nekur.lv

Pirms trim gadiem uzmūrēju ugunsmūri, bet pa šo laiku šķūnis ir kļuvis... gandrīz vai apdzīvojams. Bet visu pēc kārtas.

Palikām pie tā, ka palīgēkā (par šķūni to saukt var, bet nedaudz neērti) ielaidu elektrību un sāku briest karkasa darbiem. Sabriedu.

Tā kā materiālu karkasam man piegādāja bez manas tiešas klātbūtnes, tad viņi pēc tam brauca un mainīja to, kas viņuprāt bija taisns, bet dabā savērpies un izliecies. Ja nu kāds meklē kokmateriālu Jelgavā, tad nepērciet Arik'ā. Viņi strādā uz apjomu, ne kvalitāti.

Bet tas nekas. Pēc stalažu demontāžas bija pienācis laiks mūrlatai. Sākumā uz pagaidu stiprinājumiem (tautā sauktiem par leņķīšiem). Lai nemaisās pa kājām un ir aptuvena nojausma par augstumu.

Tam sekoja apakšējā vainaga montāža. Uz tā tad arī gulsies viss karkass, kas nozīmē, ka diagonālēm jābūt identiskām. Protams, ka visiem sen zināms, ka karkasa materiāls ir jāņem sauss un uzreiz ir jāliek lietā, jo savādāk, temperatūras un mitruma ietekmē tas, maigi sakot, padodas savām visdziļākajām spriedzēm. Jāsaka, ka ar šo lielas problēmas nebija līdz brīdim, kad tiku līdz augšējam vainagam :)

Nākamais solis bija grunts piebēršana ar blietēšanu. Nezinu, kas man uznāca, bet nolēmu, ka īstā manta būs stroikā vēl diezgan daudz esošā šķemba. Duriks. Smilts būtu bijis daaaaudz labāk. Bet tas man atnāca tikai tad, kad nolēmu, ka tomēr siltināšu grīdu un vajadzēja dabūt šitai nolāpītajai šķembai vismaz tādu līmeni, lai putuplasts stāv horizontāli un vienmērīgi. Bet tagad, priecīgs kā antivakseris ceļojumā, vedu, bēru, blietēju.

Nu, un tad bija pats foršākais un labākais posms visā būvniecībā. Karkass. Tā ir lieta, kura dienas laikā var transformēt jebkādu nepatiku pret būvniecības lēnīgo gaitu. Lielā siena man prasīja vienu dienu, jo pirmā reize. Otrās divas sienas paņēma otro dienu. Te vēl var redzēt piekabē OSB, kurš nemaksāja mūsu valsts IKP. Kamēr jūs domājat, cikreiz ir kāpusi OSB cena kopš tā laika, pievērsiet uzmanību piekabes un OSB plākšņu izmēru saskanībai. Speciālā OSB plākšņu pārvadāšanas brička.

Pacelšanai biju domājis izsaukt draugu palīgā, bet nenocietos. Lēnā garā uzstutēju saviem spēkiem. Un tas noteikti bija tā vērts. Gandarījums neizmērojams.

Pagāja kāds laiks, kamēr pārgāja lietus periods, bet drīz jau tiku līdz pirmajām sijām. Atkal nolāpītās diagonāles, kuras allaž ir garākas, nekā metramērs. Pa tam augšējā vainaga pēdējais dēlis bija stulbs nē, bet izliecies. Tā, ka gan savērpies, gan akceptējis dzīvesziņu no hokeja nūjas. Tur ar parastu naglu un skrūvi cauri netiku. Nācās savilkt kopā ar špiļku un uzgriežņiem.

Ātrais pārskrējiens uz oktobri un jumta nesošā daļa, kā arī OSB apšuvuma vairums darīts. Kas patīkami, nenācās zāģēt nost ugunsmūra "ausu" augšpusi. Te viss zolīdi sagāja tā, kā vajadzēja saiet. Košumspāres un karnīzes dēli sūtīju atsevišķi Svētes zāgētavā, jo, kā jau minēju, ar Arik sasieties itnemaz nevēlējos vairs.

Līdz ziemas atnākšanai paguvu vēl šķērslatojumu, membrānu un latojumu. To visu nosedzu divās kārtās ar plēvi un sāku gaidīt pavasari. Pēdējie "štrihi" bija pa tumsu, aukstumu un lietu. Līdz ar to būvniecības sezonu noslēdzu 25. novembrī, veicot teritorijas sakārtošanas darbus.

Vēlā rudenī ar būtisku nokavēšanos beidzot atbrauca jumts (much recommend mazo moduļu dakstiņprofilu no Balex), bet arī tam bija jāgaida pavasaris.

Pagāja ziema, un tad sāku jumta segumu. Nedaudz varbūt aizgāja banāniņā, bet nekā kritiska. Diemžēl, viņi nespēja gan nokomplektēt visu kā vēlējos pēc poļu pamācības un veselā saprāta - pretinsektu figņu un dublto lāseni. Vismaz ne telefoniski un e-pastiski. Nu, nekas. Nav jau dzīvojamā māja vai ofiss... ā.. paga. Hmm. Jāpadomā.

Paralēli pasūtīju lētos logus kaut kādā šaraškina kantorī (apzināti, jo nu .. šķūnis, takš) tepat Jelgavā, kurus pēc visiem fenšui ar lentām iemontēju. Kad pasūtījums bija gatavs, man tas bija jāizņem kaut kādā angāru rajonā, kur visi trīs logi vienkārši bija atstutēti pret sienu. Gandrīz vai paņēmu ne savējos :)

Vēl saskrūvēju durtiņas, lai ir slēdzama padarīšana un kontūrs noslēgts.

Sekoja visas saimes iejūgšana vagondēļa gruntēšanas un krāsošanas darbos, kamēr es nodarbojos ar ventilējamās fasādes karkasa montāžu. Apakšā ekstrudēts alumīnija siets pret grauzējiem, augšpusē plastmasas (šķiet) siets pret kukaiņiem. Bija jau septembris, kad pa tumšajiem vakariem pabeidzu skrūvēt.

Gads palīgēkas kontekstā bija diezgan lēns, jo beidzot sākās aktīva mājas būvniecība, kas būtiski novirzīja akcentus..

Te tad nu uz tādiem lielajiem darbiem viss arī apstājās, jo, kā jau iepriekšējā rindkopā minēju, visa uzmanība tika pārlikta uz mājas būvniecību. Ar to šķūnis principā pārvērtās par materiālu un instrumentu noliktavu un tāds liktens tam bija līdz pat brīdim, kad lielie būvdarbi noslēdzās un vēl mazliet. Šādi pagāja 2019. gads.

Pa ceļam uzmontēju teknes, kā arī, izmantojot izdevību, ka māja vēl top, pārvilku elektrību pa taisno no mājas sadalnes un signalizāciju (no pults kustības sensors un ugunsgrēka trauksme).

Galu galā pienāca šitā paša gada jūnijs. Šķūnis piekrāmēts ar visu ko. Piemēram, man atveda fasādes vati mājas siltināšanai. Divas paletes bija caurcaurēm slapjas. Tad, kad atveda maiņu, šīs nemaz atpakaļ neprasīja. Visu vasaru žāvēju otrpus žogam, tad pārnesu uz šķūni, kur turpināju žāvēt. Šķūnī bija arī kaudze ar būvniecības laikā pāri palikušajiem maisījumiem (betoni, apmetumi, javas, utt), kā arī čupiņa ar pāri palikušu Styrofoam grīdu putuplastu.

Nobriedu, ka no vates jātiek vaļā ar izstrādāšanas metodi. Galu galā, karkass ir jāsiltina tā vai šā. Pirms sākt darbu, atcerējos griestu siltināšanu mājai un nolēmu, ka never again. Aizskrēju līdz bodei un nopirku par dārgu naudu pilno sejas masku.

Teikšu, kā ir. Griestos vēl OK. Tur tie 200mm iegāja smuki. Nācās tik platumā piezāģēt. Bet sienās... sienās man ir 100mm. Un no 200mm taisīt 100mm ir i-z-a-i-c-i-n-o-š-i. Piebeidzu sienas, palika pāri vēl kaudze lokšņu. Nospļāvos un atdevu feisītī par velti pirmajam ņēmējam. Kad vajadzēs siltināt mūri, nopirkšu 100mm loksnes un vairs nečakarēšos.

Divas dienas man aizgāja uz griestiem, divas uz sienām. Vēl vienu dienu man prasīja visu padarīt par Dekstera cienīgu plēvēm iztapsētu skabūzi. Lai gan pa griestiem man pašam vairs negribētos plēvi vilkt. Tāda noņemšanās....

Tā kā vates biezums pašgriežot man sanāca te 100, te 110, uz savas pagājušā gada dzimšanas dienas dāvanas sazāģēju 3cm latiņas, kuras tad arī būs tās, pie kurām stiprināšu apšuvumu. Apšuvums būs, visticamākais, 6mm saplāksnis. Neizskatās pēc mēsla kā OSB, maksā saprātīgi. Jau paeksperimentēju un ir labi.

Vienu dienu man prasīja šķūni izvākt, saturu sašķirojot atdodamajā, izvedamajā uz atkritumu poligonu un atkalizmantojamajā pašam.

Otro dienu man prasīja tas, ko nezināju, līdzinot šķembu. To visu lopu mēģināt dabūt taisnu tā, lai puķiks nestaigā un ir vienmērīgs. Labi, ka bija palikuši dažādi būvniecības maisījumi. Savādāk vajadzētu meklēt, kur smilti norakt, lai var smuki izlīdzināt. Otra nianse, protams, bija tā, ka iepriekš nebiju domājis siltināt grīdu. Nācās nogrebt nedaudz, lai līmeni dabūtu ar provizorisko 70mm betonu.

Trešajā dienā biju nolēmis paņemt brīvu. Sazvanījos ar Estrich lējējiem. Iepriekš viņi negribēja braukt uz manu mazo objektu. Čakars lielāks nekā jēga. Tagad piekrita. Bet. Tā kā darbs maziņš, tad paķers pēc kāda lielā objekta. Piemēram, moš pat rīt.

Rīt, Karl!

Vispār jau sākotnējā tēze bija betonēt pašam. Ņemt gatavo maisījumu un aidā. Tad sarēķināju, ka tās ir 3.5 tonnas maisījuma vien. Plus vadulas. Plus mešalka. Plus līdzināšana un gludināšana. Vienam tā būtu konkrētas divas dienas no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Paldies ērmam, kurš nepaslinkoja man par šo alternatīvu atgādināt. Vienmēr jau var ņemt bumbieri, bet tas ir pagalam šmucīgs pasākums, kas man toč visu zālienu izpurgātu. Un attālums arī diezgan liels.

Nu, neko. Es ar saviem nekānedarīšanas plāniem pēc darbadienas lēkšiem devos pēc armatūras un rashodņaka uz bodi, un tad uz palīgēku, lai sagatavotu visu... Beigu galā pulkstens nebija pat vēl 22:00, kad gotovs, saimniek.

Pašam mazliet nepatīk tas, ka diktā steiga. Nebija iespēja lēnām un rūpīgi pārdomāt visu to, ko daru. Puķiku pie mūra pieskrūvēju ar skrūvēm un pielīmēju ar putām. Aukstuma tilts niecīgs.

Jā, par siltinājumu. Tā kā mūris man ir ikurāt uz robežas, tad pamatu siltināšana ugunsmūra ārpusē atkrīt. Tāpēc arī puķiks pa perimetru gar mūri. Pamatus karkasa sienām gan nosiltināšu ar to pašu pāri palikušo Styrofoam. Grīda būs līdz slieksnim, jeb apakšējam vainagam, (tāpēc arī plēve). Slieksnis ir izzāģējams un nomaināms, ja izdils, bet vēl tos piecus centiemetrus šķembas rakt nost galīgi nebija iekāriena.

Beigu galā, ne nu gluži "rīt", bet "parīt" astoņos no rīta džeki bija klāt un visu sapildīja. Pilnīgi vai neticās, ka pēc visiem šiem gadiem man būs jāatvadās no domas "kaut kad jāvāc ārā piekrautais šķūnis, lai var ieliet grīdu". Tas tad nu būtu nodarīts.

Nākamajā rītā sešos divdesmit mani pamodināja ugunsgrēka trauksme. Paaugstinātā mitruma un termiskās reakcijas rezultātā palīgēkas ugunsdrošības signalizācija bija "salipusi". To gan sapratu pēc tam, kad steigšus puspliks cauri visiem tanī brīdī špricējošajiem zālāja laistītājiem ar ugunsdzēšamo aparātu padusē desoju dzēst dzēšamo. Mīļā miera labad noskrūvēju galvu un noliku maliņā.

Pēcāk ik dienas regulāri gāju ar šļauku laistīt to pelēko brīnumu. Vēl pēc dažām dienām apnika - nopirku lētāko plēvi, kas ir, kārtīgi salēju betonu un nosedzu. Lai reaģē savā nodabā, kamēr man apniks.

Kas attiecas uz pašu mūri, pēc dažām nedēļām, kad nepieciešamās reakcijas būs beigušās, nopirkšu čupiņu dēļu un uztaisīšu nelielu 10cm biezu karkasu, kurā sastūkāšu 10cm vates loksnes. Tāpēc arī grīda pirmā, lai apakšā var to visu uzsēdināt uz hidroizolācijas, un ir, pret ko atbalstīt rāmi (tam arī nemaisīs apakšējā dēļa 5cm atbalsta platība, jo 5cm pie sienas ir puķiks). Noenkuros pret mūri ar leņķiem un vieglbetona skrūvēm un būs gerai.

Pēc tam jau atliek uztaisīt durvis un iznest tās uz āru līdz fasādes līmenim. Līdz lietus sezonai jāpagūst arī tikt galā ar lāseņa pieslēgumu pie mūra (vai nu iedziļināt mūrī augšējo atloka daļu un noiet ar "mūžīgo" āra hermētiķi, vai arī nogriezt un uzvilkt caur speciālu savienojuma profilu apmetumu). Vēl var pasūtīt skārda detaļu, kas ugunsmūra augšējo daļu nosedz pilnībā un uziet uz jumta, bet tas izskatīsies tizli.

Jāpiebilst, ka pilnīgi visu šeit aprakstīto es darīju pirmo reizi. Bieži vien bija tā, ka procesam baidījos pieķerties ilgi, jo nu... nezināms. Te iederās tas teiciens - acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Jā, veselā kaudzē lietu ir vēlams sākt no neredzamās vai nesvarīgās puses. Piešausi roku, procesu un viss būs tip-top. Strukturālās lietas ir nepieciešams izzināt padziļināti - kas ir koks, kas ir karkass, ko nozīmē svara pārnese, ko nosaka regulējums, utt.

Galu galā. To esmu uzbūvējis savām rokām pats. Pats, nolāpīts. Ar savām kuslajām ķetnām, kuras vēl pirms sešiem gadiem nezināja, kas ir mūrlata, būvbedre vai aila.

Mēs Kursorā iepriekš esam diezgan bieži rakstījuši par inovācijām mazumtirdzniecībā. Proti, par dažāda veida pieejām, kā pircēji var noskenēt savus pirkumus (RIMI izmanto speciālus skenerus, bet Maxima – mobilo lietotni) un par Amazon pilnībā automātisko pašapkalpošanās veikalu izmēģinājumiem. Šodien pastāstīšu par kādu ļoti interesantu un Latvijā vēl neredzētu pašapkalpošanās veikalu, kurā nav pārdevēja un iepirkšanās procesu no sākuma līdz beigām veic pats klients. Es runāju par Neste Easy Deli pašapkalpošanās veikalu, kas šodien atvērts blakus Lielirbes ielas DUS Rīgā.

Šādi veikali jau darbojas Somijā

Neste jaunā koncepta veikalu pagājušajā vasarā atvēra Helsinku centrā un jau toreiz ziņoja, ka nākamie veikali tiks atvērti Latvijā. Tomēr pandēmija iejaucās plānos un pie mums pirmais Easy Deli veikals oficiāli tiek atklāts tikai šodien, 27. jūlijā. Tas ir pirmais Neste Easy Deli veikals visā Baltijā. Acīgākie noteikti būs pamanījuši šo veikalu ēkas arī citviet Latvijā – drīzumā savu darbību uzsāks arī vairāki citi Easy Deli veikali Tīnūžos, Rīgā (Juglā), Salaspilī un Ogrē.

Pagājušajā vasarā, atklājot pirmo Easy Deli veikalu Somijā, Neste norādīja, ka tas ir pirmais pašapkalpošanās veikals Eiropā, kas izmanto RFID (Radio Frequency Identification, jeb radio frekvenču identifikācijas) tehnoloģiju. Tā ļauj veikt pirkumu reģistrāciju pat caur maisiņu vai mugursomu un tie pie kases vairs nav vēlreiz atsevišķi jānoskenē. Šo RFID sistēmu ir radījis Somijas uzņēmums Nordic ID, kam ir vairāku gadu desmitu pieredze šādu radio tehnoloģiju izstrādē.

Interesanti, ka sākotnēji Somijā pirmajos Neste Easy Deli veikalos bija izvietoti produktu automāti (vending machines), taču visai drīz uzņēmums saprata, ka veikt apmaksu pie katra automāta atsevišķi nav tā labākā pieeja un pārgāja uz vienas kases pieeju.

Neste šādu veikalu ieviešanu skaidro ar vēlmi būt noderīgākiem saviem klientiem, kas gadu gaitā ir iecienījuši sev ērtu iepirkšanos jebkurā diennakts laikā un bez stāvēšanas rindās. Galu galā, mēs paši taču arī labprāt izmantojam pašapkalpošanās kases veikalus, kur tās ir ieviestas, vai ne?

Kāds ir iepirkšanās process Neste Easy Deli veikalā?

