Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1076 avoti)
Šis ir pēdējo 7 dienu tops. Vēlies apskatīt topu par pēdējām 24 stundām?
Šonedēļ OpenAI iepazīstināja ar O1, jaunu AI modeli, ko uzņēmums ir nosaucis par “gudrāko modeli pasaulē”. Kopā ar šo paziņojumu
L’article Šis puisis pavadīja 8 stundas, pārbaudot ChatGPT Pro (200 ASV dolāri mēnesī) un Claude Sonnet 3.5 (20 ASV dolāri mēnesī) — rezultāti jūs pārsteigs. est apparu en premier sur Tehnologijas.com.
vara bungas: Vēl pirms trim gadiem SY diktators Asads “uzvareja” velesanās ar 95,1% “balsojot” 76% no vēlētāju skaita. Šodien viņa lidmašina burtiskā nozīmē “pazuda no radariem”. Nepārprotams signāls Kimam, Sašam un Voloģam. Tomēr, man ir rezervēta attieksme pret tiem spēkiem, kas uzvarēja, jo lai nu ko, bet meiru un demokrātiju viņi SY nenesīs. Viss, kas vieno(ja) raibo SY opozīciju ir pamatots naids pret Asadu dinastijas režimu. Tagad rebelos sāksies šķelšanās: ISIS filiāles, kuras atbalsta TR, saies ragos ar IL atbalstītām druzu ciltīm, vietējie IR atbalstītie šiīti sakausies ar SA atbalstītiem sunītiem, visi kopā vini metīsies dauzīt kurdus, kas arī nav ar pliku roku ņemami. Vienvārdsakot, asiņainais bardaks, kas aizstās asiņaino diktatūru ir pašā sākumā. Situāciju SY varētu stabilizēt US (US atbalstītie spēki), bet kā izriet no Trampa tvīta “tā nav mūsu [US] kauja”. Arī zīmīgs pavērsiens izolacionisma virzienā, jo Trampa pirmajā termiņā US militāri atbalstīja nemierniekus, bet īstermiņā zaudēja RU, saglabājot nelielu ekonomiski pamatotu militaro klātbūtni SY.
Rebelu uzvaras gājiens pret Asada režīmu š.g. novembrī sācies kā TR specoperācija (ar limitētiem mērķiem), par kuru TR zaudēja kontroli – padotie par tālu aizskrējam, jo režīms bija sapuvis vairāk nekā gaidīts. Tagad var gadīties, ka varas vakuumu SY aizpildīs “politiskie bēgļi” no Hamasa un Hezbollas rindām un beigu beigās viss process nonāks līdz “Asads 2.0 beta”, kas arī nebūs uz palikšanu.
Mazliet detalizētāk
UPD1 Pilnākai bildei 
[..] prophecy states: “When Syria falls, a great war between the West and the East will follow. In the spring, a conflict will ignite in the East, leading to a Third World War—a war that will destroy the West.” As events in Syria spiral, fears of this vision coming true are mounting. [..]
UPD2 Tālredzigi
[..]Параллельно с этим израильская авиация без какого-либо противодействия, как в тире, расстреливает склады сирийской армии, чтобы вооружения не достались победителям. Работа авиации идет в режиме «взлет-удар-посадка». Грозным российским С-400 пока не до этих пустяков, их пытаются погрузить в самолеты и подготовить к срочному вывозу. [..]
UPD3 Svarīga piezīme: SY nav naftas/gāzes lieleksportētājs, drīzāk patērētājs. Tā kā spekulācijas par naftas cenu kāpumu dēļ SY krīzes ir garām. Toties naftas vada “Katara – Eiropa” projekts var iegūt 2.elpu, bet RU tagad daris visu, lai tam traucētu = veicinās pilsoņu karu SY.
UPD4 Kaut kā tā
vara bungas: Wow. Tas ir BIG, ja būs taisnība. Militāros pielietojumus viegli iedomāties. Vēl daži gadi un pasaule atkal kļūs tehnoloģiski un militāri monopolāra. Ja kāds grib multipolāru pasauli, tam būtu jāpasteidzas ar WWIII .
[..] Willow’s performance on this benchmark is astonishing: It performed a computation in under five minutes that would take one of today’s fastest supercomputers 1025 or 10 septillion years. If you want to write it out, it’s 10,000,000,000,000,000,000,000,000 years. This mind-boggling number exceeds known timescales in physics and vastly exceeds the age of the universe. It lends credence to the notion that quantum computation occurs in many parallel universes, in line with the idea that we live in a multiverse, a prediction first made by David Deutsch.[..]
Bet ja nu kāds duraks PATIEŠĀM apvainojas?
Turpinoties politisko attiecību saspīlējumam starp ASV un Ķīnu, tā aizliegusi eksportēt ļoti nozīmīgus minerālus, kas paredzēti mikroshēmu ražošanai.
Sākot ar šī gada 3. decembri, Ķīna uz ASV vairs nepiegādā galliju, germāniju un antimonu. Pirmie divi minerāli ir kritiski mikroshēmu ražošanā, bet antimonijs papildu tiek izmantots arī munīcijas ražošanā. Oficiālajā paziņojumā minēts, ka Ķīnas lēmums saistīts ar nacionālo drošību.
Nevar nepieminēt, ka līdz šim valsts dominē šo minerālu iegūšanā un eksportā. Vislielākā ietekme ir tieši uz galliju, kuru Ķīna piegādā 98.8% no pasaules tirgus. Pēc tam ar 59.2% seko germānijs, bet trešajā vietā atrodas antimonijs ar 48% tirgus daļu.
Eksporta ierobežojuma termiņš nav noteikts, taču tas ir saistīts ar ASV iepriekš sperto soli, aizliedzot valsts eksportu uz 140 Ķīnas uzņēmumiem.
Eiropas Savienības (ES) regula paredz, ka līdz 2026. gadam visām ES dalībvalstīm jānodrošina digitālā identitātes maka pieejamība. Tomēr pētījumu kompānijas “Norstat” aptauja liecina, ka 69 % Latvijas iedzīvotāji nav informēti par šo risinājumu un tā ietekmi nākotnē uz iedzīvotāju ikdienu.
Aptaujas rezultāti rāda, ka 69 % Latvijas iedzīvotāju neko nezina par digitālo identitātes maku, 23 % ir dzirdējuši par tā eksistenci, bet nezina, kā tas darbojas, savukārt tikai 8 % aptaujāto apgalvo, ka pārzina tā funkcionalitāti.
Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš norāda, ka informācijas trūkums par tik būtiskām izmaiņām mūsu ikdienā ir liels risks nākotnē.
“Vairākas valstis (Vācija, Nīderlande, Francija utt.) jau aktīvi rīko informatīvās kampaņas par digitālā identitātes maka ieviešanu, skaidrojot iedzīvotājiem maka priekšrocības, drošības aspektus un praktisko pielietojamību. Tiek rīkoti semināri, izveidotas tiešsaistes platformas utt., lai atbalstītu iedzīvotājus. Savukārt Latvijas kūtrums un kavēšanās, ļoti “mēreni” šobrīd sabiedrību informējot par tik būtiskām izmaiņām, kavēs veiksmīgu izmaiņu ieviešanu,“ informē I. Muciņš.
Aptaujas dati liecina, ka, lai gan 55% respondentu nezina, ko nodrošinās digitālās identitātes maks, tai pašā laikā 33% uzskata, ka tas ļautu verificēt savu identitāti, 29% norādīja iespēju izmantot valsts e-pakalpojumus vai bankas pakalpojumus, 18% minēja veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, 11% – piekļuvi auto vadītāja apliecībai un auto nomai, kā arī izglītību apliecinošiem dokumentiem, 9% uzsvēra profilu un kontu pārvaldību tiešsaistes platformās, savukārt 8% uzskatīja, ka ar to varēs reģistrēties lidojumam.
I. Muciņš uzsver, ka ES digitālās identitātes maks Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinās drošu un ērtu veidu, kā kopīgot identitātes datus, kas vajadzīgi, lai veiktu reģistrēšanos lidostā, nomātu automašīnu, atvērtu bankas kontu vai pierakstītos savos kontos tiešsaistes platformās. Tas būs digitāls rīks, kas ļaus lietotājam droši glabāt un pārvaldīt savu personīgo informāciju un digitālās identitātes datus. Šie dati ietvers personu apliecinošus dokumentus, piemēram, pases, autovadītāja apliecības, veselības apdrošināšanas kartes vai citus digitālus dokumentus, kurus var izmantot dažādām autentifikācijas vajadzībām. Digitālās identitātes maks būs vienots risinājums visā ES, kas nodrošinās piekļuvi gan publiskajiem, gan privātajiem digitālajiem pakalpojumiem.
