Ja nevēlies lasīt manu rakstu, tad rekur tas, kuru patiesībā ir vērts: «How I Use Every Claude Code Feature». Ja slinkums tur, tad galvenās lietas zemāk.

Nenoliegšu, esmu diezgan aktīvs Claude Code lietotājs. Ne gluži vaibiņam padevies, bet tas man atvieglo dzīvi. Dara melno darbu, palīdz paskatīties uz lietām no cita skatu punkta, ļauj drošāk iterēt un prototipēt, diezgan labi atrod kļūdas un nepilnības.

Protams, ka to vajag savaldīt. Es nekad intuitīvi neesmu piekritis milzu produkta prasību dokumentu, kā arī baisas autonomijas došanai. Manā pieejā nav nekā tāda. Viss ir maksimāli vienkārši. Citādi tas neskeilojas. Ņemot vērā, kā attīstās visa šī pasaule, ieguldīties vienā pieejā ir muļķīgi un tuvredzīgi. Minimālas customizācijas, maksimāli izmantot off-the-shelf iespējas.

Līdz ar to ir diezgan patīkami lasīt, ka citu pamatprincipi īsti neatšķiras no manējiem. Nedaudz iziešu cauri tam, ko autors apraksta.

Jā, CLAUDE.md ir vajadzīgs, bet nav vērts mēģināt tanī aprakstīt visu, visu, visu. Tam jābūt lakoniskam. Šis izriet no reālās dzīves. Dokumentācijai jābūt īsai un lakoniskai. Pabeigts darbs ir tad, kad tam nav ko noņemt, nevis tad, kad tam nav ko pielikt.

Papildini to pēc vajadzības. Ja dzelzs draugs aiziet šreijā, tad ir vērts pierakstīt. Svarīga ir arī klasika — ar LLMiem labāk strādā 'dari tā', nekā 'nedari tā'. To mēs esam iemācījušies. Dokumentāciju nevajag barot iekšā, bet vajag izstāstīt — kad tā ir jāpaskatās.

Viss reducējas nevis uz sasodīto promptu inženieriju, bet konteksta būvēšanu. Bieži to notīri, jo pie garākām sesijām tas aizpeld. Izveido atsevišķu komandu, kura nulles stāvoklī kontekstā saliek izmaiņas. Autoram tā ir /catchup, man līdzīga ir /wat. Es nekad neizmantoju /compact, jo tā ir lossy kompresija.

MCP es tā arī nesāku pa īstam izmantot ar dažiem izņēmumiem — dokumentācijai, ļaut read-only režīmā rakāties pa datiem, vēl kaut kādi nieki. Bet kad parādījās skilli, uzreiz bija skaidrs, ka tā ir manta. Es gan vēl gaidu un izmantoju dažus. Piemēram Superpowers.

Tāpat kā komandas un MCP, arī skillus vajag tikai dažus. Tu visu milzu kaudzi, kuru sainstalēji un sarakstīji, nekad nelietosi, ar laiku aizmirsīsi un viss.

Atsākšanu un turpināšanu es esmu sācis piekopt relatīvi nesen. Tā uzzīmējas automātiski, kolīdz Tu ļaujies iterēšanas vilnim.

Un noslēguma tēze, ka Claude code vajag izmantot kā izolētu tāsku meistaru, nevis audzināt no tā universālo kareivi. Palaidi, parunāji, izdarījāt, aizmirsi. Nākamreiz atkal no nulles.

Piebilde — es to lietoju privāti un privātām lietām, kas nozīmē, ka esmu izstrādājs-vienpatis. Kolīdz šos rīkus sāk izmantot komandā, tad spēles noteikumi nedaudz pamainās. Raksta autors arī par to runā, bet man nav pieredzes, lai validētu.

Vienīgais, ko es varu pateikt par komandu šajā sakarā ir par code ownership. Tā ir svarīga lieta, ja ir maza komanda. Un pielietojot AI rīkus, atbildība nepārnesās uz AI. Tā paliek pie izstrādātāja.

Man nav arī Claude Code izmantošanas pieredzes lielos un sarežģītos projektos. Ir sajūta, ka tur ir pilns ar tārpiem un tarakāniem, bet pierādījumu nav :)

Kā forša blakne šī rīka lietošanai ir uzlabota spēja artikulēti pastāstīt sev un citiem — ko tad īsti man gribās. Tā ir tā manis drillētā intuīcijas izstrādāšana — tu iemācies strādāt ar rīkiem, katru reizi nemeklējot pareizās pogas un īstos kloķus.

Neviens nav arī aizliedzis apsēsties un pašam sarakstīt kodu. To pat vajag darīt. To gribās darīt. Bet nākotne ir šāda, tur nu vairs neko. Par vēlu iebilst :) Tavs jaunais darbinieks nāks un strādās ar šiem rīkiem. Mūsu uzdevums ir panākt, lai šos rīkus izmanto jēdzīgi.

Par pārējiem:

• Codex ir nežēlīgi lēns. Esmu pārāk nepacietīgs, lai to paciestu. Bet tas prot šo to labāk par Claude Code.
• Gemini CLI ārpus nelielām rotaļām neesmu apzināti mēģinājis izmantot reālos darbos. Pamēģināšu tad, kad atnāks Gemini 3.
• OpenCode ir jauka alternatīva, ja vēlies slēgāties starp modeļiem.
• Cursor jaunais modelis ir stulbs kā zābaks.
• Github CLI pirms kāda mēneša vēl bija OK. Kā ir tagad — nezinu.

vara bungas: Nē, tas nav teikts par LV, bet par pavisam citu valsti. Uz mums tas kā izskatās neattiecas. Mūsu dienas kārtībā svētki (apsveicu), Antoņinas izrunāšānās, policmeistara Ruka pārdomas un SK “problēma”.

Ģenerālim Voiceham Kukulam, PL BS štāba priekšniekam tika jautāts, par ko liecina virkne kiberuzbrukumu un diversiju pret PL infrastruktūru.

“Pretinieks ir sācis gatavoties karam. Viņš šeit veido noteiktu vidi, kas ir paredzēta, lai apdraudētu sabiedrības uzticību valdībai, tādiem pamatinstitūtiem kā bruņotie spēki, policija, un radītu apstākļus, kas būtu piemēroti potenciālas agresijas veikšanai Polijas teritorijā” [..] Tas ir tipiski 1939. gadam, bet būtībā šāda rīcība bija daudzu bruņotu konfliktu priekšvēstnesis, kā arī notika laikā, kad šie bruņotie konflikti nenotika. Es vēlreiz uzsveru: šodien vissvarīgākā ir mūsu attieksme, mūsu reakcija“.

avots

VB: Novēlu arī mums pārsteigt pretinieku ar negaidītu reakciju uz pretinieka un tā ietekmes aģentu provokācijām. Lauzīsim šablonus un paternus. Pārsteigsim ne tikai kremli, bet arī paši sevi! Būs jautri.

Nagi ir daudz vairāk nekā tikai estētisks elements — tie pilda svarīgas aizsargfunkcijas, palīdz mūsu rokām un kājām darboties precīzi...

The post Kāpēc cilvēkam ir vajadzīgi nagi appeared first on Hitnet.lv.

NeoGeo.lv jau vairākkārtīgi ir pievērsies karogu tēmai.

Varat iepazīties ar iepriekšējiem rakstiem:

Neparastie valstu karogi  https://neogeo.lv/neparastie-valstu-karogi/

Interesantie ASV štatu karogi  https://neogeo.lv/interesantie-asv-statu-karogi/

Kāds būs jaunais Jaunzēlandes karogs? https://neogeo.lv/kads-bus-jaunais-jaunzelandes-karogs/

Zvaigznes Brazīlijas karogā https://neogeo.lv/zvaigznes-brazilijas-karoga/

Šoreiz iepazīstināsim ar to, kas dažkārt notiek, ja kādas valsts karogu pagriež par 90° vai 180°.

Protams, ka katras valsts karogā var būt gan nedaudz citas krāsas toņi, gan savādāki paša karoga izmēri, gan ievietoti papildus simboli, taču šī karogu pagriešana un nokļūšana citas valsts karogā ir interesants joks.

vara bungas: Nekad nedomāju, ka joks: “Sūtiet naudu, palīdzēsim!” var kļūt par ārpolitikas principu attiecībā uz tuvākajiem partneriem. Tramps tirgo Eiropas sabiedrotajiem ieročus, kurus tie dāvina UA. Tā plānā pankūka, kas grafikā simbolizē US palīdzību UA ir Baidena laikā apstiprināto dāvinājumu atliekas, kas tulīt beigsies. Bija cerība, ka šādā veidā US veido sev neitrāla sarunu starpnieka pozīciju, bet spriežot p­ēc US “miera plāna UA” aprisēm, tas tika rakstīts Maskavā nevis Vašingtonā un bez labojumiem iespēlēts laukumā. Korupcijas skandāls UA sagadījies tieši laikā, lai Zeļenskim būtu grūti šim plānam oponēt. ZSU jau tā ir ieroču un munīcijas badā, bet tev vēl uncle Donald ar savu art of the deal, tarakāniem galvā un skeletiem skapī, kas gada laikā maksāja UA kā minimums vēl 1% zaudētās teritorijas un neskaitāmas ukraiņu dzīvības. Lūkojiet kā tās lietas darās un izdariet secinājumus. Patīkami pārsteidz Eiropa, kas turpina un palielina UA atbalstu.

Atkārtoti aicinu Trampa sapratējus komentēt US politiku UA virzienā. Ja nu mēs te kaut ko nesaprotam.

