Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 994 avoti)
Šis ir pēdējo 7 dienu tops. Vēlies apskatīt topu par pēdējām 24 stundām?
Lielākā US investīciju banka JPMorgan ir publicējusi prognozi par kara UA iznākumu – par pamatscenāriju ņemot „Somijas scenāriju“, secinājums, kas bija diezgan skaidrs jau ap 2023.gadu .
Saskaņā ar JPM ziņojumu miera sarunas varētu sākties jau šogad, un visdrīzāk UA būs jāpieņem sāpīgas koncesijas: Ukraina zaudēs aptuveni 20 % savas teritorijas, piekritīs neitrālam statusam un saskarsies ar ierobežojumiem attiecībā uz ZSU spēku lielumu un to spējām. Tajā pašā laikā UA saglabās suverenitāti, demokrātiskās institūcijas un virzību uz Eiropas integrāciju, līdzīgi kā Somija pēc kara ar PSRS.
Papildus 1. pamatscenārijam JPMorgan analītiķi apsvēr citus iespējamos scenārijuss, katram piešķirot savu varbūtības pakāpi.
2)„Dienvidkorejas” scenārijs (5 %) paredz Ukrainas dalību NATO vai drošības garantijas no US ar Eiropas miera uzturētāju klātbūtni.
3) „Izraēlas” scenārijs (10 %) ietver ilgtermiņa ASV atbalstu bez ārvalstu karaspēka, kas pārvērstu Ukrainu par labi nocietinātu valsti, kas spēj pati atturēt Krieviju.
4) „Gruzijas” scenārijs (30 %) tiek raksturots kā sliktākais gadījums: ASV atsaucot atbalstu un Eiropai nespējot kompensēt zaudējumus, Krievija pārvērstu valsti par savu vasaļvalsti. Pirms tas bija pamatscenārijs ar 50 % varbūtību, kas paredzēja Ukrainas pakāpenisku atgriešanos kremļa ietekmes sfērā bez Rietumu garantijām.
5) “Baltkrievijas scenārijs” – jau bija līdz 2014.gadam, diez vai ātkārtosies (15%)
Analītiķi savas prognozes saista ar US militārās palīdzības pārtraukšanu un NATO valstu nespēju vai nevēlēšanos izvietot savus kontingentus UA. Tajā pašā laikā UA integrācijas EU jautājums tagad ir kļuvis skaidrāks – Kijeva šobrīd iziet standarta pievienošanās procedūru, kamēr iepriekš dalības perspektīvas bija neskaidras.
JPM ziņojumā tiek uzsvērts, ka ir virkne faktoru, kas varētu mainīt 1.bāzes scenāriju, un daudzi no tiem nav UA labvēlīgi. Viens faktors ir US karš IR: no vienas puses, tas izsūc Rietumu arsenālus (US jau ir brīdinājusi sabiedrotos par piegāžu kavēšanos sakarā ar raķešu krājumu tukšošanu Tuvajos Austrumos), un, no otras puses, tas palielina pieprasījumu un cenas RU eksporta energoresursiem. Papildu risks ir iespēja, ka Tramps pastiprinās spiedienu uz Kijevu, lai tā pieņemtu nosacījumus, par kuriem Vašingtona, Pekina un Maskava iespējams vienojušās, apejot UA.
Tādējādi „Somijas scenārijs” paredz UA pozīciju pakāpenisku vājināšanos: atkarību no ārējās palīdzības, militāro resursu avotu samazināšanos un Rietumu partneru demotivāciju.
VB: Fakts, ka vadošā US finanšu iestāde ir publicējusi šādu prognozi, ir jāuzskata par signālu investoriem un gatavošanos pēckonflikta posmam, kas būs saistīts ar ievērojamu Kijevas piekāpšanos ārvalstu finansistu noteikumiem (lasi, Volstritas haizivis domā, ka UA aktīvi būs pieejami pa lēto).
Europe runs low on weapons, Ukraine on fighters, the U.S. on patience
Ekrānšāviņš no latvija.gov.lv
Visi jau pamanījuši, ka latvija.lv neiet, jo notiek branga migrācija. Un daudzi uzdod loģisku jautājumu — kamdēļ tieši piektdienā? Vai tad tā nav loģiska un pašsaprotama patiesība, ka piegādes piektdienā neviens neliek?
Ir gadījumi, kad tas ir jādara piektdienā.
Man ne īpaši saprotamu iemeslu dēļ VDAA ir izvēlējusies big bang pieeju. Jaunā e-adrese, jaunie e-rēķini, jaunā pašas lapas atrašanās vieta un izskats. Es labprāt parunātu tieši par šo, jo big bang pieeja ir slavena ar savu milzīgo tvērumu un sarežģītību. Uz papīra tas izskatās lētāk, bet no risku viedokļa daudz trakāk.
Bet pieņemot metodi, šoreiz piektdienai ir loģisks skaidrojums.
Šos servisus visaktīvāk lieto darbadienās. Vienu no tām upurējot, mēs iegūstam sestdienu un svētdienu, lai salabotu. Un nav jau tā, ka iepriekš nebija zināms, ka 22. maijā viss tiks izslēgts. Ja mēģinātu piegādāt pirmdien un kaut kas nesaietu, pačakarētu vēl pusi nedēļas, ja ne visu.
Ieplānojot pēcpiegādes atbalstu un dežūras un sazin ko vēl brīvdienās, mēs samaksāsim nedaudz vairāk virsstundās, bet iegūsim daudz mazāku ietekmi uz īstiem lietotājiem.
Otra lieta — datu migrācija, visticamākais, notiks pakāpeniski. Ja to darītu nedēļas sākumā vai vidū, tad ne tikai nākamajā darbadienā visu vēsturisko datu pieejamība varētu nebūt sasniedzama, bet iespējams, ka visu nedēļu. Sākot migrāciju piektdienā, mēs iegūstam divas dienas.
Trešā lieta. Viskritiskākā ir tieši pirmā diena un visa palaišana, saslēgšana, pārslēgšana. Tad visbiežāk ir nepieciešami sadarbības partneri pa rokai, admini un visi citi iesaistītie. To saorganizēt brīvdienā šādai lielai piegādei ir dārgi un sarežģīti.
Ko es nezinu — vai integrētajām sistēmām un risinājumiem kaut kas mainās. Vai EDS, Eveselība, bankas, pašvaldības un citi ir ietekmēti un veic smoke testus.
Atgriežoties pie big bang. Kas mani mulsina, ir fakts, ka 2023. gadā VARAM vienā balsī stāstīja, ka portāla modernizācija būs pakāpeniska un sastāvēs no vairākiem laidieniem. Šis neizskatās pēc vairākiem pakāpeniskiem laidieniem.
Vakar savā lauku saimniecībā atklāju pļaušanas sezonu. Pirms tam trimmeris tika darbināts pāris epizodēs (pērnie avenāji, daži sakopšanas kaktiņi, utml), kas īsti pie zāles pļaušanas neskaitās.
Parasti trimmerējot zāli sanāk sezonā nopļaut savu sauju ar kukaiņiem, vardēm, ķirzakām un čūskām. Lai kā skatītos un, lai kā uzmanītos, nav iespējams no tā izvairīties. Lai arī redzu, ka kaimiņu stārķis pēcāk par šo visu ļoti priecājas, pašam prieka no tā maz. Žēl to mazo radību. Cenšos jau pļaut vienmērīgi un ar virzību uz perimetru, lai zvēri var pagūt aizmukt, bet tāpat bez upuriem neiztikt.
Vakardienas sezonas atklāšana sanāca vēl par kārtu nepatīkamāka. Nopļāvu zaķēnu… Pirms dienām piecām sešām nejauši uzgāju zaķēnu midzeni zem viena smiltsērkšķu krūma. Tur bija pieci zaķēni. Forši mazi, pūkaini kamolīši. Tad nu pēc tam mēģināju organizēt savus darbus tā, lai netraucētu tiem. Arī vakardienas pļaušanu sāku teritorijas otrā malā, lai ar trimmera troksni netraucētu zaķēniem.
Bet… laikam jau viņi bija tik lieli, ka ligzdu atstāja (vēlāk aizgāju pārbaudīt- zem krūma bija tukšs) un katrs aizļekatojuši savās gaitās. Diemžēl, viens bija ‘’paslēpies’’ manā pļaušanas zonā. Lai arī es jau tā pļāvu uzmanīgi un trimmeris ir ļoti skaļš, jaunulis laikam bija nospriedis, ka ir labi paslēpies un es paiešu garām. Paslēpies bija pat ļoti labi, bet garām nepagāju….
Baigi riebīga sajūta bija pēc tam.
Pirms dažiem gadiem, strādājot ar trimmeri, iztraucēju vienu ūdensžurku. Tā bija vienīgā reize, kad apzināti laidu trimmeri virsū dzīvai radībai.
Bet trimmerēšana jau nav vienīgais ‘’asiņainais darbs’’ laukos. Vēl jau ir jāgalina gliemeži, skudras, kurmji un jāslaktē dažādi grauzēji. Arī ar bebru jākaro. Tā tas bijis vienmēr. Un būs!
