nekur.lv

Tā nu tas notiek. Spēlei teju gads apkārt, un es pēkšņi uzzinu, ka uz dažu telefonu ekrāniem spēle izskatās vienkārši briesmīgi. Izrādās, ka vienplatuma fontu, kam teorētiski būtu jānodrošina spēles elementu konsekventu attēlojumu, tad, nu, lūk, vienplatuma fontu katrs telefons izvēlas pats. Man līdz šim nebija problēmu, nedz ar Samsung, nedz ar Sony, bet tad es pamēģināju Motorolu, un mana sirds sažņaudzās sāpēs un aizvainojumā.

Motorola sažmiedz katru burtiņu un viss kopā izskatās šķībs, greizs un nepareizs.

Laiks jaunam atjauninājumam. Tagad spēlei līdzi nāk Courier Prime Sans fonts. Līdz ar to, spēle tagad izskatīsies puslīdz vienādi pilnīgi visu ierīču ekrānos. Protams, ekrāna izšķirtspēja nedaudz ietekmē kopējo vizuālo tēlu, taču atšķirības nav būtiskas.

Nu, un, protams, ja jau es ķēros klāt pie spēles koda, tad ir jāievieš arī citi uzlabojumi. Spēlei ir jauna fona melodija. Paklabināju sintezatoru un ierakstīju savu 8-bitīgo Rūžeņu. Fragmentu var dzirdēt treilerī, te:

Treileris ir angļu versijai, bet ir arī izveidots arī latviskajai un spāniskajai, un katrs treileris nāk ar atšķirīgu melodiju, dažādībai.

Plus vēl ir jauns ienaidnieks. Fregate. Peld virsū, šauj pretī, un tai vajag trīs trāpījumus lai nogrimtu. Parādās reti.

Plāni uz nākotni. Sakarā ar to, ka šī spēle ir 100% bezmaksas un bez reklāmām, mana iekšējā balstiņa piedāvā laist programmu jūriņā, nest gaismu cilvēkiem un atdot to sabiedrībai. Vārdu sakot, plānoju portēt spēli uz Linux un kodu padarīt brīvu (open source). Pētu GPL licencēšanas nosacījumus un ceru uz to labāko.

vara bungas: VBundziniekiem ir unikāla iespēja ik pa (svinīgam) brīdim turpinājumos (sākums šeit) iepazīties ar gandrīz nerediģētiem izvilkumiem no atv.vlt Aigara Dadža monogrāfijas “18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona vēsture”, kas saīsinātā veidā ir iekļauta Jāņa Aivara Bramaņa apkopotajā un ar Daugavas Vanagu atbalstu izdotajā grāmatā “Zemessardzes vēsture”, kas ir diezgan liels bibliogrāfisks retums. Tagad pateicoties Aigara labvēlībai jums ir iespēja ielūkoties viena ZS batiņa 35 gadus senā vēsturē.

***

Pirmais gads.

          Ar LR ZS priekšnieka pavēli #11, datētu ar 24.09.1991., par 18.Jūrmalas ZS bataljona komandiera v.i. iecēla Oļģertu Laimoņa dēlu Lūsi. 1991.gada 17.oktobrī LR Augstākās Padomes ēkā, klātesot AP Prezidijam, Latvijas Republikai zvērēja Zemessardzes priekšnieks A.Gorbunovs, ZS štāba v.i. Ģ.Kristovskis, ZS štāba darbinieki un bataljonu komandieri, arī Jūrmalas bataljona komandieris.

          Pirmais zemessargu zvērests notika svinīgos apstākļos Slokas baznīcā 1991.gada 18.novembrī. Ar bataljona komandiera pavēli #14, datētu ar 19.11.91. pirmos zvērestu nodevušos zemessargus oficiāli ieskaitīja bataljona sastāvā. Ir vērts citēt pilnībā šo pavēli un nosaukt zemessargu vārdus:

          “Saskaņā ar Zemessardzes nolikuma 27.pantu un sakarā ar zvēresta nodošanu pavēlu:

1. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona 1.rotā:

1. Zigfrīdu Ozolu.                              9. Ernestu Šķepastu.

2. Kārli Šēferu.                                  10. Antonu Kromani.     

• Jāni Ozolu.                                   11. Edvīnu Duboviču.
• Raimondu Lapiņu.                        12. Agri Anžānu.
• Andreju Grički.                             13. Voldemār Apsi.
• Igoru Bagāto.                                14. Sergeju Basuli.
• Gunāru Feizaku.                           15. Jāni Puriņu.
• Robertu – Bruno Bašķeru.

2. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona 2.rotā:

1. Jāni Roviču.                                  10. Gunāru Krimu.
2. Jāni Lejiņu.                                   11. Andri Apsīti.
3. Viesturu Bāni.                              12. Jēkabu Svenci.
4. Aivaru Venteru.                            13. Valdi – Jāni Feizaku.
5. Aldoni Milleru.                             14. Arvīdu Knisli.
6. Aleksandru Plintu.                        15. Robertu Rudzīti.
7. Daini Zēboldu.                              16. Aināru Ērmani.
8. Augustu – Arvīdu Spalviņu.          17. Romānu Kevertu.
9. Jāni Klučenieku.                           18. Valdi Erdmani.

3. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljona 3.rotā:

1. Edvīnu Juškovski.                         10. Edgaru Zēnu.
2. Edvīnu Kicu.                                11. Vilni Līkopu. 
3. Juri Zoldneru.                               12. Raimondu Šķirusu.
4. Gunāru Jaunsniķeri.                      13. Ilmāru Auštu.
5. Gunti Bujņaku.                             14. Viesturu Kadiķi.
6. Juri Tenbergu.                              15. Verneru Kalniņu.
7. Antonu Taukaču.                          16. Imantu Voitkānu.
8. Gintu Taukaču.                             17. Zigmundu Bogomolu.
9. Uldi Lēvicu.

4. Ieskatīt 18.Jūrmalas Zemessardzes bataljonā štāba darbiniekus:

1. Mārtiņu Vērdiņu.                          8. Aigaru Dadzi.
2. Andri Veismani.                           9. Armandu Prasigu – Parasiņu.
3. Jāni Jansonu.                                10. Laimoni Omanbriedi.
4. Zigurdu Zemturi.                          11. Aivaru Lagunovski.
5. Mārtiņu – Raiti Zilbertu.               12. Jāni Maču.
6. Nestoru Barkovski.                       13. Ivaru Jankovski.
7. Māri Lūsi.                                     14. Jāni Venškevicu.”

          Lielākā daļa vīru nāca tiešām patriotisku jūtu vadīti, kaut gan gadījās arī pašlabuma meklētāji, bet tādu bija maz. Toreiz cilvēki zināja savu vietu un kas jādara bez īpašām instrukcijām, kaut gan militārās apmācības līmenis bija zems, varētu teikt nebija vispār, tikai tik, cik kādreiz jaunībā apguvuši padomju armijā.

          Jāuzsver, ka jaunajai bataljona vadībai un vīriem vispār bija maza sajēga, ko darīt un kā darīt. Tikai zināja, ka jādara ir noteikti. Paši izdomāja, ka jāorganizē diennakts dežūras bataljona štābā. Pēc kāda laika ieviesa dežūržurnālu.

          Tajā laikā vēl bija ļoti saspīlēts stāvoklis, visu laiku gaidīja dažādas provokācijas. Tāpēc uz valsts svētku laiku 11. un 18.novembrī noteica pirmās pastiprinātās dežūras, kuras atcēla ar 21.11.91.

