nekur.lv

Es neskatos vairs šīs sporta pārraides. Ne kamaniņu sportu, ne biatlonu. Ne tāpēc, ka man nepatiktu, kā cilvēks ar pārcilvēcīgu mieru šauj mērķī pēc tam, kad ir noslēpojis pusmežu, vai kā kāds ar galvu pa priekšu traucas lejup pa ledus reni. Tie sporta veidi ir pietiekami ekstrēmi paši par sevi — tiem nevajag klāt ideoloģisku slalomu.

Bet, kad biatlona trasē līdz ar sportistiem skrien arī komentētāja politiskā elpa, bet kamaniņu brauciens tiek papildināts ar kārtējo nicīgo repliku par “kādu valsti”, man pazūd vēlme klausīties. Sports kļūst par fonu cilvēknaidam, kas tiek pasniegts kā pašsaprotams patriotisms.

Un tad es izvēlos vienkāršu pieeju: elementāra higiēna — informācijas higiēna. Ja telpa smird pēc propagandas, tu atver logu. Ja logs arī smird, tu izej ārā. Un es neskatos olimpisko komentētāju cilvēknaidu pret kādu valsti un cilvēkiem sportistiem. 

Par spīti vienkāršajiem apstākļiem, esam gulējušas diezgan labi. Ieturam vieglas brokastis, samīļojam kaķus un mājas saimnieku, pateicamies par neparasto pieredzi un dodamies atpakaļ uz Essaouiras pilsētu. Vienai naktij šāda palikšana bija interesanta pieredze, bet tagad alkstam nomazgāties un gulēt katra savā gultā. Līdz autoceļam, pa kuru kursē autobuss, ir minūšu divdesmit gājiens. Tas it kā...

The post Maroka: kaķi tirgo visu appeared first on Mugursoma.lv.

Laika prognoze beidzot tāda, kas mudina teikt:

izdzīvosim šonakt, kazi, aizdzīvosim līdz bērzu sulām.

Izejam no mājas un konstatējam, ka nedaudz smidzina. Līdz autoostai nonākam nedaudz mitrām drēbēm un matiem, bet nekas traks. Līdz busam vēl ir pusstunda, padzeram kafiju stacijas ieskrietuvē un tad jau ir laiks doties ceļā. Man blakus sēž kundze gados un pēc neilga brīža sākam tērzēt. Tas gan nav vienkārši, jo angliski viņa zina dažus...

The post Maroka: piektdienā jāēd kuskuss appeared first on Mugursoma.lv.

No visiem formātiem, kā apēst maizīti ar gaļu un dažiem dārzeņiem, bureris man kaut kā ir nostājies absolūta uzvarētāja pozīcijā. Bet, kā jau ar uzvarētājiem – būt pirmajam nav gana labi, vienmēr ir jāpārspēj pašam sevi un jākāpj augstāk.

Tā McDonalds burgerus pārsita Deli Snack (kuru atrašana Rīgā man bija prieks un laime tikpat ļoti, kā vilšanās, viņiem no Rīgas pazūdot). Deli Snack kādu laiku noturējās pret visādiem lepnajiem burgeriem, jo, pārsteidzoši, bet tāpēc vien, ka burgerim nodubulto cenu zīmi un izsniedz tev melnus cimdiņus, viš netop labāk. Tad to pārsita (nu, aptuveni… Reizēm) Tinch gatavotie burgeri tusiņos.

Un tad Tinch paziņoja, ka viņu besī burgeri un vispār viss ir figņa, un viņš labāk taisa Spānijas tortes un 6h vārītus makaronus ar kečupu, un es spēru soli un sāku taisīt pats savus burgerus.

Ne vienmēr viss sanāca skaisti – reizēm es pārdozēju ar arhitektūru un centos salikt par daudz visa. Reizēm ar izpildi, kaut kas piedega vai nedadega. Reizēm sanāca ļoti jauki – ola un halapeņo, teiksim, ir nesajājama kombinācija, un lasis ar medu ir teju, teju vai izcils – vēl tikai kaut kādu kraukšķa elementu jāpiedomā.

Bet nejaušības ir amatieru pazīme.

Tāpēc es nopirku grāmatu –

Burger nostrum in mensa
Benedictum sit forma tua grata
Sit gustus tuus ad linguam meam venire, deinde in ventrem meum,
Da mihi hodie saccharida et proteinum
Et noli ventrem meum augere sicut cerevisia facit, sed da mihi vires laborandi.
Satis spatii sit uni amplius in ventre meo,
Et amicus quoque unum amplius habeat,
Nam tu es cibus aequilibratus omnibus.
Amen.