Easy Deli veikali darbojas visu diennakti un tajā var iekļūt izmantojot Neste mobilo lietotni. Šāda pieeja izvēlēta, lai samazinātu vandālisma gadījumus, kad veikalā iekļūst katrs, kam vien nav slinkums. Esot blakus šādam veikalam, lietotnē parādīsies veikala durvju atvēršanas poga. Nospiežam to un dažu sekunžu laikā automātiskās durvis atvērsies un varēsim ienākt veikalā. Piezīmēšu, ka pie veikala ir izveidota uzbrauktuve, lai tajā var ērti iekļūt cilvēki ratiņkrēslos.

Kad esam nonākuši veikala telpā, varam nodezinficēt rokas un apskatīt piedāvāto produktu klāstu. Easy Deli veikalā atradīsim ūdeni, atspirdzinošos dzērienus, saldējumu, kā arī dažādus našķus. Kopumā produktu klāsts nav pārlieku liels, taču veikala plauktos redzēju produktus, kas Latvijā ir plaši izplatīti un populāri. Padziļinātu cenu analīzi neveicu, taču izskatās, ka produktu cenas ir līdzīgā līmenī ar tām, kas atrodamas citos DUS.

Tā kā tipiskos DUS esam pieraduši uzpildīt ne tikai savu auto ar degvielu, bet nopirkt arī kafiju, tad Easy Deli veikalā ir padomāts arī par šo dzērienu. Tieši pretī ieejai redzēsim Robert Paulig Roastery kafijas automātu, kas mums varēs pagatavot iecienītos kafijas dzērienus divu tilpumu krūzītēs. Starp citu, mēs varam izmantot arī savu krūzīti.

Pa kreisi no kafijas automāta ir stikla vitrīna, kurā būs atrodami bistro BALTS gatavotie ēdieni. Veikala produkcija katru dienu tiek papildināta, tāpēc tajā vienmēr būs svaigi produkti.

Uz katra Easy Deli veikalā atrodamā produkta atradīsim RFID uzlīmi, kurā ir iestrādāta maza mikroshēma, kas pie kases ļaus identificēt produktu. Kā redzam fotogrāfijās zemāk, dažādiem produktiem šīs uzlīmes var formas ziņā atšķirties, taču būtība nemainās. Svarīgi šīs uzlīmes nesabojāt, jo tas var liegt produktu noskenēt un veiksmīgi pabeigt iepirkšanos.

Kad esam no plauktiem un ledusskapjiem paņēmuši vēlamos produktus, virzāmies uz priekšu uz kases zonu. Virs tās ir uzskatāma informācija latviešu valodā par iepirkšanās procesu, kā arī diennakts bezmaksas informatīvais tālrunis, kas noderēs, ja mums radīsies kādas neskaidrības. Būtu noderīgi, ja šīs norādes būtu iztulkotas arī citās valodās.

Kase sastāv no divām daļām – pa kreisi ir grozs, kurā jānovieto mūsu izvēlētās preces un pa labi ieraudzīsim jau ierasto apmaksas termināli. RFID uzlīmju nolasīšanas antenas ir iebūvētas groza otrā pusē un produktu noskenēšana notiek pilnībā automātiski pat, ja grozā ievietosim uzreiz vairākus produktus. Blakus displejā uzreiz parādās informācija par noskenētajiem produktiem. Vienīgi kafijas dzērienus būs jāpiereģistrē mums pašiem. Ja tomēr kāds produkts automātiski negrib noskenēties, to vajadzēs novietot tā, lai RFID uzlīme ir maksimāli tuvu groza virsmai. Manu testa Coca-cola pudeli kase noskenēja zibenīgi.

Kad produkti noskenēti un kafijas dzērieni pievienoti, varam veikt pirkuma apmaksu ar bankas karti vai bezkontakta maksājumu izmantojot telefonu, viedpulksteni, vai maksājumu gredzenu. Šobrīd nav iespējams Easy Deli veikala pirkumus apmaksāt ar Neste karti, taču uzņēmums šādu iespēju var aktivizēt, kad saskatīs no tās ieguvumus. Tehniski tas ir iespējams. Skaidras naudas apmaksas veids nav pieejams, jo šāda koncepta veikalā tas neiederas.

Kad pirkums apmaksāts, saņemsim pierasto papīra čeku un kases displejā uzskatāmi mirgos “ATVĒRT DURVIS” poga. Piespiežot to, atvērsies veikala izejas durvis un varēsim tikt laukā, lai tālāk dotos savās gaitās.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ automātiskā durvju atvēršana nenostrādā, pa kreisi no durvīm novietots avārijas slēdzis, kas ļaus atvērt durvis. Ja elektrības pārrāvuma gadījumā nedarbojas arī šī poga, vēl atliek mehāniska svira, kas ļaus fiziski atvērt durvis. No veikala mēs laukā tiksim jebkurā gadījumā. Veikalā ir padomāts par pietiekamu gaisa apmaiņu, lai telpā varētu uzturēties vairāki cilvēki.

Parunāsim par drošību

Skaidrs, ka šāda pašapkalpošanās veikala gadījumā daudziem cilvēkiem būs jautājumi par drošību. Viss veikalā notiekošais no dažādiem rakursiem tiek filmēts un noskaidroju, ka drošības sistēma, neidentificējot klientu personīgo informāciju, spēj noteikt dažādas situācijas, kad būtu nepieciešama apsardzes iejaukšanās. Tāpat nebūs laba doma mēģināt no veikala iznest nenoskenētus un neapmaksātus produktus, jo tie pie izejas tiks noteikti. Tāpat veikalā ir sensori, kas nosaka apmeklētāju kustības, logu izsišanu un kases atlaušanu. Neste darbinieki arī pieskata kasi, lai gudrinieki to neaprīko ar skimeriem.

Līdzīgi kā Neste pašapkalpošanās DUS, arī Easy Deli veikali tiek apsargāti un apsardzes speciālisti ātri ieradīsies, lai novērstu drošības problēmas.

Skaidrs, ka šāds automātiskais pašapkalpošanās koncepts Latvijā ir kaut kas pavisam jauns un neredzēts, taču ceru, ka mūsu sabiedrība neradīs pārāk lielas problēmas un ļaus šiem veikaliem nostiprināties un parādīt piemēru citiem uzņēmumiem.

Ir padomāts par ekoloģiju

Neste Easy Deli ir veidots izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš ir samazināts jau būvniecības posmā. Veikala ēkas apdarē ir izmantoti daudzveidīgi videi draudzīgi materiāli – no otrreiz pārstrādātas plastmasas ražots paklājs, nesošajās konstrukcijās un interjera dizainā izmantoti CLT (Cross Laminated Timer) kokmateriāli, kas ir pazīstami ar ievērojami ātrāku montāžas laiku, ar paaugstinātu ugunsdrošību, ekoloģiski efektīvs, jo tas oglekļa dioksīdu ietver, nevis emitē. Tāpat veikalā nebūs pieejami iepirkuma maisiņi, savukārt vienreizlietojamās krūzītes un vāciņi ir ražoti no videi draudzīga materiāla. Tāpat kā visās Neste DUS, arī Easy Deli veikalos apgaismojumu nodrošina LED lampas.

Robert Paulig Roastery kafijas grauzdēšanai izmanto tikai biogāzi vai saules enerģiju, turklāt ražošanas process ir pilnībā caurskatām – kafijas ceļā var izsekot līdz pat attiecīgās kafijas audzētājiem. Savukārt ikviena bistro BALTS maltīte ir gatavota no augstas kvalitātes produktiem un klientiem pieejami videi draudzīgos iepakojumos.

Ērtība, ērtība, ērtība

Vienmēr patīkami redzēt, kā tehnoloģijas ļauj radīt ērtus risinājumus, kas atvieglo mūsu ikdienu! Šis ir tieši šāds gadījums – Neste Easy Deli veikalā varam ātri un ērti nopirkt kafiju, ūdeni un kādu našķi, lai turpinātu mūsu braucienu. Pavisam noteikti iesaku pamēģināt iepirkties šādā veikalā!

The post Iepazīstamies ar Latvijā pirmo Neste Easy Deli pašapkalpošanās veikalu appeared first on Kursors.lv.

Kā jau iepriekš rakstīju, iepriekšējā sezonā nosiltinātās grīdas es piebeidzu ar plēvi. Šaja sezonā jau turpinot ar sietu, es piefiksēju, ka zem plēves (starp plēvi un eps) ir izveidojies kondensāts, kas nu nekādi netiek ārā. Iespējams ka iepriekš liku eps mitros laika apstākļos un tad ar plēvi iesprostoju to mitrumu. Pasēdēju un izdomāju, ka man tā plēve tur absolūti nav vajadzīga. Ņēmu un plēsu to plēvi nost, lai iespējamais mitrums varētu mierīgi caur estriču ceļot tālāk.

Tātad tika izvēlēts 5mm biezuma siets ar acs izmēru 100x100mm. Starp citu, siets sanāca 55gb 1x3m un gabalā maksāja 6.1eur, jo iepirku to vēl pagājušajā sezonā. Skatos ka šodienas cena ir ap 11eur=> 336eur vs 605eur. Neslikts ietaupījums.
Silto grīdu caurules gribējās man Uponor, bet sanāca Danfoss PEXa 20×2, kopumā 4gbx400m. Pietika gan grīdām, gan arī ūdens apgādei. Šīs arī jau iepirku vecajos labajos laikos, kad cilvēkus vēl nešķiroja.

Caurules iztinu ar griestos iekārtu DIY iztīšanas palīgierīci:

Pašas caurules pie sieta stiprināju ar savilcēm. Rupji uzmetot skaitu, varētu būt ka izgāja kkur 5000 mazās 2.5mm savilces un kkur 2000 lielās 3.6mm savilces. Bija ko iesvīst. Sekojošās bildēs jau būs redzams apkopojums ar gala rezultātu, vietām jau būs salikti xps distancerīši, lai piepaceltu sietu! Caurules vilku pirmo reizi mūžā, tāpēc šur tur varbūt varēja kko bik savādāk/citādāk, bet nu kas ir ar to jāsadzīvo.

Trīs sieti palika pāri un tos uzliku vēl vienā kārtā virs caurulēm pie ieejas un abiem lielajiem logiem.

Un tad atbrauca pats estrich. Tur arī, protams, neiztika bez piedzīvojumiem. Estricham smiltis beidzās, jo es nebiju baigi pedantiksi sekojis līdzi horizontam un vietām estrich aizgāja līdz pat 10cm. Šo sāpi gan ātri atrisinājām ar papildus materiālu atvešanu.

vara bungas: Backas eskapāde (īpaši no 01:30) nemaz nav smieklīga, ja to aplūko gaidāmo mācību Zapad kontekstā, jo bruņotas somāliešu grupas, kas šturmē BY-LV vai BY-LT robežu piešķir pasakumam jauku nenoteiktības noti. Jāsaprot, ka bruņotu bandu iesūtīšana citā valstī perfekti atbilst ANO rezulūcijā 3314 noteiktajai agresijas definīcijai, kas ļauj valstij sākt aizstāvēties lietojot spēku. Tālākais atkarīgs no situācijas interpretācijas. Tomēr ir neliela varbūtība, ka kremlis pagaidām ļauj Backam improvizēt, lai vēl pēc kāda laika Rietumi uzgavilētu jebkuram kremļa vietvaldim BY, ka tik būtu tāds, kura trakuma pakāpe neliek nekavējoties atklāt uguni Austrumu virzienā. Ja tas tomēr ir plāns… Nestāvētu RU 50K – 80K grupējums pie ES robežas varētu pasmieties. Ko tādu gaidījām, bet zaļo nevis iedegušo cilvēciņu izpildījumā.

Intel paziņojis, ka gada trešajā ceturksnī gaidāmas īslaicīgas, bet ļoti plašas procesoru nepieejamības problēmas. Sagaidāms, ka Intel procesori varētu kādu ne pārāk garu laika sprīdi kļūt par ļoti retu parādību veikalu plauktos.

Vislielākās Intel procesoru pieejamības problēmas gaidāmas jau tuvāko nedēļu laikā, un tas viss var ievilkties līdz septembrim. Pēc tam vēl vairākus ceturkšņus var būt problēmas tikt pie kārotā Intel procesora.

Kur radusies Intel procesoru nepieejamība? Intel šobrīd resursus novirzījis serveru un datu centru apkalpošanai, kas atņem procesoru izejmateriālus mājas lietotāju un mazā biznesa segmentiem. 11. paaudzes Rocket Lake-S procesori var piedzīvot deficītu gada pēdējos trīs mēnešos. Visticamāk, vainojami arī septembrī vai oktobrī gaidāmie Intel 12. paaudzes Alder Lake-S procesori, kas atnāks kopā ar DDR5 atbalstu.

Vienmēr jau paliek arī AMD. Arī ar AMD pieejamību var rasties sarežģījumi, bet tie nebūs salīdzināmi ar Intel piesolītajiem tukšajiem veikalu plauktiem.

The post Intel ziņo par īstermiņa procesoru pieejamības problēmām appeared first on Kursors.lv.

Domājot par straujāku pāreju uz atjaunojamo enerģiju, pamazām top plāni par lielākajiem vēja enerģijas parkiem, un līdzīgas ieceres pamazām tiek īstenotas saules enerģijas ieguvē. Singapūrā bāzētais saules enerģijas sniedzējs “Sunseap” atvēlējis vairāk nekā divus miljardus ASV dolāru, lai uzbūvētu pasaulē lielāko peldošo saules paneļu parku un enerģijas uzglabāšanas sistēmu Indonēzijai piederošajā Batamas salā.

Paredzams, ka šī peldošā saules paneļu parka jauda sasniegs pat 2,2 gigavatus. Savukārt enerģijas uzglabāšanas sistēmas jauda sasniegs 4000 megavatus stundā. Tas būs visai iespaidīgs objekts ar kopējo platību 1600 hektāri. Zināms, ka daļa no saražotās enerģijas tiks izmantota pašā Batamas salā ar 1,2 miljoniem iedzīvotāju, taču vairums nonāks Singapūrā, izmantojot zemūdens kabeli.

Darbu pie pasaulē lielākā peldošā saules paneļu parka plānots sākt 2022. gadā un pabeigt 2024. gadā. Tiek lēsts, ka gadā ar šī projekta palīdzību atmosfērā nenonāks tāds piesārņojuma apjoms, ko gada laikā rada 400 000 automašīnas.

The post Indonēzijā būvēs pasaulē lielāko peldošo saules paneļu parku appeared first on Kursors.lv.

Jauns pētījums apgāž populāro mītu par to, ka elektriskie transportlīdzekļi nav diez ko “zaļāki” par iekšdedzes transportlīdzekļiem. Elektrisko automobiļu dzīves cikla laikā, sākot no tā izgatavošanai nepieciešamo materiālu izrakšanas, līdz pat automašīnas dzīves beigām tas izdalīs mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā ar degvielu darbināms automobilis.

Tam nevajadzētu sagādāt lielu pārsteigumu. Ir skaidri redzams, ka fosilais kurināmais izraisa klimata krīzi. Tāpēc dažādu valstu valdības visā pasaulē ir ierosinājušas līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtraukt iekšdedzes dzinēju izgatavošanu.

Tā kā liela daļa autobūves ekspertu apgalvo, ka elektriskie transportlīdzekļi nav nemaz tik labi, ja ņem vērā elektroenerģijas un akumulatoru ražošanu, tika veikts pētījums, kas analizē šo argumentu.

Pētījumā tika mērīta vidēja lieluma elektriskā automobiļa emisijas, kas reģistrētas 2021. gadā Indijā, Ķīnā, ASV vai Eiropā – valstīs, kas veido 70 procentus no jauno automašīnu pārdošanas visā pasaulē un ir reprezentatīvas citiem pasaules tirgiem. Tika atklāts, ka elektrisko automobiļu kalpošanas laikā radītās emisijas Eiropā ir no 66 līdz 69 procentiem mazākas, salīdzinot ar transportlīdzekļiem, kas darbojas ar iekšdedzes dzinējiem. ASV elektriskie auto rada no 60 līdz 68 procentiem mazāk izmešu. Ķīnā, kas izmanto vairāk ogļu, elektroauto rada no 37 līdz 45 procentiem mazāk emisiju. Indijā šis skaitlis ir par 19 līdz 34 procentiem zemāks.

Ir svarīgi atzīmēt, ka pētījumā tiek pieņemts, ka transportlīdzeklis tika reģistrēts 2021. gadā un uz ceļa atradīsies apmēram 18 gadus. Pētījuma autori galu galā ieguva virkni potenciālo emisiju samazinājumu katram reģionam, aplūkojot pašreizējā politikā izmantoto enerģijas veidu kombināciju, kā arī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) prognozes par to, kāds būs nākotnes elektroenerģijas kopums, attīstoties klimata politikai. Bet ir grūti paredzēt, cik ļoti mainīsies pasaules enerģētikas infrastruktūra. Pētījumā nav ņemtas vērā arī citas ar klimatu nesaistītas ietekmes uz vidi, kādas tiek veiktas, piemēram, automašīnas konstrukcijas izgatavošanas ietvaros, piemēram, kalnrūpniecība un atkritumi.

Patiesībā elektroauto rūpniecība joprojām izdala nedaudz vairāk kaitīgo izmešu nekā tradicionālā transportlīdzekļa veidošana. Elektrisko automobiļu bateriju pārstrāde galu galā varētu samazināt šo rādītāju.

Pētījuma autori cer, ka atklājumi palīdzēs politikas veidotājiem pieņemt pamatotākus lēmumus par transporta nākotni. Klimata eksperti steidzas līdz gadsimta vidum samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē gandrīz līdz nullei, lai izvairītos no globālās sasilšanas vissliktākajām sekām. Lai šīs pārmaiņas notiktu, ir nepieciešami elektriskie transportlīdzekļi – pat hibrīdie transportlīdzekļi nav pietiekami tīri, lai sasniegtu šo mērķi.

