Ikea jau pirms vairākiem gadiem sāka pārdot mēbeles, kurās ir iebūvēta bezvadu uzlādes funkcija, taču tagad tiek piedāvāts ērtāks veids, kā praktiski jebkuru mēbeli aprīkot ar bezvadu uzlādi. Iepazīstieties ar Sjömärke – aptuveni 35 eiro vērtais bezvadu uzlādes paliktnis, kas paredzēts darbam ar jums jau piederošām mēbelēm.

Šī ierīce nav tāda kā vairums Wireless Qi uzlādes paliktņu, kur tālruni vai austiņas novieto tieši uz tā. Sjömärke ir septiņu collu liels lādētājs, kas izgatavots no alumīnija un plastmasas materiāliem, un tas darbojas caur plastmasas vai koka virsmu. Izmantojot divpusējo lenti vai skrūves, to var novietot galda vai plaukta virsmas apakšpusē.

Attēls: Ikea

Ikea Sjömärke pamācība
Attēls: Ikea

Novietojot uzstādes ierīci zem koka vai plastmasas virsmas, tai vajadzētu droši nosūtīt elektrisko lādiņu uz ierīci virsmas otrā pusē. Tam ir nepieciešams vismaz 8 mm attālums no tālruņa, taču mēbeļu ražošanas gigants iesaka to izmantot ar virsmu, kas ir no 9,5 mm līdz 2 cm bieza.

Saskaņā ar Ikea rokasgrāmatu (pdf) tas ir “Ideāli piemērots uzstādīšanai uz galda, kafijas galdiņa vai naktsskapīša, ja vēlaties, lai lādētāja vadi un kabeļi saplūst ar dizainu, lai saglabātu telpas izskatu kārtīgu un tīru.” Neskaitot līmlenti, komplektā ietilpst 1,8 m barošanas kabelis un uzlīmes, lai atzīmētu jaunās uzlādes vietas atrašanās punktu.

• Oral-B iO elektriskā zobu birste piedāvā revolucionāru tehnoloģiju izcilai zobu higiēnai
• LMT projekta “iMUGS” ietvaros demonstrē 5G potenciālu autonomo militāro risinājumu lietošanā
• ES plāno noteikt obligātu USB-C visās ierīcēs, ieskaitot iPhone
• Nvidia piedāvā draiveri ar DLSS atbalstu vairāk nekā 100 spēlēm
• Ikea Sjömärke – iebūvēta bezvadu uzlāde gandrīz jebkurai virsmai

The post Ikea Sjömärke – iebūvēta bezvadu uzlāde gandrīz jebkurai virsmai appeared first on Datuve.

Pagājušajā nedēļā Droghedas ostā piestāja kuģis, kurš atveda apmēram 3600 tonnas kūdras no Latvijas, vēstī Zaļās salas mediji. Tas sacēlis pamatīgu sašutuma vētru dārzkopības nozarē, kuras pārstāvji situāciju vērtē kā “pilnīgi nepieņemamu” un absurdu. Spriedze starp dārzkopjiem un valdību ilgst kopš 2019.gada, kad Īrijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka kūdras komerciālā ražošana ir jāpārtrauc. Reaģējot uz [...]

Pēc būvprojekta izstrādes un saskaņošanas septembrī sākti grupu dzīvokļu un “atelpas brīža” jeb īslaicīgās sociālās aprūpes centra ēkas būvniecības darbi Saules ielā 6B Siguldā. Šobrīd jau ir pabeigta ēkas pamatu izbūve. Būvniecības darbus veic SIA “Wood Construction”, ar kuru Siguldas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu par grupu dzīvokļu un “atelpas brīža” jeb īslaicīgās sociālās aprūpes centra projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību.

Jau ziņots, ka ēkā tiks izveidotas 16 vietas grupu māju iedzīvotājiem un 2 vietas “atelpas brīža” apmeklētājiem. Tādējādi ar mājokli un sociālu atbalstu kopumā tiks nodrošinātas 16 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas sasniegušas pilngadību, kurām nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā un kurām ir grūtības dzīvot patstāvīgi.

Projekts tiek īstenots 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir 854 077,46 eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 560 579,56 eiro.

Nesen ideāli saulainā un siltā darbdienas vidū nācās iet pa Bruņinieku ielu gandrīz visā tās garumā. Piemērotāku laikapstākļu velosipēdistiem nemēdz būt. Nolēmu pie reizes saskaitīt velosipēdistus. 1. Posmā no Valmieras ielas ielas līdz Avotu ielai nebija neviena paša velosipēdista. Velojoslu arī tur nav. Kā gājējs varēju šausmināties, ka arī vietās, kur trotuārs ir ļoti šaurs,Read More »Velojoslas Bruņinieku ielā

Parasti netīru, putekļu un putekšņu pilnu gaisu asociējam ar to, kas notiek aiz istabas logiem, bet nevajag piemirst, ka šo gaisu mazgā un tīra lietus, sniegs un arī vējš aizdzen prom netīro gaisu. Bet kas notiek pašā mājoklī, kur guļam astoņas stundas un bieži arī strādājam vēl astoņas stundas turpat blakus?

Telpu gaisu var vēdināt un to noteikti vajag darīt, bet vēdināšanas ceļā pie mums var iekļūt putekļi un citas gaisā esošās daļiņas. Atliek vien paskatīties uz plauktiem un Saules stariem, kad tie iespīd istabā, lai redzētu, ka te gaiss nebūt nav tīrs.

Lielākas problēmas tas rada cilvēkiem, kuri ir jūtīgāki pret putekļiem, kuriem ir astma vai alerģija pret gaisā esošām daļiņām. Tad talkā var nākt gaisa attīrītāji. Kombinēts HEPA un aktīvās ogles filtrs attīrīa gaisu ne tikai no nepatīkamiem aromātiem, bet gan arī no putekļiem, putekšņiem un netīrumu daļiņām. Ar filtra palīdzību efektīvi tiek novērstas daudzas problēmas – pie tām ir pieskaitāms siena drudzis vai alerģiskas reakcijas uz sadzīves putekļiem, pelējuma sporām, putekļu ērcītēm un citām kaitīgām daļiņām.

Šoreiz pie mums atbraucis Sensibo Pure viedais gaisa attīrītājs, kas spēj filtrēt gaisā esošās daļiņas, kā arī smakas un pat mikrobus. Sensibo Pure ir pārvaldāms ar lietotni un tas saprot vairāku digitālo asistentu komandas.

Tehniskās nianses

• Telpas platība, m²: līdz 16 līdz 27
• LED darbības indikatori: ir
• Vadība: ar lietotni, taustiņi uz ierīces un digitālā balss asistenta vadība
• Darba režīmi: Auto, nakts
• Trokšņa līmenis, dB(A): līdz 53
• Filtri: kombinēts lielo daļiņu prefiltrs + HEPA + aktīvās ogles filtrs
• Ierīces svars, kg: 1.94
• Izmēri, mm: 195 x 195 x 388
• Cena: apskata tapšanas laikā ap 150 eiro, parastā cena 290 eiro
• Nomaināmā filtra cena: 104 eiro par divu filtru komplektu, iespējams arī abonēt filtrus no 4.33 eiro mēnesī

Izskats un uzbūve

Sensibo Pure ir ne pārāk liela cilindra formas ierīce, kas istabā neaizņems daudz vietas, bet te uzreiz ir jāsaprot, ka Sensibo Pure veidots vienas ne pārāk lielas istabas gaisa tīrīšanai. Sensibo Pure ir aptuveni 40 centimetrus augsts un tā diametrs ir ap 20 centimetriem. Sensibo Pure ir aptuveni 1.4 metrus garš elektrības vads. Vads gan varēja būt garāks, tas visai pamatīgi var ietekmēt Sensibo Pure izvietošanu telpā.

Ierīces ārpusē izvietots kontroles pogu panelis un arī LED indikators, kas ziņo par gaisa kvalitāti. Sensibo Pure ir vienkārši atverama apakšējā daļa un tur arī atradīsi nomaināmo filtru. Viens filtrs maksā ap 50 eiro, bet uzreiz nākas pirkt divu filtru komplektu vai arī pastāv iespēja tos abonēt.

Gaisa attīrītājs sūc gaisu pa nosacīto sānu apakšējo daļu un izpūš gaisu pēc tam vertikāli augšā, kas ir visai loģiski, jo putekļi krīt uz leju pie zemes, tur arī tie tiek iesūkti un noķerti filtrā.

Vienkāršākā Sensibo Pure vadība veicama ar pogām uz ierīces – varēsi ieslēgt un izslēgt ierīci, pārslēgt gaisa attīrītāja darbības jaudu vai arī atstāt Sensibo Pure automātiskajā režīmā, kurā ierīces darbību balsta uz gaisa kvalitātes sensoru. Sensibo Pure arī paļaujas un tīmekļa sniegto informāciju, lai pielāgotu ierīces darbību ar Pure Boost iespēju. Pēdējā poga uz Sensibo Pure atbild par paziņojumu par filtra nomaiņas nepieciešamību.

Sensibo Pure iespējams pasūtīt vienu, bet vari arī iegādāties komplektus no diviem, trim un četriem Sensibo Pure katrai istabai mājoklī.

Lietotne

Sensibo Pure pavada Sensibo lietotne, turklāt ražotājs pat iesaka izmantot lietotni, nevis darbināt Sensibo Pure kā ne-viedu ierīci. Pieejama Sensibo Android un iOS lietotne.

Sensibo Pure sākotnēji savienojas ar QR koda palīdzību, bet iestatīšanas laikā atliek ievadīt mājas Wi-Fi paroli un ierīce uzsāks jau pavisam citu – viedu – dzīvi. Pēcāk vari arī Sensibo Pure izmantot kopā ar Alexa, Google Assistant vai Apple HomeKit.

Lietotne spēj paveikt visu, kas iespējams ar pogu spaidīšanu, bet lielākais Sensibo Pure ieguvums no interneta ir laika ziņu ņemšana vērā par gaisa kvalitāti. Ziedputekšņu laikā un citos zemākas āra gaisa kvalitātes laikos Sensibo Pure strādās ar lielāku jaudu.

Tajā pašā laikā Sensibo Pure ņems arī vērā, kad pats neesi mājās un tad tas darbosies ātrāk un skaļāk. Naktī un laikā, kad esi mājās, Sensibo Pure centīsies būt tik kluss, cik nu vien ir iespējams.

Tiek minēts, ka Sensibo Pure prot sadarboties ar Sensibo AC Controller, bet šo nevarēju pārbaudīt. Jārēķinās, ka Sensibo mudinās arī izmantot pāris abonēšanas opcijas, kuras ir visai uzskatāmi iekļautas lietotnē, bet tās vari ignorēt.

Gaisa tīrīšana

Sensibo Pure paredzēts nelielas, aptuveni 16 kvadrātmetru istabas gaisa tīrīšanai, bet ar Pure Boost aktivizēšanu vari rēķināties, ka ierīce spēs iztīrīt gaisu telpā ar platību līdz 27 kvadrātmetriem. Ja vēlies vienlaicīgi tīrīt gaisu vairākās telpās, vari iegādāties vairākus Sensibo Pure filtrus, tos visus varēsi pārvaldīt ar vienu lietotni.

Attēls: Sensibo

Visi trīs filtri Sensibo Pure gadījumā faktiski ir viens cilindra formas filtrs. Man dīvaini šķiet, ka Sensibo Pure gadījumā nav atdalīts pirmais lielo putekļu un dzīvnieku spalvu filtrs no HEPA un no aktīvās ogles filtra. Tādējādi, visticamāk, nāksies biežāk mainīt Sensibo Pure vienīgo filtru, jo lielos putekļus nevarēsi nekā atsevišķi novākt, ja tie tomēr tiek līdz HEPA filtram. Citos gaisa attīrītājos redzēts, ka tiek izmantoti vismaz divi atsevišķi filtri, no tiem pirmais spalvu un lielo putekļu filtrs parasti ir pat mazgājams.

Skats caur filtru no iekšpuses uz āru

Tiek solīts, ka HEPA filtrs novāks 99.9% no gaisā esošajām daļiņām, kuru izmērs pārsniedz 0.1 mikrometru. 0.1 mikrometrs ir aptuveni viena simtā daļa no cilvēka mata biezuma. Filtru vaļā neuzšķēdru, bet šķita, ka HEPA filtra slānis ir ļoti plāns un nenopietns, kad to salīdzina ar citiem redzētajiem gaisa attīrītājiem.

Aktīvās ogles filtrs rūpējas par dažādu smaku novākšanu. Aktīvās ogles filtrs cīnās pret mājdzīvnieku specifisko aromātu, pret gatavošanas laikā radītajām smakām un smaržām, kā arī pret tabakas dūmiem.

Kopumā jāsaka, ka Sensibo Pure sola izvākt no gaisa ārā visu to pašu, ko sola citi gaisa attīrītāju ražotāji. Atliek vien izvēlēties sev piemērotāko dizainu, izmēru, funkciju klāstu un nomaināmo filtru cenu un iespējas tos viegli pasūtīt.

Iepriekš gan redzēti gaisa attīrītāji, kuriem visi trīs filtri ir atdalīti – vari kārtīgi iztīrīt priekšējo filtru no spalvām un putekļiem, mainīt HEPA filtru un atsevišķi arī aktīvās ogles filtru pēc nepieciešamības. Sensibo Pure gadījumā visus filtrus nākas nomainīt vienlaicīgi.

Nobeigumā

Sensibo Pure ir viens no kompaktākajiem redzētajiem gaisa attīrītājiem, tas vienlaikus ir arī ļoti kluss, kā arī attīrītājs darbojas aktīvāk tajā laikā, kad neesi mājās. Tikai ilgākā laikā varētu pateikt, vai Sensibo Pure sadarbība ar laika prognozi kaut ko dod, bet es arī neesmu tik jūtīgs, lai vēja atnesti putekļi kaut ko ietekmētu manā ikdienā.

