nekur.lv

Šo pārpostēju no ziņas, kuru publicēju lokālā izstrādātāju čatiņā. Pusdienlaika efforts.

Tā jaukā Next.js ievainojamība ir vnk episka. Zemāk HN posta komentāru galvenie pieturpunkti according to me.

1. Tangent. Izskatās, ka visi izstrādātāji ir vienojušies, ka Next.js middleware (starpprogrammatūra) ir tas vēl mēsls no lietojamības viedokļa. Tas bija populārākais komentārs :D
2. Triāža uzsākta vairāk nekā divas nedēļas (!!!) pēc ziņojuma. Feb 27 -> Mar 14. Te gan ir iespējams, ka tas ir statusa maiņas datums, nevis reālo labojumu. Ja tā, tad tāpat ilgi.
3. Izmantojamība ir triviāla un supervienkārša — pietiek padot hederi (galveni) x-middleware-subrequest: true un tiek apieta midlevāre. Pat tad, ja tā ir autentifikācijas midlevāre.
4. Tas bija nepadarīts darbs pēc PR #73482. Pats stilīgākais, ka tas nevienā CVE neparādās, lai gan ietekme bija vēl katastrofālāka..
5. Pēc būtības tas PR pārlika uz internal use only vairākus ar middleware bypass/overwrite saistītus hederus. Bet piemirsa šo! :)
6. Cloudflare, kā parasti, diezgan naski uztaisīja ieslēdzamu managed waf ruli.

Un te ir obligatoriskais Fireship video, jo cik zināms, ir tādi, kas par visu svarīgo nelasa, bet gaida to :)

Uff (šo sauc par onomatopeju), jūs vnk nespējat lasīt tādā tempā, kādā es pēdējā laikā rakstu, ne?

Šis apvedceļš vairāk ir piemērots ārzemju resursiem. Un tiem gadījumiem, ja tev kāds atsūta saiti uz rakstu, kurš ir aiz maksājumu mūra. Ja regulāri lasi, tad moš vari arī maksāt. Ja ne, tad var aizvērt un nolamāt to kādu. Vai arī…

Tātad. Tev no draudziņiem atnāk saite uz, teiksim, NYTimes. Piemēram, par to, kā darbojās viens no pasaulē lielākajiem naudas atmazgāšanas tīkliem. Lai arī rakstā īsti nekā par pašu atmazgāšanu nav, tu to nevari uzzināt. Diemžēl, tu tiec sveikts ar aicinājumu abonēt.

Tas nav īpaši patīkami jo sevišķi tāpēc, ka šis konkrētais laikraksta portāls ir slavens ar savu naidīgo attieksmi pret tiem, kas vēlās tikt vaļā no abonēšanas. To varot izdarīt tikai telefoniski.

Bet nekas. Pieliec saitei priekšā archive.is. Sanāk šādi. Šis darbojas lielākajai daļai populāro ārzemju maksājumu mūru.

Jūs neticēsiet, bet man atkal ir piegājiens dzīvošanai ar mehānisko klaviatūru :) Visiem mehānisko klavieru adeptiem lasīt šurp un noriet manas izvēles komentāros!

Februārī nolēmu kaut ko nedaudz pamainīt un pārgāju atpakaļ no tik ļoti ierastās MX Keys uz šamajā rakstā minēto 65% izmēra Epomaker EK68. Jā, funkciju taustiņi ir caur fn. Izrādās, ka nemaz tik ļoti nevajag. Bet, kad vajag, var arī fn+... nospiest. Home un End arī nav problēma — nedaudz neparocīgi, bet citādi pieciešami. Tā es nodzīvoju kādu mēnesi. Kopumā man vispār nebija iebildumu pret mehāniku. Godīgi sakot, man pat tā kā sāka patikt.

Padzīvoju, padzīvoju un sapratu, ka ir laiks. Jau sen biju noskatījis Keychron. Ne velti Wirecutter apskatos (cik nu tiem kopš nonākšanas NYTimes ģimenē var uzticēties) tie okupē visas pirmās vietas. Tie ražo klavieres visiem dzīves gadījumiem, bet draugs iedvesmoja papētīt magnētiskos slēdžus (switches). Tie esot lineāri, regulējami, sazin kādi tur vēl. Un vissvarīgākais, dalot kabinetu ar vēl kādu, tie ir klusi. Mīnuss — cena.

N mirkļus, kur N ir lielāks par 0, es pat pa pusei nopietni apsvēru kādu no dalītajām super ergonomiskajām, bet tas jau ir tāds lielisks veids kā likt sev ciest katru reizi, kad esi ārpus mājām. Vai arī viļus radīt izaicinājumus mājās, jo šādu klavieri lietot pratīsi tu viens. Ja no šīs mehānikas man sāksies karpālie prikoli, tad varbūt arī pārdomāšu.

Jā, pirms pusotra gada minēju, ka man patīk taktilie slēdži. Sūdu jums taktilie slēdži. Lineārie ir vislabākie :P

Nākamais, protams, ir izmērs. Ok, funkciju taustiņu rinda man ir svarīga. Tad jau arī home un end. Ja jau tiktāl, tad kāpēc man niekoties ar kaut kādu TKL izmēra klaviatūru bez ciparu bloka, ja var paņemt un teju par to pašu naudu dabūt pilna izmēra? Uz galda vietas daudz. Pārslēgšanās no klavieres uz peli arī nenotiek tik bieži, lai kaitinātu tas, ka pele tagad atrodas dažus centimetrus tālāk.

Protams, atsevišķs ciparu bloks izskatās ļoti labi, bet būsim reāli — kas es par estētu? Vot, ja būtu influenceris ar instagramiem un jūtūbēm, tad cita lieta. Tad var arī pieciest neērtības — numpada lietošanai tas ir jāatrod, jāpārliecinās, ka ir ar uzlādētu aķi, ka strādā, utt. Bet to dažādība ir vilinoša…

Un lai arī ciparu ievade nenotiek bieži, kad to vajag, tad numpads lieti noder. Un ņemt atsevišķu, lai arī fancy un tā, negribējās.

Par magnētiskajiem slēdžiem runājot. Negribējās arī piedzīvot brīdi, kad izrādās, ka tie ir sūds un vajag pāriet uz parastajiem mehāniskajiem. Tāpēc svarīgi bija arī iespēja, nemainot klaviatūru, tikt pie klasiskās pieredzes. Tiesa, ja pareizi saprotu, tad pāriet iespējams tikai uz lineārajiem. Nu nekas. Lasīt trīs rindkopas augstāk.

Tad nu noriju krupi un pasūtīju Keychron Q6 HE. Fully assembled knob. Neliela veiksmes spēle, protams. Rakstu daudz un nošaut greizi ar klaviatūru pagalam negribējās. Jo sevišķi, ņemot vērā, ka nemaksā gluži kapeikas.

Godīgi ieliku ratiņos, «aizmirsu» uz pāris dienām, saņēmu 10% pemestā groziņa atlaidi un devos avantūrā. Gaidīt gan nācās ilgi un dikti, jo kā jau vieglli iedomāties, visa tā ballīte nāk no čīnas. Pasūtīju 12. martā, no pakomāta izņēmu 27. Būtu zinājis, sūtītu no Amazon.de. ANSI izkārtojums kā tur, tā tur. Amazonā nedaudz dārgāk, bet bezmaksas piegāde dažreiz pat divās dienās.

Klaviatūra sver cienījamus 2,3 kilogramus.

Kāda ir rakstīšanas pieredze? Pirmais iespaids — tā arī varēja? Ļoti viegli, patīkami. Kas nav mazsvarīgi — daudz klusāk par šiem taktilajiem kombinācijā ar labi nopakotu Epomaker EK68, kas pati par sevi bijs taktili ļooooti patīkama, bet šis ir pavisam cits līmenis. Es jau biju aizmirsis, kā tas ir — tik nepiespiesti rakstīt. Iespējams, ka līdzīga pieredze ir ar zemprofila mehāniskajām klaviatūrām.

Ar QMK to var diezgan neslikti konfigurēt. Katram taustiņam aktuācijas attālumu, ātrā trigera jutīgumu, utt. Neesmu drošs, ka man ir kaut kas, kas nepatiktu noklusētajos iestatījumos. Un otra lieta — esmu no tiem, kas baisi lietas necustomizē. Jo tad, kad nonāc vidē, kas ir noklusēta, ir atkal savi izaicinājumi.

Mīnusi? Es pat nez. Tas, ka slīpums nav maināms out of the box? capslock indikators ir diezgan blāvs un grūti saredzams. Bet nekas, es to tāpat nospiežu tikai nejauši un gauži reti.

