Ieroču deficīts

Jūnijā Krievija veica rekordlielu dronu uzbrukumu ofensīvu Ukrainai. (AFP) Diemžēl vienlaikus ASV it kā pārtrauc solītās ieroču piegādes Ukrainai. Šim Trampa solim varētu būt nopietnas sekas ukraiņu karā pret okupantiem. Tāpēc Eiropas valstīm būtu jāiesaistās vēl aktīvāk un jāsniedz vēl lielāks atbalsts. Pārtrauktās piegādes ir: raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmai Patriot, kā arī munīcija, kuru Ukraina […]

Mentu zaņķa jaunumi. 7.daļa. Koruptā izmeklēšanas tiesnese Pasjuga tagad “taisnīgi” lemšot par elektronisko uzraudzību

„Mentu zaņķa jaunumi. 7.daļa. Tā pati koruptā izmeklēšanas tiesnese Pasjuga, kas palaida uz brīvām kājām “killeri” Krivošeju un krievu spiegus, tagad “taisnīgi” lemšot par elektronisko uzraudzību,” – savā jaunākajā YouTube ierakstā Lato Lapsa stāsta par to, kāda ir izreklamētās noziedznieku elektroniskās uzraudzības fasāde – un kāda, visticamākais, būs realitāte mentu zaņķa apstākļos.

Nils Sakss "Augstāk: stāsti un dzejoļi par pieaugšanu"

sakss.jpg
Nils Sakss ir Nila Konstantinova pseidonīms, ko viņš izmanto literārajai darbībai. Kā Konstantinovs viņš veic psihoterapeita darbu ar jauniešiem, publiski sniedz viedokļus un ieteikumus par pusaudžu mentālo veselību. Taču kā Sakss viņš raksta stāstus, lugas un noveles. Pirms daudziem gadiem lasīju Saksa stāstus “Nopietni nolūki” — man radās riebums pret izlasīto un vairs autora tekstiem iespēju nedevu. “Augstāk: stāsti un dzejoļi par pieaugšanu” ir viņa otrais stāstu krājums, riskēju iemest aci, un priecājos, ka mums šoreiz “sapas”.

Šajā grāmatā aug vairāki liriskie “es” — gan problemātisko, “kodēto”, bērnu psihologs mainās pats caur iekļaujošo izglītības sistēmu, gan aizrautīgam sanitāram mainās vēlmes par nākotnes nodarbošanos. Kurš no viņiem ir Nils? No visiem mazliet vai neviens? Kas to lai zina!?

Pieaugšana nav viegla. No pieaugušā perspektīvas raugoties, daudz kas no šī procesa ir lielāka vai mazāka kauna apēnots. Vai es savā vecumā varu teikt, ka esmu pieaugusi? Varbūt vēl pēc 20 gadiem skatīšos uz kādu savu šī brīža rīcību un domāšu: “Kāds nevajadzīgi bērnišķīgs izgājiens!” Tad jau laikam ne gluži — brīžiem pieaugusi nejūtos, tik dzīves pienākumi atgādina par gadu skaitli.

Nila Saksa varoņi dzīvo dažādos laikos un arī vietās. Te ir gan centra puikas, gan no bloķenēm, gan mazi bērni, gan pusaudži, un jau arī pieauguši vīrieši. Daudzi vai viens? Nevar īsti zināt. Šķiet, ka daudzi. Ir gan arī sieviete. Bet tas nekas. Skarbie deviņdesmitie, televīzijas ekstrasenss, pāvesta vizīte Latvijā, SuperFM pusaudžu diskotēkas un dīvaini naktsklubi ar siekalaini smīnošiem večiem un bikliem, nepilngadīgiem puišeļiem, integrējošā skolu reforma un slimnīcas komerciāli skarbā realitāte. Šo stāstu varoņi cenšas dzīves procesos atrast paši sevi. Un kurš gan no mums pa laikam arī to nedara?

Katrs stāsts ir aizraujoši lasāms un ar spilgtiem tēliem, kā arī detalizēti aprakstītu vidi. Pats pirmais teksts par mūžīgi ārstējamo puisēnu man ļoti atgādināja Pāvela Sanajeva dokumentālo romānu “Apglabājiet mani aiz grīdlīstes.” Nedaudz humora, mazliet skarbuma nopietnos tematos padara notikumus reālistiski uztveramus, jo arī dzīvē bieži vien nopietnais var kļūt līdz komismam traģisks. Sāku nedaudz nožēlot, ka “Nopietnos nolūkus” esmu savās emocijās aizdevusi prom. Varbūt tagad būtu paticis. Mainījusies esmu pati, mainījusies uztvere. Vai es būtu gana pieaugusi nopietniem nolūkiem?

Vai Raeiens Frolovs ir vēl viens Nila alter ego? Lai vai kā — ikvienu jaunu stāstu ievada Frolova dzejolis vai stāsta fragments/īsstāsts, kas iepazīstina ar to, kurā laikā norisēs Saksa nākamā stāsta darbība. Savukārt grāmatas vizuālo veidolu radījusi māksliniece Kristīne Martinova. Ļoti uzteicams ir grāmatas formāts — kompakta, mīksta, taustei patīkama, tieši tik maza, lai gribētu to ņemt līdzi savos ceļos un neceļos, laikiem iemest aci.