Ai, to es tā uzcepu. Vairāk tomēr rakstnieks, nekā pavārs.

Bet labi. Šajā nogalē es veidu pirmo testu – lauku darbu nogale ar draugiem, kā reizi laiks notestēt – jo sastāvdaļu skaits ir dots visur priekš 10 – 12 burgeriem.

Ceturtdien maizītes.

Nedaudz nesanāca – minu, ka raugu pārkarsēju, sildot ar pienu kopā, tāpēc sanāca a)ēdamas; b)blīvas; c)ļoti, ļoti mazas bulciņas. Bet tas ir ceturtdien – tātad piektdien eju uz veikalu un nopērku gatavās bulkas, un viss labi. Pieredze vienalga interesanta un es domāju, ka vienu reizi arī sanāks.

Tad gaļa. Tur tā instrukcija sarežģīta – sagriez strēmelēs, tad atdzesē, tad ieliec tajā pašā virtuves kombainā un pamasē, un tad tikai mal… Un tā arī es izdarīju.

Un piektdienas vakarā aiziet – liekam kopā.

Un, ka man iesper spalvains krokodīls, sanāca!

Visklasiskākais iespējamais čīzītis – 12 reizes sanāca. Mērci procesā nomainījām no “Mayo.” uz Tinch ieteikto, tur sajauc visu iespējamo – majonēzi, kečupu, BBQ mērci, Heinz sinepes un vēl Vusteras mērci un bams, gatavs.

Pats galvenais – ka 12 reizes nav nejaušība.

Ja arī ne gluži “Lord of the Burger”, tad kkāds “Senior Team Manager of Cheeseburger” es toč nu jau esmu.

Šodien ir svētdiena, kad Essaouirā notiek krāmu tirgus, dodamies tam uzmest aci. Kad nonākam norises vietā, pārliekam somas uz vēderiem – te netrūkst ne pircēju, ne pārdevēju. Tā kā katru interesē atšķirīgas lietas, sarunājam satikties pēc nepilnas stundas un izklīstam pa ieliņām. Paejos gabaliņu pa galveno tirgus ielu, tad nogriežos graustu rajonā un klīstu pa...

The post Maroka: krāmi, grausti un hamams appeared first on Mugursoma.lv.

Un tad saprotu sportisti, skolotāji, policisti, mediķi - visi ir vulkānizēti.

Vakar beidzot saēdāmies zaļumus līdz ausīm, jo Velga un Agnese sadzejoja lielu un gardu bļodu ar salātiem. Klāt vēl nāca ar ceptu sīpolu bagātinātas cūku pupas un rikotas siers, īsāk sakot bija brangas vakariņas. Arī brokastis nav knapas, bet tāpat katrai tiek pārtikas sainītis līdzņemšanai. Bez aizķeršanās tiekam līdz CTM stacijai, ar mazu nokavēšanos autobuss...

The post Maroka: lielā tadžina, okeāns un tēja vietējās mājās appeared first on Mugursoma.lv.

Kaut kā neliek man mieru tā visa AI padarīšana. Nekur no tās nedēties, bet nav vēl īsti skaidrs, kurp tas viss ved. Skaidrs, ka daudzi, kuri nejēdz izstrādāt, ir tikuši pie iespējas radīt produktu. Bet dīvaini būtu to saukt par pasaules galu, jo cilvēks ir pielāgoties spējīgs jebkam.

Kad parādījās COBOL un FORTRAN, visi īstie asembleristi teica, ka nu viss — mēs esam vienīgie, kas jēdz programmēt. Parādījās Pascal, tieši to pašu teica tie paši COBOL un FORTRAN izstrādātāji. Kad parādījās Java ar savu garbage collection, patiesie C un C++ rakstītāji teica: «Ko vēl ne?! Kurš lohs pats atmiņu nepārvalda? Tie jaunie takš nejēgas!»

Kubernetes, kurš nogalināja īsto adminu. ORM nogalināja SQL prasmes. Stack Overflow nogalināja nepieciešamību pašam rakt.

Kalkulatori likvidēja cilvēku spēju nodarboties ar aritmētiku galvā. Pareizrakstības pārbaudes rīki nogalināja rakstniekus.

Tādi brīži ir bijuši viens pēc otra.

1. Uzrodas jauna abstrakcija.
2. Vecie eksperti paziņo, ka tas viss ir domāts tiem, kas nejēdz īsto drēbi.
3. Abstrakcijas rezultātā būtiski pieaug to skaits, kas var kaut ko uzbūvēt.
4. Vidējā rezultāta kvalitāte dramatiski krītās.
5. Labākā rezultāta kvalitāte aug, jo talantam vairs nav jārok bedre ar lāpstu.
6. Vecie eksperti atrod savas nišas, kurās palikt vai arī adaptējas.
7. Pasaule gaida nākamo abstrakciju.

