Melnraksts manabalss pieteikumam Par EKII atbalsta programmas līguma prasību grozīšanu.

Tālāk būs garš penteris kurā uzskaitīta mana motivācija un aprēķini par to cik papildus būs jāmaksā jebkuram EKII atbalsta programmas lietotājam (papildus tiem, kam nav EKII līgumu)

Tad nu sākam – EKII līgumam prasība:

Statistika līdz 2022.gada novembra vidum EKII.LV – Atbalsts mājsaimniecībām https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-majsaimniecibam

Uzstādīto saules elektrostaciju skaits 3744gab
Kopā uzstādītā jauda 28,7 MWh
Vidējā atbalstītā elektrostacijas jauda 28772/3744= 7.68KW
Apgūtais finansējums 13,8 MEUR no 30 MEUR

Kopējais ietekmēto mājsaimniecību skaits : Uz doto brīdi EKII programmā ir iztērēti 13 miljoni EUR no pieejamiem 30 miljoniem, pieskaitot EM programmas 10 miljonus EUR, var prognozēt, ka kopā abas atbalsta programmas līdz 2023.gada beigām izmantos līdz 15000 mājsaimniecību.

Balstoties uz plānotām Sadales tīkla tarifu izmaiņām un pieņēmumu, ka vismaz 30% mājsaimniecību nespēs samazināt pieslēguma jaudu, vai tām nāksies to palielināt dēļ šobrīd spēkā esošajiem atbalsta programmas noteikumiem. Tieš veidā katra mājsaimniecība pārmaksās papildus 207-290 EUR/gadā, dēļ formālas prasības uzturēt nepamatoti lielu pieslēgumu jaudu.

Ietekme uz Sadales tīkla ieņēmumiem gadījumā ja konkrētais līguma prasību punkts tiek atcelts – 1,0 līdz 1,5 miljoni EUR/gadā (samazināti ieņēmumi caur pieslēguma fiksēto abonēšanas maksu)

Tēzes

Mikroģeneratora pieslēguma maksimālā ražošanas jauda ir nepamatoti noteikta kā 50% no pieslēguma atļautās slodzes, jo tam nav tehnoloģiska pamatojuma

AS Sadales tīkli Vispārējās tehniskās prasības mikroģeneratora pieslēgšanai (sadalestikls.lv) netiek izvirzīts tehnisko noteikumu punkts kas atbilstu EKII/ VARAM programmās definētajam kritērijam “dzīvojamās mājas pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādītā jauda nepārsniedz 50% no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes”

Arī no privātās pieredzes šī gada martā ar 3fāžu 25A elektroenerģijas pieslēgumu iesniedzu mikroģeneratora pieslēguma projektu par 11KW mikroģeneratora pieslēgšanu, kas tika apstiprināts no Sadalates Tīklu puses. Tikai dēļ EKII atbalsta programmas prasībām š.g. maija mēnesī tika veikta pieslēguma jaudas palielināšana uz 3F32A.

“50% ierobežojums” esot ieviests lai  “nebūtu tīkla pārslodze” un varētu pieslēgt maksimāli daudz interesentu.

Atbilstoši Sadales tīkla Mikroģeneratora pieslēgšana (sadalestikls.lv) noteikumiem Sadales tīkls izskata visus pieteikumus par mikroģeneratora pieslēgumu. Gadījumā ja tīkls spēj nodrošināt pieprasīto mikroģenerācijas jaudu pieteikums tiek apstiprināts., vai tiek norādīta maksimāli pieļaujama mikroģeneratora jauda.

Mākslīgi paaugstinātā un nepamatoti liela uzturēta pieslēguma jauda rada AS Sadales tīkls liekus izdevumus tīkla uzturēšanā.

Pieņemot ka vismaz 30% no atbalsta saņēmējiem vēlētos samazināt savu pieslēguma atļauto slodzi summārā atbrīvotā slodze (3fāžu tīklā) būtu 15000*30% *5A  = 22500A jeb 15MW jauda. Lai nodrošinātu pieprasīto atļauto slodzi AS Sadales tīkls jāizmanto lielākas jaudas transformatorus, bez atbilstoša patēriņa. Rezultātā samazinās attiecība starp uzstādīto un faktiski patērēto jaudu, kas palielina dīkstāves zudumus transformatoros.

Faktiskā saules paneļu mikroģenerācijas jauda nav lineāra un lielāko daļu gada ir būtiski mazāka par maksimālo pieļaujamo jaudu.

Tīkla noslodze – atbilstoši saules paneļu ģenerācijas tipveida slodzei saules paneļu mikroģenerators ražo uz pilnu noslodzi tikai 3 mēnešus gadā, pārējā laikā maksimālā slodze svārstās robežās starp 10 un 80%. Rezultātā ārpus pīķa ģenerācijas mēnešiem (jūnijs-jūlijs) attiecība starp ģenerējošo mikroģeneratora jaudu un EKII pieprasīto pieslēguma maksimālo jaudu būs robežās no 10-40%

Finanšu ietekme sākot no 2023.gada 1.jūlija.

Balstoties uz pieņēmumu, ka tiks apstiprināti Sadales tīkls iesniegtie tarifu grozījumi kas publicēti “Latvijas vēstnesī” Dažādi sludinājumi, 14.11.2022. – Latvijas Vēstnesis (vestnesis.lv) zemāk ir minēta tabula ar plānotajām izmaiksu izmaiņām gada patērētājam – mājsaimniecībai.

Aprēķinos tiks apskatītas 2 mājsaimniecības:

  • A Mājoklis, kas ir veicis pāreju no Fosilo kurināmā uz atjaunojamo kurināmo un uzstādījis siltumsūkni un saules paneļu elektrostaciju ar 11kW jaudu. Šādam mājoklim pilnīgi pietiek ikdienā ar 3F25A pieslēgumu, jo mājokļa lielākais patērētājs siltumsūknis jāpieslēdz ar 20A drošinātājuy, savukārt elektriskie teni jāpieslēdz caur 3F16A drošinātāju.
  • B Mājoklis ar vidēju elektroenerģijas patēriņu 600kwh/mēnesīi, kas uzstādījusi tipisko EKII atblastīto saules paneļu mikrogeneratoru 8kW Šādam mājoklim pilnīgi pietiek ar 3F20A pieslēgumu lai nodrošinātu visu patērētāju optimālu darbību.

Esošais un jaunie AS Sadales tīkls tarifi (bez PVN)

Sadārdzinājumi dažādās kombinācijās (šīs nav kopējās summas, bet pieaugums bez PVN, mēnesī)

Rezultātu tabula – pārmaksa dēļ paaugstinātas pieslēguma jaudas ieskaitot PVN. Un neaizmirstam ka kopš 2022.gada 1.janvāra daļa no OIK ir piesaistīta jaudai un arī šeit rodas pārmaksa, ja tiek izmantots parāk liels pieslēgums. Kreisā pusē 3fāžu pieslēgums pirms EKII, un par cik būs lieki jāmaksā dēļ EKII.

Noslēgumam.

Ja kāds no lasītājies arī ir saskāries ar nepieciešamību palielināt savas mājsaimniecības pieslēguma jaudu tikai,lai varētu saņemt atbalstu par uzstādītajiem saules paneļiem, lūdzu piesakaties privāti vai komentāros. Tāpat tiek meklēti lasītāji, kam ir saules paneļu mikroģenerators ar 11kW jaudu, bet pieslēgums ir 3F16A vai 3F20A

Like un share neprasīšu, bet lūdzu atbildiet uz aptauju par to vai plānojiet samazināt pieslēguma jaudu lai minimizētu jauno Sadales tīkls tarifu ietekmi uz ģimenes budžetu.

Excalibur pārvērš krievu Msta-S par liesmojošu lāpu (Video)

Hersonas apgabala kreisajā krastā, kur atkāpās Krievijas karaspēks, tika iznīcināta 152 mm kalibra pašgājējhaubice 2S19 “Msta-S”. Ukrainas bruņotie spēki militāro operāciju iemūžināja video ar drona palīdzību. Video ir pieejams Telegram kanālā “Ukraina 365“.

Zināms, ka krievu haubice tika iznīcināta ar NATO augstas precizitātes vadāmā artilērijas šāviņa M982 Excalibur 155 mm kalibra palīdzību. Tā darbības rādiuss ir no 23 līdz 70 km atkarībā no modifikācijas.

Video iemūžināts brīdis, kad šāviņš trāpīja krievu haubicei. Ar augstas precizitātes šaviņu Krievijas kaujas tehnika tika momentāli iznīcināta, arī munīcijas komplekts detonēja. Pirmo reizi Excaliburs tika izmantoti kaujās 2007. gadā Irākas karā. Un rezultāti bija iespaidīgi: 92% šāviņu trāpīja mērķī ar nobīdi 4 m. Pieredze bija tik veiksmīga, ka amerikāņi krasi palielināja savu ražošanu līdz 150 vienībām mēnesī. Viena šāviņa izmaksas svārstās no 112 000 līdz 232 000 USD.

Ukraina saņēma M982 Excalibur 2022. gadā kā daļu no militārās palīdzības sūtījuma no ASV un Kanādas.

Svaigs gaiss telpā

vara bungas: “Gudrā” 30mm munīcija, kas sprāgst noteiktā augstumā un attālumā no lidojoša objekta ir inovācija, kas pieliks pie vietas civilo UAS militāro izmantošanu. Ne gluži iedzīs kapā, bet neļaus nesodīti dominēt. VB, protams, cer sagaidīt kaujas lāzerus, bet līdz tam brīdim vietu taktiskās PGA nišā saglabās artilērijas klasika ar gadsimtam atbilstošiem uzlabojumiem. Diemžēl nevar teikt, ka risinājums būs lēts, jo gudrā munīcija ir tikai efektors, kuram tomēr nepieciešams arī sensors/detektors – sistēma, kas atrod un pavada mērķi. RU ar lielu nokavēšanos ir sācies kaujas vajadzībām pielāgotu dronu bums, tādēļ mums vajadzētu nenokavēt ar counter-UAS.

[..] 30×113 mm round comes outfitted with a tiny radio-frequency sensor that detects unmanned aerial systems (UAS) and explodes, giving soldiers a better chance at destroying an airborne target than relying on a direct hit.[..]

avots

Vajag ietilpīgu auto? SUV un universālis nav vienīgā opcija

Vajag ietilpīgu auto? SUV un universālis nav vienīgā opcija

Citroen e-Berlingo interjers

Domas par lielāku auto parasti piezogas līdz ar ģimenes pieaugumu, un cilvēkiem dabiski rodas jautājums – ko izvēlēties. Eksperti iesaka nesteigties ar lēmumu un iespējamo pirkumu sarakstā iekļaut arī daudzfunkcionālos auto jeb MPV.

Ja runa ir par pāreju uz kaut ko lielāku no maza, kompakta auto, kas nodrošina ērtu pārvietošanos diviem pieaugušajiem, vairākums cilvēku sevi iedomājas pie krosovera vai universāļa stūres. To nosaka uzskats, ka krosoveri, pateicoties lielākam klīrensam, garantē labāku pārredzamību, savukārt universāļu gadījumā augstu tiek novērtēta lielā ietilpība.

Tādi bonusi šiem spēkratiem tik tiešām piemīt, taču eksperti uzskata, ka izskatāmo modeļu sarakstā ir vērts iekļaut arī daudzfunkcionālos auto, kuru vidū tagad ir arī tādi, kas ļauj braukt bez izmešiem.

Viens no jaunākajiem piemēriem ir Citroën ë-Berlingo, ko britu izdevums Auto Express pēc ilgtermiņa testa nosaucis par ideālu mašīnu ģimenēm ar nelielu biznesu. Žurnāls slavē tā piemērotību mūsdienu pilsētas satiksmei un uzsver, ka, izvēloties jaunu auto, ģimenēm tas būtu jāierindo starp favorītiem. Arī tāpēc, ka pat kompaktākajā versijā bagāžas ietilpība tam ir 755 litri jeb apmēram 120 litrus lielāka nekā vairumam universāļu.

Būtiskas priekšrocības sniedz arī elektriskā piedziņa. Šādas automašīnas pircējam var būt pieejama valsts subsīdija, daudzviet var izmantot bezmaksas autostāvvietas, savukārt ceļā patērēto laiku iespējams saīsināt, braucot pa sabiedriskā transporta joslu.

Vajag ietilpīgu auto? SUV un universālis nav vienīgā opcija

Citroen e-Berlingo

Visi bagāžas nodalījumi nav vienādi

Liels universālis pēc ietilpības var šķist līdzvērtīgs modernam MPV, tomēr starp šiem automobiļiem ir dažas būtiskas atšķirības. “Viens no MPV trumpjiem ir salona augstums. Tas ne vien nodrošina lielu ietilpību, bet arī ļauj pārvadāt visdažādāko konfigurāciju lietas. Protams, arī universālī var vest garus priekšmetus, taču tur tie jānovieto horizontāli, savukārt MPV velosipēdu un skrejriteni var ielikt vertikāli. Attiecīgi tam nevajag nolocīt sēdekļus un izdarīt nepatīkamo izvēli – pasažieri vai bagāža,” stāsta Agris Dulevičs, vadošā auto vēstures pārbaudes servisa AutoDNA vadītājs Latvijā.

Šo priekšrocību uzsver arī britu izdevums Auto Express. Tā žurnālists Darens Vilsons atceras reizi, kad viņa dēla ģimene pārcēlās uz jaunu dzīvokli. Viņš mēbeles elektroauto salonā salika stāvus un bez izjaukšanas – pēc tā gluži vienkārši nebija vajadzības. Viņš piemin arī to, ka šajā mašīnā būtu bijis iespējams pārvest pat vēl vairāk mantu, taču viņš nolēmis izbraukāt divreiz, jo īpaši tāpēc, ka tas bijis lēti.

“Ir vēl viena praktiska īpatnība, kas saistīta ar bagāžas telpas formu. Ja jums mašīnā jāiekrauj kaut kas smags un piedevām liels, seklā un augstā bagāžniekā to ielikt būs vieglāk. Universālī arī var būt pietiekami vietas, taču nāksies zemāk pieliekties, un ne katra mugura par to būs priecīga. Augstāki salona griesti ir arī SUV tipa mašīnām, taču tām ir augstāks bagāžnieka slieksnis, attiecīgi smagā nešļava ir jāceļ augstāk. Turklāt daudzos jaunajos SUV un krosoveros efektīga dizaina vārdā ir zemāks jumts,” stāsta Agris.

Tāpat svarīgs MPV bonuss ir bīdāmas sānu durvis – tās ne vien ir drošākas un ērtākas šaurā stāvvietā, bet būtiski atvieglo lielas bagāžas vai kravas ielikšanu.

Par MPV alternatīvu varētu uzskatīt septiņvietīgos universāļus, piemēram, Dacia Jogger, taču šādi auto ir liels retums, un tiem sānu durvis nav bīdāmas.

Vajag ietilpīgu auto? SUV un universālis nav vienīgā opcija

Citroen e-Berlingo interjers

Ir arī citas priekšrocības

Daudzfunkcionālie auto savā attīstībā veikuši garu ceļu. “Latvijā mēs ik dienu redzam daudzus iepriekšējo paaudžu mazos komercauto, kas parādījās pirms desmit un pat piecpadsmit gadiem. Sākotnēji tie bija izteikti utilitāri braucamie, kuru galvenais uzdevums bija lēti pārvadāt nelielas kravas. Savukārt no tiem atvasinātajiem vieglajiem pasažieru auto nebija nedz izsmalcināta salona, ne komfortablas gaitas, ne tādas drošības, pie kādas esam pieraduši tagad,” saka Guntars Pulss, žurnāla Profi Latvija redaktors un Latvijas Gada auto žūrijas ilggadējais tiesnesis.

Tomēr jaunākajos modeļos daudz kas ir mainījies. “Pasažieru mašīnām ir laba salona apdare, gadu gaitā ir būtiski pilnveidota ergonomika, ir plašs pasīvās un aktīvās drošības sistēmu klāsts, dažādas braukšanas palīgsistēmas. Turklāt tieši mazajam komercauto raksturīgās lietas – dažādi sīklietu nodalījumi un plaukti, kurus ļauj ievietot augstie griesti, – MPV padara īpaši piemērotu ģimenēm un cilvēkiem ar aktīvu dzīvesveidu. Grozi kā gribi, bet pat vislielākajā universālī un SUV tik daudz sīkumu nesalikt. Tā ka šo mašīnu daudzpusība ir neapšaubāma, un no tām sanāk labs ceļojumu auto,” spriež Guntars.

Viņš piemin vēl kādu MPV iezīmi – tie ir nedaudz šaurāki kā līdzīga izmēra mašīnas no citām klasēm. Tas ir ērti pilsētā, jo tie spēj labi manevrēt šaurās vietās. Tā, piemēram, ë-Berlingo nevar piedāvāt tādu greznību kā premium klases krosovers, taču var būt pārāks ar spēju apgriezties neērtās vietās. Franču mašīnas pagrieziena rādiuss ir 10,8 metri – salīdzinājumā ar 11,8 metriem, kas nepieciešami līdzīga izmēra Audi Q5 Sportback. Reālajā dzīvē tas nozīmē retāku uzbraukšanu apmalei, mazāku disku saskrāpēšanas risku, kā arī retāku atpakaļgaitas izmantošanu.

Guntars Pulss gan norāda arī, ka, raugoties objektīvi, MPV nevar pilnībā aizstāt universāli un krosoveru, tāpēc piemērotība jāvērtē, raugoties caur konkrētā lietojuma prizmu. “MPV varbūt nebūs apveltīts ar tik izsmalcinātu vadāmību vai gaitu kā moderns universālis. Iespējams, augstās virsbūves dēļ tam nebūs tik labas skaņas izolācijas vai aerodinamikas. Tāpat tā klīrenss var nebūt gluži tāds kā krosoveram. Taču pašlaik šīs atšķirības ir daudz mazākas nekā jebkad agrāk, un pat dizaina jomā MPV ir pavisam citādi – daži modeļi ir ļoti glīti un vizuāli oriģināli. Katrā ziņā, ja jums ir mazais bizness vai kāda iemesla dēļ bieži jāpārvadā mantas, bet ģimenē varat atļauties tikai vienu mašīnu, ignorēt MPV kā alternatīvu citiem formātiem nebūtu gudri,” piebilst Guntars.

Ar ķīniešu dizainu atsākta “Moskvič” ražošana

Pēc vairāk nekā divu desmitgažu pārtraukuma Maskavā atsākusies “Moskvič” zīmola mašīnu ražošana. Tas tiek darīts bijušajā Renault rūpnīcā, kas pēc krievu sāktā kara Ukrainā, tika pārdota Krievijai, Renault cenšoties tikt vaļā no saviem īpašumiem Krievijā un asociācijas ar okupantiem.

Mūsdienu moskvičā gan nav īsti nekā no pašu krievu autobūves – publicētie foto liecina, ka šī mašīna izskatās identiska ķīniešu ražotāja JAC ražotajam “Sehol X4” kompaktajam krosoveram. Šis modelis pazīstams arī kā JAC JS4. Lai nu kā, ziņu aģentūra Reuters informē, ka mašīnas tapšanā iesaistījušies ķīniešu dizaineri, inženieri un cits tehniskais personāls, kā arī izmantota ķīniešu platforma.

Pirmās mašīnas no konveijera nobrauks decembrī un šogad plānots saražot tikai 600 mašīnas, līdz ar to šis jaunais produkts diez vai pārpludinās Krievijas pilsētu ielas laikos, kad vairs nav iespējams legāli nopirkt jaunas eiropiešu mašīnas. Arī valdības izvirzītais mērķis kaut kad nākotnē saražot 100 tūkstošus vienību gadā izklausās visai vārgi – vidēja autorūpnīca spēj saražot ap 300 tūkstošiem mašīnu gadā.

Jaunais “Moskvič”, ko gan drīzāk varam saukt par ķīnieti nevis maskavieti, gan būs tehniski relatīvi moderns – auto aprīkots ar mūsdienīgu benzīna dzinēju, LED lukturiem, lietajiem diskiem un skārienjūtīgo ekrānu multimediju sistēmai. Šī izstrādājuma cena nav zināma, tāpat nav zināms, kā un kad krievi spēs sasniegt pieklājīgus ražošanas apjomus, jo rietumu ieviestās sankcijas valstī liedz ievest dažādas autoražošanai nepieciešamās daļas, īpaši elektroniku.

