Kaspars iz
laacz.lv
- 12. jūn., 08:10,
41 klikšķis
Pirms desmit gadiem vīrs vārdā Tim Alex Jacobs nolēma, ka viens no viņa hobijprojektiem nupat būs precīzs digitālais pulkstenis. Visiem patika, visiem bija idejas. Autoram nekas nebija pret šīs idejas ieviest dzīvē.
Tāpēc tagad mums ir jauns pasaulē precīzākais sienas pulkstenis. Pirms dekādes dzimušā projekta ceturtā versija.
Tiem, kuri nevēlās lasīt garus teksta blāķus (attention khem span) ir arī YT video. Līdz tiktoka formātam šoreiz nenolaidīšos.
varabungas iz
vara bungas
(varabungas.camp) - 09. jūn., 18:00,
39 klikšķi
vara bungas: Sākusies ceļojumu sezona, tādēļ vērts atgādināt, ka labākais veids kā izkļūt no nepatīkamas situācijas ir neiekļūt tajā. Ja ceļojat vienatnē vai divatā, vērts ieklausīties veselā saprāta balsī, pat tad , ja tas ir product placement/marketinga video. Visu to pašu pasniedz kursos, kuros jūs neiesiet vai kuros netiksiet. Good stuff.
Esiet droši ielās…
… un bāros.
Lauma iz
Lauma tur ārā
(laumaprom.wordpress.com) - 2012. g. 28. dec., 19:42,
46 klikšķi
Negaidītā, bet jaukā kārtā viens no mūsu dzīvokļa biedriem iniciēja vakariņu gatavošanu. Jā, mēs esam izmitinājušies nevis dzīvokļu viesnīcā, bet tiešām īstā, autentiskā dživoklī, kuru tā saimniece mums izīrē, neizvācot ārā savu iedzīvi (ui, cik viņai ir daudz kurpju!). Vakariņu gatavošanas procesā daudz spriedelējām par saimnieces ēst (negatavošanas) paradumiem – nevarējām atrast taisnus nažus, gaļas āmuru un cepamo lāpstiņu un vēl šo to. Gaļas āmura dēļ gaļa sanāca pasīksta, bet citādi vakariņas ierullēja. Un no rīta mums bija garšīgas, mazliet saņurcītas pankūkas – cepējs čortojās, ka, lai pagrieztu pankūkas bez lāpstiņām, vajag azbesta rokas. Man ir tāda sajūta, ka pankūku pieprasījums ievērojami pārspēja piedāvājuma ātrumu un pieejamo laiku, tāpēc tiek apspriests plāns vakarā turpināt. Kaut kur gatavošanas procesā tika apsriests pannas dīvainais tadžinai līdzīgais vāks, kas bija vienīgais, ko atradām.
Konferencē episki un ārkārtīgi aizraujoši referāti mijas ar tādiem, kas mani galīgi nespēj piesaistīt, un tādiem, ko es absolūti nesaprotu. Tieši pēc pusdienu pārtraukuma sekoja tikai vāciskie referāti, tāpēc trīs no mums paņēma garāku pusdienu pārtraukumu kvalitatīvas pārtikas vārdā. Puiši aizveda mani uz tīri pieņemamu itāļu restorānu. Ņam, ņam. Ceturtais no mums devās meklēt Western Union. Ja šitā turpināsies, man izveidosies permanenta asociācija starp C3 un cilvēku, kas meklē WU. Lai gan atpakaļ atgriezos laicīgi, tomēr sapinos meistarībā un nokavēju iespēju tikt auditorijā, kurā notika attiecīgās sesijas interesantākā lekcija – auditorija ātri pārpildījās, un tur vairs nelaida iekšā krietnu laiku pirms lekcijas sākuma.
Vakar vienam puisim bija ar ūdenskrāsām zīmēta prezentācija par telefoniem. Viņa līdzautors esot pēc prezentācijas saskenēšanas aizrādījis, ka viens vārds ir sistemātiski nepareizi uzrakstīts visos slaidos. Lielajā zālē katra otrā krēslu rinda ir pārtaisāma par galdiņiem, nolaižot krēslu atzveltnes. Tradīcija aplaudēt katru reizi, kad kādā prezentācijā kāds pasaka kaut ko ievērības cienīgu, plaukst un zeļ. Kā arī tad, ja ar projektoru vai prezentāciju radošo datoru notiek kaut kas smieklīgs. Vienam runātājam netīšas uzspiešanās uz klaviatūras rezultātā vispirms minimizējās prezentācija, pēc tam windows aizgāja uz shut down un pirms tam update instalēšanu. Runātājs brīdi pabrīnijās un tad mierpilni teica: nu labi, tur tāpat tālāk nekā būtiska vairs nebija, iztiksim bez. Tas bija prezentācijas pirmajā pusē.
Filed under:
2012-12 Vācija,
Ceļojumi,
Ceļojumu stāsti

Kaspars iz
laacz.lv
- 09. jūn., 15:36,
22 klikšķi
Vienkārša spēlīte, ar kuru iesākt dienu — Buzzled. Tās pašas krustskaitļu mīklas ne īpaši attāls radinieks.
varabungas iz
vara bungas
(varabungas.camp) - 11. jūn., 13:39,
22 klikšķi
[..] Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Speciālo operāciju pavēlniecības Speciālo uzdevumu vienībā ir uzsākta jaunas spējas – reindžeru apakšvienības – izveide, informēja NBS. [..]
avots
vara bungas: Gaidu VVC reakciju. Jauna spēja! OMFG! Ja nopietni… nē, nevaru nopietni.
Nesaistīta anekdote:
mēs ekspektējam: USMC ieņem kremli
kremlis ekspektē: VDV ieņem LA
realitāte: USMC ieņem LA
Miks Latvis iz
Miks Latvis
(mikslatvis.lv) - 2023. g. 14. okt., 10:13,
32 klikšķi
varabungas iz
vara bungas
(varabungas.camp) - 11. jūn., 01:25,
18 klikšķi
[..] Without detailing the nature of his intelligence sources, Kahl said Russian officials were envisaging confrontations that fell short of a full military engagement that would test whether the U.S. would really live up to its mutual aid obligations under Article 5 of the North Atlantic Treaty.
“They don’t need to dispatch armies of tanks for that,” he said. “It’s enough to send little green men to Estonia to protect supposedly oppressed Russian minorities.”[..]
avots
VB: Šajā kontekstā jāseko vagnerītu morfozei. Viņi vienlaicīgi turpina rekrutēt, bet pakāpeniski aiziet no Āfrikas nododot “lietas” Āfrikas korpusam. Daļa nepārtraukti uzturas BY. Viņu puslegāls statuss RU ir ideāla leģenda – kriminālie outcast ar “vērtībām” un militāro pieredzi.
Valters iz
Daivings.lv
(daivings.lv) - 09. jūn., 21:02,
19 klikšķi
Zemūdens pasaule vienmēr ir glabājusi noslēpumus, un katrs jauns atklājums sniedz mums unikālu iespēju ieskatīties pagātnē. Šoreiz ar patiesu gandarījumu vēlamies dalīties ar aizraujošām ziņām no biedrības “Vesala Jūra” ekspedīcijām. Mūsu pašu Baltijas jūra un Rīgas līcis ir pilni ar […]
The post Atklājumi Baltijas dzelmē, ūdenslīdēji identificē divus kuģu vrakus Rīgas līcī appeared first on Daivings.lv.
varabungas iz
vara bungas
(varabungas.camp) - Vakar, 08:26,
21 klikšķis
vara bungas: Atkal sācies… Malējā IL-IR pretstāvēšana notika pern oktobrī. Cēloņi konfliktam vieni un tie paši – IL kavē, bet ne novērš, tāda stāvokļa iestāšanos, kad IR ir ieguvusi kodolieročus IL iznīcināšanai. Kas mainījies? US un UK pretraķešu “lietussargs” virs IL nav izvērsts (šobrīd US Navy karakuģi steidz palīgā). Tramps kā sarunu vidutājs ir pilnībā izgāzies (“ja es būtu prezidents šis karš nebūtu noticis”(c)). IL uzbrukums IR šoreiz ir izteikti personificēts – iznīcinātas vairākas augstākās IR ģenerālštāba amatpersonas t.sk. IRSK virspavēlnieks un nozares zinātnieki (Mosadam kipu nost). Kas kopīgs? Neefektīva IR PGA, kas būvēta uz PSRS/RU elementu bāzes. Nenovēršams IR atbildes trieciens, kas šoreiz var būt daudz efektīvāks/skarbāks nekā 2024. gadā – nevar izslēgt “netīrās” bumbas izmantošanu pret IL. RU iegūs no naftas cenu kāpuma. Uzmanība no kara UA tiks novērsta. Ja IR atbildes trieciena vēriens IL būs pieņemams, situācija stabilizēsies līdz nākamai reizei, kad IR atjaunos savu militāro kodolprogrammu līdz stāvoklim “kā pirms 13.jūnija IL trieciena”. Viss kā tas jau notika iepriekšējos ciklos. Kas varētu noiet greizi? Tramps nenodrošinās IL pretraķešu atbalstu, TR sabiedrosies ar IR pret IL.
Sandra Veinberga | Blogs
(sandraveinberga.com) - 12. jūn., 07:14,
17 klikšķi
Ukrainas kara iznākums un finišs esot atkarīgs no amerikāņu labvēlības. Lai to panāktu, vairāku valstu vadītāji cenšas Trampam izpatikt. Tā dēvētās “golfa diplomātijas” izmantošana (lai saglabātu atvērtus saziņas kanālus ar Trampu, kurš spēlē golfu) nav palīdzējis izbeigt karu Ukrainā. Nedz somiem nedz citiem golferiem augstos amatos. Nav vajadzīga gadu desmitiem ilga diplomātiskā pieredze, lai saprastu, Trampa stratēģija […]
Sandra Veinberga | Blogs
(sandraveinberga.com) - 09. jūn., 07:15,
15 klikšķi
Krievi apgalvo, ka pašlaik okupējot Dņepropetrovskas rajonu. Līdzīgi stāsti ir dzirdēti jau agrāk, bet nav izrādījušies patiesība. Ilgāku laiku viņi nesekmīgi (ar lieliem zaudējumiem) cenšas ieņemt Pokrovsku. Pašlaik krieviem labāk veicas dienvidu priekšpilsētas zonā, taču nav apstiprinātu ziņu, ka tur norisinātos lieli iekarojumi. Maskavas informāciju ir grūti pārbaudīt, taču vācu RLT it kā apstiprina, ka krievi jau […]
Nepabeigtā dienasgrāmata
(klab.lv/users/dienasgramata) - 08. jūn., 15:33,
16 klikšķi
Rezultātā: visi, ko es iekrāsoju, ir iekļuvuši Rīgas Domē. Arī tas, kurš sarakstā bija pēdējā vietā. Vienu brīdi nobijos, ka mēs tomēr nebūsim tikuši vaļā no Rosļikova, bet nē, viss kārtībā, viņš tagad četrus gadus sēdēs Rātsnama viņā galā kopā ar Mairi Briedi un Ēriku Stendzenieku, vairojot kopējo dopamīna līmeni kanalizācijā. Ceru, ka Pūcem ir alternatīvais plāns, kā dabūt Vecrīgas caurlaidi mašīnai. Bet Jaunups ir par velti notestējis, cik ļoti viņu nemīl paša partijas vēlētāji. Kā jau biju paredzējis, visu noteiks tas, vai Apvienotais saraksts pārvarēs 5% barjeru. Ir pārvarējuši.
Andra Gustavsone iz
Mana ligzda
(mana-ligzda.blogspot.com) - 12. jūn., 18:01,
14 klikšķi
Tiešām, pats uzprasās. Šlesers. Savu pēcvēlēšanu aktivitāšu dēļ.
Medijos izskan tas, ka viņš neesot apmierināts ar vēlēšanu rezultātiem Rīgā un dikti gribot atkārtotu vēlēšanu norisi. Hm. Viņš kopā ar savu komandiņu dabūjis 13 vietas Rīgas domē, kas ir labākais rezultāts pēc balsu skaitīšanas - citām partijām katrai atsevišķi ir dikti mazāk katrai.
Tas, ka prolatviskās partijas ātri vien "saskalojās' un apvienojās koalīcijā kopskaitā saskaitot iegūtās balsis, un attiecīgi deputātu krēslus, ieguva skaitli 34, kas automātiski ir vairākums, viņam laikam nepatika. Kaut kā šaubos, vai krieviski runājošā elektorāta partijas, kuras palika opozīcijā, aicinās kompānijā Šleseru un viņa komandiņu (protams, realitāte var ieviest korekcijas un daudz kas var notikt).
Pagaidām situācija izskatās tā: Šlesers jūtas apvainots par to, ka paliek kā trešais liekais pozīcijas un opozīcijas "gultas pasākumā". Īsti iederīgs viņš nav nevienā sadaļā, līdz ar to viņa esamība Rīgas Domē ir tikai ķeksīša pēc, bez kaut kāda reāla seguma un iespaida. Un tāpēc ārdās. Jo pats sevi ir nostādījis bandinieka lomā situācijā, kurā divas pārliecības "bīda savas lietas" īpaši neņemot vērā tā personāža pīkstienus.
