Mēs jau nedēļu dzīvojam pasaulē, kurā jaunām mobilajām iekārtām jānāk ar jaunu energoefektivitātes marķējumu, kā arī jāatbilst šādām tādām ekodizaina prasībām. Te var palasīt sīkāk.

Marķējumā jāuzrāda sekojošas lietas:

• Energoefektvitātes klase
• Akumulatora izturība vienā uzlādes ciklā
• Tas, cik viegli iekārtu ir remontēt
• Daļiņu un ūdens aizsardzības klase

Labojamības indekss ietver ne tikai to, cik viegli ir izjaukt, bet arī to, cik ilgi iekārta saņems drošības un funkcionalitātes atjauninājumus. Tam ir metodoloģija. Arī akumulatora izturībai ir standartizēts tests.

Ja esi vismaz nedaudz kā es, tad diez vai tev pietika ar to, ka es pateicu, ka ir tests un ir metodoloģija, ne? Gribās pačolēt, ne? Sāciet ar regulas sadaļu «Energoefektivitātes indeksa aprēķināšana».

Mani, piemēram, uzrunāja 'testa veikšanai nav nepieciešams īpašs lietotāja konts (piemēram, Google vai Apple ID)'. Vēl aizraujoši ir paši testēšanas scenāriji. Nesanāca tā kārtīgi padomāt, bet izskatās ticami. Pārsteidza gan, godīgi sakot, tas, ka šādu mainīgu lietu iecep regulā, nevis vieglāk maināmā dokumentā. Viņi gan plāno līdz 2027. gadam to atjaunot.

Savukārt, kritienu testos jāizmanto piecas iekārtas. Protams, jo citādi nekādi. Arī verificēšanas procedūras smalkais apraksts, ieskaitot pielaides un pieļaujamās atkāpes no deklarētajām vērtībām, bija interesanta lasāmviela.

Pašu EPREL marķējumu datubāzi var uzmeklēt internetā. Tā ir mēsls un lietojamība ir nekāda, bet rekur, piemēram, viss par iPhone 16. EPREL datiem ir arī API, kuru vēl neesmu izpētījis, jo tam nepieciešams elektroniski parakstītu iesniegumu nosūtīt uz e-pasta adresi. Kaut kāds Vācijas vaibs.

Kas attiecas uz Ecodesign prasībām, vai kā šo regulu pazīst pasaulē — «Ekodizaina prasības viedtālruņiem, mobilajiem tālruņiem, kas nav viedtālruņi, bezvadu tālruņiem un ievadvirsmas planšetdatoriem», tad tur arī ir interesanti.

Pašā saknē ekodizains pieprasa patērētāju iekārtām būt caurspīdīgām par savu energoefektivitāti, izturību, labojamību, un pārstrādājamību, uzliekot ražotājiem arī šādus tādus ierobežojumus. Galvenais ieguvums — tiek ražots mazāk ierīču, jo esošās kalpo ilgāk. Ekodizains ir arī viens no galvenajiem ES veidiem kā cīnīties ar to sasodīto planned obsolescence, jeb ražotāju vēlmi piespiest patērētāju ierīces mainīt biežāk nekā vajag.

Tā nosaka rezerves daļu pieejamību septiņus gadus, dažu detaļu pieejamību pat parastiem tiešajiem lietotājiem (akumulatori, ekrāna bloki, utt). Pagaidām gan runa ir par oriģinālajām detaļām. Tā izturību pret daļiņām, ūdeni, kritieniem un skrāpējumiem, minimālo uzlādes ciklu skaitu. Protams, arī programmatūras drošības atjauninājumi jānodrošina vismaz 5 gadus. Tā atrunā arī ne tik daudz eko lietas, kā veselo saprātu — datu šifrēšanu, informācijas sniegšanu patērētājam, utt.

Lielākā daļa regulas nav attiecināma uz iekārtām, kuras nākušas klajā pirms tās stāšanās spēkā, kā arī rullējamo ekrānu iekārtām un tādām, kuras tiek izmantotas augstas drošības sakariem. Papildus šim, salokāmajiem tālruņiem arī ir vesela gūzma izņēmumu. Piemēram, nav jāveic ekrāna skrāpējumu tests.

Man ļoti patika, ka regulā ir iekļauta sadaļa, kura apraksta lietas, par kurām goč pendel vajag padomāt pēc diviem gadiem un sagatavot priekšlikumu projektu.

Ja jums nebija skaidrs, tad tagad zināsiet:

“Tīklierosas gaidstāves režīms” ir tīklierosas gatavības [gaidstāves] režīms Regulas (ES) 2023/826 2. panta 10. punkta nozīmē.

Šis varētu būt sāpīgi mazākiem ražotājiem, kā arī tiem, kuri uzskatīs, ka Eiropas tirgus nav tā vērts. Un nav jau tā, ka visi uzskata, ka ekodizaina regulējums ir labākais, kāds varēja būt. Rau, ifixit saka, ka varēja jau labāk.

Nav daudz sitkomu, kuri spēj tik precīzi trāpīt pa pareizajām laicīgajām izjūtām, tendencēm, niansēm un aizspriedumiem Viens no tādiem bija Silicon Valley. Tas prata izcili pasmieties par to, kas notiek Silīcija ielejā un tās apkārtnē.

Un tikko pusstundu ļāvos nostaļģijai, jo 2019. gadā nepamanīju šo Pied Piper mockumentary versiju, kuru HBO publicēja internetā neilgi pēc pēdējās seriāla epizodes.

Starp citu, Gilfoyle lomas atveidotāju varēja redzēt Stallones seriālā Tulsa King, kur tas bija legālās zālītes tirgonis. Kādā no sērijām viņam palūdz uzlauzt vienu datoru. Uz jautājumu «kā tu tik daudz jēdz par kompjiem?» viņš atbildēja, ka piecus gadus ir nostrādājis IT startapā.

Nebija melots :)

 Tas tik ir zvērs. Šobrīd bez maksas. Labāks par Claude.

vara bungas: Pie ticamas nākotnes prognozes var nonākt ejot dažādus ceļus, veicot neidentiskus “prāta/prātošanas eksperimentus”. Piemēram, ja mēs uzskatām, ka RU nosliece uz “zemsliekšņa” scenārijiem izriet no tās konvencionālo spēku relatīvā vājuma (salīdzinot ar NATO, kuras daļa joprojām paliek US), tad zemāk norādītā darba autors pārliecināts, ka “zemslieksnis” ir jauna (vai pārformulēta) “organizacionālās karadarbības” stratēģija, ko radīja, daļēji kopējot idejas no Rietumiem, nebūt ne Putina komanda, bet gan PSRS vadības sistēmu analītiķi un konstruktori ( Nikanorovs, Solncevs, Kuzņecovs, Ščedrovickijs u.c.) PSRS norieta periodā.

Čekisti joprojām uzskata, ka PSRS sabruka tieši US un UK “organizacionālās karadarbības” operāciju rezultātā, kuras pamatā ir refleksīvā kontrole. Tieši šī parliecība tagad mudina kremli pamēģināt agrāk praksē pierādītus risinājums pret Rietumiem. Daudzas autora atziņas 1:1 sakrīt ar subjektīviem VB novērojumiem mūsu sabiedrībā. Svarīgi atgādināt, ka visi šie “hibrīdie”/4GW, nespecialistu iztēlei šķietami eksotiskie scenāriji NEIZSLĒDZ KONVENCIONĀLĀS KARADARBĪBAS komponenti. Mēs šobrīd ar ļoti lielu nokavējšanos un lēnām lāpam caurumus klasiskās aizsardzības jomā, tajā pašā laikā esam absolūti nesagatavoti inducētai sabiedrības erozijai, kas ir bīstamāka par tankiem (kam pa spēkam pārgudri teksti ru-valodā šeit 5.lpp “ОПЫТ ИСТОРИЧЕСКОЙ КВАЛИФИКАЦИИ ТЕКУЩЕГО МОМЕНТА” 2009.gada globālā diagnoze no tiem pašiem PSRS mamutiem, kas turklāt korelē ar Klausa Švāba idejām t.sk. par Lielā Restarta nepieciešamību) .

Atpakaļ pie lietas…

[..] Базовый рабочий сценарий России — «мультикризис Европы», то есть создание синхронизированных кризисных явлений в сферах телекоммуникации, цифровых систем, транспорта, энергетики. Цель — операционная дисфункция жизненно важных систем комфортной жизнедеятельности европейского социума, введение его в состояние глубокого психологического шока, безысходности. Инструменты — киберсредства, агентура влияния, соцсети, мигранты, криминал, маргинальные группы населения при организующей роли заранее инфильтрованных групп, активных мерах частных военных компаний и агентуры российских спецслужб, легализованной в Европе на протяжении последнего десятилетия.[..]

