nekur.lv

Pēc iOS 18.2 un pirmās iOS 18.3 Beta versijas izlaišanas šķiet, ka nākamais iPhone un iPad atjauninājums būs iOS 18.2.1versija, kas jau sāk

L’article Apple sagatavo iOS 18.2.1 est apparu en premier sur Tehnologijas.com.

“Saucēja balss tuksnesī: sataisait Tam Kungam ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.” (Mk.1:3) Dieva Adventa laika aicinājums “Sataisiet Tam Kungam ceļu” mūs, nabaga grēciniekus, pamāca un

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

.. 50., 48., 39., 38., 35., 28. nedēļas pastmarkas. .. noch die Briefmarken der Wochen 50, 48, 39, 38, 35, 28.

Lai arī labu laiciņu neviena pastmarka netika "izdota", tomēr "ražošana" nebija apstājusies. Bija idejas,  sagataves, pat gatava, kuru šobrīd šuju no jauna. Bet nu tās, kuras varu parādīt.

Obwohl ich schon eine Weile keine Briefmarke "herausgegeben habe", war doch die "Produktion" nicht ausgesetzt. Es gab Ideen, Halbzeuge, sogar eine fertige Briefmarke, die von Neuem aussticke. Aber hier die, die ich zeigen kann.

Šīs - 51.nedēļas tēma ir zelts un sudrabs. Mana versija krustdūrienā ar zelta un sudraba diedziņiem.

Das Thema dieser 51.Woche - Gold&Silber. Meine Version im Kreuzstich mit goldenem und silbernem Garn.

50.nedēļa - zvaigznes.

Die 50.Woche - Sterne.

48.nedēļa - svinīgi

Die 48.Woche - feierlich

39.nedēļa - tēja. Esmu tējas cilvēks. Pastmarku izejmateriāls ir gana daudzveidīgs, bet izvēlējos šo.

Die 39.Woche - Tee. Ich bin ein Tee Mensch. Also den Rohstoff habe ich ja genug, aber ich habe diesen gewählt.

Die 35.Woche - Wüste

28.nedēļa - brīvdienu noskaņojums. Pastmarku izejmateriāls no mana iecienītā grāmatveikala kataloga.

Die 28.Woche - Ferienstimmung. Der Briefmarkenrohstoff ist aus dem Katalog meines beliebten Buchgeschäftes.

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi strauji ienāk dažādās nozarēs, kas veicina tehnoloģijas plašāku izmantošanu, kas nepaliek bez sekām. Elektroenerģijas regulatori ir nobažījušies, ka milzīgais MI izmantošanas pieaugums jau nākamgad varētu izraisīt elektroenerģijas padeves pārtraukumus ASV un Kanādā.

Būtiski, ka šī prognoze izskanējusi neilgi pēc iOS 18.2 operētājsistēmas versijas publiskās izlaišanas, līdz ar ko lietotāji ieguva piekļuvi krietni vairāk “Apple Intelligence” MI funkcijām.

Bezpeļņas elektroenerģijas ražošanas nozares regulators “North American Electric Reliability Corporation” paudis bažas, ka MI pakalpojumu, kā “ChatGPT”, mākoņserveru, kā arī MI datu centru enerģijas patēriņš dubultosies vien nākamo četru gadu laikā. Līdz ar to jārēķinās, ka elektrotīkliem būs grūti apmierināt strauji augošo pieprasījumu.

Šobrīd lielākais risks saskarties ar elektrības padeves pārtraukumiem ir iedzīvotājiem ASV un Kanādā, kur MI risinājumi tiek izmantoti īpaši aktīvi. Regulators uzsver, ka elektroenerģijas padeves pārtraukumi maksimālā pieprasījuma brīžos abās valstīs varētu parādīties jau nākamgad.

