nekur.lv

7.10-8.10 un maza parakšanās 2015. gada notikumos

Es it kā pat apsvēru uzrakstīt pirmo bloga ierakstu vēl iepriekš, lai aizbraukšanas dienā man būtu ko publicēt. Tomēr, lai kaut ko uzrakstītu, pirms tam būtu bijis jāapdomājas, taču šis bija gadījums, kad domāšana tikai traucēja, savukārt mehāniska darīšana ­­­­– sekmēja virzību uz atrisinājumu. Lai izvairītos no vajadzības domāt, par savu ieceri īpaši arī nestāstījām citiem, jo tad būtu jāatbild uz jautājumiem, bet daudzu atbilžu mums pašiem vēl trūkst. Pagaidām skaidrs un neapstrīdams ir tikai tas, ka nupat ieradāmies Taizemē, mums ir viesnīcas rezervācija divām naktīm, ir miglains plāns, bet nav atpakaļceļa biļetes.

Ja kāds domā, kādēļ šis ieraksts ir publicēts tik vecmodīgā mājaslapā, sākšu ar atkāpi un paskaidrošu, ka gandrīz tieši pirms deviņiem ar pusi gadiem ar vīru Hariju pēc kāzām devāmies nepilna pusotra gada ceļojumā. Ierīkojām šo blogu, lai pierakstītu savus piedzīvojumus, un visus šos gadus turpinājām vilkt bloga eksistenci, jo tur sakrājās daudz mīļu atmiņu. Piedzīvojām arī nožēlu, ka uz ceļojuma beigām ļāvāmies slinkumam un nepabeidzām, pēdējais ieraksts ir par, kāda sakritība, Taizemi, pēc kuras vēl daudz kas atgadījās Malaizijā, Singapūrā, Indonēzijā, Brunejā, Ķīnā un Krievijā. Tagad, protams, ir žēl, jo pretēji mūsu prognozēm, ka tas viss bija tik neaizmirstami, atmiņas kļuvušas visai blāvas, jo īpaši tās, kas netika pierakstītas. Es gan vēl pāris gadus turpināju turēt galvā visu apmeklēto valstu valūtas kursus, bet acīmredzot manas smadzenes kādā brīdī atmeta ar (k)roku arī tam. Par to, protams, priecājos, tie kursi tāpat vairs nebūtu diez ko aktuāli, jo pa šo laiku mainījies ir daudz.

Kas ir mainījies? (šis bija smalks māksliniecisks paņēmiens, kā pāriet uz nākamo rindkopu, jo iepriekšējā šķita pārāk resna un jau sāka kļūt kaitinoša) Tātad vēlreiz ­– kas ir mainījies? Pirmkārt, esam kļuvuši veci un mazāk drosmīgi. Šoreiz arī vairs nebraucam divatā, līdzi mums ir gandrīz sešgadnieks Augusts. Šoreiz arī neaizgājām prom no darbiem, jo arī mums pandēmija iemācīja tīri labi tikt galā attālināti. Kopš tā laika daudz mainījusies ir arī pasaule. Ja mūsu pirmajā ceļojumā 2015. gadā, tātad gadu pēc Krimas aneksijas, šķita, ka trakāk vairs nevar būt, tomēr izrādījās, ka var gan. Ja 2015. gadā es ar milzīgu nepacietību gaidīju, kad nonāksim Irānā, tad tagad, lidojot uz šejieni, nopriecājos, redzot, ka maršrutā paredzēts lidot tai apkārt. 2015. gadā ceļojām ļoti pieticīgi. Aplēsām, ka tad, ja dienā uz abiem tērēsim 20 eiro, ar iekrāto varēsim ceļot vismaz gadu. Ceļojums toreiz pastiepās mazliet garāks, bet vidējais dienas budžets realitātē bija tikai mazliet lielāks par iecerēto. Par to visi lauri un slavas dziesmas Harijam, jo viņš diezgan rūpīgi pieskatīja, lai esam rāmjos, bet es mēdzu īgņoties, jo brīžam noguru komforta trūkuma un mūžīgās knapināšanās dēļ. Ceru, ka arī tas ir mainījies un šoreiz varēsim mazliet lepnāk.

Labi, beigšu šo apceri un pāriešu pie atgadījumiem, jo tieši to piefiksēšana taču ir atruna un attaisnojums, kādēļ nosliecos par labu tik uzbāzīgai savas ikdienas dokumentēšanas formai.

Kā tas sākās?

Vairs nevaru precīzi pastāstīt, kā tieši radās ideja braukt uz Taizemi bez atpakaļceļa biļetes (redz, ja savai eksistencei būtu veltījusi nebeidzamu blogu, varētu ērti atšķirt atpakaļ un izlasīt), bet zinu, ka biļetes iegādājāmies šī gada 1. janvārī. Pirmie mēneši pagāja bez lielas ticības, ka izdosies, bet ar Hariju vienojāmies, ka vieglāk to būs īstenot tad, ja varēsim savos kalendāros ierakstīt īstu datumu. Izvēle krita par labu 7. oktobrim. Tagad domāju, ka tomēr mazliet neordināri, bet mums nav nekāda biļešu iegādes sēdes protokola, tāpēc nav arī skaidrības. Bet viss ir labi, atlidojām mierīgi, vienīgi negāja labi ar gulēšanu garajā lidojumā, tāpēc pirmo dienu Taizemē pavadām snauduļojot. Es aizmigu viesnīcā pie baseina tieši karstās Bangkokas saules acu priekšā. To gan šodien mazliet slāpē nejauks smogs, par kuru vēsta ne tikai dūmakainas debesis, bet arī mans jaunais ikdienas ziņu medijs “Bangkok Post”. Tā bija zīme, ka jānāk pagulēt diendusa. Augusts mums nepievienojās, izdomāja tepat istabā darīt savas lietas, bet, mums pamostoties, ierāpās gultā kopīgi pavārtīties un aizmiga pats. Bijām iecerējuši vakarā kopīgi aiziet uz kāju masāžu ­­– ekstru, ko iepriekšminētajā taupīgajā ceļojumā atļāvāmies vien dažas reizes, lai gan tā šeit maksā no 5-10 eiro par stundu. Augusts gan izrādīja lielu apņēmību turpināt gulēt, tāpēc aizsūtīju Hariju pirmo, lai pie reizes izpēta labākās vietas, un man atliek vien sagaidīt savu kārtu, lai dotos jau pa iemītu taku.

Bet gluži arī neteiktu, ka pirmajā dienā neizdarījām neko. Jau 8 no rīta ieradāmies viesnīcā, lai vismaz nomestu somas un dotos dzīvē, jo istaba mums pienācās tikai no pulksten 14. Mazliet bezkaunīgais jautājums, vai nav iespējams “early check-in” laikam nostrādāja, tikām pie atslēgām un iespējas mazliet atsvaidzināties. Pirmie iespaidi par Bangkoku ļoti divējādi. Pirms tiem pašiem deviņiem gadiem šeit ieradāmies bez lielām cerībām, ka mums patiks. Mēs vispār kaut kā bijām noskaņojušies, ka Taizeme mums varētu riebties un ka divās nedēļās izskriesim tai cauri, lai virzītos tālāk. Beigās aizkavējāmies divus mēnešus, turklāt Harijs pēc atgriešanās Latvijā savu profesiju IT jomā nomainīja pret tūrismu, un tieši Taizeme ir valsts, uz kuru viņš ved savas grupas visbiežāk. Tātad no visas tās liekvārdības jums ir jāsaprot, ka mums toreiz te tomēr patika. No pirmā acu uzmetiena toreiz iemīlējos arī Bangkokā, kurai pat biju sameklējusi ekvivalentu Eiropā ­– Berlīni, bet kopā ar bērnu uz šo pilsētu (un arī uz Berlīni) skatos mazliet citādāk – ir diezgan čakarīgi. Sākumā bijām iecerējuši Bangkokā nemaz neuzkavēties un Augustu pie Taizemes pieradināt pakāpeniski, tāpēc gribējām uzreiz doties uz ziemeļiem, uz krietni mierīgāko Chiang Mai jeb Čiangmai (pareizais nosaukums latviešu valodā ir Čhīanmai, taču es to nelietošu), bet tieši šajās dienās daļu mūsu pilsētas skāruši sen nepieredzēti plūdi un tur valda neliels haoss.

Kāds tālākais plāns? Ceram parīt doties uz Čiangmai, iekārtoties viesnīcā un mesties nopietnākas dzīvesvietas meklējumos. Augustam ir nolūkots arī dārziņš, tāpēc ļoti ceru, ka tas izrādīsies mums pieņemams un iejušanās nebūs grūta, bet kas to lai zina. Šodien, kaulējoties un tirgojoties ar dēlu, lai viņš piekristu mazliet pastaigāt pa pilsētu, sāku kārtējo reizi šaubīties, vai šis bija pareizs lēmums, un arī te jāsaka tas pats – kas to lai zina. Patlaban plānojam atgriezties nākamā gada pavasarī, tieši tad, kad būsiet izcietuši kārtējo ziemu. Bet esam arī atvērti plānu maiņai, jo šoreiz galvenais ir Augusts un viņa labsajūta. Manu piedāvājumu braukt atpakaļ mājās jau šodien viņš noraidīja, saka, ka viņam te patīk, bet ir pārāk karsts. Apliecina, ka plāno pierast un pielāgoties. Redzēs, kā tas izdosies.

P. S. Mana mīļākā ceļojumu reportēšanas forma ir “Instagram” storiji. Ja nu kādam interesē pasekot līdzi mūsu pārziemošanai, var man vai Harijam tur piesekot.

The post Mēs emigrējām uz Taizemi appeared first on Karijs.

Iemesls, nav viss izdarīts lai tas nenotiktu!

Ir iespējas maksimāli apgrūtināt automobiļa nozagšanu līdz tādam līmenim, ka zaglis pats pārtrauks mēģinājumus nozagt Jūsu auto.

Neviens zaglis nenoņemsies ar auto, ja jutīs, ka tas būs ilgi un galīgais iznākums nav paredzams ātri. Tātad, kas mums ir pieejams cīniņam ar auto zagļiem?

Lielākā daļa jauno automobiļu jau ražošanas procesā aprīko ar dzinēja bloķēšanas ierīci- imobilaizeru.

Ja domājat, ka ar to pietiek, maldāties. Kā jebkuru signalizāciju to var apiet. To, ka jūsu atslēgas kodu var nolasīt ar visvisādām viltīgam ierīcēm, noteikti esat jau dzirdējuši.

Pēdējā laikā zagļi izmanto piemērotus (pielāgotus) auto vadības blokus. Ja zaglis nomainīs vadības bloku ar savu, tad visas jūsu signalizācijas ir bezspēcīgas. Saprotams, ka viņam būs arī čips (atslēgā), kas piemērota viņa vadības blokam.

Nozaga automobili, kā cīnīties pret zagļiem?

Izdariet tā, lai zaglis netiktu pie auto smadzenēm, vadības bloka. Kā to izdarīt? Viens no variantiem papildus atslēgas motora pārsegam.

Otrs, vadības bloku ieslēgt drošā apvalkā (kopā ar kabeļa “kalodku” spraudni), jo lai tiktu pie sava bloka pievienošanas, zaglim būtu jāpatērē ilgāks laiks.
Lasi tālāk… ŠEIT

Rūpējies par savu auto!

Ja līdz šim jau daudzus gadus bija ierasts, ka rudens ir jauno ābolproduktu laiks, tad šis gads ir citādāks. Mēs uz testiem esam saņēmuši veselu gūzmu ar jaunajām Google Pixel ierīcēm un tā kā tās beidzot ir oficiāli nopērkamas arī Latvijā, vienu pēc otras tās testējam un dalāmies šeit ar savām pārdomām. Jurģis mūs iepazīstināja ar pašu lielāko un jaudīgāko Google Pixel 9 Pro XL, bet Ansim pēc “mazā” Google Pixel 9 apskatīšanas domas palika divējādas. Es pats esmu ticis galā ar Google Pixel Watch 3 apskatu (ierīce man ārkārtīgi patika) un tagad ir laiks parunāt par Google Pixel 9 Pro, kas jauno Pixel 9 ierīču klāstā smuki ierindojas pa vidiņu starp Pixel 9 un Pixel 9 Pro XL.

Īsumā – manās acīs šis telefons ir ne par kripatiņu sliktāks par iPhone Pro un man tagad nav gandrīz nekādu vērā ņemamu argumentu, kāpēc būtu jāatgriežas pie mana nesen nopirktā lietotā iPhone 12 Pro Max viedtālruņa. Sasodīts!

Nu jau veselu mēnesi ikdienā lietoju Pixel 9 Pro un ne reizi nav bijusi vēlme šo ierīci nolikt malā. Telefons ir krietni ērtāks rokā nekā milzis Pixel 9 Pro XL vai niecīgais Pixel 8a, ko izmantoju iepriekš. Tiem kas nezina, atgādināšu, ka pāris pēdējo gadu laikā es mēģinu sadraudzēties ar Pixel viedtālruņiem. Pagājušajā gadā man ne visai labi gāja ar Pixel 7 Pro, taču šovasar jau krietni labāk veicās ar Pixel 8 Pro. Tāpēc šāda nonākšana līdz Pixel 9 Pro man šķiet diezgan loģiska un ļoti iespējams tieši tāpēc ar šo telefonu es tagad jūtos “kā mājās”.

Google Pixel 9 Pro tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 14, septiņu gadu lielie atjauninājumi
• Ekrāns: 6.3 collu LTPO OLED, 1280 x 2856 px izšķirtspēja, 20:9 malu attiecība, ~495 ppi, ~87.6% ekrāna un korpusa attiecība, 120Hz ātrā atsvaidze, HDR10+, 3000 nitu maksimālais spilgtums, vienmēr ieslēgtais ekrāns, Corning Gorilla Glass Victus 2 aizsargstikls
• Procesors: Google Tensor G4 (4 nm), astoņi kodoli: 1×3.1 GHz Cortex-X4 & 3×2.6 GHz Cortex-A720 & 4×1.92 GHz Cortex-A520, Mali-G715 MC7 video apakšsistēma
• RAM: 16 GB
• Atmiņa: 128*/256/512 GB/1 TB
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6e/7, tri-band, Bluetooth 5.3 (A2DP, LE, aptX HD), NFC, USB Type-C 3.2, UWB, 3G/4G/5G
• Pozicionēšana: GPS (L1+L5), GLONASS, GALILEO, BDS, QZSS, NavIC
• Papildu: zem ekrāna novietots ultraskaņas pirkstu nospiedumu lasītājs, žiroskops, barometrs, kompass, termometrs, satelītu SOS komunikācija, stereo skaļruņi, IP68 putekļu un ūdens aizsardzība
• Kameras: aizmugurē: 50 MP, f/1.7, 25mm, 1/1.31″, 1.2µm, dual pixel PDAF, daudz zonu lāzera AF, OIS galvenā kamera; 48 MP, f/2.8, 113mm, 1/2.55″, dual pixel PDAF, OIS, 5x optiskā palielinājuma periskopa kamera; 48 MP, f/1.7, 123˚, 1/2.55″, dual pixel PDAF ultra platleņķa kamera; LED zibspuldze; Pixel Shift; Ultra-HDR; Best Take; 8K@30fps, 4K@24/30/60fps, 1080p@24/30/60/120/240fps; gyro-EIS, OIS, 10-bit HDR video. 42 MP, f/2.2, 17mm, PDAF ultra platleņķa selfiju kamera, Auto-HDR, 4K@30/60fps, 1080p@30/60fps video
• Izmēri un svars: 152.8 x 72 x 8.5 mm, 199 g
• Akumulators: Li-Ion 4700 mAh, 27W vada uzlāde, PD3.0, PPS, 12W bezvadu uzlāde ar Qi saderīgu lādētāju, reversā bezvadu uzlāde
• Cena: no 1299 eiro (128/16 GB)

*testa ierīcei

Telefons iepakots gaumīgā plānā no pārstrādāta kartona veidotā kastītē. Tajā nav ne kripatiņas no plastmasas elementiem. Ļoti eko šmeko. Kastītē atradīsim telefonu, USB-C kabeli, dokumentācijas kaudzīti un štubi. Sienas lādētājs būs jāpiemeklē pašiem.

