Gadās rūpīgāk plānoti ceļojumi un gadās mazāk rūpīgi plānoti ceļojumi. Uz jautājumu: "Kur tu noteikti vēlētos kādreiz aizbraukt?" es nebūtu iedomāties atbildēt: "Uz Orhūsu!" kaut vai tālab, ka par šādas pilsētas eksistenci es biju informēts tikai tādā mērā, ka kaut kad biju tās lidostas vārdu redzējis Ryanair mājaslapā. Un patiesībā tieši tā lapa arī kļuva par iemeslu šim braucienam. Kaut kad agrā pavasarī Ryanair izziņoja kārtējos "lētos lidojumus" un, sev par pārsteigumu, ieraudzīju, ka uz Orhūsu patiešām var aizlidot pa lēto (diviem cilvēkiem turp-atpakaļ - ap deviņdesmit eiro, pēdējos gados šādi piedāvājumi ir retums). Marina, iepazinusies ar izlidošanas un ielidošanas laikiem, pateica, ka viņa no šāda piedāvājuma atturēsies, jo ar Jurģi jau tāpat ceļojumu neizbaudīt (tā ir tiesa), tad nu vienojāmies, ka lidošu es ar Esteri. Viņai gan nācās izlaist divas dienas skolā, bet šo laiku mācību ziņā diezgan godprātīgi kompensējām un... tu jau nevienam to neteiksi, ka viņa tās dienas skolā izlaida, ne?
<br/><br/>
Protams, dodoties uz Dāniju ir jāņem vērā apstāklis, ka tā galīgi nav lēta valsts, līdz ar to "lētas aviobiļetes" te vienmēr būs ar zvaigznīti apakšā, ka pats brauciens gluži tik ļoti budžetam draudzīgs nebūs. Toties man no iepriekšējās vizītes Dānijā (ar Marinu 2015. gada novembrī biju Kopenhāgenā - pat ne desmit gadi nav pagājuši) bija atlikusi skaidrā nauda: 950 DKK (~125 eiro), kurus beidzot šķita laiks iztērēt.
<br/><br/>
Tā kā man nav noskaņojuma šo aprakstu veidot hronoloģiskā secībā, un patiesībā jau hronoloģijai braucienā, kas vairāk atbilst nedēļas nogales izbraucienam, nevis īstam ceļojumam, nekādas nozīmes arī nav, tad strukturēšu aprakstu pa blokiem.<br/>
<picture data-title="Sienas gleznojums Orhūsā"><img src="/images/aarhus/aarhus26.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
Skaidrojums: bildes manā mīļākajā deviņdesmito gadu vidus datorspēļu estētikā. Detalizētas bildes no visām šīm vietām var atrast Internetā.<br/><br/>
<h4>Dzīvošana</h4>
Apmetāmies dzīvoklī, kas atbilstoši kartei šķita "tuvu centram". Patiesībā izrādījās, ka tā vieta bija divu soļu (ok, 250 metru) attālumā no viena no pilsētas galvenajiem apskates objektiem - modernās mākslas muzeja ARoS. Dzīvoklis: atkarībā no veida, kā to interpretē, vienistabas vai divistabu, pārmaiņas pēc - īsts dzīvoklis, kurā kāds arī mēdz dzīvot, nevis tīrais īres variants. Ar saviem plusiem un mīnusiem, kas nāk līdzi šādām variantam. Plusu gan patiesībā vairāk (ieskaitot pieejamas hanteles un velotrenažieri, kuru gan neizmantoju). Normāli aprīkota virtuve, teorētiski arī varēja lietot produktus no ledusskapja (bet to nekad nemēdzu darīt, taču vismaz eļļa bija pieejama, nevajadzēja ar kaut kādu stulbu shēmošanu nodarboties). Vairumu ēdienreižu aizvadījām turpat dzīvoklī, ne ar kādu kulināriju es, protams, neaizrāvos, bet paēduši bijām. Kā jau tas Dānijā pieņemts, veļasmašīna bija kopīga uz kāpņutelpu un atradās pagrabā, taču to mēs nenotestējām, jo Esterei bija līdzi pietiekami daudz drēbju, kamēr es savējās pēc katra skrējiena turpat vannasistabā izmazgāju, izliku žāvēties un nekādu veļasmašīnu neizmantoju.<br/>
<picture data-title="Mūsu dzīvoklī"><img src="/images/aarhus/aarhus33.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Saldējuma bilde apbēdināja Jurģi Rīgā"><img src="/images/aarhus/aarhus24.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/><br/>