Asembleris nekur nepazuda, COBOL arī, C/C++ turpina rakstīt un veiktspējas optimizācija ir daudz kur kritiska. Nišas ir īstas, tās ir svarīgas, bet daudz mazākas nekā gribētos. Tici man, vecais sisadmins no deviņdesmitajiem arī vēl ir dzīvs un dara to, ko prot vislabāk.

Ar visiem tiem LLMiem mēs esam kaut kur divniekā vai trijniekā. Četrinieks arī jau notiek. Manuprāt, tas vēl ir tikai sākums.

Esmu no tiem, kas meklē to, kas piektajā punktā. Patlaban mana tēze ir tā, ka rīki nenogalina saprašanu. Rīki nogalina roku darbu. Nepieciešamība saprast nekur nepazūd. Un tā ir vērtība, bez kuras nekas nenotiks. Tā paliks. Tas, ka ir masu histērija, automātiski nepadara saprašanas trūkumu par iespējamu. Bet tā tēze ir tikai patlaban. Rīt būs jauna.

Interesanti. Pirms gada, kad vēl nekādi izstrādes aģenti nebija pat padomā, jau par šo rakstīju. Biju nedaudz optimistiskāks, bet būtisku konfliktu nav.

Pamostamies pirms saullēkta bez modinātāja un esam vienisprātis, ka šonakt  gulējām vislabāk – kokvilnas gultasveļa, siltas segas, nekas nesmird… Nekur tālu nav jāiet saullēkta lūkoties. Uzrāpjamies uz vienu stāvu augstāk esošās jumta terases un gaidām parādāmies pirmos saules starus. Sākumā iesārtojas viena debess mala, tad sniegotie kalni un visbeidzot no pamales iznirst arī pati saule....

The post Maroka: cūku pupas un rūgušpiens Kasablankā appeared first on Mugursoma.lv.

Sen sāku veidot projektus ar Next.js, sākumā viss šķita vienkārši — maršrutēšana strādā, SSR/ISR darbojas, komponentes kārtīgi strukturētas. Balts fons, tumšs teksts, klasiskais “enterprise” izskats. It kā viss pareizi. Bet kaut kas pietrūka.

Vienā brīdī, testējot aplikāciju vēlu vakarā, ekrāns šķita pārāk spilgts. Acis ātri nogura. Tajā brīdī kļuva skaidrs — ja mēs paši jūtam diskomfortu, lietotāji to jutīs vēl vairāk. Un tieši tur sākās doma par diena/nakts režīmu.

Sākumā tas likās kā kosmētisks uzlabojums. “Mazs slēdzītis headerī.” Bet, tiklīdz sākām to ieviest, atklājās, ka tas nav tikai dizaina jautājums — tas ir arhitektūras jautājums.

Lai tumšais režīms strādātu pareizi, nācās pārskatīt visu krāsu sistēmu. Vairs nevarēja komponentē ierakstīt #ffffff vai #000000. Parādījās CSS mainīgie, centralizēta tēmu konfigurācija, loģiska dizaina sistēma. Krāsas kļuva par semantiskiem tokeniem — --color-background, --color-surface, --color-text-primary. Kods kļuva tīrāks. Strukturētāks. Domāšana — disciplinētāka.

Tad nāca nākamais izaicinājums — SSR. Ja lietotājs izvēlas tumšo režīmu, bet serveris sākotnēji atgriež gaišo, rodas nepatīkams “flicker” efekts. Balts ekrāns uz mirkli, tad tumšs. Šis brīdis lika iedziļināties Next.js renderēšanas ciklā. Sākotnējā tēmas noteikšana tika pārcelta uz dokumenta līmeni, lai režīms būtu zināms jau pirms React hidratācijas. Rezultātā aplikācija kļuva tehniski nobriedušāka.

Un tad parādījās vēl viens interesants ieguvums — zīmola uztvere. Mūsdienu digitālajā vidē lietotāji jau ir pieraduši, ka platformas piedāvā režīmu izvēli. To dara GitHub, to dara Notion. Ja produkts šādu iespēju nepiedāvā, tas šķiet mazliet nepabeigts. Savukārt, ja piedāvā — tas signalizē rūpību un uzmanību detaļām.

Interesanti, ka līdz ar tumšā režīma ieviešanu uzlabojās arī pieejamība. Kontrasti tika pārskatīti, tipogrāfija precizēta, interaktīvie elementi kļuva skaidrāki. Tas nebija tikai “krāsu inversija” — tā bija pilna dizaina validācija.