• Latvijas iedzīvotāji vēlas ātrāku internetu
• Neizmet pārtiku: mākslīgā intelekta šefpavārs palīdz piemeklēt receptes
• Corning jaunais Gorilla Glass aizsargās viedtālruņu kameru objektīvus
• “Tele2” piedāvā jaunu pakalpojumu – SOS palīdzību uz ceļa
• Jau trešo gadu pēc kārtas norisināsies GGJ Next 2021 Latvia

The post Jauns pētījums apgāž populārāko mītu par elektriskajiem automobiļiem appeared first on Datuve.

Bankomātu jeb ATM (automated teller machine) visdrīzāk ir izmantojis katrs pieaugušais, un lai arī skaidras naudas darījumu skaits samazinās, bankomātiem joprojām ir būtiska nozīme, un sava vietiņa tiem atvēlēta ikvienā pilsētā un lielākā veikalā. Par to, kā darbojas bankomāti, par to, kas notiek aizkulisēs, un ko unikālu šajā ziņā sniedz banka Citadele, sarunā plašāk stāsta Citadeles karšu un maksājumu daļas vadītājs Baltijā Andris Lazdiņš.

Cik liels bankomātu tīkls ir Citadelei? Kādas iespējas saņem Citadeles klienti?

“Citadele šobrīd uztur 144 bankomātus. Mums ir nedaudz cita politika attiecībā uz bankomātu izvietošanu, kas neparedz nepārtrauktu bankomātu skaita palielināšanu. Tāpēc Citadeles X karšu lietotāji sava limita ietvaros var bez maksas izmantot jebkuru bankomātu, kas atrodas Latvijā, Baltijā un citur pasaulē. Šādi vēlamies klientiem radīt ērtāku dzīvi, lai nav jāmeklē tieši Citadeles bankomāti, bet ir iespēja izmantot jebkuru sev tuvāko ērto bankomātu,” stāsta A. Lazdiņš.

X smart kartes īpašnieki mēnesī bez komisijas maksas var izņemt naudu 750 eiro jebkurā bankomātā. X supreme kartes turētāji mēnesī var izņemt līdz 1000 eiro un X prime – 1500 eiro. Ja šie limiti tiek pārsniegti, tad komisijas maksa tiek piemērota 1% apmērā no darījuma summas. Lai gan jauno X karšu klientiem draudzīgi ir visi pasaules bankomāti, Andris ceļotājus aicina būt vērīgiem, jo ir valstis, kur bankomāta turētājs piemēro komisijas papildmaksu. Informācija par papildmaksu vienmēr parādīsies bankomāta ekrānā, un tā tiek automātiski pieskaitīta izņemamajai summai. Respektīvi, ja klients ņem 100 eiro un papildmaksa ir 1,5 eiro, tad bankomāta turētājs jau uzrāda kopējo darījumu summu 101,5 eiro, un klients arī savā izrakstā redz, ka izņemtā summa ir lielāka. Šīs komisijas maksas ietekmēt no bankas puses nav iespējams, tāpēc vienmēr ir noderīgi būt vērīgam, izņemot naudu no bankomāta ārzemēs.

Kopumā pēdējos gados Citadeles bankomātu skaits nedaudz ir samazinājies, līdz ar tendenci samazināties skaidro darījumu skaitam. Vienīgais mēnesis, kad tika novērots skaidras naudas darījumu pieaugums, bija aprīlī, kad valdība izsniedza 500 eiro pabalstu ģimenēm ar bērniem.

Pēc kāda principa tiek izvēlētas vietas, kur uzstādīt un kur noņemt bankomātus?

Citadele aktīvi seko līdzi klientu paradumiem un bankomātu izvietošanā izvērtē klientu plūsmu. Tos arvien biežāk uzstāda tirdzniecības centros un pilsētās pie pārtikas veikaliem. Nekad nebūs tā, ka bankomāts ir vienā pilsētas pusē, bet lielais pārtikas veikals – otrā. Piemēram, šogad atvēra t/c Aleja un Sāga, kur arī izvietojām jaunus iemaksas/izmaksas bankomātus. Citadeles bankomātu tīkls salīdzinoši nesen tika atjaunots, nodrošinot pieeju modernākajiem bankomātiem.

Katru mēnesi tiek sekots līdzi arī bankomātu darbībai. Galvenais kritērijs, protams, ir transakciju skaits – ja mēs redzam, ka tas ir neliels, tad skatāmies, analizējam vietas, kur mūsu klienti izmanto citus bankomātus, un uzstādām tur. Vidēji bankomātā, kas atrodas ļoti labā vietā, ar pastāvīgu cilvēku plūsmu, mēnesī tiek veiktas ap 10 000 transakcijas.

Kā nauda bankomātā tiek uzglabāta?

Naudas apjoms bankomātos nepārtraukti tiek uzraudzīts un pēc vajadzības papildināts, ņemot vērā arī vēsturiskos datus. Ja, piemēram, mēs zinām, ka 15. datumā blakus ražotnē ir algas diena, tad paredzam, ka uz to laiku bankomāts ir jāpapildina. Tiek ņemta vērā arī brīvdienu un svētku dienu tuvošanās. Dažādos bankomātos atšķiras esošās naudas apjoms un tempi, cik bieži to papildina, bet vidēji inkasācija notiek reizi nedēļā.

Citadelei ir divu veidu bankomāti – izmaksas, kur var tikai izņemt naudu, un iemaksas/izmaksas bankomāti. Ja pašos pirmsākumos iemaksa un izmaksa bankomātā nebija saistīta, ar to saprotot, ka iemaksājot naudu tā tika glabāta bankomātā un netika izmaksāta klientiem. Tomēr pēdējos piecus līdz septiņus gadus ir cita sistēma – ieliec kādu naudas summu un cits klients to izņem. Ideālā variantā šī sistēma strādā tā – tik, cik ieliek, tik izņem. Šādi bankomāti ļoti labi strādā, piemēram, tirdzniecības centros, kur apmeklētāji naudu dienas gaitā izņem, savukārt tirgotāji vakarā tajā iemaksā nopelnīto. Pašreiz apmēram puse no Citadeles bankomātiem ir  iemaksu/izmaksu bankomāti.

Bankomātiem parasti ir četras vai piecas kasetnes atkarībā no tā, kur tas uzstādīts, kā arī viena papildus kasetne brāķētai naudai. Jau vairākus gadus vispopulārākās ir desmit un divdesmit eiro banknotes. Tāpēc attiecīgi divas kasetnēs tiek turētas divdesmit eiro banknotes, divās – desmit eiro naudas zīmes un vienā – piecdesmit. Var gadīties, ka bankomātā atrodas arī lielākas naudas zīmes, taču tas ir ļoti reti. Cik ļoti tu būsi laimīgs, kad paprasīsi, piemēram, 200 eiro, un tev to izdos vienā banknotē? Grūti norēķināties būs gandrīz jebkurā veikalā. Naudas izsniegšanā tiek pielietots algoritms, kas strādā tā – ja klients gribēs izņemt 100 eiro, un bankomāta kasetnē ir arī 50 eiro naudas zīmes, nekad nebūs tā, ka izsniegs divas 50 eiro banknotes, bet piemēram izsniegs vienu 50 eiro banknoti un pārējo mazāka nomināla banknotēs. Šādā veidā gan klientam pēc tam  ir vieglāk norēķināties, gan arī nomināli tiek izdoti vienmērīgāk.

Kas notiek, ja bankomātā tiek iemaksāta viltota nauda?

Bankomātiem spēt atpazīt viltotu naudu ir obligāta prasība un tie savu uzdevumu arī ļoti labi veic. Katra iemaksātā banknote bankomātā tiek pārbaudīta ar sensoru palīdzību. To programmnodrošinājums tiek regulāri atjaunots ar pēdējām atklāto viltojumu pazīmēm, lai bankomāts varētu atpazīt viltotās banknotes. Tā kā visi Citadeles bankomāti aprīkoti ar vairākām kamerām, gadījumos, kad fiksēti centieni iemaksāt viltotu naudu, tiek uzņemtas iemaksātāja fotogrāfijas, kas palīdz noskaidrot personas identitāti strīdu gadījumos. Viltoto naudu bankomāts noglabā atsevišķā nodalījumā, kas tālāk tiek nogādāta Latvijas Bankai.

Ir dzirdēts, ka naudas kasetnēs ir iestrādāta tintes aizsardzība. To joprojām izmanto? Kā tas darbojas un kādas problēmas novērš?

Tintes aizsardzība vēl joprojām tiek pielietota, lai gadījumos, kad bankomātu kāds mēģina fiziski uzlauzt, iegūtā nauda nebūtu izmantojama. Pirms apmēram pieciem gadiem bija vairāki gadījumi, kad citu valstu garnadži ar mašīnu izrāva bankomātu no vietas un mežā pēc tam to sazāģēja. Rezultātā garnadži tika pie pilnībā nelietojamas naudas, jo bankomātos iestrādātā tintes aizsardzība darbojas pēc principa, ka kasetne jāatrodas vienā noteiktā pozīcijā. Līdz ko notiek kustība un kasetne maina savu novietojumu, tinte tiek izšauta uz naudas zīmēm. Šo tinti no banknotēm nevar iztīrīt un arī citi bankomāti spēj atpazīt naudas zīmes, kuras ir sasmērētas. Respektīvi, tās nevar ielikt citā bankomātā un pārskatīt uz kontu.

Kādos gadījumos bankomāti “aprij” kartes? Ko darīt šādās situācijās?

Pirmais gadījums, kad bankomāts karti norīs ir, ja tas saņems informāciju no bankas, ka karte ir bloķēta vai zagta. Tāpat var gadīties, ka bankomāts karti ir paņēmis un tieši tajā brīdī noraustās elektrība, pazūd sakari, tad arī karte var palikt bankomātā. Savukārt karti, kurai ir bojāts čips un to nevar nolasīt, bankomāts visdrīzāk atdos atpakaļ. Tomēr viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ karte paliek bankomātā ir, ja klients to vienkārši aizmirst paņemt. Tādā gadījumā bankomāts to patur pie sevis, lai nākamais lietotājs to nevarētu paņemt. Tāpēc Citadeles bankomātos karti izsniedz pirms tiek izsniegta nauda.

Situācijās, kad bankomāts karti ir “aprijis”, atgūt to ir ļoti sarežģīti. Tādā gadījumā karte ir jābloķē un jāpasūta jauna. Tomēr, ņemot vērā, ka jaunu karti iespējams saņemt pa pastu, tas nav liels apgrūtinājums. Citadelē jaunu karti iespējams izgatavot arī uz vietas filiālē pāris minūšu laikā. Pagaidām šis pakalpojums pieejams divās filiālēs Rīgā (Republikas 2a un Spice Home), kā arī divās bankas filiālēs ārpus galvaspilsētas: Daugavpilī un Liepājā.

Kad bankomātos varēs veikt bezkontakta darbības?

90% no esošajiem Citadeles bankomātiem bezkontakta funkcionalitāte tehniski jau ir iespējama, bet pagaidām nav aktivizēta. To plānojam klientiem sākt piedāvāt no nākamā gada. Dažu inovāciju ieviešana ir atkarīga ne tikai no bankas, bet arī no maksājumu karšu izdevējiem, kā tas ir šajā gadījumā. Līdz šim lielie karšu izdevēji šo funkciju nav pieprasījuši no bankām, un ņemot vērā, ka  process, lai nosertificētu bankomātu darbībai ar bezkontakta norēķiniem ir pietiekoši ilgs, sarežgīts un dārgs, tā ieviešana ir atkarīga no katras bankas vēlmēm un spējām.

Tomēr ieguvumi patērētājiem ir acīmredzami – ja aizmirsusies karte un pirkstā ir Citadeles gredzens, atliek pielikt to pie bankomāta, ievadīt PIN kodu un paņemt naudu. Bet pilnībā bez autorizācijas tas noteikti nebūs iespējams. Redzu, ka naudas izņemšana ar Apple Pay varētu būt ērts risinājums, jo iespējams apstiprināt naudas izņemšanu ar pirkstu nospiedumu vai Face ID.

Kādas vēl interesantas lietas esat darījuši ar bankomātiem pēdējos piecos gados?

Ņemot vērā, ka attīstām ļoti daudz digitālos maksājumu risinājumus un veselu attālinātās apkalpošanas filiāli, ļoti nekoncentrējamies uz cilvēku plūsmas piesaistīšanu bankomātam. Mums visu var izdarīt attālināti – bankas lietotnē, datorā vai pa telefonu. Tāpēc veicināt cilvēkus veikt darbības klātienē bankomātā nav mūsu mērķis. Zinām, ka ārzemēs, bankomātiem ir vēl citas papildus funkcijas, piemēram, iespējams iegādāties koncertu biļetes utt., bet Latvijā šīs funkcijas nav pieprasītas.

Pēdējos gados bankomāti tikuši arī pie skārienjūtīgajiem ekrāniem. Taču arī šajā gadījumā drošības nolūkos PIN kods jāievada ar fiziskajiem taustiņiem.

Vēl viena no jaunajām tendencēm ir bankomātus uzstādīt nevis ārā, bet iekštelpās, īpaši iepirkšanās centros. Klientam tā ir patīkamāk, ērtāk, drošāk.

Jauninājums, kas saistīts gan ar klientu servisu, gan bankomātu darbību ir virtuālais asistents, kurš pats zvana klientam, ja ir gadījies trīs reizes ievadīt PIN kodu. Tādā gadījumā klients saņem robot zvanu ar instrukcijām, kas tieši un kādā secībā ir jādara. Ņemot vērā, ka katrs Citadeles klients var nomainīt savas kartes PIN kodu mobilajā lietotnē, nezinot veco, situāciju atrisināt iespējams pat neatejot no bankomāta.

Kādas ir pēdējo gadu tendences darījumiem ar skaidru naudu?

Darījumi ar skaidru naudu samazinās, tostarp no bankomātiem tiek izņemti  arvien mazāki naudas apjomi. Ja apskatām maija datus – 60 % bija pirkumi ar karti un 40 % ar skaidru naudu.

No bankomāta vienā reizē vidēji tiek izņemti aptuveni līdz 100 eiro. Turklāt redzam, ka klientu aktivitāti un paradumus arī Covid-19 nav būtiski ietekmējis. Bankomātos izņemtās summas palikušas līdzšinējā līmenī – starp 80 un 90 eiro.

Kas tuvāko gadu laikā varētu attīstīties tieši bankomātu segmentā?

Bankomāts varētu palikt kā attālinātās bankas forma, kurā būs iespējami tādi pakalpojumi kā pieteikšanās kredītam, apdrošināšanas iegāde, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no no patērētāju vēlmēm, kur tiem būs ērtāk saņemt pakalpojumus – mobilajā lietotnē, pa telefonu vai, piemēram, vietējā bankomātā.

The post 10 lietas, ko Tu vēl nezināji par bankomātu darbību appeared first on Kursors.lv.

vara bungas:  11 gadus vecs UK valdības pētījums par dāmām  kaujas vienībās. Pētījuma secinājumi šobrīd pilnībā pārskatīti un atcelti galvenokārt politiskā spiediena rezultātā. Sievietes nevar būt kaujas vienībās? Kā tā? Diskriminācija!!! Rezultātā tika panākts sakarīgs kompromiss, ka, ja ir pašas vēlēšanās un tāda pašas varēšana kā vīriešu kārtas karavīram, tad dāma var būt jebkādas fiziskās slodzes pakāpes  kaujinieka amatā. Bet jaunākās vēsmas šobrīd ir tādas, ka jauktās vīriešu-sieviešu apakšvienības iziet no modes. Tagad dienas kārtībā armijas vienību tailoring (pielāgošanās nozīmē) sieviešu vajadzībām, dāmas grib sev atsevišķas dāmu KAUJAS apakšvienības, bez vīriešu piejaukuma, tad redz apmācība labāk sokas un psiholoģiskais klimats kolektīvā veselīgāks (pagaidām tikai Norvēģijā). Viegli (bet negribās) iedomāties, kur šāda pielāgošana aizvedīs.

neskatoties uz liberālisma uzvaras gājienu, neviens pagaidām nevar atspēkot šo:

[..] Policy on the employment of women in the ADF is provided in a Defence Instruction (DI 32-1) issued in 1994 which states that the employment of service members is to provide equality of opportunity consistent with
operational effectiveness (Wheeler, 2009). Men and women can compete equally for all employment except those involving direct combat duties. These duties are defined as those that:
-require a person to commit or participate directly in the commission of an act of
violence against an armed adversary;
-expose a person to a high probability of direct physical contact with an armed
adversary.

The Australian Defence Association has reported that the principles concerning female employment in combat manoeuvre, artillery and combat engineer units are based on experience and facts. The prime reason for their exclusion from these ground combat manoeuvre units is based on operational needs for levels of physical strength, physical power and load carrying stamina. Female casualties in such situations are therefore likely to be disproportionate to male ones because they would be unfairly exposed to higher risks than men doing the same job under the same conditions. Therefore for a range of operational, moral and occupational health and safety reasons the Australian Defence Association do not deem it fair on female soldiers to expect them to physically engage with enemy male combatants, directly, continually and as a permanent core part of their job. [..]

avots

PS. VB nav iebildumu pret sievietēm KAUJAS apakšvienībās (kājnieki, artilēristi, inženieri, SUV, izlūki), bet ievērojot sabalansētu proporciju līdz X % no personālsastāva un dāmu atbilstību tām pašām fiziskās sagatavotības prasībām, kādas tiek izvirzītas konkrētas apakšvienības kara vīriem. Lai ko tur feministes būs sadomājušas, karš visus saliks pa vietām, negribētos par to pārliecināties hard way.