Pēc zaudējuma sāksies pilsoņu karš Krievijā

Karš Ukrainā turpina savu ierasto gaitu. Krievija turpina stīvēties ap Zaporižji un piedāvā pasaulei jaunus viltus ziņu video par it kā krievu karavīru slepkavībām Ukrainā. Ukraiņi pierāda pretējo un izskatās, ka arī šajā „melu kaujā“ Krievija zaudē. (DN, The New York Times)  Polija novietojusi uz robežas ar Ukrainu pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot (ASV).  Ukraiņi atzīmē […]

Šoka stāvoklī esošais okupants parāda HIMARS trāpījuma sekas (Video)

Šoka stāvoklī esošais okupants parāda HIMARS atlidošanas sekas (Video)

ASV vieglā daudzlādiņu raķešu palaišanas iekārta M142 HIMARS – foto Latvijas armija

Krievu karavīrs nevarēja atrast vārdus pēc tam, kad Ukrainas Bruņotie spēki “apmīļoja” Krievijas armijas militāro tehniku.

Ukrainas militārpersonu darbs pielietojot ASV MLRS turpina pārsteigt ienaidnieku. Parādījušies svaigi kadri, kuros var aplūkot, kas paliek pāri no tehnikas pēc HIMARS raķetes trāpījuma.

Video okupants dalās savos iespaidos pēc tam, kad HIMARS krievu terniku piepildījis ar volframa bumbiņām. Iekārta nav atjaunojama. Iebrucējs sūdzas, nevarēdams atrast necenzētus vārdus.

“Caurumus saurbis. Tas tik ir spēks. Tas ir cauri visam ticis. Viss ir caurdurts, nav ko atjaunot ,” apejot KamAZ saka šokētais okupants. “No tādiem x ** var paslēpties?, ” saka kareivis, tādējādi piešķirot augstāko novērtējumu HIMARS, kas atrodas Ukrainas bruņotajo spēku rīcībā.

Nav Ok

vara bungas: Tiem, kuri neseko BY politikai. Makejs (BY ārlietu ministrs) rietumos tika uzskatīts par pieņemamu sarunu partneri, kurš bija ietekmīgs un adekvāts cik nu Backas režīma ietvaros tas bija iespējams. RU par to zināja. Makeja nāve ir vērā ņemams pavērsiens BY iekšpolitikā, kas nebūt nav labvēlīgs mums – Backa paliek bez sava Rūdolfa Hessa. Nedomāju, ka viņu novāca Backa – Makejs reprezentēja diktatora Rietumu vektoru. Smaga slimība? Maz ticams. Drīzāk RU pēdējais brīdinājums vai provokācija ar vienu mērķi – ievilkt BY armiju karā.

Tagad būs daudz spekulāciju, labāk paklausīties, ko pētnieki teica vakar

Viens no BY opozīcijas līderiem

As Ambassador in Paris & Madrid in 2018,I was confidentially asked the question: "Can Vladimir Makei become real competitor to #Lukashenko in elections?

My answer was:“Yes,he can”.

In 2020 Makei betrayed himself, it seems he could not survive this.

Today Vladimir Makei died… pic.twitter.com/BNDlSjtLRF

— Pavel Latushka (@PavelLatushka) November 26, 2022

Jāskatās, kurš būs Makeja vietā. Būs pro-RU kreatūra – Backam beigas. Būs Backas cilvēks – CN rullē.

Meksika: Palenque – aizmirstais templis un pelde pa pliko

Par spīti naksnīgajiem trokšņotājiem, pamostos pirms septiņiem un pirms modinātāja. Jūtos lieliski izgulējusies un gatava dienai. Esmu jau visas mantas salikusi tā, lai varētu iespējami ātri izslīdēt no istabas, tomēr tas nav nepieciešams, jo vairāki istabas biedri jau ir modušies. Ieeju dušā, pagatavoju brokastis no vakar tirgū sapirktajiem labumiem un esmu gatava doties. Nolieku lielo...

The post Meksika: Palenque – aizmirstais templis un pelde pa pliko appeared first on Mugursoma.lv.

Lieliski izgudrojumi, kas sākumā šķita bezjēdzīgi un biedējoši

Daudzi cilvēces lielie izgudrojumi, bez kuriem šodien pat nevaram iedomāties savu dzīvi, sākotnēji sabiedrībai šķita bezjēdzīgi. Turklāt jaunās tehnoloģijas cilvēkos pat izraisīja patiesas bailes. Kā piemēru var minēt filmu filmēšanas un demonstrēšanas tehnikas izgudrojumu – jūs droši vien zināt, ka pirmās filmas “Vilciena atbraukšana La Ciotā” seansā 1896. gadā skatītājus pārņēma panika, ko izraisīja lokomotīves kustība kadrā, jo viņi nodomāja, ka ekrānā redzamais vilciens ietrieksies skatītājos.

Leģendārais aktieris Čārlijs Čaplins savas apbrīnojamās karjeras rītausmā izteicās, ka kino ir īslaicīga parādība, jo cilvēkiem vienmēr būs lielāka interese uz skatuves vērot aktierus. Un ko mēs šodien redzam? Cilvēki katru dienu skatās filmas mājās un kinoteātros, un mazāk cilvēku apmeklē izrādes. Šī raksta ietvaros mēs piedāvājam uzzināt par pieciem cilvēces izgudrojumiem.

Aleksandrs Bells izgudroja pirmo telefonu

Aleksandrs Bells izgudroja pirmo telefonu

Telefona izgudrojums un ar to saistītie mīti

Pirmo telefonu, kas ļāva cilvēkiem sazināties no attāluma, 1876. gadā izgudroja Aleksandrs Bels. Pēc tam tālruņi tika aktīvi pilnveidoti un ieguva lielu popularitāti. Bet, neskatoties uz tā plašo izmantošanu, šis izgudrojums dažiem cilvēkiem izraisīja bailes. Vecākās paaudzes iedzīvotāji īpaši baidījās no telefoniem. Viņi uzskatīja, ka ierīces lietošanas laikā viņi var gūt elektriskās strāvas triecienu. Bija arī mīts, ka, ja vads pārtrūktu, viņu sarunas tēma kļūtu zināma visiem. Un visbeidzot, cilvēki uzskatīja, ka tālrunis ir ļauno garu saziņas kanāls. Notika gandrīz tas pats, kas šodien, jo arī mūsdienās cilvēki baidās no datoriem, Wi-Fi un cita “starojuma”.

The Boston Post ir 1865. gada raksts, kurā teikts, ka cilvēka balsi nevar pārraidīt pa vadiem. Autors teica, ka pat tad, ja šāda tehnoloģija parādīsies, no tās nebūs nekāda labuma. Šis materiāls iznāca desmit gadus pirms pirmā Bell telefona parādīšanās, kad viena persona tika arestēta par mēģinājumu izveidot ierīci saziņai no attāluma. Kā jūs saprotat, pagātnes cilvēku bailes bija veltīgas – šodien jūs nevarat iztikt bez tālruņiem.

Roberts Goddards pirmais domāja izveidot daudzpakāpju raķeti

Roberts Godards pirmais mēģināja izveidot daudzpakāpju raķeti

Kosmosa raķetes izgudrošana cilvēkiem šķita muļķīga

Mūsdienās cilvēce gatavojas cilvēku atgriešanai uz Mēness Kosmosa programmas Artemis ietvaros, un vēl ir plāni par lidojumiem uz Marsu. 1909. gadā amerikāņu zinātnieks Roberts Godards ar savu ideju par daudzpakāpju raķeti dalījās ar pasauli. Pēc viņa teiktā, pēc viena posma degvielas iztērēšanas būtu iespējams to atiestatīt un izmantot nākamā posma degvielu. Tādējādi cilvēce varētu pat lidot uz Mēnesi.

Raķetes palaišana 1926. gadā

Raķetes palaišana 1926. gadā

Iedzīvotāji un arī zinātnieki izsmēja viņa ideju un sāka šaubīties par viņa zināšanām. The New York Times redaktors pat publicēja rakstu, kurā zinātnieks Roberts Godards tika asi kritizēts. Tomēr 1926. gadā vairāku pakāpju raķete, lai gan tā bija cilvēka rokas lielumā, tomēr tika izveidota un uzlidoja 12 metru augstumā. Tehnoloģijas attīstījās, un 1961. gadā cilvēks pirmo reizi lidoja kosmosā. Pēc tam The New York Times atzina , ka izsaka nožēlu par raksta publicēšanu, kurā kritizētas Roberta Godārda idejas.

Pirmais lidojums ar lidmašīnu 1903

Pirmais lidojums 1903. gadā.

Lidmašīnas izgudrošana cilvēkiem šķita neiespējama

1895. gadā britu fiziķis un inženieris Viljams Tomsons paziņoja, ka par gaisu smagākas mašīnas nekad nevarēs pacelties debesīs. Labi, ka brāļi Raiti viņā neklausījās un turpināja attīstīt savu lidmašīnu. 1903. gadā viņu radītā lidmašīna Flyer 1 veica savu pirmo lidojumu Kitty Hawk ielejā, Ziemeļkarolīnā. Lidojums ilga tikai 12 sekundes, taču tas bija milzīgs tehnoloģisks sasniegums. Pēc tam paies vairākas desmitgades, un pasaulē parādīsies pirmās kravas un pasažieru lidmašīnas, pateicoties kurām cilvēki dažu stundu laikā varēs pārvarēt milzīgus attālumus.

Pirmie datori aizņēma daudz vietas

Pirmie datori aizņēma daudz vietas

Mājas datori tika uzskatīti par nederīgiem

Mūsdienās dators ir gandrīz katrā mājā – ja tas nav stacionārs, tad vismaz neliels portatīvais dators darbam. Bet tālajā 1977. gadā Digital Equipment Corp. dibinātājs Kens Olsons teica , ka “nevienam nevar būt nepieciešamība pēc datora savā mājā.” Taisnības labad jāatzīmē, ka tas tika teikts, kad datori bija milzīgas struktūras, kas aizņēma lielāko daļu telpas.

Pirmais masveidā ražotais personālais dators IBM 5150

Pirmais personālais dators IBM 5150

Pēc dažiem gadiem, 1981. gadā, pārdošanā nonāks pirmais personālais dators IBM 5150. Kopš tā laika datoru izstrāde tika aktīvi uzlabota, parādījās “pentiumi” un cilvēce nonāca pie modernajiem datoriem, par kuru iespējām pirms gadu desmitiem varēja tikai sapņot.

Mobilie telefoni bija dārgi un neērti

Fiksētie tālruņi izdzēsa lielos attālumus starp cilvēkiem – radinieki, draugi, paziņas no dažādām pilsētām varēja viegli sazināties savā starpā. Bet stacionārajām ierīcēm bija mīnuss – tās bija piesaistītas konkrētais vietai, telpai. Cilvēkiem vajadzēja kaut ko mobilu, kaut ko tādu, ko viņi varētu paņemt līdzi jebkur un uzturēt sakarus. 1973. gadā Motorola izlaida mobilā tālruņa prototipu, taču tas svēra veselu kilogramu un bija lielāks par cilvēka plaukstu.

Motorola DynaTAC 8000X

Motorola DynaTAC 8000X

1983. gadā pārdošanā nonāca mobilais tālrunis Motorola DynaTAC 8000X. Tas bija aprīkots ar displeju, varēja strādāt stundu bez uzlādēšanas un iegaumēja līdz 30 mobilo tālruņu numuriem. Neskatoties uz to, ka akumulatora uzlāde prasīja pat 10 stundas un izmaksas pēc mūsdienu standartiem bija 10 tūkstoši dolāru, veikalos veidojās pat rindas.

Pēc šī modeļa tālruņi kļuva mazāki, ērtāki un lētāki. Mūsdienās mobilie tālruņi ir kā kabatas datori, ar kuriem var ne tikai zvanīt, bet arī veikt darba uzdevumus, spēlēt spēles, fotogrāvēt un uzņemt video.

Tautas bumba (papildināts 23.11.)

vara bungas: Mazliet paturpinot vakardienas tēmu par efektīvu pretdarbību bumbu droniem (civilā UAS platforma pielāgota VOG vai rokas granātu nomešanai). Pretdarbība var būt ne tikai aktīva (drona notriekšana ietekmējot to kinētiski vai elektroniski), bet arī pasīva – apgrūtinot  drona operatora uzdevuma izpildi ar organizatoriskiem un  taktiskiem paņēmieniem.  Jāņem vērā, ka bumbu drona operatora darbību negatīvi ietekmē arī lidojuma laika limits, apgrūtinātā redzamība (arī redzes lauks), stiprs vējš un pieredzes trūkums.

Pieņemsim, ka drons ir savlaicīgi pamanīts vai sprāgusi pirmā nomestā granāta. Kā traucēt bumbu drona operatoram sasniegt viņa mērķi – nomest granātu, lai nodarītu jūsu apakšvienībai dzīvā spēka zaudējumus?

Iespējamie organizatoriskie un taktiskie risinājumi:

Pirmā iedomāta situācija: Jūs esat savā stacionārā aizsardzības pozīcijā (ierakumā).  

  1. Savlaicīgi maskēt (ja ir šāda iespēja) individuālos ierakumus pret novērošanu no augšas.

2. Jebkura gadījumā  pārklāt individuālo ierakumu ar tentu, kas apgrūtina operatoram vizuālo kontaktu ar mērķi. Redzēti gadījumi, kad ar slīpumu novilkta un nosprēgota teltene atmet krītošu granātu uz sāniem kā batuts (blakus secinājums – individuālie ierakumi ne tuvāk par 10 -15m viens no otra).

3. Savlaicīgi veidot viltus (tukšās) pozīcijas , kas arī pārklātas pret novērošanu no augšas. Drona operatoram būs jāpiedomā uz kuru ierakumu nomest granātu.

4. Veidot bunkurus ar nocietinātu pārsegumu, kur gaisa trauksmes gadījumā var patverties visa nodaļa.`

5. Izmantot dūmus.

6. Tie karavīri, kuri dronu redz mazliet “no sāniem” veic tā apšaudi ar strēlnieku ieročiem (ja munīcijas krājumi to pieļauj). Izniekots būs daudz.

Otrā iedomāta situācija: Jūs esat patruļā vai jebkur citur ārpus ierakumiem vai buvēm – mežā vai  laukā.

  1. Nečupoties bez ļoti īpašas vajadzības . Karavīru grupa ir prioritārs mērķis ne tikai drona operatoram. Distancei starp karavīriem jābūt 10-15 m

2. Pie katras iespējas attālināties no tehnikas.

3. Neveidot patruļbāzi tehnikas tuvumā.

4. Izklīst pa vienam pretējos virzienos uz attālumu, kas liks dronam pārvietoties līdzi  kādam no mērķiem (+- 50m). Meklēt aizsegu pret novērošanu no augšas.

5. Tie karavīri, kuri dronu redz mazliet “no sāniem” veic tā apšaudi ar strēlnieku ieročiem (ja munīcijas krājumi pieļauj)

Trešā iedomāta situācija: Drona operators zina, kur jūs esat un tēmē tieši uz jums (drons tieši virs  jūsu galvas).

  1. Atcerieties, ka drona oeratora apsvērumus ietekmē akumulatora uzlādes pakāpe, vējš un  atlikušās munīcijas daudzums. Manevrējiet.

2. Ņemot vērā iepriekšminēto, nav jāpaliek uz vietas, jo tad jūs esat viegls mērķis. Pārvietojoties ar vismaz 10-15 m īsiem pārskrējieniem, mainot virzienu, brīžiem apstājoties dronam būs jāpārvietojas līdzi un tā notēmēšana uz jums būs apgrūtināta. Jūsu mērķis atrast aizsegu, kas iztur granātas sprādzienu.

3. Jāskaita drona izlietotu munīciju. Ir vērts savlaicīgi pieprasīt informāciju no S-2 par to kāda tipa un konstrukcijas  droni darbojās jūsu apvidū. Ja, piemēram, dronam ir līdzi divas granātas un pirmā jau ir izlietota, tad cilvēki ar stipriem nerviem, aktieri  vai ievainotie var tēlot KIA. Divas granātas uz vienu šķietami beigtu personu var gadīties, ka netērēs. Imobilizētai personai nekas jau cits neatliek, jo pamanāmas dzīvības pazīmes ir tiešs aicinājums medījumu piebeigt.

4. Tie karavīri, kuri dronu redz mazliet “no sāniem” veic tā apšaudi ar strēlnieku ieročiem (ja munīcijas krājumi pieļauj)

PS zinātniekiem būtu dodams uzdevums radīt vienkāršu drona klātesamības detektoru (par iznīcināšanu nav runas) izmantojot, piemēram, tā akustisko signatūru.

Video tikai piemēram, tādu ir simtiem.

UPD1 Arī labi

UPD2 kā dabā izskatās “viss ir nepareizi” – atklāta vieta, grupā, drons netiek novērots, pēc pirmās granātas visi paliek uz vietas.

?
1985/ pic.twitter.com/Hq0rJXEPnK

— ??? ???? ???????? (@TheDeadDistrict) November 23, 2022

Laukdarbnieka piezīmes. Rudens avenes, 22.gada sezona.

Nu jau pāris nedēļas var teikt, ka rudens aveņu sezona ir beigusies- ogas novāktas, kundes pabarotas un aveņu dārzs nokopts. Vismaz tā vajadzētu būt. Man gan laikam tikai vidējais punkts izpildījās (un tāpat nepilnīgi). Jo daļa ogu palika uz lauka, kas it kā ir normāli- ogas ir vācamas līdz pirmajam salam un tas var uznākt diezgan pēkšņi. Šoreiz gan bija tā, ka daļa vēl palika ziedos. Un tas ir ”pateicoties” kādam meža lopam, kurš vēlā pavasarī (varētu teikt- vasarā) man daļu (pie tam labāko) avenāju izārdīja. Laikam meklēja kādu nebūt kārumu zem mulčas. Par atradumiem nemāku teikt, bet lauks cieta pamatīgi- saknes vēlreiz jaunos dzinumus izdzina vēlāk un līdz ar to vēl oktobra beigās tā daļa bija tikai ziedos. Kuri tā arī nepaguva pārvērsties par ogām.

Plus vēl arī vēlais rudens ietekmēja ražu. Ja iepriekšējos gadus es pirmās ogas lasīju ap 25-29.augustu, tad šogad pirmo kurvīti pielasīju vien 22.septembrī. Neko darīt- tāds šogad tas kalendārs.

Bet viena alga cik ogu paliek nenolasītu sala vai meža lopu dēļ, lauks pirms ziemas ir jānokopj. Proti- jānogriež visi avenāju stublāji un jāsadedzina. Un jāgriež tie ir līdz pašai zemei. Vienu gadu man iestāstīja, ka labāk atstāt 15-25 cm garus stublājus. Tad nākamajā gadā raža būs agrāk. Pamēģināju daļu lauka atstāt ar celmiem. Un teikšu, ka pilnīgi un galīgi nemaz nav vērts- var jau būt, ka dažas dienas agrāk kaut kas bija, bet nevar salīdzināt pašu ogu lielumu- uz jaunajiem stublājiem tās bija galvas tiesu pārākas. Tāpat visu nosaka laikapstākļi- vēsā rudenī nesanāks nekādu nedēļu ieekonomēt un siltā tāpat būs agri. Un galvenais sliktums šajos celmos ir tas, ka tur var pārziemot pangodiņš. Un tas nu galīgi nav tas, kuru dārzkopji vēlas redzēt savā aveņu laukā. Tāpēc labāk visu nopļaut uzreiz pēc ražas vākšanas. Ja ir labs trimmeris, tad var smuki un ātri visu nopļaut līdz zemei. Pēc tam gan ieteiktu pārstaigāt ar dārznieka šķērēm rokās un pārbaudīt vai nav palicis kāds garāks celmiņš ar pangodiņam raksturīgo pumpu uz stublāja. To tad arī nogriežam, savācam un uzreiz sadedzinām. Man šoreiz sanāca atstāt lauku (elektriķu dēļ- ziemā pārvilks līniju un nevēlos, ka noskūtais lauks zem sniega paliek kā ērts placis, kur dzīt pāri tehniku), tāpēc pavasarī būs laicīgi jānopļauj un viss jāsadedzina. Un jāuzber laba kārta ar mulču- tā nepatiks kaitēkļiem (gadījumā, ja šie būs pārziemojuši augsnē) un patiks augsnei (labi notur mitrumu karstā vasarā).


Man gan vēl arī pavasarī gaida pārstādīšana, jo dažus gadus atpakaļ iedomājos, ka būtu jauki visas avenes sastādīt vienkopus un pie sarkanajām piestādīju vēl arī melnās un dzeltenās avenes. Tā bija kļūda. Tad nu abas pēdējās krāsas pavasarī būs jāpārstāda. Bet tas jau būs cits stāsts.