Un, protams, mobilās ierīces. OLED ekrānos tumšais režīms patērē mazāk enerģijas. Tas nozīmē ilgāku baterijas darbību lietotājiem, kuri aplikācijā pavada stundas. Neliels tehnisks lēmums, bet ar reālu praktisku ietekmi.

Beigās diena/nakts režīms kļuva par vairāk nekā tikai UI elementu. Tas kļuva par kvalitātes indikatoru. Par pierādījumu, ka projekts nav uztaisīts “lai tikai strādā”, bet ir veidots ar domāšanu par lietotāju, arhitektūru un ilgtermiņa mērogojamību.

Tāpēc šodien, sākot jaunu projektu ar Next.js, diena/nakts režīms vairs nav papildfunkcija. Tas ir daļa no pamata dizaina un tehniskās domāšanas. Un jā — tas ir stilīgi.

Dzelzceļa transports ir transporta veids, kurā izmanto riteņu transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm, kuras parasti sastāv no divām paralēlām tērauda sliedēm. Dzelzceļa transports ir viens no diviem galvenajiem sauszemes transporta veidiem pēc autotransporta. Dzelzceļš ir viens no energoefektīvākajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem. Lai gan dzelzceļa nozare pārvadā 8 % no pasaules pasažieru un 7 % no globālā kravu transporta, tā veido tikai 2 % no kopējā transporta enerģijas pieprasījuma. Turklāt sliedes izkliedē vilciena svaru, kas nozīmē, ka tas var pārvadāt lielāku svaru nekā ar kravas automašīnām pa ceļiem.

Kravas vilciens Aļaskā ASV. Avots: https://en.wikipedia.org/

Par dzelzceļa dzimšanas dienu var uzskatīt 16. gadsimtu, kad ir dokumentēti pierādījumi transporta pārvietošanai pa koka sliedēm. Koka sliedes pa kurām zirgi vilka koka vagonetes sāka parādīties 16. gadsimta vidū, lai atvieglotu rūdas mucu pārvadāšanu raktuvēs. Tas drīz vien kļuva populāras visā Eiropā.

16. gadsimta raktuvju rati, kas bija agrīns bezdzinēja dzelzceļa transporta piemērs. Avots: https://en.wikipedia.org

Dzelzceļi mūsdienu izpratnē ieguva popularitāti pēc tvaika dzinēja izgudrošanas Lielbritānijā, kas 18. un 19. gadsimtā kļuva par nozīmīgu enerģijas avotu. Tvaika dzinēji ļāva būvēt dzelzceļus lielos attālumos, kas savukārt kļuva par būtisku rūpnieciskās revolūcijas sastāvdaļu. Dzelzceļi samazināja pārvadāšanas izmaksas un preču zudumus salīdzinājumā ar ūdens transportu, kur kuģi bieži nogrima.

Termins “dzelzceļš” tiek lietots, lai apzīmētu dzelzceļa sistēmu pasažieru un kravu pārvadāšanai kopumā.

Dzelzceļa sistēma attiecas uz zemes joslu vai mākslīgām būvēm (uzbērumi, dambji, tilti, tuneļi, estakādes), kas aprīkota ar sliedēm un ko izmanto dzelzceļa transportlīdzekļu kustībai. Dzelzceļš var sastāvēt no viena sliežu ceļa vai vairākiem sliežu ceļiem. Dzelzceļus var darbināt ar tvaiku, dīzeļdegvielu, elektrību, turbīnu vai vilces kombināciju. Dzelzceļi parasti ir aprīkoti ar signalizācijas sistēmu, un elektriskajiem dzelzceļiem ir arī kontaktstrāvas sistēma. Izšķir sabiedriskos dzelzceļus, rūpnieciskos dzelzceļus un pilsētu dzelzceļus — metro un tramvajus. 

NeoGeo.lv piedāvā saviem lasītājiem iepazīties ar noderīgu vietni, kur ir iespējams uzzināt informāciju par visas pasaules dzelzceļiem. Tā ir pasaules Dzelzceļu karte – https://www.openrailwaymap.org/

OpenRailwayMap ir detalizēta tiešsaistes karte par pasaules dzelzceļa infrastruktūru, kas veidota, izmantojot OpenStreetMap datus. Šis projekts tika dibināts 2011. gadā, lai izveidotu pasaules mēroga, atvērtu, atjauninātu un detalizētu dzelzceļa tīkla karti, kuras pamatā ir OpenStreetMap. Tā publiski ir pieejama kopš 2013. gada. Kopš tā laika karte ir pastāvīgi uzlabota un atjaunota. 

OpenRailwayMap ietver visus uz sliedēm esošus transporta līdzekļus, piemēram, dzelzceļus, metro, tramvajus, miniatūrus dzelzceļus un funikulerus. 