Uz Sensibo Pure izvietots vesels lērums ar pogām, bet šo pieeju īsti neizprotu, jo tāpat ražotājs mudina izmantot lietotni, lai pārvaldītu gaisa attīrītāju. Viss cits veidots minimālistiskā dizainā, vien pogu skaits ir paliels izdevies. Pati lietotne šķita pārdomāta un ēra.

Laikam lielākā problēma ir Sensibo Pure filtru cenas. Turklāt visi trīs filtri ir salīmēti kopā, tos atsevišķi nomainīt vai neizmantot nav iespējams. Man arī radās iespaids, ka HEPA filtrs ir dīvaini plāns.

Sensibo Pure ikdienā darbojas nemanāmi, tas ir liels pluss šāda veida ierīcēm. Īpaši tas ir pluss tāpēc, ka Sensibo Pure paredzēts mazākām istabām, kur dažādi trokšņi ir vēl vairām manāmi.

Patika

• plašs iespēju klāsts
• iespēja paļauties uz laika prognozēm
• ierīce nekad nekļūst skaļa, kad esi mājās
• iespēja savienot ar Alexa, Siri un Apple HomeKit
• filtru abonēšana, ja tāda ir nepieciešama

Ne tik ļoti gāja pie sirds

• 16 kvadrātmetri pat guļamistabai nav daudz
• īss elektrības vads
• visai augstas filtru cenas

The post Sensibo Pure viedā gaisa attīrītāja apskats appeared first on Kursors.lv.

Ja pagājušajā vasarā mēs par visām varītēm centāmies uzspēt izbraukt mūsu 1000km elektroauto testu ar toreiz pavisam svaigo Volkswagen ID.3, tad varu droši teikt, ka šī gada viens no gaidītākajiem elektroauto bija jaunais Hyundai Ioniq 5. Un mēs to paveicām, iepriekšējā nedēļas nogalē pamatīgi iepazināmies ar šo jaunumu un esmu gatavs padalīties ar savām atziņām. Skaties video un lasi tālāk!

Lai arī Hyundai arī iepriekš ir izlaiduši elektriskos auto un gan Hyundai Ioniq Electric, gan Hyundai Kona Electric sevi lieliski parādīja mūsu testos, tomēr Ioniq 5 ir īpašs. Tas ir pirmais šī zīmola auto, kas veidots uz jaunās E-GMP (Electric Global Modular Platform) platformas. Tādējādi, ražotājam vairs nav jāņem vērā iekšdedzes dzinēju prasības un var visus savus spēkus veltīt sava vislabākā elektroauto izstrādē. E-GMP platforma no šī gada tiks izmantota arī KIA (gaidām KIA EV6) un Genesis elektroauto ražošanā.

Tehniskā puse

Tehniski ar šo auto viss ir diezgan vienkārši. Kaut kur plašajā pasaulē var atrast Ioniq 5 versiju ar 58 kWh akumulatoru, taču Latvijā oficiāli ir pieejams šis auto ar 72.6 kWh akumulatoru un aizmugures vai pilnpiedziņu. Pilnpiedziņas gadījumā jauda ir iespaidīgi ap 300 Zs, kamēr aizmugures piedziņas Ioniq 5 spēj attīstīt ap 200 Zs jaudu. Uz testu tika saņemts tieši šāds vienas ass dzīts auto.

Auto priekšpusē mēs zem plastmasas vāka atradīsim diezgan lielu mantu kasti, kurā varam sakrāmēt, piemēram, uzlādes kabeļus. Pilnpiedziņas gadījumā, kad priekšpusē ir motors, kaste būs mazāka.

Auto ir iebūvēts 10.5 kW lādētājs, lai varam to uzlādēt mājās vai pie publiskajiem vidējā ātruma lādētājiem. Šādā režīmā no 10% līdz 80% akumulatoru varēsim uzlādēt nepilnu 7 stundu laikā. Ātrā uzlāde tiek organizēta izmantojot auto labajā sānā aizmugurē iestrādāto CCS pieslēgvietu un šo auto varam pieslēgt pat pie 350 kW lādētājiem. Jāpiezīmē, ka auto atbalsta gan 400V, gan 800V lādētājus, kas ļauj optimāli uzlādēties no dažādu veidu lādētājiem. Ātrā uzlāde būs patiešām stabila un ātra – pat no mūsu pusē plaši izplatītajām 50 kW stacijām stundas laikā varam ielādēt visas 50 kWh enerģijas un iegūt līdz pat 270km nobraukuma. Lādēšanas pieslēgvieta ir paslēpusies zem motorizēta vāciņa un blakus novietotas gaumīga dizaina LED gaismiņas, kas vizuāli pa gabalu ļauj saprast, kāds ir auto uzlādes statuss.

Interesanti, ka Hyundai Ioniq 5 nodrošina iespēju uzlādēt cita veida elektroierīces. Mums auto salonā pie sēdekļa ir “parastā” rozete pie kuras varam pieslēgt datoru vai kādu citu ierīci un bagāžniekā atradīsim attēlā zemāk redzamo uzparikti. To varam piespraust pie auto uzlādes pieslēgvietas un nodrošināt 16A (līdz 3.6 kW) uzlādi kādam citam auto, elektriskajam skrejritenim vai kempinga aprīkojumam. Tā ir diezgan unikāla funkcija, kādu nepiedāvā praktiski neviens cits mūsu pusē nopērkamais elektroauto.

Reāli fifīgs dizains

Šim auto ir diezgan unikāls dizains un uz auto cilvēki atskatās. Tas priecē, jo mūsdienās vairums auto savā starpā ir ļoti līdzīgi un vairs nespēj raisīt nekādas emocijas. Hyundai šī auto dizaina iedvesmu smēlies no Hyundai Pony mazauto, ko ražoja no 1975. gada līdz 1990. gadam un kas bija Dienvidkorejas pirmais masveidā ražotais eksporta auto.

Hyundai Pony

Auto lukturi noteikti ir viena Ioniq 5 raksturīgākajām dizaina iezīmē. Pa gabalu šie priekšējie lukturi izskatās ļoti sarežģīti, taču realitātē tie pat mazliet liek vilties. Auto tuvās gaismas ir adekvātas, labi darbojas arī automātiskā pārslēgšanās uz tālajām gaismām, taču pašas tālās gaismas man būtu gribējies spilgtākas un tālākas. Vienkārši, pirms nedēļas izmēģinātajam Audi Q4 e-tron apgaismojums bija par galvastiesu pārāks. Bet vismaz forši, ka priekšpusē ir vēl kāds negaidīts apgaismojuma risinājums. Noskaties video un redzēsi par ko es runāju.

Kubiciņu dizains ir pamanāms arī auto aizmugurē un te šīs gaismas diodes arī ir ļoti izteiksmīga nianse. Izgaismota ir arī mazā sarkanā svītriņa starp abiem lukturiem.

Vienīgā dizaina nianse, kas man ļoti nepatika – durvju rokturi. Tie ir vienā pusē jāiespiež mašīnā un tikai tad varēsim atvērt durvis. Briesmīgi neērti! Hyundai gan par nepilniem 2 tūkstošiem eiro tos padarīs automātiskus un šajā naudā vēl klāt iedos Saules bateriju uz jumta.

Auto nav nekāds mazais. Tas ir 4.6m garš (3m garenbāze) un 1.89m plats. Pret šo auto milzīgi izskatās arī riteņi. Bet nu nav brīnums, jo šoreiz tiem ir 19 collu diski. Lieti noder parkošanās sensori, jo šaurās vietās varēsim labi pamanīt, ka auto ir diezgan liels pagrieziena rādiuss. Šis pavisam noteikti nav mazs auto.

Šis auto mūs iepriecina ar pietiekami ērtiem krēsliem, kas dārgākā komplektācijā būs ne tikai elektriski regulējami, bet arī ventilējami un ar izbīdāmu atbalstu kāju ikriem. Priekšā vispār ir izteikta plašuma sajūta un mums ir daudz vietas mantām. Elkoņu atbalsts ir plats un ērts, kā arī viss viduskonsoles bloks ir bīdāms uz priekšu/aizmuguri.

Pieņemami daudz vietas ir arī auto aizmugurē (pat es tur varēju normāli nosēdēt) un aizmugurējā rinda ir ne tikai sadalīta 60:40 daļās, bet arī ir bīdāma uz priekšu/aizmuguri un ar regulējamu muguras daļas slīpumu. Šādu iespēju piedāvā tikai retais elektroauto, lai neteiktu, ka gandrīz neviens.

Bagāžas nodalījums nav pārlieku dziļš (zem grīdas ir divas nišas kabeļiem vai citiem sīkumiem), taču tas ir plats un pilnībā nolokāmie aizmugurējie sēdekļi kopumā rada diezgan lielu bagāžas telpu.

Auto interjers arī ir ne mazāk interesants. Mums tiek piedāvāta ļoti labi nostrādāta stūre (hei, kur tad Hyundai logo?) ar fiziski spiežamām pogām un divi 12 collas lieli displeji. Video esmu detalizēti parādījis, kā tie izskatās un darbojas, tāpēc šeit tikai pateikšu, ka Hyundai ir malači. Īpaši man patika multimediju datora displeja galvenais skats. Neitrāls, minimālistisks un reizē nodrošina visu nepieciešamo informāciju.

Jep, ik pa laikam uzmetās šāda kļūda akumulatora atlikuma attēlojumā

Ļoti patika arī projekcijas displejs (HUD), jo tas attēlo ne tikai kustības ātrumu, bet arī tādu noderīgu informāciju kā navigācijas norādes, aklo zonu brīdinājumus un informē par izbraukšanu ārpus mūsu joslas. Un tas viss realizēts patiešām gaumīgi.

Kā jau modernos auto ierasts, mums salonā ir iebūvētas gaismas diodes. Tās šoreiz ir visās četrās durvīs un neierastā kārtā ir izgaismoti arī visu durvju skaļruņu apļi. Tas man īsti gaumīgi nešķiet. Bose skaļruņu skanējums gan man šķiet sulīgs un pietiekami skaļš. Ak, jā, šim auto neatradu to mazo neitrālo apgaismojumu, kas ļauj saskatīt, kur spraužam savu krūzīti. Vairumam auto tomēr griestos ir maza gaismas diode, kas izgaismo šo zonu, bet te nav.

Auto ir unikāls dizains no ārpuses un dažādi interesanti dizaina elementi ir atrodami arī interjerā. Vairums no tiem man šķita labi nostrādāti un kvalitatīvi uzbūvēti. Šeit laikam vietā arī īsa diskusija par mašīnas cenu. No vienas puses, ir traki iedomāties, ka Hyundai par savu auto var paprasīt 50-60 tūkstošus eiro. Taču no otras – šis ir pavisam jaunas paaudzes auto, kādus Hyundai iepriekš vēl nebija veidojuši un es neteiktu, ka šajā auto ir daudz sliktāka sajūta kā tādas pašas cenas premium vācietī. Dizains ir, materiāli izvēlēti kvalitatīvi un viss kopā salikts precīzi.

Klusa un negaidīti dinamiska braukšana

Cik ļoti man Audi Q4 e-tron testā pietrūka dinamikas sajūtas, tik ļoti šajā ziņā mani pārsteidza Ioniq 5. Šis auto braucas viegli, paredzami un var just, ka tas ir gana dinamisks pat savā mazāk jaudīgākajā ap 200 Zs versijā. Plus, tas brauc līdzīgi kā lielais Audi e-tron, kad pat atlaižot akseleratora pedāli, auto vēl turpina dinamiski braukt. Rezultātā rodas sajūta, ka auto slīd kā pa sviestu. Šo sajūtu ir grūti aprakstīt, bet uzreiz sajutīsi, kad ar to izbrauksi. Piesakies uz testu!

Ja pirmajā dienā, kad saņēmu šo testa auto un braucu pa pilsētu, man šķita, ka auto ir diezgan ciets, šī sajūta pazuda, kad izbraucu lielākos ātrumos ārpus apdzīvotām vietām. Pie lielāka ātruma auto pavisam cienījami tiek galā ar ceļu negludumiem gan uz asfalta, gan grants segumiem. Tāpat priecēja skaņas izolācija, jo auto ir salīdzinoši kluss un tādējādi komfortabls.

Kas attiecas uz nobraukuma iespējām, tad ražotājs sola pat līdz 480km nobraukumu un es teiktu, ka siltos vasaras apstākļos ar šo auto mierīgi varēsim nobraukt vismaz 400km. Šis auto tiešām rada tik labu un uzticamu sajūtu. Protams, vēsākā laikā nobraukuma spējas samazināsies, bet tā ir visu elektroauto lielā sāpe. Nobraukuma atlikuma aprēķins bija pietiekami precīzs un man nevienā brīdī nebija būtisku bažu, ka kaut kur varētu neaizbraukt. Kā nekā akumulators mums ir liels, un ražotājs ir paredzējis arī kaut kādu buferi, ja nu nokļūdāmies ar saviem aprēķiniem. Bez tam, Latvija ir maza un e-Mobi tīkla stacijas ir teju ik uz katra soļa. Bija interesanti redzēt, ka šis auto no 50 kW stacijas spēj paņemt 55 kW jaudu :)

Galvenās atziņas pēc 1000km brauciena ar Hyundai Ioniq 5

• 1000 km brauciena gaitā es auto lādēju 3 reizes, kopā tam veltīju 2 stundas un 40 minūtes. Braucienā beigās auto rādīja vidējo patēriņu 18 kWh/100 km. Brauciena gaitā ielādēju 135.9 kWh enerģijas. Kopā ātrajās uzlādēs man tas izmaksāja 24.45 EUR, jo E-mobi tīkla tarifs ir 0.15 EUR par katru uzlādes minūti. Mājās man šāds elektrības apjoms izmaksātu 14.95 EUR.
• Ar šo auto vasaras apstākļos pavisam reāli ir nobraukt ap 400 kilometriem ar vienu uzlādi. Arī nobraukuma atlikums pēc vidējā patēriņa nostabilizēšanās tika attēlots diezgan precīzi. Tas rada uzticama auto sajūtu.
• Auto brauc stabili un paredzami, taču patēriņš var negatīvi pārsteigt. Dienas siltajā daļā auto uzrādīja ļoti cienījamu 17-18 kWh/100km vidējo patēriņu, taču temperatūrai samazinoties zem 10 grādu atzīmes, patēriņš sāka pietuvoties 20 kWh/100km atzīmei. Kas nav maz. Tāpat šis auto ir diezgan rijīgs, ja braucam lielākos ātrumos. Varam secināt, ka šis nav pats aerodinamiskākais auto.
• Lai arī šis nav vēsturiski ierasta premium zīmola auto, gan eksterjera dizains ir stilīgi nostrādāts, gan interjerā mūs pārsteidz kvalitatīvā apdare un ļoti inovatīvi dizaina risinājumi. Šis auto noteikti nav “pelēkā pelīte”!