The post Laukdarbnieka piezīmes. Rudens avenes, 22.gada sezona. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Ukrainas Aizsardzības ministrijā veic izlūkošanu, izmantojot satelītu ICEYE, un atklāj 2600 Krievijas militārās tehnikas vienības

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas direktorāts informē par to, ka viņi izmanto satelīta ICEYE iespējas, lai veiktu izlūkošanu no kosmosa.

Šovasar Serhiy Prytula Charitable Foundation paziņoja par satelīta iegādi un gada abonementu, kas nodrošina piekļuvi ICEYE satelītu attēlu datubāzei. Tas ļauj gandrīz reāllaikā saņemt kadrus no satelīta.

Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas datiem, ar ICEYE palīdzību tika piefiksētas 150 Krievijas karaspēka pozīcijas, kuras izvietotas Krievijā un sabiedroto teritorijā (iespējams, runa ir par Baltkrieviju). Rezultātā Ukrainas armija uzzināja aptuveni 2600 ienaidnieka tehnikas vienību atrašanās vietu.

To skaitā ir pretgaisa raķešu sistēmas S-300, pretgaisa raķešu un lielgabalu sistēmas Pantsir-S1, tanki, pašpiedziņas artilērija, kuģus un Iskander operatīvi taktiskās raķešu sistēmas.

Ir vērts atzīmēt, ka ICEYE satelīta iegāde atmaksājās jau pirms dažiem mēnešiem. Par to septembra beigās paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Satelīta abonementa izmaksas bija 20 miljoni USD.

Afterītis (papildināts)

vara bungas: Divi detalizēti pārskati par Hersonas atbrīvošanu un iespējamo notikumu attīstību nākotnē. Īsumā: Hersonā ietaupītie spēki abām pusēm paver iespējas uzbrukumam citos virzienos. Kamēr nav iestājusies pamatīga ziema abās pusēs notiks reorganizācija. RU tūvākie mērķi – mazināt apdraudējumu Volnovahai (simbolizē sauszemes apgādes maršrutu krimai un Dienvidu grupējumam) ieņemot Ugledaru un atgūt zaudētu iniciatīvu Donbasā ieņemot Bahmutu, Slavjansku, Kramatorsku.Interesanti pavērot cīņu par Bahmutu – vai un kā piešķirs vagneriešiem regulārā karspēka atbalstu? Atbilde uz šo jautājumu parādīs kurš no kremļa torņiem ir favorīts un kurš ir favorīta vasalis.

[..] both sides seem to be putting some effort into getting winter gear to the troops. Hhundreds of thousands of winter uniforms for example have been sent to the ukrainians from countries like Denmark and Canada countries that know a little bit about operating in the bloody cold. In some ways winter is actually more favorable to the armies involved than the current mud season because at least at that point the ground firms up some waterways freeze over, armored vehicles and infantry gain a greater ability to move without bogging down. The Russians would be aiming to take a defensive stance over winter to train up their newly conscripted Personnel (mobics) to integrate them into their units to rebuild the BTGs that have been destroyed, to build combat potential and units to to put together a force that’s capable of winning back the initiative in 2023 [..]

avots

[..] Therefore, expect the VDV brigades to reinforce the offensives towards Avdiivka and Vuhledar, which are under the direction of the Russian army. (The attack on Avdiivka is being pursued by the troops of the Donetsk National Republic (DNR), but under the command of Russian army officers). To offset the added pressure that the VDV can exhert along these two axes of advance, the Ukrainian General Staff may be forced to send some of the troops that captured Kherson to reinforce defenses in the Avdiivka and Vuhledar sectors. Consequently, these brigades will be subtracted from the Ukrainian order of battle intended for offensives towards Melitopil, Tokmak, Chernihivka and Kamianka. [..]

avots

UPD3 3.apskats ar līzīgiem secinājumiem.

RTU konkursa «Papīra tilti 9» uzvarētājtilts notur 120,3 kilogramus

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu konkursā «Papīra tilti 9» spēcīgāko tiltu studentu konkurencē uzbūvēja komanda «Tev netikt pāri!», un tilts spēja izturēt 120,3 kilogramu slodzi. Savukārt skolēnu konkurencē 1. vietā ierindojās Druvas vidusskolas 8. klases komanda «SIA Druvas tilti», un viņu tilts izturēja 60,01 kilograma slodzi.

bunkurs 13

vara bungas: Reportāža, protams, nepārliecina, ka šādi risinājumi sastopami visā frontes līnijas garumā. Tieši pretēji, soctīkli pilni ar liecībām par karošanu dubļos līdz šekumam, apstākļos, kas īsā laikā var sagraut jebkāda augstuma morāli. Rakstā uzsvērts, ka metāla bunkurus ierok no ftontes atālākajās aizsardzības līnijās, jo pie “nullītes” inženieriem pretinieks neļauj brīvi darboties. UA nekad neplānoja pozicionālu tranšeju karu uz gadiem, tādēļ negatavoja moduļu krājumus. Mēs arī to neplānojam. Lai paliek kā ideja.

– The module is well protected and compact. It is lowered into a pre-prepared ditch and covered with earth in several layers of earth with a wooden bar between them. In the event of even a close hit by an enemy projectile, this design will protect our soldiers from threats, said one of the servicemen of the Armed Forces of Ukraine. Up to 6 servicemen can be located in one such modular block. Here, of course, a bed and beds are installed.

avots

vēl

Slovēnija. Diena #10 jeb Logaras ieleja un Kamen pils.

10.08.2022. No rīta Alberts nevarēja vien sagaidīt, kad visi modīsies, nepacietībā dīdījās, jo noteikti gribēja man un Matīsam parādīt, ko abi ar tēti vakar upes saliņā sabūvējuši. Mēģinājām pāriet nelielo straumi, bet ūdens bija tik ledains, ka sāpēja. Lai cik … Turpiniet lasīt

Pininfarina Battista uzstāda rekordu un līdz 100km/h ieskrienās 1,79 sekundēs

Pininfarina Battista ir elektroauto, kas spēj attīstīt 1900 zirgspēkus. Protams, ka tas būs ļoti ātrs, bet tagad ir noskaidrots, cik tieši ātrs tas patiesībā ir – auto līdz 100km/h ieskrienās 1,79 sekundēs, kas ir jauns rekords, padarot Battista par auto ar visstraujāko paātrinājumu ielas mašīnām.

Izcils paātrinājums ir laba lieta, bet šis auto arī spēj strauji apstāties – lai pilnībā apstātos no 100km/h, Battista nepieciešami 30,8 metri. Ja ticam ražotāja teiktajam, tad šie rezultāti ir oficiāli apstiprināti un rekordi sērijveida ielas mašīnām. Auto maksimālais ātrums ir 349km/h, kas nav elektroauto rekords, bet tas tik un tā ir ļoti ātri.

“Perfekti optimizēts izsvarojums un zems smaguma centrs ir šī rezultāta atslēga,” skaidro galvenais inženieris Paolo Delača. “Esam apvienojuši mūsu šasiju ar riepām, kas sevi pierādījušas, veicot tūkstošiem kilometru testos. Četri elektromotori sniedz nepieredzētu jaudu un ļauj Battista kļūt par auto ar vislabāko paātrinājumu ielas mašīnām.”

Īsumā par galvenajiem paramatriem – šis auto aprīkots ar četriem elektromotoriem, pa vienam katram ritenim, visiem kopā attīstot 1900 zirgspēkus un 2300Nm. Mašīna aprīkota ar 120kWh baterijām no Rimac, kas izvietotas “T-veida” formā labākam izsvarojumam. Katrs eksemplārs ir salikts ar rokām Itālijā. Plānots, ka kopumā tiks radītas 150 šādas mašīnas, katra no tām maksās 2,2 miljonus eiro.

Subaru Forester e-Boxer apskats – vai no šāda hibrīda ir kāda jēga?

Japāņu autoražotāja Subaru piedāvājumā lielākais jaunums pēdējos gados bijis elektriskais modelis Solterra. Pagaidām pie mums tas tiek tikai reklamēts, bet pirmās mašīnas nupat ieradušās Latvijā, tāpēc drīzumā centīsimies iepazīties ar šo auto. Lai arī elektrifikācijas projekti un tieši Solterra zināmā mērā bija un būs ražotāja prioritāte, Subaru atsvaidzinājis un modernizējis vienu no saviem pamatmodeļiem – lielo Forester. Tagad tam ir hibrīdsistēma un tas teorētiski ir zaļāks, bet vai tikpat spējīgs?

Galvenie tehniskie parametri

Subaru Forester kā modelis parādījās vēl 90-to gadu beigās, precīzāk 1997. gadā, kad tas tika prezentēts. Sākumā tas bija tāds kā augstāks universālis. Mazliet līdzīgs šodienas Outback modelim. Tikai laika gaita tas izveidojās par tādu kārtīgu, džipveidīgu auto, kā Forester pazīstam šodien. Vēstures lapās daudz nekavēsimies un uzreiz ķersimies klāt šobrīd aktuālajam piektās paaudzes Forester modelim un arī šai modernizētajai jeb facelift versijai.

Šobrīd aktuālās paaudzes Forester tika prezentēts vēl 2018. gadā, tāpēc vēlreiz uzsvēršu, ka šis nav pilnīgi jauns modelis, bet gan atsvaidzināts auto. Salīdzinot ar iepriekšējo paaudžu modeļiem, tehniskā puse ir būtiski atšķirīga, jo piektās paaudzes modelis būvēts uz aktuālās „Subaru Global Platform” arhitektūras. Ražotājs apgalvo, ka šī platforma nodrošina labāku vadāmību, manevrētspēju šaurās vietās, braukšanas komfortu. Dažas lietas gan ir palikušas nemainīgas, proti, Boxer dzinēji un simetriskā, pastāvīgā visu riteņu piedziņa, bet par visu pēc kārtas.

Forester allaž bijis liels auto, bet šobrīd aktuālais modelis tika padarīts vēl lielāks, ja salīdzinām ar iepriekšējo paaudzi – riteņu garenbāzei tika pieplusoti 3 centimetri (tagad 2,67 metri), kas dod vairāk vietas aizmugurē sēdošajiem. Arī auto kopējais garums palielinājies par trim centimetriem (tagad 4,62 metri). Auto kļuvis arī par diviem centimetriem platāks (tagad 1,81 metrs), bet augstums nemainīgi palicis 1,73 centimetri.

Tā kā apskatām e-Boxer versiju, tad arī runāsim par šo konkrēto jaudas agregātu, kas izmantots šajā auto. Šajā izpildījumā izmantots 2,0 litru benzīna četrcilindu motors. Protams, ka tas ir Boxer tipa motors, tam attīstot 150 zirgspēku jaudu (194Nm). Pēc būtības tas ir tieši tas pats motors, kas nopērkams arī ne-hibrīda versijā un citos Subaru modeļos, tam nesot rūpnīcas kodu FB20. Šajā gadījumā būtiskākā atšķirība ir elektriskais motors. Tas attīsta 16 zirgspēku jaudu, savukārt baterija, kas baro elektromotoru, novietota virs aizmugurējās ass, lai uzlabotu izsvarojumu. Baterija gan ir pavisam neliela un ar elektrību varēs nobraukt ļoti īsu distanci, bet par to nedaudz vēlāk. Sistēmas kopējā jauda ir 166 zirgspēki un auto attīsta 262Nm lielu griezes momentu. Tie nav lieli jaudas cipari šāda izmēra automašīnai, tāpēc arī dinamiskie rādītāji nav īpaši spoži – ieskrējiens līdz 100km/h prasa 11,8 sekundes. Benzīna dzinējs sapārots ar Lineatronic CVT variatoru.

Izmaiņas un salons

Tā kā runa ir par modernizētu Forester versiju nevis pilnīgi jaunu auto, tad izmaiņas salīdzinājumā ar esošo modeli nav milzīgi lielas, tās drīzāk ir kosmētiskas. Subaru šim modelim pamatīgi pārstrādājuši priekšējos lukturus – mainījusies gan to forma, gan arī tehniskā puse, proti, tie tagad ir Full LED lukturi, kuriem pieejama automātiskā tālo gaismu pārslēgšanas sistēma. Arī citas izmaiņas ir vairāk vizuālajai pusei – nedaudz pamainīta priekšējā radiatora reste, pieejami jauna dizaina diski un arī šī zaļā krāsa, bet lielos vilcienos tas arī viss. Tehniskās lietas ir palikušas tieši tādas pašas.

Forester salons ir vieta, kas ies pie sirds cilvēkiem, kuriem nepatīk šauras telpas un saspiestība. Pirmkārt, šis gluži vienkārši ir liels un plašs auto, kā rezultātā vietas te ir daudz kaut vai tā iemesla dēļ. Otrkārt, auto ir milzīgi lieli logi. Tas dod bonusus pārskatāmībai, kā arī gluži vienkārši salonu padara gaisīgāku, plašāku un arī gaišāku. Pats salons gan nav modernākā vieta pasaulē – tas izskatās nedaudz novecojis, arī izvēlēto materiālu kvalitāte priekšējā panelī pieklibo, proti, tas ir plastmasīgs. Tā nav ļoti lētā, cietā, prastā plastmasa, bet tomēr. Uz durvju paneļiem atrodam arī mīkstos apdares materiālus, tomēr tā ir lieta, ko gribētos labāku. Tiesa, tur izvietotās pogas novietotas ļoti saprotami un pārredzami, līdz ar to lietošanā viss ir kārtībā. Arī uzbūves kvalitāte ir kopumā ir normāla.

Forester šajā paaudzē vēl ir no tiem auto, kura salona iekārtojumā nedominē divi lieli ekrāni, šeit tāds ir tikai viens. Auto aprīkots ar Subaru Starlink multimediju sistēmu un te nu atkal ir koks ar diviem galiem. Salīdzinot ar citu ražotāju mašīnās pieejamajām sistēmām, tā izskatās diezgan stipri novecojusi un pat arhaiska. Tā gan ir kopīga iezīme daudzām japāņu mašīnām, ne tikai Subaru. Kaut kāda iemesla dēļ japāņu ražotāji šai lietai vienkārši nepievērš tik lielu uzmanību, tomēr kvalitatīva, strādājoša multimediju sistēma mūsu laikos ir gana svarīga lieta. Galveno funkcionalitāti tā izpilda, tomēr nepamet sajūta, ka šī sistēma pati par sevi labāk iederētos ap 2012. gadu nevis 2022. gadu. Subaru seko līdzi laikam, piedāvājot savienojumu ar Apple Carplay/Android Auto, kurus tad arī, visticamāk, izmantosim standarta sistēmas aizvietošanai.

Priekšējā paneļa augšpusē novietots vēlviens mazāks displejs dažādas informācijas attēlošanai. Tur varam iegūt informāciju par ieslēgtajām braukšanas palīgsistēmām, saņemam navigācijas norādes, arī informāciju par degvielas patēriņu, kā arī varam redzēt informāciju par sagāzuma leņķiem. Šī informācija ir noderīgāka braucienos bezceļa apstākļos. Dažādos skatus var vienkārši mainīt ar „info” pogas spiešanu uz stūres.

Kā jau rakstīju sākumā pie tehniskajiem parametriem, auto garenbāze ir padarīta par trim centimetriem garāka un to ļoti novērtēs aizmugurē sēdošie cilvēki – tur visnotaļ ērti varēs iekāpt trīs vidējas miesasbūves pieaugušie, kuriem būs pietiekami daudz vietas kājām un arī galvai. Sēdēšana gan priekšā, gan aizmugurē ir ērta, taču sēdekļi ir diezgan vienkārši un plakani, brīžiem radot sajūtu, ka tie nepiedāvā pietiekamu atbalstu – kādā mazliet straujākā līkumā rodas sajūta, ka mazliet slīdi uz sānu.

Dinamika ceļos un bezceļos

Šo sadaļu uzreiz sāksim ar Forester e-Boxer hibrīda niansēm. Subaru acīmredzami izvēlējušies spert nelielus soļus – mašīnas baterija ir tik neliela, ka ar elektrību vien iespējams nobraukt apmēram pusotru vai divus kilometrus. Pašu jaudas agregātu nekādā veidā nav iespējams regulēt, proti, šeit nav pogas, lai varētu pārslēgties braukšanai tikai un vienīgi elektriskajā režīmā. Nav nekādu iespēju ietekmēt sistēmas darbību – tā rīkojas pēc ieprogrammētā algoritma. Neatradu veidu, kā būtu iespējams ar elektrību nobraukt kaut vai to pašu kilometru – elektriskajā režīmā auto tehniski brauc līdz 40km/h, bet pēc tam ieslēdzas iekšdedzes dzinējs. Arī tik lielu ātrumu elektriskajā režīmā īsti neattīstīju – tiklīdz mazliet vairāk pieskaries gāzes pedālim, automātiski ieslēdzas benzīna dzinējs, kurš tad arī pārņem auto kustināšanu uz priekšu, savukārt elektromotors ar savu griezes momentu drīzāk kalpo kā atbalsts. Elektriskais režīms Forester e-Boxer gadījumā pēc būtības strādās tikai ļoti nelielos ātrumos, piemēram, izbraucot no stāvvietas. Tiklīdz ātrums nedaudz palielinās vai mazliet vairāk piespiežat gāzes pedāli, ieslēgsies dzinējs. Hibrīdsistēma nesniedz nekādus bonusus degvielas ekonomijā – baterija, lai arī cik neliela, tomēr kaut ko sver, tāpat arī elektromotors nozīmē papildus svaru, taču būtiskus ieguvumus ekonomijā neredz, proti, degvielas patēriņu dabūt zem 8,5 litriem/100km būs ļoti grūti, bet realitātē tas būs starp 8,5-9 litriem, iespējams arī vairāk, bet tas atkarīgs no braukšanas stila, šosejas/pilsētas attiecības maršrutā un tamlīdzīgām lietām.

No vienas puses, elektriskais režīms krietni vairāk piemērots ir pilsētas lietošanai. Forester ir mašīna, ar kuru pilnīgi mierīgi var atbraukt uz pilsētu un kādu smalkāku sarīkojumu, tas šeit spēs iederēties, bet tā īstā vieta tomēr ir ārpus pilsētas. Uz asfalta nav nepieciešama simetriskā pilnpiedziņa un citas lietas, kas pieejamas šai mašīnai, par kurām pēc brīža. No otras puses, ja jau taisām hibrīdu, tad kāpēc neuztaisīt plug-in hibrīdu. Jautājums Subaru inženieriem un vadītājiem.

Forester uz asfaltētiem ceļiem jūtas ļoti ērti, lai gan tas ir nesteidzīgs auto. Tā kā mašīna aprīkota ar CVT variatoru, tad apgriezieni strauja paātrinājuma gadījumā būs mazliet augstāki un troksnis lielāks, bet ikdienas braukšanā pret to lielu iebildumu nebija. Ieskrējiens līdz 100km/h nav straujš – 11,8 sekundes, taču vadāmība ir pat pārsteidzoši dinamiska un precīza tik masīvai automašīnai. Viss ir relatīvs un vadāmība jāvērtē kontekstā ar izmēriem un svaru, tā nav sporta auto vadāmība. Arī balstiekārtas regulējums ir orientēts komfortam, tāpēc brauciens ir mīksts un šūpojošs, Forester ļoti labi apslāpējot lielāko daļu ceļa negludumu. Auto aprīkots ar visām galvenajām palīgsistēmām – adaptīvo kruīza kontroli, joslas saglabāšanas sistēmu, joslas atstāšanas brīdinājumu un vēl vairākām drošības sistēmām, kas ikdienas lietošanā ir ļoti neuzbāzīgas, strādā fonā un iesaistās tikai tad, kad tiešām vajag. Auto ir arī Subaru klasiskā EyeSight sistēma, kas ar infrasarkano kameru palīdzību pieskata vadītāja acis – ja vadītājs neskatās uz ceļu, auto ar brīdinājuma signāliem par to informē. Par to plus punkts. Mana izmēģinājuma laikā laiks bija diezgan lietains, tomēr nesaskāros ar netīro sensoru problēmu, kas iepriekš redzēta citās mašīnās. Arī tas ir pozitīvi. Kas nav tik pozitīvi, tā ir skaņas izolācija – šosejas ātrumos mašīna ir skaļāka nekā gribētos.