          Sākumā bataljona rīcībā bija tikai medību ieroči un daži nelegāli vītņu stobru ieroči. Pirmos legālos ieročus no valsts bataljons saņēma 1991.gada novembrī – decembra sākumā 23 pistoles PM ar LR ZS štāba pavēli #15/011, datētu ar 20.11.1991., kurā teikts: “Lūdzu nodot 18.ZS bataljonam ieročus no LR likvidētām iestādēm – DOSAAF, VDK.”. Pavēli parakstīja LR ZS štāba priekšnieka v.i. Ģ.Kristovskis. Šīs pistoles pirmo reizi piešāva 23.decembrī Slokas papīrfabrikas kluba šautuvē pagraba stāvā. Par instruktoru bija sporta meistars ložu šaušanā Alberts Oņegins. Daudzi zemessargi ar kaujas pistoli šāva pirmo reizi. Vēlāk, lai ekonomētu kaujas munīciju, šaušanas apmācības biežāk veica ar mazkalibra pistolēm.

          1991.gada 3.decembrī bataljons saņēma no Iekšlietu Ministrijas noliktavām 12 triecienšautenes AK – 74 un 1 patšauteni RPK. Ilgu laiku tas bija vienīgais nopietnais bataljona bruņojums. Saņemot šos pirmos ieročus, mēs priecājāmies kā bērni.

          Vēlāk lai papildinātu bruņojumu, izmantoja pat Rīgas kinostudijas “Mosina” sistēmas šautenes, kurām bija izurbtas patrontelpas. Šos caurumus aizmetināja, un šautenes varēja lietot.

          Patrulēšanā pilsētā un objektu apsardzē izmantoja arī krievu mazkalibra sporta pistoles, kaut gan tās bija nedrošas, bieži bija kļūmes un patronas bija ar svina lodēm, kuras aizliegts pielietot pret cilvēkiem policijas darbā, jo ieejot cilvēka ķermenī, saplacinās un griežoties pamatīgi saārda audus. Tāpēc jau 15.12.92. ar pavēli #291, daudzas sporta pistoles vajadzēja nodot bataljona štābā.

Tajā laikā vēl klīda leģendas par 2.Pasaules karā noslēptajiem vācu ieroču krājumiem, t.s. “olām”. Ticamību tam stiprināja apstāklis, ka kaimiņu 42.Tukuma bataljonā bija daudz kara laika ieroču kaujas stāvoklī, ieskaitot prettanku. Ar šiem ieročiem Tukuma aizsargi nākamā Saeimas deputāta Oskara Grīga vadībā augusta puča dienās apsargāja Augstāko Padomi. Šādas ieroču slēptuves meklējām arī mēs, lai gan es nevienu atrastu “olu” neesmu redzējis.

Vienā šādā meklēšanas pasākumā piedalījos arī es (Aigars Dadzis). Ķemeros dzīvoja mūsu zemessargs [XX], kurš apgalvoja, ka kara laikā esot bijis mežabrāļu sakarnieks un viņš zinot vienas “olas” vietu. Šo vietu Ķemeru purvā pēc kartes viņam parādījis pirms nāves kāds bijušais partizāns. Jāsaka, ka purvā viņš labi orientējās, jo bija strādājis arī par mežsargu. Nostrādājām purva salā visu dienu, izbakstot ar gariem iesmiem zemi, bet tā arī nekā neatradām. Bet tukumnieki laikam tomēr būs kādu atraduši, jo viņu ieroči bija reāli.

          Pirmie mēneši, apmēram līdz Jaunajam gadam, pagāja organizējoties un gaidot rīkojumus no augšas. Bataljona komandieris izdeva pavēli #1 bez datuma, ar kuru pavēlēja sākt komplektēt “štāba rotu 10 dienestnieku sastāvā”. Ar pavēli #13, datētu ar 12.11.91., pavēlēja: “[…]izveidot Jūrmalā 3 teritoriālās vienības – rotas.

1. rota – robežās Priedaine – z/k “Uzvara” – Bulduri – Dzintari – Majori – Dubulti ;
2. rota – Jaundubulti – Druvasciems – Pumpuri – Melluži – Asari – Valteri – Vaivari;
3. rota – Sloka – Kauguri – Ķemeri.

Par 1.rotas komandiera v.i. iecelt Zigfrīdu Ozolu.

Par 2.rotas komandiera v.i. iecelt Jāni Roviču.

Par 3.rotas komandiera v.i. iecelt Edvīnu Juškovski.

Visiem komandieru v.i. noteikt pārbaudes termiņu 3 mēnešus.”

Par 2.rotas komandiera vietnieku, ar pavēli #31 bez datuma, iecēla Māri Arvīda d. Sēli.

          Jāsaka, ka tajā laikā vienotu uniformu vēl nebija. Tās bija tikai bataljona komandierim un štāba priekšniekam. Tāpēc veicot patrulēšanu pilsētā, zemessargi bija tērpušies kā nu kurš – lielākā daļa privātdrēbēs, vairākiem tām virsū bija uzvilkti PSRS armijas maskēšanās tērpi. Izmantoja arī padomju armijas lauku uniformas bez atšķirības zīmēm. Lai vismaz kaut kā pasvītrotu savu piederību militāram formējumam, daudzi pie privātdrēbēm kā galvassegas lietoja austriešu kalnu strēlnieku parauga cepures, kādas lietoja vācu armijā  2. Pasaules kara laikā. Tās mēģināja uzšūt paši, līdz beidzot tās sāka masveidā izgatavot kāds zemessargs no 13. bataljona. Bijušie atjaunotās Aizsargu organizācijas biedri lietoja aizsargu uniformas, kaut gan tās bija sliktas kvalitātes un bez praktiskas nozīmes. Skats tiešām bija “iespaidīgs”.

          Pirmos mēnešus štāba darbinieki strādāja pilnīgi bez samaksas, jo viss bija tikai tapšanas stadijā. Šis moments ir svarīgs tāpēc, ka daudzi patriotisma vadīti bija pametuši iepriekšējās darba vietas, tagad bija bez ikmēneša algas un dzīvoja tikai no iepriekšējo gadu uzkrājumiem.

          Zemessardzē iestājās daudzu profesiju pārstāvji. Zemessargs Gunārs Krims visu mūžu nodarbojās ar civilās spridzināšanas darbiem un labi pārzināja arī militārās spridzināšanas darbus. Tāpēc ar pavēli #20, datētu ar 05.12.91., viņu iecēla par sapieru vada komandieri, uzdeva nokomplektēt sapieru vadu un to apmācīt pēc sapieru apmācības programmas. Pieteicās daudzi interesenti, notika vairākas mācību stundas, bet diemžēl sapieru vadu izveidot neizdevās. Tāpēc G.Krims ar nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu daudzus gadus nodarbojās viens.

          Ar neveiksmi beidzās vēl viens mēģinājums izveidot specializētu vienību. Pirmajā patriotisma vilnī zemessardzē iestājās vairāki pilsētas mediķi. Tāpēc ar pavēli #81, datētu ar 13.03.92., pavēlēja izveidot speciālu medicīnas vadu, kurā ieskaitīja pirmos 5 mediķus. Diemžēl šie mediķi bija ļoti pasīvi, acīmredzot bija ļoti aizņemti pamatdarbā, tāpēc šis mediķu vads tā arī nedarbojās. Jauns mēģinājums izveidot sanitāro dienestu mūsu bataljonā tika veikts 06.11.92.ar pavēli #265, ar kuru par šī sanitārā dienesta vadītāju un par bataljona ārstu iecēla Eduardu Vendi. Dienestā iekļāva: Juri Tračumu, Viesturu Fūrmani, Juri Svažu, Pāvelu Naumovu, Maiju Gabliku, Viju Kalniņu, Ēriku Kalvi. Šo sanitāro dienestu pakļāva tieši bataljona komandierim. Līdz šai dienai aktīvi darbojas vienīgi brāļi Vendes. Interesanti, ka abi viņi ir labi zobārsti. Bataljona ārsts īsti sāka strādāt tikai tad, kad izveidoja no budžeta apmaksātu darba vietu.