I. Muciņš skaidro, ka digitālās identitātes maks būs vienots risinājums visā ES, kas padarīs ikdienas procedūras, piemēram, iepirkšanos, reģistrēšanos lidostā, auto nomu vai bankas kontu atvēršanu, daudz vienkāršākas un drošākas.
“Jau šobrīd IT uzņēmumi izstrādā digitālās identitātes maka tehnoloģijas. Piemēram, “Euso” sadarbībā ar starptautisku partneri “Entrust” ir sagatavojuši savu dokumentu elektroniskās parakstīšanas platformu digitālā maka kvalificētu un nekvalificētu dokumentu izsniegšanai. Atšķirībā no citiem līdzīgiem risinājumiem šo dokumentu parakstīšanas platformu izvieto klienta pārvaldītos serveros, nodrošinot pilnīgu kontroli pār datiem, veiktspēju un konfidencialitāti,” piebilst I. Muciņš.
Kanibālisms ir situācija, kad vienas dzīvnieku sugas pārstāvji ēd savas sugas pārstāvjus. Cilvēkēšanu dēvē par antropofāgiju (no sengr. anthropos – “cilvēks”, un phagein – “ēst”), kaut plašāk pazīstams apzīmējums ir “kanibālisms”.
Šī satraucošā uzvedība, lai arī mūsdienās ir reti sastopama, ir novērota visā cilvēces vēsturē un dažādās kultūrās. Kanibālisms nav raksturīgs tikai cilvēkiem; tas pastāv arī dzīvnieku valstībā. Daudzas sugas, tostarp kukaiņi, abinieki un zīdītāji, praktizē kanibālismu dažādu iemeslu dēļ, piemēram, izdzīvošanas, dominēšanas vai barības trūkuma dēļ.
Mūsu senči, īpaši noteiktas hominīdu (Hominidae) sugas, arī uzrādīja kanibālisma uzvedības pazīmes. Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka Homo antecessor, kas ir aizvēsturiska cilvēku suga, praktizēja kanibālismu aptuveni pirms 800 000 gadu.
Homo antecessor iedomātais izskats pēc galvaskausa izpētes. Cilvēku sugai turpinoties attīstīties radās saprātīgais cilvēks (Homo sapiens). Cilvēks pieder pie hominīdu (Hominidae) dzimtas, cilvēku (Homo) ģints. Mūsdienās vienīgā sastopamā Homo sapiens pasuga ir Homo sapiens sapiens. Neandertālieši (Homo sapiens neanderthaliensis) izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Ģenētiskas norādes uz vairoties spējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām liecina, ka tās pieder pie vienas sugas.
Kanibālisms mūsdienu Homo sapiens dzīves vidē ir reģistrēts visā vēstures gaitā un bieži tas ir saistīts ar rituāliem, izdzīvošanu ekstremālos apstākļos vai sociālajām un kultūras praksēm. Kanibālisms ir novērots daudzās senajās civilizācijās, kas bieži ir saistīts ar reliģiskām vai dažādu rituālu praksēm. Tika uzskatīts, ka tas nodod kanibālam spēku, drosmi vai citas vēlamas īpašības no tā cilvēka, kurš tiek apēsts.
Viduslaikos kanibālisms tika dokumentēts dažādās pasaules daļās, īpaši bada vai aplenkuma laikā. Ievērojami gadījumi ir krusta kari un vairāki viduslaiku bada gadījumi, kad izmisušie iedzīvotāji izmantoja kanibālismu, lai izdzīvotu.
Brazīlijas džungļu kanibāli, 1557. gada gravīra. Avots: https://lv.wikipedia.orgIndustrializētā pasaule, pieaugot industrializācijai, kanibālisma gadījumi kļuva retāk, bet joprojām tika reģistrēti, īpaši izolētos vai ekstremālos apstākļos.
19. gadsimta beigās Vācijas izdevējs A. Hārtlēbens 1893. gadā sastādīja pasaules karti, kurā ir norādīti reģioni, kuros joprojām tika praktizēts vai vēsturiski ticis piekopts kanibālisms (antropofāgija), vēsturiskie gadījumi parādīti ar zaļo krāsu, bet 19. gadsimtā sastopamie gadījumi – sarkanā krāsa.
A. Hārtlēbena 1893. gada karte. Avots: https://www.vividmaps.com
Kartē attēlotie kanibālisma reģioni ietver Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Sibīriju, Tibetu, Ekvatoriālo Āfriku, Indonēziju un Austrāliju.
Mūsdienās kanibālisms aizvien vēl ir sastopams. Tas ir bijis gan Libērijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, to joprojām praktizē Papua-Jaungvinejā, kā arī rituālu un kara laikā dažādās Melanēzijas ciltīs.
Ārkārtas gadījumus, kur indivīdiem neatliek nekas cits, kā ēst savu biedru gaļu vai mirt bada nāvē, — mūsdienās šāda situācija vairākkārt atgadījušās, nomaļā vietā avarējot lidmašīnai vai jūrniekiem pēc kuģa nogrimšanas daudzas dienas dreifējot okeānā. To nevar uzskatīt par kanibālismu kā paražu, bet gan kā izņēmuma situāciju ekstremālos apstākļos.
Tomēr mūsdienu pasaulē kanibālisms galvenokārt ir saistīts ar patoloģiju un garīgiem traucējumiem, kas atspoguļojas atsevišķās krimināllietās.
Spidometrs vai navigators. Daudzi autovadītāji regulāri izmanto navigatoru, kas spēj ne tikai parādīt labāko maršrutu līdz galamērķim, bet arī noteikt ātrumu reāllaikā.
Tagad visas šīs funkcijas ir pieejamas, izmantojot gandrīz jebkuru viedtālruni. Ja atceros, tad agrāk automašīnā iebūvētā GPS navigācijas sistēma tika uzskatīta par bagātīga aprīkojuma pazīmi.
Salīdzinot spidometra un GPS datus, var pamanīt atšķirību konkrētā transportlīdzekļa ātrumā. Noskaidrosim, kāpēc veidojas šāda neprecizitāte un kuriem datiem vajadzētu uzticēties.
Ātruma noteikšanas princips ir atkarīgs no automašīnas konstrukcijas iezīmēm. Iepriekš šim nolūkam tika uzstādīti mehāniskie sensori. Tie nolasīja transmisijas vārpstas vai citu mehānismu apgriezienu skaitu.
Mūsdienu ātruma sensori ir elektroniski, un bieži tie tiek apvienoti ar ABS un ESP sistēmām. Digitālo ierīču ieviešana ir ļāvusi sasniegt augstu spidometra datu precizitāti.
Dažādi regulēšanas veidi var izkropļot parādīto informāciju. Piemēram, ja tiek uzstādīti riteņu diski, kas nav rūpnīcas noteiktajā izmērā. Saprotams, ka tad tiek nepareizi noteikts transportlīdzekļa ātrums.
Kāpēc spidometrs un navigators rāda dažādus ātrumus. Parasti spidometrā parādītais ātrums vienmēr ir lielāks nekā navigators nosaka. Jāzina, ka starpībai ir noteikta un ievērojama progresija.
Piemēram, pie 40 km/st spidometrā navigators rāda 38 km/st, pie 80 km/st redzam 75 km/st, un pie 130 km/st starpība uzreiz var sasniegt 10 km/st.
Ar ko tas var draudēt un kā pareizi rīkoties, lasi ŠEIT…
Labu Dienu!
Eiropa kā kara industrijas ķīlniece: Peļņas mašīna pār cilvēka dzīvību
Šķiet, Eiropa arvien vairāk kļūst par nebeidzamu kara mašinērijas uzturētāju, kurā katra izšautā lode un palaistā raķete ir nevis tikai ierocis konfliktā, bet arī zvans, kas nes peļņu ieroču ražotājiem. Šī sistēma, kurā kara uzturēšana kļūst par pašmērķi, rada arvien dziļāku plaisu starp humāniem mērķiem un biznesa interesēm.