OpenRailwayMap var par visu pasauli aplūkot:
1) Dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļus, pievadceļus, stacijas, pārmijas u.c.).
2) Maksimālo ātrumu posmus.
3) Signalizācijas un vilcienu aizsardzības objektus.
4) Elektrificētos ceļu posmus.
5) Sliežu platumu posmus.

Noslēgumā jāatgādina, ka dzelzceļš ir viens no drošākajiem transporta veidiem.

Avots: https://en.wikipedia.org

Saskaņā ar Eurostat un Eiropas Dzelzceļa aģentūras datiem, pasažieru nāves risks Eiropas dzelzceļos ir 29 reizes mazāks salīdzinājumā ar automašīnu izmantošanu.

Kasablankas apskati sākam ar šejienes slavenāko objektu – Hasana II mošejas apmeklējumu. Ja tic Wikipēdijai, tā ir otrā lielākā joprojām pastāvošā mošeja Āfrikā un 14. lielākā pasaulē. Mošejas mājas lapā minēti sekojoši galvenie fakti. Mēs iesākumā aši aplūkojam mošejas muzeju, pēc tam dodamies uz vareno celtni. Ieejot tajā, tiek izsniegts maisiņš, kurā jāieliek apavi, pārvietošanās...

The post Maroka: Kasablankas ainiņas appeared first on Mugursoma.lv.

vara bungas: Atklātā tekstā…

Izcēlumi VB

ISR=intelligence, surveillance, reconnaissance

[..] Key Findings 

• Within NATO there is a substantial ISR capability across all domains, but this is overwhelmingly US in origin.
• Northern European and Baltic states lack the overall capabilities independently to provide ISR coverage, with instead US capabilities providing a backstop.
• The growing demand for US ISR in the Indo-Pacific and the ever-present risk of renewed needs in the Middle East will stress even Washington’s considerable capacity.
• Northern European and Baltic states could do more, either nationally or in concert, to bolster regional ISR. [..]

avots

[..] Such is the availability, size and cost of a small
or mini UAV that a single ISR specialist with their
own system can now be deployed in every combat
platoon (or even in every group), providing the ben-
efit of organic ISR at the platoon level, with real-
time imagery available of the immediate operating
environment (including, potentially, enemy force
dispositions).The provision of such an information
advantage in the observe, orient, decide and act cycle
is highly valuable. However, command structures
also need to be sufficiently devolved in order to make
full use of this capability. [..]

VB: a es jums ko saku?

Tiešām neliels līkums. Vispār, attālumi pilsētā nav īpaši lieli. Relatīvi. Izgājām nosacītu apli, no kura bildēju tik pirmo apļa daļu, jo atpakaļceļš jau sanāca pa zināmā mērā bildētam vietām. Un tā bildēšana tomēr nebija tā, ka bildēju uz katra pussoļa apstājoties. Kaut kas bildējams arī citām reizēm jāatstāj.

Par receptēm vairs nerakstu, ceļojumi tagad dzīvo laumapret.lv, ja prasīsies uzrakstīt kādu sadzīves lietu, būs tur.

Februāris ir lielisks mēnesis, lai macītos, tāpēc vēlos Tev uzdāvināt atlaižu kodu GRIBUMACITIES kursam “Izlasi pasauli!”.
Izlasi ierakstu līdz galam un uzzināsi, cik lielu atlaidi ar kodu iegūsi.

Šī raksta tēma – “Bērna valodas attīstības ceļš”. Skaties foto – īsi un kodolīgi.

Man kāda divgadnieka mamma jautāja, vai Evelīnas virtuālajā skolā ir kursi, kas varētu noderēt arī mazāku bērnu (ne tikai pirmsskolnieku) vecākiem.

Jā!

Patiesībā lielāko daļu kursu vari sākt skatīties jau tad, kad Tavam bērnam ir pusotrs vai divi gadi.

Kaut kas Tev noderēs uzreiz, kaut kas – mazliet vēlāk, un Tu jau būsi gatava rīkoties.

​
Pieeju iegādātajam kursam vari atvērt atkārtoti arī pēc 6 mēnešu perioda. Maksa – 10 € mēnesī.

​
Kad bērns būs sasniedzis nākamo attīstības posmu un Tev vajadzēs sev atgādināt, kā īsti strādāt ar, piemēram, smilšpapīra burtiem, Tu vienkārši atver kursu un turpini darboties.

Lielākais prieks, ko redzu, – mammas satver savu varēšanu un iegūst apziņu: es VARU būt savam bērnam zinošs dzīves pavadonis, un es VARU viņu sagatavot skolai. 