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Press

Manas pārdomas

Viens zvans. Viens vienīgs šķietami nevainīgs zvans kontaktpersonai, lai it kā apjautātos par mātes veselību, patiesībā domājot ko citu. Zvans, kas tiek iztraucēts un tādejādi ļauj nīstajiem infideļiem, amerikāņiem, triangulēt zvanītāja atrašanās vietu. Pats par sevi fakts neko diži nozīmīgs nav, bet to maina, kad atklājas, ka nogalinātais mērķis ir Al-Qaida galvenais finanšu sagādnieks. Notikumu pavērsienu ievieš pie tā atrasts portatīvais dators, un kaut arī izdodas atrast vien kriptisku misijas nosaukumu Al-Isra, tad no reliģiskās nozīmes un konteksta noprotams, ka tiek plānots kaut kas vēl iespaidīgāks nekā 11.septembris.

Nav zināms – kas, kur un kad – paredzēts kā teroristu mērķis, tāpēc katra diena ir no svara, bet arīdzan sasteigt nedrīkst, lai neļautu ļaundariem noprast, ka pat tas tiek nojausts. Vislabāk, protams, būtu kāds informators ienaidnieka vidū, bet Al-Qiada pārāk labi sargā savus noslēpumus, lai ko tādu pieļautu. Bet, ja vien būtu variants, kā droši iefiltrēt nepamanītu kādu no savējiem, būtu cerība novērst traģēdiju.

Maiks Martins vēl mierīgi, neko nenojauzdams, izbauda savu brīvo laiku pēc 25 gadus garas militārās karjeras, kura bijusi piedzīvojumiem un spraigiem notikumiem pilna, kā to lasītājs var izbaudīt nosacīti sērijas pirmajā grāmatā The Fist of God (pēc būtības abus var lasīt neatkarīgi no otra). Šoreiz viens neapdomīgs izteikums no trīs gadus jaunākā brāļa un akadēmiķa Terija, kurš ir gana liels eksperts, lai būtu viens no četriem, kuram lūgts slepeni izteikt savu viedokli, ko gan Al-Isra varētu nozīmēt, palīdz slepeno dienestu vadītājiem atcerēties, ka tādai spiega lomai derētu Maiks. Atšķirībā no sava brāļa, tas mantojis gēnus, lai, pareizi apģērbjoties un pirms misijas izejot intensīvu apmācības kursu, to varētu iesūtīt starp naidnieka kareivjiem. Papildus tam lieti noder, ka piecus gadus Gvantanamo bāzē gūstā turēts par Afgāni saukts Izmat Khan, par kuru Maiks varētu izlikties.

Pirms gan romāna sižets pievēršas aktuālajai problēmsituācijai, autors Frederick Forsyth piedāvā ieskatu gan Maika profesionālajā dienestā, kā laikā sanācis pabūt Folklenda salās, pirmās grāmatas lokācijā Kuveitā, Īrijā pret IRA un daudzviet citur. Apdalīts netiek Izmats, kura gadījumā nav tālu no sekojuma cauri visai tā dzīvei līdz šim, bet galvenais, ka tiek dots ieskats faktoros, kas to radikalizējuši un visbeidzot dzelžaini pievērsuši atriebes ceļam pret Rietumiem un galvenokārt ASV, kad nekas cits dzīve vairs nav nozīmīgāks par šo mērķi.

Atņemot to no The Afghan nekas diži daudz nepaliktu pāri, bet, kā militāra romāna spiegu trilleris, romāns izpilda no tā gaidīto. Varbūt arī drusku par daudz tehniskā žargona un dažādu ieroču un cita veida militārās tehnikas detalizēts apraksts un salīdzinoši par maz uzmanības it kā galvenajam varonim Maikam Martinam un viņa gaitām, bet kopumā iespaids un pēcgarša drīzāk pozitīva. To sakot, nevar arī noliegt, ka būtu lasīti labāki žanra paraugi, bet Afgānis nebūt nav arī ievietojams pelnītā aizmirstībā.

Pēc novērojumu datiem, aptuveni 18 procenti pilsoņu cieš no depresijas un trauksmes izjūtām. Aptuveni 80 procenti no viņiem nemeklē medicīnisko palīdzību. Tas parasti notiek pirmssvētku periodos, kā arī gadu mijā.

Depresijas, galvenie cēloņi un faktori.

Daudzi cilvēki noliedz, ka viņiem ir depresija, īpaši, ja viņi nevar iedomāties konkrētu iemeslu, kas varētu likt viņiem justies nomāktam. Apskatīsim deviņus zinātniski pierādītus faktorus, kas var izraisīt depresiju. Draugi, es zinu, ka jūs gaida daži pārsteigumi.