Вопрос не в том, что в России мало бронетехники, чтобы наступать по автобанам Европы, поскольку ее сожгли ВСУ в украинских степях. В этом нет потребности. Имея захваченные через применение оргоружия «плацдармы» в Европе (Венгрия, Словакия), РФ способна продуцировать большое количество ракет и ударных дронов, к тому же Северная Корея готова усилить ее своей баллистикой. Этого достаточно, чтобы во время перевода войны из гибридного в конвенционный формат поразить узловые подстанции энергосетей, системы водоснабжения крупных городских агломераций, дата-центры и т.п. Как раз «Искандеры», KN-23, «Калибры» здесь и понадобятся для ударов, в частности и по неустойчивой психике европейцев, которые увидят жуткие телекартинки не в репортаже из «далекой и чужой» страны, а у себя дома. [..]

В России уверены, что Европа не способна действовать превентивно — только реактивно, к тому же по антиэскалационному сценарию. Случаи на протяжении последних трех лет, когда российские БПЛА, крылатые ракеты, самолеты нарушали воздушное пространство Польши и Румынии, а иногда и других стран-членов Альянса (Венгрии, Хорватии, Эстонии) и не перехватывались, подтверждают вывод, что даже адекватно реагировать Альянс не способен. Лидеры стран боятся эскалации. У них нет внутренней устойчивости, они психологически уязвимы. Картина коллективного пресмыкательства перед Трампом еще больше убеждает Кремль: бей первым. [..]

avots

UPD1 Hodžess: [..] Можно представить себе возможность какой-то атаки на Латвию в районе Даугавпилса, например, когда они могут что-то сделать, а затем сказать: «Ладно, вы что, действительно хотите из-за этого начать ядерную войну?» Если Альянс не отреагирует, то у нас будет реальная проблема. [..]

avots

VB: Ņemot vērā mūsu bēdīgo 2022.gada pieredzi ar “RU darīs kaut ko LNR/DNR administratīvo robežu ietvaros”, tagad drīzāk būtu jāsaka “RU sāks operāciju no D-Pils un attīstīs to dziļumā vadoties no NATO reakcijas (tās trūkuma)”.

Tāds bija Mangaļsalas mols šodien. Tuvumā viegli zem ūdens, tālāk — kur viļņi plīst. Tā ka līdz bāciņai netiku. Bet 49 km ķešā arī bez tā.

Sejgrāmata iemeta tādu reklāmu:

LiPo? Li ir litija ķīmiskais simbols, Po — ja kāds piemirsis, lai iemet aci periodiskā tabulā — pareizi, polonijs!

Ainārs Lerhis, Dr. hist. / Mājas Viesis

Otrā pasaules kara beigās dzimteni atstāja vismaz 130 000 Latvijas bēgļu, kuri vēlāk apmetās galvenokārt ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, VFR un Zviedrijā. PSRS centās panākt viņu repatriāciju. Tomēr masveidīga repatriācija neīstenojās. 1950.–1960. gadu mijā PSRS izmainīja politiku – repatriācijas mērķi nomainīja centieni ietekmēt un izmantot emigrāciju savās interesēs, neitralizēt aktīvos pretpadomju elementus. Visus kontaktus ar ārzemniekiem un ārzemju organizācijām, to skaitā ar latviešu trimdiniekiem, pārraudzīja un organizēja Latvijas PSR Valsts drošības komiteja (VDK) un tās segorganizācijas. Pastāvēja vairākas sabiedriskas organizācijas, kas strādāja ar trimdas tautiešiem PSRS interesēs. Tās sastāvēja galvenokārt no kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.

Šajā rakstā īsumā aplūkots VDK iespaids sabiedriskajā “Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs” (turpmāk – Komiteja), veidojot Komitejas kontaktus ar latviešu trimdu Rietumos. Komiteju vadīja VDK Izlūkošanas daļas (1. daļas) 2. nodaļa (izlūkošana, ārējā pretizlūkošana). 

2. nodaļas galvenie darba virzieni bija, pirmkārt, emigrācijas centru izpēte, lai atklātu Padomju Savienībai naidīgās organizācijas un novirzītu to darbību vēlamā gultnē ar ietekmes aģentu un propagandas pasākumu palīdzību. 

Otrkārt, visas emigrācijas izpēte un ietekmēšana.

Lai kontrolētu trimdas sabiedrību

1961. gadā tika izveidota “Komitejas repatriācijas sekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs Latvijas nodaļa” Rīgā, Gorkija ielā (tagad K. Valdemāra iela) 11a. Šajā namā bija izvietotas arī vairākas citas VDK segorganizācijas: Ārzemju tūrisma lietu pārvalde, Miera komiteja un Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība.

“Latvijas nodaļa” 1964. gadā tika pārveidota par “Latvijas komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs”. Pret trimdiniekiem krasi negatīvās attieksmes vietā PSRS iestādes tagad vēlējās veidot “draudzību”, vienlaikus ietekmējot trimdas sabiedrību, kontrolējot tās politiskās aktivitātes un diskreditējot to Rietumu acīs.

Jaunās Komitejas dibināšana notika 1964. gada 10. septembrī. Kā ilggadēji Komitejas aktīvisti darbojās pazīstami rakstnieki, mākslinieki, aktieri, režisori, mūziķi, zinātnieki un sabiedriski politiskie darbinieki: Jānis Anerauds, Ilgonis Bērsons, Arvīds Darkevics, Lidija Freimane, Oļģerts Grāvītis, Arvīds Grigulis, Žanis Grīva, Emīlija Gudriniece, Ilmārs Īverts, J. Kalniņš, Mirdza Ķempe, Gunārs Krollis, Arturs Lapiņš, Jānis Porietis, Jānis Stradiņš, Ādolfs Talcis, Andris Vējāns, Rihards Zandersons, Indulis Zariņš, Uldis Zemzaris, Imants Ziedonis un citi. 

Komitejas darbībā piedalījās vairāk nekā 80 organizācijas (ministrijas, resori, radošo darbinieku savienības, arodbiedrības, Zinātņu akadēmija, mācību iestādes, teātri, Valsts filharmonija, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca u. c.), kas piedalījās pasākumos un nodrošināja tās materiālo bāzi.

Latvijas VDK ierosmē tika nodibināti un pilnībā finansēti laikraksts “Daugava” un žurnāls “Draugs” Rietumvācijā un žurnāls “Viesis” Austrālijā. Par VDK līdzekļiem uzturēja laikrakstu “Amerikas Latvietis” Bostonā (ASV). Lielāko daļu materiālu šiem izdevumiem uzrakstīja Komitejas avīzes “Dzimtenes Balss” līdzstrādnieki.

Notika arī iefiltrēšanās trimdas periodiskajos izdevumos, panākot, ka tie iespiež padomju propagandas materiālus. 60. gadu otrajā pusē ilustrētais žurnāls “Tilts” Mineapolē (ASV) iespieda virkni “Dzimtenes Balss” piegādātu rakstu un eseju. To autori bija arī trimdas sabiedrībā populāri Latvijas dzejnieki un rakstnieki. Autoru sacerējumus VDK izvērtēja un nosūtīja Izlūkošanas daļai un ar tās piekrišanu piegādāja “Tiltam”, kā arī trimdas žurnālam “Jaunā Gaita” apmēram no 60. gadu beigām.

60. gadu pirmajā pusē “Dzimtenes Balss” attīstīja niknu kampaņu pret “latviešu fašistiskajiem kara noziedzniekiem” Rietumos, izdeva vairākas kara noziegumiem veltītas grāmatas, publicēja daudz rakstu par “kara noziedzniekiem”. VDK Izlūkošanas daļa izvēlējās “atmaskot” galvenokārt cilvēkus, kuri aktīvi darbojās trimdas organizācijās, to vadībā vai presē. Raksti bija pārspīlēti un politiski motivēti ar nolūku diskreditēt trimdas organizācijas un to aktīvistus.

Smalkās tīkla acis

Komitejai bija piecas sekcijas: Literatūras, Mūzikas, Mākslas, Zinātnes un tehnikas un Jaunatnes. Sekciju vadītājus ar VDK Izlūkošanas daļas piekrišanu izraudzījās Komitejas vadītājs. Galīgo akceptu Komitejas sekciju sastāvam deva Latvijas komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) Ārējo sakaru nodaļa. Komitejas ciešie sakari ar VDK jau tolaik bija labi zināmi. Līdz 1976. gadam Komitejā strādāja tikai civilpersonas. 1976. gadā Komiteja ieguva priekšsēdētāja otrā vietnieka amatu, un tajā tika apstiprināts VDK majors Helmūts Kreicbergs.

Kā vēlāk rakstīja VDK aģents Imants Lešinskis, vispirms tika nodibināta Zinātnes un tehnikas sekcija 60. gadu vidū. To izraudzīja VDK. Sākumā sekcija sastāvēja no Latvijas ķīmiķiem, fiziķiem, biologiem un elektronikas speciālistiem, bet 70. gadu sākumā viņiem pievienojās ekonomisti, vēsturnieki, arhitekti un mediķi. Ap 70. gadu sākumu latviešu zinātnieki ASV, Kanādā, Zviedrijā un citās zemēs jau saņēma ielūgumus no saviem Rīgas kolēģiem. 

Ielūgumi bija rakstīti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vai kāda tās zinātniskās pētniecības institūta vārdā. Patiesībā ielūgumus gatavoja ZA Starptautisko sakaru nodaļa, kurā strādāja ar VDK saistīti darbinieki.