Ikviena militārā operācija, ikviens jauns aizsardzības iepirkums nozīmē miljardiem eiro, kas ieplūst ieroču ražošanas industrijā. Eiropas lielvalstis, it kā ar rūpēm par drošību un stabilitāti, faktiski ir kļuvušas par savas militārās industrijas galvenajām mārketinga aģentūrām. Šāda situācija raisa jautājumu – vai aizvien pieaugošie militārie budžeti patiešām tiek virzīti cilvēku aizsardzībai, vai arī tie nodrošina stabilus ienākumus uzņēmumiem, kas gūst labumu no kara?
Šīs sistēmas ironija ir acīmredzama – kamēr kara bizness zeļ, par miera sarunām gandrīz neviens nerunā. Kādreizējās Eiropas diplomātijas vērtības, kuras lepojās ar spēju risināt konfliktus pie sarunu galda, nu ir aizstātas ar ambicioziem ieroču iepirkuma plāniem. Miera diplomātija ir atstāta novārtā, jo tā nespēj piedāvāt peļņu. Katrs pagarināts konflikts kļūst par vēl vienu iespēju veidot jaunus līgumus un palielināt militāro ražojumu pieprasījumu.
Šādā situācijā karš no traģēdijas ir pārvērties par biznesa modeli. Cilvēka dzīvības cena šķiet niecīga salīdzinājumā ar iespējām uzbūvēt arvien modernākus ieročus, izveidot vēl efektīvākas ražošanas līnijas un palielināt tirgus daļu globālajā aizsardzības industrijā. Tā vietā, lai Eiropa būtu miers un solidaritāte, tā kļūst par mehānismu, kurā cilvēces traģēdija tiek pārvērsta finanšu panākumos.
Eiropai ir pienācis laiks izvērtēt savas prioritātes. Vai kontinenta nākotne būs militāras rūpniecības un kara ekonomikas ķīlniece? Vai arī būs drosme atsaukties uz humānisma pamatiem, meklēt diplomātiskus risinājumus un cīnīties par miera triumfu? Šie ir jautājumi, kas Eiropai ir jāuzdod pašai sev, ja tā vēlas būt par cerības un stabilitātes simbolu globālā mērogā. Kara bizness ir jaudīgs, bet cilvēka dzīvība ir nenovērtējama – šī patiesība nedrīkst tikt aizmirsta.
Pārtrauc ziedot karam
Katrs individuāls ziedojums karam, lai arī sākotnēji šķiet kā cēls žests, faktiski kļūst par tiešu atbalstu kara turpināšanai un peļņas uzturēšanai ieroču ražotāju rokās, padarot ikvienu iesaistīto par daļu no kara ekonomikas ķēdes #StopTheWar
Neticami, bet fakts. Arī 2025. gads tiks sagaidīts ar svaigi uzceptu DYI kalendāra maketu, ko katrs pats sev var izdrukāt vai arī lietot atvērto maketu, lai to sataisītu sev tuvāku. Blogam jau 19. gadi, kalendāra tradīcijai — veseli 17.
Nedaudz atkāpei par to, kas par zvēru šis kalendārs vispār ir. Tā būtība ir viegls makets ar minimālu informācijas apjomu. Piemērots drukai jebkurā A formātā (skeil-tu-peidž-yo). Tad to var novietot uz galda, karināt pie ledusskapja, naglot pie ziņojumu dēļa vai aplīmēt ar to logus. Vispār nav svarīgi, toties svarīgo tajā ir superviegli atzīmēt. Jo ļoti daudz gaisa ap cipariem un vispār — visur, visur.
Savukārt tie, kam gaiss traucē, izmanto līdznākošo IDML failu, lai atvērtu to InDesign un piesabačītu klāt kaķus. Jo tad pazūd jēga visam maketam, toties kaķi.
Jau otro gadu (tātad — tradīcija) palieku pie uzskata, ka kalendārā nav jābūt Mēness fāzēm un arī mikroviļņu krāsns pulksteni neviens nekad neregulē, tāpēc šīs dienas nav izceltas/atzīmētas. Toties ir visas Latvijas oficiālās svētku dienas un tā viena nesakarīgā pārceltā svētku diena 5. maijā, ar kuru 2025. gadā dzīvosim visi.
Izceltas ir gan divas citas lietas: blogam 2025. gadā paliks apaļi 20 gadi, kas ir daudz un ļoti skaisti. Un vēl ieliku arī atzīmēju 11. novembri kā Lāčplēša dienu, jo kādreiz tie tomēr būs svētki. Es ļoti ceru, ka tas notiks jau 2025. gadā un tad arī Vasarsvētki pazudīs no svinamdienu saraksta. Būsim godīgi. Neviens tāpat nezina, kas tie vispār ir par svētkiem.
— mrserge.lv 2025. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem PDF versijā, lai pa taisno laistu uz printeri.
— mrserge.lv 2025. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem IDML versijā, lai var pievienot kaķīšus. Strādās ar jebkuru InDesign versiju sākot no CS4.
Tāpat kā citus gadus, arī šogad būtu intersanti uzzināt, vai kopš sākās episkais ceļojums ķēpātāju DYI kalendāra publicēšanā vēl ir atlicis kaut viens uzticams fans. Pie reizes arī, vai kāds vēl vispār atcerās, ko tas saīsinājums nozīmē. Nekautrējamies un ierakstām kaut ko vecu ļaužu soctīklā ar nosaukumu bloga komentāri kādu rindu. Priecāšos.
Un, ja jau par soctīkliem, tad tagad esmu mazāk redzams Twitter un vairāk dzirdams BlueSky. Ja nu tas vispār kādu vēl interesē.
The post 2025. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem first appeared on Mr. Serge.Nakts izvērtās gara un grūta. Mazajā kabīnē bija karsti, trūka gaisa, kuģis šūpojās. Arī sajūta, ka guli vietā ar nosacītu gultas veļu (ir palags, kā arī sega bez nekā), kuru pirms tevis lietojuši nez cik ļaužu (manā gultā bija drupačas un viens kukainis), neveicināja saldu miegu. Kad trauslā miegā bija pavadīta daļa nakts, piepeši pamodos...
The post Senegāla: atgriešanās un miegs Dakārā appeared first on Mugursoma.lv.
Starlink, SpaceX radītais satelītu interneta tīkls, turpina paplašināt savu darbību un tehnoloģiskās iespējas. Drīzumā tas plāno piedāvāt tiešu savienojamību mobilajām ierīcēm, padarot tradicionālo mobilo sakaru torņu izmantošanu mazāk nepieciešamu. Šī iniciatīva ir nozīmīgs solis satelītsakaru attīstībā, īpaši lauku, attālos reģionos un vietās, kur tradicionālie mobilie tīkli bieži nav pieejami.
Kā tas darbosies?
Jaunā tehnoloģija ļaus mobilajiem tālruņiem sazināties tieši ar Starlink satelītiem orbītā. Tas nozīmē, ka mobilo sakaru tīklu pārklājums varētu būt pieejams praktiski jebkur uz planētas, ieskaitot jūras un nomaļus kalnu rajonus. Sākotnēji plānots nodrošināt pamatpakalpojumus, piemēram, īsziņas un balss zvanus, bet nākotnē tīkls tiks attīstīts, lai piedāvātu arī ātrdarbīgu datu pārraidi.
Tehnoloģiskie izaicinājumi un sadarbība
Lai šī tehnoloģija darbotos, Starlink sadarbojas ar mobilo sakaru operatoriem un strādā pie specializēta aprīkojuma izstrādes. Svarīga loma šajā procesā ir frekvenču spektra saskaņošanai, lai nodrošinātu savietojamību starp esošajām mobilajām ierīcēm un satelītiem.
Iespējamie ieguvumi
1. Pieejamība: Mobilie sakari kļūs pieejami jebkurā vietā, kur līdz šim nebija iespējams uzturēt sakarus.
2. Drošība: Šī tehnoloģija var būt izšķiroša ārkārtas situācijās, kur parasti tīklu pārklājums ir vājākais.
3. Jaunas iespējas: Tas veicinās inovācijas, piemēram, IoT (lietu interneta) ierīču tīkla attīstību reģionos bez infrastruktūras.
Satelītu mobilie sakari un iespējamā datu kontrole
Paplašinot savu darbību un piedāvājot tiešu saziņu mobilajām ierīcēm, Starlink ne tikai sniedz iespēju nodrošināt globālu interneta piekļuvi, bet arī rada būtiskas bažas par datu kontroli un cenzūru. Ja šādu pakalpojumu piedāvās tikai viens operators, tas var radīt scenāriju, kurā šim uzņēmumam ir pilnīga vara pār lietotāju datiem, to pārvaldīšanu un iespējamu ierobežošanu.