Man serveriem ir Rīgas laiks. It kā jau prātīgi būtu to uzstellēt uz UTC, bet nē — man ir vietējais, patriotiski pareizais. Un šodien aizdomājos — a kas notiek ar ieplānotajiem darbiem tad, kad mēs griežam pulksteni?

Kā mēs visi zinām, tanīs liktenīgajās reizēs mums ir jāsagaida pulkstens trīs naktī un jāpagriež visi laikrāži, kuri to nedara paši, uz priekšu vai atpakaļu.

Pirmajā gadījumā, pagriežot laiku pat stundu uz priekšu, vajadzētu izkrist tiem ieplānotajiem darbiem, kuriem bija starp trijiem un četriem? Otrajā gadījumā — vai, pagriežot atpakaļ, darbi, kuri ieplānoti starp diviem un trijiem, izpildās atkārtoti?

Izrādās, ka uz Debian bāzētajām sistēmām ir workarounds. Baigi nepētīju, bet ir aizdomas, ka tas ir visām linux bāzētajām, kuras izmanto oriģinālo vixie-cron (3.0p1). Nav baigi precīzi, bet īsumā — izlaistos darbiņus kaut kad padarīšu, bet notikušos dubultā nelaidīšu. Bet tikai tad, ja laiks nomainās par stundu vai divām.

Special considerations exist when the clock is changed by less than 3 hours, for example at the beginning and end of daylight savings time. If the time has moved forwards, those jobs which would have run in the time that was skipped will be run soon after the change. Conversely, if the time has moved backwards by less than 3 hours, those jobs that fall into the repeated time will not be re-run.

Only jobs that run at a particular time (not specified as @hourly, nor with '*' in the hour or minute specifier) are affected. Jobs which are specified with wildcards are run based on the new time immediately.

Clock changes of more than 3 hours are considered to be corrections to the clock, and the new time is used immediately.

BSD bāzētajās sistēmas, tai skaitā macOS, cron programmai eksistē speciāls flags -s, ar kuru tā arī darbojas pēc noklusējuma. Tā ietvaros viss, kas darbojas reizi stundā vai biežāk, netiek palaists atkārtoti. Tas, kas darbojas retāk, tiek palaists tad, kad jāpalaiž, neskatoties uz DST.

Enable special handling of situations when the GMT offset of the local timezone changes, such as the switches between the standard time and daylight saving time.

The jobs run during the GMT offset changes time as intuitively expected. If a job falls into a time interval that disappears (for example, during the switch from standard time) to daylight saving time or is duplicated (for example, during the reverse switch), then it is handled in one of two ways:

The first case is for the jobs that run every at hour of a time interval overlapping with the disappearing or duplicated interval. In other words, if the job had run within one hour before the GMT offset change (and cron was not restarted nor the crontab(5) changed after that) or would run after the change at the next hour. They work as always, skip the skipped time or run in the added time as usual.

The second case is for the jobs that run less frequently. They are executed exactly once, they are not skipped nor executed twice (unless cron is restarted or the user's crontab(5) is changed during such a time interval). If an interval disappears due to the GMT offset change, such jobs are executed at the same absolute point of time as they would be in the old time zone. For example, if exactly one hour disappears, this point would be during the next hour at the first minute that is specified for them in crontab(5).

Ja pareizi sapratu, tad oriģinālajā astoņdesmito gadu vixie-cron nekā šāda nebija. Abi risinājumi ir radušies forku rezultātā — gan BSD, gan tas, kas iekš linux.

Pirms pusgada aprakstīju savas tā brīža sajūtas un pārdomas pēc soctīklu rokādes. Toreiz bija plāns vēl pēc pusgada pielikt punktu tām sajūtām un pārdomām. Proti, vai būs piepildījies tas, ko cerēju no šīs maiņas saņemt. Pusgads pagājis. Īsais variants- nē, nepiepildījās.

Garais variants-… jā, joprojām blūskajs ir labāks un patīkamāks tīkls, kur paust savas emocijas vai mēģināt uzsākt dialogu. Ja izdosies uzsākt sarunu, tad skaidrs, ka tā sanāks mierīga un cieņpilna. Nav jābaidās, ka pēkšņi kāds iemetīs sarunā kādu aizskarošu piezīmi vai pazemojumu. Nu, kā pie normāliem, pieaugušiem cilvēkiem pieklājas. Vienīgais- ‘’ja izdosies uzsākt sarunu’’. Tautas te maz un vēl mazāk ir aktīvu un regulāru runātāju.

Lielākā sāpe ir ziņu plūsma, latviešu mediju un valsts iestāžu kūtrā klātbūtne. Laikam jau būtu jāsaka- neklātbūtne. Tā arī netiku gudrs, kāpēc soctīklā, kurā tik aktīvi un īsā laikā saskrēja vietējo mediju žurnālisti, nebija viņu darbavietas konts? Ir (bija?) Latvijas Radio žurnālisti, bet nav Latvijas Radio. Ir (bija?) Latvijas Televīzijas žurnālisti, bet nav Latvijas Televīzijas. Atzīšos- šo man grūti saprast, jo likās, ka būtu tikai loģiski žurnālistu pēdās sekot arī žurnālistu darba vietām. Lasītājiem būtu gan vieglāk sekot viņu teiktajam, gan parādītu mediju atbalstu viņu darbiniekiem uzrunāt savus lasītājus/klausītājus/skatītājus. Tāpat nav ne Tvnet, ne Diena, ne vēl daži portāli. Delfiem it kā ir pat veseli divi konti, bet oficiālais uzpeld reti. Arī Jauns.lv sen nav rādījies. Maz te to mediju. Un līdz ar to arī maz ziņu pirmavotu.

Arī politiķi šo vietu nav iecienījuši, lai gan te, manuprāt, viņiem (pateicoties prātīgākai publikai) būtu iespēja tapt sadzirdētiem un uzklausītiem. Atsevišķs paldies Prezidentam un Ministru prezidentei, ka viņi neaizmirst uzrunāt arī blūskaja publiku.

Pašam pēdējos sešos mēnešos ar ne pārāk sanāca gan rakstīt, gan lasīt. Vienkārši, kādu brīdi biju paņēmis atvaļinājumu no interneta (laukos darbi, pašsajūta un vēl citas lietas), tik vien kā sekoju ziņām no Ukrainas un pavisam mazliet iemetu aci arī pašmāju ziņās.

Pa šo laiku blūskajā parādījās daži uzlabojumi- var pievienot garākus video ierakstus, ir čata pieprasījumi, vienkāršota kontu mutēšana, verifikācija, u.c. It kā lietot vieglāk un patīkamāk, bet tādu pamanāmu aktivitāti nevar redzēt. Jo ļaudis vienkārši pārstāj lietot šo soctīklu- pirms gada bija jūtami vairāk ļaužu, kuri pārgāja no tvitera uz blūskaju. Tagad… tagad viņu konti ir pamiruši. Vai nu aizgājuši atpakaļ vai arī vīlās un pielika punktu. Un var jau saprast- ja vēlies aktīvāku soctīklu, plašākas sarunas, lielāku atbalsi, utt, tad šī platforma tevi ātri apbēdina. Nav te tā visa. Un (droši vien) nebūs vēl kādu laiku. Blūskajam vēl nesanāk būt par tviteri.

NeoGeo.lv informē savus lasītājus par vēl vienu noderīgu vietni, kur ir iespējams uzzināt informāciju par Latvijas meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli un statusu.

Uzziņai:

Meliorācija (latīņu: melioratio — 'uzlabošana') ir pasākumu kopums augšņu kvalitātes uzlabošanai noteiktā teritorijā, novadot lieko vai pievadot trūkstošo ūdeni, regulējot upju un virszemes ūdeņu noteci, nostiprinot smiltājus un gravas, uzlabojot augsnes ķīmiskās īpašības (kaļķojot skābās augsnes), novācot akmeņus un veicot citus ar zemes uzlabošanu saistītus pasākumus.

Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” uztur un aktualizē valsts informācijas sistēmu, kuras nosaukums ir “Meliorācijas kadastra informācijas sistēma“.

Meliorācijas kadastrs satur:

1. teksta datus, kas ietver informāciju par meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli un statusu, 
2. telpiskos datus, kas ietver meliorācijas kadastra plānus un kartes analogā un digitālā formā, kuros attēlotas:

– meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, 

– ūdensnoteku sateces baseinu un meliorētās zemes robežas, 

– meliorācijas sistēmu būves un ierīces;

– hidrometrijas posteņi ar to meliorācijas kadastra apzīmējumiem.

Te gan jābrīdina, ka šīs valsts informācijas sistēmas uzturētāji norāda, ka kartē redzamajai informācijai ir informatīvs raksturs un teritoriju robežas ir orientējošas. Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” nenes atbildību par materiāliem vai citāda veida zaudējumiem, kādi var rasties, izmantojot kartē atrodamo informāciju.

Kartes rīkjoslā ir iespējams:

1. veikt slāņu un apakšlāņu pievienošanu un atslēgšanu;
2. veikt objektu veidu meklēšanu;
3. veikt izdrukas;
4. transformēt koordinātas;
5. veikt zīmēšanu kartē;
6. iegūt tīmekļvietas aprakstu.

Klikšķinot uz objektiem kartē var iegūt informāciju par objektu dažādiem raksturlielumiem.

Pateica.

Eh. Es tomēr par politiku. Bet man ir tā sajūta, ka nupat ir īstais brīdis. Iet nekur netaisos — ne dirst, ne politikā. Bet blogs tukšs nedrīkst stāvēt. Lai jau tad iet.