<h4>Skriešana</h4>
Estere bija ļoti labvēlīga un katru dienu ļāva man pa reizei sevi atstāt vienu dzīvoklī, lai es dotos paskriet. Ievērojot to, ka Rīgā viņu gadās grūti pārliecināt palikt mājās tik ilgi, lai es aizvestu Jurģi uz dārziņu, šis šķita iespaidīgs progress. Protams, pluss bija tajā, ka šeit Esterei bija pieejams televizors ar multfilmām. Speciāli noskaidroju, ka viņas vecumā (8 gadi) Dānijā bērnu ir atļauts uz neilgu laiku atstāt vienu mājās, ja bērns tam jūtas emocionāli gatavs. Skriešanai apstākļi bija lieliski: pietiekami silts, bet ne karsts, satiksme pilsētā ļoti mierīga (pateicoties vai arī par spīti milzīgajam velosipēdistu daudzumam). Veicu četrus skrējienus. Pirmajā devos kaut kādā vietējā Interneta lapā ieteiktā maršrutā pa pilsētas parkiem. Otrajā - gar piekrasti pa rajonu ar pilsētas stilīgākajām jaunbūvēm. Trešajā - pēc ikdienas golfa punkta (patiesībā - diviem), šis bija vismazāk saistošais no visiem skrējieniem, vienkārša kilometru vākšana. Ceturtajā - atkal pa piekrasti, tikai otrā virzienā, prom no pilsētas. Otro skrējienu apvienoju ar peldi jūrā, novērojot vairākus vietējos iedzīvotājus, kas rītasvārkos devās jūras virzienā vai arī jau prom no tās. Noskrietā kilometrāža nebija liela - 36 kilometri, jo nevarēja jau Esteri ļoti ilgi atstāt vienu, tomēr tā bija iepriecinoša, zinot, ka nav vairs daudz laika līdz Rīgas maratonam, kur pēc vairāku gadu pārtraukuma man paredzēts īstās distances skrējiens.<br/><br/>
<h4>Apskates objekti</h4>
Ko es zināju par Orhūsas apskates objektiem iepriekš? Tiešā tā - pilnīgi neko. Izrādījās, ka Orhūsā ir pat ļoti daudz ko redzēt. Visu mēz pat neapskatījām, piemēram, nebijām muzejā, kur var apskatīt lieliski saglabājušos purvā iekonservējušos līķi, sauktu Grauballe Man, kas purvā bija pavadījis vairāk kā 2000 gadus. Par to man kaut kā bija aizdomas, ka Esterei no šī eksponāta varētu būt trauma un man, visticamākais, arī. Taču dažās citās vietās mēs bijām.<br/><br/>
Pirmkārt, apmeklējām Den Gamle By jeb Vecpilsētu. Ar to gan nevajag saprast vecpilsētu tādā nozīmē kā, piemēram, Vecrīga. Drīzāk tas ir Etnogrāfiskais muzejs, taču ar visai atšķirīgu pieeju nekā Rīgas Brīvdabas muzejam. Proti, kamēr Rīgā tu vari apskatīties, kā cilvēki dzīvoja laukos deviņpadsmitajā gadsimtā, tad šajā muzejā ietvertais laika periods un vide ir plašāks un daudzveidīgāks. Sākot ar kādu 16. gadsimtu un beidzot ar mūsdienām. Jā, šajā muzejā tu vari ne tikai apskatīt no kādas citas vietas Dānijā pārvestu destilētavu vai senu cepuru darbnīcu, bet arī dzīvokli, kurā 2014. gadā mitinājusies vientuļa sieviete, kas lieto Tinderi un izīrē savu dzīvokli Airbnb, kamēr pati ceļo. Un hipiju komūnas mītni no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Un bērnudārza grupiņu pirms 50 gadiem. Un pensionāru pāra dzīvokli. Un mūsdienu ģimenes (divas mammas un trīs bērni) mitekli. Man un Esterei galvenais uzdevums katrā no šiem mitekļiem bija apskatīties - kas viņiem ir ledusskapī. Šādu izpratni par etnogrāfiju es iepriekš pieredzējis nebiju, un varu teikt, ka Den Gamle By ir viens no stilīgākajiem muzejiem, kādā man gadījies paviesoties.<br/>