Vēl vakar dienas beigās bija jāsazāģē vecā zaru čupa un zem tās atklājās ūdensžurku midzenis…. Nācās ‘’nokopt’’. Nav patīkami, bet neko darīt- tas ir dārza kaitēklis.
Tā nu dzīvojam un strādājam- no vienas puses stādām, kopjam, aizsargājam, bet no otras puses sanāk arī galināt un bendēt.
Mēs dzīvojam pasaulē, kur vārds “problēma” skan kā smags akmens uz pleciem. Tiklīdz kaut kas noiet greizi – darbs, attiecības, veselība vai naudas jautājumi –, prāts automātiski ieslēdz trauksmes režīmu. “Man ir problēma,” mēs sakām, un pēkšņi viss šķiet nepārvarams un gandrīz bezcerīgs.
Bet kas notiktu, ja mēs šo vārdu vienkārši izsvītrotu no sava vārdu krājuma un aizstātu ar citu – “uzdevums”? Šī nav tikai semantiska spēle. Tā ir dziļa prāta pārslēgšanās.
Problēma pret uzdevumu
Problēma ir kaut kas, kas notiek ar tevi. Tā ir ārēja, bieži netaisnīga un liek justies kā upurim. Problēma gandrīz aicina sēsties, sūkstīties un gaidīt risinājumu no malas vai cerēt, ka tā pati kaut kā atrisināsies.
Uzdevums ir kaut kas, ko tu dari. Tas ir konkrēts, darbības virzienā vērsts un ietver sevī iespēju. Uzdevumam ir sākums, vidus un beigas. Tam var atrast risinājumu, stratēģiju, palīdzību vai vismaz nākamo soli. Pat ja uzdevums ir ļoti grūts, tas nekad nav bezcerīgs – tas vienkārši prasa resursus, laiku un radošumu.
Kad mēs sakām “man ir problēma ar naudu”, mēs jūtamies bezspēcīgi. Kad sakām “man ir uzdevums sakārtot finanses”, mēs jau esam sākuši domāt par budžetu, papildu ienākumiem vai izdevumu samazināšanu.
Izmaini attieksmi
Cilvēka prāts ir izcili labs problēmu risinātājs, bet ļoti slikts upura lomā. Kad mēs pārejam uz uzdevuma domāšanu, aktivizējas cita smadzeņu daļa – tā, kas meklē risinājumus, nevis vainīgos vai iemeslus, kāpēc tas ir neiespējami. Tas ir kā pārslēgt automašīnu no bremzēm uz gāzi.
Šī pieeja rada virzību. Pat neliels solis uz priekšu dod enerģiju un pašapziņu. Virzība rada momentumu. Momentum rada rezultātus. Un rezultāti maina dzīvi.
Cilvēki, kuri dzīvo pēc principa “nav problēmu, ir uzdevumi”, ir izturīgāki pret neveiksmēm. Viņi ātrāk atkopjas. Viņi eksperimentē vairāk. Viņi nebaidās kļūdīties, jo kļūda nav problēma, bet tikai informācija nākamajam uzdevumam.
Pragmatiska attieksme, nevis rozā brilles
Šī ir viena no spēcīgākajām prāta attīstības praksēm, ko var apgūt. Tā nav pozitīva domāšana rozā brillēs – tā ir pragmatiska, darbīga attieksme. Tā neapgalvo, ka dzīve ir viegla. Tā tikai saka: lai cik sarežģīta būtu situācija, tā ir risināma.
Protams, ir brīži, kad sirds sāp pārāk stipri vai zaudējums ir pārāk liels, lai to uzreiz pārvērstu uzdevumā. Arī tad ir atļauts just. Bet pēc tam, kad emocijas nedaudz norimušas, jautājums “Kāds ir nākamais uzdevums?” dod atgriešanos dzīvē.
Mazs izaicinājums sev
Nākamreiz, kad sajutīsiet, ka “man ir problēma”, apstājieties uz mirkli. Uzrakstiet to uz papīra un pārrakstiet kā uzdevumu. Pievienojiet tam vismaz vienu iespējamo nākamo soli – pat ja tas ir sīks.
Piemēri
Uzdevums: sarunāt vizīti pie ārsta.
Uzdevums: atrast vienu jaunu klientu.
Uzdevums: iemācīties piedot.
Jūs pamanīsiet, kā mainās enerģija. No smaguma uz kustību. No bezspēcības uz kontroli. No stagnācijas uz virzību.
Nav problēmu. Ir tikai uzdevumi.
Un katrs uzdevums ir iespēja kļūt stiprākam, gudrākam un brīvākam.
Virzība sākas tieši ar šo vienu mazo vārdu maiņu.
Vai esat gatavi to izmēģināt?
No šodienas, 19. maija, Rīgas centrā stājas spēkā būtiski satiksmes ierobežojumi Rail Baltica integrācijas projekta ietvaros. Pilnībā slēgta transporta kustība Emīlijas Benjamiņas ielas posmā pie Centrālās stacijas, kas rada ievērojamas izmaiņas vairāk nekā 15 sabiedriskā transporta maršrutos un privātā transporta plūsmā. Rīgas dome aicina iedzīvotājus plānot papildu laiku ceļā, jo rīta un vakara stundās gaidāmi vērienīgi sastrēgumi.
Sakarā ar ielas slēgšanu, “Rīgas Satiksme” ir ieviesusi būtiskas izmaiņas kustības shēmās. Lielākā daļa maršrutu, kas iepriekš kursēja pa Emīlijas Benjamiņas ielu, tagad tiek novirzīti pa blakus esošajām ielām, izveidojot pagaidu pieturvietas.
Autovadītājiem, kuri ikdienā izmantoja Emīlijas Benjamiņas ielu, jārēķinās, ka tranzīta kustība caur Centrālo staciju ir pilnībā bloķēta. Pašvaldība iesaka izmantot šādus maršrutus:
1. Daugavas kreisais krasts: Izmantot Akmens tiltu un tālāk doties pa 11. novembra krastmalu.
2. Pārdaugava uz Centru: Izvēlēties Salu tiltu un Lāčplēša ielu, lai apbrauktu būvdarbu zonu.
3. Vietējā piebraukšana: Piekļuve Centrālajai stacijai un tirgus rajonam saglabāta no Gogoļa ielas puses, taču ar ierobežotu kapacitāti.
Šis ierobežojumu posms ir kritisks Rail Baltica projekta integrācijai pilsētas infrastruktūrā. Būvdarbu laikā tiks veikta inženierkomunikāciju pārbūve un jaunā dzelzceļa pārvada balstu izbūve. Pašreizējās prognozes liecina, ka intensīvi ierobežojumi šajā posmā saglabāsies visu vasaras periodu. Rīgas pašvaldība regulāri atjaunos informāciju par satiksmes organizācijas izmaiņām atkarībā no darbu progresa.
Ielas posms pie Centrālās stacijas ir pilnībā slēgts, lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa mezgla izbūvi. Šīs ir vienas no pēdējo gadu vērienīgākajām izmaiņām, kas pilnībā pārtrauc tranzīta satiksmi caur pilsētas centru šajā posmā. Turpmāk visa transporta plūsma, kas iepriekš izmantoja šo ielu, tiks pārvirzīta uz Lāčplēša, Turgeņeva un Gogoļa ielām, radot paaugstinātu sastrēgumu risku.
Izmaiņas skar vairāk nekā 15 autobusu un trolejbusu maršrutus. Galvenie punkti, kas jāatceras:
* 1., 5., 12. autobuss: Piestāj jaunā pagaidu pieturā pie tirdzniecības centra ‘Stockmann’.
* 18., 23. autobuss: Virzienā no centra brauc pa Turgeņeva ielu un piestāj Gogoļa ielā.
* Trolejbusu pasažieriem: Jārēķinās ar maršrutu nobīdēm par 15–20 minūtēm sastrēgumu dēļ.
Iesakām izmantot lietotni Rīgas satiksme vai Google Maps, lai redzētu transporta atrašanās vietu reāllaikā.
Lai neiestrēgtu pie stacijas, autovadītājiem ieteicams izvēlēties alternatīvus maršrutus atkarībā no galamērķa:
1. No Pārdaugavas uz Centru: Izmantojiet Salu tiltu un tālāk Lāčplēša ielu.
2. Tranzītam caur centru: Brauciet pa 11. novembra krastmalu un Akmens tiltu.
3. Piekļuve tirgum: Piebraukšana Centrāltirgum un stacijas laukumam joprojām iespējama no Gogoļa ielas puses, taču jārēķinās ar ierobežotu joslu skaitu un lēnu satiksmi.
Sekojiet līdzi aktuālajai situācijai navigācijas lietotnē Waze, kurā tiks operatīvi atzīmēti jauni ierobežojumi un sastrēgumi. Oficiālos paziņojumus par izmaiņām sabiedriskajā transportā var atrast rigassatiksme.lv, savukārt plašāku informāciju par būvdarbu posmiem un termiņiem lasiet portālā ikdiena.lv vai oficiālajā Rail Baltica mājaslapā.
Avots: Rīgas pašvaldība
Šodien, 2026. gada 22. maijā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVGMC) izsludinājis dzelteno brīdinājumu: pēcpusdienā gaisa temperatūra vietām sasniegs +30 grādus, bet vakarā valsti no dienvidrietumiem šķērsos spēcīga negaisa fronte. Sinoptiķi brīdina par krasām vēja brāzmām līdz 20 m/s un iespējamu krusu, kas visvairāk skars Kurzemi un valsts centrālos rajonus.
