nekur.lv

15.02.2025. No rīta uzreiz pēc brokastīm dzīvoklī devāmies uz mašīnu. Rondas ielas sestdienas rītā klusas un mierīgas, vien kāds rets agrais putniņš izgājis rīta pastaigā. Brauciens līdz pirmajam šīs dienas apskates objektam – zilajam ciematam – pāri kalniem. Ceļa malās … Turpiniet lasīt →

The post Pārsteiguma Spānija. Diena #4 jeb Juzcar. Guadalmina apūdeņošanas kanāls. Hedionda siltie baseini. first appeared on Zaigara ceļojumu blogs ZAIGAR.LV.

Tagad mēs esam apskatījuši iemeslus, kuru dēļ varam būt pārliecināti, ka Dievs uzklausa mūsu lūgšanas. Pirmkārt, ka Dievs vēlas, otrkārt, ka Dievs spēj, un, ka

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Energoresursu ieguves un to tirgošanas cena ir svarīga ikvienai pasaules valstij. Gan tām, kuras iegūst energoresursus un tos tirgo, gan tām, kuras tos pērk. 

Viens no mūsdienu pasaules svarīgākajiem energoresursiem ir nafta.

Uzziņai:

Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem. Nafta ir viens no mūsdienu svarīgākajiem enerģijas resursiem. Neapstrādātu naftu sauc par jēlnaftu. Naftas iegulas atrodas dziļi zemē un to iegūst, veicot urbumus Zemes virskārtā. Ir arī fiksēti gadījumi, kad nafta ir netālu no Zemes virskārtas vai pat tā pa plaisām Zemes garozā izlaužas līdz tās virskārtai.

Foto: https://www.flickr.com/photos/109200699@N03/

Pasaules lielākie naftas krājumi pēc EIA (U.S. Energy Information Administration) un OPEC (Organization of the Petroleum Exporting Countries) datiem atrodas 10 pasaules valstīs (2023. gada decembra dati).

Uzziņai:

Barels ir šķidruma tilpuma mērīšanas mērvienība un naftas barels ir vienāds ar 159 litriem.

Par aktuālām naftas cenām pasaules tirgos var noskaidrot resursā https://oilprice.com/oil-price-charts/

Te var redzēt katras valsts un tās naftas šķirņu cenas katru dienu un tās izmaiņas dienu, nedēļu un gadu griezumā.

Minerālūdens ir dabisks ūdens, kas satur dažādas minerālvielas un mikroelementus. Tā sastāvā var būt, piemēram, magnijs, kalcijs, nātrijs, kālijs un...

The post Vai minerālūdens ir vērtīgs veselībai appeared first on Hitnet.lv.

Nosaukums: Vecā jūrnieku ligzda.
Autors: Vilis Lācis.
Izdevējs: Jaunā Daugava
Gads: 2001
LPP: 934

Par grāmatu–
Vidzemes jūrmalā atrodas Zītaru mājas, kurās saimnieko kapteinis Andrejs Zītars, viņa sieva Alvīne un viņu seši bērni. Mierā un pārticībā rit viņu dienas, bērni aug un vecāko- Ingu kapteinis jau ņem uz sava kuģa, lai puikam būtu pieredze pirms došanās uz jūrskolu. Vienā no šādiem braucieniem Zītaru kuģis iekļūst vētrā un nogrimst. Kuģa komanda izglābjas un ar citu kuģi dodas mājup.
Kapteinis Zītars neskumst- rudenī būvēs jaunu kuģi. Lielāku un varenāku. Naudas viņam pietiek.

Bet līdz ar rudeni atnāk arī karš. Un Zītariem, tāpat kā pārējiem latviešiem, nu ir jādomā par iztikšanu un vēlāk arī bēgšanu no kara šausmām uz Sibīriju.

Vecākiem grāmatplauktā bija gan ”Zvejnieka dēls”, gan ”Zītaru dzimta”, gan arī Viļa Lāča kopotie raksti. Bet no visa bara es izlasīju tikai Zvejnieka dēlu (kaut kad sen- jaunībā). Pie ”Zītaru dzimtas” jaunībā tā arī tad nepieķēros un vēlāk jau vairs nebija jēgas, jo tas bija padomju (lasi- ”izlabotais”) izdevums. Tāpat nesanāca noskatīties daudzsēriju filmu ”Zītaru dzimta”- fragmentāri ir kaut kas redzēts, bet tā no A līdz Ž neesmu noskatījies. Iemesls tas pats- agrāk jaunībā ne pārāk interesēja, bet vēlāk nebija jēga.