 Kurss “Izlasi pasauli!” apbruņos Tevi ar zināšanām, prasmēm un idejām, kā vest bērnu valodas izzināšanas ceļojumā – no pirmajām skaņām, vārdiem un skaņu spēlēm līdz rakstīšanai un lasīšanai.

Kamēr aukstums pieturās, jāizmanto iespēja un jāmacās!  Ar atlaižu kodu GRIBUMACITIES Tu vari iegādāties kursu “Izlasi pasauli!” ar 20% atlaidi – 71,99 EUR (pilnā cena 89,99 EUR) – https://evelinas-virtuala-skola.thinkific.com/courses/izlasi-pasauli Kods aktīvs līdz 19. februārim.​

​
Tiekamies Evelīnas virtuālajā skolā, es ar lielāko prieku vedīšu Tevi ekskursijā pa aizraujošo valodas pasauli,
Evelīna

The post Karjeras izglītība appeared first on Jaunogres pamatskola.

Links uz grāmatu Goodreads lapu

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

One Punch Man (OPM) pasaulē varētu šķist, ka cilvēcei teju katru tās pastāvēšanas mirkli būtu jātrīc eksistenciālās šausmās un gaidās, jo lielāku vai mazāku vai tieši milzu izmēru monstri, no kuriem visbīstamākie ir ‘’Dēmonu’’ un ‘’Pūķu’’ klases, uzbrukumi ir vairāk kā vien potenciāls drauds. Tieši tādēļ cilvēces miera un drošības aizsardzības nolūkā eksistē Varoņu Asociācija, kura līdz šim spējusi iedvest parasto mirstīgo sabiedrībai drošības garanta sajūtu, ka, lai kādi dzīvie murgi neizdomātu kļūt par realitāti, būs Varoņi, kuri tad nāks talkā un izglābs dienu. Ar uzsvaru ‘’līdz šim’’, jo starp monstriem uzradies kāds līderis, kurš ir gana spēcīgs, lai spētu tos apvienot zem viena karoga (ar izdomas pilnu nosaukumu izveido Monstru Asociāciju) un spertu pirmos soļus jaunas pasaules kārtīgas ieviešanā!

OPM galvenais varonis itkā ir ārēji ar neko neizceļanmies Saitamas tēls. Puisis nevar lielīties ne ar milzu muskuļiem, ne ar ko citu ārēji iespaidīgu, lai jau uzmetot tam aci vien ļaundari un mošķi no tā sāktu trīcēt bailēs. Saitamu arī nekādas ienaidnieku replikas nespēj izprovocēt uz kādu cerētu pārsteidzīgu reakciju vai negatīvu emociju, kas liktu zaudēt modrību un pieļaut liktenīgu kļūdu. Tieši pats pretinieks, kad nenovēršami novērtē Saitamu par zemu pieļauj sev letāli liktenīgu kļūdu un nokļūst aizsaulē pēc viena vienīga dūres trieciena.

Izņēmums, ja vien nepiedalies cīņas mākslas turnīrā, kur Saitama iekļuvis vien aiz tīras nejaušības, bet cer tajā beidzot atrast izaicinājumu, kas liktu pielietot vairāk kā vienu dūres triecienu. Jo pēc super smagajiem treniņiem, kuri tikpat kā maģiski tam dod lielo dūres spēku, tas līdz pat padsmitajiem sērijas krājumiem kā meklē, tā meklē un joprojām nav atradis sev cienīgu pretinieku, kas spētu iedegt pietiekamu aizrautības kvēlu un degsmi, liktu satraukties par cīņas iznākumu. Labi, ka vēl Saitamam ir tādi draugi kā Nr.1 spēcīgākais varonis King, kurš vajadzības gadījumā spēj atrast iedvesmojošus un uzmundrinošus vārdus, bet pie reizes nebūt tik žēlsirdīgs, lai ļautu tikt uzveiktam kādā nebūt videospēlē.

No citiem tēliem izceļami Saitamas māceklis un kiborgs Genos, kurš, ja meistars aizņemts citos pavisam noteikti vienmēr nopietnos darbos, var arī palīdzēt un glābt dienu. Bet krietni interesantāks salīdzinājumā būtu pašpasludinātais ‘’varoņu slaktētājs’’ Garo, kurš pār visām varēm kā sev, tā citiem grib iedvest bailes un uzdoties par cilvēku-monstru, bet jo vairāk no varoņa tiek atrādīts, jo biežāk Garo ar darbiem pierāda, ka patiesībā arī būtu pieskaitāms pie varoņiem. Pat ja bērnībā iegūtas kādas psiholoģiskas traumas un pārāk biežas apcelšanas gan tad, gan vēlāk izjūt kāri un vēlmi par to likt kādam citam ‘’samaksāt’’.