Dizains un korpuss

Iepriekšējos gados Pixel viedtālruņi bija pieejami trijos izmēros sākot no vismazākā vidējās klases Pixel a modeļa un tad sekoja “parastais” Pixel un Pixel Pro modelis. Šogad (pēc piecu gadu pauzes) Pixel viedtālruņu klāsts ir paplašināts ar jaunu modeli. Nekur nav pazudis mazais un cenas ziņā pieejamākais Pixel 8a un izmaiņas nav skārušas arī parasto Pixel modeli. Taču šogad izmaiņas ir piedzīvojušas Pixel Pro modeli, kas ir saskaldīts divos produktos. Mums ir Pixel 9 Pro par ko runāsim šodien un kas izmēros ir tāds pats kā Pixel 9 un tad ir lielais milzis Pixel 9 Pro XL, kas ir kļuvis mazulietiņ lielāks par pagājušā gada Pixel 8 Pro. Uh, sarežģīti.

Bet ja runājam vienkāršu valodu, tad Pixel 9 Pro, manuprāt, ir perfekta izmēra Pro klases viedtālrunis. Ar savu 6.3 collu displeju, 152.8 x 72 x 8.5 mm izmēru un 199 gramu svaru tas ideāli iegulst manā rokā. Iepriekš lietotais Pixel 8a man šķita kaut kāds nepierasti mazs, bet Pixel 9 Pro XL atkal šķita pārāk liels un smags. Tieši tāpat par lielu un smagu es vērtēju arī manu nesen nopirkto lietoto iPhone 12 Pro Max. Vēlreiz atkārtoju – Pixel 9 Pro ir PERFEKTS izmērs un svars.

Salīdzinot ar iepriekšējo pāris paaudžu Pikseļiem, jaunais Pixel 9 Pro dizaina ziņā ir kļuvis kantaināks. Ierīcei ir pulēta alumīnija rāmis un ar Gorilla Victus 2 aizsargstiklu segta priekšpuse un aizmugure. Pixel 9 Pro modeļiem aizmugures stikls, starp citu, ir viegli matēts un vismaz melnajā modelī man šāda dizaina pieeja ārkārtīgi patīk. Smuki, bet nepraktiski, jo šāds korpuss dikti šmucējas un ir ļoti slidens. Interesanti, ka “parastajam” Pixel 9 modelim aizmugure ir spīdīga un rāmis matēts. Nevar noliegt, ka telefona dizainā ir redzamas arī dizaina vēsmas no Apple iPhone.

Kameru izcilnis ir pamatīgs un ja ierīci lietosim bez aizsargvāciņa, šķirbās ap kameru bloku uzkrāsies netīrumi un putekļi. Ar šādu problēmu es saskāros arī iepriekšējos šī telefona modeļos. Visas telefona pogas novietotas ierīces labajā sānā. Vismaz man kā labrocim šāds pogu izkārtojums ļauj ļoti ērti aizsniegties līdz skaļuma regulatoram un displeja bloķēšanas taustiņam. Ierīces apakšā atradīsim nanoSIM kartes slotu (papildus telefonā varam iestatīt eSIM virtuālās SIM kartes), skaļruni, mikrofona caurumiņu un USB-C pieslēgvietu. Ierīces augšpusē redzams otrs mikrofona caurums un mmWave (lasi, 5G sakaru) antenas modulis, bet telefona kreisais sāns ir pavisam tukšs no pogām vai kādiem caurumiem. Pixel 9 Pro korpusam ir IP68 putekļu un mitruma aizsardzība, tāpēc nekas traks ar ierīci nenotiks, ja patrāpīsimies kaut kādā slapjumā.

Visus šādus dārgos telefonus esmu pieradis izmantot tērptus vairāk vai mazāk kvalitatīvos vāciņos. Saviem iPhone es pirku Apple veidotos ādas vāciņus, bet iepriekš lietotajiem Pixel viedtālruņiem pirku Bellroy ražotos ādas vāciņus. Šādā vāciņā tērpts telefons ne tikai izskatās labi, bet ir arī stabilāk noturams rokā, kameras izcilnis tiek “nogludināts” un ierīce pasargāta no triecieniem. Kopā ar testa Pixel 9 Pro atbrauca arī oriģinālais silikona vāciņš. Lai arī internetā biju salasījies dažādus komentārus par to, praksē tas kalpo labi – ierīci nepadara jūtami lielāku, taču ļauj to drošāk satvert. Pliks šis telefons tomēr ir dikti slidens. Tātad, šos vāciņus var pirkt un lietot!

Grozi kā gribi, Pixel 9 Pro ir ļoti kvalitatīvi uzbūvēts telefons. To gluži vienkārši ir patīkami turēt rokā. Plus, man patīk tas, ka Google šiem telefoniem ar makano kameras moduli veido unikālu un tādējādi atpazīstamu dizainu. Vismaz es jau pa gabalu redzu, kad citi cilvēki lieto Pixel telefonus un nereti komplimentēju par šādu ierīces izvēli.

Displejs, kam nav kur piesieties

Pixel 9 Pro ir aprīkots ar 6.3 collas lielu LTPO OLED displeju, kas darbojas ar 120Hz atsvaidzi un spēj nodrošināt līdz 3000 nitu maksimālo spilgtumu. Šim telefonam ir HDR10 un HDR10+ atbalsts (bet ne Dolby Vision) un efektu jutīsim, piemēram, YouTube un Netflix satura patērēšanā.

Praksē šāda specifikācija nozīmē to, ka displejs ir pietiekami liels (bet nav pārāk liels), detaļas tajā tiek attēlotas precīzi un plūdeni un telefonā notiekošais ir labi saskatāms kā pilnīgā tumsā, tā spilgtā Saulē. Mūsdienīgos dārgā gala viedtālruņos displeji ir kļuvuši tik labi, ka te īsti nav kur piesieties. Pēc mēnesi ilgas Pixel 9 Pro lietošanas man nav absolūti nekā slikta, ko teikt par šī telefona displeju – ne reizi man nebija sajūtas, ka kaut kas ar šo elementu nav lāga. Ne reizi.

Displeja apmales ir simetriskas un vispār netraucē. Priekšējās kameras actiņa iestrādāta displejā un varētu šķist, ka traucē, taču praksē pie tās pierodi ļoti ātri un pēc tam vispār vairs nemani.

Telefona displejam varam iestatīt adaptīvo krāsu attēlošanas režīmu, kas ekrānā notiekošo padara mazliet košāku, kā arī pielāgot displeja jūtību. Vispār runājot par skārienu reģistrēšanas spējām, tad nenovēroju nekādas problēmas šajā ziņā – telefons reģistrē visus pieskārienus, ko gribam reģistrēt un nereģistrē tos, kurus negribam. Ak, jā, pēc noklusējuma telefons neizmanto augstāko iespējamo izšķirtspēju. Tas ir okei, jo arī zemākajā no abām izšķirtspējām bilde ir asa un tas ļauj ietaupīt enerģiju.

Beidzot nav problēmu ar pirkstu un sejas atpazīšanu

Pixel 9 Pro līdzīgi kā iepriekšējos Pixel modeļos, pirkstu nospiedumu sensors ir iebūvēts zem displeja. Ja Pixel 7 Pro laikos man bija pretenziju pret šī sensora darbību, tad Pixel 8 Pro tas darbojās jau krietni labāk un tagad Pixel 9 Pro telefonam es izmantoju gan sejas atpazīšanu, gan pirkstu nospiedumu sensoru. Abas šīs sistēmas darbojas ātri un precīzi. Man vairs nav absolūti nekādu problēmu ar iekļūšanu telefonā vai lietotnēs. Izskatās, ka par labu nācis tas, ka iepriekš izmantotais optiskais pirkstu nospiedumu sensors nomainīt uz ultraskaņas sensoru, kādu savos telefonos izmanto arī Samsung un Xiaomi. No lietotāja skatu punkta raugoties, beidzot biometriskā autentifikācija darbojas ne sliktāk kā iPhone telefonos.

Veiktspēja netur līdzi 2024. gada flagmaņiem

Jaunos Pixel 9 sērijas viedtālruņus darbina jaunais Tensor G4 čipsets, kas saņēmis uzlabotu procesora daļu, bet Mali-G715 MC7 videosistēma gandrīz bez izmaiņām pārnākusi no iepriekšējās paaudzes Tensor G3 čipseta. Tāpat jaunie Pixel telefoni saņēmuši iespaidīga apmēra 16GB operatīvo atmiņu – tā būs nepieciešama mākslīgā intelekta funkcijām. Pixel 9 Pro varam iegādāties ar 128GB, 256GB, 512GB vai 1TB iebūvēto UFS 3.1 atmiņu. Tā kā mums nav iespējas izmantot papildus atmiņas kartes, izvēlies sev atbilstošas atmiņas ietilpības versiju.

Sintētiskajos veiktspējas testos, kā varam redzēt ekrānšāviņos zemāk, Pixel 9 Pro neuzrāda nekādus rekordus. Gluži vienkārši tīras jaudas ziņā Pixel 9 sērijas viedtālruņi netur līdzi šī gada flagmaņiem. Bet tas nenozīmē, ka tā ir problēma. Ikdienā lietojot šo telefonu mēnesi ilgi es nenovēroju nekādas sabremzēšanās vai karšanas (tā bija būtiska problēma Pixel 8a). Tiesa, es nespēlēju videospēles uz telefona – man tam ir spēļu konsoles vai datori. Tādējādi, ja arī tu nespēlē spēles uz telefona, ar Pixel 9 Pro veiktspēju būtu jāpietiek atliektiem galiem.

Šis telefons ir ļoti labi aprīkots arī sakaru frontē. Mums ir 5G mobilo sakaru atbalsts (SA/NSA Sub6 un pat mmWave) un līdz pat Wi-Fi 7 lokālo tīklu atbalsts. Par pozicionēšanos atbild divu joslu GPS (L1+L5), kā arī GLONASS, GALILEO, BDS, QZSS un NavIC atbalsts. Telefonam ir Bluetooth 5.3 čips ar LE un aptx HD kodeka atbalstu. Par bezkontakta maksājumiem atbild NFC, taču mums būs jāiztiek bez FM radio, infrasarkano staru raidītāja un 3.5mm audio porta. Visas šīs kādreiz pierastās lietas mūsdienās ir liels retums, lai neteiktu, ka praktiski vairs vispār nekur nav pieejamas.

Bet kā tas viss darbojas praksē? Labi! Mēneša laikā es nenovēroju problēmas ar sakariem vai pozicionēšanās precizitāti. Respektīvi, ierīce ir ne tikai aprīkota ar daudz un dažādiem sensoriem, raidītājiem, bet tie visi darbojas precīzi un paredzami. Telefons darbojas ļoti paredzami un vismaz man neradīja absolūti nekādus nepatīkamus pārsteigumus, kā tas bija ar Pixel 7 Pro.

Pixel 9 paaudzes ierīces saņēmušas arī SOS satelītu savienojumu iespēju, taču vismaz pagaidām šī funkcija Latvijā (arī Eiropā) nav pieejama.

Jau iepriekšējās paaudzes Pixel 8 Pro telefonos bija iebūvēts termometrs un tas ir atrodams arī šī gada Pixel 9 Pro modeļos. Kāpēc? Kas to lai zin? Šogad gan beidzot Eiropā varam veikt ķermeņa temperatūras mērīšanu. Telefons pie pieres jāpieliek pavisam tuvu un kaut kādu temperatūru tas spēj nolasīt. Katrs pats izlemj, cik tas ir noderīgi. Bet funkcija ir samērā unikāla, jo vismaz es nezinu citus populāru zīmolu viedtālruņus, kas piedāvā šādu iespēju.

Pieņemamas ietilpības akumulators un viduvējas uzlādes spējas

Telefons ir aprīkots ar pieņemamas 4700 mAh ietilpības akumulatoru. Tieši tāds pats akumulators ir atrodams arī “parastajā” Pixel 9, bet lielais Pixel 9 Pro XL ir ticis pie 5060 mAh akumulatora. Lielajā XL modelī atradīsi arī mazliet ātrāku 37W vada uzlādi, kamēr abiem pārējiem Pixel 9 modeļiem būs jāiztiek tikai ar 27W vada uzladi. Tas pēc mūsdienu standartiem nav daudz, taču pusstundas laikā telefonu varēsim uzlādēt līdz aptuveni pusei. Pixel 9 Pro atbalsta arī bezvadu uzlādi – 12W jaudu iegūsim ar Qi lādētājiem, bet ja kaut kur nomedīsim Pixel Stand lādētāju, tad tas telefonu uzlādēs ar 21W jaudu. Ir arī reversā bezvadu uzlādes iespēja ar kuras palīdzību varam uzlādēt, piemēram, Pixel Buds austiņas. Tas darbojas.

Lai arī Pixel 9 Pro uzlādes spējas pēc mūsdienu standartiem ir diezgan viduvējas, tomēr ikdienas lietošanā es to nenovēroju kā problēmu. Tā kā es gandrīz katru dienu kaut kur braucu ar auto un telefonu ar vadu pieslēdzu pie mašīnas, lai izbaudītu Android Auto labumus, tad ierīce man visu laiku ir gandrīz uzlādēta. Es pat neatceros, kad pēdējo reizi mājās būtu atsevišķi telefonu lādējis. Tā kā nav arī tā, ka es visu dienu dzīvoju mašīnā, tad secinu, ka telefons pats par sevi spēj diezgan ilgi izvilkt bez uzlādes. Pilna diena aktīvas soc. tīklu un tīmekļa pārlūkošanas sanāks.

Tīrs Android 14 ar Pixel labumu piešprici

Tā kā Google nevarēja nociesties un jaunos telefonus izlaida vasaras beigās, tad Pixel 9 sērijas ierīces darbojas ar Android 14. Pavisam drīz, jau šomēnes, gan saņemsim jauno Android 15 versiju un kopumā Google šim telefonam sola septiņus gadus ilgus programmatūras atjauninājumus. Ja meklē telefonu, ko varēsi lietot ļoti ilgi, tad Pixel ierīces ir tieši tas, ko meklē.

Kopumā Pixel 9 Pro darbojas ar salīdzinoši tīru Android, kam ir daži ne pārāk uzkrītoši Pixel uzlabojumi. Es joprojām esmu starā par to kā Pixel telefoni automātiski spēj parādīt dotajā brīdī relevantu informāciju par laika prognozi, nākamo kalendāra ierakstu vai satiksmes informāciju. Latvijā mums ir diezgan ierobežots informācijas klāsts, ko saņemam, bet ārzemēs Pixel ierīces “atdzīvojas”.

Pat ja Ansis savā Pixel 9 apskatā nebija diez ko lielā sajūsmā par jauno telefonu, mana pieredze ar vairākiem iepriekšējo paaudžu Pixel telefoniem liek patiesi novērtēt to darbu, ko Google ir paveikuši ar Pixel 9 Pro. Šis telefons joprojām piedāvā tās neuzkrītoši unikālās Pixel dizaina un funkcionalitātes nianses, kas man ļoti patīk, bet reizē ir arī uzlabojis tās tehniskas dabas problēmas, kuras piedzīvoju ar iepriekšējo paaudžu Pikseļiem. Malači, Google!

Cik lietderīgi ir Pixel mākslīgā intelekta labumi?

Mēs jau iepriekšējās Pixel ierīču paaudzēs bijām pieraduši pie objektu izdzēšanas no bildēm, kā arī Circle to search funkcijas ērtākai meklēšanai. Jaunajā Pixel 9 Pro visas šīs funkcijas darbojas un šādas tādas jaunas lietas ir pat nākušas klāt.

Tomēr lielākais uzsvars šogad ir uz Gemini mākslīgā intelekta asistenta labumiem. Vismaz es pats esmu uz telefona iznesis Gemini lietotnes ikonu un visai bieži mēdzu čatbotam uzprasīt jautājumus par ļoti daudz un dažādām lietām. Tagad skatos, ka Gemini čatbots ir pieejams arī no paziņojumu lietotnes. Interesantā kārtā šis dažādos veidos izsauktais Gemini uz vienu un to pašu jautājumu sniedz dažādas atbildes. Un abas ir… nepareizas. Kā redzam, ar latvisko saturu šim čatbotam vēl ir pašvaki. Bet ja jautājumus uzdosim angliski, tad arvien biežāk tas spēs radīt tīri noderīgas atbildes. Galvenais, zināt, ko mēs gribam no čatbota noskaidrot.