Kā atzina Lešinskis, VDK galvenais mērķis bija panākt, lai Zinātnes un tehnikas sekcijas locekļi saņemtu ielūgumus apciemot Rietumus, gūstot iespēju iepazīties ar pētījumu norisi uz vietas. Ap 70. gadu vidu ielūgumi sāka nākt uz Latviju. 1976. gada vasarā Monreālā (Kanādā) notika Latviešu tehnisko zinātņu pasaules kongress. Tā rīkotāji ielūdza vairākus sekcijas locekļus.

Par Komitejas sevišķu panākumu tika atzīmēta Latvijas PSR pārstāvju piedalīšanās Baltijas institūta 6. konferencē Stokholmā, Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) 8. konferencē Mineapolē un ārzemju latviešu tehnisko zinātņu pārstāvju 6. kongresā Minsterē 1982. gadā.

Ar sākumā nedaudzo trimdas draugu palīdzību Komiteja noorganizēja Latvijas PSR mākslas izstādes Diseldorfā, Stokholmā un Sanfrancisko. Tās bija labi apmeklētas un guva puslīdz labas atsauksmes vācu, zviedru un amerikāņu presē.

AOtrā pasaules kara beigās dzimteni atstāja vismaz 130 000 Latvijas bēgļu, kuri vēlāk apmetās galvenokārt ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, VFR un Zviedrijā. PSRS centās panākt viņu repatriāciju. Tomēr masveidīga repatriācija neīstenojās. 1950.–1960. gadu mijā PSRS izmainīja politiku – repatriācijas mērķi nomainīja centieni ietekmēt un izmantot emigrāciju savās interesēs, neitralizēt aktīvos pretpadomju elementus. Visus kontaktus ar ārzemniekiem un ārzemju organizācijām, to skaitā ar latviešu trimdiniekiem, pārraudzīja un organizēja Latvijas PSR Valsts drošības komiteja (VDK) un tās segorganizācijas. Pastāvēja vairākas sabiedriskas organizācijas, kas strādāja ar trimdas tautiešiem PSRS interesēs. Tās sastāvēja galvenokārt no kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.

Šajā rakstā īsumā aplūkots VDK iespaids sabiedriskajā “Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs” (turpmāk – Komiteja), veidojot Komitejas kontaktus ar latviešu trimdu Rietumos. Komiteju vadīja VDK Izlūkošanas daļas (1. daļas) 2. nodaļa (izlūkošana, ārējā pretizlūkošana). 

2. nodaļas galvenie darba virzieni bija, pirmkārt, emigrācijas centru izpēte, lai atklātu Padomju Savienībai naidīgās organizācijas un novirzītu to darbību vēlamā gultnē ar ietekmes aģentu un propagandas pasākumu palīdzību. 

Otrkārt, visas emigrācijas izpēte un ietekmēšana.

Lai kontrolētu trimdas sabiedrību

1961. gadā tika izveidota “Komitejas repatriācijas sekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs Latvijas nodaļa” Rīgā, Gorkija ielā (tagad K. Valdemāra iela) 11a. Šajā namā bija izvietotas arī vairākas citas VDK segorganizācijas: Ārzemju tūrisma lietu pārvalde, Miera komiteja un Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība.

“Latvijas nodaļa” 1964. gadā tika pārveidota par “Latvijas komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs”. Pret trimdiniekiem krasi negatīvās attieksmes vietā PSRS iestādes tagad vēlējās veidot “draudzību”, vienlaikus ietekmējot trimdas sabiedrību, kontrolējot tās politiskās aktivitātes un diskreditējot to Rietumu acīs.

Jaunās Komitejas dibināšana notika 1964. gada 10. septembrī. Kā ilggadēji Komitejas aktīvisti darbojās pazīstami rakstnieki, mākslinieki, aktieri, režisori, mūziķi, zinātnieki un sabiedriski politiskie darbinieki: Jānis Anerauds, Ilgonis Bērsons, Arvīds Darkevics, Lidija Freimane, Oļģerts Grāvītis, Arvīds Grigulis, Žanis Grīva, Emīlija Gudriniece, Ilmārs Īverts, J. Kalniņš, Mirdza Ķempe, Gunārs Krollis, Arturs Lapiņš, Jānis Porietis, Jānis Stradiņš, Ādolfs Talcis, Andris Vējāns, Rihards Zandersons, Indulis Zariņš, Uldis Zemzaris, Imants Ziedonis un citi. 

Komitejas darbībā piedalījās vairāk nekā 80 organizācijas (ministrijas, resori, radošo darbinieku savienības, arodbiedrības, Zinātņu akadēmija, mācību iestādes, teātri, Valsts filharmonija, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca u. c.), kas piedalījās pasākumos un nodrošināja tās materiālo bāzi.

Latvijas VDK ierosmē tika nodibināti un pilnībā finansēti laikraksts “Daugava” un žurnāls “Draugs” Rietumvācijā un žurnāls “Viesis” Austrālijā. Par VDK līdzekļiem uzturēja laikrakstu “Amerikas Latvietis” Bostonā (ASV). Lielāko daļu materiālu šiem izdevumiem uzrakstīja Komitejas avīzes “Dzimtenes Balss” līdzstrādnieki.

Notika arī iefiltrēšanās trimdas periodiskajos izdevumos, panākot, ka tie iespiež padomju propagandas materiālus. 60. gadu otrajā pusē ilustrētais žurnāls “Tilts” Mineapolē (ASV) iespieda virkni “Dzimtenes Balss” piegādātu rakstu un eseju. To autori bija arī trimdas sabiedrībā populāri Latvijas dzejnieki un rakstnieki. Autoru sacerējumus VDK izvērtēja un nosūtīja Izlūkošanas daļai un ar tās piekrišanu piegādāja “Tiltam”, kā arī trimdas žurnālam “Jaunā Gaita” apmēram no 60. gadu beigām.

60. gadu pirmajā pusē “Dzimtenes Balss” attīstīja niknu kampaņu pret “latviešu fašistiskajiem kara noziedzniekiem” Rietumos, izdeva vairākas kara noziegumiem veltītas grāmatas, publicēja daudz rakstu par “kara noziedzniekiem”. VDK Izlūkošanas daļa izvēlējās “atmaskot” galvenokārt cilvēkus, kuri aktīvi darbojās trimdas organizācijās, to vadībā vai presē. Raksti bija pārspīlēti un politiski motivēti ar nolūku diskreditēt trimdas organizācijas un to aktīvistus.

Smalkās tīkla acis

Komitejai bija piecas sekcijas: Literatūras, Mūzikas, Mākslas, Zinātnes un tehnikas un Jaunatnes. Sekciju vadītājus ar VDK Izlūkošanas daļas piekrišanu izraudzījās Komitejas vadītājs. Galīgo akceptu Komitejas sekciju sastāvam deva Latvijas komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) Ārējo sakaru nodaļa. Komitejas ciešie sakari ar VDK jau tolaik bija labi zināmi. Līdz 1976. gadam Komitejā strādāja tikai civilpersonas. 1976. gadā Komiteja ieguva priekšsēdētāja otrā vietnieka amatu, un tajā tika apstiprināts VDK majors Helmūts Kreicbergs.

Kā vēlāk rakstīja VDK aģents Imants Lešinskis, vispirms tika nodibināta Zinātnes un tehnikas sekcija 60. gadu vidū. To izraudzīja VDK. Sākumā sekcija sastāvēja no Latvijas ķīmiķiem, fiziķiem, biologiem un elektronikas speciālistiem, bet 70. gadu sākumā viņiem pievienojās ekonomisti, vēsturnieki, arhitekti un mediķi. Ap 70. gadu sākumu latviešu zinātnieki ASV, Kanādā, Zviedrijā un citās zemēs jau saņēma ielūgumus no saviem Rīgas kolēģiem. 

Ielūgumi bija rakstīti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vai kāda tās zinātniskās pētniecības institūta vārdā. Patiesībā ielūgumus gatavoja ZA Starptautisko sakaru nodaļa, kurā strādāja ar VDK saistīti darbinieki.

Kā atzina Lešinskis, VDK galvenais mērķis bija panākt, lai Zinātnes un tehnikas sekcijas locekļi saņemtu ielūgumus apciemot Rietumus, gūstot iespēju iepazīties ar pētījumu norisi uz vietas. Ap 70. gadu vidu ielūgumi sāka nākt uz Latviju. 1976. gada vasarā Monreālā (Kanādā) notika Latviešu tehnisko zinātņu pasaules kongress. Tā rīkotāji ielūdza vairākus sekcijas locekļus.

Par Komitejas sevišķu panākumu tika atzīmēta Latvijas PSR pārstāvju piedalīšanās Baltijas institūta 6. konferencē Stokholmā, Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) 8. konferencē Mineapolē un ārzemju latviešu tehnisko zinātņu pārstāvju 6. kongresā Minsterē 1982. gadā.

Ar sākumā nedaudzo trimdas draugu palīdzību Komiteja noorganizēja Latvijas PSR mākslas izstādes Diseldorfā, Stokholmā un Sanfrancisko. Tās bija labi apmeklētas un guva puslīdz labas atsauksmes vācu, zviedru un amerikāņu presē.