Cik nu no mana kadiķkrūma, lai nu priecājas, ka vispār ticis Rīgas domē. Varēja būt sliktāk - varēja netikt vispār, kur nu pie tik krēsliem.
Un te nu man tā arī neatbildēts jautājums - cik ļoti izskalotām smadzenēm (ne tikai no galvas, bet arī no muguras) jābūt, lai par šo personāžu vispār balsotu? Tas tā, uz katra paša sirdsapziņas.
Bet nu katrā gadījumā - Šlesera neapmierinātie publiskie izteikumi ir ļoti pret nevis vēlēšanu rezultātiem, bet gan pret rīdzinieku izvēli vēlēšanu procesa laikā. Ieskaitot paša partijas elektorātu. Un pret piecu procentu barjeru pārvarējušo partiju brīvu izvēli kurai ar kuru draudzēties un veidot kaut kādus grupējumus pienākumu pildīšanas ietvaros.
Cik nu pa manam - Šlesers ir ambiciozs personāža ar lielummānijas izteiktumu. Un šajā gadījumā laikam ka krimināli sodāmu izteikumu kopumu. Par cik nostājas pret Rīgā dzīvojošajiem apstrīdot viņu izvēli. Tobiš, politiski izgāzies un sodāms kekss. Būtu jauki, ja atrastos kāds juridiski stipri apkalts cilvēks, kas iesāktu tiesvedības aktivitātes pret minēto kungu (Ar ko tās aktivitātes varētu beigties, jau cits jautājums. Galvenais šajā gadījumā - pašas tiesvedības aktivitātes kā tādas).
Jūsu viedoklis?
Sandra Veinberga | Blogs
(sandraveinberga.com) - 07. jūn., 07:15,
17 klikšķi
Jau otro nakti pēc kārtas turpinās īpaši apjomīgi krievu dronu un raķešu uzbrukumi Ukrainas pilsētām. Tātad notiek Putina atriebība par svētdien notikušo Ukrainas uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm. (AFP) Tikmēr viņpus okeānam turpinās kašķis starp bijušajiem draugiem – Ilonu Masku un Donaldu Trampu. Automašīnu koncerna Tesla dibinātājs un Trampa kampaņas finansētājs Masks pēkšņi pavēstīja, ka Donalds […]
Andra Gustavsone iz
Mana ligzda
(mana-ligzda.blogspot.com) - 08. jūn., 11:03,
13 klikšķi
Sandra Veinberga | Blogs
(sandraveinberga.com) - Vakar, 07:15,
15 klikšķi
Ukraina un Krievija vēlreiz apmainījušās ar karagūstekņiem. Apmainīti arī upuri. Šonedēļ šī bija jau trešā apmaiņa. “Visiem nepieciešama medicīniskā aprūpe, un viņi noteikti to saņems.”- komentē Zelenskis. (X) Tātad turpinās mēģinājumi atgriezt mājās visus, kas nonākuši Krievijas gūstā. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pašlaik ir Kijivā. Šis ir viņa pirmais brauciens uz Ukrainu, kopš amatā […]
Sandra Veinberga | Blogs
(sandraveinberga.com) - Šodien, 07:05,
14 klikšķi
Vakar Baltijas jūras zonā tika pamanīta krievu izlūkošanas lidmašīna Il-20. To ievēroja divi britu iznīcinātāji. Tā bija ielidojusi 2 kilometrus Polijas gaisa telpā. (Reuters) “Šis ir vēl viens gadījums, kad no krievu puses tiek pārbaudīta NATO valstu aizsardzības gatavība,” – komentēja Polijas aizsardzības spēku operatīvā vadība X. Paredzams, ka NATO pastiprinās savu pretraķešu aizsardzību austrumu flangā. […]
Sandra Veinberga | Blogs
(sandraveinberga.com) - 10. jūn., 07:15,
14 klikšķi
Vakar ukraiņi atkal uzbrukuši Krimas tiltam. (SR) Noticis liels sprādziens, deformēts viens no tilta balstiem. Aizvakar naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 500 droniem. (AP) Šis bija lielākais krievu dronu uzbrukums kopš kara sākuma. To Kremlis “papildināja” ap 20 dažāda kalibra krievu raķetēm. Masīvā krievu uzbrukuma laikā satraucās pat Polija, kas robežo ar Ukrainu. Tāpēc gaisā pacēlās poļu un sabiedroto […]
Raimonds K. iz
Kazhes blogs
(kazhe.lv) - 07. jūn., 20:34,
13 klikšķi
Par "Teātri" man atgādināja Valentīnas Freimanes grāmata "Antigones likums", kurā šis tas pastāstīts par Jāņa Streiča leģendāro filmu, kuru pēdējo reizi esmu redzējis ļoti sen. Līdz tās atkārtotai skatīšanai vēl neesmu ticis, taču Rozulas skolas bibliotēkā ieraudzīju Somerseta Moema grāmatu un izlēmu - varētu to izlasīt. Ja saņemsimies filmai, tad būs interesanti salīdzināt, kas tajā mainīts. Vienlaikus grāmatas lasīšanas procesā abstrahēties no tā, ka Džūlija Lamberte patiesībā ir Vija Artmane, līdz galam nevarēju.
Romāna sižets, ja to izliek uz papīra ir gaužām banāls: slavena aktrise, kura joprojām atveido divdesmitpiecgadīgas varones, bet patiesībā viņai ir jau četrdesmit seši, iemīlas jaunā vīrietī, kura faktiski vienīgā vērtība ir tajā, ka viņš ir jauns. Viņš viņu nemīl, bet viņam patīk sekss un viņam patīk iespējas, kuras bagāta, slavena un līdz ar to ietekmīga sieviete var nodrošināt. Ilgtermiņā gan šis nestrādā - lai arī viņa vārdos neprasa, lai viņš ir viņai uzticīgs, viņš tāds nav un viņa par to pārdzīvo. Turklāt viņš ir pārāk jauns un komfortablāk jūtas viņas dēla sabiedrībā.
Kā var nojaust - kopējā fabula nav kaut kas tāds, par ko būtu vērts sajūsmināties. Tomēr "Teātra" sāls nav sižetā, bet gan tajā, kā Somersets Moems to pasniedz. Grāmata gandrīz ekskluzīvi pasauli rāda no Džūlijas Lambertes skatu punkta, un šis skatu punkts ir patiešām interesants. Viņa ir Aktrise vispirms un viss pārējais pēc tam, līdz ar to arī savas dzīves drāmām viņa kuģo cauri ar aktrises prizmu. Un ko tas nozīmē? To, ka viņa gandrīz vienmēr situācijas redz drusku tā kā no malas, un novērtē pati savu tēlojumu tajās. Lielākoties tas viņai ir pluss, bet reizēm arī mīnuss. Pluss, jo viņa, gājusi cauri daudzām lomām, lieliski pārzina cilvēkus un to, ko viņi attiecīgajā brīdī jūt vai domā. Bet tas nāk ar savām blaknēm - pirmkārt, visa tā cilvēku pazīšana reizēm izrādās nemaz tik labi nestrādājam un var gadīties arī aplauzties, un otrs - ja kāds tevi iepazīst pārāk labi, tad viņš sāk šo tavu tehniku just, un tas veido saspīlējumu attiecībās starp Džūliju un viņas dēlu Rodžeru, kurš viņu uzskata par tik ļoti sastāvošu no sava teātra, savām lomām un līdz ar to - izlikšanās - ka, kā viņš pats to raksturo: viņš baidās, ka ja viņš redzēs māti ieejam tukšā istabā un viņai sekos, viņš nonāks tukšā telpā. Romāna noslēgumā gan Džūlija šo visu pavērš otrādi formā, ka tieši teātris ir īstā dzīve un viss pārējais - tikai tās blāvs atspulgs, bet - tas ir viņas subjektīvais skatījums.
Un te mēs nonākam pie tā, kas arī, manuprāt, ir romāna labāko īpašību vidū: Džūlija Lamberte kā neuzticamais stāstītājs. Nē, romāns nav pirmajā personā, bet teju visas ainas mēs redzam viņas interpretācijā, saņemam viņas vērtējumu cilvēkiem viņai apkārt un - pamazām lasītājam droši vien vajadzētu saprast, ka Džūlija mēdz kļūdīties savos vērtējumos. Un tas mani, savukārt, uzvedināja uz pārdomām par vispārīgu cilvēces problēmu: galvenā varoņa sindromu. Nezinu, vai tieši šāds termins vispār pastāv, bet doma ir sekojoša: apziņas klātbūtne katram no mums liek sevi uztvert par galveno varoni izrādē ar nosaukumu "Mana dzīve", un šis skatu punkts komplektā ar mākslas darbiem, kuros tu izteikti redzi, ka ir nozīmīgāki tēli un ir tādi, kas izpelnās vien pāris vārdu pieminēšanu vai arī statista lomu masu skatā, taču realitātē nekādu statistu nav. Taču to ir ne tikai grūti apjaust (ka līdzās tev ir teju desmit miljardi citu "galvenās lomas atveidotāju", šis skaitlis ir pārāk liels), gan arī vispār to pieņemt kā pilnīgu patiesību. Un, ja tu par to aizdomājies, tas ir pat diezgan baisi. Un - ja katrs ir galvenās lomas atveidotājs, kā gan lai viņš savus līdzcilvēkus arī spēj pieņemt kā līdzvērtīgus: viņu apziņu tu taču nejūti, kaut kādā mērā tev gribas domāt, ka šī visa pasaule pastāv tieši tavas apziņas dēļ un... tā var diezgan pamatīgi aizbraukt sviestā.
Te jāpiebilst, ka "Teātris" šajā virzienā nemaz neiet un, iespējams, ka pārliecinoši lielākajai daļai lasītāju tas nepavisam šāda tipa pārdomas neizraisītu, bet tas ir droši vien būtiskākais, ko es paņemu līdzi no šīs grāmatas.
Cits aspekts: ja es šo romānu būtu lasījis, piemēram divdesmit gadu vecumā, mans vērtējums tam noteikti būtu gluži citāds: tobrīd mans, kā man pašam šķistu, racionālais prāts būtu visu to Džūlijas iemīlēšanos jaunajā Tomā raksturojis kā kaut kādu stulbumu: uz kāda gan pamata viņa - slavena, bagāta un gudra, iemīlas čalī, par kuru viņa pati atzīst, ka viņš ir diezgan garlaicīgs, un viņš pat nav nekāds izcilais skaistulis, tik vien kā jauns. Taču divreiz vecāks es šo situāciju redz citādi: tai "racionālajai" pusei šajā situācijā nav visār nekādas lomas, vai pat otrādi - tieši tālab, ka tā nevadzētu notikt, tas var tā notikt, un nekā neticama romāna sižetā nav. Turklāt - ja ņem vērā, ka arī Džūlijas vīra Maikla galvenās īpašības ir "skaists" un "garlaicīgs", nav šaubu, ka šāda tipa vīrieši viņu kaut kādā mērā pievelk.
Kā lai arī nebūtu, esam tagad iesākuši skatīties "Teātri" filmas versijā (diemžēl internetos atrodamā versija nav tajā izcilākajā kvalitātē), līdz ar to pamazām saliksies kopā bilde: kā es šobrīd vērtēju to attiecībā pret grāmatu. Bet grāmatu es vērtēju augstu.
autors iz
Madlienas vidusskola
(madlienasvidusskola.lv) - Vakar, 08:44,
11 klikšķi
(Projekta numurs NPJR-2024/10161)
Lai labāk izprastu mūsu nākotni šajā vides un ģeopolitiski nestabilajā laikā, Madlienas vidusskola un Lapiu pamatskola Lietuvā izstrādāja skolēnu apmaiņas un skolotāju pieredzes apmaiņas projektu, lai uzzinātu vairāk par dabas daudzveidību un klimata pārmaiņām, tādējādi veicinot kvalitātes izaugsmi un inovācijas izglītībā. Abām valstīm ir līdzīga vēsture un ģeogrāfiskais stāvoklis, abas ir bagātas ar kultūras mantojumu un unikālām dabas vietām.
Madlienas vidusskolas 17 pamatskolas posma skolēni un skolotāji no 2.06.2025. – 6.06.2025. devās atbildes vizītē uz Lapes pamatskolu Lietuvā. Vizītes laikā iepazinām Lietuvas galvaspilsētu Viļņu un skaisto Klaipēdu, vairākus dabas objektus – Anīkšču gaisa takas, Kuršu kāpas, Pārnidas kāpu, kormorānu un zivju gārņu atstāto ietekmi uz vidi Jodkrantē, fantastisko jūras muzeju un Delfināriju, dzintara muzeju/galeriju Nidā, kā arī Palangu un Babilona dārzus. Katrs objekts bija kā izzinoša mācību stunda, kas ietvēra sevī gan vēsturi, gan vides izglītību, gan kultūru un mākslu. Galvenais, protams, bija tikšanās un kopā būšana ar Lapiu skolas skolēniem un skolotājiem – kopīga izglītošanās, izzinot Viļņu, Lapes apkārtnes apskate, kopīgas sporta un radošās aktivitātes, spēles un sarunas.