Ņemot vērā straujo laikapstākļu maiņu, iedzīvotāji tiek aicināti ievērot piesardzību. Karstuma laikā dienas pirmajā pusē ieteicams izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros un lietot pietiekamu daudzumu ūdens. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem un senioriem.
Gatavojoties vakara negaisam, ieteicams:
1. Nostiprināt dārza mēbeles: Pārliecinieties, ka viegli priekšmeti (krēsli, batuti, puķu podi) pagalmā vai uz balkona ir nostiprināti vai ienesti telpās.
2. Piesardzība pie ūdeņiem: Ja atrodaties pludmalē vai uz ūdens, sākoties vējam, nekavējoties dodieties krastā.
3. Transportlīdzekļu novietošana: Centieties nenovietot automašīnas zem lieliem koku zariem vai pagaidu konstrukcijām.
4. Elektroierīces: Pērkona negaisa laikā ieteicams atvienot elektroierīces no tīkla, lai pasargātu tās no pārsprieguma.
Negaisa fronte pārvietosies virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem. Rīgā intensīvākās lietusgāzes gaidāmas starp plkst. 19:00 un 21:00. Pēc negaisa frontes pāriešanas gaisa temperatūra strauji pazemināsies, un nakts uz sestdienu būs krietni vēsāka. Brīvdienās Latvijā saglabāsies mērens siltums, taču tik ekstrēms karstums tuvākajās dienās vairs netiek prognozēts. LVGMC turpina monitorēt situāciju un aicina sekot aktuālajām radara kartēm.
Dzeltenais brīdinājums nozīmē, ka prognozētie laikapstākļi ir potenciāli bīstami, taču tie nav neierasti. Galvenais risks šovakar ir krasā temperatūras maiņa — karstajam gaisam sastopoties ar auksto fronti, veidojas spēcīgi negaisa mākoņi. Tas rada labvēlīgus apstākļus ne tikai pēkšņām vēja brāzmām līdz 20 m/s, bet arī lokālai krusai un applūstošām ielām, jo zeme pēc karstuma nespēj tik ātri uzsūkt lielu nokrišņu daudzumu.
Lai izvairītos no zaudējumiem, veiciet šos soļus līdz plkst. 18:00:
1. Auto novietošana: Ja iespējams, novietojiet auto garāžā vai zem nojumes. Ja esat ceļā, izvairieties no apstāšanās zem koku zariem vai reklāmas stendiem.
2. Dārza inventārs: Batuti un vieglas dārza mēbeles ir jānofiksē vai jāienes telpās, jo 20 m/s vējš tos var viegli pacelt gaisā.
3. Elektroierīces: Atvienojiet no strāvas dārgāko tehniku (datorus, TV, rūterus), lai pasargātu tos no pārsprieguma zibens izlādes gadījumā.
Rīgā negaisa pīķis tiek prognozēts ap plkst. 19:00, kas sakrīt ar vakara sastrēgumu beigām. Autovadītājiem jārēķinās ar sliktāku redzamību lietusgāžu laikā un iespējamiem satiksmes traucējumiem lūstošu koku dēļ. Kurzemē un valsts centrālajā daļā negaiss būs spēcīgāks, tādēļ ieteicams atlikt tālus braucienus uz vēlāku nakti vai rītdienu, kad fronte būs šķērsojusi valsti.
Situācija var mainīties strauji, tāpēc iesakām izmantot šos resursus reāllaika uzraudzībai:
* LVGMC brīdinājumu karte: bridinajumi.meteo.lv sniedz jaunāko informāciju par brīdinājuma krāsas maiņu (piemēram, uz oranžo).
* Lietus radars: Pārbaudiet lietus mākoņu virzību ik pēc 15 minūtēm LVGMC mājaslapā.
* SOS gadījumos: Ja negaisa laikā radušies postījumi, kas apdraud veselību vai bloķē satiksmi, nekavējoties zvaniet uz 112.
Avots: LVGMC
Vismaz kādus piecpadsmit gadus es ikdienā valkāju brilles (tā ir pagātnes forma). Neko super jaudīgu, bet bez brillēm bija diezgan čābīgi gan strādāt, gan arī tīri funkcionēt ārpus darba (braukt ar mašīnu, lasīt, pat sakopt māju bija grūti, nemaz nerunājot par tēmēšanu ar ieroci). Traģiskākais tajā visā pasākumā ir tas, ka brilles regulāri jātīra, tās slīd no deguna, to kātiņi spiež un spiež stipri, ja ir noteiktas galvas segas (piemēram, ķivere).
Manā gadījumā pēdējais piliens bija šī gada aukstā ziema - vienmēr, kad ienāc telpās, brilles tā aizsvīst, ka pirmās piecas minūtes neko nevar redzēt, bet bez brillēm arī īsti neredzās.
Tā nu es nobriedu uz acu lāzerkorekciju. Pakonsultējos un izvēlējos ASA Streamlight, kura tiek pozicionēta kā viena no saudzīgākajām.
Maija sākumā pieteicos aiziet uz Dr. Lūkina acu klīniku pārbaudīt redzi un pakonsultēties. Kādas pusstundas laikā izgāju visāda veida procedūras - sākot ar standarta acu pārbaudi, beidzot ar radzenes biezuma mērījumiem un acs spiedienu. Pirmo reizi arī vizuāli ieraudzīju savu astigmatismu, kas ļoti līdzinās Hipno Vardes acīm, kad parāda to reljefu ekrānā.
Visi rādītāji bija normas robežās un es varēju izvēlēties operācijas veidu, jo visi mērījumi pieļāva abus operācijas veidus. Tur ir diezgan daudz plusu un mīnusu abiem, bet mani laikam pārliecināja tas, ka manis izvēlētā ASA Streamligh ir saudzīgāka acīm. (Es esmu nenopietns cilvēks - ātri pieņemu lēmumus un tikai vēlāk skatos, kas no tā visa ir iznācis).
Te nu ir tas salīdzinājums (ņemts no https://acuklinika.lv/asa-streamlight/):
Konkrētajā klīnikā operācijas tiek nozīmētas tikai trešdienās un ceturtdienās, jo uzreiz nākamās nedēļas sākumā ir jāatrādās ārstam ar progresu un, lai izņemtu lēcu. Tā nu es ierados norunātajā laikā ar saulenēm kabatā, čībiņām somā, brāli pie sāniem (pavadonis obligāts), atdevu parakstīto līgumu un sāku gaidīt (minūtes 5 :D).
Vispirms man vēlreiz pārbaudīja acu pamatparametrus, lai nebūtu radusies nekāda kļūda. Tad mani ieveda palātā, kurā bija jau vairāki cilvēki - kāds no viņiem jau pēc operācijas, kāds vēl tikai gaida savu kārtu.
Sagatavošanās process itin vienkāršs: māsiņa nomazgā acis, iepilina dažādus pilienus, kur viens no tiem nedaudz grauž, jo ir anestētiķis. Nekas briesmīgs tas nav. Viņa vēlreiz izstāsta operācijas norisi un galvenās lietas, ko operācijas laikā man darīt un, galvenais, nedarīt.
Dakteris sāk ar to, ka nofiksē plakstiņus atvērtā pozīcijā (mirkšķināt nebūtu labi, kad lāzerītis dedzina). Tad viena acs tiek aizsegta, lai netraucē otrai. Nu sākas pats interesantākais: uz acs pārmaiņus tiek liets auksts ūdens un tad ar lāzerīti tiek dedzināts vai arī otrādi. Ārsts piekoriģē aparātus un manu galvu. Izjūtas ir diezgan interesantas, jo nav pierasts, ka acs turpina palikt vaļā, kad tajā tiek veiktas invazīvas darbības.
Ir jāceņšas tomēr acis nemirkšķināt un skatīties uz gaismas puinktiņu augšā, ko rāda mašīna, bet tas nav nemaz tik viegli. Pašaizsardzības reflekss tā vien mēģina kaut ko aizspiest un tas rada nelielu diskomfortu, bet ārsts ir laipns - atgādina, ko darīt un pamāca kā to vieglāk paciest.
Visnepatīkamākais pārsteigums, jāatzīst, bija ūdens liešana uz acīm. Tā kā virskārta tiek svilināta nost ar lāzeri, parādās ne tikai svilinātai cūkai raksturīgā smaciņa, bet acis arī sakarst, tāpēc tām virsū tiek liets ūdens. Neviens nebija man pateicis, ka tas ūdens būs auksts un tas man bija pats lielākais pārbaudījums. Es vispār neesmu baigais krasu temperatūras maiņu piekritējs (ja nu vienīgi reizi pa reizei auksta pelde vai pelde pēc pirts). Šoreiz tā sajūta bija tāda, kā strauji sadzerties to ledus dzērienu, ko vasarā tirgo brīvdabas tirdziņos un bērni šausmīgi ciena. Man iestājās totāla smadzeņu sasalšana (brain freeze) un tā ir lieta, ko es ļoti nemīlu.