<picture data-title="Viltots fotopreču veikals"><img src="/images/aarhus/aarhus29.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Notiek ratu riteņa apkalšana"><img src="/images/aarhus/aarhus30.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Ūdensdzirnavas"><img src="/images/aarhus/aarhus31.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Ginekologa kabinetā (dāma pārģērbjas)"><img src="/images/aarhus/aarhus32.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Sievietes dzīvoklis. Stūrī - Roomba"><img src="/images/aarhus/aarhus05.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
Otrais nozīmīgākais objekts ir jau reiz piesauktais ARoS. Pats mākslas muzejs ir sens - dibināts jau 1859. gadā, taču tā tagadējā ēka ir atklāta 2004. gadā, un pati par sevi ir interesants apskates objekts, kura zīmīgākā detaļa ir Varavīksnes panorāma uz ēkas jumta. Kas ir Varavīksnes panorāma? Pilnā varavīksnes spektrā tonētiem stikliem veidota apļveida konstrukcija, kur tu pilsētas panorāmu, atkarībā no savas atrašanās vietas, vari redzēt ietonētu dažādās krāsās. Šis objekts, ja kas, ir jaunāks par pašu ēku, atklāts 2013. gadā, un tas ir tik stilīgs, ka, izmantojot iespēju ar ARoS biļeti dienas gaitā ēkā atgriezties atkal, tur pabiju veselas trīs reizes. Taču, protams, ARoS ir vērts apmeklēt ne tikai panorāmas dēļ, bet arī kā mākslas muzeju. Līdzās pastāvīgajai ekspozīcijai, kurā lielākais uzsvars ir uz Dānijas mākslinieku darbiem (tas arī ir loģiski), šajā brīdī bija divas centrālās izstādes: "Pikaso, Miro, Ležērs un daudzās modernisma balsis", kā arī Igšāna Adamsa izstāde "Weerhoud" (iepriekš izrādīta Anglijā). Esterei labāk patika otrā, bet vēl labāk - muzeja pagrabā apskatāmās instalācijas. Un to droši vien var saprast - visādi telpiski objekti bērnam ir daudz labāk uztverami par gleznām, kurās lielākoties tev vēl nepieciešams skaidrot, kas tajās vispār ir attēlots. Es gan iespēju robežās centos viņai skaidrot (cik nu pats to visu saprotu), bet pamata secinājums man bija - Pikaso/Ležēru/Miro gribēju aiziet apskatīties vēlāk tajā pašā dienā vienatnē, visu kārtīgi apskatīt, bez stresa un steigas (un tā patiešām arī izdarīju). Kas attiecas uz instalācijām - tās patiesībā man arī patika, tur nebūtu ko sūdzēties. Dāņu mākslas kolekcijā amizantākais bija tas, cik ļoti atsevišķu mākslinieku darbos varēja redzēt, ka viņi iespaidojušies no Van Goga, Dali un/vai Pikaso. Un otrs novērojums - ka mani kopumā atstāj gluži vēsu pirmsfotogrāfijas ēras glezniecība, protams, ar izņēmumiem, ir mākslinieki no senākiem laikmetiem, kur tevi pārņem "wow!" sajūta, bet visi tie vidēji labie portretisti, marīnisti, peizāžisti un Bībeles ainu atveidotāji, kuru katrai tautai, kurai bija savi mākslinieki tajos laikos, kad latviešiem tādu vēl nebija, ir čupām - nu, galīgi nevaru teikt, ka mani tur kaut kas baigi spētu sajūsmināt.<br/>
<picture data-title="Priecīga Estere pie ARoS"><img src="/images/aarhus/aarhus07.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Varavīksne no malas"><img src="/images/aarhus/aarhus13.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Estere Varavīksnē"><img src="/images/aarhus/aarhus11.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Dāmas portrets (Pikaso)"><img src="/images/aarhus/aarhus16.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Es Varavīksnē"><img src="/images/aarhus/aarhus12.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Oranžā pilsēta"><img src="/images/aarhus/aarhus17.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Arī Vorhols te, protams, pārstāvēts"><img src="/images/aarhus/aarhus08.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Tas nav Dali, tas ir plaģiāts"><img src="/images/aarhus/aarhus10.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Tas lielais ir skulptūra, mazais - es"><img src="/images/aarhus/aarhus09.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/>