          Tā kā visu laiku gaidīja dažādas provokācijas un pat militāras akcijas no Krievijas Armijas puses, un lai varētu organizēti pretoties iespēju robežās, izdeva pavēli #22 bez datuma, kurā noteica sagatavot nepieciešamo dokumentāciju personālsastāva zināšanu pārbaudei ieroču reglamentu, ieroču glabāšanas noteikumu un praktisko iemaņu pielietošanā. Rotu komandieriem vajadzēja iesniegt to zemessargu sarakstu, kuri apguvuši nepieciešamās zināšanas un par kuriem rotu komandieri var uzņemties atbildību par ieroču izsniegšanu. Bez tam vēl vajadzēja apziņot visus apbruņotos zemessargus, kuriem ir mednieku, nelegālie, u.c. ieroči, kā arī iesniegt ziņas par to skaitu un apbruņojumu, neminot konkrētas personas.

Kā jau augstāk minēts, vīri īsti nezināja ar ko nodarboties. Ieroči bija, motivācija arī bija, tikai nebija priekšstata un iespēju to visu pielietot. Tāpēc ilgi nebija jāgaida, ka notiek ārkārtas gadījumi. Tāds ārkārtas gadījums, pirmais Latvijā, notika mūsu 18.ZS bataljonā. Ziemassvētkos notika pastiprināta dežūra bataljona štābā, tāpēc tur atradās vairāki zemessargi. Diemžēl viņi bija lietojuši alkoholu. Un šādā stāvoklī piezvanīja kāda vecāka sieviete, pavēstot, ka taksometru šoferi nelegāli tirgo alkoholu. Beigās vēl nokaunināja zemessargus, ka viņi neko nedara, tikai guļot. Tas ļoti aizskāra dežurantus, un savā “revolucionāra taisnīgumā” viņi paķēra ieročus un aizskrēja pie taksometra šoferiem ieviest kārtību. Piedraudot ar ieročiem, šoferi tika izkratīti. Bet kāds bija ziņojis policijai, ka uzbrūkot bandīti. Viss šis pasākums beidzās ar to, ka policijas patruļa apkaunojošā veidā atbruņoja iereibušos kārtības ieviesējus, un nogādāja policijas iecirknī. Protams, nākošajā dienā veica dienesta izmeklēšanu. Šīs izmeklēšanas rezultātā ar pavēli #32, datētu ar 28.12.91, no zemessardzes izslēdza trīs zemessargus.[..]

***

sākums šeit

VB: No savas puses piebildīšu, ka pirmais bataljona komandieris ~ pēc pāris gadiem klusi pazuda no sava amata un tikai daudzus gadus vēlāk mes noteikti uzzinājām kāpēc tas tā notika. Speciālisti batiņā bija, bez jau minētā sapiera un mediķu grupas, bija arī pāris seržanti pēc PSRS BS OMD, kas labi pārzināja savas jomas un varēja apmācīt citus. Tomēr reāli trūka virsnieku, kas spētu organizēt štāba darbu. Padomju armijas ex-virsnieki ZS maigi izsakoties nekotējās, bet jaunāko laiku virsnieku vēl nebija, tādēļ izpratne par militāro disciplīnu tapa sāpīgi un lēni, pārvarot “revolucionārās pašapziņas” šķēršļus.

Pēc vēlēšanu uzvarētāju kartes Latvijā uztaisīju vēlēšanu uzvarētāju karti Rīgā. Ar “Jāņa sētas” pamatni izskatās tā:

Tāpat kā iepriekšējās reizes (piemēram, 2022., 2018. un 2014.) vēlēšanu karte līdzinās tautību kartei ar latvisku Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu joslu, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Šīgada īpatnība ir viena dominējoša latviešu partija un divas līdzīga samēra krievu partijas, tāpēc Apvienotais saraksts uzvarējis arī daudzviet guļamrajonos. Tā kā vēlētāji nebija piesieti noteiktam iecirknim un varēja brīvi balsot jebkuŗā, šī tiesība izmantota arī tādā veidā, ka krievi un pārkrievoti nelatvieši labprātāk gājuši balsot uz krievu skolām, bet latvieši — uz latviešu skolām.

Apvienotā saraksta virsotne ir tuvie Berģi — 128. iecirknis, kas bija tajā pašā ēkā, kur Vidzemes vēlēšanu apgabala 781. iecirknis. Te vienīgā vietā Rīgā Apvienotais saraksts guvis par vairāk nekā pusi balsu: 52,5%. Savukārt centrā Apvienotais saraksts bieži noslīdējis zem 30%, kas rāda, ka sīkākā Rīgas latviešu partiju atbalstītāju dalījumā tam vēlētāju loks atšķiŗas no “Progresīviem”.

“Suverēnā vara” / “Jaunlatvieši”, būdama Rīgā galvenā krievu partija, visaugstāko balsu īpatsvaru saņēmusi visvairāk pārkrievotā pilsētas daļā — Daugavgrīvā: 43,7%. LPV visur palikusi SV/AJ ēnā, un 1. vietā ir tikai cietumos. Ieslodzījuma vietu balsotāju īpatnības, salīdzinot ar guļamrajoniem, redzamas arī citās vēlēšanās, piemēram, 2022. gada Saeimas vēlēšanās cietumi bija vienīgā vieta Rīgā, kur uzvarēja ZZS.

Šorīt visi mostamies ar viegli sāpošām galvām, bet pēc dušas un kārtīgām brokastīm esam daudzmaz atguvuši veselību. Sakrāmējam somas, kāpjam auto un braucam tērēt naudu. Mums ir palikuši daži simti leju, galvenais mērķis ir nopirkt mājām valriekstus – par to svaigumu un izcelsmi varējām pārliecināties visa ceļojuma laikā.  Lai arī tirgū visplašāk pārstāvētas rūpniecības preces,...

The post Moldova: mājupceļš appeared first on Mugursoma.lv.

Atjautības spēles pieaugušajiem nav tikai bērnu mīklas lielākā formātā. Tās ir spēles, kurās jāsaglabā prātā vairāki soļi, jāizslēdz varianti un dažreiz pusstundu jāskatās uz vienu un to pašu lauku, līdz pēkšņi viss nostājas savās vietās. Šajā rakstā ir grūtākas mīklas un loģikas spēles tiem, kam sudoku jau šķiet par vieglu.

Ja meklē vieglāku sākumu vai spēles visai ģimenei, izlasi mūsu pamata ceļvedi par atjautības spēlēm.

Kāpēc pieaugušajiem vajag grūtākas mīklas

Pieaugušais prāts ātri pierod. Ja mīkla ir par vieglu, tā kļūst par rutīnu, un prieks pazūd. Labākā atjautības spēle ir tāda, kas ir nedaudz par grūtu: tu jūti, ka risinājums ir tuvu, bet tas vēl jāatrod.