Dienas beigās nekādi nepamet sajūta, ka Forester uz asfalta jūtas labi, bet tā īstā vieta ir lauku ceļi, brīžiem pat stigas nevis ceļi. Šajos apstākļos Forester talkā nāk uzreiz vairākas lietas – klīrenss, simetriskā pilnpiedziņa – normālos apstākļos jaudas sadalījums ir 60:40 priekšējai asij, taču nepieciešamības gadījumā jauda tiek vienmērīgi sadalīta visiem riteņiem un jaudas sadalījums starp asīm ir 50:50. Tad mums ir X-Mode sistēma, kas ar dažādu algoritmu un tehnisku triku palīdzību uzlabo bezceļu braukšanu. Kam gan nav gadījies mazliet par daudz uzgāzēt un uzspolēt sniegā, kad to nevajag, vai ne? X-Mode kontrolē, lai jauda tiek nodota pakāpeniski, lai novērstu izspolēšanu – zināmā mērā tiek ierobežota gāzes pedāļa tūlītēja atsaucība. Tiek ietekmēta arī variatora darbība, lai auto darbotos ar augstākiem apgriezieniem un būtu pieejams lielāks griezes moments, piemēram, braucot kalnā. X-Mode kontrolē arī elektriski vadāmā LSD diferenciāļa darbību. Vienvārdsakot, ļoti daudz elektronikas, sensoru un programmatūras, lai tehniskie mezgli darbotos optimāli un varētu izkļūt no kādas kutelīgākas situācijas. Šeit pieejami divi režīmi – „snow/dirt” un „deep snow/mud”.

Testa laikā auto ievedām dažās bezceļu takās, kur ar parastajiem pilsētas krosoveriem gluži neuzdrīkstētos braukt – pāris bedrainākās vietās varētu apskādēt gan priekšējo buferi, gan arī auto apakšu. Ceļi gan nebija dubļaini, tikai smilšaini, turklāt, braucot ar parastām asfalta riepām, auto itin pārliecinoši tika galā ar dažādu meža taku radītajiem pārbaudījumiem. Teiksim tā – ar šo auto vajadzētu tikt cauri vietām, kur saprātīgi varētu iedomāties braukt. Vietām, kas izskatās pēc ceļa. Tā nav meža tehnika vai specializēts bezceļa auto, tāpēc kaut ko pārdabisku nevajag gaidīt, bet lauku reālijām vajadzētu būt vairāk nekā pietiekoši.

Cena

Forester e-Boxer kopumā ir četras komplektācijas versijas – bāzes versijā auto maksā no 35 400 eiro, taču ieteiktu apskatīties un izvēlēties kādu no trim nākamajām versijām, kas ir nedaudz dārgākas, taču krietni vien labāk aprīkotas. „Active” versijas cena ir no 38 400 eiro, bet te jau iegūstam apsildāmu stūri, elektriski regulējumus sēdekļus ar atmiņu, papildus drošības sistēmas un citas lietas, kas nav samērā plikajā bāzes komplektācijā. Kāda no divām vidējām komplektācijām, proti, „Active” un „Ridge” izskatās pēc jēdzīgākās cenas/piedāvājuma attiecības.

Nobeiguma vārdi

Forester jau kādu laiku nevar saukt par lauksaimniecības tehniku, vēl jo vairāk tagad, kad tas ir hibrīds. Tas ir labi aprīkots ar auto, taču tas joprojām paliek patiess savā būtībā, proti, tas nav pilsētas SUV. Domāju, ka Forester ir auto, kas radīts cilvēkiem, kuri pilsētā ierodas darīšanās – ar to var mierīgi braukt uz pilsētu un darīt, kas darāms, taču pilsētai tas ir pārāk liels, turklāt pilsētā nevar pilnvērtīgi izmantot šī auto stiprākās puses – pilnpiedziņu un prasmes, nobraucot no cieti asfaltētā lielceļa. Kas attiecas uz hibrīda sadaļu, tad no tās gan šeit nav nekādas lielās jēgas – izskatās smuki uz papīra un mārketinga materiālos, bet dzīvē taustāmu labumu nedod.

Meksika: tirgi, cilvēki un lielais koks

Esmu augšā jau septiņos, ieeju aukstā dušā (siltais ūdens joprojām nav redzēts) un dodos uz pilsētas centru. Apvaicājusies policistiem, kur atrodas ēdamlietu tirgus, dodos turp ieturēt brokastis. Par spīti agrajam rītam, ļaudis stumj aiz vaiga karbonādes un uzdzer alu. Es krietnu brīdi klīstu gar stendiem un neko no tā, ko redzu uz citu ļaužu šķīvjiem,...

The post Meksika: tirgi, cilvēki un lielais koks appeared first on Mugursoma.lv.

No šīs tēmas izvairījās visi

Šī raksta tēma - "vācu laika" koncentrācijas nometnes Latvijā.

Raksta, uz kuru linku došu savu domu nobeigumā, galvenais akcents ir uz koncentrācijas nometni "Riga-Kaizerwald" Rīgā, Mežaparkā.

Manai paaudzei noteikti par to vēstures stundās nestāstīja. Padomji nestāstīja. Un arī mūsu vecāki, vecvecāki nestāstīja. Labi, garāmejot, netīšām vismaz es dzirdēju Rumbulas vietvārda pieminējumu Otrā pasaules kara sakarībā. Maniem vecākiem - tas varētu būt piedodams, jo Otrā pasaules kara gados viņi bija nu ļoti mazi (mamma skolas gaitas 7 gadu vecumā uzsāka 1943.gadā, tēvs - 1944.gadā), varēja arī praktiski nezināt. Viss stāstītā akcents tika likts uz koncentrācijas nometni Salaspils teritorijā (Tur joprojām atrodas koncentrācijas nometnei veltītais piemiņas memoriāls. Kā piezīme - mūsdienās šis memoriāls jau ir Rīgas pilsētas teritorija, kaut kur starp Rumbulu un Dārziņiem.), kā arī iz masu kapiem Biķernieku meža teritorijā.

Un varbūt šajā sakarībā redzot Sarkandaugavā ebreju piemiņai veltīto pieminekli, jau praktiski uzreiz pēc tā atklāšanas, mana attieksme bija "Nu labi, Otrā pasaules kara upuru piemiņai. Nu labi, uzstādīja šeit, varbūt citur nebija piemērotas vietas. Ebrejiem piemineklis ir svarīgs."

Sagatavojot rakstu par Kaizervaldi likšanai Latvijas Fantāzijas un Fantastikas mājas lapā sapratu, ka ir vietā apgalvojums, ka Latvijas teritorija Otrā pasaules kara gados ir bijusi nu paliela koncentrācijas nometne. Un arī sapratu, kāpēc ebreju bojāgājušo piemiņai piemineklis uzstādīts tur, kur uzstādīts.

Raksta tēmas sakarībā - reiz feisbukā, kādas sarunas gaitā, paspīdēja informācija, ka kāda koncentrācijas nometne bijusi arī Latgales pusē. Diemžēl šo sarunas pavedienu atrast feisbuka laika joslā tagad ir visai problemātiski - neatceros, kāda pamatteksta kontekstā, kurš varētu būt pamatteksta autors (pēc autorības ir nedaudz vieglāk atrast kaut ko laika ritumā vēsturē ieslīdējušu). Bet to, ka toreiz koncentrācijas nometnes pieminējums izraisīja nelielu izbrīnu, jo prātā "bija iekalta" Salaspils. Kaut kā nesāku sīkāk toreiz jautājumu cilāt, jo saruna pamatā bija par ko citu. Tagad tik nožēlā kožu pirkstos.

Ja šis vēstures notikums mums ir noklusēts (pie kam laikam ne tikai padomji noklusēja, bet arī šolaiku cilvēki noklusē laikam), tad vietā ir jautājums - kas un cik daudz vēl mums tiek noklusēts? 

Šis teikums ir links uz rakstu.

Latvijas blogāres apskats #225 (18.11.-24.11.)

Šoreiz sāksim ar rakstiem no un par ārzemēm- Alīna raksta par apskates vietām Lisabonā, Mika blogā bildes ar ginku alejām, Zane turpina ceļoju pa Meksiku- šoreiz Sumidero kanjons, Zaigar blogā rit Slovēnijas ceļojuma devītā diena. No vietējām pastaigu vietām ir raksti par Carnikavas promenādi un Baložkalnu.

Kinojaunumus var klausīties kinoblogeru podkāstā. Artis raksta par filmu Armageddon Time.

Uģis apkopojis kukaiņu medību ieguvumus no Doles un Dārziņu apkārtnes.

Sandra raksta par to, vai pēc zaudējuma sāksies pilsoņu karš Krievijā.

Mārtiņa blogā apkopoti ieteikumi kā cīnīties pret lidlūkiem (droniem).

Aijas blogā ieteikums bezglutēna pankūkām. Lindas virtuvē recepte miso zupai ar sēnēm.

Ernests uzmetis melnrakstu manabalss pieteikumam par EKII atbalsta programmas līguma prasību grozīšanu.

Nobeigumā grāmatu raksti- Psihosomatiskā medicīna, Deja ar pūķiem, Neredzamais bērns, Džentelmenis Maskavā, Straumēni, While My Pretty One Knits, Quo vadis, Mājupiešana.

Un pavisam nobeigumā Kikas raksts par erotisku romānu un to rakstniecēm.

The post Latvijas blogāres apskats #225 (18.11.-24.11.) first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Bēg ne tikai no kara, diktatūras un trūkuma

Speciāli TVNET Bēg no kara, no diktatūras, no trūkuma. Bēgļi mēdz būt dažādi. Zināmajiem bēgšanas iemesliem tagad klāt nācis arī klimats. Vairākas salu nācijas turpina savu cīņu ar ūdens līmeni. Tas ceļas, un drīz dzīvesvieta var nonākt zem ūdens. Tas jau noticis ar Tuvalu Polinēzijā. Valsts atrodas uz arhipelāga, kuru veido pieci atoli un četras […]

Kāpēc Latgalē ir tik īpaši uzvārdi – Leitāns, Kalvišs, Punculis, Malnačs, Pudāns? Skaidro Ilmārs Mežs

Vieni no senākajiem uzvārdiem sastopami tieši Latgalē, kur tos sāka lietot jau 16. gadsimtā – pāris gadsimtus agrāk nekā vidzemniekiem un kurzemniekiem, sarunā ar LSM.lv pastāstīja triju sējumu "Latviešu uzvārdi" autors Ilmārs Mežs.

Dienas grauds

vara bungas: EUropieši sāk dusmoties… , lai gan paši vainīgi savā hroniskā atkarībā no RU energoresursiem un ieroču/munīcijas krājumu neveidošanā.

[..] The U.S. has by far been the largest provider of military aid to Ukraine, supplying more than $15.2 billion in weapons and equipment since the start of the war. The EU has so far provided about €8 billion of military equipment to Ukraine, according to Borrell.

According to one senior official from a European capital, restocking of some sophisticated weapons may take “years” because of problems in the supply chain and the production of chips. This has fueled fears that the U.S. defense industry can profit even more from the war. 

The Pentagon is already developing a roadmap to speed up arms sales, as the pressure from allies to respond to greater demands for weapons and equipment grows.  [..]

avots

Uguns un pulveris. Erotika holokausta laikā.

Mans latviešu romantisko - erotisko romānu atsauksmju trases rekords ir diezgan nepārprotams - nekas man nepatīk un neko nav bijis vērts izdot. Nu varbūt tikai Grencbergas Sestās sievas rasols, bet ne jau tāpēc, ka viņa mani ielūdza kā pavadoni uz Mērijas Elizabetes Kalniņas jaunās grāmatas “Uguns un pulveris” atvēršanas pasākumu. Pasākuma laikā tiešām atklājās, ka Sievai esmu no tiesas ielikusi 2 goodreads zvaigznes, kas tekstā paskaidrojot, iet pretim 3.5. Račko nekad nav uzlekusi vairāk par 1 vai nevienu zvaigzni, Zane Nuts ir bijusi stabila 1.  

Nav tā, ka es esmu izlasījusi visu latviešu trash`u un visam piekabinājusi indīgas atsauksmes, tik daudz laika nav nevienam. Bet ja es atrotu piedurknes un kaut kam piekasos, tad tikai cilvēces vārdā, lai kaut kā virzītu komerciālās literatūras procesus Latvijā.

Protams, kādam šķitīs, ka tā ir šķība skaudība, kas dzen manu tieksmi pārāk kritiski vērtēt literārās parādības, kas pēc principa – jo vairāk kustini, jo vairāk smird – to diez vai ir pelnījušas, un tā ir tīrā patiesība, man skauž, ka kādai ir bijis vairāk drosmes, vairāk neatlaidības, vairāk apņēmības aprakstīt lapas un palaist tās tirdzniecībā. Bet tad ar vieglu nopūtu, briesmonis manī atlaižas savā noplukušajā klubkrēslā, paceļ viskijšotu, secinot, ka tur arī apbrīna var beigties. Nekas dzīvu skaudību izraisošs nav uzrakstīts.

Es ļoti, ļoti gaidu to brīdi, kad roku uz sirds, varēšu teikt, beidzot ir uzrakstīts viegls, komercpotenciālu realizējošs romantisks, erotisks, žanrisks romāns manā gaumē. (citējot sevi no Zanes Nuts “Latvietes nevar nemīlēt” atsauksmes: “Nepiespiesta jūtu ķīmija, pikanto un emocionālo momentu balanss, varoņi, kuros iemīlēties, burvīgas, atmiņā paliekošas ainas, aizkustinājuma asaras un iekāres sviedri!)

Vai Mērijai Elizabetei Kalniņai izdevās?

’‘Uguns un pulveris” tiek pieteikts kā Latvijā pirmais erotiskais spriedzes trilleris. Trilleris jau it kā pats par sevi ir spriedzīgs, bet nu lai.

Bet vai maz bija trilleris? Vai daži krimināli personāži un pāris slepkavības grāmatu padara par trilleri? Trilleris galīgi nav mans žanrs, bet tik daudz es zinu, ka būtu jābūt kādai intrigai, kurš ko ir izdarījis, būtu jābūt miglā tītiem nodevīgiem siluetiem, bailēm, sviedriem, stīviem locekļiem, negaidītām nodevībām un šāvienam tumsā. Labi, kaut kādas skices bija, bet lasītājs gandrīz visu laiku zināja, kuri ir labie, kuri sliktie un kas ir viņu grēki. Spriedzes nebija, tikai šausmīgas, iekšas malošas ainas. Kas mūs noved pie erotikas.

Bija, bija erotika. Ja vērtējam izolētas ainas, bez kopējā grāmatas konteksta:

Rūtas pirmie soļi pavedināšanā 3/10

Minets 10/10

Rūtas un Dāvida fuckfests 7/10

Dāvida maizes darbs 5/10 (nepārliecināja, ka viņš ir tik labs, jo viss beidzās diezgan ātri)

Elīna vannas istabā 9/10

Un tagad izvelkam vidējo aritmētisko, kas dod mums 6.8, ko latviešu valodas skolotāja varētu tulkot kā starp labi un gandrīz labi. Nav slikti, vai ne?

Bet tad autore nosit jebkādas iekāres ogles ar brutālām izvarošanas ainām, prostitūcijas reāliju  aprakstiem, aukstiem statistikas datiem un pretīgiem suteneriem. Ak, Mērija, es redzu, ka Tu gribi izglābt pasauli, bet izlem, vai Tu gribi lasītāju iekvēlināt vai iebiedēt? Šis ir tas gadījums, kad abus reizē nevar. Iedomājieties, vai arī labāk nē, bet erotisko romānu, kas notiek koncentrācijas nometnē 2. pasaules kara laikā. Un nē, nevis Hanu, nevis Vecmāti vai kaut ko no Heteres Morisas, bet tādu… man pat vispār nav variantu, cik pretdabīgi tas sanāktu.

Un te mums ir erotiskais romāns par seksa verdzību. Kur vienā nodaļā kāds pašķir biksītes uz vienu pusi un piedzīvo svētlaimi, bet jau nākošajā nodaļā kādam saplēš ānusu. Bet tāda ir dzīve, jūs teiksiet. Bet māksla ir lielāka par dzīvi, teikšu es. Un dažreiz svarīgāk par to, kas ir pateikts, ir tas, kas nav pateikts.  

Autore ir pacēlusi ļoti svarīgu tēmu, bet izmētājusi pa pārāk plašiem kaktiem. Te ir elites žigolo, jauno prostitūtu vervēšanas shēmas, suteners ar tālejošiem plāniem, cilvēku tirdzniecība, bet tā visa ir piedāvājuma reprezentācija. Kur ir pieprasījums? Šīs un citas sabiedrības problēmas jau nebūtu, ja nebūtu pieprasījuma. Man trūka nosodījuma šajā virzienā, jo tāda nepārprotami ir autores pozīcija. Nav tā, ka viņa te aģitētu par labākiem darba apstākļiem seksa pārdevējiem vai par pieejamākiem pakalpojumiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (kas noteikti ir Rietumu sabiedrību darba plānos, bet ne jau te, Latvijā). Un ja jau mums bija miljons otrā un trešā plāna tēlu, par kuru lietderību tekstā noteikti var strīdēties (te ir kādi, pag, tūlīt saskaitīšu, vismaz 4 māsu un brāļu pāri, kur viena puse, kā likums, piepilda sižeta traģisko pusi), varēja jau arī parādīt, kas ir vidējais seksa pircējs, jo diez vai bagātā Jolanta (oriģināli no Pampāļiem (un kāpēc ne no Mazpisāniem?) ) ir mūsu tīrākā ilustrācija.

Bet grāmatas iespaidā esmu sākusi raustīties naksnīgajos gājienos mājup pēc darba, un ar aizdomām skatos uz garāmbraucošiem busiņiem vai večiem ar tetovējumiem. Šis efekts man pat patīk, vismaz to Mērija ir panākusi. Šī viena tēma ir izskanējusi gana stipri.  

Bet grāmatā ir vēl daudzas, daudzas citas tēmas un par daudz šo nemīlēto varoņu arhetipu. Vismaz 3 mātes, kuras dažādos apstākļos pametušas savus bērnus. Neesošie vai pārlieku mīlošie, smacējošie tēvi. Par biezu šīs krāsas. Ja gleznošanā pārcenšas un jauc pārāk daudz krāsu, visas tāpat saplūst brūnā. Rezultātā aina ir super drūma. Vienīgais cerības stars ir Jolanta, kas pārskata savas bērnu audzināšanas metodes, un it kā pēkšņi atceroties Raini (Mainies uz augšu!), nolemj vairāk laika pavadīt ar meitu. Šis bija ļoti spēcīgs moments. Tāpēc man patīk romantiskā literatūra, kur tomēr iederas šādi neticami, bet sirsnīgi momenti. Varoņa tranformācija un viss cits no stāstniecības teorijas, kas liekas, jā, klišejiski, bet no tiesas strādā.

Jā, šis nav romantiskais romāns, bet gan erotiskais spriedzes trilleris, jūsu augstības, lasošie tiesneši. Tad kas par naivu sviestu bija Hallmark stila pikošanās aina, kurā 28 gadus vecs seksa dievs nespēj valdīt savu alkaino iekāri uz meiteni? Rūtas un Dāvida stāsts neiztur nekādu loģisko kritiku. Nevis tāpēc, ka tas nav dzīvē iespējams, bet tāpēc, ka tas nav uzrakstīts. Pēc teksta sanāk, viņa Dāvidu grib, jo viņš ir skaists, muskuļains un seksīgs, un iekāres slieksnim pāri viņu nes aina, kurā viņi brauc pa Rumbulas lidlauku un   Rūtai no ātruma uzbudinājuma lec sirds pa muti laukā. Rūta NEKO nezina par Dāvida dzīvi, bet pie beigām jau ir gatava viņu precēt. Un tad ir Dāvids, kuram patīk šī kārtējā pelēkā pele, jo viņa ir tieši tik ļoti savādāka - viņai ir brilles, bet pie tām mēs vēl atgriezīsimies.  

- Es negrasos pikoties ar tevi.

- Vai tāpēc, ka esmu meitene?

- Tāpēc, ka tu esi studente, kura acīmredzot aizvien ir skolnieces prātā, ja jau izaicina par sevi septiņus gadus vecāku vīrieti uz pikošanos.

Šis dialogs izcili ilustrē galveno varoņu dinamiku. Mēs nekur tālāk kā sabiedrība netiksim, ja grāmatās vīrieši turpinās gribēt meitenes. Man nepatīk, kad mani nosauc par tanti, bet ziniet, gluži meitene es arī vairs nejūtos. Rūta grāmatā ir klišejiska meitene, bet ja autore ir izlēmusi drosmīgi runāt par seksu, tīkstošā žanra jaunava izkrīt no konteksta. Šis nevienlīdzīgais mīlasstāsts, kam būtu jāsatur viss stāsts kopā, kā osteoparozes sagrauta kaulu čupiņa, pārādās arī finālā, kur protams, galveno varoņu ceļi ir šķīrušies, un Rūta saiet kopā ar māsas puisi (????????????????????). Skaidrs, te arī nosaukuma metafora, kad uguns un pulveris satiekas, paliek tikai čupiņa pelnu. Bet Rūtu par pulveri grūti nosaukt, drīzāk omes vārītu zapts` burciņu. Jo viņa ir tik mīļa, salda, uzticama.  