Vēl, ja tev gadās būt Orhusā, noteikti ir vērts apmeklēt Botānisko dārzu. Teritorijas ziņā tas nav nekas grandiozs, bet tam ir vismaz divas odziņas. Pirmā - Botāniskā dārza teritorijā ir apskatāma Dānijas flora miniatūrā - laukumiņos ar kādiem desmit-divdesmit kvadrātmetriem izvietotas pļavas, meža, pludmales smilšu, purva un citas vides. Otrs - siltumnīcas. Iespaidīgākā no tām ir tropu māja, kurā ir brīdinājums, ka tornī, no kura vari raudzīties uz šiem minitropiem no augšas, ir vairāk kā 50 grādu temperatūra. Viss tur ir izvietots ļoti kompakti, bet krāšņi. Arī ārpus tropu mājas ir ko redzēt. Es gan droši vien teiktu, ka Salaspils Botāniskais dārzs ir iespaidīgāks, bet Rīgai Orhūsa noteikti iekabina. Un, ko vērts pieminēt, ieeja Botāniskajā dārzā ir bez maksas (tai skaitā tropu mājā), līdz ar to, ja tev gadās būt Orhūsā vēsā un drēgnā dienā, šī var būt laba vieta, kur patvertie no nelabvēlīgiem laikapstākļiem.<br/>
<picture data-title="Tropu mājā"><img src="/images/aarhus/aarhus14.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Skats uz Tropu māju"><img src="/images/aarhus/aarhus15.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/>
Ja vēlies apskatīties uz pilsētu no augšas, bet negribi maksāt par ARoS apmeklējumu, vari doties uz kāda lielveikala jumtu, kur ir izbūvēts riktīgi stilīgs vairāklīmeņu dārzs ar kafejnīcām, visādiem zaļumiem, atpūtas vietām un stikla platformu, kas karājas pāri centrālajai Orhūsas iepirkšanās ielai. Rekomendēju!<br/>
<picture data-title="Uz jumta"><img src="/images/aarhus/aarhus18.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/>
Nekādi nedrīkst aizmirst arī Bibliotēku. Jā, mēs bijām arī bibliotēkā. Patiesībā gan Dokk1 ir ne tikai bibliotēka, bet arī kultūras centrs, kur mūsu viena no apmeklējumiem laikā bija iespēja noskatīties dejas priekšnesumu (bet Estere nebija intereses to redzēt un patiesībā man arī nē). Līdzās grāmatu lasīšanai tu tur vari arī atrast daudz vietas strādāšanai vai mācībām, klausīties skaņuplates (šo iespēju mēs izmantojām divas reizes), ir milzīgs bērnu stūrītis pavisam mazajiem, LEGO stūrītis un tā tālāk. Līdz ar to, kad Marinai sūtīju bildes no šīs bibliotēkas, kādā brīdī viņa pavaicāja: "Vai grāmatas tur arī ir?" Ir, un daudz, šī esot lielākā publiskā bibliotēka Skandināvijā. Arī angļu valodā grāmatu ir daudz. Un visapkārt bibliotēkai ir bērnu rotaļu laukumiņš ar iespaidīgām konstrukcijām, kas Esterei īpaši patika. Līdz ar to mums radās joks.<br/>
<blockquote>- Kur tu biji?<br/>
- Bibliotēkā?<br/>
- Ko tu tur darīji?<br/>
- Šļūcu no lāča, spēlējos ar LEGO, klausījos mūziku.</blockquote>
Jā, un vēl viens stilīgs elements, kuru gan vairāk novērtējām teorijā: bibliotēkā ir septiņus metrus augsts caurules tipa zvans, kurš ir savienots ar Orhūsas slimnīcu un kuru var iedarbināt no slimnīcas jaunie vecāki, lai vēstītu par bērna ienākšanu savā ģimenē.
