu pabijis dušā). Neteikšu, ka mani tajā brīdī šī doma iepriecināja, vislabprātāk es noteikti būtu atkritis gultā un vairs necēlies, bet kas jādara - jādara. Marina bija Morbenjo centrā noskatījusi picēriju, gājām vien uz to. Man gan sajūta bija, ka šis pilsētas centrs, kas iepriekš atradās mazāk kā kilometru no mūsu dzīvokļa, bija paspējis pārcelties kaut kur tālu, tālu un ka mēs gājām ļoti ilgi. Beidzot sasniedzām picēriju, kurā bija stipri daudz cilvēku un, kā uzzinājām - bez rezervācijas vietu nebija. Mans skeptiskais prāts gan pieņēma, ka tas bija jāsaprot "tūristiem bez rezervācijas vietu nav", nevis ka tādu nav nevienam (mazās itāļu pilsētās īpaši labi jūtams, ka viņi visādus salašņas, kas sabraukuši no malu malām, neko augstu nevērtē), bet sausais atlikums no tā nemainījās. Jau bez sevišķām cerībām gājām uz citu picēriju, kura izrādījās relatīvi patukša, bet arī tur viesmīle vispirms solījās noskaidrot, vai mums bez rezervācijas kāda vietiņa atradīsies, un tad apmēram desmit minūtes vēlāk pavēstīja - jā, būs. Labākais, ko es varu teikt par šo picēriju - ēst mēs tur dabūjām. Vai picas bija garšīgas? Nē, tik tālu es savos apgalvojumos neietu ("Vīnkalni" šos samizotu vienos vārtos), bet vismaz sēdēšana pie galda (komplektā ar glāzi alus) ļāva man atjaunot pašsajūtu kaut cik ciešamā līmenī, un atceļā uz dzīvokli sajūta jau bija no kategorijas: "O, bet te tiešām nav tālu!" Un, neatkarīgi no picas kvalitātes, Marina un es bijām pateicīgi, ka mums tur iedeva ēst, jo bērni diez vai saprastu, kālab mēs dodamies atpakaļ uz dzīvokli tukšā. Morbenjo pavadītā nakts noteikti nebija viena no labākajām manā dzīvē - jau vispār pēc garākiem skrējieniem dienas otrajā pusē es parasti neguļu labi (šoreiz finišu biju sasniedzis ap astoņiem), bet šajā konkrētajā reizē biju pavisam izsmērēts, un tā ir parādība, kas man pamatīgi krīt uz nerviem - it kā tu esi pilnīgi bez spēka, bet aizmigt nevari, valsties pa gultu no vieniem sāniem uz otriem bez jebkādas jēgas. Kaut kad beidzot tomēr aizmigu, bet arī no rīta nebiju pats žirgtākais, līdz ar to izlēmu Golfu Morbenjo nelaist - nejutos gatavs vēl kādai pastaigai kalnā, tad jau labāk izvēlēties drošo un garlaicīgo variantu Bergamo. Gluži bez kustēšanās iztikt gan nevarēja, no rīta Marina mani aizsūtīja uz pārtikas veikalu pēc kaut kā brokastīm, vismaz šādā veidā mazliet ieskatījos arī Morbenjo pilsētas centrā, kas man iepriekš nebija sanācis, jo skrējiena maršruts itin nemaz neveda pa pilsētu, tad visi uzēdām to, ko nu biju atnesis no veikala, un varējām krāmēt mantas un doties uz dzelzceļa staciju, lai dotos atpakaļ uz Bergamo, kur divas dienas vēlāk bija gaidāms mūsu ceļojuma finišs. Morbenjo dzelzceļa stacija mūs pārsteidza ar absolūtu dzīvības trūkumu tajā - tur ne tikai nebija neviena cilvēka, bet pat biļešu iegādes un validācijas aparāti nestrādāja. Izpētīju, ka teorētiski biļetes var iegādāties bez papildu maksas no vilciena konduktora, ja esi iekāpis stacijā, kur tās nepārdod, tomēr atradām veidu tās iegādāties Internetā, ko arī izdarījām. Vispār jau variants ar konduktoru būtu savā ziņā labs, jo nevienu konduktoru mēs Itālijas vilcienos tā arī nesastapām, vai pareizāk nē - vienu mēs redzējām gan, kaut kādā vilcienā kāds jaunietis piegāja pavēstīt konduktorei, ka tur ir bariņš cilvēku, kuriem nav biļešu (tā vismaz izklausījās), kas, protams, bija par viņa draugiem. Beigu beigās, manuprāt, viņi pat tiešām tika pie biļešu uzrādīšanas, bet mēs gan nē. Tomēr mēs necentāmies obligāti ietaupīt kādu naudu, un vilcieni Itālijā patiesībā ir diezgan lēti, bet gan allaž bijām godprātīgi apgādājušies ar biļetēm, un arī uz Bergamo aizbraucām pilnīgi legālā veidā. <picture data-title="Vecpilsētā"><img src="/images/italy2024/morbegno11.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Arī kaut kur turpat"><img src="/images/italy2024/morbegno12.jpg" alt="Morbegno"/></picture> <picture data-title="Patīkami klusa stacija"><img src="/images/italy2024/morbegno01.jpg" alt="Morbegno"/></picture> Atskatoties uz mūsu veikto loku, jāatzīst, ka, ja ne pieteikšanās skrējienam, diezgan droši mēs vispār nebūtu aizbraukuši šajā virzienā, nebūtu paviesojušies sniegotajos Alpos, nebūtu apmeklējuši ne Leko, ne Sondrio, ne kur nu vēl Morbenjo. Un, lai arī no skrējiena nesanāca tas, kas tur bija iecerēts, tagad, pāris nedēļas vēlāk, es jūtos ļoti gandarīts, ka to vismaz kaut kādā veidā biju pievarējis un kaut kādu jaunu pieredzi ieguvis. Līdz ar to - kaut arī viss šis pasākums bija nejaušību ietekmēts, izbrauciens uz Itālijas tālākajiem Ziemeļiem noteikti bija pelnījis lielu Plusa zīmi. Taču, kā zināms, vēl mums bija kāds laiciņš tajā atlicis, un par to - nākamajā reizē, kas šim aprakstam būs pēdējā.