Viņa ienāk telpā, un neviens nesaka neko, bet visi jūt – kaut kas mainījās. Viņa necenšas būt pamanāma, viņa vienkārši ir. Stingrs skatiens, precīza kustība, balss, kurā nav šaubu. Viņa runā tieši, bez liekvārdības, bez iepakojuma. Dažiem tas šķiet neērti, bet viņa nepielāgojas, jo patiesība viņai ir vērtīgāka par ērtībām. Viņa zina, ko grib, un viņai nav vajadzīgi atļāvumi – tikai virziens. Viņas spēks nav skaļumā, tas ir skaidrībā. Viņai patīk cilvēki, bet ne meli. Viņa spēj pacelt citus, ja redz, ka viņi vēl paši sev netic. Viņa izskatās labi, nevis lai piesaistītu, bet lai atspoguļotu iekšējo kārtību. Viņa izvēlas apģērbu, kas runā viņas vietā – vienkārši, stingri, bez rotājumiem. Viņa nav emocionāla tādā veidā, kā to sagaida – viņa mīl caur darbību, uzticību un lojalitāti. Viņa reti sūdzas, vēl retāk lūdz. Kad viņu aizskar, viņa nesit pretī – viņa vienkārši aiziet. Klusu. Uz visiem laikiem. Viņā ir trauslums, ko redz tikai tie, kuri spēj būt blakus bez vēlmes viņu pārveidot. Viņa ilgojas pēc miera, bet viņas daba ir kaujiniece. Viņa var pasargāt, vadīt, aizraut, bet viņas klusākais sapnis ir būt ar kādu, pie kura var nolaist bruņas. Un tomēr – ja tāda nav, viņa turpina. Viņa ir spēks. Ne tāds, kas kliedz, bet tāds, kas notur.

Rīgas partiju puduŗu atrašana ļauj aplēst, kur kuŗš puduris bijis pārsvarā, kur šogad bijusi robeža starp latvisko un pārkrievoto Rīgu. Atšķirībā no pirmo vietu kartes šo vairs neiespaido atsevišķu partiju vietējās īpatnības, piemēram, tas, ka “Progresīvie” stipri centrā, bet vājāki savrupmāju rajonos. Tā kā balsstiesības atkarīgas no pilsonības, karte rāda Rīgu latviskāku, nekā tā ir: latviešu partiju puduŗī ir 56% balsu, bet no iedzīvotājiem latvieši ir 48%.

Kopumā kārtējais tautību kartes atkārtojums: latviska Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu serde, tai apkārt pārkrievoti guļamrajoni. Pēc acumēra, visbālāk zaļās vietās latvieši gan ir mazākums iedzīvotāju. Sadalot tomēr Rīgu pēc partiju puduŗu balsu skaita starpības “zaļā” un “sarkanā”, atšķirību var novērtēt tabulā (krāsas atbilst partiju puduŗiem, treknināts balsu īpatsvars virs 5%):

Salīdzinājumam tāda pati iepriekšējo, 2020. gada Rīgas domes vēlēšanu karte tādā pašā skalā, tik iecirkņi laukumi, ne punkti, jo vēlētāji tolaik vēl bija piesaistīti noteiktam iecirknim.

Kā jau minēju attiecībā uz partiju puduŗiem, balsu attiecība kļuvusi mazliet nelatviskāka: 2020. gadā bija 58,4%-37,4%, tagad 56,1%-41,2%. Vēl var uzskaitīt balsu starpības ziņā desmit latviskākos un krieviskākos iecirkņus.

Latviskākie:

1. 43., Angļu ģimnazija, Bieriņi, +70,1% (lielākās partijas, kas kopā guvušas >½ balsu: NA 26,2%, P 21,2%, JV 18,4%);
2. 42., bērnu un jauniešu centrs “Altona”, Torņakalns, +69,9% (P 23,8%, NA 23,2%, JV 16,5%);
3. 86., koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga”, Grīziņkalns, +68,8% (P 35,9%, JV 16,7%);
4. 980., atrašanās vietas balsošanas komisija, +68,6% (NA 33,7%, JV 22,1%);
5. 27., Āgenskalna valsts ģimnazija, +68,1% (P 28,9%, NA 19,2%, JV 18,2%);
6. 75., Valsts 1. ģimnazija, Bulvāŗi, +67,8% (P 31,4%, JV 20,7%);
7. 117., Teikas vidusskola, +66,8% (P 23,3%, NA 22,7%, JV 19,4%);
8. 78., N. Draudziņas vidusskola, Vidzeme, +65,3% (P 32,9%, JV 16,5%, NA 15,7%);
9. 116., Teikas vidusskola, +63,8% (NA 22,5%, P 21,4%, JV 20,5%);
10. 84., 6. vidusskola, Grīziņkalns, +62,3% (P 29,6%, NA 20,3%, JV 16,6%).

Krieviskākie:

1. 99., 88. vidusskola, Pļavnieki, -59,9% (LPV 29,2%, SV+JL 26,2%);
2. 3., 33. vidusskola, Bolderāja, -54,0% (SV+JL 26,0%, LPV 25,0%);
3. 1., Daugavgrīvas pamatskola, -53,1% (SV+JL 29,5%, LPV 24,7%);
4. 969., ieslodzījuma vietu iecirkņa komisija, -52,6% (LPV 31,4%, St 19,7%);
5. 4., 33. vidusskola, Bolderāja, -51,2% (LPV 26,1%, SV+JL 25,9%);
6. 95., 92. vidusskola, Pļavnieki, -47,7% (LPV 27,0%, SV+JL 24,9%);
7. 96., 92. vidusskola, Pļavnieki, -47,3% (SV+JL 29,4%, LPV 24,5%);
8. 32., Zolitūdes ģimnazija, -46,7% (LPV 30,9%, SV+JL 20,6%);
9. 56., 72. vidusskola, Ķengarags, -44,3% (LPV 26,8%, SV+JL 25,5%);
10. 31., Zolitūdes ģimnazija, -43,5% (LPV 30,6%, SV+JL 20,8%).

Godīgi teikšu, ka dažkārt atlieku malā kāda garāka raksta lasīšanu neskatoties uz šķietamu tā vērtību. Šodien no vācelītes paņēmu «Ted Chiang on Superintelligence and Its Discontents in J.D. Beresford’s Innovative Work of Early 20th-Century Science Fiction». Vācelītē šis raksts nonāca, jo Ted Chiang garantēti ir viens no man mīļākajiem mūsdienu fantastiem.

Sāku lasīt, bet tad viena lieta atrāva, tad otra. Ienāca prātā, ka šis varētu būt īstais mirklis pamēģināt lasīšanu aizvietot ar klausīšanos. Mākslīgie intelekti mums visapkārt intelektē tāpat. Zināju, ka par industrijas zelta standartu tiek uzskatīts Eleven Labs.

Aši, aši uzinstalēju aplikāciju, iebaroju saiti uz rakstu un atlaidos beņķī. Lai arī rezultāts ir neticami lielisks, šim konkrētajam rakstam tā arī neizdevās piemeklēt pareizo balsi. Viena bija ļoti vienveidīga, cita pārāk sajūsmināta. Tā, kura variēja gana, savukārt, bija mēreni robotiska.

Rādās, ka manā dzīvē lasīšana spēlē būtisku iztēles noturēšanas lomu. Lasot grāmatu vai šādu rakstu, iztēle automātiski būvē pasauli — tēlus, vietas, dialoga tempu, pat narratīva toni un varbūt arī balsi. Tas ir iemesls, kāpēc tiem, kas grāmatu lasījuši, ļoti reti ekranizācijas atbilst gaidītajam. Es personīgi tās skatos kā košas ilustrācijas.

Vēl es plinti krūmos nemetīšu. Pamēģināšu cita tipa materiālam. Pavisam negaidīti tas var arī beigties ar vēl vienu abonējamu servisu…

Ir vērts klausīties audiolasījumu, ja neesi sācis pats un vēl neesi tā īsti nonācis pie sava lasījuma. Katrs veido pats savu ritmu, liek savus akcentus un emocionālās nokrāsas. Iespējams, ka tā bija kļūda — izlasīt līdz pusei un tad ļauties mākslīgā intelekta interpretācijai.

Un pauzes. Lasot, tu vari ieturēt pauzi un apdomāt, pasmaidīt, paslavēt autoru, padomāt blakusdomu. Klausoties tas nav iespējams. Ziņām, protams, tas ir lieki. Bet šīs, kungi un dāmas, nav ziņas, par ko es te runāju.

Tie, kas vēlās, var pamēģināt arī www.openai.fm. Tas ir OpenAI modeļu demo. Brīžiem aiziet šreijā, bet dažbrīd izklausās labāk par ElevenLabs. Ja interesē atvērtā koda modeļi, tad viens tāds ir pieejams Resemble AI izpildījumā (giuthub).

Kopumā tehnoloģija ir attīstījusies strauji un dara lielas lietas. Mans minējums, ka pirmajai rezei bija nedaudz nepareiza pieeja.