Bet īsumā — vislabākā no visām manām klaviatūrām :) Šis ieraksts varēja būt īsāks. Bet man bija patīkami to rakstīt, zinies vai.

vara bungas: Karš sāksies jau pēc pāris dienām. Bet ne tas karš par kuru mēs te putojam. Pārsteidzoši, bet ne negaidīti sākot ar 2.aprīli sabiedroto valdības kausies pret US ar tarifiem un kontr-tarifiem, dažas valdības varbūt padosies, citas cīnīsies, to visu pavadīs karam atbilstošs informatīvais fons. Neatkarīgi no tā, kurš vinnēs un kurš zaudēs ekonomiski, NATO saliedētību, vienotību un militāro kooperāciju tas graus viennozīmīgi. Jautājums ir tikai par to cik lielā mērā. Kremlī var atkal uzgavilēt, Tramps piegādā kā traks, pārsniedzot visas RU ekspektācijas.

Tomēr nepareizi būtu domāt, ka tarifu karš ir Trampa niķis, kas var pāriet jebkurā bŗīdī. Viss ir daudz ļaunāk, Tramps pilda guru-ekonomista izstrādātu plānu, kura nianses diez vai pats saprot (Tramps kā zināms neiedziļinās sīkumos).

Būsim pazīstami – Trampa treneris ekonomikā Dr. Stefans Mirans

2024.gada novembrī Dr. Mirans publicēja rakstu “A User’s Guide to Restructuring the Global Trading System“, kura tēzes pamatā atbilst tam, ko šobrīd dara Tramps un atklāj šīs šķietami haotiskās rīcības mērķus. Viens no tiem ir panākt t.s. “Mar-a-Lago vienošanos” (nosaukums var būt cits), kas izjauks status quo globālās tirdzniecības jomā un saliks to atpakaļ, bet par labu US, līdzīgi kā tas notika ar 1985.gadā pēc t.s. Plaza Hotel vienošanās, kad US interesēs tika mākslīgi devalvēts USD.

Lūk, galvenā ideja īsumā:

• Mērķis: Novērst US ārējās tirdzniecības disbalansu un atdzīvināt US vietējo ražošanu, mākslīgi padarot US eksportu konkurētspējīgāku.
• Mehānisms: Izmantot diplomātiskus un ekonomiskus instrumentus – piemēram, tarifus un valūtas politiku, lai piespiestu tirdzniecības partnerus (īpaši Āzijā un Eiropā) piekrist vienošanās nosacījumiem, kas samazinātu USD vērtību pret attiecīgām valūtām padarot US eksporta preces lētākas, bet importu dārgāku.
• Izpilde: panākumu atslēga ir darbību secība – vispirms piemērot tarifus, lai radītu spiedienu uz sarunu partneriem, un tikai pēc tam virzīties uz valūtas vienošanos.
• Ietekme uz pasaules tirgiem: Šāda stratēģija būtiski skars valūtas tirgus, inflāciju, procentu likmes un globālās kapitāla plūsmas.

Būtībā “Mar-a-Lago vienošanās” ir ekonomiska avantūra, lai Trampa pilnvaru laikā (tas ir ļoti ātri) pārsrtrukturētu globālo tirdzniecību par labu US, izmantojot dolāra devalvāciju un agresīvu sarunu taktiku . Neesmu ekonomists, lai par šo afēru runā lietpratēji (ideja, no US perspektīvas, var būt laba), bet viens man ir skaidrs – ņemot vērā Trampa personības īpatnības un POTUS administrācijas vidējo IQ, viss, ko Tramps panāks būs sa*irstas attiecības ar to pasaules daļu, ko US līdz šim uzskatīja par saviem sabiedrotajiem.

UPD1 Bez jebkāda sakara ar tēmu, bet tomēr…

UPD2 Šis gan labi raksturo situāciju. Analītiķi izklāja bildi, bet Trumps jau neiedziļinās

[..] После первого боя ты уже их не воспринимаешь как людей. Это не люди, это просто пидоры. Вы в окопе, лицо в лицо — или он тебя, или ты его. Что ты будешь думать, какой он хороший? Ты хочешь жить дальше. Он стрельнет в тебя — за тобой все равно другой пацан его убьет. Поэтому надо просто уничтожить. Ты просто убиваешь то, что движется, и идешь дальше.[..]

avots

vara bungas: Literatūra, protams, bet ir detaļas, kuras aizmugurē sēžot neizdomāsi. Iesaku lasīt tekstu oriģinālā, bet steidzīgajiem te būs VB konspekts:

• nejaucam casewac ar medevac, vispirms pirmais, pēc tam otrais.
• Eidžisms un diskriminācija. Tarnšejās aizsardzībā pamatā lauķi 40+ – 50+ . Jaunie, spēcīgie, motivētie, kas nav tranšejās ir rekši, kas ekskluzīvi ierodas uz triecienu un satīra kaujas lauku, ko vēlāk nodod lauķiem aizsardzībai.
• Pozīciju maskēšanās māksla dronu gadsimtā iegūsts jaunas šķautnes, slikti maskēsies – ātri mirsi.
• Pretinieks taisa slazda mīnas kā tranšeju sveces un izmētā apkārtnē (tas pats attiecas uz power-bankām), bet ierakumu tauta vienalga meklē, savāc un lieto, jo risks uzsprāgt pieņemami korelē ar risku nosalt.
• Dažu cīņubiedru psihiskais stāvoklis uz “nullītes” pielīdzina viņus pretiniekam.
• Friendly fire reāla problēma, koordinācija starp blakus vienībām vāja.
• Tranšejās laba dzirde ne mazāk svarīga kā laba redze. Tuvojošos pretinieku vispirms dzird un tikai tad redz.
• Droni ir jūtīgi pret laika apstākļiem, visi pozīciju iekārtošanas/remonta darbi notiek lietū, sniegā, miglā, vējā utml kataklizmu laikā.
• Neoriģinālās (UA) mīnmetēju mīnas – bīstamas, bieži neefektīvas.
• Ir droni (Vampīrs, Babajaga), kas nu jau spēj nest 20+ granātas vienlaicīgi.
• Zini savējo dronus pēc skaņas.
• Pretinieka izlukdrons atrod bubkuru un novada dronu-bumbvedēju, kas nomet granātas pie ieejas bunkurā, lai izraisītu kontūzijas un liktu cilvēkiem iziet ārā, kur tos piebeidz tas pats bumbvedējs, jau bez bunkura sagraušanas, kas aizņem ilgāku laiku un prasa lielākas pūles.
• Magnija degbumbas dzēš ar zemi, tādēļ tās kombinē ar benzīnu. Vispirms no drona lej degvielu, tad aizdedzina to ar degbumbu.
• Optiskās šķiedras dronus mēdz izmantot slazdiem nosēdinot tos ceļmalās un turpinot novērošanu ar kameru. Pamanot tehniku drons tiek pacelts gaisā un uzbrūk. Minētie droni ir lēnāki (zem 100 km/h) un tizlāki pagriezienos.
• Medību (skrošu/renkuļu) bises – kara lauka deficīts, efektīvākais ierocis pret jebkādā veidā vadītiem kamikadze-droniem. (VB- neesmu dzirdējis par lieliem NBS iepirkumiem šajā jomā, laiks “skrošu koalīcijai”)
• Pretinieka lauķi uzbrukumā “ņem uz masu”, meklē vājās vietas aizsardzībā ar bakstīšanu mazās grupās, bieži uz motocikliem (pa 3 uz viena).
• Izlūkdrons + miīnmetējs = must have
• Taktika: pirmais drons nojauc mājai jumtu, otrs aizdedzina, pēc ugunsgrēka krāsmatas nepasargā no novērošanas un uzbrukumiem no gaisa.
• PFM-1 PK mīnas izplatītākās, padodas novākšanai (uzmanība+šaufele ar garu kātu)
• MRE var būt tikai pagaidu risinājums, cilvēkiem nepieciešama arī škidrā paika.
• Ar laiku “0” tuvumā veidojas mīnu lauku zonas (savējo un pretinieka), kas kanalizē uzbrukošos spēkus. Uzbrūkošais pretinieks zaudējot kontroli (bardaks, koordinācijas trūkums) par saviem PK mīnu laukiem pastiprina mūsu aizsardzību.
• Tranšejās tubrālības dzert nav ieteicams, žēlāk būs pārdzīvot zaudējumu.
• Pretinieks mēdz pārģērbties svešā formā (zilūkošana, diversijas)
• Ja ievainots, bet vari rāpot – met nost visu lieko, bet ieroci, ūdeni un rāciju pēdējo.
• Žņaugi – efektīvi, bet bez džu stundu evakuācijas draud ar apmputāciju. Un sāp ne mazāk par pašu brūci. (VB – kā mums ar painkilleriem?)
• Vecumam, veselības stāvoklim, imunitātei, hroniskām kaitēm ir nozīme tranšejās. Viss esošais izlien ārā un vēl pa virsu ,mugurkaula un locītavu problēmas ar ko ķermenis atbild uz slodzi, kurai netika gatavots.
• Stresa ietekmē – halucinācijas, labi, ja bez sekām citiem, tāpat sagaidāmas problēmas ar psihi, kuras laicīgi jāpamana.
• Nemotivēti, psiholoģiski nesagatavoti, pārbijušies karavīri ir slogs pārējiem. Tādi ir un būs, jāprot tos pielikt pie lietderīga darba. Piemēram, tīrīt ieročus, lādēt ložmetēja lentes, rakt utt.
• Jābūt gatavam pārvarēt psiholoģisko “roceni” nogalinot. Saka, ka grūti tikai sākumā. Pats gribēsi dzīvot – pārvarēsi.
• Koncertīnas pinumi efektīvi pret tankiem.
• 1,5 gads uz “0” ir nerakstīts pamats pārcelšanai uz vienību ar mazāku bīstamības pakāpi – sargenģeļi nav visvareni.
• Patriotisms ātri izgaist, tā vietā paliek pienākums, darbs, misija.