Ja esi gatavs ar telefonu parunāt, tad noteikti iesaku pamēģināt Gemini Live funkciju, kas ir aptuveni tas pats, kas Gemini diskusija čata formā, bet tikai sarunas veidā. Jāsaka, ka (angliski) šī funkcija darbojas biedējoši labi un varam ne tikai uzdot jautājumu, bet arī virzīt sarunu mums vēlamā virzienā uzdodot dažādus papildjautājumus. Pixel 9 Pro (gan jau arī XL modelis) un Pixel 9 Pro Fold ierīču lietotāji uz gadu var tikt pie bezmaksas Gemini Advanced, kas ļaus izmantot pašu jaunāko Gemini 1.5 modeli un dažas citas noderīgas funkcijas. Uzprasiet man pēc vēl dažiem mēnešiem, kā man sokas ar Gemini Advanced.

Pixel Screenshots lietotnē automātiski iebirst visi mūsu telefonā uzņemtie ekrānšāviņi un ierīce mēģina izanalizēt un noteikt, kas tajos attēlots vai uzrakstīts. Tad vēlāk teorētiski varēsim viegli atrast informāciju, ko kaut kad esam šādi nobildējuši. Ar latviskajiem tekstiem man īsti nekas labs nesanāca, bet “Gembird” adapteri atrada. Es gan nesaprotu, kāpēc vajag atsevišķu Pixel Screenshots lietotni, ja līdzīgi meklēt varam arī Google Photos lietotnē, kuru es uztveru kā galveno attēlu galerijas rīku Pixel (vai pat vispār Android) ierīcēs.

Pixel Studio lietotnē mēs varam izveidot mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus līdzīgi kā to varam izdarīt Midjourney vai citos MI rīkos. Ir jāieraksta mūsu bildes apraksts un ātri saņemsim bildi. Uz tās varam šajā pašā programmā pievienot uzrakstus vai virtuālas uzlīmītes. Lielu jēgu šādai nodarbei gan es neredzu. Plus, cilvēkus pagaidām Pixel Studio ģenerēt neļauj.

Kopumā var just, ka Google šogad liek milzu uzsvaru uz mākslīgā intelekta funkcijām, tomēr tās vēl ir tik “zaļas”, ka vairumam no Pixel 9 telefonu lietotājiem nebūs aktuālas. Piemēram, Pixel Studio un Pixel Screenshots lietotnes man vispār šķiet absolūti nevajadzīgas. Toties Gemini visās tās izpausmēs man šķiet ārkārtīgi intriģējoša tehnoloģija, kuras spējas mēs vēl pat nevaram apjaust. Ticu, ka pēc dažiem gadiem Gemini arī ārpus lielajām valodām spēs nodrošināt sarunas, kur vairs nevarēs saprast, ka runā ar robotu nevis cilvēku. Bet es nedomāju, ka mākslīgā intelekta funkcijas ir noteicošais, lai izlemtu par labu Pixel 9 sērijas viedtālruņu iegādei. Tie paši par sevi ir forši telefoni.

Lieliskas kameras, kuras viegli izmantot

Pixel 9 Pro ir saņēmis tādu pašu kameru komplektu, kā Pixel 9 Pro XL lielais brālis. Attiecīgi, arī bildes un video šis telefons uzņem tāpat kā XL versija. Aicinu izlasīt Jurģa detalizēto Pixel 9 Pro XL apskatu, lai uzzinātu visu svarīgāko par šo abu telefonu kamerām un to spējām. Arī eksperti no DXOMARK jaunāko Pixel 9 Pro XL ir novērtējuši kā vienu no labākajiem šobrīd nopērkamajiem kamerofoniem.

Tas, kas man patīk Pixel 9 Pro, ir kameras darbības paredzamība. Es ar mani notiekošo iemūžinu teju katru dienu un dārgā gala telefonos esmu pieradis, ka mani attēli būs augstas kvalitātes absolūti bez iespringšanas. Tas izpildās arī Pixel 9 Pro gadījumā. Ņemu telefonu rokā un tik bliežu pa pogām – bildes un video vienmēr sanāk labas kvalitātes.

Kā jau Pixel telefonos ierasts, mums tiek piedāvāti arī dažādi mākslīgā intelekta pigori ar kuriem varam izmainīt mūsu attēlus. Jau iepriekšējos Pixel modeļos (un nu jau arī citu ražotāju telefonos) tīri labi darbojas Magic Erase funkcija, kas ļauj izdzēst no bildēm dažādus objektus. Šis ir gana praktiski un šad un tad patiešām noderīgi.

Tāpat mums ir pieejama funkcija, kas ļauj ģenerēt attēla daļas. Piemēram, negribam lielveikala fonu un pieģenerējam kaut ko kosmiskāku. Izpildījuma kvalitāte vispār ir diezgan neslikta, taču es šādu funkciju ikdienā diezin vai bieži izmantotu.

Secinājumi: Labākais Pixel, ko esmu lietojis!

Jau labi sen es izvēlējos piekopt tādu tehnoloģiju dzīvesveidu, ka regulāri mainu ierīces un platformas. Vienu brīdi esmu apaudzis ar visām iespējamajām Apple ierīcēm un servisiem, bet tad izpārdodu šos gadžetus un sapērkos Windows 11, Linux datorus un lietoju Android ierīces. Pie tam nesmādēju ne lētus, ne dārgus produktus, jo galvenais ir visu laiku mainīt ierīces, lai man ir labs priekšstats par to, kā darbojas un kādas iespējas piedāvā konkurējošās platformas un ierīces.

Šobrīd noslēgumam tuvojas Pixel 9 Pro viedtālruņa apskats un uz rokas Pixel Watch 3 viedpulkstenī redzu, ka vakars jau vēls, bet ausīs Google Pixel Buds Pro 2 austiņas skandina ar Gemini Advanced čatbota palīdzību izsauktu mūziku. Un ziniet, ko es jums par to visu teikšu? Beidzot Google piedāvā ierīču un pakalpojumu ekosistēmu, kas nekaitina un no kuras negribas izkāpt. Es jau iepriekš rakstīju, ka man Pixel Watch 3 šķiet ne sliktāks par Apple Watch, kas ir šādu viss vienā tipa viedpulksteņu etalons. Pulkstenis lieliski sadarbojas ar Pixel 9 Pro, kuru esmu pa šo testa mēnesi patiesi iemīlējis. Nē, par gadžetu laikam tā nevar teikt. Bet, jā, man šobrīd nav ne mazākās vēlmes visas šīs jaunās Pixel ierīces likt malā, jo tās “vienkārši darbojas”. Jā, Pixel 9 Pro tehniski nav pats jaudīgākais un ne visas funkcijas darbojas Latvijā, taču tas, kas darbojas, izskatās pārliecinoši un darbojas stabili. Un es zinu, kā izskatās nestabili Pikseļi. Šis nav tas gadījums.

Citiem vārdiem sakot – beidzot Google ir savus dimantus noslīpējusi tik tālu, ka man īsti nav kur piesieties. Es gribētu turpināt ikdienā lietot šīs ierīces, tomēr diemžēl tas nav iespējams, jo man ir svarīgi visu laiku būt kustībā un arvien pētīt jaunas ierīces un pakalpojumus. Bet tev varbūt tas nav nepieciešams un labprāt meklē šādas ierīces, kas pilda sev uzticētās funkcijas un nekaitina ar kaut kādiem gļukiem. Pamēģini Pixel ierīces, varbūt iepatiksies! ;)

Cena? Aptuveni tāda pati, kādu Apple prasa par savu jauno iPhone 16 Pro. Manuprāt, adekvāti, jo abas beidzot ir vienas līgas ierīces. Kur iPhone priekšā tīri tehniski, tur Pixel priekšā ar savu Gemini integrāciju, kas reāli darbojas.

Patika

• Lieliski uzbūvēta ierīce
• Lielisks displejs
• Lieliskas vienkārši lietojamas kameras
• Absolūti pietiekama akumulatora darbība
• Tīrs Android ar noderīgiem Pixel uzlabojumiem
• Labākā ierīce, lai izbaudītu Google mākslīgā intelekta sasniegumus

Nepatika

• Gribētos ātrāku vada uzlādi

Kopš 2007. gada Google Maps un Google Earth ieviesa tehnoloģiju, kas nodrošina zemes līmeņa interaktīvu pilsētu panorāmu izveidi – Google Street View.

Pakalpojums pirmo reizi tika ieviests Amerikas Savienotajās Valstīs 2007. gada 25. maijā un sākotnēji aptvēra tikai 5 ASV pilsētas: Sanfrancisko, Lasvegasu, Denveru, Maiami un Ņujorku. 

Šo daudzo gadu laikā Google Street View ir kartējis desmitiem miljonu kilometru ceļu un ielu visā pasaulē (ap 90 pasaules valstīs) un ir pat izgājis kosmosā un okeānā. Daudzās valstīs kartēšana ir notikusi atkārtoti. 

Attēls: https://en.wikipedia.org/wiki/Google_Street_View_coverage#/media

Ja paskatās uz Eiropas karti, tad var redzēt, ka Vācijā un Austrijā ir pamanāma atšķirība starp citu Eiropas valstu Google Street View kartēto ielu īpatsvaru – tas ir jūtami mazāks. Daudzās Vācijas un Austrijas pilsētu un ciemu ielās nav veikta Google Street View kartēšana.  Šādai situācijai ir savs izskaidrojums un tas saistās ar vāciešu un austriešu paaugstināto privātuma izjūtu.

Attēls: Street view Vācija

Attēls: Street view Francija

Kāpēc šajās Eiropas teritorijās ir šāda paaugstināto privātuma izjūta?

Iespējams tas ir tāpēc, ka vācieši savā nesenajā pagātnē nes traumas no nevis vienas, bet divu totalitāro režīmu ietekmes: fašistiskā Trešā reiha un komunistiskās Austrumvācijas. Abi režīmi vēlējās pilnīgu kontroli pār saviem pilsoņiem. Nacistu gados tas bija Gestapo (saīsinājums no Geheime Staatspolizei jeb “valsts slepenpolicija”), bet Austrumvācijā – STASI (saīsinājums no Staatssicherheit jeb “valsts drošība”). Abās sistēmās pilsoņiem faktiski vairs nav tiesību uz privātumu, un viņus varēja saukt par noziedzniekiem privātu domu vai darbību dēļ, kā rezultātā tika piemērots bargs sods. 

Tāpat kā ar daudziem citiem nacistu režīma aspektiem, pēckara Vācija mēģina to atrisināt ar saukli Nie wieder (“Nekad vairs”), kas nozīmēja to, ka nekad vairs nepiedzīvot to, ko radīja totalitārie režīmi.  Tas attiecās arī uz privātuma pārkāpumiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Vācijas (toreiz vēl tikai Rietumvācija) pēckara konstitūcijas pašā pirmajā pantā ir teikts: Cilvēka cieņa ir neaizskarama. To cienīt un aizsargāt ir visas valsts varas pienākums.

Gadu desmitiem Vācija paplašināja un padziļināja savu privātuma definīciju. 

• 1970. gadā Vācijas Hesenes pavalsts pieņēma pirmo datu aizsardzības likumu pasaulē. 
• 1979. gadā Rietumvācija lika pamatus Bundesdatenschutzgesetz (BDSG) jeb Federālajam datu aizsardzības likumam, kura galvenais mērķis bija aizsargāt personas, privātas informācijas neaizskaramību. 
• 2018. gada maijā Eiropas Savienība pieņēma Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), kas drīzāk līdzinās Vācijas modelim par datu aizsardzību.

Tādējādi vācieši ar sava privātuma aizsardzību ietekmēja arī Google Street View darbību Vācijas teritorijā. 

2010. gada augustā Google paziņoja, ka līdz gada beigām kartēs Vācijas 20 lielāko pilsētu ielas. Vāciešu sašutums bija milzīgs. Dažas Google kameras automašīnas tika izdemolētas. Bija gadījums, kad kāds 70 gadus vecs austrietis, kurš nevēlējās, lai viņa māja tiktu uzņemta, piedraudēja kameras automašīnas vadītājam ar dārza lāpstu. Toreizējā Vācijas patērētāju tiesību aizsardzības ministre Ilse Aignere Google darbību nodēvēja par “miljoniem reižu privātās sfēras pārkāpumu (..) Nav neviena slepenā dienesta, kas tik nekaunīgi vāktu fotogrāfijas”.

Google nekas cits neatlika, kā automātiski aizmiglot sejas un transportlīdzekļu numura zīmes un pēc pieprasījuma arī māju fasādes. 

Pilnībā 3% mājsaimniecību attiecīgajās teritorijās pieprasīja, lai viņu mājas tiktu aizmiglotas. Saskaroties ar nepieredzēti augsto pretestības līmeni, Google 2011. gadā publicēja jau savāktos datus, taču liela daļa datu bija aizmigloti vai iztrūka vispār. Līdzīga situācija bija arī Austrijā. 

Attēls: aizmiglota Berlīne

Attēls: aizmiglota Brēmene

Pašlaik ir jūtama Vācijas iedzīvotāju jaunākās paaudzes lielāka lojalitāte privātuma aspektā un iespējams, ka Vācijas attieksme pret datu privātumu sāks mainīties. Kā atzīmēja kāds komentētājs: “Šķiet ne visai godīgi, ka ikviens pasaulē, tostarp vācieši, var virtuāli pastaigāties pa manu ielu un manu pilsētu, bet es to nevaru darīt viņu valstī.“

vara bungas: Butusovs pastaigājas pa RU stacionārās aizsardzības līnijas rotas atbalsta punktu Kurskas apgabalā. Kam pievērst uzmanību:

• dzelzsbetona konstrukciju apjoms minimāls, kas var liecināt par būvnieku steigu vai korupciju vai abiem šiem faktoriem kopā.Tomēr namdari labi pastrādāja.
• 4 betonētas ložmetējligzdas, 4 APC kaponieri, strēlnieku pozīcijas vadam, segta un nomaskēta (!) mīnmetēja pozīcija, videonovērošana, bruņudurvis, ģeneratori, kanalizācija.
• ventilācija izveidota tā, lai maskētu siltuma signatūras.
• īpaši veidota, pārdomāta redzamā spektra maskēšana ar velēnu, gaismu aptumošojums, pretdronu tīkls
• neizskatās, ka obekts būtu bijis pilnā mērā (pēc štata) apdzīvots.
• atbalsta punktu ieņēma 10 pax ZSU triecienvienība nogalinot vai paņemot gūstā ap 20 RU OMD karavīru paši zaudējot 1 KIA. Garnizons visticamāk tika pārsteigts nesagatavots (kā variants: netika paaugstināts defcon, nogulēja, neievēroja SOPus, nebija PK mīnu vai signālmīnu, sargsuņu, nedarbojās CCTV)

“Sprūda līnijai” jābūt līdzīgai tikai labākai, tas ir, biezākai.

Volkswagen Eiropā prezentē savu jaunāko apvidus auto – Tayron, kas apvieno premium klases kvalitāti ar plašu ietilpību un augstākā līmeņa komfortu. Jaunais Tayron tiks ražots pašā Volkswagen zīmola sirdī — Volfsburgā, Vācijā — un būs pieejams gan piecvietīgā, gan septiņvietīgā versijā. Šis modelis ieņem vietu starp ekskluzīvo Touareg un daudzpusīgo Tiguan. Tayron izceļas ar modernām tehnoloģijām, izsmalcinātu interjera apdari un piedāvā divas plug-in hibrīda versijas ar elektrisko nobraukumu līdz pat 120 km, papildinot ierasto iekšdedzes dzinēju klāstu. Latvijā jaunais Volkswagen Tayron iepriekšpārdošanā būs pieejams šī gada novembrī, savukārt pirmās piegādes plānotas 2025. gada pavasara sākumā.

Premium funkcijas un veiktspēja

Tayron balstās uz jaunākās paaudzes MQB evo platformas un piedāvā augstākās klases tehnoloģijas, tostarp funkcijas, kas pirmoreiz tika izstrādātas priekš Touareg. Pie tām pieder, piemēram, IQ.LIGHT HD Matrix priekšējie lukturi, adaptīvā balstiekārtas kontroles sistēma DCC Pro ar regulējamiem amortizatoriem, pneimatiskie 10 kameru masāžas sēdekļi un plašs interjers ar īstu koka apdari, nodrošinot patiesu premium klases sajūtu.

Piecvietīgajam Tayron bagāžas nodalījuma tilpums ir līdz pat 885 litriem (krēsli nav nolaisti). Savukārt, ja krēsli ir nolaisti, Tayron ietilpība palielinās līdz pat 2 090 litriem.