Mēs audzinām jauno paaudzi nenodarboties ar ķermeņa kaunināšanu, bet kā ar brillēm? Briļļainā kobra ir tik ļoti pagājušais gadsimts, mūsu grāmatu klubā brilles nav tikai 2 no 15, un pat tiem, kam nav brilles, ir lēcas! Man nav jālieto brilles, bet no pietuvinātām personām zinu, cik sadzīvi ietekmējoši tas ir, un Amandas ņirgāšanās par Rūtu jaungada ballē ir tiešām, nu, ņirgāšanās. Kur nu vēl kritiski svarīgā pavedināšanas ainā varone brilles noņem, lai justos skaistāka. Atņemu Grifidoram 50 punktus par nereālistisku briļļaino komūnas reprezentāciju.  

Sižeta un tēmu risinājumi var būt gaumes un patīk, nepatīk jautājumi, un ja erotika ir mans, tad trilleris nav mans žanrs, un tā ir tikai mana vaina, ka lasīju, un man varbūt nepatika, bet tikai tāpēc, ka šī žanru proporcija nebija manā gaumē. Nevar no buljona pīrādziņa prasīt, lai tas būtu pica.

Bet autores valodas stils man lika pūsties pie katras lappuses. Mutes ir alkainas, versmainas, rokas ir krampjainas, sekss ir dziļš un mežonīgs, grimases ir sāpju pilnas, viss ir vispārākajā pakāpē un ar tik stipriem īpašības vārdiem, man no patosa sāpēja galva.

  “.. - aizbultētās, nesalaužamās durvis uz vīrieša slēptāko iekšējo pasauli paveras šaurā spraugā, tēraudā izkaltā maska nokrīt, un meitene aiz Dāvida Avota šķietami raupjās un skarbās ārienes ierauga… cilvēcību.” 

Es esmu par bāgātīgu latviešu valodu, un ļoti gribētu zināt, kurš ir autores mīļākais latviešu klasiķis un vai rakstot šo, viņa paralēli lasīja “Sūnu ciema zēnus” - 

“Mariusa sejā pavīd dziļi iesēdies rūgtums, un Dāvids atģiedas, ka abi jau labu laiku stāv uz kāpnēm, stindzinošā vēja pluinīti.” 

Nav jau slikti no aizmirstības izcelt vārdus, bet vai tie iederas un uzdod pareizo toni? Arī atsauces uz Bon Jovi, Pamelu Andersoni un “It`s the Final Countdown” vedina domāt, ka autore nav 22 gadus jauna būtne, bet kaut kāds 90to Edvards Kallens, jaunā ķermenī iekapsulējusies veca dvēsele. Kolēģe aizrādīja, bet kā tad es pati jūsmoju par Viktoru Lapčenoku, un viņai ir taisnība, mēs nevaram gaidīt, ka visi jaunieši klausīsies Carnival Youth un Tame Impala, tikai tāpēc ka es, ne īsti meitene, bet vēl ne tante, tā esmu iedomājusies jauniešus darām.  

Un tad es Mēriju satiku dzīvajā, grāmatas atklāšanas pasākumā, un sapratu, ka tieši tā viņa arī runā. Mani ļoti interesē šī valodas stila rašanās. Bet es vienalga domāju, ka mūsdienīgam, komerciālam romānam tas ir par vecišķu, par stīvu, par pareizu, par centīgu.  

Bet tad Mērijai beigās izdevās?

Jā un nē. Personīgi man nepatika, jo nebija jūtu ķīmijas, nebija pozitīvu, izcili uzburtu ainu (dažas šausmīgās gan ilgi vēl atcerēšos). Profesionāli, šis vairs nav grāmatas izstrādājums, bet tiešām romāns, kurš liekas pamatīgi nostrādāts, ar degsmi par sociālu tēmu, bet kuru pieviļ autores pieredzes trūkums. Un tā nav atsauce uz viņas gadu skaitu, vai kompetenci rakstīt par konkrētajām tēmām. Drīzāk radošo izvēļu trūkums un fakts, šī taču ir tikai otrā grāmata.  

Ir uzrakstīta grāmata strīdīgā žanrā, par kuru beidzot nav jādiskutē, vai tā ir grāmata, bet var konstruktīvi runāt par autores izvēlēm un stāsta niansēm. Tas ir solis uz augšu un pēc Mērijas publicitātes apgriezieniem spriežot, gan jau mēs no viņas vēl kaut ko sagaidīsim. Bet vai lasītāji būs lauku pensionāri un Apvienotā saraksta elektorāts, vai nodarbinātas sievietes reproduktīvā vecumā, kas citkārt izvēlētos lubu literatūru angļu valodā, tas ir autores pašas ziņā.

Paldies Ingai Grencbergai par iespēju būt grāmatas atvēršanas svētkos un Mērijai par nedzīšanu prom.

Es pilnībā izbaudīju iespēju iznest savas meitenes sabiedrībā un šī kleita iznācienu gaidīja vismaz 7 gadus, un tā bija katra no saviem 50 centiem vērta! Austeres, dzirkstošais, priekšnesumi, dievišķais slavenību pieskāriens, bet tas viss nobāl pasākuma kompānijas priekšā. Viegli klabināt atsauksmes internetā, bet tovakar es ieskatījos acīs savām 1* atsauksmju saņēmējām. Paldies, Zane, ka neizplēsi man matus, paldies, Mērija, ka uzbildējies ar mani, paldies, Inga, ka uzdāvināji man pīpīti (smēķēšana nodara ļaunumu jūsu veselībai)(bet “sapīpēšana ar rakstniecēm” iet mana šī gada top 10 notikumos), ok, Karīna Račko nebija, bet viņa arī planē pati savā orbītā un pie vienkāršajiem mirstīgajiem nenolaižas, paldies pārējām satiktajām dāmām, kuras lika man justies nozīmīgai, kaut gan es rakstu tikai blogus, nevis grāmatas. Un svarīgākais, ko es sapratu – ir būtiski sarunāties, iepazīties un atvērties citiem, nevis katram palikt savas sienas pusē un indēt ekosistēmu. Un REDAKTORI. Mums ir izmisīgi nepieciešami labi redaktori, kas prasmīgi iejātu šīs jaunās, radošās ķēvītes, un ievirzītu viņu upes auglīgās palienās un nebaidītos no drosmīgiem lēmumiem.

Goodreads šis ies ar 2 zvaigznēm, jo 3 ir “I liked it”, un man nepatika. Bet objektīvi tuvāk 3.


Tikai lūdzu, neviens nerakstiet sporta romānu, es gribu būt pirmā!!!!!!!

Miers virs Zemes.

Un cilvēkiem labs prāts.

 

Kremlis vairs nevēlas mainīt valdību Ukrainā

Vakar Stokholmā (ar melniem helikopteriem, agri no rīta) arestēja kārtējos divus krievu spiegus. Paralēli tiesā vēl četrus krievu spiegus un sāk izskatīties, ka Kremļa nejēdzību apjomi ir bezgalīgi.  Jo vakar Hersonā tika publiskotas četras spīdzināšanās telpas, kuras krievu armija izmantoja okupēto teritoriju iedzīvotāju mocīšanai. (SvD) Vienlaikus ukraiņu drošībnieki veikuši kratīšanu krievu Pečerska klosterī Kijivā. Tas ir […]

Youtube video ievietošana mājas lapā, ievērojot GDPR

Lai mājas lapā ievietotu Youtube video bez sīkdatņu izmantošanas un ievērot sīkdatņu politikas likumu, lietojiet Youtube saites nomaiņu

https://www.youtube.com/embed/tgbNymZ7vqY

nomainot uz

https://www.youtube-nocookie.com/embed/tgbNymZ

Šajā gadījumā sīkdatnes pārlūkā netiek ielādētas un sīkdatņu lietošanas atteikšanas gadījumā Youtube video tiek attēlots mājas lapā.

Meksika: Bacalar – lagūnu paradīze

Stāvu tumsā pie hosteļa durvīm, kuras atvērt pēc trešā zvana neviens negrasās, un domāju, ko darīt. Neciešami gribas čurāt un gulēt, bet nevar tikt ne pie viena, ne otra risinājuma. Plus, šis ir brīdis, kad man ir beidzies interneta pieslēgums, kas nav īpaši palīdzoši. Pēc laiciņa pievienojas kaķis, kurš tikpat izmisīgi hipnotizē aizslēgtās durvis. Vēl...

The post Meksika: Bacalar – lagūnu paradīze appeared first on Mugursoma.lv.

Karikatūrista skats: Ministru biedru ministrija

14. Saeimas koalīcija ir nolēmusi izveidot Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī ieviest jaunu amatu – ministra biedrs. Par to garas un asas debates šonedēļ izvērtās Saeimā.

Krievijas politologs: Putins iznīcina ikvienu politisko alternatīvu, palikuši atsevišķi disidenti

Krievijas pazīstamākā opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitniekam Iļjam Jašinam gaidāma tiesa. Putina kritiķis un Ukrainas kara pretinieks vairākkārt aizturēts "par nepakļaušanos policijai". Tā vai citādi, tai skaitā ar viltus krimināllietām, Krievijā tiek atrasti veidi, kā apklusināt politiskos pretiniekus. Politologs Dmitrijs Oreškins, kurš pats no vajāšanām aizbēdzis un patvēries Latvijā, atzīst – opozīcija Krievijā ir iznīcināta. Palikuši vien atsevišķi disidenti, ar kuriem Kremlis turpina izrēķināties.

Sals kā ukraiņu iznīcināšanas ierocis

Vakar Krievija atkal masīvi bombardēja Kijivu un Ļvivu. Šajā karā krievi kaujas nevis frontē pret armiju, bet gan pilsētās ar civiliedzīvotājiem. Rezultātā Kijivā tika pārtraukta elektrības un dzeramā ūdens piegāde. Šis ir barbarisks un amorāls „karošanas veids“ un atspoguļo Putina un viņa atbalstītāju bandītu morāli: sist guļošo, izdedzināt zemi un maksimāli ievainot nevainīgus cilvēkus. Vienlaikus […]

Vai ūdens dzeršana var palīdzēt zaudēt svaru

Vai ūdens dzeršana var palīdzēt zaudēt svaru

Vai ir vērts dzert ūdeni, lai samazinātu svaru Visticamāk ir vērts. Eksistē vairāki pētījumi, kas ir parādījuši, ka pastāv saistība...

The post Vai ūdens dzeršana var palīdzēt zaudēt svaru appeared first on Hitnet.lv.

“Twitter” pabeidzis darbinieku atlaišanu un tagad raugās pēc jaunām darba rokām

Kopš Īlons Masks kļuvis par “Twitter” īpašnieku, no uzņēmuma atlaistas teju divas trešdaļas no kopumā 7500 darbiniekiem. Šķiet, ka kādam laikam pieliks, tāpēc Masks šajā pirmdienā informēja padotos, ka pabeidzis darbinieku atlaišanas procesu un raugās pēc jaunām darba rokām, kas strādātu inženierijas un pārdošanas komandās. Būtiski, ka šis paziņojums nāca klajā tajā pašā dienā, kad jauns atlaišanas vilnis skāra “Twitter” pārdošanas nodaļu, kas zaudējusi teju visus vadītājus.

Masks gan detalizētāk nav norādījis, kādiem tieši amatiem meklē darbiniekus, tomēr uzsvēra, ka priekšroka tiks dota tiem, kuri augstā līmenī prot rakstīt kodu. Pagaidām gan “Twitter” mājaslapā nav publicētas aktuālās vakances.

Varētu būt, ka nākamo mēnešu laikā Masks aktīvi meklēs jaunus, viņaprāt, čaklākus un spējīgākus darbiniekus, kuri kopējiem spēkiem varēs realizēt miljardiera vīziju par  “Twitter” jauno versiju “Twitter 2.0”. Īlons jau ir norādījis, ka šajā versijā vēlētos redzēt tādas funkcijas kā video čati, balss zvani, pilnībā šifrētas tiešās ziņas. Saistībā ar šiem plāniem Masks pagājušajā nedēļā “Twitter” darbiniekiem izteica ultimātu – vai nu viņi piekrīt strādāt ilgas intensīva darba stundas un veidot “Twitter 2.0” vai arī tiks atlaisti. Tā rezultātā no uzņēmuma aizgājuši vēl apmēram 1000 darbinieku.

Meksika: Oaxaca – sienu zīmējumi, kafija un aptiekas

Tūlīt kāpšu autobusā, lai visu nakti čunčinātu uz San Cristobal de las Casas. Nepatīk man braukt naktīs, bet dienas autobusu vienkārši nav (vai arī nemāku tos atrast). Arī ar biļešu rezervāciju vienā no viņu populārākajām autobusu kompānijām man galīgi neiet – viņu mājas lapa neņem pretī nevienu no manām maksājumu kartēm. Vienīgais ceļš, kā varu...

The post Meksika: Oaxaca – sienu zīmējumi, kafija un aptiekas appeared first on Mugursoma.lv.

Gigabyte GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC videokartes apskats

Nvidia septembra beigās izziņoja GeForce RTX 4090 videokarti un veselas divas GeForce RTX 4080 videokartes. No GeForce RTX 4080 sērijas aktuāla palikusi vien GeForce RTX 4080 16 GB versija, jo vājākā versija tiks pārveidota par kādu citu GeForce RTX 40-sērijas modeli.

Viena no GeForce RTX 4080 versijām bija ne tikai ar 12 GB video atmiņu, bet arī ar jūtami samazinātu CUDA kodolu skaitu. Jau uzreiz daudzi teica, ka GeForce RTX 4080 12 GB ir drīzāk saucama par GeForce RTX 4070 modeli, jo tā neatbilst GeForce RTX 4080 nosaukumam. Nvidia oktobra vidū pilnībā atsauca GeForce RTX 4080 12 GB videokartes modeli, tāds vairs nepastāvēs, kā arī Nvidia apsolījusi kompensēt ražošanas partneriem par jau pasūtītajiem GeForce RTX 4080 12 GB iepakojumiem un citiem saistāmajiem izdevumiem.

Protams, saražotās GeForce RTX 4080 12 GB videokartes nav samestas atkritumos, bet tās tiks pārveidotas par citiem videokaršu modeļiem. Bet jebkurā gadījumā GeForce RTX 4080 videokartes savu ceļu pie pircējiem uzsākušas ar nejauku starpgadījumu.

GeForce RTX 4080 16 GB

GeForce RTX 4080 šogad pamatīgi spiež uz DLSS 3 jaunumiem un lielāku izšķirtspēju, solot līdz pat trīskāršu kadru skaita uzlabojumu, kad GeForce RTX 4080 salīdzina ar GeForce RTX 3080 Ti. Protams, šādi ražotāju solījumi ne vienmēr piepildās.

Avots: Nvidia

DLSS 3 ir pamatīgi uztrenēts, par to nav šaubu, bet vēl arvien jāatceras, ka DLSS tehnoloģijas burvju zizlis nav visvarens.

GeForce RTX 4080 ir 9728 CUDA kodoli, Boost Clock 2.51 GHz un Base Clock 2.21 GHz. Nu jau visām GeForce RTX 4080 videokartēm ir 16 GB GDDR6X video atmiņa, 7680 x 4320 maksimālā video izšķirtspēja, HDMI 2.1a un DisplayPort 1.4a pieslēgvietas. Interesanti, ka jaunās AMD Radeon videokartes ir ar DisplayPort 2.1, kas ļauj lielajās izšķirtspējās piedāvāt lielāku kadru skaitu sekundē. Te gan jānorāda, ka jaunās AMD Radeon videokartes būs pieejamas tikai decembra vidū, kā arī 8K izšķirtspējā medīt tos lielos kadru skaitus sekundē var būt visai bezjēdzīgi.

Noteikti jānorāda, ka GeForce RTX 4080 ir 320 W videokarte, Nvidia iesaka izmantot datora sistēmai vismaz 750 W barošanas bloku kopā ar GeForce RTX 4080 videokartēm. Lai darbinātu videokarti, būs jālieto 3x PCIe 8-pin vadi ar līdzi dotu adapteri vai arī saderīgu PCIe Gen 5 barošanas bloku. Lieki piebilst, ka PCIe Gen 5 barošanas bloki vēl nav pieejami.

Gigabyte GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC

Gigabyte GeForce RTX 4080 ģimenē raksta tapšanas laikā ir septiņas GeForce RTX 4080 videokartes, mums atsūtītais Gigabyte GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC modelis ir kaut kur pa vidu iespēju un droši vien arī cenas ziņā. Pagaidām kaut cik ticamu šīs videokartes cenu neatradu, bet droši vien Latvijā tā maksās virs 1800 eiro.

Avots: Gigabyte

Noteikti jāsaka, ka GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC videokarte ir vienkārši gigantiska un nenormāli smaga. Videokartes garums 342 mm, kā arī dziļums ir 150 mm, kam klāt ir jāierēķina elektrības vada adapters, ko nedrīkst lauzt un strauji locīt. Gigabyte iesaka GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC izmantot kopā ar 850 W barošanas bloku.

Šai videokartei ir WINDFORCE dzesēšanas sistēma ar trim 110 mm ventilatoriem, RGB Fusion izgaismojums un Dual BIOS (OC režīms un Silent režīms). Tiek apgalvots, ka ventilatoru asītes eļļotas ar grafēna nano smērvielu, nodrošinot vairāk nekā divkāršu darbības laiku. Komplektā saņemsi elektrības vada adapteri un arī videokartes atbalstu, lai tā nelauztu PCIe slotu.

Avots: Gigabyte

Videokartei ir arī RGB FUSION izgaismojuma elementi ap ventilatoriem, kuru darbība pielāgojama ar Gigabyte Control Center programmatūras palīdzību.

Kopumā jāsaka, ka GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC vizuāli diez ko daudz neatšķirtas no iepriekšējās paaudzes RTX 3080 vai pat RTX 3070 videokartēm, bet ir jāņem vērā videokarte ir ļoti liela. Noteikti vairākas reizes pārliecinies, ka tik gigantiska videokarte ielīdīs tavā datora korpusā. Nepiemirsti arī kādus 4 cm ierēķināt elektrības vada adapterim. Mūsu Fractal Design Meshify 2 XL korpusā videokartes ar vadu knapi ielīda.

Veiktspēja

Lai saprastu šīs videokartes reālo darbību, cauri izlaidīsim vairākus veiktspējas testus un arī dažas populāras videospēles. Testu dators kopš iepriekšējā testa mums ir nedaudz mainījies un tagad izmantojam vēl arvien pietiekami brašu Intel procesoru un attiecīgi arī Z790 čipseta sistēmplati. Tomēr tam nevajadzētu būtiski ietekmēt videokaršu testus, jo arī iepriekš ir izmantots šis un citi nedaudz svaigāki Intel un AMD procesori.

Mums ir sekojoši datora dzelži:

Uzreiz pie videokartes draiveriem jānorāda, ka tie ir paši pirmie pieejamie draiveri, tie var un arī uzrādīja dažādas dīvainības. Vienā no spēļu testiem pat nebija iespējams uzlikt lielāku kadru skaitu sekundē par to, ko rāda monitors. Konkrētajā gadījumā 60 kadriem.

Testējot videokartes, mēs izmantojam dažādus sintētiskos veiktspējas testus, lai uzskatāmi salīdzinātu savā starpā dažādas videokartes. Tie vairumā gadījumu ir brīvi pieejami testēšanas rīki un vari salīdzināt mūsu testos iegūtos rezultātus ar savu sistēmu. Tāpat esam pasākuši mērīt videokaršu veiktspēju (uzzīmēto kadru skaitu sekundē, jeb fps) vairākās populārās videospēlēs, lai labāk saprastu uz ko ir spējīga konkrētā videokarte.

Pēc rezultātiem labi redzam, ka dažos sintētiskajos testos šoreiz testētā GeForce RTX 4080 iestājas loģiski visai tālu priekšā visām citām videokartēm. Šeit pat nemaz nav jēgas neko tālāk spriedelēt, bet nez kāpēc Fire Strike testā RTX 4080 ir dikti vāja.