Valsts parāds tīri dolāru izteiksmē bija 21x mazāks, nekā tas bija pagājušogad. 42x mazāks par prognozēto 2029. gadā (Kulberga aģentūra pacentās). Bet šis skaitlis šādā formā ir bezjēdzīgs. Salīdzināt parāda apjomu var un vajag pret valsts iekšzemes kopproduktu. Un apskatīt iemeslus — kāpēc tas tāds ir. Piemēram, 2007. gada krīzes rezultātā mūsu parāds pieauga kosmiski, jo Latvijas brīnums saplīsa.

Par dzimstību ir vienkārši klaji meli. Savukārt, Krištopana laikā valstī dzīvoja tiešām 2.4 miljoni, bet tas bija mazākais skaitlis kopš neatkarības atgūšanas. Un pastāv neliela varbūtība, ka nedz dzimstība, nedz miljoni nebija gluži viņa nopelns. Bet varbūt bija? Varbūt arī 1999. gada traģiskā rallija autoavārija ar 8 bojā gājušajiem un 27 ievainoatjiem bija viņa vaina?

Tāpat taisnība nav arī par bezdeficīta budžetu. Ar visu privatizāciju tas beigu galā bija ar deficītu.

Iedomāsimies, ka esi dirsēju savienībā — Latvija pirmajā vietā. Jau kuro gadu grūd milzu naudu un tā īsti labi nesanāk tikt tanī valdībā. Un katru reizi apskati kļūdas, saproti kas strādā un kas ne, labo plānu, un mauc vēlreiz. Secinājums — viss šis komunikācijas veids, mutes brūķēšana un pārējās izdarības ir plānveida. Vismaz pēc metodiskajiem norādījumiem un aptuvena plāna ejošas.

Tad kāpēc viņi šito saka?

Ne jau tāpēc, lai tu viņus pieķertu melos, faktu izlaišanā, nesalīdzināmu lietu salīdzināšanā, utt. Nē, tu viņus neinteresē. Viņi pat ir priecīgi, ja tu uzvelcies. Tas pabaro algoritmu, tas biežāk parāda citiem šo saraksti un no tiem citiem lielākā daļa pat neiedziļināsies.

Jo viņš jau tehniski nemeloja, ne? Vismaz par parādu, ne? Viņš salīdzināja dolārus 2029. gadā ar dolāriem 2000. gadā. Un kurš aizdomāsies, ka dolārs 2000. gadā bija apmēram puse no dolāra 2025. gadā? Un ka IKP 2000. gadā bija apmēram 5.6 reizes mazāks kā šogad?

Viņus neinteresē elektorāts, kurš ir gatavs parēķināt līdzi, pameklēt datus. Tie, pa kuriem ar šo tiek smalki tēmēts, ir tie, kas izdzirdēs, saklausīs un reproducēs šos murgus tālāk.

Meli un puspatiesības izplatās straujāk nekā to labojumi. Cilvēki, kuriem ir ko teikt pret esošo valdību, izvēlās pavairot jebko, kas palīdz. Pat, ja tā ir klaja diršana. Šis ir asimetrisks karš — melus uzrakstīt prasa 5 sekundes. Melus apgāzt — 5 minūtes.

Šis gan strādā uz visām pusēm. Arī tev, mans domājošais, veselā saprāta pārpildītais un viedais lasītāj, sniegsies roka retvītot kaut ko, kas izskatās ticami un labi iesit pa oriņiem pretiniekam. Vēl pirms visi fakti ir pārbaudīti un kritiskā domāšana ir izveikta.

Un pat tad, ja cilvēki, kuri to ierauga savā fīdā, ātri aizskrollē tālāk, kaut kur aptuvenajā atmiņā paliek tie smieklīgie parādi un bezdeficīta budžeti.

Emocionālā ietekme pārspēj faktus. Vienmēr tā ir bijis un vienmēr būs. Šis nav par pārliecināšanu. Šis ir par manipulēšanu.

Ko darīt?

Grūti. Sākumā domāju, ka te nu neko — kā i', tā i'. Bet ja padomā — kā tad tas viss darbojas — ir skaidrs, ka daļa metožu jau tās pašas. Aiz krievu pielūdzēju partijas metodiskajiem norādījumiem stāv milzīga mašīna un nopietna nauda.

Cilvēki ir viegli mērķi. Ar to jāsadzīvo. Viņi neignorēs kaut ko, kas viņus aizskar. Mācīt nereaģēt ir veltīgi. Tad varbūt varam mācīt reaģēt jēgpilni?

Uz Viļa tvītu var mierīgi atbildēt ar IKP grafiku un tekstu, ka pēc viņa aiziešanas viss strauji kļuva labāk.

Jābeidz sniegpārsliņoties. Galu galā, vārda un izteiksmes brīvība attiecas ne tikai uz viņiem. Kamēr vienu elektorāts neko vairāk par rupjībām un troļļu gājieniem nejēdz, tu takš jēdz, vai ne?

Esam asprātīgi (asprātīgāki par mani, lūdzu), ražojam memes, pārbaudām faktus un apgāžam melus. Svarīgākais — darām to ātri un izklaidējoties paši.

Bet savaldāmies. Viņi ir tie, kuriem jāmelo un jākropļo fakti. Mums tas nav vajadzīgs. Simetriska neticēšana mums nav nepieciešama.

Darot to visu pareizi, viss saies. Pat tad, ja mēs neuzvarēsim, vismaz būsim lieliski pavadījuši laiku.

PS Kādā brīdī mums nopietni jāparunā par to, kas notiks ar šo informāciju un tās uzticamību laikā, kurā dažādu apstākļu sakritības un šādas tādas mērķttiecīgas rīcības rezultātā neviens nevienam ar laiku vairs neticēs. Sākt izdomāt faktus pašiem neticības elles atnākšanu tikai paātrinās.

Pēdējā laikā esmu dzirdējis diezgan daudz par to, cik drausmīgi ir cilvēki. Cik slikti tas kādam liek justies. Parasti pēc tam, kad ir izlasīta daļa tās šļuras, kura gāžas no cilvēkiem internetā.

Sniegšu dažus padomus no sevis — cilvēka, kurš internetā ir izcīnījis milzum daudz kauju pret troļļiem, idiotiem, gudriem cilvēkiem un pat pret sevi. Daži padomi būs viens.

Palaid vaļā.

Ja cilvēks, kurš pauž tavuprāt idiotisku viedokli nav pacenties norādīt savu īsto vārdu, tad viņa viedoklis nav svarīgs. Ir liela varbūtība, ka viņa viedoklis un izteiksmes veids ir tā vai citādi apzināti paša vai no malas stimulēts.

Protams, vārds var būt izdomāts. Ja nezini autoru, ignorē. Tas ir kā ja tev uz ielas pienāk kungs, parāda pasi un sāk klārēt mēslus. Tev takš ir vienalga, ne?

Apžēlot nedrīkst, ignorēt. Arī tad, ja uzplijas tieši tev — atbild, komentē, piemin. Visos sociālajos tīklos ir iespēja viņus vienkārši nomutēt — viņš turpinās savā sulā vārīties, bet tu neko no tā vairs neredzēsi. Un tas labi, jo kamēr viņš rej sienā, viņš nerej virsū citiem.

Mans pienākums gan ir pieminēt, ka šāda pieeja rada savu burbuli. Un tas ir ar savām problēmām.

Ja tev nepatīk kāda teiktais — ignorē. Ja tam kādam nav vārda — ignorē. Neiesaisties, ļauj tam katliņam pašam izvārīt visu ūdeni — ignorē. Tā ir tā nedaudz dīvainā tante, kas uz ielas stūra dzied ne pārāk kvalitatīvu dziesmiņu par apokalipsi.

Sāc justies sūdīgi, lasot vai skatoties kaut ko? Apstājies. Izslēdz. Paskaties pa logu. Paņem grāmatu. Izej pastaigāt. Piezvani draugam.

Ja Tev šķiet, ka visi apkārt tikai sūdus runā, tad atceries — tie, kas nerunā sūdus, atnāca uz divām demonstrācijām. Tie, kas runā — sēdēja mājā un turpināja runāt sūdus.

Šie troļļi viens otru pavairo. Ja kādreiz troļļu fermas bija veselas iniciatīvas, tad tagad nereti gadās, ka arī ne pašām spožākajām zvaigznītēm ir aizgājis tas, ka kontus takš var uztaisīt divus. Un trīs.

Tāpat kā skolā. Visskaļāk kliedz tie, kas ir visagresīvākie. Troksnis rada šķietamu pārsvaru. Izskatās traki, bet aizver acis, aiztaisi ausis un piecreiz ieelpo.

Ja tev šķiet, ka nu šitais izklausās pēc normāla cilvēka, davaj pierādīšu savu taisnību, tad atceries vienu vārdu — nē. Polarizējošos jautājumos cilvēks var tikai pats sevi pārliecināt par kaut ko. No malas to neizdarīt.

Zinu, ka ir grūtī nezaudēt ticību labajam un normālajam, jo neizskatās īsti labi.

Grūti ir šajā laikā, kad demokrātija šķietami turās uz puņķiem. Grūti ir zemessargam, stāvot pie pieminekļa 11. novembrī, zināt, ka būs jāaizstāv arī tie, kas to nav pelnījuši. Visādi populisti, ignorējot veselo saprātu vienkārši nomasē ar tik daudz idiotisma, ka tas sāk šķist par normu. Troksnis tviterī un feisbukā un portālos liek domāt, ka nupat jau esam mazākumā. Neesam.