Fisker jau pēc mēneša varētu iesniegt bankrota pieteikumu

Elektroauto jaunuzņēmuma Fisker problēmas mēs Kursorā esam gana plaši aprakstījuši, savukārt uzņēmuma finansiālā veselība neuzlabojas, tieši pretēji – ja Fisker neizdosies iegūt papildus finansējumu, tad 30 dienu laikā plānots pieteikt bankrotu.

Fisker martā nav nomaksājis kredītmaksājumu 8,4 miljonu ASV dolāru vērtībā. Kompānija šobrīd visnotaļ izmisīgi cenšas mazināt dažādas izmaksas, turpinot samazināt darbaspēka izmaksas, kā arī citus tēriņus. Uz laiku apturēta jebkāda jaunu mašīnu ražošana un sarunas par finansējuma piesaisti ir izgāzušās.

Lai mēģinātu iegūt papildus finanses, kompānija par aptuveni 40% samazināja cenas savam Ocean modelim, cenšoties pārdot, ko nu iespējams pārdot, lai iegūtu finansējumu. Tas viss, protams, īsti negāja pie sirds tiem, kas savu auto nopirka par pilnu cenu, jo viņu mašīnas vērtība vienā momentā nogāzās kā no klints. Īpašnieki ir uztraukti, kas notiks ar auto apkopēm, ja ražotājs bankrotēs, turklāt mašīnām ir savas problēmas gan ar programmatūru, gan arī nopietnākas ķibeles. Par otrreizējo tirgu runāt ir faktiski bezjēdzīgi.

Džo Baidens paraksta likumprojektu, kas aizliedz “TikTok” lietošanu ASV, ja lietotne netiks pārdota

Video kopīgošanas lietotnei “TikTok” jau iepriekš bijušas problēmas ar darbību ASV. Bažās par spiegošanu no Ķīnas puses tā pirms dažiem gadiem gandrīz tika aizliegta. Visu šo laiku ASV un “TikTok” mātesuzņēmuma “ByteDance” attiecības nav bijušas saticīgākās, un situācija kļūst tikai saspringtāka. Otrdien Senāts balsoja par likumprojektu, kas paredz, ka “ByteDance” ir jāpārdod “TikTok”, pretējā gadījumā lietotne tiks aizliegta ASV. Ar būtisku balsu pārsvaru – 79 “par” un 18 “pret” – Senāts atbalstījis “TikTok” iespējamo aizliegumu ASV. Lai likumprojekts tiktu oficiāli pieņemts, savs vārds vēl bija jāsaka Džo Baidenam.