Secinājumi

Uh, kas par iespaidīgu mūsu otrās elektroauto 1000km testu sezonas noslēgumu! Vislielākais prieks man Hyundai Ioniq 5 sakarā pat nav par to, ka šis ir tehniski ļoti spējīgs elektroauto (hei, tas ir mūsu TOP 3), bet gan par to, ka Hyundai nav baidījies eksperimentēt ar unikāla un pamanāma dizaina izveidošanu un veltījuši ļoti daudz enerģijas, lai vairumu interesanto nianšu izveidotu ļoti ērtas un patīkamas lietošanā. Šis bija tas auto, kur es labpatikā murrāju par katru sīkumu, kas man šķita perfekti nostrādāts. Un tieši tāpēc es teikšu, ka prasītā ļoti augstā cena par šo auto ir pamatota!

The post 1000km brauciens ar Hyundai Ioniq 5 elektroauto (video) appeared first on Kursors.lv.

Biju dzirdējis, ka krievu laikā Tērvetes mežam Vilces pusē esot bijis armijas rezerves lidlauks. Bet nekāda skrejceļa vai būvju dabā, kartēs vai aerofotouzņēmumos nevarēja redzēt. Taču vietējie kaut ko zināja stāstīt, un 1992. gadā Ministru padomes lidlauku uzskaitījumā tāds bija. Tad krievu 1:10000 topografiskā kartē ieraudzīju divas degvielas noliktavas (pusaizkrāsoti apļi):

Tad reljefa modelī degvielas noliktavām apkārt taisnstūrīgus vaļņus:

Tad pamanīju, ka blakus degvielas noliktavām 02-20 azimutā ir izstiepts lauks bez mājām un ceļiem (tiesa, ne pavisam līdzens), kas ar asu robu iesniedzas mežā:

Tad, jau izlēmis apmeklēt degvielas noliktavas un apskatīt izstiepto lauku, 90. gadu aerofotouzņēmumā ieraudzīju lauka ZA malā tobrīd svaigi nojauktu vai nolīdzinātu četru veidojumu puduri (gaiši plankumi):

Savukārt ap 1970. gadu aerofotouzņēmumā lidlauka būvju nemana, tak lauks izskatās izbraukāts un ziemeļgalā platā taisnā joslā izcirsts mežs gluži kā skrejceļa vajadzībām. Tātad izskatās, it kā notiktu lidlauka ierīkošanas darbi.

Pie reizes, tā kā tāpat būtu gaŗām jāiet, izlēmu apskatīt Mežasulu, Sulu un Šķērstēnu mājvietu, kur mūsdienu attēli rāda brikšņus, drupas vai piezīmi “neapdz.”:

Ar to priekšdarbi bija galā. Uz pētāmo vietu devos caur mežu (pastaigāties pa Tērvetes mežu allaž patīkami) un izgāju pie Mežasulu mājvietas. Kartēs bija iezīmēts, ka tur esot aka, tāpēc brikšņos mazliet vairāk skatījos zem kājām. Jā, ir un bīstama: ~45° slīpa mālaina bedre, kas pāriet nezināma dziļuma betona grodu akā. Nevēlējos tuvāk pārliecināties, cik dziļa un kas iekšā. Pašas Mežasulu mājas ir drupas:

Tad devos uz degvielas noliktavu, kas laukā, ne mežmalā. Noliktavas vietā, kā jau biju gaidījis, ieraudzīju zemes valni:

Uzkāpis tajā, apstulbu, jo neieraudzīju vaļņu ieskautu laukumu, bet valnim piestumtus zemes krāvumus:

Tur, kur būtu jābūt vaļņiem, bija plikāks lauks ar zaļākām malām (savukārt attēla labo pusi no roba mežā aizņem bijušais lidlauks):

Njā, acīmredzot vaļņi nesen nošķūrēti malā, lai paplašinātu lauku. Vien viegli savādi, ka šī ir pamesto Žagatu māju zeme, kas pieder fiziskai personai.

Blakus nolīdzinātajai degvielas noliktavai ir Sulu mājvieta. Brikšņos var saskatīt māju gatvi, bet no ēkām palikuši tik pamati. Stāvu pie ieejas Sulu mājās:

Turpat brikšņos vienā brīdī iepletu acis — kas tas, pa zemi galvaskausi vāļājas? Nē, pūpēži:

Blakus lauka degvielas noliktavai un Sulu mājām vēlīnā krievu laika kartē ir garens dīķis, kā izskatās, ugunsdzēsībai. Dabā tagad aizaugusi ieplaka:

Uz mežmalas degvielas noliktavu ved tīri ejama gatve:

Taču, kur tā beidzas, no noliktavas ne vēsts, vien tukšs laukums ar izlīdzinātu zemi, kuŗā saaugušas nezāles:

Njā, arī šī degvielas noliktava nolīdzināta. Reljefa modelim dati uzņemti 2014. gada oktobrī, tā ka abas zudušas tiešām nesen. Bet vismaz mežmalā palicis dīķītis, pieņemu, ugunsdzēsības:

Gājiena laikā divreiz redzēju pa stirnai, un šķērsotie lauki bija pārnadžu nopēdoti. Atrodiet stirnu, kas skatās manī:

Dodoties pāri lidlaukam uz tā ZA malu pie 90. gados nojauktiem veidojumiem, varēja orientēties un turēt virzienu uz medību torni. Pienākot tuvāk, atklājās, ka tās drīzāk ir torņa atliekas:

Nojauktie veidojumi dabā ir gumzītas zemes kaudzes:

Vai tās būtu bijušas pretgaisa pozicijas?

Turpat blakus Šķērstēnu mājas. Uz tām vēl ir elektrības līnija:

Šķērstēni ir jauka dakstiņu ēka, ka lieku divus skatus no pretējiem stūŗiem. Ieskatieties — pie ieejas izkapts, durvis pavērtas. Vilinoši un bailīgi:

Dārzā nesapluinīta siltumnīca, tajā tomāti:

Sakiet, dārzkopji, cik ilgi segtā siltumnīcā tomāti var augt bez laistīšanas un kopšanas? Vai arī Šķērstēni nav pavisam pamesti?

Pirmoreiz apmeklēju pamestas mājvietas, bija interesanti, labprāt turpinātu. Atšķirībā no citiem bijušiem objektiem, piemēram, dzelzceļiem vai pamestām pilsētas ēkām, lielāks žēlums, ka vieta, kur reiz cilvēki dzīvojuši, strādājuši, bērnus audzējuši un labākas nākotnes cerējuši, aizlaista postā. Un mājās, kas vēl stāv, bijība un atturība bradāt pa citu cilvēku dzīvi un īpašumu — iekšā ne gāju, ne pa logiem lūrēju.

Nobeigumā vēlreiz bijušais lidlauks, tagad vienkārši lauks:

Šajā vasarā vairākas iestādes un indivīdi – kafejnīcas, mūziķi, pasākumu rīkotāji, restorāni, bordeļi, u.c. – publiski paziņoja, ka nediskriminēs sabiedrību, nešķirojot to vakcinētajos un nevakcinētajos cilvēkos. Tas, protams, ir ļoti drosmīgs solis. Varbūt tā gluži nav tā drosme, kas vajadzīga, lai sabiedrības vārdā ielaistu sev plecā poti, taču kaut kāda formāta drosme tā noteikti ir. Līdzīgi kā sava čoma kāzās pēc pārāk daudzu dzērienu malkošanas drosmīgi ir atdarīt bikšu priekšu un pateikt līgavai “re, ko tu palaid garām!” Ne kurš katrs tā spēj, bet īsti nav pārliecība, ka to vajag.

Sabiedrības procesu vērotājs Kristaps Āls gribētu vērst uzmanību uz terminu “šis rudens”. Gan vakcinācijas pretinieku nometnē, gan dažādu sazvērestības teoriju praktizētāju vidū var dzirdēt, ka “redzēsim, kas notiks šoruden”. Taču tā arī nekad īsti nav sniegta konkrēta teorija par to, kas īsti ir gaidāms šajā rudenī. Patinot filmiņu nedaudz atpakaļgaitā, varam atminēties blāvus solījumus uz vakcinācijas māņu un tās patiesās bīstamības izgaismošanos šajā pavasarī, kas tā arī īsti nepienāca. Draudi tika paslaucīti zem tepiķa un apklāti ar citiem un bieži vien vēl tukšākiem solījumiem.

Varbūt arī šajā rudenī ir sagaidāms, ka spēkā stāsies lielais restarts? Tiks aktivizēti čipi? Visi vakcinētie spontāni nomirs? Vai ar 5G palīdzību tiks uzsākta masveida apziņas ietekmēšana? Varbūt beidzot visiem vakcinētajiem izmainīsies tas DNS, par ko brīdināja Kardināls Pujāts? Tās ir tikai dažas teorijas, kas neironiski ir izskanējušas, taču tā kā ļoti konkrēti solījumi par to, kas notiks šajā rudenī mūždien izpaliek, Kristaps Āls vēlētos piedāvāt pats savu teoriju.

Šajā rudenī kritīs maskas. Ne burtiskā ziņā. Ja runājam tiešu valodu, tad maskas, visticamāk, vilksies virsū sakarā ar to, ka būs jauns Covid-19 izplatības vilnis. Taču tā kā mēs visi eam vakcinējušies un riski iedzīvoties nopietnās problēmās ir iespēju robežās minimizēti (“Cehs.lv” kolektīvs vēl gaida iespēju ieķert trešo poti), tad šajā versijā runāsim par masku krišanu abstraktā līmenī. Runa ir par dubultmorāli to cilvēku vidū, kuri vasarā paziņoja, ka nešķiros un nediskriminēs cilvēkus.

Vasara daudzām biznesa nozarēm bija pateicīga. Karsts, saulains un sauss, bet cilvēki iziet ārā nogribējušies vairāk nekā Hārvijs Vainsteins filmēšanas laukumā. Ņemsim par piemēru parastu kafejnīcu ar āra terasi un darba laiku līdz pusnaktij. Atrašanās vidējā drošības līmenī tām nozīmēja plašu cilvēku diapazonu – gan vakcinētos, gan nevakcinētos. Ārtelpās teorētiski ierobežojumi bija, bet praktiski tie kontrolēti un uzraudzīti tika ļoti nosacīti, pamatā to atstājot uz iestādes godaprāta.

Pie šādiem nosacījumiem biznesa domāšana paredz, ka ir produktīvāk strādāt ar vidējo drošības līmeni, kas ir tikai loģiski. Bijis grūts gads un nevar vainot cilvēkus, ja tie nevēlas bankrotēt. Taču daudzi šo darbības modeli izlēma paziņot ar strikto “Mēs nediskriminēsim cilvēkus!!” saukli. Nevis ar, piemēram, piezemētāko versiju “Mēs strādāsim vidējā drošības līmenī!”

“Kur šeit ir problēma?” jūs vaicāsiet. Pienāk rudens un ārā paliek auksts.

“Kāpēc tā ir problēma?” jūs vaicāsiet.

Ja, pieņemsim, kafejnīcas īpašnieks ir goda vīrs (vai dāma (vai transpersona (vai gender-fluid nebinārs objekts))), tad nekāda. Mazais bizness sakodīs zobus un esošo ierobežojumu formātā turpinās savu darbu iekštelpās, strādājot ar diviem, varbūt trim apmeklētājiem vienlaicīgi, ciešot pamatīgus zaudējumus un, iespējams, bankrotējot augstāka mērķa vārdā, cīnoties pret genocīdu un diskrimināciju pret cilvēci. Tas tomēr ir neliels upuris, ja skatāmies uz visas afēras globālajiem izmēriem. Mazākais, ko tu vari darīt, mans dārgais antivakseri.

Problēma sāksies tajā brīdī, kad iestādes, kas tikko vicināja “Mēs pret diskrimināciju!” karogu, to samainīs pret “Mēs strādājam bez ierobežojumiem zaļajā zonā!” karogu, jo tas gluži vienkārši būs izdevīgāk. Vakcinētie cilvēki tomēr drīkst mīcīties čupās.

Piemēru nav tālu jāmeklē. Tie uzrodas paši no sevis “Tviterī”. Piemēram, kāda itāļu iestāde Cēsīs ļoti strikti bija pret diskrimināciju līdz brīdim, kurā nedaudz vēlāk pilsētā ieradās tikai vakcinētajiem cilvēkiem domātais sarunu festivāls “Lampa”. Līdz ar augstāk minētajiem plakātiem pazuda arī iestādes mugurkauls, tai noliecoties pēc liberastu šekeļiem, ko, visticamāk, par “plāndēmijas” realizēšanu viņiem ir piespēlējis Soross pats personīgi.

Rudens būs auksts. Kafejnīcas un koncerti no terasēm pārcelsies uz iekštelpām. Spriežot pēc piketiem, neizskatās, ka mēs būtu gatavi cīnīties ar Covid-19, līdz ar to vīruss nekur nepazudīs.