Septiņas piedziņas opcijas, tostarp plug-in hibrīdi ar lielu nobraukuma distanci

Tayron tiks piedāvāts ar septiņām dažādām piedziņas opcijām, nodrošinot risinājumus dažādām klientu vajadzībām. Piedāvājumā ir divas plug-in jeb uzlādējamā hibrīda versijas (eHybrid), daļējais hibrīds (eTSI), divi turbo benzīna dzinēji (TSI) un divi dīzeļdzinēji (TDI). Dzinēju jaudas diapazons ir no 110 kW (150 ZS) līdz 200 kW (272 ZS), sniedzot plašu izvēli dažādām prasībām. Automobiļi ar 4MOTION pilnpiedziņu ir pieejami ar turbo benzīna un dīzeļdzinējiem, savukārt visām versijām automātiskā pārnesumkārba (DSG) ir jau standartā. Plug-in hibrīda versijas piedāvā līdz pat 120 km nobraukuma distanci tikai ar elektrību, nodrošinot efektīvu un videi draudzīgu pārvietošanos ikdienā. Turklāt akumulatoru var ātri uzlādēt līdzstrāvas (DC) ātrās uzlādes stacijās ar jaudu līdz 50 kW, kas būtiski saīsina uzlādes laiku un ļauj ātrāk turpināt ceļu.

Otrais lielākais Volkswagen apvidus auto Eiropā

Tayron ir 4,770 mm garš ar 2,791 mm riteņu bāzi, padarot to par otro lielāko Volkswagen apvidus auto Eiropā. Tas piedāvā plašu salonu un premium braukšanas pieredzi. Ar maksimālo piekabes vilkšanas svaru līdz pat 2,5 tonnām Tayron ir ideāli piemērots lielāku kravu vilkšanai, piemēram, laivām vai treileriem, padarot to par lielisku izvēli aktīvā dzīvesveida piekritējiem.

Trīs aprīkojuma versijas ar bagātīgu standarta aprīkojumu

Tayron būs pieejams trīs aprīkojuma versijas — Life, Elegance un R-Line — piedāvājot plašu standarta aprīkojuma klāstu pat sākumversijā. Tajā ietilpst trīszonu automātiskā gaisa kondicionēšana, 10 krāsu atmosfēras apgaismojums, deviņi drošības gaisa spilveni, pielāgojami braukšanas režīmi un digitālā informācijas un izklaides sistēma (displeja izmērs pa diagonāli ir 12,6 collas) ar App-Connect Wireless priekš Apple CarPlay un Android Auto. Papildu elementi ir LED priekšējie lukturi ar automātisko tālo gaismu vadību, izgaismoti Volkswagen logotipi priekšā un aizmugurē, kā arī digitālais instrumentu panelis modernai un nevainojamai braukšanas pieredzei.

Plašs asistentu sistēmu klāsts

Tayron ir aprīkots ar plašu asistentu sistēmu klāstu, kas pieejamas jau standarta aprīkojumā. To vidū ir adaptīvā kruīza kontrole (ACC), braukšanas joslu maiņas asistents (Side Assist) un braukšanas joslu uzturēšanas asistents (Lane Assist), kā arī sadursmes novēršanas brīdinājuma sistēma ar gājēju un velosipēdu uzraudzību (Front Assist). Tāpat pieejams stāvvietā novietošanas asistents ar stāvvietā novietošanas sensoriem priekšā un aizmugurē (Park Assist Plus), dinamiskā ceļa zīmju atpazīšana un izkāpšanas brīdinājuma sistēma, kas novērš durvju atvēršanu, kad no aizmugures tuvojas transportlīdzeklis, nodrošinot gan akustiskus, gan vizuālus brīdinājumus.

Modernākās tehnoloģijas – HD priekšējie lukturi un DCC Pro

Jaunajā Tayron adaptīvā balstiekārtas kontroles sistēma DCC Pro ar regulējamiem amortizatoriem pieejama standarta aprīkojumā gan hibrīda, gan ar 4MOTION pilnpiedziņu aprīkotajiem automobiļiem. Savukārt papildaprīkojumā pieejami IQ.LIGHT HD matrix priekšējie lukturi un jaunais IDA balss asistents (pieejams ar ierobežotu valodas izvēli), kas balstīts uz mākslīgā intelekta platformas ChatGPT. Tāpat arī papildaprīkojumā pieejami aizmugurējie saules aizkari. Vēl papildu opcijas iekļauj panorāmas lūku, 700 W Harman Kardon skaņas sistēmu un ergoActive Plus sēdekļus ar masāžas un ventilācijas funkcijām. Vadītāja asistents Travel Assist nodrošina asistētu braukšanu visos ātruma diapazonos, nodrošinot papildu ērtības un drošību.

Par Volkswagen:

Zīmols Volkswagen ir pārstāvēts vairāk nekā 140 tirgos, un tas ražo automobiļus 29 vietās 12 valstīs. 2022. gadā Volkswagen piegādāja klientiem aptuveni 4,6 miljonus transportlīdzekļu. Starp tiem bija tādi populārākie modeļi kā Polo, T-Roc, T-Cross, Golf, Tiguan vai Passat, kā arī pilnībā elektriskie modeļi ID.3, ID.4 un ID.5. Pagājušajā gadā uzņēmums klientiem visā pasaulē nodeva vairāk nekā 330 000 pilnībā elektrisku transportlīdzekļu. Volkswagen šobrīd visā pasaulē nodarbina aptuveni 170 000 darbinieku. Īstenojot savu ACCELERATE stratēģiju, Volkswagen pastāvīgi veicina turpmāku attīstību, lai kļūtu par iekārojamāko ilgtspējīgas mobilitātes zīmolu.

Par Møller Baltic Import:

Møller Baltic Import SE ir Møller Mobility Group AS pilnībā piederošs vairumtirdzniecības uzņēmums, kas ir Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen automašīnu importētājs Baltijas valstīs. Møller Baltic Import apgrozījums 2022. gadā bija 287 miljoni eiro, peļņa – 14 miljoni eiro.

Dzegužkalns tradicionāli saukts par augstāko Rīgas kalnu, tomēr mūsdienās tas tā ir tikai daļēji. Pirmkārt, Purvciema izgāztuve sastumta augstākā kalnā. Otrkārt, Bolderājas kāpa pie Rīgas robežas, pēc Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ziņām, vien 6 cm atpaliek no Dzegužkalna. LĢIA teic, ka Dzegužkalns esot 27 m virs jūŗas līmeņa, taču kāds sen pazīstams ģeografs atsaucās, ka ar ģeodēzisko instrumentu atradis stabilus 29 m Latvijas augstumu sistēmā:

Kalna būtība ir augsta kāpa ar 17 m relātīvo (no pakājes) augstumu, un pēc nogāžu stāvuma var noteikt, kādā virzienā vējš pūtis, kāpu veidodams. LĢIA karte:

Otrpus Slokas ielas to uz dienvidrietumiem turpina rimstošu kāpu valnis gar Eiženijas un Jaunsaules ielu. Pats kalns cilvēka pārveidots parkā.

Man ar Dzegužkalnu pirmā iepazīšanās bija, braukājot līdzi tētim uz Bolderājas jachtklubu pie katamarāniem: kalns Daugavgrīvas un Buļļu ielas krustojumā un vēl augstāka nogāze gar Daugavgrīvas ielu pēc tam.

Skats uz virsotni:

No virsotnes izcirsts skats Rīgas centra virzienā, tā ka, kāpjot Dzegužkalna virsotnē, varbūt var paķert binokli:

Bet varbūt arī ne, jo skats viens un šaurs. Gribētos vairāk, bet tad būtu nopietni jāizcērt koki. Vēl, ja apmeklē Dzegužkalnu, silti iesaku iziet Embūtes ielu, kur vislabāk saglabājies vecais Iļģuciems, kā arī apskatīt blakuskvartālā vienkop trīs no vissīkākām Rīgas ielām: Rundāles, Saukas un Skrundas.

Singapūra, Singapūra, 2024. gada 3. oktobris, CyberNewsWire Pasākumā DEF CON 32 SquareX pētnieku grupa sniedza skarbu prezentāciju ar nosaukumu Sneaky Extensions: The

L’article Miljoniem apdraudētu uzņēmumu: SquareX parāda, kā ļaunprātīgi paplašinājumi apiet Google MV3 ierobežojumus est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Kas to būtu domājis — vēl jūlijā nezināju, ka Rīgā ir otrs Dzegužkalna augstuma kalns. Tiesa, arī tagad gandrīz neviens nezina. Un kalns tik nepazīstams, ka tam līdz šim sava nosaukuma nav bijis, vismaz neesmu atradis. Skatīdamies augstākos Rīgas kalnus, nosaucu par Robežkalnu — jo 30…40 m no pilsētas robežas. Ja tomēr ir zināms nosaukums, labprāt uzklausīšu.

Robežkalna būtība: augstākais Bolderājas kāpas punkts. Vairākās vietās kāpa pārsniedz 20 m virs jūŗas līmeņa, bet te aizsniedzas līdz 27 m.

Kaut pagalam nezināms un nomaļš, Robežkalns nav pagalam tāls un nepieejams. Ar riteni no Vecrīgas var nepilnā stundā, atrast un uzkāpt viegli. Lai atrastu, vispirms jāatrod Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartē:

Pēc tam var precīzāk atrast orientēšanās kartē un izdomāt sev ērtāko piekļuvi.

Man visvairāk tikšanu kalnā un tā apskati apgrūtināja odi, kuŗu dēļ bija pa smiltīm un nogāzi ar riteni pie rokas jāstumjas teciņus un nevarēja ilgāk apstāties, bet tagad varētu būt vieglāk. Kāpjot nav kalna izjūtas: ir kāpas kore, brīžam augstāka, brīžam zemāka, un Robežkalns pārāk neatšķiŗas. Tā kā kāpa apaugusi, tālumskati nepaveŗas, binokļa var neņemt. Virsotnē viegls pārsteigums, cik tajā daudz cilvēka darba pēdu:

No virsotnes pa stidziņu redzams, cik tuvu Rīgas robeža — lai būtu uzskatāmāk, noliku tajā divriteni:

No visiem augstākajiem Rīgas kalniem šo apmeklēt bija visinteresantāk — tā kā nebiju iepriekš tāda zinājis, bija jaunatklājuma garša. Pieņemot, ka vairums uz Robežkalnu varētu doties no Rīgas centra puses, braucienu var apvienot ar Dzegužkalnu un pie reizes piestāt Vīķu krogū. Bet tuvākais asfalts ir Vārnukroga ceļā.

Tieši par šo jautājumu, apsardzes tiesības, arī parunāsim no pircēja vai vienkāršāk no veikala apmeklētāja puses. Pārmērīgu apsarga uzcītība, kas robežojas ar klaju nekaunību ir bieža norma Latvijas lielveikalos.

Man ir aizdomas, ka tā ir izstrādāta sistēma, kas pieļauj visatļautību. Īpaši tvarstot gados vecus cilvēkus, kuriem ir mazākas iespējas sevi aizstāvēt.

Tāpēc arī ir tapis šis raksts, jāzina savas un apsardzes tiesības!

Kādi tad ir pieļaujamie galvenie pamatprincipi pēc kuriem būtu jāvadās apsardzes firmām un apsargiem veikalos. Apsargu rīcību Latvijā regulē Apsardzes darbības likums.
Apsardzes tiesības, tās ir konkrēti definētas.

To skaitā tās, kas attiecināmas uz tirdzniecības vietām!

1.Prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu.

Var arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto apsardzes kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta noteikumi.

(Saprotams, ka runa iet par ļaunprātīgu huligānismu)

2. Aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā vai mēģina to izdarīt, un nekavējoties nodot aizturēto personu Valsts policijai;

(šeit arī skaidrs…apsargs savu objektu apsargā arī naktīs)

3. Lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos.
Apsardzes tiesības, personiskās mantas.

Ja persona, kurai lūgts uzrādīt personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu atsakās labprātīgi to darīt vai pastāv pamatotas aizdomas. Ka šī persona ir izdarījusi vai gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, attiecīgo personu aizturēt un nekavējoties nodot Valsts policijai.

Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju.

Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju. Tirdzniecības centri ir publiskas vietas, bet tai pašā laikā tie kādam pieder. Ja pieder, tad īpašnieks var izvirzīt savas prasības.
Apsardzes tiesības, jāatceras pamatnostādne strīdu vai konfliktu gadījumā.

Apsargam ir tiesības palūgt uzrādīt mantas, bet apmeklētājam tiesības pateikt “nē”!

Ja pircējs atsakās, tad apsardzei pēc likuma ir jāizsauc Valsts policija, un mantas tiek pārbaudītas policistu klātbūtnē. Policija ir obligāti jāsagaida, nedrīkst aiziet, jo šāda rīcība tiks uzskatīta par bēgšanu un tādējādi nevainīgs cilvēks radīs sev virkni problēmu.

Tālāk, kas un kā, lasām šeit

Labu Dienu!

vara bungas: bijušais bataljona Aidar rotas komandieris un Eiromaidana aktīvists Jevgens Dikijs 2016.gadā sadarbībā ar LT Nacionālo Aizsardzības akadēmiju sarakstījis nelielu grāmatu, kurā apkopoja Ukrainas hibrīdkara pieredzi Baltijas valstu kontekstam. Tagad visi ir hibrīdgudri un stratkomzinoši, bet pirms 8 gadiem vārds “hibrīd…” vēl neskanēja no katra gludekļa. VB tolaik cīnījas par 4GW termina ieviešanu, bet zaudēja. Šoreiz gan stāsts par ko citu, iesaku izlasīt vismaz dažas grāmatas lpp sākot no 41., kurās autori brīdina, ka “5.kolonnu” var veidot ne tikai atsaldētie ždanokieši, osipovieši un rubikieši, bet papildus tam arī vēl citas nebūt ne tik acimredzamas iedzīvotāju kategorijas, grupas un stratas. Ja autoru argumenti par noderīgo turbopatriotu (daļas) konstruktīvo sazobi ar kriminālu un separātistiem nepārliecina, tad vismaz šis te ieteikums noteikti ir ierāmējams un ar spēku pienaglojams pie sienas paši zināsiet pateikt kuros kabinetos , lai vēlāk nesaka, ka nezināja…

[..] Paramilitāro [pro-krievijas – VB] vienību izveides brīdis ir viens no izšķirošajiem momentiem. Kā liecina Ukrainas pieredze, nekadā gadījumā nedrīkst pieļaut “pašaizsardzības vienību” vai “miliciju” izveidošanu. Ja šādi paramilitārie formējumi, kas kalpo par aizsegu Krievijas Federācijas regulārajiem spēkiem, izdzīvos kaut vai dažas dienas, turpmāka konflikta eskalācija un tā pārtapšana par pilna mēroga kara stadiju kļūs gandrīz neizbēgama. Lieta tāda, ka pat nelielu (bet spējīgu radīt “bildi” masu medijiem) vietējo krievvalodīgo formējumu publiska leģitimizācija ievērojami palīdz Krievijas Federācijai tās galvenā mērķa sasniegšanā – radit iespaidu par “pilsonisku” konfliktu “valsts iekšienē”. Tas vājina starptautisko atbalstu valstij – agresijas upurim un ļauj šo mazo formējumu darbības aizsegā infiltrēt neierobežotu skaitu brīvprātīgo un regulāro militāro formējumu no Krievijas. Ja prokrieviskie paramilitārie formējumi un nelielās GRU un FSB grupas šajā posmā sastapsies ar aktīvu pretdarbību, un nacionālie bruņotie spēki tos fiziski neitralizēs jau pirmajās darbības stundās, tas izjauks “hibrīdkara” scenāriju un nostādīs Krievijas Federāciju izvēles priekšā – atteikties no tiešas militāras invāzijas un aprobežoties ar diplomātisku un ekonomisku spiedienu vai arī uzsākt militāru invāziju nemaskējot to par “pilsoņu karu”, kas ļaus valstij – agresijas upurim nekavējoties sākt saņemt starptautisko militāro palīdzību. [..]