Sezonāli garastāvokļa traucējumi.

Saules gaismas trūkums ziemas laikā var izraisīt ne tikai emocionālu lejupslīdi. Zinātniskie pētījumi apstiprina, ka tas var izraisīt depresiju.

Daži no mums ir jutīgāki pret saules gaismu nekā citi, un viņiem ir jāpieliek pūles, lai saglabātu savu emocionālo līdzsvaru.

No rīta ir svarīgi iegūt pietiekami daudzumu saules gaismas, jo tas palīdz sinhronizēt diennakts ritmu ar dienas gaismas stundām. Tas savukārt palīdz uzturēt regulāru miega režīmu.

Ja jūsu ikdienas grafiks apgrūtina saules gaismas saņemšanu ziemā, mēģiniet iegādāties īpašu lampu, kas paredzēta, lai atdarinātu saules gaismas ietekmi.

Saules starojuma trūkuma dēļ daudziem var pietrūkt D vitamīna. Ziemā tas ir viens no depresijas priekšnoteikumiem. Par laimi, šī problēma ir viegli atrisināma ar D vitamīna piedevām.

Ja tas tā ir, jums vienkārši nepieciešama ikdienas kapsula, kas satur šo vitamīnu. Starp citu, B vitamīnu, īpaši folijskābes un B6 vitamīna, lietošana ir saistīta ar garastāvokļa uzlabošanos.

Depresijas, negatīvs dialogs ar sevi.

Bieži vien mēs nepamanām faktu, cik nežēlīgi esam pret sevi. Mēs sevi lamājam par mazākajām kļūdām un dažreiz pat par neitrāliem notikumiem.

Ja mūsu domas varētu iemiesot kādā cilvēkā, kurš mums nemitīgi seko un skaļi teic to, ko mēs paši sev sakām savos iekšējos monologos.

Tad tici, šāds cilvēks mums, būtu dziļi nepatīkams. Taču, tā kā dialogs ir iekšējs, un mēs esam tik ļoti pieraduši pie savas iekšējās balss. Tad visi apvainojumi pazūd tavā būtībā un tas kāpina zemapziņā trauksmi un neapmierinātību.

Vairāk par depresiju un eksistenciālā krīze vari lasīt Šeit.

Labu Dienu!

Success! The City of New York is now a Browserling customer!

It's another small step for a ling but one giant leap for ling kind.

What Is Browserling?

Browserling is a cross-browser testing service that lets users test websites and web applications in different browsers to ensure they work correctly. It also works as a browser sandbox, allowing users to safely check suspicious links and web pages without affecting their own devices. Developers, testers, and regular users can use it to see how websites look and behave across different browsers. IT security professionals find it useful for safely analyzing links and identifying potential vulnerabilities in a secure environment.

Who Uses Browserling?

Browserling has now become the cross-browser testing service of choice and it's used by hundreds of thousands of users around the world every month. Browserling's customers include governments, states, cities, banks, stock exchanges, universities, newspapers, and Fortune 100 companies.

See you next time!

Kad tuvojas Ziemassvētki, tad gribas palasīt kaut ko, kas rada pozitīvas emocijas. Un tādas iespējas dod palasīt par kaķi, jo tad, kad kaķis atrod sev mājas, tad arī mājinieki var gūt pozitīvas emocijas, jo jebkurš kaķis var tā pasaimniekot pa mājām, ka no vienas puses gribas lamāties, no otras puses pēc tam, kad atceras, tad gribas smaidīt. Dzīve ar kaķi kļūst priecīgāka un emocionālāka. 