Viena lieta ir veiktspējas testi, bet kāda situācija ir ar videospēlēm? Esam nopirkuši vairākas aktuālas videospēles, kurās varam veikt salīdzināmus kadru atjaunošanās ātruma (fps) mērījumus 1080p, 1440p un 4K izšķirtspējās. Izvēlamies DX12, atslēdzam visa veida fps limiterus un arī Vsync, lai netraucē mūsu rezultātiem un palaižam spēli visaugstākajos grafikas iestatījumos pilnekrāna režīmā. Pamata testi tiek veikti ar atslēgtu ray tracing un DLSS, lai varam salīdzināt vairāk videokartes. Ja videokarte atbalsta šīs funkcijas, tam veltām atsevišķu sadaļu, jo pārbaudām arī ray tracing un DLSS ietekmi uz fps.

Cik fps skaitās labs rādītājs?

<30 fps – ļoti čābīga spēlēšana
30-40 fps – viduvēja spēlēšana
40-60 fps – pieņemama spēlēšana
>60 fps – ļoti laba spēlēšana

Sākam ar World of Tanks enCore dziņa testu. Topa gandrīz augšgalā visās trīs testētajās izšķirtspējās sagaidāmi ir GeForce RTX 3080 un GeForce RTX 3070 1080p izšķirtspējā, bet (kā jau bija gaidāms) visās izšķirtspējās absolūts līderis ir šodien apskatāmais GeForce RTX 4080 videokartes modelis.

Shadow of the Tomb Raider iepriekš labi gāja GeForce RTX 3080 un GeForce RTX 3070. Tomēr līderis te ilgi bija veiksmīgais ASUS veidotais GeForce RTX 3080 modelis. Nu mums ar milzu atrāvienu ir GeForce RTX 4080.

Assassin’s Creed: Odyssey spēles testā GeForce RTX 4080 samaļ miltos vecākas videokartes.

Ar Tom Clancy’s The Division 2 mums arī iepriekš ir bijuši visādi pigori un tas atkārtojas arī RTX 30 Series un nu RTX 40 Series karšu testos. Visām jaunajām kartēm priekšā vecās labās RTX 2070 SUPER un RTX 2080 SUPER, pat jaunie RADEON nostumti uz leju. Ar esošajiem draiveriem Tom Clancy’s The Division 2 šoreiz parāda zobus un neļauj vispār pārsniegt monitora 60 Hz. Spēlei attiecīgi tie ir 60 kadri sekundē, ko nekur nevar pārkāpt, jo pati spēle iestatījumos neļauj likt neko virs 60 kadriem. Te nemaz nelikšu diagrammu iekšā.

Vēl viena spēle un vēl viens ļoti interesants rezultāts. Far Cry: New Dawn spēlē GeForce RTX 4080 it kā ir ātrāka, bet ne diži. Un arī tikai 1080p un 1440p izšķirtspējās. 4K izšķirtspējā GeForce RTX 4080 nekur nav aizmukusi no vecākiem modeļiem un brīžam pat ir lēnāka.

Ray tracing un DLSS veiktspējas testi

Ray tracing efekti, protams, ir skaisti, tomēr sarežģītā rēķināšana rada lielu slodzi uz videokarti un rezultātā var samazināties ātrums ar kādu attēls tiek izvadīts uz ekrāna (fps). Tāpēc Nvidia ir radījuši Deep Learning Super Sampling (DLSS) nu jau trešās paaudzes tehnoloģiju, kas izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, lai palīdzētu ātrāk uzzīmēt kadrus. Principā, daļa attēla tiek “uzminēta” un rezultātā tas var palielināt fps. Spēlēm tas ir īpaši svarīgi, tāpēc atsevišķu sadaļu vēlos veltīt tieši šai tēmai. Jaunajās RTX 40 Series videokartēs ir būtiski uzlabotas ray tracing un DLSS 3.0 tehnoloģijas, kas ļaus šīs tehnoloģijas atbalstošās videospēles izbaudīt jaunā kvalitātē vai ar vēl lielāku kadru skaitu sekundē.

No sākuma ņemsim talkā 3DMark pakā iekļauto Nvidia DLSS sintētisko testu, kas parāda, ka kaut kāds ieguvums no DLSS izmantošanas ir, bet lielie atrāvieni vērojami pamatā tikai šajā veiktspējas testā. 1080p izšķirtspējā te mums piedāvā tikai DLSS 2, kamēr lielajām izšķirtspējām ir DLSS 3.

  • 1080p DLSS 2 (fps): 137 > 211
  • 1440p DLSS 3 (fps): 82 > 202
  • 4K DLSS 3 (fps): 39 > 134

Shadow of the Tomb Raider DLSS testā ieguvums ir daudz piezemētāks, bet var redzēt, ka DLSS ir Nvidia jājamzirdziņš un pie tā ir pamatīgi strādāts.

  • 1080p (fps): 237 > 252
  • 1440p (fps): 178 > 224
  • 4K (fps): 97 > 145

Nobeigumā

Kopumā, protams, Gigabyte GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC un noteikti arī citas GeForce RTX 4080 videokartes ir absolūti monstri, kad tās salīdzina ar vecākiem modeļiem, bet te ir jāņem vērā, ka jaunās Nvidia videokartes ir nežēlīgi dārgas un milzīgas. Latvijā tīmekļa veikalos atrodami šobrīd daži GeForce RTX 4080 modeļi, kuru cena ir starp 1850 un 1950 eiro. Diez vai drīzumā GeForce RTX 4080 kļūs lētākas.

Tāpat ir jāņem vērā, ka GeForce RTX 4080 cenu vēl ilgi ietekmēs Nvidia jaunais piegājiens nevis aizstāt vecos videokaršu modeļus ar jauniem, vienlaikus neceļot vai minimāli ceļot cenu. Tā vietā Nvidia atstāj aktuālas un nopērkamas vecās videokartes, bet jaunajām GeForce RTX 4080 un GeForce RTX 4090 cena uzšaujas negaidītos augstumos.

RTX 4080 pret RTX 3070

Gigabyte GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC šķiet dikti jaudīga un arī pietiekami vēsa videokarte savai jaudai, bet neesam pagaidām redzējuši citu ražotāju jaunās videokartes. Tāpat šobrīd ir grūti spriest par Gigabyte GeForce RTX 4080 16 GB GAMING OC uzbūves kvalitāti. Tā nebūt nav slikta, bet mēs nezinām, ko tieši piedāvās citi ražotāji.

Apskates vietas Lisabonā (un ap to!)

Portugāle un it īpaši Lisabona ir ļoti populārs ceļojumu galamērķis latviešiem, it īpaši tāpēc, ka no Rīgas ir pieejami tiešie lidojumi uz šo aizraujošo valsti!Es atgriežos Lisabonā pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma, toreiz apmeklēju kādu konferenci, un arī šoreiz, esmu atpakaļ primāri darba dēļ, taču gribu izmantot katru brīvo mirkli!

Ir pagājis ilgs laiks, tāpēc par spilgtākajām ceļojuma atmiņām ir kļuvušas tās, kas tika iemūžinātas fotogrāfijās – kostīmā, pie tilta, baudot pastel de nata. Ar skatu uz Lisabonas jumtiem, tikko veikaliņā nopirktajā kleitā, jo vēlā rudens pēcpusdienas izrādījās pārāk karstas kostīmam. Atmiņu fragmenti un smaržas kārdina atgriezties Lisabonā. Par laimi, tie 10 gadi tomēr ir gana nesen,  lai jau iepriekš redzētās vietas atpazītu gana viegli, tik viegli, lai atcerētos, ka tur, ap stūri ir laukums, bet otrā pusē – tramvajiņš. Taču arī tik sen, lai jau redzētās vietas apskatītu ar lielu interesi.

Līdzīgi raksti:

Apskates vietas Madridē

Skaistā Parīze

Mazliet par Barselonu

Praktiski

Lidojums: mans brauciens bija komandējums, biļetes bija pirktas diezgan sezonas karstumā un , ļoti dārgas un noteikti neiesaku tā darīt. ne par to draudzīgāko cenu. Uz Lisabonu no Rīgas var aizlidot gan ar tiešajiem airBaltic reisiem, gan ar savienotajiem. Savienotos lidojumus var iegādāties, piemēram, Kiwi vai WayAway platformā.

Viesnīca: Mana viesnīca bija vairāka pielāgota komandējuma vajadzībām, bija tāju no centra un īpaši spilgtu iespaidu neatstāja, tāpēc to šoreiz neieteikšu. Citas viesnīcas vari meklēt Booking vai Agoda platformās.

Pārvietošanās: es braucienā izmantoju Uber un metro. Ja nolemsi nomāt auto, var izmantot Rentalcars.

Ekskursijas: negribi ceļojumu plānot pats? Izvēlies GetYourGuide platformu, kas piedāvā ekskursijas visām gaumēm!

Atlidojot uz Lisabonu

Lidmašīna nosēžas saules pielietajā Lisabonas lidostā septembra sākumā. Kad mājās jau ir pirmās salnas, te valda patīkami vasarīgs laiks – dienas iesilst līdz 28 grādiem un nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēmu! Pie tā vasarīgā laika gan tieku pēc teju 15 minūšu gājiena pa lidostas “iekšām”, un pilnīga apjukuma par to, kur tad īsti atrodas Uber piestātne, jo, sekojot instrukcijām kā netieku, tā netieku tuvāk paredzētajam sagaidīšanas punktam. Par laimi, šoferis man uzreiz zvana un precizē manu atrašanās vietu, un drīz vien mani arī uzmeklē.

Arī šoreiz pilsētā neesmu gluži savā vaļā, tāpēc dzīvoju stipri ārpus centra. Brauciens no lidostas sastrēguma stundā nav ātrs. Ko darīt ar brīvo vakaru? Braukt uz pilsētas centru? Citur? Dažas dienas pirms lidojuma esmu kartē iemetusi aptuveni divdesmit apskates vietu atzīmes. Ar ko lai sāk? Esmu atzīmējusi arī divus veikalus – abos it kā esot nopērkamas mana iecienītā zīmola sandales, kā mani informēja zīmola pārstāvis. Lai ir sandales!

Kaskaiš (Cascais) apskate

Tā nu, nometusi mantas viesnīcā, dodos pilsētiņas Cascais (latviešiem viegli atcerēties – Kaskaiš!) virzienā, divdesmit minūšu brauciena laikā vēl papildinot iesākto karti ar šī reģiona apskates vietām. Kā par skādi, veikalā rausta plecus un saka, ka par šādu zīmolu neko nezina, tādēļ iepirkšanās iet secen. Vismaz apskatīšu reģionu, kurā iepriekš neesmu bijusi!

Lēnā solī dodos promenādes un Citadeles virzienā. Lai arī mazās ieliņas ir glītas, jo tuvāk esmu ūdenim, jo vairāk raucu degunu. Vai lielais karstums, vai neizvestie atkritumu konteineri, bet galvenajās pilsētas ielās ir diezgan nepatīkama smaka. Pie paša ūdens tā mazliet izvējojas, bet pirmais iespaids par pilsētu neiepriecina. Nepalīdz arī šaubīgā paskata tipāži, kas iet garām, vēlāk gan man portugāļi stāsta, ka šis reģions esot ļoti drošs. Pludmalē redzu daudzus atpūtniekus, kas, galvenokārt, smiltīs spēlē bumbu vai čalo, neviens nepeldas.

Tā kā darba laiks galvenajām iekštelpu apskates vietām ir beidzies, nolemju izmantot pieejamos mirkļus un sajust pilsētu vismaz no ēku ārpuses viedokļa. Apeju garām starp 15. un 17.gadsimtu celtajai Citadelei, kas kalpojusi kā nocietinājums pret uzbrukumiem pilsētai, un jahtu piestātnei. Cilvēku paliek mazāk un es sāku justies komfortablāk, aprast ar vidi sev apkārt. Skatam paveras Santa Maria bāka un beidzot redzu kaut ko aci tīkamu! Kad tai pienāku klāt, ievēroju bēguma atsegtas klintis un nevaru vien beigt priecāties par vakara gaismā mirdzošo bāka. Ir skaisti!

Ilgi pie bākas gan nekavējos, jo līdz saulrietam palicis mazliet vairāk par stundu. Pielieku soli un nokļūstu Boca Inferno – arkas formas veidojumam klintīs. Mani gan vairāk piesaista tālāk redzami pret klintīm sitošies viļņi. Apkārt nožogojumiem izvietotas zīmes, ka augstas bīstamības zona, pāri skalojošies viļņi (kas gan laikam drīzāk vērojami paisumā vai vētrā), bet citi atpūtnieki ignorē brīdinājuma zīmes un lien uzreiz aiz nožogojumiem, lai uzņemtu labākus pašiņus. Vēlāk gan lasu, ka nemierīgos laikapstākļos šeit ik pa laikam kādu ieskalo iekšā…

Raiti paskrienu garām kaķīti barojošam vīram takas malā (procesu pavada neapmierinātu kaiju izsaucieni apkārt), un drīz vien mēģinu tikt pie Uber dienas pēdējās apskates vietas plānam. Tikai, neviens šoferis neakceptē manu pieprasījumu, laikam esmu pārāk tālu no tūristu takām. Mans brauciens nav tālu, lietotne rāda, ka būtu jāmaksā aptuveni 6 eiro. Tad beidzot kāds akceptē, bet diemžēl 15 minūtes nekust no vietas. Mēģinu vēlreiz, ar citu lietotni, tajā neatrod nevienu automašīnu. Nākamo, tas pats. Mēģinu atkal Uber, beidzot kāds piekrīt, bet paredzamais manis “piegādes” laiks ir minūti pēc saulrieta, savukārt cena, droši vien manis pašas “sakustināta” jau ir 13 eiro.

Šoferis mazliet aizkavējas un Farol Do Cabo Rasa bāku sasniedzu precīzi piecas minūtes pēc saulrieta. Bet skāde nav liela – vieta tāpat ir skaista, šeit viļņi ir vēl iespaidīgāki un piekrastē sapulcējušies vēl pāris atpūtnieki, kas sēž automašīnās, bagāžniekus atvēruši. Tālumā mirdz bākas gaisma no Cabo De Roca, vistālāk uz rietumiem esošajā Eiropas punktā. Vienīgais, kas mani satrauc ir fakts, ka strauji paliek tumšs un šeit, mazliet nekurienes vidū, neesmu gluži komfortabli lielā pūlī, bet vismaz neesmu pavisam viena pati visapkārt. Vēl aizeju uz otru bākas pusi un gatavojos garai gaidīšanai. Vismaz labi, ka iela ir apgaismota! Par lielu brīnumu, nākamais auto ar lietotnē sevi tā nosaukušo šoferi Džefersonu ir klāt pēc četrām minūtēm. Drīz esam ceļā.

Iekāpjot automašīnā gan ieraugu, ka iepriekšējā braucēja uz sēdekļa ir atstājusi saulesbrilles, ar šoferi dodamies tās ievest pa ceļam. Tas man ļauj uzzināt mazliet vairāk par Uber aizkulisēm un kā tādās situācijās šoferiem parasti jārīkojas. Šoferis izrādās runātīgs, kad pasūdzos, ka iepriekš ilgi gaidīju un nokavēju saulrietu, pastāsta man, tas bija svarīgas futbola spēles dēļ – noteikti visi potenciālie šoferi ir gribējuši skatīties. Viņš arī izstāsta detaļas par piepelnīšanos vasarās Algarvē, vadot automašīnu, un savu darbu vispār. Automašīnas vadīšana Uber esot viņa pamatdarbs un viņa sievai arī – automašīnu viņi vadot uz maiņām – viņš pēcpusdienās un vakarā, līdz pat vieniem naktī, viņa ņem rīta maiņu. Kad esam teju sasnieguši manu viesnīcu, Džefersons gan stāsta, ka nožēlojot, ka nav palicis Gērnsijas salā, jo tur viņam būtu bijusi labāka dzīve, un it īpaši, viņa mazajai meitiņai. Sieva neesot pierunājama braukt prom un viņš uzskatot, ka tur dzīvot būtu vieglāk nekā Portugālē. Viņaprāt Portugālē esot jāstrādā daudz un smagi, lai savilktu kopā galus. Uz šīs skumjās nots arī man ir laiks doties iekšā viesnīcā, novēlu viņam veiksmes un esmu priecīga beidzot būt numuriņā un atpūtināt kājas.

Ar tuktuku pa Lisabonu

Nākamajā rītā pamostos agri – vispirms ap 5, kad izslēdzu tomēr pārāk skaļi dunošo kondicionieri, un atveru logu. Pēc stundas, no atvērta loga skan burvīgas putnu dziesmas skaņas. Baložu dūdošana un kāds man nepazīstams putns, kas liek justies kā eksotiskā filmā. Mana darba diena ir gara, taču vakarā, kad ir brīvais laiks, ķeru nepagūto – braucu tuk-tuku tūrē pa Lisabonu (tādas arī var pierezervēt GetYourGuide platformā)! Te nu tiešām ir iespēja sakratīt atmiņu krājumus un atpazīt sen satiktās ieliņas un baznīcas.

tuk tuk tūres Lisabonā

Tūre ir ļoti raita – lai arī piestājam vairākās vietās un gids īsi izstāsta svarīgāko, tomēr nekāda bildēšanās nesanāk, jo kāpt laukā nav paredzēts. Gala pietura mums ir viena – pilsētas skaistākais skats no augšas, kur ir tik vējains, ka pat pamanos nosalt.

Nobeigumā katram tūres dalībniekam tiek pasniegta vēl silta pastel de nata un drīz vien esam atkal ceļā, šoreiz braucot pa lielākiem ceļiem, lielākā ātrumā un nu jau nožēloju, ka nepaņēmu līdzi kādu jaciņu. Tas dienas siltums izrādās mānīgs! Vakariņās dodos pie krāšņā 25.aprīļa tilta, kas pēc izskata tik ļoti atgādina savu slaveno brāli Sanfrancisko. Toreiz, redzot to pirmoreizi, es tā sapņoju par iespēju nokļūt Sanfrancisko! Vēlme piepildījusies jau veselas divas reizes, tad nu ir laiks atkārtotai Lisabonai. Šī vieta gan liekas mainījusies ne pa jokam, jo to atceros pavisam citādāku mūsu iepriekšējā tikšanās reizē – kafejnīcas, bāri, plaša piestātne un gana dzīvi kūsājoša pat parastā darbdienas vakarā. Varbūt tā te ir vienmēr?

Mazlietiņ Sintras

Nākamajam brīvajam vakaram man atkal ir dilemma. Kur skriet, ko grābt? Vai braukt uz izslavēti skaisto Sintru tagad, vai mēģināt prombraukšanas dienā, pirms lidmašīnas? Nolemju tomēr par labu Sintrai uzreiz, neskatoties uz to, ka galveno gribēto apskates objektu, Quinta da Regaleira ar iniciācijas aku, vairs nevaru pagūt redzēt, jo apskates vietas slēdz ātri. Taču, labāk kaut kas nekā nekas un izsaucu Uber, lai dotos uz 19.gadsimtā celto Penas pili, kas ir Sintras apmeklētākais apskates objekts.

Šoreiz atkal patrāpās runātīgs cilvēks – vadītāja Marija četrdesmit minūšu braucienā man pamanās izstāstīt visu savu romantisko dzīves pusi, kas būtu vesela romāna vērta! Šķiramies draudzīgi, viņa pat sākumā apsver domu pievienoties man pils apskatē, bet tā kā slēgšanas laiks ir jau pēc stundas, bet biļete nav lēta, pierunāju viņu naudiņu tomēr iztērēt pienācīgam apmeklējumam citā reizē.

Izrādās gan, ka pati pils jau ir slēgta, un pils dārzus slēdz pēc desmit minūtēm. Pēc slēgšanas, man vēl ir stunda laika, lai dārzus pamestu. Iztaujāju darbiniekam, ko varu pagūt redzēt, saņemu norādījumus un dodos! Ātrā solī uzkāpju pa 14% stāvuma ceļu uz pili, lai vismaz iemūžinātu to no ārpuses. Jau brauciens kalnā uz pilni šķita kā tādā sapņu vai pasaku mežā – par augsto mitruma līmeni gaisā ziņo ne tikai efeju un sūnu apvītie koki, bet arī mani mati, kas drīz vien sāk lokoties.