Skat! Kas tad te? Nolēmu atsvaidzināt izskatu. Četri gadi nodzīvoti ar iepriekšējo.

Šis tas var neizskatīties labi, šis tas var arī nedarboties. Lai gan testi it kā visi zaļi. Tumšā tēma pagaidām nebūs. Atvainojos tiem, kam izdegs acis. Gribēju ātrāk izstumt pasaulē, jo citādi tā arī nostāvēs neizsumts. Esmu negatīvs dizaineris; lai kā man sanāktu sākumā, beigās nemaz tik labi nesanāk.

Kam par godu tāda ballīte?

Nesen veicu izpēti un ir skaidrs, ka bloga pirmssākumi patiesībā ir meklējami neba nu 2002. gada februārī, kā līdz šim šķita. Izskatījās, ka gadu ātrāk.

Turpinot nelielo arheoloģisko izrakumu sēriju, atradās vēl senāks datums — 2000. gada 6. aprīlis.

Labi, nosacīti. Bet reversi hronoloģiska secība ir, ieraksti ir. Apkārt tik bija vesela kaudze ar citu saturu. Godīgi sakot — man vnk ir slinkums gaidīt 2027. gadu. 25 tortes un vienu svecīti darīšu sestajā aprīlī. Un iepūtiet ;)

PS Ja Tevi interesē, kā es tērēju naudu 2000. gada 6. aprīlī, tad lūdzu skatīt te.

PPS. Vēsturei. Šādi izskatījās nomainītais izskats, bet šādi izskatās tas, uz kuru nomainīts..

VB: RU gatavojas mieram, “mieram”, mieram?

Izveidoju mazu rīku bilžu svara samazināšanai, kas var noderēt ikdienas vajadzībām. Šis rīks ļauj ātri samazināt attēlu izmēru, nezaudējot to kvalitāti. Iespējams, ka tas būs noderīgs gan profesionāļiem, gan ikvienam, kas vēlas optimizēt savus attēlus.

Trīs galvenie ieguvumi:

1. Ātrums – attēlu izmēru samazināšana notiek dažu sekunžu laikā.

2. Kvalitātes saglabāšana – rīks samazina izmēru, nezaudējot attēla vizuālo kvalitāti.

3. Efektivitāte – piemērots, lai optimizētu attēlus tīmekļa vietnēm, e-pastiem vai sociālajiem tīkliem.

02.02.2025. Pēc dzīvnieku patversmes Ulubele apciemošanas gribējām mazliet pastaigāt, tāpēc aizbraucām uz netālo Juglu. Tur pagājušā gada vasarā atklāta pastaigu taka, ko gribējām redzēt. Mašīnu atstājām nelielā stāvlaukumā blakus Strazdumuižai. Vecās Strazdumuižas dzīvojamās ēkas vietā tagad atrodas ēka, kurā izvietojusies … Turpiniet lasīt →

The post Juglas ezera pastaigu taka Sajūti Juglu. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Oriģinālnosaukums: 3 Body Problem
Valsts: ASV
Žanrs: Zinātniskā fantastika
Lomās: Jovan Adepo, Benedict Wong, Eiza González, Liam Cunningham, Jonathan Pryce, John Bradley
Gads: 2024

Par seriālu–
Neizskaidrojamos apstākļos iet bojā vairāki vadošie zinātnieki. Kamēr policija meklē pavedienus, tikmēr kāda īpaša organizācija veic savu izmeklēšanu. Pamazām pēdas viņus aizved uz 1977.gadu un īpaši radītu virtuālo spēli, kas ievērojami pārsniedz mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Tik tā spēle nemaz nav spēle. Un tehnoloģiskās iespējas nemaz nav no mūsdienām.

Nejauši ievēroju dažus kadrus no šī seriāla- labi nostrādāti, interesanti un ieintriģējoši. Tad nu devos meklēt pašu seriālu. Izrādās, ka tā ir ķīniešu fantastikas rakstnieka Liu Činsina godalgotas triloģijas (tāda paša nosaukuma darbs, kas sarakstīts 2006.gadā) ekranizācija. Pirmā sezona ir triloģijas pirmā daļa.

Seriāls paņem ar pirmajām minūtēm. Nu tā, ka pamatīgi. Sākumā tu it kā gaidi detektīvu un kādu nebūt mistēriju, kur pagātnes rīcība ietekmē šodienas gaitu, bet… bet saņem pavisam citu stāstu, kurā depresīvi pīpējošs detektīvs nevis izmeklē neizskaidrojamas zinātnieku nāves, bet rok dziļi tur, kur viņa slepenais un visvarenais boss liek. Tajā pašā laikā citas sižeta līnijas stāsta par jauniem un daudzsološiem fiziķiem, kuri saskaras ar neizskaidrojamām fizikas likumu izmaiņām. Un ne tikai ar to- vēl ir kolēģu nāves, personīgās dzīves problēmas un vēl tās īpatnējās virtuālās realitātes brilles…

Bet cits stāsts sākās vēl agrāk- kad sešdesmito gadu beigās Ķīna veic represijas pret partijai naidīgiem zinātniekiem un vienu no viņiem ievieto darba nometnē, kurai blakus atrodas liela radiolokācijas stacija ar mērķi raidīt Kosmosā signālus.

Lai arī pāris epizodes (nejaukt ar sērijām) man radīja neizpratni, seriāls bija burvīgi burvīgs- ievilka tēli, notikumu gaita, neparedzamība un mazliet šaušalīgā, bet ļoti intriģējošā seriāla gaisotne. Milzīgs plus ir stāsta oriģinalitāte, kas izspēlē pavisam jaunu stāstu, pavisam jaunā veidā. Ar nepacietību gaidīšu nākamās sezonas. Bet līdz tām ir plāns iepazīties ar ķīniešu ekranizācijas versiju, kas tapusi gadu iepriekš un ir 30 sēriju gara. 

Seriālu iesaku ikvienam zinātniskās fantastikas un laba kino cienītājam.

Šo vietu Ķīšezera krastā, otrajā no Mežaparka un Zoodārza puses skatoties, piefiksēju 22.martā, pēc pastaigas pa Juglu un Ķīšezera to krastu, kad MapsGoogle pētīju vietas karti. Acīs pie viena iekrita punkts, kurš kartē bija iepunktots kā Suntaži. Jau tajā brīdī bija "WTF! Kādi Suntaži! Tie taču atrodas no Rīgas Ērgļu virzienā!".

Šodien izlēmām aizbraukt pilskalnu apmeklēt un pie viena, atceļā uz autobusa pieturu Sužos uz Jaunciema gatves. Piefiksējām turpbraukšanai 29.autobusa maršruta izbraukšanas laiku no mana varžu dīķa Vecmīlgrāvī. Kāpām ārā no transporta pieturā Ozolkalni (Ja no centra brauc ar 11.autobusi, tad jābrauc līdz autobusa galapunktam Sužos un pēc pa Jaunciema gatvi vēl jāpaiet uz priekšu tajā pusē gatvei, kura tuvāk ezeram; principā - labākai sapratnei vaarat ielūkoties Rīgas kartē).

Izkāpjot tad nu devāmies meklēt pilskalnu. Bija mazdrusciņš jāpaiet atpakaļ, jo nokļūšanas vieta ir starp Sužiem un Ozolkalniem. Nedaudz saminstinājāmies, kamēr atradām pareizo taku. Pareizāk - mums drusku priekšā pateica dāma, kuru pastaigāties bija izvedis paliels suns. Pie viena atradām brīdinājumu, ka viens gabals Jaunciema dabas lieguma teritorijas ezera krastā līdz jūnija sākumam ir kļuvis vēl īpašāks liegums, jo tur putni ligzdos un bērnus perēs. Un pat dabā šis īpašīgākais liegums iezīmēts ar tam apkārt rūpīgi nostiepto informējošo saiti/striķi/kānutosauc.