ГИБРИДНАЯ ВОЙНА РОССИИ: ОПЫТ УКРАИНЫ ДЛЯ СТРАН БАЛТИИ

THE ‘HYBRID’ WAR OF RUSSIA EXPERIENCE OF UKRAINE FOR THE BALTIC STATES

Domēns .IO ir kļuvis par populāru paplašinājumu daudziem tehnoloģiju uzņēmumiem, jo ​​īpaši jaunuzņēmumu un izstrādātāju vidū. Gadu gaitā tas ir

L’article Vai .IO domēnu beigas? Kāpēc tehnoloģiju uzņēmumiem, kas izmanto .IO domēnus, vajadzētu sagatavoties iespējamiem traucējumiem est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Jau vairākus gadus pavīd dažādas spekulācijas par to, kas slēpjas aiz kriptovalūtas “Bitcoin” radītāja Satoši Nakamoto (Satoshi Nakamoto) pseidonīma. Varianti ir bijuši vairāki, tomēr līdz šim tā arī nav izdevies noskaidrot šī cilvēka identitāti. Iespējams, tas notiks ātrāk nekā gaidīts, jo HBO jaunākajā dokumentālajā filmā atklājies, ka tas varētu būt “Bitcoin” galvenais izstrādātājs Pīters Tods (Peter Todd).

Ziņots, ka HBO dokumentālā filmā “Money Electric: The Bitcoin Mystery”, kas principā ir par Satoši Nakamoto, netieši atklājies, ka “Bitcoin” galvenais izstrādātājs Pīters Tods varētu būt arī šīs kriptovalūtas izgudrotājs. Filmas producents Kalens Hobeks (Cullen Hobak) konfrontējis Todu un “Blockstream” dibinātāju Ādamu Beku ar pierādījumiem, tostarp ierakstiem sociālajos tīklos, kuri ļauj secināt, ka Pīters Tods ir Satoši Nakamoto.

Atbildot uz Hobeka konfrontējošo jautājumu, Tods sacīja: “Nu jā, es esmu Satoši Nakamoto”. Taču šī atzīšanās nav nekāds nopietnais pierādījums. Par to liecina kaut vai fakts, ka Tods ir labi zināms ar savu frāzi “Es esmu Satoši tāpat kā visi citi,” šādā veidā atbalstot “Bitcoin” patiesā radītāja tiesības uz privātumu.

Tāpat pirms dokumentālās filmas debijas Tods publiski noliedzis, ka būtu “Bitcoin” radītājs. Arī pēc dokumentālās filmas iznākšanas viņš sociālajos medijos noliedza, ka būtu Satoši.

Šajā nedēļas nogalē. Lidmašīna:

Gājputni:

Bremžu šķidruma maiņa ir būtiska automašīnas uzturēšanas daļa, kas tieši ietekmē braukšanas drošību. Laika gaitā šķidrums var uzkrāt mitrumu un...

The post Kad ir jāmaina bremžu šķidrums appeared first on Hitnet.lv.

Tā kā dzīvē ne viss ir tā, kā gribētos un vēlētos, tad mans sapnis par siltumnīcu zemenēm būs jāsapņo citā gadā. Cerams, jau nākamajā.
Tāpēc šogad, kamēr vēl laikapstākļi ir labvēlīgi, mēģinu tikt pie pagaidu zemeņu lauka. Jā, šis ‘’pagaidu’’ noteikti būs uz gadiem 2-3, kamēr zemeņu ceri ražos un plēve turēs.

Bija plāns jau augusta sākumā uzsliet plēves būdu, bet… kā saka tajā dziesmā- bet dzīvē viss ir savādāk. Plāni sakrita vienā kaudzē un spēj tik apdarīt degošākos. Vēl jau sevi mierini, ka augusta beigas vēl tālu… pēcāk, ka septembrī ir trīsdesmit dienas … līdz attopies oktobrī un nu ir jāpieņem lēmums- jā vai nē? Jā- stādīt uz lauka, nē- atstāt visu uz nākamo gadu, kad būs (teorētiski būs) siltumnīca?

Nolēmu, ka jānoriskē un jāstāda tagad. It kā jau nedaudz par vēlu, bet, kas zin’ nākamā gada plānus un notikumus. Izdarīs tagad un cerēs, ka ieaugs, pārziemos un dos labu ražu. Gala beigās laukos jau viss notiek ar paļāvību uz laikapstākļiem un dzīvi. Kāpēc, lai šoreiz nevarētu paveikties un viss izdosies?

Qualcomm ir publicējis dokumentu par ievainojamību, kas ietekmē daudzus ar Snapdragon darbināmus Android viedtālruņus. To sauc par nulles dienas ievainojamību.

L’article Miljoniem Android tālruņu apdraud Snapdragon ievainojamība est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

Eiropas Savienības Narkotiku aģentūra (EUDA) ir publiskojusi jaunākos datus par liela mēroga notekūdeņu izmeklējumiem visā Eiropā, kuri parāda, kuras nelegālās narkotikas ir populāras dažādās Eiropas valstīs un pilsētās.

Projekta ietvaros tika analizēti notekūdeņi 88 pilsētās 24 Eiropas valstīs, lai izpētītu tajās dzīvojošo cilvēku narkotiku lietošanas paradumus. Rezultāti, kuri ir iegūti 2023. gadā sniedz vērtīgu momentuzņēmumu par narkotiku plūsmu caur iesaistītajām pilsētām, atklājot ievērojamas ģeogrāfiskās atšķirības. 

Notekūdeņu analīze ir strauji augoša zinātnes disciplīna ar potenciālu uzraudzīt reāllaika datus par nelegālo narkotiku lietošanas ģeogrāfiskajām un laika tendencēm. Sākotnēji to izmantoja 90. gados, lai uzraudzītu šķidro sadzīves atkritumu ietekmi uz vidi, bet kopš tā laika šī metode tika izmantota, lai novērtētu nelegālo narkotiku patēriņu dažādās pilsētās. Tas ietver paraugu ņemšanu no notekūdeņu avota, piemēram, notekūdeņus, kas ieplūst notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Tas ļauj zinātniekiem novērtēt sabiedrības patērēto narkotiku daudzumu, mērot nelegālo narkotiku un to metabolītu līmeni, kas izdalās ar urīnu.

Lielākajā daļā pilsētu vienas nedēļas laikā no 2023. gada marta līdz maijam tika savākti neapstrādāti 24 stundu kombinētie notekūdeņu paraugi. 

Projekta atklājumi uzrādīja atšķirīgus narkotiku lietošanas ģeogrāfiskos un laika modeļus visās Eiropas pilsētās. 

Kokaīns

Uzziņai: Kokaīns – hidrohlorīds, ko ekstrahē no galvenokārt Dienvidamerikā kultivējamā kokas krūma (Erythroxylon coca Lam) lapām. Kokaīna pulveri tā lietotāji parasti šņauc (ievelk caur nāsīm), retāk injicē. Kokaīns rada eiforiju un nomāc apetīti, tam ir daudzveidīga negatīva ietekme uz veselību. Aplēses liecina, ka aptuveni 12 miljoni jeb 3,5 % pieaugušo (15–64 gadus vecu) Eiropas iedzīvotāju ir pamēģinājuši kokaīnu, bet 4,5 miljoni jeb 1,3 % ir lietojuši kokaīnu pēdējā gada laikā.

Notekūdeņu izpēte liecina, ka kokaīna lietošana joprojām ir visaugstākā Rietumeiropas un Dienvideiropas pilsētās, jo īpaši Beļģijas, Nīderlandes un Spānijas pilsētās. Zems līmenis tika konstatēts lielākajā daļā Austrumeiropas pilsētu, lai gan jaunākie dati joprojām liecina par pieauguma pazīmēm. 

Kokaīns Eiropas notekūdeņos (EUDA dati)

Vislielākais kokaīna daudzums ir atrasts: Antverpenē (Beļģija), Amsterdamā (Nīderlande), Leuvardēnā (Nīderlande), Tarragonā (Spānija), Cīrihē (Šveice).

Rīgā kokaīna koncentrācija notekūdeņos tika atrasts aptuveni 7 reizes mazāk nekā līderpilsētā Antverpenē.

Amfetamīns

Uzziņai: Amfetamīns ir viena no pasaulē izplatītākajām sintētisko narkotiku grupām. To lietošana mēdz būt visaugstākajā līmenī tieši jauniešu vidū. Amfetamīns ļoti ātri rada spēcīgu atkarību, kas balstās uz pirmo lietošanas reižu „pozitīvo” reibumu, kuru lietotājs pēc tam cenšas atgūt, taču ar katru reizi vajadzīgā deva kļūst aizvien lielāka. Narkotika izskatās kā nespodri balts pulveris. Lieto apēdot, dzerot, šņaucot, injicējot, smēķējot. Amfetamīns ir spēcīgs stimulators, kura iedarbība līdzinās kokaīnam, taču ir ievērojami ilgāka. Lietošanas sākumposmā amfetamīns izraisa eiforiju, paaugstinātu možuma un enerģijas sajūtu. Amfetamīna izraisītā reibumā cilvēks jūtas ļoti pašpārliecināts, rodas sajūta, ka palielinās fiziskās un intelektuālās spējas, kā rezultātā cilvēks var pārvērtēt savas patiesās spējas. Vienlaikus amfetamīna lietotāji var kļūt viegli uzbudināmi un agresīvi.

Notekūdeņos konstatētā amfetamīna slodze dažādās pētījuma vietās ievērojami atšķīrās, un augstākais līmenis tika ziņots pilsētās Eiropas ziemeļos un austrumos. Amfetamīns tika konstatēts daudz mazākā daudzumā Eiropas dienvidu pilsētās, lai gan jaunākie dati liecina par pieauguma pazīmēm. Lielākās slodzes konstatētas pilsētās Zviedrijā, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē un Somijā. 

Amfetamīns Eiropas notekūdeņos (EUDA dati)

Vislielākais amfetamīna daudzums ir atrasts: Jēvlē (Zviedrija), Antverpene (Beļģija), Leuvardēnā (Nīderlande), Reikjavika (Islande), Zārbrikene (Vācija).

Rīgā amfetamīna koncentrācija notekūdeņos tika atrasts aptuveni 3 reizes mazāk nekā līderpilsētā Jēvlē.

Metamfetamīns

Uzziņai: Metamfetamīns (zināms arī kā mets, kristāls, stikls) ir stimulējoša fenetilamīna un amfetamīnu grupas narkotiska viela. Atšķirībā no kokaīna un morfīna, ko viegli pārvērst par heroīnu, metamfetamīns ir sintētiskā narkotika. Metamfetamīnu nemedicīniski lieto galvenokārt smēķējot, šņaucot un injicējot. Lietojot metamfetamīnu, veidojas ļoti spēcīga atkarība, kas ir viena no grūtāk ārstējamajām narkotiku atkarībām.

Metamfetamīna lietošana, kas parasti ir zema Eiropā un vēsturiski koncentrēta Čehijā un Slovākijā, bija arī Beļģijā, Vācijas austrumos, Spānijā, Nīderlandē un Turcijā. Novērotā metamfetamīna slodze pārējās vietās bija ļoti zema, lai gan jaunākie dati liecina par pieaugumu Centrāleiropas pilsētās.

Metamfetamīns Eiropas notekūdeņos (EUDA dati)

Vislielākais metamfetamīna daudzums ir atrasts: Ostrava (Čehija), Česke Budejovice (Čehija), Prāga (Čehija), Erfurtā (Vācija), Kemnicā (Vācija).

Rīgā metamfetamīna koncentrācija notekūdeņos tika atrasts aptuveni 29 reizes mazāk nekā līderpilsētā Ostravā.

Turpinājums raksta 2. daļā (marihuāna, MDMA, ketamīns).

Vispirms drusku no PSRS laiku vēstures. Tas, kas bija realitātē un ne tā, kā manai paaudzei skolā vēstures stundās mācīja. Un jaunākiem cilvēkiem varētu palīdzēt izzināt to laikmetu.

1. Par tiem, kurus reiz dēvēja par kulakiem padomijā. Klips krievu valodā.
2. Tāds vēsturisks personāžs, kā Kirovs, kurš bijis Ļeņina līdzgaitnieks. Klips krievu valodā.
3. Par Krievijas imperatrisi Jekaterinu II un viņas "zelta laikmetu". Klipa autors krievs no Krievijas. Man patika viņa elegantais uzbrauciens esošajai varai Krievijā stāstot par minēto imperatrisi un it kā viņas valdīšanas laika "Zelta laikmetu" valstī. Klips krievu valodā.
4. ASV ne reizi vien Krieviju ir glābusi no bada. Nu jā, Krieviju var pielīdzināt sunim, kurš kož barotāja rokā. Klips krievu valodā.
5. Saruna par Otrā pasaules kara mītiem. Klips krievu valodā.
6. Par Vlasova armiju. Bija tāds personāžs Otrā pasaules kara laikā, kurš sākotnēji bija PSRS armijas virsnieks; pēcāk it kā cīnījies Vācu armijas pusē. Klips krievu valodā.
7. Par to, kāpēc Kolčaks cieta neveiksmi. Bija tāds personāžs Krievijas teritorijā tā sauktā Pilsoņu kara gados. Klips krievu valodā.
8. Par Batjku Mahno. Arī šāds personāžs bija Pilsoņu kara gados Krievijas teritorijā; darbojās laikam ka tagadējās Ukrainas teritorijā. Klips krievu valodā.

Kā mūs redz no malas. No Krievijas puses.

1. Kāpēc Latvijai bojāt attiecības ar Krieviju? Nedaudz apskatīts arī Latvijas vēstures kurss. Klips krievu valodā. 
2. Ņevzorovs par krieviem Baltijā. Klips krievu valodā.

Drusku par reliģiskām tēmām.

1. Ādama un Ievas bērni. Klips krievu valodā.
2. Par Mariju Magdalēnu. Klips krievu valodā.

Par Baltkrieviju.

1. Baltkrieva pārdomas.

Pie mums.

1. Daugavgrīvas ielas tilts, Rīga.
2. Te pausts viedoklis, kuram ne pārāk piekrītu. Bērnam ir jāsaprot, ka karš nav nekas jauks un romantisks.

Drusku no tā, kas pasaulē...

1. Asīrija kā pirmā impērija pasaulē. Klips krievu valodā.
2. Kā dzīvoja Nemirstīgie? Par Persijas impēriju. Klips krievu valodā, autors un runātājs - Ukrainas pilsonis ar iekšējo, personisko attieksmi Ukrainas pusei.
3. Par carieni Tamāru Gruzijā, kaut kad senāk. Klips krievu valodā.
4. Laikam ka šokējoši fakti par Seno Ķīnu. Klips krievu valodā.

Samsung Electro-Mechanics ieviesis jaunu cietvielu akumulatoru tehnoloģiju, kas īpaši paredzēta un piemērota dažādām maza izmēra valkājamām ierīcēm.

Jaunais akumulators ir aprīkots ar 200 vatstundu uz litru enerģijas blīvumu, kas ir līdzvērtīgs tradicionālajiem litija jonu akumulatoriem. Samsung cietvielu baterijas dizains ir atšķirīgs ar tā fleksibilitāti. Uzņēmums apgalvo, ka viņi šīs baterijas var izveidot jebkurā izmērā un formā.

Tas ir iespējams pateicoties daudzslāņu keramisko kondensatoru ražošanas metodēm, kuras Samsung Electro-Mechanics ir izstrādājis, izmantojis un patentējis. Atšķirībā no parastajiem litija jonu akumulatoriem, kuriem ir tendence uzpūsties, Samsung cietvielu risinājums saglabā savu gludo izskatu pat pēc vairākiem uzlādes cikliem.

Masveida bateriju ražošanu plānots uzsākt 2026. gada pirmajā pusē. Primāri tās tiks izmantotas valkājamajās Galaxy ierīcēs, piemēram, viedpulksteņos, fitnesa aprocēs un bezvadu austiņās. Tāpat uzņēmums gatavojas savu risinājumu piedāvāt potenciālajiem partneriem. Iespējams, ka tuvojamies ērai, kurā viedpulksteņus nevajadzēs lādēt katru dienu.

Asās mērces ne tikai izceļ ēdienu garšu, bet arī piešķirt maltītei īsto raksturu. No ugunīgām čili kombinācijām līdz saldām aprikozēm...

The post 10 aso mērču receptes appeared first on Hitnet.lv.

Mercedes GLE pozicionēts klasē, kas ir piesātināta ar ļoti spēcīgiem konkurentiem un citu autoražotāju flagmaņiem. Kā zinām, konkurence ir progresa virzītājs, bet GLE nesen saņēmis gaidīto pusmūža atsvaidzinājumu jeb feisliftu. Vai ar to ir bijis gana, lai viens no Mercedes lielajiem krosoveriem saglabātu savu konkurētspēju, to lūkojām noskaidrot šajā testā.

