Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1066 avoti)
Lēmums ir pieņemts, mantas sapakotas, biļetes nopirktas. Pēc 12 stundām jau būšu Stanstedā. Sajūta is sirreāla. Valsts, no kuras es aizbēgu pirms padsmit gadiem, vairs nav. Tur viss ir jauns un svešs. Pilnībā atvaļināties vēl negribas, vajadzētu vēl dažus gadus pastrādāt, lai investētās pakas turpina augt, un nav jāaiztiek. Kā būs dzīvot un strādāt ar Latvijas latviešiem? Nav ne jausmas, kultūršoks gan jau sagaida. Šis ir tikai tāds monologs priekš sevis, lai noarhivētu iekšējo haosu. See you on the other side. Bildē: mans pēdējais alus uz šīs salas :)
p.s. Tikko piefiksēju interesantu faktu, pirmo reizi šeit ierados 2010. gada 16. jūnijā, dodos prom 16. jūlijā. Varbūt visums man grib ko pateikt.
Tāpēc, ka Kristība savā būtībā nav darbs, ko darām mēs, bet mūs nepelnīti ir izredzējis Dievs, ir dabiski, ka jau kopš vissenākajiem laikiem kristīti tiek
kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть
«Studiju programma, kuru esmu izvēlējies, ir tieši saistīta ar manu hobiju,» saka topošais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students Romāns Soņņiks, kurš bija viens no pirmajiem uzņemšanas dokumentu iesniedzējiem RTU uzņemšanas punktā Ķīpsalā, kad 15. jūlijā klātienē sākās reflektantu pieteikšanās studijām. Pirms tam jau kopš 9. jūlija topošie studenti var pieteikties studijām attālināti portālā Latvija.lv.
Apgūsti klaviatūru, esot stresā. Mērķis — sākot ar iezīmēto burtu, lecot uz blakus esošajiem, nonākt pie dzeltenā, izvairoties no lidojošajām Vonnegūta pakaļām.
Ņiprrakstīšanas apgūstamspēle
“Zemgale/LBTU” arī 2025./2026. gada sezonā var paļauties uz stabilu uzbrukuma līderi – pieredzējušo Gati Gricinski. Kopš 2013. gada viņš vienmēr ir bijis komandas balsts, un četru sezonu laikā sakrājušies 51 vārti un 110 rezultatīvas piespēles regulārajā čempionātā un izslēgšanas spēlēs.
Savukārt 2024./2025. gada sezonā Gricinskis atzīmējās ar 11 vārtiem un 33 piespēlēm Optibet hokeja līgas regulārajā turnīrā, papildus pievienojot 2 vārtus izslēgšanas spēlēs.
Gatis 17 Latvijas hokeja čempionātu regulārajās sezonās aizvadījis 421 spēli, guvis 197 vārtus, atdevis 320 piespēles un sakrājis 517 rezultativitātes punktus. Lai gan atsevišķās spēlēs statistika var būt kļūdaini ievadīta, kopumā šie dati uzskatāmi par precīziem.
Viņš iedvesmo gan uz ledus, gan ģērbtuvē, vienmēr aizstāvot savus komandas biedrus. Ārpus laukuma pārsteidz ar savu mierīgo un nosvērto raksturu.
Viņa pieredze un agresīvā spēle ir nenovērtējama vērtība, īpaši izšķirošajās sezonas fāzēs. Ar viņa palikšanu sastāvā “Zemgale/LBTU” nosaka skaidrus mērķus – aizstāvēt vietu čempionāta līderos un cīnīties par tā kausu.
The post Gricinskis paliek kopā ar “Zemgale/LBTU” appeared first on Hokeja komanda Zemgale LBTU.
Tikai 10 pasaules upes ir atbildīgas par 95% no visiem pa upēm nesto plastmasas atkritumiem, kas nonāk jūrās un okeānos.
Lēta, izturīga un daudzfunkcionāla plastmasa ir viens no cilvēces veiksmīgākajiem izgudrojumiem. No 20. gs. piecdesmitajiem gadiem līdz 2025. gadam mēs esam saražojuši ap 13 miljardus tonnu šīs vielas. Tagad tā ir visur. Pie tam lielākā daļa no plastmasas nav bioloģiski noārdāma. Tas postoši ietekmē vidi.