Pēc balsojuma Senātā likumprojekts “Protecting Americans from Foreign Adversary Controlled Applications Act” tika nosūtīts prezidentam Džo Baidenam, kurš jau iepriekš bija izteicies, ka atbalsta “TikTok” aizliegumu ASV. To arī viņš trešdien apliecināja, parakstot likumprojektu un tādējādi nostādot “ByteDance” izvēles priekšā – pārdot “TikTok” vai arī šī lietotne ASV tiks aizliegta.

Atjaunotajos noteikumos “ByteDance” tiek dots laiks līdz 12 mēnešiem, lai pieņemtu lēmumu. Uzņēmums šo likumprojektu ir nosaucis par neatbilstošu konstitūcijai un norādījis, ka iesniegs prasību tiesā pret to. Šāds solis varētu diezgan aizkavēt “TikTok” iespējamo pārdošanu vai aizliegumu.

Jāpiezīmē, ka “TikTok” ilgu laiku ir bijis ASV likumdevēju un izlūkdienestu uzmanības centrā. Tiek apgalvots, ka lietotne rada nacionālās drošības draudus, Ķīnai izspiegojot ASV lietotājus un cenšoties iegūt viņu personas datus.

Slīpo Kuldīgas skatu torni apmeklējuši jau ap 60 tūkstoši interesentu

Apmēram 60 tūkstoši cilvēku mērojuši ceļu, lai apmeklētu Kuldīgas slīpo skatu torni. Interese nerimst arī vēsos laika apstākļos un darba dienās, par to pārliecinājās arī Latvijas Radio.

Pēc 2 gadiem ieviesīs digitālo maku – ar naudu gan tas nebūs saistīts

Pieaugot pieprasījumam pēc digitālajiem pakalpojumiem visā Eiropā, tostarp Latvijā plānots ieviest digitālo maku, kas atvieglošot iedzīvotāju ikdienu. Jaunā lietotne kalpošot kā identifikācijas līdzeklis un tā ļaušot saņemt dažādus pakalpojumus. Ar naudu gan tam nav nekāda sakara. 

Roņu nozīme Baltijas jūras veselībai: starp aizsardzību un apdraudējumiem

Baltijas jūra, kas aptver iespaidīgus 377 000 km², kalpo par mājvietu aptuveni 60 000 roņiem (2022. gada dati), kas nozīmē, ka uz katriem 6,28 km² mīt viens ronis. Šīs jūras lielākie zīdītāji – pelēkie, pogainie un plankumaitie roņi – spēlē […]

The post Roņu nozīme Baltijas jūras veselībai: starp aizsardzību un apdraudējumiem appeared first on Daivings.lv.

Jūsu smadzenes pēc 20 minūšu sēdēšanas, salīdzinot ar 20 minūšu staigāšanu, pētījumu rezultāti jūs šokēs

Miljoni burtiski sēž līdz nāvei. Jauns pētījumu vilnis izceļ mazkustīga dzīvesveida briesmas, ierindojot ilgstošu sēdēšanu – piemēram, TV maratonus vai

L’article Jūsu smadzenes pēc 20 minūšu sēdēšanas, salīdzinot ar 20 minūšu staigāšanu, pētījumu rezultāti jūs šokēs est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Latvijas hokeja izlase uz pārbaudes spēlēm Šveicē dodas spēcīgā sastāvā

Latvijas hokeja izlase uz pārbaudes spēlēm nedēļas nogalē pret Šveici dosies pašreizējā gatavošanās posmā spēcīgā sastāvā. Mājās paliks aizsargi Artūrs Andžāns un Sandis Smons, kā arī uzbrucējs Kristaps Skrastiņš, informēja Latvijas Hokeja federācija.