Vispirms gan neliela vēsture

GLE kā modeļa nosaukums ir salīdzinoši jauns un tīri tehniski mēs esam tikai otrajā šī modeļa paaudzē, bet ne par to stāsts. Kā jau tas nereti mēdz būt, modeļu nosaukumi laika gaitā ir mainījušies, bet GLE saknes varam meklēt nu jau diezgan tālā pagātnē. Pirmās idejas par šāda modeļa tapšanu radās vēl 1991. gadā, sākotnēji plānojot sadarbību ar Mitsubishi, kas gan beigu beigās nematerializējās. 

Mercedes paši attīstīja šo topošo auto jau kopš 1993. gada, bet galarezultāts M (vai ML) klases formā pirmoreiz tika prezentēts 1997. gadā, kas tad kļuva par šodienas GLE vectētiņu. Ar M-klases nosaukumu gan īsti mierā nebija Mercedes konkurenti Minhenē – BMW, kuri paši tirgo savas M automašīnas, tāpēc šos modeļus Mercedes beigu beigās sauca par “ML”, lai gan tie atradās zem “M-klases” nosaukuma. Es zinu, mulsinoši. 

Lai nu kā, tobrīd jaunais Mercedes modelis bija gana populārs, lai 2005. gadā mēs sagaidītu otrās paaudzes ML krosoveru. Auto, protams, bija krietni lielāks nekā pagātnē, bet arī ar sportiskāku, aerodinamiskāku virsbūvi, kā arī mūsdienīgākām tehnoloģijām, tostarp jauniem dzinējiem un pārnesumkārbām.

Līdz trešās paaudzes modelim bija jāgaida vien seši gadi, proti, 2011. gadā debitēja trešās paaudzes auto, taču šo auto jāpiemin cita iemesla dēļ – tieši trešajā paaudzē pirmoreiz debitēja GLE nosaukums. Tiesa, ne uzreiz 2011. gadā, bet gan 2015. gadā, kad tika prezentēts šīs paaudzes feislifts. Tas bija laiks, kad Mercedes pats bija izlēmis vienkāršot un sakārtot savu nosaukumu nomenklatūru, lai tā būtu labāk saprotama klientiem, tāpēc notika atteikšanās no iepriekšējā nosaukuma. Šodien Mercedes nosaukumu hierarhija ir krietni saprotamāka un visi SUV izmanto trīs burtu apzīmējumu – “G” burts ņemts no vācu valodas vārda “Gelandewagen”, kas nozīmē bezceļu auto. “L” burts ir kā savienojums, bet trešais burts nosaukumā nozīmē pozicionējumu starp Mercedes modeļiem. Tātad, visi SUV tagad ir “GL”, bet “GLE” nozīmē, ka šis konkrētais auto ir kā E-klases līdzineks. 

Visbeidzot šajā stāstā nonākam līdz 2019. gadam un šobrīd aktuālajam ceturtās paaudzes GLE – auto garums nu jau tuvojās pieciem metriem un pirmoreiz tas bija pieejams arī ar septiņām sēdvietām. Tāpat parādījās plug-in hibrīda jaudas agregāts, un kaudze jaunu tehnoloģiju, lai vēl vairāk noslīpētu, uzlabotu braukšanas nianses.

Tehniskie parametri

Standarta izpildījumā GLE garums ir 4,92 metri, platums 1,95 metri, augstums 1,80 metri, bet riteņu garenbāze ir bez pieciem milimetriem trīs metri. Tas, protams, ir gana daudz, lai varētu piedāvāt versiju ar septiņām sēdvietām.

Līdz ar auto modernizācju nāk arī vienkāršots dzinēju piedāvājums – benzīna dzinēju piedāvājums startē ar GLE 450, kurā izmantots 3.0 litru sešcilindru turbodzinējs, tam attīstot 381 zirgspēku (500Nm), kas līdz 100km/h ļauj ieskrieties 5,6 sekundēs. Tiem, kam patīk liela tilpuma dzinēji, nopērkams arī GLE 580 – tas aprīkots ar 4.0 litru V8 bi-turbo motoru, šādā versijā tam attīstot 510 zirgspēkus (730Nm), bet ieskrējiens līdz 100km/h prasa 4,6 sekundes. 

Mercedes joprojām saglabā uzticību arī vecajam labajam dīzelim – pieejams GLE 300d, kas aprīkots ar 2 litru četrcilindru dzinēju, tam attīstot 270 zirgspēkus (550Nm), bet ieskrējiens līdz 100km/h prasa 6,9 sekundes. Ja 2 litru dzinējs šķiet nepiedienīgi mazs, nopērkams arī GLE 450d ar 3.0 litru sešcilindru dzinēju, kas attīsta 366 zirgspēkus (750Nm), bet sprintā līdz 100km/h tam vajag 5,6 sekundes. Gan benzīna, gan dīzeļa dzinējus papildina “mild-hybrid” sistēma, kas nosaukta par “EQ Boost”, tam ļaujot samazināt degvielas patēriņu un arī kaitīgos izmešus. Tā sniedz papildus 20 zirgspēku jaudu brīžos, kad tā nepieciešama straujākam paātrinājumam un braukšanu pilsētā padara ļoti mierīgu, bet par to vēlāk.

Visbeidzot mēs nonākam arī līdz plug-in hibrīdiem, kur mums arī ir zināmas izvēles iespējas – ja gribam plug-in hibrīdu ar benzīna dzinēju, jāpērk GLE 400e. Tajā 2 litru četrcilindru dzinējs kopā ar elektromotoru attīsta 375 zirgspēkus (650Nm). Kā zināms retums pieejams arī plug-in hibrīds ar dīzeļdzinēju GLE 350de – arī tajā tiek lietots 2.0 dzinējs, bet sistēmas kopējā jauda ir 333 zirgspēki (750Nm). Abos gadījumos elektromotoru baro iespaidīgs 31,2kWh ietilpīgs akumulators, kas šāda tipa mašīnās nav gluži rekords, bet ir pietiekami iespaidīgs rādītājs. Pieejamas arī ātrās uzlādes iespējas ar 50kW jaudu, bet elektriskā režīmā vien šie abi modeļi spējīgi veikt ap 100 kilometriem. Visus iespējamos jaudas agregātu veidus papildina 9-pakāpju automātiskā pārnesumkārba un šeit nekādu citu izvēles iespēju nav. Tāpat visas pieejamās versijas ir ar Mercedes 4MATIC pilnpiedziņas sistēmu.

Šajā tehnisko datu sadaļā mēs vēl varējām iepīt arī GLE-AMG versijas, tomēr tās vairāk vai mazāk ir pašas par sevi, tāpēc šoreiz no tā atturēšos.

Kas tad te ir jauns?

Vēlreiz atgādināšu, ka šeit mēs runājam par modernizētu versiju nevis pilnīgi jaunu modeli, kas, protams, vienu vai otru pozīciju apskatā maina. Daļa no iepriekš aprakstītajiem dzinējiem ir jauni līdz ar šo feisliftu, respektīvi, modernizētas versijas. Tāpat auto ir piedzīvojis plašas kosmētiskās izmaiņas – lielākās un pamanāmākās, protams, auto priekšpusē, kur ir jauna dizaina priekšējā radiatora reste. Mūsu gadījumā tajā ir ļoti daudz mazu Mercedes zvaigžņu. Tāpat izveidots jauna dizaina priekšējais bamperis un jauna dizaina lukturi ar atšķirīgu dienasgaismas zīmējumu. Jāsaka, ka man personīgi vecais lukturu dizains simpatizēja vairāk.

Arī aizmugurē izmaiņas ir visnotaļ līdzīgas un kosmētiskas – pamainījies bamperu dizains, mazliet atšķirīga stila lukturi un citas vizuālās izmaiņas. Mašīnas dizainā atsevišķas izmaiņas var viest arī tas, kādu versiju izvēlaties – varam dabūt arī AMG dizaina elementus, Night Package un dažādus citus variantus.

Jaunumi arī auto salonā, tiem nesot gan funkcionālas, gan vizuāla izskata pārmaiņas. Pieejama jauna dizaina stūre, kas joprojām aprīkota ar skārienjutīgajām pogām. Ja Volkswagen grupas gadījumā daudzos apskatos gan es, gan otrs Māris, esam sūdzējušies par to, cik dranķīgi šis risinājums strādā praksē dažādos viņu auto, tad Mercedes tas ir integrēts krietni labāk un nerada dusmas, proti, ir jūtama gradācijas sistēma tam, ko dari un ir saprotams, cik daudz jāpakustina pirksts, lai izdarītu to, ko gribi. Nebūs tā, ka pirksts paslīdēs milimetru tālāk un pēkšņi uzsprāgs bungādiņas no tā, cik skaļi esi uzgriezis mūziku. Pogas var nospiest arī fiziski un sajust atgriezenisko saiti, bet patiesībā tas baigi nav vajadzīgs, jo skāriensistēma strādā ļoti labi. Tās ir lietas, ko gluži vienkārši sagaidi no Mercedes.

Ja runājam par kopējo salona iekārtojumu, tad šis varētu būt viens no konservatīvākajiem šodien nopērkamajiem Mercedes, kādu varam atrast. Protams, te daudz kas ir digitalizēti, ar skārienvirsmām, lieliem ekrāniem un tamlīdzīgi, bet šeit nav, piemēram, Hyperscreen, ko varam atrast citos modeļos. Ja pieskaramies tieši ekrānu tematam, tad priekšā dominē divi 12,3 collu ekrāni, kas pēc feislifta aprīkoti ar modernāko MBUX multimediju sistēmas versiju. Vadītāja ekrānu varam konfigurēt dažādos veidos, izvēloties gan klasiskās, apaļās mērskalas, gan arī, piemēram, navigāciju visa ekrāna platumā. Izvēles opciju ir diezgan daudz, bet pats ekrāns ir viens no labākajiem visā autobūvē – košs, ar lielisku izšķirtspēju un labi pārskatāms, lai varētu atrast visu nepieciešamo informāciju. 

Arī multimediju sistēma kopumā darbojas ļoti labi, lai gan atsevišķos momentos bija novērojama minimāla aizture. Šeit, protams, viss notiek ar pieskārienu – vai nu pa tiešo uz ekrāna, vai izmantojot viduskonsolē novietoto skārienpaneli. Turpat ir arī īsceļu pogas galvenajām funkcijām, kas ļauj ātri un ērti pārlēkt uz biežāk lietotajām funkcijām kā navigācija, audio/radio un tā tālāk. Viduskonsole ir tiešām pamatīga un masīva, kas rada tādu kā kokpita sajūtu – jūties krietni nodalīts no blakussēdētāja. Jāpiebilst, ka sēdekļi ir tiešām fantastiski ērti. Kā daudzos jaunajos Mercedes, sēdekļu regulācijai ir atsevišķs panelis pie durvīm – pie tā ir krietni jāpierod, bet, tiklīdz pāris reizes kaut ko esi paregulējis, darbības kļūst automātiskas un saprotamas. Jā, īpatnēji, bet, ja tas ir labi nostrādāts kā šajā gadījumā, tad viss kārtībā. Vietas priekšā ir ārkārtīgi daudz, arī aizmugurē sēdošie nekādi nevar sūdzēties – pat aiz gara auguma vadītāja aizmugurē būs daudz vietas, lai visi ērti iekārtotos.

Salonā kopējā materiālu kvalitāte ir lieliska – gan priekšējais panelis, gan sēdekļi, durvju apšuvums, viduskonsole, viss ir uz tausti patīkams, solīds, stingrs un nostrādāts. Ražotāja pārstāvji saka, ka priekšēja paneļa koka apdares līste ražota no īsta koka. Tikai durvju apakšdaļā ir atrodama mistiski lēta paskata plastmasa, kas arī uz tausti šķiet nākusi no lētā gala mašīnas. Mašīnai par šādu cenu tomēr varēja pacensties kaut maķenīt vairāk. Jā, tur lejā, protams, bieži neskatīsimies ar acīm un negrābstīsimies ar pirkstiem, bet tik un tā. Vēlviena lieta, kur gribas uzdot jautājumus Mercedes inženieriem un produktu plānotājiem – ko jūs esat izdarījuši ar ātrumpārslēga un pagriezienu slēdžiem pie stūres? Tur viss strādā labi, bet tie ir tik tieviņi un maziņi, ka šķiet – uzspiedīsi mazliet stiprāk un tie nolūzīs. Arī tīri sajūtu līmenī tie šķiet vienkārši lēti un ne visai kvalitatīvi.

Tas viss ir labi, bet kā ar braukšanu?

Kā jau rakstīju tehnisko parametru rindkopās, šis ir teju piecmetrīgs auto. Un to jūt no pirmajiem braukšanas metriem – uzreiz jūtams, ka brauc ar lielu, pamatīgu mašīnu. Man parasti nav pilnīgi nekādu problēmu braukt pa Rīgu ar dažādām mašīnām, bet jāatzīst, ka ar šo auto braucu piesardzīgāk nekā ar citiem. Ne jau tāpēc, ka tas ir ļoti dārgs, bet gan tāpēc, ka tas ir liels. Pat noregulējis spoguļus pēc saviem ieskatiem, vienā no krustojumiem nepamanīju auto sev aizmugurē. Parasti tā negadās. Labi, ka nostrādāja aklās zonas brīdinājums un arī aizmugurē esošais auto vadītājs, redzot manu ieslēgto pagrieziena rādītāju, necentās spītīgi līst sānos, bet gan palaida joslā. Arī parkošanās prasa zināmus izaicinājumus tieši izmēra dēļ. Iebraukt jau var daudz kur, bet durvis ir lielas, tāpēc tomēr jāpaskatās, lai no auto varētu izkāpt un pēc tam arī iekāpt. Vienvārdsakot, šis nav pats pateicīgākais auto pilsētai.

Ir pāris funkcijas, kas atvieglo braukšanu pa šaurākām ielām – gan pieminētais aklās zonas brīdinajums, kas strādā tiešām ļoti korekti un neuzbāzīgi, gan papildinātās realitātes navigācija, gan arī “Traffic Light View”. Par visu pēc kārtas – papildinātās realitātes navigācija nozīmē, ka pirms krustojuma, kurā jānogriežas, ekrānā tiks parādīts attēls no priekšā esošās kameras un tajā ar bultiņām ļoti uzskatāmi tiks parādīts, kur ir jāiegriež. Ja tepat Latvijā tas lielākoties nav vajadzīgs, jo tomēr pārsvarā zini, kur jābrauc, tad kaut kur ārzemēs tas var lieti noderēt, izvēloties pareizo ielu. Sīkums, bet lieti noder. Tāpat kā “Traffic Light View” – ideja pavisam vienkārša, proti, apstājoties pie luksofora, ekrānā tiek parādīts… Luksofors. Jā, visbiežāk vienkārši skatīsies ārā pa vējstiklu vai sānu logu, lai sagaidītu zaļo signālu, bet kuram gan nav gadījies nostāties tā, ka luksoforu īsti nevar saskatīt. Tad nu šis to risina. Kaut kādā mērā lieki, bet būtu arī stulbi sūdzēties.

Auto aprīkots ar pneimatisko balstiekārtu, kas braukšanu pa mūsu galvaspilsētas izdangātajām ielām padara pārsteidzoši līganu un komfortablu. Brīžiem varbūt pat pārāk līganu, bet par komfortu absolūti nevar sūdzēties – šis ir viens tiešām ērts SUV. Viduskonsolē atrodama arī poga, kas ļauj manuāli pacelt vai nolaist automašīnu, ja nu ir tāda vajadzība. Te mēs mazliet varam pieskārties tādai lietai kā “off-road” režīmam. To ieslēdzot, varam redzēt dažādus datumus par slīpuma/sagāzuma leņķiem un citu bezceļu braukšanai raksturīgo informāciju. Šādas lietas ir, piemēram, Subaru vai Land Rover mašīnās. Tāpat kā dažos no jaunajiem Land Rover, kameru sniegtā informācija ļauj veidot attēlu, lai mēs varētu saprast, kas notiek zem priekšējiem riteņiem. Neliekuļosim – GLE nav un netiks izmantots kā bezceļu auto. Lielākajā daļā gadījumu nopietnākais bezceļš, ko šis auto sava mūža laikā pieredzēs, būs ceļu remontdarbu zonas vai grants piebraucamais ceļš pie lauku mājas. Šī vienkārši ir forša funkcija, kas paņemta no G-klases. Nav jau slikti, ka tāda ir, pat, ja lielākoties tā nenoderēs praksē.