Nezinu vai šobrīd tas laiks ir jēdzīgāks. Tagad ir tāda kā otrā elpa tiem entuziastiem, kuri grib sazāģēt latviešu rakstniekus pareizajās un nepareizajās pusēs un lasīt ”Pasakas par ziediem”, ”Zaļo zemi” vai kaut ko no Lāča daiļrades var tikt uztverts kā sliktais tonis. Var jau būt, ka starp rakstnieku un viņa darbu jāliek vienādības zīme. Varbūt. Bet varbūt jāļauj darbam dzīvot savu dzīvi. Manas domas, ka nav mums to ievērojamo literatūras dabu tik daudz, lai mēs ar vieglu roku varētu kraut sārtā visu to, ko ar šodienas skatu varam apzīmogot kā ideoloģiski nepareizas rokas rakstītu.

Un ”Veco jūrnieku ligzdu” es sauktu par ievērojamu literatūras darbu. Darbs ar plašu vērienu aptver visu latvisko sāpi, uzvaras, bēdas, lepnumu un traģismu, ko mūsu tauta piedzīvoja Pirmā pasaules kara laikā un pirmajos brīvvalsts gados. Latviskais spīts, neatlaidība, cīņasspars un nesalaužamais gars bija jūtams pat no visbezcerīgāko lappušu rindām (braukšana mājup no Sibīrijas bija izcili attēlota). Tāpat bija milzum daudz dzīves gudrību, filozofija un domas aiz kurām prāts varēja aizķerties un brīdi padomāt. Nav brīnums, ka romāna iznākšana periodikā (un vēlāk grāmatās) bija aizrāvusi tūkstošiem lasītāju ar sekošanu Zītaru dzimtas gaitām. Neatceros vai un kad mana dvēsele tik ļoti priecājās, pārdzīvoja un juta līdzi grāmatā notiekošajam. ”Veco jūrnieku ligzdu” stabili lieku savu mīļāko grāmatu topa augšgalā. Varbūt ne gluži pirmajā vietā, bet, ja būtu jāizvēlas, tad droši ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu.
Šādu darbu spēt uzrakstīt 31 gada vecumā- tas ir patiess talants!

Autors spēja ar vienas dzimtas tēliem parādīt visu to īso, bet ļoti piesātināto vēstures posmu, kurā latvieši spēja pierādīt sev un visai pasaulei, ka spēj karot, cīnīties, braukt jūrā un iekarot cieņu citu acīs. Tajā pat laikā daļa spēja sevi parādīt kā riebīgus cilvēkus un sadistiskus komunistus. Nav brīnums, ka autors 1955.gadā pārrakstīja ”Veco jūrnieku ligzdu”, jo visa plašā Krievzeme bija tik plaši aprakstīta ne no tās labākās puses- nejēdzīgā komandēšana Ziemassvētku kaujās, nevēlēšanās karot un bēgšana no kaujām, kukuļošana, slinkošana, riebīgā čeka, zagšana, dzeršana …

Lai arī romāns ir kā vēstures literārais kurss, visu sanāk uztvert ļoti personiski un katram tēlam sanāk pamatīgi just līdzi. Nu, varbūt Ernestam mazāk, jo autors viņu pataisīja par pamatīgu atkritēju. Vispār ar tēliem Vilis Lācis daudz neauklējās- lai arī katru no tiem viņš uzrakstīja ļoti dzīvu un viegli uztveramu, teju katrs tika pamatīgi ”sists un mērcēts”. Dažiem izdevās turpināt ar paceltu galvu, bet citus tas salauza- knapi iepazīsti un iemīli kādu tēlu, kad tas jau beigts. Apraudāt ar nav ļauts- notikumi iet uz priekšu un nevar zināt, kas gaida nākamajā lappusē. Vienīgais skaidrs, ka katra lappuse būs pilna ar labā valodā uzrakstītu aizraujošu tekstu, kuru ir bauda lasīt. Nezinu vai citiem drīkstu ieteikt šo darbu izlasīt, bet ir sajūta, ka es pie šī darba vēl kādu reizi atgriezīšos. Tur var just to ielikto sirdi un dvēseli.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar lielāko ūdenssaimniecības uzņēmumu Latvijā SIA «Rīgas ūdens» izsludina stipendiju konkursu bakalaura un maģistrantūras studentiem. Līdz 1. oktobrim tajā aicināti piedalīties studenti no dažādām studiju programmām, kuri vēlas izstrādāt bakalaura vai maģistra darbu, vai ar studijām saistītu praktisko projektu kādā no «Rīgas ūdens» definētajiem tematiem. 