Grūtākas mīklas arī māca pacietību. Tās nav jāatrisina piecās minūtēs, un bieži labākā stratēģija ir atlikt mīklu un atgriezties pie tās vēlāk ar svaigu skatienu.

Loģikas mīklas ar augstāku grūtību

Einšteina mīkla

Klasiska loģikas mīkla, kurā pieci cilvēki dzīvo piecās dažādu krāsu mājās, dzer dažādus dzērienus un tur dažādus mājdzīvniekus. Tev doti 15 apgalvojumi, un no tiem jānoskaidro, kam pieder zivs. Mīklu bieži piedēvē Einšteinam, taču tam nav pierādījumu. Tā tiek uzskatīta par labu pārbaudi darba atmiņai, jo jāseko līdzi daudziem nosacījumiem vienlaikus.

Killer sudoku

Sudoku, kurā nav doti cipari. Tā vietā lauks ir sadalīts grupās, un katrai grupai norādīta ciparu summa. Tas apvieno sudoku loģiku ar rēķināšanu galvā un ir krietni grūtāks par parasto variantu.

Lielās nonogrammas

Mazās nonogrammas ir patīkama izklaide, bet 30 × 30 lauciņu mīkla var aizņemt stundu vai vairāk. Tajās bieži jāizmanto sarežģītas tehnikas, piemēram, jāsalīdzina vairākas rindas vienlaikus.

Simon Tatham kolekcijas grūtākie līmeņi

Bezmaksas Simon Tatham’s Portable Puzzle Collection ļauj katrai mīklai izvēlēties grūtības līmeni un lauka izmēru. Iesakām izmēģināt mīklas Loopy, Bridges, Signpost un Unequal augstākajā grūtības līmenī. Tās ir bez reklāmām un darbojas gan pārlūkā, gan telefonā.

Stratēģija un aprēķins

Šaha uzdevumi

Šaha uzdevumi pieaugušajiem ir ideāli, jo tie prasa aprēķināt vairākus gājienus uz priekšu. Lichess piedāvā uzdevumus atbilstoši tavam līmenim, un tie kļūst grūtāki, jo labāk tev veicas. Režīmā Puzzle Streak jāatrisina pēc iespējas vairāk uzdevumu pēc kārtas bez kļūdām.

Go problēmas

Go ir sena Āzijas galda spēle ar vienkāršiem noteikumiem, bet ļoti dziļu stratēģiju. Go problēmas jeb „tsumego” ir mazas situācijas uz galdiņa, kurās jāatrod gājiens, kas izglābj vai sagūsta akmeņu grupu. Bezmaksas vietnē OGS var gan spēlēt Go, gan risināt šādas problēmas.

Vārdi un valoda

• Krustvārdu mīklas ar mājienu vārdiem. Grūtākajās krustvārdu mīklās jautājums nav tieša definīcija, bet mājiens vai vārdu spēle.
• Connections. The New York Times ikdienas mīkla, kurā 16 vārdi jāsadala četrās grupās. Grūtākā grupa bieži balstās uz vārdu spēli, nevis uz nozīmi.
• Anagrammas. Pārkārto burtus, lai iegūtu jaunu vārdu. Latviešu valodā tas ir īpaši interesanti, jo garumzīmes un mīkstinājuma zīmes maina vārda nozīmi.

Atmiņa un uzmanība

• Atmiņas kārtis. Klasiskā pāru meklēšanas spēle, taču ar 50 vai vairāk kārtīm tā kļūst par nopietnu izaicinājumu.
• Skaitļu virknes. Mēģini atcerēties arvien garākas ciparu virknes. Daudzi pieaugušie var atcerēties apmēram septiņus ciparus, bet ar treniņu vairāk.
• Reakcijas un uzmanības testi. Tie ir īsi un palīdz saprast, cik labi tu koncentrējies konkrētajā brīdī. Vienu no tiem vari izmēģināt mūsu sākumlapā.

Izmēģini pats: loģikas mīkla

Lūk, klasiska mīkla, ar kuru var pārbaudīt savu loģiku. Uz galda ir trīs kastes. Uz vienas rakstīts „Āboli”, uz otras „Apelsīni”, uz trešās „Āboli un apelsīni”. Tu zini, ka visas trīs etiķetes ir nepareizas. Tev ir atļauts izņemt tikai vienu augli no vienas kastes, neieskatoties tajā. Kā noteikt, kas ir katrā kastē?

Padomā pirms lasi atbildi.

Atbilde. Izņem augli no kastes ar uzrakstu „Āboli un apelsīni”. Tā kā etiķete ir nepareiza, šajā kastē ir tikai viena veida augļi. Ja izņēmi ābolu, tajā ir tikai āboli. Tad kastē ar uzrakstu „Apelsīni” nevar būt apelsīni, un tā vairs nevar būt tikai āboli, tātad tajā ir abi augļi. Pēdējā kastē, ar uzrakstu „Āboli”, ir apelsīni. Ja sākumā izņēmi apelsīnu, loģika ir tāda pati, tikai otrādi.

Šādās mīklās svarīgi ir nevis minēt, bet atrast vienu drošu faktu, no kura izriet viss pārējais. Tieši to trenē arī sudoku, nonogrammas un Einšteina mīkla.

Atjautības spēļu salīdzinājums

Kā saglabāt motivāciju

• Izvēlies vienu galveno mīklu. Katru dienu atrisini vienu mīklu, un nedēļas nogalē izmēģini ko jaunu.
• Pieraksti rezultātus. Laiks vai uzdevumu skaits palīdz redzēt progresu.
• Nekrāpies. Ja atbildi paskaties uzreiz, zaudē pašu interesantāko: brīdi, kad risinājumu atrodi pats.
• Spēlē kopā. Einšteina mīkla un Connections ir lieliskas, lai risinātu ar partneri vai kolēģiem pusdienu pauzē.

Biežākie jautājumi

Kuras ir grūtākās atjautības spēles?

Pieaugušajiem grūtākās parasti ir Einšteina mīkla, killer sudoku un lielās nonogrammas. Šaha uzdevumi un Go problēmas var būt jebkurā grūtībā, jo tie pielāgojas tavam līmenim.

Vai atjautības spēles pieaugušajiem ir bez maksas?

Lielākā daļa šajā rakstā minēto ir bez maksas: Lichess, OGS un Simon Tatham kolekcija. Arī Connections var spēlēt bez maksas, vienu mīklu dienā.

Cik laika dienā vajadzētu spēlēt?

Pietiek ar 10–20 minūtēm. Regulāri īsi treniņi ir labāki nekā viens garš vakars reizi mēnesī.

Kur spēlēt atjautības spēles telefonā?

Lichess un Simon Tatham’s Puzzles ir pieejami kā bezmaksas lietotnes bez reklāmām. Citus ieteikumus lasi rakstā par bezmaksas spēlēm telefonam.

The post Atjautības spēles pieaugušajiem appeared first on Gameland.

Ieraudzīju ziņu — Kulbergs aicina katru izdzert vienu alu gadā mazāk, lai palīdzētu Ukrainai:

https://x.com/DelfiLV/status/2110699427904008274

Nē, tā nebūs un nenotiks! Diemžēl Kulbergs prasa no manis neiespējamo!

Kamēr es neesmu atradis iespēju iebraukt šajā purvā ar SUP dēli vai kajaku, tikmēr vienīgais veids, kā izpriecāties par skaistumu ir lidot ar dronu. Un vislabāk, kad saule jau taisās norietēt. Tās krāsas, un kontrasti! Iespaidīgs skaistums gan rudenī, gan vasarā.