Mani atveda uz to pašu palātu, lai 30 minūtes atpūšos un paguļu. Jutos ļoti labi - kaut ko pat redzēju un varēju (bez brillēm) uzrakstīt vacapā, ka operācija ir beigusies. Uzreiz sapratu, ka acis ir nenormāli jutīgas pret gaismu, kas arī bija sagaidāms. Nebiju tikai sagaidījis to, ka tās būs tik jutīgas, ka grūti atvērt vaļā.
Pēc aptuveni 30 minūšu atpūšanās, mani ar visiem maniem četru veidu dažādajiem pilieniem un pamācību, kā tos jālieto, palaida uz mājām. Braucu ar vilcienu. Brālis bija pieteicies pavadīt un labi, ka tā - uzreiz sapratu, ka nepalīdz pat saulesbrilles un miglojas tā, ka biļeti pašam ļoti grūti nopirkt. Ja nebūtu pavadoņa, tad pieļauju, ka būtu tāda kā šoka un baiļu sajūta, jo miglojās arvien vairāk.
Arī vilcienā manis paņemtā grāmata bija lieka, taču jau pēc vēl kādām 30 minūtēm (kopumā kādu pusotru stundu pēc operācijas) es sāku redzēt lietas, fokuss parādījās un bija sajūta, ka viss ir labi un nākamajā dienā varēšu jau baudīt atpūtu, lasot, skatoties filmas un priecājoties par savu slimības atvaļinājumu.
Pirmajās dienās redze ļoti lēkāja no daudz maz redzu uz ir ļoti grūti pat kaut ko saskatīt. Traģiskākais tajā visā procesā bija tas, ka pirmās četras dienas plaksti bija tik ļoti piepampuši, ka tos praktiski nebija iespējams atvērt. Līdz ar to augstāk par kādiem 600 nespēju nemaz paskatīties. Nedaudz palīdzēja dakteres ieteiktais vēsais dvielītis uz acīm, bet arī ne ļoti.
Tajās pašās pirmajās četrās dienās ķermenis iegāja hibernācijas režīmā - man nenormāli nāca miegs. Lai arī neviens medikaments nebija ar miega efektu, es gulēju vismaz kādas 14-16 stundas diennaktī, bet visu laiku bija par maz. Laikam jau acu sadzīšanai bija vajadzīga visa mana enerģija.
Sestajā dienā pēc operācijas man bija vizīte pie ārsta, kur man noņēma ortopēdiskās (tā tās sauc?) lēcas un veica pamatmērījumus redzei (acu spiedienu, fokusu, cik labi redzu un kā atjaunojas epitēlija slānis), lai var sekot atlabšanas progresam. Izgājis no ārsta kabineta, sapratu, ka redzu sliktāk nekā tad, kad iegāju, taču tas bija maldīgs efekts. Kad atbloķēju telefonu, lai nopirktu vilciena biļeti, sapratu, ka tuvumā redzu diezgan labi, taču tālumā (ar to es saprotu 3 un vairāk metrus) viss ir ļoti miglains - tātad problēma bija fokusēšanās nevis "viss slikti".
Ja LASIK sola normāli redzēt jau nākamajā dienā, tad ASA (kā jau solīts) tik ātri neuzlabojas. Nedēļu pēc operācijas es jau spēju dažas stundas pastrādāt pie datora, bet, lai to izdarītu, man vajadzēja palielināt fontu izmērus vismaz divas reizes. Smagākais ir tas, ka katra acs atkopjas savā tempā, tāpēc vienu brīdi viena acs var rādīt nedaudz miglaini, bet citā brīdī jau otra ir skata bojātāja. Tas nepatīk arī vestibulārajai sistēmai un nogurums arī ir daudz lielāks, jo ir stipri jākoncentrējas.
Šī raksta tapšanas brīdī ir pagājis pustors mēnesis kopš operācijas. Nu jau es skaidri saskatu gan tuvumā, gan tālumā un ir sajūta, ka redzamība ikdienas vēl uzlabojas, taču acis joprojām pagurst nedaudz ātrāk kā tas bija "briļļu laikos", bet tas (es sevi tā mierinu) saistīts ar manu astigmatismu.
Definīcija no Tezaura:
Optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
joma: medicīna Acs refleksijas anomālija.
Es esmu viens no tiem dīvaiņiem, kuram katrai acij tas astigmatisms ir citā leņķī un smadzenēm jāpierod vienmēr, kad kaut kas mainās. Pirmo reizi man bija tas prieks adaptēties, kad sāku valkāt brilles. Tagad notiek tieši tas pats, tikai bilde ir šķība uz otru pusi. Kā tas izpaužās? Nu tā, ka četrstūris man nav vis četrstūris, bet kaut kas līdzīgs apgāztai trapecei.
Kā man paskaidroja ārsts - tagad fokusēšanās process nāks atpakaļ stipri lēnāk, jo acs muskuļi, kuriem nav vairs aktīvi jāstrādā, ir reāli uzkačāti, bet tie, kuriem tagad jārukā - atrofējušies. Es tagad to joprojām jūtu, jo fokusēšanās starp tuvu un tālu nenotiek zibenīgi, bet gan nedaudz jāiespriengst.
Es nenožēloju veikto operāciju. Es esmu nenormāli laimīgs, ka man ir tikai reflekss sakārtot brilles nevis reālas brilles, ko jākārto un regulāri jātīra. Ir patīkami atkal redzēt bez palīglīdzekļiem.
P.S. Šis raksts nav reklāma. Klīniku izvēlējos pats un pats par operāciju sedzu visus izdevumus.
Ērkšķogas var būt visai gardas un ir viegli audzējamas, taču bagātīga raža nav iedomājama bez pareizas mēslošanas. Zinot, kad un...
The post Kā mēslot ērkšķogas, lai būtu daudz ogu appeared first on Hitnet.lv.
Dzīve reti kad atgādina taisnu, skaidri pārskatāmu šoseju. Biežāk tā ir meža taka, kurā pēkšņi var iestāties bieza, neparedzama migla. Šādos brīžos mēs mēdzam apstāties, nobīties un apšaubīt visu – savu virzienu, savus spēkus un pat to, vai galamērķis vispār eksistē.
Taču ir viena fundamentāla patiesība, ko der atcerēties ikreiz, kad redzamība kļūst vāja: tas, ka mērķis ir pazudis tavam skatienam, nenozīmē, ka tas ir pārstājis eksistēt.
Migla kā ilūzija, nevis beigas
Miglai piemīt mānīga daba. Tā neizdzēš kalnus, tā tos tikai aizsedz. Kad ikdienas uzdevumi nesokas, kā plānots, kad projekti sabrūk vai termiņi iet secen, pārņem sajūta, ka esam nomaldījušies. Taču šī "migla" parasti ir tikai ārējo apstākļu kopums – nogurums, neparedzēti šķēršļi, emocionāls izsīkums vai vienkārši neveiksmīga nejaušību virkne.
Mērķis nav akmenī kalta statuja, kurai obligāti jābūt redzamai katru sekundi.
Mērķis ir bāka.
Pat ja tu neredzi tās gaismu caur vētru, pati bāka joprojām stāv stingri uz sava pamata.
Kad plāni sabrūk, mēs bieži pieļaujam kļūdu, sajaucot procesu ar galamērķi:
Plāns ir tikai karte, ko mēs uzzīmējām istabas siltumā.
Realitāte ir apvidus, kurā uznāk lietus, ceļi tiek slēgti un upes pārplūst.
Ja uzdevums neizpildās tā, kā cerēts, tas neliecina par tava mērķis nerealitāti. Tas liecina tikai par to, ka konkrētā metode šoreiz nedarbojās.
Ko darīt, kad neredz tālāk par savu degungalu?
Filozofiski raugoties, miglai ir savs skaistums un pat lietderība. Tā piespiež mūs palēnināt gaitu. Kad tu neredzi horizontu, tev nekas cits neatliek, kā koncentrēties uz nākamo solīti.
1. Samazini fokusa lēcu: Ja tu nevari plānot nākamos piecus gadus, plāno nākamo stundu. Ja lielais uzdevums šķiet iesprostots strupceļā, izdari vienu mazu, mikroskopisku lietu.
2. Akceptē haosu: Plānu izgāšanās nav personīga neveiksme. Tā ir dzīves dinamika. Spēja pielāgoties un pārgrupēties ir vērtīgāka par aklu sekošanu nefunkcionējošam plānam.
3. Uzticies savam iekšējam kompasam: Kad ārējā pasaule piedāvā nulles redzamību, ir jāpaļaujas uz savām vērtībām. Kāpēc tu vispār šo ceļu uzsāki? Šī "kāpēc" apzināšanās ir kompass, kas rāda pareizo virzienu pat visbiezākajā tumsā.
Atgriešanās pie skaidrības
Nekāda migla nav mūžīga. Tā vienmēr izklīst – reizēm pēc stundas, reizēm pēc mēnešiem. Un, kad saule atkal apspīdēs tavu ceļu, tu bieži vien pamanīsi, ka mērķis joprojām ir turpat. Iespējams, tu būsi nonācis pie tā pa citu, daudz līkumaināku, bet viedāku taku.