Atbildot uz jautājumu «vai runas ģenerēšanas rīki aizvietos lasīšanu», man laikam ir atbilde skaidra. Aizvietos tā tikai. Tiem, kas par slinku, lai lasītu. Tam, kam lasīšana pat nav obligāta (iepriekšminētās ziņas). Ieslēdz savu 1.5x vai 2x un klausies fonā. Varbūt kaut kas aizķersies.

Es gan novērtēšu katru grāmatu, katru garāku tekstu, kuru izlasīšu pats, jo tas rezultāts būs absolūti unikāls, tikai man raksturīgs, un nekā citādāk pie tā nenonākt.

Ticība kaut kam (Dievam vai kādam augstākam spēkam, pēcnāves dzīvai, paradīzei vai ellei) ir katra cilvēka personīga lieta, kas sakņojas katra cilvēka pārliecībā un dzīves pieredzē. Katrs cilvēks savu pārliecību ticībai vai neticībai pamato ar tām zināšanām un pieņēmumiem, ko tas savā dzīvē ir ieguvis. Vai šo zināšanu, pieņēmumu un pieredzes ir pietiekoši, lai pieņemtu pareizu lēmumu ticībai vai neticībai? Atbilde būs – noteikti nē. Mūsu zināšanas ir piliens okeānā, taču tas netraucē mums katram izdarīt šī brīža spriedumus.

Berlīnes Doms. Avots: https://www.flickr.com/photos/abbilder/

Gallupa institūts (Gallup International Association), kurš ir vadošā globālā neatkarīgā asociācija tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptauju jomā un atrodas ASV, regulāri veic pasaules iedzīvotāju aptauju par dažādām tēmām. 2022. gada nogalē tika veikta gandrīz 58 000 cilvēku aptauja 61 pasaules valstīs par tēmu, kas saistījās ar ticību vai neticību Dievam vai augstākam spēkam un visu to, kas sagaida mūs pēc nāves. Katrā valstī klātienē, pa tālruni vai tiešsaistē tika aptaujāti aptuveni 1000 vīriešu un sieviešu reprezentatīvā izlase. Aptaujas kļūdas robeža ir no +3 līdz 5 % ar 95 % ticamības līmeni. Diemžēl, bet Baltijas valstis šī aptauja neskāra.

NeoGeo.lv iepazīstinās savus lasītājus ar šīs aptaujas rezultātiem.

Atbilde: JĀ vai NĒ. Atlikušie aptaujātie nebija pārliecināti vai nezināja ko atbildēt.

Apkopojot visas atbildes šajās 61 valstīs uz jautājums: “Neatkarīgi no tā, vai jūs piederat kādai reliģijai vai nē, vai jūs ticat Dievam?” tika panāktas šāds kopējais rezultāts:

Jā ticu – 72%

Neticu – 16%

Šaubos, nezinu – 12%

Apkopojot visas atbildes šajās 61 valstīs uz jautājums: “Neatkarīgi no tā, vai jūs piederat kādai reliģijai vai nē, vai jūs ticat pēcnāves dzīvei?” tika panāktas šāds kopējais rezultāts:

Jā ticu – 57%

Neticu – 23%

Šaubos, nezinu – 20%

Mūsu zināšanas un pieredze ir mikroskopiski mazas. Mūsu spriedumi izriet tikai no tā ko šobrīd zinām, spējam iedomāties un saprast.

Tibetiešiem ir stāsts par vecu vardi, kas visu mūžu bija nodzīvojusi mitrā akā. Kādu dienu pie tās ciemos ieradās varde no okeāna.
“No kurienes tu esi?” jautāja varde akā.
“No plašā okeāna,” tā atbildēja.
“Cik liels ir tavs okeāns?”
“Milzīgs.”
“Tu domā, tāds kā ceturtdaļa manas akas?”
“Lielāks.”
“Lielāks? Kā puse manas akas?”
“Nē, lielāks.”
“Tas ir … tik liels kā šī aka?”
“Tie nav salīdzināmi.”
“Tas nav iespējams. Man jāredz savām acīm.”
Vardes devās ceļā. Kad varde no akas ieraudzīja okeānu, tas viņai bija tāds satricinājums, ka viņas galva vienkārši sasprāga gabalos.

Kopā ar dēlu aizbraucām uz Aiviekstes pagasta (kuram piekritīga ir manis mantotā lauku māja) valdes ēku, kuras "sēdeklis" atrodas Pļaviņās. Nokārtot praktiski pēdējo mantojuma nostiprinājuma punktu. Pēc jau sāksies visāds darbs laiku "fazendas" attīstīšanai un tamlīdzīgām būšanām.

Birokrātiskās lietas sakārtojās necerēti ātri. Bet līdz vilcienam atpakaļceļam bija krietns laiciņš. Tāpēc pagājāmies pa pašu pilsētu, vairāk pa ielu, kura gar Daugavu vijas. Un paēdam pusdienas mājīgā kafejnīcā Pie upes. Cenas demokrātiskas, porcijas - lielas. Fascinēja arī ruds ūsainis, kurš bija iekārtojies gulēšanai uz viena no āra terases krēsliem. Dusēja saldi, nereaģēja uz garāmejošiem cilvēkiem. Neaiztikām, tikai nobildēju. Viņa miegs un miers bija neaizskarami. 

Ja nu kas, šo kafejnīcu var atrast uz ielas, kura gar Daugavu vijas, virziens - prom no Rīgas, uz Krustpils pusi. Iesaku.

 

The post 9.klašu izlaidums — brīdis, kas paliek atmiņā appeared first on Jaunogres pamatskola.

Internetos redzams, cik kuŗam kandidātam tūkstošu “par” un “pret”. Tomēr tas ir maķenīt nekorrekti, jo tie tūkstoši visvairāk atkarīgi no saraksta balsu skaita, nevis paša kandidāta nopelniem. Piemēram, LPV Vladimiram Stoļarovam bezcerīgā 33. vietā jūtami vairāk “par” (1411) nekā ievēlētam Apvienotā saraksta deputātam Mārtiņam Šicam (1156). Korektāk rēķināt kandidāta atzīmes pret saraksta balsu skaitu — tad arī parādās dažādu vēlētāju grupu mīluļi un nemīluļi.

Lūk, pieci rādītāji pret saraksta balsu skaitu: ne tikai “par” un “pret”, bet arī to starpība un summa. Un lielāko Rīgas sarakstu izcilāko kandidātu desmits katrā jomā:

Kas redzams? Tie, kas pāri pusei, ir izteikti sava vēlētāju pulka līdeŗi. Pilsētas galvas efekts (pilsētas galva mēdz būt labāk ieredzēts par savu partiju un tādējādi palīdz tai gūt labākus panākumus) Ķirsim nav bijis liels. Atkal parādās, ka niknākā masveida svītrošana notikusi GKR+ZZS sarakstā, un redzams, ka svītroti krieviski vārdi.

Kuŗa ir vissenlaicīgākā Teikas iela? Priekš gadiem trīsdesmit, kad pievērsos šim jautājumam, atbilde nebija ilgi jādomā: Austrumu! Iespējams, pat daudzi teicinieki tādas nezina. Bet ir. Starp Ropažu un Vāveres ielu. Pirmā šķērsiela aiz Džutas ielas prom no centra. Maza. Ļoti lēnā solī var iziet divās minūtēs. Un vissenlaicīgākā, jo tajā vislabāk saglabājusies Teika pirms Teikas — cara laika strādnieku mājeles. Īpaši centra pusē.

Vēsture tāda, ka Čiekurkalna tirgus vietā bija Monrepo muiža. 19.—20. gs. mijā no tās izdalīja zemesgabalus tai laikā apkārtnē sacelto rūpnīcu strādnieku mājām. Tā arī palicis. 20. gs. sākuma zemesgabalu plānā Austrumu iela jau ir:

Latvijas laika beigās īpašnieku saraksts tikpat īss, cik pati iela:

Krievu laikā izpostīta netika, tagad dabā mājas necilas, pagalmi mazi, bet mīlīgi sakopti.

Es zinu, man kādreiz dārziņš būs, kur stāvēs tik mašiņš un nesāpēs sirds:

Ir arī pāris mazāk sakoptu skatu:

vara bungas: Strādājot vienā maiņā Valmieras rūpnīcas jauda ir 80 bruņutransportieri gadā, bet patlaban rūpnīca izpilda tikai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pasūtījumu, kas ir 30 bruņutransportieri gadā. Kopējais NBS pasūtījums veido vairāk nekā 200 bruņumašīnas, no kurām aptuveni 100 ir saražotas 2024.gadā. Otrā maiņa jau gērbtuvēs? Mums te karu kuru katru mēnesi prognozē.