8. klases skolniece Agnese Laizāne stāsta: “Jau trešo reizi tiekamies ar Lapiu skolēniem, kas dod mums iespēju ar katru nākamo reizi arvien vairāk sadraudzēties un iepazīt citam citu. Lapiu skolas skolēni un skolotāji mums vadīja ekskursiju pa Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, iepazīstinot ar vecpilsētu, tās kultūrvēsturiskām vietām – Viļņas katedrāli, prezidenta pili, Gedimina torni, filharmoniju, Rītausmas vārtus – šie 1500. gadu pilsētas vārti ir ievērojams kultūrvēstures objekts, kurā ir kapela ar Jaunavas Marijas ikonu. Skolēni mums parādīja arī pieminekli Jonam Basanavičam, kas ir viena no svarīgākajām personībām Lietuvas neatkarības vēsturē. Siltais un saulainais laiks kopā ar lietuviešu skolēnu un skolotāju stāstījumu par galvaspilsētu bija patiesi iedvesmojošs.
Nākamajā dienā devāmies uz Lapiu skolu, bija jauki tajā atgriezties, satikt skolēnus un skolotājus. Tur sekoja dažādas aktivitātes visas dienas garumā. Sadaloties pa grupām, mums bija jāuzņem dažādas interesantas fotogrāfijas. Kopā ar lietuviešu jauniešiem mēs izvēlējāmies orģinālas vietas, lai attēli būtu pēc iespējas labāki, šeit mums veidojās sadarbība, kas palīdzēja attīstīt idejas. Veidojām arī vērtīgas lietas – suvenīrus no otrreizējām izejvielām. No sarunām ar lietuviešiem uzzināju, ka viņiem mācības notiek līdz 20. jūnijam, un tas mani pārsteidza, jo Latvijā mācību gads beidzas maijā. Skolēni arī pastāstīja, ka viņiem eksāmeni jākārto pēc 8. klases, pamatskola beidzas 10. klasē. Šo es nezināju, un tas lika aizdomāties, cik atšķirīgas var būt izglītības sistēmas. Sporta aktivitātēs spēlējām volejbolu, bija šautriņu mešana, virves vilkšana, piramīdu veidošana no krēsliem un citas. Atmosfēra bija ļoti laba, visi bija draudzīgi. Tad jau bija laiks atvadīties no lietuviešiem, bija labi pavadīts laiks un vēlme drīz satikties vēlreiz. Liels paldies Ligitai Ridūzei par iespēju piedalīties šajā projektā, kas deva man vērtīgas zināšanas un pieredzi.”
6. klases skolnieks Rihards Dišereits: “Man patika, ka skola bija papildinājusi savu interjeru ar akvāriju, kurā skolēni atpūšoties var vērot zivis. Patika, ka skolas gaitenī no otrā uz pirmo stāvu ir šļūcamā truba, kur skolēni reizēm var izklaidēties. Vairāk iepazinu Viļņu. Tur bija interesantas vietas, kā, piemēram, Gedimina tornis. No Gedimina kalna varēja redzēt pilsētas panorāmu un katedrāli. Panorāma bija ļoti skaista, kā glezna. Vairs nebija tāda uztraukuma kā pirmoreiz, jo visi bijām draudzīgi. Lietuvieši pastāstīja par vecpilsētu un pamācīja jaunus vārdus lietuviešu valodā. Visi bija priecīgi par atkal satikšanos.”
8. klases skolnieks Markuss Masiulis: “Šīs dienas, ko mēs pavadījām kopā ar lietuviešiem, man likās ļoti jaukas, jo mēs varējām parunāt par jaunām lietām, kas notikušas mūsu dzīvē kopš pēdējās tikšanās, izbaudīt un uzzināt daudz jaunu un interesantu faktu par galvaspilsētu Viļņu un Lietuvu. Skolas diena man deva tādu nostalģisku sajūtu. Varējām pastaigāt pa skolas teritoriju un atcerēties jaukās emocijas, ko biju sajutis pirmajā reizē. Šī vizīte uz Lapiu bija ne tikai aizraujoša, bet arī iedvesmojoša. Tā parādīja, cik svarīgi ir uzturēt saikni ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir kopīgas atmiņas. Taču visiem skaistajiem mirkļiem pienāk arī gals, bet es ļoti ceru, ka šī nav pēdējā tikšanās reize.”
Skolotāja Daiga Rosicka: “Apmaiņas brauciens bija ļoti labi izplānots. Bija sabalansētas gan fiziskās aktivitātes, gan izzinošās darbnīcas. Lieliska skolēnu un skolotāju tikšanās un sadarbība, diskusijas un pieredzes apmaiņa. Tikšanās ar Lapiu skolas skolēniem un skolotājiem bija sirsnīga un vērtīga. Gan skolēni, gan skolotāji ir atvērti sadarbībai un jaunai pieredzei. Liels paldies par iespēju piedalīties šajā mobilitātē, jo iepazinu Lapiu skolu, kas ir ļoti moderna, ar dažādiem interesantiem risinājumiem, sirsnīgiem un atsaucīgiem skolēniem un skolotājiem.”
Nordplus Junior 2024 projekts “Par mūsu kopīgo nākotni domājot!” ir noslēdzies. Projekta mērķi ir realizēti pilnībā. Ir izveidojusies laba sadarbība starp skolām. Projekta tēma ir aktuāla, un tā bija laba iespēja sniegt zināšanas par izaicinājumiem ilgtspējības nodrošināšanā. Daudz tika diskutēts par problēmām, kas saistītas ar Eiropas zaļo kursu, par vides izglītības jautājumiem skolās. Projekta aktivitātes stiprināja izpratni par Baltijas dabu, kultūru, paplašināja zināšanas par vēsturi, dabas daudzveidību, nacionālo identitāti saistībā ar pārmaiņām globālajā pasaulē.
Skolotājiem, kas piedalījās apmaiņas braucienā, tā bija laba starptautiskās pieredzes prakse, kas veicinās viņu profesionālās prasmes un kompetences. Tas veido projekta rezultātus – zināšanas, kompetences, prasmes un emocionālo pieredzi, lai veicinātu sasniegumus mācību priekšmetos. Ceru, ka tas būs lielisks ieguldījums abu skolu attīstības plānos, strādājot pie ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas, attīstot radošumu un veicinot inovatīvas pieejas mācīšanā.
Ligita Ridūze – Nordplus projekta koordinatore
Madara iz
Puķuzirnis
(pukuzirnis.blogspot.com) - 10. jūn., 22:55,
13 klikšķi
Kārtējais gads, kārtējais pavasaris, un atkal klāt laiks, kad jāiziet kāds maršruts gar jūru. Nu jau tradīcija mums abām ar draudzenes. Šoreiz izvēlējāmies maršrutu Užava - Ventspils. Atkārtojām pirmo 2016.gada noieto maršrutu, ar kuru aizsākās šī ikgadējā tradīcija. Ar sabiedrisko nokļuvām Užavā. Spēka pilnas un apņēmīgas deviņos no rīta sākām savu maršrutu.
Četri kilometri cauri pagastam.
Un klāt esam pie jūras. Sākām aiz Užavas upītes Ventspils pusē. Jo zinājām, ka vēsi, ūdeņi vēl nav iesiluši un upei pāri nebridīsim. Tik apņēmīgas vēl neesam.
Sākam. Priekšā 20 km. Vēl optimistiski smaidam.
Ir ticējums, ja atrodi akmeni ar caurumu, tas laimei. Nu protams, es to atrodu jau pirmajā kilometrā. Ej nu stiepj to laimi līdz. Atstāt nevar. Kurš saka, ka laime viegli nāk? Nes, Madara, nes tik to savu laimi. ?
Pēc, no kāpām, nekurienes vidū, izskrienoša suņu uzbrukumam, pilnai laimei arī dzintariņš tiek atrasts. Emociju skala spridzina. ?
Laiks pateicīgs, saulīte lutina, vējš no muguras. Adrenalīns virmuļo. Prieks iet un baudīt Baltijas jūras piekrasti.
Bet tomēr nav tik viegli kā izskatās. Vai nu sausais pavasaris, vai kādu citu laika apstākļu ietekme, bet smiltis mums nepalīdz. Ja līdz šim, cik esam gājušas, varējām atrast gar krastu diezgan stingru pamatni, lai vieglāks atspēriens iešanai, tad tagad nekā. Ej kur gribi, pa sausu vai slapju smilti, pie jūras vai nostāk, grimst kājas. Tā, ka pat ļoti. Kārtīgs kardio, spēka treniņš. Pirkt abonomentu sporta zālē un trenēties? Pupu mizas. Ejiet gar piekrasti pa smiltīm. Pa velti sevi nomocīsiet.
Bet neko darīt. Jāiet tik ir. Atpakaļ jau negriezīsies. Pašcieņa jau arī kaut kāda jāsaglabā. Vai tad mēs mīkstās? Tā arī gājām cīņā ar mīkstām smiltīm, vietām akmeņiem pilnu, suņu uzbrukumiem, un kaiju klaigu pavadītiem. Bauda.
Šim akmenim labāk ceļā netrāpīties, kad ripos lejā. Kā tur Andris Ērglis dziedāja?
Lūdzu, vecāki, nelaižam debesīs hēlija balonus ballītēs, izlaidumos, svinībās. Tie nekur nepazūd. Tie mētājas visur. Un ļoti piesārņo dabu un kaitē dzīvai radībai.
Saudzējam un priecājamies par mūsu skaisto dabu.
Pēc septiņu stundu cīņu, esam jau finiša taisnē. 20 km gar jūras piekrasti ir pievarēti. Pašiem neticas, ka tomēr spējām.
Un noslēgumā maza atskaite par pārgājienu. Tika noieti pavisam 27 km, kurus pieveicām pa septiņām ar pusi stundās.
Vai mēs iesim vēl? Kas par jautājumu, protams!
Un mazais ieskats ar video palīdzību.
Vienu vakaru ar Ērikas, sākām skaitīt un rēķināt, cik tad mēs tādas ekspedīcijas esam veikušas. Un saskaitījām, ka esam jau septiņus nogājuši. Mazai atskaite salikšu info šeit, lai atmiņai paliek. Jo, izrādās, visu neesmu šeit atrādījusi.
? Ekspedīcija Dzintars Nr.1.
Tika veikts 2016.gada 30.aprīlī. Maršruts Užava - Ventspils. Ir aprakstīts te pat blogā.
? Ekspedīcija Dzintars Nr.2.
Tika veikts tai pat gadā 2016.gada rudenī, 25.septembrī. Maršruts Ovīši - Staldzene. Nav atskaites, nav pat bilžu. Kaut kādos mākoņos, kolāžās atradām dažas, kas apliecināja- jā esam bijušas. ?
? Ekspedīcija Dzintars Nr.3.
Tika veikts 2019.gada 8.jūnijā. Maršruts Ovīši - Staldzene. Blogā atskaiti neesmu veikusi.
2018.gads tika izlaists, jo tā gada pavasarī pārgājienā Cirpstene - Užava gājām atbalstā līdzi Raimondam Požarskim, Labdarības gājienā apkārt Latvijai. Tas ir aprakstīts šeit.
? Ekspedīcija Dzintars Nr.4.
Tad nāca pandēmijas gadi, drusku pārtraukums, un nākamā ekspedīcija notiek 2022.gada 30.aprīlī. Maršruts Cirpstene - Ventspils.
? Ekspedīcija Dzintars Nr.5.
Nākamā ekspedīcija notiek tikai 2024.gada 1.jūnijā. Atkal tas pats maršruts - Cirpstene - Ventspils.
? Ekspedīcija Dzintars Nr.6.
Kompensējot viena gada izlaišanu pārgājienam, ejam sesto ekspedīciju rudeni, 2024.gada 7.septembrī. Un kā esmu palaidusi garam, ka neesmu atrādījusi blogā? Arī nav aprakstu. Maršruts bija Liepene - Pārventa.
? Ekspedīcija Dzintars Nr.7.
Un pēdējā šī gada ekspedīcija 2025.gada 30.majā.
Tradīcijas ir jāievēro, it sevišķi, ja tās priecē. Ceru nebūt tik slinka, un vairāk veikt atskaites par pārgājieniem.
Guna iz
2+2=5
(gunchik.blogspot.com) - 09. jūn., 18:35,
11 klikšķi
Citrona miziņa manā kulinārajā attīstībā līdz šim ir bijusi nepietiekami novērtēta. Bet nu šķiet, ka, līdzīgi kā ar kečupu, ar to papildinot sīkstu pazoli, ēdmaņa ietu lejā grabēdama.