Tāpēc brīžos, kad uzdevumi nepildās un viss šķiet neskaidrs, nepadodies panikai. Tu neesi pazaudējis sevi vai savus sapņus. Tu vienkārši ej cauri posmam, kurā jāmācās iet uz tausti. Turpini likt vienu kāju pie otras. Mērķis tevi gaida.
10.03.2026. Nakts pagāja mierīgi, visi labi izgulējāmies. Pēc brokastīm iztīrījām dzīvokli, lai nebūtu papildus izmaksas – 50 EUR par uzkopšanu. Pēc tam atsauksmēs mūs paslavēja par kārtību un tīrību. Mēs gan vienmēr atstājam naktsmītnes kārtīgas un cik iespējams tīras. Laukā … Turpiniet lasīt
The post Pireneji. Diena #4 jeb Karkasone un Minerve – viduslaiku Francija bez steigas. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.
2026. gada 22. maijā mūsu skolas zālē valdīja īpaši svinīga un pacilājoša atmosfēra. Šajā dienā mēs pulcējāmies, lai teiktu paldies mūsu skolas dzinējspēkam – teicamniekiem, labiniekiem, kā arī mācību olimpiāžu, konkursu un sporta sacensību laureātiem.
Pasākumu atklāja skolas direktors ar iedvesmojošu uzrunu, uzsverot, ka katra skolēna sasniegums ir pamatīga darba un neatlaidības rezultāts. Svinīgajā ceremonijā Pateicības rakstus un dāvanu kartes saņēma kupls pulks skolēnu:
Īpašs paldies izskanēja Skolēnu pašpārvaldei. Šī gada prezidentei Sofijai Jevsejevai, kura ne vien izcili organizēja pašpārvaldes darbu, bet arī uzrādīja augstus sasniegumus mācībās, un viceprezidentei Avrorai Žabotinskai par viņas neizsīkstošo radošumu un enerģiju.
Tāpat mēs godinājām mūsu “labiniekus” – skolēnus, kuri ik dienu mērķtiecīgi un stabili strādā, veidojot mūsu skolas zināšanu pamatu.
Pēc svinīgās daļas skolēnus gaidīja patīkams un gards pārsteigums – kopīga cienāšanās ar saldējumu, kas radīja brīvu un priecīgu gaisotni pirms pasākuma kulminācijas.
Lai dāvātu emocijas un iespaidus, kas paliek atmiņā uz mūžu, pasākuma noslēgumā uzstājās iluzionists Juris Gavrilovs. Šī aizraujošā meistara viesošanās kļuva iespējama, pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”. Burvju mākslinieka priekšnesums kopā ar saldo cienastu kļuva par skaistu punktu šim mācību gadam, atgādinot, ka zināšanas un prieks iet roku rokā.
Mēs lepojamies ar ikvienu mūsu skolēnu un novēlam tikpat veiksmīgu un radošu nākamo mācību gadu!
The post Godinām skolas lepnumu 2026 appeared first on Jaunogres pamatskola.
No šī rīta, 21. maija, Rīgā ir ieviestas būtiskas izmaiņas satiksmes organizācijā uz Vanšu tilta. Saistībā ar neatliekamiem tilta balstu un brauktuves stiprināšanas darbiem, satiksme virzienā uz pilsētas centru ir ierobežota līdz vienai joslai. Šīs izmaiņas jau šorīt radījušas ievērojamus sastrēgumus Pārdaugavā, īpaši Raņķa dambī un Valguma ielā, palielinot brauciena laiku par vidēji 35 minūtēm.
Remontdarbi tiek veikti, lai nodrošinātu tilta konstrukciju stabilitāti un drošību līdz pilna mēroga rekonstrukcijas sākumam. Pašlaik strādnieki veic balstu stiprināšanu, kas prasa smagās tehnikas izvietošanu uz brauktuves. Tā rezultātā autovadītājiem, kuri dodas no Kurzemes prospekta vai Jūrmalas gatves puses, jārēķinās ar sastrēgumu, kas sākas jau pie Uzvaras parka un stiepjas līdz pat tilta uzbrauktuvei.
Rīgas dome aicina autovadītājus pēc iespējas izvairīties no Vanšu tilta izmantošanas rīta un vakara sastrēgumu stundās. Kā galvenās alternatīvas tiek ieteikts Akmens tilts un Dienvidu tilts. Lai gan arī uz Akmens tilta satiksmes intensitāte ir pieaugusi, kopējais brauciena laiks pašlaik ir īsāks nekā stāvēšana rindā uz Vanšu tilta.
Tiem, kuriem darba grafiks ir elastīgs, ieteicams šķērsot Daugavu pirms plkst. 7.30 vai pēc plkst. 10.00. Tāpat pašvaldība aicina iedzīvotājus izvērtēt iespēju izmantot vilcienu (piemēram, no Torņakalna vai Zasulauka stacijas uz Centrālo staciju) vai velotransportu, kas pašlaik ir prognozējamākais pārvietošanās veids.
Uzņēmums “Rīgas satiksme” informē, ka sastrēgumu dēļ kavējas autobusi un trolejbusi, kas kursē pa Vanšu tiltu (piemēram, 3., 13., 30. autobuss un 5., 12., 25. trolejbuss). Pasažieriem ieteicams plānot braucienu vismaz par 30–40 minūtēm agrāk nekā ierasts. Gājēju un velosipēdistu kustība uz tilta pagaidām netiek ierobežota, taču iedzīvotāji tiek aicināti būt uzmanīgiem remonta zonas tuvumā.
Avots: Rigassatiksme
Krievijā, Krievija
Pasaulē, interesanti
Latvija, Latvijā
vara bungas: Ko mēs dzirdam? Visuvarenie anglosakšu reptiloīde masoni nespēja caursist Graubes-Kalniņa “viss čotka-draudu nav”aizsardzību! Sūnu ciema notūrība vnk apbrīnojama. Uz ko mēs cerējām pirms 14 gadiem pukstēdami VB blodziņā? Īstenībā tā bija atašeja priekšnieku tā laika politika – turēt LV katram gadījumam vaļā. Kad koncepts mainījās (tā ap 2018.gadu) fiksi un veiksmīgi iependeļoja mūs divos procentos, OMD, PK mīnās un citos common sense risinājumos. Problēma nav masonos, bet pašu bāleliņu fleksibilitātē, kas tagad tiek atbilstoši novērtēta.
Glens Grants, bijušais UK atašejs Latvijā un drošības jautājumu eksperts, pasniedzējs, runājot ar žurnālistu Rihardu Plūmi, atzīst, ka Latvijas valdības krišana bijusi pamatota: [..] “Valdība ir bijusi ļoti lēna, lai faktiski aktivizētos. Un nolaidīga, faktiski ne tikai kaut ko darot Latvijas sistēmas ietvaros, bet patiesībā nolaidīga, neņemot vērā padomus tad, kad daudzi cilvēki padomus piedāvāja, lai saprastu, kā attīstīt sistēmu, [..]
Latvijā ir daudzslāņu problēma. Tas būtībā ir nolaidības simptoms, būtībā jau vairāk nekā desmit gadus kopš kara sākuma Krimā,” kritiku pauž Glens Grants un piebilst par zemessardzes līmeni. “Ja mēs būtu nopietni, tad zemessardze pienācīgi trenētos. Bet tā nav. Mēs sagaidītu, ka viņi ierodas vismaz vienu vakaru nedēļā, vienu nedēļas nogali mēnesī. Mēs palielinātu zemessardzes treniņu dienu skaitu līdz 50 dienām gadā, varbūt pat 60. Bet mēs to neesam izdarījuši. Tāpēc mēs joprojām to neuztveram nopietni.”[..]
Sibila ir pensionējusies tiesneša palīdze, dzīvo viena, un vai ik dienu pavada vairākas stundas savos vēstuļu un tējas rituālos. Viņai ir vairāki pastāvīgi sarakstes draugi, ir arī epizodiskas sarakstes. Pensionētā juriste sarakstās gan ar labāko draudzeni, gan brāli, gan tuvējās koledžas dekāni, kāda bijušā kolēģa pusaugu dēlu, un pat ar pretējās mājas kaimiņu. Pa laikam viņa uzraksta arī kādam autoram, kura grāmatu tikko izlasījusi, un dažreiz viņa pat saņem atbildes. Kopumā Sibila ir visai ņipra kundzīte, lai arī veselības problēmas liek par sevi manīt aizvien vairāk. Un līdz ar tām galvenajai varonei arī prāts vairāk nesas uz pašrefleksiju un dienasgrāmatas formātu. Kā jau piedienas kārtīgam bestselleram, kas tiek arī ekranizēts, te ir mazliet mīlestības, daudz noslēpumu, sava daļa pārsteigumu un arī tādu momentu, kas šķiet iespējami vien uz Holivudas ekrāniem, bet reālā dzīvē nekad nenotiktu.