Kad nu nonācām tiktāl, ka līdz tam pilskalnam pāri palienes pļavai jāpāriet, bija skaidrs - tiešām pastipra palienes pļava. Gabaliņš takas - "Varbūt te drīz purviņš būs? Kājas nedaudz mitrumā iestieg". Labi, ka biju zābakus uzvilkusi, korsenēs jau būtu samērcējusi kājas.

Pa perimetru apstaigājām pilskalna vietu.

Ja nu kas, un zināma atkāpe - visā tajā mūsu redzētajā lieguma teritorijā un pašā pilskalnā jūtamas relatīvi nesenas talkas pēdas, jo vide krietni sakopta, pat soliņi acīmredzami svaigi, nesen likti.

Tad nu par pilskalna vietu. No skata "tādai ir jābūt pilskalna vietai". Pakalns, kura virsotne līdzena, piemērota apbūvei. Palika atklāts jautājums par to, vai tur ir bijuši arheoloģiskie izrakumi? Vai arī kas plānojas?

Pēc apskates jau pa citu taku devāmies gar ezera krastu Sužu virzienā, uz pieturu atpakaļceļam uz Vecmīlgrāvi. Un tad nu - laikam kāds jokdaris vienu soliņotu vietu nosaucis par Suntažiem. Jo nebija nekā, kas norādītu uz kaut nelielas apdzīvotas vietas klātbūtni. Toties pusapaļa paaugsta kokiem apaugusi kāpa gan bija.

Jau mājās to vietu vēlreiz MapsGoogle apskatījāmies, nu jā - viena soliņu vieta par Suntažiem nosaukta, uz nosaukuma uzbraucot ar kursoru parādās bilde, kurā attēlota ēka, kura Sužos atrodas.

Nu jā, bet pilskalna vietu atradām.

Vispārīgi, par daudz ko un interesanti

1. Kosmosa noslēpumi slēpjas dzelmē.
2. Dambis Eiropas aizsardzībai. Runa tekstā - par klimata izmaiņām un šo izmaņu iespējamajām sekām. Un raksta autors nevienā acī nevaimanā par dabiskajiem mūsu planētas procesiem, kuri atkarīgi no pašas planētas, nevis mums.
3. Divi gadi ledus un neprāta. Par polārpētniekiem, kuriem apstākļi sanāca tā, ka Arktikā nodzīvoja tos divus gadus. Klips krievu valoda.
4. Pirmatnējās tautas. Kā viņas dzīvo mūsdienās. Klips krievu valodā.
5. Kā Kortess iekaroja Meksiku. Klips krievu valodā.
6. Kā viņi TO ēda? Ķīniešu virtuve. Klips krievu valodā.
7. Kā dzīvo mūsdienu pirmatnējie cilvēki Tanzānijā. Klips krievu valodā.
8. Laulības 2 gadu vecumā vai 20 gados iestāties klosterī. Klips krievu valodā.
9. Kāda bija "sabiedrības lauvenes" dzīve 19.gadsimtā. Klips krievu valodā.
10. Kāpēc senās kartes ir tik dīvainas? Klips krievu valodā.
11. Pie kā noveda incests primātu vidū. Klips krievu valodā.
12. Kāpēc sākās Lielā tautu pārceļošana? Klips krievu valodā.
13. Par ko domā vilki. Jautājumi un atbildes. Klips krievu valodā.
14. Neparastie kari Austrālijā. Klips krievu valodā.
15. Senči, kuri ir redzējuši dinozaurus. Klips krievu valodā.
16. Kārļa Marksa biogrāfijas fakti. Klips krievu valodā.
17. Senās Romas bandas. Klips krievu valodā.
18. Hibrīdi - evolūcijas virzītāji? Klips krievu valodā.
19. Dzīvie izrakteņi pret evolūciju. Klips krievu valodā.
20. Zemūdens pasaules noslēpumi. Klips krievu valodā.
21. Lekcija par klimatu un tā neizbēgamajām izmaiņām. Klips krievu valodā.
22. Konkistadori. Peru iekarošana. Klips krievu valodā.
23. Kāda bija bērnība akmens laikmetā. Klips krievu valodā.
24. Kāpēc senie mira jauni? Klips krievu valodā.
25. Ko atbildēt alternatīvistam? Klips krievu valodā.
26. Aušanas vēsture. Klips krievu valodā.
27. "Zīda nauda". Tekstila vēsture cilvēces attīstības griezumā. Klips krievu valodā.

Latvija, latvieši.

1. Grāmata "Meža meitas". Par sievietēm "mežabrāļu rindās". Sievietes, kuras reāli karoja pret padomju iekārtu. Būs jāizlasa.
2. Meitene ar Dauna sindromu "ierakstījusies pagriezienā" - kā meitenei izdevies nepagurt, bet iespēju robežās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
3. Neatkarīga valstiskuma idejas apliecinājumi padomju okupācijas gados.
4. Jaunākie pētījumi par vikingu sabiedrību Latvijā un pasaulē.
5. Baltijas jūras piekraste padomju laikā.
6. Baltijas jūra: pati jaunākā un noslēpumainākā. Klips krievu valodā. Ieliku še, jo mūsu mājas pie šīs jūras, kaut arī klipā pavairak runā par Pēterburgas piekrasti.
7. Latvijas vietvārdu datu bāze.

Pirts un saunas apmeklējums ir sena tradīcija, kuru mūsdienās cilvēki arvien biežāk izmanto ne tikai relaksācijai, bet arī kā potenciālu...

The post Vai pirts apmeklēšana var palīdz zaudēt svaru appeared first on Hitnet.lv.

www.youtube.com/@i.l.2778

PAŠLAIK:
100 video;
99,167 skatījumi;
838 abonenti

08.02.2025. Sestdienas dienā Matīss izmantoja savas dāvanas. Vispirms puiši izbrauca ar kartingiem, mazais gan bija mazliet bēdīgs, jo viņa kartings brauca vislēnāk. Tad mums bija kārtīga kaķu pēcpusdiena Vecrīgā. Apciemojām Straumes kaķi pie Brīvības pieminekļa, tur jau izveidojusies rinda ar … Turpiniet lasīt →

The post Kaķu kafejnīca Rīgā. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Iepazīstināsim mūsu lasītājus ar noderīgu un izzinošu resursu – Latvijas vietvārdu datubāzi.

Latvijas vietvārdu datubāzi veido un uztur Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA), kura ir Latvijas vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā.

Vietvārdu datubāzē tiek uzturētas ziņas par vietvārdiem (ģeogrāfiskajiem nosaukumiem jeb toponīmiem) un tiem atbilstošajiem ģeogrāfiskajiem objektiem – gan dabas, gan cilvēku veidotiem. Vietvārdu datubāzē ir dati par vairāk nekā 185 000 vietvārdu.

Vietvārdu datubāzē ir atrodama informācija par vietvārdu un tam atbilstošo ģeogrāfisko objektu:

• pamatinformācija: pamatnosaukums; citi šī objekta nosaukumi, ja tādi ir (kā oficiālie, tā neoficiālie); ģeogrāfiskā objekta veids (ciems, upe, mežs u.c.) un tā stāvoklis (pastāv, nepastāv u.c.); administratīvi teritoriālā piederība (pagasts, pilsēta, novads); atrašanās vieta (koordinātas un iespēja apskatīt kartē):
• papildu informācija: ziņu avoti (kartes, literatūra, teicēju stāstītais u.c.) un citāti no tiem; plašāks apraksts, t. sk. teikas, nostāsti u.c.

Bez Vietvārdu datubāzes darba versijas, ko LĢIA izmanto karšu un citas ģeoinformācijas ražošanai uz Latvijas un aizrobežu teritorijām, visai plašajao sabiedrībai ir pieejama Vietvārdu datubāzes publiskā versija, kura ietver datus tikai par Latvijas Republikas teritoriju. 

Avots: https://vietvardi.lgia.gov.lv/search

Vietvārdu datubāzes publiskā versija piedāvā: 
- pamatinformāciju kopā ar samazināta apjoma papildu informāciju par vietvārdu un atbilstošo ģeogrāfisko objektu, 
- datu meklēšanu un atlasi pēc dažādām pazīmēm - atrašanās vietas, objekta veida, nosaukuma daļas, nosaukuma statusa (ir vai nav oficiāls).

Iegūtos rezultātus var apskatīt, lejupielādēt vai izdrukāt, tā iegūstot dažādas datu kopas, piemēram, ezeri kādā pagastā vai kuru nosaukuma statuss ir oficiāls, u.c.