Tā, ierodoties Semanuelam jaunā ģimenē labos apstākļos, visiem sākās izmaiņas dzīvē, jo skaidrs, ka cilvēki kaķim ir tikai apkalpojošais personāls. Parasti labākais cilvēks ir tas, kas baro, bet dzīvē mēdz būt ļoti dažādi. Pa nakti mēdz būt skaisti koncerti, pati izbaudīju to (tas grāmatā nebija aprakstīts), ka virtuvē pa nakti var parādīties lidojošie šķīvji. Pieļauju, ka ir cilvēki, kuriem tieši tāpat palaimējās. Semanuela dzīve atkal bija interesanta ar čību, jo izrādās, ka čība arī var lidot. Tas var notikt tad, kad Semanuels pastrādā, bet Māām un Pāāp tas nepatīk. Trakākais ir tas, ka čības var vairoties. Nepalīdz pat tas, ka tām virsū uzčurā, lai pacenstos, ka čību izmet ārā.

Teorētiski kaķim nekad nav kauns par savu rīcību, un kur nu vēl man, tādēļ uzskatīju, ka Māām pati bija pāršāvusi par strīpu, sākot jau ar čības iegādi. Nolēmu, ka sods jāsaņem viņai, un "ššš" skaņas dailē piečurāju čību. Diemžēl čība izrādījās nemirstīga, tā atdzīvojās kā augšāmcelta mūmija un iztīrīta turpināja savu eksistenci.

Protams, ka kaķis var dusmoties par čību un tās izmantošanas iespējām. Kaķis var pārstāt runāt, un tad mājās var iestāties nelabvēlīgais stāvoklis. Bet katrs, kuram mājās ir kaķis, var pastāstīt par sev pazīstamām situācijām, ka kaķis izrāda savu neapmierinātību. Tas ir normāli!

Izrādās, ka Māām ir māte, kuru var uzskatīt par uzraudzi, jo viņa grib, lai būtu ievērota viņas nevis kaķa kārtība. Tā, protams, ir augsta līmeņa bezkaunība. Bet uzraudze ir nepieciešama, kad Māām un Pāāp uz kādu laiku pazūd, jo ēst Semanuelam vajag. Jāatzīmē, ka ir arī tādas mantas, kuras uz galda labāk neatstāt, jo kaķim var rasties vēlme tās saķert un izmantot savās interesēs. Man jau par to nav jābrīnās, jo viena mana dāmīte mīl izmantot kastaņus hokeja spēlei, bet, ja patrāpās vēl kaut kas tāds, kas viņu interesē, tad arī tas ir izmantojams. Jebkuram kaķim var būt vēlme noķert putniņu, un tad mājās var rasties viesuļvētra. Pēc tam kaķis var atnākt un mīļi skatīties acīs, ka var domāt, ka visu paveica kāds cits, bet ne kaķis. Semanuels arī saglabā šādus instinktus.

Interesanti bija arī lasīt to, ka Semanuels varēja krākt, bet kurš tad bija vainīgs?

Te, pusmiega ķerts, dzirdu Pāāp nomurminām Māām virzienā: "Beidz krākt!" Bet Māām atbild: "Tā neesmu es, tas ir kaķis!" Pāāp saknosījās, nolikās uz otriem sāniem un pats sāka krākt. Ko es? Pielavījos pie viņa kājām zem segas un sāku ošņāties. Pāāps kā izbijies ūpis pamodās un, klusītēm iešņācies, iesaucās: "Kas tur lien?" Māām dusmīgā tonī atrūca: "Tas ir kaķis!" Toties man sagribējās ēst. Nogaidījis, kamēr Māām un Pāāp iegrimst dziļā miegā, es pielavījos pie Pāāp auss un jau grasījos iedziedāt "gribu ēst" dziesmu. Taču, ak, tavu nelaimi! Man uznāca neapturams šķaudiena vilnis, kas lauzās ārā kā vulkāna izvirdums, un es iešķaudīju Pāāp ausī. Pāāp nokaitināts bija stāvus augšā un kliedza: "Ārā no gultas!" To dzirdēdama, Māām pusmiegā piecēlās sēdus un jau grasījās kāpt laukā, kad Pāāp, dusmu nokvēlināts, uzsauca: "Ne jau tu! Kaķis!"

Jā, palasīt par kaķi varēja. Tad varēja arī pasmaidīt. Bet pie reizes varēja paskatīties uz savējiem staigājošiem trīs pārstāvjiem man pakaļ. Pagātne ir pietiekama, bet dažādi notikumi arī mums turpinās.