Priekšnosacījums ekstrēmisma atdzimšanai pirms otrā pasaules kara bija krīze un no tās izrietošā nespēja gana ātri atkopties pēc iepriekšējā kara. Šobrīd ir nedaudz labāk. No kovida un 2008. gada krīzes esam tikuši ārā tīri OK un tīri laicīgi. Nacisms mēģina izspiesties, bet tik labi kā toreiz nesanāk. Ukrainas rietumus, atšķirībā no Sudetijas pagājušajā gadsimtā, arī vēl nevienam neviens nav atdevis.

Tas, kas ir jauns un ar ko mums nav pieredze, ir ar spēli ne pēc noteikumiem modernajā komunikācijas platformu laikmetā. Iespēja runāt daudz un ar visiem nozīmē arī iespēju ar dezinformāciju pārliecināt daudz un visus.

Mākslīgais intelekts nepalīdz. Viens cilvēks var darboties ar desmitiem un simtiem puslīdz autonomu kontu, kas ticami izliekas par reāliem cilvēkiem.

Un tomēr es lieku likmes uz to, ka mēs iemācīsimies ar to visu sadzīvot ātrāk, nekā tas mūs apēdīs.

PS Un vaktē savējos. Draugus, radus, labus paziņas, kaimiņu Annātanti. Cilvēkiem ir dažāds tolerances līmenis. Kāds varbūt sašļūk no pieciem komentāriem, cits lasa un lasa un šausminās un turpina lasīt.

 Nu, ko, jāsāk šis zvērs patestēt.

Ir brīži, kuros pēkšņi apjaušam, cik nemanāmi ātri aizslīd mūsu dzīves minūtes. Mēs steidzamies, kavējamies, atliekam, un tikai tad, kad kāds mirklis ir neatgriezeniski zaudēts, saprotam, cik ļoti tas patiesībā bija vērts. Laiks nekad negaida, taču mēs tik bieži izliekamies, ka viņu varam pierunāt apstāties.

Iemācīties novērtēt laiku — tas ir viens no sarežģītākajiem dzīves uzdevumiem. Tas nozīmē runāt skaļi par to, ko līdz šim slēpām sevī. Tas nozīmē uzdrīkstēties pateikt cilvēkam to, ko sen vajadzēja izteikt, atzīt jūtas, kuras tik ilgi glabājām klusumā. Jo nereti sāpīgāk par kļūdām ir tie vārdi, kurus tā arī nepateicām.

Dzīvē vienmēr pastāv risks. Mēs baidāmies no lēmumiem, kas varētu visu izmainīt, bet tieši drosme reizēm kļūst par laimes atslēgu. Labāk ir mēģināt un nožēlot, nekā visu dzīvi nožēlot to, ko neesam uzdrošinājušies izdarīt. Godīgums — gan pret sevi, gan citiem — nav vieglākais ceļš, taču tas ir vienīgais, kas ļauj dzīvot ar mierīgu sirdi.

Un vēl — sargiet un mīliet savus tuvākos. Apķeriet viņus biežāk, pasakiet labus vārdus, negaidiet “pareizo brīdi”. Mēs nezinām, kura diena būs pēdējā, un cik daudz neizdarītu labu darbu, neizteiktu pateicību vai neatdoto apskāvienu tajā paliks. Šī doma ir skumja, bet tāpēc jo patiesāka.

Dzīvojiet šodienai. Šim mirklim, kurš notiek tieši tagad, nevis vakar vai rīt. Jo tas, kas šķiet pašsaprotams, var kādudien izgaist tik klusām kā izelpots gaiss. Un tad būs par vēlu atgriezties.

Tādēļ — piecelieties, pasmaidiet, mīliet, uzdrīkstieties. Laiks ir mūsu lielākā dāvana, taču tikai tad, kad beidzam to tērēt, saprotam, cik tas ir dārgs.

Latviešu valsts 107. gadadienā vēlu, lai svētkos mēs atkal varētu fotografēt šo māju šādi rotātu. Vainagā divdesmitniekam priekšā vieninieks, otrs gadaskaitlis sākas ar 20…, bet citādi — jā, tādu.

Kā to panākt? Tā, kā teicis Vilis Plūdonis:

Sper kāju drošāk, latvieti!
Un augstāk, lepnāk galvu nesi!
Lai skauģi redz un naidnieki,
Ka savā zemē kungs tu esi.

Pēc gadu simtiem kļuva dzīvs
Tas spēks, kas važās kalts bij kapā,
Un tautas gars bij atkal brīvs,
Un latvju valsts kā brīnums tapa.

Tā — tava zeme, tava valsts,
Ko pats tu guvis cīņā gaŗā.
Tu vienīgais tās sargs un balsts,
Tās liktenis guļ tavā varā.

To paša spēkiem kali tu,
Tu tēvu sapņiem veidu devi.
Cel, latviet, galvu augstāku
Un mācies cienīt reiz pats sevi!

Un pirmo soli var spert jau šovakar: no 17.00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa pulcēšanās lāpu gājienam, koncerts un lāpu saņemšana, kas bez savējās; 18.00 — pats lāpu gājiens!

Garda alternatīva klasiskajiem speķa pīrādziņiem – kūpinātais siers dod patīkamu aromātu visam pildījumam. Savukārt ķiploks un halapenjo – pikantumu un tekstūru. Vietējās izevjielas no “Provinces produkti”.   Mīklai:  Pildījumam: Gatavošana:  Recepte tapusi sadarbībā ar “Provinces produkti”

The post Pīrādziņi ar siera pildījumu  appeared first on Lindas Virtuve.

Valsts īpašums bieži vien ir kā miglā tīta konstrukcija — teorētiski tas pieder tautai, praktiski to pārvalda valdība, bet realitātē nereti izrādās, ka patiesie lēmumi top aiz slēgtām durvīm. Šajā telpā privatizāciju var noorganizēt nevis kā skaļu, sabiedrisku procesu, bet kā izsmalcinātu, teju estētisku darbību.

Ar finanšu instrumentiem, prezentācijām par “tirgus attīstību” un “kapitāla efektivizāciju”. Ar jaunām obligācijām, kā Latvenergo 400 miljonu emisiju, kas maigi, bez trokšņa, ieslīd biržas struktūrās.

Un šajā klusumā slēpjas paradokss: pat vislielākos lēmumus iespējams pieņemt bez sabiedrības sajūtas, ka kaut kas tiek atdots prom.

Mums nav jāskatās tālu pagātnē, lai saskatītu piemērus. Tāpat kā reiz Latvijas Gāze, kas sākotnēji bija 100% valsts uzņēmums, pamazām un pa daļām nonāca privātās struktūrās, līdz valsts kontrole faktiski izzuda. Tas notika nevis ar revolūciju, bet ar dokumentu parakstīšanu, investoru ienākšanu, “tirgus liberalizāciju”. Ar procesiem, kuri tiek pasniegti kā neizbēgams progress.

Kad īpašums no “valsts” kļūst par “aktīvu”, tas zaudē simbolisko svaru un kļūst par vienkāršu vienību bilancē, ko iespējams pārdot tam, kurš pirmais gatavs samaksāt.

Un tieši šī pieredze ļauj daudziem nojaust iespējamo nākotni.
Nav grūti iedomāties, ka pēc gadiem, neraugoties uz šodienas solījumiem par valsts saglabātu kontroli, Latvenergo akcionāru sarakstā varētu parādīties privāts finanšu spēlētājs — iespējams pat Rietumu Banka vai kāda cita ietekmīga kredītiestāde. Ja reiz precedents jau ir noticis, sabiedrības skeptiskais jautājums vairs nav “kāpēc?”, bet “kad?”.

Filosofiskā problēma te ir vēl dziļāka.

Valsts īpašums it kā simbolizē kolektīvu spēku — tā ir ideja par kopīgu nākotni, par spēju pašiem pārvaldīt savus stratēģiskos resursus. Bet tiklīdz šis īpašums tiek pārtulkots finanšu valodā, tas kļūst ievainojams: to var strukturēt, sadalīt, emitēt, pārpakot un galu galā nodot tālāk, un viss process izskatās likumīgs, glīts un elegants.

Elegants tieši tik ļoti, ka sabiedrība to nepamana.

Tā ir mūsdienu privatizācijas īstā seja — nevis kliedzoša, bet klusa; nevis brutāla, bet smalka. Process, kas izskatās saprātīgs, līdz brīdim, kad atskārtam: mūsu kopīgie aktīvi pamazām kļūst par citu cilvēku īpašumu. Un mēs uzzinām par to tikai tad, kad vairs nav, ko darīt.

Jo valstis šodien neizpārdod ar revolūcijām. Tās izpārdod ar obligācijām, akcionāru sapulcēm un tehniskiem investoru ziņojumiem.

Tieši šī klusā eleganse padara procesu tik bīstamu. Un šobrīd mēs klusi zaudējam vienu valsts īpašumu - Latvenergo...

Šādā shēmā ir kāda dziļa pretruna: valsts īslaicīgi iegūst miljardus, bet pretī atdod to, kas būvēts paaudžu garumā — savus pamatus, savus HES, savu spēju pašai noteikt savu ceļu. Nauda atnāk ātri, bet aiziet klusumā tas, kas nekad nav bijis pārdodams. Un tad paliek tikai skumji — jo saprotam, ka reizēm nevis nabadzība, bet nepacietība iztirgo nākotni.

Un cilvēki, ne jau ļaunprātības, bet bieži vien noguruma, rutīnas vai ilūzijas dēļ, pieņem šo rituālu kā pašsaprotamu. Viņi kļūst par skatītājiem teātrī, kurā absurds ir scenārijs, bet aplausi — vienīgā atļautā reakcija. Un tikmēr viņi iet lāpu kulta gājienos sen jau mirušas valsts dzimšanas dienas svinībās...