Penas pils Sintrā

Krāšņais pils dārzs liek gribēt apstāties pie katra koka un soliņa, jo daba šeit ir neaprakstāmi skaista! Pateicoties tam, ka jaunus apmeklētājus vairs šajā diennakts stundā nelaiž, brīžiem dārzos jūtos pavisam viena. Uzkāpju pie Cruz Alta, augstākajā vietā Sintras kalnos un priecājos par skatu uz plašo apkārtni, gan pili, gan arī pilsētu. Jau atkal, līdz saulrietam nav palicis daudz laika. Diena gan ir pavisam nomākusies un īpaši lielas cerības uz skaistiem skatiem es neloloju. Vēl piestāju pie kāda dārza namiņa atceļā pāris fotogrāfijām un dodos pārbaudīt darbinieka teikto – ja nāksiet pēc oficiālā slēgšanas laika, lai jums veicas! Pēc tam gan piemetināja, ka  gan jau sargs izlaidīs! Sargs tiešām arī izlaiž, un es nebūt neesmu vienīgā, kas atnāk kādu minūti pēc slēgšanas laika. Ar automašīnu uz nākamo apskates vietu gan atkal ir problēma. Uber nebrauc (par ko man vēlāk stāsta arī apkārt stāvošie tuk tuku vadītāji, piedāvājot savus pakalpojumus). Par laimi, citā lietotnē vadītājs Bruno piesakās uzreiz, vienīgi, paiet teju pusstunda, kamēr viņš ir klāt, jo līkumotie kalnu celiņi ātrāk vienkārši neļauj pārvietoties. Kamēr tiekam līdz Cabo do Roca, es tur esmu… tieši piecas minūtes pēc saulrieta. Pamale gan ir teju pilnīgi pelēka, ūdens arī, bet apkārtējie skati tāpat ir iespaidīgi un pavisam atšķiras no tā, kādas ir pierasts redzēt pludmales – mežonīgas klintis, kas dažviet izturīgu augu apaugušas, viļņi, kas sitas pret tām un visu vērojošā bākas acs. Cik skaisti gan būtu te atbraukt saulainā dienā un arī nokāpt līdz Ursas pludmalei!

Cabo do Roca Portugāle

Pirms vēl izkāpu no Bruno auto, viņš mani brīdināja, ka transports šeit beidzoties desmitos vakarā. Smejos un saku, ka es tik ilgi noteikti nepalikšu, kādas 15 minūtes dažām bildēm un viss. Vēlāk redzu, ka Bruno pīpē stāvvietā. Gaida klientus? Gaida mani? Beigu beigās, sagaida mani, jo uz manu izsaukumu, lai atgrieztos viesnīcā, atkal tieku pie Bruno kā šofera. Viņam gan ar angļu valodu ir grūti, man ar portugāļu pavisam nekā un nekāda runāšanās nesanāk.

Ar kājām pa Lisabonas centru

Pienāk mana pēdējā ceļojuma diena, pirms lidojuma mājup un atkal kaļu apskates plānus, cik daudz varu pagūt. Viens sarežģījums – kur likt somu? Lidojums pēcpusdienā, līdzi nēsāt negribas. Somā arī dators, gluži kurā katrā vietā neatstāsi. Konsultējos viesnīcā un man iesaka lidostas bagāžas glabātuvi. “Bet kā tad līdz centram? Tālu pēc tam?” meitene smejas, ka lidosta ir centrā, dažas minūtes ar metro! Gluži dažas minūtes gan man nesanāk, divas reizes pārsēžoties, kamēr tieku savā galamērķī, bet puslīdz raiti gan, un labākais, ka tikai par 2 eiro! Kā tikko iznāku virszemē, saņemu īsziņu – mans lidojums uz Rīgu kavēsies. Par stundu. Taču lidostā jāierodas iepriekš plānotajā laikā. Lidoju vien ar rokas bagāžu, tādēļ nolemju, ka šāds notikumu pavērsiens man ļauj pavadīt kādu mirkli ilgāk pilsētā.

Pilsētas apskati sāku ar Praça do Comércio. Ir spoži gaiša diena un ataust atmiņā tuk-tuka tūre dzirdētais kādas portugālietes teiktais, ka viņai Lisabonā visvairāk patīk gaisma. Tuk-tuka vadītājs tam piekrita, sakot, ka pilsētai visapkārt ir ūdens – gaismai ir kur ieskrieties.

Staigāju pa laukumu un redzu, ka šī ir galvenā tūristu centrāle. Kur tūristi, tur saulesbriļļu piedāvātāji. Man vēlāk stāsta, ka tie piedāvājot arī vielas, kas liek uzlikt pavisam citas brilles dzīvei, taču man neviens neko nepiedāvā, un saulesbrilles patiesi piedāvā tikai tiem, kam tādas jau nav uzliktas. Ej nu zini, policija uzlabojusi kontroli? Cita veida brillēm nav pievedums?

apskates vietas Lisabonā

Izstaigājusi lielo laukumu, vispirms eju pa pēdām izslavētajam Lisabonas tramvajam, kas kursē no 19.gadsmita beigām, tad nogriežos, lai apskatītu pa tuk-tuka lodziņu redzēto Sv.Žusta liftu uz zemāko pilsētas stāvu. Iepriekš par tādu objektu neko neatceros, tas man tūres jaunieguvums! Turpat ap stūri apēdu milzīgu mango-apelsīnu saldējuma porciju Santini saldējuma kafejnīcā un skatos, ko vēl varu pagūt tālāk.

Esmu nolēmusi vēl pavērot mazliet tos tramvajiņus, kas tik fotogēniski izdaiļo jebkuru pilsētas ielu! Man šķiet, ka nākamajā vietā, “kalnu” tramvajiņu pieturā, es esmu bijusi agrāk. Atnākot uz turieni, vietu atpazīstu nešaubīgi. Citu apmeklētāju apkārt nav pat pārāk daudz, tomēr nekādīgi neizdodas uzņemt bildi bez citiem cilvēkiem. No iepriekšējās reizes vieta gan palikusi atmiņā pavisam bez cilvēkiem. Vai atmiņas īpatnības, aizmirst citus tūristus? Vai nesezona? Vai toreiz bija citi laiki?

Tālāk iegriežos izslavētajā tirgū, Time Out Market, bet tā kā ir pusdienlaiks, tur ir stāvgrūdām pilns un mani redzamais nedvesmo, un dodos tālāk. Vispirms domāju vienu pieturu nobraukt ar metro, bet tad nolemju tomēr iet ar kājām. Labi, ka tā! Pa ceļam uzduros kafejnīcai …., kurā pasniedz tradicionālos mencas-kartupeļu fritētos pīrādziņus Pastéis de Bacalhau, šeit vēl pievienojot sieru. Mazliet atgādina cepelīnus vai guļbešņīkus, tikai no zivs. Siers tāds krietni aromātisks, bet pēc pirmā kumosa saprotu, kāpēc tas ir pievienots, jo patiesi jūtu neparastu garšu buķeti, un nolemju – ir garšīgi!

Drīz atkal esmu ceļā, šķērsojot to pašu Praça do Comércio laukumu, aizklīstot līdz kādai izlavētajai pankūku kafejnīcai, kur biju plānojusi pusdienot. Labi, ka jau apēdu mencas pīrādziņu, jo kafejnīcā redzamais neuzrunā. Mazliet sāku satraukties kā tur īsti būs ar manu lidojumu, jo internetā tas rādās vēl vairāk aizkavēts. Taču laiks man vēl ir, tāpēc uzkāpju līdz katedrālei, paeju garām vairākiem skatu laukumiem, Saules vārtiem un iespaids tomēr patiesi ir tāds, ka iepriekš tūristu te bija mazāk! Vai pie vainas vairāki lielie kruīzu kuģi ostā? Vai Portugāles salīdzinoši brīvie nosacījumi iebraukšanai? Tomēr līdz ar tūristu pieplūdumu ievēroju arī citu iepriekš nemanītu tendenci – paprāvo bezpajumtnieku skaitu. Portugālē sen dzīvojošie man gan stāsta, ka tā esot bijis arī senāk un tā patiesi ir problēma pilsētā. Pēc statistikas datiem, Lisabonā tādu esot ap 5000.

ko redzēt Lisabonā

Turpinu iet tuk-tuka tūrei pa pēdām, apstājoties pie Lisabonas senākā nama. Tieši tobrīd saņemu vēl vienu īsziņu par lidojuma kavēšanos, vēl pusstundu vēlāk. Tomēr mani turpina satraukt ziņa par to, ka jāierodas iepriekš izziņotajā laikā, neskatoties uz kavēšanos, un nolemju, ka laiks sākt virzīties uz lidostas pusi.  Kartē atrodu tuvāko metro staciju, Martim Moniz, un dodos tās virzienā. Kaut kur nogriežos nepareizi, un atrodu gan glītas ieliņas, gan ne pārāk, gan arī tādas, kas sāk atgādināt pirmā vakara iespaidus Cascais. Kad sasniedzu Martim Moniz, laukumā esmu tikai es, baloži un bezpajumtnieki. Ejot iekšā metro, kaut kas mani dara uzmanīgu. Vai tas, ka divi jaunieši gluži kā bezmērķīgi, virzās viens no aizmugures, otrs pretī, vai jau visas laukuma atmosfēras dēļ, tomēr savu vienīgo tašiņu paslēpju dziļāk padusē un viss beidzas labi. Vēlāk klausos latviešu stāstos, ka tieši šajā metro stacijā esot izrauts no rokām telefons. Ne velti esmu panikojusi!

Lisabonas metro

Kopsavilkumā

Jau pēc divdesmit minūtēm esmu lidostā un man vēl ir mazliet laika, lai atskatītos kāds tad ir bijis šis atgriešanās brauciens Lisabonā un ne tikai. Labs! Iespēja atsvaidzināt atmiņā sen redzētos skatus un iepazīt jaunus. Apēst vietējos gardumus. Portugālietes komentārs par īpašo gaismu pilsētā patiesi iesēdies atmiņā. Pat mākoņainā dienā, Lisabona ir īpaši gaiša. Taču šoreiz mana sirds mazliet pieder Sintrai un tās apkārtnē redzētajām mežonīgajām pludmalēm un apaugušajām klintīm ar bāku uz katra lielākā kartes stūrīša. Taču it īpaši, Penas pils zaļais pasaku dārzs! Ar dažām dienām ir bijis gana, lai atsvaidzinātu manu Portugāles sajūtu minimumu, bet ne gana daudz, lai ar to piesātinātos! Būs jābrauc vēl!

Līdzīgi raksti:

Apskates vietas Madridē

Skaistā Parīze

Mazliet par Barselonu

Audi ir kārtējais autoražotājs, kas modernizē savu logo

Vācu autoražotājs Audi kļuvis par nu jau kārtējo autoražotāju, kas pēdējo dažu gadu laikā modernizējis savu logo. Četri riņķi bijuši Audi simbols gadiem ilgi un tādā ziņā nekas nemainās arī tagad, taču mainīta riņķu stilistika un noformējums, atsakoties no hroma un tos krāsojot melni baltus.

“Mūsu jauno melni balto riņķu dizains un stils mūsu korporatīvo identitāti padara nesajaucamu ne ar ko citu,” saka projekta dizaineris Andrē Džordži. “Šaurā, melnā josla riņķa ārpusē rada “premium” kvalitāti, neskatoties uz to, kādā krāsā ir auto.”

Audi jaunā logo dizaineris norāda, ka vēlviens iemesls mainīt logo un to veidot tieši šādi bija saistīts ar digitālo pasauli, proti, auto šobrīd dominē ekrāni, bet šāda stila logo ekrānā izskatās daudz labāk nekā vecais Audi logo. Arī citi ražotāji kā BMW, Volkswagen, General Motors un vēl vairāki izvēlējušies padarīt savus logo vienkāršākus un “plakanākus”.

Nedēļas lasītākās ziņas (21. – 27. novembris 2022.)

Nedēļas lasītākās, svarīgākās un interesantākās ziņas.

Paliec sveiks, dīzeli: kravas transports gatavs pārmaiņām

Ceturto daļu CO2 pēdas uz Eiropas ceļiem atstāj smagais komerctransports. Tāpēc rodas jautājums – kad tas kļūs videi saudzīgāks, respektīvi – ar ko un kad tiks aizstāta dīzeļdegviela? Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzmanība jāpievērš trim galvenajiem aspektiem – no kā ražot ilgtspējīgu degvielu, kā tai izveidot labu infrastruktūru un kā pārliecināt lielo autoparku uzņēmumus. Lasīt vairāk.

Laika zaglis prokrastinācija – kā to uzveikt? Pieredzē dalās reperis Edavārdi

Ikviens no mums ikdienā piedzīvo reizes, kad darba produktivitāte nav uzdevumu augstumos un ir grūti saņemties, lai izpildītu veicamo darba uzdevumu sarakstu. Tam par šķērsli nereti ir darba strukturizēšanas trūkums un vērienīgākais laika zaglis – prokrastinācija. Arī sabiedrībā zināmi cilvēki ikdienā saskaras ar šiem pašiem izaicinājumiem, tāpēc pavisam netipisks ieradums, ko pašmāju reperis Edavārdi cenšas ieviest savā ikdienā, ir garlaicība. Lai smeltos iedvesmu un sasniegtu nākamo darba produktivitātes līmeni, reperis dalās ieteikumos, lai uzlabotu savu iekšējo motivāciju. Lasīt vairāk.

Pāreja uz obligātajiem e-rēķiniem – kā uzņēmumiem veiksmīgi sagatavoties

2025. gadā spēkā stāsies obligātā elektronisko rēķinu izmantošana apritē komersantu starpā, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldības iestādēm. Arī uzņēmumu darbā ikdienas ritms kļūst arvien mobilāks un šobrīd ir īstais laiks sagatavoties pārejai uz e-rēķiniem. Lasīt vairāk.

Atpakaļskata videokamera: kā vienkārša inovācija mainīja parkošanos

Viena no svarīgākajām lietām jebkuram autovadītājam ir iespēja labi pārredzēt apkārtni – jo īpaši, kad mašīna jānovieto stāvvietā. Ilgu laiku šajā piņķerīgajā procesā varēja paļauties tikai uz atpakaļskata spoguļiem, logiem aizmugurē un intuīciju. Vēlāk par lielu palīgu kļuva parkošanās sensori, bet īsta revolūcija notika, kad parādījās pirmās atpakaļskata videokameras. Kādus tehnoloģiju sasniegumus tās ir iemantojušas un kādas to funkcijas mums palīdz? Lasīt vairāk.

Kā NASA no Marsa uz Zemi nogādās iežu paraugus (Video)

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) ir atklājusi, kā tā plāno iežu paraugus no Marsa nogādāt uz Zemi izpētei. Lasīt vairāk.

Vajag ietilpīgu auto? SUV un universālis nav vienīgā opcija

Domas par lielāku auto parasti piezogas līdz ar ģimenes pieaugumu, un cilvēkiem dabiski rodas jautājums – ko izvēlēties. Eksperti iesaka nesteigties ar lēmumu un iespējamo pirkumu sarakstā iekļaut arī daudzfunkcionālos auto jeb MPV. Lasīt vairāk.

Mazda CX-60 Euro NCAP testos saņem augstāko novērtējumu – piecas zvaigznes

Jaunākajā Euro NCAP testu sērijā pilnīgi jaunajai Mazda CX-60, kas bērnu un pieaugušo aizsardzības kategorijās sasniedza attiecīgi 91% un 88% rezultātu, piešķirts maksimālais piecu zvaigžņu novērtējums. Ar 89% rezultātu sasniegts iespaidīgs rādītājs arī mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības jomā. Lasīt vairāk.

Samsung stiprina savas pozīcijas Baltijas reģionā, atverot inovatīvāko un modernāko pieredzes konceptveikalu

23. novembrī tirdzniecības centrā “Spice” durvis vēris Baltijā modernākais un inovatīvākais Samsung pieredzes konceptveikals. Tajā autentiskā mājokļa vidē iespējams iepazīt pilnīgi visu Samsung ierīču ekosistēmu, kā arī plašāk uzzināt par Samsung lietotnes SmartThings priekšrocībām, kas ļauj kontrolēt resursu patēriņu, lai būtiski samazinātu mājsaimniecībā patērēto elektroenerģiju. Jaunajā konceptveikalā ik katram pieejams viss Samsung produktu spektrs – sākot no mobilajām viedierīcēm, aksesuāriem, televizoriem un audio ierīcēm, līdz pat sadzīves tehnikas iekārtām. Lasīt vairāk.

Francija uz Lietuvu nosūtīs četrus iznīcinātājus Dassault Rafale, lai aizsargātu Baltijas valstu gaisa telpu

Francija šonedēļ Lietuvā izvietos četrus iznīcinātājus Dassault Rafale. Iznīcinātāji tiks nosūtīti uz Lietuvu 25.novembrī NATO misijas ietvaros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībai. Tagad misiju veic Čehijas gaisa spēki. Lasīt vairāk.

Kas kopīgs viedierīcēm un auto? Akselerometrs!

Lai gan modernās viedierīces un automobiļi kalpo dažādiem mērķiem, tiem ir daudz kopīgu tehnoloģiju, un viena plaši izmantota sistēma ir domāta paātrinājuma mērīšanai. Tās galvenais elements ir akselerometrs – pavisam neliels sensors, kas mūsdienās ir radis lietojumu ārkārtīgi daudzās jomās un dažkārt nodrošina pavisam neparastas funkcijas. Lasīt vairāk.

Ir sākusies Moskvich ražošana un publicētas pirmās oficiālās automašīnas fotogrāfijas

Moskvich rūpnīcā Maskavā ir uzsākta jaunu automašīnu ražošana. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Krievijas ministriju pārstāvji un Maskavas mērs Sobjaņins. Lasīt vairāk.

Kā pārbaudīt lielāko kriptovalūtu biržu rezerves

CoinMarketCap aktivizējis rīku centralizēto biržu rezervju izsekošanai. Tagad lietotāji paši varēs novērtēt Proof-of-Reserves (PoR) vai tā dēvētos “rezervju pierādījumus” populārākajām tirdzniecības platformām. Apskatāma būs detalizēta informācija par kompāniju kopējiem aktīviem un ar tiem saistītiem kripto makiem. Šī tendence kļuva aktuāla pēc biržas FTX bankrota. Lasīt vairāk.

Turcija prezentē savu piektās paaudzes iznīcinātāja TF-X pirmo prototipu (Video)

Turcija pārliecinoši virzās uz sava piektās paaudzes iznīcinātāja izveidi. Jā, tā ir piektās paaudzes lidmašīna, savukārt Ķīna, ASV, Lielbritānija un Francijas, Vācijas, Spānijas trijotne strādā jau pie sestās paaudzes lidmašīnām. Lasīt vairāk.

Excalibur pārvērš krievu Msta-S par liesmojošu lāpu (Video)

Hersonas apgabala kreisajā krastā, kur atkāpās Krievijas karaspēks, tika iznīcināta 152 mm kalibra pašgājējhaubice 2S19 “Msta-S”. Ukrainas bruņotie spēki militāro operāciju iemūžināja video ar drona palīdzību. Video ir pieejams Telegram kanālā “Ukraina 365“. Lasīt vairāk.

Lai atbrīvotu Čūskas salu, Ukrainas bruņotie spēki izdomāja viltīgu triku

The New York Times savā jaunajā materiālā par karu Ukrainā dalījās ar jaunu informāciju par Ukrainas militārpersonu veiksmīgajām operācijām, jo ​​īpaši par Čūsku salas atbrīvošanu 2022. gada vasarā. Lasīt vairāk.

Norelle un suns #1: Kad tavs 20 gadu sapnis dīrā nost atlikušās taptetes

Vai Tev kādreiz ir bijis liels sapnis? Tāds, kurš ir ar tevi gadiem. Tāds sapnis, no kura tu nevēlies attiekties un lai gan gadi iet un vienmēr ir kādi apstākļi, kas neļauj tev to piepildīt, tu tāpat nezaudē cerību, ka kādreiz…. ? Man ir trīs tādi sapņi. Viens no tiem bija suns. Es sapņoju par savu suni vismaz 20 gadus. Man šobrīd ir 34. Mamma dzīvoklī suni negribēja. Tā es tiku pie Otellas, kuru es mīlu, bet Otella nav suns. Kopš manas bērnības līdz šodienai ir notikušas dažādas lietas, bet sapnis par suni nepazuda. Redzi mammu, tā nav tikai fāze :D. Protams, nekad nebūs pilnīgi perfekta dzīves situācija, lai ņemtu suni, bet situācijas līdz šim tomēr bija par daudz nepiemērotas – tad finanses, tad dzīvojamā platība, tad darba laiks vnk krimināls, kas knapi ļauj vnk noturēties un prātā nesajukt utt. Un es esmu pietiekoši atbildīga, lai redzētu visās šajās situācijās, ka nav īstais laiks sunim. Taču tas sapnis palika ar mani cauri gadiem.