Pamēģināju lidot ar FPV dronu, pirmo reizi, tā arī paliku amatieru režīmā. Būs vēl ar simulāciju jāpatrenējas.

Ja jums ir ciets ūdens, tējkannā ātri veidojas kaļķakmens. No tā var atbrīvoties ar vairākiem viegli pieejamiem sadzīves līdzekļiem, kurus...

The post Trīs vienkārši veidi, kā atkaļķot tējkannu ar sadzīves līdzekļiem appeared first on Hitnet.lv.

Atkal, jau atkal esmu izbrauksi pēdējā brīdī, lai gan esmu nosolījusies tā nedarīt. Ja izbrauc laicīgi, var piestāt ceļa malā, kad ainava aicina to iemūžināt, ieskriet bodē, nošķīt kādu zaru ceļmalā vai paveikt ko citu, kas nu negaidīts sevi prezentē. Laimīgā kārtā Waze sola, ka būšu galā divas minūtes pirms norunātā laika un, ja Stāvvietu...

The post Zobārsts un jūra appeared first on Mugursoma.lv.

15.06.2026. Ap plkst. 5 brāļiem otrajā stāvā kaut kas nesagāja, nospārdīja viens otru ne pa jokam. Pēc tam atkal viss bija labi un abi gulēja tālāk. Lai nebūtu jāmaksā par stāvvietu, aizbraucām līdz degvielas stacijai pabrokastot. Laukā viegls lietutiņš, pavēss, … Turpiniet lasīt →

The post Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #2 jeb Krakovas krikumi. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Reklāmraksts

Jauns gads, jauns festivāls.

Retro Mini-Fest 4 ir unikāls kolekcionāru un retro tehnoloģiju entuziastu veidots pasākums, kurā apmeklētājiem ir iespēja aktīvi līdzdarboties. Visiem ir iespēja ne tikai apskatīt, bet arī aptaustīt un uzspēlēt video spēles uz reālām, atjaunotām vēsturiskām iekārtām, piedalīties retro video spēļu turnīros un izbaudīt unikālu elektroniskās mūzikas programmu Latvijas labāko chiptune muziķu izpildījumā.

Izstādīto konsoļu un datoru saraksts tiek regulāri atjaunots un arī šogad Retro Istaba komūnas biedri ir sagādājuši līdz šim pasākumā nebijušas konsoles un datorus.

Viens no interesantākajiem eksemplāriem šogad pilnīgi noteikti ir kompānijas Nintendo 1995. gada izdotā 3D konsole VIRTUALBOY. Tiks arī pārstāvētas 1UP arkādes.

Esam atveduši kādu nodarbi arī no Japānas. Klasiskais turnīru saraksts ir papildināts ar Zīmogu Ralliju – sakrāj visus pasākuma zīmogus uz savas spēlētāja kartiņas un saņem pārsteiguma balvu.

Turnīri

Nu jau kā tradīcija ir komūnas biedra un spēļu izstrādātāja Snauta speciāli festivālam veidoto spēļu turnīrs. Šogad apmeklētāji varēs sacensties spēlē ‘Kurš Nozaga Manu Veļļuku?’.

Klasiskais TETRIS turnīrs ir izaudzis līdz atlases kārtai uz Game Boy visas dienas garumā ar fināla izspēli starp 8 labākajiem dalībniekiem uz Famicom konsoles uz mūsu improvizētās skatuves.

Digitālo dūru vicināšanas sacensībā visiem zināmais ‘Tekken’ šogad tiek aizstāts ar visiem tik pat ļoti labi zināmo ‘Street Fighter’ uz SEGA Saturn konsoles. Klasiskos kontrolierus aizstās Arcade Stick.

Sacensība uz fantastiski krāsainajiem un skaļajiem Pinbola aparātiem notiks visas dienas garumā.
Uzvarētājiem balvas no mums, Arena Pinball un RetroGames.lv.

Video Tiešraide

Ja tomēr dzīvojat ārpus Latvijas vai esat Space X misijā – video tiešraidi no pasākuma ar visiem turnīriem varēs vērot Retro Istaba Twich kanālā.

Brīdinājums vecākiem un retro jaunatnei – pasākums ir skaļš un krāsains!

Pateicoties mūsu komūnas biedru entuziasmam, pasākums ir bez ieejas maksas!
Neaizmirstiet uzsaukt kādu aliņu mūsu džekiem, kuri pašaizliedzīgi dara visu, lai retro festiņš ir izdevies.

Piesekojiet Retro Istabas sociālajiem vai iegrābjat kādu T-Kreklu.
Latvijas Retro Video Spēļu un Tehnoloģiju komūna. 

Pievienojies retro sarunām: https://ej.uz/retrokomuna 
Nāc uz komunālajiem strīmiem: https://www.twitch.tv/retroistaba 
Skaties arhīvus un video žurnālu: https://www.youtube.com/@retroistaba 
Retro Podraide: https://www.retroistaba.com/podraide  
Diafilmas: https://www.tiktok.com/@retroistaba 
Foto Arhīvs: https://www.instagram.com/retroistaba/
Šmotkas un citas figņas: https://retroistaba.myspreadshop.co.uk

Kā ierasts: Gaidīsim visus retro jauniešus, ieeja apmaiņā pret labu garastāvokli.

Vairāk par pasākumu te.

vara bungas: Speciāli tiem, kuri ar putām uz lūpām pirms gada skaidroja VB, ka jaunu tanku RU vairs nevar būt, jo visi tiek sašauti jau izbraucot aiz rūpnīcas vārtiem. Kā izrādās ne visi… Mazāk redzami frontē – vairāk uzkrājās noliktavās. Tankus noliekot pagaidām pie malas, BTR-82A paātrinātā štancēšana ir INDIKĀTORS, ka RU armija plāno vai nu dragāt zibens uzbrukumā pret vāju aizsardzību pa samērā labu un blīvu ceļu tīklu, vai arī cīnīties ar pretošanās kustību savā aizmugurē.

…

avots

Laiku pa laikam tieku aicināta ciemos uz bibliotēkām, lai pastāstītu lasītājiem par savām grāmatām, padalītos ceļojumu pieredzē, atbildētu uz jautājumiem. Man ļoti patīk šīs tikšanās un tāpēc, ja vien dzīves plāni un veselība ļauj, braucu arī uz tālākajiem punktiem – visur, kur aicina! Kad jādodas tā patālāk, vienmēr apņemos izbraukt savlaicīgi, lai varētu pa ceļam...

The post Bibliotēkas blaknes Gramzdas pusē appeared first on Mugursoma.lv.

Satiksmes organizācija pilsētā reti kad piedāvā risinājumus, ar kuriem vienlīdz apmierināti būtu pilnīgi visi. Katra jauna ceļazīme, ātruma ierobežojums vai manevra aizliegums kādam nozīmē lielāku drošību pie mājas sliekšņa, bet citam – paildzinātu ikdienas maršrutu vai nepieciešamību mainīt gadiem iestrādātus braukšanas ieradumus.

Šodienas Jelgavas valstspilsētas Kustības drošības komisijas (SKDK) sēdē tika skatīts plašs jautājumu loks – no apjomīgiem maģistrālo ielu pārbūves projektiem līdz ļoti lokāliem kaimiņu vai komersantu strīdiem. Lai nodrošinātu atklātību par to, kāpēc konkrētie lēmumi pieņemti un kādi argumenti ņemti vērā, piedāvājam pilnu atskatu uz sēdē izskatītajiem jautājumiem.