Tikai 9 % no visiem plastmasas atkritumiem tiek pārstrādāti, bet vēl 12 % tiek sadedzināti. Tas nozīmē, ka gandrīz 80 % — gandrīz 10 miljardi tonnu — ir pārvērtušies atkritumos bez bioloģiskās noārdīšanās: nolemti mūžībai kā poligonos, tā arī dabā vai jūrās un okeānos.
Katru gadu plastmasa nogalina aptuveni 1 miljonu jūras putnu, 100 000 jūras zīdītāju un nenovērtējamu skaitu zivju.Plastmasas atkritumu apjoms pasaules okeānos pašlaik tiek lēsts aptuveni 200 miljonu tonnu apmērā. Katru gadu tam tiek pievienoti ne mazāk kā 8 miljoni tonnu — tas ir 1 kravas automašīna katru minūti. No upēm vien ieplūst līdz 3 miljoniem tonnu plastmasas.
Lielās upes ir īpaši efektīvas plastmasas atkritumu nogādāšanai okeānos, īpaši valstīs, kurās nav labi attīstītas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras. Vācijas Helmholca Vides pētījumu centra zinātnieki ir atklājuši, ka līdz pat 95 % no upēs nonākušās plastmasas nāk tikai no 10 pasaules upēm.
Avots: https://www.dailymail.co.uk/Kā redzams šajā kartē, 8 no šīm upēm atrodas Āzijā:
Atkritumi Gangā. Avots: https://www.flickr.com/photos/chandukpmAtlikušās 2 upes atrodas Āfrikā:
Ne visas šīs 10 upes ir vienlīdz vainīgas. Galvenā vaininiece ir Jandzi, kas ik gadu Austrumķīnas jūrā izmet aptuveni 1,5 miljonus tonnu plastmasas. Tas ir vairāk nekā pārējās 9 upes kopā.
Jandzi upe Čonkvingas pilsētā. Avots: https://www.flickr.com/photos/fran001Lai gan izpratne par šo plastmasas piesārņojuma problēmu pieaug, arī pats plastmasas piesārņojums joprojām pieaug. Katru gadu pasaulē tiek saražoti vairāk nekā 460 miljoni tonnu plastmasas, ko izmanto dažādiem mērķiem. Ik gadu visā pasaulē tiek pārdoti 500 miljardi plastmasas pudeļu. Pašlaik tiek pārstrādāta mazāk nekā puse no šī daudzuma. Ja pašreizējās tendences turpināsies, okeānā izmestās plastmasas daudzums palielināsies no vienas kravas automašīnas ik minūti šodien līdz vienai kravas automašīnai ik pēc 15 sekundēm.
Tomēr, kā norāda zinātnieki, ir iespējami ātri risinājumi. Atkritumu apsaimniekošanas centienu koncentrēšana tikai uz šīm 10 upēm varētu nopietni ietekmēt plastmasas piesārņojuma tendenci. Samazinot plastmasas atkritumu izmešanu uz pusi visās 10 minētajās upēs, globālā upju pārnēsātās plastmasas plūsma okeānos samazinātos ne mazāk kā par 45%.
2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.
=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.
Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.
VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.
VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.
Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.
Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.
Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.
Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.
Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!!
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Mans zelts ir mana tauta
- 14. jūl., 21:44
Vitalijss
- 11. jūl., 15:08
laacz.lv
- Vakar, 12:01
Sandra Veinberga | Blogs
- Vakar, 07:15
Sandra Veinberga | Blogs
- 14. jūl., 07:15
vara bungas
- 14. jūl., 11:35
neogeo
- 11. jūl., 19:16
Par dzīvīti, motivāciju, ambīcijām
- Šodien, 01:59
Mans zelts ir mana tauta
- 10. jūl., 22:20
Mana ligzda
- Vakar, 16:11
Uz šodienas bildēšanu pamudināja tas KRĒSLS, kurš bija nelielās nekuienes maliņā....