Vēstulēs, ko viņa saņem un nosūta, pamazām atklājas Sibilas dzīves stāsts, izvēles un notikumi, neizrunātais un paslēptais. Man gribētos teikt, ka lasītājs iepazīst tuvākās draudzības, Sibilas ģimeni un kaimiņus. Lappusi pa lappusei pamazām šķetinās gan Sibilas lielais noslēpums, kas padarījis viņu ārēji nepieejamu un aukstu, rezignēti atsvešinātu pret ģimeni, gan adresāts, kurš savas vēstules nekad nesaņems. Stāsts tiek būvēts tā, ka ar katru jaunu nodaļu, kļūst aizvien grūtāk nolikt grāmatu un mierīgi aiziet gulēt. Gribas lasīt vēl un vēl. Taču jāsaka, ka līdz galam iepazīt man neizdodas ne tikai sarakstes biedrus, bet arī pašu Sibilu. Tā varētu būt vienīgā vilšanās par šo grāmatu - gribējās dziļām, vairāk, detalizētāk. Es noteikti neiebilstu, ja grāmata būtu divtik biezāka.
Jauna cilvēka ikdienā (jā, man aizvien gribas sevi saukt par jaunu, ja!) reti atrodas tik daudz brīva laika, lai stundām sēdētu ar tējas tasi un vēstuļpapīru savā mīļākajā vietā pie loga. Taču īpašos gadījumos ar roku rakstīta vēstule vai pastkarte ir mana tradīcija ar tuvākajām draudzenēm. Arī digitālai sarakstei nav ne vainas, ja tā palīdz uzturēt kontaktu, dalīties ikdienā un nepazaudēt vienam otru steidzīgajā dzīves ritmā. Laikam jau svarīgākais ir neaizmirst ik pa laikam uzrakstīt, vienalga, vai uz vēstuļpapīra, pastkartes vai telefona ekrānā.
Kamēr vidējam regbijs, es pabraukājos. Ārpusteikas posms “Jāņa sētas” kartē:
55 km. Izmēģināju Rīgas apvedceļam parallēlus sīkākus ceļus. Apvedceļš nepatīk, jo bīstams smago dragāšanas dēļ. Tāpēc mierīgāki tā paša virziena ceļi var būt tīkamāki. Visvairāk malos pa Sunīšiem — interesants ciems Biķernieku ielas galā. Lai būtu vēl interesantāk, vairākās vietās iegriezos pirmoreiz mūžā: Biķernieku-Mārtiņrožu ielas savienojumā ar apvedceļu gar Sunīšu ezeru, mazajos celiņos starp Lubānas lielceļu un Upeslejām, Sauriešu skolā un Ērgļu dzelzceļa tiltā pār Dauguļupīti. Apraudzīju arī vietas, kur būts, tak priekš ilgāka laika. Piemēram, Mazās Juglas techniskais tiltiņš labā krastā tagad iziet nožogotā Zalkšu ciema īpašumā, no kuŗa grūti ārā tikt. Savukārt pie Acones stacijas tikt pāri dzelzceļam tagad grūtāk nekā priekš desmit gadiem. Dabūju mazliet lietus — bet tiešām mazliet, neizliju. Attēlam ielikšu dzelzceļa tiltu pār Dauguļupīti. Ja labi ieskatās, redzams, ka īstenībā divi tilti — katram sliežu ceļam savs:
vara bungas: Kamēr koalīcija formējas, bet armija transformējas, mūsu ļaudis aizpilda tukšumu ar vērā ņemamiem intelektuāliem plug and play produktiem. Jānim pienākas par šo darbu un viņš dabūs. Ņemiet un lietojiet, profesionāļi.
[..] Šis dokuments detalizē Latvijas valsts stratēģisko pretdronu un pretgaisa aizsardzības arhitektūru, t.i., daudzslāņu sistēmu, kas pasargā Latvijas teritoriju, civiliedzīvotājus, kritisko infrastruktūru un sabiedroto pārvietošanās koridorus no krievijas (un potenciāli baltkrievijas) dronu un raķešu uzbrukumiem. Dokuments NEAPSKATA NBS taktisko vienību pretdronu pašaizsardzību kaujas laukā (piem., FPV pretpasākumi mehanizēto vienību kolonnu līmenī, tranšeju anti-FPV tīkli, individuālā līmeņa EW iekārtas kareivim). Tā ir atsevišķa tēma. [..]
2. 7. MAIJA INCIDENTS: FAKTI, PIEŅĒMUMI UN MĀCĪBAS
2.1. Publiski apstiprinātie fakti
3. LATVIJAS ĢEOGRĀFIJA UN APDRAUDĒJUMA VEKTORI
3.1. Pieci apdraudējuma vektori
3.2. Apdraudējuma scenāriji spēju plānošanai
4. UKRAINAS MODEĻA ANALĪZE UN LATVIJAS ADAPTĀCIJA
5. SPĒJU ARHITEKTŪRA: PAMANĪT – IZLEMT – NEITRALIZĒT – AIZSARGĀT – ATJAUNOT
6.2. Datu fūzija un ML klasifikators
6.3. Apsardzes nozares un novērotāju integrācija
6.4. Ārpolitiskie centieni un starpvalstu līgumi
7. ELEKTRONISKĀ KARADARBĪBA UN SAKARU NOTURĪBA
8. TĀLA REDZAMĪBA UN AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA
8.1. Kanāls A — NATO AFSC/JISR, AWACS un kosmosa dati
8.2. Kanāls B — SIGINT/ELINT un pasīvie RF sensori
8.3. Kanāls C — LoRa/zemas jaudas datu pārraides tīkls
9.3. L3 stratēģiskās reakcijas opcijas
10. MOBILĀS UGUNSGRUPAS: LATVIJAS MODELIS
10.2. Paaugstinātas kaujas gatavības stāvoklis
11. ESOŠĀS UN PLĀNOTĀS LATVIJAS SPĒJAS
12. PĀRTVĒRĒJDRONI, VAMPIRE UN SPIRĀLVEIDA IEPIRKUMS
12.1. Spirālveida ieviešanas modelis
13. AVIĀCIJAS PRETDRONU SLĀNIS
13.1. Tarragon Aircraft kā R&D platforma
13.2. Black Hawk, L-39 un citi elementi
14. KRITISKĀS INFRASTRUKTŪRAS KLASIFIKĀCIJA UN PASĪVĀ AIZSARDZĪBA
15. CIVILĀ AIZSARDZĪBA, SEKAS UN ATJAUNOŠANĀS
16. DATU, PRIVĀTUMA UN KIBERDROŠĪBAS IETVARS
17. PERSONĀLS UN JURIDISKAIS IETVARS
18. BUDŽETS UN DZĪVES CIKLA IZMAKSAS
18.1. Trīs ieviešanas scenāriji
18.2. Dzīves cikla izmaksu obligātā sadalīšana
19.1. 1. fāze: 0–12 mēneši — neatliekamā pamatne
19.2. 2. fāze: 12–36 mēneši — valsts mēroga pamatne
19.3. 3. fāze: 36–60 mēneši — pilna arhitektūra
19.4. 4. fāze: 60+ mēneši — adaptācija
20. KPI — KĀ MĒRĪT, VAI SISTĒMA STRĀDĀ
PIELIKUMS A — MUG DROŠĪBAS UN LIETOŠANAS PRINCIPI
PIELIKUMS B — TARRAGON / VIEGLĀS AVIĀCIJAS R&D
PIELIKUMS C — DATU UN KIBERDROŠĪBAS MINIMĀLAIS KONTROLSARAKSTS
Aizvīķu „Pilskalna“ uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 7. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Aizvīķu „ Pilskalna” šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vidas pilskalnu apkartne. Mērogs 1 :50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Liekas, ka Diždāmes pilskalna ziemeļos ir zemes gabals norobežots gravām un grāvjiem, kurš tagad mežu aizaudzis. Par pilskalnu stāsta, ka tur zviedri izrakuši lielu naudas lādi. Šis Pilskalns atrodas Lieldāmes daļā, kas senrakstos minēta ka “Dāmis”, Lieldāmes daļā esošam pilskalnam pretī, upītes otrā krastā ir kāda cita vieta, saukta arī “pilskalns” . Tā atrodas Aizvīķu (Aizvida?) daļā, vienu kilometru ziemeļos muižai. Šis ir neparasts Kurzemē pilskalna veids, jo atrodas lēzenā uzkalnā, kuram visapkārt uzmests gredzena veidā apmēram l metru augsts uzbedums. Apkārt uzbedumam ir aizmilzis grāvis. Apaļā 32 m. caurm. plakumā no dienvidiem ved 3 ieejas. Kalnā gluži niecīgs mītņu slānis. Vispārējais iespaids tāds, ka šis pilskalns ir drīzāk kulta vieta, nekā apcietinājums, kas domāts patvērumam. Šeit senāk pa vecam paradumam svinēti Jāņu svētki un šī ieraša atmesta tikai vācu okupacijas laikā.
Skats uz Lieldāmes pilskalnu no Aizvīķu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Strādnieki no Lietavas puses stāstīja, ka kalnu senāk esot kāda citā vārdā nosaukuši, tomēr Bielensteins atzīmē, ka jau 1867. gadā šī vieta saukta par pilskalnu.
Aizvīķu “pilskalnam” dažus desmit soļus rietumos atrodas rokām uzmests uzkalniņš, kas apaudzis ozoliem. Tam virspuse 12 soļu un vērojams, ka tā ir kāda senlaiku kapene. Laukā ap šo uzkalniņu senāk uzartas rotas lietas un ieroči.
Pilskalns un apkārtne iedalīta kādam jaunzemniekam.