Šodien, kad esmu ieslēgusi lielo ekrānu, nolēmu padalīties ar savu svaigāko lielprieku. Baudu ļoti ilgi gaidīto atvaļinājumu (tāds man nebija divus gadus, jo mainīju darbus). Šī gan ir otrā brīvlaika daļa un pirmajā, godīgi sakot, i neattapu, kad biju atpakaļ darbos. Bet šai daļai bija plāns aizvērtām acīm bakstīt Latvijas kartē un tādējādi atrast vietu, kur nav vēl būts un kur var aizbraukt ar sabiedrisko transportu, un ja nepieciešams, atrast naktsmītni. Sanāca tāda tukša bakstīšanās, ko parāva līdzi dzīves straume ar saviem piedāvājumiem. Un tā nu es skraidu visur kur apkārt gan kājām, gan braukšus, gan pa vidu uz nopietnām sarunām. Jūtos, kā trauks, kurš pildās un pildās, bet vakar jau plūda nedaudz pāri. Nepatīk mētāties ar plāniem, bet sestdien biju tik, tik tuvu tam, beigās tomēr dziļi ieelpoju un teicu sev "nē!", nenojaušot, cik daudz brīnišķīgu emociju man nesīs jūlija pēdējā svētdiena, neaiztraucoties prom no Rīgas, kaut arī tur citur bija kārdinoša pēdējā iespēja.

Un tā nu pienāca Jēkabdiena. Jau kurais rīts, kad uz darbu nav jāiet, bet jāceļas agri. Cīruļiem nepiederu, bet kad esmu tikusi centrā, ar baudu izstaigāju dažas no Vecrīgas ieliņām. Tās nevar nosaukt par klusām, jo ēstuvēs burbuļo brokastotāju (tūristu) balsis. Vienmēr uztaisu dažas bildes. Nē, nu ne jau ar ēdājiem, bet ēkām, jo tie, kuri mani zina, atcerēsies, ka man patīk arhitektūra (par to var pārliecināties kaut vai šeit). Šoreiz vēl jāieiet veikalā pēc ūdens. Drīz jau dodos lūkot, vai mana kompanjone atnākusi. Parasti uz organizētajām ekskursijām dodos vienītī, jo tad nav blakuspļāpu, kas novirza uzmanību, bet nu bija tāds klikšķis, ka jāieved kāds jauns cilvēks "Zaļo pārgājienu" fanu pulciņā. Sēžamies 10. tramvajā un braucam, neaizdomājoties, ka mums todien paredzēts pa Pārgaugavu nostaigāt kaut kur tikpat kilometrus, cik šis nobrauc vienā virzienā. Bez tam šī tramvaja galapunktā būs gan mūsu garpastaigas noslēgums, gan ap to grozās mans lielprieks.

Kā pirms vairāk kā simts gadiem varēja nokļūt no Rīgas centra uz toreiz visattālāko nomali Bišumuižu? Lūk, kā!

"Daudzus Rīgas vēsturisko vietu nosaukumus, kuros ietilpa vārds "muiža", 20. gadsimta 30. gados nomainīja. Bišumuiža ir viens no tiem retajiem Rīgas vietvārdiem, kas savu "muižas" nosaukumu ir saglabājis līdz mūsdienām". 

Paejot garām izbijušas papīrfabrikas ēkām, Jēkaba dienā mums stāsta par Jēkaba augstieni, kur todien no Rīgas vairs ne miņas - te ir bišu stropi, ķīpas, zirga grābekļi. Un pils. Nu labi, muiža. Ir piemērots laiks paklausīties kādu no Pētera baznīcas ērģelnieka Mītela (kurš šeit dzīvojis mūža nogalē) skaņdarbiem. Mītels savulaik mācījies pie slavenā Baha. Viņa laikā gan šeit vēl nebija mūra ēka, jo tā tapa tikai 19. gadsimta sākumā, kad te bija sācis saimniekot tirgotājs Brandenburgs. Gids mums ieskicē viņa personību, pastāstot arī pāris derību stāstu (viens no šiem lasāms šeit).

20. gadsimta vidū muižas telpas izmantoja rūpnīca "Rīgas stikls", kurā strādāja arī stikla un citālu tehnologs Arvīds Tauriņš. Pēc valsts neatkarības atgūšanas, varēja mēģināt šo ēku privatizēt, jo, muižas īpašniekiem mainoties, mantinieku nebija. Tā šis kungs sāka ar dokumentiem apstaigāt iestādes. Tagad viņš tur ir galvenais saimnieks. Bija tas gods šo kungu satikt, bet Googles plašumos ir lasāma gara interviju ar viņu (iesaku; pati to izlasīju pēc ekskursijas).

"Kā liecina senas fotogrāfijas, celtnes centrā izvietojusies visgreznākā telpa - ovāla plānojuma zāle. Tās sienas rotājušas vertikālas mākslīgā marmora joslas, starp kurām bijuši lieli sienu gleznojumi - romantizētas, mežiem apaugušas kalnu ainavas. Grīdu sedzis dekoratīva cēlkoka vairākkrāsu parkets".

Kamēr gids dalās savās zināšanās par muižu, ievēroju pa durvju spraugu šo pušķi. Tas man šķiet diezgan sirreāli, jo tobrīd es vēl nezinu, ka tas ir privātīpašums un ka tieši ovālā zāle ir piedzīvojusi jau diezgan lielas pārmaiņas. Protams, kāpēc lai mēs to zinātu, ja muiža vēl nav un tik drīz arī nebūs pieejama publiskai apskatei un no ārpuses izskatās neapdzīvota (tā gan arī nav gluži taisnība, jo dažām telpām ir īrnieki).

Un tad seko kāds negaidīts pavērsiens - brīnums, kad manas domas ar lielu spēku ir gribējušas nokļūt durvju otrā pusē un, lūdzu! Ir gan mulsums, gan pietāte, gan neticība, ka tas nudien notiek šeit un tagad, bet, jā, notiek gan. Pieķeru sevi pat laipojam visam apkārt uz pirkstgaliem un brīžam aizturam elpu. 

Statuja gan te palikusi no vienas filmas uzņemšanas.

Sanāca pabūt gan karstajos bēniņos, gan vēsajā pagrabstāvā, kur savulaik bijusi grezna kungu virtuve.

"Virtuves sienas cokolstāvā no grīdas līdz pat griestiem bijušas apšūtas ar t. s. holandiešu flīzītēm - nelielām baltām, ar zilu krāsu apgleznotām četrstūrainām keramikas plāksnītēm."

Lejā no greznības pāri palikušas vairs tikai lauskas. Daži nadaudz lielāki fragmenti, kas varētu būt priekšā teicēji kopijām, noglabāti drošākā vietā.

Diena turpinājās ar dažādiem mazpriekiem, bet visu laiku manī bija (un ir vēl pat tagad) tas saviļņojums par būšanu īstajā laikā īstajā vietā, jo bija tak dienu iepriekš uzradies konkurents svētdienas ekskursijai, kas vilināja izbraukt ārpus galvaspilsētas. Loģiski, ka šis nebija ne pirmais, ne noteikti arī pēdējais gida gājiens uz Bišumuižu, taču neviens nespēja paredzēt, ka tas būs tik unikāls. Un turēšu īkšķus, lai Tauriņkungam Bišumuižā izdodas viss iecerētais!

Citāti no A. Caunes grāmatas "Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem" (1998).

Rakstā nosauksim galvenos iemeslus, kāpēc uzkarst telefons un dosim padomus ko šādā brīdī darīt. Telefons karst, jo tas tiek intensīvi lietots Resursus prasīgas spēles, filmēšana un smagas lietotnes rada paaugstinātu slodzi telefona procesoram un videokartei. Rezultātā telefons ne tikai uzkarst, bet arī ātrāk izlādējas. Reizēm telefons var uzkarst arī telefona

The post Kāpēc uzkarst telefons un kā šādā situācijā rīkoties appeared first on Hitnet.lv.

Nelielus Limbažus ar gandrīz 7000 iedzīvotājiem izskriet vienā stundā ir grūti. Divstāvu pilsētas centrs prasās pēc garākas izpētes, tāpēc ielūkosimies nelielā manā īsā iepazīšanas pastaigā.

Pie mums uz testu ir atbraucis visai interesants fitnesa aksesuārs Fitbit Ace 3, kas paredzēts bērniem un jauniešiem. Fitbit Ace 3 spožums un daļēji arī posts ir fitnesa aproces pielāgojumi, lai šo aproci varētu izmantot bērni, bet vienlaikus bērnu aktivitātes var pieskatīt un pat nedaudz ietekmēt arī pieaugušais.

Ideja jau ir laba, bet vismaz manās un manu tuvu radu mājās ir pāris bērni, kuri ar Android, Windows 10, iPadOS un daļēji arī ar iOS ir pazīstami jau gadiem. Attiecīgi bērni jau mazā vecumā pamēģina, kas tad ir īstena un pilnvērtīga ierīces darbība, bet šādas apgraizītas funkcionalitātes ierīces vairs nešķiet tik ļoti vilinošas.

Otrā visai lielā Fitbit Ace 3 problēma ir pieejamā krāsu gamma, kas arī ne visiem bērneļiem šķitīs pievilcīga. Par laimi mans deviņgadnieks ir sajūsmā par zili zaļo krāsu salikumu, bet tāpat nācās vairākas reizes mudināt atstāt aproci uz rokas. Te gan daļēji jāvaino arī karsto laiku, nu nav dikti ērti cauru diennakti būt ar visai biezu aproci uz rokas.

Labs i’, ķeramies pie apskata.

Izskats un uzbūve

Teiksim, kā ir – Fitbit Ace 3 izmēri daudz neatšķiras no jau ierastajiem fitnesa aproču izmēriem. Zemāk pievienotajā attēlā var labi redzēt, ka Xiamo Mi Band 5 un Samsung Fit 2 aproces ir ļoti līdzīgos izmēros. Fitbit Ace 3 aproce pat šķiet nedaudz biezāka, bet par to tā ir izturīgāka.

Kā var labi redzēt, tad Xiaomi ar aproces aizdari iet pavisam vāji, esmu jau to knapa pusgada laikā gandrīz trīs reizes pazaudējis. Samsung Fit 2 nēsāju aptuveni trīs nedēļas, te ar aizdari viss ir pieņemami, bet ne vairāk. Toties Fitbit Ace 3 ir kārtīga, klasiska aizdare, kas palīdzēs šo nelielo aproci nepazaudēt.

Fitbit Ace 3 izmanto melnbaltu PMOLED ekrānu ar visai zemu izšķirtspēju. Manuprāt, ekrāna izmērs varēja būt lielāks, arī izšķirtspēja varēja būt krietni lielāka šādas cenas fitnesa aprocei. Pret melnbaltumu nekādu iebilžu gan nav, visas fitnesa aproces tādas varētu būt. Fitbit Ace 3 ekrāns ir spilgts, bet tajā ne vienmēr ietilpst pat ierīces saskarnes teksts. Patīkami, ka Fitbit Ace 3 ekrānu sargā silikona ietvars ap ekrānu.

Aproces ekrāns ir skārienjutīgs, kā arī ierīce vadāma ar tās saspiešanu no sāniem. Šāda saspiešana darbojas kā viena soļa atpakaļ atgriešanās, kā arī ar to var pamodināt Fitbit Ace 3 ekrānu. Ekrāns pamostas arī, kad veic ierasto rokas žestu, lai ielūkotos pulkstenī.

Fitbit Ace 3 tiek solīta 50 metru ūdens noturība, bet jāatceras, ka tas ir saldūdenī. Jūras ūdenī ar nevienu aproci vai viedpulksteni iet nevajadzētu. Pieļauju, ka nedaudz drošāk būtu jūrā iet ar pulksteni, kam ir īsta bezvadu (bezkontaktu) uzlāde, bet ne par to šoreiz ir stāsts. Fitbit Ace 3 uzlāde norit ar līdzi dotu USB lādētāju ar visai īsu vadu.

Fitbit Ace 3 varēs valkāt bērns ar rokas apkārtmēru no 116 mm līdz 168 mm. Pieaugušais nu nekādi nevarēs izmantot Fitbit Ace 3.

Fitbit sola, ka Ace 3 ar vienu uzlādi darbosies 8 dienas, bet faktiski soļu skaitīšana noēd akumulatoru aptuveni 7 dienu laikā. Nav slikti, bet šāda iespēju klāsts un ekrāna ierīcei biju gaidījis vismaz trīskāršu akumulatora darbības laiku.

Ikdienas lietošana

Fitbit Ace 3 idejas pamatā ir ņemt fitnesa aproci un novākt to, kas bērnam nav nepieciešams. Fitbit Ace 3 neskaita kalorijas, ar aproci nevarēsi sekot svara zudumam, kā arī Fitbit Ace 3 pārvaldība tiek nodota vecāku rokās līdz bērns sasniedz 13 gadu vecumu. Fitbit Ace 3 iespējams piesaistīt vecāka viedtālrunim, bet tik pat labi vari iestatīt Fitbit Ace 3 klāt pie bērna viedierīces. Es pat ieteiktu Fitbit Ace 3 pievienot bērna viedtālrunim, jo tad aproce ziņos par ienākošiem zvaniem un citiem paziņojumiem. Par lietotni parunāsim vēl nedaudz tālāk apskatā.

Es teiktu, ka jau atkal nonākam pie Fitbit Ace 3 ekrāna izmēra, jo nav viegli niecīgajā ekrānā atrast pulksteņa laiku. Arī ekrānā ir pārāk daudz vieta atvēlēta raķetēm un vienradžiem, nevis jēdzīgai informācijai.

Ieguvums vecākiem noteikti būs sekošana bērna miegam, arī bērnam ir uzreiz neliels iemesls iet gulēt, bet pieļauju, ka entuziasms pret šādu izklaidi noplaks visai ātri.

Fitnesa sekošana

Fitbit Ace 3 neseko līdzi kalorijām, svara zudumam, te nav iebūvēta GPS. Toties aprocei ir optiskais sirdsdarbības sensors un trīsasu akselerometrs, kas skaita soļus un mēģina interpretēt citus sporta veidus, piemēram, lēkāšanu.

Fitbit Ace 3 neuzspiež nekādus sporta veidus, bērns var sekot līdzi saviem sasniegumiem dažādu nozīmīšu un vimpeļu veidā, šos sasniegumus redz arī vecāki. Te jāsaka, ka neko citu no bērnu fitnesa aproces gaidīt nevajadzētu, jo bērns paliek bērns, nekādas dikti nopietnas fiziskas aktivitātes bērnam uzspiest bez pieskatīšanas no treneru un ārstu puses nevajadzētu.

Lietotne

Fitbit Ace 3 pavadošā lietotne ir nepamatoti neinteresanta un arī nākas sekot līdzi norādēm, lai saprastu, kas tad īsti te notiek. Lielākā problēma ir tā, ka Fitbit Ace 3 iestatīšanai un izmantošanai ir vecāku un arī bērna sadaļa lietotnē. Bērna viedierīcē iestati savu Fitbit lietotāja kontu un izveido ģimenes kontu, pēc tam pārej bērna skatā lietotnē, bet atpakaļ uz vecāku skatu tiec tikai pēc paroles ievadīšanas.

Uzreiz jānorāda, ka Fitbit Ace 3 nav iespējams savienot ar divām viedierīcēm, tāpēc labāk uzreiz to pievienot pie bērna viedierīces. Tad bērns pats var sekot saviem sasniegumiem un mainīt ciparnīcu izskatus, bet vecāks var savā viedierīcē kā ģimenes pārvaldnieks var redzēt bērna sniegumu un pat nedaudz mudināt bērnu pakustēties. Nez kāpēc izdomāts tā, ka pamudinājumi parādās kā paziņojumi bērna viedierīcē, bet ne pašā aprocē.

Vecāks vai pats bērns var iestatīti dažādus aktivitāšu mērķus, kā arī Fitbit parāda sasniegumus un sniedz virtuālus apbalvojumus. Var arī iestatīt atgādinājumu kustēties noteiktā diennakts laikā (pa dienu).

Kopumā vismaz man šķita, ka Fitbit Ace 3 lietotne varēja būt interesantāka bērniem, kā arī tā varēja nebūt tik mulsinoša no pieaugušā skatu punkta. Arī piedāvātais iespēju klāsts ir mūsdienām un Fitbit Ace 3 cenai ne pārāk atbilstošs.

Nobeigumā

Fitbit Ace 3 ir foršs, neliels fitnesa aksesuārs, bet manās acīs tas ir drīzāk pulkstenis bērnam ar pāris viedām iespējām. Arī vecākiem tiek savs prieciņš, jo var sekot līdzi bērna miegam, aktivitātēm un pat attālināti nedaudz aicināt bērnu pakustēties.

Diemžēl Fitbit Ace 3 ir arī pāris problēmas. Manuprāt, Fitbit Ace 3 nav pietiekami interesants bērnam, kā arī pamatā aproce darbosies kā pulkstenis un ziņos par ienākošām ziņām, ja būsi Fitbit Ace 3 savienojis ar bērna viedtālruni. Ekrāns noteikti varēja būt lielāks un ar augstāku izšķirtspēju, kā arī akumulatora darbības laiks ir par maz ierīcei ar šauru pielietojumu un tik sīku ekrāniņu.

Būtu arī jāsaprot, vai bērns vēlēsies nēsāt šādu aproci, jo cena nav zema – Latvijas interneta veikalos tā ir ap 80 eiro. Par šo naudu sanāk jau divas Xiaomi aproces.

Patika

• bērnam ir savs pulkstenis ar modinātāju un paziņojumiem
• ierīce izskatās izturīga
• pieņemams, bet ne ideāls akumulatora darbības laiks
• vecāki redz gulēšanas paradumus

Ne tik ļoti patika

• ierīce nu nemaz nav aizraujoša, arī lietotnes vienmuļums nepalīdz
• ne visai interesantas siksniņu krāsas
• visai augsta cena šāda tipa un iespēju fitnesa aprocei

The post Fitbit Ace 3 bērnu fitnesa aproces apskats appeared first on Kursors.lv.

Lingerie Football.

Lingerie Football  ir sieviešu un vēl jāpiebilst, ka 100% amerikāņu futbols.

Sieviešu futbols ir vizuāli pievilcīgs visam vīriešu kārtas fanu pulkam ar saviem šova elementiem.

Tas nekas, ka futbolistes spēlē pikantās apakšbiksēs.

Lingerie Football spēles notiek nopietni

Var dabūt zilumus un citus asumus laukumā, kas raksturīgi vīriešu NFL. Spēles pamats ir ņemts no vīriešu Amerikāņu nacionālās futbola līgas NFL.