Tas nozīmē, ka drīz mēs, iespējams, varēsim redzēt, kā kafejnīcas, mūziķi, pasākumu rīkotāji, restorāni, bordeļi, u.c., kuri vēl tikko solīja nediskriminēt cilvēkus, nodarbosies ar cilvēku diskriminēšanu zaļajās zonās. No vienas puses man ir vienalga. Tavi makaroni sliktāk negaršo, ja tu esi antivakseris. Bet tie garšo daudz sliktāk, ja tu man muldi.

Zināmā mērā tas man pašam šķiet absurdi - kā tas var būt, ka laikā, kad pats pamazām tuvojos četrdesmit gadu slieksnim, par teju vai manu mīļāko autoru ir kļuvis rakstnieks, kurš lielākoties raksta bērniem? Un tas vēl būtu sīkums - mani viņa bērniem domātie darbi uzrunā varbūt pat vēl vairāk kā tie, kas paredzēti pieaugušajiem? Taču tāda ir šī realitāte - jaunu Andrusa Kivirehka grāmatu es gaidu pat ar lielāku nepacietību nekā to gaida Estere, un šīs pēdējās pāris nedēļas, kad vakara pasaciņas funkcijas pildīja "Oskars un lietas", es ne mazāk par savu meitu degu nepacietībā uzzināt - kas tad šajā grāmatā notiks šovakar? Svarīgi piebilst, ka grāmatā aprakstītā situācija - septiņus gadus veca puikas nosūtīšana uz visu vasaru uz laukiem pie vecmāmiņas - galīgi nav mana dzīves pieredze. Maniem vienaudžiem vasaras laukos bija dzīves ikdiena, bet konkrēti man nekādu lauku (un arī dzīvu vecmāmiņu) nebija, visas savas vasaras es aizvadīju tepat Pārdaugavā, līdz ar to par problēmām, ar kurām saskarās Oskars, zinu vairāk teorijas līmeni nevis uz personīgās ādas (lai arī es ļoti labi spēju iztēloties situāciju, kad neprecīzu terminoloģiju lietojošs pieaugušais tev piesola cīsiņus un pēc tam pieviļ ar sardelēm - ar to gan esmu saskāries). Līdz ar to varētu pat būt, ka tādam, kurš tiešām vasarās tika sūtīts uz laukiem, šī grāmata šķitīs pat vēl spēcīgāka nekā man - lauku dzīvē neiesvaidītajam. Grāmatas premisa ir sekojoša: uz laukiem nosūtīts introverts puika, kuram nav ne mazākās vēlmes sadraudzēties ar saviem lauku vienaudžiem tikai tāpēc ka viņus vieno vecums, izkrāso šķūnī atrastu koka gabaliņu, padarot to līdzīgu mobilajam telefonam (kuru viņš neveiksmīgi aizmirsis pilsētā), un visai ātri viņš atklāj, ka ar šo telefonu viņš brīnumainā kārtā var piezvanīt visdažādākajiem priekšmetiem (lietām) un saprast šo lietu valodu, kā arī viņu rūpes un raizes. Un tā pamazām lietu pasaule viņa garlaicīgo ikdienu darīs aizraujošu, vienlaikus atklājot arī sarežģītākus jēdzienus un emocijas, ar kurām operēt puikam, kam vēl tikai priekšā pirmā skolas diena, nebūt nav vienkārši. Atsevišķas sastāvdaļas, kas veido šo grāmatu, ir novērojamas jau citos Kivirehka darbos, galvenokārt, viņa stāstu krājumos. Ne velti viņam bija stāsts, kur bērnudārznieki sev līdzi uz dārziņu ņēma skumīgus sadzīves priekšmetus no mājām, tāpat Kivirehks gana daudz aprakstījis bērnu dzīvi laukos un viņu cīņu par sev tik mīļo rutīnu stāstā, kur putnubiedēklis uzņemas bērnudārza audzinātājas lomu. Un vispār, pat Oskars kā varoņa vārds ne reizi vien jau ir parādījies viņa darbos, taču gala rezultāts, ko viņš ietver šajā grāmatā, ir pilnīgi citādāks kā iepriekš. Kivirehka viens no jājamzirdziņiem slēpjas tajā, ka viņa grāmatās nemaz nav svarīgi - vai pārdabiskais tajās notiek pa īstam vai tikai varoņu iztēlē, jo objektīvās realitātes klātbūtne vai iztrūkums te patiesībā neko neietekmē. Oskars šīs grāmatas laikā daudz ko iemācās par dzīvi, un nav svarīgi, vai šīs mācības viņam dod tīri viņa iekšējā pasaule vai kādi ārēji kairinājumi. Ja viņš iemīlas sarkanā baloniņā, kas iesprūdis bērza galotnē, tad nav pat īsti svarīgi, ko tieši šis baloniņš simbolizē, daudz svarīgāk ir tas, kā tas ietekmē pašu Oskaru - viņa bailes par iespēju mīļoto pazaudēt, faktiski - satraukums par iespējamo mīļotā cilvēka nāvi, mainīgais noskaņojums, nespēja turēt sev pašam dotos solījumus un tā tālāk. Un tad vēl šo papildina otra dramatiskā sižeta līnija, kura atkal jau ir saistīta ar visu mūsu mirstību - Oskarā pamazām rodošās atklāsme par to, ka viņa vecmāmiņa arī kādreiz ir bijusi jauna, aušīga un varbūt ne vienmēr ir apjūsmojusi kotletes ar milzīgiem sīpolu gabaliem iekšā. Autors filigrāni pamazām savelk cilpu, kurā viņš tevi kā lasītāju (principā - vairāk lielu, nekā mazu) noķers uz grāmatas beigām, kārtējo reizi atgādinot vispārzināmo patiesību: vislabākās bērnu grāmatas ir tādas, kuras spēj saraudināt arī viņu vecākus, jo šīs ir tās grāmatas, kuras ar tevi paliks ilgi. Man šķiet, ka šis ir labākais Kivirehka darbs, ko esmu lasījis līdz šim. Ļoti rekomendēju - turklāt ne tikai kā lasāmvielu bērnam pirms gulētiešanas.

Izmantojot apstākļus, ka Estere šobrīd ir gatava ar mums skatīties vismaz kaut kādas filmas, novērtējām vienu no retajām pilnmetrāžas mākslas filmām, kas tapa Latvijā šīs tūkstošgades sākumā. Varis Brasla četrās desmitgadēs ir uzņēmis vismaz vienu vairāk vai mazāk ikonisku filmu bērniem ("Emīla nedarbi" astoņdesmitajos, "Ziemassvētku jampadracis" deviņdesmitajos, šī pati "Ūdensbumba" nulltajos un "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" divtūkstoš desmitajos), līdz ar to kaut ko no viņa veikuma rādīt bērnam šķita itin saprātīga izvēle. Protams, te vajadzētu ņemt vērā to, ka attiecīgajā laikā - divtūkstošo sākumā - Latvijas kinematogrāfs kopumā piedzīvoja ne tos spožākos laikus un no dažādām konkrētā laikmeta nedienām cieš arī šī filma. Ja par primāro kritēriju izvirza jautājumu, ar ko šī filma var būt interesanta man kā vecākam, tad noteikti ir jāpiesauc filmā redzamie aktieri. Pieaugušo aktieru vidū centrālajā lomā ir Baiba Broka, tāpat te redzami Gundars Āboliņš, Artūrs Skrastiņš un Jānis Paukštello. Teju divdesmit gadus pēc filmas tapšanas man laikam visinteresantāk šķita atcerēties to, kāds tolaik bija Āboliņš, interesantā kārtā viņa atveidotajā Ivo var pat saskatīt kaut kādas līdzības ar tikai šogad pirmizrādi piedzīvojušajās "Krizantēmās" pārstāvēto itāļu augstmani. Pārējie aktieri īsti mani nepārsteidza, ja nu vienīgi Skrastiņš ar to, cik ļoti kokains un nedabisks viņš šajā filmā šķita (pat uz visai kokaino un nedabisko pārējo aktieru fona). Tas nu ir elements, kuru būtu grūti apiet, stāstot par šo filmu - tā ir viena no tām latviešu kinolentēm, kur tevi ne uz mirkli nepamet sajūta, ka šie teātra aktieri vaiga sviedros pūlās, lai zāles tālakajā rindā sēdošie skatītāji arī uztvertu to, ko viņi šobrīd dara uz skatuves. Ja arī kopumā filmas bērniem parasti raksturo mazliet pārspīlēta aktierspēle, tad šī filma būs viens no izteiksmīgākajiem paraugiem tam, ka "dzīvē tas šādi neizklausītos". Līdz ar to augstāko ticamības pakāpi nodrošina divas mazās meitenes, kuras vēl vienkārši nav iemācījušās šo pilnīgi nedabisko aktierspēles manieri. Par meitenēm gan jāatzīmē, ka vizuāli nekas neliecina, ka viņas varētu būt māsas un vēl jo vairāk, ka Agitas Gruntmanes-Valteres varone varētu būt viņu māte. Labi, turpinot par slikto (esmu uz to jau ieciklējies, bet neko darīt) - scenārijs ir stereotipu datubāzē perfekti balstīts darbs, kurā svarīga loma ir atvēlēta tam, ka Brokas varone ir nejauka, jo viņa nav precējusies, citādi viss būtu labi. Ja nu kas - būtu filmas mērķauditorija gados bišķi vecāka, laulības trūkumu aizstātu ar ne mazāk stereotipisko "viņai ilgi nav bijis vīrieša, tāpēc viņa ir tāda sterva". Komplektā ar to - tētis, kurš strādā Anglijā celtniecībā (blakus melnādainam pāriniekam, kura vienīgā funkcija filmā ir būt melnādainam). Kopumā es teiktu, ka sižets ir stipri nekāds un pieņemu, ka man būtu itin grūti šo filmu noskatīties, ja tajā nepiedalītos Broka. Vienlaikus - ne jau man tā filma ir domāta, un no Esteres skatu punkta viss bija daudz labāk kā no manējā. Tālab: par pozitīvo. Pirmkārt, lai arī viņas nav viena otrai līdzīgas, abas meitenes gan te ir ļoti dabiskas, pietiekami bērnišķīgas un - salīdzinoši ar "Ziemassvētku jampadraci" - daudz mazāk "citātos runājošas". Īpaši varu uzslavēt jaunākās meitenes nebeidzamos "Kāpēc?" tipa jautājumus, kuros paiet arī mana ikdiena. Vēl ir forši filmā redzēt ne tik senas pagātnes, bet tomēr arī ne gluži mūsdienu Kuldīgu - kā nekā, viena no manām mīļākajām pilsētām Latvijā. Īstenībā, ja neieslēdz maksimālo piekasības līmeni, es varu pat atzīt, ka Brokas un Paukštello spēle šajā filmā man tīri ok gāja pie sirds. Vai šī filma būtu pelnījusi vietu bērniem paredzēta kino zelta fondā? Nē, noteikti nē. Vai uzskatu, ka tās skatīšanās kopā ar jauno paaudzi ir kvalitātes ziņā normāla izklaide? Noteikti.

“Šodien ir mana 100. diena ceļā, esmu nogājis 4662 kilometrus,” pie vakariņām stāsta Marko, mūsu pirmais importa svētceļnieks. Viņš gan pats saka, ka ir ceļotājs, kas iet pa svētceļojuma maršrutiem, pie tam vēl pretējā virzienā. “Reverse piligrim”, mēs smejamies. Marko līdz mūsu namdurvīm atnācis kājām no savas mājvietas Milānā, bet ceļš nav vedis taisni. Viņš...

The post 100. dienā, nogājis 4662 km, ciemos ierodas itāļu Forests Gamps appeared first on Mugursoma.lv.

vara bungas: Kungurovs kā vienmēr dedzina…

[..] Если нет массового запроса на перемены – нет и политического субъекта, реализующего этот запрос. Если нет субъекта – протест, лишенный организующего каркаса, превращается в массовый сеанс психотерапии в форме выпуска пара. Пар вышел, протестная энергия иссякла, революционеры-неудачники расползлись по норкам.

Народ, что в РФ, что в РБ имеет инфантильное патерналистское сознание, а государство воспринимает как большую сиську. Если ему долго не дают почмокать, общество начинает недовольно орать, сучить ножками и махать ручонками. Можете называть это хоть выражением недовольства, хоть протестом. Но восстать против сиськи инфантильный народ даже в мыслях не имеет. Восстать способны лишь граждане, воспринимающие себя, как кормильцев государства, а не наоборот. Но граждан в этой клоаке ничтожно мало и погоды они не делают. [..]

avots

Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa atveido galveno lomu jaunajā daudzsēriju filmā Emīlija. Latvijas preses karaliene. Intervijā žurnālam Ir viņa atzīst, ka par leģendāro preses karalieni, laikraksta Jaunākās Ziņas un žurnāla Atpūta izdevēju Emīliju Benjamiņu filmas tapšanas gaitā “galu galā nesapratu neko”. Lomai viņa piekritusi ne jau tāpēc, “ka tā ir liela loma, bet tāpēc, ka bija skaidrs — tas būs kaut kas ļoti interesants, jo Emīlija ir pilnasinīga un pretrunīga”.

Atbildot uz jautājumu, kā aktrise aizvadījusi pandēmijas laiku, Zariņa saka: “Tāpat kā visiem pilsoņiem, man bija vairākas sajūtu un pārdomu fāzes. Pirmā fāze — interesanti! Varējām padzīvot tā, kā nekad nebijām dzīvojuši. Bet nāca otrā fāze, kurā lielā mērā dzīvojam joprojām. Neziņa, apjukums, nogurums. Daži uz ieilgušo situāciju un notiekošo reaģē radikāli, pauž dusmas un protestu. Ir cilvēki, kuri sev no jauna uzdod ģenerālos dzīves jautājumus.”

Zariņa ir dzejas lasītāja un patērētāja. Viņa cer, ka “esmu dzejas kanāls, kas to nes tālāk. Cilvēkam vajag dzeju, tāpat kā vajag teātri, mūziku. Māksla cilvēku padara skaistāku, labāku un dziļāku, par vairāk cilvēku”.