Nesen man bija iespēja piedalīties raidījumā “Atvērtie faili”, gan padaloties ar piemēriem par aviobiļešu meklēšanu, gan komentējot, kādas ir manas domas par airBaltic kā aktīvai ceļotājai.

Iespēja piedalīties šajā raidījumā nāca pēc tā, kā daudzi bloga lasītāji ieteica tieši mani, kad raidījuma veidotāji meklēja cilvēku, kas bieži iegādājas aviobiļetes un labi pārzina to cenas.

Visu raidījumu var noklausīties šeit.

Latvijas valsts neatkarības 107. gadadienu Madlienas vidusskolā  atzīmējām 14. novembrī, sanākot kopā skolēniem, pedagogiem, skolas darbiniekiem un skolēnu vecākiem. Svinīgo  pasākumu ieskandēja 3.-9. klašu koris skolotājas Ivetas Mežajevas vadībā ar dziesmu “Skanēj dziesmas rītā agri, skanēj vēlu vakarā”. Sarīkojumu vadīja 12. klases skolēni Sindija Zariņa un Harijs Jānis Pluģis. Par galveno vadmotīvu bijām izvēlējušies Imanta Ziedoņa grāmatu par Madlienu “Tik un tā”, kurai šogad apritēja 40 gadi. Grāmata “Tik un tā” vēsta par mūsu pagastu, cilvēkiem, mūsu attiecībām un attieksmi, par dabu, par visu skaisto un tieši Madlienai raksturīgo, arī par sūro darbu un ikdienas dzīvi pirms daudziem gadiem. Un mums, jaunajai paaudzei, ir būtiski atskatīties uz to, kas ir bijis pirms, jo jāatceras, ka ne jau mēs nesam saknes, bet saknes nes mūs! Dzejnieks Imants Ziedonis grāmatā par Madlienu pauž vērtīgas atziņas, un tās arī caurvija svētku pasākumu.

Sākumā visi vienojāmies Latvijas valsts himnas dziedājumā “Dievs, svētī Latviju”. Svinīgo svētku uzrunu teica  Madlienas vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Rita Pučekaite un sirsnīgi ar krāšņiem ziediem sveica ilggadējos skolas darbiniekus – Vandu Kalniņu, Intu Ošu, Signi Kušniri, Valdi Kušniru, Zigrīdu Andriksoni un Aiju Brāli. Tāpat visus svinīgi uzrunāja Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja Inga Elme un ar Atzinības rakstiem apsveica pašus sekmīgākos Madlienas vidusskolas skolēnus – Ģirtu Irbīti (9.kl.), Heidiju Rimšu (11.kl.), Hariju Jāni Pluģi un Voldemāru Teiku (12.kl.).

Koncertu nodrošināja visi dziedošie mūsu skolas interešu izglītības pulciņu dalībnieki – 3.-9. klašu koris, 1.-3. klašu ansamblis, vokāli instrumentālā grupa – visi darbojas skolotājas Iveta Mežajevas vadībā un koncertmeistares Sarmītes Paegles pavadībā. Kuplu skaitu ar dejām bija  sagatavojusi deju kolektīva “Lienīte” vadītāja Vineta Griņeviča un koncertmeistare Iveta Mežajeva, piedāvājot skatītājiem vērot 1.-2. klašu, 3.-4. klašu, 5.-6. klašu un 7.-9. klašu meiteņu priekšnesumus. Aizkustinošs un vienojošs mirklis pasākuma noslēgumā bija komponista, arī šī gada jubilāra Ulda Stabulnieka sakomponētā dziesma “Tik un Tā”, kuru dziedāja kopā visi pasākuma dalībnieki un skatītāji, tā smeldamies to Tikuntāspēku, par kādu arī runā un mūs mudina nepazaudēt dzejnieks Imants Ziedonis. Lielu un sirsnīgu paldies sakām visiem un ikvienam, kuri piedalījās šī svētku pasākuma tapšanā, noformēšanā un īstenošanā!

Desmitgadnieces paštaisīts (dažiem kodieniem) Latvijas siers.

Vakarpusē, pēc sešiem, satiku māsu, kura atbrauca no dēle nekurienes malas. Un bez liekas iebremzēšanas devāmies Vecrīgas virzienā apskatīt Staro Rīga gaismas objektus. Nu, tos, kurus tas Vecrīgas stūris piedāvā. Uz lielāku tematisko pārgājienu kaut kā šoreiz nē. Un pa ceļam uztrāpījāmies redzēt lāpu gājienu pašā plaukumā.

Par Staro Rīga gaismas objektiem - tas, ko redzējām, kaut kā bija ar mazuma piegaršu. Laikam bijām sacerējušās uz ko vairāk.

Garāmejot vēl dzirdējām nedaudz no svētku koncerta pie Brīvības pieminekļa. Ja nebūtu noguruma sajūtas, laikam paklausītos vairāk. Uzrunāja.

Vēl uz pavisam mirklīti Vērmaņdārzā iegājām.

Uzrunāja arī cilvēku daudzums pilsētas ielās. Kaut kā nepierasti, ka TIK daudz cilvēku ielās...

Dubultstandarti. NATO dalībvalsts iepērk un vēl ilgi pirks Krievijas naftas produktus, kamēr Rosatom mierīgi ceļ Paks 2 atomreaktoru Ungārijā. Sankcijas uz šo uzņēmumu neattiecas – nauda, desmit miljardi eiro, ir aizdota Ungārijai no globālajiem režisoriem, un principiem nav ne vainas, ja aiz tiem slēpjas peļņa un kontrole.

Visam pa vidu tiek grautas morāles vērtības, populāritātes vārdā uzspiesta LGBT tēma kļūst par uzmanības novēršanas instrumentu. Absurda teātris – kamēr globālo režisoru scenāriji diktē politiku un ekonomiku, sabiedrība tiek izklaidēta ar skandāliem un ideoloģiskiem jociņiem.

Duālā morāle ir pilnīgi acīmredzama. Turbo patrioti skaļi brēc par principiem, bet paliek vienaldzīgi, ja pretrunas nav viņu ikdienas realitātē. Sankcijas, principi, patriotisms – viss tiek pārvērsts par instrumentu globālo režisoru teātrim, kamēr morāle tiek pakļauta absurdam.

Rezultāts? Pasaule tiek vadīta ar dubultstandartiem, morāle tiek izsmieta, un mēs, skatītāji, kļūstam par klusējošiem līdzdalībniekiem šajā absurda izrādē.

Ievads: mūžīgā cīņa par jaudu un inovāciju

Jau vairāk nekā divas desmitgades Intel un AMD sacenšas par dominanci procesoru tirgū, un šī sacensība 2025. gadā ir kļuvusi vēl interesantāka nekā jebkad iepriekš. Abi ražotāji turpina virzīt tehnoloģiju robežas, izstrādājot jaudīgākus, energoefektīvākus un gudrākus procesorus gan spēlētājiem, gan profesionāliem lietotājiem. Intel gadiem ilgi bija līderis, taču AMD ar savu Ryzen un Threadripper sēriju ir ne tikai panācis konkurentu, bet daudzos aspektos arī pārspējis.

Šobrīd izvēlēties starp Intel un AMD vairs nav tikai jautājums par zīmolu lojalitāti — tas nozīmē analizēt, kādu veiktspēju, energoefektivitāti un cenu tu iegūsi par savu ieguldījumu. 2025. gada tirgus ir ļoti dinamisks: Intel Core Ultra (14. paaudze) un AMD Ryzen 9000 sērija (Zen 5 arhitektūra) piedāvā revolucionālas izmaiņas, kas maina priekšstatus par to, kas ir “labākais procesors”.

Šajā rakstā aplūkosim, kā šie divi giganti konkurē 2025. gadā — sākot no veiktspējas un tehnoloģijām līdz energoefektivitātei, saderībai un cenas attiecībai.

Arhitektūras un tehnoloģiju attīstība

2025. gada procesoru tirgū dominē divas arhitektūras: Intel “Meteor Lake” / “Arrow Lake” un AMD “Zen 5”. Katrs ražotājs ir gājis savu ceļu, taču mērķis ir viens — maksimāla veiktspēja ar minimālu enerģijas patēriņu.

Intel ir pilnībā pārveidojis savu pieeju, ieviešot modulāro dizainu (chiplet architecture). Šī tehnoloģija, kuru AMD izmanto jau kopš Ryzen 3000 sērijas, ļauj Intel savienot dažādus mikroshēmu blokus, optimizējot veiktspēju un ražošanas izmaksas. “Meteor Lake” procesori pirmo reizi izmanto Intel 4 (7nm ekvivalents) ražošanas procesu un atsevišķu Graphics Tile ar Xe-LPG grafisko arhitektūru, kas ievērojami uzlabo integrētās grafikas spējas.

Tikmēr AMD Zen 5 arhitektūra balstās uz TSMC 4nm tehnoloģiju un piedāvā par aptuveni 15–20% augstāku IPC (Instructions Per Clock) salīdzinājumā ar Zen 4. Tas nozīmē, ka katrs cikls ir efektīvāks, un procesors spēj izpildīt vairāk uzdevumu ar mazāku enerģijas patēriņu. AMD ir arī ieviesis uzlabotu Infinity Fabric, kas samazina aiztures starp kodoliem un atmiņu, tādējādi palielinot ātrdarbību daudzuzdevumu režīmā.

Abas arhitektūras ir būvētas, domājot par AI paātrinājumu un energoefektivitāti, kas kļuvušas par centrālajiem faktoriem mūsdienu procesoru izstrādē.