Pirmo reizi šāds šovs notika 2004. gadā, kad NFL spēles starplaikā laukumā devās Ņujorkas «Euphoria» dāmas, kas zaudēja Losandželosas «Dream» futbolistēm.

Uniforma sastāv no ķiveres, plecu sargiem, elkoņu sargiem, kāju sargiem, getrām, krūštura un apakšbiksēm.

Starp citu, spēlētājām nav šortu un t-kreklu.

Laukums ir līdzīgs, kā hokejā – ar bortiem, kas aiz vārtiem veido ovālu. Laukuma garums starp gala līnijām ir aptuveni 45 metri, bet platums – 27 metri.

Spēle sastāv no diviem 17 minūšu puslaikiem, starp kuriem ir viens 15 minūšu pārtraukums. Atšķirībā no amerikāņu futbola, šeit nav lielie vārti, kuros var raidīt bumbu ar kāju, kā to dara vīri.

Katrā komandā laukumā vienlaicīgi atrodas septiņas spēlētājas.

Spēlētājas ir izvietotas sekojošas pozīcijās..

Vairāk: https://kllproject.lv/futbols-apaksbiksites-video.html

Labu Dienu vai vakaru!

Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi krāpnieku aktivitāte – katru dienu SEB bankas Klientu centrs saņem vidēji 35 zvanus no klientiem, kuriem zvanījuši krāpnieki, lai iegūtu viņu datus. Vēl pirms mēneša šādu zvani bija divreiz mazāk. Izpaužot krāpniekam kartes numuru, internetbankas pieejas kodu, personas kodu vai ievadot Smart-ID PIN kodus, klients būtībā atļauj krāpniekam brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem. Taču vairumā gadījumu krāpnieki vadās pēc vienotas shēmas, tāpēc apkopojām trīs reālus gadījumus, kas ļaus atpazīt krāpnieku izmantotās metodes.

Medijos katru nedēļu parādās informācija par krāpniecības gadījumiem, kad cilvēki zaudē lielas naudas summas. Savus klientus vienmēr brīdinām un aicinām neizpaust savus datus. Tagad redzam, ka klienti atpazīst pikšķerēšanas e-pastus un tikpat kā vairs neuzķeras uz tiem. Savukārt telefonzvani un īsziņas joprojām ir kaut kas jauns. Turklāt krāpnieki šādi sasniedz arī gados vecākus cilvēkus, kurus viņi nevar “dabūt” virtuālajā vidē.

Atgādinām – ja banka zvana klientiem, darbinieks nekad neaicina dalīties ar personas datiem, nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darbības ar Smart-ID lietotni. Uz jebkādu šādā veida lūgumu jāatbild noraidoši, kā arī vēlams pārtraukt sarunu.

Krāpnieki mēdz iebiedēt savus upurus, radīt stresa situācijas, bieži vien steidzinot un liekot pieņemt lēmumu nekavējoties. Sniedzot visu krāpnieka prasīto informāciju, krāpnieks var pilnībā pārņemt kontroli un brīvi rīkoties ar klienta līdzekļiem.

Taču vairumā gadījumu krāpnieki darbojas pēc vienotas shēmas, tāpēc esam apkopojuši vairākus mūsu klientu un kolēģu stāstus, kas palīdzēs atpazīt krāpnieku izmantotās metodes. Katru gadījumu komentē SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

“Vai jūs saprotat, ka jūsu kontā tūlīt būs mīnuss?”

– Labdien! Jums zvana no Latvijas centrālās bankas drošības dienesta. Jūsu kontā novērojami aizdomīgi darījumi, vairāki pārskaitījumi. Vai Jūs varat apstiprināt šos maksājumus, ja tie ir jūsu? – ar šādu tekstu krievu valodā sākas zvans no nezināmā numura Diānai.

“Man uzreiz bija šaubas, jo vairākas reizes bija dzirdēts par krāpniekiem, arī pēc darba specifikas saprotu, ka ar šādu jautājumu nekad nezvanītu no centrālās bankas. Bet intereses pēc sarunu turpināju, atbildot latviski un palūdzot runāt ar mani latviski,” ar savu pieredzi dalās Diāna.

– Es jums visu izstāstīšu. Šobrīd notiek daudz krāpniecības gadījumu, tādēļ visi latviski runājošie operatori ir aizņemti. Es strādāju ar krieviski runājošajiem klientiem, un jūs savos datos bijāt norādījusi, ka ar jums var sazināties arī krieviski.

– Nekādu krievu valodu nebiju norādījusi, lai man pārzvana latviski runājošs operators!

– Vai jūs saprotat, ka kamēr latviski runājošais operators atbrīvosies, jūsu nauda jau var tikt izkrāpta. Jūsu apstiprinājums vajadzīgs nekavējoties!

“Šajā brīdi es jau biju nikna un pateicu, ka var jau pārtraukt šo izrādi, jo es saprotu, ka mani mēģina apkrāpt. Uz to zvanītājs izspēlēja fināla drāmu,” atminas Diāna.

– Tad jūs apstiprināt, ka visi šie maksājumi ir OK? Tad jūs apstiprināt, ka kontā jums tūlīt būs mīnuss? Tad mēs skaitām visu jūsu naudu prom?

“Atbildēju, ka jā, droši var visu skaitīt prom. Bet būšu godīga. Pat saprotot, ka tie ir krāpnieki, bija ļoti nepatīkama sajūta – šie draudi, apsolot mīnusu kontā, var reāli likt sirdij notrīcēt. Ja pirms tam visu laiku domāju, nu kā cilvēki var šiem blēžiem uzticēties, tad šobrīd es to ļoti labi saprotu,” noslēdz Diāna.

Eksperta komentārs

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:

«Radīt stresa situāciju, draudot, ka tūlīt visa nauda no konta kaut kur pazudīs, ir tradicionāla pieeja. Cilvēkiem jāsaprot, ka bez viņu apstiprinājuma maksājumi nav iespējami. Un pat gadījumos, ja kaut kur ir izkrāpti kartes dati un veikts kāds pirkums internetā, šo naudu ir iespējams atgriezt, jo to paredz Mastercard noteikumi un 3D Secure risinājums.

Savukārt, ja maksājums ir apstiprināts ar kodu kalkulatoru vai Smart-ID, to principā vairs nav iespējams “atgriezt”. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst apstiprināt darījumus, ko jūs paši neesat iniciējuši. Pat ja uzreiz sapratīsiet, ka nauda izkrāpta, pat ja tā internetbankā būs redzama kā “rezervēta”, pēc būtības tā jau būs aizgājusi krāpniekiem un to atgriezt vairs nebūs iespējams. Šādos gadījumos vienīgais variants ir vērsties policijā.»

“Vai jums nesen bija kāds starptautisks maksājums internētā?”

Tatjanu krāpnieku zvans sasniedza tieši brīdī, kad viņa tikko iegāja savā viesnīcas numurā, atlidojot baudīt atvaļinājumu Venēcijā.

– Jūs traucē no jūsu bankas drošības dienesta. Vai jums nesen nebija kāds starptautisks darījums vai maksājums internētā, – sieviete pieklājīgi un pārliecinoši pajautāja krievu valodā.

“Saprotu, ka tā ir tikai sakritība, bet tiešam bija tā, ka burtiski dažas dienas pirms tam maksāju par viesnīcu portālā booking.com, kā arī zvanīju bankai, lai palielinātu limitu. Ar bankas darbinieku runāju krieviski, tāpēc šoreiz pat neiedomājos, ka bankas darbiniekam būtu jārunā latviski. Atbildēju, ka bija maksājums,” atmiņās dalās Tatjana.

– Savienošu jūs ar mūsu drošības speciālistu, – turpināja sieviete un pārslēdza zvanu uz vīrieti.

“Šajā brīdī es jau biju stresā,” atceras Tatjana. “Esmu citā valstī, zvans no bankas, kaut kas nopietns un slikts notiek!”

– Šobrīd no jūsu bankas konta notiek naudas pārskaitīšana, un, ja ne jūs to darāt, tad mums nepieciešami jūsu dati, lai šo darījumu apturētu, – ātri un ļoti pārliecinoši turpināja “drošības specialists”.

“Tikai tad es atjēdzos, ka kaut kas nav kārtībā. Es domāju – ja man nebūtu radiniece, kura pati strādā bankā un ar kuru mēs jau pirms tam vairākas reizes runājām par krāpniecības mēģinājumiem, tad es noteikti atklātu visus datus, visu, ko vien iespējams apstiprinātu ar Smart-ID un, visdrīzāk, pazaudētu visu atvaļinājumam uzkrāto naudu. Bet šeit es vienkārši pateicu – uz visiem jūsu jautājumiem es atbildu “nē” un pabeidzu sarunu,” noslēdz Tatjana.

Eksperta komentārs

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:

«Šajā gadījumā savu lomu nospēlēja sakritība. Labi, ka Tatjanai bija iepriekšējas sarunas un zināšanas par telefonkrāpniecību. Protams, krāpnieki nevar zināt, kādus maksājumus cilvēks ir veicis vai kur viņš atrodas. Protams, ja vien pats cilvēks nepublicē bildes no lidostas sociālajos tīklos.

Mēs bieži vien saņemam klientu jautājumus par to, no kurienes krāpniekiem var būt informācija par viņiem. Mēdz būt tā, ka krāpnieki zvana “uz dullo”, dažreiz pat nezinot, kādas bankas klients ir otrā pusē, un to noskaidro tieši sarunas laikā. Bet mēdz gadīties, ka krāpnieki seko cilvēkam sociālajos tīklos un dažreiz zina par viņu daudz vairāk, nekā viņš pats spēj iedomāties. Vienmēr jādomā, ko mēs par sevi rakstām un ar kādām bildēm dalāmies. Publicējot bildes no atvaļinājuma, var kļūt ne tikai par telefonkrāpnieku upuri, bet arī par vieglu mērķi zagļiem, kuri saprot, ka mājās neviena nav.»

“Jums draud sods par naudas atmazgāšanu!”

– Labdien! Jums zvana no Personas datu aizsardzības organizācijas. Vai jūs pēdējā laikā veicāt kaut kādus darījumus ar kriptovalūtām? – zvanu ar šādu jautājumu no Somijas numura dienas vidū saņēma Inna.

“Es pati strādāju Klientu atbalsta komandā bankā un par krāpniekiem zinu ļoti labi. Atbildēju, ka ar kriptovalūtām nenodarbojos, bet zināju, ka ar šo saruna, visdrīzāk, nebeigsies. Un man pašai bija ļoti interesanti to turpināt, lai saprastu krāpnieku argumentus,” skaidro Inna.

– Uz jūsu vārda ir atvērts kriptovalūtu konts un notiek darījumi, bet, ja jūs tos  neveicāt, tad svarīgi kontu apturēt. Vai jūs esat pie datora?

– Nē, neesmu, būšu tikai vakarā.

– Mēs tad jums noteikti atzvanīsim.

“Sākot no kādiem pieciem vakarā mani burtiski bombardēja ar zvaniem no dažādiem numuriem – Somijas, Zviedrijas, Čehijas. Gribēju tikt mājās pie datora, lai varētu ierakstīt sarunu,” turpina Inna.

– Paskatieties e-pastā, jums jābūt saitei.

– Kādā e-pastā?

– Inbox.

– Kādā Inbox? Man ir divas adreses.

– Ziniet, man ir ierobežota pieeja datiem, Jums atzvanīs drošības speciālists.

Pēc kāda laika Innai WhatsApp lietotnē no Lietuvas numura atzvanīja Olga, kura pateica, ka viņa pārstāv starptautisku dienestu, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu.

– Ziniet, šobrīd ir ļoti aktivizējušies krāpnieki.

– Jā, zinu, tāpēc banka brīdina, ka nedrīkst nevienam izpaust savus datus.

– Tieši tā, viss pareizi! Nekādā gadījumā. Un pēc mūsu informācijas uz jūsu vārda ir atvērts kriptovalūtas konts, kurā notiek darījumi 100 000 eiro apmērā. Visdrīzāk, krāpnieki izmanto jūsu datus, un jums jārīkojas, lai šo darbību pēc iespējas ātrāk apturētu.

– Kā gan kāds varēja kaut ko atvērt uz mana vārda?

– Visticamāk, bijusi kāda datu noplūde. Jums droši vien glabājas dati interneta veikalos, “booking” vietnēs utt.

– Kādi ir riski, ja es tagad neko nedarīšu?

– Lielākais risks ir tajā, ka, ja jūs neko tagad nedarīsiet, informācija par šiem aizdomīgiem darījumiem nonāks Eiropas Centrālajā bankā, kura informēs atbildīgās iestādes par  naudas atmazgāšanas apkarošanu Latvijā. Dienests informēs bankas un 50 minūšu laikā visi jūsu konti visās bankas tiks bloķēti un jums draudēs kriminālatbildība par naudas atmazgāšanu.

“Šis skanēja ļoti pārliecinoši. Visi tie nosaukumi, stāsts, ka viss notiks 50 minūšu laikā, stress no tā, ka varu pazaudēt visu naudu un arī vēl draudi par sodu. Esmu pārliecināta – ja es pati nebūtu saistīta ar banku, būtu gatava izdarīt visu, lai tikai man nekas nedraudētu,” komentē Inna.

– Kādu pārlūkprogrammu jūs izmantojat?

– Man ir tikai Microsoft Edge.

– Pamēģiniet ievadīt meklētajā nosaukumu Anydesk (programma, kas nodrošina iespēju attālināti piekļūt datoram – autora piezīme).

– Neveras vaļā, droši vien kādi drošības uzstādījumi datorā.

– Pamēģiniet ievadīt Google Chrome.

– Nē, man tā nav.

– Tad nosauciet sava e-pasta adresi, es jums nosūtīšu saiti.

– Nē, es negribu saukt savu e-pastu.

– Pareizi, nesauciet! Jūs tad varētu man atsūtīt to WhatsApp.

– Nē, es tomēr negribu izpaust savus datus.

– Vai tad jūs saprotat, ka šis jums draud ar lielu sodu par naudas atmazgāšanu?

“Pateicu, ka saprotu un beidzu sarunu. Bija sajūta, ka no šīs sarunas man pat temperatūra pacēlusies. Stress bija milzīgs. Es pat kādā brīdī sāku domāt – ja nu viss ir taisnība? Tagad es daudz labāk saprotu cilvēkus, kuri uzķeras uz šādiem zvaniem. Zvanītāji ir ļoti labi trenēti, ar labu balsi, skan ļoti pārliecinoši. Vienīgi tas, ka viņi runā krieviski, kas varētu būs pirmais signāls pārtraukt sarunu,” skaidro Inna.

Eksperta komentārs

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:

“Līdzīgi krāpnieki rīkojas, zvanot cilvēkiem un uzdodoties ne tikai par drošības nodaļu speciālistiem, bet arī piedāvājot ieguldīt naudu dažādos investīciju pakalpojumos, visbiežāk dažāda veida kriptovalūtās.

Arī šie krāpnieki izmanto tās pašas metodes un paņēmienus. Proti, vispirms potenciālais upuris tiek iepazīstināts ar ieguldījuma iespējām, milzīgo sagaidāmo peļņu un citiem labumiem, taču pēc tam seko stresa situācijas radīšana un spiediena izdarīšana. Krāpnieki rada situāciju un nosacījumus, kuros lēmums jāpieņem tagad un tūlīt. Piemēram, brīdinot par tūlīt gaidāmu strauju cenu kāpumu, kas zināms tikai viņiem. Savukārt vilcināšanās nozīmē palaist garām iespēju gūt milzīgu peļņu.

Lai “ieguldījumus” varētu veikt, krāpnieki upuriem izmāna maksājumu karšu datus, internetbankas piekļuves datus un bieži vien arī lūdz klientiem datorā vai telefonā uzstādīt lietotnes, ar kuru palīdzību krāpnieki pārņem kontroli pār klientu internetbanku un veic maksājumus klientu vietā. Vienīgais, kas klientam atliek izdarīt pašam, ir apstiprināt šos maksājumus ar Smart-ID. Diemžēl pēc tam šos maksājumus atgriezt vairs nevar, jo klients tos pats ir apstiprinājis.”

The post Ko stāsta telefonkrāpnieki? Trīs gadījumi appeared first on IR.lv.

„Beosound Explorer” skaļrunis ir  pielāgots lietošanai dabā, tas ir  viegls, ūdensizturīgs, un ar  27 stundu baterijas darbības laiks, kā arī raksturīgo „Bang&Olufsen” skaņas un dizaina kvalitāti. Katru šī skaļruņa priekšrocību novērtēs aktīvās atpūtas cienītāji.

Tiem, kuri vēlas baudīt piedzīvojumu, bet nevēlas uztraukties, ka skaļrunim varētu atgadīties kaut kas slikts – nejauši iekrītot ūdenī vai smiltīs, un, ka uz tā bateriju var paļauties – šis skaļrunis ir perfekts kompanjons, jo to droši var  lietot ārā, turklāt saglabājot lielisku skaņu un lietošanas ērtumu.

„Beosound Explorer” ir pirmais skaļrunis tirgū, kura virsmai izmantots otrā tipa anodēts alumīnijs, lai uzlabotu izturību pret skrāpējumiem, tādējādi tas ir ideāls skaļruni ārpus telpām – aktivitātēm dabā, tai skaitā pārgājienos, kempingos, makšķerējot vai vienkārši atpūtai pludmalē. Tam ir alumīnija karabīne, lai to varētu cieši piestiprināt mugursomai dodoties garos pārgājienos, kopā ar siksniņu pakarināšanai tas kļūst universāls, nodrošinot izcilu lietošanas pieredzi, neskatoties, kur tas ir novietots. IP67 putekļu un ūdensnecaurlaidības pakāpe aizsargā skaļruni, ja tas nejauši samirkst.