Visu interviju lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

The post Guna Zariņa: Labs stāsts reizēm ir vērtīgāks par patiesību appeared first on IR.lv.

vara bungas:  Drīzumā paredzamas “uzstāšanās” :

• Zemes(robežu)sargiem, kas saņems par 25% lielāku duju.  Cerams īstie robežusargi nepaliks greizsirdīgi.

[..] Zemessargi dienesta uzdevumus Zemessardzē pilda no pamatdarba brīvajā laikā. Lai piedalītos dotajā uzdevumā [robežas sargāšanā-VB], viņi nevar veikt savus ikdienas darba pienākumus, kas rada apgrūtinājumu zemessarga darba devējam.

        Šobrīd no Aizsardzības resora finanšu līdzekļiem tiek finansēti degvielas izdevumi, sakaru pakalpojumi, dienesta uzdevumu izpilde kompensācija, uzturdevas kompensācija, saimniecības, higiēnas preces, dzeramais ūdens. [..] Ņemot vērā ārkārtas situāciju nepieciešams noteikt lielāku Zemessarga dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju (turpmāk – DUI). Šobrīd ņemot vērā ārkārtas situāciju nepieciešams noteikt DUI 25% lielāku par pamatlikmi, attiecīgi piemērojot koeficientu 1.25,[..]

avots

• Ap Jāņiem ļoti atsevišķiem 65-70 gv ģenerāļiem un admirāļiem, kas izies civilā pensijā, bet turpinās dienēt, jo ir neatsverami savās kaujas virsnieku pieredzēs.

[..] Attiecībā par vecuma pensijas saņemšanu gadījumos, ja karavīrs – augstākais virsnieks – turpina dienestu pēc vecuma pensijas vecuma iestāšanās – jebkuram valsts vecuma pensijas saņēmējam ir tiesības strādāt, šī norma, ir tikai īpaša atļauja turpināt dienestu atsevišķiem augstākajiem virsniekiem. Pēc valsts vecuma pensijas vecuma sasniegšanas viņš var pieprasīt un saņemt valsts vecuma pensiju un vienlaikus arī atalgojumu NBS. Minētajiem virsniekiem aprēķinot atalgojumu mainīsies nodokļu aprēķināšanas kārtība [..]

avots

• tāpat militāriem dakteriem un IKT speciālistiem saņemot B vai C algas koeficentu (1,15 līdz pat 2,0). Ko vajag to vajag. Lai burtiski neviens vīrus karavīru neķer.

[..]  lai arī turpmāk veicinātu kvalificētu un pieredzējušu speciālistu motivāciju un saglabāšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos ir izstrādāti šādi papildu risinājumi, kas piemērojami tikai atsevišķām amatu grupām izņēmuma gadījumos, proti, saskaņā ar Veselības ministrijas iniciatīvu izstrādāt jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību, nosakot zemāko iespējamo ārstniecības personu atalgojumu (vidēji ārstniecības personas atalgojuma pieaugums ir 35,29% bruto) secināts, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos pastāv citi normatīvie akti, kas noteic kārtību, kādā aprēķināt un izmaksāt atalgojumu profesionālā dienesta karavīriem un civilajiem darbiniekiem, kuri ir ārstniecības personas. Atsevišķos gadījumos aprēķinātais Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbināto ārstniecības personu – karavīru – atalgojums nesasniedz Veselības ministrijas iecerēs norādīto apmēru, tādēļ nepieciešams izstrādāt jaunu sistēmu, kā nodrošināt Veselības ministrijas norādījumiem atbilstoša atalgojuma aprēķināšanu profesionālā dienesta karavīriem, kuri ir ārstniecības personas. [..]  Ņemot vērā norādīto, Nacionālie bruņotie spēki, lai nodrošinātu atbilstoša mēnešalgas aprēķina veikšanu, tiem profesionālā dienesta karavīriem, kuri ir ārstniecības personas, ir precizējuši noteikumus Nr. 509 papildinot tos ar jaunu koeficientu ,,B” (1. pielikuma 6. punkta tabulas kolonna ,,B”), kas paredzēts tieši ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai atbilstoši Veselības ministrijas iniciatīvai.Koeficientu ,,B” Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir tiesīgs piemērot arī atsevišķām karavīru amatu grupām, ja to ierosina amatu vērtēšanas komisija to īpaši pamatojot. [..] 2) Papildu noteikumu Nr. 509 1. pielikuma 6. punkta tabulu ir paredzēts papildināt ar atsevišķu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem īpaši nozīmīgu amatu grupu kvalifikācijas kategoriju koeficientiem, kurus atbilstoši jau esošajai kārtībai noteiks Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc amatu vērtēšanas grupas ieteikuma. Norādīto koeficientu skalu ,,C”  plānots piemērot tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, īpaši svarīgu amatu informācijas komunikāciju tehnoloģiju speciālistiem.[..]

avots

Iespējams, nācies kādreiz pamanīt, ka no tirdzniecības platformas “Amazon” pazuduši atsevišķi zīmoli, kuri tā arī vairs nav parādījušies. Īstenībā tas nav nekas rets un ārkārtējs, tā notiek ik pa laikam. Ziņots, ka nesen “Amazon” aizliedzis vairāk nekā 600 ķīniešu zīmolus, kuri krāpušies ar atsauksmēm, tāpēc tos, visticamāk, platformā vairs neredzēsim. Zināms, ka šie uzņēmumi vairākkārt pārkāpuši “Amazon” politiku, tāpēc tiem nekas cits neatliks, kā teikt atā šim tirgus placim.

Arī iepriekš šādi līdzīgi gadījumi ir notikuši, taču “Amazon” ar tiem īpaši neplātījās un drīzāk noklusēja. Pirmo reizi tā skaļāk par šādu e-komercijas giganta rīcību varēja dzirdēt, kad no tirdzniecības platformas bija jāatvadās tādiem zīmoliem kā “Aukey” un “Mpow”. Pārdevēji tika pieķerti, piedāvājot atlīdzības, tostarp dāvanu kartes, lai klienti atstātu pozitīvas atsauksmes par preci. Vēlāk “Amazon” par līdzīgu uzvedību patrieca “RAVPower”, “Vava” un citus salīdzinoši labi pazīstamus zīmolus, no kuriem daži kaut kā tomēr pamanās iemānīt savas preces atpakaļ. Nav gan skaidrs, cik kopumā ne-ķīniešu zīmolu aizliegti “Amazon”.

Krāpšanās ar atsauksmēm nav nekas jauns. Daudzi uzņēmumi maskē savu negodīgo biznesu, pircējiem piedāvājot VIP labumus vai pagarināto garantiju. Citi uzņēmumi nāk ar piedāvājumu tikai tad, ja pircējs atstājis sliktu atsauksmi. Piemēram, piedāvā naudas atmaksu bez vajadzības preci atdot atpakaļ, bezmaksas produktus, ja tikai pircējs izdzēsīs šo negatīvo atsauksmi.

Pašreiz nav skaidrs, kuri Ķīnas zīmoli tiks iekļauti melnajā sarakstā, taču aplēsts, ka šis aizliegums ietekmēs vairāk nekā 3000 pārdevēju, kuri tirgoja viņu preces.

The post “Amazon” no tirdzniecības platformas izņēmis vairāk nekā 600 ķīniešu zīmolu appeared first on Kursors.lv.

Pēc Stīva Džobsa došanās viņsaulē, gana daudz tehnoloģiju personības bija gatavas uzvilkt melnu bītleni un zilas džinsenes, lai piedomātu pie performances, kas sasniegtu Džobsa prezentāciju virsotnes. Ne gluži ar bītleni, bet manāmu iedvesmu no Džobsa, pie tehnoloģiju debesīm jau kādu laiku spīd Karls Pei (Carl Pei). Viņš ir viens no OnePlus dibinātājiem, kas pierādīja, ka tieši performancē balstīts, asprātīgs mārketings var jaunizceptam ražotājam pievērst necerēti lielu uzmanību. Tas rezultējās ar tik labiem pārdošanas rezultātiem, ka OnePlus mātes kompānija Oppo paziņoja: “Ne tik strauji, jaunekli!”, un pagājušajā gadā tika uzsākta abu zīmolu pilnīga sapludināšana (šī ir cita raksta cienīga tēma). Karlam Pei tas nebija pa prātam, tādēļ viņš nolēma pārcelties uz Londonu un tur dibināt tehnoloģiju uzņēmumu Nothing.

Ražotāja nosaukuma tulkojums (latv.val. nekas) protams šķiet kā pusaudža parādīts vidējais pirksts OnePlus, kas izaudzis tik liels, ka tā dibinātājam vairs neatradās vieta. Tomēr tas gana labi saskan ar zīmola filozofiju – iet tik ekstrēma minimālisma virzienā, ka ierīces gandrīz nav jūtamas, pamanāmas un saplūst ar apkārtni. Arī šoreiz mārketinga performance ir lieliska, trīs mēnešus milimetru pa milimetram iepazīstinot ar ražotāja pirmo produktu – bezvadu austiņām Nothing ear (1). Tiesa gan, mārketinga solījumi nekad neizstāsta visu stāstu. Pagarš ievads, bet jāteic, ka Stīva Džobsa produktu prezentāciju performance, ko Karls Pei jau atkal sublimējis mārketingā, pievērš uzmanību. Šis princips strādā pārsteidzoši labi, tādēļ apskatā centīšos noskaidrot vai Nothing ear (1) ir Spešal, vai tomēr pārmārketingots Nasing spešal.

Nothing ear (1) tehniskā specifikācija

• Izmēri un uzbūve: austiņām – 28.9 x 21.5 x 23.5 mm, 4.7 g; ietvaram – 58.6 x 58.6 x 23.7 mm, 57.4 g; IPX4 šļakstu noturība
• Skaņa: 11.6 mm dinamiskie skaļruņi; grafēna diafragma; 0.34 CC rezonatoru izmērs; Teenage Engineering kalibrācija; hibrīdā aktīvā trokšņu slāpēšana; AAC, SBC standarti
• Mikrofoni: 3x, AI vides trokšņu slāpēšana
• Akumulators: ietvaram 570 mAh, līdz 24h ar ieslēgtu trokšņu slāpēšanu, līdz 34h ar izslēgtu trokšņu slāpēšanu, QI bezvadu uzlāde, USB-C vada uzlāde
• Kontrole: skārienjutīga virsma austiņām, ear (1) aplikācija – iOS (vismaz 11), Android (vismaz 5.1) atbalsts
• Savienojumi: Bluetooth 5.2 (A2DP, AVRCP, HFP), USB Type-C
• Komplektā: austiņas; lādēšanas ietvars; S, M, L austiņu uzmavas; lādēšanas vads USB-C uz USB-A
• Cena: 99 eiro

Caurspīdīgs dizains, jeb maksimāls minimālisms

Tātad, kā jaunam ražotājam, kam pamatdoma ir ierīces, kas organiski saplūst ar apkārtējo vidi, pievērst uzmanību? Ar dizainu. Pirms diviem gadiem vairāki viedtelefonu ražotāji pieteica flagmaņu īpašās versijas ar caurspīdīgām aizmugurēm. Izrādās, ka tādu efektu panākt nav nemaz tik viegli, un lielākā daļa šo veikumu ieguva butaforisku, izskaistinātu komponenšu atveidu, kam nav nekāda sakara ar to, kas lācītim vēderā. Austiņas gan ir pārāk mazas, lai vēl atrastos vieta makslīgam, detaļas imitējošam elementam, tādēļ Nothing ear (1) dizains būtu uzskatāms par vērā ņemamu sasniegumu. Caurspīdīgā dizainā jādomā, kā iekšas izvietot ne tikai funkcionāli, bet arī estētiski. Īpaši, ja atceras austiņu cenu, jo inovatīvs dizains maksā. Internetā pieejamas bildes ar Apple AirPods caurspīdīgu konceptu, tur tās detaļas galīgi nav tik smuki izkārtotas, turklāt līme saķepē ne tikai detaļas, bet arī visu skatu. Nothing ear (1) līmi nekur neredz un viss izskatās caurspīdīgi glīši.

Jau pats iepakojums veidots, kā performance. Atplēšot sarkano ļipiņu, paveras sudrabaina kastīte, kurā ir austiņu ietvars, zem tām meistarīgi ielocīts gauži īss lādēšanas vads un austiņu uzmavas. Kopumā, pārdomāts iepakojums un patīkama komplektācija.

Pati austiņu kārbiņa lielākoties ir caurspīdīga. Jā, akumulators un bezvadu uzlādes elementi paslēpti zem baltas plastmasas, bet tas efektu nebojā. Tomēr caurspīdīgā plastmasa rada bažas, ka gan jau redzami būs arī skrāpējumi ilgtermiņā. Nu neticu, ka ietvara šļūkāšana pa galdu vai somā, paliks bez sekām. Lai gan kastītes vāciņa magnēts šķiet stingrs, asimetriskā eņģe atvērtā veidā vāciņam tomēr ļauj nedaudz ļurkāties. Pašam vāciņam ir diezgan oriģināla bedrīte īkšķim, kas ļauj ietvaru ērtāk noturēt vai izmantot to par neveiklu fidžet spineri. Caur vāciņam var redzēt austiņu pāri un labajā stūrī ieliktu LED paziņojumu diodi. Ietvara kreisā mala tikusi pie USB ligzdas un savienojuma taustiņa.