Oriģinālnosaukums: Slow Horses
Valsts: Lielbritānija
Žanrs: dramēdija
Lomās: Gary Oldman, Kristin Scott Thomas, Jack Lowden, Saskia Reeves, Christopher Chung
Gads: 2022.-2026.
Par seriālu–
Britu slepenajam dienestam MI5 ir tāda kā filiāle, kur nosūta tos aģentus, kuri īsti neder spiegu darbam vai ir ”nogrēkojušies”. Tā kā visi viņus uztver par otršķirīgiem aģentiem, tad īsta darba viņiem nav. To arī izmanto šīs ”filiāles” vadītājs Džeksons Lembs, kurš dienas pavada gulšņājot un dzerot viskiju. Lai arī Džeksons Lembs savus padotos nicinoši dēvē par nejēgām, tiklīdz parādās kāds notikums, kas ar kājām gaisā sagriež ne tikai dzīvi visā valstī, bet arī pakļauj dzīvības briesmām viņa padotos, viņš ir gatavs izdarīt visu, lai palīdzētu saviem aģentiem.
Pēc ne pārāk veiksmīgā ”Slepenā dienesta” noskatīšanās, manā redzeslokā nonāca britu seriāls ”Slow Horses” (atradu, ka daudzviet tas tika tulkots kā ”Lēnie zirgi”, kas, manuprāt, ir pilnīgi aplami un neko nepasakoši, tāpēc atļāvos vaļību un piešķīru savu versiju- ”Kleperi”, kas tīri labi parāda apkārtējo (un pašu kleperu) attieksmi pret savu līdzšinējo darba vietu. Vēl bija variants ”Kraķi”, bet sabijos, ka būs pārāk tālu no norakstīto aģentu tēmas).
Un jāsaka kā ir- šis seriāls ir absolūts šedevrs! Laikam pirmais seriāls, kuru es noskatījos vienā elpas vilcienā dažās dienās (visas piecas sezonas jeb 30 sērijas). Grandiozi bija viss, bet jo īpaši grandiozs bija Gērija Oldmena attēlotais Džeksons Lembs. Viņš spēja to standarta dzīves sisto detektīvu/policistu/aģentu, kurš palicis viens un pārcietis kādu satricinājumu, pārcelt pavisam citā dimensijā. Viņš bija tik pārliecinoši cinisks, nošņurcis, alkoholu mīlošs un bieži pirdošs, ka skatītājam nekas cits neatliek, kā viņu iemīlēt.
Piebildīšu, ka Džeksons Lembs nav galvenais tēls. Tas gods ir jaunajam aģentam Riveram Kartraitam, kurš savas karjeras sākumā salaida pamatīgā dēlī mācību trauksmi, kā dēļ tika nosūtīts uz kleperiem. Protams, te viņam sanāk daži labi gājieni, bet netrūkst arī salaišana dēlī, kā rezultātā būs ko dzirdēt no viņa priekšnieka (un ne tikai).
Es ar milzīgām gaidām gaidu izziņotās nākamās divas sezonas, jo ceru ieraudzīt gan ”Stasi” stāsta turpinājumu, gan arī Džeksona Lemba kaušanās prasmes. Līdz tam ir doma noskatīties visas piecas sezonas vēlreiz (tāda doma bija arī uzreiz pēc pēdējās sērijas noskatīšanās).
Ne tikai Oldmens, arī pārējie aktieri bija zelts. Un katra sezona bija zelts. Un tas melnais humors, paši spiegi, MI5 (nosacīti) galvenā persona (Kristīne Skota Tomasa), … te bija viss, kas vajadzīgs labai dramēdijai (tēma nopietna, bet izpildījumā netrūkst ironijas, melnā humora un absurda).
Ceru, ka aktieru ansamblis un seriāla veidotāji turpinās savu kopdarbi vēl ilgi un laimīgi, jo materiāla it kā nevajadzētu trūkt- seriāls ir veidots pēc Mika Herona speigu romānu sērijas ”Slough House” motīviem. Šobrīd ir ”izlietoti” deviņi romāni. Vēl ir seši un gan jau (ja labi klāsies) var paši piedomāt klāt kaut ko oriģinālu.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola (LMMDV) šogad atzīmē vēsturisku posmu pilsētas kultūras dzīvē, aicinot iedzīvotājus un viesus ielūkoties Keramikas nodaļas mantojumā. Galerijā “Romas dārzs”, kas atrodas Zivju ielā 3, līdz pat 10. jūlijam ir skatāma vērienīga izstāde “No sēklas”. Ekspozīcija apvieno 63 dažādu paaudžu mākslinieku darbus, kuru radošais ceļš savulaik aizsācies tieši Liepājas Mākslas skolā.
Izstādes nosaukums “No sēklas” nav izvēlēts nejauši. Tas simbolizē skolas lomu jauno talantu izaugsmē, kur pedagogi gadu desmitiem ir kopuši un attīstījuši audzēkņu radošo potenciālu. Šobrīd šie “asni” ir kļuvuši par profesionālām personībām, kuru darbi atpazīstami ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Ekspozīcija atklāj keramikas daudzveidību – no klasiskām, akadēmiskām formām līdz drosmīgiem laikmetīgiem eksperimentiem un unikāliem materiāla meklējumiem.
Skola šajā izstādē tiek pielīdzināta dārzam, kurā katrs pedagogs un audzēknis ir devis savu artavu kopējā ainavā. Izstāde ir veltīta Liepājas Mākslas skolas simtgadei, un tā kalpo kā tilts starp vēsturi un mūsdienām. Apmeklētājiem ir iespēja klātienē redzēt, kā gadu gaitā mainījušās tehnikas un mākslinieciskā valoda, vienlaikus saglabājot Keramikas nodaļai raksturīgo profesionālo precizitāti un cieņu pret materiālu.
Zīmīgi, ka izstāde ir arī cieņas apliecinājums tiem pedagogiem, kuri vairs nav mūsu vidū, bet kuru ieguldījums joprojām veido skolas identitāti. Ekspozīcijā ar pateicību tiek pieminēti tādi meistari kā Rasa Bruzīte, Miķelis Pankoks, Zigfrīds Jurševskis, Eduards Geners, Georgs Svikulis, Edīte Zvagule, Sarmīte Zutere, Māra Linkaite, Žanis Rubežs, Zigrīda Lielgalve un Ingrīda Ģelze-Ozoliņa.
Viens no būtiskākajiem izstādes aspektiem ir tradīciju nepārtrauktība. Vairāki Keramikas nodaļas absolventi pēc augstākās izglītības iegūšanas ir atgriezušies Liepājā jau kā pedagogi. Šī pēctecība nodrošina, ka Liepājas keramikas skolas “rokraksts” neizzūd, bet gan transformējas un pielāgojas mūsdienu mākslas tendencēm.
Izstādē ar saviem darbiem piedalās plašs mākslinieku loks: Andrejs Ķiģelis, Inta Lindemane, Daiga Aže, Biruta Spiciņa, Daina Kopštāle, Māra Kuplā, Dace Grīnberga, Anna Mētra, Leons Visockis, Herberts Erbs, Pauls Spridzāns, Zigrīda Tauriņa, Alise Volanska, Andra Pelna, Guna Petrevica, Baiba Pīra-Rezovska, Ilze Eniņa, Rudīte Jēkabsone, Žanete Siliņa, Inese Līne, Inese Ezertēva, Zane Eltermane, Iveta Aigare, Dace Virsniece, Guna Rubeža, Anda Lieģe, Līva Ozoliņa, Zīle Ozoliņa-Šneidere, Vineta Trumpeniece, Inta Medniece, Antra Mazika, Eva Keiša, Māris Iltners, Leo Lepe, Kristīne Cukura, Linda Sulutaura, Danuta Pocīte–Sīle, Lolita Onckule-Bērziņa, Kristīne Vizbule, Linda Eglīte, Arta Baltā, Māris Grosbahs, Līga Ķempe, Inga Frišfelde, Sanita Ābelīte, Ramona Rūta, Kate Māliņa, Kate Sormule, Rūdolfs Ate, Sofija Bumbule un Inese Markovska.
Māksliniece Arta Baltā uzsver, ka skola vienmēr ir bijusi kas vairāk par mācību iestādi – tā ir telpa, kurā kļūdīties, meklēt un atrast savu unikālo sajūtu materiālā. Šī brīvības un meklējumu gars ir jūtams ikvienā eksponētajā darbā.
Izstāde “No sēklas” ir tikai viena no daudzajām norisēm LMMDV jubilejas gada programmā. 2026. gads skolas vēsturē ir unikāls ar trīs nozīmīgiem atskaites punktiem: tiek atzīmēta Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skolas 104 gadu jubileja, Liepājas Mākslas skolas 100 gadu jubileja un apvienotās Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas desmitā gadadiena.
Šis svētku gads ir veltīts tam, lai godinātu Liepājas mūzikas un mākslas izglītības tradīcijas, popularizētu pedagogu un absolventu sasniegumus, kā arī apliecinātu radošo nozaru dzīvotspēju reģionā. Interesenti tiek gaidīti galerijā “Romas dārzs”, lai klātienē novērtētu keramikas mākslas spēku un tās attīstību gadsimta garumā.