<picture data-title="Dokk1 no malas"><img src="/images/aarhus/aarhus19.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Nošļūc pa lāci!"><img src="/images/aarhus/aarhus02.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Bibliotēkā klausāmies džezu"><img src="/images/aarhus/aarhus04.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Tev piedzims bērns un tu ieskandināsi šo zvanu (Dons)"><img src="/images/aarhus/aarhus03.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/>
Kas vēl? Tā sauktais Bezgalības tilts - objekts, kuru labāk gan var redzēt no putna lidojuma, bet arī no zemes līmeņa tur kaut ko var saprast - apļveida laipa, kas ieved jūrā, ne pārāk dziļi, un pa to tu vari tiešām iet bezgalīgi ilgi. Turp mēs aizdevāmies ar sabiedrisko transportu, vienu dienu iegādājos sabiedriskā transporta dienas biļeti Orhūsai, lai sasniegtu kādas pāris vietas, kurās ar kājām mēs nevarētu aiziet, jo Esterei paceļamā kilometrāža ir mazāka par manējo, un tāpat sanāca tā, ka savus 20-25 tūkstošus soļus viņa katru dienu sakrāja. Vēl Bezgalības tilta apkārtnē (pēc tam, kad biju nopeldējies jūrā) bijām pie Marselisborgas pils, pastaigājām pa tās parku, līdz pieļāvu stratēģisku kļūdu, vēršot Esteres uzmanību uz Spānijas kailgliemežu klātbūtni. Izrādījās, ka kopš pagājušā gada, kad tie viņai vienkārši nepatika, Esterei pret šiem invazīvajiem riebekļiem ir parādījusies fobija, un viņa nebija gatava šajā parkā ilgāk uzkavēties. Žēl, jo apvidus bija ļoti skaists.
<picture data-title="Bezgalības tilts"><img src="/images/aarhus/aarhus20.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Priecīga Estere jūras krastā"><img src="/images/aarhus/aarhus21.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Pils netālu no kailgliemežiem"><img src="/images/aarhus/aarhus22.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/>
Tāpat ar Esteri aizbraucu uz vietu, kur iepriekš biju skrējis - uz Aarhus Docklands, kādreizējo konteineru ostu, kurā kopš 2008. gada uzbūvēta virkne patiešām skaistu modernu ēku (kārtējo reizi apliecinot, ka mūsdienu arhitektūra var būt ļoti spilgta). Piemēram, <a rel="nofollow" rel="nofollow" href="
https://en.wikipedia.org/wiki/Isbjerget">Aisbergs</a>, Bāka, ēka ar milzīgu pulksteni un tā tālāk, un tā joprojām. Turklāt līdzās šīm būvēm kādu laiku pavadījām, vērojot veikbordistus, jo tur bāzējas Orhūsas galvenais veikborda klubs.
<picture data-title="Centrā - Bāka (tā sauc ēku)"><img src="/images/aarhus/aarhus23.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Aisbergs"><img src="/images/aarhus/aarhus06.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/>
Sevišķi neko nestāstu te par Orhūsas vecpilsētas/centra apbūvi. Nozīmīgākā daļa te ir Latīņu kvartāls - simpātisks, daudz kafejnīcu, ļoti daudz dzīvības (kā nekā Orhūsa ir Dānijas galvenā studentu pilsēta), bet - nekā unikāla, šādās vietās esmu daudz bijis arī iepriekš.<br/>
<picture data-title="Orhūsas katedrāle"><img src="/images/aarhus/aarhus27.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/>
<h4>Izbrauciens uz Silkeborgu</h4>