Autors Čārlzs Duhigs. Foto no https://www.tvnet.lv

Mūsu ikdienu un to, kā dzīvojam, veido simtiem ieradumu, pat tādi, par kuriem nenojaušam. Ieradumi nav tikai kafijas dzeršana no rīta brokastīs, gulēšana līdz plkst. 9 brīvdienās, sporta kluba apmeklējums divreiz nedēļā. Izrādās, tie nosaka gandrīz visu, ko darām – ko mēs pērkam veikalā, kā atbildam cilvēkiem, kuri mums nepatīk, kā ģērbjamies, kā pavadām pusdienu pauzes darba laikā, ko ēdam, skatoties televīziju utt. Un tad vēl, protams, ir kaitīgie ieradumi, kuri mums bojā dzīvi un no kuriem grūti, ai, cik grūti tikt vaļā. Tiem, kuri vēlas atbrīvoties no kāda nelāga ieraduma, kā arī tiem, kuri vienkārši grib uzzināt, kā mūsu ieradumus izmanto uzņēmumi, veikalu ķēdes un pat reliģiskās organizācijas, lieti noderēs ieskats Čārlza Duhiga savākto pētījumu apkopojumā “Ieraduma spēks. Kāpēc dzīvē un biznesā darām to, ko darām, un kā to mainīt”.

Pārmaiņas rodas starp citiem cilvēkiem. Tā šķiet reālas, ja spējam tās saskatīt citu cilvēku acīs.

Iesākumā autors iepazīstina ar to, kur mūsu smadzenēs mājo ieradumi un kāpēc cilvēkiem, kuri zaudējuši atmiņu, tomēr izdodas saglabāt ieradumus, pat ja viņi nespēj tos izskaidrot. Ļoti vienkārši un saprotami autors izklāsta ieradumu izveidošanās principu un ar piemēriem ataino, kā ir iespējams tos izmainīt.

Rīcība, kas rodas bez domāšanas, ir mūsu patiesās patības pierādījums /Aristotelis/

Pavisam saistošas ir nodaļas, kurās Č.Duhigs nedaudz noņem noslēpumainības plīvuru un parāda skaudro patiesību, kā lielie Amerikas uzņēmumi izmanto cilvēku ieradumus savas peļņas gūšanai. Piemēram, lielveikalu ķēde Target uztur apmēros milzīgu klientu datu bāzi, ko veido gan pašu savākti, gan no citām firmām nopirkti dati par pircēju vecumu, tautību, nodarbinātības vēsturi, to, vai viņi ir precējušies, vai viņiem ir bērni, kurā pilsētas daļā viņi dzīvo, cik ilgā laikā var atbraukt līdz veikalam, aptuvenas aplēses par algas lielumu, kuras tīmekļa vietnes apmeklē, kuras kredītkartes ir viņu makos, kādus žurnālus lasa, kāds ir viņu tālruņa numurs u.c. Klientiem izdotās lojalitātes kartes datubāzē saglabā ikvienu veikto pirkumu Target veikalu ķēdē, ko firma pēc tam izmanto, lai noteiktu, vai klients ir nopircis jaunu māju, šķīries, dzemdējis bērnus, daudz lieto alkoholu, pļauj mauriņu utt., lai pēc tam sūtītu tieši konkrētajam klientam paredzētus atlaižu kuponus. Un reizēm šādas manipulācijas nozīmē to, ka veikalu ķēde par klientes grūtniecību uzzina ātrāk nekā draugi un vecāki. Un tas ir tikai viens piemērs no grāmatā aprakstītajiem. Mazliet metas baisi no šādām manipulācijām, taču tādas pastāv.

Griba ticēt ir vissvarīgākā, lai radītu ticību pārmaiņām.

Autors sniedz ļoti daudzus piemērus, tam, kā uzņēmumi, kazino, veikali, kafejnīcas, slimnīcas, transporta kompānijas utml. izmanto cilvēku ieradumus, lai uzlabotu darbu un gūtu peļņu. Autors izklāsta, kādus ieradumus ir izveidojuši Starbucks, lai iemācītu darbiniekiem laipni attiekties pret klientiem, pat ja tie ir rupji, un alumīnija pārstādes uzņēmums Alcoa, lai uzlabotu darbinieku drošību un kā krīzes situācijas uzņēmumos un organizācijās palīdz izveidot jaunus ieradumus (Rolailendas slimnīca, Londonas metro), kādi indivīdu ieradumi palīdz izveidoties dažādām apvienībām un kustībām (Sedlbekas baznīca).

Ieteiktu izlasīt ikvienam, kuram gribas uzzināt interesantus faktus un iepazīt arī pašam sevi, izvērtēt savus ieradumus un vajadzības gadījumā pielietot autora aprakstīto metodi ieradumu maiņā.

Mūsu ieradumi ir tādi, kādus tos izvēlamies.

Pasaulē

1. Vampīri! Reālie stāsti! Klips krievu valodā.
2. Tā nav fantastika: vietas, kuras Zeme slēpa no cilvēkiem. Dokumentālā 4K filma. Klips krievu valodā.
3. Līva Alksne par Margo Remjeras grāmatu "Dubļi saldāki par medu. Komunistiskās Albānijas balsis".
4. Tikai tā, kā vienkārši interesants klipiņš. Bez jebkāda zemteksta. Reālas tikšanās ar mītiskiem radījumiem, kuri patrāpījušies kamerā... Klips krievu valodā. Dikti jau velk uz MI ražotu tekstu un bildīti. Man vienkārši bija kas no cikla - ko un kā vēl?
5. Krievijas ietekme uz Brexit: jauni pierādījumi un skandāls.

Latvija

1. Sibillas viedoklis par Gunta Eniņa grāmatu "Nezināmā Latvija".
2. 11.oktobris Latvijas vēsturē: kā lasīt arhīvu liecības.
3. 2026.gada Saeimas vēlēšanu uzvarētāji Rīgā.
4. 13.oktobris Latvijas vēsturē: kā vēsturisku datumu pārbaudīt avotos.
5. Žemaiši - starp Lietuvu, ordeni un seno ticību.

Krievija

1. Kāpēc Maskavas iziešana no Ordas nav leģitīma. Ukraiņu vēsturnieka Aleksandra Palija lekcija. Klips krievu valodā.
2. Vai Rjuriks patiesībā bija? Klips krievu valodā.

Šonakt, zibeņu un lietus pavadīti, ieradāmies Melnkalnē. Nekad nebiju bijis tik augstā robežpunktā – ~1600 metru virs jūras līmeņa! Turklāt starp Kosovas pamešanu un ierašanos Melnkalnē ir jānobrauc kādi 10-15 kilometri. Kas uzņemas atbildību par notiekošo tajā zonā? Neviens? Tur var darīt visu, kas ienāk prātā? Par robežšķērsošanas briesmām vispār esmu aizmirsis, pēdējā laikā visa procedūra neprasa vairāk par kādām 10-15 minūtēm, forši! Bet ko nu te par jaunumiem, labāk pastāstīšu, kā mums gāja senāk, tas ir, pagājušajā nedēļā: bijām Serbijas labajā pusē, bijām pie to pašu serbu lielākajiem ienaidniekiem kosoviešiem, sakāpām kalnos, pasvinējām Ramadānu kopā ar musulmaņiem, viss, tātad, kā pienākas. Reku bildes un smalkāks apraksts:

links." data-attachment-id="2566">

The post Fotoatskaite: Ramadāns appeared first on Karijs.