[..] Otrdien, 1. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja 42 “Patria” 6×6 bruņutransportieru un cita veida militārā ekipējuma nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai atbalstītu Ukrainas cīņu pret Krievijas agresiju. [..] Aizsardzības ministrija uzsver, ka konkrēto bruņumašīnu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas. [..]

avots

Mazās Arkādijas vēsture un kā iedzīvotājiem izteikt savu viedokli pret apbūvi.

https://mazaisarkadijasparks.lv/buvniecibas-iecere-2025/

Mazā Arkādija, kas neformāli tiek dēvēta par zaļo oāzi Āgenskalnā, Kokles ielā 19, ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kas gadu gaitā saglabājusi savu apzaļumojuma raksturu. Pagājušā gadsimta 20. gados šī teritorija nonāca Latvijas Lauksaimniecības fakultātes profesora Pētera Delles īpašumā. Viņš šeit izveidoja plašu dārzu ar nelielu kalniņu, no kura pavērās gleznains skats uz apkārtni, un rīkoja koncertus, padarot to par sabiedrisku atpūtas vietu. Pēc Otrā pasaules kara dārzs pārgāja Rīgas pilsētas īpašumā, kļūstot par rīdzinieku iecienītu atpūtas vietu, kas veido vienotu zaļo struktūru ar Uzvaras parku, Arkādijas parku un Māras dīķa apstādījumiem.

Tomēr, neskatoties uz solījumiem saglabāt teritoriju kā publisku parku, Mazā Arkādija nav ieguvusi oficiālu parka vai skvēra statusu. 2011. gadā Rīgas dome, ņemot vērā sabiedrisko apspriešanu un iedzīvotāju protestus, noraidīja plānu būvēt šajā vietā daudzdzīvokļu mājas, biroju ēku un pazemes garāžu, solot pārņemt teritoriju pašvaldības īpašumā, lai to sakoptu un saglabātu kā atpūtas vietu. Tomēr šis solījums nav īstenots, un teritorija, kas ietver zemesgabalus Kokles ielā 15, 16, 17 un 19, joprojām ir privātīpašumā. Šāda situācija ir raksturīga daudzām Rīgas teritorijām, kur vēsturiski zeme tika privatizēta, bet apbūves ierobežojumi vai sabiedrības iebildumi ir kavējuši attīstību. Precīzi iemesli, kāpēc Mazā Arkādija nonāca privātīpašumā, tiks publiski detalizēti noskaidrots.

Aicinam sūtīt Rīgas Domei oficiālu vēstuli, vēstules templeits šeit pielikumā.

Epasti kam jāsūta vēstule:

klikšķini uz linka augtāk vai iekopē epastā

riga@riga.lv, pad@riga.lv, ka@riga.lv, liene.sinicka@riga.lv, Linda.Ozola@riga.lv, Edgars.Ikstens@riga.lv, Davis.Stalts@riga.lv, i.andersone@riga.lv, Dzintra.Geka-Vaska@riga.lv, Lauma.Paeglkalna@riga.lv, Inese.Voika@riga.lv, vilnis.kirsis@riga.lv, Laima.Geikina@riga.lv, Ainars.Slesers@riga.lv, Andrejs.Klementjevs@riga.lv, Ringolds.Balodis@riga.lv, Sergejs.Dolgopolovs@riga.lv, Jevgenija.Safraneka@riga.lv, Eriks.Stendzenieks@riga.lv, Vladislavs.Bartasevics@riga.lv, Edvards.Slesers@riga.lv, Kaspars.Kristopans@riga.lv, Roberts.Zemaitis@riga.lv, Andris.Ozols@riga.lv, Deniss.Klukins@riga.lv, Justine.Pantelejeva@riga.lv, Martins.Kossovics@riga.lv, Mairita.Luse@riga.lv, Viesturs.Kleinbergs@riga.lv, Agnese.Logina@riga.lv, Ruta.Mezavilka@riga.lv, Aija.Melle@riga.lv, Alija.Turlaja@riga.lv, Selina.Abelniece@riga.lv, Martins.Engelis@riga.lv, Marta.Kotello@riga.lv, Einars.Cilinskis@riga.lv, Dainis.Locis@riga.lv, Girts.Lapins@riga.lv, Edvards.Ratnieks@riga.lv, Elina.Treija@riga.lv, Liana.Langa@riga.lv, Ansis.Pupols@riga.lv, Ritvars.Jansons@riga.lv, Lauris.Erenpreiss@riga.lv, Kaspars.Spunde@riga.lv, Maris.Sprindzuks@riga.lv, Romualds.Razuks@riga.lv, Edgars.Bergholcs@riga.lv, Martins.Sics@riga.lv, Julija.Stepanenko@riga.lv, Lubova.Svecova@riga.lv, Rudolfs.Bremanis@riga.lv, Julija.Sohina@riga.lv, Vjaceslavs.Stepanenko@riga.lv, Inna.Djeri@riga.lv, Igors.Solomatins@riga.lv, Arturs.Klebahs@riga.lv, Aleksejs.Roslikovs@riga.lv, Jakovs.Pliners@riga.lv, Mairis.Briedis@riga.lv, Valerijs.Petrovss@riga.lv, Nikolajs.Kabanovs@riga.lv

Kāpēc tas ir svarīgi?

Mazā Arkādija nav tikai zaļa teritorija – tā ir daļa no Āgenskalna kultūrvēsturiskā mantojuma, kas bagātināta ar lieliem kokiem, putnu ligzdām un iedzīvotāju ikdienas pastaigām. Rīgas teritorijas plānojumā šai vietai ir noteikti īpaši apbūves noteikumi (TIN14), kas uzsver apzaļumojuma saglabāšanu. Apbūve un koku izciršana apdraudētu ne tikai ekoloģisko līdzsvaru, bet arī apkaimes identitāti. Iedzīvotāju aktīva iesaiste ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka pašvaldība ņem vērā sabiedrības intereses un saglabā Mazo Arkādiju kā publisku atpūtas vietu.

Aicinām ikvienu Āgenskalna un Rīgas apkaimju iedzīvotāju iesaistīties, rakstot vēstules, piedaloties apspriešanās un atbalstot iniciatīvas, lai Mazā Arkādija kļūtu par oficiālu parku pašvaldības īpašumā. Jūsu balss ir svarīga!

Droši dalaties ar šo saiti sociālajos tīklos !

Mēs bieži dzirdam: "Atrodi savu otro pusīti, tad viss būs kārtībā." Bet kāpēc mēs vispār jūtamies kā puse? Kāpēc šķiet, ka kāds cits varētu piepildīt to tukšumu, ko paši neprotam aizpildīt?

Es aizvien vairāk sāku domāt, ka attiecības nav glābšanas veste dzīvē. Tās nav risinājums vientulībai vai garlaicībai. Tās ir pieredze, kurā mēs varam dalīties, ja paši esam veseli un piepildīti. Es vairs neticu, ka kāds cits spēs man iedot to, ko pats sev neesmu devis.

Vīrietim bieži māca būt stipram, nodrošināt, aizsargāt. Bet reti kurš runā par iekšējo stiprumu – to, kas nebalstās ne statusā, ne naudā, bet spējā būt mierā ar sevi. Jo tad, kad tu esi mierā ar sevi, tu nevienu nesatrauc, tu nevienu nespied. Un attiecības vairs nav vajadzība – tās kļūst par izvēli.

Man šķiet, īstas attiecības sākas tad, kad es vairs neko neprasu. Ne tāpēc, ka man nav vajadzību, bet tāpēc, ka esmu pats iemācījies par sevi parūpēties – gan emocionāli, gan praktiski. Un tad otrs cilvēks ienāk nevis lai aizlāpītu robus, bet lai paplašinātu to, kas jau ir.

Mēs pārāk bieži projektējam savas iekšējās vajadzības uz otru. "Man vajag kādu blakus." "Man vajag, lai mani mīl." Bet patiesībā – mums vajag mīlēt pašiem sevi. Jo citādi mēs prasām no otra to, ko paši nemākam dot. Un tas vienmēr ved uz vilšanos.

Kad attiecības kļūst par darījumu – tu man, es tev – tajās pazūd brīvība. Bet bez brīvības nav arī īstas tuvības. Es negribu attiecības, kurās kāds ir atbildīgs par manu labsajūtu. Es gribu tādas, kurās mēs viens otru papildinām, nevis noslīcinām gaidās.

Es domāju, vīrietis nav tas, kurš meklē sievieti, lai tā būtu viņa motivācija dzīvot. Vīrietis ir tas, kurš pats zin, kā dzīvot – un, kad viņš ir gatavs, viņš izvēlas dalīties ar kādu šajā ceļā.

Tāpēc pirms jautāju, kā atrast īsto sievieti, es sev pajautāju: vai es pats esmu cilvēks, ar kuru būtu vērts būt kopā? Un, ja godīgi, tā ir viena no svarīgākajām sarunām, ko vīrietis var veikt – ar sevi.

Daudzi dārzkopji saskaras ar situāciju, kad gurķi it kā bagātīgi zied, bet augļi neveidojas. Nereti šīs parādības iemesls ir tukšie...

The post Ko darīt, ja gurķiem ir daudz tukšo ziedu appeared first on Hitnet.lv.

