Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 979 avoti)
Šis blogs ir veltījis gana daudz tekstu Stethemogrāfijai (arī #tēmturis tepat) un pārsvarā sajūsminātos toņos – un, būsim godīgi, bija arī par ko. Mainoties laikiem un vecajām grāvējfilmu zvaigznēm novecojot, nomirstot, novecojot, kļūstot par vati vai pompoziem, egocentriskiem maniakiem (konkrētos varoņus zem epitetiem salieciet, lūdzu, paši), Stethems negaidīti izrādījās tas “pēdējais grāvējfilmu varonis”, par kuru tik daudz runāts un jokots. Un savā ziņā arī kvalitātes garants, ja jums patīk, ko viņš piedāvā, – harizmātisks, pašironisks, kad vajag – nopietns, kad vajag – smieklīgs, jebkurā žanrā (no sci-fi “Death Race” un “The One” līdz žilbinošam uznācienam Pola Fīga komēdijā “Spy”) un budžeta kategorijā, tostarp arī kā goda viesis citās franšīzēs (“Fast & Furious”, “The Expendables”).
Jūs jau laikam saprotat, ka šāds ievads velk uz kaut ko negatīvu, un tā arī būs, bet nedzīsim zirgus – vispirms apsmadzeņosim Stethema lomu mūsdienu komerckino struktūrā, kurā, lai ko arī jūs domātu, finansiāli valda action un horror (divi pārdotākie žanri straumēšanas platformās un starptautiskos tirgos), nevis supervaroņu kino vai kas cits, ko jūs pavisam nesen redzējāt kino un kas joprojām paliek ļoti augsta riska investīcija. Atgriežoties pie Stethema kā “pēdējās grāvējfilmu zvaigznes” (tam pa pēdām min Džerards Batlers, kā arī Liams Nīsons un pat Ārons Ekharts, bet tie ir tālu, tālu iepakaļ), aktiera stabilais sniegums žanrā pēdējos 15+ gadus (varam kā atskaites punktu ņemt 2011. gadu, kad Stethemam iznāca “The Mechanic”, “Blitz” un “Killer Elite”, bet uzreiz pēc tam “Safe”, kas visas turas uz viņa vārda un star power) noveda pie skaitliski lielas un ļoti lojālas skatītāju grupas, kas ir gatava “apēst” pilnīgi jebko ar Stethema piedalīšanos. Bet ko mēs darām, kad ir ilgi un cītīgi strādāts (un daudz ciests – aktierim ir 59 gadi, ļoti garšo alus, bet viņš izskatās vismaz 20 gadus jaunāks…) un sasniegts punkts, kad viss iepriekš padarītais nu jau strādā tavā labā? Protams, ka dodamies pelnītā atpūtā!
Un radošos projektos (kas kino, bez šaubām, ir, arī Stethema kino, lai ko jūs teiktu) tas nozīmē atteikšanos no jebkāda veida riskiem, papildu pūlēm un eksperimentiem – tas viss jau ir darīts, tagad jāplūc darba augļi! Tādēļ, ņemot piemēru no Dveina Džonsona karjeras trajektorijas (kur pēdējās desmitgades laikā The Rock nobēra mūs ar pilnīgi vienādiem, absolūti generic grāvējiem un komēdijām bez mazākās izdomas vai riska), arī Džeisons platā solī iesoļo savas karjeras “slop” posmā – stadijā, kurā mūs sagaida pilnīgi vienādas, slinki veidotas un, pats galvenais, pat viņa kvēlākajiem faniem garlaicīgas grāvējfilmas, kurās Stethems vairs ne strādā, bet “atstrādā”.
Salīdzinājums ar The Rock ir vietā, jo Stethems savas jaunākās filmas producē pats (caur savu kinokompāniju ar visu izsakošo nosaukumu “Punch Palace”), scenārijus izvēlas pats un režisorus piemeklē pats – tādus, kas neko lieki neprasa, pretī nerunā, ļauj no rītiem ilgāk pagulēt un vakarā pinti iedzert. Kas filmēs (“ceps augšā”) filmas ātri, gana kvalitatīvi un ar partneriem precīzi atrunātajā laikā, jo Stethems vairs nav aktieris – tas ir zīmols, kuram jāpiegāda solītais. Ne mazāk, bet noteikti arī ne vairāk – jo kāpēc, ja par to neviens papildus nemaksās?