[..] Nelaiķis sers Maikls Kuinlans atzīmēja, ka konflikti mūs  bieži pārsteidz nesagatavotus. Tas tādēļ, ka mēs būvējam savu aizsardzību tādiem uzbrukumiem, kādus mēs sagaidām un progozējam, bet tas nenovēršāmi liek pretiniekam modificēt taktiku un stratēģiju, kurai mēs neesam gatavi.  Mēs (ASV-VB) pēdējo desmitgažu laikā bieži esam bijuši pārsteigti – dažreiz viss beidzās labi, citreiz nē, kas var radīt iespaidu, ka neiejaukšanās stratēģija vismaz aiztaupīs mums tos pārsteigumus, kas jau ir  ietverti Amerikas ārpolitikas koncepcijā.  Tā ir tukša fantāzija. Ikreiz, kad mēs neesam kontaktā ar pretinieku, kad necenšamies sagatavot kaujas lauku nākotnes konfliktiem un novērst apstākļus, kas padara mūs ievainojamus, tad katrs apdraudējums mums un mūsu sabiedrotajiem nāk kā pārsteigums.[..]

Filips Bobits, jurists, profesors, grāmatu autors The Shield of Achilles: War, Peace and the Course of History (2002) and Terror and Consent: The Wars for the Twenty-First Century (2008), The Garments of Court and Palace: Machiavelli and the World That He Made (2014).

vara bungas: Īsāk sakot esiet pro-aktīvi, tas aiztaupīs jums nepatīkamus pārsteigumus. Radiet nepatīkamus pārsteigumus saviem pretiniekiem!

[..] The late Sir Michael Quinlan observed that in conflict we are always likely to be surprised. That is because we prepare our defenses for the attacks we anticipate and so inevitably drive our opponents to pursue the tactics and strategies against targets we have not foreseen. We have been so often surprised these last several decades—sometimes happily so, oftentimes not—that it must be alluring to imagine that strategies of non-engagement at the least would spare us those surprises that haunt American policy. This is an enervated fantasy. When we are disengaged—when we are not trying to prepare the field for potential conflict and preclude situations that put us at a disadvantage—every act that threatens us and our allies comes as a surprise.[..]

Philip Bobbitt,  constitutional theorist, published eight books. His bestsellers include The Shield of Achilles: War, Peace and the Course of History (2002) and Terror and Consent: The Wars for the Twenty-First Century (2008). His most recent book is The Garments of Court and Palace: Machiavelli and the World That He Made (2014).

Iepriekšējā rakstā par CouchSurfing minēju, ka uzrakstīšu smieklīgu atgadījumu no savas hostošanas pieredzes. Galvenais, jāsaprot, ka šādi piedzīvojumi nenotiekt katru dienu un nav normāla CouchSurfing situācija.

Sāksim ar to, ka labu laiku atpakaļ saņēmu vēstuli no trīs Erasmus studentiem (francūža, spāņa un beļģa), kuri bija nolēmuši paceļot. Tā kā 3 džekiem ir grūti atrast naktsmītni, tad nolēmu palīdzēt. Puiši ieradās un bija visnotaļ sakarīgi un runājami. Atceros, ka viņi palika 2 naktis un pēdējā no tām gāja ballēties. Tā kā man nākošajā dienā bija darbs, tad laipni attiecos no lieliskās iespējas doties uz “Frančiem” (neatceros garo nosaukumu). Starp citu, šķiet, gandrīz katrs lasītājs zina par šo leģendāro vietu Mazajā monētu ielā.

Manu saldo miegu sešos no rīta pārtrauca dzīvokļa zvans, kas pavēstīja par piedzīvojumu meklētāju mājās pārnākšanu. Kā izrādījās alkohola klātbūtne jauniešos bija acīmredzama un jūtama, bet tas netraucēja visiem doties pie miera.

Jau pēc trijām stundām izdzirdēju šausminošu kliedzienu. Izrādījās, ka spānis bija piecēlies visātrāk un nelabā balsī auroja, ka lidmašīna lidošot prom jau pēc stundas. Tas nozīmēja, ka līdz check in beigām bija vien 20 minūtes. Kamēr es centos saprast, kas notiek, spānis izrāva no gultas pārējos divus jauniešus un trijotne, ātri pasakot goodbye, nozuda durvju virzienā. Ar vieglu smaidu pavadīju ārzemniekus un devos čučēt tālāk.

Kā izrādās, piedzīvojumi vēl nebija galā. Pēc minūtēm 40 saņēmu zvanu no jau iepriekš minētā spāņa. Savu miegu pārtraucot jau trešo reizi, saņēmu fenominālu situācijas aprakstu “Hi Guntis, right now I am in the airport. The belgium guy is vomiting on the airport floor and we have lost a french guy.” Pēc tam sekoja jautājums, kas izsistu no sliedēm jebkuru cilvēku “What should I do?” Es tiešām nezinu kādu atbildi viņš gaidīja, bet jebkurā gadījumā, man nebija padomā nekas tāds, kas atrisinātu radušos situāciju.

Cik nopratu, tad spānis tomēr piedabūja pie dzīvības beļģu jaunieti un abi veiksmīgi iekāpa lidmašīnā. Bet kur tad palika francūzis? Atbilde nebija ilgi jāgaida. Tās pašas dienas vakarā, ap 11tiem ieskanējās dzīvokļa druvju zvans. Uzminiet nu, kas mani sagaida aiz durvīm? Tieši tā! Nelaimīgs un pavisam sašļucis stāvs no visu meiteņu lolotās romantiskās valsts – Francijas.

Līmējot savu filmu Remī (Rémy), tā starp citu sauca jaunieti no Parīzes, atklāja, ka esot piecēlies no spāņa kliedzieniem. Tālāk ātri esot saģērbies un devies līdzi abiem iepriekš pieminētajiem Erasmusiešiem. Pēc šīs epizodes Remī iztrūka pāris kadru no rīta cēliena. Vienīgais, ko viņš atcerējās, ka pēc iziešanas no dzīvokļa esot pamodies uz ielas un blakus neesot bijis ne spāņa, ne beļģa.

Lai arī kā nebūtu, bet viss beidzās laimīgi. Tās pašas dienas vakarā francūzis nopirka diezgan dārgas biļetes un jau rītā devās mājup, kur viņu sagaidīja sesija un eksāmenu kaudze.

Stāsta morāle? Ja nākamaja rītā jādara kas svarīgs, tad “Franči” nav no ieteicamākajām vietām, kur doties

Tāda diena, ka beigās, lai izvēdinātu galvu, no Vecrīgas uz Teiku braucu caur Vecāķu jūŗmalu.

35 km, un maķenīt vairāk miera.

16.06.2026. Burvīgs, saulains rīts. Gulbju pāris atlidoja pāri ezeram, it kā draudzīgi, bet bailīgi, kad bērni gribēja tuvoties putniem. Šašliks brokastīs – kāpēc ne? Īpaši, ja piecēlāmies tik laicīgi. Polijas zemenes un ķirši arī aizgāja uz urrā! Pirms 10 braucām … Turpiniet lasīt →

The post Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #3 jeb Energylandia 4.reizi. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Apskatījos, ka šogad Rīgas partiju puduŗu samērs bijis latviskākais no visām Saeimas vēlēšanām vismaz kopš 2011. gada, un iedomājos, ka varētu vēl apskatīties, kāds būtu Rīgas domes sastāvs ar tādu balsu sadalījumu kā šogad Rīgā. Tāds:

Tas pats krāsainos attēlos:

Apvienotais saraksts no mazākā brāļa, kas tikko pāri barjerai, būtu galvenais spēks Rīgā. Koalīcija gan tā pati — vai varbūt bez Nācionālās apvienības? Bet īstās domes vēlēšanas vēl tikai 2029. gadā.