Pilnīga kontrole un potenciālie riski
Kad vienīgais pakalpojumu sniedzējs ir viena korporācija, tā iegūst spēju ne tikai pārvaldīt piekļuvi tīklam, bet arī izšķirties par to, kā un kādi dati tiek apstrādāti un izmantoti. Šāda monopola esamība var nozīmēt, ka šis operators var ieviešot stingru datu politiku, cenzēt saturu vai kontrolēt lietotāju komunikāciju un interneta izmantošanu. Tas var ietvert:
Datu uzraudzību: Spēju izsekot un analizēt lietotāju aktivitātes, iegūstot datus par viņu atrašanās vietu, saraksti un pārlūkošanas paradumiem.
Cenzūru un piekļuves ierobežošanu: Tā kā pakalpojums ir pilnībā atkarīgs no viena operatora, tas var brīvi noteikt, kuri pakalpojumi vai informācija ir pieejami lietotājiem, piemēram, bloķējot piekļuvi noteiktiem tīmekļa resursiem vai informācijai.
Privātuma jautājumi: Lai nodrošinātu datu aizsardzību, vajadzīgi stingri likumi un regulējumi, kas garantē lietotāju tiesības, taču, ja šie mehānismi nav pietiekami attīstīti vai pastāv tikai uzņēmuma politikā, lietotāju privātums var tikt apdraudēts.
Nākotne un ietekme uz sabiedrību
Šādā situācijā, kur viens operators kontrolē globālu interneta piekļuvi, varētu rasties jauni sociāli un politiski izaicinājumi, piemēram, brīvības ierobežojumi un pilsoņu tiesību apdraudējums. Lai nodrošinātu atvērtību un brīvību digitālajā vidē, svarīgi būtu izstrādāt starptautiskus standartus un regulējumus, kas ierobežo viena uzņēmuma spēju kontrolēt un manipulēt ar informāciju.
Paplašinātā satelītu piekļuve mobilajām ierīcēm ir bez šaubām solis uz priekšu tehnoloģiju attīstībā un globālajā saziņā. Tomēr, lai šī piekļuve būtu ilgtspējīga un droša, ir jāievieš skaidri regulējumi, kas nodrošina lietotāju privātumu, datu aizsardzību un brīvību no cenzūras. Bez šiem elementiem tehnoloģija var kļūt par instrumentu, kas ļauj vienam operatoram pilnībā kontrolēt informācijas plūsmu un piekļuvi tīklam.
Britu sporta autoražotājs Jaguar pēdējo nedēļu laikā izpelnījies sen neredzēti lielu publicitāti, sabiedrībai reaģējot uz jauno Jaguar logo un reklāmām. Atsauksmes bijušas pretrunīgas, lai neteiktu vairāk, bet tagad viņi nākuši klajā ar jaunu elektroauto konceptu, kas arī izsaucis dažādus viedokļus.
Jaunā koncepta nosaukums ir Type 00 un tas ir pilnīgi atšķirīgs no jebkā, ko Jaguar mums piedāvāja pēdējo gadu laikā. Īpaši pamanāms ir priekšējā pārsega garums, kā arī ļoti zemā jumta līnija un diezgan stūrainās formas.
Cilvēki, kas ir pietuvināti Jaguar apgalvo, ka koncepta izmērs, proporcijas un stils ir ļoti līdzīgs tam, kādu auto Jaguar gatavojas laist sērijveida ražošanā – tas plānots kā “grand tour” klases Porsche Taycan konkurents ar vājprātīgi lielu jaudu.
Autoražotāja pārstāvji norāda, ka koncepts veidots, ievērojot “neko nekopēt” ideoloģiju, proti, Jaguar savu elektrisko ēru tiešām vēlas sākt no baltas lapas, pagātni atstājot pagātnē. Pie dizaina strādāts ļoti daudz, dizaineriem izveidojot pat 13 pilna izmēra modeļus, līdz nonākts līdz galaversijai un šim konceptam.
Sērijveida mašīna būvēta uz pilnīgi jaunas platformas un ar vienu uzlādi auto spēs veikt vairāk nekā 600 kilometrus, bet kompānijas vadība uzsver, ka viņi vēlas Jaguar atkal padarīt par iekārojamu zīmolu. Vai šis būs tas ceļš, to redzēsim nākamo dažu gadu laikā, kad topošie modeļi nonāks sērijveida ražošanā un tirdzniecībā.
Šobrīd aiz loga laukā ir pavisam fui laiks un no ārtelpām tusiņus esam pārcēluši uz pirtīm un tamlīdzīgām izklaides vietām. Un bez kā nav iedomājamas ballītes? Pareizi, bez mūzikas. Tā kā ne visās atpūtas vietās ir pieejama audio tehnika, ir pierasts līdzi paķert savas skandas un pēdējos gados ļoti izplatītas ir dažāda veida pārnēsājamās bezvadu ballīšu skandas. Un kā nu ne? Tie ir ļoti praktiski un skaļi skanēt spējīgi audio produkti ar iebūvētiem akumulatoriem (10+ stundu darbībai), spēj skandēt mūziku no telefoniem, datoriem vai planšetdatoriem ar Bluetooth bezvadu savienojumu vai vadu un pat nodrošina gaismas/stroboskopa efektus. Proti, viss vienā risinājums!
Pirms kāda laiciņa mēs apskatījām JBL Partybox 310 un tagad uz testu ir atbraukusi krietni lētāka alternatīva no SVEN. Nebūs nekāds pārsteigums, ja kaut kur būsi redzējis šo zīmolu, jo šis somu uzņēmums jau no 1991. gada izstrādā pieejamas cenas datoru aksesuārus un 2001. gadā sāka veidot arī audio produktus.
Kopumā šobrīd SVEN piedāvā vairāk nekā 15 dažādas ballīšu skandas un šodien apskatāmais PS-950 modelis ir viens no lielākajiem un spējīgākajiem šīs kategorijas produktiem. Skandai ir 160W (RMS) jauda, tai savu skaņas avotu varam pieslēgt ar Bluetooth bezvadu savienojumu (ir arī NFC, lai vieglāk telefonu savienotu ar skandu) vai ar vadu. Tāpat varam atskaņot mūziku no USB zibatmiņas vai microSD atmiņas kartes. Skandai ir tālvadības pults (bet nav lietotnes), iespēja savienot kopā ar otru skandu, pieslēgt divus mikrofonus jaudīgākai karaokei un pat iebūvēts FM radio. Uzlādēta šī šļakstu drošā (IPX4) skanda var darboties līdz 22 stundām ilgi. Pakojam vaļā un slēdzam iekšā SVEN PS-950 bezvadu skandu!
Kopā ar kastē droši iepakoto skandu mēs saņemsim 1.5m garu audio kabeli, 1.5m garu barošanas kabeli, tālvadības pulti, divas AAA tipa baterijas pultij un mazliet makulatūras.
Skandai komplektā ir iekļauta tālvadības pults, kas atgādina aizgājušo laiku TV pultis. To baro divas AAA tipa baterijas, kas ir iekļautas standarta komplektācijā. Pults ir viegla un uz tās ir daudz pogu ar kurām var kontrolēt visas šīs skandas funkcijas. Pogas ir gumijotas, spiežas mazliet smagnēji, bet toties ļoti labi sajūtams katrs piespiediens. Piezīmēšu, ka skandu varam pilnvērtīgi kontrolēt arī bez šīs pults.
Skanda ir vizuāli neuzkrītošaSVEN PS-950 skanda ir melnā krāsā un vizuāli diezgan neuzkrītoša. Tās priekšpusi un sānus sedz metāla sietiņš, bet pārējās korpusa detaļas veidotas no plastmasas. Protams, līdz brīdim, kad skandu neieslēdzam, jo tad ap abiem skaļruņiem izgaismojas apgaismojums, sānos spīd SVEN logo un skandas augšpusē un apakšā vēl ir izvietotas sešas spilgtas gaismas diodes, kas darbojas kā stroboskops. Ar vienkāršu pogas spiedienu varam pārslēgties starp vairākiem apgaismojuma režīmiem, kā arī ilgāk paturot apgaismojuma pogu, varam no sākuma izslēgt stroboskopu (šī funkcija pieejama jaunākajā programmatūras versijā) un tad arī gaismiņas kopumā. Tiesa, nākamajā skandas ieslēgšanas reizē apgaismojums atkal būs aktivizēts.