Noklikšķinot uz “Skatīt”, iegūst vairāk ziņu par interesējošo objektu, kā arī iespēju to skatīt dažāda mēroga kartēs (poga “Atrašanās vieta kartē”). Noklikšķinot pogu “Skatīt karšu pārlūkā”, atveras Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Karšu pārlūks.

Vietvārdu datubāzes lietotnē pieejami jēdzienu skaidrojumi, kā arī saites uz normatīvajiem aktiem un ieteikumiem vietvārdu jomā, citu valstu vietvārdu datubāzēm, kā arī mācību un metodiskajiem materiāliem.

Datubāzes dati var būt noderīgi:

• vietvārdu pareizai lietošanai;
• dažādu vietvārdu vai ģeogrāfisko objektu atrašanai;
• oficiālo vietvārdu apstiprināšanai;
• mācību un zinātniskajam darbam;
• karšu un plānu sagatavošanai un pārbaudei;
• dažādu datu kopu un izziņas materiālu sagatavošanai u.c.

Adrian Tchaikovsky – Children of Time (Children of Time #1)

Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit

Padomi, lai saglabātu ziedus bagātīgus un veselīgus

Hortenzijas ir viens no populārākajiem un mīlētākajiem augiem dārzos un terasēs. To krāsainie, bagātīgie ziedi piešķir dārzam eleganci un dzīvotspēju. Lai hortenzijas ziedētu pilnībā un ilgi, nepieciešama īpaša rūpēšanās. Šajā rakstā sniegsim padomus, kā pareizi kopt hortenzijas, lai tās kļūtu par dārza lepnumu.

1. Izvēlies pareizo vietu hortenzijai

Hortenzijas ir gaismu mīloši augi, bet tie nevēlas pilnīgu sauli visas dienas garumā. Labākā vieta šiem augiem būs daļēja ēna vai saules iedarbība no rīta līdz pusdienai. Pārāk daudz saules var izraisīt lapu apdegumus un samazināt ziedēšanas kvalitāti. Ja audzē hortenzijas podos, izvēlies vietu, kur tās ir pasargātas no tiešas karstās saules un stipra vēja.

2. Auglīga un mitra augsne

Hortenzijas mīl mitrumu, bet necieš ūdens stagnāciju. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties augsni, kas labi caurlaidīga ūdenim, bet tomēr saglabā mitrumu. Skāba augsne ir ideāla hortenzijām, un tās var labi augt arī augsnē ar pH 5,5 līdz 6,5. Lai uzlabotu augsnes struktūru, vari pievienot kompostu vai kūdru.

Ja tavā dārzā ir kaļķaina augsne, vari izmantot sēru, lai pazeminātu pH līmeni un padarītu augsni piemērotāku hortenzijām.

3. Laistīšana – atslēga uz veselīgu augšanu

Hortenzijas ir ļoti jutīgas pret sausumu. Tām nepieciešama regulāra laistīšana, īpaši karstos vasaras mēnešos. Augam nepieciešams vismaz 2,5–5 cm ūdens nedēļā. Izvairies no pārāk stipras laistīšanas vienā reizē, jo tas var izraisīt sakņu puvi. Ja hortenzija aug podā, noteikti pārbaudi, vai apakšējā daļā ir ūdens noteces caurumi.

Padoms: Laista hortenzijas ar mīkstu ūdeni (piemēram, lietus ūdeni), lai novērstu ūdens kalciju vai citu minerālu uzkrāšanos, kas var negatīvi ietekmēt augu.

4. Mēslošana, lai nodrošinātu bagātīgu ziedēšanu

Lai hortenzijas ziedētu bagātīgi, ir nepieciešama regulāra mēslošana. Rudenī un pavasarī pievieno organiskos mēslojums, kas bagātinās augsni ar nepieciešamajām barības vielām. Var izmantot arī īpašus hidroponiskos mēslojumus, kas paredzēti hortenzijām. Ja vēlies iegūt zilus ziedus, mēslot hortenzijas ar skābiem mēslojumiem, kas satur alumīniju. Savukārt, ja vēlies rozā ziedus, izmanto mēslojumu ar zemāku alumīnija daudzumu.

Padoms: Mēslošana tiek veikta pavasarī, kad sāk parādīties jauni dzinumi, un vēlreiz ziedēšanas laikā, lai uzturētu veselīgu augu un bagātīgus ziedus.

5. Pārziemošana un sagatavošanās ziemai

Lai hortenzijas veiksmīgi pārziemotu, ir nepieciešams tās sagatavot aukstākam laikam. Lielākā daļa hortenziju šķirņu ir pietiekami izturīgas, lai izturētu Latvijas ziemas, bet labāk ir tās pasargāt no smagiem salam, īpaši jaunajiem un augošajiem augiem.

Padomi ziemai:

- Apsedziet augu ar egļu zariem vai mulču, lai pasargātu saknes no aukstuma.

- Atzarošana jāveic pēc tam, kad augi ir izbalējuši, noņemot bojātās vai vecās ziedēšanas daļas.

- Pārklājiet podus, ja hortenzijas aug podos, lai ziemā nesasaltu saknes.

6. Atzarošana

Hortenzijas labāk zied nākamajā gadā no iepriekšējā gada dzinumiem, tāpēc atzarošanu jāveic uzmanīgi. Atzarošana tiek veikta pēc ziedēšanas, un tā ir atkarīga no šķirnes:

- Hortenzijas, kas zied uz vecajiem dzinumiem (piemēram, „Hydrangea macrophylla“), pēc ziedēšanas tiek atzarotas viegli, lai izņemtu vecos un bojātos dzinumus.

- Hortenzijas, kas zied uz jauniem dzinumiem (piemēram, „Hydrangea paniculata“), var atzīmēt mazāk striktu atzarošanu, parasti pirms pavasara.

Padoms: Izmanto asa instrumenta (piemēram, atzarošanas šķēru) piegriešanu, lai izvairītos no bojājumiem un samazinātu slimību risku.

7. Slimības un kaitēkļi

Kaut arī hortenzijas parasti ir izturīgas pret daudzām slimībām, tās var kļūt par mērķi dažādiem kaitēkļiem (piemēram, laputīm vai pelēkajām puvēm). Lai novērstu problēmas:

- Regulāri pārbaudiet lapas un dzinumus, meklējot kaitēkļus un bojājumus.

- Ja nepieciešams, izmantojiet bioloģiskus insekticīdus vai fungicīdus, lai aizsargātu augus.

Secinājums

Pareiza hortenziju kopšana ietver atbilstošas vietas izvēli, regulāru laistīšanu un mēslošanu, kā arī rūpīgu atzarošanu un pasargāšanu ziemā. Ja ievērosiet šos padomus, jūsu hortenzijas katru gadu priecēs ar bagātīgiem un krāsainiem ziediem. Šie augi ne tikai piešķir skaistumu dārzam, bet arī rada patīkamu atmosfēru jebkurā vietā, kur tie aug.

PRESES RELĪZE Daivings.lv un Cressi piedāvā ekskluzīvu 12% atlaidi niršanas aprīkojumam! Rīga, Latvija – Saliena – Zemūdens niršanas entuziastiem un profesionāļiem ir lieliska iespēja iegādāties augstākās kvalitātes niršanas aprīkojumu ar ekskluzīvu atlaidi. Zemūdens niršanas klubs “Daivings.lv”, kas kopš 2020. gada […]

The post Daivings.lv un Cressi piedāvā ekskluzīvu 12% atlaidi niršanas aprīkojumam appeared first on Daivings.lv.

Tiktiešām vizuāla programmēšanas valoda Rivulet. Autors nav nekāds jauniņais ezotērisko programmēšanas valodu veidotāju klubiņā. Te, piemēram, viņš prezentē Valence. Nemelojot varu teikt, ka es mēģināju. Man nesanāca. Bet skaisti.

Baigi smieklīgo joku biju ieplānojis. 1. aprīlī izstrādes komandai noprezentēt taktisko plānu par pāreju uz šo vai ko līdzīgu. Cik var ar to Go.

Diemžēl, nospoiloju.

Kaut kur čatiņā aizgāja runa par dīvainajām valodām, kuru lokā ir arī Ruby tulkojums latviski — Dzintars. Kas tā ir nosaukta tamdēļ, ka autori nezināja angļu valodu. Un bez pierādījumiem apgalvo, ka ir pirmā programmēšanas valoda latviski. Kam es sliekšos neticēt. Esmu teju drošs, ka pats astoņdesmito beigās radīju tādu. Kaut kur kasetēs jābūt. Un gaņauka ir bijis bars ar jauniem pipariem un pieparienēm, kas ir ko tādu darījuši.

Te ir vēl kaudze ar ezotēriskajām programmēšanas valodām, kuru pamatā nav teksts. Kā tev šis, dārgais LLM? Iespējams, ka visiem LLM pastarās dienas sludinātājiem ir jāsapulcējas, jāizvēlas kāda no netekstuālajām ezotēriskajām valodām un jāsāk kapāt tanī.