Kārbiņa ir jūtami lielāka par konkurentiem, tomēr man šis izmērs netraucē. Vienīgās iebildes ir bažas par eņģes izturību ilgtermiņā un tas, ka diez vai korpuss tik dzidrs un bez švīkām ilgi noturēsies. Kopumā, tieši dizains šķiet šī produkta pievienotā vērtība. Tas rada industriāli futūristisku sajūtu, kas pilnīgi noteikti ir Spešal. Tiesa gan, organiski ar vidi saplūstoša produkta vietā (kā to postulē Nothing filozofija), dizains padevies daudz uzkrītošāks par konkurentiem. Nu nesakiet, ka tas nav speciāli…

Vieglas un ergonomiskas austiņas

Interesanti, ka paķīķerēt austiņu iekšās, ir iespējams tikai to kājiņu aizmugurē. Galviņa veidota no necaurspīdīgas plastmasas, kājiņas priekša tomēr neļauj ieskatīties iekšā. Patīkami, ka labā austiņa tikusi pie sarkana punkta, bet kreisā pie balta, tā pat kā lādēšanas ietvars. Tas ļauj vieglāk saprast, kurā gultiņā, kura austiņa jāliek, jo ievietošanas veids ir atšķirīgs un pie tā jāpiešaujas.

Austiņu formāts ir līdzīgs AirPods Pro, tikai atšķirība, ka kājiņa ir plakana un protams caurspīdīgie elementi. 4.7 g vieglums ir tas, kas ļauj aizmirst par austiņām ausīs. Biju pārsteigts, ka, šķobot seju, tā arī austiņas spītīgi palika manās ausīs. Tas Nothing ear (1) padara par vienām no ergonomiskākajām bezvadu austiņām, kādas esmu lietojis. Tās ir tik vieglas, ka šķiet teju gaisīgas, tomēr tās pietiekami stingri turas ausīs, bet nerada spiedošo sajūtu, kā citas. Ar ergonomiku te viss ir augstākajā līmenī, kas jau atkal liek slavēt dizaineru darbu. Izcili! Turklāt sportistiem patiks IPX4 sviedru un šļakstu aizsardzība, kas šajā cenā arī nav nemaz tik izplatīta. OK, aktīvi kustoties, viena austiņa gan pamanījās izslīdēt, kas šādam nemanāmam aksesuāram var būt kritisks punkts. Tomēr ikdienas lietošanai šīs tiešām ir vienas no ērtākajām bezvadniecēm, kādas manās testēt kārajās ausīs pabijušas. Tiesa gan, ausu formas ir dažādas, kas šim kritērijam piešķir daļēju subjektivitāti. Tas vienalga nemazina manu sajūsmu, ka varu Nothing ear (1) lietot stundām ilgi, aizmirstot, ka ausīs ir svešķermeņi.

Skārienjutīga vadība, švaka aplikācija

Austiņas tikušas pie divām skārienjutīgām virsmām – ap skaļruni un kājiņu ārmalās. Pirmā rūpējas par pauzēšanu, kad austiņu izņem no auss. Šis ir lētāks risinājums par tuvuma sensoriem, bet mēdz sajaukt ausi ar pirksta pieskārienu. Kājiņu skārienjutīgā virsma saprot ilgāku pieskārienu, lai kontrolētu aktīvo trokšņu slāpēšanu vai trīs pieskārienus citām darbībām. Slidinot pirkstu pa kājiņu, var kontrolēt skaļumu, bet dubultpiesitiens ir pauze/atskaņošana. Diemžēl, pēdējos divus mainīt nevar.

Nothing ear (1) aplikācija ir samērā primitīva. Iespējams tas saistīts ar Android 11, bet pirmo reizi piedzīvoju, ka atšķirīgu ražotāju austiņas viedtālrunī rāda savienojuma animāciju, līdzīgi kā vienas ekosistēmas produktiem. Arī pirmo reizi savienojot, nebija jāiet Bluetooth iestatījumos, bet logs uzleca mājas ekrānā. Tiesa gan te mēs nonākam pie pirmā Nasing spešal, kas saistās ar programmatūru un savienojumiem. Savienojumi mēdz zust un parādīties, tādēļ animācija leks ārā arī tad, kad kādu brīdi jau tiek patērēts saturs. Tas ir diezgan kaitinoši. Turklāt uzlādes līmenis uznirstošajā animācijā ir atšķirīgs no aplikācijā uzrādītā.

Nothing ear (1) izmanto novecojušu savienojumu veidu – viedtālrunim pievienota viena austiņa, bet otra savienota ar pirmo austiņu. Tas nozīmē, ka, skatoties video paiet mirklis, kad parādās skaņa. Vēlāk gan nobīde nav manāma, bet spēlēs gan jārēķinās ar manāmu aizturi. Labā ziņa, ka programmatūra jau īsā laikā tika pie diviem atjauninājumiem un nu ir pieejams arī “Low Latency” režīms, kas gan situāciju diži neuzlabo.

Aplikācija ļauj kontrolēt aktīvo trokšņu slāpēšanu. Diemžēl, piedāvātais ekvalaizers ir reti primitīvs un nepiedāvā individuālu iestatījumu iespējas. Arī piedāvātās iespējas koriģēt skārienjutīgo vadību ir tik limitētas, ka neredzu jēgu izvēlēties ar trim pieskārieniem pārslēgties uz iepriekšējo/nākamo dziesmu vai nereaģēt nekā. Dubultajam pieskārienam funkciju mainīt nevar. Toties funkcija, kas liek austiņām spalgi pīkstēt, lai tās atrastu dīvāna šķirbā, strādā godam. Šī izdvestā skaņa ir spalgāka un skaļāka par konkurentiem. Ar Google aplikāciju starpniecību iespējams apskatīties, kur austiņas pēdējo reizi lietotas, ja nu nozūd.

Kopumā programmatūra nepiedāvā neko unikālu, ir paskopa un pilna visādām utīm. Labā ziņa, ka atjauninājumi ir regulāri. Tas atrisina vecas kaites, bet ienes arī pa kādai jaunai utij.

Kā skan Nothing ear (1)?

Par skaņu rūpējas divi 11.6 mm dinamiskie skaļrunīši un zviedru Teenage Engineering skaņas kalibrācija. Starpcitu, skaļruņi ir par 0.6 mm lielāki par Apple AirPods Pro. Tomēr, lai ko arī ražotājs nesolītu, šoreiz noteikumus diktē cena. Tās nevar skaņas kvalitātē sacensties ar dārgākiem konkurentiem, bet tās skan krietni labāk par citām budžeta klases bezvadu austiņām. Basi ir dzirdami, bet šīs noteikti nav basīgākās austiņas, kādas klausītas. Stereo efekts ir pietiekami labi atdalīts, lai būtu jūtams. Augšas ir pietiekami dzidras. Viss šķiet gana labi kalibrēts, lai apmierinātu vidēji prasīgus klausītājus, bet ne izsmalcinātus melomānus. Lai tur vai kā, snobiskiem skaņas gurmāniem jāskatās dārgāku austiņu virzienā, bet piezemētākiem lietotājiem – skaņa šķitīs labāka, kā cerēts.

Aktīvā trokšņu slāpēšana budžeta klasē?

Jā, vēl viena ekstra, ko sola Nothing ear (1), ko arī nemaz tik bieži šajā cenu kategorijā neatradīsi. Austiņas piedāvā divu pakāpju aktīvo trokšņu slāpēšanu, caurspīdīgo režīmu un izslēgtu trokšņu slāpēšanu. Lai man piedod Slaktera kungs, kurš gan jau žegojas, tomēr šī ir tā reize, kad atkal jācitē – Nasing spešal.

Šoreiz jau atkal cena diktē savus noteikumus un patīkamu pārsteigumu nav. Aktīvā trokšņu slāpēšana strādā duetā ar pasīvo, kas šoreiz nav tik izteikta jau pieminētā ērtuma, viegluma un gaisīguma dēļ. Lai gan ar zemajām frekvencēm (fēni, ventilatori, citi rūcēji) slāpēšana pat tiek galā, citi trokšņi visbiežāk tomēr tiek cauri. Turklāt visu laiku dzirdama dīvaina rūkšana fonā, pie kā iespējams varētu būt vainīga nesakoptās programmatūras sadarbība ar mikrofoniem. Viskaitinošāk tas ir klusuma brīžos. Caurspīdīgajā režīmā riebīgā rūkšana kļūst vēl skaļāka, par laimi, izslēdzot trokšņu slāpēšanu, tā pazūd. Caurspīdīgais režīms mikrofonos ielaiž apkārtnes skaņas, tomēr tas izklausās diezgan sintētiski. Visbiežāk tomēr trokšņu slāpēšanu atstāju izslēgtu, turklāt tas ļauj ietaupīt akumulatoru. Diemžēl, kopējie trokšņu slāpēšanas iespaidi ietilpst Nasing spešal kategorijā. Nestrādā arī arguments – ko tad tu gaidīji par tik pieņemamu cenu? – Huawei FreeBuds 4i ar šo uzdevumu tiek daudz labāk galā un maksā vēl mazāk.

Kā uzvedas mikrofoni?

Īsākā atbilde būtu – viduvēji. Kluso balsu īpašniekiem, reizēm sarunā var nākties čiepstēt skaļāk. Tas nozīmē, ka diskrētām sarunām labāk izmantot viedtālruni. Zvanu kvalitāte būtu vērtējama, kā pieņemama, tomēr bija reizes, kad zvanītāji sūdzējās, ka balss izklausās robotiski. Vēl viena lieta, ko novelšu uz neizšrubēto programmatūru. Atlikušo mikrofonu darbību raksturo ne visai veiksmīgā trokšņu slāpēšana, par ko pukojos jau iepriekš.

Akumulatoram nav ne vainas

Nothing sola, ka austiņas darbosies 4h ar aktivizētu trokšņu slāpēšanu, 5.7h ar neaktīvu, bet ietvarā būs vēl pieejamas 24h ar aktivizētu trokšņu slāpēšanu, 34h ar neaktīvu. Korekti izrēķināt darbības laiku nevarēju, nekorekto uzlādes līmeņu attēlojuma dēļ, par ko jau rakstīju pie programmatūras. Tomēr pie pavirša aprēķina man sanāca ap piecām stundām ar izslēgtu aktīvo trokšņu slāpēšanu. Šis rezultāts krietni iepaliek no solītā un uz kopējā fona ir viduvējs rādītājs. Tomēr viss jau atkal atkarīgs no lietošanas paradumiem. Pie vidējas noslodzes akumulatoru darbība man nesagādāja raizes, vienīgi nebija pārliecība vai programmatūra neblefo par to, cik enerģija patiesībā atlikusi. Jāuzteic Nothing ear (1) par Qi bezvadu lādēšanas atbalstu, jo tādu reti gadās šajā cenu kategorijā sastapt.

Nobeigumā – Spešal vai Nasing spešal?

Nothing ear (1) pilnīgi noteikti ir interesantākās bezvadu austiņas, kādas šogad pabijušas manās testēt kārajās ausīs. Kāpēc? Tādēļ, ka produkts ir pretrunīgs. Karls Pei jau atkal pierādījis, ka zina, ko dara, un mārketings jau atkal gana veiksmīgi pievērsis uzmanību jaundibinātajam uzņēmumam. Pie tā arī paliksim, jo jaunpienācējiem tehnoloģiju industrijā jau nav citu variantu. Vai mārketings pāršāvis pār strīpu? Nu te nu sākas tās pretrunas. No vienas puses varu teikt, ka vieglais, pārdomātais, caurspīdīgais dizains atbilst uzņēmuma naratīvam par organiskām, vidē iekļaujošām ierīcēm. No otras puses, bezvadu austiņu tirgū, kas nu jau skaitās nobriedis, šāds dizains pievērš pastiprinātu uzmanību un tirgus kopainā organiski neiekļaujas (pozitīvā ziņā). Kopumā to gribu adresēt visas radošās komandas virzienā, kā vienu sasodīti gudru gājienu, kas strādā par labu uzņēmuma debijai un lietotāju interesei.

Bet runa jau nav par uzņēmumu, bet par Nothing ear (1) lietošanas pieredzi. Ražotājs par 99 eiro piedāvā aktīvo trokšņu slāpēšanu, IPX4 šļakstu noturību, bezvadu uzlādi un oriģinālu dizainu. Uz papīra viss izklausās lieliski. Realitātē, viduvējā trokšņu slāpēšana, nenoslīpētā programmatūra un kaitinošā rūkšana ir austiņu lielākie trūkumi. No otras puses, šajā cenā šie trūkumi pat uzskatāmi par pieņemamiem. Un tad vēl ir trešā puse – pozitīvie aspekti. Lai vai kā, tie ņem virsroku pār trūkumiem. Atšķirīgais dizains ir ne vien meistarīgi veidots, bet arī estētiski interesants. Ergonomika ir izcila – austiņas šķiet tik ļoti ērtas, vieglas, gaisīgas un dzīvi neapgrūtinošas, ka gribas tās nodēvēt par vienām no ērtākajām bezvadu austiņām, ko esmu lietojis. Tas arī lieliski saskan ar ražotāja stāstu par organiski ergonomiskām ierīcēm, par kurām ikdienā var aizmirst. Tādēļ kopējie iespaidi šoreiz vairāk velk Spešal virzienā.

Atstāj komentāros, vai arī Tev Nothing ear (1) šķiet interesants jaunpienācējs pārblīvētajā bezvadu austiņu tirgū?

Kas šķita Spešal?

• Gaumes lieta, bet šis ir viens no oriģinālākajiem bezvadu austiņu dizainiem
• Vieglas, ērtas, ļoti ergonomiskas austiņas
• Cenā par 99 eiro reti vienkopus var redzēt – aktīvo trokšņu slāpēšanu, IPX4 mitruma aizsardzību un bezvadu uzlādi

Kas šķita Nasing spešal?