Nonākot pie “Mutiny”, par pašu filmu patiesībā neko pat īsti nav ko teikt – vienkāršs scenārijs, puslīdz normāli nofilmēts, nokrāsots un ieskaņots, bet mēs taču neskatāmies Stethema filmas, lai vērtētu scenāriju vai kinematogrāfiju, vai ne? Un te mūs sasniedz tas vājprātīgais slinkums, kurš jau sāk atgādināt Sīgala karjeras vēlo posmu – kautiņi ir vienkārši garlaicīgi (un to ir kritiski maz), nofilmēti pilnīgi bez izdomas un enerģijas, ātrā montāža maskē Stethema nevēlēšanos kustēties vairāk, nekā ir minimāli nepieciešams (vai vēlēšanos ātrāk skriet pēc pintes, izdomājiet paši), nav pat nevienas sulīgas frāzes, ļaundara slepkavības vai “Whoa!” momenta pa visu filmu. Laikā, kad blakus kinozālē / blakus ikonā ir pieejami “The Furious” vai kaut vai Deivida Līča/“87Eleven” producētie grāvēji ar pārdomātu un inovatīvu action, šis ir absolūti nepiedodami – Stethems vairs nepiegādā to vienīgo vērtību, kuras dēļ viņa filmas vispār tiek skatītas.
Vai šīs ir Stethema “kvalitatīvās” ēras beigas? Vēl ne, jo kā galveno problēmu es te redzu viņa alkatību/skopumu, bet noteikti lemtspēju trūkumu – paralēli šiem pašizvēlētiem un paškontrolētiem “projektiem” aktieris turpina sadarboties režisoriem, kuri tomēr ir mazāk vadāmi un pielaidīgi. Tādiem kā Deivids Eirs (gaidāmā “John Doe”), Deivids Līčs (gaidāmā “Jason Statham Stole My Bike”) un pat vecais cīņubiedrs Gajs Ričijs (gaidāmā “Viva La Madness”), un arī indonēziešu imports Timo Tjahjanto (gaidāmā “The Beekeeper 2”), cerams, izrādīsies Stethemam par cietu (kokos)rieksts.
Protams, arī šajos projektos visu izšķirs ego cīņa – režisoru mēģinājumi uztaisīt labāku kino var atdurties pret Stethema vēlmi kapitalizēt jau iegūto slavu (trešais joks par pinti te būtu par daudz), bet tā var arī rezultēties – īpaši Gaja Ričija gadījumā – kopīgā vienotībā pagulēt uz vecajiem lauriem, ar pinti rokās (re, tomēr sanāca). Bet nu šīs četras (!) filmas vēl noskatīsies, pirms pavisam slēgt šīs durvis ciet.
Bet par “Mutiny” – stabils 2/5, un arī tikai vecās draudzības vārdā.
Sestdien, 22. augustā, Liepājā un visā Latvijas teritorijā gaidāma būtiska laikapstākļu pasliktināšanās. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izplatījis brīdinājumu par plašu nokrišņu zonu un strauju vēja pastiprināšanos, kas var radīt postījumus pilsētvidē un apgrūtināt ikdienas gaitas.
Saskaņā ar meteorologu prognozēm, laika posmā no plkst. 15.00 līdz 19.00 ziemeļrietumu un rietumu vējš sasniegs 20–24 m/s. Vakara stundās situācija var kļūt vēl sarežģītāka, jo atsevišķās vietās brāzmas var sasniegt 25–28 m/s. Spēcīgs lietus turpināsies arī naktī uz svētdienu, 23. augustu, radot papildu riskus infrastruktūrai un satiksmei.
Lai mazinātu risku savam īpašumam un personiskajai drošībai, aicinām liepājniekus nekavējoties veikt šādus preventīvus pasākumus:
Svarīgi atcerēties, ka laikapstākļu prognozes ir mainīgas un atkarīgas no jaunākajiem atmosfēras datiem. LVĢMC norāda, ka brīdinājumu teritorija un to līmenis var tikt precizēti dienas gaitā. Iedzīvotājiem ieteicams regulāri pārbaudīt aktuālos brīdinājumus LVĢMC mājaslapā, lai būtu informēti par situācijas attīstību savā reģionā. Pirms plānojat āra aktivitātes, vienmēr vērts pārbaudīt jaunāko LVĢMC brīdinājumu karti, lai pielāgotu savus plānus un izvairītos no nevajadzīgiem riskiem.
Viena korporatīvā dāvana var būt gan patīkams pārsteigums, gan priekšmets, kuru saņēmējs ar profesionālu smaidu noliek biroja virtuves koplietošanas plauktā. Problēma parasti nav dāvanas cena. Problēma ir pieņēmums, ka visi kolēģi, klienti un partneri priecājas vienādi.
Introverts var novērtēt klusu, pārdomātu žestu bez obligātas publiskas pateicības ceremonijas. Ekstraverts savukārt labprāt iesaistīsies dāvanā, kas dod iemeslu sarunai, kopīgam notikumam vai vismaz kārtīgam foto sociālajos tīklos. Vai iespējams trāpīt abiem? Jā, ja dāvana nav viens monumentāls mēģinājums iepatikties visiem, bet gudri veidota pieredze ar izvēles iespējām.