Par cik Saitama ir tik mežonīgi spēcīgāks pār citiem, tad nevar viņam ļaut uzrasties katrā cīņā pret monstriem, kad tie padsmito krājumu pirmajā pusē izdomājuši iztestēt Japānas pilsētu aizsardzību (pārējā pasaule laikam pārāk nenozīmīga). Nedaudz īpatnēji no stratēģijas puses, bet ne, ja ir vēlme izvilkt populāru sēriju pēc iespējas garāku, ka monstru ‘’izmēģinājuma’’ uzbrukums tik pārliecinoši sliktajiem tēliem iet no rokas, jo Varoņu Asociācijai jāmēģina uz tiem visiem reaģēt, ka labāk to vienā brīdī nopauzēt un ļaut atgūties.

Kā iepriekš pirms nedaudz vairāk kā trim gadiem lasītajos pirmajos desmit krājumos, tā arī tagad viennozīmīgi spēcīgākais OPM sērijas aspekts ir kā vienas lapaspues vai paneļu sērijā vai pilna atvēruma (to gadījumā gan derētu lielāks formāts) cīņas epizožu ilustrācijas. Būtu tie varoņi pret ļaundariem vai pret milzu mošķiem. Citādi, ja to neņemtu verā, tad ne reizi vien no sižetiskā skatpunkta rodas pamatotības jautājumi, kāda tam bijusi jēga lielās bildes un sižeta ietvaros.

Par ko arī jāatzīmē, ka lielā, vispārējā sižeta arka ar Monstru Asociācijas plāniem pārņemt varu pār pasauli uz priekšu no krājuma uz krājumu virzās dikti lēni. Lai arī pa kripatai tiek dots plašāks ieskats Monstru Asociācijā ar mežonīgi baismu monstru karali Orochi kā to līderi, tad jau tuvojoties 19.krājuma beigām, sāk rasties pamatotas aizdomas, ka šis baisais Orochi ir vien kā izkārtne un patiesais līderis ir pavisam cits.

Otrs plus būtu izceļams nepārspīlētais humors, kas nāk no Saitamas tēla, kad tas ne tikai neļaujas tikt izprovocēts, bet ar taisnu seju un pilnu nopietnību sniedz atbildes, kuras sanikno tieši viņa pretinieku un liek pasmiet lasītājam. Vai arī par ‘’bonusa’’ mangām saukti īsie stāsti krājumu beigās, kuriem pašiem par sevi uz pārējo stāstu nav ne mazākās ietekmes, bet reizē pārmaiņas pēc piešķir izklaidējošu plusu, kas nesaistās vien ar cīņas ainām un ilustrācijām. Un ja gribas būt īpaši dāsnam un labvēlīgam, tad nevar neatzīt, ka, lai arī uz cīņu ilustrāciju fona niecīgā apjomā, tad galveno varoņu izaugsmi, ja pacenšas un grib, var saskatīt.

Vakar dienas viducī aizbraucu uz Rīgu ar aprēķinu, ka Toms pie sevis drusku izdarīs izdarāmo, es atkal no viņa šķūnīša savākšu vācāmo un ar rīta vilcienu no māsas mājas došos atpakaļ uz Ludzu. Ar rīta vilcienu 8.01, kurš uz Zilupi brauca.

Tik tagad piesēžos rakstīt, jo bija daži citi prioritārāki darāmdarbiņi mājās padarāmi.

Un kārtējo reizi "fui" vilciena, dīzeļvilciena, sastāvam.

Šajos, Zilupiešos, jāsēž kādā no vidējiem vagoniem un, vēlams, neapmeklēt tualeti. Paskaidrošu. 

Jebkurš vagons, kurš pie viena ir vilciena "galvas" vagons, t.i. tas, kura priekšgalā ir vilciena vadības kabīne,  ir "nehalo" vagons. Tobiš, tamburs piedzīts ar sniegu, tualetē pods aizsalis tā, ka tajā labi redzama satura ledus pārklājums. Šī rīta vilcienā pakaļpusē atrodošajās tualetē pat durvis kārtīgi aizvērt nevarēja, jo to virināšanu stipri kavēja tamburā esošais sniegs.

Un tas nekas, ka zilupiešos biļetes cena mirstīgajam parastajam ir 9,90 eiro.  Labāk tomēr eiro piemaksāt (maksājot 10,90 eiro) un braukt ar jaunmodīgo dīzeļvilcienu uz Ludzu. Ir sava veida eksprešvilciens un arī tamburos un tualetēs nav sniega sedziņas.