Es nemēdzu prātot par latgaliešu valodu un tās pastāvēšanas problemātiku. Nav īsti mans lauciņš. Bet šodienas kaismīgās diskusijas bēdīgi slavenajā mikroblogošanas vietnē X man tomēr dažas pārdomas uzjundīja, ar ko vēlos padalīties. Jo, kā smejies, papīrs pacieš visu, un lasīt jau nemaz nav obligāti. Uzreiz atruna – man par šo neviens nemaksā, un ne cents nodokļu maksātāju naudas nav ticis te tērēts.

Kasīšanās bija vienkārša – Toms pamanīja, ka par kāda projekta līdzekļiem iztulkots buklets latgaliski, un publiski sacepās par vājprātīgi nelietderīgu naudas izšķērdēšanu, jo kurš gan latgaliski vispār lasa un kāpēc tur būtu jāieguldās – lai strādā rūpnīcās, ceļ IKP un nepukst daudz. (Brīva interpretācija.) Ja buklets būtu tulkots, izmantojot vergu darbu, par kuru atlīdzību neviens nesaņem, tad Tomam tik ļoti nesāpētu. (Nav interpretācija, pats godīgi atzina.)

Jā, nu kas ir ar to latgaliešu valodu? Un vai tā vispār ir valoda? Redz. Tam nav nozīmes. Kā teica mana Cyukuoru Baba – sauc koč par pūdu, tik iz guņs nalic.

Saprotu, ka mūsdienās to ir grūti iztēloties, bet maniem vecvecākiem latgaliešu valoda bija vienīgā valoda. Nu tā, ka pavisam vienīgā. Rejeņu Baba latgaliski runāja ar visiem – ģimeni, znotiem (tur čiuli vien), mazbērniem, ieklīdušiem svešiniekiem. Nespēju atminēties ne reizi, kad viņa būtu ko pa baltiskam teikusi. Tiesa, lasīt latgaliski gan viņai nepatika – pieņemu, ka tas nejēdzīgais ō tur būs bijis lielā mērā pie vainas, jo grūti izlasīt tekstu tā, lai galvā skan kaut cik pareizi. Cyukoru Baba gan lasīja Katōļu Dzeivi.

Un nebija tā, ka valoda bija kaut kāda pārkrieviskota vai kaut kādā mērā neīsta. Valoda pilnībā atbilda to laiku vajadzībām, jaunas reālijas ienāca lēni. Tā kā mani vecvecāki (visi četri) nāk no absolūti latviskas (šī vārda nacionālajā nozīmē – čiuļu tur īsti nebija, latgalieši vien) vietas, tad nekādi rusicismi, sekošana krievijas kanāliem vai sazin kādas pilsētu muļķības tur nenotika.

Iedomājieties – paaudžu paaudzes, kam latgaliešu valoda ir bijusi vienīgā valoda! Un tie ir bijuši Latvijas patrioti. Tiešām. 

Redz, es te nenācu vilkt visus uz apcerīgu sentimentu. Man nav ilūziju ne par latgaliešu, ne īsti latviešu valodas nākotni. Tīri no mana skatu punkta – latgaliešu valoda velk savas pēdējās dvašas. Kā Ulmanis sāka, tā panesās. 

Valodai ir ļoti daudz funkciju, un paliek arvien mazāk kā tāda, kur latgaliešu valoda būtu neaizstājama (nu, izņemot būšanā par latgaliešu valodu). Dzīves ātrums ir kosmisks, jaunas reālijas ienāk ar ātrumu sazin cik vienības dienā. Valoda ar rūkošu runātāju skaitu tam vienkārši nespēj turēt līdzi. Pat tie vecāki, kas runā ar saviem bērniem latgaliski, nekādu ilgstošu pēctecību nenodrošinās. Jo ar katru nākamo paaudzi runātāju loks sašaurinās, skolās šīs valodas nav, rakstu valodas formai ir gana liela pretestība pašu lietotāju vidū (pi myusu itai nasoka!), un tā tālāk.

Bet projekti un finansējums lietām un procesiem latgaliešu valodā gan ir pavisam cita lieta. Nez, sauciet to par eiropiešu apsēstību ar senlietām (ko, piemēram, ķīnieši nesaprastu, jo savus tempļus no jauna saceļ pēc vajadzības un daudz nebēdā par to, ka simtgadīgais baļķis sapuvis). Kamēr mums vēl ir entuziastiski cilvēki, šis ir pēdējais brīdis noķert valodu aiz astes, fiksēt, iekonservēt un digitalizēt. Par to, kam to vajag un ko ar to iesākt, varēs domāt vēl nākamās tūkstošgades, bet – ja neko neizdarīs tagad, tad nekā vairs nebūs.

Tāpēc apsveicama katra jauna grāmata, katrs digitalizācijas projekts, katrs rakstītais vārds, kas, būsim godīgi, netālā nākotnē guls kā puķe uz valodas kapa (jo runātāji beigsies šā kā tā). Un nē, tā nav nelietderīgi iztērēta nauda. Katrs jauns teksts piedalās valodas korpusa veidošanā. Un labs valodas korpuss mūsdienās ir valodas mugurkauls.

Tā ir mūsu kultūras daļa. Tas ir vesels etnogrāfiskais novads. Kamēr vien ir darītāji, ir jādara. Vēlāk šādu iespēju nebūs. Un, tā kā es esmu saēdusies pesimismu vakariņās, pēc latgaliešu valodas likteņa varēsim paredzēt, kas notiks ar latviešu valodu nedaudz vēlāk.

Un vēl kas – ja tev besī, ka tie latgaļi atkal kaut kur savējos sabalsojuši, paņem savu ierīci un nobalso par savu favorītu, nevis bubini, āpsi.

Jau kādu laiciņu pārcilāju prātā to, ko tagad rakstīšu. Īsti nepētīju, cik un kā esmu ko rakstījusi iepriekš, agrākos gados. Zinu vienīgi, ka reliģiskās tēmas noteikti esmu cilājusi nedaudz citos aspektos, kā še izpaudīšos. Tēmā par utopiskām idejām. 

Par noteikti utopisku ideju uzskatu komunisma ideju. Nē, nesaku, ka atbalstu to, ar ko reiz piesedzās komunisti mūsu valstiņā un pašā tagadējās Krievijas teritorijā. Es drusku citā rakursā. Proti, pašas Marksa, Ļeņina - ideoloģijas "ciltstēvu" domas - ir kā no vienas puses nav sliktas. Strādnieku šķiras diezgan liela līdzdalība valsts norisēs un tamlīdzīgās būšanās, līdzekļu sadalījums līdzvērtīgi padarītajam darbam, cita veida līdztiesība. Visādu līdzekļu un kā tamlīdzīga kopīga pārvaldīšana, īpašuma kā tāda kopīgums un tā tālāk. Bez tā, ka ar dzimšanu noteiktā "kasta" ir vadoša valsts iekārtā. Nu, kas šajā "operā". Uzskaitīt varētu daudz, visas tās idejas savā ziņā nav sliktas, it kā atbalsta cilvēku vienlīdzību neatkarīgi no tā, kādu sociālo nišu katrs indivīds ieņem. Un visi ieņēmumi no kaut kādas darbības sadalās līdzīgi. Tiktāl viss skaisti un rožaini.

Bet noteikti utopija. Jo cilvēku raksturlielumi, viņu attieksme pret apkārtējo ir dažādi. Cik cilvēku, tik to raksturlielumu un attieksmju. Protams, ir kādas kopīgas tendences, kopīgi raksturlielumi. Jo apkārt ir sabiedrības veselums, cilvēks jau nedzīvo kā vientuļš punktiņš izplatījumā. Tas viens. Otrs - tās komunisma idejas vienalga ir "uz papīra" realitātē. To "uz papīra" mana paaudze sajuta uz savas ādas Padomju Savienības laikos, tas joprojām ir "uz papīra" tajās, nedaudzajās valstīs pasaulē, kuras savu valsts iekārtu definējušas kā komunistisko iekārtu (tiesa, nevaru īsti spriest par norisēm Vjetnamā, neesmu īsti iepazinusies ar to, kas tur notiek). Jo tajās vienalga ir strikta sabiedrības noslāņošanās un tamlīdzīgas būšanas, ir visādas citādas negācijas, kuras "nejaukā kapitālistiskā sabiedrība" tomēr atzinusi kā nepieņemamu cilvēktiesību un tamlīdzīgu būšanu nozīmīgu pārkāpumu.

Var jau būt, laikam, izklāstos iepriekš teikto kur esmu sapinusies savos formulējumos, bet gribēju pateikt to, ka komunisma idejas "uz papīra" nav īsti sliktas, bet realitātē tas nestrādā. Vienmēr būs tādi, kuri ierosīsies tā, lai būtu vairāk, un būs tie, kuri ne pārāk rosīsies un īdēs, ka ir maz. Psiholoģija elementārā.