Laikā no 1989. līdz 2002.gg. esmu ierakstījis padomju represijās cietušo video liecības.
Esmu paredzējis izveidot īpašu publiski pieejamu krātuvi, kurā būs vairāki desmiti šādu liecību video ieraksti.

Šī gada decembrī digitalizēju un youtubē publicēju dažas no tām:

https://youtu.be/gSXsMYA36b8 Uz Tomskas apgabalu izsūtītā Marta Strupis.
https://youtu.be/kdSApizLTl8 Anelija Augustāne
https://youtu.be/hsa3mG3UDcE Politieslodzītās H.Celmiņa un A.Feldberga pēc 35 gadiem atkal satiekas.
https://youtu.be/n8y85tBiw2o No Ēdoles pagasta izsūtītā k-dze
https://youtu.be/3uJmQaKjRV0 Bauskas aizstāvjiem veltītā piemiņas akmens atklāšana 1996.g. 9.novembrī.
https://youtu.be/700T3RzHnPU Cecīlija Tinne
https://youtu.be/z0B0hpH5SNk Vilnis Hartmanis

Mēs redzam Sauli katru dienu, jūtam tās siltumu un esam atkarīgi no tās gaismas. Taču kāpēc mēs to nedzirdam? Varbūt, ja Saules skaņa mūs sasniegtu, tā līdzinātos sprādzienam? Patiesībā Saule nav tikai milzu lode, kas ir gandrīz 100 reižu lielāka par Zemi. Tas ir neticami aktīvs objekts, kura uzliesmojumi var izraisīt ne tikai spilgtu ziemeļblāzmu, bet arī ietekmēt GPS un sakarus. Tad kāpēc, neraugoties uz visu tās aktivitāti, Saule mums klusē?

Kāpēc mēs nedzirdam Sauli

Mēs nevaram dzirdēt Sauli, jo skaņa nespēj pārvietoties kosmosā. Kā skaidro astronomi, lai skaņa varētu tikt pārraidīta, ir nepieciešama vide, piemēram, gaiss, ūdens vai cieta viela. Vakuumā, kas gandrīz pilnībā aizpilda telpu starp Zemi un Sauli, nav pietiekami daudz daļiņu, lai izplatītu skaņu. Tāpēc, pat, ja Saule skan, tās skaņas mūs nesasniedz.
Lai labāk saprastu, kā tas darbojas, astronomi iesaka paņemt bumbiņas un novietot tās rindā. Ja vienu no tām pastums, tā pārnesīs kustību uz nākamo un tā tālāk pa ķēdi – kā vilnis. Tieši šādi skaņas viļņi pārvietojas gaisā vai citā vidē: tie pārnes spiedienu no vienas daļiņas uz citu. Taču kosmosā starp daļiņām ir pārāk liels attālums. Pat, ja viena daļiņa sāk kustēties, tās tuvumā nav citas daļiņas, kas varētu turpināt viļņa kustību. Rezultātā skaņa “izdziest”, pirms tā sāk savu ceļojumu.

Šādu klusumu var saukt par dāvanu: ja mēs varētu dzirdēt Sauli, tās radītais troksnis varētu būt nepatīkams cilvēkam. Milzīgā enerģija, ko izmet tādas zvaigznes kā Saule, varētu pārvērsties par pastāvīgu, nepanesami skaļu troksni. Tomēr, pateicoties vakuumam, mēs baudām klusumu, neraugoties uz spēcīgajiem procesiem, kas notiek uz Saules.

Kā skan Saule

Lai gan Saule šķiet klusa, tās iekšienē norisinās sarežģīti procesi, kas izraisa vibrācijas un svārstības. Savā ziņā tā patiešām “izdod skaņas”. Tomēr, ņemot vērā zvaigznes milzīgos izmērus un šo vibrāciju zemo frekvenci, cilvēks nespēj tās uztvert. Tomēr zinātnieki ir atraduši veidu, kā “dzirdēt” Sauli, pārvēršot tās datus skaņas viļņos.
Pastāv tehnoloģijas, kas datus, piemēram, Saules svārstības, pārvērš skaņās, kuras mēs varam uztvert. Taču ir svarīgi saprast, ka tā nav īsta skaņa, bet gan datu interpretācija, līdzīgi kā infrasarkanā starojuma teleskopa attēli tiek pārvērsti krāsās, ko mēs redzam.