Zigmārs iz
Mani hobiji
(zzzhobi.blogspot.com) - 08. jūn., 23:02,
10 klikšķi
Savā Youtube video kanālā publicēju vairākus koka konstruktoru montāžas video.
1. Wood trick ražotais Defenders gun https://youtu.be/dPjanasrK7U
2. ROKR ražotais M60 revolveris https://youtu.be/5MScQuTBvjM
3. Wood Trick ražotais pirmais automobīlis https://youtu.be/KN-qG61X4lA
Skatāties, ja patīk spiežat like un sekojiet kanālam. Jo jaunumus es vispirms likšu tur.
Passion Brains iz
Passion Brains
(girts.blogspot.com) - 08. jūn., 19:19,
12 klikšķi
Pirmais tirdzniecības likums - nelietot leverage. Lēnām, bet stabili pelnīt un krāt kapitālu. Dolāru pie dolāra.
Sandra Veinberga | Blogs
(sandraveinberga.com) - 08. jūn., 07:15,
11 klikšķi
Sestdienas vakarā ukraiņu droni uzbrukuši krievu naftas pārstrādes rūpnīcai Kristal, aviācijas bāzē Engelsa-2. (Kyiv Independent) Tur izvietoti stratēģiskie bumbvedēji, kas spēj pārvietot arī kodolieročus. Putins šī lidmašīnas regulāri izmanto tāla darbības rādiusa raķešu uzbrukumiem Ukrainai. Izcēlušies ugunsgrēki. Engelsa-2 atrodas Saratovas apgabalā, apmērami 600 kilometru attālumā no frontes. (TT) Krievu uzbrukumi ukraiņiem vakar un šodien pieņemas spēkā. Vakar un […]
Raimonds K. iz
Kazhes blogs
(kazhe.lv) - Šodien, 13:11,
8 klikšķi
Par Mežaparkā notikušo festivālu "Ecosystemic" biju dzirdējis galvenokārt no DJ Krankenwagen ierakstiem Cakerberga tīklā. Teikt, ka šim pasākumam bija pārdomāta reklāmas kampaņa, nudien nevar, ne velti visi cilvēki (ārpus "Darba rezervju" čata), kuriem dienās pirms pasākuma teicām par saviem plāniem turp doties, atbildēja: "O, interesanti, neko par tādu nebiju dzirdējis!" Festivāla ieejas biļete pēc aktuālajiem standartiem droši vien vairs neskaitās dārga (viena diena - četrdesmit eiro, divas - sešdesmit pieci). Jā, viss ir kļuvis sasodīti dārgs, tāda ir realitāte. Cita lieta, ka "Ecosystem" muzikālais piedāvājums un arī pasākuma koncepts (ar to pašu "eco" vārdā) nav īsti piemērots plašākajām skatītāju masām, īpaši tādām, kuras viegli šķiras no naudas. Lai arī festivāls notika Dziesmusvētku estrādē, grupas, kas tur spēlēja, tēmē uz alternatīvām subkultūrā (dažādu veidu dīvaiņiem un frīkiem), nevis uz populāro jaunieti. No vietējiem māksliniekiem vienīgā grupa, ko var saukt par populāru, bija "Dzelzs vilks", kamēr visādi "JUUK", "Nielslens Lielsliens", "Nova koma" un tā tālāk - tie ir vārdi, kas droši vien pat "Radio 5" klausītājiem neko neizsaka (un anekdotisks piemērs - pērn devu Ziemassvētku viktorīnā kolēģiem atpazīt dziesmas no NABAs latviešu mūzikas topa, un novērojumi bija tieši tādi, kā biju gaidījis).<br/><br/>
Kāpēc tāds garš ievads? Lai atbildētu uz jautājumu: "Kāpēc tur bija tik maz cilvēku?" Es gan nebiju klāt ceturtdienas vakarā, kad viņu bija vēl mazāk - ar Marinu vienojāmies, ka viņa ies ceturtdien (jo tur bija vairāk grupu, ko viņa gribēja redzēt), bet es piektdienā - jo tā bija atlikusī diena. Ņemt līdzi bērnus uz koncertiem motivācijas nebija - un labi, ka tā, ceturtdien vēl bonusā bija krimināls laiks. Idejiski, protams, divatā būtu foršāk, bet esam gana patstāvīgas būtnes, lai arī vienatnē varētu pavadīt laiku (tai skaitā - atpūšoties no bērniem). Paziņu sevišķi daudz tur nebija, bet arī tas nekas - ja pasākums ir labs, tad kompānija nav nepieciešama, un kopumā varu teikt, ka tas tāds noteikti bija.<br/><br/>
Ierados festivāla teritorijā mazliet pirms sešiem. Jā, es būtu gribējis redzēt spēlējam "Dzeltenos pastniekus", bet viņi uzstāšanos sāka jau četros un, lai arī virpa, pie kuras strādāju, ir gana fleksibla darba stundu ziņā, tieši piektdienā jau kaut kur ap trijiem notīties no darba ir visgrūtāk (ja četros ir nedēļu noslēdzošā sapulce), līdz ar to samierinājos ar to, ka man festivāls sāksies ar grupas "Nova koma" uzstāšanos.<br/><br/>
Par šo grupu patiesībā nezināju neko - kas tikai apliecina to, ka pašmāju mūzikā ir daudz vairāk pērļu, nekā pieejamas acij un ausij parastajai. Kā izrādās, šī grupa pastāv jau desmit gadus, vienā no saviem albumiem sadarbojušies ar "Edavārdi" (kurš gan ir uzskatāms par pietiekami atpazīstamu), un, kā izlasīju rakstā, kas veltīts viņu desmit gadu jubilejai, regulāri "Nova koma" koncertu apmeklētāji un līdz ar to cienītāji ir grupas "DJ Krankenwagen" dalībnieki, un tas, savukārt, ir kolektīvs, kas man ļoti patīk. "Nova koma" spēlē atraktīvu garāžroku, tāds kopumā pozitīvs melodisks kolektīvs ar atraktīvu līderi Mārtiņu Vilnīti. Koncerta foršākā daļa bija negaidītais gājiens - pa vidu grupas populārākajai dziesmai "Marcipāns" bija iestarpinājums no JUUK "Balādes par tumsas mazgātājājiem", melodiskā līdzība starp šiem skaņdarbiem ir izteikta, un Vilnītis var dziedāt līdzīgā manierē kā Oskars Jansons. Zinot to, ka nākamais koncerts šajā festivālā bija tieši JUUK izpildījumā, šis bija riktīgi feins gājiens. Tagad droši varu teikt, ka manā pleilistē vairākas "Nova koma" dziesmas noteikti iemājos.
<img src="/images/ecosystemic/ecosystemic2.jpg" alt="Nova koma"/><br/><br/>
Tad nāca "JUUK". Ar šo Edgara Šubrovska kolektīvu (ok, šī nav grupa, kur viņš neapstrīdams līderis, jo šī tomēr ir kopdarbība ar Oskaru Jansonu un Sniedzi Prauliņu) manas attiecības ir sarežģītas - un ne vienmēr viņu koncerti manī ir raisījuši sajūsmu. Šīs grupas formāts ir tāds, ka tā ne vienmēr visur iederas, un iespaidi par viņu uzstāšanos mēdz būt atkarīgi no dažādiem ārējiem apstākļiem. Līdz ar to arī šajā reizē man bija drusku skepse par to, kā būs. Bet bija ļoti pat labi. Pirmkārt, šajā reizē bija, kā to arī pats Šubrovskis uzsvēra, festivālu setliste, vairāk dzīvelīgi, mazāk apcerīgi, ar visādām dziesmām par iedzeršanu, sūdiem, kam vairāk nevajadzētu nākt, sikspārņiem un tā tālāk. Otrs, bija atkal pārsteigums - uz vienu dziesmu grupai pievienojās "Nova komas" solists. Nē - tā nebija "Balāde par tumsas mazgātājiem", bet gan "Bērnības milicijas" klasiskā "Pasaule ir neērta vieta", kuru Šubrovskis pat nosauca par tautasdziesmu. Smaids manā sejā, un viens no labākajiem JUUK koncertiem, kādos nācies būt. Festivāls iesācies lieliski!
<img src="/images/ecosystemic/ecosystemic3.jpg" alt="JUUK + Nova koma"/><br/><br/>
Ne tik aizraujošs man personīgi bija nākamais izpildītājs - austriešu grupa "Harakiri for the Sky". Grupa skaitās piederīga post-black metal stilam, un jāsaka - tas diez vai kļūs par vienu no man tuvākajiem metāla paveidiem. Nelielos daudzumos nebūtu ne vainas, bet koncerta garumā (lai arī tas ilga vien stundu) jau paspēju nogurt no vienveidīgā growl vokāla, visas dziesmas šķita vairāk vai mazāk vienādas. Jā, čaļiem daudz enerģijas un šķita, ka viņi godam cenšas, bet droši vien neesmu īsti mērķauditorija, līdz ar to viņu uzstāšanās laiku gan apvienoju ar ēšanu, gan arī no pēdējām dziesmām aizdevos prom, lai ieņemtu vietu teltī, kur bija gaidāma teātra izrāde. Tīri muzikālajai vakara daudzveidībai "Harakiri for the Sky" droši vien nāca par labu, un metālisti publikas vidū gan jau bija priecīgi, bet šo grupu gan droši varu teikt, ka mājas apstākļos ārpus šī apraksta tapšanas neklausīšos (lai gan patiesībā ierakstā viņi šķiet drusku interesantāki nekā koncertā).<img src="/images/ecosystemic/ecosystemic4.jpg" alt="Harakiri for the sky"/><br/><br/>
Tad, savukārt, sekoja vakara pārsteidzošākā daļa: teātra performance "Dažreiz traks Dievs". Kā izrādās, tai pamatā (nezinu gan - cik lielā) ir tāda paša nosaukuma grāmata un šis citāts:
<blockquote>"Dažreiz traks Dievs<br/>
sēžas pie galda.<br/>
Viņš ir neveikls un nezina,<br/>
Kā lietot porcelānu<br/>
un dakšiņu,<br/>
sinepes un sudrablietas..."<br/>
/Tom Hirons/ (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā)</blockquote>
<br/><br/>
Šis notikums būtu pelnījis atsevišķu aprakstu (kā to parasti daru teātra izrādēm), šeit sniegšu tikai virspusējus komentārus. Pirmkārt, ja man vēl kāds jautās, ko nozīmē vārds "šizobalets", tad noteikti ieteikšu noskatīties šo izrādi. Nesaistīti, vakar tieši Mežaparka estrādē dzirdēju kādu lietojam šo vārdu, tikai kaut kādā dīvainā formā: "šīzobalets", tas nešķita pareizi. Sākotnēji manas emocijas bija iz kategorijas "wtf?", tad tās pārgāja uz "wtf? wtf? wtf!", bet pamazām kaut kā viss saslēdzās un beigās, dauzot ar nažiem pa galdu, jau jutu: "Eu, bet šis ir viens no labākajiem wtf, ko esmu pieredzējis!" Šis noteikti nav "für jedermann" un tev ir jābūt gatavam atvērties, lai ielaistu to trako Dievu, bet tas ir tā vērts!
<img src="/images/ecosystemic/ecosystemic1.jpg" alt="Šizobalets"/>
<br/><br/>
Pēc šīs pieredzes norvēģu grupas "The 3rd and the Mortal" uzstāšanās kļuva par piezemētu atgriešanos uz mirstīgās zemes. Nē, patiesībā pat ļoti pacilājošu atgriešanos un skaistu, vienkārši šis priekšnesums bija kaut kas tāds, kam es biju gatavs, atšķirībā no tās izrādes. Stāsts par šo grupu ir aptuveni šāds: deviņdesmito sākumā viņi diezgan populāra doom metal grupa, taču tad no viņiem aizgāja soliste Kari Rueslåtten, grupa izgāja vairākas stilu pārmaiņas, līdz 2005. gadā tā izbeidza dalību, bet šogad tā ir atsākusi koncertēt īstajā sastāvā, atzīmējot sava pirmā pilna garuma albuma trīsdesmit gadu jubileju. Un - pirmo koncertu vairāk kā 30 gadu laikā ar Kari Rueslåtten pie mikrofona grupa spēlēja tieši Rīgā, tieši Mežaparkā. Tas šķiet stilīgi. Cilvēku skaits šajā koncertā gan galīgi nebija stilīgs. Vienīgais labums - tagad viņiem ceļš tikai uz augšu, sliktāk vairs nebūs. Bet koncerts bija foršs, lai arī man patiktu, ja pa reizei vokāliste dziedātu pa virsu arī niknajām dziesmu daļām. Bet tas, ka šie koncertu noslēdza ar 18 minūtes ilgu kompozīciju - tas ir stilīgi!