Konkursā par bateriju vilcienu piegādi turpinās vērtēt tikai «Škodas» piedāvājumu

Konkursā par bateriju vilcienu piegādi saņemts tikai viens iepirkuma prasībām atbilstošs piedāvājums – no "Škoda Transportation – Škoda Vagonka" ("Škoda"), kuru turpinās vērtēt, informēja Autotransporta direkcija.

WhatsApp pievieno piekļuves atslēgu (passkey) operētājsistēmā iOS

Kādu laiku pēc tam, kad es to izdarīju operētājsistēmā Android, WhatsApp beidzot pievieno iespēju izmantot “Piekļuves atslēgas” vai “Passkeys” savā

L’article WhatsApp pievieno piekļuves atslēgu (passkey) operētājsistēmā iOS est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

NVA piedāvā bez maksas apgūt darba tirgū pieprasītās prasmes

RTU aicina lekcijā iepazīties ar ievērojamā arhitekta Eižena Laubes koka arhitektūras mantojumu

Kāds ir ievērojamā latviešu arhitekta Eižena Laubes ieguldījums koka arhitektūrā – to varēs uzzināt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) lektora Jāņa Kalniņa bezmaksas lekcijā, kas norisināsies 29. aprīlī plkst. 16.00 ADI telpās, Ķīpsalas ielā 6, 206. auditorijā. Apmeklētājiem būs ekskluzīva iespēja J. Kalniņa vadībā apskatīties E. Laubes projektēto koka namu maketus un uzzināt ēku likteni.  

Sems Altmans: OpenAI “palīdzēs jūs”, ja jūsu startēšana ir GPT-4 iesaiņojums

Tehnoloģiju jaunuzņēmumu pasaulē valda mūžīgs sakāmvārds: neveidojiet savu biznesu uz kāda cita zāliena. Tā ir mācība, ko daudzi jaunizveidoto uzņēmumu

L’article Sems Altmans: OpenAI “palīdzēs jūs”, ja jūsu startēšana ir GPT-4 iesaiņojums est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Nebijis notikums – Dailes teātris izrādei meklē 5 mēnešus vecu aktieri

Dailes teātrī top jauns iestudējums, kurā aktieru kolektīva sastāvā tiek meklēta vien piecus mēnešus veca aktrise.

Augstburga: tulpes un vecākā sociālā māja pasaulē

Šodien ir mūsu pēdējā pilnā diena Vācijā. Sākotnēji bijām ieplānojuši atkal doties uz Austrijas pusi, lai uzbrauktu kādā kalnā un pastaigātos. Pēc informācijas izpētes Eduards secināja, ka teju visiem kalnu pacēlājiem šobrīd tiek veikta pirmssezonas tehniskā apkope, bet webkameras kalnos demonstrē pamatīgu sniega segu. Nākamā doma – aizbraukt uz kādu kalnu ieskautu pilsētiņu, lai palūkotos...

The post Augstburga: tulpes un vecākā sociālā māja pasaulē appeared first on Mugursoma.lv.

AOC iedvesmo lietotājus ar Graphic Pro U3 sēriju — izcilu kanvu patiesu krāsu atveidei

Displeju speciālists AOC ar lepnumu paziņo par jauno, rūpīgi izstrādāto monitoru līniju radošo profesionāļu unikālajām vajadzībām. Ar izcilu krāsu precizitāti, progresīvām funkcijām un mūsdienīgu, godalgotā dizaina AOC Graphic Pro U3 Series monitori ir izstrādāti, lai uzlabotu fotogrāfu, vizuālo mākslinieku, dizaineru, redaktoru, raidorganizāciju, producentu un spēļu nozares profesionāļu darbspēju. Graphic Pro U3 klāsts piedāvā trīs modeļus: divus 27 collu (68,6 cm) […]

Rīgas apskate Nr.5.

    Braucot ārā no Ventspils, mūs pavada sniegputenis un mīnusi. Bet plānā Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Jau domājam alternatīvu, ko darīt, ja pēkšņi atkal atnākusi ziema. Iebraucot Rīgā te ne miņas no sniega. Kaut arī ne īpaši silti, bet ir saule un skaists laiks. Paliek mūsu plāni spēkā. Tātad ejam skatīt Latvijas lielāko brīvdabas muzeju. Nekad nav būts. Šādā saulainā pavasara dienā kā reiz ir laiks izbaudīt. 