Sākotnēji bija domāts, ka šajā braucienā paviesosimies tikai vienā pilsētā, taču beigās sanāca klāt pieķert vēl otru: Silkeborgu. Turp braucām ar vilcienu, attālums bija ļoti paceļams - 50 minūtēs vari no Orhūsas nonākt jau Silkeborgā. Atpazīstamības ziņā man pat Silkeborga šķita zināmāka pilsēta par Orhūsu. Iemesls tam tāds, ka Silkeborgas futbola komanda (un pilsētas man parasti ir zināmas, pateicoties futbolam) nes vārdu "Silkeborg IF", atšķirībā no Orhūsas AGF (jā, tā atšifrējas kā Aarhus Gymnastikforening - bet parasti visur izmanto saīsināto nosaukumu). Silkeborga mūs pārsteidza ar absolūtu klusumu un tukšumu. Dzelzceļa stacija atrodas drusku ārpus centra, bet arī pašas vecpilsētas ielas vēlā svētdienas priekšpusdienā bija absolūti tukšas, tādu klusumu pilsētās bija pierasts novērot Covid pirmajos mēnešos, bet šobrīd tas šķita pilnīgi sirreāls, tā ka man pat radās jautājums, vai tik gadījumā beidzot nav sākusies zombiju apokalipse. Par pašu pilsētu šajā reizē man nulle emociju - vienīgais muzejs, kas mani tur interesēja - papīra muzejs - izrādījās apskatāms tikai ar iepriekšēju pierakstu, arhitektūra - nekā sevišķa. Līdz ar to biju priecīgs, ka nebiju izdomājis Silkeborgā ierasties jau iepriekšējā vakarā, Orhūsa šķit daudz iespaidīgāka par šo pilsētu. Faktiski spilgtākie iespaidi, izņemot <a rel="nofollow" rel="nofollow" href="
https://kazhe.lv/Futbols-Silkeborga">apmeklēto futbola spēli</a>, saistās ar marginālām tēmām. Pirmkārt, ar neveiksmīgu picērijas apmeklējumu, kur mūs darbinieks spītīgi neievēroja, un uz to brīdi, kad viņš beidzot bija gatavs mūs pamanīt, es biju noskaidrojis, ka vienīgā bezgaļas pica tur bija Margherita, un es labprātāk izvēlos kaut ko radošāku par to. Līdz ar to sanāca, ka šis darbinieks varēja vien ar acu skatienu pavadīt mūsu došanos prom. Rezultātā aizgājām uz picēriju līdzās futbola stadionam, kur savukārt vāciski runājošs čalis vienkārši noskaidroja, ko tieši es vēlos uz picu, un tādu tad es arī dabūju. Un otra pieredze - pēc futbola spēles mums bija ļoti straujā tempā jāveic četri kilometri līdz dzelzceļa stacijai. Estere ļoti sparīgi soļoja (jo viņai vajadzēja uz tualeti), un rezultātā bijām stacijā septiņas minūtes pirms vilciena, un Estere paspēja arī paviesoties stacijas tualetē. Tas, savukārt, bija labi darīts, jo vilciens, kas mūs veda atpakaļ uz Orhūsu, drīzāk līdzinājās tramvajam, un tā vienīgā tualete izrādījās nestrādājoša.<br/>
<picture data-title="Sienas dekors Silkeborgā"><img src="/images/aarhus/aarhus01.jpg" alt="Aarhus" /></picture><br/>
<picture data-title="Vēl viens sienas dekors Silkeborgā"><img src="/images/aarhus/aarhus28.jpg" alt="Aarhus" /></picture>
<br/>
<h4>Kopējais vērtējums</h4>
Izrādījās, ka ceļot divatā ar Esteri (vismaz tādā formātā - dažas dienas, bez pārmērīgiem pārbraucieniem) izrādījās ļoti vienkārši un bez sevišķa stresa. Un Orhūsa - lielisks galamērķis, kuru noteikti ir vērts apmeklēt. Ja būtu vairāk laika, Orhūsas apkārte ir slavena ar dabas parkiem, to apmeklēšanai droši vien ērtāk būtu paņemt nomā velosipēdus, līdz ar to neizslēdzu iespēju, ka pēc dažiem gadiem mēs tur varētu atgriezties jau četratā.
(@jurgen_nauditt) 
Skats uz Pokharu Nepālā. Attēls: 
Hanoja Vjetnamā. Avots: 
Peskāra Itālijā. Avots: 
Faru Portugālē. Attēls: 
Nante Francijā. Avots: 
Mācības iespējams apgūt jebkurā laikā – tiešsaistē, ērti no mājām vai mobilā telefona
Kurss aizņem tikai apmēram 3 stundas
Cena – tikai €9.50, ieskaitot testu un apliecību
Oficiāla apliecība, kas atbilst Ministru kabineta noteikumiem
Apliecība tiek izsniegta e-pastā īsā laikā pēc testa nokārtošanas
Viss process notiek tiešsaistē – bez nepieciešamības kaut kur doties
Neatliec uz pēdējo brīdi – no jūlija bez šīs apliecības nebūs iespējams legāli strādāt pārtikas piegādē!
©Pixabay