Mūsu gadījumā testējām 2.0 litru dīzeli GLE 300d izpildījumā. Jāteic, ka dzinējs zemākos pārnesumos un ātrumā ir mazliet paskaļš, tomēr šosejas ātrumā tas pazūd fonā un absolūti nav dzirdams. Par sevi tas minimāli atgādina, ja iemīsiet pedāli grīdā, lai kādu apdzītu. Un apdzīt ar šo auto nav grūti. It nemaz nē. Katrā ziņā šim dzinējam pilnīgi pietiek jaudas un griezes momenta, lai šo lielo auto kustinātu uz priekšu bez piepūles. Īpaši jau mūsu šosejas ātrumos. 

Ja pilsētā man šis auto nekādas patīkamās sajūtas neradīja, tad uz šosejas GLE bija brīnišķīgs – kluss, ērts un absolūti savā elementā. Kilometri paskrien bez piepūles gan man kā vadītājam, gan arī mašīnai. Tur pat nav, ko piebilst. Tur viss vienkārši ir ļoti labi. 2.0 litru dīzelis diezin vai būtu tā versija, kuru es izvēlētos pats personīgi, šādam auto tomēr piestāv lielāks cilindru skaits un tilpums – 3 litru un sešcilindru dzinēji gluži vienkārši būtu baudāmāki, lai gan arī šis bāzes versijas 2 litru dzinējs neliek justies slikti par savām izvēlēm dzīvē. Mercedes 9-pakāpju ātrumkārba lielākajā daļā gadījumu strādā nemanāmi un nerada nekādus iebildumus, tomēr ir atsevišķas situācijas, kad tā šķita maķenīt neizlēmīga, piemēram, pie apļveida krustojumiem. Pareizā pārnesuma izvēla prasīja maķenīt ilgāku laiku nekā gribētos. 

Cenas

Par kaifu ir jāmaksā, vai ne? Modernizētais GLE maksā līdzīgi kā tā konkurenti – BMW X5, Volvo XC90 un citi. Proti, šajā GLE 300d izpildījumā ar dažām ekstrām mums jāšķiras no aptuveni 90 tūkstošiem eiro. Plus mīnus. Arī šobrīd Mercedes dīlera noliktavā pieejami šādi GLE cenās no 90 līdz 97 tūkstošiem. Gribam jaudīgākas versijas, sešcilindru dzinējus vai plug-in hibrīdus, būs jāiekāpj 100+ tūkstošu eiro teritorijā. 

Secinājumi

Mercedes ar GLE modernizāciju ir izdarījusi visu, kas bija nepieciešams, lai tas saglabātu konkurētspēju šajā segmentā. Es brīžiem nebeidzu brīnīties, cik daudz feisliftoto BMW X5 ir uz Latvijas ielām, bet šis Mercedes noteikti ir ļoti cienījams konkurents pie mums populārajam bavārietim – ārkārtīgi komfortabls, kluss, ar modernām, labi strādājošām braukšanas palīgsistēmām un baudāmu, visā visumā kvalitatīvu salonu. 

“Scania Latvia” ir veiksmīgi noslēgusi vienu no lielākajiem darījumiem uzņēmuma vēsturē, piegādājot starptautiskajam multimodālās loģistikas uzņēmumam “Samskip” 80 jaunas kravas automašīnas. Savukārt, lai jauno automašīnu vadītājiem nodrošinātu nepieciešamās zināšanas, uz Nīderlandi kopā ar jaunajām kravas automašīnām dosies “Scania Latvia” autovadītāju apmācību meistars Gints Vārtukapteinis. Darījums iezīmē būtisku soli abu uzņēmumu sadarbībā, stiprinot “Scania Latvia” pozīciju Eiropas tirgū.

“Pēdējo desmit gadu laikā esam rūpīgi strādājuši pie attiecību stiprināšanas ar starptautisko multimodālās loģistikas uzņēmumu “Samskip”, un tagad esam veiksmīgi īstenojuši vienu no nozīmīgākajiem projektiem uzņēmuma vēsturē. Šis darījums ir apliecinājums mūsu ilgtermiņa pieejai un spējai pielāgoties izaicinājumiem, lai nodrošinātu klientiem augstākās kvalitātes risinājumus,” komentē Aigars Pušinskis, “Scania Latvia” valdes loceklis.

Jaunās kravas automašīnas, ko “Scania Latvia” piegādā loģistikas uzņēmumam “Samskip”, ietver trīs dažādus modeļus: 4×2 standarta vilcējus, 4×2 tilpumkravu vilcējus jeb “mega”, kā arī 6×4 vilcējus, kas ir paredzēti smagākām kravām un konteineriem. Papildu automašīnām “Scania Latvia ” nodrošina arī pilnu tehnisko atbalstu, kas ietver papildu aprīkojumu (instrumentu kastes, ugunsdzēšamās kastes utt.), dokumentāciju un sertifikāciju, kā arī autovadītāju apmācības, kas tiks veiktas gan Nīderlandē, gan Latvijā.

Apmācības Nīderlandē vadīs “Scania Latvia” autovadītāju apmācību meistars Gints Vārtukapteinis, kas nodrošinās, ka autovadītāji ir pilnībā sagatavoti darbam ar jaunajām kravas automašīnām. Papildu visi vilcēji ir aprīkoti ar jaunākajām tehnoloģijām, nodrošinot augstu drošības līmeni un komfortu autovadītājiem.

“Mūsu mērķis ir ne tikai piedāvāt augstākās kvalitātes transportlīdzekļus, bet arī pilnu servisa un atbalsta nodrošinājumu, lai mūsu klienti varētu pilnībā fokusēties uz savu uzņēmējdarbību,” komentē Aigars Pušinskis, “Scania Latvia” valdes loceklis.

Savukārt “Samskip” mērķis ir autoparka atjaunošana Vācijas un Benilukss reģionā, kur vēl nesen darbojās tikai puse no pasūtītā apjoma. Tādā veidā uzņēmums ir nodrošinājis gan jaunas darba vietas, gan, pateicoties šim darījumam, jaunus transportlīdzekļus ar modernākajiem braukšanas un drošības funkciju tehnoloģijām.

“Galvenais fokuss šobrīd ir autoparka atjaunošana Vācijas un Benilukss reģionā. Pārstrukturizējot Eiropas reģionu darbību, esam panākuši mūsu autoparka paplašinājumu, kopumā sasniedzot nepilnas 200 kravas automašīnu vienības, un ar jauno sadarbību spējam arī nodrošināt autoparka nepieciešamo atjaunošanu. Ņemot vērā iespēju gūt pilna servisa pakalpojumu, ievērojamos „Scania“ rādītājus degvielas efektivitātē un cik ļoti šīs automašīnas ir iecienītas autovadītāju vidū, sadarbība ar „Scania Latvia“ bija loģisks solis. Esam pārliecināti, ka tas palīdzēs ne tikai īstenot mūsu attīstības plānus, bet arī nostiprināt mūsu pozīcijas Eiropas tirgū,” komentē Kaspars Rimša, “Samskip“ Latvijas pamatdarbības struktūrvienības vadītājs.

 Vairāk par “Scania Latvia”:“Scania Latvia” dibināts 1993. gadā un nodrošina jaunu un lietotu “Scania” kravas automašīnu tirdzniecību, “Scania” automašīnu garantijas, pēcgarantijas remontu un apkopju pakalpojumus servisa centros Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Liepājā, “Scania” rezerves daļu un aksesuāru tirdzniecību, kravas automašīnu un autobusu finansējumu un apdrošināšanu sadarbībā ar “Scania Finans”, kā arī “Scania” autovadītāju apmācību.

“Scania” ir pasaules mērogā vadošs transporta risinājumu nodrošinātājs. Kopā ar sadarbības partneriem un klientiem uzņēmums neatlaidīgi darbojas, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu transporta sistēmu. 1891. gadā dibinātais uzņēmums “Scania” tagad darbojas vairāk nekā 100 pasaules valstīs, nodarbinot gandrīz 57 000 cilvēkus. Pētījumu un izstrādes darbs ir galvenokārt koncentrēts Zviedrijā. Ražošana notiek Eiropā un Latīņamerikā ar reģionālajiem produktu centriem Āfrikā un Āzijā. “Scania” pieder pie “TRATON GROUP”.

Vairāk par “Samskip”:

“Samskip” ir globāls loģistikas uzņēmums, kas piedāvā sauszemes, jūras un dzelzceļa saistītos pakalpojumus. Piedāvājot videi draudzīgus risinājumus transporta un piegādes ķēdēm, īpaša uzmanība tiek pievērsta uzticamiem, rentabliem pakalpojumiem un visaugstākajam klientu atbalstam. “Samskip” ir viens no lielākajiem Eiropas transporta uzņēmumiem, kuram ir biroji vairāk nekā 30 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā un kas nodarbina aptuveni 1500 darbinieku visā pasaulē.

Biju. Patika. Ļoti pārdomāta grafika, kā arī pārējās detaļas kā fizika – visas kaķa emocijas, kā arī kustības. Neko lieki nedz pielikt, ne atņemt. Patīk, ka filma plūst savu gaitu pat bez liekiem komentāriem un tekstiem. Vietām sajūta radās, it kā tas viss no kādas datorspēles būtu ņemts, lai gan, ideja, patiesībā, nebūtu slikta – izstrādāt kādu spēli no šīs filmas sižeta.

Kā izrādās, parokoties internetos, uzgāju, ka jau biju redzējis arī šī paša režisora iepriekšējo garadarbu “Projām”, kas bija, nu, jau piecus gadus atpakaļ un arī palicis atmiņā kā kaut kas līdzīgs, tad tagad, skatos, ka autors pacēlies ir pavisam jaunos augstumos, tā, ka visu cieņu, visu cieņu…

Ja jāliek vērtējums, tad, lai jau iet… …visas piecas zvaigznes!

Treileris un sīkākas detaļas pie IMDB.

 Ar šo nolādēto vakcīngenocīdu un cilvēku terorizēšanu!

Labāk vēlu nekā nekad. Kad augusta beigās bija sacelta vētra ūdensglāzē par zemām degvielas cenām jaunatklātā “Straujupītes” uzpildes stacijā Daugavgrīvas ielā, devos izpētīt lietas apstākļus dabā. Un pie reizes beidzot pievērsos Daugavgrīvas ielas tiltam uz nekurieni:

Vēsture tāda, ka tiltu cēla tikšanai uz “Akropoles” dižveikalu, kad bija nodoms to būvēt lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas vietā. Bet ieceres mainījās, un “Akropoli” uzcēla porcelāna fabrikas vietā Ķengaragā pie Dienvidu tilta. Bet Daugavgrīvas ielas tiltam piekļuve tāda:

Galā skats uz priekšu, bijušo lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas territoriju un RTU Ķīpsalā:

Skats pa kreisi, lejup pa Daugavgrīvas ielu:

Skats pa labi, augšup pa Daugavgrīvas ielu, uz Rīgas dvīņu torņiem u.c.:

Vispār ļoti droši vieta, tieši blakus policijas Rīgas Kurzemes iecirknis. Bet tilta asī pretējā virzienā mīlīga, kaut nolaista ēka:

Domāju, vispatīkamāk apmeklēt tiltu un pasēdēt tur ir siltā vasaras vakarā. Tiesa, tad varētu būt visai aizņemts.

Vietne, kur ar mākslīgā intelekta palīdzību varam izveidot klasisku krustvārdu mīklu, ievadot tēmu, mērķauditorijas vecumu un vārdu skaitu. Un .MI mums piedāvās vārdus, jautājumus un izveidos krustvārdu mīklu režģi. Bērniem, studentiem un pārējiem interesentiem. Pēc pieredzes- tomēr ir nepieciešama cilvēcīga korekcija gan atsevišķos jautājumos, gan atbildēs. Iespējams…

Source

vara bungas: Nosvērts viedoklis par situāciju UA frontēs. Par ZSU operatīvi-taktiskā līmeņa štābu un komandieru ( augstāk par brigādi) spējām ne tikai Arty Green sūdzas. Tāpat bieži dzirdēts par UA partneru roku uz “ventīļa” ar kuru tiek regulēti ZSU kaujas panākumi. Iemesli kāpēc tā notiek ir diskutējami, bet fakts ir fakts. Es pieņemu kā ticamu versiju, ka US rīcībā ir droša “insaideru” informācija, ka RU pozīciju zaudēšana UA tiešām izraisīs taktisko kodolieroču pielietošanu no RU puses uz ko Rietumiem nāktos atbildēt, bet tad tālākā notikumu attīstība vairs nav droši prognozējama, tātad tas paceļ papildu riskus līdz Rietumiem nepieņemamam līmenim. Pie tam nav svarīgi, kas to pozīciju zaudēšanu izraisīs: bruņutehnikas zaudējumi ZSU dronu un uguns iespaidā vai RU munīcijas trūkums sankciju ietekmē. Attiecīgi arī “sankciju žņaugs” ir lupata. Rietumu elites vēlas evolucionāru varas maiņu RU, nevis sabrukumu un atdzimšanu citā veidolā.

No oktobra beigām Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) dažādu jomu profesionāļiem piedāvā bez maksas iegūt un papildināt zināšanas digitālo rīku un tehnoloģiju lietošanā finanšu, transporta, enerģētikas, elektrotehnikas, mašīnbūves, siltumenerģētikas, ķīmijas, dažādu produktu ražošanas, kā arī produktu dizaina un citās nozarēs. Kursus sekmīgi pabeidzot, dalībnieki saņems apliecību par tālākizglītību, kurā būs identificēta iegūto kompetenču atbilstība DigComp 7.–8. līmenim.

Kad pirms gada pie mums uz testēšanu bija sabraukusi vesela kaudze ar toreiz aktuālajiem Pixel produktiem, izmēģinājām arī Pixel Buds Pro bezvadu austiņas. Atceros, ka kopumā man šis produkts patika un šīs austiņas tad salīdzināju ar attiecīgās jomas līderi – Apple AirPods Pro.

Ir pagājis gads, Google izlaidis jaunos Pixel produktus (daļa no tiem beidzot oficiāli nopērkami arī Latvijā) un uz testu ir atceļojušas arī jaunās Pixel Buds Pro 2 austiņas. Vairākas nedēļas tās izmantoju kopā ar Pixel 9 Pro viedtālruni un šajā apskatā labprāt pastāstīšu manus iespaidus par šo audio produktu un tā spējām.

Iesākumā kontekstam vēlos pateikt, ka šobrīd Google piedāvā divus Pixel Buds austiņu modeļus. Par aptuveni 110 eiro mēs varam nopirkt Pixel Buds A-Series, kas ir mazas ausīs spraužamas austiņas bez aktīvās trokšņu slāpēšanas funkcijas. Un tad ir otrs modelis – Pixel Buds Pro 2, kas arī ir mazas ausīs spraužamas austiņas, bet jau aprīkotas ar aktīvo trokšņu slāpēšanas funkciju un maksā jau diezgan krietnus ap 250 eiro. Salīdzinājumam, pavisam svaigi izziņotās Apple AirPods 4 ar aktīvo trokšņu slāpēšanu maksā 199 eiro, bet aktuālās AirPods Pro austiņas maksā ap 280 eiro. Tātad, redzam, ka Google ar Pixel Buds Pro 2 mērķē pa šīs kategorijas augstajiem plauktiem.

Komplektācija pavisam minimāla

Ļoti minimāla. Nopietni. Jā, kastīte mums, tāpat kā citām jaunajām Pixel ierīcēm, ir eko šmeko – veidota no pārstrādāta kartona un pavisam bez plastmasas, taču tajā iekšā atradīsim tikai austiņas, mazliet makulatūras un trīs izmēru austiņu silikona uzgaļus. Uzlādes vadu un pašu lādētāju būs jāmeklē pašiem.

Lai arī šīs Pixel austiņas nav lēts produkts, austiņu uzgaļi ir maksimāli vienkārši. Tiem nav nekādas plastmasas pamatnītes kā tas ir AirPods Pro gadījumā, taču tās arī nav tik trauslas, kā nesen testētajām Samsung Galaxy Buds3 Pro austiņām. Tātad, ļoti pierasts un pārdomāts elements! Austiņu vadības lietotnē (un arī sākotnējās iestatīšanas vednī) ir rīks, kas palīdzēs piemeklēt pareizā izmēra uzgaļus un manā gadījumā man vislabāk derēja vislielākā izmēra uzgaļi. Jep, man ir lielas ausis un es labu dzirdu apkārt notiekošo.