Pilnas bākas cenu var aprēķināt, reizinot plānoto uzpildāmo litru skaitu ar konkrētās degvielas uzpildes stacijas aktuālo cenu par litru. Brauciena izmaksas savukārt atkarīgas no attāluma, automašīnas patēriņa un izvēlētās degvielas cenas. Tāpēc viena vidējā cena ne vienmēr palīdz izvēlēties, kur uzpildīties: noderīgāks ir salīdzinājums ar cenu konkrētajā stacijā un sava auto datiem.

Kā salīdzināt pilnas bākas cenu

Noskaidrojiet, cik litru paredzēts iepildīt, un reiziniet šo daudzumu ar benzīna vai dīzeļdegvielas cenu izvēlētajā stacijā. Ja plānojat uzpildīt 40 litrus, aprēķins ir 40 × aktuālā cena par litru. Iegūtais rezultāts ir aptuvenā summa par degvielu; tajā nav iekļauti citi brauciena izdevumi.

Ja tvertne nav tukša, aprēķinā izmantojiet uzpildāmo litru skaitu, nevis tvertnes kopējo ietilpību. Lai salīdzinātu vairākas stacijas, katrā aprēķiniet vienāda daudzuma vienas un tās pašas degvielas cenu. Tad rezultāti rāda, cik maksātu tieši tā pati uzpilde dažādās vietās.

Salīdzinājums palīdz novērtēt cenu starpību, taču pats par sevi nenosaka, kur izdevīgāk uzpildīties. Jāņem vērā arī stacijas atrašanās vieta un iespējamais papildu attālums līdz tai.

Kā aprēķināt brauciena degvielas izmaksas

Pieņemsim, ka plānojat 240 kilometru braucienu un automašīnas vidējais patēriņš ir 6,5 litri uz 100 kilometriem. Aptuvenais nepieciešamās degvielas daudzums ir 240 ÷ 100 × 6,5 = 15,6 litri. Lai aprēķinātu izmaksas, 15,6 litrus reiziniet ar konkrētās stacijas aktuālo cenu par litru.

Savus datus varat ievietot tajā pašā formulā:

• maršruta distance: ___ km;
• auto patēriņš: ___ l/100 km;
• izvēlētās stacijas cena: ___ €/l.

Degvielas izmaksas = distance ÷ 100 × patēriņš × cena. Ja aprēķināt turpceļu un atpakaļceļu, formulā ievadiet abu posmu kopējo attālumu. Piemērā ar 240 km un 6,5 l/100 km aprēķinātais degvielas daudzums ir 15,6 litri; gala summa mainīsies atkarībā no ievadītās cenas.

Tas ir aptuvens plānošanas aprēķins. Reālais patēriņš var atšķirties atkarībā no maršruta, satiksmes, laikapstākļiem, braukšanas stila un automašīnas noslodzes. Tāpēc rezultātu uztveriet kā orientieri budžetam, nevis garantētu summu.

Kur pārbaudīt aktuālo degvielas cenu

Pirms uzpildes pārbaudiet izvēlētās stacijas informācijas kanālus vai cenu salīdzināšanas rīku, piemēram, euro.lv. Pārliecinieties, ka salīdzināt pareizo degvielas veidu un ka norādītā cena attiecas uz konkrēto staciju. Tā kā cenas un piedāvājumi var mainīties, pārbaudiet informāciju iespējami tuvu uzpildes brīdim.

Centrālās statistikas pārvaldes degvielas cenu statistiku var izmantot cenu rādītāju un vēsturisko izmaiņu salīdzināšanai Latvijā. Tā sniedz plašāku salīdzinājuma kontekstu, taču neaizstāj konkrētās stacijas aktuālo cenu un nepasaka, cik maksās jūsu iecerētā uzpilde. Tāpēc brauciena vai pilnas bākas summas aprēķinam vajadzīga cena, ko pārbaudāt izvēlētajai stacijai.

Kas var mainīt cenu un aprēķina rezultātu

Degvielas galīgo cenu ietekmē naftas un gatavo produktu tirgus, nodokļi un mazumtirdzniecības izmaksas. Tas izskaidro, kāpēc vidējais cenu rādītājs nav tas pats, kas cena konkrētā stacijā konkrētajā brīdī. Ja jāizlemj, kur uzpildīties, salīdziniet aktuālo cenu vienam degvielas veidam un vienādam litru daudzumam.

Arī zemāka cena par litru automātiski nenozīmē zemākas kopējās brauciena izmaksas, ja līdz stacijai jāveic papildu ceļš. Praktiski salīdzinājumā apvienojiet trīs lietas: uzpildāmo litru skaitu vai brauciena distanci, sava auto patēriņu un izvēlētās stacijas cenu. Pirms izbraukšanas atjaunojiet cenu un pārrēķiniet summu ar saviem datiem.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Fragmenti, kurus gribas piefiksēt :) Drīz būs arī nopietnāki raksti, bet tā vēl ir nākotne.

• -Jums kuģu apmācības grāmatas ir?
  -Ir.
  -Labi, es ņemšu.

Viss būtu kārtībā, ja vien no viņa nedvestu pamatīga alkohola dvaka. Ceru, ka man nenāksies vizināties ar to prāmi vai kuģi, kuru viņš reiz varbūt vadīs.

• Pavecs kungs dod man TR Notāra grāmatu ar tekstu: ”Ēdīsim belašus!” :)

Iz amazoņu ballītes. Alias spēles laikā:

• -Cūka ir mirusi. Kā vēl var pateikt?
  -Bekons

Jauku vakaru :)

Mūzika: Auļi – Sūda dziesma

[..]Постоянный комитет Союзного государства обратил внимание представителей Министерства обороны Республики Беларусь и Министерства обороны Российской Федерации на важность и необходимость скорейшей подготовки проекта Концепции программы Союзного государства «Развитие и совершенствование единой системы технического прикрытия железных дорог региона» и внесения ее на рассмотрение Советом Министров Союзного государства в 2015 году.

Новая программа является продолжением завершенной программы «Создание единой системы технического прикрытия железных дорог региона». Входит в число приоритетных направлений и первоочередных задач дальнейшего развития Союзного государства на среднесрочную перспективу (2014—2017 годы).[..]

vara bungas: Rakstā uzsvērta dzelzceļa militārās izmantošanas prioritāte až Savienotās valsts līmenī. Lukašenko tas Karalauču tranzīts ir pie vienas kājas, bet rubrāļi rosās ne pa jokam. Ar “tehnisku piesegumu” šeit saprot vispirms jau izkraušanas/iekraušanas PGA nodrošinājumu un  sastāvu prioritāro caurlaišanu. Jāskatās, lai  pa dzelzceļam  LDz neiesaista :)

Tagged: agrais brīdinājums, Baltkrievija, krievija, taktika

14.06.2026. Mazliet pēc 9.30 izbraucām, ļoti laicīgi pēc mūsu mēriem. Necik tālu gan netikām, bija jābrauc atpakaļ pakaļ kempera tehniskajai pasei. 45 minūtes to meklējam visās iespējamās vietās, nekur neatradām. Uzņemoties risku, devāmies ceļā bez tehniskās pases. Pirmā pietura Circle … Turpiniet lasīt →

The post Kemperceļojums – Polija, Slovākija, Čehija. Diena #1 jeb Varšavas piedzīvojumi. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.