• Viduvēja aktīvā trokšņu slāpēšana, kaitinoša rūkoņa
• Programmatūrai prasās pēc smilšpapīra
• Primitīva aplikācija, kas neko daudz nepiedāvā

The post Nothing ear (1) austiņu apskats – “Nasing spešal” vai tomēr “Spešal”? appeared first on Kursors.lv.

vara bungas: Protams, NATO dalībnieču DK, NO un neitrālās SE aizsardzības ministriju nodomu protokols par paplašinātu operatīvo sadarbību nav nekāds “AUUKUS līgums”, bet mūsu miesām tas ir tuvāks, tādēļ svarīgāks. No paša nodomu protokola pasrastīšanas fakta (nezinot, kas tur apakšā un kuluāros) var secināt, ka drošības situācija Baltijas reģionā turpina pasliktināties pat tik tālu, ka SE formāli nestājoties NATO turpina arvien lielāku ātrumu, arvien ciešāk ar to integrēties. Tas ir pozitīvi, bet rodas jautājums, kur paliek FI, bez kuras SE aizsardzības modelis nav iedomājams (un otrādi). Šķiet neitralitātes “bruņa” somu acīs joprojām izskatās pietiekami droša, lai gan SE tam ne visai piekrīt (darbos, ne vārdos). Pirms gadiem 10 bija pieņemts domāt, ka, ja FI un SE izlēms stāties NATO, tad tas notiks vienlaicīgi. Patreiz situācija veidojas tā, ka uz iestāšanās brīdi SE jau būs tuvās partnerattiecībās ar NATO, kamēr FI tēlos … . Bet ne par FI ir šis stāsts

Nodomu protokols ir sastādīts tā, lai atstātu pusēm maksimālu izvēles brīvību, viss, kas tajā paredzēts ir “not a legally binding” un “if decided”, bet nu, juristi arī grib ēst.

Galvenais, ka mēs redzam, ka visas trīs karalistes tiešām ir norūpējušās par Dāņu šaurumu militāro drošību, par kuru svarīgumu un ievainojamību ne vienu vien reizi rakstīts VB. RU, kā zināms, draudēja dāņiem ar kodolieročiem, ja Baltijas flote paliktu iesprostota Karaļaučos – nogriezta no Atlantijas okeāna. Dāņu šaurumi NATO 3B aizsargājamības kontekstā ir ne mazāk svarīgi kā Suvalku-Marjampoles koridors uz sauszemes, savukārt SE tur vairāk rūp brīvā kuģoša krīzes vai kara apstākļos.

[..] actions will focus on areas of common concern and interest, such as the southern parts of Scandinavia (Kattegat, Skagerrak, the Baltic Sea, the North Sea, the Danish straits and other surrounding areas as required) as well as on improving interoperability among our armed forces that enable common military action if decided. Such common military action may include protection of sea lines of communication and air and sea surveillance.[..]

avots

Lai nezaudētu modrību un sagatavoties drošības krīzei Puses nolēma rīkoties šādi (sarkasts nav izsmeļošs):

• izveidot darba grupu (cik prognozējami -VB)
• likt ģenrālštābiem sadarboties (izlūkošanas informācijas aprite-VB)
• diskutēt par reģiona drošībai aktuālo tematiku (konsultācijas pirmskrīzes periodā-VB)
• rīkot tematiskas mācības
• izvērtēt iespēju koordinēt militāro plānošanu reģionā (cerīgi-VB)
• izvērtēt iespēju kopīgi veikt militāro plānošanu reģionā (fantastika-VB)

Protams, bez DE šāda vienošanās nav pilnīga, tomēr pietiekami simboliska un zīmīga – Baltijas jūras galvenie vārtu sargi par kaut ko, beidzot, vienojās. Lieki teikt, ka šāda vienošanās ir vairāk nozīmīga neitrālajai SE nevis abām NATO valstīm un adresēta RU. Kaut kādu iemeslu dēļ SE nevar vai negrib vairs paļauties tikai uz militāro partnerību ar FI. SE kā vienmēr kaut ko zina, bet nevienam nesaka. Tā kā sekojiet zviedriem.

vēl

Koalīcijas partijas pirmdien, 27. septembrī, vienojušās līdz oktobra beigām atlikt Irēnas Kucinas virzīšanu Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Lai gan dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecība ir sākusies visās trīs Baltijas valstīs, pašreizējo mērķi to uzbūvēt līdz 2026. gadam īstenot vairs nav iespējams, un dzelzceļa līnijas pabeigšana būs jāatliek līdz desmitgades beigām, atzinis uzņēmuma "Rail Baltic Estonia", kas projektu īsteno Igaunijā, valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs.

Lietuvas aizsardzības ministrija iesaka izvairīties no ķīniešu mobilajiem tālruņiem un rekomendē likvidēt jau iegādātos, jo pēc izmeklēšanas ir secināts, ka ierīces ir spējīgas veikt cenzūru, ziņo starptautiskā ziņu aģentūra Reuters.

Jaunāko paaudžu telefoni, kas tiek pārdoti Eiropas tirgū no Ķīnas mobilo tālruņu giganta Xiaomi, tiek veidoti ar iebūvētu sistēmu, kura spēj atpazīt un cenzēt saukļus kā “Free Tibet”, “Long live Taiwan independence” vai “democracy movment”, min Lietuvas valsts kiberdrošības centrs. Xiaomi MI 10 T 5G viedtālruņa sistēmas daļa, kas atbild par cenzūru, Eiropas tirgū ir izslēgta, bet to jebkurā laikā attālināti ir iespējams ieslēgt. Šo viedtālruņu aplikācijas, iekļaujot iestatīto interneta pārlūku, bloķē aptuveni 500 frāzes un to skaits tiek regulāri papildināts.

Reuters ziņo, ka attiecības starp Lietuvu un Ķīnu saasinās pēdējā laikā. Ķīna ir pieprasījusi, lai Lietuva atsauc savu vēstnieku no Pekinas pēc tā, kad Taivāna ir pasludinājusi, ka tās misija Lietuvā tiks saukta par Taivānas pārstāvniecību.

Nacionālais kiberdrošības centrs ziņo, ka Xiaomi viedtālruņi ir sūtījuši kriptētus datus uz kādu serveri Singapūrā. Kā arī ir atrastas drošības problēmas Huawei P40 5G viedtālrunī, bet testus ir izgājis kāds cits Ķīnas ražotājs OnePlus, liecina ziņu portāla Reuters publicētā informācija.

Uz Lietuvas aizsardzības ziņojumu nākošajā dienā uzņēmums Xiaomi ir sniedzis atbildi, ka viņu ražotie telefoni neveic cenzūru. Paziņojumā teikts: “ierīce neveic cenzūru ne saņemtajiem, ne nosūtītajiem lietotāja datiem,” kā arī,”Xiaomi pilnībā respektē un nodrošina lietotāja legālās tiesības.”

The post Lietuvas aizsardzības ministrija ziņo par Ķīnā ražoto telefonu bīstamību appeared first on notepad.lv.

2.oktobrī, atzīmējot dzīvnieku aizsardzības dienu, dzīvnieku patversmē “Mežavairogi” norisināsies pasākums “Draudzības garša kopā ar Josera”.

Latvija motokrosa izlase svētdien Mantujā izcīnīja 15. vietu Nāciju kausa izcīņā. Par uzvarētajiem kļuva Itālijas komanda, liecina sacensību rīkotāju informācija.

Konkurences padomei ir aizdomas par konkursu sarunāšanu arī lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū un šovasar notikušas kratīšanas pie pieciem uzņēmumiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ķīnas Centrālā banka nākusi klajā ar skarbu vēsti ikvienam kriptovalūtu turētājam šajā valstī. Ķīnas Tautas banka aizvadītās nedēļas piektdienā paziņojusi, ka darījumi ar kriptovalūtām esot nelikumīgi šajā valstī. Bankas pamatojums – šādai naudai “neesot likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tāpēc tā kā valūta nevarot atrasties tirgū”.

Ķīnas galvenā banka savā paziņojumā akcentējusi, ka darījumi ar “Bitcoin” un citām virtuālajām valūtām esot izjaukuši ekonomisko un finanšu kārtību, veicinot “naudas atmazgāšanu, nelikumīgu līdzekļu iegūšanu, krāpšanos, shēmošanu un citas pretlikumīgas finanšu darbības”. Jāatzīst, ka šie nav vienīgie iemesli. Zināms, ka kriptovalūtu darījumi prasa milzīgu enerģijas daudzumu. Tā kā Ķīnā pašreiz ir enerģijas krīze, tas ir tikai loģisks solis no valsts puses šādus darījumus nogriezt pavisam.

Paziņojumā Ķīnas Tautas banka brīdinājusi, ka ikviens darījums ar kriptovalūtām šajā valstī šobrīd tiek pielīdzināts noziedzīgām finanšu darbībām.

Šis paziņojums ir kā kulminācija valstī ieilgušajām represijām pret kriptovalūtām. Jau maijā Ķīnas valdība pilsoņiem sāka izteikt brīdinājumus par darījumiem ar kriptovalūtām. Savukārt mēnesi vēlāk Ķīnas Centrālā banka finanšu iestādēm lika pārtraukt kriptovalūtu darījumu apstrādi.

The post Ķīna pilnībā aizliegusi maksājumus ar kriptovalūtām appeared first on Kursors.lv.

Auļukalna muižas kaimiņmāju Dzilnu saimnieki – Baiba un Guntis – mūs sagaida ar ziņu: kūpinātavā gatava top milzu karpa. Norunājam, ka karpa būs tā, ka diktēs sarunas gaitu un brīdi, kad jāņem pauze. “Mēs varam pagaidīt, bet karpa ne”, secina Inita. Māja, kurā notiek saruna, savulaik celta kā saimniecības ēka un maizes krāsns te nav....

The post Miltu maiss akā, bullītis mežā un milzu karpa appeared first on Mugursoma.lv.

The post Vierņu pilskalns first appeared on Latvijas pilskalni / Latvian hillforts.

20210523_132729

vara bungas: US štābu priekšnieku komitejas priekšsēdis ģen. Millijs aizvakar, trešdien, FI teritorijā ticies ar RU kolēģi ģen. Gerasimovu. Saruna ilga 6 stundas. Par ko runāja, tradicionāli netiek izpausts – relīzēs standarta frāzes par darbības  de-konfliktēšanu gaisā un  uz jūras.  Jāsaka, ka RU pacentās un pat pārcentās ar anturāžu un “raspalcovku”.  Lai neviens nesajauktu, kurš te reģionā galvenais huļigāns ar kuru visiem jādekonfliktējas sarunu dienā gaisā virs Somu līča nodefilēja divi RU “stratēģi” TU-160

Bet ar to bija par maz, tajā pašā dienā RU “AWACS” A-50 lidmašīna “nejauši” ielidoja EE gaisa telpā akurāt pie nolādētās salas. Opps.. sakritība? Nedomāju. Ja to uzskatīt par sakritībām, tad kas ir likumsakarības?

Ģen. Millijs acīmredzot tā iedvesmojies no trešdienas SITREPos lasītā, ka netipiski, jau ceturtdien, skaidroja savējiem:

[..] The U.S. should explore ways to expand its military contacts with the Russians, potentially to include allowing observers from each country to watch the other’s combat exercises, in a broad effort to increase transparency and reduce the risk of conflict, the top U.S. military officer said Thursday. [..] “We need to put in place policies and procedures to make sure that we increase certainty, to reduce uncertainty, increase trust to reduce distrust, increase stability to reduce instability in order to avoid miscalculation and reduce the possibility of great power war,” Milley said. “That’s a fundamental thing that we should try to do, and I am going to try to do it.”[..]

avots

Tikmēr ap Baltijas jūru  ne visi ir tik saprotoši. SE, piemēram,  rīkojas loģiskāk, nav jau lielvalsts:

[..] STOCKHOLM, Sept 23 (Reuters) – Sweden will sign a defence cooperation agreement with Norway and Denmark this week to counter a deteriorating security situation in the Baltic region, Sweden’s TV4 said on Thursday. [..]

avots

Nevakcinētie vai Covid-19 neizslimojušie cilvēki drīkst neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Čehijas, Ungārijas, Polijas un Vatikāna, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotā informācija.

Pensionāre Dzidra Bruzgule Viļānu novadā, kurai policija atņēma visas kaņepes, domājot, ka tā ir marihuāna, joprojām nav saņēmusi 1500 eiro kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, lai gan kopš tiesas sprieduma pagājuši jau septiņi mēneši.

Ar smaidu atceros 2019. gada 18. jūliju, kad aptuveni vienā un tajā pašā laikā par 5G tīkla palaišanu nokliedzās Tele2 un LMT. Savās preses relīzēs abi operatori zīmēja skaistas pasaku pilis, taču tas, kas notika pēc tam vairs neizskatījās nemaz tik rožaini. Tele2 tik tiešām bija palaiduši vienu bāzes staciju pie sava biroja un mums pat izdevās redzēt, ka tā darbojas.

Bite vairākus gadus teica, ka eksperimentē ar 5G un operators pat rīkoja speciālus pasākumus žurnālistiem, kuros kontrolētā veidā savā birojā rādīja, ka viņiem patiešām eksistē 5G internets. Ar LMT bija vissliktākā situācija, jo pašā startā 5G internets bija pieejams tikai Liepājā un tas nebija izmantojams mobilajos telefonos. Es zinu, man nācās par to vilties dzīvajā. Visas skaistās 5G pasaku pilis tika sagrautas burtiski tajā pašā 2019. gadā.

Ko dara Bite?

Nākamajos gados visi trīs operatori turpināja darbu 5G tīkla izvēršanā un reāli tikai šogad tas sāk nest kaut kādus augļus. 2021. gada sākumā Bite paziņoja, ka viņu 5G tīklā komercrežīmā sāk darboties Samsung ierīces. Lai arī pārklājuma kartē Bitei vēl nav informācijas par 5G tīklu, taču ir zināms, ka tas kaut kādā mērā ir pieejams “22 kvadrātkilometru platībā Vecrīgā, Daugavas krastmalā, Ķīpsalā un Uriekstes ielas apkaimē”, kā arī pirmās 5G stacijas Bite uzstādījusi Jelgavā un Valmierā.

Ko dara Tele2?

Arī Tele2 savā pārklājuma kartē nenorāda 5G tīklu, taču ir zināms, ka uzņēmums 5G komercrežīmā palaida 2020. gada sākumā un 5G stacijas līdz šim ir tikušas uzstādītas Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā, kā arī šogad bija plāns tās palaist vēl 13 Latvijas pilsētās.