Gaumīgs dizains un kvalitatīva uzbūve

Austiņu uzlādes un transportēšanas kārbiņa nav mainījusies gandrīz necik. Tā joprojām ir viegli matēts saplacināts olis. Uzbūves kvalitāte ir augstā līmenī, taču matētais korpusa materiāls ļoti viegli šmulējas. Jau pēc pāris nedēļu lietošanas šī kārbiņa pavisam netīra.

Kārbiņa ir plakana un to varam ērti nēsāt bikšu kabatā – savu mazo izmēru un mazā svara dēļ tā neradīs diskomfortu. Kārbiņas priekšpusē ir viena gaismas diode, kas informē par uzlādes līmeni vai savienošanās režīmu, bet aizmugurē fiziska poga ar ko varam iniciēt savienošanos. Apakšpusē atradīsim USB-C pieslēgvietu uzlādei un kārbiņa spēj uzlādēties arī uz bezvadu lādētājiem. Jaunajā modelī ir iestrādāts mazs skaļrunītis, kas tiek izmantots, lai kārbiņu varētu atrast izmanotojot Google Find Device rīku. Kārbiņa arī mazliet iepīkstas, ja to pieslēdzam lādētājam (šo var izslēgt).

Austiņas uzlādes kārbiņā ielikt vienkārši un vēl vienkāršāk tās ir izņemt. Ja netrāpīsim pareizo austiņu pareizajā caurumā, tad nevarēsim aizvērt kārbiņas vāciņu. Jāsaka, ka ar iepriekš pieminētajām Samsung austiņām es vairāk mocījos. Šīs kaut kā organiski trāpa, kur vajag.

Salīdzonot ar iepriekšās paaudzes Pixel Buds Pro austiņām, jaunās ir kļuvušas mazākas un klāt nākusi maza gumijas maliņa, kas austiņas labāk notur ausīs. Lai arī kopumā es vairāk esmu fans kājiņ-austiņām (tikai ne Samsung izpildījumā ar kantainām kājiņām), jo tās ir viegāk izņemt un ielikt ausīs, šoreiz, man pašam par palielu pārsteigumu, ar Pixel Buds Pro 2 austiņām man gāja ļoti viegli. Tās ir salīdzinoši viegli satvert un “ieskrūvēt” ausīs.

Vismaz manās ausīs Pixel Buds Pro 2 austiņas turās labi. Tās ir tik mazas un vieglas (4.7 g), ka ir praktiski nejūtamas un nekrīt laukā pat aktīvāk pakratot galvu. Lai arī šīs nav uzskatāmas par sporta austiņām, tomēr domāju, ka varētu izskriet vieglā riksītī pa rajonu. Pašām austiņām ir IP54 putekļu un mitruma aizsardzības sertifikācija, tāpēc ar tām nekas traks nenotiks pat, ja nokļūsim lietū. Uzlādes kārbiņu gan no mitruma būtu jāpasargā, to nav paredzēts mērcēt.

Uz testu esam saņēmuši austiņu tumšo versiju, bet Latvijā oficiāli var nopirkt arī gaišo modeli. Eksistē arī košāku krāsu varianti, taču tos būs jāmeklē citos ne oficiālos kanālos. Piezīmēšu, ka krāsa mainās tikai austiņu augšpusē, bet apakšpuse visām versijām ir melna un arī uzlādes kārbiņa visos gadījumos būs balta. Tāda sajūta, ka Google ir saražojis pāris konteinerus ar baltām uzlādes kārbiņām un tagad jau vairākus gadus tos piedāvā ar visiem savu bezvadu austiņu produktiem.

Rezumējot – foršs izmērs, neuzkrītošs dizains un kvalitatīvi uzbūvēts produkts. Man te tiešām nav kur piesieties.

Pixel Buds lietotne

Lai arī šīs austiņas varam izmantot arī ar “svešu” platformu ierīcēm, vislabāk tās sadarbosies ar Android ierīcēm. Lai pilnvērtīgi austiņas pārvaldītu, būs jāizmanto Pixel Buds lietotni, ko varam iegūt Google Play lietotņu veikalā un arī Google kontu. Lietotne darbosies kā uz Pixel telefoniem, tā arī uz citu ražotāju Android ierīcēm. Patestēju austiņas arī ar Nothing Phone (2a) Plus telefonu un neredzu nekādas atšķirības pārvaldībā vai skanējumā no Pixel telefona.

Jau sākotnējās austiņu iestatīšanas vednī mēs tiksim aicināti piemeklēt mūsu ausīm atbilstošus uzgaļus un es rekomendēju šim pievērst uzmanību. Ar nepareiza izmēra uzgaļiem austiņas neturēsies labi ausīs un tām būs grūti nodrošināt aktīvās trokšņu slāpēšanas funkciju.

Turpat vednī mēs arī redzēsim austiņu vadības iespējas. Abām austiņām ārējā virsma ir skārienjūtīga un spēj uztvert ne tikai piesitienus, bet arī paglāstīšanu. Jāsaka, ka praksē skaļuma regulēšana ar austiņu paglāstīšanu ir diezgan intuitīva un ērta. Pieskārienus šīs austiņas reģistrē precīzi.

Pixel Buds lietotnē mēs varam aplūkot austiņu un uzlādes kārbiņas enerģijas atlikumu, kā arī pārslēgties starp skanējuma režīmiem. Šīm austiņām netiek piedāvāts pielāgot aktīvās trokšņu slāpēšanas funkcijas iestatījumus (tā ir tikai ieslēgta vai izslēgta). Tāpat varam ieslēgt tā saucamo “Transparency” režīmu, kas izmantos austiņu mikrofonus, lai padarītu skaļāku apkārt notiekošo. Tā mēs dzirdēsim gan mūziku, gan sarunas apkārt. Tas var būt noderīgi pārvietojoties pa pilsētu.

Austiņas nodrošina vienkāršu piecu kanālu ekvalaizera funkciju, lai varam pielāgot skanējumu tieši tā kā mums gribas. Ja nav vēlmes nodarboties ar smalkiem pielāgošanas darbiem, varam izvēlēties kādu no gatavajiem profiliem. Starpību starp tiem tiešām jūt un austiņas dažādos režīmos skan atšķirīgi. Interesanta funkcija, ko varam dabūt arī citās austiņās, ir “Conversation Detection”. Proti, austiņas sapratīs, kad runājam (vai kad ar mums runā) un nopauzēs mūziku. Pabeigsim sarunu un austiņas pašas atsāks atskaņot mūziku. Tas ir ērti un darbojas labi. Jaunums ir “Hearing Welness” funkcija, kas palīdz sekot līdzi mūsu dzirdes veselībai un pabrīdinās, ja pārāk skaļi klausīsimies mūziku. Līdzīgus brīdinājumus esmu redzējis arī AirPods austiņām.

Austiņas spēj noteikt galvas kustības un ja “Spatial Audio” funkciju nodrošina multimediju atskaņotājs, tad varam sadzirdēt skanējuma izmaiņas atkarībā no tā, kā esam pagriezuši mūsu galvu. Interesanta funkcija, kuras efektu var reāli just, tomēr pagaidām pieklibo “Spatial Audio” atbalsts tieši satura atskaņotāju pusē. Ikdienā šo funkciju pat gribēdams bieži nevarēsi izbaudīt. Ikdienā krietni noderīgākas man šķiet “Multipoint” un “Audio switch” funkcijas, kas ļauj austiņas savienot ar divām ierīcēm un tad tās spēs automātiski pārslēgties no vienas ierīces uz otru. Piemēram, klausāmies mūziku no datora, bet austiņās saņemam skaņas paziņojumu par ziņojumu, kas atlidojis uz telefonu. Vai arī šādi varam ērti izmantot Google balss asistentu, lai ātri noskaidrotu atbildi uz kādu mūsu jautājumu vai nodotu izpildei komandu viedās mājas ierīcēm. Kad asistents savu darbību būs veicis, austiņās atsāks skanēt mūzika. Tas pats notiek ar telefona zvaniem, ja tādus vēl vispār lietojam. Tas reāli darbojas!

Kā jau minēju iepriekš, austiņu uzlādes kārbiņā tagad ir iestrādāts mazs skaļrunis, lai varam vieglāk atrast ne tikai austiņas (tām varam likt pīkstēt atsevišķi), bet arī uzlādes kārbiņu. Lai to paveiktu, Pixel Buds Pro 2 būs jāpievieno pie Find My Device servisa. Skanēt kārbiņa skan, bet savienojas gan diezgan ilgi.

Pixel Buds lietotne izskatās pēc atsevišķā lietotnē iznestas Android iestatījumu sadaļas, taču vismaz ir vienkārši pārskatāma un svarīgākās austiņu funkcijas no tās varam kontrolēt. Katrā ziņā nav tādas vizuālas šausmas drausmas kā Sony austiņām.

Akumulatora darbība ir lieliska

Austiņas varam uzlādēt gan ar USB-C kabeli, gan ar Qi sertificētu bezvadu lādētāju (tādi ir vairums no mums apkārt pieejamajiem lādētājiem). Varam bezvadu uzlādi veikt arī no telefona, ja tas nodrošina reverso bezvadu uzlādes funkciju. Pamēģināju ar Pixel 9 Pro, darbojas. Uzlāde ir diezgan ātra un palādējot austiņas uzlādes kārbiņā uz 5 minūtēs, varēsim mūziku klausīties līdz 1.5h ilgi.

Google sola, ja ar ieslēgtu aktīvo trokšņu slāpēšanu austiņas skanēs līdz 8 stundām ilgi (ar izslēgtu līdz 12 stundām). Ar uzlādes kārbiņā pieejamo enerģiju varam šo klausīšanos izstiept attiecīgi līdz 30 vai 48 stundām. Kopumā austiņu darbības laiks ir palielinājies salīdzinot ar iepriekšējo modeli un kopumā tas ir labāks rādītājs nekā AirPods Pro 2.

Praksē gan baterijas darbības laiks šīm austiņām nav problēma. Es varu praktiski visu darba dienu klausīties mūziku un uzlāde notiek dažās īsajās pauzēs, kad aizeju pusdienās vai aprunājos ar kādiem cilvēkiem. Tikmēr fonā var uzlādēt ierīces kārbiņu. Rezultātā visu šo dažu testam atvēlēto nedēļu laikā es nenonācu līdz situācijai, kad austiņas ir izlādējušās.

Lielisks skanējums un iespaidīga mikrofonu darbība

Tagad parunāsim par austiņu skanējumu un mikrofonu spējām. Austiņas skan labi. Es neesmu tāds audio lietu eksperts, lai varētu izvērst plašas diskusijas par skanējuma niansēm, taču tādā ikdienas lietošanā man austiņu skanējums šķiet labs. Ir jūtami basi, bet reizē ir arī jūtamas “tīras” augšas. Kā jau iepriekš minēju, ekvalaizera profilu maiņu jūt. Nekādu HiFi gan te sagaidīt nevajag, jo austiņas atbalsta “tikai” AAC un SBC kodekus, kas Spotify un līdzīgiem straumēšanas servisiem būs absolūti pietiekami. Austiņas ir pietiekami skaļas tādai normālai ikdienas lietošanai. Aktīvā trokšņu slāpēšana darbojas samērā labi. Protams, lielajās pāri ausīm velkamajās austiņās no Bose vai Sony šī funkcija darbojas spēcīgāk, taču arī šajās mazajās austiņas efektu var just un tas ir pozitīvi vērtājams. Kas attiecas uz sakaru kvalitāti, tad labāk telefonu turēt blakus, jo aizejot prom no telefona uz blakus istabu, skanējuma kvalitāte jūtami pasliktinās. Paņem telefonu kabatā un atkal viss skan labi. Acīmredzot, tik maza izmēra austiņās ir grūti iebūvēt pienācīgas antenas, lai nodrošinātu stabilus sakarus.

Ar mikrofoniem situācija arī ir laba. Katrai austiņai ir trīs mikrofoni, kas ne tikai uztver mūsu teikto, bet arī apkārtējās vides trokšņus, lai pēc tam Tensor A1 čipam būtu informācija par to, ko vajag no saziņas izfiltrēt laukā. Kad ieraksti savu balsi telpā klusos apstākļos, tad to tik ļoti nejūti. Saruna izklausās vienlīdz laba visas tās garumā.

Bet krietni interesantāk austiņas uzvedas tad, kad izej laukā. Piemēram, zemāk dzirdamais audio ierakstīts ļoti trokšņainos apstākļos – vējainā un lietainā vakarā blakus aktīvai šosejai. Var just, ka skanējums ir samocīts. Austiņas dara visu iespējamo, lai no sarunas aizvāktu visus liekos trokšņus un tāpēc rezultāts ir tāds robotisks. Brīžiem austiņas netiek galā un tad pa kādam vārdam var arī vispār nedzirdēt. Tomēr tas ir labāk nekā, ja nekādas trokšņu slāpēšanas nebūtu vispār, jo tad sarunu nebūtu iespējams dzirdēt vispār. Tāpēc ļoti labs darbs! Sēdies, astoņi! Starp citu, esmu dzirdējis viedokļus, ka šīs austiņas salīdzinot ar AirPods (kājiņaustiņām) labāk derēs velobraucējiem, jo tās mazāk ietekmē vēja radītie trokšņi.

Secinājumi: Pixel Buds Pro 2 ir lieliskas!

Pixel Buds Pro 2 ir lieliskas bezvadu austiņas! Ja meklē neuzkrītoša dizaina un izmēros mazas austiņas, kas arī skan labi un spēj ilgi skanēt ar vienu uzlādi, tad šīs austiņas ir ļoti laba izvēle! Ja izmanto Pixel viedtālruni, tā ir ļoti loģiska izvēle. Bet viss būs vislabākajā kārtībā arī tad, ja izmantosi cita zīmola Android viedtālruni. iPhone lietotājiem es gan ieteikšu raudzīties AirPods virzienā, jo savietojamība pārtrumpo citus šo produktu aspektus.

Ja pirmās paaudzes Pixel Buds Pro austiņas šķita kā nepabeigts produkts, tad jaunās Pixel Buds Pro 2 jau no pirmās dienas izskatās un darbojas kā labi nostrādāts produkts, kas sastāda ļoti noderīgu konkurenci visiem tiešajiem konkurentiem, kas tirgū pieejami jau daudzus gadus.

Paga, bet mākslīgais intelekts? Pff, aizmirsti! Uztver Pixel Buds Pro 2 kā lieliskas mazās bezvadu austiņas un lieki nesarežģī savu dzīvi ar funkcijām, kas vēl ne darbojas, ne kādam baigi vajadzīgas.

ASV tiesa nolēmusi, ka Google Play vairs nevarēs ierobežot konkurējošus lietotņu veikalus Android platformā. Izstrādātājiem tas dod lielāku brīvību izvēlēties norēķinu sistēmas un izplatīšanas kanālus. Google plāno šo lēmumu pārsūdzēt, kas varētu aizkavēt pārmaiņas.

--
WEB20.LV.

Pirātiska satura skatīšanās ir diezgan ievērojama problēma Latvijā, ko pierāda fakts, ka 2020. gadā mēs bijām pirmajā vietā Eiropas Savienībā nelegāla satura patēriņa ziņā. Tolaik Latvijas iedzīvotāji šādu saturu izmantoja vidēji teju 14 reizes mēnesī. Pētījumi liecina, ka situācija nav uzlabojusies, tāpēc nepieciešami stingrāki ierobežojumi. Ar mērķi aizsargāt Latvijas autoru darbus un mudinātu iedzīvotājus aktīvāk patērēt legālu saturu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jau tuvākajā nākotnē būs tiesīga ierobežot un pat bloķēt pirātiskas vietnes.

Vakar, 9. oktobrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pauda konceptuālu atbalstu Autortiesību likuma grozījumiem, kurus nolēma virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ. Šīs izmaiņas paredz, ka autoriem, kuru darbi ir publicēti nelikumīgi, būs iespēja vērsties NEPLP, kas attiecīgi varēs rīkoties, lai bloķētu šādas vietnes. Tālāk pēc saviem ieskatiem NEPLP varēs ierobežot vai bloķēt interneta vietnes, kur publicēts nelegālais saturs. Šobrīd, lai ierobežotu pirātiskas vietnes darbību, iespējams vērsties tiesā.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš uzskata, ka šī iniciatīva ir nepieciešama, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem. Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima norāda, ka šis ir tikai viens no maziem soļiem, kas ir jāiet, lai mudinātu cilvēkus vairāk izmantot legālu saturu un iet ar līkumu tām vietnēm, kuras nelegāli publicē Latvijas autoru darbus.