Šī pieeja palīdz zinātniekiem atrast likumsakarības. Skaņas ļauj ātri analizēt lielus informācijas apjomus, piemēram, vairāku gadu izmaiņas Saules aktivitātē dažu minūšu laikā.
Šodien Saule ir savas aktivitātes maksimumā, ko dēvē par Saules maksimumu. Saules plankumu un uzliesmojumu pārpilnība ne tikai izraisa spilgtas auroras, bet arī rada unikālus skaņas signālus. Tādējādi, lai gan Saule mums kosmosā klusē, tās “balss” palīdz atklāt mūsu zvaigznes noslēpumus.

Visbeidzot, ir svarīgi atzīmēt, ka Saules aktivitāte zinātniekus ļoti satrauc. Gandrīz katra gada beigās ziņās tiek vēstīts, ka “pavisam drīz” uz tās var notikt spēcīgs uzliesmojums. Un tas nebūs ģeomagnētisko vētru cēlonis, ar kurām mēs jau tagad regulāri saskaramies. Pastāv teorija, ka spēcīgs Saules uzliesmojums iznīcinās visu elektroniku uz Zemes.

The post “Zemgale/LBTU” gadu noslēdz ar septīto uzvaru pēc kārtas appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj ielūkoties pat simtiem tūkstošu gadu senā pagātnē.

Nesenais atklājums dziļi Antarktīdas ledū ir devis zinātniekiem jaunus pavedienus par galvenajiem pasaules notikumiem. Polārajos ledos ir bloķēti dati par mūsu seno pagātni un tie pētīti Antarktīdā Lo leduskupolā un projektā WAIS Divaida.

UZZIŅAI

Lo leduskupols (angļu: Law Dome) ir leduskupols Austrumantarktīdā un tas pastāv nošķirti no pārējā kontinentālā ledāja vairoga.

WAIS Divaida (angļu: WAIS Divide, West Antarctic Ice Sheet Divide — ‘Rietumantarktīdas ledus vairoga šķirtne’) ir amerikāņu ledus dziļurbuma projekts Mērijas Bērdas Zemē Rietumantarktīdā. Projekts uzsākts 2005./2006. gada vasarā un bija paredzēts dziļurbumu sērijas veikšanai uz Rietumantarktīdas ledus vairoga ledus plūsmu šķirtnes, lai iegūtu siltumnīcas gāzu saturu atmosfērā pēdējo 100 000 gadu periodā. Urbšanas darbi tika veikti piecu gadu garumā polārajās vasarās. 2012. gada decembrī tika sasniegts plānotais 3405 m dziļums no ledāja virsmas.

Tā kā sniegs krīt gadu no gada planētas aukstākajās vietās, tad pakāpeniski nokritušais sniegs tiek saspiests cietā ledū. Šis sniegs satur daļiņas un ķīmiskas vielas, kas tiek iesprostotas slāņos, kas atspoguļo to, kas tajā laikā notika pasaulē. Ledū veidojas nelieli gaisa burbulīši un pat nelielas gaisa kabatas.

Urbjot ledū, zinātnieki var iegūt garu cilindru, ko sauc par ledus serdi, lai analizētu pagātnes gaisu un gāzes. Tiek iegūti atmosfēras paraugi, kādi tie bija sniega krišanas laikā. Tātad, urbjoties dziļāk ledū, tiek iegūti pakāpeniski aizvien senāki un senāki gaisa paraugi, kuri ir iesprostoti kā burbuļi ledū, un var izmērīt vecāku un senāku atmosfēras vēsturi. Šie ledus serdeņi atklāj svarīgus trūkstošos datus. 