Šis gads izrādījās pārsteidzošs. Es nebiju domājusi, ka notiks lietas, kuras notika. Nomainot darbu iespēja paņemt suni kļuva reālistiskāka kā jebkad iepriekš un 1.novembris kļuva par dienu, kad mūsu mājās jau esošie zvēri Otella, Tekila un Kaķis, iepazinās ar Konfekti. Jau dienu vēlāk es varēju noskatīties, kā mans 20 gadu sapnis turpina kaķa iesāktās abstraktās mākslas izpausmes uz sienām un dīrā nost atlikušās tapetes. Mēs nevaram taisīt remontu un līmēt jaunas, jo ja mēs uzliktu jaunas, skaistas tapetes un viņas abas sāktu atkal dīrāt, es vnk raudātu. Viesistabā kādu laiku telpas vidū stāvēja krēsls ar kājām gaisā – tas bija uzlikts vietā, kur Konfekte mēģināja izkost caurumu paklājā. Nav jau tā, ka mums ir kkāds dizaina paklājs. Nē. Bet es negribu caurumu paklājā. Šobrīd krēslu novācām, jo viņai apnika paklājs. Viņa pārgāja uz koka mizu – nodīrāja atlikušo mizu tam kaķa nagu asināšanas stumbram, kurš no meža tika sen atnests. Visa viesistaba izskatījās kā kaut kāda zāģētuve – koka šķēpeles un skaidas visapkārt. Un tu pilnīgi noteikti nevari nekur atstāt zeķes, jo tas būs sekundes jautājums, kad Konfekte tās jau vilks kaut kur prom. Dobijs ir brīvs elfs.

Konfektei 24.novembrī palika 3 mēneši un viņa ir adoptēta no patversmes. Tiem, kuriem liekas, ka var vnk ierasties patversmē un adoptēt suni… ir daļēja taisnība. Mēs bijām Juglas patversmē ”Labās mājas” un vispirms tikām sarunas laikā nočekoti, kas ir atbildīgi no viņu puses. Cilvēki ir dažādi un cilvēki mēdz būt pretīgi. Mēs taču visi esam dzirdējuši tos drausmīgos stāstus, kur kāds cilvēks kārtējo reizi bijis nežēlīgs pret nevainīgu dzīvnieku. Patiesībā, mēs aizbraucām uz patversmi primāri, lai parunātos. Kad mūs ielaida iepazīties ar abiem kucēniem, kurus es pirms tam biju tikai instagram redzējusi, tur beidzās mans gadiem ilgais sapnītis par to, ka man būs suns un viņu sauks Cepums. Tur bija kucēns, bet suņu meitene bija aktīvāka uz kāpšanu klēpī un vēlmi nākt līdzi. Tad izlēmām, ka – ņemsim meiteni un viņu sauks Konfekte. Mēs to lēmumu viņu adoptēt pieņēmām sēžot uz patversmes grīdas, starp būriem un spēlējoties ar abiem mazajiem. Protams, uzreiz tajā dienā viņu mums līdzi nedeva un labi, ka tā – mums vēl bija jāsapērk pamatlietas. Bet, kad dažas dienas vēlāk braucām viņai pakaļ, darbinieces, kuras mūs sagaidīja, bija ļoti jaukas un paskaidroja visu, kas un kā jādara tālāk. Ļoti labi un atbildīgi. Un ja kāds vēl domā, ka tās ir baumas – tās nav baumas, ka paņemot sunīti(vai jebkuru dzīvnieciņu) vismaz šajā patversmē, tu samaksā ziedojumu. Un var jau bļaustīties, kāpēc tā, tak patversme, jādod bez maksas utt. Bet mēs to uztvērām kā normālu lietu. Viens – patversme jau bija maksājusi par Konfektes visiem vetiem un ēdinājusi viņu visu šo laiku. Un otrs, kas liekas vēl svarīgāk – patversmē dzīvo sunīši un kaķīši, kurus varbūt arī neadoptēs un viņus vajag uzturēt. Taču, tas ir arī kā neizziņots tests, jo ja tu nevari atstāt šo ziedojumu, tad tieši kā tu to suni uzturēsi? No svaiga gaisa un labām domām?

Es varu pateikt, ka man ir superīgākā darba vieta, kas man tagad ļauj 4 nedēļas no mājām strādāt, lai es varu viņu 4x dienā barot un uzmanīt, jo 8h atstāt vienu vēl ir par daudz. Es jau tā radinu pie tā, ka viņai būs vienatnes laiks – es eju uz treniņiem vai tepat uz kvikimārtu, vai kaut miskasti iznest. Katru dienu prom uz brīdi. Bet tās tāpat ir max 3h(treniņu dienā), nevis jau 8h. Kas ir vēl jaukāk – kolēģes pajautā par Konfekti utt. Es zinu, ka tad, kad viņa izies skoliņu un mācēs uzvesties, es varēšu viņu paņemt līdz uz darbu, un iepazīstināt.

Ir pagājušas nu jau 3 nedēļas, kopš konfekte ir ar mums. Divas no šīm nedēļām es esmu bijusi viena ar viņu un pārējiem zvēriem. Man ir smagi Kaķa audzināšanas pirmssākumu war flashbacks. Man 10 gadus bija labi audzināts kaķis, ar kuru pa naktīm nebija problēmas. Kaķis gāja gulēt reizē ar mani un cēlās ar mani. Murgs bija tikai sākumā, uzreiz pēc tam, kad Kaķis bija adoptēta – tad viņai bija psihozes katru nakti un es biju gulējusi labi ja 4h. Nu, tagad mēs atkal esam atgriezušies šajā stadijā – Kaķis brēc katru nakti, vairākas reizes un es tiešām esmu pateicīga, ka neviens kaimiņš nav atnācis mani lamāt. Brēc viņa aptuveni ap pusnakti, tad aptuveni ap trijiem, tad ap pieciem un tad 6:40. Un nē, viņai nekas nesāp, viņa ir paēdusi, viņas kaste ir tīra. Viņa vnk staigā pa dzīvokli un nelabā balsī brēc. Rezultātā, gluži kā toreiz, atkal esmu gulējusi maz un slikti. Pagaidām negulēšanas noguruma dēļ man reizēm ir uztveres gļuki, man sāp galva gandrīz visu laiku un fiziski nav spēka. Konfekte tikmēr nakti noguļ blakus kā mīļā. Viņu nevar atstāt otrā istabā vai uz zemes – tad viss ir raudāšana. Bet paņemta blakus – viņa noguļ bez problēmām. Ja Kaķis spētu aizvērties, mums būtu mierīgas naktis. Bet diemžēl it is what it is. Ar visām miegazālēm, kuras esmu atsākusi lietot, lai vismaz līdz pirmajai brēkšanai pagulētu – kā Kaķis sāk brēkt, es esmu augšā, mans prāts ir pamodies un otrreiz es vairs nevaru aizmigt, jo nervi un prāts arī neapklust vairs. Ne tapešu dīrāšana, ne paklāja dīrāšana vai traucēšana man ēst, vai vēl jebkādas citas Konfektes izdarības šobrīd nav tāda problēma, kā šī Kaķa brēkšana naktī.

Šis ir ievads manā jaunajā haosā. Mans nodoms nav rakstīt suņkopības padomus – ja tu vēlies audzināt savu suni, prasi padomu kinologam. Nopietni. Tie ir profesionāļi, kuri zin ko un kā pareizi vajag darīt. Konfekte arī jau ir pieteikta skoliņā, kas sāksies ar janvāri. Mans nodoms ir pierakstīt, kā man iet, kad man pirmo reizi dzīvē ir suns. Un salikt bildītes :D. Šī ir jauna lappuse manā dzīvē.

-turpinājums sekos.

Lockheed Martin nodemonstrē iznīcinātāja F-16 Viper Block 70/72 īsu video ieskatu

Lockheed Martin demonstrē iznīcinātāju F-16 Viper Block 70/72

ASV uzņēmums Lockheed Martin ir publicējis fotogrāfiju ar  iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon, kas ir izgatavots Dienvidkarolīnas rūpnīcā.

Galvenā F-16 iznīcinātāju ražotnes mājvieta bija Teksasā, taču vēlāk tā tika pārcelta uz Grīnvilas pilsētu Dienvidkarolīnā. Tas ir saistīts ar pieaugošo pieprasījumu pēc piektās paaudzes F-35 Lightning II iznīcinātājiem.

Dienvidkarolīnas rūpnīcā Lockheed Martin ražos Viper iznīcinātājus Slovākijai, Bulgārijai, Jordānijai un Taivānai, kā arī vēl kādam nenosauktam pasūtītājam. Ir zināms, ka Bulgārija ir pasūtījusi divas iznīcinātāju partijas (katrā pa 8 iznīcinātājiem).

Pirmais iznīcinātājs, kas tika radīts jaunajā rūpnīcā, ir F-16 Viper Block 70/72. Šis iznīcinātājs ir paredzēts Bahreinas gaisa spēkiem, un iznīcinātāja nodošana Bahreinas gaisa spēkiem ir paredzēta 2023. gadā. Nākamā gada pirmajā ceturksnī Edvardsas gaisa spēku bāzē Kalifornijā notiks iznīcinātāja lidojumu testi.

F-16 Viper Block 70/72 ir aprīkots ar radiolokācijas antenu AN/APG-83 ar aktīvu fāzes antenas režģi, ko ir izstrādājis uzņēmums Northrop Grumman. Iznīcinātājam būs arī jauns Raytheon borta dators, informācijas apmaiņas sistēma Link 16, sadursmju novēršanas sistēma un būs uzlabota elektroniskā kaujas stacija. Block 70/72 iznīcinātājs ir aprīkots ar General Electric F110-GE-129 dzinēju.

Guess who’s back. ? pic.twitter.com/TNsfxeeIqe

— Lockheed Martin (@LockheedMartin) November 21, 2022

;

RTU zinātnieki kopā ar starptautiskajiem partneriem pirmoreiz vēsturē ar aditīvo ražošanas tehnoloģiju izgatavo daļiņu paātrinātāja prototipu

Pirmoreiz vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā ir izgatavots jeb 3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips, kas ir paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā. Tas izveidots pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieka Gunta Pikura dizaina, projektā I.FAST sadarbojoties vairākiem starptautiskajiem partneriem. No 15. līdz 18. novembrim izgatavotais prototips pirmoreiz tika eksponēts starptautiskajā aditīvās ražošanas konferencē – izstādē «Formnext 2022», kas notika Frankfurtē, Vācijā. 

Vai Hive Social varētu aizstāt Twitter?

Hive Social ir jauna sociālā platforma, kas koncentrējas uz sociālo mediju vienkāršību. Tās devīze ir “izpaust sevi bez tradicionālo sociālo mediju lietotņu spiediena”.

Kopš Īlona Maska paziņojuma par Twitter 2.0, lietotāji ir domājuši: “Vai Twitter ēra ir beigusies?”. Gadījumā, ja ar Maska jaunajiem lēmumiem Twitter patiešām beidz pastāvēt, lietotājiem ir jauna platforma, kur pētīt, diskutēt un radīt atmiņas.

Kā lietotāji var iegūt Hive Social?

Hive Social ir bezmaksas platforma, kas lietotājiem piedāvā jaunu vietu, kur socializēties un veidot jaunas diskusijas. Pašlaik Hive Social vada divi izstrādātāji, kas ir koledžas studenti, radot jaunu skatījumu par sociālajiem medijiem. Saskaņā ar tīmekļa vietnes informāciju, viņu plāns ir “Atdzīvināt to, ko jūs agrāk mīlējāt sociālajos medijos, jaunā veidolā. Profilu mūzika, teksta un attēlu ieraksti, aptaujas, jautājumi un atbildes un daudz kas cits!” Hive Social savā vietnē norāda, ka viņi vēlas atrisināt problēmu, kuras ietvaros sociālo plašsaziņas līdzekļu algoritmi neatrod to, ko lietotāji vēlas redzēt, tā vietā rādot tikai reklāmas un akcijas. Ja vēlaties izvairīties no Twitter haosa, apmeklējiet Hive Social. Šobrīd tīmekļa vietnes versija vēl nav pieejama, bet lietotāji var lejupielādēt sociālo mediju platformu Apple App Store vai Google Play Store.

Kas noticis ar Twitter? Vai tas tiks deaktivizēts?

Saskaņā ar jaunākajiem Twitter datiem, lietotne šobrīd piedzīvo lejupslīdi. Tesla vadītājs un dibinātājs Īlons Masks 28. oktobrī pabeidza Twitter iegādi par sākotnēji piedāvāto cenu 54,20 ASV dolāru par akciju, kas kopumā izmaksāja aptuveni 44 miljardus ASV dolāru. Kopš šī notikuma lietotāji nav bijuši apmierināti. Tagad lietotājiem tiek piedāvāts maksāt 7,99 ASV dolārus mēnesī, lai kļūtu par Twitter Blue verificētu lietotāju. Iespējams, ka tas nešķiet kā nekas īpašs, jo vairums platformu piedāvā dažādus pakalpojumu abonementus, taču šis ierobežo funkcijas un iespējas, kas lietotājiem līdz šim bijušas pieejamas bezmaksas.

Ja lietotāji nepērk “Twitter Blue”, Twitter algoritms retāk atklāj tvītus, kas nav verificētu lietotāju ieraksti. Masks ir izveidojis Twitter modeli, kas paredz “maksāt par tvītošanu”.

 

NEW: Elon Musk sent Twitter staff an email with the subject line “a fork in the road.” He said: “to build a breakthrough Twitter 2.0 and succeed in an increasingly competitive world, we will need to be extremely hardcore. This will mens working long hours at high intensity.” 1/

— Zoë Schiffer (@ZoeSchiffer) November 16, 2022

 

Vēl viens no iemesliem, kāpēc Twitter lietotāji ir neapmierināti ar jauno vadību un tās plāniem, ir nesen publicētais Twitter 2.0 plāns. Tas ir izraisījis darbinieku un lietotāju dusmas par to, kā jaunais īpašnieks izturas pret platformas darbiniekiem.

Hive pret Twitter

Līdz ar Twitter izmaiņām, lietotne Hive Social kļūst arvien populārāka. Apple App Store tā tika publicēta jau 2019. gada oktobrī. Twitter lietotāji ir nobijušies, ka tuvāko mēnešu laikā platforma varētu kļūt vēl “sliktāka”.

Hive Social publicētā satura veids ir tāds pats kā Twitter. Uz šo platformu ir pārgājuši daži verificēti (neapmaksāti) lietotāji no Twitter, kā arī tur jau ir pieejams visai plašs saturs. Piemēram, kopienas un sociālo plašsaziņas līdzekļu vadītājiem no Bungie, Inc ir daudz jautājumu saistībā ar Twitter 2.0 attīstību. Vairs nav skaidrs, kā viņi sazināsies ar savu kopienu, vai parodiju konti pārņems viņu oficiālos kanālus, vai tie tiks dzēsti no Twitter utt. Tāpēc, lai rīkotos savlaicīgi, viņi pievieno kontus vietnē Hive Social, kur lietotāji arī var publicēt tekstu, attēlus, gifus, video un citu saturu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka algoritms ziņojumus uztver labāk nekā Twitter platformā.

The post Vai Hive Social varētu aizstāt Twitter? appeared first on notepad.lv.

Mistiskās trīs dienas MK noteikumos atceltas sen, ārsta zīmes viegli apslimušiem skolēniem prasa izglītības iestādes

Daudzās mācību iestādēs bērnam, kurš slimo ilgāk par trim dienām, atgriežoties skolā, nepieciešama ārsta zīme. Šo kārtību nosaka izglītības iestādes savos iekšējās kārtības noteikumos, ne Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tomēr likumdošanā ir neskaidrības, kuras būtu jārisina Izglītības un zinātnes un Veselības ministrijām, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" skaidroja jomas speciālisti.

Carnikavas promenāde un pastaiga gar jūru

 Carnikavas promenāde ir gandrīz 2km līdz jūrai. Cietā seguma ceļš cauri mežam ar soliņiem ceļa malā. Pagājušā nedēļā biju devies nelielā pastaigā gar jūru un šo pastaigu iemūžināju ar gopro 10 kameru izšķirspējā 4k. Carnikavas promenāde ir lieliska vieta tiem, kuriem patīk daba un garas pastaigas. Ceļā galā ir pieejamas labierīcības kā arī ir izveidota saulespaneļu nojume, kurā ir iespēja uzlādēt tālruni vai izmantot citām vajadzībām saules radīto enerģiju.


Carnikavas-promenade.JPG

Pastaiga gar jūru bija lieliska, jo tajā dienā bija diezgan miglains laiks. Taču laiks bija salīdzinoši silts un patīkams, protams nedaudz vējains kā jau pie jūras. Manuprāt, lieliska vieta garām pastaigām.

pastaiga-gar-juru.JPG


Video ir pieejams manā youtube kanālā, kurā es augšupielādēju dažāda veida pastaigas un dabas skatus.




Baložkalns vēlā 2022. gada rudenī

Kas kopīgs lapkriša beigām, degvielas uzpildes stacijas celšanas atsākšanai pēc 18 gadu pārtraukuma un braucienam uz Brīvdabas mūzeju? Neuzminēsit. Proti, tas viss kopā pamudināja mani izdarīt kaut ko pirmoreiz mūžā: uzkāpt Berģu Baložkalna virsotnē. Tā gan nav visaugstākā Berģu virsotne (tālākā Brīvdabas mūzeja galā Rundēnu dzirnavas ir augstāk), tak novietojuma dēļ blakus Brīvības gatvei (Vidzemes šosejai) ikdienā visbiežāk pamanīta. Atceros, kā priekš astoņpadsmit gadiem bēdājos, ka puskāpa norakta uzpildes stacijas būvei, kas protestu dēļ toreiz tā arī palika neuzcelta. Bet tagad aizgāju uzkāpt, lai pēc lapu nobiršanas varētu apskatīt, kāds īsti skats no Baložkalna paveŗas — nez vai turpmāk tik lēti varēs. Virsotne publiski pieejama no Rīgai tālākās, Jāzepa ielas puses. Skats labs. Uz topošo uzpildes staciju, Brīvības gatvi un kolonistu mājām otrpus ielas:

Pāri latvisko Berģu māju jumtiem:

Skats tik labs, ka labākās skatu vietas iesēdētas un mazliet pudeļu piemētātas.

Meksika: cilvēki no mākoņiem

Cenšos no rīta darboties klusām, lai nepamodinātu manas istabas biedrenes. Kundze, kas atbild par hosteli, vakar ar lielu lepnumu paziņoja, ka viņiem esot karstais ūdens. Kā lai to pasaka – duša nav ledusauksta, bet par karstu ūdeni es to vis nesauktu. Nomazgājusies un sakrāmējusies ceļam, dodos uz centru. Vēl īsti nezinu, vai šodienu pavadīšu iepazīstot...

The post Meksika: cilvēki no mākoņiem appeared first on Mugursoma.lv.

AS Sadales tīkls jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās

AS Sadales tīkls jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm. Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt “zaļākām”, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570%.  Tāpēc AS Sadales tīklu jauno tarifu projektu varam uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā, uzskata Baltijas valstu atjaunīgās enerģijas ražotāja SIA Evecon valdes loceklis Gatis Lazda.

Jauno tarifu mērķis ir palielināt AS Sadales tīkls ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Un šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādājam, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpinām uzsākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā. Lietuvā un Igaunijā šādus “drakoniskus” tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā. Šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka. Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotāju tarifs – gada maksa par 1MW ir 2480 EUR, tad šobrīd tiek plānots pieaugums par 570% jeb 16600 EUR par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (5MW) plānotā gada maksa ir teju 100 000 EUR, nemaz nerunājot par grandiozām jaudas rezervācijas maksām, pieslēguma izmaksām u.c. jauninājumiem no ST puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības.

AS Sadales tīkls jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās

SIA Evecon valdes loceklis Gatis Lazda

Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar “zaļākiem” risinājumiem.  Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to  mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem. Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus. Savukārt AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS Sadales tīkla tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.

Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes. Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu. Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums. Faktiski Sadales tīkls sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Protams, zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji  ar saules paneļiem nav izdevīgi AS Sadales tīkls, jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi AS Sadales tīkls finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem.

Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32A pieslēgums. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz pat 350% apmērā. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus – vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji – dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu.  Pie tam, jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.

AS Sadales tīkls tarifiem ir būtiska nozīme gan esošo, gan jaunu enerģijas ražošanas projektu īstenošanā, lai panāktu gan Latvijas energoneatkarību, gan videi draudzīgāku un lētāku elektroenerģiju. Mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību.

Papildu informācija:  Gatis Lazda,

SIA Evecon valdes priekšsēdētājs

e-pasts: gatis.lazda@evecon.lv