20240420_100827.jpg

20240420_112145.jpg

   Teritorija plaša, sadalīta zonās, kur var apskatīt katram novadam raksturīgās latvju senēkas un iepazīt mūsu senču dzīves stilu. Latvju viensētas, baznīcas, dzirnavas, smēdes. Viss atvests autentisks no kāda Latvijas novada. 

20240420_111711.jpg

20240420_110459.jpg

20240420_120606.jpg

20240420_120643.jpg

IMG-bdc8ff2e4a002545cdc7fc815f0f8398-V.jpg

IMG-230103c592d68302eff6ba3153c32846-V.jpg20240420_114853.jpg

20240420_113858.jpg20240420_112029.jpg

Ideāla vieta aktīvām pastaigām, baudot dabu, pavasari un protams vēsturi. Iesaku, ja vēl nav apmeklēta.

IMG-7e5b5c341f4c26c50408f7e69456099a-V.jpg

   Starp citu, šis objekts mums bija vienīgais plānotais, kārtējās sestdienas, sešu stundu ekskursiju plānā. Nezinājām cik laiku tas mums aizņems, tāpēc neko īpašu vairs neplānojām. Apskatot cik laika paliek pāri, sapratām, ka varam plānot vēl kādas ekskursijas. Google maps, vārds "muzejs" un skatām, kas tuvumā apkārtnē atrodas. Un nolemjam, ka nākamais apskates objekts ir ...

20240420_132203.jpg

... VEF Kultūras pils.
Iespaidīga un skaista ēka, gan no ārpuses, gan iekšpusē. 

IMG-b330ce495e6bbf181ee04cdbfec7db75-V.jpg

Izrādās namā atrodas VEF vēstures muzejs. Un par brīvu. Ej un skaties. 

20240420_130042.jpg20240420_130132.jpg

   Sakiet, kuram mājās kādreiz bijis kāds no šiem aparātiem? Varbūt pat joprojām ir saglabājies. Mums bija kādreiz šāds radioaparāts ar plašu atskaņotāju augšpusē. 

20240420_131049.jpgIMG-44c795f3816e6cdd7ff39cb179d59df9-V.jpg

   Un vienlaikus divos stāvos izstādīti dažādu mākslinieku mākslas darbi. Izrādās ir Rīgas Tautas tēlotājmākslas studiju Mākslas dienu 2024 izstāde. 

20240420_132113.jpgIMG-9e4cd21906689e2b891e0e41a88e0783-V.jpg

20240420_125449.jpg

20240420_125359.jpg

   Apskate veikta, kārtējā mākslas un vēstures informācija uzsūkta. Skatāmies, kam vēl interesantam ir laiks. Tuvumā dodamies uz Laimas Šokolādes muzeju. 

20240420_133655.jpg

   Samaksā biļeti, un tevi sacienā ar karstu šokolādi, konfektēm, atlaižu kuponu Laimas veikalā un foto kartiņu ar kodu, kur vari izpausties privātā foto un video sesijā. Pēc tam no kartiņas nolasot kodu, lejuplādē fotogrāfijas. Jautrs pasākums. 

20240420_135523.jpg

20240420_134502.jpg

20240420_134829.jpg20240420_134747.jpg

   Ja ir laiks nepilna stunda, tad šis muzejs kā reiz, lai izbaudītu ko saldu un iepazītu Laimas ražotnes vēsturi. 

20240420_134640.jpg

   Vēl kāds laiciņš palicis līdz braucienam mājās, apskatāmies, ka tuvumā ir muzejs,  kas veltīts diviem mūsu vēstures dižiem cilvēkiem. Viņus pazīst jebkurš latvietis, bet vai zinājāt, ka ir dzīvoklis - muzejs, kur abi dzīvojuši pēc atgriešanos pēc trimdas? 

20240420_145243.jpgIMG-6283a88fb734153dac4e2974f1ef620a-V.jpg

   Rainis un Aspazija. 
   Nebīstieties, ja durvis ciet, bet laiki rāda, ka jābūt atvērtam. Spiediet pogu un ļoti laipna muzeja darbiniece atvērs, visu izstāstīs un parādīs. Iesākām ar filmu, par abu dzīvēm. Un tad jau paša dzīvokļa apskate ar Raiņa savākto privāto bibliotēku. Ļoti iespaidīga. 