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Liesma

Manas pārdomas

Lai arī dzeja nav no tiem žanriem, kurus apzināti izvairos lasīt, tad, lai pēcāk par tiem kaut ko puslīdz jēdzīgu pārdomās uzrakstītu, gan attur no to krājumu biežākas iegādes un izlasīšanas. Bet šie trīs, parevidējot jau esošo grāmatu plauktus, tomēr atradās starp neizlasītajiem, un pieķēru sevi pie domas, kāpēc ne, ja vēl jo vairāk, ja visi trīs krājumi pēc izmēra formāta ir kabatas lieluma un lielu laika patēriņu to izlasīšanā neprasa.

Par cik dzejas krājumi, tad arī to lasīšanas kārtību izvēlējos izveidot +/- dzejisku vadoties pēc grāmatu nosaukumiem sākot ar Ojāra Vācieša Aiz Simtās Slāpes, turpinot ar Friča Bārdas Zemes Dziesma un noslēdzot ar Imanta Auziņa Nomodā. No visiem trim jāatzīstas, ka par tādu Imantu Auziņu kā dzejnieku nebija dzirdēts, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņa krājums ierindotos pēc personīgās patikšanas noslēdzošajā trešajā vietā.

Šis (ne)gods pienākas Aiz Simtās Slāpes gan daža laba dzejoļa dēļ, kas pēc tā izlasīšanās liek jautāt, kāds sakars, kāda tajā bijusi doma pat novienkāršotā līmenī, bet reizē ļoti iespējams akmens jāmet krājuma sastādītāja lauciņā, jo arī dzejoļi tematikas bija vienam no otra diezgan atšķirīgas un neļāva izveidot vienotu grāmatas iespaidu, pat ja ir atrodams dažs labs starp visiem, kurš patiktu vairāk.

Tas gan mazāk attiecas uz pašiem dzejoļiem, bet vienīgi Nomodā bija centieni tos nesadalīt uz atsevišķiem lapaspušu atvērumiem, ļaujot nesadalīt arīdzan dzejoļa lasīšanā uzņemto plūdumu, kas gan bieži vien atstāj manāmus tukšus laukumus un it kā izniekotu telpu uz lapas. Atzīmējams dažs labs dzejolis par vēsturisku personību, kā Stenders un Blaumanis, kā arīdzan divi garie, vairāku daļu dzejoļi/poēmas ‘’Tek upes, tek lielceļi’’ un ‘’Moderna pasaka’’, kuros var sākt saskatīt pat tādas kā sižetas iezīmes.

Atšķirībā no vēl pārdomu rakstā nepieminētās Zemes Dziesmas, kur vairāk vai mazāk, ar dažiem izņēmumiem, ieturētais vienotais stils palīdz izvilkt, notušēt mazāk izdevušamie dzejoļu atstāto iespaidu. Arīdzan no trim autoriem Friča Bārdas dzejas plūdums, labāk uztverama doma un līdz ar to vieglāk uztverama, lai ļautu to iztēlot, pieskaitāmi pie faktoriem, kas atstāj vislabāko iespaidu šo trīs krājumu kontekstā. Pat ja uz krājuma otru pusi bija vairāk dzejoļu ar reliģisku tematiku, ko atsver periodiski par nāvi, aiziešanu, dzīves norieta sagaidīšanas dzejoļi.

The post Skolas talantu konkurss “Zvaigznes dzimst te!” appeared first on Jaunogres pamatskola.

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.