Skandas izmēri ir 265 * 595 * 265 mm un tā sver 9.2kg. Tātad, tāda ne pārāk smaga un liela skanda. Gluži tālu rokās nenesīsim, taču mašīnā to ievietot un pārvadāt būs ērti.
Kopumā man patīk šīs skandas neitrālais dizains un tīri pēc sajūtām šķiet, ka ierīce ir uzbūvēta pieklājīgi. Jāpiezīmē, ka skandai ir arī IP4X mitruma noturība, kas nozīmē to, ka šai skandai nekas nenotiks, ja tā nokļūs vieglā lietutiņā vai tiks apšļakstīta. Ja uzmanīgāk pavērojam skandas korpusu, tad tik tiešām visas atveres un caurumi ir vai nu nosegti ar gumijas vāciņiem vai kā citādi nosegti.
SVEN PS-950 pārnēsāt ir samērā vienkārši, jo ierīce nav nedz pārāk izmēros liela, nedz smaga. Tai aizmugurē ir iestrādāts ērts rokturis, taču te neatradīsim teleskopisku rokturi un ritentiņus (kā čemodāniem), kādu redzējām iepriekš testētajai JBL skandai.
Skandas aizmugurē atradīsim barošanas pieslēgvietu un palielu fāzes invertora caurumu, kas nepieciešams labākai zemo frekvenču atskaņošanai. Starp citu, tas ir ieliekts un pavērsts uz skandas augšu. Tādējādi tajā sabiruši gruži tik viegli nenonāks skandas korpusā.
Skana “sēž” uz četrām gumijas kājiņām, kas ir gana lielas, lai no vibrācijām skanda nekur neaizšļūktu prom. Šo skandu nav paredzēts likt uz sāniem.
Skandu varam vadīt ar pogām un pultiSkandas virspusē ir galvenais vadības bloks. Pogas ir gumijotas, lielas un viegli piespiežamas. Uz vairuma no pogām ir uzskatāmi uzrakstīts, kādas funkcijas tās pilda. Īpaši lielas un saprotamas ir skaļuma regulēšanas pogas. Pogu viducītī redzam vienkāršu digitālu displeju, kas uzskatāmi parāda ierīces darbības režīmu un informē par izvēlēto funkciju ieslēgšanu vai izslēgšanu. Kad skanda ir ieslēgta, pogas tiek ļoti uzskatāmi izgaismotas. Vispār kopumā gribu teikt, ka, šāds vadības panelis ir ļoti saprotams un ērts izmantošanā.
Vēl skandas augšpusē atradīsim 15cm garu padziļinājumu, kurā varam ievietot telefonu vai planšetdatoru, kā arī NFC simbols parāda, ka ir padomāts par vienkāršotu skandas savienošanu ar mūsu mobilo ierīci. Tik tiešām, šajā vietā pieskaramies ar (Android) telefonu un jau pēc īsa mirkļa telefonā redzēsim paziņojumu par to, ka varam savienot to ar skandu.
Zem gumijas vāciņa skandas augšā atrodas vēl arī vesels lērums ar noderīgām pieslēgvietām. Kreisajā pusē ir divas 6.3mm pieslēgvietas mikrofoniem (tos jāpērk atsevišķi), 3.5mm Line in pieslēgvieta, kā arī microSD un USB porti. No abiem pēdējiem varam atskaņot MP3, FLAC, WAV, WMA un APE mūzikas failus. Skanda mācēs atskaņot mūziku no vairākām mapēm un pārslēgties starp dziesmām var ar pogām no skandas un ar pulti. Ņem vērā, ka uz skandas displeja rādās tikai dziesmas numurs nevis tās nosaukums. Skandai var atjaunot programmatūru un tas notiek tā, ka vajag USB zibatmiņā no ražotāja mājaslapas iekopēt programmatūras failu un tad šādi sagatavotu flešku jāiesprauž skandā. Iesaku to izdarīt, jo ražotājs norāda, ka V02 versija skandu padara skaļāku un izlabo kaut kādas kļūdas.
Interesanti, ka skandā ir iebūvēts arī FM radio uztvērējs, kas darbojas labi pat telpās. Kā antena kalpo komplektā iekļautais 3.5mm audio vads. Iespraužam to Line in portā un paceļam augšā, lai palielinātu uztveramību. Forši, ka šāda iespēja ir, jo radio signāls ir krietni izplatītāks nekā mobilais internets, īpaši, ja ballējamies kaut kādās pavisam nomaļās pirtīs.
Ražotājs sola, ka skanda no iebūvētā 65.12 Wh litija jonu akumulatora darbosies līdz 22 stundām ilgi no vienas uzlādes. Praksē, protams, šo skaitli ietekmē daudzi faktori – kādu mūziku klausīsimies un cik skaļi to darīsim. Vai izmantosim apgaismojuma funkciju un galu galā, kāda ir apkārtējās vides temperatūra. Es pats pāris nedēļu laikā mājas apstākļos un aptuveni vidējā skaļuma režīmā skandu spēju darbināt aptuveni 15-17 stundas līdz tā atkal bija jāuzlādē. Tas ir neslikts rādītājs.
Zem skandas drošības sietiņa ir paslēpušies četri skaļruņi. Par zemo un vidējo frekvenču atskaņošanu rūpējas divi 140mm skaļruņi, bet pa vidu starp tiem ir divi 58mm augsto frekvenču skaļruņi, jeb tvīteri. Kā jau norādīts apskatā augstāk, šī skanda spēj darboties ar 160W (RMS) jaudu un atskaņot frekvences no 35Hz – 20kHz. Skanda atbalsta tikai SBC kodeku, tātad par nekādu HiFi kvalitāti te runas nav vispār.
Testa nolūkos paklausījos dažādu žanru mūziku un mani galvenie secinājumi ir tādi, ka šī nav pārlieku skaļa skanda un tā skan interesanti. Proti, ir uzsvars uz zemajām frekvencēm (kāds pārsteigums), taču šī nav tik brutāli basīga skanda kā nesen testētais JBL produkts. Ekvalaizera un basa papildus iestatījumi skanējumu maina pārsteidzoši maz. Skanda nesāk grabēt vai kropļot skanējumu arī pie lielāka skaļuma, tomēr skanējums man nešķiet pārlieku tīrs. Man pietrūka detalizācijas vidējā skaņu diapazonā. Bet es arī saprotu, ka labi iesilušiem ballētājiem tas nebūs tik svarīgi un galvenais, lai skanda kliedz visas iecienītākās ballīšu dziesmas, kas parasti tomēr nav nekāda sarežģītā mūzika. Un tam ar šo skandu ne parāk lielām telpām būs pietiekami. Ja vajag apskaņot lielākas telpas, tad šo skandu var savienot ar citu SVEN skandu TWS režīmā.
Cena? Pie RD Electronics šo SVEN PS-950 skandu var nopirkt pat aptuveni 160 eiro un man tā šķiet adekvāta cena. Skanda ir pagalam vienkārša lietošanā un būs pietiekami spējīga ballīšu režīmā piekliegt kādu mazu pirti. Mūziku varēsim atskaņot ar vadu, Bluetooth vai no USB zibatmiņas. Ja nav mūzikas pie rokas, noderēs arī FM radio funkcija. Protams, nekur neiztiksim arī bez gaismiņām ar stroboskopa papildefektiem. Un uzlādēta šī skanda mūs izklaidēs stabili visas nakts garumā. Ak, jā, gādājiet mikrofonus un tad varēsiet ar saviem draugiem arī karaokes režīmā izkliegt savas iemīļotākās dziesmas.
Dažreiz man gribas atpakaļ tos laikus, kad Jūrmalas mērus citu pēc cita šņorēja un lika cietumā. Jo tad viņi nepaspēja sataisīt tik lielas šmuces, kādas pilsētā ir vērojamas šobrīd.
Un redzamākā bēda ir Jūrmalas priedes. Kuras drīz varēs dēvēt par neredzamām priedēm. Un ne tikai priedes- visa Jūrmalas zaļā zona tiek nīcināta ārā apbrīnojamos tempos.