RSS | Rīgas Tehniskā universitāte
- Vakar, 16:01
«Studiju programma, kuru esmu izvēlējies, ir tieši saistīta ar manu hobiju,» saka topošais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students Romāns Soņņiks, kurš bija viens no pirmajiem uzņemšanas dokumentu iesniedzējiem RTU uzņemšanas punktā Ķīpsalā, kad 15. jūlijā klātienē sākās reflektantu pieteikšanās studijām. Pirms tam jau kopš 9. jūlija topošie studenti var pieteikties studijām attālināti portālā Latvija.lv.
Līvas Alksnes logs uz pasauli
- 13. jūl., 20:57
Jāatvainojas šī ieraksta lasītājiem, ja mans teksts šķiet garš un teikumi nebeidzami. Paskaidrošu, ka šo tekstradi ļoti iespaido nupat izlasītais stāstu krājums. Arī Imanta teikumi bieži vien ir veselu rindkopu gari. Taču nebīstieties ne nieka – tur, atšķirībā no maniem tekstiem, visi komati un citas pieturzīmes ir savās vietās. Ja kādu brīdi gadās pazaudēt čūskai galvu, jeb rindkopai – domu, tad ejiet no astes atpakaļ pa komatam vien, līdz to noteikti atradīsiet vai radīsiet.
Šis humora un satīras piepildītais darbs ir daļa no izdevniecības “Dienas grāmata” jaunās sērijas “Mūsdienu latviešu teikas un pasakas” un ir otrais izdevums tajā. Pirmā ir Andra Zeibota "Kundziņsalas teikas".
Krājumā ietilpstošās sešas pasakas autoram tapušas ilgākā laika posmā, jo Imants daudz raženāks ir žurnālistikas tekstos un dokumentālajā prozā, rakstot gan par Ukrainu, gan iedziļinoties un pētot notikumus pašu mājās. Imants Liepiņš ir autors izdevumiem “UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējārevolūcija: aculiecinieka stāsts”, “Nāvējošie gaisa dārzi” un “Ukrainas vēsture”.
No “Pasakas par lopiem” man personīgi vislabāk patika “Tā pati Pastardienas iela 17B” – par divu tik ļoti atšķirīgo, bet vienlaikus arī līdzīgo māsīcu dzīvi kaimiņos. Interesanta bija arī Kārļa Skalbes sen zināmās pasakas “Kaķīša dzirnavas” mūsdienu adaptācija – ar maksātnespējas administratoriem, viltotiem tiesas spriedumiem un ātro kredītu kantoriem. Labais uzvar arī šajā versijā.
Starp citu – vai pamanījāt, ka rakstnieki ne tikai rada literāros darbus, bet, šķiet, ielauzušies vai ikkatrā dzīves jomā? Pat Saeimā viens otrs ievēlēts – tikai tur viņi ik pa laikam jāparotē, lai nekļūst aizdomīgi. Es arī pamanīju, un Imants izstāstījis, kāpēc. Burvīgi fantastisks stāsts! Un tad vēl te ir dažādi pilsētas mīti, valstiska mēroga sazvērestības, leģendas, skaļi kriminālprocesi, patiesības un puspatiesības! Ironijas šajās pasakās netrūkst! Šīs pasakas ir enerģijas un absurda pilnas, nedaudz sociālas un politiskas satīras caurvītas, brīžiem provokatīvas un dumpīgas. Teksti kariķē visdažādākās sociālās norises un parādības, turklāt man šķiet, ka katrs spēs saskatīt savu – atkarībā no paša personīgās pieredzes vai zināšanām. Īsāk un vienkāršāk sakot – lasiet un topiet uzjautrināti!