Viedtālruņu ražošanas pašizmaksa pēdējā laikā ir pieaugusi par aptuveni 30 eiro uz vienu ierīci, un galvenais vaininieks nav vis inflācija, bet gan mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība. Šis šķietami nemateriālais tehnoloģiju lēciens ir radījis reālu spiedienu uz fizisko komponentu tirgu, kā rezultātā patērētāji vairs neredz tik dāsnas atlaides un akcijas kā iepriekš. Ražotāji cenšas izvairīties no krasa cenu kāpuma, taču to dara uz mārketinga budžetu un atlaižu rēķina.
Mākslīgā intelekta serveriem ir nepieciešams milzīgs operatīvās atmiņas (RAM) apjoms. Šīs tehnoloģijas burtiski “nosūc” lielāko daļu saražoto mikroshēmu, atstājot viedtālruņu ražotājus deficīta situācijā. Kad pieprasījums pēc komponentēm serveru segmentā pieaug, to cena tirgū īsā laikā var palielināties vairākas reizes.
Saskaņā ar “Deloitte” prognozēm, tālruņu skaits ar integrētām ģeneratīvā MI funkcijām turpinās strauji augt. Tas nozīmē, ka pat vidējās klases ierīcēm nākotnē būs nepieciešama jaudīgāka atmiņa un procesori, lai nodrošinātu MI rīku darbību. Līdz ar to spiediens uz komponentu tirgu nemazināsies, un ražošanas izmaksas saglabāsies augstas.
Papildus mikroshēmu badam, elektronikas cenas ietekmē arī situācija izejvielu tirgū. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ziņo, ka pieprasījums pēc tādiem materiāliem kā varš un retie metāli 2025. gadā sasniegs jaunus rekordus. Šo pieprasījumu veicina ne tikai viedtālruņi, bet arī elektroauto ražošana un atjaunojamās enerģijas infrastruktūra.
Metālu sadārdzinājums tieši ietekmē galaprodukta cenu. Ja agrāk ražotāji varēja atļauties agresīvas atlaižu kampaņas, lai piesaistītu jaunus klientus, tagad peļņas marža ir tik maza, ka lielas atlaides kļūst ekonomiski nepamatotas. Pircējiem tas nozīmē jaunu realitāti: ierīces cena veikalā var palikt nemainīga, taču izdevīgu piedāvājumu medības kļūst arvien sarežģītākas.
Eksperti norāda, ka mainīgajā tirgū patērētājiem ir jāmaina savi paradumi. Tā vietā, lai gaidītu nākamo lielo izpārdošanu, kas var arī nenotikt, arvien populārāki kļūst divi risinājumi: profesionāli atjaunotas (refurbished) ierīces un veco iekārtu nodošana (trade-in).
Profesionāli atjaunoti tālruņi vairs nav tikai nišas produkts. Dati rāda, ka 2025. gadā šādas ierīces jau veidoja 3% no kopējā pārdoto tālruņu apjoma, un šī tendence turpina augt. Galvenie argumenti par labu šādai izvēlei:
* Cena: Atjaunots iepriekšējo gadu flagmanis maksā ievērojami mazāk nekā jauns vidējās klases modelis.
* Garantija: Profesionāli atjaunotām ierīcēm parasti tiek nodrošināta tāda pati 2 gadu garantija kā jaunām precēm.
* Kvalitāte: Pirms nonākšanas tirdzniecībā ierīces tiek testētas un, ja nepieciešams, tām tiek nomainītas nolietotās detaļas, piemēram, akumulators.
Otrs efektīvākais veids, kā samazināt jaunas ierīces cenu, ir izmantot maiņas programmas. Nododot savu veco, vairs nevajadzīgo tālruni, tā vērtība tiek uzreiz atskaitīta no jaunā pirkuma summas. Tas ir veids, kā pircējs pats sev “izveido” atlaidi, kas nav atkarīga no mazumtirgotāja labvēlības.
Turklāt šim procesam ir būtiska ekoloģiskā nozīme. Vecajās ierīcēs esošie retie metāli tiek pārstrādāti un izmantoti atkārtoti, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc jaunu dabas resursu ieguves. Ilgtermiņā tas palīdz stabilizēt izejvielu cenas un, iespējams, bremzēt turpmāku elektronikas sadārdzināšanos. Patērētājiem, kuri uz savu viedtālruni skatās kā uz ilgtermiņa investīciju, nevis impulsa pirkumu, šī pieeja kļūst par vienīgo loģisko ceļu tehnoloģiju laikmetā.
Avots: ELTA
Ja tuvākajā laikā plānojat doties uz kaimiņvalsts galvaspilsētu vai izmantot tās gaisa ostu tālākiem lidojumiem, ir vērts ņemt vērā kādu svarīgu informāciju. Otrdien, 19. maijā, no pulksten 07:00 līdz 12:00 Viļņas lidostā norisināsies vērienīgas pilna mēroga civilās aizsardzības mācības. Lai gan šādi pasākumi var šķist satraucoši, lidostas administrācija uzsver, ka iemesla bažām nav – lidosta strādās ierastajā režīmā.
Šīs mācības ir plānots pasākums, kura mērķis ir pārbaudīt lidostas dienestu gatavību reaģēt ārkārtas situācijās. Latvijas ceļotājiem, kuri bieži izmanto Viļņas lidostu kā alternatīvu Rīgas gaisa ostai, šī informācija ir būtiska, lai izvairītos no lieka satraukuma, ieraugot operatīvo dienestu aktivitāti lidlauka teritorijā.
Mācību laikā Viļņas lidostas teritorijā tiks imitēts aviācijas incidents ar gaisa kuģi. Scenārija izspēlei tiks izmantota aviokompānijas „GetJet Airlines” lidmašīna, kas atradīsies speciāli norīkotā stāvvietā lidostas perona dienvidu daļā. Šī zona ir redzama no vairākiem lidostas termināļa punktiem, tāpēc pasažieriem un lidostas viesiem jārēķinās ar vairākiem vizuāliem un akustiskiem efektiem:
Svarīgākais vēstījums visiem ceļotājiem: lidostas darbs mācību laikā netiks pārtraukts. Visi lidojumi saskaņā ar sarakstu notiks kā plānots, un nekāda tieša ietekme uz pasažieru reģistrāciju vai drošības kontroli netiek prognozēta. Tomēr, ņemot vērā operatīvā transporta kustību lidostas apkārtnē, ceļotājiem, kuri uz lidostu dodas ar personīgo auto vai autobusu, ieteicams ierasties savlaicīgi, lai izvairītos no iespējamiem nelieliem sastrēgumiem piebraucamajos ceļos.
Lietuvas lidostu (LTOU) pārstāvji norāda, ka šāda mēroga mācības notiek periodiski un ir obligāta starptautisko aviācijas drošības standartu sastāvdaļa. Tās ir kritiski svarīgas, lai novērtētu dienestu, procesu un personāla mijiedarbību ekstremālos apstākļos. Aviācija ir viena no stingrāk regulētajām nozarēm pasaulē, un šādas simulācijas ļauj identificēt vājās vietas drošības protokolos pirms rodas reāla krīzes situācija.
Šāda veida „pilna mēroga” (full-scale) mācības atšķiras no teorētiskajām nodarbībām ar to, ka tajās tiek iesaistīti reāli resursi un tehnika. Tas palīdz operatīvajiem dienestiem labāk iepazīt lidostas specifisko infrastruktūru un koordinēt rīcību ar lidostas iekšējiem drošības dienestiem. Līdzīgas mācības regulāri tiek rīkotas arī starptautiskajā lidostā „Rīga”, kas apliecina vienotu Baltijas reģiona pieeju aviācijas drošības standartu uzturēšanā un gatavībā reaģēt uz jebkura veida apdraudējumiem.
Ja jūsu lidojums no Viļņas ir ieplānots tieši otrdienas rītā, saglabājiet mieru un sekojiet lidostas personāla norādēm. Atcerieties, ka redzamie dūmi vai operatīvie dienesti ar ieslēgtām bākugunīm ir daļa no kontrolēta scenārija.
Šāda veida atklātība no lidostas puses, iepriekš informējot sabiedrību, ir vērsta uz to, lai novērstu viltus ziņu izplatīšanos sociālajos tīklos. Bieži vien nejauši aculiecinieki, redzot dūmus lidostā, mēdz publicēt satraucošus ierakstus, kas neatbilst patiesībai un var radīt nepamatotu paniku.
Praktiski soļi ceļotājiem:
1. Pārbaudiet lidojuma statusu: Lai gan izmaiņas netiek plānotas, vienmēr ir lietderīgi pārliecināties par sava reisa statusu lidostas mājaslapā vai aviokompānijas lietotnē.
2. Plānojiet laiku: Ierodieties lidostā vismaz 2 stundas pirms lidojuma, lai operatīvo dienestu kustība lidostas apkārtnē neradītu lieku stresu.
3. Informējiet līdzcilvēkus: Ja ceļojat kopā ar bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, paskaidrojiet viņiem, ka notiekošais ir tikai mācības.
Ja 19. maija rītā pamanāt satraucošus attēlus no Viļņas lidostas sociālajos tīklos, varat būt droši – tā ir tikai plānota simulācija, kas vērsta uz pasažieru drošības uzlabošanu nākotnē.
Avots: BNS