Un skumjākais šajā stāstā ir Jūrmalas domes pilnīga ignorance gan uz pilsētas iedzīvotāju protestiem, gan uz nākotnes perspektīvām. Un domes absolūti muļķīgās iedomas, ka pilsētai vajag 65 tūkstošus iedzīvotāju (šobrīd esot 57 tūkstoši) un vienīgā iespēja to esot panākt, ļaujot apbūvēt zaļo zonu (nezinu domes aprēķinus, bet man matemātika saka, ka tas cipars nav sasniedzams). Vēl īpaši ciniska ir piebilde, ka tās būs ”savrupmājas priežu mežā”, kur apbūves blīvums nepārsniegs 12%.
Zemāk parādīšu vienu attēlu sēriju, kur var redzēt kā tiek sagatavota vieta savrupmājām priežu mežā. Visas bildes ir no viena punkta Dāvja ielā, sākot ar 2014.gadu un līdz pat šodienai:
Ir skaidrs, ka pilsētas mežs domei ir tikai utopisko vēlēšanu solījumu degviela ar kuru pārvietoties no viena sasaukuma līdz otram.
Svaigs gaiss? Zaļa pilsēta? Rekreācijas zonas? Nē, neesam ne dzirdējuši, ne redzējuši! Pēc mums kaut vai …ehh, vienalga, kas pēc mums- plūdi, grēki, sasista sile vai, kā pie mums Jūrmalā mēdz teikt- koks ar diviem galiem un vienalga no kura gala šņaukt.
Mežs aiziet, atstādams zaļo elpu pilsētas ielās, vārtos un pagalmos. Tā tur vēl ilgi dzīvos, līdz uzvarēs atkal trokšņi un smakas, bet cilvēki tagad nezina, vai vismaz reizi gadā pilsētā ienāks mežs, zaļš, zaļš mežs… tik zaļš kā nekas cits pasaulē, tik tīrs kā nekas cits pasaulē.
Zinātniskās fantastikas filmās bieži vien ir attēlota nākotne, kurā tehnoloģija ļauj sasaldēt cilvēku, neapdraudot tā veselību. Tādā filmā kā “2001: A Space Odyssey” varoņi tika sasaldēti anabiozes stāvoklī, izmantojot ārkārtīgi zemas temperatūras, lai izdzīvotu ilgus ceļojumus kosmosā vai pat pagarinātu savu dzīvi.
Patiesībā tieša cilvēka saskare ar gāzi, kas atdzesēta līdz -130°C, ir ārkārtīgi bīstama:
Šo iemeslu dēļ medicīniskajā praksē neizmanto tiešu saskari ar ļoti zemas temperatūras gāzi. Tomēr zemas temperatūras medicīnā joprojām tiek izmantotas ar īpašām metodēm un iekārtām, kas samazina risku pacientam.
Kā mūsdienu zinātnieki izmanto aukstumu cilvēka veselības labā? Kā kriogēnā sasaldēšana palīdz cilvēkiem tikt galā ar slimībām un uzlabot dzīves kvalitāti? Aplūkosim šo jautājumu un redzēsim, cik tālu mēs esam no tām fantastiskajām nākotnes filmām, kas reiz šķita kaut kas neticams.
Krioterapija (aukstumterapija) ir metode, kas tiek izmantota gan medicīnā, gan kosmetaloģijā. Temperatūra ap -130 °C var šķist biedējoša, taču pozitīva šoka terapija, ko procedūras laikā saņem cilvēka organisms, mobilizē imūnsistēmu, stimulē vielmaiņas procesu, tai ir atsāpinoša un vispārējas pašsajūtas uzlabojoša iedarbība.
To plaši izmanto gan dermatoloģisku patoloģiju, ādas uzlabošanai, cīņā ar lieko svaru un vairāku nopietnu slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta, bronhiālās astmas, psoriāzes un citu, ārstēšanā.
Krioterapiju var piemērot konkrētai ķermeņa vai sejas zonai vai pat visam ķermenim. Ārstēšanai nepieciešams procedūru kurss.
Stresa iedarbība īpaši zemās temperatūrās organismam rada šoka stāvokli, kas atver tā rezerves spējas un liek smadzenēm diagnosticēt visu ķermeni, orgānu un sistēmu funkcijas, kā rezultātā tiek atpazīti un novērsti patoloģiskie procesi.
Neraugoties uz krioterapijas efektivitāti un plašo pielietojumu, tā joprojām ir zinātnieku izpētes objekts. Īpaši tas attiecas uz visa ķermeņa krioterapiju – kriostimulāciju, kas tiek veikta kriokamerās un kriosaunās.
Pēdējās divās desmitgadēs kriostimulācija ir kļuvusi par aizraujošu nemedikamentozu ārstēšanas veidu, kas ietekmē iekaisuma procesus šūnu un fizioloģiskā līmenī.
Kriokameras procedūrām ir vispārēja tonizējoša iedarbība uz cilvēka organismu, normalizējot asinsriti, termoregulāciju un endorfīnu izdalīšanos. Tās ir populāras profesionālu sportistu vidū, lai paātrinātu atveseļošanās procesus un gatavošanos sacensībām.
Kriostimulācijas efektivitāte uz visu ķermeni (arī ar galvu), t. i., kriokamerās, ir pierādīta vairāku slimību, piemēram, multiplās sklerozes, osteoartrīta, hronisku muguras sāpju vai fibromialģijas, ārstēšanā un rehabilitācijā.
Daži pierādījumi liecina pat par pozitīvu ietekmi uz garīgo veselību (depresija, trauksmes traucējumi) un kognitīvajām funkcijām gan pieaugušajiem, gan gados vecākiem cilvēkiem.
Potenciāli pozitīva ietekme var būt arī uz afektīviem traucējumiem, sliktu miega kvalitāti un vielmaiņas traucējumiem, kā arī veicina hronisku sāpju mazināšanu pacientiem, kuri cieš no dažāda veida slimībām (reimatisms, artrīts).
Tomēr, ja kriokameras un kriosaunas iedarbojas tik pozitīvi, var būt arī blakusparādības: aukstuma panikulīts, nātrene, īslaicīga globāla amnēzija, intracerebrāla hemorāģija, vēdera aortas disekcija.
Zinātnieki ir pētījuši šos gadījumus, tie nav bieži un lielākoties ir bijuši cilvēkiem vecumā no 47 līdz 63 gadiem. Tāpēc ir vērts padomāt par riskiem, lai gan tie ir maz ticami, tomēr ir vērts tos apsvērt.
Jāatzīmē arī, ka saistībā ar kriokonservēšanu un reanimāciju tiek apsvērta saskarsme ar ļoti zemas temperatūras gāzi, taču šīs metodes vēl ir teorētiskas un prasa turpmākus pētījumus, un attīstību.
Cilvēku komerciāla kriogēnā sasaldēšana vairs nav mīts: ir uzņēmumi, kas sniedz ķermeņa uzglabāšanas pakalpojumus “līdz labākiem laikiem”, kad cilvēcei būs tehnoloģija, kas ļaus sasaldētos ķermeņus atgriezt pie dzīvības.
Vienā no ASV kriobankām esot aptuveni divi tūkstoši sasaldētu pacientu. Ar pašreizējo tehnoloģiju līmeni cilvēku un dzīvnieku kriokonservēšana ir neatgriezeniska: sasaldējot cilvēku, viņu nav iespējams atdzīvināt. Turklāt nav iespējams “atdzīvināt” ķermeņa daļu vai smadzenes. Tāpēc cilvēkus kriokonservē tikai pēc juridiski dokumentētas smadzeņu nāves, citādi “kriokonservēšana” būtu slepkavība.
Ir grūti iedomāties, cik noderīga varētu būt atkausēta būtne, kas ir sasaldēta pēc tam, kad ir konstatēta smadzeņu nāve, tomēr kriobankas piepildās, neraugoties uz kriokonservēšanas augstajām izmaksām.
Šonakt mums piešķīra segu, nakts paritēja silti un mierīgi. Brokastīs, kā jau ierasts, gaida omlete, tomātmaizes, kafija un kaķi. Lēnām ieturamies, lēnām augšupielādējas fotogrāfijas, lēnām sakrāmējamies un esam gatavi ceļam. “Trešajā dienā vispār viss šeit šķiet ideāli,” saka Eduards un es pilnībā piekrītu. Ņemu atpakaļ pirmās domas un nepatiku par šo vietu, patiesībā te ir...
The post Senegāla: dzejas slams un transporta stress appeared first on Mugursoma.lv.