Autors pēcvārdā raksta: "Ikviens ik pa laikam nonāk vietā, kur prasa: bet ko tālāk? Es nezinu, ko tālāk. Tad es apstājos, nomierinos, dziļi ieelpoju un vienkārši paskatos sev virs galvas. Atbilde reizēm ir tur — kaut kur augstāk." Domāju, tas ir noderīgi — kad šķietami esi strupceļā, paskaties augstāk. Varbūt tur, pelēkā drūmuma vidū, pamanīsi savu gaismas staru, pleķīti vai izgaismoto logu.

5%20star.png


Kopā ar māsu uz Ķīšezera krastu

Bijām pie Ķīšezera ap pieciem drusku. Tik tagad, vakarpusē ieliku. Citas lietas drusku saskrēja vispirms sadarāmas.

Bijām lokālajā peldvietā. Tiem, kuri zina, ka tur tāda ir. Tuvākās privātmājas, mana gala kopmītņu tipa māju iedzīvotāji... Kā jau karstas dienas pievakarē, priekš šīs peldvietas padaudz cilvēku. Tiešām lokāla, tiešām neliela.

Un, paldies dievam, ka lokāla un cilvēki no tālākiem nostūriem par to vietiņu nezina. Jo savādāk nebūtu, kur apgriezties.

PXL_20250703_170652192.MV.jpg
PXL_20250703_170716074.MV.jpg
PXL_20250703_170806191.MV.jpg
PXL_20250703_170841511.MV.jpg
PXL_20250703_171039741.MV.jpg
PXL_20250703_171242221.MV.jpg

140 vārdu: kuŗa ir vissenlaicīgākā Teikas iela?

Kuŗa ir vissenlaicīgākā Teikas iela? Priekš gadiem trīsdesmit, kad pievērsos šim jautājumam, atbilde nebija ilgi jādomā: Austrumu! Iespējams, pat daudzi teicinieki tādas nezina. Bet ir. Starp Ropažu un Vāveres ielu. Pirmā šķērsiela aiz Džutas ielas prom no centra. Maza. Ļoti lēnā solī var iziet divās minūtēs. Un vissenlaicīgākā, jo tajā vislabāk saglabājusies Teika pirms Teikas — cara laika strādnieku mājeles. Īpaši centra pusē.

Vēsture tāda, ka Čiekurkalna tirgus vietā bija Monrepo muiža. 19.—20. gs. mijā no tās izdalīja zemesgabalus tai laikā apkārtnē sacelto rūpnīcu strādnieku mājām. Tā arī palicis. 20. gs. sākuma zemesgabalu plānā Austrumu iela jau ir:

Latvijas laika beigās īpašnieku saraksts tikpat īss, cik pati iela:

Krievu laikā izpostīta netika, tagad dabā mājas necilas, pagalmi mazi, bet mīlīgi sakopti.

Es zinu, man kādreiz dārziņš būs, kur stāvēs tik mašiņš un nesāpēs sirds:

Ir arī pāris mazāk sakoptu skatu:

M.iur. Alda Malnača (20.07.1953.-1.07.2025.)

Es visu atstāju jums –
Savas skumjas un prieku, kas bijis,
Savu darbu un domas,
Kas kopā šai dzīvē ar jums
Kā raibs dzīpars ir vijies…
(V. Kokle-Līviņa)

Mūžībā devusies docētāja Alda Malnača. Juridiskās koledžas kolektīvs izsaka līdzjūtību dēlam, tuviniekiem un arī Aldas studentiem, jo viņa ir bijusi mūsu mācībspēku rindās kopš koledžas dibināšanas brīža 2000. gadā. Lai Aldai gaišs mūžības ceļš.

Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums

Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums

Ontoloģisko argumentu izdomāja Anselms no Kenterbērijas. Lielākajai daļai cilvēku, kas to pirmo reizi dzird, ir kārdinājums to nekavējoties atmest kā tikai interesantu mīklu, taču visu

Lasīt tālāk »

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Karš un kultūras mantojums. Kā pasargāt kultūras vērtības?

Hāgas konvencija uzliek par atbildību karojošām pusēm saudzēt otras valsts kultūrvēsturisko mantojumu, taču realitātē redzam, ka tā tas bieži nenotiek. Kultūvēstures pieminekļi tiek ne tikai nopostīti, bet arī izzagti. Kā pret to cīnās šodien? Vai kultūras vērtības jāsāk "čipēt" un kā pasargāt tās uzbrukuma gadījumā? Par to saruna ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas ekspertiem – arheologu Mārci Kalniņu un mākslas vēsturnieci Gitu Jankovsku. Kultūrvēsturisku pieminekļu postījumi un dažādi vērtīgu priekšmetu laupījumi ir daļa no kara jau izsenis, taču atšķirībā no seniem laikiem, mūsdienās to vismaz cenšas regulēt dažādas starptautiskas normas, bet zādzības ierobežot palīdz tehnoloģijas. Kā tas notiek? Kā varam pasargāt vērtīgo pasaulē militāros konfilktos un ne tikai?