<img src="/images/ecosystemic/ecosystemic5.jpg" alt="The 3rd and the Mortal"/>
<br/><br/>
Tad jau es biju principā gatavs doties mājās, teju pusdivpadsmit, bet tikt ārā no estrādes teritorijas varēja netālu no skatuves, kur darbojās lietuvieši "Vėlių Namai" (Veļu nams). Šis bija gadījums, kur mazāk svarīgs bija tas, kādu tieši mūziku viņi spēlē (oficiāli tas saucas "Baltic dark folk", bet saturiski lielā mērā bija DJ set, ar dažām manuāli spēlētām bungām pa virsu). Taču tas, kā viņi to visu darīja: skatuvē ar brieža galvaskausu galda vidū, ar lielu daudzumu sveču, visādiem aromātiem un dūmiem, un paši tērpušies kā krītā izmālēti mūki (viens dalībnieks uz priekšnesuma beigām pārtapa arī par Plague doctor), tas bija kaut kas. Kad tevi šādā rituālā ievelk iekšā, doties mājās gluži vienkārši nav iespējams, un tā tu paliec līdz beigām. Jā, tā galīgi nav tāda mūzika, kādu es klausītos, ja man būtu brīva izvēle, bet par šo priekšnesumu es biju sajūsmā.
<img src="/images/ecosystemic/ecosystemic6.jpg" alt="Veļu nams"/>
<br/><br/>
Rezumē: ļoti kvalitatīvi pavadīts vakars. No sešiem priekšnesumiem, kurus redzēju, pieci bija riktīgi labi, turklāt vairums - galīgi ne tādā veidā, kā es to būtu gaidījis (apzināti neko pirms koncerta neklausījos, ļaujot sev šo pasākumu apmeklēt ar svaigām acīm). Un jau pulksten vienos biju gultā.
<br/><br/>
Ā, un stilīgi bija, ka "Nurmes" teltī alu tirgoja "Grēcīgo partizānu" līderis Pūķis. Pieņemu, ka vietējā alus darītava "Nurme" nav viens no tiem lielajiem veikaliem, no kuriem zagt nav grēks :) Man, savukārt, nebija izvēles - alus bija jāpērk tieši tur, jo no rīta plauktā augšējais izrādījās tieši Nurmes krekls (un zināms, ka tas ir vienīgais veids, kā vīrietis var izvēlēties apģērbu - pēc stack principa).
Pērkons
(perkons.lv) - Tikko,
10 klikšķi
Šis stÄsts, ko jums stÄstÄ«šu, aizsÄkÄs šÄ« gada marta beigÄs, kad saimnieciskÄs vienÄ«bas krÄšÅ†Ä puse, dažÄdu iemeslu vadÄ«ta un saprÄta balss bÄ«dÄ«ta, atteicÄs no atkÄrtotas slaistÄ«šanÄs pa Londonas ielÄm un nolÄ“ma izmest nelielu loku pa Vidzemes pakalniem un ielejÄm. Šis stÄsts bÅ«s par patiesÄm jÅ«tÄm un skaudro dzÄ«vi, ar asÄm izjÅ«tÄm un laimÄ«gÄm beigÄm.
Nevelkot gumiju, pÄrlÄ“ksim uz kÄdu aprīļa ceturtdienu, kad, sakarÄ ar vietÄ“jas nozÄ«mes svÄ“tkiem, somÄ iemetÄm zobu diegu un zeÄ·es, globÄlÄs pozicionÄ“šanas sistÄ“mai iebarojÄm koordinÄtes: 57°11'30.43" N 25°02'52.79" E, un devÄmies ceļÄ.
NospraustajÄ punktÄ — AugšlÄ«gatnes apvidÅ« — ieradÄmies visvisÄdu krauÄ·u un Äurkstu korÄļu sveikti un VienkoÄu parka gaidÄ«ti, kur mazÄ mÄjiÅ†Ä sÄ“došÄ sÄrtvaidze kasierÄ«te par diviem latiem no snÄ«pja izsniedza dabas takas karti un palaida mÅ«s ganÄ«ties parkÄ.
NeuzkavÄ“joties bÄ“rnu rotaļlaukumÄ, devÄmies pa maršrutÄ nospraustajÄm bultÄm, kas mÅ«s ieveda kokÄ grebtu lukturu un miniatÅ«ru mÄjeļu (sÄkot no vienkÄršiem namiņiem un beidzot ar LÄ«gatnes papÄ«rfabrikas «Beiwerk» maketiem) nosÄ“tÄ meža pudurÄ«.
AttÄ“los: vienkÄrša mÄjiņa un Nurmižu muižas makets.
Laipojot starp kokÄ darinÄtÄm Ä“rcÄ“m un cirslÄ«šiem, šausminoties par moku placi un aplÅ«kojot vienkoÄus — koka laiveles, kas grieztas kokÄ — nonÄcÄm pie «Zemes mÄjÄs» — no smilšmÄla maisiem un malkas pagalÄ“m bÅ«vÄ“ta ekobÅ«vniecÄ«bas eksperimenta.
AttÄ“lÄ: eksperiments

Ar to šÄ« pastaiga bÅ«tu noslÄ“gusies, ja vien sÄrtvaidze kasierÄ«te nebÅ«tu pajautÄjusi uz kurieni tÄlÄk ved mÅ«su lÄ«kumotais brÄ«vdienu ceļš. UzzinÄjusi, ka principÄ tiek mestas acis uz NÄ«taures pusi, viņa vidzemnieces lietišÄ·umÄ piedÄvÄja 30% atlaidi pusdienÄm «NÄ«taures dzirnavÄs». SaimnieciskÄ struktÅ«rvienÄ«ba šo piedÄvÄjumu atzina par labu esam, un komandÄ“ja parÄdi NÄ«taures virzienÄ.
NeoGeolv iz
neogeo
(neogeo.lv) - 11. jūn., 09:35,
10 klikšķi
NeoGeo informē savus lasītājus par vienu noderīgu rīku, kas sniedz informāciju par to, kur atrast plašu informāciju par Latvijas dabas datiem.
Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidojusi dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols”, kurā tiek uzkrāta informācija par:
- īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,
- mikroliegumiem,
- īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem,
- apsaimniekošanas pasākumiem,
- tūrisma infrastruktūru īpaši aizsargājamās dabas teritorijās,
- atlīdzības par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos izmaksu,
- valsts reģistra kartogrāfiskie dati,
- bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati,
- citi dati, kas aktuāli dabas aizsardzības jomā.
Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols” ir paredzēta, lai dažādu nozaru speciālisti/eksperti un organizācijas, kā arī jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas uzzināt par īpaši aizsargājamām dabas vērtībām sev interesējošā vietā varētu ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju.
Dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” e-pakalpojums ir pieejams divos līmeņos:
Abi līmeņi savstarpēji atšķiras ar pieejamo datu detalizācijas pakāpi un datu apstrādes iespējām.

Dabas dati pārvaldības sistēmā “Ozols”
Sandra Kropa, Toms Bricis iz
Zināmais nezināmajā
(lr1.latvijasradio.lv/lv/lr1/raidijumi/zinamais-nezinamaja) - 10. jūn., 11:07,
14 klikšķi
Ja salīdzina ar citām vasarām, pagaidām negaisi Latviju saudzē, un šis gads, kas bijis laikapstākļu ziņā līdz šim, der kā piemērs, ka vēsās vasarās negaisu ir mazāk. Un lai arī šogad Vidzemē un Latgalē problēmas rada pārlieku lielais ūdens daudzums no lietavām, nav vismaz negaisā un krusas sapostītu dārzu.
Tajā pašā laikā citviet Eiropā jau nav glābiņa no svelmes. Kamēr pie mums lielākajā daļā valsts meteoroloģiskā vasara vēl nav sākusies, turpinās neierasti garš un slapjš pavasaris, Eiropas rietumos gan pavasaris, gan vasaras sākums bijis ar sausu un karstu laiku. Vairāku rietumeiropas valstu meteodienesti ziņo, ka pavasaris bijis sausākais vai viens no sausākajiem novērojumu vēsturē, tā tas bijis daļā Lielbritānijas, Beļģijā, Vācijas dienvidos, Bavārijā. Un vasarīgais siltums un karstums, ko daudzi mūsu pusē gaida, netiek tālāk par Eiropas rietumiem. Spānijā jau labu laiku valda ne vien svelme, kas jūnijā tur ir normāla parādība, bet atsevišķi reģioni piedzīvo karstuma rekordus.
Latviju šī gada vēsais vasaras sākums mūs sargā no lieliem un postošiem negaisiem. Pēdējo septiņu gadu laikā jūnijā jau bija pirmie spēcīgie negaisi, kad krusa, intensīvas lietusgāzes un brāzmaini negaisa vēji posta dārzus. Šogad pagaidām esam iztikuši tikai dažiem rībošiem mākoņiem, bez to atnestām stihijām.
Pagājušajā nedēļā bija brīdinājumi par postošu negaisu, tomēr tas Latvijā neizveidojās, bet tam nav tiešas saistības ar vēso laiku. Tā vairāk bija veiksmīga sakritība, negaiss ar viesuļiem tika Lietuvas austrumiem. Lietuvas robežsardze izplatīja kadrus, ko uzņēmušas novērošanas kameras uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas, tur koki gāzās krustām šķērsām un tā kā pats pierobežas rajons ir mazapdzīvots, nācās piesaistīt papildspēkus no citiem Lietuvas reģioniem, lai sakārtotu robežu, kur tiešām bija burtiski aizgāzta ar kokiem.
Šādiem atsevišķiem pērkona negaisiem, kas atnes stihijas, protams, nav vajadzīgs ilgs un noturīgs karstums. Pietiek ar to, ka tveicīgas un mitras gaisa masas ar augstu temperatūru ir netālajos Eiropas reģionos un līdz mums atnāk īslaicīgi. Taču, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, kad jūnijā valdīja svelme, iespējamība negaisu stihijām, protams, ir daudz mazāka, ko labi parāda arī statistika. Pēdējā vasara, ko Latvijā no klimatiskā skatu punkta varēja saukt par vēsu, bija 2017. gadā, toreiz bija tikai viena ļoti karsta diena, kad temperatūra Latvijā sasniedza +30 grādus, un bija viens tiešām liels negaiss ar postījumiem tajā pašā dienā - 12. augustā.
Tomēr ir arī reizes, kad negaiss uznāk ne pārāk karstā laikā. Kas ir galvenie faktori, kas veicina negaisa veidošanos?
Karstums, no vienas puses, nav tas pats svarīgākais, jo ir gadījumi, kad postoši negaisi ir arī bez tā, piemēram, ASV štatos, kur īpaši pavasara un vasaras sākuma mēnešos viedojas virpuļviesuļi jeb tornado, bieži svelmes pat nav. Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos gan biežāk sanāk, ka visi faktori sakrīt tad, kad ir arī svelme. Plašāk skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķis Kristans Pāps, kurš ir viens no zinošakajiem negaisu jautājumos. Viņš uzsvēra, ka vajadzīgas gluži kā kādam ēdienam - trīs sastāvdaļas, bez kurām nekādi. Pirmais - augsts gaisa mitrums (un Latvijā tas visbiežāk nāk ar ļoti siltu vai karstu gaisu); otrais - atmosfēras nestabilitāte, tā meteorologi sauc stāvokli, kad uz zemes gaiss ir daudz siltāks un mitrāks, nekā augstākos atmosfēras slāņos, kas ne vienmēr nozīmē karstumu uz zemes. Trešā lieta, ko nevar raksturot gluži vienā vārdā, - process vai apstāklis, kas ierosina vai palīdz siltajam un mitrajam gaisam pacelties. Un tad iesaistās visa apkārtējā vide - tas varbūt reljefs, ēkas, tā var būt jau pastāvoša gaisa cirkulācija vai gaisa plūsmas, kas pēkšņi turbulenti paceļ silto un mitro gaisu augšā un aizsāk šo procesu. Pēc tam, kad mākonis sācis veidoties, tas jau pats sāk sevī iesūkt siltuma un mitruma doto enerģiju no piezemes slāņa.
Negaisa mākoņus var iedalīt vairākos veidos gan pēc to izcelsmes, gan izpausmēm, gan stihijām, ko tie nes un šo gan paklausīsimies, skaidro sinoptiķis Kristiāns Pāps.
Raimonds K. iz
Kazhes blogs
(kazhe.lv) - Šodien, 18:47,
9 klikšķi
Esmu šokēts - teju nekad un nekur nav lietots vārdu savienojums "pazudušais dēlis" - tāds piesaukts tikai 1969. gadā gaužām nesmieklīgā feļetonā Saldus avīzē "Padomju zeme". Bet Reiņa Suhanova režisētajā izrādē Valmieras teātrī dēlis nekur nepazūd - patiesībā tur ir pat divi dēļi, nevis viens. Tomēr ticu, ka "Dvēseļu uteņa" un "Sidraba šķidruma" autoi kaut kad varētu mūs iepriecināt arī ar "Pazudušo dēli". Taču, kamēr šī laimīgā diena nav pienākusi, nākas vien sadzīvot ar Blaumaņa "Pazudušo dēlu".
