nekur.lv

Vakardienas atskārsme, ka līdz maģistra darba nodošanai atlikušas vien trīs nedēļas, nav palikusi bez sekām. Kad no rīta paveru istabas durvis, redzu visas trīs dzīvokļa biedrenes ar atvāztiem datoriem sēžam pie ēdamgalda. Pēc brokastīm es arī pievienojos maģistra darbu čubinātāju pulciņam un dzenu pēdas atsaucēm, līdz sāk sāpēt galva. Tas nozīmē, ka šodienai pietiks, jāiet...

The post Madeira: svētki šeit un mājās appeared first on Mugursoma.lv.

Nu, jā. Nav man tā urrā patriotisma sajūtas lozungu skaņās un tamlīdzīgi. Kaut kur pazuda tulkojumā. Un attieksme pret 4.maija notikumu ir bijusi dažāda, bet tomēr bez urrā patriotisma laikam.

Trīs pirmās maija dienas daudz kur klaiņots bija, dienas bija jaukas, pavasarīgas. Tas, kas šodien aiz loga - nu, jau no paša rīta neaicināja uz varoņdarbiem, arī tāds kā fizisks sagurums, kuram ļoti prasījās dīvāns un praktiski nekā nedarīšana. Pie viena nu nebija ieplānots kaut kas obligāti aizejams. Svētku norises pilsētā? Kaut kā nebija tas urrā noskaņojums ko apmeklēt tikai tāpēc, ka 4.maijs. Piedodiet.

Man šajos svētkos galvenais ir tas, ka mēs esam. Astoņsimt pāri ar astīti gados mūszemītei dažādas varas pāri gājušas, dažādas valstiskās formācijas te bijušas. Un tomēr mēs bijām, esam un būsim. Nevienam nav izdevies visu tautu nolikt pir ugunsmūra un pēc ar ložmetēju kārtu.... Nav izdevies, lai kā reizēm ir mēģināts. Mēs esam te uz palikšanu.

Mēs varam dusmoties par to, ka kādas visādas nebūšanas notiek te un tagad, bet tās nebūšanas ir mainīgs lielums. Vienas šodien sakārtosim, citas rīt pieklauvēs. Un tālāk? Dzīvosim, strādāsim. Būsim te un tagad.

Piedodiet, ka nav urrā patriotisma, bet ir tikai - Es esmu, Tu esi, Mēs esam.

vara bungas: MI militārais pielietojums MDMP procesā būs tā tēma, kas pārtrumpos jebkādus fifīgus militārā hardware iepirkumus. Bez AI atbalsta komandvadības procesos mēs zaudēsim OODA cikla ātrumā un kvalitātē, attiecīgi vai nu zaudēsim karā, vai nu būsim derīgi tikai ka ieročnesēji, vezumnieki, tuvas pieņēmēji vai aborigēnu gvarde pie krustnešu ekspedīcijas. Pretinieks militārā lietojuma MI jomu attīsta, sabiedrotie arī, mēs… ?

May The 4th be with us!

Latvijā aug spēcīgi mediķi – to var secināt, ja paraugāmies, kas uzvarēja absolūtajā vērtējumā Latvijas 35. Universiādes sacensībās spēka trīscīņā, kas norisinājās Valmierā pagājušās nedēļas nogalē.

Absolūti spēcīgāko studentu titulus izcīnīja Amanda Veikšāne no Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas (372,5 kg) un Hugo Prauliņš no Rīgas Stradiņa Universiātes (649 kg). Konkurenci viņiem sastādīja universiādei rekordliels dalībnieku skaits – gandrīz 50, dažās no kategorijām pat 7-8 dalībnieki.

Amanda Veikšāne par savu startu saka: “Pirmkārt, gribētu teikt, ka es vienmēr ļoti izbaudu Universiādes sacensības. Tajās ir jautrāka atmosfēra un ir interesanti parunāt ar citiem studentiem, kā viņi apvieno studijas ar treniņiem! Es esmu ļoti apmierināta ar savu rezultātu sacensībās! Uz šīm sacensībām es negatavojos vispār, braucu ar domu, ko varēšu – to varēšu! Beigās varēju pat vairāk no gaidītā! Nav mani maksimālie rezultāti, bet godīga un neatlaidīga darba rezultāti nekur nepazūd un ļauj man būt labākajai, pat negatavojoties.”

Latvijas studentu rekordus laboja: Anna Ozola (RSU), Johanna Saunamaki (RSU), Germans Popovs (RTU) un Hugo Prauliņš (RSU).

Komandu vērtējumā studentēm pirmās – RSU meitenes, cieši pa pēdām otrajā vietā – Latvijas Universitāte, trešā – RTU. Studentiem pārliecinoša uzvara RSU, otrie – LBTU, trešie – RTU. Sacensībās piedalījās studenti no astoņām augstskolām – RSU, RTU, LU, LBTU, DU, TSI, BVK un NAA.

Informāciju sagatavoja

Latvijas Pauerliftinga federācija

sab@sp.lv

The post NOSLĒGUŠĀS LATVIJAS XXXV UNIVERSIĀDES SACENSĪBAS SPĒKA TRĪSCĪŅĀ appeared first on Latvijas Augstskolu sporta savienība.

Izlasīju:

Johanna Sinisalo – Saules Kodols

Ojārs Vācietis – Aiz simtās slāpes

Imants Auziņš – Nomodā

Fricis Bārds – Zemes dziesma

Nick Kyme – Vulkan Lives (The Horus Heresy #26)

Dan Abnett – The Unremembered Empire (The Horus Heresy #27)

Lian Hearn – Across the Nightingale Floor (Tales of the Otori #1)

D.B. Thorne – Troll

Noklausījos:

Tinalynge – Blue Pheonix #1-2

T.C. Edge – The Bladeborn Saga #1-3

Lasu:

Chris Wraight – Scars (The Horus Heresy #28)

Klausos:

Tinalynge – Blue Pheonix #3-5

Lasīšu:

Kim Stanley Robinson – Red Moon

Graham McNeill – Vengeful Spirit (The Horus Heresy #29)

Klausīšos:

T.C. Edge – The Bladeborn Saga #4-6

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.