Astronomijas Skola: Pārkera zondes pieskāriens Saulei

Liepājas Raiņa vidusskola aicina skolēnus un astronomijas entuziastus uz "Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību. Tā notiks piektdien, 16. maijā plkst.16:00. Temats: Pārkera zondes pieskāriens Saulei.

Zvērinātu notāru palīdzes deva solījumu tieslietu ministram

2013.gada 14.maijā zvērinātas notāres Anitas Elksnes palīdze Ieva Krūmiņa un zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles palīdze Inga Kazaka tieslietu ministram Jānim Bordānam deva solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu jābūt tieslietu ministra rīkojumam.

Fotogalerija

=== Pilnīgākai informācijai apmeklējiet www.LatvijasNotars.lv ===

Gospodars Vlads

DrÄ“gnajÄ astotÄ decembra naktÄ«, kad laikrÄdis apklusa kluss it kÄ miris, mÄkoņi izlaida pÄ“dÄ“jo tvaiku un izdzisa tumsÄ, atklÄjot pilnmÄ“ness bÄlo vaigu, kas pielÄ“ja pilnu Ä“rmÄ«gas gaismas pils torņa logu, telpu un zÄrku tÄs vidÅ«.

Tur, tapsÄ“tÄ šÄ·irstÄ, kas rubÄ«niem rotÄts, gulÄ“ja Ä·Ä“niņu Ä·Ä“niņš Vlads, kurš tonakt taps slavÄ“ts un Ä«paši godÄts, ar sevišÄ·u maltÄ«ti, kur netiks ciests bads. VÄ“l mirklis viens un vÄ“l viens vai divi, kad Sdals, kas lielÄkais draugs un praktiski brÄlis, Ä·Ä“niņu cels un uzdzÄ«vot sauks.

VÄ“l mÄ“nesi iepriekš vai varbÅ«t pirms diviem, Vlads pÄrveda pilÄ« zirnekli lielu ar spalvainÄm kÄjÄm un sarkanu krustu. VÄ“l nedēļu atpakaļ, varbÅ«t pat divas, Vlads zirneklim dzÄ“sa no muguras krustu, bet pašu, ciešÄ Gordija mezglÄ, iekÄra virvÄ“ pie pils torņa sienas.
Tad dzÄ«res šim dzÄ“stajam simbolam godÄ, kas likvidÄ“s bailes no krustiem kÄ sugas, un Ä·Ä“niņš dos posmkÄjim cildenu vÄrdu, lai tautÄ vÄ“l ilgi nenorimst runas.

VÄ“l, blakus šim jaunajam mošÄ·im uz grÄ«das, saÄ·Ä“dÄ“ts trejÄs sudraba Ä·Ä“dÄ“s, nikni rÅ«c Ä·Ä“niņa melnais dogs Stiks, kam Vlads sen atpakaļ, izrÄdot godu, dÄvÄjis pÄ«lÄdžkoka zobus, bužinot dzÄ«vnieka zodu. Un tÄlÄk pa labi, metru vai divus, uz kumodes vecas, kur Ä·Ä“niņš tur mantiju samta, stÄv Ä“rkšÄ·rožu bÅ«ris, bet tajÄ, galvu uz leju, nagiem iecirstiem griestos pÄ«kst valdnieka sikspÄrnis GÄrliks — visu viesu luteklis.

Un pienÄcis laiks bija valdniekam mosties,
Un apvilkt tÄs tumšÄkÄs drÄnas,
Un modÄs viņš mundrs, atverot logus,
Un ieliekot balles zobus.

Bet durvÄ«s stÄv draugs, un noraugÄs drÅ«mi,
SkaudÄ«bas pÄrņemtu sirdi,
Un zina viņš vienÄ«gais ko tÄdu,
Ko nevar aptvert ar vampÄ«ra prÄtu.

Un balle sÄkÄs, Vlads uzņēma viesus, pats galda galÄ ar kausu rokÄ, bet kausÄ dzira asins krÄsÄ, ko likt pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm pÄ“c runas. Un teica viņš vÄrdu pils lielajÄ zÄlÄ“ , un lika pie sÄrtajÄm lÅ«pÄm viņš kausu, kas dzÄ«s viņu nÄvÄ“. Vlads Ä·Ä“niņa cienÄ«gi uzņēma malku, ko gÄdÄ«gi lÄ“jis bij brÄlis, vien nezinÄja valdnieks, ka nodevÄ«ga roka pie tomÄtu sulas klÄtu, bija lÄ“jusi jaunavas asins kÄrtu.

Saļima vampÄ«ru monarhs pÄr galdu, jo skaudÄ«bas pÄrņemtÄ drauga sirds, bij zinÄjusi lietu tÄdu, ka valdnieks ir vegÄns un sen ar to sirgst. Vien paspÄ“ja Vlads pÄrÄ·ert JÅ«dasa skatu un noÄukstÄ“t klusi :”KÄpÄ“c tu, Sdal?”.