20240420_145623.jpg20240420_151713.jpg

IMG-dbc50cf38016b66e4bd122498c908022-V.jpg

20240420_151926.jpg

20240420_152021.jpg

   Tā liekas, kas tad nezin Raini un Aspaziju. Bet izzinot muzeju, arī mums atklājās vēl nezināmi fakti. Ja ir neliels, brīvs laiciņš Rīgas teritorijā ap Dailes teātri, iesaku iegriezties.

20240420_152501.jpg

   Ekskursiju laiks ir beidziet. Saulainā, pavasarīgā Rīga ir izbaudīta, ceļš mājup uz sniegoto Ventspili. Tā braukājot pa Rīgas - Ventspils šoseju, jau gadiem ir ievērots viens liels vides objekts Talsu novadā. 
   Zaļā saule. Vai vēl kāds ir pamanījis un zina, kas tas ir?

IMG-fc508f513fbb9262b750b6fad1e9d3b3-V.jpg20240420_184601.jpg

20240420_184422.jpg

IMG-5378e9a8bcbd5239caf9ff012b3de1dc-V.jpg

   Izrādās šim vides objektam jau apritējuši 27 gadi. Vairākkārtēji atjaunots, joprojām priecē garām braucējus. Bet apskatot tuvāk, ir redzama tā varenība. 

20240420_185347.jpg20240420_121352.jpg

   Bet nobeigumā padalos ar divām bildēm, kas fotografētas vienā dienā. Pirmā Kurzemes mala, otra Rīga, brīvdabas muzejā. Abās bildēs - bērza zari. Nieka nepilni 200 km, bet tāda atšķirība pavasara krāsās. Ja Latvijas vidienē jau zaļo un lapo daba, tad mums vēl pat sniegs snieg.

Microsoft MI rīks VASA ir spējīgs cilvēka bildi pārvērst pārsteidzoši kvalitatīvā video

Microsoft ir radījis mākslīgā intelekta rīku VASA, kas ir spējīgs jebkuras personas fotogrāfiju vai bildi pārvērst par video, kurā tiek runāts vai dziedāts.

Izmantojot iepriekš ierakstītu skaņu celiņu, VASA ir spējīgs radīt tādas personas video, kurai gan kustas lūpas, gan mainās sejas izteiksme, balstoties uz runāto. Jā, ilgāk ieskatoties video var novērot, ka lūpu kustības ir nedaudz robotizētas un runāšana nav pilnībā sinhrona ar šīm kustībām. Tomēr tehnoloģijas potenciāls ir diezgan iespaidīgs.

Tāpēc baidoties par drošību un rīka neatbilstošu izmantošanu, Microsoft pagaidām negatavojas piedāvāt to internetā, caur API kanālu vai kā citādi ārēji pieejamu. Šo risinājumu var lieliski izmantot, lai radītu dziļviltojumus, kā arī ļoti kompromitējošus materiālus, kas neatbilst īstenībai. Protams, pētnieki uzskata, ka šāds risinājums varētu lieliski noderēt izglītības jomā, kā arī palīdzēt cilvēkiem ar runas traucējumiem, radot savu digitālo tēlu.

VASA tika apmācīts ar VoxCeleb2 datu kopu, kurā ir vairāk nekā 1 miljons izteikumu no 6112 slavenībām, kas iegūti no YouTube videoklipiem. Kaut arī rīks tika apmācīts uz īstām cilvēku sejām, tas darbojas arī ar mākslas darbiem kā Mona Liza.

22.04.2024- 28.04.2024. Apriļa sniegots pārsteigums…

Jaunā darba nedēļa vietām Latvijā sāksies ar ļoti stipru snigšanu, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Sākot ar pirmdienas rītu, pietuvojoties aktīvam ciklonam no dienvidaustrumiem, vietām laika apstākļi kļūšot pat bīstami -valsts rietumu un centrālajos rajonos gaidāma stipra snigšana un vietām veidosies 5 līdz 8 centimetrus bieza sniega sega. Pirmdienas vakarā, pazeminoties gaisa temperatūrai, […]