Nosaukums: Tēvocis Fjodors, suns un kaķis.
Autors: Eduards Uspenskis.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Gads: 2014
LPP: 112

Эдуард Успенский, Дядя Фёдор, пёс и кот ., 1973.
Tulkojums latviešu valodā- Gunta Silakalne

Par grāmatu–
Tēvocis Fjodors ir sešgadīgs zēns. Par tēvoci viņu iesauca tāpēc, ka viņš ir ļoti prātīgs un patstāvīgs zēns. Viņš dzīvo pilsētā un mamma viņam neļauj dzīvoklī turēt dzīvniekus. Kādu dienu Tēvocis Fjodors kāpņutelpā satiek runci Matroskinu, kas mitinājās bēniņos, bet remonta dēļ bija spiests bēniņus pamest. Tēvocis Fjodors runci ielaiž savā dzīvoklī, bet mamma piekodina, lai nākamajā dienā kaķa te vairs nebūtu.
Tāpēc Tēvocis Fjodors sakrāmē savu somu un kopā ar runci Matroskinu dodas dzīvot uz kādu ciematu.
Drīz viņi nokļūst Skābpienciemā, kur satiek suni Šariku un visi kopā apmetas uz dzīvi pamestā lauku mājā.
Laukos darāmā netrūkst un drīz vien viņiem ir govs, traktors, apslēptā manta un ciemos bieži nāk uzbāzīgs pastnieks Pečkins.

Tā kā bērnam sanāca skolas maiņa un vēl nav satikta jaunā klases audzinātāja, kas varētu viest kādu nebūt skaidrību ar ieteicamo literatūras sarakstu vasarai, tad nolēmu sarakstu sastādīt pats. Lai gan, ko tur sastādīt- savulaik blogārē ceļojošais stafešraksts jau bija pilns ar labu un ieteicamu literatūru bērniem un jauniešiem. Vajadzēja tik atrast piefiksētās grāmatas un doties uz bibliotēku. Sarakstā bija- Vafeļu sirdis; Emīlija Dīvaine; Samsons un Roberto; Bedres; Tēvocis Fjodors, suns un kaķis. Par sarakstu saņēmām atzinīgus vārdus no bibliotekāres- labas izvēles, prātīgas grāmatas. Pie reizes pateica, ka no bērna jaunās skolas nāk pēc Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatām. Laikam būs tad jāpaņem nākamreiz kaut kas no tā saraksta. Ja pēc tām nebūs pārāk garas rindas.
Lai vai kā, sapratu, ka man ar ir jāizlasa visas šīs grāmatas (Vafeļu sirdis jau lasītas). Un sāku ar saraksta pēdējo grāmatu. Kā nekā bērnībā tās trīs multenes par Skābpienciema trijotni tika bieži redzētas.

Grāmata bija ļoti jauka- dzīvespriecīga, asprātīga un interesanta gan lieliem, gan maziem lasītājiem. Skaidrs, ka runājoši suns un kaķis var iedot ļoti labu laukumu jautrām un ne pārāk ikdienišķām situācijām. Ja vēl piepluso visnotaļ kolorīto ciema pastnieku Pečkinu, kovārnēnu Grābsli un uz zupas un kotletēm darbināmu traktoru, tad garlaicīgi nemaz nevar būt.

Nu jā, man laikam mazliet piepalīdzēja tas sentiments pēc padomjlaiku multenēm, bet, domāju, ka lasītājam arī bez to multeņu pieredzes būs jautri un interesanti. Kā nekā divdesmit divas nodaļas ar visdažādākajiem piedzīvojumiem un atgadījumiem, daudz attēlu un asprātīgas idejas, kuras nekas nespēj kavēt realizēt. Skaidrs, ka tāda grāmata patiks ikvienam lasītājam.

At Browserling and Online Tools we love sales.

We just created a new automated sale called Happy July Sale.

Now each July on the first day we show a 50% discount offer to all users who visit our site. BOOM SHAKA LAKA!

Buy a Subscription Now!

? onlinetools.com/pricing

? browserling.com/#pricing

What Is Browserling?

Browserling is an online service that lets you test how other websites look and work in different web browsers, like Chrome, Firefox, or Safari, without needing to install them. It runs real browsers on real machines and streams them to your screen, kind of like remote desktop but focused on browsers. This helps web developers and regular users check for bugs, suspicious links, and weird stuff that happens in certain browsers. You just go to Browserling, pick a browser and version, and then enter the site you want to test. It's quick, easy, and works from your browser with no downloads or installs.

What Are Online Tools?

Online Tools is an online service that offers free, browser-based productivity tools for everyday tasks like editing text, converting files, editing images, working with code, and way more. It's an all-in-one Digital Swiss Army Knife with 1500+ utilities, so you can find the exact tool you need without installing anything. Just open the site, use what you need, and get things done fast.

Who Uses Browserling and Online Tools?

Browserling and Online Tools are used by millions of regular internet users, developers, designers, students, and even Fortune 100 companies. Browserling is handy for testing websites in different browsers without having to install them. Online Tools are used for simple tasks like resizing or converting images, or even fixing small file problems quickly without downloading any apps.

Buy a subscription now and see you next time!

? onlinetools.com/pricing

? browserling.com/#pricing

Yesterday Online PNG Tools smashed through 6.60M Google clicks and today it's smashed through 6.61M Google clicks! That's 10,000 new clicks in a single day – the smash train keeps on rollin'!

What Are Online PNG Tools?

Online PNG Tools offers a collection of easy-to-use web apps that help you work with PNG images right in your browser. It's like a Swiss Army Knife for anything PNG-related. On this site, you can create transparent PNGs, edit icons, clean up logos, crop stamps, change colors of signatures, and customize stickers – there's a tool for it all. The best part is that you don't need to install anything or be a graphic designer. All tools are made for regular people who just want to get stuff done with their images. No sign-ups, no downloads – just quick and easy PNG editing tools.

Who Created Online PNG Tools?

Online PNG Tools were created by me and my team at Browserling. We've build simple, browser-based tools that anyone can use without needing to download or install anything. Along with PNG tools, we also work on cross-browser testing to help developers make sure their websites work great on all web browsers. Our mission is to make online tools that are fast, easy to use, and that are helpful for everyday tasks like editing icons, logos, and signatures.

Who Uses Online PNG Tools?

Online PNG Tools and Browserling are used by everyone – from casual users to professionals and even Fortune 100 companies. Casual users often use them to make memes, edit profile pictures, or remove backgrounds. Professionals use them to clean up logos, design icons, or prepare images for websites and apps.

Smash too and see you tomorrow at 6.62M clicks! ?

PS. Use coupon code SMASHLING for a 30% discount on these tools at onlinePNGtools.com/pricing. ?

 Bija laiks atstāt mūsu viesmīlīgo namiņu Ullanger Skoled, devāmies atkal pāri 500 km pārbraucienam atpakaļ uz Stokholmu. Apmetāmies dižpilsētas pievārtē Kallhall rajonā. No ārpuses varbūt nepievilcīga ēka, bet iekšā mājīgs dzīvokļa tipa viesnīcas apartaments, kurā uzturējāmies 4 naktis.

Un tad jau jauns rīts, ar jauniem spēkiem uz pilsētas centru ķert iespaidus.

Un protams jāredz Vaasa muzejs. Iespaidīgs burinieks ir saglabāts. 

Diena bija gara, daudz bij staigāts. Laiks atpūtā atpakaļ uz Kallhall.

Otrajā dienā plānā bija izvizināties ar SkyView, bet diemžēl bija slēgts. 

Tātad ejam nākamos objektus. Un izstaigājām Skandināvijā garāko gājēju ielu. 

Izbraucām ar amfībiju Oceanbus. Ja grib izklaidi, atraktīvu gidu, populārāko zviedru mūziķu pavadījumā izbraukt gan pa sauszemi, gan pa ūdeni, tad šis ir īstais. ? Dziesmas, dejas, interesanti stāsti. Vienvārdsakot, tas ir jāpiedzīvo.

Pēc tam vēl nedaudz pastaigas pa pilsētas dārgāko rajonu. Un atkal atpakaļ uz naktsmītni. 

Pēdējā diena Stokholmā. 

Nejauši atkal noskatījāmies sardzes maiņas parādi, bet šoreiz nevis laukumā kā viņi mainās, bet soļošanu uz maiņas vietu ar orķestri. 

Ja nevar Ventspilī satikties, tad jāsatiekas Stokholmā ar draudzeni pie kafijas tasi, kura daudzus gadus nebija redzēta. Prieks bija satikt. ☕️☕️

Tālāk mēs meitenes vienā virzienā, un ģimenes puiši citās izklaidēs. 

Bet puiši uz Zviedrijas līgas spēli, izbaudot futbola maču. 

 

Bet galu galā laimīgi atkal viesnīcā visi atpakaļ.

No rīta jau koferu krāmēšana, un došanās uz māju pusi. Bet par cik prāmis tikai vakarā, vēl pa ceļam ķeram momentus, ķeram visu vēl aiz astes.

Vēlreiz apskatījāmies uz SkyView, kurš joprojām nestrādā.

Atradām picēriju, kurā uzēdām, jo Zviedrijā tas mums ir jaunatklājums - kebaba pica. Kaut kas vienreizēji garšīgs. Un tad ar vērienu, nosvinējām ar ģimenes picu. Pica pa visu galdu ? bij ko noēsties.

Vēl pa ceļam atradu apskates objektu, kaut kāda akmens ala Tuppstene. Pamaldījāmies pa meža brikšņiem, bet atradām. 

Vēl nedaudz no troļļu meža.