Madlienas vidusskolas skolēni ik gadu piedalās R. Blaumaņa literārās prēmijas konkursā. Šogad savus darbus “Braku” muzejam iesūtīja Sandija Liepa (10.kl.), Linda Kalniņa (11.kl.) un Justīne Mūrniece (12.kl.). Skolēnus konkursam palīdzēja sagatavot skolotāja Zinta Saulīte.
Uz noslēguma sarīkojumu 7. decembrī Ērgļos tika uzaicināta Sandija Liepa un Justīne Mūrniece. Pavisam konkursā piedalījās 174 skolēni, tikai 66 labākajiem bija iespēja apmeklēt apbalvošanas sarīkojumu. Meitenes varēja paciemoties “Brakos”, darboties radošajās darbnīcās Ērgļu saieta namā un izbaudīt jauko noslēguma pasākumu, kuru vadīja Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs.
Katrs uzaicinātais konkursa dalībnieks un viņa skolotājs saņēma “Braku” kalendāru 2025. gadam un grāmatu “Blaumaņa gaismā”, kurā apkopoti visu 20 gadu Blaumaņa konkursu 1. vietu ieguvēju radošie darbi. Vēl grāmata ir īpaša ar to, ka tajā ir Blaumaņa dzejoļi par gadalaikiem, bērnību un dabas skaistumu. Noslēguma nodaļā – stila ziedi, kurus papildina Madlienas vidusskolas skolēnu zīmējumi – smaidiņi. Paldies skolotājai Sanitai Kovaļkovai, kura jauniešus iedvesmoja zīmēt un būt līdzautoriem grāmatas tapšanā.
10. klases skolniece Sandija Liepa saņēma atzinību par cilvēku savstarpējo attiecību atklāsmi. Balvu pasniedza teātra zinātniece Ieva Struka. Savukārt Justīne Mūrniece ieguva 2. vietu vidusskolu grupā, saņemot ne tikai bagātīgas dāvanas, bet arī Madonas novada pašvaldības piešķirto naudas prēmiju. Pasākumā piedalījās arī Justīnes mamma, tāpēc tas bija dubults prieks. Balvu Justīnei pasniedza Ērgļu apvienības vadītāja Elita Ūdre. Paldies abām meitenēm par ieguldīto darbu, centību un radošumu!
Skolotāja Zinta Saulīte
Elektroauto ražotājs Tesla jau tuvākajā laikā atklās savu tirdzniecības vietu, kā arī oficiālo servisu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. To autoražotājs apstiprinājis oficiālā paziņojumā, informējot par saviem plāniem ienākt Baltijas valstīs ar savu pārstāvniecību.
Jaunais Tesla centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā būs gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām, turklāt tas būs pirmais šāda veida Tesla centrs Baltijā. Līdz šim, ja gadījumā Tesla automašīnai bija nepieciešams remonts, to bija jādzen uz Helsinkiem, Varšavu vai Stokholmu, kur bija tuvākie oficiālie centri. Protams, kas meklē, tas arī atrod, un ir arī citi risinājumi remontam, piemēram, vīri Grobiņā tīri labi apguvuši šīs mašīnas.
Septembrī Tesla atklāja savu pirmo tā dēvēto “pop-up” stendu Lietuvā, to izvietojot Viļņas iepirkšanās centrā “Akropolis”. Tur cilvēkiem bija iespējas iepazīt Model 3 un Model Y klātienē, bet tagad kārta pilnvērtīgam salonam ar visām ērtībām, ko tas nodrošina.
vara bungas: Nu, aiziet… lasām
[..] Lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar plānotajiem aizsardzības izdevumiem nākamgad, Aizsardzības ministrija publicē pārskatu par plānotajiem aizsardzības izdevumiem 2025. gadā jeb “Balto grāmatu”.[..]
UPD1 Izpratnes trūkums par militāro plānošanu. Militārais budžets nedrīkst tikt pakārtots reagēšanai uz ģeopolitiskiem notikumiem. Tendences ir jāprognozē un AM ir visas iespējas, kā arī struktūrvienības ilgtermiņa analīzei. Protams, ja koalīcijā nav atbalsta, jāgaida 22.gads, kad sākt (!) rosīties jau ir daudz par vēlu.
[..] Gadu gaitā aizsardzības budžets ir mainījies, un ir bijuši gan strauja pieauguma, gan krituma periodi, tomēr pēdējos gados aizsardzības resora budžetam ir vērojams straujš pieaugums. Tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju un Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada sākumā [..]
UPD2 Ļoti diskutabli. Pirmo ielobēja Dpils mērs (AM lūkoja spridzināt ;), mērs stiprināt) , ar otro tiks kompensētas (!) aklās zona no vēja parkiem. Ieguvumi?
[..]
[..]
PS Turklāt pirms trim gadiem: “Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) teica: “Vienības tilts ir labā stāvoklī, mēs arī veicam vairākus uzlabojumus, arī plānotos restaurācijas un remontdarbus” avots
UPD3 It kā iespaidīgi , bet šeit sanāk tikai kādas 6 IRIS T vienības tā ap 2030.gadu.
[..] stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību kopumā tam atvēlot 1 miljardu EUR laika posmā no 2023. līdz 2027. gadam [..]
UPD4 R&D nepieklājīgi maz pret kopējo ciparu…
[..] Zinātniskā pētniecība aizsardzības nozarē, grantu un pētījumu programma aizsardzības jomā t.sk. iemaksas 6,8 milj euro. [..]
…
We have added neat icons to Online Tools to make it easier to find and use your favorite tools.
Online Tools are web-based applications that help you perform everyday tasks directly from your browser without installing extra software. They cover a wide range of functions, like editing images, processing text, crunching numbers, editing lists, and more, making it easy to get things done quickly.
Online Tools were created by me and my team at Browserling. We focus on building simple, browser-based applications that make everyday tasks easier and faster. In addition to creating these tools, we specialize in cross-browser testing, helping developers create websites that work well across all browsers. Our mission is to create tools that help everyone get their everyday tasks done faster and easier.
Online Tools and Browserling are used by millions of people every month, from students and casual users to professionals and even Fortune 100 companies. They're built for tasks like editing images and animations, editing documents, and analyzing data, all without needing to download extra software. Casual users often use these tools for personal projects, and professionals and top companies rely on them to streamline workflows, enhance productivity, and tackle large-scale business operations.
See you next time!
Klīsteris ir lieliska līme dažādiem radošiem projektiem, piemēram, papjē-mašē, dekorācijām un citiem rokdarbiem. Turklāt to var pagatavot mājās no pāris...
The post Kā pagatavot klīsteri appeared first on Hitnet.lv.
Ir četras lietas par viesuļvētrām, kuras jūs, iespējams, nezināt.
Ārkārtīgi spēcīgai un postošai virpuļkustības vētrai dažādās zemeslodes vietās ir dažādi nosaukumi:
Termins “tropiskie cikloni” bieži tiek lietots kā visaptverošs termins.
Reizēm vētra “šķērso” pieņemto nosaukumu ģeogrāfiskās robežas un saņems divus nosaukumus, kā tas notika 2006. gadā ar Ioke (angl. Hurricane Ioke). Izceļoties Klusā okeāna centrālajā ziemeļu daļā kā viesuļvētra Joka, vētra ieklīda Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, kur to sauca par taifūnu Joku.
Jokas ceļš no tā “dzimšanas” dienvidaustrumos no Havaju salām līdz “nāvei” netālu no Aļaskas. Šīs kartes austrumu pusē Joka bija viesuļvētra, bet rietumu pusē – taifūns. Viesuļvētras tiek nosauktas alfabētiskā secībā, mainot vīriešu un sieviešu vārdus no sarakstiem, kas mainās ik pēc sešiem gadiem.
Jau zināms, ka pirmās Atlantijas okeāna viesuļvētras 2025. gadā būs Andrea (Andrea), Barijs (Barry), Šantāls (Chantal) un Deksters (Dexter), savukārt pirmās Klusā okeāna viesuļvētras būs Alvins (Alvin), Barbara (Barbara), Kosme (Cosme) un Dalila (Dalila).