„Beosound Explorer” cilindriskais virsmas dizains padara to ērti nesamu, jo to var droši satvert un tas viegli iegulst mugursomas kabatās. Lai gan skaļruņa virsma ir ļoti izturīga, tā svars ir vien 631 grami, tā ļaujot netraucēti baudīt ceļu. Pateicoties līdz pat 27 stundu ilgam baterijas darbības laikam, skaļruni var izmantot visu dienu neuztraucoties par piekļuvi strāvai, tādejādi tas ir uzticams pavadonis, atrodoties dabā.

Ierīces augšpusē ir vienkārša un intuitīvi saprotama lietotāja saskarne, kas ir labi saskatāma un viegli lietojama arī aukstākos laikapstākļos ar cimdiem rokās.

„Beosound Explore” nodrošina „Bang & Olufsen” firmas skaņu, tai ir divi 1,8 collu pilna diapazona skaļruņi, lai garantētu spēcīgu skanējumu. Uzmanība ir koncentrēta uz veiktspēju ārā un izciliem basiem, kas, par spīti mazajam izmēram, nodrošina 59 dB basu intensitāti. Režģi veido 360 grādu līnijas, lai nodrošinātu „True360” visvirzienu skaņu, kas ir ideāli piemērota vakarēšanai pie ugunskura.

Skaļrunis pieejams antracīta melnā, zaļā vai miglas pelēkā krāsā.

Ar pilnu aprakstu par „Beosound Explorer” var iepazīties te

„ASBIS Baltics” ir viens no lielākajiem IT produktu un risinājumu izplatītājiem Baltijas valstīs; uzticams, stabils un progresīvs partneris; darba devējs ar plašām iespējām un globālu pieredzi. ASBIS Baltics ir daļa no starptautiskas kompānijas ar 30 gadu pieredzi IT izplatīšanā, ar  birojiem 28 valstīs, 30 000 aktīvu klientu un ievērojamu skaitu profesionālu apbalvojumu.

„Bang & Olufsen” ir luksusa audiozīmols, ko 1925. gadā Strūerā, Dānijā, izveidoja Pēters Bangs un Svends Olufsens, kuru aizrautība un redzējums joprojām ir uzņēmuma pamatā. Gandrīz gadsimtu „Bang & Olufsen” paplašina audiotehnoloģiju robežas, un uzņēmums turpina atrasties akustisko inovāciju priekšgalā.

Arī šodien katram „Bang & Olufsen” ražojumam joprojām ir raksturīgs skaistas skaņas, nenovecojoša izskata un nepārspējama meistardarba vienreizīgais apvienojums. Uzņēmuma inovatīvos un progresīvos ražojumus pārdod visā pasaulē „Bang & Olufsen” veikalos un vietnē bang-olufsen.com, kā arī atsevišķi mazumtirgotāji. Uzņēmumā strādā aptuveni 900 darbinieku, un tas darbojas vairāk nekā 70 tirgos. „Bang & Olufsen” akcijas tiek kotētas AS NASDAQ Copenhagen.

Vairāk informācijas.

Atklāts 2021. gadā.

Profila informācija

Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.

Profils A

Profils B

“Nu, rakstiet savas vēlmes, ko gribat darīt, ko gribat redzēt!”, mūsu Gruzijas brauciena sarakstes grupā vedina Ieva, mana skolas laiku draudzene, ar kuru podi gāzti gan pašu mājās, gan ārpus valsts robežām. Viņai ir mode savākt kopā bariņu ar kolēģiem, draugiem un citādi cīši labiem cilvēkiem, un aizšaut kopīgos piedzīvojumos. Arī uz Gruziju netiek braukts...

The post Ierašanās Gruzijā: vīns un klosteri appeared first on Mugursoma.lv.

Uzņēmums Microsoft brīdina lietotājus, ka, sākot no 17. augusta, Microsoft 365 programmām tiks pārtraukts Internet Explorer 11 atbalsts. Šī atbalsta pārtraukšana bija tikai laika jautājums, jo uzņēmums plāno laika gaitā vispār pārtraukt Internet Explorer, kas kādreiz bija viena no populārākajām interneta pārlūkprogrammām.

Programmatūras gigants sniedza sīkāku informāciju bloga ierakstā, kurā teikts:

“Sākot ar 2021. gada 17. augustu, Microsoft 365 lietojumprogrammas un pakalpojumi vairs neatbalstīs Internet Explorer 11 (IE11), un lietotājiem, iespējams, būs pasliktināta pieredze vai nebūs iespējams izveidot savienojumu ar šīm lietojumprogrammām un pakalpojumiem. Atbalsts pakāpeniski tiks pārtraukts nedēļu un mēnešu laikā.”

Lietotājiem, kuri pēc 17. augusta mēģinās piekļūt Microsoft 365 programmām vai pakalpojumiem, izmantojot Internet Explorer 11, netiks piedāvāts Microsoft atbalsts, lai novērstu problēmas, ar kurām viņi varētu saskarties.

Microsoft jau vairāk kā gadu pakāpeniski pārtrauc Internet Explorer atbalstu arvien vairāk un vairāk programmām.

Avots: TechRadar

The post Microsoft 365 tuvāko nedēļu laikā pārtrauks Internet Explorer 11 atbalstu appeared first on notepad.lv.

Chrisdorney/Depositphotos.com

ASV Tieslietu departaments ir uzsācis izmeklēšanu par iespējamo banku krāpšanu, ko veikuši uzņēmuma “Tether” vadītāji. “Bloomberg” atsaucas uz šo faktu no droša informācijas avota.

Šobrīd tiek pārbaudīts, ​​vai “Tether” neslēpj pretlikumīgus ar kriptovalūtu saistītus darījumus.

“Bloomberg” gan citēja uzņēmuma teikto, ka “Tether” “regulāri iesaistās atklātā dialogā ar tiesībaizsardzības institūcijām, tostarp Tieslietu departamentu, kas norāda uz sadarbību un uzņēmuma darbības pārredzamību”.

Kāds cits avots savukārt ziņo, ka Tieslietu departaments esot nosūtījis atsevišķām personām vēstuli par to, ka tiek veikta izmeklēšana saistībā ar uzņēmuma “Tether” darbību.

“Drīzumā var tikt pieņemts lēmums uzsākt lietu pret uzņēmumu “Tether”, un Tieslietu departamenta augstākās amatpersonas noteiks, vai šie apgalvojumi par uzņēmuma pretlikumīgu darbību ir pamatoti,” teikts paziņojumā.

Šobrīd  USDT ir trešajā vietā kapitalizācijas ziņā starp lielākajām kriptovalūtām.

Nevar noliegt gan, ka uzņēmums “Tether” ir neapstrīdams līderis savā segmentā. Saskaņā ar “The Block” datiem, USDT īpatsvars kopējā stabilo koinu piedāvājumā ir 57,81%.

Saskaņā ar pārskatu, 2021. gada 31. martā naudas līdzekļi un to ekvivalenti veidoja 76% “Tether Holdings Limited” rezervju.

Tikmēr uzņēmums aizstāv savu viedokli: “Pastāvīgie centieni diskreditēt “Tether” nemainīs mūsu apņēmību saglabāt savu līdera pozīciju.”

Uzņēmuma pārstāvji “Bloomberg” ziņas ir nodēvējuši par klikšķu ēsmu, jo tās balstās uz “nenoskaidrotiem avotiem un apgalvojumiem.” Uzņēmums “Tether” uzsvēra savu “uzticību klientiem, nozares vadošajām tehnoloģijām un norādīja uz uzņēmuma darbību pārredzamību”.

Tether responds to Bloomberg article https://t.co/odVIhCsU5F

— Tether (@Tether_to) July 26, 2021

Valsts policija informē, ka, neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Pēdējā laikā uzskatāmi ir parādījusies shēma, kad krāpnieki zvana iedzīvotājiem un uzdodas par banku darbiniekiem.

Krāpnieki telefonsarunas laikā informē par it kā aizdomīgām darbībām personas bankas kontā, pieprasa nekavējoties sadarboties un nosaukt personīga rakstura informāciju, piemēram, bankas kartes numuru, CSV kodu, kas atrodas bankas kartes aizmugurē u.c. Lai brīdinājums par krāpniekiem būtu uzskatāmāks, Valsts policija piedāvā sarunas ierakstu (krievu val.) ar krāpnieku.

Sarunas ieraksts ar krāpnieku. Avots: Valsts policija.

Lielākoties visi krāpnieki darbojas pēc līdzīgas shēmas, tāpēc Valsts policija aicina iegaumēt darbības un principus, kas raksturīgi telefonkrāpniekiem:

• zvanītājs uzdodas par bankas pārstāvi un informē par kādu konstatētu problēmu bankas kontā, piemēram, par aizdomīgu pārskaitījumu vai pirkumu;
• krāpnieks izteikti un ar lielu entuziasmu vēlas palīdzēt, tādā veidā mēģinot iegūt personas labvēlību un uzticēšanos;
• komunicējot, krāpnieks cenšas iegūt dažāda rakstura personīgu informāciju;
• krāpnieks steidzina pieņemt nepārdomātus lēmumus, kā arī nedod iespēju pārliecināties, ka zvanītājs ir tas, par ko uzdodas;
• krāpnieks piedāvā pāriet uz it kā drošāku saziņu lietotnē WhatsApp, Viber vai citā lietotnē;
• ja persona tomēr atsakās sadarboties, tad krāpnieks sāk draudēt, iebiedēt un brīdina par sekām, kas it kā var iestāties, ja persona atteiksies sadarboties.

Kā pasargāt sevi?

Ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā esiet piesardzīgi un neizpaužat personīgo informāciju. Ja zvanītājs steidzina un mudina pieņemt ātrus, nepārdomātus lēmumus, tad pārtrauciet sarunu! Īpaši gadījumos, ja neesat pārliecināts, vai zvanītājs ir tas, par ko uzdodas.

Papildus info par krāpniecisku zvanu pazīmēm lasiet šeit.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar. Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem –, par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk nekā iemaksājis. Šā iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams tikai pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāda no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Pensiju sistēma laba, demogrāfijas tendences – nelabvēlīgas

Latvijas pensiju sistēmas modelis, kur ir gan pensiju 1. līmenis (veidojas no sociālās apdrošināšanas iemaksām), gan uzkrājošais 2. līmenis un vēl brīvprātīgi veiktās iemaksas 3. līmenī, ir atzīts par vienu no ilgtspējīgākajiem pasaulē (Allianz pētījumā par 70 valstu pensiju sistēmām, Latvija ierindojas 13. vietā). Var secināt, ka Latvijai ir izdevies uzbūvēt pasaulē konkurētspējīgu pensiju sistēmas modeli, kurā daļa no veiktajām iemaksām palīdz uzkrāt lielāku pensijas kapitālu katram krājējam. Tomēr šī uzkrāšana nenotiek tik ātri kā gribētos, un negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ Latvija ir viena no ES valstīm ar vislielāko pensijas vecuma cilvēku nabadzības risku.

Tāpēc tagad samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī (patlaban tās ir 6% apmērā no algas) būtu nepieļaujama rīcība attiecībā pret pensiju krājējiem, kuri šādam uzkrājumu modelim uzticas, jo rēķinās ar šo kā nozīmīgu atbalstu pensijas vecumā. Šis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām. Jāpiekrīt finanšu ekspertiem, kas, komentējot ideju par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, ir norādījuši uz potenciālo uzticēšanās samazinājumu pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar, ka atliek savu pensiju krāt pašiem.

Manuprāt, būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (pašlaik 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).

Var pelnīt vairāk

Pensiju 2. līmenis, tāpat kā jebkurš uzkrājums, nodrošina tādu atdevi, kas korelē ar tā brīža norisēm globālajā ekonomikā, kuru ietekmē inflācija, komisijas maksas un citi faktori. Šajā virzienā daudz ir paveikts, būtiski samazinot komisijas maksas, panākot to, ka 100% no pensijas kapitāla drīkst ieguldīt akcijās, kas ļauj nopelnīt vairāk.

Šo ienesīgumu var un vajag censties palielināt, piemēram, sekojot Finanšu nozares asociācijas ieteikumam iekļaut Latvijas iedzīvotājus tādā ieguldījumu plānā, kurš vislabāk atbilst konkrētā cilvēka vecuma grupai. Protams, tas būtu attiecināms tikai uz tiem cilvēkiem, kuri paši jau sev nav izraudzījušies kādu no piedāvātajiem ieguldījumu plāniem. Princips, kas ļauj uzkrāt gandrīz divas reizes lielāku kapitālu, ir vienkāršs, – jo agrākā vecumā ieguldītājs sāk uzkrāt, jo lielāku daļu no pensijas uzkrājuma ir vērts ieguldīt akcijās, vēlāk pārejot uz konservatīvākiem ieguldījumu plāniem. Piemēram, ja pašlaik divdesmitgadnieks “automātiski” nonāk kādā no konservatīvajiem plāniem, viņa uzkrājums būs krietni mazāks, nekā tas varētu būt, pirmās desmitgades ieguldot akcijās. Šī ir tā saucamā dzīves cikla pieeja, – mūsu veiktie aprēķini liecina, ka, ja pirmajos darba gadu desmitos uzkrājums tiek veidots aktīvākos pensiju plānos, pamazām samazinot riska līmeni, tad, tuvojoties pensijas vecumam, tiek nodrošināts par aptuveni 68% lielāks uzkrātais kapitāls.

Sociālās iemaksas pensiju 2. līmenī ir nozīmīga daļa no mūsu nākotnes pensijas. Šie it kā grūti pamanāmie 6%, kas aizplūst pie ieguldījumu pārvaldnieka, tiek ieguldīti vērtspapīros un atgriežas mūsu uzkrājuma kontā ar peļņu, faktiski veido daļu no mūsu dzīves kvalitātes pensijas vecumā. Tāpēc šodienas problēmu risinājums uz šīs nākotnes rēķina radītu neatgriezeniskas sekas – neuzticību pret valsts pensiju sistēmu un vēlmi uzkrāt savai nākotnei pašam. Nākamais solis, – mēģinājums apiet nodokļu nomaksu, lai tiktu pie lielākas naudas tagad. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka šī nauda tiešām tiks uzkrāta. Un zaudētāji tad izrādītos gan valsts, kurai vairs neuzticas, un cilvēki, kuri savu nākotnes kapitālu būs noēduši tagad.

The post Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks appeared first on IR.lv.

Naval mines have a tendency to stay largely out of sight, until they suddenly pop up to remind everyone about their existence. This goes both for the weapons themselves, as for their role in the grand scheme of things. The Baltic Sea, always a favourable battlefield for mines, has seen a number of interesting development […]

My Mines and those of My Brother — Corporal Frisk

Rakstā esmu izmantojis saites uz putnu balsu ierakstiem lapā putni.lv (izņemot bikšaino apogu). Gan šeit izmantotie, gan citi putnu balsu ieraksti un sīkāka informācija par tiem atrodama šeit.

Iepriekšējā rakstā izvērtēju putnu balsu atpazīšanas lietotnes un nonācu pie secinājuma, ka lielas jēgas no tām nav, bet putnu balsis atšķirt jāmācās pašam (raksts lasāms šeit). Protams, viegli pateikt - jāmācās pašam, bet kā gan to izdarīt?

Šoreiz mēģināšu atbildēt uz šo jautājumu. Uzreiz gan jāsaka, ka, kā jau tas pieņemts, ir labā un sliktā ziņa. Labā - to patiešām var izdarīt, lai gan sākumā tas var šķist nereāli. Sliktā - tas nav tik vienkārši kā paprasīt telefonam, bet prasa laiku un darbu.

Sākumā visi putni izklausās vienādi

Ķeroties pie putnu balsu iepazīšanas (gandrīz) no nulles, var uzmākties bezcerība, jo šķiet, ka visi putni čivina vienādi. Nu varbūt ne gluži visi, bet tomēr...

Man iznācis daudz lasīt lekcijas skolās, un vienā no tām esmu iekļāvis piemēru ar bieži sastopamu mazputniņu trijotni - čuņčiņu, svirlīti un vītīti. To izmantoju, lai ilustrētu, ka putnus jāvēro ne tikai ar acīm, bet arī ar ausīm. Šie trīs putni pēc izskata ir gandrīz vienādi, bet to dziesmas - pilnīgi atšķirīgas. Lielākoties skolēni šo manu atziņu "norij", taču vienā no skolām bērni tomēr nekautrējās norādīt, ka nesaprot, kas šajās dziesmās atšķirīgs.

Arī man pašam tā ir bijis. Putnošanas pirmsākumos man bija zināmas divas ķauķu sugas - melngalvas ķauķis un dārza ķauķis. Tos var labi atšķirt pēc izskata - melngalvas ķauķa tēviņam ir melna galvas virsa, dārza ķauķim tādas nav. Tikai ar laiku nonācu līdz atklāsmei, ka mans "dārza ķauķis" patiesībā ir jebkurš cits ķauķis, kas nav melngalvas. Pēc gadiem skatoties vecas fotogrāfijas, uzdūros bildei ar putnu, ko biju fotografējis kā dziedošu dārza ķauķi, bet vājajā fotogrāfijā tomēr nepārprotami redzams brūnspārnu ķauķis, kas ar šā brīža zināšanām šķiet ļoti viegli atšķirams no dārza ķauķa gan pēc izskata, gan pēc dziesmas.

Klausies ierakstus (un sāc ar mazumiņu)

Mācoties putnu balsis, var iet dabā un mēģināt atpazīt dzirdēto, bet var arī klausīties balsu ierakstus un mēģināt atbilstošās balsis saklausīt dabā.

Iepriekšējā rakstā aicināju putnu balsis apgūt, izmantojot interneta lapas putni.lv vai xeno-canto.org, un, protams, drīz saņēmu aizrādījumu, ka iesācējam šīs lapas nav īsti izmantojamas. Tajās ir pieejams milzīgs blāķis ar ierakstiem, un nevar saprast, no kura gala tiem ķerties klāt.