Un tad jau uz prāmi. Šoreiz mūs Nynäshamn pavada ar lietus gāzēm un vēl zibeni iespēra, labi ka ne pēcpusē. ⚡️

Un no rīta jau sagaida mūs mājas, mīļās mājas ar sauli, bet ar kārtīgu vēja pūtienu. Tātad nekas nav mainījies. 

 

Un kāda rezumē no ceļojuma? Foršs. Jau plānojam nākamo valsti, kuru varētu apmeklēt. Bet no šo atvedām labas emocijas. Izstaigāju plānotās dabas takas un iepazinu zviedru dabu. Gandrīz vai katru augu apskatot un salīdzinot, ka mums jau tādi paši. Izbaudījām dižpilsētas piedāvātās izklaides. Bērni nopirka to, ko bija plānojuši, vīram kolekcionējas suvenīru plaukts, bet man. Man kaut kas tiiiiik labs, ka atbraucu mājas tajās pašās vecajās ceļojuma botās, bet ieguvu 11 jaunas (ne nu gluži jaunas) vinila plates, kas papildināja manu mazo plašu kolekciju. Man kā mūzikas gurmānam, tas ir kā saldais ēdiens. 

Mūzika, tas ir mans, un ja vēl 80` un 90` gadu izlaidums, vispār kūstu. Tādām vietām garām nevaru paiet. Šoreiz 10 dažādi izpildītāji un grupas albumi, viena izlase. Nu protams roka. ??

Uzlieku plati atskaņotājā, šķirstu bildes, vēl ar svaigām emocijām atceros ceļojumu, tepat pāri jūrai, var teikt uz kaimiņzemi. Kas ir tik atšķirīga, bet tai pat laikā tik pazīstama, tik tuva. Katrā vietā, vai tas ir tālu vai tuvu, ir būts vai nav, ir iespēja iegūt jaunas emocijas un pieredzi, kas mūs tikai bagātina. 

Protams, atkal laikam sanāks "pārmalt jau maltas" tēmas. Tomēr laikam nu vajag vēlreiz izpausties...

Periodiski vietnē Facebook parādās neapmierināti puksti par to, pensijas, tajā skaitā invaliditātes pensijas, ir mazas, reizēm pensionāriem nav kaut kādi "bonusi" un vispār daudz kas no šī cikla. Vispār, minētajā vietnē, komentējot viena cilvēka ierakstu par to, ka viņš aiziet pensijā un, kārtojot dokumentus pensionēšanai, bijis patīkami pārsteigts par to, cik liela nu viņam būs šī pensija, viens no komentētājiem bija dikti neapmierināts ar savas invaliditātes pensijas lielumu un to, ka viņam Latvijā kā invaliditātes pensionāram nav kādi bonusi. Atšķirībā no tā, kā tas esot citviet vismaz Eiropā.

Un te nu ups. Vispirms, izrādījās, ka kungs ir 3.grupas invalīds, kuram, vadoties no mūsu valstī esošās kārtības, maksā tikai pensiju. Citu atvieglojumu, kā vien šī naudiņas izmaksa, viņam nav. Un tad nu man paskaidrojums, un praksē izbaudīts, - 2.grupas invalīdiem (jebkuras saslimšanas) ir bezmaksas transporta pakalpojumi visā mūsu republikā, ir arī citi bonusi, piemēram, muzeju apmeklējums par velti. Un vēl kas pa sīkumam. Pie viena, likās, ka kungs tik nesen ieguvis šo invaliditāti, jo laikam īsti nezināja, bet - katru gadu uz oktobra mēnesi notiek pensiju (gan parasto, gan invaliditātes) indeksācija un kaut neliels, bet tomēr pensijas paaugstinājums. Līdz ar to - nu, aug tās saņemamās naudiņas.

Kunga neapmierinātība par to, ka LV viņam nav tādas privilēģijas un tādā mērā, kā citzemēs? Un tomēr. Ir opcijas, kuras sakrīt visā pasaulē, ir opcijas, kuras ir dziļi individuālas katrai valstij. Kur traģēdija?

Tālāk, par naudiņām, kuras saņem visa veida pensionāri. Šī sakarībā var likt zināmu vienādības zīmi tiem jautājumiem, kuri skar daudzām citām vajadzībām iedalītās naudiņas.

Valsts pašvaldības maciņos ir tik naudiņas, cik nu ir. Un tās naudiņas jāsadala ne tikai pensionāriem, bet arī daudzām citām vajadzībām. No kurienes tās naudiņas tajos maciņos iebirst? No visādiem nomaksātiem nodokļiem un nodevām, valsts un pašvaldību uzņēmumu saimnieciskās darbības un citiem it kā sīkumiem. Un no tiem "iebirumiem" tajos maciņos tad atkarīgas tās naudiņas, kuras no tiem maciņiem izņemas visādām objektīvām vajadzībām. Nekā savādāk.

Pārdzīvot, ka naudiņas maz tām visādām vajadzībām, tajā skaitā visa veida pensijām? Valstsvīri zogot? Cik nu ir iebiris, tik nu arī tērējas. Pie viena - nozagt var tikai tajā vietā, kurā ir ko zagt, un tik daudz, cik nu ir ko zagt. Un, ja arī tie amatos esošie kaut ko ieliek savās kabatās (neņemos spriest, redzējusi neesmu un nevienu aiz rokas neesmu noķērusi), tad nu tomēr to dara saprātīgi, jo visādas norises visādās jomās notiek un kustas. 

Še tomēr manā uztverē ir cits rakurss jautājumam par to, kāpēc ir tik cik nu ir. Nu nav ko visā un visur vainot valdību. Valdības nāk un iet ar noteiktu regularitāti. Mēs esam visu laiku. Un tas, ko un kā paši sastrādāsim, tad nu būs tas, ar ko operēt.

Labi, izplūdos. Ņemiet par labu.

NeoGeo informē savus lasītājus par vienu noderīgu rīku, kas sniedz informāciju par to, kur reālajā laikā un vietā atrodas Saule, kad Saule lec un riet, kāds ir Saules ceļš debesīs.

Šis rīks ir Saules kalkulators.

https://www.suncalc.org/#/57.0171,24.2837,3/2025.05.23/12:48/1/0

Klikšķiniet uz jebkuru vietu pasaules kartē un iegūstiet reāla laika informāciju par Saules situāciju dotajā vietā.

Saules kalkulators parāda Saules kustību un Saules gaismas fāzi noteiktā dienā noteiktā vietā. Varat mainīt Saules pozīciju saullēktam, izvēlētajam laikam un saulrietam. Plānā dzeltenā līkne parāda saules trajektoriju, dzeltenā līnija – saules ceļa izmaiņas gada laikā. Jo tuvāk punkts centram, jo ​​augstāk Saule atrodas virs horizonta. Iepriekš redzamā laika slīdņa krāsas parāda Saules gaismu dienas laikā. Sauli laika slīdnī var pārvietot ar peli vai ar tastatūras bultiņām.

Saules kalkulators īpaši noderīgs saules paneļu izbūves vajadzībām, kad var uzzināt to vispareizāko orientāciju un vislielāko Saules gaismas efektivitāti.

Šomēnes notikušās vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā sarakstā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir kandidātu atzīmju procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu “par” atzīmes, izdala summu ar kandidātu skaitu (tā iegūst caurmēra kandidāta “par” atzīmju skaitu) un iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Tāpat ar “pret” atzīmēm. Vēl var aplēst, kāda ir “par” un “pret” starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats lielākiem sarakstiem Rīgas domes vēlēšanās ir tāds:

Kas redzams? Pirmkārt, krievu imperiālisms vieno. Otrkārt, veidojot kopsarakstu no divām partijām, kam iepriekšējās, 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās bija lielākie mīnusi plusu un svītrojumu starpībā, iznākums nepārsteidz. Treškārt, “Vienotības”, Apvienotā saraksta un “Latvijas attīstībai” “pret” atzīmju skaits mudina domāt vai nu par iekšēju grupējumu cīņu vai nepopulāriem kandidātiem. Piederīgie, pieņemu, zina labāk par mani.

Plāns bija māsu aizvest pa to pašu maršrutu, kuru mēs ar Tomu izgājām šī gada 18.aprīlī. Un - tikko skatoties tās dienas bildes iestājās Ūps". Aprīlī pa to maršrutu ejot bija tik silti, ka Toms gāja t-krekliņā ar īsām piedurknēm. Šodien - nu nekā.

No rīta jau tāds kaut kāds laikam lietus, kurš drīzāk, kā reizēm izsakās, "pūdētājs", gaisa temperatūra arī radīja ilgas pēc labākiem laikiem. Katrā gadījumā - pastaigas laikā sabristas kājas tā, ka žļurkstēja pie katra soļa un bikšu gali arī dikši slapji...

Un, protams, pēcpusdienā smuki saulains laks.

Ja jau piedalos spēlē, tad jācenšas ievērot tās noteikumi. Tātad antetanni Bingo spēlē 2.ceturkšņa atskaite (1.ceturksnis aizskrēja nemanot...).

9 lauciņi izspēlēti.

Wenn  ich am Spiel teilnehme, dann soll ich die Spielregeln beachten. Also im Bingospiel bei antetanni Quartalbericht Nummer 2 ( das 1.Quartal verlief unbemerkt...).

9 Felder gespielt.