Spēļu veiktspēja: nelielas, bet jūtamas atšķirības

Spēlētājiem procesora izvēle bieži ir izšķiroša. Lai gan lielākā daļa mūsdienu spēļu balstās uz grafiskās kartes veiktspēju, CPU joprojām nosaka, cik stabils un augsts būs FPS, īpaši sacensību spēlēs.

Intel 14. paaudze joprojām ir neliels līderis spēļu jomā, pateicoties augstajam boost clock (līdz 6 GHz Core i9-14900K modelim) un Hybrid Architecture ar P-Core un E-Core kombināciju. Tas nozīmē, ka procesors var sadalīt uzdevumus — jaudīgie P-Core nodrošina spēļu ātrumu, bet efektīvie E-Core rūpējas par fona procesiem, piemēram, straumēšanu vai balss čatu.

AMD Ryzen 7 9800X3D un Ryzen 9 9950X3D ar 3D V-Cache tehnoloģiju ir kļuvuši par spēlētāju iecienītākajiem, jo tie piedāvā milzīgu kešatmiņu, kas samazina datu pārsūtīšanas aizturi. Šī tehnoloģija nodrošina pārsteidzoši augstu FPS spēlēs, īpaši tādās kā Counter-Strike 2, Baldur’s Gate 3 vai Fortnite. Reālos testos 3D V-Cache modeļi bieži pārspēj pat Intel flagmaņus, neskatoties uz zemāku frekvenci.

Ja prioritāte ir maksimāls kadru ātrums un stabilitāte, Intel joprojām saglabā nelielu pārsvaru. Tomēr, ja vēlies optimālu sniegumu un zemāku temperatūru ar mazāku enerģijas patēriņu, AMD ar 3D V-Cache ir nepārspējams risinājums.

Daudzuzdevumu un profesionālā veiktspēja

Runājot par produktivitāti un daudzuzdevumu apstrādi — video montāžu, 3D modelēšanu, programmēšanu vai renderēšanu — šeit AMD ieņem vadošo pozīciju. Zen 5 procesori ar līdz pat 16 kodoliem un 32 pavedieniem (Ryzen 9 sērijā) un lielāku kešatmiņu nodrošina izcilu veiktspēju sarežģītos uzdevumos.

Intel piedāvā līdzīgu kodolu skaitu, taču tā “Hybrid” struktūra ne vienmēr ir tik efektīva profesionālos lietojumos. Programmas, kas nav optimizētas darbam ar dažādu veidu kodoliem, dažkārt neizmanto Intel E-Core pilno potenciālu. Tas nozīmē, ka, piemēram, video renderēšanas testos AMD Ryzen 9 9950X spēj pabeigt darbu par 10–15% ātrāk nekā Intel Core i9-14900K, pat ar zemāku frekvenci.

Savukārt Intel iegūst priekšrocības AI un mašīnmācīšanās uzdevumos, pateicoties AI Boost un VPU (Versatile Processing Unit) integrācijai Meteor Lake arhitektūrā. Šī funkcija paātrina neironu tīklu aprēķinus, sejas atpazīšanu un balss apstrādi, padarot Intel par interesantu izvēli tiem, kas strādā ar mākslīgo intelektu vai datu zinātni.

Energoefektivitāte un temperatūra

Enerģijas patēriņš ir kļuvis par vienu no galvenajiem rādītājiem, izvēloties procesoru, jo augstas temperatūras nozīmē lielāku ventilatoru troksni, īsāku komponentu mūžu un lielākus rēķinus par elektrību.

AMD Ryzen 9000 sērija šeit uzvar pārliecinoši. Pateicoties TSMC 4nm ražošanas procesam un Zen 5 optimizācijai, šie procesori nodrošina izcilu jaudas un patēriņa attiecību. Piemēram, Ryzen 7 9700X ar 8 kodoliem darbojas ar tikai 65W TDP, taču spēj konkurēt ar Intel procesoriem, kuru patēriņš sasniedz 125W vai pat vairāk.

Intel 14. paaudze, lai gan piedāvā iespaidīgu veiktspēju, joprojām ir energoietilpīgāka. Overklokējot vai izmantojot maksimālo turbo režīmu, daži modeļi var patērēt līdz 250W, kas prasa jaudīgu dzesēšanu. Tāpēc, ja prioritāte ir klusums, zema temperatūra un stabilitāte, AMD joprojām ir drošāka izvēle.

Mātesplates un saderība

Vēl viens būtisks faktors ir saderība un platformas ilgums. AMD jau vairākus gadus saglabā AM5 ligzdu, kas nodrošina atbalstu arī nākamajām procesoru paaudzēm. Tas nozīmē, ka, iegādājoties jaunu Ryzen 9000 procesoru, nav obligāti jāmaina mātesplate — pietiek ar BIOS atjauninājumu.

Savukārt Intel tradicionāli maina ligzdu ik pēc 1–2 paaudzēm. 2025. gadā LGA 1851 aizvieto LGA 1700, kas tika izmantota 12. līdz 14. paaudzes procesoriem. Tas nozīmē, ka jaunajiem Intel lietotājiem būs jāpērk jaunas mātesplates ar Z890 vai B860 čipsetiem, kas palielina kopējās izmaksas.

Turklāt AMD piedāvā PCIe 5.0 un DDR5 atbalstu visos modeļos, kamēr Intel to nodrošina tikai augstākajā segmentā. Tas padara AMD sistēmas elastīgākas nākotnes uzlabojumiem.

Cenas un vērtība par ieguldījumu

Procesoru izvēlē cena bieži ir izšķiroša. 2025. gadā Intel un AMD cenas kļuvušas līdzīgas, taču vērtības ziņā AMD joprojām piedāvā labāku attiecību starp cenu un veiktspēju.

Piemēram:

• AMD Ryzen 7 9700X (8 kodoli, 16 pavedieni) maksā ap 380 €,
• Intel Core i7-14700K ar līdzīgiem parametriem – ap 420 €.

Līdzīga situācija vērojama arī augstākajā līmenī – Ryzen 9 9950X bieži maksā mazāk nekā Core i9-14900K, bet sniedz līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju daudzuzdevumu režīmā.

Intel gan saglabā priekšrocību budžeta segmentā, kur Core i5 modeļi joprojām piedāvā lielisku veiktspēju par saprātīgu cenu, piemēram, Core i5-14600KF, kas ir populāra izvēle vidējās klases spēļu datoriem.

Integrētā grafika un papildu iespējas

Lai gan lielākā daļa spēlētāju izmanto atsevišķu videokarti, integrētā grafika var būt būtiska tiem, kas ceļo vai strādā ar klēpjdatoriem. Intel Meteor Lake procesori ar Xe-LPG grafiku piedāvā ievērojamu progresu – tie spēj darbināt pat jaunākās spēles 1080p izšķirtspējā ar pieņemamu FPS.

AMD APU (Accelerated Processing Unit) joprojām ir nepārspējami šajā segmentā. Ryzen 8000G un jaunākie 9000G modeļi izmanto RDNA 3 grafiku, kas sniedz līdz pat 2x lielāku sniegumu nekā Intel iGPU. Tas padara tos par lielisku izvēli kompaktiem spēļu datoriem (SFF builds) vai tiem, kas vēlas spēlēt bez atsevišķas GPU.

Kopējais skatījums uz tirgu

2025. gada ainava rāda, ka Intel un AMD vairs nav klasiskā “ātrākais pret lētākais” situācija. Abi ražotāji ir sasnieguši augstu kvalitātes līmeni, un izvēle drīzāk ir atkarīga no konkrētā pielietojuma.

• Spēlēm: Intel piedāvā maksimālo FPS un augstāko frekvenci, taču AMD ar 3D V-Cache bieži vien nodrošina vienmērīgāku pieredzi un zemāku temperatūru.
• Darba uzdevumiem: AMD ir labāks daudzpavedienu režīmā, īpaši video montāžā un renderēšanā.
• Energoefektivitātei un ilgmūžībai: AMD pārliecinoši uzvar, pateicoties AM5 platformai un zemākam TDP.
• Inovācijām un AI iespējām: Intel ar Meteor Lake un VPU nodrošina plašākas nākotnes integrācijas iespējas.

Klēpjdatoru procesoru salīdzinājums – mobilitāte pret jaudu

Lai gan stacionārie datori joprojām piedāvā maksimālu veiktspēju, 2025. gadā arvien lielāku nozīmi ieņem klēpjdatori, kas spēj piedāvāt gandrīz to pašu jaudu kompaktā korpusā. Intel un AMD šajā segmentā ir ieguldījuši milzīgus resursus, lai radītu procesorus, kas apvieno jaudu, energoefektivitāti un portatīvu dizainu.

Intel Core Ultra sērija (iepriekš “Meteor Lake”) ir būtiski mainījusi līdzšinējo klēpjdatoru procesoru koncepciju. Tā piedāvā trīs čipu arhitektūru – CPU, GPU un SoC flīzes, kas savienotas ar jaunu tehnoloģiju “Foveros 3D Packaging”. Tas ļauj optimizēt enerģijas plūsmu un samazināt karstuma izkliedi. Turklāt šie procesori ir aprīkoti ar NPU (Neural Processing Unit), kas paātrina mākslīgā intelekta (AI) uzdevumus – piemēram, automātisku trokšņu samazināšanu videokonferencēs vai reāllaika balss tulkošanu.

AMD Ryzen 8040 un 9050 sērijas procesori, kas izmanto Zen 5 un RDNA 3+ arhitektūras, savukārt fokusējas uz līdzsvaru starp jaudu un akumulatora darbības laiku. Tie ir aprīkoti ar Ryzen AI Engine, kas konkurē ar Intel risinājumiem, taču izmanto mazāk enerģijas. Daudzos testos Ryzen procesori piedāvā līdz pat 20% ilgāku akumulatora darbības laiku, salīdzinot ar līdzvērtīgiem Intel modeļiem, vienlaikus saglabājot augstu veiktspēju gan darbā, gan spēlēs.