Šī Blaumaņa luga vēsturiski ir bijusi teātros ļoti iecienīta, līdz ar to pat mazliet pārsteidzoši, ka šis konkrētais iestudējums man kļuva par pirmo paša skatīto "Pazudušo dēlu". Turklāt, pat izrādes režisoram Reinim Suhanovam Valmieras teātrī šis ir otrais piegājiens šai lugai, un Reinis ir jaunāks par mani, proti, nav tā, ka iepriekšējais būtu bijis kaut kad tāltālā pagātnē, kad es vēl nezināju, kas tas tāds - teātris. Bet labi - tas lai paliek, var teikt, ka izrādi skatījos brīvs no priekšzināšanām un nepieciešamības to ar kaut ko salīdzināt. Arī Blaumaņa lugu atcerējos minimāli - skolas laikā tā noteikti ir lasīta, bet pagaidām neesmu ticis tik tālu, lai Blaumani lasītu jau pēc paša iniciatīvas (lai gan droši vien - būtu vērts). Ok, kā tas viss beigsies, bija aptuveni skaidrs, bet ceļš līdz dramatiskajam atrisinājumam gan no atmiņas bija pagaisis.
Suhanovs savā ziņā var teikt, ka šo darbu ir iestudējis ļoti autentiski - aktieri ir ģērbti deviņpadsmitā gadsimta lauku sētai piederīgā apģērbā, runā viņi Blaumaņa vārdiem un nav nekādu mēģinājumu pateikt, ka patiesībā darbība risinās šeit un tagad. Vienlaikus šaubos, ka Blaumaņa dzīves laikā "Pazudušā dēla" varoņi mēdza būt tikt netīri un tik noplukušās drānas. Vienlaikus šis nebija arī pārspīlēti vai kariķēti, personāži nebija padarīti par karikatūrām. Amizantākais mans novērojums par šo izrādi attiecībā uz sevi pašu ir tas, ka esmu sasniedzis to dzīves stadiju, kad saturu vēroju nevis no Krustiņa, bet no viņa tēva skatu punkta. Nekas, ka mani bērni vēl nav tajā vecumā, lai vazātos pa krogiem un paspēlētu Iņķim divus tūkstošus rubļu, bet jautājumi par to, kā audzināt bērnus, lai viņi neizaugtu par tādu Krustiņu (un vienlaikus - neaizrauties ar pārmērīgu viņu iegrožošanu) - tie mūsmājās ir ļoti aktuāli. Un es varu saprast gan Roplaini, gan Roplainieti.
Te vēl viena atkāpe: Roplainis gan man, gan Marina (kas izrādi skatījās dienu vēlāk) bija grūti vērojams neitrāli, jo Mārtiņš Liepa, kas viņu atveido šajā izrādē, tik ļoti šajā izrādē līdzinās Rozulas skolas saimniekam Uldim - gan ārienē, gan uzvedībā, ka Marina pat izrādes starpbrīdī man atsūtīja prasību, lai atsūtu bildi ar Uldi un šodienas avīzi, citādi viņa netic, ka tas nav Uldis, kas ir uz skatuves. Un man nācās atzīt, ka tas nav iespējams, jo Uldis pēkšņi pirms kāda bija no Rozulas aizbraucis "darīšanās". Un arī iepriekšējā vakarā, kad teātrī biju es, viņš nebija bijis Rozulā, bet gan aizbraucis uz "Rīgu". Īsumā - tā mēs līdz galam nenoticējām, Uldis un Mārtiņš Liepa ir divi dažādi cilvēki un kamēr nebūsim guvuši pierādījumus, ka Uldis ir bijis teātrī uz šo izrādi, arī neticēsim.
Izrāde guva daudz balvu "Spēlmaņu naktī" - un es varu saprast, par ko. Vairāki risinājumi, ko te sarūpējis Suhanovs, ir lieliski - ieskaitot aktieru sēdēšanu aplī pirmajā rindā (īstie skatītāji ir otrajā un trešajā rindā), līdz ar to arī tie no viņiem, kas attiecīgajā ainā nepiedalās, faktiski ir klāt un arī turpina būt lomā. Tas, ka Māra Mennika, kas nekad iepriekš pat nominēta "Spēlmaņu naktī" nebija bijusi, tagad dabūja balvu kā Gada aktrise, šķiet absolūti loģiski - tas, kā viņa atveido gādīgo māti, kura dēliņa dēļ gatava uz visu (izņemot - atzīt, ka arī viņai ir pietiekami nopelni tajā, ka viņš par tādu izaudzis). Un te ir jautājums - līdz kuram līmenim vecāki ir atbildīgi par to, kādi izaug viņu bērni: kāda ir procentuālā attiecība starp audzināšanu un iedzimto raksturu (pieņemot, ka tā īsti vainot sevi tajā, ka bērns no taviem un tava partnera gēniem dabūjis tieši tādu komplektu). Jā, pārdomu pēc šīs izrādes bija daudz, es gan nobremzēju ar apraksta tapināšanu, līdz ar to emocijas vairs nav tik asas kā uzreiz pēc izrādes. Protams, jāuzslavē Jēkabs Nīmanis, kas radījis šīs izrādes mūziku un apgādājis ar mūzikas instrumentiem visus tās aktierus (izņemot Krišjāņa Stroda Krustiņu, kurš visā šajā vidē nespēj rast savu vietu), arī muzikāli šī izrāde ir baudāma. Tālab jāsaka - viss man patika, teicama izrāde. Apraksts gan tāds pašķidrs sanācis, līdz ar to noslēgšu ar parasto: ejiet uz teātri, skatieties paši!
Alīna Andrušaite iz
Sapņu Medniece
(sapnumedniece.lv) - Šodien, 16:41,
9 klikšķi
Žurnāla “Pērle” jūnija numurā iespējams izlasīt manu rakstu par to, kā izdevīgāk ceļot, bāzes padomi, par to, kā meklēt lidojumus, rezervēt viesnīcu, plānot ceļojumus, kā arī par noderīgām lietotnēm ceļotājiem! Prieks, ka publikācijā ir iekļauta arī mūsu grāmata “Sapņu mednieku ceļojums: pirmie soļi pasaulē”. Vairāk padomus kā izdevīgāk ceļot var izlasīt arī manā un Zanes Eniņas kopdarbā “Atklāj pasauli. Kā sākt ceļot pastāvīgi”.

hitnet.lv iz
Hitnet.lv
(hitnet.lv) - Šodien, 12:12,
9 klikšķi
Dārzkopji nereti saskaras ar situāciju, kad zemeņu stādījumi nezied un līdz ar to arī neveido ogas. Šai problēmai var būt...
The post Pieci iemesli, kāpēc zemenes nezied un neražo appeared first on Hitnet.lv.
Andra Gustavsone iz
Mana ligzda
(mana-ligzda.blogspot.com) - Šodien, 07:05,
10 klikšķi
Latvija, latvieši
- Brīvības ideju, revolucionārisma un kreisuma loma Raiņa un Aspazijas liktenī.
- Interesanti. Par negaisiem un to veidošanos Latvijā.
- Atklājumi Baltijas jūras dzelmē, ūdenslīdēji identificē divu kuģu vrakus Rīgas līcī.
- Interesanti. Kā uztveram tekstu, kas rakstīts uz papīra, un tekstu, ko lasām viedierīcē?
- Noderīgi. Kur atrast informāciju par Latvijas dabas datiem.
Pasaulē
- Es pat nezināju, ka bez Amūras un Indijas tīģeriem vēl ir arī Malajas tīģeri.
- Hm, interesants pētījums par humanoīdiem robotiem.
- Interesanti. Par to, vai mēs sastaptu dinozaurus, ja nebūtu masveida izmiršanas Zemes vēsturē.
- Seno dievu civilizācijas pēdas? Klips krievu valodā.
- Juras perioda pasaule. Doktors Hauss. Klips krievu valodā.
- Kā ir mainījies mūsu ārējais izskats un kā tas var mainīties nākotnē. Klips krievu valodā.
Krievijā, arī bijušajā PSRS
- Iztulkoju LFFB lapai. Par ņencu tautas pretstāvēšanu padomju varai pagājušā gadsimtā. PSRS sākumos un ap Otro pasaules karu. Manai paaudzei šis pasākums tika "pieklājīgi" noklusēts.
- Arī šo tulkoju priekš LFFB lapas. Par to, kā "banderovieši" GULAG'ā sacēlās jebšu galasmašīna Kengirā. Arī šo mums, padomjlaikos skolā gājušajiem, nestāstīja.
admin iz
Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV
(zaigar.lv) - Vakar, 12:17,
14 klikšķi
22.02.2025. Sniegotā dienā izbraucām mazliet pastaigāt. Sen jau biju sev atzīmējusi šo taku. Mašīnu atstājām stāvvietā pie atpūtas kompleksa. Jāseko norādēm, lai atrastu taku, mums vēl palīdzēja laipna darbiniece. Bieži gadoties, ka cilvēki nogriežas nepareizi un tad klīstot pa teritoriju. … Turpiniet lasīt →
The post Rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa izziņu taka first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
Sandra Kropa, Paula Gulbinska, Mariona Baltkalne iz
Zināmais nezināmajā
(lr1.latvijasradio.lv/lv/lr1/raidijumi/zinamais-nezinamaja) - 12. jūn., 11:07,
12 klikšķi
Raidījumā pievēršamies mūsdienām, vēsturei un grābekļiem, kurus, cenzdamies apiet, tomēr saminam. Drīz būs aizvadīts pusgads kopš Donalds Tramps sācijs savu otro prezidentūru ASV. Pa šo laiku Amerikas tēls, starptautiskās attiecības, ekonomika un sadzīve sagriezusies teju kājām gaisā. Aizvien biežāk mediju komentāru slejās redzam ASV salīdzinājumus ar nacistiskās Vācijas situāciju pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Vai tie ir nekorekti pārspīlējumi, vai tomēr noskaņa liek vilkt paralēles ar to, kādā pasaulē dzīvojām pirms nepilniem simts gadiem Eiropā?
Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps.
Kaspars Zellis: Ja man jāraugās uz ASV un jāvelk paralēles ar nacistisko Vāciju, es teiktu, ka redzu gan kopīgas iezīmes, gan arī atšķirības. Sākšu ar atšķirībām.
Galvenā atšķirība ir tā, ka atšķirībā no Hitlera, kam bija ļoti izteikta ideoloģiska partija, ideoloģiska programma, kur bija viss salikts pa plauktiņiem, Amerikā mēs šādu ideoloģiju neredzam. Tur ir ļoti patmīlīgs, ļoti egocentrisks un kaprīzs cilvēks, kura iedomām, kura vēlmēm tiek pakļauta visa globālā sistēma.
Otra lieta, kas varētu būt atšķirīgi, ir tas, ka ASV kontekstā mēs īsti arī neredzam milzīgu sabiedrības atbalstu, ja neraugāmies uz vēlēšanām.
Ja raugāmies uz kopīgajām iezīmēm, kas visvairāk izsauc pārdomas, ir Trampa retorika. Un šī Trampa retorika, kas ir balstīta gan uz manipulācijām, gan uz meliem, gan uz ienaidnieku, iekšējo un ārējo, meklēšanu, ļoti spēcīgi atgādina Hitlera Vāciju.
Tāpat šis jau hrestomātiskais sauklis: "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" Tas ir savdabīgs eskeipisms, kas raksturīgs visām autoritārajām kustībām, kuras saredz kaut kādu skaisto pagātni, kad valsts bija dižena. Te mēs varam vilkt paralēles arī ar Putina Krieviju, kas redz to diženumu Padomju Savienībā vai vēl kaut kur citur. Vai kādā citā valstī, kur ir autoritārie līderi, viņi pagātni iztēlojās kā tādu zelta laikmetu, kuru varētu atkal radīt.
Tiek izmantoti vēstures naratīvi, tiek izmantota pagātne, lai radītu šo "jauno realitāti".
Pauls Raudseps: Runājot par līdzīgiem procesiem, kādi notika Itālijā pagājušā gadsimta 20. gados, Vācijā - 30.gados, protams, tas, kas ir kopīgs visām šīm kustībām, ir apgalvojums, ka mēs esam tikuši pazemoti, kāds ārējais ienaidnieks mums uzbrūk, ir padarījis mūs vājus un mums ir atkal jāatgūst šis diženums. To teica gan Musolīni, gan Hitlers, to tagad teica Tramps.
Es nepārspīlētu Hitlera un Musolīni ideoloģisko bāzi. Ja skatās, ko viņi rakstīja savas karjeras sākumā un ko beigās, tur daudz pa vidu mainījās. Galvenais dzinulis bija mazāk ideoloģisks, kā emocionāls, tiekšanās pēc varas. Šī arī ir lieta, kas ir kopīga visām šīm kustībām.
Protams, arī jaunāko tehnoloģiju izmantošana, lai manipulētu ar cilvēku prātiem. Hitlers ļoti efektīvi izmantoja savulaik radio. Tramps ļoti efektīvi izmanto sociālos medijus.
Jautājums - vai Tramps ir fašists? Piemēram, Kamala Harisa pagājušā gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā teica - jā, Tramps ir fašists. Par to jau bija diezgan plašas diskusijas Amerikā jau pirms tam, arī tad, kad viņš pirmo reizi kandidēja un bija prezidents.