Vienā piegājienā apgūt daudz balsu patiešām nav īsti reāli, tāpēc ir vērts sākt ar dažām - biežāk sastopamo putnu raksturīgākajām balsīm. Man savulaik palīdzēja kasete "Skaisti dzied lakstīgala. Putni un viņu dziesmas gadalaikos", kurā bija iekļauti, ja pareizi atceros, 25 bieži sastopamu putnu balsu ieraksti. Tagad iespējas ir plašākas, tāpēc balsu apguves sākuma komplektu katrs var atlasīt pats. Piemēram, šādu:

Grieze

Lauku balodis

Dzeguze

Meža pūce

Lauku cīrulis

Koku čipste

Sarkanrīklīte

Lakstīgala

Melnais mežastrazds

Dziedātājstrazds

Svirlītis

Čuņčiņš

Vītītis

Zeltgalvītis

Melnais mušķērājs

Zilzīlīte

Lielā zīlīte

Vālodze

Žubīte

Dzeltenā stērste

Mēģini ieraudzīt

Lai gan ir izņēmumi (piemēram, iepriekš minētie - čuņčiņš, svirlītis, vītītis), tomēr lielākoties putnus atšķirt pēc izskata ir vieglāk nekā pēc balss. Iespējams (vismaz manā gadījumā) zināmu lomu spēlē arī psiholoģija - savām acīm noticēt vieglāk nekā ausīm. Tāpēc, mācoties putnu balsis, laba iespēja pašpārbaudei ir mēģināt putnu atpazīt pēc balss, un tad to arī apskatīt, lai pārliecinātos, vai esat atpazinis pareizi. Un arī pilnīgi nepazīstamas dziesmas izpildītāju būs vieglāk atpazīt, uz putnu paskatoties, nevis mēģinot sameklēt dzirdētajai dziesmai atbilstošu ierakstu.

Nedrīkst gan aizmirst par putna labklājību - dziedāšana ir svarīgs, bet arī grūts un bīstams darbs. Tāpēc būtu svarīgi nedzenāt nepazīstamo dziedoni pa visu mežu, lai to ieraudzītu. Ja, jums tuvojoties putnam, tas apklust, liela iespēja, ka pie vainas esat tieši jūs, tāpēc labāk likt putnu mierā un atkāpties. Tomēr bieži vien putni dzied, īpaši neslēpjoties.

Meklē asociācijas

Ļoti efektīvs līdzeklis putnu balsu apguvē ir asociāciju atrašana - ko putna dziesma vai tās elementi atgādina.

Lauku baloža dziesmas tulkošana kā "puspūru piedēju, puspūru piedēju, tukšs" var izklausīties pēc blēņošanās, bet šādi putnu dziesmu "tulkojumi" cilvēku valodā palīdz dziesmas iegaumēt un reizēm pat atpazīt, tās dzirdot pirmo reizi. Tad nu paturiet prātā, ka dzeltenā stērste dzied: "Dzer dzer dzer dzer pieeeenu" (vai "vīīīīnu", ja tā labāk patīk), bet mazais svilpis saka: "Nice to meet you."

Zīlītes, ieraugot mežā cilvēku, nereti mēdz "lamāties", t.i., pat ārpus ligzdošanas sezonas dzirdami to uztraukuma saucieni. Divas Latvijā sastopamās zīlīšu sugas - pelēkā zīlīte un purva zīlīte - pēc izskata ir ļoti līdzīgas, bet to uztraukuma saucieni ir stipri atšķirīgi. Man savulaik palīdzēja Māra Strazda teiktais, ka pelēkā zīlītes zīlītes stieptais uztraukuma sauciens atgādina tās vārdu "pē-lē-kā".

Pelēkā zīlīte nav vienīgā kas sauc savu vārdu, jo vairākām putnu sugām nosaukumi doti tieši pēc to balss. Pupuķim, piemēram. Tāpat jau no latviešu folkloras zinām, ka ķīvīte sauc sevi vārdā. Paipalu atpazinu, to dzirdot jau pirmo reizi, tieši tāpēc, ka Māris Strazds bija pamācījis, ka paipala saka: "Pai-pala, pai-pala". Sevi vārdā sauc arī, piemēram, svīre un tītiņš. Arī iepriekš minētie mazputniņi - čuņčiņš, svirlītis un (mazākā mērā) vītītis - dziedot atgādina savus nosaukumus. Kāpēc mērkaziņu sauc par kaziņu? Tāpēc ka tā blēj (gan ar asti, nevis balsi). Un ja dadzīti, sekojot Oskara Keiša ieteikumam, izvēlēsieties saukt tā otrā vārdā - par cigli -, noteikti saklausīsiet šo burbuļveidīgo "cigli" arī putniņa balsī.

Ir arī citas dažādu asociācijas, kas palīdz iegaumēt putnu balsis, piemēram, zeltgalvītis brauc ar maziem, čīkstošiem ratiņiem, bet iedzeltenais ķauķis čīkstina gumiju.

Lūdz padomu

Protams, katrs var apgūt putnu balsis vienatnē, bet balsu apguvē ļoti palīdz tas, ka kāds vairāk pieredzējis cilvēks pasaka, kas tieši jāsaklausa, piedāvājot kādu no iepriekš minētajām asociācijām vai norādot uz sugai raksturīgām balss pazīmēm (piemēram, frāžu atkārtošanās dziedātājstrazda dziesmā). Es pats, uzsākot savas ornitologa gaitas, izgāju divus putnu noteikšanas lekciju kursus Māra Strazda vadībā. Līdzīgu lekciju rīkošanu tradīciju turpinām arī mūsdienās, kad šo darbu veic Andris Dekants.

Kolēģi var palīdzēt ne tikai formālu lekciju ietvaros. Es, piemēram, savulaik, gandrīz galvu pret galdu dauzot, klausījos ezeru ķauķa un ceru ķauķa dziesmu ierakstus, nespējot saklausīt daudzveidīgo skaņu jūklī raksturīgas atšķirības, aiz kurām aizķerties. Kad Edmunds Račinskis norādīja, ka ezeru ķauķis dzied kārtīgi, vienā ritmā, bet ceru ķauķim raksturīgi skaņu "cilpu" iespraudumi ārpus ritma, atšķirība pēkšņi kļuva acīmredzama (vai "ausīmdzirdama"?)

Rakstot šo, sapratu, ka jāpieraksta atgādinājums arī pašam sev un citiem putnu balsis zinošiem kolēģiem - kad kāds mums lūdz atpazīt kādu putna balsi, mēs varētu atcerēties pateikt ne tikai to, kas tas par putnu, bet arī to, pēc kā to var noteikt.

Arī telefons var līdzēt

Pasaulē, kur visas problēmas risinām caur viedtālruni, mans iepriekšējais raksts par balsu atpazīšanas lietotņu bezjēdzību tiešām varēja radīt zināmu diskomfortu. Varu mazliet nomierināt - zināmā mērā telefons tomēr var palīdzēt, turklāt ne vienā vien veidā.

Kad es sāku apgūt putnu balsis, man, dzirdot dabā nepazīstamu balsi, neatlika nekas cits kā mēģināt to pierakstīt vai uzzīmēt. Drīz vien pārliecinājos par šādas pieejas bezjēdzību - vēlāk, uz pierakstu skatoties, vairs tāpat nespēju atcerēties, kā putna balss īsti izklausījās. Tagad ar telefona palīdzību putnu balsis var nevis pierakstīt, bet ierakstīt, un tad šo ierakstu var salīdzināt ar internetā atrodamajiem ierakstiem vai pārsūtīt kādam labākam balsu zinātājam.

Citu paņēmienu, kā putnu balsu apguvē var palīdzēt telefons, man ieteica Ieva Mārdega, bet pats vēl neesmu izmēģinājis. Ja ir kāda konkrēta putna balss, ko vēlaties iemācīties, uzlieciet to par sava telefona zvana signālu. Dzirdot to ikdienā, liela iespēja, ka balss nosēdīsies smadzenēs.

Apgūsti vairāk nekā balsis

Ļoti noderīgi putnu balsu apguvē būs ne tikai mācīties atšķirt skaņas, bet izzināt par putniem vairāk. Labs pirmais filtrs, lai atpazītu dabā dzirdamo putnu, ir - kas vispār šajā laikā un šajā vietā varētu dziedāt.

Tā runā, ka bikšainā apoga balss esot līdzīga pupuķa dziesmai, taču skaidrs, ka dienā pierīgas mazdārziņos dziedātājs drīzāk būs pupuķis, bet naktī vecā priežu mežā - bikšainais apogs. Dziedāšanas vietu un laiku gan noteikti nevajadzētu izmantot kā vienīgo pazīmi balsu atšķiršanā, jo putni var dziedāt arī tiem visnotaļ netipiskā vietā vai laikā.

Nebeidz mācīties

Putnu balsis nav kā reizrēķins, ko vienreiz iemācies un tad zini. Tās drīzāk ir kā valodas. Kā zināms, ja to nelieto, pat savu dzimto valodu var aizmirst. Protams, maz ticams, ka kāds varētu aizmirst, ka dzeguze saka "ku-kū", taču lielākoties putnu dziesmas nav tik vienkāršas, tāpēc ir vērts laiku pa laikam  zināšanas atsvaidzināt, gan ejot dabā, gan klausoties ierakstus.

Vistipiskākais piemērs manā personīgajā pieredzē ir trīspirkstu dzenis. Šajā gadījumā gan runa ir par skaņu (bungošanu), bet ne balsi. Savulaik, kad darbojos Slīteres nacionālajā parkā, kur trīspirkstu dzeņu ir relatīvi daudz, varēju nekļūdīgi atpazīt tā bungošanu, bet kopš tā laika ar šo sugu bijis tik maz darīšanas, ka vairs neriskētu to noteikt pēc bungošanas vien.

Neiedomājies, ka kādreiz zināsi visu

Reizēm man jautā: "Cik daudz putnu sugu jūs pazīstat pēc balsīm?" Es uz šo jautājumu atbildēt nevaru. Ir, protams, ne mazums sugu, par kurām esmu pilnīgi drošs, ka tās nepazīstu, bet nav nemaz tik vienkārši par kādu sugu pateikt, ka to 100% pazīstu. Vienas sugas (pat viena putna) skaņu repertuārs var būt ļoti plašs (cik plašs, atkarīgs no sugas, putna pieredzes utt.) un tas ietver ne tikai ļoti raksturīgās dziesmas, bet arī virkni dažādu saucienu, kas mēdz būt arī "starpsudziski". Un tad vēl dažādi dzirdamības apstākļi. Un tad vēl putni mēdz atdarināt cits citu. Īsāk sakot, jūs varat iemācīties daudz, bet nekad nebūs tā, ka varēsiet atliekt muguru, izstaipīt ausis un teikt: "Padarīts!"

Citi ieteikumi?

Šeit esmu aprakstījis savu pieredzi un dažu kolēģu ieteikumus, bet nekādā ziņā nepretendēju uz to, ka šeit rakstītais ir vienīgās pareizās atbildes. Katram var būt savs ceļš putnu balsu apguvē. Ja tev ir kādas šeit neminētas putnu balsu mācīšanās metodes, ar kurām labprāt padalītos, droši ieraksti zemāk komentāros! Paldies!

Corning ir paziņojis par jaunu stikla kompozītu komplektu, kas aizsargās viedtālruņu aizmugurējo kameru objektīvus kā arī palīdzēs kamerai uztvert vairāk apkārtējās gaismas. Jaunie kompozīti, saukti par Gorilla Glass DX un Gorilla Glass DX+, pēc Corning teiktā, piedāvā uzlabotu optisko veiktspēju, izcilu noturību pret skrāpējumiem un izturību.

Uzņēmums jau 2018. gadā sāka piedāvāt Gorilla Glass versiju ar DX/DX+ viedpulksteņiem, tādēļ nevarētu teikt, ka šī tehnoloģija ir pilnībā jauna. Bet Corning saka, ka izturīgā stikla izmantošana viedtālruņu kameru objektīviem ietver kādu īpašu izaicinājumu – pārklājumam ir jābūt gan grūti saskrāpējamam, gan jāļauj objektīvā iekļūt vairāk gaismai. Zemāk redzamajā video Corning izklāsta, kā tika ieviesti abi uzlabojumi:

Corning atklāj, ka Gorilla Glass ar DX un Gorilla Glass ar DX+ objektīvā ielaiž 98 procentus no apkārtējās gaismas, tomēr ir tikpat izturīgs pret skrāpējumiem kā parastais Gorilla Glass. Salīdzinājumam Corning apgalvo, ka lēcu pārklāji ar tradicionāliem pretatstarojošiem pārklājumiem ielaiž tikai aptuveni 95 procentus gaismas.

Uzņēmums nav paziņojis, konkrēti kuros tālruņos būs jaunie stikla kompozīti, bet Corning atklāj, ka Samsung ir pierakstījies kā pirmais uzņēmums, kurš izmantos jaunos Gorilla Glass kameras objektīvu aizsargus.

• Latvijas iedzīvotāji vēlas ātrāku internetu
• Neizmet pārtiku: mākslīgā intelekta šefpavārs palīdz piemeklēt receptes
• Corning jaunais Gorilla Glass aizsargās viedtālruņu kameru objektīvus
• “Tele2” piedāvā jaunu pakalpojumu – SOS palīdzību uz ceļa
• Jau trešo gadu pēc kārtas norisināsies GGJ Next 2021 Latvia

The post Corning jaunais Gorilla Glass aizsargās viedtālruņu kameru objektīvus appeared first on Datuve.

Unsplash

Šobrīd, kad pieaudzis krāpniecisku gadījumu skaits “Kaspersky” eksperti brīdina kā atpazīt zvanus no krāpniekiem, kas izliekas par bankas vai citu finanšu organizāciju darbiniekiem.

Krāpnieku pusē ir liela pieredze cilvēku krāpšanā un viņi izmanto šīs zināšanas, lai atrastu pārliecinošus āķus cilvēku mānīšanā un attīstītu arvien rafinētākus paņēmienus. Tomēr lielākajā daļā šo gadījumu ir bijis vismaz viens vai vairāki “sarkanie karodziņi”, kas ļauj atpazīt krāpšanu:

• ja zvans it kā no bankas vai valsts institūcijas pienāk no mobilā numura, tā, visticamāk, ir krāpšana. Dubultnedroši, ja zvana no citas valsts. Jāatceras, ka arī oficiāla izskata numurs negarantē, ka zvans tiešām ir no bankas vai citas iestādes, jo modernās tehnoloģijas ļauj mainīt zvanītāja numuru, lai tas upurim liktos uzticams.
• ja zvanītājs mēģina iegūt konfidenciālu informāciju (personas kods, PIN kodi, internetbankas dati) tā ir droša norāde uz krāpšanu. Kopumā jebkurš mēģinājums uzzināt privātu informāciju liecina par krāpšanu: jebkura informācija, kas par jums nepieciešama reālas bankas darbiniekam, visticamāk, viņiem jau ir. Ņemiet vērā, šī zvana iniciatori ir viņi, nevis jūs. Cilvēks parasti apjūk un neaizdomājas, bet krāpnieki šo apmulsumu izmanto un aizsegā iegūst datus.
• ja kāds mudina jūs veikt naudas pārskaitījumu un norāda termiņu, tā noteikti ir krāpšanās.
• ja zvanītājs mēģina pārliecināt jūs instalēt programmatūru jūsu ierīcē, lai novērstu kādu problēmu vai, lai atvieglotu Jums šo procesu – tā ir krāpšana.
• ja zvanītājs ir apmulsis, nepareizi runā vai izmanto sarunvalodas izteicienus, ir naidīgs – tā ir netieša norāde uz krāpšanu. Uzņēmumos operatori parasti tiek apmācīti lietot profesionālo valodu.

Finanšu iestādes brīdina savus klientus, ka banka nekad nezvana un neprasa izpaust vai ievadīt kādā vietnē Smart-ID vai kalkulatora kodus, un nekad nesūta klientiem interneta saites, kurās prasītu ievadīt savus Smart-ID vai kalkulatora kodus. Ja kāds zvana vai sūta ziņu, prasot kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt – šādi apstiprinātu darbību nevar atcelt, un tas nozīmē pazaudētu naudu. Ja bankas darbiniekiem būs nepieciešams atpazīt klientu, bankas darbinieks lūgs klientu pašam pievienoties internetbankai, ievadot pārlūkā tās oficiālo adresi (nevis nospiežot kādu linku) vai pašam sazināties zvanot uz bankas oficiālo konsultāciju tālruni.

Kā izvairīties no šādiem zvaniem?

Ja pamanāt vismaz vienu no iepriekš minētajiem sarkanajiem karodziņiem, vislabāk, ir vienkārši pārtraukt sarunu. Tad jāsazinās ar uzņēmumu vai organizāciju (zvanot uz oficiālo numuru vai sazinoties oficiālajā vietnē), kas, domājams, tikko jums piezvanīja, un ziņojiet par notikušo – jo vairāk informācijas viņi savāc, jo lielāka iespēja, ka viņi krāpniekus notvers vai vismaz kavēs.

Izvairieties no attālās piekļuves programmu instalēšanas savā datorā, lai arī cik pārliecinošs ir zvanītājs. Izmantojiet uzticamu drošības risinājumu, kas savlaicīgi atklāj bīstamās lietojumprogrammas un brīdina par tām.

vara bungas: RU BS grupējums Pogonovo poligonā (Voroņeža), par kuru daudz tika runāts martā -aprīlī, sācis kustību. Jautājums uz kurieni?

[..] Videos and images analysed by Janes were all captured in the immediate vicinity of Maslovka railway station – one of the primary stations used by Russian forces to deliver equipment to the Pogonovo training ground during the March-April buildup. Two additional stations, Tresvyatskaya and Kolodeznaya, were also used to move equipment into Pogonovo, but as of 21 July Janes has not identified any movement out of these stations. [..]

avots

Pa to laiku oficiāli tiek ziņots, ka RU BS ešeloni sāk ierasties BY (līdz mācību epizodei vairāk par mēnesi!). No tā, ko mums rāda redzams, ka tās ir CSS un loģistikas apakšvienības, sanitāri, MP, evakuatori, pirtis utml. Tomēr nevar izslēgt, ka paralēli pie citā perona nenotiek kaujas vienību izkraušana.