Aleluja, beidzot LMT 5G pieejams telefonos!

Pēc ilgas muļļāšanās ar rūteriem un citiem savdabīgiem gadžetiem, beidzot (beidzot, beidzot, BEIDZOT) savu 5G tīklu sāks piedāvāt arī viedierīcēm. LMT arī publiski saka, ka līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt simts 5G bāzes staciju. LMT ir vienīgais operators, kas šobrīd publiski pārklājuma kartē parāda savu 5G pārklājumu. Neko dižs tas nav. Paši viņi raksta, ka “šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās”.

Pavisam klusu un nemanot, LMT no 15. septembra ir sācis 5G iespējas piedāvāt jaunākajos dažu ražotāju viedtālruņos, kas atbalsta 5G tīklus. Pie tam, 5G ir pieejams privātpersonām un uzņēmumiem ne tikai izmantojot 5G rūterus, bet arī pēcapmaksas un priekšapmaksas pakalpojumu lietotājiem viņu viedtālruņos un planšetēs.

Uz doto brīdi atbalstītas ir šādas ierīces: Samsung viedtālruņi Galaxy Z Fold2, Z Fold 3 5G, Galaxy Z Flip3 5G Galaxy A52s, A52 5G, A22 5G, Galaxy S21 Ultra, S21+, S21, S20 Ultra 5G Dual SIM, S20+ 5G Dual SIM, Galaxy Note 10+ 5G, Note 20 Ultra 5G, kā arī citu ražotāju viedtālruņi – Poco M3 Pro 5G, Sony Xperia 1 II, Xperia 5 II, Xiaomi Mi10T, Mi11, Mi11 Lite 5G, Redmi Note 10 5G. 5G pieejams arī planšetdatoros Samsung Galaxy Tab S7 un S7+.

Šobrīd LMT 5G nav pieejams Apple iPhone viedtālruņos, taču operators strādā, lai arī šie telefoni izietu sertifikācijas procesu un mēs varētu tikt pie ātrāka interneta labumiem. LMT ir izveidojis atsevišķu 5G tīmekļa lapu, kurā varam pārbaudīt vai mūsu ierīce ir atbalstīta.

Lai aktivizētu 5G iespēju savā iekārtā, klientam jānosūta īsziņa ar komandu 5G uz 1688.

Tādi, lūk, 5G pīrādziņi!

Ir pagājuši vairāki gadi un 5G Latvijā nekur tālu nav ticis, ja paraugāmies no patērētāju skatu punkta. Operatoru ļaudis noteikti ir strādājuši vaiga sviedros, jo ne tīkli, ne pakalpojumi nerodas paši no sevis tukšā vietā, tomēr šis ir tāds labs atgādinājums, ka lielu tehnoloģiju izziņošanas reklāmas ir jāuztver ar krietnu devu skepses.

Vai tu jau esi savā telefonā noķēris 5G labumus? Pastāsti komentāros, kādu ierīci un operatoru izmanto un kur esi redzējis 5G tīklu? Paldies!

The post LMT beidzot sācis 5G mobilo internetu piedāvāt arī viedtālruņiem appeared first on Kursors.lv.

Next The post Tests- Ķīmija. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Eiropas Komisija, Eiropas Savienības izpildvara, ir paziņojusi par plāniem piespiest viedtālruņu un citus elektroierīču ražotājus savās ierīcēs ieviest vienotu USB-C uzlādes portu. Vislielākā ietekme, visticamāk, būs tieši uz Apple, kas savās ierīcēs izmanto Lightning savienotāju, nevis USB-C savienotāju, ko pieņēmusi lielākā daļa konkurentu. Noteikumu uzstādīšanas mērķis ir samazināt elektronisko atkritumu daudzumu, ļaujot cilvēkiem atkārtoti izmantot esošos lādētājus un kabeļus.

Noteikumi tiks piemēroti ne tikai viedtālruņiem, bet arī citām ierīcēm, piemēram, planšetdatoriem, austiņām, portatīvajiem skaļruņiem, videospēļu konsolēm un kamerām. Ražotājiem būs jāizstrādā vienots ātrās uzlādes standarts, kā arī jāsniedz klientiem informācija par to, kādus uzlādes standartus atbalsta viņu ierīce. Saskaņā ar priekšlikumu klienti varēs iegādāties jaunas ierīces bez iekļauta lādētāja.

Priekšlikumi attiecas tikai uz ierīcēm, kurās izmanto vadu, nevis bezvadu lādētājus, preses konferencē sacīja ES komisārs Tjerī Bretons, piebilstot, ka “bezvadu tehnoloģiju jomā ir daudz iespēju jauninājumiem”.

ES infografika par ierosinātajiem noteikumiem. Attēls: European Union

Lai likums stātos spēkā, par pārskatīto Radioiekārtu direktīvas priekšlikumu būs jābalso Eiropas Parlamentā. Ja to pieņems, ražotājiem būs 24 mēneši, lai izpildītu jaunos noteikumus. Parlaments jau 2020. gada sākumā nobalsoja par vienotu lādētāju ieviešanu, norādot, ka šodienas priekšlikumam vajadzētu būt plašam atbalstam.

“Ar mūsu priekšlikumu Eiropas patērētāji varēs izmantot vienu lādētāju visai pārnēsājamai elektronikai – tas ir svarīgs solis, lai palielinātu ērtības un samazinātu atkritumu daudzumu,” sacīja komisārs Tjerī Bretons.

“Eiropas patērētāji pietiekami ilgi bija neapmierināti ar nesaderīgiem lādētājiem, kas krājās viņu atvilktnēs. Mēs devām nozarei daudz laika, lai rastu savus risinājumus, tagad ir pienācis laiks likumdošanas darbībām, lai ieviestu vienotu lādētāju,” sacīja Eiropas Komisijas izpilddirektora vietniece Margrēte Vestagere.

Šodienas priekšlikums ir vērsts uz uzlādes portu ierīces galā, taču Komisija cer nodrošināt “pilnīgu savietojamību” abos kabeļa galos.

Priekšlikumi sekoja Eiropas Parlamenta 2020. gada janvāra balsojumam, kad likumdevēji balsoja par vienotu lādētāju ieviešanas noteikumiem. Kopš 2016. gada visā blokā saražoto elektronisko atkritumu apjoms bija aptuveni 12,3 miljoni tonnu.

Lielāko jauno noteikumu ietekmi, visticamāk, izjutīs Apple, kuru tālruņiem tiek izmantoti Lightning savienotāji. Saskaņā ar Reuters ziņoto ES 2018. gada novērtējumu aptuveni 29% ES pārdoto tālruņu lādētāju izmantoja USB-C, 21% – Lightning un aptuveni puse izmantoja vecāku Micro USB standartu. Šīs proporcijas, iespējams, ir ievērojami mainījušās, jo USB-C ir aizstājis Micro USB visās ierīcēs, izņemot lētākos Android tālruņus.

Lai gan Eiropas likumdevēji galvenokārt koncentrējas uz vadu lādētājiem, bezvadu uzlāde kļūst arvien populārāka visos viedtālruņos un lielā mērā ir apvienota ar vienu starpplatformu standartu: Qi. Ir izskanējušas pat baumas, ka Apple varētu piegādāt iPhone bez Lightning porta un nākotnē pilnībā paļauties tikai uz bezvadu uzlādi.

• Oral-B iO elektriskā zobu birste piedāvā revolucionāru tehnoloģiju izcilai zobu higiēnai
• LMT projekta “iMUGS” ietvaros demonstrē 5G potenciālu autonomo militāro risinājumu lietošanā
• ES plāno noteikt obligātu USB-C visās ierīcēs, ieskaitot iPhone
• Nvidia piedāvā draiveri ar DLSS atbalstu vairāk nekā 100 spēlēm
• Ikea Sjömärke – iebūvēta bezvadu uzlāde gandrīz jebkurai virsmai

The post ES plāno noteikt obligātu USB-C visās ierīcēs, ieskaitot iPhone appeared first on Datuve.

Lai uzlabotu produktu komplektēšanas procesa efektivitāti, precizitāti un veicinātu drošāku vidi darbiniekiem, investējot 4,4 miljonus eiro, Rimi loģistikas centrā Rīgā, Deglava ielā 161, svaigās pārtikas nozarē ir ieviesis Baltijā unikālu automatizēto preču šķirošanas sistēmu. Sistēma 168 veikaliem visā Baltijā komplektē svaigo pārtiku, augļus un dārzeņus, kā arī alkoholiskos un citus dzērienus.

Jaunā sistēma, kas darbojas Rimi Latvia loģistikas centrā Rīgā, vienlaikus nodrošina pasūtījumu komplektēšanu veikaliem visās trīs Baltijas valstīs un galvenokārt – ap 80% apmērā – Latvijā. Augot Rimi veikalu tīklam, sistēmas specifika ļaus šo veikalu skaitu vēl palielināt.

Ikdienas darbā automatizētā šķirošanas sistēma uzlabo komplektēšanas procesa efektivitāti, samazinot nepieciešamo darbinieku skaitu visintensīvākajā darba zonā +4 grādu temperatūrā, gan arī vienkāršo loģistikas procesus. Tāpat tā veicina labāku ergonomiku, drošāku un mazāk intensīvu vidi darbiniekiem, kā arī uzlabo komplektēšanas precizitāti, tādējādi samazinot preču bojājumu skaitu komplektācijas procesā.

“Apstākļos, kad Covid-19 pandēmija vēl nav pilnībā atkāpusies, būtiska jaunā sortēšanas sistēmas priekšrocība ir ne tikai efektīva un ātra veikalu pasūtījumu komplektēšana, bet arī drošība darbiniekiem, jo tās specifika nodrošina starp darbiniekiem pietiekamu distanci. Liels ieguvums ir arī sistēmas precizitāte – automatizācijas process palielina komplektēšanas kvalitāti un samazina cilvēciskās kļūdas. Tā kā sistēma darbojas unikālos apstākļos – pazeminātā temperatūrā no +2 līdz +6 grādiem – varam apstrādāt visa veida produktus, īpaši svaigo pārtiku, piemēram, pienu, sieru, piena produktus, neietekmējot to kvalitāti,” stāsta Rimi Baltic piegāžu ķēdes un loģistikas direktore Kristīne Pojasņikova.

Šķirošanas sistēma strādā septiņas dienas nedēļā, 22 stundas diennaktī, pārējo laiku veltot sistēmas tehniskajai apkopei. Sistēma aizņem apmēram 3650 kvadrātmetru lielu platību un stundā spēj apstrādāt 7500 iepakojuma vienību. Lentes ātrums ir divi metri sekundē, un viens pilns produktu kastes aplis aizņem divas minūtes. Viens cilvēks var vienlaikus komplektēt vidēji piecus līdz sešus veikalu pasūtījumus, un lietotājam draudzīgie ekrāni nodrošina ātru mācīšanās procesu, līdz ar to arī augstu operatoru produktivitāti.

Komplektēšanas sistēmas piegādātājs ir Nīderlandes kompānija Vanderlande’s Industries B.V, kas ir viena no vadošajām automatizācijas sistēmu ražotājām pasaulē, nodrošinot, piemēram, bagāžu lentas lidostās. Vanderlande’s Industries B.V turpinās Rimi nodrošināt attālināto servisu, sistēmas apkopi un kvalitātes pārbaudes, taču ikdienā par komplektēšanas sistēmu rūpēsies profesionāla Rimi tehniķu komanda.

The post Investējot 4,4 miljonus eiro, Rimi atklāj Baltijā lielāko automatizēto preču komplektēšanas risinājumu appeared first on Kursors.lv.

Turpinot darbu pie koda biļešu ieviešanas, “Rīgas satiksme” aicina klientus, kuri regulāri lieto sabiedrisko transportu, pieteikties koda biļetes testēšanai. Testu laikā tiks apkopots klientu viedoklis par “Rīgas satiksmes” lietotnes izmantošanas ērtumu, kā arī tiks pārbaudīta sistēmas darbība kopumā. Piedalīties testos var ikviens iedzīvotājs, kurš ikdienā regulāri izmanto Rīgas sabiedrisko transportu, iegādājas biļetes par pilnu cenu, lieto viedtālruni ar Android vai iOS operētājsistēmu un interneta pieslēgumu.

Lai pieteiktos dalībai, ir jāaizpilda veidlapa, kas atrodama “Rīgas satiksmes” mājaslapā un jāiesniedz laika periodā no 20. līdz 23. septembrim elektroniskā veidā, ar drošu elektronisko parakstu, sūtot uz info@rigassatiksme.lv, pa pastu, pašrocīgi parakstītu, adresētu RP SIA „Rīgas satiksme”, Vestienas ielā 35, Rīga, LV-1035, vai personīgi RP SIA “Rīgas satiksme” sekretariātā, administratīvās ēkas pirmajā stāva Vestienas ielā 35, Rīgā. Testēšanas grupā tiks uzņemti 50 – 60 dalībnieki. Kandidātu izvēlē prioritāte būs tiem, kuri pirmie atsūtīs pieteikumus. Plānots, ka lietojamības testi norisināsies no 27. septembra līdz 10. oktobrim. Testēšanas mērķis ir pārbaudīt koda biļetes iegādes funkcionalitāti, kā arī lietojamību dažādos laikos un maršrutos. Iegādātās biļetes būs derīgas arī noslēdzoties testiem un tās varēs izmantot ikdienas braucieniem.

Atsaucoties uz iepriekš sniegto informāciju, koda biļetes veids paplašinās esošo “Rīgas satiksmes” biļešu klāstu un ļaus sabiedriskajā transportā klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā. Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Koda biļeti varēs lietot, izvēloties uzstādīt savā viedierīcē kādu no mobilajām lietotnēm un ar tās palīdzību tiešsaistes režīmā iegādājoties vienreizējo brauciena biļeti.

The post “Rīgas satiksme” aicina klientus iesaistīties koda biļešu testēšanā appeared first on Kursors.lv.