Un tajā pat laikā ar kapitālismu ir par kapeiku labāk. Kaut vai no tā viedokļa, ka kaut tas pats rūpnieks sava kapitāla palielināšanai vispirms ieguldīs līdzekļus tehniskajā nodrošinājumā, kaut kādos bonusos priekš strādājošajiem un tamlīdzīgām būšanām. No visāda veida rūpnieka ieguldījumiem, izdevumiem ir atkarīgi viņa ienākumi pēc tam. Nu, kaut kā tā. Bizness, nekā personiska. Jo strādnieks aiziet uz rūpnīcu, uzštancē skrūvīti un aiziet mājās. Bet tam rūpniekam ir jādomā, no kurienes ņemt resursu skrūvītes uzštancēšanai, ar ko štancēt un ko pēc tam ar to skrūvīti darīt. Strādnieks uzštancē un par neko citu viņam "galva nesāp". Un saņem algu, cita starpā, par to, ka "galva nesāp".

Ir jau skaisti un eleganti, ka visi kādus resursus saņem vienlīdzīgos daudzumos. Idejiski, jo praksē tas nestrādā. Tas, kurš kaut kur ieguldīs jebkādus resursus, ieskaitot sevi, saņems atpakaļ vairāk, neā tas. kurš tik "žāvējas" pludmalē. Kaut kā tā. Ideja kā tāda utopiska, vai ne?

Gribu izteikties par vēl vienu utopiju. Manā uztverē pat par bremzi. 

Laikam ka visās reliģijās, vienalga, kā tās saucas un kā tās ir strukturētas, pastāv tādi vietumi, kā Paradīze un Elle, kurās mirušo cilvēku dvēseles nonāk pēc nāves saskaņā ar viņu veikto un paveikto dzīves laikā. 

Un te nu mans "ups". 

Paradīzē tu nokļūsti pie visa gatava un baudi visādus bezmaksas labumus tikai tāpēc, ka esi dzīvojis nu ļoti izteikti "pareizi" - čakli strādājis, laulību nepārkāpis, nekādas negatīvas darbības mūža laikā tā arī neesi izdarījis un vispār daudz ko šajā ciklā. Ellē atkal nokļūsti visādās nepatikšanās, jo dzīvojis nejauki, citiem pāri darījis.

Un te nu man tik jautājums. Kāda jēga "plēsties un ar degunu rakt" atsakot sev pat sīku prieciņu vienas mazas konfektes paskatā? Kāda jēga ko citādi pilnveidot apkārt, ja vienalga tiksi pie visa gatava Paradīzē? Kāda jēga sev ko atteikt, kaut kūkas gabaliņu, te un tagad ar cerību, ka tiksi tajā mistiskajā Paradīzē un dabūsi veselu torti? Kaut kāda sevis, savu tuvāko "barošana" ar ilūziju, lai jel kā novērstu domas no skarbās realitātes. No cikla - man un maniem bērniem vajag pusdienas ēst te un tagad, nevis kaut kādā pēcnāves Paradīzē.

Jēga kur tam, ka notiek tiekšanās uz Paradīzi?  Rūpes par nemirstīgo bērnu dvēseli laikā, kad viņi dienas četras nav ēduši un sapņo par maizes šķēli elementāro? Jo mamma/tētis nav uzskatījuši par vajadzīgu maizīti nopirkt dvēseles saglabāšanas dēļ?

Paradīze un Elle ir pasaka, utopija. Paradīze un Elle ir te un tagad. Mēs paši savu dzīvi ar savām darbībām veidojam tādu, kāda nu tā kurā mirklī sanāk. 

Tās abas, komunistiskā un reliģiskā, utopijas drīzāk ir par cilvēka un viņa dvēseles regresu, nevi attīstību. Jo izslēdz to, kas "šobrīd esmu šajā punktā, laiks uz nākamo doties". Tobiš, izslēdz attīstību. Jo pie nelieliem nosacījumiem it kā taps sasniegts kaut kas liels un tīrs, kā zilonītis, kas nomazgāts bleķa vannītē.

Tā tas nestrādā. Realitātē. Vienmēr ir visādu nosacījumu mija un mijiedarbība kādam jaunam līmenim. Indiešu tradicionālā reliģija par to, ka cilvēka dvēselei jāiziet kaut kādi attīstības cikli, lai nokļūtu atkal kaut kādā nosacītā punktā un apstātos? Jauki līdz tam mirklim, kurā apstājas. Neesmu pārliecināta par apstāšanās lietderību...

Nu, kaut kā tā. Ceru, ka saprotami izklāstīju, ne pārāk sapinos....

Tūkstošiem gadu cilvēks izmantoja vēja spēku, lai kuģotu. Kādreiz vēja spēks bija vienīgā enerģija, lai šķērsotu jūras un okeānus. Tūkstošiem lielu burinieku veica tirdzniecību un bija kara kuģi.

Kad cilvēce pārstāja izmantot lielos buru kuģus tirdzniecībai pasaules jūrās un okeānos? Tas bija salīdzinoši nesen.

Pēdējais lielais tirdzniecības buru kuģis bija barka “Pamir”.

UZZIŅAI:

Barka ir buru kuģis, kuram ir vismaz trīs masti (fokmasts, grotmasts, bezānmasts), pie kam priekšējiem mastiem taisnas buras, pēdējam — slīpas.

Barka “Pamir” 1949. gadā. Avots: https://en.wikipedia.org

“Pamir” bija vācu četrmastu barka, kas būvēta 1905. gadā. Savu pēdējo reisu “Pamir” veica 1957. gada 21. septembrī,sastopoties ar viesuļvētru Karija un nogrimstot netālu no Azoru salām.

Barka “Pamir” tika uzbūvēta Blohm & Voss kuģu būvētavā Hamburgā Vācijā un tika nolaista ūdenī 1905. gada 29. jūlijā. 

Kuģa tehniskie parametri:
- tērauda korpuss, 
- kravnesība 3020 tonnas,
- kuģa garums 114,5 m,
- kuģa platums 14,1 m,
- iegrime 7,25 m,
- četri masti no kuriem 3 masti 51,2 m augstumā virs klāja,
- kuģa buru kopējais laukums 3600 m²,
- maksimālais ātrums 16 mezgli (30 km/h), 
- parastais kreisēšanas ātrums apmēram 8-9 mezgli (16 km/h),
- apkalpe 28 – 33 jūrnieki,
- kuģa palīgdzinējs Krupp dīzeļdzinējs ar jaudu 900 ZS (no 1951. gada).

“Pamir” bija piektais no desmit tāda paša tipa kuģiem. Barku nodeva ekspluatācijā 1905. gada 18. oktobrī, un uzņēmums Laeisz to izmantoja nitrātu tirdzniecībai uz Dienvidameriku. Līdz Pirmajam pasaules karam 1914. gadā “Pamir” bija veicis astoņus reisus uz Čīli, kas ilga no 64 līdz 70 dienām, lai veiktu vienvirziena braucienu no Hamburgas uz Čīles ostām. 

Pirmā pasaules kara laikā  no 1914. gada oktobra kuģis palika Kanāriju salās. Pēc kara kuģis atgriezās Hamburgā tikai 1920. gada 17. martā. Tajā pašā gadā tas tika atdots Itālijai kā kara reparācija. Itālijas valdība nespēja atrast burukuģa apkalpi, tāpēc kuģis tika noenkurots Neapoles līcī, kur nostāvēja vairākus gadus.

1924. gadā uzņēmums Laeisz  nopirka barku no itāļiem par 7000 sterliņu mārciņām un nodeva to atpakaļ nitrātu tirdzniecībai. 1931. gadā uzņēmums Laeisz  nolēma pārdot “Pamir” Somijas kuģniecības kompānijai “Gustaf Erikson”, kas viņu izmantoja kviešu tirdzniecībā uz Austrāliju un Jaunzēlandi.

“Pamir” kuģis un tā apkalpe Jaunzēlandē Velingtonas ostā 1940. gadā. Avots: https://en.wikipedia.org

Otrā pasaules kara laikā Jaunzēlandes valdība sagrāba “Pamir” kā kara trofeju 1941. gada 3. augustā, kamēr tas atradās Velingtonas ostā. Zem Jaunzēlandes karoga kuģis  veica 10 komerciālus reisus: 5 uz Sanfrancisko, 3 uz Vankūveru un 2 uz Sidneju, pārvadājot dažādas tirdzniecības preces. “Pamir” Otro pasaules karu pārdzīvoja diezgan mierīgi, lai gan 1943. gadā kuģis atradās bīstamā tuvumā no japāņu zemūdenes, kuru pamanīja barkas jūrnieki. Acīmredzot zemūdenes komandieri neinteresēja strauji braucošais kuģis stiprā un labvēlīgā vējā. 