Ieskatam fragments par to, kā kāda nevalstiska organizācija palīdz bēgļiem:
“Izmantojot pelēkvaravīksnes kanārijputniņu izcelsmes dokumentus, organizācija bija pāri robežai iedabūjusi valstī vairākus Sīrijas vaislas buļļus, par āpsi pārkrāsotu krokodilu un vismaz sešus pieaugušus hipopotamus uz viltotas mopša potēšanas pases, kad beidzot iekrita, cenšoties jaunuzbūvētā žoga režģim izmakarēt cauri ar margarīnu sasmērētu anakondu. Būtu arī izdevies, ja vien anakonda pirms tam nebūtu aprijusi dienesta pienākumus pildošu suni no Robežsardzes koledžas Kinoloģijas nodaļas un tāpēc iesprūdusi starp drātīm.” /108.–109. lpp./
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis papildinājis tekstus ar vizuāli bagātīgām un simboliski daudzslāņainām melnbaltām ilustrācijām. Gluži kā stāstos ir fantastikas un absurda elementi, tā arī mākslinieks pirmklasīgi piešķīris dzīvniekiem cilvēciskas īpašības, liekot paraudzīties ārpus ierastās loģikas ne tikai caur tekstu, bet arī caur attēlu.
Kazhes blogs
- Vakar, 10:18
Fotogrāfs Gatis Ločmelis – kāzas, reportāžas, kristības, fot...
- 2017. g. 17. nov., 22:24
Mana ligzda
- 14. jūl., 19:07
Zinu, ka šī tēma kaut kā nav "sezonas prece" vasaras viducī. Bet es laikam ko rakstu tad, kad tēma pieklauvē tā dikti un uzstājīgi. Un šoreiz saistībā ar to, ka man top grāmata par skolu, tā ka priekš manis laikam kā reizīti.
Raksts ir priekš tiem, kuri redz, sastop skolotājus par cik par tik, kad savu bērnu sakarībā ierodas skolā uz kādām nebūt pārrunām ar bērnu mācošajiem skolotājiem. Un uzreiz saku - manis turpmākajiem skaitļiem būs tīri ilustratīvs pasākums problēmas sapratnei.
Sākšu ar to, ka skolotājiem, atšķirībā no pārējiem "mirstīgajiem" tas saņemamās algas cipars katrā mācību gadā ir atšķirīgs. Ja šoferis/stāva dežurante/apkopēja/vecākais speciālists rūpnīcā gadu no gada skaidri zina, ka algā saņems to summu, par kuru parakstīts darba līgums (un ja nav "pieskrējis" algas pielikums), tad skolotājiem tā būšana ir cimperlīgāka un viņiem algas jautājumā ir krietns svārsts, kas rada zināmu nedrošību.
Tātad.
Skolotāju algas katra mācību gada sākumā tiek aprēķinātas ar tā saukto tarifikāciju (reizēm, vajadzības gadījumā mācību gada laika kādiem skolotajiem notiek pārtarifikācija, par kuras iemesliem pieminēšu vēlāk).
Tarifikācija ir dokuments, kurā skolas mācību daļas vadītāja skrupulozi katram skolotājam individuāli sarēķina skolotāja mācāmās stundas katrā klasē (ņemot vērā skolēnu skaitu katrā klasē); stundas, kuras nepieciešamas, lai skolotājs sagatavotos katrai mācāmajai stundai; salabotu pārbaudes darbus - gan mājasdarbus, gan kontroldarbus. Reizēm tur pieskaitās arī amatalga (direktors, direktora vietniece kādā jautājumā, utt.). Kādiem vēl pierēķina audzināšanas stundas kādā klasē, kādam - pagarinātās dienas grupas vadīšanu. Nu, tie kopskaita cipariņi ir daudz. (Vieglāk un mazāk ķēpīgi rēķināt tās stundas ir "sportistiem" un "mūziķiem"). Reizēm pat jārēķina vairāki cipariņi aiz komata. Un galarezultātā algas cipariņš izveidojas no tarifikācijā izrēķinātā. Kā nu ir, tā ir uz visu mācību gadu. Piemēram, ja kaut kādos ministrijas dokumentos uzrādās 1500 eiro kā skolotāju vidējā alga, tad "nav zvanīts", ka skolotājs tos 1500 eiro saņems un bez pauzēm visa kalendārā gada laikā. Tos tarifikācijas cipariņus summējot, kādam skolotājam var algā sanākt zem 1000 eiro, citam - pāri par 2000 eiro. Līdz nākamajam rudenim.