Līdzīga nosaukumu došanas kārtība darbojas arī cikloniem un taifūniem. Īpaši spēcīgu vētru nosaukumi tiek izņemti no nākošo nosaukumu došanas rotācijas, tāpat kā nosaukumi, kas tiek uzskatīti par politiski vai kultūras ziņā jutīgiem. Tātad viena vai otra iemesla dēļ nekad vairs nebūs Atlantijas viesuļvētras, ko sauc par Floids (Floyd), kura pēdējo reizi izmantota 1999. gadā, Katrīna (Katrina ), kura pēdējo reizi izmantota 2005. gadā vai Sendija (Sandy), kura pēdējo reizi izmantota 2012. gadā. Līdzīgi būs ar Klusā okeāna viesuļvētrām, kuras sauca par Ādolfu (Adolph) (2001) vai Isis (2004).
Infrasarkanā satelīta attēls no GOES-8, kurā fiksēta viesuļvētra ASV Floidas piekrastē. 1999. gada 14.-16.septembris. Attēls: https://www.weather.gov/iKlusā okeāna dienvidaustrumos vai Atlantijas okeāna dienvidos nav viesuļvētru.
Gandrīz 90% lielo tropisko vētru veidojas platuma grādos 20° uz ziemeļiem vai dienvidiem no ekvatora, kur okeāna ūdeņi ir vismaz 27°C, kas ir pietiekami silts, lai varētu veidoties šāda stipruma vētras. Klusā okeāna dienvidaustrumi un Atlantijas okeāna dienvidu daļa ir vienīgie divi tropisko okeānu baseini, kur tas tā nav. Tas ir saistīts ar Peru straumi un Bengālijas straumi, kas attiecīgi nes vēsu ūdeni no augstākiem platuma grādiem uz ekvatoru attiecīgi šajos divos baseinos. Rets izņēmums bija viesuļvētra Katrīna (Catarina), kas Brazīlijā sasniedza krastu 2004. gadā.
Kā redzams kartē, kurā redzamas visas tropisko ciklonu pēdas no 1985. līdz 2005. gadam, tad viesuļvētra Katrīna (Catarina) ir vienīgā reģistrētā viesuļvētras stipruma vētra Atlantijas okeāna dienvidos. Daži meteorologi tās rašanos ir attiecinājuši uz globālo sasilšanu, kas nozīmē, ka nākotnē to varētu būt vēl vairāk.
Vispasaules karte ar visām tropisko ciklonu pēdām no 1985. līdz 2005. gadam. Avots: https://www.reddit.com/
Kā parādīts iepriekš redzamajā kartē, viesuļvētras, taifūni un cikloni nekad nešķērso ekvatoru un parasti neveidojas piecu platuma grādu robežās no ekvatora līnijas. Tas ir saistīts ar Koriolisa spēku, kas ir Zemes rotācijas ietekme uz pietiekami lielu ūdens vai gaisa masu virzienu: ziemeļu puslodē tās griezīsies pretēji pulksteņrādītāja virzienam, bet dienvidu puslodē – pulksteņrādītāja kustības virzienā. Koriolisa spēks ir nulle uz ekvatora un vājš tuvu ekvatora līnijai, tāpēc cikliskās vētras neveidojas 650 km platā joslā abpus ekvatora. Un tā kā vētrām, pārejot no vienas puslodes uz otru, būtu jāveic fiziski neiespējams varoņdarbs – mainīt kustības virzienu, tās, visticamāk, vienkārši zaudētu savu impulsu un beigtos kā masīvs karsta gaisa daudzums. Mēs īsti nezinām kā būtu, jo tas vēl nav noticis — 2001. gadā ciklons virs Indonēzijas pienāca vistuvāk ekvatoram, ap 150 km no tā.
Par Koriolisa spēku var iepazīties plašāk NeoGeo iepriekšējā rakstā https://neogeo.lv/zemes-radits-speks/
Kā izcili nogatavināts vīns. Bez pēcgaršas. Šorīt, pamostoties no rīta, pirmā doma, kas ienāca prātā. 2016. gada filma, kas noskatīta 2024. gadā, 8 gadus vēlāk.
Slēgājot, TV arhīvus, tīri vai netīši šo garadarbu uzgāju. Izrādās, biju palaidis to garām tepat uz lielajiem kino ekrāniem, kas tika izrādīta 2017. gada sākumā.
Iemesli, kādēļ noskatījos:
Jā, neskatoties, ka filma iedalīta 7+ saturā, varbūt varētu likties, ka tur būs tikai un vienīgi bērnu problēmas, taču nē. Filmas galvenā doma ir, ka pie kāda čaļa nonāk it kā viņa meita, kuru, gala rezultātā, uzaudzina divi vīrieši. Pirmajā momentā jau varētu šķist – bāc, it kā bērnu filma tomēr, taču te – divi vīrieši un meita, it kā, manuprāt, nepareizs ģimenes modelis, taču nevienu brīdi tas nelikās kā tāda uzspiesta lieta, kas atkal būtu, iespējams, amerikāņu kinolentēs.
Daudz nespoilošu, taču vēlreiz un vēlreiz – francūži prot taisīt kino, kas ir (atkal un atkal) pierādījies. Oficiāli noskatāms AppleTV platformā.
Vācu autoražotāja BMW pārstāvji apstiprinājuši, ka nākotnē elektriskie BMW M nodaļas sporta auto būs aprīkoti ar četriem elektromotoriem. Turklāt nevis kādas īpaši jaudīgās versijas, bet gan visi M modeļi. Svarīgi uzsvērt, ka pilnvērtīgs BMW M Sport nodaļas elektriskais modelis vēl nav tapis. Jā, ir dažādas sportiskākas modifikācijas parastajiem elektriskajiem modeļiem, piemēram, i5 M60, bet tas nav kārtīgs M auto. Pavisam vienkāršs, uzskatāms piemērs ar BMW bestselleri 3. sēriju – M340i ir sportiska 3. sērijas modifikācija, bet M3 ir pilnīgi cits zvērs. Šoreiz mēs runājam par to otro.
BMW M nodaļa Youtube platformā publicējusi plašu ieskatu tajā, kā notiek darbs pie mašīnu attīstības, viņiem gana plaši paverot priekškaru šiem procesiem. Sporta nodaļas pārstāvis Karstens Volfs video neslēpj, ka tiek strādāts tieši ar konceptu par četriem elektromotoriem.
Speciālists sola, ka šāds tehniskais risinājums sniegs vēl nepieredzētu veiktspēju, kvalitāti un iespējas, kādas šobrīd pat nevaram iedomāties.
Jau iepriekš BMW pārstāvji, tostarp valdes locekļi izteikušies, ka līdz ar jauno Neue Klasse platformu tiks radīti pilnvērtīgi elektriskie M auto. Jau pirms pāris gadiem tika runāts par ideju lietot četrus elektromotorus, kas nodrošinātu pat vairāk nekā 1300 zirgspēku jaudu. Publicētajā video redzams prototips, kuram tiek izmantoti četri elektromotori, bet tas aprīkots arī ar oglekļa-keramikas bremzēm, stingrāku virsbūvi un citām tehniskajām izmaiņām, lai auto izturētu slodzi un būtu vadāms. Skaidrs, ka BMW ļoti daudzas lietas vēl neatklāj.
M nodaļas šefs Franks van Meels izteicies, ka jau apstiprināts M3 līdzīgs elektriskais sedans. Ja ņemam vērā ziņas, ka jaunās paaudzes 3. sērija varētu nonākt tirgū 2026. gada beigās vai 2027. gadā, tad šāds apgalvojums ir gana likumsakarīgs. Ja jau nodaļas vadītājs publiski atklāj šādu informāciju, tas liek domāt, ka atļauja ražošanai saņemta arī no kompānijas valdes. Zināms, ka nekur nepazudīs arī iekšdedzes dzinēji – plānots, ka jaunās paaudzes M3 izmantos sešcilindru dzinēju, bet tā ražošana varētu sākties 2028. gada vidū. Vismaz laika līnija izskatās diezgan loģiska, jo M3 allaž seko apmēram gadu, pusotru, divus gadus pēc parastās 3. sērijas laišanas tirgū.
9.00 esam pie ostas biļešu kases. Labas ziņas – biļetes uz šodienas kuģi ir. Kasiere mūs informē, ka vieta divvietīgā kajītē maksā 30 900 frankus (47, 09 eiro), četrvietīgā – 28 900 (44, 04 eiro), astoņvietīgā – 18 900 (28, 80 eiro), bet sēdvieta – 15 900 (24,23 eiro). Divvietīgās kajītes ir beigušās, un mums šķiet, ka nav liela...
The post Senegāla: ar delfīniem uz Dakāru appeared first on Mugursoma.lv.