Pēc Otrā pasaules kara “Pamir” veica dažus reisus uz Eiropu un 1948. gadā kuģi atdeva atpakaļ somu uzņēmumam Erikson Line. Gustavs Eriksons nomira 1947. gadā un viņa dēls Edgars atklāja, ka viņš vairs nevar rentabli pārvaldīt “Pamir”, galvenokārt tāpēc, ka mainījās noteikumi un arodbiedrību līgumi, kas regulē nodarbinātību uz kuģiem. 

1951. gada martā Beļģijas utilizācijas uzņēmums iegādājās “Pamir” tā turpmākajai demontāžai. Taču nedaudz vēlāk to pārpirka vācu kuģu īpašnieks Heincs Šlēvens, kurš ar šo kuģi bija braucis 20. gadu beigās. Kuģis tika modernizēts, ierīkojot tirdzniecības flotes kadetu izmitināšanas vietas, palīgdzinējus, kambīzes saldēšanas sistēmu, modernu sakaru aprīkojumu un ūdens balasta tankus.

Pirmais “Pamir” reiss pēc modernizācijas bija uz Brazīliju 1952. gadā ar cementa kravu un ar dzelzsrūdas kravu tas atgriezās Vācijā. Vācu uzņēmums uz īsu brīdi bankrotēja, bet to nopirka jauns 40 vācu kuģu īpašnieku konsorcijs. Nākamos piecus gadus kuģis turpināja kuģot starp Eiropu un Dienvidamerikas austrumu krastu. Lai gan vācu sabiedrība šo koncepciju uztvēra kā jūrniecības tradīciju simbolu un nacionālā lepnuma avotu, pēckara gadu ekonomiskā realitāte ierobežoja “Pamir” pilnvērtīgu izmantošanu kā tirdzniecības kuģi. Kravas buru kuģi vairs nebija rentabli, un “Pamir” radās tehniskas problēmas, piemēram, korozija. Vācu kuģu īpašnieku konsorcijs nespēja iegūt palielinātu finansējumu no Vācijas valdības, kuģniecības kompāniju iemaksām vai valsts ziedojumiem, un tādējādi “Pamir” tehniskais stāvoklis laika gaitā pasliktinājās.1957. gada 10. augustā kuģis ar 86 cilvēku apkalpi, tostarp 52 kursantiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem, devās no Buenosairesas uz Hamburgu. Kuģis pilnībā tika piekrauts ar miežiem, kas brīvā veidā tika iebērti kuģa tilpnēs, bet vēl 255 tonnas miežu bija maisos, kas tika iekrauti balasta cisternās, kas bija rupjš drošības noteikumu pārkāpums. Ieraksti liecina, ka šī bija viena no lielākajām kļūdām, kas noveda pie kuģa nogrimšanas, jo dokeru streika dēļ kuģa kapteinis, pakļauts intensīvam uzņēmuma spiedienam doties jūrā, nolēma iekraut miežu kravu ar neapmācītu apkalpi. Nekompetentas kravas izvietošanas rezultātā izveidojās pastāvīgs “Pamir” kreisais sānsveres slīpums, kas līdz 21. septembrim sasniedza 15–30°.

Iespējams pēdējais skats uz barku “Pamir”. Avots: https://en.wikipedia.org

1957. gada 21. septembra rītā kuģis sastapās ar viesuļvētru Karija un tas notika pirms tas paguva nolaist buras. Vēlāk noskaidrojās, ka kuģa radists tajā laikā veica inventarizāciju un ziņu par viesuļvētras tuvošanos viņš nesaņēma. Šī iemesla dēļ barka nereaģēja arī uz radio izsaukumiem no citiem kuģiem, kuri to bija pamanījuši agrāk brauciena laikā. Pēkšņa brāzma dēļ barka pēkšņi strauji sagāzās uz kreiso pusi. Pamira slīpums sasniedza 45°. Tā kā lūkas un citas kuģa atveres netika uzreiz aizvērtas, tad pa tām kuģī iekļuva ievērojams ūdens daudzums, ko konstatēja iespējamo nogrimšanas cēloņu izmeklēšanas komisija. Pēc komisijas domām, jūras ūdens iekļūšanas dēļ barka sasvērās un graudi nobīdījās, kas vēl vairāk palielināja sasvēršanos. 

Aptuvenais “Pamir” un viesuļvētrā Karija maršruts 1957. gada septembrī. Avots: https://en.wikipedia.org

10:36 kuģis sāka raidīt SOS signālu. Kapteinis nespēja appludināt balasta tvertnes labajā borta pusē, kas būtu palīdzējis kuģim samazināt sasvēršanos, bet būtu sabojājis tur iekrautos graudus. Kuģa glābšanas laivas nevarēja nolaist ūdenī, jo tā kreisais borts bija zem ūdens un labais borts bija pacelts tādā leņķī, kas neļāva izmantot laivas. Barka nosūtīja pēdējo SOS signālu plkst. 12:03 pēc vietējā laika. Īsi pēc tam “Pamir” apgāzās un peldēja ar ķīli uz augšu apmēram 20 līdz 30 minūtes, pirms nogrima aptuveni 1100 km uz rietumiem dienvidrietumiem no Azoru salām. Vienīgā glābšanas laiva, ko veiksmīgi izdevās nolaist no kuģa dreifēja netālu no grimstošā kuģa. Vēl trīs glābšanas laivas bija bojātas un arī dreifēja katastrofas vietā. Nevienam no glābšanas laivām nebija provīzijas uzkrājumu vai avārijas signāluguņu. Vēlāk katastrofas vietas tuvumā tika pamanītas daudzas haizivis. 

13 valstis nosūtīja 78 kuģus un 11 lidmašīnas, lai meklētu izdzīvojušos, bet tikai četri apkalpes locekļi un divi kadeti tika izglābti dzīvi divās glābšanas laivās. Tika ziņots, ka vismaz 30 no 86 apkalpes locekļiem izdevās sasniegt laivas, taču lielākā daļa jūrnieku nomira nākamo trīs dienu laikā, kamēr ieradās glābēji. Bojā gāja arī kuģa kapteinis un visi kuģa virsnieki.

Saskaņā ar izmeklēšanas secinājumu viesuļvētra Kerija labākajā gadījumā bija netiešs “Pamir” nogrimšanas cēlonis. Bez “cilvēciskās kļūdas” kuģis būtu varējis izturēt vētru. Izmeklētāji uzskata, ka “Pamir” varēja izturēt vēja ātrumu līdz 185 km/h, kādu vēja ātrumu viesuļvētra tajā vietā nesasniedza. Izmeklēšanā minēti šādi avāriju veicinošie faktori:
- nepareiza miežu iekraušana bez taras, 
- kuģis izvēlējies nepareizu kursu, nepielāgojoties vēja un viļņu kustības izmaiņām; 
- problēmas ar apkalpi, kura bija ar mazu pieredzi,
- lielais bojāgājušo skaits tika skaidrots ar novēloto un slikti organizēto kuģa evakuāciju,
- neapmierinošais dzīvības glābšanas aprīkojuma stāvoklis uz kuģa.

“Pamir” katastrofa iezīmēja kravas buru kuģu ēras beigas. 

Jēkaba ​​baznīcā Lībekā Vācijā ir izveidota barkas “Pamir” kapela. Tajā atrodas “Pamir” glābšanas laiva Nr.2, kurā tika izglābts viens no izdzīvojušajiem, kā arī informācija par kuģa nogrimšanu, tostarp viena jūrnieka piezīmes. Kapliča piemin arī citu Lībekas kuģu un to apkalpes bojāeju. Uz kapličas sienām karājas vainagi un lentes no vācu un ārvalstu jūrniekiem un delegācijām, kas apmeklēja kapliču. 2007. gada 21. septembrī kapela tika atzīta par Nacionālo civilās kuģniecības memoriālu. 

Jēkaba ​​baznīcā Lībekā Vācijā izveidotā barkas “Pamir” kapela. Avots: https://en.wikipedia.org

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) piešķir ilgtspējīgas paraugprakses apliecinājumu – marķējumu «Energovienoti» sešām Kuldīgas novada pašvaldības un trim bankas «Luminor» ēkām. Marķējums apliecina saņēmēju augsto energopratību un novērtē sasniegto siltumenerģijas un energoenerģijas ietaupījumu. Līdz šim to jau saņēmuši vairāk nekā 50 dažādu nozaru uzņēmumu un organizāciju Latvijā.

Yesterday Online PNG Tools smashed through 6.26M Google clicks and today it's smashed through 6.27M Google clicks!

Smash too and see you tomorrow at 6.28M clicks! ?

PS. Use coupon code SMASHLING for a 30% discount on these tools. ?