Spēlētājiem klēpjdatoros AMD joprojām ir spēcīga izvēle, jo Ryzen 9 9955HX ar integrēto RDNA 3 grafiku spēj nodrošināt spēļu sniegumu, kas pietuvojas vidējās klases atsevišķām GPU, piemēram, NVIDIA RTX 4060. Savukārt Intel Core Ultra 9 288V priekšrocība ir Xe-LPG grafikas karte un labāks draiveru atbalsts, kas nodrošina stabilāku pieredzi spēlēs ar DirectX 12 un Vulkan API.

Kopumā Intel joprojām dominē premium biznesa klēpjdatoros (piemēram, Dell XPS, HP Spectre), savukārt AMD ir populārāks spēļu un radošo darbu datoros (piemēram, ASUS ROG, Lenovo Legion). Abas platformas kļuvušas tik līdzvērtīgas, ka izvēli bieži nosaka konkrētais modelis, nevis ražotājs.

AI paātrinājums un nākotnes procesoru gudrība

2025. gads ir pagrieziena punkts, kad procesoru veiktspēju vairs nemēra tikai gigahercos vai kodolu skaitā. Arvien lielāka nozīme tiek piešķirta mākslīgā intelekta paātrināšanai.

Intel savā Meteor Lake arhitektūrā ir integrējis VPU (Versatile Processing Unit), kas specializējas AI uzdevumu apstrādē lokāli, neizmantojot mākoņpakalpojumus. Tas ļauj lietotnēm, piemēram, Adobe Photoshop vai DaVinci Resolve, izmantot AI funkcijas (piemēram, objektu atpazīšanu vai fona izpludināšanu) daudz ātrāk un efektīvāk. Intel sadarbība ar Microsoft ir sekmējusi arī Windows Copilot AI integrāciju, kas pielāgojas tieši šai arhitektūrai.

AMD nav atpalikusi – tās Ryzen AI platforma, kas ieviesta jau Ryzen 7000 sērijā, tagad piedāvā jaunās paaudzes XDNA 2 AI paātrinātāju. Tas spēj apstrādāt līdz pat 80 TOPS (trillion operations per second), pārspējot Intel piedāvāto jaudu par aptuveni 25%. Rezultātā Ryzen 9050 procesori lieliski tiek galā ar AI video renderēšanu, teksta atpazīšanu un balss asistentu uzdevumiem.

Šī konkurence liecina, ka nākamajos gados procesori vairs nebūs tikai “smadzenes”, bet arī inteliģenti līdzstrādnieki, kas adaptēsies lietotāja paradumiem. Piemēram, datoram būs iespēja automātiski pielāgot veiktspējas režīmu atkarībā no tā, vai lietotājs raksta tekstu, rediģē video vai spēlē spēli.

Serveru un profesionālo sistēmu tirgus

Lai gan lielākā daļa lietotāju koncentrējas uz mājas datoriem, īstā cīņa starp Intel un AMD notiek serveru tirgū, kur tiek izlemts, kura arhitektūra apkalpos datu centrus, mākslīgā intelekta platformas un mākoņpakalpojumus.

AMD EPYC Turin (Zen 5) procesori 2025. gadā piedāvā līdz pat 128 kodoliem un 256 pavedieniem, kas padara tos par industrijas līderiem daudzpavedienu veiktspējā. Turklāt tie ir ievērojami energoefektīvāki nekā Intel Xeon. Daudzi datu centri, piemēram, Google Cloud un Amazon AWS, ir pārgājuši uz EPYC platformām, lai samazinātu enerģijas izmaksas un oglekļa pēdas nospiedumu.

Intel Xeon 6 (Granite Rapids / Sierra Forest) koncentrējas uz specializētu sniegumu – lielisku saderību ar AI un HPC (High Performance Computing) risinājumiem. Intel izmanto divu tipu kodolus: E-Core (energoefektīvos) un P-Core (jaudīgos), lai nodrošinātu pielāgojamu jaudu dažādiem uzdevumiem. Tomēr, skatoties tīri uz skaitļošanas jaudu, AMD šobrīd saglabā priekšrocību.

Serveru tirgus ir arī vieta, kur redzams ilgtermiņa virziens: AMD koncentrējas uz mērogojamību, savukārt Intel – uz specializāciju. Tas nozīmē, ka AMD piedāvā lielāku skaitu kodolu mazākā fiziskā telpā, bet Intel uzlabo veiktspēju specifiskos aprēķinu procesos, piemēram, mašīnmācīšanās vai datu analītikā.

Dzesēšana un termiskā efektivitāte

Jaudīgi procesori rada daudz siltuma, un dzesēšana ir kļuvusi par kritisku faktoru, īpaši vadošajos modeļos. 2025. gadā ražotāji arvien biežāk izmanto liquid metal, vapor chamber un 3D vapor cooling risinājumus, lai samazinātu temperatūras par 10–15°C salīdzinājumā ar tradicionālajām pastām.

AMD Ryzen 9000 sērijas procesori ir ievērojami “vēsāki” — pat intensīvā slodzē tie reti pārsniedz 80°C, ja tiek izmantota vidēja līmeņa gaisa dzesēšana. Tas ļauj būvēt klusākas sistēmas bez nepieciešamības pēc lieliem dzesētājiem vai ūdens sistēmām.

Savukārt Intel Core i9-14900K un jaunākie Arrow Lake prototipi joprojām ir “karstasinīgi”. Lai gan tie spēj sasniegt līdz 6 GHz, šāda veiktspēja nāk ar cenu – siltumu. Lai noturētu temperatūru drošā līmenī, nepieciešama spēcīga dzesēšana, kas palielina sistēmas izmaksas un troksni.

Šī iemesla dēļ entuziasti bieži izvēlas AMD ilgtermiņa stabilitātes un zemāku darbības temperatūru dēļ, īpaši, ja plāno datoru izmantot intensīvam darbam vai spēlēm daudz stundu garumā.

Programmatūras un draiveru optimizācija

Ne mazāk svarīgs faktors ir programmatūras optimizācija. Pat visjaudīgākais procesors nespēj pilnībā izmantot savu potenciālu, ja programmas nav pielāgotas tā arhitektūrai.

Intel šajā ziņā joprojām ir priekšā, jo tā sadarbība ar lielajiem programmatūras uzņēmumiem (piemēram, Adobe, Autodesk, Microsoft) nodrošina, ka lielākā daļa profesionālo programmu ir optimizētas tieši Intel kodolu struktūrai. Tas nozīmē, ka tādas lietotnes kā Premiere Pro, After Effects vai AutoCAD bieži darbojas nedaudz ātrāk uz Intel platformas.

AMD savukārt ir ļoti aktīvi strādājis, lai novērstu šo plaisu. Ar Zen 5 arhitektūru un jaunāko AGESA BIOS atjauninājumiem Ryzen procesori darbojas ievērojami stabilāk un piedāvā labāku saderību ar jaunākajām spēlēm. Turklāt, pateicoties Linux kopienas atbalstam, AMD sistēmas bieži darbojas optimālāk atvērtā koda vidēs un serveros.

Nākotnes prognozes līdz 2030. gadam

Intel un AMD konkurence kļūs vēl intensīvāka, jo tuvākajos gados tiek plānots pāriet uz 3nm un 2nm ražošanas procesiem, kas būtiski uzlabos energoefektivitāti.

AMD līdz 2027. gadam plāno izlaist Zen 6 un Zen 7 arhitektūras, kas turpinās izmantot chiplet dizainu, bet ar uzlabotu starpmoduļu savienojumu. Paredzams, ka šie procesori nodrošinās vēl labāku mērogojamību un varētu ieviest 3D V-Cache 2.0, kas dubultos kešatmiņas jaudu.

Intel, savukārt, strādā pie Panther Lake un Nova Lake arhitektūrām, kuras pilnībā pāries uz tīru čiplet struktūru un iekļaus jaunās paaudzes AI paātrinātājus. Intel mērķis ir kļūt par vadošo čipu ražotāju Eiropā un ASV, atjaunojot savu ražošanas pārākumu pār TSMC.

Nozīmīgs virziens būs arī kvantu drošības un integrēto AI kodolu ieviešana pat budžeta līmeņa procesoros. Tas nozīmē, ka līdz 2030. gadam pat vidējās klases CPU spēs apstrādāt sarežģītus neironu modeļus bez nepieciešamības pēc specializēta aparatūras akseleratora.

Kopsavilkums: kurš uzvar 2025. gadā?

2025. gadā uzvarētāju noteikt nav vienkārši, jo Intel un AMD ir sasnieguši līdzsvaru, kāds vēl nekad nav bijis. Abiem uzņēmumiem ir savas stiprās puses un nišas, kur tie pārspēj otru.

Noslēgums

Intel un AMD cīņa 2025. gadā nav tikai tehnoloģiju sacensība – tā ir filozofiska atšķirība starp stabilitāti un inovāciju. Intel turpina uzlabot savus hibrīdos procesorus, piedāvājot maksimālu veiktspēju spēlēs un profesionālās programmās, kamēr AMD fokusējas uz efektivitāti, mērogojamību un nākotnes saderību.

Izvēle starp šiem diviem gigantiem vairs nav “viens labāks par otru” – tā ir izvēle starp prioritātēm. Ja tev svarīgs FPS un momentāna reakcija, Intel būs labāka izvēle. Ja vēlies klusumu, energoefektivitāti un ilgtermiņa vērtību, AMD būs drošāks ieguldījums.