Vienam der visiem korporatīvo dāvanu pasaulē bieži nozīmē nevienu īsti neaizkustina. Krūze ar milzīgu logo, skaļš galda aksesuārs vai obligāts komandas saliedēšanas komplekts var būt funkcionāls, tomēr tas reti rada sajūtu, ka zīmols saprot saņēmēju.
Personības tips nav jāuztver kā kategorija ar stingrām robežām. Cilvēks var būt sabiedrisks konferencē un vēlēties mieru piektdienas vakarā. Tāpēc uzdevums nav piešķirt katram birku, bet piedāvāt dažādus veidus, kā dāvanu izmantot un piedzīvot.
Labi veidotas korporatīvās dāvanas pasaka, Mēs zinām, ka tava darba diena nav vienāda ar kolēģa darba dienu. Tas ir daudz vērtīgāk par kārtējo priekšmetu, kas cenšas kļūt par zīmola vēstnesi, lai gan patiesībā ir tikai ļoti dārgs putekļu magnēts.
Drošākais veids, kā uzrunāt dažādas personības, ir neuzspiest vienu scenāriju. Dāvanu komplektā vai kampaņā var paredzēt izvēli starp individuālu pieredzi un kopīgu aktivitāti.
Piemēram, gada noslēguma pateicības kampaņā saņēmējs var izvēlēties vienu no diviem virzieniem:
Šādā pieejā zīmols nezaudē balsi. Gluži pretēji, tas demonstrē pārliecību, zīmols var būt atpazīstams, neuzvedoties kā viesis, kurš korporatīvajā ballītē visiem piespiež klausīties savu atskaņošanas sarakstu.
Pārdomāta dāvanu personalizācija palīdz vienu un to pašu kampaņas ideju padarīt personiskāku, piemēram, pievienojot saņēmēja vārdu, izvēlētu krāsu, īsu novēlējumu vai atšķirīgu komplekta saturu.
Nav jāizsūta anketa ar jautājumu, Vai jūs uzlādējaties cilvēku pūlī vai klusā telpā ar aizslēgtām durvīm? Pietiek ar vieglu izvēles mehānismu.
To var pasniegt kā dāvanas konfiguratoru, kur saņēmējs izvēlas fokusa, enerģijas, garšas vai komandas komplektu. Šādi valoda paliek rotaļīga, bet izvēle sniedz reālu informāciju par vēlmēm.
Introvertam saņēmējam dāvana bieži ir vērtīgāka tad, ja tā respektē viņa telpu, laiku un uzmanību. Tas nenozīmē, ka jāpasniedz pelēka piezīmju lapa ar uzrakstu Netraucēt. Lai gan dažās pirmdienās tā, iespējams, būtu gada pieprasītākā dāvana.
Labi strādā priekšmeti un pieredzes, kas ir noderīgas individuāli un neprasa tūlītēju sociālu reakciju:
Svarīgs ir arī pasniegšanas veids. Personisks sūtījums, īsa pateicības kartīte vai iespēja dāvanu saņemt sev ērtā laikā nerada papildu sociālo pienākumu. Dažkārt klusāks žests ir tieši tas, ko cilvēks atceras ilgāk.
Ekstravertam dāvana var kļūt par sarunas sākumu, kopīga piedzīvojuma iemeslu vai materiālu stāstam. Šeit noder priekšmeti, kas rosina dalīties, iesaistīties un mijiedarboties.
Piemērotas idejas ir:
Iesaistes mehānikai nav jābūt uzbāzīgai. Labs piemērs ir Hellmanns kampaņa, kur balsojums un reģionālā identitāte radīja iemeslu atkārtotai līdzdalībai. Korporatīvajā vidē šo principu var pārnest uz mazāku mērogu, ļaujot komandām izvēlēties kopīgu pieredzi, balsot par nākamā komplekta saturu vai radīt savu kampaņas versiju.
Ekstraverts nav obligāti cilvēks, kurš vēlas filmēt unboxing video pie katra kafijas automāta. Savukārt introverts nav cilvēks, kurš nekad negrib piedalīties. Tāpēc kampaņas sociālajam slānim jābūt brīvprātīgam.
Piedāvājiet iespēju dalīties, nevis padariet dalīšanos par nosacījumu. Piemēram, foto konkurss var būt papildinājums dāvanai, nevis iemesls, kāpēc dāvana vispār eksistē. Citādi pateicības žests pārvēršas par nelielu, bet ļoti caurspīdīgu satura ražošanas līgumu.
Vislabākās kampaņas neizveido divas pilnīgi atšķirīgas pasaules. Tās atrod vienu centrālo ideju, kurai ir gan individuāls, gan sociāls lietojums.