Ļoti daudzi dažādi eksperti un vēsturnieki, un politologi ir iesaistījuši šajā diskusijā. Latvijā labi zīnāmais Timotijs Snaiders saka: jā, Tramps ir fašists. Tā saka Timotijs Snaiders, kas, es domāju, ir ļoti iecienīts vēsturnieks Latvijā. Citi arī ir pievienojušies šim viedoklim, citi atkal saka, ka tomēr ir atšķirības.
Es teiktu, ka šobrīd, vērtējot fašisma pazīmes, Tramps ir tādā kā fašisma priekškambarī, jo ļoti daudzas lietas ir līdzīgas.
Viena lieta, lai gan viņš par to ir runājis, bet vai tiešām tās runas pāries darbos, tas ir liels jautājums. Gan Hitleram, gan Musolīni bija būtiska vardarbība, militārā ekspansija kā nācijas varēšanas un vīrišķības un atdzimšanas pierādījums. Hitleram tas bija ļoti izteikti, bet Musolini to arī darīja Ziemeļāfrikā un Albānijā. Tramps pirmās prezidentūras laikā par militāru ekspansiju nerunāja, mēs zinām tagad, ka viņš ir sācis teikt, ka Kanāda būtu jāpievieno, Panama, tad Grenlande. Vai tas tiešām rezultēsies kādā rīcībā, tas ir liels jautājums.
Bet sevišķas nozīmes piešķiršana vardarbībai kā nācijas atdzimšanas apliecinājums, es domāju, tas ir viens ļoti svarīgs fašisma elements, kāpēc mēs atšķiram, fašismu no vienkārša autoritārisma. Ulmaņa [Kārļa] režīms bija autoritārs, tas nebija fašistisks, jo, par spīti tam, ka mēs dzirdam to vārdu no dažādiem kaimiņu valsts kara propagandistiem un arī dažkārt uz vietas, tas nebija fašistiski, jo nebija militarizācija un iedoma, ka iekarosim kaut kādas kaimiņzemes, lai parādītu savu varēšanu, bet īstam fašismam tas ir ļoti raksturīgi.
Tas arī tiek izdalīts kā atsevišķa kategorija, jo tā varam mēģināt saprast, kāda varētu būt rīcība nākotnē. Šobrīd, protams, ceram, ka Tramps tā nedarīs, bet zināmas pazīmes ir. Līdz šim, es domāju, tas, ka slieksnis nav pārkāpts.
Zinātnes ziņas
Kā runāt ar vakcīnu skeptiķi: pētījums atklāj, kas darbojas.
Aizvien aktuālāks jautājums ir, kā runāt ar vakcīnu skeptiķiem, un tieši tam vietnē “Nature” sniegtas dažas pētnieku rekomendācijas.
Labākais laiks, lai redzētu Piena Ceļu, strauji tuvojas!
Vietnē “Live Science” atklāts, ka strauji tuvojas tas brīdis, lai Piena Ceļu labi saskatītu.
Ko dinozaurs ēda pirms 100 miljoniem gadu - liecības saglabātas fosilizētā laika kapsulā.
Joprojām mūsdienās varam atklāt daudz interesantu faktu par dinozauriem un arī atrast liecības. Austrālijā ir atrasta aizvēsturiska laika kapsula no dinozaura gremošanas trakta.
ASV Pārtikas un zāļu pārvalde apstiprinājusi laboratorijā audzēta laša izmantošanu uzturā.
Attīstoties tehnoloģijām, pamazām pieejamāka kļūst laboratorijā audzēta pārtika. Nupat ASV Pārtikas un zāļu pārvalde pirmo reizi devusi zaļo gaismu laboratorijā audzētas zivs, precīzāk, laša produkta, lietošanai uzturā.
Andra Gustavsone iz
Mana ligzda
(mana-ligzda.blogspot.com) - 10. jūn., 19:46,
11 klikšķi
Pašvaldību vēlēšanas "noskrējušas", medijos parādās ziņas par to, ka Rīgas prolatvijas partijas sākušas savu "čupošanās" procesu ar, liekas, nopietnu nolūku atstāt šleseristus un viņiem līdzīgos laimīgā opozīcijā. Jātur īkšķus, lai noveicas un turpmākos darba gadus tie pajoliņi tā arī netiks pie nopietna vārda (domāju šleseristus un kompāniju). Par citam pašvaldībām pagaidām neesmu sastapusi informāciju, bet ceru, ka arī tajās latviskais gars uzvarēs.
Šī nu ir viena no tām reizēm, kad, par spīti varbūt kādai saujai nesaskaņu, prolatvijas partijām tomēr jāatrod saskarsmes punkti un jānoliek kaktiņā atpūsties tās savas nesaskaņas. Par tām lai domas raisās pēc tam, kad šis pašvaldību sasaukums būs beidzies un pienāks kārta nākamajām vēlēšanām.
Tik zināma nožēla par pašmāju bāleliņu no smadzenēm patukšajām galvām (un muguru). To lieku reizi pierādīja tas, ka šlesers Rīgā kopā ar savu baru ieguva TIK daudz vietu domē. Uzķērās uz dikti jau nu piesolītajiem māmiņu lielajiem pabalstiem un brīvpusdienām skolā līdz devītajai klasei, kā arī bezmaksas sabiedrisko transportu Rīgā? Neaizdomājoties par to, no kurienes tad tas personāžs dabūs naudiņas sava solījuma pildīšanai? No savas kabatas, vai? Rīgas budžets šim kalendārajam gadam ir sadalīts un apstiprināts vēl pērnā gada beigās, tā ka līdz šī gada beigām ļoti šaubos, vai atradīsies būtiskās rezerves solījumu izpildei. Sākot ar nākamo gadu? Un iz kurienes izraus naudiņas tam solījumam? Diezin vai Rīgas kasē būs ienākusies TIK liela naudiņa, lai šo solījumu pildītu neapdalot citas vajadzības. Kam tad samazinās naudiņas, lai pildītu šos solījumus?
Teikt, ka Rīgas rātē visi visu čiepj un šlesers apturēs čiepšanu? Neņemos spriest, čiepj vai nē, bet nočiept var tur un tik, cik nu tur ir -jebkurš maks nav bezizmēra. Kā arī tomēr tām Rīgas sabiedriskajām vajadzībām arī naudiņas vajag. Ja čieptu visu un visu laiku, pat tās jau procesā esošās Rīgas vajadzības netaptu nodrošinātas. Sabiedriskais transports "juktu pa vīlēm un visu laiku", ielas būtu pārvērtušās par aizaugušiem zemes ceļiem... vispār, var skaitīt ilgi. Bet doma viena - ja tajā rātē tikai un vienīgi visu čieptu, Rīgas pamatvajadzību nodrošināšanai nebūtu nu nekādu līdzekļu.
Nākamais, par ko gribas parunāt, ir pirmsvēlēšanu periodā aktīva brēkalēšana aicinot līdzpilsoņus nepiedalīties vēlēšanās, jo tās esot nekam nederīgas un ievēlēšot tikai un vienīgi nejaukus cilvēkus.
Cik nu no mana sīkkrūma, tā ir galīga un vispārēja stulbuma pazīme. Vispirms, manuprāt, tas ir slēpts aicinājums atstāt pie varas tos, kuri esošajā laika nogrieznī nepatīk. Jo esošajam sasaukumam jāstrādā amatos tik ilgi, kamēr nākamais sasaukums nestājas amatā. Un ja nu esošais sasaukums, kaut teorētiski, iespītējas un sakravā čemodānus aizejot mājās? Ar motivāciju "mūsu termiņš ir beidzies, liekat mūs mierā un vispār"? Ko tad? Teorētiski viņiem ir visas tiesības atstāt amatus pēc tam, kad sasaukuma termiņš ir beidzies, viņi taču "parakstījušies" darboties konkrētā termiņa laikietvaros, pēc - kaut mazdārziņā kaktusus stādīt. Ja šāds pavērsiens teorijā varētu notikt, iestātos bezvaras laiks. Un bardaks bardacīgais. Un kuģis, kuru sauc par valsti, aizies uz grunti ātri un pat bez mūzikas.
Sauklis "Nepatīk cilvēki, kuri raujas pie varas, tāpēc nebalsošu" - vēl viena stulbuma pazīme. Izklausās pēc anarhijas mīlēšanas. Jebkurā valstī, jebkurā pašvaldībā, vispār jebkurā organizētā veidojumā ir nepieciešams kāds, kas visu to pasākumu vada. Lai būtu jel kāda kārtība un skaidrība. Un vēlme pēc anarhijas ir, manuprāt, pasmaga atrauga no padomju laikiem, tās pilsoņkara juku laikiem, kad ļoti populārs bija teiciens "Anarhija - kārtības māte" ar visām no tā teiciena izrietošajām nesapratnēm un bardaka visās it kā valsts dzīves jomās.
Ziniet, savā ziņā ir normāli, ka visās priekšvēlēšanu kampaņās un tamlīdzīgos pasākumos tie, kuri mēģina "iebarot" ar kaut kādām "barankām, mežrozītēm vai ko tamlīdzīgu" savus potenciālos vēlētājus. Te atkal ir nu viens "bet". Solīt var visu un daudz. Vēlētāja paša ziņā ir izvēlēties to, kurš sola ko reālāku, pamatotāku un izdarīt izvēli. Izvērtēt ko vairāk par pa ceļam izlasītu saukli. Vienkārši vajag iepazīties ar visu pieejamo informāciju pirms izdarīt izvēli kādam par labu.
Nožēlojami ir tad, kad uzķeras uz "plikiem" saukļiem.
Labi, izplūdos. Ir viedokļi?
Sandra Veinberga | Blogs
(sandraveinberga.com) - 11. jūn., 07:15,
10 klikšķi
Vakar nežēlīgi krievu nakts uzbrukumi sabojājuši vienu no Ukrainas nozīmīgākajiem vēsturiskajiem objektiem – Sofijas katedrāli Kijivā. Pagaidām nepastāv sabrukšanas risks, taču katedrāli pārbaudīs eksperts un veiks remontdarbus. 1000 gadus vecā baznīca kopš 1990. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. (TT) Kapi ir ukraiņu kara ikdiena. To robežas vēršas plašumā un tuvinieki sāk pierast iet […]
Musu.lv Filmas
(kino.musu.lv/lv) - 2018. g. 03. jūl., 10:00,
2 klikšķi

Filmā «Sicario: Narkokarš» piedzīvotais bija tikai sākums – narkokarš uz ASV un Meksikas robežas tikai pieņemas spēkā, un karteļi sāk pāri robežai pārvadāt ne tikai narkotikas, bet arī kaujiniekus. Neiedomājama situācija prasa netradicionālu risinājumu, tādēļ federālais aģents Mets Greivers vēlreiz apvieno spēkus ar noslēpumaino Alehandro, lai ar jebkādiem līdzekļiem apturētu karteļu uzbrukumu. Taču Alehandro ir kārtojami savi rēķini – briest karš...
Žanrs: Spriedzes un piedzīvojumu, Drāmas, Trilleris
Režisori: Stefano Sollima
Aktieri: Benicio Del Toro, Josh Brolin, Isabela Moner, Jeffrey Donovan, Catherine Keener, Manuel Garcia-Rulfo, Matthew Modine, Shea Whigham, Elijah Rodriguez, Howard Ferguson Jr., David Castaneda, Jacqueline Torres, Raoul Max Trujillo, Bruno Bichir, Jake Picking
mansKINO.lv - jaunākās filmas
(manskino.lv) - 2018. g. 20. apr., 03:10,
2 klikšķi

Piedzīvojumu, Drāma, Vesterns
We are all hostiles.
Find showtimes, watch trailers, browse photos, track your Watchlist and rate your favorite movies and TV shows on your phone or tablet!
filmas ONLINE
Filmas latviešu valodā
Filmas KINO
Sandra Kropa, Paula Gulbinska, Mariona Baltkalne iz
Zināmais nezināmajā
(lr1.latvijasradio.lv/lv/lr1/raidijumi/zinamais-nezinamaja) - 09. jūn., 11:07,
10 klikšķi
Raidījumā pievēršamies nodarbei, kas vasarā - atvaļinājumu sezonā - aizrauj daudzus - tā ir lasīšana. ASV pētnieki secinājuši, ka aizvien samazinās cilvēku skaits, kas ikdienā lasa. Tikai nepilna puse no aptaujātajiem gadā izlasījuši vismaz vienu grāmatu. Vai arī Latvijā esam kļuvuši slinki grāmatu lasītāji, vai šī sērga mūs neskar? Kāpēc šodien cilvēkiem ir tik grūti koncertēties sarežģītākiem tekstiem un ilgākai lasīšanai, kā to maina formāts, kādā lasām, un vai tomēr grāmatnīcas sastapsim arī pēc vairākām desmitgadēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile.