Ledus serdes paraugs, kas ņemts no urbja. Avots: https://en.wikipedia.org

Ledū iesprostotais gaiss var atklāt informāciju par tādām lietām kā sausums un vulkānu izvirdumi uz Zemes. Sulfātu mērījumi no ledus serdeņiem iezīmē lielus vulkāna izvirdumus pagātnē. Salīdzinot sulfātus ledus serdeņos Grenlandē un Antarktīdā, zinātnieki var secināt, kurā puslodē izvirdums ir radies un cik liels bija izvirdums. Šie iesaldētie ieraksti liecina arī par cilvēces rūpniecības progresu. Metālu, piemēram, vara un svina, pēdas ledus serdēs liecina par ieguves un kausēšanas darbībām no senām pagātnes civilizācijām, tostarp grieķiem, romiešiem un inkiem, kā arī par svina benzīna izmantošanu pēc 1960. gadiem.

Ledus serdes atklāj vēl vienu cilvēka darbības nāvējošo pusi. Nesen publicēts pētījums par šiem ledus serdeņiem, ko veica pētnieku komanda no Kembridžas universitātes un Britu Antarktiskā dienesta.

Pētījumā varēja redzēt kolonizācijas ietekmi uz cilvēku populācijām. Pētnieki koncentrējās uz oglekļa dioksīda līmeni, kas ieslodzīts ledū. Gāze, ko cilvēki izdala izelpojot un ko izmanto augi skābekļa radīšanai, ir galvenais atmosfēras veselības rādītājs uz planētas Zeme. Oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā ir līdzsvars starp lietām, kas izdala oglekļa dioksīdu, un lietām, kas absorbē oglekļa dioksīdu, piemēram, okeāni, meži un cilvēka darbība. Šo līdzsvaru bieži izjauc cilvēka darbība. Šī pētījuma gadījumā šī cilvēka darbība bija Amerikas kolonizācija.

19. gadsimta koka gravējums, kurā attēlota 1637. gada Ziemeļamerikas indiāņu pekvotu kauja ar angļu kolonistiem netālu no Stoningtonas (Konektikuta). Avots: https://en.wikipedia.org

Kad eiropieši 15. gadsimtā ieradās Amerikā, viņi pamatiedzīvotājiem atnesa tādas slimības kā masalas un bakas pret kurām iezemiešiem nebija dabiskas aizsardzības, kā arī karu un koloniālo genocīdu. Tiek lēsts, ka 150 gadu laikā pēc šīs ierašanās gāja bojā ap 56 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju.

Ir mazliet neticami, bet šis milzīgais cilvēku skaita samazinājums tika reģistrēts Antarktīdas ledū. Vietas, kur reiz cilvēki dzīvoja, strādāja un nodarbojās ar lauksaimniecību, tika pamestas, un planētas struktūra tika mainīta. Mēs zinām, ka meži absorbē oglekļa dioksīdu, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā. Tātad, kad epidēmiju dēļ notika liels iedzīvotāju skaita samazinājums, daudz dabisko mežu varēja ataugt virs iepriekšējās lauksaimniecības zemes. Lielāka meža zeme nozīmēja, ka šie augi absorbēja vairāk CO2, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda līmeni visā pasaulē. Un šīs atmosfēras izmaiņas ir reģistrētas ledus burbuļos.

Lai gan senajiem kariem un slimībām kādreiz bija iespēja mainīt Zemes atmosfēru, mūsdienās šāds rezultāts vairs nav tik vienkāršs. Pēdējā COVID – 19 pandēmija izraisīja arī miljoniem nāves gadījumu uz Zemes, taču šis notikums, visticamāk, netiks ieslodzīts ledus burbuļos. Pirmkārt, kopējais nāves gadījumu skaits bija mazāks procents no mūsdienu lielā pasaules iedzīvotāju skaita. Turklāt šodien ir daudz lielākas oglekļa dioksīda emisijas, salīdzinot ar 16. un 17. gadsimtu. Lai gan pandēmijas laikā daudziem cilvēkiem mainījās daudzas ierastās darbības lietas, tomēr lielākā daļa lielāko emisiju radītāju pasaulē neapstāja darboties. Pašlaik mēs joprojām piedzīvojam strauju oglekļa dioksīda pieaugumu atmosfērā. 

Pētījumi parāda, cik liela nozīme ir cilvēka darbībām pat tālā pagātnē. Cilvēka rīcība tajā laikā ievērojami ietekmēja mūsu atmosfēru, parādot, cik ietekmīgi cilvēki bija pat šajā agrīnajā periodā.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.