PS orķestris arī tāds šķidrs, visticamāk pārģērbtie civilisti no kāda apbedīšanas biroja. Jautājums, kam spēlē īstais orķestris?

Pašlaik, kad Covid-19 pandēmija dažādu iemeslu dēļ vismaz uz laiku ir nedaudz atkāpusies un ļauj mums uzelpot, varam atkal vairāk pievērsties saviem ikdienišķajiem darbiem, tai skaitā smagu hronisku slimību ārstēšanai, kuras arī pandēmijas apstākļos diemžēl nekur nav pazudušas un prasa gan adekvātu valsts attieksmi, gan mūsdienīgu ārstēšanu.

Viena no šādām hroniskajām saslimšanām ir epilepsija – tās pacientu skaits nemainās, izplatība saglabājas nemainīga visās pasaules valstīs. Visiem cilvēkiem ir gēni, kuri noteiktos apstākļos var novest pie epilepsijas. Epilepsija ir galvas smadzeņu slimība, kas izpaužas tādā veidā, ka cilvēkam notiek dažādas lēkmes. Tās rodas galvas smadzeņu garozā nervu šūnās pastiprinātu, gribai nepakļautu elektrisku izlāžu rezultātā. Visbiežāk lēkme izpaužas kā krampji, bet tai ir arī citi veidi, piemēram, sastingšana ar atmiņas zudumu, automātiskas kustības, reibonis, slikta dūša, vemšana.

Diemžēl Latvijā neiroloģisko slimību jomā epilepsija netiek ārstēta atbilstoši labākajiem pasaules standartiem.

No vienas puses, tā ir labi zināma slimība, katrs neirologs ar to sastopas ikdienā, bet, no otras puses, tajā ir vairāki risināmi izaicinājumi, īpaši domājot par ārstēšanu ārpus elementāriem standartiem.

Epilepsija jeb bioķīmisku procesu radīts pārmērīgs smadzeņu šūnu (neironu) uzbudinājums ir sarežģīta un grūti izprotama slimība. Tās izpausmes – īslaicīgs samaņas zudums, lēkmjveida uztveres, domāšanas traucējumi, pārejoši krampji vai automātisku kustību paroksizmi – mēdz būt apkārtējiem biedējošas. Tomēr – ja prasmīgi tiek piemeklēta terapija un pareizā ārstēšanas metode, lēkmju starplaikā apkārtējie var pat nenojaust par šo slimību. Pierādīts, ka aptuveni divās trešdaļās gadījumu var būtiski samazināt lēkmju biežumu vai pat izārstēt šo slimību. Arī lielākā daļa bērnu ar epilepsiju var dzīvot normālu dzīvi – mācīties, tikties ar draugiem, pat sportot.

Epilepsijas pacienti un viņu tuvinieki zina, ka šīs slimības ārstēšanā vissvarīgākais ir nodrošināt adekvātu krampju kontroli un panākt būtisku lēkmju samazināšanos vai pilnīgu izzušanu ideālā gadījumā. No tā vislielākajā mērā ir atkarīga cilvēka dzīves kvalitāte – veselība, emocionālais stāvoklis, iekļaušanās sabiedrībā un darbs. Bērniem – arī pilnvērtīga attīstība. Tādēļ mēs visi esam ieinteresēti, lai Latvijā pacientiem būtu pieejamas modernākās un efektīvākās metodes šīs neiroloģiskās slimības savaldīšanai.

Epilepsiju galvenokārt ārstē ar medikamentiem, lai gan pieejamas arī citas metodes – ketogēna diēta, ķirurģiska ārstēšana un stimulācijas terapijas. Pasaulē ir pieejami gandrīz 30 dažādi medikamenti, Latvijā – kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti tikai deviņi.

Turklāt sarakstā nav vairāku medikamentu ar zemu cenu. Tas saistīts ar kompensējamo medikamentu saraksta veidošanas sistēmu – mēs pērkam tikai tās zāles, ko kāds mums vēlas tirgot.

Kā liecina prakse, aptuveni 20-30% gadījumu epilepsijas pacientiem ar zāļu palīdzību neizdodas panākt adekvātu krampju kontroli. Īpaši smagi tas ir bērniem, jo cieš gan mācības, gan uzvedība, gan emocionālā attīstība. Šādos gadījumos efektīvākā terapija ir ķirurģiska ārstēšana. Diemžēl Latvijā tā ir pieejama tikai bērniem, turklāt sarežģītāku operāciju veikšanai trūkstošās tehnoloģijas iepirkt neizdodas jau vairākus gadus. Taču ne vienmēr ķirurģiska ārstēšana ir iespējama.

Viens no modernākajiem risinājumiem epilepsijas ārstēšanā pasaulē patlaban ir klejotājnerva stimulācijas terapija jeb VNS terapija. Slimnieka krūškurvja priekšējā sieniņā aiz krūšu muskuļa tiek ievietots īpašs aparāts (elektrisko impulsu ģenerators), kuru ar elektrodu savieno ar klejotājnervu. Caur tā atpakaļejošajām šķiedrām aparāts veic periodisku galvas smadzeņu elektrisko stimulāciju. Rezultātā tiek izjaukta patoloģiskā neironu sinhronizācija, pakāpeniski mazinoties lēkmju smagumam, daudzumam un ilgumam.

Pētījumi liecina, ka piecu gadu periodā divām trešdaļām VNS terapijas pacientu lēkmju biežums samazinās vairāk nekā par 50%. Piemēram, Čehijas pieredze rāda, ka lēkmju intensitāte vairāk par 50% vienu gadu pēc ierīces ievietošanas ir samazinājusies 41% pacientu, pēc diviem gadiem – 53% pacientu, pēc pieciem gadiem – 49% pacientu, bet 10% pacientu lēkmju intensitāte pēc pieciem gadiem ir samazinājusies vairāk nekā par 90%.

Šī ir efektīva metode un – kas ļoti būtiski – bez nopietnām nevēlamām blaknēm, kurai ir labi rezultāti ne tikai Eiropā, bet nu jau arī Latvijā. Līdz šim Latvijā stimulatori bija implantēti deviņiem bērniem, šogad veikta vēl viena operācija. Divi no šiem bērniem jau ir sasnieguši 18 gadu vecumu, kas aktualizē arī jautājumu par atbilstošas ārstēšanas un aprūpes pieejamību arī pieaugušajiem pacientiem. Pirmās operācijas tika veiktas pirms nepilniem trim gadiem, un šodien mēs redzam, ka pacientiem būtiski samazinājies lēkmju biežums un uzlabojusies dzīves kvalitāte. Iemesls, kāpēc VNS terapija netiek veikta plašāk, lai gan būtu ļoti nepieciešama (ap 15 bērniem un 15 pieaugušajiem gadā), – tā nav iekļauta valsts apmaksāto terapiju sarakstā.

Diemžēl terapijas izmaksas nav lētas – vienam pacientam tās mērāmas vairākos desmitos tūkstošu eiro. Tā kā izmaksas netiek segtas no veselības aprūpes budžeta, nav daudz cilvēku, kuri paši spēj šādu pakalpojumu apmaksāt. Bērni to saņem, lielākoties pateicoties ziedojumiem no Bērnu slimnīcas fonda, taču pieaugušajiem Latvijā cerību tikpat kā nav, lai gan ikviens pacients Latvijā neatkarīgi no vecuma ir pelnījis kvalitatīvu dzīvi.

Būtiski norādīt, ka VNS terapija ir valsts apmaksāta visās mūsu kaimiņvalstīs – gan Lietuvā un Igaunijā, gan Krievijā un Baltkrievijā.

Ja reiz ir zinātniski pierādīts, ka VNS terapija kopā ar labāko iespējamo zāļu terapiju epilepsijas slimniekiem ilgtermiņā nodrošina būtisku dzīves kvalitātes uzlabošanos, tad kādēļ to liegt kaut vai dažām ģimenēm? Jo retākas lēkmes nozīmē lielāku rīcības brīvību gan pašam slimniekam, gan arī tā atbalsta personām. Īpaši svarīgi tas ir ģimenēm, kur ar epilepsiju slimo bērni. Kopējie sociālekonomiskie ieguvumi noteikti ir lielāki nekā izdevumi.

Kā ikvienas hroniskas saslimšanas, tā arī kvalitatīva epilepsijas ārstēšana nozīmē pacientu atgriešanu pilnvērtīgā dzīvē. Ikviens “dzīvē atgriezts” pacients ir darbspējīgs, dod savu ieguldījumu valsts kopējā attīstībā un tautsaimniecībā un no lūdzēja kļūst par devēju. Kvalitatīvā ārstēšanā ieguldītā nauda ilgtermiņā ar uzviju atgriežas valsts kasē un vairo kopējo labumu. Zinām, ka Veselības ministrija VNS terapiju ir iekļāvusi nozares prioritāro pasākumu 2022.-2024. gadam sarakstā, tomēr tas vēl ir jāapstiprina Finanšu ministrijā. Vairākus iepriekšējos gadus tas nav izdevies, tādēļ ceram, ka šoreiz dažādu vecumu epilepsijas pacienti netiks atstāti novārtā un valdība piešķirs viņu ārstēšanai vajadzīgo finansējumu.

The post Pandēmija atkāpjas, epilepsijas pacientu vajadzības paliek appeared first on IR.lv.

Lielās dīkstāves laikā "Bermudu Divstūris" nemeta plinti krūmos, bet gan iemēģināja dažādas jaunas profesijas. Kā saka – ei tu sazin, kad atkal notiks pilnvērtīgi koncerti.

"Sarežģīta situācija mūzikas pasaulē, bet tas kāposts kasē kaut kā jāsamet. Jāsaka, ka darba piedāvājumu klāsts nebija mazs, taču ko ar bratukiem izvēlējāmies – to Jums pastāstīs video. Protams neiztika bez mūzikas un dejām.

Ar nepacietību gaidām tikšanos klātienē, bet tikmēr nododam Jūsu ausīm un acīm – ''Kāposts Kasē'''' - tā brālēni stāsta par savu jauno veikumu.

Google paplašina pilsētu skaitu, kurās navigācijas lietotnē Maps būs pieejama informācija par konkrētu vietu noslogotību. Šobrīd šī informācija ir pieejama par aptuveni 200 pilsētām, bet drīz šis skaits pieaugs līdz 10 000 pilsētām. Google apgalvo, ka tiek atjauninātas arī kartes, lai sniegtu plašāku informāciju par iepriekšējiem ceļojumiem.

Google Maps funkciju, kas sniedz informāciju par cilvēku daudzumu noteiktās vietās, sākotnēji sāka 2019. gadā, bet pēdējā gada laikā sociālā distancēšanās ir padarījusi to svarīgāku nekā jebkad. Informāciju par cilvēku daudzumu konkrētā vietā iegūst no vēsturisku atrašanās vietas datu sajaukuma. Google apgalvo, ka izmantotie atrašanās vietu vēstures dati ir anonīmi.

Google ne tikai paplašina cilvēku daudzuma paredzēšanu konkrētās vietās konkrētos laikos vairāk pilsētās, bet padara šo informāciju vēl detalizētāku tādās pilsētās kā Ņujorka un Sidneja. Šajās pilsētās lietotājiem tagad būs iespēja redzēt, cik noslogots, piemēram, ir konkrēts vilciens nevis visa vilciena līnija. Šī funkcija darbojas, izmantojot pašu sabiedriskā transporta pārvaldītāju sniegtos datus, un Google apgalvo, ka plāno drīzumā paplašināt iespējas uz vairākām pilsētām.

Google arī pievieno dažas jaunas funkcijas Maps laika skalas sadaļā Android versijā. Tās ir pieejamas pieskaroties lietotāja profila attēlam un pēc tam izvēloties “Jūsu laika skala”. Jaunā sadaļā tiek parādītas tendences attiecībā uz laiku un attālumu, ko esat pavadījis, izmantojot dažādus transporta veidus un apmeklētās vietas. Papildus tai pievienota vēl viena sadaļa “Ceļojumi”, kas apvieno apmeklētās vietas, ieskaitot opciju eksportēt tās kā sarakstu, ja vēlaties tās nodot tālāk kā ceļojuma ieteikumus.

Ja jums nepatīk atgādinājums par to, cik daudz datu Google Maps spēj par jums apkopot laika gaitā, varat to izslēgt (un zaudēt piekļuvi jaunajām laika grafika funkcijām), atspējojot atrašanās vietas vēsturi tālrunī.

Avots: The Verge

The post Google Maps palīdzēs izvairīties no cilvēku pūļiem vēl vairāk pilsētās appeared first on notepad.lv.

Žurnāls Ir stāsta par četru augsta līmeņa vadītāju pieredzi, kā viņi panākuši, ka kolektīvā vakcinējušies vairāk nekā 80% darbinieku. Visefektīvāk palīdzot to cilvēku stāsti, kas paši jau izslimojuši Covid-19. Taču katram no viņiem ir arī citi ieteikumi, kā pārliecināt darbiniekus vakcinēties. Vienojošs elements ir pašu vadītāju organizēta izbraukuma vakcinācija darbavietā, kas mudinājusi darbiniekus izmantot šo iespēju, un arī vadītāju paraugs.

Tā Dailes teātra direktors Juris Žagars izstrādājis pārliecināšanas stratēģiju. Vispirms pieteicis izbraukuma vakcināciju darba kolektīvā, tiklīdz tas bija iespējams, un 2. maijā teātrī savu pirmo poti saņēma aptuveni divas trešdaļas darbinieku. Izskaitļojis, ka sākumā bijuši 11 nevakcinācijas atbalstītāji. Ar tiem runājis individuāli, lai saprastu iemeslus. Galu galā Dailē palicis tikai viens cilvēks — labs savas jomas profesionālis, kas strādā tikai darbnīcā un var izvairīties no tieša kontakta ar kolēģiem. Teātra direktors nolēmis: šī persona var turpināt strādāt nevakcinējoties. Taču pēc vadības lūguma šis darbinieks izmanto sētas ieeju, strādā atsevišķā telpā un, nonākot saskarsmē ar kolēģi, lieto masku, ievēro divu metru distanci un pieprasa to darīt visiem, kas ienāk viņa darbnīcā.

Andra Bites vadītajā uzņēmumu grupā pazīstamākais ir Karavela, kurā strādā 680 cilvēku. No viņiem 80% ir vai nu izslimojuši Covid-19, vai arī jau vakcinēti. Darbiniekiem vakcinācijas nozīmi skaidrojuši mediķi, taču skeptiķu pārliecināšanai daudz iedarbīgāki bijuši to kolēģu stāsti, kuri bija izslimojuši Covid-19. «Mums ir diezgan daudz kolēģu, gados jaunu, spēcīgu cilvēku, kuri izslimoja. Viņi ir smagi līduši cauri visam tam procesam. Viņi kolēģiem stāstīja, ar kādām izslimošanas sekām jāsadzīvo. Kādam slimība ietekmēja atmiņu, citam ilgu laiku bija enerģijas zudums, vēl vienam kolēģim slimība ietekmēja aknu darbību. Cilvēki redzēja, kā kolēģis pēc Covid-19 knapi var pa kāpnēm uzkāpt. Tas bija spēcīgs «trigeris», kura dēļ daudzi mainīja domas un nolēma lieki neriskēt.»

Ko darīja tehnoloģiju uzņēmuma SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko, lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

The post Žurnāls: Kā četri vadītāji panāca 80% darbinieku vakcināciju? appeared first on IR.lv.

Izsauc nirēju, profesionālus zemūdens meklētājus no nirēju kluba “Daivings”. Palīdzam cilvēkiem atgūt pazudušās mantas no zemūdens vides, vasarā vai ziemā! WhatsApp 220-77-202.

1. Zelta laulību gredzeni, noslīd no pirksta un pazūd peldoties
2. iPhone, Samsung un citu ražotāju , modeļu mobilie telefoni
3. Apple Watch (Atnāk vaļā silikona siksniņa)
4. Gopro 8, 9, 10 kameras (Nolūzt kameras stiprinājums)
5. Viedpulksteņi (Atplīst siksniņa)
6. Laivu motori (Nonāk nost no laivas aizmugures borta)
7. Droni
8. Dzenskrūves

Divi iPhone īpašnieki atgūst savas noslīkušās mantas no Daugavas dzelmes ar nirēju palīdzību!

  Vienreizēji, vienā niršanā nirējs, Ostas skatos, atrod divus iPhone telefonus un arī naudu. Atradumi atgriesti mantu īpašniekiem! Paldies Mārtiņam un Valteram! Kas meklē, tas atrod! WhatsApp 22 077 202

Apsveicam Latvijas labākos nirējus ar teicami paveiktu meklēšanas darbu!

Zelta laulību gredzens atrasts otro reizi Ungura ezerā

Zelta laulību gredzens nogrimst Ungura ezera dzelmē, nirējs Valters Preimanis to atrod un atdod to īpašniekam, laulība ir izglābta. Ūdenslīdējs atrod pēc gada vēl vienu zelta laulību gredzenu, kuru pazaudējuši jauns pāris – jaunlaulātie, gandrīz neticams stāsts, zemūdens meklēšana veiksmīga un gredzens atgriežās pie īpašnieka!

Jaukais pāris Santa un Kristaps bija tikai mēnesi apprecējušies un atpūtās Cēsu rajona, Ungura ezerā. Pirms braukšanas no Cēsīm uz Rīgu, Kristaps nolēma izpeldēties, peldes laikā pazuda pirms viena mēneša uzvilktais gredzens.

Zelta laulību gredzens nogrimst ezera dzelmē

Piemājas dīķī peldoties nokrīt Apple Watch, nirējs to atrod ar metāla detektoru

Nirējs atrod dārgu buru sporta iekārtu un atdot to sieviešu burātāju komandai.

Lasi vairāk par zemūdens atradumiem

• Zelta laulību gredzens nogrimst ezera dzelmē