"Samizdats" padomju gados
Pagrīdes tipogrāfijas, mūzika uz kauliem, nevēlamas recepšu un budisma grāmatas - tas viss raksturo veselu subkultūru Padomju Savienībā, ko dēvē par "samizdatu". Bet padomju sistēmā cilvēki izcēlās ar lielu radošumu, tāpēc noteikumus allaž mēģināja kaut kā apiet un aizliegtās lietas izdot jebkurā gadījumā. Kurā laika posmā un cik plaši cilvēku dzīvi raksturoja "samizdats"?
Sižeta ievadā skan grupas “Dzeltenie pastnieki” dziesma “Zaļais garais vilciens”, kas iekļauta 1981. gada albumā “Bolderājas dzelzceļš”. Taču grupas mūzika un dziesmu teksti padomju iekārtā tika noraidīti, “Dzeltenie pastnieki” kļuva par pagrīdes grupu, kurai nebija tiesību oficiāli uzstāties koncertos. Aizliegtie mūzikas ieraksti, ko cilvēki tomēr mēģināja pavairot un izplatīt, bija viena no "samizdata" formām.
"Samizdats" no krievu valodas tulkojams kā “pašizdošana”, to, ko šis vārds ietver, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētniece Daina Bleiere, kura šobrīd pārstāv Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.
Andra Gustavsone iz
Mana ligzda
(mana-ligzda.blogspot.com) - Šodien, 13:23,
7 klikšķi
Kopā ar māsu izgājām cauri VEF kvartālam. No Brīvības ielas līdz Ieriķu ielai.
autors iz
Madlienas vidusskola
(madlienasvidusskola.lv) - Vakar, 22:31,
9 klikšķi
11. jūnijā Ogres novada sporta centrā notika Latvijas jaunatnes čempionāta pludmales volejbolā reģionālā posma sacensības, kurās U-14 grupā Madlienas vidusskolas 6. klases skolnieki – Rihards Dišereits un Rainers Trainis – izcīnīja 1. vietu.
Noslēdzot 2024./2025. mācību gadu, Madlienas vidusskola saņēma Ogres novada sporta centra diplomu par iegūto 3. vietu 10.-12. klašu grupā Ogres novada Skolēnu sporta spēļu kopvērtējumā.
RSS | Rīgas Tehniskā universitāte
(rtu.lv) - Vakar, 15:53,
12 klikšķi
Kādi ir moderni kompozītmateriāli, kādu nozaru straujai attīstībai tie ir visvairāk nepieciešami, kā ar modelēšanas palīdzību prognozēt to uzvedību dažādu ietekmju rezultātā īsākā un ilgākā termiņā un kā tos pārstrādāt – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta direktore asociētā profesore Līva Pupure un doktorants Elvijs Bojārs stāsta Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā».
poseidons99 iz
poseidons99.com
- Vakar, 17:26,
9 klikšķi
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Dutton
Manas pārdomas
Skots Sampsons par dzīvi līdz šim nevar sūdzēties. Ir laba sieva Alisone, divi burvīgi sešgadnieki Sems un Emma, kā arī darbs kā federālajam tiesnesim ir labs, kaulus nelauž un reti kad ir tāda lieta, kas liktu pastiprinātāk satraukties. Bet tad pienāk šķietami tāda pati diena, kā visas iepriekšējās, kura visu sagriež kājām gaisā un neatgriezeniski izmaina turpmāko dzīvi, kad abi bērni tiek nolaupīti.
Ļaundari acīmredzami nolūkojuši kādu lietu no Skota darba grafika. Bet, kad tie īsziņu veidā sāk sazināties, Skotam ir ne tas mazākais pārsteigums, ka tiem interesē tik nebūtisks narkotiku tirgotājs, kurš, lai arī savas darbības dēļ ir izraisījis dažas pārdozēšanas dēļ saistītas nāves, ne tuvu nestāv līdzās narko baronu statusam. Tomēr, kad uz spēles cenas likta tā bērnu dzīvība attiecībā uz profesionālo principu ievērošanu, tad Skots ir gatavs tikpat kā uz jebko, lai cik lielu neizpratni tas citos neizraisītu. Galvenais atgūt pašu svarīgāko. Lai pēc iespējas ātrāk bērniem to nepatīkamais pārdzīvojums būtu aiz muguras ar pēc iespējas mazāk paliekošām sekām uz atlikušo dzīvi.
Tik vēlāk, kad lieta darīta, paša rakturs un profesionalitāte jau kompromitēta, kuras ‘’labošanai’’ būs vajadzīgs izdomāt baltiem diegiem šūtus attaisnojumus un atrunas, lai glābtu karjeru kā tādu, atklājas, ka narkotiku lieta tik tiešām bijusi nebūtiska un nolaupītāji vien pārbaudījuši, cik tālu Skots gatavs iet. Patiesībā tos interesē Skota karjerā lielākā un naudīgākā (uzvarētājam) lieta, kas saistīta ar jaunu, jaudīgu statīnu un proteīnu holisterīna ārstēšanā, kura efektivitāte, ja var ticēt, ir tik augsta, ka vienā rāvienā būtu teju ikdienas zāles miljoniem amerikāņu vien. Tādejādi nodrošinot miljardos mērāmu peļņu, kamēr patenta tiesības neļautu citiem to ražot. Lietā iesaistīts ApotheGen farmaceitiskais koncerns pret vienu mazītiņu zinātnieku, kurš apgalvo, ka tas pirmais atklājis šo unikālo statīnu un proteīnu, pat ja attiecīgajā brīdī nav iedomājies, tā pielietošanas pareizāko veidu.
Say Nothing atlikušajā romānā vien atliek pēc autora Brad Parks norādēm saprast un izprast, kura no pusēm, ja vispār, ir gatava uz ko tik drastisku, lai par visām varēm uzvarētu tiesasprāvā. Vai varbūt vainīgais ir pavisam kāds cits, jo mediju un tabloīdiska tipa ziņu blogeru par lietu ir visnotaļ augsta, un viens blogs kā HedgeOfReason ir ar aizdomīgi labu informācijas avotu, bet pasniedz iegūto informāciju ar krietnu izdomātu puspatiesību piešprici, kur potenciālais tiesas prāvas iznākums ir par sliktu koncernam, kā rezultātā ApotheGen akciju tirgus cena pēc ilgstošākas augšupejas sāk piedzīvot ievērojami skarbākus laikus.
Say Nothing ir labs, aizraujošs psiholoģiskais trilleris, kurā ļaundaru noziegums iesviež haosa vējos arīdzan Skota un sievas Alisones attiecības, uzticību viens otram, kad Skots vien pēc nejaušas sarunas ar dēlu Semu, ka māte/sieva reizēm nav tur, kur vēlāk vakarā apgalvo, ka bijusi. Autoram ļoti labi izdodas radīt gana aizdomīgus situāciju apstākļus un mājienus, kuri sāk likt apšaubīt, vai tik pati māte kaut kā nebūt nav iesaistīta, lai cik neticami pēc ilgās laulības dzīves tas nešķistu. Tas pats darbā, kur ar dažiem no kolēģiem strādāts jau krietni vairāk par vienu vai diviem gadiem, jāsāk uzlūkot dažu labu kolēģi ar būtiski lielākām aizdomām, kad prāts sāk analizēt katru sīkāko to aizdomīgo rīcību, kas pirms tam varbūt paliktu neievērota.
Noslēgums varbūt ne tas pats sižetiski komplicētākais, kur tēli būtu bijuši spiesti veikt tās sarežģītākās izvēles, bet kulminācija, kas romāna kontekstā arīdzan neliek būtiski vilties.
Juridiskā koledža iz
Juridiska Koledža
(jk.lv) - Vakar, 16:42,
10 klikšķi
Informējam, ka svētku dienās mainīsies darba laiks Juridiskajā koledžā.
21., 22., 23., 24. jūnijā mēs nestrādājam.
Tiekamies darbā un nodarbībās 25. jūnijā!
Lai silta Līgo nakts, lai lustīgi un līksmi jums izdodas svētki!
Atis iz
Atis Gailis
(atisgailis.com) - Vakar, 11:42,
8 klikšķi

This issue of Interesting Finds is exclusively about artificial intelligence. AI is everywhere in today’s headlines and everyone else is busy navigating the practical realities of artificial intelligence—both at home and at work. But separating genuine breakthroughs from hype can be difficult. Also practical use of AI can be challenging.
Cutting Through the Hype
Separating fact from fiction remains a major challenge. Live Science covers an expert survey suggesting current large language models might be a dead end for achieving true human-level intelligence—contrary to much popular hype. Among them Gary Marcus who has warned about shortcomings of LLMs for years and proposes a new approach to AI.
For those seeking clarity amid all this noise, Princeton CITP offers a helpful guide (Narayanan & Mitchell) to distinguishing between genuine progress and overblown promises in today’s headlines.
Hallucinations in language models is one of biggest AI challenges. Use of AI without proper safeguards, like fact checking, can be pretty embarassing. The Chicago Sun-Times’ May 18th summer guide issue included numerous AI-generated fake books, articles, and expert quotes mixed with real content.
To address hallucinations, MLTechniques offers practical tips for reducing such errors in real-world deployments.Meanwhile, Wired’s coverage of new bug-reporting systems highlights how software engineering is adapting to AI’s unpredictability.
Public understanding of AI—and misunderstanding—shapes its adoption as much as any technical feature. VentureBeat’s warning about anthropomorphizing AI details the risks of conflating human-like outputs with actual understanding or intent. Researchers found that LLMs also struggle to act on what they know.
AI and Risks
Security and manipulation are growing dangers of AI. The Washington Post’s investigation into LLM poisoning exposes efforts by adversaries to “groom” chatbots into spreading propaganda or misinformation. In a similar vein, 404 Media uncovered unauthorized persuasion experiments run by researchers on Reddit users without their consent, raising alarm about both research ethics and platform responsibility.
Also open-source debate is heating up: VentureBeat argues that selective transparency can itself be a source of risk—inviting misuse while undermining trust. Also Open Source and AI coding agents pose a risk, especially if used maliciously by hostile actors like rogue nations or cybercriminals. AI can also be used to extract detailed personal information from minimal data, such as identifying exact locations from photos. Traditional digital privacy concerns (like ad targeting) seem minor compared to AI’s capabilities.
Further, the Axios report on Anthropic’s deception risk warns that even leading models can develop deceptive behaviors, creating new vulnerabilities for users. Forbes looks at challenges in ethical AI leadership, focusing on ChatGPT’s tendency to provide answers that may misunderstand or misinterpret questions. The key ethical lesson is that AI tools should be used thoughtfully, with vigilant oversight to ensure accuracy and integrity.
AI systems might independently take actions that affect users’ privacy or security, raising ethical and legal challenges. While AI has potential to combat cybersecurity risks, some research shows that LLMs are unreliable for cyber threat intelligence.
AI & Work
AI’s impact on workplaces is profound but complicated. While many companies embrace use of AI, study shows that a significant number of employees use generative AI tools like ChatGPT at work but keep their usage secret due to lack of clear workplace policies and fear of negative judgment or job insecurity. This secretive behavior, called “shadow AI,” can lead to workplace friction, security risks, and hinder collaboration. Experts suggest that clear communication, supportive leadership, and collaborative AI use can reduce secrecy and improve productivity.
Some predict dramatic shifts in workplace. Artificial Lawyer provocatively suggests that many routine legal tasks may soon be automated away—though others argue that uniquely human skills will remain essential. Business Insider says data already shows that AI technologies are increasingly capable of automating tasks traditionally done by professionals, leading to significant changes in the job market.
Others are not so sure AI will take away our jobs. Workday says it has increased employee productivity by nearly 60% but AI augments rather than replaces workers. However, article emphasizes the need for continuous upskilling, blending technical and human-centric skills such as creativity, emotional intelligence, and teamwork.
At the sam etime, according to a recent Euronews survey, nearly half of employees who use AI remain skeptical about its trustworthiness—a sentiment echoed by industry leaders worried about overreliance on these tools. Similarly, the NZ Herald’s piece on “Big Tech’s AI Race” explores how even technology giants are struggling to keep up with rapid change. And a recent study by the National Bureau of Economic Research found that AI chatbots in office jobs save an average of 3% work time but have little impact on wages or overall economic productivity.
At the end
As AI technology moves to daily life, its influence is felt everywhere—from the way we work and socialize to how we approach security and ethics. Technical innovation brings new capabilities but also new pitfalls, like hallucinations, deception, and manipulation, as well as surveillance and increated cyber attacks. Trust remains a central hurdle: both workers and the general public are grappling with what it means to rely on systems that are powerful but imperfect. Living with AI is as much about navigating risks and misconceptions as it is about seizing opportunity—and connecting these threads is key to making sense of our evolving relationship with intelligent machines.
While links I’ve collected for this issue mau seem pessimistic, I am full of hope. I believe that AI is the future and has its place in society we just need to figure out best ways how to use it minimizing potential risks. In other words, we just need to learn to cope with this new technology like we did with all others (weaving machines, cars, internet etc.).