Neatkarīgi no izvēles, 2025. gads ir pierādījums tam, ka konkurence strādā mūsu labā — gan spēlētājiem, gan profesionāļiem, jo abiem uzņēmumiem ir jāturpina inovēt, lai saglabātu savu vietu pasaules tehnoloģiju virsotnē.

The post Procesoru salīdzinājums: Intel vs. AMD 2025. gadā first appeared on .

Métodos de Pago Aceptados en Gamdom España

Si estás buscando un lugar donde disfrutar de tus juegos favoritos, Gamdom es una opción que no puedes pasar por alto. Este sitio de apuestas online ofrece múltiples métodos de pago, adaptándose a las preferencias de los usuarios en España. Desde transferencias bancarias hasta criptomonedas, aquí encontrarás lo que necesitas para realizar tus depósitos y retiros de forma sencilla. Muchos jugadores eligen plataformas de en gamdomcasino.es por su variedad de opciones de pago y seguridad.

Transferencias Bancarias: Ventajas y Desventajas

Las transferencias bancarias son un método clásico y, a menudo, muy seguro. Si bien es cierto que pueden tardar entre uno y tres días hábiles en procesarse, la tranquilidad de saber que tu dinero está a salvo es inigualable. Sin embargo, el principal inconveniente es la espera. Imagina que estás deseando jugar y tienes que esperar un par de días para que tu depósito se haga efectivo. A veces, eso puede ser un poco frustrante.

Monederos Electrónicos: Rapidez y Seguridad

Por otro lado, los monederos electrónicos como PayPal o Skrill son una excelente opción para quienes buscan rapidez y seguridad. Puedes hacer depósitos en cuestión de minutos, lo que significa que no tendrás que esperar para empezar a jugar. Además, estos métodos suelen ofrecer un nivel adicional de protección, ya que no compartes tu información bancaria directamente con el sitio. La única desventaja podría ser que algunas plataformas cobran comisiones por transacción, así que siempre es bueno revisar esos detalles.

Criptomonedas: Innovación en las Transacciones

Las criptomonedas han revolucionado el mundo de las transacciones online, y Gamdom no se queda atrás. Puedes utilizar Bitcoin, Ethereum y otras criptos para realizar tus pagos. Esto no solo añade un nivel de anonimato a tus transacciones, sino que también permite que sean instantáneas. Claro, la volatilidad de las criptomonedas puede ser un factor a considerar. Un día tu Bitcoin puede valer mucho, y al siguiente, no tanto. Pero para los aventureros, esto puede ser parte de la diversión.

Tarjetas de Crédito y Débito: Facilidad de Uso

Las tarjetas de crédito y débito son otro pilar fundamental en Gamdom. Usar tu tarjeta es fácil y rápido, ya que el dinero se refleja al instante en tu cuenta. Sin embargo, es importante tener en cuenta que algunas entidades bancarias pueden bloquear transacciones relacionadas con juegos de azar. Así que, si decides usar este método, asegúrate de que tu banco no tenga restricciones. La comodidad de tener todo a un clic de distancia no tiene comparación, especialmente si te gusta la inmediatez.

Límites y Comisiones en los Métodos de Pago

Es esencial conocer los límites y comisiones asociados con cada método de pago. Gamdom establece un mínimo de depósito de 10 euros, lo cual es bastante accesible. Sin embargo, algunas opciones, como las transferencias bancarias, pueden tener comisiones que varían según el banco. Asegúrate de leer bien la letra pequeña para no llevarte sorpresas. La transparencia en estas tarifas es clave para disfrutar sin preocupaciones.

Consideraciones de Seguridad en los Pagos Online

La seguridad es un tema crucial cuando hablamos de pagos online. Gamdom utiliza protocolos de encriptación avanzados para proteger tu información personal y financiera. Pero, aquí va un consejo: siempre verifica que el sitio tenga licencias adecuadas y medidas de seguridad. No querrás arriesgarte a perder tu dinero por no estar atento a estos detalles. La tranquilidad de saber que estás en un entorno seguro te permitirá disfrutar más de tu experiencia de juego.

Experiencia del Usuario en el Proceso de Pago

Finalmente, la experiencia del usuario en el proceso de pago es fluida y amigable en Gamdom. Desde el momento en que decides hacer un depósito, todo está diseñado para que sea sencillo. Las instrucciones son claras, y la interfaz es intuitiva. Pero, si algo no te queda claro, el servicio al cliente está disponible para ayudarte. Así que no dudes en preguntar si tienes alguna duda. Al final del día, lo que importa es que disfrutes y te diviertas sin complicaciones.

Además, cabe mencionar que el nuevo Casino Andorra abrirá sus puertas en otoño, lo que ofrecerá aún más opciones de entretenimiento para los amantes de los casinos en la región.

The post Opciones de Pago Disponibles en Gamdom España first appeared on 15min.lv.

16.08.2025. Plānojot šo atvaļinājumu (tikai viena nedēļa), skaidrs bija, ka brauksim ar kemperi. Edgars gribēja braukt vismaz uz Poliju, bet ātri apgriezu spārnus – reāli tā būtu gara, gara braukšana neko daudz neredzot. Tā kā pirms mēneša bijām tikuši pie … Turpiniet lasīt →

The post Rietumu piekraste. Diena #1 jeb Ventspils. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Laikam atkal kur atkārtošos, neņemiet ļaunā.

Šodien kārtējā Latvijas dibināšanas gadadiena, ļoti daudzviet notiek visādi pasākumi šim notikumam par godu. Tik tālu viss jauki un skaisti.

Tomēr ir arī kāda nianse. Cik daudz to, kuri emocionāla pacēluma vadīti iziet ielās ar karogiem rokās un patosā izteiktu dzimtenes mīlestību, to mīl tik pat ļoti pelēkajā ikdienā? Cik daudzi cilvēki var tā, garāmejot iziet jūras krastā, ejot gar Gaujas līkumiem pateikt "Es esmu mājās". Cik daudzi sev klusiņām saka šo frāzi braucot kaut no Liepājas uz Valmieru un vērojot ainavu pa transportlīdzekļa logu?

Cik daudzi ir gatavi kopt šo zemi, šo valsti ikdienā kaut aizvācot drazu drazīgo no mājas sliekšņa prom uz drazai paredzēto vietu? Cik daudzi gatavi strādāt, nevis ņaudēt, lai šajās ne pārāk lielajās, bet tomēr lielajās mājās būtu omulīgi, silti un citādi mīļi?

Ne jau tie karogi un patriotiskās  runas atspoguļo dzimtenes mīlestību. 

Kaut kā ir aizmirsies tas, padomjlaika periods. Periods, kurā Latvijas, latvietības kopšana un uzturēšana bija zināms pretstāvēšanas pasākums. Spītīgs "Mēs esam! Mūs nevar iznīcināt!". Zināms saliedēšanās periods pretstāvot svešai varai. 

Tagad, kad nu ir atgūta tā neatkarība, mums nav svešas varas - ir zināms atslābums. Laikam mēslainē izmesta saliedēšanās, Latvijas, latvietības kopšana. Iestājies zināms "Pīrādziņus vajag, bet necepšu pats, lai cep kaimiņu Ješka vai aizupes Līzīte". Bet arī tie cept negrib. Cept negrib neviens, bet pīrādziņus gribas. Tad nu top lamāti citi, nevis pašu slinkums.

Mīļie tautieši! Valsts svētkos aicinu aizdomāties par to, ka valdības nāk un iet, mēs paliekam. Tobiš, kaut tās mūsu pašu Saeimas deputātu sastāvs ir mainīgs lielums periodiskajās vēlēšanās; pilsētu, miestu, pagastu pašvaldību amatpersonu sastāvs arī ir mainīgs lielums. To pašu periodisko vēlēšanu rezultātā. Ir cikliska rotācija, cik un ko viņi savos amatos paspēj strādāt un sastrādāt, tik nu ir. Katrs nākamais sasaukums arī paspēj tik, cik paspēj. Bet mūsu attieksme pret sevi, savu māju un valsti - tā ir te, tagad un turpināsies. Bez jebkāda sasakumua. Tas, ko mēs sevis, savas valsts labā darīsim paši - tas nav atkarīgs no periodiskajām vēlēšanām un tā, kas nu kuru reizi sēž tajā amatkrēslā.

The post Mārtiņdienas svinības mūsu skolā appeared first on Jaunogres pamatskola.

Turpinot darbu pie lasītprasmes pilnveidošanas, 1. un 2. klašu skolēni piedalījās Ziemeļvalstu literatūras nedēļas aktivitātēs. Šogad tas bija Rītausmas lasījums bērniem, kura laikā viņi iepazinās ar Fēru salu autora Bardura Oskarsona grāmatu “Suns, kaķe un pele”.

Skolēni sekoja līdzi suņa, kaķa un peles piedzīvojumiem draudzības veidošanā, kas aktualizēja daudzas līdzīgas situācijas pašu bērnu starpā. Skolēni ne tikai bagātināja savu valodu, bet arī mācījās problēmu risināšanas soļus. Grāmatas galvenā atziņa – par spīti atšķirībām un nevienprātībai dzīvot visiem kopā ir jauki – lika aizdomāties un novērtēt citam citu.

Priecājoties par katra bērna vēlmi iedziļināties grāmatu pasaulē, skolotājas Marina Dišereite un Signe Kušnire

Īsi pirms valsts svētkiem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoram Jānim Ločam un tenūrprofesoram Andrim Šutkam izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde par nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā pasniedz Ministru kabineta Atzinības rakstus.