Fui firmai VIVI, kura apkalpo braukšanas maršrutus.

 Rašotājvalsts: laikam ASV

Ilgums: 1:47:22

Sižets pavisam īsi. Tēvs ar meitu-pusaudzi dodas uz kaut kādu lauku īpašumu privāta dabas parka teritorijā. Tēvam tur, ar tās lauku mājas, precīzāk - bagātas muižas, īpašnieku kaut kādas darba darīšanas.  Pa ceļam vīrietim nogļučī kaut kas ar vadīšanu, pie viena uz ceļa izlien vienradzis, kurš top notriekts. Kamēr meitene pūlās ko saprast, vīrs ar kaut kādu mašīnas detaļu to kustoni it kā piebeidz. Galarezultātā tas kustonis bagāžniekā top aizvests līdzi uz to it kā muižu.

Un filmas sižets no vienkārša negadījuma uz ceļa (autovadītāji sapratīs, ka reizēm uz lauku ceļiem sagadās notriekt kādu meža kustoni, kurš pavisam neplānoti palec zem braucoša auto riteņiem) līgani pāriet šausmenē ar vienradžu piedalīšanos. Un galarezultātā ir pulciņš līķu, kuru vidū nu nav tas tētuks ar meitu.

Iespaids.

Nu, vienu reizi noskatīties var. Ne vairāk. Jo kaut kā plakani. Labie ir labi, nejaukie - nejauki. Vienradži, kuri filmā parādās - nu, ar mūsdienu tehnoloģijām var tos filmā iestrādāt. Atgādina dažāda izmēra ponijus ar ragu.

Kampaņas salikšana ar manuālo CPC (jo tā ir labāk un to saka pieredze), kas noderēs pirmo kampaņu salikšanai tiem, kas google ads pasaulē sper pirmos soļus.

Stundu garajā video izeju cauri visam kampaņas salikšanas procesam un paralēli stāstu, kāpēc daru tieši to, kas video redzams. Mans pirmais piegājiens šādam video un bez skripta, tāpēc varbūt brīžiem var just, ka aizrunājos – gribās pateikt tik daudz, bet 15 gadu pieredzīti saspiest stundā ir sarežģīti.

Ceru, ka noderēs un priecāšos par komentāriem gan par to, kas patika, gan par to, ko varēja labāk – lai varu ņemt vērā nākotnē.

Linki, kas var noderēt:

Raksts par atslēgas vārdu match types: https://marisantons.lv/google-search-kampanu-atslegas-vardu-match-types/
Saliktās kampaņas landing lapa: https://marisantons.lv/digitalais-marketings/
Atskaišu spreadsheet: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1Fjd1MpuVR-ZDwd49JPpuWkA6k0s_YIEudC43j5flpPU

Blogs tagad dzīvo laumapret.lv.

Minhenes Drošibas Konference:

[..] Meanwhile, EU members continue to miss their own target – agreed in 2007 – of spending 35 percent of procurement budgets jointly, thus forfeiting economies of scale.[43] Rising defense budgets are instead fueling a new wave of industrial nationalism that risks deepening fragmentation, inflating costs, and eroding fragile public support.[44] Unless capability planning, procurement, and development are better coordinated, Europe’s defense readiness risks stagnating despite a far heavier fiscal load.[..]

avots

VB: Nezinu, kā to risinās pārējie eiropieši, bet Baltijas valstīm vienīgais celš izdzīvošanai sabiedroto un ienaidnieku apskāvienos ir militārā konfederācija, kopīga 3B armija ar visu standartizāciju un vienvadību. Treniņam var sākt ar Gaisa spēkiem un Jūras spēkiem, turpināt ar Speciālo operāciju spēkiem un tad SzS. Teritoriālās aizardzības spēki (zemessardzes) var palikt nacionālā pakļautībā. Mēs esam pārāk mazi un pārāk apdraudēti, lai atļautos turpināt eksperimentu ar “Bābeles zooparku”, kas izveidojies laikā, kad draudu “nebija” un par tukšuma nebeidzamo stiprināšanu apbalvoja.

[..] some intelligence agencies estimate that Russia could reconstitute its forces for a “regional war” in the Baltic Sea area within two years of a potential ceasefire in Ukraine – and for a “local” one against a single neighbor within six months [..]

ibid

PS Ja kāds iepīkstēsies par “militāro šengenu” kā platu soli uz militāro konfederāciju, sūtīšu tur kur saule neiespīd, jo …c’mon sācies kara 12.gads, bet mēs joprojām neesam to atrisinājuši. Kis kis kauns kautkāds, varat iedomāties “militāro šengenu”, piemēram, starp Pleskavas un Ļeņingradas apgabalu?