Te pie viena jāpiemin sākumskolas - 1. līdz 4.klasei - skolotāju algas. Šajās klasēs skolotājas parasti ir priekšmetu skolotājas, pagarinātās dienas grupas vadītājas. Un tikai viņu audzināmajai klasei tik daudz bērniem, cik nu tajā klasē mācās (mūzikas un sporta nodarbības, tiesa, viņa nevada). Līdz ar to - viņām krietni zemākas algas, nekā citiem skolotājiem. Pie kam diezgan būtisks "svārsts" algās. "Ņemoties" ar pirmās klases bērniem, tie mācāmie priekšmeti ir kopskaitā mazāk, nekā tajā pašā otrajā klasē un attiecīgi nākamajās klasēs līdz pamatskolas beigšanai. Tobiš, laika posmā no pirmās klases līdz ceturtajai skolotājas alga kaut drusciņ palielinās līdz brīdim, kamēr bērni pabeidz ceturto klasi un tiek "saņemta" audzināšanai nākamā pirmā klase. Un šajā posmā strādājošajām skolotājām, pilnīgi iespējams, alga ir vai nu valstī noteiktās minimālās algas līmenī, vai drusku virs minimālās algas.
Tagad drusku par pārtarifikāciju. Tāds "pasākums" notiek gadījumos, kad, kaut kur "pa ceļam" mācību gada laikā kāds skolotāja saslimst un viņas vadītās mācību stundas jāsadala kādiem citiem skolotājiem aizvietošanā uz saslimušās skolotājas slimošanas laiku. Pārtarifikācija var "uzrasties" arī kādos citos būtisku izmaiņu gadījumos.
Atgādinu - ar šiem tarifikācijas cipariņiem nodarbojas VIENS cilvēks, kurš šī dokumenta izveidošanas laikposmā var darba vietā aizsēdēties līdz "pēdējam autobusam uz mājām". Jo jācimperlējas ar datu apkopošanu katram skolotājam individuāli. Un ir skolu pārvaldē noteikts termiņš, kurā tas dokuments jāiesniedz "uz augšu". Protams, tagad to dokumentu uzreiz aizpilda internetvietnē, kuru sauc par skolu Datu bāzi. Tur tā sistēma jau automātā sarēķina sarēkināmo, uzreiz uzrāda kādas kļūdiņas tajos aiz komata rakstāmajos cipariņos. Tas atvieglina kaut nedaudz to darba procesu. Bet laikos pirms tās internetvietnes tas viss bija ar roku papīrā jāsaraksta un, pasarg Dies', ka kur nokļūdīties galarezultātā... Gandrīz vai jāpārraksta no jauna viss tas "palags" kļūdas meklējumos...
Te pie visa šī palaga gribas pieminēt skolotāju protesta akcijas algu sakarībā. Protams, pie tās viņu atbildības vajadzētu saņemt lielākas algas. Par to nestrīdos. Bet, kā vienmēr, šai situācijai ir vēl viena medaļas puse.
Pirmkārt, kaut kur mācību gada "pusceļā" rīkot tās protesta akcijas ar cerību tūlīt un tagad saņemt to algas pielikumu ir nekā. Jo (valsts, pašvaldības) budžets ir sadalīts ņemot vērā esošās naudiņas visām vajadzībām, ieskaitot skolotāju atalgojuma īpatnību. Ja arī uzrodas kaut kāds lēmums par skolotāju algu palielinājumu, tas palielinājums vienalga iestāsies no nākamā mācību gada, nevis tūlīt un tagad. Un, atkal, - izrietot tieši no skolotāju atalgojuma aprēķināšanas īpatnības.
Un te vēl viens ne mazs aspekts. Vadoties tieši no skolotāju atalgojuma veidošanās īpatnības. KATRĀ SKOLĀ ir VIENS cilvēks, kurš savu darba laiku un bieži ārpus darba laiku bez atalgojuma šim procesam velta tieši šo skolotāju algu tarificēšnu. Tarifikācijas sastādīšana esot šī cilvēka darba pienākums. Protams, darbs tiks paveikts uz kā cita (ieskaitot ģimeni, personisko laiku utt.) rēķina. Nezinu, vai kāds ir aizdomājies par to darba varoņdarbu, kuru vismaz reizi gadā paveic direktora vietniece, kura ar visu šo ņemas?
Kino Kults
- 14. jūl., 23:20