Piemēram, zīmola tēma var būt Pauze, kas dod enerģiju. Introvertam tā nozīmē kvalitatīvu kafijas vai tējas pauzi, piezīmju bloku un laiku sev. Ekstravertam tā var nozīmēt kopīgu degustāciju vai sarunu kartītes komandai. Vizuālā identitāte, tonis un galvenais vēstījums paliek vienots, bet pieredze nav uzspiesta.
Šī pieeja ļauj saglabāt zīmola konsekvenci bez bezpersoniskuma. Zīmols necenšas izlikties par katra saņēmēja labāko draugu. Tas vienkārši piedāvā pietiekami gudru risinājumu, lai cilvēks varētu izvēlēties sev piemērotāko formu.
Dāvanas panākumus nevajadzētu vērtēt tikai pēc skaļākajiem komplimentiem vai sociālo tīklu ierakstiem. Tie biežāk atspoguļo aktīvāko cilvēku uzvedību, nevis visas auditorijas pieredzi.
Noderīgāk ir skatīties uz vairākiem signāliem:
Īsa, brīvprātīga aptauja pēc kampaņas var sniegt vairāk nekā steidzīgi secinājumi no trim priecīgiem ierakstiem LinkedIn. Jo īpaši tad, ja ceturtais cilvēks klusībā izmanto dāvanu katru dienu, bet nekad to nepublicēs.
Trāpīt gan introvertiem, gan ekstravertiem nenozīmē radīt bezgalīgu dāvanu katalogu vai pārvērst katru nosūtījumu psiholoģiskā eksperimentā. Pietiek ar vienotu ideju, skaidru zīmola balsi un iespēju saņēmējam izvēlēties sev atbilstošu pieredzi.
Praktiskais nākamais solis ir vienkāršs. Pirms nākamās kampaņas izvēlieties vienu centrālo vēstījumu un izveidojiet tam divus lietošanas scenārijus. Vienu klusākai, individuālai pieredzei, otru kopīgai iesaistei. Tad korporatīvā dāvana vairs nebūs priekšmets, ko cenšas mīlēt visi, bet zīmola žests, kurā katrs var atrast savu iemeslu priecāties.
The post Korporatīvās dāvanas introvertiem un ekstravertiem, vai iespējams trāpīt abiem appeared first on Bad ad.
Pirmais ir zibens.
Viņš pāršķeļ nakti, visi paceļ galvu, un pēc tam paliek tikai tumsa. Pārsteigums ir lēts: tas ilgst, kamēr acis vēl nav pieradušas. Un acis pierod ātri. Tas, kas ienāk pirmais, kļūst par fonu. Fons nav slikts. Fons vienkārši vairs nav cilvēks.
Tā nāk tad, kad ēdiens jau ir noēsts, kad durvis jau ir aizvērtas. Un tomēr kaut kas paliek. Tas, kas paliek, ir tas, kas patiesībā bija.
Pirmais iespiedums ir tikai durvis. Durvis nav māja. Pēdējais vārds, pēdējais skatiens — tie paliek istabā, kad visi jau ir izgājuši. Tie sēž krēslā. Tie gaida, kamēr tu naktī pamosties un saproti, ka atceries ne to, kas sākās, bet to, kas beidzās.
Pirmais ir enkurs. Pēdējais ir spriedums. Labāk būt spriedumam.
Es nevēlos būt tas, kurš ieiet pirmais zālē. Es vēlos būt tas, kurš aizver durvis. Tas, pēc kura iestājas klusums. Troksnis ir sveiciens. Klusums ir atzīšana.
Pirmais tiek uzņemts. Pēdējais tiek atcerēts.
Dzīve nav rinda pie kases. Labākais nav tas, kas palicis pie sliekšņa. Labākais ir tas, ko tu nes līdzi, kad jau esi aizgājis. Un to tu ņem no pēdējā mirkļa.
Pirmos arī atceras — kā virsrakstu. Bet virsraksts ir tikai solījums. Pēdējais teikums ir tas, kuru tu citē pēc daudziem gadiem.
Pirmais saka: es esmu šeit. Pēdējais saka: es palieku.
Starp šiem diviem teikumiem ir visa atšķirība starp parādīšanos un esību.
Cilvēks, kurš pamanīts pēdējais, ir pamanīts pret nogurumu, pret pārpilnību, pret aizmirstību. Viņš nav uzvarējis nejaušību. Viņš ir uzvarējis laiku.
Tāpēc es stāvu beigās. Tur, kur atmiņa sāk savu darbu. Tur, kur pēcgarša atšķir to, kas bija skaļš, no tā, kas bija īsts.
Pēdējos atceras. Un es labāk esmu tas, kuru atceras.
Tāpēc sveic kādu cilvēku nevis rīta agrumā pirmā stundā, bet dienas beigās kā pēdējais.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
